Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.45.0-wmf.3 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Tēma 0 925 4290139 4284601 2025-06-06T19:45:43Z Spnq 103627 /* Vēsture */ 4290139 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Greek uc psi icon.svg|thumbnail|200px|Grieķu burts [[psī]] bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju.]] '''Psiholoģija''' ({{val|gr|ψυχή}}, ''psychē'' — '[[dvēsele]]' + ''λόγος'', ''logos'' — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas [[psihiska parādība|psihisko parādību]] pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar [[Dzīvība|dzīvi]].<ref name="Psihvārdnīca">{{lv ikona}} {{grāmatas atsauce |title= Psiholoģijas vārdnīca |last= Breslavs |first= G. |authorlink= |year= 1999 |publisher= |location= |isbn= 9984182428 |page= 111 |url= https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:644273 |accessdate= 2022-06-06 }}</ref> Vienlaikus šis jēdziens bieži tiek lietots arī kā apzīmējums daudzveidīgām psiholoģiskām terapijām. Atšķirībā no radniecīgajām [[socioloģija]]s, [[antropoloģija]]s, [[ekonomika]]s un [[politoloģija]]s zinātnēm, psiholoģijā galvenā uzmanība tiek pievērsta [[indivīds|indivīdam]], nevis [[sabiedrība]]i. Cilvēkus, kas savu tiešo darbu veic psiholoģijā, sauc par [[psihologs|psihologiem]]. == Vēsture == Lai gan jautājumi par domāšanu ir pastāvējuši jau kopš antīkās pasaules laikiem (piemēram, [[Aristotelis|Aristoteļa]] ''De Memoria et Reminiscentia''),<ref name="Psihvārdnīca" /> taču par mūsdienu psiholoģijas aizsākumu bieži tiek uzskatīti franču filozofa [[Renē Dekarts|Renē Dekarta]] darbi, kuri veicināja izpratni par cilvēkiem, skaidrojumos neiekļaujot [[dvēsele]]s konceptu. Lielu ietekmi atstāja arī britu [[Asocianisms|asocianisti]], piemēram, [[Džons Loks]] un [[Deivids Hjūms]], kuri uzskatīja, ka cilvēka prāts sastāv no atsevišķiem elementiem, ko veido sajūtas un uztvērumi.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/58931-psiholo%C4%A3ija|title=Psiholoģija|publisher=Nacionālā Enciklopēdija|access-date=2025-05-18|date=2024-12-17|last=Austers|first=Ivars|language=lv}}</ref> Psiholoģija kā [[zinātne]] tā izveidojās tikai 19. gadsimta otrajā pusē uz [[filozofija]]s, [[fizioloģija]]s un [[fizika]]s pamata.<ref name="Psihvārdnīca" /> Tās attīstību ietekmēja [[medicīna]], tostarp tādas pretrunīgi vērtētas teorijas kā [[Francs Mesmers|Franca Mesmera]] “dzīvnieciskais magnētisms” un [[Francs Jozefs Galla|Franca Jozefa Galla]] [[frenoloģija]]. Lai gan šīs idejas vēlāk tika atzītas par [[Pseidozinātne|pseidozinātniskām]], tās veicināja diskusijas un turpmāku attīstību. Pētnieki kā [[Ernsts Heinrihs Vēbers|Ernsts Heinrihs]] [[Ernsts Heinrihs Vēbers|Vēbers]] un [[Gustavs Teodors Fehners]] formulēja likumus, kas saistīja stimulus ar uztveri, bet [[Frānsiss Goltons|Frānsiss Galtons]] pētīja cilvēku individuālās atšķirības un aizsāka psiholoģisko testēšanu.<ref name=":4" /> [[Attēls:Gustav Theodor Fechner (1801-1887) in old age (cropped).jpg|thumb|281x281px|Par pirmo zinātnisko darbu eksperimentālajā psiholoģijā uzskata attēlā redzamā [[Gustavs Fehners|Gustava Fehnera]] 1860. gadā uzrakstīto darbu "Psihofizikas pamati" (''Elemente der Psychophysik'').]] Par pirmo zinātnisko darbu eksperimentālajā psiholoģijā uzskata [[Gustavs Fehners|Gustava Fehnera]] (''Gustav Fechner'') 1860. gadā uzrakstīto darbu "Psihofizikas pamati" (''Elemente der Psychophysik'').<ref name="Psihvārdnīca" /> Vēl par nozīmīgu punktu psiholoģijas rašanās procesā tiek uzskatīta [[Vilhelms Vunts|Vilhelma Vunta]] (''Wilhelm Wundt'') 1879. gadā dibinātā psiholoģiskā laboratorija [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]], kas ļoti agri pārtapa par [[institūts|institūtu]]. 20. gadsimta sākumā izveidojās dažādi psiholoģijas virzieni (skolas) — [[psihoanalīze]], [[biheiviorisms]], [[Geštalts|geštaltpsiholoģija]] un [[sociāli kultūriskā psiholoģija]]. Katrs no šiem virzieniem psiholoģiju definēja savādāk. Tajā laikā izveidojās arī mūsdienu psiholoģijas kodols. [[Augstskola|Augstskolās]] psiholoģiju uzsāka mācīt tikai 1930.—1940. gados.<ref name="Psihvārdnīca" /> == Organizācijas == Daudzās valstīs psihologi ir apvienoti nacionālās organizācijās. Latvijā tā ir [[Latvijas Profesionālo psihologu asociācija]]. Ir arī starptautiskas organizācijas, no kurām viena no lielākajām ir [[Starptautiskā Psiholoģijas zinātnes apvienība]] (''International Union of Psychological Science'' - ''IUPsyS''). Šajā organizācijā ietilpst 71 nacionālā asociācija, kā arī organizācijas pēc psiholoģijas apakšnozarēm. Vēl viena liela organizācija ir [[Eiropas Profesionālo psihologu asociācijas federācija]] (''European Federation of Profesional Psychological Associations'' - ''EFPPA''), kurā ir iesaistījusies 31 nacionālā asociācija. == Psiholoģijas saistība ar psihiatriju == Psiholoģija ir saistīta arī ar psihiatriju, jo parasti arī garīgi slimas [[persona]]s pārbauda psihologs. Tas tiek darīts, lai zinātu, kā sniegt tām psihiatrisko medicīnisko aprūpi. To var veikt ambulatori, psihiatriskajā, narkoloģiskajā vai psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Psihologs veic psiholoģisko izpēti, pārbaudot personas uztveri, domāšanu un/vai žestus. Parasti arī psiholoģiskas kaites jeb t.s. fobijas tiek ārstētas psihiatriskajā vai psihoneiroloģiskajā slimnīcā, nozīmējot pacientam medikamentus, injekcijas, [[psihoterapeits|psihoterapeita]] veiktas padziļinātas psiholoģiskas pārbaudes. == Virzieni un pieejas psiholoģijā == Psiholoģijā pastāv dažādi teorētiski virzieni un pieejas, kas piedāvā atšķirīgus skaidrojumus cilvēku [[uzvedība]]i un [[Psihisks process|psihiskajiem procesiem]], kas veido psiholoģijas zinātnisko pamatu un ietekmē gan pētījumu metodoloģiju, gan praktisko darbu, piemēram, psihoterapijā vai izglītībā. Katrs virziens akcentē noteiktus faktorus — piemēram, bioloģiskus mehānismus, uzvedības pieredzi, kognitīvos procesus vai bezapziņas lomu. Šī daudzveidība ļauj psiholoģijai būt pielāgojamai un plaši pielietojamai dažādās dzīves jomās. === Bioloģiskā psiholoģija === {{Pamatraksts|Neiropsiholoģija}} Bioloģiskā psiholoģija, ko bieži dēvē arī par neiropsiholoģiju vai psihobioloģiju, ir pieeja, kas pēta saikni starp psiholoģiskajiem procesiem un bioloģiskajiem mehānismiem. Šis virziens uzsver [[nervu sistēma]]s, [[Smadzenes|smadzeņu]], [[Hormoni|hormonu]] un [[Ģenētika|ģenētisko]] faktoru nozīmi cilvēka uzvedībā, emocijās un domāšanā. Bioloģiskā psiholoģija bieži izmanto [[neirozinātne]]s metodes, piemēram, smadzeņu attēlveidošanu (piemēram, [[Magnētiskā rezonanse|fMRI]] vai [[Elektroencefalogrāfija|EEG]]), lai izprastu, kā smadzeņu struktūras un funkcijas ietekmē uzvedību. Šī pieeja ir būtiska [[Psihiski traucējumi|psihisko traucējumu]] izpētē un ārstēšanā, piemēram, [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresijas]], [[šizofrēnija]]s vai [[Pārkinsona slimība]]s gadījumos, kurus bieži saista ar specifiskām neirobioloģiskām izmaiņām.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bennett|first=Maxwell R.|last2=Hatton|first2=Sean|last3=Hermens|first3=Daniel F.|last4=Lagopoulos|first4=Jim|date=2016-10-01|title=Behavior, neuropsychology and fMRI|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0301008216300144|journal=Progress in Neurobiology|volume=145-146|pages=1–25|doi=10.1016/j.pneurobio.2016.07.001|issn=0301-0082}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Galiana|first=Adrián|last2=Campos-Varillas|first2=Ana I.|last3=Blasco-González|first3=Melanie|last4=Vela-Romero|first4=María|date=2024-11-01|title=Neuropsychology and Quantitative Electroencephalography in a Case of Frontotemporal Dementia and Small Vessel Disease|url=https://journals.copmadrid.org/clysa/art/clysa2024a2|journal=Clinical and Health|language=en|volume=35|issue=3|pages=95–99|doi=10.5093/clysa2024a2|issn=1130-5274}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://study.com/academy/lesson/neuropsychology-role-methods-examples.html|title=Neuropsychology Definition, Role & Methods|website=study.com|access-date=2025-05-10}}</ref> Svarīga apakšnozare šajā jomā ir [[psihofizioloģija]], kas pēta saistību starp psiholoģiskiem procesiem un fizioloģiskām reakcijām,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/topics/biochemistry-genetics-and-molecular-biology/psychophysiology|title=Psychophysiology - an overview {{!}} ScienceDirect Topics|website=www.sciencedirect.com|access-date=2025-05-11}}</ref> piemēram, [[Sirdsdarbība|sirdsdarbību]], [[Elpošana|elpošanu]], [[Muskuļi|muskuļu]] aktivitāti un [[āda]]s vadītspēju. Psihofizioloģiskie pētījumi bieži izmanto tādus rīkus kā elektroencefalogrammu,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Chapter 13 - EEG and MEG Probes of Schizophrenia Pathophysiology|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/B9780128018293000215|publisher=Academic Press|date=2016-01-01|location=San Diego|isbn=978-0-12-801829-3|pages=213–236|first=E.|last=Neustadter|first2=K.|last2=Mathiak|first3=B. I.|last3=Turetsky}}</ref> lai analizētu [[Smadzeņu viļņi|smadzeņu viļņus]], vai bioatgriezenisko saiti (''biofeedback''), lai izprastu [[Stress|stresa]] un [[Emocijas|emociju]] ietekmi uz ķermeni. === Kognitīvā psiholoģija === {{Pamatraksts|Kognitīvā psiholoģija}} Kognitīvā psiholoģija ir psiholoģijas virziens, kas pēta cilvēka [[Prāts|prāta]] iekšējos procesus, piemēram, [[Uztvere|uztveri]], [[Uzmanība|uzmanību]], [[Atmiņa|atmiņu]], [[Valoda|valodu]], [[Domāšana|domāšanu]] un problēmu risināšanu. Šī pieeja radās 20. gadsimta vidū kā reakcija uz [[Biheiviorisms|biheiviorismu]], kurš ignorēja [[apziņa]]s procesus, un kļuva par vienu no dominējošajiem psiholoģijas virzieniem. Kognitīvā psiholoģija uzskata, ka cilvēka uzvedību būtiski nosaka tas, kā [[informācija]] tiek apstrādāta, interpretēta un uzglabāta smadzenēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dictionary.apa.org/cognitive-psychology|title=APA Dictionary of Psychology|website=dictionary.apa.org|access-date=2025-05-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/cognitive-psychology-4157181|title=Cognitive Psychology: The Science of How We Think|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-10|language=en}}</ref> Pētnieki šajā jomā bieži izmanto eksperimentālas metodes, lai izprastu, kā cilvēki uztver apkārtējo pasauli, kā viņi mācās, pieņem lēmumus un kā tiek organizēta domāšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/cognitive-psychology-4157181|title=Cognitive Psychology: The Science of How We Think|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-11|language=en}}</ref> Kognitīvā psiholoģija ir cieši saistīta ar [[Neirozinātne|neirozinātni]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://socialsci.libretexts.org/Bookshelves/Psychology/Cognitive_Psychology/Cognitive_Psychology_and_Cognitive_Neuroscience_(Wikibooks)|title=Cognitive Psychology and Cognitive Neuroscience (Wikibooks)|website=Social Sci LibreTexts|access-date=2025-05-11|date=2021-05-12|language=en}}</ref> [[Datorzinātne|datorzinātni]] un [[Mākslīgais intelekts|mākslīgo intelektu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalog.northeastern.edu/undergraduate/computer-information-science/computer-information-science-combined-majors/computer-science-cognitive-psychology-bs/|title=Computer Science and Cognitive Psychology, BS < Northeastern University Academic Catalog|website=Northeastern University Academic Catalog|access-date=2025-05-11|language=en}}</ref> un tā ir pamatā [[Kognitīvi biheiviorālā terapija|kognitīvi biheiviorālajai terapijai]],<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gaudiano|first=Brandon A.|date=2008-02|title=Cognitive-behavioural therapies: achievements and challenges|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC3673298/|journal=Evidence-Based Mental Health|volume=11|issue=1|pages=5–7|doi=10.1136/ebmh.11.1.5|issn=1468-960X|pmc=3673298|pmid=18223042}}</ref> kas ir izplatīta metode dažādu psiholoģisku traucējumu ārstēšanā. === Uzvedības psiholoģija === {{Pamatraksts|Biheiviorisms}} Uzvedības psiholoģija, jeb biheiviorisms, ir psiholoģijas virziens, kas attīstījās 20. gadsimta sākumā. Tā uzsver, ka organisma uzvedība ir iemācīta — tā attīstās no ārējiem stimuliem, atlīdzības un [[Sods|sodiem]]— nevis tā radās no iekšējiem psihiskiem procesiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/behavioral-psychology-4157183|title=The Key Concepts of Behaviorism in Psychology|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-10|language=en}}</ref> Biheiviorisms balstās uz [[Krievija|krievu]] zinātnieka [[Ivans Pavlova|Ivana Pavlova]] pētījumiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.structural-learning.com/post/ivan-pavlovs-theory|title=Ivan Pavlov's Theory|website=www.structural-learning.com|access-date=2025-05-10|language=en}}</ref> kurus tālāk attīstīja ASV psihologi [[Džons Votsons (psihologs)|Džons Votsons]], [[Edvards Torndaiks]] un [[Beress Frederiks Skiners]]. Mūsdienās biheiviorisma idejas tiek izmantotas lietišķajā uzvedības analīzē un kognitīvi biheiviorālajā terapijā. === Psihodinamiskā pieeja === Psihodinamiskā pieeja, kuras pamatā ir [[Zigmunds Freids|Zigmunda Freida]] [[psihoanalīze]]s teorijas un metodes, pēta emocionālo problēmu cēloņus, zemapziņas motīvus un konfliktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://psihoterapija.lv/psihoterapija/virzieni#psihodinamiska-psihoterapija|title=Psihoterapijas virzieni|website=Psihoterapija|access-date=2025-05-10|language=lv}}</ref> Tā uzsver iekšējos konfliktus starp dažādām [[psihe]]s daļām — “Id”, “Ego” un “Superego” —, kā arī aizsardzības mehānismus, kas palīdz mazināt [[Nemiers|trauksmi]]. Šī pieeja ir būtiska [[Psihoterapija|psihoterapijā]] un cilvēka personības izpratnē, lai gan tās teorijas ne vienmēr ir viegli empīriski pārbaudāmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.simplypsychology.org/psychodynamic.html|title=Psychodynamic Approach In Psychology|access-date=2025-05-10|date=2024-01-25|language=en}}</ref> === Humānistiskā un eksistenciālā psiholoģija === [[Humānistiskā psiholoģija]] radās 20. gadsimta vidū kā atbilde uz psihodinamiskās un [[Uzvedības psiholoģija|uzvedības pieejas]] ierobežojumiem, uzsverot indivīda subjektīvo pieredzi, personīgo izaugsmi un [[pašrealizācija]]s potenciālu. Šis virziens fokusējas uz cilvēka pozitīvajiem aspektiem – [[Radošums|radošumu]], [[Brīvība|brīvību]], atbildību un iedzimto vēlmi pilnveidoties. [[Karls Rodžerss]] un [[Abrahams Maslovs]] ir divi no nozīmīgākajiem šī virziena pārstāvjiem. Maslova izstrādātā [[vajadzību hierarhija]], kur pašrealizācija ir augstākais mērķis, ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem teorētiskajiem modeļiem psiholoģijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/science/humanistic-psychology|title=Humanistic psychology {{!}} Definition, Characteristics, Examples, & Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-05-11|date=2025-05-09|language=en}}</ref> Eksistenciālā psiholoģija, savukārt, sakņojas [[Filozofija|filozofijā]] (it sevišķi [[Eksistenciālisms|eksistenciālismā]]) un pievērš uzmanību tādām tēmām kā brīvība, izvēle, [[dzīves jēga]], [[nāve]] un [[izolācija]]. Tā aplūko cilvēka eksistenci kā nepārtrauktu centienu piešķirt nozīmi dzīvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/us/therapy-types/existential-therapy|title=Existential Therapy {{!}} Psychology Today|website=www.psychologytoday.com|access-date=2025-05-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebsco.com/research-starters/psychology/existential-psychology|title=Existential psychology {{!}} EBSCO Research Starters|website=www.ebsco.com|access-date=2025-05-11|language=en}}</ref> Eksistenciālā un humānistiskā psiholoģija bieži tiek aplūkotas kopā, jo abas uzsver indivīda subjektīvo pieredzi un spēju izdarīt apzinātas izvēles. === Evolūcijas psiholoģija === [[Evolūcijas psiholoģija]] ir pieeja, kas skaidro cilvēka [[Domāšana|domāšanu]], [[emocijas]] un uzvedību kā evolūcijas ceļā izveidotus pielāgojumus. Tās pamatā ir ideja, ka daudzas psiholoģiskās iezīmes – piemēram, [[bailes]], [[greizsirdība]], valodas spējas vai sociālā sadarbība – ir radušās dabiskās izlases ceļā, jo tās palielināja organismu izdzīvošanas un vairošanās iespējas. Šī pieeja balstās uz [[Evolūcijas teorija|evolūcijas teoriju]] un pārklājas ar tādām nozarēm kā [[bioloģija]], [[antropoloģija]] un [[kognitīvā zinātne]]. Evolūcijas psihologi bieži pēta cilvēka uzvedību no „vides, kādā dzīvoja mūsu senči” perspektīvas, analizējot, kā mūsdienu cilvēka domāšanas veids ir pielāgots šādai senajai dzīvesvidei. Kaut arī evolūcijas psiholoģija ir guvusi plašu atzinību, tai ir arī kritiķi, kas norāda uz grūtībām empīriski pārbaudīt daudzas hipotēzes un uz iespējamo pārmērīgu vienkāršošanu, skaidrojot sarežģītu cilvēka uzvedību. === Psiholingvistika === {{Pamatraksts|Psiholingvistika}} Psiholingvistika ir psiholoģijas nozare un pētniecības joma, kas pēta, kā cilvēki uztver, apgūst un lieto [[Valoda|valodu]]. Tā apvieno psiholoģijas un [[lingvistika]]s metodes, lai analizētu valodas izpratni, rašanos un attīstību. Psiholingvistika pēta valodas apguvi bērnībā, saziņas mehānismus, kā arī [[Runas traucējumi|runas traucējumus]], piemēram, [[Afāzija|afāziju]] un [[Disleksija|disleksiju]]. Nozare cenšas noskaidrot, kā [[smadzenes]] apstrādā valodu, kā cilvēki veido [[Teikums|teikumus]] un saprot dzirdēto [[Runa|runu]]. Pētījumos tiek izmantotas [[Eksperiments|eksperimentālas]] un [[Neirozinātne|neirozinātniskas]] metodes, un iegūtās zināšanas tiek pielietotas [[Izglītība|izglītībā]], [[Logopēdija|logopēdijā]] un tehnoloģiju izstrādē. == Psiholoģijas nozares == Psiholoģijas nozares ir specializētas nozares, kurās psiholoģijas principi tiek pielietoti konkrētās pētniecības vai praktiskās darbības jomās. Kopumā ir gandrīz 30 psiholoģijas apakšnozares.<ref name="Psihvārdnīca" /> No tām par vissvarīgākajām uzskata [[klīniskā psiholoģija|klīnisko psiholoģiju]], [[sociālā psiholoģija|sociālo psiholoģiju]] un [[attīstības psiholoģija|attīstības psiholoģiju]].<ref name="Psihvārdnīca" /> Papildus tām ir arī diezgan daudz praktisko apakšnozaru, kuras apvieno [[Starptautiskā Lietišķās psiholoģijas asociācija]]. === Attīstības psiholoģija === [[Attēls:Baby with book.jpg|thumb|Attīstības psihologs bērnam var iedod grāmatu un pēc tam veikt novērojumus par to, kā bērns spēlējas ar priekšmetu]] [[Attīstības psiholoģija]] ir starpdisciplināra nozare, kas pēta cilvēka domāšanas, emociju un uzvedības izmaiņas visa [[Mūžs|mūža]] garumā – no [[bērnība]]s līdz [[Vecumdienas|vecumdienām]]. Tā aplūko, kā cilvēki apgūst valodu, attīsta [[sociālās prasmes]], veido [[Identitāte|identitāti]] un pielāgojas dažādiem dzīves posmiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/developmental-psychology-4157180|title=Developmental Psychology Overview|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-16|language=en}}</ref> Nozīmīgākie teorētiķi ir [[Žans Piažē]] un [[Ēriks Ēriksons|Ēriks]] [[Ēriks Ēriksons|Ēriksons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/child-development-theories-2795068|title=The 7 Most Influential Child Developmental Theories|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-16|language=en}}</ref> Attīstības psiholoģija tiek plaši izmantota izglītībā, psiholoģiskajā konsultēšanā un sociālajā darbā. === Darba un organizāciju psiholoģija === Darba un organizāciju psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pēta cilvēku uzvedību [[Darbavieta|darbavietā]] un [[Organizācija|organizācijās]]. Tā fokusējas uz to, kā uzlabot darba vidi, veicināt [[Darbinieks|darbinieku]] [[Motivācija|motivāciju]], apmierinātību un [[Produktivitāte|produktivitāti]], kā arī efektīvu vadību un komandu sadarbību.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goethe-university-frankfurt.de/65444345/What_is_Work___Organizational_Psychology|title=Goethe-Universität — What is Work & Organizational Psychology?|website=www.goethe-university-frankfurt.de|access-date=2025-05-16}}</ref> Šī nozare ietver tādus tematus kā personāla atlase, darbinieku apmācība, stresa vadība, [[darba un privātās dzīves līdzsvars]], kā arī organizāciju kultūra un pārmaiņu vadība. Darba psihologi sadarbojas gan ar uzņēmumiem, gan ar valsts iestādēm, lai veidotu veselīgu un efektīvu darba vidi.<ref name=":0" /> === Izglītības un skolu psiholoģija === Izglītības un skolu psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas koncentrējas uz [[Mācīšanās|mācību]] procesu, skolēnu attīstību un uzvedību [[izglītība]]s vidē. Tā pēta, kā cilvēki apgūst [[zināšanas]], kā attīstās viņu kognitīvās un sociālās prasmes, un kādi faktori veicina vai kavē mācību panākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychology.org/resources/educational-psychology-theories/|title=Introduction To Educational Psychology Theory {{!}} Psychology.org|website=www.psychology.org|access-date=2025-05-16}}</ref> Šī nozare apvieno psiholoģijas teorijas ar [[pedagoģija]]s praksi — [[Skola|skolu]] psihologi strādā ar skolēniem, [[Skolotājs|skolotājiem]] un [[vecāki]]em, lai risinātu mācīšanās grūtības, emocionālas un uzvedības problēmas, kā arī veidotu atbalstošu un [[Iekļaujošā izglītība|iekļaujošu skolas vidi]]. === Klīniskā psiholoģija === [[Klīniskā psiholoģija]] nodarbojas ar [[Psihiski traucējumi|psihisko traucējumu]], emocionālu grūtību un uzvedības problēmu [[Diagnosticēšana|diagnosticēšanu]], novērtēšanu un ārstēšanu. Tā apvieno teorētiskās zināšanas ar praktiski, lai palīdzētu cilvēkiem pārvarēt garīgās veselības problēmas un uzlabotu [[Dzīves kvalitāte|dzīves kvalitāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apa.org/ed/graduate/specialize/clinical|title=Clinical Psychology|website=www.apa.org|access-date=2025-05-16}}</ref> Klīniskie psihologi izmanto dažādas terapijas metodes, piemēram, [[Kognitīvi biheiviorālā terapija|kognitīvi biheiviorālo terapiju]], psihodinamisko pieeju vai humanistisko terapiju, lai pielāgotu palīdzību konkrētajam cilvēkam un viņa vajadzībām. Viņi strādā gan individuāli ar pacientiem, gan grupās, slimnīcās, garīgās veselības centros vai privātpraksē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/what-is-clinical-psychology-2795000|title=How Clinical Psychology Is Used to Treat Mental Illness|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-16|language=en}}</ref> Šī nozare cieši sadarbojas ar medicīnu, psihiatriju un [[Sabiedriskais darbs|sabiedrisko darbu]], lai nodrošinātu daudzpusīgu pieeju garīgās veselības aprūpei. === Konsultatīvā psiholoģija === Konsultatīvā psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas fokusējas uz cilvēka [[ikdiena]]s problēmu risināšanu, emocionālās labklājības veicināšanu un [[personība]]s attīstību. Atšķirībā no klīniskās psiholoģijas, kas biežāk strādā ar smagākām psihiskām saslimšanām, konsultatīvā psiholoģija palīdz cilvēkiem pārvarēt dzīves grūtības, piemēram, attiecību problēmas, [[karjera]]s izvēli vai personības izaugsmes jautājumus.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://medium.com/consulting-psychology-frameworks-and-process/consulting-psychology-frameworks-and-process-84713a67d107|title=Consulting Psychology Frameworks and Process|last=Heaps|first=A. C.|website=Consulting Psychology Frameworks and Process|access-date=2025-05-16|date=2019-04-29|language=en}}</ref> Konsultatīvie psihologi izmanto sarunas, [[Refleksija|refleksiju]] un dažādas psiholoģiskās tehnikas, lai palīdzētu klientam izprast sevi un savu situāciju, palīdzētu pieņemt lēmumus un veidotu veselīgākas attiecības ar sevi un citiem. Viņi strādā ar indivīdiem, pāriem, [[Ģimene|ģimenēm]] un dažkārt arī grupās.<ref name=":1" /> === Sporta psiholoģija === Sporta psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pēta psiholoģiskos procesus un faktorus, kas ietekmē [[Sportists|sportistu]] sniegumu, [[Motivācija|motivāciju]], emocionālo līdzsvaru un komandas sadarbību. Šī joma apvieno psiholoģijas principus ar sporta zinātni, lai uzlabotu sportistu garīgo sagatavotību un veicinātu veselīgu attieksmi pret treniņiem, sacensībām un atveseļošanos pēc [[Trauma|traumām]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/mental-health/what-is-sports-psychology|title=What Is Sports Psychology?|last=Lopez|first=Irene|website=WebMD|access-date=2025-05-16|language=en}}</ref> Sporta psihologi palīdz sportistiem attīstīt tādas prasmes kā [[Koncentrācija|koncentrēšanās]] spējas, stresa pārvarēšana, mērķu izvirzīšana, [[pašdisciplīna]] un motivācija. Viņi strādā gan ar profesionāliem sportistiem, gan amatieriem, kā arī ar treneriem un komandām, lai uzlabotu gan individuālo sniegumu, gan komandas dinamiku.<ref name=":2" /> === Veselības psiholoģija === Veselības psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pēta, kā psiholoģiskie, sociālie un uzvedības faktori ietekmē cilvēka [[Veselība|veselību]]. Tās mērķis ir izprast, kā domāšana, emocijas un [[dzīvesveids]] ietekmē [[Slimība|slimību]] attīstību, ārstēšanos un vispārējo labsajūtu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthcareers.nhs.uk/explore-roles/psychological-therapies/roles/health-psychologist|title=Health psychologist|website=Health Careers|access-date=2025-05-16|date=2015-03-26|language=en}}</ref> Šajā nozarē speciālisti strādā pie tādiem jautājumiem kā [[Stress|stresa]] ietekme uz ķermeni, veselīga dzīvesveida veicināšana, pacientu motivēšana ārstēties vai pielāgoties hroniskām saslimšanām. Tāpat veselības psihologi palīdz pacientiem pārvarēt slimību radītos psiholoģiskos izaicinājumus, piemēram, trauksmi, depresiju vai pielāgošanos fiziskām izmaiņām.<ref name=":3" /> == Skatīt arī == * [[Apziņa]] * [[Psihe]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} <!-- saite ved uz Viedo māju... nedzēšu pagaidām, lai varat pārliecināties * {{lv ikona}} [http://www.psihologija.lv Interaktīvā psiholoģijas enciklopēdija] --> * [http://www.flogiston.ru Психология из первых рук] Флогистон {{ru ikona}} * [http://psychclassics.yorku.ca Classics in the History of Psychology] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20050305155805/http://www.perfectionnement.info/lo/agenda.php?i_pays=0&i_date=0&keywords=congr International PSY Congresses] * [http://eksperts.gold.lv/psychology_lv.html Juridiskā psiholoģija] * [http://www.iltuobenessere.com/ansia/default.htm Ansia] Psychology University of Rome Research (it) * [https://web.archive.org/web/20060821204018/http://www.psychoworld.sk/ Psychoworld.sk - human psychology news] * [http://www.in-mind.org/ In-Mind, Quarterly Magazine for Social Psychology] {{psiholoģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Psiholoģija| ]] hwvr9ais3mlnw4k8jxrjhyip8q3h83d 4290140 4290139 2025-06-06T19:49:42Z Spnq 103627 /* Kognitīvā psiholoģija */ 4290140 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Greek uc psi icon.svg|thumbnail|200px|Grieķu burts [[psī]] bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju.]] '''Psiholoģija''' ({{val|gr|ψυχή}}, ''psychē'' — '[[dvēsele]]' + ''λόγος'', ''logos'' — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas [[psihiska parādība|psihisko parādību]] pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar [[Dzīvība|dzīvi]].<ref name="Psihvārdnīca">{{lv ikona}} {{grāmatas atsauce |title= Psiholoģijas vārdnīca |last= Breslavs |first= G. |authorlink= |year= 1999 |publisher= |location= |isbn= 9984182428 |page= 111 |url= https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:644273 |accessdate= 2022-06-06 }}</ref> Vienlaikus šis jēdziens bieži tiek lietots arī kā apzīmējums daudzveidīgām psiholoģiskām terapijām. Atšķirībā no radniecīgajām [[socioloģija]]s, [[antropoloģija]]s, [[ekonomika]]s un [[politoloģija]]s zinātnēm, psiholoģijā galvenā uzmanība tiek pievērsta [[indivīds|indivīdam]], nevis [[sabiedrība]]i. Cilvēkus, kas savu tiešo darbu veic psiholoģijā, sauc par [[psihologs|psihologiem]]. == Vēsture == Lai gan jautājumi par domāšanu ir pastāvējuši jau kopš antīkās pasaules laikiem (piemēram, [[Aristotelis|Aristoteļa]] ''De Memoria et Reminiscentia''),<ref name="Psihvārdnīca" /> taču par mūsdienu psiholoģijas aizsākumu bieži tiek uzskatīti franču filozofa [[Renē Dekarts|Renē Dekarta]] darbi, kuri veicināja izpratni par cilvēkiem, skaidrojumos neiekļaujot [[dvēsele]]s konceptu. Lielu ietekmi atstāja arī britu [[Asocianisms|asocianisti]], piemēram, [[Džons Loks]] un [[Deivids Hjūms]], kuri uzskatīja, ka cilvēka prāts sastāv no atsevišķiem elementiem, ko veido sajūtas un uztvērumi.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/58931-psiholo%C4%A3ija|title=Psiholoģija|publisher=Nacionālā Enciklopēdija|access-date=2025-05-18|date=2024-12-17|last=Austers|first=Ivars|language=lv}}</ref> Psiholoģija kā [[zinātne]] tā izveidojās tikai 19. gadsimta otrajā pusē uz [[filozofija]]s, [[fizioloģija]]s un [[fizika]]s pamata.<ref name="Psihvārdnīca" /> Tās attīstību ietekmēja [[medicīna]], tostarp tādas pretrunīgi vērtētas teorijas kā [[Francs Mesmers|Franca Mesmera]] “dzīvnieciskais magnētisms” un [[Francs Jozefs Galla|Franca Jozefa Galla]] [[frenoloģija]]. Lai gan šīs idejas vēlāk tika atzītas par [[Pseidozinātne|pseidozinātniskām]], tās veicināja diskusijas un turpmāku attīstību. Pētnieki kā [[Ernsts Heinrihs Vēbers|Ernsts Heinrihs]] [[Ernsts Heinrihs Vēbers|Vēbers]] un [[Gustavs Teodors Fehners]] formulēja likumus, kas saistīja stimulus ar uztveri, bet [[Frānsiss Goltons|Frānsiss Galtons]] pētīja cilvēku individuālās atšķirības un aizsāka psiholoģisko testēšanu.<ref name=":4" /> [[Attēls:Gustav Theodor Fechner (1801-1887) in old age (cropped).jpg|thumb|281x281px|Par pirmo zinātnisko darbu eksperimentālajā psiholoģijā uzskata attēlā redzamā [[Gustavs Fehners|Gustava Fehnera]] 1860. gadā uzrakstīto darbu "Psihofizikas pamati" (''Elemente der Psychophysik'').]] Par pirmo zinātnisko darbu eksperimentālajā psiholoģijā uzskata [[Gustavs Fehners|Gustava Fehnera]] (''Gustav Fechner'') 1860. gadā uzrakstīto darbu "Psihofizikas pamati" (''Elemente der Psychophysik'').<ref name="Psihvārdnīca" /> Vēl par nozīmīgu punktu psiholoģijas rašanās procesā tiek uzskatīta [[Vilhelms Vunts|Vilhelma Vunta]] (''Wilhelm Wundt'') 1879. gadā dibinātā psiholoģiskā laboratorija [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]], kas ļoti agri pārtapa par [[institūts|institūtu]]. 20. gadsimta sākumā izveidojās dažādi psiholoģijas virzieni (skolas) — [[psihoanalīze]], [[biheiviorisms]], [[Geštalts|geštaltpsiholoģija]] un [[sociāli kultūriskā psiholoģija]]. Katrs no šiem virzieniem psiholoģiju definēja savādāk. Tajā laikā izveidojās arī mūsdienu psiholoģijas kodols. [[Augstskola|Augstskolās]] psiholoģiju uzsāka mācīt tikai 1930.—1940. gados.<ref name="Psihvārdnīca" /> == Organizācijas == Daudzās valstīs psihologi ir apvienoti nacionālās organizācijās. Latvijā tā ir [[Latvijas Profesionālo psihologu asociācija]]. Ir arī starptautiskas organizācijas, no kurām viena no lielākajām ir [[Starptautiskā Psiholoģijas zinātnes apvienība]] (''International Union of Psychological Science'' - ''IUPsyS''). Šajā organizācijā ietilpst 71 nacionālā asociācija, kā arī organizācijas pēc psiholoģijas apakšnozarēm. Vēl viena liela organizācija ir [[Eiropas Profesionālo psihologu asociācijas federācija]] (''European Federation of Profesional Psychological Associations'' - ''EFPPA''), kurā ir iesaistījusies 31 nacionālā asociācija. == Psiholoģijas saistība ar psihiatriju == Psiholoģija ir saistīta arī ar psihiatriju, jo parasti arī garīgi slimas [[persona]]s pārbauda psihologs. Tas tiek darīts, lai zinātu, kā sniegt tām psihiatrisko medicīnisko aprūpi. To var veikt ambulatori, psihiatriskajā, narkoloģiskajā vai psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Psihologs veic psiholoģisko izpēti, pārbaudot personas uztveri, domāšanu un/vai žestus. Parasti arī psiholoģiskas kaites jeb t.s. fobijas tiek ārstētas psihiatriskajā vai psihoneiroloģiskajā slimnīcā, nozīmējot pacientam medikamentus, injekcijas, [[psihoterapeits|psihoterapeita]] veiktas padziļinātas psiholoģiskas pārbaudes. == Virzieni un pieejas psiholoģijā == Psiholoģijā pastāv dažādi teorētiski virzieni un pieejas, kas piedāvā atšķirīgus skaidrojumus cilvēku [[uzvedība]]i un [[Psihisks process|psihiskajiem procesiem]], kas veido psiholoģijas zinātnisko pamatu un ietekmē gan pētījumu metodoloģiju, gan praktisko darbu, piemēram, psihoterapijā vai izglītībā. Katrs virziens akcentē noteiktus faktorus — piemēram, bioloģiskus mehānismus, uzvedības pieredzi, kognitīvos procesus vai bezapziņas lomu. Šī daudzveidība ļauj psiholoģijai būt pielāgojamai un plaši pielietojamai dažādās dzīves jomās. === Bioloģiskā psiholoģija === {{Pamatraksts|Neiropsiholoģija}} Bioloģiskā psiholoģija, ko bieži dēvē arī par neiropsiholoģiju vai psihobioloģiju, ir pieeja, kas pēta saikni starp psiholoģiskajiem procesiem un bioloģiskajiem mehānismiem. Šis virziens uzsver [[nervu sistēma]]s, [[Smadzenes|smadzeņu]], [[Hormoni|hormonu]] un [[Ģenētika|ģenētisko]] faktoru nozīmi cilvēka uzvedībā, emocijās un domāšanā. Bioloģiskā psiholoģija bieži izmanto [[neirozinātne]]s metodes, piemēram, smadzeņu attēlveidošanu (piemēram, [[Magnētiskā rezonanse|fMRI]] vai [[Elektroencefalogrāfija|EEG]]), lai izprastu, kā smadzeņu struktūras un funkcijas ietekmē uzvedību. Šī pieeja ir būtiska [[Psihiski traucējumi|psihisko traucējumu]] izpētē un ārstēšanā, piemēram, [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresijas]], [[šizofrēnija]]s vai [[Pārkinsona slimība]]s gadījumos, kurus bieži saista ar specifiskām neirobioloģiskām izmaiņām.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bennett|first=Maxwell R.|last2=Hatton|first2=Sean|last3=Hermens|first3=Daniel F.|last4=Lagopoulos|first4=Jim|date=2016-10-01|title=Behavior, neuropsychology and fMRI|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0301008216300144|journal=Progress in Neurobiology|volume=145-146|pages=1–25|doi=10.1016/j.pneurobio.2016.07.001|issn=0301-0082}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Galiana|first=Adrián|last2=Campos-Varillas|first2=Ana I.|last3=Blasco-González|first3=Melanie|last4=Vela-Romero|first4=María|date=2024-11-01|title=Neuropsychology and Quantitative Electroencephalography in a Case of Frontotemporal Dementia and Small Vessel Disease|url=https://journals.copmadrid.org/clysa/art/clysa2024a2|journal=Clinical and Health|language=en|volume=35|issue=3|pages=95–99|doi=10.5093/clysa2024a2|issn=1130-5274}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://study.com/academy/lesson/neuropsychology-role-methods-examples.html|title=Neuropsychology Definition, Role & Methods|website=study.com|access-date=2025-05-10}}</ref> Svarīga apakšnozare šajā jomā ir [[psihofizioloģija]], kas pēta saistību starp psiholoģiskiem procesiem un fizioloģiskām reakcijām,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/topics/biochemistry-genetics-and-molecular-biology/psychophysiology|title=Psychophysiology - an overview {{!}} ScienceDirect Topics|website=www.sciencedirect.com|access-date=2025-05-11}}</ref> piemēram, [[Sirdsdarbība|sirdsdarbību]], [[Elpošana|elpošanu]], [[Muskuļi|muskuļu]] aktivitāti un [[āda]]s vadītspēju. Psihofizioloģiskie pētījumi bieži izmanto tādus rīkus kā elektroencefalogrammu,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Chapter 13 - EEG and MEG Probes of Schizophrenia Pathophysiology|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/B9780128018293000215|publisher=Academic Press|date=2016-01-01|location=San Diego|isbn=978-0-12-801829-3|pages=213–236|first=E.|last=Neustadter|first2=K.|last2=Mathiak|first3=B. I.|last3=Turetsky}}</ref> lai analizētu [[Smadzeņu viļņi|smadzeņu viļņus]], vai bioatgriezenisko saiti (''biofeedback''), lai izprastu [[Stress|stresa]] un [[Emocijas|emociju]] ietekmi uz ķermeni. === Kognitīvā psiholoģija === {{Pamatraksts|Kognitīvā psiholoģija}} [[Attēls:Neural network.svg|thumb|[[Mākslīgais neironu tīkls|Mākslīgā neirona tīkla]] shematiskais attēls — kognitīvā psiholoģija ir cieši saistīta ar [[Neirozinātne|neirozinātni]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://socialsci.libretexts.org/Bookshelves/Psychology/Cognitive_Psychology/Cognitive_Psychology_and_Cognitive_Neuroscience_(Wikibooks)|title=Cognitive Psychology and Cognitive Neuroscience (Wikibooks)|website=Social Sci LibreTexts|access-date=2025-05-11|date=2021-05-12|language=en}}</ref> [[Datorzinātne|datorzinātni]] un [[Mākslīgais intelekts|mākslīgo intelektu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalog.northeastern.edu/undergraduate/computer-information-science/computer-information-science-combined-majors/computer-science-cognitive-psychology-bs/|title=Computer Science and Cognitive Psychology, BS < Northeastern University Academic Catalog|website=Northeastern University Academic Catalog|access-date=2025-05-11|language=en}}</ref>]] Kognitīvā psiholoģija ir psiholoģijas virziens, kas pēta cilvēka [[Prāts|prāta]] iekšējos procesus, piemēram, [[Uztvere|uztveri]], [[Uzmanība|uzmanību]], [[Atmiņa|atmiņu]], [[Valoda|valodu]], [[Domāšana|domāšanu]] un problēmu risināšanu. Šī pieeja radās 20. gadsimta vidū kā reakcija uz [[Biheiviorisms|biheiviorismu]], kurš ignorēja [[apziņa]]s procesus, un kļuva par vienu no dominējošajiem psiholoģijas virzieniem. Kognitīvā psiholoģija uzskata, ka cilvēka uzvedību būtiski nosaka tas, kā [[informācija]] tiek apstrādāta, interpretēta un uzglabāta smadzenēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dictionary.apa.org/cognitive-psychology|title=APA Dictionary of Psychology|website=dictionary.apa.org|access-date=2025-05-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/cognitive-psychology-4157181|title=Cognitive Psychology: The Science of How We Think|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-10|language=en}}</ref> Pētnieki šajā jomā bieži izmanto eksperimentālas metodes, lai izprastu, kā cilvēki uztver apkārtējo pasauli, kā viņi mācās, pieņem lēmumus un kā tiek organizēta domāšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/cognitive-psychology-4157181|title=Cognitive Psychology: The Science of How We Think|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-11|language=en}}</ref> Kognitīvā psiholoģija ir cieši saistīta ar [[Neirozinātne|neirozinātni]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://socialsci.libretexts.org/Bookshelves/Psychology/Cognitive_Psychology/Cognitive_Psychology_and_Cognitive_Neuroscience_(Wikibooks)|title=Cognitive Psychology and Cognitive Neuroscience (Wikibooks)|website=Social Sci LibreTexts|access-date=2025-05-11|date=2021-05-12|language=en}}</ref> [[Datorzinātne|datorzinātni]] un [[Mākslīgais intelekts|mākslīgo intelektu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalog.northeastern.edu/undergraduate/computer-information-science/computer-information-science-combined-majors/computer-science-cognitive-psychology-bs/|title=Computer Science and Cognitive Psychology, BS < Northeastern University Academic Catalog|website=Northeastern University Academic Catalog|access-date=2025-05-11|language=en}}</ref> un tā ir pamatā [[Kognitīvi biheiviorālā terapija|kognitīvi biheiviorālajai terapijai]],<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gaudiano|first=Brandon A.|date=2008-02|title=Cognitive-behavioural therapies: achievements and challenges|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC3673298/|journal=Evidence-Based Mental Health|volume=11|issue=1|pages=5–7|doi=10.1136/ebmh.11.1.5|issn=1468-960X|pmc=3673298|pmid=18223042}}</ref> kas ir izplatīta metode dažādu psiholoģisku traucējumu ārstēšanā. === Uzvedības psiholoģija === {{Pamatraksts|Biheiviorisms}} Uzvedības psiholoģija, jeb biheiviorisms, ir psiholoģijas virziens, kas attīstījās 20. gadsimta sākumā. Tā uzsver, ka organisma uzvedība ir iemācīta — tā attīstās no ārējiem stimuliem, atlīdzības un [[Sods|sodiem]]— nevis tā radās no iekšējiem psihiskiem procesiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/behavioral-psychology-4157183|title=The Key Concepts of Behaviorism in Psychology|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-10|language=en}}</ref> Biheiviorisms balstās uz [[Krievija|krievu]] zinātnieka [[Ivans Pavlova|Ivana Pavlova]] pētījumiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.structural-learning.com/post/ivan-pavlovs-theory|title=Ivan Pavlov's Theory|website=www.structural-learning.com|access-date=2025-05-10|language=en}}</ref> kurus tālāk attīstīja ASV psihologi [[Džons Votsons (psihologs)|Džons Votsons]], [[Edvards Torndaiks]] un [[Beress Frederiks Skiners]]. Mūsdienās biheiviorisma idejas tiek izmantotas lietišķajā uzvedības analīzē un kognitīvi biheiviorālajā terapijā. === Psihodinamiskā pieeja === Psihodinamiskā pieeja, kuras pamatā ir [[Zigmunds Freids|Zigmunda Freida]] [[psihoanalīze]]s teorijas un metodes, pēta emocionālo problēmu cēloņus, zemapziņas motīvus un konfliktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://psihoterapija.lv/psihoterapija/virzieni#psihodinamiska-psihoterapija|title=Psihoterapijas virzieni|website=Psihoterapija|access-date=2025-05-10|language=lv}}</ref> Tā uzsver iekšējos konfliktus starp dažādām [[psihe]]s daļām — “Id”, “Ego” un “Superego” —, kā arī aizsardzības mehānismus, kas palīdz mazināt [[Nemiers|trauksmi]]. Šī pieeja ir būtiska [[Psihoterapija|psihoterapijā]] un cilvēka personības izpratnē, lai gan tās teorijas ne vienmēr ir viegli empīriski pārbaudāmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.simplypsychology.org/psychodynamic.html|title=Psychodynamic Approach In Psychology|access-date=2025-05-10|date=2024-01-25|language=en}}</ref> === Humānistiskā un eksistenciālā psiholoģija === [[Humānistiskā psiholoģija]] radās 20. gadsimta vidū kā atbilde uz psihodinamiskās un [[Uzvedības psiholoģija|uzvedības pieejas]] ierobežojumiem, uzsverot indivīda subjektīvo pieredzi, personīgo izaugsmi un [[pašrealizācija]]s potenciālu. Šis virziens fokusējas uz cilvēka pozitīvajiem aspektiem – [[Radošums|radošumu]], [[Brīvība|brīvību]], atbildību un iedzimto vēlmi pilnveidoties. [[Karls Rodžerss]] un [[Abrahams Maslovs]] ir divi no nozīmīgākajiem šī virziena pārstāvjiem. Maslova izstrādātā [[vajadzību hierarhija]], kur pašrealizācija ir augstākais mērķis, ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem teorētiskajiem modeļiem psiholoģijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/science/humanistic-psychology|title=Humanistic psychology {{!}} Definition, Characteristics, Examples, & Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-05-11|date=2025-05-09|language=en}}</ref> Eksistenciālā psiholoģija, savukārt, sakņojas [[Filozofija|filozofijā]] (it sevišķi [[Eksistenciālisms|eksistenciālismā]]) un pievērš uzmanību tādām tēmām kā brīvība, izvēle, [[dzīves jēga]], [[nāve]] un [[izolācija]]. Tā aplūko cilvēka eksistenci kā nepārtrauktu centienu piešķirt nozīmi dzīvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/us/therapy-types/existential-therapy|title=Existential Therapy {{!}} Psychology Today|website=www.psychologytoday.com|access-date=2025-05-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebsco.com/research-starters/psychology/existential-psychology|title=Existential psychology {{!}} EBSCO Research Starters|website=www.ebsco.com|access-date=2025-05-11|language=en}}</ref> Eksistenciālā un humānistiskā psiholoģija bieži tiek aplūkotas kopā, jo abas uzsver indivīda subjektīvo pieredzi un spēju izdarīt apzinātas izvēles. === Evolūcijas psiholoģija === [[Evolūcijas psiholoģija]] ir pieeja, kas skaidro cilvēka [[Domāšana|domāšanu]], [[emocijas]] un uzvedību kā evolūcijas ceļā izveidotus pielāgojumus. Tās pamatā ir ideja, ka daudzas psiholoģiskās iezīmes – piemēram, [[bailes]], [[greizsirdība]], valodas spējas vai sociālā sadarbība – ir radušās dabiskās izlases ceļā, jo tās palielināja organismu izdzīvošanas un vairošanās iespējas. Šī pieeja balstās uz [[Evolūcijas teorija|evolūcijas teoriju]] un pārklājas ar tādām nozarēm kā [[bioloģija]], [[antropoloģija]] un [[kognitīvā zinātne]]. Evolūcijas psihologi bieži pēta cilvēka uzvedību no „vides, kādā dzīvoja mūsu senči” perspektīvas, analizējot, kā mūsdienu cilvēka domāšanas veids ir pielāgots šādai senajai dzīvesvidei. Kaut arī evolūcijas psiholoģija ir guvusi plašu atzinību, tai ir arī kritiķi, kas norāda uz grūtībām empīriski pārbaudīt daudzas hipotēzes un uz iespējamo pārmērīgu vienkāršošanu, skaidrojot sarežģītu cilvēka uzvedību. === Psiholingvistika === {{Pamatraksts|Psiholingvistika}} Psiholingvistika ir psiholoģijas nozare un pētniecības joma, kas pēta, kā cilvēki uztver, apgūst un lieto [[Valoda|valodu]]. Tā apvieno psiholoģijas un [[lingvistika]]s metodes, lai analizētu valodas izpratni, rašanos un attīstību. Psiholingvistika pēta valodas apguvi bērnībā, saziņas mehānismus, kā arī [[Runas traucējumi|runas traucējumus]], piemēram, [[Afāzija|afāziju]] un [[Disleksija|disleksiju]]. Nozare cenšas noskaidrot, kā [[smadzenes]] apstrādā valodu, kā cilvēki veido [[Teikums|teikumus]] un saprot dzirdēto [[Runa|runu]]. Pētījumos tiek izmantotas [[Eksperiments|eksperimentālas]] un [[Neirozinātne|neirozinātniskas]] metodes, un iegūtās zināšanas tiek pielietotas [[Izglītība|izglītībā]], [[Logopēdija|logopēdijā]] un tehnoloģiju izstrādē. == Psiholoģijas nozares == Psiholoģijas nozares ir specializētas nozares, kurās psiholoģijas principi tiek pielietoti konkrētās pētniecības vai praktiskās darbības jomās. Kopumā ir gandrīz 30 psiholoģijas apakšnozares.<ref name="Psihvārdnīca" /> No tām par vissvarīgākajām uzskata [[klīniskā psiholoģija|klīnisko psiholoģiju]], [[sociālā psiholoģija|sociālo psiholoģiju]] un [[attīstības psiholoģija|attīstības psiholoģiju]].<ref name="Psihvārdnīca" /> Papildus tām ir arī diezgan daudz praktisko apakšnozaru, kuras apvieno [[Starptautiskā Lietišķās psiholoģijas asociācija]]. === Attīstības psiholoģija === [[Attēls:Baby with book.jpg|thumb|Attīstības psihologs bērnam var iedod grāmatu un pēc tam veikt novērojumus par to, kā bērns spēlējas ar priekšmetu]] [[Attīstības psiholoģija]] ir starpdisciplināra nozare, kas pēta cilvēka domāšanas, emociju un uzvedības izmaiņas visa [[Mūžs|mūža]] garumā – no [[bērnība]]s līdz [[Vecumdienas|vecumdienām]]. Tā aplūko, kā cilvēki apgūst valodu, attīsta [[sociālās prasmes]], veido [[Identitāte|identitāti]] un pielāgojas dažādiem dzīves posmiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/developmental-psychology-4157180|title=Developmental Psychology Overview|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-16|language=en}}</ref> Nozīmīgākie teorētiķi ir [[Žans Piažē]] un [[Ēriks Ēriksons|Ēriks]] [[Ēriks Ēriksons|Ēriksons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/child-development-theories-2795068|title=The 7 Most Influential Child Developmental Theories|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-16|language=en}}</ref> Attīstības psiholoģija tiek plaši izmantota izglītībā, psiholoģiskajā konsultēšanā un sociālajā darbā. === Darba un organizāciju psiholoģija === Darba un organizāciju psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pēta cilvēku uzvedību [[Darbavieta|darbavietā]] un [[Organizācija|organizācijās]]. Tā fokusējas uz to, kā uzlabot darba vidi, veicināt [[Darbinieks|darbinieku]] [[Motivācija|motivāciju]], apmierinātību un [[Produktivitāte|produktivitāti]], kā arī efektīvu vadību un komandu sadarbību.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goethe-university-frankfurt.de/65444345/What_is_Work___Organizational_Psychology|title=Goethe-Universität — What is Work & Organizational Psychology?|website=www.goethe-university-frankfurt.de|access-date=2025-05-16}}</ref> Šī nozare ietver tādus tematus kā personāla atlase, darbinieku apmācība, stresa vadība, [[darba un privātās dzīves līdzsvars]], kā arī organizāciju kultūra un pārmaiņu vadība. Darba psihologi sadarbojas gan ar uzņēmumiem, gan ar valsts iestādēm, lai veidotu veselīgu un efektīvu darba vidi.<ref name=":0" /> === Izglītības un skolu psiholoģija === Izglītības un skolu psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas koncentrējas uz [[Mācīšanās|mācību]] procesu, skolēnu attīstību un uzvedību [[izglītība]]s vidē. Tā pēta, kā cilvēki apgūst [[zināšanas]], kā attīstās viņu kognitīvās un sociālās prasmes, un kādi faktori veicina vai kavē mācību panākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychology.org/resources/educational-psychology-theories/|title=Introduction To Educational Psychology Theory {{!}} Psychology.org|website=www.psychology.org|access-date=2025-05-16}}</ref> Šī nozare apvieno psiholoģijas teorijas ar [[pedagoģija]]s praksi — [[Skola|skolu]] psihologi strādā ar skolēniem, [[Skolotājs|skolotājiem]] un [[vecāki]]em, lai risinātu mācīšanās grūtības, emocionālas un uzvedības problēmas, kā arī veidotu atbalstošu un [[Iekļaujošā izglītība|iekļaujošu skolas vidi]]. === Klīniskā psiholoģija === [[Klīniskā psiholoģija]] nodarbojas ar [[Psihiski traucējumi|psihisko traucējumu]], emocionālu grūtību un uzvedības problēmu [[Diagnosticēšana|diagnosticēšanu]], novērtēšanu un ārstēšanu. Tā apvieno teorētiskās zināšanas ar praktiski, lai palīdzētu cilvēkiem pārvarēt garīgās veselības problēmas un uzlabotu [[Dzīves kvalitāte|dzīves kvalitāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apa.org/ed/graduate/specialize/clinical|title=Clinical Psychology|website=www.apa.org|access-date=2025-05-16}}</ref> Klīniskie psihologi izmanto dažādas terapijas metodes, piemēram, [[Kognitīvi biheiviorālā terapija|kognitīvi biheiviorālo terapiju]], psihodinamisko pieeju vai humanistisko terapiju, lai pielāgotu palīdzību konkrētajam cilvēkam un viņa vajadzībām. Viņi strādā gan individuāli ar pacientiem, gan grupās, slimnīcās, garīgās veselības centros vai privātpraksē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/what-is-clinical-psychology-2795000|title=How Clinical Psychology Is Used to Treat Mental Illness|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-16|language=en}}</ref> Šī nozare cieši sadarbojas ar medicīnu, psihiatriju un [[Sabiedriskais darbs|sabiedrisko darbu]], lai nodrošinātu daudzpusīgu pieeju garīgās veselības aprūpei. === Konsultatīvā psiholoģija === Konsultatīvā psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas fokusējas uz cilvēka [[ikdiena]]s problēmu risināšanu, emocionālās labklājības veicināšanu un [[personība]]s attīstību. Atšķirībā no klīniskās psiholoģijas, kas biežāk strādā ar smagākām psihiskām saslimšanām, konsultatīvā psiholoģija palīdz cilvēkiem pārvarēt dzīves grūtības, piemēram, attiecību problēmas, [[karjera]]s izvēli vai personības izaugsmes jautājumus.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://medium.com/consulting-psychology-frameworks-and-process/consulting-psychology-frameworks-and-process-84713a67d107|title=Consulting Psychology Frameworks and Process|last=Heaps|first=A. C.|website=Consulting Psychology Frameworks and Process|access-date=2025-05-16|date=2019-04-29|language=en}}</ref> Konsultatīvie psihologi izmanto sarunas, [[Refleksija|refleksiju]] un dažādas psiholoģiskās tehnikas, lai palīdzētu klientam izprast sevi un savu situāciju, palīdzētu pieņemt lēmumus un veidotu veselīgākas attiecības ar sevi un citiem. Viņi strādā ar indivīdiem, pāriem, [[Ģimene|ģimenēm]] un dažkārt arī grupās.<ref name=":1" /> === Sporta psiholoģija === Sporta psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pēta psiholoģiskos procesus un faktorus, kas ietekmē [[Sportists|sportistu]] sniegumu, [[Motivācija|motivāciju]], emocionālo līdzsvaru un komandas sadarbību. Šī joma apvieno psiholoģijas principus ar sporta zinātni, lai uzlabotu sportistu garīgo sagatavotību un veicinātu veselīgu attieksmi pret treniņiem, sacensībām un atveseļošanos pēc [[Trauma|traumām]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/mental-health/what-is-sports-psychology|title=What Is Sports Psychology?|last=Lopez|first=Irene|website=WebMD|access-date=2025-05-16|language=en}}</ref> Sporta psihologi palīdz sportistiem attīstīt tādas prasmes kā [[Koncentrācija|koncentrēšanās]] spējas, stresa pārvarēšana, mērķu izvirzīšana, [[pašdisciplīna]] un motivācija. Viņi strādā gan ar profesionāliem sportistiem, gan amatieriem, kā arī ar treneriem un komandām, lai uzlabotu gan individuālo sniegumu, gan komandas dinamiku.<ref name=":2" /> === Veselības psiholoģija === Veselības psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pēta, kā psiholoģiskie, sociālie un uzvedības faktori ietekmē cilvēka [[Veselība|veselību]]. Tās mērķis ir izprast, kā domāšana, emocijas un [[dzīvesveids]] ietekmē [[Slimība|slimību]] attīstību, ārstēšanos un vispārējo labsajūtu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthcareers.nhs.uk/explore-roles/psychological-therapies/roles/health-psychologist|title=Health psychologist|website=Health Careers|access-date=2025-05-16|date=2015-03-26|language=en}}</ref> Šajā nozarē speciālisti strādā pie tādiem jautājumiem kā [[Stress|stresa]] ietekme uz ķermeni, veselīga dzīvesveida veicināšana, pacientu motivēšana ārstēties vai pielāgoties hroniskām saslimšanām. Tāpat veselības psihologi palīdz pacientiem pārvarēt slimību radītos psiholoģiskos izaicinājumus, piemēram, trauksmi, depresiju vai pielāgošanos fiziskām izmaiņām.<ref name=":3" /> == Skatīt arī == * [[Apziņa]] * [[Psihe]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} <!-- saite ved uz Viedo māju... nedzēšu pagaidām, lai varat pārliecināties * {{lv ikona}} [http://www.psihologija.lv Interaktīvā psiholoģijas enciklopēdija] --> * [http://www.flogiston.ru Психология из первых рук] Флогистон {{ru ikona}} * [http://psychclassics.yorku.ca Classics in the History of Psychology] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20050305155805/http://www.perfectionnement.info/lo/agenda.php?i_pays=0&i_date=0&keywords=congr International PSY Congresses] * [http://eksperts.gold.lv/psychology_lv.html Juridiskā psiholoģija] * [http://www.iltuobenessere.com/ansia/default.htm Ansia] Psychology University of Rome Research (it) * [https://web.archive.org/web/20060821204018/http://www.psychoworld.sk/ Psychoworld.sk - human psychology news] * [http://www.in-mind.org/ In-Mind, Quarterly Magazine for Social Psychology] {{psiholoģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Psiholoģija| ]] syae7sy2d4apa1hy9ofa8th3bx6y4sw 4290175 4290140 2025-06-06T20:15:41Z Spnq 103627 /* Attīstības psiholoģija */ 4290175 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Greek uc psi icon.svg|thumbnail|200px|Grieķu burts [[psī]] bieži tiek izmantots, lai apzīmētu psiholoģiju.]] '''Psiholoģija''' ({{val|gr|ψυχή}}, ''psychē'' — '[[dvēsele]]' + ''λόγος'', ''logos'' — 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas [[psihiska parādība|psihisko parādību]] pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar [[Dzīvība|dzīvi]].<ref name="Psihvārdnīca">{{lv ikona}} {{grāmatas atsauce |title= Psiholoģijas vārdnīca |last= Breslavs |first= G. |authorlink= |year= 1999 |publisher= |location= |isbn= 9984182428 |page= 111 |url= https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issue:644273 |accessdate= 2022-06-06 }}</ref> Vienlaikus šis jēdziens bieži tiek lietots arī kā apzīmējums daudzveidīgām psiholoģiskām terapijām. Atšķirībā no radniecīgajām [[socioloģija]]s, [[antropoloģija]]s, [[ekonomika]]s un [[politoloģija]]s zinātnēm, psiholoģijā galvenā uzmanība tiek pievērsta [[indivīds|indivīdam]], nevis [[sabiedrība]]i. Cilvēkus, kas savu tiešo darbu veic psiholoģijā, sauc par [[psihologs|psihologiem]]. == Vēsture == Lai gan jautājumi par domāšanu ir pastāvējuši jau kopš antīkās pasaules laikiem (piemēram, [[Aristotelis|Aristoteļa]] ''De Memoria et Reminiscentia''),<ref name="Psihvārdnīca" /> taču par mūsdienu psiholoģijas aizsākumu bieži tiek uzskatīti franču filozofa [[Renē Dekarts|Renē Dekarta]] darbi, kuri veicināja izpratni par cilvēkiem, skaidrojumos neiekļaujot [[dvēsele]]s konceptu. Lielu ietekmi atstāja arī britu [[Asocianisms|asocianisti]], piemēram, [[Džons Loks]] un [[Deivids Hjūms]], kuri uzskatīja, ka cilvēka prāts sastāv no atsevišķiem elementiem, ko veido sajūtas un uztvērumi.<ref name=":4">{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/58931-psiholo%C4%A3ija|title=Psiholoģija|publisher=Nacionālā Enciklopēdija|access-date=2025-05-18|date=2024-12-17|last=Austers|first=Ivars|language=lv}}</ref> Psiholoģija kā [[zinātne]] tā izveidojās tikai 19. gadsimta otrajā pusē uz [[filozofija]]s, [[fizioloģija]]s un [[fizika]]s pamata.<ref name="Psihvārdnīca" /> Tās attīstību ietekmēja [[medicīna]], tostarp tādas pretrunīgi vērtētas teorijas kā [[Francs Mesmers|Franca Mesmera]] “dzīvnieciskais magnētisms” un [[Francs Jozefs Galla|Franca Jozefa Galla]] [[frenoloģija]]. Lai gan šīs idejas vēlāk tika atzītas par [[Pseidozinātne|pseidozinātniskām]], tās veicināja diskusijas un turpmāku attīstību. Pētnieki kā [[Ernsts Heinrihs Vēbers|Ernsts Heinrihs]] [[Ernsts Heinrihs Vēbers|Vēbers]] un [[Gustavs Teodors Fehners]] formulēja likumus, kas saistīja stimulus ar uztveri, bet [[Frānsiss Goltons|Frānsiss Galtons]] pētīja cilvēku individuālās atšķirības un aizsāka psiholoģisko testēšanu.<ref name=":4" /> [[Attēls:Gustav Theodor Fechner (1801-1887) in old age (cropped).jpg|thumb|281x281px|Par pirmo zinātnisko darbu eksperimentālajā psiholoģijā uzskata attēlā redzamā [[Gustavs Fehners|Gustava Fehnera]] 1860. gadā uzrakstīto darbu "Psihofizikas pamati" (''Elemente der Psychophysik'').]] Par pirmo zinātnisko darbu eksperimentālajā psiholoģijā uzskata [[Gustavs Fehners|Gustava Fehnera]] (''Gustav Fechner'') 1860. gadā uzrakstīto darbu "Psihofizikas pamati" (''Elemente der Psychophysik'').<ref name="Psihvārdnīca" /> Vēl par nozīmīgu punktu psiholoģijas rašanās procesā tiek uzskatīta [[Vilhelms Vunts|Vilhelma Vunta]] (''Wilhelm Wundt'') 1879. gadā dibinātā psiholoģiskā laboratorija [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]], kas ļoti agri pārtapa par [[institūts|institūtu]]. 20. gadsimta sākumā izveidojās dažādi psiholoģijas virzieni (skolas) — [[psihoanalīze]], [[biheiviorisms]], [[Geštalts|geštaltpsiholoģija]] un [[sociāli kultūriskā psiholoģija]]. Katrs no šiem virzieniem psiholoģiju definēja savādāk. Tajā laikā izveidojās arī mūsdienu psiholoģijas kodols. [[Augstskola|Augstskolās]] psiholoģiju uzsāka mācīt tikai 1930.—1940. gados.<ref name="Psihvārdnīca" /> == Organizācijas == Daudzās valstīs psihologi ir apvienoti nacionālās organizācijās. Latvijā tā ir [[Latvijas Profesionālo psihologu asociācija]]. Ir arī starptautiskas organizācijas, no kurām viena no lielākajām ir [[Starptautiskā Psiholoģijas zinātnes apvienība]] (''International Union of Psychological Science'' - ''IUPsyS''). Šajā organizācijā ietilpst 71 nacionālā asociācija, kā arī organizācijas pēc psiholoģijas apakšnozarēm. Vēl viena liela organizācija ir [[Eiropas Profesionālo psihologu asociācijas federācija]] (''European Federation of Profesional Psychological Associations'' - ''EFPPA''), kurā ir iesaistījusies 31 nacionālā asociācija. == Psiholoģijas saistība ar psihiatriju == Psiholoģija ir saistīta arī ar psihiatriju, jo parasti arī garīgi slimas [[persona]]s pārbauda psihologs. Tas tiek darīts, lai zinātu, kā sniegt tām psihiatrisko medicīnisko aprūpi. To var veikt ambulatori, psihiatriskajā, narkoloģiskajā vai psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Psihologs veic psiholoģisko izpēti, pārbaudot personas uztveri, domāšanu un/vai žestus. Parasti arī psiholoģiskas kaites jeb t.s. fobijas tiek ārstētas psihiatriskajā vai psihoneiroloģiskajā slimnīcā, nozīmējot pacientam medikamentus, injekcijas, [[psihoterapeits|psihoterapeita]] veiktas padziļinātas psiholoģiskas pārbaudes. == Virzieni un pieejas psiholoģijā == Psiholoģijā pastāv dažādi teorētiski virzieni un pieejas, kas piedāvā atšķirīgus skaidrojumus cilvēku [[uzvedība]]i un [[Psihisks process|psihiskajiem procesiem]], kas veido psiholoģijas zinātnisko pamatu un ietekmē gan pētījumu metodoloģiju, gan praktisko darbu, piemēram, psihoterapijā vai izglītībā. Katrs virziens akcentē noteiktus faktorus — piemēram, bioloģiskus mehānismus, uzvedības pieredzi, kognitīvos procesus vai bezapziņas lomu. Šī daudzveidība ļauj psiholoģijai būt pielāgojamai un plaši pielietojamai dažādās dzīves jomās. === Bioloģiskā psiholoģija === {{Pamatraksts|Neiropsiholoģija}} Bioloģiskā psiholoģija, ko bieži dēvē arī par neiropsiholoģiju vai psihobioloģiju, ir pieeja, kas pēta saikni starp psiholoģiskajiem procesiem un bioloģiskajiem mehānismiem. Šis virziens uzsver [[nervu sistēma]]s, [[Smadzenes|smadzeņu]], [[Hormoni|hormonu]] un [[Ģenētika|ģenētisko]] faktoru nozīmi cilvēka uzvedībā, emocijās un domāšanā. Bioloģiskā psiholoģija bieži izmanto [[neirozinātne]]s metodes, piemēram, smadzeņu attēlveidošanu (piemēram, [[Magnētiskā rezonanse|fMRI]] vai [[Elektroencefalogrāfija|EEG]]), lai izprastu, kā smadzeņu struktūras un funkcijas ietekmē uzvedību. Šī pieeja ir būtiska [[Psihiski traucējumi|psihisko traucējumu]] izpētē un ārstēšanā, piemēram, [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresijas]], [[šizofrēnija]]s vai [[Pārkinsona slimība]]s gadījumos, kurus bieži saista ar specifiskām neirobioloģiskām izmaiņām.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bennett|first=Maxwell R.|last2=Hatton|first2=Sean|last3=Hermens|first3=Daniel F.|last4=Lagopoulos|first4=Jim|date=2016-10-01|title=Behavior, neuropsychology and fMRI|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0301008216300144|journal=Progress in Neurobiology|volume=145-146|pages=1–25|doi=10.1016/j.pneurobio.2016.07.001|issn=0301-0082}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Galiana|first=Adrián|last2=Campos-Varillas|first2=Ana I.|last3=Blasco-González|first3=Melanie|last4=Vela-Romero|first4=María|date=2024-11-01|title=Neuropsychology and Quantitative Electroencephalography in a Case of Frontotemporal Dementia and Small Vessel Disease|url=https://journals.copmadrid.org/clysa/art/clysa2024a2|journal=Clinical and Health|language=en|volume=35|issue=3|pages=95–99|doi=10.5093/clysa2024a2|issn=1130-5274}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://study.com/academy/lesson/neuropsychology-role-methods-examples.html|title=Neuropsychology Definition, Role & Methods|website=study.com|access-date=2025-05-10}}</ref> Svarīga apakšnozare šajā jomā ir [[psihofizioloģija]], kas pēta saistību starp psiholoģiskiem procesiem un fizioloģiskām reakcijām,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/topics/biochemistry-genetics-and-molecular-biology/psychophysiology|title=Psychophysiology - an overview {{!}} ScienceDirect Topics|website=www.sciencedirect.com|access-date=2025-05-11}}</ref> piemēram, [[Sirdsdarbība|sirdsdarbību]], [[Elpošana|elpošanu]], [[Muskuļi|muskuļu]] aktivitāti un [[āda]]s vadītspēju. Psihofizioloģiskie pētījumi bieži izmanto tādus rīkus kā elektroencefalogrammu,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Chapter 13 - EEG and MEG Probes of Schizophrenia Pathophysiology|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/B9780128018293000215|publisher=Academic Press|date=2016-01-01|location=San Diego|isbn=978-0-12-801829-3|pages=213–236|first=E.|last=Neustadter|first2=K.|last2=Mathiak|first3=B. I.|last3=Turetsky}}</ref> lai analizētu [[Smadzeņu viļņi|smadzeņu viļņus]], vai bioatgriezenisko saiti (''biofeedback''), lai izprastu [[Stress|stresa]] un [[Emocijas|emociju]] ietekmi uz ķermeni. === Kognitīvā psiholoģija === {{Pamatraksts|Kognitīvā psiholoģija}} [[Attēls:Neural network.svg|thumb|[[Mākslīgais neironu tīkls|Mākslīgā neirona tīkla]] shematiskais attēls — kognitīvā psiholoģija ir cieši saistīta ar [[Neirozinātne|neirozinātni]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://socialsci.libretexts.org/Bookshelves/Psychology/Cognitive_Psychology/Cognitive_Psychology_and_Cognitive_Neuroscience_(Wikibooks)|title=Cognitive Psychology and Cognitive Neuroscience (Wikibooks)|website=Social Sci LibreTexts|access-date=2025-05-11|date=2021-05-12|language=en}}</ref> [[Datorzinātne|datorzinātni]] un [[Mākslīgais intelekts|mākslīgo intelektu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalog.northeastern.edu/undergraduate/computer-information-science/computer-information-science-combined-majors/computer-science-cognitive-psychology-bs/|title=Computer Science and Cognitive Psychology, BS < Northeastern University Academic Catalog|website=Northeastern University Academic Catalog|access-date=2025-05-11|language=en}}</ref>]] Kognitīvā psiholoģija ir psiholoģijas virziens, kas pēta cilvēka [[Prāts|prāta]] iekšējos procesus, piemēram, [[Uztvere|uztveri]], [[Uzmanība|uzmanību]], [[Atmiņa|atmiņu]], [[Valoda|valodu]], [[Domāšana|domāšanu]] un problēmu risināšanu. Šī pieeja radās 20. gadsimta vidū kā reakcija uz [[Biheiviorisms|biheiviorismu]], kurš ignorēja [[apziņa]]s procesus, un kļuva par vienu no dominējošajiem psiholoģijas virzieniem. Kognitīvā psiholoģija uzskata, ka cilvēka uzvedību būtiski nosaka tas, kā [[informācija]] tiek apstrādāta, interpretēta un uzglabāta smadzenēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dictionary.apa.org/cognitive-psychology|title=APA Dictionary of Psychology|website=dictionary.apa.org|access-date=2025-05-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/cognitive-psychology-4157181|title=Cognitive Psychology: The Science of How We Think|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-10|language=en}}</ref> Pētnieki šajā jomā bieži izmanto eksperimentālas metodes, lai izprastu, kā cilvēki uztver apkārtējo pasauli, kā viņi mācās, pieņem lēmumus un kā tiek organizēta domāšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/cognitive-psychology-4157181|title=Cognitive Psychology: The Science of How We Think|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-11|language=en}}</ref> Kognitīvā psiholoģija ir cieši saistīta ar [[Neirozinātne|neirozinātni]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://socialsci.libretexts.org/Bookshelves/Psychology/Cognitive_Psychology/Cognitive_Psychology_and_Cognitive_Neuroscience_(Wikibooks)|title=Cognitive Psychology and Cognitive Neuroscience (Wikibooks)|website=Social Sci LibreTexts|access-date=2025-05-11|date=2021-05-12|language=en}}</ref> [[Datorzinātne|datorzinātni]] un [[Mākslīgais intelekts|mākslīgo intelektu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://catalog.northeastern.edu/undergraduate/computer-information-science/computer-information-science-combined-majors/computer-science-cognitive-psychology-bs/|title=Computer Science and Cognitive Psychology, BS < Northeastern University Academic Catalog|website=Northeastern University Academic Catalog|access-date=2025-05-11|language=en}}</ref> un tā ir pamatā [[Kognitīvi biheiviorālā terapija|kognitīvi biheiviorālajai terapijai]],<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gaudiano|first=Brandon A.|date=2008-02|title=Cognitive-behavioural therapies: achievements and challenges|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC3673298/|journal=Evidence-Based Mental Health|volume=11|issue=1|pages=5–7|doi=10.1136/ebmh.11.1.5|issn=1468-960X|pmc=3673298|pmid=18223042}}</ref> kas ir izplatīta metode dažādu psiholoģisku traucējumu ārstēšanā. === Uzvedības psiholoģija === {{Pamatraksts|Biheiviorisms}} Uzvedības psiholoģija, jeb biheiviorisms, ir psiholoģijas virziens, kas attīstījās 20. gadsimta sākumā. Tā uzsver, ka organisma uzvedība ir iemācīta — tā attīstās no ārējiem stimuliem, atlīdzības un [[Sods|sodiem]]— nevis tā radās no iekšējiem psihiskiem procesiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/behavioral-psychology-4157183|title=The Key Concepts of Behaviorism in Psychology|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-10|language=en}}</ref> Biheiviorisms balstās uz [[Krievija|krievu]] zinātnieka [[Ivans Pavlova|Ivana Pavlova]] pētījumiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.structural-learning.com/post/ivan-pavlovs-theory|title=Ivan Pavlov's Theory|website=www.structural-learning.com|access-date=2025-05-10|language=en}}</ref> kurus tālāk attīstīja ASV psihologi [[Džons Votsons (psihologs)|Džons Votsons]], [[Edvards Torndaiks]] un [[Beress Frederiks Skiners]]. Mūsdienās biheiviorisma idejas tiek izmantotas lietišķajā uzvedības analīzē un kognitīvi biheiviorālajā terapijā. === Psihodinamiskā pieeja === Psihodinamiskā pieeja, kuras pamatā ir [[Zigmunds Freids|Zigmunda Freida]] [[psihoanalīze]]s teorijas un metodes, pēta emocionālo problēmu cēloņus, zemapziņas motīvus un konfliktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://psihoterapija.lv/psihoterapija/virzieni#psihodinamiska-psihoterapija|title=Psihoterapijas virzieni|website=Psihoterapija|access-date=2025-05-10|language=lv}}</ref> Tā uzsver iekšējos konfliktus starp dažādām [[psihe]]s daļām — “Id”, “Ego” un “Superego” —, kā arī aizsardzības mehānismus, kas palīdz mazināt [[Nemiers|trauksmi]]. Šī pieeja ir būtiska [[Psihoterapija|psihoterapijā]] un cilvēka personības izpratnē, lai gan tās teorijas ne vienmēr ir viegli empīriski pārbaudāmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.simplypsychology.org/psychodynamic.html|title=Psychodynamic Approach In Psychology|access-date=2025-05-10|date=2024-01-25|language=en}}</ref> === Humānistiskā un eksistenciālā psiholoģija === [[Humānistiskā psiholoģija]] radās 20. gadsimta vidū kā atbilde uz psihodinamiskās un [[Uzvedības psiholoģija|uzvedības pieejas]] ierobežojumiem, uzsverot indivīda subjektīvo pieredzi, personīgo izaugsmi un [[pašrealizācija]]s potenciālu. Šis virziens fokusējas uz cilvēka pozitīvajiem aspektiem – [[Radošums|radošumu]], [[Brīvība|brīvību]], atbildību un iedzimto vēlmi pilnveidoties. [[Karls Rodžerss]] un [[Abrahams Maslovs]] ir divi no nozīmīgākajiem šī virziena pārstāvjiem. Maslova izstrādātā [[vajadzību hierarhija]], kur pašrealizācija ir augstākais mērķis, ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem teorētiskajiem modeļiem psiholoģijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/science/humanistic-psychology|title=Humanistic psychology {{!}} Definition, Characteristics, Examples, & Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-05-11|date=2025-05-09|language=en}}</ref> Eksistenciālā psiholoģija, savukārt, sakņojas [[Filozofija|filozofijā]] (it sevišķi [[Eksistenciālisms|eksistenciālismā]]) un pievērš uzmanību tādām tēmām kā brīvība, izvēle, [[dzīves jēga]], [[nāve]] un [[izolācija]]. Tā aplūko cilvēka eksistenci kā nepārtrauktu centienu piešķirt nozīmi dzīvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/us/therapy-types/existential-therapy|title=Existential Therapy {{!}} Psychology Today|website=www.psychologytoday.com|access-date=2025-05-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebsco.com/research-starters/psychology/existential-psychology|title=Existential psychology {{!}} EBSCO Research Starters|website=www.ebsco.com|access-date=2025-05-11|language=en}}</ref> Eksistenciālā un humānistiskā psiholoģija bieži tiek aplūkotas kopā, jo abas uzsver indivīda subjektīvo pieredzi un spēju izdarīt apzinātas izvēles. === Evolūcijas psiholoģija === [[Evolūcijas psiholoģija]] ir pieeja, kas skaidro cilvēka [[Domāšana|domāšanu]], [[emocijas]] un uzvedību kā evolūcijas ceļā izveidotus pielāgojumus. Tās pamatā ir ideja, ka daudzas psiholoģiskās iezīmes – piemēram, [[bailes]], [[greizsirdība]], valodas spējas vai sociālā sadarbība – ir radušās dabiskās izlases ceļā, jo tās palielināja organismu izdzīvošanas un vairošanās iespējas. Šī pieeja balstās uz [[Evolūcijas teorija|evolūcijas teoriju]] un pārklājas ar tādām nozarēm kā [[bioloģija]], [[antropoloģija]] un [[kognitīvā zinātne]]. Evolūcijas psihologi bieži pēta cilvēka uzvedību no „vides, kādā dzīvoja mūsu senči” perspektīvas, analizējot, kā mūsdienu cilvēka domāšanas veids ir pielāgots šādai senajai dzīvesvidei. Kaut arī evolūcijas psiholoģija ir guvusi plašu atzinību, tai ir arī kritiķi, kas norāda uz grūtībām empīriski pārbaudīt daudzas hipotēzes un uz iespējamo pārmērīgu vienkāršošanu, skaidrojot sarežģītu cilvēka uzvedību. === Psiholingvistika === {{Pamatraksts|Psiholingvistika}} Psiholingvistika ir psiholoģijas nozare un pētniecības joma, kas pēta, kā cilvēki uztver, apgūst un lieto [[Valoda|valodu]]. Tā apvieno psiholoģijas un [[lingvistika]]s metodes, lai analizētu valodas izpratni, rašanos un attīstību. Psiholingvistika pēta valodas apguvi bērnībā, saziņas mehānismus, kā arī [[Runas traucējumi|runas traucējumus]], piemēram, [[Afāzija|afāziju]] un [[Disleksija|disleksiju]]. Nozare cenšas noskaidrot, kā [[smadzenes]] apstrādā valodu, kā cilvēki veido [[Teikums|teikumus]] un saprot dzirdēto [[Runa|runu]]. Pētījumos tiek izmantotas [[Eksperiments|eksperimentālas]] un [[Neirozinātne|neirozinātniskas]] metodes, un iegūtās zināšanas tiek pielietotas [[Izglītība|izglītībā]], [[Logopēdija|logopēdijā]] un tehnoloģiju izstrādē. == Psiholoģijas nozares == Psiholoģijas nozares ir specializētas nozares, kurās psiholoģijas principi tiek pielietoti konkrētās pētniecības vai praktiskās darbības jomās. Kopumā ir gandrīz 30 psiholoģijas apakšnozares.<ref name="Psihvārdnīca" /> No tām par vissvarīgākajām uzskata [[klīniskā psiholoģija|klīnisko psiholoģiju]], [[sociālā psiholoģija|sociālo psiholoģiju]] un [[attīstības psiholoģija|attīstības psiholoģiju]].<ref name="Psihvārdnīca" /> Papildus tām ir arī diezgan daudz praktisko apakšnozaru, kuras apvieno [[Starptautiskā Lietišķās psiholoģijas asociācija]]. === Attīstības psiholoģija === [[Attēls:Baby with book.jpg|thumb|Attīstības psihologs bērnam var iedod grāmatu un pēc tam veikt novērojumus par to, kā bērns spēlējas ar priekšmetu]] [[Attīstības psiholoģija]] ir starpdisciplināra nozare, kas pēta cilvēka domāšanas, emociju un uzvedības izmaiņas visa [[Mūžs|mūža]] garumā – no [[bērnība]]s līdz [[Vecumdienas|vecumdienām]]. Tā aplūko, kā cilvēki apgūst valodu, attīsta [[sociālās prasmes]], veido [[Identitāte|identitāti]] un pielāgojas dažādiem dzīves posmiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/developmental-psychology-4157180|title=Developmental Psychology Overview|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-16|language=en}}</ref> Attīstības psiholoģija integrē atklājumus arī no citām zinātņu jomām un attīstības psiholoģija iekļaujas kopējā, starpdisciplinārā “attīstības zinātnē”, kas integrē daudzas zinātnes ([[bioloģija]], [[vēsture]], [[socioloģija]], [[filozofija]], [[antropoloģija]] u. c.), kuras skaidro cilvēka attīstības visdažādākos aspektus gan vispārējā, gan individuālā līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/7374-att%C4%ABst%C4%ABbas-psiholo%C4%A3ija|title=Attīstības psiholoģija|last=Miltuze|first=Anika|publisher=Nacionālā enciklopēdija|access-date=06.06.2025.|date=01.12.2023.}}</ref> Nozīmīgākie teorētiķi ir [[Žans Piažē]] un [[Ēriks Ēriksons|Ēriks]] [[Ēriks Ēriksons|Ēriksons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/child-development-theories-2795068|title=The 7 Most Influential Child Developmental Theories|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-16|language=en}}</ref> Attīstības psiholoģija tiek plaši izmantota izglītībā, psiholoģiskajā konsultēšanā un sociālajā darbā. === Darba un organizāciju psiholoģija === Darba un organizāciju psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pēta cilvēku uzvedību [[Darbavieta|darbavietā]] un [[Organizācija|organizācijās]]. Tā fokusējas uz to, kā uzlabot darba vidi, veicināt [[Darbinieks|darbinieku]] [[Motivācija|motivāciju]], apmierinātību un [[Produktivitāte|produktivitāti]], kā arī efektīvu vadību un komandu sadarbību.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goethe-university-frankfurt.de/65444345/What_is_Work___Organizational_Psychology|title=Goethe-Universität — What is Work & Organizational Psychology?|website=www.goethe-university-frankfurt.de|access-date=2025-05-16}}</ref> Šī nozare ietver tādus tematus kā personāla atlase, darbinieku apmācība, stresa vadība, [[darba un privātās dzīves līdzsvars]], kā arī organizāciju kultūra un pārmaiņu vadība. Darba psihologi sadarbojas gan ar uzņēmumiem, gan ar valsts iestādēm, lai veidotu veselīgu un efektīvu darba vidi.<ref name=":0" /> === Izglītības un skolu psiholoģija === Izglītības un skolu psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas koncentrējas uz [[Mācīšanās|mācību]] procesu, skolēnu attīstību un uzvedību [[izglītība]]s vidē. Tā pēta, kā cilvēki apgūst [[zināšanas]], kā attīstās viņu kognitīvās un sociālās prasmes, un kādi faktori veicina vai kavē mācību panākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychology.org/resources/educational-psychology-theories/|title=Introduction To Educational Psychology Theory {{!}} Psychology.org|website=www.psychology.org|access-date=2025-05-16}}</ref> Šī nozare apvieno psiholoģijas teorijas ar [[pedagoģija]]s praksi — [[Skola|skolu]] psihologi strādā ar skolēniem, [[Skolotājs|skolotājiem]] un [[vecāki]]em, lai risinātu mācīšanās grūtības, emocionālas un uzvedības problēmas, kā arī veidotu atbalstošu un [[Iekļaujošā izglītība|iekļaujošu skolas vidi]]. === Klīniskā psiholoģija === [[Klīniskā psiholoģija]] nodarbojas ar [[Psihiski traucējumi|psihisko traucējumu]], emocionālu grūtību un uzvedības problēmu [[Diagnosticēšana|diagnosticēšanu]], novērtēšanu un ārstēšanu. Tā apvieno teorētiskās zināšanas ar praktiski, lai palīdzētu cilvēkiem pārvarēt garīgās veselības problēmas un uzlabotu [[Dzīves kvalitāte|dzīves kvalitāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apa.org/ed/graduate/specialize/clinical|title=Clinical Psychology|website=www.apa.org|access-date=2025-05-16}}</ref> Klīniskie psihologi izmanto dažādas terapijas metodes, piemēram, [[Kognitīvi biheiviorālā terapija|kognitīvi biheiviorālo terapiju]], psihodinamisko pieeju vai humanistisko terapiju, lai pielāgotu palīdzību konkrētajam cilvēkam un viņa vajadzībām. Viņi strādā gan individuāli ar pacientiem, gan grupās, slimnīcās, garīgās veselības centros vai privātpraksē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.verywellmind.com/what-is-clinical-psychology-2795000|title=How Clinical Psychology Is Used to Treat Mental Illness|website=Verywell Mind|access-date=2025-05-16|language=en}}</ref> Šī nozare cieši sadarbojas ar medicīnu, psihiatriju un [[Sabiedriskais darbs|sabiedrisko darbu]], lai nodrošinātu daudzpusīgu pieeju garīgās veselības aprūpei. === Konsultatīvā psiholoģija === Konsultatīvā psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas fokusējas uz cilvēka [[ikdiena]]s problēmu risināšanu, emocionālās labklājības veicināšanu un [[personība]]s attīstību. Atšķirībā no klīniskās psiholoģijas, kas biežāk strādā ar smagākām psihiskām saslimšanām, konsultatīvā psiholoģija palīdz cilvēkiem pārvarēt dzīves grūtības, piemēram, attiecību problēmas, [[karjera]]s izvēli vai personības izaugsmes jautājumus.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://medium.com/consulting-psychology-frameworks-and-process/consulting-psychology-frameworks-and-process-84713a67d107|title=Consulting Psychology Frameworks and Process|last=Heaps|first=A. C.|website=Consulting Psychology Frameworks and Process|access-date=2025-05-16|date=2019-04-29|language=en}}</ref> Konsultatīvie psihologi izmanto sarunas, [[Refleksija|refleksiju]] un dažādas psiholoģiskās tehnikas, lai palīdzētu klientam izprast sevi un savu situāciju, palīdzētu pieņemt lēmumus un veidotu veselīgākas attiecības ar sevi un citiem. Viņi strādā ar indivīdiem, pāriem, [[Ģimene|ģimenēm]] un dažkārt arī grupās.<ref name=":1" /> === Sporta psiholoģija === Sporta psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pēta psiholoģiskos procesus un faktorus, kas ietekmē [[Sportists|sportistu]] sniegumu, [[Motivācija|motivāciju]], emocionālo līdzsvaru un komandas sadarbību. Šī joma apvieno psiholoģijas principus ar sporta zinātni, lai uzlabotu sportistu garīgo sagatavotību un veicinātu veselīgu attieksmi pret treniņiem, sacensībām un atveseļošanos pēc [[Trauma|traumām]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/mental-health/what-is-sports-psychology|title=What Is Sports Psychology?|last=Lopez|first=Irene|website=WebMD|access-date=2025-05-16|language=en}}</ref> Sporta psihologi palīdz sportistiem attīstīt tādas prasmes kā [[Koncentrācija|koncentrēšanās]] spējas, stresa pārvarēšana, mērķu izvirzīšana, [[pašdisciplīna]] un motivācija. Viņi strādā gan ar profesionāliem sportistiem, gan amatieriem, kā arī ar treneriem un komandām, lai uzlabotu gan individuālo sniegumu, gan komandas dinamiku.<ref name=":2" /> === Veselības psiholoģija === Veselības psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas pēta, kā psiholoģiskie, sociālie un uzvedības faktori ietekmē cilvēka [[Veselība|veselību]]. Tās mērķis ir izprast, kā domāšana, emocijas un [[dzīvesveids]] ietekmē [[Slimība|slimību]] attīstību, ārstēšanos un vispārējo labsajūtu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthcareers.nhs.uk/explore-roles/psychological-therapies/roles/health-psychologist|title=Health psychologist|website=Health Careers|access-date=2025-05-16|date=2015-03-26|language=en}}</ref> Šajā nozarē speciālisti strādā pie tādiem jautājumiem kā [[Stress|stresa]] ietekme uz ķermeni, veselīga dzīvesveida veicināšana, pacientu motivēšana ārstēties vai pielāgoties hroniskām saslimšanām. Tāpat veselības psihologi palīdz pacientiem pārvarēt slimību radītos psiholoģiskos izaicinājumus, piemēram, trauksmi, depresiju vai pielāgošanos fiziskām izmaiņām.<ref name=":3" /> == Skatīt arī == * [[Apziņa]] * [[Psihe]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} <!-- saite ved uz Viedo māju... nedzēšu pagaidām, lai varat pārliecināties * {{lv ikona}} [http://www.psihologija.lv Interaktīvā psiholoģijas enciklopēdija] --> * [http://www.flogiston.ru Психология из первых рук] Флогистон {{ru ikona}} * [http://psychclassics.yorku.ca Classics in the History of Psychology] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20050305155805/http://www.perfectionnement.info/lo/agenda.php?i_pays=0&i_date=0&keywords=congr International PSY Congresses] * [http://eksperts.gold.lv/psychology_lv.html Juridiskā psiholoģija] * [http://www.iltuobenessere.com/ansia/default.htm Ansia] Psychology University of Rome Research (it) * [https://web.archive.org/web/20060821204018/http://www.psychoworld.sk/ Psychoworld.sk - human psychology news] * [http://www.in-mind.org/ In-Mind, Quarterly Magazine for Social Psychology] {{psiholoģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Psiholoģija| ]] 5m8cflsvvuytyfeld2i4ds7dvox23c5 0 1130 4290159 4258327 2025-06-06T20:05:26Z Votre Provocateur 111653 4290159 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vaira Vīķe-Freiberga | vārds_orģ = | attēls = VVF2022.jpg | att_izm = | apraksts = Vaira Vīķe-Freiberga 2022. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidente]] | term_sākums = {{dat|1999|7|8|N}} | term_beigas = {{dat|2007|7|7|N}} | premjers = * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis = [[Guntis Ulmanis]] | pēctecis = [[Valdis Zatlers]] <!------ Otrais amats ------>| amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1937|12|1}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = latviete | partija = bezpartijiska | apvienība = | dinastija = | tēvs = [[Kārlis Vīķis]] | māte = Annemarija Vīķe (dzim. Raņķe) | dzīvesb = [[Imants Freibergs]] (1960 — pašlaik) | bērni = 3 | profesija = [[zinātniece]], pasniedzēja | alma_mater = * [[Toronto Universitāte]] * [[Makgila Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Vaira Vike Freiberga signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Vaira Vīķe-Freiberga''' (dzimusi '''Vaira Vīķe''' {{dat|1937|12|1}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] sabiedriski politiskā darbiniece, [[zinātniece]], vairāku augstskolu profesore un [[goda doktore]]. Pēc atgriešanās no emigrācijas [[Kanāda|Kanādā]] vadījusi [[Latvijas Institūts|Latvijas Institūtu]], bet 1999. gadā tikusi ievēlēta par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenti]] (2003. gadā amatā [[2003. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|ievēlēta atkārtoti]]). 2001. gadā atzīta par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]]. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]]. Par savu mērķtiecīgo un enerģisko darbību ārpolitikā un Latvijas 20. gadsimta vēstures problēmu popularizēšanu un skaidrošanu, iemantojusi plašu Latvijas iedzīvotāju atzinību, kā arī atpazīstamību starptautiskajā politiskajā arēnā. 2006. gadā Vaira Vīķe-Freiberga tika izvirzīta [[ANO ģenerālsekretārs|ANO ģenerālsekretāra]] amatam, taču bija spiesta piekāpties [[Pans Kimuns|Pana Kimuna]] kandidatūrai. Pēc prezidentūras termiņa beigām 2007. gadā turpinājusi aktīvi darboties starptautiskajā politikā un zinātnē. == Dzīvesgājums == Vairas Vīķes-Freibergas ģimene cēlusies no [[Doles sala]]s, mūsdienās "Vīķu" māju vietu ir appludinājusi [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]. Ģimene bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] bēgļi — 1945. gadā Vaira kopā ar vecākiem atstāja Latviju un nonāca bēgļu nometnēs [[Vācija|Vācijā]], pēc tam [[Kasablanka|Kasablankā]], [[Maroka|Marokā]], līdz 1954. gadā apmetās uz pastāvīgu dzīvi [[Kanāda|Kanādā]]. Vīķe-Freiberga studēja [[Toronto Universitāte|Toronto Universitātē]], kur 1958. gadā ieguva bakalaura grādu un 1960. gadā — maģistra grādu [[psiholoģija|psiholoģijā]].<ref name="valodnieciba">{{Grāmatas atsauce|last1=Bankavs|first1=Andrejs|last2=Jansone|first2=Ilga|title=Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas|year=2010|publisher=LU Akadēmiskais apgāds|isbn=978-9984-45-183-1|page=256.—257}}</ref> 1965. gadā [[Makgila Universitāte|Makgila Universitātē]] [[Monreāla|Monreālā]] ieguva psiholoģijas zinātņu doktora (''Ph.D.'') grādu eksperimentālajā psiholoģijā.<ref name="valodnieciba" /> Bijusi spāņu valodas tulkotāja un psiholoģe Toronto psihiatriskajā slimnīcā, kamēr rakstīja doktora disertāciju.<ref name="valodnieciba" /> Laika posmā no 1965. līdz 1998. gadam viņa bija [[Monreālas Universitāte]]s psiholoģijas profesore (pasniegusi psiholingvistiku, psihofarmakoloģiju, zinātnes teoriju un eksperimentālo metodi).<ref name="valodnieciba" /> 1998. gadā kļuvusi par emeritēto profesori.<ref name="valodnieciba" /> Vīķe-Freiberga aktīvi darbojās arī Kanādas [[Trimdas latvieši|trimdas latviešu]] kopienā. Viņa veica pētījumus latviešu [[folklora|folklorā]], šajā laika posmā sarakstot 9 grāmatas. Ir latviešu [[studenšu korporācijas]] "[[Spīdola (studenšu korporācija)|Spīdola]]" biedre. 1998. gadā Vaira Vīķe-Freiberga atgriezās Latvijā un vadīja [[Latvijas Institūts|Latvijas Institūtu]] (1998—1999), kas nodarbojās ar Latvijas popularizēšanu ārvalstīs. Gadu vēlāk, 1999. gada jūnijā, kad [[Saeima]]i neizdevās vienoties par prezidenta kandidātu, bija skaidrs, ka varēs ievēlēt tikai prezidentu, kurš nav saistīts ne ar vienu no partijām, un Vairu Vīķi-Freibergu [[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]] izvirzīja un ievēlēja par Valsts prezidenti. === Latvijas Valsts prezidentūra === Savu divu prezidentūras termiņu laikā Vīķe-Freiberga ir bijusi ļoti populāra Latvijas iedzīvotāju vidū — viņas popularitātes reitings svārstījās no 70% līdz 85%. Viņa galvenokārt bija aktīva ārpolitikā. Vairai Vīķei-Freibergai bija liela loma Latvijas uzņemšanā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]] 2004. gadā. Viņa bija arī stingra [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] politikas [[Irāka|Irākā]] atbalstītāja. Vairākās no savām uzrunām viņa ir aicinājusi [[Krievija|Krieviju]] atzīt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[okupācija]]s faktu. Viena no svarīgākajām viņas uzrunām bija 2006. gadā [[ASV Kongress|ASV Kongresā]]. Vaira Vīķe-Freiberga dažkārt tikusi kritizēta par viņas relatīvo pasivitāti Latvijas iekšpolitikā, lai arī [[Latvijas Republikas Satversme|Satversme]] paredz ierobežotu prezidenta varu valstī. Tomēr vairākas reizes viņa ir iebildusi pret Saeimas lēmumiem, piemēram, 2006. gadā divas reizes atdodot atpakaļ izskatīšanai [[Saeima|Saeimā]] jautājumu par "[[Čekas maisi|čekas maisu]]" publiskošanu, pret ko prezidente strikti iebilda. 2007. gada sākumā prezidente atbalstīja Ministru prezidenta [[Aigars Kalvītis|Aigara Kalvīša]] valdības lēmumu parakstīt [[Latvijas-Krievijas robežlīgums|robežlīgumu]] ar [[Krievija|Krieviju]].[[Attēls:Valdis Zatlers and Vaira Vīķe-Freiberga.jpg|300px|left|thumb|Bijušie Valsts prezidenti [[Valdis Zatlers]] un Vaira Vīķe-Freiberga 2011. gada 8. jūlija Saeimas ārkārtas sēdē, kurā [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] nodeva prezidenta svinīgo solījumu]] 2005. gadā [[ANO ģenerālsekretārs]] [[Kofi Annans]] nosauca Vīķi-Freibergu par vienu no pasaules līderiem un minēja viņu kā vienu no iespējamajām kandidatūrām ANO ģenerālsekretāra amatam pēc viņa vadīšanas termiņa beigām. 2006. gada 16. septembrī [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Igaunija]] izvirzīja Vīķes-Freibergas kandidatūru ANO ģenerālsekretāra amatam. Viņas kandidatūru neatbalstīja [[ANO Drošības padome]]s valstis [[Krievija]] un [[Ķīna]], savukārt to atbalstīja [[Rietumeiropa]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pārstāvji. Vaira Vīķe-Freiberga ieguva trešo vietu divos no provizoriskajiem ANO dalībvalstu balsojumiem, taču 5. oktobrī atsauca savu kandidatūru. 2006. gada novembra beigās [[Rīga|Rīgā]] notika [[2006. gada NATO samits|NATO samits]], kura rīkošanas tiesības Latvijai tika piešķirtas, lielā mērā pateicoties Vīķes-Freibergas aktivitātei. === Pēc prezidentūras === Pēc prezidentūras Vaira Vīķe-Freiberga aktīvi darbojas starptautiskajā politikā. No 2013. gada decembra līdz 2019. gadam viņa bija [[Madrides klubs|Madrides kluba]] prezidente,<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/vaira-vike-freiberga-klust-par-prestiza-madrides-kluba-prezidenti.d?id=43879884 Vaira Vīķe-Freiberga kļūst par Madrides kluba prezidenti], delfi.lv, {{dat |2013|12|07}}</ref> pēc tam 2020. gadā kļuva par Madrides kluba valdes locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vairavikefreiberga.lv|title=Vairas Vīķe-Freibergas officiālā mājaslapa}}</ref> Viņa ir bijusi Eiropas Padomes Ārlietu komisijas biedre, vairāku fondu Goda patronese. Eiropas Grāmatu balvas Atbalsta komitejas locekle. 2007. gada decembrī viņa tika ievēlēta par Eiropas Savienības Nākotnes (2020—2030) Pārdomu grupas viceprezidenti, 2008. gadā kļuva par Eiropas Iecietības un izlīguma padomes locekli un 2008. gada pavasarī bija ielūgta par Vecāko līdzstrādnieci (''Fellow'') [[Hārvarda Universitāte]]s Džona F. Kenedija Valsts vadības skolas Politikas institūtā. Vadīja Eiropas Zinātnes padomes izvērtēšanas ekspertu komisiju (2008). [[Hāgas Starptautiskā krimināltiesa|Hāgas Starptautiskās krimināltiesas]] Upuru kompensācijas padomes locekle kopš 2009. gada. 2007. gada 18. jūlijā Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar vīru nodibināja konsultāciju uzņēmumu "VVF Consulting".<ref>[http://www.db.lv/citas-zinas/liepajas-dome-liguma-prieksmets-ar-vvf-consulting-nav-gala-zinojums-157703 Liepājas dome: līguma priekšmets ar VVF Consulting nav gala ziņojums], db.lv, {{dat |2008|12|28|SK}}</ref> Pieņēmusi [[Biznesa augstskola "Turība"]] goda doktora zinātnisko grādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.turiba.lv/lv/dzive-augstskola/gada-balva/2016-gads/497/ |title=Vaira Vīķe-Freiberga&nbsp;— "Turības goda doktore". |access-date={{dat|2019|05|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190513234233/http://www.turiba.lv/lv/dzive-augstskola/gada-balva/2016-gads/497/ |archivedate={{dat|2019|05|13||bez}} }}</ref> == Apbalvojumi == === Latvijas === * [[Attēls:Tzo gz 1.p.jpg|12x12px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]], I šķira ar ķēdi (1999); IV šķira (1995) * [[Attēls:Vo gz 1.pakāpe.jpg|12x12px]] [[Viestura ordenis]], I šķira (2007) * [[Attēls:Az gz 1.pakāpe.jpg|12x12px]] [[Atzinības krusts]], I šķira (2007) * [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas Pareizticīgās Baznīcas]] Svētā svētmocekļa [[Jānis Pommers|Rīgas arhibīskapa Jāņa]] ordenis, I šķira (2006)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pieskir-sveta-ordeni/|title=Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?|last=Volkova|first=Vivanta|website=LA.LV|access-date=2020-07-26|date=2020. gada 27. septembrī|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas Pareizticīgo Baznīcas Svētā svētmocekļa… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-07-26|language=lv}}</ref> * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa]] par izciliem sasniegumiem mutvārdu literatūrā un darbā pie latviešu dainām (1997) * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] (1999) * Latvijas [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] Folkloras Dižā balva (2003) * [[Latvijas Sarkanais Krusts|Latvijas Sarkanā Krusta]] Goda krusts (2007) * [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]s Ceres balva par ieguldījumu sociālās taisnības, morālo vērtību un demokrātijas veicināšanā (2007) === Ārvalstu === * [[Attēls:National_Order_Quebec_ribbon_bar.svg|70x70px]] [[Kvebeka]]s Nacionālais ordenis ([[Kanāda]], 2006)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://stock.adobe.com/ee/editorial/latvia-s-president-vaira-vike-freiberga-smiles-after-receiving-the-national-order-of-quebec-during-a-ceremony-at-the-national-assembly-in-quebec-city/148192673|title=Latvia's President Vaira Vike-Freiberga smiles after receiving the National Order of Quebec during a ceremony at the National Assembly in Quebec city - Buy this stock photo and explore similar images at Adobe Stock|website=Adobe Stock|access-date=2019-10-28|archive-date=2019-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20191028120412/https://stock.adobe.com/ee/editorial/latvia-s-president-vaira-vike-freiberga-smiles-after-receiving-the-national-order-of-quebec-during-a-ceremony-at-the-national-assembly-in-quebec-city/148192673}}</ref> * [[Attēls:EST_Order_of_the_Cross_of_Terra_Mariana_-_1st_Class_BAR.png|70x70px]] [[Māras Zemes Krusta ordenis]], I šķira ar ķēdi ([[Igaunija]], 2000) * [[Attēls:Order_Sint_Olaf_1_kl.png|70x70px]] Svētā Olava ordenis, dāmu lielkrusts ([[Norvēģija]], 2000) * [[Attēls:GRE Order Redeemer 1Class.png|70x70px]] Grieķijas Pestītāja ordenis, lielkrusts (2000) * [[Attēls:FIN_Order_of_the_White_Rose_Grand_Cross_BAR.png|70x70px]] Somijas Baltās Rozes ordenis, lielkrusts ar ķēdi ([[Somija]], 2001) * [[Attēls:Order of Vytautas Commanders Grand Cross Ribbon.jpg|70x70px]] Vītauta Dižā ordenis, lielkrusts ([[Lietuva]], 2001) * [[Attēls:HUN Order of Merit of the Hungarian Rep (civ) 1class Collar BAR.svg|70x70px]] Ungārijas Nopelnu krusts ar ķēdi (2001) * [[Attēls:Legion Honneur GC ribbon.svg|70x70px]] Francijas [[Goda Leģiona ordenis]], Komandiera I šķira (2001) * [[Attēls:Order of the Star of Romania - Ribbon bar.svg|70x70px]] Rumānijas Zvaigznes ordenis ar ķēdi (2001) * [[Attēls:SVN Nadomestni zlati častni znak svobod RS.png|70x70px]] Slovēnijas Brīvības ordenis, zelta (2002) * [[Attēls:GER Bundesverdienstkreuz 9 Sond des Grosskreuzes.svg|frameless|70x70px]] Vācijas Nopelnu ordenis, Speciālās pakāpes lielkrusts (2003) * [[Attēls:PRT_Order_of_Prince_Henry_-_Grand_Cross_BAR.png|70x70px]] Prinča Enrikes ordenis, lielķēde ([[Portugāle]], 2003)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ordens.presidencia.pt/?idc=154&list=1|title=CIDADÃOS ESTRANGEIROS AGRACIADOS COM ORDENS PORTUGUESAS - Página Oficial das Ordens Honoríficas Portuguesas|website=Ordens.presidencia.pt|accessdate=14 May 2016}}</ref> * [[Attēls:POL_Order_Orła_Białego_BAR.svg|70x70px]] [[Polija]]s [[Baltā Ērgļa ordenis (Polija)|Baltā Ērgļa ordenis]] (2003) * [[Attēls:BUL Order Stara planina ribbon.svg|frameless|70x70px]] [[Bulgārija]]s "Stara Planina" ordenis (2003) * [[Attēls:MLT National Order of Merit BAR.svg|frameless|70x70px]] [[Malta]]s Nacionālais nopelnu ordenis ar ķēdi un lenti (2004) * [[Attēls:ITA_OMRI_2001_GC-GCord_BAR.svg|70x70px]] [[Itālija]]s Republikas Nopelnu ordenis, dāmu lielkrusts ar ķēdi (2004) * [[Attēls:Order_of_Isabella_the_Catholic_-_Sash_of_Collar.svg|70x70px]] Izabellas Katolietes ordenis ar ķēdi ([[Spānija]], 2004)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boe.es/buscar/doc.php?id=BOE-A-2004-17853|title=BOE.es - Documento BOE-A-2004-17853|accessdate=2018-04-22|dead-url=yes|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180423033414/https://www.boe.es/buscar/doc.php?id=BOE-A-2004-17853|archivedate=2018-04-23}}</ref> * [[Attēls:SVK Rad Bieleho Dvojkriza 1 triedy BAR.svg|frameless|70x70px]] Slovākijas Baltā dubultā krusta ordenis, I šķira (2005) * [[Attēls:POL Order Zaslugi RP kl1 BAR.svg|70x70px]] Polijas Republikas Nopelnu ordenis ar ķēdi (2005) * [[Attēls:EST_Order_of_the_White_Star_-_1st_Class_BAR.png|70x70px]] Baltās Zvaigznes ordenis ar ķēdi ([[Igaunija]], 2005) * [[Attēls:Order_of_the_Seraphim_-_Ribbon_bar.svg|link=https://en.wikipedia.org/wiki/File:Order_of_the_Seraphim_-_Ribbon_bar.svg|70x70px]] Karaliskais Serafīmu ordenis ar ķēdi ([[Zviedrija]], 2005) * [[Attēls:EST - Order of the White Star - 1st Class BAR.svg|frameless|70x70px]] Igaunijas Baltās zvaigznes ordenis, īpašā šķīra (2006) * [[Attēls:Order of Prince Yaroslav the Wise 1st 2nd and 3rd Class of Ukraine.png|frameless|70x70px]] Ukrainas Kņaza Jaroslava Gudrā ordenis, I šķira (2006) * [[Attēls:NLD Order of the Dutch Lion - Grand Cross BAR.png|frameless|70x70px]] Nīderlandes Lauvas ordenis, lielais krusts ar ķēdi (2006) * [[Attēls:MLT Xirka Gieh ir-Repubblika BAR.svg|frameless|70x70px]] [[Malta]]s "Xirka Gieh ir-Repubblika" ordenis (2006) * [[Attēls:Order of the Bath UK ribbon.svg|frameless|70x70px]] Apvienotās Karalistes [[Pirts ordenis]], dāmas lielais krusts (GCB, 2006) * [[Attēls:LUX Ordre de Mérite civil et militaire d'Adolphe de Nassau - Grand-croix BAR.svg|frameless|70x70px]] Nopelnu ordenis "Adolphe de Nassau", lielkrusts ([[Luksemburga]], 2006) * [[Attēls:Grand Crest Ordre de Leopold.png|frameless|70x70px]] Leopolda ordenis ar ķēdi (Beļģija, 2007) * [[Attēls:JPN_Daikun'i_kikkasho_BAR.svg|70x70px]] [[Augstākais Krizantēmas ordenis]] ar ķēdi ([[Japāna]], 2007) * ''Wissam al-Mohammadi'' ordenis, īpašā šķira ar ķēdi ([[Maroka]], 2007) * [[Attēls:CYP Order of Makarios III ribbon.svg|frameless|70x70px]] Makariosa III ordenis ar lielo ķēdi (Kipra, 2007) * [[Attēls:AZ_Doslug_Order_rib.png|70x70px]] Ordenis "Dostluq" ([[Azerbaidžāna]], 2015) * Kanādas Zinātņu akadēmijas (''Royal Society of Canada'') īstenā locekle (1990) * [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]] Svētās apustuļiem-pielīdzināmās-kņazienes Olgas ordenis, I šķira (2006) * ''Global Women's Leadership Award'' (organizācija ''Global Summit of Women'', [[Berlīne|Berlīnē]], 2007) * Ķeizara Otto balva ([[Magdeburga|Magdeburgā]], 2007) * Trūmana-Reigana Brīvības medaļa (Komunisma upuru piemiņas memoriāla fonds, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], 2011)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.victimsofcommunism.org/about/trmedalrecipients.php|title=Archived copy|accessdate=2012-09-04|dead-url=yes|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120828165800/http://victimsofcommunism.org/about/trmedalrecipients.php|archivedate=2012-08-28}}</ref> == Ģimene == Kopš 1960. gada precējusies ar [[Imants Freibergs|Imantu Freibergu]]. Imants līdz 1999. gadam bija profesors [[Kvebekas Universitāte|Kvebekas Universitātē]] [[Monreāla|Monreālā]], bet no 2001. gada — [[Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācija]]s (LIKTA) prezidents. Abi kopā nodarbojas ar [[Dainas|dainu]] pētniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vvf.lv/biografija/|title=Biogrāfija {{!}}|access-date=2022-11-03|archive-date=2022-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20221103165257/https://www.vvf.lv/biografija/}}</ref> Ģimenē dzimuši trīs bērni — Kārlis Roberts (1963), Ivars Jānis (1966; miris divas dienas pēc dzimšanas) un Indra Karolīne (1967).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/115184|title=Vaira Vīķe-Freiberga|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-11-03|language=en}}</ref> 2010. gadā Indrai piedzima dēls Ivars, bet 2013. gadā pasaulē nāca Kārļa un viņa sievas Lindas meita Alise. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Vaira Vīķe-Freiberga}} {{wikiquote|Vaira Vīķe-Freiberga}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://web.archive.org/web/20150212202229/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=16 Oficiālā biogrāfija] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidente]] | periods = {{dat|1999|7|8|N}} — {{dat|2007|7|7|N}} | pirms = [[Guntis Ulmanis]] | pēc = [[Valdis Zatlers]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas prezidenti}} {{LZA Lielā medaļa}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vīķe-Freiberga, Vaira}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas prezidenti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Kanādas latvieši]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] [[Kategorija:Ar Krizantēmas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]] 6xkgwo4jynhub2416blso7mmorcjgv5 0 1141 4290066 4289957 2025-06-06T16:36:58Z Maranello Prime 49485 Atsauces pievienošana 4290066 wikitext text/x-wiki [[Attēls: PSM V44 D647 Delineations on pieces of antler.jpg |thumbnail|235px|Ilustrācija ar aizvēsturiskiem vēlā [[paleolīts|paleolīta]] gravējumiem uz briežu ragu gabaliem.]] '''Aizvēsture''' ir cilvēces senākais un garākais [[vēsture]]s posms, kurā vēl nepastāvēja [[rakstība]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Civilizācijas vēsture|first=Paulis J.|last=Anstrats|place=Rīga|publisher=A. Kalnačs|year=1995|page=12|isbn=9984-505-27-8}}</ref> [[Arheoloģija|Arheoloģijā]] aizvēsture aptver laika periodu no pirmajiem [[hominīni|cilvēkveidīgo būtņu]] radītajiem [[darbarīks|darbarīkiem]] [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] (aptuveni pirms 3,3 miljoniem gadu) līdz rakstības izgudrošanai un [[senie laiki|seno laiku]] sākumam [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] (apmēram pirms 5000 gadiem).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=World Prehistory: A Brief Introduction|first=Brian M.|last=Fagan|first2=Nadia|last2=Durrani|edition=11.|place=New York; London|publisher=Routledge|page=13|year=2023|isbn=978-1-032-36600-5|url= https://www.amazon.com/World-Prehistory-Introduction-Brian-Fagan/dp/1138190322}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Seno laiku vēsture I|first=Indulis|last=Ķēniņš|place=Rīga|publisher=[[Zvaigzne ABC]]|year=1994|page=57|isbn=5-405-01439-7|url= http://www.ibook.lv/BD_seno-laiku-vesture-i-indulis-kenins.aspx?BID=64bb4f6b-6852-4ea9-aaeb-22971f1ea9c1}}</ref> Aizvēstures sākums un beigas dažādos pasaules reģionos atšķiras, jo darbarīku izmantošana un rakstības parādīšanās nenotika vienlaikus visur. == Laikmeti == {{Pamatraksts|trīs laikmetu sistēma}} Agrīno cilvēces vēsturi pieņemts dalīt trīs laikmetos: [[akmens laikmets|akmens laikmetā]], [[bronzas laikmets|bronzas laikmetā]] un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]]. Dažreiz specifiski izšķir [[vara laikmets|vara laikmetu]], kas bijis pārejā starp akmens un bronzas laikmetu. Pirmais šādu dalījumu 1836. gadā piedāvājis dāņu antikvārs Kristiāns Jurgensens Tomsens ([[1788]]—[[1865]]). Šāds hronoloģisks dalījums ļauj izsekot cilvēces attīstībai atkarībā no konkrētās [[civilizācija]]s tehniskā līmeņa. Taču šī trīs laikmetu hronoloģija nav saistīta ar fizisko laiku kā tādu. Dažādas civilizācijas, kas vienā laikā dzīvoja dažādos reģionos, var attiecināt uz dažādiem laikmetiem, jo tām bija atšķirīgs attīstības līmenis. === Akmens laikmets === {{pamatraksts|akmens laikmets}} [[Attēls:Scandinavian Stone Age axe and knife.jpg|thumbnail|200px|Akmens laikmeta darbarīki — [[nazis]] un [[cirvis]]]] [[Akmens laikmets]] ir laika periods, kad cilvēki [[darbarīks|darbarīkus]] gatavoja galvenokārt no [[akmens]]. Izmantoja arī [[koksne|koku]], [[kauli|kaulu]] un citus materiālus, taču akmens ir krietni izturīgāks un no tā ir vieglāk izveidot [[cirvis|cirvjus]] un [[ieroči|ieročus]]. Akmens laikmetu sīkāk iedala trīs periodos: * [[paleolīts]] jeb agrais akmens laikmets, * [[mezolīts]] jeb vidējais akmens laikmets, * [[neolīts|neolīts,]] jeb vēlākais akmens laikmets. === Bronzas laikmets === {{Pamatraksts|bronzas laikmets}} [[Bronzas laikmets]] aizsākās ar metāla ([[bronza]]s) darbarīku ieviešanu. Tas ilga aptuveni no [[2. tūkstošgade p.m.ē.|2. tūkstošgades p.m.ē.]] sākuma līdz aptuveni [[6. gadsimts p.m.ē.|6. gadsimtam p.m.ē.]] (dažādās pasaules vietās šis periods atšķīries). === Dzelzs laikmets === {{pamatraksts|dzelzs laikmets}} [[Dzelzs laikmets]] aizsākās ar [[dzelzs]] darbarīku ieviešanu, savukārt beidzās — [[1. gadsimts|1. gadsimtā]], kad [[Romas impērija|Romas impērijā]] radikāli izmainījās sabiedrības [[dzīves kvalitāte]]. Citās pasaules daļās dzelzs laikmeta beigas tiek datētas ar [[4. gadsimts|4. gadsimtu]] ([[Japāna|Japānā]]) vai pat [[5. gadsimts|5. gadsimtu]] ([[Koreja|Korejā]]). == Apkopojoša tabula == {| class="wikitable" |- ! Laikmets || Periods || Darbarīki|| Saimniekošanas veidi|| Dzīvesvieta|| Sabiedrība|| Reliģija |- | rowspan="3"| [[Akmens laikmets]] | [[Paleolīts]] | Rokas darināti un dabā atrodamie priekšmeti — [[runga]], [[nūja]], [[noasināts akmens]], [[dūres cirvis]], [[rokas cirtne]], [[kasīklis]], [[caurumduris]], [[šķēps]], [[harpūna]], [[adata]], [[īlens]] | rowspan="2"| [[Savācējsaimniecība]] | rowspan="2"| Mobils dzīvesveids — [[ala]]s, slieteņi, zaru vai ādas [[būda]]s, galvenokārt pie [[upe|upēm]] un [[ezers|ezeriem]] | Barības augu vācēju un mednieku grupa (25—100 cilvēku) | rowspan="5" |Vēlajā paleolītā sāk veidoties [[apbedīšanas rituāli]] un [[senču kults]]. Vēlāk rodas organizētas [[reliģija]]s ar [[priesteris|priesteriem]] un [[svētnīca|svētnīcu]] kalpotājiem. Dzelzs laikmeta beigās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un [[Eiropa|Eiropā]] izplatās viendievības idejas. |- | [[Mezolīts]] | Rokas darināti un dabā atrodamie priekšmeti — [[loks (ierocis)|loks]] un [[bulta]], [[akmens cirvis]], [[murdi]], [[laiva]]s | [[Cilts]] |- | [[Neolīts]] | Rokas darināti un dabā atrodamie priekšmeti — [[kalts]], [[kaplis]], [[arkls]], [[iejūgs]], [[sirpis]], graudbēris, [[miezis]], [[stelles]], [[māla trauki]] un [[ieroči]] | [[Neolīta revolūcija]] — pāreja uz ražotājsaimniecību. Vākšana, [[medības]], [[zveja]] un [[domestikācija]] | rowspan="2"|[[Vietsēdība]] | rowspan="2"|[[Etnoss|Etnosu]] veidošanās |- | colspan="2"|[[Bronzas laikmets]] | [[Varš|Vara]] un [[bronza]]s darbarīki, [[podnieka ripa]] | rowspan="2"| [[Ražotājsaimniecība]] — [[lopkopība]], [[zemkopība]], [[amatniecība]], [[tirdzniecība]] |- | colspan="2"|[[Dzelzs laikmets]] | [[Dzelzs]] darbarīki | [[Pilsēta|Pilsētu]] veidošanās | [[Valsts|Valstu]] rašanās |} == Skatīt arī == {{Portāls|Vēsture}} * [[Aizvēsturiskie pāļu mājokļi Alpos]] * [[Antropoģenēze]] * [[Arheoloģija]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Trīs laikmetu sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Aizvēsture| ]] t9aocegsx7cxcxhbi8e8bc76vzs114d 0 1253 4290265 4234517 2025-06-07T06:43:39Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ 4290265 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = 조선 민주주의 인민 공화국 | pilnais_valsts_nosaukums = Korejas Tautas Demokrātiskā Republika | valsts_nosaukums = Ziemeļkoreja | karoga_attēls = Flag of North Korea.svg | karoga_nosaukums = Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs | ģerboņa_attēls =Emblem_of_North_Korea.svg | ģerboņa_nosaukums = Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = 강성대국<br />''(Spēcīga un turīga valsts)'' | valsts_himna = ''[[Aegukka]]'' | kartes_attēls = Democratic_People's_Republic_of_Korea_(orthographic_projection).svg | kartes_paraksts = Ziemeļkorejas atrašanās vieta | galvaspilsēta = [[Phenjana]] | latd=39 | latm=2 | latNS=N | longd=125 | longm=45 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[korejiešu valoda]] | etniskās_grupas = [[korejieši]] | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Čučhe]]s sociālistiskā republika | valsts_galvas_tituls = Mūžīgais prezidents | valsts_galva = [[Kims Irsens]]<br />''(miris)'' | valsts_galvas_tituls2 = [[Korejas Strādnieku partija|KSP]] ģenerālsekretārs un [[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Valsts lietu komisijas priekšsēdētājs]] | valsts_galva2 = [[Kims Čonins]] | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = no [[Japāna]]s | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{Dat|1919|3|1}} | neatkarības_notikums2 = Atbrīvota | neatkarības_datums2 = {{Dat|1945|8|15}} | neatkarības_notikums3 = Formāli deklarēta | neatkarības_datums3 = {{dat|1948|9|9}} | platība_km2 = 120 540 | platība_rangs = 98. | procenti_ūdens = 4,87 | iedzīvotāju_skaits = 23 301 725 | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2007. gads|2007]] | iedzīvotāju_skaits_rangs = 48. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 190 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 55. | IKP_PPP = $22,85 miljardi | IKP_PPP_gads = 2006 | IKP_PPP_rangs = 85. | IKP_PPP_per_capita = $1 007 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 149. | valūta = [[Ziemeļkorejas vona]] (₩) | valūtas_kods = KPW | laika_zona = [[PYT]] | utc_offset = +8:30 | domēns = [[.kp]] | tālsarunu_kods = 850 | iso_kods_num = 408 | iso_kods_alfa2 = KP | iso_kods_alfa3 = PRK }} '''Korejas Tautas Demokrātiskā Republika''' ({{val|ko|조선 민주주의 인민 공화국}}; ''Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk''), neoficiāli bieži saukta par '''Ziemeļkoreju''', ir valsts [[Korejas pussala]]s ziemeļdaļā uz ziemeļiem no [[38. ziemeļu platuma paralēle|38. paralēles]]. Ziemeļaustrumos robežojas ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]], ziemeļos pa [[Amnokgana]]s upi — ar [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republiku]], bet dienvidos — ar [[Dienvidkoreja|Korejas Republiku]]. No Dienvidkorejas Ziemeļkoreju atdala aptuveni 4 km plata [[Korejas Demilitarizētā zona]]. Lielākā daļa no iedzīvotājiem ir [[korejieši]], kā arī [[ķīnieši]] (aptuveni 50 000) un [[japāņi]] (aptuveni 1800). [[Korejas pussala|Korejas pussalu]] kontrolēja [[Korejas impērija]], līdz to iekaroja un pēc [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] 1905. gadā kolonizēja [[Japāna]]. 1945. gadā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pussala tika sadalīta divās zonās starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]. 1948. gadā Ziemeļkoreja atteicās piedalīties [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s rīkotajās vēlēšanās. Tika izveidotas neatkarīgas valdības katrā no okupētajām teritorijām. Abas valstis pretendēja uz visu pussalu kā savu teritoriju, kas noveda pie [[Korejas karš|Korejas kara]] 1950. gadā. Karš beidzās 1953. gadā, kad tika noslēgts pamiers. Oficiāli abas valstis joprojām karo viena ar otru, jo miera līgums netika parakstīts. == Vēsture == {{Pamatraksts|Korejas vēsture}} Korejas vēsture aptver vairākus gadu tūkstošus. Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka pirmie [[Korejas pussala]]s iedzīvotāji šeit ienākuši agrajā akmens laikmetā (paleolītā). Pirmā Korejas valsts [[Gočosona]] saskaņā ar leģendu tika dibināta 2333. gadā p.m.ē. No 1. gadsimta p.m.ē. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. pussalā valdīja [[Korejas trīs karaļvalstis|trīs karaļvalstis]] — [[Kogurjo]], [[Pekče]] un [[Silla]]. Sillas valstij 668. gadā izdevās apvienot lielāko daļu Korejas pussalas. Pēc Sillas sabrukuma 10. gadsimtā, [[Korjo dinastija]] (918—1392) pārņēma varu un deva nosaukumu valstij, no kura cēlies mūsdienu "Koreja". 1392. gadā dibinātā [[Čosona|Čosonas dinastija]] (1392—1897) pastāvēja vairāk nekā 5 gadsimtus un atstāja ievērojamu iespaidu uz Korejas kultūru, valodu un sabiedrību. 1905. gadā [[Koreja Japānas varā|Koreja kļuva par Japānas protektorātu]], bet 1910. gadā tika anektēta kā [[Japānas Impērija]]s daļa. 1945. gadā [[Korejas pussala|Korejas pussalu]] no Japānas koloniālās okupācijas vienlaikus atbrīvoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Ziemeļos no 38. paralēles japāņu karaspēks padevās PSRS, bet dienvidos — ASV. Šo pussalas sadalīšanu divās okupācijas zonās abas lielvalstis sākotnēji uztvēra kā pagaidu pasākumu, taču [[Aukstais karš|Aukstā kara]] sākums apturēja Korejas valsts atjaunošanu. 1948. gada maijā dienvidos no 38. paralēles ASV okupācijas zonā notika vēlēšanas un tika proklamēta [[Dienvidkoreja|Korejas republika]]. Par valsts vadītāju kļuva bijušais [[Vašingtonas Universitāte]]s pasniedzējs [[I Sinmans]]. Tika postulēts, ka tā ir visas Korejas valdība, ar ko nevarēja samierināties pussalas ziemeļu daļā dominējošie [[komunisms|komunisti]] (iedzīvotāju daļa, kas apdzīvoja PSRS okupācijas zonu, dienvidu vēlēšanās nepiedalījās). Kā atbilde uz dienviddaļā notiekošo 1948. gada vasarā ziemeļos no 38. paralēles notika Korejas Augstākās tautas sapulces vēlēšanas, kuru rezultātā 9. septembrī proklamēja Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (KTDR) ar [[Kims Irsens|Kimu Irsenu]] vadībā. Abas jaunizveidotās korejiešu valstis neatzina viena otras leģitimitāti un orientējās uz valsts apvienošanu ar spēka palīdzību, kas izraisīja [[Korejas karš|Korejas karu]]. Miera līgums abu Koreju starpā joprojām nav noslēgts. Pašlaik Ziemeļkoreja saglabā stingru [[Autoritārisms|autoritāru]] režīmu un izolāciju no pārējās pasaules. == Politika == Korejas Tautas Demokrātiskā Republika ir [[totalitārisms|totalitāra]] [[diktatūra]] ar izteiktu vadoņa [[personības kults|personības kultu]]. Pēc valsts dibinātāja un vadītāja [[Kims Irsens|Kima Irsena]] nāves, kurš 1994. gadā tika pasludināts par "mūžīgo prezidentu", valsts faktiskais vadītājs līdz 2011. gada beigām bija viņa dēls un mantinieks — [[Kims Čenirs]], kas ieņēma Ziemeļkorejas Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja amatu. Pašreizējais valsts vadītājs ir viņa jaunākais dēls [[Kims Čenuns]]. Oficiāli valstī ir daudzpartiju sistēma, kuru veido 3 lielās partijas — Ziemeļkorejas Strādnieku partija (kuras "vadošā loma" fiksēta Konstitūcijā), Ziemeļkorejas Sociāldemokrātu partija un Debesu ceļa jauno draugu partija, — kuras kopā veido tā saukto Tēvzemes Apvienošanas Demokrātisko Fronti. [[Parlaments]] — Augstākā tautas sapulce — ir 678 deputāti, ievēlēti visas tautas balsošanā uz 5 gadiem. Par deputātu kandidātiem var balotēties tikai Tēvzemes Apvienošanas Demokrātiskās Frontes biedri.{{nepieciešama atsauce}} Valsti pārvalda ministru kabinets (''Negak''), kuras locekļus (izņemot tautas armijas ministru) ievēl Augstākā tautas sapulce. == Ģeogrāfija == Ziemeļkoreja atrodas [[Āzija]]s austrumu daļā, [[Korejas pussala|Korejas pussalā]]. Valsti rietumos apskalo [[Dzeltenā jūra]], bet austrumos [[Japāņu jūra]]. Tai ir pieeja [[Korejas līcis|Korejas līcim]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Krievija|Krieviju]], dienvidos ar [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]. Reljefs kalnains, galvenās kalnu grēdas ir [[Hamgjona grēda|Hamgjona]], [[Pudžolljona grēda|Pudžolljona]], [[Mannima grēda|Mannima]] un [[Kannama grēda|Kannama]] grēdas ziemeļos un [[Thebeka grēda]] dienvidaustrumos. Augstākais punkts Ziemeļkorejā ir [[Pektusans]] (2744 m augsts) [[Čanbaišaņs|Čanbaišaņa]] grēdā uz robežas ar Ķīnu. Valsts rietumu daļā atrodas zemienes. Valstī ir daudz [[Upes|upju]]. Tās bieži pārplūst un rada nopietnus zaudējumus, piemēram, 2007. gada pavasara plūdi atstāja tūkstošiem cilvēku bez pajumtes. Garākā upe ir [[Amnokas upe]]. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Ziemeļkorejas administratīvais iedalījums}} {| width=250px align=right |- | {{Image label begin|image=North Korea location map 2.svg|width=250|float= |link=}} {{Image label small|x=0.15|y=0.45|scale=400|text =[[Phenjana]]}} {{Image label small|x=0.53|y=0.10|scale=400|text =[[Rasona]]}} {{Image label small|x=0.12|y=0.42|scale=400|text =[[Phjonannamdo]]}} {{Image label small|x=0.14|y=0.51|scale=400|text =[[Hvanhepukto]]}} {{Image label small|x=0.09|y=0.57|scale=400|text =[[Hvanhenamdo]]}} {{Image label small|x=0.28|y=0.49|scale=400|text =[[Kanvondo]]}} {{Image label small|x=0.29|y=0.33|scale=400|text =[[Hamgjonnamdo]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.15|scale=400|text =[[Hamgjonpukto]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.22|scale=400|text =[[Rjangando]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.27|scale=400|text =[[Čagando]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.35|scale=400|text =[[Phjonanpukto]]}} {{Image label end}} |} Ziemeļkorejas administratīvo iedalījumu veido 9 provinces (korejiešu: 북한 지방) un 2 īpašās pilsētas. Īpašās pilsētas ir [[Phenjana]] un [[Rasona]]. Savukārt Ziemeļkorejas provinces ir šādas: * [[Čagando]] * [[Hamgjonnamdo]] * [[Hamgjonpukto]] * [[Hvanhenamdo]] * [[Hvanhepukto]] * [[Kanvondo]] * [[Phjonanpukto]] * [[Phjonannamdo]] * [[Rjangando]] == Saimniecība == [[Attēls:Sunan International Airport, Pyongyang, North Korea-1.jpg|left|thumb|200px|Lidmašīnas Phenjanas lidostā]] Ziemeļkorejā ir sociālistiskā tipa saimniecība.<ref>Derīgie izrakteņi un dabas vērtības kā arī infrastruktūra un ražošanas līdzekļi pieder visai sabiedrībai, t. i. valstij, privātīpašumā esošā nekustamā īpašuma apjoms ierobežots (nevar piederēt vairākas savrupmājas vai daudzdzīvokļu ēkas, kuras izīrēt), kustamā īpašuma apjoms ar likumu nav ierobežots.</ref> Kopš dibināšanas brīža pret Ziemeļkoreju pastāv rietumu lielvalstu noteiktas politiskas [[sankcija]]s un daļējs ekonomisks [[embargo]]. Līdz [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumam]] Ziemeļkorejai pastāvēja tirdzniecība ar [[Austrumu bloks|komunistiskā bloka]] valstīm, taču kopš 1990. gadu beigām vairs tikai dažas valstis pasaulē tirgojas ar šo valsti.<ref>Tāpat kā situācijā ar [[Kuba|Kubu]], pret valstīm un kompānijām, kas atļaujas pārkāpt embargo, var tikt vērstas ekonomiskas sankcijas.</ref> 2002. gadā Ziemeļkorejas ārējās tirdzniecības apgrozījums bija aptuveni 2,4 miljardi dolāru, no kuriem tirdzniecība ar Dienvidkoreju — 642 miljoni dolāru, Ķīnu — 550 miljoni dolāru, Japānu — 500 miljoni dolāru, [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] — 250 miljoni dolāru, Krieviju — 130 miljoni dolāru. Eksportē pamatā [[krāsainie metāli|krāsainos metālus]], [[Antracīts|antracītu]] un zvejniecības produkciju, bet importē naftu, [[Naftas produkti|naftas produktus]], koksa ogles, minerālmēslojumu, pārtiku. 20. gadsimta 50. un 60. gados Ziemeļkorejas ekonomika attīstījās ļoti strauji, valsts tika industrializēta, dzīves līmenis ievērojami pārsniedza kaimiņvalstu iedzīvotāju dzīves līmeni tādā mērā, ka, meklējot labākus dzīves apstākļus, daudzi [[Dienvidkoreja]]s un [[Ķīnas Tautas Republika]]s iedzīvotāji centās nelegāli šķērsot robežu, lai apmestos uz dzīvi Ziemeļkorejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wilsoncenter.org/sites/default/files/NKIDP_eDossier_11_Explaining_North_Korean_Migration_to_China.pdf |title=Hazel Smith. Explaining North Korean Migration to China. — Woodrow Wilson International Center for Scholars |access-date={{dat|2012|10|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130131135159/http://www.wilsoncenter.org/sites/default/files/NKIDP_eDossier_11_Explaining_North_Korean_Migration_to_China.pdf |archivedate={{dat|2013|01|31||bez}} }}</ref> Pēc 1974. gada naftas cenu kāpuma saimniecība nokļuva zināmā stagnācijā, kas sevišķi akūta kļuva pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma 90. gadu sākumā. [[Attēls:Granja de Pollos Hungju.jpg|thumb|200px|Vistu audzētava]] === Lauksaimniecība === Lauksaimniecībai derīga zeme no valsts teritorijas kopplatības ir aptuveni 20%, no kuriem aramzeme ir aptuveni 16%. Dominējošās lauksaimniecības kultūras ir [[sojas pupas]], [[kokvilna]], [[lini]], [[tabaka]], [[cukurbietes]]. Kā palīgnozares ir [[Žeņšeņs|žeņšeņa]] un dārzeņu audzēšana, augļkopība. Lopkopībā dominē liellopu, cūku un putnkopība. Visai attīstīta ir zvejniecība. Lauksaimniecības īpatsvars veido 30% no IKP. Kopš 2002. gada reformas lauksaimnieku kooperatīviem ir ļauts pārtapt par ģimeņu uzņēmumiem, valsts pārstājusi regulēt cenas lauksaimniecības produkcijai, ko lauksaimniecības kooperatīvi tirgo bez valsts tirdzniecības tīkla starpniecības. === Derīgie izrakteņi === Valstī ir lieli [[Varš|vara]], [[Cinks|cinka]], [[Svins|svina]], [[Niķelis|niķeļa]], [[Volframs|volframa]], [[Molibdēns|molibdēna]] u. c. krāsaino metālu rūdu iegulu krājumi. Tā kā krāsaino metālu eksports ir viens no galvenajiem valūtas ieguves veidiem, kalnrūpniecība ir visai attīstīta. === Rūpniecība === Ziemeļkorejas rūpniecība sastāv no [[naftas pārstrāde]]s, ķīmijas un [[tekstilrūpniecība]]s. 2002. gadā rūpniecības īpatsvars IKP bija 34%.<ref name="autogenerated1" /> Pēdējos 15—20 gados Ziemeļkorejas sabiedrība piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas. Tradicionālā valsts saimniecība — visai kariķēts padomju parauga modelis, — praktiski pārstājusi funkcionēt. Ražošana lielākajā daļā rūpniecības uzņēmumu apturēta vai ievērojami samazināta, bet kaut cik atbilstoši projektētajām jaudām funkcionē tikai vairs nedaudzi militārā kompleksa ražošanas uzņēmumi un tās rūpnīcas, kuras pilda kādus eksporta pasūtījumus par spīti ārējās tirdzniecības embargo radītajai blokādei. Laikā no 1990. līdz 2010. gadam ražošanas līmenis samazinājies vismaz divas reizes, un jaunajā situācijā Ziemeļkorejas saimnieciskais centrs pārvietojies uz tirgiem, savukārt pati saimniecība kļuvusi mājamatnieciska: amatniecība un sīkražošana, darbs nelegālās vai puslegālās lauku saimniecībās, sīktirdzniecība. === Finanses === 2002. gada valsts budžets bija 10,1 miljards dolāru. IKP pieaugums kopš 2006. gada ir aptuveni 1% gadā.<ref name="autogenerated1">http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/profiles/North_Korea.pdf</ref> Ziemeļkorejā ir divi valūtas maiņas pamatkursi. No vienas puses, ir oficiālais valūtas maiņas kurss, kurš kopš 2010. gada sākuma ir 135 voni par 1 dolāru. Ja balstās uz šo kursu, tad sanāk, ka darba alga Ziemeļkorejā ir 10—50 dolāri mēnesī. Taču šo kursu neviens neizmanto. Valūtu maina pēc tirgus kursa, turklāt tas attiecas arī uz tur esošajiem ārzemniekiem. Tirgus kurss veidojas stihiski un 2012. gada marta sākumā bija aptuveni 3400 vonu par 1 dolāru.{{nepieciešama atsauce}} === Alga un nodokļi === [[Attēls:Dai Hong Dan.jpg|thumb|200px|Sauskravas transportkuģis "Dai Hong Dan"]] No 1960. gadu beigām līdz 2002. gada reformai vidējā alga Ziemeļkorejā pieauga aptuveni no 50 līdz 100 voniem, bet pēc reformas pieauga vairākus desmitus reižu, un 2012. gadā bija robežās no 1500 līdz 6000 voniem (tāpat kā visā bijušajā socnometnē, Ziemeļkorejā darba algu izmaksā reizi mēnesī). Pārtiku iegādājās par papildus algai piešķirtajiem pārtikas un preču taloniem. 2002. gadā Ziemeļkorejā izvērsa ekonomikas reformu, ko paši korejieši zina kā "soļus ekonomikas pārvaldes uzlabošanai no 1. jūlija". Šo reformu nozīme bieži tiek pārspīlēta, tomēr tās iezīmēja daļēji ierobežotu privātā tirgus sektora leģitimizāciju. Reformu ietvaros Ziemeļkorejas valdība paaugstināja rīsa cenu mazumtirdzniecībā, kā arī krasi palielināja darba algas no 50—150 voniem mēnesī līdz 2000—6000 vonu mēnesī. Kopš tā laika algu lielums un izmaksas sistēma nav krasi mainījusies un algas vēl joprojām šajā līmenī: lielākā daļa strādnieku un ierindas kalpotāju pelna aptuveni 3000—4000 vonu mēnesī, bet 6000 un vairāk saņem augsta ranga ierēdņi un privileģētie speciālisti. Jebkurā gadījumā ar darba algu nepietiek, lai cilvēks varētu izdzīvot. Izņēmums ir tas mazākums, kas joprojām papildus saņem par taloniem iegādājamo preču normu, t. i. saņem no valsts bezmaksas uzturu un pirmās nepieciešamības preces. Lielākajai daļai ziemeļkorejiešu, kas dzīvo ārpus Phenjanas, oficiālā darba alga ir tikai mazs papildinājums ģimenes budžetam, kura lielāko daļu veido ģimenes locekļu darbība privātās uzņēmējdarbības sfērā. Šobrīd iztikas minimums ir aptuveni 50 000—60 000 voni 3—4 cilvēku ģimenei mēnesī. Lielākajai daļai ģimeņu reālie ienākumi ir daudz lielāki, it īpaši šobrīd, kad ekonomiskie apstākļi Ziemeļkorejā visnotaļ uzlabojušies (ēst, cik grib var atļauties retais, taču badu necieš neviens, ļaunākajā gadījumā atsevišķas personas). Bez tam tirgus ekonomikas legalizācija izraisījusi strauju sabiedrības noslāņošanos, un "jaunie korejieši" (līdzīgi kā apzīmējums "jaunie krievi") savus ienākumus rēķina miljonos vonu, t. i. simtos un pat tūkstošos dolāru.<ref>[http://www.koreatimes.co.kr/www/news/opinon/opi_list.asp?categoryCode=166 Another Korea // The Korea Times]</ref> Nodokļu sistēma tika reformēta 50. gadu beigās, aizvietojot līdzšinējo nodokļu klāstu ar vienu, progresīvo ienākumu nodokli. Lauksaimniecībā nodokļu sistēma tika aizstāta ar vienu ražas nodokli 25% no ražas (tas pakāpeniski tika samazināts, līdz 60. gadu vidū atcelts). Ap 1970. gadu nodokļi veidoja aptuveni 1% valsts budžeta ieņēmumu. Kopš 1974. gada pavasarī atcēla pēdējo — privātpersonu ienākumu nodokli — nodokļi vairs nepastāv.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.left.ru/2008/1/cho170.phtml |title=Чо Док Син. Налоговый вопрос. // Нация и я. |access-date={{dat|2009|10|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080917212704/http://www.left.ru/2008/1/cho170.phtml |archivedate={{dat|2008|09|17||bez}} }}</ref> Pārtikas mazumtirdzniecības cenas tiek dotētas: piemēram, valsts uzpērk no zemnieku kooperatīviem [[rīsi|rīsus]] par 60 čoniem par 1 kg, bet mazumtirdzniecībā jau apstrādātus tirgo par 8 čoniem.<ref>Do you know about Korea: 100 questions and answers. p. 80</ref> Līdzīgi ir ar citiem lauksaimniecības produkcijas veidiem.<ref name="autogenerated2" /> == Sociālās garantijas == === Darba laiks un pensionēšanās laiks === Bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 16 gadiem strādāt nav atļauts. Likumā noteiktais darba laiks ir 8 stundas diennaktī (paaugstināta diskomforta apstākļos strādājošo, kā arī sieviešu, kurām ir vairāk nekā 3 bērni, maksimālais darba laiks ir 6 stundas diennaktī). Pensionēties var vīrieši pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas un sievietes pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas. === Medicīna === Vidējais dzīves ilgums 71,65 gadi; vīriešiem — 68,92 gadi, sievietēm — 74,51 gadi (2006. gada rādītāji). Visi medicīnas pakalpojumi ir bez maksas, ietverot gan konsultācijas pie ārstiem, gan operācijas, gan atrašanos stacionārā vai sanatorijā. === Izglītība === Kopš 1975. gada obligātā vidējā izglītība (11 gadi). Mācības pamatskolā, vidusskolā un augstskolā ir bez maksas. Skolēniem un studentiem reizi 2—3 gados valsts sedz visus izdevumus mācību formas, apavu un mācību literatūras iegādei (pārējā laikā, uzrādot skolēna vai studenta apliecību, to var iegādāties par puscenu). Valstī ir aptuveni 150 augstskolas (to akadēmiskais līmenis nav visai augsts, jo politisku iemeslu dēļ zinātne Ziemeļkorejā ir izolēta no zinātnes dzīves pārējā pasaulē). === Sadzīve === [[Attēls:Children of the DPRK.jpg|left|thumb|200px|Bērni bērnudārzā]] Kopš 60. gadu sākuma praktiski visi pārtikas produkti un lielākā daļa patēriņa preču nenonāca tirdzniecībā, bet tika izplatītas iedzīvotāju vidū, izmantojot šim nolūkam izmantotos preču talonus. Iedzīvotāji preču talonus uztver nevis kā savu patērētāju tiesību ierobežošanu, bet gan kā specifisku sociālās nodrošināšanas formu: līdz pat pēdējām reformām preču un pārtikas cenas tika subsidētas, bet iedzīvotāji sev pienākošos preču talonus, par kuriem tie varēja iegādāties pārtiku u. c. preces, uztvēra kā daļu no nerakstītā līguma starp valsts varu un pavalstniekiem — valsts pienākums ir regulāri nodrošināt jebkuru sabiedrības locekli ar nepieciešamo pārtikas un rūpniecības preču pamatkomplektu par tīri simbolisku cenu. No otras puses, šādi nodrošinātajam pilsonim ir pienākums strādāt valsts labā. Pret taloniem iedzīvotāji pamatā saņēma graudaugu produktus ([[rīsi|rīsus]], [[kukurūza|kukurūzu]]) — vienam pieaugušajam dienā pienācās 700 g (vēlāk deva tika samazināta un 80. gadu beigās bija vairs 540 g). Bez tam pret taloniem varēja saņemt [[sojas mērce|sojas mērci]] un, retāk, [[zivis]] un [[olas]]. Saņemot pārtikas produktus izdales punktā, teorētiski par tiem bija jāmaksā, taču cena bija 6—8 čoni (simtā daļa no vona) par kilogramu, t. i. mēneša graudaugu norma vienam iedzīvotājam izmaksāja aptuveni 2 vonus (70. gados vidējā darba alga bija 50—60 voni, bet 80. gadu beigās 90—100 voni). Iedzīvotāju vairuma ēdienkartes pamats — graudaugu produkti un [[kimči]], — bet [[gaļa]] galdā parādījās tikai svētku reizēs, zivs un olas — pāris reizes mēnesī. Tā kā to preču klāsts, kuras teorētiski varēja brīvi nopirkt par naudu, nebija visai plašs, algu lielāko tiesu uztvēra kā sava veida kabatas naudu sīkiem izdevumiem (grāmatām, kancelejas precēm, kino biļetēm u.tml.). Reālos cilvēka ienākumus noteica nevis algas lielums, bet gan tam pienākošos talonu daudzums un apjoms, ko noteica daudzi citi faktori. Īpaša loma bija dzīvesvietai (Phenjanā u. c. lielajās pilsētās izsniedza tādas preces, par kādām laukos pat dzirdējuši nebija), pildāmo pienākumu nozīmīgumam (lidotāji un kalnrači gaļu un olas savu darba vietu ēdnīcās ēda katru dienu), un vietai sociālajā hierarhijā (ierēdņiem pienācās papildu taloni, pret kuriem varēja iegādāties ierindas pilsoņiem nepieejamas preces). Atšķirības dzīves līmenī bija visai nenozīmīgas. Izņemot ieslodzītos cietumos no vienas, un vidējās-augstākās ierēdniecības ešelonu no otras puses, visi ziemeļkorejieši līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām dzīvoja vienā līmenī. Jau 90. gadu sākumā preces pret taloniem varēja iegādāties aizvien neregulārāk, bet kopš 1995. gada vairs nevar vispār. Iedzīvotāji saņēma (un saņem) talonus, taču lielākajai daļai tie nozīmē tikai apdrukātus papīra gabaliņus. Saņemt pret tiem preces pēdējos 10—15 gados var tikai atsevišķas privileģētas iedzīvotāju kategorijas, pie kurām pieder vidējā un augstākā ierēdniecība (kā arī daži zemākā ranga ierēdņi), militārpersonas un drošības struktūru darbinieki, militārās rūpniecības un dažu infrastruktūras uzņēmumu (piemēram, dzelzceļa) darbinieki. Bez tam, pret taloniem preces var iegādāties tikai Phenjanā un dažās lielākajās pilsētās, kaut bieži ne pilnā apjomā. Nevar precīzi konstatēt, cik liela daļa iedzīvotāju izmanto talonu sistēmu, taču šķiet, visdrīzāk var runāt par aptuveni 1/3 daļu iedzīvotāju. Pārējiem pārtiku un patēriņa preces jāpērk tirgū par tirgus cenām.<ref>[http://www.koreatimes.co.kr/www/news/opinon/opi_list.asp?categoryCode=165 The Dawn of Modern Korea // The Korea Times]</ref> Pēdējos 15—20 gados Ziemeļkorejas sabiedrība piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas. Tradicionālā valsts ekonomika — visai kariķēts padomju parauga modelis — praktiski pārstājusi funkcionēt. Ražošana lielākajā daļā rūpniecības uzņēmumu apturēta vai ievērojami samazināta, bet kaut cik atbilstoši projektētajām jaudām funkcionē tikai vairs nedaudzi militārā kompleksa ražošanas uzņēmumi un tās rūpnīcas, kuras pilda kādus eksporta pasūtījumus [par spīti ārējās tirdzniecības embargo radītajai blokādei]. Laikā no 1990. līdz 2010. gadam ražošanas līmenis samazinājies vismaz divas reizes, un jaunajā situācijā Ziemeļkorejas ekonomikas centrs pārvietojies uz tirgiem, savukārt pati ekonomika kļuvusi mājamatnieciska: amatniecība un sīkražošana, darbs nelegālās vai puslegālās lauku saimniecībās, sīkumtirdzniecība. 90. gadu vidū kļuva skaidrs, ka ar darba algu ne tuvu nepietiek, lai iegādātos to iztikas minimumu, kas nepieciešams fiziskai izdzīvošanai, bet desmitgades beigās kilograms rīsa tirgū maksāja jau 40—50 vonus, kas nozīmē, ka par savu mēneša darba algu vidusmēra korejietis varēja iegādāties 2 kg rīsa. Visi sadzīves ekonomikas procesi notiek ārpus valsts sektora robežām. Sākusies strauja iedzīvotāju noslāņošanās, atbilstoši ienākumu līmenim. Valstī ir viens no zemākajiem noziedzības līmeņiem pasaulē. Sadzīves noziegumi sastopami tik reti, ka lielāko tiesu sadzīvē netiek lietotas slēdzenes dzīvokļu ārdurvju aizslēgšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.left.ru/2007/15/cho167.phtml |title=Чо Док Син. Социальные аспекты Северной Кореи. // Нация и я. |access-date={{dat|2009|10|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080125064310/http://left.ru/2007/15/cho167.phtml |archivedate={{dat|2008|01|25||bez}} }}</ref> Valsts subsidē 90% dzīvokļu īres maksas vienstāva dzīvojamās ēkās un 75% dzīvokļu īres maksas daudzstāvu dzīvojamajās ēkās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://left.ru/2008/1/malenko170.phtml |title=Ирина Маленко. Корейские впечатления. |access-date={{dat|2009|10|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090612091635/http://left.ru/2008/1/malenko170.phtml |archivedate={{dat|2009|06|12||bez}} }}</ref> Bērnudārzu un pirmsskolas mācību iestāžu uzturēšanas izmaksas sedz valsts. == Kultūra == Kultūras dzīvi finansē valsts, attiecīgi nosakot arī valsts pasūtījumu, kurā par derīgu atzīti lielāko tiesu [[Socreālisms|socreālisma]] manierē izpildīti mākslas darbi. Minimāla ārpasaules ietekme. Ļoti plaši izplatīta etnogrāfiskā jeb tautas kultūra. Visai attīstīta kino industrija, it īpaši [[animācija]]s filmas. Reliģija šķirta no valsts un valsts vara reliģiozo dzīvi neatbalsta. === Kristiešu vajāšana === Saskaņā ar dažādiem datiem Ziemeļkorejā dzīvo no 200 000 līdz 400 000 [[Kristieši|kristiešu]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2023/02/25/christians-sent-labour-camps-executed-north-korea/|title=Christians being sent to labour camps and executed in North Korea|work=The Telegraph|access-date=2023-08-23|date=2023-02-25|last=Smith|first=Nicola|issn=0307-1235|language=en-GB}}</ref> kas veido 2,0 % no valsts iedzīvotājiem. Kristietība tiek uzskatīta par naidīgu elementu, kas pilnībā jāizskauž (režīms uzskata, ka kristietība veicināja komunisma sabrukumu [[Austrumu bloks|Padomju bloka]] valstīs un tāpēc tiek uzskatīta par draudu stabilitātei). Līdz pat 70 000 kristiešu ir ieslodzīti nometnēs kopā ar citu reliģiju ticīgajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/news/asia/east-asia/article/3222040/christians-caught-bible-north-korea-face-death-prison-including-children|title=Christians caught with Bible in North Korea face death, prison|website=South China Morning Post|access-date=2023-08-23|date=2023-05-27|language=en}}</ref> == Armija == [[Attēls:DPRK MiG-29.jpg|thumb|200px|kaujas iznīcinātāji MiG-29]] Valsts aizsardzības sistēmas augstākā institūcija ir Valsts aizsardzības komiteja, kuras vadītājs ir arī faktiskais valsts vadītājs. Obligātais militārais dienests visiem iesaucamā vecumu sasniegušiem pilsoņiem, kuru veselība ļauj dienēt armijā. Kopējais militārpersonu skaits ir aptuveni 1 115 000 cilvēku. Sauszemes karaspēkā ir aptuveni 1 miljons militārpersonu (ieskaitot 87 000 īpašo uzdevumu vienību kaujinieku), Jūras kara spēkos — aptuveni 60 000 militārpersonu, Gaisa kara spēkos — 110 000 militārpersonu (ieskaitot 7000 īpašo uzdevumu vienību kaujinieku). Nepieciešamības gadījumā iespējams mobilizēt 7,7 miljonus rezervistu, no kuriem 6.6 miljoni ir Strādnieku-zemnieku sarkanās gvardes locekļi. Citos paramilitāros formējumos, robežapsardzē un sabiedriskās kārtības struktūrās esošie veido vēl aptuveni 180 000 bruņotu personu. Kopā sava militārā potenciāla uzturēšanai Ziemeļkoreja tērē 25—30% [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]].<ref name="autogenerated1" /> Dienesta laiks sauszemes karaspēka daļās ir 5—12 gadi, jūras spēkos 5—10 gadi, bet Gaisa kara spēkos un pretgaisa aizsardzībā — 3—4 gadi. Lielākā daļa armijas ir izvērsta gar demilitarizēto zonu, kas kalpo kā robeža ar Dienvidkoreju. Militārā stratēģija balstīta uz "aktīvās aizsardzības" koncepciju, saskaņā ar kuru ZKTA nevar tehniski stāties pretī Dienvidkorejai un tās sabiedrotajiem kā vienīgajam iespējamajam draudam, taču konflikta gadījumā tā var izvērst diversiju-partizānu kara taktiku, kas neitralizētu iebrucēju armijas tehnisko pārākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.polit.ru/analytics/2006/10/16/kndr.html |title=Армия Ким Чен Ира — polit.ru |access-date={{dat|2009|10|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110517165817/http://www.polit.ru/analytics/2006/10/16/kndr.html |archivedate={{dat|2011|05|17||bez}} }}</ref> == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://enlight.ru/camera/dprk/index_e.html Wandering Camera — North Korea] * [https://web.archive.org/web/20100614064145/http://www.kcckp.net/ru/great/constitution.php Конституция КНДР на русском языке] {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzija}} {{Padomju impērijas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļkoreja| ]] [[Kategorija:Āzijas valstis]] ef4dbz6m4ngbej4qa1w4kode80gn395 4290266 4290265 2025-06-07T06:44:44Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ 4290266 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = 조선 민주주의 인민 공화국 | pilnais_valsts_nosaukums = Korejas Tautas Demokrātiskā Republika | valsts_nosaukums = Ziemeļkoreja | karoga_attēls = Flag of North Korea.svg | karoga_nosaukums = Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs | ģerboņa_attēls =Emblem_of_North_Korea.svg | ģerboņa_nosaukums = Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = 강성대국<br />''(Spēcīga un turīga valsts)'' | valsts_himna = ''[[Aegukka]]'' | kartes_attēls = Democratic_People's_Republic_of_Korea_(orthographic_projection).svg | kartes_paraksts = Ziemeļkorejas atrašanās vieta | galvaspilsēta = [[Phenjana]] | latd=39 | latm=2 | latNS=N | longd=125 | longm=45 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[korejiešu valoda]] | etniskās_grupas = [[korejieši]] | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Čučhe]]s sociālistiskā republika | valsts_galvas_tituls = Mūžīgais prezidents | valsts_galva = [[Kims Irsens]]<br />''(miris)'' | valsts_galvas_tituls2 = [[Korejas Strādnieku partija|KSP]] ģenerālsekretārs un [[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Valsts lietu komisijas priekšsēdētājs]] | valsts_galva2 = [[Kims Čonins]] | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_piezīme = no [[Japāna]]s | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{Dat|1919|3|1}} | neatkarības_notikums2 = Atbrīvota | neatkarības_datums2 = {{Dat|1945|8|15}} | neatkarības_notikums3 = Formāli deklarēta | neatkarības_datums3 = {{dat|1948|9|9}} | platība_km2 = 120 540 | platība_rangs = 98. | procenti_ūdens = 4,87 | iedzīvotāju_skaits = 23 301 725 | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2007. gads|2007]] | iedzīvotāju_skaits_rangs = 48. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 190 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 55. | IKP_PPP = $22,85 miljardi | IKP_PPP_gads = 2006 | IKP_PPP_rangs = 85. | IKP_PPP_per_capita = $1 007 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 149. | valūta = [[Ziemeļkorejas vona]] (₩) | valūtas_kods = KPW | laika_zona = [[PYT]] | utc_offset = +8:30 | domēns = [[.kp]] | tālsarunu_kods = 850 | iso_kods_num = 408 | iso_kods_alfa2 = KP | iso_kods_alfa3 = PRK }} '''Korejas Tautas Demokrātiskā Republika''' ({{val|ko|조선 민주주의 인민 공화국}}; ''Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk''), neoficiāli bieži saukta par '''Ziemeļkoreju''', ir valsts [[Korejas pussala]]s ziemeļdaļā uz ziemeļiem no [[38. ziemeļu platuma paralēle|38. paralēles]]. Ziemeļaustrumos robežojas ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]], ziemeļos pa [[Amnokgana]]s upi — ar [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republiku]], bet dienvidos — ar [[Dienvidkoreja|Korejas Republiku]]. No Dienvidkorejas Ziemeļkoreju atdala aptuveni 4 km plata [[Korejas Demilitarizētā zona]]. Lielākā daļa no iedzīvotājiem ir [[korejieši]], kā arī [[ķīnieši]] (aptuveni 50 000) un [[japāņi]] (aptuveni 1800). [[Korejas pussala|Korejas pussalu]] kontrolēja [[Korejas impērija]], līdz to iekaroja un pēc [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas kara]] 1905. gadā kolonizēja [[Japāna]]. 1945. gadā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pussala tika sadalīta divās zonās starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]. 1948. gadā Ziemeļkoreja atteicās piedalīties [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s rīkotajās vēlēšanās. Tika izveidotas neatkarīgas valdības katrā no okupētajām teritorijām. Abas valstis pretendēja uz visu pussalu kā savu teritoriju, kas noveda pie [[Korejas karš|Korejas kara]] 1950. gadā. Karš beidzās 1953. gadā, kad tika noslēgts pamiers. Oficiāli abas valstis joprojām karo viena ar otru, jo miera līgums netika parakstīts. == Vēsture == {{Pamatraksts|Korejas vēsture}} Korejas vēsture aptver vairākus gadu tūkstošus. Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka pirmie [[Korejas pussala]]s iedzīvotāji šeit ienākuši agrajā akmens laikmetā (paleolītā). Pirmā Korejas valsts [[Gočosona]] saskaņā ar leģendu tika dibināta 2333. gadā p.m.ē. No 1. gadsimta p.m.ē. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. pussalā valdīja [[Korejas trīs karaļvalstis|trīs karaļvalstis]] — [[Kogurjo]], [[Pekče]] un [[Silla]]. Sillas valstij 668. gadā izdevās apvienot lielāko daļu Korejas pussalas. Pēc Sillas sabrukuma 10. gadsimtā, [[Korjo dinastija]] (918—1392) pārņēma varu un deva nosaukumu valstij, no kura cēlies mūsdienu "Koreja". 1392. gadā dibinātā [[Čosona|Čosonas dinastija]] (1392—1897) pastāvēja vairāk nekā 5 gadsimtus un atstāja ievērojamu iespaidu uz Korejas kultūru, valodu un sabiedrību. 1905. gadā [[Koreja Japānas varā|Koreja kļuva par Japānas protektorātu]], bet 1910. gadā tika anektēta kā [[Japānas Impērija]]s daļa. 1945. gadā [[Korejas pussala|Korejas pussalu]] no Japānas koloniālās okupācijas vienlaikus atbrīvoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Ziemeļos no 38. paralēles japāņu karaspēks padevās PSRS, bet dienvidos — ASV. Šo pussalas sadalīšanu divās okupācijas zonās abas lielvalstis sākotnēji uztvēra kā pagaidu pasākumu, taču [[Aukstais karš|Aukstā kara]] sākums apturēja Korejas valsts atjaunošanu. 1948. gada maijā dienvidos no 38. paralēles ASV okupācijas zonā notika vēlēšanas un tika proklamēta [[Dienvidkoreja|Korejas republika]]. Par valsts vadītāju kļuva bijušais [[Vašingtonas Universitāte]]s pasniedzējs [[I Sinmans]]. Tika postulēts, ka tā ir visas Korejas valdība, ar ko nevarēja samierināties pussalas ziemeļu daļā dominējošie [[komunisms|komunisti]] (iedzīvotāju daļa, kas apdzīvoja PSRS okupācijas zonu, dienvidu vēlēšanās nepiedalījās). Kā atbilde uz dienviddaļā notiekošo 1948. gada vasarā ziemeļos no 38. paralēles notika Korejas Augstākās tautas sapulces vēlēšanas, kuru rezultātā 9. septembrī proklamēja Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (KTDR) ar [[Kims Irsens|Kimu Irsenu]] vadībā. Abas jaunizveidotās korejiešu valstis neatzina viena otras leģitimitāti un orientējās uz valsts apvienošanu ar spēka palīdzību, kas izraisīja [[Korejas karš|Korejas karu]]. Miera līgums abu Koreju starpā joprojām nav noslēgts. Pašlaik Ziemeļkoreja saglabā stingru [[Autoritārisms|autoritāru]] režīmu un izolāciju no pārējās pasaules. == Politika == Korejas Tautas Demokrātiskā Republika ir [[totalitārisms|totalitāra]] [[diktatūra]] ar izteiktu vadoņa [[personības kults|personības kultu]]. Pēc valsts dibinātāja un vadītāja [[Kims Irsens|Kima Irsena]] nāves, kurš 1994. gadā tika pasludināts par "mūžīgo prezidentu", valsts faktiskais vadītājs līdz 2011. gada beigām bija viņa dēls un mantinieks — [[Kims Čenirs]], kas ieņēma Ziemeļkorejas Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja amatu. Pašreizējais valsts vadītājs ir viņa jaunākais dēls [[Kims Čenuns]]. Oficiāli valstī ir daudzpartiju sistēma, kuru veido 3 lielās partijas — Ziemeļkorejas Strādnieku partija (kuras "vadošā loma" fiksēta Konstitūcijā), Ziemeļkorejas Sociāldemokrātu partija un Debesu ceļa jauno draugu partija, — kuras kopā veido tā saukto Tēvzemes Apvienošanas Demokrātisko Fronti. [[Parlaments]] — Augstākā tautas sapulce — ir 678 deputāti, ievēlēti visas tautas balsošanā uz 5 gadiem. Par deputātu kandidātiem var balotēties tikai Tēvzemes Apvienošanas Demokrātiskās Frontes biedri.{{nepieciešama atsauce}} Valsti pārvalda ministru kabinets (''Negak''), kuras locekļus (izņemot tautas armijas ministru) ievēl Augstākā tautas sapulce. == Ģeogrāfija == Ziemeļkoreja atrodas [[Āzija]]s austrumu daļā, [[Korejas pussala|Korejas pussalā]]. Valsti rietumos apskalo [[Dzeltenā jūra]], bet austrumos [[Japāņu jūra]]. Tai ir pieeja [[Korejas līcis|Korejas līcim]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Ķīna|Ķīnu]] un [[Krievija|Krieviju]], dienvidos ar [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]. Reljefs kalnains, galvenās kalnu grēdas ir [[Hamgjona grēda|Hamgjona]], [[Pudžolljona grēda|Pudžolljona]], [[Mannima grēda|Mannima]] un [[Kannama grēda|Kannama]] grēdas ziemeļos un [[Thebeka grēda]] dienvidaustrumos. Augstākais punkts Ziemeļkorejā ir [[Pektusans]] (2744 m augsts) [[Čanbaišaņa kalni|Čanbaišaņa]] grēdā uz robežas ar Ķīnu. Valsts rietumu daļā atrodas zemienes. Valstī ir daudz [[Upes|upju]]. Tās bieži pārplūst un rada nopietnus zaudējumus, piemēram, 2007. gada pavasara plūdi atstāja tūkstošiem cilvēku bez pajumtes. Garākā upe ir [[Amnokas upe]]. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Ziemeļkorejas administratīvais iedalījums}} {| width=250px align=right |- | {{Image label begin|image=North Korea location map 2.svg|width=250|float= |link=}} {{Image label small|x=0.15|y=0.45|scale=400|text =[[Phenjana]]}} {{Image label small|x=0.53|y=0.10|scale=400|text =[[Rasona]]}} {{Image label small|x=0.12|y=0.42|scale=400|text =[[Phjonannamdo]]}} {{Image label small|x=0.14|y=0.51|scale=400|text =[[Hvanhepukto]]}} {{Image label small|x=0.09|y=0.57|scale=400|text =[[Hvanhenamdo]]}} {{Image label small|x=0.28|y=0.49|scale=400|text =[[Kanvondo]]}} {{Image label small|x=0.29|y=0.33|scale=400|text =[[Hamgjonnamdo]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.15|scale=400|text =[[Hamgjonpukto]]}} {{Image label small|x=0.32|y=0.22|scale=400|text =[[Rjangando]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.27|scale=400|text =[[Čagando]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.35|scale=400|text =[[Phjonanpukto]]}} {{Image label end}} |} Ziemeļkorejas administratīvo iedalījumu veido 9 provinces (korejiešu: 북한 지방) un 2 īpašās pilsētas. Īpašās pilsētas ir [[Phenjana]] un [[Rasona]]. Savukārt Ziemeļkorejas provinces ir šādas: * [[Čagando]] * [[Hamgjonnamdo]] * [[Hamgjonpukto]] * [[Hvanhenamdo]] * [[Hvanhepukto]] * [[Kanvondo]] * [[Phjonanpukto]] * [[Phjonannamdo]] * [[Rjangando]] == Saimniecība == [[Attēls:Sunan International Airport, Pyongyang, North Korea-1.jpg|left|thumb|200px|Lidmašīnas Phenjanas lidostā]] Ziemeļkorejā ir sociālistiskā tipa saimniecība.<ref>Derīgie izrakteņi un dabas vērtības kā arī infrastruktūra un ražošanas līdzekļi pieder visai sabiedrībai, t. i. valstij, privātīpašumā esošā nekustamā īpašuma apjoms ierobežots (nevar piederēt vairākas savrupmājas vai daudzdzīvokļu ēkas, kuras izīrēt), kustamā īpašuma apjoms ar likumu nav ierobežots.</ref> Kopš dibināšanas brīža pret Ziemeļkoreju pastāv rietumu lielvalstu noteiktas politiskas [[sankcija]]s un daļējs ekonomisks [[embargo]]. Līdz [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumam]] Ziemeļkorejai pastāvēja tirdzniecība ar [[Austrumu bloks|komunistiskā bloka]] valstīm, taču kopš 1990. gadu beigām vairs tikai dažas valstis pasaulē tirgojas ar šo valsti.<ref>Tāpat kā situācijā ar [[Kuba|Kubu]], pret valstīm un kompānijām, kas atļaujas pārkāpt embargo, var tikt vērstas ekonomiskas sankcijas.</ref> 2002. gadā Ziemeļkorejas ārējās tirdzniecības apgrozījums bija aptuveni 2,4 miljardi dolāru, no kuriem tirdzniecība ar Dienvidkoreju — 642 miljoni dolāru, Ķīnu — 550 miljoni dolāru, Japānu — 500 miljoni dolāru, [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] — 250 miljoni dolāru, Krieviju — 130 miljoni dolāru. Eksportē pamatā [[krāsainie metāli|krāsainos metālus]], [[Antracīts|antracītu]] un zvejniecības produkciju, bet importē naftu, [[Naftas produkti|naftas produktus]], koksa ogles, minerālmēslojumu, pārtiku. 20. gadsimta 50. un 60. gados Ziemeļkorejas ekonomika attīstījās ļoti strauji, valsts tika industrializēta, dzīves līmenis ievērojami pārsniedza kaimiņvalstu iedzīvotāju dzīves līmeni tādā mērā, ka, meklējot labākus dzīves apstākļus, daudzi [[Dienvidkoreja]]s un [[Ķīnas Tautas Republika]]s iedzīvotāji centās nelegāli šķērsot robežu, lai apmestos uz dzīvi Ziemeļkorejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wilsoncenter.org/sites/default/files/NKIDP_eDossier_11_Explaining_North_Korean_Migration_to_China.pdf |title=Hazel Smith. Explaining North Korean Migration to China. — Woodrow Wilson International Center for Scholars |access-date={{dat|2012|10|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130131135159/http://www.wilsoncenter.org/sites/default/files/NKIDP_eDossier_11_Explaining_North_Korean_Migration_to_China.pdf |archivedate={{dat|2013|01|31||bez}} }}</ref> Pēc 1974. gada naftas cenu kāpuma saimniecība nokļuva zināmā stagnācijā, kas sevišķi akūta kļuva pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma 90. gadu sākumā. [[Attēls:Granja de Pollos Hungju.jpg|thumb|200px|Vistu audzētava]] === Lauksaimniecība === Lauksaimniecībai derīga zeme no valsts teritorijas kopplatības ir aptuveni 20%, no kuriem aramzeme ir aptuveni 16%. Dominējošās lauksaimniecības kultūras ir [[sojas pupas]], [[kokvilna]], [[lini]], [[tabaka]], [[cukurbietes]]. Kā palīgnozares ir [[Žeņšeņs|žeņšeņa]] un dārzeņu audzēšana, augļkopība. Lopkopībā dominē liellopu, cūku un putnkopība. Visai attīstīta ir zvejniecība. Lauksaimniecības īpatsvars veido 30% no IKP. Kopš 2002. gada reformas lauksaimnieku kooperatīviem ir ļauts pārtapt par ģimeņu uzņēmumiem, valsts pārstājusi regulēt cenas lauksaimniecības produkcijai, ko lauksaimniecības kooperatīvi tirgo bez valsts tirdzniecības tīkla starpniecības. === Derīgie izrakteņi === Valstī ir lieli [[Varš|vara]], [[Cinks|cinka]], [[Svins|svina]], [[Niķelis|niķeļa]], [[Volframs|volframa]], [[Molibdēns|molibdēna]] u. c. krāsaino metālu rūdu iegulu krājumi. Tā kā krāsaino metālu eksports ir viens no galvenajiem valūtas ieguves veidiem, kalnrūpniecība ir visai attīstīta. === Rūpniecība === Ziemeļkorejas rūpniecība sastāv no [[naftas pārstrāde]]s, ķīmijas un [[tekstilrūpniecība]]s. 2002. gadā rūpniecības īpatsvars IKP bija 34%.<ref name="autogenerated1" /> Pēdējos 15—20 gados Ziemeļkorejas sabiedrība piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas. Tradicionālā valsts saimniecība — visai kariķēts padomju parauga modelis, — praktiski pārstājusi funkcionēt. Ražošana lielākajā daļā rūpniecības uzņēmumu apturēta vai ievērojami samazināta, bet kaut cik atbilstoši projektētajām jaudām funkcionē tikai vairs nedaudzi militārā kompleksa ražošanas uzņēmumi un tās rūpnīcas, kuras pilda kādus eksporta pasūtījumus par spīti ārējās tirdzniecības embargo radītajai blokādei. Laikā no 1990. līdz 2010. gadam ražošanas līmenis samazinājies vismaz divas reizes, un jaunajā situācijā Ziemeļkorejas saimnieciskais centrs pārvietojies uz tirgiem, savukārt pati saimniecība kļuvusi mājamatnieciska: amatniecība un sīkražošana, darbs nelegālās vai puslegālās lauku saimniecībās, sīktirdzniecība. === Finanses === 2002. gada valsts budžets bija 10,1 miljards dolāru. IKP pieaugums kopš 2006. gada ir aptuveni 1% gadā.<ref name="autogenerated1">http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/profiles/North_Korea.pdf</ref> Ziemeļkorejā ir divi valūtas maiņas pamatkursi. No vienas puses, ir oficiālais valūtas maiņas kurss, kurš kopš 2010. gada sākuma ir 135 voni par 1 dolāru. Ja balstās uz šo kursu, tad sanāk, ka darba alga Ziemeļkorejā ir 10—50 dolāri mēnesī. Taču šo kursu neviens neizmanto. Valūtu maina pēc tirgus kursa, turklāt tas attiecas arī uz tur esošajiem ārzemniekiem. Tirgus kurss veidojas stihiski un 2012. gada marta sākumā bija aptuveni 3400 vonu par 1 dolāru.{{nepieciešama atsauce}} === Alga un nodokļi === [[Attēls:Dai Hong Dan.jpg|thumb|200px|Sauskravas transportkuģis "Dai Hong Dan"]] No 1960. gadu beigām līdz 2002. gada reformai vidējā alga Ziemeļkorejā pieauga aptuveni no 50 līdz 100 voniem, bet pēc reformas pieauga vairākus desmitus reižu, un 2012. gadā bija robežās no 1500 līdz 6000 voniem (tāpat kā visā bijušajā socnometnē, Ziemeļkorejā darba algu izmaksā reizi mēnesī). Pārtiku iegādājās par papildus algai piešķirtajiem pārtikas un preču taloniem. 2002. gadā Ziemeļkorejā izvērsa ekonomikas reformu, ko paši korejieši zina kā "soļus ekonomikas pārvaldes uzlabošanai no 1. jūlija". Šo reformu nozīme bieži tiek pārspīlēta, tomēr tās iezīmēja daļēji ierobežotu privātā tirgus sektora leģitimizāciju. Reformu ietvaros Ziemeļkorejas valdība paaugstināja rīsa cenu mazumtirdzniecībā, kā arī krasi palielināja darba algas no 50—150 voniem mēnesī līdz 2000—6000 vonu mēnesī. Kopš tā laika algu lielums un izmaksas sistēma nav krasi mainījusies un algas vēl joprojām šajā līmenī: lielākā daļa strādnieku un ierindas kalpotāju pelna aptuveni 3000—4000 vonu mēnesī, bet 6000 un vairāk saņem augsta ranga ierēdņi un privileģētie speciālisti. Jebkurā gadījumā ar darba algu nepietiek, lai cilvēks varētu izdzīvot. Izņēmums ir tas mazākums, kas joprojām papildus saņem par taloniem iegādājamo preču normu, t. i. saņem no valsts bezmaksas uzturu un pirmās nepieciešamības preces. Lielākajai daļai ziemeļkorejiešu, kas dzīvo ārpus Phenjanas, oficiālā darba alga ir tikai mazs papildinājums ģimenes budžetam, kura lielāko daļu veido ģimenes locekļu darbība privātās uzņēmējdarbības sfērā. Šobrīd iztikas minimums ir aptuveni 50 000—60 000 voni 3—4 cilvēku ģimenei mēnesī. Lielākajai daļai ģimeņu reālie ienākumi ir daudz lielāki, it īpaši šobrīd, kad ekonomiskie apstākļi Ziemeļkorejā visnotaļ uzlabojušies (ēst, cik grib var atļauties retais, taču badu necieš neviens, ļaunākajā gadījumā atsevišķas personas). Bez tam tirgus ekonomikas legalizācija izraisījusi strauju sabiedrības noslāņošanos, un "jaunie korejieši" (līdzīgi kā apzīmējums "jaunie krievi") savus ienākumus rēķina miljonos vonu, t. i. simtos un pat tūkstošos dolāru.<ref>[http://www.koreatimes.co.kr/www/news/opinon/opi_list.asp?categoryCode=166 Another Korea // The Korea Times]</ref> Nodokļu sistēma tika reformēta 50. gadu beigās, aizvietojot līdzšinējo nodokļu klāstu ar vienu, progresīvo ienākumu nodokli. Lauksaimniecībā nodokļu sistēma tika aizstāta ar vienu ražas nodokli 25% no ražas (tas pakāpeniski tika samazināts, līdz 60. gadu vidū atcelts). Ap 1970. gadu nodokļi veidoja aptuveni 1% valsts budžeta ieņēmumu. Kopš 1974. gada pavasarī atcēla pēdējo — privātpersonu ienākumu nodokli — nodokļi vairs nepastāv.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.left.ru/2008/1/cho170.phtml |title=Чо Док Син. Налоговый вопрос. // Нация и я. |access-date={{dat|2009|10|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080917212704/http://www.left.ru/2008/1/cho170.phtml |archivedate={{dat|2008|09|17||bez}} }}</ref> Pārtikas mazumtirdzniecības cenas tiek dotētas: piemēram, valsts uzpērk no zemnieku kooperatīviem [[rīsi|rīsus]] par 60 čoniem par 1 kg, bet mazumtirdzniecībā jau apstrādātus tirgo par 8 čoniem.<ref>Do you know about Korea: 100 questions and answers. p. 80</ref> Līdzīgi ir ar citiem lauksaimniecības produkcijas veidiem.<ref name="autogenerated2" /> == Sociālās garantijas == === Darba laiks un pensionēšanās laiks === Bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 16 gadiem strādāt nav atļauts. Likumā noteiktais darba laiks ir 8 stundas diennaktī (paaugstināta diskomforta apstākļos strādājošo, kā arī sieviešu, kurām ir vairāk nekā 3 bērni, maksimālais darba laiks ir 6 stundas diennaktī). Pensionēties var vīrieši pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas un sievietes pēc 55 gadu vecuma sasniegšanas. === Medicīna === Vidējais dzīves ilgums 71,65 gadi; vīriešiem — 68,92 gadi, sievietēm — 74,51 gadi (2006. gada rādītāji). Visi medicīnas pakalpojumi ir bez maksas, ietverot gan konsultācijas pie ārstiem, gan operācijas, gan atrašanos stacionārā vai sanatorijā. === Izglītība === Kopš 1975. gada obligātā vidējā izglītība (11 gadi). Mācības pamatskolā, vidusskolā un augstskolā ir bez maksas. Skolēniem un studentiem reizi 2—3 gados valsts sedz visus izdevumus mācību formas, apavu un mācību literatūras iegādei (pārējā laikā, uzrādot skolēna vai studenta apliecību, to var iegādāties par puscenu). Valstī ir aptuveni 150 augstskolas (to akadēmiskais līmenis nav visai augsts, jo politisku iemeslu dēļ zinātne Ziemeļkorejā ir izolēta no zinātnes dzīves pārējā pasaulē). === Sadzīve === [[Attēls:Children of the DPRK.jpg|left|thumb|200px|Bērni bērnudārzā]] Kopš 60. gadu sākuma praktiski visi pārtikas produkti un lielākā daļa patēriņa preču nenonāca tirdzniecībā, bet tika izplatītas iedzīvotāju vidū, izmantojot šim nolūkam izmantotos preču talonus. Iedzīvotāji preču talonus uztver nevis kā savu patērētāju tiesību ierobežošanu, bet gan kā specifisku sociālās nodrošināšanas formu: līdz pat pēdējām reformām preču un pārtikas cenas tika subsidētas, bet iedzīvotāji sev pienākošos preču talonus, par kuriem tie varēja iegādāties pārtiku u. c. preces, uztvēra kā daļu no nerakstītā līguma starp valsts varu un pavalstniekiem — valsts pienākums ir regulāri nodrošināt jebkuru sabiedrības locekli ar nepieciešamo pārtikas un rūpniecības preču pamatkomplektu par tīri simbolisku cenu. No otras puses, šādi nodrošinātajam pilsonim ir pienākums strādāt valsts labā. Pret taloniem iedzīvotāji pamatā saņēma graudaugu produktus ([[rīsi|rīsus]], [[kukurūza|kukurūzu]]) — vienam pieaugušajam dienā pienācās 700 g (vēlāk deva tika samazināta un 80. gadu beigās bija vairs 540 g). Bez tam pret taloniem varēja saņemt [[sojas mērce|sojas mērci]] un, retāk, [[zivis]] un [[olas]]. Saņemot pārtikas produktus izdales punktā, teorētiski par tiem bija jāmaksā, taču cena bija 6—8 čoni (simtā daļa no vona) par kilogramu, t. i. mēneša graudaugu norma vienam iedzīvotājam izmaksāja aptuveni 2 vonus (70. gados vidējā darba alga bija 50—60 voni, bet 80. gadu beigās 90—100 voni). Iedzīvotāju vairuma ēdienkartes pamats — graudaugu produkti un [[kimči]], — bet [[gaļa]] galdā parādījās tikai svētku reizēs, zivs un olas — pāris reizes mēnesī. Tā kā to preču klāsts, kuras teorētiski varēja brīvi nopirkt par naudu, nebija visai plašs, algu lielāko tiesu uztvēra kā sava veida kabatas naudu sīkiem izdevumiem (grāmatām, kancelejas precēm, kino biļetēm u.tml.). Reālos cilvēka ienākumus noteica nevis algas lielums, bet gan tam pienākošos talonu daudzums un apjoms, ko noteica daudzi citi faktori. Īpaša loma bija dzīvesvietai (Phenjanā u. c. lielajās pilsētās izsniedza tādas preces, par kādām laukos pat dzirdējuši nebija), pildāmo pienākumu nozīmīgumam (lidotāji un kalnrači gaļu un olas savu darba vietu ēdnīcās ēda katru dienu), un vietai sociālajā hierarhijā (ierēdņiem pienācās papildu taloni, pret kuriem varēja iegādāties ierindas pilsoņiem nepieejamas preces). Atšķirības dzīves līmenī bija visai nenozīmīgas. Izņemot ieslodzītos cietumos no vienas, un vidējās-augstākās ierēdniecības ešelonu no otras puses, visi ziemeļkorejieši līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām dzīvoja vienā līmenī. Jau 90. gadu sākumā preces pret taloniem varēja iegādāties aizvien neregulārāk, bet kopš 1995. gada vairs nevar vispār. Iedzīvotāji saņēma (un saņem) talonus, taču lielākajai daļai tie nozīmē tikai apdrukātus papīra gabaliņus. Saņemt pret tiem preces pēdējos 10—15 gados var tikai atsevišķas privileģētas iedzīvotāju kategorijas, pie kurām pieder vidējā un augstākā ierēdniecība (kā arī daži zemākā ranga ierēdņi), militārpersonas un drošības struktūru darbinieki, militārās rūpniecības un dažu infrastruktūras uzņēmumu (piemēram, dzelzceļa) darbinieki. Bez tam, pret taloniem preces var iegādāties tikai Phenjanā un dažās lielākajās pilsētās, kaut bieži ne pilnā apjomā. Nevar precīzi konstatēt, cik liela daļa iedzīvotāju izmanto talonu sistēmu, taču šķiet, visdrīzāk var runāt par aptuveni 1/3 daļu iedzīvotāju. Pārējiem pārtiku un patēriņa preces jāpērk tirgū par tirgus cenām.<ref>[http://www.koreatimes.co.kr/www/news/opinon/opi_list.asp?categoryCode=165 The Dawn of Modern Korea // The Korea Times]</ref> Pēdējos 15—20 gados Ziemeļkorejas sabiedrība piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas. Tradicionālā valsts ekonomika — visai kariķēts padomju parauga modelis — praktiski pārstājusi funkcionēt. Ražošana lielākajā daļā rūpniecības uzņēmumu apturēta vai ievērojami samazināta, bet kaut cik atbilstoši projektētajām jaudām funkcionē tikai vairs nedaudzi militārā kompleksa ražošanas uzņēmumi un tās rūpnīcas, kuras pilda kādus eksporta pasūtījumus [par spīti ārējās tirdzniecības embargo radītajai blokādei]. Laikā no 1990. līdz 2010. gadam ražošanas līmenis samazinājies vismaz divas reizes, un jaunajā situācijā Ziemeļkorejas ekonomikas centrs pārvietojies uz tirgiem, savukārt pati ekonomika kļuvusi mājamatnieciska: amatniecība un sīkražošana, darbs nelegālās vai puslegālās lauku saimniecībās, sīkumtirdzniecība. 90. gadu vidū kļuva skaidrs, ka ar darba algu ne tuvu nepietiek, lai iegādātos to iztikas minimumu, kas nepieciešams fiziskai izdzīvošanai, bet desmitgades beigās kilograms rīsa tirgū maksāja jau 40—50 vonus, kas nozīmē, ka par savu mēneša darba algu vidusmēra korejietis varēja iegādāties 2 kg rīsa. Visi sadzīves ekonomikas procesi notiek ārpus valsts sektora robežām. Sākusies strauja iedzīvotāju noslāņošanās, atbilstoši ienākumu līmenim. Valstī ir viens no zemākajiem noziedzības līmeņiem pasaulē. Sadzīves noziegumi sastopami tik reti, ka lielāko tiesu sadzīvē netiek lietotas slēdzenes dzīvokļu ārdurvju aizslēgšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.left.ru/2007/15/cho167.phtml |title=Чо Док Син. Социальные аспекты Северной Кореи. // Нация и я. |access-date={{dat|2009|10|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080125064310/http://left.ru/2007/15/cho167.phtml |archivedate={{dat|2008|01|25||bez}} }}</ref> Valsts subsidē 90% dzīvokļu īres maksas vienstāva dzīvojamās ēkās un 75% dzīvokļu īres maksas daudzstāvu dzīvojamajās ēkās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://left.ru/2008/1/malenko170.phtml |title=Ирина Маленко. Корейские впечатления. |access-date={{dat|2009|10|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090612091635/http://left.ru/2008/1/malenko170.phtml |archivedate={{dat|2009|06|12||bez}} }}</ref> Bērnudārzu un pirmsskolas mācību iestāžu uzturēšanas izmaksas sedz valsts. == Kultūra == Kultūras dzīvi finansē valsts, attiecīgi nosakot arī valsts pasūtījumu, kurā par derīgu atzīti lielāko tiesu [[Socreālisms|socreālisma]] manierē izpildīti mākslas darbi. Minimāla ārpasaules ietekme. Ļoti plaši izplatīta etnogrāfiskā jeb tautas kultūra. Visai attīstīta kino industrija, it īpaši [[animācija]]s filmas. Reliģija šķirta no valsts un valsts vara reliģiozo dzīvi neatbalsta. === Kristiešu vajāšana === Saskaņā ar dažādiem datiem Ziemeļkorejā dzīvo no 200 000 līdz 400 000 [[Kristieši|kristiešu]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2023/02/25/christians-sent-labour-camps-executed-north-korea/|title=Christians being sent to labour camps and executed in North Korea|work=The Telegraph|access-date=2023-08-23|date=2023-02-25|last=Smith|first=Nicola|issn=0307-1235|language=en-GB}}</ref> kas veido 2,0 % no valsts iedzīvotājiem. Kristietība tiek uzskatīta par naidīgu elementu, kas pilnībā jāizskauž (režīms uzskata, ka kristietība veicināja komunisma sabrukumu [[Austrumu bloks|Padomju bloka]] valstīs un tāpēc tiek uzskatīta par draudu stabilitātei). Līdz pat 70 000 kristiešu ir ieslodzīti nometnēs kopā ar citu reliģiju ticīgajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/news/asia/east-asia/article/3222040/christians-caught-bible-north-korea-face-death-prison-including-children|title=Christians caught with Bible in North Korea face death, prison|website=South China Morning Post|access-date=2023-08-23|date=2023-05-27|language=en}}</ref> == Armija == [[Attēls:DPRK MiG-29.jpg|thumb|200px|kaujas iznīcinātāji MiG-29]] Valsts aizsardzības sistēmas augstākā institūcija ir Valsts aizsardzības komiteja, kuras vadītājs ir arī faktiskais valsts vadītājs. Obligātais militārais dienests visiem iesaucamā vecumu sasniegušiem pilsoņiem, kuru veselība ļauj dienēt armijā. Kopējais militārpersonu skaits ir aptuveni 1 115 000 cilvēku. Sauszemes karaspēkā ir aptuveni 1 miljons militārpersonu (ieskaitot 87 000 īpašo uzdevumu vienību kaujinieku), Jūras kara spēkos — aptuveni 60 000 militārpersonu, Gaisa kara spēkos — 110 000 militārpersonu (ieskaitot 7000 īpašo uzdevumu vienību kaujinieku). Nepieciešamības gadījumā iespējams mobilizēt 7,7 miljonus rezervistu, no kuriem 6.6 miljoni ir Strādnieku-zemnieku sarkanās gvardes locekļi. Citos paramilitāros formējumos, robežapsardzē un sabiedriskās kārtības struktūrās esošie veido vēl aptuveni 180 000 bruņotu personu. Kopā sava militārā potenciāla uzturēšanai Ziemeļkoreja tērē 25—30% [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]].<ref name="autogenerated1" /> Dienesta laiks sauszemes karaspēka daļās ir 5—12 gadi, jūras spēkos 5—10 gadi, bet Gaisa kara spēkos un pretgaisa aizsardzībā — 3—4 gadi. Lielākā daļa armijas ir izvērsta gar demilitarizēto zonu, kas kalpo kā robeža ar Dienvidkoreju. Militārā stratēģija balstīta uz "aktīvās aizsardzības" koncepciju, saskaņā ar kuru ZKTA nevar tehniski stāties pretī Dienvidkorejai un tās sabiedrotajiem kā vienīgajam iespējamajam draudam, taču konflikta gadījumā tā var izvērst diversiju-partizānu kara taktiku, kas neitralizētu iebrucēju armijas tehnisko pārākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.polit.ru/analytics/2006/10/16/kndr.html |title=Армия Ким Чен Ира — polit.ru |access-date={{dat|2009|10|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110517165817/http://www.polit.ru/analytics/2006/10/16/kndr.html |archivedate={{dat|2011|05|17||bez}} }}</ref> == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://enlight.ru/camera/dprk/index_e.html Wandering Camera — North Korea] * [https://web.archive.org/web/20100614064145/http://www.kcckp.net/ru/great/constitution.php Конституция КНДР на русском языке] {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzija}} {{Padomju impērijas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļkoreja| ]] [[Kategorija:Āzijas valstis]] eiilykbsqgxfti9b4em4r3pfbqsvcsp 0 1830 4290257 4289431 2025-06-07T05:59:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290257 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = საქართველო | pilnais_valsts_nosaukums = Gruzija | valsts_nosaukums = | karoga_attēls = Flag of Georgia.svg | karoga_nosaukums = Gruzijas karogs | ģerboņa_attēls =Greater_coat_of_arms_of_Georgia.svg | ģerboņa_nosaukums = Gruzijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 105px | valsts_moto = [[Dzala ertobashia|ძალა ერთობაშია]]<br /><small>(''Spēks ir vienotībā'')</small> | valsts_himna = [[Tavisupleba|თავისუფლება]]<br /><small>(''Brīvība'')</small> | kartes_attēls = Georgia_(orthographic_projection_with_inset).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Tbilisi]] |latd = 41 |latm = 43 |latNS = N |longd = 44 |longm = 47 |longEW = E | lielākā_pilsēta = [[Tbilisi]] | valsts_valodas = [[gruzīnu valoda]]¹ | etniskās_grupas = [[gruzīni]] 83,8%<br />[[azerbaidžāņi]] 6,5%<br />[[armēņi]] 5,7%<br />[[krievi]] 1,5% | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Republika|Unitāri parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Gruzijas prezidenti|Prezidents]] | valsts_galva = [[Miheils Kavelašvili]]² | valsts_galvas_tituls2 = [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Iraklijs Kobahidze]] | neatkarības_iegūšana = [[Gruzijas vēsture|Konsolidācija]] | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = [[Gruzijas Karaliste]] | neatkarības_datums = {{dat|1008}} | neatkarības_notikums2 = [[Gruzijas Demokrātiskā Republika]] | neatkarības_datums2 = {{dat|1918|5|26}} | neatkarības_notikums3 = [[Gruzijas PSR]] | neatkarības_datums3 = {{dat|1921|2|25}} | neatkarības_notikums4 = Neatkarība no [[Padomju Savienība|PSRS]]<br />Deklarēta<br />Pabeigta | neatkarības_datums4 =<br />{{dat|1991|4|9}}<br />{{dat|1991|12|25}} | platība_km2 = 69 700 | platība_rangs = 121. | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2017 | iedzīvotāju_skaits = 3 718 200³ | iedzīvotāju_skaits_rangs = 131. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 53.5 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 137. | IKP_PPP = $39,3 miljardi | IKP_PPP_gads = 2017 | IKP_PPP_rangs = 116. | IKP_PPP_per_capita = $4123 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 112. | HDI = {{palielinājās}} 0.769 | HDI_gads = 2016 | HDI_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | HDI_rangs = 70. | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Gruzijas lari|Lari]] (ლ) | valūtas_kods = GEL | laika_zona = | utc_offset = +4 | laika_zona_DST = Neievēro | utc_offset_DST = | domēns = [[.ge]] | tālsarunu_kods = 995 | piezīme1 = No [[CIP Pasaules faktu grāmata]]s | piezīme2 = Gruzijas opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] neatzīst vēlēšanu rezultātus. | piezīme3 = No [[CIP Pasaules faktu grāmata]]s.<ref name=cia>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/gg.html Georgia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151016075816/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/gg.html |date={{dat|2015|10|16||bez}} }}, no [[CIP Pasaules faktu grāmata]]s</ref> Iedzīvotāju skaitā nav iekļautas tā [[Abhāzija]]s un [[Dienvidosetija]]s daļas, ko nekontrolē Gruzijas valdība. | iso_kods_num = 268 | iso_kods_alfa2 = GE | iso_kods_alfa3 = GEO }} '''Gruzija''' ({{val|ka|საქართველო}}, ''Sakartvelo''), no [[1991]]. līdz [[1995]]. gadam '''Gruzijas Republika''', ir valsts [[Eiropa]]s austrumos,<ref name="Geographic Encyclopaedia">''International Geographic Encyclopaedia and Atlas.'' Springer, 24/11/1979, p. 273</ref><ref name="EU perspective">[[Eiropas Parlaments]], [http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2014-0009 European Parliament Resolution 2014/2717(RSP)], 17 July 2014: "...pursuant to Article 49 of the Treaty on European Union, Georgia, Moldova and Ukraine — like any other European state — have a European perspective and may apply to become members of the Union..."</ref> [[Melnā jūra|Melnās jūras]] austrumu krastā. Tā robežojas ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]] ziemeļos, [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] austrumos, [[Armēnija|Armēniju]] un [[Turcija|Turciju]] dienvidos. Kopš 2023. gada 14. decembra Gruzija ir [[Eiropas Savienības paplašināšanās|ES kandidātvalsts]]. == Vēsture == {{pamatraksts|Gruzijas vēsture}} Senajos laikos Gruzijas teritorijā atradās divas valstis, [[Kolhīda]] [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] tika uzskatīta par leģendārās zelta aunādas atrašanās vietu. Mūsu ēras sākumā tā nonāca [[Romas impērija]]s ietekmē. 9. gadsimtā mūsdienu Gruzijas teritorijā izveidojās vairākas valstis un 1008. gadā tika izveidota [[Gruzijas Karaliste]], kas pastāvēja līdz 1490. gadam. Pēc tam valsts sašķēlās vairākās mazākās karalistēs: Kartlijā, Kahetijā un Imeretijā, kuras cīnījās savā starpā par dominanti reģionā. [[Krievijas Impērija]] 1801. gadā anektēja [[Kartli-Kahetijas Karaliste|Kartli-Kahetijas Karalisti]], bet 1810. gadā Imeretiju. Turpmākajās desmitgadēs gandrīz visas gruzīnu zemes nonāk [[Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā|Krievijas Impērijas sastāvā]]. 1918. gadā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[1917. gada Krievijas revolūcija]]s izveidojās neatkarīga [[Gruzijas Demokrātiskā Republika]], ko 1921. gadā okupēja Sarkanā armija un iekļāva [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], izveidojot [[Aizkaukāza PFSR]]. Neatkarību no Padomju Savienības Gruzija atguva 1991. gadā. 2003. gadā valstī notika revolūcija, bet 2008. gadā [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karš]]. [[2013]]. gada [[Austrumu partnerība]]s [[Viļņa]]s samita laikā Gruzija parafēja ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] asociācijas un tirdzniecības līgumu. Kopš 2016. gada [[Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zona]]s dalībvalsts. [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada martā Gruzija iesniedza pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā.<ref>[https://www.leta.lv/home/important/08D0574C-174B-4157-B8F9-95F7E28AB534/ Arī Gruzija un Moldova oficiāli lūdz uzņemt tās ES] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220303184802/https://www.leta.lv/home/important/08D0574C-174B-4157-B8F9-95F7E28AB534/ |date={{dat|2022|03|03||bez}} }} leta.lv 2022. gada 3. martā</ref> == Valsts pārvalde un iekšpolitika == Gruzija ir parlamentāra republika. Izpildvara pieder premjerministram un ministru kabinetam. Prezidentam ir reprezentatīvas funkcijas. Prezidentu ievēl uz pieciem gadiem ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam ar 150 locekļiem. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados, [[balsstiesības]] iegūst 18 gadu vecumā. 2024. gada 26. oktobra vēlēšanās valdošā partija "Gruzijas sapnis" ieguva 54,09% atbalstu (89 deputātu vietas), bet opozīcijas partijas ("Pārmaiņu koalīcija" 10,92%, "Vienotība - Nacionālā kustība" 10,12%, "Stipra Gruzija" 8,78%, "Par Gruziju" 7,76%) kopumā ieguva 61 deputātu vietu. Opozīcijas partijas un vairākas vietējās nevalstiskās organizācijas, kas novēroja vēlēšanu norisi, paziņoja par vēlēšanu rezultātu neatzīšanu sakarā ar krāpšanas shēmām, vēlētāju gribas ietekmēšanu un liecībām par vardarbību. Novērotāji lēsa, ka manipulācija notikusi ar vismaz 10% balsu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.10.2024-opozicijas-partijas-neatzist-gruzijas-parlamenta-velesanu-rezultatus.a574097/ Opozīcijas partijas neatzīst Gruzijas parlamenta vēlēšanu rezultātus] lsm.lv 2024. gada 27. oktobrī</ref> 31. oktobrī Gruzijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka pēc daļējas balsu pārskaitīšanas partija "Gruzijas sapnis" vēlēšanās ieguvusi 53,9% balsu, bet opozīcijas koalīcija - 37,7% balsu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.10.2024-gruzija-pec-dalejas-balsu-parskaitisanas-apstiprina-valdosas-partijas-uzvaru-velesanas.a574706/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Gruzijā pēc daļējas balsu pārskaitīšanas apstiprina valdošās partijas uzvaru vēlēšanās] lsm.lv 2024. gada 31. oktobrī</ref> == Ģeogrāfija un klimats == [[Attēls:Satellite image of Georgia in May 2003.jpg|200 px|thumb|left|Gruzija no kosmosa]] Gruzijas reljefu var iedalīt četrās daļās. Ziemeļos atrodas [[Lielais Kaukāzs]], kas veido dabisku robežu ar [[Krievijas Federācija|Krievijas Federāciju]], Lielajā Kaukāzā atrodas arī Gruzijas augstākais punkts — 5 201 metru augstais [[Šhara]] un (Abhāzijā) dziļākā ala pasaulē, kuras dziļums saskaņā ar pēdējiem mērījumiem ir vismaz 2140 metri. Rietumos, kur valsts robežojas ar [[Melnā jūra|Melno jūru]], plešas līdzenums, kas ietver arī subtropiskās Kolhīdas zemienes. Dienvidos atrodas [[Mazais Kaukāzs|Mazā Kaukāza]] austrumu daļa, kas ietiecas arī kaimiņos esošajās [[Turcija|Turcijā]] un [[Armēnija|Armēnijā]], savukārt valsts austrumu daļā ap galvaspilsētu [[Tbilisi]] atrodas plakankalne. Valstī ir ap 25 000 upju no kurām lielākā ir 1364 kilometrus garā Mtkvari, kas iztek no Turcijas un caur Tbilisi plūst tālāk uz Gruzijas kaimiņvalsti [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], kur ietek [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūrā]]. Gruzija atrodas uz mērenās un subtropu joslu robežas, klimatu ietekmē arī kalni, kas sadala valsti rietumu un austrumu daļās. Zemienēs ir relatīvi silts visu gadu, bet kalnainos apgabalos ir ievērojami vēsāks, valsts rietumu daļā klimats ir mitrāks nekā austrumos. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Gruzijas administratīvais iedalījums}} Gruzija sastāv no 9 reģioniem jeb mharēm ({{val|ka|მხარე}}), 2 autonomām republikām ([[Abhāzija]]s un [[Adžārija]]s) un galvaspilsētas ([[Tbilisi]]). Reģioni un autonomās republikas iedalās 12 pašpārvaldes pilsētās un 64 pašvaldībās. === Separātistu kontrolētās teritorijas === * [[Abhāzija]] * [[Dienvidosetija]] == Iedzīvotāji == Pēc 2014. gada tautas skaitīšanas datiem Gruzijā (bez [[Abhāzija]]s un [[Dienvidosetija]]s) bija 3 729 635 iedzīvotāji, no kuriem 83,8% ir [[gruzīni]], 6,5% — [[azerbaidžāņi]], 5,7% — [[armēņi]], 1,5% ir [[krievi]], bet 2,5% ir citu tautību pārstāvji. Izplatītākā [[reliģija]] ir [[kristietība]] (lielākā konfesija ir [[pareizticība|pareizticīgie]] — 83,9%, 3,9% iedzīvotāju pieder [[Armēņu apustuliskā baznīca|Armēņu apustuliskajai baznīcai]], 0,8% Romas Katoļu baznīcai). Otra izplatītākā reliģija, kurai pieder 9,9% iedzīvotāju, ir [[islāms]] ([[Adžārija]]s gruzīni un azerbaidžāņi). Izplatītākās valodas ir oficiālā [[gruzīnu valoda]] (71%), [[krievu valoda]] (9%), [[armēņu valoda]] (7%) un [[azerbaidžāņu valoda]] (6%), citās valodās runā apmēram 7% iedzīvotāju, [[Abhāzija|Abhāzijā]] oficiāls statuss ir arī [[abhāzu valoda]]i. == Ekonomika == [[Attēls:Rtveli--Vintage in Kakheti.jpg|left|thumb|200px|Vīna dārzs Gruzijā.]] Gruzijas ekonomikā liela nozīme ir lauksaimniecībai. Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] Gruzijas lauksaimniecības sektoram izdevās samērā viegli atkopties, jo Gruzijā [[Kolektivizācija PSRS|kolektivizācija]] bija notikusi mazākos apmēros nekā citur PSRS. Galvenais kultūraugs ir [[tēja]], audzē arī [[citrusaugļi|citrusaugļus]], [[vīnogas]], [[kvieši|kviešus]], [[mieži|miežus]], tabaku un dārzeņus. Lielākās nozares ir pārtikas apstrāde un vīnrūpniecība. Agrāk labi attīstīta bija arī tūrisma industrija, taču tā cietusi no valstī notiekošajiem nemieriem. Valstī notiek mangāna, vara un citu metālu ieguve. Pastāv arī mašīnrūpniecība, tekstilrūpniecība un ķīmiskā rūpniecība. == Ārpolitika == Kopš Krievijā tika aizliegts dažādu produktu imports no Gruzijas, tā centusies attīstīt ekonomiskus sakarus ar citām kaimiņvalstīm un Rietumvalstīm, sevišķi [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]. [[NATO]] partnervalsts un kandidātvalsts. 2013. gada [[Austrumu partnerība]]s Viļņas samita laikā Gruzija parafēja ar Eiropas Savienību (ES) asociācijas un tirdzniecības līgumu. [[Attēls:Georgia cities01.png|thumb|250px|right]] Kopš 2016. gada [[Dziļās un aptverošās brīvās tirdzniecības zona]]s dalībvalsts. 2024. gadā Gruzijas valdība, ko vada Krievijai draudzīgā partija "Gruzijas sapnis", sāka ierobežot kontaktus ar Eiropu un NATO un uz četriem gadiem atlika sarunas par iestāšanos NATO.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2025-gruzijas-valdiba-slegs-es-un-nato-informacijas-centru-tbilisi.a601916/|title=Gruzijas valdība slēgs ES un NATO informācijas centru Tbilisi|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-05|language=lv}}</ref> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} * [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/gg.html CIA World Factbook] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161114203408/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/gg.html |date={{dat|2016|11|14||bez}} }} {{en ikona}} * Geographica World atlas & encyclopedia (2007) {{ISBN|978-3-8331-4125-6}} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080820033610/http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/5253.htm Background Note: Georgia] {{en ikona}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081201143100/http://www.allgeo.org/ Informācija par Gruziju] (angļu, vācu, krievu, gruzīnu) * [https://web.archive.org/web/20090811052943/http://www.georgia.lv/ Latvijas gruzīnu biedrība "Samšoblo"] * [https://web.archive.org/web/20080920085225/http://www.nra.lv/zinas/6120-agresivais-sorosa-stipendiats.htm Juris Paiders. Agresīvais Sorosa stipendiāts. (NRA)] * [http://64.233.183.104/search?q=cache:omDMmXQa-jUJ:www.eiropaskustiba.lv/faili/Intermarium%2520Watch%25205%2520%2520December%252015.doc+Adžārija&hl=lv&ct=clnk&cd=7&gl=lv Intermarium WATCH — par gatavošanos prezidenta vēlēšanām Gruzijā]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20111116010149/http://www.politika.lv/print.php?id=7946 Ciniskie optimisti (intervija ar Aleksandru Rondeli)] * [https://web.archive.org/web/20030721153313/http://hronos.km.ru/sobyt/1921gruz.html Советско-грузинская война 1921 г. — Хронология конфликта] * [https://web.archive.org/web/20080206104406/http://www.geoarmy.info/rus/1921.htm Советско-грузинская война 11.02-19.03.1921] * [https://web.archive.org/web/20070929024954/http://lazare.ru/index.php?option=com_content&task=view&id=20&Itemid=3 Армия Грузинской демократической республики в 1918-1921 гг.] * [http://community.livejournal.com/inosmi_ru/119677.html#cutid1 Георгиевский трактат — Договор о признании царем Карталинским и Кахетинским Ираклием II покровительства и верховной власти России] * [https://web.archive.org/web/20080902183322/http://www.inosmi.ru/translation/242952.html Русский миф о Георгиевском трактате] * [http://www.vesture.eu/index.php/Georgijas_traktāts_%281783.%29 Georgijas traktāts — tulkojums latviski] * [https://web.archive.org/web/20080903174105/http://www.ng.ru/special/conflikt/?scroll Российско-грузинский конфликт. — rakstu sērija par Krievijas-Gruzijas militāro konfliktu 2008. gada vasarā (krievu val.)] {{Eiropa}} {{Āzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gruzija| ]] [[Kategorija:Eirāzija]] t73wyfrx27qx6ej7ffet2bzz0w3mgi0 0 2175 4290160 4258478 2025-06-06T20:05:43Z Votre Provocateur 111653 4290160 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Aigars Kalvītis | attēls =Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Aigars Kalvītis.jpg|200px | apraksts =Aigars Kalvītis 2006. gadā | amats =[[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | term_sākums =2004. gada 2. decembris | term_beigas =2007. gada 20. decembris | prezidents =[[Vaira Vīķe-Freiberga]]<br />[[Valdis Zatlers]] | priekštecis =[[Indulis Emsis]] | pēctecis =[[Ivars Godmanis]] | amats2 =[[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] | term_sākums2 =1999. gada 1. marts | term_beigas2 =2000. gada 5. maijs | prezidents2 =[[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers2 =[[Andris Šķēle]] | priekštecis2 =[[Pēteris Salkazanovs]] | pēctecis2 =[[Atis Slakteris]] | amats3 =[[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs]] | term_sākums3 =2000. gada 5. maijs | term_beigas3 =2002. gada 7. novembris | prezidents3 =[[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers3 =[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis3 =[[Vladimirs Makarovs]] | pēctecis3 =[[Juris Lujāns]] | dzim_dati ={{ddv|1966|6|27}} | dzim_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija =[[Tautas partija]] <small>(1997-2011)</small> | dzīvesb =Kristīne Kalvīte | profesija =uzņēmējs | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Aigars Kalvītis''' (dzimis {{Dat|1966|6|27}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s uzņēmējs un bijušais politiķis, [[Latvijas Ministru prezidents]] (2004—2007) un vairāku Saeimas sasaukumu deputāts. Pārstāvēja [[Tautas partija|Tautas partiju]]. Pēc politiķa karjeras beigām — sporta funkcionārs, hokeja kluba [[Rīgas "Dinamo"]] valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks. Kopš 2015. gada augusta — AS “[[Latvijas Gāze]]” valdes priekšsēdētājs. == Dzīvesgājums == 1984. gadā A. Kalvītis pabeidza [[Rīgas 41. vidusskola|Rīgas 41. vidusskolu]], 1992. gadā beidza [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]] ar bakalaura grādu ekonomikā, 1995. gadā ieguva ekonomikas zinātņu maģistra grādu,<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.CVKAND.kandid?NR1=111&cbutton=81199831536 Aigars Kalvītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20031201041814/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.CVKAND.kandid?NR1=111&cbutton=81199831536 |date={{dat|2003|12|01||bez}} }}, ziņas par 8. Saeimas deputāta kandidātu CVK mājaslapā, pārskatītas {{dat|2009|03|25|SK}}</ref> tai pašā gadā stažējies [[Viskonsinas universitāte|Viskonsinas universitātē]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=567520 Kalvītis kaļ jaunus plānus], Elmārs Barkāns, žurnāls Nedēļa, raksts pārpublicēts portālā TVNET {{Dat|2008|11|04|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|03|25|SK}}</ref> No 1992. līdz 1998. gadam nodarbojās ar lauksaimniecības biznesu. == Politiskā darbība == 1997. gadā A. Kalvītis bija viens no [[Tautas partija]]s dibinātājiem un 1998. gadā tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]. No 1999. līdz 2000. gadam viņš bija [[Latvijas zemkopības ministrs|zemkopības ministrs]] [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], bet no 2000. līdz 2002. gadam — [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]] [[Bērziņa Ministru kabinets|Andra Bērziņa valdībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lg.lv/en/about-us/management/aigars-kalvitis|title=AIgars Kalvītis {{!}} Latvijas Gāze|website=lg.lv|access-date=2025-04-11}}</ref> 2002. gadā [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[8. Saeima|8. Saeimā]], kur kļuva par Tautas partijas frakcijas vadītāju. 2004. gada 2. decembrī A. Kalvītis kļuva par Latvijas Ministru prezidentu. Vadīja koalīcijas valdību, kurā ietilpa viņa pārstāvētā Tautas partija, kā arī [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un [[Latvijas Pirmā partija]]. Līdz 2006. gada aprīlim valdībā ietilpa arī "[[Jaunais laiks]]"; pēc tā aiziešanas no koalīcijas [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|A. Kalvīša mazākuma valdība]] turpināja darbu ar "[[Saskaņas centrs|Saskaņas Centra]]", kā arī neatkarīgo deputātu [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāņa Jurkāna]] un [[Ēriks Jēkabsons (politiķis)|Ērika Jēkabsona]] atbalstu. 2006. gada rudenī [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] [[Tautas partija]] uzvarēja, un A. Kalvītis saņēma visvairāk individuālo "plusiņu" no visiem deputātu kandidātiem. Pēc Saeimas vēlēšanām [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidente]] [[Vaira Vīķe-Freiberga]] atkārtoti izvirzīja A. Kalvīti Ministru prezidenta amatam, līdz ar to viņš kļuva par pirmo Latvijas premjerministru, kurš savu amatu saglabāja arī pēc Saeimas vēlēšanām. Šai pašā gadā A. Kalvītis pārņēma no [[Atis Slakteris|Ata Slaktera]] arī Tautas partijas priekšsēdētāja amatu (to ieņēma līdz 2008. gadam). Tomēr 2007. gadā augstā inflācija un vairāki skandāli, jo īpaši [[KNAB]] vadītāja [[Aleksejs Loskutovs|Alekseja Loskutova]] atstādināšana, izraisīja sabiedrības neapmierinātību ar [[Kalvīša 2. Ministru kabinets|A. Kalvīša otro valdību]] kas sasniedza kulmināciju ar [[Lietussargu revolūcija|plašām protesta akcijām rudenī]]. Premjerministra nepopularitāte bija tik augsta, ka raksti par viņu sāka parādīties starp populārākajim rezultātiem interneta meklētājprogramās meklējot "cūka".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/google-un-yahoo-kalvitis-cuka-215843 |title=Google un Yahoo: Kalvītis - cūka |newspaper=[[Dienas Bizness]] |access-date={{dat|2010|06|05||bez}}}}</ref> {{Dat|2007|10|23}} notika balsojums par neuzticības izteikšanu A. Kalvītim, tomēr viņam par labu nobalsoja 57 deputāti, līdz ar to valdība darbu turpināja.<ref>[http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/071023/Balsoj/002.htm Balsošanas izdruka]</ref> {{Dat|2007|11|7}} A. Kalvītis tomēr paziņoja par atkāpšanos un 5. decembrī Valsts prezidentam [[Valdis Zatlers|Valdim Zatleram]] un Saeimas priekšsēdētājam [[Gundars Daudze|Gundaram Daudzem]] iesniedza oficiālu paziņojumu par valdības atkāpšanos, trīs gadus un trīs dienas pēc stāšanās premjerministra amatā. Pēc atkāpšanās no premjera amata A. Kalvītis {{dat|2007|12|20}}<ref>[http://www.saeima.lv/deputati/1deputati.html Aigars Kalvītis], informācija par deputātu Saeimas mājaslapā, informācija iegūta 29.01.2008</ref> atjaunoja Saeimas deputāta mandātu un darbojās Nacionālās drošības komisijā un Tautsaimniecības komisijā.<ref>[http://lv.lv/?menu_body=DOC&id=169903&menu_left=LAIDIENS&fp_izdevums=1 Paziņojums par A. Kalvīti], publicēts laikrakstā [[Latvijas Vēstnesis]] 29.01.2008</ref> 2009. gadā A. Kalvītis paziņoja par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu un aiziešanu no politikas.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=23619583 Kalvītis tomēr aiziet no politikas], DELFI {{Dat|2009|03|25|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|03|25|SK}}</ref> == Sporta funkcionārs == A. Kalvītis bija aktīvs [[Hokejs|hokeja]] līdzjutējs arī laikā, kad nodarbojās ar politiku. Pēc politiķa karjeras beigām kļuvis par sporta funkcionāru, kopš 2010. gada ir hokeja kluba [[Rīgas "Dinamo"]] valdes priekšsēdētājs (viņš ir arī kluba līdzīpašnieks). 2016. gada oktobrī kļuvis par [[Latvijas hokeja federācija]]s prezidentu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Lipmana ēra beigusies; par Hokeja federācijas prezidentu kļūst Kalvītis|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/hokejs/sports/video-lipmana-era-beigusies-par-hokeja-federacijas-prezidentu-klust-kalvitis.a204380/|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|work=[[lsm.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2016|10|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161009135640/http://www.lsm.lv/lv/raksts/hokejs/sports/video-lipmana-era-beigusies-par-hokeja-federacijas-prezidentu-klust-kalvitis.a204380/|archivedate={{dat|2016|10|09||bez}}}}</ref> == Darbība pēc politiķa karjeras == 2015. gada augustā A. Kalvīti apstiprināja AS “[[Latvijas Gāze]]” valdes priekšsēdētāja amatā, nomainot [[Adrians Dāvis|Adrianu Dāvi]]. == Skatīt arī == * [[Kalvīša Ministru kabinets]] * [[Treknie gadi]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Salkazanovs]] | virsraksts = [[Latvijas zemkopības ministrs]] | periods = {{dat|1999|07|16|N}} — {{dat|2000|05|05|N}} | pēc = [[Atis Slakteris]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Vladimirs Makarovs]] | virsraksts = [[Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2000|05|05|N}} — {{dat|2002|11|07|N}} | pēc = [[Juris Lujāns]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Indulis Emsis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas Ministru prezidenti|Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | periods = {{dat|2004|12|02|N}} — {{dat|2007|12|20|N}} | pēc = [[Ivars Godmanis]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Kalvīša 2. Ministru kabinets}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} {{navboxes |title=Latvijas parlamenti |list= {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} {{7. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalvitis, Aigars}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]] [[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas absolventi]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] tnbwm4ep4k6cpomuh22of20box9iq0a 0 2543 4290133 4259462 2025-06-06T19:37:49Z Votre Provocateur 111653 4290133 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Gruzīnu valoda | nativename = {{lang|ka|ქართული}} ''Kartuli'' | familycolor = Kaukāziešu | states = {{ubl|{{GEO}}|{{RUS}}|{{TUR}}|{{UKR}}|{{IRN}}|{{AZE}}|{{GRE}}}} | speakers = 4,1 milj. | fam1 = [[kartvelu valodas]] | script = [[gruzīnu alfabēts]] | nation = {{GEO}} | iso1 = ka | iso2b = geo | iso2t = kat | iso3 = kat | map = [[Attēls:Kartvelian_languages.svg|290px]]<center>Kartvelu valodu izplatība</center> }} '''Gruzīnu valoda''' (''Kartuli'') ir [[kartvelu valodas|kartvelu]] grupas valoda. Dzimtā valoda [[gruzīni]]em. Runā [[Gruzija|Gruzijā]] — 3,7 milj cilvēku; [[Krievija|Krievijā]] — 130 tūkst; [[Turcija|Turcijā]] — 100 tūkst; [[Ukraina|Ukrainā]] 23 tūkst; [[Irāna|Irānā]] — 10 tūkst; [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] — 14,2 tūkst, [[Grieķija]] — 27 tūkst. == Dialekti == Gruzīnu valodas dialekti atbilst [[gruzīni|gruzīnu]] etnogrāfiskajam iedalījumam. Kopumā 17 dialekti. Rietumgruzijā — [[Adžārija|adžāru]], [[Gurija|guriešu]], [[Imeretija|imeretiešu]], [[lečhumieši|lečhumiešu]] un [[račinieši|račiniešu]] dialekti. Austrumgruzijā — [[Kartlija|kartliešu]] ([[literārā valoda|literārās valodas]] pamatā), [[Kahetija|kahetiešu]], [[mohevieši|moheviešu]], [[mtiuli|mtiulu]], [[pšavi|pšavu]], [[tušini|tušinu]] un [[hevsūri|hevsūru]] dialekti. Dienvidgruzijā — [[džavahi|džavahu]] un meshu dialekti. Ārpus Gruzijas — [[ingoloici|ingoloicu]] (Azerbaidžānā), [[fereidanieši|fereidaniešu]] (Irānā) un [[imerhevci|imerhevcu]] (Turcijā). Kaut arī [[mengreli]], [[svani]] un [[lazi (tauta)|lazi]] tiek uzskatīti par gruzīnu etnogrāfiskajām grupām, tie runā atsevišķās valodās. == Aizguvumi == Gruzīnu valodai ir bagāta aizguvumu vēsture no dažādām valodām, kas ir saistīta ar tās ģeogrāfisko stāvokli. Galvenie aizguvumu avoti gruzīnu valodā: * [[Persiešu valoda]]: Ilgstošu kultūras un tirdzniecības kontaktu rezultātā gruzīnu valodā parādījās aizguvumi no persiešu valodas. Daudziem vārdiem, kas saistīti ar pārvaldi, kultūru un ikdienas dzīvi, ir persiešu saknes. Piemēri: بازار (''bāzār'') — tirgus (ბაზარი), دفتر (''daftar'') — kanceleja (დფტარი). * [[Arābu valoda]]: arābu valodas aizguvumi gruzīnu valodā parādījās caur persiešu valodu, kā arī arābu iekarojumu un [[Islāms|islāma]] kultūras ietekmes rezultātā. Piemēri: كتاب (''kitāb'') — grāmata (წიგნი). * [[Turku valoda]]: arī [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] ietekmes rezultātā tika aizgūti daudzi turku valodas vārdi, jo īpaši kulinārijas, sadzīves un militāro jautājumu jomā. Piemēri: چای (''çay'') — [[tēja]] (ჩაი). * [[Krievu valoda]]: krievu valodas ietekme kļuva īpaši jūtama 19. un 20. gadsimtā, kad Gruzija bija [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā. Piemēri: komsomols (კომსომოლი), traktors (ტრაქტორი). * [[Eiropa|Eiropas]] valodas: pēdējā laikā [[Globalizācija|globalizācijas]] un integrācijas pasaules sabiedrībā dēļ ir aizņemti vārdi no [[Angļu valoda|angļu]], [[Franču valoda|franču]] un citām Eiropas valodām. Piemēri: კომპიუტერი (''kompiuteri'') — dators, ტელეფონი (telephoni) — telefons. == Ārējās saites == {{InterWiki|code=ka}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gruzīnu valoda]] ba2w10ajt9zhgfpzduqqvo65hg37u9d 0 3483 4290021 4188787 2025-06-06T12:26:48Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{url| → {{URL|, {{val- → {{val|, Skrenton → Skranton using [[Project:AWB|AWB]] 4290021 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Pensilvānija | official_name = ''Pennsylvania'' | other_name = | settlement_type = ASV štats | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Pennsylvania.svg | flag_size = 130px | image_seal = Seal of Pennsylvania.svg | seal_size = 80px | nickname = ''Keystone State''; ''Quaker State''; ''Coal State''; ''Oil State''; ''State of Independence'' | motto = ''Virtue, Liberty and Independence'' | anthem = | capital = [[Harisberga]] | largest_city = [[Filadelfija]] | official_language = nav (''de facto'' [[angļu valoda]]) | spoken_language = | image_map = Pennsylvania in United States.svg | mapsize = 250px | map_caption = Pensilvānijas atrašanās vieta ASV | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | established_title = Dibināts | established_date = 1787. gada 12. decembrī (2. ASV pavalsts) | leader_party =D | leader_title = Gubernators | leader_name =Toms Volfs | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 119283 | area_land_km2 = 116062 | area_water_km2 = 3221 | area_water_percent = 2.7 | area_rank = | elevation_max_m = [[Deivisa kalns]], 979 | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 12742886 | population_as_of = 2011. gadā | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = Rasu sastāvs | population_blank1 = baltie — 86,83%<br />melnie — 11,20% | population_blank2_title = Reliģijas | population_blank2 = [[protestanti]] — 53%<br />[[katoļi]] — 33%<br />nereliģiozi — 6% | timezone = UTC | utc_offset = -5 | timezone_DST = UTC | utc_offset_DST = -4 | website = {{URL|http://www.pa.gov/}} | footnotes = }} '''Pensilvānija''' ({{val|en|Pennsylvania}}, {{izrunā|ˌpɛnsɨlˈveɪnjə}}), oficiāli '''Pensilvānijas Sadraudzība''' (''Commonwealth of Pennsylvania''), ir viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV štats|štatiem]], atrodas Ziemeļaustrumu reģionā. Pensilvānijas administratīvais centrs ir [[Harisberga]]. Pensilvānija robežojas ar [[Delavēra]]s, [[Mērilenda]]s, [[Ņūdžersija]]s, [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] un [[Rietumvirdžīnija]]s štatiem, kā arī ar vienu no [[Lielie ezeri|Lielajiem ezeriem]] — [[Ēri ezers|Ēri ezeru]]. Štatu apskalo arī [[Delavēras estuārs]] — [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]] piederīgs līcis. == Vēsture == [[1681. gads|1681]]. gadā [[Anglija]]s karalis [[Čārlzs II]] dāvāja lordam [[Viljams Penns|Viljamam Pennam]] lēņu tiesības pār ''Jaunās Pasaules'' zemēm, kuras vēlāk sāka dēvēt par Pensilvāniju. [[1682. gads|1682]]. gadā, ieradies savā feodā, lords Penns, kurš pats bija [[kvēkers]], sāka veicināt kvēkeru pārcelšanos uz Jauno Pasauli. Līdz ar angļiem tur ieradās visai liels skaits kvēkeru un [[luterāņi|luterāņu]] no [[Vācija|vācu]] zemēm, [[Nīderlande]]s u.c. [[Eiropa]]s valstīm. Bez tam turp pārcēlās visai liels skaits vācu menonītu (pirmie vācieši ieradās [[Filadelfija|Filadelfijā]] [[1683. gads|1683]]. gadā). == Lielākās pilsētas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" !Vieta !Pilsēta !Iedzīvotāju skaits<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.census.gov/quickfacts/fact/table/|title=U.S. Census Bureau QuickFacts|publisher=U.S. Census Bureau|access-date=17.03.2022}}</ref> |- |1 |[[Filadelfija]] |1 603 797 |- |2 |[[Pitsburga]] |302 971 |- |3 |[[Alentauna]] |125 845 |- |4 |[[Redinga (Pensilvānija)|Redinga]] |95 112 |- |5 |[[Ēri]] |94 831 |- |6 |[[Aperderbi]] |85 681 |- |7 |[[Skrantona]] |76 328 |- |8 |[[Bētlihema]] |75 781 |- |9 |[[Lovermeriona]] |63 633 |- |10 |[[Benseilema]] |62 707 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pensilvānija| ]] lnaapppabrawzbe740j75pjti4jw6vt 0 3496 4290006 4274761 2025-06-06T12:15:40Z Kikos 3705 4290006 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Teksasa | official_name = ''Texas'' | other_name = | settlement_type = ASV štats | image_skyline = Palo Duro lighthouse.jpg | imagesize = | image_caption = Paloduro kanjons | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = <!-- {{#property:P94}} --> | image_seal = {{#property:P158}} | shield_size = 75px | seal_size = 80px | nickname = | motto = ''Friendship'' | anthem = | capital = [[Ostina]] | largest_city = [[Hjūstona]] | official_language = [[angļu valoda]] | spoken_language = | image_map = Texas in United States.svg | mapsize = | map_caption = Teksasas atrašanās vieta ASV | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis]] | established_title = Dibināts | established_date = {{dat|1845|12|29}}<br/>(28. ASV pavalsts) | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = Gubernators | leader_name = Gregs Ebots ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) | leader_title1 = Vicegubernators | leader_name1 = Dens Patriks ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 695662 | area_land_km2 = 676587 | area_water_km2 = 19075 | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 31290831 | population_as_of = 2024 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = Rasu sastāvs | population_blank1 = latino — 40.2 %<br/>baltie — 39.8 %<br/>melnie — 12.8 %<br/>aziāti — 6.1 % | population_blank2_title = Reliģijas | population_blank2 = [[protestanti]] — 47 %<br/>[[katoļi]] — 28 %<br/>nereliģiozi — 20 % | utc_offset = | website = {{URL|http://texas.gov/}} | blank_name = [[ISO 3166]] kods | blank_info = US-TX | footnotes = }} '''Teksasa''' ({{val|en|Texas}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[ˈtɛksəs]]]}}) ir otrs lielākais [[ASV štats|štats]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. No [[kontinentālie štati|kontinentālajiem štatiem]] Teksasa pēc platības ir vislielākā. Tā atrodas ASV Dienvidu un Dienvidrietumu reģionā. Teksasa robežojas ar [[Meksika|Meksiku]], kā arī ar [[Ārkanzasa]]s, [[Luiziāna]]s, [[Oklahoma]]s un [[Ņūmeksika]]s štatiem. Dienvidaustrumos to apskalo [[Meksikas līcis]]. Lielāko daļu no robežām veido upes: ziemeļaustrumos stata robeža sakrīt ar [[Redrivera]]s tecējumu, rietumos ar [[Sabīna]]s upi, bet dienvidrietumos ar [[Riogrande|Riograndi]]. Štata administratīvais centrs ir [[Ostina]], lai gan lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita ir [[Hjūstona]]. Hjūstona ir ASV ceturtā lielākā pilsēta. Par Ostinu lielākas ir arī [[Sanantonio]], kas ir septītā lielākā ASV, un [[Dalasa]]. Kopš 2015. gada 20. janvāra Teksasas štata gubernators ir [[Gregs Ebots]] (''Greg Abbott''). Cilvēki Teksasu dēvē arī par "Vientuļās zvaigznes štatu" (''Lone Star State''). Štata [[devīze]] ir "Draudzība" (''Friendship''). Štata simbolizējošais putns ir [[zobgaļstrazds]] (''Mimus polyglottos''). == Vēsture == Ir atrastas liecības, ka pirmie cilvēki Teksasas teritorijā dzīvoja pirms 37 tūkstošiem gadu.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/589288/Texas | title= Texas | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-08-13}}</ref> 16. gadsimtā tur atradās [[Kedo]] (''Caddo'') valsts, ko veidoja vairākas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] ciltis. Pirmie [[spāņi]] Teksasā ieradās [[1528]]. gadā, kas šo teritoriju nosauca par Teksasu, kas indiāņu valodā nozīmēja "draugi" jeb "sabiedrotie".<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.tshaonline.org/handbook/online/articles/pft04 | title= TEXAS, ORIGIN OF NAME | publisher= Handbook of Texas Online | accessdate= 2010-08-13}}</ref> [[1685]]. gadā [[franči]] izveidoja pirmo pastāvīgo apmetni, kas tolaik bija daļa no [[Franču Luiziāna]]s. Pēc Septiņgadu kara 1736. gadā to atguva Spānija. 1836. gadā sacēlušies amerikāņu kolonisti pasludināja Teksasas Republikas izveidi, ko atzina ASV. Pēc Teksasas kļūšanas par ASV 28. pavalsti 1845. gadā sākās [[ASV—Meksikas karš]].<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Mexican-American-War|title=Mexican–American War|work=britannica.com|publisher=Encyclopaedia Britannica|accessdate=5 January 2020}}</ref> <gallery> Viceroyalty of the New Spain 1800 (without Philippines).png|Jaunās Spānijas teritorija (1800) Adams onis map.png|Teksasa kā Spānijas daļa pēc 1819. gada [[Džons Kvinsijs Adamss|Adamsa]]-Onisa robežlīguma Mexico 1824 (equirectangular projection).png|[[Pirmā Meksikas Republika]] 1824. gadā, kuras ziemeļu robežu noteica ASV un Spānijas 1819. gada robežlīgums Wpdms republic of texas.svg|Teksasas Republika (1836–1845) </gallery> == Lielākās pilsētas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" !Vieta !Pilsēta !Iedzīvotāju skaits<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biggestuscities.com/tx|title=Biggest Cities in Texas {{!}} 2020 Population Data|website=www.biggestuscities.com|access-date=2022-03-17}}</ref> |- |1 |[[Hjūstona]] |2 320 268 |- |2 |[[Sanantonio]] |1 547 253 |- |3 |[[Dalasa]] |1 343 573 |- |4 |[[Ostina]] |978 908 |- |5 |[[Fortvērta]] |909 585 |- |6 |[[Elpaso]] |681 728 |- |7 |[[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]] |398 854 |- |8 |[[Korpuskristi]] |326 586 |- |9 |[[Pleino]] |287 677 |- |10 |[[Lereido]] |262 491 |- |11 |[[Laboka]] |258 862 |- |12 |[[Gārlenda (Teksasa)|Gārlenda]] |239 928 |- |13 |[[Ērvinga (Teksasa)|Ērvinga]] |239 798 |- |14 |[[Frisko]] |200 490 |- |15 |[[Amarilo]] |199 371 |- |16 |[[Makkinlija]] |199 177 |- |17 |[[Grandprērija]] |194 543 |- |18 |[[Braunsvila]] |182 781 |- |19 |[[Kilīna]] |151 666 |- |20 |[[Pasadīna (Teksasa)|Pasadīna]] |151 227 |} ==Skatīt arī== * [[Marfa]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{refbegin}} * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20100804013904/http://www.lsjunction.com/ A Texas and Texas History Resource] Lone Star Junction * {{en ikona}} [http://www.texasmonthly.com/ The National Magazine of Texas] Texas Monthly {{refend}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Teksasa| ]] tbsjoanwe4cmnucxyf8u6s6dy460dqp 0 3510 4290024 4222996 2025-06-06T12:27:52Z Kikos 3705 /* ievads */ 4290024 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Vašingtona | official_name = ''Washington'' | other_name = | settlement_type = Štats | image_skyline = Columbia River Gorge landscape.jpg | imagesize = 235px | image_caption = Kolumbijas upes ieleja | image_flag = Flag of Washington.svg | flag_size = 130px | image_seal = Seal of Washington.svg | seal_size = 80px | nickname = ''The Evergreen State'' | motto = ''Alki'' | anthem = | capital = [[Olimpija (ASV)|Olimpija]] | largest_city = [[Sietla]] | official_language = | spoken_language = | image_map = Washington in United States.svg | mapsize = | map_caption = Vašingtonas štata atrašanās vieta ASV | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_title = [[ASV gubernators|Gubernators]] | leader_name = [[Džejs Inslī]] (''Jay Inslee'') | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 184827 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = 6.6 | area_rank = | elevation_max_m = [[Reinīrs]] 4395 | elevation_min_m = 0 | population_footnotes = | population_total = 7812880 | population_as_of = 2023 | population_rank = | population_density_km2 = | population_blank1_title = Rasu sastāvs | population_blank1 = baltie - 77,3%<br />melnie - 3,6% | population_blank2_title = Reliģijas | population_blank2 = [[protestanti]] - 38%<br />[[katoļi]] - 17%<br />nereliģiozi - 25% | timezone = [[PT]] un [[PDT]] | utc_of fset = -8 un UTC-7 | website = [http://access.wa.gov/ access.wa.gov] | footnotes = | blank_name = Pievienošanās ASV | blank_info = {{dat|1889|11|11}} (42. ASV pavalsts) }} '''Vašingtona''' ({{val-en|Washington}}) ir viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV štats|štatiem]], atrodas Ziemeļrietumu reģionā, nosaukts par godu ASV pirmajam prezidentam [[Džordžs Vašingtons|Džordžam Vašingtonam]]. Vašingtonas štata administratīvais centrs ir [[Olimpija (ASV)|Olimpija]], lielākā pilsēta - [[Sietla]]. Vašingtonas štats robežojas ar [[Kanāda|Kanādu]], kā arī ar [[Aidaho]] un [[Oregona]]s štatiem, bet rietumos to apskalo [[Klusais okeāns]]. == Vēsture == [[1889]]. gada 11. novembrī Vašingtona kļuva par 42. ASV pavalsti. <gallery> Oregoncountry.png|Oregonas zeme ar strīdīgo teritoriju (vēlākā [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] daļa), uz kuru pretendēja gan Apvienotā Karaliste, gan ASV Oregon Territory 1848.svg|Oregonas teritorija pēc dibināšanas (1848) Oregon & Washington Territories 1853.svg|Oregonas un Vašingtonas teritorija (1853) Oregon State & Washington Territory 1859.svg|Oregonas štats un Vašingtonas teritorija (1859) United States 1861-03-1861-08.png|Vašingtonas teritorija (1861) </gallery> == Iedzīvotāji == Pēc tautas skaitīšanas datiem 2023. gadā štatā bija 7 812 880 iedzīvotāju. Apmēram 60% štata iedzīvotāju dzīvo Sietlas aglomerācijā. === Lielākās pilsētas === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" !Vieta !Pilsēta !Iedzīvotāju skaits<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.census.gov/quickfacts/fact/table/US/POP010220|title=QuickFacts|publisher=United States Census Bureau|access-date=17.03.2022}}</ref> |- |1 |[[Sietla]] |737 015 |- |2 |[[Spokena]] |228 989 |- |3 |[[Takoma]] |219 346 |- |4 |[[Vankūvera (Vašingtona)|Vankūvera]] |190 915 |- |5 |[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]] |151 854 |- |6 |[[Kenta (Vašingtona)|Kenta]] |136 588 |- |7 |[[Evereta]] |110 629 |- |8 |[[Rentona]] |106 785 |- |9 |[[Spokenvelija]] |102 976 |- |10 |[[Federalveja]] |101 030 |} == Ekonomika == === Vīnkopība === [[File:Rattlesnake-Hills-AVA.jpg|thumb|''Rattlesnake Hills AVA'', viens no deviņpadsmit Amerikas vīnkopības apgabaliem štatā]] Vašingtonas štats ieņem otro vietu ASV vīna ražošanā, atpaliekot tikai no [[Kalifornijas vīni|Kalifornijas]].<ref>A. Domine (ed) Wine pg 798–800 Ullmann Publishing 2008 ISBN 978-3-8331-4611-4</ref> Līdz 2006. gadam štatā bija vairāk nekā 31 000 akru (130 km2) vīna dārzu, tika ievākta 109 000 t vīnogu raža, un notika štata 600 vīna darītavu eksports uz vairāk nekā četrdesmit valstīm visā pasaulē. Līdz 2021. gadam šis skaits bija pieaudzis līdz 1050 vīna darītavām. Lai gan štata vēsākajā, mitrākajā rietumu pusē notiek dažas vīnkopības aktivitātes, gandrīz visa (99%) vīna vīnogu produkcija tiek iegūta tuksnesim līdzīgajā austrumu daļā.<ref>J. Robinson (ed) The Oxford Companion to Wine, Third Edition, pg. 761–762 Oxford University Press 2006 ISBN 0-19-860990-6</ref> Kaskādes grēdas [[lietus ēna]] nodrošina [[Kolumbijas upes baseinu]] ar aptuveni 200 mm ikgadēju nokrišņu daudzumu, nodrošina apūdeņošanu un [[tiesības uz ūdeni]] Vašingtonas vīna industrijā. Vīnkopību štatā ietekmē arī garās saules gaismas stundas (vidēji divas stundas dienā vairāk nekā Kalifornijā augšanas sezonā) un nemainīga temperatūra. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vašingtonas štats| ]] oehz6y2jedqs1lehv4o65e62xfqpy1y 0 3513 4289997 4168330 2025-06-06T12:08:18Z Kikos 3705 4289997 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Rietumvirdžīnija | official_name = ''West Virginia'' | other_name = | settlement_type = ASV štats | image_skyline = SenecaRocks22.jpg | imagesize = | image_caption = Seneku klints štata austrumos | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = <!-- {{#property:P94}} --> | image_seal = {{#property:P158}} | shield_size = 75px | seal_size = 80px | nickname = | motto = ''Montani semper liberi'' | anthem = | capital = [[Čārlstona (Rietumvirdžīnija)|Čārlstona]] | largest_city = | official_language = [[angļu valoda]] | spoken_language = | image_map = West Virginia in United States.svg | mapsize = | map_caption = Rietumvirdžīnijas atrašanās vieta ASV | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis]] | established_title = Dibināts | established_date = {{dat|1863|6|20}}<br/>(35. ASV pavalsts) | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = Gubernators | leader_name = Patriks Morisejs ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) | leader_title1 = Vicegubernators | leader_name1 = Rendijs Smits ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 62755 | area_land_km2 = 62361 | area_water_km2 = 394 | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 1769979 | population_as_of = 2024 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = Rasu sastāvs | population_blank1 = baltie — 93.0 %<br/>melnie — 4.9 %<br/>[[indiāņi]] — 2.0 % | population_blank2_title = Reliģijas | population_blank2 = [[protestanti]] — 53 %<br/>nereliģiozi — 28 %<br/>[[katoļi]] — 11 %<br/>Jaunā Paaudze — 3 % | utc_offset = | website = {{URL|http://wv.gov/}} | blank_name = [[ISO 3166]] kods | blank_info = US-WV | footnotes = }} '''Rietumvirdžīnija''' ({{val|en|West Virginia}}) ir viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV štats|štatiem]], atrodas [[Apalači|Apalaču]] reģionā. Rietumvirdžīnijas [[galvaspilsēta]] ir [[Čārlstona (Rietumvirdžīnija)|Čārlstona]]. Rietumvirdžīnija robežojas ar [[Kentuki]], [[Mērilenda]]s, [[Ohaio (štats)|Ohaio]], [[Pensilvānija]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem. Viss štats atrodas [[Apalači|Apalaču]] kalnos — kaut arī šeit nav augstu kalnu, štatā nav līdzenu vietu. 2020. gadā iedzīvotāju skaits bija 1 793 716 cilvēki (39. vieta ASV). Oficiālā iesauka ir "Kalnu štats" (''Mountain State''). Devīze — ''Montani semper liberi'' (no [[Latīņu valoda|latīņu valodas]]: "Kalnieši vienmēr ir brīvi"). == Vēsture == Kad [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] laikā [[Virdžīnija]]s štats pievienojās [[Amerikas Valstu Konfederācija]]i, Virdžīnijas rietumu apgabalu pārstāvji Aleksandrijā izveidoja savu valdību. Saskaņā ar ASV konstitūciju bez štata valdības piekrišanas nebija atļauts uzņemt Savienībā tā teritorijas daļu. ASV savienību atbalstošais Virdžīnijas opozīcijas parlaments šādu apstiprinājumu sniedza 1862. gada 13. maijā, bet 1863. gada 20. jūnijā ASV Kongress atbalstīja Rietumvirdžīnijas atdalīšanos no Virdžīnijas un kļūšanu par 35. ASV pavalsti. == Ekonomika == [[Attēls:NewRiverBridge West virginia.jpg|200px|thumb|left|Ņūriveras aizas tilts]]Visintensīvākais ogļrūpniecības attīstības periods bija no 1910. līdz 1970. gadam (Rietumvirdžīnija ieņēma pirmo vietu valstī ogļu ieguves ziņā). 20. gadsimta sākumā štatu vairākkārt pārņēma nemieri, kas bija saistīti ar ogļraču cīņu par savām tiesībām. Valstī ir ievērojamas ogļu, [[Dabasgāze|dabasgāzes]], [[Nafta|naftas]], [[sāls]] un citu [[Derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] rezerves, kas nosaka tās attīstību. Attīstīta [[ķīmiskā rūpniecība]], kas balstīta uz derīgo izrakteņu pārstrādi. Ir labi attīstīta [[lauksaimniecība]] (lopkopība, putnkopība, ābolu, persiku, kukurūzas, tabakas audzēšana). Nozīmīga loma ekonomikā ir [[Tūrisms|tūrismam]]. == Lielākās pilsētas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" !Vieta !Pilsēta !Iedzīvotāju skaits<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biggestuscities.com/wv|title=Biggest Cities in West Virginia {{!}} 2020 Population Data|website=www.biggestuscities.com|access-date=2022-03-17}}</ref> |- |1 |[[Čārlstona (Rietumvirdžīnija)|Čārlstona]] |47 215 |- |2 |[[Hantingtona]] |46 048 |- |3 |[[Morgantauna]] |30 955 |- |4 |[[Pārkersburga]] |29 675 |- |5 |[[Vīlinga]] |26 771 |- |6 |[[Veirtona]] |18 449 |- |7 |[[Feirmonta]] |18 411 |- |8 |[[Mārtinsbērga]] |17 465 |- |9 |[[Beklija]] |16 183 |- |10 |[[Klārksbērga]] |15 480 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV štati]] [[Kategorija:Rietumvirdžīnija]] 6b56oswfaqxuu15m0n792g196w5djk9 0 3519 4290023 4168364 2025-06-06T12:27:19Z Kikos 3705 4290023 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Vaiominga | official_name = ''Wyoming'' | other_name = | settlement_type = ASV štats | image_skyline = Barns grand tetons.jpg | imagesize = | image_caption = Tetonu grēda [[Klinšu kalni|Klinšu kalnos]] | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = <!-- {{#property:P94}} --> | image_seal = {{#property:P158}} | shield_size = 75px | seal_size = 80px | nickname = | motto = ''Equal Rights'' | anthem = | capital = [[Šaiena]] | largest_city = | official_language = [[angļu valoda]] | spoken_language = | image_map = Wyoming in United States.svg | mapsize = | map_caption = Vaiomingas atrašanās vieta ASV | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis]] | established_title = Dibināts | established_date = {{dat|1890|7|10}}<br/>(44. ASV pavalsts) | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = Gubernators | leader_name = Marks Gordons ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) | leader_title1 = Štata sekretārs | leader_name1 = Čaks Grejs ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 253335 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 587618 | population_as_of = 2024 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = Rasu sastāvs | population_blank1 = baltie — 76.0 %<br/>latino — 14.3 %<br/>[[indiāņi]] — 2.5 % | population_blank2_title = Reliģijas | population_blank2 = nereliģiozi — 40 %<br/>[[protestanti]] — 33 %<br/>[[katoļi]] — 15 %<br/>[[mormoņi]] — 7 % | utc_offset = | website = {{URL|http://wyo.gov/}} | blank_name = [[ISO 3166]] kods | blank_info = US-WY | footnotes = }} '''Vaiominga''' ({{val|en|Wyoming}}) ir viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV štats|štatiem]], atrodas Rietumu reģionā. Štata [[galvaspilsēta]] un lielākā pilsēta ir [[Šaiena]]. Vaiominga robežojas ar [[Aidaho]], [[Dienviddakota]]s, [[Jūta]]s, [[Kolorādo]] un [[Montāna]]s štatiem. Pēc iedzīvotāju skaita mazākais ASV štats, pēc apdzīvotības blīvuma tikai [[Aļaska]] ir vēl retāk apdzīvota. Štatā daudz kalnu, dabas pieminekļu — [[Jeloustonas nacionālais parks]], [[Grandtītona nacionālais parks]], Velna tornis u.c. == Vēsture == [[1890]]. gada 10. jūlijā Vaiominga kļuva par 44. ASV pavalsti. <gallery> Nouvellefrance-V2.jpg|Jaunās Francijas teritorija 18. gadsimtā U.S. Territorial Acquisitions.png|ASV ieguva Vaiomingas austrumu daļu 1803. gada Luiziānas pirkuma rezultātā United States 1861-03-1861-08.png|Dakotas un Nebraskas teritoriju sastāvā (1861) </gallery> == Lielākās pilsētas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" !Vieta !Pilsēta !Iedzīvotāju skaits<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.census.gov/cedsci/|title=U.S. Census website|publisher=United States Census Bureau|access-date=17.03.2022}}</ref> |- |1 |[[Šaiena]] |65 132 |- |2 |[[Kaspera]] |59 038 |- |3 |[[Džileta]] |33 403 |- |4 |[[Lerami]] |31 407 |- |5 |[[Rokspringsa]] |23 526 |- |6 |[[Šeridana]] |18 737 |- |7 |[[Grīnrivera]] |11 825 |- |8 |[[Evanstona]] |11 747 |- |9 |[[Džeksona (Vaiominga)|Džeksona]] |10 760 |- |10 |[[Rivertona]] |10 682 |} == Attēli == <gallery> Casperskyline.jpg|Kaspera CheyenneWyoming.jpg|Šaiena Cars driving through Golden Gate from Bunsen Peak Trail (48120931917).jpg|Zelta Vārtu kanjons </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV štati]] [[Kategorija:Vaiominga]] kf6kau7nt0kxae5dk7otxove0pj5g9i 0 4460 4290067 4067885 2025-06-06T16:39:35Z Kikos 3705 4290067 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tčeva | official_name = ''Tczew'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Tczew, pohled na centrum města od nábřeží Visly.JPG | imagesize = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Poland#Pomožes vojevodiste | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Pomožes vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Tčevas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1260 | area_total_km2 = 22.26 | population_as_of = 2008 | population_total = 60279 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 54 | latm = 06 | lats = 00 | latNS = N | longd = 18 | longm = 43 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 25 | website = {{url|http://www.tczew.pl/}} }} '''Tčeva''' ({{val|pl|Tczew}}) ir sena pilsēta [[Polija]]s ziemeļos — [[Pomerānija|Pomerānijā]], [[Visla]]s krastos, [[Pomožes vojevodiste|Pomožes vojevodistē]]. 13. gadsimtā Tčeva bija kņazistes centrs. 1433. gadā pilsētu ieņēma [[husīti|husītu]] karaspēks. Pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas Pirmās dalīšanas]] (1772) ietilpa [[Prūsijas Karaliste|Prūsijā]] un saucās '''Diršava''' (''Dirschau''), no 1920. gada — Polijā. No 1920. līdz 1930. gadam Tčevā darbojās pirmā jūrskola Polijā. [[Aizkraukle]]s sadraudzības pilsēta. == Cilvēki == Tčevā dzimuši: * [[Alfrēds Eizenšteds]] (''Alfred Eisenstaedt'', 1898 - 1995) - ASV fotomākslinieks * [[Johans Reinholds Forsters]] (''Johann Reinhold Forster'', 1729 - 1798) - vācu dabaspētnieks * [[Zbigņevs Roberts Promiņskis]] (''Zbigniew Robert Promiński'', 1978) - mūziķis * [[Pjotrs Trohovskis]] (''Piotr Trochowski'', 1984) - futbolists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pomožes vojevodistes pilsētas]] p0domkgt3xic6woulexm4pwih1m74xv 0 4957 4290334 4214341 2025-06-07T11:25:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290334 wikitext text/x-wiki {{Atsauces+}} [[Attēls:Indo-european - languages - evolution - 500 BC - map.jpg|thumb|400px|Indoeiropiešu valodu izplatība [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] (aptuveni 500. gadā p.m.ē.). Apzīmējumi: CEL ([[ķeltu valodas]]), GER ([[ģermāņu valodas]]), ITA ([[itāļu valodas]]), ILL ([[Ilīrija|ilīriešu valodas]]), BAL ([[baltu valodas]]), SLA ([[slāvu valodas]]), THR ([[Trāķieši|trāķiešu valodas]]), GRE ([[grieķu valoda]]s), PHR ([[Frīģija|frīģiešu valodas]]), ARM ([[armēņu valoda]]s), IRA ([[irāņu valodas]]), SCYTHIAN ([[Skiti|skitu valodas]]), SARMATIAN ([[sarmati|sarmatu valodas]]), IND ([[indiešu valodas]])]] '''Indoeiropieši''', novecojušā literatūrā arī '''[[ārieši]]''', ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu saimes valodās]] un vēsturiski apdzīvojis [[Eirāzija]]s kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā. 16.—15. gadsimta p.m.ē. indoeiropiešu pirmtauta uzsāka plašu migrācijas vilni, vienam tā virzienam ienākot centrālajā un Rietumeiropā un apmetoties šajās teritorijās, bet otram vilnim caur [[Centrālāzija|Centrālāziju]] migrējot austrumu virzienā. == Indoeiropiešu vēstures pētniecība == [[Attēls:Indo-European migrations.jpg|300px|thumb|Iespējamā indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrācija]] [[Attēls:Solvognen-00100.tif|thumb|300px|Indoeiropiešu mitoloģija: zirga vilkti [[Saule (mitoloģija)|Saules rati]] (aptuveni 1400. gads p.m.ē.), atrasti 1902. gadā Trundholmā, Dānijā]] [[Attēls:Indo-Iranian origins.png|thumb|300px|[[Indoirāņu valodas|Indoirāņu valodās]] runājošo cilšu apdzīvotības areāla lokalizācijas mēģinājums atbilstīgi arheoloģiskajām kultūrām (aptuveni 1500 gadu p.m.ē.)]] Šādas pirmtautas, no kuras cēlušās visas mūsdienu indoeiropiešu tautas, eksistences liecības zinātne konstatēja 19. gadsimta sākumā, Rietumeiropā veidojoties [[Nācija|nācijām]] un rodoties interesei tieši par etnisko vēsturi — tika konstatēts, ka virknei tautu ir kopīgas izcelsmes valodas un mitoloģijas, kā arī daudz senvēstures kultūras liecību. 19. gadsimta vidus [[Nacionālromantisms|nacionālromantisma]] gaisotnē valdīja uzskats, ka indoeiropiešu pirmtautai bijusi kultūra ar augsti attīstītu lopkopību, zemkopību, amatniecību, kosmoloģiju un politisko iekārtu, un šīs prasmes tā devusi pārējai pasaulei, civilizējot apkārtējās tautas. Tas esot bijis zelta laikmets ar gandrīz pārcilvēkiem, kuri likuši pamatus mūsdienu civilizācijai. Lielu triecienu indoeiropiešu senvēstures pētniecībai deva [[1930. gadi|1930. gados]] [[Trešais Reihs|nacistiskajā Vācijā]] valdošā ideoloģija, saskaņā ar kuras [[Rasisms|rasistisko]] ideoloģiju par seno indoeiropiešu — kurus [[Vācu valoda|vācu valodā]] dēvē par "indoģermāņiem", — pirmdzimteni Ziemeļvācijā un [[Skandināvija|Skandināvijā]], attiecīgi seno [[Ģermāņi|ģermāņu]] kā vistiešāko indoģermāņu pēcteču un, attiecīgi, [[Vācieši|vāciešu]] pārākumu pār visām citām tautām. === Indoeiropiešu pirmdzimtenes meklējumi === ==== Indijas versija ==== Konstatējot, ka [[sanskrits|sanskritā]] ir ārkārtīgi daudz šīs senās kopvalodas vārdu, kuru formas ir senākas, nekā mūsdienu indoeiropiešu valodās, 19. gadsimta vidū popularitāti guva [[hipotēze]], ka visas indoeiropiešu valodas cēlušās no sanskrita, bet paši senie indoeiropieši Eiropā ieradušies no [[Indijas subkontinents|Indostānas pussalas]]. Austrumu versiju ieteica A. Fikte, uzskatīdams [[Baktrija|Baktriju]] par indoeiropiešu izplatīšanās sākuma punktu, jo tā atradās starp [[Hindukušs|Hindukuša]] kalnu grēdu, [[Amudarja]]s upi un [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]], Indiju un Eiropu. Arī [[Latvieši|latviešu]] literatūrā sastopams uzskats, ka [[dainas|dainu]] “saules meitas” radušās Indijā. Vairums mūsdienu etnologu uzskata, ka [[indoāriešu valodas|indoāriešu valodās]] runājošās ciltis ieradās Indostānas pussalā aptuveni 1500 gadus p.m.ē. no ziemeļrietumiem un sākotnēji dzīvojuši tikai Indijas ziemeļos, pakāpeniski pakļaujot [[Dravīdu valodas|dravīdu valodās]] runājošās tautas. ==== Centrāleiropas versija ==== Līdz ar ar t.s. [[Ķelti|ķeltu]] pirmvalodas palieku atklāšanu dažās [[Francija]]s provincēs, [[Īrija|Īrijā]], [[Skotija|Skotijā]], [[Anglija|Anglijā]], [[Eiropa|Eiropā]] centrālās daļas dienvidos un citās vietās 18.—19. gadsimta mijā, un pamatojoties uz [[Tacits|K. Tacita]] darbā “Ģermānija” minēto, ka Centrāleiropā un Ziemeļeiropā ir runājuši gandrīz vienā valodā, tika izvirzīta hipotēze par vienas eiropiešu pirmvalodas pastāvēšanu un sākta tās pierādījumu meklēšana. 1930. gadu vācu un britu vēsturnieku vairums piekrita hipotēzei, ka indoeiropiešu pirmdzimtene bijusi Centrāleiropā. Arheologi pie tam balstās uz izrakumiem Vācijas ziemeļos un [[Dānija|Dānijā]]. Dānijas kāpās vairākās vietās atrastas kaudzes no jūras gliemežu vākiem, pirmatnējiem traukiem un darba rīkiem. Tika izvirzīta tēze, ka to radītāju cilvēku kultūrā nekad nav bijis pārtraukuma, bet tā vienmērīgi turpinājusies no senatnes līdz jaunākiem vēsturiskiem laikiem. Ja tur senāk būtu dzīvojusi cita cilts, kuru ienācēji — indoeiropieši, — būtu izdzinuši, tad vajadzētu būt bijušam kādam kultūras gaitas pārtraukumam; ja tāda nav, tad iedzīvotāji nav mainījušies. Tādēļ vācu arheologi bija pārliecināti, ka indoeiropiešu pirmdzimtene bijusi Vācijas ziemeļos un Dānijā. Savukārt vācu antropologi pēc galvaskausu mērījumiem secināja, ka Ziemeļvācijā atrastie senlaiku galvaskausi ir tādi paši kā [[ģermāņi]]em. ==== Baltkrievijas versija ==== [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]] populārajā literatūrā izplatīta ir tēze, ka [[balti|baltu]] tautas nekad nav mainījušas savas dzīves vietas un uzglabājušas [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s skaņas, tādēļ seno indoeiropiešu pirmdzimteni varētu lokalizēt Austrumlatvijas, Austrumlietuvas un [[Baltkrievija|Rietumbaltkrievijas]] saskares reģionā un [[Pripete]]s upes baseinā. Šis uzskats ir radniecīgs [[Sarmatisms|sarmatisma]] ideoloģijai, kas radās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] pastāvēšanas laikā. ==== Ziemeļkaukāza versija ==== [[1980. gadi|1980. gados]] [[Krievi|krievu]] zinātnieks [[Vjačeslavs Ivanovs (valodnieks)|Vjačeslavs Ivanovs]] un [[Gruzīni|gruzīnu]] zinātniece [[Tamāra Gamkrelidze]], balstoties pamatā uz [[valodniecība]]s atziņām — [[toponīmi]]em, [[hidronīmi]]em, vārdu kopību dažādās indoeiropiešu valodās utt., — izvirzīja hipotēzi, ka indoeiropiešu pirmdzimtene varētu būt [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļu piekrastes stepes un Ziemeļkaukāza priekškalnes. Šī teorija mūsdienās zinātnes aprindās ir populārākā, kaut ne vienīgā. == Arheoloģiskie pieminekļi == Viens no lielākajiem un ievērojamākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem ir [[Andronovas kultūra]]i piederīgā [[Arkaima]]s senpilsēta, kuru atklāja 20. gadsimta 80. gadu sākumā netālu no [[Čeļabinska]]s. XVII gs. p.m.ē. tapušo seno pilsētu, kuras platība ir ap 20 000 m², ietvēra 2 m dziļš aizsarggrāvis, kā arī 4–5 m bieza un ap 3 m augsta siena, ko veidojušas koka kameras un nededzināta māla bloku krāvums. Ārējās sienas diametrs bija 150 m, bet iekšpusē atradās vēl viena riņķa siena (85 m diametrs). Abu sienu iekšpusē konstatētas blakus izbūvētu dzīvojamo sektoru paliekas — pie ārējās sienas tādu bijis 35, bet pie iekšējās — 25. Katrs Arkaimas dzīvojamais sektors kalpojis kā 60—70 cilvēku lielas dzimtas „dzīvoklis”. Šajos 100–180 m² lielajos, no koka un velēnām būvētajos dzīvojamajos sektoros atradās ar pavardiem un kamīniem apsildāmas istabas, iekšpagalmos ierīkotas akas, bronzas kausējamās krāsnis un kalves, pagrabi, podnieku, ratnieku un audēju darbnīcas. Kompleksa centrs ir 25 m² caurmērā liels, rūpīgi noblietēts laukumiņš, kura malās konstatēts ievērojams pelnu daudzums. Raugoties no putna lidojuma, pilsētas plānojums līdzinās ratu ritenim. Visas pazīmes liecina pat to, ka ap 16. gadsimtu p.m.ē. indoeiropieši atstājuši šo dzīvesvietu, ņemot līdzi visas vērtīgākās mantas, bet pašu Arkaimu nodedzinājuši. Turpmākajās desmitgadēs tika atklātas vēl 17 nocietinātas seno indoeiropiešu pilsētvietas, kuras plānojuma un izmēru ziņā līdzinās Arkaimai. Tās ir izvietotas plašā, ap 400 km garā un 150 km platā teritorijā gar Urālu kalnu austrumu nogāzēm mūsdienu Čeļabinskas un [[Orenburga]]s apgabalos. Niecīgais kultūrslānis seno indoeiropiešu senpilsētās liecina, ka tās nav tikušas apdzīvotas intensīvi. Acīmredzot pastāvīgi senpilsētās uzturējās divas sabiedrības kārtas — priesteri un karavīri. Apkārtnē dzīvojošie trešās kārtas piederīgie — zemkopji un lopkopji pilsētā apmetās kara briesmu un svētku gadījumos. == Skatīt arī == * [[Indoeiropiešu pirmvaloda]] == Literatūra == * [[Viktors Ivbulis]]. Indoeiropiešu pirmdzimtenes meklējumi. Rīga: Zinātne, 2014 * [[Voldemārs Leitis]]. Latviskā Indijas Rigveda. Rīga: 1938. (Āzijas materiāli latviešu senvēsturei) * [[Uldis Ģērmanis]]. Latviešu tautas piedzīvojumi. Stokholma: Daugava, 1959. * [[Valdis Šterns]]. Baltu tautas, Eiropas civilizācijas sākotne. "Zintnieks", 19/210 * [[Ivars Vīks]]. [http://issuu.com/avastgo/docs/musu_diza_senatne_-_ivars_viks Mūsu dižā senatne]{{Novecojusi saite}}. Rīga: Vieda, 2002. {{ISBN|9984701379}} * [[Oļģerts Ziļickis]]. Baltu tautu civilizācija Eiropā un pasaulē no Pirmsledus laikmeta līdz mūsdienām. Rīga: P & Ko, 2003. (Eiropas tautu rašanās un izplatīšanās) {{ISBN|998468976X}} * [[Andrejs Kavacis]]. [http://atradne.ucoz.lv/Lejupielades/Raksti_LAT/Baltu_senvesture_.pdf „Baltu senvēsture”]. Rīga: Vieda, 2008. {{ISBN|9984782433}} * Ol̦g̓erts Zil̦ickis, Vilis Linin̦š. Baltu tautu civilizācija Eiropā, Āzijā un pasaulē. Rīga: 2010. (loģiskā vēsture) {{ISBN|9984491013}} * Arvo Mägi. Euroopa rahvaste ajaraamat. Tallinn: Koolibri, 1992. {{igauniski}} * [[Marija Gimbutas]], Miriam Robbins Dexter. Karlene Jones-Bley. The Kurgan culture and the Indo-Europeanization of Europe: selected articles from 1952 to 1993. Washington DC: Institute for the Study of Man, 1997. {{ISBN|0941694569}} {{angliski}} * Гамкрелидзе Тамаз Валерианович, Иванов Вячеслав Всеволдович. Индоевропейский язык и индоевропейцы. Тблиси: Издательство Тбилисского университета, 1984. (Реконструкция и историко-типологический анализ праязыка и протокультуры (в двух частях)) {{krieviski}} * Suniti Kumar Chatterji. Balts and Aryans in their Indo-European background. Indian Institute of Advanced Study, 1968. {{angliski}} == Ārējās saites == * [https://sites.google.com/site/eiropasbezrobezam/neolita-revolucija-un-pirmas-civilizacijas Neolīta revolūcija un pirmās civilizācijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160629160415/https://sites.google.com/site/eiropasbezrobezam/neolita-revolucija-un-pirmas-civilizacijas |date={{dat|2016|06|29||bez}} }} *[http://baltutautas.lv/raksti Baltu tautas — raksti] *[http://planeta.by/article/985 kurgāni] *[http://istorya-pskova.ru/vneshnyaya-rus-arxeologiya-istoriya-toponimika-2/ istorya-pskova.ru] [[Kategorija:Indoeiropieši| ]] [[Kategorija:Vēsture]] [[Kategorija:Etnoģenēze]] 4hl1angdupiowq0fvaxj28zzrblhxle 0 5899 4290246 4289838 2025-06-07T05:43:09Z Gliwi 65713 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen Reichelsheim (Wetterau).png]] → [[File:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg]] PNG → SVG 4290246 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''. No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. == Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}} {{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}} {{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits |- | [[Bavārija]] || 317 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || 313 |- | [[Berlīne]] || 1 |- | [[Brandenburga]] || 113 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2 |- | [[Hamburga]] || 1 |- | [[Hesene]] || 191 |- | [[Lejassaksija]] || 158 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || 129 |- | [[Saksija]] || 170 |- | [[Saksija-Anhalte]] || 104 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63 |- | [[Tīringene]] || 126 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme |- | [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Altenburg.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]] |- | || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Auma.png|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Frankenhausen.png|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.png|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Colberg-Heldburg.png|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sülze.png|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Berga-Elster.png|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]] |- | [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Braunlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]] |- | || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buhholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zehdenick COA.png|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Zeulenroda-Triebes.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Celle.png|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]] |- | || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Dingelstaedt.png|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Dingolfing.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Dietfurt an der Altmühl.png|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebeleben COA.png|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Ebern.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Eisfeld.png|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erlangen.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Eschenbach in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Vilsbiburg.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Vohburg SVG.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Forchheim COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freilassing COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Freyung.png|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.png|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA alt.svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Gößnitz (Thüringen).png|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gehren.png|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grafenau Ndb.jpg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Greiz COA.png|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Groeningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Grossbreitenbach.png|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großräschen COA.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gunzenhausen.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbad Heiligenstadt.png|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Herrieden.png|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hildburghausen coa.png|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenberg an der Eger.png|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenleuben.png|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ilmenau.jpg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]] |- | || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Clingen Wappen.png|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Langewiesen.PNG|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.png|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Leutershausen.png|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lucka.png|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]] |- | || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muenchenbernsdorf.png|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oberasbach.png|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Ohrdruf.png|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]] |- | || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Plaue.jpg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene]] || ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Roemhild.png|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ronneburg (Thüringen).png|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Roth.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-ruhla.jpg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]] |- ||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schleusingen.png|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtilm.jpg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzheide.png|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Tangerhuette COA.png|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Templin.png|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Themar coa.png|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ummerstadt.png|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waltershausen.png|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wanzleben-Boerde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Vārīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Pberpfalcā]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Lejasbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weißenfels.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werneuchen.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Wiesloch.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wolframs-Eschenbach.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wolgast.png|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sondershausen.png|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013) |places = {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]] |Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]] |Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]] |Attēls:Skyline Frankfurt 2011-01.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]] |Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]] |Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]] |Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]] |Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]] |Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] omvtiex5odu0ezddzuvefm9o6es9wcy 0 6126 4290015 4136969 2025-06-06T12:20:18Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: =en-GB → =en, Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" pazušana → Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija using [[Project:AWB|AWB]] 4290015 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|kuģi|filmu|Titāniks (filma)|tirdzniecības centru Rīgā|Titāniks (tirdzniecības centrs)}} {{Kuģis | vārds = RMS ''Titanic'' | attēls = RMS Titanic 4.jpg | attēla paraksts = | kuģa tips = pasažieru tvaikonis | īpašnieks = ''[[White Star Line]]'' | pieraksta osta = [[Liverpūle]], [[Apvienotā Karaliste]] | līnija = [[Sauthemptona]] – [[Ņujorka]] | ražotājs = [[Harlanda un Volfa kuģu būvētava]] | pirmais brauciens = {{dat|1912|4|10}} | pēdējais brauciens = {{dat|1912|4|10}} | statuss = nogrimis | kuģa klase = ''Olympic'' klase | tonnāža = 46 328 | mezgli = 23 | garums = 269,1 m | iegrime = 10,5 m | pasažieri = 3547 | gultas vietas = | kajītes = | līnijmetri = | dzinējs = | ātrums = | apkalpe = 892 }} '''RMS Titāniks''' ({{val|en|RMS Titanic}}) bija otrais no [[superlaineris|superlaineru]] trio, kas tika uzbūvēti, lai dominētu [[transatlantija]]s ceļojumu biznesā. [[Kuģis]] piederēja ''[[White Star Line]]'' un tika uzbūvēts [[Harlanda un Volfa kuģu būvētava|Harlanda un Volfa kuģu būvētavā]]. Izlaišanas laikā Titāniks bija lielākais pasažieru [[tvaikonis]] pasaulē.<ref>Proceedings - Institution of Mechanical Engineers. Institution of Mechanical Engineers. 1912. p. 553.</ref> Savā pirmajā braucienā {{dat|1912|4|14||bez}}, svētdienas vakarā 23:40 (pēc kuģa laika), Titāniks saskrējās ar [[aisbergs|aisbergu]] un nogrima pēc divām [[stunda|stundām]] un četrdesmit [[minūte|minūtēm]] pirmdienas, 15. aprīļa rītā 2:20. Bojā gāja 1500 cilvēku,<ref>Lord, Walter (1976). A Night to Remember. London: Penguin Books. ISBN 978-0-14-004757-8.</ref> un tā bija viena no lielākajām miera laika jūras katastrofām un arī pati slavenākā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ship-technology.com/analysis/featurethe-worlds-deadliest-cruise-ship-disasters-4181089/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|07|04||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220705191904/https://www.ship-technology.com/analysis/featurethe-worlds-deadliest-cruise-ship-disasters-4181089/ }}</ref> Titānika uzbūvēšanai tika izmantotas modernākās tā laika [[tehnoloģija]]s, un tādēļ tika uzskatīts, ka tas ir nenogremdējams.{{nepieciešama atsauce}} Kuģa nogrimšana daudzus šokēja, jo, neskatoties uz pieredzējušo apkalpi un moderno aprīkojumu, kuģis nogrima ar lieliem cilvēku zaudējumiem. == Celtniecība == [[Attēls:RMS Titanic ready for launch, 1911.jpg|thumb|200px|Titāniks kuģubūvētavā]] Titāniks bija White Star Line piederošs okeāna laineris, kuru uzbūvēja [[Belfāsta|Belfāstā]], [[Īrija|Īrijā]], Harlanda un Volfa kuģu būvētavā, lai tas sacenstos ar Cunard Line kuģiem "[[Kuģis "Luzitānija"|Luzitānija]]" un "Mauritānija". Titāniks bija paredzēts kā lielākais un greznākais kuģis, kāds jebkad uzbūvēts. Titānika, kura būvēšanu sponsorēja amerikānis Dž.P. Morgans, būvēšana sākās [[1909]]. gada [[31. marts|31. martā]], kuģa korpuss tika pabeigts [[1911]]. gada [[31. maijs|31. maijā]], pilnībā kuģis tika pabeigts [[1912]]. gada [[31. marts|31. martā]]. Titāniks bija 269 metrus garš un 28 metrus plats, kuģa tonnāža bija 46 328 tonnas, un augstums no iegrimes līnijas līdz laivu klājam bija 18 metru. Titānikam bija divi četrcilindru tvaika dzinēji un viena zema spiediena Pārsona turbīna, tas darbināja trīs dzenskrūves. Pavisam bija 29 boileri, kurus sildīja 159 ogļu krāsnis, un tas palīdzēja kuģim sasniegt 23 mezglu (43 km/h) ātrumu stundā. Tikai trīs no četriem 19 [[Metrs|metrus]] augstajiem skursteņiem darbojās, ceturtais skurstenis kalpoja ventilācijai un tika pievienots tikai, lai kuģis izskatītos iespaidīgāks. Kuģis varēja uzņemt pavisam 3 547 pasažierus un apkalpi. Tam laikam kuģis bija nepārspēts greznībā. Uz kuģa bija peldbaseins, sporta zāle, turku pirts, bibliotēka un skvoša laukums. Pirmās klases istabas bija dekorētas ar koka paneļiem, dārgām mēbelēm un elegantām dekorācijām. Uz kuģa bija trīs lifti pirmās klases pasažieriem, un kā jauninājums bija arī lifts otrās klases pasažieriem. Titāniks tika uzskatīts par kuģu arhitektūras un tehnoloģijas sasniegumu virsotni. Žurnāls Ship Builders uzskatīja, ka Titāniks ir "praktiski nenogremdējams". Titāniks bija sadalīts 16 [[ūdens]] noturošās starpsienās ar durvīm, kuras aizvērtas turēja magnētiska bulta, kas aizvērtos, ja parautu slēdzi, kas atradās uz komandtiltiņa; starpsienas tomēr nesniedzās līdz augšējam klājam (tās sniedzās tikai līdz E klājam). Titāniks varētu noturēties uz ūdens pat tad, ja applūstu divi vidējo starpsienu bloki un četri priekšējie starpsienu bloki (ja vairāk, tad kuģis sāktu grimt). == Liktenīgais ceļojums == [[Attēls:RMS Titanic sea trials April 2, 1912.jpg|thumb|200px|Titāniks dodas savā pirmajā braucienā.]] Trešdien, [[1912]]. gada 10. aprīlī kuģis uzsāka savu liktenīgo ceļojumu no Sauthemptonas Anglijā uz Ņujorku, kuģa kapteinis bija [[Edvards Smits]]. Kad Titāniks pameta savu vietu, propelleru radītā [[turbulence]] izraisīja to, ka laineris New York izkustējās no savas pietauvošanās vietas un bīstami tuvu pietuvojās Titānikam, tikai 1 [[metrs|metru]] un 20 [[Centimetrs|centimetru]] attālumā no kuģa borta, pirms velkonis paspēja aizvilkt laineri New York atpakaļ. Tādēļ kuģa atiešana aizkavējās par [[Stunda|stundu]]. Šķērsojis [[Lamanša šaurums|Lamanša šaurumu]], Titāniks piestāja [[Francija|Francijā]], kur tika uzņemti vēl pasažieri, un nākamajā dienā — Kvīnstaunā, [[Īrija|Īrijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Titanic Ship Listing |url=http://www.chriscunard.com/titanic.php |publisher=Chris' Cunard Page |accessdate=12 April 2012 |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120415195436/http://www.chriscunard.com/titanic.php |archivedate={{dat|2012|04|15||bez}} }}</ref> pirms sāka ceļu uz Ņujorku ar 2 223 pasažieriem uz klāja. Titānikam bija trīs klāji, kas sadalīja pasažierus pa klasēm. Trešā klase sastāvēja no sīkām kajītēm pašā zemākajā klājā, tajās mitinājās imigranti, kuri devās uz ASV cerībā sākt labāku dzīvi. Otrās klases kajītes un istabas bija tādas pašas kā pirmās klases kajītes uz citiem kuģiem. Pirmā klase bija kuģa luksusa daļa. == Katastrofa == [[Attēls:Titanic-New York Herald front page.jpeg|thumb|200px|Avīze ziņo par Titānika nogrimšanu]] Svētdienas naktī, 14. aprīlī, [[temperatūra]] bija nokritusies tuvu pie nulles, un [[okeāns]] bija rāms. Kapteinis Smits, saņēmis brīdinājumu par manītiem [[Aisbergs|aisbergiem]] tajā rajonā, izmainīja Titānika kursu nedaudz uz dienvidiem. Tajā svētdienā pulksten 13:45 tika saņemta ziņa no tvaika kuģa America, kurā brīdināja, ka Titānikam priekšā pa kursu ir liels aisbergs, bet ziņojums tā arī nenonāca līdz komandtiltiņam. Vēlāk tajā vakarā tika saņemti citi ziņojumi par aisbergiem, šoreiz no kuģa Mesaba, bet šis ziņojums arī nenokļuva līdz komandtiltiņam. 23:40, braucot uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, novērotāji Frediriks Flīts un Redžinalds Lī pamanīja lielu aisbergu tieši priekšā kuģim. Flīts paziņoja trauksmi, pa telefonu piezvanīja tiltiņam un pateica: "Aisbergs tieši priekšā." Pirmais virsnieks Mērdoks pavēlēja griezt pa kreisi, tajā paša brīdī viņš atdeva pavēli apstādināt kuģi ar mašinas telegrāfa palīdzību un pēc tam braukt lainerim atpakaļ. Tas samazināja kuģa griešanas ātrumu un tāpēc sadursme bija neizbēgama, aisbergs aizskāra kuģa labo sānu. Lai nepazaudētu dzenskrūves, Mērdoks pavēlēja griezt pa labi. Vēlāk ūdensdrošās durvis tika aizvērtas, tikko ūdens sāka piepildīt pirmos piecus blokus, par vienu vairāk nekā bija vajadzīgs, lai kuģis noturētos peldus. Piecu ūdensdrošo bloku masa pilna ar ūdeni nolieca kuģa priekšgalu uz priekšu, tā ļaujot ūdenim applūdināt citus blokus. Kapteinis Smits, kuru jau bija brīdinājuši par triecienu, ieradās uz komandtiltiņa un pavēlēja pilnībā apstādināt dzinēju. Veicot inspekciju, bija skaidrs, ka kuģis grimst, un neilgi pēc pusnakts tika sagatavotas [[glābšanas laivas]] un izsūtīts palīgā sauciens. Kā pirmā glābšanas laiva 00:40 no rīta tika nolaista septītā laiva, un tajā atradās tikai 28 cilvēki. Titānikam bija 20 glābšanas laivas, kurās varēja satilpt 1178 pasažieri. Lai arī nebija pietiekami daudz laivu, lai tajās satilptu visi pasažieri, Titanikam tomēr bija vairāk laivu, nekā bija noteikts Britu Kuģniecības reglamentā. Tajā laikā glābšanas laivu skaits bija atkarīgs no kuģa tonnāžas, nevis no pasažieru skaita. Pirmās un otrās klases pasažieriem bija vienkārša pieeja glābšanas laivām, bet trešās klases pasažieriem tas izrādījās grūtāk. Daudziem bija grūti tikt ārā no apakšējiem klājiem līdz glābšanas laivām. Nepalīdzot trešās klases pasažieriem, komandas locekļi aizslēdza vārtus un gaidīja pavēli, lai varētu palaist pasažierus uz augšējiem klājiem. Operatori Džeks Filips un Harolds Braids bija aizņemti ar [[SOS]] signāla sūtīšanu. Daži kuģi atbildēja, ieskaitot Mount Temple, Frankfurt, Birma un Titānika māsas kuģi Olympic, bet neviens no tiem nebija pietiekami tuvu, lai paspētu laicīgi. Tuvākais kuģis bija Cunard Line kuģis Carpathia, kas atradās 93 km attālumā un varēja ierasties pēc četrām stundām — par vēlu, lai nonaktu līdz Titānikam laicīgi. Vienīgā zemes bāze, kura saņema signālu no Titānika, bija Raisa raga stacija Ņūfaundlendā. [[Attēls:Carlb-newfoundland-iceberg-2002.jpg|thumb|200px|Aisbergs netālu no Ņūfaundlendas]] No tiltiņa bija redzams kuģis. Kuģis neatbildēja, ceturtais virsnieks Bokshols mēģināja signalizēt kuģim ar Morzes lampu un pēc tam signalizēja ar raķetēm, bet kuģis tā arī neatbildēja. Kuģis Californian, kurš bija apstājies netālu uz nakti ledus dēļ, redzēja tālumā gaismas. Kuģa Californian operators bija aizgājis gulēt. Pirms aiziešanas gulēt operators mēģināja brīdināt Titāniku par tuvumā esošajiem aisbergiem, bet pārgurušais Titānika operators Džeks Filips viņam atbildēja: "Shut up, shut up, I am busy". Kad kuģa Californian virsnieki pirmo reizi ieraudzīja kuģi, tie mēģināja signalēt kuģim ar savu Morzes lampu, bet tā arī nesaņēma atbildi. Sākumā pasažieri nemaz nesteidzās pamest šķietami drošo kuģi, nekā neizrādīja izpratni par briesmām un negribīgi sēdās glābšanas laivās. Rezultātā lielākā daļa laivu tika nolaistas ūdenī pustukšas; viena laiva, kura bija paradzēta 40 cilvēkiem, tika nolaista ūdenī tikai ar 12 cilvēkiem uz klāja. Ar pavēli glābšanas laivās vispirms uzņemt sievietes un bērnus otrais virsnieks [[Čārlzs Laigtolers|Laigtolers]], kurš piepildīja laivas labajā borta pusē, atļāva vīriem kāpt laivās tikai kā airētājiem un nekādu citu iemeslu dēļ nelaida laivās. Pirmais virsnieks Mērdoks, kurš pielādēja laivas kreisaja pusē, laida vīriešus laivās tikai tad, ja sievietes kļuva histēriskas. Jo vairāk sāka parādīties kuģa stūre, jo cilvēki sāka kļūt nervozāki, un daļa laivu tika nolaistas pilnīgi piepildītas. Ap 2:05 visa priekšējā daļa bija jau zem ūdens un visas glābšanas laivas bija nolaistas. Ap 2:10 no rīta aizmugurēja daļa pacēlās uz augšu, un varēja saskatīt visas trīs dzenskrūves. Ap 2:17 ūdens bija jau sasniedzis laivu klāju. Notikumi sāka risināties lielā ātrumā, kad divas pēdējās glābšanas laivas noslīdēja no klāja — viena apgāzusies, otra līdz pusei piepildīta ar ūdeni. Neilgi pēc tam priekšējais skurstenis sagāzās, sadragājot daļu no komandtiltiņa un saspiežot cilvēkus, kuri atradās ūdenī. Uz klāja cilvēki skrēja uz aizmuguri un lēca pāri bortam cerībā sasniegt glābšanas laivas. Kuģa pakaļgals lēni pacēlās uz augšu, un viss, kas nebija pieskrūvēts pie klāja, iegāzās ūdenī. Kamēr pakaļgals lēnām pacēlās, elektriskajā sistēmā beigu beigās notika īssavienojums, un visas gaismas izslēdzās. Neilgi pēc tam korpuss neizturēja spiedienu, un Titāniks pārlūza uz pusēm pie diviem pēdējiem skursteņiem, un priekšgals pilnībā nogrima. Pakaļgals iztaisnojās un pēc tam pacēlās vertikāli. Pēc dažiem mirkļiem, ap 2:20, tas arī nogrima. No visiem 2223 cilvēkiem izdzīvoja tikai 706 cilvēki, 1517 cilvēku gāja bojā. Lielais bojā gājušo skaits bija tādēļ, ka upuri cieta no [[hipotermija]]s, jo ūdens temperatūra bija tikai −2 °C (28 °F). Tikai divas no 18 glābšanas laivām atgriezās pēc cietušajiem. 4. glābšanas laiva izglāba piecus cilvēkus, no kuriem divi pēc tam nomira. Apmēram pēc stundas atgriezās 14. glābšanas laiva un izglāba četrus cilvēkus, no kuriem viens pēc tam nomira. Citiem izdevās uzrāpties uz glābšanas laivām, kuras bija noskalotas no klāja. Pēc tam tika izvirzīts pieņēmums, ka vairākas laivas atgriezās, taču lielākā daļa izdzīvojušo bija nobijušies, ka laivas apgāzīs tie, kas mēģinās tajās ierāpties, vai arī virpulis, kuru radījis Titāniks nogrimstot, lai gan beigās izrādījās, ka virpulis nemaz nebija tik spēcīgs. Kuģim iegrimstot, tā divas korpusa daļas nogrima pavisam dažādos veidos. Priekšgals nogrima apmēram 609 metrus zem ūdens un nosēdās uz pamatnes lēni un diezgan maigi. Savukārt pakaļgals diezgan smagi atsitās pret okeāna pamatni, un korpusu sarāva gabalos tajā vēl esošais [[gaiss]]. == Glābšana == [[Attēls:Titanic-lifeboat.gif|thumb|200px|Glābšanas laivas]] Gandrīz pēc divām stundām kuģis [[Carpathia]] ieradās savākt izdzīvojušos. Pēc dažām stundām visi izdzīvojušie tika izglābti. Uz kuģa klāja tika veikts aizlūgums par cilvēkiem, kuri gājuši bojā, un ap 8:50 no rīta Carpathia devās uz Ņujorku. Kad tika apkopoti dati par zaudētajām dzīvībām, White Star Līnija noalgoja kuģi MacKay-Bennett, lai savāktu līķus. Pavisam tika atrasti 338 bojāgājušie. == Katastrofas sekas == Kad ziņas nonāca atklātībā, liela daļa cilvēku bija šokēti par to, ka Titāniks nogrimis ar lieliem cilvēku upuriem, neskatoties uz tehnoloģiskajiem sasniegumiem, kuri izmantoti kuģī. Avīzes bija pārpildītas ar stāstiem un aprakstiem par notikušo katastrofu. Katastrofa smagi ietekmēja Sauthemptonas iedzīvotājus — saskaņā ar avīzes Hampshire Chronicle 1912. gada 20. aprīļa izdevumu katastrofa bija nopietni skārusi apmēram 1000 vietējās ģimenes. Gandrīz ikviena ģimene Kapellas rajonā bija zaudējusi vairāk par vienu ģimenes locekli. Pirms izglābtie vispār nokļuva līdz Ņujorkai, izmeklētāji nolēma noskaidrot, kas notika ar Titāniku un vai varēja kaut kā to novērst. Amerikas Savienoto Valstu Senāts ierosināja izmeklēšanu par Titanika katastrofu 19. aprīlī, dienu pēc tam, kad Carpathia bija ieradusies Ņujorkā ar izdzīvojušajiem. Izmeklēšanas vadītājs senators Viljams Aldens Smits gribēja apkopot pasažieru un apkalpes liecības, kamēr viņi vēl visu skaidri atceras. Smitam arī vajadzēja iztaujāt Anglijas pilsoņus, kamēr viņi vēl bija Amerikā. Izmeklēšana ilga līdz 25. maijam. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka daudzi drošības noteikumi pārkāpti. Tika noskaidrots, ka kuģis Californian nesniedza pietiekamu palīdzību Titānikam. Tika noskaidrots, ka Titāniks atradies tikai 31 km attālumā, un nonāca pie slēdziena, kapteinim vajadzēja pamodināt operatoru. == Titānika atrašana == Pati doma atrast un pat izcelt Titāniku no ūdens radās neilgi pēc kuģa nogrimšanas. Neviens no mēģinājumiem nevainagojās ar panākumiem, līdz 1985. gada 1. septembrī [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] un [[Francija|franču]] misija, kuru vadīja [[Žans-Luī Mišels]] un dr. [[Roberts Ballards]] no Vudholas okeanogrāfijas institūta, atrada kuģa [[vraks|vraku]].<ref>https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1985-09-03-mn-24236-story.html</ref> To atrada uz [[dienvidaustrumi]]em no [[Ņūfaundlenda]]s ({{Coord|41|43|32|N|49|56|49|W|scale:10000000|display=inline}}), guļam 3800 [[metrs|metru]] dziļumā, 22 [[kilometrs|km]] tālāk no tās vietas, kura tika uzskatīta par Titānika nogrimšanas vietu. Nozīmīgākais atklājums, kuru izdarīja komanda, bija tas, ka kuģis bija pārlūzis uz pusēm, priekšgals atradās 600 m no pakaļgala un pagriezies uz pretējo pusi. Līdz tam bija strīdi par to, vai kuģis pārlūzis vai nav pārlūzis, taču izmeklēšanā tika noteikts, ka kuģis nav nogrimis veselā stāvoklī. Līdz atklājumam tika uzskatīts, ka kuģis netika pārlūzis. Priekšgals ir ieracies 18 metrus dziļi okeāna pamatnē. Turklāt korpusa daļas ir ieliektas, jo ūdens, kas atradās iekšpusē, izlīdzināja [[spiediens|spiedienu]], kurš visu laiku palielinājās, kamēr kuģis grima. Pakaļgals bija ļoti sliktā stāvoklī. Kad pakaļgals grima, ūdens spieda ārā gaisu, tas savukārt saārdīja korpusu un klāju. Ātrums, ar kādu kuģis ietriecās okeāna pamatnē, izraisīja vēl lielākus bojājumus. Vrakam apkārt ir liels lauks (2,6 [[kvadrātkilometrs|km²]]), kurā ir pilns ar atlūzām — kuģa daļām, mēbelēm, galda piederumiem un personiskām mantām. Mīkstākus materiālus, tādus kā koks un paklāji, saēduši jūras organismi. Tas pats noticis ar cilvēku mirstīgajām atliekām. [[Attēls:Iceberg and titanic (en).svg|thumb]] Sākumā vēsturnieki uzskatīja, ka aisberga trieciens kuģa korpusā izveidojis lielu plaisu. Tā kā daļa, kurā ietriecās aisbergs, bija zem ūdens, zinātnieki izmantoja [[Hidrolokators|sonāru]] un noskaidroja, ka aisbergs ieliecis korpusu, tā ka ūdens varējis iekļūt kuģī. Veicot ieniršanu ar speciālu [[robots|robotu]], tika izceltas dažas Titānika detaļas. Detaļu analīze parādīja, ka [[dzelzs]], no kuras bija izgatavots Titāniks, aukstā ūdenī kļūst neelastīga un trausla. Turklāt izrādījās, ka kniedes, kas saturēja kopā plātnes, bija trauslākas, nekā tika uzskatīts. Nav zināms, vai izturīgāka dzelzs būtu glābusi kuģi. Dzelzs paraugs, kuru izcēla no ūdens, saturēja lielu daudzumu [[sērs|sēra]] un [[fosfors|fosfora]]. Liela fosfora koncentrācija izveido plaisas, bet sērs izraisa reakciju ar dzelzi un veido [[dzelzs sulfīds|dzelzs sulfīdu]], kas padara dzelzi mazāk izturīgu. Dr. Balards un viņa komanda neizcēla nekādus priekšmetus no katastrofas vietas, jo uzskatīja to par kapu apgānīšanu. Tomēr pēc starptautiskajiem jūras likumiem priekšmetu izcelšana ir obligāta, lai pieteiktu tiesības uz atradumu. Nākamajos gados notika vairākas tiesas prāvas, lai noteiktu, kam pieder izceltie priekšmeti, un vraka atrašanās vietu. 1994. gadā ''Titāniks Inc.'' tika paziņotas tiesības uz izcelšanu un vraka atrašanās vietu. Apmēram 6000 priekšmetu tika izcelti. Daudzi no tiem ir izlikti apskatei [[Griničas Nacionālais Jūras muzejs|Grinvičas Nacionālajā Jūras muzejā]]. == Pašreizējais vraka stāvoklis == Daudzi zinātnieki, ieskaitot Robertu Balardu, ir norūpējušies, ka tūristu apmeklējumi batiskafos un priekšmetu izcelšana paātrina vraka dēdēšanu. Zemūdens [[baktērija]]s sāka sagremot dzelzi, jau kad kuģis nogrima, taču bojājumu dēļ, kurus radījuši apmeklētāji, [[Nacionālā Okeāna un atmosfēras administrācija]] apgalvo, ka korpuss var sabrukt nākamajos 50 gados. Vraks jebkurā gadījumā izzudīs pavisam. Ir aprēķināts, ka [[baktērija]]s katru dienu saēd 45 kilogramus dzelzs, tādēļ pat tad, ja uz turieni nedosies tūristi, ilgākais, pēc 100 gadiem vraka vairs nebūs. Mazākas detaļas, piemēram, [[stūre]], ir jau izzudušas. == Tūristu ekspedīcijas == Kopš 2021. gada izpētes un tūrisma uzņēmums "OceanGate" piedāvāja iespēju par 250 000 [[ASV dolārs|ASV dolāriem]] piedalīties astoņu dienu izpētes misijā, kas ļautu klientiem aplūkot Titānika vraku, izmantojot piecvietīgu [[Zemūdens peldlīdzeklis|zemūdens peldlīdzekli]] "Titan".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2023/06/21/business/oceangate-expeditions-titanic-tourism-cost-dangers/index.html|title=Yes, Titanic tourism is a thing, and it's dangerous {{!}} CNN Business|last=Delouya|first=Samantha|website=CNN|access-date=2023-06-26|date=2023-06-21|language=en}}</ref> [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā kārtējās misijas laikā, nepilnas divas stundas pēc peldlīdzekļa "Titan" ieniršanas, izpētes [[kuģis]], kas pavadīja peldlīdzekli, zaudēja ar to kontaktu. Tajā pašā dienā [[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija|tika uzsākta meklēšanas operācija]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-65953872|title=Titanic tourist submersible goes missing with search under way|work=BBC News|access-date=2023-06-26|date=2023-06-19|language=en}}</ref> kurā iesaistījās vairāki privātie kuģi, [[ASV Krasta apsardze]], [[ASV Jūras kara flote]] un [[Kanādas krasta apsardze|Kanādas Krasta apsardze]], u.c.,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.navytimes.com/news/your-navy/2023/06/25/how-much-did-the-titan-submersible-search-cost-the-us-military/|title=No one knows the cost of Titan submersible search for US military|last=Press|first=David Sharp, The Associated|website=Navy Times|access-date=2023-06-26|date=2023-06-25|language=en}}</ref> lai atrastu pazudušo peldlīdzekli ar tajā esošajiem pasažieriem. 22. jūnijā aptuveni 488 metru attālumā no Titānika priekšgala tika atrasts atlūzu lauks, kurā tika identificēti "Titan" lūžņi. Tiek uzskatīts, ka kuģis niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta, tostarp uzņēmuma izpilddirektoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/titan-meklejumi-noslegusies-ar-tragiskam-zinam-jomas-zinataji-izsaka-pienemumus-20992|title=Titan meklējumi noslēgušies ar traģiskām ziņām; jomas zinātāji izsaka pieņēmumus|last=BNN|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2023-06-26|date=2023-06-26|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{nepieciešamas papildu atsauces}} == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Titāniks| ]] 7218n21xi6c54e87zfnmteebgn4gsyt 0 7074 4290106 4288828 2025-06-06T18:56:49Z Spnq 103627 4290106 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tokija | native_name = 東京 | settlement_type = metropole | other_name = | image_skyline = Tokyo Montage 2015.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Tokyo Metropolis.svg | image_shield = | image_map = Tokyo in Japan.svg | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 35 | latm = 41 | lats = 23 | latNS = N | longd = 139 | longm = 41 | longs = 32 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{JPN}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Kanto reģions|Kanto]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Centrs | seat = Tokija | parts_type = Rajoni; pilsētas; miesti; ciemi | parts = 34; 26; 5; 8 | p1 = Tokija (34 rajoni) | p2 = --pilsētas-- | p3 = [[Akiruno]] | p4 = [[Akišima]] | p5 = [[Čofu]] | p6 = [[Fučū]] | p7 = [[Fusa]] | p8 = [[Hačiodzi]] | p9 = [[Hamura]] | p10 = [[Higaši Kurume]] | p11 = [[Higaši Murajama]] | p12 = [[Higaši Jamato]] | p13 = [[Hino]] | p14 = [[Inagi]] | p15 = [[Kijose]] | p16 = [[Kodaira]] | p17 = [[Koganei]] | p18 = [[Kokubundzi]] | p19 = [[Komae]] | p20 = [[Kunitači]] | p21 = [[Mačida]] | p22 = [[Mitaka]] | p23 = [[Musaši Murajama]] | p24 = [[Musašino]] | p25 = [[Niši Tokjo]] | p26 = [[Ome (pilsēta)|Ome]] | p27 = [[Tačikava]] | p28 = [[Tama]] | area_total_km2 = 2194.07 | area_urban_km2 = | elevation_m = | population_total = 14043239 | population_metro = 37468000 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | timezone = [[Japānas standarta laiks|JST]] | utc_offset = +9 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = {{URL|www.metro.tokyo.lg.jp}} | footnotes = | image_blank_emblem = Emblem of Tokyo Metropolis.svg | image_seal = PrefSymbol-Tokyo.svg }} '''Tokija''' (''東京, Tōkyō'' — 'Austrumu galvaspilsēta'), formāli '''Tokijas metropole''' (''東京都, Tōkyō-to'') ir viena no [[Japāna]]s 47 [[Japānas prefektūras|prefektūrām]] un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc valsts [[likumi]]em Tokija vienlaicīgi ir arī [[lielpilsēta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.metro.tokyo.jp/ENGLISH/PROFILE/overview06.htm|title=The Structure of the Tokyo Metropolitan Government|accessdate=2007-10-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141208194646/http://www.metro.tokyo.jp/ENGLISH/PROFILE/overview06.htm|archivedate=2014-12-08}}</ref> Tokija ir [[Japāna]]s galvaspilsēta. Tokijā atrodas [[Japānas valdība]], [[Imperatora pils]], kā arī japāņu imperatoru ģimenes mājas. == Etimoloģija == Tokija sākotnēji bija pazīstama kā "Edo" (江戸), kas ir kandži saliktenis no 江 ("līcis") un 戸 ("ieeja, vārti, durvis").<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Placenames of the World|url=https://books.google.com/books?id=PzIer-wYbnQC&pg=PA360&sig=X75YRM_z45rzt4ZcemXMFhn9uWs|last=Room|first=Adrian|publisher=McFarland & Company|pages=360}}</ref> Nosaukums, ko var tulkot kā "[[estuārs]]" raksturo sākotnējo atrašanās vietu [[Sumidas upe|Sumidas upes]] un [[Tokijas līcis|Tokijas līča]] satekā. [[Meidzi restaurācija|Meidži restaurācijas]] laikā 1868. gadā pilsētas nosaukums tika mainīts uz Tokiju (東京, no 東 "austrumi" un 京 "galvaspilsēta"), kad tā kļuva par jauno impērijas galvaspilsētu,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A digest of international law..|url=http://archive.org/details/digestofinternat07mooriala|publisher=Washington : Govt. print. off.|date=1906|first=John Bassett|last=Moore|last2=United States. President|last3=United States. Dept. of State|last4=United States. Dept. of Justice|first5=Francis|last5=Wharton}}</ref> saskaņā ar Austrumāzijas tradīciju galvaspilsētas nosaukumā iekļaut vārdu "galvaspilsēta" (京).<ref name=":2" /> Agrīnajā Meidži periodā pilsētu dažreiz sauca par "Tōkei", kas ir cita izruna tām pašām rakstzīmēm. Dažos saglabājušos oficiālajos angļu valodas dokumentos tiek izmantota rakstība "Tokei";<ref>Fiévé, Nicolas & Paul Waley (2003). ''Japanese Capitals in Historical Perspective: Place, Power and Memory in Kyoto, Edo and Tokyo.'' p. 253. </ref> tomēr šī izruna tagad ir novecojusi. == Vēsture == Pilsēta dibināta 1457. gadā, kad [[daimjo]] (''daimyō'') Ota Dokans uzcēla Edo pili. 1590. gadā Edo pili [[sjoguns]] [[Tokugava Iejasu]] (''Tokugawa Ieyasu'') izvēlējās par savu rezidenci, un Edo kļuva par Japānas faktisko galvaspilsētu. Tomēr [[Japānas imperators|imperatora]] rezidence palika [[Kioto]]. [[Edo periods|Edo perioda]] laikā pilsēta vairākkārtīgi gandrīz pilnīgi nodega. Jau XVIII gadsimtā Edo iedzīvotāju skaits pārsniedza 1 miljonu. 1869. gadā Meidzi perioda sākumā 17 gadus vecais imperators [[Meidzi]] atjaunoja imperatora varu, pārcēlās uz Edo un pārsauca to par Tokiju. Tomēr Tokija kļuva par galvaspilsētu tikai ''de facto'', imperators nekad formāli nav akceptējis galvaspilsētas pārcelšanu uz Tokiju. 1923. gada 1. septembrī Tokiju skāra [[Lielā Kanto zemestrīce]], kuras laikā, galvenokārt ugunsgrēku dēļ, gāja bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku, un liela daļa pilsētas tika nopostīta. Nākamajās desmitgadēs Tokija tika pārbūvēta, bet tai nācās ciest atkārtotus postījumus [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. 1945. gadā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] veiktajos gaisa uzlidojumos, īpaši [[Degbumbas|degbumbu]] bombardēšanas laikā, tika iznīcināti plaši Tokijas dzīvojamo rajonu apgabali, un bojā gāja desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju. Pēc kara Tokija tika atjaunota un piedzīvoja strauju ekonomisko un demogrāfisko izaugsmi. 1964. gadā Tokijā notika [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]], kas simbolizēja Japānas, kā modernas, industrializētas valsts, atgriešanos starptautiskajā sabiedrībā. 1995. gada 20. martā Tokijas metro notika [[Zarīns|zarīna]] gāzes uzbrukums, kuru veica reliģiskā kulta ''[[Aum Šinrikjo|Aum]]'' ''[[Aum Šinrikjo|Šinrikjo]]'' locekļi. Uzbrukumā gāja bojā 13 cilvēki un vairāk nekā 5000 tika ievainoti, notikums izraisīja sabiedrības šoku un izraisīja plašas pārmaiņas Japānas drošības sistēmā. 2011. gadā, lai gan Tokija tieši necieta no Tohoku reģiona zemestrīces un cunami, pilsēta tika būtiski ietekmēta — notika energoapgādes ierobežojumi, tika atcelti sabiedriskie pasākumi, un tika pastiprināta gatavība ārkārtas situācijām. 2021. gadā Tokija rīkoja [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]], kas sākotnēji bija plānotas 2020. gadā, taču tika pārceltas [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Spēles norisinājās bez skatītājiem un stingros drošības apstākļos, kļūstot par simbolu globālajai pielāgošanās spējai un sabiedrības izturībai. == Ģeogrāfija == Tokija atrodas [[Japāna]]s centrālajā daļā, [[Honsju sala|Honsju salā]] pie [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] [[Tokijas līcis|Tokijas līča]]. Tokija ir nozīmīgākais Japānas politiskais, ekonomiskais, finanšu un kultūras centrs. Tokija ir arī viena no globālas nozīmes pasaules pilsētām. Tokijas aglomerāciju var uzskatīt par lielāko pilsētu pasaulē. Administratīvi Tokija nav pilsēta, bet valsts prefektūra. Austrumtokija iedalās 23 speciālajos rajonos (''tokubetsu-ku''), katrs ar savu pašvaldību, bet Rietumtokija — 26 atsevišķās pilsētās (''shi''), pēc tiesībām pielīdzinātām citām Japānas pilsētām. Administratīvi Tokijā ietilpst arī piekrastes salas, pat 1850 km attālumā no piekrastes. [[Attēls:imperial Palace Tokyo Panorama.jpg|thumb|550px|center|Tokijas panorāma]] === Klimats === Tokijai raksturīgs mitrs [[Subtropu josla|subtropu]] klimats ([[Kepena klimata klasifikācija|Kepena klimata klasifikācijā]]: Cfa),<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Peel|first=M. C.|last2=Finlayson|first2=B. L.|last3=McMahon|first3=T. A.|date=2007-10-11|title=Updated world map of the Köppen-Geiger climate classification|url=https://hess.copernicus.org/articles/11/1633/2007/hess-11-1633-2007.html|journal=Hydrology and Earth System Sciences|language=English|volume=11|issue=5|pages=1633–1644|doi=10.5194/hess-11-1633-2007|issn=1027-5606}}</ref> karstas, mitras [[Vasara|vasaras]] un maigas, samērā sausas [[Ziema|ziemas]]. Veģetācijas periods Tokijā ilgst aptuveni 322 dienas, no februāra vidus līdz janvāra sākumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://weatherspark.com/y/143809/Average-Weather-in-Tokyo-Japan-Year-Round|title=Tokyo Climate, Weather By Month, Average Temperature (Japan) - Weather Spark|website=weatherspark.com|access-date=2025-06-01|language=en}}</ref> Vasaras mēnešos gaisa temperatūra bieži pārsniedz 30 °C, savukārt ziemā tā reti nokrītas zem 0 °C. Siltākais mēnesis ir augusts, kurā vidējā temperatūra ir 26,9 °C. Vēsākais mēnesis ir janvāris, kurā vidējā temperatūra ir 5,4 °C. Rekordzemākā reģistrētā temperatūra bija −9,2 °C 1876. gada 13. janvārī. Rekordaugstākā temperatūra bija novērota 2004. gada 20. jūlijā, kad gaisa temperatūra sasniedza 39,5 °C.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.data.jma.go.jp/stats/etrn/view/rank_s.php?prec_no=44&block_no=47662&year=&month=13&day=&view=|title=気象庁｜過去の気象データ検索|website=www.data.jma.go.jp|access-date=2025-06-01|language=japāņu valodā}}</ref> Katru gadu ziemā Tokijā ir novērojami reti, nelieli [[Sniegs|sniega]] nokrišņi. Nokrišņu daudzums sasniedz vidēji 1600 mm gadā, lielākais nokrišņu daudzums novērojams jūnijā un septembrī — [[Lietus sezona|lietus sezonas]] (tsuyu) un [[Taifūns|taifūnu]] periodos. Mitrākais mēnesis kopš uzskaites sākuma 1876. gadā bija 2004. gada oktobris, kad nolija 780 milimetri lietus, no kuriem 270,5 mm nolija vienā dienā — 9. oktobrī. Pēdējais mēnesis, kurā vispār nav novēroti nokrišņi, ir 1995. gada decembris. Gada nokrišņu daudzums ir svārstījies no 879,5 mm 1984. gadā līdz 2229,6 mm 1938. gadā.<ref name=":0" /> Tokijas klimats ir ievērojami sasilis kopš temperatūras novērojumu sākuma 1876. gadā. Tokijas piekrastes salās klimats ievērojami atšķiras no pārējās pilsētas klimata. [[Čičidžima|Čičidžimas]] klimats [[Ogasavaras ciemats|Ogasavaras ciematā]] atrodas uz robežas starp tropisko [[Savanna|savannas]] klimatu (Kepena klasifikācija: Aw) un tropisko [[Lietus mežs|lietus mežu]] klimatu (Kepena klasifikācija: Af). Tā atrodas aptuveni 1000 km uz dienvidiem no Tokijas metropoles, tādēļ klimatiskie apstākļi ir ļoti atšķirīgi. Tokijas vistālāk austrumos esošā teritorija, [[Minamitorišimas sala]] Ogasavaras ciematā, atrodas tropiskās savannas klimata joslā (Kepena klasifikācija: Aw). Tokijas [[Izu sala|Izu]] un Ogasavaras salas skar vidēji 5,4 taifūni gadā, salīdzinot ar 3,1 taifūnu [[Kanto reģions|Kanto]] kontinentālajā daļā. === Dabas katastrofas === [[Attēls:Tokyo Landsat.jpg|thumb|200px|Tokija no satelīta]]Tokija atrodas [[Ģeoloģiskais lūzums|ģeoloģiski aktīvā reģionā]], kur tektonisko plātņu mijiedarbības dēļ bieži notiek zemestrīces, un reģionu periodiski ietekmē arī citas dabas katastrofas, tostarp plūdi un netieši – vulkānu aktivitāte. '''Plūdi''' Tokija atrodas [[Kanto līdzenums|Kanto līdzenumā]] ar piecām upju sistēmām un desmitiem upju, kas var izkāpt no krastiem.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/future/article/20181129-the-underground-cathedral-protecting-tokyo-from-floods|title=The underground cathedral protecting Tokyo from floods|access-date=2025-06-01|last=Ortiz|first=Diego Arguedas|language=en}}</ref> Intensīvas lietusgāzes, kas bieži notiek lietus sezonas laikā, rada plūdu draudus Tokijas zemākajās vietās — [[Koto]], [[Edogava|Edogavā]], [[Sumida (Tokija)|Sumidā]], [[Katsušika|Katsušikā]], [[Taito]] un [[Arakava (Tokija)|Arakavā]]. Reaģējot uz šo apdraudējumu, ir izbūvēta viena no pasaulē lielākajām pretplūdu aizsardzības sistēmām, kas ļauj no pārplūdušajām upēm savākt lieko ūdeni un to novadīt uz [[Edo (upe)|Edo]] upi, tādējādi un aizsargājot pilsētu no plašiem plūdiem.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realestate-tokyo.com/living-in-tokyo/emergency-disaster/flood-in-tokyo-japan/|title=Floods in Tokyo and Safety Tips and Preparation - PLAZA HOMES|last=Ltd.|first=Plaza Homes|website=PLAZA HOMES|access-date=2025-06-01|language=en-US}}</ref> '''Vulkāni''' Tokija atrodas aptuveni 100 km uz ziemeļaustrumiem no [[Fudzi kalns|Fudzi kalna]], kuram ir zems izvirduma risks. Pēdējais Fudzi izvirdums notika 1707. gadā (Hoei izvirdums),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/its-been-more-than-300-years-since-japans-breathtaking-mount-fuji-last-erupted-180985613/|title=It’s Been More Than 300 Years Since Japan’s Breathtaking Mount Fuji Last Erupted|last=Wizevich|first=Eli|website=Smithsonian Magazine|access-date=2025-06-01|language=en}}</ref> un eksperti brīdina, ka nākamais izvirdums varētu būtiski ietekmēt Tokiju, izraisot traucējumus transporta un elektroapgādes sistēmās. Šo risku dēļ Tokija aktīvi iegulda katastrofu novēršanas un seku mazināšanas infrastruktūrā, kā arī regulāri organizē sabiedrības informēšanas un sagatavotības kampaņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.japantimes.co.jp/news/2025/03/21/japan/society/mount-fuji-evacuation/|title=Stay at home if Mount Fuji erupts, government panel says|last=Inoue|first=Yukana|website=The Japan Times|access-date=2025-06-01|date=2025-03-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://japannews.yomiuri.co.jp/society/general-news/20240906-209517/|title=Tokyo Companies Prepare for Ashfall From Mt. Fuji Eruption; Disposal Of Ash, Possibly at Sea, A Major Challenge|last=Ohara|first=Keiji|last2=Writers|first2=Kotaro Yaginuma / Yomiuri Shimbun Staff|website=japannews.yomiuri.co.jp|access-date=2025-06-01|date=2024-09-06|language=en}}</ref> '''Zemestrīces''' Tokija atrodas uz trīs tektonisko plātņu — [[Filipīnu jūras plātne|Filipīnu jūras]], [[Klusā okeāna plātne|Klusā okeāna]] un [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]] — saskares vietas, padarot reģionu par vienu no [[Seismiskie viļņi|seismiski aktīvākajiem]] pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://temblor.net/earthquake-insights/magnitude-5-9-quake-is-the-latest-and-largest-in-tokyo-seismic-swarm-11224/|title=Magnitude-5.9 quake is the latest and largest in Tokyo seismic swarm|last=Temblor|website=Temblor.net|access-date=2025-06-01|date=2020-06-29|language=en-US}}</ref> Metropoles reģionā viena gada laikā notiek simtiem nelielu [[Zemestrīce|zemestrīču]] (4–6 magnitūdas). Vietējie iedzīvotāji tās ignorē, taču tās mēdz radīt bažas ne tikai ārvalstu apmeklētājiem, bet arī japāņiem, kas ir ieceļojuši no citiem valsts reģioniem. Zemestrīces Tokijā reti izraisa lielus postījumus, jo tās ir vai nu pārāk mazas, vai arī to epicentrs atrodās tālu. Īpaši aktīvi ir piekrastes reģioni un mazākā mērā [[Čibas prefektūra|Čiba]] un [[Ibaraki prefektūra|Ibaraki]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Matsu’ura|first=Ritsuko S.|date=2017-12|title=A short history of Japanese historical seismology: past and the present|url=http://geoscienceletters.springeropen.com/articles/10.1186/s40562-017-0069-4|journal=Geoscience Letters|language=en|volume=4|issue=1|doi=10.1186/s40562-017-0069-4|issn=2196-4092}}</ref> Tokiju ir skārušas spēcīgas mega zemestrīces 1703., 1782., 1812., 1855., 1923. gadā un 2011. gadā;<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Grunewald|first=Elliot D.|last2=Stein|first2=Ross S.|date=2006-12|title=A new 1649–1884 catalog of destructive earthquakes near Tokyo and implications for the long‐term seismic process|url=https://agupubs.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1029/2005JB004059|journal=Journal of Geophysical Research: Solid Earth|language=en|volume=111|issue=B12|doi=10.1029/2005JB004059|issn=0148-0227}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Stein|first=Ross S|last2=Toda|first2=Shinji|last3=Parsons|first3=Tom|last4=Grunewald|first4=Elliot|date=2006-08-15|title=A new probabilistic seismic hazard assessment for greater Tokyo|url=https://royalsocietypublishing.org/doi/10.1098/rsta.2006.1808|journal=Philosophical Transactions of the Royal Society A: Mathematical, Physical and Engineering Sciences|language=en|volume=364|issue=1845|pages=1965–1988|doi=10.1098/rsta.2006.1808|issn=1364-503X}}</ref> tiešas un lielas zemestrīces ir relatīvi retas. 1923. gada zemestrīce, kuras stiprums tika lēsts 7,9 magnitūdās, nogalināja vairāk nekā 100 000 cilvēku, un tā bija pēdējā reize, kad pilsētas teritorija tika tieši skarta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/japan-tokyo-quake-centennial-disaster-drills-64e84452dacfec3b7b6024b107b1a77d|title=Japan marks 100 years since the devastating Great Kanto Quake, with disaster drills nationwide|website=AP News|access-date=2025-06-01|date=2023-09-01|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2023/sep/01/tokyo-braces-for-another-big-one-on-100th-anniversary-of-deadly-quake|title=Tokyo braces for another ‘big one’ on 100th anniversary of deadly quake|work=The Guardian|access-date=2025-06-01|date=2023-08-31|last=McCurry|first=Justin|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Ekonomika == [[Attēls:Tokyo01.jpg|300px|right|thumb|Tokija naktī]] Tokija ir pasaulē lielākā vienas pilsētas ekonomika, tās [[IKP]] ir lielāks kā [[Kanāda]]i (8. ekonomika pasaulē). Tokijā ir labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma, kaut arī maksimumstundās sabiedriskais transports parasti ir pārpildīts, jo ikdienas iedzīvotāju plūsma ir ārkārtīgi liela — trijos centrālajos Tokijas rajonos iedzīvotāju skaits naktī ir 300 000, bet dienā — virs 2 miljoniem. 2023. gadā Tokijā atradās 29 no "[[Fortune Global 500]]" kompāniju galvenajām mītnēm, kas bija otrs lielākais koncentrācijas rādītājs pasaulē pēc [[Pekina|Pekinas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fortune.com/europe/2023/08/03/fortune-global-500-top-5-cities/|title=Major European capital slips out of Fortune Global 500's top 5 cities for the first time in 5 years|last=Prakash|first=Prarthana|website=Fortune Europe|access-date=2025-06-03|language=en}}</ref> No tām aptuveni 20 uzņēmumi bāzējas [[Marunouči]] rajonā, tostarp [[MUFG]], [[Mitsubishi Corporation]] un [[Hitachi]]. Žurnāla ''[[The Economist]]'' pētniecības nodaļa "Economist Intelligence Unit" ilgstoši vērtēja Tokiju kā pasaulē dārgāko pilsētu dzīves dārdzības ziņā — 14 gadus pēc kārtas līdz 2006. gadam, kad Tokiju apsteidza [[Oslo]], vēlāk arī [[Parīze]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wanderluststorytellers.com/things-see-do-shibuya-tokyo/|title=Top 3 Things To Do In Shibuya (Tokyo's Busiest District!)|last=Ejmont|first=Jolene|website=Wanderlust Storytellers - An Inspirational Family Travel Blog|access-date=2025-06-03|date=2017-04-13|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/gulliver/2011/07/07/the-expenses-of-japan|title=The expenses of Japan|work=The Economist|access-date=2025-06-03|issn=0013-0613}}</ref> Tomēr gadu ilga [[deflācija]] un ārkārtīgi vāja [[Japānas jena|jena]], kas sākās 2022. gadā Japānas zemo procentu likmju dēļ, 2023. gadā padarīja dzīves dārdzību Tokijā par 31% lētāku nekā [[Ņujorka|Ņujorkā]], kas saskaņā ar 2023. gada EIU reitingu ir aptuveni tāds pats kā Pekinā un [[Mančestra|Mančestrā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.eiu.com/n/campaigns/worldwide-cost-of-living-2023/|title=Worldwide Cost of Living 2023 - Economist Intelligence Unit|work=Economist Intelligence Unit|access-date=2025-06-03|language=en-GB}}</ref> == Cilvēki == Tokijā dzimuši: <div style="-moz-column-count:2; column-count:2;"> * [[Kobo Abe]] (安部公房, ''Abe Kōbō'') (1924—1993) — rakstnieks; * [[Šidzuka Arakava]] (荒川 静香, ''Arakawa Shizuka'') (1981) — daiļslidotāja; * [[Džoana Fonteina]] (''Joan Fontaine'') (1917) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aktrise; * [[Olīvija de Hevilenda]] (''Olivia de Havilland'') (1916) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aktrise; * [[Šigeru Jošida]] (吉田 茂, ''Yoshida Shigeru'') (1878—1967) — politiķis * [[Hideki Jukava]] (湯川 秀樹, ''Yukawa Hideki'') (1907—1981) — fiziķis, Nobela prēmija * [[Takeši Kitano]] (北野 武, ''Kitano Takeshi'') (1947) — televīzijas komiķis, kinorežisors * [[Masaši Taširo]] (田代 まさし, ''Tashiro Masashi'') (1956) — televīzijas komiķis * [[Akira Kurosava]] (黒澤 明, ''Kurosawa Akira'') (1910—1998) — kinorežisors * [[Masako]] (雅子皇太子妃殿下, ''Masako kōtaishihi denka'') (1963) — Japānas kroņprincese * [[Jukio Mišima]] (三島由紀夫, ''Mishima Yukio'') (1925—1970) — rakstnieks * [[Nacume Soseki]] (夏目 漱石, ''Natsume Sōseki''), (1867—1916) — rakstnieks * [[Joko Ono]] (''Yoko Ono Lennon'') (1933) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] māksliniece * [[Jasudžiro Odzu]] (小津 安二郎, ''Ozu Yasujirō'') (1903—1963) — kinorežisors * [[Rjuiči Sakamoto]] (坂本 龍一, ''Sakamoto Ryūichi'') (1952) — mūziķis * [[Aja Ueto]] (上戸 彩, ''Ueto Aya'') (1985) — aktrise * [[Līva Ulmane]] (''Liv Ullmann'') (1938) — [[Norvēģija|norvēģu]] aktrise </div> == Kultūra == === Muzeji, mākslas galerijas, bibliotēkas un zooloģiskie dārzi === Tokijā atrodas plašs muzeju, mākslas galeriju un bibliotēku klāsts. Ueno parkā atrodas [[Tokijas Nacionālais muzejs]], valsts lielākais muzejs, kas specializējas tradicionālajā japāņu mākslā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tnm.jp/modules/r_free_page/index.php?id=140|title=東京国立博物館 - Tokyo National Museum|last=|website=www.tnm.jp|access-date=2025-06-02|language=ja}}</ref> Nacionālais Rietumu mākslas muzejs, kura ēka, ko projektējis [[Lekorbizjē]], ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objektu]] sarakstā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlit.go.jp/tagengo-db/en/R1-00083.html|title=The National Museum of Western Art and World Heritage Status {{!}} Search Details|website=Japan Tourism Agency,Japan Tourism Agency|access-date=2025-06-02|language=en}}</ref> un Nacionālais dabas un zinātnes muzejs. Ueno parkā netālu no Šinobazu dīķa atrodas Ueno zooloģiskais dārzs. Tas ir slavens ar to, ka ir viens no trim Japānas zooloģiskajiem dārziem, kurā mīt [[Lielā panda|lielās pandas]] (2024. gada maijā tajā dzīvoja 4 pandas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asahi.com/articles/ASS414GHRS30PIHB001.html?iref=ogimage_rek|title=パンダのぐうたらは生態的理由あり じゃあ人があくせく働くわけは？：朝日新聞|website=朝日新聞|access-date=2025-06-02|date=2024-04-02|language=ja}}</ref> Citi ievērojami muzeji ir ''Artizon'' muzejs, kas atrodas Čūo, Nacionālais jaunās zinātnes un inovāciju muzejs Odaibā un ''Edo-Tokyo'' muzejs Sumidā, kas sniedz ieskatu Tokijas vēsturē un kultūrā. ''Edo-Tokyo'' brīvdabas arhitektūras muzejā ir saglabātas dažādas ēkas, kas pastāvējušas visā Tokijas vēsturē. Netālu no Imperatora pils atrodas arī Nacionālā diētas bibliotēka, Nacionālais arhīvs un Nacionālais modernās mākslas muzejs. Turklāt Ropongi esošais Mori mākslas muzejs un Sumidas rajonā esošais Sumidas Hokusai muzejs ir ievērojami ar savām laikmetīgās un [[ukijo]] mākslas kolekcijām. Sompo mākslas muzejs [[Šindžuku]] ir vislabāk pazīstams ar to, ka tajā atrodas viena no [[Vinsents van Gogs|Goga]] "Saulespuķēm". Tokijas Metropolitēna dārza mākslas muzejā Minato ir apskatāma bijusī Tokijas Jasuhiko (prinča Asakas) māja, kas tika uzcelta greznā [[Art Deco]] stilā 1933. gadā. Dzelzceļa muzejs, kas agrāk atradās Kandā, ir pārcēlies uz lielāku ēku Omijā, [[Saitama|Saitamā]], un tajā glabājas 42 vēsturiski nozīmīgi vilciena vagoni un [[Lokomotīve|lokomotīves]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railway-museum.jp/e/|title=THE RAILWAY MUSEUM|website=www.railway-museum.jp|access-date=2025-06-02}}</ref> Tabakas un sāls muzejā Sumidā ir viena no pasaulē plašākajām dažādu [[Tabaka|tabakas]] un sāls veidu kolekcijām. Galvenie akvāriji Tokijā ir: Šinagavas akvārijs, Tokijas Jūras dzīvības parks, Saules akvārijs un Sumidas akvārijs.<gallery mode="nolines" widths="180"> Attēls:Tokyo National Museum, Honkan 2010.jpg|[[Tokijas Nacionālais muzejs]] Ueno parkā Attēls:Tokyo-sealife-park.JPG|[[Tokijas Jūras dzīvības parks]] Edogavā </gallery> === Atpūta un izklaide === Tokija atrodas vairāki nozīmīgi teātri, tostarp [[Kabuki-za]], kas veltīts tradicionālajai [[kabuki]] dramaturģijai, un Jaunais Nacionālais teātris [[Šibuja|Šibujā]], kur notiek operas, baleta un [[Laikmetīgā deja|laikmetīgās dejas]] izrādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nntt.jac.go.jp/english/about/|title=About Us|website=NEW NATIONAL THEATRE, TOKYO|access-date=2025-06-03|language=en}}</ref> Koncertiem un teātra izrādēm tiek izmantotas arī tādas vietas kā Tokijas Operas pilsēta un Tokijas Starptautiskais forums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://maps.apple.com/guides?curated=16971465873540453745&name=essential-tokyo-music-venues&_provider=9902|title=Apple Music · Essential Tokyo Music Venues|website=maps.apple.com|access-date=2025-06-03|language=en-US}}</ref> Tokijas naktsdzīve koncentrējas Šindžuku, Šibujas un Roppongi rajonos, kur atrodas daudzi bāri, klubi un koncertvietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gotokyo.org/en/see-and-do/nightlife/index.html|title=Nightlife|last=Bureau|first=Tokyo Convention & Visitors|website=The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO|access-date=2025-06-03|language=en}}</ref> Starp populārākajiem festivāliem izceļami ''Sannō matsuri'' un ''Sanja matsuri'', kā arī biennālais ''Kanda matsuri''. [[Haradžuku]], kas atrodas Šibujā, ir starptautiski pazīstams jauniešu modes un ielu kultūras rajons ar moderniem veikaliem un kafejnīcām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gotokyo.org/en/spot/48/index.html|title=Takeshita- Street|last=Bureau|first=Tokyo Convention & Visitors|website=The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO|access-date=2025-06-03|language=en}}</ref> Akihabara, pazīstams arī kā “Elektronikas pilsēta”, ir elektronikas un [[otaku]] kultūras centrs, kur atrodami daudzi veikali ar plašu [[anime]], [[Manga|mangu]] un [[Datorspēle|datorspēļu]] preču piedāvājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gotokyo.org/en/destinations/central-tokyo/akihabara/index.html|title=A guide to Akihabara - Japan's pop culture paradise|last=Bureau|first=Tokyo Convention & Visitors|website=The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO|access-date=2025-06-03|language=en}}</ref> Starp ievērojamākajiem apskates objektiem ir [[Tokijas Debesu koks|Tokijas]] [[Tokijas Debesu koks|Debesu koks]] — augstākā celtne Japānā, no kuras paveras panorāmas skats uz pilsētu, kā arī mākslīgā sala Odaiba ar iepirkšanās un izklaides centriem.<gallery mode="nolines" widths="180"> Attēls:Tokyo International Forum, Tokyo; April 2021 (58).jpg|Tokijas Starptautiskais forums Attēls:Kabukicho red gate and colorful neon street signs at night, Shinjuku, Tokyo, Japan.jpg|Kabukičo — izklaides rajons Šindžuku </gallery> === Daba un nacionālie parki === [[Attēls:Ogasawara Islands, Tokyo, Japan.jpg|thumb|[[Ogasavaras nacionālais parks]], kas ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]]] Populāri pārgājienu un ainavisko skatu galamērķi ir Okutama un Takao kalns. Kasai piejūras parks ir populāra pludmale. Ueno parks ir pazīstams ar vairākiem muzejiem, zooloģisko dārzu un ir īpaši iecienīts ķiršu ziedēšanas sezonā. Šindžuku Gjoen nacionālais dārzs, Koišikavas Korakuen dārzs, Rikugien dārzs, Hamarikju dārzi, Kijosumi dārzs, Kju Šiba Rikju dārzs, Čindzanso dārzs, ''Happo-en'' dārzs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gotokyo.org/en/spot/638/index.html|title=Happo-en|last=Bureau|first=Tokyo Convention & Visitors|website=The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO|access-date=2025-06-02|language=en}}</ref> Mukodžimas Hjakaen dārzs un Meidži Džingu iekšējais dārzs ir populāri tradicionālie japāņu dārzi Tokijā, no kuriem daži sākotnēji piederēja ''kazoku'' dzimtu pārstāvjiem. Botāniskie dārzi Tokijā ietver [[Tokijas Universitāte|Tokijas Universitātes]] Koišikavas botānisko dārzu, Jumenošimas tropisko siltumnīcu kupolu un Dabas pētījumu institūta dabas rezervātu. 2008. gadā 36% no prefektūras kopējās sauszemes platības bija noteikti kā [[Dabas parks|dabas parki]] (otrais lielākais skaits aiz [[Šigas prefektūra|Šigas prefektūras]]), proti, [[Čičibu Tama Kai]], [[Fudži-Hakone-Izu]] un [[Ogasavaras nacionālais parks]] (kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā); Meidži no Mori Takao kvazinacionālais parks; un Akikavas Kjūrjo, Hamuras Kusabanas Kjūrjo, Sajamas, Takao Džinbas, Takijamas un Tamakjūrjo prefektūru dabas parki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.env.go.jp/en/nature/nps/park/doc/files/np_6.pdf|title=General overview of area figures for Natural Parks by prefecture}}</ref> == Atsauces == {{Commons category|Tokyo|Tokija}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Japānas prefektūras}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japānas pilsētas]] [[Kategorija:Japānas prefektūras]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] [[Kategorija:Āzijas galvaspilsētas]] t173ovshbymqhzf1t5t0iop66oyeezh 4290263 4290106 2025-06-07T06:37:22Z Kikos 3705 /* ievads */ 4290263 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tokija | official_name = 東京 | settlement_type = metropole | other_name = | image_skyline = Tokyo Montage 2015.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Tokyo Metropolis.svg | image_shield = | image_map = Tokyo in Japan.svg | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 35 | latm = 41 | lats = 23 | latNS = N | longd = 139 | longm = 41 | longs = 32 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{JPN}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Kanto reģions|Kanto]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Centrs | seat = Tokija | parts_type = Rajoni; pilsētas; miesti; ciemi | parts = 34; 26; 5; 8 | p1 = Tokija (34 rajoni) | p2 = --pilsētas-- | p3 = [[Akiruno]] | p4 = [[Akišima]] | p5 = [[Čofu]] | p6 = [[Fučū]] | p7 = [[Fusa]] | p8 = [[Hačiodzi]] | p9 = [[Hamura]] | p10 = [[Higaši Kurume]] | p11 = [[Higaši Murajama]] | p12 = [[Higaši Jamato]] | p13 = [[Hino]] | p14 = [[Inagi]] | p15 = [[Kijose]] | p16 = [[Kodaira]] | p17 = [[Koganei]] | p18 = [[Kokubundzi]] | p19 = [[Komae]] | p20 = [[Kunitači]] | p21 = [[Mačida]] | p22 = [[Mitaka]] | p23 = [[Musaši Murajama]] | p24 = [[Musašino]] | p25 = [[Niši Tokjo]] | p26 = [[Ome (pilsēta)|Ome]] | p27 = [[Tačikava]] | p28 = [[Tama]] | area_total_km2 = 2194.07 | area_urban_km2 = | elevation_m = | population_total = 14043239 | population_metro = 37468000 | population_as_of = 2021 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | timezone = [[Japānas standarta laiks|JST]] | utc_offset = +9 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = {{URL|www.metro.tokyo.lg.jp}} | footnotes = | image_blank_emblem = Emblem of Tokyo Metropolis.svg | image_seal = PrefSymbol-Tokyo.svg }} '''Tokija''' (''東京, Tōkyō'' — 'Austrumu galvaspilsēta'), formāli '''Tokijas metropole''' (''東京都, Tōkyō-to'') ir viena no [[Japāna]]s 47 [[Japānas prefektūras|prefektūrām]] un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc valsts [[likumi]]em Tokija vienlaicīgi ir arī [[lielpilsēta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.metro.tokyo.jp/ENGLISH/PROFILE/overview06.htm|title=The Structure of the Tokyo Metropolitan Government|accessdate=2007-10-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141208194646/http://www.metro.tokyo.jp/ENGLISH/PROFILE/overview06.htm|archivedate=2014-12-08}}</ref> Tokija ir [[Japāna]]s galvaspilsēta. Tokijā atrodas [[Japānas valdība]], [[Imperatora pils]], kā arī japāņu imperatoru ģimenes mājas. == Etimoloģija == Tokija sākotnēji bija pazīstama kā "Edo" (江戸), kas ir kandži saliktenis no 江 ("līcis") un 戸 ("ieeja, vārti, durvis").<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Placenames of the World|url=https://books.google.com/books?id=PzIer-wYbnQC&pg=PA360&sig=X75YRM_z45rzt4ZcemXMFhn9uWs|last=Room|first=Adrian|publisher=McFarland & Company|pages=360}}</ref> Nosaukums, ko var tulkot kā "[[estuārs]]" raksturo sākotnējo atrašanās vietu [[Sumidas upe|Sumidas upes]] un [[Tokijas līcis|Tokijas līča]] satekā. [[Meidzi restaurācija|Meidži restaurācijas]] laikā 1868. gadā pilsētas nosaukums tika mainīts uz Tokiju (東京, no 東 "austrumi" un 京 "galvaspilsēta"), kad tā kļuva par jauno impērijas galvaspilsētu,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A digest of international law..|url=http://archive.org/details/digestofinternat07mooriala|publisher=Washington : Govt. print. off.|date=1906|first=John Bassett|last=Moore|last2=United States. President|last3=United States. Dept. of State|last4=United States. Dept. of Justice|first5=Francis|last5=Wharton}}</ref> saskaņā ar Austrumāzijas tradīciju galvaspilsētas nosaukumā iekļaut vārdu "galvaspilsēta" (京).<ref name=":2" /> Agrīnajā Meidži periodā pilsētu dažreiz sauca par "Tōkei", kas ir cita izruna tām pašām rakstzīmēm. Dažos saglabājušos oficiālajos angļu valodas dokumentos tiek izmantota rakstība "Tokei";<ref>Fiévé, Nicolas & Paul Waley (2003). ''Japanese Capitals in Historical Perspective: Place, Power and Memory in Kyoto, Edo and Tokyo.'' p. 253. </ref> tomēr šī izruna tagad ir novecojusi. == Vēsture == Pilsēta dibināta 1457. gadā, kad [[daimjo]] (''daimyō'') Ota Dokans uzcēla Edo pili. 1590. gadā Edo pili [[sjoguns]] [[Tokugava Iejasu]] (''Tokugawa Ieyasu'') izvēlējās par savu rezidenci, un Edo kļuva par Japānas faktisko galvaspilsētu. Tomēr [[Japānas imperators|imperatora]] rezidence palika [[Kioto]]. [[Edo periods|Edo perioda]] laikā pilsēta vairākkārtīgi gandrīz pilnīgi nodega. Jau XVIII gadsimtā Edo iedzīvotāju skaits pārsniedza 1 miljonu. 1869. gadā Meidzi perioda sākumā 17 gadus vecais imperators [[Meidzi]] atjaunoja imperatora varu, pārcēlās uz Edo un pārsauca to par Tokiju. Tomēr Tokija kļuva par galvaspilsētu tikai ''de facto'', imperators nekad formāli nav akceptējis galvaspilsētas pārcelšanu uz Tokiju. 1923. gada 1. septembrī Tokiju skāra [[Lielā Kanto zemestrīce]], kuras laikā, galvenokārt ugunsgrēku dēļ, gāja bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku, un liela daļa pilsētas tika nopostīta. Nākamajās desmitgadēs Tokija tika pārbūvēta, bet tai nācās ciest atkārtotus postījumus [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. 1945. gadā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] veiktajos gaisa uzlidojumos, īpaši [[Degbumbas|degbumbu]] bombardēšanas laikā, tika iznīcināti plaši Tokijas dzīvojamo rajonu apgabali, un bojā gāja desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju. Pēc kara Tokija tika atjaunota un piedzīvoja strauju ekonomisko un demogrāfisko izaugsmi. 1964. gadā Tokijā notika [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]], kas simbolizēja Japānas, kā modernas, industrializētas valsts, atgriešanos starptautiskajā sabiedrībā. 1995. gada 20. martā Tokijas metro notika [[Zarīns|zarīna]] gāzes uzbrukums, kuru veica reliģiskā kulta ''[[Aum Šinrikjo|Aum]]'' ''[[Aum Šinrikjo|Šinrikjo]]'' locekļi. Uzbrukumā gāja bojā 13 cilvēki un vairāk nekā 5000 tika ievainoti, notikums izraisīja sabiedrības šoku un izraisīja plašas pārmaiņas Japānas drošības sistēmā. 2011. gadā, lai gan Tokija tieši necieta no Tohoku reģiona zemestrīces un cunami, pilsēta tika būtiski ietekmēta — notika energoapgādes ierobežojumi, tika atcelti sabiedriskie pasākumi, un tika pastiprināta gatavība ārkārtas situācijām. 2021. gadā Tokija rīkoja [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]], kas sākotnēji bija plānotas 2020. gadā, taču tika pārceltas [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Spēles norisinājās bez skatītājiem un stingros drošības apstākļos, kļūstot par simbolu globālajai pielāgošanās spējai un sabiedrības izturībai. == Ģeogrāfija == Tokija atrodas [[Japāna]]s centrālajā daļā, [[Honsju sala|Honsju salā]] pie [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] [[Tokijas līcis|Tokijas līča]]. Tokija ir nozīmīgākais Japānas politiskais, ekonomiskais, finanšu un kultūras centrs. Tokija ir arī viena no globālas nozīmes pasaules pilsētām. Tokijas aglomerāciju var uzskatīt par lielāko pilsētu pasaulē. Administratīvi Tokija nav pilsēta, bet valsts prefektūra. Austrumtokija iedalās 23 speciālajos rajonos (''tokubetsu-ku''), katrs ar savu pašvaldību, bet Rietumtokija — 26 atsevišķās pilsētās (''shi''), pēc tiesībām pielīdzinātām citām Japānas pilsētām. Administratīvi Tokijā ietilpst arī piekrastes salas, pat 1850 km attālumā no piekrastes. [[Attēls:imperial Palace Tokyo Panorama.jpg|thumb|550px|center|Tokijas panorāma]] === Klimats === Tokijai raksturīgs mitrs [[Subtropu josla|subtropu]] klimats ([[Kepena klimata klasifikācija|Kepena klimata klasifikācijā]]: Cfa),<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Peel|first=M. C.|last2=Finlayson|first2=B. L.|last3=McMahon|first3=T. A.|date=2007-10-11|title=Updated world map of the Köppen-Geiger climate classification|url=https://hess.copernicus.org/articles/11/1633/2007/hess-11-1633-2007.html|journal=Hydrology and Earth System Sciences|language=English|volume=11|issue=5|pages=1633–1644|doi=10.5194/hess-11-1633-2007|issn=1027-5606}}</ref> karstas, mitras [[Vasara|vasaras]] un maigas, samērā sausas [[Ziema|ziemas]]. Veģetācijas periods Tokijā ilgst aptuveni 322 dienas, no februāra vidus līdz janvāra sākumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://weatherspark.com/y/143809/Average-Weather-in-Tokyo-Japan-Year-Round|title=Tokyo Climate, Weather By Month, Average Temperature (Japan) - Weather Spark|website=weatherspark.com|access-date=2025-06-01|language=en}}</ref> Vasaras mēnešos gaisa temperatūra bieži pārsniedz 30 °C, savukārt ziemā tā reti nokrītas zem 0 °C. Siltākais mēnesis ir augusts, kurā vidējā temperatūra ir 26,9 °C. Vēsākais mēnesis ir janvāris, kurā vidējā temperatūra ir 5,4 °C. Rekordzemākā reģistrētā temperatūra bija −9,2 °C 1876. gada 13. janvārī. Rekordaugstākā temperatūra bija novērota 2004. gada 20. jūlijā, kad gaisa temperatūra sasniedza 39,5 °C.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.data.jma.go.jp/stats/etrn/view/rank_s.php?prec_no=44&block_no=47662&year=&month=13&day=&view=|title=気象庁｜過去の気象データ検索|website=www.data.jma.go.jp|access-date=2025-06-01|language=japāņu valodā}}</ref> Katru gadu ziemā Tokijā ir novērojami reti, nelieli [[Sniegs|sniega]] nokrišņi. Nokrišņu daudzums sasniedz vidēji 1600 mm gadā, lielākais nokrišņu daudzums novērojams jūnijā un septembrī — [[Lietus sezona|lietus sezonas]] (tsuyu) un [[Taifūns|taifūnu]] periodos. Mitrākais mēnesis kopš uzskaites sākuma 1876. gadā bija 2004. gada oktobris, kad nolija 780 milimetri lietus, no kuriem 270,5 mm nolija vienā dienā — 9. oktobrī. Pēdējais mēnesis, kurā vispār nav novēroti nokrišņi, ir 1995. gada decembris. Gada nokrišņu daudzums ir svārstījies no 879,5 mm 1984. gadā līdz 2229,6 mm 1938. gadā.<ref name=":0" /> Tokijas klimats ir ievērojami sasilis kopš temperatūras novērojumu sākuma 1876. gadā. Tokijas piekrastes salās klimats ievērojami atšķiras no pārējās pilsētas klimata. [[Čičidžima|Čičidžimas]] klimats [[Ogasavaras ciemats|Ogasavaras ciematā]] atrodas uz robežas starp tropisko [[Savanna|savannas]] klimatu (Kepena klasifikācija: Aw) un tropisko [[Lietus mežs|lietus mežu]] klimatu (Kepena klasifikācija: Af). Tā atrodas aptuveni 1000 km uz dienvidiem no Tokijas metropoles, tādēļ klimatiskie apstākļi ir ļoti atšķirīgi. Tokijas vistālāk austrumos esošā teritorija, [[Minamitorišimas sala]] Ogasavaras ciematā, atrodas tropiskās savannas klimata joslā (Kepena klasifikācija: Aw). Tokijas [[Izu sala|Izu]] un Ogasavaras salas skar vidēji 5,4 taifūni gadā, salīdzinot ar 3,1 taifūnu [[Kanto reģions|Kanto]] kontinentālajā daļā. === Dabas katastrofas === [[Attēls:Tokyo Landsat.jpg|thumb|200px|Tokija no satelīta]]Tokija atrodas [[Ģeoloģiskais lūzums|ģeoloģiski aktīvā reģionā]], kur tektonisko plātņu mijiedarbības dēļ bieži notiek zemestrīces, un reģionu periodiski ietekmē arī citas dabas katastrofas, tostarp plūdi un netieši – vulkānu aktivitāte. '''Plūdi''' Tokija atrodas [[Kanto līdzenums|Kanto līdzenumā]] ar piecām upju sistēmām un desmitiem upju, kas var izkāpt no krastiem.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/future/article/20181129-the-underground-cathedral-protecting-tokyo-from-floods|title=The underground cathedral protecting Tokyo from floods|access-date=2025-06-01|last=Ortiz|first=Diego Arguedas|language=en}}</ref> Intensīvas lietusgāzes, kas bieži notiek lietus sezonas laikā, rada plūdu draudus Tokijas zemākajās vietās — [[Koto]], [[Edogava|Edogavā]], [[Sumida (Tokija)|Sumidā]], [[Katsušika|Katsušikā]], [[Taito]] un [[Arakava (Tokija)|Arakavā]]. Reaģējot uz šo apdraudējumu, ir izbūvēta viena no pasaulē lielākajām pretplūdu aizsardzības sistēmām, kas ļauj no pārplūdušajām upēm savākt lieko ūdeni un to novadīt uz [[Edo (upe)|Edo]] upi, tādējādi un aizsargājot pilsētu no plašiem plūdiem.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realestate-tokyo.com/living-in-tokyo/emergency-disaster/flood-in-tokyo-japan/|title=Floods in Tokyo and Safety Tips and Preparation - PLAZA HOMES|last=Ltd.|first=Plaza Homes|website=PLAZA HOMES|access-date=2025-06-01|language=en-US}}</ref> '''Vulkāni''' Tokija atrodas aptuveni 100 km uz ziemeļaustrumiem no [[Fudzi kalns|Fudzi kalna]], kuram ir zems izvirduma risks. Pēdējais Fudzi izvirdums notika 1707. gadā (Hoei izvirdums),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smithsonianmag.com/smart-news/its-been-more-than-300-years-since-japans-breathtaking-mount-fuji-last-erupted-180985613/|title=It’s Been More Than 300 Years Since Japan’s Breathtaking Mount Fuji Last Erupted|last=Wizevich|first=Eli|website=Smithsonian Magazine|access-date=2025-06-01|language=en}}</ref> un eksperti brīdina, ka nākamais izvirdums varētu būtiski ietekmēt Tokiju, izraisot traucējumus transporta un elektroapgādes sistēmās. Šo risku dēļ Tokija aktīvi iegulda katastrofu novēršanas un seku mazināšanas infrastruktūrā, kā arī regulāri organizē sabiedrības informēšanas un sagatavotības kampaņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.japantimes.co.jp/news/2025/03/21/japan/society/mount-fuji-evacuation/|title=Stay at home if Mount Fuji erupts, government panel says|last=Inoue|first=Yukana|website=The Japan Times|access-date=2025-06-01|date=2025-03-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://japannews.yomiuri.co.jp/society/general-news/20240906-209517/|title=Tokyo Companies Prepare for Ashfall From Mt. Fuji Eruption; Disposal Of Ash, Possibly at Sea, A Major Challenge|last=Ohara|first=Keiji|last2=Writers|first2=Kotaro Yaginuma / Yomiuri Shimbun Staff|website=japannews.yomiuri.co.jp|access-date=2025-06-01|date=2024-09-06|language=en}}</ref> '''Zemestrīces''' Tokija atrodas uz trīs tektonisko plātņu — [[Filipīnu jūras plātne|Filipīnu jūras]], [[Klusā okeāna plātne|Klusā okeāna]] un [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas]] — saskares vietas, padarot reģionu par vienu no [[Seismiskie viļņi|seismiski aktīvākajiem]] pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://temblor.net/earthquake-insights/magnitude-5-9-quake-is-the-latest-and-largest-in-tokyo-seismic-swarm-11224/|title=Magnitude-5.9 quake is the latest and largest in Tokyo seismic swarm|last=Temblor|website=Temblor.net|access-date=2025-06-01|date=2020-06-29|language=en-US}}</ref> Metropoles reģionā viena gada laikā notiek simtiem nelielu [[Zemestrīce|zemestrīču]] (4–6 magnitūdas). Vietējie iedzīvotāji tās ignorē, taču tās mēdz radīt bažas ne tikai ārvalstu apmeklētājiem, bet arī japāņiem, kas ir ieceļojuši no citiem valsts reģioniem. Zemestrīces Tokijā reti izraisa lielus postījumus, jo tās ir vai nu pārāk mazas, vai arī to epicentrs atrodās tālu. Īpaši aktīvi ir piekrastes reģioni un mazākā mērā [[Čibas prefektūra|Čiba]] un [[Ibaraki prefektūra|Ibaraki]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Matsu’ura|first=Ritsuko S.|date=2017-12|title=A short history of Japanese historical seismology: past and the present|url=http://geoscienceletters.springeropen.com/articles/10.1186/s40562-017-0069-4|journal=Geoscience Letters|language=en|volume=4|issue=1|doi=10.1186/s40562-017-0069-4|issn=2196-4092}}</ref> Tokiju ir skārušas spēcīgas mega zemestrīces 1703., 1782., 1812., 1855., 1923. gadā un 2011. gadā;<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Grunewald|first=Elliot D.|last2=Stein|first2=Ross S.|date=2006-12|title=A new 1649–1884 catalog of destructive earthquakes near Tokyo and implications for the long‐term seismic process|url=https://agupubs.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1029/2005JB004059|journal=Journal of Geophysical Research: Solid Earth|language=en|volume=111|issue=B12|doi=10.1029/2005JB004059|issn=0148-0227}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Stein|first=Ross S|last2=Toda|first2=Shinji|last3=Parsons|first3=Tom|last4=Grunewald|first4=Elliot|date=2006-08-15|title=A new probabilistic seismic hazard assessment for greater Tokyo|url=https://royalsocietypublishing.org/doi/10.1098/rsta.2006.1808|journal=Philosophical Transactions of the Royal Society A: Mathematical, Physical and Engineering Sciences|language=en|volume=364|issue=1845|pages=1965–1988|doi=10.1098/rsta.2006.1808|issn=1364-503X}}</ref> tiešas un lielas zemestrīces ir relatīvi retas. 1923. gada zemestrīce, kuras stiprums tika lēsts 7,9 magnitūdās, nogalināja vairāk nekā 100 000 cilvēku, un tā bija pēdējā reize, kad pilsētas teritorija tika tieši skarta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/japan-tokyo-quake-centennial-disaster-drills-64e84452dacfec3b7b6024b107b1a77d|title=Japan marks 100 years since the devastating Great Kanto Quake, with disaster drills nationwide|website=AP News|access-date=2025-06-01|date=2023-09-01|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2023/sep/01/tokyo-braces-for-another-big-one-on-100th-anniversary-of-deadly-quake|title=Tokyo braces for another ‘big one’ on 100th anniversary of deadly quake|work=The Guardian|access-date=2025-06-01|date=2023-08-31|last=McCurry|first=Justin|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> == Ekonomika == [[Attēls:Tokyo01.jpg|300px|right|thumb|Tokija naktī]] Tokija ir pasaulē lielākā vienas pilsētas ekonomika, tās [[IKP]] ir lielāks kā [[Kanāda]]i (8. ekonomika pasaulē). Tokijā ir labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma, kaut arī maksimumstundās sabiedriskais transports parasti ir pārpildīts, jo ikdienas iedzīvotāju plūsma ir ārkārtīgi liela — trijos centrālajos Tokijas rajonos iedzīvotāju skaits naktī ir 300 000, bet dienā — virs 2 miljoniem. 2023. gadā Tokijā atradās 29 no "[[Fortune Global 500]]" kompāniju galvenajām mītnēm, kas bija otrs lielākais koncentrācijas rādītājs pasaulē pēc [[Pekina|Pekinas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fortune.com/europe/2023/08/03/fortune-global-500-top-5-cities/|title=Major European capital slips out of Fortune Global 500's top 5 cities for the first time in 5 years|last=Prakash|first=Prarthana|website=Fortune Europe|access-date=2025-06-03|language=en}}</ref> No tām aptuveni 20 uzņēmumi bāzējas [[Marunouči]] rajonā, tostarp [[MUFG]], [[Mitsubishi Corporation]] un [[Hitachi]]. Žurnāla ''[[The Economist]]'' pētniecības nodaļa "Economist Intelligence Unit" ilgstoši vērtēja Tokiju kā pasaulē dārgāko pilsētu dzīves dārdzības ziņā — 14 gadus pēc kārtas līdz 2006. gadam, kad Tokiju apsteidza [[Oslo]], vēlāk arī [[Parīze]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wanderluststorytellers.com/things-see-do-shibuya-tokyo/|title=Top 3 Things To Do In Shibuya (Tokyo's Busiest District!)|last=Ejmont|first=Jolene|website=Wanderlust Storytellers - An Inspirational Family Travel Blog|access-date=2025-06-03|date=2017-04-13|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/gulliver/2011/07/07/the-expenses-of-japan|title=The expenses of Japan|work=The Economist|access-date=2025-06-03|issn=0013-0613}}</ref> Tomēr gadu ilga [[deflācija]] un ārkārtīgi vāja [[Japānas jena|jena]], kas sākās 2022. gadā Japānas zemo procentu likmju dēļ, 2023. gadā padarīja dzīves dārdzību Tokijā par 31% lētāku nekā [[Ņujorka|Ņujorkā]], kas saskaņā ar 2023. gada EIU reitingu ir aptuveni tāds pats kā Pekinā un [[Mančestra|Mančestrā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.eiu.com/n/campaigns/worldwide-cost-of-living-2023/|title=Worldwide Cost of Living 2023 - Economist Intelligence Unit|work=Economist Intelligence Unit|access-date=2025-06-03|language=en-GB}}</ref> == Cilvēki == Tokijā dzimuši: <div style="-moz-column-count:2; column-count:2;"> * [[Kobo Abe]] (安部公房, ''Abe Kōbō'') (1924—1993) — rakstnieks; * [[Šidzuka Arakava]] (荒川 静香, ''Arakawa Shizuka'') (1981) — daiļslidotāja; * [[Džoana Fonteina]] (''Joan Fontaine'') (1917) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aktrise; * [[Olīvija de Hevilenda]] (''Olivia de Havilland'') (1916) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aktrise; * [[Šigeru Jošida]] (吉田 茂, ''Yoshida Shigeru'') (1878—1967) — politiķis * [[Hideki Jukava]] (湯川 秀樹, ''Yukawa Hideki'') (1907—1981) — fiziķis, Nobela prēmija * [[Takeši Kitano]] (北野 武, ''Kitano Takeshi'') (1947) — televīzijas komiķis, kinorežisors * [[Masaši Taširo]] (田代 まさし, ''Tashiro Masashi'') (1956) — televīzijas komiķis * [[Akira Kurosava]] (黒澤 明, ''Kurosawa Akira'') (1910—1998) — kinorežisors * [[Masako]] (雅子皇太子妃殿下, ''Masako kōtaishihi denka'') (1963) — Japānas kroņprincese * [[Jukio Mišima]] (三島由紀夫, ''Mishima Yukio'') (1925—1970) — rakstnieks * [[Nacume Soseki]] (夏目 漱石, ''Natsume Sōseki''), (1867—1916) — rakstnieks * [[Joko Ono]] (''Yoko Ono Lennon'') (1933) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] māksliniece * [[Jasudžiro Odzu]] (小津 安二郎, ''Ozu Yasujirō'') (1903—1963) — kinorežisors * [[Rjuiči Sakamoto]] (坂本 龍一, ''Sakamoto Ryūichi'') (1952) — mūziķis * [[Aja Ueto]] (上戸 彩, ''Ueto Aya'') (1985) — aktrise * [[Līva Ulmane]] (''Liv Ullmann'') (1938) — [[Norvēģija|norvēģu]] aktrise </div> == Kultūra == === Muzeji, mākslas galerijas, bibliotēkas un zooloģiskie dārzi === Tokijā atrodas plašs muzeju, mākslas galeriju un bibliotēku klāsts. Ueno parkā atrodas [[Tokijas Nacionālais muzejs]], valsts lielākais muzejs, kas specializējas tradicionālajā japāņu mākslā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tnm.jp/modules/r_free_page/index.php?id=140|title=東京国立博物館 - Tokyo National Museum|last=|website=www.tnm.jp|access-date=2025-06-02|language=ja}}</ref> Nacionālais Rietumu mākslas muzejs, kura ēka, ko projektējis [[Lekorbizjē]], ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objektu]] sarakstā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlit.go.jp/tagengo-db/en/R1-00083.html|title=The National Museum of Western Art and World Heritage Status {{!}} Search Details|website=Japan Tourism Agency,Japan Tourism Agency|access-date=2025-06-02|language=en}}</ref> un Nacionālais dabas un zinātnes muzejs. Ueno parkā netālu no Šinobazu dīķa atrodas Ueno zooloģiskais dārzs. Tas ir slavens ar to, ka ir viens no trim Japānas zooloģiskajiem dārziem, kurā mīt [[Lielā panda|lielās pandas]] (2024. gada maijā tajā dzīvoja 4 pandas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asahi.com/articles/ASS414GHRS30PIHB001.html?iref=ogimage_rek|title=パンダのぐうたらは生態的理由あり じゃあ人があくせく働くわけは？：朝日新聞|website=朝日新聞|access-date=2025-06-02|date=2024-04-02|language=ja}}</ref> Citi ievērojami muzeji ir ''Artizon'' muzejs, kas atrodas Čūo, Nacionālais jaunās zinātnes un inovāciju muzejs Odaibā un ''Edo-Tokyo'' muzejs Sumidā, kas sniedz ieskatu Tokijas vēsturē un kultūrā. ''Edo-Tokyo'' brīvdabas arhitektūras muzejā ir saglabātas dažādas ēkas, kas pastāvējušas visā Tokijas vēsturē. Netālu no Imperatora pils atrodas arī Nacionālā diētas bibliotēka, Nacionālais arhīvs un Nacionālais modernās mākslas muzejs. Turklāt Ropongi esošais Mori mākslas muzejs un Sumidas rajonā esošais Sumidas Hokusai muzejs ir ievērojami ar savām laikmetīgās un [[ukijo]] mākslas kolekcijām. Sompo mākslas muzejs [[Šindžuku]] ir vislabāk pazīstams ar to, ka tajā atrodas viena no [[Vinsents van Gogs|Goga]] "Saulespuķēm". Tokijas Metropolitēna dārza mākslas muzejā Minato ir apskatāma bijusī Tokijas Jasuhiko (prinča Asakas) māja, kas tika uzcelta greznā [[Art Deco]] stilā 1933. gadā. Dzelzceļa muzejs, kas agrāk atradās Kandā, ir pārcēlies uz lielāku ēku Omijā, [[Saitama|Saitamā]], un tajā glabājas 42 vēsturiski nozīmīgi vilciena vagoni un [[Lokomotīve|lokomotīves]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railway-museum.jp/e/|title=THE RAILWAY MUSEUM|website=www.railway-museum.jp|access-date=2025-06-02}}</ref> Tabakas un sāls muzejā Sumidā ir viena no pasaulē plašākajām dažādu [[Tabaka|tabakas]] un sāls veidu kolekcijām. Galvenie akvāriji Tokijā ir: Šinagavas akvārijs, Tokijas Jūras dzīvības parks, Saules akvārijs un Sumidas akvārijs.<gallery mode="nolines" widths="180"> Attēls:Tokyo National Museum, Honkan 2010.jpg|[[Tokijas Nacionālais muzejs]] Ueno parkā Attēls:Tokyo-sealife-park.JPG|[[Tokijas Jūras dzīvības parks]] Edogavā </gallery> === Atpūta un izklaide === Tokija atrodas vairāki nozīmīgi teātri, tostarp [[Kabuki-za]], kas veltīts tradicionālajai [[kabuki]] dramaturģijai, un Jaunais Nacionālais teātris [[Šibuja|Šibujā]], kur notiek operas, baleta un [[Laikmetīgā deja|laikmetīgās dejas]] izrādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nntt.jac.go.jp/english/about/|title=About Us|website=NEW NATIONAL THEATRE, TOKYO|access-date=2025-06-03|language=en}}</ref> Koncertiem un teātra izrādēm tiek izmantotas arī tādas vietas kā Tokijas Operas pilsēta un Tokijas Starptautiskais forums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://maps.apple.com/guides?curated=16971465873540453745&name=essential-tokyo-music-venues&_provider=9902|title=Apple Music · Essential Tokyo Music Venues|website=maps.apple.com|access-date=2025-06-03|language=en-US}}</ref> Tokijas naktsdzīve koncentrējas Šindžuku, Šibujas un Roppongi rajonos, kur atrodas daudzi bāri, klubi un koncertvietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gotokyo.org/en/see-and-do/nightlife/index.html|title=Nightlife|last=Bureau|first=Tokyo Convention & Visitors|website=The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO|access-date=2025-06-03|language=en}}</ref> Starp populārākajiem festivāliem izceļami ''Sannō matsuri'' un ''Sanja matsuri'', kā arī biennālais ''Kanda matsuri''. [[Haradžuku]], kas atrodas Šibujā, ir starptautiski pazīstams jauniešu modes un ielu kultūras rajons ar moderniem veikaliem un kafejnīcām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gotokyo.org/en/spot/48/index.html|title=Takeshita- Street|last=Bureau|first=Tokyo Convention & Visitors|website=The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO|access-date=2025-06-03|language=en}}</ref> Akihabara, pazīstams arī kā “Elektronikas pilsēta”, ir elektronikas un [[otaku]] kultūras centrs, kur atrodami daudzi veikali ar plašu [[anime]], [[Manga|mangu]] un [[Datorspēle|datorspēļu]] preču piedāvājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gotokyo.org/en/destinations/central-tokyo/akihabara/index.html|title=A guide to Akihabara - Japan's pop culture paradise|last=Bureau|first=Tokyo Convention & Visitors|website=The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO|access-date=2025-06-03|language=en}}</ref> Starp ievērojamākajiem apskates objektiem ir [[Tokijas Debesu koks|Tokijas]] [[Tokijas Debesu koks|Debesu koks]] — augstākā celtne Japānā, no kuras paveras panorāmas skats uz pilsētu, kā arī mākslīgā sala Odaiba ar iepirkšanās un izklaides centriem.<gallery mode="nolines" widths="180"> Attēls:Tokyo International Forum, Tokyo; April 2021 (58).jpg|Tokijas Starptautiskais forums Attēls:Kabukicho red gate and colorful neon street signs at night, Shinjuku, Tokyo, Japan.jpg|Kabukičo — izklaides rajons Šindžuku </gallery> === Daba un nacionālie parki === [[Attēls:Ogasawara Islands, Tokyo, Japan.jpg|thumb|[[Ogasavaras nacionālais parks]], kas ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]]] Populāri pārgājienu un ainavisko skatu galamērķi ir Okutama un Takao kalns. Kasai piejūras parks ir populāra pludmale. Ueno parks ir pazīstams ar vairākiem muzejiem, zooloģisko dārzu un ir īpaši iecienīts ķiršu ziedēšanas sezonā. Šindžuku Gjoen nacionālais dārzs, Koišikavas Korakuen dārzs, Rikugien dārzs, Hamarikju dārzi, Kijosumi dārzs, Kju Šiba Rikju dārzs, Čindzanso dārzs, ''Happo-en'' dārzs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gotokyo.org/en/spot/638/index.html|title=Happo-en|last=Bureau|first=Tokyo Convention & Visitors|website=The Official Tokyo Travel Guide, GO TOKYO|access-date=2025-06-02|language=en}}</ref> Mukodžimas Hjakaen dārzs un Meidži Džingu iekšējais dārzs ir populāri tradicionālie japāņu dārzi Tokijā, no kuriem daži sākotnēji piederēja ''kazoku'' dzimtu pārstāvjiem. Botāniskie dārzi Tokijā ietver [[Tokijas Universitāte|Tokijas Universitātes]] Koišikavas botānisko dārzu, Jumenošimas tropisko siltumnīcu kupolu un Dabas pētījumu institūta dabas rezervātu. 2008. gadā 36% no prefektūras kopējās sauszemes platības bija noteikti kā [[Dabas parks|dabas parki]] (otrais lielākais skaits aiz [[Šigas prefektūra|Šigas prefektūras]]), proti, [[Čičibu Tama Kai]], [[Fudži-Hakone-Izu]] un [[Ogasavaras nacionālais parks]] (kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā); Meidži no Mori Takao kvazinacionālais parks; un Akikavas Kjūrjo, Hamuras Kusabanas Kjūrjo, Sajamas, Takao Džinbas, Takijamas un Tamakjūrjo prefektūru dabas parki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.env.go.jp/en/nature/nps/park/doc/files/np_6.pdf|title=General overview of area figures for Natural Parks by prefecture}}</ref> == Atsauces == {{Commons category|Tokyo|Tokija}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Japānas prefektūras}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japānas pilsētas]] [[Kategorija:Japānas prefektūras]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] [[Kategorija:Āzijas galvaspilsētas]] 2nbh1pztcpsi075481aby75bx8a25qo 0 7488 4290229 3900180 2025-06-07T04:59:26Z Д.Ильин 36158 4290229 wikitext text/x-wiki {| border="1" cellpadding="0" cellspacing="0" align="right" style="margin-left: 1em" | {| border="0" cellpadding="5" cellspacing="0" style="margin: 1em" | colspan="3" align="center" | {{big|'''Vienkāršākās aromātiskās struktūras'''}} <!-- četrlocekļu cikli --> |- align="left" ! &nbsp; ! colspan="2" | Kondensēts četrlocekļu un sešlocekļu cikls: |- align="center" valign="bottom" | &nbsp; | [[Attēls:Benzocyclobutadiene.svg|90px]]<br /> [[Benzociklobutēns]] | &nbsp; <!-- pieclocekļu cikli --> |- | colspan="3" | &nbsp; |- align="left" ! &nbsp; ! colspan="2" | Kondensēti pieclocekļu cikli: |- align="center" valign="bottom" ! Pieclocekļu cikli: | [[Attēls:Pentalene.svg|100px]]<br /> [[Pentalēns]] | &nbsp; |- align="center" valign="bottom" | [[Attēls:Furan_structure.svg|55px]]<br />[[Furāns]] | [[Attēls:Benzofuran_structure.png|80px]]<br />[[Benzofurāns]] | [[Attēls:Isobenzofuran.svg|80px]]<br />[[Izobenzofurāns]] |- align="center" valign="bottom" | [[Attēls:Pyrrole structure.svg|55px]]<br />[[Pirols]] | [[Attēls:Indole_structure.png|75px]]<br />[[Indols]] | [[Attēls:Isoindole_simple_structure.png|80px]]<br />[[Izoindols]] |- align="center" valign="bottom" | [[Attēls:Thiophene_structure.png|55px]]<br />[[Tiofēns]] | [[Attēls:Benzothiophene.svg|80px]]<br />[[Benzotiofēns]] | [[Attēls:Benzo-c-thiophene_simple_structure.png|80px]]<br />[[Benzo(c)tiofēns|Benzo<nowiki>[c]</nowiki>tiofēns]] |- align="center" valign="bottom" | [[Attēls:Imidazole_simple_structure.png|55px]]<br />[[Imidazols]] | [[Attēls:Benzimidazole_simple_structure.png|80px]]<br />[[Benzimidazols]] | [[Attēls:Purin2.svg|80px]]<br />[[Purīns]] |- align="center" valign="bottom" | [[Attēls:Pyrazole_simple_structure.png|55px]]<br />[[Pirazols]] | [[Attēls:Indazole_simple_structure.png|80px]]<br />[[Indazols]] | &nbsp; |- align="center" valign="bottom" | [[Attēls:Oxazole_structure.png|55px]]<br />[[Oksazols]] | [[Attēls:Benzoxazol.svg|80px]]<br />[[Benzoksazols]] | &nbsp; |- align="center" valign="bottom" | [[Attēls:Isoxazole_structure.png|55px]]<br />[[Izoksazols]] | [[Attēls:Benzisoxazole_simple_structure.png|80px]]<br />[[Benzizoksazols]] | &nbsp; |- align="center" valign="bottom" | [[Attēls:Thiazole_simple_structure.png|55px]]<br />[[Tiazols]] | [[Attēls:Benzothiazole_simple_structure.png|80px]]<br />[[Benzotiazols]] | &nbsp; <!-- sešlocekļu cikli --> |- | colspan="3" | &nbsp; |- align="left" ! Sešlocekļu cikli: ! colspan="2" | Kondensēti sešlocekļu cikli: | &nbsp; |- align="center" valign="bottom" | [[Attēls:Benzene-Kekule-2D-skeletal.png|55px]]<br />[[Benzols]] | [[Attēls:Naphthalene-2D-Skeletal.svg|80px]]<br />[[Naftalīns]] | [[Attēls:Anthracene-2D-Skeletal.png|110px]]<br />[[Antracēns]] |- align="center" valign="bottom" | [[Attēls:Pyridine_structure.png|55px]]<br />[[Piridīns]] | [[Attēls:Quinoline structure.svg|80px]]<br />[[Hinolīns]] | [[Attēls:Isochinolin.svg|80px]]<br />[[Izohinolīns]] |- align="center" valign="bottom" | [[Attēls:Pyrazin.svg|50px]]<br />[[Pirazīns]] | [[Attēls:Chinoxalin.svg|80px]]<br />[[Hinoksalīns]] | [[Attēls:Acridin.svg|110px]]<br />[[Akridīns]] |- align="center" valign="bottom" | [[Attēls:Pyrimidin.svg|55px]]<br />[[Pirimidīns]] | [[Attēls:Quinazoline_simple_structure.png|80px]]<br />[[Hinazolīns]] | &nbsp; |- align="center" valign="bottom" | [[Attēls:Pyridazin.svg|55px]]<br />[[Piridazīns]] | [[Attēls:Cinnoline_simple_structure.png|80px]]<br />[[Cinnolīns]] | &nbsp; |} |} '''Aromātiskie savienojumi''' ir tādi cikliski savienojumi (visbiežāk organiski), kuru molekulām piemīt tā saucamais [[aromātiskums]] — sevišķa stabilitāte dubultsaišu mijiedarbības (rezonanses) dēļ. Svarīgs un vēsturiski pirmais aromātisko savienojumu veids ir '''arēni''' jeb '''aromātiskie ogļūdeņraži''' — tās ir vielas, kuru molekulās ir viens vai vairāki benzola gredzeni. Arēnus iedala monocikliskos (satur vienu [[Benzols|benzola]] gredzenu) un [[Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži|policikliskos]] (satur vairākus benzola gredzenus). Šajos ciklos esošās saites ir stiprākas nekā ekvivalentas vienkāršo un dubultsaišu kombinācijas, tāpēc aromātiskos ogļūdeņražus izdala atsevišķi no citiem ogļūdeņražiem. Tikai oglekli saturošie aromātiskie cikli satur 6 atomus, jo 5 un 7 locekļu nepiesātinātie ogļūdeņraži neveido delokalizētu π orbitāli (šādu orbitāli veido 5 un 7 locekļu ciklu [[Jons|joni]] - ciklopentadienila anjons, cikloheptatrienila (tropilija) katjons un daži citi). Aromātisks raksturs var būt arī [[heterocikliskie savienojumi|heterocikliskajiem savienojumiem]], kam ir sastopamas ne tikai 6, bet arī 5 un 7 (ļoti reti) locekļu aromātiskās sistēmas. Bez tam aromātiskas var būt arī neorganisku savienojumu, piemēram, [[borazols|borazola]] jeb "neorganiskā benzola" molekulas. == Vēsture == Senāk par ''aromātiskajiem savienojumiem'' dēvēja no dabas produktiem (sveķiem, balzamiem u. tml.) iegūtas vielas ar aromātisku smaržu. Vēlāk šis termins pazaudēja savu sākotnējo jēgu un aromātisko savienojumu ķīmija pārvērtās par benzola savienojumu ķīmiju (lielākā daļa iepriekš atklāto aromātisko vielu saturēja [[Fenilgrupa|fenilgrupu]] jeb benzola gredzenu). Pašlaik kopā ar benzola savienojumiem aromātisko savienojumu ķīmija apskata visus karbocikliskos savienojumus ar "benzola" raksturu, tajā skaitā [[Heterocikliskie savienojumi|heterocikliskos savienojumus]]. == Fizikālās īpašības == Aromātisko ogļūdeņražu savienojumi visbiežāk ir nepolāri un nešķīst ūdenī. Tā kā tie ir maz reaģējoši savienojumi, tie ir noderīgi kā šķīdinātāji citiem nepolāriem savienojumiem. Aromātiskajiem savienojumiem raksturīga dzeltena liesma, kas ir pateicoties augstajai oglekļa un ūdeņraža attiecībai. == Aromātisko ogļūdeņražu iegūšana == Aromātiskos ogļūdeņražu savienojumus iegūst no dažādiem avotiem, ieskaitot naftu un akmeņogļu darvu. Poliaromātiskie ogļūdeņraži ir atmosfēras piesārņojuma daļiņas un ir pazīstamas kā kancerogēnas vielas. Viena no aromātisko ogļūdeņražu savienojumu īpašībām ir tā, ka tiem ir nozīmīga loma dzīvības rašanās procesā kā [[Nukleotīdi|nukleotīdu]] un [[Aminoskābes|aminoskābju]] prekursoriem. == Ķīmiskās īpašības == Ogļūdeņraži, kuru molekulās ir divkāršās vai trīskāršās saites, parasti ir nepiesātināti savienojumi, piemēram, [[alkēni]] un [[alkīni]]. Šīs nepiesātinātības dēļ tie mēdz viegli stāties pievienošanās reakcijās. Aromātiskie ogļūdeņraži dubultsaišu rezonanses dēļ ir stabilāki, tiem raksturīgākas ir elektrofilās aizvietošanas reakcijas, nevis pievienošanās reakcijas. Benzola gredzens šajās reakcijās uzvedas kā nukleofils un elektrofila aizvietošanās laikā paliek neizmainīts. Tā kā elektrofilās aizvietošanas reakcijas laikā tiek tikai nomainīts benzola ūdeņraža atoms pret kādu citu funkcionālo grupu, iegūtajam produktam arī piemīt aromātisks raksturs un stabilitāte. Ja notiek pievienošanās reakcija benzola gredzenam, aromātiskums zūd, kas ir enerģētiski neizdevīgi, tādēļ aromātiskajiem savienojumiem pievienošanās reakcijas nav raksturīgas. == Ārējās saites == * [https://www.toppr.com/guides/chemistry/hydrocarbons/properties-of-aromatic-hydrocarbons/ Properties of Aromatic Hydrocarbons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210414131856/https://www.toppr.com/guides/chemistry/hydrocarbons/properties-of-aromatic-hydrocarbons/ |date={{dat|2021|04|14||bez}} }} * [https://www.toppr.com/guides/chemistry/hydrocarbons/nomenclature-and-preparation-of-aromatic-hydrocarbons/ Nomenclature and Preparation of Aromatic Hydrocarbons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210414132859/https://www.toppr.com/guides/chemistry/hydrocarbons/nomenclature-and-preparation-of-aromatic-hydrocarbons/ |date={{dat|2021|04|14||bez}} }} * [https://courses.lumenlearning.com/introchem/chapter/properties-of-aromatic-compounds/ Properties of Aromatic Compounds] * [https://www.uzdevumi.lv/p/kimija/9-klase/ogludenrazi-un-to-izmantosana-10710/re-eaa19745-f046-464b-9948-d03b240a073c Uzdevumi.lv: 1. Ogļūdeņraži un alkāni] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Organiskā ķīmija]] [[Kategorija:Ogļūdeņraži]] lmlaz69qu3gwm4f5rlo6l0u4pa6k59h 0 9818 4290031 3976114 2025-06-06T12:58:30Z 89.254.152.110 4290031 wikitext text/x-wiki <ref><ref></ref></ref>[[Attēls:World population density map.PNG|300px|thumb|Iedzīvotāju blīvums pēc valsts, [[2006. gads|2006]]]] '''Iedzīvotāju blīvums''' jeb '''apdzīvotība''' ir skaitlisks lielums, kas parāda vidējo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] attiecību pret noteiktu teritorijas vienību (parasti 1 km²).<ref>Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. [[Zvaigzne ABC]], 2007, 210. lpp.</ref> Parasti iedzīvotāju blīvumu aprēķina [[valsts|valstij]], pašvaldībai, citai noteiktai teritorijai vai visai [[Zeme]]i. Pašlaik uz Zemes dzīvo vairāk nekā 8 miljardi [[cilvēks|cilvēku]] (2022. gada dati), un Zemes platība ir 510 miljoni km², tādējādi vidējais apdzīvotības blīvums ir 15,7 cilvēki uz km². Ja tiek ņemta vienīgi sauszemes platība (150 miljoni km²), tad vidēji uz kvadrātkilometra sauszemes dzīvo 53 cilvēki. Jāņem vērā, ka vairāk nekā puse sauszemes ir cilvēkam nepiemērota dzīves vide. Lielākā daļa cilvēku dzīvo netālu no [[jūra]]s, vietās, kur pieejams [[dzeramais ūdens]]. [[Latvija]]s iedzīvotāju blīvums ir 30,8 cilvēki uz km². (2014. gada dati)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-galvenie-raditaji-30260.html|title=Iedzīvotāju skaits un dabiskās kustības galvenie rādītāji|publisher=Csb.gov.lv|accessdate={{dat|2014|9|6||bez}}}}</ref> [[Pārapdzīvotība]] ir pārāk liels iedzīvotāju skaits teritorijā salīdzinājumā ar tajā pieejamajiem resursiem. To izraisa nevienmērīga Zemes apdzīvotība. Pārapdzīvotības ietekmē palielinās [[antropogēnā slodze]], proti, samazinās [[aramzeme]]s un [[ūdens]] resursi, nav brīvu vietu, kur būvēt jaunas ēkas un celtnes, rodas [[piesārņojums]] un uzkrājas [[atkritumi]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Cilvēka ģeogrāfija]] mrw83bviic35kuw6ovnifj2frdwwbd7 4290035 4290031 2025-06-06T13:42:20Z Papuass 88 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/89.254.152.110|89.254.152.110]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Dainis 3976114 wikitext text/x-wiki [[Attēls:World population density map.PNG|300px|thumb|Iedzīvotāju blīvums pēc valsts, [[2006. gads|2006]]]] '''Iedzīvotāju blīvums''' jeb '''apdzīvotība''' ir skaitlisks lielums, kas parāda vidējo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] attiecību pret noteiktu teritorijas vienību (parasti 1 km²).<ref>Anita Biseniece. Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei. [[Zvaigzne ABC]], 2007, 210. lpp.</ref> Parasti iedzīvotāju blīvumu aprēķina [[valsts|valstij]], pašvaldībai, citai noteiktai teritorijai vai visai [[Zeme]]i. Pašlaik uz Zemes dzīvo vairāk nekā 8 miljardi [[cilvēks|cilvēku]] (2022. gada dati), un Zemes platība ir 510 miljoni km², tādējādi vidējais apdzīvotības blīvums ir 15,7 cilvēki uz km². Ja tiek ņemta vienīgi sauszemes platība (150 miljoni km²), tad vidēji uz kvadrātkilometra sauszemes dzīvo 53 cilvēki. Jāņem vērā, ka vairāk nekā puse sauszemes ir cilvēkam nepiemērota dzīves vide. Lielākā daļa cilvēku dzīvo netālu no [[jūra]]s, vietās, kur pieejams [[dzeramais ūdens]]. [[Latvija]]s iedzīvotāju blīvums ir 30,8 cilvēki uz km². (2014. gada dati)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-galvenie-raditaji-30260.html|title=Iedzīvotāju skaits un dabiskās kustības galvenie rādītāji|publisher=Csb.gov.lv|accessdate={{dat|2014|9|6||bez}}}}</ref> [[Pārapdzīvotība]] ir pārāk liels iedzīvotāju skaits teritorijā salīdzinājumā ar tajā pieejamajiem resursiem. To izraisa nevienmērīga Zemes apdzīvotība. Pārapdzīvotības ietekmē palielinās [[antropogēnā slodze]], proti, samazinās [[aramzeme]]s un [[ūdens]] resursi, nav brīvu vietu, kur būvēt jaunas ēkas un celtnes, rodas [[piesārņojums]] un uzkrājas [[atkritumi]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Demogrāfija]] [[Kategorija:Cilvēka ģeogrāfija]] r9yxk9yjblnjtcxtdgpc2fcjl24ph5r 0 15178 4290288 4237432 2025-06-07T07:55:07Z ZANDMANIS 91184 4290288 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #FDB827 | bg_color = #231F20 | team = Boston Bruins | logo = Boston Bruins.svg | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]] | founded = 1924 | dissolved = | operated = | arena = ''[[TD Garden]]'' | ietilpība = 17,565 | colors = Melna, zelta, balta<br />{{color box|black}} {{color box|#ffb612}} {{color box|white}} | owner = ''Delaware North Companies''<br />(vadītājs Džeremijs Džeikobss) | prezidents = {{flaga|Kanāda}} [[Kems Nīlijs]] | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Dons Svīnijs]] | coach = {{flaga|GER}} [[Marko Šturms]] | coach2 = | captain = nav | media = | affiliates = [[Providensas "Bruins"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Reading Royals]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 6 }} '''Bostonas "Bruins"''' ({{val|en|Boston Bruins}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Bostona|Bostonā]], [[Masačūsetsa|Masačūsetsas štatā]], ASV. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas dibināts 1924. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Bruins" sešas reizes izcīnījusi [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], pēdējo reizi to paveicot 2011. gadā. Mājas spēles komanda aizvada ''[[TD Garden]]'' hallē. == Vēsture == === Pirms Otrā pasaules kara === 1924. gadā [[Čārlzs Ādamss|Čārlzam Ādamsam]] izdevās pārliecināt [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vadību izplesties līdz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Ādamsam izdevās pārliecināt NHL vadību, lai tā viņam piešķir franšīzi [[Bostona|Bostonā]]. Ādamss noalgoja agrāko hokejistu [[Arts Ross|Artu Rosu]] kā topošās komandas ģenerālmenedžeri. Nākamos trīsdesmit gadus Ross bija viens no redzamākajiem "Bruins" personāžiem, vairākkārt ieņemot arī komandas galvenā trenera amatu. Pirmo spēli "Bruins" aizvadīja 1924. gada 1. decembrī, kad tā ar 2—1 pārspēja [[Monreālas "Maroons"]]. Pirmajā sezonā gan komanda izcīnīja tikai sešas uzvaras, to noslēdzot pēdējā vietā. 1928. gadā atklāts tika ''[[Boston Garden]]'', kurā komanda aizvadīja savas mājas spēles līdz pat 1995. gadam. 1926.—27. gada sezonā komandas sniegums ievērojami uzlabojās. "Bruins" rindām pievienojās arī [[Edijs Šors]], kas kļuva par vienu no komandas pirmajām zvaigznēm. "Bruins" sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālu, taču tajā piekāpās [[Otavas "Senators"]]. Divus gadus vēlāk komandai gan izdevās izcīnīt Stenlija kausu, finālsērijā pārspējot [[Ņujorkas "Rangers"]]. Nākamajā sezonā "Bruins" uzvarēja 38 no 44 regulārās sezonas spēlēs, taču finālā zaudēja [[Monreālas "Canadiens"]] hokejistiem. 1930. gados komandas rindās vadošie spēlētāji bija Edijs Šors, [[Tainijs Tomsons]], [[Dits Klepers]], [[Beibs Zīberts]] un [[Kūnijs Veilands]]. Šajā desmitgadē "Bruins" piecas reizes bija regulārās sezonas spēcīgākā komanda, taču vienīgi 1939. gadā komandai izdevās izcīnīt tās otro Stenlija kausa titulu. 1939. gadā Tomsons tika aizmainīts pret līgas debitantu [[Frenks Brimseks|Frenku Brimseku]], savukārt 1940. gadā komandu pameta arī Edijs Šors. Par spīti tam, 1940.—41. gada sezonā "Bruins" izcīnīja vēl vienu Stenlija kausa titulu. === Otrās pasaules kara un Oriģinālā sešinieka ēra === [[Otrais pasaules karš]] "Bruins" ietekmēja vairāk nekā citas NHL komandas — gan Brimseks, gan arī vēl vairāki komandas vadošie spēlētāji tika iesaukti armijā. Vadošie spēlētāji "Bruins" atgriezās 1945.—46. gada sezonā, kurā [[Dits Klepers]] kā spēlējošais treneris aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam. Pēc nākamās sezonas Klepers beidza spēlētāja karjeru, taču pildīja trenera pienākumus vēl nākamos divus gadus. 1950. gados mainījās komandas īpašnieki. "Bruins" spēlēja ar mainīgām sekmēm. Lai gan komanda sasniedza 1953., 1957. un 1958. gada Stenlija kausa finālu, visas trīs reizes tā piekāpās [[Monreālas "Canadiens"]]. No 1960. līdz pat 1967. gadam "Bruins" ne reizi neiekļuva [[NHL]] izslēgšanas kārtā. Šajā periodā "Bruins" sistēma nebija tik attīstīta kā pārējām komandām, līdz ar tā meklēja spēlētājus, kurus nav aizsargājušas citas līgas vienības. Tā 1958. gadā tieši "Bruins" rindās vairākas spēles aizvadīja [[Villijs O'Rī]] — pirmais tumšādainais NHL spēlētājs. === Septiņdesmitie gadi === 1964. gadā [[Vestons Ādamss]], "Bruins" dibinātāja Čārlza Ādamsa dēls, atpirka komandu. Ādamss noslēdza līgumu ar aizsargu [[Bobijs Ors|Bobiju Oru]], kurš "Bruins" rindās sāka spēlēt 1966. gadā. Sezonas izskaņā kā līgas labākais debitants Ors ieguva [[Kaldera balva|Kaldera balvu]]. Vēlāk no [[Čikāgas "Blackhawks"]] komanda ieguva arī jaunos uzbrucējus [[Fils Espozito|Filu Espozito]], [[Kens Hodžs|Kenu Hodžu]] un [[Freds Stenfilds|Fredu Stenfildu]]. Visi trīs kļuva par ārkārtīgi nozīmīgiem "Bruins" spēlētājiem. Kopā ar tādiem spēlētājiem kā [[Džons Makkenzijs|Džonam Makkenzijam]], [[Dereks Sendersons|Derekam Sendersonam]], [[Dalass Smits|Dalasam Smitam]] un [[Gerijs Čīverss|Gerijam Čīversam]] "Bruins" kļuva par vienu no spēcīgākajām līgas komandām. 1969.—70. gada sezonā pēc 29 gadu pārtraukuma "Bruins" izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], finālsērijā pārspējot [[Sentluisas "Blues"]]. Ors guva finālsērijas izšķirošos vārtus. Viņš jau astoto sezonu pēc kārtas izcīnīja [[Džeimsa Norisa balva|Džeimsa Norisa balvu]], kā arī ieguva [[Arta Rosa balva|Arta Rosa]], [[Kona Smita balva|Kona Smita]] un [[Harta balva]]s. 1970.—71. gada sezonā "Bruins" laboja desmitiem rezultativitātes rekordu, taču izslēgšanas kārtas spēlēs piekāpās [[Monreālas "Canadiens"]] ar debitantu [[Kens Draidens|Kenu Draidenu]] vārtos. Gan 1970.—71., gan 1971.—72. gada sezonās Espozito un Ors bija divi rezultatīvākie līgas spēlētāji, un 1972. gadā "Bruins" izdevās vēlreiz izcīnīt Stenlija kausu. 1972.—73. gada sezona komandai ne bija pārlieku veiksmīga, taču gadu vēlāk komanda atguvās. Espozito, Ors un Hodžs sezonu noslēdza ar vairāk nekā 100 rezultativitātes punktiem, savukārt "Bruins" vien finālsērijā negaidīti piekāpās [[Filadelfijas "Flyers"]]. 1974.—75. gada sezonā par "Bruins" treneri kļuva [[Dons Čerijs]]. Komandas rindas papildināja spēka uzbrucēji un [[policists (hokejs)|policisti]], un "Bruins" arvien spēlēja pārliecinoši. 1974.—75. gada sezona bija pēdējā, kuru Ors un Espozito noslēdza kā divi rezultatīvākie līgas spēlētāji. Daudzo ceļa traumu dēļ tā bija arī Bobija Ora pēdējā pilnā sezona NHL. 1975.—76. gada sezonā [[Fils Espozito]] tika aizmainīts uz [[Ņujorkas "Rangers"]]. Jau otro sezonu pēc kārtas komanda sasniedza izslēgšanas cīņas, pirmajā kārtā piekāpjoties Filadelfijas "Flyers". 1977. gadā "Bruins" atgriezās Čīverss, kurš vairākas sezonas bija aizvadījis [[Pasaules hokeja asociācija|Pasaules hokeja asociācijā]]. Komanda sasniedza Stenlija kausa finālsēriju, tajā piekāpjoties Monreālas "Canadiens". Arī 1978. gadā "Bruins" finālā piekāpās "Canadiens", savukārt 1979. gadā "Bruins" ar "Canadiens" tikās pusfinālā, arī šoreiz atzīstot pretinieku pārākumu. Izšķirošajā spēlē vēl pāris minūtes pirms pamatlaika beigām "Bruins" atradās vadībā, taču saņēma noraidījumu par skaitliskā sastāva pārkāpumu. "Canadiens" izdevās rezultātu izlīdzināt un pagarinājumā izcīnīt uzvaru. Pēc šīs sezonas Čerijs atstāja komandas galvenā trenera amatu. === Astoņdesmitie un deviņdesmitie gadi === [[Attēls:Bourque 7.jpg|thumb|250px|[[Rejs Burks]] palīdzēja "Bruins" sasniegt divas [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsērijas]] [[1979. gada NHL drafts|1979. gada NHL draftā]] "Bruins" ar kopējo astoto numuru izvēlējās aizsargu [[Rejs Burks|Reju Burku]]. Astoņdesmitajos gados tieši Burks, [[Breds Pārks]] un [[Riks Midltons]] bija komandas vadošie spēlētāji, pateicoties kuriem "Bruins" neizlaida nevienu izslēgšanas kārtu. Burks, [[Kems Nīlijs]] un [[Kīts Krauders]] ļāva 1988. gadā "Bruins" sasniegt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālsēriju, kurā gan komanda ar 0—4 piekāpās [[Edmontonas "Oilers"]]. Pēc diviem gadiem "Bruins" vēlreiz sasniedza finālsēriju un vēlreiz atzina "Oilers" pārākumu. Pēc 1992.—93. gada sezonas "Bruins" līdz pat 2011. gadam neizdevās sasniegt Stenlija kausa izcīņas otro kārtu. Pēc 1994.—95. gada sezonas "Bruins" pārcēlās no ''[[Boston Garden]]'' uz ''[[TD Garden|FleetCenter]]''. 1996.—97. gada sezona bija pirmā pēdējo trīsdesmit gadu laikā, kurā "Bruins" neizdevās iekļūt izslēgšanas kārtā. === Divdesmit pirmais gadsimts === Pēc neveiksmīga 2000.—01. gada sezonas ievada "Bruins" šķīrās no tās trenera [[Pets Bērnss|Peta Bērnsa]], viņa vietā stājoties [[Maiks Kīnans|Maikam Kīnanam]]. Komanda gan vēlreiz neiekļuva izslēgšanas kārtā, un Kīnans amatu zaudēja. Nākamajā sezonā komanda izcīnīja divīzijas čempiones titulu, taču izslēgšanas kārtā zaudēja jau konferences ceturtdaļfinālā. Komandas kodolu šajā periodā veidoja [[Džo Torntons]], [[Sergejs Samsonovs]], [[Braiens Rolstons]], [[Bills Gerins]] un [[Maiks Knuble]]. 2007. gadā par komandas galveno treneri kļuva [[Klods Žiljens]]. 2010.—11. gada sezonā "Bruins" sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālu, kurā ar 4—3 pārspēja [[Vankūveras "Canucks"]]. Divus gadus vēlāk "Bruins" vēlreiz izdevās sasniegt Stenlija kausa finālu, taču šoreiz komanda sērijā ar 2—4 piekāpās [[Čikāgas "Blackhawks"]]. Nākamajā sezonā komanda izcīnīja pirmo vietu līgas regulārajā sezonā, taču jau ''play-off'' otrajā kārtā piekāpās [[Detroitas "Red Wings"]]. 2015. un 2016. gadā komandai Stenlija kausa izcīņā iekļūt neizdevās. Žiljēns par komandas treneri strādāja līdz 2017. gadam, tādējādi kļūstot par visu laiku ilgāko laiku strādājušo "Bruins" treneri. 2018.—19. gada sezonā "Bruins" sasniedza Stenlija kausa finālsēriju, taču tajā septiņās spēlēs piekāpās [[Sentluisas "Blues"]]. No 2006. līdz 2020. gadam komandas kapteinis bija slovāku aizsargs [[Zdeno Hāra]]. 2022.—2023. gada sezonā "Bruins" uzstādīja visu laiku NHL rekordu kā komanda, kas visātrāk ieguvusi guvusi 50 uzvaras, sasniedzot to izdarot 64 spēlēs, salīdzinot ar iepriekšējo rekordu — 66 spēles, ko iepriekš sasniedza 1995.—1996. gadā Detroitas "Red Wings" un 2018.—2019. gadā [[Tampabejas "Lightning"]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcsportsboston.com/nhl/boston-bruins/bruins-make-nhl-history-with-comeback-win-over-red-wings/289234/|title=Bruins make NHL history with comeback win over Red Wings|date=2023. gada 11. marts}}</ref> Tajā pašā spēlē "Bruins" kļuva par trešo komandu vēsturē, kas visātrāk izcīnījusi vietu izslēgšanas spēlēs 82 sezonu laikā, atpaliekot tikai no 1995.—1996. gada Detroitas "Red Wings" (59 spēles) un 1998.—1999. gada [[Dalasas "Stars"]] (63 spēles).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/boston/news/boston-bruins-clinch-nhl-playoff-berth-fastest-team-bergeron-pastrnak-ullmark-montgomery/|title=Bruins become first team in NHL to clinch playoff berth this season - CBS Boston|first=WBZ-News|last=Staff|date=2023. gada 11. marts|website=www.cbsnews.com}}</ref> Bostonas "Bruins" komanda, 9. aprīļa spēlē izbraukumā uzveica (5:3) Filadelfijas "Flyers", tādējādi pārspējot Detroitas "Red Wings" un Tampabejas "Lightning" attiecīgi 1995./1996. gada un 2018./2019. gada regulārajās sezonās sasniegtās 62 uzvaras, izcīnot 63 uzvaru.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/10042023-a?utm_source=dlvr.it&utm_medium=facebook|title=Pastrņākam 3+1, "Bruins" izcīna 63. uzvaru un uzstāda jaunu NHL rekordu|date=2023. gada 10. apr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 6 ** 1928—29, 1938—39, 1940—41, 1969—70, 1971—72, 2010—11 * '''Konferences čempioni''': 5 ** 1987—88, 1989—90, 2010—11, 2012—13, 2018—19 * '''Divīzijas čempioni''': 27 ** 1927—28, 1928—29, 1929—30, 1930—31, 1932—33, 1934—35, 1937—38, 1970—71, 1971—72, 1973—74, 1975—76, 1976—77, 1977—78, 1978—79, 1982—83, 1983—84, 1989—90, 1990—91, 1992—93, 2001—02, 2003—04, 2008—09, 2010—11, 2011—12, 2013—14, 2019—20, 2022—23 == Spēlētāji == === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2024. gada 2. maijā.'' ==== Vārtsargi ==== * {{0}}1 {{flaga|ASV}} [[Džeremijs Sveimens]] * 35 {{flaga|Zviedrija}} [[Līnuss Ulmarks]] * 80 {{Flaga|Kanāda}} [[Maikls Dipjetro]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}6 {{flaga|ASV}} [[Meisons Lohrei]] * 12 {{flaga|ASV}} [[Kevins Šatenkērks]] * 25 {{flaga|ASV}} [[Brendons Karlo]] * 27 {{flaga|Zviedrija}} [[Hampuss Lindholms]] * 28 {{flaga|ASV}} [[Dereks Forborts]] * 29 {{Flaga|Kanāda}} [[Patriks Voterspūns]] * 48 {{flaga|ASV}} [[Mets Grezliks]] * 52 {{flaga|ASV}} [[Endrū Pīks]] * 73 {{flaga|ASV}} [[Čārlijs Makevojs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * {{flaga|Krievija}} [[Ņikita Zadorovs]] ==== Uzbrucēji ==== * 11 {{flaga|ASV}} [[Trents Frederiks]] * 13 {{flaga|ASV}} [[Čārlijs Koils]] * 18 {{Flaga|Čehija}} [[Pavels Zaha]] * 19 {{flaga|ASV}} [[Džons Bīčers]] * 21 {{flaga|ASV}} [[Džeimss van Rīmsdaiks]] * 28 {{flaga|SWE}} [[Elīass Lindholms]] * 39 {{Flaga|Kanāda}} [[Morgans Gīkijs]] * 43 {{Flaga|Kanāda}} [[Dentons Heinens]] * 51 {{Flaga|Kanāda}} [[Mets Patrā]] * 55 {{Flaga|Kanāda}} [[Džastins Brazo]] * 61 {{flaga|ASV}} [[Patriks Marūns]] * 70 {{flaga|Zviedrija}} [[Jespers Bokvists]] * 74 {{flaga|Kanāda}} [[Džeiks Debrasks]] * 88 {{Flaga|Čehija}} [[Davids Pastrņāks]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 94 {{flaga|Čehija}} [[Jakubs Lauko]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> === Latvijas hokejisti "Bruins" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Grigorijs Panteļejevs]]||50||8||6||14||1992—1995 |- |align=left| [[Pēteris Skudra]]||26||{{sort|-1|—}}||{{sort|-1|—}}||{{sort|-1|—}}||2000—2001 |- |align=left| [[Sergejs Žoltoks]]||25||2||2||4||1992—1994 |- |align=left| [[Mārtiņš Karsums]]||6||0||1||1||2008—2009 |- |align=left| [[Kaspars Daugaviņš]]||6||0||1||1||2012—2013 |} == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <!-- 2022.g.vasara --> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Rejs Burks]] || A || 1518 || 395 || 1111 || '''1506''' || 0,99 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džonijs Bjusiks]] || KM || 1436 || 545 || 794 || '''1339''' || 0,93 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Fils Espozito]] || C || 625 || 459 || 553 || '''1012''' || 1,63 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Patriss Beržerons]]''' || C || 1216 || 400 || 582 || '''982''' || 0,81 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Riks Midltons]] || LM || 881 || 402 || 496 || '''898''' || 1,02 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Bobijs Ors]] || A || 631 || 264 || 624 || '''888''' || 1,41 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Breds Maršāns]]''' || KM || 874 || 351 || 444 || '''795''' || 0,91 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Veins Kešmens]] || KM || 1027 || 277 || 516 || '''793''' || 0,77 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Davids Krejči]]''' || C || 962 || 215 || 515 || '''730''' || 0,76 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Kens Hodžs]] || LM || 652 || 289 || 385 || '''674''' || 1,03 |} === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Fils Espozito]], 76 (1970—71) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Bobijs Ors]], 102 (1970—71) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Fils Espozito]], 152 (1970—71) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Džejs Millers]], 304 (1987—88) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Bobijs Ors]], 139 (1970—71) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Džo Žuno]], 102 (1992—93) === Komandas treneri === 2025. gada 5. jūnijā "Bruins" komanda paziņoja par vācu trenera [[Marko Šturms|Marko Šturma]] pieņemšanu darbā kā 30. galveno treneri komandas vēsturē.<ref>{{Cite web |date=2025-06-05 |title=Marco Sturm Named 30th Head Coach in Boston Bruins History {{!}} Boston Bruins |url=https://www.nhl.com/bruins/news/marco-sturm-named-30th-head-coach-in-boston-bruins-history |access-date=2025-06-05 |website=www.nhl.com |language=en}}</ref> Šturms spēlēja Bruins komandā no 2005. līdz 2010. gadam un būs pirmais Eiropas izcelsmes galvenais treneris komandas vēsturē. {{div col}} * [[Arts Ross]] (1924—1928) * [[Cy Denneny|Sajs Dennenijs]] (1928—1929) * [[Arts Ross]] (1929—1934) * [[Frenks Patriks]] (1934—1936) * [[Arts Ross]] (1936—1939) * [[Kūnijs Veilands]] (1939—1941) * [[Arts Ross]] (1941—1945) * [[Dits Klepers]] (1945—1949) * [[Georges Boucher|Žoržs Bušē]] (1949—1950) * [[Lynn Patrick|Lins Patriks]] (1950—1954) * [[Milts Šmits]] (1954—1961) * [[Fils Vatsons]] (1961—1962) * [[Milts Šmits]] (1962—1966) * [[Harijs Sindens]] (1966—1970) * [[Toms Džonsons]] (1970—1973) * [[Bep Guidolin|Beps Gidolēns]] (1973—1974) * [[Dons Čerijs]] (1974—1979) * [[Freds Kreitons]] (1979—1980) * [[Harijs Sindens]] (1980) * [[Gerijs Čīverss]] (1980—1985) * [[Harijs Sindens]] (1985) * [[Bačs Gorings]] (1985—1986) * [[Terijs O'Rīlijs]] (1986—1989) * [[Maiks Milberijs]] (1989—1991) * [[Riks Bouness]] (1991—1992) * [[Braiens Saters]] (1992—1995) * [[Stīvs Kaspers]] (1995—1997) * [[Pets Bērnss]] (1997—2000) * [[Maiks Kīnans]] (2000—2001) * [[Robijs Ftoreks]] (2001—2003) * [[Maiks O'Konels]] (2003) * [[Maiks Salivans]] (2003—2006) * [[Deivs Lūiss]] (2006—2007) * [[Klods Žiljēns]] (2007—2017) * [[Brūss Kesidijs]] (2007—2022) * [[Džims Montgomerijs]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/bruins/news/jim-montgomery-named-29th-head-coach-of-the-boston-bruins-334794392|title=Jim Montgomery Named 29th Head Coach Of The Boston Bruins &#124; Boston Bruins|date=2022. gada 1. jūl.|website=www.nhl.com}}</ref> (2022—2024) * [[Džo Sako]] (2024—2025) * [[Marko Šturms]] (2025—pašlaik) {{div col end}} === Komandas kapteiņi === {{div col|colwidth=30em}} * [[Spreigs Kleghorns]],<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Sprague Cleghorn selected as coach of Boston Bruins|url=https://news.google.com/newspapers?id=bH0uAAAAIBAJ&pg=6708,478148&dq=cleghorn+boston&hl=en|work=The Gazette|location=Montreal|via=Google News Archive Search|date=November 3, 1927|access-date=November 2, 2017|archive-date=August 14, 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220814043944/https://news.google.com/newspapers?id=bH0uAAAAIBAJ&pg=6708,478148&dq=cleghorn+boston&hl=en}}</ref> 1925—1928 * [[Laionels Hičmans]], 1928—1931 * [[Džordžs Ouenss]], 1931—1932 * [[Dits Klepers]], 1932—1938, 1939—1946 * [[Konijs Veilands]], 1938—1939 * [[Džons Kroufords]], 1946—1950 * [[Milts Šmits]], 1950—1954 * [[Eds Senfords]], 1954—1955 * [[Fērnijs Flemens]], 1955—1961 * [[Dons Makinijs]], 1961—1963 * [[Leo Boivins]], 1963—1966 * [[Džonijs Buciks]], 1966—1967; 1973—1977 * [[Veins Kešmens]], 1977—1983 * [[Terijs O'Railijs]], 1983—1985 * [[Rejs Burks]] un [[Riks Midltons]], 1985—1988 (divi kapteiņi) * Rejs Burks , 1988—2000 * [[Džeisons Elisons]], 2000—2001 * [[Džo Torntons]], 2002—2005 * [[Zdeno Hāra]], 2006—2020 * [[Patriss Beržerons]], 2021—2023 * [[Breds Maršāns]], 2023—2025<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/08032025-panthers_turpina_brunoties_un_piesaista_b|title="Panthers" turpina bruņoties un piesaista "Bruins" kapteini Maršānu|date=2025. gada 7. marts|website=sportaziņas.com}}</ref> {{div col end}} == Komandas iepriekšējie logo == <center><gallery> Attēls:BostonBruinsLogo27-32.gif|Kluba logo no 1927. līdz 1932. gadam Attēls:Bostonbruinslogo40s.gif|Kluba logo no 1933. līdz 1948. gadam Attēls:BOS 50-95.gif|Kluba logo no 1950. līdz 1995. gadam </gallery></center> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/BOS/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141013185722/http://www.hockey-reference.com/teams/BOS/ |date={{dat|2014|10|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bostonas "Bruins"| ]] ipu8wufza9k179fmhx2famh61x15krl 10 15425 4290017 4289833 2025-06-06T12:23:50Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" pazušana → Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija using [[Project:AWB|AWB]] 4290017 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? [[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' <small>(attēlā)</small> pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? [[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|50px]] * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' <small>(attēlā)</small> [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? [[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]] <small>(attēlā titullapa)</small>? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[Islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? [[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? [[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|50px]] * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas <small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis, un Čārlzs Djūks)</small>? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? [[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' <small>(attēlā)</small> tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|Kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? [[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? [[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte <small>(attēlā)</small> ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? [[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? [[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|50px]] * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? [[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā <small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? [[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majons]]''' <small>(attēlā)</small> ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk kā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' <small>(attēlā)</small> aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? [[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|50px]] * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? [[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? [[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? [[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? [[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' <small>(attēlā)</small> ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? [[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' <small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small> ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? [[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|50px]] * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' <small>(attēlā)</small> reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? [[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? [[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' <small>(attēlā)</small> pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? [[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' <small>(attēlā)</small> lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? [[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|50px]] * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' <small>(attēlā)</small> dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? [[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' <small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small> uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? [[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|50px]] * ... Katerina Sakellaropulu <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? [[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' <small>(attēlā)</small> tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? [[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' <small>(attēlā)</small> pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? [[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small> bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? [[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|50px]] * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]''' <small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? [[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kanlaons]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? [[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam <small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? [[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? [[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small>, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? [[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' <small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small> uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? [[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' <small>(attēlā)</small> atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? [[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|50px]] * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]] <small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? [[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|50px]] * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' <small>(attēlā)</small> 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? [[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s <small>(attēlā)</small>; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? [[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? [[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|50px]] * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' <small>(attēlā)</small> bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? [[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nidas pludmale]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? [[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Seims nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? [[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' <small>(attēlā)</small> pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? [[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' <small>(attēlā)</small> tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP)? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? [[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|50px]] * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? [[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? [[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā <small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? [[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? [[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? [[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? [[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja <small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? [[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? [[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] <small>(attēlā)</small> bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? [[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? [[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? [[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? [[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' <small>(attēlā)</small> veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? [[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Turku katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? [[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? [[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? [[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? [[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|50px]] * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? [[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelagu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? [[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? [[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|50px]] * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' <small>(attēlā)</small> tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? [[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? [[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alīda Valli]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? [[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? [[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' <small>(attēlā)</small> bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? [[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|50px]] * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' <small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small> bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? [[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? [[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? [[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai <small>(attēlā eļļas palmas)</small>? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|50px]] * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīnieši|argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvieši|latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? [[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? [[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? [[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? [[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|50px]] * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? [[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? [[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|50px]] * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga <small>(attēlā)</small>? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? [[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]] <small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? [[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monako katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? [[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|50px]] * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]]? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? [[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|50px]] * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? [[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|50px]] * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' <small>(attēlā)</small> ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? [[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|50px]] * ... no 2006. līdz 2007. gadam [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? [[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|50px]] * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? [[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? [[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? [[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|50px]] * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē <small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? [[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? [[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? [[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') <small>(attēlā)</small> papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? [[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? [[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules <small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? [[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|50px]] * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' <small>(attēlā)</small> notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? [[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|50px]] * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' <small>(attēlā)</small> kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? [[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|50px]] * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? [[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|50px]] * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' <small>(attēlā)</small> nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? [[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš to pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar to startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? [[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā strauta sniegoga)</small>? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? [[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? [[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|50px]] * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]''' <small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? [[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? [[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|50px]] * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? [[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|50px]] * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? [[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|50px]] * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' <small>(attēlā)</small> izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small> ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? [[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]'' <small>(attēlā)</small>, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? [[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' <small>(attēlā)</small> no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? [[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? [[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? [[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki <small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small> ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? [[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]? <small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? [[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|50px]] * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? [[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās <small>(attēlā lielais nandu)</small>, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? [[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi <small>(attēlā [[baklažāns]])</small>? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? [[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|50px]] * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? [[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|50px]] * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' <small>(attēlā)</small> [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? [[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' <small>(attēlā)</small> bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? [[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|50px]] * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' <small>(attēlā)</small> strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? [[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? [[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? [[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sārtais flamings]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? [[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|50px]] * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? [[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? [[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' <small>(attēlā)</small> projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? [[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romas forums]]''' <small>(attēlā)</small> gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? [[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lauka magone]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? [[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju <small>(attēlā)</small>, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? [[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' <small>(attēlā)</small> ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? [[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? [[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' <small>(attēlā)</small> [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? [[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' <small>(attēlā 1937. gadā)</small> nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? [[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? [[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? [[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]] <small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? [[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|50px]] * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? [[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|50px]] * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]] <small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? [[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? [[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' <small>(attēlā)</small> 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? [[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[Evora]]s''' <small>(attēlā)</small> "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? [[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|50px]] * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? [[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belenas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? [[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|50px]] * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' <small>(attēlā)</small> šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistītas ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? [[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? [[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? [[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baobabs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? [[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā <small>(attēlā)</small> ir no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? [[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]''' <small>(attēlā)</small>, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? [[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' <small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small> ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? [[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|50px]] * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' <small>(attēlā)</small> [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? [[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā ar uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gadu sākumā un beigās '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? [[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu <small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? [[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? [[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' <small>(attēlā)</small> gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? [[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|50px]] * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? [[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|50px]] * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em <small>(attēlā klinšu damans)</small>? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? [[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās <small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas, par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], Kristaps Gludītis un [[Zigmārs Raimo]])? [[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? [[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? [[Attēls:Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā.jpg|border|right|50px]] * ... '''"[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]"''', kurai sekoja deklarācija '''"[[Par Latvijas iestāšanos PSRS]]"''' <small>(abas attēlā)</small>, [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 21. jūlijā pieņēma [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], kurā [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 18. novembrī bija notikusi [[Latvijas valsts pasludināšana]]? * ... saskaņā ar prūšu [[ģenerālis|ģenerāļa]] un kara teorētiķa [[Karls fon Klauzevics|Karla fon Klauzevica]] teikto '''[[pretuzbrukums]]''' ir visefektīvākais līdzeklis, lai piespiestu uzbrucēju atteikties no uzbrukuma plāniem? * ... '''[[Pāces pilskalns]]''', kas atrodas [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pācē]], mūsdienās veido Pāces dzirnavezera [[Sala|salu]]? [[Attēls:Rutabaga, variety nadmorska.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kālis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti tuvi radniecīgs ar [[Rapsis|rapsi]], kas ir cita ''Brassica napus'' [[pasuga]], bet šī [[suga]] radās kā [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] starp [[Dārza kāposts|kāpostiem]] un [[Rācenis|rāceņiem]]? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] [[Narva (upe)|Narvas upē]] izveidotā '''[[Narvas ūdenskrātuve]]''', pa kuru iet [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s robeža, tika uzpludināta, lai varētu darboties mūsdienās Krievijai piederošā Narvas HES? * ... no 1945. līdz 1954. gadam '''[[Krimas apgabals (PSRS)|Krimas apgabals]]''' ietilpa [[Krievijas PFSR]] sastāvā, bet no 1954. līdz 1991. gadam — [[Ukrainas PSR]] sastāvā? [[Attēls:Burned Georgian T-72 tank in Tskhinvali.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kauja par Chinvalu (2008)|kauja par Chinvalu]]''' bija vienīgā lielā [[kauja]] [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karā]] <small>(attēlā iznīcināts [[Gruzija]]s [[T-72]] [[tanks]] [[Chinvala|Chinvalā]])</small>? * ... '''[[mākslas peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|mākslas peldēšanas programmā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, lai nostiprinātu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un paplašinātu valstu dažādību kvalifikācijas procesā? * ... vēsturiskā spiegu drāmas seriāla '''"[[Amerikāņi (seriāls)|Amerikāņi]]"''' darbība norisinās [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pēc [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] inaugurācijas [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā 1981. gada janvārī un noslēdzas neilgi pirms ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju parakstīšanas 1987. gada decembrī? [[Attēls:Mayr_Hayrenik.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Māte Armēnija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s centrā tika uzbūvēts 1950. gadā kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] piemineklis, bet 1962. gada pavasarī Staļina skulptūru noņēma un 1967. gadā tās vietā novietoja esošo tēlu? * ... daļa [[emigranti|emigrantu]], kas pameta dzimteni pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], atgriezās [[Padomju Savienība|PSRS]], bet lielākā daļa '''[[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]]''' bija kategoriski pret atgriešanos un iesaistījās [[Ideoloģija|ideoloģiskajā]] cīņā pret padomju [[Aģitācija|aģitāciju]]? * ... '''[[logogramma]]''' vai hieroglifs apzīmē [[vārds|vārdu]] vai [[morfēma|morfēmu]]; logogrāfiskās [[rakstība]]s ir vienas no izplatītākajām — tās lieto ap 20 % pasaules iedzīvotāju [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Палеонтологический музей Орлова (20221008143757).jpg|border|right|50px]] * ... [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga '''''[[Bothriolepis maxima]]''''' <small>(attēlā)</small>, kuras [[fosilija]]s lielā skaitā atrastas [[Latvija]]s teritorijā, ir izmēros lielākais zināmais [[Botriolepji|botriolepis]]? * ... saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem '''[[islāms Ziemeļmaķedonijā|musulmaņi Ziemeļmaķedonijā]]''' bija vairāk nekā 30 % iedzīvotāju, kas izvietojušies lielākoties [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļrietumu un rietumu daļā? * ... '''[[1585. gads Latvijā|1585. gada]]''' 10. aprīlī ar Kronborgas miera līgumu [[Dānijas Karaliste]] atteicās no [[Kurzemes bīskapija]]s par labu [[Polijas-Lietuvas ūnija]]i, ar to noslēdzot [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]]? [[Attēls:Coffea canephora.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kafijkoku ģints|kafijkoku ģintī]]''' ir klasificētas vairāk nekā 120 sugas, taču [[kafija]]s tirdzniecība balstās uz divām — ''Coffea arabica'' un ''Coffea canephora'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] dzīvojošie '''[[adžāri]]''' piekopj gan [[Pareizticība|pareizticību]], gan [[Islāms|islāmu]], kas ir izplatīts [[Adžārija]]s austrumos un dienvidos, kur [[Musulmaņi|musulmaņu]] skaits var pārsniegt 90 %? * ... '''[[Burāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Marseļa]]s ostā [[Francija]]s dienvidu piekrastē? [[Attēls:2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada ''[[Tour de Suisse]]'' piektā posma laikā [[Šveice]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Džino Mēders]]''' <small>(attēlā)</small> krita pagriezienā, nobraucienā no posma augstākā punkta Albula pārejā, un dienu vēlāk, 16. jūnijā, sportists no gūtajiem savainojumiem nomira? * ... '''[[islāms Eiropā]]''' ir otrā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s? * ... 2023. gadā ''[[Microsoft]]'' uzsāka darbu pie būtiskām izmaiņām '''''[[Microsoft Bing]]''''' meklētājprogrammā, tostarp tajā iekļaujot jaunu [[Sarunbots|sarunbota]] funkcionalitāti ''Bing AI'', kas ir balstīta uz ''[[OpenAI]]'' izstrādāto ''[[GPT-4]]''? [[Attēls:Mazirbes luterāņu baznīca 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] '''[[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika iesvētīts pirmais [[lībiešu karogs]]? * ... '''[[kara komunisms|kara komunisma]]''' rezultātā [[1920. gads|1920. gadā]] [[darba ražīgums]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], tostarp masveida [[Nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa? * ... '''[[Irānas Azerbaidžāna]]s''' teritorija ir daudz plašāka nekā [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[Azerbaidžānas Republika]]s teritorija, un to galvenokārt apdzīvo [[azerbaidžāņi]] ([[Irānas azerbaidžāņi]])? [[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|border|right|50px]] * ... '''[[1586. gads Latvijā|1586. gadā]]''' Livonijas vietvaldi [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]] <small>(attēlā)</small> iesvētīja par [[Romas Katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]], bet pēc [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus [[Livonijas hercogiste]]s administratora pienākumus? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]]''' uzvarēja vienā spēlē (2:0 savā laukumā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]]), bet zaudēja visās pārējās spēlēs un ierindojās pēdējā vietā grupā? * ... [[Pjotrs Kropotkins]] tiek uzskatīts par galveno '''[[anarhokomunisms|anarhokomunisma]]''' idejas teorētiķi, kas tai piešķīra saskaņotu, pabeigtu formu, taču viņš nebija pirmais anarhokomunists? [[Attēls:Haruka Kitaguchi Budapest 2023(2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] '''[[Haruka Kitaguči]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar rezultātu 65,80 m un kļuva par pirmo [[Japāna]]s [[šķēpmetēja|šķēpmetēju]], kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēlēs? * ... [[Jeņiseja]]s vidustecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Krasnojarskas ūdenskrātuve]]s''' aizsprosts sākts būvēt [[1955. gads|1955. gadā]] kā [[komjaunatne]]s triecienceltne, un tā izveidotā [[ūdenskrātuve]] stiepjas 388 km garumā? * ... [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 845 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], kļūstot par [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko 2023. gada filmu]]? [[Attēls:T-90 tank during the Victory Day parade in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam [[Krievija]]s [[tanks]] '''[[T-90]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaulē pārdotāko jauno pamattanku? * ... kopš 1970. gadiem [[Kanāda|Kanādā]], '''[[Džeimsa līča projekts|Džeimsa līča projektā]]''' ir uzbūvētas vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s, kuras saražo apmēram pusi no [[Kvebeka]]s kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto? * ... '''[[Jakutu sacelšanās]]''', kuru [[Sarkanā armija]] apspieda [[1923. gads|1923. gada]] pavasarī un vasaras sākumā [[Ivans Strods|Ivana Stroda]] vadībā, bija pēdējā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] epizode? [[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|border|right|50px]] * ... [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā '''[[1600. gads Latvijā|1600. gadā]]''' [[Zviedrija]]s karaspēks karaļa [[Kārlis IX|Kārļa IX]] vadībā ieņēma visu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar [[Daugava]]s upi, proti, [[Daugavgrīva]]s <small>(attēlā 1601. gada gravīrā)</small>, [[Rīga]]s un [[Koknese]]s cietokšņus? * ... [[Volga]]s augštecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Ribinskas ūdenskrātuve]]s''' aizpildīšanai, kas turpinājās līdz [[1947. gads|1947. gadam]], tika pārvietoti 130 000 iedzīvotāji no Mologas pilsētas un 663 ciemiem? * ... '''[[Telavivas "Hapoel"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 13 augstākās līgas tituliem un 16 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Salix alba - Lake Constance.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltais vītols]]''' <small>(attēlā)</small> no citiem [[vītoli]]em ir viegli atšķirams pēc lielā auguma un ar zīdainiem matiņiem klātām, vairāk vai mazāk sudrabainām [[lapas|lapām]]? * ... 2022. gadā '''[[krievu valoda Izraēlā|krievu valodu Izraēlā]]''' lietoja aptuveni 15 % jeb 1,3 mlj [[Izraēla]]s iedzīvotāju; lielais [[krievvalodīgie|krievvalodīgo]] skaits apgrūtina viņu integrāciju Izraēlas sabiedrībā? * ... [[Kanāda|Kanādā]], [[Labradoras pussala]]s ziemeļos esošais plašais '''[[Ungavas līcis]]''' atrodas tuvu [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], no kura to šķir tikai [[Hudzona šaurums]], tomēr tas ir piederīgs [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānam]]? [[Attēls:1905. gada 15. decembrī nodedzinātā Rudbāržu pils.jpeg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu muižas pili]]''' nodedzināja <small>(attēlā pēc ugunsgrēka)</small>, bet 1908. gadā atjaunoja arhitekta Leo Reinīra vadībā? * ... [[aizsprosts]] [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] [[Kanāda|Kanādā]], kas norobežo pēc tilpuma septīto lielāko [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] pasaulē '''[[Vilistona ezers|Vilistona ezeru]]''', ir 183 m augsts un ir viens no pasaulē augstākajiem grunts dambjiem? * ... '''[[Haifas "Maccabi"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 15 augstākās līgas tituliem un 6 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Faith Kipyegon London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Feita Kipjegona]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne vien trīskārtēja olimpiskā čempione [[1500 metri|1500 metru distancē]], bet arī vairākkārt labojusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tajā, kā arī ir rekordiste jūdzes distancē un bijusi rekordiste arī [[5000 m]] distancē? * ... '''[[krievu valoda Baltkrievijā]]''' ir viena no divām [[Baltkrievija]]s [[Valsts valoda|valsts valodām]], kā sekas [[Referendums Baltkrievijā (1995)|1995. gada referenduma]] rezultātiem, kad 83,3 % piedalījušos iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i? * ... '''[[etiolācija]]s''' procesā [[augi]]em [[gaisma]]s trūkuma dēļ neveidojas [[hloroplasti]], tie izstīdzē un kļūst bāli? [[Attēls:Aliviadero del embalse Macagua.jpg|border|right|50px]] * ... [[Orinoko]] kreisā krasta pieteka '''[[Karoni]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no jaudīgākajām [[upe|upēm]] pasaulē pēc vidējās caurteces attiecībā pret [[upes baseins|upes baseinu]]; tās ielejā uzbūvētas četras [[hidroelektrostacija]]s, tajā skaitā viena no jaudīgākajām pasaulē — [[Guri ūdenskrātuve|Simona Bolivara HES]]? * ... ar izcīnītiem 16 [[Katara]]s čempionu tituliem '''''[[Al Sadd SC]]''''' ir veiksmīgākais šīs valsts [[futbola klubs]]? * ... tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem '''[[Džeimsa līcis|Džeimsa līci]]''' mūsdienu [[Kanāda]]s vidienē ir apmeklējis [[angļi|angļu]] kuģotājs [[Henrijs Hadsons]] [[1610. gads|1610. gadā]], bet nosaukts tas ir par godu velsiešu kapteinim Tomasam Džeimsam, kurš pētījis šo apvidu 1630.—1631. gadā? [[Attēls:Bierbrauer.jpg|border|right|50px]] * ... jau [[Agrīnie viduslaiki|agrīnajos viduslaikos]] [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Klosteris|klosteros]], '''[[alus darīšana]]''' tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot [[Apiņi|apiņus]] kā konservantu; [[alus|alu]] parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt [[vīnogas]] <small>(attēlā 16. gadsimta vācu aldari)</small>? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]''' [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlase]] turnīru noslēdza 13. vietā, neizkļūstot no apakšgrupas, lai gan pirmajā spēlē uzvarēja vēlāko finālisti [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānijas izlasi]]? * ... no 2012. līdz 2018. gadam '''[[krievu valoda Ukrainā]]''' bija [[oficiālā valoda]] dienvidu un austrumu reģionos? [[Attēls:C5 plum pox resistant plum.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē vislielākais '''[[plūme|plūmju]]''' <small>(attēlā)</small> audzētājs ir [[Ķīna]], kam seko [[Rumānija]] un [[Serbija]]? * ... '''[[Kahovkas HES]]''', kuras dambi [[2023. gads|2023. gada]] 6. jūnijā sagrāva [[Krievija]]s spēki, izraisot '''[[ekocīds|ekocīdu]]''' un [[plūdi|plūdus]] upes lejtecē, ir pēdējā, sestā spēkstacija [[Dņepra]]s [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] kaskādē? * ... [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]] no [[Rijāda]]s '''''[[Al Hilal SFC]]''''' ir tituliem visbagātākais [[Āzija]]s klubs; ar 18 iegūtiem Saūda Arābijas čempionu tituliem, tas ir titulētākais klubs valstī un ir izcīnījis četrus [[AFC Čempionu līga]]s titulus, kas ir līgas rekords? [[Attēls:Mick Schumacher - 2022236170142 2022-08-24 Champions for Charity - Sven - 1D X MK II - 0047 - B70I2057.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[autosportists]] '''[[Miks Šūmahers]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir piedalījies divās ''[[Formula 1]]'' sezonās, pārstāvot ''[[Haas F1|Haas]]'' komandu, ir septiņkārtējā ''Formula 1'' pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] dēls? * ... 2022. gadā [[Šahs|šaha]] vietne, forums un [[sociālais tīkls]] '''''[[Chess.com]]''''' sasniedza 100 miljonu lietotāju atzīmi? * ... '''[[Masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā (2023)|masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā]]''' [[2023. gads|2023. gada]] jūnija sākumā prasīja 47 cilvēku dzīvību, bet kopumā no saindēšanās cieta 106 cilvēki? [[Attēls:Маргарита Симоньян 05 (29-11-2017) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] februārī [[Krievija]]s [[Propaganda|propagandiste]] '''[[Margarita Simonjana]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimira Solovjova]] šovā pauda pārliecību, ka Krievija uzvarēs [[Ukraina|Ukrainu]] "divās dienās", un tika izsmieta plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] neveiksmes? * ... '''[[Manikuagānas ūdenskrātuve]]i''' 1960. gados applūdinot senu [[triecienkrāteris|triecienkrāteri]], izveidotā '''[[Renē Levasēra sala]]''' ir pēc platības lielāka par to aptverošo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] un ir otra lielākā ezeru [[sala]] pasaulē pēc [[Manitulina]]s [[Hūrons|Hūrona]] ezerā? * ... [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Džida]]s '''''[[Al-Ittihad Club]]''''' ir dibināts 1927. gadā, kopš tā laika tas vienmēr ir piedalījies augstākajā valsts līgā un ir vecākais joprojām pastāvošais [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' <small>(attēlā)</small> laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|200px]] * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|150px]] * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī <small>(satelītattēlā)</small>? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' <small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small> ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[cukurbietes]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? <!--dyk diena --> [[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|200px]] * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido <small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|200px]] * ... [[Sahāra|Saharā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[purva skalbe]]''' <small>(attēlā)</small> nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|250px]] * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' <small>(attēlā)</small> nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|150px]] * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]''' <small>(attēlā)</small>, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|150px]] * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' <small>(attēlā 2000 liru banknote)</small> bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|200px]] * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes <small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' <small>(attēlā)</small> bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] <small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Trojs Kotsars]]''' <small>(attēlā)</small>, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|150px]] * ... '''[[Kiruna]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi? * ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē? * ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', "[[Oki — okeāna vidū]]", "[[Maģiskais kimono]]"; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|"Labākā aktrise"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā "[[Viens pats mājās]]", kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu? * ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]? * ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-01-21 2-man Bobsleigh (IBSF World Cup Bob & Skeleton 2022-23 Altenberg and European Championships 2023) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Johanness Lohners]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu sudraba medaļu ieguvējs {{oss|Z=2022|L=L}}, pieckārtējs [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempions]] un pa reizei uzvarējis [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos? * ... par filmu "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''[[Entonijs Mingella]]''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", bet viņš ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i vēl trīs reizes? * ... ekonomikā, kas balstīta uz '''[[zelta standarts|zelta standartu]]''', ir garantēts, ka katru emitēto [[nauda]]s vienību pēc pieprasījuma var apmainīt pret atbilstošu [[zelts|zelta]] daudzumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Sphere at The Venetian Resort (53098837453).jpg|border|right|200px]] * ... [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] esošā '''''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā sfēriskā celtne pasaulē, pēc tilpuma apsteidzot iepriekšējo lielāko ''[[Avicii Arena]]'' [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... masveida eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] migrācija uz '''[[ASV dienvidi]]em''' padarīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņus]] par minoritāti, tomēr viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, augstāko līmeni sasniedzot [[Misisipi (štats)|Misisipi]]? * ... formāli tikai '''[[Britu Kenija]]s''' iekšzemes daļa bija [[kolonija]], bet piekrastes josla — [[protektorāts]], taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās [[Nairobi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]] * ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē? * ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem? * ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]] * ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' <small>(attēlā)</small> piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta? * ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]? * ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' <small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small> ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas? * ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā? * ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"? * ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Konsepsjons]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])? * ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār? * ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' <small>(attēlā)</small> 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā? * ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru? * ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]] * ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]] * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]? * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' <small>(attēlā)</small> ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1? * ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem? * ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]? * ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]? * ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]] * ... [[Etiopija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Aksuma]]''' <small>(attēlā)</small> ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā? * ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs? * ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] <small>(attēlā)</small> ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja? * ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]? * ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]? * ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu? * ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem? * ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' <small>(attēlā)</small> piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos? * ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"? * ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists '''[[Juhanness Tīngnēss Bē]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu? * ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]? * ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu? * ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]] * ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas <small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda? * ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības? * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]] * ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' <small>(attēlā)</small> izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās? * ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]] * ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem <small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē? * ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bohēmijas gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti; tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''? * ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' <small>(attēlā)</small> parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē? * ... '''[[Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes? * ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]] * ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' <small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small> rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos? * ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s? * ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]] * ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' <small>(attēlā)</small> sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]? * ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados? * ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]] * ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' <small>(attēlā)</small> dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]? * ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības? * ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[estragons|estragonam]]''' <small>(attēlā)</small> ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu? * ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim? * ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' <small>(attēlā)</small> tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji? * ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita? * ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]? * ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā? * ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]] * ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' <small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small> spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti? * ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i? * ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' <small>(attēlā)</small> atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]? * ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu? * ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pavlovas kūka]]''' <small>(attēlā)</small> tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas? * ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' <small>(attēlā)</small> nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē? * ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos? * ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Dženovas Republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību? * ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa? * ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' <small>(attēlā)</small> no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē? * ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]? * ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]] <small>(attēlā)</small>, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]? * ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]? * ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ipsviča]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss? * ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s? * ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[strelīciju ģints]]''' <small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i? * ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta? * ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]] * ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri <small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>? * ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku? * ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]] * ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' <small>(attēlā)</small> ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs? * ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti? * ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem? * ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra? * ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' <small>(attēlā)</small> nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri? * ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s? * ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]] * ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]] * ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]''' <small>(attēlā)</small>, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē? * ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā? * ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Filips Arābs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]? * ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]] * ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' <small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>, kas atrodas [[Mindanao]] salā [[Filipīnas|Filipīnās]], ir valsts augstākā virsotne? * ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām? * ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]] * ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam <small>(attēlā)</small> ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes? * ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s? * ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū? <!--dyk diena --> [[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]] * ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos <small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>? * ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās? * ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' <small>(attēlā)</small> [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"? * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]? * ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums <small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>? * ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]? * ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]] * ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī? * ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]] <small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>? * ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' <small>(attēlā)</small> labi peld un pamatā barojas tikai ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim? * ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]] un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām? * ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi <small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>? * ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C? * ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]? * ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Montekarlo kazino]]''' <small>(attēlā)</small> atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās? * ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku? * ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]] * ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu? * ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam? * ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]] * ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā? * ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas? * ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Āgras forts]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence? * ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji? * ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina? <!--dyk diena --> [[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls? * ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā? * ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots? * ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]? * ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei? <!--dyk diena --> [[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā? * ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]? * ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] uz [[Gruzija]]s zemēm, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' <small>(attēlā)</small> ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]? * ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]? * ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti? * ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? * ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s? * ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]] * ... daudzas '''[[lauru dzimta]]'''s augu sugas ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]] <small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>? * ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]] * ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]? * ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri? * ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un kurmandži dialekti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ajutaja]]''' <small>(attēlā)</small> bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]? * ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti? * ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]? * ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]? * ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem? * ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]? * ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' <small>(attēlā)</small> slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)? * ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība? * ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]] * ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]? * ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, tomēr tika nolemts, ka nelabvēlīgo laikapstākļu, kas parasti ir šajā laikā [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], dēļ turnīrs tiks pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Sālahs el Arūri]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]? * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' <small>(attēlā)</small> [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama? * ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]''' <small>(attēlā)</small>? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē? * ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos? * ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[apdziras|apdzirām]]''' <small>(attēlā)</small>, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]? * ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]] * ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"? * ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]? * ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā? * ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]? * ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas? * ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tridentes koncils]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti? * ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]] * ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem [[Parastais ozols|ozoliem]] [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads? * ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks? * ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]] <small>(attēlā)</small>, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]? * ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]? * ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]] * ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' <small>(attēlā)</small> 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam? * ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]? * ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]? * ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]? * ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]] * ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī? * ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]? * ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' <small>(attēlā)</small> ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]? * ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]] * ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' <small>(attēlā)</small> lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas? * ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]? * ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta? * ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni? * ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Daugavas vārti]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja? * ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos? * ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"? * ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jukatanas Republika]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, kas atdalījās no [[Meksika]]s sakarā ar [[Federālisms|federālisma]] atcelšanu valstī, pastāvēja no 1841. līdz 1848. gadam? * ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi? * ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]? * ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas? * ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā <small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima|14. Saeimas]] deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu? * ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā? * ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās? * ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām <small>(attēlā)</small>, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā [[unce]] ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]? * ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes? * ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību? * ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]] * ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' <small>(attēlā 1920. gados)</small> bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s? * ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi? * ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā? * ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos? * ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[fuli|fulu]]''' <small>(attēlā)</small> kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]? * ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros? * ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' <small>(attēlā)</small> tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? * ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''? * ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]] * ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"''' <small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>? * ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns? * ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]] * ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' <small>(attēlā)</small> apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva? * ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]? * ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā? * ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā? * ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[Bumbu patvertne|bumbu patvertnes]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' <small>(attēlā)</small> karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas? * ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā? * ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zirgu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s? * ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', kura bija ievērojama ar [[Kokaīns|kokaīna]] tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē [[Maiami]], [[ASV]] 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Paolo Nikolato]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases? * ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu? * ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i? * ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]] * ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu? * ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' <small>(attēlā)</small> audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai? * ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]] * ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]? * ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]] * ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]? * ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]? * ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]] * ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu? * ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs? * ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]? * ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus? <!--dyk diena --> [[Attēls:As17-134-20382.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas <small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>? * ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]? * ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]] <small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>? * ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī? * ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Česteras katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili? * ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgas]] čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]] * ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' <small>(attēlā)</small> izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos? * ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''? * ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā <small>(attēlā)</small>, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās? * ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]? * ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]? * ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā? * ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' <small>(attēlā)</small> varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni? * ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]? * ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zilene]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga? * ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]? * ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' <small>(attēlā)</small> [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena? * ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim? * ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]] * ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' <small>(attēlā)</small> aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā? * ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]? * ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]] * ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]''' <small>(attēlā)</small>, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]? * ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi? * ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka? * ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[austrumu galega]]i''' <small>(attēlā)</small> ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī? * ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs? * ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī? * ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki? <!--dyk diena --> [[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]? * ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]? * ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana? * ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem? * ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās? * ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās? <!--dyk diena --> [[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem <small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small> [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes? * ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā? * ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]] * ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Karlo Juho Stolbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]? * ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]] * ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā <small>(attēlā)</small> bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence? * ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)? * ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' <small>(attēlā)</small> pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas? * ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[samali|samalus]]''' <small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem? * ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]? * ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' <small>(attēlā)</small> vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem? * ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru? * ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos? * ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[vāvere]]s, [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? <!--dyk diena --> [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]] * ... 1995.–1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasē]]s, tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? pfcycfcaktwep51dtv2f0fsvgigwslq 4290205 4290017 2025-06-07T02:10:19Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4290205 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? [[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? [[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' <small>(attēlā)</small> pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? [[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|50px]] * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' <small>(attēlā)</small> [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? [[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]] <small>(attēlā titullapa)</small>? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[Islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? [[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? [[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|50px]] * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas <small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis, un Čārlzs Djūks)</small>? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? [[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' <small>(attēlā)</small> tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|Kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? [[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? [[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte <small>(attēlā)</small> ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? [[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? [[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|50px]] * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? [[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā <small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? [[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majons]]''' <small>(attēlā)</small> ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk kā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' <small>(attēlā)</small> aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? [[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|50px]] * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? [[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? [[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? [[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? [[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' <small>(attēlā)</small> ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? [[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' <small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small> ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? [[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|50px]] * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' <small>(attēlā)</small> reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? [[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? [[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' <small>(attēlā)</small> pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? [[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' <small>(attēlā)</small> lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? [[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|50px]] * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' <small>(attēlā)</small> dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? [[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' <small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small> uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? [[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|50px]] * ... Katerina Sakellaropulu <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? [[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' <small>(attēlā)</small> tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? [[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' <small>(attēlā)</small> pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? [[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small> bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? [[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|50px]] * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]''' <small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? [[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kanlaons]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? [[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam <small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? [[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? [[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small>, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? [[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' <small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small> uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? [[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' <small>(attēlā)</small> atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? [[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|50px]] * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]] <small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? [[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|50px]] * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' <small>(attēlā)</small> 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? [[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s <small>(attēlā)</small>; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? [[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? [[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|50px]] * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' <small>(attēlā)</small> bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? [[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nidas pludmale]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? [[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Seims nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? [[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' <small>(attēlā)</small> pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? [[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' <small>(attēlā)</small> tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP)? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? [[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|50px]] * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? [[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? [[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā <small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? [[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? [[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? [[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? [[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja <small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? [[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? [[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] <small>(attēlā)</small> bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? [[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? [[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? [[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? [[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' <small>(attēlā)</small> veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? [[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Turku katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? [[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? [[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? [[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? [[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|50px]] * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? [[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelagu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? [[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? [[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|50px]] * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' <small>(attēlā)</small> tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? [[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? [[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alīda Valli]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? [[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? [[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' <small>(attēlā)</small> bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? [[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|50px]] * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' <small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small> bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? [[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? [[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? [[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai <small>(attēlā eļļas palmas)</small>? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|50px]] * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīnieši|argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvieši|latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? [[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? [[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? [[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? [[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|50px]] * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? [[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? [[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|50px]] * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga <small>(attēlā)</small>? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? [[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]] <small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? [[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monako katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? [[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|50px]] * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]]? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? [[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|50px]] * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? [[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|50px]] * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' <small>(attēlā)</small> ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? [[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|50px]] * ... no 2006. līdz 2007. gadam [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? [[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|50px]] * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? [[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? [[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? [[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|50px]] * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē <small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? [[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? [[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? [[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') <small>(attēlā)</small> papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? [[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? [[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules <small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? [[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|50px]] * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' <small>(attēlā)</small> notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? [[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|50px]] * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' <small>(attēlā)</small> kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? [[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|50px]] * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? [[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|50px]] * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' <small>(attēlā)</small> nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? [[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš to pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar to startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? [[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā strauta sniegoga)</small>? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? [[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? [[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|50px]] * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]''' <small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? [[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? [[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|50px]] * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? [[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|50px]] * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? [[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|50px]] * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' <small>(attēlā)</small> izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small> ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? [[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]'' <small>(attēlā)</small>, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? [[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' <small>(attēlā)</small> no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? [[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? [[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? [[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki <small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small> ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? [[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]? <small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? [[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|50px]] * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? [[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās <small>(attēlā lielais nandu)</small>, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? [[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi <small>(attēlā [[baklažāns]])</small>? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? [[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|50px]] * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? [[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|50px]] * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' <small>(attēlā)</small> [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? [[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' <small>(attēlā)</small> bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? [[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|50px]] * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' <small>(attēlā)</small> strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? [[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? [[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? [[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sārtais flamings]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? [[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|50px]] * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? [[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? [[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' <small>(attēlā)</small> projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? [[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romas forums]]''' <small>(attēlā)</small> gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? [[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lauka magone]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? [[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju <small>(attēlā)</small>, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? [[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' <small>(attēlā)</small> ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? [[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? [[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' <small>(attēlā)</small> [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? [[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' <small>(attēlā 1937. gadā)</small> nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? [[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? [[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? [[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]] <small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? [[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|50px]] * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? [[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|50px]] * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]] <small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? [[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? [[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' <small>(attēlā)</small> 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? [[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[Evora]]s''' <small>(attēlā)</small> "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? [[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|50px]] * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? [[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belenas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? [[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|50px]] * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' <small>(attēlā)</small> šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistītas ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? [[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? [[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? [[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baobabs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? [[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā <small>(attēlā)</small> ir no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? [[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]''' <small>(attēlā)</small>, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? [[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' <small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small> ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? [[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|50px]] * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' <small>(attēlā)</small> [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? [[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā ar uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gadu sākumā un beigās '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? [[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu <small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? [[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? [[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' <small>(attēlā)</small> gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? [[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|50px]] * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? [[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|50px]] * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em <small>(attēlā klinšu damans)</small>? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? [[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās <small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas, par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], Kristaps Gludītis un [[Zigmārs Raimo]])? [[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? [[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? [[Attēls:Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā.jpg|border|right|50px]] * ... '''"[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]"''', kurai sekoja deklarācija '''"[[Par Latvijas iestāšanos PSRS]]"''' <small>(abas attēlā)</small>, [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 21. jūlijā pieņēma [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], kurā [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 18. novembrī bija notikusi [[Latvijas valsts pasludināšana]]? * ... saskaņā ar prūšu [[ģenerālis|ģenerāļa]] un kara teorētiķa [[Karls fon Klauzevics|Karla fon Klauzevica]] teikto '''[[pretuzbrukums]]''' ir visefektīvākais līdzeklis, lai piespiestu uzbrucēju atteikties no uzbrukuma plāniem? * ... '''[[Pāces pilskalns]]''', kas atrodas [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pācē]], mūsdienās veido Pāces dzirnavezera [[Sala|salu]]? [[Attēls:Rutabaga, variety nadmorska.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kālis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti tuvi radniecīgs ar [[Rapsis|rapsi]], kas ir cita ''Brassica napus'' [[pasuga]], bet šī [[suga]] radās kā [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] starp [[Dārza kāposts|kāpostiem]] un [[Rācenis|rāceņiem]]? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] [[Narva (upe)|Narvas upē]] izveidotā '''[[Narvas ūdenskrātuve]]''', pa kuru iet [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s robeža, tika uzpludināta, lai varētu darboties mūsdienās Krievijai piederošā Narvas HES? * ... no 1945. līdz 1954. gadam '''[[Krimas apgabals (PSRS)|Krimas apgabals]]''' ietilpa [[Krievijas PFSR]] sastāvā, bet no 1954. līdz 1991. gadam — [[Ukrainas PSR]] sastāvā? [[Attēls:Burned Georgian T-72 tank in Tskhinvali.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kauja par Chinvalu (2008)|kauja par Chinvalu]]''' bija vienīgā lielā [[kauja]] [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karā]] <small>(attēlā iznīcināts [[Gruzija]]s [[T-72]] [[tanks]] [[Chinvala|Chinvalā]])</small>? * ... '''[[mākslas peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|mākslas peldēšanas programmā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, lai nostiprinātu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un paplašinātu valstu dažādību kvalifikācijas procesā? * ... vēsturiskā spiegu drāmas seriāla '''"[[Amerikāņi (seriāls)|Amerikāņi]]"''' darbība norisinās [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pēc [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] inaugurācijas [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā 1981. gada janvārī un noslēdzas neilgi pirms ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju parakstīšanas 1987. gada decembrī? [[Attēls:Mayr_Hayrenik.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Māte Armēnija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s centrā tika uzbūvēts 1950. gadā kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] piemineklis, bet 1962. gada pavasarī Staļina skulptūru noņēma un 1967. gadā tās vietā novietoja esošo tēlu? * ... daļa [[emigranti|emigrantu]], kas pameta dzimteni pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], atgriezās [[Padomju Savienība|PSRS]], bet lielākā daļa '''[[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]]''' bija kategoriski pret atgriešanos un iesaistījās [[Ideoloģija|ideoloģiskajā]] cīņā pret padomju [[Aģitācija|aģitāciju]]? * ... '''[[logogramma]]''' vai hieroglifs apzīmē [[vārds|vārdu]] vai [[morfēma|morfēmu]]; logogrāfiskās [[rakstība]]s ir vienas no izplatītākajām — tās lieto ap 20 % pasaules iedzīvotāju [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Палеонтологический музей Орлова (20221008143757).jpg|border|right|50px]] * ... [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga '''''[[Bothriolepis maxima]]''''' <small>(attēlā)</small>, kuras [[fosilija]]s lielā skaitā atrastas [[Latvija]]s teritorijā, ir izmēros lielākais zināmais [[Botriolepji|botriolepis]]? * ... saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem '''[[islāms Ziemeļmaķedonijā|musulmaņi Ziemeļmaķedonijā]]''' bija vairāk nekā 30 % iedzīvotāju, kas izvietojušies lielākoties [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļrietumu un rietumu daļā? * ... '''[[1585. gads Latvijā|1585. gada]]''' 10. aprīlī ar Kronborgas miera līgumu [[Dānijas Karaliste]] atteicās no [[Kurzemes bīskapija]]s par labu [[Polijas-Lietuvas ūnija]]i, ar to noslēdzot [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]]? [[Attēls:Coffea canephora.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kafijkoku ģints|kafijkoku ģintī]]''' ir klasificētas vairāk nekā 120 sugas, taču [[kafija]]s tirdzniecība balstās uz divām — ''Coffea arabica'' un ''Coffea canephora'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] dzīvojošie '''[[adžāri]]''' piekopj gan [[Pareizticība|pareizticību]], gan [[Islāms|islāmu]], kas ir izplatīts [[Adžārija]]s austrumos un dienvidos, kur [[Musulmaņi|musulmaņu]] skaits var pārsniegt 90 %? * ... '''[[Burāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Marseļa]]s ostā [[Francija]]s dienvidu piekrastē? [[Attēls:2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada ''[[Tour de Suisse]]'' piektā posma laikā [[Šveice]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Džino Mēders]]''' <small>(attēlā)</small> krita pagriezienā, nobraucienā no posma augstākā punkta Albula pārejā, un dienu vēlāk, 16. jūnijā, sportists no gūtajiem savainojumiem nomira? * ... '''[[islāms Eiropā]]''' ir otrā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s? * ... 2023. gadā ''[[Microsoft]]'' uzsāka darbu pie būtiskām izmaiņām '''''[[Microsoft Bing]]''''' meklētājprogrammā, tostarp tajā iekļaujot jaunu [[Sarunbots|sarunbota]] funkcionalitāti ''Bing AI'', kas ir balstīta uz ''[[OpenAI]]'' izstrādāto ''[[GPT-4]]''? [[Attēls:Mazirbes luterāņu baznīca 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] '''[[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika iesvētīts pirmais [[lībiešu karogs]]? * ... '''[[kara komunisms|kara komunisma]]''' rezultātā [[1920. gads|1920. gadā]] [[darba ražīgums]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], tostarp masveida [[Nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa? * ... '''[[Irānas Azerbaidžāna]]s''' teritorija ir daudz plašāka nekā [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[Azerbaidžānas Republika]]s teritorija, un to galvenokārt apdzīvo [[azerbaidžāņi]] ([[Irānas azerbaidžāņi]])? [[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|border|right|50px]] * ... '''[[1586. gads Latvijā|1586. gadā]]''' Livonijas vietvaldi [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]] <small>(attēlā)</small> iesvētīja par [[Romas Katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]], bet pēc [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus [[Livonijas hercogiste]]s administratora pienākumus? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]]''' uzvarēja vienā spēlē (2:0 savā laukumā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]]), bet zaudēja visās pārējās spēlēs un ierindojās pēdējā vietā grupā? * ... [[Pjotrs Kropotkins]] tiek uzskatīts par galveno '''[[anarhokomunisms|anarhokomunisma]]''' idejas teorētiķi, kas tai piešķīra saskaņotu, pabeigtu formu, taču viņš nebija pirmais anarhokomunists? [[Attēls:Haruka Kitaguchi Budapest 2023(2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] '''[[Haruka Kitaguči]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar rezultātu 65,80 m un kļuva par pirmo [[Japāna]]s [[šķēpmetēja|šķēpmetēju]], kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēlēs? * ... [[Jeņiseja]]s vidustecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Krasnojarskas ūdenskrātuve]]s''' aizsprosts sākts būvēt [[1955. gads|1955. gadā]] kā [[komjaunatne]]s triecienceltne, un tā izveidotā [[ūdenskrātuve]] stiepjas 388 km garumā? * ... [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 845 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], kļūstot par [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko 2023. gada filmu]]? [[Attēls:T-90 tank during the Victory Day parade in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam [[Krievija]]s [[tanks]] '''[[T-90]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaulē pārdotāko jauno pamattanku? * ... kopš 1970. gadiem [[Kanāda|Kanādā]], '''[[Džeimsa līča projekts|Džeimsa līča projektā]]''' ir uzbūvētas vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s, kuras saražo apmēram pusi no [[Kvebeka]]s kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto? * ... '''[[Jakutu sacelšanās]]''', kuru [[Sarkanā armija]] apspieda [[1923. gads|1923. gada]] pavasarī un vasaras sākumā [[Ivans Strods|Ivana Stroda]] vadībā, bija pēdējā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] epizode? [[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|border|right|50px]] * ... [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā '''[[1600. gads Latvijā|1600. gadā]]''' [[Zviedrija]]s karaspēks karaļa [[Kārlis IX|Kārļa IX]] vadībā ieņēma visu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar [[Daugava]]s upi, proti, [[Daugavgrīva]]s <small>(attēlā 1601. gada gravīrā)</small>, [[Rīga]]s un [[Koknese]]s cietokšņus? * ... [[Volga]]s augštecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Ribinskas ūdenskrātuve]]s''' aizpildīšanai, kas turpinājās līdz [[1947. gads|1947. gadam]], tika pārvietoti 130 000 iedzīvotāji no Mologas pilsētas un 663 ciemiem? * ... '''[[Telavivas "Hapoel"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 13 augstākās līgas tituliem un 16 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Salix alba - Lake Constance.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltais vītols]]''' <small>(attēlā)</small> no citiem [[vītoli]]em ir viegli atšķirams pēc lielā auguma un ar zīdainiem matiņiem klātām, vairāk vai mazāk sudrabainām [[lapas|lapām]]? * ... 2022. gadā '''[[krievu valoda Izraēlā|krievu valodu Izraēlā]]''' lietoja aptuveni 15 % jeb 1,3 mlj [[Izraēla]]s iedzīvotāju; lielais [[krievvalodīgie|krievvalodīgo]] skaits apgrūtina viņu integrāciju Izraēlas sabiedrībā? * ... [[Kanāda|Kanādā]], [[Labradoras pussala]]s ziemeļos esošais plašais '''[[Ungavas līcis]]''' atrodas tuvu [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], no kura to šķir tikai [[Hudzona šaurums]], tomēr tas ir piederīgs [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānam]]? [[Attēls:1905. gada 15. decembrī nodedzinātā Rudbāržu pils.jpeg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu muižas pili]]''' nodedzināja <small>(attēlā pēc ugunsgrēka)</small>, bet 1908. gadā atjaunoja arhitekta Leo Reinīra vadībā? * ... [[aizsprosts]] [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] [[Kanāda|Kanādā]], kas norobežo pēc tilpuma septīto lielāko [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] pasaulē '''[[Vilistona ezers|Vilistona ezeru]]''', ir 183 m augsts un ir viens no pasaulē augstākajiem grunts dambjiem? * ... '''[[Haifas "Maccabi"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 15 augstākās līgas tituliem un 6 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Faith Kipyegon London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Feita Kipjegona]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne vien trīskārtēja olimpiskā čempione [[1500 metri|1500 metru distancē]], bet arī vairākkārt labojusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tajā, kā arī ir rekordiste jūdzes distancē un bijusi rekordiste arī [[5000 m]] distancē? * ... '''[[krievu valoda Baltkrievijā]]''' ir viena no divām [[Baltkrievija]]s [[Valsts valoda|valsts valodām]], kā sekas [[Referendums Baltkrievijā (1995)|1995. gada referenduma]] rezultātiem, kad 83,3 % piedalījušos iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i? * ... '''[[etiolācija]]s''' procesā [[augi]]em [[gaisma]]s trūkuma dēļ neveidojas [[hloroplasti]], tie izstīdzē un kļūst bāli? [[Attēls:Aliviadero del embalse Macagua.jpg|border|right|50px]] * ... [[Orinoko]] kreisā krasta pieteka '''[[Karoni]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no jaudīgākajām [[upe|upēm]] pasaulē pēc vidējās caurteces attiecībā pret [[upes baseins|upes baseinu]]; tās ielejā uzbūvētas četras [[hidroelektrostacija]]s, tajā skaitā viena no jaudīgākajām pasaulē — [[Guri ūdenskrātuve|Simona Bolivara HES]]? * ... ar izcīnītiem 16 [[Katara]]s čempionu tituliem '''''[[Al Sadd SC]]''''' ir veiksmīgākais šīs valsts [[futbola klubs]]? * ... tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem '''[[Džeimsa līcis|Džeimsa līci]]''' mūsdienu [[Kanāda]]s vidienē ir apmeklējis [[angļi|angļu]] kuģotājs [[Henrijs Hadsons]] [[1610. gads|1610. gadā]], bet nosaukts tas ir par godu velsiešu kapteinim Tomasam Džeimsam, kurš pētījis šo apvidu 1630.—1631. gadā? [[Attēls:Bierbrauer.jpg|border|right|50px]] * ... jau [[Agrīnie viduslaiki|agrīnajos viduslaikos]] [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Klosteris|klosteros]], '''[[alus darīšana]]''' tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot [[Apiņi|apiņus]] kā konservantu; [[alus|alu]] parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt [[vīnogas]] <small>(attēlā 16. gadsimta vācu aldari)</small>? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]''' [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlase]] turnīru noslēdza 13. vietā, neizkļūstot no apakšgrupas, lai gan pirmajā spēlē uzvarēja vēlāko finālisti [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānijas izlasi]]? * ... no 2012. līdz 2018. gadam '''[[krievu valoda Ukrainā]]''' bija [[oficiālā valoda]] dienvidu un austrumu reģionos? [[Attēls:C5 plum pox resistant plum.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē vislielākais '''[[plūme|plūmju]]''' <small>(attēlā)</small> audzētājs ir [[Ķīna]], kam seko [[Rumānija]] un [[Serbija]]? * ... '''[[Kahovkas HES]]''', kuras dambi [[2023. gads|2023. gada]] 6. jūnijā sagrāva [[Krievija]]s spēki, izraisot '''[[ekocīds|ekocīdu]]''' un [[plūdi|plūdus]] upes lejtecē, ir pēdējā, sestā spēkstacija [[Dņepra]]s [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] kaskādē? * ... [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]] no [[Rijāda]]s '''''[[Al Hilal SFC]]''''' ir tituliem visbagātākais [[Āzija]]s klubs; ar 18 iegūtiem Saūda Arābijas čempionu tituliem, tas ir titulētākais klubs valstī un ir izcīnījis četrus [[AFC Čempionu līga]]s titulus, kas ir līgas rekords? [[Attēls:Mick Schumacher - 2022236170142 2022-08-24 Champions for Charity - Sven - 1D X MK II - 0047 - B70I2057.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[autosportists]] '''[[Miks Šūmahers]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir piedalījies divās ''[[Formula 1]]'' sezonās, pārstāvot ''[[Haas F1|Haas]]'' komandu, ir septiņkārtējā ''Formula 1'' pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] dēls? * ... 2022. gadā [[Šahs|šaha]] vietne, forums un [[sociālais tīkls]] '''''[[Chess.com]]''''' sasniedza 100 miljonu lietotāju atzīmi? * ... '''[[Masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā (2023)|masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā]]''' [[2023. gads|2023. gada]] jūnija sākumā prasīja 47 cilvēku dzīvību, bet kopumā no saindēšanās cieta 106 cilvēki? [[Attēls:Маргарита Симоньян 05 (29-11-2017) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] februārī [[Krievija]]s [[Propaganda|propagandiste]] '''[[Margarita Simonjana]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimira Solovjova]] šovā pauda pārliecību, ka Krievija uzvarēs [[Ukraina|Ukrainu]] "divās dienās", un tika izsmieta plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] neveiksmes? * ... '''[[Manikuagānas ūdenskrātuve]]i''' 1960. gados applūdinot senu [[triecienkrāteris|triecienkrāteri]], izveidotā '''[[Renē Levasēra sala]]''' ir pēc platības lielāka par to aptverošo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] un ir otra lielākā ezeru [[sala]] pasaulē pēc [[Manitulina]]s [[Hūrons|Hūrona]] ezerā? * ... [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Džida]]s '''''[[Al-Ittihad Club]]''''' ir dibināts 1927. gadā, kopš tā laika tas vienmēr ir piedalījies augstākajā valsts līgā un ir vecākais joprojām pastāvošais [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' <small>(attēlā)</small> laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|200px]] * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|150px]] * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī <small>(satelītattēlā)</small>? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' <small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small> ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[cukurbietes]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? <!--dyk diena --> [[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|200px]] * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido <small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|200px]] * ... [[Sahāra|Saharā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[purva skalbe]]''' <small>(attēlā)</small> nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|250px]] * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' <small>(attēlā)</small> nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|150px]] * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]''' <small>(attēlā)</small>, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|150px]] * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' <small>(attēlā 2000 liru banknote)</small> bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|200px]] * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes <small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' <small>(attēlā)</small> bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] <small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Trojs Kotsars]]''' <small>(attēlā)</small>, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|150px]] * ... '''[[Kiruna]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi? * ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē? * ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', "[[Oki — okeāna vidū]]", "[[Maģiskais kimono]]"; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|"Labākā aktrise"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā "[[Viens pats mājās]]", kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu? * ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]? * ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-01-21 2-man Bobsleigh (IBSF World Cup Bob & Skeleton 2022-23 Altenberg and European Championships 2023) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Johanness Lohners]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu sudraba medaļu ieguvējs {{oss|Z=2022|L=L}}, pieckārtējs [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempions]] un pa reizei uzvarējis [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos? * ... par filmu "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''[[Entonijs Mingella]]''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", bet viņš ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i vēl trīs reizes? * ... ekonomikā, kas balstīta uz '''[[zelta standarts|zelta standartu]]''', ir garantēts, ka katru emitēto [[nauda]]s vienību pēc pieprasījuma var apmainīt pret atbilstošu [[zelts|zelta]] daudzumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Sphere at The Venetian Resort (53098837453).jpg|border|right|200px]] * ... [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] esošā '''''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā sfēriskā celtne pasaulē, pēc tilpuma apsteidzot iepriekšējo lielāko ''[[Avicii Arena]]'' [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... masveida eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] migrācija uz '''[[ASV dienvidi]]em''' padarīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņus]] par minoritāti, tomēr viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, augstāko līmeni sasniedzot [[Misisipi (štats)|Misisipi]]? * ... formāli tikai '''[[Britu Kenija]]s''' iekšzemes daļa bija [[kolonija]], bet piekrastes josla — [[protektorāts]], taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās [[Nairobi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]] * ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē? * ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem? * ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]] * ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' <small>(attēlā)</small> piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta? * ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]? * ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' <small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small> ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas? * ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā? * ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"? * ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Konsepsjons]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])? * ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār? * ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' <small>(attēlā)</small> 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā? * ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru? * ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]] * ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]] * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]? * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' <small>(attēlā)</small> ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1? * ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem? * ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]? * ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]? * ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]] * ... [[Etiopija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Aksuma]]''' <small>(attēlā)</small> ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā? * ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs? * ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] <small>(attēlā)</small> ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja? * ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]? * ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]? * ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu? * ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem? * ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' <small>(attēlā)</small> piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos? * ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"? * ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists '''[[Juhanness Tīngnēss Bē]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu? * ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]? * ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu? * ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]] * ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas <small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda? * ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības? * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]] * ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' <small>(attēlā)</small> izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās? * ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]] * ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem <small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē? * ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bohēmijas gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti; tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''? * ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' <small>(attēlā)</small> parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē? * ... '''[[Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes? * ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]] * ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' <small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small> rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos? * ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s? * ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]] * ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' <small>(attēlā)</small> sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]? * ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados? * ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]] * ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' <small>(attēlā)</small> dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]? * ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības? * ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[estragons|estragonam]]''' <small>(attēlā)</small> ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu? * ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim? * ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' <small>(attēlā)</small> tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji? * ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita? * ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]? * ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā? * ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]] * ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' <small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small> spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti? * ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i? * ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' <small>(attēlā)</small> atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]? * ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu? * ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pavlovas kūka]]''' <small>(attēlā)</small> tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas? * ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' <small>(attēlā)</small> nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē? * ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos? * ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Dženovas Republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību? * ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa? * ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' <small>(attēlā)</small> no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē? * ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]? * ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]] <small>(attēlā)</small>, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]? * ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]? * ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ipsviča]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss? * ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s? * ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[strelīciju ģints]]''' <small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i? * ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta? * ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]] * ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri <small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>? * ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku? * ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]] * ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' <small>(attēlā)</small> ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs? * ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti? * ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem? * ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra? * ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' <small>(attēlā)</small> nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri? * ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s? * ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]] * ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]] * ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]''' <small>(attēlā)</small>, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē? * ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā? * ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Filips Arābs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]? * ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]] * ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' <small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>, kas atrodas [[Mindanao]] salā [[Filipīnas|Filipīnās]], ir valsts augstākā virsotne? * ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām? * ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]] * ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam <small>(attēlā)</small> ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes? * ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s? * ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū? <!--dyk diena --> [[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]] * ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos <small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>? * ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās? * ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' <small>(attēlā)</small> [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"? * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]? * ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums <small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>? * ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]? * ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]] * ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī? * ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]] <small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>? * ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' <small>(attēlā)</small> labi peld un pamatā barojas tikai ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim? * ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]] un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām? * ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi <small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>? * ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C? * ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]? * ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Montekarlo kazino]]''' <small>(attēlā)</small> atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās? * ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku? * ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]] * ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu? * ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam? * ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]] * ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā? * ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas? * ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Āgras forts]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence? * ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji? * ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina? <!--dyk diena --> [[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls? * ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā? * ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots? * ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]? * ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei? <!--dyk diena --> [[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā? * ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]? * ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] uz [[Gruzija]]s zemēm, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' <small>(attēlā)</small> ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]? * ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]? * ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti? * ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? * ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s? * ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]] * ... daudzas '''[[lauru dzimta]]'''s augu sugas ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]] <small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>? * ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]] * ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]? * ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri? * ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un kurmandži dialekti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ajutaja]]''' <small>(attēlā)</small> bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]? * ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti? * ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]? * ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]? * ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem? * ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]? * ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' <small>(attēlā)</small> slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)? * ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība? * ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]] * ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]? * ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, tomēr tika nolemts, ka nelabvēlīgo laikapstākļu, kas parasti ir šajā laikā [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], dēļ turnīrs tiks pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Sālahs el Arūri]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]? * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' <small>(attēlā)</small> [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama? * ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]''' <small>(attēlā)</small>? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē? * ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos? * ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[apdziras|apdzirām]]''' <small>(attēlā)</small>, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]? * ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]] * ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"? * ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]? * ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā? * ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]? * ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas? * ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tridentes koncils]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti? * ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]] * ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem [[Parastais ozols|ozoliem]] [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads? * ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks? * ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]] <small>(attēlā)</small>, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]? * ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]? * ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]] * ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' <small>(attēlā)</small> 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam? * ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]? * ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]? * ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]? * ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]] * ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī? * ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]? * ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' <small>(attēlā)</small> ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]? * ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]] * ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' <small>(attēlā)</small> lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas? * ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]? * ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta? * ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni? * ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Daugavas vārti]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja? * ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos? * ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"? * ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jukatanas Republika]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, kas atdalījās no [[Meksika]]s sakarā ar [[Federālisms|federālisma]] atcelšanu valstī, pastāvēja no 1841. līdz 1848. gadam? * ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi? * ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]? * ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas? * ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā <small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima|14. Saeimas]] deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu? * ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā? * ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās? * ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām <small>(attēlā)</small>, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā [[unce]] ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]? * ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes? * ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību? * ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]] * ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' <small>(attēlā 1920. gados)</small> bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s? * ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi? * ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā? * ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos? * ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[fuli|fulu]]''' <small>(attēlā)</small> kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]? * ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros? * ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' <small>(attēlā)</small> tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? * ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''? * ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]] * ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"''' <small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>? * ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns? * ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]] * ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' <small>(attēlā)</small> apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva? * ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]? * ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā? * ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā? * ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[Bumbu patvertne|bumbu patvertnes]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' <small>(attēlā)</small> karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas? * ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā? * ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zirgu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s? * ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', kura bija ievērojama ar [[Kokaīns|kokaīna]] tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē [[Maiami]], [[ASV]] 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Paolo Nikolato]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases? * ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu? * ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i? * ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]] * ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu? * ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' <small>(attēlā)</small> audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai? * ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]] * ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]? * ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]] * ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]? * ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]? * ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]] * ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu? * ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs? * ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]? * ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus? <!--dyk diena --> [[Attēls:As17-134-20382.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas <small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>? * ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]? * ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]] <small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>? * ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī? * ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Česteras katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili? * ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgas]] čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]] * ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' <small>(attēlā)</small> izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos? * ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''? * ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā <small>(attēlā)</small>, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās? * ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]? * ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]? * ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā? * ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' <small>(attēlā)</small> varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni? * ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]? * ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zilene]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga? * ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]? * ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' <small>(attēlā)</small> [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena? * ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim? * ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]] * ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' <small>(attēlā)</small> aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā? * ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]? * ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]] * ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]''' <small>(attēlā)</small>, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]? * ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi? * ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka? * ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[austrumu galega]]i''' <small>(attēlā)</small> ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī? * ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs? * ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī? * ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki? <!--dyk diena --> [[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]? * ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]? * ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana? * ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem? * ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās? * ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās? <!--dyk diena --> [[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem <small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small> [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes? * ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā? * ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]] * ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Karlo Juho Stolbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]? * ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]] * ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā <small>(attēlā)</small> bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence? * ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)? * ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' <small>(attēlā)</small> pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas? * ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[samali|samalus]]''' <small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem? * ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]? * ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' <small>(attēlā)</small> vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem? * ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru? * ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos? * ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[vāvere]]s, [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? <!--dyk diena --> [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]] * ... 1995.–1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasē]]s, tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 9muqdce3gu0coklo79v0c3gr2m8tuo3 4290233 4290205 2025-06-07T05:13:47Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +8 4290233 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? [[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? [[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' <small>(attēlā)</small> pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? [[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|50px]] * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' <small>(attēlā)</small> [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? [[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]] <small>(attēlā titullapa)</small>? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[Islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? [[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? [[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|50px]] * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas <small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis, un Čārlzs Djūks)</small>? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? [[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' <small>(attēlā)</small> tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|Kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? [[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? [[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte <small>(attēlā)</small> ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? [[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? [[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|50px]] * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? [[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā <small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? [[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majons]]''' <small>(attēlā)</small> ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk kā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' <small>(attēlā)</small> aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? [[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|50px]] * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? [[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? [[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? [[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? [[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' <small>(attēlā)</small> ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? [[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' <small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small> ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? [[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|50px]] * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' <small>(attēlā)</small> reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? [[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? [[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' <small>(attēlā)</small> pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? [[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' <small>(attēlā)</small> lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? [[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|50px]] * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' <small>(attēlā)</small> dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? [[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' <small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small> uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? [[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|50px]] * ... Katerina Sakellaropulu <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? [[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' <small>(attēlā)</small> tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? [[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' <small>(attēlā)</small> pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? [[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small> bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? [[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|50px]] * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]''' <small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? [[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kanlaons]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? [[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam <small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? [[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? [[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small>, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? [[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' <small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small> uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? [[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' <small>(attēlā)</small> atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? [[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|50px]] * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]] <small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? [[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|50px]] * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' <small>(attēlā)</small> 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? [[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s <small>(attēlā)</small>; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? [[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? [[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|50px]] * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' <small>(attēlā)</small> bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? [[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nidas pludmale]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? [[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Seims nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? [[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' <small>(attēlā)</small> pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? [[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' <small>(attēlā)</small> tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP)? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? [[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|50px]] * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? [[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? [[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā <small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? [[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? [[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? [[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? [[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja <small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? [[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? [[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] <small>(attēlā)</small> bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? [[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? [[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? [[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? [[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' <small>(attēlā)</small> veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? [[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Turku katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? [[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? [[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? [[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? [[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|50px]] * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? [[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelagu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? [[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? [[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|50px]] * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' <small>(attēlā)</small> tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? [[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? [[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alīda Valli]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? [[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? [[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' <small>(attēlā)</small> bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? [[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|50px]] * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' <small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small> bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? [[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? [[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? [[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai <small>(attēlā eļļas palmas)</small>? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|50px]] * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīnieši|argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvieši|latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? [[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? [[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? [[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? [[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|50px]] * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? [[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? [[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|50px]] * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga <small>(attēlā)</small>? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? [[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]] <small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? [[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monako katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? [[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|50px]] * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]]? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? [[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|50px]] * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? [[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|50px]] * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' <small>(attēlā)</small> ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? [[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|50px]] * ... no 2006. līdz 2007. gadam [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? [[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|50px]] * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? [[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? [[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? [[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|50px]] * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē <small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? [[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? [[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? [[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') <small>(attēlā)</small> papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? [[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? [[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules <small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? [[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|50px]] * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' <small>(attēlā)</small> notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? [[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|50px]] * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' <small>(attēlā)</small> kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? [[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|50px]] * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? [[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|50px]] * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' <small>(attēlā)</small> nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? [[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš to pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar to startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? [[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā strauta sniegoga)</small>? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? [[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? [[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|50px]] * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]''' <small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? [[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? [[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|50px]] * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? [[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|50px]] * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? [[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|50px]] * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' <small>(attēlā)</small> izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small> ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? [[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]'' <small>(attēlā)</small>, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? [[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' <small>(attēlā)</small> no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? [[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? [[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? [[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki <small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small> ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? [[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]? <small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? [[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|50px]] * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? [[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās <small>(attēlā lielais nandu)</small>, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? [[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi <small>(attēlā [[baklažāns]])</small>? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? [[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|50px]] * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? [[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|50px]] * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' <small>(attēlā)</small> [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? [[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' <small>(attēlā)</small> bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? [[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|50px]] * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' <small>(attēlā)</small> strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? [[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? [[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? [[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sārtais flamings]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? [[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|50px]] * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? [[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? [[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' <small>(attēlā)</small> projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? [[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romas forums]]''' <small>(attēlā)</small> gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? [[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lauka magone]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? [[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju <small>(attēlā)</small>, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? [[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' <small>(attēlā)</small> ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? [[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? [[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' <small>(attēlā)</small> [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? [[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' <small>(attēlā 1937. gadā)</small> nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? [[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? [[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? [[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]] <small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? [[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|50px]] * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? [[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|50px]] * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]] <small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? [[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? [[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' <small>(attēlā)</small> 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? [[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[Evora]]s''' <small>(attēlā)</small> "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? [[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|50px]] * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? [[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belenas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? [[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|50px]] * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' <small>(attēlā)</small> šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistītas ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? [[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? [[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? [[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baobabs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? [[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā <small>(attēlā)</small> ir no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? [[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]''' <small>(attēlā)</small>, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? [[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' <small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small> ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? [[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|50px]] * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' <small>(attēlā)</small> [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? [[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā ar uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gadu sākumā un beigās '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? [[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu <small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? [[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? [[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' <small>(attēlā)</small> gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? [[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|50px]] * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? [[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|50px]] * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em <small>(attēlā klinšu damans)</small>? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? [[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās <small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas, par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], Kristaps Gludītis un [[Zigmārs Raimo]])? [[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? [[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? [[Attēls:Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā.jpg|border|right|50px]] * ... '''"[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]"''', kurai sekoja deklarācija '''"[[Par Latvijas iestāšanos PSRS]]"''' <small>(abas attēlā)</small>, [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 21. jūlijā pieņēma [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], kurā [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 18. novembrī bija notikusi [[Latvijas valsts pasludināšana]]? * ... saskaņā ar prūšu [[ģenerālis|ģenerāļa]] un kara teorētiķa [[Karls fon Klauzevics|Karla fon Klauzevica]] teikto '''[[pretuzbrukums]]''' ir visefektīvākais līdzeklis, lai piespiestu uzbrucēju atteikties no uzbrukuma plāniem? * ... '''[[Pāces pilskalns]]''', kas atrodas [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pācē]], mūsdienās veido Pāces dzirnavezera [[Sala|salu]]? [[Attēls:Rutabaga, variety nadmorska.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kālis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti tuvi radniecīgs ar [[Rapsis|rapsi]], kas ir cita ''Brassica napus'' [[pasuga]], bet šī [[suga]] radās kā [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] starp [[Dārza kāposts|kāpostiem]] un [[Rācenis|rāceņiem]]? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] [[Narva (upe)|Narvas upē]] izveidotā '''[[Narvas ūdenskrātuve]]''', pa kuru iet [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s robeža, tika uzpludināta, lai varētu darboties mūsdienās Krievijai piederošā Narvas HES? * ... no 1945. līdz 1954. gadam '''[[Krimas apgabals (PSRS)|Krimas apgabals]]''' ietilpa [[Krievijas PFSR]] sastāvā, bet no 1954. līdz 1991. gadam — [[Ukrainas PSR]] sastāvā? [[Attēls:Burned Georgian T-72 tank in Tskhinvali.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kauja par Chinvalu (2008)|kauja par Chinvalu]]''' bija vienīgā lielā [[kauja]] [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karā]] <small>(attēlā iznīcināts [[Gruzija]]s [[T-72]] [[tanks]] [[Chinvala|Chinvalā]])</small>? * ... '''[[mākslas peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|mākslas peldēšanas programmā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, lai nostiprinātu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un paplašinātu valstu dažādību kvalifikācijas procesā? * ... vēsturiskā spiegu drāmas seriāla '''"[[Amerikāņi (seriāls)|Amerikāņi]]"''' darbība norisinās [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pēc [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] inaugurācijas [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā 1981. gada janvārī un noslēdzas neilgi pirms ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju parakstīšanas 1987. gada decembrī? [[Attēls:Mayr_Hayrenik.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Māte Armēnija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s centrā tika uzbūvēts 1950. gadā kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] piemineklis, bet 1962. gada pavasarī Staļina skulptūru noņēma un 1967. gadā tās vietā novietoja esošo tēlu? * ... daļa [[emigranti|emigrantu]], kas pameta dzimteni pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], atgriezās [[Padomju Savienība|PSRS]], bet lielākā daļa '''[[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]]''' bija kategoriski pret atgriešanos un iesaistījās [[Ideoloģija|ideoloģiskajā]] cīņā pret padomju [[Aģitācija|aģitāciju]]? * ... '''[[logogramma]]''' vai hieroglifs apzīmē [[vārds|vārdu]] vai [[morfēma|morfēmu]]; logogrāfiskās [[rakstība]]s ir vienas no izplatītākajām — tās lieto ap 20 % pasaules iedzīvotāju [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Палеонтологический музей Орлова (20221008143757).jpg|border|right|50px]] * ... [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga '''''[[Bothriolepis maxima]]''''' <small>(attēlā)</small>, kuras [[fosilija]]s lielā skaitā atrastas [[Latvija]]s teritorijā, ir izmēros lielākais zināmais [[Botriolepji|botriolepis]]? * ... saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem '''[[islāms Ziemeļmaķedonijā|musulmaņi Ziemeļmaķedonijā]]''' bija vairāk nekā 30 % iedzīvotāju, kas izvietojušies lielākoties [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļrietumu un rietumu daļā? * ... '''[[1585. gads Latvijā|1585. gada]]''' 10. aprīlī ar Kronborgas miera līgumu [[Dānijas Karaliste]] atteicās no [[Kurzemes bīskapija]]s par labu [[Polijas-Lietuvas ūnija]]i, ar to noslēdzot [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]]? [[Attēls:Coffea canephora.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kafijkoku ģints|kafijkoku ģintī]]''' ir klasificētas vairāk nekā 120 sugas, taču [[kafija]]s tirdzniecība balstās uz divām — ''Coffea arabica'' un ''Coffea canephora'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] dzīvojošie '''[[adžāri]]''' piekopj gan [[Pareizticība|pareizticību]], gan [[Islāms|islāmu]], kas ir izplatīts [[Adžārija]]s austrumos un dienvidos, kur [[Musulmaņi|musulmaņu]] skaits var pārsniegt 90 %? * ... '''[[Burāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Marseļa]]s ostā [[Francija]]s dienvidu piekrastē? [[Attēls:2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada ''[[Tour de Suisse]]'' piektā posma laikā [[Šveice]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Džino Mēders]]''' <small>(attēlā)</small> krita pagriezienā, nobraucienā no posma augstākā punkta Albula pārejā, un dienu vēlāk, 16. jūnijā, sportists no gūtajiem savainojumiem nomira? * ... '''[[islāms Eiropā]]''' ir otrā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s? * ... 2023. gadā ''[[Microsoft]]'' uzsāka darbu pie būtiskām izmaiņām '''''[[Microsoft Bing]]''''' meklētājprogrammā, tostarp tajā iekļaujot jaunu [[Sarunbots|sarunbota]] funkcionalitāti ''Bing AI'', kas ir balstīta uz ''[[OpenAI]]'' izstrādāto ''[[GPT-4]]''? [[Attēls:Mazirbes luterāņu baznīca 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] '''[[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika iesvētīts pirmais [[lībiešu karogs]]? * ... '''[[kara komunisms|kara komunisma]]''' rezultātā [[1920. gads|1920. gadā]] [[darba ražīgums]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], tostarp masveida [[Nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa? * ... '''[[Irānas Azerbaidžāna]]s''' teritorija ir daudz plašāka nekā [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[Azerbaidžānas Republika]]s teritorija, un to galvenokārt apdzīvo [[azerbaidžāņi]] ([[Irānas azerbaidžāņi]])? [[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|border|right|50px]] * ... '''[[1586. gads Latvijā|1586. gadā]]''' Livonijas vietvaldi [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]] <small>(attēlā)</small> iesvētīja par [[Romas Katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]], bet pēc [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus [[Livonijas hercogiste]]s administratora pienākumus? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]]''' uzvarēja vienā spēlē (2:0 savā laukumā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]]), bet zaudēja visās pārējās spēlēs un ierindojās pēdējā vietā grupā? * ... [[Pjotrs Kropotkins]] tiek uzskatīts par galveno '''[[anarhokomunisms|anarhokomunisma]]''' idejas teorētiķi, kas tai piešķīra saskaņotu, pabeigtu formu, taču viņš nebija pirmais anarhokomunists? [[Attēls:Haruka Kitaguchi Budapest 2023(2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] '''[[Haruka Kitaguči]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar rezultātu 65,80 m un kļuva par pirmo [[Japāna]]s [[šķēpmetēja|šķēpmetēju]], kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēlēs? * ... [[Jeņiseja]]s vidustecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Krasnojarskas ūdenskrātuve]]s''' aizsprosts sākts būvēt [[1955. gads|1955. gadā]] kā [[komjaunatne]]s triecienceltne, un tā izveidotā [[ūdenskrātuve]] stiepjas 388 km garumā? * ... [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 845 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], kļūstot par [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko 2023. gada filmu]]? [[Attēls:T-90 tank during the Victory Day parade in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam [[Krievija]]s [[tanks]] '''[[T-90]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaulē pārdotāko jauno pamattanku? * ... kopš 1970. gadiem [[Kanāda|Kanādā]], '''[[Džeimsa līča projekts|Džeimsa līča projektā]]''' ir uzbūvētas vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s, kuras saražo apmēram pusi no [[Kvebeka]]s kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto? * ... '''[[Jakutu sacelšanās]]''', kuru [[Sarkanā armija]] apspieda [[1923. gads|1923. gada]] pavasarī un vasaras sākumā [[Ivans Strods|Ivana Stroda]] vadībā, bija pēdējā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] epizode? [[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|border|right|50px]] * ... [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā '''[[1600. gads Latvijā|1600. gadā]]''' [[Zviedrija]]s karaspēks karaļa [[Kārlis IX|Kārļa IX]] vadībā ieņēma visu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar [[Daugava]]s upi, proti, [[Daugavgrīva]]s <small>(attēlā 1601. gada gravīrā)</small>, [[Rīga]]s un [[Koknese]]s cietokšņus? * ... [[Volga]]s augštecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Ribinskas ūdenskrātuve]]s''' aizpildīšanai, kas turpinājās līdz [[1947. gads|1947. gadam]], tika pārvietoti 130 000 iedzīvotāji no Mologas pilsētas un 663 ciemiem? * ... '''[[Telavivas "Hapoel"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 13 augstākās līgas tituliem un 16 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Salix alba - Lake Constance.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltais vītols]]''' <small>(attēlā)</small> no citiem [[vītoli]]em ir viegli atšķirams pēc lielā auguma un ar zīdainiem matiņiem klātām, vairāk vai mazāk sudrabainām [[lapas|lapām]]? * ... 2022. gadā '''[[krievu valoda Izraēlā|krievu valodu Izraēlā]]''' lietoja aptuveni 15 % jeb 1,3 mlj [[Izraēla]]s iedzīvotāju; lielais [[krievvalodīgie|krievvalodīgo]] skaits apgrūtina viņu integrāciju Izraēlas sabiedrībā? * ... [[Kanāda|Kanādā]], [[Labradoras pussala]]s ziemeļos esošais plašais '''[[Ungavas līcis]]''' atrodas tuvu [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], no kura to šķir tikai [[Hudzona šaurums]], tomēr tas ir piederīgs [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānam]]? [[Attēls:1905. gada 15. decembrī nodedzinātā Rudbāržu pils.jpeg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu muižas pili]]''' nodedzināja <small>(attēlā pēc ugunsgrēka)</small>, bet 1908. gadā atjaunoja arhitekta Leo Reinīra vadībā? * ... [[aizsprosts]] [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] [[Kanāda|Kanādā]], kas norobežo pēc tilpuma septīto lielāko [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] pasaulē '''[[Vilistona ezers|Vilistona ezeru]]''', ir 183 m augsts un ir viens no pasaulē augstākajiem grunts dambjiem? * ... '''[[Haifas "Maccabi"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 15 augstākās līgas tituliem un 6 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Faith Kipyegon London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Feita Kipjegona]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne vien trīskārtēja olimpiskā čempione [[1500 metri|1500 metru distancē]], bet arī vairākkārt labojusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tajā, kā arī ir rekordiste jūdzes distancē un bijusi rekordiste arī [[5000 m]] distancē? * ... '''[[krievu valoda Baltkrievijā]]''' ir viena no divām [[Baltkrievija]]s [[Valsts valoda|valsts valodām]], kā sekas [[Referendums Baltkrievijā (1995)|1995. gada referenduma]] rezultātiem, kad 83,3 % piedalījušos iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i? * ... '''[[etiolācija]]s''' procesā [[augi]]em [[gaisma]]s trūkuma dēļ neveidojas [[hloroplasti]], tie izstīdzē un kļūst bāli? [[Attēls:Aliviadero del embalse Macagua.jpg|border|right|50px]] * ... [[Orinoko]] kreisā krasta pieteka '''[[Karoni]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no jaudīgākajām [[upe|upēm]] pasaulē pēc vidējās caurteces attiecībā pret [[upes baseins|upes baseinu]]; tās ielejā uzbūvētas četras [[hidroelektrostacija]]s, tajā skaitā viena no jaudīgākajām pasaulē — [[Guri ūdenskrātuve|Simona Bolivara HES]]? * ... ar izcīnītiem 16 [[Katara]]s čempionu tituliem '''''[[Al Sadd SC]]''''' ir veiksmīgākais šīs valsts [[futbola klubs]]? * ... tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem '''[[Džeimsa līcis|Džeimsa līci]]''' mūsdienu [[Kanāda]]s vidienē ir apmeklējis [[angļi|angļu]] kuģotājs [[Henrijs Hadsons]] [[1610. gads|1610. gadā]], bet nosaukts tas ir par godu velsiešu kapteinim Tomasam Džeimsam, kurš pētījis šo apvidu 1630.—1631. gadā? [[Attēls:Bierbrauer.jpg|border|right|50px]] * ... jau [[Agrīnie viduslaiki|agrīnajos viduslaikos]] [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Klosteris|klosteros]], '''[[alus darīšana]]''' tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot [[Apiņi|apiņus]] kā konservantu; [[alus|alu]] parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt [[vīnogas]] <small>(attēlā 16. gadsimta vācu aldari)</small>? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]''' [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlase]] turnīru noslēdza 13. vietā, neizkļūstot no apakšgrupas, lai gan pirmajā spēlē uzvarēja vēlāko finālisti [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānijas izlasi]]? * ... no 2012. līdz 2018. gadam '''[[krievu valoda Ukrainā]]''' bija [[oficiālā valoda]] dienvidu un austrumu reģionos? [[Attēls:C5 plum pox resistant plum.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē vislielākais '''[[plūme|plūmju]]''' <small>(attēlā)</small> audzētājs ir [[Ķīna]], kam seko [[Rumānija]] un [[Serbija]]? * ... '''[[Kahovkas HES]]''', kuras dambi [[2023. gads|2023. gada]] 6. jūnijā sagrāva [[Krievija]]s spēki, izraisot '''[[ekocīds|ekocīdu]]''' un [[plūdi|plūdus]] upes lejtecē, ir pēdējā, sestā spēkstacija [[Dņepra]]s [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] kaskādē? * ... [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]] no [[Rijāda]]s '''''[[Al Hilal SFC]]''''' ir tituliem visbagātākais [[Āzija]]s klubs; ar 18 iegūtiem Saūda Arābijas čempionu tituliem, tas ir titulētākais klubs valstī un ir izcīnījis četrus [[AFC Čempionu līga]]s titulus, kas ir līgas rekords? [[Attēls:Mick Schumacher - 2022236170142 2022-08-24 Champions for Charity - Sven - 1D X MK II - 0047 - B70I2057.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[autosportists]] '''[[Miks Šūmahers]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir piedalījies divās ''[[Formula 1]]'' sezonās, pārstāvot ''[[Haas F1|Haas]]'' komandu, ir septiņkārtējā ''Formula 1'' pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] dēls? * ... 2022. gadā [[Šahs|šaha]] vietne, forums un [[sociālais tīkls]] '''''[[Chess.com]]''''' sasniedza 100 miljonu lietotāju atzīmi? * ... '''[[Masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā (2023)|masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā]]''' [[2023. gads|2023. gada]] jūnija sākumā prasīja 47 cilvēku dzīvību, bet kopumā no saindēšanās cieta 106 cilvēki? [[Attēls:Маргарита Симоньян 05 (29-11-2017) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] februārī [[Krievija]]s [[Propaganda|propagandiste]] '''[[Margarita Simonjana]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimira Solovjova]] šovā pauda pārliecību, ka Krievija uzvarēs [[Ukraina|Ukrainu]] "divās dienās", un tika izsmieta plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] neveiksmes? * ... '''[[Manikuagānas ūdenskrātuve]]i''' 1960. gados applūdinot senu [[triecienkrāteris|triecienkrāteri]], izveidotā '''[[Renē Levasēra sala]]''' ir pēc platības lielāka par to aptverošo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] un ir otra lielākā ezeru [[sala]] pasaulē pēc [[Manitulina]]s [[Hūrons|Hūrona]] ezerā? * ... [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Džida]]s '''''[[Al-Ittihad Club]]''''' ir dibināts 1927. gadā, kopš tā laika tas vienmēr ir piedalījies augstākajā valsts līgā un ir vecākais joprojām pastāvošais [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' <small>(attēlā)</small> laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|200px]] * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|150px]] * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī <small>(satelītattēlā)</small>? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' <small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small> ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[cukurbietes]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? <!--dyk diena --> [[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|200px]] * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido <small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|200px]] * ... [[Sahāra|Saharā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[purva skalbe]]''' <small>(attēlā)</small> nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|250px]] * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' <small>(attēlā)</small> nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|150px]] * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]''' <small>(attēlā)</small>, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|150px]] * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' <small>(attēlā 2000 liru banknote)</small> bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|200px]] * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes <small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' <small>(attēlā)</small> bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] <small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Trojs Kotsars]]''' <small>(attēlā)</small>, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|150px]] * ... '''[[Kiruna]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi? * ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē? * ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', "[[Oki — okeāna vidū]]", "[[Maģiskais kimono]]"; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|"Labākā aktrise"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā "[[Viens pats mājās]]", kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu? * ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]? * ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-01-21 2-man Bobsleigh (IBSF World Cup Bob & Skeleton 2022-23 Altenberg and European Championships 2023) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Johanness Lohners]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu sudraba medaļu ieguvējs {{oss|Z=2022|L=L}}, pieckārtējs [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempions]] un pa reizei uzvarējis [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos? * ... par filmu "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''[[Entonijs Mingella]]''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", bet viņš ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i vēl trīs reizes? * ... ekonomikā, kas balstīta uz '''[[zelta standarts|zelta standartu]]''', ir garantēts, ka katru emitēto [[nauda]]s vienību pēc pieprasījuma var apmainīt pret atbilstošu [[zelts|zelta]] daudzumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Sphere at The Venetian Resort (53098837453).jpg|border|right|200px]] * ... [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] esošā '''''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā sfēriskā celtne pasaulē, pēc tilpuma apsteidzot iepriekšējo lielāko ''[[Avicii Arena]]'' [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... masveida eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] migrācija uz '''[[ASV dienvidi]]em''' padarīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņus]] par minoritāti, tomēr viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, augstāko līmeni sasniedzot [[Misisipi (štats)|Misisipi]]? * ... formāli tikai '''[[Britu Kenija]]s''' iekšzemes daļa bija [[kolonija]], bet piekrastes josla — [[protektorāts]], taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās [[Nairobi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]] * ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē? * ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem? * ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]] * ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' <small>(attēlā)</small> piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta? * ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]? * ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' <small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small> ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas? * ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā? * ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"? * ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Konsepsjons]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])? * ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār? * ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' <small>(attēlā)</small> 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā? * ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru? * ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]] * ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]] * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]? * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' <small>(attēlā)</small> ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1? * ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem? * ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]? * ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]? * ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]] * ... [[Etiopija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Aksuma]]''' <small>(attēlā)</small> ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā? * ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs? * ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] <small>(attēlā)</small> ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja? * ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]? * ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]? * ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu? * ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem? * ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' <small>(attēlā)</small> piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos? * ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"? * ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists '''[[Juhanness Tīngnēss Bē]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu? * ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]? * ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu? * ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]] * ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas <small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda? * ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības? * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]] * ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' <small>(attēlā)</small> izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās? * ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]] * ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem <small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē? * ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bohēmijas gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti; tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''? * ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' <small>(attēlā)</small> parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē? * ... '''[[Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes? * ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]] * ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' <small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small> rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos? * ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s? * ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]] * ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' <small>(attēlā)</small> sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]? * ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados? * ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]] * ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' <small>(attēlā)</small> dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]? * ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības? * ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[estragons|estragonam]]''' <small>(attēlā)</small> ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu? * ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim? * ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' <small>(attēlā)</small> tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji? * ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita? * ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]? * ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā? * ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]] * ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' <small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small> spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti? * ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i? * ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' <small>(attēlā)</small> atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]? * ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu? * ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pavlovas kūka]]''' <small>(attēlā)</small> tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas? * ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' <small>(attēlā)</small> nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē? * ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos? * ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Dženovas Republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību? * ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa? * ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' <small>(attēlā)</small> no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē? * ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]? * ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]] <small>(attēlā)</small>, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]? * ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]? * ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ipsviča]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss? * ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s? * ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[strelīciju ģints]]''' <small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i? * ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta? * ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]] * ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri <small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>? * ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku? * ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]] * ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' <small>(attēlā)</small> ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs? * ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti? * ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem? * ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra? * ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' <small>(attēlā)</small> nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri? * ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s? * ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]] * ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]] * ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]''' <small>(attēlā)</small>, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē? * ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā? * ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Filips Arābs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]? * ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]] * ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' <small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>, kas atrodas [[Mindanao]] salā [[Filipīnas|Filipīnās]], ir valsts augstākā virsotne? * ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām? * ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]] * ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam <small>(attēlā)</small> ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes? * ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s? * ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū? <!--dyk diena --> [[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]] * ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos <small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>? * ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās? * ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' <small>(attēlā)</small> [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"? * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]? * ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums <small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>? * ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]? * ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]] * ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī? * ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]] <small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>? * ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' <small>(attēlā)</small> labi peld un pamatā barojas tikai ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim? * ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]] un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām? * ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi <small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>? * ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C? * ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]? * ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Montekarlo kazino]]''' <small>(attēlā)</small> atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās? * ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku? * ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]] * ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu? * ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam? * ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]] * ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā? * ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas? * ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Āgras forts]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence? * ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji? * ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina? <!--dyk diena --> [[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls? * ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā? * ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots? * ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]? * ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei? <!--dyk diena --> [[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā? * ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]? * ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] uz [[Gruzija]]s zemēm, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' <small>(attēlā)</small> ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]? * ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]? * ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti? * ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? * ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s? * ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]] * ... daudzas '''[[lauru dzimta]]'''s augu sugas ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]] <small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>? * ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]] * ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]? * ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri? * ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un kurmandži dialekti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ajutaja]]''' <small>(attēlā)</small> bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]? * ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti? * ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]? * ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]? * ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem? * ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]? * ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' <small>(attēlā)</small> slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)? * ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība? * ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]] * ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]? * ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, tomēr tika nolemts, ka nelabvēlīgo laikapstākļu, kas parasti ir šajā laikā [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], dēļ turnīrs tiks pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Sālahs el Arūri]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]? * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' <small>(attēlā)</small> [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama? * ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]''' <small>(attēlā)</small>? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē? * ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos? * ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[apdziras|apdzirām]]''' <small>(attēlā)</small>, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]? * ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]] * ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"? * ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]? * ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā? * ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]? * ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas? * ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tridentes koncils]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti? * ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]] * ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem [[Parastais ozols|ozoliem]] [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads? * ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks? * ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]] <small>(attēlā)</small>, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]? * ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]? * ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]] * ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' <small>(attēlā)</small> 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam? * ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]? * ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]? * ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]? * ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]] * ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī? * ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]? * ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' <small>(attēlā)</small> ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]? * ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]] * ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' <small>(attēlā)</small> lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas? * ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]? * ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta? * ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni? * ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Daugavas vārti]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja? * ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos? * ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"? * ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jukatanas Republika]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, kas atdalījās no [[Meksika]]s sakarā ar [[Federālisms|federālisma]] atcelšanu valstī, pastāvēja no 1841. līdz 1848. gadam? * ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi? * ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]? * ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas? * ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā <small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima|14. Saeimas]] deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu? * ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā? * ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās? * ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām <small>(attēlā)</small>, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā [[unce]] ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]? * ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes? * ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību? * ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]] * ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' <small>(attēlā 1920. gados)</small> bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s? * ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi? * ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā? * ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos? * ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[fuli|fulu]]''' <small>(attēlā)</small> kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]? * ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros? * ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' <small>(attēlā)</small> tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? * ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''? * ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]] * ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"''' <small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>? * ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns? * ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]] * ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' <small>(attēlā)</small> apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva? * ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]? * ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā? * ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā? * ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[Bumbu patvertne|bumbu patvertnes]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' <small>(attēlā)</small> karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas? * ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā? * ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zirgu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s? * ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', kura bija ievērojama ar [[Kokaīns|kokaīna]] tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē [[Maiami]], [[ASV]] 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Paolo Nikolato]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases? * ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu? * ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i? * ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]] * ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu? * ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' <small>(attēlā)</small> audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai? * ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]] * ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]? * ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]] * ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]? * ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]? * ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]] * ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu? * ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs? * ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]? * ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus? <!--dyk diena --> [[Attēls:As17-134-20382.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas <small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>? * ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]? * ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]] <small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>? * ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī? * ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Česteras katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili? * ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgas]] čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]] * ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' <small>(attēlā)</small> izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos? * ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''? * ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā <small>(attēlā)</small>, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās? * ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]? * ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]? * ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā? * ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' <small>(attēlā)</small> varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni? * ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]? * ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zilene]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga? * ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]? * ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' <small>(attēlā)</small> [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena? * ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim? * ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]] * ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' <small>(attēlā)</small> aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā? * ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]? * ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]] * ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]''' <small>(attēlā)</small>, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]? * ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi? * ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka? * ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[austrumu galega]]i''' <small>(attēlā)</small> ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī? * ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs? * ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī? * ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki? <!--dyk diena --> [[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]? * ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]? * ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana? * ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem? * ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās? * ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās? <!--dyk diena --> [[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem <small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small> [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes? * ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā? * ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]] * ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Karlo Juho Stolbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]? * ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]] * ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā <small>(attēlā)</small> bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence? * ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)? * ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' <small>(attēlā)</small> pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas? * ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[samali|samalus]]''' <small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem? * ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]? * ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' <small>(attēlā)</small> vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem? * ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru? * ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos? * ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[vāvere]]s, [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? <!--dyk diena --> [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]] * ... 1995.–1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasē]]s, tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos viņa pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]'''satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma ''[[Wilayah Khorasan]]'' koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? tuthauuzuk62o3vfk9gkcebf63igfxs 4290234 4290233 2025-06-07T05:15:29Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4290234 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? [[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? [[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' <small>(attēlā)</small> pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? [[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|50px]] * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' <small>(attēlā)</small> [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? [[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]] <small>(attēlā titullapa)</small>? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[Islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? [[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? [[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|50px]] * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas <small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis, un Čārlzs Djūks)</small>? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? [[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' <small>(attēlā)</small> tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|Kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? [[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? [[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte <small>(attēlā)</small> ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? [[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? [[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|50px]] * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? [[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā <small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? [[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majons]]''' <small>(attēlā)</small> ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk kā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' <small>(attēlā)</small> aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? [[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|50px]] * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? [[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? [[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? [[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? [[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' <small>(attēlā)</small> ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? [[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' <small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small> ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? [[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|50px]] * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' <small>(attēlā)</small> reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? [[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? [[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' <small>(attēlā)</small> pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? [[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' <small>(attēlā)</small> lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? [[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|50px]] * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' <small>(attēlā)</small> dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? [[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' <small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small> uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? [[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|50px]] * ... Katerina Sakellaropulu <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? [[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' <small>(attēlā)</small> tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? [[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' <small>(attēlā)</small> pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? [[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small> bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? [[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|50px]] * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]''' <small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? [[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kanlaons]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? [[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam <small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? [[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? [[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small>, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? [[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' <small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small> uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? [[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' <small>(attēlā)</small> atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? [[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|50px]] * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]] <small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? [[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|50px]] * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' <small>(attēlā)</small> 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? [[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s <small>(attēlā)</small>; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? [[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? [[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|50px]] * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' <small>(attēlā)</small> bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? [[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nidas pludmale]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? [[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Seims nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? [[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' <small>(attēlā)</small> pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? [[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' <small>(attēlā)</small> tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP)? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? [[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|50px]] * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? [[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? [[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā <small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? [[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? [[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? [[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? [[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja <small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? [[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? [[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] <small>(attēlā)</small> bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? [[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? [[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? [[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? [[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' <small>(attēlā)</small> veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? [[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Turku katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? [[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? [[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? [[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? [[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|50px]] * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? [[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelagu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? [[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? [[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|50px]] * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' <small>(attēlā)</small> tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? [[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? [[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alīda Valli]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? [[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? [[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' <small>(attēlā)</small> bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? [[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|50px]] * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' <small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small> bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? [[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? [[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? [[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai <small>(attēlā eļļas palmas)</small>? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|50px]] * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīnieši|argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvieši|latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? [[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? [[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? [[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? [[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|50px]] * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? [[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? [[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|50px]] * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga <small>(attēlā)</small>? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? [[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]] <small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? [[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monako katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? [[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|50px]] * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]]? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? [[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|50px]] * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? [[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|50px]] * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' <small>(attēlā)</small> ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? [[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|50px]] * ... no 2006. līdz 2007. gadam [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? [[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|50px]] * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? [[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? [[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? [[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|50px]] * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē <small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? [[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? [[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? [[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') <small>(attēlā)</small> papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? [[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? [[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules <small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? [[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|50px]] * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' <small>(attēlā)</small> notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? [[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|50px]] * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' <small>(attēlā)</small> kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? [[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|50px]] * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? [[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|50px]] * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' <small>(attēlā)</small> nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? [[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš to pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar to startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? [[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā strauta sniegoga)</small>? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? [[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? [[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|50px]] * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]''' <small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? [[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? [[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|50px]] * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? [[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|50px]] * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? [[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|50px]] * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' <small>(attēlā)</small> izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small> ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? [[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]'' <small>(attēlā)</small>, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? [[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' <small>(attēlā)</small> no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? [[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? [[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? [[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki <small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small> ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? [[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]? <small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? [[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|50px]] * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? [[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās <small>(attēlā lielais nandu)</small>, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? [[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi <small>(attēlā [[baklažāns]])</small>? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? [[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|50px]] * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? [[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|50px]] * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' <small>(attēlā)</small> [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? [[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' <small>(attēlā)</small> bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? [[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|50px]] * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' <small>(attēlā)</small> strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? [[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? [[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? [[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sārtais flamings]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? [[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|50px]] * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? [[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? [[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' <small>(attēlā)</small> projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? [[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romas forums]]''' <small>(attēlā)</small> gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? [[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lauka magone]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? [[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju <small>(attēlā)</small>, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? [[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' <small>(attēlā)</small> ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? [[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? [[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' <small>(attēlā)</small> [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? [[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' <small>(attēlā 1937. gadā)</small> nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? [[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? [[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? [[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]] <small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? [[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|50px]] * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? [[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|50px]] * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]] <small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? [[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? [[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' <small>(attēlā)</small> 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? [[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[Evora]]s''' <small>(attēlā)</small> "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? [[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|50px]] * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? [[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belenas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? [[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|50px]] * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' <small>(attēlā)</small> šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistītas ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? [[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? [[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? [[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baobabs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? [[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā <small>(attēlā)</small> ir no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? [[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]''' <small>(attēlā)</small>, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? [[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' <small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small> ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? [[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|50px]] * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' <small>(attēlā)</small> [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? [[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā ar uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gadu sākumā un beigās '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? [[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu <small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? [[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? [[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' <small>(attēlā)</small> gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? [[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|50px]] * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? [[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|50px]] * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em <small>(attēlā klinšu damans)</small>? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? [[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās <small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas, par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], Kristaps Gludītis un [[Zigmārs Raimo]])? [[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? [[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? [[Attēls:Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā.jpg|border|right|50px]] * ... '''"[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]"''', kurai sekoja deklarācija '''"[[Par Latvijas iestāšanos PSRS]]"''' <small>(abas attēlā)</small>, [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 21. jūlijā pieņēma [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], kurā [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 18. novembrī bija notikusi [[Latvijas valsts pasludināšana]]? * ... saskaņā ar prūšu [[ģenerālis|ģenerāļa]] un kara teorētiķa [[Karls fon Klauzevics|Karla fon Klauzevica]] teikto '''[[pretuzbrukums]]''' ir visefektīvākais līdzeklis, lai piespiestu uzbrucēju atteikties no uzbrukuma plāniem? * ... '''[[Pāces pilskalns]]''', kas atrodas [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pācē]], mūsdienās veido Pāces dzirnavezera [[Sala|salu]]? [[Attēls:Rutabaga, variety nadmorska.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kālis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti tuvi radniecīgs ar [[Rapsis|rapsi]], kas ir cita ''Brassica napus'' [[pasuga]], bet šī [[suga]] radās kā [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] starp [[Dārza kāposts|kāpostiem]] un [[Rācenis|rāceņiem]]? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] [[Narva (upe)|Narvas upē]] izveidotā '''[[Narvas ūdenskrātuve]]''', pa kuru iet [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s robeža, tika uzpludināta, lai varētu darboties mūsdienās Krievijai piederošā Narvas HES? * ... no 1945. līdz 1954. gadam '''[[Krimas apgabals (PSRS)|Krimas apgabals]]''' ietilpa [[Krievijas PFSR]] sastāvā, bet no 1954. līdz 1991. gadam — [[Ukrainas PSR]] sastāvā? [[Attēls:Burned Georgian T-72 tank in Tskhinvali.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kauja par Chinvalu (2008)|kauja par Chinvalu]]''' bija vienīgā lielā [[kauja]] [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karā]] <small>(attēlā iznīcināts [[Gruzija]]s [[T-72]] [[tanks]] [[Chinvala|Chinvalā]])</small>? * ... '''[[mākslas peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|mākslas peldēšanas programmā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, lai nostiprinātu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un paplašinātu valstu dažādību kvalifikācijas procesā? * ... vēsturiskā spiegu drāmas seriāla '''"[[Amerikāņi (seriāls)|Amerikāņi]]"''' darbība norisinās [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pēc [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] inaugurācijas [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā 1981. gada janvārī un noslēdzas neilgi pirms ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju parakstīšanas 1987. gada decembrī? [[Attēls:Mayr_Hayrenik.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Māte Armēnija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s centrā tika uzbūvēts 1950. gadā kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] piemineklis, bet 1962. gada pavasarī Staļina skulptūru noņēma un 1967. gadā tās vietā novietoja esošo tēlu? * ... daļa [[emigranti|emigrantu]], kas pameta dzimteni pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], atgriezās [[Padomju Savienība|PSRS]], bet lielākā daļa '''[[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]]''' bija kategoriski pret atgriešanos un iesaistījās [[Ideoloģija|ideoloģiskajā]] cīņā pret padomju [[Aģitācija|aģitāciju]]? * ... '''[[logogramma]]''' vai hieroglifs apzīmē [[vārds|vārdu]] vai [[morfēma|morfēmu]]; logogrāfiskās [[rakstība]]s ir vienas no izplatītākajām — tās lieto ap 20 % pasaules iedzīvotāju [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Палеонтологический музей Орлова (20221008143757).jpg|border|right|50px]] * ... [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga '''''[[Bothriolepis maxima]]''''' <small>(attēlā)</small>, kuras [[fosilija]]s lielā skaitā atrastas [[Latvija]]s teritorijā, ir izmēros lielākais zināmais [[Botriolepji|botriolepis]]? * ... saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem '''[[islāms Ziemeļmaķedonijā|musulmaņi Ziemeļmaķedonijā]]''' bija vairāk nekā 30 % iedzīvotāju, kas izvietojušies lielākoties [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļrietumu un rietumu daļā? * ... '''[[1585. gads Latvijā|1585. gada]]''' 10. aprīlī ar Kronborgas miera līgumu [[Dānijas Karaliste]] atteicās no [[Kurzemes bīskapija]]s par labu [[Polijas-Lietuvas ūnija]]i, ar to noslēdzot [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]]? [[Attēls:Coffea canephora.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kafijkoku ģints|kafijkoku ģintī]]''' ir klasificētas vairāk nekā 120 sugas, taču [[kafija]]s tirdzniecība balstās uz divām — ''Coffea arabica'' un ''Coffea canephora'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] dzīvojošie '''[[adžāri]]''' piekopj gan [[Pareizticība|pareizticību]], gan [[Islāms|islāmu]], kas ir izplatīts [[Adžārija]]s austrumos un dienvidos, kur [[Musulmaņi|musulmaņu]] skaits var pārsniegt 90 %? * ... '''[[Burāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Marseļa]]s ostā [[Francija]]s dienvidu piekrastē? [[Attēls:2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada ''[[Tour de Suisse]]'' piektā posma laikā [[Šveice]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Džino Mēders]]''' <small>(attēlā)</small> krita pagriezienā, nobraucienā no posma augstākā punkta Albula pārejā, un dienu vēlāk, 16. jūnijā, sportists no gūtajiem savainojumiem nomira? * ... '''[[islāms Eiropā]]''' ir otrā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s? * ... 2023. gadā ''[[Microsoft]]'' uzsāka darbu pie būtiskām izmaiņām '''''[[Microsoft Bing]]''''' meklētājprogrammā, tostarp tajā iekļaujot jaunu [[Sarunbots|sarunbota]] funkcionalitāti ''Bing AI'', kas ir balstīta uz ''[[OpenAI]]'' izstrādāto ''[[GPT-4]]''? [[Attēls:Mazirbes luterāņu baznīca 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] '''[[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika iesvētīts pirmais [[lībiešu karogs]]? * ... '''[[kara komunisms|kara komunisma]]''' rezultātā [[1920. gads|1920. gadā]] [[darba ražīgums]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], tostarp masveida [[Nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa? * ... '''[[Irānas Azerbaidžāna]]s''' teritorija ir daudz plašāka nekā [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[Azerbaidžānas Republika]]s teritorija, un to galvenokārt apdzīvo [[azerbaidžāņi]] ([[Irānas azerbaidžāņi]])? [[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|border|right|50px]] * ... '''[[1586. gads Latvijā|1586. gadā]]''' Livonijas vietvaldi [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]] <small>(attēlā)</small> iesvētīja par [[Romas Katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]], bet pēc [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus [[Livonijas hercogiste]]s administratora pienākumus? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]]''' uzvarēja vienā spēlē (2:0 savā laukumā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]]), bet zaudēja visās pārējās spēlēs un ierindojās pēdējā vietā grupā? * ... [[Pjotrs Kropotkins]] tiek uzskatīts par galveno '''[[anarhokomunisms|anarhokomunisma]]''' idejas teorētiķi, kas tai piešķīra saskaņotu, pabeigtu formu, taču viņš nebija pirmais anarhokomunists? [[Attēls:Haruka Kitaguchi Budapest 2023(2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] '''[[Haruka Kitaguči]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar rezultātu 65,80 m un kļuva par pirmo [[Japāna]]s [[šķēpmetēja|šķēpmetēju]], kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēlēs? * ... [[Jeņiseja]]s vidustecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Krasnojarskas ūdenskrātuve]]s''' aizsprosts sākts būvēt [[1955. gads|1955. gadā]] kā [[komjaunatne]]s triecienceltne, un tā izveidotā [[ūdenskrātuve]] stiepjas 388 km garumā? * ... [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 845 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], kļūstot par [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko 2023. gada filmu]]? [[Attēls:T-90 tank during the Victory Day parade in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam [[Krievija]]s [[tanks]] '''[[T-90]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaulē pārdotāko jauno pamattanku? * ... kopš 1970. gadiem [[Kanāda|Kanādā]], '''[[Džeimsa līča projekts|Džeimsa līča projektā]]''' ir uzbūvētas vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s, kuras saražo apmēram pusi no [[Kvebeka]]s kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto? * ... '''[[Jakutu sacelšanās]]''', kuru [[Sarkanā armija]] apspieda [[1923. gads|1923. gada]] pavasarī un vasaras sākumā [[Ivans Strods|Ivana Stroda]] vadībā, bija pēdējā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] epizode? [[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|border|right|50px]] * ... [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā '''[[1600. gads Latvijā|1600. gadā]]''' [[Zviedrija]]s karaspēks karaļa [[Kārlis IX|Kārļa IX]] vadībā ieņēma visu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar [[Daugava]]s upi, proti, [[Daugavgrīva]]s <small>(attēlā 1601. gada gravīrā)</small>, [[Rīga]]s un [[Koknese]]s cietokšņus? * ... [[Volga]]s augštecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Ribinskas ūdenskrātuve]]s''' aizpildīšanai, kas turpinājās līdz [[1947. gads|1947. gadam]], tika pārvietoti 130 000 iedzīvotāji no Mologas pilsētas un 663 ciemiem? * ... '''[[Telavivas "Hapoel"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 13 augstākās līgas tituliem un 16 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Salix alba - Lake Constance.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltais vītols]]''' <small>(attēlā)</small> no citiem [[vītoli]]em ir viegli atšķirams pēc lielā auguma un ar zīdainiem matiņiem klātām, vairāk vai mazāk sudrabainām [[lapas|lapām]]? * ... 2022. gadā '''[[krievu valoda Izraēlā|krievu valodu Izraēlā]]''' lietoja aptuveni 15 % jeb 1,3 mlj [[Izraēla]]s iedzīvotāju; lielais [[krievvalodīgie|krievvalodīgo]] skaits apgrūtina viņu integrāciju Izraēlas sabiedrībā? * ... [[Kanāda|Kanādā]], [[Labradoras pussala]]s ziemeļos esošais plašais '''[[Ungavas līcis]]''' atrodas tuvu [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], no kura to šķir tikai [[Hudzona šaurums]], tomēr tas ir piederīgs [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānam]]? [[Attēls:1905. gada 15. decembrī nodedzinātā Rudbāržu pils.jpeg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu muižas pili]]''' nodedzināja <small>(attēlā pēc ugunsgrēka)</small>, bet 1908. gadā atjaunoja arhitekta Leo Reinīra vadībā? * ... [[aizsprosts]] [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] [[Kanāda|Kanādā]], kas norobežo pēc tilpuma septīto lielāko [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] pasaulē '''[[Vilistona ezers|Vilistona ezeru]]''', ir 183 m augsts un ir viens no pasaulē augstākajiem grunts dambjiem? * ... '''[[Haifas "Maccabi"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 15 augstākās līgas tituliem un 6 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Faith Kipyegon London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Feita Kipjegona]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne vien trīskārtēja olimpiskā čempione [[1500 metri|1500 metru distancē]], bet arī vairākkārt labojusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tajā, kā arī ir rekordiste jūdzes distancē un bijusi rekordiste arī [[5000 m]] distancē? * ... '''[[krievu valoda Baltkrievijā]]''' ir viena no divām [[Baltkrievija]]s [[Valsts valoda|valsts valodām]], kā sekas [[Referendums Baltkrievijā (1995)|1995. gada referenduma]] rezultātiem, kad 83,3 % piedalījušos iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i? * ... '''[[etiolācija]]s''' procesā [[augi]]em [[gaisma]]s trūkuma dēļ neveidojas [[hloroplasti]], tie izstīdzē un kļūst bāli? [[Attēls:Aliviadero del embalse Macagua.jpg|border|right|50px]] * ... [[Orinoko]] kreisā krasta pieteka '''[[Karoni]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no jaudīgākajām [[upe|upēm]] pasaulē pēc vidējās caurteces attiecībā pret [[upes baseins|upes baseinu]]; tās ielejā uzbūvētas četras [[hidroelektrostacija]]s, tajā skaitā viena no jaudīgākajām pasaulē — [[Guri ūdenskrātuve|Simona Bolivara HES]]? * ... ar izcīnītiem 16 [[Katara]]s čempionu tituliem '''''[[Al Sadd SC]]''''' ir veiksmīgākais šīs valsts [[futbola klubs]]? * ... tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem '''[[Džeimsa līcis|Džeimsa līci]]''' mūsdienu [[Kanāda]]s vidienē ir apmeklējis [[angļi|angļu]] kuģotājs [[Henrijs Hadsons]] [[1610. gads|1610. gadā]], bet nosaukts tas ir par godu velsiešu kapteinim Tomasam Džeimsam, kurš pētījis šo apvidu 1630.—1631. gadā? [[Attēls:Bierbrauer.jpg|border|right|50px]] * ... jau [[Agrīnie viduslaiki|agrīnajos viduslaikos]] [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Klosteris|klosteros]], '''[[alus darīšana]]''' tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot [[Apiņi|apiņus]] kā konservantu; [[alus|alu]] parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt [[vīnogas]] <small>(attēlā 16. gadsimta vācu aldari)</small>? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]''' [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlase]] turnīru noslēdza 13. vietā, neizkļūstot no apakšgrupas, lai gan pirmajā spēlē uzvarēja vēlāko finālisti [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānijas izlasi]]? * ... no 2012. līdz 2018. gadam '''[[krievu valoda Ukrainā]]''' bija [[oficiālā valoda]] dienvidu un austrumu reģionos? [[Attēls:C5 plum pox resistant plum.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē vislielākais '''[[plūme|plūmju]]''' <small>(attēlā)</small> audzētājs ir [[Ķīna]], kam seko [[Rumānija]] un [[Serbija]]? * ... '''[[Kahovkas HES]]''', kuras dambi [[2023. gads|2023. gada]] 6. jūnijā sagrāva [[Krievija]]s spēki, izraisot '''[[ekocīds|ekocīdu]]''' un [[plūdi|plūdus]] upes lejtecē, ir pēdējā, sestā spēkstacija [[Dņepra]]s [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] kaskādē? * ... [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]] no [[Rijāda]]s '''''[[Al Hilal SFC]]''''' ir tituliem visbagātākais [[Āzija]]s klubs; ar 18 iegūtiem Saūda Arābijas čempionu tituliem, tas ir titulētākais klubs valstī un ir izcīnījis četrus [[AFC Čempionu līga]]s titulus, kas ir līgas rekords? [[Attēls:Mick Schumacher - 2022236170142 2022-08-24 Champions for Charity - Sven - 1D X MK II - 0047 - B70I2057.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[autosportists]] '''[[Miks Šūmahers]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir piedalījies divās ''[[Formula 1]]'' sezonās, pārstāvot ''[[Haas F1|Haas]]'' komandu, ir septiņkārtējā ''Formula 1'' pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] dēls? * ... 2022. gadā [[Šahs|šaha]] vietne, forums un [[sociālais tīkls]] '''''[[Chess.com]]''''' sasniedza 100 miljonu lietotāju atzīmi? * ... '''[[Masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā (2023)|masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā]]''' [[2023. gads|2023. gada]] jūnija sākumā prasīja 47 cilvēku dzīvību, bet kopumā no saindēšanās cieta 106 cilvēki? [[Attēls:Маргарита Симоньян 05 (29-11-2017) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] februārī [[Krievija]]s [[Propaganda|propagandiste]] '''[[Margarita Simonjana]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimira Solovjova]] šovā pauda pārliecību, ka Krievija uzvarēs [[Ukraina|Ukrainu]] "divās dienās", un tika izsmieta plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] neveiksmes? * ... '''[[Manikuagānas ūdenskrātuve]]i''' 1960. gados applūdinot senu [[triecienkrāteris|triecienkrāteri]], izveidotā '''[[Renē Levasēra sala]]''' ir pēc platības lielāka par to aptverošo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] un ir otra lielākā ezeru [[sala]] pasaulē pēc [[Manitulina]]s [[Hūrons|Hūrona]] ezerā? * ... [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Džida]]s '''''[[Al-Ittihad Club]]''''' ir dibināts 1927. gadā, kopš tā laika tas vienmēr ir piedalījies augstākajā valsts līgā un ir vecākais joprojām pastāvošais [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' <small>(attēlā)</small> laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|200px]] * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|150px]] * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī <small>(satelītattēlā)</small>? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' <small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small> ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[cukurbietes]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? <!--dyk diena --> [[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|200px]] * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido <small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|200px]] * ... [[Sahāra|Saharā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[purva skalbe]]''' <small>(attēlā)</small> nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|250px]] * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' <small>(attēlā)</small> nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|150px]] * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]''' <small>(attēlā)</small>, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|150px]] * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' <small>(attēlā 2000 liru banknote)</small> bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|200px]] * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes <small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' <small>(attēlā)</small> bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] <small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Trojs Kotsars]]''' <small>(attēlā)</small>, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|150px]] * ... '''[[Kiruna]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi? * ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē? * ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', "[[Oki — okeāna vidū]]", "[[Maģiskais kimono]]"; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|"Labākā aktrise"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā "[[Viens pats mājās]]", kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu? * ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]? * ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-01-21 2-man Bobsleigh (IBSF World Cup Bob & Skeleton 2022-23 Altenberg and European Championships 2023) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Johanness Lohners]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu sudraba medaļu ieguvējs {{oss|Z=2022|L=L}}, pieckārtējs [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempions]] un pa reizei uzvarējis [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos? * ... par filmu "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''[[Entonijs Mingella]]''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", bet viņš ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i vēl trīs reizes? * ... ekonomikā, kas balstīta uz '''[[zelta standarts|zelta standartu]]''', ir garantēts, ka katru emitēto [[nauda]]s vienību pēc pieprasījuma var apmainīt pret atbilstošu [[zelts|zelta]] daudzumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Sphere at The Venetian Resort (53098837453).jpg|border|right|200px]] * ... [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] esošā '''''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā sfēriskā celtne pasaulē, pēc tilpuma apsteidzot iepriekšējo lielāko ''[[Avicii Arena]]'' [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... masveida eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] migrācija uz '''[[ASV dienvidi]]em''' padarīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņus]] par minoritāti, tomēr viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, augstāko līmeni sasniedzot [[Misisipi (štats)|Misisipi]]? * ... formāli tikai '''[[Britu Kenija]]s''' iekšzemes daļa bija [[kolonija]], bet piekrastes josla — [[protektorāts]], taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās [[Nairobi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]] * ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē? * ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem? * ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]] * ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' <small>(attēlā)</small> piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta? * ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]? * ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' <small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small> ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas? * ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā? * ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"? * ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Konsepsjons]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])? * ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār? * ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' <small>(attēlā)</small> 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā? * ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru? * ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]] * ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]] * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]? * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' <small>(attēlā)</small> ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1? * ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem? * ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]? * ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]? * ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]] * ... [[Etiopija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Aksuma]]''' <small>(attēlā)</small> ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā? * ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs? * ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] <small>(attēlā)</small> ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja? * ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]? * ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]? * ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu? * ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem? * ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' <small>(attēlā)</small> piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos? * ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"? * ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists '''[[Juhanness Tīngnēss Bē]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu? * ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]? * ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu? * ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]] * ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas <small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda? * ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības? * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]] * ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' <small>(attēlā)</small> izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās? * ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]] * ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem <small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē? * ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bohēmijas gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti; tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''? * ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' <small>(attēlā)</small> parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē? * ... '''[[Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes? * ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]] * ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' <small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small> rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos? * ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s? * ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]] * ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' <small>(attēlā)</small> sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]? * ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados? * ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]] * ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' <small>(attēlā)</small> dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]? * ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības? * ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[estragons|estragonam]]''' <small>(attēlā)</small> ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu? * ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim? * ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' <small>(attēlā)</small> tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji? * ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita? * ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]? * ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā? * ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]] * ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' <small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small> spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti? * ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i? * ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' <small>(attēlā)</small> atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]? * ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu? * ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pavlovas kūka]]''' <small>(attēlā)</small> tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas? * ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' <small>(attēlā)</small> nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē? * ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos? * ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Dženovas Republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību? * ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa? * ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' <small>(attēlā)</small> no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē? * ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]? * ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]] <small>(attēlā)</small>, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]? * ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]? * ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ipsviča]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss? * ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s? * ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[strelīciju ģints]]''' <small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i? * ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta? * ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]] * ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri <small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>? * ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku? * ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]] * ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' <small>(attēlā)</small> ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs? * ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti? * ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem? * ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra? * ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' <small>(attēlā)</small> nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri? * ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s? * ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]] * ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]] * ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]''' <small>(attēlā)</small>, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē? * ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā? * ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Filips Arābs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]? * ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]] * ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' <small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>, kas atrodas [[Mindanao]] salā [[Filipīnas|Filipīnās]], ir valsts augstākā virsotne? * ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām? * ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]] * ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam <small>(attēlā)</small> ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes? * ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s? * ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū? <!--dyk diena --> [[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]] * ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos <small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>? * ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās? * ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' <small>(attēlā)</small> [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"? * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]? * ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums <small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>? * ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]? * ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]] * ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī? * ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]] <small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>? * ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' <small>(attēlā)</small> labi peld un pamatā barojas tikai ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim? * ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]] un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām? * ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi <small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>? * ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C? * ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]? * ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Montekarlo kazino]]''' <small>(attēlā)</small> atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās? * ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku? * ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]] * ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu? * ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam? * ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]] * ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā? * ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas? * ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Āgras forts]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence? * ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji? * ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina? <!--dyk diena --> [[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls? * ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā? * ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots? * ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]? * ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei? <!--dyk diena --> [[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā? * ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]? * ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] uz [[Gruzija]]s zemēm, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' <small>(attēlā)</small> ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]? * ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]? * ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti? * ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? * ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s? * ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]] * ... daudzas '''[[lauru dzimta]]'''s augu sugas ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]] <small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>? * ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]] * ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]? * ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri? * ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un kurmandži dialekti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ajutaja]]''' <small>(attēlā)</small> bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]? * ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti? * ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]? * ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]? * ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem? * ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]? * ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' <small>(attēlā)</small> slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)? * ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība? * ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]] * ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]? * ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, tomēr tika nolemts, ka nelabvēlīgo laikapstākļu, kas parasti ir šajā laikā [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], dēļ turnīrs tiks pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Sālahs el Arūri]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]? * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' <small>(attēlā)</small> [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama? * ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]''' <small>(attēlā)</small>? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē? * ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos? * ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[apdziras|apdzirām]]''' <small>(attēlā)</small>, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]? * ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]] * ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"? * ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]? * ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā? * ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]? * ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas? * ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tridentes koncils]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti? * ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]] * ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem [[Parastais ozols|ozoliem]] [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads? * ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks? * ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]] <small>(attēlā)</small>, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]? * ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]? * ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]] * ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' <small>(attēlā)</small> 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam? * ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]? * ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]? * ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]? * ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]] * ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī? * ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]? * ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' <small>(attēlā)</small> ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]? * ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]] * ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' <small>(attēlā)</small> lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas? * ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]? * ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta? * ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni? * ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Daugavas vārti]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja? * ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos? * ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"? * ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jukatanas Republika]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, kas atdalījās no [[Meksika]]s sakarā ar [[Federālisms|federālisma]] atcelšanu valstī, pastāvēja no 1841. līdz 1848. gadam? * ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi? * ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]? * ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas? * ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā <small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima|14. Saeimas]] deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu? * ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā? * ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās? * ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām <small>(attēlā)</small>, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā [[unce]] ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]? * ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes? * ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību? * ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]] * ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' <small>(attēlā 1920. gados)</small> bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s? * ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi? * ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā? * ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos? * ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[fuli|fulu]]''' <small>(attēlā)</small> kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]? * ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros? * ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' <small>(attēlā)</small> tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? * ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''? * ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]] * ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"''' <small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>? * ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns? * ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]] * ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' <small>(attēlā)</small> apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva? * ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]? * ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā? * ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā? * ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[Bumbu patvertne|bumbu patvertnes]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' <small>(attēlā)</small> karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas? * ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā? * ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zirgu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s? * ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', kura bija ievērojama ar [[Kokaīns|kokaīna]] tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē [[Maiami]], [[ASV]] 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Paolo Nikolato]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases? * ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu? * ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i? * ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]] * ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu? * ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' <small>(attēlā)</small> audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai? * ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]] * ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]? * ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]] * ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]? * ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]? * ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]] * ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu? * ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs? * ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]? * ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus? <!--dyk diena --> [[Attēls:As17-134-20382.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas <small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>? * ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]? * ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]] <small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>? * ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī? * ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Česteras katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili? * ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgas]] čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]] * ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' <small>(attēlā)</small> izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos? * ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''? * ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā <small>(attēlā)</small>, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās? * ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]? * ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]? * ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā? * ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' <small>(attēlā)</small> varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni? * ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]? * ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zilene]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga? * ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]? * ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' <small>(attēlā)</small> [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena? * ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim? * ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]] * ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' <small>(attēlā)</small> aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā? * ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]? * ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]] * ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]''' <small>(attēlā)</small>, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]? * ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi? * ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka? * ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[austrumu galega]]i''' <small>(attēlā)</small> ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī? * ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs? * ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī? * ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki? <!--dyk diena --> [[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]? * ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]? * ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana? * ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem? * ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās? * ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās? <!--dyk diena --> [[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem <small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small> [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes? * ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā? * ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]] * ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Karlo Juho Stolbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]? * ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]] * ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā <small>(attēlā)</small> bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence? * ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)? * ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' <small>(attēlā)</small> pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas? * ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[samali|samalus]]''' <small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem? * ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]? * ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' <small>(attēlā)</small> vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem? * ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru? * ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos? * ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[vāvere]]s, [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? <!--dyk diena --> [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]] * ... 1995.–1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasē]]s, tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma ''[[Wilayah Khorasan]]'' koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? o4v7o9aw4q4lpket41fjcesosf28qbu 0 15905 4290046 4173384 2025-06-06T14:53:04Z 2A00:808:128:DE28:95D7:5E5A:1C96:E05D 4290046 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Radiostacijas infokaste |nosaukums = Radio SWH |logo = Radio_SWH_logo.png |logo_izm = 200px |formāts = AC |frekvence = FM 105,2 MHz [[Rīga]]<br />FM 105,1 MHz [[Liepāja]]<br />FM 105,4 MHz [[Ventspils]]<br />FM 105,2 MHz [[Daugavpils]]<br />FM 101,2 MHz [[Jēkabpils]]<br />FM 106,5 MHz [[Rēzekne]]<br />FM 107,9 MHz [[Cesvaine]]<br />FM 106,5 MHz [[Valmiera]]<br />FM 100,1 MHz [[Kuldīga]]<br />FM 96,1 MHz [[Salacgrīva]]<br />FM 102,2 MHz [[Talsi]]<br />FM 94,7 MHz [[Saldus]]<br />FM 89,3 MHz [[Dundaga]]<br />FM 99,7 MHz [[Pāvilosta]] |īpašnieks = AS ''Radio SWH'' |māsas_stacijas = ''[[Radio SWH Rock]]''<br />''[[Radio SWH +]]''<br />''[[Radio SWH Gold]]''<br />''[[Radio SWH Spin]]''<br />''[[Radio SWH LV]]'' |tīmekļraide = [http://www.radioswh.lv/swhlive_s.asx Radio SWH] |mājaslapa = [http://www.radioswh.lv/ www.radioswh.lv] |raida_kopš = {{Dat|1993|05|15}} 10:00 }} '''''Radio SWH''''' ir [[Latvija]]s [[radio]]stacija, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Tā tika izveidota 1993. gadā, kļūstot par pirmo komerciālo radiostaciju Latvijā. Radio SWH tika dibināta kā 90-tajos gados ietekmīgā uzņēmēja [[Ainārs Gulbis|Aināra Gulbja]] kompānijas AS [[SWH Rīga (Software House Riga)|Software House Rīga (SWH Rīga)]] sastāvdaļa. Radiostaciju ''Radio SWH'' pārvalda AS ''Radio SWH'', kurai pieder arī radiostacijas ''[[Radio SWH+]]'', ''[[Radio SWH Rock]]'', ''[[Radio SWH Spin]]'', ''[[Radio SWH Gold]]'' un ''Radio SWH LV.'' ''Radio SWH'' īpašnieki ir Igaunijas uzņēmums ''Cinamon Holding'' (nedaudz vairāk par 50 %), radiostacijas vadītājs un līdzdibinātājs [[Jānis Šipkēvics vecākais|Jānis Šipkēvics]] un raidstacijas komercdirektors Filips Rubenis. ''Cinamon Holding'' pārvalda kinoteātru tīklu Baltijas valstīs un tā īpašnieks ir Krievijas uzņēmējiem piederošais uzņēmums ''DLT Capital''.<ref name="delfi 2015.09" /> == Vēsture == Radio SWH izveidoja 1993.gadā, kā tolaik ietekmīgā uzņēmēja [[Ainārs Gulbis|Aināra Gulbja]] kompānijas [[Sofware House Rīga (SWH)|Software House Rīga (SWH)]] sastāvdaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/sipkevics-radio-swh-akcionare-tolstaja-sanemusi-majienus-ka-radio-butu-japardod-russia-today/|title=Šipkēvics: “Radio SWH” akcionāre Tolstaja saņēmusi mājienus, ka radio būtu jāpārdod “Russia Today”|website=tv3.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}</ref> 1994. gadā tika izveidots ''[[Radio SWH+]]'', kas ir orientēts [[krievvalodīgie|krievvalodīgajai]] auditorijai, savukārt 2001. gadā sāka darboties ''[[Radio SWH Rock]]'', kurā tiek atskaņota [[rokmūzika]]. ''Radio SWH'' vadītājs un līdzīpašnieks līdz 2007. gada vidum bija [[Zigmars Liepiņš]]. Pēc tam daļa uzņēmuma kapitāldaļu nonāca Īrijas mediju grupas ''[[Communicorp]]'' īpašumā. Par radio vadītāju kļuva [[Jānis Šipkēvics vecākais|Jānis Šipkēvics]]. 2015. gada 24. septembrī ''Communicorp'' pārdeva tam piederošās ''Radio SWH'' akcijas Igaunijā reģistrētajam uzņēmumam ''Cinamon Holding'',<ref name="delfi 2015.09" /> kura īpašnieks ir Krievijas uzņēmējiem piederošs uzņēmums ''DLT Capital''.<ref name="delfi 2015.10.07" /> AS ''Radio SWH'' īpašnieki bija arī valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics un komercdirektors Filips Rubenis. Par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju tika iecelta Krievijas, Maltas un Igaunijas pilsone, kura dzimusi Ukrainā un dzīvojusi Sanktpēterburgā. Tolstaja arī vadīja kinoteātru tīklu Baltijas valstīs ''Cinamon''.<ref name="diena, 2018.09.04" /> Vēlāk Tatjanas Tolstajas īpašumā nonāca 80 % ''Radio SWH'' akciju. 2018. gada 4. septembrī medijos parādījās neoficiāla informācija, ka AS ''Radio SWH'' vairākuma akciju no Tatjanas Tolstajas iegādājies uzņēmums SIA ''Media Support'', kas pieder Austrijā reģistrētajam uzņēmumam ''Baltic News Network GmbH'' un saistīts ar ar Šveices advokātu [[Rudolfs Meroni|Rudolfu Meroni]].<ref name="diena, 2018.09.04" /> 2019. gada 3. februārī [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā ''de facto'' tika vēstīts, ka aizejošā [[Kučinska Ministru kabinets|Māra Kučinska valdība]] nav piekritusi ''Radio SWH'' pārdošanas darījumam, lēmumu pamatojot ar "nacionālās drošības interesēm".<ref name="diena, 03.02.2019" /> No 2025. Gada 1 jūnija. Radio SWH sāk raidīt radio SWH TV jeb SWH televīzijas kanāls. == Apraide == {| width="20%" | '''Pilsēta''' || '''Frekvence''' || |- |[[Rīga]] || 105,2 FM || |- |[[Kuldīga]] || 100,1 FM || |- |[[Liepāja]] || 105,1 FM || |- |[[Ventspils]] || 105,4 FM || |- |[[Talsi]] || 102,2 FM || |- |[[Saldus]] || 94,7 FM || |- |[[Valmiera]] || 106,5 FM || |- |[[Cesvaine]] || 107,9 FM || |- |[[Jēkabpils]] || 101,2 FM || |- |[[Rēzekne]] || 106,5 FM || |- |[[Daugavpils]] || 105,2 FM || |- |[[Dundaga]] || 89,3 FM || |- |[[Salacgrīva]] || 96,1 FM || |- |[[Pāvilosta]] || 99,7 FM || |} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="delfi 2015.09">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/irijas-communicorp-pardevis-radio-swh-akcijas.d?id=46508407 Īrijas 'Communicorp' pārdevis 'Radio SWH' akcijas] BNS, LETA, 2015. gada 24. septembrī</ref> <ref name="delfi 2015.10.07">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/notikusas-izmainas-radiostaciju-ipasnieka-radio-swh-padome.d?id=46558669 Notikušas izmaiņas radiostaciju īpašnieka 'Radio SWH' padomē] BNS, 2015.10.07</ref> <ref name="diena, 2018.09.04">[https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/avize-ar-meroni-netiesi-saistita-_media-support_-parperk-_radio-swh_-14204293 Avīze: Ar Meroni netieši saistītā Media Support pārpērk Radio SWH] Diena, 4. septembris, 2018</ref> <ref name="diena, 03.02.2019">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-neatlauj-meroni-nopirkt-radio-swh.d?id=50798041 Valdība neatļauj Meroni nopirkt 'Radio SWH'] DELFI Bizness, 03.02.2019</ref> }} == Skatīt arī == * [[Radio SWH Latvijas mūzikas gada tops|''Radio SWH'' Latvijas mūzikas gada tops]] * [[Radio 101]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080322044200/http://www.radioswh.lv/ Radio SWH] {{Radio-aizmetnis}} {{Radiostacijas Latvijā}} [[Kategorija:Radio]] [[Kategorija:Radio SWH]] [[Kategorija:Latvijas radio stacijas]] adcjcgg6e23riyww48pao1v2lcqbpac 4290142 4290046 2025-06-06T19:52:42Z Egilus 27634 4290142 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Radiostacijas infokaste |nosaukums = Radio SWH |logo = Radio_SWH_logo.png |logo_izm = 200px |formāts = AC |frekvence = FM 105,2 MHz [[Rīga]]<br />FM 105,1 MHz [[Liepāja]]<br />FM 105,4 MHz [[Ventspils]]<br />FM 105,2 MHz [[Daugavpils]]<br />FM 101,2 MHz [[Jēkabpils]]<br />FM 106,5 MHz [[Rēzekne]]<br />FM 107,9 MHz [[Cesvaine]]<br />FM 106,5 MHz [[Valmiera]]<br />FM 100,1 MHz [[Kuldīga]]<br />FM 96,1 MHz [[Salacgrīva]]<br />FM 102,2 MHz [[Talsi]]<br />FM 94,7 MHz [[Saldus]]<br />FM 89,3 MHz [[Dundaga]]<br />FM 99,7 MHz [[Pāvilosta]] |īpašnieks = AS ''Radio SWH'' |māsas_stacijas = ''[[Radio SWH Rock]]''<br />''[[Radio SWH +]]''<br />''[[Radio SWH Gold]]''<br />''[[Radio SWH Spin]]''<br />''[[Radio SWH LV]]'' |tīmekļraide = [http://www.radioswh.lv/swhlive_s.asx Radio SWH] |mājaslapa = [http://www.radioswh.lv/ www.radioswh.lv] |raida_kopš = {{Dat|1993|05|15}} 10:00 }} '''''Radio SWH''''' ir [[Latvija]]s [[radio]]stacija, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Tā tika izveidota 1993. gadā, kļūstot par pirmo komerciālo radiostaciju Latvijā. Radio SWH tika dibināta kā 90-tajos gados ietekmīgā uzņēmēja [[Ainārs Gulbis|Aināra Gulbja]] kompānijas AS [[SWH Rīga (Software House Riga)|Software House Rīga (SWH Rīga)]] sastāvdaļa. Radiostaciju ''Radio SWH'' pārvalda AS ''Radio SWH'', kurai pieder arī radiostacijas ''[[Radio SWH+]]'', ''[[Radio SWH Rock]]'', ''[[Radio SWH Spin]]'', ''[[Radio SWH Gold]]'' un ''Radio SWH LV.'' ''Radio SWH'' īpašnieki ir Igaunijas uzņēmums ''Cinamon Holding'' (nedaudz vairāk par 50 %), radiostacijas vadītājs un līdzdibinātājs [[Jānis Šipkēvics vecākais|Jānis Šipkēvics]] un raidstacijas komercdirektors Filips Rubenis. ''Cinamon Holding'' pārvalda kinoteātru tīklu Baltijas valstīs un tā īpašnieks ir Krievijas uzņēmējiem piederošais uzņēmums ''DLT Capital''.<ref name="delfi 2015.09" /> == Vēsture == ''Radio SWH'' izveidoja 1993. gadā, kā tolaik ietekmīgā uzņēmēja [[Ainārs Gulbis|Aināra Gulbja]] kompānijas [[Sofware House Rīga (SWH)|Software House Rīga (SWH)]] sastāvdaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/neka-personiga/sipkevics-radio-swh-akcionare-tolstaja-sanemusi-majienus-ka-radio-butu-japardod-russia-today/|title=Šipkēvics: “Radio SWH” akcionāre Tolstaja saņēmusi mājienus, ka radio būtu jāpārdod “Russia Today”|website=tv3.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}</ref> 1994. gadā tika izveidots ''[[Radio SWH+]]'', kas ir orientēts [[krievvalodīgie|krievvalodīgajai]] auditorijai, savukārt 2001. gadā sāka darboties ''[[Radio SWH Rock]]'', kurā tiek atskaņota [[rokmūzika]]. ''Radio SWH'' vadītājs un līdzīpašnieks līdz 2007. gada vidum bija [[Zigmars Liepiņš]]. Pēc tam daļa uzņēmuma kapitāldaļu nonāca Īrijas mediju grupas ''[[Communicorp]]'' īpašumā. Par radio vadītāju kļuva [[Jānis Šipkēvics vecākais|Jānis Šipkēvics]]. 2015. gada 24. septembrī ''Communicorp'' pārdeva tam piederošās ''Radio SWH'' akcijas Igaunijā reģistrētajam uzņēmumam ''Cinamon Holding'',<ref name="delfi 2015.09" /> kura īpašnieks ir Krievijas uzņēmējiem piederošs uzņēmums ''DLT Capital''.<ref name="delfi 2015.10.07" /> AS ''Radio SWH'' īpašnieki bija arī valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics un komercdirektors Filips Rubenis. Par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju tika iecelta Krievijas, Maltas un Igaunijas pilsone, kura dzimusi Ukrainā un dzīvojusi Sanktpēterburgā. Tolstaja arī vadīja kinoteātru tīklu Baltijas valstīs ''Cinamon''.<ref name="diena, 2018.09.04" /> Vēlāk Tatjanas Tolstajas īpašumā nonāca 80 % ''Radio SWH'' akciju. 2018. gada 4. septembrī medijos parādījās neoficiāla informācija, ka AS ''Radio SWH'' vairākuma akciju no Tatjanas Tolstajas iegādājies uzņēmums SIA ''Media Support'', kas pieder Austrijā reģistrētajam uzņēmumam ''Baltic News Network GmbH'' un saistīts ar ar Šveices advokātu [[Rudolfs Meroni|Rudolfu Meroni]].<ref name="diena, 2018.09.04" /> 2019. gada 3. februārī [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā ''de facto'' tika vēstīts, ka aizejošā [[Kučinska Ministru kabinets|Māra Kučinska valdība]] nav piekritusi ''Radio SWH'' pārdošanas darījumam, lēmumu pamatojot ar "nacionālās drošības interesēm".<ref name="diena, 03.02.2019" /> No 2025. gada 1. jūnija Radio SWH sāka raidīt radio SWH TV jeb SWH televīzijas kanāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radioswh.lv/radio-swh-jaunumi/jauna-era-latvijas-televizija-radio-swh-pazino-par-televizijas-kanala-izveidi/|title=Jauna ēra Latvijas televīzijā – Radio SWH paziņo par televīzijas kanāla izveidi|last=Eduards|website=Radio SWH|access-date=2025-06-06|date=2025-04-07|language=lv}}</ref> == Apraide == {| width="20%" | '''Pilsēta''' || '''Frekvence''' || |- |[[Rīga]] || 105,2 FM || |- |[[Kuldīga]] || 100,1 FM || |- |[[Liepāja]] || 105,1 FM || |- |[[Ventspils]] || 105,4 FM || |- |[[Talsi]] || 102,2 FM || |- |[[Saldus]] || 94,7 FM || |- |[[Valmiera]] || 106,5 FM || |- |[[Cesvaine]] || 107,9 FM || |- |[[Jēkabpils]] || 101,2 FM || |- |[[Rēzekne]] || 106,5 FM || |- |[[Daugavpils]] || 105,2 FM || |- |[[Dundaga]] || 89,3 FM || |- |[[Salacgrīva]] || 96,1 FM || |- |[[Pāvilosta]] || 99,7 FM || |} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="delfi 2015.09">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/irijas-communicorp-pardevis-radio-swh-akcijas.d?id=46508407 Īrijas 'Communicorp' pārdevis 'Radio SWH' akcijas] BNS, LETA, 2015. gada 24. septembrī</ref> <ref name="delfi 2015.10.07">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/notikusas-izmainas-radiostaciju-ipasnieka-radio-swh-padome.d?id=46558669 Notikušas izmaiņas radiostaciju īpašnieka 'Radio SWH' padomē] BNS, 2015.10.07</ref> <ref name="diena, 2018.09.04">[https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/avize-ar-meroni-netiesi-saistita-_media-support_-parperk-_radio-swh_-14204293 Avīze: Ar Meroni netieši saistītā Media Support pārpērk Radio SWH] Diena, 4. septembris, 2018</ref> <ref name="diena, 03.02.2019">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valdiba-neatlauj-meroni-nopirkt-radio-swh.d?id=50798041 Valdība neatļauj Meroni nopirkt 'Radio SWH'] DELFI Bizness, 03.02.2019</ref> }} == Skatīt arī == * [[Radio SWH Latvijas mūzikas gada tops|''Radio SWH'' Latvijas mūzikas gada tops]] * [[Radio 101]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080322044200/http://www.radioswh.lv/ Radio SWH] {{Radio-aizmetnis}} {{Radiostacijas Latvijā}} [[Kategorija:Radio]] [[Kategorija:Radio SWH]] [[Kategorija:Latvijas radio stacijas]] imyewh6gtp62adxcaqgw9ogez87s6w7 0 16417 4290337 4189685 2025-06-07T11:41:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290337 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Ineta Radēviča | attēls = Ineta Radeviča Barcelona 2010.jpg | att_izm = 250px | paraksts = Ineta Radēviča pēc uzvaras [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionātā]] <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|7|13}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Krāslava|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{LAT}} | dzīvesvieta = {{vieta|Latvija|Baltezers|2s=Baltezers (Garkalnes novads)}} | garums = {{mērv|cm=176}}<ref name="london2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.london2012.com/athlete/radevica-ineta-1092799/|title=2012. gada Olimpisko spēļu profils|publisher=London2012.com|accessdate={{dat|2012|7|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120718055242/http://www.london2012.com/athlete/radevica-ineta-1092799/|archivedate={{dat|2012|07|18||bez}}}}</ref> | svars = {{mērv|kg=56}}<ref name="london2012" /> | iesauka = | izglītība = [[Nebraska]]s Universitāte <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[Tāllēkšana]]<br />[[Trīssoļlēkšana]] | kar_sāk = 2000 | kar_beig = 2012 | klubs = | treneris = {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Terovanesovs]] | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{OSS|V=2004}}, {{OSS|V=2012}}) | pc-a = 2 ([[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2005]], [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011]]) | pc-t = 3 ([[2004. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2004]], [[2006. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2006]], [[2008. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2008]]) | rc-a = 2 ([[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010]], [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012]]) | rc-t = 2 ([[2005. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2005]], [[2007. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2007]]) | reg1 = Eiropas | reg2 = EČ <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = 6,92 m {{icon|lr-v}} | PR1_d = Tāllēkšana | PR2 = 14,12 m | PR2_d = Trīssoļlēkšana | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = {{dat|2012|6|27||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver|[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tegu 2011]]|[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā — Tāllēkšana sievietēm|Tāllēkšana]]}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Barselona 2010]]|[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā - Tāllēkšana sievietēm|Tāllēkšana]]}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā U-23|Eiropas čempionāts U-23]]}} {{MedalBronze|[[2001. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā U-23|Amsterdama 2001]]|Tāllēkšana}} {{MedalBronze|[[2003. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā U-23|Bidgošča 2003]]|Trīssoļlēkšana}} }} '''Ineta Radēviča''' (dzimusi {{dat|1981|7|13}} [[Krāslava|Krāslavā]]) ir bijusī [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlētika|vieglatlēte]], startējusi [[tāllēkšana]]s un [[trīssoļlēkšana]]s sacensībās. Viņa ir [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempione]] tāllēkšanā, kā arī [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011. gada Pasaules čempionāta]] sudraba medaļas ieguvēja. Trīs gadus pēc kārtas (2010—2012) tikusi atzīta par gada labāko Latvijas sportisti. Vairākus gadus pēc aktīvās sporta karjeras beigām viņas 2012. gada analīzēs tika konstatēts [[dopings]]<ref name=":0" /> un sportiste tika diskvalificēta, rezultāts anulēts. Pēc sportistes karjeras beigām bijusi sporta [[žurnāliste]] [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]]. No 2017. gada marta līdz 2018. gada novembrim — [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s prezidente.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/atlethics/radevica-parliecinosi-ieveleta-lvs-prezidentes-amata.d?id=48679213|title=Radēviča pārliecinoši ievēlēta LVS prezidentes amatā|publisher=delfi.lv|accessdate={{dat|2017|4|6||bez}}}}</ref> Precējusies ar [[Krievija]]s [[hokejs|hokejistu]] [[Pjotrs Sčastļivijs|Pjotru Sčastļiviju]]. == Karjera == [[Attēls:Ineta Radēviča Daegu 2011.jpg|thumb|left|200px|I. Radēviča goda aplī 2011. gada Pasaules čempionātā]] Vieglatlētikā sākusi trenēties 10 gadu vecumā pie savas mātes Innas Radēvičas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporto.lv/raksts/inetas_latvijas_lappuses|title=Inetas Latvijas lappuses|publisher=Sporto.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120311063607/http://www.sporto.lv/raksts/inetas_latvijas_lappuses|archivedate={{dat|2012|03|11||bez}}}}</ref> Sākumā trenējusies [[septiņcīņa|septiņcīņā]], taču 1999. gadā 17 gadu vecumā pārgāja uz tāllēkšanu.<ref name="focus">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iaaf.org/news/news/focus-on-athletes-ineta-radevica|title=Focus on Athletes - Ineta Radevica|publisher=IAAF.org|accessdate={{dat|2012|12|14||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc pirmajiem panākumiem starptautiskā arēnā (bronzas medaļa 2001. gada Eiropas U-23 čempionātā tāllēkšanā) I. Radēviča devās studēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur uzvarēja divos [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] koledžu čempionātos, pārstāvot [[Nebraska]]s Universitāti (2003, 2004). Piedalījās [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada Olimpiskajās spēlēs Atēnās]], kur izcīnīja 20. vietu trīssoļlēkšanā un 13. vietu tāllēkšanā. I. Radēvičas pirmā trenere bija māte [[Inna Radēviča]]. Vēl ir trenējusies pie [[Ludmila Olijare|Ludmilas Olijares]], [[Aleksandrs Čumakovs|Aleksandra Čumakova]], [[Viktors Lācis|Viktora Lāča]], [[Jurijs Volkenšteins|Jurija Volkenšteina]], savukārt karjeras pēdējos gados — pie [[Jevgeņijs Terovanesovs|Jevgeņija Terovanesova]]. 2008.—2009. gadā I. Radēviča nepiedalījās sacensībās, jo šajā laikā viņai piedzima bērns. Pēc mazuļa piedzimšanas atsāka profesionāli trenēties un 2010. gada vasarā viņai izdevās sasniegt ievērojamāko rezultātu tobrīdējā sportistes karjerā: uzstādot jaunu [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] (6,92 m), kļūt par [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempioni]] tāllēkšanā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/28072010-ineta_radevica_eiropas_cempione|title= Ineta Radeviča - Eiropas čempione!|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/vieglatletika/340308-talleceja_ineta_radevica_klust_par_eiropas_cempioni|title= Tāllēcēja Ineta Radeviča kļūst par Eiropas čempioni|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2010|07|31||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100731135239/http://www.tvnet.lv/sports/vieglatletika/340308-talleceja_ineta_radevica_klust_par_eiropas_cempioni}}</ref> kvalifikācijā viņa uzrādīja rezultātu 6,72 m, kas viņu ierindoja 4. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/27072010-radevica_ieklust_finalsacensibas_grivai_p|title= Radeviča iekļūst finālsacensībās; Grīvai personiskais rekords|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Vēl viņa bija pieteikta startam trīssoļlēkšanā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/29072010-radevica_sis_patiesam_ir_laimigas_beigas|title= Radeviča: "Šīs patiešām ir laimīgas beigas!"|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> taču neizgāja uz starta kvalifikācijas sacensībās, kas norisinājās dienu pēc čempiones titula izcīnīšanas tāllēkšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/29072010-radevica_tomer_nestartes_trissoli|title= Radēviča tomēr nestartēs trīssolī (papildināts)|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> {{dat|2010|12|23||bez}} I. Radēviča tika atzīta par [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010. gada labāko Latvijas sportisti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/citi/23122010-latvijas_gada_sportisti_m_dukurs_un_radev|title= Latvijas gada sportisti - Martins Dukurs un Ineta Radeviča|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|12|23||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://olimpiade.lv/lat/lok/zinas/pazinoti-latvijas-gada-balva-sporta-2010-ieguveji/|title= Paziņoti Latvijas Gada balva sportā 2010 ieguvēji|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= Ilze Āķe-Vīksne|date= {{dat|2010|12|24||bez}}|publisher= olimpiade.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20121010033916/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/zinas/pazinoti-latvijas-gada-balva-sporta-2010-ieguveji/|archivedate= {{dat|2012|10|10||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/lat/sports/gadabalva/dukurs-un-radevica-2010-gada-labakie-sportisti-latvija|title= Dukurs un Radēviča – 2010. gada labākie sportisti Latvijā|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= diena.lv}}</ref> 2011. gada jūnijā sportiste atzina, ka varētu beigt karjeru pēc [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas olimpiskajām spēlēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/18062011-radevica_visticamak_londona_bus_mans_pede|title= Radeviča: "Visticamāk, Londonā būs mans pēdējais starts karjerā"|accessdate= {{dat|2011|9|10||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|6|18||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011. gada Pasaules čempionātā]] [[Dienvidkoreja]]s pilsētā [[Tegu]] I. Radēviča ieguva bronzas medaļu tāllēkšanā, pēdējā lēcienu sērijā uzrādot savu sezonas labāko rezultātu 6,76 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/jaunumi/28082011-pec_28_gadu_partraukuma_latvijai_pasaules|title= Pēc 28 gadu pārtraukuma Latvijai pasaules bronzu izcīna Radeviča|accessdate= {{dat|2011|9|1||bez}}|author= Viesturs Lācis|date= {{dat|2011|8|28||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Šis panākums bija pirmā medaļa [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] Latvijai kā neatkarīgai valstij un tikai otrā medaļa vispār latviešu sportistiem ([[1983. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|1983. gadā]] pie medaļas [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] tika [[Dainis Kūla]]). 2017. gadā, pēc tam, kad [[Krievija]]s sportiste [[Olga Kučerenko]] tika diskvalificēta par [[dopings|dopinga]] lietošanu, I. Radēviča saņēma čempionāta sudraba medaļu. 2011. gada 22. decembrī I. Radēviča otro reizi tika atzīta par gada labāko Latvijas sportisti. {{Quote box2|bgcolor=#c6dbf7|Jā, viens centimetrs bija ļoti sāpīgs, bet tā nebija traģēdija. Olimpiskajam mērķim veltīju visus savus spēkus, lai tad, kad nostartēšu, zinātu, ka esmu izdarījusi visu, ko varēju. Vienalga — būs man tā medaļa vai arī tās nebūs. Sports ir tikai viena desmitgade no dzīves, tikai darbs, ko daru noteiktu laiku. [..] Neiegūtā medaļa ir tikai profesionāla neveiksme, nevis traģēdija.<ref name="ieva2013" />|Ineta Radēviča par startu 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs|width=20%|align=right}} [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012. gada Eiropas čempionātā]] viņa ierindojās 6. vietā ar 6,55 metrus tālu lēcienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/28062012-radevicai_sesta_vieta_eiropas_cempionata|title=Radevičai sestā vieta Eiropas čempionātā|date={{dat|2012|6|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|6|28||bez}}}}</ref> {{oss|V=2012|L=L}} viņa sākotnēji izcīnīja 4. vietu ar sezonas labāko rezultātu 6,88 m, tikai par 1&nbsp;cm atpaliekot no bronzas medaļu izcīnījušās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sportistes [[Janay DeLoach|Dženejas Deločas]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/08082012-radevica_paliek_centimetru_aiz_olimpiskas|title=Radeviča paliek centimetru aiz olimpiskās bronzas|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|8|8||bez}}}}</ref> bet 2019. gada 10. maijā tika paziņots, ka Radēviča oficiāli diskvalificēta no Londonas olimpiskajām spēlēm,<ref name="diskvalifikācija">{{tīmekļa atsauce | title= Radeviča oficiāli diskvalificēta no Londonas olimpiskajām spēlēm | author= LETA | url= https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/radevica-oficiali-diskvalificeta-londonas-olimpiskajas-speles.a318579/ | publisher= lsm.lv | date= 2019. gada 10. maijs | accessdate= 2019. gada 22. maijā}}</ref> līdz ar to zaudējot šo panākumu. Viņas organismā atrastas anaboliskā steroīda [[oksandrolons|oksandrolona]] pēdas.<ref name="diskvalifikācija"/> Līdz diskvalifikācijai tas bija sportistes otrs labākais rezultāts karjerā. Laikā no 2010. līdz 2012. gadam viņa sezonas labāko rezultātu sasniedza sezonas lielākajās sacensībās. Radēviča tika izraudzīta par Latvijas karognesēju Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ltv.lv/zinas/latvija/sabiedriiba/latvijas-karogu-londonas-spelju-nosleguma-ceremonija-nesiis-inet.a13801/|title=Latvijas karogu Londonas spēļu noslēguma ceremonijā nesīs Ineta Radēviča|date={{dat|2012|8|11||bez}}|publisher=LTV.lv|accessdate={{dat|2012|8|11||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Par sasniegumiem sportā ticis piešķirts IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/londona_2012/30102012-plavins_smedins_un_radevica_sanems_triju_|title=Pļaviņš, Šmēdiņš un Radeviča saņems Triju Zvaigžņu ordeņus|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|10|30||bez}}}}</ref> 2012. gada 21. decembrī I. Radēviča trešo gadu pēc kārtas saņēma Latvijas Gada balvu sportā kā gada labākā sportiste un LTV7 speciālbalvu par atsaucīgumu žurnālistiem. Saņemot balvu kā labākā sportiste, viņa paziņoja par karjeras beigšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vieglatletika/21122012-ineta_radevica_beidz_sportistes_karjeru |title= Ineta Radeviča beidz sportistes karjeru |accessdate={{dat|2012|12|21||bez}} |author=Siliņš, Andrejs |date={{dat|2012|12|21||bez}} |publisher= sportacentrs.com}}</ref> 2018. gada novembrī tika ziņots, ka 2012. gada Londonas olimpisko spēļu laikā veiktajās analīzēs konstatēts [[dopings]],<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce |author1=LETA |title=Radevičai Londonas OS konstatētas pozitīvas dopinga analīzes |url=https://www.diena.lv/raksts/sports/vieglatletika/radevicai-londonas-os-konstatetas-pozitivas-dopinga-analizes-14209496 |publisher=diena.lv |accessdate={{dat|2018|11|24||bez}} |date={{dat|2018|11|24||bez}}}}</ref> taču pati I. Radēviča apzinātu aizliegto vielu lietošanu ir noliegusi.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sports/vieglatletika/radevica-apzinati-neesmu-lietojusi-aizliegtus-medikamentus-14209507 Radeviča: Apzināti neesmu lietojusi aizliegtus medikamentus] Diena</ref> Saistībā ar šo notikumu divas dienas vēlāk viņa atkāpās no Vieglatlētikas savienības prezidentes amata,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/dopinga-skandala-del-radevica-atkapusies-no-vieglatletikas-savienibas-prezidentes-amata.a301014/|title=Dopinga skandāla dēļ Radeviča atkāpusies no Vieglatlētikas savienības prezidentes amata|access-date=2018-11-27|language=lv}}</ref> bet 2019. gada augustā [[World Athletics|IAAF]] sportistei piesprieda formālu divu gadu diskvalifikāciju un rezultāts tika anulēts. == Privātā dzīve == I. Radēviča ir dzimusi {{dat|1981|7|13||bez}} [[Krāslava|Krāslavā]]. Viņas māte [[Inna Radēviča]] ir bijusī barjerskrējēja, tāllēcēja (personiskais rekords 6,18 m) un vieglatlētikas trenere, savukārt tēvs [[Valērijs Radēvičs]] ir bijušais sprinteris,<ref name="ieva2013">{{Laikraksta atsauce|last=Blaua|first=Līga|date={{dat|2013|1|9||bez}}|title=Atveru jaunu lappusi|journal=Ieva|volume=2|issue=293|pages=10.—13. lpp|issn=1407-2033}}</ref> viņam pieder [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] 4×200 metru stafetē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://i19.tiesraides.lv/files/2011-01/2011-01-06_lr_v_2011.pdf|title=Latvijas nacionālie rekordi vieglatlētikā vīriešiem|publisher=Tiesraides.lv|accessdate={{dat|2013|1|4||bez}}|archive-date={{dat|2012|03|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120320152635/http://i19.tiesraides.lv/files/2011-01/2011-01-06_lr_v_2011.pdf}}</ref><ref name="lat avize">{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=295276:radvia-jau-gatavojas-olimpiskajm-splm&catid=99&Itemid=118|title=Radēviča jau gatavojas olimpiskajām spēlēm|publisher=LA.lv|accessdate={{dat|2013|1|4||bez}}}}</ref> kā arī viens no labākajiem rezultātiem [[100 m]] distancē Latvijas vieglatlētikas vēsturē (10,3 s, 1975. gads).<ref name="ģimene">{{Sporta Avīze|first= Dainis|last= Āzens|date= {{dat|2011|7|19||bez}}|title= Ģimenes padarīšana|volume= 29|issue= |pages= 38.—41.}}</ref> Izglītību ieguvusi Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, mācījusies [[Latvijas Universitāte]]s Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Sporta un veselības nodaļā, taču studijas nepabeidza.<ref name="ieva2013" /> 2001. gadā devusies uz ASV, kur sākumā studējusi Vičitas Universitātē,<ref name="gramata21">{{Tīmekļa atsauce|url=http://gramata21.vip.lv/users/radevica_ineta|title=Ineta Radeviča|publisher=Gramata21.vip.lv|accessdate={{dat|2013|1|4||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> vēlāk absolvējusi [[Nebraska]]s Universitāti ar bakalaura grādu ekonomikā.<ref name="ieva2013" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sporto.lv/raksts/sa_liks_vel_marinejas|title= Šašliks vēl marinējas|accessdate= {{dat|2011|8|2||bez}}|author= |date= |publisher= sporto.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20160304193024/http://www.sporto.lv/raksts/sa_liks_vel_marinejas|archivedate= {{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> Diplomātijas akadēmijā Maskavā studējusi starptautiskās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/vieglatletika/447763-radevica_uzmanibu_veltis_gimenes_pieaugumam_un_macibam|title=Radeviča uzmanību veltīs ģimenes pieaugumam un mācībām|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2013|1|4||bez}}|archive-date={{dat|2012|12|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121227163005/http://www.tvnet.lv/sports/vieglatletika/447763-radevica_uzmanibu_veltis_gimenes_pieaugumam_un_macibam}}</ref> Pirms {{OSS|V=2004|L=D}} I. Radēviča kļuva populāra, pozējot kaila žurnālam ''[[Playboy]]'' (speciālajā Olimpisko spēļu izdevumā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://izklaide.delfi.lv/archive/kaila-ineta-radevica-zurnala-playboy.d?id=33287069|title= Kaila Ineta Radēviča žurnālā "Playboy"|accessdate= {{dat|2013|2|11}}|author= |date= {{dat|2010|7|30}}|publisher= DELFI}}</ref> 2003. gadā I. Radēviča apprecējās ar vieglatlētu un savu treneri [[Viktors Lācis|Viktoru Lāci]], bet 2005. gadā viņi izšķīrās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/64482/0|title= 2005. gada rūgtākās šķiršanās|accessdate= {{dat|2010|7|28}}|author= |date= {{dat|2005|12|30}}|publisher= Apollo.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pašlaik I. Radēviča ir precējusies ar [[Krievija]]s [[hokejs|hokejistu]] [[Pjotrs Sčastļivijs|Pjotru Sčastļiviju]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.iaaf.org/news/Kind=2/newsId=37233.html|title= Jumpers fly high at Moscow "Christmas Cup"|accessdate= {{dat|2007|1|16}}|author= |date= {{dat|2007|1|14}}|publisher= IAAF|archive-date= {{dat|2011|06|05||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110605055719/http://www.iaaf.org/news/Kind=2/newsId=37233.html}} {{en ikona}}</ref> viņiem ir dēls<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://mango.delfi.lv/zinas/slavenibas/sportisti/ineta-radevica-sapno-ari-par-meitinu.m?id=41131163|title= Ineta Radēviča sapņo arī par meitiņu|accessdate= {{dat|2011|10|12||bez}}|author= |date= {{dat|2011|10|12||bez}}|publisher= delfi.lv}}</ref> un meita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/103665-radevicai-piedzimusi-meitina.htm|title=Radēvičai piedzimusi meitiņa|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2013|10|10||bez}}}}</ref> Lai gan viņa bija izpildījusi normatīvu dalībai tāllēkšanā, {{oss|V=2008|L=L}} Pekinā viņa nepiedalījās, jo gaidīja bērnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://esports.lv/pekina_2008/09082008-ineta_redavica_pekina_neleks|title= Ineta Radeviča Pekinā neleks|accessdate= {{dat|2010|1|19}}|author= |date= {{dat|2008|8|9}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> == Personiskie rekordi == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" ! Disciplīna !! Rezultāts !! Datums !! Vieta !! Piezīmes |- | [[Tāllēkšana]] ||align="center"| 6,92 m || {{dat|2010|7|28|N|bez}} || {{Vieta|Spānija|Barselona}} || [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] |- | Tāllēkšana (telpas) ||align="center"| 6,67 m || {{dat|2007|3|2|N|bez}} || {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} || |- | [[Trīssoļlēkšana]] ||align="center"| 14,12 m || {{dat|2004|8|21|N|bez}} || {{Vieta|Grieķija|Atēnas}} || |- | Trīssoļlēkšana (telpas) ||align="center"| 13,72 m || {{dat|2004|2|28|N|bez}} || {{Vieta|Krievija|Maskava}} || |} == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Results=yes|Event=yes}} |- !colspan="10"|Pārstāvētā valsts: {{LAT}} |- |1999 |[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā U-20|Eiropas čempionāts U-20]] | |Tāllēkšana |17. vieta |5,70 m |- |rowspan="3"|2000 |Pasaules čempionāts junioriem |{{vieta|Čīle|Santjago}} |Tāllēkšana |14. vieta |5,93 m |- |Eiropas kausa 2. līga |{{vieta|Lietuva|Kauņa}} |Trīssoļlēkšana |5. vieta |12,80 m |- |[[Latvijas čempionāts vieglatlētikā|Latvijas čempionāts]] |{{LAT}} |Tāllēkšana |{{medal-bg|gold}}| '''1. vieta''' | |- |rowspan="2"|2001 |Eiropas čempionāts U-23 |{{vieta|Nīderlande|Amsterdama}} |Tāllēkšana |{{medal-bg|bronze}}|'''3. vieta''' |6,70 m |- |Latvijas čempionāts |{{LAT}} |Trīssoļlēkšana |{{medal-bg|gold}}| '''1. vieta''' | |- |rowspan="2"|2002 |Eiropas kausa 1. līga |{{vieta|Spānija|Sevilja}} |Tāllēkšana |5. vieta |6,06 m |- |Eiropas kausa 1. līga |{{vieta|Spānija|Sevilja}} |Trīssoļlēkšana |5. vieta |13,36 m |- |rowspan="4"|2003 |Eiropas kausa 2. līga |{{vieta|Dānija|Orhūsa}} |Tāllēkšana |{{medal-bg|gold}}| '''1. vieta''' |6,45 m |- |Eiropas kausa 2. līga |{{vieta|Dānija|Orhūsa}} |Trīssoļlēkšana |{{medal-bg|gold}}| '''1. vieta''' |13,70 m |- |Eiropas čempionāts U-23 |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |Trīssoļlēkšana |{{medal-bg|bronze}}|'''3. vieta''' |14,04 m |- |[[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] |{{USA}} |Trīssoļlēkšana |{{medal-bg|gold}}| '''1. vieta''' |13,93 m |- |rowspan="4"|2004 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |Tāllēkšana |20. vieta |6,37 m |- |[[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] |{{USA}} |Trīssoļlēkšana |{{medal-bg|gold}}| '''1. vieta''' | |- |[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Grieķija|Atēnas}} |Tāllēkšana |13. vieta |6,53 m |- |[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Grieķija|Atēnas}} |Trīssoļlēkšana |20. vieta |14,12 m |- |rowspan="4"|2005 |Eiropas čempionāts telpās |{{vieta|Spānija|Madride}} |Tāllēkšana |5. vieta |6,58 m |- |Eiropas kausa 2. līga |{{vieta|Igaunija|Tallina}} |Tāllēkšana |{{medal-bg|gold}}| '''1. vieta''' |6,80 m |- |Latvijas čempionāts |{{LAT}} |Tāllēkšana |{{medal-bg|gold}}| '''1. vieta''' | |- |[[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Somija|Helsinki}} |Tāllēkšana |21. vieta |6,18 m |- |rowspan="3"|2006 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Krievija|Maskava}} |Tāllēkšana |5. vieta |6,54 m |- |Eiropas kausa 1. līga |{{vieta|Čehija|Prāga}} |Tāllēkšana |4. vieta |6,22 m |- |Latvijas čempionāts |{{LAT}} |Tāllēkšana |{{medal-bg|gold}}| '''1. vieta''' | |- |2007 |[[2007. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] |{{Vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} |Tāllēkšana |8. vieta |6,40 m |- |2008 |Pasaules čempionāts telpās |{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}} |Tāllēkšana |6. vieta |6,54 m |- |2010 |[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Spānija|Barselona}} |Tāllēkšana |{{medal-bg|gold}}| '''1. vieta''' |[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā — Tāllēkšana sievietēm|6,92 m]] |- |2011 |[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Dienvidkoreja|Tegu}} |Tāllēkšana |{{medal-bg|silver}}| '''2. vieta''' |[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā — Tāllēkšana sievietēm|6,76 m]] |- |rowspan="2"|2012 |[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] |{{vieta|Somija|Helsinki}} |Tāllēkšana |6. vieta |6,55 m |- |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |Tāllēkšana |DSQ (4. vieta) |DSQ (6,88 m) |} == Sezonu labākie rezultāti == {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" cellpadding="2" |- !rowspan="2"| Gads !!colspan="3"| Tāllēkšana !!colspan="3"| Trīssoļlēkšana |- ! Rezultāts !! Vieta !! Datums !! Rezultāts !! Vieta !! Datums |- |1996 |5,39 m | | | colspan=3 {{n/a|&nbsp;}} |- |1997 |5,36 m | | |10,85 m | | |- |1998 |5,59 m | | |11,78 m | | |- |1999 |5,90 m | | |12,64 m | | |- |2000 |6,33 m |{{vieta|Latvija|Daugavpils}} |{{dat|2000|5|27|N|bez}} |6,33 m |{{vieta|Latvija|Daugavpils}} |{{dat|2000|5|27|N|bez}} |- |2001 |6,12 m | | |13,14 m | | |- |2002 |6,26 m | | |13,37 m | | |- |2003 |6,70 m |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |{{dat|2003|7|19|N|bez}} |14,04 m |{{vieta|Polija|Bidgošča}} |{{dat|2003|7|20|N|bez}} |- |2004 |6,53 m |{{vieta|Grieķija|Atēnas}} |{{dat|2004|8|25|N|bez}} |14,12 m |{{vieta|Grieķija|Atēnas}} |{{dat|2004|8|21|N|bez}} |- |2005 |6,80 m |{{vieta|Igaunija|Tallina}} |{{dat|2005|6|19|N|bez}} | colspan=3 {{n/a|&nbsp;}} |- |2006 |6,44 m |{{vieta|Grieķija|Hanija}} |{{dat|2006|7|17|N|bez}} |13,43 m |{{vieta|Itālija|Modēna}} |{{dat|2006|5|20|N|bez}} |- |2007 |6,35 m |{{vieta|Katara|Doha}} |{{dat|2007|5|11|N|bez}} | colspan=3 {{n/a|&nbsp;}} |- |2008 |6,66 m |{{vieta|Krievija|Soči}} |{{dat|2008|5|28|N|bez}} |13,71 m |{{vieta|Krievija|Maskava}} |{{dat|2008|6|10|N|bez}} |- |2010 |6,92 m |{{vieta|Spānija|Barselona}} |{{dat|2010|7|28|N|bez}} |13,89 m |{{vieta|Portugāle|Lisabona}} |{{dat|2010|6|12|N|bez}} |- |2011 |6,76 m |{{vieta|Dienvidkoreja|Tegu}} |{{dat|2011|8|28|N|bez}} | colspan=3 {{n/a|&nbsp;}} |- |2012 |6,88 m |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |{{dat|2012|8|8|N|bez}} | colspan=3 {{n/a|&nbsp;}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110506040846/http://w.lat-athletics.lv/index.php?pid=0329466 LVS profils] * [http://www.tilastopaja.org/db/atw.php?ID=7508 Tilastopaja profils]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} * [http://sportacentrs.com/vieglatletika/02082010-radevica_par_medalu_domaju_tacu_ne_zelta Radeviča: "Par medaļu domāju, taču ne zelta"] * [http://www.huskers.com/ViewArticle.dbml?DB_OEM_ID=100&ATCLID=5260 Nebraskas Universitātes profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121105070456/http://www.huskers.com/ViewArticle.dbml?DB_OEM_ID=100&ATCLID=5260 |date={{dat|2012|11|05||bez}} }} {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportiste]] | periods = [[Latvijas Gada balva sportā 2010|2010]]—[[Latvijas Gada balva sportā 2012|2012]] | pirms = [[Anete Jēkabsone-Žogota]] | pēc = [[Anastasija Grigorjeva]] }} {{kastes beigas}} {{Latvija 2012 VOS}} {{Latvija 2004 VOS}} {{DEFAULTSORT:Radēviča, Ineta}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krāslavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Tāllēcēji]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Dopinga lietas vieglatlētikā]] [[Kategorija:Latvijas žurnālistes]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]] 92dgk7t766po0m5ahjukgtxbd4a6pv2 0 16572 4290306 4231764 2025-06-07T09:19:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290306 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = 中華人民共和國香港特別行政區 | pilnais_valsts_nosaukums = Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašais administratīvais rajons | valsts_nosaukums = Hong Kong | karoga_attēls = Flag of Hong Kong.svg | karoga_nosaukums = Honkongas karogs | ģerboņa_attēls = Regional Emblem of Hong Kong.svg | ģerboņa_nosaukums = Honkongas emblēma | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = | kartes_attēls = Hong_Kong_in_China_(zoomed)_(+all_claims_hatched).svg | kartes_paraksts =Honkongas atrašanās vieta | galvaspilsēta = | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= | lielākā_pilsēta = | valsts_valodas = [[ķīniešu valoda]]<br />[[angļu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = Kvaziprezidentāls autonoms reģions | valsts_galvas_tituls = | valsts_galva = | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = | neatkarības_datums = | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | neatkarības_notikums3 = | neatkarības_datums3 = | platība_km2 = 1,104 | platība_rangs = | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 7 061 200 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = $326 miljardi | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $45 736 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = 0.898 | HDI_gads = 2011 | HDI_kategorija = <font color=#009900>ļoti augsts</font> | HDI_rangs = | Gini = 43,4 | Gini_gads = 2007 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Honkongas dolārs]] | valūtas_kods = HKD | laika_zona = [[HKT]] | utc_offset = +8 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.hk]] un [[.香港]] | tālsarunu_kods = 852 | iso_kods_num = 344 | iso_kods_alfa2 = HK | iso_kods_alfa3 = HKG | piezīmes = | piezīme1 = | piezīme2 = }} '''Honkonga''' jeb '''Sjangana''' ({{val|zh|香港}}, {{zh-p|Xiānggǎng}}; {{val|en|Hong Kong}}), oficiālais nosaukums '''Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašais administratīvais rajons''' (中華人民共和國香港特別行政區, ''Hong Kong Special Administrative Region''), ir autonoms rajons [[Ķīna|Ķīnā]], [[Honkonga (sala)|Honkongas salā]], [[Dzjulunas pussala|Koulunas pussalā]] un vairāk nekā citās 260 salās. Ar kopējo platību 1104 km² un 7,3 miljoniem iedzīvotāju, tā ir ceturtā visblīvāk apdzīvotā teritorija. Izvietota rietumos no Pērļu upes ([[Džudzjana]]s) deltas un dienvidaustrumos no Ķīnas provinces [[Guanduna]]s krastiem, [[Dienvidķīnas jūra]]s ziemeļu daļā. Honkonga ir viens no ievērojamākajiem [[Finanšu centrs|pasaules finanšu centriem]] ar augstāko finanšu attīstības indeksa rezultātu un patstāvīgi ierindojas kā viens no konkurētspējīgākajiem un brīvākajiem ekonomikas tirgiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.longfinance.net/images/GFCI16_22September2014.pdf|title=The Global Financial Centres Index 16|publisher=Longfinance.net|accessdate={{dat|2014|12|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150903230616/http://www.longfinance.net/images/GFCI16_22September2014.pdf|archivedate={{dat|2015|09|03||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imd.org/uupload/imd.website/wcc/scoreboard.pdf|title=The IMD World Competitiveness Scoreboard|publisher=Imd.org|accessdate={{dat|2016|5|25||bez}}|archive-date={{dat|2017|08|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170809042808/http://www.imd.org/uupload/imd.website/wcc/scoreboard.pdf}}</ref> Honkonga ir arī [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s un [[Āzijas—Klusā okeāna valstu ekonomiskā kooperācija|Āzijas—Klusā okeāna valstu ekonomiskās kooperācijas]] dalībniece. == Vēsture == Pēc [[Pirmais Opija karš|Pirmā Opija kara]] (1839—1842) [[Britu impērija]] ieguva kontroli pār Honkongas salu, pēc [[Pekinas konvencijas]] parakstīšanas 1860. gadā arī pār Koulunas pussalu. 1898. gadā pēc [[Bokseru sacelšanās|bokseru dumpja]] apspiešanas Lielbritānija sagrāba Lantau salu un Koulunas pussalas ziemeļdaļu, ko nosauca par "Jaunajām teritorijām". Honkonga kolonijas statusu saglabāja līdz 1997. gadam. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japānas Impērija|Japāna]] okupēja Honkongu, bet briti atguva kontroli pār to 1945. gadā. 1997. gadā Ķīna atjaunoja savu suverenitāti pār pussalu un arhipelāgu. Atbilstoši Ķīnas pozīcijai "[[viena valsts, divas sistēmas]]", Pekina piešķīrusi Honkongai plašu autonomiju: valdība kontrolē aizsardzību un ārlietas, savukārt Honkongas pašvaldības ziņā ir iekšējā likumdošana, kārtība, nodokļi un finanses, kā arī imigrācijas politika. Šis princips paredzēja, ka Honkonga saglabā savu ekonomisko un politisko autonomiju vismaz līdz 2047. gadam, t.i., 50 gadus pēc suverenitātes nodošanas. Tomēr pēc 1997. gada Honkongas autonomija sāka pakāpeniski samazināties. Pekina arvien vairāk iesaistījās Honkongas iekšējās lietās, kas izraisīja saspīlējumu starp vietējo sabiedrību un centrālo valdību. Tas izpaudās kā pieaugoša opozīcija pret Pekinas ietekmi, protesti un prasības pēc demokrātiskām reformām. Īpaši izteikti tas bija redzams 2014. gadā "Lietussargu revolūcijas" laikā, kad tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, pieprasot pilnvērtīgas vēlēšanas Honkongas vadības izvēlē. Vēlāk, 2019. gadā, sākās masveida protesti pret izdošanas likumprojektu, kas ļautu Honkongas iedzīvotājus izdot tiesāšanai Ķīnā. Šie protesti pārauga plašākā kustībā par demokrātiju un pret Ķīnas valdības pieaugošo ietekmi. 2020. gadā Ķīnas valdība pieņēma "Nacionālās drošības likumu", kas vēl vairāk ierobežoja Honkongas autonomiju, pastiprinot kontroli pār politisko aktivitāti un opozīcijas kustībām. == Iedzīvotāji == Honkongā dzīvo vairāk nekā 7,4 miljoni iedzīvotāju, padarot to par vienu no blīvāk apdzīvotajām teritorijām pasaulē. Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[Ķīnieši|ķīniešu]] izcelsmes, īpaši [[Kantoniešu dialekts|kantonieši]]. == Ekonomika == Honkonga ir viena no pasaules lielākajām finanšu centriem (vairāk nekā 70 no 100 lielākajām pasaules bankām atrodas Honkongā), un tās ekonomika tradicionāli balstās uz tirgus principiem ar [[Brīvais tirgus|brīvu tirdzniecību]], minimāliem nodokļiem un augstu starptautisko savienojamību — ar savu stratēģisko ģeogrāfisko atrašanās vietu Honkonga ir nozīmīgs tirdzniecības centrs starp Ķīnu un pārējo pasauli. Tā ir viena no aizņemtākajām ostām pasaulē. Tās ekonomika balstās uz pakalpojumu sektoru, kas veido aptuveni 93% no tās [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] (IKP). Tirdzniecība, finanses, nekustamais īpašums un profesionālie pakalpojumi ir galvenās nozares, kas veicina valsts ekonomisko attīstību. Tomēr ekonomikas pieauguma dēļ Honkonga saskaras arī ar ievērojamu ienākumu nevienlīdzību. Dzīves dārdzība ir augsta, īpaši [[Nekustamais īpašums|nekustamā īpašuma]] cenas, kas bieži vien liek iedzīvotājiem dzīvot ļoti mazos dzīvokļos, salīdzinot ar citām pasaules pilsētām. 2019. gadā, ekonomikas izaugsme samazinājās līdz negatīvai vērtībai (-1,2%) politiskās nestabilitātes un protestu dēļ. [[COVID-19 pandēmija|Pandēmijas]] laikā, 2020. gadā, IKP samazinājās vēl par 6,1%, bet 2021. gadā notika daļēja atveseļošanās ar 6,4% izaugsmi. == Politiskā situācija == Pēc Honkongas atgriešanās Ķīnas sastāvā 1997. gadā, reģionam tika piešķirta "viena valsts, divas sistēmas" pārvaldības forma, kas nozīmēja, ka Honkongai tika garantēta augsta [[autonomija]]s pakāpe un pilsoniskās brīvības, kuras nav pieejamas [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālajā Ķīnā]]. Tomēr pēdējos gados pieaug bažas par šīs autonomijas un tiesību eroziju, jo Ķīnas valdība palielina savu ietekmi pār reģiona [[Iekšpolitika|iekšpolitiku]]. Pēc 2019. gada plašajiem protestiem pret izdošanas likumu un demokrātijas ierobežošanas mēģinājumiem, Honkongas iedzīvotāji piedzīvojuši vairākas pārmaiņas politiskajā sistēmā. Nacionālās drošības likums, kuru Pekina ieviesa 2020. gadā, ir ievērojami ierobežojis politiskās brīvības: likums ļauj valdībai veikt represīvas darbības pret tiem, kuri tiek uzskatīti par draudiem valsts drošībai. Tas paredz bargus sodus par darbībām, kuras tiek kvalificētas kā [[separātisms]], valsts varas gāšana, [[terorisms]] un sadarbība ar ārvalstīm. Līdz ar likuma pieņemšanu daudzi protestu aktīvisti tika arestēti, mediju organizācijas tika aizvērtas vai stingri cenzētas, vēlēšanu sistēma tika mainīta, lai Pekinai lojālie politiķi ieņemtu vadošās pozīcijas. Daudzi Honkongas iedzīvotāji, īpaši tie, kas iesaistījās protestos vai atbalstīja demokrātijas kustību, izvēlējās emigrēt uz ārvalstīm. == Skatīt arī == * [[Honkongas starptautiskā lidosta]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{Ķīnas provinces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Honkonga| ]] ie38e4qwgmejtngdbfj1uhgmftrrsxz 0 18228 4290169 4237639 2025-06-06T20:07:33Z Votre Provocateur 111653 4290169 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1951. gadā dzimušu politiķi|Andris Bērziņš|Andris Bērziņš}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Bērziņš | vārds_orģ = | attēls = 10.Saeimas deputāts Andris Bērziņš (5618689561).jpg | apraksts = Andris Bērziņš 2011. gadā | amats = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | term_sākums = {{dat|2000|5|5|N}} | term_beigas = {{dat|2002|11|7|N}} | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | priekštecis = [[Andris Šķēle]] | pēctecis = [[Einars Repše]] | amats2 = [[Rīgas dome|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = {{dat|1997|3|9|N}} | term_beigas2 = {{dat|2000|5|5|N}} | prezidents2 = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers2 = * [[Andris Šķēle]] * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] | priekštecis2 = [[Māris Purgailis]] | pēctecis2 = [[Andris Ārgalis]] | amats3 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | term_sākums3 = {{dat|1994|9|19|N}} | term_beigas3 = {{dat|1995|12|21|N}} | prezidents3 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers3 = [[Māris Gailis]] | priekštecis3 = [[Jānis Ritenis]] | pēctecis3 = [[Vladimirs Makarovs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1951|8|4|N}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] <small>(1979-1989)</small><br />[[Latvijas Ceļš]] <small>(1993-2007)</small><br />[[LPP/LC]] <small>(2007-2011)</small> | dzīvesb = Daina Bērziņa | profesija = [[vēsture]]s [[skolotājs]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2011|04|14|N}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|17|N}} | prezidents4 = * [[Valdis Zatlers]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|07|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|02|N}} | prezidents5 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] }} '''Andris Bērziņš''' (dzimis {{dat|1951|08|04}}, [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[pedagogs]] un [[politiķis]], bijušais [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] (2000-2002), kā arī [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas domes priekšsēdētājs]] (1997-2000), ministrs un [[Saeima]]s deputāts. Bijis viens no [[politiskā partija|partijas]] "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātājiem, pēc tam pārstāvējis [[LPP/LC]]. [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris.<ref name="3zo">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/storage/kcfinder/files/citi/orde%C5%86i/Rigas_pili_apbalvotas_personas-03.05.2018.pdf|title=Valsts prezidents Rīgas pilī pasniedz augstākos valsts apbalvojumus|date={{dat|2018|5|3||bez}}|publisher=Latvijas Valsts prezidenta kanceleja|accessdate={{dat|2018|5|7||bez}}|format=[[Portatīvā dokumenta formāts|PDF]]|archive-date={{dat|2020|12|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201203194716/https://www.president.lv/storage/kcfinder/files/citi/orde%C5%86i/Rigas_pili_apbalvotas_personas-03.05.2018.pdf}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis Rīgā, bet pēc tam dzīvojis [[Ogre|Ogrē]], kur pabeidzis skolu un dzīvo joprojām. Augstāko izglītību ieguvis [[Latvijas Valsts universitāte]]s Vēstures un filozofijas fakultātē. Pēc studiju beigām strādājis par [[vēsture]]s [[skolotājs|skolotāju]], bet drīz pievērsies administratīvam darbam. Jau [[Latvijas PSR]] laikā darbojies valsts pārvaldē (Valsts profesionāli tehniskās izglītības komitejā un Darba un sociālo lietu komitejā), laika posmā no 1979. līdz 1989. gadam bija arī [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistiskās partijas]] biedrs. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas ieņēma augstus amatus izpildvarā: Labklājības departamenta direktora vietnieks [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijā]] (1990–1992) un ministra vietnieks un Darba departamenta direktors [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijā]] (1992–1993). == Politiskā darbība == 1993. gadā A. Bērziņš bija viens no [[politiskā partija|savienības]] "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātājiem. Partijai nonākot pie varas pēc [[5. Saeima]]s ievēlēšanas, viņš kļuva par [[Latvijas Darba valsts ministrs|Darba valsts ministru]] [[Birkava Ministru kabinets|V. Birkava valdībā]]. Par pilntiesīgu [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] locekli A. Bērziņš kļuva nākamajā valdībā, kad ieņēma [[Latvijas Labklājības ministrs|Labklājības ministra]] un Ministru prezidenta biedra amatu [[Gaiļa Ministru kabinets|M. Gaiļa valdībā]]. 1995.—1997. gadā bija [[Latvijas Darba valsts ministrs|Darba lietu valsts ministrs]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|A. Šķēles valdībā]]. 1997. gadā A. Bērziņš tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]] un ievēlēts par [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas domes priekšsēdētāju]]. Šo amatu ieņēma līdz 2000. gadam, kad kļuva par [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidentu]]. [[Bērziņa Ministru kabinets|A. Bērziņa valdība]] darbojās laika posmā no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim. Tas ir visu laiku ilgākais [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] darbības laiks. Šajā laikā A. Bērziņš ieņēma arī "Latvijas Ceļa" priekšsēdētāja amatu. 2002. gadā A. Bērziņš atkārtoti tika ievēlēts par "Latvijas Ceļa" priekšsēdētāju, bet [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] partija startēja neveiksmīgi un netika ievēlēta Saeimā. 2003. gadā viņš atkāpās no partijas priekšsēdētāja amata un nesekmīgi piedalījās arī nākamajās vēlēšanās: [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2004. gada Eiropas Parlamenta]] un [[2005. gada pašvaldību vēlēšanas|2005. gada Rīgas domes]] vēlēšanās. Pēc šīs neveiksmes "Latvijas Ceļš" uzsāka tuvināšanos ar [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmo partiju]]. 2006. gada oktobrī no [[Latvijas Pirmās partijas un partijas "Latvijas Ceļš" vēlēšanu apvienība]]s A. Bērziņš tika [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], kur kļuva par [[LPP/LC]] frakcijas un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. 2010. gada rudenī netika [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] no apvienības "[[Par Labu Latviju]]" saraksta, tomēr 2011. gada aprīlī ieguva Saeimas deputāta mandātu uz laiku, kamēr [[Inese Šlesere]] atradās bērna kopšanas atvaļinājumā. Ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] A. Bērziņš kandidēja no [[LPP/LC|Šlesera Reformu partijas LPP/LC]] saraksta, tomēr, tāpat kā partijas biedri, Saeimā netika ievēlēts. == Apbalvojumi == {{dat|2018|5|3||bez}} saņēma III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] par "Par nopelniem Latvijas valsts neatkarības nostiprināšanā un ieguldījumu valsts attīstībā un sabiedriski politiskajā dzīvē".<ref name="3zo" /> == Skatīt arī == * [[Bērziņa Ministru kabinets]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20151107004204/http://www.latvijaslaudis.lv/users/berzins_andris/ gramata21.lv] A. Bērziņa biogrāfija virtuālajā enciklopēdijā Latvijas ļaudis {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Ritenis]] | virsraksts = [[Latvijas Labklājības ministrs]] | periods = [[1994]]. gada 19. septembris—[[1995]]. gada 21. decembris | pēc = [[Vladimirs Makarovs]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Māris Purgailis]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas pašvaldības vadītājs]] | periods = [[1997]]. gads—[[2000. gads|2000]]. gads | pēc = [[Andris Ārgalis]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Andris Šķēle]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = [[2000. gads|2000]]. gada 5. maijs—[[2002]]. gada 7. novembris | pēc = [[Einars Repše]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{navboxes|title=Latvijas parlamenti|list= {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{Rīgas dome 1997}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Berzinzsz, Andris}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:"Latvijas Ceļa" politiķi]] [[Kategorija:Šlesera reformu partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenta biedri]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] 4l47yz9ufgtzb4s1h0umc7wvft059vb 0 18884 4290163 4091635 2025-06-06T20:06:26Z Votre Provocateur 111653 4290163 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1961. gadā dzimušo politiķi|Kučinskis|Kučinskis|uzvārds}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Māris Kučinskis | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731320192).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Māris Kučinskis 2018. gadā | amats = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2023|9|15|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = [[Kristaps Eklons]] | pēctecis = [[Rihards Kozlovskis]] | amats7 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | term_sākums7 = {{dat|2016|02|11|N}} | term_beigas7 = {{dat|2019|01|23|N}} | prezidents7 = [[Raimonds Vējonis]] | priekštecis7 = [[Laimdota Straujuma]] | pēctecis7 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | amats8 = [[Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] | term_sākums8 = {{dat|2004|12|02|N}} | term_beigas8 = {{dat|2006|11|07|N}} | prezidents8 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers8 = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis8 = [[Andrejs Radzevičs]] | pēctecis8 = [[Aigars Štokenbergs]] | amats9 = [[Valmieras pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valmieras domes priekšsēdētājs]] | term_sākums9 = {{dat|1996|||N}} | term_beigas9 = {{dat|1997|||N}} | priekštecis9 = [[Raimonds Muižzemnieks]] | pēctecis9 = [[Kārlis Greiškalns]] | amats10 = | term_sākums10 = {{dat|1998|||N}} | term_beigas10 = {{dat|2002|||N}} | priekštecis10 = [[Kārlis Greiškalns]] | pēctecis10 = [[Inesis Boķis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|11|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Limbažu rajons|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tautas partija]] <small>(1998-2011)</small><br>[[Liepājas partija]] <small>(kopš 2014)</small> | dzīvesb = Laine Kučinska | bērni = četri dēli<ref>[https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/intervijas/45751/tetis-jauniba-un-brieduma-gados-pieredze-dalas-janis-sipkevics-seniors-politikis-maris-kucinskis-un-biologs-juris-steinbergs Tētis jaunībā un brieduma gados. Pieredzē dalās Jānis Šipkēvics seniors, politiķis Māris Kučinskis un biologs Juris Šteinbergs] Mammām un Tētiem</ref> | profesija = ekonomists, politiķis | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Māris Kučinskis''' (dzimis {{dat|1961|11|28}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[politika|politiķis]], bijušais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] (2016—2019). Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]". Bijušais [[Valmiera]]s pilsētas domes priekšsēdētājs, [[Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs|reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] un [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|iekšlietu ministrs]]. M. Kučinskis ir bijis septiņu [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. [[Liepājas partija]]s, agrāk [[Tautas partija]]s, biedrs. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://mariskucinskis.wordpress.com/biografija/ |title=Biogrāfija |access-date={{dat|2016|04|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161011224155/https://mariskucinskis.wordpress.com/biografija/ |archivedate={{dat|2016|10|11||bez}} }}</ref> Mācījās [[Ķirbiži|Ķirbižu]] pamatskolā (1969—1977) un Valmieras 4. vidusskolā (tagadējā [[Valmieras Pārgaujas ģimnāzija|Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā]], 1977—1980).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vpg.edu.lv/absolventi/ |title=VPĢ absolventi |access-date={{dat|2016|04|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160619083517/http://vpg.edu.lv/absolventi }}</ref> Uzsāka strādāt par Valmieras rajona padomes Finanšu nodaļas ekonomistu (1980—1981). Pēc dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]] strādāja par Ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcas galveno grāmatvedi (1984—1987) un Valmieras rajona dzīvokļu komunālās saimniecības ekonomistu (1987—1991), līdztekus studēdams [[Latvijas Valsts universitāte]]s Vadības un ekonomiskās informācijas fakultātē (1983—1988), ko absolvēja ekonomista specialitātē. Bija SIA "Apgāds" direktora vietnieks (1991—1994) un direktors (1994—1996, 1997—1998). Vecākais dēls no pirmās laulības Gints Kučinskis ir zinātnieks, specializējies fundamentālajā [[fizika|fizikā]], dzīvo un strādā Latvijā.<ref>[http://www.irlv.lv/2016/7/22/vadosie-latvijas-politiki-savus-bernus-nav-gatavi-mudinat-atgriezties-latvija Vadošie Latvijas politiķi savus bērnus nav gatavi mudināt atgriezties Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170429134026/http://www.irlv.lv/2016/7/22/vadosie-latvijas-politiki-savus-bernus-nav-gatavi-mudinat-atgriezties-latvija |date={{dat|2017|04|29||bez}} }} ir.lv</ref> Dzīvesbiedre — Laine Kučinska, ar kuru laulībā dzimuši trīs dēli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/16159-bez-sievas-atbalsta-butu-daudz-grutak-premjers-kucinskis-atklati-par-dzivi-arpus-politikas|title="Bez sievas atbalsta būtu daudz grūtāk" – premjers Kučinskis atklāti par dzīvi ārpus politikas|work=Jauns.lv|access-date=2018-11-26|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjeram-nedelas-nogale-piedzimis-delins.a300850/|title=Premjeram nedēļas nogalē piedzimis dēliņš|access-date=2018-11-26|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 1994. gadā tika ievēlēts [[Valmiera]]s pilsētas domē, 1996.—1997. bija Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs.<ref name="cv mk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/9caac89a4ff02bc7c2257f56002230a9/$FILE/DOC002.PDF|title=Māris Kučinskis|publisher=Saeima.lv|accessdate={{dat|2016|2|11||bez}}}}</ref> 1998. gadā kļuva par [[Tautas partija]]s biedru un nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]]. Toties pēc partijas biedra [[Kārlis Greiškalns|Kārļa Greiškalna]] ievēlēšanas Saeimā M. Kučinskis ieņēma viņa amatu, jo tika ievēlēts par Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāju. Šo amatu viņš saglabāja arī nākamajā pašvaldības sasaukumā līdz 2003. gadam, bet no 1998. līdz 2000. gadam M. Kučinskis bija arī [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] padomes priekšsēdētājs. 2002. gadā viņš piedalījās [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] un, kaut arī sākotnēji netika ievēlēts, nākamajā gadā ieņēma [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] vietu [[8. Saeima|8. Saeimā]], kad tas nolika deputāta mandātu un pameta politiku. 2004. gada 2. decembrī, kad pie varas nāca [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdība]], M. Kučinskis kļuva par [[Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs|reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru]]. 2006. gada oktobrī M. Kučinskis tika ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]], bet līdz 2009. gadam ieņēma arī Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatu, līdz atkāpās no tā par labu [[Vineta Muižniece|Vinetai Muižniecei]]. Pēc A. Šķēles atgriešanās politikā M. Kučinskis ieņēma vietu partijas valdē, bet 2010. gada pavasarī, kad V. Muižniece tika ievēlēta par [[Satversmes tiesa]]s tiesnesi, atguva arī Saeimas frakcijas vadītāja amatu. 2010. gada okobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] no apvienības "[[Par Labu Latviju]]" saraksta. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] M. Kučinskis kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, nebūdams to veidojošo partiju biedrs (Tautas partija šajās vēlēšanās vairs nepiedalījās, taču M. Kučinski atbalstīja savienībā ietilpstošā [[Liepājas partija]]), bet netika ievēlēts. No 2011.g. novembra viņš darbojās [[Latvijas Lielo pilsētu asociācija|Latvijas Lielo pilsētu asociācijā]] padomnieka, izpilddirektora vietnieka, pēc tam (no 2013. gada septembra) izpilddirektora statusā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis|title=Māris Kučinskis {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2018-04-10|language=lv|archive-date=2018-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180412051745/https://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis}}</ref> kā arī vadīja [[Liepāja|Liepājas pilsētas]] pārstāvniecību. 2014. gada vasarā M. Kučinskis kļuva par [[11. Saeima]]s deputātu pēc tam, kad [[Iveta Grigule]] tika [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|ievēlēta Eiropas Parlamentā]]. 2014. gada [[12. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] M. Kučinskis tika ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, pārstāvot tajā Liepājas partiju. Pēc ievēlēšanas viņš apliecināja, ka kļūs par šīs partijas biedru.<ref>[http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/maris-kucinskis-tures-solijumu-un-iestasies-liepajas-partija/ Māris Kučinskis turēs solījumu un iestāsies Liepājas partijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160216004515/http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/maris-kucinskis-tures-solijumu-un-iestasies-liepajas-partija/ |date={{dat|2016|02|16||bez}} }} irliepaja.lv</ref> 2016. gada janvārī Latvijas prezidents [[Raimonds Vējonis]] nominēja M. Kučinski [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam. Viņa [[Kučinska valdība|vadītā valdība]] tika apstiprināta {{dat|2016|2|11||bez}} un nostrādāja līdz 2019. gada 23. janvārim, kad jaunā [[13. Saeima]] vienojās par [[Krišjāņa Kariņa valdība]]s apstiprināšanu. M. Kučinska valdība bija tobrīd visilgāk strādājošā demokrātiskās Latvijas vēsturē (1077 dienas), taču vēlāk to pārspēja sekojošā K. Kariņa valdība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karina-valdiba-kluvusi-par-visilgak-stradajoso-ministru-kabinetu-demokratiskas-latvijas-vesture.a437519/|title=Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> 2018. gada rudenī M. Kučinskis tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Saeimā vadīja Nacionālās drošības komisiju. 2022. gada pavasarī Liepājas partija paziņoja par lēmumu izstāties no ZZS, lai kopā ar Latvijas Zaļo partiju, [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] veidoto biedrību startētu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Saistībā ar jaunās apvienības veidošanu 2022. gada jūnijā M. Kučinskis kopā ar [[Raimonds Bergmanis|Raimondu Bergmani]] un [[Edgars Tavars|Edgaru Tavaru]] atstāja ZZS Saeimas frakciju, kļūstot par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Pēc izstāšanās no apvienības un frakcijas M. Kučinskis tika arī atsaukts no Saeimas Nacionālās drošības komisijas, kuras vadītājs viņš bija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zzs-skelsanas-del-kucinskis-zaude-saeimas-nacionalas-drosibas-komisijas-vaditaja-amatu.a461795/|title=ZZS šķelšanās dēļ Kučinskis zaudē Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja amatu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> Rudenī ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]". Decembrī apstiprināts par [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. Pēc valdības demisijas 2023. gadā atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības "Apvienotais saraksts", taču netika ievēlēts. === Premjera prioritātes === Prezentējot 2017. gada budžetu Saiemā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/pec-stundam-garam-debatem-saeima-pirmaja-lasijuma-apstiprina-valsts-budzetu.a207948/|title=Pēc stundām garām debatēm Saeima pirmajā lasījumā apstiprina valsts budžetu|access-date=2018-04-10|language=lv}}</ref> M. Kučinskis nosauca sociālas problēmas par "trīs māsiņām, kuras bieži ir sauktas par svarīgām, bet allaž ir palikušas [[Bārenis|bāreņos]], tās ir — izglītība, veselības aprūpe un demogrāfija". Viņš iezīmēja ambiciozo mērķi — tuvāko 7 gadu laikā izveidot budžetu, kurā veselības aprūpei tiek paredzēts 1000 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Arī premjers uzsvēra nepieciešamību nodrošināt zemāko darba algas likmi skolotājiem līdz 680 eiro mēnesī un attīstīt profesionālo izglītību, jo "ekonomiskās emigrācijas iespaidā pēdējo desmit gadu laikā Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību ir sarucis par 20%." Lai mazinātu darbaspēka deficītu, profesionālajai izglītībai 2017. gada budžetā ir paredzēti naudas līdzekļi, kas nodrošinās 8800 profesionāli izglītotu speciālistu sagatavošanu. Demogrāfijas politikas ietvaros tika paredzēts papildus finansējums pabalstiem ģimenēm, kurās ir četri un vairāk bērnu, apgādnieku zaudējušiem bērniem, braukšanas maksas atvieglojumi bērniem, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm.<blockquote>"Katrs cilvēks vēlas dzīvot stabilā vidē, sakārtotā vidē un ekonomiski attīstītā, pirmie divi nosacījumi Latvijā jau ir, tāpēc svarīgi, lai arī ekonomiskais aspekts pieaugtu, jo kā pierāda situācijas analīze, Latvijas iedzīvotāji, kas ir devušies uz citām valstīm atgriežas Latvijā, ja te ir labi apmaksāts darbs, to pierāda, kaut vai viena valsts apmaksātā programma par jauniešu darbu valsts pārvaldē. Attīstot valsti ekonomiski, mēs to padarīsim pievilcīgu arī tiem tautiešiem, kas ir Latviju atstājuši ekonomisku apsvērumu dēļ!" M. Kučinskis.<ref>Ludmila Pribiļska. Atgriezīsies tie, kuriem būs darbs. // ''Bizness KLASS, 2016. gada novembris, Nr. 7. — 8.lpp. / ISSN 1691-0362''</ref></blockquote> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis CV Ministru kabineta mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160410020705/http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis |date={{dat|2016|04|10||bez}} }} * {{tviteris|MarisKucinskis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Kristaps Eklons]] | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Rihards Kozlovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Laimdota Straujuma]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{dat|2016|02|11|N}} — {{dat|2019|01|23|N}} | pēc = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Andrejs Radzevičs]] | virsraksts = [[Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] | periods = {{dat|2004|12|02|N}} — {{dat|2006|11|07|N}} | pēc = [[Aigars Štokenbergs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Raimonds Muižzemnieks]]<br />[[Kārlis Greiškalns]] | virsraksts = [[Valmieras pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valmieras pašvaldības vadītājs]] | periods = 1996 — 1997<br />1998 — 2002 | pēc = [[Kārlis Greiškalns]]<br />[[Inesis Boķis]]}} {{kastes beigas}} {{14. Saeima}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{Kučinska Ministru kabinets}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kučinskis, Māris}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:Liepājas partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Valmieras pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] q1qiddi3n01n40y0c0b748t6pir6dyd 0 22439 4289996 4257388 2025-06-06T12:06:51Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{url| → {{URL|, Suure—Jaani → Sūrejāni using [[Project:AWB|AWB]] 4289996 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Viljandi apriņķis | official_name = ''Viljandi maakond'' | image_skyline = Viljandi_castle_southern_end.jpg | imagesize = | image_caption = [[Vīlandes pils]] drupas | settlement_type = [[Igaunijas administratīvais iedalījums|apriņķis]] | total_type = Kopā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | image_map = Viljandi County in Estonia.svg | image_map1 = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{EST}} | area_total_km2 = 3420 | population_total = 46782 | population_as_of = 2018 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Viljandi]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 1 pilsēta un 3 pagasti | population_blank02_title = etniskais sastāvs | population_blank02 = [[igauņi]] (94,33 %), [[krievi]] (3,33 %) | website = {{URL|http://www.viljandimaa.ee/}} }} '''Viljandi apriņķis''' ({{val|et|Viljandi maakond}}), arī '''Vīlandes apriņķis''', ir viens no 15 [[Igaunija]]s [[Igaunijas administratīvais iedalījums|apriņķiem]]. Apriņķis atrodas valsts dienvidos, tas robežojas ar [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķi]] rietumos, [[Jervas apriņķis|Jervas]] un [[Jegevas apriņķis|Jegevas]] apriņķiem ziemeļos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķi]] austrumos, kā arī ar [[Valgas apriņķis|Valgas apriņķi]] un [[Latvija|Latviju]] dienvidos. Vīlandes apriņķa administratīvais centrs ir [[Viljandi]]. == Pilsētas == * [[Abja-Paluoja]] * [[Karksi-Nuija]] * [[Meizakila]] * [[Sūre-Jāni]] * [[Vehma]] * [[Viljandi]] == Administratīvais iedalījums == Pēc 2017. gada teritoriālās reformas apriņķī ir 4 pašvaldības - [[Mulgi pagasts]], [[Pehja-Sakalas pagasts]], [[Viljandi]] un [[Viljandi pagasts]]. == Vēsture == Viljandi apriņķi (''Fellinsche Kreis; Феллинский уезд'') izveidoja līdz ar [[Rīgas vietniecība]]s dibināšanu 1783. gadā. Par jaunā apriņķa centru izvēlējās seno [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestru]] rezidenci Vīlandi, kurai 1783. gadā atjaunoja pilsētas tiesības. Apriņķi ietilpa astoņi [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Vīlande]]s—[[Kepo]] (''Fellin-Köppo'') draudzes novads, [[Helmetas pils|Helmetas draudzes novads]] (''Helmet''), [[Sūrejāni|Lieljāņu]] (''Groß St. Johannis'') draudzes novads, [[Kolga—Jaani|Mazjāņu]] (''Klein St. Johannis'') draudzes novads (''Harjel''), [[Peltsamā]] (''Oberpahlen'') draudzes novads, [[Paistu]] (''Paistel'') draudzes novads, [[Pilistvere]] (''Pillistfer'') draudzes novads un [[Tarvastas pils|Tarvastu draudzes novads]] (''Tarwast''). <gallery> Livonijas hercogistes Pērnavas apriņķis 1730.jpg|Livonijas hercogistes Pērnavas apriņķa (''Estonia propria'') sastāvā (1730) (Atlas von Liefland, oder von den beyden Gouvernementern u. Herzogthümern Lief- und Ehstland, und der Provinz Oesel - entworfen nach geometrischen Vermessungen, den neusten astronomischen LOC 75572471-7.jpg|Vīlandes apriņķa karte ([[Ludvigs Augusts Mellīns|Mellīns]], 1798) </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20181204110648/http://viljandimaa.ee/ Viljandi apriņķis] {{ee ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070929124126/http://mv.viljandimaa.ee/ Viljandi apriņķa pārvalde] {{ee ikona}} {{Igaunija-aizmetnis}} {{Igaunijas apriņķi}} {{Vidzemes guberņa}} [[Kategorija:Viljandi apriņķis| ]] [[Kategorija:Igaunijas apriņķi]] ia8axqenmsel3o0de6n0ocda2l0kov4 0 25879 4290104 4181087 2025-06-06T18:48:52Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4290104 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bristole | official_name = ''Bristol'' | nickname = | motto = | settlement_type = lielpilsēta un grāfiste | image_skyline = Bristol landmarks collage.png | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = Arms of Bristol City Council.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = 80px | image_map = | pushpin_map = Anglija#Apvienotā Karaliste | pushpin_label_position = | image_map1 = Bristol UK locator map 2010.svg | map_caption1 = Bristoles grāfiste Anglijā | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_name1 = {{karogs|Anglija}} | subdivision_name2 = [[Dienvidrietumanglija]] | established_title = Dibināta | established_date = 11. gadsimta sākums | established_title1 = Lielpilsēta | established_date1 = 1542<ref>[https://books.google.com/books?id=H3FTAAAAcAAJ&q=bristol+charter+1155&pg=PA1149 Appendix to the First Report of the Commissioners Appointed to inquire into the Municipal Corporations of England and Wales, Part 2: South-Eastern and Southern Cities. 1835. p. 1158]</ref> | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = 1996 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 110 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 432500 | population_urban = 617000 | population_metro = 1006600 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 51 | latm = 27 | lats = | latNS = N | longd = 2 | longm = 35 | longs = | longEW = W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 11 | website = {{URL|www.bristol-city.gov.uk}} | footnotes = }} '''Bristole''' ({{val|en|Bristol}}) ir [[Apvienotās Karalistes lielpilsētu uzskaitījums|lielpilsēta]], [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālā grāfiste]] un [[Anglijas unitārās pašvaldības|unitārā pašvaldība]] [[Anglija]]s dienvidrietumos, [[Sevērna]]s upes grīvā. Viduslaikos nozīmīga osta un otrā vai trešā lielākā Anglijas pilsēta, līdz 18. gadsimta beigās ([[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā) to attīstībā apsteidza jaunās rūpnieciskās pilsētas – [[Birmingema]], [[Liverpūle]] un [[Mančestra]]. == Vēsture == Kopš 12. gadsimta Bristole bija galvenā Anglijas osta sakariem ar [[Īrija|Īriju]]. Osta bija sākumpunkts vairākām pazīstamām ekspedīcijām, piemēram, [[1497]]. gadā no šejienes uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]] devās [[Džons Kabots|Džona Kabota]] ekspedīcija. 14. gadsimtā Bristole bija trešā lielākā (aiz [[Londona]]s un [[Jorka]]s) pilsēta Anglijā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] pilsētas centrs nopietni cieta aviouzlidojumos. Ekonomika daudzus gadsimtus balstījās jūras tirdzniecībā, līdz 20. gadsimtā Bristole kļuva par britu [[aviācija]]s rūpniecības centru. Pilsētas pievārtē Filtonā atrodas kompānijas [[BAE Systems]], [[Airbus]] and [[Rolls-Royce]], kā arī ekskluzīvo [[auto]] ražošanas kompānija [[Bristol Cars]]. [[Bristoles Universitāte]] dibināta [[1909]]. gadā. Tajā studējuši un strādājuši vairāki [[Nobela prēmija]]s laureāti fizikā un ķīmijā ([[Viljams Remzijs]], [[Pols Diraks]] u.c.). Bristolē ir divi galvenie [[futbols|futbola]] klubi — ''Bristol City F.C.'' (spēlē [[Football League One]]) un ''Bristol Rovers F.C.'' (spēlē [[Football League Two]]). Pilsētā ir Anglijas [[regbijs|regbija]] augstākās līgas komanda [[Bristol Rugby]]. Populārajā mūzikā Bristole pazīstama kā vieta, kur [[1990. gadi|1990. gados]] radās mūzikas stils ''[[Trip hop]]'' un tādas grupas kā ''[[Portishead]]'' un ''[[Massive Attack]]''. Bristolē atrodas [[animācija]]s studija ''[[Aardman Animations]]'', kuras pazīstamākais darbs ir "[[Volless un Gromits]]" (''Wallace and Gromit''). == Cilvēki == Bristolē dzimuši: * [[Benksijs]] (''Banksy'') - grafiti mākslinieks * [[Elizabete Blekvela]] (''Elizabeth Blackwell'', [[1821]] - [[1910]]) - sabiedriska darbiniece * [[Tomass Četertons]] (''Thomas Chatterton'', [[1752]] - [[1770]]) - dzejnieks * [[Pols Diraks]] (''Paul Dirac'', [[1902]] — [[1984]]) - fiziķis * [[Kerijs Grānts]] (''Cary Grant'', [[1904]] — [[1986]]) - aktieris * [[Arčibalds Hills]] (''Archibald Hill'', [[1886]] — [[1977]]) - fiziologs * [[Demjens Hirsts]] (''Damien Hirst'', [[1965]] - ) - mākslinieks * [[Verners Džordžs Horners]] (''William George Horner'', [[1786]] - [[1837]]) - matemātiķis * [[Melnbārdis (pirāts)|Melnbārdis]] (''Blackbeard'', ap [[1680]] - [[1718]]) - pirāts * [[Semjuels Plimsols]] (''Samuel Plimsoll'', [[1824]] - [[1898]]) - politiķis * [[Deivids Prauss]] (''David Prowse'', [[1935]] - ) - aktieris * [[Maikls Redgreivs]] (''Michael Redgrave'', [[1908]] - [[1985]]) - aktieris * [[Roberts Sautijs]] (''Robert Southey'', [[1774]] - [[1845]]) - dzejnieks * [[Trikijs]] (''Tricky'', [[1968]] - ) - mūziķis * [[Roberts Vaiats]] (''Robert Wyatt'', [[1945]] - ) - mūziķis == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Anglijas grāfistes}} {{Anglijas administratīvās grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas pilsētas]] [[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]] [[Kategorija:Anglijas unitārās pašvaldības]] [[Kategorija:Dienvidrietumanglija]] lk4ym2v1lqlsvbg81njk13f4emq8a9m 0 26378 4290004 4104132 2025-06-06T12:13:00Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Krievijas administratīvais iedalījums| → [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|, <br/> → <br /> (6), Suojarvu → Suojervi using [[Project:AWB|AWB]] 4290004 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Krievijas federācijas subjektu|Karēlija (nozīmju atdalīšana)|Karēlija}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Karēlijas Republika |official_name=''Республика Карелия''<br />''Karjalan tašavalta''<br />''Karjalan tazavaldu''<br />''Karjalan tasavalta''<br />''Karjalan tazovaldkund'' |settlement_type=[[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|republika]] |image_skyline = Воицкий падун.jpg |image_caption = Voickijpaduna ūdenskritums |image_flag = Flag of Karelia.svg |image_shield = Coat of arms of the Republic of Karelia.svg |shield_size = 70px |image_map = Karelia in Russia.svg |map_caption = Novietojums Krievijā |image_map1 = |map_caption1 = |subdivision_type=Valsts |subdivision_name={{RUS}} |subdivision_type1=Federālais apgabals |subdivision_name1=[[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] |seat_type=Centrs |seat = [[Petrozavodska]] | established_title = | established_date = |official_language = [[krievu valoda]] (valsts valoda), nacionālo valodu statuss [[karēļu valoda|karēļu]], [[somu valoda|somu]] un [[vepsu valoda|vepsu]] valodām |parts_type = Administratīvais iedalījums |parts=18 |p1 = [[Petrozavodska]] |p2 = [[Kostomukša]] |p3 = [[Belomorskas rajons]] |p4 = [[Kalevalas nacionālais rajons]] |p5 = [[Kemas rajons]] |p6 = [[Kondopogas rajons]] |p7 = [[Lahdenpohjas rajons]] |p8 = [[Louhu rajons]] |p9 = [[Medvežjegorskas rajons]] |p10 = [[Muezerskas rajons]] |p11 = [[Oloņecas nacionālais rajons]] |p12 = [[Pitkjarantas rajons]] |p13 = [[Prioņežskas rajons]] |p14 = [[Prjažinas nacionālais rajons]] |p15 = [[Pudožas rajons]] |p16 = [[Segežas rajons]] |p17 = [[Sortavalas rajons]] |p18 = [[Suojarvi rajons]] |area_total_km2 = 180520 |total_type=Kopā |population_total = 533121 |population_as_of = 2021 |population_blank02_title = Etniskais sastāvs |population_blank02 = [[krievi]] (82,2 %)<br />[[karēļi]] (7,4 %)<br />[[baltkrievi]] (3,8 %) | population_density_km2 = auto |website={{URL|http://gov.karelia.ru/}} |footnotes = }} '''Karēlijas Republika''' ({{val|ru|Респу́блика Каре́лия}}; {{val|krl|Karjalan tašavalta}}; {{val|olo|Karjalan tazavaldu}}; {{val|fi|Karjalan tasavalta}}; {{val|vep|Karjalan tazovaldkund}}) ir viena no [[Krievijas Federācija]]s republikām. Atrodas valsts ziemeļrietumos, robežojas ar [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalu]] dienvidrietumos un dienvidos, [[Vologdas apgabals|Vologdas apgabalu]] dienvidos un dienvidaustrumos, [[Arhangeļskas apgabals|Arhangeļskas apgabalu]] dienvidaustrumos un austrumos, [[Baltā jūra|Balto jūru]] austrumos, [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalu]] ziemeļos, kā arī ar [[Somija|Somiju]] rietumos. == Vēsture == Karēlijas Repblika aizņem lielāko daļu no vēsturiskās [[Karēlija]]s teritorijas. Mūsdienās daļa no Karēlijas atrodas [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] ([[Karēlijas šaurums]]), bet daļa — [[Somija]]s teritorijā. Līdz 13. gadsimtam Karēlija bijusi [[Novgorodas Republika]]s ietekmē. No 13. gadsimta to pamazām ieņēma [[Zviedrija]], līdz daļu no tās zaudēja Krievijai 1721. gada [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līguma]] rezultātā, bet 1743. gadā visa Karēlija nokļuva [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma 1917. gadā Karēlijas Republikas austrumu daļa iekļāvās Somijā, bet rietumu daļā 1920. gadā nodibinājās [[Karēlijas Darba komūna]], kas 1923. gadā tika pārveidota par [[Karēlijas APSR]] [[KPFSR]] sastāvā. [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā [[Padomju Savienība]]s okupētajā [[Somijas Republika]]s daļā un līdz tam eksistējušās Karēlijas APSR teritorijā 1940. gadā nodibināja [[Karēļu-somu PSR]]. 1956. gada 16. jūlijā [[PSRS Augstākā Padome]], lai [[destaļinizācija]]s ietvaros uzlabotu attiecības ar Somiju, nolēma to likvidēt un atkal pārdēvēt par Karēlijas APSR. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Karēlijas APSR pārdēvēja par Karēlijas Republiku. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = on |break = jā |footnote = | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|181475 |1926|269336 |1939|468898 |1959|651346 |1970|713451 |1979|732193 |1989|790150 |2002|716281 |2010|643548 |2021|533121 }} === Etniskais sastāvs (1897—2010) === {| class="wikitable" |- ! Tautība!! 1897!! 1926!! 1939!! 1959!! 1970!! 1979!! 1989!! 2002!! 2010 |- | iedzīvotāji kopā|| 181475|| 269336|| 468898|| 651346|| 713451|| 732193|| 790150|| 716281|| 643548 |- | [[krievi]]|| 93240|| 153967|| 296529|| 412773|| 486198|| 522230|| 581571|| 548941|| 507654 (82,2%) |- | [[karēļi]]|| 78517|| 100781|| 108571|| 85473|| 84180|| 81274|| 78928|| 65651|| 45570 (7,4%) |- | [[baltkrievi]]|| 7|| 555|| 4263|| 71900|| 66410|| 59394|| 55530|| 37681|| 23345 (3,8%) |- | [[ukraiņi]]|| 38|| 708|| 21112|| 23569|| 27440|| 23765|| 28242|| 19248|| 12677 (2,0%) |- | [[somi]]|| 1769|| 2544|| 8322|| 27829|| 22174|| 20099|| 18420|| 14156|| 8577 (1,4%) |- | [[vepsi]]|| 7262|| 8587|| 9388|| 7179|| 6323|| 5864|| 5954|| 4870|| 3423 |- | [[tatāri]]|| 17|| 198|| 3088|| 2692|| 2603|| 2609|| 2992|| 2628|| 1888 |- | [[poļi]]|| 181|| 413|| 3345|| 7254|| 5200|| 4540|| 4077|| 3022|| 1849 |- | [[azerbaidžāņi]]|| 0|| 0|| 642|| 69|| 155|| 225|| 620|| 1753|| 1793 |- | [[armēņi]]|| 1|| 9|| 302|| 236|| 274|| 310|| 527|| 1599|| 1606 |- | [[čigāni]]|| 16|| 107|| 351|| 892|| 993|| 1054|| 1184|| 1098|| 1055 |- | [[čuvaši]]|| 0|| 22|| 783|| 1578|| 1791|| 1726|| 1763|| 1298|| 867 |- | [[lietuvieši]]|| 6|| 73|| 54|| 2936|| 1946|| 1484|| 1458|| 1074|| 733 |- | [[uzbeki]]|| 0|| 0|| 118|| 83|| 263|| 284|| 378|| 273|| 554 |- | [[mordvieši]]|| 0|| 82|| 2269|| 1429|| 1363|| 1273|| 1179|| 808|| 534 |- | [[moldāvi]]|| 0|| 0|| 833|| 275|| 579|| 578|| 775|| 628|| 490 |- | [[vācieši]]|| 102|| 117|| 3280|| 409|| 402|| 458|| 670|| 772|| 490 |- | [[ebreji]]|| 234|| 623|| 1917|| 1840|| 1577|| 1469|| 1203|| 719|| 474 |- | [[gruzīni]]|| 0|| 3|| 307|| 98|| 222|| 261|| 366|| 540|| 437 |- | [[tadžiki]]|| 0|| 0|| 21|| 0|| 38|| 51|| 66|| 201|| 365 |- | [[marieši]]|| 0|| 2|| 456|| 212|| 265|| 342|| 425|| 362|| 242 |- | [[komieši]]|| 13|| 11|| 128|| 381|| 216|| 265|| 300|| 282|| 182 |- | [[latvieši]]|| 5|| 258|| 307|| 431|| 414|| 378|| 414|| 252|| 179 |- | [[baškīri]]|| 0|| 1|| 249|| 115|| 167|| 211|| 329|| 312|| 162 |- | [[igauņi]]|| 16|| 129|| 394|| 588|| 611|| 520|| 445|| 257|| 156 |- | [[kazahi]]|| 0|| 0|| 161|| 119|| 179|| 169|| 308|| 205|| 151 |- | [[kirgīzi]]|| 0|| 0|| 68|| 0|| 60|| 38|| 86|| 40|| 63 |- | [[turkmēņi]]|| 0|| 0|| 34|| 0|| 23|| 43|| 58|| 44|| 40 |- | [[ižori]]|| 0|| 0|| 9|| 82|| 48|| 34|| 27|| 24|| 19 |- | [[sāmi]]|| 7|| 2|| 0|| 0|| 9|| 10|| 10|| 7|| 8 |- | citi|| 42|| 144|| 1348|| 885|| 1328|| 1230|| 1835|| 2650|| 2085 |- | nav norādījuši || 2|| 0|| 249|| 19|| un citi|| 5|| 10|| 4886|| 25880 |} Kopš 1989. gada [[Karēļi|karēļu]] skaits Karēlijā ir samazinājies vairāk nekā 3 reizes, bet kopš 2010. gada — gandrīz 2 reizes. Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas rezultātiem karēļi ir pārkāpuši mazskaitlīgās tautas slieksni (2021. gadā republikā dzīvoja tikai 25 901 karēls jeb 5,5 % no iedzīvotāju skaita). == Administratīvais iedalījums == Administratīvi Karēlijas Republika iedalās 2 pilsētas rajonos (''городской округ'') un 16 rajonos (''муниципальный район''). {{div col}} * [[Petrozavodska]] * [[Kostomukša]] * [[Belomorskas rajons]] * [[Kalevalas nacionālais rajons]] * [[Kemas rajons]] * [[Kondopogas rajons]] * [[Lahdenpohjas rajons]] * [[Louhu rajons]] * [[Medvežjegorskas rajons]] * [[Muezerskas rajons]] * [[Oloņecas nacionālais rajons]] * [[Pieoņegas rajons]] * [[Pitkjarantas rajons]] * [[Prjažas nacionālais rajons]] * [[Pudožas rajons]] * [[Segežas rajons]] * [[Sortavalas rajons]] * [[Suojervi rajons]] {{div col end}} == Pilsētas == Karēlijas Republikā ir 13 [[pilsēta]]s {{VietasKarte+|Karēlija|width=400 |float=center|caption = [[Karēlija|Karēlijas Republikas]] pilsētu izvietojums; '''treknrakstā''' — republikas centrs |places = {{VietasKarte~|Karēlija|lat=61.783333|long=34.333333|position = top |label='''[[Petrozavodska]]'''}} {{VietasKarte~|Karēlija|lat=64.516667|long=34.766667|position = top |label=[[Belomorska]]}} {{VietasKarte~|Karēlija|lat=64.95|long=34.6|position = top |label=[[Kema]]}} {{VietasKarte~|Karēlija|lat=62.2|long=34.266667|position = top |label=[[Kondopoga]]}} {{VietasKarte~|Karēlija|lat=64.583333|long=30.6|position = top |label=[[Kostomukša]]}} {{VietasKarte~|Karēlija|lat=61.516667|long=30.2|position = bottom |label=[[Lahdenpohja]]}} {{VietasKarte~|Karēlija|lat=62.916667|long=34.45|position = top |label=[[Medvežjegorska]]}} {{VietasKarte~|Karēlija|lat=60.983333|long=32.966667|position = top |label=[[Oloņeca]]}} {{VietasKarte~|Karēlija|lat=61.566667|long=31.483333|position = top |label=[[Pitkjaranta]]}} {{VietasKarte~|Karēlija|lat=61.8|long=36.533333|position = top |label=[[Pudoža]]}} {{VietasKarte~|Karēlija|lat=63.733333|long=34.316667|position = top |label=[[Segeža]]}} {{VietasKarte~|Karēlija|lat=61.7|long=30.666667|position = top |label=[[Sortavala]]}} {{VietasKarte~|Karēlija|lat=62.083333|long=32.366667|position = top |label=[[Suojarvi]]}} }} {{clear}} {{div col}} * '''[[Petrozavodska]]''' — 277 111 iedz. * [[Kondopoga]] — 31 203 iedz. * '''[[Kostomukša]]''' — 29 511 iedz. * [[Segeža]] — 27 494 iedz. * [[Sortavala]] — 18 746 iedz. * [[Medvežjegorska]] — 14 520 iedz. * [[Kema]] — 11 775 iedz. * [[Pitkjaranta]] — 10 705 iedz. * [[Belomorska]] — 10 052 iedz. * [[Pudoža]] — 9153 iedz. * [[Suojarvi]] — 9076 iedz. * [[Oloņeca]] — 8162 iedz. * [[Lahdenpohja]] — 7493 iedz. {{div col end}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ticrk.ru/ Karēlijas tūrisma portāls] == Skatīt arī == * [[Baltijas somi]] {{Krievija-aizmetnis}} {{Krievijas PFSR}} {{Krievijas administratīvais iedalījums}} {{Ziemeļrietumu federālais apgabals}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Karelijas Republika}} [[Kategorija:Karēlijas Republika| ]] 5vw2n9flxls47raqs4hd9g7ln75ol61 0 30485 4290250 4111394 2025-06-07T05:51:25Z Biafra 13794 4290250 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas autotanku brigādes parāde 1936.jpg|thumb|300px|Latvijas autotanku brigādes parāde [[Esplanāde (Rīga)|Rīgas Esplanādē]] (Vienības laukumā, 1936)]] [[Attēls:Autotanku pulka piemineklis, Rīga 3.jpg|thumb|300px|Piemineklis "Bruņumašīna" [[Pulka iela (Rīga)|Pulka ielā]] [[Rīga|Rīgā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]]] '''Autotanku brigāde''' ietilpa [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[Latvijas Tehniskā divīzija|Tehniskajā divīzijā]]. Pirms 1940. gada 1. marta to sauca par '''autotanku pulku'''. Brigāde bija izvietota [[Pulka sēta|Pulka sētā]] [[Rīga|Rīgā]] (tagadējā Pulka ielā), kur joprojām ir apskatāms neliels piemineklis "Bruņu mašīna" (uzstādīts 1939. gadā), un viena rota atradās arī [[Daugavpils|Daugavpilī]], tuvumā plānotajai aizsardzības līnijai pret iespējamo [[Padomju Savienība|PSRS]] iebrukumu. Pēc 1939. gada brigādes štābs pārcēlās uz [[Cēsis|Cēsīm]]. Brigādi komandēja ģenerālis [[Oto Grosbarts]], kurš bija arī spēkratu dienesta priekšnieks, lai gan 1929. gadā īsu laiku to komandēja arī [[Jānis Kaļķis]]. 1940. gada 29. februārī ar Valsts prezidenta Ulmaņa pavēli pulkvedi Oto Grosbartu paaugstināja par ģenerāli.<ref>A. Pētersons. "Krustugunīs — 60 gadus no tautas slēptais". Rīga: A. Pētersons, 2007; 112. lpp</ref> 1940. gada pavasarī, pārceļot brigādes štābu uz Cēsīm, par tā priekšnieku iecēla pulkvedi Jāni Kaļķi. Autotanku brigāde beidza pastāvēt 1940. gada jūlijā. 1939. gada 1. septembrī pulkā bija 35 virsnieki, 274 instruktori, 515 kareivji, 21 brīva līguma darbinieks. Kaujas sastāvā bija 27 tanki, 6 bruņuautomobiļi, 30 transporta un 10 pasažieru automobiļi, 15 motocikli.<ref>V. Bērziņš, A. Bambals. "Latvijas armija". Rīga: Zinātne, 1991; 80. lpp</ref> Ugunsspēks bija vismaz 35 ložmetēji, 2 patšautenes un 10 lielgabali.<ref name="autogenerated1">E. Andersons. "Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture". Toronto: Daugavas Vanagu apgāds, 1983</ref> == Pulka vēsture == === Bruņoto spēkratu vienību pirmsākumi === Latviešu karaspēka vienībās pirmos bruņotos automobiļus 1919. gadā izmantoja [[Padomju Latvijas armija]]. Tajā bija izveidota neliela bruņoto automobiļu nodaļa komandiera Kaugura vadībā. 1. latviešu padomju divīzijas bruņu mašīnu nodaļā minēti bruņotie automobiļi ''Komūnists'', ''Lāčplēsis'' un ''Imanta''. Šo vienību nozīme kara darbībā bija niecīga, bruņu mašīnas bieži atradās remontā, tām trūka rezerves daļu. Padomju Latvijas armijai 1919. gada 22. [[maijs|maijā]] pametot Rīgu, tur palika vairāki padomju bruņu automobiļi, kurus pārņēma [[Baltijas landesvērs]]. Latvijas armija kavēja šo automobiļu izmantošanu vācu uzbrukumā igauņu un ziemeļlatviešu karaspēkam [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]. Pēc vācu sakāves Latvijas armija šos bruņotos automobiļus pārņēma savā rīcībā. 1919. gada [[jūnijs|jūnijā]] bruņotie automobiļi ''Lāčplēsis'' un ''Zemgalietis'' atbalstīja Latvijas armiju cīņā pret [[lielinieki]]em Krustpils un Līvānu apvidū. 1919. gada 14. [[jūlijs|jūlijā]] kapteiņa [[Oto Grosbarts|Oto Grosbarta]] vadībā izveidoja Bruņoto divizionu, kurā ietilpa bruņotie vilcieni, automobiļi un vēlāk arī tanki. 14. [[augusts|augustā]] izveidoja arī atsevišķu Auto-motociklistu rotu. Bruņotos automobiļus sadalīja 1. un 2. bruņoto automobiļu nodaļā.<ref name="autogenerated1"/> Šinī laikā Latvijas armijā bija jau četri bruņotie automobiļi: * Sheffield-Simplex ''Imanta'' (1) * [[Putilov-Garford]] M1916 ''Kurzemnieks'' un ''Lāčplēsis'' (2) * 2.sērijas Austin ''Zemgalietis'' (1) === Bruņotie automobiļi Bermontiādes laikā === 1919. gada oktobrī un novembrī bruņotie automobiļi ''Lāčplēsis'', ''Kurzemnieks'' un ''Imanta'' sekmīgi piedalījās cīņās pret [[bermontieši]]em Jelgavas un Kalnciema šosejas rajonā, Smārdē un Tukuma rajonā un sabojāja 3 ienaidnieka bruņotos vilcienus. 8. oktobrī gāja bojā bruņu auto ''Lāčplēsis''. 21. novembrī gūstā saņēma 2 vācu bruņotos automobiļus ''Max'' un "Moritz".<ref name="autogenerated1"/> === Latgales atbrīvošanas kaujas === 1920. gada 1. februārī Latvijas armijā bija jau 8 bruņotie automobiļi. Kaujās pret Padomju Krievijas karaspēku sekmīgi piedalījās bruņotie automobiļi ''Tālivaldis'', ''Staburags'', ''Zemgalietis'' un ''Kurzemnieks''. Kara beigās izveidoja arī Tanku bataljonu, kurā iedalīja 3 angļu smagos ''[[Mark I|Mark V]]'' un 2 vidējos angļu ''[[Mark B]]'' tipa tankus. Tos Latvijas valdība iegādājās no Lielbritānijas un uz Latviju tos pārveda no krievu ģenerāļa [[Nikolajs Judeničs|Nikolaja Judeniča]] Ziemeļrietumu armijas. Tanku bataljons sargāja Latvijas dienvidaustrumu robežas pret iespējamām krievu, poļu un lietuviešu akcijām.<ref name="autogenerated1"/> == Iedalījums == * Bruņuautomobiļu rota — 3 vadi * 1. tanku rota Rīgā- 3 vadi (Mark V, Mark B un Fiat 3000 tanki) * 2. tanku rota Daugavpilī- 3 vadi (Vikersa tanki) * 3. tanku rota Rīgā- 3 vadi (Vikersa tanki) * Autotransporta rota — 2 vadi * Instruktoru rota — 2 vadi Bruņuautomobiļu vadu veidoja divas bruņumašīnas. Tās iedalīja pēc apbruņojuma: smago bruņumašīnu vads un vieglo bruņumašīnu vadi. Smagās bruņumašīnas bija bruņotas ar [[lielgabals|lielgabalu]] un to skaits Latvijas armijā bija neliels, tikai divas. Tādas bija ''Kurzemnieks'' un ''Viesturs''. Komandiera vadā ietilpa mašīnas ''Staburags'' un ''Sargs''. Bruņoto auto rotā bija 6 virsnieki un vismaz 20 ložmetējnieki — mechaniķi, 6 bruņotie automobiļi ar 2 lielgabaliem, vismaz 10 ložmetējiem un vairākām patšautenēm. 1. tanku rotā bija 2 smagie, 1 vidējais un 6 vieglie tanki ''Fiat'', kā arī 6 tanku pārvadātāji vieglajiem tankiem. Kopā 4 virsnieki, 25 spēkratu šoferi-instruktori, 2 lielgabali un 13 ložmetēji. 2. un 3. rotā bija kopā 18 ''Vickers'' vieglie tanki, 6 ar lielgabaliem un 12 ar ložmetējiem, 8 virsniekiem un 40 šoferiem — instruktoriem. Instruktoru rotā bija 2 vadi (tehniskās un ierindas apmācību), 3 virsnieki un 8 instruktori. Šīs rotas rīcībā bija vismaz 1 bruņotais automobilis, 1 smagais vai vidējais tanks, kā arī kāds vieglais ''Vickers'' tanks, jo pēc dažām ziņām Latvijas valdība Anglijā nopirka nevis 18, bet 20 tankus. Autotransporta rotā bija 2 vadi — smago auto (12 ''[[Albion]]'' tipa mašīnas) un vieglo auto (18 Latvijā ražotie ''[[Ford-Vairogs]]''), 3 virsnieki un 35 instruktori.<ref name="autogenerated1" /> == Bruņojumā esošā tehnika == === Tanki === [[Attēls:F3000 2.jpg|thumb|250px|Latvijas armijas [[Fiat 3000]] tanki neilgi pēc to iegādes 20to gadu beigās]] * [[Mark V]] Composite "Ministru prezidents Ulmanis", "Ģenerālis Burt's" un "Ģenerālis Balodis"(3) * Medium [[Mark B]] "Latgalietis", "Vidzemnieks" (2) * [[Fiat 3000]] (6) * [[Vickers Carden-Loyd 4 ton]] (ar ložmetējiem) (12) * [[Vickers Carden-Loyd 4 ton]] (ar 40 mm lielgabalu) (6) Mk V Composite un Medium Mark B tankus Latvijas armija iegādājās 1920. gadā no Lielbritānijas. Jau trīsdesmito gadu sākumā šos tankus varēja uzskatīt par arhaismiem. 1926. gadā pasūtīja un 1927. gadā piegādāja ''[[Fiat 3000]]'' (itāļu versija ''[[Renault FT-17]]'' tankam) tankus. 1930. gadā [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu]] organizācija iegādājās Carden-Loyd [[tankete|tanketi]]. 1936. gadā piegādāja pirmos 12 ''[[Vickers]]'' tankus. Tie bija aprīkoti ar vienu ložmetēju. Pārējos sešus, ar lielgabaliem aprīkotos tankus piegādāja tikai 1938. gadā.<ref>A. Pētersons. "Krustugunīs — 60 gadus no tautas slēptais". Rīga: A. Pētersons, 2007; 109. lpp</ref> Ar lielgabaliem tos aprīkoja pēc īpaša Latvijas armijas vadības pieprasījuma, jo faktiski šī modeļa tanki ar lielgabaliem aprīkoti netika. Viens no tiem vēl ir saglabājies, to var apskatīt Kubinkas tanku muzejā.<ref>A. Pētersons. "Krustugunīs — 60 gadus no tautas slēptais". Rīga: A. Pētersons, 2007; 568. lpp</ref> Šos [[Vickers Carden-Loyd]] tankus var uzskatīt modernākajiem tankiem Latvijas armijā tajā laikā, jo korelējot svaru ar kaujasspējām, tās bija savai svara kategorijai ļoti modernas un kaujasspējīgas mašīnas. Arī ''[[Fiat 3000]]'', kuri faktiski bija I Pasaules kara beigu ražojums varēja uzskatīt par morāli novecojušiem, lai gan itāļi tos vēl izmantoja 1944. gadā. Pēc t.s. 1939. gada ''palīdzības pakta'' noslēgšanas, armijas vadība nekavējoties sāka iepirkt kara tehniku no [[Padomju Savienība|PSRS]], jo citās [[Eiropa]]s valstīs tas vairs nebija iespējams. Latvijas valdība bija paredzējusi tērēt lielus līdzekļus šiem pirkumiem, kuru skaitā bija gan vieglie tanki [[T-26]], gan bruņotie vilcēji [[STZ Komsomolec]] un rezerves daļas.<ref>Diemžēl attiecībā uz Latvijas armijas bruņojumu ir ieviesušās kļūdas, kas ir radušās atsaucoties uz trimdas vēsturnieka E.Andersona darbiem. Tas attiecas arī uz angļu Mark V un Mark B tanku skaitu, gan par Latvijai it kā iegādātajiem T-26 tankiem. Kā vēsta pēdējā laika pētījumi gan dokumeti Latvijas armijas bruņujumā padomju tanki T-26 nav bijuši. Nav to arī Autotanku brigādes 1940.gada septembra likvidācijas spēkratu sarakstā. Vairāk M.Esserts. "Dzelzs karavīri ..." R.1998., 47.lpp.</ref> === Bruņuautomobiļi === [[Attēls:Ford Zemglietis.jpg|thumb|250px|Bruņumašīna "Zemgalietis" uz kravasmašīnas Ford šasijas, 1930. gadi]] 1919. gadā Latvijas armija, kā trofejas ieguva astoņus bruņuautomobiļus: "Lāčplēsis", "Imanta", "Kurzemnieks", "Zemgalietis", "Staburags", "Viesturs" (bij.,"Titanic"), "Pērkons" (bij."Max") un "Tālivaldis" (bij.Moritz"). 1926. gada 22. septembrī Latvijas Republikas Auto Klubs pulkam dāvināja bruņoto automobili ''Sargs'' uz smagā automobiļa ''Fiat'' šasijas. Taupot mašīnu resursus jauno kadru sagatavošanai 1930. gadā uzbūvēja vienu bruņumašīnu uz Ford AA šasijas bāzes ar vienu grozāmu kaujas torni. Bruņumašīnas laika gaitā vairākkārt labotas un pārbūvētas. Divdesmito gadu sākumā "Kurzemniekam" veco dzinēju nomainīja pret amerikānu "Wisconsin". Trīsdesmitajos gados "Zemgalieša" bruņas pārlika uz Dānijas firmā iegādātas "Fordson" V8 šasijas, kā arī daļēji tika mainīta bruņu konstrukcija (skat. foto). Arsenāla darbnīcās "Sarga" veco "Fiat" šasiju aizstāja ar jaunu "Ford" V8 šasiju. Arī "Imatai" 1940. gadā a/s "Vairogs" aprīkoja ar Ford-Vairogs 917-T kravas automibiļa šasiju, kā arī noslēdza līgumu par bruņumašīnas "Staburags" pārbūvi.<ref>M.Esserts. "Dzelzs karavīri ..." R.1998</ref> Tātad 1940. gadā pirms okupācijas Latvijas armijas rīcībā bija 7 bruņuautomobiļi: * ''[[Putilov-Garford]]-Wisconsin '' "Kurzemnieks" * ''Pierce-Arrow '' "Viesturs" * ''Austin-Fordson V8 '' "Zemgalietis" * ''Sheffield-Simplex '' "Imanta" (1940.g. pārbūvēts uz Ford-Vairogs 917-T šasijas) * ''Ižoras Fiat '' "Staburags" (paredzēts pārbūvēt uz Ford-Vairogs 91-T šasijas) * ''Fiat-Beardmore '' "Sargs" (1938.g. pārbūvēts uz Ford V8 šasijas) * ''Ford AA "A-7" (jauno kadru apmācībai) === Smagie automobiļi === * [[Ford-Vairogs V8 91]] (35) * [[Ford-Vairogs V8 91]] (aprīkoti ar gāzes iekārtām) (2) * [[Krupp]] L2H134 "Boxer" (32) * Henschel-33D1 (19) * [[Albion]] (12) [[Attēls:Ford-vairogs-armija.jpg|thumb|220px|Ford Vairogs Junior]] === Vieglie automobiļi === * [[Ford-Vairogs Junior]] (18) === Motocikli === * [[BMW]] R 500 (bez blakusvāģiem) (3) * [[BMW]] R 600 (ar blakusvāģiem) (10) * BSA (4) == Formas tērps == [[Attēls:Autotanku pulks.jpg|thumb|120px|Autotanku pulka krūšu zīme]] [[Attēls:Tankisti lv 1.jpg|thumb|120px|Tankisti parādē Vienības laukumā]] Autotanku pulka ietērps no citu vienību formas tērpiem atšķīrās galvenokārt ar krāsu. Tāpat kā [[Aviācijas pulks (Latvija)|Aviācijas pulkā]], arī Autotanku pulka formas tērps bija melns ar sarkanām zīmotnēm. Atšķīrās iešuvju krāsa — Aviācijas pulkam tās bija zilas, bet Autotanku pulkam — sarkanas. Uz uzplečiem bija Autotanku pulka zīme — tanks un zobrats. Uz krūtīm nēsāja Autotanku pulka krūšu zīmi.<ref>"Nacionālie bruņotie spēki: formas tērpi, dienesta pakāpes, apbalvojumi". Rīga: Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, 2003; 7. lpp</ref> == Galerija == <center><gallery> Attēls:Mk V.jpg|Pats tālākais ir Mk V, pirmie divi ir Medium Mark B Attēls:Medium Mark B Latgalietis.jpg|Medium Mark B "Latgalietis" Attēls:Medium Mark B Latgalietis 2.jpg|Medium Mark B "Latgalietis" Attēls:Vickers lv.jpg|Viens no ar 40 mm lielgabalu bruņotajiem Vickers vieglajiem tankiem Attēls:Daimler-Krupp BAK Kw 14 Max.jpg|Daimler-Krupp BAK Kw 14 "Max" Latvijas armijas bruņojumā Attēls:Attēls-Daimler-Krupp BAK Kw 14 Max 2.jpg|Daimler-Krupp Geschützwagen 14 "Max" Latvijas armijas bruņojumā Attēls:Daimler-Marienfelde Marienwagen II.jpg|Latvijas armijas Daimler-Marienfelde Marienwagen II 20. gados. Attēls:Sheffield-Simplex Imanta.jpg|Sheffield-Simplex "Imanta" Attēls:Sheffield-Simplex Imanta 2.jpg|Sheffield-Simplex "Imanta" Attēls:Austin Mk.2 Zemgalietis.jpg|Austin Mk.2 "Zemgalietis" 20. gadi Attēls:Austin Mk.2 Zemgalietis_2.jpg|Austin Mk.2 "Zemgalietis" Attēls:Pierce-Arrow Viesturs.jpg|Ižoras Pierce-Arrow "Viesturs" Attēls:Pierce-Arrow Viesturs 2.jpg|Ižoras Pierce-Arrow "Viesturs" Attēls:Ižoras Pierce-Arrow un FIAT (LV).jpg|Bruņuautomobīļi Ižoras Pierce-Arrow "Viesturs" un Ižoras FIAT 55 "Staburags" Attēls:Ižoras FIAT 55 Staburags.jpg|Ižoras FIAT 55 "Staburags" Attēls:Ižoras FIAT 55 Staburags 2.jpg|Ižoras FIAT "Staburags" Attēls:Fiat-Beardmore Sargs.jpg|Fiat-Beardmore "Sargs" Attēls:Putilov-Garford Lāčplēsis.jpg|Putilov-Garford "Lāčplēsis" Attēls:Putilov-Garford Lāčplēsis 2.jpg|Putilov-Garford "Lāčplēsis". Kā trofeju ieguva Bermonta-Avalova armija nogalinot vadītāju. Pārējā apkalpe aizbēga. Attēls:Putilov-Garford Kurzemnieks.jpg|Putilov-Garford "Kurzemnieks" Attēls:VairogV8 91.jpg|Standarta 1939. gada Ford-Vairogs V8 91 kravas auto Attēls:Krupp lv.jpg|Krupp artilērijas vilcēji Attēls:Heinschell33G1.jpg|Heinschell kravas automobiļi parādē Rīgā 1939. gada novembrī </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas Bruņotie spēki}} tn45shfv1gw5mwgu952dqrtl302uxee 0 32223 4290038 4288088 2025-06-06T14:23:30Z Biafra 13794 preciz. 4290038 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Krists Pīternieks | attēls = | att_izm = | paraksts = | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|9|25}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 202 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[aizsargs (basketbols)|aizsargs]] | kar_sāk = 2002 | kar_beig = 2019 | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | kom = {{flaga|Latvija}} [[RSU/VEF Rīga]] | numurs = | līga = | amats = treneris | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = | sezonas = | bij_kom = | pk izmaiņas = | taut sezonas = | taut = | ni izmaiņas = | trenera sezonas = | trenera klubi = | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = | medaltemplates = | kl_sez 1 = 2002-2005 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BJSS Rīdzene|Rīgas "Rīdzene"]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 2 = 2005-2006 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Barons/LMT|Rīgas "Barons"]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 3 = 2006 | klubs 3 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panellinios"]] ([[Grieķijas Basketbola Līga|A1 Ethniki]]) | kl_sez 4 = 2007 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[ASK Rīga|Rīgas "ASK"]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 5 = 2007 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ķeizarmežs|Rīgas "Ķeizarmežs"]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 6 = 2007-2008 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Bumerangs/Gulbene/ASK|Gulbenes "Bumerangs/ASK"]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 7 = 2008 | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ķeizarmežs|Rīgas "Ķeizarmežs"]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 8 = 2011-2012 | klubs 8 = {{flaga|Vācija}} ''[[Karlsruhe (basketbols)|Karlsruhe]]'' (''Pro A'') | kl_sez 9 = 2012 | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[BK Turība]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 10 = 2012-2013 | klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jēkabpils]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 11 = 2013-2015 | klubs 11 = {{flaga|Latvija}} [[BK Saldus]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 12 = 2016-2019 | klubs 12 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) }} '''Krists Pīternieks''' (dzimis {{dat|1987|9|25}}) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] basketbolists, spēlējis [[Aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par [[Treneris|treneri]]. 2025. gadā bija [[VEF Rīga]] fārmkluba [[RSU/VEF Rīga]] galvenais treneris, bet šobrīd karjeru turpina [[Ķīna|Ķīnā]]. == Karjera == Spēlējis daudzās [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komandās, kā arī [[Grieķija|Grieķijā]], karjeru noslēdzot [[BK Liepāja]] sastāvā 2019. gadā. 2006. gadā 18 gadu vecumā K. Pīternieks noslēdza četru gadu līgumu ar Grieķijas klubu [[Atēnu "Panellinios"]], taču tā paša gada beigās spēlētājs, nespējot nostiprināties sastāvā, tika izīrēts Latvijas klubam [[Rīgas ASK]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/latvijas-sporta-lidz-galam-neuzlekuso-zvaigznu-tops.d?id=42761310|title=Latvijas sporta līdz galam neuzlēkušo zvaigžņu tops|website=sports.delfi.lv|access-date=2023-03-02|language=lv}}</ref> Amatieru līmenī turpinājis spēlēt basketbolu arī pēc pievēršanās trenera darbam. 2023. gadā pārstāvēja [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālās basketbola līgas]] komandu [[BK Nīca]], kurā spēlē vairāki [[Liepāja]]s basketbola veterāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/basketbols/bk-liepaja-galvena-trenera-asistents-krists-piternieks-zaudejums-nedrikst-but-passaprotams/|title=BK “Liepāja” galvenā trenera asistents Krists Pīternieks: Zaudējums nedrīkst būt pašsaprotams|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-03-02|language=lv}}</ref> Pārstāvējis Latvijas U18 izlasi [[2005. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2005. gada Eiropas čempionātā]], kur bija viens no komandas līderiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/19107/krists-piternieks|title=Krists Piternieks, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-02|language=en}}</ref> kā arī Latvijas U20 izlasi [[2006. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2006. gada Eiropas čempionātā]]. === Trenera karjera === Pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsies trenera darbam. No 2017. gada līdz 2023. gadam darbojās [[BK Liepāja]] sistēmā, pēdējās sezonās kā galvenā trenera [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūra Visocka-Rubeņa]] asistents, kā arī vadīja kluba otro komandu [[BK Liepāja/LSSS]], kas spēlēja [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]]. 2023. gadā ar BK Liepāja izcīnīja LBL bronzas medaļas. Strādā arī kā Latvijas jaunatnes izlašu treneris, 2024. gadā vadīs Latvijas U18 izlasi Eiropas čempionātā. 2023. gada 1. jūnijā tika paziņots, ka K. Pīternieks atgriežas [[Rīga|Rīgā]] un turpmāk būs [[VEF Rīga]] fārmkluba [[RSU/VEF Rīga]] vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/01062023-piternieks_parnem_vef_farmkluba_rsu_sturi|title=Pīternieks pārņem VEF fārmkluba RSU stūri|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-06-01|date=2023-06-01|language=lv}}</ref> Trenējot VEF fārmklubu, viņš darbojās arī kā galvenā kluba trenera [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] asistents. 2025. gada noslēgumā beidzis darbu RSU komandā un devies izmēģināt trenera darbu [[Ķīna|Ķīnā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/06062025-maris_gulbis_liek_punktu_basketbolista_ka|title=Māris Gulbis kļūst par galveno treneri|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-06|date=2025-06-06|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{VEF 2024}} {{DEFAULTSORT:Piternieks Krists}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] emvsuyi85mycr489bo511owvja5zslr 4290040 4290038 2025-06-06T14:33:17Z Biafra 13794 4290040 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Krists Pīternieks | attēls = | att_izm = | paraksts = | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|9|25}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 202 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[aizsargs (basketbols)|aizsargs]] | kar_sāk = 2002 | kar_beig = 2019 | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | kom = | numurs = | līga = | amats = | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = | sezonas = | bij_kom = | pk izmaiņas = | taut sezonas = | taut = | ni izmaiņas = | trenera sezonas = | trenera klubi = | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = | medaltemplates = | kl_sez 1 = 2002-2005 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BJSS Rīdzene|Rīgas "Rīdzene"]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 2 = 2005-2006 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Barons/LMT|Rīgas "Barons"]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 3 = 2006 | klubs 3 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panellinios"]] ([[Grieķijas Basketbola Līga|A1 Ethniki]]) | kl_sez 4 = 2007 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[ASK Rīga|Rīgas "ASK"]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 5 = 2007 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ķeizarmežs|Rīgas "Ķeizarmežs"]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 6 = 2007-2008 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Bumerangs/Gulbene/ASK|Gulbenes "Bumerangs/ASK"]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 7 = 2008 | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ķeizarmežs|Rīgas "Ķeizarmežs"]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 8 = 2011-2012 | klubs 8 = {{flaga|Vācija}} ''[[Karlsruhe (basketbols)|Karlsruhe]]'' (''Pro A'') | kl_sez 9 = 2012 | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[BK Turība]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 10 = 2012-2013 | klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jēkabpils]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 11 = 2013-2015 | klubs 11 = {{flaga|Latvija}} [[BK Saldus]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) | kl_sez 12 = 2016-2019 | klubs 12 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] ([[Latvijas Basketbola līga|LBL]]) }} '''Krists Pīternieks''' (dzimis {{dat|1987|9|25}}) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] basketbolists, spēlējis [[Aizsargs (basketbols)|aizsarga]] pozīcijā. Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par [[Treneris|treneri]]. 2025. gadā bija [[VEF Rīga]] fārmkluba [[RSU/VEF Rīga]] galvenais treneris, bet šobrīd karjeru turpina [[Ķīna|Ķīnā]]. == Karjera == Spēlējis daudzās [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komandās, kā arī [[Grieķija|Grieķijā]], karjeru noslēdzot [[BK Liepāja]] sastāvā 2019. gadā. 2006. gadā 18 gadu vecumā K. Pīternieks noslēdza četru gadu līgumu ar Grieķijas klubu [[Atēnu "Panellinios"]], taču tā paša gada beigās spēlētājs, nespējot nostiprināties sastāvā, tika izīrēts Latvijas klubam [[Rīgas ASK]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/latvijas-sporta-lidz-galam-neuzlekuso-zvaigznu-tops.d?id=42761310|title=Latvijas sporta līdz galam neuzlēkušo zvaigžņu tops|website=sports.delfi.lv|access-date=2023-03-02|language=lv}}</ref> Amatieru līmenī turpinājis spēlēt basketbolu arī pēc pievēršanās trenera darbam. 2023. gadā pārstāvēja [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālās basketbola līgas]] komandu [[BK Nīca]], kurā spēlē vairāki [[Liepāja]]s basketbola veterāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/basketbols/bk-liepaja-galvena-trenera-asistents-krists-piternieks-zaudejums-nedrikst-but-passaprotams/|title=BK “Liepāja” galvenā trenera asistents Krists Pīternieks: Zaudējums nedrīkst būt pašsaprotams|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-03-02|language=lv}}</ref> Pārstāvējis Latvijas U18 izlasi [[2005. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2005. gada Eiropas čempionātā]], kur bija viens no komandas līderiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/19107/krists-piternieks|title=Krists Piternieks, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-02|language=en}}</ref> kā arī Latvijas U20 izlasi [[2006. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2006. gada Eiropas čempionātā]]. === Trenera karjera === Pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsies trenera darbam. No 2017. gada līdz 2023. gadam darbojās [[BK Liepāja]] sistēmā, pēdējās sezonās kā galvenā trenera [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūra Visocka-Rubeņa]] asistents, kā arī vadīja kluba otro komandu [[BK Liepāja/LSSS]], kas spēlēja [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālajā basketbola līgā]]. 2023. gadā ar BK Liepāja izcīnīja LBL bronzas medaļas. Strādā arī kā Latvijas jaunatnes izlašu treneris, 2024. gadā vadīs Latvijas U18 izlasi Eiropas čempionātā. 2023. gada 1. jūnijā tika paziņots, ka K. Pīternieks atgriežas [[Rīga|Rīgā]] un turpmāk būs [[VEF Rīga]] fārmkluba [[RSU/VEF Rīga]] vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/01062023-piternieks_parnem_vef_farmkluba_rsu_sturi|title=Pīternieks pārņem VEF fārmkluba RSU stūri|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-06-01|date=2023-06-01|language=lv}}</ref> Trenējot VEF fārmklubu, viņš darbojās arī kā galvenā kluba trenera [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] asistents. 2025. gada noslēgumā beidzis darbu RSU komandā un devies izmēģināt trenera darbu [[Ķīna|Ķīnā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_turniri/06062025-maris_gulbis_liek_punktu_basketbolista_ka|title=Māris Gulbis kļūst par galveno treneri|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-06|date=2025-06-06|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{VEF 2024}} {{DEFAULTSORT:Piternieks Krists}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] nvttsc5bldrhmewd5i5bwuog497jp63 0 32581 4290314 4182372 2025-06-07T10:14:09Z Д.Ильин 36158 4290314 wikitext text/x-wiki {{Vielas infokaste |attēls=[[Attēls:Hexane-2,5-dione-2D-skeletal.svg|120px]]<br />Acetonilacetona struktūrformula |ķīmiskā formula=C₆H₁₀O₂ |molmasa=114,1438 |blīvums=973 |kušanas temperatūra=-5,5&nbsp;°C |viršanas temperatūra=191&nbsp;°C }} '''Acetonilacetons''' (2,5-heksāndions, diacetonils, СН₃–СО–СН₂–СН₂–СО–СН₃) ir vienkāršākais γ-di[[ketoni|ketons]] — savienojums ar divām [[karbonilgrupa|karbonilgrupām]] molekulā, starp kurām ir divas [[metilēngrupa]]s. Acetonilacetons ir bezkrāsains šķidrums ar patīkamu smaržu. == Atrašanās dabā == Acetonilacetons ir [[heksāns|heksāna]] metabolisma produkts un nosaka heksāna [[toksiskums|toksiskumu]], hroniski iedarbojoties uz organismu. == Iegūšana == γ-Diketonus iegūst, kondensējot [[nātrijs|nātrija]] [[acetilacetons|acetilacetonātu]] ar α-hlorketoniem. Radušos triketonus sadala ar sārmu — veidojas γ-diketoni un [[etiķskābe|acetāti]]. Acetonilacetonu var iegūt, karsējot diacetildzintarskābi: HOOC−CH(СН₃CO)−CH(СН₃CO)−COOH → СН₃–СО–СН₂–СН₂–СО–СН₃ + 2CO₂ == Īpašības == Acetonilacetons un citi γ-diketoni viegli veido pieclocekļu [[heterocikliskie savienojumi|heterociklus]], jo reaģē di[[enoli|enolu]] veidā. Ar [[amonjaks|amonjaku]] acetonilacetons veido dimetil[[pirols|pirolu]], ar [[fosfora sulfīds|fosfora sulfīdu]] — dimetil[[tiofēns|tiofēnu]]. Iedarbojoties ar ūdeni atņemošām vielām ([[fosfora pentoksīds|fosfora pentoksīdu]], [[cinka dihlorīds|ZnCl₂]]), no acetilacetona rodas dimetil[[furāns]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ketoni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ketoni]] hpi9hamblsv7ymkiaq3xrw9cw2olgl2 0 34800 4290121 4286510 2025-06-06T19:19:47Z Spnq 103627 4290121 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Lange-MigrantMother02.jpg|thumb|''Māte migrante'' (Foto: Doroteja Lange, 1936). Šī fotogrāfija kļuva par vienu no Lielās depresijas simboliem]] '''Lielā depresija''' ir jēdziens, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vispasaules [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]], kas aizsākās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1929. gada oktobrī. No ekonomiskās krīzes daudzām pasaules valstīm tā arī neizdevās pilnībā atgūties līdz pat 1939. gadam, kad sākās [[Otrais pasaules karš]]. To izraisīja daudzveidīgi faktori, tostarp parādu [[deflācija]], banku sabrukumi, tirdzniecības protekcionisms un Federālo rezervju sistēmas kļūmīgā monetārā politika, un tā kļuva par smagāko un ilgstošāko ekonomisko lejupslīdi 20. gadsimtā. Depresijas ietekme bija jūtama visā pasaulē — tā izraisīja masveida [[Bezdarbs|bezdarbu]], sociālās spriedzes un politiskās pārmaiņas. Daudzas valstis, tostarp Austrālija, Kanāda, Francija, Vācija, Japāna un Lielbritānija, piedzīvoja dziļas ekonomiskās grūtības, savukārt citviet pasaulē, piemēram, Indijā, sekas bija atšķirīgas politiskās un ekonomiskās sistēmas dēļ. Arī Latvijā Lielā depresija atstāja būtisku iespaidu uz tautsaimniecību un sabiedrību. No krīzes sekām lielākā daļa valstu pilnībā atguvās tikai līdz 1939. gadam, kad pasauli satricināja [[Otrais pasaules karš]]. == Cēloņi == [[1920. gadi|1920. gados]], kas nereti tiek dēvēti par "zelta divdesmitajiem", [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bija novērojama strauja labklājības celšanās, cerība uz gaišāku nākotni un liels ekonomiskais optimisms. Uzņēmēji bija pārliecināti, ka pārticība nekad nebeigsies, un viņu pašpaļāvība ietekmēja visus sabiedrības slāņus. Miljoni amerikāņu darīja to, par ko pirms desmit gadiem pat nesapņoja, pirka [[akcija (vērtspapīrs)|akcijas]], pat ja tam vajadzēja aizņemties naudu.<ref>Dženkins, Filips. ASV vēsture. Jumava. Rīga. 2013. {{ISBN|9789934114267}} 203. lpp.</ref> Akciju vērtība strauji auga, akciju īpašnieki guva milzīgu peļņu un ielaidās arvien neprātīgākās spekulācijās. Bija skaidrs, ka akciju cenas tālu pārsniedz to reālo vērtību un ka reiz tām būs jākrīt. Gan rūpniecība, gan lauksaimniecība "plūda pāri malām". Iekļūšanu ārzemju tirgos apgrūtināja augstās muitas nodevas, bet nevienmērīgais bagātību sadalījums pašās Savienotajās Valstīs sašaurināja potenciālo vietējo tirgu. [[1929]]. g. vasarā ienākumi sāka samazināties. Oktobrī Volstrītā, [[Ņujorka]]s biržā, akciju cenas pamazām sāka slīdēt uz leju. 24. oktobrī izcēlās panika un vienā dienā tika pārdoti 12,8 miljoni akciju ("melnā ceturtdiena"), bet 29. oktobrī ("melnā otrdiena") — jau 16,4 miljoni akciju, kuru vērtība bija samazinājusies aptuveni par 50%. Sākās histērija, akciju pārdošana turpinājās, un to cenas strauji kritās. Pirmajam kritumam 1929. gadā bija vairāki iemesli, tai skaitā nepilnības finanšu sistēmas iekārtā un izņēmuma notikumi, kas pārvērtās par vispārēju depresiju un lejupslīdes izplatīšanos citās valstīs. Vēsturnieki saistībā ar 1929. gada kritumu izceļ vairākus faktorus ekonomikas sistēmā: vairāku banku krahs un akciju tirgus sabrukums. Savukārt ekonomisti (piemēram, Pīters Temins un Berijs Eihengrīns) par vienu no faktoriem uzskata [[Lielbritānija]]s centienus atjaunot [[Zelta standarts|zelta standarta]] attiecību līdz pirmskara līmenim (4,86 USD : 1 GBP). Periodiska [[recesija]] tiek uzskatīta par normālu parādību ekonomikā, kur valda šūpošanās starp piedāvājumu un pieprasījumu. Galvenais diskusiju temats ir jautājums par to, kādēļ normāla recesija jeb biznesa cikls var pārtapt dziļā recesijā. Zinātnieki joprojām nav vienisprātis, kādi ir šādas parādības iemesli un to nozīme. Iemeslu izzināšana ir cieši saistīta ar jautājumu par to, kā no depresijas izvairīties nākotnē. Rezultātā no speciālistu viedokļiem veidojas gandrīz astoņas desmitgades senu vēsturisko notikumu analīze. Īpaši nozīmīgs ir jautājums par to, vai tā bija [[Brīvā tirgus ekonomika|brīvā tirgus]] vaina kopumā, vai valdības vaina, jo tā nav spējusi apturēt plašo banku sabrukumu, kā rezultātā radās vispārēja panika un naudas plūsmas samazināšanās. Tie, kas uzskata, ka valdībai ir liela ietekme ekonomikā, atbalsta uzskatu, ka tirgus sabrukumā vainojams pats brīvais tirgus princips, bet tie, kas atbalsta brīvā tirgus idejas, uzskata, ka tā bijusi valdības vaina, kas sekmējusi problēmas attīstīšanos. Šodien apkopotās teorijas var iedalīt trīs galvenajos viedokļu kopumos. Pirmais ir klasiskās ekonomikas viedoklis, kam pieder [[monetārā politika|monetārisma]], austriešu ekonomikas un neoklasiskās ekonomikas teorijas. Šo teoriju pamatā ir [[makroekonomika]]s analīze par [[naudas plūsma|naudas plūsmu]] un zelta nodrošinājumu (zelts bija pamatā vairumam tā laika valūtu), kā arī par masu ražošanu un patērētāju sabiedrību.[[Attēls:PIBUSA1920-40.svg|thumb|ASV IKP svārstības (1920-1940), mld. USD.<ref>{{Grāmatas atsauce|author=Carter, Susan|title=Historical Statistics of the US: Millennial Edition|year=2006}}</ref>]] Otrs ir strukturālais viedoklis, kur dominē [[Keina ekonomikas teorija]], kā arī institucionālās ekonomikas teorija. Šo teoriju pamatā ir viedoklis, ka krīzi ietekmē mazais pieprasījums un [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumu]] pārmērība, kā arī banku un rūpniecības ļaunprātība vai valdības nekompetence. Viedokļi pilnībā sakrīt par to, ka bija izveidojusies plaša mēroga uzticības krīze. Par nelaimi tad, kad sākās panika un deflācija, vairums uzskatīja, ka jānogaida, lai varētu iedzīvoties, jo cenas arvien turpināja kristies, bet naudas vērtība līdz ar to pieauga. Trešais ir [[marksisti|marksistu]] viedoklis, jeb politekonomikas kritika. Šī teorija apstrīd [[Kapitālisms|kapitālismu]] un uzskata, ka tas rada nevienlīdzīgu labklājības sadali, kas noved pie kapitāla pārlieku lieliem uzkrājumiem un veido ekonomisko krīžu ciklu un izraisa devalvāciju. Markss recesiju un depresiju uzskatīja par neizbēgamām kapitālistiskā brīvā tirgus parādībām, jo tajā nepastāv nekādi ierobežojumi kapitāla uzkrāšanai. === Parādu deflācija === [[Attēls:American union bank.gif|thumb|right|Pūlis pie Ņujorkas "American Union Bank" Lielās depresijas laikā.]] [[Irvings Fišers]] uzskatīja, ka Lielās depresijas aizsākums meklējams lielajos kredītos un [[deflācija|deflācijā]]. Fišers lielos kredītus uzskatīja par neatmaksājamiem parādiem, kas izraisīja spekulācijas un mākslīgi uzpūstos aktīvus.<ref name="Fisher33">{{Laikraksta atsauce|last=Fisher|first=Irving|date=October 1933|title=The Debt-Deflation Theory of Great Depressions|journal=Econometrica|volume=1|pages=337—357|doi=10.2307/1907327}}</ref> Viņš uzskaitīja deviņus faktorus, kas savstarpējā sakarībā radīja pamatu parādiem un deflācijai izraisīt krīzi. Notikumu secība bijusi šāda: # parādu likvidācija un piespiedu pārdošana; # naudas plūsmas apsīkšana pēc banku aizdevumu atmaksas; # īpašumvērtības kritums; # vēl lielāks kritums uzņēmējdarbības nozaru vērtībā, kas izraisīja bankrotus; # peļņas samazināšanās; # produkcijas, tirdzniecības apjomu un darbinieku skaita samazināšanās; # pesimisms un uzticības zaudēšana; # naudas slēpšana; # procentu likmju kritums un deflācijas ietekmēto likmju celšanās.<ref name="Fisher33" /> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|thumb|Pūlis Volstrītā pēc Volstrītas sabrukuma (1929).]] 1929. gada sabrukumā, pirms Lielās depresijas, noteiktā obligātā rezerve bija tikai 10%, tas ir par katru investora 1 USD varēja aizdot 9 USD. Sākoties tirgus lejupslīdei, brokeri atsauca aizdevumus, bet tos vairs nebija iespējams atmaksāt. Sākās banku krahs, jo parādnieki nespēja atdot aizņēmumus, bet kreditori centās atgūt savus depozītus, kā rezultātā sabruka vairums banku. valdības garantijas un Federālo Rezervju noteikumi centās labot situāciju, bet visi glābšanas pasākumi bija neefektīvi vai vispār nebija īstenojami.<ref name="lhf-30s">{{Tīmekļa atsauce|accessdate=2008-05-22|url=http://www.livinghistoryfarm.org/farminginthe30s/money_08.html|title=Bank Failures|publisher=Living History Farm|archiveurl=http://webarchive.loc.gov/all/20090219185825/http://livinghistoryfarm.org/farminginthe30s/money_08.html|archivedate=2009-02-19}}</ref> Banku sabrukšana izraisīja [[Aktīvi|aktīvu]] zaudēšanu miljardos dolāru. Lielie parādi kļuva vēl lielāki, jo ienākumi samazinājās par 20-50%, bet parādus nepārrēķināja un bija jāatdod tas pats dolāru daudzums, kas agrāk. Pēc 1929. gada panikas un [[1930]]. gada pirmos 10 mēnešus bankrotēja 744 ASV bankas. 1930. gados pavisam bankrotēja 9.000 bankas un [[1933]]. gada aprīlī aptuveni 7 miljardi USD [[depozīts|depozītu]] tika iesaldēti bankrotējušajās bankās vai tajās bankās, kas pēc Banku ārkārtas likuma bija zaudējušas licenci.<ref>"Friedman and Schwartz, Monetary History of the United States", 352</ref> Banku bankroti sekoja viens otram uzreiz, līdzko izmisušie baņķieri atsauca aizdevumus parādniekiem, kuriem nebija ne laika, ne naudas tos atmaksāt. Redzot, ka nākotnē nav izredžu gūt peļņu, samazinājās vai pilnībā apsīka [[Kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumu]] un būvniecības apjomi. Sakarā ar neatgūstamiem parādiem un sliktajām prognozēm, bankas sāka palielināt savas kapitāla rezerves un samazināja aizdevumu apjomus, tādējādi palielinot [[Deflācija|deflāciju]]. Sākās [[ekonomikas lejupslīde]]. Parādu likvidācija nespēja kompensēt cenu kritumu, kas radās tās iespaidā. Masveida likvidācijas iespaidā katrs nopelnītais dolārs kļuva arvien vērtīgāks un samazināja jebkāda īpašuma vērtību. Cilvēki centās pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no [[Parādsaistības|parādsaistībām]] un tas vēl vairāk paātrināja visu notiekošo. Paradoksāli, bet jo vairāk parādnieks atmaksāja, jo lielāks kļuva viņa parāds.<ref name="Fisher33" /> Šis process 1930. gada recesiju pārvērta par 1933. gada Lielo depresiju. === Federālās rezerves loma === Savā 1963. gadā izdotajā grāmatā ''A Monetary History of the United States'' Nobela prēmijas laureāts [[Miltons Frīdmans]] un Anna Švarca norāda, ka [[Federālo rezervju sistēma]] turpināja samazināt [[naudas masa|naudas masu]], laikā kad tā samazinājās jau dabīgu procesu ietvaros (piemēram, cilvēkiem krājot un atsakoties tērēt naudu). Tādējādi process, kas varētu būt bijis vienkārša recesija, pārauga Lielajā depresijā, pēc Frīdmana un Švarcas domām, Federālās rezerves kļūdas dēļ. Pašreizējais Federālās rezerves priekšsēdētājs [[Bens Bernanke]] ir adresējis un atzīst Frīdmana un Švarcas secinājumus. {{quote|Atļaujiet man nedaudz izmantot manu statusu kā Federālās rezerves oficiālam pārstāvim un savas runas nobeigumā teikt, Milton un Anna, Lielās depresijas sakarā. Jums ir taisnība, tā bija mūsu vaina. Mums ir žēl, ka tā notika. Pateicoties Jums, tas vairs neatkārtosies.|Bernankes runa par godu Frīdmana 90 gadu jubilejai, 2002. gadā<ref>[http://www.federalreserve.gov/BOARDDOCS/SPEECHES/2002/20021108/default.htm Bernankes runa]</ref>}} Turpretī, dekādē pirms Lielās depresijas, kas pazīstama kā "Rēcošie divdesmitie"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/45965-amerika_20_gadsimta_divdesmitie |title=Amerika. 20. gadsimta divdesmitie |access-date={{dat|2012|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|11|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121107095246/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/45965-amerika_20_gadsimta_divdesmitie }}</ref> (''The Roaring Twenties''), kā norāda pazīstamais ekonomists [[Mjurejs Rotbārds]] (''Murray Rothbard''), notika monetāra ekspansija. Rotbārds norāda, ka kaut arī šajā laikā darbojās zelta standarts, naudas masa palielinājās par 63,4% tajā pat laikā, kad zelta rezervju (kurām, zelta standarta sistēmā, teorētiski vajadzētu segt dolāru skaita palielināšanos 1:1) apjoms palielinājās tikai par 15%.<ref>[http://mises.org/rothbard/agd.pdf America’s Great Depression Fifth Edition Murray N. Rothbard] 95. lappuse</ref> Šī monetārā ekspansija nebija saistīta ar jaunas naudas drukāšanu, Rotbārds tās cēloņus meklē ''fractional reserve banking'' prakses radītajās sekās. Šīs dekādes laikā cilvēki sāka īstermiņa noguldījumu vietā dot priekšroku termiņnoguldījumiem. Īstermiņa noguldījumu obligātā rezerve bija 10%, taču termiņnoguldījumu obligātā rezerve bija tikai 3%, līdz ar to [[naudas reizinātājs]] naudai, kas tika noguldīta termiņnoguldījumos, bija lielāks.<ref>{{Grāmatas atsauce|author=Rothbard|title=America’s Great Depression|quote=The relative expansion of time deposits signified an important ''lowering'' of effective reserve requirements for American banks: for demand deposits required roughly 10 percent reserve backing, while time deposits needed only 3 percent reserve. (..) an important factor in permitting the great monetary inflation of the 1920s.|pages=99}}</ref> Naudas nonākšana kontos ar mazākām obligātās rezerves prasībām, pēc Rotbārda domām, bija viens no faktoriem, kas palielināja naudas masu, kas izpaudās kā 63,4% [[inflācija]], nepalielinot apgrozībā esošo banknošu skaitu.<ref>{{Grāmatas atsauce|author=Rothbard|title=America’s Great Depression|quote=A mere $760 million increase in reserves was so powerful because of the nature of our governmentally controlled banking system. It could roughly generate a $28 billion increase in the money supply.|pages=102}}</ref> Apritē esošās naudas apjoma palielināšanās veicināja riskantāku uzvedību (piemēram, aizņēmumu ņemšanu un tml.) Pēc Federālās rezerves veicinātās naudas masas kontrakcijas veicinātās depresijas sākšanās, [[Franklins Rūzvelts]] 1933. gadā izdeva rīkojumu (''[[wikisource:Executive Order 6102|Executive Order 6102]]''), kura mērķis bija cīnīties pret "slepenu zelta uzkrāšanu" (''hoarding''). Rīkojums paredzēja 10 000 dolāru naudas sodu un/vai 5-10 gadu ieslodzījumu par "slepeniem zelta uzkrājumiem". Izņēmumi bija zelts, kas paredzēts profesionālai izmantošanai un monētu uzkrājumi, kuru nominālvērtība kopā nepārsniedz 100 dolāru. Rīkojums paredzēja zelta nodošanu Federālajai rezervei apmaiņā pret 20,67 dolāriem par trojas unci — attiecību, kādā tajā laikā dolārs bija piesaistīts zeltam. Gadu vēlāk, 1934. gadā pieņemtais Zelta rezervju likums (''Gold Reserve Act'') samazināja šo attiecību no 20,67 dolāriem uz 35 dolāriem par vienu trojas unci — 40% samazinājums dolāra vērtībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www2.econ.iastate.edu/classes/econ355/choi/1934jan30.html|title=Gold Reserve Act of 1934|quote=Nor shall the weight of the gold dollar be fixed in any event at more than 60 per centum of its present weight.}}</ref> Šādā veidā iegūstot jaunas zelta rezerves un samazinot dolāra vērtību zeltā bija iespējams palielināt apritē esošās naudas daudzumu, kam pēc Rūzvelta pieņemtās [[keinsisms|keinsisma]] politikas vajadzēja stimulēt ekonomiku. == Sekas == Līdz 1932. gada sākumam akciju cenas bija samazinājušās par vairāk nekā 80%. Vēl vairāk — zuda uzticība rūpniecībai, jo ekonomiskā krīze pārņēma visu pasauli un ārzemju tirgu kļuva aizvien mazāk. Sekas ASV bija milzīgs bezdarbs, kā arī daudzu firmu bankrots un mājsaimniecību izputēšana. Depresijas kulminācijas brīdī valstī bija 15 miljoni bezdarbnieku (jeb 25,6%<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/162161-Liel%C4%81-depresija|title=Lielā depresija|publisher=Nacionālā Enciklopēdija|access-date=2025-05-28|last=Karnups|first=Viesturs Pauls|language=Lv}}</ref> no visiem iedzīvotājiem), bet tie, kuriem vēl bija darbs, saņēma daudz mazākas algas. Tādējādi pirktspēja vēl jo vairāk samazinājās. Bezdarbnieku apdrošināšana Amerikas Savienotajās Valstīs nepastāvēja, un lielai daļai iedzīvotāju atlika tikai cerēt uz dažādām labdarības organizācijām. Daudzi bezdarbnieki tika izlikti no dzīvokļiem īres parādu dēļ un bija spiesti mitināties pašu celtās barakās lielo pilsētu nomalēs, kuras tautā ironiski sauca par "Hūvera villām" (nosauktas ASV prezidenta [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vārdā). No ekonomiskās krīzes daudzām pasaules valstīm tā arī neizdevās pilnībā atgūties un līdz pat 1939. gadam, kad sākās [[Otrais pasaules karš]], tās nebija spējušas pārspēt 1929. gada ekonomiskās labklājības līmeni. === Austrālija === Austrālija, tāpat kā tai līdzīgās Kanāda un Vācija, lielā mērā bija atkarīga no lauksaimniecības un rūpniecības preču eksporta un tieši tādēļ krīze tajā bija viena no dziļākajām [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]]. Eksporta apjomu samazinājums un patēriņa preču cenas ievērojamu slogu uzlikta strādājošo atalgojumam. 1932. gadā bezdarba līmenis sasniedza 29%<ref>[http://www.abs.gov.au/AUSSTATS/abs@.nsf/Previousproducts/1301.0Feature%20Article142001?opendocument&tabname=Summary&prodno=1301.0&issue=2001&num=&view= A Century of Change in the Australian Labour Market], Australian Bureau of Statistics</ref> un arvien ierastāki kļuva civiliedzīvotāju nemieri. Pēc 1933. gada, ceļoties vilnas un gaļas cenām, ekonomika sāka atlabt. === Kanāda === [[Attēls:UnemployedMarch.jpg|thumb|Vīriešu bezdarbnieku gājiens Toronto, Kanādā]] Pasaules ekonomiskās krīzes rezultātā 1932. gada ražošanas produkcijas apjomi bija tikai 58% no 1929. gada apjomiem, kas bija otrais zemākais rādītājs pasaulē pēc ASV un ievērojami zemāks par tādām valstīm kā Lielbritānija (83%). Salīdzinājumā ar 1929. gadu valsts kopējie ieņēmumi bija nokritušies līdz 56%, kas arī bija sliktākais rādītājs pasaulē, neskaitot ASV, kur kritums bija vēl lielāks. 1933. gadā bezdarba līmenis bija sasniedzis jau 27%.<ref>[http://www.canadianeconomy.gc.ca/English/economy/1929_39depression.html 1929—1939 — The Great Depression] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090127051620/https://canadianeconomy.gc.ca/english/economy/1929_39depression.html |date={{dat|2009|01|27||bez}} }}, Source: Bank of Canada</ref> 1930. gados Kanādā tika ieviesta stingra imigrācijas kontrole.<ref>[http://faculty.marianopolis.edu/c.belanger/quebechistory/readings/CanadaandJewishRefugeesinthe1930s.html Why did Canada Refuse to Admit Jewish Refugees in the 1930's?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120206031038/http://faculty.marianopolis.edu/c.belanger/quebechistory/readings/CanadaandJewishRefugeesinthe1930s.html |date={{dat|2012|02|06||bez}} }}, Claude Bélanger, Department of History, Marianopolis College</ref> === Francija === Francijā depresijas ietekmi bija jūtama jau 1931. gadā. Tā kā valsts bija lielā mērā pašpietiekama, tajā nebija vērojama tik dziļa krīze kā, piemēram Vācijā. Tomēr paaugstinātais [[bezdarba līmenis]] un pasliktinātie dzīves apstākļi izraisīja vairākus nemierus un tā rezultātā populāra kļuva sociālistiskā [[Francijas Tautas fronte]]. === Vācija === [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R79053, Arbeitsloser auf Arbeitssuche.jpg|thumb|"Čakls jaunietis meklē darbu"]] [[Veimāras Republika|Veimāras Republiku]] ekonomiskā krīze ietekmēja nekavējoties, jo tika pārtraukta agrāk sniegtā ASV palīdzība Eiropas atjaunošanas plāna ietvaros.<ref>[http://www.english.uiuc.edu/maps/depression/about.htm About the Great Depression] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081220090243/http://www.english.uiuc.edu/maps/depression/about.htm |date={{dat|2008|12|20||bez}} }}, University of Illinois</ref> Visā valstī un it īpaši lielajās pilsētās strauji pieauga bezdarbs un valsts politikā populārāks kļuva [[Ekstrēmisms (politika)|ekstrēmisms]]. 1932. gadā bezdarba līmenis sasniedza 30%.<ref>[http://www.pbs.org/wgbh/commandingheights/lo/countries/de/de_economic.html Germany — Economic], Public Broadcasting Service (PBS).</ref> Pēc 1932. gada Lozannas konferences tika pārtraukta arī Vācijas reparāciju izmaksa un līdz tam Vācija bija izmaksājusi tikai 1/8 no visām reparācijām. 1933. gadā pie varas nāca [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] Nacionālsociālistiskā darba partija. === Indija === Jautājums par to, cik lielā mērā Lielā depresija ietekmēja [[Indija|Indiju]], ir bijis plašu diskusiju temats. Daži pētnieki uzskata, ka šis periods būtiski aizkavēja valsts ilgtermiņa [[Rūpniecība|rūpniecisko]] attīstību.<ref>Manikumar, K. A. (2003). ''A Colonial Economy in the Great Depression'', Madras (1929–1937).</ref> Izņemot [[Džuta|džutas]] un [[Akmeņogles|ogļu]] nozari, pārējie ekonomikas sektori cieta salīdzinoši maz. Džutas rūpniecība gan piedzīvoja smagu lejupslīdi – globālā pieprasījuma samazināšanās un cenu krituma dēļ.<ref>Samita Sen, "Labour, Organization and Gender: The Jute Industry in India in the 1930s", in Helmut Konrad and Wolfgang Maderthaner, eds. ''Routes into the Abyss: Coping with Crises in the 1930s'' (2013) pp. 152–66.</ref> Savukārt pārējās nozarēs situācija saglabājās salīdzinoši stabila – vietējā lauksaimniecība un mazie uzņēmumi pat uzrpiedzīvoja mērenu izaugsmi.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Simmons|first=Colin|date=1987-07|title=The Great Depression and Indian Industry: Changing Interpretations and Changing Perceptions|url=https://www.cambridge.org/core/product/identifier/S0026749X00009215/type/journal_article|journal=Modern Asian Studies|language=en|volume=21|issue=3|pages=585–623|doi=10.1017/S0026749X00009215|issn=0026-749X}}</ref> === Japāna === Japānu Lielā depresija skāra ļoti nedaudz. 1929.—1931. gadu laikā Japānas ekonomika saruka par 8% un Japānas finanšu ministrs Osači Hamaguči īstenoja Keina ekonomikas politiku: tika palielināts valsts budžeta deficīts un devalvēta [[jēna]]. Valūtas [[Devalvācija|devalvācijai]] bija tūlītējas sekas. Eksporta tirgū japāņu [[tekstilrūpniecība]] nekavējoties izspieda britu tekstilrūpniecību. Toties vislielākais efekts bija budžeta deficīta palielināšanai. To īstenoja, palielinot valsts iepirkumu armijai, pērkot militāro tehniku un munīciju. Jau 1933. gadā Japāna bija izkļuvusi no depresijas, bet 1934. gadā finanšu ministrs pauda bažas, ka valsts ekonomikai draud pārkaršana. Lai izvairītos no inflācijas, tika samazināts budžets armijai, kas izraisīja asu reakciju no nacionālistu puses un tika noorganizēts neveiksmīgs atentāts pret finanšu ministru. Vēlāk ministrs sliktās veselības dēļ demisionēja un šis notikums satrieca visu civilo ierēdniecību. Sākot ar 1934. gadu militāristu ietekme valsts institūcijās pieauga. Tā vietā, lai samazinātu budžeta deficītu, valdība ieviesa preču un cenu normēšanu, bet ar to nepietika, lai samazinātu inflāciju, kas turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām. Deficīta palielināšana un lielie iepirkumi atstāja lielu iespaidu uz valsts pārmaiņām. 1930. gados Japānas rūpniecības produkcijas apjomi divkāršojās. 1929. gadā Japānas uzņēmumu vidū dominēja vieglās rūpniecības uzņēmumi, it īpaši tekstilrūpniecība (piemēram, viens no tagadējiem auto ražotājiem "[[Toyota Motor Corporation|Toyota]]" arī sākotnēji darbojās tekstilrūpniecībā), bet līdz 1940. gadiem to nomainīja [[smagā rūpniecība]] ar lielajiem uzņēmumiem. === Nīderlande === Aptuveni laikā no 1931. līdz 1937. gadam Nīderlande pieredzēja dziļu un garu krīzi. Krīzi lielā mērā ietekmēja gan ASV 1929. gada akciju tirgus sabrukums, gan Nīderlandes iekšējie faktori. Valdības politika, it īpaši novēlotā atteikšanās no zelta standarta, krīzi tikai padziļināja. Lielā depresija Nīderlandi noveda līdz politiskai nestabilitātei un iedzīvotāju nemieriem, kā arī sekmēja Nīderlandes Nacionālsociālistiskās partijas uzplaukumu. Situācija sāka nedaudz uzlaboties 1936. gadā, kad valdība beidzot atteicās no zelta standarta, bet valsts ekonomika sāka attīstīties tikai pēc Otrā pasaules kara.<ref>E. H. Kossmann, ''The Low Countries: 1780-1940'' (1978)</ref> === Padomju Savienība === Lielās depresijas laikā PSRS notika strauja valsts industrializācija un ekonomikas atjaunošanās pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], PSRS valdība to uztvēra kā pierādījumu marksisma ideju pareizībai. [[Padomju propaganda]] to izmantoja komunisma aģitācijai krīzē nokļuvušajās kapitālistiskajās valstīs. Rietumu lielvalstis baidījās no iespējamās komunisma revolūcijas un arvien lielāku atbalstu sniedza dažādiem antikomunistiem — gan mēreniem, gan ekstrēmiem. Atšķirībā no [[1921. gada Krievijas bada krīze]]s, informācija par 1932.-1933. gada badu rietumos nonāca tikai pēc PSRS "perestroikas". Padomju strādnieku algas 1933. gadā bija samazinājušās desmitkārtīgi, salīdzinājumā ar 1926. gadu.<ref>[http://epress.anu.edu.au/oul/mobile_devices/ar01s04.html The decline and demise of the Comintern ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090703094359/http://epress.anu.edu.au/oul/mobile_devices/ar01s04.html |date={{dat|2009|07|03||bez}} }}, Austrālijas Valsts Universitāte</ref> === Lielbritānija === Lielbritānijā īpaši kritiska situācija ar graujošām sekām izveidojās ražošanas nozarē, jo strauji kritās pieprasījums pēc britu produkcijas. 1930. gada beigās bezdarbnieku skaits no 1 miljona bija sasniedzis jau 2,5 miljonus (20% no sociāli apdrošinātajiem), bet eksports samazinājies par 50%. 1933. gadā 30% glāzgoviešu bija bezdarbnieki, bet citās pilsētās valsts ziemeļaustrumos bezdarba līmenis sasniedza pat 70%, jo kuģubūves rūpniecības apjomi samazinājās par 90%.<ref>[http://www.thegreatdepression.co.uk/unemployment-during-the-great-depression/ Unemployment During The Great Depression] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090124124118/http://thegreatdepression.co.uk/unemployment-during-the-great-depression |date={{dat|2009|01|24||bez}} }}, thegreatdepression.co.uk</ref> Apmēram 200 000 cilvēku ievietoja īpaši izveidotās darba nometnēs, tās pastāvēja līdz pat 1939. gadam.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/scotland/7842448.stm Darba nometnes cīņai ar Lielo depresiju], BBC News</ref> === Latvija === Latvijas ekonomikā krīze sāka izpausties 1930. gadā. Kritās cenas galvenajām eksportprecēm — kokmateriāliem, liniem un [[Sviests|sviestam]]. Eksporta cenu indekss, kas 1929. gadā bija 157 (pieņemot 1913. gadu par 100), 1933. gadā nokrita līdz 78, tātad uz pusi. Krīzes dēļ [[eksports]] no 248 miljoniem latu 1930. gadā samazinājās līdz 97,8 miljoniem 1935. gadā, bet [[rūpniecība]]s preču eksports attiecīgi no 204,4 miljoniem (50% rūpniecības produkcijas 1930. gadā) līdz 64,9 miljoniem (17%).<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas rūpniecība XIX-XXI gadsimtā|last=Krastiņš|first=Edmunds|publisher=JUMAVA|year=2018|isbn=978-9934-20-229-2|pages=93.-95}}</ref> [[Bezdarbs]] krīzes laikā trīskāršojās un [[Streiks|streikotāju]] skaits krasi samazinājās.<ref name=":0" /> ==== Lata devalvācija ==== Lai izvairītos no [[Lats|latu]] devalvācijas, valdība ķērās pie administratīviem importa regulēšanas pasākumiem (kontingentiem), [[muita]]s tarifu paaugstināšanas. Tika izveidota Importa regulēšanas komisija, mēģinot uzturēt mākslīgi augstu lata kursu pret [[Mārciņa|mārciņu]]. Pret devalvāciju bija gan [[valdība]], gan [[Opozīcija (politika)|politiskā opozīcija]]. Savukārt [[Arnolds Aizsilnieks|A. Aizsilnieks]] uzskatīja, ka lata kursa mākslīgā uzturēšana paildzināja depresijas periodu rūpniecībā.<ref name=":0" /> Latvija savu valūtu devalvēja tikai 1936. gada septembrī, piesaistot to [[Sterliņu mārciņa|angļu mārciņai]] un mainot kursu pret mārciņu no 15,58 latiem uz 25,22 latiem (devalvējot par 38%, kas atbilda 1932. gadā notikušajai britu mārciņas devalvācijai pret [[Zelts|zeltu]]). Nekavējoties pieauga importa izejvielu cenas latos, sadārdzinot saražotās preces iekšējā tirgū.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Eiropas vēsture]] [[Kategorija:Starpkaru periods]] [[Kategorija:Ekonomiskas problēmas]] [[Kategorija:Ekonomikas vēsture]] [[Kategorija:20. gadsimts]] dznt2tc74smbwgkjlv1ct9odv4eo1lz 0 35859 4290158 4241178 2025-06-06T20:05:14Z Votre Provocateur 111653 4290158 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Egils Levits | attēls = Зустріч Глави держави з Президентом Латвії та Прем’єр-міністром Польщі 05 (cropped).jpg | apraksts = Egils Levits 2022. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Valsts prezidents]] | term_sākums = {{dat|2019|07|08|N}} | term_beigas = {{dat|2023|07|08|N}} | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = [[Raimonds Vējonis]] | pēctecis = [[Edgars Rinkēvičs]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Ministru prezidenta biedrs]] | term_sākums2 = {{Dat|1993|03|08|N}} | term_beigas2 = {{Dat|1994|09|19|N}} | prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers2 = [[Valdis Birkavs]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = [[Valdis Birkavs]], [[Andris Piebalgs]] | amats3 = [[Latvijas tieslietu ministrs]] | term_sākums3 = {{Dat|1993|03|08|N}} | term_beigas3 = {{Dat|1994|09|19|N}} | prezidents3 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers3 = [[Valdis Birkavs]] | priekštecis3 = [[Viktors Skudra]] | pēctecis3 = [[Romāns Apsītis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|06|30}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]]<ref name="ebreju īpašumi">[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/levits-ir-pret-ipasumu-atgriesanu-ebreju-kopienai?id=51009149 Domburs, Jānis. «Levits ir pret īpašumu atgriešanu ebreju kopienai»], [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2019, 18. aprīlis</ref> | partija = [[Latvijas Ceļš]] <small>(1993—1994)</small> | dzīvesb = Andra Levite<ref name="pirmā lēdija">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.president.lv/lv/valsts-prezidenta-kundze-andra-levite |title=Valsts prezidenta kundze Andra Levite |access-date={{dat|2023|06|02||bez}} }}</ref> | bērni = Indra, Linards<ref name="pirmā lēdija"/> | alma_mater = Hamburgas Universitāte | profesija = [[jurists]], [[politologs]] | reliģija = | paraksts = Egils_Levits_signature.svg | piezīmes = }} '''Egils Levits''' (dzimis {{dat|1955|06|30}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[politologs]] un [[politiķi]]s. Bijušais [[Latvijas Valsts prezidents]] (2019—2023).<ref name="titania.saeima.lv">[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/ACA71C75FA1025D6C225840900247968?OpenDocument 13. Saeimas balsojums par Egilu Levitu.]</ref> Levits ir bijis [[Latvijas Ministru prezidenta biedrs]] un [[Latvijas tieslietu ministrs]], [[Eiropas Savienības Tiesa]]s tiesnesis. == Dzīvesgājums == Egils Levits dzimis {{dat|1955|06|30}} [[Rīga|Rīgā]] [[Latvijas ebreji|ebreju]] cilmes<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/apkopojums-kas-ir-jaunieveletais-latvijas-prezidents-egils-levits/ Rūdolfs Krieviņš, "Apkopojums: kas ir jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits?", TV3 Latvija, [[2019]], [[29. maijs]]]</ref> [[inženieris|inženiera]] Jonasa Levita un viņa sievas dzejnieces<ref>Sudrabiņš, J. "Dzejniece Aija Zemzare", [[Treji Vārti]], [[1974]], [[1. janvāris]]</ref> un redaktores [[Ingeborga Levita|Ingeborgas Levitas]], dzimušas Bārgas (pseidonīms Aija Zemzare) ģimenē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/saruna-egils-levits/|title=Izlaušanās no cietuma. Saruna ar Egilu Levitu|last=Beinerte|first=Vija|website=LA.LV|access-date=2020-01-09|date=2015-05-08|language=lv}}</ref> === Bērnība === E. Levita māte Ingeborga bija dzimusi ārlaulībā, tādēļ Ingeborgu adoptēja viņas vecvecāki — Karlīne un Jānis Bārgi.<ref name="Libeka">[https://www.la.lv/patiesiba-par-manu-gimeni-pilsonibu-un-izglitibu Patiesība par Valsts prezidenta ģimeni, pilsonību un izglītību. Egils Levits atbild uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem] Māra Libeka 2020. gada 16. jūlijā</ref> Jānis Bārgs [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā bija [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|LSDSP]] nelegālā laikraksta «[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]» tipogrāfijas turētājs Tēriņu ielā Rīgā. Kad tā tika atklāta, Jānis kopā ar abiem viņa brāļiem tika apcietināts. Viņi izbēga no cietuma, lai Rīgas ostā paslēptos uz kāda kuģa, kas devās uz ārzemēm. Tādējādi Jānis Bārgs nonāca [[Hamburga|Hamburgā]], bet viņa brāļi — viens Francijā, otrs ASV. Vēlāk Jānim pievienojās sieva ar trim mazām meitenēm — jaunākā no viņām bija Egila vecāmāte Auguste. Viņa uzauga un gāja skolā Vācijā, bija dzīvojusi arī pie tēvoča Parīzē, kur gribēja kļūt par pianisti. [[1920. gadi|1920. gadu]] vidū Auguste atgriezās Latvijā, dzemdēja meitu Ingeborgu, apprecējās ar Jāni Ermansonu un nopirka lauku mājas.<ref name=":0" /> Otrā pasaules kara laikā Egila Levita māte [[Ingeborga Levita|Ingeborga]] 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Strādāja par vecmāti Berlīnes tuvumā. 1945. gadā viņa iesaistījās glābšanas dienestā. Pēc kara Ingeborga bija palikusi Austrumberlīnē un 1946. gadā viņu nosūtīja atpakaļ uz Latviju.<ref name=":0" /> Pēc [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada marta deportācijām]], kad bija izsūtīta Ingeborgas Levites Tukuma apriņķī dzīvojusī vecāku ģimene (vecāmāte Karlīne Bārga un māte Auguste Ermansone ar vīru Jāni),<ref name="Libeka"/> Ingeborga dzīvoja puslegālā statusā ar viltotiem dokumentiem, kurus viņai palīdzēja dabūt Jonass Levits. Tāpēc E. Levits Latvijā līdz 1959. gadam dzīvoja nelegāli, viņa piedzimšana nebija reģistrēta nevienā PSRS iestādē.<ref name="Latvijas Avīze 2015">[http://www.la.lv/saruna-egils-levits Izlaušanās no cietuma. Saruna ar Egilu Levitu] [[Vija Beinerte]] la.lv 2015. gada 8. maijā</ref> Viņa tēva radinieki bija iznīcināti [[holokausts|holokaustā]].<ref name=":0" /> Jonass Levits no 1940. gada jūlija bija Latvijas PSR valdības pilnvarotā persona uzņēmumos "Мetaltechnika" (īpašnieks Dāvids Muške, [[Vagonu iela]], 21), "Lefa" ([[Mūrnieku iela (Rīga)|Mūrnieku iela]], 7) un "Metall-Štamp" ([[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], 55), abu īpašnieki bija Jekabs un Zalamans Sapugo un Meilachs Šomers.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_wawe1940n170%7Carticle:DIVL120%7Cquery:Metall%20%C5%A0tamp%7CissueType:P|title=Finanšu ministra 305. rīkojums|last=|first=|publisher=Valdības vēstnesis Nr. 170|website=periodika.lv|access-date=2020-01-09|date=1940-07-30|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_wawe1940n170%7Carticle:DIVL120%7Cquery:Metall%20%C5%A0tamp%7CissueType:P}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/skaidri,_neskaidri_jautajumi_un_miti_par_valsts_prezidenta_amata_kandidatiem|title=Pietiek :: Skaidri, neskaidri jautājumi un mīti par Valsts prezidenta amata kandidātiem|last=Bojārs|first=Juris|website=pietiek.com|access-date=2020-01-09|date=2019-05-28}}</ref> Tāpēc J. Levits pēc kara sākuma tika evakuēts uz Krieviju un strādāja par inženieri militārajā rūpnīcā. E. Levits definē savu etnisko piederību kā "[[latvieši|latvietis]]": "Es to neuztveru personīgi. Es esmu latvietis, tāpat kā citi latvieši".<ref name="ebreju īpašumi" /> Egils Levits mācījās [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolā]], kur direktore Gulbe, viņu eksaminējot, zēnu ierakstīja uzreiz otrajā klasē.{{nepieciešama atsauce}} Tēvs kopā ar dēlu klausījās ''[[Amerikas Balss|Amerikas balsi]]'', [[BBC News|BBC]] un ''[[Deutsche Welle]]'' un daudz runāja par politiku.<ref name=":0" /> === Emigrācijā === Lai 1970. gadu sākumā uzlabotu PSRS attiecības ar rietumvalstīm, daļai [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] ģimeņu ļāva izbraukt uz [[Izraēla|Izraēlu]]. Levita ģimene izbrauca no PSRS, taču uz dzīvi apmetās [[Vācija|Vācijā]], kur dzīvoja mātes radinieki.<ref name="ebreju īpašumi" /> Vācijā Levits mācījās [[Minsteres latviešu ģimnāzija|Minsteres Latviešu ģimnāzijā]], ko absolvēja 1973. gadā.<ref name="Latvijas Avīze 2015"/> Trīs semestrus studēja ķīmiju,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/levita-personiskas-skautnes-dejo-valsi-klausas-optimistisku-muziku-un-lasa-par-sabiedribu.a317586/?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=frontpage "Levita personiskās šķautnes: dejo valsi, klausās optimistisku mūziku un lasa par sabiedrību ", [[Latvijas Radio 3]], 2019, [[30. maijs]]]</ref> 1975. gadā viņu uzņēma [[Latvieši|latviešu]] [[studentu korporācijas|studentu korporācijā]] ''[[Fraternitas Lataviensis]]'', sadarbojās ar tās [[Filistrs|filistru]] [[Ādolfs Šilde|Ādolfu Šildi]], kuru augstu vērtēja: "spēcīgs radikāli nacionālistisks novirziens, kurš iestājas par paātrinātu pamattautas vismaz proporcionālās dominances sasniegšanu arī sabiedriskajā, kultūras un saimnieciskajā laukā".<ref name="starptautiski" /> studijas turpināja [[Hamburgas Universitāte]]s Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļā, 1983. gadā nokārtoja pirmo juridisko valsts eksāmenu. 1985. gadā viņš ieguva Vācijas pilsonību, līdz tam viņam bija Vācijas nepilsoņa pase.<ref name="Libeka"/> Līdztekus tiesību zinātnei Hamburgas Universitātē Levits studēja arī politikas zinātni un 1986. gadā nokārtoja gala eksāmenu, iegūstot diplomēta politologa akadēmisko grādu, kas ir līdzvērtīgs maģistra grādam. Viņa diplomdarba tēma bija “Politiskais konflikts starp padomju virskundzības pretenzijām un nacionālās patstāvības centieniem Latvijā”. Mācīja politikas zinātni un vēsturi [[Minsteres latviešu ģimnāzija|Minsteres Latviešu ģimnāzijā]], tostarp arī vēlākajam [[Latvijas ministru prezidents|ministru prezidentam]] [[Arturs Krišjānis Kariņš|Arturam Krišjānim Kariņam]].<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/levits-karins-joprojam-ir-mans-labakais-skolnieks-14220485][[LETA]]<span>, </span>[[Diena]]<span>, 2019, 30. maijs</span></ref> Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība ilgstoši ievēlēja E. Levitu tās revīzijas komisijā,<ref name="pilnsapulce" /> kopā ievēlēts par revidentu vienpadsmit reizes līdz 1988. gadam.<ref name="periodika1988" /> Pēc teorētisko studiju beigām strādāja par referendāru [[Ķīle]]s prokuratūrā, tad Ķīles Zemes tiesas civillietu nodaļā, pēc tam pildīja [[Plēne]]s pilsētas juridiskā referenta pienākumus, strādāja advokātu birojā [[Bonna|Bonnā]], Vācu industrijas asociācijā [[Ķelne|Ķelnē]] un [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] Zinātniskajā dienestā.<ref name="Libeka"/> 1989. gada 3. februārī E. Levits nokārtoja Lielo juridisko valsts eksāmenu Brēmenes, Hamburgas un Šlēsvigas-Hol­šteinas Kopējā juridisko eksāmenu pārvaldē, iegūstot asesora jeb ''assessor iuris'' (''Rechtsassessor'') kvalifikāciju,<ref name="saeimalv2"/> un tiesības strādāt par tiesnesi un advokātu.<ref name="Libeka"/> Viņa oponenti gan vēlāk apgalvoja, ka šī kvalifikācija neatbilst [[maģistra grāds|maģistra]] akadēmiskajam grādam.<ref name="pietiek" /> 1989. gadā Egils Levits sāka praktizēt, [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] federālās zemes apgabaltiesa oficiāli iecēla viņu par zvērinātu [[tulks|tulku]], dodot iespēju tulkot oficiālām iestādēm dokumentus no krievu un latviešu valodas.<ref name="periodika5" /> No 1989. līdz 1991. gadam strādāja par advokātu un veica zinātniskā referenta darbu Vācijas un Austrumeiropas pētniecības institūtā [[Getingene|Getingenē]].<ref name="Libeka"/> === Politiskā darbība === [[Attēls:Valsts prezidenta vēlēšanas (18385674306).jpg|250px|thumb|Levits, tiekoties ar saviem atbalstītājiem pie [[Saeima]]s, [[2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2015. gada Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanu]] laikā]] [[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tiekas ar Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi Egilu Levitu (7995396024).jpg|250px|thumb|Levits, būdams Eiropas Kopienas tiesas tiesnesis, tikšanās laikā ar tā laika ministru prezidentu [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]], 2012. gadā]] E. Levits piedalījās [[Trešā atmoda|Atmodas kustībā]]. 1989. gada 22. augustā viņš piedalījās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]s konferencē,<ref name="pirmoreizi" /> bija [[Latvijas Tautas fronte]]s domes loceklis un [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Pilsoņu kongresa]] loceklis. Viens no 1990. gada 4. maija [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] autoriem.<ref>{{Atsauce|title=Par Egilu Levitu (Подоплека с Людмилой Прибыльской в программе "Разворот")|url=https://www.youtube.com/watch?v=NJnPpskTSjw|accessdate=2019-08-07|language=rus|last=Pribiļska|first=Ludmila|periodical=Radio Baltcom}}</ref> Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas E. Levits bija [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] padomnieks līdz 1992. gadam, tad [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] un Šveicē no 1992. līdz 1993. gadam, kad [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] ievēlēts [[5. Saeima|Saeimā]] no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]" saraksta; bija Saeimas deputāts no 1993. līdz 1994. gadam. Vienlaikus darbojās arī valdībā, kur bija Ministru prezidenta [[Valdis Birkavs|Valda Birkava]] biedrs no 1993. līdz 1994. gadam un [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] no 1993. līdz 1994. gadam. Kā tieslietu ministrs kopā ar saviem biedriem partijā "[[Latvijas Ceļš]]" [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] [[parlamentārais sekretārs|parlamentāro sekretāru]] [[Romāns Apsītis|Romānu Apsīti]] un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju [[Aivars Endziņš|Aivaru Endziņu]] bija daudzu 1990. gadu likumu līdzautors un virzītājs. Vēlāk no 1994. līdz 1995. gadam E. Levits atkal darbojās diplomātiskajā dienestā, bija Latvijas vēstnieks Austrijā, Ungārijā un Šveicē. [[Māris Gailis|Māra Gaiļa]] valdība 1995. gadā viņu virzīja uz [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]s tiesneša amatu, ko Levits ieņēma līdz 2004. gadam. Kopš 1997. gada — [[EDSO]] Samierināšanas un arbitrāžas tiesas samierinātājs, kopš 2001. gada — Starptautiskās Arbitrāžas tiesas [[tiesnesis]]. 2002. gadā piešķirts [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Goda doktora nosaukums|goda doktora goda nosaukums]].<ref name="wwwlv1" /> 2004. gadā Latvija izvirzīja un Eiropas Savienība apstiprināja Levitu par [[Eiropas Kopienu Tiesa]]s, vēlākās [[Eiropas Savienības Tiesa]]s tiesnesi.<ref name="menu_body" /> Iecelts par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andra Bērziņa]] un [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju. 2019. gadā starptautiskās publisko tiesību asociācijas ''Societas iuris publicis Europaei'' valdes loceklis.<ref name="saeimalv2" /> 2007. gadā Egilam Levitam piedāvāja kandidēt uz [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatu,<ref name="www2007" /> bet viņš atteicās no savas kandidatūras virzīšanas, neredzot tai pietiekamu atbalstu Saeimas koalīcijā.<ref name="tvnetlv" /> 2013. gadā Levits izveidoja Latvijas [[Satversmes preambula]]s projektu ar mērķi uzsvērt, ka [[Latvija]] nav nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts, un latviešu identitātei ir divas saknes — [[latviešu tautas dzīvesziņa]] un kristīgās vērtības.<ref name="delfilv" /> 2015. gada sākumā "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]" izvirzīja viņu kā savu kandidātu [[2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts Prezidenta vēlēšanās]], kurās Levits sasniedza vēlēšanu pēdējās kārtas balsojumu, zaudējot [[Raimonds Vējonis|Raimondam Vējonim]]. 2018. gadā Levitu vēlreiz apstiprināja Eiropas Savienības Tiesas tiesneša amatā.<ref name="wwwlv3" /> 2019. gada 15. aprīlī [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdības]] koalīcijas partijas vienojās Levitu virzīt Latvijas Valsts prezidenta amatam.<ref name="wwwlv4" /> 2019. gada 13. maijā saņēmis [[goda doktors|goda doktora grādu]] no [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas "Turība"]].<ref name="saeimalv6" /> 2019. gada 29. maijā Egils Levits tika [[2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|ievēlēts]] par Latvijas Valsts prezidentu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-valsts-prezidentu-ievelets-egils-levits.a320689/|title=Par Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits|website=www.lsm.lv|access-date=2019-05-29|language=lv}}</ref> ar 61 "Par" balsi.<ref name="titania.saeima.lv"/> Pēc sabiedriskās domas pētījumu firmas [[SKDS]] datiem 2023. gada martā Egila Levita darbību pozitīvi vērtēja 27%, bet negatīvi 64% Latvijas pilsoņu. 2023. gada 10. maijā kļuva zināms, ka Valsts prezidents Levits nekandidēs [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]] 31. maijā, kaut arī iepriekš paziņoja par gatavību kandidēt uz otro termiņu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2023-levits-nekandides-uz-otru-terminu-valsts-prezidenta-amata.a508129/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Levits nekandidēs uz otru termiņu Valsts prezidenta amatā] lsm.lv 2023. gada 10. maijā</ref> 2023. gada augustā iecelts par Latvijas īpašo pārstāvi starptautisko tiesību un valsts atbildības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ltvzinas/status/1691680712561139936?t=T0ZU52PxMXTgYLnndpKhcw&s=03|title=https://twitter.com/ltvzinas/status/1691680712561139936?t=T0ZU52PxMXTgYLnndpKhcw&s=03|website=Twitter|access-date=2023-08-17|language=en}}</ref> == Saimnieciskā darbība == Levits kā fiziska persona nodarbojas ar privātu saimniecisko darbību ar finanšu instrumentiem, veicot ieguldījumus vērtspapīru fondos, investīciju fondos, dažādā skaitā vērtspapīru portfeļu, piemēram, Francijas ''Association générale interprofessionnelle de prévoyance et d'investissement (AGIPI)'', Francijas-Vācijas starptautiskajā korporācijā ''ODDO BH'', franču ''Société Générale S.A.'', Luksemburgas-Francijas ''Banque et Caisse d'Épargne de l'État'', Apvienotās Karalistes Kroņa īpašuma ārzonās ''Utmost Worldwide'' Gērnsijā un ''Old Mutual International'' Menas salā,<ref name="internationalinvestment" /> 2019. gada maijā šīs saimnieciskās darbības publiski pieejamā bilance nepārsniedza 0,8 miljonus eiro, no kā lielākais darījumu apjoms bija ''Banque et Caisse d'Épargne de l'État'' (''BCCE Luxembourg'') trīs vērtspapīru portfeļos — pusmiljons (518 326,54) eiro. Levitam pieder arī nekustamie īpašumi dažādās Latvijas administratīvajās teritorijās.<ref name="saeimalv7" /> Īpašuma izcelsme pamatā ir dienesta atalgojums, kā Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Levits saņēma 300 tūkstošu eiro lielu amata atlīdzību katru gadu.<ref>[https://www.irishtimes.com/news/crime-and-law/eu-judges-total-pay-package-now-more-than-300-000-1.2491639 Gartland, Fiona. ''EU judges total pay package now more than €300,000''. «The Irish Times», [[2016]], January 16.]</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == [[Attēls:Valsts prezidenta vēlēšanas (18228040759).jpg|250px|thumb|Egils Levits ar sievu Andru un meitu Indru 2015. gadā Valsts prezidenta vēlēšanu laikā]] * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (IV šķira — 2000, I šķira ar ķēdi — 2019)<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/valsts-prezidents-egils-levits#gsc.tab=0|title=Valsts prezidents Egils Levits {{!}} Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa|website=www.president.lv|access-date=2020-06-29}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/levitam-pieskir-triju-zvaigznu-ordena-un-viestura-ordena-augstako-skiru/|title=FOTO: Levitam piešķir Triju Zvaigžņu ordeņa un Viestura ordeņa augstāko šķiru|website=LA.LV|access-date=2020-06-29|language=lv}}</ref> * [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] goda doktors tiesību zinātnēs (Dr. iur. honoris causa (LZA), 2002)<ref name="wwwlv8" /> * [[Atzinības krusts]], I šķira (2005)<ref name=":1" /> * LZA [[Dītrihs Andrejs Lēbers|Dītriha Andreja Lēbera]] piemiņas balva "par izcilu devumu Latvijas tiesību zinātnes attīstībā" (2013) * Tieslietu sistēmas I pakāpes goda zīme (2013) * Ministru kabineta Atzinības raksts (2016) * [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva|Ministru kabineta balva]] (2018)<ref name=":1" /> * [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā]] (2018) * [[Viestura ordenis]], I šķira (2019)<ref name=":2" /> * [[Biznesa augstskola "Turība"|"Turības"]] [[goda doktors]] (Dr. honoris causa (Turiba), 2019)<ref name="wwwlv9" /> * [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts|Latvijas Organiskās sintēzes institūta]] [[Solomons Hillers|Solomona Hillera]] medaļa (2020)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-organiskas-sintezes-instituts-pasniedz-valsts-prezidentam-s-hillera-medalu-26300|title=Latvijas Organiskās sintēzes institūts pasniedz Valsts prezidentam S. Hillera medaļu|website=www.president.lv|access-date=2020-06-29|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200701032802/https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/latvijas-organiskas-sintezes-instituts-pasniedz-valsts-prezidentam-s-hillera-medalu-26300|archivedate=2020-07-01}}</ref> == Ģimene == Tēvs Jonass Levits (1909—?), inženieris. Māte [[Ingeborga Levita]] (1926—2008), dzejniece. Precējies ar [[ginekoloģija|ginekoloģi]] Andru Levitu, laulībā dzimusi meita Indra<ref name="izklaide3" /> un dēls Linards. == Publikācijas == Vairāk nekā simts publikāciju autors par politikas zinātnes un tiesību jautājumiem, piemēram, par Latvijas valststiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību, tiesu reformas un demokrātijas jautājumiem. * Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985-2018. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019. — 848 lpp. (rakstu krājums) * The Court of Justice and the Construction of Europe: analyses and perspectives on sixty years of Case-law. Hague: T.M.C. Asser Press, 2013. (kopā ar Allan Rosas, Yves Bot) {{en ikona}} un {{franciski}} * Verfassungsgerichtsbarkeit in Lettland. Osteuropa-Recht: Gegenwartsfragen aus dem sowjetischen Rechtskreis Osteuropa-Recht, Vol. 43, No. 4, p. 305-328, Vol. 43, No. 4, p. 305-328, 1997. {{vāciski}} * Der zweite Weltkrieg und sein Ende in Lettland. Lüneburg: Institut Nordostdeutsches Kulturwerk, 1996. {{vāciski}} * Die Wirtschaft der baltischen Staaten im Umbruch. Köln: Wissenschaft und Politik, 1992. (kopā ar Boris Meissner; Dietrich A Loeber; Paulis Apinis u.c.) {{vāciski}} * Lettland unter sowjetischer Herrschaft: die politische Entwicklung 1940-1989. Köln: Markus Verlag, 1990 {{vāciski}} * Sowjetunion heute: Glasnost und Peristroika; Grundinformation. [Kiel]: 1989 {{vāciski}} * Die baltischen Staaten: Estland — Lettland — Litauen. Bonn: Bundeszentrale für politische Bildung, 1989. (kopā ar Hildegard Bremer) {{vāciski}} * Der politische Konflikt zwischen den Selbstbestimmungsbestrebungen und dem sowjetischen Herrschaftsanspruch in Lettland: eine regionale Fallstudie zur sowjetischen Nationalitätenpolitik. Marburg an d. Lahn: Johann-Gottfried-Herder-Institut, 1988. {{vāciski}} * Die baltische Frage im Europäischen Parlament. 1983. Bd. 22. S.9-37 {{vāciski}} * Die demographische Situation in der UdSSR und in den baltischen Staaten unter besonderer Berücksichtigung von nationalen und sprachsoziologischen Aspekten. 1981. {{vāciski}} == Atsauces == {{atsauces|30em|refs= <ref name="saeimalv2">[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/20B668AE698CDE1EC2258407004CE563?OpenDocument 2019. gada 9. maija Latvijas Republikas Saeimas deputātu iesnieguma Nr. 142.8/5-10-13/19 pielikuma Nr. 2 "Ziņas par Valsts prezidenta amata kandidātu (atbilstoši LR Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 5. panta prasībām). 1. lpp. (elektroniskā dokumenta 5. lpp)]</ref> <!-- <ref name="leo">[https://dict.leo.org/forum/viewGeneraldiscussion.php?idforum=18&idThread=805370&lp=ende&lang=en Weiter regelt § 35 Abs. 3 JAPrO Ba-Wü*: "Das Bestehen der Ersten juristischen Prüfung berechtigt dazu, die Bezeichnung «Referendarin (Ref. iur.)» oder «Referendar (Ref. iur.)» zu führen." Die Zweite juristische Prüfung ist nach wie vor eine reine Staats-Prüfung. § 56 Abs. 2 JAPrO Ba-Wü* bestimmt: "Das Bestehen der Prüfung berechtigt dazu, die Bezeichnung «Rechtsassessorin (Ass. iur.)» oder «Rechtsassessor (Ass. iur.)» zu führen.]</ref> <ref name="proz">[https://www.proz.com/kudoz/german-to-english/other/322372-ass-iur.html Tata Nicole.]</ref> <ref name="arag">[https://www.arag.de/service/infos-und-news/rechtstipps-und-gerichtsurteile/sonstige/07928/ Assessor oder Rechtsanwalt?], [[2015]]</ref> --> <ref name="starptautiski">Levits, Egils "Vēsturniekam A. Šildem piepildīsies 80 gadi, raženais autors kļuvis par starptautiski atzītu speciālistu Latvijas vēsturē", [[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]] Nr. 30, [[1987]], [[11. maijs]], 1. lpp.</ref> <ref name="pietiek">[https://pietiek.com/raksti/skaidri,_neskaidri_jautajumi_un_miti_par_valsts_prezidenta_amata_kandidatiem Bojārs, Juris, Dr. habil. iur., prof. ''Skaidri, neskaidri jautājumi un mīti par Valsts prezidenta amata kandidātiem''. 2019, [[28. maijs]]]</ref> <!-- <ref name="politiskaj">Levits Egils, "Nacionālās elites funkciju padomju politiskajā sistēmā, Latvijas piemēru", Plaša zinātnieku konference Baltijas jautājumos, to Ķīles Universitātes Austrumu institūts 1987. gadā rīko Minsteres latviešu jaunajā centrā, Austrālijas Latvietis, Nr. 1827, [[1986]], [[9. maijs]], 4. lpp.</ref> --> <ref name="pilnsapulce">Levits, Egils. "ELJA ziņas: Valdis Labinskis — jaunais ELJA priekšsēdis; ELJA pilnsapulce." ''Laiks'', [[1984]], [[27. oktobris]]</ref> <ref name="periodika1988">[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_003_xbrl1988n093|article:DIVL279|query:Levits%20rev%C4%ABzijas|issueType:P S. T. "Pirmo reizi Abrenē un ELJA-s kongresā: kongress bija mierīgs, bet ne brīdi garlaicīgs"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_003_xbrl1988n093{{!}}article:DIVL279{{!}}query:Levits%20rev%C4%ABzijas{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|05|15||bez}} }}, [[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]], [[1988]], [[5. septembris]], 5. lpp.</ref> <ref name="periodika5">[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_003_xbrl1988n109|article:DIVL244|page:5|query:Egilu%20Levitu%20krievu%20tulku%20Egilam%20Levitam%20krievu|issueType:P "Paziņojums. Šlēzvigas-Holšteinas apgabaltiesa iecēlusi juristu Egilu Levitu par zvērinātu latviešu un krievu valodas tulku.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_003_xbrl1988n109{{!}}article:DIVL244{{!}}page:5{{!}}query:Egilu%20Levitu%20krievu%20tulku%20Egilam%20Levitam%20krievu{{!}}issueType:P |date={{dat|2019|05|15||bez}} }} (..) Viņa adrese: Türnicher Strasse 3, Appt. 16/5, 5000, Köln, Tel: 0221/360819, [[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]], Nr. 109, 1988, [[26. decembris]], 5. lpp.</ref> <ref name="pirmoreizi">Zvaners, Mārtiņš. ALA AIB priekšsēža vietnieks, "ASV senātori pirmoreizi brauks uz Latviju", Laiks, Nr. 63, 1989, [[9. augusts]], 1. lpp.</ref> <ref name="wwwlv1">[http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=630&Itemid=59 Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]</ref> <ref name="menu_body">[http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=82705 Izraudzīti Latvijas tiesneši Eiropas Kopienu tiesā]</ref> <ref name="www2007">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nra.lv/index.php?rid=50447 |title=Ar Latvijas neatkarību pārņemts |access-date={{dat|2007|08|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928022100/http://www.nra.lv/index.php?rid=50447 |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> <ref name="tvnetlv">[http://www.tvnet.lv/zinas/prezidents/article.php?id=500736 Levits būtu gatavs pārdomāt iespēju kandidēt uz prezidenta amatu]</ref> <ref name="delfilv">[http://www.delfi.lv/news/national/politics/mudina-diskusijas-par-satversmes-preambulu-nepielaut-sabiedribas-skelsanu.d?id=43691639 Mudina diskusijās par Satversmes preambulu nepieļaut sabiedrības šķelšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140107083130/http://www.delfi.lv/news/national/politics/mudina-diskusijas-par-satversmes-preambulu-nepielaut-sabiedribas-skelsanu.d?id=43691639 |date={{dat|2014|01|07||bez}} }} [[LETA]], 2013. gada 27. septembrī</ref> <ref name="wwwlv3">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/egils-levits--lidz-sim-vienigais-pretendents-uz-prezidenta-amatu-kas-vins-ir.a310356/ Egils Levits — līdz šim vienīgais pretendents uz prezidenta amatu. Kas viņš ir?] LSM.lv ziņu redakcija 2019. gada 24. februārī</ref> <ref name="wwwlv4">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/koalicija-prezidenta-amatam-virzis-egilu-levitu.a316079/ Koalīcija prezidenta amatam virzīs Egilu Levitu] LSM.lv ziņu redakcija 2019. gada 15. aprīlī</ref> <ref name="saeimalv6">[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/20B668AE698CDE1EC2258407004CE563?OpenDocument 2019. gada 9. maija Latvijas Republikas Saeimas deputātu iesnieguma Nr. 142.8/5-10-13/19 pielikuma Nr. 2 "Ziņas par Valsts prezidenta amata kandidātu (atbilstoši LR Valsts prezidenta ievēlēšanas likuam 5. panta prasībām). 1. lpp. (elektroniskā dokumenta 5. lpp)]</ref> <ref name="internationalinvestment">[https://www.internationalinvestment.net/news/4001169/generali-worldwide-utmost-worldwide-acquisition-completed Generali Worldwide is now Utmost Worldwide as acquisition is completed]</ref> <ref name="saeimalv7">[http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/20B668AE698CDE1EC2258407004CE563?OpenDocument 2019. gada 9. maija Latvijas Republikas Saeimas deputātu iesnieguma Nr. 142.8/5-10-13/19 pielikuma Nr. 2 "Ziņas par Valsts prezidenta amata kandidātu (atbilstoši LR Valsts prezidenta ievēlēšanas likuam 5. panta prasībām). 3. lpp. (elektroniskā dokumenta 7. lpp)]</ref> <ref name="wwwlv8">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/ZV/zv020800.htm |title=Jaunie LZA goda doktori |access-date={{dat|2007|08|16||bez}} |archive-date={{dat|2007|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070926222503/http://www.lza.lv/ZV/zv020800.htm }}</ref> <ref name="wwwlv9">[http://www.la.lv/levitam-pieskirts-biznesa-augstskolas-turiba-goda-doktora-tituls "Levitam piešķirts biznesa augstskolas “Turība” Goda doktora tituls"], 2019, [[13. maijs]]</ref> <ref name="izklaide3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/kura-klus-par-nakamo-latvijas-pirmo-lediju.d?id=46054877&page=3|title=Noslēpumainākā kandidāte uz pirmās lēdijas godu|last=Izklaide|first=DELFI|date=2015-06-03|website=delfi.lv|language=lv|access-date=2019-04-10}}</ref> }} == Ārējās saites == {{commonscat}} * [https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/valsts-prezidents-egils-levits Informācija Latvijas Valsts prezidenta mājaslapā] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība| virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidents]]| periods = {{dat|2019|7|8|N}} — {{dat|2023|7|8|N}}| pirms = [[Raimonds Vējonis]]| pēc = [[Edgars Rinkēvičs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Edgars Krieviņš]]| virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Austrijā]], Šveicē un Ungārijā | periods = [[1994]]—[[1995]] | pēc = [[Mārtiņš Virsis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Viktors Skudra]] | virsraksts = [[Latvijas tieslietu ministrs]] | periods = {{dat|1993|03|08|N}} — {{dat|1994|09|19|N}} | pēc = [[Romāns Apsītis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Edgars Krieviņš]]| virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] un Šveicē | periods = [[1992]]—[[1993]] | pēc = [[Andris Ķesteris]]}} {{kastes beigas}} {{Latvijas prezidenti}} {{5. Saeima}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Levits, Egils}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši]] [[Kategorija:Eiropas Kopienu tiesas tiesneši]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Vācijā]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Austrijā]] [[Kategorija:Vācijas latvieši]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenta biedri]] [[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas tieslietu ministri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas prezidenti]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]] iipzjaoyrz1mjg4wzegmah52hd1aa2v 0 39137 4290251 4282846 2025-06-07T05:52:50Z ZANDMANIS 91184 4290251 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #11204C | nos = ''Tottenham Hotspur'' | logo = [[Attēls:Totenhemas Hotspur logo.png|120px]] | pilns = Totenhemas futbola klubs "Hotspur" (''Tottenham Hotspur Football Club'') | iesauka = ''Spurs, The Lilywhites'' | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Londona}} | dib = 1882 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 5 | stad = [[Tottenham Hotspur stadions|''Tottenham Hotspur'' stadions]] | ietilp = 62 062 | prez = {{flaga|Anglija}} Daniels Levijs | tren = vakants | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]] | poz = 17. vieta | pattern_la1 = _tottenham2425h | pattern_b1 = _tottenham2425h | pattern_ra1 = _tottenham2425h | pattern_sh1 = _tottenham2425h | pattern_so1 = _tottenham2425hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _tottenham2425a | pattern_b2 = _tottenham2425a | pattern_ra2 = _tottenham2425a | pattern_sh2 = _tottenham2425a | pattern_so2 = _tottenham2425al | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = _tottenham2425t | pattern_b3 = _tottenham2425t | pattern_ra3 = _tottenham2425t | pattern_sh3 = _tottenham2425t | pattern_so3 = _tottenham2425tl | leftarm3 = 30655b | body3 =30655b | rightarm3 =30655b | shorts3 = 30655b | socks3 = 30655b | īpašn = ENIC International Ltd. }} '''Totenhemas futbola klubs "Hotspur"''' ({{val|en|Tottenham Hotspur Football Club}}) ir [[Totenhema|Totenhemā]] ([[Londona]]s daļā) bāzēts [[Anglija|angļu]] [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts [[1882]]. gadā. Klubs divreiz izcīnījis Anglijas čempionu titulu un astoņreiz — [[FA kauss|FA kausu]]. == Komandas sastāvs == :''Atjaunots {{dat|2025|1|1||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/21/Tottenham-Hotspur/squad|title=Spurs First Team Players & Squad|website=Premier League|access-date=2023-02-06|language=en}}</ref> {{fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=ITA|pos=GK|name=[[Guljelmo Vikārio]]}} {{Fs player|no= 3|nat=ESP|pos=DF|name=[[Serhio Regilons]]}} {{Fs player|no= 6|nat=ROU|pos=DF|name=[[Radu Dregušins]]}} {{fs player|no= 7|nat=KOR|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{fs player|no= 8|nat=MLI|pos=FW|name=[[Īvs Bisuma]]}} {{fs player|no= 9|nat=BRA|pos=FW|name=[[Rišarlisons]]}} {{fs player|no=10|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeimss Medisons (futbolists)|Džeimss Medisons]]}} {{Fs player|no=13|nat=ITA|pos=DF|name=[[Destinijs Udogi]]}} {{Fs player|no=14|nat=ENG|pos=MF|name=[[Ārčijs Grejs]]}} {{Fs player|no=15|nat=SWE|pos=MF|name=[[Lūkass Bergvals]]}} {{Fs player|no=16|nat=GER|pos=FW|name=[[Timo Verners]]|other=īrē no [[RB Leipzig]]}} {{Fs player|no=17|nat=ARG|pos=DF|name=[[Kristians Romero]]}} {{fs player|no=19|nat=ENG|pos=FW|name=[[Dominiks Solanke]]}} {{Fs mid}} {{fs player|no=20|nat=ENG|pos=GK|name=[[Freizers Forsters]]}} {{fs player|no=21|nat=SWE|pos=MF|name=[[Dejans Kuluševskis]]}} {{fs player|no=22|nat=WAL|pos=FW|name=[[Brenans Džonsons]]}} {{fs player|no=23|nat=ESP|pos=DF|name=[[Pedro Porro]]}} {{fs player|no=24|nat=ENG|pos=DF|name=[[Djeds Spenss]]}} {{fs player|no=28|nat=FRA|pos=FW|name=[[Vilsons Odobērs]]}} {{fs player|no=29|nat=SEN|pos=MF|name=[[Pape Matars Sārs]]}} {{fs player|no=30|nat=URY|pos=MF|name=[[Rodrigo Bentankurs]]}} {{fs player|no=33|nat=WAL|pos=DF|name=[[Bens Deiviss]]}} {{fs player|no=37|nat=NED|pos=DF|name=[[Mikijs van de Vens]]}} {{fs player|no=40|nat=ENG|pos=GK|name=[[Brendons Ostins]]}} {{fs player|no=41|nat=ENG|pos=GK|name=[[Alfijs Vaitmens]]}} {{fs player|no=|nat=KOR|pos=FW|name=[[Jans Minhjuks]]}} {{fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''') ** Čempioni (2): 1950–51, 1960–61 ** Vicečempioni (5): 1921–22, 1951–52, 1956–57, 1962–63, [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016–17]] * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Čempioni (2): 1919–20, 1949–50 ** Vicečempioni (2): 1908–09, 1932–33 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 1900–01, 1920–21, 1960–61, 1961–62, 1966–67, 1980–81, 1981–82, 1990–91 ** Finālisti (1): 1986–87 * '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 1970–71, 1972–73, 1998–99, 2007–08 ** Finālisti (5): 1981–82, 2001–02, 2008–09, 2014–15, 2020–21 * '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 1921, 1951, 1961, 1962, 1967, 1981, 1991 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Finālisti (1): [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]] * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1971–72, 1983–84, [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/21052025-kuriozi_varti_un_fantastisks_glabins_tote|title= Kuriozi vārti un fantastisks glābiņš: Totenhemai pirmā starptautiskā trofeja 41 gada laikā|accessdate=2025-05-22 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> ** Finālisti (1): 1973–74 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1962–63 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.tottenhamhotspur.com/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C.]] so88gnndncq4uk8e0ar8pyekqd2ytlp 10 40475 4290098 4287908 2025-06-06T18:34:14Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290098 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = F1 Grand Prix saraksts |title = [[F1 Grand Prix saraksts|Sacīkstes]] ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionātā | bodyclass = hlist | state = {{{state|expanded}}} |group1 = Pašreizējās ({{f1|2025}}) |list1 = * [[Bahreinas Grand Prix|Bahreina]] * [[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābija]] * [[Austrālijas Grand Prix|Austrālija]] * [[Japānas Grand Prix|Japāna]] * [[Ķīnas Grand Prix|Ķīna]] * [[Maiami Grand Prix|Maiami]] * [[Emīlijas-Romanjas Grand Prix|Emīlija-Romanja]] * [[Monako Grand Prix|Monako]] * [[Kanādas Grand Prix|Kanāda]] * [[Spānijas Grand Prix|Spānija]] * [[Austrijas Grand Prix|Austrija]] * [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānija]] * [[Ungārijas Grand Prix|Ungārija]] * [[Beļģijas Grand Prix|Beļģija]] * [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlande]] * [[Itālijas Grand Prix|Itālija]] * [[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžāna]] * [[Singapūras Grand Prix|Singapūra]] * [[ASV Grand Prix|ASV]] * [[Meksikas Grand Prix|Meksika]] * [[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu]] * [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasa]] * [[Kataras Grand Prix|Katara]] * [[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī]] |group2 = Pagātnes |list2 = * [[Argentīnas Grand Prix|Argentīna]] * [[ASV Rietumu Grand Prix|ASV Rietumi]] * [[Cēzara Pils Grand Prix|Cēzara Pils]] * [[Dalasas Grand Prix|Dalasa]] * [[Detroitas Grand Prix|Detroita]] * [[Dienvidāfrikas Grand Prix|Dienvidāfrika]] * [[Eiropas Grand Prix|Eiropa]] * [[Indijas Grand Prix|Indija]] * [[Indianapolis 500|Indianapolisas 500]] * [[Klusā okeāna Grand Prix|Klusais okeāns]] * [[Korejas Grand Prix|Koreja]] * [[Luksemburgas Grand Prix|Luksemburga]] * [[Malaizijas Grand Prix|Malaizija]] * [[Marokas Grand Prix|Maroka]] * [[Peskāras Grand Prix|Peskāra]] * [[Portugāles Grand Prix|Portugāle]] * [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno]] * [[Šveices Grand Prix|Šveice]] * [[Turcijas Grand Prix|Turcija]] * [[Zviedrijas Grand Prix|Zviedrija]] * [[Krievijas Grand Prix|Krievija]] * [[Francijas Grand Prix|Francija]] * [[Vācijas Grand Prix|Vācija]] }}<includeonly> [[Kategorija:Formula 1 Grand Prix]]</includeonly><noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Formula 1 veidnes|Grand Prix saraksts]]</noinclude> 82uytaee361d9foelvowxqyi60706h8 0 41626 4290264 4192555 2025-06-07T06:43:32Z Olgerts V 41522 papildināts 4290264 wikitext text/x-wiki '''Fadejevs''' ({{val|ru|Фаде́ев}}, no personvārda [[Fadejs]] (''Фаддей''); sieviešu dzimtē '''Fadejeva''' (''Фаде́ева'')) ir izplatīts [[krievu valoda|krievu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Aigars Fadejevs]] (1975—2024) — latviešu soļotājs; * [[Aleksandrs Fadejevs (rakstnieks)|Aleksandrs Fadejevs]] (''Александр Александрович Фадеев'', 1901—1956) — krievu rakstnieks, viens no PSRS Rakstnieku savienības dibinātājiem, tās priekšsēdētājs (1946—1954); * [[Aleksandrs Fadejevs]] (1988) — latviešu hokejists; * [[Makss Fadejevs|Maksims Fadejevs]] (1968) — krievu komponists un muzikālais producents. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] adh1g25c3w8seflhze5lljlkm9pf2r1 0 43414 4290162 4115264 2025-06-06T20:06:14Z Votre Provocateur 111653 4290162 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Krišjānis Kariņš | vārds_orģ = | attēls = Krišjānis Kariņš 2019 (cropped)2.jpg | mazs_att = | apraksts = Krišjānis Kariņš 2019. gadā | amats = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N}} | term_beigas = {{dat|2024|04|10|N}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | priekštecis = [[Edgars Rinkēvičs]] | pēctecis = [[Baiba Braže]] | amats2 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2019|01|23|N}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|15|N}} | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | priekštecis2 = [[Māris Kučinskis]] | pēctecis2 = [[Evika Siliņa]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | amats3 = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts | term_sākums3 = {{dat|2009|07|14|N|}} | term_beigas3 = {{dat|2019|01|23|N}} | amats4 = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs]] | term_sākums4 = {{dat|2004|12|02|N}} | term_beigas4 = {{dat|2006|04|07|N}} | prezidents4 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers4 = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis4 = [[Juris Lujāns]] | pēctecis4 = [[Aigars Štokenbergs]] | amats5 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2022|11|1|N|}} | term_beigas5 = {{dat|2022|12|14|N}} | term_sākums6 = {{dat|2024|04|25|N|}} | term_beigas6 = {{dat|2024|08|29|N}} | amats7 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|2006|11|7|N|}} | term_beigas7 = {{dat|2009|07|16|N}} | amats8 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums8 = {{dat|2002|11|05|N}} | term_beigas8 = {{dat|2006|12|06|N}} | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|12|13}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Delavēra|Vilmingtona}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(kopš 2011. gada)</small> | dzīvesb = Anda Kariņa | bērni = 4 | profesija = [[valodnieks]], [[politiķis]], [[uzņēmējs]] | alma_mater = [[Pensilvānijas Universitāte]] | reliģija = [[Luterisms|luterānis]] | paraksts = ArtursKrišjānisKariņš signature.png | piezīmes = {{ref label|Note1|a|a}} No 2023. gada 8. jūlija līdz 15. septembrim kā pienākumu izpildītājs. }} '''Arturs Krišjānis Kariņš''' (dzimis {{Dat|1964|12|13}} [[Delavēra]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]] un [[uzņēmējs]]. Pārstāv partiju "[[Vienotība]]" un apvienību "[[Jaunā Vienotība]]". Bijušais [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]] (2004—2006), [[Saeima]]s deputāts (2002—2009, 2022, 2024), partijas "[[Jaunais laiks]]" valdes priekšsēdētājs (2007—2008),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50338065|title=Premjera amata kandidāta dosjē: 'Jaunās Vienotības' Kariņš|last=www.DELFI.lv|website=DELFI|access-date=2018-12-18|date=2018-08-31|language=lv}}</ref> [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts (2009—2019), [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] (2019—2023) un [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|ārlietu ministrs]] (2023—2024). Pēc 10 gadu darbības Eiropas Parlamentā A. K. Kariņš 2019. gadā uzņēmās Ministru prezidenta amatu, sākotnēji vadot valdību, kurā viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam bija izteikts mazākums. Neraugoties uz sarežģītiem apstākļiem (viņa valdību darbības laikā bija [[COVID-19 pandēmija]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]), A. K. Kariņš vadīja Ministru kabinetu vairāk nekā 4 gadus, viņa vadītā valdība kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karina-valdiba-kluvusi-par-visilgak-stradajoso-ministru-kabinetu-demokratiskas-latvijas-vesture.a437519/|title=Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> A. K. Kariņa valdības īstenotā politika tika neviennozīmīgi uztverta, jo oponenti apstrīdēja faktiski piespiedu [[Vakcinācija|vakcinācijas]] [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 laikā]] savienojamību ar [[Cilvēktiesības Latvijā|cilvēktiesību]] ievērošanu, kā arī valsts aizņēmumi Kariņa laikā Latvijas ārējo parādu palielināja no 11 līdz 17 miljardiem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.12.2023-latvijas-valsts-parads-nakamgad-kaps-lidz-41-no-ikp-precizets.a535133/|title=Latvijas valsts parāds nākamgad kāps līdz 41% no IKP (precizēts)|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-26|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1964. gadā ASV [[trimdas latvieši|trimdas latviešu]] ģimenē. Viņa tēvs Uldis Kariņš Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz [[Zviedrija|Zviedriju]], vēlāk uz ASV. Arturs mācījās paralēli amerikāņu un [[Vilmingtona]]s latviešu svētdienas skolās, vasaras pavadīja Katskiļu nometnē. Mācības turpināja Kalamazū latviešu skolā un Beverīnas Latviešu Vasaras vidusskolā, pēc tās beigšanas 1983. gadā viņš vienu gadu mācījās [[Minsteres latviešu ģimnāzija|Minsteres Latviešu ģimnāzijā]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=6370|title=Trimdas bērnu bērni un mazbērni Latvijā (3)|last=Jansone|first=Astrīda|website=laikraksts.com|access-date=2019-03-21|date=14.06.2016|language=lv}}</ref> (šeit starp viņa pedagogiem bija arī vēlākais [[Latvijas prezidents]] [[Egils Levits]]). Bakalaura studiju pirmajos divos gados (1984—1986) specializējās [[matemātika|matemātikā]], [[filozofija|filozofijā]] un [[literatūra|literatūrā]] [[Anapolisa]]s [[Sv. Jāņa koledža|Sv. Jāņa koledžā]] (''St. Johns college''), tad no 1987. līdz 1988. gadam studēja [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]] [[Filadelfija|Filadelfijā]], ASV, iegūstot bakalaura grādu ar specialitāti [[valodniecība|valodniecībā]], uzņemts ''Phi Beta Kappa'' asociācijā. Pētīja abstrakto valodas struktūru. Saņēma diplomu ar uzslavu ({{val|la|summa cum laude}}). No 1990. līdz 1996. gadam K. Kariņš turpināja studijas Pensilvānijas Universitātē. Viņa specialitāte bija skaņu mācība fonētikā, fonoloģijā, bet doktora darbs tika veltīts latviešu valodas zilbju intonācijai. Doktora disertāciju viņš izstrādāja 1994./1995. gadā, vāca materiālus Rīgā, braukāja pa laukiem, intervēja cilvēkus un veica skaņu ierakstus. Tajā pašā laikā viņš strādāja par asistentu kādā valodas laboratorijā.<ref name=":0" /> Paralēli studijām darbojies kā mācībspēks, pasniedzot dažādus valodniecības kursus. Ieguva doktora (''Ph.D.'') grādu valodniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.karins.lv/curriculum-vitae/ |title=Krišjāņa Kariņa CV |access-date={{dat|2013|12|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140116072247/http://www.karins.lv/curriculum-vitae/ |archivedate={{dat|2014|01|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180106225102/http://www.karins.lv/curriculum-vitae/ |date={{dat|2018|01|06||bez}} }}</ref> Latvijā K. Kariņš satika savu nākamo sievu Andu, 1996. gadā apprecējās un pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi [[Rīga|Rīgā]]. No 1996. gada līdz 1997. gadam kā ''Linguistic Data Consortium'' (Filadelfija, ASV) vecākais zinātniskais koordinators K. Kariņš vadīja pētniecības grupu, kas attīstīja elektroniskas izrunu vārdnīcas un valodu datu bāzes [[vācu valoda|vācu]], [[angļu valoda|angļu]], [[arābu valoda|arābu]] un [[ķīniešu valoda|ķīniešu]] valodā. 1995. un 1998. gadā viņš bija vieslektors [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], pasniedzot kursus [[sociolingvistika|sociolingvistikā]] bakalaura un maģistratūras studentiem. === Uzņēmēja karjera === 1994. gada 19. oktobrī K. Kariņš dibināja SIA PK (zīmols "Lāču ledus") un līdz ievēlēšanai Saeimā 2002. gadā bija uzņēmuma prezidents.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/pk-sia/40003222853|title=PK, SIA|website=www.firmas.lv|access-date=2019-03-21|language=lv}}</ref> 1998. gada 4. februārī palielināja savu daļu skaitu līdz 95% (5890 latiem), bet 2001. gada 19. janvārī palielināja firmas pamatkapitālu, atstājot savu daļu tajā pašā apmērā un 52 440 latu vērtībā.<ref name=":1" /> K. Kariņa tēvs Uldis Kariņš dibināja SIA "Formula" un bija šīs kompānijas valdes priekšsēdētājs līdz 2000. gada 20. jūlijam. No 2000. gada 12. janvāra ar viņu kopā kā valdes priekšsēdētāja vietnieks un prezidents strādāja arī K. Kariņš. Kompānija izmantoja ārvalstu investora atvieglojumus nodokļu iemaksā, jo tās lielākais dalībnieks bija firma ''Riga Overseas Investments Inc.'' ([[Kanāda]], 89,37%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/formula-sia/40003089257|title=FORMULA, SIA|website=www.firmas.lv|access-date=2019-03-21|language=lv}}</ref> Lielākus ienākumus K. Kariņam nodrošināja starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu un sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, ar kuru nodarbojās viņa firma "Kariņa konsultācijas" (vēlāk "Linaka"). No 1999. gada 13. janvāra līdz 2007. gada 8. oktobrīm viņš bija tās vienīgais dalībnieks, pēc tam nodeva akcijas sievai Andai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/linaka-sia/40003426698|title=LINAKA, SIA|website=www.firmas.lv|access-date=2019-03-23|language=lv}}</ref> 2013. gada 9. septembrī K. Kariņš uzdāvināja sievai no vectēva Vilhelma Nariņa un mātes Rasmas Nariņas-Kariņas mantoto nekustamo īpašumu [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 2 (zeme un bijušā kinoteātra ''[[Pionieris (kinoteātris)|Pionieris]]'' ēka ar palīgēkām, kuru Nariņi saņēma denacionalizācijas rezultātā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zemesgramata.lv/lv/Search/GetFolioDataByAddress|title=Zemesgrāmata|last=|first=|website=www.zemesgramata.lv|access-date=2019-03-26|date=}}</ref> Pēc ''Lursoft'' datiem, 2014. gada 7. jūlijā Anda Kariņa nodibināja SIA ''S2 Rīga,'' noguldot pamatkapitālā šo nekustamo īpašumu ar novērtējumu 2,152 miljoni eiro.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/gobzema_versijas_par_karinu_ipasuma_darijumu__kartejais_meginajums_apmulkot_vientiesus_ar_meliem_un_puspatiesibam?nomob|title=Pietiek :: Gobzema versijas par Kariņu īpašuma darījumu – kārtējais mēģinājums apmuļķot vientiešus ar meliem un puspatiesībām|last=Lapsa|first=Lato|website=pietiek.com|access-date=2019-03-26|date=13.03.2019}}</ref> 2014. gada 21. jūlijā divas [[Kipra|Kiprā]] reģistrētas ārzonas kompānijas ''Blackmerc Ltd.'' un ''Maalixo Ltd.'' aizdeva SIA ''S2 Rīga'' miljonos mērāmas naudas summas, jo uz īpašumu tika reģistrētas divas hipotēkas 2,754 miljonu un 3,594 miljonu eiro apmērā. Publicists [[Lato Lapsa]] uzskata, ka hipotēka tika nostiprināta tikai kā saistību nodrošinājums un nekādus miljonus A. Kariņas uzņēmums nav saņēmis. 2014. gada 10. oktobrī SIA ''S2 Rīga'' iegādājās 2014. gada 23. maijā dibinātā SIA ''P.J. Assets 1'', kas pieder 1956. gadā dzimušajam Jānim Podiņam un no nezināmām juridiskām personām aizņēmusies kopumā 6,479 miljonus eiro, no kuriem arī apmaksājusi Kariņu ģimenes īpašuma iegādi par 1,878 miljoniem eiro. 2018. gadā par 99,99% SIA ''S2 Rīga'' (un tātad arī bijušā kino ēkas un zemes) kapitāldaļu īpašnieku kļuva Kipras ofšors ''Blackmerc Ltd''. ar Krievijas pilsoni Mihailu Bivinu priekšgalā.<ref name=":2" /> == Politiskā darbība == K. Kariņš bija viens no partijas "[[Jaunais laiks]]" dibinātājiem 2002. gadā. Tai pašā gadā [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] par [[8. Saeima]]s deputātu, no 2002. gada novembra līdz 2004. gada decembrim frakcijas "Jaunais laiks" priekšsēdētājs. Bijis Eiropas Konventa dalībnieks un [[Eiropas Savienība]]s un [[Latvija]]s apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks. {{dat|2003|02|1||bez}} ievēlēts partijas "Jaunais laiks" valdē. 2004. gada pilnsapulcē, 2005. un 2006. gada partijas kongresos ievēlēts atkārtoti. No {{dat|2004|12|2|Ģ|bez}} līdz {{dat|2006|04|7|D|bez}} K. Kariņš bija [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]] [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdībā]]. 2006. gadā atkāpies no ministra amata, partijai pametot valdību. [[9. Saeimas vēlēšanas|Ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], kur atkal vadījis "Jaunā laika" frakciju. {{dat|2007|03|31|Ģ|bez}} "Jaunā laika" kongresā ievēlēts valdes priekšsēdētāja amatā, ieņemot [[Einars Repše|Einara Repšes]] vietu. 2008. gadā partijas vadību pārņēma [[Solvita Āboltiņa]], savukārt Saeimas frakciju tobrīd jau vadīja [[Dzintars Zaķis]]. 2009. gadā kā vienīgais no "Jaunā Laika" saraksta [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|ievēlēts Eiropas Parlamentā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro9.Veles9_Rezult.pers_punkti?NR=9&sec=1|title=EP 2009. gada vēlēšanas kandidāti punkti|website=www.cvk.lv|access-date=2018-12-18|archive-date=2019-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526025751/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro9.Veles9_Rezult.pers_punkti?NR=9&sec=1}}</ref> Tāpat vēlētāju atbalstu saņēmis arī nākamajās [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā]] jau kā "Jaunā laika" pēcteces partijas "[[Vienotība]]" pārstāvis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ep2014.cvk.lv/Part-7-Strukt-1.html|title=2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|website=ep2014.cvk.lv|access-date=2018-12-18}}</ref> Šajā sasaukumā K. Kariņš strādāja Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kā arī divās speciāli izveidotajās komitejās (viena pētīja ar dīzeļdzinēju izmešu skandālu saistītos jautājumus, otra nodarbojās ar lieliem naudas atmazgāšanas gadījumiem un izvairīšanos no nodokļu nomaksas). Nevalstiskā organizācija ''Vote Watch'' 2017. gadā K. Kariņu ir ierindoja 19. vietā starp ietekmīgākajiem [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātiem, viņš ir vienīgais no [[Baltija]]s, kurš iekļuva 70 ietekmīgāko sarakstā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vertejam-karina-padarito-eiropas-parlamenta--ar-zinamu-ietekmi-brisele-bet-ne-tik-redzams-latvija.a319158/ Vērtējam Kariņa padarīto Eiropas Parlamentā — ar zināmu ietekmi Briselē, bet ne tik redzams Latvijā] LSM</ref> Pirms [[2018. gada Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanām]] kļuva par partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāju un Ministru prezidenta amata kandidātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vienotibas-premjera-amata-kandidats-bus-krisjanis-karins.a276027/|title=«Vienotības» premjera amata kandidāts būs Krišjānis Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-18|language=lv}}</ref> [[Attēls:Opinion polling for Latvian PM Krišjānis Kariņš.svg|thumb|300px|Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa darba novērtējuma vizuālais attēlojums]] Valsts prezidents [[Raimonds Vējonis]] 2019. gada 7. janvārī Arturu Krišjāni Kariņu nominēja Ministru prezidenta amatam, dodot divas nedēļas valdības sastāva priekšlikuma izveidei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vejonis-nomine-karinu-premjerministra-amatam.a305260/|title=Vējonis nominē Kariņu premjerministra amatam|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-31|language=lv}}</ref> 2019. gada 23. janvārī Saeima apstiprināja [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Kariņa valdību]] un K. Kariņš kļuva par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Republikas Ministru prezidentu]]. Valdībai tās darbības laikā nācās pārvarēt vienu no lielākajām krīzēm Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā — [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]], savukārt starp paveiktajām reformām nozīmīgākā bija [[2021. gada administratīvi teritoriālā reforma]]. 2022. gada 5. janvārī K. Kariņa vadītā valdība kļuva par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē, pie varas esot 1078 dienas (līdz šim visilgāk pie varas bijusī bija iepriekšējā — [[Māra Kučinska valdība|Māra Kučinska vadītā valdība]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karina-valdiba-kluvusi-par-visilgak-stradajoso-ministru-kabinetu-demokratiskas-latvijas-vesture.a437519/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article|title=Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē|last=LSM}}</ref> 2022. gada rudenī apvienības "Jaunā Vienotība" saraksts ar K. Kariņu kā Ministru kabineta priekšsēdētāja kandidātu pārliecinoši uzvarēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], saraksta līderim saņemot otro lielāko plusu skaitu (35 013) starp visiem [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētajiem deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-14-saeimas-velesanas-nopelnijis-visvairak-plusu-daudz-svitrojumu--sadurskim-un-barcai.a476189/|title=Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}</ref> Īsi pēc tam viņš uzņēmās iniciatīvu sākt konsultācijas ar ievēlētajām partijām un apvienībām par iespējamas koalīcijas izveidošanu. 14. decembrī Saeima ar 54 balsīm "par" apstiprināja [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa sastādīto Ministru kabinetu]]. 2023. gada 14. augustā pēc ilgākiem strīdiem koalīcijā, kas aizsākās ar nespēju vienoties par kopēju [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts prezidenta kandidātu]] ("Vienotības" pārstāvis [[Edgars Rinkēvičs]] maija beigās tika ievēlēts ar opozīcijas deputātu balsu palīdzību), bet turpinājās ar "Jaunās Vienotības" vēlmi paplašināt koalīciju ar opozīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem, K. Kariņš paziņoja par atkāpšanos no Ministru prezidenta amata<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/karins-pazino-par-demisiju.d?id=55841388|title=Kariņš paziņo par demisiju |website=www.delfi.lv|access-date=2023-08-14|language=lv}}</ref> un noraidīja iespēju uzņemties šo amatu trešo reizi. 2023. gada 15. septembrī ievēlēts par [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministru]], Saeimai apstiprinot [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetu]]. Pēc tam, kad ģenerālprokuratūra nodeva [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam]] izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu, 28. martā K. Kariņš paziņoja, ka atkāpsies no ministra amata.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2024-turbulence-valdiba-karins-specreisu-del-demisione-no-arlietu-ministra-amata.a548299/ Turbulence valdībā: Kariņš specreisu dēļ demisionē no ārlietu ministra amata] lsm.lv 2024. gada 28. martā</ref> Aprīlī viņa vietā par ārlietu ministri tika apstiprināta [[Baiba Braže]], savukārt K. Kariņš atgriezās darbā Saeimā. K. Kariņš kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču šoreiz netika ievēlēts parlamentā, jo saņēma daudz svītrojumu un palika 6. vietā. 2024. gada jūnijā par apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētāju viņa vietā kļuva valdības vadītāja [[Evika Siliņa]]. Augusta beigās A. K. Kariņš paziņoja par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.08.2024-karins-noliek-saeimas-deputata-mandatu.a566747/|title=Kariņš noliek Saeimas deputāta mandātu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-29|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == Krišjānis Kariņš ir precējies ar ģimenes ārsti Andu Kariņu, viņiem ir četri bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www6.vid.gov.lv/VAD|title=Valsts amatpersonu deklarācijas|last=Kariņš|first=Arturs-Krišjānis|website=www6.vid.gov.lv|access-date=2019-03-23|date=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://www.europarl.europa.eu/members/public/geoSearch/view.do?country=LV&partNumber=1&language=LV&id=96901 Artura Krišjāņa Kariņa biogrāfija Eiropas Parlamenta mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110530135904/http://www.europarl.europa.eu/members/public/geoSearch/view.do?country=LV&partNumber=1&language=LV&id=96901 |date={{dat|2011|05|30||bez}} }} * {{twitter|krisjaniskarins}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Edgars Rinkēvičs]] | virsraksts = [[Latvijas Ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2024|04|10|N}} | pēc = [[Baiba Braže]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Māris Kučinskis]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{dat|2019|01|23|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Evika Siliņa]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Juris Lujāns]] | virsraksts = [[Latvijas Ekonomikas ministrs|Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2004|12|2|N}}—{{dat|2006|04|7|N}} | pēc = [[Aigars Štokenbergs]]}} {{kastes beigas}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Ministru kabinets |list1 = {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{Kariņa 1. Ministru kabinets}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} }} {{Navboxes |title = Eiropas Parlaments |list1 = {{8. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} {{7. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}} }} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Saeima |list1 = {{14. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kariņš, Arturs Krišjānis}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Delavērā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] 75b66eng7jyidqe3wiouw0lfnvwsjgs 0 48459 4290310 4267274 2025-06-07T09:40:32Z Pirags 3757 4290310 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Stanislaw Antoni Szczuka (1652 1654-1710).jpg|thumb|250px|Poļu šļahtičs tradicionālajā sarmatu tērpā (17. gadsimts)]] '''Šļahta''' ({{val|pl|szlachta}}, {{val|lt|šlėkta}}) bija kopējs apzīmējums [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] dižciltīgo ģimeņu piederīgajiem. Uzskata, ka vārds ''šļahta'' ir cēlies no senvācu vārda ''slahta'' ({{val|de|Geschlecht}} — 'dzimta'). Šo dzimtu vīriešus sauca par ''šļahtičiem''. == Vēsture == [[Attēls:Potęga Rzeczypospolitej u zenitu. Złota wolność. Elekcja R.P. 1573.jpg|thumb|300px|left|"Zelta brīvība". Pirmās Polijas-Lietuvas karaļa vēlēšanas 1573. gadā ([[Jans Matejko]])]] Sākotnēji poļu šļahta bija vienīgi karavīru sociālais slānis, kuram, līdzīgi senajām stepju [[klejotāji|klejotāju]] tautām ([[sarmati]]em un [[skiti]]em), bija tiesības tiešā veidā izlemt savas valsts svarīgākos jautājumus un ievēlēt savu karali lielās sanāksmēs ([[Polijas-Lietuvas kopvalsts Seims|Seimos]]), kas parasti notika zem klajas debess. Poļu šļahtičiem nebija uzvārdu līdz pat 16. gadsimta sākumam, viņi tika saukti kristītajā vārdā, tam pievienojot zemes īpašuma vārdu, piemēram, ''Marcins no Secinas'' ({{val|pl|Sieciński}}). Īpašumam mainoties, mainījās arī uzvārds, piemēram, pēc Krasičinas muižas iegūšanas uzvārds ''Secinskis'' kļuva par ''Krasickis''. 1578. gadā iecelt dižciltīgajos varēja vienīgi ar Seima lēmumu. 16. gadsimta vidū šļahta veidoja aptuveni 7 % no valsts iedzīvotāju skaita. Polijas-Lietuvas kopvalstī pat visnabadzīgākajiem šļahtičiem bija tiesības vēlēt karali. Tāpat ikvienam šļahtičam bija veto tiesības seimā un vaivadiju seimikos. Bieži vien šļahtiču balsis pirms vēlēšanām tika iegūtas par naudu un alkoholu. Neapmierinātie šļahtas pārstāvji veidoja konfederācijas, kas reizēm noveda pie ilgstošiem pilsoņu kariem. Līdz pat 18. gadsimta beigām Polijas-Lietuvas kopvalsts muižniekiem bija daudz privilēģiju: ekskluzīvas zemes īpašumtiesības, brīvība no ieslodzījuma pirms tiesas, brīvība no zemes nodokļa, brīvība no ievedmuitas par ārzemēs iegādātām precēm personiskai lietošanai, tiesības iegādāties sāli par zemu cenu utt. Pēc vairāku [[Podolija]]s ebreju dzimtu pāriešanas kristietībā [[1759]]. gadā Polijas-Lietuvas karalis [[Augusts III]] viņiem piešķīra dižciltīgo statusu un dzimtas ģerboņus. Pie šīm dzimtām pieder ''Kwieciński, Majewski, Krzyżanowski, Krysiński un Wołowski''. Sarežģītās attiecības starp monarhiju un šļahtu, kā arī plašās muižniecības privilēģijas bija viens no galvenajiem Polijas-Lietuvas kopvalsts sabrukuma iemesliem 18. gadsimtā. Pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas-Lietuvas sadalīšanas]] starp Vāciju, Austriju un Krieviju [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās šļahtas dzimtām vajadzēja uzrādit dižciltību apliecinošus dokumentus. Tā kā daudzi nabadzīgie šļahtas pārstāvji to nevarēja, viņu dižciltība netika atzīta. Kaut arī novājināti, šļahtiči bija galvenie poļu un lietuviešu [[1830]]. gada un [[1863]]. gada sacelšanās organizatori. Viņu īpašumi tika konfiscēti, viņi paši bieži vien tika izsūtīti uz Sibīriju. 1921. gada Polijas konstitūcija paredzēja šļahtas likvidāciju un titulu noliegšanu, tomēr viņiem bija tiesības paturēt savas muižas. 1935. gada konstitūcijas atcēla titulu lietošanas aizliegumu, arī oficiālajos dokumentos tika ieviesta dižciltīgo uzvārdu rakstība pēc vācu parauga, piemēram, "Bogdans Grāfs Hutens-Čapskis". == Polijas-Lietuvas dižciltīgie mūsdienās == * Lēš, ka kopējais dižciltīgo dzimtu skaits vēl mūsdienās sasniedz 25 000. * Viņu vidū ir ne tikai poļu, lietuviešu, baltkrievu, vācbaltiešu un ukraiņu cilmes dzimtas, bet arī vācu, čehu, slovāku, itāļu, franču, holandiešu, skotu, tatāru, angļu, armēņu un ebreju cilmes dzimtas. === Magnātu dzimtas mūsdienās === * [[Ruriks|Rurika]] dinastijas dzimtas: ''Czetwertyński, Drucki-Lubecki, Massalski, Ogiński, Puzyna;'' * [[Ģedimins|Gedimina]] dinastijas dzimtas: ''Czartoryski, Sanguszko, Woroniecki;'' * lietuviešu dinastiju dzimtas: ''Giedroyć, Radziwiłł, Sapieha''; * vācu un austriešu firstu dzimtas: ''Lubomirski, Poniatowski, Sułkowski''; * krievu kņazu dzimta: ''Światopełk-Mirski''; * prūšu firstu dzimta: ''Radolin''. == Latgales šļahta == Senākās [[Latgale]]s dižciltīgo dzimtas bija cēlušās no pārpoļotiem [[vācbaltieši]]em, kā [[Borhi]] (''Borchowie''), [[Brunovi]] (''Brunnowie''), [[Felkerzāmi]] (''Felkersambowie''), [[Hilzeni]] (''Hylzenowie''), [[Manteifeļi]] (''Manteufflowie''), [[Plāteri|Broeli-Plāteri]] (''Broel-Platerowie''), [[Molu dzimta|Moli]] (''Mohlowie''), [[Rēmeri]] (''Romerowie''), [[Riku dzimta|Riki]] (''Rykowie''), [[Tīzenhauzeni]] (''Tyzenhauzowie''), [[Volfi fon Līdinghauzeni]], [[Plāteri|Zībergi]] (''Zyberkowie'') un citas. Pēc 17. gadsimta ieceļoja arī poļu, lietuviešu un baltkrievu dižciltīgo dzimtas, kā [[Beļinski]] (''Bielińscy''), [[Benislavski]] (''Benisławscy''), [[Bujņicki]] (''Bujniccy''), [[Čapski]] (''Czapscy''), [[Gonsevski]] (''Gąsiewscy''), [[Gračinski]] (''Graczyński''), [[Hodkeviči]] (''Chodkiewiczowie''), [[Jodkovi]] (''Jodkowie''), [[Komorovski]] (''Komorowscy''), [[Kubļicki]] (''Kubliccy''), [[Karņicki]] (''Karniccy''), [[Oskerkovi]] (''Oskierkowie''), [[Pocejovi]] (''Pociejowie''), [[Sapehas]] (''Sapiehowie''), [[Seļicki]] (''Sieliccy''), [[Skirtmanti]] (''Skirmunttowie''), [[Šadurski]] (''Szadurscy''), [[Soltāni]] (''Sołtanowie''), [[Sokolovski]] (''Sokołowscy''), [[Šostakovski]] (''Szostakowscy''), [[Šostovicki]] (''Szostowiccy''), [[Vereščinski]] (''Wereszczyńscy''), [[Volosovski]] (''Wołosowscy''), [[Žebrovski]] (''Żebrowscy'') un citas. Latgales vēsturnieks [[Gustavs Manteifelis]] savā darbā "Polijas Inflanija" Latgales muižniekus raksturoja šādi: "šejienes šļahta runā tīrā poļu valodā, kas nav tik cieta kā Žemaitijā vai tik stiepta kā Lietuvā vai tik samaisīta ar krievu valodu kā daudzviet Baltkrievijā. Tos raksturo izcila viesmīlība, izpalīdzība, patiesums, bez veltīgas lielīšanās un citiem defektiem un pseidoaristokrātiskiem aizspriedumiem"...<ref>Manteuffel, Gustaw. Inflanty Polskie poprzedzone ogólnym rzutem oka na siedmiowiekową przeszłość całych Inflant. Poznań : Żupański, 1879. 166 lpp.</ref> Pēc 1863. gada [[Janvāra sacelšanās]] tika konfiscētas vairāku Latgales šļahtiču muižas, Bujņicku dzimtai piederošā [[Dagda]]s muiža tika nodedzināta. Pēc Pirmā pasaules kara vairums no viņiem izceļoja uz Poliju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://epub.ub.uni-muenchen.de/557/ Marius Zmuda: ''Identität und Abgrenzung. Die polnische „szlachta“ auf der Suche nach ihrem Platz in Europa. 1648—1668''] {{de ikona}} * Lietuviešu [http://www.lyczkowski.net/pl/informator/rejestr-szlachty/szlachta.html šļahtas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180512044111/http://www.lyczkowski.net/pl/informator/rejestr-szlachty/szlachta.html |date={{dat|2018|05|12||bez}} }} (alfabēta saraksti) {{pl ikona}} (baltkrieviski, krieviski) * [https://web.archive.org/web/20080329045306/http://www.szlachta.org/4index.htm Poļu dižciltīgo apvienība] {{Latgales dižciltīgo dzimtas}} {{Lietuvas dižciltīgo dzimtas}} [[Kategorija:Latgales dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:Šļahta]] kncrmjs839qdy3invm04whyw4gdfv1g 4290311 4290310 2025-06-07T09:40:50Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4290311 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Stanislaw Antoni Szczuka (1652 1654-1710).jpg|thumb|250px|Poļu šļahtičs tradicionālajā sarmatu tērpā (17. gadsimts)]] '''Šļahta''' ({{val|pl|szlachta}}, {{val|lt|šlėkta}}) bija kopējs apzīmējums [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] dižciltīgo ģimeņu piederīgajiem. Uzskata, ka vārds ''šļahta'' ir cēlies no senvācu vārda ''slahta'' ({{val|de|Geschlecht}} — 'dzimta'). Šo dzimtu vīriešus sauca par ''šļahtičiem''. == Vēsture == [[Attēls:Potęga Rzeczypospolitej u zenitu. Złota wolność. Elekcja R.P. 1573.jpg|thumb|300px|"Zelta brīvība". Pirmās Polijas-Lietuvas karaļa vēlēšanas 1573. gadā ([[Jans Matejko]])]] Sākotnēji poļu šļahta bija vienīgi karavīru sociālais slānis, kuram, līdzīgi senajām stepju [[klejotāji|klejotāju]] tautām ([[sarmati]]em un [[skiti]]em), bija tiesības tiešā veidā izlemt savas valsts svarīgākos jautājumus un ievēlēt savu karali lielās sanāksmēs ([[Polijas-Lietuvas kopvalsts Seims|Seimos]]), kas parasti notika zem klajas debess. Poļu šļahtičiem nebija uzvārdu līdz pat 16. gadsimta sākumam, viņi tika saukti kristītajā vārdā, tam pievienojot zemes īpašuma vārdu, piemēram, ''Marcins no Secinas'' ({{val|pl|Sieciński}}). Īpašumam mainoties, mainījās arī uzvārds, piemēram, pēc Krasičinas muižas iegūšanas uzvārds ''Secinskis'' kļuva par ''Krasickis''. 1578. gadā iecelt dižciltīgajos varēja vienīgi ar Seima lēmumu. 16. gadsimta vidū šļahta veidoja aptuveni 7 % no valsts iedzīvotāju skaita. Polijas-Lietuvas kopvalstī pat visnabadzīgākajiem šļahtičiem bija tiesības vēlēt karali. Tāpat ikvienam šļahtičam bija veto tiesības seimā un vaivadiju seimikos. Bieži vien šļahtiču balsis pirms vēlēšanām tika iegūtas par naudu un alkoholu. Neapmierinātie šļahtas pārstāvji veidoja konfederācijas, kas reizēm noveda pie ilgstošiem pilsoņu kariem. Līdz pat 18. gadsimta beigām Polijas-Lietuvas kopvalsts muižniekiem bija daudz privilēģiju: ekskluzīvas zemes īpašumtiesības, brīvība no ieslodzījuma pirms tiesas, brīvība no zemes nodokļa, brīvība no ievedmuitas par ārzemēs iegādātām precēm personiskai lietošanai, tiesības iegādāties sāli par zemu cenu utt. Pēc vairāku [[Podolija]]s ebreju dzimtu pāriešanas kristietībā [[1759]]. gadā Polijas-Lietuvas karalis [[Augusts III]] viņiem piešķīra dižciltīgo statusu un dzimtas ģerboņus. Pie šīm dzimtām pieder ''Kwieciński, Majewski, Krzyżanowski, Krysiński un Wołowski''. Sarežģītās attiecības starp monarhiju un šļahtu, kā arī plašās muižniecības privilēģijas bija viens no galvenajiem Polijas-Lietuvas kopvalsts sabrukuma iemesliem 18. gadsimtā. Pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas-Lietuvas sadalīšanas]] starp Vāciju, Austriju un Krieviju [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās šļahtas dzimtām vajadzēja uzrādit dižciltību apliecinošus dokumentus. Tā kā daudzi nabadzīgie šļahtas pārstāvji to nevarēja, viņu dižciltība netika atzīta. Kaut arī novājināti, šļahtiči bija galvenie poļu un lietuviešu [[1830]]. gada un [[1863]]. gada sacelšanās organizatori. Viņu īpašumi tika konfiscēti, viņi paši bieži vien tika izsūtīti uz Sibīriju. 1921. gada Polijas konstitūcija paredzēja šļahtas likvidāciju un titulu noliegšanu, tomēr viņiem bija tiesības paturēt savas muižas. 1935. gada konstitūcijas atcēla titulu lietošanas aizliegumu, arī oficiālajos dokumentos tika ieviesta dižciltīgo uzvārdu rakstība pēc vācu parauga, piemēram, "Bogdans Grāfs Hutens-Čapskis". == Polijas-Lietuvas dižciltīgie mūsdienās == * Lēš, ka kopējais dižciltīgo dzimtu skaits vēl mūsdienās sasniedz 25 000. * Viņu vidū ir ne tikai poļu, lietuviešu, baltkrievu, vācbaltiešu un ukraiņu cilmes dzimtas, bet arī vācu, čehu, slovāku, itāļu, franču, holandiešu, skotu, tatāru, angļu, armēņu un ebreju cilmes dzimtas. === Magnātu dzimtas mūsdienās === * [[Ruriks|Rurika]] dinastijas dzimtas: ''Czetwertyński, Drucki-Lubecki, Massalski, Ogiński, Puzyna;'' * [[Ģedimins|Gedimina]] dinastijas dzimtas: ''Czartoryski, Sanguszko, Woroniecki;'' * lietuviešu dinastiju dzimtas: ''Giedroyć, Radziwiłł, Sapieha''; * vācu un austriešu firstu dzimtas: ''Lubomirski, Poniatowski, Sułkowski''; * krievu kņazu dzimta: ''Światopełk-Mirski''; * prūšu firstu dzimta: ''Radolin''. == Latgales šļahta == Senākās [[Latgale]]s dižciltīgo dzimtas bija cēlušās no pārpoļotiem [[vācbaltieši]]em, kā [[Borhi]] (''Borchowie''), [[Brunovi]] (''Brunnowie''), [[Felkerzāmi]] (''Felkersambowie''), [[Hilzeni]] (''Hylzenowie''), [[Manteifeļi]] (''Manteufflowie''), [[Plāteri|Broeli-Plāteri]] (''Broel-Platerowie''), [[Molu dzimta|Moli]] (''Mohlowie''), [[Rēmeri]] (''Romerowie''), [[Riku dzimta|Riki]] (''Rykowie''), [[Tīzenhauzeni]] (''Tyzenhauzowie''), [[Volfi fon Līdinghauzeni]], [[Plāteri|Zībergi]] (''Zyberkowie'') un citas. Pēc 17. gadsimta ieceļoja arī poļu, lietuviešu un baltkrievu dižciltīgo dzimtas, kā [[Beļinski]] (''Bielińscy''), [[Benislavski]] (''Benisławscy''), [[Bujņicki]] (''Bujniccy''), [[Čapski]] (''Czapscy''), [[Gonsevski]] (''Gąsiewscy''), [[Gračinski]] (''Graczyński''), [[Hodkeviči]] (''Chodkiewiczowie''), [[Jodkovi]] (''Jodkowie''), [[Komorovski]] (''Komorowscy''), [[Kubļicki]] (''Kubliccy''), [[Karņicki]] (''Karniccy''), [[Oskerkovi]] (''Oskierkowie''), [[Pocejovi]] (''Pociejowie''), [[Sapehas]] (''Sapiehowie''), [[Seļicki]] (''Sieliccy''), [[Skirtmanti]] (''Skirmunttowie''), [[Šadurski]] (''Szadurscy''), [[Soltāni]] (''Sołtanowie''), [[Sokolovski]] (''Sokołowscy''), [[Šostakovski]] (''Szostakowscy''), [[Šostovicki]] (''Szostowiccy''), [[Vereščinski]] (''Wereszczyńscy''), [[Volosovski]] (''Wołosowscy''), [[Žebrovski]] (''Żebrowscy'') un citas. Latgales vēsturnieks [[Gustavs Manteifelis]] savā darbā "Polijas Inflanija" Latgales muižniekus raksturoja šādi: "šejienes šļahta runā tīrā poļu valodā, kas nav tik cieta kā Žemaitijā vai tik stiepta kā Lietuvā vai tik samaisīta ar krievu valodu kā daudzviet Baltkrievijā. Tos raksturo izcila viesmīlība, izpalīdzība, patiesums, bez veltīgas lielīšanās un citiem defektiem un pseidoaristokrātiskiem aizspriedumiem"...<ref>Manteuffel, Gustaw. Inflanty Polskie poprzedzone ogólnym rzutem oka na siedmiowiekową przeszłość całych Inflant. Poznań : Żupański, 1879. 166 lpp.</ref> Pēc 1863. gada [[Janvāra sacelšanās]] tika konfiscētas vairāku Latgales šļahtiču muižas, Bujņicku dzimtai piederošā [[Dagda]]s muiža tika nodedzināta. Pēc Pirmā pasaules kara vairums no viņiem izceļoja uz Poliju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://epub.ub.uni-muenchen.de/557/ Marius Zmuda: ''Identität und Abgrenzung. Die polnische „szlachta“ auf der Suche nach ihrem Platz in Europa. 1648—1668''] {{de ikona}} * Lietuviešu [http://www.lyczkowski.net/pl/informator/rejestr-szlachty/szlachta.html šļahtas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180512044111/http://www.lyczkowski.net/pl/informator/rejestr-szlachty/szlachta.html |date={{dat|2018|05|12||bez}} }} (alfabēta saraksti) {{pl ikona}} (baltkrieviski, krieviski) * [https://web.archive.org/web/20080329045306/http://www.szlachta.org/4index.htm Poļu dižciltīgo apvienība] {{Latgales dižciltīgo dzimtas}} {{Lietuvas dižciltīgo dzimtas}} [[Kategorija:Latgales dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Latgales vēsture]] [[Kategorija:Šļahta]] obb0dvui84bj0fhjyh9ksoch9dg9fa4 0 49630 4290085 4280771 2025-06-06T18:09:12Z Baisulis 11523 /* 1980. gadi */ precizējums..... 4290085 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] "Labākā aktrise galvenajā lomā" | current_awards = | image = Mikey Madison at the 2024 New York Film Festival 2 (cropped 3).jpg | alt = | caption = [[97. Kinoakadēmijas balva|2024. gada balvas]] ieguvēja [[Maikija Medisone]] | description = "labāko aktrises sniegumu galvenajā lomā" | presenter = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] | country = {{USA}} | year = 1929 | website = {{URL|http://www.oscars.org}} }} '''Kinoakadēmijas balva "Labākā aktrise galvenajā lomā"''' jeb "Oskara" balva labākajai aktrisei galvenajā lomā tiek pasniegta katru gadu.<ref name="Oscars1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |title=Rule One: Award Definitions |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2014|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140609213243/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule01.html |date={{dat|2014|06|09||bez}} }}</ref> Nominācijas izvirza tikai tie Kinoakadēmijas locekļi, kas paši ir vai nu aktieri vai aktrises, bet uzvarētāju izvēlas visi Kinoakadēmijas locekļi.<ref name="Oscars6">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html |title=Rule Six: Special Rules for the Acting Awards |accessdate=August 30, 2013 |work=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |publisher=AMPAS |archive-date={{dat|2013|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131224005853/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131224005853/http://www.oscars.org/awards/academyawards/rules/86/rule06.html |date={{dat|2013|12|24||bez}} }}</ref> 1968. gadā balva tika pasniegta divām aktrisēm — [[Ketrina Hepbērna|Ketrinai Hepbērnai]] un [[Bārbra Streisande|Bārbrai Streisandei]] —, jo balsošanā abas aktrises ieguva vienādu balsu skaitu. == Balvas ieguvējas == [[Attēls:Janet_Gaynor_Argentinean_Magazine_AD.jpg|alt=|thumb|163x163px|[[Dženeta Geinore]] bija pirmā šīs balvas ieguvēja]] [[Attēls:Mary_Pickford_cph.3c17995u.jpg|thumb|152x152px|[[Mērija Pikforda]] balvu saņēma 1929. gadā]] === 1920. gadi === {| class="wikitable sortable" border="2" cellpadding="4" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:25%;" |Aktrise ! scope="col" style="width:70%;" |Filma |- ! rowspan="3" scope="row" style="text-align:center" |'''1927/28''' {{small|[[1. Kinoakadēmijas balva|(1.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Dženeta Geinore]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[7th Heaven]][[Street Angel]][[Sunrise: A Song of Two Humans]]''''' |- |[[Luīze Dresere]] |''[[A Ship Comes In]]'' |- |[[Glorija Svansone]] |''[[Sadie Thompson]]'' |- ! rowspan="6" scope="row" style="text-align:center" |'''1928/29''' {{small|[[2. Kinoakadēmijas balva|(2.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Mērija Pikforda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Koķete (filma)|Koķete]]" (''Coquette'')''' |- |[[Ruta Četertone]] |''[[Madame X]]'' |- |[[Betija Kompsone]] |''[[The Barker]]'' |- |[[Džīna Īgelsa]] |''[[The Letter]]'' |- |[[Korina Grifita]] |''[[The Divine Lady]]'' |- |[[Besija Lava]] |"[[Brodvejas melodija]]" |- |} === 1930. gadi === [[Attēls:Katharine Hepburn publicity photograph.jpg|alt=|thumb|150x150px|[[Ketrina Hepbērna]] ir saņēmusi visvairāk balvas šajā kategorijā (1933., 1967., 1968. un 1981. gadā)]] [[Attēls:Claudette_Colbert_1931.jpg|alt=|thumb|156x156px|[[Klodeta Kolbēra]] balvu saņēma 1934. gadā]] [[Attēls:Bette_Davis_-_Photoplay,_June_1938.jpg|alt=|thumb|161x161px|[[Beta Deivisa]] balvu ir saņēmusi gan 1935., gan 1938. gadā]] [[Attēls:Luise_Rainer_-_1941.jpg|alt=|thumb|166x166px|[[Luīze Rainere]] balvu saņēma divus gadus pēc kārtas, 1936. un 1937. gadā]] [[Attēls:Vivien_Leigh_Scarlet.jpg|alt=|thumb|148x148px|[[Vivjena Lī]] balvu ir saņēmusi divreiz, 1939. un 1951. gadā]] {| class="wikitable sortable" border="2" cellpadding="4" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:25%;" |Aktrise ! scope="col" style="width:70%;" |Filma |- ! rowspan="6" scope="row" style="text-align:center" |'''1929/30''' {{small|[[3. Kinoakadēmijas balva|(3.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Norma Šīrere]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Šķirtene (filma)|Šķirtene]]" (''The Divorcee'')''' |- |[[Nensija Kerola]] |''[[The Devil's Holiday]]'' |- |[[Ruta Četertone]] |''[[Sarah and Son]]'' |- |[[Grēta Garbo]] |''[[Anna ChristieRomance]]'' |- |[[Norma Šīrere]] |''[[Their Own Desire]]'' |- |[[Glorija Svansone]] |''[[The Trespasser]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1930/31''' {{small|[[4. Kinoakadēmijas balva|(4.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Marija Dreslere]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mīna un Bils]]" (''Min and Bill'')''' |- |[[Marlēna Dītriha]] |''[[Morocco]]'' |- |[[Airīna Danna]] |"[[Simarons]]" (''Cimarron'') |- |[[Anna Hārdinga]] |[[Holiday (filma)|''Holiday'']] |- |[[Norma Šīrere]] |''[[A Free Soul]]'' |- ! rowspan="3" scope="row" style="text-align:center" |'''1931/32''' {{small|[[5. Kinoakadēmijas balva|(5.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Helēna Heisa]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Madelonas Klodē grēks]]" (''The Sin of Madelon Claudet'')''' |- |[[Marija Dreslere]] |[[Emma (1932. gada filma)|''Emma'']] |- |[[Linna Fonteina]] |''[[The Guardsman]]'' |- ! rowspan="3" scope="row" style="text-align:center" |'''1932/33''' {{small|[[6. Kinoakadēmijas balva|(6.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ketrina Hepbērna]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Agrā slava]]" (''Morning Glory'')''' |- |[[Meja Robsone]] |''[[Lady for a Day]]'' |- |[[Daiena Vinjarda]] |''[[Cavalcade]]'' |- ! rowspan="4" scope="row" style="text-align:center" |'''1934''' {{small|[[7. Kinoakadēmijas balva|(7.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Klodeta Kolbēra]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tas notika kādā naktī]]"''' |- |[[Greisa Mūra]] |''[[One Night of Love]]'' |- |[[Norma Šīrere]] |''[[The Barretts of Wimpole Street]]'' |- |[[Beta Deivisa]] |"[[Cilvēcisko kaislību jūgs]]" (''Of Human Bondage'') |- ! rowspan="6" scope="row" style="text-align:center" |'''1935''' {{small|[[8. Kinoakadēmijas balva|(8.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Beta Deivisa]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Bīstamā]]" (''Dangerous'')''' |- |[[Elizabete Bergnere]] |''[[Escape Me Never]]'' |- |[[Klodeta Kolbēra]] |''[[Private Worlds]]'' |- |[[Ketrina Hepbērna]] |''[[Alice Adams]]'' |- |[[Miriama Hopkinsa]] |''[[Becky Sharp]]'' |- |[[Merle Oberona]] |''[[The Dark Angel]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1936''' {{small|[[9. Kinoakadēmijas balva|(9.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Luīze Rainere]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dižais Zigfelds]]" (''The Great Ziegfeld'')''' |- |[[Airīna Danna]] |''[[Theodora Goes Wild]]'' |- |[[Gledisa Džordža]] |''[[Valiant Is the Word for Carrie]]'' |- |[[Kerola Lombarda]] |''[[My Man Godfrey]]'' |- |[[Norma Šīrere]] |"[[Romeo un Džuljeta (1936. gada filma)|Romeo un Džuljeta]]" (''Romeo and Juliet'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1937''' {{small|[[10. Kinoakadēmijas balva|(10.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Luīze Rainere]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[The Good Earth]]''''' |- |[[Airīna Danna]] |"[[Briesmīgā patiesība]]" |- |[[Grēta Garbo]] |"[[Kamēliju dāma]]" (''Camille'') |- |[[Dženeta Geinore]] |"[[Zvaigzne ir dzimusi (1937. gada filma)|Zvaigzne ir dzimusi]]" (''A Star is Born'') |- |[[Bārbara Stenvika]] |''[[Stella Dallas]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1938''' {{small|[[11. Kinoakadēmijas balva|(11.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Beta Deivisa]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Džezebele]]" (''Jezebel'')''' |- |[[Feja Beintere]] |''[[White Banners]]'' |- |[[Vendija Hillere]] |''[[Pygmalion]]'' |- |[[Norma Šīrere]] |"[[Marija Antuanete (1938. gada filma)|Marija Antuanete]]" (''Marie Antoinette'') |- |[[Mārgareta Salivana]] |''[[Three Comrades]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1939''' {{small|[[12. Kinoakadēmijas balva|(12.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Vivjena Lī]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]"''' |- |[[Beta Deivisa]] |"[[Tumšā uzvara]]" (''Dark Victory'') |- |[[Airīna Danna]] |''[[Love Affair]]'' |- |[[Grēta Garbo]] |''[[Ninotchka]]'' |- |[[Grīra Gārsone]] |''[[Goodbye, Mr. Chips]]'' |- |} === 1940. gadi === [[Attēls:Joan_Fontaine_in_1943.jpg|alt=|thumb|160x160px|[[Džoana Fonteina]] balvu saņēma 1941. gadā]] [[Attēls:Greer_Garson-publicity.JPG|thumb|151x151px|[[Grīra Gārsone]] balvu saņēma 1942. gadā]] [[Attēls:Ingrid_Bergman,_Gaslight_1944.jpg|thumb|149x149px|[[Ingrīda Bergmane]] balvu saņēma gan 1944., gan 1956. gadā]] [[Attēls:Joan-crawford-photo-u36.webp|thumb|160x160px|[[Džoana Kroforda]] balvu saņēma 1945. gadā]] [[Attēls:Olivia_DeHavilland-2.JPG|alt=|thumb|172x172px|[[Olīvija de Hevilenda]] balvu saņēma gan 1946., gan 1949. gadā]] [[Attēls:Loretta_young_studio_portrait.jpg|thumb|143x143px|[[Loreta Janga]] balvu saņēma 1947. gadā]] {| class="wikitable sortable" border="2" cellpadding="4" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:25%;" |Aktrise ! scope="col" style="width:70%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1940''' {{small|[[13. Kinoakadēmijas balva|(13.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džindžera Rodžersa]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Kitija Foila]]" (''Kitty Foyle'')''' |- |[[Beta Deivisa]] |"[[Vēstule (filma)|Vēstule]]" (''The Letter'') |- |[[Džoana Fonteina]] |"[[Rebeka (filma)|Rebeka]]" |- |[[Ketrina Hepbērna]] |"[[Filadelfijas stāsts]]" |- |[[Marta Skota]] |''[[Our Town]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1941''' {{small|[[14. Kinoakadēmijas balva|(14.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džoana Fonteina]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Aizdomas]]" (''Suspicion'')''' |- |[[Beta Deivisa]] |"[[Lapsiņas (filma)|Lapsiņas]]" (''The Little Foxes'') |- |[[Olīvija de Hevilenda]] |''[[Hold Back the Dawn]]'' |- |[[Grīra Gārsone]] |''[[Blossoms in the Dust]]'' |- |[[Bārbara Stenvika]] |''[[Ball of Fire]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1942''' {{small|[[15. Kinoakadēmijas balva|(15.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Grīra Gārsone]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Minivera kundze (filma)|Minivera kundze]]" (''Mrs. Miniver'')''' |- |[[Beta Deivisa]] |''[[Now, Voyager]]'' |- |[[Ketrina Hepbērna]] |''[[Woman of the Year]]'' |- |[[Rozalinda Rasela]] |''[[My Sister Eileen]]'' |- |[[Terēza Raita]] |"[[Jenkiju lepnums]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1943''' {{small|[[16. Kinoakadēmijas balva|(16.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Dženifere Džonsa]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Bernadetas dziesma]]" (''The Song of Bernadette'')''' |- |[[Džīna Artura]] |''[[The More the Merrier]]'' |- |[[Ingrīda Bergmane]] |"[[Kam zvanīs zvans]]" (''For Whom the Bell Tolls'') |- |[[Džoana Fonteina]] |''[[The Constant Nymph]]'' |- |[[Grīra Gārsone]] |''[[Madame Curie]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1944''' {{small|[[17. Kinoakadēmijas balva|(17.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ingrīda Bergmane]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Gāzes gaisma]]"''' |- |[[Klodeta Kolbēra]] |''[[Since You Went Away]]'' |- |[[Beta Deivisa]] |"[[Misters Skefingtons]]" (''Mr. Skeffington'') |- |[[Grīra Gārsone]] |''[[Mrs. Parkington]]'' |- |[[Bārbara Stenvika]] |"[[Dubultā apdrošināšana]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1945''' {{small|[[18. Kinoakadēmijas balva|(18.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džoana Kroforda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mildreda Pīrsa]]" (''Mildred Pierce'')''' |- |[[Ingrīda Bergmane]] |''[[The Bells of St. Mary's]]'' |- |[[Grīra Gārsone]] |''[[The Valley of Decision]]'' |- |[[Dženifere Džonsa]] |''[[Love Letters]]'' |- |[[Džīna Tīrnija]] |''[[Leave Her to Heaven]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1946''' {{small|[[19. Kinoakadēmijas balva|(19.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Olīvija de Hevilenda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Katram savs]]" (''To Each His Own'')''' |- |[[Selija Džonsone]] |"[[Īsā tikšanās]]" (''Brief Encounter'') |- |[[Dženifere Džonsa]] |''[[Duel in the Sun]]'' |- |[[Rozalinda Rasela]] |''[[Sister Kenny]]'' |- |[[Džeina Vaimena]] |''[[The Yearling]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1947''' {{small|[[20. Kinoakadēmijas balva|(20.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Loreta Janga]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Fermera meita]]" (''The Farmer's Daughter'')''' |- |[[Džoana Kroforda]] |[[Possessed (filma)|''Possessed'']] |- |[[Sūzana Heivorda]] |''[[Smash-Up, the Story of a Woman]]'' |- |[[Dorotija Makgvaira]] |"[[Džentlmeņu vienošanās]]" (''Gentleman's Agreement'') |- |[[Rozalinda Rasela]] |''[[Mourning Becomes Electra]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1948''' {{small|[[21. Kinoakadēmijas balva|(21.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeina Vaimena]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Johnny Belinda]]''''' |- |[[Ingrīda Bergmane]] |"[[Žanna d'Arka (filma)|Žanna d'Arka]]" (''Joan of Arc'') |- |[[Olīvija de Hevilenda]] |''[[The Snake Pit]]'' |- |[[Airīna Danna]] |''[[I Remember Mama]]'' |- |[[Bārbara Stenvika]] |''[[Sorry, Wrong Number]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1949''' {{small|[[22. Kinoakadēmijas balva|(22.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Olīvija de Hevilenda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mantiniece (filma)|Mantiniece]]" (''The Heiress'')''' |- |[[Džīna Kreina]] |''[[Pinky]]'' |- |[[Sūzana Heivorda]] |''[[My Foolish Heart]]'' |- |[[Debora Kāra]] |''[[Edward, My Son]]'' |- |[[Loreta Janga]] |''[[Come to the Stable]]'' |- |} === 1950. gadi === [[Attēls:Shirley_Booth_1950.JPG|thumb|155x155px|[[Šērlija Būta]] balvu saņēma 1952. gadā]] [[Attēls:Audrey_Hepburn_1956.jpg|thumb|144x144px|[[Odrija Hepbērna]] balvu saņēma 1953. gadā]] [[Attēls:Grace_Kelly_1956.jpg|thumb|139x139px|[[Greisa Kellija]] balvu saņēma 1954. gadā]] [[Attēls:Susan_Hayward_-_1940s.jpg|thumb|159x159px|[[Sūzana Heivorda]] balvu saņēma 1958. gadā]] [[Attēls:Signoret_Harcourt_1947.jpg|thumb|167x167px|[[Simona Sinjorē]] balvu saņēma 1959. gadā]] {| class="wikitable sortable" border="2" cellpadding="4" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:25%;" |Aktrise ! scope="col" style="width:70%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1950''' {{small|[[23. Kinoakadēmijas balva|(23.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džūdija Holideja]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dzimusi vakardien]]"''' |- |[[Anna Bakstera]] | rowspan="2" |"[[Viss par Ievu]]" |- |[[Beta Deivisa]] |- |[[Eleanora Pārkere]] |''[[Caged]]'' |- |[[Glorija Svansone]] |"[[Sanseta bulvāris]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1951''' {{small|[[24. Kinoakadēmijas balva|(24.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Vivjena Lī]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]"''' |- |[[Ketrina Hepbērna]] |"[[Āfrikas karaliene (filma)|Āfrikas karaliene]]" (''The African Queen'') |- |[[Eleanora Pārkere]] |''[[Detective Story]]'' |- |[[Šellija Vintersa]] |"[[Vieta zem saules]]" (''A Place in the Sun'') |- |[[Džeina Vaimena]] |''[[The Blue Veil]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1952''' {{small|[[25. Kinoakadēmijas balva|(25.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Šērlija Būta]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Come Back, Little Sheba]]''''' |- |[[Džoana Kroforda]] |''[[Sudden Fear]]'' |- |[[Beta Deivisa]] |[[The Star (filma)|''The Star'']] |- |[[Džūlija Herisa]] |''[[The Member of the Wedding]]'' |- |[[Sūzana Heivorda]] |''[[With a Song in My Heart]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1953''' {{small|[[26. Kinoakadēmijas balva|(26.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Odrija Hepbērna]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Romas brīvdienas]]" (''Roman Holiday'')''' |- |[[Leslija Kērona]] |''[[Lili]]'' |- |[[Eiva Gārdnere]] |''[[Mogambo]]'' |- |[[Debora Kāra]] |"[[No šejienes līdz bezgalībai]]" |- |[[Megija Maknamara]] |''[[The Moon Is Blue]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1954''' {{small|[[27. Kinoakadēmijas balva|(27.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Greisa Kellija]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Lauku meitene]]" (''The Country Girl'')''' |- |[[Dorotija Dandridža]] |''[[Carmen Jones]]'' |- |[[Džūdija Gārlenda]] |"[[Zvaigzne ir dzimusi (1954. gada filma)|Zvaigzne ir dzimusi]]" (''A Star is Born'') |- |[[Odrija Hepbērna]] |''[[Sabrina]]'' |- |[[Džeina Vaimena]] |''[[Magnificent Obsession]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1955''' {{small|[[28. Kinoakadēmijas balva|(28.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Anna Manjāni]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tetovētā roze (filma)|Tetovētā roze]]" (''The Rose Tattoo'')''' |- |[[Sūzana Heivorda]] |''[[I'll Cry Tomorrow]]'' |- |[[Ketrina Hepbērna]] |''[[Summertime]]'' |- |[[Dženifere Džonsa]] |''[[Love is a Many-Splendored Thing]]'' |- |[[Eleanora Pārkere]] |''[[Interrupted Melody]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1956''' {{small|[[29. Kinoakadēmijas balva|(29.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ingrīda Bergmane]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Anastasija (filma)|Anastasija]]" (''Anastasia'')''' |- |[[Kerola Beikere]] |''[[Baby Doll]]'' |- |[[Ketrina Hepbērna]] |''[[The Rainmaker (1956. gada filma)|The Rainmaker]]'' |- |[[Nensija Kellija]] |''[[The Bad Seed]]'' |- |[[Debora Kāra]] |"[[Karalis un es]]" (''The King and I'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1957''' {{small|[[30. Kinoakadēmijas balva|(30.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džoana Vūdvorda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Ievas trīs sejas]]" (''The Three Faces of Eve'')''' |- |[[Debora Kāra]] |''[[Heaven Knows, Mr. Allison]]'' |- |[[Anna Manjāni]] |''[[Wild Is the Wind]]'' |- |[[Elizabete Teilore]] |"[[Reintrī apgabals]]" (''Raintree County'') |- |[[Lana Tērnere]] |''[[Peyton Place]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1958''' {{small|[[31. Kinoakadēmijas balva|(31.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Sūzana Heivorda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Es gribu dzīvot!]]" (''I Want to Live!'')''' |- |[[Debora Kāra]] |''[[Separate Tables]]'' |- |[[Šērlija Makleina]] |''[[Some Came Running]]'' |- |[[Rozalinda Rasela]] |''[[Auntie Mame]]'' |- |[[Elizabete Teilore]] |"[[Kaķis uz nokaitēta skārda jumta]]" (''Cat on a Hot Tin Roof'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1959''' {{small|[[32. Kinoakadēmijas balva|(32.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Simona Sinjorē]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Room at the Top]]''''' |- |[[Dorisa Deja]] |''[[Pillow Talk]]'' |- |[[Odrija Hepbērna]] |''[[The Nun's Story]]'' |- |[[Ketrina Hepbērna]] | rowspan="2" |"[[Pēkšņi, pagājušajā vasarā]]" (''Suddenly'', ''Last Summer'') |- |[[Elizabete Teilore]] |- |} === 1960. gadi === [[Attēls:Elizabeth_Taylor,_late_1950s.jpg|thumb|156x156px|[[Elizabete Teilore]] balvu saņēma gan 1960., gan 1966. gadā]] [[Attēls:Sophia_Loren_-_1959.jpg|alt=|thumb|149x149px|[[Sofija Lorena]] balvu saņēma 1961. gadā]] [[Attēls:Anne_Bancroft_1952.jpg|thumb|150x150px|[[Anna Bankrofta]] balvu saņēma 1962. gadā]] [[Attēls:Julie_Andrews_Robert_Goulet_Richard_Burton_Camelot_1960_(cropped).JPG|alt=|thumb|170x170px|[[Džūlija Endrūsa]] balvu saņēma 1964. gadā]] [[Attēls:Dame_Maggie_Smith_(retouched)_(cropped).jpg|thumb|160x160px|[[Megija Smita]] balvu saņēma 1969. gadā]] {| class="wikitable sortable" border="2" cellpadding="4" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:25%;" |Aktrise ! scope="col" style="width:70%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1960''' {{small|[[33. Kinoakadēmijas balva|(33.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Elizabete Teilore]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[BUtterfield 8]]''''' |- |[[Grīra Gārsone]] |''[[Sunrise at Campobello]]'' |- |[[Debora Kāra]] |''[[The Sundowners]]'' |- |[[Šērlija Makleina]] |"[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]" |- |[[Melina Merkuri]] |''[[Never on Sunday]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1961''' {{small|[[34. Kinoakadēmijas balva|(34.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Sofija Lorena]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Divas sievietes]]" (''Two Women'')''' |- |[[Odrija Hepbērna]] |"[[Brokastis pie "Tifanija"]]" |- |[[Paipera Lorija]] |"[[Blēdis]]" (''The Hustler'') |- |[[Džeraldīna Peidža]] |''[[Summer and Smoke]]'' |- |[[Natālija Vuda]] |''[[Splendor in the Grass]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1962''' {{small|[[35. Kinoakadēmijas balva|(35.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Anna Bankrofta]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[The Miracle Worker]]''''' |- |[[Beta Deivisa]] |"[[Kas notika ar mazulīti Džeinu?]]" |- |[[Ketrina Hepbērna]] |''[[Long Day's Journey into Night]]'' |- |[[Džeraldīna Peidža]] |''[[Sweet Bird of Youth]]'' |- |[[Lī Remika]] |''[[Days of Wine and Roses (film)|Days of Wine and Roses]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1963''' {{small|[[36. Kinoakadēmijas balva|(36.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Patrīcija Nīla]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Hud (1963 film)|Hud]]''''' |- |[[Leslī Karona]] |''[[The L-Shaped Room]]'' |- |[[Šērlija Makleina]] |''[[Irma la Douce]]'' |- |[[Reičela Robertsa]] |''[[This Sporting Life]]'' |- |[[Natālija Vuda]] |''[[Love with the Proper Stranger]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1964''' {{small|[[37. Kinoakadēmijas balva|(37.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džūlija Endrūsa]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mērija Popinsa (filma)|Mērija Popinsa]]"''' |- |[[Anna Bankrofta]] |''[[The Pumpkin Eater]]'' |- |[[Sofija Lorena]] |"[[Laulības itāļu gaumē]]" (''Matrimonio all'italiana'') |- |[[Debija Renoldsa]] |''[[The Unsinkable Molly Brown]]'' |- |[[Kima Stenlija]] |''[[Séance on a Wet Afternoon]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1965''' {{small|[[38. Kinoakadēmijas balva|(38.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džūlija Kristija]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dārgā]]" (''Darling'')''' |- |[[Džūlija Endrūsa]] |"[[Mūzikas skaņas]]" |- |[[Samanta Egara]] |''[[The Collector]]'' |- |[[Elizabete Hartmane]] |''[[A Patch of Blue]]'' |- |[[Simona Sinjorē]] |''[[Ship of Fools]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1966''' {{small|[[39. Kinoakadēmijas balva|(39.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Elizabete Teilore]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]"''' |- |[[Anuka Emē]] |"[[Vīrietis un sieviete]]" (''Un homme et une femme'') |- |[[Ida Kaminska]] |''[[The Shop on Main Street]]'' |- |[[Linna Redgreiva]] |''[[Georgy Girl]]'' |- |[[Vanesa Redgreiva]] |''[[Morgan!]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1967''' {{small|[[40. Kinoakadēmijas balva|(40.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ketrina Hepbērna]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Uzmini, kurš nāks vakariņās]]"''' |- |[[Anna Bankrofta]] |"[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" |- |[[Feja Danaveja]] |"[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]" (''Bonnie and Clyde'') |- |[[Edīte Evansa]] |''[[The Whisperers]]'' |- |[[Odrija Hepbērna]] |''[[Wait Until Dark]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1968''' {{small|[[41. Kinoakadēmijas balva|(41.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ketrina Hepbērna]]''' (dalīts) | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Lauva ziemā]]"''' |- | style="background:#FAEB86;" |'''[[Bārbra Streisande]]''' (dalīts) | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Smieklīgais skuķis (filma)|Smieklīgais skuķis]]" (''Funny Girl'')''' |- |[[Patrīcija Nīla]] |''[[The Subject Was Roses]]'' |- |[[Vanesa Redgreiva]] |''[[Isadora]]'' |- |[[Džoanna Vudvarda]] |''[[Rachel, Rachel]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1969''' {{small|[[42. Kinoakadēmijas balva|(42.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Megija Smita]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[The Prime of Miss Jean Brodie]]''''' |- |[[Ženevjēva Bužo]] |''[[Anne of the Thousand Days]]'' |- |[[Džeina Fonda]] |"[[Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?]]" |- |[[Laiza Minelli]] |''[[The Sterile Cuckoo]]'' |- |[[Džīna Simonsa]] |''[[The Happy Ending]]'' |- |} === 1970. gadi === [[Attēls:Glenda_Jackson.JPG|alt=|thumb|161x161px|[[Glenda Džeksone]] balvu saņēma gan 1970., gan 1973. gadā]] [[Attēls:Jane_Fonda_1963.jpg|alt=|thumb|166x166px|[[Džeina Fonda]] balvu saņēma gan 1971., gan 1978. gadā]] [[Attēls:Liza_Minnelli_Publicity_1973.jpg|thumb|148x148px|[[Laiza Minelli]] balvu saņēma 1972. gadā]] [[Attēls:Louise_Fletcher_1959_crop.jpg|thumb|152x152px|[[Luīze Flečere]] balvu saņēma 1975. gadā]] [[Attēls:Faye_Dunaway_-_1971_-_PBS.JPG|thumb|159x159px|[[Feja Danaveja]] balvu saņēma 1976. gadā]] [[Attēls:Diane_Keaton_2012-1_(cropped).jpg|thumb|163x163px|[[Daiena Kītone]] balvu saņēma 1977. gadā]] [[Attēls:Sally_Field_(11205)_(cropped).jpg|alt=|thumb|160x160px|[[Sallija Fīlda]] balvu saņēma gan 1979., gan 1984. gadā]] {| class="wikitable sortable" border="2" cellpadding="4" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:25%;" |Aktrise ! scope="col" style="width:70%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1970''' {{small|[[43. Kinoakadēmijas balva|(43.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Glenda Džeksone]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Iemīlējušās sievietes]]" (''Women in Love'')''' |- |[[Džeina Aleksandra]] |''[[The Great White Hope]]'' |- |[[Ali Makgrova]] |"[[Mīlas stāsts]]" (''Love Story'') |- |[[Sāra Mailsa]] |''[[Ryan's Daughter]]'' |- |[[Kerija Snodgresa]] |''[[Diary of a Mad Housewife]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1971''' {{small|[[44. Kinoakadēmijas balva|(44.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeina Fonda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Klute]]''''' |- |[[Džūlija Kristija]] |''[[McCabe & Mrs. Miller]]'' |- |[[Glenda Džeksone]] |''[[Sunday Bloody Sunday]]'' |- |[[Vanesa Redgreiva]] |''[[Mary, Queen of Scots]]'' |- |[[Dženeta Sazmena]] |''[[Nicholas and Alexandra]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1972''' {{small|[[45. Kinoakadēmijas balva|(45.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Laiza Minelli]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Kabarē (filma)|Kabarē]]" (''Cabaret'')''' |- |[[Daiena Rosa]] |''[[Lady Sings the Blues]]'' |- |[[Megija Smita]] |''[[Travels with My Aunt]]'' |- |[[Sislija Taisone]] |''[[Sounder]]'' |- |[[Līva Ulmane]] |''[[The Emigrants]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1973''' {{small|[[46. Kinoakadēmijas balva|(46.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Glenda Džeksone]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[A Touch of Class]]''''' |- |[[Elena Bērstina]] |"[[Sātana izdzinējs]]" |- |[[Mārša Meisone]] |''[[Cinderella Liberty]]'' |- |[[Bārbra Streisande]] |"[[Tādi mēs bijām]]" |- |[[Džoanna Vudvarda]] |''[[Summer Wishes, Winter Dreams]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1974''' {{small|[[47. Kinoakadēmijas balva|(47.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Elena Bērstina]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Alise šeit vairs nedzīvo]]"''' |- |[[Daiena Kerola]] |''[[Claudine]]'' |- |[[Feja Danaveja]] |"[[Ķīniešu kvartāls (filma)|Ķīniešu kvartāls]]" |- |[[Valērija Perina]] |"[[Lenijs (filma)|Lenijs]]" (''Lenny'') |- |[[Džīna Roulendsa]] |"[[Ietekmētā sieviete]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1975''' {{small|[[48. Kinoakadēmijas balva|(48.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Luīze Flečere]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]"''' |- |[[Izabella Adžanī]] |"[[Stāsts par Adeli H.]]" (''L'Histoire d'Adèle H.'') |- |[[Anna Mārgreta]] |[[Tommy (filma)|''Tommy'']] |- |[[Glenda Džeksone]] |''[[Hedda]]'' |- |[[Kerola Keina]] |''[[Hester Street]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1976''' {{small|[[49. Kinoakadēmijas balva|(49.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Feja Danaveja]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Tīkls (filma)|Tīkls]]"''' |- |[[Mērija Kristīne Baro]] |''[[Cousin Cousine]]'' |- |[[Talija Šaira]] |"[[Rokijs]]" |- |[[Sisija Speiseka]] |"[[Kerija (1976. gada filma)|Kerija]]" |- |[[Līva Ulmane]] |''[[Face to Face]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1977''' {{small|[[50. Kinoakadēmijas balva|(50.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Daiena Kītone]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Enija Hola]]"''' |- |[[Anna Bankrofta]] |{{sort|Turning|''[[The Turning Point (1977 film)|The Turning Point]]''}} |- |[[Džeina Fonda]] |"[[Džūlija]]" |- |[[Šērlija Makleina]] |''[[The Turning Point]]'' |- |{{sort|Mason|[[Marsha Mason]]}} |''[[The Goodbye Girl]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1978''' {{small|[[51. Kinoakadēmijas balva|(51.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeina Fonda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Atgriešanās mājās]]" (''Coming Home'')''' |- |[[Ingrīda Bergmane]] |"[[Rudens sonāte]]" |- |[[Elena Bērstina]] |''[[Same Time, Next Year]]'' |- |[[Džila Kleiburga]] |''[[An Unmarried Woman]]'' |- |[[Džeraldīna Peidža]] |''[[Interiors]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1979''' {{small|[[52. Kinoakadēmijas balva|(52.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Sallija Fīlda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Norma Reja (filma)|Norma Reja]]" (''Norma Rae'')''' |- |[[Džila Kleiburga]] |''[[Starting Over (1979 film)|Starting Over]]'' |- |[[Džeina Fonda]] |"[[Ķīnas sindroms]]" |- |[[Mārša Meisone]] |''[[Chapter Two]]'' |- |[[Beta Midlere]] |''[[The Rose]]'' |- |} === 1980. gadi === [[Attēls:Sissy_Spacek_by_David_Shankbone_(cropped).jpg|alt=|thumb|141x141px|[[Sisija Speiseka]] balvu saņēma 1980. gadā]] [[Attēls:Meryl_Streep_December_2018.jpg|alt=|thumb|166x166px|[[Merila Strīpa]] balvu saņēma gan 1982., gan 2011. gadā]] [[Attēls:Geraldine_Page,1953.png|thumb|166x166px|[[Džeraldīna Peidža]] balvu saņēma 1985. gadā]] [[Attēls:MarleeMatlinMay09crop.JPG|thumb|143x143px|[[Marlija Matlina]] balvu saņēma 1986. gadā, kļūstot par pirmo nedzirdīgo aktrisi, kā arī, 21 gadu vecumā, jaunāko aktrisi, kas ir saņēmusi šo balvu]] [[Attēls:Jodie_Foster_Césars_2011_2_(cropped).jpg|thumb|157x157px|[[Džodija Fostere]] balvu saņēma gan 1988., gan 1991. gadā]] [[Attēls:Jessica_Tandy_Publicity_Photo.jpg|thumb|156x156px|[[Džesika Tendija]] balvu saņēma 1989. gadā, 80 gadu vecumā kļūstot par vecāko aktrisi, kas ir saņēmusi šo balvu]] {| class="wikitable sortable" border="2" cellpadding="4" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:25%;" |Aktrise ! scope="col" style="width:70%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1980''' {{small|[[53. Kinoakadēmijas balva|(53.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Sisija Speiseka]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Ogļrača meita]]" (''Coal Miner's Daughter'')''' |- |[[Elena Bērstina]] |''[[Resurrection (1980. gada filma)|Resurrection]]'' |- |[[Goldija Hona]] |''[[Private Benjamin]]'' |- |[[Mērija Tailere Mūra]] |"[[Parastie cilvēki]]" (''Ordinary People'') |- |[[Džīna Roulendsa]] |"[[Glorija (1980. gada filma)|Glorija]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1981''' {{small|[[54. Kinoakadēmijas balva|(54.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ketrina Hepbērna]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Pie Zelta ezera]]" (''On Golden Pond'')''' |- |[[Daiena Kītone]] |"[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]" |- |[[Mārša Meisone]] |''[[Only When I Laugh]]'' |- |[[Sūzana Sarandona]] |[[Atlantic City (filma)|''Atlantic City'']] |- |[[Merila Strīpa]] |"[[Franču leitnanta draudzene]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1982''' {{small|[[55. Kinoakadēmijas balva|(55.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Merila Strīpa]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Sofijas izvēle]]"''' |- |[[Džūlija Endrūsa]] |''[[Victor/Victoria]]'' |- |[[Džesika Lenga]] |''[[Frances]]'' |- |[[Sisija Speiseka]] |''[[Missing]]'' |- |[[Debra Vingere]] |"[[Virsnieks un džentlmenis]]" (''An Officer and a Gentleman'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1983''' {{small|[[56. Kinoakadēmijas balva|(56.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Šērlija Makleina]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Maiguma valoda]]"''' |- |[[Džeina Aleksandra]] |''[[Testament]]'' |- |[[Merila Strīpa]] |"[[Silkvuda]]" |- |[[Džūlija Voltersa]] |''[[Educating Rita]]'' |- |[[Debra Vingere]] |"[[Maiguma valoda]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1984''' {{small|[[57. Kinoakadēmijas balva|(57.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Sallija Fīlda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Places in the Heart]]''''' |- |[[Džūdija Deivisa]] |''[[A Passage to India]]'' |- |[[Džesika Lenga]] |''[[Country]]'' |- |[[Vanesa Redgreiva]] |''[[The Bostonians]]'' |- |[[Sisija Speiseka]] |''[[The River]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1985''' {{small|[[58. Kinoakadēmijas balva|(58.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džeraldīna Peidža]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[The Trip to Bountiful]]''''' |- |[[Anna Bankrofta]] |''[[Agnes of God]]'' |- |[[Vūpija Goldberga]] |"[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]" (''The Color Purple'') |- |[[Džesika Lenga]] |[[Sweet Dreams (filma)|''Sweet Dreams'']] |- |[[Merila Strīpa]] |"[[Prom no Āfrikas (filma)|Prom no Āfrikas]]" (''Out of Africa'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1986''' {{small|[[59. Kinoakadēmijas balva|(59.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Marlija Matlina]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[Children of a Lesser God]]''''' |- |[[Džeina Fonda]] |''[[The Morning After]]'' |- |[[Sisija Speiseka]] |''[[Crimes of the Heart]]'' |- |[[Ketlīna Tērnere]] |"[[Pegija Sjū precas]]" |- |[[Sigurnija Vīvere]] |"[[Svešie (1986. gada filma)|Svešie]]" (''Aliens'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1987''' {{small|[[60. Kinoakadēmijas balva|(60.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Šēra]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mēnessērdzīgais (filma)|Mēnessērdzīgais]]" (''Moonstruck'')''' |- |[[Glenna Klouza]] |"[[Liktenīgais valdzinājums]]" |- |[[Hollija Hantere]] |"[[Televīzijas ziņas]]" (''Broadcast News'') |- |[[Sallija Kērklenda]] |"[[Anna (1987. gada filma)|Anna]]" (''Anna'') |- |[[Merila Strīpa]] |"[[Dadzis (filma)|Dadzis]]" (''Ironweed'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1988''' {{small|[[61. Kinoakadēmijas balva|(61.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džodija Fostere]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Apsūdzētie]]" (''The Accused'')''' |- |[[Glenna Klouza]] |"[[Bīstamie sakari]]" (''Dangerous Liaisons'') |- |[[Melānija Grifita]] |''[[Working Girl]]'' |- |[[Merila Strīpa]] |"[[Kliedziens tumsā]]" (''A Cry in the Dark'') |- |[[Sigurnija Vīvere]] |"[[Gorillas miglā]]" (''Gorillas in the Mist'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1989''' {{small|[[62. Kinoakadēmijas balva|(62.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džesika Tendija]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Deizijas kundzes šoferis]]" (''Driving miss Daisy'')''' |- |[[Izabella Adžanī]] |"[[Kamilla Klodela]]" (''Camille Claudel'') |- |[[Paulīna Kolinsa]] |''[[Shirley Valentine]]'' |- |[[Džesika Lenga]] |[[Music Box (filma)|''Music Box'']] |- |[[Mišela Feifere]] |"[[Lieliskie brāļi Beikeri]]" (''The Fabulous Baker Boys'') |- |} === 1990. gadi === [[Attēls:Emma_Thompson_2022.jpg|thumb|156x156px|[[Emma Tompsone]] balvu saņēma 1992. gadā]] [[Attēls:HollyHunter.jpg|thumb|160x160px|[[Hollija Hantere]] balvu saņēma 1993. gadā]] [[Attēls:Jessica_Lange_(Cropped).JPG|thumb|172x172px|[[Džesika Lenga]] balvu saņēma 1994. gadā]] [[Attēls:Susan_Sarandon_3_by_David_Shankbone.jpg|thumb|163x163px|[[Sūzana Sarandona]] balvu saņēma 1995. gadā]] [[Attēls:Frances_McDormand_2015_(cropped).jpg|thumb|147x147px|[[Frānsisa Makdormanda]] balvu ir saņēmusi trīsreiz, 1996., 2017. un 2021. gadā]] [[Attēls:Hilary_Swank_at_28th_Tokyo_International_Film_Festival.jpg|alt=|thumb|145x145px|[[Hilarija Svonka]] balvu ir saņēmusi gan 1999., gan 2004. gadā]] {| class="wikitable sortable" border="2" cellpadding="4" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:25%;" |Aktrise ! scope="col" style="width:70%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1990''' {{small|[[63. Kinoakadēmijas balva|(63.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Ketija Beitsa]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mizerija]]" (''Misery'')''' |- |[[Andželika Hjūstone]] |''[[The Grifters]]'' |- |[[Džūlija Robertsa]] |"[[Jaukā sieviete]]" |- |[[Merila Strīpa]] |"[[Pastkartes no kraujas]]" (''Postcards from the Edge'') |- |[[Džoanna Vudvarda]] |''[[Mr. & Mrs. Bridge]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1991''' {{small|[[64. Kinoakadēmijas balva|(64.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džodija Fostere]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Jēru klusēšana]]"''' |- |[[Džīna Deivisa]] |"[[Telma un Luīze]]" |- |[[Lora Derna]] |''[[Rambling Rose]]'' |- |[[Beta Midlere]] |''[[For the Boys]]'' |- |[[Sūzana Sarandona]] |"[[Telma un Luīze]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1992''' {{small|[[65. Kinoakadēmijas balva|(65.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Emma Tompsone]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Hovardsenda]]" (''Howards End'')''' |- |[[Katrina Deneva]] |''[[Indochine]]'' |- |[[Mērija Makdonela]] |''[[Passion Fish]]'' |- |[[Mišela Feifere]] |''[[Love Field]]'' |- |[[Sūzana Sarandona]] |''[[Lorenzo's Oil]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1993''' {{small|[[66. Kinoakadēmijas balva|(66.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Hollija Hantere]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]" (''The Piano'')''' |- |[[Andžela Baseta]] |"[[Kāds mīlai ar to sakars?]]" (''What's Love Got to Do With It'') |- |[[Stokarda Čeninga]] |"[[Sešas atsvešināšanās pakāpes]]" (''Six Degrees of Separation'') |- |[[Emma Tompsone]] |"[[Dienas atlikusī daļa]]" (''The Remains of the Day'') |- |[[Debra Vingere]] |"[[Ēnu zeme]]" (''Shadowlands'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1994''' {{small|[[67. Kinoakadēmijas balva|(67.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džesika Lenga]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Zilās debesis]]" (''Blue Sky'')''' |- |[[Džodija Fostere]] |"[[Nella (filma)|Nella]]" (''Nell'') |- |[[Miranda Ričardsone]] |''[[Tom & Viv]]'' |- |[[Vinona Raidere]] |"[[Mazās sievietes (1994. gada filma)|Mazās sievietes]]" |- |[[Sūzana Sarandona]] |"[[Klients (filma)|Klients]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1995''' {{small|[[68. Kinoakadēmijas balva|(68.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Sūzana Sarandona]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Mironis nāk]]"''' |- |[[Elizabete Šū]] |"[[Pametot Lasvegasu]]" |- |[[Šerona Stouna]] |"[[Kazino (filma)|Kazino]]" |- |[[Merila Strīpa]] |"[[Medisonas apgabala tilti]]" |- |[[Emma Tompsone]] |"[[Prāts un jūtīgums]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1996''' {{small|[[69. Kinoakadēmijas balva|(69.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Frānsisa Makdormanda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' |- |[[Brenda Bletina]] |"[[Noslēpumi un meli]]" (''Secrets & Lies'') |- |[[Daiena Kītone]] |"[[Mārvina istaba]]" |- |[[Kristīna Skota Tomasa]] |"[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" |- |[[Emilija Votsone]] |"[[Šķeļot viļņus]]" (''Breaking the Waves'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1997''' {{small|[[70. Kinoakadēmijas balva|(70.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Helēna Hanta]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Cik labi vien var būt]]"''' |- |[[Helēna Bonema Kārtere]] |''[[The Wings of the Dove]]'' |- |[[Džūlija Kristija]] |''[[Afterglow]]'' |- |[[Džūdija Denča]] |"[[Misis Brauna]]" (''Mrs Brown'') |- |[[Keita Vinsleta]] |"[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1998''' {{small|[[71. Kinoakadēmijas balva|(71.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Gvineta Paltrova]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Iemīlējies Šekspīrs]]"''' |- |[[Keita Blanšeta]] |"[[Elizabete (filma)|Elizabete]]" |- |[[Fernanda Montenegro]] |''[[Central Station]]'' |- |[[Merila Strīpa]] |"[[Kāda patiesa lieta]]" (''One True Thing'') |- |[[Emilija Votsone]] |''[[Hilary and Jackie]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''1999''' {{small|[[72. Kinoakadēmijas balva|(72.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Hilarija Svonka]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Puiši neraud]]"''' |- |[[Anete Beninga]] |"[[Amerikāņu skaistums]]" |- |[[Dženeta Maktīra]] |''[[Tumbleweeds]]'' |- |[[Džūliana Mora]] |"[[Mīlestības dienasgrāmata]]" |- |[[Merila Strīpa]] |"[[Sirds mūzika]]" (''Music of the Heart'') |- |} === 2000. gadi === [[Attēls:Nicole_Kidman_Cannes_2017.jpg|thumb|170x170px|[[Nikola Kidmena]] balvu saņēma 2002. gadā]] [[Attēls:Charlize-theron-IMG_6045.jpg|alt=|thumb|180x180px|[[Šarlīze Terona]] balvu saņēma 2003. gadā]] [[Attēls:Reese Witherspoon at TIFF 2014.jpg|alt=|thumb|157x157px|[[Rīza Viterspūna]] balvu saņēma 2005. gadā]] [[Attēls:Helen_Mirren-2208_(cropped).jpg|alt=|thumb|176x176px|[[Helēna Mirena]] balvu saņēma 2006. gadā]] [[Attēls:Kate_Winslet_at_the_2017_Toronto_International_Film_Festival_(cropped).jpg|thumb|180x180px|[[Keita Vinsleta]] balvu saņēma 2008. gadā]] [[Attēls:Sandra Bullock by Gage Skidmore.jpg|thumb|148x148px|[[Sandra Buloka]] balvu saņēma 2009. gadā]] {| class="wikitable sortable" border="2" cellpadding="4" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:25%;" |Aktrise ! scope="col" style="width:70%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2000''' {{small|[[73. Kinoakadēmijas balva|(73.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džūlija Robertsa]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Ērina Brokoviča]]"''' |- |[[Džoana Allena]] |''[[The Contender]]'' |- |[[Žiljeta Binoša]] |"[[Šokolāde (filma)|Šokolāde]]" |- |[[Elena Bērstina]] |"[[Rekviēms sapnim]]" |- |[[Lora Linneja]] |''[[You Can Count on Me]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2001''' {{small|[[74. Kinoakadēmijas balva|(74.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Halle Berija]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Monstru balle]]"''' |- |[[Džūdija Denča]] |"[[Airisa (filma)|Airisa]]" (''Iris'') |- |[[Nikola Kidmena]] |"[[Mulenrūža (filma)|Mulenrūža]]" |- |[[Sisija Speiseka]] |"[[Guļamistabā]]" (''In the Bedroom'') |- |[[Renē Zelvēgere]] |"[[Bridžitas Džonsas dienasgrāmata]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2002''' {{small|[[75. Kinoakadēmijas balva|(75.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Nikola Kidmena]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Stundas (filma)|Stundas]]"''' |- |[[Salma Hajeka]] |"[[Frīda (filma)|Frīda]]" (''Frida'') |- |[[Daiena Leina]] |"[[Neuzticīgā]]" |- |[[Džūliana Mora]] |"[[Tālu no debesīm]]" |- |[[Renē Zelvēgere]] |"[[Čikāga (filma)|Čikāga]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2003''' {{small|[[76. Kinoakadēmijas balva|(76.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Šarlīze Terona]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Monstrs (filma)|Monstrs]]"''' |- |[[Keiša Kāsla-Hjūza]] |''[[Whale Rider]]'' |- |[[Daiena Kītone]] |"[[Labāk vēlāk nekā par vēlu]]" (''Something's Gotta Give'') |- |[[Samanta Mortone]] |''[[In America]]'' |- |[[Naomi Votsa]] |"[[21 grams]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2004''' {{small|[[77. Kinoakadēmijas balva|(77.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Hilarija Svonka]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Miljons dolāru mazulīte]]"''' |- |[[Anete Beninga]] |"[[Būt Džūlijai]]" (''Being Julia'') |- |[[Katalina Sandino Moreno]] |"[[Marija, žēlsirdības pilnā]]" (''Maria Full of Grace'') |- |[[Imelda Stauntone]] |"[[Vera Dreika]]" (''Vera Drake'') |- |[[Keita Vinsleta]] |''[[Eternal Sunshine of the Spotless Mind]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2005''' {{small|[[78. Kinoakadēmijas balva|(78.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Rīza Viterspūna]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Sirds robeža]]"''' |- |[[Džūdija Denča]] |''[[Mrs Henderson Presents]]'' |- |[[Felisitija Hafmane]] |''[[Transamerica]]'' |- |[[Kīra Naitlija]] |"[[Lepnums un aizspriedumi (filma)|Lepnums un aizspriedumi]]" |- |[[Šarlīze Terona]] |"[[Ziemeļu zeme]]" (''North Country'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2006''' {{small|[[79. Kinoakadēmijas balva|(79.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Helēna Mirena]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Karaliene (filma)|Karaliene]]"''' |- |[[Penelope Krusa]] |"[[Atgriezties]]" (''Volver'') |- |[[Džūdija Denča]] |"[[Piezīmes par kādu skandālu]]" |- |[[Merila Strīpa]] |"[[Sātans Pradas brunčos]]" |- |[[Keita Vinsleta]] |"[[Bērnu spēlītes (2006. gada filma)|Bērnu spēlītes]]" (''Little Children'') |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2007''' {{small|[[80. Kinoakadēmijas balva|(80.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Mariona Kotijāra]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dzīve rožainā gaismā]]"''' |- |[[Keita Blanšeta]] |"[[Elizabete: Zelta laikmets]]" |- |[[Džūlija Kristija]] |''[[Away from Her]]'' |- |[[Lora Linneja]] |''[[The Savages]]'' |- |[[Elena Peidža]] |"[[Džuno (filma)|Džuno]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2008''' {{small|[[81. Kinoakadēmijas balva|(81.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Keita Vinsleta]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Lasītājs (filma)|Lasītājs]]"''' |- |[[Anna Hetaveja]] |"[[Reičela precas]]" |- |[[Andželīna Džolija]] |"[[Samainītais]]" |- |[[Melisa Leo]] |''[[Frozen River]]'' |- |[[Merila Strīpa]] |"[[Šaubas (filma)|Šaubas]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2009''' {{small|[[82. Kinoakadēmijas balva|(82.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Sandra Buloka]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Neredzamā puse]]"''' |- |[[Helēna Mirena]] |"[[Pēdējā stacija]]" (''The Last Station'') |- |[[Kerija Maligana]] |''[[An Education]]'' |- |[[Gabereja Sidibeja]] |"[[Dārgumiņš (filma)|Dārgumiņš]]" |- |[[Merila Strīpa]] |"[[Džulī un Džūlija]]" |- |} === 2010. gadi === [[Attēls:Natalie_Portman_(48470988352)_(cropped).jpg|alt=|thumb|169x169px|[[Natālija Portmane]] balvu saņēma 2010. gadā]] [[Attēls:Jennifer Lawrence at 214. Wetten, dass.. ? show in Graz, 8. Nov. 2014 cropped.jpg|alt=|thumb|157x157px|[[Dženifere Lorensa]] balvu saņēma 2012. gadā]] [[Attēls:Cate_Blanchett_Cannes_2018_2_(cropped).jpg|alt=|thumb|156x156px|[[Keita Blanšeta]] balvu saņēma 2013. gadā]] [[Attēls:Julianne_Moore_(15011443428)_(2).jpg|thumb|160x160px|[[Džūliana Mora]] balvu saņēma 2014. gadā]] [[Attēls:Olivia_Colman_at_Moet_BIFA_2014_(cropped).jpg|alt=|thumb|180x180px|[[Olīvija Kolmane]] balvu saņēma 2018. gadā]] [[Attēls:Renée Zellweger Berlinale 2010 (cropped).jpg|alt=|thumb|162x162px|[[Renē Zelvēgere]] balvu saņēma 2019. gadā]] {| class="wikitable sortable" border="2" cellpadding="4" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:25%;" |Aktrise ! scope="col" style="width:70%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2010''' {{small|[[83. Kinoakadēmijas balva|(83.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Natālija Portmane]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]"''' |- |[[Anete Beninga]] |"[[Bērniem viss kārtībā]]" |- |[[Nikola Kidmena]] |"[[Truša ala]]" |- |[[Dženifere Lorensa]] |"[[Ziemas pīšļi]]" |- |[[Mišela Viljamsa]] |''[[Blue Valentine]]'' |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2011''' {{small|[[84. Kinoakadēmijas balva|(84.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Merila Strīpa]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Dzelzs lēdija (filma)|Dzelzs lēdija]]"''' |- |[[Glenna Klouza]] |''[[Albert Nobbs]]'' |- |[[Vaiola Deivisa]] |"[[Kalpone]]" |- |[[Rūnija Mara]] |"[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]" |- |[[Mišela Viljamsa]] |"[[7 dienas un naktis ar Merilinu Monro]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2012''' {{small|[[85. Kinoakadēmijas balva|(85.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Dženifere Lorensa]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Optimista stāsts]]"''' |- |[[Džesika Česteina]] |{{sort|Zero|''[[Zero Dark Thirty]]''}} |- |[[Emanuela Riva]] |''[[Amour (2012 film)|Amour]]'' |- |[[Kvevenžane Volisa]] |"[[Savrupnieki no mežonīgajiem dienvidiem]]" |- |[[Naomi Votsa]] |"[[Neiespējamais]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2013''' {{small|[[86. Kinoakadēmijas balva|(86.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Keita Blanšeta]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Jasmīnas stāsts]]"''' |- |[[Eimija Adamsa]] |"[[Amerikāņu afēra]]" |- |[[Sandra Buloka]] |"[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" |- |[[Džūdija Denča]] |"[[Filomena]]" |- |[[Merila Strīpa]] |"[[Augusts: Osedžas zeme]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2014''' {{small|[[87. Kinoakadēmijas balva|(87.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džūliana Mora]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Joprojām Alise]]"''' |- |[[Mariona Kotijāra]] |"[[Divas dienas, viena nakts]]" |- |[[Felisita Džonsa]] |"[[Teorija par visu]]" |- |[[Rozamunda Paika]] |"[[Neatrodamā]]" |- |[[Rīza Viterspūna]] |"[[Mežone]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2015''' {{small|[[88. Kinoakadēmijas balva|(88.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Bri Lārsone]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Istaba (filma)|Istaba]]"''' |- |[[Keita Blanšeta]] |"[[Kerola]]" |- |[[Dženifere Lorensa]] |"[[Džoja (filma)|Džoja]]" |- |[[Šārlota Remplinga]] |"[[45 gadi]]" |- |[[Sīrša Ronana]] |"[[Bruklina (filma)|Bruklina]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2016''' {{small|[[89. Kinoakadēmijas balva|(89.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Emma Stouna]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[La La Land: Kalifornijas sapņi]]"''' |- |[[Izabella Ipēra]] |"[[Viņa (2016. gada filma)|Viņa]]" |- |[[Rita Nega]] |''[[Loving]]'' |- |[[Natālija Portmane]] |"[[Džekija]]" |- |[[Merila Strīpa]] |"[[Florense Fostere Dženkinsa (filma)|Florense Fostere Dženkinsa]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2017''' {{small|[[90. Kinoakadēmijas balva|(90.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Frānsisa Makdormanda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]"''' |- |[[Sallija Hokinsa]] |"[[Ūdens forma]]" |- |[[Margo Robija]] |"[[Es, Tonija]]" |- |[[Sīrša Ronana]] |"[[Lady Bird: Laiks lidot]]" |- |[[Merila Strīpa]] |"[[Slepenie dokumenti]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2018''' {{small|[[91. Kinoakadēmijas balva|(91.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Olīvija Kolmane]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Favorīte (filma)|Favorīte]]"''' |- |[[Jalica Aparisio]] |"[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]" |- |[[Glenna Klouza]] |"[[Neviens nav ideāls]]" |- |[[Lady Gaga]] |"[[Zvaigzne ir dzimusi]]" |- |[[Melisa Makārtija]] |"[[Vai spēsi man kādreiz piedot?]]" |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2019''' {{small|[[92. Kinoakadēmijas balva|(92.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Renē Zelvēgere]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Džūdija (filma)|Džūdija]]" (''Judy'')''' |- |''[[Sintija Erīvo]]'' |''[[Harriet]]'' |- |[[Skārleta Johansone]] |''[[Marriage Story]]'' |- |[[Sīrša Ronana]] |"[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" |- |[[Šarlīze Terona]] |"[[Skandāls (filma)|Skandāls]]" |} === 2020. gadi === {| class="wikitable sortable" border="2" cellpadding="4" ! scope="col" style="width:8%;" |Gads ! scope="col" style="width:25%;" |Aktrise ! scope="col" style="width:70%;" |Filma |- ! rowspan="5" scope="row" style="text-align:center" |'''2020''' {{small|[[93. Kinoakadēmijas balva|(93.)]]}} | style="background:#FAEB86;" |'''[[Frānsisa Makdormanda]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Klejotāju zeme]]"''' |- |[[Vaiola Deivisa]] |"[[Mā Reinija: Blūza māte]]" |- |[[Andra Deja]] |''[[The United States vs. Billie Holiday]]'' |- |[[Vanesa Kirbija]] |''[[Pieces of a Woman]]'' |- |[[Kerija Maligana]] |"[[Daudzsološa jauna sieviete]]" |- ! rowspan="6" scope="row" style="text-align:center" |'''2021''' {{small|[[94. Kinoakadēmijas balva|(94.)]]}} |- | style="background:#FAEB86;" |'''[[Džesika Česteina]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''''[[The Eyes of Tammy Faye]]''''' |- |[[Olīvija Kolmane]] |''[[The Lost Daughter]]'' |- |[[Penelope Krusa]] |"[[Paralēlās mātes]]" |- |[[Nikola Kidmena]] |''[[Being the Ricardos]]'' |- |[[Kristena Stjuarta]] |"[[Spensere (filma)|Spensere]]" |- ! rowspan="6" scope="row" style="text-align:center" |'''2022''' {{small|[[95. Kinoakadēmijas balva|(95.)]]}} |- | style="background:#FAEB86;" |'''[[Mišela Jeo]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Viss visur vienlaikus]]"''' |- |[[Ana de Armasa]] |"[[Blondīne (filma)|Blondīne]]" |- |[[Keita Blanšeta]] |''[[Tár]]'' |- |[[Andrea Raisboro]] |''[[To Leslie]]'' |- |[[Mišela Viljamsa]] |"[[Fabelmeni]]" |- ! rowspan="6" scope="row" style="text-align:center" |'''2023''' {{small|[[96. Kinoakadēmijas balva|(96.)]]}} |- | style="background:#FAEB86;" |'''[[Emma Stouna]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Nabaga radības]]"''' |- |[[Anete Beninga]] |"[[Naieda]]" |- |[[Lilija Gledstone]] |"[[Ziedu mēness slepkavas]]" |- |[[Sandra Hillere]] |"[[Kritiena anatomija]]" |- |[[Kerija Maligana]] |"[[Maestro (2023. gada filma)|Maestro]]" |- ! rowspan="6" scope="row" style="text-align:center" |'''2024''' {{small|[[97. Kinoakadēmijas balva|(97.)]]}} |- | style="background:#FAEB86;" |'''[[Maikija Medisone]]''' | style="background:#FAEB86;" |'''"[[Anora]]"''' |- |[[Sintija Erīvo]] |"[[Ļaunā]]" |- |[[Karla Sofija Gaskona]] |"[[Emilija Peresa]]" |- |[[Demija Mora]] |"[[Substance (filma)|Substance]]" |- |[[Fernanda Torrisa]] |"[[Joprojām esmu šeit]]" (''I'm Still Here'') |} == Vairākkārtējās balvas ieguvējas == Vairāk kā vienu reizi Amerikas Kinoakadēmijas balvu šajā kategorijā ieguvušas: {{div col}} ;4 balvas * [[Ketrina Hepbērna]] (no 12 nominācijām) ;3 balvas * [[Frānsisa Makdormanda]] (no 3 nominācijām) ;2 balvas * [[Merila Strīpa]] (no 17 nominācijām) * [[Beta Deivisa]] (no 10 nominācijām) * [[Ingrīda Bergmane]] (no 6 nominācijām) * [[Džeina Fonda]] (no 6 nominācijām) * [[Elizabete Teilore]] (no 5 nominācijām) * [[Olīvija de Hevilenda]] (no 4 nominācijām) * [[Glenda Džeksone]] (no 4 nominācijām) * [[Džodija Fostere]] (no 3 nominācijām) * [[Sallija Fīlda]] (no 2 nominācijām) * [[Vivjena Lī]] (no 2 nominācijām) * [[Luīze Rainere]] (no 2 nominācijām) * [[Hilarija Svonka]] (no 2 nominācijām) * [[Emma Stouna]] (no 2 nominācijām) {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.oscars.org/ Oscars.org] Oficiālā Kinoakadēmijas mājaslapa {{en ikona}} * [http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html Oficiālā Kinoakadēmijas balvu datubāze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080913120840/http://www.oscars.org/awardsdatabase/index.html |date={{dat|2008|09|13||bez}} }} {{en ikona}} {{Oskara_balva}} {{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}} [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises| ]] jqxmifcgy0b0yypc62vcw2izva14xma 0 52016 4290092 4287753 2025-06-06T18:18:27Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... 4290092 wikitext text/x-wiki '''16. aprīlis''' ir gada 106. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (107. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 259 dienas. == Vārda dienas == [[Alfs]], [[Bernadeta]], [[Mintauts (personvārds)|Mintauts]] == Notikumi == * [[1917. gads]] — [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] ieradās [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] no emigrācijas. * [[1919. gads Latvijā|1919. gads]] — [[Aprīļa pučs]]: pret [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas pagaidu valdību]] [[vācieši|vāciešu]] veikts apvērsums [[Liepāja|Liepājā]], nodibinot valdību ar [[Andrievs Niedra|Andrievu Niedru]] priekšgalā. * [[1922. gads]] — starp [[Veimāras Republika|Veimāras Republiku]] un [[Krievijas PFSR|Padomju Krieviju]] noslēgts [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgums]]. * [[1928. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Jordānijas karogs]]. * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Sarkanā armija]] sāka [[Berlīnes kauja|Berlīnes operāciju]]. * [[1972. gads]] — [[Apollo programma]]: palaists [[kosmosa kuģis]] ''[[Apollo 16]]'' uz [[Mēness|Mēnesi]]. * [[1994. gads]] — referendumā [[Somija|Somijā]] atbalstīta pievienošanās [[Eiropas Savienība]]i. * [[2003. gads]] — [[Atēnas|Atēnās]] tika parakstīts [[Pievienošanās līgums]] starp [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstīm un kandidātvalstīm. * [[2007. gads]] — studentu pilsētiņā [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[Slaktiņš Virdžīnijas Tehniskajā universitātē|apšaude]], kurā dzīvību zaudēja 32 cilvēki, un pēc incidenta vainīgais pats nošāvās. * [[2024. gads]] — [[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|Plūdi Persijas līča valstīs]]: [[Persijas līcis|Persijas līcī]] spēcīgas lietusgāzes izraisīja pēkšņus plūdus, kuros gāja bojā vismaz 32 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-middle-east-68831408|title=Dubai airport chaos as UAE and Oman reel from deadly storms|access-date=2024-08-20|date=2024-04-16|language=en-GB}}</ref> == Dzimuši == * [[1495. gads]] — [[Petrs Apiāns]] (''Petrus Apianus''), vācu astronoms un kartogrāfs (miris 1552. gadā) * [[1844. gads]] — [[Anatols Franss]] (''Anatole France''), franču rakstnieks (miris 1924. gadā) * [[1863. gads]] — [[Emīls Friāns]] (''Émile Friant''), franču gleznotājs (miris 1932. gadā) * [[1867. gads]] — [[Brāļi Raiti|Vilburs Raits]] (''Wilbur Wright''), amerikāņu aviators (miris 1912. gadā) * [[1871. gads]] — [[Džons Sings]] (''John Synge''), īru rakstnieks, dzejnieks, folkloras vācējs (miris 1909. gadā) * [[1874. gads]] — [[Johans Nīstrems]] (''Johan Nyström''), zviedru vieglatlēts (miris 1968. gadā) * [[1877. gads]] — [[Gardners Viljamss]] (''Gardner Williams''), amerikāņu peldētājs (miris 1933. gadā) * [[1883. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||4|4}}) — [[Augustīns Voldemārs]] (''Augustinas Voldemaras''), Lietuvas politiķis, vēsturnieks (miris 1942. gadā) * [[1886. gads]] — [[Ernsts Tēlmanis]] (''Ernst Thälmann''), vācu politiķis (miris 1944. gadā) * [[1889. gads]] — [[Čārlijs Čaplins]] (''Charles Chaplin''), ASV kinoaktieris, režisors, scenārists (miris 1977. gadā) * [[1896. gads]] — [[Tristans Carā]] (''Tristan Tzara''), rumāņu/franču mākslinieks (miris 1963. gadā) * [[1921. gads]] — [[Pīters Ustinovs]] (''Peter Ustinov''), angļu aktieris (miris 2004. gadā) * [[1924. gads]] — [[Henrijs Mansīni]] (''Henry Mancini''), amerikāņu komponists (miris 1994. gadā) * [[1927. gads]] — [[Benedikts XVI]] (''Benedikt XVI''), Romas pāvests (miris 2022. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Visvaldis Mucenieks]], latviešu inženieris, tulks un politiķis (miris 2025. gadā) * [[1940. gads]] — [[Margrēte II]] (''Margrethe II''), Dānijas karaliene * [[1942. gads]] — [[Frenks Viljamss]] (''Francis Williams''), ''Williams Grand Prix Engineering'' dibinātājs (miris 2021. gadā) * [[1946. gads Latvijā|1946. gads]] — [[Pēteris Vasks]], latviešu komponists * [[1947. gads]] — [[Karīms Abduldžabārs]] (''Karīm ‘Abd al-Jabbār''), ASV basketbolists, treneris * [[1952. gads]] — [[Mišels Blāns]] (''Michel Blanc''), franču aktieris, scenārists un režisors (miris 2024. gadā) * [[1954. gads]] — [[Elena Bārkina]] (''Ellen Barkin''), amerikāņu aktrise * [[1955. gads]] — [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|Anrī I]] (''Henri Ier de Luxembourg''), Luksemburgas lielhercogs * [[1959. gads]] — [[Maikls Berets]] (''Michael Barratt''), ASV kosmonauts * [[1960. gads]]: ** [[Rafaels Benitess]] (''Rafael Benítez''), spāņu futbolists, treneris ** [[Pjērs Litbarskis]] (''Pierre Littbarski''), vācu futbolists un treneris * [[1965. gads]] — [[Mārtins Lorenss]] (''Martin Lawrence''), amerikāņu aktieris, komiķis un režisors * [[1971. gads]] — [[Svens Fišers]] (''Sven Fischer''), vācu biatlonists * [[1977. gads]] — [[Frēdriks Jungbergs]] (''Fredrik Ljungberg''), zviedru futbolists * [[1978. gads Latvijā|1978. gads]] — [[Dita Lūriņa]], latviešu aktrise * [[1979. gads]] — [[Kristians Albērss]] (''Christijan Albers''), Nīderlandes autosportists * [[1984. gads]] — [[Klēra Foja]] (''Claire Foy''), britu aktrise * [[1985. gads]] — [[Andrēass Grankvists]] (''Andreas Granqvist''), zviedru futbolists * [[1986. gads]] — [[Pauls di Resta]] (''Paul di Resta''), britu autosportists * [[1987. gads]] — [[Ārons Lenons]] (''Aaron Lennon''), Anglijas futbolists * [[1991. gads]] — [[Luiss Murjels]] (''Luis Muriel''), kolumbiešu futbolists * [[1996. gads]] — [[Anja Teilore-Džoja]] (''Anya Taylor-Joy''), amerikāņu aktrise * [[2002. gads]] — [[Seidija Sinka]] (''Sadie Sink''), amerikāņu aktrise == Miruši == * [[1113. gads]] — [[Svjatopolks Izjaslavičs]] (''Святополк II Ізяславич''), Kijivas lielkņazs (dzimis 1050. gadā) * [[1788. gads]] — [[Žoržs Luijs Leklerks, grāfs de Bifons|grāfs de Bifons]] (''comte de Buffon''), franču dabaspētnieks (dzimis 1707. gadā) * [[1879. gads]] — [[Bernadete Subirū]] (''Bernadette Soubirous''), Romas katoļu svētā (dzimusi 1844. gadā) * [[1825. gads]] — [[Johans Heinrihs Fisli]] (''Johann Heinrich Füssli''), Šveicē dzimis britu gleznotājs (dzimis 1741. gadā) * [[1832. gads]] — [[Justs Kristiāns fon Loders]] (''Justus Christian Loder''), vācbaltiešu ārsts (dzimis 1753. gadā) * [[1828. gads]] — [[Fransisko Goja]] (''Francisco Goya''), spāņu gleznotājs un grafiķis (dzimis 1746. gadā) * [[1910. gads]] — [[Leons Sisē]] (''Léon Susse''), franču burātājs (dzimis 1844. gadā) * [[1942. gads]] — [[Deniss Deilijs]] (''Denis Daly''), īru polo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1862. gadā) * [[1947. gads]] — [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfs Hess]] (''Rudolf Höß''), Aušvicas nometnes komendants (dzimis 1900. gadā) * [[1950. gads]] — [[Anderss Peters Nīlsens]] (''Anders Peter Nielsen''), dāņu sporta šāvējs (dzimis 1867. gadā) * [[1958. gads]] — [[Rozalinda Franklina]] (''Rosalind Franklin''), angļu biofiziķe (dzimusi 1920. gadā) * [[1975. gads]] — [[Lisjēns Uto]] (''Lucien Huteau''), franču politiķis (dzimis 1878. gadā) == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Svētku un piemiņas dienas == --> {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis]] gx027r68e283vunuaie4exqxfxr69f1 0 53331 4290289 4162882 2025-06-07T07:59:31Z ZANDMANIS 91184 4290289 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Marko Šturms | vārds_orig = ''Marco Sturm'' | attēls =MarcoSturm2018 (1).jpg | att_izm = | paraksts = Šturms 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Marco Johann Sturm | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1979|9|8}} | dz_viet = {{Vieta|VFR|Dingolfinga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1995 | kar_beig = 2013 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Bostonas "Bruins"]] | numurs = | amats = Galvenais treneris | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 21., 1. kārtā | dr_gads = [[1996. gada NHL drafts|1996]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Sanhosē "Sharks"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1997—2013 | taut 1 = {{ih|GER}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|6|7||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Marko Johans Šturms''' ({{val|de|Marco Johann Sturm}}; dzimis [[1978]]. gada [[8. septembris|8. septembrī]]) ir bijušais vācu [[hokejs|hokejists]], [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucējs]]. Kopš (2025) Šturms ir [[NHL]] komandas [[Bostonas "Bruins"]] galvenais treneris.<ref>{{Cite web |date=2025-06-05 |title=Marco Sturm Named 30th Head Coach in Boston Bruins History {{!}} Boston Bruins |url=https://www.nhl.com/bruins/news/marco-sturm-named-30th-head-coach-in-boston-bruins-history |access-date=2025-06-05 |website=www.nhl.com |language=en}}</ref> == Spēlētāja karjera == 1995.-96. un 1996.-97. sezonā Marko spēlēja [[Vācijas hokeja līga|DEL]] līgas klubā [[Landshutas EV]]. [[1996. gada NHL drafts|1996. gada NHL draftā]] viņu ar kopējo 21. numuru izvēlējās [[Sanhosē "Sharks"]]. Tās sastāvā viņš sāka spēlēt [[1997]]. gadā un kopā aizvadīja septiņas pilnas sezonas, līdz 2005.-06. sezonā tika aizmainīts uz [[Bostonas "Bruins"]]. [[2004-05 NHL lokauts|2004.-05. sezonas NHL lokauta]] laikā Šturms spēlēja [[Vācijas hokeja līga|DEL]] līgas klubā [[Ingolštatas ERC]]. "Bruins" rindās Štrums spēlēja līdz [[2010. gads|2010]]. gadam, bet 2010.-11. sezonas gaitā pārstāvēja gan [[Losandželosas "Kings"]], gan arī [[Vašingtonas "Capitals"]]. 2011.-12. sezonu Šturms iesāka [[Vankūveras "Canucks"]] sastāvā, taču drīz vien pievienojās [[Floridas "Panthers"]] rindām. 2012. gada vasarā Šturms atgriezās [[Eiropa|Eiropā]], pievienojoties [[Vācijas hokeja līga]]s klubam [[Ķelnes "Haie"]]. [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāva Marko spēlējis trijos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]], trijās [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kā arī 2004. gada [[Pasaules kausa izcīņa hokejā|Pasaules kausa izcīņā]]. Viņš spēlēs arī [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008. gada Pasaules čempionātā]]. == Trenera karjera == Šturms par Vācijas izlases galveno treneri un ģenerālmenedžeri tika iecelts 2015. gada 10. jūlijā.<ref>"Sturm to coach Germany - 2016 IIHF Ice Hockey World Championship - International Ice Hockey Federation IIHF". www.iihfworlds2016.com. Retrieved 2016-03-06.</ref> Šturms, kurš bija galvenais treneris savā pirmajā pasaules čempionātā 2016. gadā, aizveda Vācijas komandu līdz ceturtdaļfinālam. 2018. gada 4. novembrī viņš tika iecelts par [[Losandželosas Kings]] galvenā trenera asistentu pēc trenera asistenta Dona Načbaura un galvenā trenera [[Džons Stīvens|Džona Stīvensa]] atlaišanas. 2022. gadā Šturms tika apstiprināts par [[AHL]] komandas [[Ontārio "Reign"]] galveno treneri. 2025. gada 5. jūnijā Šturms tika iecelts par Bostonas "Bruins" komandas galveno treneri. Viņš ir komandas pirmais galvenais treneris no Eiropas, kā arī sestais visā NHL vēsturē. Viņš ir arī pirmais galvenais treneris no [[Vācija]]s. == Karjeras statistika == === Klubu statistika === {| BORDER="0" CELLPADDING="3" CELLSPACING="0" ID="Table3" |- ALIGN="center" bgcolor="#e0e0e0" ! ALIGN="center" colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! ALIGN="center" rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! ALIGN="center" colspan="5" | Regulārā sezona ! ALIGN="center" rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! ALIGN="center" colspan="5" | Izslēgšanas kārta |- ALIGN="center" bgcolor="#e0e0e0" ! ALIGN="center" | Sezona ! ALIGN="center" | Komanda ! ALIGN="center" | Līga ! ALIGN="center" | Sp ! ALIGN="center" | V ! ALIGN="center" | RP ! ALIGN="center" | P-ti ! ALIGN="center" | SM ! ALIGN="center" | Sp ! ALIGN="center" | V ! ALIGN="center" | RP ! ALIGN="center" | P-ti ! ALIGN="center" | SM |- ALIGN="center" |1995.-96. |[[Landshutas EV]] |[[Vācijas hokeja līga|DEL]] |47 |12 |20 |32 |50 |11 |1 |3 |4 |18 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |1996.-97. |Landshutas EV |DEL |46 |16 |27 |43 |40 |7 |1 |4 |5 |6 |- ALIGN="center" |1997.-98. |[[Sanhosē "Sharks"]] |[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] |74 |10 |20 |30 |40 |2 |0 |0 |0 |0 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |1998.-99. |Sanhosē "Sharks" |NHL |78 |16 |22 |38 |52 |6 |2 |2 |4 |4 |- ALIGN="center" |1999.-00. |Sanhosē "Sharks" |NHL |74 |12 |15 |27 |22 |12 |1 |3 |4 |6 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |2000.-01. |Sanhosē "Sharks" |NHL |81 |14 |18 |32 |28 |6 |0 |2 |2 |0 |- ALIGN="center" |2001.-02. |Sanhosē "Sharks" |NHL |77 |21 |20 |41 |32 |12 |3 |2 |5 |2 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |2002.-03. |Sanhosē "Sharks" |NHL |82 |28 |20 |48 |16 | -- | -- | -- | -- | -- |- ALIGN="center" |2003.-04. |Sanhosē "Sharks" |NHL |64 |21 |20 |41 |36 | -- | -- | -- | -- | -- |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |2004.-05. |[[Ingolštatas ERC]] |DEL |45 |22 |16 |38 |56 |11 |3 |4 |7 |12 |- ALIGN="center" |2005.-06. |Sanhosē "Sharks" |NHL |23 |6 |10 |16 |16 | -- | -- | -- | -- | -- |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |2005.-06. |[[Bostonas "Bruins"]] |NHL |51 |23 |20 |43 |32 | -- | -- | -- | -- | -- |- ALIGN="center" |2007.-08. |Bostonas "Bruins" |NHL |80 |27 |29 |56 |40 |7 |2 |2 |4 |6 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |2008.-09. |Bostonas "Bruins" |NHL |19 |7 |6 |13 |8 | -- | -- | -- | -- | -- |- ALIGN="center" |2009.-10. |Bostonas "Bruins" |NHL |76 |22 |15 |37 |30 |7 |0 |0 |0 |4 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |2010.-11. |[[Losandželosas "Kings"]] |NHL |17 |4 |5 |9 |17 | -- | -- | -- | -- | -- |- ALIGN="center" |2010.-11. |[[Vašingtonas "Capitals"]] |NHL |18 |1 |6 |7 |6 |9 |1 |2 |3 |4 |- ALIGN="center" bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | NHL kopā !923 !241 !244 !485 !446 !61 !9 !13 !22 !26 |} === Izlases statistika === {| BORDER="0" CELLPADDING="3" CELLSPACING="0" ID="Table3" |- ALIGN="center" bgcolor="#e0e0e0" ! ALIGN="center" colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! ALIGN="center" rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; |- ALIGN="center" bgcolor="#e0e0e0" ! ALIGN="center" | Gads ! ALIGN="center" | Izlase ! ALIGN="center" | Turnīrs ! ALIGN="center" | S ! ALIGN="center" | V ! ALIGN="center" | RP ! ALIGN="center" | P ! ALIGN="center" | SM |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1994 | ALIGN="center" | [[Vācijas hokeja izlase|Vācija]] | ALIGN="center" | [[Eiropas čempionāts hokejā junioriem|EČ J]] | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 4 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1995 | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|PČ U-20]] | ALIGN="center" | 7 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 6 |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1995 | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | EČ J | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 2 | ALIGN="center" | 3 | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 2 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1996 | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | PČ U-20 | ALIGN="center" | 6 | ALIGN="center" | 4 | ALIGN="center" | 6 | ALIGN="center" | 10 | ALIGN="center" | 51 |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1996 | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | EČ J | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 6 | ALIGN="center" | 11 | ALIGN="center" | 8 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]] | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | ALIGN="center" | 8 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 2 | ALIGN="center" | 4 |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998]] | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | [[ziemas olimpiskās spēles|OS]] | ALIGN="center" | 2 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 0 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]] | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | PČ | ALIGN="center" | 7 | ALIGN="center" | 4 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 26 |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002]] | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | OS | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 0 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 2004 | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | [[Pasaules kausa izcīņa hokejā|PK]] | ALIGN="center" | 4 | ALIGN="center" | 2 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 2 | ALIGN="center" | 0 |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | PČ B | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 4 | ALIGN="center" | 3 | ALIGN="center" | 7 | ALIGN="center" | 4 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{eliteprospects|8573}} * [http://www.eurohockey.net/players/show_player.cgi?serial=4162 Eurohockey profils] * [http://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php3?pid=29095 Hockeydb profils] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šturms, Marko}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas hokejisti]] [[Kategorija:Sanhosē "Sharks" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Bruins" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Vācijas hokeja treneri]] [[Kategorija:Vācijas hokeja izlases treneri]] [[Kategorija:2018. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] 413r4ucyrlffg1ltq5dvsnni7lkb2jq 4290290 4290289 2025-06-07T08:00:32Z ZANDMANIS 91184 4290290 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Marko Šturms | vārds_orig = ''Marco Sturm'' | attēls =MarcoSturm2018 (1).jpg | att_izm = | paraksts = Šturms 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Marco Johann Sturm | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1979|9|8}} | dz_viet = {{Vieta|VFR|Dingolfinga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 88 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 1995 | kar_beig = 2013 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[Bostonas "Bruins"]] | numurs = | amats = Galvenais treneris | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 21., 1. kārtā | dr_gads = [[1996. gada NHL drafts|1996]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Sanhosē "Sharks"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1997—2013 | taut 1 = {{ih|GER}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|6|7||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Marko Johans Šturms''' ({{val|de|Marco Johann Sturm}}; dzimis [[1978]]. gada [[8. septembris|8. septembrī]]) ir bijušais vācu [[hokejs|hokejists]], [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucējs]]. Kopš (2025) Šturms ir [[NHL]] komandas [[Bostonas "Bruins"]] galvenais treneris.<ref>{{Cite web |date=2025-06-05 |title=Marco Sturm Named 30th Head Coach in Boston Bruins History {{!}} Boston Bruins |url=https://www.nhl.com/bruins/news/marco-sturm-named-30th-head-coach-in-boston-bruins-history |access-date=2025-06-05 |website=www.nhl.com |language=en}}</ref> == Spēlētāja karjera == 1995.-96. un 1996.-97. sezonā Marko spēlēja [[Vācijas hokeja līga|DEL]] līgas klubā [[Landshutas EV]]. [[1996. gada NHL drafts|1996. gada NHL draftā]] viņu ar kopējo 21. numuru izvēlējās [[Sanhosē "Sharks"]]. Tās sastāvā viņš sāka spēlēt [[1997]]. gadā un kopā aizvadīja septiņas pilnas sezonas, līdz 2005.-06. sezonā tika aizmainīts uz [[Bostonas "Bruins"]]. [[2004-05 NHL lokauts|2004.-05. sezonas NHL lokauta]] laikā Šturms spēlēja [[Vācijas hokeja līga|DEL]] līgas klubā [[Ingolštatas ERC]]. "Bruins" rindās Štrums spēlēja līdz [[2010. gads|2010]]. gadam, bet 2010.-11. sezonas gaitā pārstāvēja gan [[Losandželosas "Kings"]], gan arī [[Vašingtonas "Capitals"]]. 2011.-12. sezonu Šturms iesāka [[Vankūveras "Canucks"]] sastāvā, taču drīz vien pievienojās [[Floridas "Panthers"]] rindām. 2012. gada vasarā Šturms atgriezās [[Eiropa|Eiropā]], pievienojoties [[Vācijas hokeja līga]]s klubam [[Ķelnes "Haie"]]. [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāva Marko spēlējis trijos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]], trijās [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kā arī 2004. gada [[Pasaules kausa izcīņa hokejā|Pasaules kausa izcīņā]]. Viņš spēlēs arī [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008. gada Pasaules čempionātā]]. == Trenera karjera == Šturms par Vācijas izlases galveno treneri un ģenerālmenedžeri tika iecelts 2015. gada 10. jūlijā.<ref>"Sturm to coach Germany - 2016 IIHF Ice Hockey World Championship - International Ice Hockey Federation IIHF". www.iihfworlds2016.com. Retrieved 2016-03-06.</ref> Šturms, kurš bija galvenais treneris savā pirmajā pasaules čempionātā 2016. gadā, aizveda Vācijas komandu līdz ceturtdaļfinālam. 2018. gada 4. novembrī viņš tika iecelts par [[Losandželosas Kings]] galvenā trenera asistentu pēc trenera asistenta Dona Načbaura un galvenā trenera [[Džons Stīvens|Džona Stīvensa]] atlaišanas. 2022. gadā Šturms tika apstiprināts par [[AHL]] komandas [[Ontārio "Reign"]] galveno treneri. 2025. gada 5. jūnijā Šturms tika iecelts par Bostonas "Bruins" komandas galveno treneri. Viņš ir komandas pirmais galvenais treneris no Eiropas, kā arī sestais visā NHL vēsturē. Viņš ir arī pirmais galvenais treneris no [[Vācija]]s. == Karjeras statistika == === Klubu statistika === {| BORDER="0" CELLPADDING="3" CELLSPACING="0" ID="Table3" |- ALIGN="center" bgcolor="#e0e0e0" ! ALIGN="center" colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! ALIGN="center" rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! ALIGN="center" colspan="5" | Regulārā sezona ! ALIGN="center" rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! ALIGN="center" colspan="5" | Izslēgšanas kārta |- ALIGN="center" bgcolor="#e0e0e0" ! ALIGN="center" | Sezona ! ALIGN="center" | Komanda ! ALIGN="center" | Līga ! ALIGN="center" | Sp ! ALIGN="center" | V ! ALIGN="center" | RP ! ALIGN="center" | P-ti ! ALIGN="center" | SM ! ALIGN="center" | Sp ! ALIGN="center" | V ! ALIGN="center" | RP ! ALIGN="center" | P-ti ! ALIGN="center" | SM |- ALIGN="center" |1995.-96. |[[Landshutas EV]] |[[Vācijas hokeja līga|DEL]] |47 |12 |20 |32 |50 |11 |1 |3 |4 |18 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |1996.-97. |Landshutas EV |DEL |46 |16 |27 |43 |40 |7 |1 |4 |5 |6 |- ALIGN="center" |1997.-98. |[[Sanhosē "Sharks"]] |[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] |74 |10 |20 |30 |40 |2 |0 |0 |0 |0 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |1998.-99. |Sanhosē "Sharks" |NHL |78 |16 |22 |38 |52 |6 |2 |2 |4 |4 |- ALIGN="center" |1999.-00. |Sanhosē "Sharks" |NHL |74 |12 |15 |27 |22 |12 |1 |3 |4 |6 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |2000.-01. |Sanhosē "Sharks" |NHL |81 |14 |18 |32 |28 |6 |0 |2 |2 |0 |- ALIGN="center" |2001.-02. |Sanhosē "Sharks" |NHL |77 |21 |20 |41 |32 |12 |3 |2 |5 |2 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |2002.-03. |Sanhosē "Sharks" |NHL |82 |28 |20 |48 |16 | -- | -- | -- | -- | -- |- ALIGN="center" |2003.-04. |Sanhosē "Sharks" |NHL |64 |21 |20 |41 |36 | -- | -- | -- | -- | -- |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |2004.-05. |[[Ingolštatas ERC]] |DEL |45 |22 |16 |38 |56 |11 |3 |4 |7 |12 |- ALIGN="center" |2005.-06. |Sanhosē "Sharks" |NHL |23 |6 |10 |16 |16 | -- | -- | -- | -- | -- |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |2005.-06. |[[Bostonas "Bruins"]] |NHL |51 |23 |20 |43 |32 | -- | -- | -- | -- | -- |- ALIGN="center" |2007.-08. |Bostonas "Bruins" |NHL |80 |27 |29 |56 |40 |7 |2 |2 |4 |6 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |2008.-09. |Bostonas "Bruins" |NHL |19 |7 |6 |13 |8 | -- | -- | -- | -- | -- |- ALIGN="center" |2009.-10. |Bostonas "Bruins" |NHL |76 |22 |15 |37 |30 |7 |0 |0 |0 |4 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" |2010.-11. |[[Losandželosas "Kings"]] |NHL |17 |4 |5 |9 |17 | -- | -- | -- | -- | -- |- ALIGN="center" |2010.-11. |[[Vašingtonas "Capitals"]] |NHL |18 |1 |6 |7 |6 |9 |1 |2 |3 |4 |- ALIGN="center" bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | NHL kopā !923 !241 !244 !485 !446 !61 !9 !13 !22 !26 |} === Izlases statistika === {| BORDER="0" CELLPADDING="3" CELLSPACING="0" ID="Table3" |- ALIGN="center" bgcolor="#e0e0e0" ! ALIGN="center" colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! ALIGN="center" rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; |- ALIGN="center" bgcolor="#e0e0e0" ! ALIGN="center" | Gads ! ALIGN="center" | Izlase ! ALIGN="center" | Turnīrs ! ALIGN="center" | S ! ALIGN="center" | V ! ALIGN="center" | RP ! ALIGN="center" | P ! ALIGN="center" | SM |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1994 | ALIGN="center" | [[Vācijas hokeja izlase|Vācija]] | ALIGN="center" | [[Eiropas čempionāts hokejā junioriem|EČ J]] | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 4 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1995 | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|PČ U-20]] | ALIGN="center" | 7 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 6 |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1995 | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | EČ J | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 2 | ALIGN="center" | 3 | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 2 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 1996 | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | PČ U-20 | ALIGN="center" | 6 | ALIGN="center" | 4 | ALIGN="center" | 6 | ALIGN="center" | 10 | ALIGN="center" | 51 |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | 1996 | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | EČ J | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 6 | ALIGN="center" | 11 | ALIGN="center" | 8 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā|1997]] | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | ALIGN="center" | 8 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 2 | ALIGN="center" | 4 |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998]] | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | [[ziemas olimpiskās spēles|OS]] | ALIGN="center" | 2 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 0 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā|2001]] | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | PČ | ALIGN="center" | 7 | ALIGN="center" | 4 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 26 |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002]] | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | OS | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 1 | ALIGN="center" | 0 |- ALIGN="center" bgcolor="#f0f0f0" | ALIGN="center" | 2004 | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | [[Pasaules kausa izcīņa hokejā|PK]] | ALIGN="center" | 4 | ALIGN="center" | 2 | ALIGN="center" | 0 | ALIGN="center" | 2 | ALIGN="center" | 0 |- ALIGN="center" | ALIGN="center" | [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] | ALIGN="center" | Vācija | ALIGN="center" | PČ B | ALIGN="center" | 5 | ALIGN="center" | 4 | ALIGN="center" | 3 | ALIGN="center" | 7 | ALIGN="center" | 4 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{eliteprospects|8573}} * [http://www.eurohockey.net/players/show_player.cgi?serial=4162 Eurohockey profils] * [http://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php3?pid=29095 Hockeydb profils] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šturms, Marko}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas hokejisti]] [[Kategorija:Sanhosē "Sharks" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Bruins" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Vācijas hokeja treneri]] [[Kategorija:Vācijas hokeja izlases treneri]] [[Kategorija:Bostonas "Bruins" treneri]] [[Kategorija:2018. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] m0ukjcxyreioenu7psunus0v46u1i6t 0 53606 4290280 3850126 2025-06-07T07:15:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290280 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Battle_for_Wesnoth_0.8.5_chaotic_indexed.png|thumb|250px|''The Battle for Wesnoth'' ir uzskatāms gājienu stratēģijas paraugs.]] '''Gājienu stratēģija''' ({{val|en|turn-based strategy}}) ir [[stratēģijas spēle]]s apakšžanrs, ko nereti pazīst arī [[kara spēle|kara spēli]], sevišķi pateicoties kara spēlēs izplatītajai vienību vai karšu mērogošanai (Unit or map scale). Pēc izpildītajām darbībām un manipulācijām, ko pieprasa datorspēles algoritms, spēlētājs spiež pogu ''pabeigt gājienu'' ({{val|en|end turn}}). Nākamo gājienu veic pretinieki un konkurenti - dators vai citi spēlētāji ([[daudzspēlētāju režīms|daudzspēlētāju režīmā]]). Izteiciens "gājienu stratēģija" tiek lietots, lai nodalītu šo spēles žanru no [[reāllaika stratēģija]]s, un kā tāda attiecas gandrīz tikai uz [[datorspēle|datorspēlēm]]. == Gājienu taktika == {{main|Gājienu taktika}} Gājienu stratēģijas [[spēlējamība|spēlējamību]] raksturo spēlētāju centieni veikt uzdevumus tikai ar tiem kaujas spēkiem, kas ir viņu rīcībā un parasti reālistiskas vai vismaz ticamas taktikas un operāciju mākslas ietvaros. [[Taktiskā lomu spēle|Taktiskās lomu spēles]] ir daļa no augstākminētā žanra. Kā izcili taktisko lomspēļu piemēri minami ''[[Silent Storm]]'' un ''[[Steel Panthers|Steel Panthers: World at War!]]''. == Piemēri == === Tradicionāli populāras spēles === Līdz ar datoru arvien lielāku izplatību gājienu stratēģiju kā [[galda spēle]]s laiks beidzās - spēļu uzņēmumi sāka veidot gājienu stratēģijas datorspēles ar savām unikālām īpašībām un savu koncepciju. Datora spēja skaitļot un pieņemt lēmums ļāva spēlei kļūt daudz sarežģītākai nekā tas bija iespējams galda spēles gadījumā. Visuzskatāmākais gājienu stratēģijas datorspēles piemērs ir [[Sid Meier's Civilization]], kurai laika gaitā attīstoties, šis žanrs ir pilnveidojies un piedāvā daudz lielisku piemēru: {| | * ''[[Disciples The Sacred Lands]]'' * ''[[Disciples II]]'' * ''[[Age of Wonders]]'' * ''[[Heroes of Might and Magic]]'' * ''[[Master of Orion]]'' | * ''[[Panzer General]]'' sērija * ''[[Romance of the Three Kingdoms]]'' * ''[[Battle Isle]]'' * ''[[X-COM: UFO Defense|X-COM]]'' sērija * ''[[Civilization]]'' sērija |} === Indī spēles === Gājienu stratēģiju tirgum attīstoties, radās un uzplauka "Indī" (neatkarīgās) gājienu stratēģijas (spēles, ko izstrādāja mazas grupas, kas bija neatkarīgas vai tikai netieši saistītas ar spēļu industrijas lielākajām izstrādātāju kompānijām). Šīs spēles bieži paplašināja vai bagātināja jau esošās gājienu stratēģijas. Dažas indī izstrādātāju gājienu stratēģijas: {| | * ''[[Ageod's American Civil War]]'' * ''[[Armageddon Empires]]'' * ''[[Birth of America]]'' * ''[[C-evo]]'' * ''[[Crown of Glory: Europe in the Age of Napoleon]]'' * ''[[Dominions]]'' sērija * ''[http://www.byond.com/games/1721601/Fortay?invite=1721601 Fortay]{{Novecojusi saite}}'' * ''[[Forge of Freedom: The American Civil War]]'' | * ''[[Galactic Civilizations II]]'' * ''[http://www.byond.com/games/1721601/InfamousZipCom?invite=1721601 Infamous ZipCom] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080606052014/http://www.byond.com/games/1721601/InfamousZipCom?invite=1721601 |date={{dat|2008|06|06||bez}} }}'' * ''[[Leaderz]]'' * ''[[Lux computer game|Lux]]'' * ''[[Massive Assault]]'' * ''[[Space Empires IV]]'' |} === Atklātā pirmkoda spēles === Tā kā gājienu stratēģijai būtībā nav nepieciešama nedz datormāksla, nedz modelēšana, izstrādātāji labprāt velta savu laiku spēlējamības izstrādei. Tādos resurspunktos kā, piemēram, [[Freshmeat]] var atrast plašā skaitā pārstāvētas [[atklātā pirmkoda programmatūra|atklātā pirmkoda]] gājienu stratēģijas. Pāris piemēri: * ''[[Battle for Wesnoth]]'' * ''[[FreeCiv]]'' * ''[[FreeCol]]'' * ''[[FreeOrion]]'' * ''[[TripleA (computer game)|TripleA]]'' === Pārlūku bāzētas spēles === Šīs spēles beidzamā laikā ir kļuvušas ļoti populāras, jo atbrīvo lietotāju no nepieciešamības datorā uzstādīt spēles [[datne]]s un nereti ir bez maksas. Viss, kas spēlēšanai nepieciešams, ir iekārta ar [[Tīmekļa pārlūkprogramma|pārlūku]] un Interneta pieslēgums. Daudzas no pārlūkā bāzētām spēlēm strādā arī [[personālais ciparasistents|personālajam ciparasistentiem]] gluži tāpat kā uz datora. Daži piemēri: * ''[[Conqueror (spēle)|Conqueror]]'' * ''[[The Continuum]]'' * ''[[Evernight]]'' * ''[[KDice]]'' * ''[[NukeZone]]'' * ''[[PoxNora]]'' * ''[[Space Federation]]'' * ''[[Utopia (tiešsaistes spēle)|Utopia]]'' * ''[[Weewar]]'' * ''[[WorldsofWar]]'' * ''[[TradeWars: Rising]]'' === Konsoles vai plaukstdatora spēles === * ''[[Alhambra]]'' * ''[[Carcassonne]]'' * ''[[Romance of the Three Kingdoms]]'' sērijas * ''[[Advance Wars]]'' sērijas * ''[[Fire Emblem]]'' sērijas == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://archive.gamespy.com/articles/february02/strategy1/ Īss ievads stratēģiju spēlēs / 1. daļa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071030004519/http://archive.gamespy.com/articles/february02/strategy1/ |date={{dat|2007|10|30||bez}} }} [[GameSpy]] portālā. {{en ikona}} * [http://www.cse.lehigh.edu/~munoz/CSE497/classes/TurnBasedGames1.ppt Gājienu stratēģijas vēsture] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080201114926/http://gmc.yoyogames.com/index.php?showtopic=318117 Gājienu stratēģijas paraugs programmētājiem] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080516142233/http://www.nabble.com/Turn-Based-Strategy-f3096.html Gājienu stratēģijas izstrādātāju forums] {{en ikona}} * [http://www.gamasutra.com/view/feature/1535/designing_ai_algorithms_for_.php?page=1 Mākslīgā intelekta izstrādes principi gājienu stratēģijām] {{en ikona}} * [http://gpwiki.org/index.php/Programming_Turn_Based_Movement Gājiena izveide - piemērs gājienu stratēģijas programmētājiem]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Videospēļu žanri]] [[Kategorija:Gājienu stratēģijas datorspēles]] cagzmasynskri2ehx6rda8f93qlp3vp 0 55702 4290093 4285670 2025-06-06T18:19:07Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1.... 4290093 wikitext text/x-wiki '''3. jūnijs''' ir gada 154. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (155. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 211 dienas. == Vārda dienas == [[Ineta]], [[Inta (personvārds)|Inta]], [[Intra]] == Notikumi == * [[1940. gads]] — [[Trešais reihs|Vācijas]] ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' bombardēja [[Parīze|Parīzi]]. * [[1959. gads]] — [[Singapūra]] ieguva pašpārvaldes statusu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. * [[1965. gads kosmonautikā|1965. gads]] — [[Edvards Vaits]] veica [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pirmo [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]], uz 21 minūti atstājot kosmosa kuģi ''[[Gemini 4]]''. * [[1973. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] virsskaņas lidmašīna [[Tu-144]] avarēja pie [[Parīze]]s [[Francija|Francijā]], bojā gāja 14 cilvēki. * [[1998. gads]] — Vācijā divu ātrvilcienu sadursmē starp [[Hannovere|Hannoveri]] un [[Hamburga|Hamburgu]] dzīvību zaudēja 101 cilvēks. * [[2001. gads]] — [[Spānija]]s pilsētā [[Sevilja|Seviljā]] sākās divpadsmitais [[Pasaules badmintona čempionāts]]. * [[2006. gads]] — [[Melnkalne]] pasludināja neatkarību pēc {{dat||5|21||bez}} notikušā referenduma; [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes savienība]] beidza pastāvēt {{dat||6|5||bez}}, [[Serbija]]i pasludinot sevi par tās mantinieci. == Dzimuši == * [[1723. gads]] — [[Džovanni Antonio Skopoli]] (''Giovanni Antonio Scopoli''), austriešu dabaspētnieks (miris 1788. gadā) * [[1770. gads]] — [[Manuels Belgrano]] (''Manuel Belgrano''), Argentīnas politiķis (miris 1820. gadā) * [[1808. gads]] — [[Džefersons Deiviss]] (''Jefferson Davis''), ASV politiķis (miris 1889. gadā) * [[1881. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s]], pēc v.s. {{dat||5|22}}) — [[Mihails Larionovs]] (''Михаил Ларионов''), krievu mākslinieks (miris 1964. gadā) * [[1899. gads]] — [[Ģerģs Bēkēši]] (''Békésy György''), ungāru biofiziķis (miris 1972. gadā) * [[1906. gads]] — [[Džozefīne Beikere]] (''Josephine Baker''), ASV/franču dejotāja un dziedātāja (mirusi 1975. gadā) * [[1926. gads]] — [[Alens Ginsbergs]] (''Allen Ginsberg''), ASV dzejnieks (miris 1997. gadā) * [[1931. gads]] — [[Rauls Kastro]] (''Raúl Castro''), kubiešu politiķis * [[1952. gads Latvijā|1952. gads]] — [[Dzintars Ābiķis]], Latvijas politiķis * [[1964. gads]] — [[Kerijs Kings]] (''Kerry King''), ASV ģitārists * [[1982. gads]]: ** [[Jeļena Isinbajeva]] (''Елена Исинбаева''), krievu kārtslēcēja ** [[Edijs Pālens]], latviešu fotogrāfs * [[1985. gads]]: ** [[Lukašs Piščeks]] (''Łukasz Piszczek''), poļu futbolists ** [[Klemens Slakonja]] (''Klemen Slakonja''), slovēņu aktieris, dziedātājs, komiķis un TV raidījumu vadītājs * [[1986. gads]] — [[Rafaels Nadals]] (''Rafael Nadal''), spāņu tenisists * [[1989. gads Latvijā|1989. gads]] — [[Jānis Straupe]], latviešu hokejists * [[1992. gads]] — [[Mario Gece]] (''Mario Götze''), vācu futbolists * [[1996. gads]] — [[Lūkass Klostermanis]] (''Lukas Klostermann''), Vācijas futbolists == Miruši == * [[1826. gads]] — [[Nikolajs Karamzins]] (''Николай Карамзин''), krievu vēsturnieks un rakstnieks (dzimis 1766. gadā) * [[1875. gads]] — [[Žoržs Bizē]] (''Georges Bizet''), franču komponists (dzimis 1838. gadā) * [[1899. gads]] — [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss]] (''Johann Strauss''), Austrijas komponists (dzimis 1825. gadā) * [[1921. gads]] — [[Konrāds Hībendāls]] (''Coenraad Hiebendaal''), nīderlandiešu airētājs (dzimis 1879. gadā) * [[1924. gads]] — [[Francs Kafka]] (''Franz Kafka'') vāciski rakstošs ebreju rakstnieks (dzimis 1883. gadā) * [[1925. gads]] — [[Kamills Flammarions]] (''Camille Flammarion''), franču astronoms (dzimis 1842. gadā) * [[1938. gads]] — [[Džons Flenegens]] (''John Flanagan''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1868. gadā) * [[1946. gads]] — [[Mihails Kaļiņins]] (''Михаил Калинин''), padomju politiķis (dzimis 1875. gadā) * [[1963. gads]]: ** [[Jānis XXIII]] (''Ioannes PP. XXIII''), Romas pāvests (dzimis 1881. gadā) ** [[Nāzims Hikmets]] (''Nazım Hikmet''), turku dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1901. gadā) * [[1964. gads]] — [[Franss Emils Sillanpē]] (''Frans Emil Sillanpää''), somu rakstnieks (dzimis 1888. gadā) * [[1970. gads]]: ** [[Anibals Miljaišs]] (''Aníbal Milhais''), portugāļu karavīrs (dzimis 1895. gadā) ** [[Hjalmars Šahts]] (''Hjalmar Schacht''), vācu ekonomists (dzimis 1877. gadā) * [[1989. gads]] — [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī]] (روح الله موسوی خمینی), Irānas šiītu garīdznieks un politiķis (dzimis 1900. gadā) * [[2001. gads]] — [[Entonijs Kvinns]] (''Anthony Quinn''), amerikāņu/meksikāņu aktieris (dzimis 1915. gadā) * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Visvaldis Mucenieks]], latviešu inženieris, tulks un politiķis (dzimis 1938. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Starptautiskā [[velosipēds|velosipēdu]] diena {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] d6lb0r21ypjw9b1c9cllahof1wqhuyt 0 56088 4290103 4251480 2025-06-06T18:46:21Z Baisulis 11523 /* ievads */ +bilde.... 4290103 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Ismets Ineni<br />''İsmet İnönü'' | attēls =Inonu Ismet (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts =Ismets Ineni 1938. gadā | amats =2. [[Turcijas prezidenti|Turcijas prezidents]] | term_sākums ={{dat|1938|11|11|n|bez}} | term_beigas ={{dat|1950|5|22|n|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis =[[Mustafa Kemals Ataturks]] | pēctecis =[[Dželals Bajars]] | amats2 =[[Turcijas premjeri|Turcijas premjers]] | term_sākums2 =1923 | term_beigas2 =1924<br />1925—1937<br />1961—1965 | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 =Mustafa Kemals Ataturks | pēctecis2 =[[Bīlents Edževits]] | amats3 =[[Republikāņu tautas partija]]s priekšsēdētājs | term_sākums3 =1938 | term_beigas3 =1972 | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 =Mustafa Kemals Ataturks | pēctecis3 =Bīlents Edževits | amats4 =[[Turcijas Ģenerālštāba priekšnieki|Turcijas Ģenerālštāba priekšnieks]] | term_sākums4 =1920 | term_beigas4 =1921 | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 =[[Fevzi Čakmaks]] | amats5 =[[Turcijas ārlietu ministri|Turcijas ārlietu ministrs]] | term_sākums5 =1922 | term_beigas5 =1924 | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = | premjers5 = | priekštecis5 =[[Jusufs Kemals Tengiršenks]] | pēctecis5 =[[Šukrus Kaja]] | dzim_dati ={{dat|1884|9|24}} | dzim_vieta =[[Attēls:Ottoman flag.svg|20px]] [[Izmira]], [[Osmaņu impērija]] | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1973|12|25|1884|9|24}} | mir_vieta =[[Attēls:Flag of Turkey.svg|20px]] [[Ankara]], [[Turcija]] | partija =Turcijas Republikāņu tautas partija | dzīvesb =Mevhibe Inenu | profesija = | reliģija = | paraksts = İsmet İnönü Signature.svg | piezīmes = }} '''Ismets Ineni''' ({{val|tr|İsmet İnönü}}, [ismet inœny]; dzimis {{dat|1884|9|24}}, miris {{dat|1973|12|25}}) bija [[Turcija]]s prezidents no 1938. līdz 1950. gadam. == Agrīnā dzīve un izglītība == Ismets Ineni piedzima [[Izmira|Izmirā]]. Viņa tēvs Hadži Rešits (''Hacı Reşit'' [hadʒî reʃit]) bija cēlies no konservatīvas ģimenes [[Malatja|Malatjā]], un strādāja par civilo ierēdni prokuratūrā. Viņa māte Dževrije pārstāvēja labi izglītotu ģimeni, kas bija imigrējusi no [[Bulgārija]]s. Saistībā ar tēva iecelšanu amatā, Ismeta ģimene pārcēlās uz [[Sivasa|Sivasu]], kur viņš pabeidza militāro starpskolu un pirmo kursu profesionālajā vidusskolā. Tēvs vēlējās, lai Ismets turpinātu militāro karjeru, tāpēc 1901. gadā Ismets Ineni sāka mācības Stambulas Artilērijas skolu, ko pabeidza 1903. gadā, iegūstot artilērijas [[leitnants|leitnanta]] pakāpē. Ismetu tajā pašā gadā uzņēma Armijas štāba koledžā, un 1906. gadā viņš to pabeidza, ieguvis štāba kapteiņa pakāpi. Studiju laikā viņš padziļināti studēja franču valodu un iemācījās vācu valodu. == Karjera Osmaņu impērijas armijā == Uzreiz pēc koledžas beigšanas Ismetu norīkoja par [[Osmaņu impērija]]s Otrās armijas rotas komandieri [[Edirne|Edirnē]]. Tur, tāpat kā daudzi citi virsnieki un [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafa Kemals]], viņš iesaistījās slepenā opozīcijas kustībā, kuras mērķis bija atjaunot konstitucionālu iekārtu, lai izbeigtu sultāna [[Abdulhamids II|Abdulhamida II]] represīvo absolūtisma režīmu. 1908. gadā, kad tika atjaunota konstitūcija, Ismets kļuva par vecāko virsnieku un piedalījās fundamentālistu nemieru apspiešanā [[Stambula|Stambulā]]. No 1910. līdz 1913. gadam viņš dienēja [[Sīrija|Asīrijā]] un [[Jemena|Jemenā]] majora pakāpē. 1914. gadā viņu nosūtīja uz [[Vīne|Vīni]], [[Minhene|Minheni]], [[Berlīne|Berlīni]], [[Parīze|Parīzi]] un [[Lucerna (pilsēta)|Lucernu]], lai apmeklētu ārstus, kas palīdzētu novērst jau bērnībā sākušos dzirdes izzušanu. Kad viņš atgriezās, viņu norīkoja dienestam ģenerālštābā un paaugstināja par pulkvedi. 1916. gadā viņš apprecēja Mevhibi no bulgāru imigrantu ģimenes, un nākamajos trijos gados viņai piedzima trīs bērni. Neilgi pēc kāzām Ismetu norīkoja par 20. korpusa komandieri uz austrumu robežas. 1917. gadā viņu iecēla par 3. korpusa komandieri [[Haleba|Halebā]], Arābijas frontes 7. armijas komandiera [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafas Kemala]] pakļautībā. == Neatkarības karš == 1918. gadā, sākoties pamieram, saskaņā ar [[Mustafa Kemals Ataturks|Mustafas Kemala]] pieprasījumu, viņš apmetās [[Stambula|Stambulā]]. 1920. gadā Ismets slepus devās uz [[Ankara|Ankaru]], lai aktīvi līdzdarbotos Nacionālā pakta sagatavošanā, kuru martā pieņēma pēdējais Osmaņu impērijas parlaments. Kad Sabiedrotās valstis bija okupējušas Stambulu un parlaments bija atlaists, viņš pameta galvaspilsētu un devās uz Ankaru, lai pievienotos Mustafam Kemalam (vēlākajam Ataturkam). Lielās Nacionālās Asamblejas atklāšanas sesijā 1920. gada 23. aprīlī Ismets piedalījās kā Edirnes deputāts. Ismets tika iecelts par armijas štāba priekšnieku un bija arī Ankaras nacionālistu valdības loceklis. Viņa primārais uzdevums bija izveidot disciplinētu nacionālo armiju. Viņa karaspēka vienības janvārī un aprīlī pie Ineni sakāva [[Grieķija]]s karaspēku un tādēļ viņš tika paaugstināts par nacionālistu armijas ģenerālleitnantu, bet vēlāk, 1934. gadā, pēc [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] rīkojuma viņam piešķīra šīs pilsētas nosaukumu par uzvārdu. Tagad Ismets jau bija rietumu frontes komandieris. == Miers un republikas izveide == Līdz ar iebrukušo armiju sakāvi 1922. gadā Mudanjas pamiera sarunās viņš pārstāvēja Lielo Nacionālo Asambleju. Viņš šajās sarunās parādīja labu sarunu vešanas prasmi un tādēļ [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturks]] lūdza Asambleju iecelt Ismetu par ārlietu ministru un delegācijas vadītāju 1923. gada Lozannas miera konferencē. Ismets parakstīja 1923. gada 24. jūlija [[Lozannas miera līgums|Lozannas miera līgumu]] un kļuva par pirmo valsts premjerministru proklamēšanas dienā - 1923. gada 29. oktobrī. Ineni pildīja premjerministra pienākumus septiņus termiņus pēc kārtas (1923—1937), ar īsu pārtraukumu (1924—1925). Pirmos trīs termiņus viņš arī pildīja ārlietu ministra pienākumus. 1927. gadā Ismets tika atvaļināts no armijas. Laikā, kad viņš vadīja valdību, jaunā republika spēja pārdzīvot tautas vēsturē krasāko politisko un ekonomisko modernizāciju, atmaksāt visus kara parādus, nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī īstenot bargu valsts kontrolētu industrializāciju, neskatoties uz [[Lielā depresija|1929. gada globālo krīzi]]. Viņa vadītā valdība bez citu valstu atbalsta atjaunoja karā saplosīto valsti un izbūvēja plašu dzelzceļa tīklu, kas stiepās gandrīz 10 000 km. == Otrais pasaules karš un daudzpartiju sistēmas ieviešana == Ismetu Ineni ievēlēja par otro valsts prezidentu nākamajā dienā pēc [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] nāves (11.11.1938.) Viņš arī kļuva par Republikāņu Tautas Partijas (RTP) priekšsēdētāju. Sākoties karam, Ineni nevilcinoties paziņoja, ka [[Turcija]] ir nekarojoša [[Lielbritānija]]s un [[Francija]]s sabiedrotā, izvairoties no tūlītējas [[Vācija]]s iebrukuma. Kad Francija tika sakauta, viņš 1941. gadā noslēdza savstarpējās neuzbrukšanas līgumu ar Vāciju. 1943. gada janvārī [[Adana|Adanā]] Ineni tikās ar Čērčilu un decembrī [[Kaira|Kairā]] — ar Rūzveltu un Čērčilu. Ineni šajās sarunās veiksmīgi nosargāja Turcijas neitralitāti, lai neiesaistītos karā. Tomēr 1945. gada februārī, kad uzvarētāji bija acīmredzami, Ineni valdība pieteica karu Vācijai. Tiklīdz karš bija beidzies, Turciju apdraudēja [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|PSRS]] iespējamā ekspansija, jo tā bija vienpusēji atcēlusi 1921. gadā noslēgto draudzības līgumu un pieprasīja nodot PSRS pārziņā Turcijas šaurumus ([[Bosfora jūras šaurums]] un [[Marmora jūra]]), kā arī Karsas un Ardahanas provinces. Pasaulei polarizējoties, Turcija pievienojās demokrātisko valstu grupai, ieviešot daudzpartiju brīvu vēlēšanu sistēmu. RTP zaudēja 27 vairākuma vietas parlamentā Demokrātu Partijai (DP), kuru vadīja bijušais RPP premjerministrs [[Dželals Bajars]]. Zaudējumu 1950. gada vēlēšanās Ismets Ineni komentēja šādi: "Tā ir jauna veida dzīve, pēc kuras mēs ilgojāmies simt gadu." Viņš zaudējumu vēlēšanās uzskatīja par personīgu sasniegumu. Ineni nodeva prezidentūru [[Dželals Bajars|Dželalam Bajaram]], kurš 1950. gada 22. maijā kļuva par trešo valsts prezidentu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcijas prezidenti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ineni, Ismets}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:Turcijas prezidenti]] [[Kategorija:Turcijas militārpersonas]] [[Kategorija:Izmiras ilā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas premjerministri]] 2r59xs60tu3v4s65a8g52edxni9uli9 0 56715 4290050 4237560 2025-06-06T15:12:10Z Bendžamins 76862 4290050 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Breds Pits | vārds_orig = ''Brad Pitt'' | attēls = Brad Pitt-69858.jpg | attēla izmērs = 215px | komentārs = Breds Pits 2024. gadā | dz. vārds = Viljams Bredlijs Pits | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1963|12|18}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Oklahoma|Šonī}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = | darbības gadi = 1987-pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Dženifere Anistone]] (2000-2005)<br />[[Andželīna Džolija]]<br />(2005-2014 partnerattiecības;<br />precējušies 2014, šķiršanās procesā no 2016)|mājaslapa | akadēmijasbalva = [[86. Kinoakadēmijas balva|2013]]: [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] kā producentam par filmu "[[12 gadi verdzībā]]" <small>(kopā ar [[Didi Gārdnere|Didi Gārdneri]], [[Džeremijs Kleiners|Džeremiju Kleineru]], [[Stīvs Makvīns (režisors)|Stīvu Makvīnu]] un [[Entonijs Katagass|Entoniju Katagasu]])</small><br />2020: Labākais aktieris otrā plāna lomā ("[[Reiz Holivudā]]", 2019) | BFTMAbalva = Balva "Labākā filma" kā producentam par filmu "[[12 gadi verdzībā]]" <small>(kopā ar [[Didi Gārdnere|Didi Gārdneri]], [[Džeremijs Kleiners|Džeremiju Kleineru]], [[Stīvs Makvīns (režisors)|Stīvu Makvīnu]] un [[Entonijs Katagass|Entoniju Katagasu]])</small><br />Labākais aktieris otrā plāna lomā 2019. gada filmā "[[Reiz Holivudā]]" | zeltaglobusabalva = Labākais aktieris otrā plāna lomā: 1995. gada filmā "[[12 pērtiķi]]" un 2019. gada filmā "[[Reiz Holivudā]]" | zeltaavenesbalva = Sliktākais ekrāna pāris 1994 "[[Intervija ar vampīru: Vampīra hronikas]]" <small>(kopā ar [[Toms Krūzs|Tomu Krūzu]])</small> | apbalvojumi = '''[[Saturna balva]]''' Labākais aktieris otrā plāna lomā 1995 "[[12 pērtiķi]]"<br />[[Venēcijas kinofestivāls|Volpi kauss "Labākais aktieris galvenajā lomā"]] 2007 "[[Džesija Džeimsa slepkavība no gļēvuļa Roberta Forda rokas]]" | dzimums = V }} '''Viljams Bredlijs "Breds" Pits''' ({{val|en| William Bradley Pitt}}; dzimis {{dat|1963|12|18}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[kinoproducents]]. Pits sešas reizes ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvai]] — četras reizes kā aktieris par lomām filmās "[[12 pērtiķi]]" (1995), "[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]" (2008), "[[Naudas spēle]]" (2011), "[[Reiz Holivudā]]" (2019) un divas reizes kā producents par filmām "[[Naudas spēle]]" (2011) un "[[12 gadi verdzībā]]" (2013). Pēdējā no tām ("12 gadi verdzībā") arī ieguva [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā filma]]. Bez tam tā saņēma [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] "Labākā filma". Otro reizi Amerikas Kinoakadēmijas balvu ieguvis kā labākais aktieris otrā plāna lomā par filmu "[[Reiz Holivudā]]" (2019). Par šo lomu saņēmis arī [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un BAFTA kino balvu. Vēl vienu Zelta globusa balvu ieguvis par labāko otrā plāna lomu 1995. gada filmā "[[12 pērtiķi]]". Preses izdevumos Pits bieži tiek saukts par vienu no vispievilcīgākajiem vīriešiem pasaulē.<ref name="www.people.com">{{Tīmekļa atsauce|title=The Sexiest Men Alive - Brad Pitt|publisher=''People Magazine''|accessdate=2008-01-01|url=http://www.people.com/people/package/sma2006/gallery/0,,1539441_1559557_15,00.html|archive-date=2008-03-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20080320104210/http://www.people.com/people/package/sma2006/gallery/0,,1539441_1559557_15,00.html}}</ref> Viņa bijusī laulība ar aktrisi [[Dženifere Anistone|Dženiferu Anistoni]] un pašreizējās attiecības ar [[Andželīna Džolija|Andželīnu Džoliju]] ir plaši aprakstītas presē. Viņš ir sešu bērnu tēvs, no kuriem trīs ir adoptēti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hellomagazine.com/profiles/bradpitt/|title=Hello Magazine Profile - Brad Pitt|accessdate=2008-05-15|work=Hello Magazine|archive-date=2009-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20090910171706/http://www.hellomagazine.com/profiles/bradpitt/}}</ref> == Dzīves sākums == Pits piedzima [[Šonī]], [[Oklahoma|Oklahomā]], vidusskolas konsultantes Džeinas Etas (''Jane Etta'') (dzim. Hilhausa (''Hillhouse'')) un kravas pārvadājumu firmas īpašnieka Viljama Elvina Pita dēls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmreference.com/film/24/Brad-Pitt.html|title=Brad Pitt Biography (1963-)|accessdate=2008-05-15|publisher=Film Reference}}</ref> Ģimene pārcēlās uz [[Springfīlda (Misūri)|Springfīldu]], [[Misūri (štats)|Misūri]], kur viņš uzauga kopā ar brāli Dagu un māsu Džūliju Nīlu. Pita ģimene piederēja pie [[baptisti|baptistu]] draudzes, bet pašlaik Pits savus pasaules uzskatus definē kā kaut ko starp [[ateisms|ateismu]] un [[agnosticisms|agnosticismu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Gina Salamone |url=http://www.nydailynews.com/gossip/2009/07/23/2009-07-23_brad_pitt_im_probably_20_percent_atheist_and_80_percent_agnostic.html |title=Brad Pitt: 'I'm probably 20 percent atheist and 80 percent agnostic' |accessdate=January 19, 2010 |date=July 23, 2009 |work=Daily News (New York) |archive-date=2009-09-18 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090918221155/http://www.nydailynews.com/gossip/2009/07/23/2009-07-23_brad_pitt_im_probably_20_percent_atheist_and_80_percent_agnostic.html }}</ref> Viņš apmeklēja Kikapū vidusskolu (''Kickapoo High School''), kur nodarbojās ar sportu, bija diskusiju kluba biedrs, darbojās muzikālajā sekcijā un piedalījās studentu pašpārvaldē. 1982. gadā Pits iestājās [[Misūri Universitāte|Misūri Universitātē]], kur viņš studēja žurnālistiku un reklāmu. Universitātē viņš bija ''[[Sigma Chi]]'' brālības biedrs un iesaistījās tās šovos. Pitu interesēja kino, un viņš negribēja turpināt mācības. Divas nedēļas pirms universitātes beigšanas viņš devās uz [[Losandželosa|Losandželosu]], lai meklētu iespējas kļūt par aktieri. Kādu laiku Pits strādāja gadījuma darbus, piemēram, par vadītāju, mēbeļu pārvadātāju un pat par apmeklētāju piesaistītāju restorānu tīklā ''[[El Pollo Loco]]'', kur viņa darbs bija, tērptam cāļa kostīmā, piesaistīt garāmgājējus. Viens no gadījuma darbiem viņam deva ierosmi pieteikties aktiermeistarības kursus pie aktiera [[Rojs Landons|Roja Landona]] (''Roy London'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.people.com/people/article/0,,20009322,00.html |title=Brad Pitt: 'Strippers Changed My Life' |author=Tim Nudd |date=January 22, 2007 |work=People Magazine|accessdate=October 14, 2008}}</ref> == Karjera == Pita filmēšanās karjera sākās 1987. gadā. Viņš spēlēja nelielas lomas seriālos un filmās, arī televīzijas seriālā "[[Dalasa (seriāls)|Dalasa]]". 1988. gadā Pits pirmo reizi tēloja galveno lomu filmā "[[Saules tumšā puse]]". Tā bija Dienvidslāvijas un ASV kopražojuma filma, un filmēšana notika [[Dienvidslāvija]]s daļā, kur sākās [[Horvātijas neatkarības karš]]. Lielākā daļa nofilmētā materiāla tika pazaudēta, bet vēlāk atrasta, un tikai 1997. gadā filma beidzot iznāca uz ekrāniem. [[Attēls:Brad Pitt palm film festival.jpg|thumb|left|250px|Breds Pits Palmspringsas kinofestivālā 2007. gadā]] 1991. gadā Pits guva ievērību ar lomu filmā "[[Telma un Luīze]]". Tam sekoja lomas filmās "[[Tur, kur upe tek]]", "[[Rudens leģendas]]", "[[Intervija ar vampīru: Vampīra hronikas]]" un "[[Septiņi (filma)|Septiņi]]". Viņš tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i par labāko otrā plāna vīrieša lomu filmā "[[12 pērtiķi]]" (1995). 1997. gadā iznāca filma "[[Septiņi gadi Tibetā]]", kurā stāstīts par [[Ķīna]]s iebrukumu [[Tibeta|Tibetā]]. Tā rezultātā Bredam Pitam, kā arī viņa filmas partnerim [[Deivids Tjūliss|Deividam Tjūlisam]], tika uz visiem laikiem atņemtas tiesības iebraukt [[Ķīna|Ķīnā]]. 1999. gadā Pits nospēlēja vienu no savām slavenākajām lomām kulta filmā "[[Cīņas klubs (filma)|Cīņas klubs]]" pēc [[Čaks Palahņuks|Čaka Palahņuka]] romāna. Pēc tam viņš filmējās daudzās filmās, no kurām lielāko ievērību guva "[[Oušena banda]]" (2001), "[[Troja (filma)|Troja]]" (2004), "[[Oušena ducis]]" (2004), "[[Smita kungs un kundze]]" (2005), "[[Oušena velna ducis]]" (2007). Breds Pits tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā labākais aktieris galvenajā lomā par darbu filmās "[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]" (2008) un "[[Naudas spēle]]" (2011). Ieguva balvu kā labākais aktieris otrā plāna lomā par lomu [[Kventins Tarantīno|Kventina Tarantīno]] filmā "[[Reiz Holivudā]]" (2019). Kopš 2006. gada Breds Pits darbojas arī kā filmu producents. Viņa līdzproducētā filma "[[Atkritēji]]" (2006) tika nominēta [[BAFTA kino balva]]i kā labākā filma, bet filma "[[Naudas spēle]]" (2011) nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā gada labākā filma. Pits bija viens no producentiem filmai "[[12 gadi verdzībā]]" (2013), kas ieguva [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā filma]], kā arī BAFTA kino balvu par labāko filmu. Šo balvu Pits saņēma kopā ar [[Didi Gārdnere|Didi Gārdneri]], [[Džeremijs Kleiners|Džeremiju Kleineru]], [[Stīvs Makvīns (režisors)|Stīvu Makvīnu]] un [[Entonijs Katagass|Entoniju Katagasu]]. == Privātā dzīve == [[Attēls:Angelina Jolie Brad Pitt Cannes.jpg|thumb|220px|[[Andželīna Džolija]] un Breds Pits [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] 2007. gadā]] 1995. gadā viņš tika iekļauts žurnāla ''[[Empire (žurnāls)|Empire]]'' 25 pašu seksīgāko kino zvaigžņu sarakstā. Pits tika divreiz nosaukts par pašu seksīgāko vīrieti starp dzīvajiem žurnālā ''[[People]]'', kļūstot par vienīgo cilvēku, kas nosaukts vairāk par vienu reizi. Pitam bija ilgstošas attiecības ar aktrisi [[Gvineta Paltrova|Gvinetu Paltrovu]], ar kuru viņš kopā spēlēja filmā "[[Septiņi (filma)|Septiņi]]". Viņi saderinājās 1996. gada decembrī, tomēr pāris izšķīrās 1997. gada jūnijā. 2000. gada 29. jūlijā Pits apprecējās ar aktrisi [[Dženifere Anistone|Dženiferu Anistoni]]. Viņi izšķīrās 2005. gada 25. martā. Pēc šķiršanās Pits uzsāka attiecības ar savu partneri filmā "[[Smita kungs un kundze]]" — [[Andželīna Džolija|Andželīnu Džoliju]]. 2006. gada 27. maijā pārim piedzima meita Šailo Nouvela (''Shiloh Nouvel''), bet 2008. gada 12. jūlijā piedzima dvīņi — dēls ''Knox Léon'' un meita ''Vivienne Marcheline''.<ref name="charity fund">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/celebritynews/2498869/Brad-Pitt-and-Angelina-Jolie-Twins-have-brought-wonderful-chaos-to-our-lives.html |title=Brad Pitt and Angelina Jolie: Twins have brought 'wonderful chaos' to our lives |author=Anita Singh |date=August 4, 2008 |work=The Daily Telegraph |location=UK |accessdate=October 30, 2008 |archiveurl=https://www.webcitation.org/5nueFw9vO?url=http://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/celebritynews/2498869/Brad-Pitt-and-Angelina-Jolie-Twins-have-brought-wonderful-chaos-to-our-lives.html |archivedate={{dat|2010|03|01||bez}} }}</ref> Tiesības uz pirmajām dvīņu fotogrāfijām tika pārdotas izdevumiem ''[[People]]'' un ''[[Hello!]]'' par 14 miljoniem dolāru. Visa šī summa tika ziedota Džolijas un Pita labdarības fondam (''Jolie-Pitt Foundation'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/lifeandstyle/2008/aug/05/celebrity.pressandpublishing |title=The world's costliest baby snaps: £7m for the Brangelina twins |author=Stephen Brook |date=August 5, 2008 |work=The Guardian |location=UK |accessdate=October 26, 2009}}</ref> Bez tam abi aktieri kopā audzina arī trīs adoptētus bērnus. 2016. gada septembrī Andželīna Džolija tiesā iesniedza šķiršanās pieprasījumu, pieprasot arī aprūpes tiesības uz bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-37422843|title=Angelina Jolie to divorce Brad Pitt|publisher=bbc.com}}</ref> Tā kā Breds Pits tam nepiekrita, šķiršanās process turpinās. == Filmogrāfija == === Aktieris === {| class="wikitable" ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! Piezīmes |- |rowspan="4"|1987 ||"[[Izejas nav]]" || Ballītes policists || |- |"[[Neitrālā josla]]" || Viesmīlis || |- |"[[Mazāk par nulli]]" || ''Partygoer'' || |- |"[[Samazinot klasi]]" || Dvaits Ingals || |- |1988 ||"[[Saules tumšā puse]]" || Riks || Filma iznāca 1997. gadā |- |1990 ||"[[Pārāk jauna, lai mirtu]]" || Billijs Kantons || |- |rowspan="3"|1991||"[[Skrējiens pa apli]]" || Džo Malonijs || |- |"[[Telma un Luīze]]" || Džei Dī || |- |''[[Johnny Suede]]'' || Džonnijs Suede || |- |rowspan="3"|1992||"[[Kontakts]]" || ''Cox'' || |- |''[[Cool World]]'' || Detektīvs Frenks Haris || |- |"[[Tur, kur upe tek]]" ||Pols Maklīns || |- |rowspan="2"|1993||"[[Kalifornija (filma)|Kalifornija]]" || Ērlijs Greiss || |- |"[[Īstā mīlestība]]" || Floids || |- |rowspan="3"|1994||"[[Pakalpojums (filma)|Pakalpojums]]" || Eliots Faulers || |- |"[[Intervija ar vampīru: Vampīra hronikas]]" || ''Louis de Pointe du Lac'' || [[Zelta avenes balva]] par sliktāko ekrāna pāri <small>(kopā ar [[Toms Krūzs|Tomu Krūzu]])</small> |- |"[[Rudens leģendas]]" || Tristians Ludlovs || Nominēts [[Zelta globusa balva]]i kā labākais aktieris drāmā |- |rowspan="2"|1995||"[[Septiņi (filma)|Septiņi]]" ||Deivids Mils || |- |"[[12 pērtiķi]]" || Džefrijs Goins || [[Zelta globusa balva]] labākajam aktierim otrā plāna lomā<br />Nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|kā labākais aktieris otrā plāna lomā]] |- |1996||"[[Slaisti]]" || Maikls Sulivans || |- |rowspan="2"|1997||"[[Sātana īpašums]]" || Franciss "Frenkijs" Ostins Makvairs/Rorijs Devanijs || |- |"[[Septiņi gadi Tibetā]]" || Henrihs Harers || |- |1998||"[[Iepazīstieties, Džo Bleks]]" || Džo Bleks/Cilvēks kafijas veikalā || |- |rowspan="2"|1999||"[[Būt par Džonu Malkoviču]]" || Breds Pits || Epizodiska loma |- |"[[Cīņas klubs (filma)|Cīņas klubs]]" || Tailers Durdens || |- |2000||"[[Ķēriens]]" || Mikijs O'Neils || |- |rowspan="3"|2001||"[[Meksikānis]]" || Džerijs Velbahs || |- |"[[Spiegu spēle]]" || Toms Bišops || |- |"[[Oušena banda]]" || Rastijs Raiens || |- |2002||"[[Bīstama cilvēka atzīšanās]]" || Breds, Vecpuisis #1 || |- |2003||"[[Sinbads: Leģenda par septiņām jūrām]]" || Sinbads || Ieskaņojis |- |rowspan="2"|2004||"[[Troja (filma)|Troja]]" || Ahilejs || |- |"[[Oušena ducis]]" || Rastijs Raiens || |- |2005 || "[[Smita kungs un kundze]]" ||Džons Smits || |- |2006 || "[[Bābele (filma)|Bābele]]" || Ričards || Nominēts [[Zelta globusa balva]]i kā labākais aktieris otrā plāna lomā |- |rowspan="2"|2007||"[[Oušena velna ducis]]" || Rastijs Raiens || |- |"[[Džesija Džeimsa slepkavība no gļēvuļa Roberta Forda rokas]]" || Džesijs Džeimss || [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] balva labākajam aktierim (Volfi kauss) |- |rowspan="2"|2008|| "[[Sadedzināt pēc izlasīšanas]]" || Čads Feldheimers || Nominēts [[BAFTA kino balva]]i kā labākais aktieris otrā plāna lomā |- |"[[Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu]]" || Bendžamins Batons || Nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|kā labākais aktieris galvenajā lomā]]<br />Nominēts [[Zelta globusa balva]]i kā labākais aktieris drāmā<br />Nominēts [[BAFTA kino balva]]i kā labākais aktieris galvenajā lomā |- | 2009 | "[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]" | Leitnants Aldo Reins | |- | 2010 | "[[Megamainds]]" | Metro vīrs | Ieskaņojis |- | rowspan="3"|2011 | "[[Dzīvības koks]]" | Misters O'Braiens | |- | "[[Naudas spēle]]" | Billijs Bīns | Nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|kā labākais aktieris galvenajā lomā]]<br />Nominēts [[Zelta globusa balva]]i kā labākais aktieris drāmā<br />Nominēts [[BAFTA kino balva]]i kā labākais aktieris galvenajā lomā |- | "[[Jautrās pleznas 2]]" | Vils Krills | Ieskaņojis |- | 2012 | "[[Kazino aplaupīšana]]" (''Killing Them Softly'') | Džekijs Kogans | |- | rowspan="3" | 2013 | "[[pasaules karš Z]]" | Džerijs Leins | |- | "[[Advokāts (filma)|Advokāts]]" (''The Counselor'') | Vestrejs | |- | "[[12 gadi verdzībā]]" (''12 Years a Slave'') | Samjuels Bass | |- | 2014 | "[[Niknais]]" | ''Wardaddy'' |- | rowspan="3" | 2015 | ''[[The Audition]]'' | Breds Pits | īsfilma |- | "[[Pie jūras]]" (''By the Sea'') | Rolands | |- | "[[Gadsimta likme]]" | Bens Rikerts | |- | rowspan="2" | 2016 | ''[[Voyage of Time]]'' | aizkadra balss | dokumentālā filma |- | "[[Sabiedrotie (filma)|Sabiedrotie]]" (''Allied'') | Makss Vatans | |- | 2017 | ''[[War Machine]]'' | ģenerālis Makmahons | |- | 2018 | "[[Dedpūls 2]]" | Venišers | epizodiska loma |- | rowspan="2" | 2019 | "[[Reiz Holivudā]]" | Klifs Būts | [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] labākajam aktierim otrā plāna lomā<br />[[Zelta globusa balva]] labākajam aktierim otrā plāna lomā<br />[[BAFTA kino balva]] labākajam aktierim otrā plāna lomā |- | "[[Uz zvaigznēm]]" (''Ad Astra'') | Rojs Makbraids | |- | rowspan="3" | 2022 | "[[Zudusī pilsēta]]" ('' The Lost City'') | Džeks Treiners | |- | "[[Ložu ekspresis]]" (''Bullet Train'') | ''Ladybug'' | |- | "[[Babilona (filma)|Babilona]]" (''Babylon'') | [[Džons Gilberts]] | |- | rowspan="2" |2024 |"[[Iedomu draugi]]" (''IF'') |Kīts |Ieskaņojis |- |"[[Vientuļie vilki]]" (''Wolfs'') |Niks | |} === Producents === * ''[[God Grew Tired of Us]]'' (2006) (izpildproducents) dokumentālā filma * "[[Atkritēji]]" (2006) — Nominēta [[BAFTA kino balva]]i kā labākā filma * "[[Skrienot ar šķērēm]]" (2006) * "[[Suņa gads]]" (2007) (izpildproducents) * ''[[The Tehuacan Project]]'' (2007) (izpildproducents) īsfilma * "[[Varenā sirds]]" (2007) — Nominēta balvai ''Independent Spirit Award'' kā labākā filma * "[[Džesija Džeimsa slepkavība no gļēvuļa Roberta Forda rokas]]" (2007) * ''[[Pretty/Handsome]]'' (2008) (izpildproducents) TV filma * "[[Pipas Lī privātā dzīve]]" (2009) (izpildproducents) * "[[Laika ceļotāja sieva]]" (2009) (izpildproducents) * "[[Kick-Ass: Jaunie supervaroņi]]" (2010) * "[[Ēd, lūdzies, mīli]]" (2010) (izpildproducents) * "[[Dzīvības koks]]" (2011) * "[[Naudas spēle]]" (2011) — Nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā gada labākā filma * ''[[The House I Live In]]'' (2012) (izpildproducents) dokumentālā filma * "[[Kazino aplaupīšana]]" (''Killing Them Softly'', 2012) * "[[Pasaules karš Z]]" (2013) * "[[Kick-Ass 2: Jaunie supervaroņi 2]]" (2013) * "[[12 gadi verdzībā]]" (2013) — [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] un [[BAFTA kino balva]] par gada labāko filmu * ''[[Resurrection (seriāls)|Resurrection]]'' (2014) (izpildproducents) TV seriāls, 1.sērija * ''[[The Normal Heart]]'' (2014) (izpildproducents) TV filma * "[[Niknais]]" (2014) (izpildproducents) * "[[Patiess stāsts]]" (''True Story'') (2015) * "[[Pie jūras]]" (''By the Sea'') (2015) * "[[Gadsimta likme]]" (2015) * "[[Mēnessgaisma]]" (2016, izpildproducents) * ''[[Voyage of Time]]'' (2016) * "[[Zudusī Z pilsēta]]" (2016) * ''[[Okja]]'' (2017) * ''[[War Machine]]'' (2017) * "[[Breda statuss]]" (2017) * "[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]" (2018) * ''[[Beautiful Boy]]'' (2018) * ''[[Backseat]]'' (2018) * "[[Uz zvaigznēm]]" (2019) * ''[[The King]]'' (2019) * "[[Blondīne (filma)|Blondīne]]" (2022) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Brad Pitt|Breds Pits}} * [https://www.biography.com/people/brad-pitt-9441989#! Brad Pitt Biography] biography.com {{en}} {{aktieru ārējās saites}} {{Labākais aktieris otrā plāna lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pits, Breds}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Oklahomā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji producenti]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Vegāni]] 9tutozfbluc784ylhibhe5k2lti0ga1 0 62447 4290236 4055219 2025-06-07T05:19:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290236 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Grandforksa |official_name = ''Grand Forks'' |settlement_type = [[lielpilsēta]] |nickname = |motto = ''A Place of Excellence'' |image_skyline = GrandCitiesArtsFest.jpg |imagesize = |image_caption = |image_flag = |image_seal = |subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_type1 = [[ASV administratīvais iedalījums|Štats]] |subdivision_type2 = [[Ziemeļdakotas apgabali|Apgabals]] |subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] |subdivision_name1 = [[Ziemeļdakota]] |subdivision_name2 = [[Grandforksas apgabals|Grandforksa]] |government_type = |leader_title = [[Pašvaldības vadītājs|Mērs]] |leader_name = [[Brendons Bočenskis]]<ref>https://www.grandforksherald.com/news/watch-grand-forks-city-council-meeting-and-mayor-brandon-bochenskis-swearing-in-ceremony#:~:text=On%20Tuesday%2C%20June%2023%2C%20the,to%20run%20for%20re-election</ref> |established_title = Dibināta |established_title2 = Pilsētas tiesības |established_date = {{dat|1870|6|15}} |established_date2 = {{dat|1881|2|22}} | pushpin_map = ASV#Ziemeļdakota |area_magnitude = |area_total_km2 = 49.9 |area_land_km2 = 49.9 |area_water_km2 = 0.0 |area_urban_sq_mi = |area_urban_km2 = |area_metro_sq_mi = |area_metro_km2 = |population_as_of = 2020 |population_total = 59166 |population_metro = 97279 |population_urban = |population_density_km2 = auto |population_blank1_title = |population_blank1 = |population_note = |timezone = CST |utc_offset = -6 |timezone_DST = CDT |utc_offset_DST = -5 |latd = 47 |latm = 55 |lats = 31 |latNS = N |longd = 97 |longm = 1 |longs = 57 |longEW = W |elevation_m = 257 |website = {{url|http://www.grandforksgov.com}} |postal_code_type = [[ZIP kods|ZIP kodi]] |postal_code = 58201-58208 |area_code = 701 |blank_name = [[FIPS kods]] |blank_info = 38-32060 |blank1_name = [[GNIS]] piešķirtais ID |blank1_info = 1029197 |footnotes = }} '''Grandforksa''' ({{val|en|Grand Forks}}) ir trešā lielākā [[pilsēta]] ASV štatā [[Ziemeļdakota|Ziemeļdakotā]] un Grandforksas apgabala administratīvais centrs. Pēc 2020. gada datiem pilsētā dzīvo 59 166 iedzīvotāju, bet tās apkārtnē 98 888 iedzīvotāju. Pilsēta atrodas 233 kilometrus uz dienvidiem no [[Kanāda]]s pilsētas [[Vinipega]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.grandforksgov.com/ City of Grand Forks official website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/19981111190556/http://www.grandforksgov.com/ |date={{dat|1998|11|11||bez}} }} * [http://www.grandforksherald.com/ ''Grand Forks Herald'' website] * [http://www.visitgrandforks.com/ Grand Forks Convention and Visitors Bureau website] * [http://www.grandforks.org/ Grand Forks Region Economic Development Corporation (EDC)] * [http://www.digitalhorizonsonline.org/cdm4/document.php?CISOROOT=/ndsl-books&CISOPTR=3332&REC=6 City of Grand Forks, North Dakota (1952)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140812204231/http://www.digitalhorizonsonline.org/cdm4/document.php?CISOROOT=/ndsl-books&CISOPTR=3332&REC=6 |date={{dat|2014|08|12||bez}} }} from the [http://digitalhorizonsonline.org/ Digital Horizons website] {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļdakotas pilsētas]] 0o0ea9bpm1934tyazmn5lvai7p7id15 10 69718 4289995 2968833 2025-06-06T12:06:25Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4289995 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Igaunijas pilsētas | title = [[Igaunija]]s [[Igaunijas pilsētu uzskaitījums|pilsēta]]s {{flaga|Igaunija}} | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Apriņķu pilsētas | list1 = * [[Hāpsalu]] * [[Keila]] * [[Kohtla-Jerve]] * [[Loksa]] * [[Mārdu]] * [[Narva]] * [[Narva-Jēsū]] * [[Paide]] * [[Pērnava]] * [[Rakvere]] * [[Sillamē]] * [[Tallina]] * [[Tartu]] * [[Veru]] * [[Viljandi]] | group2 = Pagastu pilsētas | list2 = * [[Abja-Paluoja]] * [[Antsla]] * [[Elva]] * [[Jegeva]] * [[Jehvi]] * [[Kallaste]] * [[Karksi-Nuija]] * [[Kehra]] * [[Kerdla]] * [[Kilingi-Nemme]] * [[Kivieli]] * [[Kunda]] * [[Kuresāre]] * [[Lihula]] * [[Meizakila]] * [[Mustvē]] * [[Otepē]] * [[Paldiski]] * [[Peltsamā]] * [[Pelva]] * [[Pisi]] * [[Rapla]] * [[Repina]] * [[Saue]] * [[Sindi (Igaunija)|Sindi]] * [[Sūrejāni]] * [[Tamsalu]] * [[Tapa]] * [[Terva]] * [[Tiri]] * [[Valga]] * [[Vehma]] }}<includeonly> [[Kategorija:Igaunijas pilsētas]] </includeonly><noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Igaunijas navigācijas veidnes]] </noinclude> 0genk9atih2qw10y5k2fer8pwemvowl 0 72524 4290161 3916520 2025-06-06T20:05:55Z Votre Provocateur 111653 4290161 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Gundars Daudze | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781360521).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Gundars Daudze 2018. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|8|4|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | amats6 = [[Valsts prezidenta kanceleja]]s vadītājs | term_sākums6 = {{dat|2011|07|08|N}} | term_beigas6 = {{dat|2014|11|03|N}} | vietnieks6 = [[Aleksandrs Bimbirulis]] | prezidents6 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers6 = [[Valdis Dombrovskis]]<br />[[Laimdota Straujuma]] | priekštecis6 = [[Edgars Rinkēvičs]] | pēctecis6 = [[Aleksandrs Bimbirulis]] | amats7 = [[Saeimas priekšsēdētājs]] | term_sākums7 = {{dat|2007|09|24|N}} | term_beigas7 = {{dat|2010|11|02|N}} | vietnieks7 = [[Solvita Āboltiņa]]<br />[[Vineta Muižniece]]<br />[[Kārina Pētersone]] | prezidents7 = [[Valdis Zatlers]] | premjers7 = [[Aigars Kalvītis]]<br />[[Ivars Godmanis]]<br />[[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis7 = [[Indulis Emsis]] | pēctecis7 = [[Solvita Āboltiņa]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1965|5|9}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ventspils}} | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Latvijai un Ventspilij]] <small>(kopš 2001)</small> | dzīvesb = Marika Daudze | profesija = [[ārsts]] anesteziologs-reanimatologs | alma_mater = [[Rīgas Medicīnas institūts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Gundars Daudze''' (dzimis {{dat|1965|05|09}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ārsts]] un [[politiķis]]. 2007.—2010. gadā bija [[9. Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]],<ref>[http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=31267622749 Gundars Daudze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081206063502/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?PK2=31267622749 |date={{dat|2008|12|06||bez}} }}, ziņas par deputātu Saeimas mājaslapā, pārskatīts {{dat|2008|12|24|SK}}</ref> bet [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[12. Saeima|12. Saeimā]] — Saeimas priekšsēdētāja biedrs. Bijis ievēlēts arī sekojošajos Saeimas sasaukumos, šobrīd [[14. Saeima]]s deputāts. Vadīja [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andra Bērziņa]] kanceleju. Pārstāv politisko apvienību [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un tajā ietilpstošo [[politiskā partija|partiju]] "[[Latvijai un Ventspilij]]". == Dzīvesgājums == G. Daudze dzimis Rīgā, [[medicīna]]s studentu ģimenē. Pēc [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] beigšanas vecāki tika nosūtīti strādāt [[Talsi|Talsos]], kur pagāja daļa viņa bērnības. Mācījies Talsu 2. astoņgadīgajā skolā, bet 1975. gadā, kad tēvam Romualdam Daudzem piedāvāts nodaļas vadītāja amats Rīgas pilsētas 4. slimnīcā, ģimene pārcēlās atpakaļ uz Rīgu. Rīgā G. Daudze 1983. gadā absolvēja [[Rīgas 49. vidusskola|49. vidusskolu]]. Tai pašā gadā viņš iestājās Rīgas Medicīnas institūta Pediatrijas fakultātē, ko absolvēja 1989. gadā. Gadu turpinājis studijas internatūrā, viņš ieguva ārsta anesteziologa-reanimatologa specialitāti.<ref name="daudze.lv">[http://www.daudze.lv//biografija/cv/dzivesgajums.html Gundars Daudze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081206013349/http://www.daudze.lv/biografija/cv/dzivesgajums.html |date={{dat|2008|12|06||bez}} }}, biogrāfija oficiālajā mājaslapā, atjaunota {{dat|2008|04|10|SK}}, pārskatīta {{dat|2008|12|24|SK}}</ref> Paralēli studijām G. Daudze strādāja [[Gaiļezera slimnīca]]s reanimācijas nodaļā par medbrāli, bet pēc studiju beigšanas tika nosūtīts darbā uz [[Ventspils]] slimnīcu, kur strādāja anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļā par ārstu anesteziologu—reanimatologu. 1996. gadā G. Daudze tika iecelts par Ventspils slimnīcas galveno ārstu, bet pēc slimnīcas reorganizācijas kļuva par SIA "Ventspils slimnīca" valdes locekli, joprojām turpinot ārsta praksi.<ref name="daudze.lv"/> G. Daudzes dzīvesbiedre ir Marika Daudze, ģimenē ir divas meitas. Brīvajā laikā nodarbojas ar [[burāšana|burāšanu]].<ref name="daudze.lv"/> == Politiskā darbība == 1997. gadā G. Daudze sācis darbu [[Ventspils pilsētas dome|Ventspils pilsētas domē]] kā Veselības aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieks. 2001. gadā viņš iestājas politiskajā partijā "[[Latvijai un Ventspilij]]" un kļuva par tās valdes locekli. [[2005. gada pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] G. Daudze tika ievēlēts par Ventspils domes deputātu.<ref name="daudze.lv"/><ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.kand?nr=270001 2005. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315134233/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2005.pv2005_rezult_plus.kand?nr=270001 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, ziņas CVK mājaslapā, pārskatīts {{dat|2008|12|24|SK}}</ref> 2006. gadā [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, kurā piedalījās arī "Latvijai un Ventspilij", G. Daudze tika ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]].<ref name="daudze.lv"/><ref>[http://web.cvk.lv/pub/public/28745.html 9. Saeimā ievēlētie deputāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090111042910/http://web.cvk.lv/pub/public/28745.html |date={{dat|2009|01|11||bez}} }}, ziņas CVK mājaslapā, pārskatīts {{dat|2008|12|24|SK}}</ref> Tā paša gada novembrī G. Daudze kļuva par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrija]]s [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]], bet {{dat|2007|09|24}} pēc [[Indulis Emsis|Induļa Emša]] atkāpšanās no amata G. Daudze tika ievēlēts par [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāju]].<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/109430 ZZS Saeimas priekšsēdētāja amatam virza deputātu Daudzi]{{Novecojusi saite}}, LETA, raksts publicēts portālā apollo.lv {{dat|2007|09|22|SK}}, pārskatīts {{dat|2008|12|24|SK}}</ref><ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/109570 Par Saeimas priekšsēdētāju ievēl Gundaru Daudzi]{{Novecojusi saite}}, LETA, raksts publicēts portālā apollo.lv {{dat|2007|09|24|SK}}, pārskatīts {{dat|2008|12|24|SK}}</ref><ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/109607 Ko žurnālistiem pastāstīja Gundars Daudze]{{Novecojusi saite}}, intervija laikrakstā Latvijas Avīze, publicēta portālā ''apollo.lv'' {{dat|2007|09|25|SK}}</ref> Pēc ievēlēšanas par valsts otro augstāko amatpersonu G. Daudze atstāja Ventspils slimnīcas galvenā ārsta amatu, tomēr turpināja dežūras slimnīcā, lai nezaudētu ārsta kvalifikāciju.<ref name="daudze.lv"/> [[Attēls:Andris Bērziņš and Gundars Daudze - Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa.jpg|thumb|225px|left|Andris Bērziņš un Gundars Daudze noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa]] Politiskajā darbībā Daudze kritizēts par aicinājumu vēlētājiem nepiedalīties {{dat|2008|08|02|Ģ}} referendumā par grozījumiem Satversmē.<ref>[http://www.nra.lv/zinas/5223-daudze-aicina-pilsonus-nepiedalities-referenduma-vai-balsot-pret.htm Daudze aicina pilsoņus nepiedalīties referendumā vai balsot "pret"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305030234/http://nra.lv/zinas/5223-daudze-aicina-pilsonus-nepiedalities-referenduma-vai-balsot-pret.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, LETA, raksts portālā NRA.lv {{dat|2008|07|30|SK}}, pārskatīts {{dat|2008|12|24|SK}}</ref><ref>[http://www.politika.lv/index.php?id=16671 Daudzes čuriki]{{Novecojusi saite}}, Sergejs Kruks, raksts portālā politika.lv {{dat|2008|08|19|SK}}, pārskatīts {{dat|2008|12|24|SK}}</ref> Saeimas opozīcija, politologi un mediji apšaubījuši G. Daudzes izpratni par politiku.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/politika/bridina-un-biede Daudze brīdina un biedē. Vai piemērots savam amatam?], Gunta Sloga, raksts portālā diena.lv {{dat|2008|08|05|SK}}, pārskatīts {{dat|2008|12|24|SK}}</ref><ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/politika/anesteziologs-otra-augstaka-amatpersona Anesteziologs — otra augstākā amatpersona], Ināra Egle, raksts portālā diena.lv {{dat|2008|08|06|SK}}, pārskatīts {{dat|2008|12|24|SK}}</ref> 2010. gada oktobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Zaudēja Saeimas priekšsēdētāja amatu (par 10. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja [[Solvita Āboltiņa|Solvitu Āboltiņu]]), tomēr saglabāja vietu Saeimas prezidijā, kļūdams par Saeimas priekšsēdētājas biedru. Pēc [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andra Bērziņa]] ievēlēšanas par [[Latvijas prezidents|Valsts prezidentu]] viņš izvēlējās G. Daudzi par prezidenta kancelejas vadītāju. {{dat|2011|08|04}} G. Daudze nolika Saeimas deputāta mandātu. 2014. gadā kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]], tika ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]], kur pildīja Saeimas priekšsēdētājas biedra pienākumus. 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, tāpat iekļūšanai parlamentā pietiekošu vēlētāju atbalstu saņēma arī 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] un darbojas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Indulis Emsis]] | virsraksts = [[Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2007|09|24|N}} — {{dat|2010|11|02|N}} | pēc = [[Solvita Āboltiņa]] }} {{kastes beigas}} {{Saeimas priekšsēdētāji}} {{14. Saeima}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Daudze, Gundars}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Latvijai un Ventspilij" politiķi]] [[Kategorija:Saeimas priekšsēdētāji]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] 8tagz6dwrgxasxct7yq24b4es2wrkvd 100 80595 4290073 4289304 2025-06-06T17:12:04Z Dainis 876 4290073 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[5. jūnijs]]: ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[HAKUTO-R M2]]'' nolaižoties uz Mēness virsmas cieta neveiksmi; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[4. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Global 3-2]]''. * [[31. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-545]]'' (''GPS III-08 Katherine Johnson''). * [[29. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Shijian-26]]''. hf6tl9mk2sd55ml00is65x264nz4zz4 4290304 4290073 2025-06-07T09:09:22Z Dainis 876 4290304 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[7. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-10]]''. * [[5. jūnijs]]: ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[HAKUTO-R M2]]'' nolaižoties uz Mēness virsmas cieta neveiksmi; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[4. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Global 3-2]]''. * [[31. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-545]]'' (''GPS III-08 Katherine Johnson''). a6j35qxvq0qqi21i4tx1wfoatd4oma5 100 80630 4290076 4289309 2025-06-06T17:20:10Z Dainis 876 4290076 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[7. jūnijs]] — sakaru pavadonis ''[[SXM-10]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[8. jūnijs]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[8. jūnijs]] — militārais pavadonis ''Kosmos'', nesējraķete ''[[Angara A5 / Briz-M]]''. * [[9. jūnijs]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-4]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[10. jūnijs]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[10. jūnijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[YAMATSUMI-I]]'' (''QPS-SAR 11''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[13. jūnijs]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[13. jūnijs]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''. * [[21. jūnijs]] — pavadoņu izmešanas iekārtas ''[[ION SCV-018]]'' un ''[[ION SCV-019]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-4]]'', pavadoņi ''[[Mission Possible]]'', ''[[Otter Pup 2]]'', ''[[GRUS-3α]]'', ''[[SkyBee-2]]'', ''[[ICEYE X57]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[GARAI B]]'', ''[[MOBIUS I]]'', ''[[OSSIE]]'', 2 × ''[[UND ROADS]]'', ''[[ARCSTONE]]'', 2 × ''[[HORIS]]'', ''[[IOD-2]]'', ''[[IDRS]]'', ''[[Persistence]]'', ''[[SpeQtre]]'', 2 × ''[[Taurus (pavadonis)|Taurus]]'', ''[[Veery-0]]'', ''[[Xona IOV]]'', 10 × ''[[YAC 1]]'', ''[[ADIS]]'', ''[[DUTHSat 2]]'', ''[[WISeSat 4]]'', ''[[Emergency Communications satellite]]'', ''[[MayaSat 1]]'', ''[[RASCube 1]]'', ''[[Parus-T2]]'', ''[[Observer 1B]]'', 4 × ''[[Lemur-2|Hubble]]'' (''Lemur-2''), 3 × ''[[Lemur-2|Vindlér 2]]'' (''Lemur-2''), ''[[DISCO II ]]'', ''[[ DRISHTI]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[23. jūnijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[GOSAT-GW]]'' (''Ibuki-GW''), nesējraķete ''[[H-IIA]]''. * Jūnijs — 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' (''G60 Polar Group 07''), nesējraķete ''[[Chang Zheng 6A]]''. * Jūnijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 8A]]''. * Jūnijs — sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 9C]]'' (''ChinaSat 9C''), nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[3. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[5. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[NISAR]]'', nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[15. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 7]]''. * [[20. jūlijs]] — bioloģisko pētījumu pavadonis ''[[Bion-M № 2]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b]]''. * [[25. jūlijs]] — 2 jonosfēras pētījumu pavadoņi ''[[Ionosfera-M]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]''. * [[31. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūlijs — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). <!-- * [[14. maijs]] — nesējraķetes ''[[Eris Block 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[13. maijs]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[11. maijs]] — 2 magnetosfēras pētniecības pavadoņi ''[[TRACERS]]'' un pavadonis ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Aprīlis — 2 militārie pavadoņi, nesējraķete ''[[Angara-1.2]]''. * [[23. marts]] — pavadoņi ''[[MSAE-OTTERS]]'', ''[[CyBEEsat]]'', 3 × ''[[Telematics Earth Observation Mission|TOM]]'', ''[[FRAMSat-1]]'', ''[[TRISAT-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum (nesējraķete)|Spectrum]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[13. oktobris]] — 2 Marsa izpētes aparāti ''[[ESCAPADE]]'', nesējraķetes ''[[New Glenn]]'' pirmais lidojums. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[7. maijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Yaogan 33-05]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 4C]]''. * [[21. aprīlis]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 15]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Februāris — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Hainan-1]]'', nesējraķete ''[[Jielong 1]]''. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[25. februāris]] — pavadoņi ''[[Jilin-1 Optical-B]]'', ''[[Xiaoxiang 4]]'', ''[[Xiangrikui 1A]]'', ''[[Xiangrikui 1B]]'', ''[[Ouke-Micro 1]]'', ''[[Zhongwei 1]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 8ycsdxtdx41191q0uvm7ps4woy23qw0 4290305 4290076 2025-06-07T09:10:01Z Dainis 876 4290305 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[8. jūnijs]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[8. jūnijs]] — militārais pavadonis ''Kosmos'', nesējraķete ''[[Angara A5 / Briz-M]]''. * [[9. jūnijs]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-4]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[10. jūnijs]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[10. jūnijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[YAMATSUMI-I]]'' (''QPS-SAR 11''), nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[13. jūnijs]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[13. jūnijs]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''. * [[21. jūnijs]] — pavadoņu izmešanas iekārtas ''[[ION SCV-018]]'' un ''[[ION SCV-019]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-4]]'', pavadoņi ''[[Mission Possible]]'', ''[[Otter Pup 2]]'', ''[[GRUS-3α]]'', ''[[SkyBee-2]]'', ''[[ICEYE X57]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[GARAI B]]'', ''[[MOBIUS I]]'', ''[[OSSIE]]'', 2 × ''[[UND ROADS]]'', ''[[ARCSTONE]]'', 2 × ''[[HORIS]]'', ''[[IOD-2]]'', ''[[IDRS]]'', ''[[Persistence]]'', ''[[SpeQtre]]'', 2 × ''[[Taurus (pavadonis)|Taurus]]'', ''[[Veery-0]]'', ''[[Xona IOV]]'', 10 × ''[[YAC 1]]'', ''[[ADIS]]'', ''[[DUTHSat 2]]'', ''[[WISeSat 4]]'', ''[[Emergency Communications satellite]]'', ''[[MayaSat 1]]'', ''[[RASCube 1]]'', ''[[Parus-T2]]'', ''[[Observer 1B]]'', 4 × ''[[Lemur-2|Hubble]]'' (''Lemur-2''), 3 × ''[[Lemur-2|Vindlér 2]]'' (''Lemur-2''), ''[[DISCO II ]]'', ''[[ DRISHTI]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[23. jūnijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[GOSAT-GW]]'' (''Ibuki-GW''), nesējraķete ''[[H-IIA]]''. * Jūnijs — 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' (''G60 Polar Group 07''), nesējraķete ''[[Chang Zheng 6A]]''. * Jūnijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 8A]]''. * Jūnijs — sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 9C]]'' (''ChinaSat 9C''), nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[3. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[5. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[NISAR]]'', nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[15. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 7]]''. * [[20. jūlijs]] — bioloģisko pētījumu pavadonis ''[[Bion-M № 2]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b]]''. * [[25. jūlijs]] — 2 jonosfēras pētījumu pavadoņi ''[[Ionosfera-M]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]''. * [[31. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūlijs — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). <!-- * [[14. maijs]] — nesējraķetes ''[[Eris Block 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[13. maijs]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[11. maijs]] — 2 magnetosfēras pētniecības pavadoņi ''[[TRACERS]]'' un pavadonis ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Aprīlis — 2 militārie pavadoņi, nesējraķete ''[[Angara-1.2]]''. * [[23. marts]] — pavadoņi ''[[MSAE-OTTERS]]'', ''[[CyBEEsat]]'', 3 × ''[[Telematics Earth Observation Mission|TOM]]'', ''[[FRAMSat-1]]'', ''[[TRISAT-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum (nesējraķete)|Spectrum]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[13. oktobris]] — 2 Marsa izpētes aparāti ''[[ESCAPADE]]'', nesējraķetes ''[[New Glenn]]'' pirmais lidojums. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[7. maijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Yaogan 33-05]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 4C]]''. * [[21. aprīlis]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 15]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Februāris — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Hainan-1]]'', nesējraķete ''[[Jielong 1]]''. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[25. februāris]] — pavadoņi ''[[Jilin-1 Optical-B]]'', ''[[Xiaoxiang 4]]'', ''[[Xiangrikui 1A]]'', ''[[Xiangrikui 1B]]'', ''[[Ouke-Micro 1]]'', ''[[Zhongwei 1]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 87onosiifc6r6c5f68xdm0vsdnz2axf 0 89366 4290126 4223342 2025-06-06T19:26:07Z Votre Provocateur 111653 4290126 wikitext text/x-wiki {{PSR infokaste | nosaukums = Ukrainas PSR | nosaukums-krieviski = ''Украинская Советская Социалистическая Республика'' | pilns-nosaukums = Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika<br />_{''Українська Радянська Соціалістична Республіка''} | karogs = Flag_of_Ukrainian_SSR.svg | ģerbonis = Emblem_of_the_Ukrainian_SSR.svg | karte = Soviet Union - Ukrainian SSR.svg | galvaspilsēta = [[Harkiva]] (1919–1934),<br /> [[Kijiva]] (1934–1991) | valoda1 = ukraiņu, krievu | valsts-izveidota = [[1919]]. gada [[10. marts]] | psrs-no = [[1922]]. gada [[30. decembris]] | psrs-līdz = [[1991]]. gada [[24. augusts]] | pēc-platības = 3 | platība = 603 700 | ūdens = | pēc-iedzīvotājiem = 2 | iedzīvotāji = 51 706 746 | iedzīvotāji-gads = 1989 | blīvums = 85,6 | laika-josla = 3 | himna = [[Padomju Savienības himna]] | republ-himna = [[Ukrainas PSR himna]] | nosaukums-saisin = Vietējā | valūta = [[PSRS rublis]] <!-- parasti nemainīsies --> | apbalvojumi = [[Ļeņina ordenis]] | psr-no-tikai-gads = 1922 | psr-līdz-tikai-gads = 1991 | p1 = Ukrainas Tautas Republika | flag_p1 = Flag of Ukraine.svg | s1 = Ukraina | flag_s1 = Flag of Ukraine.svg }} '''Ukrainas PSR''' ({{val-uk|Українська Радянська Соціалістична Республіка}}, {{val-ru| Украинская Советская Социалистическая Республика}}) bija [[Padomju Sociālistiskās Republikas|padomju republika]] no 1919. līdz 1991. gadam un [[Padomju Savienība]]s sastāvdaļa (1922–1991). Galvaspilsēta [[Harkiva]] (1919–1934), vēlāk [[Kijiva]] (1934–1991). == Nosaukuma maiņa == * [[Ukrainas Padomju Tautas Republika|Ukrainas Strādnieku, zemnieku, karavīru un kazaku deputātu padomju tautas republika]] (''Українська Народна Республіка Рад робітничих, селянських, солдатських і козацьких депутатів''), pasludināta Harkivā 1917. gada 25. decembrī, * [[Ukrainas Padomju Republika]] (''Українська Радянська Республіка''), izveidota 1918. gada 17.-18. martā * Ukrainas Sociālistiskā Padomju Republika (''Українська Соціалістична Радянська Республіка''), izveidota 1919. gada 10. martā * Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika (''Українська Радянська Соціалістична Республіка''), pārdēvēta 1937. gada 30. janvārī == Vēsture == [[Attēls:Europe location UkrSSR 1922.png|thumb|left|300px|Ukrainas Sociālistiskās Padomju Republikas teritorija pirms PSRS izveides 1922. gadā]] Harkivā 1917. gada 25. decembrī sanākušais [[1. Visukrainas padomju kongress]] pasludināja [[Ukrainas Padomju Tautas Republika|Ukrainas Strādnieku, zaldātu un zemnieku padomju deputātu republikas]] izveidi. Līdztekus šajā laikā Kijivā nodibinājās [[Ukrainas Tautas Republika]], rietumu daļā Rietumukrainas Tautas Republika. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas dažādos reģionos nodibinātās padomju republikas 1918. gada 17.-18. martā apvienojās [[Ukrainas Padomju Republika|Ukrainas Padomju Republikā]] (''Українська Радянська Республіка''), ko aprīlī okupēja Vācijas armija. Pēc Vācijas zaudējuma Pirmajā pasaules karā 3. Visukrainas padomju kongresā Harkivā 1919. gada 10. martā izsludināja Ukrainas Sociālistiskās Padomju Republikas (Ukrainas SPR) izveidi, kurā ietilpa sešas guberņas. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā Ukrainas teritorijas lielākā daļa nokļuva [[Baltā kustība|Baltās kustības]] militāro vienību kontrolē. Pēc Sarkanās Armijas uzvarām 1920. gada decembrī Ukrainas SPR parakstīja vienošanos ar [[Krievijas SFPR]] par militāras un ekonomiskas savienības izveidi. No 1920. gada septembra līdz 1921. gada martam Ukrainas PSR delegācija kopā ar Padomju Krievijas delegāciju piedalījās [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera sarunās]], kurā pirmo reizi tika atzīta kā Ukrainas starptautisko tiesību pārņēmēja Ukrainas Tautas Republikas vietā. 1922. gada 29. decembrī Ukrainas SPR parakstīja vienošanos ar [[Krievijas SFPR]], [[Baltkrievijas PSR|Baltkrievijas SPR]] un [[Aizkaukāza SFPR]] par [[Padomju Savienība|PSRS]] izveidi. Turpmākajos gados Ukrainas teritorija tika paplašināta, tai skaitā 1939. gadā pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā Ukrainas PSR tika pievienotas [[Rietumukraina|rietumu Ukrainas]] teritorijas, kas agrāk piederēja Polijai. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Ukrainas PSR ieguva arī [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatiju]], kas iepriekš bija daļa no [[Čehoslovākija|Čehoslovākijas]]. 1945. gadā kļuva par vienu no [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] dibinātājām. 1934. gadā par PSRS galvaspilsētu kļuva [[Kijiva]], līdz tam tā bija [[Harkiva]]. [[1954]]. gadā [[Krimas pussala]] tika nodota no Krievijas PFSR Ukrainas PSR administratīvajā sastāvā. [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] laikā Ukraina 1991. gada 8. decembrī parakstīja [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas gāršas vienošanos]] par [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] izveidi, kas bija formālais iemesls PSRS likvidācijai. 1991. gada 24. augustā Ukrainas Padomju Sociālistisko Republiku Augstākā rada pasludināja Ukrainas neatkarību, pēc kā Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika beidza pastāvēt. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{PSRS}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas PSR]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] mef643495a6cwa0vew14ibflcsvfjjr 0 93110 4290124 4261908 2025-06-06T19:23:26Z Amherst99 10592 4290124 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas žanra infokaste | nosaukums = Industriālais metāls | krāsa = black | fona_krāsa = silver | stila_izcelsme = [[industriālā mūzika]], [[industriālais roks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]], [[smagais roks]], [[EBM]] | kultūras_izcelsme = [[1980. gadi|1980. gadu]] beigas. [[Apvienotā Karaliste]], [[Kanāda]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | instrumenti = [[Elektriskā ģitāra]] — [[Basģitāra]] — [[Sintezators]] — Nemuzikāli priekšmeti — [[Bungu mašīna]] — [[Bungas]] — [[Sekvanceris]] — [[Taustiņinstrumenti]] — [[Samplers]] | popularitāte = 1980.gados ļoti maza ([[pagrīdes mūzika]]), 1990.gadu sākumā vidēja, līdz 2000.gadam popularitātes kāpums, kad žanrs kļūst par daļu no [[popkultūra]]s. [[Eiropa|Eiropā]] žanram lielāka popularitāte nekā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. | atvasinātās_formas = [[Neue Deutsche Härte]] | apakšžanru_saraksts = | apakšžanri = | jauktie_žanri = | reģionos = | vietējā_estrāde = | citas_tēmas = }} '''Industriālais metāls''' ({{val|en|industrial metal}}) — [[rokmūzika]]s paveids, kas izveidojās [[1980. gadi|1980. gadu]] beigās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotā Karalistē]], saplūstot diviem žanriem — [[industriālā mūzika|industriālajai mūzikai]] un [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagajam metālam]]. Šim mūzikas virzienam raksturīgs smaga metāla [[ģitāras rifs|rifu]], industriālā [[sintezators|sintezatora]], stipri distorsētu [[ģitāra|ģitāru]] skaņas un dobju [[balss|vokālu]] (gadās arī tīrs skanējums) izmantošana. Industriālais metāls iekļauj sevī agroindustriālo mūziku un ''coldwave''. Dažreiz šajā žanrā var manīt atsevišķu [[Ņūmetāls|ņūmetāla]] un [[postpanks|postpanka]] mūzikas elementus. Industriālais metāls bieži tiek jaukts ar [[industriālais roks|industriālo roku]], jo abi žanri galvenokārt atšķiras tikai tehniski. Par industriālā metāla pionieriem tiek uzskatītas grupas [[Ministry]],<ref name="diperna2">Di Perna 1995a, lappuse 69.</ref> [[Godflesh]],<ref name= godflesh88>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/album/godflesh-r8330|title= (((Godflesh > Apskats)))|author= Mārtins Valters|publisher= [http://www.allmusic.com allmusic]|accessdate= 2008-07-03}}</ref> un [[KMFDM]].<ref name="diperna2" /> Industriālā metāla izpildītājiem ir tieksme uz skandaloziem pārsteigumiem. Viņi filmē skandalozus videoklipus, veido spilgtus koncertšovus. Tā, "[[Rammstein]]" bieži uzstājās ar ekstremālu seksualitāti, [[Merilins Mensons]] uztur "[[sātanisms|sātanisku]]" skatuves tēlu, [[Robs Zombijs]] veltījis savu mākslu šausmu un nāves tematikai. == Pazīstamākie žanra pārstāvji == {{columns |width=300px |col1= * {{flaga|ASV}} [[Celldweller]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Deathstars]] * {{flaga|Vācija}} [[Die Krupps]] * {{flaga|ASV}} [[Dope]] * {{flaga|Vācija}} [[Emigrate]] * {{flaga|ASV}} [[Fear Factory]] * {{flaga|Igaunija}} [[Forgotten Sunrise]] * {{flaga|ASV}} [[Genitorturers]] * {{flaga|Lielbritānija}} [[Godflesh]] * {{flaga|Norvēģija}} [[Gothminister]] * {{flaga|ASV}} [[Hanzel und Gretyl]] |col2= * {{flaga|Lielbritānija}} [[Killing Joke]] * {{flaga|Vācija}} [[KMFDM]] * {{flaga|ASV}} [[Lard]] * {{flaga|ASV}} [[Marilyn Manson (grupa)|Marilyn Manson]] * {{flaga|ASV}} [[Ministry]] * {{flaga|ASV}} [[Mushroomhead]] * {{flaga|ASV}} [[Nine Inch Nails]] * {{flaga|Vācija}} [[Oomph!]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Pain]] * {{flaga|Lielbritānija}} [[Pitchshifter]] * {{flaga|ASV}} [[Powerman 5000]] |col3= * {{flaga|Vācija}} [[Rammstein]] * {{flaga|ASV}} [[Revolting Cocks]] * {{flaga|ASV}} [[Robs Zombijs]] * {{flaga|Somija}} [[Ruoska]] * {{flaga|Šveice}} [[Samael]] * {{flaga|ASV}} [[Static-X]] * {{flaga|Norvēģija}} [[The Kovenant]] * {{flaga|Kanāda}} [[Strapping Young Lad]] * {{flaga|Somija}} [[Turmion Kätilöt]] * {{flaga|Somija}} [[Velcra]] * {{flaga|ASV}} [[White Zombie]] }} == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{Industriālā mūzika}} [[Kategorija:Rokmūzikas žanri]] [[Kategorija:Industriālā mūzika]] [[Kategorija:Smagā metāla žanri]] 5lqppkkpfvqxlkqrxf1ro4uc2c8kt4x 0 93402 4290168 4105405 2025-06-06T20:07:23Z Votre Provocateur 111653 4290168 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vladimirs Makarovs | attēls = | amats = [[Latvijas labklājības ministrs]] | term_sākums = {{Dat|1995|12|21|N}} | term_beigas = {{Dat|1999|07|16|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]]<br />[[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Andris Šķēle]]<br />[[Guntars Krasts]]<br />[[Vilis Krištopans]] | priekštecis = [[Andris Bērziņš (LPP/LC)|Andris Bērziņš]] | pēctecis = [[Roberts Jurdžs]] | amats2 = [[Latvijas ekonomikas ministrs]] | term_sākums2 = {{Dat|1999|07|16|N}} | term_beigas2 = {{Dat|2000|04|06|N}} | prezidents2 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers2 = [[Andris Šķēle]] | priekštecis2 = [[Ingrīda Ūdre]] | pēctecis2 = [[Aigars Kalvītis]] | amats3 = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | term_sākums3 = {{Dat|2000|05|05|N}} | term_beigas3 = {{Dat|2002|11|07|N}} | prezidents3 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers3 = [[Andris Šķēle]] | priekštecis3 = [[Vents Balodis]] | pēctecis3 = [[Raimonds Vējonis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1957|10|14}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzeknes rajons|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[krievi|krievs]] | partija = [[Tēvzemei un Brīvībai|TB]] <small>(1993—1997)</small><br />[[TB/LNNK]] <small>(1997—2005)</small><br />[[Tautas partija]] <small>(2005—2011)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[vēsture]]s skolotājs | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | apraksts = Vladimirs Makarovs 2008. gadā }} '''Vladimirs Makarovs''' (dzimis {{dat|1957|10|14}}<ref name="vest">{{Tīmekļa atsauce | title = Vladimirs Makarovs | publisher = Latvijas Vēstnesis | url = http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=5750}}</ref>) ir [[Latvijas krievu vēsture|Latvijas krievu]]<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Vladimirs Makarovs | publisher = CVK | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=1000&cbutton=42317135415 | access-date = {{dat|2009|09|01||bez}} | archive-date = {{dat|2010|08|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20100809041449/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=1000&cbutton=42317135415 }}</ref> [[vēsture]]s skolotājs un [[politika|politiķis]], bijušais [[Latvija]]s [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas]], [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības]] un [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]]. Agrāk bijis [[Tēvzemei un Brīvībai]] (vēlāk — [[TB/LNNK]]) biedrs, [[2005. gads|2005]]. gadā pievienojies [[Tautas partija]]i. == Dzīvesgājums == === Izglītība un darba gaitas === Mācījies [[Rīgas Strazdumuižas vidusskola|Strazdmuižas internātskolā]].<ref name="d.160799">{{Ziņu atsauce | title = Andra Šķēles veidotais Ministru kabinets | publisher = Diena | date = 1999. gada 16. jūlijā | accessdate = 2009. gada 1. septembrī | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/nacionalas-zinas/andra-skeles-veidotais-ministru-kabinets}}</ref> [[1977]]. gadā beidzis [[Rīgas vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskola|Rīgas vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolu]].<ref name="7s">{{Tīmekļa atsauce | title = Vladimirs Makarovs | publisher = 7. Saeima | url = http://www.saeima.lv/saeima8/s7_kart.bij_kart2?pk2=36316822912 | access-date = {{dat|2009|09|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305012715/http://www.saeima.lv/saeima8/s7_kart.bij_kart2?pk2=36316822912 | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> No 1977. līdz [[1982]]. gadam mācījies [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]] vēsturnieka specialitātē.<ref name="cvk" /> Šajā laikā strādājis Rīgas Mācību ražošanas kombinātā par atslēdznieku-montētāju<ref name="vest" /> un no [[1980]]. līdz [[1990]]. gadam bija skolotājs Strazdmuižas internātskolā.<ref name="d.160799" /> [[2006. gads|2006]]. gadā vēlreiz pabeidzis Latvijas Universitāti, šoreiz iegūstot grādu sabiedrības vadībā.<ref name="cvk_2">{{Tīmekļa atsauce | title = Vladimirs Makarovs | publisher = CVK | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pasv2009.kandid?nr=42317135415 | access-date = {{dat|2009|09|03||bez}} | archive-date = {{dat|2019|05|26||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20190526053905/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pasv2009.kandid?nr=42317135415 }}</ref> === Darbs Latvijas Valsts struktūrās un ministrijās === No [[1991]]. līdz [[1994]]. gadam Makarovs bija Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta direktors. [[1993]]. gadā iestājās apvienībā "[[Tēvzemei un Brīvībai]]" līdz ar tās dibināšanu.<ref name="d.160799" /> 1994. gadā viņš kļuva par Latvijas sociālo lietu valsts ministru [[Gaiļa Ministru kabinets|Gaiļa valdībā]], lai gan "Tēvzemei un Brīvībai" bija opozīcijā. {{dat|1995|12|21}}, [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Šķēles 1. valdībā]], Makarovs tika iecelts par [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministru]], amatu saglabājis arī turpmākajos kabinetos.<ref name="d.160799" /> [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Šķēles 3. valdībā]] kļuva par [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministru]].<ref name="d.160799" /> {{dat|2000|04|06}} Vladimiru Makarovu premjerministrs [[Andris Šķēle]] atbrīvoja no amata, jo Makarovs iepriekšējā dienā atņēma Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram [[Jānis Naglis|Jānim Naglim]] paraksta tiesības, tādējādi arī liedzot viņam strādāt.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Tie spožie, spožie dālderi | first = Askolds | last = Rodins | publisher = Diena | date = 2000. gada 11. aprīlī | accessdate = 2009. gada 1. septembrī | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/dienas-komentars/tie-spozie-spozie-dalderi}}</ref> Lai gan TB/LNNK {{dat||04|11}} atkārtoti virzīja Makarovu šim krēslam,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Tēvzemieši" atkārtoti izvirzīs Makarovu | publisher = Delfi | date = 2000.04.11. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/tevzemiesi-atkartoti-izvirzis-makarovu.d?id=92846}}</ref> jauns ekonomikas ministrs netika izvēlēts līdz nākamajai valdībai, jo nākamajā dienā Šķēles valdība demisionēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šķēle trešo reizi atkāpjas no premjera amata | publisher = Delfi | date = 2000.04.12. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/skele-treso-reizi-atkapjas-no-premjera-amata.d?id=95181}}</ref> {{dat|2000|05|05}} atgriezies valdībā līdz ar [[Bērziņa Ministru kabinets|Bērziņa kabineta]] apstiprināšanu. Pildījis [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra]] pienākumus. Amatu zaudējis {{dat|2002|11|07}}, kad valdība beidza darbību sakarā ar jaunas Saeimas ievēlēšanu. 2000. gadā tika ievēlēts par vienu no [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] partijas priekšsēdētāja vietniekiem.<ref name="delna">{{Tīmekļa atsauce | title = Vladimirs Makarovs | publisher = Delna | url = http://www.delna.lv/lat/tautas-partija-riga/2230-6-vladimirs-makarovs-*-*/ | access-date = {{dat|2009|09|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110403012530/http://www.delna.lv/lat/tautas-partija-riga/2230-6-vladimirs-makarovs-*-*/ | archivedate = {{dat|2011|04|03||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kandidātu saraksts 8. Saeimas vēlēšanām | publisher = politika.lv | url = http://www.politika.lv/temas/7434/ | access-date = {{dat|2009|09|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101006204951/http://www.politika.lv/temas/7434 | archivedate = {{dat|2010|10|06||bez}} }}</ref> === Saeimā === [[7. Saeima]]s [[7. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]] [[1998]]. gadā ievēlēts, pildījis deputāta pienākumus paralēli ministra pienākumiem.<ref name="7s" /> Mandātu uz laiku nolicis {{dat|2000|01|20}}. To, sakarā ar valdības demisiju, atjaunojis uz nedēļu sākot ar {{dat||05|11}}. {{dat||05|18}} to atkal nolicis, lai pildītu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumus.<ref name="7s" /> Kandidējis [[8. Saeima]]s [[8. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]], uz saraksta iesniegšanas brīdi ({{dat||07|17}}<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = SDS un tēvzemieši pirmie iesniedz sarakstus | publisher = Delfi | date = 2002.07.17. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/sds-un-tevzemiesi-pirmie-iesniedz-sarakstus.d?id=3546943}}</ref>) bijis arī [[Ventspils Brīvosta]]s pārvaldes valdes locekļa, Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļa, Reģionālās attīstības padomes priekšsēdētāja, Vides aizsardzības fonda padomes priekšsēdētājs un Latvijas attīstības padomes locekļa krēslos.<ref name="cvk" /> === Darbs pašvaldībās un to struktūrās === [[2005. gads|2005]]. gada pašvaldību vēlēšanās kandidējis uz vietu [[Rīga]]s domē, nav ievēlēts.<ref name="apollo">{{Tīmekļa atsauce | title = Vladimirs Makarovs «tēvzemiešus» nomaina ar Tautas partiju | publisher = Apollo | date = 2005.10.03. | url = http://www.apollo.lv/portal/news/articles/57407 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Tā paša gada jūnijā pametis TB/LNNK.<ref name="delna" /> Oktobrī pievienojies [[Tautas partija]]i bez obligātā pārbaudes perioda un ar [[Andris Šķēle|A. Šķēles]] personisko galvojumu uzņemts partijā.<ref name="delna" /><ref name="apollo" /> Augustā kļuvis par "[[Rīgas Jūras līnijas|Rīgas Jūras līniju]]" padomes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = ‘Rīgas Jūras līniju’ padomi vadīs Vladimirs Makarovs | publisher = Delfi | date = 2005.08.22. | url = http://www.delfi.lv/news/national/business/article.php?id=12045559}}</ref> Amatā palicis līdz uzņēmuma bankrotam oktobrī. [[2009. gads|2009]]. gada [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] kandidējis no [[Tautas partija]]s saraksta,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Tautas partijas kandidātu saraksts Rīgā | publisher = Delfi | date = 2009.05.06. | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/tautas-partijas-kandidatu-saraksts-riga.d?id=24371125}}</ref> partija netika ievēlēta. Saraksta iesniegšanas laikā bijis [[Rīgas Brīvosta]]s pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors un SIA "Rīgas ūdens" padomes priekšsēdētājs.<ref name="cvk_2" /> == Personīgā dzīve == V. Makarovs ir precējies, ģimenē ir divi dēli: Edgars un Kaspars.<ref name="d.160799" /> Viņa vaļasprieki ir ūdenstūrisms, kā arī grāmatas par vēsturi un [[filozofija|filozofiju]].<ref name="vest" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Andris Bērziņš (LPP/LC)|Andris Bērziņš]] | virsraksts = [[Latvijas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|1995|12|21|N}} — {{dat|1999|07|16|N}} | pēc = [[Roberts Jurdžs]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Ingrīda Ūdre]] | virsraksts = [[Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|1999|07|16|N}} — {{dat|2000|04|06|N}} | pēc = [[Aigars Kalvītis]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Vents Balodis]] | virsraksts = [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] | periods = {{dat|2000|05|05|N}} — {{dat|2002|11|07|N}} | pēc = [[Raimonds Vējonis]] }} {{kastes beigas}} {{Krištopana Ministru kabinets}} {{7. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Makarovs, Vladimirs}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] gjemynqfrh5bms7e1anelzrqgfz5ixt 0 109422 4290167 3834927 2025-06-06T20:07:03Z Votre Provocateur 111653 4290167 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Roberts Jurdžs | attēls = Roberts Jurdzs.jpg | att_izm = 200px | amats = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums = {{Dat|1998|11|26|N}} | term_beigas = {{Dat|1999|07|16|N}} | prezidents = [[Guntis Ulmanis]] | premjers = [[Vilis Krištopans]] | priekštecis = [[Andrejs Krastiņš]] | pēctecis = [[Mareks Segliņš]] | amats2 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | term_sākums2 = {{Dat|1999|07|16|N}} | term_beigas2 = {{Dat|2000|05|05|N}} | prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]]<br />[[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers2 = [[Andris Šķēle]] | priekštecis2 = [[Vladimirs Makarovs]] | pēctecis2 = [[Andrejs Požarnovs]] | dzim_dati = {{dat|1963|4|11}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ludza}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2002|12|9|1963|4|11}} | mir_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | partija = [[Tēvzemei un Brīvībai]] <small>(?—1997)</small><br />[[TB/LNNK]] <small>(1997—2002)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Rīgas Medicīnas institūts]] | profesija = [[medicīna|ārsts]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Roberts Jurdžs''' ({{dat|1963|4|11|N}} — {{dat|2002|12|09|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] ārsts un politiķis, bijušais [[Latvija]]s [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu]] un [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministrs]]. Bijis [[6. Saeima|6.]] un [[7. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == === Izglītība === [[1981]]. gadā absolvējis [[Ludzas vidusskola|Ludzas vidusskolu]].<ref name="7s">{{Tīmekļa atsauce | title = Deputāta kartīte | publisher = 7. Saeima | accessdate = 2010.04.02 | url = http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?PK2=33257422543 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20050216120416/http://www.saeima.lv/cgi/kart.kart1?PK2=33257422543 | archivedate = {{dat|2005|02|16||bez}} }}</ref> [[1987]]. gadā pabeidzis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtu]], iegūstot grādu ārstniecībā.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Ziņas par 8. Saeimas deputāta kandidātu: Roberts Jurdžs | publisher = CVK | accessdate = 2010.04.02 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=13&cbutton=33138934308 | archive-date = {{dat|2016|03|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20160315133922/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.Vel8rmeg.kand_s?NR1=13&cbutton=33138934308 }}</ref> Apmeklējis arī [[Kristaps Juris Keggi|Keggi]] Ortopēdiskā fonda kursus [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name="nave">{{Tīmekļa atsauce | title = Pēkšņā nāvē miris bijušais ministrs un deputāts Roberts Jurdžs | publisher = Delfi | date = 2002.12.10. | accessdate = 2010.04.02 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/peksna-nave-miris-bijusais-ministrs-un-deputats-roberts-jurdzs.d?id=4417022}}</ref> === Karjera medicīnā === 1987. gadā kļuvis par ķirurgu [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes Centrālā slimnīca|Centrālajā slimnīcā]].<ref name="nave" /> Turklāt, pēc RMI absolvēšanas R. Jurdžs institūtā aizvadījis gadu internatūrā un ieguvis ķirurga-traumatologa specialitāti.<ref name="7s" /> No [[1990]]. līdz [[1991]]. gadam pārkvalificējies par anesteziologu-reanimatologu.<ref name="7s" /> Līdz [[1995]]. gadam kļuvis par Rēzeknes slimnīcas Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļas vadītāju, kā arī LR [[Zemessardze]]s Latgales brigādes medicīnas daļas priekšnieku.<ref name="6s">{{Tīmekļa atsauce | title = Deputāta kartīte | publisher = 6. Saeima | accessdate = 2010.04.02 | url = http://www.saeima.lv/cgi/s6_kart.kart2?PK2=33257422543 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20050908034446/http://www.saeima.lv/cgi/s6_kart.kart2?PK2=33257422543 | archivedate = {{dat|2005|09|08||bez}} }}</ref> Pēc zaudējuma [[8. Saeima]]s [[8. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]] R. Jurdžs kļuva par anesteziologu [[Ogres slimnīca]]s reanimācijas nodaļā.<ref name="nave" /> === Saeima === Kandidējis [[6. Saeima]]s [[6. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]] no [[Tēvzemei un Brīvībai]] saraksta, ievēlēts. Darbojies Aizsardzības un iekšlietu, kā arī Sociālo un darba lietu komisijās un vairākās apakškomisijās.<ref name="6s" /> Vēlāk kandidējis [[7. Saeima]]s [[7. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]] no [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] saraksta, ievēlēts. Darbojies Nacionālās drošības komisijā un Sociālo un darba lietu komisija, kā arī vairākās apakškomisijās.<ref name="7s" /> R. Jurdžs kandidējis arī 8. Saeimas vēlēšanās, tomēr netika ievēlēts.<ref name="cvk" /> === Darbs valdībā === {{dat|1998|11|26}} kļuvis par [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministru]] [[Krištopana Ministru kabinets|Krištopana valdībā]]. Palicis amatā līdz valdības maiņai {{dat|1999|07|16}}. Toreizējais Valsts policijas priekšnieks [[Juris Rekšņa]] vēlāk stāstīja, ka viņuprāt "vislabākais iekšlietu ministrs neatkarīgajā Latvijā bija Roberts Jurdžs", piebilstot, ka "katrā ziņā viņa laikā tika paveikts ļoti daudz".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Juris Rekšņa mainījis nodarbošanos | publisher = Apollo | date = 2006.02.12. | accessdate = 2010.04.02 | url = http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/67788 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Tūlīt pēc tam [[Šķēles 3. Ministru kabinets|Šķēles valdībā]] Jurdžs tika iecelts par [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministru]]. Amatu zaudējis {{dat|2000|05|05}}, kad darbību uzsāka [[Bērziņa Ministru kabinets]]. == Nāve == {{dat|2002|12|09}}, 39 gadu vecumā, Roberts Jurdžs nomira pēkšņā nāvē savās mājās [[Rīga|Rīgā]]. Tika ziņots, ka līdz tam viņš par veselības problēmām nebija sūdzējies.<ref name="nave" /> Pēc medicīniskās ekspertīzes par nāves cēloni tika atzīts [[infarkts]].<ref name="inf">{{Tīmekļa atsauce | title = Jurdža nāves cēlonis — infarkts | publisher = Delfi | date = 2002.12.11. | accessdate = 2010.04.02 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jurdza-naves-celonis--infarkts.d?id=4422871}}</ref> Apglabāts dzimtas kapos [[Ludza|Ludzā]]. == Privātā dzīve == R. Jurdžs piedzima [[1963]]. gadā Ludzas pilsētā.<ref name="nave" /> Šķīries.<ref name="cvk" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Andrejs Krastiņš]] | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|1998|11|26|N}} — {{dat|1999|07|16|N}} | pēc = [[Mareks Segliņš]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Vladimirs Makarovs]] | virsraksts = [[Latvijas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|1999|07|16|N}} — {{dat|2000|05|05|N}} | pēc = [[Andrejs Požarnovs]] }} {{kastes beigas}} {{Krištopana Ministru kabinets}} {{7. Saeima}} {{6. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Jurdzzs, Roberts}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2002. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ludzā dzimušie]] [[Kategorija:"Tēvzemei un Brīvībai" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] 39ee3sfd59pt3yg790g91mj9ophir35 0 109864 4290164 4285841 2025-06-06T20:06:36Z Votre Provocateur 111653 4290164 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1966. gadā dzimušu politiķi|Radzevičs|Radzevičs}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andrejs Radzevičs | attēls = Andrejs Radzevičs.jpg | att_izm = | apraksts = Andrejs Radzevičs 2025. gadā | amats = [[Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] | term_sākums = {{Dat|2004|03|09|N}} | term_beigas = {{Dat|2004|12|02|N}} | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Indulis Emsis]] | priekštecis = [[Ivars Gaters]] | pēctecis = [[Māris Kučinskis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1966|12|25}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Dunalkas pagasts}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(2002—2004)</small><br />[[Tautas partija]] <small>(2005—2011)</small><br />[[Reģionu alianse]] <small>(?)</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Liepājas valsts pedagoģijas institūts]] | profesija = [[matemātika]]s skolotājs | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Andrejs Radzevičs''' (dzimis {{dat|1966|12|25}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] pedagogs un politiķis, bijušais [[Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]]. Bijis [[8. Saeima]]s deputāts un ilgstoši vadījis [[Dunalkas pagasts|Dunalkas pagasta]], pēc tam [[Durbes novads|Durbes novada]] pašvaldību. Šobrīd [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] domes deputāts, pārstāv [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]]. A. Radzeviča tēvs Andrejs Radzevičs arī darbojies pašvaldības vadībā, savukārt brālis [[Juris Radzevičs]] ir pazīstams politiķis, bijis [[Latvijas Izglītības un Zinātnes ministrs|Izglītības un zinātnes ministrs]], [[Rīgas dome]]s deputāts un [[Rīgas izpilddirektors]]. == Dzīvesgājums == === Izglītība un darbs šajā jomā === Andrejs Radzevičs ir dzimis {{dat|1966|12|25||bez}} [[Rīga|Rīgā]], vēlāk pārcēlies uz dzīvi [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] [[Dunalkas pagasts|Dunalkas pagastā]]. Radzevičs pabeidzis Rāvas pamatskolu, vēlāk mācījies [[Liepājas 1. vidusskola|Liepājas 1. vidusskolā]]. [[Liepājas valsts pedagoģijas institūts|Liepājas valsts pedagoģijas institūtā]] apguvis matemātikas skolotāja profesiju.<ref name="emsis">{{Tīmekļa atsauce | title = Induļa Emša valdības ministru biogrāfijas | publisher = Delfi | date = 2004.03.10. | accessdate = 2010.04.16 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=7687422#7}}</ref> Strādāt sācis [[Durbes vidusskola|Durbes vidusskolā]], kļūdams par matemātikas skolotāju. === Politiskā darbība === 1997. gadā no saraksta "Saimnieks savā zemē" A. Radzeviču ievēlēja Dunalkas pagasta padomē, bet pēc 2001. gada vēlēšanām viņš kļuva par Dunalkas pagasta padomes priekšsēdētāju.<ref name="emsis" /> Pagasta padomē A. Radzevičs darbojās līdz 2002. gada novembrim, kad viņu no partijas "[[Jaunais laiks]]" saraksta [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[8. Saeima|8. Saeimā]]. Saeimā politiķis darbojās Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kā arī Pieprasījumu komisijā. 2004. gada martā kļuvis par [[Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs|reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru]] [[Emša Ministru kabinets|Induļa Emša valdībā]]. Tā kā lēmums nebija saskaņots ar partiju, A. Radzeviču izslēdza no "Jaunā laika". Viņš zaudēja ministra amatu tā paša gada decembrī, kad I. Emša valdība tika gāzta. Atgriezies Saeimā kā bezpartijisks deputāts, 2005. gadā pievienojies [[Tautas partija]]i un kļuva par [[Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]]s [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. Bijis partijas [[Durbes novads|Durbes novada]] nodaļas priekšsēdētājs. 2006. gadā A. Radzevičs nesekmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], taču kļuva par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika ievēlēts Durbes novada domē no "Durbes, Vecpils, Dunalkas vienotā saraksta" un kļuva par Durbes novada domes priekšsēdētāju. Šo amatu ieņēma līdz 2012. gadam (novada domē ievēlēts arī 2013. un 2017. gada pašvaldību vēlēšanās). No 2014. gada decembra — Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks.<ref name="liepajniekiem">{{Tīmekļa atsauce | title = Vietnieka amatā apstiprina Radzeviču | publisher = liepajniekiem.lv | date = 2014.12.10. | accessdate = 2015.06.27 | url = http://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/vietnieka-amata-apstiprina-radzevicu-156952 | archive-date = {{dat|2015|04|03||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20150403034135/http://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/vietnieka-amata-apstiprina-radzevicu-156952 }}</ref> 2018. gadā A. Radzevičs nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s (LRA). [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] domē no LRA saraksta. === Autosports === A. Radzevičs vairākkārt ieguvis godalgotas vietas Latvijas čempionātos autosportā, bet 2000. gadā saņēmis Latvijas meistara nosaukumu autosportā.<ref name="emsis" /> Piedalās [[autorallijs|rallija]] sacensībās un to paveidos. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ivars Gaters]] | virsraksts = [[Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] | periods = {{dat|2004|03|09|N}} — {{dat|2004|12|02|N}} | pēc = [[Māris Kučinskis]] }} {{kastes beigas}} {{Emša Ministru kabinets}} {{8. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Radzevičs, Andrejs}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:Reģionu alianses politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Reģionu apvienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas autosportisti]] 1ij0ps90p1udqu2gkkv9sdzky5ymkga 0 111221 4290070 4282829 2025-06-06T16:46:23Z 2A00:808:12A:B61A:0:0:C191:3CC7 4290070 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Valsts vācu ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = Rīgas Valsts vācu ģimnāzija.JPG | image size = | caption = Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēsturiskais mācību korpuss (atklāts 1931. gada 5. decembrī) | location = [[Āgenskalna iela]] 21, [[Rīga]], {{LAT}}, LV-1002 | schooltype = Valsts ģimnāzija | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 48 | longEW = E | established = 1921 | headmaster = Gundega Muceniece | staff = | teaching_staff = 60 (2023./2024. mācību gads) | employees = | grades = | years = | students = 665 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://www.rvvg.lv}} }} '''Rīgas Valsts vācu ģimnāzija''' ('''RVVĢ''') ir vidējās izglītības iestāde [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Rīga|Rīgā]], kurā mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā kopš 1962. gada padziļināti var apgūt vācu valodu, tāpat skolā ir iespējams kārtot DSD (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Skolā var apgūt kopumā divas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas, kā arī četras vispārējās vidējās izglītības programmas. 2022. gada [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ieņēma 6. vietu ģimnāziju grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=276|title=Lielās skolas {{!}} LATVIJAS SKOLU REITINGS 2018|website=www.skolureitings.lv|access-date=20 September 2022|language=lv}}</ref> == Vēsture<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/vesture|title=Vēsture {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref>== ===Pirmās neatkarības laiks === 1921. gada 19. septembrī 49 skolēni direktora Pētera Aivara (Ļuļaka) vadībā uzsāka mācības '''Valsts Pārdaugavas vidusskolā''', kas tobrīd bija izvietota 16. pamatskolas un 2. Pilsētas bibliotēkas telpās [[Zeļļu iela (Rīga)|Dārtas ielā]] (šobrīd atrodas [[Friča Brīvzemnieka pamatskola]]). Pēc gada skola ieguva '''Rīgas 2. Valsts vidusskolas''' nosaukumu, bet 1931. gadā tas tika mainīts, kad skola ieguva '''Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas''' nosaukumu. 1930. gada [[Pavasaris|pavasarī]] tika likts pamatakmens skolas ēkai [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēs]]. Jau 1931. gada 5. decembrī notika jaunā skolas nama atklāšana (arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]]). 1938. gada 7. maijā notika skolas karoga iesvētīšana un karoga svētki. === Padomju laiki === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 15. septembrī Rīgas 2. Valsts ģimnāziju pārdēvēja par '''Rīgas 5. vidusskolu'''. [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas laikā]] 1942. gadā skola atguva veco nosaukumu, taču tās telpās bija iekārtots kara hospitālis, tādēļ mācības notika neregulāri citur atvēlētās telpās. Pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā vācu kara hospitāli likvidēja un 1944. gada 13. novembrī skola atsāka darbu savā ēkā kā Rīgas 5. vidusskola. 1946. gada februārī skolas telpās darbību uzsāka bērnu mūzikas skola (tagad [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola]]). No 1950. gada, pēc apvienošanās ar 46. pamatskolu, 5. vidusskolā mācījās skolēni no 1. līdz 11. klasei. 1957. gadā skolai tika piešķirts 1941. gada absolventes [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] vārds, turpmāk skolas nosaukums bija '''Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola'''. 1962. gadā aizsākās skolas specializācija vācu valodas intensīvā apmācībā. 1982. gadā par draudzības izveidošanu un stiprināšanu starp [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], skola tika apbalvota ar VDR goda nozīmi "Zelta adata". === Pēc neatkarības atjaunošanas === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola tika pārdēvēta par '''Āgenskalna ģimnāziju'''. 1991. gada [[oktobris|oktobrī]], kad notika skolas 70 gadu jubilejas svinības, skolotāja Emīlija Palkavniece skolai atdeva 45 gadus slepus glabāto Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas karogu. 1994. gadā no Āgenskalna ģimnāzijas atdalīja [[Āgenskalna sākumskola|Āgenskalna sākumskolu]], kur 1. - 6. klases skolēni mācības uzsāka Kandavas ielā 4 k-1. Āgenskalna ģimnāzijā palika mācīties skolēni no 7. līdz 12. klasei. 1997. gadā Āgenskalna ģimnāzija kļuva par vācu valodas otrās pakāpes diploma (DSD II) eksaminācijas centru Latvijā. 2001. gada 1. septembrī atklāja jauno mācību korpusu un sporta kompleksu (projekta autors bija 1972. gada absolvents [[Andrejs Ģelzis]]). 2004. gada 18. maijā skolā atklāja vēstures muzeju. Kopš 2007. gada skolēniem pēc skolas absolventa Jāņa Vasarieša iniciatīvas par skolas slavas spodrināšanu tiek pasniegta "Pūce". 2010. gada [[1. novembris|1. novembrī]] skola atguva Valsts ģimnāzijas statusu, bet šoreiz tā tika pārdēvēta par '''Rīgas Valsts vācu ģimnāziju'''. 2013. gadā tika atklāta skolas strūklaka. 2017. gada 14. jūnijā uz jaunā mācību korpusa jumta tika atklāta urbānā bišu drava, kas ir Latvijā pirmā bišu drava, kura izvietota uz mācību iestādes jumta un atrodas tur visu gadu. 2021. gadā skola svinēja 100 gadu pastāvēšanas un vēsturiskā mācību korpusa 90 gadu jubileju. 2022. gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija kļuva par vienu no desmit [[Rīga]]s pilotskolām, kurā skolēnu vajadzībām tika ierīkotas [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] stacijas jeb brīvkrāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/commercials/sogad-desmit-rigas-skolas-ierikotas-dzerama-udens-stacijas.d?id=55080946|title=Šogad desmit Rīgas skolās ierīkotas dzeramā ūdens stacijas|first=|last=|work=delfi.lv|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=29 December 2022|accessdate=2 June 2023}}</ref> == Skolas nosaukumi == * Valsts Pārdaugavas vidusskola (1921 – 1922) * Rīgas 2. Valsts vidusskola (1922 – 1931) * Rīgas 2. Valsts ģimnāzija (1931 – 1940, 1941 – 1944) * Rīgas 5. vidusskola (1940 – 1941, 1944 – 1957) * [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] Rīgas 5. vidusskola (1957 – 1991) * Āgenskalna ģimnāzija (1991 – 2010) * Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (2010 – pašlaik) == Skolas direktori == * Pēteris Aivars (Ļuļaks) (1921 – 1940, 1941 – 1944) * Reinis Liepiņš (1940 – 1941) * Voldemārs Gailītis (1944 – 1946) * Nikolajs Daugovišs (1946 – 1951) * Marija Krastiņa (1951 – 1969) * Tea Braiņina (1969 – 1976) * Anita Loska (1976 – 1980) * Inese Elekse (1980 – 1994) * Sandra Sīle (1994 – 2016) * Gundega Muceniece (2017 – pašlaik) == Mācību programmas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/programmas|title=Programmas {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref>== Skolā var apgūt pamatizglītības otrā posma izglītības programmu (7.-9.klase) ar padziļinātu vācu vai angļu valodas apguvi, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmu (10.-12.klase), izvēloties vienu no pieciem piedāvātajiem mācību kursu komplektiem: 1. pamatizglītības otrajā posmā (7. – 9. klase): * padziļināta <u>vācu</u> valodas apguve; * padziļināta <u>angļu</u> valodas apguve. 2. vispārējās vidējās izglītības posmā (10. – 12. klase): * <u>Valodas un kultūrvide</u> (svešvaloda, latviešu valoda, kultūra un māksla, papildus - trešā svešvaloda, radošā rakstīšana vai tulkošana, publiskā runa). * <u>Ekonomika un uzņēmējdarbība</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, ģeogrāfija, papildus - uzņēmējdarbības pamati, matemātika, psiholoģija). * <u>Starptautiskās attiecības</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, vēsture,  papildus - trešā svešvaloda, psiholoģija, sadarbībā  ar RSU globalizācija un diplomātija). * <u>Cilvēks un vide</u> (svešvaloda, bioloģija, ķīmija, papildus - trešā svešvaloda, pratiskie darbi bioloģijā un ķīmijā). * <u>Informācijas tehnoloģijas</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, programmēšana, papildus - robotika). == DSD<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/dsd|title=DSD {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref>== Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ir iespējams kārtot vācu valodas (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Vācu valodas pirmās (DSD I) un otrās (DSD II) pakāpes eksāmens sastāv no četrām daļām (lasīšanas izpratne, klausīšanās izpratne, rakstveida komunikācija un mutvārdu komunikācija). DSD I eksāmenu skolēni parasti kārto 9. klasē (atbilst pamata līmeņa augstākajai pakāpei (A2) vai vidējā līmeņa zemākajai pakāpei (B1)), bet DSD II eksāmenu – 12. klasē (atbilst vidējā līmeņa augstākajai pakāpei (B2) vai augstākā līmeņa zemākajai pakāpei (C1) un tas ir apliecinājums nepieciešamajām vācu valodas zināšanām, lai varētu studēt [[Vācija]]s augstskolās). == Skolēnu skaita izmaiņas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG|title=RD IKSD iestāžu katalogs|last=|first=|website=katalogs.iksd.riga.lv|access-date=2018-10-15|date=|language=lv|archive-date=2018-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629214732/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG}}</ref>== {| class="wikitable" | align="center" | '''2006.''' | align="center" | '''2007.''' | align="center" | '''2008.''' | align="center" | '''2009.''' | align="center" | '''2010.''' | align="center" | '''2011.''' | align="center" | '''2012.''' | align="center" | '''2013.''' | align="center" | '''2014.''' | align="center" | '''2015.''' | align="center" | '''2016.''' | align="center" | '''2017.''' | align="center" | '''2018.''' | align="center" | '''2019.''' | align="center" | '''2020.''' |- | align="center" | 609 | align="center" | 603 | align="center" | 608 | align="center" | 638 | align="center" | 631 | align="center" | 601 | align="center" | 575 | align="center" | 575 | align="center" | 586 | align="center" | 638 | align="center" | 698 | align="center" | 710 | align="center" | 687 | align="center" | 653 | align="center" | 663 |} == Apbalvojumi == === Zelta pildspalva === Vairāki skolas skolotāji par radošu, inovatīvu un profesionālu pedagoģisko darbu, kā arī par ieguldījumu skolēnu izglītošanā un audzināšanā saņēmuši „Zelta pildspalvas”: {| class="wikitable" |'''2023.''' |Līga Strazdiņa |kultūra un māksla |- |'''2022.''' |Indra Keiša |latviešu valoda un literatūra |- | align="center" | '''2020.''' |Ina Baumane<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320526-jau-25-reizi-riga-pasniegs-balvas-zelta-pildspalva-un-zelta-stipendija-2020|title=Jau 25 reizi Rīgā pasniegs balvas “Zelta pildspalva” un “Zelta stipendija”|work=lvportals.lv|publisher=|date=2 October 2020|accessdate=15 October 2020}}</ref> |vācu valoda |- | align="center" | '''2018.''' |Ieva Mezīte |mūzika |- | align="center" | '''2017.''' |Jānis Puriņš |informātika un programmēšanas pamati |- | align="center" | '''2016.''' |Antra Zeile |ķīmija |- | align="center" | '''2015.''' |Gundega Muceniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2014.''' |Erita Maurīte |bioloģija |- | align="center" | '''2013.''' |Māris Zvaigzne |vēsture |- | align="center" | '''2012.''' |Dace Kovisāre |vizuālā māksla un kulturoloģija |- | align="center" | '''2011.''' |Inita Kalteniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2009.''' |Zane Jakovica |vācu valoda |- | align="center" | '''2003.''' |Baiba Siliniece |latviešu valoda un literatūra |} === Pūces balva === Kopš 2007. gada Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā tiek pasniegta atzinības balva "Pūce", kura tiek piešķirta tiem skolēniem, kas konkrētajā mācību gadā ir visaktīvāk iesaistījušies skolas slavas spodrināšanā: {|class="wikitable" style="width:1200"; style="font-size: 85%" |- !width="100"|Mācību gads !width="200"|Skolēns |- | align="center"|'''2007./2008.''' | align="center"| Linda Mošņikovska |- | align="center"|'''2008./2009.''' | align="center"| Elīna Bērtule |- | align="center"|'''2009./2010.''' | align="center"| Artūrs Marcinkevičs |- | align="center"|'''2010./2011.''' | align="center"| Sandra Bruņeniece |- | align="center"|'''2011./2012.''' | align="center"| Nadīna Rode |- | align="center"|'''2012./2013.''' | align="center"| Valters Bondars |- | align="center"|'''2013./2014.''' | align="center"| Liena Gūtmane |- | align="center"|'''2014./2015.''' | align="center"| Māra Starka |- | align="center"|'''2015./2016.''' | align="center"| Kārlis Nikolajs Blūms |- | align="center"|'''2016./2017.''' | align="center"| Sanija Zeiferte |- | align="center"|'''2017./2018.''' | align="center"| Līvija Bārdiņa |- | align="center"|'''2018./2019.''' | align="center"| Gabriela Ozoliņa |- | align="center"|'''2019./2020.''' | align="center"| Ieva un Laura Kanepones |- | align="center"|'''2020./2021.''' | align="center"| Emīlija Rūta Ozoliņa |- | align="center"|'''2021./2022.''' | align="center"| Samuels Ozoliņš |- | align="center"|'''2022./2023.''' | align="center"| Annija Anna Kļave |- !colspan="4"|Avoti:<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.rvvg.lv/lv/balvas-puce |title=Pūce|work=rvvg.lv| publisher=Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|accessdate=28 May 2021}}</ref> |} == Absolventi == * [[Emīls Alps]] – kinorežisors * [[Gunārs Andrušaitis]] – biologs, Bioloģijas institūta direktors (1971 – 1998) * [[Pēteris Apinis]] – ārsts, politiķis, Saeimas deputāts, [[Latvijas Republikas veselības ministru uzskaitījums|veselības aizsardzības valsts ministrs]] (1995), sabiedriskais un sporta darbinieks * [[Solvita Āboltiņa]] – juriste un politiķe, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|tieslietu ministre]] (2004 – 2006), [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] (2010 – 2014), Latvijas vēstniece [[Itālija|Itālijā]], [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]] (2018 – pašlaik) * [[Kaspars Balodis]] – jurists, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, [[Satversmes tiesa]]s tiesnesis *[[Helēna Bitnere-Hehta]] – basketboliste * [[Svetlana Bless]] – [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise * [[Pēteris Blūms]] – arhitekts * [[Juris Boiko]] – literāts, mākslinieks * [[Aleksandrs Čaks]] – dzejnieks un rakstnieks * [[Anita Daukšte]] – žurnāliste un [[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgās Rīta Avīzes]] galvenā redaktore * [[Aivars Endziņš]] – jurists un politiķis, bijušais [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētājs * [[Andrejs Ēķis]] – producents un režisors, [[Latvijas Neatkarīgā televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]] bijušais ģenerāldirektors * [[Toms Gaļinauskis]] – mūziķis un programmētājs * [[Kaspars Gorkšs]] – futbolists, [[Latvijas Futbola federācija|Latvijas futbola federācijas]] prezidents * [[Dzintra Grundmane]] – basketboliste * [[Andrejs Ģelzis]] – arhitekts * [[Modris Ģelzis]] – arhitekts * [[Edgars Jaunups]] – jurists un politiķis, bijis [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Viesturs Kairišs]] – režisors * [[Valters Kaminskis]] – komponists * [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] – arhitekts * [[Rūdolfs Kugrēns]] – komiķis * [[Jānis Kuplais]] – aktieris * [[Vilnis Ķirsis]] – politiķis, ekonomists, uzņēmējs, Rīgas domes deputāts * [[Dzintars Lācis]] – riteņbraucējs * [[Hardijs Lediņš]] – multimediju mākslinieks * [[Arnolds Liniņš]] – aktieris, režisors * [[Vineta Līce]] – komponiste un mūzikas pedagoģe * [[Juris Millers]] – producents * [[Andra Neiburga]] – prozaiķe * [[Katrīna Neiburga]] – māksliniece * [[Ēriks Ošs]] – karikatūrists * [[Ieva Ozoliņa]] – režisore * [[Otto Ozols]] – rakstnieks un publicists * [[Ilze Pētersone-Godmane]] – AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja, bijusi [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāre * [[Arvīds Platpers]] – diriģents un politiķis, bijis [[12. Saeima]]s deputāts *[[Māra Plotniece]] – bioloģe, botāniķe * [[Olafs Pulks]] – žurnālists un politiķis, [[Latvijas Televīzija]]s ģenerāldirektors (1995 – 1998), [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Juris Pūce]] – ekonomists, jurists, politiķis, [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] (2019 – 2020) * [[Māris Riekstiņš]] – politiķis un diplomāts, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|ārlietu ministrs]] (2007 – 2010), Latvijas vēstnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2004 – 2007), [[NATO]] (2011 – 2015) un [[Krievija|Krievijā]] (2017 – pašlaik) * [[Minjona Sakse]] – volejboliste * [[Arta Skuja]] – [[Latvijas Radio]] žurnāliste, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „900 sekundes” vadītāja * [[Jānis Stradiņš]] – akadēmiķis, fizikālķīmiķis un zinātņu vēsturnieks * [[Lelde Stumbre]] – dramaturģe * [[Juris Šteinbergs]] – molekulārbiologs, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „Bez tabu” vadītājs * [[Andris Teikmanis]] – jurists, diplomāts, politiķis, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs]] (1990 – 1994), Latvijas vēstnieks [[Vācija|Vācijā]] (1998 – 2002), [[Krievija|Krievijā]] (2005 – 2008), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (2013 – 2016) un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2016 – 2019), Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs (2019 – pašlaik) * [[Lotte Tisenkopfa-Iltnere]] – uzņēmēja, AS "[[MADARA Cosmetics|Madara Cosmetics]]" līdzīpašniece un vadītāja * [[Arno Upenieks]] – [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris * [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] – basketboliste un trenere * [[Jānis Vasarietis]] – ziedu selekcionārs * [[Kārlis Vārtiņš]] – grupas „[[Sudden Lights]]” ģitārists *[[Kaspars Vecvagars]] – basketbolists *[[J.Visockis|Juris Visockis]] – apgāda "[[Jumava]]" valdes priekšsēdētājs *[[Jānis Vitomskis]] – šahists un šaha žurnālists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rvvg.lv Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] mn4n5jfsf0ft0cti14ofpm4lbx1k1cz 0 111637 4290295 3668931 2025-06-07T08:18:19Z Turaids 8965 4290295 wikitext text/x-wiki '''Afanasjevs''' ({{val|ru|Афана́сьев}}), no [[personvārds|personvārda]] [[Afanasijs (personvārds)|Afanasijs]] (''Афана́сий''); sieviešu dzimtē [[Afanasjeva]] (''Афанасьева'')) ir [[krievu valoda|krievu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Viktors Afanasjevs]] (''Ви́ктор Миха́йлович Афана́сьев''; 1948) — PSRS un Krievijas kosmonauts; * [[Valērijs Afanasjevs]] (1982) — Latvijas futbola pussargs; * [[Georgijs Afanasjevs]] (''Георгій Васільевіч Афанасьеў''; 1909—1971) — baltkrievu šaha problēmists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] o87888fqrp2oqto5hka53ybfcdmrfwe 0 112893 4290071 4172065 2025-06-06T17:10:52Z Jaunais Strēlnieks 127483 Pievienoti nozīmīgu personību uzvārdi atmiņas pasākuma bildē un viņu saites 4290071 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LKNS 1928.JPG|thumbnail|right|300px|LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī. Pirmajā rindā 1. no kreisās - rakstnieks [[Edvarts Virza|E. Virza]], 4. politiķis [[Spricis Paegle|S. Paegle]], 5. ģenerālis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|J. Balodis]], 6. ģenerālis [[Roberts Dambītis|R. Dambītis]], 7. politiķis [[Ādolfs Bļodnieks|Ā. Bļodnieks]], 10. ģenerālis [[Kārlis Goppers|K. Goppers]]. Otrajā rindā 5. no kreisās - ģenerālis [[Jēkabs Ruškevics|J. Ruškevics]].]] '''Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS)''' bija [[Rīga|Rīgā]] 1917. gada 5. augustā (pēc vecā stila) pēc pulkveža [[Jānis Kalniņš (ģenerālis)|Jāņa Kalniņa]], [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks|4. pulka]] virsnieku pārstāvju poručika [[Aleksandrs Plensners|Aleksandra Plensnera]] un [[2. latviešu strēlnieku brigāde|2. brigādes]] štāba strēlnieku pārstāvja [[Arturs Kroders|Artura Krodera]] iniciatīvas nodibināta [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieku apvienība, kura pamatā apvienoja latviešu virsnieku un pilsoniskās inteliģences pārstāvjus (ierindas strēlnieku tajā bija maz). Savienības mērķis bija [[Iskolats|Iskolata]] likvidēšana, demokrātiskas iekārtas izveide [[Baltijas guberņas|Baltijā]]<ref>Tikai septembra vidū savienība sāka mainīt publisko nostāju nacionālajā jautājumā savā laikrakstā "Laika Vēstis", kur rakstā "Par jaunas orientācijas vajadzību" tā autors, atzīstot, ka Latvijas liktenis ir "zināmā mērā jau atraisījies no Krievijas likteņa" un pilnīgi noraidot Vācijas orientāciju, pirmo reizi aicināja paskatīties uz jaunu iespēju — uz "patstāvīgu latvisku orientāciju". — Par jaunas orientācijas vajadzību. // Laika Vēstis. — 14.09.1917.</ref> un sakaru uzturēšana ar latviešu karavīriem krievu daļās.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.karamuzejs.lv/lejupielade/01krigere.doc |title=Krīgere I. Latviešu strēlnieki - internacionālisti vai nacionālisti? |access-date={{dat|2010|05|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131208033257/http://www.karamuzejs.lv/lejupielade/01krigere.doc |archivedate={{dat|2013|12|08||bez}} }}</ref> Lielākajā daļā latviešu strēlnieku šī organizācija atbalstu neguva, jo bija izteikti labēja. Arī augstākās latviešu virsniecības vidū tā nebija īpaši populāra. Lai gan dibināšanu ierosināja pulkvedis Jānis Kalniņš, viņš pats un daudzi citi augstākie virsnieki tur neiestājās.<ref name="autogenerated1" /> LKNS ideoloģiju pauda tās laikraksts „Laika Vēstis”, kas 1917. gada augustā sāka iznākt [[Cēsis|Cēsīs]], bet vēlāk tā redakcija evakuējās uz [[Valka|Valku]]. Otrs savienības laikraksts „Dzimtenes atbalss” tika izdots [[Maskava|Maskavā]], ko izdeva savienības turienes nodaļa. Vislielākā nozīme savienībai bija 1917. gada nogalē un 1918. gadā, izvēršot ar savām nodaļām darbību Krievijā un piedaloties jaundibinātās [[Latvija]]s valsts pirmo militāro vienību veidošanā. == Darbība == Dibināšanas sapulcē ievēlēja pagaidu Izpildu komiteju un tās prezidiju. LKNS pirmais priekšsēdis bija leitnants [[Eduards Ramats]] (dzejnieka pseidon.: Lejgalietis), vietnieki — jaunākais leitnants E. Rempe un artilērists („bombardieris”) M. Zālītis, sekretārs — žurnālists [[Arturs Kroders]], sekretāra biedrs — virsleitnants [[Aleksandrs Plensners]], kasieris — [[Sergejs Staprans]]. LKNS savai darbībai dabūja Krievijas Impērijas 12. armijas komandiera akceptu. 24. (11.) augusta sēdē LKNS Izpildu komiteja nolēma deleģēt uz mazo jeb nekrievu tautu kongresu Kijivā rakstnieku [[Jānis Akuraters|J. Akurateru]], bet par savu pārstāvi [[12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja|12. armijas padomes]] „nacionālajā blokā” (nekrievu karavīru nacionālo organizāciju delegāti) — S. Stapranu. Pēc A. Krodera priekšlikuma nolēma izdot laikrakstu "Latvju Kareivis",<ref>Tā kā drīz sākās vācu uzbrukums Rīgai, tad laikraksta izdošanu neizdevās īstenot.</ref> ko iespiestu pa daļai ar gotu un pa daļai ar latīņu burtiem. Laikraksta priekšdarbu veikšanai ievēlēja komisiju — A. Kroderu, E. Rempi, Fortiņu un Riekstu. 1917. gada beigās savienībai bija jau nodaļas visā plašajā krievu armijas frontē no [[Rumānija]]s līdz Valkai, bez tam savienības nodaļas bija arī visos ievērojamākos Iekškrievijas centros ([[Sanktpēterburga|Pēteburgā]], Maskavā, [[Harkiva|Harkivā]], [[Odesa|Odesā]] un [[Kijiva|Kijivā]] u.c.). [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] dibināšanas sanāksmē — 1. sesija notika Valkā no 1917. gada 16. (29.) novembra līdz 19. novembrim (2. decembrim) — LKNS pārstāvēja [[Jānis Akuraters]], [[Fricis Vītoliņš]] un [[Jānis Palcmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1.sesija_prot.htm |title=Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes pirmās sesijas protokols. |access-date={{dat|2013|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110129005739/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1.sesija_prot.htm |archivedate={{dat|2011|01|29||bez}} }}</ref> 1918. gada rudenī LKNS prezidijs uzsāka Rīgā brīvprātīgo vervēšanu, aicinot reģistrēties vispirms savienības biedrus, tad arī citus latvju karavīrus, par kuriem galvoja vismaz divas prezidija locekļiem (vervēšanas komisijai) pazīstamas personas. Piesardzība bija nepieciešama tādēļ, ka, vispirms, pati savienības darbība no okupācijas iestāžu viedokļa bija nelegāla un, otrkārt, savienība vēlējās uzsākt Latvijas karaspēka radīšanu ar latvju nacionāliem centieniem pilnīgi uzticamiem kadriem. Brīvprātīgo pieteikšanās īpaši aktīva kļuva pēc 12. novembra, kad blakus Rīgas gubernatoram nostājās vācu [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] kareivju padome, tas ir, kad savienība savu rekrutēšanu varēja jau veikt atklāti. Ieročus gādāja dažādos veidos nelegāli no dezorganizētā vācu karaspēka. Rīgā ap novembra vidu savienība jau reģistrējusi ap 500 brīvprātīgo, galvenokārt no bijušiem virsniekiem, instruktoriem un no gūsta atlaistajiem strēlniekiem. 15. novembrī sasauca arī pirmo plašāku karavīru un brīvprātīgo sapulci, pēc kuras tika uzsākta papildus militārā apmācība [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā. LNKS saformēta vienība nodrošināja 18. novembra [[Latvijas valsts pasludināšana|valsts neatkarības proklamēšanas]] sapulces apsardzi. 22. novembrī tika izveidota Apsardzības ministrija, kuras vadība pagaidām tika uzticēta iekšlietu ministram, ieceļot par ministra vietniekiem divus LKNS locekļus: pulkvežleitnantu [[Roberts Dambītis|R. Dambīti]] un pulkvežleitnantu Grīnbergu, pirmajam uzticot ministrijas pagaidu pārvaldīšanu.<ref>[http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1938/LatvijasKareivis1938-275.pdf Latvijas kareivis. 3.12.1938.]{{Novecojusi saite}}</ref> Trīs nedēļas pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, 6. decembrī, par apsardzības ministru tika iecelts advokāts [[Jānis Zālītis|J. Zālītis]], pārņemot visus karaspēka organizēšanas jautājumus. LKNS no telpām Latviešu biedrības namā pārcēlās uz Brīvības ielu 37/39, kur izvietojās 8. dzīvoklī. Savukārt no reģistrētajiem brīvprātīgajiem tika saformētas 3 [[Rīgas apsardzības rotas]] — pirmās [[Latviešu nacionālie bruņotie spēki|Latviešu nacionālo bruņoto spēku]] vienības (pēc izformēšanas iekļautas [[Latvijas Neatkarības bataljons|Neatkarības bataljona]] sastāvā). Turpmāk biedrība darbojās kā sabiedriska organizācija līdz pat [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], kad tās darbība tika aizliegta (darbību atsāka 1941. gada maijā [[Marienburga|Marienburgā]], [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]]). === Zināmākie biedri === * kapteinis [[Raimonds Bebris]] ([[Lāčplēša Kara ordenis]] nr.3/493) * pulkvežleitnants [[Roberts Dambītis]] * pulkvedis [[Vilis Janums]] * pulkvedis [[Aleksandrs Plensners]] * mākslinieks [[Valdemārs Tone]] * rakstnieks [[Jānis Akuraters]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Literatūra == * Fiļuškins A. Latvju kareivju nacionālā savienība — suverēnas Latvijas valsts idejas propagandētāja 1917. gadā. / Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. — Rīga, 2003. — 288 lpp. * Tomaševskis J. Latvju kareivju nacionālā savienība: mēģinājums vienot latviešu karavīrus kopējiem nacionāliem mērķiem līdz 1917. gada Oktobra apvērsumam. — Latvijas Kara muzeja X gadagrāmata. — Rīga, 2009. * Gavars P. Strēlnieki — par neatkarību (par Latvju kareivju nacionālās savienības dibināšanu 1917.g. un tās darbību) // Lauku Avīze (Mājas viesis). Nr.11 (17.01.2003.), 7. lpp. — ISSN 1407-3331 == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090626131948/http://www.latvietislatvija.com/Valsts_proklamesana.htm Valsts proklamēšanas un vispārējā stāvokļa raksturojums1918. g. beigās] {{aizmetnis}} [[Kategorija:Latviešu strēlnieki]] 6qd8q5d3p63txyq5yx6zxa2tq0rs2bi 4290072 4290071 2025-06-06T17:11:20Z Jaunais Strēlnieks 127483 Labojums 4290072 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LKNS 1928.JPG|thumbnail|right|300px|LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī. Pirmajā rindā 2. no kreisās - rakstnieks [[Edvarts Virza|E. Virza]], 4. politiķis [[Spricis Paegle|S. Paegle]], 5. ģenerālis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|J. Balodis]], 6. ģenerālis [[Roberts Dambītis|R. Dambītis]], 7. politiķis [[Ādolfs Bļodnieks|Ā. Bļodnieks]], 10. ģenerālis [[Kārlis Goppers|K. Goppers]]. Otrajā rindā 5. no kreisās - ģenerālis [[Jēkabs Ruškevics|J. Ruškevics]].]] '''Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS)''' bija [[Rīga|Rīgā]] 1917. gada 5. augustā (pēc vecā stila) pēc pulkveža [[Jānis Kalniņš (ģenerālis)|Jāņa Kalniņa]], [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks|4. pulka]] virsnieku pārstāvju poručika [[Aleksandrs Plensners|Aleksandra Plensnera]] un [[2. latviešu strēlnieku brigāde|2. brigādes]] štāba strēlnieku pārstāvja [[Arturs Kroders|Artura Krodera]] iniciatīvas nodibināta [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieku apvienība, kura pamatā apvienoja latviešu virsnieku un pilsoniskās inteliģences pārstāvjus (ierindas strēlnieku tajā bija maz). Savienības mērķis bija [[Iskolats|Iskolata]] likvidēšana, demokrātiskas iekārtas izveide [[Baltijas guberņas|Baltijā]]<ref>Tikai septembra vidū savienība sāka mainīt publisko nostāju nacionālajā jautājumā savā laikrakstā "Laika Vēstis", kur rakstā "Par jaunas orientācijas vajadzību" tā autors, atzīstot, ka Latvijas liktenis ir "zināmā mērā jau atraisījies no Krievijas likteņa" un pilnīgi noraidot Vācijas orientāciju, pirmo reizi aicināja paskatīties uz jaunu iespēju — uz "patstāvīgu latvisku orientāciju". — Par jaunas orientācijas vajadzību. // Laika Vēstis. — 14.09.1917.</ref> un sakaru uzturēšana ar latviešu karavīriem krievu daļās.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.karamuzejs.lv/lejupielade/01krigere.doc |title=Krīgere I. Latviešu strēlnieki - internacionālisti vai nacionālisti? |access-date={{dat|2010|05|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131208033257/http://www.karamuzejs.lv/lejupielade/01krigere.doc |archivedate={{dat|2013|12|08||bez}} }}</ref> Lielākajā daļā latviešu strēlnieku šī organizācija atbalstu neguva, jo bija izteikti labēja. Arī augstākās latviešu virsniecības vidū tā nebija īpaši populāra. Lai gan dibināšanu ierosināja pulkvedis Jānis Kalniņš, viņš pats un daudzi citi augstākie virsnieki tur neiestājās.<ref name="autogenerated1" /> LKNS ideoloģiju pauda tās laikraksts „Laika Vēstis”, kas 1917. gada augustā sāka iznākt [[Cēsis|Cēsīs]], bet vēlāk tā redakcija evakuējās uz [[Valka|Valku]]. Otrs savienības laikraksts „Dzimtenes atbalss” tika izdots [[Maskava|Maskavā]], ko izdeva savienības turienes nodaļa. Vislielākā nozīme savienībai bija 1917. gada nogalē un 1918. gadā, izvēršot ar savām nodaļām darbību Krievijā un piedaloties jaundibinātās [[Latvija]]s valsts pirmo militāro vienību veidošanā. == Darbība == Dibināšanas sapulcē ievēlēja pagaidu Izpildu komiteju un tās prezidiju. LKNS pirmais priekšsēdis bija leitnants [[Eduards Ramats]] (dzejnieka pseidon.: Lejgalietis), vietnieki — jaunākais leitnants E. Rempe un artilērists („bombardieris”) M. Zālītis, sekretārs — žurnālists [[Arturs Kroders]], sekretāra biedrs — virsleitnants [[Aleksandrs Plensners]], kasieris — [[Sergejs Staprans]]. LKNS savai darbībai dabūja Krievijas Impērijas 12. armijas komandiera akceptu. 24. (11.) augusta sēdē LKNS Izpildu komiteja nolēma deleģēt uz mazo jeb nekrievu tautu kongresu Kijivā rakstnieku [[Jānis Akuraters|J. Akurateru]], bet par savu pārstāvi [[12. armijas kareivju deputātu padomes izpildkomiteja|12. armijas padomes]] „nacionālajā blokā” (nekrievu karavīru nacionālo organizāciju delegāti) — S. Stapranu. Pēc A. Krodera priekšlikuma nolēma izdot laikrakstu "Latvju Kareivis",<ref>Tā kā drīz sākās vācu uzbrukums Rīgai, tad laikraksta izdošanu neizdevās īstenot.</ref> ko iespiestu pa daļai ar gotu un pa daļai ar latīņu burtiem. Laikraksta priekšdarbu veikšanai ievēlēja komisiju — A. Kroderu, E. Rempi, Fortiņu un Riekstu. 1917. gada beigās savienībai bija jau nodaļas visā plašajā krievu armijas frontē no [[Rumānija]]s līdz Valkai, bez tam savienības nodaļas bija arī visos ievērojamākos Iekškrievijas centros ([[Sanktpēterburga|Pēteburgā]], Maskavā, [[Harkiva|Harkivā]], [[Odesa|Odesā]] un [[Kijiva|Kijivā]] u.c.). [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] dibināšanas sanāksmē — 1. sesija notika Valkā no 1917. gada 16. (29.) novembra līdz 19. novembrim (2. decembrim) — LKNS pārstāvēja [[Jānis Akuraters]], [[Fricis Vītoliņš]] un [[Jānis Palcmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1.sesija_prot.htm |title=Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes pirmās sesijas protokols. |access-date={{dat|2013|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110129005739/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1.sesija_prot.htm |archivedate={{dat|2011|01|29||bez}} }}</ref> 1918. gada rudenī LKNS prezidijs uzsāka Rīgā brīvprātīgo vervēšanu, aicinot reģistrēties vispirms savienības biedrus, tad arī citus latvju karavīrus, par kuriem galvoja vismaz divas prezidija locekļiem (vervēšanas komisijai) pazīstamas personas. Piesardzība bija nepieciešama tādēļ, ka, vispirms, pati savienības darbība no okupācijas iestāžu viedokļa bija nelegāla un, otrkārt, savienība vēlējās uzsākt Latvijas karaspēka radīšanu ar latvju nacionāliem centieniem pilnīgi uzticamiem kadriem. Brīvprātīgo pieteikšanās īpaši aktīva kļuva pēc 12. novembra, kad blakus Rīgas gubernatoram nostājās vācu [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] kareivju padome, tas ir, kad savienība savu rekrutēšanu varēja jau veikt atklāti. Ieročus gādāja dažādos veidos nelegāli no dezorganizētā vācu karaspēka. Rīgā ap novembra vidu savienība jau reģistrējusi ap 500 brīvprātīgo, galvenokārt no bijušiem virsniekiem, instruktoriem un no gūsta atlaistajiem strēlniekiem. 15. novembrī sasauca arī pirmo plašāku karavīru un brīvprātīgo sapulci, pēc kuras tika uzsākta papildus militārā apmācība [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā. LNKS saformēta vienība nodrošināja 18. novembra [[Latvijas valsts pasludināšana|valsts neatkarības proklamēšanas]] sapulces apsardzi. 22. novembrī tika izveidota Apsardzības ministrija, kuras vadība pagaidām tika uzticēta iekšlietu ministram, ieceļot par ministra vietniekiem divus LKNS locekļus: pulkvežleitnantu [[Roberts Dambītis|R. Dambīti]] un pulkvežleitnantu Grīnbergu, pirmajam uzticot ministrijas pagaidu pārvaldīšanu.<ref>[http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1938/LatvijasKareivis1938-275.pdf Latvijas kareivis. 3.12.1938.]{{Novecojusi saite}}</ref> Trīs nedēļas pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, 6. decembrī, par apsardzības ministru tika iecelts advokāts [[Jānis Zālītis|J. Zālītis]], pārņemot visus karaspēka organizēšanas jautājumus. LKNS no telpām Latviešu biedrības namā pārcēlās uz Brīvības ielu 37/39, kur izvietojās 8. dzīvoklī. Savukārt no reģistrētajiem brīvprātīgajiem tika saformētas 3 [[Rīgas apsardzības rotas]] — pirmās [[Latviešu nacionālie bruņotie spēki|Latviešu nacionālo bruņoto spēku]] vienības (pēc izformēšanas iekļautas [[Latvijas Neatkarības bataljons|Neatkarības bataljona]] sastāvā). Turpmāk biedrība darbojās kā sabiedriska organizācija līdz pat [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], kad tās darbība tika aizliegta (darbību atsāka 1941. gada maijā [[Marienburga|Marienburgā]], [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]]). === Zināmākie biedri === * kapteinis [[Raimonds Bebris]] ([[Lāčplēša Kara ordenis]] nr.3/493) * pulkvežleitnants [[Roberts Dambītis]] * pulkvedis [[Vilis Janums]] * pulkvedis [[Aleksandrs Plensners]] * mākslinieks [[Valdemārs Tone]] * rakstnieks [[Jānis Akuraters]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Literatūra == * Fiļuškins A. Latvju kareivju nacionālā savienība — suverēnas Latvijas valsts idejas propagandētāja 1917. gadā. / Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. — Rīga, 2003. — 288 lpp. * Tomaševskis J. Latvju kareivju nacionālā savienība: mēģinājums vienot latviešu karavīrus kopējiem nacionāliem mērķiem līdz 1917. gada Oktobra apvērsumam. — Latvijas Kara muzeja X gadagrāmata. — Rīga, 2009. * Gavars P. Strēlnieki — par neatkarību (par Latvju kareivju nacionālās savienības dibināšanu 1917.g. un tās darbību) // Lauku Avīze (Mājas viesis). Nr.11 (17.01.2003.), 7. lpp. — ISSN 1407-3331 == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090626131948/http://www.latvietislatvija.com/Valsts_proklamesana.htm Valsts proklamēšanas un vispārējā stāvokļa raksturojums1918. g. beigās] {{aizmetnis}} [[Kategorija:Latviešu strēlnieki]] h0or3jx61z0n156zhz8ffqjaxlacb76 0 114655 4290033 4282660 2025-06-06T13:22:15Z 84.15.216.133 4290033 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Elizabetes iela|Elizabetes iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Elizabetes iela | attēls = Riga Elizabetes iela 06.2010.jpg | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = Riga Elizabetes iela karte.png | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]], [[Latgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]], [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]], [[Latgales apkaime]] | ielas garums = 2015 m | atklāta = | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 1-3 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = [[Splendid Palace]] | autobuss = {{Rīga sab|t=a|20|37|41|53}} | trolejbuss = {{Rīga sab|t=tb|11|18|22|23}} | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Elizabetes iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajona]] [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē. Elizabetes iela sākas pie krustojuma ar [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Kļavu iela (Rīga)|Kļavu ielu]] pie dzelzceļa uzbēruma. Gandrīz visā garumā Elizabetes iela ir vienvirziena iela, pa kuru var braukt virzienā no [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielas]] uz Satekles ielu. Elizabetes ielas kopējais garums ir 2015 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Elizabetes iela ir savienota ar Markusa ielu, kā tāda atrodas tieši zem Elizabetes ielas, kas var atgādināt pēc seksu jo izskatās, ka Markusa iela jāj Elizabetes ielu ar to, ka Elizabetes iela burtiski sēž uz markusa ielā precīzi pa vidu == Ielu savienojumi == Elizabetes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] * [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] * [[Vīlandes iela]] (T veida krustojums) * [[Rūpniecības iela (Rīga)|Rūpniecības iela]] (T veida krustojums) * [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] * [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku iela]] * [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]] (T veida krustojums) * [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna iela]] (T veida krustojums) * [[Jeruzalemes iela]] (T veida krustojums) * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Skolas iela (Rīga)|Skolas iela]] (T veida krustojums) * [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] (T veida krustojums) * [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] * [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] * [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] * [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] * [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] (T veida krustojums) * [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]] * [[Kļavu iela (Rīga)|Kļavu iela]] == Nosaukumi == [[Attēls:Tīzenhauzena nams Elizabetes ielā 21.jpg|thumb|260px|Tīzenhauzena nams Elizabetes ielā 21.]] Izveidota [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā nodedzinātajā priekšpilsētā, nosaukta par godu [[Krievijas Impērija]]s ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] sievai Elizabetei ([[Bādenes Lielhercogiste|Bādene]]s [[Princis|princesei]] Luīzei) par Elizabetes ielu ({{val|de|Elisabethstraße}}, {{val|ru|Елизаветинская улица}}). Sākotnēji Elizabetes iela sākās no krustojuma ar [[Ganību dambis|Ganību dambi]], tālāk gar Strēlnieku dārzu tā turpinājās kā '''1. Ķeizara dārza iela''' (''1. Kaiserliche Garten Strasse''). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā ielu pārdēvēja par '''Kirova ielu''' (''улица Кирова''), [[Latvijas okupācija (1941-1945)|vācu okupācijas laikā]] to pārdēvēja Livonijas mestra [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] vārdā par '''Voltera fon Pletenberga loku''' (''Wolter von Plettenberg Ring''), tad 1944. gadā atkal par Kirova ielu. 1990. gadā Elizabetes iela atguva savu vēsturisko nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2/ |title=citariga.lv |access-date={{dat|2014|10|11||bez}} |archive-date={{dat|2019|01|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190103114649/http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2 }}</ref> == "Rīgas brodvejs" == [[Attēls:Brīvprātīgo latviešu strēlnieku pavadīšana Elizabetes ielā Rīgā.jpg|thumb|260px|Drūzma pie brīvprātīgo [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915).]] [[Attēls:Elizabetes iela Rīgas Brodvejs 1928.jpg|thumb|260px|Elizabetes iela starp Kr. Valdemāra un Brīvības ielām (Rīgas Brodvejs, 1928).]] 1920. gados Elizabetes iela starp [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Valdemāra]] un [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielām]] izveidojās par izklaides vietu, ko neoficiāli dēvēja par "Rīgas Brodveju". Tā ievērojamākās vietas bija kino “Forum”, restorāns “Esplanāde”, Piena restorāns, kino “Maska”, “[[Splendid Palace]]” un “Astorija”, Rudzīša krogs. Šīs promenādes labajā flangā atradās Esplanādes aleja un Vērmaņa parks ar kino “Parku” un kino “Marine”, ar restorānu “Vērmanītis” un studentu virtuvi.<ref>Ģērmanis U. Zili stikli, zaļi ledi. Grāmatu draugs, 1968.— 132. lpp.</ref> 20. gadsimta sākumā apbūvētajā Elizabetes ielas pusē bija daudz koka ēku, kuras, pilsētai attīstoties, pamazām nojauca. 1923. gadā Elizabetes un Skolas ielas stūrī iekārtoja kinoteātri “Forums”, Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā to dēvēja par ''Soldaten Kino''. 1962. gadā šeit iekārtoja kinoteātri “Komjaunietis”, vēlāk “Pionieris”, ko 1990. gados pārdēvēja par “Oskaru”. Elizabetes un Baznīcas ielas stūrī pēc 1932. gada atvēra kafejnīcu “Rokoko”, blakus atradās restorāns "Esplanāde", kurā 1942. gadā iekārtoja Latviešu brīvprātīgo karavīru klubu, pēc kara beigām bufeti ar ēdamzāli. Elizabetes un Brīvības ielas stūrī atradās Vērmaņu nams, kurā līdz 1909. gadam darbojās [[Jastržembskas sieviešu ģimnāzija]]. Pēc pirmā pasaules kara ēkā iekārtoja deju klubu ''Dancing Palace'', kurā 1925. gadā notika vīriešu skaistumkonkurss, bet 1928. gadā ēkā ierīkoja [[kabarē]] teātri "Bonzo". 1932. gadā ēkas otrā stāvā telpas nomāja “Modernais teātris”, saukts arī par “Intīmo teātri”. 1936. gadā Piensaimnieku centrālā savienība ēkā iekārtoja “Piena restorānu”, kura pirmajā stāvā tirgoja piena produktus, kafiju, augļus un sulas. Pēc kara 1950. gados “Piena restorāns” pārcēlās uz bijušajām restorāna “Esplanāde” telpām, bet vecajās telpās iekārtoja saldējuma kafejnīcu. Pirmajā stāvā izvietojās veikali un frizētava. 1970. gadā, sākot būvēt viesnīcu “Latvija”, bijušās restorāna “Esplanāde” un “Piena restorāna” ēkas nojauca. 1906. gadā Elizabetes ielā 61 atklāja teātri “Olimpija”, kurā 1915. gada augustā ierīkoja brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punktu. Šajā ēkā vēlāk atradās kinoteātris "Maska", 1920. gadā tajā iebūvēja bufeti. 1923. gadā arhitekts [[Frīdrihs Skujiņš]] blakus vecajam kino gruntsgabala dziļumā izplānoja jauna kinoteātra ''Splendid Palace'' projektu klasicisma stilā. Pēc Otrā pasaules kara 1950. gados kinoteātris ieguva nosaukumu “Rīga”. Kino “Maska” pārdēvēja par “Spartaku”, bet 1969. gadā veco būvi nojauca un uzcēla jaunu ēku, kurā 1990. gados iekārtoja kazino “Klondaika”. Tērbatas ielas stūrī Elizabetes ielas 63 nama pagalmā bija iekārtots kinoteātris “Astorija”, kas 1936. gadā ieguva vārdu “Astra”. Tērbatas ielas otrā pusē atradās restorāns “A. Rudzīts”. 1931. gadā pēc arhitekta [[Klinklāvs|A. Klinklāva]] projekta tā vietā uzcēla A. Rudzīša īres namu, kura pirmajā stāvā bija veikali un restorāns. Pēc kara tur bija gan veikals, gan diētiskā ēdnīca, no 1990. gadiem picērija, vēlāk bistro “Vērmanītis”.<ref>[http://www.studija.lv/?parent=1966 Rīgas Brodveja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305231107/http://www.studija.lv/?parent=1966 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Vita Banga, “Studija”</ref> [[Attēls:Slidotava Strēlnieku dārzā pie Elizabetes ielas ap 1930.jpg|thumb|260px|Slidotava Strēlnieku dārzā pie Elizabetes ielas (ap 1930). Tagadējā Pasaules Tidzniecības centra vieta.]] [[Attēls:Elizabetes iela Rīgā pēc 1900.jpg|thumb|260px|Elizabetes iela pie [[Strēlnieku dārzs (Rīga)|Strēlnieku dārza]] (pēc 1900).]] == Ievērojamas ēkas == === Nepāra numuri (kreisā puse) === * Elizabetes iela 1, īres nams (arhitekts [[Vilhelms Hofmanis]], 1923), tagad [[Latvijas Kuģniecība]]s nams * Elizabetes iela 3, īres nams, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1899) * Elizabetes iela 7, īres nams, eklektisms ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1898), sākotnēji saukts par fon Ercdorfa-Kupfera (''von Ertzdorff-Kupffer'') namu * Elizabetes iela 9, īres nams, eklektisms ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1898-1899) * Elizabetes iela 11, īres nams, eklektisms ([[Vladimirs Lunskis]], 1897) * Elizabetes iela 13, īres nams, jūgendstils ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1904) * Elizabetes iela 15, īres nams, eklektisms ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1896), tagad Austrijas Republikas vēstniecība * Elizabetes iela 17, īres nams, eklektisms ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1898) * Elizabetes iela 19, īres nams, eklektisms (pirms 1900) * Elizabetes iela 21, īres nams, eklektisms ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1883), [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzena]] nams, tagad viesnīca "Monika" * Elizabetes iela 21A, īres nams, neoklasicisms ([[Mārtiņš Nukša]], 1910) * Elizabetes iela 23, īres nams ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1903) * Elizabetes iela 27, koka ēka (19. gadsimts), tagad viesnīca "Elizabete Hotel" * Elizabetes iela 29, koka ēka (19. gadsimts), Rīgas Franču institūta (''L'Institut Français de Riga'', 1921—1940) sākotnējā ēka * Elizabetes iela 29A, [[Rīgas Herdera institūts|Rīgas Herdera institūta]] (1921—1940) ēka, tagad Čehijas Republikas vēstniecība ēka * Elizabetes iela 31, īres nams, eklektisms ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1897) * Elizabetes iela 31A, īres nams, eklektisms ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1896) * Elizabetes iela 33, īres nams, eklektisms/jūgendstils ([[Mihails Eizenšteins]], 1901) * Elizabetes iela 35/37, īres nams, eklektisms ([[Gustavs Rūdolfs Vinklers]], 1879) * Elizabetes iela 41/43, īres nams, jūgendstils ([[Jānis Alksnis]], 1913) * Elizabetes iela 45/47, īres nams, jūgendstils ([[Artūrs Mēdlingers]], 1913) * Elizabetes iela 49, eklektisms ([[Johans Daniels Felsko]], 1870), bijušais Felsko nams, tagad [[Latvijas Olimpiskā Komiteja]] * Elizabetes iela 51, īres nams, funkcionālisms ([[Pauls Mandelštams]], 1928) * Elizabetes iela 55, celta kā ''Intūrista'' viesnīcas "Latvija" ēka (Artūrs Reinfelds, Aija Grīna, Valters Maike, Ilmārs Paegle, 1967—1978), tagad "[[Radisson Blu]] Hotel Latvija" (pārbūvēta 2000.-2001. gadā, Juris Poga) * Elizabetes iela 57, celta kā Rīgas Ceturtās savstarpējās kredītbiedrības bankas ēka, neoklasicisms ([[Ernests Pole]], 1911) * Elizabetes iela 59, īres nams/Dāvja Ezīša villa, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1889), tagad Francijas kultūras centrs Latvijā * Elizabetes iela 61, kinoteātris ''[[Splendid Palace]]'' ([[Frīdrihs Skujiņš]], 1923) * Elizabetes iela 63 īres nams, jūgendstils ([[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], 1912) * Elizabetes iela 65, īres nams, funkcionālisms ([[Aleksandrs Klinklāvs]], 1931), agrākais Rudzīša nams, tagad bistro "Lido Vermanītis" * Elizabetes iela 67, īres nams, eklektisms ([[Viktors Grabe]], 1881) * Elizabetes iela 69, īres nams, jūgendstils ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1910) * Elizabetes iela 71/73, viesnīca "[[Radisson Blu]] Elizabete Hotel" * Elizabetes iela 75, īres nams eklektisma stilā ([[Kārlis Johans Felsko]], 1890). Sākotnēji tajā atradās patversme bijušajiem [[Mazā ģilde|Mazās Ģildes]] locekļiem ("Ertakas Minnas ziedojums"), tagad [[Dr. Solomatina Acu rehabilitācijas un Redzes korekcijas centrs]] * Elizabetes iela 77, īres nams, jūgendstils ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1902) * Elizabetes iela 83A, koka ēka (19. gadsimts), tagad karšu veikals "Jāņa Sēta" * Elizabetes iela 83/85, bijusī fabrikas ēka, tagad kinoteātris "K. Suns" * Elizabetes iela 83/85, bijušais īres nams ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1895), tagad viesnīca "Bergs" * Elizabetes iela 85A, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1893) * Elizabetes iela 87, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1897) * Elizabetes iela 89, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1904) * Elizabetes iela 91/93, īres nams * Elizabetes iela 101, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1901), tagad viesnīca "Mercure Riga Centre Hotel" * Elizabetes iela 103, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1900) <gallery> Renovated houses at Elizabetes str., Riga - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|Elizabetes iela 1 ([[Vilhelms Hofmanis]], 1923) Renovated houses at Elizabetes str., Riga - panoramio.jpg|Elizabetes iela 3 ([[Kārlis Johans Felsko]], 1899) Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (45).jpg|Elizabetes iela 7 ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1898) Riga, Elizabetes iela 2014-03-13.jpg|Elizabetes iela 9 ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1898-1899) Rīga, Elizabetes str - panoramio (1).jpg|Elizabetes iela 11 ([[Viktors Lunskis]], 1897) Art Nouveau Riga 03.jpg|Elizabetes iela 13 ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1904) Art Nouveau Riga 01.jpg|Elizabetes iela 15 ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1896) Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (48).jpg|Elizabetes iela 17 ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1898) un Elizabetes iela 19 (pirms 1900) Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (198).jpg|Elizabetes iela 21 ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1883) Elizabetes ielā 23 20120728-7.JPG|Elizabetes iela 23 ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1903) Elizabetes iela 31a (1).jpg|Elizabetes iela 31A (Heinrihs Kārlis Šēls, 1896) Art Nouveau Riga 39.jpg|Elizabetes iela 33 ([[Mihails Eizenšteins]], 1901) RigaElizabetes41-43.jpg|Elizabetes iela 41/43 ([[Jānis Alksnis]], 1913) Elizabetes iela 45-47.jpg|Elizabetes iela 45/47 ([[Artūrs Mēdlingers]], 1913) RīgaElizabetesIela51.jpg|Elizabetes iela 51 ([[Pauls Mandelštams]], 1928) Elizabetes un lenina ielas krustojums - panoramio.jpg|Elizabetes iela 57 ([[Ernests Pole]], 1911) Elizabetes iela 59, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Elizabetes iela 59 ([[Kārlis Johans Felsko]], 1889) Elizabetes iela 63, Riga.jpg|Elizabetes iela 63 ([[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], 1912) Elizabetes iela 65, Riga.jpg|Elizabetes iela 65 ([[Aleksandrs Klinklāvs]], 1931) Elizabetes iela 67a.JPG|Elizabetes iela 67 ([[Viktors Grabe]], 1881) Elizabetes 69.JPG|Elizabetes iela 69 ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1910) Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (242).jpg|Elizabetes iela 77, īres nams, jūgendstils ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1902) Elizabetes iela 101, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Elizabetes iela 101 ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1901) </gallery> === Pāra numuri (labā puse) === * Elizabetes iela 2, celta kā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēka (arhitekti J. Vilciņš, A. Ūdris, A. Staņislavskis, 1974), tagad Pasaules Tirdzniecības Centrs "Rīga" * Elizabetes iela 2A, īres nams, eklektisms ([[Gustavs Rūdolfs Vinklers]], 1879) * Elizabetes iela 4, īres nams, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1883) * Elizabetes iela 6, īres nams, eklektisms ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1901) * Elizabetes iela 8, īres nams, eklektisms ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1881) * Elizabetes iela 10A, īres nams, jūgendstils ([[Mihails Eizenšteins]], 1903) * Elizabetes iela 10B, īres nams, jūgendstils ([[Mihails Eizenšteins]], 1903) * Elizabetes iela 12, īres nams, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1886) * Elizabetes iela 14, īres nams, funkcionālisms ([[Teodors Hermanovskis]], 1930) * Elizabetes iela 18, īres nams, eklektisms ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1885) * Elizabetes iela 20, īres nams, eklektisms ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1886) * Elizabetes iela 22, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1899-1900) * Elizabetes iela 24, viesnīca "Tallink", pirms pārbūves īres nams ([[Kārlis Johans Felsko]], 1897) <gallery> Riga Jugendstil Elizabetes iela 2.JPG|Elizabetes iela 6 ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1901) Elizabetes ielā 10a 20120728-1.JPG|Elizabetes iela 10A ([[Mihails Eizenšteins]], 1903) Riga Jugendstil Alberta iela 19.JPG|Elizabetes iela 10B ([[Mihails Eizenšteins]], 1903) RigaElizabetes14.jpg|Elizabetes iela 14 ([[Teodors Hermanovskis]], 1930) Rīga - panoramio (45).jpg|Elizabetes iela 20 ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1886) </gallery> == Seno attēlu galerija == <gallery> Elizabetes iela starp Rūpniecības un Eksporta ielām.jpg|Elizabetes iela starp [[Rūpniecības iela (Rīga)|Rūpniecības]] un [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta ielām]]. Pa kreisi [[Strēlnieku dārzs]] Elizabetes iela starp Ķeizardārza un Vīlandes ielām.jpg|Elizabetes iela starp [[Ķeizardārza iela|Ķeizardārza]] un [[Vīlandes iela|Vīlandes ielām]]. Kreisajā pusē fon Ercdorfa-Kupfera nams (''von Ertzdorff-Kupffer Haus'', 1898) Elizabetes ielā 7 Elizabetes un Ausekļa ielas stūris Rīgā.jpg|[[Ķeizardārza iela|Ķeizardārza]] (''Kaisergartenstrasse'') un Elizabetes ielas stūris Elizabetes iela Rīgā ap 1910.jpg|Elizabetes ielas krustojums ar [[Kalpaka bulvāris|Totlēbena bulvāri]] (ap 1910) Elizabetes and Strelnieku street, Riga, Latvia, before 1930.jpg|Elizabetes un Strēlnieku ielas stūris (pirms 1930) Elizabetes ielas 2, 4, 6 nami Rīgā 20. gadsimta sākumā.jpg|Elizabetes ielas 2(A), 4, 6 nami (20. gadsimta pirmā puse) Elizabetes iela 20 Rīgā 1928.jpg|Elizabetes iela 20 (1928) Elizabetes un Baznīcas ielu stūris Rīgā pirms 1940.jpg|Elizabetes un [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas ielu]] stūris (pirms 1940) Elizabetes iela Rīgā 20. gadsimta sākumā.jpg|Elizabetes un Aleksandra ielu krustojums (tagadējās viesnīcas Latvija vieta) Restorāns Esplanade Elizabetes ielā 53.jpg|Restorāns "Esplanāde" Elizabetes ielā 53 Aleksandra ielas krustojums ar Elizabetes ielu pēc 1901. gada.jpg|Elizabetes ielas krustojums ar [[Aleksandra iela (Rīga)|Aleksandra ielu]] pēc 1901. gada Brīvības un Elizabetes ielu krustojums 1934.jpg|Brīvības un Elizabetes ielu krustojums (1934) Elizabetes ielas ēkas starp Aleksandra un Tērbatas ielām ap 1900. gadu.jpg|Senākās Elizabetes ielas ēkas starp Aleksandra un [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielām]] (ap 1900) Elizabetes un Tērbatas ielu krustojums ar Rudzīša restorānu.jpg|Pirmais Rudzīša restorāns Elizabetes un Tērbatas ielu krustojumā </gallery> == Skatīt arī == * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] * [[Centrs (Rīga)|Centrs]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu E}} {{coord|56.9551|24.1166|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] 7s1l57v1veurh42s129zi5hx8j39wlg 4290034 4290033 2025-06-06T13:42:14Z Papuass 88 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.15.216.133|84.15.216.133]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4282660 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Elizabetes iela|Elizabetes iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Elizabetes iela | attēls = Riga Elizabetes iela 06.2010.jpg | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = Riga Elizabetes iela karte.png | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]], [[Latgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]], [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]], [[Latgales apkaime]] | ielas garums = 2015 m | atklāta = | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 1-3 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = [[Splendid Palace]] | autobuss = {{Rīga sab|t=a|20|37|41|53}} | trolejbuss = {{Rīga sab|t=tb|11|18|22|23}} | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Elizabetes iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajona]] [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē. Elizabetes iela sākas pie krustojuma ar [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Kļavu iela (Rīga)|Kļavu ielu]] pie dzelzceļa uzbēruma. Gandrīz visā garumā Elizabetes iela ir vienvirziena iela, pa kuru var braukt virzienā no [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža ielas]] uz Satekles ielu. Elizabetes ielas kopējais garums ir 2015 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Elizabetes iela ir savienota ar [[Berga bazārs|Berga bazāru]]. == Ielu savienojumi == Elizabetes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]] * [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] * [[Vīlandes iela]] (T veida krustojums) * [[Rūpniecības iela (Rīga)|Rūpniecības iela]] (T veida krustojums) * [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža iela]] * [[Strēlnieku iela (Rīga)|Strēlnieku iela]] * [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas iela]] (T veida krustojums) * [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna iela]] (T veida krustojums) * [[Jeruzalemes iela]] (T veida krustojums) * [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] * [[Skolas iela (Rīga)|Skolas iela]] (T veida krustojums) * [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] (T veida krustojums) * [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] * [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] * [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] * [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]] * [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] (T veida krustojums) * [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]] * [[Kļavu iela (Rīga)|Kļavu iela]] == Nosaukumi == [[Attēls:Tīzenhauzena nams Elizabetes ielā 21.jpg|thumb|260px|Tīzenhauzena nams Elizabetes ielā 21.]] Izveidota [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā nodedzinātajā priekšpilsētā, nosaukta par godu [[Krievijas Impērija]]s ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] sievai Elizabetei ([[Bādenes Lielhercogiste|Bādene]]s [[Princis|princesei]] Luīzei) par Elizabetes ielu ({{val|de|Elisabethstraße}}, {{val|ru|Елизаветинская улица}}). Sākotnēji Elizabetes iela sākās no krustojuma ar [[Ganību dambis|Ganību dambi]], tālāk gar Strēlnieku dārzu tā turpinājās kā '''1. Ķeizara dārza iela''' (''1. Kaiserliche Garten Strasse''). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā ielu pārdēvēja par '''Kirova ielu''' (''улица Кирова''), [[Latvijas okupācija (1941-1945)|vācu okupācijas laikā]] to pārdēvēja Livonijas mestra [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] vārdā par '''Voltera fon Pletenberga loku''' (''Wolter von Plettenberg Ring''), tad 1944. gadā atkal par Kirova ielu. 1990. gadā Elizabetes iela atguva savu vēsturisko nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2/ |title=citariga.lv |access-date={{dat|2014|10|11||bez}} |archive-date={{dat|2019|01|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190103114649/http://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/infrastruktura/ielas/2 }}</ref> == "Rīgas brodvejs" == [[Attēls:Brīvprātīgo latviešu strēlnieku pavadīšana Elizabetes ielā Rīgā.jpg|thumb|260px|Drūzma pie brīvprātīgo [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915).]] [[Attēls:Elizabetes iela Rīgas Brodvejs 1928.jpg|thumb|260px|Elizabetes iela starp Kr. Valdemāra un Brīvības ielām (Rīgas Brodvejs, 1928).]] 1920. gados Elizabetes iela starp [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Valdemāra]] un [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielām]] izveidojās par izklaides vietu, ko neoficiāli dēvēja par "Rīgas Brodveju". Tā ievērojamākās vietas bija kino “Forum”, restorāns “Esplanāde”, Piena restorāns, kino “Maska”, “[[Splendid Palace]]” un “Astorija”, Rudzīša krogs. Šīs promenādes labajā flangā atradās Esplanādes aleja un Vērmaņa parks ar kino “Parku” un kino “Marine”, ar restorānu “Vērmanītis” un studentu virtuvi.<ref>Ģērmanis U. Zili stikli, zaļi ledi. Grāmatu draugs, 1968.— 132. lpp.</ref> 20. gadsimta sākumā apbūvētajā Elizabetes ielas pusē bija daudz koka ēku, kuras, pilsētai attīstoties, pamazām nojauca. 1923. gadā Elizabetes un Skolas ielas stūrī iekārtoja kinoteātri “Forums”, Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā to dēvēja par ''Soldaten Kino''. 1962. gadā šeit iekārtoja kinoteātri “Komjaunietis”, vēlāk “Pionieris”, ko 1990. gados pārdēvēja par “Oskaru”. Elizabetes un Baznīcas ielas stūrī pēc 1932. gada atvēra kafejnīcu “Rokoko”, blakus atradās restorāns "Esplanāde", kurā 1942. gadā iekārtoja Latviešu brīvprātīgo karavīru klubu, pēc kara beigām bufeti ar ēdamzāli. Elizabetes un Brīvības ielas stūrī atradās Vērmaņu nams, kurā līdz 1909. gadam darbojās [[Jastržembskas sieviešu ģimnāzija]]. Pēc pirmā pasaules kara ēkā iekārtoja deju klubu ''Dancing Palace'', kurā 1925. gadā notika vīriešu skaistumkonkurss, bet 1928. gadā ēkā ierīkoja [[kabarē]] teātri "Bonzo". 1932. gadā ēkas otrā stāvā telpas nomāja “Modernais teātris”, saukts arī par “Intīmo teātri”. 1936. gadā Piensaimnieku centrālā savienība ēkā iekārtoja “Piena restorānu”, kura pirmajā stāvā tirgoja piena produktus, kafiju, augļus un sulas. Pēc kara 1950. gados “Piena restorāns” pārcēlās uz bijušajām restorāna “Esplanāde” telpām, bet vecajās telpās iekārtoja saldējuma kafejnīcu. Pirmajā stāvā izvietojās veikali un frizētava. 1970. gadā, sākot būvēt viesnīcu “Latvija”, bijušās restorāna “Esplanāde” un “Piena restorāna” ēkas nojauca. 1906. gadā Elizabetes ielā 61 atklāja teātri “Olimpija”, kurā 1915. gada augustā ierīkoja brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punktu. Šajā ēkā vēlāk atradās kinoteātris "Maska", 1920. gadā tajā iebūvēja bufeti. 1923. gadā arhitekts [[Frīdrihs Skujiņš]] blakus vecajam kino gruntsgabala dziļumā izplānoja jauna kinoteātra ''Splendid Palace'' projektu klasicisma stilā. Pēc Otrā pasaules kara 1950. gados kinoteātris ieguva nosaukumu “Rīga”. Kino “Maska” pārdēvēja par “Spartaku”, bet 1969. gadā veco būvi nojauca un uzcēla jaunu ēku, kurā 1990. gados iekārtoja kazino “Klondaika”. Tērbatas ielas stūrī Elizabetes ielas 63 nama pagalmā bija iekārtots kinoteātris “Astorija”, kas 1936. gadā ieguva vārdu “Astra”. Tērbatas ielas otrā pusē atradās restorāns “A. Rudzīts”. 1931. gadā pēc arhitekta [[Klinklāvs|A. Klinklāva]] projekta tā vietā uzcēla A. Rudzīša īres namu, kura pirmajā stāvā bija veikali un restorāns. Pēc kara tur bija gan veikals, gan diētiskā ēdnīca, no 1990. gadiem picērija, vēlāk bistro “Vērmanītis”.<ref>[http://www.studija.lv/?parent=1966 Rīgas Brodveja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305231107/http://www.studija.lv/?parent=1966 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Vita Banga, “Studija”</ref> [[Attēls:Slidotava Strēlnieku dārzā pie Elizabetes ielas ap 1930.jpg|thumb|260px|Slidotava Strēlnieku dārzā pie Elizabetes ielas (ap 1930). Tagadējā Pasaules Tidzniecības centra vieta.]] [[Attēls:Elizabetes iela Rīgā pēc 1900.jpg|thumb|260px|Elizabetes iela pie [[Strēlnieku dārzs (Rīga)|Strēlnieku dārza]] (pēc 1900).]] == Ievērojamas ēkas == === Nepāra numuri (kreisā puse) === * Elizabetes iela 1, īres nams (arhitekts [[Vilhelms Hofmanis]], 1923), tagad [[Latvijas Kuģniecība]]s nams * Elizabetes iela 3, īres nams, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1899) * Elizabetes iela 7, īres nams, eklektisms ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1898), sākotnēji saukts par fon Ercdorfa-Kupfera (''von Ertzdorff-Kupffer'') namu * Elizabetes iela 9, īres nams, eklektisms ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1898-1899) * Elizabetes iela 11, īres nams, eklektisms ([[Vladimirs Lunskis]], 1897) * Elizabetes iela 13, īres nams, jūgendstils ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1904) * Elizabetes iela 15, īres nams, eklektisms ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1896), tagad Austrijas Republikas vēstniecība * Elizabetes iela 17, īres nams, eklektisms ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1898) * Elizabetes iela 19, īres nams, eklektisms (pirms 1900) * Elizabetes iela 21, īres nams, eklektisms ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1883), [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzena]] nams, tagad viesnīca "Monika" * Elizabetes iela 21A, īres nams, neoklasicisms ([[Mārtiņš Nukša]], 1910) * Elizabetes iela 23, īres nams ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1903) * Elizabetes iela 27, koka ēka (19. gadsimts), tagad viesnīca "Elizabete Hotel" * Elizabetes iela 29, koka ēka (19. gadsimts), Rīgas Franču institūta (''L'Institut Français de Riga'', 1921—1940) sākotnējā ēka * Elizabetes iela 29A, [[Rīgas Herdera institūts|Rīgas Herdera institūta]] (1921—1940) ēka, tagad Čehijas Republikas vēstniecība ēka * Elizabetes iela 31, īres nams, eklektisms ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1897) * Elizabetes iela 31A, īres nams, eklektisms ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1896) * Elizabetes iela 33, īres nams, eklektisms/jūgendstils ([[Mihails Eizenšteins]], 1901) * Elizabetes iela 35/37, īres nams, eklektisms ([[Gustavs Rūdolfs Vinklers]], 1879) * Elizabetes iela 41/43, īres nams, jūgendstils ([[Jānis Alksnis]], 1913) * Elizabetes iela 45/47, īres nams, jūgendstils ([[Artūrs Mēdlingers]], 1913) * Elizabetes iela 49, eklektisms ([[Johans Daniels Felsko]], 1870), bijušais Felsko nams, tagad [[Latvijas Olimpiskā Komiteja]] * Elizabetes iela 51, īres nams, funkcionālisms ([[Pauls Mandelštams]], 1928) * Elizabetes iela 55, celta kā ''Intūrista'' viesnīcas "Latvija" ēka (Artūrs Reinfelds, Aija Grīna, Valters Maike, Ilmārs Paegle, 1967—1978), tagad "[[Radisson Blu]] Hotel Latvija" (pārbūvēta 2000.-2001. gadā, Juris Poga) * Elizabetes iela 57, celta kā Rīgas Ceturtās savstarpējās kredītbiedrības bankas ēka, neoklasicisms ([[Ernests Pole]], 1911) * Elizabetes iela 59, īres nams/Dāvja Ezīša villa, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1889), tagad Francijas kultūras centrs Latvijā * Elizabetes iela 61, kinoteātris ''[[Splendid Palace]]'' ([[Frīdrihs Skujiņš]], 1923) * Elizabetes iela 63 īres nams, jūgendstils ([[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], 1912) * Elizabetes iela 65, īres nams, funkcionālisms ([[Aleksandrs Klinklāvs]], 1931), agrākais Rudzīša nams, tagad bistro "Lido Vermanītis" * Elizabetes iela 67, īres nams, eklektisms ([[Viktors Grabe]], 1881) * Elizabetes iela 69, īres nams, jūgendstils ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1910) * Elizabetes iela 71/73, viesnīca "[[Radisson Blu]] Elizabete Hotel" * Elizabetes iela 75, īres nams eklektisma stilā ([[Kārlis Johans Felsko]], 1890). Sākotnēji tajā atradās patversme bijušajiem [[Mazā ģilde|Mazās Ģildes]] locekļiem ("Ertakas Minnas ziedojums"), tagad [[Dr. Solomatina Acu rehabilitācijas un Redzes korekcijas centrs]] * Elizabetes iela 77, īres nams, jūgendstils ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1902) * Elizabetes iela 83A, koka ēka (19. gadsimts), tagad karšu veikals "Jāņa Sēta" * Elizabetes iela 83/85, bijusī fabrikas ēka, tagad kinoteātris "K. Suns" * Elizabetes iela 83/85, bijušais īres nams ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1895), tagad viesnīca "Bergs" * Elizabetes iela 85A, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1893) * Elizabetes iela 87, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1897) * Elizabetes iela 89, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1904) * Elizabetes iela 91/93, īres nams * Elizabetes iela 101, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1901), tagad viesnīca "Mercure Riga Centre Hotel" * Elizabetes iela 103, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1900) <gallery> Renovated houses at Elizabetes str., Riga - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|Elizabetes iela 1 ([[Vilhelms Hofmanis]], 1923) Renovated houses at Elizabetes str., Riga - panoramio.jpg|Elizabetes iela 3 ([[Kārlis Johans Felsko]], 1899) Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (45).jpg|Elizabetes iela 7 ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1898) Riga, Elizabetes iela 2014-03-13.jpg|Elizabetes iela 9 ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1898-1899) Rīga, Elizabetes str - panoramio (1).jpg|Elizabetes iela 11 ([[Viktors Lunskis]], 1897) Art Nouveau Riga 03.jpg|Elizabetes iela 13 ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1904) Art Nouveau Riga 01.jpg|Elizabetes iela 15 ([[Rūdolfs Heinrihs Cirkvics]], 1896) Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (48).jpg|Elizabetes iela 17 ([[Heinrihs Kārlis Šēls]], 1898) un Elizabetes iela 19 (pirms 1900) Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (198).jpg|Elizabetes iela 21 ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1883) Elizabetes ielā 23 20120728-7.JPG|Elizabetes iela 23 ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1903) Elizabetes iela 31a (1).jpg|Elizabetes iela 31A (Heinrihs Kārlis Šēls, 1896) Art Nouveau Riga 39.jpg|Elizabetes iela 33 ([[Mihails Eizenšteins]], 1901) RigaElizabetes41-43.jpg|Elizabetes iela 41/43 ([[Jānis Alksnis]], 1913) Elizabetes iela 45-47.jpg|Elizabetes iela 45/47 ([[Artūrs Mēdlingers]], 1913) RīgaElizabetesIela51.jpg|Elizabetes iela 51 ([[Pauls Mandelštams]], 1928) Elizabetes un lenina ielas krustojums - panoramio.jpg|Elizabetes iela 57 ([[Ernests Pole]], 1911) Elizabetes iela 59, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Elizabetes iela 59 ([[Kārlis Johans Felsko]], 1889) Elizabetes iela 63, Riga.jpg|Elizabetes iela 63 ([[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]], 1912) Elizabetes iela 65, Riga.jpg|Elizabetes iela 65 ([[Aleksandrs Klinklāvs]], 1931) Elizabetes iela 67a.JPG|Elizabetes iela 67 ([[Viktors Grabe]], 1881) Elizabetes 69.JPG|Elizabetes iela 69 ([[Edmunds fon Trompovskis]], 1910) Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (242).jpg|Elizabetes iela 77, īres nams, jūgendstils ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1902) Elizabetes iela 101, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Elizabetes iela 101 ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1901) </gallery> === Pāra numuri (labā puse) === * Elizabetes iela 2, celta kā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēka (arhitekti J. Vilciņš, A. Ūdris, A. Staņislavskis, 1974), tagad Pasaules Tirdzniecības Centrs "Rīga" * Elizabetes iela 2A, īres nams, eklektisms ([[Gustavs Rūdolfs Vinklers]], 1879) * Elizabetes iela 4, īres nams, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1883) * Elizabetes iela 6, īres nams, eklektisms ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1901) * Elizabetes iela 8, īres nams, eklektisms ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1881) * Elizabetes iela 10A, īres nams, jūgendstils ([[Mihails Eizenšteins]], 1903) * Elizabetes iela 10B, īres nams, jūgendstils ([[Mihails Eizenšteins]], 1903) * Elizabetes iela 12, īres nams, eklektisms ([[Kārlis Johans Felsko]], 1886) * Elizabetes iela 14, īres nams, funkcionālisms ([[Teodors Hermanovskis]], 1930) * Elizabetes iela 18, īres nams, eklektisms ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1885) * Elizabetes iela 20, īres nams, eklektisms ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1886) * Elizabetes iela 22, īres nams, eklektisms ([[Konstantīns Pēkšēns]], 1899-1900) * Elizabetes iela 24, viesnīca "Tallink", pirms pārbūves īres nams ([[Kārlis Johans Felsko]], 1897) <gallery> Riga Jugendstil Elizabetes iela 2.JPG|Elizabetes iela 6 ([[Hermanis Oto Hilbigs]], 1901) Elizabetes ielā 10a 20120728-1.JPG|Elizabetes iela 10A ([[Mihails Eizenšteins]], 1903) Riga Jugendstil Alberta iela 19.JPG|Elizabetes iela 10B ([[Mihails Eizenšteins]], 1903) RigaElizabetes14.jpg|Elizabetes iela 14 ([[Teodors Hermanovskis]], 1930) Rīga - panoramio (45).jpg|Elizabetes iela 20 ([[Jānis Frīdrihs Baumanis]], 1886) </gallery> == Seno attēlu galerija == <gallery> Elizabetes iela starp Rūpniecības un Eksporta ielām.jpg|Elizabetes iela starp [[Rūpniecības iela (Rīga)|Rūpniecības]] un [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta ielām]]. Pa kreisi [[Strēlnieku dārzs]] Elizabetes iela starp Ķeizardārza un Vīlandes ielām.jpg|Elizabetes iela starp [[Ķeizardārza iela|Ķeizardārza]] un [[Vīlandes iela|Vīlandes ielām]]. Kreisajā pusē fon Ercdorfa-Kupfera nams (''von Ertzdorff-Kupffer Haus'', 1898) Elizabetes ielā 7 Elizabetes un Ausekļa ielas stūris Rīgā.jpg|[[Ķeizardārza iela|Ķeizardārza]] (''Kaisergartenstrasse'') un Elizabetes ielas stūris Elizabetes iela Rīgā ap 1910.jpg|Elizabetes ielas krustojums ar [[Kalpaka bulvāris|Totlēbena bulvāri]] (ap 1910) Elizabetes and Strelnieku street, Riga, Latvia, before 1930.jpg|Elizabetes un Strēlnieku ielas stūris (pirms 1930) Elizabetes ielas 2, 4, 6 nami Rīgā 20. gadsimta sākumā.jpg|Elizabetes ielas 2(A), 4, 6 nami (20. gadsimta pirmā puse) Elizabetes iela 20 Rīgā 1928.jpg|Elizabetes iela 20 (1928) Elizabetes un Baznīcas ielu stūris Rīgā pirms 1940.jpg|Elizabetes un [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas ielu]] stūris (pirms 1940) Elizabetes iela Rīgā 20. gadsimta sākumā.jpg|Elizabetes un Aleksandra ielu krustojums (tagadējās viesnīcas Latvija vieta) Restorāns Esplanade Elizabetes ielā 53.jpg|Restorāns "Esplanāde" Elizabetes ielā 53 Aleksandra ielas krustojums ar Elizabetes ielu pēc 1901. gada.jpg|Elizabetes ielas krustojums ar [[Aleksandra iela (Rīga)|Aleksandra ielu]] pēc 1901. gada Brīvības un Elizabetes ielu krustojums 1934.jpg|Brīvības un Elizabetes ielu krustojums (1934) Elizabetes ielas ēkas starp Aleksandra un Tērbatas ielām ap 1900. gadu.jpg|Senākās Elizabetes ielas ēkas starp Aleksandra un [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas ielām]] (ap 1900) Elizabetes un Tērbatas ielu krustojums ar Rudzīša restorānu.jpg|Pirmais Rudzīša restorāns Elizabetes un Tērbatas ielu krustojumā </gallery> == Skatīt arī == * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] * [[Centrs (Rīga)|Centrs]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu E}} {{coord|56.9551|24.1166|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] mm7yg76ra2ai4x604rclct8dhv61dbb 0 116732 4290022 4239367 2025-06-06T12:27:14Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Skrenton → Skranton (4) using [[Project:AWB|AWB]] 4290022 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džo Baidens | vārds_orģ = ''Joe Biden'' | attēls = Joe_Biden_presidential_portrait.jpg | att_izm = 250 | mazs_att = | apraksts = Džo Baidena oficiālais portrets | amats = [[ASV prezidenti|46.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums = {{dat|2021|1|20|N}} | term_beigas = {{dat|2025|1|20|N}} | viceprezidents = [[Kamala Harisa]] | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Donalds Tramps]] | pēctecis = [[Donalds Tramps]] | amats2 = [[ASV viceprezidenti|47.]] [[ASV viceprezidents]] | term_sākums2 = {{dat|2009|1|20|N}} | term_beigas2 = {{dat|2017|1|20|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Baraks Obama]] | premjers2 = | priekštecis2 = [[Diks Čeinijs]] | pēctecis2 = [[Maiks Penss]] | amats3 = [[ASV Senāts|ASV Senators]] no [[Delavēra]]s | term_sākums3 = {{dat|1973|1|3|N}} | term_beigas3 = {{dat|2009|1|15|N}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = [[Džeimss Kalebs Bogs]] | pēctecis3 = [[Teds Kaufmans]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1942|11|20}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Skrantona}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | partija = [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] | dinastija = | tēvs = Džozefs Robinets Baidens Seniors | māte = Katerīna Jūdžina Baidena | dzīvesb = * [[Neilija Baidena|Neilija Hantere]] (1966—1972, mirusi) * [[Džila Baidena]] (1977—pašlaik) | bērni = * [[Bo Baidens]] (1969—2015) * [[Hanters Baidens]] (dz. 1970) * Naomi Baidena (1971—1972) * [[Ešlija Baidena]] (dz. 1981) | profesija = [[politiķis]], [[jurists]], [[rakstnieks]] | alma_mater = {{ubl|[[Delavēras Universitāte]]|[[Sirakjūsas Universitāte]]}} | reliģija = [[katoļticība|katolis]] | paraksts = Joe Biden Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Džozefs Robinets Baidens jaunākais''' ({{val|en|Joseph Robinette Biden, Jr.}}, {{izrunā|ˈdʒoʊzɨf rɒbɨˈnɛt ˈbaɪdən}}; dzimis {{dat|1942|11|20}}) ir ASV politiķis, [[ASV prezidentu uzskaitījums|46.]] [[ASV prezidents]]. No 2009. līdz 2017. gadam viņš bija [[ASV viceprezidents]], bet no 1973. līdz 2009. gadam — [[ASV senators]], pārstāvot [[Delavēra]]s štatu. Kad 1972. gadā Baidenu ievēlēja par [[ASV Senāts|ASV Senāta]] locekli, viņš bija sestais visu laiku jaunākais senators. Amatā viņu pārvēlēja sešas reizes, atkāpjoties no amata, viņš bija ceturtais pēc atrašanās laika Senātā. [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] Džo Baidens bija [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] izraudzītais kandidāts ASV viceprezidenta amatam. Vēlēšanās Baraks Obama uzvarēja, un 2009. gadā Džo Baidenu inaugurēja viceprezidenta amatā, abus amatā pārvēlēja arī [[2012. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2012. gada vēlēšanās]]. 2016. gada augustā Džo Baidens oficiālā vizītē apmeklēja [[Latvija|Latviju]].<ref>{{ziņu atsauce|last1=Pastors|first1=Toms|title=Ar vārdiem «esam sabiedrotie» Latvijā ierodas ASV viceprezidents Baidens|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/ar-vardiem-esam-sabiedrotie-latvija-ierodas-asv-viceprezidents-baidens.a197536/|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|accessdate={{dat|2016|8|23||bez}}|date={{dat|2016|8|23||bez}}}}</ref> 2017. gada janvārī Džo Baidenam piešķīra Prezidenta brīvības medaļu. [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] Džo Baidens apsteidza [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] ar visu laiku lielāko balsu skaitu valsts vēsturē (81,2 miljoni balsu), prezidenta amatā stājās {{dat|2021|1|20||bez}}. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1942|11|20}} [[Skrantona|Skrantonā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijā]] kā vecākais bērns angļu, franču un īru izcelsmes uzņēmēja Džozefa Robineta Baidena un viņa īru izcelsmes sievas Katerīnas Jūdžinas Baidenas, dzimušas Fineganas, ģimenē.<ref name="witcover">{{Grāmatas atsauce |last=Witcover |first=Jules |url=https://archive.org/details/isbn_9780061791987 |title=Joe Biden: A Life of Trial and Redemption |publisher=William Morrow |year=2010 |isbn=978-0-06-179198-7 |location=New York City |author-link=Jules Witcover}}</ref> Viņam ir māsa Valērija un 2 brāļi — Frānsiss un Džeimss.<ref name="witcover" />{{rp|9}}. Baidena tēvs sākotnēji bija turīgs, bet ap viņa piedzimšanas laiku nokļuva finansiālās grūtībās.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Russell|first=Katie|date=November 11, 2020|title=Joe Biden's family tree: how tragedy shaped the US president-elect|language=en|work=The Telegraph|url=https://www.telegraph.co.uk/family/life/joe-biden-family-tree-children-ashley-hunter/|access-date=December 1, 2020|issn=0307-1235|archive-date=January 8, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210108150352/https://www.telegraph.co.uk/family/life/joe-biden-family-tree-children-ashley-hunter/}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last1=Biden |first1=Joe |title=Promises to Keep: On Life and Politics |date=2008 |publisher=Random House |isbn=978-0812976212 |pages=16–17}}</ref><ref>[[#Witcover|Witcover (2010)]], pp. 7-8.</ref> Vairākus gadus Baidena ģimene dzīvoja kopā ar vecvecākiem no mātes puses.<ref name="nyt-father">{{Ziņu atsauce |last=Broder |first=John M. |date=October 23, 2008 |title=Father's Tough Life an Inspiration for Biden |work=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/2008/10/24/us/politics/24biden.html |access-date=October 24, 2008 |archive-date=November 8, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201108082045/https://www.nytimes.com/2008/10/24/us/politics/24biden.html }}</ref> 1950. gados [[Skrantona]] piedzīvoja ekonomisko lejupslīdi, kā dēļ Baidena tēvs nevarēja atrast pastāvīgu darbu.<ref name="ap-scranton">{{Ziņu atsauce |last=Rubinkam |first=Michael |date=August 27, 2008 |title=Biden's Scranton childhood left lasting impression |publisher=[[Fox News]] |agency=Associated Press |url=https://www.foxnews.com/wires/2008Aug27/0,4670,CVNBidenapossScrantonRoots,00.html |access-date=September 7, 2008 |archive-date=January 15, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210115185424/https://www.foxnews.com/wires/2008Aug27/0,4670,CVNBidenapossScrantonRoots,00.html }}</ref> 1953. gadā Baidena ģimene dzīvoja [[Klejmonta|Klejmontā]], [[Delavēra|Delavērā]], bet vēlāk pārcēlās uz [[Vilmingtona|Vilmingtonu]], Delavērā.<ref>https://www.nytimes.com/2008/10/24/us/politics/24biden.html</ref> Baidens bērnībā cieta no [[stostīšanās]], bet ap divdesmit gadu vecumu tā izzuda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Biden |first=Joseph R., Jr. |date=July 9, 2009 |title=Letter to National Stuttering Association chairman|url=http://www.westutter.org/pdfs/Joe_Biden-PublicGreeting_NationalStutteringAssoc_7.1.09.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20110728173845/http://www.westutter.org/pdfs/Joe_Biden-PublicGreeting_NationalStutteringAssoc_7.1.09.pdf |archive-date=July 28, 2011 |access-date=December 9, 2010 |publisher=National Stuttering Association}}</ref> Viņš pārvarējis stostīšanos, lasot [[dzeja|dzejoļus]] pie spoguļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=September 16, 2019 |title=Joe Biden's childhood struggle with a stutter: How he overcame it and how it shaped him |url=https://www.latimes.com/politics/story/2019-09-15/joe-bidens-childhood-struggle-with-a-stutter |access-date=July 24, 2020 |website=Los Angeles Times |archive-date=September 16, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190916173912/https://www.latimes.com/politics/story/2019-09-15/joe-bidens-childhood-struggle-with-a-stutter }}</ref> {{dat|1966|8|27||bez}} Džo Baidens apprecējās ar Neiliju Hanteri (1942—1972), [[Sirakjūsas Universitāte]]s studenti, pārvarot viņas vecāku nevēlēšanos atļaut meitai precēties ar [[katoļticība|katoli]].<ref name="ap-timeline">{{Ziņu atsauce |date=August 23, 2008 |title=A timeline of U.S. Sen. Joe Biden's life and career |work=San Francisco Chronicle |agency=Associated Press |url=http://www.sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?f=/n/a/2008/08/22/politics/p222636D16.DTL |access-date=September 6, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080925021142/http://www.sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?f=%2Fn%2Fa%2F2008%2F08%2F22%2Fpolitics%2Fp222636D16.DTL |archive-date=September 25, 2008}}</ref><ref>Biden, ''Promises to Keep'', pp. 32, 36—37.</ref> Viņiem kopā piedzima trīs bērni — Bo Baidens (1969—2015), Hanters Baidens (dzimis 1970. gadā) un Naomi Baidena (1971—1972). 1968. gadā Džo Baidens ieguva juridisko zinātņu doktora grādu [[Sirakjūsas Universitāte|Sirakjūsas Universitātē]].<ref name="cong-bio">{{enciklopēdijas atsauce |title=Biden, Joseph Robinette, Jr. |encyclopedia=Biographical Directory of the United States Congress|url=http://bioguide.congress.gov/scripts/biodisplay.pl?index=B000444 |access-date=August 19, 2008|date= |archive-date=August 27, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080827044555/http://bioguide.congress.gov/scripts/biodisplay.pl?index=B000444}}</ref> 1968. gadā Baidens darbojās [[Vilmingtona]]s advokātu birojā, kuru vadīja vietējais [[ASV Republikāniskā partija|republikānis]] Viljams Prikets.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Barrett |first=Laurence I. |date=June 22, 1987 |title=Campaign Portrait, Joe Biden: Orator for the Next Generation |work=[[Time]] |url=http://content.time.com/time/magazine/article/0,9171,964716,00.html |access-date=January 24, 2021 |archive-date=November 13, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201113235512/http://content.time.com/time/magazine/article/0,9171,964716,00.html }}</ref> Baidenam nepatika toreizējā Delavēras [[gubernators|gubernatora]] Čārlza Terija konservatīvā [[rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] politika, tāpēc viņš atbalstīja republikāni Raselu Petersonu, kas vēlāk uzvarēja 1968. gada Delavēras gubernatora vēlēšanas. Vietējie republikāņi Baidenu centās pierunāt pievienoties [[ASV Republikāniskā partija|republikāņiem]], bet viņš tomēr reģistrējies kā neatkarīgais, jo viņš neatbalstīja republikāni [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]].<ref>{{Ziņu atsauce |last=Leubsdorf |first=Carl P. |date=September 6, 1987 |title=Biden Keeps Sights Set On White House |work=The Dallas Morning News|url=http://nl.newsbank.com/nl-search/we/Archives?p_text_direct-0=0ED3CF5858543A33&p_field_direct-0=document_id |access-date=January 24, 2021 |archive-date=January 3, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210103080715/http://nl.newsbank.com/nl-search/we/Archives?p_text_direct-0=0ED3CF5858543A33&p_field_direct-0=document_id }}</ref> Sākotnēji Baidens strādāja kā valsts nodrošinātais aizstāvis, bet vēlāk sāka strādāt advokātu birojā, kuru vadīja vietējais [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātu]] aktīvists,<ref name="ReferenceA">''Current Biography Yearbook 1987'', p. 43.</ref> kurš pierunāja Baidenu pievienoties demokrātu grupai, kas mēģināja reformēt [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātisko partiju]].<ref>Witcover (2010), p. 86</ref> Vēlāk Baidens pārreģistrējās uz Demokrātisko partiju. == Politiķa karjeras sākums == 1970. gadā Džo Baidens kandidēja uz Ņūkāslas pilsētas valdi ([[Delavēra|Delavērā]]), koncentrējoties uz tādām liberālām vērtībām, kā atbalsts valsts apmaksātiem mājokļiem priekšpilsētās.<ref>Witcover (2010), p. 59.</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Harriman |first=Jane |date=December 31, 1969 |title=Joe Biden: Hope for Democratic Party in '72? |page=3 |work=Newspapers.com |publisher=The News Journal |url=http://www.newspapers.com/image/?clipping_id=8326887 |access-date=May 1, 2019 |archive-date=August 2, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200802170920/http://www.newspapers.com/image/?clipping_id=8326887 }}</ref> Baidens uzvarēja vēlēšanās un stājās amatā {{dat|1971|1|5|Bez}}.<ref>{{Ziņu atsauce |date=January 2, 1971 |title=County Council to Take Oath |url=https://www.newspapers.com/clip/67554678/council-oath/ |work=The News Journal|location=Wilmington, DE |page=4 |via=Newspapers.com |access-date=January 24, 2021 |archive-date=January 15, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210115185436/https://www.newspapers.com/clip/67554678/council-oath/ }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=January 6, 1971 |title=Conner Calls Shake of 7 Lucky Omen for Council |url=https://www.newspapers.com/clip/67567899/lucky-omen/ |work=The News Journal |location=Wilmington, DE |page=3 |via=Newspapers.com |access-date=January 24, 2021 |archive-date=January 15, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210115185426/https://www.newspapers.com/clip/67567899/lucky-omen/ }}</ref> Esot amatā, Baidens nostājās pret autoceļu projektiem, baidoties, ka šo projektu realizēšana varētu sagraut [[Vilmingtona]]s apkaimi.<ref>Witcover (2010), p. 62.</ref> 1972. gada Senāta vēlēšanās viņš uzvarēja [[Delavēra]]s senatoru republikāni [[Džeimss Kalebs Bogs|Džeimsu Kalebu Bogu]]. Baidens bija vienīgais demokrāts, kurš stājās pretī Bogam. Viņa kampaņai trūka naudas un viņam nebija gandrīz nekādu iespēju uzvarēt. Viņa koncentrējās uz jautājumiem par [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] izbeigšanu, vidi, civiltiesībām un veselības sistēmas uzlabošanu.<ref name="npr-72">{{Ziņu atsauce |last=Naylor |first=Brian |date=October 8, 2007 |title=Biden's Road to Senate Took Tragic Turn |publisher=National Public Radio|url=https://www.npr.org/templates/story/story.php?storyId=14999603 |access-date=September 12, 2008 |archive-date=September 11, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080911183158/http://www.npr.org/templates/story/story.php?storyId=14999603 }}</ref> Vēl dažus mēnešus pirms vēlēšanām Baidens pirmsvēlēšanu aptaujās atpalika no Boga par gandrīz trīsdesmit procentpunktiem, bet viņa enerģija un prasme komunicēt ar vēlētājiem ļāva Baidenam uzvarēt vēlēšanas ar 50,5% balsu.<ref name="ReferenceA"/> 1972. gadā, dažas nedēļas pēc viņa uzvaras Senāta vēlēšanās, Baidena sieva Neilija un viņa vienu gadu vecā meita Naomi gāja bojā autokatastrofā. Šajā negadījumā smagi cieta arī pāra abi mazgadīgie dēli — Bo un Hanters. Senatora zvērestu Baidens nodeva slimnīcas palātā, kur ārstējās viņa abi dēli.<ref name="ap-timeline" /><ref>{{Ziņu atsauce |date=December 19, 1972 |title=Biden's Wife, Child Killed in Car Crash |language=en |work=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/1972/12/19/archives/bidens-wife-child-killed-in-car-crash.html |page=9 |access-date=January 8, 2021 |issn=0362-4331 |archive-date=December 2, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201202063824/https://www.nytimes.com/1972/12/19/archives/bidens-wife-child-killed-in-car-crash.html}}</ref> Sākotnēji Baidens apsvēra domu atteikties no vietas [[ASV Senāts|Senātā]], lai pievērstos savu dēlu audzināšanai, tomēr viņš izlēma katru dienu doties no [[Delavēra]]s uz darbu Senātā [[Vašingtona|Vašingtonā]] ar vilcienu un pēc tam atpakaļ, lai tādējādi no rītiem un vakaros būtu kopā ar dēliem.<ref>{{Ziņu atsauce|last1=|first1=|title=Džo Baidens - politiskā karjera, kuras varēja nemaz nebūt|url=https://www.tvnet.lv/7097264/dzo-baidens-politiska-karjera-kuras-vareja-nemaz-nebut|publisher=[[TVNET]]|accessdate={{dat|2020|10|31||bez}}|date={{dat|2020|10|31||bez}}}}</ref> {{dat|1987|6|17||bez}} Baidens apprecējās ar skolotāju [[Džila Baidena|Džilu Džeikobsu]], ar kuru viņš iepazinās 1975. gadā.<ref>Biden, ''Promises to Keep'', p. 113.</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2008/08/25/us/politics/25wife.html|title=Jill Biden Heads Toward Life in the Spotlight (Published 2008)|work=The New York Times|access-date=2021-01-14|date=2008-08-25|last=Seelye|first=Katharine Q.|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Viņiem ir viena meita — [[Ešlija Baidena]], kas ir sociālā darbiniece. Pirmajos gados ASV Senātā Džo Baidens pievērsās patērētāju aizsardzības un vides problēmām.<ref name="time-200-fut">{{Ziņu atsauce |date=July 15, 1974 |title=200 Faces for the Future |work=Time (magazine) |url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,879402-6,00.html |access-date=August 23, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130813045404/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,879402-6,00.html |archive-date=August 13, 2013 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130813045404/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,879402-6,00.html |date={{dat|2013|08|13||bez}} }}</ref> 1974. gada intervijā Džo Baidens aprakstīja sevi kā [[liberālisms|liberāli]] attiecībā uz civiltiesībām un veselības sistēmu, bet [[konservatīvisms|konservatīvu]] attiecībā uz sociālajām jomām, tādām kā [[aborts]] vai iesaukšana militārā dienestā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonian.com/1974/06/01/joe-biden-kitty-kelley-1974-profile-death-and-the-all-american-boy/|title=Death and the All-American Boy {{!}} Washingtonian (DC)|website=Washingtonian|access-date=2021-01-14|date=1974-06-01|language=en}}</ref> Pēc tam, kad [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] neizdevās ratificēt 1979. gadā parakstīto SIIS II līgumu starp [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītāju [[Leonīds Brežņevs|Leonīdu Brežņevu]] un ASV prezidentu [[Džimijs Kārters|Džimiju Kārteru]], Baidens tikās ar PSRS ārlietu ministru [[Andrejs Gromiko|Andreju Gromiko]], lai paustu amerikāņu bažas.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Salacuse|first=Jeswald W.|url=https://archive.org/details/leadingleaders00jesw|title=Leading Leaders: How to Manage Smart, Talented, Rich and Powerful People|publisher=American Management Association|year=2005|isbn=0-8144-0855-9}} p. 144.</ref> 1988. gadā Baidenam atklāja galvas smadzeņu asinsvadu aneirismu, viņu kritiskā stāvoklī aizveda uz slimnīcu, kur veica steidzamu operāciju. Senātā viņš varēja atgriezties tikai pēc septiņiem mēnešiem.<ref name="ap-aug22">{{Ziņu atsauce |url=https://www.seattletimes.com/nation-world/vp-candidate-profile-sen-joe-biden/ |title=V.P. candidate profile: Sen. Joe Biden |agency=Associated Press |newspaper=The Seattle Times |date=August 22, 2008 |access-date=September 7, 2008 |first=Calvin |last=Woodward |archive-date=December 30, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191230131941/https://www.seattletimes.com/nation-world/vp-candidate-profile-sen-joe-biden/}}</ref> Senātā Baidens darbojās Juridiskajā komisijā. No 1987. līdz 1995. gadam viņš bija tās priekšsēdētājs, bet no 1995. gada līdz 1997. gadam — priekšsēdētāja biedrs. Baidens strādāja arī Senāta Ārlietu komisijā. Viņš bija tās priekšsēdētājs no 2001. gada līdz 2003. gadam un no 2007. līdz 2009. gadam.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Verma|first=Pranshu|date=October 24, 2020|title=Biden, an Amtrak Evangelist, Could Be a Lifeline for a Rail Agency in Crisis|language=en|work=[[The New York Times]]|url=https://www.nytimes.com/2020/10/24/us/biden-amtrak-covid.html|access-date=November 19, 2020|issn=0362-4331|archive-date=November 19, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201119015056/https://www.nytimes.com/2020/10/24/us/biden-amtrak-covid.html}}</ref> Laikā, kad Baidens bija Senāta Ārlietu komisijas biedrs, viņš tikās ar vismaz 150 ārvalstu līderiem no 60 valstiskām un starptautiskām organizācijām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://voices.washingtonpost.com/44/2008/09/23/meetings_with_foreign_leaders.html |title=Meetings with Foreign Leaders? Biden's Been There, Done That |last=Kessler |first=Glenn|newspaper=The Washington Post |date=September 23, 2008 |access-date=November 5, 2009 |author-link=Glenn Kessler (journalist) |archive-date=January 12, 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120112112314/http://voices.washingtonpost.com/44/2008/09/23/meetings_with_foreign_leaders.html }}</ref> 1999. gadā, [[Kosovas karš|Kosovas kara]] laikā, Baidens atbalstīja [[Dienvidslāvijas bombardēšana|NATO veikto bombardēšanu Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā]]. Viņš un toreizējais [[Arizona]]s senators [[Džons Makeins]] izstrādāja tā saucamo Kosovas rezolūciju, kurā aicināja [[Bills Klintons|Billu Klintonu]] izmantot visus nepieciešamos spēkus, tostarp arī karaspēku, lai stātos pretī [[Slobodans Miloševičs|Slobodana Miloševiča]] un [[Dienvidslāvija]]s valdības darbībām pret [[albāņi|etniskajiem albāņiem]] [[Kosova|Kosovā]].<ref>{{Ziņu atsauce | url=https://www.wsj.com/articles/SB121954185485266719 | title=Biden, McCain Have a Friendship—and More—in Common | last=Holmes | first=Elizabeth | newspaper=The Wall Street Journal | date=August 25, 2008 | access-date=November 5, 2009 | archive-date=October 16, 2015 | archive-url=https://web.archive.org/web/20151016194520/http://www.wsj.com/articles/SB121954185485266719 }}</ref> Baidens bija [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānas kara]] atbalstītājs, sakot: “Lai ko tas prasītu, mums tas būtu jādara.”<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Crowley|first1=Michael|title=HawkDown|url=https://newrepublic.com/article/politics/hawk-down|magazine=The New Republic|quote=Even before Obama announced his run for president, Biden was warning that Afghanistan, not Iraq, was the 'central front' in the war against Al Qaeda, requiring a major U.S. commitment. 'Whatever it takes, we should do it,' Biden said in February 2002.|access-date=January 24, 2021|archive-date=October 16, 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20151016194518/http://www.newrepublic.com/article/politics/hawk-down%7D}}</ref> 2002. gadā kā Senāta Ārlietu komisijas vadītājs viņš sacīja, ka [[Irāka]]s prezidents [[Sadams Huseins]] ir drauds ASV drošībai un ka nav citas izvēles kā likvidēt šos draudus.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.nbcnews.com/id/18381961 |work=Meet the Press |title=MTP Transcript for April 29, 2007 |first=Tim|last=Russert |publisher=NBC News |date=April 29, 2007 |page=2 |author-link=Tim Russert |access-date=January 24, 2021 |archive-date=December 8, 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201208191954/https://www.nbcnews.com/id/18381961}}</ref> 2002. gada oktobrī Džo Baidens balsoja par militārā spēka izmantošanu pret [[Irāka|Irāku]], apstiprinot [[Irākas karš|ASV iebrukumu Irākā]]. == ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas (1988, 2008) == {{Pamatraksts|1988. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas}} {{dat|1987|7|9||bez}} Džo Baidens paziņoja par kandidēšanu [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatam. Sākumā Baidens tika uzskatīts par spēcīgu kandidātu viņa mērenības un komunikācijas spēju dēļ, kā arī sava augstā amata dēļ Senāta Juridiskajā komisijā. Viņš patika [[pēckara paaudze]]i. Ja Baidens būtu ticis ievēlēts, viņš būtu bijis otrs jaunākais ASV prezidents pēc [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]]. 1987. gada pirmajā ceturksnī Baidens savāca vairāk līdzekļus nekā jebkurš cits demokrātiskās partijas priekšvēlēšanu kandidāts.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Toner |first=Robin|date=August 31, 1987 |title=Biden, Once the Field's Hot Democrat, Is Being Overtaken by Cooler Rivals |work=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/1987/08/31/us/biden-once-the-field-s-hot-democrat-is-being-overtaken-by-cooler-rivals.html |access-date=January 24, 2021 |archive-date=January 3, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210103084657/https://www.nytimes.com/1987/08/31/us/biden-once-the-field-s-hot-democrat-is-being-overtaken-by-cooler-rivals.html }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1987/08/31/us/biden-once-the-field-s-hot-democrat-is-being-overtaken-by-cooler-rivals.html|title=Biden, Once the Field's Hot Democrat, Is Being Overtaken by Cooler Rivals (Published 1987)|work=The New York Times|access-date=2020-12-21|date=1987-08-31|last=Toner|first=Robin|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Bet 1987. gada septembrī viņš tika apsūdzēts par [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partijas]] līdera [[Nīls Kinoks|Nīla Kinoka]] runas izmantošanu savas uzstāšanās laikā, kas tika uztverta kā [[plaģiāts]].<ref>{{Ziņu atsauce |last=Dowd |first=Maureen |author-link=Maureen Dowd |date=September 12, 1987 |title=Biden's Debate Finale: An Echo From Abroad |work=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/1987/09/12/us/biden-s-debate-finale-an-echo-from-abroad.html |access-date=January 24, 2021 |archive-date=February 15, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170215003637/http://www.nytimes.com/1987/09/12/us/biden-s-debate-finale-an-echo-from-abroad.html }}</ref> Baidens arī izteica pārspīlētus apgalvojumus, kā piemēram, ka viņš ir gājis civiltiesību gājienos.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Flegenheimer |first=Matt |date=June 3, 2019 |title=Biden's First Run for President Was a Calamity. Some Missteps Still Resonate. |work=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/2019/06/03/us/politics/biden-1988-presidential-campaign.html |access-date=June 3, 2019 |archive-date=June 3, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190603140340/https://www.nytimes.com/2019/06/03/us/politics/biden-1988-presidential-campaign.htm }}</ref> {{dat|1987|9|23||bez}} viņš izstājās no cīņas.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Dionne Jr. |first=E. J. |author-link=E. J. Dionne |date=September 24, 1987 |title=Biden Withdraws Bid for President in Wake of Furor |work=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/1987/09/24/us/biden-withdraws-bid-for-president-in-wake-of-furor.html |access-date=January 24, 2021 |archive-date=December 21, 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20171221235355/http://www.nytimes.com/1987/09/24/us/biden-withdraws-bid-for-president-in-wake-of-furor.html }}</ref> 2008. gadā Džo Baidens atkal kandidēja ASV prezidenta amatam. Baidens lielākoties pievērsās [[Irākas karš|Irākas karam]]. Kampaņas laikā 2007. gada vidū viņš izcēla savu ārpolitikas pieredzi salīdzinājumā ar [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] pieredzi, sakot, ka Obama nebūtu gatavs veikt prezidenta pienākumos ārpolitikas jautājumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://abcnews.go.com/Politics/Decision2008/Story?id=3498294&page=1 |title=Transcript: The Democratic Debate |work=ABC News |date=August 19, 2007 |access-date=September 24, 2008 |archive-date=October 11, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20081011185127/http://abcnews.go.com/Politics/Decision2008/story?id=3498294&page=1 }}</ref> Baidens arī sacīja, ka Obama esot kopējis dažus viņa ārpolitikas priekšlikumus.<ref>{{Ziņu atsauce | url=https://www.nytimes.com/2009/11/29/magazine/29Biden-t.html | title=After Cheney |last=Traub | first=James | magazine=The New York Times Magazine | date=November 24, 2009 | page=MM34 | author-link=James Traub | access-date=January 24, 2021 | archive-date=January 3, 2021 | archive-url=https://web.archive.org/web/20210103084703/https://www.nytimes.com/2009/11/29/magazine/29Biden-t.html }}</ref> Baidenam bija grūtības savākt līdzekļus savai kampaņai,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nationaljournal.com/conventions/co_20080825_3122.php |title=Conventions 2008: Sen. Joseph Biden (D) |work=National Journal |date=August 25, 2008 |access-date=September 16, 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080906210353/http://www.nationaljournal.com/conventions/co_20080825_3122.php |archive-date=September 6, 2008 }}</ref> un kampaņu negatīvi ietekmēja arī komentārs par Baraku Obamu, kur viņš nosauca Obamu par pirmo [[afroamerikāņi|afroamerikāni]], kurš ir daiļrunīgs, gudrs un izskatās diezgan labi. Komentārs izraisīja sašutumu afroamerikāņu kopienā. Viņš publiskajās aptaujās nekad nepacēlās virs 10 procentpunktiem. Baidens izstājās no cīņas {{dat|2008|1|3||bez}} pēc sliktiem rezultātiem [[Aiova]]s pirmsvēlēšanu balsošanā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2008/01/04/AR2008010400260.html |title=Biden, Dodd Withdraw From Race |last=Murray |first=Shailagh |work=The Washington Post |date=January 4, 2008 |access-date=August 29, 2008 |archive-date={{dat|2008|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080520022844/http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2008/01/04/AR2008010400260.html%5C }}</ref> == Viceprezidentūra == [[Attēls:Joint Declaration on Increased Security and Defense Cooperation between the United States, Estonia, Latvia, and Lithuania (28576180284).jpg|thumb|upright=1.2|right|Baidens ar Baltijas valstu prezidentiem [[Daļa Grībauskaite|Daļu Grībauskaiti]], [[Raimonds Vējonis|Raimondu Vējoni]] un [[Tomass Hendriks Ilvess|Tomasu Hendriku Ilvesu]] [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] 2016. gada 23. augustā]] Īsi pēc Baidena izstāšanās no [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada]] [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] priekšvēlēšanu cīņas, Baraks Obama paziņoja, ka ievēlēšanas gadījumā, viņš būtu ieinteresēts piedāvāt Baidenam nozīmīgu amatu savā administrācijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newyorker.com/magazine/2008/10/20/bidens-brief |title=Biden's Brief |last=Lizza |first=Ryan |work=The New Yorker |date=October 20, 2008 |access-date=November 24, 2008 |author-link=Ryan Lizza}}</ref> Sākotnēji Baidens atteica Obamam, kas piedāvāja viņu virzīt [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidenta]] amatam, baidoties, ka viceprezidentūra atņemtu viņa ietekmi [[ASV Senāts|ASV Senātā]].<ref>{{Ziņu atsauce|last=Cummings|first=Jeanne|date=September 16, 2009|title=Joe Biden, 'the skunk at the family picnic'|publisher=The Politico|url=https://www.politico.com/story/2009/09/the-skunk-at-the-family-picnic-027211|access-date=September 17, 2009}}</ref> Tomēr vēlāk viņi vienojās un {{dat|2008|8|22}} Obama paziņoja, ka viņš ir izvēlējies Baidenu kā [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidenta]] amata kandidātu.<ref>{{Ziņu atsauce|agency=Associated Press |title=Obama's veep message to supporters |url=https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2008/08/23/AR2008082300455.html |first=Jose Antonio|last=Vargas |work=The Washington Post |date=August 23, 2008 |access-date=August 23, 2008 }}</ref> {{dat|2008|11|3||bez}} Demokrātu partijas prezidenta amata kandidāts [[Baraks Obama]] tika ievēlēts par ASV prezidentu, un kopā ar viņu Džo Baidens tika ievēlēts par ASV viceprezidentu. {{dat|2009|1|20||bez}} Baidens tika inaugurēts kā 47. [[ASV viceprezidents]], pārņemot amatu no [[Diks Čeinijs|Dika Čeinija]]. Viņš bija pirmais ASV viceprezidents no [[Delavēra]]s štata. Viņš arī bija pirmais viceprezidents [[Katoļticība|katolis]]. Kā ASV viceprezidents Baidens pārraudzīja infrastruktūras investīcijas, lai mazinātu [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|globālās recesijas]] sekas.<ref>{{Ziņu atsauce|agency=Times |title=What Happened to the Stimulus?|url=content.time.com/time/subscriber/article/0,33009,1908417,00.html |first=Michael|last=Scherer |work=Times |date=July 1, 2009 |access-date=July 1, 2009}}</ref> Pēc [[Sendijas Hukas pamatskolas apšaude]]s Baidens vadīja darba grupu, lai pārskatītu šaujamieroču glabāšanu un samazinātu vardarbību.<ref name="Caldwell">{{Ziņu atsauce|last=Caldwell|first=Leigh Ann|date=December 19, 2012|title=Obama sets up gun violence task force|work=[[CBS News]]|url=https://www.cbsnews.com/news/obama-sets-up-gun-violence-task-force/|access-date=January 24, 2021|archive-date=January 15, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210115185454/https://www.cbsnews.com/news/obama-sets-up-gun-violence-task-force/}}</ref> Viceprezidentūras laikā Baidens katru otro mēnesi apmeklēja [[Irāka|Irāku]], kļūstot par Obamas administrācijas galveno pārstāvi, un komunicējot ar Irākas valdību.<ref>{{Ziņu atsauce | url=https://www.nytimes.com/2009/11/29/magazine/29Biden-t.html | title=After Cheney | last=Traub |first=James | magazine=The New York Times Magazine | date=November 24, 2009 | page=MM34 | author-link= | access-date=January 24, 2021 | archive-date=January 3, 2021 | archive-url=https://web.archive.org/web/20210103084703/https://www.nytimes.com/2009/11/29/magazine/29Biden-t.html }}</ref> 2011. gadā toreizējais Latvijas Valsts prezidents [[Valdis Zatlers]] Vašingtonā Baidenam pasniedza [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] II šķiras apbalvojumu par viņa atbalstu, Latvijai iestājoties [[NATO]].<ref>{{Ziņu atsauce|agency=Jauns |title=No Zatlera saņēmis arī Triju Zvaigžņu ordeni. Kādas attiecības saista Baidenu ar Latviju |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/413522-no-zatlera-sanemis-ari-triju-zvaigznu-ordeni-kadas-attiecibas-saista-baidenu-ar-latviju |first=|last= |work=Jauns |date=November 13, 2020 |access-date=November 13, 2020}}</ref> 2012. gadā Baidens un Obama tika pārvēlēti savos amatos un {{dat|2013|1|20|bez}} tika inaugurēti uz otro termiņu. Baidens turpināja vadīt darba grupu, kas pārskatīja šaujamieroču glabāšanu ar mērķi samazināt vardarbību. Obamas administrācija izdeva izpildrīkojumus un ierosināja jaunus ieroču kontroles pasākumus, tomēr [[ASV Senāts|Senāts]] neatbalstīja ierosinājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://swampland.time.com/2013/01/16/americas-new-gunfight-inside-the-campaign-to-avert-mass-shootings/ |title=The Next Gun Fight |last=Scherer |first=Michael |magazine=Time|date=January 28, 2013 |access-date=January 24, 2021 |archive-date=January 3, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210103081050/https://swampland.time.com/2013/01/16/americas-new-gunfight-inside-the-campaign-to-avert-mass-shootings/ }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Weisman |first=Jonathan |date=April 17, 2013 |title=Senate Blocks Drive for Gun Control |url=https://www.nytimes.com/2013/04/18/us/politics/senate-obama-gun-control.html |newspaper=The New York Times |access-date=January 24, 2021 |archive-date=January 3, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210103082704/https://www.nytimes.com/2013/04/18/us/politics/senate-obama-gun-control.html }}</ref> 2015. gada 8. decembrī Baidens uzrunāja [[Augstākā Rada|Ukrainas parlamentu]], lai izteiktu ASV atbalstu un politisko nostāju attiecībā uz Ukrainu un [[Donbasa karš|Donbasa karu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kyivpost.com/article/content/ukraine-politics/vice-president-joe-bidens-dec-8-speech-to-ukraines-parliament-403800.html |title=U.S. Vice President Joe Biden's Dec. 8 speech to Ukraine's parliament (VIDEO, TRANSCRIPT) |publisher=kyivpost.com |date=December 8, 2015 |access-date=January 20, 2021 |archive-date=December 9, 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20151209155834/http://www.kyivpost.com/article/content/ukraine-politics/vice-president-joe-bidens-dec-8-speech-to-ukraines-parliament-403800.html }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/view/articles/2018-01-25/how-ukraine-s-president-fooled-joe-biden|title=How Ukraine's President Fooled Joe Biden|last=Bershidsky|first=Leonid|date=January 25, 2018|work=Bloomberg.com|access-date=January 30, 2018|archive-date=January 30, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180130120945/https://www.bloomberg.com/view/articles/2018-01-25/how-ukraine-s-president-fooled-joe-biden}}</ref> Baidenam bija ciešas attiecības ar vairākiem [[Latīņamerika]]s līderiem, un Obamas administrācija pievērsa īpašu uzmanību šim reģionam. Džo Baidens savas viceprezidentūras laikā 16 reizes apmeklēja šo reģionu.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Paz|first=Christian|date=October 26, 2020|title=The Biden Doctrine Begins With Latin America|work=The Atlantic|url=https://www.theatlantic.com/international/archive/2020/10/joe-biden-foreign-policy-latin-america/616841/|access-date=November 15, 2020|issn=1072-7825|archive-date=November 11, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201111041523/https://www.theatlantic.com/international/archive/2020/10/joe-biden-foreign-policy-latin-america/616841/}}</ref> 2015. gadā [[ASV Pārstāvju palāta]]s spīkeris [[Džons Bēners]] un Senāta vairākuma līderis [[Mičs Makonels]] uzaicināja [[Izraēlas premjerministru uzskaitījums|Izraēlas premjerministru]] [[Benjamins Netanjahu|Benjaminu Netanjahu]] uzrunāt Kongresu kopējā sēdē, nepaziņojot par to Obamas administrācijai. Šī protokola neievērošana lika Baidenam un 50 citiem kongresmeņiem izlaist Netanjahu runu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2015/02/26/politics/democrats-missing-netanyahu-whip-list/index.html|title=The list of Democrats skipping Netanyahu's speech|first=Alexandra|last=Jaffe|website=CNN|access-date=February 26, 2020|archive-date=August 18, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200818185113/https://www.cnn.com/2015/02/26/politics/democrats-missing-netanyahu-whip-list/index.html}}</ref> 2016. gada augustā Baidens apmeklēja [[Serbija|Serbiju]], kur tikās ar Serbijas prezidentu [[Aleksandars Vučičs|Aleksandaru Vučiču]], un izteica līdzjūtību civilajiem upuriem, kas cietuši no bombardēšanas [[Kosovas karš|Kosovas kara laikā]].<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Melander |first1=Ingrid |title=Biden offers condolences for Serbs killed in 1999 NATO air strikes |url=https://www.reuters.com/article/us-balkans-biden-serbia/biden-offers-condolences-for-serbs-killed-in-1999-nato-air-strikes-idUSKCN10R1ZD |work=Reuters |date=August 16, 2016 |access-date=January 24, 2021 |archive-date=January 15, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210115185455/https://www.reuters.com/article/us-balkans-biden-serbia/biden-offers-condolences-for-serbs-killed-in-1999-nato-air-strikes-idUSKCN10R1ZD }}</ref> Kosovā viņš piedalījās ceremonijā, kur viņa dēla Bo vārdā tika pārsaukts lielceļš.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Bytyci|first=Fatos|title='We owe you so much,' Kosovo to tell Biden as street named after late son|url=https://www.reuters.com/article/us-kosovo-biden-street-idUSKCN10Q17X|work=Reuters|date=August 15, 2016|access-date=October 24, 2020|archive-date=January 15, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210115185456/https://www.reuters.com/article/us-kosovo-biden-street-idUSKCN10Q17X}}</ref> 2016. gadā Džo Baidens kā viceprezidents oficiālā vizītē apmeklēja [[Latvija|Latviju]]. Viņš solīja, ka ASV pieturēsies pie [[NATO]] 5. panta, nodrošinot atbalstu Baltijas valstīm konfliktu eskalācijas gadījumā.<ref>{{Ziņu atsauce|agency=Jauns |title=Īsi un kodolīgi: kas ir Džo Baidens? |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/412024-isi-un-kodoligi-kas-ir-dzo-baidens|first=|last= |work=Jauns |date=November 3, 2020 |access-date=November 3, 2020}}</ref> {{dat|2017|1|12||Bez}} prezidents Baraks Obama apbalvoja Baidenu ar valsts augstāko civilo apbalvojumu — Prezidenta brīvības medaļu, atzinīgi novērtējot Baidenu par viņa ticību amerikāņiem, mīlestību pret valsti un mūža ieguldījumu ASV labā.<ref>{{Ziņu atsauce|agency=Delfi |title=Baidens apbalvots ar prestižo Brīvības medaļ |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/baidens-apbalvots-ar-prestizo-brivibas-medalu.d?id=48403911 |first=|last= |work= Delif.lv |date=January 13, 2017 |access-date=January 13, 2017}}</ref> Darbojoties [[ASV Senāts|Senātā]], Baidens nekad nenodeva tā saucamo izšķirošo balsi, kas izšķir neizšķirtu situāciju Senātā. Tas padara viņu par vienīgo divu termiņu viceprezidentu, kurš nav nodevis izšķirošo balsi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Bycoffe|first=Aaron|date=February 7, 2017|title=Pence Has Already Done Something Biden Never Did: Break A Senate Tie|url=https://fivethirtyeight.com/features/pence-has-already-done-something-biden-never-did-break-a-senate-tie/|website=FiveThirtyEight|quote=Twelve vice presidents, including Biden, never broke a tie; Biden was the longest-serving vice president to never do so.|access-date=January 24, 2021|archive-date=January 3, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210103082937/https://fivethirtyeight.com/features/pence-has-already-done-something-biden-never-did-break-a-senate-tie/}}</ref> == 2020. gada prezidenta kampaņa == [[Attēls:President_Biden_taking_oath_of_office_(cropped).png|thumb|Džo Baidens nodod zvērestu prezidenta [[Džo Baidena inaugurācija|inaugurācijas]] ceremonijā 2021. gada 20. janvārī.]] {{Pamatraksts|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas}} {{dat|2019|4|25||bez}} Džo Baidens paziņoja par kandidēšanu uz ASV prezidenta amatu, sociālajā tīklā ''[[Twitter]]'' ievietojot videomateriālu. Džo Baidens savu kampaņu nodēvēja kā "cīņu par tautas dvēseli". 2020. gada prezidenta kampaņas sākumā Baidenam bija visai vāji rezultāti Demokrātiskās partijas priekšvēlēšanu balsojumos. [[Aiova]]s priekšvēlēšanu balsojumā viņš ierindojās ceturtajā vietā, bet [[Ņūhempšīra]]s priekšvēlēšanu balsojumā — piektajā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=2020 Iowa Democratic Caucuses Live Results|url=https://www.washingtonpost.com/elections/election-results/iowa/|date=February 3, 2020|website=The Washington Post|access-date=March 22, 2020|archive-date=December 7, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201207234356/https://www.washingtonpost.com/elections/election-results/iowa/}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=February 11, 2020|title=New Hampshire results|work=NBC News|url=https://www.nbcnews.com/politics/2020-primary-elections/new-hampshire-results|access-date=February 12, 2020|archive-date=February 12, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200212082135/https://www.nbcnews.com/politics/2020-primary-elections/new-hampshire-results}}</ref> Viņam labāk veicās [[Nevada]]s priekšvēlēšanu balsošanā, sasniedzot 15%, kas bija nepieciešams, lai saņemtu delegātu balsis, taču viņš joprojām ievērojami atpalika no [[Bērnijs Sanderss|Bērnija Sandersa]] par 21,6 procentpunktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=2020 Nevada Caucus Results|url=https://www.politico.com/2020-election/results/nevada/|access-date=November 14, 2020|website=Politico|archive-date=November 15, 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201115105350/https://www.politico.com/2020-election/results/nevada/}}</ref> [[Dienvidkarolīna]]s priekšvēlēšanu balsojumā Džo Baidens ieguva vairāk nekā 28%, tādējādi uzvarot šo priekšvēlēšanu balsojumu. Uzvarēt Dienvidkarolīnas štata priekšvēlēšanu balsojumā Baidenam palīdzēja Demokrātiskās partijas [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] pātagas [[Džims Klaibērns|Džima Klaibērna]] atbalsts, kas ļāva Baidenam iegūt lielāko daļu [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] balsu štatā. Viņš uzvarēja arī daudzos svarīgos balsojumus tā saucamajā ''Super Tuesday''. {{dat|2020|4|8|N||bez}} B. Sanderss [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ izstājās no sacensības, tā ļaujot Džo Baidenam kļūt par Demokrātu partijas oficiālo kandidātu. Augustā Džo Baidens par viceprezidentes amata kandidāti izvēlējās [[Kamala Harisa|Kamalu Harisu]]. {{dat|2020|8|18|L||bez}} Džo Baidens oficiāli tika nominēts par [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] prezidenta amata kandidātu. Kā vienu no galvenajiem šķēršļiem viņa ievēlēšanai eksperti minēja agrākās apsūdzības par nepiedienīgu saskarsmi ar sievietēm. Tāpat būtisks šķērslis Baidena ievēlēšanai bija viņa vecums, jo vairums demokrātu atbalstītāju priekšroku dod gados jaunākiem politiķiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-pazino-par-kandidesanu-asv-prezidenta-velesanas.a317078/|title=Baidens paziņo par kandidēšanu ASV prezidenta vēlēšanās|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-21|language=lv}}</ref> 2020. gada novembrī Džo Baidens uzvarēja vēlēšanās un kļuva par 46. ASV prezidentu. Viņš pārspēja esošo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], kļūstot par pirmo kandidātu kopš [[Bills Klintons|Billa Klintona]], kurš pārspējis iepriekšējo prezidentu. Mediji izziņoja Baidena uzvaru, tomēr Tramps savā ''[[Twitter]]'' kontā apgalvoja, ka viņš ir uzvarējis šajās vēlēšanās. ''Twitter'' gan norādīja, ka tā nav patiesība, bet Tramps uzskatīja, ka vēlēšanās notikusi masveidīga balsu falsifikācija un pieprasīja pārtraukt balsu skaitīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mediji-asv-prezidenta-velesanas-uzvarejis-demokrats-dzo-baidens.a380883/|title=Mediji: ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis demokrāts Džo Baidens|website=www.lsm.lv|access-date=2020-11-7|language=lv}}</ref> == Prezidentūra == [[Attēls:P20210122AS-0386 (50912466281).jpg|thumb|Prezidents Baidens Baltā nama Ovālajā kabinetā 2021. gada 22. janvārī.]] ===Prezidentūras pirmais gads=== {{dat|2021|1|20||bez}} Džo Baidens tika [[Džo Baidena inaugurācija|inaugurēts]] kā [[ASV prezidentu uzskaitījums|46.]] [[ASV prezidents]].<ref name="hunnicutt">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-usa-biden-inauguration/assuming-u-s-presidency-biden-tells-divided-nation-democracy-has-prevailed-idUSKBN29P0HG|title=Taking helm of divided nation, U.S. President Biden calls for end to 'uncivil war'|date=January 20, 2021|author=Hunnicutt, Trevor; Zengerle, Patricia; Renshaw, Jarrett|work=Reuters|access-date=January 20, 2021|archive-date=January 20, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210120171341/https://www.reuters.com/article/us-usa-biden-inauguration/assuming-u-s-presidency-biden-tells-divided-nation-democracy-has-prevailed-idUSKBN29P0HG}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=January 20, 2021|title=Biden inauguration: New president sworn in amid Trump snub|language=en|work=BBC News|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-55736856|access-date=January 20, 2021|archive-date=January 20, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210120145011/https://www.bbc.com/news/world-us-canada-55736856}}</ref> Savā inaugurācijas runā, kas ilga 21 minūti, Baidens ieskicēja problēmas, ar kurām viņam būs jācīnās, kā piemēram, cīņa ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un rasu nevienlīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whitehouse.gov/briefing-room/speeches-remarks/2021/01/20/inaugural-address-by-president-joseph-r-biden-jr/|title=Inaugural adress by president Joseph R. Biden Jr.|website=www.whitehouse.gov|access-date=2021-20-1|language=eng|archive-date={{dat|2021|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211107223203/https://www.whitehouse.gov/briefing-room/speeches-remarks/2021/01/20/inaugural-address-by-president-joseph-r-biden-jr/}}</ref> 78 gadu vecumā viņš kļuva par visvecāko inaugurēto ASV prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/dzo-baidens-klust-par-46-asv-prezidentu.a389650/|title=Džo Baidens kļūst par 46. ASV prezidentu |website=www.lsm.lv|access-date=2020-01-20|language=lv}}</ref> Viņš ir otrais ASV prezidents, kurš sevi pozicionē kā [[katoļticība|katoli]], pirmajam esot [[Džons Kenedijs|Džonam Kenedijam]]. Īsi pēc inaugurācijas Baidens parakstīja 17 rīkojumus, kas mainīja iepriekšējā prezidenta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] īstenoto politiku. Tostarp ASV no jauna pievienojās Parīzes Klimata nolīgumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-paraksta-17-rikojumus-mainot-trampa-politiku.a389715/ |title=Baidens paraksta 17 rīkojumus, mainot Trampa politiku |website=www.lsm.lv |access-date=2021-01-20 |language=lv}}</ref> Nedēļu pēc atrašanās amatā Monmoutas Universitātes aptauja parādīja, ka 54% amerikāņu vērtē Baidena darbu pozitīvi, bet 30% — negatīvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7166341/baidenam-pirmaja-nedela-augstaks-popularitates-reitings-neka-trampam-visas-prezidenturas-laika |title=Baidenam pirmajā nedēļā augstāks popularitātes reitings nekā Trampam visas prezidentūras laikā |website=www.tvnet.lv |access-date=2020-01-28 | language=lv}}</ref> 29. janvārī Baidens parakstīja vēl vairākus izpildrīkojumus [[imigrācija]]s politikā. Ar tiem tika atjaunota virkne tiesību uz patvērumu ASV, kas bija atceltas Donalda Trampa administrācijas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-turpina-dzest-trampa-politisko-mantojumu.a390792/ |title=Baidens turpina dzēst Trampa politisko mantojumu |access-date=2021-29-1|language=lv}}</ref> {{dat|2021|2|4||bez}} Baidens paziņoja, ka ASV pārtrauks militāro atbalstu [[Saūda Arābija]]s vadītajai militārajai kampaņai [[Jemena|Jemenā]], apturēs spēku izvešanu no [[Vācija]]s, kā arī solīja stingri vērsties pret [[Ķīna]]s un [[Krievija]]s pieaugošajiem draudiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-parskata-asv-arpolitiku.a391748/ |title=Baidens pārskata ASV ārpolitiku|access-date=2021-5-2|language=lv}}</ref> {{dat|2021|2|25||bez}} [[ASV gaisa spēki]], pēc Baidena un ASV Aizsardzības sekretāra [[Loids Ostins|Loida Ostina]] atļaujas, veica triecienu pret [[Irāna|Irānu]] atbalstoša grupējuma pozīcijām [[Sīrija|Sīrijā]]. Šis bija pirmais militārais trieciens, kas veikts Džo Baidena prezidentūras laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cnn.com/2021/02/25/politics/us-iraq-iran/index.html |title=US carries out air strikes in Syria targeting Iranian backed militias |first1=Barbara |first2=Oren |first3=Nicole |last1=Starr |last2=Liebermann |last3=Gaouette |date=February 25, 2021 |publisher=[[CNN]] |access-date=March 2, 2021}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-ar-gaisa-speku-triecienu-sirija-raida-signalu-iranas-rezimam.a394619/|title=ASV ar gaisa spēku triecienu Sīrijā raida signālu Irānas režīmam|access-date=2021-26-2|language=lv}}</ref> {{dat|2021|3|11||bez}} Baidens parakstīja 1,9 triljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtu ekonomikas atbalsta plānu [[COVID-19]] seku novēršanai. Plāns paredzēja piešķirt amerikāņiem līdz 1400 ASV dolāru lielu finansiālu palīdzību, paplašināt atbalstu bezdarba gadījumā un piešķirt papildu resursus skolu ātrai atvēršanai. Pēc atbalsta plāna parakstīšanas Džo Baidens uzsvēra, ka šī nauda palīdzēs atjaunot [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ekonomiku un atbalstīs strādniekus un vidusslāni.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2021/03/11/us/biden-signs-stimulus.html|title=A weekslong campaign to sell the stimulus bill to the American public begins tonight. |first1=Jim |first2=Michael |first3=Thomas |first4=Katie |last1=Tankersley |last2=Shear |last3=Kaplan |last4=Rogers |date=March 11, 2021 |publisher=[[The New York Times]] |access-date=March 12, 2021}}</ref> 2021. gada martā Džo Baidens [[American Broadcasting Company|ABC]] pārraidītā intervijā apstiprinoši atbildēja uz žurnālista jautājumu, vai viņš uzskata, ka [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] ir slepkava, kā arī norādīja, ka, viņaprāt, [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] nav dvēseles.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/americas/us-politics/biden-putin-killer-russia-abc-b1818390.html|title=Biden believes Putin is a ‘killer’: ‘The price he’s going to pay, you’ll see shortly|date=March 17, 2021 |publisher=[[The Independent]] |access-date=March 17, 2021}}</ref> Vēlāk Baidena administrācija arī paziņoja, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] paplašinās pret [[Krievija|Krieviju]] noteiktās sankcijas saistībā ar opozīcijas līdera [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] saindēšanu 2020. gada augustā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzskata--baidena-parmetumi-norada-uz-vina-pasa-trukumiem.a397290/ |title=Putins uzskata – Baidena pārmetumi norāda uz viņa paša trūkumiem|access-date=2021-18-3|language=lv}}</ref> 2021. gada 14. aprīlī Džo Baidens oficiāli paziņoja, ka ASV izvedīs savus karavīrus no [[Afganistāna]]s no 1. maija līdz 11. septembrim. Baidens arī brīdināja [[talibi|talibus]], ka raudzīsies, lai viņi pilda savus solījumu nepieļaut, ka teroristi izmanto Afganistānu par platformu uzbrukumiem [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] vai to sabiedrotajiem.<ref>[https://www.la.lv/baidens-oficiali-pazino-par-karaviru-izvesanu-no-afganistanas-lidz-11-septembrim Baidens oficiāli paziņo par karavīru izvešanu no Afganistānas līdz 11. septembrim] LETA 2021 gada 14. aprīlī</ref><ref>{{Ziņu atsauce|last1=Sanger|first1=David E.|last2=Shear|first2=Michael D.|date=April 15, 2021|title=Biden, Setting Afghanistan Withdrawal, Says 'It Is Time to End the Forever War'|url=https://www.nytimes.com/2021/04/14/us/politics/biden-afghanistan-troop-withdrawal.html|work=The New York Times|language=en|issn=0362-4331|access-date=April 23, 2021}}</ref> No {{dat|2021|4|22|ģ}} līdz {{dat||4|24|d}} Baidens rīkoja starptautisku [[klimats|klimata]] samitu, kurā paziņoja, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] līdz 2030. gadam par vismaz 50% samazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzumu, salīdzinot to ar 2005. gada līmeni. Ja samitā uzņemtās saistības tiks izpildītas, tās līdz 2030. gadam samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 2,6 –3,7 GtCO2e.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=New momentum reduces emissions gap, but huge gap remains - analysis |url=https://climateactiontracker.org/press/new-momentum-reduces-emissions-gap-but-huge-gap-remains-analysis/ |website=Carbon Action Tracker |access-date=27 April 2021}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Newburger |first1=Emma |title=Here’s what countries pledged on climate change at Biden’s global summit |url=https://www.cnbc.com/2021/04/22/biden-climate-summit-2021-what-brazil-japan-canada-others-pledged.html |access-date=29 April 2021 |agency=CNBC |date=22 April 2021}}</ref> {{dat|2021|4|28|}} Baidens pirmo reizi savas prezidentūras laikā uzrunāja [[ASV Kongress|ASV kongresu]]. Kā vienu no lielākajiem panākumiem 100 prezidentūras dienu laikā viņš minēja sekmīgo vakcinācijas kampaņu pret Covid-19. Baidens savā runā arī aicināja [[ASV Kongress|ASV kongresu]] pieņemt veselības aprūpes reformu, imigrācijas reformu un šaujamieroču reformu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Lemire|first1=Jonathan|last2=Boak|first2=Josh|title=Biden to the nation and world: 'America is rising anew'|url=https://www.startribune.com/biden-to-the-nation-and-world-america-is-rising-anew/600051057/|website=Star Tribune|access-date=April 28, 2021|archive-date={{dat|2021|04|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210429024147/https://www.startribune.com/biden-to-the-nation-and-world-america-is-rising-anew/600051057/}}</ref> 2021. gada jūnijā Džo Baidens devās savā pirmajā ārvalstu vizītē, kopš kļūšanas par [[ASV Prezidents|ASV prezidentu]]. Savā astoņu dienu tūrē viņš apmeklēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], [[Beļģija|Beļģiju]] un [[Šveice|Šveici]]. Baidens apmeklēja [[G7]] samitu, [[NATO]] samitu, un [[Eiropas Savienība]]s samitu. Tūres noslēgumā Baidens tikās ar [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], ar kuru tika pārrunātas tēmas, kā [[Krievija]]s cilvēktiesību pārkāpumi, Krievijas iejaukšanās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēlēšanās un arī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] drošība.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.businessinsider.com/bidens-first-trip-abroad-whirlwind-of-meetings-with-allies-rivals-2021-6|title=Biden's first trip abroad will be a whirlwind of major meetings with key allies and top rivals|last=Haltiwanger|first=John|date=June 3, 2021|work=Business Insider|access-date=19 June 2021}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/world/live-news/biden-putin-meeting-geneva-updates-intl/index.html|title=Biden and Putin hold high-stakes Geneva summit|last=Wilkinson|first=Peter|date=June 17, 2021|work=CNN|access-date=19 June 2021}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://news.err.ee/1608246618/kallas-biden-will-talk-to-putin-about-baltic-issues|title=Kallas: Biden will talk to Putin about Baltic issues|last=|first=|date=June 15, 2021|work=ERR news|access-date=19 June 2021}}</ref> Līdz 2021. gada jūnija sākumam lielākā daļa [[ASV Bruņotie spēki|ASV karaspēka]] [[Afganistāna|Afganistānā]] jau tika atsaukta. Pēcāk Baidens arī aizstāvēja karaspēka izvešanu, sakot, ka iespējamība, ka [[talibi]] pārņems varu Afganistānā, ir mazticama.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Sanger |first1=David |title=For Biden, Images of Defeat He Wanted to Avoid |url=https://www.nytimes.com/2021/08/15/us/politics/afghanistan-biden.html |access-date=August 16, 2021 |work=[[The New York Times]] |archive-date={{dat|2021|08|16||bez}} |archive-url=https://archive.today/20210816031133/https://www.nytimes.com/2021/08/15/us/politics/afghanistan-biden.html |date=August 15, 2021 }}</ref> {{dat|2021|08|15|}} pēc talibu uzbrukuma [[Kabula]]i, kas rezultējās [[Afganistāna]]s valdības krišanā, Baidens norīkoja 6000 [[ASV Bruņotie spēki|amerikāņu karavīru]], lai palīdzētu evakuēt ASV [[diplomātija|diplomātisko]] personālu.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Prakash |first1=Nidhi |title=Joe Biden Blamed Afghan Leaders For Giving Up As The Taliban Took Control |url=https://www.buzzfeednews.com/article/nidhiprakash/biden-afghanistan-speech-taliban-take-over |access-date=August 17, 2021 |work=[[Buzzfeed News]] |date=August 16, 2021}}</ref> Viņš izpelnījās asu kritiku gan no amerikāņiem, gan no starptautiskās sabiedrības, jo daudzi uzskatīja, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atkāpšanās plāns nebija pietiekami pārdomāts un Afganistāna pamesta "likteņa varā", kas pavēra ceļu gandrīz netraucētai [[talibi|talibu]] nākšanai pie varas.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Edmondson |first1=Catie |title=Lawmakers Unite in Bipartisan Fury Over Afghanistan Withdrawal |url=https://www.nytimes.com/2021/08/16/us/politics/afghanistan-withdrawal-congress.html |access-date=August 18, 2021 |work=[[The New York Times]] |date=August 16, 2021 |archive-url=https://archive.today/20210816201146/https://www.nytimes.com/2021/08/16/us/politics/afghanistan-withdrawal-congress.html |archive-date={{dat|2021|08|16||bez}} }}</ref><ref name="lsm.lv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-musu-misija-afganistana-nebija-demokratijas-veidosana.a417231/ |title=Baidens: Mūsu misija Afganistānā nebija demokrātijas veidošana|access-date=2021-18-8|language=lv}}</ref> {{dat|2021|8|16}} Džo Baidens runā daļēji atzina savu vainu, sakot, ka nezināja, ka situācija Afganistānā attīstīsies tik ātri,<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Watson |first1=Kathryn |title=Biden says "buck stops with me" and defends Afghanistan withdrawal |url=https://www.cbsnews.com/news/biden-afghanistan-taliban-watch-live-stream-today-2021-08-16/ |access-date=August 17, 2021 |work=[[CBS News]] |date=August 16, 2021}}</ref> taču daļu vainas viņš arī novēla uz [[Afganistāna]]s valdību un savu priekšteci [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]].<ref name="lsm.lv"/> Baidens runā aizstāvēja savu lēmumu atsaukt karaspēku, norādot, ka tas būtu bezjēdzīgi mirt [[Afganistānas pilsoņu karš (kopš 2015)|karā]], par kuru paši [[afgāņi]] nav gatavi cīnīties. Viņš pēcāk arī norādīja, ka mantojumā no sava priekšteča Donalda Trampa saņēmis vienošanos ar talibiem, kas paredzēja līdz 2021. gada maijam izvest ASV karaspēku no Afganistānas.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Blake |first1=Aaron |title=Biden says the ‘buck stops with me’ — while pinning blame on Trump and many Afghans |url=https://www.washingtonpost.com/politics/2021/08/16/biden-says-buck-stops-with-me-while-pinning-blame-trump-lots-afghans/ |access-date=August 17, 2021 |work=[[The Washington Post]] |date=August 16, 2021}}</ref> Atlikušo {{dat|2021|||A}} Baidena politiskais reitings publiskajās aptaujās turpināja kristies. Pirmajos deviņos mēnešos Baidena reitings bija tikai augstāks par viņa priekšteci [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]]. Eksperti viņa zemo reitingu vērtēja ar [[ASV Bruņotie spēki|ASV karaspēka]] atsaukšana no [[Afganistāna]]s un lielo inflācijas kāpumu visā pasaulē. Daudzi arī kritizēja Baidena [[ekonomika]]s pārvaldīšanu, tikai 39% respondentu pozitīvi atsaucoties uz viņa [[ekonomika]]s pārvaldīšanu.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Graham |first1=David |title=Six Theories of Joe Biden’s Crumbling Popularity |url=https://www.theatlantic.com/ideas/archive/2021/11/biden-approval-rating/620751/ |access-date=November 19, 2021 |work=[[The Atlantic]] |archive-date=November 19, 2021}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-baidens-popularaks-tikai-par-savu-prieksteci-trampu.a427622/ |title=ASV prezidents Baidens populārāks tikai par savu priekšteci Trampu|access-date=2021-27-10|language=lv}}</ref> ===2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā=== [[Attēls:President Joe Biden and President Volodymyr Zelensky in the Oval Office of the White House 2.jpg|thumb|250px|Prezidents Baidens Baltā nama Ovālajā kabinetā kopā ar Volodimiru Zelenski]] [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā Baidena administrācija Ukrainai nosūtīja vairākas palīdzības un militārās paketes. 2022. gada martā Džo Baidens apmeklēja [[Polija|Poliju]]. Viņš apmeklēja Polijā dislocēto ASV karaspēku un pēcāk Varšavā uzstājās ar runu. Baidens runā [[Krievija]]s prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] nosauca par miesnieku.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-nosauc-putinu-par-miesnieku.a449756/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme |title=Baidens nosauc Putinu par miesnieku|access-date=2022-26-3|language=lv}}</ref> {{dat|2022|12|22}} Baidens [[Baltais nams|Baltajā namā]] tikās ar [[Ukraina]]s prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodomiru Zelenski]], apliecinot ASV atbalstu Ukrainai. === 2024. gada prezidenta kampaņa === 2024. gada martā Baidens pārliecinoši uzvarēja Demokrātiskās partijas priekšvēlēšanu balsojumos, sastopoties ar salīdzinoši nelielu konkurenci.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nbcnews.com/politics/2024-election/biden-wins-democratic-nomination-rcna142838|title=Biden secures Democratic nomination with majority of delegates, NBC News projects|work=NBC News|access-date=2024. gada 29. jūlijs|date=2024. gada 13. marts}}</ref> Tomēr 22. jūlijā, pēc nepārliecinošas dalības prezidenta kandidātu debatēs pret Trampu un tam sekojošā spiediena no sabiedrotajiem partijas iekšienē, Džo Baidens paziņoja, ka vairs nekandidēs uz pārvēlēšanu prezidenta amatā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/article/2024/jul/21/joe-biden-withdraw-running-president|title=Joe Biden withdraws from presidential race after weeks of pressure to quit|work=The Guardian|access-date=2024. gada 29. jūlijs|date=2024. gada 22. jūlijs}}</ref> Savā vietā viņš atbalstīja viceprezidentes Kamalas Harisas kandidatūru un apņēmās pievērsties darbam sava termiņa noslēgšanai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/article/2024/jul/21/biden-kamala-harris|title=Biden endorses Kamala Harris for president after dropping out of race|work=The Guardian|access-date=2024. gada 29. jūlijs|date=2024. gada 21. jūlijs|last=Luscombe|first=Richard}}</ref> To viņš varēja darīt, jo vēl nebija noticis Demokrātiskās partijas kongress, kurā tiktu oficiāli apstiprināta nominācija prezidenta amatam. == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.whitehouse.gov/administration/president-biden// Baltā Nama profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210125142731/https://www.whitehouse.gov/administration/president-biden/ |date={{dat|2021|01|25||bez}} }} {{en ikona}} {{ASVprezidenti}} {{ASV viceprezidenti}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baidens, Džo}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]] [[Kategorija:ASV viceprezidenti]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:ASV senatori]] [[Kategorija:ASV juristi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Džo Baidens| ]] [[Kategorija:Džo Baidena kabinets]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] 375bq8ugnrfogcgpj0xujh6g3l8u8c9 0 127268 4290105 4286975 2025-06-06T18:54:28Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290105 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coat of Arms of Jēkabpils.svg|thumb|177x177px|Jēkabpils valstspilsētas ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Jēkabpils]] pašvaldības vadītāji''' jeb '''Jēkabpils domes vadītāji vai Jēkabpils mēri''' no 1919. gada. Atsevišķos periodos amata nosaukumam ir bijušas dažādas variācijas. 1962. gadā Jēkabpilij pievienoja [[Krustpils|Krustpili]], kas bija atsevišķa pilsēta. == Uzskaitījums == {{colbegin|5}} {{legend| red| [[Latvijas Komunistiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #741C27| [[Jēkabpils reģionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ADFF2F| [[Latvijas Zaļā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #c42027| [[Gods kalpot mūsu Latvijai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDE00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Jēkabpils pilsētas galva (1919—1940)''' |- | || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[A. Linde]]''' || 1919. gads || — || — || |- | || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Nikolajs Olševskis]]''' || 1919. — 1922. gads || — || — || |- | || '''3.''' || [[Attēls:Kārlis Lamberts 1923.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Lamberts]]''' <br /><small>(1879—1943)</small> || 1931. — 1935. gads || — || — || |- | || '''4.''' || [[Attēls:Teodors Ermansons 1939.jpg|80px]] || '''[[Teodors Ermansons]]''' <br /><small>(1896—1942)</small> || {{dat|1935|10|1|N|bez}} — {{dat|1939|10|1|N|bez}} || — || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Jēkabpils pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs (1940—1944)''' |- | || '''5.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[M. Liepiņš]]''' || 1940. gads || — || — || |- | || '''6.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Kurts Grabovskis]]''' || 1941. — 1944. gads || — || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Jēkabpils pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs (1944—1990)''' |- | style="background: red| || '''7.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[A. Pilāts]]''' || 1944. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || '''8.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Dāvids Morgens]]''' || 1944. — 1953. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — || |- | style="background: red| || '''9.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Kondratijs Formakovs]]''' || 1953. — 1955. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — || |- | style="background: red| || '''10.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ivans Pavlovs (Jēkabpils mērs)|Ivans Pavlovs]]''' || 1955. — 1956. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — || |- | style="background: red| || '''11.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Pēteris Slišāns]]''' || 1957. — 1960. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — || |- | style="background: red| || '''12.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Pēteris Veikšins]]''' || 1961. — 1963. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — || |- | style="background: red| || '(''8.'')' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Dāvids Morgens]]''' || 1963. — 1964. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — || 2. reizi |- | style="background: red| || '''13.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vitālijs Kokins]]''' || 1964. — 1971. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — || |- | style="background: red| || '''14.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vilnis Buks]]''' <br /><small>(1929—2009)</small> || 1971. — 1978. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — || |- | style="background: red| || '''15.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Antons Baranovskis]]''' <br /><small>(1947)</small>|| 1978. — 1981. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — || |- | style="background: red| || '''16.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ivans Logačovs]]''' <br /><small>(1940)</small>|| 1981. — 1987. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — || |- | style="background: red| || '''17.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Anna Knodze]]''' <br /><small>(1942)</small>|| 1987. — 1989. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — || |- | style="background: red| || '''18.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Aivars Eglītis]]'''<br /><small>(1957)</small> || 1989. — 1990. gads || Latvijas Komunistiskā partija || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Jēkabpils pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs (1990—1994)''' |- | || '''19.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vilis Dābols]]'''<br /><small>(1936—2021)</small> || 1990. — 1994. gads || — || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Jēkabpils domes priekšsēdētājs (1994—2021)''' |- | || '''20.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Laima Miltuze]]'''<br /><small>(1946)</small> || 1994. — 1997. gads || — || [[1994. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|1994]] || |- | style="background: #741C27| || '''21.''' || [[Attēls:Leonīds Salcevičs (2010).jpg|80px]] || '''[[Leonīds Salcevičs]]'''<br /><small>(1954)</small> || {{dat|1997|3|26|N|bez}} — {{dat|2017|6|21|N|bez}} || [[LPP/LC]] [[Jēkabpils reģionālā partija]] |[[1997. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|1997]]<br />[[2001. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|2001]]<br />[[2005. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|2005]]<br />[[2009. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|2009]]<br />[[2013. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|2013]] || |- | style="background: #ADFF2F| || '''22.''' || [[Attēls:Raivis Ragainis 2023.jpg|80px]] || '''[[Raivis Ragainis]]'''<br /><small>(1974)</small> || {{dat|2017|6|21|N|bez}} — {{dat|2019|4|30|N|bez}} || [[Latvijas Zaļā partija]] || [[2017. gada Jēkabpils domes vēlēšanas|2017]] || |- | style="background: #c42027| || rowspan=2|'''23.''' || rowspan=2|[[Attēls:Aivars Kraps.jpg|80px]] || rowspan=2|'''[[Aivars Kraps]]'''<br /><small>(1975)</small> || rowspan=2|{{dat|2019|4|30|N|bez}} — {{dat|2021|1|28|N|bez}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jekabpils-mers-kraps-pec-knab-aizdomam-par-nelikumibam-iepirkumos-atkapjas-no-amata.a390666/|title=Jēkabpils mērs Kraps pēc KNAB aizdomām par nelikumībām iepirkumos atkāpjas no amata|website=www.lsm.lv}}</ref> || [[Gods kalpot mūsu Latvijai]] || rowspan=2|— || rowspan=2| Kopš 2021. gada 23. janvāra atstādināts no domes priekšsēdētāja pienākumiem, pēc [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] rīkojuma.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52869229|title=KNAB aizliedzis Krapam ieņemt Jēkabpils mēra amatu|date=2021. gada 23. janv.|website=delfi.lv}}</ref> |- | style="background: #FFDE00| || [[Latvijas attīstībai]]<br /><small>(Kopš 2020. gada 12. novembra)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&op=out&id=29575&r=Jekabpils|title=Jçkabpils mçrs Aivars Kraps pievienojas partijai "Latvijas attîstîba" - Jçkabpils ziòas - Jçkabpils Laiks|website=jekabpilslaiks.lv}}</ref></small> |- | style="background: white| ||rowspan=2| — || rowspan=2|[[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan=2|''[[Kristīne Ozola]]''<br /><small>(1973)</small> || rowspan=2|''{{dat|2021|1|23|N|bez}}'' — ''{{dat|2021|7|1|N|bez}}'' || ''bez partijas'' ||rowspan=2| — || rowspan=2|''pienākumu izpildītāja''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/31.01.2021-de-facto.id209850/|title=De Facto|via=ltv.lsm.lv}}</ref> |- | style="background: #E64632| ||[[Progresīvie]]<br /><small>(Kopš 2021. gada 5. februāra)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.radio1.lv/lv/Pasvaldibu-zinas/1/49161/Jekabpils-domes-priekssedetaja-vietniece-Kristine-Ozola-pievienojusies-partijai-quot;Progresiviequot|title=Jēkabpils domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola pievienojusies partijai "Progresīvie"|website=www.radio1.lv}}</ref> |- | align="center" colspan="8" |'''Amats apvienots ar [[Jēkabpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jēkabpils novada pašvaldības vadītāja]] amatu''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170724110913/http://www.jekabpils.lv/lv Jēkabpils] {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Jēkabpils|Jēkabpils Dome]] [[Kategorija:Jēkabpils pašvaldības vadītāji| ]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Jēkabpils mērs]] 7qk7916jamdsyv7max3t8wxojr7m8vq 0 130559 4290294 4237428 2025-06-07T08:17:47Z ZANDMANIS 91184 4290294 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #006A4E | team = Dallas Stars | logo = Dallas Stars 2013.png | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Teksasa|Dalasa}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā divīzija]] | founded = 1967 | dissolved = | operated = | arena = ''[[American Airlines Center]]'' | ietilpība = 18 500 | colors = Zaļa, melna, balta, sudraba<br />{{Color box|#006A4E}} {{Color box|black}} {{Color box|white}} {{Color box|silver}} | owner = [[Toms Hikss]] | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Džims Nils]] | coach = vakants | coach2 = | captain = {{flaga|Kanāda}} [[Džeimijs Benns]] | media = [http://stars.nhl.com/ stars.com] | affiliates = [[Teksasas "Stars"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Aidaho "Steelheads"]] ([[ECHL]])<br />[[Allenas "Americans"]] ([[Austrumkrasta hokeja līga|CHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = [[Minesotas "North Stars"]] | dates1 = 1967–1993 | name2 = Dalasas "Stars" | dates2 = 1993—pašlaik <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 1 }} '''Dalasas "Stars"''' ({{val|en|Dallas Stars}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Dalasa|Dalasā]], [[Teksasa|Teksasas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālajā divīzijā]]. Tas tika dibināts 1967. gadā kā '''[[Minesotas "North Stars"]]''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Stars" ir vienu reizi iezcīnījusi Stenlija kausu (1999. gadā), trīs reizes kļuvusi par konferences uzvarētāju. Mājas spēles komanda aizvada ''[[American Airlines Center]]'' hallē. Līdz pat [[2010. gads|2010]]. gadam viens no kluba atpazīstamības simboliem, kā arī rezultatīvākajiem spēlētājiem bija amerikāņu centrs [[Maiks Modano]], kurš "North Stars" un "Stars" rindās kopā aizvadīja 21 sezonu. Viņš ir arī kluba visu laiku rezultatīvākais spēlētājs. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 1 ** 1998.—99. * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1998.—99., 1999.—00., 2019.—20. * '''Regulārās sezonas čempioni''': 2 ** 1997.—98., 1998.—99. == Spēlētāji == [[Attēls:Dallas Stars logo.svg|right|150px|thumb|1993-2013]] === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2024. gada 16. decembrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 1 {{flaga|ASV}} [[Keisijs DeSmits]] * 29 {{flaga|ASV}} [[Džeiks Etingers]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}2 {{Flaga|CAN}} [[Brendans Smits]] * 3 {{flaga|CAN}} [[Metjū Damba]] * {{0}}4 {{Flaga|Somija}} [[Miro Heiskanens]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * {{0}}5 {{flaga|Zviedrija}} [[Nilss Lundkvists]] * {{0}}6 {{Flaga|SUI}} [[Lians Bišels]] * 20 {{flaga|ASV}} [[Raiens Saters]] * 23 {{flaga|Somija}} [[Esa Lindels]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 33 {{flaga|ASV}} [[Vils Bučers]] * 44 {{Flaga|Kanāda}} [[Džoels Henlijs]] * 46 {{flaga|RUS}} [[Iļja Ļubuškins]] * 55 {{Flaga|Kanāda}} [[Tomass Hārlijs]] ==== Uzbrucēji ==== * 11 {{flaga|ASV}} [[Lūks Glendenings]] * 12 {{flaga|Čehija}} [[Radeks Faksa]] * 14 {{flaga|Kanāda}} [[Džeimijs Benns]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 21 {{flaga|ASV}} [[Džeisons Robertsons]] * 24 {{Flaga|Somija}} [[Rope Hincs]]<small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 27 {{flaga|Kanāda}} [[Meisons Mārčments]] * 40 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jākobs Pētešons]] * 63 {{flaga|RUS}} [[Jevgeņijs Dadonovs]] * 64 {{flaga|FIN}} [[Mikaels Granlunns]] * 91 {{flaga|Kanāda}} [[Tailers Segīns]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 95 {{flaga|CAN}} [[Mets Dišēns]] * 96 {{flaga|FIN}} [[Miko Rantanens]] === Latvijas hokejisti "Stars" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Kārlis Skrastiņš]]||153||5||16||21||2009—2011 |- |align=left| [[Artūrs Irbe]]||35||{{sort|-1|—}}||{{sort|-1|—}}||{{sort|-1|—}}||1996—1997 |} == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Maiks Modano]] || C || 1459 || 557 || 802 || '''1359''' || 0,93 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Nīls Brotens]] || C || 867 || 274 || 593 || '''867''' || 1,00 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Braiens Belovs]] || KM || 753 || 342 || 380 || '''722''' || 0,96 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Džeimijs Benns]]''' || KM || 814 || 300 || 388 || '''688''' || 0,85 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Dino Ciccarelli|Dino Cikarelli]] || LM || 602 || 332 || 319 || '''651''' || 1,08 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Bobijs Smits]] || C || 572 || 185 || 369 || '''554''' || 0,97 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Sergejs Zubovs]] || A || 839 || 111 || 442 || '''553''' || 0,66 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Gaņjērs]] || C || 609 || 247 || 287 || '''534''' || 0,88 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Brendens Morovs]] || KM || 835 || 243 || 285 || '''528''' || 0,63 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Jere Lehtinens]] || LM || 875 || 243 || 271 || '''514''' || 0,58 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://stars.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Dalasas "Stars"| ]] b7b2e7ceb3epzndl9o3d907j3smcwz3 10 133162 4290253 4097990 2025-06-07T05:54:21Z Biafra 13794 vienīgā 4290253 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name= Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P |title= [[Veidne:Rīgas ielas|Rīgas ielas]], kuru nosaukumi sākas ar burtu P |titlestyle = background:#7E92A5; |state= autocollapse |list1style = background:#97A8B9; |list1 = {{Rīgas ielu navigācijas veidņu saraksts}} |group2 = P |group2style = background:#97A8B9; |list2 = * [[Pabažu iela (Rīga)|Pabažu]] * [[Paceplīša iela|Paceplīša]] * [[Padebešu iela (Rīga)|Padebešu]] * [[Padures iela (Rīga)|Padures]] * [[Paegļu iela (Rīga)|Paegļu]] * [[Paipalu iela (Rīga)|Paipalu]] * [[Pakalnes iela (Rīga)|Pakalnes]] * [[Pakalniešu iela (Rīga)|Pakalniešu]] * [[Palangas iela (Rīga)|Palangas]] * [[Palasta iela (Rīga)|Palasta]] * [[Palejas iela (Rīga)|Palejas]] * [[Pāles iela (Rīga)|Pāles]] * [[Palīdzības iela (Rīga)|Palīdzības]] * [[Palmu iela (Rīga)|Palmu]] * [[Palsas iela (Rīga)|Palsas]] * [[Paltes aleja (Rīga)|Paltes aleja]] * [[Paltmales iela (Rīga)|Paltmales]] * [[Palu iela (Rīga)|Palu]] * [[Pampāļu iela (Rīga)|Pampāļu]] * [[Papardes iela (Rīga)|Papardes]] * [[Parādes iela (Rīga)|Parādes]] * [[Parka iela (Rīga)|Parka]] * [[Pārmiju iela (Rīga)|Pārmiju]] * [[Pārslas iela (Rīga)|Pārslas]] * [[Parumbes iela|Parumbes]] * [[Pasta iela (Rīga)|Pasta]] * [[Pastendes iela (Rīga)|Pastendes]] * [[Patversmes iela (Rīga)|Patversmes]] * [[Pauguru iela (Rīga)|Pauguru]] * [[Paula Lejiņa iela (Rīga)|Paula Lejiņa]] * [[Paula Valdena iela (Rīga)|Paula Valdena]] * [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] * [[Pāvu iela (Rīga)|Pāvu]] * [[Pečorītes iela (Rīga)|Pečorītes]] * [[Pededzes iela (Rīga)|Pededzes]] * [[Peitavas iela|Peitavas]] * [[Pēkšēna iela|Pēkšēna]] * [[Peldu iela (Rīga)|Peldu]] * [[Pelēdu iela (Rīga)|Pelēdu]] * [[Pelnu iela (Rīga)|Pelnu]] * [[Penkules iela (Rīga)|Penkules]] * [[Pērkones iela (Rīga)|Pērkones]] * [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas]] * [[Pērses iela (Rīga)|Pērses]] * [[Pēterbaznīcas iela|Pēterbaznīcas]] * [[Pētersalas iela|Pētersalas]] * [[Pēterupes iela (Rīga)|Pēterupes]] * [[Piebalgas iela (Rīga)|Piebalgas]] * [[Piedrujas iela|Piedrujas]] * [[Piekrastes iela (Rīga)|Piekrastes]] * [[Piena iela (Rīga)|Piena]] * [[Pieneņu iela (Rīga)|Pieneņu]] * [[Piestātnes iela (Rīga)|Piestātnes]] * [[Pietēnupes iela (Rīga)|Pietēnupes]] * [[Pīkola iela|Pīkola]] * [[Pikukalna iela (Rīga)|Pikukalna]] * [[Pīlādžu iela (Rīga)|Pīlādžu]] * [[Pildas iela|Pildas]] * [[Pils iela (Rīga)|Pils]] * [[Pils laukums (Rīga)|Pils laukums]] * [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu]] * [[Pīļu iela (Rīga)|Pīļu]] * [[Pīpeņu iela (Rīga)|Pīpeņu]] * [[Pirts iela (Rīga)|Pirts]] * [[Planīcas iela (Rīga)|Planīcas]] * [[Platā iela (Rīga)|Platā]] * [[Platones iela (Rīga)|Platones]] * [[Plaužu iela (Rīga)|Plaužu]] * [[Plēksnes iela|Plēksnes]] * [[Plekstes iela (Rīga)|Plekstes]] * [[Plēnes iela (Rīga)|Plēnes]] * [[Pleskodāles iela|Pleskodāles]] * [[Plēsuma iela (Rīga)|Plēsuma]] * [[Plostnieku iela (Rīga)|Plostnieku]] * [[Plostu iela (Rīga)|Plostu]] * [[Pludiņu iela (Rīga)|Pludiņu]] * [[Pludmales iela (Rīga)|Pludmales]] * [[Plūdu iela (Rīga)|Plūdu]] * [[Plūmju iela (Rīga)|Plūmju]] * [[Pļavas iela (Rīga)|Pļavas]] * [[Pļaviņu iela (Rīga)|Pļaviņu]] * [[Pļavnieku iela|Pļavnieku]] * [[Podraga iela|Podraga]] * [[Poļu gāte|Poļu gāte]] * [[Poruka iela (Rīga)|Poruka]] * [[Posma iela (Rīga)|Posma]] * [[Prāgas iela|Prāgas]] * [[Praulienas iela|Praulienas]] * [[Preiļu iela (Rīga)|Preiļu]] * [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines]] * [[Priedkalna iela (Rīga)|Priedkalna]] * [[Priedkalnes iela (Rīga)|Priedkalnes]] * [[Priekules iela (Rīga)|Priekules]] * [[Priežu iela (Rīga)|Priežu]] * [[Progresa iela (Rīga)|Progresa]] * [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu]] * [[Pūces iela (Rīga)|Pūces]] * [[Pudiķa iela|Pudiķa]] * [[Puikules iela|Puikules]] * [[Pūku iela (Rīga)|Pūku]] * [[Puķu iela (Rīga)|Puķu]] * [[Pulka iela|Pulka]] * [[Pulkveža Brieža iela (Rīga)|Pulkveža Brieža]] * [[Punduru iela|Punduru]] * [[Pūpolu iela (Rīga)|Pūpolu]] * [[Pupuķu iela (Rīga)|Pupuķu]] * [[Pureņu iela (Rīga)|Pureņu]] * [[Pūres iela (Rīga)|Pūres]] * [[Purmsātu iela (Rīga)|Purmsātu]] * [[Purva iela (Rīga)|Purva]] * [[Purva skvērs]] * [[Purvciema iela (Rīga)|Purvciema]] * [[Putekšņu iela (Rīga)|Putekšņu]] * [[Putnu iela (Rīga)|Putnu]] * [[Putu iela (Rīga)|Putu]] }}<noinclude> [[Kategorija:Rīgas ielu veidnes]] </noinclude> kad4ey2fko24yiuu5un6nctciekk6sg 0 139603 4290247 4159656 2025-06-07T05:44:44Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Terase.jpg]] → [[File:Siguldas Valsts ģimnāzijas terase.jpg]] [[c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name) 4290247 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|izglītības iestādi|apkaimi|Ģimnāzija (Siguldas apkaime)}} {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Siguldas Valsts ģimnāzija |attēla_nos =SiguldasVG1.jpeg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1928 (1918) |vieta = Ata Kronvalda iela 7, [[Sigulda]], {{LAT}} |tips = valsts ģimnāzija |direktors = Rūdolfs Kalvāns<ref>[https://www.svg.lv/kontakti/ SVĢ kontakti]</ref> |skolotāji = 42 |skoleni = 501<ref>[https://www.svg.lv/par-skolu/skolas-darbiba-skaitlos/ Skolas darbība skaitļos]</ref> |logo = |mlapa = [http://www.svg.lv http://www.svg.lv] }} '''Siguldas Valsts ģimnāzija''' ir [[Sigulda]]s vidējās izglītības iestāde, kurā ir matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma, humanitārā un sociālā virziena valodu programma, humanitārā un sociālā virziena cilvēkzinību programma un vispārizglītojošā virziena programma. == Vēsture == [[Sigulda]]s Valsts ģimnāzijas aizsākumi meklējami 1918. gada 17. novembrī, kad [[Pļaviņas|Pļaviņās]] tika nodibināta M. Brimerbergas privātā [[vidusskola]]. Sākotnēji skolā bija tikai 38 audzēkņi un 6 skolotāji. 1928. gada augustā skolu pārcēla uz Siguldu. Sākotnēji skolas atrašanās vieta bija Pils iela 9 (ēka nav saglabājusies). 1929. gadā pārdēvēja par Siguldas Valsts ģimnāziju un 1936. gadā pārcēla uz pansiju “Baltā Pils” Gaujas ielā 1. Šajos gados Siguldas ģimnāzijā pastāvēja koris, kuru vadīja komponists [[Jānis Norvilis]], orķestris, nacionālo deju grupa. 1944. gadā Siguldas ģimnāzija tika pārdēvēta par '''Siguldas 1. vidusskolu'''. Pēc Otrā Pasaules kara beigām skolā tika atjaunots koris, sāka darboties estrādes orķestris, iznāca skolas literārais žurnāls "Augsim". 1960. gada septembrī skolu pārcēla uz jaunām telpām tagadējā Kronvalda ielā 7 un apvienoja ar Siguldas septiņgadīgo skolu. No 1973. gada 1. augusta līdz 1978. gada sākumam skolas direktors bija Harijs Bete-Jurkevics. 1984. gada 1. septembrī skola tika pārcelta uz skolas ēku K. Barona ielā 10. No 1978. līdz 1994. gadam skolu vadīja direktors Valdis Jēkabsons, kuram ir lieli nopelni skolas daudzveidīgā attīstīšanā, izglītības kvalitātes uzlabošanā, skolas kā kultūras un daudzveidīga interešu izglītības centra izveidošanā un jaunās skolas ēkas tapšanā 1984. gadā. 1993. gada Valsts Izglītības akreditācijas komisija augstu novērtēja skolas izglītības kvalitāti un ieteica skolu iekļaut to Latvijas labāko astoņu vidusskolu skaitā, kurām pirmajām varētu piešķirt augsto Valsts ģimnāziju statusu.1993. gadā notika skolas reorganizācija, no tās tika atdalītas 1. - 6. klases un skola atguva savu kādreizējo nosaukumu — Siguldas ģimnāzija. 1994. gadā par skolas direktoru kļuva [[Vilnis Trupavnieks]]. No 1996. gada skolas nosaukums ir Siguldas Valsts ģimnāzija. Pašlaik skolā ir trīs 7. klases, trīs 8. klases, četras 9. klases, piecas 10. klases, piecas 11. klases un četras 12. klases. == Jaunā skolas ēka == 2019. gada 23. augustā nodeva ekspluatācijā Siguldas Valsts ģimnāzijas dabaszinātņu un matemātikas korpusu, kas atrodas Ata Kronvalda ielā 7, un tā atklāšana notika 2. septembrī vienlaicīgi ar mācību gada sākumu. Apvienojumā ar līdzās esošo skolu, kā arī Siguldas Sporta centru, ēku komplekss veidosies kā mūsdienīgs izglītības un sporta kvartāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svg.lv/2019/08/aicinam-iepazities-ar-siguldas-valsts-gimnazijas-jauno-korpusu-ata-kronvalda-iela-7/|title=Siguldas Valsts ģimnāzijas mājaslapa (svg.lv)|last=|first=|access-date=|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902170300/https://www.svg.lv/2019/08/aicinam-iepazities-ar-siguldas-valsts-gimnazijas-jauno-korpusu-ata-kronvalda-iela-7/|archivedate={{dat|2019|09|02||bez}}}}</ref>Kopējās Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunās piebūves un plānotās vecā korpusa rekonstrukcijas izmaksas pārsniegs 12 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/foto-siguldas-valsts-gimnazijas-jauna-korpusa-pamatos-iemure-laika-kapsulu-14207639?picidx=2|title=diena.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā korpusa projekta autors ir Andris Kokins, būvdarbus veic SIA "Monum", bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Jaunā korpusa būvdarbi un skolas rekonstrukcija tiek veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta "Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas 1. pamatskolas rekonstrukcija un materiāltehniskās bāzes modernizācija" ietvaros. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/9396-noslegumam-tuvojas-siguldas-valsts-gimnazijas-jauna-korpusa-buvnieciba|title=aprinkis.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> == Pēcstundu aktivitātes == Skolā darbojas Tautas deju kolektīvs "Vizbulīte", kuru vada skolotāja Indra Ozoliņa. Tas sadalīts trīs grupās - 7.-8. klase, 9.-10. klase un 11.-12. klase. Skolas Jauniešu koris "Atvars" pastāvēšanas laikā piedalījies visos Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos. Korī tiek aicināti darboties 9. - 12. klašu audzēkņi. Kori vada Jānis Baltiņš. Skolā ir arī vokālais ansamblis, kuru vada skolotāja Ingrīda Dreimane. Tajā tiek aicinātas piedalīties 7.-9. klašu un 10.-12. klašu meitenes. == Ievērojamākie Siguldas ģimnāzijas absolventi == * Vizbulīte Bērziņa - muzikoloģe * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]], Latvijas Valsts prezidents * Viesturs Bērziņš - tekstilmākslinieks * Ritma Birzniece - latviešu valodas un literatūras skolotāja, apkopojusi dzejoļus par Siguldu * [[Leons Briedis]] - dzejnieks * Tusnelda Celmiņa - LU ārzemju literatūras katedras docente * Anita Grūbe - aktrise * Anita Mallupe - apgāda "Likteņstāsti" direktore * Jānis Riekstiņš - lidotājs * Rasma Rozentāle - latviešu valodas skolotāja * Ilze Stikāne - pedagoģijas zinātņu doktore * [[Juris Strenga]] - aktieris * Solveiga Vasiļjeva - tēlniece * [[Saulcerīte Viese]] - literatūrzinātniece * [[Rolands Zagorskis]] - aktieris * [[Zigurds Zuze]] - mākslinieks === Sportisti === * Andis un Ziedonis Kordes - slalomisti * Jūlijs Mednis * Visvaldis Ziediņš - orientēšanās sports ar slēpēm * Edgars Vilciņš * Leonīds Ezergailis * Arnolds Zariņš * Arnolds Kalniņš == Attēlu galerija == <gallery> Jaunā piebūve (no Raiņa parka puses).jpg|Jaunā piebūve (no Raiņa parka puses) Skolas ātrijs.jpg|Skolas ātrijs Siguldas Valsts ģimnāzijas terase.jpg|Terase Mikroskopi laboratorijā.jpg|Mikroskopi laboratorijā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Siguldas novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Siguldā]] [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] mdhzqobtffryk2m4xtn63nw6qkns1c9 4290248 4290247 2025-06-07T05:45:10Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Skolas ātrijs.jpg]] → [[File:Siguldas Valsts ģimnāzijas ātrijs.jpg]] [[c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name) 4290248 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|izglītības iestādi|apkaimi|Ģimnāzija (Siguldas apkaime)}} {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Siguldas Valsts ģimnāzija |attēla_nos =SiguldasVG1.jpeg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1928 (1918) |vieta = Ata Kronvalda iela 7, [[Sigulda]], {{LAT}} |tips = valsts ģimnāzija |direktors = Rūdolfs Kalvāns<ref>[https://www.svg.lv/kontakti/ SVĢ kontakti]</ref> |skolotāji = 42 |skoleni = 501<ref>[https://www.svg.lv/par-skolu/skolas-darbiba-skaitlos/ Skolas darbība skaitļos]</ref> |logo = |mlapa = [http://www.svg.lv http://www.svg.lv] }} '''Siguldas Valsts ģimnāzija''' ir [[Sigulda]]s vidējās izglītības iestāde, kurā ir matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma, humanitārā un sociālā virziena valodu programma, humanitārā un sociālā virziena cilvēkzinību programma un vispārizglītojošā virziena programma. == Vēsture == [[Sigulda]]s Valsts ģimnāzijas aizsākumi meklējami 1918. gada 17. novembrī, kad [[Pļaviņas|Pļaviņās]] tika nodibināta M. Brimerbergas privātā [[vidusskola]]. Sākotnēji skolā bija tikai 38 audzēkņi un 6 skolotāji. 1928. gada augustā skolu pārcēla uz Siguldu. Sākotnēji skolas atrašanās vieta bija Pils iela 9 (ēka nav saglabājusies). 1929. gadā pārdēvēja par Siguldas Valsts ģimnāziju un 1936. gadā pārcēla uz pansiju “Baltā Pils” Gaujas ielā 1. Šajos gados Siguldas ģimnāzijā pastāvēja koris, kuru vadīja komponists [[Jānis Norvilis]], orķestris, nacionālo deju grupa. 1944. gadā Siguldas ģimnāzija tika pārdēvēta par '''Siguldas 1. vidusskolu'''. Pēc Otrā Pasaules kara beigām skolā tika atjaunots koris, sāka darboties estrādes orķestris, iznāca skolas literārais žurnāls "Augsim". 1960. gada septembrī skolu pārcēla uz jaunām telpām tagadējā Kronvalda ielā 7 un apvienoja ar Siguldas septiņgadīgo skolu. No 1973. gada 1. augusta līdz 1978. gada sākumam skolas direktors bija Harijs Bete-Jurkevics. 1984. gada 1. septembrī skola tika pārcelta uz skolas ēku K. Barona ielā 10. No 1978. līdz 1994. gadam skolu vadīja direktors Valdis Jēkabsons, kuram ir lieli nopelni skolas daudzveidīgā attīstīšanā, izglītības kvalitātes uzlabošanā, skolas kā kultūras un daudzveidīga interešu izglītības centra izveidošanā un jaunās skolas ēkas tapšanā 1984. gadā. 1993. gada Valsts Izglītības akreditācijas komisija augstu novērtēja skolas izglītības kvalitāti un ieteica skolu iekļaut to Latvijas labāko astoņu vidusskolu skaitā, kurām pirmajām varētu piešķirt augsto Valsts ģimnāziju statusu.1993. gadā notika skolas reorganizācija, no tās tika atdalītas 1. - 6. klases un skola atguva savu kādreizējo nosaukumu — Siguldas ģimnāzija. 1994. gadā par skolas direktoru kļuva [[Vilnis Trupavnieks]]. No 1996. gada skolas nosaukums ir Siguldas Valsts ģimnāzija. Pašlaik skolā ir trīs 7. klases, trīs 8. klases, četras 9. klases, piecas 10. klases, piecas 11. klases un četras 12. klases. == Jaunā skolas ēka == 2019. gada 23. augustā nodeva ekspluatācijā Siguldas Valsts ģimnāzijas dabaszinātņu un matemātikas korpusu, kas atrodas Ata Kronvalda ielā 7, un tā atklāšana notika 2. septembrī vienlaicīgi ar mācību gada sākumu. Apvienojumā ar līdzās esošo skolu, kā arī Siguldas Sporta centru, ēku komplekss veidosies kā mūsdienīgs izglītības un sporta kvartāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svg.lv/2019/08/aicinam-iepazities-ar-siguldas-valsts-gimnazijas-jauno-korpusu-ata-kronvalda-iela-7/|title=Siguldas Valsts ģimnāzijas mājaslapa (svg.lv)|last=|first=|access-date=|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902170300/https://www.svg.lv/2019/08/aicinam-iepazities-ar-siguldas-valsts-gimnazijas-jauno-korpusu-ata-kronvalda-iela-7/|archivedate={{dat|2019|09|02||bez}}}}</ref>Kopējās Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunās piebūves un plānotās vecā korpusa rekonstrukcijas izmaksas pārsniegs 12 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/foto-siguldas-valsts-gimnazijas-jauna-korpusa-pamatos-iemure-laika-kapsulu-14207639?picidx=2|title=diena.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā korpusa projekta autors ir Andris Kokins, būvdarbus veic SIA "Monum", bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Jaunā korpusa būvdarbi un skolas rekonstrukcija tiek veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta "Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas 1. pamatskolas rekonstrukcija un materiāltehniskās bāzes modernizācija" ietvaros. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/9396-noslegumam-tuvojas-siguldas-valsts-gimnazijas-jauna-korpusa-buvnieciba|title=aprinkis.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> == Pēcstundu aktivitātes == Skolā darbojas Tautas deju kolektīvs "Vizbulīte", kuru vada skolotāja Indra Ozoliņa. Tas sadalīts trīs grupās - 7.-8. klase, 9.-10. klase un 11.-12. klase. Skolas Jauniešu koris "Atvars" pastāvēšanas laikā piedalījies visos Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos. Korī tiek aicināti darboties 9. - 12. klašu audzēkņi. Kori vada Jānis Baltiņš. Skolā ir arī vokālais ansamblis, kuru vada skolotāja Ingrīda Dreimane. Tajā tiek aicinātas piedalīties 7.-9. klašu un 10.-12. klašu meitenes. == Ievērojamākie Siguldas ģimnāzijas absolventi == * Vizbulīte Bērziņa - muzikoloģe * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]], Latvijas Valsts prezidents * Viesturs Bērziņš - tekstilmākslinieks * Ritma Birzniece - latviešu valodas un literatūras skolotāja, apkopojusi dzejoļus par Siguldu * [[Leons Briedis]] - dzejnieks * Tusnelda Celmiņa - LU ārzemju literatūras katedras docente * Anita Grūbe - aktrise * Anita Mallupe - apgāda "Likteņstāsti" direktore * Jānis Riekstiņš - lidotājs * Rasma Rozentāle - latviešu valodas skolotāja * Ilze Stikāne - pedagoģijas zinātņu doktore * [[Juris Strenga]] - aktieris * Solveiga Vasiļjeva - tēlniece * [[Saulcerīte Viese]] - literatūrzinātniece * [[Rolands Zagorskis]] - aktieris * [[Zigurds Zuze]] - mākslinieks === Sportisti === * Andis un Ziedonis Kordes - slalomisti * Jūlijs Mednis * Visvaldis Ziediņš - orientēšanās sports ar slēpēm * Edgars Vilciņš * Leonīds Ezergailis * Arnolds Zariņš * Arnolds Kalniņš == Attēlu galerija == <gallery> Jaunā piebūve (no Raiņa parka puses).jpg|Jaunā piebūve (no Raiņa parka puses) Siguldas Valsts ģimnāzijas ātrijs.jpg|Skolas ātrijs Siguldas Valsts ģimnāzijas terase.jpg|Terase Mikroskopi laboratorijā.jpg|Mikroskopi laboratorijā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Siguldas novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Siguldā]] [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] bfj97ni0fsv0lz3tub4uphcv47a9pm2 4290249 4290248 2025-06-07T05:46:37Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Mikroskopi laboratorijā.jpg]] → [[File:Mikroskopi Siguldas Valsts ģimnāzijas laboratorijā.jpg]] [[c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name) 4290249 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|izglītības iestādi|apkaimi|Ģimnāzija (Siguldas apkaime)}} {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Siguldas Valsts ģimnāzija |attēla_nos =SiguldasVG1.jpeg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1928 (1918) |vieta = Ata Kronvalda iela 7, [[Sigulda]], {{LAT}} |tips = valsts ģimnāzija |direktors = Rūdolfs Kalvāns<ref>[https://www.svg.lv/kontakti/ SVĢ kontakti]</ref> |skolotāji = 42 |skoleni = 501<ref>[https://www.svg.lv/par-skolu/skolas-darbiba-skaitlos/ Skolas darbība skaitļos]</ref> |logo = |mlapa = [http://www.svg.lv http://www.svg.lv] }} '''Siguldas Valsts ģimnāzija''' ir [[Sigulda]]s vidējās izglītības iestāde, kurā ir matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma, humanitārā un sociālā virziena valodu programma, humanitārā un sociālā virziena cilvēkzinību programma un vispārizglītojošā virziena programma. == Vēsture == [[Sigulda]]s Valsts ģimnāzijas aizsākumi meklējami 1918. gada 17. novembrī, kad [[Pļaviņas|Pļaviņās]] tika nodibināta M. Brimerbergas privātā [[vidusskola]]. Sākotnēji skolā bija tikai 38 audzēkņi un 6 skolotāji. 1928. gada augustā skolu pārcēla uz Siguldu. Sākotnēji skolas atrašanās vieta bija Pils iela 9 (ēka nav saglabājusies). 1929. gadā pārdēvēja par Siguldas Valsts ģimnāziju un 1936. gadā pārcēla uz pansiju “Baltā Pils” Gaujas ielā 1. Šajos gados Siguldas ģimnāzijā pastāvēja koris, kuru vadīja komponists [[Jānis Norvilis]], orķestris, nacionālo deju grupa. 1944. gadā Siguldas ģimnāzija tika pārdēvēta par '''Siguldas 1. vidusskolu'''. Pēc Otrā Pasaules kara beigām skolā tika atjaunots koris, sāka darboties estrādes orķestris, iznāca skolas literārais žurnāls "Augsim". 1960. gada septembrī skolu pārcēla uz jaunām telpām tagadējā Kronvalda ielā 7 un apvienoja ar Siguldas septiņgadīgo skolu. No 1973. gada 1. augusta līdz 1978. gada sākumam skolas direktors bija Harijs Bete-Jurkevics. 1984. gada 1. septembrī skola tika pārcelta uz skolas ēku K. Barona ielā 10. No 1978. līdz 1994. gadam skolu vadīja direktors Valdis Jēkabsons, kuram ir lieli nopelni skolas daudzveidīgā attīstīšanā, izglītības kvalitātes uzlabošanā, skolas kā kultūras un daudzveidīga interešu izglītības centra izveidošanā un jaunās skolas ēkas tapšanā 1984. gadā. 1993. gada Valsts Izglītības akreditācijas komisija augstu novērtēja skolas izglītības kvalitāti un ieteica skolu iekļaut to Latvijas labāko astoņu vidusskolu skaitā, kurām pirmajām varētu piešķirt augsto Valsts ģimnāziju statusu.1993. gadā notika skolas reorganizācija, no tās tika atdalītas 1. - 6. klases un skola atguva savu kādreizējo nosaukumu — Siguldas ģimnāzija. 1994. gadā par skolas direktoru kļuva [[Vilnis Trupavnieks]]. No 1996. gada skolas nosaukums ir Siguldas Valsts ģimnāzija. Pašlaik skolā ir trīs 7. klases, trīs 8. klases, četras 9. klases, piecas 10. klases, piecas 11. klases un četras 12. klases. == Jaunā skolas ēka == 2019. gada 23. augustā nodeva ekspluatācijā Siguldas Valsts ģimnāzijas dabaszinātņu un matemātikas korpusu, kas atrodas Ata Kronvalda ielā 7, un tā atklāšana notika 2. septembrī vienlaicīgi ar mācību gada sākumu. Apvienojumā ar līdzās esošo skolu, kā arī Siguldas Sporta centru, ēku komplekss veidosies kā mūsdienīgs izglītības un sporta kvartāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svg.lv/2019/08/aicinam-iepazities-ar-siguldas-valsts-gimnazijas-jauno-korpusu-ata-kronvalda-iela-7/|title=Siguldas Valsts ģimnāzijas mājaslapa (svg.lv)|last=|first=|access-date=|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902170300/https://www.svg.lv/2019/08/aicinam-iepazities-ar-siguldas-valsts-gimnazijas-jauno-korpusu-ata-kronvalda-iela-7/|archivedate={{dat|2019|09|02||bez}}}}</ref>Kopējās Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunās piebūves un plānotās vecā korpusa rekonstrukcijas izmaksas pārsniegs 12 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/foto-siguldas-valsts-gimnazijas-jauna-korpusa-pamatos-iemure-laika-kapsulu-14207639?picidx=2|title=diena.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā korpusa projekta autors ir Andris Kokins, būvdarbus veic SIA "Monum", bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Jaunā korpusa būvdarbi un skolas rekonstrukcija tiek veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta "Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas 1. pamatskolas rekonstrukcija un materiāltehniskās bāzes modernizācija" ietvaros. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/9396-noslegumam-tuvojas-siguldas-valsts-gimnazijas-jauna-korpusa-buvnieciba|title=aprinkis.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> == Pēcstundu aktivitātes == Skolā darbojas Tautas deju kolektīvs "Vizbulīte", kuru vada skolotāja Indra Ozoliņa. Tas sadalīts trīs grupās - 7.-8. klase, 9.-10. klase un 11.-12. klase. Skolas Jauniešu koris "Atvars" pastāvēšanas laikā piedalījies visos Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos. Korī tiek aicināti darboties 9. - 12. klašu audzēkņi. Kori vada Jānis Baltiņš. Skolā ir arī vokālais ansamblis, kuru vada skolotāja Ingrīda Dreimane. Tajā tiek aicinātas piedalīties 7.-9. klašu un 10.-12. klašu meitenes. == Ievērojamākie Siguldas ģimnāzijas absolventi == * Vizbulīte Bērziņa - muzikoloģe * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]], Latvijas Valsts prezidents * Viesturs Bērziņš - tekstilmākslinieks * Ritma Birzniece - latviešu valodas un literatūras skolotāja, apkopojusi dzejoļus par Siguldu * [[Leons Briedis]] - dzejnieks * Tusnelda Celmiņa - LU ārzemju literatūras katedras docente * Anita Grūbe - aktrise * Anita Mallupe - apgāda "Likteņstāsti" direktore * Jānis Riekstiņš - lidotājs * Rasma Rozentāle - latviešu valodas skolotāja * Ilze Stikāne - pedagoģijas zinātņu doktore * [[Juris Strenga]] - aktieris * Solveiga Vasiļjeva - tēlniece * [[Saulcerīte Viese]] - literatūrzinātniece * [[Rolands Zagorskis]] - aktieris * [[Zigurds Zuze]] - mākslinieks === Sportisti === * Andis un Ziedonis Kordes - slalomisti * Jūlijs Mednis * Visvaldis Ziediņš - orientēšanās sports ar slēpēm * Edgars Vilciņš * Leonīds Ezergailis * Arnolds Zariņš * Arnolds Kalniņš == Attēlu galerija == <gallery> Jaunā piebūve (no Raiņa parka puses).jpg|Jaunā piebūve (no Raiņa parka puses) Siguldas Valsts ģimnāzijas ātrijs.jpg|Skolas ātrijs Siguldas Valsts ģimnāzijas terase.jpg|Terase Mikroskopi Siguldas Valsts ģimnāzijas laboratorijā.jpg|Mikroskopi laboratorijā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Siguldas novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Siguldā]] [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] furrohit5oxngybol5k12xsoiuwm3sr 4290252 4290249 2025-06-07T05:53:44Z Ziv 104262 → File has been renamed on Commons ([[:c:GR]]) 4290252 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|izglītības iestādi|apkaimi|Ģimnāzija (Siguldas apkaime)}} {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Siguldas Valsts ģimnāzija |attēla_nos =SiguldasVG1.jpeg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1928 (1918) |vieta = Ata Kronvalda iela 7, [[Sigulda]], {{LAT}} |tips = valsts ģimnāzija |direktors = Rūdolfs Kalvāns<ref>[https://www.svg.lv/kontakti/ SVĢ kontakti]</ref> |skolotāji = 42 |skoleni = 501<ref>[https://www.svg.lv/par-skolu/skolas-darbiba-skaitlos/ Skolas darbība skaitļos]</ref> |logo = |mlapa = [http://www.svg.lv http://www.svg.lv] }} '''Siguldas Valsts ģimnāzija''' ir [[Sigulda]]s vidējās izglītības iestāde, kurā ir matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma, humanitārā un sociālā virziena valodu programma, humanitārā un sociālā virziena cilvēkzinību programma un vispārizglītojošā virziena programma. == Vēsture == [[Sigulda]]s Valsts ģimnāzijas aizsākumi meklējami 1918. gada 17. novembrī, kad [[Pļaviņas|Pļaviņās]] tika nodibināta M. Brimerbergas privātā [[vidusskola]]. Sākotnēji skolā bija tikai 38 audzēkņi un 6 skolotāji. 1928. gada augustā skolu pārcēla uz Siguldu. Sākotnēji skolas atrašanās vieta bija Pils iela 9 (ēka nav saglabājusies). 1929. gadā pārdēvēja par Siguldas Valsts ģimnāziju un 1936. gadā pārcēla uz pansiju “Baltā Pils” Gaujas ielā 1. Šajos gados Siguldas ģimnāzijā pastāvēja koris, kuru vadīja komponists [[Jānis Norvilis]], orķestris, nacionālo deju grupa. 1944. gadā Siguldas ģimnāzija tika pārdēvēta par '''Siguldas 1. vidusskolu'''. Pēc Otrā Pasaules kara beigām skolā tika atjaunots koris, sāka darboties estrādes orķestris, iznāca skolas literārais žurnāls "Augsim". 1960. gada septembrī skolu pārcēla uz jaunām telpām tagadējā Kronvalda ielā 7 un apvienoja ar Siguldas septiņgadīgo skolu. No 1973. gada 1. augusta līdz 1978. gada sākumam skolas direktors bija Harijs Bete-Jurkevics. 1984. gada 1. septembrī skola tika pārcelta uz skolas ēku K. Barona ielā 10. No 1978. līdz 1994. gadam skolu vadīja direktors Valdis Jēkabsons, kuram ir lieli nopelni skolas daudzveidīgā attīstīšanā, izglītības kvalitātes uzlabošanā, skolas kā kultūras un daudzveidīga interešu izglītības centra izveidošanā un jaunās skolas ēkas tapšanā 1984. gadā. 1993. gada Valsts Izglītības akreditācijas komisija augstu novērtēja skolas izglītības kvalitāti un ieteica skolu iekļaut to Latvijas labāko astoņu vidusskolu skaitā, kurām pirmajām varētu piešķirt augsto Valsts ģimnāziju statusu.1993. gadā notika skolas reorganizācija, no tās tika atdalītas 1. - 6. klases un skola atguva savu kādreizējo nosaukumu — Siguldas ģimnāzija. 1994. gadā par skolas direktoru kļuva [[Vilnis Trupavnieks]]. No 1996. gada skolas nosaukums ir Siguldas Valsts ģimnāzija. Pašlaik skolā ir trīs 7. klases, trīs 8. klases, četras 9. klases, piecas 10. klases, piecas 11. klases un četras 12. klases. == Jaunā skolas ēka == 2019. gada 23. augustā nodeva ekspluatācijā Siguldas Valsts ģimnāzijas dabaszinātņu un matemātikas korpusu, kas atrodas Ata Kronvalda ielā 7, un tā atklāšana notika 2. septembrī vienlaicīgi ar mācību gada sākumu. Apvienojumā ar līdzās esošo skolu, kā arī Siguldas Sporta centru, ēku komplekss veidosies kā mūsdienīgs izglītības un sporta kvartāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svg.lv/2019/08/aicinam-iepazities-ar-siguldas-valsts-gimnazijas-jauno-korpusu-ata-kronvalda-iela-7/|title=Siguldas Valsts ģimnāzijas mājaslapa (svg.lv)|last=|first=|access-date=|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902170300/https://www.svg.lv/2019/08/aicinam-iepazities-ar-siguldas-valsts-gimnazijas-jauno-korpusu-ata-kronvalda-iela-7/|archivedate={{dat|2019|09|02||bez}}}}</ref>Kopējās Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunās piebūves un plānotās vecā korpusa rekonstrukcijas izmaksas pārsniegs 12 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/foto-siguldas-valsts-gimnazijas-jauna-korpusa-pamatos-iemure-laika-kapsulu-14207639?picidx=2|title=diena.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā korpusa projekta autors ir Andris Kokins, būvdarbus veic SIA "Monum", bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Jaunā korpusa būvdarbi un skolas rekonstrukcija tiek veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta "Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas 1. pamatskolas rekonstrukcija un materiāltehniskās bāzes modernizācija" ietvaros. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/9396-noslegumam-tuvojas-siguldas-valsts-gimnazijas-jauna-korpusa-buvnieciba|title=aprinkis.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> == Pēcstundu aktivitātes == Skolā darbojas Tautas deju kolektīvs "Vizbulīte", kuru vada skolotāja Indra Ozoliņa. Tas sadalīts trīs grupās - 7.-8. klase, 9.-10. klase un 11.-12. klase. Skolas Jauniešu koris "Atvars" pastāvēšanas laikā piedalījies visos Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos. Korī tiek aicināti darboties 9. - 12. klašu audzēkņi. Kori vada Jānis Baltiņš. Skolā ir arī vokālais ansamblis, kuru vada skolotāja Ingrīda Dreimane. Tajā tiek aicinātas piedalīties 7.-9. klašu un 10.-12. klašu meitenes. == Ievērojamākie Siguldas ģimnāzijas absolventi == * Vizbulīte Bērziņa - muzikoloģe * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]], Latvijas Valsts prezidents * Viesturs Bērziņš - tekstilmākslinieks * Ritma Birzniece - latviešu valodas un literatūras skolotāja, apkopojusi dzejoļus par Siguldu * [[Leons Briedis]] - dzejnieks * Tusnelda Celmiņa - LU ārzemju literatūras katedras docente * Anita Grūbe - aktrise * Anita Mallupe - apgāda "Likteņstāsti" direktore * Jānis Riekstiņš - lidotājs * Rasma Rozentāle - latviešu valodas skolotāja * Ilze Stikāne - pedagoģijas zinātņu doktore * [[Juris Strenga]] - aktieris * Solveiga Vasiļjeva - tēlniece * [[Saulcerīte Viese]] - literatūrzinātniece * [[Rolands Zagorskis]] - aktieris * [[Zigurds Zuze]] - mākslinieks === Sportisti === * Andis un Ziedonis Kordes - slalomisti * Jūlijs Mednis * Visvaldis Ziediņš - orientēšanās sports ar slēpēm * Edgars Vilciņš * Leonīds Ezergailis * Arnolds Zariņš * Arnolds Kalniņš == Attēlu galerija == <gallery> Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā piebūve (no Raiņa parka puses).jpg|Jaunā piebūve (no Raiņa parka puses) Siguldas Valsts ģimnāzijas ātrijs.jpg|Skolas ātrijs Siguldas Valsts ģimnāzijas terase.jpg|Terase Mikroskopi Siguldas Valsts ģimnāzijas laboratorijā.jpg|Mikroskopi laboratorijā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Siguldas novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Siguldā]] [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] 96u8s3qew84f17ujflnof9koturbnl5 4290299 4290252 2025-06-07T08:38:34Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4290299 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|izglītības iestādi|apkaimi|Ģimnāzija (Siguldas apkaime)}} {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Siguldas Valsts ģimnāzija |attēla_nos =SiguldasVG1.jpeg |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1928 (1918) |vieta = Ata Kronvalda iela 7, [[Sigulda]], {{LAT}} |tips = valsts ģimnāzija |direktors = Rūdolfs Kalvāns<ref>[https://www.svg.lv/kontakti/ SVĢ kontakti]</ref> |skolotāji = 42 |skoleni = 501<ref>[https://www.svg.lv/par-skolu/skolas-darbiba-skaitlos/ Skolas darbība skaitļos]</ref> |logo = |mlapa = [http://www.svg.lv http://www.svg.lv] }} '''Siguldas Valsts ģimnāzija''' ir [[Sigulda]]s vidējās izglītības iestāde, kurā ir matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma, humanitārā un sociālā virziena valodu programma, humanitārā un sociālā virziena cilvēkzinību programma un vispārizglītojošā virziena programma. == Vēsture == [[Sigulda]]s Valsts ģimnāzijas aizsākumi meklējami 1918. gada 17. novembrī, kad [[Pļaviņas|Pļaviņās]] nodibināja M. Brimerbergas privāto vidusskolu, kurā bija 38 audzēkņi un 6 skolotāji. 1928. gada augustā skolu pārcēla uz Siguldu. Sākotnēji skolas atrašanās vieta bija Pils iela 9 (ēka nav saglabājusies). 1929. gadā pārdēvēja par Siguldas Valsts ģimnāziju un 1936. gadā pārcēla uz pansiju “Baltā Pils” Gaujas ielā 1. Šajos gados Siguldas ģimnāzijā pastāvēja koris, kuru vadīja komponists [[Jānis Norvilis]], orķestris, nacionālo deju grupa. 1944. gadā Siguldas ģimnāziju pārdēvēja par '''Siguldas 1. vidusskolu'''. Pēc Otrā Pasaules kara beigām skolā atjaunoja kori, vēlāk izveidoja estrādes orķestri, iznāca skolas literārais žurnāls "Augsim". 1960. gada septembrī skolu pārcēla uz jaunām telpām tagadējā Kronvalda ielā 7 un apvienoja ar Siguldas septiņgadīgo skolu. 1984. gada 1. septembrī skolu pārcēla uz ēku K. Barona ielā 10. 1993. gadā Valsts Izglītības akreditācijas komisija augstu novērtēja skolas izglītības kvalitāti un ieteica skolu iekļaut to Latvijas labāko astoņu vidusskolu skaitā, kurām pirmajām varētu piešķirt Valsts ģimnāziju statusu. 1993. gadā notika skolas reorganizācija, no tās atdalīja 1. - 6. klases un skola atguva savu kādreizējo nosaukumu — Siguldas ģimnāzija. No 1996. gada skolas nosaukums ir Siguldas Valsts ģimnāzija. Pašlaik skolā ir trīs 7. klases, trīs 8. klases, četras 9. klases, piecas 10. klases, piecas 11. klases un četras 12. klases. === Direktori === No 1973. gada 1. augusta līdz 1978. gada sākumam skolas direktors bija Harijs Bete-Jurkevics. No 1978. līdz 1994. gadam skolu vadīja Valdis Jēkabsons, kuram ir lieli nopelni skolas izglītības kvalitātes uzlabošanā, interešu izglītības centra izveidošanā un jaunās skolas ēkas tapšanā 1984. gadā. 1994. gadā par skolas direktoru kļuva [[Vilnis Trupavnieks]]. == Jaunā skolas ēka == 2019. gada 23. augustā nodeva ekspluatācijā Siguldas Valsts ģimnāzijas dabaszinātņu un matemātikas korpusu, kas atrodas Ata Kronvalda ielā 7, un tā atklāšana notika 2. septembrī vienlaicīgi ar mācību gada sākumu. Apvienojumā ar līdzās esošo skolu, kā arī Siguldas Sporta centru, ēku komplekss veidosies kā mūsdienīgs izglītības un sporta kvartāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svg.lv/2019/08/aicinam-iepazities-ar-siguldas-valsts-gimnazijas-jauno-korpusu-ata-kronvalda-iela-7/|title=Siguldas Valsts ģimnāzijas mājaslapa (svg.lv)|last=|first=|access-date=|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902170300/https://www.svg.lv/2019/08/aicinam-iepazities-ar-siguldas-valsts-gimnazijas-jauno-korpusu-ata-kronvalda-iela-7/|archivedate={{dat|2019|09|02||bez}}}}</ref>Kopējās Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunās piebūves un plānotās vecā korpusa rekonstrukcijas izmaksas pārsniegs 12 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/foto-siguldas-valsts-gimnazijas-jauna-korpusa-pamatos-iemure-laika-kapsulu-14207639?picidx=2|title=diena.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā korpusa projekta autors ir Andris Kokins, būvdarbus veic SIA "Monum", bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Jaunā korpusa būvdarbi un skolas rekonstrukcija tiek veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta "Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas 1. pamatskolas rekonstrukcija un materiāltehniskās bāzes modernizācija" ietvaros. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/9396-noslegumam-tuvojas-siguldas-valsts-gimnazijas-jauna-korpusa-buvnieciba|title=aprinkis.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> == Pēcstundu aktivitātes == Skolā darbojas Tautas deju kolektīvs "Vizbulīte", kuru vada skolotāja Indra Ozoliņa. Tas sadalīts trīs grupās - 7.-8. klase, 9.-10. klase un 11.-12. klase. Skolas Jauniešu koris "Atvars" pastāvēšanas laikā piedalījies visos Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos. Korī tiek aicināti darboties 9. - 12. klašu audzēkņi. Kori vada Jānis Baltiņš. Skolā ir arī vokālais ansamblis, kuru vada skolotāja Ingrīda Dreimane. Tajā tiek aicinātas piedalīties 7.-9. klašu un 10.-12. klašu meitenes. == Ievērojamākie Siguldas ģimnāzijas absolventi == * Vizbulīte Bērziņa - muzikoloģe * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]], Latvijas Valsts prezidents * Viesturs Bērziņš - tekstilmākslinieks * Ritma Birzniece - latviešu valodas un literatūras skolotāja, apkopojusi dzejoļus par Siguldu * [[Leons Briedis]] - dzejnieks * Tusnelda Celmiņa - LU ārzemju literatūras katedras docente * Anita Grūbe - aktrise * Anita Mallupe - apgāda "Likteņstāsti" direktore * Jānis Riekstiņš - lidotājs * Rasma Rozentāle - latviešu valodas skolotāja * Ilze Stikāne - pedagoģijas zinātņu doktore * [[Juris Strenga]] - aktieris * Solveiga Vasiļjeva - tēlniece * [[Saulcerīte Viese]] - literatūrzinātniece * [[Rolands Zagorskis]] - aktieris * [[Zigurds Zuze]] - mākslinieks === Sportisti === * Andis un Ziedonis Kordes - slalomisti * Jūlijs Mednis * Visvaldis Ziediņš - orientēšanās sports ar slēpēm * Edgars Vilciņš * Leonīds Ezergailis * Arnolds Zariņš * Arnolds Kalniņš == Attēlu galerija == <gallery> Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunā piebūve (no Raiņa parka puses).jpg|Jaunā piebūve (no Raiņa parka puses) Siguldas Valsts ģimnāzijas ātrijs.jpg|Skolas ātrijs Siguldas Valsts ģimnāzijas terase.jpg|Terase Mikroskopi Siguldas Valsts ģimnāzijas laboratorijā.jpg|Mikroskopi laboratorijā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Siguldas novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Siguldā]] [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] ra0sxlkz0pibnwbdpv55evraz7xsl25 0 143954 4290279 4126658 2025-06-07T07:11:06Z Kikos 3705 /* ievads */ 4290279 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Phjončhana | official_name = 평창 | settlement_type = apgabals | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | pushpin_map = South Korea | latd = 37 | latm = 26 | lats = | latNS = N | longd = 128 | longm = 32 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Dienvidkoreja}}''' | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = Kanvondo | area_total_km2 = 1463.65 | population_total = 46531 | population_as_of = {{dat|2004|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = 21 | image_flag = Flag of Pyeongchang.svg | image_seal = Pyeongchang.svg }}{{Nejaukt ar|Phenjana}} '''Phjončhana'''<ref>[https://likumi.lv/ta/id/288264-par-vietvarda-atveidi-latviesu-valoda Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums Nr.1-16/3 Par vietvārda atveidi latviešu valodā]</ref> ({{val|ko|평창}}, ''Pyeongchang''; {{ipa2|pʰjʌŋtɕʰaŋ}}) ir apgabals [[Kanvondo]] provincē [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]. Tas pēc platības ir trešais lielākais apgabals valstī. Phjončhana atrodas apmēram 180 km attālumā no valsts galvaspilsētas [[Seula]]s. Pilsēta atrodas [[Thebeks|Thebeka]] kalnos un ir populārākais ziemas sporta centrs Dienvidkorejā, kā arī te atrodas vairāki [[budisms|budistu]] tempļi. Phjončhanā notika [[2009. gada Pasaules čempionāts biatlonā]], tā ir vairākkārt kandidējusi uz olimpisko spēļu rīkošanu, taču nekad [[Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsojums|netika izvēlēta]] par olimpisko spēļu rīkotāju, līdz balsojumā par [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] Phjončhana guva uzvaru, un šeit tika sarīkotas 23. ziemas olimpiskās spēles. == Vēsture == [[Kogurjo]] laikā tagadējā Phjončhanas teritorijā atradās Uko apriņķis, kas [[Silla|Sillas]] laikā tika pārdēvēts par Pego. [[Korjo]] laikmetā, 1387. gadā, apriņķim tika piešķirts mūsdienu nosaukums. Phjončhanas pastāvēšanas laikā tās robežas ir mainījušās vairākas reizes, pēdējās izmaiņas notika 1996. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20060507100621/http://en.yes-pc.net/ Phjončhanas valdība] {{en ikona}} {{Āzija-aizmetnis}} {{ZOS norises vietas}} [[Kategorija:Dienvidkorejas ģeogrāfija]] [[Kategorija:2018. gada ziemas olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] 6oshl79ffj73h0lzof1fcrz1itt0rnp 0 145205 4290018 4274751 2025-06-06T12:24:13Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" pazušana → Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija using [[Project:AWB|AWB]] 4290018 wikitext text/x-wiki {{Desmitgade2|202}} {{notiek}} '''2020. gadi''' ir [[21. gadsimts|21. gadsimta 3. desmitgade]], kas sākās {{dat|2020|1|1}} un beigsies {{dat|2029|12|31}}. == Notikumi == === 2020. gads === [[Attēls:SARS-CoV-2 (yellow).jpg|thumb|220px|Elektronu mikroskopa attēls, kurā ir redzams [[SARS-CoV-2 vīruss]] (dzeltenā krāsā), kas izraisīja COVID-19 pandēmiju.]] * [[31. janvāris]] — ''Brexit'': [[Apvienotā Karaliste]] izstājās no Eiropas Savienības, sākot 11 mēnešu pārejas periodu. * [[11. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: [[Pasaules Veselības organizācija]] ''COVID-19'' pasludināja par [[pandēmija|pandēmiju]]. * [[26. maijs]] — [[Džordža Floida nāve]] izraisīja plašus protestus daudzās ASV pilsētās. * [[18. augusts]] — [[Mali]] bruņoti karavīri sarīkoja valsts apvērsumu; tika arestēts prezidents [[Ibrahims Keita]] un premjerministrs [[Bubu Sisē]]. * [[3. novembris]] — notika [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanas]]. * COVID-19 pandēmija. 81 miljons inficēto un 1 800 000 bojāgājušo. === 2021. gads === * {{dat||1|6|n}} — pēc [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] atbalstītāju mītiņa pie [[ASV Kapitolijs|ASV Kapitolija]] daudzi no tiem ielauzās Kapitolijā; vēlāk iebrucēji tika izdzīti, un nākamajā rītā Kongress apstiprināja ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus;<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2021/01/06/politics/ossoff-perdue-georgia-election-news/index.html |last=Rogers |first=Alex |title=Democrats to take Senate as Ossoff wins runoff, CNN projects |website=CNN |date=6 January 2021 |accessdate=6 January 2021}}</ref> nemieros bojā gāja pieci cilvēki, starp tiem arī policists.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/dc-md-va/2021/01/06/dc-protests-trump-rally-live-updates/ |title=Woman dies after shooting in U.S. Capitol; D.C. National Guard activated after mob breaches building |website=The Washington Post |date=6 January 2021 |accessdate=6 January 2021}}</ref> * {{dat||2|18|n}} – ''[[Mars 2020]]'': uz Marsa virsmas nosēdās [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] pašgājējs [[Perseverence (pašgājējs)|''Perseverence'']] un helikopters [[Ingenuity (helikopters)|''Ingenuity'']];<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.space.com/news/live/mars-perseverance-rover-updates|title=NASA's Mars 2020 Perseverance rover mission: Live updates|first=Chelsea|last=Gohd|work=space.com|date=3 November 2020|accessdate=2 January 2021}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nasa.gov/press-release/touchdown-nasas-mars-perseverance-rover-safely-lands-on-red-planet|title=Touchdown! NASA's Mars Perseverance Rover Safely Lands on Red Planet|publisher=NASA}}</ref> * {{dat||8|15|n}} – ''[[Taliban]]'' ieņēma [[Kabula|Kabulu]]; drīz vien arī pārējā [[Afganistāna]]s teritorija nonāca ''Taliban'' kontrolē, izņemot Pandžeras provinci. * [[30. novembris]] — valsts neatkarības 55. gadadienā [[Barbadosa]] kļuva par [[republika|republiku]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/entertainment/celebrities/2020/09/16/queen-elizabeth-removed-barbados-head-state-barbados-says/5814409002/|title=Barbados announces plan to remove Queen Elizabeth as head of state next year|last=Yasharoff|first=Hannah|website=USA TODAY|access-date=2020-09-16}}</ref> par valsts prezidenti kļuva līdzšinējā ģenerālgubernatore [[Sandra Meisone]], nomainot līdzšinējo valsts galvu karalieni [[Elizabete II Vindzora|Elizabeti II]]. * [[25. decembris]] — palaista ASV, Eiropas un Kanādas kopēja kosmiskā observatorija "[[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]]" (''James Webb Space Telescope''). * Turpinās COVID-19 pandēmija, vairāk nekā 220 miljoni inficēto un vismaz 3 600 000 bojāgājušo. === 2022. gads === * 4. februāris — [[Ķīna]] un [[Krievija]] nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku [[NATO]] paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par [[AUKUS]] drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60257080|title=China joins Russia in opposing Nato expansion|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-02-04|language=en}}</ref> * [[Attēls:Putin attended the opening ceremony of 2022 Beijing Winter Olympics (3).jpg|thumb|[[4. februāris|4. februārī]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija]]no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * [[8. septembris]] — pēc savas mātes [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] nāves [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]] kļuva par Apvienotās Karalistes un 14 citu [[Sadraudzības personālūnija|Sadraudzības karalistes]] jauno [[Karalis|karali]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-61585886|title=Queen Elizabeth II has died|work=BBC News|access-date=2022-09-18|date=2022-09-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/uk/britains-new-monarch-be-known-king-charles-iii-2022-09-08/|title=Britain's new monarch to be known as King Charles III|publisher=Reuters|access-date=18.09.2022|date=08.09.2022}}</ref> * [[29. oktobris]] — [[Dienvidkoreja]]s galvaspilsētā [[Seula|Seulā]] drūzmā [[Halovīns|Halovīna]] svinībās dzīvību zaudēja vismaz 158 cilvēku un 197 tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.koreaherald.com/view.php?ud=20221114000165|title=Death toll from Halloween crowd crush rises to 158|last=Yonhap|website=The Korea Herald|access-date=2022-11-26|date=2022-11-14|language=en}}</ref> * [[15. novembris]] — Pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza 8 miljardus.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.bbc.co.uk/news/world-63623307 | title=As the 8 billionth child is born, who were 5th, 6th and 7th? | work=BBC News|access-date=15 November 2022 |date=15 November 2022}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.unfpa.org/8billion | title=8 Billion: A World of Infinite Possibilities | work=United Nations Population Fund|access-date=15 November 2022 |date=15 November 2022}}</ref> * [[7. decembris]] — [[Peru]] kongress atcēla no amata prezidentu [[Pedro Kastillo]] un izdeva viņu arestam, pēc tam, kad prezidents centās veikt valsts apvērsumu un pārtraukt kongresa darbību. Par prezidenti kļuva viceprezidente [[Dina Boluarte]].<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.cnn.com/2022/12/07/americas/peru-president-castillo-congress-dissolves-intl/index.html | title=Peru's President impeached and arrested after he attempts to dissolve Congress | website=[[CNN]] | date=December 7, 2022 }}</ref> * COVID-19 pandēmija, 360 miljoni inficēto un 1 300 000 bojāgājušo šajā gadā. === 2023. gads === * [[1. janvāris]] — [[Horvātija|Horvātijā]] ieviesa [[eiro]], un tā kļuva par 20. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |title=Croatia set to join the euro area on 1 January 2023: Council adopts final required legal acts |url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2022/07/12/croatia-set-to-join-the-euro-area-on-1-january-2023-council-adopts-final-required-legal-acts/ |access-date=July 16, 2022 |website=European Council/Council of the European Union |date=July 12, 2022}}</ref> Šī bija pirmā monetārās savienības paplašināšanās kopš [[Lietuva]]s pievienošanās [[2015. gads|2015. gadā]]. Tāpat, Horvātija kļuva par [[Šengenas līgums|Šengenas zonas]] dalībvalsti. * [[8. janvāris]] — Bijušā Brazīlijas prezidenta [[Žairs Bolsonaru|Žaira Bolsonaru]] atbalstītāji iebruka Nacionālajā kongresā, Federālajā augstākajā tiesā un prezidenta pilī.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2023-01-08 |title=Bolsonaro supporters storm Brazilian Congress |language=en |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-latin-america-64204860 |access-date=2023-01-08}}</ref> * [[6. februāris]] — [[Turcija]]s dienvidrietumos un [[Sīrija|Sīrijā]] notika [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|divas zemestrīces]] (7-8 magnitūdas), nogalinot vairāk nekā {{sk|37500}} cilvēku un vairākus tūkstošus ievainojot.<ref>{{ziņu atsauce |title=Nedēļu pēc zemestrīces gruvešos Turcijā izglābta sieviete; upuru skaits pārsniedz 37 500 |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/nedelu-pec-zemestrices-gruvesos-turcija-izglabta-sieviete-upuru-skaits-parsniedz-37-500.d?id=55242116 |accessdate={{dat|2023|2|14||bez}} |agency=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] |date={{dat|2023|2|13||bez}}}}</ref> * [[28. februāris]] — [[Grieķija|Grieķijā]] notika vilcienu sadursme, kā rezultātā gāja bojā 43 cilvēki un 57 tika hospitalizēti. Tā ir uzskatāma par Grieķijā lielāko dzelzceļa katastrofu upuru skaita ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7722377/tragiskaja-vilcienu-sadursme-griekija-griekija-bojagajuso-skaits-pieaudzis-lidz-43-cilvekiem|title=Traģiskajā vilcienu sadursmē Grieķijā Grieķijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 43 cilvēkiem|website=Ārvalstīs|access-date=2023-03-02|date=2023-03-01|language=lv}}</ref> * [[10. marts]] — ''[[Silicon Valley Bank]]'', 16. lielākā banka ASV, bankrotēja, radot lielāko banku bankrotu kopš [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2008. gada finanšu krīzes]], kas ietekmēja uzņēmumus visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.03.2023-bankrote-liela-asv-banka-silicon-valley-bank.a500518/|title=Bankrotē liela ASV banka – «Silicon Valley Bank»|website=lsm.lv|access-date=2023-03-15|date=2023-03-13|language=lv}}</ref> * [[17. marts]] — [[Starptautiskā krimināltiesa]] izdeva [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju uz [[Krievija|Krievijas Federācija]]s teritoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-starptautiska-kriminaltiesa-izdevusi-putina-aresta-orderi-par-ukrainu-bernu-deportaciju.a501309/|title=Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-18|language=lv}}</ref> * [[19. marts]] — [[Šveice]]s investīciju banka ''[[UBS Group AG]]'' piekrita pirkt ''[[Credit Suisse]]'' par 3 miljardiem [[Šveices franks|Šveices franku]] (3,2 miljardiem ASV dolāru), veicot visu akciju darījumu ar Šveices valdības un Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestādes starpniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.03.2023-sveice-banka-ubs-parnems-grutibas-nonakuso-credit-suisse.a501512/|title=Šveicē banka «UBS» pārņems grūtībās nonākušo «Credit Suisse» |website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-20|language=lv}}</ref><ref>https://lsm.social.ebu.io/B4C681GI4URL</ref> * [[4. aprīlis]] — [[Somija]] kļuva par 31. [[NATO]] dalībvalsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2023-somija-otrdien-oficiali-klus-par-nato-dalibvalsti.a503508/|title=Somija otrdien oficiāli kļūs par NATO dalībvalsti|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-03|language=lv}}</ref> * [[15. aprīlis]] — slēdza pēdējās trīs [[Vācija]]s [[atomelektrostacija]]s. * [[5. maijs]] — [[Pasaules Veselības organizācija]] izsludināja, ka [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 pandēmija]] vairs nav starptautiska ārkārtas situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/557889-pasaules-veselibas-organizacija-pazino-ka-covid-19-pandemija-vairs-nav-starptautiska-arkartas-situacija|title=Pasaules Veselības organizācija paziņo, ka Covid-19 pandēmija vairs nav starptautiska ārkārtas situācija|access-date=05.04.2023|date=05.04.2023}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/05-05-2023-statement-on-the-fifteenth-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-emergency-committee-regarding-the-coronavirus-disease-(covid-19)-pandemic|title=Statement on the fifteenth meeting of the International Health Regulations (2005) Emergency Committee regarding the coronavirus disease (COVID-19) pandemic|website=www.who.int|access-date=2023-05-05|language=en}}</ref> * [[6. maijs]] — [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]] notika [[Apvienotās Karalistes karalis|Apvienotās Karalistes karaļa]] [[Čārlzs III Vindzors|Čārlza III]] oficiālā kronēšanas ceremonija. * [[2. jūnijs]] — Vilcienu sadursmē [[Orisa|Orisā]], [[Indija|Indijā]] bojā gāja vismaz 288 un ievainoti aptuveni 1000 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce |author1=Abinaya V |author2=Jatindra Dash |title=At least 207 dead, 900 injured in massive train crash in Odisha, India |url=https://www.reuters.com/world/india/least-30-dead-179-injured-train-collision-eastern-india-reports-2023-06-02/ |access-date=2 June 2023 |publisher=Reuters |date=2 June 2023}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Krievijas spēki [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]] uzspridzināja [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s ([[Kahovkas HES|Kahovkas hidroelektrostacijas]]) aizsprostu,<ref>{{Ziņu atsauce |date=6 June 2023 |title=Russia has blown up major Ukrainian dam, says Kyiv|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-65816109 |access-date=6 June 2023}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=6 June 2023 |title=Russia-Ukraine war live: evacuations under way near Kherson after destruction of dam prompts flooding|work=The Guardian|url=https://www.theguardian.com/world/live/2023/jun/06/russia-ukraine-war-live-dam-near-kherson-blown-up-by-russian-forces-ukrainian-military-says |access-date=6 June 2023}}</ref> izraisot plašu teritoriju applūšanu un cilvēku upurus. * [[14. jūnijs]] — zinātnieki no [[Kembridžas Universitāte]]s pirmo reizi radīja cilvēka embriju tikai no [[cilmes šūnas|cilmes šūnām]], neizmantojot [[spermatozoīds|spermatozoīdus]] un [[olšūna]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Synthetic human embryos created in groundbreaking advance |url=https://www.theguardian.com/science/2023/jun/14/synthetic-human-embryos-created-in-groundbreaking-advance|work=The Guardian|date=14 June 2023|access-date=14 June 2023|first=Hannah|last=Devlin}}</ref> * [[18. jūnijs]] — [[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija]]: Sākās starptautiska meklēšanas un glābšanas operācija, kad netālu no [[Titāniks|Titānika]] vraka pazuda zemūdens peldlīdzeklis, kurā atradās pieci cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/world-nation/story/2023-06-19/titanic-missing-submarine-tourist-tour-north-atlantic-wreck|title=Titanic tourist submersible carrying 5 disappears on trip to see wreck in North Atlantic|last=Petri|first=Alexandra E.|last2=Lin|first2=Summer|website=Los Angeles Times|access-date=2023-06-22|date=2023-06-19|language=en}}</ref> * [[23. jūnijs]] — [[Vāgnera grupa]]s vadītājs [[Jevgeņijs Prigožins]] uzsāka [[Vāgneriešu dumpis|bruņotu sacelšanos]] pret [[Krievija]]s varas iestādēm. * [[14. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] [[Aktieri|aktieru]] arodbiedrības [[SAG-AFTRA]] dalībnieki sāka streiku, pievienojoties [[Scenārists|scenāristiem]] Amerikas Scenāristu ģildes streikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-66205719|title=SAG strike: Actors join writers on Hollywood picket lines|website=bbc.com|access-date=2023-07-15|date=2023-07-14|language=en-UK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — [[2023. gada Grieķijas savvaļas ugunsgrēki]]: Augsto gaisa temperatūru un savvaļas ugunsgrēku dēļ, desmitiem tūkstošu tūristu tika evakuēti no [[Rodas sala]]s. Tā kļuva par lielāko cilvēku evakuāciju [[Grieķija]]s vēsturē.<ref>{{ziņu atsauce |date=2023-07-23 |title=Greece carries out its biggest ever evacuation as wildfires rage on Rhodes |work=The Guardian |url=https://www.theguardian.com/world/2023/jul/23/high-winds-expected-to-impede-fight-wildfires-in-rhodes |access-date=2023-07-23 |archive-date=July 23, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230723205457/https://www.theguardian.com/world/2023/jul/23/high-winds-expected-to-impede-fight-wildfires-in-rhodes }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2023-07-23 |title=Greece fires: Warning Rhodes fires could worsen as thousands flee homes and hotels |work=BBC News |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-66279520 |access-date=2023-07-23 |archive-date=July 23, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230723185635/https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-66279520 }}</ref> * [[26. jūlijs]] — [[Nigēra]]s prezidents [[Mohameds Bazums]] tika gāzts no amata militārā apvērsumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/nigeras-prezidents-gazts-militara-apversuma.d?id=55788636|title=Nigēras prezidents gāzts militārā apvērsumā |website=delfi.lv|access-date=2023-07-27|date=2023-07-27}}</ref> * [[9. augusts]] — Kampaņas mītiņā, [[Kito]] pilsētā, tika nogalināts [[Ekvadora]]s prezidenta amata kandidāts [[Fernando Viljavisenso]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-latin-america-66457472|title=Candidate in Ecuador's presidential election Fernando Villavicencio shot dead |website=bbc.com|access-date=2023-08-10|date=2023-08-10|language=en-UK}}</ref> * [[23. augusts]]: ** Lidmašīnas avārijā, [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] gāja bojā 7 pasažieri un 3 apkalpes locekļi. Tajā atradās arī Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" līderis [[Jevgeņijs Prigožins]], [[Dmitrijs Utkins]] un vēl 8 pasažieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rzn.info/news/2023/8/23/rogov-prigozhin-i-utkin-pogibli-274094.html|title=Рогов: Пригожин и Уткин погибли — Новости — город Рязань на городском сайте RZN.info|website=RZN.info|access-date=2023-08-23|date=2023-08-23|language=ru}}</ref> ** [[Indija]] veiksmīgi nosēdināja bezpilota izpētes robotu [[Chandrayaan-3]] uz [[Mēness]] virsmas, tādējādi kļūstot par pirmo valsti, kas sasniegusi [[Mēness Dienvidpols|Mēness Dienvidpolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2023-indija-klust-par-pirmo-valsti-kas-sasniegusi-meness-dienvidpolu.a521251/|title=Indija kļūst par pirmo valsti, kas sasniegusi Mēness Dienvidpolu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-24|language=lv}}</ref> * [[8. septembris]] — [[Maroka|Marokā]] notika zemestrīce, kurā gājuši bojā vairāk nekā 2900 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://northafricapost.com/71125-earthquake-hit-western-north-africa-including-morocco-southern-europe.html|title=Earthquake hit Western North Africa, including Morocco, & Southern Europe|website=northafricapost.com|access-date=2023-09-09|language=eng}}</ref> * [[19. septembris]] — [[Azerbaidžāna]] uzsāka militāro operāciju [[Arcahas Republika|Kalnu Karabahā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/55955698/azerbaidzana-sak-militaru-operaciju-kalnu-karabaha|title=Azerbaidžāna sāk militāru operāciju Kalnu Karabahā|website=delfi.lv|access-date=2023-09-19}}</ref> * [[7. oktobris]]: ** ''[[Hamās]]'' uz [[Izraēla]]s apdzīvotajām vietām no [[Gazas josla]]s izšāva tūkstošiem raķešu, nogalinot vismaz 100 un ievainojot vairāk nekā 900 cilvēku. Izraēla atbildēja ar aviācijas triecieniem Gazas joslā, nogalinot vismaz 198 cilvēkus, bet vairāk nekā 1600 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-izraelas-premjers-pavel-sakt-atbildes-karu-pec-palestiniesu-kaujinieku-rakesu-uzbrukumiem.a526861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Izraēlas premjers pavēl sākt «atbildes karu» pēc palestīniešu kaujinieku raķešu uzbrukumiem] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> Izraēla pirmo reizi kopš [[Salīdzināšanas dienas karš|1973. gada]] pieteica [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|karu]] ''Hamās'' un to sabiedroto organizācijām.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=October 9, 2023 |title=Israel shells south Lebanon after Palestinian militants crossed into Israel |url=http://www.naharnet.com/stories/en/300869 |access-date=2023-10-09 |website=Naharnet}}</ref><ref>[https://www.cbc.ca/news/world/israel-gaza-hamas-hezbollah-1.6990466 Israel formally declares war, approves 'significant' steps to retaliate for Hamas attack]</ref> ** [[Afganistāna]]s [[Herātas vijalets|Herātas vijaletā]] notika zemestrīces, kuru rezultātā bojā gāja vairāk kā 2000 cilvēku un ievainoti vairāk kā 9000 cilvēku. Zemestrīces grūdienus varēja just arī [[Irāna|Irānā]] un [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]]. Šis bija nāvējošākās zemestrīces Afganistānā kopš 1988. gada.<ref>[https://apnews.com/article/earthquake-herat-afghanistan-ba6f50c0cd0590f179756077f5f01393 Powerful earthquake and aftershocks kill dozens and injure many more in western Afghanistan]</ref> === 2024. gads === * [[19. janvāris]] — Japāna kļuva par piekto valsti, kurai uz [[Mēness]] virsmas izdevās mīksti nosēdināt nolaižamo aparātu [[SLIM]]; * [[7. marts]] — [[Zviedrija]] kļuva par [[NATO]] dalībvalsti. * [[22. marts]] — Krievijā notika [[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts koncertzālē "Crocus City Hall"]], kad vismaz pieci uzbrucēji sāka šaut pūlī un aizdedzināja ēku, nogalinot vismaz 144 cilvēkus un vairāk nekā 182 ievainojot. * [[1. aprīlis]] — [[Izraēla]] bombardēja [[Irāna]]s vēstniecību [[Damaska|Damaskā]], starp citiem nogalinot arī Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki", kas atbildīga par Irānas ārvalstu operācijām, ģenerāli [[Mohammads Reza Zahedi|Mohammadu Reza Zahedi]]. * [[5. aprīlis]] — [[Ekvadora]]s policija veica kratīšanu [[Meksika]]s vēstniecībā Kito, lai arestētu bijušo viceprezidentu Horhi Glasu, kuram Meksika bija piešķīrusi politisko patvērumu; šī rīcība bija Vīnes Konvencijas par diplomātiskajām attiecībām pārkāpums, un Meksika un Nikaragva pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Ekvadoru. * [[15. maijs]] — [[Slovākija]]s pilsētā [[Handlova|Handlovā]] pēc valdības sēdes tika sašauts [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] [[Roberts Fico]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120025502/sasauts-slovakijas-premjerministrs-fico|title=Sašauts Slovākijas premjerministrs Fico|website=www.delfi.lv|access-date=2024-05-15|language=lv}}</ref> * [[19. maijs]] — [[Irāna]]s ziemeļos avarēja helikopters, bojā gāja astoņi cilvēki, to skaitā Irānas prezidents [[Ebrāhīms Raisī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120027020/iranas-prezidenta-helikopters-iekluvis-negadijuma-meklesana-turpinas-nakti-plkst2342|title=Irānas prezidenta helikopters iekļuvis negadījumā; meklēšana turpinās naktī (plkst.23.42)|website=www.delfi.lv|access-date=2024-05-20|language=lv}}</ref> * [[24. maijs]] — zemes nogruvumā [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvinejā]] gāja bojā vairāk nekā 2000 cilvēku. * [[29. maijs]] — [[Dienvidāfrika]]s vispārējās vēlēšanās [[Āfrikas Nacionālais kongress|ĀNK]] parlamentā ieguva visvairāk balsu, bet pirmo neizdevās iegūt balsu vairākumu. * [[23. jūnijs]] — divos koordinētos uzbrukumos [[Dagestāna]]s pilsētās [[Mahačkala|Mahačkalā]] un [[Derbenta|Derbentā]] tika nogalināti 28 cilvēki. * [[26. jūnijs]] — [[Bolīvija|Bolīvijā]] notika valsts apvērsuma mēģinājums. * [[4. jūlijs]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajās Karalistes]] [[2024. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas|vispārējās vēlēšanas]] uzvarēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partija]], atgriežot partiju valdībā pirmo reizi 14 gadu laikā. * [[13. jūlijs]] — [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanas]]: notika atentāta mēģinājums pret [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu]] kandidātu [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]], kuru apšaudē vēlēšanu kampaņas mītiņā [[Pensilvānija|Pensilvānijas štata]] [[Batlera]]s pilsētā ievainoja ausī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2024-tramps-ievainots-ausi-apsaude-prieksvelesanu-mitina-noskaidrota-saveja-identitate.a561348/|title=Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā; noskaidrota šāvēja identitāte|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-15|language=lv}}</ref> * [[30. jūlijs]] — daudzviet [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] izcēlās nemieri pēc trīs meiteņu noduršanas [[Sautporta|Sautportā]], Anglijas ziemeļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/lielbritanija-nekartibu-apslapesana-iesaista-vel-6000-policistu-14321960|title=Lielbritānijā nekārtību apslāpēšanā iesaista vēl 6000 policistu|website=www.diena.lv|access-date=2024-08-22}}</ref> * [[31. jūlijs]] — [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]] uzbrukumā nogalināts palestīniešu teroristiskā grupējuma "[[Hamās]]" politiskais līderis [[Ismails Hanija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-teherana-gaisa-trieciena-nogalinats-hamas-politiskais-lideris-hanija.a563333/|title=Teherānā gaisa triecienā nogalināts «Hamās» politiskais līderis Hanija|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-05|language=lv}}</ref> * [[16. oktobris]] — [[Gazas josla]]s [[Rafaha|Rafahā]] Izraēlas spēki nogalināja ''[[Hamās]]'' vadītāju [[Jahja Sinvars|Jahju Sinvaru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.10.2024-izraela-gazas-josla-likvidets-hamas-vadonis-jahja-sinvars.a572961/|title=Izraēla: Gazas joslā likvidēts «Hamās» vadonis Jahja Sinvars|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-26|language=lv}}</ref> * [[27. oktobris]] — [[Japāna]]s parlamenta vēlēšanās valdošā Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu parlamentā, taču joprojām ieguva visvairāk vietu; konstitucionāli demokrātiskā partija guva savu labāko rezultātu partijas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnbc.com/2024/10/27/japan-election-liberal-democratic-party-to-fall-short-of-majority.html|title=Japan's Liberal Democratic Party to lose parliamentary majority in snap election, exit polls show|last=Jie|first=Lim Hui|website=CNBC|access-date=2024-10-27|date=2024-10-27|language=en}}</ref> * [[5. novembris]] — [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanās]] uzvarēja [[Donalds Tramps]]. * [[21. novembris]] — [[Starptautiskā Krimināltiesa]] izdeva aresta orderus Izraēlas premjerministram [[Benjamins Netanjahu|Benjaminam Netanjahu]], bijušajam Izraēlas aizsardzības ministram Joavam Galantam un [[Hamās]] militārajam līderim Muhamedam Deifam saistībā ar apsūdzībām kara noziegumos, kas pastrādāti Izraēlas un Hamas kara laikā. * [[3. decembris]] — [[Dienvidkoreja]]s prezidents [[Sokjols Juns]] valstī izsludināja [[Karastāvoklis|karastāvokli]], pamatojoties uz [[Opozīcija (politika)|opozīcijas]] centieniem veikt "pretvalstiskas aktivitātes" un paralizēt parlamenta darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/631781-dienvidkoreja-peksni-izsludinats-arkartas-stavoklis-prezidents-skaidro-ka-jaaizstav-valsts-no-komunistu-spekiem|title=Dienvidkorejā pēkšņi izsludināts ārkārtas stāvoklis - prezidents skaidro, ka jāaizstāv valsts no "komunistu spēkiem"|website=https://jauns.lv|access-date=2024-12-07|date=2024-12-03|language=lv}}</ref> * [[6. decembris]] — [[Rumānija]]s augstākā tiesa anulēja prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātus; lēmums balstīts uz Rumānijas izlūkdienestu savākto informāciju, kas liecināja, ka [[Krievija]] ietekmējusi prezidenta vēlēšanu iznākumu, sociālo mediju platformās popularizējot politiķi [[Kolins Džordžesks|Kolinu Džordžesku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/rumanijas-augstaka-tiesa-anule-prezidenta-velesanas-viss-process-jasak-no-jauna/|title=Rumānijas augstākā tiesa anulē prezidenta vēlēšanas; viss process jāsāk no jauna|website=tv3.lv|access-date=2024-12-07|date=2024-12-06|language=lv}}</ref> * [[8. decembris]] — gāzts [[Bašārs Asads|Bašāra Asada]] [[Baas Sīrija|režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]],<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/syrian-president-bashar-al-assad-has-left-damascus-an-unknown-destination-say-2024-12-08/ |title=Syrian President Bashar al-Assad has left Damascus to an unknown destination, say two senior army officers |date=8 December 2024 |website=[[Reuters]] |location=Amman |first=Suleiman |last=Al-Khalidi |editor=Michael Perry}}</ref> izveidota [[Sīrijas pārejas valdība]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:21. gadsimts]] kv7vk3xlj943tjzqhim7twa1nm6dccd 0 145683 4290019 4280605 2025-06-06T12:24:34Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: zemūdens peldlīdzekļa "Titan" pazušana → Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija using [[Project:AWB|AWB]] 4290019 wikitext text/x-wiki {{Gads|2023}} {{Cita nozīme|2023. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2023. gads Latvijā}} {{Gada citi notikumi|2023}} {{Gads citos kalendāros|2023}} '''2023. gads''' ({{Rom sk gadam|2023}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. Tas bija mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 23. gads, kā arī 3. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. Gada laikā [[COVID-19 pandēmija]]s smaguma pakāpe mazinājās, un maijā [[Pasaules Veselības organizācija|PVO]] izbeidza globālās ārkārtas situācijas statusu. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā un daļas teritorijas okupācija]]. Turpinājās [[Mjanmas pilsoņu karš]], un vairākās Āfrikas valstīs notika apvērsumi, bruņoti konflikti un politiskās krīzes. Oktobrī saasinājās [[Izraēla]]s un [[Palestīna]]s konflikts, kad paramilitārā organizācija ''[[Hamās]]'' uzsāka [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|karu]] pret [[Izraēla|Izraēlu]]. Septembrī [[Azerbaidžāna]] ieņēma [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahu]], un vairāk nekā {{sk|100000}} armēņu bija jādodas bēgļu gaitās. Februārī [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|vairākās spēcīgās zemestrīcēs Turcijā un Sīrijā]] bojā gāja vismaz {{sk|52000}} cilvēku. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Zviedrija]], nomainot [[Čehija|Čehiju]]. ** par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]] kļuva [[Elefsina]] (Grieķija), [[Timišoara]] (Rumānija) un [[Vesprēma]] (Ungārija). ** [[Horvātija|Horvātijā]] ieviesa [[eiro]], tai kļūstot par 20. [[Eirozona]]s dalībvalsti;<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |title=Croatia set to join the euro area on 1 January 2023: Council adopts final required legal acts |url=https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2022/07/12/croatia-set-to-join-the-euro-area-on-1-january-2023-council-adopts-final-required-legal-acts/ |access-date=July 16, 2022 |website=European Council/Council of the European Union |date=July 12, 2022}}</ref> Horvātija kļuva par [[Šengenas līgums|Šengenas zonas]] dalībvalsti. ** [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] kļuva par [[Brazīlijas prezidenti|Brazīlijas prezidentu]] pēc tam, kad vēlēšanu otrajā kārtā {{dat|2022|10|30||bez}} uzvarēja iepriekšējo prezidentu [[Žairs Bolsonaru|Žairu Bolsonaru]]. ** [[Uzbekistāna]] pabeidza pāreju no [[kirilica]]s uz [[latīņu raksts|latīņu alfabēta]] izmantošanu.<ref>[https://www.rferl.org/a/uzbekistan-aims-for-full-transition-to-latin-based-alphabet-by-2023/31099723.html Uzbekistan Aims For Full Transition To Latin-Based Alphabet By 2023], February 12, 2021 12:54 GMT, RadioFreeEurope</ref> * [[5. janvāris]] — [[Svētā Pētera laukums|Svētā Pētera laukumā]] [[Vatikāns|Vatikānā]] notika [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] bēres.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-12-31 |title=Pope Francis to lead funeral for Benedict XVI, a first in modern history |url=https://www.france24.com/en/europe/20221231-pope-francis-to-lead-funeral-for-benedict-xvi-a-first-in-modern-history |access-date=2022-12-31 |website=France 24 |language=en}}</ref> * [[8. janvāris]]: ** [[COVID-19 pandēmija]]: [[Ķīna]] atvēra savas robežas ārvalstniekiem, tādā veidā pārtraucot ceļošanas ierobežojumus, ko ieviesa 2020. gada martā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=8 January 2023 |title=China reopens borders as lunar new year travel kicks off amid Covid surge |url=https://www.theguardian.com/world/2023/jan/08/china-drops-quarantine-for-visitors-as-lunar-new-year-travel-kicks-off-amid-covid-surge |access-date=8 January 2023 |website=The Guardian |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=8 January 2023 |title=Zero-Covid over, Chinese travellers swing into overseas holiday mode |url=https://www.scmp.com/news/china/politics/article/3206017/zero-covid-over-chinese-travellers-swing-overseas-holiday-mode |access-date=8 January 2023 |website=South China Morning Post |language=en}}</ref> ** bijušā Brazīlijas prezidenta [[Žairs Bolsonaru|Žaira Bolsonaru]] atbalstītāji iebruka Nacionālajā kongresā, Federālajā augstākajā tiesā un prezidenta pilī.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2023-01-08 |title=Bolsonaro supporters storm Brazilian Congress |language=en |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-latin-america-64204860 |access-date=2023-01-08}}</ref> *no [[10. janvāris|10. janvāra]] līdz [[17. janvāris|17. janvārim]] — [[Aukstuma vilnis|aukstuma vilnī]] [[Afganistāna|Afganistānā]] gāja bojā 166 cilvēki un {{sk|80000}} mājlopi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/aukstuma-vilna-del-sala-afganistana-nosalusi-166-cilveki/|title=Aukstuma viļņa dēļ salā Afganistānā nosaluši 166 cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2023-11-14|date=2023-01-28|language=lv}}</ref> * [[15. janvāris]] — aviokatastrofā [[Nepāla|Nepālā]] gāja bojā 72 cilvēki, kad nolaišanās laikā ''[[Yeti Airlines]]'' lidaparāts strauji zaudēja augstumu un iegāzās aizā tikai dažu kilometru attālumā no lidostas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aviokatastrofa-nepala-vismaz-68-bojagajusie.a491682/|title=Aviokatastrofā Nepālā vismaz 68 bojāgājušie|website=www.lsm.lv|access-date=2023-11-14|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-64280480|title=Nepal crash: Dozens killed as plane crashes near Pokhara airport|work=BBC News|access-date=2023-11-14|date=2023-01-15|language=en}}</ref> * [[16. janvāris]] — [[Tigrajas karš]]: saskaņā ar Āfrikas Savienības atbalstīto miera līgumu starp [[Etiopija]]s valdību un [[Tigrejas Tautas atbrīvošanas fronte|Tigrejas Tautas atbrīvošanas fronti]] no Tigrejas reģiona atkāpās [[Amhara]]s īpašie spēki. * [[18. janvāris]] — [[Ukraina|Ukrainā]] helikoptera avārijā [[Brovari]] netālu no Kijivas gāja bojā 14 cilvēki, tostarp Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]]. * [[21. janvāris]]: ** [[Burkinafaso]] pieprasīja, lai [[Francija]]s bruņotie spēki atkāpjas no tās teritorijas pēc tam, kad tika apturēts militārais nolīgums, kas ļāva Francijas karaspēkam uzturēties valstī. ** Tigrajas karš: [[Eritreja]]s spēki atkāpās no Širas un citām lielākajām pilsētām Etiopijas [[Tigreja]]s reģionā. * [[25. janvāris]] — par [[Jaunzēlande]]s premjerministru kļuva [[Kriss Hipkinss]], nomainot [[Džasinda Ārdērna|Džasindu Ārdērnu]]. * [[27. janvāris]] — [[Izraēla|Izraēlā]] sākas plaši nemieri pēc Izraēlas militārā reida [[Dženīna|Dženīnā]], kurā bija nogalināti deviņi palestīnieši; pēc tam Izraēlas apdzīvotajās teritorijās tika palaisti aizdedzinoši gaisa baloni; Izraēla atbildēja ar mērķtiecīgiem gaisa triecieniem; vēlāk tajā pašā dienā Neves Jākova sinagogā teroristu uzbrukumā tika nogalināti septiņi ebreju civiliedzīvotāji. * no [[27. janvāris|27. janvāra]] līdz [[28. janvāris|28. janvārim]] — [[Čehijas prezidents|Čehijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārta uzvarēja [[Petrs Pavels]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/par-cehijas-prezidentu-ievelets-atvalinatais-generalis-petrs-pavels.a493798/|title=Par Čehijas prezidentu ievēlēts atvaļinātais ģenerālis Petrs Pavels|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-30|language=lv}}</ref> === Februāris === * [[1. februāris]] — finanšu krīzes apstākļos [[Libāna]]s centrālā banka devalvēja [[Libānas mārciņa|Libānas mārciņu]] par 90 %. * [[3. februāris]] — ASV paziņoja, ka izseko iespējamos Ķīnas spiegošanas balonus virs Amerikas, no kuriem viens dreifēja no Jukonas uz Dienvidkarolīnu, bet nākamajā dienā tika notriekts, un otrs balons lidoja virs Kolumbijas un Brazīlijas; šim notikumam sekoja turpmāki liela augstuma objektu atklāšanas un notriekšanas gadījumi citviet. * [[6. februāris]] — [[Turcija]]s dienvidrietumos un [[Sīrija|Sīrijā]] notika 7,8 un 7,7 magnitūdu stipras [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce|divas zemestrīces]]; bojā gāja vairāk nekā {{sk|59000}} cilvēku un vairāk nekā 121 tūkstotis ievainoti. * [[13. februāris]] — [[Bangladeša]]s prezidenta vēlēšanām, kas bija paredzētas 19. februārī, bija izvirzīts vienīgais kandidāts — [[Mohameds Šahabudins]], tādēļ viņu apstiprināja kā oficiāli ievēlētu. * [[14. februāris]] — [[Eiropas Parlaments]] apstiprināja aizliegumu no 2035. gada Eiropas Savienībā pārdot jaunus benzīna un dīzeļdegvielas transportlīdzekļus, atsaucoties uz nepieciešamību cīnīties pret klimata pārmaiņām Eiropā un veicināt elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu. * [[15. februāris]] — [[Kazahstāna]]s bijušajam prezidentam [[Nursultans Nazarbajevs|Nursultanam Nazarbajevam]] atņēma visas privilēģijas un tautas līdera statusu ("Jelbasi"). * [[16. februāris]] — par [[Moldova]]s premjerministru kļuva [[Dorins Rečans]], nomainot [[Natalija Gavrilica|Nataliju Gavrilicu]]. * [[21. februāris]] — [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija pārtrauc dalību līgumā ar ASV par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu. * [[25. februāris]] — [[Nigērija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Bola Tinubu]]. * [[28. februāris]] — [[Grieķija|Grieķijā]] vilcienu sadursmē gāja bojā 57 cilvēki un daudzi tika ievainoti; tā ir uzskatāma par Grieķijā lielāko dzelzceļa katastrofu upuru skaita ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7722377/tragiskaja-vilcienu-sadursme-griekija-griekija-bojagajuso-skaits-pieaudzis-lidz-43-cilvekiem|title=Traģiskajā vilcienu sadursmē Grieķijā Grieķijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 43 cilvēkiem|website=Ārvalstīs|access-date=2023-03-02|date=2023-03-01|language=lv}}</ref> === Marts === * [[2. marts]] — [[Vjetnama]]s parlaments par valsts prezidentu ievēlēja [[Vo Vans Thiongs|Vo Vanu Thiongu]]. * [[5. marts]] — [[Rīgikogu|Igaunijas parlamenta]] vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Igaunijas Reformu partija|Reformu partija]]. * no [[6. marts|6. marta]] līdz [[10. marts|10. martam]] — [[Gruzija]]s galvaspilsētā [[Tbilisi]] notika [[2023. gada marta Gruzijas protesti|protesti pret "Ārvalstu aģentu" likumu]], protestu rezultātā likuma pieņemšanu apturēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://klik.tvnet.lv/7728707/arvalstu-agentu-likums-grava-pilsonisko-sabiedribu-krievija-gruzija-cinas-preti|title="Ārvalstu aģentu" likums grāva pilsonisko sabiedrību Krievijā. Gruzija cīnās pretī|website=klik.tvnet.lv|access-date=2023-03-15|date=2023-03-13|language=lv}}</ref> * [[10. marts]]: ** [[Ķīnas Tautas kongress]] vienbalsīgi pārvēlēja [[Sji Dzjiņpins|Sji Dzjiņpinu]] par Ķīnas Tautas Republikas prezidentu bezprecedenta trešajam termiņam. ** [[Irāna]] un [[Saūda Arābija]] vienojas atjaunot 2016. gadā pārtrauktās diplomātiskās attiecības sarunās ar Ķīnas starpniecību. ** bankrotēja ASV 16. lielākā banka ''[[Silicon Valley Bank]]'', radot lielāko banku bankrotu kopš [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2008. gada finanšu krīzes]], ietekmējot uzņēmumus visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.03.2023-bankrote-liela-asv-banka-silicon-valley-bank.a500518/|title=Bankrotē liela ASV banka – «Silicon Valley Bank»|website=lsm.lv|access-date=2023-03-15|date=2023-03-13|language=lv}}</ref> * [[11. marts]] — par Ķīnas Tautas Republikas premjerministru kļuva [[Li Cjans]], nomainot [[Li Kecjans|Li Kecjanu]]. * [[16. marts]] — [[Moldova]]s parlaments apstiprināja likumprojektu par jēdziena "[[moldāvu valoda]]" aizstāšanu ar "[[rumāņu valoda]]" visos oficiālajos dokumentos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/moldovas-parlaments-apstiprina-valsts-valodas-nosaukuma-mainu-no-moldavu-uz-rumanu.d?id=55344960|title=Moldovas parlaments apstiprina valsts valodas nosaukuma maiņu no 'moldāvu' uz 'rumāņu'|website=www.delfi.lv|access-date=2023-03-17|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/moldovas-parlaments-atbalsta-jedziena-rumanu-valoda-ieviesanu-visos-oficialajos-dokumentos.a499053/|title=Moldovas parlaments atbalsta jēdziena «rumāņu valoda» ieviešanu visos oficiālajos dokumentos|website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-03|language=lv}}</ref> * [[17. marts]] — [[Starptautiskā krimināltiesa]] izdeva [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] aresta orderi par [[Ukraina]]s bērnu deportāciju uz [[Krievija]]s teritoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-starptautiska-kriminaltiesa-izdevusi-putina-aresta-orderi-par-ukrainu-bernu-deportaciju.a501309/|title=Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-18|language=lv}}</ref> * [[19. marts]] — [[Šveice]]s investīciju banka ''[[UBS (uzņēmums)|UBS Group]]'' piekrita pirkt ''[[Credit Suisse]]'' par 3 miljardiem [[Šveices franks|Šveices franku]] (3,2 miljardiem ASV dolāru), veicot visu akciju darījumu ar Šveices valdības un Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestādes starpniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/20.03.2023-sveice-banka-ubs-parnems-grutibas-nonakuso-credit-suisse.a501512/|title=Šveicē banka «UBS» pārņems grūtībās nonākušo «Credit Suisse» |website=www.lsm.lv|access-date=2023-03-20|language=lv}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Šveices bankas "Credit Suisse" sabrukums: sekas un neatbildētie jautājumi |url=https://lsm.social.ebu.io/B4C681GI4URL |accessdate={{dat|2023|7|28||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|3|2||bez}}}}</ref> * [[25. marts]] — Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka ar Baltkrievijas prezidentu [[Aļaksandrs Lukašenka|Aleksandru Lukašenko]] ir noslēgta vienošanās par [[Taktiskie kodolieroči|taktisko kodolieroču]] izvietošanu [[Baltkrievija]]s teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2023-putins-pazino-par-krievijas-taktisko-kodolierocu-izvietosanu-baltkrievija.a502379/|title=Putins paziņo par Krievijas taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-15|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — [[Eduskunta|Somijas parlamenta]] vēlēšanās visvairāk balsu saņēma [[Peteri Orpo]] vadītā centriski labējā [[Nacionālās koalīcijas partija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2023-somijas-parlamenta-velesanas-uzvar-konservativie-premjere-marina-zaudes-amatu.a503412/|title=Somijas parlamenta vēlēšanās uzvar konservatīvie, premjere Marina zaudēs amatu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-15|language=lv}}</ref> * [[4. aprīlis]] — [[Somija]] kļuva par 31. [[NATO]] dalībvalsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2023-somija-otrdien-oficiali-klus-par-nato-dalibvalsti.a503508/|title=Somija otrdien oficiāli kļūs par NATO dalībvalsti|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-03|language=lv}}</ref> * [[14. aprīlis]]: ** palaista [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s zonde ''[[Jupiter Icy Moons Explorer|JUICE]]'' Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai. ** Ķīnas eksperimentālajā [[tokamaks|tokamakā]] ''EAST'' sasniegta plazmas stabila noturēšana rekordilgas 403 sekundes. * [[15. aprīlis]]: ** [[Vācija|Vācijā]] slēdza pēdējās trīs [[atomelektrostacija]]s; ** [[Sudāna|Sudānā]] sākās kaujas starp Sudānas bruņotajiem spēkiem un paramilitārajiem Ātrās reaģēšanas spēkiem, tie ieņēma [[Hartuma]]s starptautisko lidostu un prezidenta pili Hartumā. * [[19. aprīlis]] — [[Jemena]]s galvaspilsētā [[Sana|Sanā]], labdarības pasākuma laikā izceļoties drūzmai, gāja bojā vismaz 85 cilvēki un vairāk nekā 320 tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/druzma-jemenas-galvaspilseta-85-bojagajusie|title=Brīdi pirms ramadāna noslēgšanās drūzmā Jemenas galvaspilsētā 85 bojāgājušie|website=LA.LV|access-date=2023-04-22|language=lv}}</ref> * [[20. aprīlis]] — pirmo reizi palaista visu laiku lielākā raķete ''[[SpaceX Starship]]'', kas eksplodēja 4 minūtes pēc pacelšanās.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2023-04-20 |title=Musk's SpaceX big rocket explodes on test flight |url=https://www.bbc.com/news/science-environment-65334810 |access-date=2023-04-20 |website=BBC News |language=en}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — tika slēgta ASV banka ''[[First Republic Bank]]'', to izsolē par 10,7 miljardiem ASV dolāru iegādājās ''[[JPMorgan Chase]]''. * [[5. maijs]] — [[Pasaules Veselības organizācija]] izsludināja, ka [[COVID-19 pandēmija]] vairs nav starptautiska ārkārtas situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/557889-pasaules-veselibas-organizacija-pazino-ka-covid-19-pandemija-vairs-nav-starptautiska-arkartas-situacija|title=Pasaules Veselības organizācija paziņo, ka Covid-19 pandēmija vairs nav starptautiska ārkārtas situācija|access-date=05.04.2023|date=05.04.2023}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/05-05-2023-statement-on-the-fifteenth-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-emergency-committee-regarding-the-coronavirus-disease-(covid-19)-pandemic|title=Statement on the fifteenth meeting of the International Health Regulations (2005) Emergency Committee regarding the coronavirus disease (COVID-19) pandemic|website=www.who.int|access-date=2023-05-05|language=en}}</ref> * [[6. maijs]] — [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]] notika [[Apvienotās Karalistes karalis|Apvienotās Karalistes karaļa]] [[Čārlzs III Vindzors|Čārlza III]] kronēšanas ceremonija. * no [[9. maijs|9. maija]] līdz [[13. maijs|13. maijam]] — [[Liverpūle|Liverpūlē]] notika [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] ar dziesmu ''[[Tattoo]]''. * [[22. maijs]] — Krievijas Belgorodas apgabalā [[Krievu brīvprātīgo korpuss]] un [[Leģions "Krievijas Brīvība"]] uzsāka [[kaujas Belgorodas apgabalā (2023)|kaujas operāciju]] pret Krievija bruņotajiem spēkiem; nākamajā dienā kaujinieki atkāpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/belgorodas-apgabala-ielauzusies-diversanti-sola-atbrivot-krieviju.d?id=55551384|title=Belgorodas apgabalā ielauzušies diversanti, sola atbrīvot Krieviju|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-05-22|date=2023-05-22|language=lv}}</ref> * no [[12. maijs|12. maija]] līdz [[28. maijs|28. maijam]] — [[Somija|Somijā]] un [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]]. * no [[27. maijs|27. maija]] līdz 28. maijam — notika [[Sadursmes starp Taliban un Irānu (2023)|sadursmes starp ''Taliban'' un Irānu]], 3 talibi gāja bojā; vēlāk puses atrisināja situāciju. * [[28. maijs]] — [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|Turcijas prezidenta]] vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]], otrajā vēlēšanu kārtā iegūstot 52,14% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/turcijas-prezidenta-velesanas-uzvarejis-erdogans-14299959|title=Turcijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Erdogans|website=www.diena.lv|access-date=2023-06-06}}</ref> * [[30. maijs]] — [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]: [[Krievija]]s galvaspilsētai [[Maskava]]i tika veikts [[Dronu uzbrukums Maskavai 2023. gada 30. maijā|bezpilota lidaparātu uzbrukums]]. * [[31. maijs]] — par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]] [[2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|ievēlēja]] ārlietu ministru [[Edgars Rinkēvičs|Edgaru Rinkēviču]]. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — vilcienu sadursmē [[Indija]]s [[Orisa|Orisas štatā]] bojā gāja vismaz 296 un ievainoti vairāk nekā 1200 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce |author1=Abinaya V |author2=Jatindra Dash |title=At least 207 dead, 900 injured in massive train crash in Odisha, India |url=https://www.reuters.com/world/india/least-30-dead-179-injured-train-collision-eastern-india-reports-2023-06-02/ |access-date=2 June 2023 |publisher=Reuters |date=2 June 2023}}</ref> * [[6. jūnijs]] — [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]: Krievijas spēki [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]] uzspridzināja [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s ([[Kahovkas HES|Kahovkas hidroelektrostacijas]]) aizsprostu,<ref>{{Ziņu atsauce |date=6 June 2023 |title=Russia has blown up major Ukrainian dam, says Kyiv|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-65816109 |access-date=6 June 2023}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=6 June 2023 |title=Russia-Ukraine war live: evacuations under way near Kherson after destruction of dam prompts flooding|work=The Guardian|url=https://www.theguardian.com/world/live/2023/jun/06/russia-ukraine-war-live-dam-near-kherson-blown-up-by-russian-forces-ukrainian-military-says |access-date=6 June 2023}}</ref> izraisot plašu teritoriju applūšanu un cilvēku upurus. * [[14. jūnijs]] — [[Kembridžas Universitāte]]s zinātnieki pirmo reizi radīja cilvēka embriju tikai no [[cilmes šūnas|cilmes šūnām]], neizmantojot [[spermatozoīds|spermatozoīdus]] un [[olšūna]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Synthetic human embryos created in groundbreaking advance |url=https://www.theguardian.com/science/2023/jun/14/synthetic-human-embryos-created-in-groundbreaking-advance|work=The Guardian|date=14 June 2023|access-date=14 June 2023|first=Hannah|last=Devlin}}</ref> * [[18. jūnijs]] — [[zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija]]: sākās starptautiska meklēšanas un glābšanas operācija, kad netālu no kuģa "[[Titāniks]]" vraka pazuda zemūdens peldlīdzeklis, kurā atradās pieci cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/world-nation/story/2023-06-19/titanic-missing-submarine-tourist-tour-north-atlantic-wreck|title=Titanic tourist submersible carrying 5 disappears on trip to see wreck in North Atlantic|last=Petri|first=Alexandra E.|last2=Lin|first2=Summer|website=Los Angeles Times|access-date=2023-06-22|date=2023-06-19|language=en}}</ref> * [[20. jūnijs]] — par [[Somija]]s premjerministru kļuva [[Peteri Orpo]], nomainot [[Sanna Marina|Sannu Marinu]]. * [[23. jūnijs]] — [[Vāgnera grupa]]s vadītājs [[Jevgeņijs Prigožins]] uzsāka [[Vāgneriešu dumpis|bruņotu sacelšanos]] pret [[Krievija]]s varas iestādēm, kas noslēdzās 24. jūnijā ar vienošanos par tās pārtraukšanu. * [[26. jūnijs]] — par [[Grieķija]]s premjerministru kļuva [[Kirjaks Micotakis]], nomainot [[Joannis Sarms|Joanni Sarmu]]. * [[27. jūnijs]] — [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]: [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] raķešu [[Raķešu uzbrukums Kramatorskai (2023)|uzbrukumā Kramatorskai]] tika nogalināti 12 un ievainoti 65 civiliedzīvotāji. * [[30. jūnijs]] — [[Brazīlija]]s Augstākā vēlēšanu tiesa bloķēja bijušā valsts prezidenta [[Žairs Bolsonaru|Žaira Bolsonaru]] iespēju pretendēt uz amatu līdz 2030. gadam, jo viņš mēģināja apdraudēt 2022. gada Brazīlijas vispārējās vēlēšanas, nepamatoti apgalvojot par vēlētāju krāpšanu, un ļaunprātīgi izmantoja savas pilnvaras, izmantojot valdības saziņas kanālus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/brazil-judges-vote-to-bar-bolsonaro-from-office-for-8-years/a-66084986|title=Brazil: Judges vote to bar Bolsonaro from office for 8 years|website=dw.com|access-date=2023-07-03|date=2023-06-30|language=en-UK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Spānija]], nomainot [[Zviedrija|Zviedriju]]. * [[3. jūlijs]] — [[Iebrukums Dženinā (2023. gada jūlijs)|iebrukums Dženinā]]: atbildot uz teroristu uzbrukumiem, [[Izraēla]]s bruņotie spēki veica lielāko reidu [[Rietumkrasts|Rietumkrastā]] kopš 2005. gada, iebrūkot Dženinas nometnē; bojā gāja 14 cilvēki un vairāk nekā 100 ievainoti. * [[11. jūlijs|11.]] un [[12. jūlijs]] — [[Viļņa|Viļņā]], [[Lietuva|Lietuvā]] notika [[2023. gada NATO samits]]. * [[14. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Aktieris|aktieru]] arodbiedrības [[SAG-AFTRA]] dalībnieki sāka [[2023. gada Holivudas streiks|streiku]], pievienojoties [[Scenārists|scenāristiem]] Amerikas Scenāristu ģildes streikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-66205719|title=SAG strike: Actors join writers on Hollywood picket lines|website=bbc.com|access-date=2023-07-15|date=2023-07-14|language=en-UK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — [[Grieķija|Grieķijā]] augstās gaisa temperatūras un savvaļas ugunsgrēku dēļ no [[Roda|Rodas salas]] evakuēja desmitiem tūkstošu tūristu; tā kļuva par lielāko cilvēku evakuāciju Grieķijas vēsturē.<ref>{{ziņu atsauce |date=2023-07-23 |title=Greece carries out its biggest ever evacuation as wildfires rage on Rhodes |work=The Guardian |url=https://www.theguardian.com/world/2023/jul/23/high-winds-expected-to-impede-fight-wildfires-in-rhodes |access-date=2023-07-23 |archive-date=July 23, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230723205457/https://www.theguardian.com/world/2023/jul/23/high-winds-expected-to-impede-fight-wildfires-in-rhodes }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2023-07-23 |title=Greece fires: Warning Rhodes fires could worsen as thousands flee homes and hotels |work=BBC News |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-66279520 |access-date=2023-07-23 |archive-date=July 23, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230723185635/https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-66279520 }}</ref> * [[26. jūlijs]] — [[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|militārais apvērsums Nigērā]]: varu valstī pārņēma militārā hunta, kas gāza prezidentu [[Mohameds Bazums|Mohamedu Bazumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/nigeras-prezidents-gazts-militara-apversuma.d?id=55788636|title=Nigēras prezidents gāzts militārā apvērsumā |website=delfi.lv|access-date=2023-07-27|date=2023-07-27}}</ref> === Augusts === * [[6. augusts]] — nobraucot no sliedēm vilcienam [[Sinda|Sindā]], [[Pakistāna|Pakistānā]], bojā gāja 30 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2023/08/06/asia/pakistan-train-derails-intl/index.html|title=At least 30 killed, 67 injured after train derails in Pakistan |website=edition.cnn.com|access-date=2023-08-10|date=2023-08-06|language=en}}</ref> * [[9. augusts]] — kampaņas mītiņā [[Kito]] tika nogalināts [[Ekvadora]]s prezidenta amata kandidāts [[Fernando Viljavisenso]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-latin-america-66457472|title=Candidate in Ecuador's presidential election Fernando Villavicencio shot dead |website=bbc.com|access-date=2023-08-10|date=2023-08-10|language=en-UK}}</ref> * [[19. augusts]] — [[Krievija]]s Mēness nolaižamais aparāts ''[[Luna-25]]'' nekontrolēti ietriecās Mēness virsmā. * [[23. augusts]]: ** [[Krievija|Krievijā]] lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] gāja bojā 7 pasažieri un 3 apkalpes locekļi, to skaitā algotņu grupējuma "[[Vāgnera grupa|Vagner]]" līderi [[Jevgeņijs Prigožins]] un [[Dmitrijs Utkins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rzn.info/news/2023/8/23/rogov-prigozhin-i-utkin-pogibli-274094.html|title=Рогов: Пригожин и Уткин погибли — Новости — город Рязань на городском сайте RZN.info|website=RZN.info|access-date=2023-08-23|date=2023-08-23|language=ru}}</ref> ** ''[[Chandrayaan-3]]'': uz [[Mēness]] virsmas veiksmīgi nosēdās [[Indija]]s nolaižamais aparāts ''Vikram'', tādējādi Indija kļuva par pirmo valsti, kas sasniegusi [[Mēness Dienvidpols|Mēness Dienvidpolu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2023-indija-klust-par-pirmo-valsti-kas-sasniegusi-meness-dienvidpolu.a521251/|title=Indija kļūst par pirmo valsti, kas sasniegusi Mēness Dienvidpolu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-24|language=lv}}</ref> * [[30. augusts]] — pēc [[Gabona]]s prezidenta vēlēšanu, kurās atkārtoti uzvarēja [[Ali Bongo]], rezultātu paziņošanas militārpersonas veica valsts apvērsumu un izveidoja Pārejas un institūciju atjaunošanas komiteju, tādējādi izbeidzot Bongo ģimenes 56 gadu ilgu valdīšanu. === Septembris === * [[8. septembris]] — [[Maroka|Marokā]] 6,9 magnitūdu stiprā zemestrīcē gāja bojā vairāk nekā 2900 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://northafricapost.com/71125-earthquake-hit-western-north-africa-including-morocco-southern-europe.html|title=Earthquake hit Western North Africa, including Morocco, & Southern Europe|website=northafricapost.com|access-date=2023-09-09|language=en}}</ref> * [[14. septembris]] — [[Eiropas Centrālā banka]] paaugstināja [[eirozona]]s procentu likmes līdz visu laiku augstākajam līmenim — 4 %, ņemot vērā notiekošo inflācijas spiedienu visā kontinentā. * [[19. septembris]] — [[Azerbaidžāna]] uzsāka militāro operāciju [[Arcahas Republika|Kalnu Karabahā]], kas beidzās ar Azerbaidžānas spēku uzvaru un vairāk nekā 100 tūkstošu armēņu bēgšanu no Kalnu Karabahas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/55955698/azerbaidzana-sak-militaru-operaciju-kalnu-karabaha|title=Azerbaidžāna sāk militāru operāciju Kalnu Karabahā|website=delfi.lv|access-date=2023-09-19}}</ref> * [[20. septembris]] — arheologi [[Zambija|Zambijā]] atklāja senākās zināmās koka būves paliekas, kuru vecums ir vismaz {{sk|476000}} gadi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/577643-austrumafrika-atklatas-vissenakas-koka-buves-paliekas|title=Austrumāfrikā atklātas vissenākās koka būves paliekas|website=Jauns.lv|access-date=2023-11-14|language=lv}}</ref> * [[24. septembris]] — uz Zemes nolaidās ASV zondes ''[[OSIRIS-REx]]'' kapsula ar asteroīda [[101955 Bennu|Bennu]] paraugiem. === Oktobris === * [[7. oktobris]]: ** [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas — Hamās karš]]: Palestīnas paramilitārā organizācija [[Hamās]] no [[Gazas josla]]s uz [[Izraēla]]s apdzīvotajām vietām izšāva tūkstošiem raķešu, kā arī Izraēlā iebruka aptuveni 2500 palestīnieši; bojā gāja aptuveni 1200 Izraēlas pilsoņi un ārzemnieki, kā arī saņemti 242 ķīlnieki. Izraēla atbildēja ar aviācijas triecieniem Gazas joslā, nogalinot vismaz 198 cilvēku. Izraēla sāka rezervistu iesaukšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-izraelas-premjers-pavel-sakt-atbildes-karu-pec-palestiniesu-kaujinieku-rakesu-uzbrukumiem.a526861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Izraēlas premjers pavēl sākt «atbildes karu» pēc palestīniešu kaujinieku raķešu uzbrukumiem] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> ** [[Afganistāna]]s [[Herātas vijalets|Herātas vijaletā]] notika vairākas zemestrīces, bojā gāja vairāk kā 1400 cilvēku un ievainoti aptuveni 1200 cilvēku. Zemestrīces grūdienus varēja just arī [[Irāna|Irānā]] un [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]]. Šis bija nāvējošākās zemestrīces Afganistānā kopš 1988. gada.<ref>[https://apnews.com/article/earthquake-herat-afghanistan-ba6f50c0cd0590f179756077f5f01393 Powerful earthquake and aftershocks kill dozens and injure many more in western Afghanistan]</ref> * [[8. oktobris]] — Izraēlas — Hamās karš: Izraēla pirmo reizi kopš [[Salīdzināšanas dienas karš|1973. gada]] izsludināja karastāvokli.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=October 9, 2023 |title=Israel shells south Lebanon after Palestinian militants crossed into Israel |url=http://www.naharnet.com/stories/en/300869 |access-date=2023-10-09 |website=Naharnet}}</ref><ref>[https://www.cbc.ca/news/world/israel-gaza-hamas-hezbollah-1.6990466 Israel formally declares war, approves 'significant' steps to retaliate for Hamas attack]</ref> * [[11. oktobris]] — ''[[ExxonMobil]]'' paziņoja, ka par 65 miljardiem ASV dolāru iegādāsies naftas uzņēmumu ''[[Pioneer Natural Resources]]'', kas būtu lielākā apvienošanās enerģētikas jomā pēdējos 20 gados. * [[13. oktobris]] — ''[[Microsoft]]'' pabeidza datorspēļu uzņēmuma ''[[Activision Blizzard]]'' iegādi par 68,7 miljardiem ASV dolāru. * [[15. oktobris]] — [[Polija]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu saņēma valdošā nacionālkonservatīvā partija "[[Likums un taisnīgums]]" (PiS), taču vairākumu parlamentā ieguva [[Opozīcija (politika)|opozīcijā]] esošie politiskie spēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/oficiali-polijas-parlamenta-velesanas-vairakums-ticis-opozicijai-veletaju-aktivitate-75|title=Oficiāli: Polijas parlamenta vēlēšanās vairākums ticis opozīcijai; vēlētāju aktivitāte – 75%|website=LA.LV|access-date=2023-11-14|language=lv}}</ref> * [[23. oktobris]] — ''[[Chevron Corporation|Chevron]]'' paziņoja, ka par 50 miljardiem ASV dolāru iegādāsies naftas un gāzes uzņēmumu ''[[Hess Corporation|Hess]]''. * [[27. oktobris]] — Izraēlas — Hamās karš: Izraēla sāka militāru sauszemes operāciju [[Gazas josla]]s ziemeļos. === Novembris === * [[1. novembris]] — Apvienotajā Karalistē notika pirmais mākslīgā intelekta drošības samits, kurā 28 valstis parakstīja "pasaulē pirmo nolīgumu" par to, kā pārvaldīt riskantākos [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] veidus. * [[6. novembris]] — [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas — Hamās karš]]: bojāgājušo skaits Gazā pārsniedza {{sk|10000}}. ASV prezidents [[Džo Baidens]], runājot ar Izraēlas premjerministru [[Benjamins Netanjahu|Benjaminu Netanjahu]], aicina izsludināt "humāno pauzi" cīņās, lai palielinātu palīdzības plūsmu civiliedzīvotājiem. * [[7. novembris]] — [[Portugāles premjers]] [[Antoniu Košta]] paziņoja par demisiju korupcijas skandāla dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.11.2023-portugales-premjers-kosta-pazinojis-par-demisiju-korupcijas-skandala-del.a530780/|title=Portugāles premjers Košta paziņojis par demisiju korupcijas skandāla dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2023-11-21|language=lv}}</ref> * [[19. novembris]] — [[Argentīnas prezidents|Argentīnas prezidenta]] vēlēšanās uzvarēja [[Labēja politika|labējo]] kandidāts [[Havjers Milejs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56122460/argentina-par-prezidentu-ievelets-labejo-kandidats-havjers-milejs|title=Argentīnā par prezidentu ievēlēts labējo kandidāts Havjers Milejs|website=www.delfi.lv|access-date=2023-11-22|language=lv}}</ref> * [[22. novembris]]: ** [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas — Hamās karš]]: Izraēla un Hamās vienojas par četru dienu pamieru — pirmo karadarbības pārtraukumu, kura laikā apmaiņā pret palestīniešu ieslodzītajiem tika atbrīvoti daudzi ķīlnieki no Izraēlas; ** uzņēmums ''[[Broadcom]]'' pabeidza programmatūras izstrādātāja ''[[VMware]]'' pārņemšanu, veicot darījumu 69 miljardu ASV dolāru vērtībā. * [[26. novembris]] — [[Francija|Francijā]], [[Nica|Nicā]] notika 21. [[2023. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/27.11.2023-bernu-eirovizija-uzvar-francijas-parstave.a533091/|title=Bērnu Eirovīzijā uzvar Francijas pārstāve|website=www.lsm.lv|access-date=2023-11-28|language=lv}}</ref> === Decembris === * [[3. decembris]] — [[Venecuēla|Venecuēlā]] referendumā vēlētāju vairākums nobalsoja par to, lai kaimiņvalsts [[Gajāna]]s [[Esekibo]] teritoriju iekļautu Venecuēlas sastāvā. * [[7. decembris]] — paziņots, ka [[Prinstonas Universitāte]]s fiziķu komanda pirmo reizi ir spējusi sasaistīt atsevišķas molekulas [[kvantu sapīšanās]] stāvokļos. * [[21. decembris]] — [[Kārļa Universitāte|Kārļa Universitātē]] [[Prāga|Prāgā]] notika nāvējošākā masu apšaude [[Čehija]]s vēsturē, kurā gāja bojā 15 un ievainoti 25 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-12-21 |title=Gunman opens fire in a Prague university, killing 14 people in Czech Republic's worst mass shooting |url=https://apnews.com/article/prague-shooting-dead-injured-9a383bc6919c1b0d929cf06aa4818341 |access-date=2023-12-22 |website=AP News |language=en}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}} — [[Kens Bloks]] (''Ken Block''), ASV autosportists (dzimis 1967. gadā) * {{dat||1|3|n}}: ** [[Volters Kaningems]] (''Walter Cunningham''), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā) ** [[Ruslans Hasbulatovs]] (''Руслан Хасбулатов''), Krievijas ekonomists un politiķis (dzimis 1942. gadā) ** [[Abdels Salams Majali]] (عبد السلام المجالي), Jordānijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1925. gadā) * {{dat||1|4|n}}: ** [[Feja Veldone]] (''Fay Weldon''), britu rakstniece, esejiste un dramaturģe (dzimusi 1931. gadā) ** [[Rozija Mitermaiere]] (''Rosi Mittermaier''), Vācijas kalnu slēpotāja (dzimusi 1950. gadā) * {{dat||1|5|n}} — [[Ērls Bouens]] (''Earl Boen''), amerikāņu aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||1|6|n}} — [[Džanluka Vjalli]] (''Gianluca Vialli''), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1964. gadā) * {{dat||1|7|n}} — [[Rasels Benkss]] (''Russell Banks''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1940. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Melinda Dilone]] (''Melinda Dillon''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Čārlzs Simičs]] (''Charles Simic, Чарлс Симић''), serbu izcelsmes amerikāņu dzejnieks (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|10|n}}: ** [[Džefs Beks]] (''Jeff Beck''), amerikāņu ģitārists (dzimis 1944. gadā) ** [[Konstantīns II (Grieķija)|Konstantīns II]] (''Κωνσταντῖνος Β΄''), pēdējais Grieķijas Karalistes konstitucionālais monarhs (dzimis 1940. gadā) ** [[Džordžs Pells]] (''George Pell''), Austrālijas garīdznieks, katoļu baznīcas kardināls (dzimis 1941. gadā) * {{dat||1|11|n}} — [[Murtaza Rahimovs]] (''Муртаза Рахимов'', ''Мортаза Рәхимов''), krievu-baškīru politiķis, Baškortostānas prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Līza Marija Preslija]] (''Lisa Marie Presley''), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1968. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Klāss Lestanders]] (''Klas Lestander''), Zviedrijas biatlonists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Inna Čurikova]] (''Инна Чурикова''), PSRS un Krievijas aktrise (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|15|n}} — [[Vahtangs Kikabidze]] (''ვახტანგ კიკაბიძე''), gruzīnu aktieris, dziedātājs, režisors un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Džina Lollobridžida]] (''Gina Lollobrigida''), itāļu aktrise un fotožurnāliste (dzimusi 1927. gadā) * {{dat||1|17|n}} — [[Lusila Randona]] (''Lucile Randon''), franču mūķene, ilgdzīvotāja, vecākais zināmais cilvēks pasaulē (dzimusi 1904. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Deniss Monastirskis]] (''Денис Монастирський''), ukraiņu jurists un politiķis (dzimis 1980. gadā) ** [[Deivids Krosbijs]] (''David Crosby''), amerikāņu folkroka pionieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||1|23|n}} — [[Alvaro Koloms]] (''Álvaro Colom''), Gvatemalas inženieris, uzņēmējs un politiķis, valsts prezidents (dzimis 1951. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Sindija Viljamsa]] (''Cindy Williams''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1947. gadā) * {{dat||1|28|n}}: ** [[Barets Strongs]] (''Barrett Strong''), ASV dziedātājs un dziesmu autors (dzimis 1968. gadā) ** [[Joahims Zīgerists]], Vācijas un Latvijas žurnālists un politiķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Bobijs Halls]] (''Bobby Hull''), Kanādas hokejists (dzimis 1939. gadā) <gallery> Gianluca Vialli.jpg|[[Džanluka Vjalli]] King Constantine.jpg|[[Konstantīns II (Grieķija)|Konstantīns II]] Vakhtang Kikabidze 2017-07-23 (cropped).jpg|[[Vahtangs Kikabidze]] Gina Lollobrigida 1979b.jpg|[[Džina Lollobridžida]] Denys Monastyrsky.jpg|[[Deniss Monastirskis]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Žans Pjērs Žabuijs]] (''Jean-Pierre Jabouille''), Francijas autosportists (dzimis 1942. gadā) * {{dat||2|3|n}} — [[Pako Rabanne]] (''Paco Rabanne''), Spānijas modes dizaineris (dzimis 1934. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Pervezs Mušarafs]] (پرويز مشرف), Pakistānas politiķis, valsts prezidents un premjerministrs (dzimis 1943. gadā) * {{dat||2|6|n}} — [[Kristians Atsu]] (''Christian Atsu''), Ganas futbolists (dzimis 1992. gadā) * {{dat||2|8|n}}: ** [[Bērts Bekaraks]] (''Burt Bacharach''), ASV mūziķis (dzimis 1928. gadā) ** [[Miroslavs Blaževičs]] (''Miroslav Blažević''), Horvātijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā) ** [[Ivans Silajevs]] (''Иван Силаев''), padomju un krievu politiķis, PSRS ministru padomes priekšsēdētājs (dzimis 1943. gadā) * {{dat||2|10|n}}: ** [[Hanss Modrovs]] (''Hans Modrow''), vācu politiķis, VDR ministru padomes priekšsēdētājs (dzimis 1928. gadā) ** [[Karloss Saura]] (''Carlos Saura''), spāņu kinorežisors, fotogrāfs un rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|13}} — [[Hosē Marija Gil-Robls]] (''José María Gil-Robles y Gil-Delgado''), 8. [[Eiropas Parlamenta prezidents]] (dzimis 1935. gadā) * {{dat||2|15|n}} — [[Rakela Velča]] (''Raquel Welch''), ASV aktrise un modele (dzimusi 1940. gadā) * {{dat||2|16|n}} — [[Tims Lobingers]] (''Tim Lobinger''), Vācijas vieglatlēts (dzimis 1972. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Gregs Fosters]] (''Greg Foster''), ASV vieglatlēts (dzimis 1958. gadā) * {{dat||2|21|n}} — [[Amansio Amaro]] (''Amancio Amaro''), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1939. gadā) <gallery> File:French couturie Paco Rabanne visited Kyiv in 2006.jpg|[[Pako Rabanne]] File:Pervez Musharraf 2008 (cropped).jpg|[[Pervezs Mušarafs]] File:20150331 Mali vs Ghana 039.jpg|[[Kristians Atsu]] Burt Bacharach 1972.JPG|[[Bērts Bekaraks]] RaquelWelchApr2010.jpg|[[Rakela Velča]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Žists Fontēns]] (''Just Fontaine''), Francijas futbolists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||3|3|n}}: ** [[Kendzaburo Oe]] (大江 健三郎), Japānas rakstnieks (dzimis 1935. gadā) ** [[Toms Saizmors]] (''Tom Sizemore''), ASV aktieris (dzimis 1961. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Dmitro Kocjubailo]] (''Дмитро Коцюбайло''), Ukrainas karavīrs (dzimis 1995. gadā) * {{dat||3|12|n}} — [[Diks Fosberijs]] (''Dick Fosbury''), ASV vieglatlēts (dzimis 1947. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Lenss Rediks]] (''Lance Reddick''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1962. gadā) * [[19. marts]] — [[Žans Žaks Favjē]] (''Jean-Jacques Favier''), Francijas kosmonauts (dzimis 1949. gadā) * {{dat||3|21|n}} — [[Viliss Rīds]] (''Willis Reed''), ASV basketbolists, treneris un menedžeris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||3|22|n}} — [[Vladimirs Čurovs]] (''Владимир Чуров''), Krievijas politiķis, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs (dzimis 1953. gadā) * {{dat||3|24|n}} — [[Gordons Mūrs]] (''Gordon Moore''), ASV inženieris un uzņēmējs, ''Intel'' dibinātājs (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|28|n}} — [[Rjuiči Sakamoto]] (坂本 龍一), japāņu komponists, mūziķis un aktieris (dzimis 1952. gadā) <gallery> Just Fontaine.jpg|[[Žists Fontēns]] Oe Kenzaburo 1-2.jpg|[[Kendzaburo Oe]] Tom Sizemore 2 crop.jpg|[[Toms Saizmors]] Dick Fosbury 1968.jpg|[[Diks Fosberijs]] Willis Reed 1972 publicity photo.jpg|[[Viliss Rīds]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Vlodzimežs Šmidts]] (''Włodzimierz Schmidt''), Polijas šahists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||4|2|n}} — [[Vladlens Tatarskis]] (''Владлен Татарский''), Krievijas militārais blogeris un propagandists (dzimis 1982. gadā) * {{dat||4|8|n}} — [[Lase Velanders]] (''Lasse Wellander''), Zviedrijas mūziķis, ''[[ABBA]]'' ģitārists (dzimis 1952. gadā) * {{dat||4|13|n}}: ** [[Kreigs Brīns]] (''Craig Breen''), Īrijas autosportists (dzimis 1990. gadā) ** [[Mērija Kvanta]] (''Mary Quant''), britu modes dizainere (dzimusi 1930. gadā) * {{dat||4|16|n}} — [[Ahmads Džamals]] (''Ahmad Jamal''), ASV mūziķis (dzimis 1930. gadā) * {{dat||4|16|n}} — [[Olehs Barna]] (''Олег Барна''), Ukrainas cilvēktiesību aktīvists, politiķis un karavīrs (dzimis 1967. gadā) * {{dat||4|19|n}} — [[Munbins]] (문빈), Dienvidkorejas mūziķis, aktieris un modelis (dzimis 1998. gadā) * {{dat||4|25|n}} — [[Harijs Belafonte]] (''Harry Belafonte''), ASV mūziķis, aktieris, sociālais aktīvists (dzimis 1927. gadā) * {{dat||4|27|n}} — [[Džerijs Springers]] (''Jerry Springer''), ASV televīzijas raidījumu vadītājs, žurnālists, producents, aktieris un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Abu al Huseins al Huseini al Kuraši]] (أبو الحسين الحسيني القرشي), terorists, [[Islāma valsts]] kalifs (dzimšanas gads nezināms) * {{dat||4|30|n}} — [[Ralfs Bostons]] (''Ralph Boston''), ASV vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) <gallery> File:Harry Belafonte 2011 Shankbone.JPG|[[Harijs Belafonte]] File:Jerry Springer Musto Party 2011 Shankbone 10.JPG|[[Džerijs Springers]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|2|n}} ** [[Torija Bovija]] (''Tori Bowie''), ASV vieglatlēte (dzimusi 1990. gadā) ** [[Valentīns Judaškins]] (''Валентин Юдашкин''), PSRS un Krievijas modes dizainers (dzimis 1963. gadā); * {{dat||5|8|n}} — [[Rita Lī]] (''Rita Lee''), Brazīlijas dziedātāja (dzimusi 1947. gadā) * {{dat||5|15|n}} — [[Roberts Lūkass]] (''Robert Lucas''), ASV ekonomists (dzimis 1937. gadā) * {{dat||5|18|n}}: ** [[Helmuts Bergers]] (''Helmut Berger''), Austrijas kinoaktieris (dzimis 1944. gadā) ** [[Džims Brauns]] (''Jim Brown''), ASV amerikāņu futbola spēlētājs, cilvēktiesību aktīvists un aktieris (dzimis 1936. gadā) * {{dat||5|19|n}} — [[Mārtins Eimiss]] (''Martin Amis''), angļu rakstnieks un scenārists (dzimis 1949. gadā) * {{dat||5|21|n}} — [[Rejs Stīvensons]] (''Ray Stevenson''), ziemeļīru aktieris (dzimis 1964. gadā) * {{dat||5|24|n}} — [[Tīna Tērnere]] (''Tina Turner''), amerikāņu dziedātāja (dzimusi 1939. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Haralds cur Hauzens]] (''Harald zur Hausen''), vācu medicīnas zinātnieks, virusologs (dzimis 1936. gadā) * {{dat||5|31|n}} — [[Ama Ata Aidu]] (''Ama Ata Aidoo''), Ganas rakstniece (dzimusi 1942. gadā) <gallery> La Revolución Industrial Pasado y Futuro, Robert E. Lucas Jr. screenshot (cropped).jpg|[[Roberts Lūkass]] Jim Brown 1959 Topps cropped and recoloured.jpg|[[Džims Brauns]] Helmut Berger 1974.jpg| [[Helmuts Bergers]] Tina turner 21021985 01 350.jpg|[[Tīna Tērnere]] Harald zur Hausen 01.jpg|[[Haralds cur Hauzens]] </gallery> === Jūnijs === * {{dat||6|2|n}} — [[Kaija Sāriaho]] (''Kaija Saariaho''), somu komponiste (dzimusi 1952. gadā) * {{dat||6|3|n}} — [[Džims Hainss]] (''Jim Hines''), ASV vieglatlēts un amerikāņu futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||6|5|n}}: ** [[Roberts Hansens]] (''Robert Hanssen''), amerikāņu spiegs, dubultaģents (dzimis 1944. gadā) ** [[Astruda Žilberto]] (''Astrud Gilberto''), Brazīlijas dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1940. gadā) * {{dat||6|6|n}} — [[Fransuāza Žilo]] (''Françoise Gilot''), franču māksliniece (dzimusi 1921. gadā) * {{dat||6|8|n}} — [[Pets Robertsons]] (''Pat Robertson''), ASV garīgais līderis un politiķis (dzimis 1930. gadā) * {{dat||6|9|n}} — [[Alens Turens]] (''Alain Touraine''), franču sociologs (dzimis 1925. gadā) * {{dat||6|10|n}} — [[Teodors Kačinskis]] (''Theodore Kaczynski''), poļu izcelsmes amerikāņu zinātnieks, matemātiķis, filosofs, terorists (dzimis 1942. gadā) * {{dat||6|11|n}} — [[Mikio Aoki]] (青木 幹雄), japāņu politiķis, bijušais Japānas premjerministrs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||6|12|n}}: ** [[Silvio Berluskoni]] (''Silvio Berlusconi''), itāļu politiķis un uzņēmējs, bijušais Itālijas premjerministrs (dzimis 1936. gadā) ** [[Hārvijs Glanss]] (''Harvey Glance''), ASV vieglatlēts (dzimis 1957. gadā) ** [[Džons Ramīta]] (''John Romita''), ASV komiksu mākslinieks (dzimis 1930. gadā) ** [[Trīts Viljamss]] (''Treat Williams''), ASV aktieris (dzimis 1951. gadā) * {{dat||6|13|n}} — [[Kormaks Makartijs]] (''Cormac McCarthy''), ASV rakstnieks (dzimis 1933. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Glenda Džeksone]] (''Glenda Jackson''), angļu aktrise un politiķe (dzimusi 1936. gadā) * {{dat||6|16|n}} — [[Džino Mēders]] (''Gino Mäder''), Šveices riteņbraucējs (dzimis 1997. gadā) * {{dat||6|18|n}} — [[Stoktons Rašs]] (''Stockton Rush''), ASV uzņēmējs un inženieris (dzimis 1962. gadā) * {{dat||6|25|n}} — [[Džons Gudenafs]] (''John Goodenough''), ASV materiālzinātnieks (dzimis 1922. gadā) * {{dat||6|29|n}} — [[Alans Ārkins]] (''Alan Arkin''), ASV aktieris un kinorežisors (dzimis 1934. gadā) <gallery> Theodore Kaczynski.jpg|[[Teodors Kačinskis]] Silvio Berlusconi (2010) cropped.jpg|[[Silvio Berluskoni]] Glenda Jackson.JPG|[[Glenda Džeksone]] 2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|[[Džino Mēders]] AlanArkinTIFFSept2012 (cropped).jpg|[[Alans Ārkins]] </gallery> === Jūlijs === * {{dat||7|1|n}} — [[Viktorija Ameļina]] (''Вікторія Амеліна''), ukraiņu rakstniece (dzimusi 1986. gadā) * {{dat||7|1|n}} — [[Arnaldo Forlani]] (''Arnaldo Forlani''), Itālijas politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1925. gadā) * {{dat||7|9|n}} — [[Luiss Svaress Miramontess]] (''Luis Suárez Miramontes''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā) * {{dat||7|11|n}}: ** [[Oļegs Cokovs]] (''Олег Цоков''), Krievijas virsnieks. ģenerālleitnants (dzimis 1971. gadā) ** [[Milans Kundera]] (''Milan Kundera''), čehu-franču rakstnieks (dzimis 1929. gadā) ** [[Aless Puškins]] (''Алесь Пушкін''), baltkrievu mākslinieks un politieslodzītais (dzimis 1965. gadā) * {{dat||7|16|n}}: ** [[Džeina Birkina]] (''Jane Birkin''), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1946. gadā) ** [[Kevins Mitniks]] (''Kevin Mitnick''), ASV datordrošības konsultants, autors un notiesāts hakeris (dzimis 1963. gadā) * {{dat||7|21|n}} — [[Tonijs Benets]] (''Tony Bennett''), amerikāņu dziedātājs (dzimis 1926. gadā) * {{dat||7|24|n}} — [[Trevors Frānsiss]] (''Trevor Francis''), Anglijas futbolists un treneris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||7|26|n}} (atrasta mirusi) — [[Šineida O'Konora]] (''Sinéad O'Connor''), īru dziedātāja un mūziķe (dzimusi 1966. gadā) * {{dat||7|28|n}} — [[Martins Valzers]] (''Martin Walser''), vācu rakstnieks (dzimis 1927. gadā) * {{dat||7|30|n}} — [[Pols Rubenss]] (''Paul Reubens''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1952. gadā) <gallery> Milan Kundera redux.jpg|[[Milans Kundera]] Jane Birkin07.JPG|[[Džeina Birkina]] Tony Bennett (12462253053) (1).jpg|[[Tonijs Benets]] Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|[[Šineida O'Konora]] Paul Reubens SXSW 2016.jpg|[[Pols Rubenss]] </gallery> === Augusts === * {{dat||8|1|n}} — [[Anrī Konans Bedjē]] (''Henri Konan Bédié''), Kotdivuāras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||8|3|n}}: ** [[Marks Mārgoliss]] (''Mark Margolis''), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā) ** [[Brams Molenārs]] (''Bram Moolenaar''), nīderlandiešu programmatūras izstrādātājs un aktīvists (dzimis 1961. gadā) * {{dat||8|7|n}} — [[Viljams Frīdkins]] (''William Friedkin''), ASV kinorežisors un scenārists (dzimis 1935. gadā) * {{dat||8|9|n}}: ** [[Ita Evere]] (''Ita Ever''), igauņu aktrise (dzimusi 1931. gadā) ** [[Robijs Robertsons]] (''Robbie Robertson''), kanādiešu mūziķis (dzimis 1943. gadā) ** [[Fernando Viljavisensio]] (''Fernando Villavicencio''), Ekvadoras žurnālists un politiskais aktīvists (dzimis 1963. gadā) * [[10. augusts]] — [[Aleksandrs Viktorenko]] (''Александр Викторенко''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1947. gadā) * [[16. augusts]]: ** [[Renata Skoto]] (''Renata Scotto''), itāļu operdziedātāja (dzimusi 1934. gadā) ** [[Genādijs Židko]] (''Геннадий Жидко''), Krievijas virsnieks (dzimis 1965. gadā) * [[17. augusts]] — [[Karols Bobko]] (''Karol Bobko''), ASV astronauts (dzimis 1937. gadā) * [[19. augusts]] — [[Džons Varnoks]] (''John Warnock''), ASV datorzinātnieks, izgudrotājs un uzņēmējs (dzimis 1940. gadā) * [[22. augusts]] — [[Toto Kutunjo]] (''Toto Cutugno''), itāļu dziedātājs (dzimis 1943. gadā) * [[23. augusts]]: ** [[Jevgeņijs Prigožins]] (''Евгений Пригожин''), Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Dmitrijs Utkins]] (''Дмитрий Уткин''), Krievijas virsnieks, Vāgnera grupas dibinātājs (dzimis 1970. gadā) * [[26. augusts]] — [[Gļebs Panfilovs]] (''Глеб Панфилов''), PSRS un Krievijas kinorežisors (dzimis 1934. gadā) * [[30. augusts]] — [[Mohameds Al Fajeds]] (محمد الفايد), Ēgiptes un Apvienotās Karalistes uzņēmējs (dzimis 1929. gadā) <gallery> Mark Margolis.jpg|[[Marks Mārgoliss]] William Friedkin, Festival de Sitges 2017 (cropped).jpg|[[Viljams Frīdkins]] Robbie Robertson NY.jpg|[[Robijs Robertsons]] Toto Cutugno.jpg|[[Toto Kutunjo]] Yevgeny Prigozhin (13-06-2023).jpg|[[Jevgeņijs Prigožins]] </gallery> === Septembris === * [[4. septembris]] — [[Stīvens Hārvels]] (''Steve Harwell''), ASV dziedātājs (dzimis 1967. gadā) * [[9. septembris]] — [[Mangosutu Butelezi]] (''Mangosuthu Buthelezi''), Dienvidāfrikas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[13. septembris]] — [[Mirča Snegurs]] (''Mircea Snegur''), Moldovas politiķis, valsts pirmais prezidents (dzimis 1940. gadā) * [[19. septembris]] — [[Džanni Vatimo]] (''Gianni Vattimo''), itāļu filozofs un politiķis (dzimis 1936. gadā) * [[22. septembris]]: ** [[Džordžo Napolitāno]] (''Giorgio Napolitano''), Itālijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1925. gadā) ** [[Viktors Sokolovs]] (''Виктор Соколов''), Krievijas jūras virsnieks, flotes admirālis (dzimis 1962. gadā; nāves faktu nav apstiprinājuši Krievijas avoti) * [[25. septembris]] — [[Mateo Mesīna-Denāro]] (''Matteo Messina Denaro'', pazīstams arī kā Diaboliks), Itālijas noziedznieks, mafiozs (dzimis 1962. gadā) * [[28. septembris]]: ** [[Maikls Gembons]] (''Michael Gambon''), īru-angļu aktieris (dzimis 1940. gadā) ** [[Ganira Pašajeva]] (''Qənirə Paşayeva''), Azerbaidžānas ārste un politiķe (dzimusi 1975. gadā) * [[29. septembris]] — [[Daiena Fainstaina]] (''Dianne Feinstein''), ASV politiķe (dzimusi 1933. gadā) <gallery> Mircea Snegur 1996 (cropped).jpg|[[Mirča Snegurs]] Presidente Napolitano.jpg|[[Džordžo Napolitāno]] Michael_Gambon_cropped.jpg|[[Maikls Gembons]] Dianne Feinstein, official Senate photo 2.jpg|[[Daiena Fainstaina]] </gallery> === Oktobris === * [[5. oktobris]] — [[Diks Butkus]] (''Dick Butkus''), lietuviešu izcelsmes ASV amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1942. gadā) * [[7. oktobris]]: ** [[Šani Luka]] (''Shani Louk''), Vācijas-Izraēlas tetovētāja un infulencere, ''Hamās'' uzbrukuma upuris (dzimusi 2001. gadā) ** [[Jonatans Šteinbergs]] (יהונתן שטיינברג), Izraēlas virsnieks (dzimis 1980. gadā) * [[8. oktobris]]: ** [[Agnēta Andešone]] (''Agneta Andersson''), Zviedrijas kanoe airētāja (dzimusi 1961. gadā) ** [[Bērts Jangs]] (''Burt Young''), amerikāņu aktieris, gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1940. gadā) ** [[Lāslo Šojoms]] (''Sólyom László''), Ungārijas jurists un politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) * [[13. oktobris]] — [[Luīze Glika]] (''Louise Glück''), ASV dzejniece un esejiste (dzimusi 1943. gadā) * [[14. oktobris]]: ** [[Paipera Lorija]] (''Piper Laurie''), ASV aktrise (dzimusi 1932. gadā) ** [[Dariušs Mehrdžui]] (داریوش مهرجویی), Irānas kinorežisors (dzimis 1939. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Sūzena Samersa]] (''Suzanne Somers''), ASV aktrise, mūziķe un uzņēmēja (dzimis 1946. gadā) * [[16. oktobris]] — [[Marti Ahtisāri]] (''Martti Ahtisaari''), Somijas politiķis, prezidents (dzimis 1937. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Bobijs Čarltons]] (''Bobby Charlton''), Anglijas futbolists (dzimis 1937. gadā) * [[24. oktobris]]: ** [[Nilss Holsts-Sērensens]] (''Niels Holst-Sørensen''), Dānijas vieglatlēts (dzimis 1922. gadā) ** [[Ričards Roundtrijs]] (''Richard Roundtree''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1942. gadā) * [[27. oktobris]] — [[Li Kecjans]] (李克强), Ķīnas politiķis, premjerministrs (dzimis 1955. gadā) * [[28. oktobris]] — [[Metjū Perijs]] (''Matthew Perry''), ASV aktieris un komiķis (dzimis 1969. gadā) * [[31. oktobris]]: ** [[Tomass Metinglijs]] (''Thomas Mattingly''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1936. gadā) ** [[Oļegs Protopopovs]] (''Олег Протопопов''), krievu-padomju daiļslidotājs (dzimis 1932. gadā) <gallery> Louise Glück circa 1977.jpg|[[Luīze Glika]] Martti Ahtisaari.jpg|[[Marti Ahtisāri]] Bobby Charlton Aankomst Engelse voetbalelftal op Schiphol, Bestanddeelnr 917-2187 (cropped).jpg|[[Bobijs Čarltons]] Shinzō Abe Li Keqiang 20191225 (1) (cropped).jpg|[[Li Kecjans]] Matthew Perry 2013.jpg|[[Metjū Perijs]] </gallery> === Novembris === * [[6. novembris]] — [[Antoni Marti]] (''Antoni Martí''), Andoras arhitekts un politiķis, premjerministrs (dzimis 1963. gadā) * [[7. novembris]] — [[Frenks Bormans]] (''Frank Borman''), ASV kosmonauts (dzimis 1928. gadā) * [[11. novembris]]: ** [[Rafaels Dvamena]] (''Raphael Dwamena''), Ganas futbolists (dzimis 1995. gadā) ** [[Karels Švarcenbergs]] (''Karel Schwarzenberg''), Čehijas politiķis un diplomāts (dzimis 1937. gadā) * [[13. novembris]] — [[Tengizs Kitovani]] (თენგიზ კიტოვანი), Gruzijas virsnieks un politiķis (dzimis 1938. gadā) * [[16. novembris]] — [[A. S. Baieta]] (''A. S. Byatt''), angļu rakstniece (dzimusi 1936. gadā) * [[18. novembris]] — [[Rūds Gēlss]] (''Ruud Geels''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1948. gadā) * [[19. novembris]] — [[Rozalinna Kārtere]] (''Rosalynn Carter''), ASV pirmā lēdija, rakstniece un sabiedriskā aktīviste (dzimusi 1927. gadā) * [[25. novembris]] — [[Terijs Veneiblss]] (''Terry Venables''), angļu futbolists (dzimis 1943. gadā) * [[29. novembris]] — [[Henrijs Kisindžers]] (''Henry Kissinger''), ASV diplomāts, Nobela miera prēmijas laureāts (dzimis 1923. gadā) * [[30. novembris]] — [[Šeins Makgovans]] (''Shane MacGowan''), Īrijas mūziķis un komponists (dzimis 1957. gadā) <gallery> Frank Borman NASA Portrait (S64-31455).jpg|[[Frenks Bormans]] Ruud Geels 1974c.jpg|[[Rūds Gēlss]] Terry Venables 1964.jpg|[[Terijs Veneiblss]] Henry Kissinger.jpg|[[Henrijs Kisindžers]] Shane-MacGowan.jpg|[[Šeins Makgovans]] </gallery> === Decembris === * [[2. decembris]] — [[Faustins Tvagiramungu]] (''Faustin Twagiramungu''), Ruandas politiķis, premjerministrs (dzimis 1963. gadā) * [[4. decembris]] — [[Huanita Kastro]] (''Juanita Castro''), kubiešu izcelsmes amerikāņu aktīviste un rakstniece (dzimusi 1933. gadā) * [[6. decembris]] — [[Ilja Kiva]] (''Ілля Кива''), Ukrainas politiķis, kolaborants sadarbībā ar Krieviju (dzimis 1977. gadā) * [[7. decembris]] — [[Aleksandrs Dronovs]] (''Александр Дронов''), Krievijas šahists (dzimis 1946. gadā) * [[11. decembris]] — [[Andrē Brauers]] (''Andre Braugher''), ASV aktieris (dzimis 1962. gadā) * [[16. decembris]]: ** [[Antonio Negri]] (''Antonio Negri''), itāļu sociologs (dzimis 1933. gadā) ** [[Navafs al Ahmads al Džabers as Sabahs]] (''نَوَّاف الأَحمَد الْجَابِر الصَّباح''‎), Kuveitas emīrs (dzimis 1937. gadā) * [[17. decembris]] — [[Otars Joseliani]] (''ოთარ იოსელიანი''), gruzīnu kinorežisors (dzimis 1934. gadā) * [[21. decembris]] — [[Roberts Solovs]] (''Robert Solow''), amerikāņu ekonomists (dzimis 1924. gadā) * [[26. decembris]] — [[Volfgangs Šeible]] (''Wolfgang Schäuble''), Vācijas politiķis (dzimis 1942. gadā) * [[27. decembris]]: ** [[Žaks Delors]] (''Jacques Delors''), Francijas politiķis, astotais Eiropas Komisijas prezidents (dzimis 1925. gadā) ** [[Gastons Gloks]] (''Gaston Glock''), Austrijas inženieris un uzņēmējs (dzimis 1929. gadā) ** [[Herbs Kols]] (''Herb Kohl''), ASV uzņēmējs un politiķis (dzimis 1935. gadā) * [[26. decembris]] — [[Toms Vilkinsons]] (''Tom Wilkinson''), angļu aktieris (dzimis 1948. gadā) <gallery> Twagiramungu Faustin.jpg|[[Faustins Tvagiramungu]] Nawaf Al-Ahmad Al-Jaber Al-Sabah (cropped).jpg|[[Navafs al Ahmads al Džabers as Sabahs]] 4th EPP St Géry Dialogue; Jan. 2014 (12189287345) (cropped).jpg|[[Volfgangs Šeible]] Jacques Delors in 1993.jpg|[[Žaks Delors]] Tom Wilkinson TIFF 2016.jpg|[[Toms Vilkinsons]] </gallery> == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Klaudija Goldina]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju ekonomikā piešķir amerikāņu ekonomistei Klaudijai Goldinai |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/09.10.2023-nobela-premiju-ekonomika-pieskir-amerikanu-ekonomistei-klaudijai-goldinai.a527064/ |accessdate={{dat|2023|10|9||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|9||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Pjērs Agostīni]], [[Ferencs Krauss]] un [[Anna Lijē]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija fizikā piešķirta trim zinātniekiem par elektronu pētījumiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/03.10.2023-nobela-premija-fizika-pieskirta-trim-zinatniekiem-par-elektronu-petijumiem.a526277/ |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|3||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Katalīna Kariko]] un [[Drū Veismans]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmiju medicīnā saņem zinātnieki par ieguldījumu Covid-19 vakcīnu izstrādē |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/02.10.2023-nobela-premiju-medicina-sanem-zinatnieki-par-ieguldijumu-covid-19-vakcinu-izstrade.a526155/ |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|2||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Mungi Bavendi]], [[Luiss Bruss]] un [[Aleksejs Jekimovs]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija ķīmijā piešķirta ASV zinātniekiem par ieguldījumu nanotehnoloģiju attīstībā |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/04.10.2023-nobela-premija-kimija-pieskirta-asv-zinatniekiem-par-ieguldijumu-nanotehnologiju-attistiba.a526435/ |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|4||bez}}}}</ref> * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Juns Ūlavs Fose]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela prēmija literatūrā piešķirta norvēģu rakstniekam un dramaturgam Junam Ūlavam Fosem |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/05.10.2023-nobela-premija-literatura-pieskirta-norvegu-rakstniekam-un-dramaturgam-junam-ulavam-fosem.a526569/ |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|5||bez}}}}</ref> * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Nargesa Mohammadi]]<ref>{{ziņu atsauce |title=Nobela Miera prēmiju piešķir Irānas cilvēktiesību aktīvistei Nargesai Mohammadi |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.10.2023-nobela-miera-premiju-pieskir-iranas-cilvektiesibu-aktivistei-nargesai-mohammadi.a526740/ |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|10|6||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg7}} {{Commons|2023}} [[Kategorija:2023. gads| ]] 4ty4l8jglsygdq3lqjodxl5v19iphqa 0 149294 4290260 4289477 2025-06-07T06:13:53Z Biafra 13794 pap. 4290260 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Toms Tibodo | vārds_orig = ''Tom Thibodeau'' | attēls = Tom Thibodeau cropped.jpg | att_izm = | paraksts = Toms Tibodo 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1958|1|17}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Konektikuta|Jaunbritānija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | garums = 1,88 m | svars = | poz = | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''New Britain'' ([[Konektikuta]]) | koledža = [[Seilemas štata Universitāte]] | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 1989–1991 | tr_klubs 1 = [[Minesotas "Timberwolves"]] (palīgs) | tr_klubs_sez 2 = 1992–1994 | tr_klubs 2 = [[Sanantonio "Spurs"]] (palīgs) | tr_klubs_sez 3 = 1994–1996 | tr_klubs 3 = [[Filadelfijas "76ers"]] (palīgs) | tr_klubs_sez 4 = 1996–2003 | tr_klubs 4 = [[Ņujorkas "Knicks"]] (palīgs) | tr_klubs_sez 5 = 2003–2007 | tr_klubs 5 = [[Hjūstonas "Rockets"]] (palīgs) | tr_klubs_sez 6 = 2007–2010 | tr_klubs 6 = [[Bostonas "Celtics"]] (palīgs) | tr_klubs_sez 7 = 2010–2015 | tr_klubs 7 = [[Čikāgas "Bulls"]] | tr_klubs_sez 8 = 2016-2019 | tr_klubs 8 = [[Minesotas "Timberwolves"]] | tr_klubs_sez 9 = 2020-2025 | tr_klubs 9 = [[Ņujorkas "Knicks"]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2×[[NBA sezonas labākais treneris]] <small>({{nbay|2010|end}}, {{nbay|2020|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Tomass Džozefs Tibodo Jaunākais''' ({{val|en|Thomas Joseph Thibodeau Jr.}}; dzimis {{dat|1958|1|17}}) ir amerikāņu [[basketbols|basketbola]] [[treneris]]. Pēdējā komanda, ko trenēja līdz 2025. gadam bija [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) kluba [[Ņujorkas "Knicks"]]. Pirms tam bijis galvenais treneris [[Čikāgas "Bulls"]] un [[Minesotas "Timberwolves"]]. == Karjera == Studējot [[Seilemas štata Universitāte|Seilemas štata Universitātē]] T. Tibodo spēlēja tās basketbola komandā, bet pēc [[NCAA]] karjeras beigām kļuva par šīs pašas augstskolas komandas trenera asistentu, bet pēc tam arī galveno treneri. No 1985. līdz 1989. gadam viņš bija trenera asistents [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]], bet pēc tam darbojās kā asistents NBA komandās. T. Tibodo kā trenera palīgs kvalificējās 1999. gada [[NBA finālsērija]]i ar[[Ņujorkas "Knicks"]], kā arī izcīnīja 2008. gada NBA čempionu titulu ar [[Bostonas "Celtics"]]. [[2010.—2011. gada NBA sezona|2010.—2011. gada NBA sezonā]] viņš tika atzīts par sezonas labāko treneri pēc lieliski aizvadītās regulārās sezonas,<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/nba/02052011-tibodo_atzits_par_nba_gada_treneri Tibodo atzīts par NBA Gada treneri], sportacentrs.com</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2011/news/05/01/thibodeau-coach-of-the-year/index.html|title=Chicago's Tom Thibodeau named 2010-11 NBA Coach of the Year|date=May 1, 2011|work=NBA.com|5=|accessdate=May 1, 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110504130647/http://www.nba.com/2011/news/05/01/thibodeau-coach-of-the-year/index.html|archivedate={{dat|2011|05|04||bez}}}}</ref> kurā viņa vadītā "Bulls" guva 62 uzvaras un uzvarēja NBA regulārajā čempionātā. Vēlreiz NBA labākā trenera balvu saņēma pēc [[2020.—2021. gada NBA sezona]]s, būdams "Knicks" galvenais treneris. Lai gan T. Tibodo vadībā "Knicks" sasniedza rezultātus, kādus komanda nebija piedzīvojusi aptuveni 20 gadus, tomēr pēc [[2024.—2025. gada NBA sezona]]s, kur [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konferences]] finālsērijā tika zaudēts [[Indiānas "Pacers"]], galvenais treneris tika atlaists. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110303205651/http://www.nba.com/coachfile/tom_thibodeau/index.html NBA profils] {{en ikona}} {{DEFAULTSORT:Tibodo, Toms}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbola treneri]] tgwxf3yjqyhw35no71ig83ud82xugvq 0 151075 4290156 4281761 2025-06-06T20:04:24Z Votre Provocateur 111653 4290156 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas Valsts prezidentu|Andris Bērziņš|Andris Bērziņš}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Bērziņš | attēls = Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ievēlēts no Vidzemes apgabala).jpg | att_izm = 200px | apraksts = Andris Bērziņš 2010. gadā | amats = [[Latvijas Valsts prezidents]] | term_sākums = {{dat|2011|7|8|N}} | term_beigas = {{dat|2015|7|7|N}} | premjers = * [[Valdis Dombrovskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis = [[Valdis Zatlers]] | pēctecis = [[Raimonds Vējonis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1944|12|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Nītaure|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] <small>(1985—1989)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rus.delfi.lv/news/daily/versions/yurij-alekseev-sudba-prezidenta.d?id=38892075|title=Юрий Алексеев. Судьба президента|last=Алексеев|first=Юрий|date=3 June 2011|publisher=Delfi|language=Russian|accessdate=18 September 2011}}</ref></small> | dzīvesb = * Dzintra Bērziņa * [[Dace Seisuma]] | bērni = 5 bērni | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | profesija = [[radiotehnika|radioinženieris]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Andris Bērziņš''' (dzimis {{dat|1944|12|10}} [[Nītaure|Nītaurē]]) ir [[latvieši|latviešu]] politiķis, bijušais [[Latvijas Valsts prezidents]] (2011—2015). Bijis [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] [[Latvijas Tautas fronte|Tautas frontes]] frakcijas deputāts, vēlāk [[Unibanka]]s prezidents, [[10. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Andris Bērziņš dzimis 1944. gadā [[Nītaure|Nītaurē]]. 1958. gadā beidzis Nītaures septiņgadīgo skolu, vidējo izglītību ieguvis [[Siguldas 1. vidusskola|Siguldas 1. vidusskolā]] (absolvējis 1962. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/57415/prezidents-berzins-atkal-apraudas-uzrunas-laika-video|title= Prezidents Bērziņš atkal apraudas uzrunas laikā. VIDEO|accessdate= {{dat|2011|9|2||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|2||bez}}|publisher= kasjauns.lv}}</ref> Dienējis [[Padomju armija|padomju armijā]]. 1971. gadā pabeidzis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Politehnisko institūtu]] radioinženiera specialitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/prezidents/berzins-klus-par-latvijas-valsts-prezidentu.d?id=39461953|title= Bērziņš kļūs par Latvijas Valsts prezidentu|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|8||bez}}|publisher= delfi.lv}}</ref> Studējis [[Latvijas universitāte|LVU]] Ekonomikas fakultātē (rūpniecības plānošanas specialitātē), kuru absolvējis 1988. gadā.<ref name="ltn">{{Tīmekļa atsauce | title = Kluba biedri | publisher = ltn.lv | date = | accessdate = 2011.05.20 | url = http://www.ltn.lv/~ap-klubs/b.htm#B2 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110910070424/http://www.ltn.lv/~ap-klubs/b.htm#B2 | archivedate = {{dat|2011|09|10||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110910070424/http://www.ltn.lv/~ap-klubs/b.htm#B2 |date={{dat|2011|09|10||bez}} }}</ref> No 1970. gada dažādos amatos strādājis ražošanas apvienībā "Elektrons": no inženiera līdz pat direktoram (1970—1988). == Politiskā darbība == [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] biedrs kopš 1985. gada.{{nepieciešama atsauce}} 1988. gadā A. Bērziņš tika iecelts par LPSR sadzīves pakalpojumu ministra vietnieku. 1989. gadā ievēlēts [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] Tautas deputātu padomē un bijis rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs (1989—1993). 1990. gadā A. Bērziņš no Valmieras 174. vēlēšanu apgabala ievēlēts [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā Padomē]], kur darbojies [[Latvijas Tautas fronte]]s frakcijā. Viens no deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par [[Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju]].<ref name="ltn" /> Pēc deputāta pilnvaru laika beigām 1993. gadā kļuvis par [[Latvijas Banka]]s nodaļu privatizācijas fonda priekšsēdētāju. Tajā pašā gadā Bērziņš tika ievēlēts par akciju sabiedrības "Latvijas Unibanka" prezidentu un to vadīja līdz 2004. gada janvārim.<ref name="ltn" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Unibankai jauns prezidents | publisher = diena.lv | date = 2003.12.20. | accessdate = 2011.05.20 | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/bizness/unibankai-jauns-prezidents}}</ref> No 2006. gada decembra līdz 2009. gada 21. aprīlim viņš pildīja [[Latvenergo]] padomes priekšsēdētāja pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ievēlēta AS "Latvenergo" padomes vadība | publisher = FINANCENET | date = 2006.12.22. | accessdate = 2011.05.20 | url = http://www.financenet.lv/nozares/145720-ieveleta_as_latvenergo_padomes_vadiba }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Latvenergo koncerna konsolidētie finanšu pārskati 2009 | publisher = Latvenergo | date = | accessdate = 2011.05.20 | url = http://www.latvenergo.lv/pls/portal/docs/PAGE/LATVIAN/GADA_PARSKATI/2009/Finansu_parskati_2009.pdf }}{{Novecojusi saite}}</ref> No 2006. gada novembra līdz 2010. gada jūnijam pildījis arī [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]s prezidenta-padomes priekšsēdētāja pienākumus, bet nolicis pilnvaras sakarā ar nodomu piedalīties kārtējās Saeimas vēlēšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par LTRK prezidentu ievēl Andri Bērziņu | publisher = FINANCENET | date = 2006.11.1. | accessdate = 2011.05.20 | url = http://www.financenet.lv/zinas/124154-par_ltrk_prezidentu_ievel_andri_berzinu }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = LTRK prezidents Bērziņš noliek pilnvaras, startēs vēlēšanās | publisher = tvnet.lv | date = 2010.06.07. | accessdate = 2011.05.20 | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/334090-ltrk_prezidents_berzins_noliek_pilnvaras_startes_velesanas | archive-date = {{dat|2010|06|10||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20100610072658/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/334090-ltrk_prezidents_berzins_noliek_pilnvaras_startes_velesanas }}</ref> A. Bērziņš ir turīgs, viņa īpašumi ļauj viņu uzskatīt par miljonāru. Saskaņā ar [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] publiskojamo datu bāzē atrodamo valsts amatpersonas deklarāciju, 2006. gadā, bez augšminētajiem, A. Bērziņš ieņēmis šādus amatus: [[SEB banka]]s prezidenta padomnieks, AS "[[AS Lode|Lode]]" padomes loceklis, AS "[[Valmieras stikla šķiedra]]" padomes loceklis, SIA "SEB līzings" padomes loceklis un AS "SEB atklātais pensiju fonds" padomes priekšsēdētājs. Šajā deklarācijā ir norādīti viņa īpašumā esoši 30 zemes īpašumi vairākos Latvijas pagastos. 2007. gada amatpersonas deklarācijā ir norādīts darījums, kurā viņš ieguvis {{nobr|4 535 635}} [[lats|latus]], pārdodot sev piederošās AS "Lode" akcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title =Valsts amatpersonu deklarācijas| publisher =Valsts ieņēmumu dienests| date =| accessdate =| url =http://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/VAD| archiveurl =https://web.archive.org/web/20130128095537/http://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/VAD| archivedate ={{dat|2013|01|28||bez}}}}</ref> Savukārt 2010. gadā, stājoties Saeimas deputāta amatā, viņš norādījis, ka aizdevumos izsniedzis vairāk par {{nobr|1 000 000}} latu, kā arī viņa īpašumā ir vairāk kā 30 nekustamie īpašumi dažādās Latvijas vietās.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/meklejamprezidentu/berzins-visticamak-nolems-kandidet-uz-valsts-prezidenta-amatu Bērziņš, visticamāk, nolems kandidēt uz Valsts prezidenta amatu], Diena.lv</ref> 2005. gadā atgriezies politikā, kad nesekmīgi kandidēja [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta kā saraksta līderis un [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] amata kandidāts, lai arī nebija ZZS ietilpstošo partiju biedrs. 2010. gada rudenī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] no ZZS. === Latvijas Valsts prezidentūra === [[Attēls:Andris Bērziņš - Valsts prezidenta inaugurācijas pasākumi Saeimā.jpg|thumb|Andris Bērziņš inaugurācijas dienā]] A. Bērziņš iesaistījās [[2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2011. gada Valsts prezidenta vēlēšanu procesā]], pats izvirzot sevi kā potenciālu kandidātu. {{dat|2011|5|23||bez}} pieci ZZS Saeimas frakcijas deputāti viņu oficiāli izvirzīja Valsts prezidenta amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = ZZS pārstāvji prezidenta amatam izvirza Bērziņu | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2011.05.24. | accessdate = 2011.05.24 | url = http://www.apollo.lv/portal/news/articles/238844 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110810180715/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/238844 | archivedate = {{dat|2011|08|10||bez}} }}</ref> Prezidenta vēlēšanu dienā {{dat||06|02||bez}} ar 53 Saeimas deputātu balsīm "par" un 44 balsīm "pret" vēlēšanu otrajā kārtā A. Bērziņš apsteidza līdzšinējo prezidentu [[Valdis Zatlers|Valdi Zatleru]] un tika ievēlēts par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/379748-berzinu_ievele_par_valsts_prezidentu|title= Bērziņu ievēlē par Valsts prezidentu|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2011|6|2||bez}}|publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2011|06|06||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110606061534/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/379748-berzinu_ievele_par_valsts_prezidentu}}</ref> Amatā stājās {{dat|2011|7|8||bez}},<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/383989-par_valsts_prezidentu_klust_berzins|title= Par Valsts prezidentu kļūst Bērziņš|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|8||bez}}|publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2011|07|09||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110709183445/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/383989-par_valsts_prezidentu_klust_berzins}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/prezidents/berzins-nodod-svinigo-solijumu-un-oficiali-stajas-prezidenta-amata.d?id=39463377|title= Bērziņš nodod svinīgo solījumu un oficiāli stājas prezidenta amatā|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|8||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110709161438/http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/prezidents/berzins-nodod-svinigo-solijumu-un-oficiali-stajas-prezidenta-amata.d?id=39463377|archivedate= {{dat|2011|07|09||bez}}}}</ref> kad beidzās V. Zatlera pilnvaru termiņš. Ievēlēts 66 gadu vecumā, A. Bērziņš kļuvis par vecāko Valsts prezidentu Latvijas vēsturē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/380071-berzins_vecakais_latvijas_prezidents|title= Bērziņš ‒ vecākais Latvijas prezidents|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2011|6|3||bez}}|publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2011|06|06||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110606082238/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/380071-berzins_vecakais_latvijas_prezidents}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/prezidents/berzins-vecakais-latvijas-prezidents.d?id=38894401|title= Bērziņš — vecākais Latvijas prezidents|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2011|6|3||bez}}|publisher= delfi.lv}}</ref> apsteidzot pirmo prezidentu [[Jānis Čakste|Jāni Čaksti]], kuru 1922. gadā šajā amatā ievēlēja 63 gadu vecumā. {{dat|2015|4|10||bez}} paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs uz Latvijas Valsts prezidenta amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/viedokli/video-berzins-uz-otru-prezidenta-terminu-nekandides-14094254|title=VIDEO: Bērziņš uz otru prezidenta termiņu nekandidēs|date={{dat|2015|4|10||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2015|4|10||bez}}}}</ref> === Politiskā darbība pēc prezidentūras === 2017. gada jūnijā A. Bērziņš kandidēja [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta ar trešo numuru, taču saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Privātā dzīve == Bijis precējies divas reizes, piecu bērnu tēvs. Pirmā laulība ar Dzintru Bērziņu šķirta, tajā dzimuši divi bērni — Aigars Bērziņš un Eva Manavagude (dzīvo [[Zviedrija|Zviedrijā]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://zinas.nra.lv/vakara-zinas/no-otras-puses/49348-zinamais-un-nezinamais-par-andra-berzina-un-vina-draudzenes-privato-dzivi.htm|title= Zināmais un nezināmais par Andra Bērziņa un viņa draudzenes privāto dzīvi|accessdate= {{dat|2011|12|26||bez}}|author= |date= {{dat|2011|6|10||bez}}|publisher= NRA.lv|archive-date= {{dat|2012|01|11||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20120111102741/http://zinas.nra.lv/vakara-zinas/no-otras-puses/49348-zinamais-un-nezinamais-par-andra-berzina-un-vina-draudzenes-privato-dzivi.htm}}</ref> Plašsaziņas līdzekļos publicēta informācija, ka A. Bērziņam ir vēl divi ārlaulības bērni — meita Anete un dēls Edvarts, taču pats prezidents to oficiāli nav apstiprinājis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://zinas.nra.lv/vakara-zinas/60583-valsts-prezidenta-kundze-esot-mates-ceribas.htm|title= Valsts prezidenta kundze esot mātes cerībās|accessdate= {{dat|2011|12|26||bez}}|author= |date= {{dat|2011|11|25||bez}}|publisher= NRA.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://mango.delfi.lv/zinas/divainibas/latvija/prezidents-neatklaj-savu-bernu-skaitu.m?id=41230357|title= Prezidents neatklāj savu bērnu skaitu|accessdate= {{dat|2011|12|26||bez}}|author= |date= {{dat|2011|10|17||bez}}|publisher= Mango.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/124530-igaunu-prezidenta-sievai-sansolis-ka-veicas-latvijas-prezidentiem.htm|title=Igauņu prezidenta sievai sānsolis, kā veicas Latvijas prezidentiem?|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|10|31||bez}}}}</ref> 2011. gada jūlijā, īsi pirms stāšanās Valsts prezidenta amatā, apprecējies ar savu ilggadīgo draudzeni ārsti [[Dace Seisuma|Daci Seisumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://mango.delfi.lv/zinas/slavenibas/politiki/prezidents-andris-berzins-apprecejies.m?id=39400353|title= Prezidents Andris Bērziņš apprecējies|accessdate= {{dat|2011|7|6||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|4||bez}}|publisher= mango.lv}}</ref> Pārim ir arī viens kopīgs bērns — dēls Kristaps Andris. 2016. gada janvārī laulība tika šķirta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/daces-seisumas-oficials-pazinojums.d?id=47083313|title=Daces Seisumas oficiāls paziņojums|date={{dat|2016|2|19||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2016|2|19||bez}}}}</ref> A. Bērziņam ir arī seši mazbērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/49832/jaunais-prezidents-nevies-skaidribu-par-saviem-berniem|title= Jaunais prezidents nevieš skaidrību par saviem bērniem|accessdate= {{dat|2011|7|6||bez}}|author= |date= {{dat|2011|6|7||bez}}|publisher= kasjauns.lv}}</ref> {{dat|2012|9|3||bez}}, vedot jaunāko dēlu uz pirmo skolas dienu [[Rīgas Valda Zālīša sākumskola|Rīgas Valda Zālīša sākumskolā]], A. Bērziņš, sašutis par žurnālistu interesi, atļāvās draudēt televīzijas operatoram: "Čaļi, pa galvu vajag, ja? Ilgi neesat sisti, ja...", kas radīja negatīvus viedokļus politologu un etiķetes speciālistu vidū.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/92966/prezidents-berzins-agresivs-cali-pa-galvu-vajag-ja-video Prezidents Bērziņš agresīvs: "Čaļi, pa galvu vajag, ja?". VIDEO] Kasjauns.lv</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == [[Attēls:Solvita Āboltiņa and Andris Bērziņš.jpg|thumb|Kopā ar [[Solvita Āboltiņa|Solvitu Āboltiņu]], saņemot Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu]] * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], pirmā šķira ar ķēdi (2011)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/383950-berzins_sanems_augstakas_skiras_triju_zvaigznu_ordeni|title= Bērziņš saņems augstākās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni|accessdate= {{dat|2011|7|7||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|7||bez}}|publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2011|07|09||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110709180047/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/383950-berzins_sanems_augstakas_skiras_triju_zvaigznu_ordeni}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/news/articles/243170|title= Bērziņš saņems augstākās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni|accessdate= {{dat|2011|7|7||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|7||bez}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110710015801/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/243170|archivedate= {{dat|2011|07|10||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110710015801/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/243170 |date={{dat|2011|07|10||bez}} }}</ref> * [[Viestura ordenis]], pirmā šķira (2011) * [[Atzinības krusts]], pirmā šķira (2011) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (2000) * [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]] (1996) == Skatīt arī == * [[2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{Commons category|Andris Bērziņš (Latvian President)|Andris Bērziņš}} * [http://www.president.lv/ Latvijas Valsts prezidenta mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20110805175750/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=8806&lng=lv Andra Bērziņa oficiālā biogrāfija] == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce|title= Latvietis parastais|last= Lapsa|first= Lato|authorlink= Lato Lapsa|year= 2011|publisher= Atēna|isbn= 9789984344232|page= 147|pages= |url= }} * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidents]] | periods = {{dat|2011|7|8|N}} — {{dat|2015|7|7|N}} | pirms = [[Valdis Zatlers]] | pēc = [[Raimonds Vējonis]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas prezidenti}} {{10. Saeima}} {{LR Augstākā Padome}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērziņš, Andris}} [[Kategorija:1944. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas prezidenti]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Nītaure]] [[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]] 2kts8pabal0y5tm6jfunql07vgj4qe5 0 152431 4290064 4284494 2025-06-06T16:33:09Z 96.35.74.197 4290064 wikitext text/x-wiki {{Tēla infokaste | colour = #6398E6 | name = Donalds Daks | series = | image = Donald Duck1.gif | first = "[[Mazā, gudrā vistiņa]]" (1934) | last = | creator = [[Volts Disnejs]] | voice = * [[Klarenss Nešs]] (1934–1985) * [[Tonijs Anselmo]] (1985–pašlaik) * [[Denjels Ross]] (2017–2021; tikai "[[Mikijs un sacīkšu braucēji]]") | fullname = Donalds Fontlerojs Daks | nickname = Dons | alias = * [[Maui Mallards]] * [[Frank Duck Brings 'Em Back Alive|Frenks Daks]] * [[Mickey's Christmas Carol|Freds]] * Pīle Atriebējs * ''[[DoubleDuck]]'' | species = antromorfa [[Pekīnas pīle|pīle]] | gender = tēviņš (vīrietis) | family = | spouse = * [[Deizija Daka]] * Redžinella (1970. gadu komiksi) * Herne (''[[Maui Mallard in Cold Shadow]]'') * Donna Daka ([[Dons Donalds]]) | relatives = * [[Knaps Makdaks]] (tēvocis) * [[Ludvigs fon Dreiks]] (tēvocis) * [[Tiks, Tīks un Triks]] (māsasdēli) }} '''Donalds Daks''' ({{val-en|Donald Duck}} — 'Donalds Pīle') ir amerikāņu [[animācijas filma|animācijas filmu]] un [[komikss|komiksu]] tēls, ko radījusi ''[[The Walt Disney Company]]''. Tā ir [[Antropomorfisms|antropomorfiska]] [[Pekinas pīle]] ar dzeltenoranžu knābi, kājām un pleznām. Donalds Daks visbiežāk valkā zilu jūrnieku kreklu ar sarkanu tauriņu, bet viņam nav bikšu (izņemot gadījumus, kad viņš dodas peldēt). Viņa ievērojamākā rakstura īpašība ir vieglā aizkaitināmība. Par Donalda Daka dzimšanas dienu tiek uzskatīts {{dat|1934|6|9|n|bez}}, kad tika izdota animācijas filma "[[Mazā, gudrā vistiņa]]" (''The Wise Little Hen").<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=When is Donald Duck's birthday? When did he debut? |work=Guest Services |publisher=Disney |url=http://home.disney.go.com/guestservices/faqs#history_archives9 |accessdate={{dat|2007|08|30}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070901031224/http://home.disney.go.com/guestservices/faqs#history_archives9 |archivedate={{dat|2007|09|01||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140817103103/http://home.disney.go.com/guestservices/faqs#history_archives9 |date={{dat|2014|08|17||bez}} }}</ref> == Komiksi == Lai arī Donalds Daks veidots kā animācijas filmu tēls, ļoti populāras ir arī Donalda Daka [[komikss|komiksu]] grāmatas un žurnāli, kas guvušas panākumus daudzās [[Eiropa]]s valstīs, it īpaši [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Islande|Islandē]]. Komiksus par Donaldu Daku latviešu valodā izdod ''[[Egmont Latvia]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Žurnāls “Donalds Daks” |url=https://www.egmont.lv/index.php?route=extension/magazines/magazines&magazines_id=11 |website=egmont.lv |accessdate={{dat|2024|6|23||bez}}}}</ref> Ievērojamākie komiksu žurnāli, kuros ir iekļauts Donalda Daka personāžs, izdoti Latvijā kopš 1990. gadu sākuma: ''[[Mickey Mouse (žurnāls)|Mickey Mouse]]'', ''[[Duck Tales (žurnāls)|Duck Tales]]'' un "[[Knaps Makdaks (žurnāls)|Knaps Makdaks]]", bet no 1997. gada tiek izdots žurnāls "[[Donalds Daks (žurnāls)|Donalds Daks]]". == Atsauces == {{commons category|Donald Duck|Donalds Daks}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kultūra-aizmetnis}} {{Disneja tēli|state=Mikipele|groupstyle=Minnija Mausa}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Animācijas tēli]] [[Kategorija:Komiksu tēli]] s5uwa2n8mrog7ym2kywt5gsosbfrjjg 4290088 4290064 2025-06-06T18:12:06Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/96.35.74.197|96.35.74.197]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 511KeV 4078774 wikitext text/x-wiki {{Tēla infokaste | colour = #6398E6 | name = Donalds Daks | series = | image = Donald Duck1.gif | first = "[[Mazā, gudrā vistiņa]]" (1934) | last = | creator = [[Volts Disnejs]] | voice = * [[Klarenss Nešs]] (1934–1985) * [[Tonijs Anselmo]] (1985–pašlaik) * [[Denjels Ross]] (2017–2021; tikai "[[Mikijs un sacīkšu braucēji]]") | fullname = Donalds Fontlerojs Daks | nickname = Dons | alias = * [[Maui Mallards]] * [[Frank Duck Brings 'Em Back Alive|Frenks Daks]] * [[Mickey's Christmas Carol|Freds]] * Pīle Atriebējs * ''[[DoubleDuck]]'' | species = antromorfa [[Pekīnas pīle|pīle]] | gender = tēviņš (vīrietis) | family = | spouse = * [[Deizija Daka]] * Redžinella (1970. gadu komiksi) * Herne (''[[Maui Mallard in Cold Shadow]]'') * Donna Daka ([[Dons Donalds]]) | relatives = * [[Knaps Makdaks]] (tēvocis) * [[Ludvigs fon Dreiks]] (tēvocis) * [[Tiks, Tīks un Triks]] (māsasdēli) }} '''Donalds Daks''' ({{val-en|Donald Duck}} — 'Donalds Pīle') ir amerikāņu [[animācijas filma|animācijas filmu]] un [[komikss|komiksu]] tēls, ko radījusi ''[[The Walt Disney Company]]''. Tā ir [[Antropomorfisms|antropomorfiska]] [[Pekinas pīle]] ar dzeltenoranžu knābi, kājām un pleznām. Donalds Daks visbiežāk valkā zilu jūrnieku kreklu ar sarkanu tauriņu, bet viņam nav bikšu (izņemot gadījumus, kad viņš dodas peldēt). Viņa ievērojamākā rakstura īpašība ir vieglā aizkaitināmība. Par Donalda Daka dzimšanas dienu tiek uzskatīts {{dat|1934|6|9|n|bez}}, kad tika izdota animācijas filma "[[Mazā, gudrā vistiņa]]" (''The Wise Little Hen").<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=When is Donald Duck's birthday? When did he debut? |work=Guest Services |publisher=Disney |url=http://home.disney.go.com/guestservices/faqs#history_archives9 |accessdate={{dat|2007|08|30}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070901031224/http://home.disney.go.com/guestservices/faqs#history_archives9 |archivedate={{dat|2007|09|01||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140817103103/http://home.disney.go.com/guestservices/faqs#history_archives9 |date={{dat|2014|08|17||bez}} }}</ref> == Komiksi == Lai arī Donalds Daks veidots kā animācijas filmu tēls, ļoti populāras ir arī Donalda Daka [[komikss|komiksu]] grāmatas un žurnāli, kas guvušas panākumus daudzās [[Eiropa]]s valstīs, it īpaši [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Dānija|Dānijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Islande|Islandē]]. Komiksus par Donaldu Daku latviešu valodā izdod ''[[Egmont Latvia]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Žurnāls “Donalds Daks” |url=https://www.egmont.lv/index.php?route=extension/magazines/magazines&magazines_id=11 |website=egmont.lv |accessdate={{dat|2024|6|23||bez}}}}</ref> Ievērojamākie komiksu žurnāli, kuros ir iekļauts Donalda Daka personāžs, izdoti Latvijā kopš 1990. gadu sākuma: ''[[Mickey Mouse (žurnāls)|Mickey Mouse]]'', ''[[Duck Tales (žurnāls)|Duck Tales]]'' un "[[Knaps Makdaks (žurnāls)|Knaps Makdaks]]", bet no 1997. gada tiek izdots žurnāls "[[Donalds Daks (žurnāls)|Donalds Daks]]". == Atsauces == {{commons category|Donald Duck|Donalds Daks}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kultūra-aizmetnis}} {{Disneja tēli}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Animācijas tēli]] [[Kategorija:Komiksu tēli]] bl6qlbnn86n8w7r8k30qnjpc0wlkvso 0 161911 4290155 4232592 2025-06-06T20:04:01Z Votre Provocateur 111653 4290155 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Reirs | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841699467).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Jānis Reirs 2016. gadā | amats = [[Latvijas Republikas finanšu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2019|1|23|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = [[Dana Reizniece-Ozola]] | pēctecis = [[Arvils Ašeradens]] | amats2 = | term_sākums2 = {{dat|2014|11|5|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2016|2|11|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] * [[Raimonds Vējonis]] | premjers2 = [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = [[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]] | pēctecis2 = [[Dana Reizniece-Ozola]] | amats3 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | term_sākums3 = {{dat|2016|2|11|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2019|1|23|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Raimonds Vējonis]] | premjers3 = [[Māris Kučinskis]] | priekštecis3 = [[Uldis Augulis]] | pēctecis3 = [[Ramona Petraviča]] | amats4 = [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru elektroniskās pārvaldes lietās uzskaitījums|Latvijas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās]] | term_sākums4 = {{dat|2004|12|2|N}} | term_beigas4 = {{dat|2006|4|8|N}} | prezidents4 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers4 = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis4 = amats izveidots | pēctecis4 = [[Ina Gudele]] | amats5 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2025|2|27|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers5 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | amats6 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2019|1|31|N|bez}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | prezidents6 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = | amats7 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas7 = {{dat|2014|11|5|N|bez}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | prezidents7 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers7 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = | amats8 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums8 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas8 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents8 = | vicepremjers8 = | prezidents8 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers8 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis8 = | pēctecis8 = | amats9 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums9 = {{dat|2010|11|4|N|bez}} | term_beigas9 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents9 = | vicepremjers9 = | prezidents9 = [[Valdis Zatlers]] | premjers9 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis9 = | pēctecis9 = | amats10 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums10 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas10 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents10 = | vicepremjers10 = | vietnieks10 = | prezidents10 = [[Valdis Zatlers]] | premjers10 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis10 = | amats11 = [[8. Saeima]]s deputāts | term_sākums11 = {{dat|2006|5|6|N}} | term_beigas11 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_sākums12 = {{dat|2002|11|5|N}} | term_beigas12 = {{dat|2005|1|20|N}} | viceprezidents12 = | vicepremjers12 = | vietnieks12 = | prezidents12 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Valdis Zatlers]] | premjers12 = * [[Einars Repše]] * [[Indulis Emsis]] * [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis12 = | pēctecis12 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|09|23}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(līdz 2011)</small><br />[[Vienotība]] <small>(2011—pašlaik)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Gunda Reire]] | bērni = | profesija = [[uzņēmējs]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Jānis Reirs''' (dzimis {{dat|1961|9|23}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un [[politika|politiķis]]. Bijušais [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru elektroniskās pārvaldes lietās uzskaitījums|īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās]], [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] un [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]]. Bijis arī vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. Pārstāv partiju "[[Vienotība]]" (iepriekš — to izveidojušo partiju "[[Jaunais laiks]]"). == Dzīvesgājums == J. Reirs 1990. gadā pabeidzis [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultāti, studējis vakara nodaļā. Nodarbojies ar uzņēmējdarbību, bijis [[Dobele]]s ķīmiskās rūpnīcas "[[Spodrība]]" valdes priekšsēdētājs. Pirms tam bijis arī "[[Prudentia]]" partneris un direktors, "[[Trasta komercbanka]]s" valdes loceklis un viceprezidents "[[Latvijas-Vācijas banka]]s" kredītdaļas vadītājs. 1989. gadā bija arī Rīgas pilsētas [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajona]] izpilddirektora palīgs. == Politiskā darbība == [[Latvijas PSR]] laikā darbojies Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas [[Komjaunatne]]s (ĻKJS) pirmorganizācijas vadībā, piedalījies Latvijas PSR ĻKJS XXIII kongresā un Vissavienības ĻKJS XX forumā.<ref>Latvijas kompartijas laikraksta ''Cīņa'' 1987. gada 1. marta numurs: "Kāds tu esi, pirmrindniek?"</ref> Kā pārstāvis no Komjaunatnes Centrālkomitejas piedalījas Vislatvijas tautas deputātu sapulces organizēšanā 1990. gada 21. aprīlī, kas pieņēma aicinājumu [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākajai Padomei]] atjaunot Latvijas valstisko neatkarību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5211701/tiesi-pirms-25-gadiem-izskiras-latvijas-liktenis|title=Tieši pirms 25 gadiem izšķīrās Latvijas liktenis|website=TVNET|access-date=2019-07-23|date=2015-04-21|language=lv}}</ref> Politikā iesaistījies kā [[Einars Repše|Einara Repšes]] izveidotās partijas "[[Jaunais laiks]]" biedrs un izvirzījies par vienu no tās līderiem. 2002. gadā [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[8. Saeima|8. Saeimā]], kur kļuva par Saeimas sekretāru. [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Pirmajā Aigara Kalvīša vadītajā valdībā]] J. Reirs ieņēma jaunizveidoto īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās amatu, ko saglabāja no 2004. līdz 2006. gadam, kad "Jaunais laiks" pameta valdību. J. Reirs atjaunoja Saeimas deputāta mandātu un kļuva par "Jaunā laika" ģenerālsekretāru [[Edgars Jaunups|Edgara Jaunupa]] vietā (šo amatu ieņēma līdz 2007. gadam). 2006. gadā J. Reirs tika [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[9. Saeima|9. Saeimā]]. Šī sasaukuma laikā viņš bija arī [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministres]] [[Linda Mūrniece|Lindas Mūrnieces]] padomnieks. 2009. gadā nesekmīgi kandidēja [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. 2010. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijas]] [[parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2010. gadā J. Reirs kandidēja [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "[[Vienotība]]" saraksta. Sākotnēji netika ievēlēts, taču kļuva par [[10. Saeima|Saeimas]] deputātu [[Sarmīte Ēlerte|Sarmītes Ēlertes]] vietā, kad viņa ieņēma ministra amatu. Vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimas-budzeta-komisiju-vadis-reirs.d?id=35052013|title=Saeimas Budžeta komisiju vadīs Reirs|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|2||bez}}}}</ref> Ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] J. Reirs tika ievēlēts [[11. Saeima|Saeimā]] no "Vienotības" saraksta [[Zemgale]]s vēlēšanu apgabalā. 2014. gadā ticis [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] arī [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2014. gada novembrī J. Reirs kļuva par [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministru]] [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/apstiprina-jauno-valdibu-laimdotas-straujumas-vadiba-14076109|title=Apstiprina jauno valdību Laimdotas Straujumas vadībā|last=Kincis|first=Jānis|date={{dat|2014|11|5||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|11|5||bez}}}}</ref> 2016. gada februārī — par [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministru]] [[Kučinska valdība|Māra Kučinska valdībā]]. 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta. 2018. gada 28. novembrī, pēc [[Kārlis Šadurskis|Kārļa Šadurska]] kļūšanas par [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu un jau pēc tam, kad Kučinska valdības darbības termiņš bija beidzies, taču jauna vēl nebija izveidota, J. Reirs tika iecelts par [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|izglītības un zinātnes ministra]] amata pienākumu izpildītāju.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sadurskis-pamet-izglitibas-ministra-amatu-un-dodas-uz-eiropas-parlamentu.a301051/</ref> 2019. gada janvārī, kad tika apstiprināta [[Krišjāņa Kariņa valdība]], J. Reirs tajā kļuva par finanšu ministru. 2022. gadā nesekmīgi kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta. Gada beigās J. Reirs ieņēma vietu [[14. Saeima|14. Saeimā]] uz laiku, kamēr partijas biedre [[Anda Čakša]] darbojas kā ministre [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēts. 2024. gadā J. Reirs kļuva par Latvijas Airēšanas federācijas vadītāju un jūnijā pretendēja uz [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidenta amatu, taču balsojumā zaudēja [[Raimonds Lazdiņš|Raimondam Lazdiņam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/120029526/lok-jaunais-prezidents-par-skandalozo-pagatni-man-no-tas-nav-ko-kauneties|title=LOK jaunais prezidents par skandalozo pagātni: man no tās nav ko kaunēties|website=www.delfi.lv|access-date=2024-06-06|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == J. Reirs bijis precējies trīs reizes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/skandalozi/135447-vakara-zinas-finansu-ministra-reira-lauliba-plist-pa-suvem.htm|title=VAKARA ZIŅAS: Finanšu ministra Reira laulība plīst pa šuvēm?|last=nra.lv|first=|access-date=|date=}}</ref> Pēdējā laulība ar [[Gunda Reire|Gundu Reiri]] (dzimusi Ignatāne), bijušo [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētājas]] (un partijas biedres) [[Solvita Āboltiņa|Solvitas Āboltiņas]] biroja vadītāju. G. Reire ieņēmusi arī citus amatus valsts pārvaldē un politiskās organizācijās,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/vienotibas_reira_sieva_un_bijusi_aboltinas_biroja_vaditaja_iekartota_par_vienotibas_rinkevica_padomnieci|title=„Vienotības” Reira sieva un bijusī Āboltiņas biroja vadītāja iekārtota par „Vienotības” Rinkēviča padomnieci|last=pietiek.com|first=|access-date=|date=}}</ref> šobrīd ir [[Valsts prezidenta kanceleja]]s vadītāja. Ģimenē dzimusi meita. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Jānis Reirs}} * [http://www.vienotiba.lv/janis_reirs Jāņa Reira biogrāfija "Vienotības" mājaslapā] * [http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/janis-reirs CV Ministru kabineta mājaslapā] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru elektronisās pārvaldes lietās uzskaitījums|Latvijas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās]] | periods = {{dat|2004|12|2|N}} — {{dat|2006|4|8|N}} | pēc = [[Ina Gudele]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]]<br>[[Dana Reizniece-Ozola]] | virsraksts = [[Latvijas finanšu ministrs]] | periods = {{dat|2014|11|5|N}} — {{dat|2016|2|11|N}}<br>{{dat|2019|1|23|N}} — {{dat|2022|12|14|N}} | pēc = [[Dana Reizniece-Ozola]]<br>[[Arvils Ašeradens]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Uldis Augulis]] | virsraksts = [[Latvijas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2016|2|11|N}} — {{dat|2019|1|23|N}} | pēc = [[Ramona Petraviča]] }} {{kastes beigas}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Kariņa Ministru kabinets}} {{Kučinska Ministru kabinets}} {{Straujumas 2. Ministru kabinets}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Reirs, Janis}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]] [[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri elektroniskās pārvaldes lietās]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] br1406b4z9jpscxgchloh992ox0dk1d 10 165679 4290206 4278990 2025-06-07T02:19:03Z Turaids 8965 4290206 wikitext text/x-wiki {{infobox | bodyclass = vcard | bodystyle = {{#if:{{{box_width|}}}|width:{{{box_width}}};}} {{{box_style|}}} | headerstyle = background:lavender | aboveclass = fn org | abovestyle = font-size: 125%; background-color: lavender | above = {{br separated entries |1 = {{{name|<includeonly>{{PAGENAME}}</includeonly>}}} |2 = {{#if:{{{native_name|}}}|<span class="nickname">{{{native_name}}}</span>}} |3 = {{#if:{{{latin_name|}}}|<span class="nickname">{{{latin_name}}}</span>}} }} | image = {{#invoke:InfoboxImage|InfoboxImage|image={{{logo|{{{Logo|}}}}}}|size={{ifempty|{{{logo_size|}}}|{{{Logo_size|}}}|{{{Size|}}}}}|alt={{{logo_alt|{{{Logo_alt|}}}}}}}} | image2 = {{#invoke:InfoboxImage|InfoboxImage|image={{{seal_image|}}}|size={{{seal_size|}}}|alt={{{seal_alt|}}}}} | image3 = {{#invoke:InfoboxImage|InfoboxImage|image={{{image|{{{image_name|}}}}}}|size={{ifempty|{{{image size|}}}|{{{size|}}}|{{{image_size|}}}|{{{imagesize|}}}|frameless}}|alt={{{alt|}}}}} | caption3 = {{{caption|}}} | image4 = {{#invoke:InfoboxImage|InfoboxImage|image={{{imagewikilink|}}}}} | caption4 = {{#if:{{{image|{{{image_name|}}}}}}|{{#if:{{{caption|}}}{{{motto|}}}|{{{caption|}}} {{#if:{{{motto|}}}{{{mottoes|}}}|<div style="clear:both">{{#if:{{{mottoes|}}}|{{{mottoes}}}|{{{motto}}}}}</div>{{#if:{{{motto_translation|}}}|<div style="clear: both"><small>''{{{motto_translation}}}''</small></div>}} }} }} }} | header1 = {{#if:{{{address|}}}{{{streetaddress|}}}{{{street|}}}{{{location|}}}{{{Location|}}}{{{region|}}}{{{Region|}}}{{{city|}}}{{{town}}}{{{city/town|}}}{{{state|}}}{{{country|}}}{{{province|}}}{{{county|}}}{{{postcode|}}}{{{postalcode|}}}{{{zipcode|}}}{{{country|}}}{{{country1|}}}{{{coordinates|}}}{{{latitude|}}}{{{longitude|}}}{{{latd|}}}{{{longd|}}}| {{#if:{{{address|}}}{{{streetaddress|}}}{{{street|}}}|Adrese|Atrašanās vieta}} }} | data2 = {{#if:{{{map|}}}{{{pushpin_map|{{{map_type|}}}}}}| {{Kartes infokaste2 | map = {{ifempty|{{{map|}}}|{{{pushpin_map|}}}|{{{map_type|}}}}} | map_alt = {{{map_alt|}}} | map_width = {{ifempty|{{{map_width|{{{map_size|}}}}}}|250}} | map_caption = {{{map_caption|}}} | relief = {{ifempty|{{{pushpin_relief|}}}|{{{map_relief|}}}|{{{relief|}}}}} | label = {{ifempty|{{{map_label|}}}|{{{name|}}}|{{PAGENAME}}}} | label_position = {{ifempty|{{{label_position|}}}|{{{map_label_position|}}}}} | mark = {{ifempty|{{{mark|}}}|Red pog.svg}} | mark_width = {{ifempty|{{{mark_width|}}}|7}} | lat = {{#Invoke:Coordinates|dms2dec<!-- -->|{{ifempty|{{{lat_dir|}}}|{{{latNS|}}}|{{{lat_NS|}}}|N}}<!-- -->|{{ifempty|{{{lat_deg|}}}|{{{latd|}}}|{{{lat_d|}}}}}<!-- -->|{{ifempty|{{{lat_min|}}}|{{{latm|}}}|{{{lat_m|}}}}}<!-- -->|{{ifempty|{{{lat_sec|}}}|{{{lats|}}}|{{{lat_s|}}}}}<!-- -->}} | long = {{#Invoke:Coordinates|dms2dec<!-- -->|{{ifempty|{{{lon_dir|}}}|{{{longEW|}}}|{{{long_EW|}}}}}<!-- -->|{{ifempty|{{{lon_deg|}}}|{{{longd|}}}|{{{long_d|}}}}}<!-- -->|{{ifempty|{{{lon_min|}}}|{{{longm|}}}|{{{long_m|}}}}}<!-- -->|{{ifempty|{{{lon_sec|}}}|{{{longs|}}}|{{{long_s|}}}}}<!-- -->}} | x = {{{x|}}} | y = {{{y|}}} | x% = {{{x%|}}} | y% = {{{y%|}}} }}}}{{#if:{{{pushpin_map_caption|}}}|<small>{{{pushpin_map_caption}}}</small>|{{#if:{{{map_caption|}}}|<small>{{{map_caption}}}</small>}}}} | rowclass3 = adr | data3 = {{br separated entries |1 = {{#if:{{{address|}}}{{{streetaddress|}}}{{{street|}}}|<span class="street-address">{{ifempty|{{{address|}}}|{{{streetaddress|}}}|{{{street|}}}}}</span>}} |2 = {{#if:{{{location|{{{Location|}}}}}}|<span class="street-address">{{{location|{{{Location|}}}}}}</span>}} |3 = {{#if:{{{region|{{{Region|}}}}}}|<span class="locality">{{{region|{{{Region|}}}}}}</span>}} |4 = {{comma separated entries | 1 = {{#if:{{{city|}}}{{{town|}}}{{{city/town|}}}|<span class="locality">{{ifempty|{{{city|}}}|{{{town|}}}|{{{city/town|}}}}}</span>}} | 2 = {{#if:{{{state|}}}|<span class="region">{{{state}}}</span>}} | 3 = {{#if:{{{province|}}}|<span class="region">{{{province}}}</span>}} | 4 = {{#if:{{{county|}}}|<span class="region">{{{county}}}</span>}} | 5 = {{#if:{{{postcode|}}}{{{postalcode|}}}|<span class="region">{{ifempty|{{{postcode|}}}|{{{postalcode|}}}}}</span>}} | 6 = {{#if:{{{zipcode|}}}|<span class="postal-code">{{{zipcode}}}</span>}} }} |5 = {{#if:{{{country|}}}|<span class="country-name">{{{country}}}</span>}} {{#if:{{{country1|}}}|<span class="country-name1">{{Countryname|{{{country1}}}}}</span>}} }} | label4 = Koordinātas | data4 = {{#if:{{both|{{{latitude|{{{lat_deg|{{{latd|}}}}}}}}}|{{{longitude|{{{lon_deg|{{{longd|}}}}}}}}}}}| {{Infobox coord | lat_d = {{{latitude|{{{lat_deg|{{{latd|{{{lat_d|}}}}}}}}}}}} | lat_m = {{{lat_min|{{{latm|{{{lat_m|}}}}}}}}} | lat_s = {{{lat_sec|{{{lats|{{{lat_s|}}}}}}}}} | lat_NS = {{{lat_dir|{{{latNS|{{{lat_NS|}}}}}}}}} | long_d = {{{longitude|{{{lon_deg|{{{longd|{{{long_d|}}}}}}}}}}}} | long_m = {{{lon_min|{{{longm|{{{long_m|}}}}}}}}} | long_s = {{{lon_sec|{{{longs|{{{long_s|}}}}}}}}} | long_EW = {{{lon_dir|{{{longEW|{{{long_EW|}}}}}}}}} | type = {{ifempty|{{{coords_type|{{{coordinates_type|}}}}}}|landmark}} | region = {{{coordinates_region|{{{region|}}}}}} | dim = {{{dim|}}} | scale = {{{scale|}}} | source = {{{source|}}} | display = {{{coordinates_display|{{{display|}}}}}} | format = {{{coordinates_format|{{{format|}}}}}} }}|{{#if:{{{coordinates<includeonly>|</includeonly>}}}|{{{coordinates|}}}}}}} | header5 = {{#if:{{{schooltype|}}}{{{fundingtype|}}}{{{type|}}}{{{religious_affiliation|}}}{{{religion|}}}{{{denomination|}}}{{{patron|}}}{{{established|}}}{{{founded|}}}{{{opened|}}}{{{founder|}}}{{{status|}}}{{{closed|}}}{{{locale|}}}{{{sister_school|}}}{{{schoolboard|}}}{{{district|}}}{{{us_nces_district_id|}}}{{{LEA|}}}{{{authority|}}}{{{category|}}}{{{oversight|}}}{{{authorizer|}}}{{{superintendent|}}}{{{trustee|}}}{{{specialist|}}}{{{specialists|}}}{{{session|}}}{{{schoolnumber|}}}{{{number|}}}{{{school code|}}}{{{MOE|}}}{{{ofsted|}}}{{{ceeb|}}}{{{us_nces_school_id|}}}{{{president|}}}{{{chair|}}}{{{chairman|}}}{{{chairperson|}}}{{{dean|}}}{{{administrator|}}}{{{rector|}}}{{{director|}}}{{{principal|}}}{{{principal1|}}}{{{principal2|}}}{{{principal3|}}}{{{principal4|}}}{{{viceprincipal|}}}{{{viceprincipal1|}}}{{{viceprincipal2|}}}{{{viceprincipal3|}}}{{{viceprincipal4|}}}{{{asst principal|}}}{{{assistant_principals|}}}{{{campus director|}}}{{{headmistress|}}}{{{headmaster|}}}{{{head of school|}}}{{{head_teacher|}}}{{{executive_headteacher|}}}{{{acting_headteacher|}}}{{{head|}}}{{{chaplain|}}}{{{custodian|}}}{{{staff|}}}{{{faculty|}}}{{{teaching_staff|}}}{{{employees|}}}{{{key_people|}}}{{{grades|}}}{{{years|}}}{{{gender|}}}{{{lower_age|}}}{{{upper_age|}}}{{{age range|}}}{{{enrolment|}}}{{{enrollment|}}}{{{enrollment_as_of|}}}{{{students|}}}{{{sixth_form_students|}}}{{{pupils|}}}{{{grade_preK|}}}{{{gradeK|}}}{{{grade1|}}}{{{grade2|}}}{{{grade3|}}}{{{grade4|}}}{{{grade5|}}}{{{grade6|}}}{{{grade7|}}}{{{grade8|}}}{{{grade9|}}}{{{grade10|}}}{{{grade11|}}}{{{grade12|}}}{{{grade13|}}}{{{other|}}}{{{other_grade_enrollment|}}}{{{international_students|}}}{{{classes|}}}{{{avg_class_size|}}}{{{ratio|}}}{{{system|}}}{{{classes offered|}}}{{{medium|}}}{{{language|}}}{{{schedtyp|}}}{{{schedule_type|}}}{{{schedule|}}}{{{hours_in_day|}}}{{{classrooms|}}}{{{campuses|}}}{{{campus|}}}{{{campus size|}}}{{{area|}}}{{{campus type|}}}{{{campus_bound|}}}{{{houses|}}}{{{colours|}}}{{{colors|}}}{{{slogan|}}}{{{song|}}}{{{fightsong|}}}{{{athletics|}}}{{{conference|}}}{{{sports|}}}{{{mascot|}}}{{{mascot image|}}}{{{nickname|}}}{{{team_name|}}}{{{rival|}}}{{{vision|}}}{{{accreditation|}}}{{{ranking|}}}{{{national_ranking|}}}{{{testname|}}}{{{testaverage|}}}{{{SAT|}}}{{{year|}}}{{{ACT|}}}{{{year|}}}{{{bar pass rate|}}}{{{roll|}}}{{{decile|}}}{{{publication|}}}{{{newspaper|}}}{{{yearbook|}}}{{{products|}}}{{{endowment|}}}{{{budget|}}}{{{fees|}}}{{{tuition|}}}{{{revenue|}}}{{{communities|}}}{{{feeders|}}}{{{main feeder school for|}}}{{{graduates|}}}{{{year|}}}{{{affiliations|}}}{{{alumni|}}}{{{nobel_laureates|}}}{{{information|}}}{{{free_text|}}}{{{free_text1|}}}{{{free_text2|}}}{{{free_label3|}}}{{{free_text3|}}}{{{free_label4|}}}{{{free_text4|}}}{{{free_text5|}}}{{{homepage|}}}{{{url|}}}{{{website|}}}{{{footnotes|}}}{{{picture|}}}{{{picture2|}}}|Informācija}} | label6 = {{#if:{{{schooltype|}}}|Skolas tips|{{#if:{{{fundingtype|}}}|Finansēšanas tips|Tips}} }} | data6 = {{#if:{{{schooltype|}}} |{{#if:{{{fundingtype|}}} |{{#ifexist:{{{fundingtype}}} skola |[[{{{fundingtype}}} skola|{{{fundingtype}}}]] |{{{fundingtype}}}{{#if:{{{schooltype|}}}|,}} }} {{{type|}}} }} {{{schooltype}}} |{{{fundingtype|{{{type|}}}}}} }} | label7 = {{#if:{{{mottoes|}}}|Moto}} | data7 = {{#if:{{{image|{{{image_name|}}}}}}{{{imagewikilink|}}} |<!-- motto in caption --> |{{#if:{{{motto|}}}{{{mottoes|}}}|{{#if:{{{mottoes|}}}|{{{mottoes}}}|{{{motto}}}}}{{#if:{{{motto_translation|}}}|<br />({{{motto_translation}}})}} }} }} | label8 = Reliģija | data8 = {{#if:{{{religious_affiliation|}}}|{{{religious_affiliation}}}|{{{religion|}}}}} | label9 = Nosaukums | data9 = {{{denomination|}}} | label10 = Svētais | data10 = {{{patron|}}} | label11 = Dibināta | data11 = {{#if:{{{established|}}}|{{#if:{{{approx|}}} |ap}}{{{established}}} }} | label12 = Dibināta | data12 = {{{founded|}}} | label13 = Atvērta | data13 = {{#if:{{{opened|}}}|{{{opened}}}|{{{Opened|}}}}} | label14 = {{#if:{{{founders|}}}|Dibinātājs(-i)|Dibinātājs}} | data14 = {{#if:{{{founders|}}}|{{{founders}}}|{{{founder|}}}}} | label15 = Statuss | data15 = {{{status|}}} | label16 = Beigusi darbību | data16 = {{#if:{{{closed|}}}| {{#if:{{{c_approx|}}}|ap}} {{{closed}}} }} | label17 = Darbības vieta | data17 = {{{locale|}}} | label18 = Māsu skola | data18 = {{{sister_school|}}} | label19 = Skolas padome | data19 = {{{schoolboard|}}} | label20 = Skolas rajons | data20 = {{{district|}}} | label21 = ''NCES District ID'' | data21 = {{{us_nces_district_id|}}} <!-- | label22 = [[Local education authority|LEA]] | data22 = {{{LEA|}}} --> | label23 = Pilnvaras | data23 = {{{authority|}}} | label24 = Pilnvaras | data24 = {{{educational authority|}}} | label25 = {{#if:{{{category_label|}}}|{{{category_label|}}}|Kategorija}} | data25 = {{{category|}}} | label26 = {{#if:{{{oversight_label|}}}|{{{oversight_label|}}}|Pārraudzītājs}} | data26 = {{{oversight|}}} | label27 = Pilnvaras | data27 = {{{authorizer|}}} | label28 = Superintendents | data28 = {{{superintendent|}}} | label29 = Pilnvarotā zona | data29 = {{{trustee|}}} | label30 = Speciālisti | data30 = {{#if:{{{specialists|}}}|{{{specialists}}}|{{{specialist|}}}}} | label31 = Mācību gads | data31 = {{{session|}}} | label33 = Skolas numurs | data33 = {{ifempty|{{{number|}}}|{{{schoolnumber|}}}|{{{Number|}}}}} | label34 = Skolas numurs | data34 = {{{school code|}}} <!-- | label35 = [[Ministry of Education (New Zealand)|Ministry of Education]] Institution&nbsp;no. | data35 = {{#if:{{{MOE|}}}| [http://www.tki.org.nz/Schools?school_number={{{MOE}}}&schoolSearch=true {{{MOE}}}] }} | label36 = [[Office for Standards in Education|Ofsted]] number | data36 = {{#if:{{{ofsted|}}}| [http://www.ofsted.gov.uk/inspection-reports/find-inspection-report/provider/ELS/{{{ofsted}}} {{{ofsted}}}] }} | label37 = [[College Board#CEEB Code|CEEB Code]] | data37 = {{{ceeb|}}} | label38 = [[National Center for Education Statistics|NCES]] School ID | data38 = {{{us_nces_school_id|}}} --> | label39 = Prezidents | data39 = {{{president|}}} | label40 = {{#if:{{{chair_label|}}}|{{{chair_label}}}|Priekšsēdētājs}} | data40 = {{{chair|}}} | label41 = {{#if:{{{chairman_label|}}}|{{{chairman_label}}}|Vadītājs}} | data41 = {{{chairman|}}} | label42 = {{#if:{{{chairperson_label|}}}|{{{chairperson_label}}}|Priekšsēdētājs}} | data42 = {{{chairperson|}}} | label43 = Dekāns | data43 = {{{dean|}}} | label44 = Administrators | data44 = {{{administrator|}}} | label45 = Rektors | data45 = {{{rector|}}} | label46 = Direktors | data46 = {{{director|}}} | label47 = {{#if:{{{principal_label|}}}|{{{principal_label}}}|Direktors}} | data47 = {{#if:{{{principal|}}}|{{{principal}}}|{{{Principal|}}}}} | label48 = {{#if:{{{principal_label1|}}}|{{{principal_label1}}}|Direktors}} | data48 = {{{principal1|}}} | label49 = {{#if:{{{principal_label2|}}}|{{{principal_label2}}}|Direktors}} | data49 = {{{principal2|}}} | label50 = {{#if:{{{principal_label3|}}}|{{{principal_label3}}}|Direktors}} | data50 = {{{principal3|}}} | label51 = {{#if:{{{principal_label4|}}}|{{{principal_label4}}}|Direktors}} | data51 = {{{principal4|}}} | label52 = {{#if:{{{viceprincipal_label|}}}|{{{viceprincipal_label}}}|Direktora vietnieks}} | data52 = {{{viceprincipal|}}} | label53 = {{#if:{{{viceprincipal_label1|}}}|{{{viceprincipal_label1}}}|Direktora vietnieks}} | data53 = {{{viceprincipal1|}}} | label54 = {{#if:{{{viceprincipal_label2|}}}|{{{viceprincipal_label2}}}|Direktora vietnieks}} | data54 = {{{viceprincipal2|}}} | label55 = {{#if:{{{viceprincipal_label3|}}}|{{{viceprincipal_label3}}}|Direktora vietnieks}} | data55 = {{{viceprincipal3|}}} | label56 = {{#if:{{{viceprincipal_label4|}}}|{{{viceprincipal_label4}}}|Direktora vietnieks}} | data56 = {{{viceprincipal4|}}} | label57 = Vietnieka palīgs | data57 = {{{asst principal|}}} | label58 = {{#if:{{{assistant_principals_label|}}}|{{{assistant_principals_label}}}|Vietnieka palīgi}} | data58 = {{{assistant_principals|}}} | label59 = Kampusa direktors | data59 = {{{campus director|}}} | label60 = Direktore | data60 = {{{headmistress|}}} | label61 = Direktors | data61 = {{{headmaster|}}} | label62 = Skolas vadītājs | data62 = {{{head of school|}}} | label63 = {{#if:{{{head teacher|}}}|Vadošais skolotājs}} | data63 = {{ifempty|{{{headteacher|}}}|{{{head_teacher|}}}|{{{head teacher|}}}}} | label64 = Izpilddirektors | data64 = {{{executive_headteacher|}}} | label65 = Vadošā skolotāja v.i. | data65 = {{{acting_headteacher|}}} | label66 = {{#if:{{{head_name|}}}|{{{head_name}}}|{{#if:{{{head_label|}}}|{{{head_label|}}}|Vadošais skolotājs}}}} | data66 = {{{head|}}} | label67 = {{{head_name2}}} | data67 = {{#if:{{{head_name2|}}}| {{{head2|}}} }} | label68 = {{{rel_head_name}}} | data68 = {{#if:{{{rel_head_name|}}}| {{{rel_head|}}} }} | label69 = {{{r_head_label}}} | data69 = {{#if:{{{r_head_label|}}}| {{{r_head|}}} }} | label70 = Kapelāns | data70 = {{{chaplain|}}} | label71 = Galvenais aizbildnis | data71 = {{{custodian|}}} | label72 = Personāls | data72 = {{{staff|}}} | label73 = Personāls | data73 = {{{number of staff|}}} | label74 = Fakultāte | data74 = {{{faculty|}}} | label75 = Pedagoģisko darbinieku skaits | data75 = {{{teaching_staff|}}} | label76 = Darbinieki | data76 = {{{employees|}}} | label77 = Darbinieki | data77 = {{{num_employ|}}} | label78 = Galvenās personas | data78 = {{{key_people|}}} | label79 = {{#if:{{{grades_label|}}}|{{{grades_label}}}|Klases}} | data79 = {{{grades|}}} | label80 = Piedāvātie gadi | data80 = {{#if:{{{years|}}}|{{{years}}}|{{{Years|}}}}} | label81 = Mācību gadi | data81 = {{{years taught|}}} | label82 = {{#if:{{{years_taught|{{{years taught|}}}}}}|&nbsp;•&nbsp;Sākumskola|Sākumskola}} | data82 = {{{nursery years taught|}}} | label83 = {{#if:{{{years_taught|{{{years taught|}}}}}}|&nbsp;•&nbsp;Pamatskola|Pamatskola}} | data83 = {{{primary years taught|}}} | label84 = {{#if:{{{years_taught|{{{years taught|}}}}}}|&nbsp;•&nbsp;Vidusskola|Vidusskola}} | data84 = {{{secondary years taught|}}} | label85 = {{#if:{{{gender_label|}}}|{{{gender_label|}}}|Dzimums}} | data85 = {{{gender|}}} | label86 = Vecums | data86 = {{#if:{{{lower_age|}}}|{{{lower_age}}}{{#if:{{{upper_age|}}}|&#32;līdz {{{upper_age}}}|+}} }} | label87 = Vecuma diapazons | data87 = {{{age range|}}} | label88 = {{#if:{{{enrollment|}}}|Uzņemšana}} | data88 = {{#if:{{{enrollment|}}}{{{enrolment|}}} | {{#if:{{{enrollment|}}}|{{{enrollment}}}|{{{enrolment|}}}}}<!-- -->{{#if:{{{enrollment_as_of|}}}{{{enrolment_as_of|}}} |&nbsp;({{#if:{{{enrollment_as_of|}}}|{{{enrollment_as_of|}}}|{{{enrolment_as_of|}}}}}) }} }} | label89 = Skolēnu skaits | data89 = {{#if:{{{students|}}}|{{{students}}}|{{{Students|}}}}} <!-- | label90 = Sixth Form Students | data90 = {{{sixth_form_students|}}} --> | label91 = Skolēni | data91 = {{#if:{{{pupils|}}}|{{{pupils}}}|{{{number of pupils|}}}}} | label93 = &nbsp;•&nbsp;Pirmsbērnudārza vecums | data93 = {{{grade_preK|}}} | label94 = &nbsp;•&nbsp;[[Bērnudārzs]] | data94 = {{{gradeK|}}} | label95 = &nbsp;•&nbsp;1. klase | data95 = {{{grade1|}}} | label96 = &nbsp;•&nbsp;2. klase | data96 = {{{grade2|}}} | label97 = &nbsp;•&nbsp;3. klase | data97 = {{{grade3|}}} | label98 = &nbsp;•&nbsp;4. klase | data98 = {{{grade4|}}} | label99 = &nbsp;•&nbsp;5. klase | data99 = {{{grade5|}}} | label100 = &nbsp;•&nbsp;6. klase | data100 = {{{grade6|}}} | label101 = &nbsp;•&nbsp;7. klase | data101 = {{{grade7|}}} | label102 = &nbsp;•&nbsp;8. klase | data102 = {{{grade8|}}} | label103 = &nbsp;•&nbsp;9. klase | data103 = {{{grade9|}}} | label104 = &nbsp;•&nbsp;10. klase | data104 = {{{grade10|}}} | label105 = &nbsp;•&nbsp;11. klase | data105 = {{{grade11|}}} | label106 = &nbsp;•&nbsp;12. klase | data106 = {{{grade12|}}} | label107 = &nbsp;•&nbsp;13. klase | data107 = {{{grade13|}}} | label108 = &nbsp;•&nbsp;Citas | data108 = {{{other|}}} | label109 = &nbsp;•&nbsp;{{#if:{{{other_grade_label|}}}|{{{other_grade_label}}}|Citas}} | data109 = {{#if:{{{other_grade_enrollment|}}}|{{{other_grade_enrollment}}}|{{{other_grade_enrolment|}}}}} | label110 = &nbsp;•&nbsp;{{#if:{{{other_grade_label_1|}}}|{{{other_grade_label_1}}}|Citas}} | data110 = {{#if:{{{other_grade_enrollment_1|}}}|{{{other_grade_enrollment_1}}}|{{{other_grade_enrolment_1|}}}}} | label111 = &nbsp;•&nbsp;{{#if:{{{other_grade_label_2|}}}|{{{other_grade_label_2}}}|Citas}} | data111 = {{#if:{{{other_grade_enrollment_2|}}}|{{{other_grade_enrollment_2}}}|{{{other_grade_enrolment_2|}}}}} | label112 = Apmaiņas studenti | data112 = {{#if:{{{international_students|}}}|{{{international_students}}}|{{{International_Students|}}}}} | label113 = Kabineti | data113 = {{{classes|}}} | label114 = Vidējais kabinetu lielums | data114 = {{{avg_class_size|}}} | label115 = Vidējais kabinetu lielums | data115 = {{{class|}}} | label116 = Skolēnu/skolotaju attiecība | data116 = {{{ratio|}}} | label117 = Izglītības sistēma | data117 = {{#if:{{{system|}}}|{{{system}}}|{{{System|}}}}} | label118 = Piedāvātās klases | data118 = {{#if:{{{classes offered|}}}|{{{classes offered}}}|{{{Classes offered|}}}}} | label119 = Valodas | data119 = {{ifempty|{{{medium of language|}}}|{{{medium|}}}|{{{mediums|}}}}} | label120 = Valodas | data120 = {{{language|}}} | label121 = Stundu saraksta tips | data121 = {{#if:{{{schedule_type|}}}|{{{schedule_type|}}}|{{{schedtyp|}}}}} | label122 = Stundu saraksts | data122 = {{{schedule|}}} | label123 = Skolas dienas ilgums | data123 = {{#if:{{{hours_in_day|}}}|{{{hours_in_day}}}|{{{Hours_in_Day|}}}}} | label124 = Kabineti | data124 = {{{classrooms|}}} | label125 = {{#if:{{{campuses|}}}{{{Campuses|}}}|Kampuss}} | data125 = {{ifempty|{{{campuses|}}}|{{{Campuses|}}}|{{{campus|}}}}} | label127 = Kampusa izmērs | data127 = {{#if:{{{campus_size|}}}|{{{campus_size}}}|{{{campus size|}}}}} | label128 = Laukums | data128 = {{{area|}}} | label129 = Kampusa tips | data129 = {{#if:{{{campus_type|}}}|{{{campus_type}}}|{{{campus type|}}}}} | label130 = Saistītie kampusi | data130 = {{#if:{{{campus_bound|}}}|{{{campus_bound}}}|{{{campus_Bound|}}}}} <!-- | label131 = Houses | data131 = {{{houses|}}} --> | label132 = {{#if:{{{colours|}}}|Krāsa(-s)}} | data132 = {{#if:{{{colours|}}}|{{{colours}}}|{{{colors|}}}}} | label133 = {{#if:{{{schoolcolours|}}}{{{school_colours|}}}|Skolas krāsa(-s)}} | data133 = {{ifempty|{{{schoolcolours|}}}|{{{school_colours|}}}|{{{school_colors|}}}|{{{schoolcolors|}}}}} | label134 = Sauklis | data134 = {{{slogan|}}} | label135 = Dziesma | data135 = {{{song|}}} | label136 = ''Fight song'' | data136 = {{{fightsong|}}} | label137 = Sports | data137 = {{{athletics|}}} | label138 = Sporta konference | data138 = {{ifempty|{{{athletic_conference|}}}|{{{athletic conference|}}}|{{{conference|}}}}} | label139 = Sports | data139 = {{{sports|}}} | label140 = Talismans | data140 = {{#if:{{{mascot|}}}| {{{mascot}}} {{{mascot image|}}} }} | label141 = Iesauka | data141 = {{{nickname|}}} | label142 = {{#if:{{{teams_label|}}}|{{{teams_label}}}|Komandas}} | data142 = {{{teams|}}} | label143 = Komandas nosaukums | data143 = {{ifempty|{{{team_name|}}}|{{{team name|}}}|{{{teamname|}}}}} | label144 = {{#if:{{{rivals|}}}|Sāncensis(-ši)}} | data144 = {{#if:{{{rivals|}}}|{{{rivals}}}|{{{rival|}}} }} | label145 = Vīzija | data145 = {{{vision|}}} | label146 = {{#if:{{{accreditations|}}}|Akreditācija}} | data146 = {{#if:{{{accreditations|}}}|{{{accreditations}}}|{{{accreditation|}}}}} | label147 = USNWR reitings | data147 = {{{ranking|}}} | label148 = Nacionālais reitings | data148 = {{#if:{{{national_ranking|}}}|{{{national_ranking}}}|{{{National_ranking|}}}}} | label149 = {{#if:{{{testname|}}}|{{{testname}}}|Testi}}&nbsp;vidēji | data149 = {{{testaverage|}}} | label150 = Vidējais [[SAT]] rezultāts{{#if:{{{year|}}}|&nbsp;{{nobold|({{{year}}})}}}} | data150 = {{{SAT|}}} | label151 = Vidējais [[ACT]] rezultāts{{#if:{{{year|}}}|&nbsp;{{nobold|({{{year}}})}}}} | data151 = {{{ACT|}}} <!-- | label152 = Bar pass rate | data152 = {{#if:{{{bar_pass_rate|}}}|{{{bar_pass_rate}}}|{{{bar pass rate|}}}}} | label153 = School roll | data153 = {{{roll|}}} | label154 = Socio-economic decile | data154 = {{{decile|}}} --> | label155 = Publikācijas | data155 = {{{publication|}}} | label157 = Laikraksts | data157 = {{#if:{{{newspaper|}}} |{{#ifeq:{{str left|{{{newspaper}}}|2}}|'' |{{{newspaper}}} |''{{{newspaper}}}'' }} }} | label158 = Gadagrāmata | data158 = {{#if:{{{yearbook|}}} |{{#ifeq:{{str left|{{{yearbook}}}|2}}|'' |{{{yearbook}}} |''{{{yearbook}}}'' }} }} | label159 = Galvenā produkcija | data159 = {{{products|}}} | label160 = Dotācijas | data160 = {{{endowment|}}} | label161 = Budžets | data161 = {{{budget|}}} | label162 = Mācību maksa | data162 = {{{fees|}}} | label163 = Mācību gads | data163 = {{{annual tuition|}}} | label164 = Apmācība | data164 = {{{tuition|}}} | label165 = Ieņēmumi | data165 = {{{revenue|}}} <!-- | label166 = Communities served | data166 = {{{communities|}}} | label167 = Feeder schools | data167 = {{#if:{{{feeders|}}}|{{{feeders}}}|{{{main feeder schools|}}}}} | label169 = Feeder to | data169 = {{{main feeder school for|}}} --> | label170 = Absolventi{{#if:{{{year|}}}|&nbsp;{{nobold|({{{year}}})}}}} | data170 = {{#if:{{{graduates|}}}|{{{graduates|}}}|{{{Graduates|}}}}} | label171 = {{#if:{{{affiliations|}}}|Saistītās iestādes}} | data171 = {{#if:{{{affiliations|}}}|{{{affiliations}}}|{{{affiliation|}}}}} | label172 = Absolventi | data172 = {{{alumni|}}} | label173 = Nobela prēmijas laureāti | data173 = {{{nobel_laureates|}}} | label174 = Informācija | data174 = {{{information|}}} | label180 = {{#if:{{{free_label|}}}|{{{free_label|}}}|Cita informācija}} | data180 = {{#if:{{#if:{{{free_label|}}}|{{{free_label|}}}|}}| {{{free|{{{free_text|}}}}}} }} | label181 = {{{free_label1|{{{free_label_1|}}}}}} | data181 = {{#if:{{{free_label1|{{{free_label_1|}}}}}} | {{{free_1|{{{free_text1|}}}}}} }} | label182 = {{{free_label2|{{{free_label_2|}}}}}} | data182 = {{#if:{{{free_label2|{{{free_label_2|}}}}}} | {{{free_2|{{{free_text2|}}}}}} }} | label183 = {{{free_label3|{{{free_label_3|}}}}}} | data183 = {{#if:{{{free_label3|{{{free_label_3|}}}}}} | {{{free_3|{{{free_text3|}}}}}} }} | label184 = {{{free_label4|{{{free_label_4|}}}}}} | data184 = {{#if:{{{free_label4|{{{free_label_4|}}}}}} | {{{free_4|{{{free_text4|}}}}}} }} | label185 = {{{free_label5|{{{free_label_5|}}}}}} | data185 = {{#if:{{{free_label5|{{{free_label_5|}}}}}} | {{{free_5|{{{free_text5|}}}}}} }} | label190 = Tīmekļa vietne | class190 = plainlinks | data190 = {{br separated entries |1={{{homepage|}}} |2={{{url|}}} |3={{{website|}}} }} | data191 = {{#if:{{{footnotes|}}}|<div style="font-size:small"> {{{footnotes|}}}</div>}} | data192 = {{#if:{{{picture|}}} |{{{picture}}}{{#if:{{{picture_caption|{{{image_caption|}}}}}}|<br />{{{picture_caption|{{{image_caption}}}}}}}} }} | data193 = {{#if:{{{picture2|}}} |{{{picture2}}}{{#if:{{{picture_caption2|{{{image_caption2|}}}}}}|<br />{{{picture_caption2|{{{image_caption2}}}}}}}} }} | belowstyle = font-size:smaller | below = {{#if:{{{lastupdate|}}}|Infokastes dati atjaunoti: {{{lastupdate}}} }} }}<noinclude> {{dokumentācija}} <templatedata> { "params": { "box_width": {}, "box_style": {}, "name": {}, "native_name": {}, "latin_name": {}, "logo": {}, "logo_size": {}, "Size": {}, "logo_alt": {}, "seal_image": {}, "seal_size": {}, "seal_alt": {}, "image": {}, "image_name": {}, "image size": {}, "imagesize": {}, "alt": {}, "caption": {}, "imagewikilink": {}, "motto": {}, "mottoes": {}, "motto_translation": {}, "address": {}, "streetaddress": {}, "street": {}, "location": {}, "region": {}, "city": {}, "town": {}, "city/town": {}, "state": {}, "country": {}, "province": {}, "county": {}, "postcode": {}, "postalcode": {}, "zipcode": {}, "country1": {}, "coordinates": {}, "latitude": {}, "longitude": {}, "latd": {}, "longd": {}, "map": {}, "pushpin_map": {}, "map_type": {}, "map_alt": {}, "map_width": {}, "map_size": {}, "map_caption": {}, "pushpin_relief": {}, "map_relief": {}, "relief": {}, "map_label": {}, "label_position": {}, "map_label_position": {}, "mark": {}, "mark_width": {}, "lat_dir": {}, "latNS": {}, "lat_NS": {}, "lat_deg": {}, "lat_d": {}, "lat_min": {}, "latm": {}, "lat_m": {}, "lat_sec": {}, "lats": {}, "lat_s": {}, "lon_dir": {}, "longEW": {}, "long_EW": {}, "lon_deg": {}, "long_d": {}, "lon_min": {}, "longm": {}, "long_m": {}, "lon_sec": {}, "longs": {}, "long_s": {}, "x": {}, "y": {}, "x%": {}, "y%": {}, "pushpin_map_caption": {}, "coords_type": {}, "coordinates_type": {}, "coordinates_region": {}, "dim": {}, "scale": {}, "source": {}, "coordinates_display": {}, "display": {}, "coordinates_format": {}, "format": {}, "schooltype": {}, "fundingtype": {}, "type": {}, "religious_affiliation": {}, "religion": {}, "denomination": {}, "patron": {}, "established": {}, "founded": {}, "opened": {}, "founder": {}, "status": {}, "closed": {}, "locale": {}, "sister_school": {}, "schoolboard": {}, "district": {}, "us_nces_district_id": {}, "LEA": {}, "authority": {}, "category": {}, "oversight": {}, "authorizer": {}, "superintendent": {}, "trustee": {}, "specialist": {}, "specialists": {}, "session": {}, "schoolnumber": {}, "number": {}, "school code": {}, "MOE": {}, "ofsted": {}, "ceeb": {}, "us_nces_school_id": {}, "president": {}, "chair": {}, "chairman": {}, "chairperson": {}, "dean": {}, "administrator": {}, "rector": {}, "director": {}, "principal": {}, "principal1": {}, "principal2": {}, "principal3": {}, "principal4": {}, "viceprincipal": {}, "viceprincipal1": {}, "viceprincipal2": {}, "viceprincipal3": {}, "viceprincipal4": {}, "asst principal": {}, "assistant_principals": {}, "campus director": {}, "headmistress": {}, "headmaster": {}, "head of school": {}, "head_teacher": {}, "executive_headteacher": {}, "acting_headteacher": {}, "head": {}, "chaplain": {}, "custodian": {}, "staff": {}, "faculty": {}, "teaching_staff": {}, "employees": {}, "key_people": {}, "grades": {}, "years": {}, "gender": {}, "lower_age": {}, "upper_age": {}, "age range": {}, "enrolment": {}, "enrollment": {}, "enrollment_as_of": {}, "students": {}, "sixth_form_students": {}, "pupils": {}, "grade_preK": {}, "gradeK": {}, "grade1": {}, "grade2": {}, "grade3": {}, "grade4": {}, "grade5": {}, "grade6": {}, "grade7": {}, "grade8": {}, "grade9": {}, "grade10": {}, "grade11": {}, "grade12": {}, "grade13": {}, "other": {}, "other_grade_enrollment": {}, "international_students": {}, "classes": {}, "avg_class_size": {}, "ratio": {}, "system": {}, "classes offered": {}, "medium": {}, "language": {}, "schedtyp": {}, "schedule_type": {}, "schedule": {}, "hours_in_day": {}, "classrooms": {}, "campuses": {}, "campus": {}, "campus size": {}, "area": {}, "campus type": {}, "campus_bound": {}, "houses": {}, "colours": {}, "colors": {}, "slogan": {}, "song": {}, "fightsong": {}, "athletics": {}, "conference": {}, "sports": {}, "mascot": {}, "mascot image": {}, "nickname": {}, "team_name": {}, "rival": {}, "vision": {}, "accreditation": {}, "ranking": {}, "national_ranking": {}, "testname": {}, "testaverage": {}, "SAT": {}, "year": {}, "ACT": {}, "bar pass rate": {}, "roll": {}, "decile": {}, "publication": {}, "newspaper": {}, "yearbook": {}, "products": {}, "endowment": {}, "budget": {}, "fees": {}, "tuition": {}, "revenue": {}, "communities": {}, "feeders": {}, "main feeder school for": {}, "graduates": {}, "affiliations": {}, "alumni": {}, "nobel_laureates": {}, "information": {}, "free_text": {}, "free_text1": {}, "free_text2": {}, "free_label3": {}, "free_text3": {}, "free_label4": {}, "free_text4": {}, "free_text5": {}, "homepage": {}, "url": {}, "website": {}, "footnotes": {}, "picture": {}, "picture2": {}, "approx": {}, "founders": {}, "c_approx": {}, "educational authority": {}, "category_label": {}, "oversight_label": {}, "chair_label": {}, "chairman_label": {}, "chairperson_label": {}, "principal_label": {}, "principal_label1": {}, "principal_label2": {}, "principal_label3": {}, "principal_label4": {}, "viceprincipal_label": {}, "viceprincipal_label1": {}, "viceprincipal_label2": {}, "viceprincipal_label3": {}, "viceprincipal_label4": {}, "assistant_principals_label": {}, "headteacher": {}, "head_name": {}, "head_label": {}, "head_name2": {}, "head2": {}, "rel_head_name": {}, "rel_head": {}, "r_head_label": {}, "r_head": {}, "number of staff": {}, "num_employ": {}, "grades_label": {}, "years taught": {}, "nursery years taught": {}, "primary years taught": {}, "secondary years taught": {}, "gender_label": {}, "enrolment_as_of": {}, "number of pupils": {}, "other_grade_label": {}, "other_grade_enrolment": {}, "other_grade_label_1": {}, "other_grade_enrollment_1": {}, "other_grade_enrolment_1": {}, "other_grade_label_2": {}, "other_grade_enrollment_2": {}, "other_grade_enrolment_2": {}, "class": {}, "medium of language": {}, "mediums": {}, "schoolcolours": {}, "school_colours": {}, "school_colors": {}, "schoolcolors": {}, "athletic_conference": {}, "teams_label": {}, "teams": {}, "teamname": {}, "rivals": {}, "accreditations": {}, "annual tuition": {}, "affiliation": {}, "free_label": {}, "free": {}, "free_label1": {}, "free_label_1": {}, "free_1": {}, "free_label2": {}, "free_label_2": {}, "free_2": {}, "free_label_3": {}, "free_3": {}, "free_label_4": {}, "free_4": {}, "free_label5": {}, "free_label_5": {}, "free_5": {}, "picture_caption": {}, "image_caption": {}, "picture_caption2": {}, "image_caption2": {}, "lastupdate": {} }, "format": "block" } </templatedata></noinclude> j357ib7rkzvog4qe6cifot0au22r3k0 0 175079 4290043 4184643 2025-06-06T14:46:05Z Bendžamins 76862 /* Filmogrāfija */ 4290043 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Tims Rots | vārds_orig = ''Tim Roth'' | attēls = Tim Roth by Gage Skidmore 2.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Tims Rots 2017. gadā | dz. vārds = Timotijs Saimons Rots | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1961|5|14}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Dalviča}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors | darbības gadi = 1982—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Timotijs Saimons Rots''' ({{val|en|Timothy Simon Roth}}; dzimis {{dat|1961|5|14}}) ir angļu aktieris un režisors. 1980. gados sāka piedalīties spēlfilmās un televīzijas seriālos. Plašāku atpazīstamību ieguva pēc lomām filmās "[[Pavārs, zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais]]" (1989), ''[[Vincent & Theo]]'' (1990) un ''[[Rosencrantz & Guildenstern Are Dead]]'' (1990). Rots vairākas reizes sadarbojies ar [[Kventins Tarantīno|Kventinu Tarantīno]], piedaloties filmās "[[Trakie suņi]]" (1992), "[[Lubene]]" (1994), "[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]" (1995) un "[[Pretīgais 8nieks]]" (2015). Par lomu filmā "[[Robs Rojs]]" (''Rob Roy'', 1995), viņš saņēma [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kā labākais aktieris otrā plāna lomā, kā arī tika nominēts [[Zelta globusa balva]]i un [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] tajās pašās kategorijās. Viņa kā režisora debija ir 1999. gada filma ''[[The War Zone]]'', kas saņēmusi vairākus apbalvojumus. Vēl viņš filmējies filmās "[[Leģenda par pianistu]]" (''The Legend of 1900'', 1998), "[[Pērtiķu planēta (2001. gada filma)|Pērtiķu planēta]]" (2001), ''[[Skellig]]'' (2009). Atveidojis Kela Laitmena lomu ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' seriālā "[[Melu teorija]]" un Džimu Vortu / Džeku Devlinu ''[[Sky Atlantic]]'' seriālā ''[[Tin Star]]''. Rots ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' filmā "[[Nepārspējamais Halks]]" (2008) atveidojis Emīlu Blonski. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums |- |1984 |''[[The Hit]]'' |- |1985 |''[[Return to Waterloo]]'' |- | rowspan="2" |1988 |''[[A World Apart]]'' |- |''[[To Kill a Priest]]'' |- |1989 |"[[Pavārs, zaglis, viņa sieva un viņas mīļākais]]" |- | rowspan="3" |1990 |''[[Rosencrantz & Guildenstern Are Dead]]'' |- |''[[Vincent & Theo]]'' |- |''[[Farendj]]'' |- |1991 |''[[Backsliding]]'' |- | rowspan="2" |1992 |"[[Trakie suņi]]" |- |''[[Jumpin' at the Boneyard]]'' |- | rowspan="2" |1993 |''[[Bodies, Rest & Motion]]'' |- |''[[El Marido perfecto]]'' |- | rowspan="3" |1994 |''[[Captives]]'' |- |''[[Little Odessa]]'' |- |"[[Lubene]]" |- | rowspan="2" |1995 |"[[Robs Rojs]]" (''Rob Roy'') |- |"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]" |- | rowspan="2" |1996 |''[[No Way Home]]'' |- |"[[Visi teic, ka es tevi mīlot]]" (''Everyone Says I Love You'') |- | rowspan="3" |1997 |"[[Strupceļā]]" (''Gridlock'd'') |- |''[[Hoodlum]]'' |- |"[[Melu detektors]]" (''Deceiver'') |- | rowspan="2" |1998 |[[Animals (filma)|''Animals'']] |- |"[[Leģenda par pianistu]]" (''The Legend of 1900'') |- |1999 |''[[The War Zone]]'' (režisors) |- | rowspan="3" |2000 |"[[Miljons dolāru hotelis]]" (''The Million Dollar Hotel'') |- |"[[Vatēls]]" (''Vatel'') |- |"[[Laimīgie skaitļi]]" (''Lucky Numbers'') |- | rowspan="3" |2001 |"[[Pērtiķu planēta (2001. gada filma)|Pērtiķu planēta]]" |- |[[Invincible (2001. gada filma)|''Invincible'']] |- |''[[The Musketeer]]'' |- |2002 |''[[Emmett's Mark]]'' |- |2003 |"[[Nogalināt karali]]" (''To Kill a King'') |- | rowspan="3" |2004 |"[[Jaunā Francija]]" (''Battle of the Brave'') |- |''[[The Beautiful Country]]'' |- |"[[Sudraba pilsēta]]" (''Silver City'') |- | rowspan="2" |2005 |''[[Don't Come Knocking]]'' |- |"[[Tumšie ūdeņi (2005. gada filma)|Tumšie ūdeņi]]" (''Dark Water'') |- | rowspan="3" |2007 |''[[Even Money]]'' |- |''[[Youth Without Youth]]'' |- |"[[Jaunavu teritorija]]" (''Virgin Territory'') |- | rowspan="2" |2008 |"[[Dīvainās spēles (2008. gada filma)|Dīvainās spēles]]" (''Funny Games'') |- |"[[Nepārspējamais Halks]]" |- |2009 |''[[King Conqueror]]'' |- |2010 |''[[Pete Smalls Is Dead]]'' |- | rowspan="3" |2012 |"[[Arbitrāža]]" (''Arbitrage'') |- |[[Broken (filma)|''Broken'']] |- |''[[Möbius]]'' |- |2013 |''[[The Liability]]'' |- | rowspan="4" |2014 |"[[Monako princese]]" (''Grace of Monaco'') |- |''[[United Passions]]'' |- |"[[Selma]]" |- |''[[October Gale]]'' |- | rowspan="5" |2015 |''[[600 Miles]]'' |- |''[[Chronic]]'' |- |"[[Hardcore: Brutālais Henrijs]]" |- |"[[Mans puisis - slepkava]]" |- |"[[Pretīgais 8nieks]]" |- |2017 |''[[1 Mile to You]]'' |- | rowspan="2" |2018 |"[[Afēristi pret savu gribu]]" (''The Con Is On'') |- |''[[The Padre]]'' |- | rowspan="4" |2019 |''[[Luce]]'' |- |"[[Reiz Holivudā]]" |- |''[[The Song of Names]]'' |- |"[[Reiz Tarantīno: Pirmais astoņnieks]]" (''QT8: The First Eight'') |- | rowspan="4" |2021 |"[[Bergmana sala]]" |- |''[[The Misfits (2021. gada filma)|The Misfits]]'' |- |"[[Šanči un leģenda par desmit gredzeniem]]" |- |''[[Sundown]]'' |- | rowspan="3" |2022 |''[[Resurrection]]'' |- |''[[There Are No Saints]]'' |- |''[[Punch]]'' |- | rowspan="2" |2024 |''[[Poison (filma)|Poison]]'' |- |''[[Classified]]'' |- |2025 |''[[Tornado (filma)|Tornado]]'' |} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rots, Tims}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] js1dujf4i0ehtuyf1eypad62xbww657 0 182150 4290212 4135145 2025-06-07T03:32:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290212 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Heterocarpus ensifer.jpg | att_nosaukums =Garnele ''[[Heterocarpus ensifer]]'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | apakštips=Crustacea | apakštips_lv=Vēžveidīgie | klase =Malacostraca | klase_lv =Augstākie vēži | kārta =Decapoda | kārta_lv =Desmitkājvēži | apakškārta=Pleocyemata | apakškārta_lv=Pleocimāti | infrakārta =Caridea | infrakārta_lv=Garneles | kategorijas =nē | binomial = Caridea <small>([[James Dwight Dana|Dana]], 1852)</small> }} '''Garneles''' (''Caridea''; {{val|de|Garnele}}) ir plaša [[peldvēži|peldvēžu]] grupa, kas izdalīta kā [[desmitkājvēži|desmitkājvēžu]] (''Decapoda'') infrakārta. Tā pieder [[pleocimāti|pleocimātu apakškārtai]] (''Pleocyemata''). [[Krievu valoda]]s ietekmē garneles reizēm sauc arī par '''krevetēm''' ({{val|ru|креве́тки}}). Par garnelēm mēdz saukt arī sugas, kuras nepieder garneļu infrakārtai, piemēram, [[boksergarneles]] (''Stenopodidea'') vai [[zāģveida garneles]] (''Dendrobranchiata''), ({{val|en|prawns}}). Garneles mājo gan [[saldūdens]], gan [[sālsūdens]] tilpnēs, gan siltos [[ūdens|ūdeņos]], gan aukstos. Tās ir sastopamas visos [[okeāns|okeānos]] un [[jūra|jūrās]]. Garneļu infrakārtā ir apmēram 3000 [[suga]]s, kas iedalītas 15 virsdzimtās. [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] mājo 3 sugas: [[parastā garnele]] (''Palaemon adspersus''), [[smilšu garnele]] (''Crangon crangon'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/veezhi/#v31 |title=Desmitkājvēži (Decapoda) |access-date={{dat|2012|03|17||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121209063101/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/veezhi/#v31 }}</ref> un [[Eiropas akmeņu garnele]] (''Palaemon elegans'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nobanis.org/MarineIdkey/Crabs%20and%20lobsters/IntroDecapods.htm |title=Introduction to large crustaceans (decapods) |access-date={{dat|2012|03|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120127014606/http://www.nobanis.org/MarineIdKey/Crabs%20and%20lobsters/IntroDecapods.htm |archivedate={{dat|2012|01|27||bez}} }}</ref> Garneles ir nozīmīgs barības avots daudziem [[dzīvnieki]]em, sākot ar [[zivis|zivīm]] un beidzot ar [[vaļi]]em. Tām piemīt izcila dzīvotspēja piesārņotos ūdeņos, tādēļ spēj uzkrāt un vēlāk nodot pa barības ķēdi uz augšu augstas koncentrācijas toksīnu devu. Garneles savā uzturā plaši izmanto arī [[cilvēki]]. == Izskats un īpašības == [[Attēls:Woda-6 ubt.jpeg|thumb|left|220px|Garnelēm ķermeņa siluetam ir raksturīga uzkumpusi forma]] Garneles un [[zāģveida garneles]] ārēji izskatās ļoti līdzīgas, tomēr starp abām grupām ir nozīmīgas atšķirības. Zāģveida garnelēm ķermeņa vairoga segmenti secīgi pārsedz viens otru (pirmais vairoga segments pārsedz otro segmentu, otrais segments trešo utt), pirmie 3 kāju pāri ir spīļveidīgi, un ķermeņa forma vienkāršāka nekā garnelēm. Arī garnelēm ķermeņa vairogu segmenti pārklājas viens pār otru, bet savādākā kārtībā. Garneles otrais segments pārklāj pirmo un trešo, spīļveidīgi ir tikai pirmie divi kāju pāri, un to ķermeņu forma ir sarežģītāka kā zāģveida garnelēm. Arī abu grupu [[žaunas|žaunu]] uzbūve ir atšķirīga. Garnelēm žaunām ir plātnīšu struktūra, bet zāģveida garnelēm — zarota struktūra. Visvieglāk garneli no zāģveida garneles var atšķirt pēc ķermeņa otrā segmenta.<ref>[http://www.chucksaddiction.com/Caridean.html Shrimp Anatomy - Illustrations and Glossary]{{Novecojusi saite}}</ref> == Dzīves cikls == Lielākā daļa garneļu vairojas tikai sālsūdens vidē, lai gan ir neliels daudzums saldūdens garneļu sugu. Mātīte izdēj 50 000—1 miljonu [[ola|olu]], no kurām pēc 24 stundām izšķiļas pavisam sīki kāpuri — [[vēžveidīgo kāpurs|naupliji]]. Līdz izšķilšanās brīdim olas ir piestiprinātas pie mātītes peldkājām. Naupliji barojas ar iekšējām [[Olas dzeltenums|olas dzeltenuma]] rezervēm līdz attīstās par [[vēžveidīgo kāpurs|zoejām]], kurām par lokomotoriem orgāniem ir 3 pirmie krūšu [[kājas|kāju]] pāri, kas pieaugušai garnelei pārvēršas par žokļkājām. Zoejas barojas ar [[aļģes|aļģēm]], un pēc dažām dienām seko [[vēžveidīgo kāpurs|mizisa fāze]]. Šajā fāzē jaunā garnele jau sāk izskatīties kā pieaugusi garnele, tikai ir ļoti sīka un smalka. Tās barojas ar aļģēm un [[zooplanktons|zooplanktonu]]. Vēl pēc 3—4 dienām mizisi pārvēršas par postkāpuru garnelēm, kurām ir visas pieaugušo garneļu īpašības, tikai tās ir mazākas. Visa [[pārvēršanās]]s pēc izšķilšanās notiek apmēram 12 dienās. Postkāpuru garneles dodas uz [[grīvlīcis|grīvlīčiem]], kas ir bagāti ar barības vielām un ūdenim ir zema [[sāls]] koncentrācija. Tur tās barojas un izaug par pieaugušām garnelēm. Tad jaunās garneles dodas atpakaļ atklātos ūdeņos. Lielākā daļa garneļu dzīvo bentiskajā zonā uz jūras dibena. == Garneles — pārtikas produkts == [[Attēls:Shrimp Curry.jpg|thumb|220px|[[Tīģergarneles|Tīģergarneļu]] [[Karijs (ēdiens)|karijs]]]] [[Attēls:Nordseegarnelen.jpg|thumb|220px|Tikko nozvejotas [[smilšu garnele]]s (''Crangon crangon'')]] Līdzīgi kā citos jūras produktos garnelēs ir augsts [[kalcijs|kalcija]], [[Jods (elements)|joda]] un [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] līmenis, bet tām ir zema [[enerģētiskā vērtība]]. Garneles ir arī nozīmīgs labā [[Holesterīns|holesterīna]] avots. Atkarībā no garneļu sagatavošanas veida, 100 [[grams|g]] garneļu satur 122-251 [[miligrams|mg]] holesterīna.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dietaryfiberfood.com/cholesterol/cholesterol-content-tuna-shrimp-salmon.php |title=Cholesterol: Cholesterol Content in Seafoods (Tuna, Salmon, Shrimp, Squid) |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120327141517/http://www.dietaryfiberfood.com/cholesterol/cholesterol-content-tuna-shrimp-salmon.php |archivedate={{dat|2012|03|27||bez}} }}</ref> Tādēļ garneles ir vērtīgs pārtikas produkts [[asins sistēma]]s veselībai.<ref>Elizabeth R. De Oliveira e Silva, Cynthia E. Seidman, Jason J. Tian, Lisa C. Hudgins, Frank M. Sacks & Jan L. Breslow (1996).</ref> Garneles tāpat kā pārējie [[vēžveidīgie]] bieži izraisa alerģiju. Tās ir vienas no 8 visalerģiskākajiem produktiem pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.foodallergy.org/section/allergens |title=Allergens |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120317170005/http://www.foodallergy.org/section/allergens |archivedate={{dat|2012|03|17||bez}} }}</ref> Tā kā garneles nav košera pārtika, tās ir aizliegtas [[jūdaisms|jūdaisma]] reliģijas piekritējiem. Toties garneles ir ''halal'' pārtika un ir atļautas islamticīgajiem. == Sistemātika == * '''Garneļu infrakārta''' (''Caridea'') ** {{TaksoSaite|Physetocaridoidea|Bezacu garneļu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Nematocarcinoidea|Dejotājgarneļu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Bresilioidea|Dziļūdens garneļu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Galatheacaridoidea|Galateakaridoīdu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Campylonotoidea|Kampilonotoīdu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Palaemonoidea|Palaemonoīdu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Pandaloidea|Pandaloīdu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Crangonoidea|Parasto garneļu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Oplophoroidea|Pelaģisko garneļu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Processoidea|Procesoīdu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Psalidopodoidea|Psalidopodoīdu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Pasiphaeoidea|Stikla garneļu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Stylodactyloidea|Stilodaktiloīdu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Alpheoidea|Šāvējgarneļu virsdzimta}} ** {{TaksoSaite|Atyoidea|Tropu saldūdens garneļu virsdzimta}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Caridea|Garneles}} * [http://www.dmoz.org/Science/Biology/Flora_and_Fauna/Animalia/Arthropoda/Crustacea/Malacostraca/Decapoda/ Garneļu bioloģija] {{en ikona}} * [http://www.dmoz.org/Home/Cooking/Fish_and_Seafood/Shellfish/Shrimp/ Garneļu receptes] {{en ikona}} [[Kategorija:Garneles| ]] [[Kategorija:Desmitkājvēži]] n3h97adal7i03rfzijxczsbijk1a93v 0 200620 4290157 4084842 2025-06-06T20:04:59Z Votre Provocateur 111653 4290157 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Āris Auders | vārds_orģ = | attēls = Āris_Auders_fair_use.jpg | att_izm = 275px | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas veselības ministrs|Latvijas veselības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2002|11|7|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2003|4|10|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Einars Repše]] | priekštecis = [[Viktors Jaksons]] | pēctecis = [[Ingrīda Circene]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1962|2|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2017|7|12|1962|2|10}}, {{LAT}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latvietis]] | partija = "[[Jaunais laiks]]" | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Agija Audere | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Āris Auders''' (dzimis {{dat|1962|2|10}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2017|7|12}}) bija [[latvieši|latviešu]] ārsts un [[dārzkopība|dārzkopis]], [[Latvijas Republikas veselības ministrs|Latvijas veselības ministrs]] (2002—2003). == Dzīvesgājums == 1980. gadā pabeidza mācības [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. vidusskolā]], no 1980. līdz 1986. gadam studēja [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Medicīnas institūtā]], papildinājās [[Kalifornijas Universitāte (Sandjego)|Kalifornijas Universitātes Sandjego]] (UCSD) Medicīnas skolā ASV, un [[Bernes Universitāte|Bernes Universitātē]] Šveicē. No 1988. gada jūnija līdz 1997. gada maijam bija [[neiroķirurģija|neiroķirurgs]] [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā]], 1997. gada pirmajā pusē arī Neiroķirurģijas klīnikas vadītāja vietnieks. No 1997. gada līdz 2002. gada novembrim vadīja Mugurkaula ķirurģijas centru [[Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca|Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=365053:audera-publiskais-iznciens&catid=95:intervijas&Itemid=439|title=Audera publiskais iznāciens|publisher=LA.lv|accessdate={{dat|2012|11|30||bez}}}}</ref> {{dat|2002|11|7||bez}} kā partijas "[[Jaunais laiks]]" pārstāvis kļuva par Latvijas [[Latvijas Republikas veselības ministrs|īpašu uzdevumu ministru veselības aprūpes lietās]] [[Repšes Ministru kabinets|Einara Repšes valdībā]], {{dat|2003|1|16||bez}} — par veselības ministru. {{dat|2003|4|10||bez}} viņš demisionēja pēc [[KNAB]] ierosinātās krimināllietas par Audera darbībām, ļaunprātīgi izmantojot pacientu uzticēšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/archive/demisionejis-veselibas-ministrs-aris-auders.d?id=5103018|title=Demisionējis Veselības ministrs Āris Auders|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|9|28||bez}}}}</ref> Ā. Auderu ministra amatā nomainīja [[Ingrīda Circene]]. Pēc aiziešanas no medicīnas Auders pievērsās dārzkopībai savā mājā [[Plieņciems|Plieņciemā]], radīja jaunu [[Sibīrijas egle]]s šķirni ''Snake Auders'' ("Čūska Auders") un uzrakstīja grāmatu "Dārzs" par dekoratīvo dendroloģiju. 2012. gadā kopā ar D. Spaiseru izdeva [[skujkoki|skujukoku]] šķirņu un sugu rokasgrāmatu, kurā apkopota informācija par 615 pasaules skujkoku sugām un vairāk nekā 8000 reģistrētām skujkoku šķirnēm.<ref>[http://www.db.lv/sabiedriba/aris-auders-izdevis-gramatu-kas-maksa-150-latus-381877 Āris Auders izdevis grāmatu, kas maksā 150 latu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130116021312/http://www.db.lv/sabiedriba/aris-auders-izdevis-gramatu-kas-maksa-150-latus-381877 |date={{dat|2013|01|16||bez}} }} www.db.lv 2012. gada 5. novembrī</ref> Miris 2017. gada 12. jūlijā,<ref>{{ziņu atsauce|title=Miris ārsts un bijušais politiķis Āris Auders|url=http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|accessdate={{dat|2017|7|14||bez}}|work=[[irlv.lv]]|date={{dat|2017|7|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719215106/http://www.irlv.lv/2017/7/14/miris-arsts-un-bijusais-politikis-aris-auders|archivedate={{dat|2017|07|19||bez}}}}</ref> izdarot pašnāvību.<ref>[http://nra.lv/skandalozi/216113-bijusais-veselibas-ministrs-auders-dzivi-beidzis-pasnaviba.htm Bijušais veselības ministrs Auders dzīvi beidzis pašnāvībā] NRA</ref> == Darbi == * Āris Auders. Dārzs: ilustrēta rokasgrāmata Rīga : AA grupa, 2006. - 419 lpp. * Aris G. Auders, Derek P. Spicer. Royal Horticultural Society Encyclopedia of Conifers: A Comprehensive Guide to Cultivars and Species. Royal Horticultural Society, 2012. - 1506 lappuses (angliski) == Atsauces == {{portal2|Cilvēki|Latvija}} ;Kopējās {{Refbegin}} * {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/index.php/lv/4242|title=Āra Audera biogrāfija|publisher=Mk.gov.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20030306121220/http://www.mk.gov.lv/index.php/lv/4242|archivedate={{dat|2003|03|06||bez}}}} * {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/193026-marihuanas_dumi_veselibas_ministra_pagatne_nav_skerslis_amatam|title=Marihuānas dūmi veselības ministra pagātnē nav šķērslis amatam .|publisher=Tvnet.lv|accessdate={{dat|2013|10|16||bez}}}}{{Novecojusi saite}} {{Refend}} ;Konkrētās {{Atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas veselības ministrs]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2003|4|10|N}} | pirms = [[Viktors Jaksons]]<br /><small>(līdz 1999. gadam)</small> | pēc = [[Ingrīda Circene]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Auders, Āris}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2017. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas veselības ministri]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] 83tuzuhgmrlmojgbpeydtefyxie95c6 0 200623 4290165 4197645 2025-06-06T20:06:44Z Votre Provocateur 111653 4290165 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ivars Gaters | vārds_orģ = | attēls = | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs|Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2002|11|7|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2004|3|9|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = [[Andrejs Radzevičs]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1962|8|30}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(2002-2007)</small><br />[[TB/LNNK]] <small>(2007-2010)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[arhitekts]] | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ivars Gaters''' (dzimis {{dat|1962|8|30}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[arhitekts]] un [[politiķis]], bijušais [[Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs|Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]]. Pārstāvējis partijas "[[Jaunais laiks]]" un [[TB/LNNK]]. Šobrīd bezpartejisks. Vadījis Rīgas pašvaldības uzņēmumu "Rīgas pilsētbūvnieks", šobrīd uzņēmuma "Latvijas Energoceltnieks" (LEC) valdes priekšsēdētājs.<ref>[http://www.diena.lv/bizness/gaters-iecelts-par-lec-valdes-priekssedetaju-13963236 Gaters iecelts par LEC valdes priekšsēdētāju] Diena</ref> == Dzīvesgājums == 1980. gadā pabeidzis mācības [[Rīgas 39. vidusskola|Rīgas 39. vidusskolā]], no 1980. līdz 1985. gadam studējis [[RPI|Rīgas Politehniskā institūta]] Arhitektūras un celtniecības fakultātē. No 1985. līdz 1990. gadam bijis kolhoza arhitekts kolhozā "[[Pampāļi]]", [[Saldus rajons|Saldus rajonā]], pēc tam vadījis projektēšanas grupu Latvijas Lopkopības un veterinārijas zinātniski pētnieciskajā institūtā (1990—1992), no 1992. līdz 1994. gadam bijis [[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]] galvenais arhitekts. Pēc tam kļuva par galveno arhitektu [[Sigulda|Siguldas pilsētā]] un vadīja uzņēmumu "Siguldas Būvvalde". 1999. gadā uzsāka darbu valsts pārvaldē. No 1999. līdz 2002. gadam vadīja [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija]]s Reģionālās attīstības departamentu, 2002. gadā bija [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]]s Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes vadītājs. == Politiskā darbība == 2002. gadā I. Gaters iesaistījās [[Einars Repše|Einara Repšes]] veidotajā partijā "Jaunais laiks". No tā saraksta kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. Pēc "Jaunā laika" uzvaras Saeimas vēlēšanās, {{dat|2002|11|7||bez}} I. Gaters tika apstiprināts par [[Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs|īpašu uzdevumu ministru reģionālās attīstības un pašvaldību lietās]] ({{dat|2003|1|16||bez}} amats reorganizēts par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru). Ministra amatu ieņēma līdz 2004. gadam, kad atkāpās E. Repšes valdība (amatā viņu nomainīja [[Andrejs Radzevičs]]). [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]], kur darbojās kā Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs. 2007. gadā I. Gaters bija starp tiem trijiem "Jaunā laika" deputātiem, kas atbalstīja paša partijas mēra [[Aivars Aksenoks|Aivara Aksenoka]] atsaukšanu no amata un [[TB/LNNK]] pārstāvja [[Jānis Birks|Jāņa Birka]] ievēlēšanu.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/jl-verte-gatera-piemerotibu-rigas-nodalas-vaditaja-amatam/350252 JL vērtē Gatera piemērotību Rīgas nodaļas vadītāja amatam ]{{Novecojusi saite}} Apollo.lv</ref> Pēc šī notikuma viņš tika izslēgts no partijas, taču jau pēc neilga laika iestājās TB/LNNK. 2008. gada rudenī I. Gaters kļuva par pašvaldības uzņēmuma "Rīgas pilsētbūvnieks" vadītāju. Pēc [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanām]], kad varu pašvaldībā pārņēma "[[Saskaņas Centrs]]" un [[LPP/LC]], bet TB/LNNK domē neiekļuva (kandidēja arī I. Gaters), amatu "Rīgas pilsētbūvnieka" vadībā viņš tomēr saglabāja. 2010. gadā izstājās no TB/LNNK.<ref>[http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/ivars-gaters-izstajies-no-tevzemiesiem-773636 Ivars Gaters izstājies no tēvzemiešiem] Diena</ref> 2012. gadā I. Gaters pameta darbu "Rīgas pilsētbūvniekā" (viņa vietu ieņēma jaunizveidoto partiju "[[Gods kalpot Rīgai!]]" pārstāvošais [[Andrejs Požarnovs]]) un uzsāka darbu uzņēmuma "Latvijas Energoceltnieks" (LEC) valdē, kur drīz kļuva par valdes priekšsēdētāju. == Atsauces == {{portal2|Cilvēki|Latvija}} ;Kopējās {{Refbegin}} * {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/index.php/lv/4233|title=Ivara Gatera biogrāfija|publisher=Mk.gov.lv|accessdate={{dat|2012|9|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20030626151324/http://www.mk.gov.lv/index.php/lv/4233|archivedate={{dat|2003|06|26||bez}}}} {{Refend}} ;Konkrētās {{Atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] | periods = {{dat|2002|11|7|N|bez}} — {{dat|2004|3|9|N|bez}} | pirms = ''nav'' | pēc = [[Andrejs Radzevičs]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Rīgas dome 2005}} {{DEFAULTSORT:Gaters, Ivars}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi]] [[Kategorija:Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] 5ykydsiryxuiduchw2dem3jc0s0y13a 0 202703 4290185 3971925 2025-06-06T20:37:46Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4290185 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Programmatūras infokaste | name = ''Microsoft PowerPoint'' | logo = Microsoft Office PowerPoint (2019–present).svg | screenshot = PowerPoint 2010.png | caption = Augšā: 2013. gada logotips; <br />Apakšā: 2010. gada ekrānuzņēmums. | author = ''[[Microsoft]]'' | developer = | released = | latest release version = 2010 | latest release date = {{dat|2010|06|15|N|bez}} | latest preview version = | latest preview date = | programming language = [[C++]] | operating system = ''[[Microsoft Windows]]'' | platform = | language = | status = | genre = [[Prezentāciju programmas]] | license = | website = http://office.microsoft.com/en-us/powerpoint }} '''''Microsoft PowerPoint''''' ir programma prezentāciju veidošanai, ko veidojusi kompānija ''[[Microsoft]]'' kā daļu no ''[[Microsoft Office]]'' programmu komplekta. ''PowerPoint'' tiek izstrādāta no 1990. gada. Tai ir pieejama arī ''[[Macintosh|Mac]]'' versija. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{IT-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Programmatūra]] [[Kategorija:Microsoft]] ra0iugjde75mt45a057ywnkly3fz00f 0 208270 4289992 4195794 2025-06-06T12:03:12Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Šerbrūk → Šērbruk using [[Project:AWB|AWB]] 4289992 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} {{nosaukums slīprakstā|string=Nokia}} [[Attēls:Nokia 2023.svg|right|200px]] '''''Nokia'' vēsture'''. Apskatīta [[Somija]]s uzņēmuma ''[[Nokia|Nokia Oyj]]'' darbība kopš tā veidošanas no [[19. gadsimts|19. gadsimta]] līdz mūsdienām. {{Divi attēli|right|Fredrik Idestam.png|115|Leo Mechelin (cropped).png|123|[[Fredriks Idestams]], ''Nokia'' līdzdibinātājs|[[Leo Mēšelins]], ''Nokia'' līdzdibinātājs}} [[Attēls:Eduard Polon.png|thumb|150px|[[Eduards Polons]], ''[[Nokian Renkaat|Suomen Gummitehdas]]'', ''Nokia'' un ''[[Prysmian Finland|Suomen Kaapelitehdas]]'' grupas izveidotājs]] == Pirmsākumi (1865—1967) == [[Attēls:Old hakkapeliitta ad.jpg|thumb|120px|''Nokia'' ''Hakkapeliitta'' ziemas riepas 1936. gada reklāmas plakāts]] Par ''Nokia'' dibināšanu tiek uzskatīts 1865. gada 12. maijs, kad [[Somijas Senāts]] deva atļauju [[Fredriks Idestams|Fredrikam Idestamam]] (''Fredrik Idestam'') būvēt [[celuloze]]s fabriku pēc vācieša [[Heinrihs Felters|Heinriha Feltera]] (''Heinrich Voelter'') nesen izstrādātās metodes. Līdz tam laikam [[papīrs|papīru]] ieguva no lupatām, bet tagad radās iespēja ražošanā izmantot [[koksne|koksni]]. Celulozes fabrika [[Tampere|Tamperē]] pie Tammerkoski kanāla darbu sāka 1866. gadā. Otru fabriku Idestams uzbūvēja 1868. gadā pie [[Nokia (pilsēta)|Nokias]] pilsētas Nokianvirtas upes, kas bija bagātāka ar ūdens resursiem. Drīz visa ražošana bija pārcelta uz Nokiu. 1871. gadā Idestams kopā ar savu draugu valstsvīru [[Leo Mēšelins|Leo Mēšelinu]] (''Leo Mechelin'') izveidoja [[Kapitālsabiedrība (Somija)|kapitālsabiedrību]] '''''Aktiebolag Nokia'''''. Nokias muiža un Nokias krāces, kuras bija iegādājies Mēšelins, kopā ar Idestama fabrikām tika apvienotas jaunajā uzņēmumā. Idestamam piederēja vairāk nekā puse ''Nokia'' kapitāldaļu. Idestams nodarbojās ar uzņēmuma vadīšanu, bet Mēšelins palīdzēja kapitāla piesaistīšanā. 1880. gadā tika uzstādīta pirmā [[papīra mašīna]]. 1885. gadā celulozi sāka iegūt [[sulfītu process|sulfītu procesā]]. 1880. gadu beigās ''Nokia'' papīrā pārstrādāja jau visu uzņēmumā ražoto celulozi.<ref name="Idestam Biografiakeskus" /> Idestams ''Nokia'' vadību atstāja 1896. gadā. Fredrika Idestama vietā par vadītāju tika iecelts viņa meitas vīrs Gustafs Fogelholms (''Gustaf Fogelholm''), bet padomes priekšsēdētājs bija Leo Mēšelins. 19. gadsimta beigās Mēšelins vēlējas paplašināt biznesu [[elektrība]]s ražošanas jomā, bet Idestams tam pretojās. Pēc Idestama aiziešanas no uzņēmuma vadības Mēšelins varēja realizēt savu ideju. Līdz 1902. gadam tika uzcelta [[elektrostacija]], un tās saražotā elektroenerģija tika piedāvāta arī blakus esošiem uzņēmumiem. Savukārt 1898. gadā [[Helsinki|Helsinkos]] tika dibināts [[gumija]]s izstrādājumu uzņēmums ''[[Nokian Renkaat|Suomen Gummitehdas Oy]]'' (no 1959. gada — ''Suomen Kumitehdas''). Viens no tā dibinātājiem bija [[Eduards Polons]] (''Eduard Polón''), kas bija uzņēmuma izpilddirektors un lielākais kapitāldaļu turētājs. Sākotnēji ''Gummitehdas'' ražoja galošas un gumijas tehniskos izstrādājumus. 1904. gadā uzņēmums ražotni pārcēla uz Nokiu. 1915. gadā ''Nokia'' akcijas sāktas kotēt [[NASDAQ OMX Helsinki|Helsinku biržā]].<ref name="Annual Report 1995" /> Pēc Somijas neatkarības iegūšanas un [[Somijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] ''Nokia Ab'' bija gandrīz bankrotējis. Tā kā ''Nokia'' uzturēja elektrostaciju un radās bažas, ka tā varētu pārtraukt darbību, 1918. gadā ''Suomen Gummitehdas'' iegādājās vairākumu ''Nokia'' akciju un veica tajā investīcijas, lai nodrošinātu sava uzņēmuma nepārtrauktu elektroapgādi.<ref name="rantasipi" /> [[Attēls:Nokia Toilet paper.JPG|thumb|150px|1960. gados ražotais tualetes papīrs]] 1922. gadā ''Suomen Gummitehdas'' ieguva elektrokabeļu ražotāja ''Suomen Kaapelitehdas Ab'' (tagad ''[[Prysmian Finland]]'') kapitāldaļu vairākumu.<ref name="rantasipi" /> Līdz ar to Eduards Polons bija izveidojis daudznozaru uzņēmumu grupu. Viņš grupas uzņēmumus neapvienoja, jo bažījās, ka kreisi noskaņotās partijas varētu panākt uzņēmuma, kas Somijai būtu kļuvis pārāk liels, [[nacionalizācija|nacionalizāciju]]. 1920. gados ''Suomen Gummitehdas'' sāka ražot velosipēdu [[riepa]]s, vēlāk sākta arī automašīnu riepu ražošana. 20. gadsimta 60. gados ''Nokia'' papīra ražošana tika koncentrēta uz higiēnas papīra ražošanu. 1960. gadā dibināts ''Suomen Kaapelitehdas'' meitas uzņēmums ''[[PKC Group|Pohjolan Kaapeli Oy]]''. [[Attēls:B.Westerlund.jpg|thumb|150px|''Nokia'' grupas apvienotājs [[Bjerns Vesterlunds]]]] 1960. gadā ''Suomen Kaapelitehdas'' izveidota [[elektronika]]s nodaļa. Tā sākotnēji eksportēja [[lieldators|lieldatorus]]. Tika izveidots datorcentrs, un jau rudenī palaists pirmais dators ''[[Elliott Brothers|Elliott]] 803''. ''Suomen Kaapelitehdas'' bija pirmais lielais datoru pārdevējs Somijā.<ref name="fujitsu historia" /> 1963. gadā datoru nodaļa tika izdalīta kā atsevišķa vienība (vēlāk pazīstama kā ''[[Nokia Data]]''). Datortehnika tika izgatavota rūpnīcā Kilo, [[Espo]]. 1963. gadā ''Suomen Kaapelitehdas'' sāka mobilo radiosakaru izstrādi. == Apvienošanās un naftas krīze (1966—1975) == [[Attēls:Helsinki Asematunneli 1967'.jpg|thumb|220px|Apvienotā ''Oy Nokia Ab'' pirmais birojs atradās Helsinkos, Mikonkatu ielā. Attēlā ēka redzama fonā, aiz tuneļa ''Asematunneli'' būvlaukuma. 1967. gads]] [[Attēls:Nokia capacitor.jpg|thumb|left|100px|[[Kondensators]]]] 1966. gadā [[Bjerns Vesterlunds|Bjerna Vesterlunda]] (''Björn Westerlund'') vadībā tika sākta un 1967. gada janvārī pabeigta ''Suomen Kumitehdas Oy'' apvienošana ar meitas uzņēmumiem ''Suomen Kaapelitehdas Ab'' un ''Nokia Ab'' vienā uzņēmumā '''''Oy Nokia Ab'''''. Izveidotas četras nodaļas: celuloze, papīrs un enerģija; gumija (''Suomen Kumitehdas''); kabeļi (''Suomen Kaapelitehdas''); elektronika (agrākās ''Suomen Kaapelitehdas'' elektronikas un datoru nodaļas). ''Suomen Kaapelitehdas'' pārdēvēts par ''Nokia Kaapeli Oy''. Bjerns Vesterlunds kļuva par ''Nokia'' izpilddirektoru un padomes locekli. Pēc gada izveidota piektā nodaļa, kas apvienoja datu apstrādes, rūpnieciskās automātikas un sakaru sistēmas.<ref name="gale encyclopedia" /> Lai gan formāli uzņēmumi tika apvienoti, tie sākotnēji darbojās neatkarīgi, un kopēji bija tikai grāmatvedības standarti, peļņas attīstības novērošana un koncerna mēroga plānošanas un pētījumu piesardzīga ieviešana.<ref name="Biografiakeskus en" /> ''Nokia'' elektronikas ražošana koncentrējās uz telesakariem, un šo produkciju sāka eksportēt uz Padomju Savienību, kuras tirgu bija atvērusi kabeļu pārdošana pēckara periodā. Savukārt Rietumeiropas valstu tirgos bija izplatīts [[protekcionisms]].<ref name="Biografiakeskus en" /> 1970. gadu sākumā ''Nokia'' 12 % eksporta tirgus ieņēma PSRS.<ref name="gale encyclopedia" /> 1972. gadā izlaists minidators ''[[Mikko (dators)|Mikko 1]]''. 1973. gadā ''Nokia'' sāka sadarbību ar valsts uzņēmumu ''[[Televa]]'', lai izveidotu valsts kopēju tīklu balss, datu un video pārsūtīšanai. 1973. gadā ''Nokia'' kopā ar ''Metsäpohjanmaa'' un ''G.A. Serlachius Oy'' dibināja kopuzņēmumu ''Oy Metsä-Botnia Ab'' (tagad ''[[Metsä Fibre]]''), lai [[Kaskinena|Kaskinenā]] izveidotu celulozes fabriku.<ref name="Metsä-Botnia History" /> Uzņēmumu smagi ietekmēja 1973. gada [[1973. gada naftas krīze|naftas krīze]], jo lielākā daļa tās ražošanas bija energoprasīga.<ref name="Nokia 1865-2002" /> == Diversifikācija (1975—1988) == [[Attēls:Kari kairamo.jpg|thumb|120px|[[Kari Kairamo]] ''Nokia'' pārveidoja par augsto tehnoloģiju elektronikas uzņēmumu]] [[Attēls:Nokia Mikko 3 minicomputer.JPG|thumb|120px|1980. gada ''[[Mikko (dators)|Nokia Mikko 3/36]]'' minidators]] No krīzes ''Nokia'' sāka atkopties, kad 1977. gadā par uzņēmuma izpilddirektoru kļuva [[Kari Kairamo]]. Viņa vadībā ''Nokia'' sāka plašāk attīstīt tādas nozares kā sadzīves elektronika, datortehnika un personālie radiosakari.<ref name="Nokia 1865-2002" /> Kairamo uzskatīja, ka ''Nokia'' Somijas tirgum ir par lielu, tāpēc plašāk jāizvērš darbība ārpus valsts.<ref name="referenceforbusiness.com" /> 1975. gadā ''Nokia'' sāka sadarbību radiosakaru jomā ar elektronikas ražotāju ''[[Salora (Somijas uzņēmums)|Salora]]'', sadarbības rezultātā 1979. gadā tika dibināts kopuzņēmums ''[[Mobira|Mobira Oy]]'', kurā abi uzņēmumi apvienoja savas radiotelefonu operācijas. 1977. gadā kopā ar ''[[Televa]]'' izveidots kopuzņēmums (vienādās daļās) ''Telefenno Oy'', lai ražotu sakaru tīklu iekārtas, no kurām pazīstamākā ir ciparu telefona centrāle ''[[DX 200]]''.<ref name="gmody nokia-history" /> 1977. gadā iegādāts uzņēmums ''Oy Kymamo'', kas kļuva par piekto pamatnodaļu ''Nokia Plastics''.<ref name="gale encyclopedia" /> 20. gadsimta 80. gados Rietumeiropas tirgi tika liberalizēti, un ''Nokia'' radās iespējas izplesties.<ref name="Biografiakeskus en" /> Šajā laikā ''Nokia'' iegādājās gandrīz 20 uzņēmumu, galvenokārt elektronikas jomā.<ref name="referenceforbusiness.com" /> ''Nokia'' kopā ar Francijas ''[[Alcatel]]'' un Vācijas ''[[AEG]]'' strādāja pie otrās paaudzes Eiropas mobilo telefonu sistēmas [[GSM]]. 1980. gadā ''Nokia'' kopā ar uzņēmumiem ''Salora'' un ''[[Aspo]]'' (vēlāk tiem pievienojās ''[[Outokumpu (uzņēmums)|Outokumpu]]'') dibināja kopuzņēmumu ''[[Micro Analog Systems|Micronas Oy]]'' [[integrālā shēma|integrālo shēmu]] konstruēšanai un ražošanai.<ref name="Salora Oy 1928-1995" /> 1980. gadu sākumā ''Nokia'' ieguva vairākumu uzņēmumā ''Salora''. 1981. gadā ''Nokia'' veica reorganizāciju. ''Pohjolan Kaapeli'' tika apvienots ar ''Nokia Kaapeli'', un ''Nokia Kaapeli'' iekļauts ''Nokia'' kabeļu un metālapstrādes grupā. Alumīnija izstrādājumu ražošana iekļauta ''Nokia'' metāla produktu nodaļā. No valsts nopirktas ''Televa'' kapitāldaļas.<ref name="gmody nokia-history" /> Izlaists pirmais personālo datoru ''[[MikroMikko]]'' modelis. [[Attēls:Nokia Talkman (right).jpg|thumb|180px|1984. gadā izlaistais mobilais telefons ''[[Mobira Talkman]]'']] 1982. gadā pārpirktas kapitāldaļas ''Salora'' kopuzņēmumā ''Mobira'', kas bija sācis ražot pirmos mobilos telefonus ''[[Mobira Senator]]'' ''[[NMT]]'' tīklam. 1983. gadā ''Nokia'' iegādājās ķīmisko vielu ražotāju ''[[Finnish Chemicals]]'' un to pārdēvēja par ''Nokia Chemicals''.<ref name="Finnish Chemicals hugin" /><ref name="Nokia Chemicals" /> Tika nopirkts arī Vācijas speciālo kabeļu ražotājs ''Monette Kabel- und Elektrowerk GmbH''. ''Nokia'' akcijas sāktas kotēt [[NASDAQ OMX Stockholm|Stokholmas biržā]].<ref name="Annual Report 1995" /> 1984. gadā meitas uzņēmums ''Mobira'' pārdēvēts par ''Nokia-Mobira Oy'', un tas kopā ar ASV uzņēmumu ''[[Tandy Corporation]]'' Dienvidkorejā dibināja kopuzņēmumu ''Tandy Mobira Communications'', lai iekarotu ASV tirgu.<ref name="www2.hs.fi" /> ''Nokia'' nopirka Zviedrijas elektronikas ražotāju ''[[Luxor (uzņēmums)|Luxor]]'', kuru apvienoja ar ''Salora'' vienā nodaļā ''Salora-Luxor''. Datoru nodaļa ''Luxor datorer AB'', kas ražoja datorus ''ABC'', tika pievienota ''Nokia'' informācijas sistēmu nodaļai; datoru ražošana Zviedrijā pārtraukta. 1985. gadā ''Nokia'' pārdeva tai piederošās apgaismes ierīču ražotāja ''[[Airam]]'' kapitāldaļas ''Airam'' vadībai. Alumīnija ražotne reorganizēta atpakaļ ''Nokia Kaapeli'' un vēlāk iekļauta ''Nokia'' kabeļu un metālapstrādes grupā. Nopirkts elektroaprīkojuma ražotājs ''Lauri Kuokkanen Oy'' (dibināts 1978. gadā), pēc gada tā nosaukums mainīts uz ''LK Products Oy''.<ref name="pulseelectronics" /> Kari Kairamo panāca lielāku uzņēmuma neatkarību no bankām ''[[Suomen Yhdyspankki]]'' un ''[[Kansallis-Osake-Pankki|KOP]]'', kuras vadīja [[Mika Tīvola]] un [[Jāko Lasila]], kas bija pārstāvēti ''Nokia'' padomē. 1986. gadā padomes priekšsēdētājs Mika Tīvola tika nomainīts pret Kairamo, tādējādi Kairamo bija kļuvis par ''Nokia'' vienīgo vadītāju. 1986. gadā ''Nokia'' reorganizēja tās pārvaldes struktūru. 11 nodaļas tika sagrupētas četros segmentos: elektronika; kabeļi un iekārtas; papīrs, enerģija un ķimikālijas; gumija un grīdas segumi.<ref name="referenceforbusiness.com" /> ''Nokia Electronics'' nodaļa sadalīta četrās apakšnodaļās: ''Nokia Information Systems'', ''Nokia Mobile Phones'', ''Nokia Telecommunications'' un ''Nokia Consumer Electronics''.<ref name="computerra" /><ref name="OECD book" /> Kopā ar Francijas uzņēmumu ''[[Matra (uzņēmums)|Matra]]'' izveidots kopuzņēmums ''Matra Nokia Radiomobiles SA'', lai izstrādātu un ražotu mobilos telefonus Francijā.<ref name="Nokia 1865-2002" /> ''Nokia'' īpašumā nonāca elektroaprīkojuma vairumtirgotājs ''[[SLO (uzņēmums)|Sähköliikkeiden Oy]]'' (''SLO''); tā kabeļu ražošanas nodaļa ''SLO Kaapeli'' nodota ''[[Draka NK Cables|Nokia Kaapeli]]''. 1988. gadā Krievijā dibināta rūpnīca ''Elkat'' vara stieņu ražošanai elektrokabeļiem. Kopš 1986. gada starptautiski mobilie telefoni tika pārdoti ar ''Nokia'' zīmolu, kurus ražoja meitas uzņēmums ''Nokia-Mobira''. 1987. gadā ''Televa'' pilnībā pārgāja ''Nokia'' īpašumā. Tika iegādāts ASV uzņēmums ''Diversicom Cue'', kuram piederēja ASV lielākais [[peidžers|peidžeru]] tīkls.<ref name="Cue Paging" /> No ''[[ITT Corporation|ITT]]'' nopirkts Francijas sadzīves elektronikas ražotājs ''Océanic''.<ref name="Océanic" /> ''Nokia'' savu kabeļu ražošanas iekārtu biznesu apvienoja ar Šveices uzņēmumu ''Maillefer''; jaunais uzņēmums nosaukts par ''[[Nextrom|Nokia-Maillefer]]''.<ref name="Over a 100 years" /> Iegādāts elektroaprīkojuma vairumtirgotājs ''Tuottajain Kone Oy''. 1987. gadā ''Nokia'' akcijas sāktas kotēt [[London Stock Exchange|Londonas biržā]].<ref name="Annual Report 1995" /> Izlaists mobilais telefons ''[[Mobira Cityman]]'', kas jau bija turams vienā rokā. 1988. gada 1. janvārī ''Nokia'' nopirka Vācijas uzņēmuma ''[[Alcatel-Lucent Deutschland|Standard Elektrik Lorenz AG]]'' sadzīves elektronikas operācijas, tai skaitā televizoru ražošanu ar zīmolu ''Schaub-Lorenz'' un ''Graetz''.<ref name="Nokia 1865-2002" /> Šo ražotni pārdēvēja par ''Nokia Graetz GmbH''. Gada sākumā ''Nokia'' no Zviedrijas uzņēmuma ''[[Ericsson]]'' iegādājās datorsistēmu un biroja iekārtu ražotāju ''Ericsson Information Systems''. Tas tika apvienots ar ''Nokia Information Systems'', izveidojot meitas uzņēmumu ''[[Nokia Data|Nokia Data Oy]]''. Līdz ar šo iegādi ''Nokia'' kļuva par lielāko informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Skandināvijas valstīs.<ref name="fundinguniverse" /> Tika iegādāts Somijas datortehnoloģiju uzņēmums ''Oy Dava Ab'' un uzņēmuma ''EB-Ericsson'' datoru bizness Norvēģijā. 1988. gadā ''Nokia'' ieguva uzņēmumu ''Salora'' pilnībā savā īpašumā. Maijā ''Nokia'' sāka akciju kotēšanu [[Parīzes birža|Parīzes]] un [[Frankfurtes fondu birža|Frankfurtes]] fondu biržā.<ref name="Nokia 1865-2002" /> 1988. gadā elektronikas izstrādājumu ieņēmumi sasniedza 59 % no visas ''Nokia'' produkcijas, kabeļu produkcija — 18 %, produkti no koksnes — 14 %, gumijas izstrādājumi — 8 %<ref name="Nokia 1865-2002" /><ref name="guy.klemens.org" /> salīdzinājumā ar 10 % 1980. gadu sākumā<ref name="referenceforbusiness.com" /> un 3 % 1967. gadā.<ref name="Steinbock. Wireless Horizon" /> ''Nokia'' bija kļuvis par Eiropā trešo lielāko sadzīves elektronikas ražotāju.<ref name="Océanic" /> Savukārt ''Nokia'' peļņa elektronikas nozarē no 1986. līdz 1988. gadam bija nokritusies no 71 miljonam ASV dolāru līdz 14 miljoniem dolāru.<ref name="studymode.com" /> Pieaugošā konkurence elektronikas jomā un vēlme paplašināt tirgu (galvenokārt ASV) prasīja radikālu uzņēmuma darbības efektivitātes uzlabošanu. Tika sagatavots ''Nokia'' restrukturizācijas plāns. Uzņēmuma vadībā izveidojās divas nometnes: valde ar Kairamo, kura vēlējās uzņēmuma augšanu augsto tehnoloģiju jomā un internacionalizēšanos, un banku pārstāvji padomē Mika Tīvola un Jāko Lasila, kas nevēlējās pieļaut nekontrolējamu augšanu. Bankas arī centās nomest Kairamo no vadības.<ref name="Steinbock. Wireless Horizon" /> Iespējams, nespējot izturēt pieaugošo spriedzi, 1988. gada decembrī ''Nokia'' vadītājs Kari Kairamo izdarīja pašnāvību. === Uzņēmumu vai to daļu iegāde un kopuzņēmumu dibināšana === {| class="wikitable sortable" border="1" |- ! Iegādes datums ! Iegādātais uzņēmums ! Valsts ! Pārdevējs ! ''Nokia'' vienība ! Vērtība <small>(miljoni)</small> ! Piezīmes ! class="unsortable"| Atsauce |- | 1977. gads | ''Telefenno Oy'' | {{FIN}} | Kopuzņēmums ar ''[[Televa]]'' | | align="right" | | Sakaru tīklu iekārtas | align="center" |<ref name="gmody nokia-history" /> |- | 1977. gads | ''Oy Kymamo'' | {{FIN}} | | ''Nokia Plastics'' | align="right" | | Plastmasas izstrādājumi | align="center" |<ref name="gale encyclopedia" /> |- | 1979. gads | ''[[Mobira|Mobira Oy]]'' | {{FIN}} | Kopuzņēmums ar ''[[Salora (Somijas uzņēmums)|Salora]]'' | | align="right" | | Mobilie sakari | align="center" | |- | 1980. gads | ''[[Micro Analog Systems|Micronas Oy]]'' | {{FIN}} | Kopuzņēmums ar ''[[Salora (Somijas uzņēmums)|Salora]]'' un ''[[Aspo]]'' | | align="right" | | [[integrālā shēma|Integrālās shēmas]] | align="center" |<ref name="Salora Oy 1928-1995" /> |- | 1981. gads | ''[[Televa]]'' daļa | {{FIN}} | Somijas valsts | | align="right" | | Sakaru tīklu iekārtas | align="center" | |- | 1982. gads | ''[[Mobira]]'' pilnībā | {{FIN}} | | | align="right" | | Mobilie sakari | align="center" | |- | 1983. gads | ''[[Kemira Chemicals|Finnish Chemicals]]'' | {{FIN}} | | | align="right" | | Ķīmiskās vielas | align="center" |<ref name="Finnish Chemicals hugin" /><ref name="Nokia Chemicals" /> |- | 1983. gads | ''Monette Kabel- und Elektrowerk GmbH'' | {{DEU}} | | | align="right" | | Kabeļi | align="center" | |- | 1984. gads | ''Tandy Mobira Communications'' | {{KOR}} | Kopuzņēmums ar ''[[Tandy Corporation]]'' | ''Nokia-Mobira'' | align="right" | | Mobilie telefoni | align="center" |<ref name="www2.hs.fi" /> |- | 1984. gads | ''[[Luxor (uzņēmums)|Luxor]]'' | {{SWE}} | | ''Salora-Luxor'' | align="right" | | Plaša patēriņa elektronika | align="center" | |- | 1984. gads | ''Lauri Kuokkanen Oy'' | {{FIN}} | | | align="right" | | Elektroaprīkojums | align="center" |<ref name="pulseelectronics" /> |- | 1986. gads | ''Matra Nokia Radiomobiles SA'' | {{FRA}} | Kopuzņēmums ar ''[[Matra (uzņēmums)|Matra]]'' | | align="right" | | Mobilie telefoni | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1986. gads | ''[[SLO (uzņēmums)|Sähköliikkeiden Oy]]'' | {{FIN}} | | | align="right" | | Elektroaprīkojuma vairumtirgošana | align="center" | |- | 1987. gads | ''[[Televa]]'' pilnībā | {{FIN}} | | | align="right" | | Sakaru tīklu iekārtas | align="center" | |- | 1987. gads | ''Diversicom Cue'' | {{USA}} | | | align="right" | | [[peidžers|Peidžeru]] tīkls | align="center" | |- | 1987. gads | ''Océanic'' | {{FRA}} | ''[[ITT Corporation|ITT]]'' | | align="right" | | Sadzīves elektronika | align="center" |<ref name="Océanic" /> |- | 1987. gads | ''[[Nextrom|Nokia-Maillefer]]'' daļa | {{CHE}} | Kopuzņēmums ar ''Maillefer'' | | align="right" | | Kabeļu ražošanas iekārtas | align="center" |<ref name="Over a 100 years" /> |- | 1987. gads | ''Tuottajain Kone Oy'' | {{FIN}} | | | align="right" | | Elektroaprīkojuma vairumtirgošana | align="center" |<ref name="Annual Report 1995" /> |- | 1988. gads | ''[[Alcatel-Lucent Deutschland|Standard Elektrik Lorenz AG]]'' sadzīves elektronikas operācijas | {{DEU}} | ''[[Alcatel|Compagnie Générale d’Electricité]]'' | | align="right" | | Sadzīves elektronika | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1988. gads | ''[[Salora (Somijas uzņēmums)|Salora]]'' pilnībā | {{FIN}} | | | align="right" | | Sadzīves elektronika | align="center" | |- | 1988. gads | ''Ericsson Information Systems'' | {{SWE}} | ''[[Ericsson]]'' | ''[[Nokia Data|Nokia Data Oy]]'' | align="right" | | Datorsistēmas un biroja iekārtas | align="center" | |- | 1988. gads | ''Oy Dava Ab'' | {{FIN}} | | ''[[Nokia Data|Nokia Data Oy]]'' | align="right" | | Datortehnoloģijas | align="center" | |} === Uzņēmumu vai to daļu pārdošana === {| class="wikitable sortable" border="1" |- ! Pārdošanas datums ! Pārdotā vienība ! Pircējs ! Valsts ! Vērtība <small>(miljoni)</small> ! Piezīmes ! class="unsortable"| Atsauce |- | 1985. gads | ''[[Airam]]'' | ''Airam'' | {{FIN}} | align="right" | | Apgaismes ierīces | align="center" | |} == Orientācija uz elektroniku un mobilo tālruņu ražošanas uzplaukums (1988—1997) == 1988. gadā mirušā Kairamo vietā par uzņēmuma vadītāju ievēlēts viņa vietnieks [[Simo Vuorilehto]]. Vuorilehto sāka Kairamo izstrādāto uzņēmuma restrukturizācijas plāna ieviešanu.<ref name="Steinbock. Wireless Horizon" /> Vuorilehto piedāvāja par uzņēmuma pamatnozarēm paturēt telesakaru, datoru un plaša patēriņa elektronikas nozares, pārējās (zaudējumus nesošas jomas) pārdot. 1988. gadā no ''Nokia'' patstāvīgā uzņēmumā ''[[Nokian Renkaat|Nokian Renkaat Oyj]]'' (starptautiski pazīstams kā ''Nokian Tyres'') tika atdalīts riepu bizness. Enerģētikas uzņēmumam ''[[Pohjolan Voima]]'' tika pārdota [[Melo HES]]. ''Nokia'' turpmāk vēl kādu laiku nomāja Melo HES un turpināja darboties elektroenerģijas pārvades un vairumtirgošanas jomā.<ref name="Nokia 1865-2002" /> 1989. gadā ''Nokia'' sāka piegādāt sakaru aparatūru pirmā [[GSM]] tīkla operatoram ''[[Radiolinja]]''.<ref name="Radiolinja 1989" /> Bijušā Vācijas elektronikas ražotāja ''[[Graetz]]'' rūpnīcā Bohumā ''Nokia'' sāka ražot mobilos telefonus. Uzņēmums ''Salora Oy'' tika likvidēts, apvienojot to ar ''Nokia'' piederošo ''Nokia-Mobira Oy''. ''Nokia'' pārdeva tehnisko gumijas izstrādājumu biznesu, izveidojoties uzņēmumam ''[[Teknikum|Teknikum Yhtiöt Oy]]''. Grīdas segumu nodaļa pārdota uzņēmumam ''[[Asko (uzņēmums)|Asko]]''.<ref name="Nokia 1865-2002" /> Papīra ražošana tika atdalīta atsevišķā uzņēmumā ''Nokian Paperi Oy'' un pārdota ASV papīra ražotājam ''James River'' (pēc tam tas vairākkārt mainījis īpašniekus, un tagad [[Nokias papīrfabrika]], kas pieder Zviedrijas uzņēmumam ''[[Essity]]'', ar divām papīra mašīnām ražo higiēnas papīru).<ref name="SCA 2012" /> 1989. gadā tika pārdotas koksnes masas ražotāja ''[[Metsä Fibre|Metsä-Botnia]]'' kapitāldaļas.<ref name="Metsä-Botnia History" /> 1990. gadu sākumā, kad Somijā sākās recesija, arī ''Nokia'' piedzīvoja nopietnas finanšu problēmas. Līdz ar PSRS sabrukumu izzuda tirgus, kas sastādīja aptuveni 20 % ''Nokia'' pārdošanas apjoma. Arī Eiropā samazinājās pieprasījums pēc televīzijas un video iekārtām. Šīs tirgus izmaiņas parādīja, ka bijis pareizs lēmums turpmāk attīstīt pelnošās nozares, visas pārējās pārdodot.<ref name="Nokia 1865-2002" /> 1990. gados banka ''[[Kansallis-Osake-Pankki|KOP]]'', kas bija viens no lielākajiem akcionāriem un arī piedzīvoja grūtības, pārdeva savas ''Nokia'' kapitāldaļas. 1990. gadā ''Nokia'' gumijas apavu bizness tika atdalīts patstāvīgā uzņēmumā ''[[Nokian Jalkineet|Nokian Jalkineet Oy]]''. ''[[Draka NK Cables|Nokia Kaapeli]]'', ''Nokia Alumiini'' (alumīnija izstrādājumu ražošana), ''[[PKC Group|Nokia Johdinsarjat]]'' (pirms tam ''Pohjolan Kaapeli''), ''Nokia Kondensaattorit'' (kondensatoru un elektropārvades iekārtu ražošana) un ''Nokia Maillefer'' (kabeļu iekārtu ražošana) tika atdalīti kā patstāvīgi uzņēmumi, tomēr paliekot ''Nokia'' īpašumā. 1990. gadā ''Nokia'' ieguva 51 % Nīderlandes uzņēmuma ''NKF Holding NV'' kapitāldaļas, līdz ar to iegūstot kabeļu ražotāju ''NKF Kabel'', kuru pievienoja ''Nokia Kaapeli''.<ref name="encyclopedia.com" /> 1991. gadā visiem saviem produktiem sāka izmantot tikai vienu zīmolu ''Nokia''; līdz tam, piemēram, mobilie telefoni tika pārdoti arī ar nosaukumu ''Mobira'', ''Radio Shack'' u.c. 1991. gada 1. jūlijā ''[[Radiolinja]]'' kā pasaulē pirmais komerciālais GSM operators atklāja tīklu, kura aparatūru bija izgatavojis ''Nokia''.<ref name="pirmais GSM zvans" /> ''Nokia Data'' tika pārdots Apvienotās Karalistes datoru un informāciju tehnoloģiju uzņēmumam ''[[International Computers Limited]]'' (''ICL''); tagad tas ietilpst Japānas uzņēmumā ''[[Fujitsu]]''. ''Nokia Chemicals'' tika apvienots ar ''[[UPM-Kymmene]]'' meitas uzņēmumu ''Kymmene Chemicals'', izveidojot kopuzņēmumu ''[[Finnish Chemicals]]'', katram mātes uzņēmumam paturot 50 % kapitāldaļu;<ref name="Nokia Chemicals" /><ref name="Finnish Chemicals montagu" /> ar šo darījumu ''Nokia'' ieguva 25 % uzņēmumā ''Finnish Peroxides''. [[Attēls:Jorma Ollila cropped.jpg|thumb|200px|[[Jorma Ollila|Jormas Ollilas]] vadībā ''Nokia'' kļuva par mobilo telefonu tirgus līderi]] 1992. gadā par ''Nokia'' izpilddirektoru kļuva [[Jorma Ollila]]. Pēdējo divu gadu zaudējumi bija 213 miljoni USD. Ollila uzņēmuma nākotni saistīja tikai ar telesakariem.<ref name="gale encyclopedia" /> 1992. gadā izlaists ''Nokia'' pirmais GSM standarta mobilā telefona modelis ''[[Nokia 1011]]''. ''[[Mobira|Nokia-Mobira]]'' pārdēvēts par ''Nokia Mobile Phones'',<ref name="referenceforbusiness" /> ''Televa'' nosaukums mainīts uz ''Nokia Telecommunications''. No uzņēmuma ''[[Finlux]]'' tika nopirkta televizoru rūpnīca [[Turku]], uz turieni pārcelta bijušās ''Salora'' televizoru ražošana. Integrālo shēmu ražošanas kopuzņēmums ''Micronas'' (tagad ''[[Micro Analog Systems]]'') pārdots Šveices uzņēmumam ''Crosstec Engineering AG'' (tagad ''[[TDK-Micronas]]'').<ref name="kauppalehti.fi" /> 1993. gadā ''Nokia'' savā logotipā ieviesa saukli ''Connecting People'' ("savienojot ļaudis").<ref name="Connecting People" /> Izlaists pasaulē pirmais [[īsziņa|īsziņu]] pakalpojumu centrs. No ''[[Tandy Corporation|Tandy]]'' nopirktas Dienvidkorejas kopuzņēmuma ''Tandy Mobira Communications'' daļas, vēlāk tas tika pārdēvēts par ''Nokia TMC''.<ref name="www2.hs.fi" /> Elektroiekārtu vairumtirgotāji ''[[SLO (uzņēmums)|SLO]]'' un ''Tuottajain Kone Oy'' pārdoti Nīderlandes uzņēmumam ''Otra NV'' (tagad tie ir Francijas uzņēmuma ''[[Sonepar]]'' sastāvā).<ref name="SLO Historia" /> 1994. gadā ''Nokia Kondensaattorit'' pārgāja Francijas elektroinženierijas uzņēmuma ''[[Schneider Electric]]'' kontrolē; tagad ar nosaukumu ''[[Alstom Grid Oy]]'' tas pieder Francijas uzņēmumam ''[[Alstom]]''. Bijušais ''Nokia Kaapeli'' meitas uzņēmums ''Pohjolan Kaapeli'' tika pārdots uzņēmuma vadībai un pārdēvēts par ''PK Cables Oy''; tagad tā nosaukums ir ''[[PKC Group]]''. Enerģētikas meitas uzņēmums ''Nokia Power'' pārdots uzņēmumam ''[[Pohjolan Voima]]''.<ref name="Nokia Power 1994" /> Lai palielinātu uzņēmuma kapitālu, jūlijā ''Nokia'' akcijas sāka kotēt [[Ņujorkas fondu birža|Ņujorkas fondu biržā]]. Izlaists GSM mobilā telefona modelis ''[[Nokia 2110]]'', kurš bija pirmais mobilais telefons pasaulē, kas spēja nosūtīt un saņemt [[īsziņa]]s; tajā par zvanu pirmoreiz izmantota identificējama melodija ''[[Nokia tune]]''.<ref name="identifiable ringtone" /> 1995. gadā [[Salo (Somija)|Salo]] uzbūvēta jauna mobilo telefonu rūpnīca. Ar Brazīlijas uzņēmumu ''Gradiente Electronica S/A'' noslēgta licences vienošanās par mobilo telefonu ražošanu Brazīlijā.<ref name="Nokia 1865-2002" /> ''Nokia'' par 7,5 miljoniem USD nopirka ASV programmatūras uzņēmuma ''[[GeoWorks]]'' akcijas, kļūstot par 8,95 % tā kapitāldaļu turētāju.<ref name="GeoWorks Investment 1995" /> Nīderlandes uzņēmumam ''NKF Holding N.V.'' pārdotas ''Nokia Kaapeli'' kapitāldaļas (tagad tas pieder Itālijas uzņēmumam ''[[Prysmian]]''). ''Nokia Alumiini'' kapitāldaļu vairākums pārdots apgaismes ierīču ražotājam ''Oy Lival Ab'', tā nosaukums mainīts uz ''[[Nordic Aluminium|Nordic Aluminium Oyj]]''. [[Ūsikaupunki]] indukcijas komponenšu ražotne pārdota Itālijas uzņēmumam ''Eldor'', ''Nokia'' paturot 50 % no tās meitas uzņēmuma ''Eldor Finland Oy''. Kopā ar Zviedrijas ''[[Autoliv|Autoliv AB]]'' izveidots kopuzņēmums ''Autoliv Nokia AB'' automašīnu [[drošības spilvens|drošības spilvenu]] elektronikas ražošanai. ''Nokia'' daļa ''Nokian Renkaat'', kura akcijas sāktas kotēt Helsinku biržā, samazinājās līdz 36 %. Tika sākta arī ''[[Nextrom|Nokia-Maillefer]]'' akciju kotēšana biržā. 1995. gadā izveidota jauna biznesa grupa ''Nokia General Communications Products'', apvienojot tajā ''Nokia Consumer and Industrial Electronics'' un ''Nokia Cables and Machinery'' grupu.<ref name="Annual Report 1995" /> 1995. gadā ''[[ETSI]]'' izvēlējās ''Nokia'' un Kanādas [[Šērbrukas Universitāte]]s izstrādāto uzlaboto [[runas kodēšana]]s algoritmu ''[[GSM-EFR]]'' par jaunu standartu ''GSM'' sistēmā. 1996. gadā izlaists ''Nokia'' pirmais [[viedtālrunis]] ''[[Nokia 9000 Communicator]]''. Pārdošanā parādījās pirmais no biznesa klases ''[[Nokia 8110]]'' telefoniem un masu modelis ''[[Nokia 1610]]''. Izlaists pasaulē pirmais divu sistēmu modelis ''[[Nokia 2160]]'', kas varēja darboties gan ciparu ''[[D-AMPS]]'', gan analogajā ''[[Advanced Mobile Phone System|AMPS]]'' tīklā (tas bija pieejamas Ziemeļamerikā).<ref name="Annual Report 1996" /> ''Nokia'' pārdeva tai atlikušās ''NKF Holding N.V.'' 55 % kapitāldaļas. Pēc šī darījuma kabeļu jomā ''Nokia'' atstāja sev tikai Turcijas kopuzņēmuma ''Türkkablo A.O.'' daļas.<ref name="Annual Report 1996" /> Februārī nolemts pārtraukt televizoru ražošanu, jo Eiropā pēc tiem bija krities pieprasījums. Honkongas uzņēmumam ''Semi-Tech'' pārdotas visas ''Nokia'' televizoru un videoieraksta iekārtu ražotnes kopā ar zīmoliem ''Finlux'', ''Luxor'', ''Salora'', ''Schaub-Lorenz'', ''Oceanic'' un ''Nokia'' (tikai saistībā ar televizoriem)<ref name="press.nokia.com/1996/07/17" /> (vēlāk ''Semi-Tech'' bankrotēja, un televizoru ražošana Somijā tika pārtraukta). Televizoru vietā paplašināta datoru monitoru ražošana; Ungārijā atvērta jauna monitoru ražotne.<ref name="Annual Report 1996" /> ''Nokia'' savas ''[[Finnish Chemicals]]'' kapitāldaļas pārdeva Luksemburgas uzņēmumam ''Erikem''.<ref name="Finnish Chemicals hugin" /> 1997. gadā izlaisti jaunu telefonu sēriju modeļi ''[[Nokia 3110]]'' un ''[[Nokia 6110]]''. ''Nokia'' sāka piegādāt aparatūru jaunā mobilā radio sakaru tīkla [[Terrestrial Trunked Radio|TETRA]] operatoriem.<ref name="Annual Report 1997" /> ''Nokia'' savus 25 % kapitāldaļu uzņēmumā ''Finnish Peroxides'' pārdeva Beļģijas uzņēmumam ''[[Solvay]]''.<ref name="EN 38.620" /> Viss ''Nokia'' audioelektronikas un skaļruņu bizness (Vācijā, Ungārijā un Zviedrijā) pārdots ASV audioiekārtu ražotājam ''[[Harman International Industries|Harman]]''.<ref name="Nokia 1997/12/23" /> Decembrī tika iegādāts ASV ātrdarbīgu [[Tīkla komutators|tīkla komutatoru]] izstrādātājs ''[[Ipsilon Networks]]''.<ref name="Nokia 1997/12/09" /> ''Nokia'' bija organizācijas ''[[Wireless Application Protocol|WAP]]'' līdzdibinātājs.<ref name="Annual Report 1998" /> 1997. gadā no apakšgrupām ienesīgākās bija ''Nokia Mobile Phones'' (51 % no ''Nokia'' ieņēmumiem) un ''Nokia Telecommunications'' (35 %), pārējos 14 % sastādīja ''Nokia Multimedia Network Terminals'' un ''Nokia Industrial Electronics''.<ref name="businesscasestudies.co.uk" /> === Uzņēmumu vai to daļu iegāde un kopuzņēmumu dibināšana === {| class="wikitable sortable" border="1" |- ! Iegādes datums ! Iegādātais uzņēmums ! Valsts ! Pārdevējs ! ''Nokia'' vienība ! Vērtība <small>(miljoni)</small> ! Piezīmes ! class="unsortable"| Atsauce |- | 1989. gads | ''Baltic Pacific'' 75 % | | | ''[[Nokias papīrfabrika|Nokian Paperi]]'' | align="right" | | Papīra pigmenti | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1989. gads | ''Atlas Lace Paper Co'' | {{GBR}} | | ''[[Nokias papīrfabrika|Nokian Paperi]]'' | align="right" | | Papīra salvetes | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1989. gads | ''British Tissues Ltd'' atlikušie 50 % | {{GBR}} | | ''[[Nokias papīrfabrika|Nokian Paperi]]'' | align="right" | | Higiēnas papīrs | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1990. gads | ''NKF Holding NVV'' 51 % | {{NED}} | | ''[[Draka NK Cables|Nokia Kaapeli]]'' | align="right" | | Kabeļu ražošana | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1990. gads | ''Valaisinpaja Oy'' vairākums | {{FIN}} | | | align="right" | | Metālapstrāde | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1990. gads | ''Gummi-Ringen'' daļa | {{NOR}} | | ''[[Nokian Renkaat]]'' | align="right" | | Riepas | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1990. gads | ''Thoresen Bilgummi'' daļa | {{NOR}} | | | align="right" | | | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1990. gads | ''Suomen Sähkötukku Oy'' 68,7 % | {{FIN}} | | ''[[SLO (uzņēmums)|SLO]]'' | align="right" | | Elektroiekārtu vairumtirdzniecība | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1991. gads | ''[[Technophone|Technophone Ltd]]'' daļa | {{GBR}} | | | align="right" | 238 ([[Somijas marka|FIM]]) | Mobilie telefoni | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1991. gads | ''[[Finnish Chemicals]]'' 50 % | {{FIN}} | Kopuzņēmums ar ''[[UPM-Kymmene]]'' | | align="right" | | ķīmiskās vielas | align="center" |<ref name="Nokia Chemicals" /><ref name="Finnish Chemicals montagu" /> |- | 1991. gads | ''Finnish Peroxides'' 25 % | {{FIN}} | ''[[UPM-Kymmene]]'' | | align="right" | | ķīmiskās vielas | align="center" | |- | 1992. gads | ''[[Finlux|Finlux Oy AB]]'' | {{FIN}} | | | align="right" | 205 (FIM) | Televizori | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1992. gads | ''[[Technophone|Technophone Ltd]]'' atlikusī daļa | {{GBR}} | | | align="right" | | Mobilie telefoni | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1993. gads | ''Tandy Mobira Communications'' atlikusī daļa | {{KOR}} | ''Tandy'', {{USA}} | | align="right" | | Mobilie telefoni (tagad zināms kā ''Nokia TMC'') | align="center" |<ref name="www2.hs.fi" /> |- | 1995. gads | ''[[GeoWorks]]'' 8,95 % | {{USA}} | | | align="right" | 7,5 (USD) | Operētājsistēma ''[[GEOS (16 bitu operētājsistēma)|GEOS]]'' | align="center" |<ref name="GeoWorks Investment 1995" /> |- | 1995. gads | ''Eldor Finland Oy'' 50 % | {{FIN}} | ''Eldor'', {{ITA}} | | align="right" | | | align="center" |<ref name="Annual Report 1995" /> |- | 1995. gads | ''Autoliv Nokia AB'' 50 % | {{SWE}} | Kopuzņēmums ar ''[[Autoliv|Autoliv AB]]'' | | align="right" | | automašīnu [[drošības spilvens|drošības spilvenu]] elektronika | align="center" |<ref name="Annual Report 1995" /> |- | {{dat|1997|12|9|N|bez}} | ''[[Ipsilon Networks|Ipsilon Networks Inc.]]'' | {{USA}} | | ''Nokia Networks'' | align="right" | 120 ([[ASV dolārs|USD]]) / 570 (FIM) | ātrdarbīgi tīkla komutatori | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /><ref name="Nokia 1997/12/09" /> |} === Uzņēmumu vai to daļu pārdošana === {| class="wikitable sortable" border="1" |- ! Pārdošanas datums ! Pārdotā vienība ! Pircējs ! Valsts ! Vērtība <small>(miljoni)</small> ! Piezīmes ! class="unsortable"| Atsauce |- | 1988. gads | ''[[Metsä Fibre|Metsa-Botnia]]'' daļa | ''[[Yhtyneet Paperitehtaat]]'' | {{FIN}} | align="right" | | Celuloze | align="center" |<ref name="Metsä-Botnia History" /> |- | 1989. gads | ''[[Teknikum|Teknikum Yhtiöt Oy]]'' | | {{FIN}} | align="right" | | Tehniskie gumijas izstrādājumi | align="center" | |- | 1989. gads | Grīdas segumu nodaļa | ''[[Asko (uzņēmums)|Asko]]'' | {{FIN}} | align="right" | | Grīdas segumi | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1989. gads | ''[[Nokias papīrfabrika|Nokian Paperi Oy]]'' | ''James River'' | {{USA}} | align="right" | | Papīrs | align="center" |<ref name="SCA 2012" /> |- | 1990. gads | ''[[Nokian Jalkineet|Nokian Jalkineet Oy]]'' | | {{FIN}} | align="right" | | Gumijas apavi | align="center" | |- | 1991. gads | ''[[Nokia Data]]'' | ''[[International Computers Limited|ICL]]'' | {{GBR}} | align="right" | | Datoru ražošana | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1992. gads | ''Jamont NV'' atlikusī daļa | | | align="right" | | Papīra un folijas izstrādājumi | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1992. gads | ''Länsirannikon Voima Oy'' daļa | | {{FIN}} | align="right" | | | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1992. gads | ''[[Micro Analog Systems|Micronas Oy]]'' daļa | ''[[TDK-Micronas|Crosstec Engineering AG]]'' | {{CHE}} | align="right" | | Integrālās shēmas | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /><ref name="kauppalehti.fi" /> |- | 1992. gads | ''Okmetic Oy'' daļa | | {{FIN}} | align="right" | | | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1992. gads | ''Horda AB'' daļa | | | align="right" | | | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1993. gads | ''[[SLO (uzņēmums)|SLO]]'' | ''Otra NV'' | {{NED}} | align="right" | | Elektroiekārtu vairumtirgošana | align="center" |<ref name="SLO Historia" /> |- | 1993. gads | ''Tuottajain Kone Oy'' | ''Otra NV'' | {{NED}} | align="right" | | Elektroiekārtu vairumtirgošana | align="center" |<ref name="SLO Historia" /> |- | 1993. gads | ''Idman Oy'' | | {{FIN}} | align="right" | | | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1993. gads | ''Transform System GmbH'' | | | align="right" | | | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1994. gads | ''Nokia Power'' | ''[[Pohjolan Voima]]'' | {{FIN}} | align="right" | 1400 (FIM) | Elektroenerģētika | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /><ref name="Nokia Power 1994" /> |- | 1994. gads | ''[[Alstom Grid Oy|Nokia Kondensaattorit]]'' | ''[[Schneider Electric]]'' | {{FRA}} | align="right" | | Augstsprieguma elektroiekārtas | align="center" | |- | 1994. gads | ''[[PKC Group|Pohjolan Kaapeli]]'' | ''[[PKC Group|PK Cables Oy]]'' | {{FIN}} | align="right" | | Kabeļi transportlīdzkļiem | align="center" | |- | 1995. gads | ''[[Nextrom|Nokia-Maillefer]]'' daļa | pircēji caur Šveices SWX biržu | | align="right" | | Kabeļu ražošanas iekārtas. ''Nokia'' saglabāja tajā vairākumu. | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1995. gads | ''[[Draka NK Cables|Nokia Kaapeli]]'' | ''NKF Holding N.V.'' | {{NED}} | align="right" | | Kabeļu ražošana | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /> |- | 1995. gads | ''[[Nordic Aluminium|Nokia Alumiini]]'' | ''Oy Lival Ab'' | {{FIN}} | align="right" | | Alumīnija izstrādājumi | align="center" |<ref name="Annual Report 1995" /> |- | 1995. gads | Indukcijas komponentu ražotne | ''Eldor'' | {{ITA}} | align="right" | | Indukcijas komponenti | align="center" |<ref name="Annual Report 1995" /> |- | 1996. gads | ''NKF Holding N.V.'' 55 % daļas | ''NKF Holding N.V.'' | {{NED}} | align="right" | | Kabeļu ražošana | align="center" |<ref name="Nokia 1865-2002" /><ref name="Annual Report 1996" /> |- | 1996. gads | Televizoru bizness | ''Semi-Tech'' | {{HKG}} | align="right" | | Televizori un videoieraksta iekārtas | align="center" |<ref name="Annual Report 1996" /> |- | 1996. gads | ''[[Finnish Chemicals]]'' atlikusī daļa | ''Erikem'' | {{LUX}} | align="right" | | Ķīmiskās vielas | align="center" |<ref name="Finnish Chemicals hugin" /> |- | 1997. gads | ''Finnish Peroxides'' atlikušie 25 % | ''[[Solvay]]'' | {{BEL}} | align="right" | | Ķīmiskās vielas | align="center" |<ref name="EN 38.620" /> |- | 1997. gada 1. decembris | Audioelektronikas un skaļruņu bizness | ''[[Harman International Industries|Harman]]'' | {{USA}} | align="right" | | Audioelektronika un skaļruņi | align="center" |<ref name="Nokia 1997/12/23" /> |} == Mobilo tālruņu līderis (1998—2011) == [[Attēls:Nokia evolucion tamaño.jpg|thumb|220px|''Nokia'' mobilo telefonu evolūcija. ''[[Nokia 638]]'', ''[[Nokia 2160|Nokia 2160 EFR]]'', ''[[Nokia 5160]]'', ''[[Nokia 6070]]'']] 1998. gadā ar 40,8 miljoniem pārdoto tālruņu ''Nokia'' kļuva par pasaulē lielāko mobilo telefonu ražotāju, apsteidzot ''[[Motorola]]''.<ref name="Annual Report 1998" /><ref name="Samsung overtakes Nokia" /> Izlaisti vairāk nekā 20 jauni telefonu modeļi. Izlaists ''Nokia'' otrās paaudzes komunikators ''[[Nokia 9110 Communicator]]'', izlaists pirmais 5000. sērijas modelis ''[[Nokia 5110]]'', ''[[Nokia 8810]]'' bija pirmais mobilais telefons ar iekšēju antenu.<ref name="Annual Report 1998" /> 1998. gadā ''Nokia'' sastāvēja no trīs biznesa grupām: ''Nokia Telecommunications'', ''Nokia Mobile Phones'' un ''Nokia Communications Products'' (tajā iekļauti ''Nokia Multimedia Network Terminals'' un ''Nokia Industrial Electronics''). Paralēli tām ir pētniecības centrs ''Nokia Research Center'', un tika izveidota organizācija ''Nokia Ventures Organization'', kas nodarbojās ar jaunu biznesa nišu meklēšanu, pirmkārt telesakaru un datu apstrādes jomā. [[Silīcija ieleja|Silīcija ielejā]] dibināts fonds ''Nokia Ventures Fund'', lai atbalstītu jaunus biznesus. ''Nokia'' bija līdzdibinātājs uzņēmumiem ''[[Symbian (uzņēmums)|Symbian]]'' un ''[[Bluetooth]]''. Iegādāts Zviedijas multimediju programmatūras uzņēmums ''UID'' (''User Interface Design''). No ''Matra Nortel Communications'' nopirkta GSM termināļu pētniecības nodaļa, kas atradās Vācijas pilsētā [[Ulma|Ulmā]].<ref name="GSM Terminals Ulm" /> Decembrī iegādāts Kanādas uzņēmums ''Vienna Systems'', kas specializējies [[IP balss pārraide|IP telefonijā]]; tas iekļauts ''Nokia Ventures Organization''.<ref name="Annual Report 1998" /> ''Nokia'' digitālo multimediju temināļu ražošana kā ārpakalpojums nodots ASV uzņēmumam ''[[Sanmina|SCI Systems]]''; tas tika iekļauts ''Wireless Business Communications''.<ref name="Annual Report 1998" /> Apvienotajā Karalistē dibināts meitas uzņēmums ''[[Vertu]]'' luksusa telefonu izstrādei. Atklāta datoru monitoru ražotne Meksikā. Apvienotās Karalistes uzņēmumam ''[[Filtronic|Filtronic plc.]]'' pārdots mobilo telefonu un bāzes staciju komponentu ražotājs ''LK-Products'', iegūstot 7,5 % ''Filtronic'' kapitāldaļu<ref name="Filtronic Acquires" /> (vēlāk ''LK-Products'' pārdots ASV uzņēmuma ''[[Pulse Electronics]]'' un pārdēvēts par ''Pulse Finland Oy'').<ref name="pulseelectronics" /> ''Nokia'' automašīnu elektronikas biness un uzņēmums ''Autoliv Nokia AB'' [[Mūtala|Mūtalā]] pārdots Zviedrijas ''[[Autoliv|Autoliv AB]]''. ''Nokia'' nolēma monitoru ražošanu no Somijas pārcelt uz Ungāriju un Meksiku. Mobilo radiosakaru klausuļu un iespiedplašu ražošana kā ārpakalpojums nodots uzņēmumam ''Enviset''.<ref name="Annual Report 1998" /> 1999. gadā izlaisti 18 jauni telefonu modeļi. Izlaists pasaulē pirmais mobilais telefons, kas atbalsta [[Wireless Application Protocol|WAP]] protokolu (''[[Nokia 7110]]''). Citi pazīstamākie modeļi: ''[[Nokia 3210]]'', ''[[Nokia 8210]]''. ''Nokia Telecommunications'' grupa pārdēvēta par ''Nokia Networks''. Tā kā daudzās valstīs mobilo telefonu tirgus jau bija piesātināts, ''Nokia'' sāka lūkoties [[internets|interneta]] virzienā, lai palielinātu pārdošanas apjomus.<ref name="gale encyclopedia" /> ''Nokia Ventures Organization'' ietvaros izveidotas nodaļas ''Nokia Internet Communications'', ''Nokia Home Communications'' un ''Nokia Mobile Display Appliances''. ''Nokia Internet Communications'' nodarbojās ar interneta risinājumiem, tai skaitā [[Virtuālais privātais tīkls|VPN]] un WAP. ''Nokia Home Communications'' nodarbojās ar mājas digitālo platformu un sakaru risinājumu attīstīšanu. ''Nokia Mobile Display Appliances'' nodarbojās ar mobilo displeju iekārtu attīstīšanu. Iegādāti ASV uzņēmumi ''Diamond Lane Communications Corporation'', kas nodarbojās ar ātra interneta piekļuves risinājumiem, un ''Rooftop Communications Corporation'', kas nodarbojās ar bezvadu platjoslas piekļuves tehnoloģijām. Iegādāts Apvienotās Karalistes uzņēmums ''[[AIRCOM International]]'', kas nodarbojās ar tīkla plānošanas sistēmām. Lai uzlabotu bezvadu lokālo tīklu piedāvājumu, tika nopirkts ASV uzņēmums ''InTalk Corporation''. Iegādāts ASV uzņēmums ''Telekol Corporation'', kas specializējies inteliģentos korporatīvo sakaru risinājumos.<ref name="Annual Report 1999" /> ''Nokia'' pārdeva mobilo telefonu lādētāju ražotāju ''[[Salcomp]]'' Skandināvijas privātā kapitāla fondam ''[[EQT Holdings|EQT Scandinavia II]]''.<ref name="1999-10" /> Optisko šķiedru ''SDH/DWDM'' tehnoloģijas iekārtu bizness pārdots Apvienotās Karalistes ''[[Marconi Communications]]''. Nolemts pārtraukt displeju ražošanu.<ref name="Annual Report 1999" /> 2000. gadā izlaisti 16 jauni telefonu modeļi. Izlaists lielu popularitāti ieguvušais modelis ''[[Nokia 3310]]''. Iznācis jauns komunikators ''[[Nokia 9210 Communicator]]'', kas balstīts uz operētājsistēmas ''[[Symbian]]'' platformu ''[[Series 80]]''. Izlaista mājas multimediju interneta iekārta ''Nokia Media Terminal''. ''Nokia'' iesaistījās ''[[SyncML]]'' iniciatīvā, kas paredz atvērtu standartu mobilo un lokālo datu apmaiņai. Tika iegādāti ASV uzņēmumi ''Network Alchemy'' (IP klasterēšanas risinājumi), ''DiscoveryCom'' (DSL risinājumi), ''Ramp Networks'' (interneta drošības risinājumi nelieliem birojiem). Brazīlijas kopuzņēmumā ''NG Industrial'' palielināta ''Nokia'' daļa no 51 % līdz 100 %, nopērkot kapitāldaļas no ''Gradiente Telecom''. Biznesa grupa ''Nokia Communications Products'' likvidēta. Displeju rūpnīca Ungārijā pārdota uzņēmumam ''[[Elcoteq]]''. Atlikušās kabeļu un elektromehāniskās ražotnes pārdotas.<ref name="Annual Report 2000" /> Vācijas Bohumas rūpnīcā pārtraukta ineskopu monitoru un televizoru ražošana. 2001. gadā izlaisti 15 jauni telefonu modeļi. Nopirkts ASV uzņēmums ''Amber Networks'', kas nodarbojās ar kļūmju noturīgu maršrutētāju izstrādi.<ref name="Annual Report 2001" /> 2002. gadā izlaisti 34 jauni mobilo ierīču produkti. Ievērojamākie no tiem: ''[[Nokia 6650]]'' (pirmais ''Nokia'' ''[[W-CDMA]]'' standarta tālrunis), ''[[Nokia 7650]]'' (pirmais ''Nokia'' telefons ar kameru, pirmais ar ''[[S60]]'' platformu), ''[[Nokia 6800]]'' (ar pilnu ''QWERTY'' tastatūru). ''Nokia'' kopā ar citiem mobilo iekārtu ražotājiem iesaistījās organizācijas ''[[Open Mobile Alliance]]'' dibināšanā, kas izstrādātu atvērtus standartus mobilo telefonu nozarē. ''Nokia'' kapitāldaļas uzņēmumā ''[[Nextrom|Nextrom Holding S.A.]]'' palielinātas no 60 % līdz 80 %.<ref name="Annual Report 2002" /> Nopirkti 10 % kapitāldaļu ASV uzņēmumā ''[[Redback Networks]]'', kas attīsta bezvadu un platjoslas sakaru aparatūru.<ref name="Redback Networks 2002" /> 2003. gadā izlaisti 40 jauni mobilo ierīču produkti. Ievērojamākie no tiem: ''[[Nokia 7600]]'', ''[[Nokia 6600]]'', ''[[Nokia 3200]]'', ''[[Nokia 6108]]'' (apgādāts ar zīmuli, pirmais telefons, ar kuru var rakstīt un atpazīt tekstu ķīniešu un angļu valodā), ''[[N-Gage]]'' (telefons apvienojumā ar spēļu konsoli).<ref name="Annual Report 2003" /> Uzņēmums reorganizēts divos pamata biznesa segnemtos: ''Nokia Mobile Phones'' un ''Nokia Networks''. Iegādāti ASV uzņēmumi ''Eizel Technologies'' (programmatūras uzņēmums, kas specializējies [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] risinājumos),<ref name="Eizel 2003" /> ''Sega.com Inc.'' (''[[SEGA]]'' meitas uzņēmums, kas nodarbojās ar daudzlietotāju tiešsaistes datorspēlēm).<ref name="Sega.com Inc 2003" /> No ''[[Motorola]]'' nopirktas ''Symbian Ltd.'' kapitāldaļas, ''Nokia'' dalību tajā palielinot no 19 % uz 32,2 %.<ref name="Symbian 2003" /> ''Nokia'' savas atlikušās ''Nokian Renkaat'' akcijas pārdeva Japānas riepu ražotājam ''[[Bridgestone]]''. 2004. gadā izlaisti 36 jauni mobilo ierīču produkti. Ievērojamākie no tiem: ''[[Nokia 6230]]'', ''[[Nokia 3230]]'', ''[[Nokia 2600]]'', ''[[Nokia 6630]]'' (pirmais telefons ar pilnīgu globālu [[viesabonēšana]]s atbalstu), ''[[Nokia 7710]]'' (''Nokia'' pirmā ierīce ar [[skārienekrāns|skārienekrānu]]), ''[[Nokia 9500 Communicator]]''. 1. janvārī ''Nokia'' struktūra tika reorganizēta. Uzņēmums sadalīts četrās biznesa grupās: ''Mobile Phones'', ''Multimedia'', ''Enterprise Solutions'' un ''Networks''. Izveidotas arī divas horizontālas grupas: ''Customer and Market Operation'' un ''Technology Platforms''. Dalība ''Symbian Ltd.'' palielināta līdz 47,9 %, pārpērkot akcijas no ''[[Psion]]''.<ref name="Annual Report 2004" /> No uzņēmuma ''[[Metrowerks]]'' nopirkti ''[[Symbian|Symbian OS]]'' izstrādes rīku darbi.<ref name="Metrowerks 2004" /> 2005. gadā izlaists 41 jauns mobilo ierīču produkts. Ievērojamākie no tiem: ''[[Nokia 6102]]'' (operatora specifiska konstrukcija), ''[[Nokia 6280]]'' (pirmais 3G modelis masu tirgum), ''[[Nokia 3250]]'' (mūzikas telefons), ''[[Nokia 6630]]'' (''L'Amour Collection''), ''[[Nokia 6680]]'' (pirmais ar [[zibspuldze|zibspuldzi]]), ''[[Nokia N70|N70]]'', ''[[Nokia 9300]]'', ''[[Nokia 770|Nokia 770 Internet Tablet]]'' (pirmais ''Nokia'' interneta [[planšetdators]]). ''[[Nokia 6230]]'' un ''[[Nokia 6230i]]'' 2005. gadā kļuva par pārdotākajiem modeļiem Eiropā.<ref name="Annual Report 2005" /> Kabeļu izgatavošanas iekārtu uzņēmuma ''[[Nextrom]]'' 80 % kapitāldaļas pārdotas Austrijas uzņēmumam ''Knill Gruppe''.<ref name="Over a 100 years" /> Profesionālo mobilo radio bizness, tai skaitā ''TETRA'' infrastruktūras un termināļu izgatavošana pārdota ''[[EADS]]''.<ref name="Annual Report 2005" /> 2006. gadā izlaisti 39 jauni mobilo ierīču produkti. Ievērojamākie no tiem: ''[[Nokia 6136]]'' (pirmais [[Generic Access Network|GAN]] tālrunis), ''[[Nokia 6131]]'' (pirmais ar [[tuvā lauka sakari|tuvā lauka sakaru]] (''NFC'') atbalstu), ''[[Nokia 6288]]'', ''[[Nokia 5300 XpressMusic]]'', ''[[Nokia 5500 Sport]]'' (pirmais ''Nokia'' ar [[runas sintēze]]s iespēju un [[akselerometrs|akselerometru]]), ''[[Nokia N93]]'' (pirmais ''Nokia'' ar maināmu objektīva fokusa attālumu un DVD kvalitātes videoierakstu), ''[[Nokia E50]]'' (pirmais no ''E'' sērijas viedtālruņiem).<ref name="Annual Report 2006" /> Iegādāts ASV uzņēmums ''[[Intellisync]]'', kas nodarbojās ar datu sinhronizēšanu ar mobilajām ierīcēm. No ASV uzņēmuma ''LCC International'' nopirkts izvēršanas un tīklu operatoru apkalpošanas bizness.<ref name="LCC International 2006" /> Nopirkts Vācijas uzņēmums ''gate5 AG'', kas nodarbojās ar karšu, maršrutu un navigācijas programmatūru. Iegādāts ASV uzņēmums ''Loudeye Corp.'', kas nodarbojās ar mūzikas platformām un digitālo mediju izplatīšanu. Jūnijā paziņots, ka ''Nokia'' un ''[[Siemens]]'' apvienos savu sakaru tīklu biznesu kopuzņēmumā.<ref name="Annual Report 2006" /> 2007. gada 1. aprīlī ''Nokia'' un Vācijas ''Siemens'' dibināja kopuzņēmumu ''[[Nokia Siemens Networks]]'', apvienojot tajā savu sakaru tīklu biznesu; ''Nokia'' tajā nodeva ''Networks'' grupu. Nopirkti ASV uzņēmumi: ''[[Twango]]'' (multimediju koplietošanas vietne),<ref name="Twango 2007" /> ''[[Enpocket]]'' (mobilā mārketinga risinājumi),<ref name="Enpocket 2007" /> ''Avvenu'' (attālinātas piekļuves risinājumi). ''Nokia'' atteicās no savu mikroshēmu izstrādes, to vietā izmantojot komerciāli pieejamās; daļa ''Nokia'' mikroshēmu operāciju nodotas uzņēmumam ''[[STMicroelectronics]]''.<ref name="Annual Report 2007" /> Augustā izveidots interneta pakalpojumu zīmols ''[[Ovi (Nokia)|Ovi]]''. Pazīstamākie mobilo ierīču modeļi 2007. gadā: ''[[Nokia 6110 Navigator]]'' (ar ielādētām navigācijas kartēm), ''[[Nokia 6500 classic]]'' (plānākais ''Nokia'' modelis uz to brīdi), ''[[Nokia 6120 classic]]'' (mazākais ''Nokia'' 3G modelis), ''[[Nokia 6555]]'' (unikāls atlokāms dizains), ''[[Nokia 5310|Nokia 5310 XpressMusic]]'', ''[[Nokia 7900|Nokia 7900 Prism]]'' (pirmais ''Nokia'' telefons ar [[organiskā gaismas diode|OLED]] ekrānu), ''[[Nokia E65]]'', ''[[Nokia N95]]'' (tā laika labākais viedtālrunis), ''[[Nokia N810]]'' (planšetdators). 2008. gada 1. janvārī ''Nokia'' struktūra tika reorganizēta. Trīs mobilo ierīču grupas — ''Mobile Phones'', ''Multimedia'', ''Enterprise Solutions'' — un atbalstošās horizontālās grupas tika apvienotas vienā biznesa segmentā ''Devices & Services'', kuru iedalīja trīs biznesa vienībās: ''Devices'', ''Services'' un ''Markets''. Iegādāts Norvēģijas programmatūras uzņēmums ''[[Qt Development Frameworks|Trolltech]]'', kas izstrādājis grafisko ietvaru ''[[Qt (ietvars)|Qt]]''. Nopirkts ASV uzņēmums ''[[Navteq]]'', kas nodarbojās ar digitālo karšu risinājumiem.<ref name="Navteq 2007" /> Iegādāts Šveices uzņēmums ''[[Plazes]]'', kas uzturēja ģeosociālo vietni. Iegādāts Kanādas uzņēmums ''OZ Communications'' (mobilo ziņojumu risinājumi). Uzņēmums ''[[Symbian (uzņēmums)|Symbian]]'' pilnībā nonāca ''Nokia'' īpašumā. Tika pārtraukta mobilo telefonu ražošana Bohumā (Vācijā), bet atvērta jauna ražotne Rumānijā. ''Nokia'' ''Identity Systems'' tika pārdots ASV ''[[Informatica]]''.<ref name="Annual Report 2008" /> 2009. gadā ''Nokia'' izveidoja jaunu pamatvienību ''Solutions'', kas nodarbotos ar patērētāju mobilo ierīču, pakalpojumu un satura risinājumiem. Iegādāti Vācijas uzņēmumi ''bit-side GmbH'' (profesionālie pakalpojumi un programmatūra) un ''cellity AG'' (mobilā programmatūra kontaktu apstrādei). Nopirkts ASV uzņēmums ''Plum Ventures'', kas attīsta un uztur [[mākoņskaitļošana|mākoņbāzētus]] sociālo mediju koplietošanas pakalpojumus. Iegādāts ceļojumu plānošanas sociālais tīkls ''[[Dopplr]]''.<ref name="Dopplr" /> ''Nokia'' datu drošības ierīču bizness (tai skaitā operētājsistēma ''[[IPSO (operētājsistēma)|IPSO]]'') pārdots Izraēlas uzņēmumam ''[[Check Point]]''. ''Symbian Professional Services'' pārdots ''[[Accenture]]''.<ref name="Annual Report 2009" /> 2010. gada aprīlī tika iegādāts ASV uzņēmums ''[[MetaCarta]]'', kas nodarbojās ar ģeogrāfiskiem risinājumiem;<ref name="MetaCarta Nokia" /> ''Nokia'' paturēja plaša patēriņa risinājumus, bet jūlijā ''MetaCarta'' atlikušo uzņēmumu pārdeva ''Qbase Holdings LLC''. Tika nopirkti ASV uzņēmumi ''[[Novarra]]'' (mobilā programmatūra)<ref name="Novarra 2010" /> un ''Motally'' (mobilās analīzes pakalpojumi). ''Nokia'' bezvadu modemu [[3GPP Long Term Evolution|LTE]] biznesu pārdeva Japānas uzņēmumam ''[[Renesas Electronics]]''<ref name="Annual Report 2010" /> (2013. gadā tas pārdots ''[[Broadcom]]''). 2010. gada jūnijā ''Nokia'' paziņoja, ka pārtrauc ''Nokia Sports Tracker'' izstrādi, bet trīs ''Nokia'' darbinieki nolēma atsevišķi turpināt ''[[Sports Tracker]]'' attīstīšanu. === Uzņēmumu vai to daļu iegāde un kopuzņēmumu dibināšana === {| class="wikitable sortable" border="1" |- ! Iegādes datums ! Iegādātais uzņēmums ! Valsts ! Pārdevējs ! ''Nokia'' vienība ! Vērtība <small>(miljoni)</small> ! Piezīmes ! class="unsortable"| Atsauce |- | 1998. gads | ''[[Symbian (uzņēmums)|Symbian]]'' daļa | {{GBR}} | Dibināts kopuzņēmums | | align="right" | | Operētājsistēma ''[[Symbian]]'' | align="center" |<ref name="Annual Report 1998" /> |- | 1998. gads | ''User Interface Design'' | {{SWE}} | | | align="right" | | Multimediju programmatūra | align="center" |<ref name="Annual Report 1998" /> |- | 1998. gads | GSM termināļu pētniecības nodaļa | {{DEU}} | ''Matra Nortel Communications'' | | align="right" | | GSM termināļi | align="center" |<ref name="Annual Report 1998" /><ref name="GSM Terminals Ulm" /> |- | 1998. gads | ''Vienna Systems'' | {{CAN}} | | ''Nokia Ventures Organization'' | align="right" | 429 ([[Somijas marka|FIM]]) | [[IP balss pārraide|IP telefonija]] | align="center" |<ref name="Annual Report 1998" /> |- | 1999. gads | ''Diamond Lane Communications Corporation'' | {{USA}} | | | align="right" | 112 ([[Eiro|EUR]]) | Ātra interneta piekļuves risinājumi, DSL | align="center" |<ref name="Annual Report 1999" /> |- | 1999. gads | ''Rooftop Communications Corporation'' | {{USA}} | | | align="right" | 42 (EUR) | Bezvadu platjoslas piekļuves risinājumi | align="center" |<ref name="Annual Report 1999" /> |- | 1999. gads | ''[[AIRCOM International]]'' 40 % | {{GBR}} | | | align="right" | | Tīkla plānošanas sistēmas | align="center" |<ref name="Annual Report 1999" /> |- | 1999. gads | ''InTalk Corporation'' | {{USA}} | | | align="right" | | Bezvadu lokālo tīklu risinājumi | align="center" |<ref name="Annual Report 1999" /> |- | 1999. gads | ''Telekol Corporation'' | {{USA}} | | | align="right" | 45 (EUR) | Inteliģentie korporatīvo sakaru risinājumi | align="center" |<ref name="Annual Report 1999" /> |- | 2000. gads | ''Network Alchemy'' | {{USA}} | | | align="right" | 336 (EUR) | IP klasterēšanas risinājumi | align="center" |<ref name="Annual Report 2000" /> |- | 2000. gads | ''DiscoveryCom'' | {{USA}} | | | align="right" | 223 (EUR) | DSL risinājumi | align="center" |<ref name="Annual Report 2000" /> |- | 2000. gads | ''Ramp Networks'' | {{USA}} | | | align="right" | 120 ([[ASV dolārs|USD]]) | Interneta drošības risinājum | align="center" |<ref name="Annual Report 2000" /> |- | 2000. gads | ''NG Industrial'' daļa no 51 % palielināta līdz 100 % | {{BRA}} | ''Gradiente Telecom'' | | align="right" | 492 (EUR) | Mobilie telefoni | align="center" |<ref name="Annual Report 2000" /> |- | 2001. gads | ''Amber Networks'' | {{USA}} | | | align="right" | 421 (USD) | Kļūmju noturīgi maršrutētāji | align="center" |<ref name="Annual Report 2001" /> |- | 2002. gads | ''[[Redback Networks]]'' 10 % | {{USA}} | | | align="right" | 36 (USD) | Bezvadu un platjoslas sakaru aparatūra | align="center" |<ref name="Annual Report 2002" /><ref name="Redback Networks 2002" /> |- | 2003. gads | ''Eizel Technologies'' | {{USA}} | | | align="right" | | [[mākslīgais intelekts|Mākslīgā intelekta]] risinājumi | align="center" |<ref name="Eizel 2003" /> |- | 2003. gads | ''Sega.com Inc.'' | {{USA}} | ''[[SEGA]]'' | | align="right" | | Daudzlietotāju datorspēles | align="center" |<ref name="Sega.com Inc 2003" /> |- | 2006. gads | ''[[Intellisync]]'' | {{USA}} | | | align="right" | 430 (USD) | Datu sinhronizēšana ar mobilajām ierīcēm | align="center" |<ref name="Annual Report 2006" /><ref name="Intellisync 2005" /> |- | 2006. gads | Izvēršanas un tīklu operatoru apkalpošanas bizness | {{USA}} | ''LCC International'' | | align="right" | | Tīklu operatoru apkalpošana | align="center" |<ref name="LCC International 2006" /> |- | 2006. gads | ''gate5 AG'' | {{DEU}} | | | align="right" | | Kartogrāfijas programmatūra | align="center" |<ref name="Annual Report 2006" /> |- | 2006. gads | ''Loudeye Corp.'' | {{USA}} | | | align="right" | | Digitālo mediju izplatīšana | align="center" |<ref name="Annual Report 2006" /> |- | 2007. gads | ''[[Nokia Siemens Networks]]'' | {{NED}} | Kopuzņēmums ar ''[[Siemens]]'' | | align="right" | | Sakaru tīklu aparatūra | align="center" |<ref name="Annual Report 2007" /> |- | 2007. gads | ''[[Twango]]'' | {{USA}} | | | align="right" | 97 (USD) | Multimediju koplietošanas vietne | align="center" |<ref name="Twango 2007" /><ref name="Annual Report 2007" /> |- | 2007. gads | ''[[Enpocket]]'' | {{USA}} | | | align="right" | | Mobilā mārketinga risinājumi | align="center" |<ref name="Enpocket 2007" /><ref name="Annual Report 2007" /> |- | 2007. gads | ''Avvenu'' | {{USA}} | | | align="right" | | Attālinātas piekļuves risinājumi | align="center" |<ref name="Annual Report 2007" /> |- | 2008. gads | ''[[Qt Development Frameworks|Trolltech]]'' | {{NOR}} | | | align="right" | 104 (EUR) | Grafiskais ietvars ''[[Qt (ietvars)|Qt]]'' | align="center" |<ref name="Annual Report 2008" /> |- | 2008. gads | ''[[Navteq]]'' | {{USA}} | | | align="right" | 8100 (USD) | Digitālo karšu risinājumi | align="center" |<ref name="Navteq 2007" /><ref name="Annual Report 2008" /> |- | 2008. gads | ''[[Plazes]]'' | {{CHE}} | | | align="right" | | Ģeosociālā vietne | align="center" |<ref name="Annual Report 2008" /> |- | 2008. gads | ''OZ Communications'' | {{CAN}} | | | align="right" | | Mobilo ziņojumu risinājumi | align="center" |<ref name="Annual Report 2008" /> |- | 2008. gads | ''[[Symbian (uzņēmums)|Symbian]]'' pilnībā | {{GBR}} | | | align="right" | | Operētājsistēma ''[[Symbian]]'' | align="center" |<ref name="Annual Report 2008" /> |- | 2009. gada janvāris | ''T-Traffic Systems GmbH'' | {{DEU}} | | ''NAVTEQ'' | align="right" | | Satiksmes pakalpojumi | align="center" |<ref name="Annual Report 2008" /> |- | 2009. gads | ''bit-side GmbH'' | {{DEU}} | | | align="right" | | Profesionālie pakalpojumi un programmatūra | align="center" |<ref name="Annual Report 2009" /> |- | 2009. gads | ''cellity AG'' | {{DEU}} | | | align="right" | | Mobilā programmatūra kontaktu apstrādei | align="center" |<ref name="Annual Report 2009" /> |- | 2009. gads | ''Plum Ventures'' | {{USA}} | | | align="right" | | Mākoņbāzēti sociālie mediji | align="center" |<ref name="Annual Report 2009" /> |- | 2009. gads | ''[[Dopplr]]'' | {{FIN}} | | | align="right" | 10—15 (EUR) | Ceļojumu plānošanas sociālais tīkls | align="center" |<ref name="Dopplr" /><ref name="Annual Report 2009" /><ref name="Dopplr 10-15" /> |- | 2010. gada aprīlis | ''[[MetaCarta]]'' | {{USA}} | | | align="right" | | Ģeogrāfiski risinājumi | align="center" |<ref name="MetaCarta Nokia" /><ref name="Annual Report 2010" /> |- | 2010. gads | ''[[Novarra]]'' | {{USA}} | | | align="right" | | Mobilā programmatūra | align="center" |<ref name="Novarra 2010" /><ref name="Annual Report 2010" /> |- | 2010. gads | ''Motally'' | {{USA}} | | | align="right" | | Mobilās analīzes pakalpojumi | align="center" |<ref name="Annual Report 2010" /> |} === Uzņēmumu vai to daļu pārdošana === {| class="wikitable sortable" border="1" |- ! Pārdošanas datums ! Pārdotā vienība ! Pircējs ! Valsts ! Vērtība <small>(miljoni)</small> ! Piezīmes ! class="unsortable"| Atsauce |- | 1998. gads | ''LK-Products'' | ''[[Filtronic]]'' | {{GBR}} | align="right" | | Mobilo telefonu un bāzes staciju komponentes | align="center" |<ref name="pulseelectronics" /><ref name="Annual Report 1998" /> |- | 1998. gads | ''Autoliv Nokia AB'' kopuzņēmuma 50 % | ''[[Autoliv|Autoliv AB]]'' | {{SWE}} | align="right" | | Automašīnu elektronika | align="center" |<ref name="Annual Report 1998" /> |- | 1999. gads | ''[[Salcomp]]'' | ''[[EQT Holdings|EQT Scandinavia II]]'' | {{SWE}} | align="right" | | Mobilo telefonu lādētāji | align="center" |<ref name="Annual Report 1999" /><ref name="1999-10" /> |- | 1999. gads | Optisko šķiedru ''SDH/DWDM'' tehnoloģijas iekārtu bizness | ''[[Marconi Communications]]'' | {{GBR}} | align="right" | | Optisko kabeļu iekārtas | align="center" |<ref name="Annual Report 1999" /> |- | 2000. gads | Displeju rūpnīca Ungārijā | ''[[Elcoteq]]'' | {{HUN}} | align="right" | | Displeji | align="center" |<ref name="Annual Report 2000" /> |- | 2003. gads | ''[[Nokian Renkaat]]'' atlikusī daļa | ''[[Bridgestone]]'' | {{JPN}} | align="right" | | Riepas | align="center" |<ref name="Annual Report 2003" /> |- | 2005. gads | ''[[Nextrom]]'' 80 % daļas | ''Knill Gruppe'' | {{AUT}} | align="right" | | Kabeļu izgatavošanas iekārtas | align="center" |<ref name="Over a 100 years" /> |- | 2005. gads | Profesionālo mobilo radio bizness | ''[[EADS]]'' | {{NED}} | align="right" | | Mobilo radiosakaru iekārtas | align="center" |<ref name="Annual Report 2005" /> |- | 2005. gads | ''[[AIRCOM International]]'' | ''[[Advent International]]'' | {{USA}} | align="right" | | Sakaru tīklu plānošana | align="center" |<ref name="Advent 2005" /> |- | 2008. gads | ''Identity Systems'' | ''[[Informatica]]'' | {{USA}} | align="right" | | Identifikācijas sistēmas | align="center" |<ref name="Annual Report 2008" /> |- | 2009. gads | Drošības ierīču bizness | ''[[Check Point]]'' | {{ISR}} | align="right" | | Datu drošības risinājumi (''[[IPSO (operētājsistēma)|IPSO]]'') | align="center" |<ref name="Annual Report 2009" /> |- | 2009. gads | ''Symbian Professional Services'' | ''[[Accenture]]'' | {{IRL}} | align="right" | | | align="center" |<ref name="Annual Report 2009" /> |- | 2010. gada jūlijs | ''[[MetaCarta]]'' uzņēmumu bizness | ''Qbase Holdings LLC'' | {{USA}} | align="right" | | Ģeogrāfiskie risinājumi uzņēmumiem | align="center" |<ref name="Annual Report 2010" /> |- | 2010. gads | Bezvadu modemu bizness | ''[[Renesas Electronics]]'' | {{JPN}} | align="right" | | | align="center" |<ref name="Annual Report 2010" /> |} == Līdera pozīcijas zaudēšana mobilā telefona aparātu biznesā (2011—2014) == 2011. gada 11. februārī ar ''[[Microsoft]]'' noslēgta vienošanās par to, ka tās operētājsistēma ''[[Windows Phone]]'' kļūs par ''Nokia'' viedtālruņu primāro sistēmu.<ref name="Microsoft 2011" /> Pēc paziņojuma par šo vienošanos ''Nokia'' akcijas cena nokritās par aptuveni 14 %, kas bija lielākais kritiens kopš 2009. gada jūlija.<ref name="bloomberg 11.02.2011" /> Platformas ''[[Symbian]]'' un ''[[MeeGo]]'' atstātas otršķirīgām ierīcēm. ''Symbian'' attīstīšana kā ārpakalpojums nodots ''[[Accenture]]''.<ref name="Accenture 2011" /> ''Nokia'' izveidoja jaunu biznesa grupu ''Location & Commerce'', apvienojot ''NAVTEQ'' ar ''Devices & Services''. Maijā paziņots, ka zīmolu jucekļa novēršanai ''[[Ovi (Nokia)|Ovi]]'' vairs netiks izmantots, tā vietā visiem pakalpojumiem lietos ''Nokia'' zīmolu.<ref name="Ovi renamed" /> Viedtālruņu pārdošanas apjomi kritās, nespējot konkurēt ar ''Apple'' ''[[iPhone]]'' un ''Samsung'' ''[[Samsung Galaxy|Galaxy]]''. ''Nokia'' paziņoja, ka plāno samazināt izdevumus, tai skaitā arī atlaist daudzus darbiniekus. Lai atbalstītu atlaistos darbiniekus, aprīlī izveidota ''Bridge'' programma [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] veidošanai.<ref name="Nokia Bridge" /> Viens no jaunajiem uzņēmumiem bija ''[[Jolla]]'', kas turpināja attīstīt ''MeeGo'' operētājsistēmu un izstrādāt viedtālruņus. Novembrī izlaists pirmais ''[[Nokia Asha]]'' mazbudžeta sērijas tālrunis ''[[Nokia Asha 200/201|Asha 200]]''. Novembrī tika iegādāts Norvēģijas mobilo ierīču programmatūras uzņēmums ''[[Smarterphone]]''.<ref name="Smarterphone 2011" /> Tā izstrādātās tehnologijas ''Nokia'' izmantoja platformas ''[[Series 40]]'' pēcteča ''[[Asha platform]]'' izstrādē, kas paredzēta ''Nokia Asha'' sērijas mazcenas viedtālruņiem. Novembrī ''Nokia'' pārtrauca kotēt akcijas [[Frankfurtes fondu birža|Frankfurtes biržā]].<ref name="Frankfurt Exchange 2011" /> 2011. gada otrajā pusē zaudējumi bija 368 miljoni EUR. 2012. gadā mobilo telefonu pārdošanas apjomu ziņā ''Nokia'' piekāpās ''[[Samsung Electronics|Samsung]]''.<ref name="Samsung overtakes Nokia" /> ''[[Standard & Poor’s]]'' 15. augustā ''Nokia'' ilgtermiņa kredītreitingu pazemināja no ''BB+'' uz ''BB-''.<ref name="S&P 15.08.2012" /> Iegādāts Zviedrijas attēlu tehnoloģiju uzņēmums ''[[Scalado]]''.<ref name="Scalado 2012" /> Nopirkts ASV uzņēmums ''[[earthmine]]'', kas nodarbojās ar trīsdimensiju attēlu uzņemšanu apdzīvotās vietās.<ref name="earthmine 2012" /> Ražošana no Somijas ([[Salo (Somija)|Salo]]), Ungārijas un Meksikas pārcelta uz Āziju; Vjetnamā sākta jaunas ražotnes celtniecība. ''Nokia'' Rumānijas ražotne pārdota Itālijas mājas iekārtu ražotājam ''[[De'Longhi]]''.<ref name="De'Longhi 2012" /> Luksusa telefonu ražošanas un izplatīšanas uzņēmuma ''[[Vertu]]'' 90 % kapitāldaļu pārdoti privātā kapitāla fondam ''[[EQT Holdings|EQT VI]]''.<ref name="Vertu to EQT VI" /> Novembrī paziņots, ka kartogrāfijas pakalpojumi (''Nokia Maps'') turpmāk tiks sniegti ar ''[[HERE (Nokia)|HERE]]'' zīmolu.<ref name="Rebranding Maps Service" /> Decembrī ''Nokia'' pārdeva [[Espo]] biroja ēku kompleksu, turpmāk to nomājot.<ref name="head office to sell" /><ref name="Sale and lease-back" /> 2013. gada 1. jūlijā paziņots, ka ''Nokia'' no ''Siemens'' par 1,7 miljardiem EUR iegādāsies 50 % ''[[Nokia Siemens Networks]]'' kapitāldaļu.<ref name="NSN 2013" /> Pēc šī paziņojuma ''Standard & Poor’s'' ''Nokia'' kredītreitingu pazemināja no ''BB-'' uz ''B+''.<ref name="S&P 05.07.2013" /> Lai uzlabotu produktu pārdošanu, tika piesaistīta viena no lielākajām reklāmas aģentūrām pasaulē ''[[JWT]]''.<ref name="JWT 2013" /> 7. augustā pabeigta ''Nokia Siemens Networks'' kapitāldaļu iegāde no ''Siemens'', tādējādi tas kļuva par simtprocentīgu ''Nokia'' meitas uzņēmumu; tas pārdēvēts par ''[[Nokia Solutions and Networks]]''.<ref name="NSN completes 2013" /> 22. augustā ''[[Moody's Investors Service|Moody's]]'' pazemināja ''Nokia'' reitingu līdz ''B1'' zaudējumu turpināšanās dēļ.<ref name="Moody's 2013" /> 2013. gada 3. septembrī paziņots, ka ''[[Microsoft]]'' par 5,44 miljardiem EUR iegādāsies ''Nokia'' nodaļu ''Devices & Services''. Darījums ietvēra mobilo telefonu un ierīču biznesu un ar tiem saistītos patentus, kā arī karšu pakalpojuma izmantošanu. Paziņots arī, ka Stīvens Elops atstās ''Nokia'' vadītāja amatu un pāries uz ''Microsoft'', lai neradītu interešu konfliktu.<ref name="apollo.lv 2013-09-03" /> ''Nokia'' turpmāk plānoja turpināt trīs biznesa jomas: mobilo sakaru tīklu iekārtas (''Nokia Solutions and Networks''), kartogrāfijas un lokācijas pakalpojumus (''[[HERE (Nokia)|HERE]]'') un jaunāko tehnoloģiju attīstīšanu (''Advanced Technologies'', turpmāk ''[[Nokia Technologies]]'').<ref name="Microsoft 2013-09-03" /> Pēc šī paziņojuma biržās strauji pieauga ''Nokia'' akciju cena. 19. novembrī ''Nokia'' akcionāri apstiprināja ''Devices & Services'' nodaļas pārdošanu.<ref name="nokia-extraordinary-general-meeting-2013" /> 4. decembrī [[Eiropas Komisija]] atļāva veikt šo darījumu<ref name="LETA 2013-12" /> un tas pabeigts 2014. gada 25. aprīlī. Uz ''Nokia'' mobilo ierīču nodaļas ''Devices & Services'' bāzes tika izveidots uzņēmums ''[[Microsoft Mobile|Microsoft Mobile Oy]]'', kas kļuva par ''Microsoft'' meitas uzņēmumu. Sākotnēji darījumu bija paredzēts pabeigt martā, bet tas ievilkās, nespējot vienoties ar Indijas valdību par nodokļiem. Rezultātā Indijas fabrika [[Čennai]] (Sriperumbudurā) palika ''Nokia'' pārziņā, bet tā ražos ierīces pēc ''Microsoft'' pasūtījuma.<ref name="Nokia 2014.04.25" /> Arī [[Masana]]s fabrika Korejā netika nodota ''Microsoft'', bet tā tika slēgta.<ref name="hothardware.com 2014.04" /> Bija domstarpības arī ar Ķīnas telekomunikāciju tirgus regulatoru, bet beigās tas deva piekrišanu.<ref name="TVNET 2014.04.22" /> ''Microsoft'' ieguva tiesības 10 gadus izmantot ''Nokia'' zīmolu pašreizējiem mobilo ierīču produktiem. Aptuveni {{sk|32000}} ''Nokia'' darbinieku pārgāja strādāt ''Microsoft''. === Uzņēmumu vai to daļu iegāde un kopuzņēmumu dibināšana === {| class="wikitable sortable" |- ! Iegādes datums ! Iegādātais uzņēmums ! Valsts ! Pārdevējs ! ''Nokia'' vienība ! Vērtība <small>(miljoni)</small> ! Piezīmes ! class="unsortable"| Atsauce |- | 2011. gads | ''[[Smarterphone]]'' | {{NOR}} | | | align="right" | | Programmatūra mobilajām ierīcēm | align="center" |<ref name="Smarterphone 2011" /> |- | 2012. gads | ''[[Scalado]]'' | {{SWE}} | | ''Location & Commerce'' | align="right" | | Attēlu tehnoloģijas | align="center" |<ref name="Scalado 2012" /> |- | 2012. gads | ''[[earthmine]]'' | {{USA}} | | ''Location & Commerce'' | align="right" | | 3D attēlu uzņemšana apdzīvotās vietās | align="center" |<ref name="earthmine 2012" /> |- | 2013. gads | ''[[Nokia Siemens Networks]]'' 50 % | {{DEU}} | ''[[Siemens]]'' | | align="right" | 1700 (EUR) | Uzņēmums pārdēvēts par ''[[Nokia Solutions and Networks]]'' | align="center" |<ref name="NSN completes 2013" /> |} === Uzņēmumu vai to daļu pārdošana === {| class="wikitable sortable" border="1" |- ! Pārdošanas datums ! Pārdotā vienība ! Pircējs ! Valsts ! Vērtība <small>(miljoni)</small> ! Piezīmes ! class="unsortable"| Atsauce |- | 2012. gads | Mobilo telefonu ražotne Rumānijā | ''[[De'Longhi]]'' | {{ITA}} | align="right" | | | align="center" |<ref name="De'Longhi 2012" /> |- | 2012. gads | ''[[Vertu]]'' 90 % | ''[[EQT Holdings|EQT VI]]'' | {{SWE}} | align="right" | | Luksus telefoni | align="center" |<ref name="Vertu to EQT VI" /> |- | 2014. gada 25. aprīlis | ''Devices & Services'' (tagad ''[[Microsoft Mobile]]'') | ''[[Microsoft]]'' | {{USA}} | align="right" | > 5440 (EUR) | Mobilās ierīces | align="center" |<ref name="Nokia 2014.04.25" /> |} == Telesakaru tīklu bizness (kopš 2014. gada) == 2014. gada 1. maijā par ''Nokia'' prezidentu un izpilddirektoru kļuva [[Radžīvs Suri]] (''Rajeev Suri''), kas kopš 2009. gada bija ''[[Nokia Solutions and Networks|NSN]]'' izpilddirektors. Vienlaikus paziņots, ka nodaļa ''Nokia Solutions and Networks'' pārdēvēta par ''Nokia Networks''.<ref name="Nokia 2014.04.29" /> Maija otrajā pusē lielākās kredītreitingu aģentūras paaugstināja ''Nokia'' kredītreitingu, vadoties no apstākļiem: zaudējumus nesošā mobilo ierīču nodaļa ir pārdota; gaidāms, ka galvenais tīklu bizness stabilizēsies nākamos 12—18 mēnešos; pieņemta kapitāla struktūras optimizēšanas programma.<ref name="nasdaq 2014-05-21" /> Maija beigās apakšvienība ''[[HERE (Nokia)|HERE]]'' nopirka ceļojumu plānošanas programmatūras izstrādātāju ''[[Desti]]'', lai uzlabotu meklēšanas personalizāciju.<ref name="pcmag 2014.06" /> 5. jūnijā paziņots, ka nopirkts Austrālijas uzņēmums ''Mesaplexx Pty Ltd'', kas izstrādājis unikālu kompaktu, augstas veiktspējas radio frekvences filtra tehnoloģiju, kuru var izmantot mobilo telefonu bāzes stacijās, ļaujot samazināt aparatūras izmērus un enerģijas patēriņu.<ref name="Mesaplexx 2014.06" /> 2. jūlijā ''HERE'' iegādājās reāllaika pareģojošās analīzes programmatūras izstrādātāju ''[[Medio Systems|Medio]]'', lai veidotu kontekstuālās kartes un lokācijas pakalpojumus, kas mainās atkarībā no situācijas un nodrošina augsti personalizētu informāciju.<ref name="Medio 2014.07" /> 2. jūlijā paziņots, ka ''Nokia Networks'' iegādāsies ASV sakaru tīklu plānotāju un ierīkotāju ''SAC Wireless'';<ref name="SAC Wireles 2014.07" /> darījums pabeigts 25. augustā.<ref name="SAC Wireles 2015.08" /> 3. jūlijā ''Nokia Networks'' no Izraēlas ''[[NICE Systems]]'' nopirka [[ģeolokācija]]s risinājumus, lai uzlabotu un optimizētu mobilos tīklus.<ref name="NICE 2015.07" /> 31. jūlijā paziņots, ka ''Nokia Networks'' iegādāsies ''[[Panasonic]]'' bezvadu tīklu aparatūras biznesu, tādējādi pastiprinot pozīcijas Japānas tirgū.<ref name="Panasonic 2014.07" /> Darījums pabeigts 2015. gada 5. janvārī.<ref name="Panasonic 2015.01" /> 1. novembrī slēgta mobilo ierīču fabrika Sriperumbuduras pilsētā, netālu no [[Čennai]]<ref name="closed Chennai Unit" /> (Čennai turpina darbu ''Nokia Networks'' ražotne). 17. novembrī ''Nokia'' tehnoloģiju vadītājs Ramzi Haidamuss paziņoja, ka turpmāk uzņēmuma produktus izstrādās ''Nokia'' struktūrvienības, bet to ražošana tiks nodota ārpakalpojumā citiem uzņēmumiem, kas nodarbosies ar šo produktu izgatavošanu, mārketingu, izplatīšanu un tehnisko atbalstu.<ref name="theverge.com 2014.11" /> 18. novembrī tika prezentēts planšetdators ''[[Nokia N1]]''. Tas bija bez mobilā telefona iespējām, jo vienošanās ar ''Microsoft'' paredzēja, ka ''Nokia'' savu zīmolu viedtālruņiem nedrīkstēs izmantot līdz 2016. gada beigām, bet uz planšetdatoriem šāds ierobežojums neattiecās.<ref name="theverge.com 2014.11" /><ref name="delf 2015.01" /> 2015. gada 15. aprīlī tika paziņots, ka ''Nokia'' apvienosies ar Francijas un ASV telesakaru iekārtu ražotāju ''[[Alcatel-Lucent]]''. Vienošanās paredzēja, ka ''Alcatel-Lucent'' akcionāriem par katru akciju tiks dotas 0,55 ''Nokia'' akcijas par kopējo summu 15,6 miljardi EUR. Pēc darījuma pabeigšanas ''Nokia'' akcionāriem piederētu 66,5 %, bet ''Alcatel-Lucent'' īpašniekiem — 33,5 % apvienotā uzņēmuma kapitāldaļu.<ref name="Alcatel-Lucent 2015.04" /> Jūlijā šo apvienošanos atļāva Eiropas Komisija, septembrī saņemti visi ASV regulatoru apstiprinājumi, oktobrī iegūta Ķīnas regulatoru atļauja. 27. maijā tika paziņots, ka ''Nokia Networks'' iegādāsies pašorganizējošo tīklu (''SON'') jomas priekšgājēju ''Eden Rock Communications''.<ref name="Eden Rock 2015-05-27" /> Darījums pabeigts 2015. gada 10. jūlijā.<ref name="Eden Rock bloomberg" /> 3. augustā tika paziņots, ka ''Nokia'' par 2,8 miljardiem eiro pārdos ''HERE'' biznesu Vācijas autobūves [[konsorcijs|konsorcijam]], kurā apvienojušies ''[[Audi (auto)|Audi AG]]'', ''[[BMW|BMW AG]]'' un ''[[Daimler (uzņēmums)|Daimler]]'';<ref name="HERE 2015.08" /> darījums tika pabeigts 2015. gada 4. decembrī.<ref name="HERE 2015.12" /> 2015. gada augustā Dānijā tika pabeigta operatoru ''[[Telenor]]'' un ''[[TeliaSonera]]'' kopējā [[telesakaru infrastruktūras koplietošana]]s projekta pēdējā fāze. Projekts, kam aparatūru nodrošināja ''Nokia'', tika sākts 2012. gadā, un bija pirmais pasaulē, kurā vairāku operatoru koplietošanā realizēti trīs paaudžu mobilie tīkli: ''[[GSM]]'', ''3G'' un ''[[3GPP Long Term Evolution|LTE]]'' (''4G'').<ref name="TT-Networks 2015.08" /> 10. septembrī ''Nokia'' tika iekļauts [[Dow Jones ilgtspējības rādītāji|''Dow Jones'' ilgtspējības rādītājos]].<ref name="DJSI 2015" /> 7. oktobrī ''Nokia'' paziņoja par uzņēmuma struktūras reorganizāciju pēc apvienošanās ar ''Alcatel-Lucent'' un ''HERE'' pārdošanas. ''Networks'' bizness tiktu sadalīts četrās grupās: ''Mobile Networks'' (''Nokia'' un ''Alcatel-Lucent'' bezvadu tīklu sistēmas), ''Fixed Networks'' (''Alcatel-Lucent'' fiksētie tīkli), ''Applications & Analytics'' (abu uzņēmumu programmatūras un datu analīzes operācijas) un ''IP/Optical Networks'' (''Alcatel-Lucent'' IP maršrutēšanas, optisko līniju un IP video bizness); ''Nokia Technologies'' paliktu kā atsevišķa vienība.<ref name="jaunā struktūra 2015.10" /> ''Alcatel-Lucent'' apvienošanās ar ''Nokia'' stājās spēkā 2016. gada 14. janvārī; apvienotajam uzņēmumam paturot nosaukumu ''Nokia''.<ref name="nokia 2016.01" /> 1. aprīlī pabeigta Kanādas tīklu drošības programmatūras izstrādātāja ''Nakina Systems'' iegāde.<ref name="Nakina 2016.04" /> 26. aprīlī paziņots, ka ''Nokia'' par 170 miljoniem EUR iegādāsies digitālās veselības risinājumu uzņēmumu ''[[Withings]]'', lai stiprinātu pozīciju [[lietu internets|lietu internetā]].<ref name="Withings 2015.04" /> Darījums pabeigts 31. maijā, ''Withings'' iekļaujot ''Nokia Technologies'' kā ''Digital Health'' nodaļu.<ref name="Withings 2015.05" /> 18. maijā ar jaundibinātu uzņēmumu ''[[HMD global]]'' noslēgta vienošanās par ''Nokia'' zīmola un intelektuālā īpašuma licencēšanu līdz 2024. gadam jaunu mobilo telefonu un planšetdatoru izstrādē. Vienlaicīgi paziņots, ka ''HMD global'' pērk daļu no ''Microsoft Mobile'' pamata mobilo tālruņu biznesa. Pārējo ''Microsoft Mobile'' pamata mobilo tālruņu biznesu (ražošanas un izplatīšanas infrastruktūru) iegādājās Taivānas elektronikas ražotāja ''[[Foxconn]]'' meitas uzņēmums ''FIH Mobile'', kas ražotu, izplatītu un pārdotu ''HMD'' produktus ar ''Nokia'' zīmolu.<ref name="DB 2016.05" /><ref name="Nokia 2016.05" /> Darījums starp ''HMD'', ''FIH Mobile'' un ''Microsoft'' stājās spēkā 1. decembrī. 10. jūnijā ''Nokia'' paziņoja par nodomu iegādāties 2012. gadā dibinātu ASV jaunuzņēmumu ''Gainspeed'', kas specializējies dalītās piekļuves arhitektūras (''Distributed Access Architecture'') risinājumiem kabeļu nozarei ar tā virtuālās konverģējošās kabeļu piekļuves platformas (''Virtual CCAP'') produktu līniju;<ref name="Gainspeed 2016.06" /> darījums pabeigts 1. augustā, ''Gainspeed'' iekļaujot ''Fixed Networks'' biznesa grupā.<ref name="Gainspeed 2016.08" /> 5. oktobrī nopirkts 2010. gadā dibināts ASV jaunuzņēmums ''Eta Devices'', kas nodarbojas ar jaudas pastiprinātāju efektivitātes risinājumiem bāzes stacijām, piekļuves punktiem un citām ierīcēm.<ref name="Eta Devices 2016.10" /> 2016. gadā IT un telesakaru tirgus analīzes uzņēmumi ''[[Gartner]]'', ''[[IHS Markit]]'' un ''Current Analysis'' par [[mazā šūna|mazo šūnu]] iekārtu līderi atzina ''Nokia''.<ref name="number-one-small-cells-vendor" /> 2. novembrī paziņots, ka tagad ''Nokia'' pieder 100 % ''Alcatel-Lucent'' kapitāldaļu, un biržā ''[[Euronext|Euronext Paris]]'' pārtraukta ''Alcatel-Lucent'' akciju kotēšana.<ref name="Alcatel-Lucent 2016.11" /> 30. novembrī ''Nokia'' noslēdza sadarbības līgumu ar ''[[Hewlett Packard Enterprise]]'', lai kopīgi veiktu lietu interneta tirgus aktivitātes.<ref name="HPE IoT 2016.11" /> 15. decembrī paziņots par nodomu iegādāties 2011. gadā dibinātu ASV uzņēmumu ''Deepfield'', kas izstrādā IP datu plūsmas reāllaika analīzes risinājumus;<ref name="Deepfield 2016.12" /> darījums pabeigts 2017. gada 31. janvārī. 2017. gada 8. februārī ''Nokia'' paziņoja par nodomu ''Nokia Solutions and Networks Oy'' iegādāties telesakaru programmatūras uzņēmumu ''[[Comptel]]''.<ref name="Comptel 2017.02.09" /> 1. aprīlī ''Mobile Networks'' biznesa grupa sadalīta divās nodaļās: ''Mobile Networks'' koncentrēsies uz produktiem un pakalpojumiem, bet ''Global Services'' nodarbosies ar globālajiem pakalpojumiem. Līdz 29. jūnijam ''Nokia Solutions and Networks'' bija pārpircis gandrīz visas ''Comptel'' akcijas, un tika pārtraukta ''Comptel'' akciju kotēšana ''NASDAQ'' biržā. 2018. gada 25. februārī tika paziņots, ka ''Nokia'' iegādāsies ASV programmatūras izstrādes uzņēmumu ''Unium'', kas specializējies sarežģītu bezvadu tīklošanas problēmu risināšanā; ''Unium'' risinājumi palīdzētu maksimizēt mājas bezvadu tīklu pārraides ātrumu;<ref name="Unium 2018.02.25" /> darījums pabeigts 16. martā. 2. maijā tika paziņots, ka veselības risinājumu nodaļa ''Digital Health'' tiks pārdota bijušā ''[[Withings]]'' līdzdibinātājam un priekšsēdētājam [[Eriks Karels|Erikam Karelam]]; ''Nokia'' turpmāk fokusēsies uz [[bizness biznesam]] modeli un licencēšanu; darījums tika pabeigts 31. maijā.<ref name="Reuters 2018.05.31" /> 7. maijā tika iegādāts ASV uzņēmums ''SpaceTime Insight'', kas darbojās lietu interneta un [[mašīnmācīšanās]] analītikas jomā. 13. septembrī tika panākta vienošanās par ''Nokia'' IP video biznesa pārdošanu Kanādas grupas ''[[Constellation Software]]'' meitasuzņēmumam ''Volaris Group'', izveidojot uzņēmumu ''Velocix'', ''Nokia'' tajā kļūstot par mazākuma akcionāru; darījums tika pabeigts 2019. gada 2. janvārī. 2019. gada 1. janvārī tika izveidota ''Access Networks'' nodaļa, tajā apvienojot ''Mobile Networks'' un ''Fixed Networks'' biznesa grupas. 2020. gada 19. februārī ''Nokia'' paziņoja, ka iegādāsies ASV uzņēmumu ''Elenion Technologies'', kas izstrādā silīcija fotonikas tehnoloģijas; darījums tika pabeigts 25. martā. 2. martā tika paziņots, ka Radžīvs Suri atkāpsies no ''Nokia'' prezidenta un izpilddirektora amata, 1. septembrī viņu aizstās ''[[Fortum]]'' izpilddirektors [[Peka Lundmarks]]. 2020. gada 24. jūnijā tika ziņots, ka Lundmarks pārņems grožus mēnesi agrāk par plānoto datumu. 10. augustā tika pabeigta ''[[Pasīvais optiskais tīkls|EPON / DPoE]]'' biznesa pārdošana Kanādas uzņēmumam ''[[Vecima Networks]]''. Augošās konkurences apstākļos (sevišķi no ''Ericsson'' un ''Huawei'') oktobrī ''Nokia'' paziņoja par augsta līmeņa stratēģiskajiem principiem un jaunu darbības modeli, kas stātos spēkā 2021. gada 1. janvārī. Galvenā prioritāte būtu augstas veiktspējas tīklu attīstība ar tendenci uz atvērtām saskarnēm, virtualizācijas un mākoņu programmatūru. Biznesa grupām tiktu uzlikta atbildība par savas grupas peļņas un zaudējumu pārskatu, un tām būtu iespējas kļūt par vienu no tirgus līderiem attiecīgajā nozarē. Šīs četras grupas būtu: ''Mobile Networks'', ''IP and Fixed Networks'', ''Cloud and Network Services'' un ''Nokia Technologies''.<ref name="Nokia 2020.10.29" /> 2021. gada 16. martā ''Nokia'' biznesa grupas paziņoja par plāniem pārskatīt savu izmaksu bāzi un ieguldīt pētniecībā un izstrādē un nākotnes iespējās, tostarp 5G, mākoņdatošanas un digitālajā infrastruktūrā. Bija plānots pašreizējo darbinieku skaitu 90 tūkstoši divu gadu laikā samazināt līdz 80 — 85 tūkstošiem. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada martā ''Nokia'' apturēja piegādes Krievijai. 12. aprīlī tas paziņoja, ka aiziet no Krievijas tirgus. 2021. gadā ''Nokia'' tirdzniecības daļa Krievijā bija mazāka nekā 2 % no uzņēmuma kopējā apjoma. === Uzņēmumu vai to daļu iegāde un kopuzņēmumu dibināšana === {| class="wikitable sortable" |- ! Iegādes datums ! Iegādātais uzņēmums ! Valsts ! Pārdevējs ! ''Nokia'' vienība ! Vērtība <small>(miljoni)</small> ! Piezīmes ! class="unsortable"| Atsauce |- | 2014. gada maijs | ''[[Desti]]'' | {{USA}} | | ''[[HERE (Nokia)|HERE]]'' | align="right" | | Ceļojumu plānošanas programmatūra | align="center" |<ref name="pcmag 2014.06" /> |- | 2014. gada jūnijs | ''Mesaplexx Pty Ltd'' | {{AUS}} | | ''[[Nokia Networks]]'' | align="right" | | Radio frekvences filtra tehnoloģijas | align="center" |<ref name="Mesaplexx 2014.06" /> |- | 2014. gada 2. jūlijs | ''[[Medio Systems]]'' | {{USA}} | | ''HERE'' | align="right" | | Reāllaika pareģojošās analīzes programmatūra | align="center" |<ref name="Medio 2014.07" /> |- | 2014. gada 25. augusts | ''SAC Wireless'' | {{USA}} | | ''Nokia Networks'' | align="right" | | Sakaru tīklu ierīkošana | align="center" |<ref name="SAC Wireles 2014.07" /><ref name="SAC Wireles 2015.08" /> |- | 2015. gada 5. janvāris | ''[[Panasonic]]'' bezvadu tīklu bizness | {{JPN}} | ''[[Panasonic]]'' | ''Nokia Networks'' | align="right" | | Bezvadu tīklu aparatūra | align="center" |<ref name="Panasonic 2015.01" /> |- | 2015. gada 10. jūlijs | ''Eden Rock Communications'' | {{USA}} | | ''Nokia Networks'' | align="right" | | Pašorganizējošo tīklu risinājumi | align="center" |<ref name="Eden Rock 2015-05-27" /> |- | 2016. gada 14. janvāris | ''[[Alcatel-Lucent]]'' | {{FRA}} | | ''Nokia Networks'' | align="right" | 15 600 (EUR) | Sakaru tīklu iekārtas | align="center" |<ref name="Alcatel-Lucent 2015.04" /> |- | 2016. gada 1. aprīlis | ''Nakina Systems'' | {{CAN}} | | ''Nokia Networks'' | align="right" | | Tīklu drošības programmatūra | align="center" |<ref name="Nakina 2016.04" /> |- | 2016. gada 31. maijs | ''[[Withings]]'' | {{FRA}} | | ''Nokia Technologies'' | align="right" | 170 (EUR) | Digitālās veselības risinājumi | align="center" |<ref name="Withings 2015.04" /><ref name="Withings 2015.05" /> |- | 2016. gada 1. augusts | ''Gainspeed'' | {{USA}} | | ''Fixed Networks'' | align="right" | | Kabeļu tīklu risinājumi | align="center" |<ref name="Gainspeed 2016.08" /> |- | 2016. gada 5. oktobris | ''Eta Devices'' | {{USA}} | | | align="right" | | Jaudas pastiprinātāju efektivitātes risinājumi | align="center" |<ref name="Eta Devices 2016.10" /> |- | 2017. gada 31. janvāris | ''Deepfield'' | {{USA}} | | | align="right" | | Datu plūsmas reāllaika analīze | align="center" |<ref name="Deepfield 2016.12" /> |- | 2018. gada 16. marts | ''Unium'' | {{USA}} | | | align="right" | | Bezvadu tīklošanas programmatūra | align="center" |<ref name="Unium 2018.02.25" /> |- | 2018. gada 7. maijs | ''SpaceTime Insight'' | {{USA}} | | | align="right" | | Lietu internets un [[mašīnmācīšanās]] analītika | align="center" | |- | 2020. gada 25. marts | ''Elenion Technologies'' | {{USA}} | | | align="right" | | Silīcija fotonikas tehnoloģijas | align="center" | |} === Uzņēmumu vai to daļu pārdošana === {| class="wikitable sortable" |- ! Pārdošanas datums ! Pārdotā vienība ! Pircējs ! Valsts ! Vērtība <small>(miljoni)</small> ! Piezīmes ! class="unsortable"| Atsauce |- | 2015. gada 4. decembris | ''[[HERE (uzņēmums)|HERE]]'' | ''[[Audi (auto)|Audi]]'', ''[[BMW]]'' un ''[[Daimler (uzņēmums)|Daimler]]'' | {{DEU}} | align="right" | 2800 (EUR) | | align="center" |<ref name="HERE 2015.08" /> |- | 2018. gada 31. maijs | ''Digital Health'' | [[Eriks Karels]] | {{FRA}} | align="right" | | | align="center" |<ref name="Reuters 2018.05.31" /> |- | 2019. gada 2. janvāris | IP video bizness | ''[[Volaris Group]]'' | {{CAN}} | align="right" | | turpmāk uzņēmums ''Velocix'' Apvienotajā Karalistē ''Lumine Group'' sastāvā | align="center" | |- | 2020. gada 10. augusts | ''[[Pasīvais optiskais tīkls|EPON / DPoE]]'' bizness | ''[[Vecima Networks]]'' | {{CAN}} | align="right" | | | align="center" | |} == Uzņēmuma vadītāji == ''Nokia'' vadītāju uzskaitījums:<ref name="yritysten ylin johto" /> {| |- ! style="text-align:center;"| '''Izpilddirektors''' ! style="text-align:center;"| '''Padomes priekšsēdētājs''' |- | {| class="wikitable sortable" border="1" |- ! Persona ! Sākuma datums ! Beigu datums |- | [[Bjerns Vesterlunds]] | 1967.01. | 1977.04. |- | [[Kari Kairamo]] | 1977.04. | 1988.12. |- | [[Simo Vuorilehto]] | 1988.12. | 1992.05. |- | [[Jorma Ollila]] | 1992.01. | 2006.05. |- | [[Olli Peka Kallasvuo]] | 2006.06. | 2010.09. |- | [[Stīvens Īlops]] | 2010.09. | 2013.09. |- | [[Risto Sīlasmā]] (v.i.) | 2013.09. | 2014.04. |- | [[Radžīvs Suri]] | 2014.05 | 2020.08 |- | [[Peka Lundmarks]] | 2020.08 | |} | {| class="wikitable sortable" border="1" |- ! Persona ! Sākuma datums ! Beigu datums |- | [[Lauri Kivekess]] | 1966.05. | 1977.04. |- | [[Bjerns Vesterlunds]] | 1977.04. | 1979.04. |- | [[Mika Tīvola]] | 1979.04. | 1986.03. |- | [[Kari Kairamo]] | 1986.03. | 1988.12. |- | [[Simo Vuorilehto]] | 1988.12. | 1990.04. |- | [[Mika Tīvola]] | 1990.04. | 1992.04. |- | [[Kazimirs Ērnrūts]] | 1992.04. | 1999.03. |- | [[Jorma Ollila]] | 1999.03. | 2012.05. |- | [[Risto Sīlasmā]] | 2012.05 | 2020.05 |- | [[Sari Baldaufa]] | 2020.05 | |} |} == Logotipi == <center> <gallery perrow="7"> File:Nokia logo (1865).svg|<div style="text-align:left">''Nokia'' logo līdz 1965. gadam</div> File:Nokia logo 1965.svg|<div style="text-align:left">''Nokia'' logotips no 1965. gada</div> File:Finnish Rubber Works (Nokia) logo 1965.svg|<div style="text-align:left">''[[Nokian Renkaat|Suomen Kumitehdas]]'' zīmola logo no 1965. līdz 1966. gadam</div> File:Nokia arrows logo.svg|<div style="text-align:left">''Nokia'' logo ar bultām; izmantots no 1967. līdz 1992. gadam</div> File:Nokia Connecting People.svg|<div style="text-align:left">''Nokia'' ieviesa [[reklāmas sauklis|reklāmas saukli]] ''"Connecting People"'' pēc Oves Strandberga ierosinājuma un izmantoja to kopš 1993. gada<hr /><small>Šī sākotnējā versija izmantoja [[Times New Roman|Times Roman SC]] (''Small Caps'') fontu.</small></div> File:Nokia - 2005 logo.svg|<div style="text-align:left">''Nokia'' logo kopš 2006. gada<ref name="logo 2006" /> ar pārstrādātu saukli ''"Connecting People"''.<hr /><small> Šim sauklim izmantots ''Nokia'' piederošs ''Nokia Sans'' fonts, kuru izstrādājis Ēriks Špīkermanis.<ref name="Erik Spiekermann" /> Kopš 2011. gada izmantots ''[[Nokia Pure]]'' fonts, kuru izstrādāja ''Dalton Maag''.<ref name="Nokia Pure font" /></small></div> File:Nokia wordmark.svg|<div style="text-align:left">''Nokia'' logotips līdz 2013. gadam</div> File:Nokia Siemens Networks logo.svg|<div style="text-align:left">''[[Nokia Solutions and Networks|Nokia Siemens Networks]]'' logotips no 2007. līdz 2013. gadam</div> File:Nokia Solutions and Networks logo.svg|<div style="text-align:left">''[[Nokia Solutions and Networks]]'' logotips no 2013.līdz 2014. gadam</div> File:NokiaNetworks.svg|<div style="text-align:left">''[[Nokia Networks]]'' logotips </div> </gallery> </center> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name="Annual Report 1995">{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/1995/enokia.pdf |title=Nokia Annual Report 1995 |access-date={{dat|2013|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150920003526/http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/1995/enokia.pdf |archivedate={{dat|2015|09|20||bez}} }}</ref> <ref name="rantasipi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rantasipi.fi/hotellit/eden/fi_FI/historia/ |title=Rantasipi ennen - ja varsinkin nyt |access-date={{dat|2012|12|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121127200457/http://www.rantasipi.fi/hotellit/eden/fi_FI/historia/ |archivedate={{dat|2012|11|27||bez}} }}</ref> <ref name="gale encyclopedia">[http://metro-natshar-31-71.brain.net.pk/articles/Vol.%202%20%28J-Z%29.pdf gale encyclopedia of e-commerce]{{Novecojusi saite}} Volume 2; Jane A. Malonis, Editor; Foreword by Dr. Paula J. Haynes</ref> <ref name="Nokia 1865-2002">[http://faculty.fuqua.duke.edu/~willm/bio/TeachingMaterials/0LivingCases/Nokia/nokia_1985_2002_02T4.html Nokia Materials, 1865-2002]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="referenceforbusiness.com">[http://www.referenceforbusiness.com/history2/35/Nokia-Corporation.html Nokia Corporation - Company Profile, Information, Business Description, History, Background Information on Nokia Corporation]</ref> <ref name="gmody nokia-history">[http://gmody.blogspot.com/2007/04/nokia-history.html nokia history]</ref> <ref name="Salora Oy 1928-1995">{{Tīmekļa atsauce |url=http://elma.elka.fi/ArkHistory/S309.DOC |title=Salora Oy 1928-1995 |access-date={{dat|2012|12|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140222065435/http://elma.elka.fi/ArkHistory/S309.DOC |archivedate={{dat|2014|02|22||bez}} }}</ref> <ref name="Finnish Chemicals hugin">{{Tīmekļa atsauce |url=http://hugin.info/3008/R/979226/144868.ppt |title=Finnish Chemicals history |access-date={{dat|2013|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2012|11|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121114200046/http://hugin.info/3008/R/979226/144868.ppt }}</ref> <ref name="Nokia Chemicals">[http://www.icis.com/Articles/1991/09/23/25614/nokias-chems-join-kymmene.html Nokia's chems join Kymmene]</ref> <ref name="www2.hs.fi">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.hs.fi/english/archive/news.asp?id=20020409IE3 |title=Number one in the promised land of brands |access-date={{dat|2013|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131223221626/http://www2.hs.fi/english/archive/news.asp?id=20020409IE3 |archivedate={{dat|2013|12|23||bez}} }}</ref> <ref name="pulseelectronics">[http://www.pulseelectronics.com/products/mobile_device_antennas/pulse_mobile_division/mobile_division_milestones Pulse Mobile Division Global Milestones]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="computerra">[http://www.computerra.ru/593686/ История финского гиганта: как Nokia дошла до жизни такой]{{Novecojusi saite}} Компьютерра-Онлайн</ref> <ref name="OECD book">[http://books.google.lv/books?id=CgpTDrBklpoC Examens de Politiques Des Technologie de L'information: Finlande]</ref> <ref name="Metsä-Botnia History">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.metsafibre.com/Company/History/Pages/Default.aspx |title=Metsä-Botnia History |access-date={{dat|2013|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140331085853/http://www.metsafibre.com/Company/History/Pages/Default.aspx |archivedate={{dat|2014|03|31||bez}} }}</ref> <ref name="Cue Paging">[http://articles.latimes.com/1987-04-29/business/fi-1267_1_american-diversified American Diversified Sells Phone Unit to Cue Paging] Los Angeles Times</ref> <ref name="Idestam Biografiakeskus">[http://www.kansallisbiografia.fi/english/?id=4296 Idestam, Fredrik (1838 - 1916)] Biografiakeskus, Suomalaisen Kirjallisuuden Seura</ref> <ref name="Océanic">[http://www.aristide.fr/en/oceanic.html OCEANIC]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Over a 100 years">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mailleferextrusion.com/srt/corporate/flb/show?location.id:=1350 |title=Company history. Over a 100 years |access-date={{dat|2013|01|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130421180618/http://www.mailleferextrusion.com/srt/corporate/flb/show?location.id:=1350 |archivedate={{dat|2013|04|21||bez}} }}</ref> <ref name="fundinguniverse">[http://www.fundinguniverse.com/company-histories/nokia-corporation-history/ Nokia Corporation History]</ref> <ref name="Radiolinja 1989">[http://www.xtimeline.com/evt/view.aspx?id=26503 Nokia delivers its first GSM network to Radiolinja]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="SCA 2012">[http://www.sca.com/en/media/press-releases/press-releases/2012/2012-07-19-scas-acquisition-of-georgia-pacifics-european-tissue-business-has-been-closed/ SCA´s acquisition of Georgia-Pacific´s European tissue business has been closed] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140210034951/http://sca.com/en/Media/Press-releases/Press-releases/2012/2012-07-19-SCAs-acquisition-of-Georgia-Pacifics-European-tissue-business-has-been-closed/ |date=2014-02-10 }} SCA Press release, 2012-07-19</ref> <ref name="encyclopedia.com">[http://www.encyclopedia.com/doc/1G2-3405300346.html Nokia Corp] Gale Encyclopedia of E-Commerce</ref> <ref name="pirmais GSM zvans">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.yle.fi/elavaarkisto/?s=s&g=1&ag=86&t=586&a=5126 |title=Maailman ensimmäinen GSM-puhelu |trans_title=World's first GSM call |date=22 February 2008 |work=yle.fi |publisher=Yelisradio OY |archiveurl=https://www.webcitation.org/5yRT5T3dC?url=http://www.yle.fi/elavaarkisto/?s=s |archivedate=05.05.2011 |accessdate=28.09.2012 }}</ref> <ref name="Finnish Chemicals montagu">[http://www.montagu.com/companies/finnish-chemicals.aspx Finnish Chemicals]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="referenceforbusiness">[http://www.referenceforbusiness.com/history2/35/Nokia-Corporation.html History of Nokia Corporation]</ref> <ref name="kauppalehti.fi">[http://www.kauppalehti.fi/5/i/talous/uutiset/avoinarkisto/trindex.jsp?xid=803&date=1996/01/22 Teleala takaa nopean kasvun]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Connecting People">[http://www.xtimeline.com/evt/view.aspx?id=25503 Nokia: "Connecting People"]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="SLO Historia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.slo.fi/www/fi/TietoaYrityksesta/Sivut/Historia.aspx |title=SLO Historia |access-date={{dat|2013|02|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130409190111/http://www.slo.fi/www/fi/TietoaYrityksesta/Sivut/Historia.aspx |archivedate={{dat|2013|04|09||bez}} }}</ref> <ref name="Nokia Power 1994">[http://www.telecompaper.com/news/nokia-to-sell-power-unit-concentrate-on-telecoms--41639 NOKIA TO SELL POWER UNIT, CONCENTRATE ON TELECOMS]</ref> <ref name="identifiable ringtone">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nytimes.com/2005/07/10/arts/music/10ryzi.html?pagewanted=print|publisher=''[[The New York Times]]''|date=10 July 2005|title=The Nokia Fugue in G Major |accessdate=13 April 2008|last=Ryzik|first=Melena Z.}}</ref> <ref name="GeoWorks Investment 1995">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mgroeber.de/nathan/news95/nokia0215.html |title=Nokia Makes Equity Investment |access-date={{dat|2013|02|06||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304141919/http://www.mgroeber.de/nathan/news95/nokia0215.html }}</ref> <ref name="Biografiakeskus en">[http://www.kansallisbiografia.fi/english/?id=809 Westerlund, Björn] Biografiakeskus {{en ikona}}</ref> <ref name="Annual Report 1996">{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/1996/enokia.pdf |title=Nokia Annual Report 1996 |access-date={{dat|2013|02|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140124053030/http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/1996/enokia.pdf |archivedate={{dat|2014|01|24||bez}} }}</ref> <ref name="fujitsu historia">[http://www.fujitsu.fi/historia/ Suomen Fujitsun juuret ovat Kaapelitehtaalla] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304133420/http://www.fujitsu.fi/historia/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{fi ikona}}</ref> <ref name="press.nokia.com/1996/07/17">[http://press.nokia.com/1996/07/17/nokia-announces-final-sale-of-its-television-manufacturing-business/ Nokia Announces Final Sale of its Television Manufacturing Business]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="guy.klemens.org">[http://guy.klemens.org/NOK.html The Nokia Revolution: The Story of an Extraordinary Company That Transformed an Industry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304221018/http://guy.klemens.org/NOK.html |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} Dan Steinbock. AMACOM, NY. 2001</ref> <ref name="Annual Report 1997">{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/1997/enokia.pdf |title=Nokia Annual Report 1997 |access-date={{dat|2013|02|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110923195316/http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/1997/enokia.pdf |archivedate={{dat|2011|09|23||bez}} }}</ref> <ref name="Steinbock. Wireless Horizon">Dan Steinbock. Wireless Horizon: Strategy and Competition in the Worldwide Mobile Marketplace. AMACOM Div American Mgmt Assn, 2003</ref> <ref name="EN 38.620">{{Tīmekļa atsauce |url=http://ec.europa.eu/competition/antitrust/cases/dec_docs/38620/38620_380_4.pdf |title=EN 38.620 - European Commission - Europa |access-date={{dat|2013|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110904014148/http://ec.europa.eu/competition/antitrust/cases/dec_docs/38620/38620_380_4.pdf |archivedate={{dat|2011|09|04||bez}} }}</ref> <ref name="studymode.com">[http://www.studymode.com/essays/Case-Study-988401.html Case Study. Nokia Corporation Innovation and Efficiency In a High-Growth Global Firm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140831195404/http://www.studymode.com/essays/Case-Study-988401.html |date={{dat|2014|08|31||bez}} }} Maggie Li, Feb. 29th, 2012</ref> <ref name="Nokia 1997/12/23">[http://press.nokia.com/1997/12/23/nokia-announces-an-agreement-to-sell-its-audio-electronics-business/ Nokia announces an agreement to sell its audio electronics business] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130518021552/http://press.nokia.com/1997/12/23/nokia-announces-an-agreement-to-sell-its-audio-electronics-business/ |date={{dat|2013|05|18||bez}} }} Nokia</ref> <ref name="Nokia 1997/12/09">[http://press.nokia.com/1997/12/09/nokia-acquires-ipsilon-networks-inc/ Nokia Acquires Ipsilon Networks, Inc.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120618002158/http://press.nokia.com/1997/12/09/nokia-acquires-ipsilon-networks-inc/ |date={{dat|2012|06|18||bez}} }} Nokia</ref> <ref name="Annual Report 1998">{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/1998/enokia.pdf |title=Nokia Annual Report 1998 |access-date={{dat|2013|02|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131104090630/http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/1998/enokia.pdf |archivedate={{dat|2013|11|04||bez}} }}</ref> <ref name="businesscasestudies.co.uk">{{Tīmekļa atsauce |url=http://businesscasestudies.co.uk/nokia/building-a-global-telecommunications-business/business-focus.html#axzz2HOCVqgad |title=Building a global telecommunications business |access-date={{dat|2013|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130113013831/http://businesscasestudies.co.uk/nokia/building-a-global-telecommunications-business/business-focus.html#axzz2HOCVqgad |archivedate={{dat|2013|01|13||bez}} }}</ref> <ref name="Samsung overtakes Nokia">[http://www.bbc.co.uk/news/business-17865117 Samsung overtakes Nokia in mobile phone shipments]</ref> <ref name="GSM Terminals Ulm">[https://archive.today/20130628092852/www.accessmylibrary.com/article-1G1-20908096/nokia-buys-german-gsm.html Nokia buys German GSM unit from Matra Nortel.(GSM Terminals Research and Development Unit) (Company Business and Marketing)]</ref> <ref name="Filtronic Acquires">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.thefreelibrary.com/Filtronic+Acquires+LK-Products.-a050229606 |title=Filtronic Acquires LK-Products. |access-date={{dat|2013|02|05||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160311010921/http://www.thefreelibrary.com/Filtronic+Acquires+LK-Products.-a050229606 }}</ref> <ref name="Annual Report 1999">{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/1999/enokia.pdf |title=Nokia Annual Report 1999 |access-date={{dat|2013|12|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131228032339/http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/1999/enokia.pdf |archivedate={{dat|2013|12|28||bez}} }}</ref> <ref name="1999-10">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eqt.se/de/Press-releases/Container/EQT-Scandinavia-II-Fund-Acquires-Salcomp-/ |title=EQT Scandinavia II Fund Acuires Salcomp |access-date={{dat|2012|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160306011919/http://www.eqt.se/de/Press-releases/Container/EQT-Scandinavia-II-Fund-Acquires-Salcomp-/ }}</ref> <ref name="Annual Report 2000">[http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2000/enokia.pdf Nokia Annual Report 2000]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Annual Report 2001">[http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2001/enokia.pdf Nokia Annual Report 2001]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Annual Report 2002">[http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2002/enokia.pdf Nokia Annual Report 2002]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Redback Networks 2002">[http://www.sfgate.com/business/article/Nokia-acquires-10-of-Redback-Networks-2833239.php Nokia acquires 10% of Redback Networks / Partnership pairs wireless, broadband tech companies]</ref> <ref name="Annual Report 2003">[http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2003/enokia.pdf Nokia Annual Report 2003]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Eizel 2003">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.nokia.com/2003/05/14/nokia-completed-acquisition-of-eizel-technologies-and-increased-the-share-capital/ |title=Nokia completed acquisition of Eizel Technologies and increased the share capital |access-date={{dat|2013|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130426060120/http://press.nokia.com/2003/05/14/nokia-completed-acquisition-of-eizel-technologies-and-increased-the-share-capital/ |archivedate={{dat|2013|04|26||bez}} }}</ref> <ref name="Sega.com Inc 2003">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.nokia.com/2003/09/22/nokia-completes-acquisition-of-assets-of-sega-com-inc/ |title=Nokia completes acquisition of assets of Sega.com Inc. |access-date={{dat|2013|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130426055654/http://press.nokia.com/2003/09/22/nokia-completes-acquisition-of-assets-of-sega-com-inc/ |archivedate={{dat|2013|04|26||bez}} }}</ref> <ref name="Symbian 2003">{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.cnet.com/Motorola-to-sell-off-its-Symbian-stake/2100-1036_3-5070006.html |title=Motorola to sell off it's Symbian stake |accessdate=26 July 2009 |last=Kawamoto |first=Dawn |date=23 August 2003 |work=CNet News |publisher=[[CNet]]}}</ref> <ref name="Annual Report 2004">[http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2004/enokia.pdf Nokia Annual Report 2004]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Metrowerks 2004">[http://press.nokia.com/2004/09/08/nokia-and-metrowerks-agree-on-transfer-of-application-development-technology-to-nokia/ Nokia and Metrowerks Agree on Transfer of Application Development Technology to Nokia]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Annual Report 2005">[http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2005/enokia.pdf Nokia Annual Report 2005]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Annual Report 2006">[http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2006/enokia.pdf Nokia Annual Report 2006]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="LCC International 2006">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.nokia.com/2006/06/30/nokia-completes-acquisition-of-lcc-internationals-u-s-deployment-business/ |title=Nokia Completes Acquisition of LCC International's U.S. Deployment Business |access-date={{dat|2013|02|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130426054431/http://press.nokia.com/2006/06/30/nokia-completes-acquisition-of-lcc-internationals-u-s-deployment-business/ |archivedate={{dat|2013|04|26||bez}} }}</ref> <ref name="Twango 2007">[http://mashable.com/2007/07/23/twango-nokia/ Twango Acquired by Nokia for $97 Million]</ref> <ref name="Enpocket 2007">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.nokia.com/2007/09/17/nokia-to-acquire-enpocket-to-create-a-global-mobile-advertising-leader/ |title=Nokia to acquire Enpocket to create a global mobile advertising leader |access-date={{dat|2013|04|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120707070643/http://press.nokia.com/2007/09/17/nokia-to-acquire-enpocket-to-create-a-global-mobile-advertising-leader/ |archivedate={{dat|2012|07|07||bez}} }}</ref> <ref name="Annual Report 2007">[http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2007/enokia.pdf Nokia Annual Report 2007]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Navteq 2007">infoworld.com [http://www.infoworld.com/d/networking/nokia-buys-mapping-service-81-billion-782 Nokia buys mapping service for $8.1 billion]</ref> <ref name="Annual Report 2008">[http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2008/enokia.pdf Nokia Annual Report 2008]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Dopplr">[http://www.mobilemarketer.com/cms/news/manufacturers/4300.html Nokia acquires Dopplr to expand social location platform]</ref> <ref name="Annual Report 2009">[http://phx.corporate-ir.net/External.File?item=UGFyZW50SUQ9NDE1NDZ8Q2hpbGRJRD0tMXxUeXBlPTM=&t=1 Nokia Annual Report 2009]</ref> <ref name="MetaCarta Nokia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.informationweek.com/mobility/smart-phones/nokia-acquires-metacarta/224202519 |title=Nokia Acquires MetaCarta |access-date={{dat|2013|03|28||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130730010927/http://www.informationweek.com/mobility/smart-phones/nokia-acquires-metacarta/224202519 }}</ref> <ref name="Novarra 2010">[http://www.pcworld.com/article/192644/nokia_joins_battle_for_mobile_web_with_novarra_acquisition.html Nokia Joins Battle for Mobile Web with Novarra Acquisition]</ref> <ref name="Annual Report 2010">[http://phx.corporate-ir.net/External.File?item=UGFyZW50SUQ9ODc3ODV8Q2hpbGRJRD0tMXxUeXBlPTM=&t=1 Nokia Annual Report 2010]</ref> <ref name="Intellisync 2005">[http://www.fonearena.com/blog/222/intellisync-corporation-to-be-acquired-by-nokia.html Intellisync Corporation to be Acquired by Nokia]</ref> <ref name="Dopplr 10-15">[http://techcrunch.com/2009/09/23/nokia-to-acqure-uk-startup-dopplr/ Nokia To Acquire UK Startup Dopplr]</ref> <ref name="Advent 2005">[http://www.altassets.net/private-equity-news/advent-international-acquires-uk-based-aircom-international.html Advent International acquires UK-based AIRCOM International]</ref> <ref name="Microsoft 2011">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.techit.in/2011/02/nokia-announces-strategic-partnership-with-microsoft-will-use-wp7-as-primary-os/|title=Nokia announces strategic partnership with Microsoft, will use WP7 as primary OS|publisher=TechIt.in|access-date={{dat|2013|02|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130502182414/http://www.techit.in/2011/02/nokia-announces-strategic-partnership-with-microsoft-will-use-wp7-as-primary-os/|archivedate={{dat|2013|05|02||bez}}}}</ref> <ref name="bloomberg 11.02.2011">{{Ziņu atsauce|url=http://www.bloomberg.com/news/2011-02-11/nokia-joins-forces-with-microsoft-to-challenge-dominance-of-apple-google.html|title=Nokia Falls Most Since July 2009 After Microsoft Deal|publisher=Bloomberg | first=Diana|last=ben-Aaron|date=11 February 2011}}</ref> <ref name="Accenture 2011">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.nokia.com/2011/06/22/nokia-and-accenture-finalize-symbian-software-development-and-support-services-outsourcing-agreement/ |title=Nokia and Accenture finalize Symbian software development and support services outsourcing agreement |access-date={{dat|2011|06|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110629010707/http://press.nokia.com/2011/06/22/nokia-and-accenture-finalize-symbian-software-development-and-support-services-outsourcing-agreement/ |archivedate={{dat|2011|06|29||bez}} }}</ref> <ref name="Ovi renamed">{{Tīmekļa atsauce |url=http://crave.cnet.co.uk/mobiles/nokia-ovi-services-renamed-as-maps-email-and-app-store-get-a-make-ovi-50003763/ |title=Nokia Ovi services renamed, as maps, email and app store get a make-Ovi |access-date={{dat|2013|04|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121224132648/http://crave.cnet.co.uk/mobiles/nokia-ovi-services-renamed-as-maps-email-and-app-store-get-a-make-ovi-50003763/ |archivedate={{dat|2012|12|24||bez}} }}</ref> <ref name="Nokia Bridge">[http://www.zdnet.com/inside-nokia-bridge-how-nokia-funds-ex-employees-new-start-ups-7000000863/ Inside Nokia Bridge: How Nokia funds ex-employees' new start-ups]</ref> <ref name="Smarterphone 2011">[http://www.fonearena.com/blog/44759/nokia-buys-operating-system-vendor-smarterphone-for-its-feature-phones.html Nokia buys operating system vendor Smarterphone for its feature phones]</ref> <ref name="Frankfurt Exchange 2011">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.nokia.com/2011/11/24/nokia-applies-for-delisting-from-the-frankfurt-stock-exchange/ |title=Nokia applies for delisting from the Frankfurt Stock Exchange |access-date={{dat|2013|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130614112635/http://press.nokia.com/2011/11/24/nokia-applies-for-delisting-from-the-frankfurt-stock-exchange/ |archivedate={{dat|2013|06|14||bez}} }}</ref> <ref name="S&P 15.08.2012">[http://www.forbes.com/sites/ericsavitz/2012/08/15/nokia-s-further-downgrades-possible/ Nokia: S&P Cuts Debt Rating; Further Downgrades Possible]</ref> <ref name="Scalado 2012">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.nokia.com/2012/06/14/nokia-to-acquire-developers-technologies-and-intellectual-property-for-imaging-from-scalado/ |title=Nokia to acquire developers, technologies and intellectual property for imaging from Scalado |access-date={{dat|2013|04|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130518024007/http://press.nokia.com/2012/06/14/nokia-to-acquire-developers-technologies-and-intellectual-property-for-imaging-from-scalado/ |archivedate={{dat|2013|05|18||bez}} }}</ref> <ref name="earthmine 2012">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.nokia.com/2012/11/21/nokia-completes-acquisition-of-earthmine-inc/ |title=Nokia completes acquisition of earthmine inc. |access-date={{dat|2013|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121127174435/http://press.nokia.com/2012/11/21/nokia-completes-acquisition-of-earthmine-inc/ |archivedate={{dat|2012|11|27||bez}} }}</ref> <ref name="De'Longhi 2012">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.nokia.com/2012/01/25/de-longhi-to-acquire-nokia-facility-in-romania/ |title=De' Longhi to acquire Nokia facility in Romania |access-date={{dat|2013|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130614111601/http://press.nokia.com/2012/01/25/de-longhi-to-acquire-nokia-facility-in-romania/ |archivedate={{dat|2013|06|14||bez}} }}</ref> <ref name="Vertu to EQT VI">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.nokia.com/2012/06/14/eqt-vi-to-acquire-vertu-from-nokia/ |title=EQT VI to acquire Vertu from Nokia |access-date={{dat|2013|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130216235222/http://press.nokia.com/2012/06/14/eqt-vi-to-acquire-vertu-from-nokia/ |archivedate={{dat|2013|02|16||bez}} }}</ref> <ref name="Rebranding Maps Service">[http://techcrunch.com/2012/11/13/nokia-introduces-here-a-rebranding-of-its-maps-service-that-goes-head-to-head-with-google/ Nokia Introduces Here, A Rebranding Of Its Maps Service That Goes Head-to-Head With Google]</ref> <ref name="head office to sell">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.nokia.com/2012/12/04/nokia-to-sell-and-lease-back-head-office-building/ |title=Nokia to sell and lease back head office building |access-date={{dat|2013|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130207011711/http://press.nokia.com/2012/12/04/nokia-to-sell-and-lease-back-head-office-building/ |archivedate={{dat|2013|02|07||bez}} }}</ref> <ref name="Sale and lease-back">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.nokia.com/2012/12/12/sale-and-lease-back-of-nokias-head-office-building-completed/ |title=Sale and lease-back of Nokia's head office building completed |access-date={{dat|2013|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130307082217/http://press.nokia.com/2012/12/12/sale-and-lease-back-of-nokias-head-office-building-completed/ |archivedate={{dat|2013|03|07||bez}} }}</ref> <ref name="NSN 2013">[http://press.nokia.com/2013/07/01/nokia-to-fully-acquire-siemens-stake-in-nokia-siemens-networks/ Nokia to fully acquire Siemens' stake in Nokia Siemens Networks - See more at: http://press.nokia.com/2013/07/01/nokia-to-fully-acquire-siemens-stake-in-nokia-siemens-networks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131012032254/http://press.nokia.com/2013/07/01/nokia-to-fully-acquire-siemens-stake-in-nokia-siemens-networks/ |date={{dat|2013|10|12||bez}} }} Nokia Press Release</ref> <ref name="S&P 05.07.2013">[http://www.tvnet.lv/tehnologijas/nozares_jaunumi/470481-standard_poors_samazina_nokia_kreditreitingu «Standard & Poor's» samazina «Nokia» kredītreitingu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130708040023/http://www.tvnet.lv/tehnologijas/nozares_jaunumi/470481-standard_poors_samazina_nokia_kreditreitingu |date={{dat|2013|07|08||bez}} }} LETA 05.07.2013</ref> <ref name="JWT 2013">[http://press.nokia.com/2013/07/03/nokia-renews-marketing-strategy-retains-jwt-worldwide-as-creative-agency/ Nokia renews marketing strategy, retains JWT Worldwide as creative agency - See more at: http://press.nokia.com/2013/07/03/nokia-renews-marketing-strategy-retains-jwt-worldwide-as-creative-agency] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130707153735/http://press.nokia.com/2013/07/03/nokia-renews-marketing-strategy-retains-jwt-worldwide-as-creative-agency/ |date={{dat|2013|07|07||bez}} }} Nokia</ref> <ref name="NSN completes 2013">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.nokia.com/2013/08/07/nokia-completes-the-acquisition-of-siemens-stake-in-nokia-siemens-networks/ |title=Nokia completes the acquisition of Siemens' stake in Nokia Siemens Networks |access-date={{dat|2013|08|08||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6IvdGXLmQ?url=http://press.nokia.com/2013/08/07/nokia-completes-the-acquisition-of-siemens-stake-in-nokia-siemens-networks/ |archivedate={{dat|2013|08|17||bez}} }}</ref> <ref name="Moody's 2013">{{Tīmekļa atsauce |url=http://online.wsj.com/article/BT-CO-20130822-714442.html |title=Moody's Downgrades Nokia as Losses Continue |access-date={{dat|2013|08|23||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130826060244/http://online.wsj.com/article/BT-CO-20130822-714442.html }}</ref> <ref name="apollo.lv 2013-09-03">[http://www.apollo.lv/zinas/nokia-mobilo-telefonu-razosanas-biznesu-pardos-microsoft/597909 «Nokia» mobilo telefonu ražošanas biznesu pārdos «Microsoft»]</ref> <ref name="Microsoft 2013-09-03">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.nokia.com/2013/09/03/nokia-to-sell-devices-services-business-to-microsoft-in-eur-5-44-billion-all-cash-transaction/ |title=Nokia to sell Devices & Services business to Microsoft in EUR 5.44 billion all-cash transaction |access-date={{dat|2013|09|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130904222614/http://press.nokia.com/2013/09/03/nokia-to-sell-devices-services-business-to-microsoft-in-eur-5-44-billion-all-cash-transaction/ |archivedate={{dat|2013|09|04||bez}} }}</ref> <ref name="nokia-extraordinary-general-meeting-2013">{{Tīmekļa atsauce |url=http://press.nokia.com/2013/11/19/nokia-extraordinary-general-meeting-2013-confirms-and-approves-the-sale-of-substantially-all-of-nokias-devices-services-business-to-microsoft/ |title=Nokia Extraordinary General Meeting 2013 confirms and approves the sale of substantially all of Nokia's Devices & Services business to Microsoft |access-date={{dat|2013|11|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131123062719/http://press.nokia.com/2013/11/19/nokia-extraordinary-general-meeting-2013-confirms-and-approves-the-sale-of-substantially-all-of-nokias-devices-services-business-to-microsoft/ |archivedate={{dat|2013|11|23||bez}} }}</ref> <ref name="LETA 2013-12">[http://www.apollo.lv/zinas/ek-apstiprina-nokia-mobilo-telefonu-razosanas-biznesa-pardosanu-microsoft/625826 EK apstiprina «Nokia» mobilo telefonu ražošanas biznesa pārdošanu «Microsoft»]</ref> <ref name="Nokia 2014.04.25">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/04/25/nokia-completes-sale-of-substantially-all-of-its-devices-services-business-to-microsoft Nokia completes sale of substantially all of its Devices & Services business to Microsoft] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160721045402/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/04/25/nokia-completes-sale-of-substantially-all-of-its-devices-services-business-to-microsoft |date={{dat|2016|07|21||bez}} }} Nokia Press release, 25 April, 2014</ref> <ref name="hothardware.com 2014.04">[http://hothardware.com/news/microsoft-completes-assimilation-of-nokia Microsoft Completes Assimilation of Nokia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160311222757/http://hothardware.com/news/microsoft-completes-assimilation-of-nokia |date={{dat|2016|03|11||bez}} }} Seth Colaner, April 25, 2014</ref> <ref name="TVNET 2014.04.22">[http://www.tvnet.lv/tehnologijas/nozares_jaunumi/506785-microsoft_pieslipe_nokia_iegades_darijumu Microsoft pieslīpē Nokia iegādes darījumu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140428040907/http://www.tvnet.lv/tehnologijas/nozares_jaunumi/506785-microsoft_pieslipe_nokia_iegades_darijumu |date={{dat|2014|04|28||bez}} }} ''[[TVNET]]'', 2014. gada 22. aprīlī</ref> <ref name="Nokia 2014.04.29">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/04/29/nokia-appoints-rajeev-suri-as-president-and-ceo-and-announces-new-strategy-program-to-optimize-capital-structure-and-leadership-team Nokia appoints Rajeev Suri as President and CEO and announces new strategy, program to optimize capital structure, and leadership team] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160105220419/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/04/29/nokia-appoints-rajeev-suri-as-president-and-ceo-and-announces-new-strategy-program-to-optimize-capital-structure-and-leadership-team |date={{dat|2016|01|05||bez}} }} Nokia, 29 April, 2014</ref> <ref name="nasdaq 2014-05-21">[http://www.nasdaq.com/article/nokia-wins-several-credit-rating-upgrades-analyst-blog-cm355376 Nokia Wins Several Credit Rating Upgrades - Analyst Blog] Zacks.com, 2014-05-21</ref> <ref name="pcmag 2014.06">[http://www.pcmag.com/article2/0,2817,2458836,00.asp Nokia Buys Desti Personal Travel Planner for HERE Maps] Ziff Davis, June 2, 2014</ref> <ref name="Mesaplexx 2014.06">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/06/05/nokia-buys-compact-radio-systems-expert-mesaplexx Nokia buys compact radio systems expert Mesaplexx] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150910231436/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/06/05/nokia-buys-compact-radio-systems-expert-mesaplexx |date={{dat|2015|09|10||bez}} }} Nokia, 5 June, 2014</ref> <ref name="Medio 2014.07">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/07/02/here-completes-acquisition-of-medio HERE completes acquisition of Medio] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141109203540/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/07/02/here-completes-acquisition-of-medio |date={{dat|2014|11|09||bez}} }} NOKIA, 12 July, 2014</ref> <ref name="SAC Wireles 2014.07">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/07/02/nokia-networks-to-buy-sac-wireless-to-boost-network-implementation-services-in-the-us Nokia Networks to buy SAC Wireless to boost network implementation services in the U.S.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140710091716/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/07/02/nokia-networks-to-buy-sac-wireless-to-boost-network-implementation-services-in-the-us |date={{dat|2014|07|10||bez}} }} Nokia, 2 July, 2014</ref> <ref name="SAC Wireles 2015.08">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/08/25/nokia-networks-completes-acquisition-of-sac-wireless Nokia Networks completes acquisition of SAC Wireless] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150424015307/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/08/25/nokia-networks-completes-acquisition-of-sac-wireless |date={{dat|2015|04|24||bez}} }} Nokia, 25 August, 2014</ref> <ref name="NICE 2015.07">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/07/03/nokia-networks-invests-in-mobile-network-multivendor-optimization-buys-a-3-d-geolocation-solution-from-nice-systems Nokia Networks invests in mobile network multivendor optimization; buys a 3-D geolocation solution from NICE Systems] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150613125045/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/07/03/nokia-networks-invests-in-mobile-network-multivendor-optimization-buys-a-3-d-geolocation-solution-from-nice-systems |date={{dat|2015|06|13||bez}} }} Nokia, 3 July, 2014</ref> <ref name="Panasonic 2014.07">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/07/31/nokia-networks-to-buy-part-of-panasonics-wireless-network-business Nokia Networks to buy part of Panasonic's wireless network business] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141225130156/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2014/07/31/nokia-networks-to-buy-part-of-panasonics-wireless-network-business |date={{dat|2014|12|25||bez}} }} Nokia, 31 July, 2014</ref> <ref name="Panasonic 2015.01">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2015/01/05/nokia-networks-completes-transfer-of-part-of-the-wireless-network-business-acquired-from-panasonic Nokia Networks completes transfer of part of the wireless network business acquired from Panasonic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160311050850/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2015/01/05/nokia-networks-completes-transfer-of-part-of-the-wireless-network-business-acquired-from-panasonic |date={{dat|2016|03|11||bez}} }} Nokia, 5 January, 2015</ref> <ref name="closed Chennai Unit">[http://profit.ndtv.com/news/corporates/article-essar-group-considers-buying-nokias-closed-chennai-unit-751802 Essar Group Considers Buying Nokia's closed Chennai Unit] Press Trust of India, April 02, 2015</ref> <ref name="theverge.com 2014.11">[http://www.theverge.com/2014/11/17/7233173/nokia-brand-licesnsing-plans Nokia looks to resurrect its valuable brand on future devices] Tom Warren, November 17, 2014</ref> <ref name="delf 2015.01">[http://www.delfi.lv/bizness/tehnologijas/nokia-pirma-android-plansetdatora-partija-izpirkta-cetras-minutes.d?id=45428018#ixzz3Pe9rr6DL 'Nokia' pirmā 'Android' planšetdatora partija izpirkta četrās minūtēs] Delfi, 08. janvāris 2015</ref> <ref name="Alcatel-Lucent 2015.04">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2015/04/15/nokia-and-alcatel-lucent-to-combine-to-create-an-innovation-leader-in-next-generation-technology-and-services-for-an-ip-connected-world NOKIA AND ALCATEL-LUCENT TO COMBINE TO CREATE AN INNOVATION LEADER IN NEXT GENERATION TECHNOLOGY AND SERVICES FOR AN IP CONNECTED WORLD] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150416133847/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2015/04/15/nokia-and-alcatel-lucent-to-combine-to-create-an-innovation-leader-in-next-generation-technology-and-services-for-an-ip-connected-world |date={{dat|2015|04|16||bez}} }} Nokia, 15 April, 2015</ref> <ref name="Eden Rock 2015-05-27">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2015/05/27/nokia-networks-to-acquire-eden-rock-to-enhance-its-son-portfolio Nokia Networks to acquire Eden Rock to enhance its SON portfolio] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150601025549/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2015/05/27/nokia-networks-to-acquire-eden-rock-to-enhance-its-son-portfolio |date={{dat|2015|06|01||bez}} }} Nokia, 2015-05-27</ref> <ref name="Eden Rock bloomberg">[http://www.bloomberg.com/research/stocks/private/snapshot.asp?privcapId=92616678 Company Overview of Eden Rock Communications, LLC] bloomberg.com</ref> <ref name="logo 2006">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hdicon.com/vector-logos/nokia-connecting-pople-new/|title=NOKIA <nowiki>|</nowiki> Connecting Pople new Vector Logo (AI EPS)|work=HDicon.com|accessdate=2013-02-28}}</ref> <ref name="HERE 2015.08">[http://www.bloomberg.com/news/articles/2015-08-03/german-carmakers-to-buy-nokia-s-here-maps-for-3-1-billion German Carmakers Buy Nokia’s HERE Maps for $3.1 Billion] Bloomberg, August 3, 2015</ref> <ref name="Erik Spiekermann">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dwr.com/category/designers/r-t/erik-spiekermann.do|title=Erik Spiekermann – Furniture, Designs & Home Decor|publisher=Design Within Reach|accessdate=2013-02-28|archive-date=2016-04-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20160407011025/http://www.dwr.com/category/designers/r-t/erik-spiekermann.do}}</ref> <ref name="HERE 2015.12">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2015/12/04/nokia-completes-the-sale-of-its-here-business-to-a-consortium-of-leading-automotive-companies Nokia completes the sale of its HERE business to a consortium of leading automotive companies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151208043504/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2015/12/04/nokia-completes-the-sale-of-its-here-business-to-a-consortium-of-leading-automotive-companies |date={{dat|2015|12|08||bez}} }} Nokia, 4 December, 2015</ref> <ref name="Nokia Pure font">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.underconsideration.com/brandnew/archives/nokias_new_brand_typeface.php#.UjmGAHh-ylM| title=Nokia’s New Brand Typeface| publisher=Brand New|accessdate=2013-09-18}}</ref> <ref name="TT-Networks 2015.08">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2015/08/12/tt-network-and-nokia-networks-complete-worlds-first-shared-gsm-3g-and-lte-radio-network TT-Network and Nokia Networks complete world's first shared GSM, 3G and LTE radio network] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150911083420/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2015/08/12/tt-network-and-nokia-networks-complete-worlds-first-shared-gsm-3g-and-lte-radio-network |date={{dat|2015|09|11||bez}} }} Nokia, 12 August, 2015</ref> <ref name="DJSI 2015">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2015/09/10/nokia-included-in-the-dow-jones-sustainability-index Nokia included in the Dow Jones Sustainability Index] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150914001200/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2015/09/10/nokia-included-in-the-dow-jones-sustainability-index |date={{dat|2015|09|14||bez}} }} Nokia, 10 September, 2015</ref> <ref name="jaunā struktūra 2015.10">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2015/10/07/nokia-announces-planned-leadership-and-organizational-structure-for-combined-nokia-and-alcatel-lucent Nokia announces planned leadership and organizational structure for combined Nokia and Alcatel-Lucent] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151016015608/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2015/10/07/nokia-announces-planned-leadership-and-organizational-structure-for-combined-nokia-and-alcatel-lucent |date={{dat|2015|10|16||bez}} }} Nokia, 7 October, 2015</ref> <ref name="nokia 2016.01">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/01/14/nokia-celebrates-first-day-of-combined-operations-with-alcatel-lucent Nokia celebrates first day of combined operations with Alcatel-Lucent] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309212625/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/01/14/nokia-celebrates-first-day-of-combined-operations-with-alcatel-lucent |date={{dat|2016|03|09||bez}} }} Nokia, 14 January, 2016</ref> <ref name="Nakina 2016.04">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/04/01/nokia-completes-the-acquisition-of-nakina-systems Nokia completes the acquisition of Nakina Systems] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160508100629/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/04/01/nokia-completes-the-acquisition-of-nakina-systems |date={{dat|2016|05|08||bez}} }} Nokia, 1 April, 2016</ref> <ref name="Withings 2015.04">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/04/26/nokia-plans-to-acquire-withings-to-accelerate-entry-into-digital-health Nokia plans to acquire Withings to accelerate entry into Digital Health] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160519223456/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/04/26/nokia-plans-to-acquire-withings-to-accelerate-entry-into-digital-health |date={{dat|2016|05|19||bez}} }} Nokia, 26 April, 2016</ref> <ref name="Withings 2015.05">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/05/31/nokia-completes-the-acquisition-of-withings Nokia completes the acquisition of Withings] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160807122438/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/05/31/nokia-completes-the-acquisition-of-withings |date={{dat|2016|08|07||bez}} }} Nokia, 31 May, 2016</ref> <ref name="DB 2016.05">[http://www.db.lv/tehnologijas/nokia-atgriezisies-mobilo-telefonu-un-plansetdatoru-tirgu-449595 Nokia atgriezīsies mobilo telefonu un planšetdatoru tirgū] LETA, 2016. gada 18. maijs</ref> <ref name="Nokia 2016.05">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/05/18/nokia-signs-strategic-brand-and-intellectual-property-licensing-agreement-enabling-hmd-global-to-create-new-generation-of-nokia-branded-mobile-phones-and-tablets Nokia signs strategic brand and intellectual property licensing agreement enabling HMD global to create new generation of Nokia-branded mobile phones and tablets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160518123849/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/05/18/nokia-signs-strategic-brand-and-intellectual-property-licensing-agreement-enabling-hmd-global-to-create-new-generation-of-nokia-branded-mobile-phones-and-tablets |date={{dat|2016|05|18||bez}} }} May 18, 2016</ref> <ref name="Gainspeed 2016.06">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/06/10/nokia-plans-to-expand-its-footprint-in-the-cable-market-by-acquiring-gainspeed Nokia plans to expand its footprint in the cable market by acquiring Gainspeed] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161025230149/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/06/10/nokia-plans-to-expand-its-footprint-in-the-cable-market-by-acquiring-gainspeed |date={{dat|2016|10|25||bez}} }} Nokia, 10 June, 2016</ref> <ref name="Gainspeed 2016.08">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/08/01/nokia-completes-acquisition-of-gainspeed Nokia completes acquisition of Gainspeed] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161025230154/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/08/01/nokia-completes-acquisition-of-gainspeed |date={{dat|2016|10|25||bez}} }} Nokia, 1 August, 2016</ref> <ref name="Eta Devices 2016.10">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/10/05/nokia-bolsters-its-base-station-power-efficiency-by-acquiring-eta-devices Nokia bolsters its base station power efficiency by acquiring Eta Devices] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161009114145/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/10/05/nokia-bolsters-its-base-station-power-efficiency-by-acquiring-eta-devices |date={{dat|2016|10|09||bez}} }} Nokia, 5 October, 2016</ref> <ref name="number-one-small-cells-vendor">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/10/24/nokia-named-a-leader-in-small-cell-equipment-by-gartner-and-number-one-small-cells-vendor-by-ihs Nokia named a Leader in Small Cell Equipment by Gartner and number one Small Cells Vendor by IHS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161105081432/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/10/24/nokia-named-a-leader-in-small-cell-equipment-by-gartner-and-number-one-small-cells-vendor-by-ihs |date={{dat|2016|11|05||bez}} }} Nokia, 24 October, 2016</ref> <ref name="Alcatel-Lucent 2016.11">[http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/11/02/nokia-to-own-100-of-alcatel-lucent-following-squeeze-out-to-occur-today Nokia to own 100% of Alcatel-Lucent following squeeze-out to occur today] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161105080809/http://company.nokia.com/en/news/press-releases/2016/11/02/nokia-to-own-100-of-alcatel-lucent-following-squeeze-out-to-occur-today |date={{dat|2016|11|05||bez}} }} Nokia, 2 November, 2016</ref> <ref name="HPE IoT 2016.11">[http://www.nokia.com/en_int/news/releases/2016/11/30/nokia-and-hewlett-packard-enterprise-expand-collaboration-on-internet-of-things Nokia and Hewlett Packard Enterprise expand collaboration on Internet of Things] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161205024059/http://www.nokia.com/en_int/news/releases/2016/11/30/nokia-and-hewlett-packard-enterprise-expand-collaboration-on-internet-of-things |date={{dat|2016|12|05||bez}} }} Nokia, 30 November 2016</ref> <ref name="Deepfield 2016.12">[http://www.nokia.com/en_int/news/releases/2016/12/15/nokia-to-acquire-deepfield-to-power-network-and-service-automation-with-real-time-big-data-analytics Nokia to acquire Deepfield to power network and service automation with real-time, big data analytics] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161219203553/http://www.nokia.com/en_int/news/releases/2016/12/15/nokia-to-acquire-deepfield-to-power-network-and-service-automation-with-real-time-big-data-analytics |date={{dat|2016|12|19||bez}} }} Nokia, 15 December 2016</ref> <ref name="Comptel 2017.02.09">[http://www.nokia.com/en_int/news/releases/2017/02/09/nokia-announces-its-intention-to-acquire-comptel-to-advance-its-software-strategy-launches-a-recommended-cash-tender-offer-for-all-the-shares-and-option-rights-in-comptel Nokia announces its intention to acquire Comptel to advance its software strategy; launches a recommended cash tender offer for all the shares and option rights in Comptel] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170212194416/http://www.nokia.com/en_int/news/releases/2017/02/09/nokia-announces-its-intention-to-acquire-comptel-to-advance-its-software-strategy-launches-a-recommended-cash-tender-offer-for-all-the-shares-and-option-rights-in-comptel |date={{dat|2017|02|12||bez}} }} Nokia, February 9, 2017</ref> <ref name="Unium 2018.02.25">[https://www.nokia.com/en_int/news/releases/2018/02/25/nokia-to-bolster-home-wi-fi-portfolio-with-acquisition-of-unium Nokia to bolster home Wi-Fi portfolio with acquisition of Unium] Nokia, 25 February, 2018</ref> <ref name="Reuters 2018.05.31">[https://www.reuters.com/article/us-nokia-health/nokia-sells-digital-health-venture-executive-to-leave-idUSKCN1IW1C1 Nokia sells digital health venture, executive to leave] Reuters, May 31, 2018</ref> <ref name="Nokia 2020.10.29">[https://www.nokia.com/about-us/news/releases/2020/10/29/nokia-announces-first-phase-of-its-new-strategy-changes-to-operating-model-and-group-leadership-team/ Nokia announces first phase of its new strategy, changes to operating model and Group Leadership Team] Nokia, October 29, 2020</ref> <ref name="yritysten ylin johto">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kolumbus.fi/taglarsson/dokumentit/yritys.htm|title=Suomalaisten yritysten ylin johto|language=somu|accessdate=20 March 2009|archive-date={{dat|2016|11|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161127085116/http://www.kolumbus.fi/taglarsson/dokumentit/yritys.htm}}</ref> }} [[Kategorija:Nokia|Vēsture]] rb6dpnyqt99ahwqvl9m8nd1rs36g88z 0 209267 4290020 4284336 2025-06-06T12:25:48Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290020 wikitext text/x-wiki '''Slucka''' var būt: Apdzīvotas vietas: * [[Slucka]] — pilsēta [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] * [[Pavlovska (Sanktpēterburga)|Pavlovska]]s (pilsēta [[Krievija|Krievijā]]) nosaukums no 1918. līdz 1944. gadam Cilvēki: * [[Ināra Slucka]] (1959) — latviešu aktrise {{uzvārds}} {{nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 3c17wc2o7e3c1pumvojkfl65tbhm5s5 10 211735 4290016 3810361 2025-06-06T12:21:10Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290016 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name = Baltkrievijas pilsētas | title = [[Baltkrievija]]s pilsētas {{flaga|Baltkrievija}} <!-- | titlestyle = background: #D0F0C0 | groupstyle = background: #D0F0C0 --> | group1 = Galvaspilsēta | list1 = * '''[[Minska]]''' | group2 = Apgabala pakļautības pilsētas - apgabala centri | list2 = * [[Bresta (Baltkrievija)|Bresta]] * [[Gomeļa]] * [[Grodņa]] * [[Mogiļeva]] * [[Vitebska]] | group3 = Citas apgabala pakļautības pilsētas | list3 = * [[Babruiska]] * [[Baranaviči]] * [[Novopolocka]] * [[Pinska]] * [[Žodzina]] | group4 = Rajona pakļautības pilsētas - rajona centri | list4 = * [[Asipoviči]] * [[Astravjeca]] * [[Ašmjani]] * [[Barisava]] * [[Bihava (Baltkrievija)|Bihava]] * [[Bjaroza]] * [[Bjerazino]] * [[Braslava]] * [[Buda-Kašaļova]] * [[Čačerska]] * [[Čašņiki]] * [[Čavusi]] * [[Čerikava]] * [[Červjeņa]] * [[Dobruša]] * [[Dokšici]] * [[Drahičina]] * [[Dubrovna]] * [[Dzjaržinska]] * [[Dzjatlava]] * [[Hancaviči]] * [[Haradoka]] * [[Hlibokaje]] * [[Hojņiki]] * [[Horki]] * [[Ivaceviči]] * [[Ivanava]] * [[Ivje]] * [[Jeļska]] * [[Kaļinkaviči]] * [[Kameņeca (Baltkrievija)|Kemeņeca]] * [[Kapiļa]] * [[Kascjukoviči]] * [[Kiravska]] * [[Kļecka]] * [[Kļičava]] * [[Kļimaviči]] * [[Kobrina]] * [[Kričava]] * [[Kruhlaje]] * [[Krupki]] * [[Lahojska]] * [[Luņiņeca]] * [[Ļahaviči]] * [[Ļepjeļa]] * [[Ļida]] * [[Ļubaņa (Baltkrievija)|Ļubaņa]] * [[Maladzječna]] * [[Malarita]] * [[Marjina Horka]] * [[Masti]] * [[Mazira]] * [[Mjadzela]] * [[Mjori]] * [[Mscislava]] * [[Narovļa]] * [[Navahrudaka]] * [[Ņasviža]] * [[Orša]] * [[Pastavi]] * [[Pjetrikava]] * [[Polocka]] * [[Pružani]] * [[Rahačova]] * [[Rečica]] * [[Saļihorska]] * [[Sjanno]] * [[Slavharada]] * [[Sloņima]] * [[Slucka]] * [[Smaļaviči]] * [[Smarhoņa]] * [[Starija Darohi]] * [[Stoļina]] * [[Stovbci]] * [[Svislača]] * [[Svjetlahorska]] * [[Ščučina (Baltkrievija)|Ščučina]] * [[Šklova]] * [[Talačina]] * [[Uzda]] * [[Valožina]] * [[Vavkaviska]] * [[Viļejka]] * [[Vjerhņadzvinska]] * [[Vjetka]] * [[Žabinka]] * [[Žitkaviči]] * [[Žlobina]] | group5 = Citas rajona pakļautības pilsētas | list5 = * [[Baraņa]] * [[Bjarozavka]] * [[Bjelaazjorska]] * [[Davidharadoka]] * [[Dzisna]] * [[Faņipaļa]] * [[Kosava]] * [[Mikaševiči]] * [[Novalukomļa]] * [[Skidzeļa]] * [[Turava]] * [[Vasiļeviči]] * [[Visokaje]] * [[Zaslavje]] }}<noinclude>[[category:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes|Baltkrievijas pilsetas]] </noinclude> 0olavfpmbaa197r1v1mliahgy6u1khz 0 226948 4290327 2302723 2025-06-07T11:13:00Z Dainis 876 pievienoju [[Kategorija:Mandžūri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4290327 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Džans Sjaoguans | vārds_orig = 张晓光 <br />''Zhāng Xiǎoguāng'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = 1966. gada maijs | dz_gads = 1966 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Džiņdžou]], [[Liaonina]], {{CHN}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{CHN}} | tautība = [[mandžūri|mandžūrs]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = [[Ķīnas Nacionālā kosmosa administrācija|CNSA]] [[kosmonauts]] | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | d_pakāpe = | kos_koplaiks = 14 d 14 h 29 min | kos_iesaukums = 1998. | kos_misija = 1. [[Shenzhou 10]] | kos_kuģi = }} {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = {{CHN}} | struktūra = [[Gaisa spēki]] | nodarbošanās = [[lidotājs]] | vienība = | komandēja = eskadriļas komandieris | kaujas = | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Džans Sjaoguans''' ({{zh|s=张晓光 |t=張曉光 |p=Zhāng Xiǎoguāng}}; dzimis 1966. gada maijā) ir [[Ķīna]]s [[kosmonauts]], Tautas Atbrīvošanas armijas Gaisa spēku virsnieks. Viņš ir [[mandžūri|mandžūru]] tautības pārstāvis. Džans 1998. gadā tika izvēlēts pirmajā Ķīnas kosmonautu grupā. Viņš bija [[Shenzhou 9]] dublieru komandas sastāvā. Pirmo kosmisko lidojumu Džans Sjaoguans veica 2013. gada jūnijā ar [[Shenzhou 10]]. Misijas laikā veikta saslēgšanās ar kosmosa stacijas prototipu [[Tiangong 1]]. <!-- == Atsauces == {{atsauces|refs= }} == Ārējās saites == --> {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Džans, Sjaoguans}} [[Kategorija:Ķīnas kosmonauti]] [[Kategorija:Mandžūri]] an0spjkj7pdz2bu0xwkh089rwuoxj7k 10 227572 4290335 4266892 2025-06-07T11:27:25Z Dainis 876 4290335 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Shenzhou | state = {{{state|<noinclude>uncollapsed</noinclude>}}} | title = [[Shenzhou]] | listclass = hlist | group1 = Bezpilota | list1 = * [[Shenzhou 1|1]] * [[Shenzhou 2|2]] * [[Shenzhou 3|3]] * [[Shenzhou 4|4]] * [[Shenzhou 8|8]] | group2 = Pilotējamie | list2 = * [[Shenzhou 5|5]] * [[Shenzhou 6|6]] * [[Shenzhou 7|7]] * [[Shenzhou 9|8]] * [[Shenzhou 10|10]] * [[Shenzhou 11|11]] * [[Shenzhou 12|12]] * [[Shenzhou 13|13]] * [[Shenzhou 14|14]] * [[Shenzhou 15|15]] * [[Shenzhou 16|16]] * [[Shenzhou 17|17]] * [[Shenzhou 18|18]] * [[Shenzhou 19|19]] * [[Shenzhou 20|20]] | group3 = Plānotie | list3 = * [[Shenzhou 21]] }}<noinclude> {{documentation}} </noinclude> iddab5tbwak4kq0x64nyf6gam5k9nfi 0 228751 4290287 4119734 2025-06-07T07:52:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290287 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Hanss Grīzebahs | image = Liebermann, Architekt Hans Grisebach 1893.jpg | imagesize = | caption = Makša Lībermaņa gleznotais portrets (1893) | birthname = Hanss Oto Frīdrihs Jūliuss Grīzebahs | birthdate = {{dat|1848|7|26}} | location = [[Getingene]] (tagad {{GER}}) | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1904|05|11|1848|7|26}} | deathplace = {{vieta|Vācija|Berlīne}} | places = | nationality = | field = [[arhitektūra]] | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | influenced = | awards = }} '''Hanss Oto Frīdrihs Jūliuss Grīzebahs''' ({{val|de|Hans Otto Friedrich Julius Grisebach}}; dzimis {{dat|1848|7|26}}, miris {{dat|1904|05|11}}) bija vācu [[arhitekts]]. [[Cesvaines pils]] projekta autors. == Biogrāfija == Hanss Oto Frīdrihs Jūliuss Grīzebahs dzimis [[Getingene|Getingenē]], kur viņa tēvs [[Augusts Grīzebahs]] (1814—1879) strādāja par botānikas profesoru [[Getingenes Universitāte|universitātē]]. Arhitekta brālis Eduards Antons Rūdolfs Grīzebahs (1845—1906) bija prūšu diplomāts un literatūras vēsturnieks. No 1868. līdz 1873. gadam viņš studēja [[Hannovere]]s Politehnikumā pie ietekmīgā arhitekta-profesora [[Konrāds Vilhelms Hase|Konrāda Vilhelma Hases]] (ar pārtraukumu [[Francijas—Prūsijas karš|1870./71. gadā]] militārajā dienestā).<ref name=HGlautNDB>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutsche-biographie.de/gnd124637817.html#ndbcontent|title=Grisebach, Hans Otto Friedrich Julius Architekt, Bibliophile, * 26.6.1848 Göttingen, † 11.5.1904 Berlin.|work= Neue Deutsche Biographie |volume= 7|date=1966|page= 99| publisher=Historische Kommission bei der Bayerischen Akademie der Wissenschaften (HiKo), München |author=[[:de:Irmgard Wirth|Irmgard Wirth]]|access-date=4 February 2018}}</ref> Viņš pārcēlās no Hannoveres uz [[Vīne|Vīni]], kur no 1873. līdz 1876. gadam strādāja pie arhitekta F. Šmida, [[neogotika]]s stila piekritēja.<ref name=HGlautNDB/> Trīs gadus ilgam darbam [[Vīsbādene|Vīsbādenē]] sekoja starptautiska mācību tūre pa Eiropu Francijā, Spānijā, Itālijā un Maltā, pēc kuras viņš 1880. gadā apmetās uz dzīvi [[Berlīne|Berlīnē]].<ref name=HGlautNDB/> 1888. gadā viņš kļuva par [[Berlīnes Mākslas akadēmija|Mākslas akadēmijas]] locekli. No 1889. līdz 1901. gadam viņš strādāja kopā ar [[Augusts Dinglāge|Augustu Dinklāgi]], kurš viņam pievienojās kā darbinieks un drīz kļuva par partneri, izveidojot ļoti produktīvu sadarbību.<ref name=HGlautNDB/> Hanss Grīzebahs bija entuziastisks grāmatu kolekcionārs, kurš pēdējos desmit dzīves gados vairāk laika veltīja vecajām grāmatām, kuras viņš krāja jau kopš bērnības, nevis arhitektūrai. 1908. gadā, izmantojot dažādu iespiedēju un izdevēju finansējumu, Berlīnes Dekoratīvās mākslas muzeja bibliotēkai iegādājās aptuveni 2000 grāmatas no viņa bibliotēkas. Kolekcijas uzmanības centrā ir Eiropas māksla no vissenākajiem laikiem līdz deviņpadsmitā gadsimta sākumam. Tajā iekļautas daudzas [[inkunābulas]] un bagātīgs izejmateriāls par arhitektūras vēsturi un teoriju. Lai gan daudzi Grīzebaha nozīmīgākie arhitektūras darbi — it īpaši Berlīnes apgabalā — tika bojāti vai iznīcināti [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, viņa grāmatu kolekcijas kodols, kas glabājas tagadējā Berlīnes Mākslas muzejā, lielākoties ir saglabājies neskarts.<ref name=HGlautNDB/> == Darbi == Grīzebahs ir autors dažādiem projektiem [[historisms (arhitektūra)|historisma]] un vācu [[neorenesanse]]s stilā. Avoti atzīmē, ka, kamēr citi arhitekti bija apmierināti ar kādreizējo stilu atdarināšanu savos projektos, Grīzebahs nekad nebaidījās radoši un dāsni pielietot savu iztēli un — īpaši ar pašmāju pasūtījumiem — iekļaujot mājīguma elementus.<ref name=HGlautNDB/> Viņš izstrādāja Ķīmijas paviljonu [[1893. gada Pasaules izstāde]]i [[Čikāga|Čikāgā]] un vēlreiz [[1900. gada Pasaules izstāde]]i Parīzē.<ref name=HGlautRG>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.glass-portal.privat.t-online.de/hs/g-l/grisebach_hans.htm|title=Grisebach, Hans Otto Friedrich Julius * 26. Juni 1848 in Göttingen † 11. Mai 1904 in Berlin .... Werke (soweit bekannt)|work=Architekten und Künstler mit direktem Bezug zu Conrad Wilhelm Hase (1818–1902), Gründer der Hannoverschen Architekturschule|publisher=Reinhard Glaß, Ellrich|access-date=4 February 2018}}</ref> Iespējams, ka visspilgtākais no viņa darbiem ir ''Schlesisches Tor'' virszemes metro stacija Berlīnē,<ref name="Wesner2007">{{grāmatas atsauce|author=Marina Wesner|title=August Dinklage|work=Kreuzberg und seine Gotteshäuser: Kirchen - Moscheen - Synagogen - Tempel|url=https://books.google.com/books?id=_-zcPzlG7rkC&pg=PA58|year=2007|publisher=Berlin Story Verlag|isbn=978-3-929829-75-4|page=58}}</ref> lai gan jāatzīst, ka šis projekts satur arī Augusta Dinklāges arhitektonisko parakstu, kurš tajā laikā strādāja pie Grīzebaha.<ref name="Brunhouse2007">{{grāmatas atsauce|author=Jay Brunhouse|title=Western heart of the city |work=Maverick Guide to Berlin| url=https://books.google.com/books?id=3LylIwXu0xsC&pg=PA107|date=27 December 2007|publisher=Pelican Publishing |isbn=978-1-58980-301-5|page=107}}</ref> Citi projekti, kas datēti no partnerības gadiem, attiecībā uz kuriem ne vienmēr ir skaidrs, kurš no partneriem uzņēmās vadību, ir baznīcas ''Johanneskirche'' [[Gīsene|Gīsenā]] un ''Petrusskirche'' [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]].<ref name=HGlautRG/> 1891./92. gadā Grīzebahs uzcēla sev māju Berlīnē, iekļaujot tajā studijas darbnīcu, kas mūsdienās zināma kā ''Villa Grisebach''.<ref name=HGlautRG/> Netālu viņš uzcēla citu māju ar "Brēmenes stila" priekšējo frontonu. Vispazīstamākā Grīzebaha ēka ir "Vīzenšteina nams" (''Haus Wiesenstein'') Agnetendorfas ciematā (līdz 1945. gadam, mūsdienās Jagņatkova) [[Lejassilēzija|Lejassilēzijā]], kas celta 1900./01. gadā [[Gerharts Hauptmanis|Gerhartam Hauptmanim]] un kurā rakstnieks dzīvoja atlikušo mūžu.<ref name=HGlautRG/> Starp citiem augsta līmeņa klientiem bija pazīstamais ārsts [[Alberts Neisers]] un viņa sieva Toni, kuriem 1897./98. gadā Grīzebahs uzcēla tā saukto ''Villa Neisser'' Šeitnigeras parkā Breslavā (mūsdienās [[Vroclava]]). Šī ģimenes māja kļuva par tikšanās vietu tādām slavenībām kā Gerharts Hauptmanis, [[Gustavs Mālers]] un [[Rihards Štrauss]]. Grīzebahs uzcēla ''Villa Röhl'' [[Timendorferas pludmale|Timendorferas pludmalē]] (netālu no [[Lībeka]]s) Vālenderu/Gropiusu ģimenei. [[Valters Gropiuss]] to izmantoja kā savu vasarnīcu līdz 1933. gadam.<ref name=Villaroehl>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.villaroehl.de/history.php|title=Geschichte der Villa Röhl|work=dem Sommerhaus von Walter Gropius|publisher=Hotel Villa Röhl|access-date=5 February 2018|archive-date={{dat|2018|02|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180206011009/http://www.villaroehl.de/history.php}}</ref> Mūsdienās ''Villa Röhl'' darbojas kā viesnīca.<ref name=Villaroehl /> Mākslinieks [[Makss Lībermanis]] kļuva par Grīzenbaha tuvu draugu: Grīzebahs piedalījās Lībermanu ģimenes mājas rekonstrukcijā līdzās Berlīnes [[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukumam]] un Lībermanu ģimenes kapa projektēšanā ebreju kapsēta Berlīnē.<ref name=HGlautRG/> Savukārt Lībermanis uzgleznoja ''Schloss Klink'' sienu gleznojumus, kuriem Grīzebahu un Dinlāgi iedvesmoja [[Luāras pilis]], kas celtas no 1896. līdz 1898. gadam Artūram fon Šnicleram ezeru zemē starp Berlīni un Rostoku.<ref name=Schlossklink>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gemeinde-klink.info/schlossklink/184-die-wandbilder-im-schloss-klink-von-max-liebermann|title=Die Wandbilder im Schloss Klink von Max Liebermann|work=Auszüge aus: Eberle, Matthias "Max Liebermann", 1847-1935, Werkverzeichnis der Gemälde und Ölstudien, Band I 1865-1899, München 1995|publisher=Gemeinde Klink|access-date=5 February 2018}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šī ir vēl viena Grīzebaha ēka, kas vēlāk pārveidota par viesnīcu. Viņa klientu vidū bija arī bagāti rietumu rūpnieki, tostarp tekstilizstrādājumu magnāts Pols Andre, kuram 1882./83. projektēta muiža uz austrumiem no [[Ķelne]]s.<ref name=MielenforstlautK>{{Tīmekļa atsauce|title=125 Jahre Haus Mielenforst|url=http://www.stadt-koeln.de/leben-in-koeln/freizeit-natur-sport/veranstaltungskalender/125-jahre-haus-mielenforst|publisher=Stadt Köln| access-date=5 February 2018}}</ref> Vēl viens no viņa projektiem ir ''Schloss Tremsbüttel'' uz ziemeļaustrumiem no [[Hamburga]]s. Pasūtītājs bija Remšeidas uzņēmējs Alfrēds Hasenklevers, kurš vēlējās labi redzamā vietā novietot vēsturiska stila ēku kā novēlotu kāzu dāvanu savai sievai Olgai. Ēka datēta ar 1893./94. gadu, gan iekšpusē, gan ārpusē saglabājusi daudzas modernās, laikmetam raksturīgās dekorācijas un detaļas.<ref name=Tremsbuettel>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tremsbuettel.de/hotel/geschichte/|title=Geschicht|publisher=Schloß Tremsbüttel GmbH|access-date=5 February 2018|archive-date={{dat|2020|08|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807235605/https://www.tremsbuettel.de/hotel/geschichte/}}</ref> Tāpat kā ''Schloss Klink'' un ''Villa Röhl'', ''Schloß Tremsbüttel'' ir pārveidota par viesnīcu. Tāpēc visas trīs ēkas ir pieejamas sabiedrībai (2017).<ref name=Villaroehl /><ref name=Schlossklink /><ref name=Tremsbuettel /> Pēc arhitekta projekta no 1890. līdz 1897. gadam uzbūvēta [[Cesvaines pils]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=4082&prop_id=211 |title=Cesvaines pils |access-date={{dat|2013|07|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305033125/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=4082&prop_id=211 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Projektētās historisma stila ēkas == <gallery widths="150px" heights="110px" perrow="6"> Cesvaine loss 01.JPG|Cesvaines pils (''Schloss Seßwegen'') Latvijā Villa Grisebach.JPG|''Villa Grisebach'' Berlīnē, Vācijā Schloss Tremsbüttel Mai 2015b.jpg|''Schloss Tremsbüttel'' Hamburgā, Vācijā Schloss Klink von der Seeseite.jpg|''Schloss Klink'' Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Vācijā Jagniątków - Muzeum Miejskie Dom Gerharta Hauptmanna.jpg|[[Gerharts Hauptmanis|Gerharta Hauptmaņa]] ''Villa Wiesenstein'' Silēzijā, Polijā Schlesisches-Tor.01.JPG|Berlīnes stacija ''Schlesisches Tor'', Vācijā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grīzebahs, Hanss}} [[Kategorija:1848. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1904. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas arhitekti]] oxwkosf2stns6bag9oykpvl9h1x4dg3 0 233169 4290245 4090779 2025-06-07T05:39:52Z Biafra 13794 labāks attēls. 4290245 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Dārza iela|Dārza iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Dārza iela |attēls = Dārza iela (2).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Riga Darza iela karte.png --> |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 390 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Dārza iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. Mūsdienās vēsturiskā Dārza iela ir pārtraukta ar [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s ēku kompleksu, [[Dzirciema iela|Dzirciema ielu]] un daudzstāvu ēku masīvu, bet ielas daļa, kas atrodas uz rietumiem no Dzirciema ielas, ir pārdēvēta par [[Usmas iela (Rīga)|Usmas ielu]]. Atlikušās Dārza ielas garums ir 390 metri un tā visā garumā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. == Vēsture == Dārza iela ir minēta Rīgas adrešu grāmatā jau 1861. gadā. Sākotnēji tā sākās no Aleksandra ielas (tagadējā [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas iela]]), daļēji iekļaujot tagadējo [[Konsula iela|Konsula ielu]].<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22961/ Rīga. Dārza iela] Zudusī Latvija</ref> Padomju laikā iela ir pārrauta, izbūvējot Rīgas Medicīnas institūta ([[Rīgas Stradiņa universitāte]]) ēku kompleksu. Ielas beigu posms ir likvidēts, izbūvējot [[Jūrmalas gatve]]s satiksmes pārvadu pār dzelzceļu. 2015. gadā ielas daļa, kas atrodas uz rietumiem no Dzirciema ielas Rīgas adresācijas sakārtošanas projekta ietvaros ir pārdēvēta par [[Usmas iela (Rīga)|Usmas ielu]].<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/vairakam-ielam-riga-mainis-vai-likvides-nosaukumus/697511 Vairākām ielām Rīgā mainīs vai likvidēs nosaukumus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151223213326/http://apollo.tvnet.lv/zinas/vairakam-ielam-riga-mainis-vai-likvides-nosaukumus/697511 |date={{dat|2015|12|23||bez}} }} apollo.lv</ref> == Ielas raksturojums == Dārza iela ir 390 metrus gara iela [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. Tā sākas krustojumā ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]], krustojas ar [[Ķiršu iela (Rīga)|Ķiršu ielu]] un izbeidzas aiz [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s ēku kompleksa (šeit caur stāvlaukumu savienota ar [[Mazā Dārza iela (Rīga)|Mazo Dārza ielu]] un [[Konsula iela|Konsula ielu]]). Dārza ielā ir īres namu un savrupmāju apbūve, kā arī vairākas sabiedriskas ēkas: pie krustojuma ar Slokas ielu atrodas [[Rīgas 41. vidusskola]] (Slokas ielā 49a), ielu pārtrauc Rīgas Stradiņa universitātes ēku komplekss (Dzirciema ielā 16). Dārza ielā atrodas [[Zengbuša muiža]]s kungu māja (Dārza ielā 3) un daļēji saglabājies muižas parks. == Ielu savienojumi == Dārza iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] (T veida krustojums) * [[Ķiršu iela (Rīga)|Ķiršu iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.954|24.057|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] qh00htgou6791sb3qadmrigkhb1qr71 0 242485 4290296 3928766 2025-06-07T08:21:48Z ZANDMANIS 91184 4290296 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džeimijs Benns | vārds_orig = ''Jamie Benn'' | attēls = Jamie Benn (25610748444).jpg | att_izm = | paraksts = Benns 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|7|18}} | dz_viet = {{flaga|Kanāda}} [[Viktorija (Kanāda)|Viktorija]], [[Kanāda]] | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 91 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Stars"]] | numurs = 14 | amats = [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 129., 5. kārtā | dr_gads = [[2007. gada NHL drafts|2007]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Dalasas "Stars"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2012—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Arta Rosa balva]] — 2015 * [[NHL simboliskā izlase]] — 2014 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] – 2012, 2016 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|6|7||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold2|[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Soči 2014]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Kanāda 2009]]}} }} '''Džeimijs Benns''' ({{Val-en|Jamie Benn}}; dzimis {{dat|1989|7|18}}) ir kanādiešu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]]. Pašlaik (2025) spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubā [[Dalasas "Stars"]], pildot arī tās [[Kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Benns sāka pēc divām [[Rietumu hokeja līga]]s vienībā [[Kelovnas "Rockets"]] aizvadītām sezonām, 2009.—10. gada sezonā izcīnot vietu [[NHL]] kluba [[Dalasas "Stars"]] rindās. 2011.—12. gada sezonu hokejists noslēdza jau kā otrs "Stars" rezultatīvākais spēlētājs aiz [[Luī Ēriksons|Luī Ēriksona]]. [[2012-13 NHL lokauts|2012.—13. gada NHL sezonas lokauta]] laikā spēlēja [[Vācijas hokeja līga]]s vienībā [[Hamburgas "Freezers"]]. 2013.—14. gada sezonā Benns kļuva par "Stars" [[kapteinis (hokejs)|kapteini]], pēc sezonas beigām tika iekļauts [[NHL simboliskā izlase|NHL simboliskajā izlasē]]. 2014.—15. gada sezonu Benns noslēdza ar 87 punktiem, tādējādi kļūstot par līgas rezultatīvāko spēlētāju un iegūstot [[Arta Rosa balva|Arta Rosa balvu]]. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās kļuvis par [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko]] čempionu, spēlējis [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{OS laureāts-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Benns, Dzzeimijs}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Dalasas "Stars" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hamburgas "Freezers" spēlētāji]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki hokejā]] [[Kategorija:Kanādas olimpiskie zelta medaļnieki]] claxtled3qiaa0uj9psq6783x2igaot 4290297 4290296 2025-06-07T08:26:39Z ZANDMANIS 91184 4290297 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Džeimijs Benns | vārds_orig = ''Jamie Benn'' | attēls = Jamie Benn (25610748444).jpg | att_izm = | paraksts = Benns 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1989|7|18}} | dz_viet = {{flaga|Kanāda}} [[Viktorija (Kanāda)|Viktorija]], [[Kanāda]] | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 91 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Stars"]] | numurs = 14 | amats = [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 129., 5. kārtā | dr_gads = [[2007. gada NHL drafts|2007]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Dalasas "Stars"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2012—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Arta Rosa balva]] — 2015 * [[NHL simboliskā izlase]] — 2014 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] – 2012, 2016 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|6|7||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold2|[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Soči 2014]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Kanāda 2009]]}} }} '''Džeimijs Benns''' ({{Val-en|Jamie Benn}}; dzimis {{dat|1989|7|18}}) ir kanādiešu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucējs]]. Pašlaik (2025) spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubā [[Dalasas "Stars"]], pildot arī tās [[Kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. Benns ir bijušā aizsarga [[Džordijs Benns|Džordija Benna]] jaunākais brālis. Brāļi iepriekš arī spēlēja kopā Dalasas "Stars" komandā.<ref>{{cite news|url=http://www.torontosun.com/2014/01/23/stars-jordie-benn-stepping-out-of-brother-jamies-shadow |title=Stars' Jordie Benn stepping out of brother Jamies shadow |newspaper=[[Toronto Sun]] |date=2014-01-23 |access-date=2014-01-23}}</ref> == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Benns sāka pēc divām [[Rietumu hokeja līga]]s vienībā [[Kelovnas "Rockets"]] aizvadītām sezonām, 2009.—10. gada sezonā izcīnot vietu [[NHL]] kluba [[Dalasas "Stars"]] rindās. 2011.—12. gada sezonu hokejists noslēdza jau kā otrs "Stars" rezultatīvākais spēlētājs aiz [[Luī Ēriksons|Luī Ēriksona]]. [[2012-13 NHL lokauts|2012.—13. gada NHL sezonas lokauta]] laikā spēlēja [[Vācijas hokeja līga]]s vienībā [[Hamburgas "Freezers"]]. 2013.—14. gada sezonā Benns kļuva par "Stars" [[kapteinis (hokejs)|kapteini]], pēc sezonas beigām tika iekļauts [[NHL simboliskā izlase|NHL simboliskajā izlasē]]. 2014.—15. gada sezonu Benns noslēdza ar 87 punktiem, tādējādi kļūstot par līgas rezultatīvāko spēlētāju un iegūstot [[Arta Rosa balva|Arta Rosa balvu]]. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās kļuvis par [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko]] čempionu, spēlējis [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{OS laureāts-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Benns, Dzzeimijs}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Dalasas "Stars" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hamburgas "Freezers" spēlētāji]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki hokejā]] [[Kategorija:Kanādas olimpiskie zelta medaļnieki]] 6b3wosskd59c48ujherpt1o9owgrppd 0 244190 4290239 4281098 2025-06-07T05:23:52Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4290239 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231194}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565832 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231194 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q12647274 | label = [[Aknīstes pilskalns]] | name = Aknīstes pilskalns | municipality = Aknīstes pagasts | district = Aknīstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Susējas upes Aknīstes ZR nomalē pie Līvānu ielas un Saltupes satekas | lat = 56.168363840501 | long = 25.737947250761 | p625 = {{Coord|56.168363840501|25.737947250761|display=inline}} | vaid = 882 | wikipediauri = Akn%C4%ABstes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Akn%C4%ABstes_pagasts }} {{monument | qid = Q44854535 | label = [[Mikenu dzimtās mājas|Tēlnieka J.Mikena dzimtās mājas]] | name = Tēlnieka J.Mikena dzimtās mājas | municipality = Aknīstes pagasts | district = Aknīstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Skardupītēs | lat = 56.192867141365 | long = 25.676094303276 | p625 = {{Coord|56.192867141365|25.676094303276|display=inline}} | image = Mikena%20nams.jpg | vaid = 25 | wikipediauri = Mikenu_dzimt%C4%81s_m%C4%81jas | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Akn%C4%ABstes_pagasts }} {{monument | qid = Q44854854 | label = [[Rācenāju senkapi]] | name = Rācenāju senkapi | municipality = Aknīstes pagasts | district = Aknīstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Rācenājiem | lat = 56.215364169422 | long = 25.780022552948 | p625 = {{Coord|56.215364169422|25.780022552948|display=inline}} | vaid = 878 | wikipediauri = R%C4%81cen%C4%81ju_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Akn%C4%ABstes_pagasts }} {{monument | qid = Q44855013 | label = [[Kaparnieku senkapi]] | name = Kaparnieku senkapi | municipality = Aknīstes pagasts | district = Aknīstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Kaparniekiem | lat = 56.195006666601 | long = 25.707738062333 | p625 = {{Coord|56.195006666601|25.707738062333|display=inline}} | vaid = 879 | wikipediauri = Kaparnieku_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Akn%C4%ABstes_pagasts }} {{monument | qid = Q44855053 | label = [[Saltupju svētavots|Saltupju Svētavots - kulta vieta]] | name = Saltupju Svētavots - kulta vieta | municipality = Aknīstes pagasts | district = Aknīstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Mīkļiem, Susejas upes kreisajā krastā | lat = 56.171422086711 | long = 25.735127257215 | p625 = {{Coord|56.171422086711|25.735127257215|display=inline}} | image = Saltupju%20avots.jpg | vaid = 880 | wikipediauri = Saltupju_sv%C4%93tavots | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Akn%C4%ABstes_pagasts }} {{monument | qid = Q44855141 | label = [[Stūraģeidānu senkapi]] | name = Stūraģeidānu senkapi | municipality = Aknīstes pagasts | district = Aknīstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Stūraģeidāniem | lat = 56.201559559357 | long = 25.766691802233 | p625 = {{Coord|56.201559559357|25.766691802233|display=inline}} | vaid = 881 | wikipediauri = St%C5%ABra%C4%A3eid%C4%81nu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Akn%C4%ABstes_pagasts }} {{monument | qid = Q44855266 | label = [[Ulasu Airīšu senkapi ar krustakmeni]] | name = Ulasu Airīšu senkapi ar krustakmeni | municipality = Aknīstes pagasts | district = Aknīstes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Ulasos pie Airītēm | lat = 56.180107705522 | long = 25.785943366487 | p625 = {{Coord|56.180107705522|25.785943366487|display=inline}} | vaid = 883 | wikipediauri = Ulasu_Air%C4%AB%C5%A1u_senkapi_ar_krustakmeni | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Akn%C4%ABstes_pagasts }} {{monument | qid = Q27900513 | label = [[Asares baznīca|Asares evanģēliski luteriskā baznīca]] | name = Asares evanģēliski luteriskā baznīca | municipality = Asare | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = "Betānija" | lat = 56.11625 | long = 25.88916667 | p625 = {{Coord|56.11625|25.88916667|display=inline}} | image = Baznica1.jpg | commonscat = Lutheran church in Asare | vaid = 8898 | wikipediauri = Asares_bazn%C4%ABca | year = 1820.-1823. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Asare }} {{monument | qid = Q44855660 | label = ''[[:d:Q44855660|Altāra barjera]]'' | name = Altāra barjera | municipality = Asare | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Asares luterāņu baznīcā | lat = 56.11625 | long = 25.88916667 | p625 = {{Coord|56.11625|25.88916667|display=inline}} | image = Alt%C4%81ra%20barjera%2C%20Asare.JPG | vaid = 3370 | year = 18.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Asares baznīca|Asares evanģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Asare }} {{monument | qid = Q44855790 | label = ''[[:d:Q44855790|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Asare | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Asares luterāņu baznīcā | lat = 56.11625 | long = 25.88916667 | p625 = {{Coord|56.11625|25.88916667|display=inline}} | image = Durvis.jpg | vaid = 3373 | year = 19.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Asares baznīca|Asares evanģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Asare }} {{monument | qid = Q44914868 | label = ''[[:d:Q44914868|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Asare | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Asares luterāņu baznīcā | lat = 56.11625 | long = 25.88916667 | p625 = {{Coord|56.11625|25.88916667|display=inline}} | image = Asares%20interjers.jpg | vaid = 3374 | year = 19.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Asares baznīca|Asares evanģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Asare }} {{monument | qid = Q44915050 | label = ''[[:d:Q44915050|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Asare | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Asares luterāņu baznīcā | lat = 56.11625 | long = 25.88916667 | p625 = {{Coord|56.11625|25.88916667|display=inline}} | image = Kancele%2C%20Asare.JPG | vaid = 3375 | year = 18.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Asares baznīca|Asares evanģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Asare }} {{monument | qid = Q44915210 | label = ''[[:d:Q44915210|Vitrāža "Kristus debesbraukšana"]]'' | name = Vitrāža "Kristus debesbraukšana" | municipality = Asare | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Asares luterāņu baznīcā | lat = 56.11625 | long = 25.88916667 | p625 = {{Coord|56.11625|25.88916667|display=inline}} | image = Debesbrauksana.JPG | vaid = 3379 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Asares baznīca|Asares evanģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Asare }} {{monument | qid = Q44915350 | label = ''[[:d:Q44915350|Vitrāža "Kristus dzimšana"]]'' | name = Vitrāža "Kristus dzimšana" | municipality = Asare | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Asares luterāņu baznīcā | lat = 56.11625 | long = 25.88916667 | p625 = {{Coord|56.11625|25.88916667|display=inline}} | image = Kristus%20dzimsana.JPG | vaid = 3380 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Asares baznīca|Asares evanģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Asare }} {{monument | qid = Q44855379 | label = ''[[:d:Q44855379|Skola, tag. "Baltkalnu" dzīvojamā ēka]]'' | name = Skola, tag. "Baltkalnu" dzīvojamā ēka | municipality = Asares pagasts | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Baltkalnos | lat = 56.084945918035 | long = 25.922354196894 | p625 = {{Coord|56.084945918035|25.922354196894|display=inline}} | image = Skola%2C%20tag.%20%22Baltkalnu%22%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka1.jpg | commonscat = Baltkalni in Asare parish | vaid = 6109 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Asares_pagasts }} {{monument | qid = Q44855531 | label = [[Krastiņu Karātavu kalns|Krastiņu Karātavu kalns - soda vieta]] | name = Krastiņu Karātavu kalns - soda vieta | municipality = Asares pagasts | district = Asares pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Krastiņiem | lat = 56.116927155296 | long = 25.84685839572 | p625 = {{Coord|56.116927155296|25.84685839572|display=inline}} | image = Krasti%C5%86u%20Kar%C4%81tavu%20kalns%20-%20soda%20vieta%202.jpg | commonscat = Krastiņu Karātavu kalns | vaid = 884 | wikipediauri = Krasti%C5%86u_Kar%C4%81tavu_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Asares_pagasts }} {{monument | qid = Q15218598 | label = [[Atašienes baznīca|Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]] | name = Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca | municipality = Atašiene | district = Atašienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | lat = 56.54583333 | long = 26.39972222 | p625 = {{Coord|56.54583333|26.39972222|display=inline}} | image = Ata%C5%A1ienes%20bazn%C4%ABca%202000-07-28.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Atašiene | vaid = 8905 | wikipediauri = Ata%C5%A1ienes_bazn%C4%ABca | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ata%C5%A1iene }} {{monument | qid = Q51279152 | label = [[Marinzejas muiža|Marinzejas muižas apbūve ar parku]] | name = Marinzejas muižas apbūve ar parku | municipality = Jēkabpils novads<br/>Atašienes pagasts | district = Jēkabpils novads<br/>Atašienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Marinzejā | lat = 56.5592 | long = 26.3792 | p625 = {{Coord|56.5592|26.3792|display=inline}} | image = Marinzejas%20mui%C5%BEa.jpg | commonscat = Marinzeja Manor | vaid = 6301 | wikipediauri = Marinzejas_mui%C5%BEa | year = 1845. -1847. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = J%C4%93kabpils_novads<br/>Ata%C5%A1ienes_pagasts }} {{monument | qid = Q51279174 | label = ''[[:d:Q51279174|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Atašienes pagasts | district = Atašienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Marinzejas muižā | lat = 56.560914895164 | long = 26.378656611435 | p625 = {{Coord|56.560914895164|26.378656611435|display=inline}} | vaid = 6302 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Marinzejas muiža|Marinzejas muižas apbūve ar parku]] | munwiki = Ata%C5%A1ienes_pagasts }} {{monument | qid = Q51279195 | label = ''[[:d:Q51279195|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Atašienes pagasts | district = Atašienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Marinzejas muižā | lat = 56.559346496255 | long = 26.379515362797 | p625 = {{Coord|56.559346496255|26.379515362797|display=inline}} | image = Marinzejas%20pils%202000-10-14.jpg | vaid = 6303 | year = 1845. -1847. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Marinzejas muiža|Marinzejas muižas apbūve ar parku]] | munwiki = Ata%C5%A1ienes_pagasts }} {{monument | qid = Q51279220 | label = ''[[:d:Q51279220|Stalīdznieku senkapi]]'' | name = Stalīdznieku senkapi | municipality = Atašienes pagasts | district = Atašienes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Stalīdzāniem | lat = 56.488403167714 | long = 26.372386150375 | p625 = {{Coord|56.488403167714|26.372386150375|display=inline}} | vaid = 885 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ata%C5%A1ienes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401482 | label = ''[[:d:Q50401482|Kapa plāksne A.Velinkam]]'' | name = Kapa plāksne A.Velinkam | municipality = Dignāja | district = Dignājas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Dignājas luterāņu baznīcā | lat = 56.301132000239 | long = 26.172415000385 | p625 = {{Coord|56.301132000239|26.172415000385|display=inline}} | image = Velinka%20plaksne.jpg | vaid = 3381 | year = 1575. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dign%C4%81ja }} {{monument | qid = Q50401472 | label = ''[[:d:Q50401472|Dignājas baznīcas apmetne un senkapi]]'' | name = Dignājas baznīcas apmetne un senkapi | municipality = Dignājas pagasts | district = Dignājas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Dignājas luterāņu baznīcas | lat = 56.300661386456 | long = 26.174013550878 | p625 = {{Coord|56.300661386456|26.174013550878|display=inline}} | image = Dign%C4%81jas%20bazn%C4%ABcas%20apmetne%202.jpg | vaid = 886 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dign%C4%81jas_pagasts }} {{monument | qid = Q11216488 | label = [[Dignājas pilskalns]] | name = Dignājas pilskalns | municipality = Dunavas pagasts | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Kusiņiem un Bāliņiem | lat = 56.27481 | long = 26.18742 | p625 = {{Coord|56.27481|26.18742|display=inline}} | image = Dignajas%20pilskalns2.jpg | commonscat = Dignājas pilskalns | vaid = 891 | wikipediauri = Dign%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunavas_pagasts }} {{monument | qid = Q20399453 | label = [[Avotiņu apmetne]] | name = Avotiņu apmetne | municipality = Dunavas pagasts | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.254438396957 | long = 26.180281266861 | p625 = {{Coord|56.254438396957|26.180281266861|display=inline}} | vaid = 887 | wikipediauri = Avoti%C5%86u_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50401501 | label = ''[[:d:Q50401501|Dobkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dobkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunavas pagasts | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Dobkalniem | lat = 56.218666103491 | long = 26.193497653109 | p625 = {{Coord|56.218666103491|26.193497653109|display=inline}} | vaid = 888 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50401512 | label = ''[[:d:Q50401512|Drancānu apmetne]]'' | name = Drancānu apmetne | municipality = Dunavas pagasts | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Drancāniem | lat = 56.180039042002 | long = 26.283006438541 | p625 = {{Coord|56.180039042002|26.283006438541|display=inline}} | vaid = 889 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50401524 | label = ''[[:d:Q50401524|Galenieku apmetne]]'' | name = Galenieku apmetne | municipality = Dunavas pagasts | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Galeniekiem | lat = 56.249163473859 | long = 26.177046299719 | p625 = {{Coord|56.249163473859|26.177046299719|display=inline}} | vaid = 890 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50401542 | label = ''[[:d:Q50401542|Ružu senkapi]]'' | name = Ružu senkapi | municipality = Dunavas pagasts | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ružiem | lat = 56.16002534065 | long = 26.310080403479 | p625 = {{Coord|56.16002534065|26.310080403479|display=inline}} | vaid = 892 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunavas_pagasts }} {{monument | qid = Q16450123 | label = [[Dzirkaļu pilskalns]] | name = Dzirkaļu pilskalns | municipality = Dzirkaļi | district = Kūku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.52442 | long = 26.03605 | p625 = {{Coord|56.52442|26.03605|display=inline}} | vaid = 910 | wikipediauri = Dzirka%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dzirka%C4%BCi_(K%C5%ABku_pagasts) }} {{monument | qid = Q16452113 | label = [[Saukas pilskalns]] | name = Saukas pilskalns | municipality = Elkšņu pagasts | district = Elkšņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Saukas ezera krastā pie Griptāniem | lat = 56.25441 | long = 25.51304 | p625 = {{Coord|56.25441|25.51304|display=inline}} | image = Saukas%20pilskalns.jpg | commonscat = Saukas pilskalns | vaid = 900 | wikipediauri = Saukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Elk%C5%A1%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55435574 | label = ''[[:d:Q55435574|Dukurānu senkapi]]'' | name = Dukurānu senkapi | municipality = Elkšņu pagasts | district = Elkšņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Klaucē pie Dukurāniem | lat = 56.284877738928 | long = 25.58352569105 | p625 = {{Coord|56.284877738928|25.58352569105|display=inline}} | vaid = 894 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Elk%C5%A1%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55435576 | label = ''[[:d:Q55435576|Kļaužu apmetne]]'' | name = Kļaužu apmetne | municipality = Elkšņu pagasts | district = Elkšņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Kļaužiem un Grantiņiem | lat = 56.212706389595 | long = 25.625270722461 | p625 = {{Coord|56.212706389595|25.625270722461|display=inline}} | vaid = 895 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Elk%C5%A1%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55435578 | label = ''[[:d:Q55435578|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Elkšņu pagasts | district = Elkšņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Plūdoņiem (Upeniekiem) | lat = 56.173232617606 | long = 25.586390036291 | p625 = {{Coord|56.173232617606|25.586390036291|display=inline}} | vaid = 896 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Elk%C5%A1%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55435581 | label = ''[[:d:Q55435581|Plūmju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Plūmju viduslaiku kapsēta | municipality = Elkšņu pagasts | district = Elkšņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Plūmēm | lat = 56.271612459476 | long = 25.477480782667 | p625 = {{Coord|56.271612459476|25.477480782667|display=inline}} | vaid = 897 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Elk%C5%A1%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55435583 | label = ''[[:d:Q55435583|Sīļu senkapi]]'' | name = Sīļu senkapi | municipality = Elkšņu pagasts | district = Elkšņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Sīļiem | lat = 56.284811741983 | long = 25.59908135798 | p625 = {{Coord|56.284811741983|25.59908135798|display=inline}} | vaid = 898 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Elk%C5%A1%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55435586 | label = ''[[:d:Q55435586|Sīpolu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Sīpolu viduslaiku kapsēta | municipality = Elkšņu pagasts | district = Elkšņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Sīpoliem | lat = 56.261308402124 | long = 25.574648892646 | p625 = {{Coord|56.261308402124|25.574648892646|display=inline}} | vaid = 899 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Elk%C5%A1%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q16457550 | label = [[Kurmišku pilskalns]] | name = Kurmišku pilskalns | municipality = Gārsenes pagasts | district = Gārsenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Kurmiškiem, Lāčupītes krastā | lat = 56.075606913277 | long = 25.823056015841 | p625 = {{Coord|56.075606913277|25.823056015841|display=inline}} | vaid = 901 | wikipediauri = Kurmi%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%81rsenes_pagasts }} {{monument | qid = Q44915655 | label = ''[[:d:Q44915655|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Gārsenes pagasts | district = Gārsenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Gārsene, Gārsenes luterāņu baznīcā | lat = 56.100402974366 | long = 25.818364994765 | p625 = {{Coord|56.100402974366|25.818364994765|display=inline}} | image = Garsenes%20ergjeles.jpg | vaid = 3385 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = G%C4%81rsenes_pagasts }} {{monument | qid = Q44915856 | label = ''[[:d:Q44915856|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Gārsenes pagasts | district = Gārsenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Gārsene, Gārsenes luterāņu baznīcā | lat = 56.100393997835 | long = 25.818370358264 | p625 = {{Coord|56.100393997835|25.818370358264|display=inline}} | vaid = 3387 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = G%C4%81rsenes_pagasts }} {{monument | qid = Q44915990 | label = ''[[:d:Q44915990|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Gārsenes pagasts | district = Gārsenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Gārsene, Gārsenes muižā | lat = 56.099460999562 | long = 25.809920000511 | p625 = {{Coord|56.099460999562|25.809920000511|display=inline}} | vaid = 3388 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Gārsenes muiža|Gārsenes muižas kungu māja]] | munwiki = G%C4%81rsenes_pagasts }} {{monument | qid = Q44916380 | label = ''[[:d:Q44916380|Rancānu senkapi]]'' | name = Rancānu senkapi | municipality = Gārsenes pagasts | district = Gārsenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Rancāniem | lat = 56.105464819585 | long = 25.829771049664 | p625 = {{Coord|56.105464819585|25.829771049664|display=inline}} | vaid = 902 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%81rsenes_pagasts }} {{monument | qid = Q44916605 | label = ''[[:d:Q44916605|Krastu apmetne]]'' | name = Krastu apmetne | municipality = Gārsenes pagasts | district = Gārsenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Krastiem | lat = 56.12761181557 | long = 25.75759638741 | p625 = {{Coord|56.12761181557|25.75759638741|display=inline}} | vaid = 903 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%81rsenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12651082 | label = ''[[:d:Q12651082|Biržu pilskalns]]'' | name = Biržu pilskalns | municipality = Kalna pagasts | district = Kalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.330673164477 | long = 25.87047164454 | p625 = {{Coord|56.330673164477|25.87047164454|display=inline}} | vaid = 907 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q50401580 | label = ''[[:d:Q50401580|Minsteru senkapi]]'' | name = Minsteru senkapi | municipality = Kalna pagasts | district = Kalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Minsteriem | lat = 56.260459454521 | long = 25.707073648006 | p625 = {{Coord|56.260459454521|25.707073648006|display=inline}} | vaid = 905 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q50401589 | label = ''[[:d:Q50401589|Ķiocu senkapi]]'' | name = Ķiocu senkapi | municipality = Kalna pagasts | district = Kalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ķiociem | lat = 56.325283927536 | long = 25.895174811065 | p625 = {{Coord|56.325283927536|25.895174811065|display=inline}} | vaid = 906 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q51279244 | label = ''[[:d:Q51279244|Staģu senkapi]]'' | name = Staģu senkapi | municipality = Krustpils pagasts | district = Krustpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Staģiem | lat = 56.558506637497 | long = 25.829738176276 | p625 = {{Coord|56.558506637497|25.829738176276|display=inline}} | vaid = 908 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krustpils_pagasts }} {{monument | qid = Q51279259 | label = ''[[:d:Q51279259|Spunģēnu senkapi]]'' | name = Spunģēnu senkapi | municipality = Krustpils pagasts | district = Krustpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Spunģēniem | lat = 56.533168147143 | long = 25.821516168364 | p625 = {{Coord|56.533168147143|25.821516168364|display=inline}} | vaid = 909 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krustpils_pagasts }} {{monument | qid = Q3801663 | label = [[Asotes pilskalns]] | name = Asotes pilskalns | municipality = Kūku pagasts | district = Kūku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Gravāniem | lat = 56.49277778 | long = 25.91888889 | p625 = {{Coord|56.49277778|25.91888889|display=inline}} | image = Asotes%20pilskalns-2.JPG | commonscat = Asote hillfort | vaid = 911 | wikipediauri = Asotes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = K%C5%ABku_pagasts }} {{monument | qid = Q51279289 | label = ''[[:d:Q51279289|Daugavas Oglenieku senkapi]]'' | name = Daugavas Oglenieku senkapi | municipality = Kūku pagasts | district = Kūku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ogleniekiem | lat = 56.480464452942 | long = 25.925168235226 | p625 = {{Coord|56.480464452942|25.925168235226|display=inline}} | vaid = 912 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = K%C5%ABku_pagasts }} {{monument | qid = Q51279304 | label = ''[[:d:Q51279304|Ribāku senkapi]]'' | name = Ribāku senkapi | municipality = Kūku pagasts | district = Kūku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ribākiem | lat = 56.548938311283 | long = 26.019602761129 | p625 = {{Coord|56.548938311283|26.019602761129|display=inline}} | vaid = 913 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = K%C5%ABku_pagasts }} {{monument | qid = Q51279322 | label = ''[[:d:Q51279322|Kūkupasiles senkapi]]'' | name = Kūkupasiles senkapi | municipality = Kūku pagasts | district = Kūku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = starp Kūkupasilēm un Podniekiem | lat = 56.549693087797 | long = 26.080766962496 | p625 = {{Coord|56.549693087797|26.080766962496|display=inline}} | vaid = 914 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = K%C5%ABku_pagasts }} {{monument | qid = Q50401461 | label = ''[[:d:Q50401461|Barankroga senkapi]]'' | name = Barankroga senkapi | municipality = Laši | district = Ābeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Ābeļu mežniecībā | lat = 56.463829065106 | long = 25.933376794961 | p625 = {{Coord|56.463829065106|25.933376794961|display=inline}} | vaid = 872 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%A1i_(%C4%80be%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q50401609 | label = ''[[:d:Q50401609|Stradu senkapi]]'' | name = Stradu senkapi | municipality = Leimaņu pagasts | district = Leimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Strados | lat = 56.309860977118 | long = 25.884158172062 | p625 = {{Coord|56.309860977118|25.884158172062|display=inline}} | vaid = 915 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leima%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51279348 | label = ''[[:d:Q51279348|Spilvu senkapi]]'' | name = Spilvu senkapi | municipality = Mežāres pagasts | district = Mežāres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Spilvām | lat = 56.578647284836 | long = 26.113762262226 | p625 = {{Coord|56.578647284836|26.113762262226|display=inline}} | vaid = 916 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Me%C5%BE%C4%81res_pagasts }} {{monument | qid = Q51279366 | label = ''[[:d:Q51279366|Bērzkalnu senkapi]]'' | name = Bērzkalnu senkapi | municipality = Mežāres pagasts | district = Mežāres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = starp Ķīvēm un bij. Bērzkalniem | lat = 56.607433445487 | long = 26.161835467579 | p625 = {{Coord|56.607433445487|26.161835467579|display=inline}} | vaid = 917 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Me%C5%BE%C4%81res_pagasts }} {{monument | qid = Q16456666 | label = [[Kņāvu pilskalns]] | name = Kņāvu pilskalns | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Kņāviem un Drīzumiem | lat = 56.225684054397 | long = 25.530699529883 | p625 = {{Coord|56.225684054397|25.530699529883|display=inline}} | image = Knaavu%20pilskalns.jpg | commonscat = Kņāvu pilskalns | vaid = 922 | wikipediauri = K%C5%86%C4%81vu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q25497871 | label = [[Stupeļu pilskalns|Stupeļu kalns]] | name = Stupeļu kalns | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Kalnastupeļiem | lat = 56.16968 | long = 25.46549 | p625 = {{Coord|56.16968|25.46549|display=inline}} | image = Stupeli%C5%B3%20piliakalnis%20is%20ryt%C5%B3%20pus%C4%97s.JPG | commonscat = Stupeļu hillfort | vaid = 919 | wikipediauri = Stupe%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q25498062 | label = [[Margaskalns]] | name = Margaskalns | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ziemeļiem | lat = 56.17477 | long = 25.47004 | p625 = {{Coord|56.17477|25.47004|display=inline}} | image = Margas%20kalns%20nuo%20Stupeli%C5%B3%20piliakalnio.JPG | vaid = 925 | wikipediauri = Margaskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q55435588 | label = ''[[:d:Q55435588|Krīgānu ezersalas apmetne un senkapi]]'' | name = Krīgānu ezersalas apmetne un senkapi | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Krīgānu ezera salā | lat = 56.202982267903 | long = 25.463466791258 | p625 = {{Coord|56.202982267903|25.463466791258|display=inline}} | vaid = 918 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q55435589 | label = ''[[:d:Q55435589|Dievalu senkapi]]'' | name = Dievalu senkapi | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Dīvuļiem | lat = 56.207480607573 | long = 25.435386907831 | p625 = {{Coord|56.207480607573|25.435386907831|display=inline}} | vaid = 920 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q55435591 | label = ''[[:d:Q55435591|Ķebēnu senkapi]]'' | name = Ķebēnu senkapi | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ķebēniem | lat = 56.184764817364 | long = 25.495288752101 | p625 = {{Coord|56.184764817364|25.495288752101|display=inline}} | vaid = 921 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q55435593 | label = ''[[:d:Q55435593|Svilbānu apmetne]]'' | name = Svilbānu apmetne | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Svilbāniem | lat = 56.191056637692 | long = 25.487749286153 | p625 = {{Coord|56.191056637692|25.487749286153|display=inline}} | vaid = 923 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q55435595 | label = ''[[:d:Q55435595|Stūreļu senkapi]]'' | name = Stūreļu senkapi | municipality = Rites pagasts | district = Rites pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ucēniem | lat = 56.183469136762 | long = 25.501055502784 | p625 = {{Coord|56.183469136762|25.501055502784|display=inline}} | vaid = 924 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rites_pagasts }} {{monument | qid = Q12659250 | label = [[Kaldabruņas pilskalns]] | name = Kaldabruņas pilskalns | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Sēļu kapsētas | lat = 56.090486463682 | long = 26.080080044417 | p625 = {{Coord|56.090486463682|26.080080044417|display=inline}} | image = Kaldabrunjas%20pilskalns.jpg | commonscat = Kaldabruņas pilskalns | vaid = 932 | wikipediauri = Kaldabru%C5%86as_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401621 | label = ''[[:d:Q50401621|Dronku apmetne]]'' | name = Dronku apmetne | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Dronku ezera A krastā pie Dronkām | lat = 56.14369933446 | long = 26.072399945528 | p625 = {{Coord|56.14369933446|26.072399945528|display=inline}} | vaid = 926 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401635 | label = ''[[:d:Q50401635|Slates senkapi]]'' | name = Slates senkapi | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Mežgales mežniec. Lapsu iec. Slates silā | lat = 56.207121834819 | long = 25.974429417797 | p625 = {{Coord|56.207121834819|25.974429417797|display=inline}} | vaid = 927 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401647 | label = ''[[:d:Q50401647|Zesercelmu senkapi]]'' | name = Zesercelmu senkapi | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Zesercelmiem | lat = 56.119585452946 | long = 26.032589235118 | p625 = {{Coord|56.119585452946|26.032589235118|display=inline}} | vaid = 928 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401659 | label = ''[[:d:Q50401659|Ģevrānu Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Ģevrānu Velna akmens - kulta vieta | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ģevrāniem un Atpūtām | lat = 56.121076071526 | long = 25.999578985577 | p625 = {{Coord|56.121076071526|25.999578985577|display=inline}} | image = Gevranu%20velna%20akmens.jpg | vaid = 929 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401670 | label = ''[[:d:Q50401670|Lubiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lubiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Lubiņām | lat = 56.091024160093 | long = 26.062746471974 | p625 = {{Coord|56.091024160093|26.062746471974|display=inline}} | vaid = 930 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401682 | label = ''[[:d:Q50401682|Rubiķu sila senkapi]]'' | name = Rubiķu sila senkapi | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Rubiķiem | lat = 56.150401963551 | long = 26.052852905069 | p625 = {{Coord|56.150401963551|26.052852905069|display=inline}} | vaid = 931 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q113484115 | label = ''[[:d:Q113484115|Rubeņu kapu vārti ar skulptūrām]]'' | name = Rubeņu kapu vārti ar skulptūrām | municipality = Rubenes pagasts | district = Rubenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-042 | image = Rubenu%20varti.jpg | vaid = 9304 | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Rubenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55186086 | label = ''[[:d:Q55186086|Priednieku senkapi]]'' | name = Priednieku senkapi | municipality = Salas pagasts | district = Salas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Priedniekiem | lat = 56.505417041654 | long = 25.773846500531 | p625 = {{Coord|56.505417041654|25.773846500531|display=inline}} | vaid = 933 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salas_pagasts_(J%C4%93kabpils_novads) }} {{monument | qid = Q55186093 | label = ''[[:d:Q55186093|Stuburu apmetne]]'' | name = Stuburu apmetne | municipality = Salas pagasts | district = Salas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Stuburiem | lat = 56.467231187696 | long = 25.787764025688 | p625 = {{Coord|56.467231187696|25.787764025688|display=inline}} | vaid = 934 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salas_pagasts_(J%C4%93kabpils_novads) }} {{monument | qid = Q55435600 | label = ''[[:d:Q55435600|Bincānu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bincānu viduslaiku kapsēta | municipality = Saukas pagasts | district = Saukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Bincāniem | lat = 56.269963509566 | long = 25.426453606081 | p625 = {{Coord|56.269963509566|25.426453606081|display=inline}} | vaid = 935 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saukas_pagasts }} {{monument | qid = Q55435603 | label = ''[[:d:Q55435603|Bungātāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bungātāju viduslaiku kapsēta | municipality = Saukas pagasts | district = Saukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Bungātājiem | lat = 56.231303072863 | long = 25.427159459156 | p625 = {{Coord|56.231303072863|25.427159459156|display=inline}} | image = Bungataju%20kapseta.jpg | vaid = 936 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saukas_pagasts }} {{monument | qid = Q55435610 | label = ''[[:d:Q55435610|Klūgu upurakmens - kulta un cepļa vieta]]'' | name = Klūgu upurakmens - kulta un cepļa vieta | municipality = Saukas pagasts | district = Saukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Klūgām | lat = 56.296812700898 | long = 25.431814490811 | p625 = {{Coord|56.296812700898|25.431814490811|display=inline}} | vaid = 937 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saukas_pagasts }} {{monument | qid = Q55435615 | label = ''[[:d:Q55435615|Ratulānu senkapi]]'' | name = Ratulānu senkapi | municipality = Saukas pagasts | district = Saukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ratulāniem | lat = 56.233353940382 | long = 25.462970604048 | p625 = {{Coord|56.233353940382|25.462970604048|display=inline}} | vaid = 938 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saukas_pagasts }} {{monument | qid = Q55435619 | label = [[Skosu pilskalns|Skosu pilskalns ar apmetni]] | name = Skosu pilskalns ar apmetni | municipality = Saukas pagasts | district = Saukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Skosām | lat = 56.261411116193 | long = 25.368662416693 | p625 = {{Coord|56.261411116193|25.368662416693|display=inline}} | image = Skosu%20pilskalns.jpg | vaid = 939 | wikipediauri = Skosu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50401557 | label = ''[[:d:Q50401557|Strautmaļu senkapi]]'' | name = Strautmaļu senkapi | municipality = Sudrabkalns | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie kapsētas | lat = 56.252833608901 | long = 26.178242243381 | p625 = {{Coord|56.252833608901|26.178242243381|display=inline}} | vaid = 893 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sudrabkalns_(ciems) }} {{monument | qid = Q11021147 | label = [[Sēlpils pils|Sēlpils pilskalns]] | name = Sēlpils pilskalns | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Daugavas salā pret Sēlpils luterāņu baznīcu | lat = 56.58757 | long = 25.64072 | p625 = {{Coord|56.58757|25.64072|display=inline}} | image = S%C4%93lpils%20pilskalns%20un%20viduslaiku%20pils.jpg | commonscat = Sēlpils Castle ruins | vaid = 940 | wikipediauri = S%C4%93lpils_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q12649926 | label = [[Babrānu pilskalns]] | name = Babrānu pilskalns | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Babrāniem | lat = 56.58516 | long = 25.68586 | p625 = {{Coord|56.58516|25.68586|display=inline}} | image = Babr%C4%81nu%20pilskalns.jpg | commonscat = Babrānu pilskalns | vaid = 942 | wikipediauri = Babr%C4%81nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16469910 | label = [[Sudrabkalns (pilskalns)|Pormaļu Sudrabkalns]] | name = Pormaļu Sudrabkalns | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Pormaļiem | lat = 56.54943 | long = 25.65029 | p625 = {{Coord|56.54943|25.65029|display=inline}} | image = Sudrabkalns%20-%20pilskalns%2C%20S%C4%93lpils%20pagasts%2002.jpg | vaid = 958 | wikipediauri = Sudrabkalns_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186102 | label = ''[[:d:Q55186102|Strūves ģeodēziskā loka punkts "Arbidāni"]]'' | name = Strūves ģeodēziskā loka punkts "Arbidāni" | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Arbidāniem | lat = 56.480624186377 | long = 25.622512850254 | p625 = {{Coord|56.480624186377|25.622512850254|display=inline}} | vaid = 8983 | year = 1828. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186106 | label = ''[[:d:Q55186106|Strūves ģeodēziskā loka punkts "Daborkalns"]]'' | name = Strūves ģeodēziskā loka punkts "Daborkalns" | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Taborkalns | vaid = 9217 | year = 1824. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186112 | label = ''[[:d:Q55186112|Avenu senkapi]]'' | name = Avenu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Aveniem | lat = 56.594325570086 | long = 25.724502279305 | p625 = {{Coord|56.594325570086|25.724502279305|display=inline}} | vaid = 941 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186119 | label = ''[[:d:Q55186119|Jozupu senkapi]]'' | name = Jozupu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Baltezeriem | lat = 56.520781553702 | long = 25.639867467152 | p625 = {{Coord|56.520781553702|25.639867467152|display=inline}} | vaid = 943 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186123 | label = ''[[:d:Q55186123|Baltiņu apmetne I un Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Baltiņu apmetne I un Velna akmens - kulta vieta | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Baltiņiem | lat = 56.520242000408 | long = 25.648451999954 | p625 = {{Coord|56.520242000408|25.648451999954|display=inline}} | vaid = 944 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186126 | label = ''[[:d:Q55186126|Baltiņu apmetne II]]'' | name = Baltiņu apmetne II | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Baltiņiem | lat = 56.521668867347 | long = 25.653518082825 | p625 = {{Coord|56.521668867347|25.653518082825|display=inline}} | vaid = 945 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186131 | label = ''[[:d:Q55186131|Baltiņu svētavots]]'' | name = Baltiņu svētavots | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Baltiņiem | lat = 56.518814338564 | long = 25.650060632872 | p625 = {{Coord|56.518814338564|25.650060632872|display=inline}} | vaid = 946 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186135 | label = ''[[:d:Q55186135|Kukaiņu senvieta]]'' | name = Kukaiņu senvieta | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Kukaiņiem | lat = 56.608469828081 | long = 25.754160969317 | p625 = {{Coord|56.608469828081|25.754160969317|display=inline}} | vaid = 947 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186141 | label = ''[[:d:Q55186141|Dārziņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dārziņu viduslaiku kapsēta | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Dārziņiem | lat = 56.567820560572 | long = 25.696166849708 | p625 = {{Coord|56.567820560572|25.696166849708|display=inline}} | vaid = 948 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186146 | label = ''[[:d:Q55186146|Čakstēnu senkapi]]'' | name = Čakstēnu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Čakstēniem | lat = 56.540551759619 | long = 25.601135092716 | p625 = {{Coord|56.540551759619|25.601135092716|display=inline}} | vaid = 949 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186152 | label = ''[[:d:Q55186152|Ezernieku Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Ezernieku Velna akmens - kulta vieta | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ezerniekiem | lat = 56.580518801976 | long = 25.7016145859 | p625 = {{Coord|56.580518801976|25.7016145859|display=inline}} | image = Ezernieku%20Velna%20akmens%20-%20kulta%20vieta.jpg | vaid = 950 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186156 | label = ''[[:d:Q55186156|Gretu senkapi]]'' | name = Gretu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Gretēm | lat = 56.530739769893 | long = 25.656662404683 | p625 = {{Coord|56.530739769893|25.656662404683|display=inline}} | vaid = 951 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186161 | label = ''[[:d:Q55186161|Priekšānu senkapi]]'' | name = Priekšānu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Grīvniekiem (Priekšāniem) | lat = 56.535180460472 | long = 25.612096538205 | p625 = {{Coord|56.535180460472|25.612096538205|display=inline}} | vaid = 952 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186165 | label = ''[[:d:Q55186165|Ķilānu senkapi]]'' | name = Ķilānu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Ķilāniem | lat = 56.468390974884 | long = 25.628582324612 | p625 = {{Coord|56.468390974884|25.628582324612|display=inline}} | vaid = 953 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186171 | label = ''[[:d:Q55186171|Īlenānu senkapi]]'' | name = Īlenānu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Īlenāniem | lat = 56.50197823833 | long = 25.590793268834 | p625 = {{Coord|56.50197823833|25.590793268834|display=inline}} | vaid = 954 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186178 | label = ''[[:d:Q55186178|Krustlīču senkapi]]'' | name = Krustlīču senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Krustlīčiem | lat = 56.57425740224 | long = 25.623233185794 | p625 = {{Coord|56.57425740224|25.623233185794|display=inline}} | vaid = 955 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186184 | label = ''[[:d:Q55186184|Lejasplāteru senkapi]]'' | name = Lejasplāteru senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Lejasplāteriem | lat = 56.600881686833 | long = 25.706461426275 | p625 = {{Coord|56.600881686833|25.706461426275|display=inline}} | vaid = 956 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186188 | label = ''[[:d:Q55186188|Magoņu senkapi]]'' | name = Magoņu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Magonēm | lat = 56.603114054217 | long = 25.704861431897 | p625 = {{Coord|56.603114054217|25.704861431897|display=inline}} | vaid = 957 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186198 | label = ''[[:d:Q55186198|Vizbuļu senkapi]]'' | name = Vizbuļu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Sēlpils luterāņu baznīcas | lat = 56.580956439019 | long = 25.64056881363 | p625 = {{Coord|56.580956439019|25.64056881363|display=inline}} | vaid = 959 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186206 | label = ''[[:d:Q55186206|Sidrabiņu senkapi]]'' | name = Sidrabiņu senkapi | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Sidrabiņiem (Jērcēniem) | lat = 56.533145328475 | long = 25.603408029795 | p625 = {{Coord|56.533145328475|25.603408029795|display=inline}} | vaid = 960 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q55186210 | label = ''[[:d:Q55186210|Speldžu apmetne]]'' | name = Speldžu apmetne | municipality = Sēlpils pagasts | district = Sēlpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Speldžiem | lat = 56.55678940301 | long = 25.694067590701 | p625 = {{Coord|56.55678940301|25.694067590701|display=inline}} | vaid = 961 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = S%C4%93lpils_pagasts }} {{monument | qid = Q50401568 | label = ''[[:d:Q50401568|Dzejnieka Raiņa dzīves vieta]]'' | name = Dzejnieka Raiņa dzīves vieta | municipality = Tadenava | district = Dunavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-042 | lat = 56.176589920701 | long = 26.114204799955 | p625 = {{Coord|56.176589920701|26.114204799955|display=inline}} | image = Tadenava.JPG | commonscat = Rainis museum in Tadenava | vaid = 26 | year = 1865.-1869. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Tadenava }} {{monument | qid = Q51279424 | label = ''[[:d:Q51279424|Trākšu senkapi]]'' | name = Trākšu senkapi | municipality = Trākši | district = Variešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | lat = 56.614779758388 | long = 26.125160085079 | p625 = {{Coord|56.614779758388|26.125160085079|display=inline}} | vaid = 965 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tr%C4%81k%C5%A1i_(Varie%C5%A1u_pagasts) }} {{monument | qid = Q51279379 | label = ''[[:d:Q51279379|Medīlu senkapi]]'' | name = Medīlu senkapi | municipality = Variešu pagasts | district = Variešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Medīlās | lat = 56.5744982368 | long = 26.031727340958 | p625 = {{Coord|56.5744982368|26.031727340958|display=inline}} | vaid = 962 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Varie%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q51279393 | label = ''[[:d:Q51279393|Spilvu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Spilvu viduslaiku kapsēta | municipality = Variešu pagasts | district = Variešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Spilvām | lat = 56.576386884599 | long = 26.103945377342 | p625 = {{Coord|56.576386884599|26.103945377342|display=inline}} | vaid = 963 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Varie%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q51279403 | label = ''[[:d:Q51279403|Silabebru senkapi]]'' | name = Silabebru senkapi | municipality = Variešu pagasts | district = Variešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Silabebros | lat = 56.597482364947 | long = 26.09488842365 | p625 = {{Coord|56.597482364947|26.09488842365|display=inline}} | vaid = 964 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Varie%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55435659 | label = ''[[:d:Q55435659|Šaursliežu dzelzceļa mezgls Viesītē]]'' | name = Šaursliežu dzelzceļa mezgls Viesītē | municipality = Viesīte | district = Viesīte | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-042 | image = Bij.%20Vies%C4%ABtes%20%C5%A1aurslie%C5%BEu%20dzelzce%C4%BCa%20stacijas%20depo%2C%2018.09.2016..jpg | vaid = 8998 | year = 1919.–1972. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABte }} {{monument | qid = Q12662129 | label = [[Kūliņu pilskalns]] | name = Kūliņu pilskalns | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.321069743969 | long = 25.520554965555 | p625 = {{Coord|56.321069743969|25.520554965555|display=inline}} | image = Kuulinju%20pilskalns.jpg | vaid = 971 | wikipediauri = K%C5%ABli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q16459618 | label = [[Maizīšu pilskalns]] | name = Maizīšu pilskalns | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie bij. Maizītēm | lat = 56.44115 | long = 25.59334 | p625 = {{Coord|56.44115|25.59334|display=inline}} | vaid = 966 | wikipediauri = Maiz%C4%AB%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q20405342 | label = [[Sunākstes luterāņu baznīca|Sunākstes baznīca]] | name = Sunākstes baznīca | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Ģederti | lat = 56.4333 | long = 25.5233 | p625 = {{Coord|56.4333|25.5233|display=inline}} | image = Sunakstes%20baznica.JPG | commonscat = Lutheran church near Sunākste | vaid = 8887 | wikipediauri = Sun%C4%81kstes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1827.-1829. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q20565074 | label = [[Sērpiņu pilskalns]] | name = Sērpiņu pilskalns | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Rasām un bij. Sērpiņiem | lat = 56.41001473711 | long = 25.526567887484 | p625 = {{Coord|56.41001473711|25.526567887484|display=inline}} | image = Seerpinju%20pilskalns.jpg | vaid = 973 | wikipediauri = S%C4%93rpi%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435632 | label = ''[[:d:Q55435632|Čupļu senkapi]]'' | name = Čupļu senkapi | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Čupļiem | lat = 56.386758933143 | long = 25.527355173664 | p625 = {{Coord|56.386758933143|25.527355173664|display=inline}} | vaid = 967 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435638 | label = ''[[:d:Q55435638|Galvānu senkapi]]'' | name = Galvānu senkapi | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Galvāniem | lat = 56.316958446351 | long = 25.524391419771 | p625 = {{Coord|56.316958446351|25.524391419771|display=inline}} | vaid = 968 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435641 | label = ''[[:d:Q55435641|Lejasmucenieku senkapi]]'' | name = Lejasmucenieku senkapi | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Jaunluksēm | lat = 56.369517002279 | long = 25.479075980317 | p625 = {{Coord|56.369517002279|25.479075980317|display=inline}} | vaid = 969 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435645 | label = ''[[:d:Q55435645|Kalnadegļu senkapi]]'' | name = Kalnadegļu senkapi | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Kalnadegļiem | lat = 56.32402595791 | long = 25.470019098692 | p625 = {{Coord|56.32402595791|25.470019098692|display=inline}} | vaid = 970 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435649 | label = ''[[:d:Q55435649|Plūdu apmetne un senkapi]]'' | name = Plūdu apmetne un senkapi | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Plūdiem | lat = 56.376076356947 | long = 25.539502865401 | p625 = {{Coord|56.376076356947|25.539502865401|display=inline}} | vaid = 972 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435652 | label = ''[[:d:Q55435652|Vilciņu apmetne]]'' | name = Vilciņu apmetne | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Vilciņiem | lat = 56.438725237753 | long = 25.553915400946 | p625 = {{Coord|56.438725237753|25.553915400946|display=inline}} | vaid = 974 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435656 | label = ''[[:d:Q55435656|Zīlīšu senkapi]]'' | name = Zīlīšu senkapi | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Zīlīšiem | lat = 56.312301871292 | long = 25.596852977043 | p625 = {{Coord|56.312301871292|25.596852977043|display=inline}} | vaid = 975 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55435658 | label = ''[[:d:Q55435658|Diemantu senkapi]]'' | name = Diemantu senkapi | municipality = Viesītes pagasts | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = starp Zīlīšiem un bij. Diemantiem | lat = 56.307205066024 | long = 25.598483761153 | p625 = {{Coord|56.307205066024|25.598483761153|display=inline}} | vaid = 976 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vies%C4%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15207405 | label = [[Vārenbrokas muiža]] | name = Vārenbrokas muiža | municipality = Vārnava | district = Viesītes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | lat = 56.41555556 | long = 25.5475 | p625 = {{Coord|56.41555556|25.5475|display=inline}} | image = Varenbroku%20muiza2.JPG | commonscat = Wahrenbrock Manor | vaid = 6309 | wikipediauri = V%C4%81renbrokas_mui%C5%BEa | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%81rnava }} {{monument | qid = Q51279441 | label = ''[[:d:Q51279441|Trepes senkapi]]'' | name = Trepes senkapi | municipality = Vīpes pagasts | district = Vīpes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = 1,3 km uz DR no Trepes dzelzceļa stacijas | lat = 56.430192307833 | long = 26.071959181404 | p625 = {{Coord|56.430192307833|26.071959181404|display=inline}} | vaid = 977 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%ABpes_pagasts }} {{monument | qid = Q51279447 | label = ''[[:d:Q51279447|Ezerķiķauku senkapi]]'' | name = Ezerķiķauku senkapi | municipality = Vīpes pagasts | district = Vīpes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = Ezerķiķauku kapsētā | lat = 56.468440284149 | long = 26.081774079487 | p625 = {{Coord|56.468440284149|26.081774079487|display=inline}} | vaid = 978 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%ABpes_pagasts }} {{monument | qid = Q51279454 | label = ''[[:d:Q51279454|Landzānu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Landzānu viduslaiku kapsēta | municipality = Vīpes pagasts | district = Vīpes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Landzānu kapsētas | lat = 56.458338860243 | long = 26.088104866187 | p625 = {{Coord|56.458338860243|26.088104866187|display=inline}} | vaid = 979 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%ABpes_pagasts }} {{monument | qid = Q51279460 | label = ''[[:d:Q51279460|Žagaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Žagaru viduslaiku kapsēta | municipality = Vīpes pagasts | district = Vīpes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Žagariem | lat = 56.474579165245 | long = 26.061668900144 | p625 = {{Coord|56.474579165245|26.061668900144|display=inline}} | vaid = 980 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%ABpes_pagasts }} {{monument | qid = Q50401712 | label = ''[[:d:Q50401712|Zasas luterāņu baznīca]]'' | name = Zasas luterāņu baznīca | municipality = Zasa | district = Zasas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-042 | lat = 56.295859319362 | long = 25.97660119985 | p625 = {{Coord|56.295859319362|25.97660119985|display=inline}} | image = Zasas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202.jpg | commonscat = Lutheran church in Zasa | vaid = 6310 | year = 1750. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zasa }} {{monument | qid = Q50401700 | label = ''[[:d:Q50401700|Antūžu apmetne]]'' | name = Antūžu apmetne | municipality = Zasas pagasts | district = Zasas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Antūžiem | lat = 56.272949729913 | long = 26.011735074007 | p625 = {{Coord|56.272949729913|26.011735074007|display=inline}} | vaid = 981 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zasas_pagasts }} {{monument | qid = Q20402148 | label = [[Kaupres pilskalns]] | name = Kaupres pilskalns | municipality = Ābeļu pagasts | district = Ābeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Kaupreniekiem, Daugavas Ābeļu salā | lat = 56.4772 | long = 25.9236 | p625 = {{Coord|56.4772|25.9236|display=inline}} | image = Kaupres%20pilskalns.jpg | commonscat = Kaupres pilskalns | vaid = 875 | wikipediauri = Kaupres_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80be%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q50401411 | label = ''[[:d:Q50401411|Delvenieku senkapi]]'' | name = Delvenieku senkapi | municipality = Ābeļu pagasts | district = Ābeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Delveniekiem | lat = 56.419425411734 | long = 25.85000681164 | p625 = {{Coord|56.419425411734|25.85000681164|display=inline}} | vaid = 873 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80be%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q50401422 | label = ''[[:d:Q50401422|Kauprenieku senkapi]]'' | name = Kauprenieku senkapi | municipality = Ābeļu pagasts | district = Ābeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Kaupreniekiem, Daugavas Ābeļu salā | lat = 56.47625411537 | long = 25.922570401387 | p625 = {{Coord|56.47625411537|25.922570401387|display=inline}} | vaid = 874 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80be%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q50401439 | label = ''[[:d:Q50401439|Reiņu senkapi un apmetne]]'' | name = Reiņu senkapi un apmetne | municipality = Ābeļu pagasts | district = Ābeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Reiņiem | lat = 56.411747115601 | long = 26.069269165134 | p625 = {{Coord|56.411747115601|26.069269165134|display=inline}} | vaid = 876 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80be%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q50401450 | label = ''[[:d:Q50401450|Smilktiņu senkapi]]'' | name = Smilktiņu senkapi | municipality = Ābeļu pagasts | district = Ābeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-042 | locality = pie Smilktiņiem | lat = 56.475464402333 | long = 25.912423962507 | p625 = {{Coord|56.475464402333|25.912423962507|display=inline}} | vaid = 877 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80be%C4%BCu_pagasts }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jēkabpils Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jēkabpils novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] l37vi45apf1qq00mr0pdnlebewvlclk 10 250991 4290193 2272973 2025-06-06T21:16:14Z Milenioscuro 33594 4290193 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Kambodža | top = 14.8 | bottom = 9.9 | left = 102.2 | right = 107.9 | image = Cambodia location map.svg | image1 = Cambodia relief map.svg }}<noinclude> {{Location map/Info}} [[Category:Atrašanās vietas veidnes|Kambodža]] </noinclude> cx5x29806j415k73b7z6m0jfpbo2xua 0 252963 4290136 4249318 2025-06-06T19:41:02Z ZANDMANIS 91184 4290136 wikitext text/x-wiki {{Coord|49|20|N|0|34|W|source:nowiki_region:FR|display=title}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Izcelšanās Normandijā | partof = [[Normandijas operācija|Operācijas Overlord]] un Otrā pasaules kara [[Rietumu fronte]]s | image = [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|300px]] | caption = Slavenā fotogrāfija "[[Nāves žokļos]]", kas attēlo Amerikāņu karavīru izsēšanos Omahas pludmalē 1944. gada 6. jūnijā | time = {{dat|1944|6|6|N|bez}} | place = {{vieta|Francija|Normandija|2s=Normandija (vēsturisks reģions)}} | territory = | result = Izšķiroša Sabiedroto uzvara | combatant1 = {{plainlist | * {{flag2|United Kingdom}} * {{flag2|United States|1912}} * {{flag2|Canada|1921}} * {{flag2|Australia}} * {{flag2|Belgium}} * {{flag2|Czechoslovakia}} * {{flaga|France}} [[Brīvā Francija]] * {{flaga|Grieķija}} [[Grieķijas Karaliste]] * {{flag2|Netherlands}} * {{flag2|New Zealand}} * {{flag2|Norway}} * {{flag2|Poland}} }} | combatant2 = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs|Vācija]]<!-- | commander1 = {{plainlist | * {{flagicon|United States|1912}} [[Dvaits Eizenhauers]] * {{flagicon|United Kingdom}} [[Bernards Montgomerijs]] * {{flagicon|United States|1912}} [[Omars Bredlijs]] * {{flagicon|United Kingdom}} [[Trafford Leigh-Mallory]] * {{flagicon|United Kingdom}} [[Arthur Tedder]] * {{flaga|GBR}} [[Mailzs Dempsijs]] * {{flagicon|United Kingdom}} [[Bertram Ramsay]] }} | commander2 = {{plainlist | * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Gerd von Rundstedt]] * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Erwin Rommel]] * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Leo Geyr von Schweppenburg]] * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Friedrich Dollmann]] * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Hans von Salmuth]] * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Wilhelm Falley]]{{KIA}} }} --> | strength1 = 156 000 karavīri<br /> 195 700 jūrnieki | strength2 = 50 350+ | casualties1 = Vismaz ~12 000 cietuši; 4414 apstiprināti mirušie | casualties2 = 4000—9000 nogalināti, ievainoti, pazuduši vai sagūstīti | notes = }} '''Izcelšanās Normandijā''' (operācija "Neptūns") bija [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] [[Normandijas operācija]]s [[Desants|desants]] [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] {{dat|1944|6|6||bez}}, kas pazīstama kā '''D-diena''' ({{val|en|D-Day}}). Ar šo operāciju tika uzsākts iebrukums Vācijas okupētajā [[Rietumeiropa]]s daļā, kas veicināja Sabiedroto uzvaru Otrajā pasaules karā.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2014-06-26/6-junijs-d-diena-ziemelfrancija 6. jūnijs — «D-diena» Ziemeļfrancijā]</ref> Operācijas plānošana tika uzsākta 1943. gadā. Pirms iebrukuma Sabiedrotie veica būtisku maldināšanas operāciju, lai maldinātu vāciešus par galvenās Sabiedroto izcelšanās vietu un laiku. Laikapstākļi izcelšanās dienā nebija labākie, tomēr operācijas atlikšana nozīmētu kavēšanos par vismaz divām nedēļām, jo iebrukuma plānotāji noteica dažādus nosacījumus, kas bija saistīti ar Mēness fāzi, [[plūdmaiņas|plūdmaiņām]], dienas laiku, tādējādi tikai dažas dienas katrā mēnesī bija piemērotas iebrukumam. Īsi pēc pusnakts apmēram 24 tūkstoši britu, amerikāņu un kanādiešu gaisa desantnieku nolaidās Normandijā. Notika plaša gaisa un jūras [[bombardēšana]]. Sabiedroto kājnieku un bruņotās divīzijas sāka izsēšanos Francijas krastā plkst. 6.30. Kopā operācijā piedalījās 156 000 sabiedroto karavīru. 80 km platais [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] krasts tika sadalīts piecos sektoros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://dod.defense.gov/Portals/1/features/2016/0516_dday/docs/d-day-fact-sheet-the-beaches.pdf |title=D-Day: The Beaches. |access-date={{dat|2022|05|30||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181216031633/https://dod.defense.gov/Portals/1/features/2016/0516_dday/docs/d-day-fact-sheet-the-beaches.pdf }}</ref> Sabiedrotajiem neizdevās īstenot visus militāros uzdevumus pirmajā dienā, tomēr turpmākajā karadarbībā viņi stāvokli uzlaboja. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/june/6/newsid_3499000/3499352.stm 1944: D-Day marks start of Europe invasion] {{angliski}} * [http://www.bbc.co.uk/history/worldwars/wwtwo/ff7_dday.shtml D-Day: The Normandy Landings] {{angliski}} * [https://www.youtube.com/watch?v=VKEa7CILurc Dead Man's Corner in Normandy (The Best Museum in Europe???) | History Traveler Episode 200] {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Kaujas Francijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] l6l4kdqbeksbi30yfwr4ow6h627ppj8 0 281554 4290208 4278995 2025-06-07T02:32:24Z Turaids 8965 4290208 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola | logo = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas logo.png | logo_size = 150px | seal_image = | image = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola (2024).jpg | image size = 250px | caption = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas galvenā ēka 2024. gadā | location = [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] 49a, [[Rīga]], LV-1007, {{LAT}} | schooltype = vidusskola | fundingtype = pašvaldības | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 13 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 42 | longEW = E | established = [[1959]]. gadā | headmaster = Vitālijs Poļakovs (1999—2020)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Amatos apstiprina vairāku Rīgas izglītības iestāžu direktorus |date=2019. gada 6. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/398659-amatos-apstiprina-vairaku-rigas-izglitibas-iestazu-direktorus |quote=Vitālijs Poļakovs ir iecelts Rīgas Riteņbraukšanas skolas direktora amatā. No 1991. gada līdz šim ieņēmis Rīgas 41.vidusskolas direktora amatu. |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref><br>Egīls Romanovskis (2019—pašlaik)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Būs jauns direktors Rīgas 41. vidusskolai un vadītāja Rīgas 172. bērnudārzam |date=2019. gada 22. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/345708-bus-jauns-direktors-rigas-41-vidusskolai-un-vaditaja-rigas-172-bernudarzam |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref> | staff = | teaching_staff = 61 | employees = 65 | grades = 1.—12. klase | years = | students = 842 (2023)<ref name ="Dome"/> | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | homepage = {{URL|http://www.41vsk.riga.lv}} }} '''Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola''', iepriekš '''Rīgas 41. vidusskola''' (1953—2024), ir [[Rīga]]s vidusskola [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]] 49a, [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimē. 2023. mācību gadā skolā mācības uzsāka 842 skolēni.<ref name ="Dome">[https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/Iestade/R41VS Rīgas 41. vidusskola] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240101221200/https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/Iestade/R41VS |date={{dat|2024|01|01||bez}} }} [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departaments</ref> == Vēsture == Skola savus pirmsākumus saista ar 1865. gadā dibināto '''Iļģuciema meiteņu skolu''' [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielā]] 8, kurā sākotnēji mācījās 53 skolnieces. 1911. gadā [[Rīgas pilsētas dome]] uzcēla jaunu ēku [[Baltā iela (Rīga)|Baltāsmuižas ielā]] 10 un skolu pārcēla uz turieni, pārveidojot to par '''Rīgas pilsētas Iļģuciema pamatskolu''' ar četrām klasēm, kurās mācījās gan zēni, gan meitenes.<ref name="Jēkabsone">{{Laikraksta atsauce |date=1965. gada 13. oktobris |author=D. Jēkabsone |title=Skola-gavilniece |journal=Skolotāju Avīze |issue=Nr. 41 |page=1. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:685500%7carticle:DIVL61 |access-date=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 1922. gadā skolu pārveidoja par pilnu sešu klasu pamatskolu un pārsauca par '''Rīgas pilsētas 7. pamatskolu'''. 1940. gadā skola bija izaugusi, un tajā mācījās jau 550 skolēnu, bet sekmju un disciplīnas ziņā Rīgas pilsētas 7. pamatskola ieņēma pirmo vietu [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]] un trešo vietu Rīgā.<ref name="Jēkabsone"/> 1937. gadā [[Baltāsmuižas iela|Baltāsmuižas ielā]] 8-b esošo 7. Rīgas pilsētas pamatskolu pārdēvēja par '''Rīgas pilsētas Spilves pamatskolu'''.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pa%7cissue:68766%7carticle:DIVL218 Pārdēvētas pilsētas pamatskolas] [[Latvijas Kareivis]] 1937. gada 17. jūlijā</ref> 1953. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas 41. vidusskolu''', bet 1959. gadā pārcēla uz jaunuzceltu ēku Slokas ielā 49a. 1965. gadā skolā mācījās ap 1400 skolēnu, un mācības notika gan latviešu, gan krievu valodā, bet tās sportisti guva panākumus valsts mērogā.<ref name="Jēkabsone"/> 1997. gada 25. oktobra naktī skolā izcēlās [[ugunsgrēks]], pēc kura Rīgas 41.vidusskolai piešķīra 20 000 latus jumta un apkures sistēmas remontam, bet ceturtā stāva telpu remontam atvēra īpašu ziedojumu kontu.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Gunita Nagle |title=Kā skolām tikt pie vecāku un sponsoru naudiņas |date=1997. gada 1. novembris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ka-skolam-tikt-pie-vecaku-un-sponsoru-naudinas-10020012 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> [[Attēls:Rīgas 41. vidusskola.jpg|250px|thumb|left|Rīgas 41. vidusskolas galvenā ēka 2016. gadā]] 2003. gada 23. oktobrī [[Rīgas dome]]s Izglītības, jaunatnes un sporta komiteja lēma par reģionālo sporta centru projektēšanu pie Rīgas 41. vidusskolas un trim citām Rīgas skolām, tomēr Rīgas 41. vidusskolas gadījumā šī iecere netika īstenota.<ref name="Demidovs">{{Tīmekļa atsauce |title=Rīga nekopto skolu stadionu un piegulošo teritoriju remontam šogad tērēs teju 11 miljonus eiro |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 7. aprīlis |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.04.2023-riga-nekopto-skolu-stadionu-un-pieguloso-teritoriju-remontam-sogad-teres-teju-11-miljonus-eiro.a503946/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2009. gadā skolu beigušais uzņēmējs [[Jūlijs Krūmiņš]] tai uzdāvināja 5000 latu vērtas [[klavieres]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pauls pierunā Krūmiņu šķirties no klavierēm |date=2009. gada 2. oktobris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/227330-pauls-pieruna-kruminu-skirties-no-klavierem |accessdate=2019. gada 2. septembrī}}</ref> 2010. gadā Rīgas 41. vidusskola bija viena no 25 Rīgas skolām, kas saņēma [[Latvijas Futbola federācija]]s dāvināto mazo futbola laukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas pašvaldība pieņem dāvinājumā 35 jaunus futbola laukumus |date=2010. gada 23. februāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rigas-pasvaldiba-pienem-davinajuma-35-jaunus-futbola-laukumus.d?id=30142117|accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2013. gadā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments nepietiekama skolēnu skaita dēļ Rīgas 41. vidusskolu iekļāva to skolu sarakstā, kurām līdz gada beigām bija jāizstrādā priekšlikumi turpmākajai darbībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Nepietiekama skolēnu skaita dēļ 25 Rīgas skolām jāizstrādā attīstības plāni |date=2013. gada 17. janvāris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |agency=[[LETA]] |url= https://www.apollo.lv/5815473/nepietiekama-skolenu-skaita-del-25-rigas-skolam-jaizstrada-attistibas-plani |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2018. gadā Rīgas 41. vidusskola parakstīja sadarbības līgumu ar [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]], ar kuru mācībspēku iesaisti īstenoja divas jaunas padziļinātas vidusskolas izglītības programmas un sekmēja skolēnu pētniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Stradiņa universitātes lektori dosies apmācīt vidusskolēnus |author=Uldis Birziņš |publisher=[[Latvijas Televīzija]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2018. gada 10. maijs |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-universitates-lektori-dosies-apmacit-vidusskolenus.a277866/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= RSU uzsāk sadarbību ar vidusskolām |author=Ilze Kuzmina |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |date=2018. gada 27. maijs |url=http://www.la.lv/rsu-uzsak-sadarbibu-ar-vidusskolam/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref> [[Attēls:Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums.jpg|250px|thumb|left|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums]] 2023. gada aprīlī komitejas vadītāja [[Laima Geikina]] paziņoja, ka Rīgas 41. vidusskolas teritorijas labiekārtošana tika pabeigta līdz gada beigām,<ref name="Demidovs"/> bet tā paša gada augustā — ka darbi aizkavējušes un tiks pabeigti līdz nākamā gada vasarai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā iekavējusies piecu skolu teritorijas atjaunošana – tuvākajā laikā uzlabos tikai trīs |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 28. augusts |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.08.2023-riga-iekavejusies-piecu-skolu-teritorijas-atjaunosana-tuvakaja-laika-uzlabos-tikai-tris.a521846/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2023. gada novembrī [[Rīgas dome]] apstiprināja Rīgas 41. vidusskolas pedagoģiskās padomes un skolas padomes ierosinājumu skolu no nākamā gada 1. septembra pārsaukt latviešu uzņēmēja [[Jānis Šteinhauers|Jāņa Šteinhauera]] vārdā, kura bijušajā īpašumā skola atrodas un kurš apbedīts netālu esošajos [[Mārtiņa kapi|Mārtiņa kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas 41. vidusskolu pārdēvēs par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, Puškina liceju – par Rīgas Broces liceju |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2023. gada 29. novembris |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.11.2023-rigas-41-vidusskolu-pardeves-par-jana-steinhauera-vidusskolu-puskina-liceju-par-rigas-broces-liceju.a533469/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/585592-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/riga/438237-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41-vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi.htm |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2024. gada 28. oktobrī vidusskolas teritorijā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums ar 66x34 metru lielu futbola laukumu, trīs joslu skrejceliņu, spēka trenažieriem, tāllēkšanas sektoru, ielu vingrošanas rīkiem, galda spēlēm ([[teniss|tenisu]] un [[tekbols|tekbolu]]), bērnu rotaļu laukumu, ģērbtuvēm, [[tualete|tualeti]] un dežuranta moduli, kā arī labiekārtota teritorija, uzstādot soliņus, atkritumu urnas, velonovietnes, [[skeitbords|skeitbordu]] un skrejriteņu turētājus un velo remontstaciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums |author=Ineta Miglāne |date=2024. gada 28. oktobris |publisher=[[Rīgas dome]] |url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-jana-steinhauera-vidusskola-atklats-daudzfunkcionals-sporta-laukums |accessdate=2025. gada 2. janvārī}}</ref> == Izglītības programmas == Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā tiek īstenotas šādas izglītības programmas: # Pamatizglītības programma; # Vispārējās vidējās izglītības programma.<ref name ="Dome"/> == Apbalvojumi == Par skolēnu sekmēm mācību priekšmetu valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātnisko darbu konferencēs, kā arī tehniskajās un radošajās skatēs Rīgas 41. vidusskola vairākkārt saņēmusi [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] pasniegtās balvas „Lielā Pūce” un „Mazā Pūce”.<ref name="2011. gads">[http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 Pasniegtas ceļojošās balvas “Lielā Pūce”]. [[Ata Kronvalda fonds]]. Skatīts: 2015. gada 18. aprīlī.</ref> Par 2010./2011. mācību gadā ieņemto 1. vietu [[Latvijas skolu reitings#Mazo skolu grupa|Latvijas mazo skolu grupā]] Rīgas 41. vidusskola 2011. gadā saņēma balvu „Lielā Pūce”.<ref name="2011. gads"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Reitings: talantīgākie skolēni mācās Rīgas 1.ģimnāzijā un 41.vidusskolā |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/reitings-talantigakie-skoleni-macas-rigas-1gimnazija-un-41vidusskola.d?id=39099127 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2011./2012. mācību gadā tā mazo skolu grupā palika 2. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Lielā pūce» tiek Rīgas Valsts 1.ģimnāzijai un Daugavpils Saskaņas pamatskolai |date=2012. gada 20. jūnijā |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/426408-liela_puce_tiek_rigas_valsts_1gimnazijai_un_daugavpils_saskanas_pamatskolai |accessdate=2015. gada 18. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> bet 2013./2014. mācību gadā 147 mazo skolu konkurencē — 4. vietā, paturot vienu no jau pērn iegūtajām „Mazās Pūces” ceļojošajām balvām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pūces aizlido |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Ata Kronvalda fonds]] |url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Zināmi “Lielās Pūces” un “Mazās Pūces” balvas saņēmēji |date=2014. gada 2. jūlijs |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/zinami-lielas-puces-un-mazas-puces-balvas-sanemeji/ |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2019. gadā [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] Rīgas 41. vidusskolu atzina par vienu no 100 labākajām Latvijas skolām.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Zane Kārkla |title=NRA SKOLU TOPS: 100 labākās Latvijas skolas |date=2019. gada 2. septembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/290719-nra-skolu-tops-100-labakas-latvijas-skolas.htm |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Arī tās mācībspēki saņēmuši dažādus apbalvojumus, piemēram, 2007. gadā skolotāja Tija Tripāne nominācijā „Gada sporta skolotājs” ieguva „[[Latvijas Gada balva sportā 2007|Latvijas Gada balvu sportā 2007]]”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 'Latvijas Gada balva sportā' vēsture: 2007. gads — Viktors Ščerbatihs un Jeļena Prokopčuka |date= 2009. gada 18. decembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/sports/news/gada-balva-sporta/jaunumi/latvijas-gada-balva-sporta-vesture-2007gads-viktors-scerbatihs-un-jelena-prokopcuka.d?id=28790327 |accessdate= 2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2009. gadā [[Latvijas Gada balva sportā 2009|šai pašai balvai]] bija nominēta vēl viena skolas sporta skolotāja — Antra Šverna, kas 2014. gadā bija viena no divām [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s pasniegtās balvas „Gada sporta skolotājs 2014” ieguvējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc IZM kļūdas Gada sporta skolotāja 2014 balvu saņēmuši divi pedagogi |date=2015. gada 22. janvāris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]/[[LETA]] |url=http://www.diena.lv/sports/citi/papildinats-15-30-pec-izm-kludas-gada-sporta-skolotaja-2014-balvu-sanemusi-divi-pedagogi-14084874 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Savukārt 2016. gada konkursā „Jaunais skolotājs” uzvarēja Rīgas 41. vidusskolas sporta skolotāja Kristīne Dovgiallo.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Labākie jaunie skolotāji noskaidroti! |author=Ilze Kuzmina |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |date=2016. gada 11. maijs |url= http://www.la.lv/labakie-jaunie-skolotaji-noskaidroti/ |accessdate= 2018. gada 31. maijā}}</ref> Papildus tam, skolas mācībspēki vairākus gadus arī iekļuvuši akcijas „Rīgas Sakarīgākais skolotājs” finālā, 2008. gadā — Antra Šverna (8. vieta) un ģeogrāfijas skolotāja Vita Nagliņa (49. vieta),<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Akcijas «Rīgas sakarīgākais skolotājs» finālisti |date=2008. gada 9. decembris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= https://www.apollo.lv/5387233/akcijas-rigas-sakarigakais-skolotajs-finalisti |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2010. gadā — matemātikas skolotājas Inese Jermacāne (26. vieta) un Rita Dīce (45. vieta).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Noslēgusies akcija "Rīgas Sakarīgākais skolotājs - 2010" |date=2010. gada 25. novembris |website=reitingi.lv |url=http://www.reitingi.lv/lv/news/riga/48208.html |accessdate=2015. gada 18. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Absolventi == * [[Ansis Bogustovs]] — žurnālists * [[Mārtiņš Daugulis]] — žurnālists * [[Artūrs Irbe (farmaceits)|Artūrs Irbe]] — farmaceits * [[Aigars Kalvītis]] — uzņēmējs, politiķis un bijušais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] * [[Arnis Krauze]] — žurnālists * [[Jūlijs Krūmiņš]] — uzņēmējs * [[Ilze Kuzmina]] — žurnāliste * [[Matīss Ķite]] — farmaceits * [[Jānis Mellups]] — jurists * [[Dīvs Reiznieks]] — žurnālists * [[Raimonds Pauls]] — komponists, pianists un politiķis * [[Juris Savickis]] — uzņēmējs * [[Aldis Siliņš]] — aktieris * [[Armands Tripāns]] — žurnālists un režisors * [[Kaspars Upacieris]] jeb Ufo — radio dīdžejs * [[Kārlis Vērdiņš (mikroķirurgs)|Kārlis Vērdiņš]] — mikroķirurgs * [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]] — politiķis * [[Agnese Zeltiņa]] — aktrise un modele<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Skolas vēsture |publisher= Rīgas 41. vidusskola |url= http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ |accessdate= 2016. gada 29. jūlijā |archive-date= {{dat|2019|05|02||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20190502200956/http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ }}</ref> * [[Gatis Saknītis]] — uzņēmējs<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Inga Spriņģe |authorlink=Inga Spriņģe |title=Kurš kuru uzmeta? |date=2006. gada 22. aprīlis |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kurs-kuru-uzmeta-12768351 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī |quote=Saknīša bijusī klases audzinātāja, Rīgas 41.vidusskolas skolotāja Dzidra Berga.}}</ref> * [[Laima Geikina]] — profesore un politiķe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Riga Johann Steinhauer Secondary School|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola}} * {{Instagram|rjs_vsk}} * [https://www.youtube.com/@rjs_vsk ''YouTube'' kanāls] * [https://web.archive.org/web/20240908101652/https://dziesmas.lv/d/12790 Skolas himnas „Rīti tik klusi” vārdi] * Kristaps Feldmanis, Dace Stirāne (2018. gada 3. septembris). [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirma-skolas-diena-rigas-41vidusskola-patikama-satraukuma-pilna.a290942/ Pirmā skolas diena Rīgas 41.vidusskolā patīkama satraukuma pilna]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]. Skatīts: 2020. gada 1. aprīlī. * Sindija Grāvere (2024. gada 26. jūnijs). [https://www.riga.lv/lv/jaunums/skolotaji-vairakas-paaudzes-rigas-41vidusskolas-pieredze Skolotāji vairākās paaudzēs — Rīgas 41.vidusskolas pieredze]. [[Rīgas Dome]]. Skatīts: 2024. gada 2. janvārī. {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] gewdpbkurlq0uko14s6mzogi0r8bq0r 4290209 4290208 2025-06-07T02:33:12Z Turaids 8965 4290209 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola | logo = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas logo.png | logo_size = 150px | seal_image = | image = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola (2024).jpg | image size = 250px | caption = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas galvenā ēka 2024. gadā | location = [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] 49a, [[Rīga]], LV-1007, {{LAT}} | schooltype = vidusskola | fundingtype = pašvaldības | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 13 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 42 | longEW = E | established = [[1959]]. gadā | headmaster = Vitālijs Poļakovs (1991—2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Amatos apstiprina vairāku Rīgas izglītības iestāžu direktorus |date=2019. gada 6. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/398659-amatos-apstiprina-vairaku-rigas-izglitibas-iestazu-direktorus |quote=Vitālijs Poļakovs ir iecelts Rīgas Riteņbraukšanas skolas direktora amatā. No 1991. gada līdz šim ieņēmis Rīgas 41.vidusskolas direktora amatu. |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref><br>Egīls Romanovskis (2019—pašlaik)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Būs jauns direktors Rīgas 41. vidusskolai un vadītāja Rīgas 172. bērnudārzam |date=2019. gada 22. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/345708-bus-jauns-direktors-rigas-41-vidusskolai-un-vaditaja-rigas-172-bernudarzam |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref> | staff = | teaching_staff = 61 | employees = 65 | grades = 1.—12. klase | years = | students = 842 (2023)<ref name ="Dome"/> | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | homepage = {{URL|http://www.41vsk.riga.lv}} }} '''Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola''', iepriekš '''Rīgas 41. vidusskola''' (1953—2024), ir [[Rīga]]s vidusskola [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]] 49a, [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimē. 2023. mācību gadā skolā mācības uzsāka 842 skolēni.<ref name ="Dome">[https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/Iestade/R41VS Rīgas 41. vidusskola] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240101221200/https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/Iestade/R41VS |date={{dat|2024|01|01||bez}} }} [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departaments</ref> == Vēsture == Skola savus pirmsākumus saista ar 1865. gadā dibināto '''Iļģuciema meiteņu skolu''' [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielā]] 8, kurā sākotnēji mācījās 53 skolnieces. 1911. gadā [[Rīgas pilsētas dome]] uzcēla jaunu ēku [[Baltā iela (Rīga)|Baltāsmuižas ielā]] 10 un skolu pārcēla uz turieni, pārveidojot to par '''Rīgas pilsētas Iļģuciema pamatskolu''' ar četrām klasēm, kurās mācījās gan zēni, gan meitenes.<ref name="Jēkabsone">{{Laikraksta atsauce |date=1965. gada 13. oktobris |author=D. Jēkabsone |title=Skola-gavilniece |journal=Skolotāju Avīze |issue=Nr. 41 |page=1. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:685500%7carticle:DIVL61 |access-date=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 1922. gadā skolu pārveidoja par pilnu sešu klasu pamatskolu un pārsauca par '''Rīgas pilsētas 7. pamatskolu'''. 1940. gadā skola bija izaugusi, un tajā mācījās jau 550 skolēnu, bet sekmju un disciplīnas ziņā Rīgas pilsētas 7. pamatskola ieņēma pirmo vietu [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]] un trešo vietu Rīgā.<ref name="Jēkabsone"/> 1937. gadā [[Baltāsmuižas iela|Baltāsmuižas ielā]] 8-b esošo 7. Rīgas pilsētas pamatskolu pārdēvēja par '''Rīgas pilsētas Spilves pamatskolu'''.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pa%7cissue:68766%7carticle:DIVL218 Pārdēvētas pilsētas pamatskolas] [[Latvijas Kareivis]] 1937. gada 17. jūlijā</ref> 1953. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas 41. vidusskolu''', bet 1959. gadā pārcēla uz jaunuzceltu ēku Slokas ielā 49a. 1965. gadā skolā mācījās ap 1400 skolēnu, un mācības notika gan latviešu, gan krievu valodā, bet tās sportisti guva panākumus valsts mērogā.<ref name="Jēkabsone"/> 1997. gada 25. oktobra naktī skolā izcēlās [[ugunsgrēks]], pēc kura Rīgas 41.vidusskolai piešķīra 20 000 latus jumta un apkures sistēmas remontam, bet ceturtā stāva telpu remontam atvēra īpašu ziedojumu kontu.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Gunita Nagle |title=Kā skolām tikt pie vecāku un sponsoru naudiņas |date=1997. gada 1. novembris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ka-skolam-tikt-pie-vecaku-un-sponsoru-naudinas-10020012 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> [[Attēls:Rīgas 41. vidusskola.jpg|250px|thumb|left|Rīgas 41. vidusskolas galvenā ēka 2016. gadā]] 2003. gada 23. oktobrī [[Rīgas dome]]s Izglītības, jaunatnes un sporta komiteja lēma par reģionālo sporta centru projektēšanu pie Rīgas 41. vidusskolas un trim citām Rīgas skolām, tomēr Rīgas 41. vidusskolas gadījumā šī iecere netika īstenota.<ref name="Demidovs">{{Tīmekļa atsauce |title=Rīga nekopto skolu stadionu un piegulošo teritoriju remontam šogad tērēs teju 11 miljonus eiro |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 7. aprīlis |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.04.2023-riga-nekopto-skolu-stadionu-un-pieguloso-teritoriju-remontam-sogad-teres-teju-11-miljonus-eiro.a503946/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2009. gadā skolu beigušais uzņēmējs [[Jūlijs Krūmiņš]] tai uzdāvināja 5000 latu vērtas [[klavieres]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pauls pierunā Krūmiņu šķirties no klavierēm |date=2009. gada 2. oktobris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/227330-pauls-pieruna-kruminu-skirties-no-klavierem |accessdate=2019. gada 2. septembrī}}</ref> 2010. gadā Rīgas 41. vidusskola bija viena no 25 Rīgas skolām, kas saņēma [[Latvijas Futbola federācija]]s dāvināto mazo futbola laukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas pašvaldība pieņem dāvinājumā 35 jaunus futbola laukumus |date=2010. gada 23. februāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rigas-pasvaldiba-pienem-davinajuma-35-jaunus-futbola-laukumus.d?id=30142117|accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2013. gadā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments nepietiekama skolēnu skaita dēļ Rīgas 41. vidusskolu iekļāva to skolu sarakstā, kurām līdz gada beigām bija jāizstrādā priekšlikumi turpmākajai darbībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Nepietiekama skolēnu skaita dēļ 25 Rīgas skolām jāizstrādā attīstības plāni |date=2013. gada 17. janvāris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |agency=[[LETA]] |url= https://www.apollo.lv/5815473/nepietiekama-skolenu-skaita-del-25-rigas-skolam-jaizstrada-attistibas-plani |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2018. gadā Rīgas 41. vidusskola parakstīja sadarbības līgumu ar [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]], ar kuru mācībspēku iesaisti īstenoja divas jaunas padziļinātas vidusskolas izglītības programmas un sekmēja skolēnu pētniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Stradiņa universitātes lektori dosies apmācīt vidusskolēnus |author=Uldis Birziņš |publisher=[[Latvijas Televīzija]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2018. gada 10. maijs |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-universitates-lektori-dosies-apmacit-vidusskolenus.a277866/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= RSU uzsāk sadarbību ar vidusskolām |author=Ilze Kuzmina |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |date=2018. gada 27. maijs |url=http://www.la.lv/rsu-uzsak-sadarbibu-ar-vidusskolam/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref> [[Attēls:Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums.jpg|250px|thumb|left|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums]] 2023. gada aprīlī komitejas vadītāja [[Laima Geikina]] paziņoja, ka Rīgas 41. vidusskolas teritorijas labiekārtošana tika pabeigta līdz gada beigām,<ref name="Demidovs"/> bet tā paša gada augustā — ka darbi aizkavējušes un tiks pabeigti līdz nākamā gada vasarai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā iekavējusies piecu skolu teritorijas atjaunošana – tuvākajā laikā uzlabos tikai trīs |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 28. augusts |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.08.2023-riga-iekavejusies-piecu-skolu-teritorijas-atjaunosana-tuvakaja-laika-uzlabos-tikai-tris.a521846/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2023. gada novembrī [[Rīgas dome]] apstiprināja Rīgas 41. vidusskolas pedagoģiskās padomes un skolas padomes ierosinājumu skolu no nākamā gada 1. septembra pārsaukt latviešu uzņēmēja [[Jānis Šteinhauers|Jāņa Šteinhauera]] vārdā, kura bijušajā īpašumā skola atrodas un kurš apbedīts netālu esošajos [[Mārtiņa kapi|Mārtiņa kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas 41. vidusskolu pārdēvēs par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, Puškina liceju – par Rīgas Broces liceju |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2023. gada 29. novembris |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.11.2023-rigas-41-vidusskolu-pardeves-par-jana-steinhauera-vidusskolu-puskina-liceju-par-rigas-broces-liceju.a533469/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/585592-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/riga/438237-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41-vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi.htm |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2024. gada 28. oktobrī vidusskolas teritorijā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums ar 66x34 metru lielu futbola laukumu, trīs joslu skrejceliņu, spēka trenažieriem, tāllēkšanas sektoru, ielu vingrošanas rīkiem, galda spēlēm ([[teniss|tenisu]] un [[tekbols|tekbolu]]), bērnu rotaļu laukumu, ģērbtuvēm, [[tualete|tualeti]] un dežuranta moduli, kā arī labiekārtota teritorija, uzstādot soliņus, atkritumu urnas, velonovietnes, [[skeitbords|skeitbordu]] un skrejriteņu turētājus un velo remontstaciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums |author=Ineta Miglāne |date=2024. gada 28. oktobris |publisher=[[Rīgas dome]] |url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-jana-steinhauera-vidusskola-atklats-daudzfunkcionals-sporta-laukums |accessdate=2025. gada 2. janvārī}}</ref> == Izglītības programmas == Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā tiek īstenotas šādas izglītības programmas: # Pamatizglītības programma; # Vispārējās vidējās izglītības programma.<ref name ="Dome"/> == Apbalvojumi == Par skolēnu sekmēm mācību priekšmetu valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātnisko darbu konferencēs, kā arī tehniskajās un radošajās skatēs Rīgas 41. vidusskola vairākkārt saņēmusi [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] pasniegtās balvas „Lielā Pūce” un „Mazā Pūce”.<ref name="2011. gads">[http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 Pasniegtas ceļojošās balvas “Lielā Pūce”]. [[Ata Kronvalda fonds]]. Skatīts: 2015. gada 18. aprīlī.</ref> Par 2010./2011. mācību gadā ieņemto 1. vietu [[Latvijas skolu reitings#Mazo skolu grupa|Latvijas mazo skolu grupā]] Rīgas 41. vidusskola 2011. gadā saņēma balvu „Lielā Pūce”.<ref name="2011. gads"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Reitings: talantīgākie skolēni mācās Rīgas 1.ģimnāzijā un 41.vidusskolā |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/reitings-talantigakie-skoleni-macas-rigas-1gimnazija-un-41vidusskola.d?id=39099127 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2011./2012. mācību gadā tā mazo skolu grupā palika 2. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Lielā pūce» tiek Rīgas Valsts 1.ģimnāzijai un Daugavpils Saskaņas pamatskolai |date=2012. gada 20. jūnijā |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/426408-liela_puce_tiek_rigas_valsts_1gimnazijai_un_daugavpils_saskanas_pamatskolai |accessdate=2015. gada 18. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> bet 2013./2014. mācību gadā 147 mazo skolu konkurencē — 4. vietā, paturot vienu no jau pērn iegūtajām „Mazās Pūces” ceļojošajām balvām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pūces aizlido |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Ata Kronvalda fonds]] |url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Zināmi “Lielās Pūces” un “Mazās Pūces” balvas saņēmēji |date=2014. gada 2. jūlijs |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/zinami-lielas-puces-un-mazas-puces-balvas-sanemeji/ |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2019. gadā [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] Rīgas 41. vidusskolu atzina par vienu no 100 labākajām Latvijas skolām.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Zane Kārkla |title=NRA SKOLU TOPS: 100 labākās Latvijas skolas |date=2019. gada 2. septembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/290719-nra-skolu-tops-100-labakas-latvijas-skolas.htm |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Arī tās mācībspēki saņēmuši dažādus apbalvojumus, piemēram, 2007. gadā skolotāja Tija Tripāne nominācijā „Gada sporta skolotājs” ieguva „[[Latvijas Gada balva sportā 2007|Latvijas Gada balvu sportā 2007]]”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 'Latvijas Gada balva sportā' vēsture: 2007. gads — Viktors Ščerbatihs un Jeļena Prokopčuka |date= 2009. gada 18. decembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/sports/news/gada-balva-sporta/jaunumi/latvijas-gada-balva-sporta-vesture-2007gads-viktors-scerbatihs-un-jelena-prokopcuka.d?id=28790327 |accessdate= 2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2009. gadā [[Latvijas Gada balva sportā 2009|šai pašai balvai]] bija nominēta vēl viena skolas sporta skolotāja — Antra Šverna, kas 2014. gadā bija viena no divām [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s pasniegtās balvas „Gada sporta skolotājs 2014” ieguvējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc IZM kļūdas Gada sporta skolotāja 2014 balvu saņēmuši divi pedagogi |date=2015. gada 22. janvāris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]/[[LETA]] |url=http://www.diena.lv/sports/citi/papildinats-15-30-pec-izm-kludas-gada-sporta-skolotaja-2014-balvu-sanemusi-divi-pedagogi-14084874 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Savukārt 2016. gada konkursā „Jaunais skolotājs” uzvarēja Rīgas 41. vidusskolas sporta skolotāja Kristīne Dovgiallo.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Labākie jaunie skolotāji noskaidroti! |author=Ilze Kuzmina |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |date=2016. gada 11. maijs |url= http://www.la.lv/labakie-jaunie-skolotaji-noskaidroti/ |accessdate= 2018. gada 31. maijā}}</ref> Papildus tam, skolas mācībspēki vairākus gadus arī iekļuvuši akcijas „Rīgas Sakarīgākais skolotājs” finālā, 2008. gadā — Antra Šverna (8. vieta) un ģeogrāfijas skolotāja Vita Nagliņa (49. vieta),<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Akcijas «Rīgas sakarīgākais skolotājs» finālisti |date=2008. gada 9. decembris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= https://www.apollo.lv/5387233/akcijas-rigas-sakarigakais-skolotajs-finalisti |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2010. gadā — matemātikas skolotājas Inese Jermacāne (26. vieta) un Rita Dīce (45. vieta).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Noslēgusies akcija "Rīgas Sakarīgākais skolotājs - 2010" |date=2010. gada 25. novembris |website=reitingi.lv |url=http://www.reitingi.lv/lv/news/riga/48208.html |accessdate=2015. gada 18. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Absolventi == * [[Ansis Bogustovs]] — žurnālists * [[Mārtiņš Daugulis]] — žurnālists * [[Artūrs Irbe (farmaceits)|Artūrs Irbe]] — farmaceits * [[Aigars Kalvītis]] — uzņēmējs, politiķis un bijušais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] * [[Arnis Krauze]] — žurnālists * [[Jūlijs Krūmiņš]] — uzņēmējs * [[Ilze Kuzmina]] — žurnāliste * [[Matīss Ķite]] — farmaceits * [[Jānis Mellups]] — jurists * [[Dīvs Reiznieks]] — žurnālists * [[Raimonds Pauls]] — komponists, pianists un politiķis * [[Juris Savickis]] — uzņēmējs * [[Aldis Siliņš]] — aktieris * [[Armands Tripāns]] — žurnālists un režisors * [[Kaspars Upacieris]] jeb Ufo — radio dīdžejs * [[Kārlis Vērdiņš (mikroķirurgs)|Kārlis Vērdiņš]] — mikroķirurgs * [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]] — politiķis * [[Agnese Zeltiņa]] — aktrise un modele<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Skolas vēsture |publisher= Rīgas 41. vidusskola |url= http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ |accessdate= 2016. gada 29. jūlijā |archive-date= {{dat|2019|05|02||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20190502200956/http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ }}</ref> * [[Gatis Saknītis]] — uzņēmējs<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Inga Spriņģe |authorlink=Inga Spriņģe |title=Kurš kuru uzmeta? |date=2006. gada 22. aprīlis |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kurs-kuru-uzmeta-12768351 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī |quote=Saknīša bijusī klases audzinātāja, Rīgas 41.vidusskolas skolotāja Dzidra Berga.}}</ref> * [[Laima Geikina]] — profesore un politiķe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Riga Johann Steinhauer Secondary School|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola}} * {{Instagram|rjs_vsk}} * [https://www.youtube.com/@rjs_vsk ''YouTube'' kanāls] * [https://web.archive.org/web/20240908101652/https://dziesmas.lv/d/12790 Skolas himnas „Rīti tik klusi” vārdi] * Kristaps Feldmanis, Dace Stirāne (2018. gada 3. septembris). [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirma-skolas-diena-rigas-41vidusskola-patikama-satraukuma-pilna.a290942/ Pirmā skolas diena Rīgas 41.vidusskolā patīkama satraukuma pilna]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]. Skatīts: 2020. gada 1. aprīlī. * Sindija Grāvere (2024. gada 26. jūnijs). [https://www.riga.lv/lv/jaunums/skolotaji-vairakas-paaudzes-rigas-41vidusskolas-pieredze Skolotāji vairākās paaudzēs — Rīgas 41.vidusskolas pieredze]. [[Rīgas Dome]]. Skatīts: 2024. gada 2. janvārī. {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 32bambeamx97twt028aa7an5ybxlb1v 0 283305 4290030 4275460 2025-06-06T12:56:35Z Lasks 38532 /* Laureātu uzskaitījums (pēc 1995) */ 4290030 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopotas personas, kas apbalvotas ar '''[[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] III šķiru''' un tiek dēvētas par '''komandieriem'''. Triju Zvaigžņu ordenis ir dibināts [[1924]]. gada [[24. marts|24. martā]] par piemiņu [[Latvijas Republika]]s tapšanai. Līdz 1940. gadam ar III šķiras ordeni tika apbalvotas 1323 personām, savukārt no 1995. līdz 2015. gada maijam ar ordeni tika apbalvotas 504 personas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=9359 |title=Triju Zvaigžņu ordenis (Statistika) (www.president.lv) |access-date={{dat|2015|05|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160119215030/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=9359 |archivedate={{dat|2016|01|19||bez}} }}</ref> Ordeņa devīze ir: ''Per aspera ad astra'', kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm". Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ar [[1994]]. gada [[25. oktobris|25. oktobra]] likumu "Par Triju Zvaigžņu ordeni" ordenis tiek atjaunots. Atjaunotais ordenis pirmo reizi piešķirts 1994. gadā.<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=57654 Par Triju Zvaigžņu ordeni (www.likumi.lv)]</ref> == Laureātu uzskaitījums (pēc 1995) == Laureāti tabulā sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda. {| class="wikitable sortable" |- !Saņēmējs !Dzīves dati !Ordeņa piešķiršanas brīdī<br />ieņemtais amats, nodarbošanās !Ordeņa<br />piešķiršanas<br />gads !Valsts !Piezīmes |- | '''[[Juris Aizezers]]''' || 1954 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Skaidrīte Albertiņa]]''' || 1934—2016 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Frančesko Alfonso''' || || Itālijas Republikas Prezidenta kancelejas vadītājs || 2004 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''[[Leonīds Alksnis]]''' || 1936 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Georgs Andrejevs]]''' || 1932—2022 || ārsts || 1998 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Valentīna Andrejeva]]''' || 1953 || [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]]s valsts sekretāre || 2003 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Valters Andrusišins''' || || [[ASV Nacionālās drošības padome]]s [[Centrāleiropa|Centrālā]]s un [[Ziemeļeiropa]]s lietu direktors || 2004 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Bente Angells-Hansens''' || 1951 || [[Norvēģijas Ārlietu ministrija]]s ģenerāldirektors, protokola vadītājs || 1998 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''[[Aleksandrs Antoņenko]]''' || 1975 || operdziedātājs || 2016 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Ilona Antoņišina-Klika''' || 1975 || Polijas Republikas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre || 2012 || {{karogs|Polija}} || |- | '''Augusts Vilems Hērards Marī Apels''' || || Nīderlandes Karaliskā un diplomātiskā drošības dienesta komandieris, pulkvedis || 2006 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''[[Aleksejs Apīnis]]''' || 1926 — 2004 || [[Grāmatniecība]]s vēsturnieks un literatūrvēsturnieks || 1996 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Andris Apinītis]]''' || 1956—2017 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Iveta Apkalna]]''' || 1976 || ērģelniece || 2018 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Igors Apokins]]''' || || Latvijas ārkārtējas un pilnvarotais vēstnieks Uzbekistānā || 2013 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Romāns Apsītis]]''' || 1939—2022 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Jadviga Arcehovska''' || 1924 || Cilvēks, kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] no [[Holokausts|Holokausta]] izglāba vairākus [[ebreji|ebrejus]] || 2000 || {{karogs|Latvija}} |- | '''Franks Arnausts''' || 1962 || Beļģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2015 || {{karogs|Beļģija}} || |- | '''[[Mārtiņš Arnītis]]''' || 1953 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ronalds Asmuss]]''' || 1957 — 2011 || ASV politologs un Valsts departamenta darbinieks, pētnieks [[NATO]] paplašināšanās jautājumos || 2004 || {{karogs|ASV}} || |- | '''[[Pjotrs Avens]]''' || 1955 || banku grupas „Alfa-Bank” direktoru padomes priekšsēdētājs || 2012 || {{karogs|Krievija}} ||TZO atņemts 2022. gada martā |- | '''[[Luīza Avona]]''' || || Francijas vēstniece Latvijā || 2001 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Dzintars Ābiķis]]''' || 1952 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Sanita Bajāre]]''' || 1972 || [[Latvijas Finanšu ministrija]]s valsts sekretāre || 2014 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Vilnis Baltiņš]]''' || 1942 || [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1988—2004) || 2005 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Fransuā Baruēns]]''' || 1965 || Francijas prezidenta padomnieks, [[Truā]] pilsētas mērs (1994 — pašlaik) || 1997 || {{karogs|Francija}} || |- | '''[[Mārtiņš Bariss]]''' || 1947—2021 || Grupas „[[Helsinki-86]]” dibinātājs || 1996 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Arvīds Barševskis]]''' || 1965 || [[Daugavpils Universitāte]]s rektors, profesors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķis || 2014 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Antonio Bassolīno''' || 1947 || Itālijas Republikas [[Kampānija]]s apgabala priekšsēdētājs (2000—2010) || 2005 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''[[Oļegs Batarevskis]]''' || 1951 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Aivars Baumanis]]''' || 1937—2019|| Latvijas vēstnieks Dānijā un Islandē || 2003 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Baiba Bāne]]''' || || [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]]s valsts sekretāre (2014 — pašlaik) || 2015 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Ježijs Bārs''' || 1944 || Polijas Prezidenta kancelejas valsts sekretārs,Nacionālās Drošības Padomes vadītājs || 2005 || {{karogs|Polija}} || |- | '''Ričards Bārts''' || || [[ASV Tēvzemes drošības departaments|ASV Tēvzemes drošības departamenta]] sekretāra vietnieks politiku veidošanas jautājumos || 2009 || {{karogs|ASV}} || |- | '''[[Jānis Bārzdiņš]]''' || 1937 || [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķis, [[Latvijas Universitāte]]s profesors || 2012 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Endrjū Beikers''' || || [[Amerikas Ebreju komiteja]]s Starptautisko [[ebreji|ebreju]] lietu direktors, [[rabīns]] || 2007 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Ketrīna Toda Beilija''' || 1951 || ASV ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā || 2007 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Jērns Bekmans''' || || Zviedrijas ģenerālmajors || 1995 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''[[Alberts Bels]]''' || 1938—2024 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Normunds Beļskis]]''' || 1959 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Odeds Ben-Hurs''' || || Izraēlas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 1999 || {{karogs|Izraēla}} || |- | '''[[Eduards Berklavs]]''' || 1914 — 2004 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Gražina Marija Bernatoviča''' || 1946 || [[Polijas Ārlietu ministrija]]s valsts sekretāra vietniece parlamentārajos, [[Eiropa]]s politikas un cilvēktiesību jautājumos || 2012 || {{karogs|Polija}} || |- | '''Gustavs Berners''' || || Dānijas karaļnama kambarkungs || 1997 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''Tomass Bertelmans''' || 1945 || Zviedrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Kirstena Melinga Bēringa''' || 1951 || Dānijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā || 1995 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''Nikolass Bērnss''' || 1956 || ASV vēstnieks [[NATO]] (2001—2005) || 2004 || {{karogs|ASV}} || |- | '''[[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]''' || 1944 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]''' || 1951 || ilggadējais valsts, pašvaldības un sabiedriskais darbinieks, biedrības "[[Latvijas ceļu būvētājs]]" valdes priekšsēdētājs || 2018 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Indulis Bērziņš]]''' || 1957 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Juris Bērziņš''' || || Cilvēks, kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] no [[Holokausts|Holokausta]] izglāba vairākus [[ebreji|ebrejus]] || 2000 || {{karogs|Latvija}} |- | '''[[Mārtiņš Bērziņš]]''' || 1949 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Valdis Bērziņš]]''' || 1935 || pedagogs, [[Rīgas 3. vidusskola]]s direktors || 1999 || {{karogs|Latvija}} |- | '''[[Arnolds Bērzs (vēsturnieks)|Arnolds Bērzs]]''' || 1940 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Nikolāss Bētss''' || || Nīderlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2005 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''[[Jānis Biezais]]''' || 1940—2017 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Valdis Biķis]]''' || 1940—2021 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ilmārs Bišers]]''' || 1930 — 2011 || neatkarīgās Latvijas Republikas [[Ministru Padome]]s (1990-1993) priekšsēdētāja pirmais vietnieks || 2008 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Eva Biteniece]]''' || 1968 || Grupas „[[Helsinki-86]]” dalībniece || 1997 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Raimonds Bitenieks]]''' || 1944—2019 || Grupas „[[Helsinki-86]]” dibinātājs || 1996 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Kristofers Bīzlijs''' || 1952 || [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts, [[Baltija]]s interešu grupas vadītājs || 2009 || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || |- | '''Anderss Bjurners''' || 1942 || Zviedrijas valsts sekretāra vietnieka palīgs || 1995 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''[[Jānis Blaževičs]]''' || 1947 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ojārs Blumbergs]]''' || 1941 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Juris Bojārs]]''' || 1938 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Ingera Marianne Bola''' || || Dānijas karalienes galma dāma || 1997 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''Karmēla Dekaro Bonella''' || || Itālijas Prezidenta kancelejas ģenerālsekretāra vietniece || 2005 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''Maisena Bonnevi''' || 1948 || Norvēģijas galma dāma || 1998 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''Džo Borgs''' || 1952 || Maltas ārlietu ministrs || 2004 || {{karogs|Malta}} || |- | '''[[Juris Borzovs]]''' || 1950 || [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte]]s dekāns, profesors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis || 2014 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Deniss Bošārs''' || || Francijas ārlietu ministra kabineta direktors || 1997 || {{karogs|Francija}} || |- | '''Knuts Brakstāds''' || 1956 || Norvēģijas karaļa privātsekretāra palīgs || 2000 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''Jaroslavs Bratkevičs''' || 1955 || Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2002 || {{karogs|Polija}} || |- | '''[[Vilnis Edvīns Bresis]]''' || 1938 — 2017 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Kristofels Brēdfelds''' || || Nīderlandes Valdības informācijas dienesta ģenerāldirektora vietnieks || 2006 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''[[Ivars Briedis]]''' || 1940 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Mairis Briedis]]''' || 1985 || bokseris || 2017 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ārvaldis Andrejs Brumanis]]''' || 1926 — 2013 || [[Romas Katoļu baznīca]]s [[Liepājas diecēze]]s emeritētais [[bīskaps]] || 2013 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Māris Budovskis]]''' || 1939 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Emerita Buķele]]''' || 1941 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Antons Buls]]''' || 1934 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Simons Antoniuss van der Burgs''' || || Viņa Majestātes Nīderlandes karaļa ceremonijmeistars || 2018 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''[[Ivars Caune (politiķis)|Ivars Caune]]''' || 1933 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ints Cālītis]]''' || 1931—2023 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Juris Celmiņš]]''' || 1950 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Juris Cibulis]]''' || 1951 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Einārs Cilinskis]]''' || 1963 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Arnis Cimdars]]''' || 1962 — 2021 || Latvijas [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] priekšsēdētājs (1997—2019) || 2014 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Mārcis Cīrulis]]''' || 1946 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ivans Cupruns]]''' || 1951 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Velta Čebotarenoka]]''' || 1949 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Čārlzs Čeiss''' || || Maltas Republikas Prezidentūras sekretārs || 2004 || {{karogs|Malta}} || |- | '''[[Ilma Čepāne]]''' || 1947 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Alfrēds Čepānis]]''' || 1943—2024 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Raits Černajs]]''' || 1948 — 2018 || [[Latvijas Republikas Valsts kontrole|Valsts kontrolieris]] (1993—2004) || 1998 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Leonīds Černovetskijs]]''' || 1951 || [[Kijiva]]s pilsētas mērs || 2008 || {{karogs|Ukraina}} || |- | '''Rauls Čilačava''' || || Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2008 || {{karogs|Ukraina}} || |- | '''Pāvels Dakovskis''' || || Polijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks || 2005 || {{karogs|Polija}} || |- | '''[[Imants Daudišs]]''' || 1945 — 2002 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Ivo Dālderis''' || 1960 || Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks NATO, Čikāgas Ārpolitikas padomes prezidents || 2016 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Žans Marks de la Sablijērs''' || 1948 || Francijas prezidenta diplomātiskais padomnieks || 2001 || {{karogs|Francija}} || |- | '''Žanna Debenē''' || || Francijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā || 1996 || {{karogs|Francija}} || |- | '''Džovanna Debono''' || 1956 || Maltas Republikas [[Gozo|Godzo]] ministre (1998—2013) || 2004 || {{karogs|Malta}} || |- | '''[[Helēna Demakova]]''' || 1959 || Latvijas Republikas kultūras ministre (2004—2009), mākslas zinātniece un mākslas projektu kuratore|| 2014 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Ruslans Demčenko''' || || Ukrainas prezidenta biroja vadītājs || 2008 || {{karogs|Ukraina}} || |- | '''[[Ausma Derkevica]]''' || 1929 — 2011 || diriģente || 1995 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Jānis Dinēvičs]]''' || 1948 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Juris Dobelis]]''' || 1940 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Roalds Dobrovenskis]]''' || 1936 || rakstnieks, tulkotājs, publicists, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda loceklis || 2013 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Hendriks Gerits Kornēlis van den Dols''' || || Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2015 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''[[Jānis Domburs]]''' || 1972 || žurnālists, producents || 2021 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Vladlens Dozorcevs]]''' || 1939 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ina Druviete]]''' || 1958 || [[Latvijas izglītības un zinātnes ministre]], Saeimas deputāte || 2012 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Valdemārs Dubaņovskis''' || || Polijas prezidenta biroja vadītājs, valsts sekretārs || 2005 || {{karogs|Polija}} || |- | '''Teimurazs Džandžalija''' || 1974 || Gruzijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2018 || {{karogs|Gruzija}} || |- | '''[[Dainis Dukurs]]''' || 1954 || [[skeletons|skeletona]] treneris, SIA „Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda” valdes priekšsēdētājs || 2012 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Jānis Dūklavs]]''' || 1952 || politiķis un lauksaimnieks || 2013 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Ferdinando Dzedza''' || || Itālijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2005 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''[[Brūss Džeksons]]''' || 1952 || ASV [[NATO]] Komitejas prezidents || 2004 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Garijs Džonsons''' || || ģenerālis, sers || 1999 || {{karogs|ASV}} || |- | '''[[Kārlis Eihenbaums]]''' || || Latvijas vēstnieks Igaunijā || 2013 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Juris Eihmanis]]''' || || [[Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera pienākumu izpildītājs, [[Zemessardze]]s pulkvedis || 1995 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Vladimirs Einiņš]]''' || 1936 — 2014 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Juris Ekmanis]]''' || 1941 — 2016 || [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s prezidents, Fizikālās enerģētikas institūta direktors, akadēmiķis || 2009 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Indulis Emsis]]''' || 1952 || [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partija]]s līdzpriekšsēdētājs || 1996 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Jānis Endele]]''' || 1939 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Aivars Endziņš]]''' || 1940 — 2023 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Patriks Engelbergs''' || || [[Luksemburgas Ārlietu ministrija]]s Protokola vadītājs || 2006 || {{karogs|Luksemburga}} || |- | '''[[Teodors Eniņš]]''' || 1934 — 2008 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Kirsti Eskelinena''' || || Somijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā || 2005 || {{karogs|Somija}} || |- | '''[[Sarmīte Ēlerte]]''' || 1957 || Žurnāliste, laikraksta „Diena” galvenā redaktore || 1999 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ivars Ēlerts]]''' || 1944 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Johaness Vilems Sālomonam fan Ēnennāms''' || || Nīderlandes Karalienes galma maršals || 2006 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''Jorgens Ēriksons''' || 1953 || Zviedrijas Karalistes galma pirmais adjutants, kontradmirālis || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Marks Mičeli Farudžs''' || || Maltas Republikas vēstnieks Latvijā || 2004 || {{karogs|Malta}} || |- | '''[[Ābrams Feldhūns]]''' || 1915 — 2009 || Antīkās literatūras tulkotājs || 2001 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Andris Felss]]''' || 1957 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Vans Fensjans''' || || Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā || 1998 || {{karogs|Ķīna}} || |- | '''Kristians Ferdonks''' || || Beļģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2007 || {{karogs|Beļģija}} || |- | '''Arnolds Kristians de Fine Skibsteds''' || || Dānijas vēstnieks Latvijā || 2008 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''[[Džūlija Finlija]]''' || || ASV [[NATO]] komitejas valdes priekšsēdētāja || 2004 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Pēters fon Firstenbergs''' || || [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Neatkarīgā Militārā Hospitāliešu Maltas Bruņinieku Ordeņa]] vēstnieks Latvijā || 2007 || {{karogs|Vācija}} || |- | '''Tadeušs Fišbahs''' || 1935 || Polijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2005 || {{karogs|Polija}} || |- | '''Prebens Fo Ogods''' || || Dānijas VI militārās daļas komandieris, [[Kopenhāgena]]s komandants, pulkvedis || 1997 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''[[Hercs Franks|Gerceļs (Hercs) Franks]]''' || 1926—2013|| Latvijas dokumentālā kino režisors, operators un scenārists, [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s goda profesors || 2011 || {{karogs|Izraēla}} || |- | '''Larss Fredēns''' || 1951 || zviedru diplomāts || 1995 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''[[Jānis Freimanis]]''' || 1935 — 2006 || zinātnieks, valsts un politiskais darbinieks || 1999 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Malkolms Frēzers]]''' || 1930 — 2015 || Austrālijas Ministru padomes prezidents || 1999 || {{karogs|Austrālija}} || |- | '''Daniels Frīds''' || 1952 || [[ASV Nacionālās drošības padome]]s [[Eiropa]]s un [[Eirāzija]]s lietu direktors, vēstnieks, ASV prezidenta [[Džordžs V. Bušs|Džordža Buša]] speciālais padomnieks || 2004 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Žilbērs Anrī Andrē Mono de Frodevils''' || || Nīderlandes Karalienes ceremonijmeistars || 2006 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''Mišels Fušē''' || 1946 || Francijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2006 || {{karogs|Francija}} || |- | '''[[Pēteris Gabrānovs]]''' || 1941 — 2007 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Silvestrs Gaižūns]]''' || 1950 || valodnieks, kultūras darbinieks || 1998 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Inese Galante]]''' || 1954 || operdziedātāja || 2005 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Henriks Gams''' || || Dānijas karalienes privātsekretāra vietnieks || 1997 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''[[Elīna Garanča]]''' || 1976 || operdziedātāja || 2016 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Husto Mujors Garsija''' || 1932 || Svētā Krēsla vēstnieks Latvijas Republikā, Apustuliskais nuncijs || 1997 || {{karogs|Spānija}} || |- | '''[[Jānis Gavars]]''' || 1957 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Džūdita Gārbere''' || 1961 || ASV ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā || 2012 || {{karogs|ASV}} || |- | '''[[Imants Geidāns]]''' || 1942 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ilmārs Geige]]''' || 1942 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Eugēnijs Gentvils]]''' || 1960 || Lietuvas Republikas ekonomikas ministrs || 2001 || {{karogs|Lietuva}} || |- | '''Eiriks Glenne''' || || [[Norvēģijas Ārlietu ministrija]]s ģenerālsekretāra vietnieks || 1998 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''Luijs Godarts''' || 1945 || Itālijas Republikas prezidenta padomnieks kultūras un mākslas jautājumos || 2004 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''Henriks Golembievskis''' || || Polijas Izglītības un sporta ministrijas valsts sekretāra vietnieks || 2005 || {{karogs|Polija}} || |- | '''[[Alfrēds Gomolka]]''' || 1942 || [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] Ārlietu komisijas loceklis || 2005 || {{karogs|Vācija}} || |- | '''Antonino Mena Gonsalvešs''' || || Brazīlijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2011 || {{karogs|Brazīlija}} || |- | '''Frederiks Grasē''' || || Francijas Protokola šefs || 2001 || {{karogs|Francija}} || |- | '''Jenss Greve''' || || Dānijas Karaliskās gvardes vadītājs, kambarkungs, pulkvedis || 1997 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''[[Aleksejs Grigorjevs]]''' || 1954 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Valdis Grimze''' || 1946 || AS "[[Balticovo]]" līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs || 2017 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Pāvels Gruziņš]]''' || || Latvijas Augstākās tiesas senators, Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs || 2010 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Guntis Grūbe]]''' || 1953 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Andris Grūtups]]''' || 1949 — 2014 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Harijs Gulbis]]''' || 1926 — 2019 || dramaturgs || 2012 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Jānis Gulbis]]''' || 1940 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Andris Guļāns]]''' || 1952 || [[Latvijas Augstākā tiesa|Latvijas Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs || 2005 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Oto fon Hābsburgs]]''' || 1912 — 2011 || Sabiedriski politiskais darbinieks || 2003 || {{karogs|Austrija}} || |- | '''Volodimirs Handogijs''' || 1953 || Ukrainas ārlietu ministra pirmais vietnieks || 2008 || {{karogs|Ukraina}} || |- | '''Adams Halamskis''' || 1975 || [[Polijas Ārlietu ministrija]]s Eiropas departamenta direktors, vēstnieks || 2005 || {{karogs|Polija}} || |- | '''[[Jons Baldvins Hanibalsons]]''' || 1939 || Islandes ārlietu ministrs (1988—1995) || 1996 || {{karogs|Islande}} || |- | '''Vigo Hansens''' || 1942 || Dānijas karalienes flotes vadītājs || 1997 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''Lise Harlems''' || || Norvēģijas karaliskās saimniecības pārzinis || 1998 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''Teniss Nirks''' || || Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2018 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''Peters Hatjars''' || || Slovākijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2018 || {{karogs|Slovākija}} || |- | '''Miko Hautala''' || 1972 || Somijas prezidenta ārlietu padomnieks || 2013 || {{karogs|Somija}} || |- | '''Ingvards Havnens''' || 1951 || Norvēģijas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora vietnieks || 1998 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''Jans Vesels Hegs''' || 1938 || Norvēģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks || 2005 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''[[Žermēna Heine-Vāgnere]]''' || 1923 — 2017 || Latvijas Operas un baleta teātra soliste || 1995 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Kristiāns Heits''' || || Vācijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā || 2025 || {{karogs|Vācija}} || |- | '''Tova Hercla''' || || Izraēlas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā || 1996 || {{karogs|Izraēla}} || |- | '''[[Alvis Hermanis]]''' || 1965 || [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunā Rīgas teātra]] mākslinieciskais vadītājs un režisors || 2007 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Bils Heidens]]''' || 1933 || Austrālijas ģenerālgubernators (1989—1996) || 1999 || {{karogs|Austrālija}} || |- | '''Katerina von Heidenštama''' || 1943 || [[Zviedrijas Ārlietu ministrija]]s Protokola vadītāja, vēstniece || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Pirko Hemeleinena''' || 1959 || Somijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā || 2013 || {{karogs|Somija}} || |- | '''Hannu Hemeleinens''' || || Somijas vēstnieks Latvijā || 2000 || {{karogs|Somija}} || |- | '''Jans Andreass Marija Hendrikss''' || || Nīderlandes Karalistes [[Overaisela]]s provinces Karalienes komisārs || 2000 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''Deivids A. Heriss ''' || || [[Amerikas Ebreju komiteja]]s izpilddirektors || 2007 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Ekarts Herolds''' || || Vācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2005 || {{karogs|Vācija}} || |- | '''Čo Hijons''' || || Korejas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2011 || {{karogs|Dienvidkoreja}} || |- | '''Jorans Hokansons''' || || Zviedrijas vēstnieks Latvijā || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Fils Hogans''' || 1960 || Eiropas Komisijas lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs (2014–2019) || 2017 || {{karogs|Īrija}} || |- | '''Džeimss Holms''' || 1955 || ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2002 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Ulfs Hūsebe''' || 1948 || Norvēģijas Gaisa spēku galvenais adjutants, brigadieris || 2000 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''Rašids Ibrajevs''' || || Kazahstānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2006 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''[[Ilze Indrāne]] ('''īst. v. '''Undina Jātniece)'''|| 1927 || rakstniece || 2012 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Dainis Īvāns]]''' || 1955 || žurnālists || 1995 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Aleksandrs Jakovļevs (akadēmiķis)|Aleksandrs Jakovļevs]]''' || || akadēmiķis || 2001 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Agris Jaunkļaviņš]]''' || 1939 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Jānis Jerumanis]]''' || 1917 — 2011 || Beļģijas Latviešu nacionālās komitejas priekšsēdētājs || 1996 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Roza Ruso Jervolīno]]''' || 1936 || Itālijas Republikas [[Neapole]]s pilsētas mērs (2001—2011) || 2005 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''Jāks Jērīts''' || || Igaunijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2009 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''Svens Jirgensons''' || || Igaunijas Valsts prezidenta padomnieks ārlietu jautājumos || 2009 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''Patss Johansons''' || 1951 || Zviedrijas laikraksta ''“Svenska Dagbladet”'' politiskais redaktors, mediju speciālists || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''[[Ilze Juhansone]]''' || 1971 || Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] || 2014 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Tālavs Jundzis]]''' || 1951 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Marīta Junga''' || 1962 || Zviedrijas Uzņēmējdarbības, enerģētikas un komunikāciju ministrijas valsts sekretāre || 2014 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''[[Egils Einārs Jurševics]]''' || 1959 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Vans Kaivens''' || || Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2004 || {{karogs|Ķīna}} || |- | '''Ernesto Kakavale''' || 1963 || [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts || 1998 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''[[Inga Kalna]]''' || 1972 || operdziedātāja || 2017 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Viktors Kalnbērzs]]''' || 1928 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Sandra Kalniete]]''' || 1952 || Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece pastāvīgajā pārstāvniecībā [[ANO]] [[Ženēva|Ženēvā]] || 1995 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Arnis Kalniņš]]''' || 1935 — 2023 || atjaunotās neatkarīgās Latvijas Republikas Ministru Padomes (1990-1993) priekšsēdētāja vietnieks || 2008 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Imants Kalniņš]]''' || 1941 || komponists || 1998 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ojārs Ēriks Kalniņš]]''' || 1949 — 2021 || Latvijas Republikas vēstnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (1993—1999) || 1998 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Dainis Kalns]]''' || 1944 || [[Sigulda]]s opersvētku organizētājs, ķirurgs || 1997 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Olli Kantanens''' || || Somijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2018 || {{karogs|Somija}} || |- | '''[[Ausma Kantāne-Ziedone]]''' || 1941 — 2022 || aktrise, kultūras un sabiedriskā darbiniece || 2017 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Džovanni Karačolo''' || || Itālijas Republikas Ārlietu ministrijas Eiropas valstu direktorāta ģenerāldirektors || 2004 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''Rimants Karazija''' || 1936 — 2012 || Lietuvas vēstnieks Latvijā || 1999 || {{karogs|Lietuva}} || |- | '''Andžejs Karkoška''' || || Polijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks || 2005 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Pērs Karlsens''' || || Dānijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2015 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''Braiens Karlsons''' || || ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2006 || {{karogs|ASV}} || |- | '''[[Juris Karlsons (komponists)|Juris Karlsons]]''' || 1948 || mūzikas pedagogs, komponists || 1998 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]]''' || 1946 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Anti Karpinens''' || || Somijas diplomāts || 1997 || {{karogs|Somija}} || |- | '''Ričards Kakijs Karuans''' || || Maltas Premjerministra sekretariāta vadītājs || 2004 || {{karogs|Malta}} || |- | '''Džovanni Kastellaneta''' || 1942 || Itālijas Ministru Padomes priekšsēdētāja padomnieks ārlietu jautājumos || 2005 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''[[Matīss Kaža]]''' || 1995 || režisors, scenārists, producents || 2025 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Marija Kārkla]]''' || 1954 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Vernfrīds Keflers''' || || Austrijas vēstnieks Latvijā || 2008 || {{karogs|Austrija}} || |- | '''[[Ojārs Kehris]]''' || 1956 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Edvīns Kide]]''' || 1934 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Jānis Kinna]]''' || 1952 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Aleksandrs Kiršteins]]''' || 1948 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Kazimežs Kleins''' || || Polijas Senāta senators, Polijas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs || 2015 || {{karogs|Polija}} || |- | '''[[Gunārs Klindžāns]]''' || 1956 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Maciejs Klimčaks''' || 1956 || Polijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2010 || {{karogs|Polija}} || |- | '''[[Vija Zaiga Kluša]]''' || 1940 || [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s [[Farmakoloģija]]s katedras vadītāja, profesore, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķe || 2013 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Artūrs Kodoliņš]]''' || 1948 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Imants Kokars]]''' || 1921 — 2011 || diriģents || 1995 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Martens Koks''' || || [[Igaunijas Ārlietu ministrija]]s ģenerālsekretārs, vēstnieks || 2009 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''[[Tatjana Koķe]]''' || 1955 || politiķe un pedagoģe, [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s mācību prorektore, profesore, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājlocekle || 2013 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Katrīna Kolonā''' || 1956 || Francijas prezidenta preses sekretāre || 2001 || {{karogs|Francija}} || |- | '''Mete Kongshema''' || 1941 || Norvēģijas Ārlietu ministrijas ģenerāldirektore || 2000 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''Konstantīns Korkelija''' || || Gruzijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2013 || {{karogs|Gruzija}} || |- | '''[[Pēteris Koroševskis]]''' || 1940 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Heiki Koski''' || 1940 || Somijas valsts un sabiedriskais darbinieks || 1997 || {{karogs|Somija}} || |- | '''[[Odisejs Kostanda]]''' || 1963 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Maija Kovaļevska]]''' || 1979 || operdziedātāja || 2016 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Antons Kozusniks''' || || Austrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2001 || {{karogs|Austrija}} || |- | '''Kšištofs Krajevskis''' || 1963 || Polijas Ārlietu ministrijas Diplomātiskā protokola direktors || 2012 || {{karogs|Polija}} || |- | '''Marģers Krams''' || || Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijā || 2018 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Andrejs Krastiņš]]''' || 1951 — 2008 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Edmunds Krastiņš]]''' || 1958 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ivars Krastiņš (ārsts)|Ivars Krastiņš]]''' || 1955 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Juriāns Krāks''' || 1951 || Nīderlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2012 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''[[Ģirts Valdis Kristovskis]]''' || 1962 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Vilis Krištopans]]''' || 1954 || uzņēmējs, politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1998—1999) || 2015 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Voldemārs Krustiņš]]''' || 1932—2020 || sabiedriskais darbinieks, publicists, SIA „Latvijas Avīze” valdes priekšsēdētājs || 1999 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Pēteris Krūgaļaužs]]''' || 1953 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ģirts Krūmiņš (inženieris)|Ģirts Krūmiņš]]''' || 1965 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Jānis Krūmiņš (politiķis)|Jānis Krūmiņš]]''' || 1955 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Raimonds Krūmiņš]]''' || 1965 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Olga Krūzmane]]''' || 1917 || Cilvēks, kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] no [[Holokausts|Holokausta]] izglāba vairākus [[ebreji|ebrejus]] || 2000 || {{karogs|Latvija}} |- | '''[[Gunārs Kusiņš]]''' || 1963 || Latvijas [[Saeima]]s Juridiskā biroja vadītājs || 2010 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Maija Kūle]]''' || 1951 || [[Latvijas Universitāte]]s Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, Latvijas Universitātes profesore, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s īstenā locekle || 2012 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Jānis Kvēps]]''' || 1940 — 2020 || [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas vīriešu hokeja izlases]] komandas sporta ārsts || 2014 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Andris Ķesteris]]''' || || Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] || 2003 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Teodors Ķirsis]]''' || 1943 — 2003 || alpīnists || 1996 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Pīters Jans Langenbergs''' || || Nīderlandes Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2018 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''[[Jānis Lagzdiņš]]''' || 1952 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Margus Laidre''' || 1959 || Igaunijas prezidenta ārlietu padomnieks || 2012 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''[[Pēteris Laķis]]''' || 1952 — 2003 || zinātnieks, [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s rektors || 1999 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Katrīna Lalumjēra]]''' || 1935 || Eiropas Parlamenta locekle, [[Eiropas Padome]]s ģenerālsekretāre (1989—1994) || 2004 || {{karogs|Francija}} || |- | '''Hāgens grāfs Lambsdorfs''' || 1935 || Vācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā, grāfs || 1995 || {{karogs|Vācija}} || |- | '''Eneko Landaburu''' || || [[Eiropas Komisija]]s Ārējo attiecību Ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors || 2004 || {{karogs|Portugāle}} || |- | '''Kārls Henriks Jākobs Landerholms''' || 1963 || Zviedrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2014 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Bertrāns Landrijē''' || 1945 || Francijas Valsts prezidenta kabineta direktors || 1997 || {{karogs|Francija}} || |- | '''[[Aleksandrs Lange]]''' || 1957 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Čārlzs Larsons''' || 1968 || ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2009 || {{karogs|ASV}} || |- | '''[[Ieva Lase]]''' || 1916—2002|| tulkotāja, kultūras darbiniece || 1999 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Anti Juhani Lasila''' || || Somijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2015 || {{karogs|Somija}} || |- | '''Peters Arndals Lauritcens''' || || Dānijas karalienes militārā personāla vadītājs, kambarkungs, pulkvedis || 1997 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''[[Paulis Lazda]]''' || 1938 || Viens no [[Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeja]] dibinātājiem, profesors || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Pēteris Lazda]]''' || 1936 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Aivars Lembergs]]''' || 1953 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Žans Dāvids Levits''' || 1946 || Francijas Valsts prezidenta diplomātiskais padomnieks || 1997 || {{karogs|Francija}} || |- | '''Frederiks Lēvenjelms''' || || Zviedrijas karaļa ordeņu vicekanclers || 1995 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Andrē Žans Liburels''' || || Francijas vēstnieks Latvijā || 2008 || {{karogs|Francija}} || |- | '''Aiga Liepiņa''' || || Latvijas Ārlietu ministrijas Starptautisko organizāciju un humanitāro jautājumu departamenta direktore,vēstniece || 2015 || {{karogs|Latvija}} |- | '''[[Kārlis Liepiņš (politiķis)|Kārlis Liepiņš]]''' || 1942 — 2006 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Jaroslavs Lindenbergs''' || 1956 || Polijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 1996 || {{karogs|Polija}} || |- | '''[[Larss Ulofs Lindgrēns]]''' || 1949 || [[Zviedrijas Rūpniecības ministrija]]s valsts sekretārs || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''[[Lins Linkēvičs]]''' || 1961 || Lietuvas Republikas aizsardzības ministrs (2000—20004) || 2001 || {{karogs|Lietuva}} || |- | '''Ole Haralds Lisborgs''' || || Dānijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2005 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''Arigo Levi''' || 1943 || Itālijas Republikas prezidenta ārējo attiecību padomnieks || 2004 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''Mauricio Lo Re''' || || Itālijas Republikas vēstnieks Latvijas Republikā || 2004 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''[[Nellija Ločmele]]''' || 1973 ||žurnāliste, izdevniecības “[[Ir (žurnāls)|Ir]]” galvenā redaktore ||2021 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Jānis Lovniks]]''' || 1954 — 2009 || Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā || 2005 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Dace Lucaua]]''' || || [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija]]s valsts sekretāre (2007 — pašlaik) || 2015 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Jānis Lucāns]]''' || 1937 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Anna Ludiņa]]''' || 1906 — 1998 || [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] soliste || 1997 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Māris Ludviks]]''' || 1948 || teologs || 1999 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Tomass Lukks''' || 1962 || Igaunijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2005 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''Tomass Lumans''' || 1959 || [[Igaunijas Ārlietu ministrija]]s ģenerālsekretārs || 2005 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''[[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]]''' || 1939 — 2020 || sportists, treneris || 1999 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Džanfranko Macuoli''' || || Profesors, Itālijas Republikas prezidenta kancelejas sanitāro un medicīnas struktūru koordinators || 2004 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''[[Alfrēds Mačtams]]''' || 1937 — 2019 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Andžejs Majkovskis''' || || Polijas Prezidenta kancelejas valsts sekretāra vietnieks || 2005 || {{karogs|Polija}} || |- | '''Hans Magnusons''' || 1946 || Zviedrijas vēstnieks Latvijā || 2000 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''[[Ruta Marjaša]]''' || 1927 — 2016 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāte || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Daniels S. Marjašins''' || || ASV organizācijas ''“B’Nai B’Rith International”'' izpildviceprezidents || 2007 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Maits Martinsons''' || || [[Igaunijas Ārlietu ministrija]]s Protokola departamenta vadītājs, vēstnieks || 2009 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''[[Arturs Maskats]]''' || 1957 || komponists, [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]]s Kompozīcijas katedras docētājs || 2015 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Jānis Mažeiks]]''' || || Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā [[ANO]] (2013 — 2018) || 2015 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Sarmis Mednis]]''' || 1935 — 2022 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Gunārs Meierovics]]''' || 1920 — 2007 || Valsts ministrs Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības jautājumos || 1995 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Manfreds Meiers-Prešani]]''' || 1929 — 2014 || Vācijas finanšu un ekonomikas darbinieks || 1998 || {{karogs|Vācija}} || |- | '''[[Markuss Mekels]]''' || 1952 || Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputāts, Vācijas delegācijas [[NATO]] Parlamentārajā Asamblejā priekšsēdētājs || 2004 || {{karogs|Vācija}} || |- | '''Rauls Melks''' || 1952 || [[Igaunijas Ārlietu ministrija]]s valsts sekretāra vietnieks || 2005 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''Larss Mellers''' || 1954 || [[Dānijas Ārlietu ministrija]]s departamenta vadītājs, vēstnieks || 1997 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''Pjērs Menā''' || || Francijas Valsts prezidenta tehniskais padomnieks ārlietās || 1997 || {{karogs|Francija}} || |- | '''Tarmo Mends''' || 1950 || Igaunijas Prezidenta kancelejas direktors || 2005 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''Leopolds Merkss''' || || Beļģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2012 || {{karogs|Beļģija}} || |- | '''Viktors Mihailovskis''' || || Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2004 || {{karogs|Ukraina}} || |- | '''Jaceks Mihalovskis''' || 1955 || Polijas Prezidenta kancelejas vadītājs || 2012 || {{karogs|Polija}} || |- | '''Marko Mihkelsons''' || 1969 || Igaunijas parlamenta (Riigikogu) Ārlietu komisijas priekšsēdētājs || 2012 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''[[Tālis Millers]]''' || 1929 — 2022 || zinātnieks, ķīmiķis || 1998 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Vorens L. Millers]]''' || || [[ASV Kultūras mantojums|ASV Kultūras mantojuma]] ārzemēs saglabāšanas komisijas priekšsēdētājs || 2004 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Tīna Millintausta''' || || Somijas ārlietu ministrijas Protokola vadītāja || 2013 || {{karogs|Somija}} || |- | '''Džovanni Moči''' || || Ģenerālis, Itālijas Republikas Prezidenta kancelejas Militārās pārvaldes direktors || 2004 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''Leonardo Viskonti di Modrone''' || || Itālijas Valsts protokola padomnieks || 2005 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''[[Igors Movels]]''' || 1949 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Timotijs Movs''' || || Īrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2009 || {{karogs|Īrija}} || |- | '''[[Visvaldis Mucenieks]]''' || 1938—2025 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Linards Muciņš]]''' || 1951 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Aina Nagobads-Ābola|Aina Nagobada-Ābola]]''' || 1920 — 2021 || Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā || 1995 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Kārlis Neretnieks]]''' || 1949 || [[Zviedrijas Aizsardzības ministrija]]s padomnieks, ģenerālmajors || 2004 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Ole Nerings''' || || Dānijas pils pārvaldnieks, kambarkungs, pulkvedis || 1997 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''Teniss Nirks''' || || Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2018 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''Frančesko Di Nito''' || 1962 || Itālijas Republikas prezidenta diplomātiskās padomnieces vietnieks || 2018 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''Klāss Nordstrēms''' || || Zviedrijas galma maršals || 1995 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Ježijs Mareks Novakovskis''' || 1959 || Polijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2012 || {{karogs|Polija}} || |- | '''Kristians Oigens-Olsens''' || 1941 || Dānijas Karaliskās kancelejas ceremonijmeistars, kambarkungs, pulkvežleitnants || 1997 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''Torbjerns Olbu''' || 1939 || Norvēģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 1995 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''Holgers Olsens''' || || Dānijas karalisko huzāru komandieris, kambarkungs, pulkvedis || 1997 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''[[Kristīne Opolais]]''' || 1979 || operdziedātāja || 2016 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Tomašs Orlovskis''' || 1956 || [[Polijas Ārlietu ministrija]]s diplomātiskā protokola direktors, vēstnieks || 2005 || {{karogs|Polija}} || |- | '''Sergejs Osokins''' || 1960 || pianists, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas klavierspēles pasniedzējs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras profesors || 2016 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Seičiro Otsuka''' || || Japānas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2007 || {{karogs|Japāna}} || |- | '''[[Aivars Ozoliņš]]''' || 1957 || žurnālists, komentētājs || 2021 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Aldis Ozoliņš]]''' || 1964 — 2003 || [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] policijas nodaļas priekšnieka vietnieks || 1998 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Sandis Ozoliņš]]''' || 1972 || hokejists, Latvijas Olimpiskās hokeja izlases kapteinis [[XXII ziemas olimpiskās spēlēs|XXII ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Soči|Sočos]] || 2014 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Indulis Ozols]]''' || 1933 — 2025 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Umberto Lukezi Palli''' || 1944 || Itālijas Valsts protokola vadītāja vietnieks || 2005 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''Dino Di Palma''' || || Itālijas [[Neapoles province]]s priekšsēdētājs || 2005 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''[[Andrejs Panteļejevs]]''' || 1961 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Andrejs Pildegovičs]]''' || 1971 || Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, vēstnieks || 2015 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Kārlis Pamše]]''' || 1917 — 2015 || aktieris, režisors, teātra vēsturnieks un rakstnieks || 2011 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Radegasts Paroleks]]''' || 1920 — 2019 || čehu literatūrzinātnieks, tulkotājs || 1997 || {{karogs|Čehija}} || |- | '''[[Edīte Paula-Vīgnere]]''' || 1939 || tekstilmāksliniece || 2014 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Raimonds Pauls]]''' || 1936 || komponists || 1995 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Oļģerts Pavlovskis]]''' || 1934 || sabiedriskais darbinieks || 1996 || {{karogs|ASV}} || |- | '''[[Valdis Pavlovskis]]''' || 1934 || sabiedriskais un politiskais darbinieks || 1997 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Stīvens Peins]]''' || 1964 || Latvijas Goda konsuls [[Teksasa|Teksasā]], [[Ārkanzasa|Ārkanzasā]], [[Luiziāna|Luiziānā]], [[Oklahoma|Oklahomā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]] || 2004 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Marks Pekala''' || 1959 || ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā (2012—2015) || 2015 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Paolo Peluffo''' || 1963 || Itālijas Republikas Prezidenta kancelejas Preses un informācijas pārvaldes direktors || 2004 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''[[Kšištofs Pendereckis]]''' || 1933 — 2020 || poļu komponists un diriģents || 2006 || {{karogs|Polija}} || |- | '''Bernardo Futčers Pereira''' || || Portugāles prezidenta diplomātiskais padomnieks || 2003 || {{karogs|Portugāle}} || |- | '''Uberto Pestaloca''' || || Itālijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 1996 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''[[Jānis Peters]]''' || 1939 — 2025|| Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā, dzejnieks || 1996 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Štefans Pēringers''' || || Austrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2015 || {{karogs|Austrija}} || |- | '''[[Kārina Pētersone]]''' || 1954 || politiķe, kultūras un sabiedriskā darbiniece || 2011 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Irina Pilvere''' || 1956 || Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas koresponedētājlocekle || 2016 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Alesandro Pjetromarki''' || || Itālijas vēstnieks Latvijā || 2000 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''[[Modris Plāte]]''' || 1951—2025 || teologs, baznīcas reformu kustības "Atdzimšana un atjaunošanās" biedrs || 1998 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Andris Plotnieks]]''' || 1938 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Durajs Polats''' || || Turcijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2010 || {{karogs|Turcija}} || |- | '''Bernārs Ponsetī''' || || Francijas vēstnieks Latvijā || 1997 || {{karogs|Francija}} || |- | '''Hermīne Popellere''' || || Austrijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā || 2011 || {{karogs|Austrija}} || |- | '''[[Gunārs Preinbergs]]''' || 1931 — 2009 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || 1998. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni |- | '''Heincs Jirgens Preiss-Daimlers''' || || vācu uzņēmējs, akciju sabiedrības „[[Valmieras stikla šķiedra]]” Uzraudzības padomes priekšsēdētājs || 2013 || {{karogs|Vācija}} || |- | '''[[Anna Priede]]''' || 1920 — 2007 || [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] primabalerīna || 1997 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Fransiskuss Johaness Jakobuss Prinsens''' || || Nīderlandes Karaliskās kancelejas direktora vietnieks || 2018 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''Šantāla Puarē''' || || Francijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā || 2013 || {{karogs|Francija}} || |- | '''Frančesko Pučo''' || || Itālijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2012 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''Pols Pudada''' || || Francijas Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktors || 1997 || {{karogs|Francija}} || |- | '''Herberts Pundriks''' || || Dāņu publicists, laikraksta „Politiken” galvenais redaktors || 2000 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''[[Artūrs Punovskis]]''' || 1957 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Pauls Putniņš]]''' || 1937 — 2018 || dramaturgs || 2012 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Ivars Putviķis''' || || Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas "Tome" ilggadējais vadītājs || 2017 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Andris Puzo]]''' || 1954 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Juris Radzevičs]]''' || 1969 || Rīgas pilsētas izpilddirektors || 2018 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Svens Ēriks Ragnars''' || || Zviedrijas Karaliskā galma kungs || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Venke Rascha''' || || Norvēģijas Karaliskās pils informācijas nodaļas vadītāja || 2000 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''[[Artis Rasmanis]]''' || 1971 || Sportists || 1997 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Andris Rāviņš]]''' || 1955 || Ilggadējais pašvaldības darbinieks, [[Jelgava]]s pilsētas domes priekšsēdētājs || 2014 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Stefans Rāzna]]''' || 1951 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Marina Rebeka]]''' || 1980 || operdziedātāja || 2016 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Rolands Repša]]''' || 1956 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Einars Repše]]''' || 1961 || Latvijas Bankas prezidents (1991—2001) || 1997 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Oli Rēns]]''' || 1962 || [[Eiropas Komisija]]s priekšsēdētāja vietnieks un Ekonomikas un monetāro lietu komisārs (2010—2014) || 2014 || {{karogs|Somija}} || |- | '''[[Leonīds Ribickis]]''' || 1947 || [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] rektors, profesors, Industriālās elektronikas un elektrotehnoloģiju katedras vadītājs, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķis || 2012 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Māris Riekstiņš]]''' || 1963 || Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs (1993—2004) || 2003 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Rolands Rikards]]''' || 1942 — 2022 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ilmārs Rimšēvičs]]''' || 1965 || [[Latvijas Banka]]s prezidents (2001 — 2019) || 2014 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Žans Šarls Robiljards''' || || Ziemeļatlantijas līguma organizācijas ([[NATO]]) Drošības biroja vadītājs || 2007 || {{karogs|Kanāda}} || |- | '''[[Fēlikss Rodiuss]]''' || 1945 || Nīderlandes Karalienes Karaliskās kancelejas direktors || 2006 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''Adams Daniels Rotfelds''' || || Polijas valsts, sabiedriskais un politiskais darbinieks, [[Varšavas Universitāte]]s profesors || 2009 || {{karogs|Polija}} || |- | '''[[Bruno Rozentāls]]''' || 1925 — 2008 || Cilvēks, kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]] no [[Holokausts|Holokausta]] izglāba vairākus [[ebreji|ebrejus]] || 2000 || {{karogs|Latvija}} |- | '''[[Elmārs Ernsts Rozītis]]''' || 1948 || [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] ārpus Latvijas [[arhibīskaps]] || 1999 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Alberto Rufo''' || || Prefekts, Itālijas Republikas Prezidenta kancelejas Iekšlietu pārvaldes direktors || 2004 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''Gaudencs B. Rulfs''' || || Šveices ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 1995 || {{karogs|Šveice}} || |- | '''Stafans Rusēns''' || || Zviedrijas Karalistes ordeņu vicekanclers, profesors || 2014 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Pjotrs Rutkovskis''' || || [[Polijas Ekonomikas un darba ministrija]]s valsts sekretāra vietnieks || 2005 || {{karogs|Polija}} || |- | '''Bjērns Rūds''' || || Norvēģijas Karaļa bruņoto spēku pavēlnieks, brigadieris || 2000 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''[[Velta Rūķe-Draviņa]]''' || 1917 — 2003 || valodniece, folkloriste || 1996 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Jons Karls fon Rūsens''' || 1929 || Zviedrijas galma kungs || 1995 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Martins Sajdiks''' || 1949 || [[Austrijas Ārlietu ministrija]]s [[Eiropas Savienība]]s integrācijas direkcijas vadītājs, vēstnieks || 2004 || {{karogs|Austrija}} || |- | '''Rainers Sakss''' || || Igaunijas Valsts prezidenta kancelejas vadītājs || 2009 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''[[Broņislavs Salītis]]''' || 1938 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Tors Sandli''' || || Norvēģijas karaļa galvenais adjutants || 1998 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''Johans Pīters de Savornēns Lomans''' || || [[Nīderlandes Ārlietu ministrija]]s Protokola vadītājs || 2006 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''[[Antons Seiksts]]''' || 1946 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Anna Seile]]''' || 1939 — 2019 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Vilis Seleckis]]''' || 1950 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Einars Semanis]]''' || 1957 || Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijā || 2012 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Aigars Semēvics]]''' || 1948 || Latvijas Radio darbinieks || 1997 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Ričards Semjuels''' || || [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s misijas vadītājs || 1998 || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || |- | '''Pīters Semnebijs''' || 1959 || [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]s pārstāvniecības Latvijā vadītājs, vēstnieks || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Marija Sereniusa''' || || Somijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā || 2013 || {{karogs|Somija}} || |- | '''[[Jānis Serģis]]''' || 1938 — 2017 || treneris || 1997 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Kristers Serģis]]''' || 1973 || sportists || 1997 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Emilio Lorenso Serra''' || || Spānijas vēstnieks Latvijā || 2004 || {{karogs|Spānija}} || |- | '''Masimo Sgrelli''' || || Itālijas Ministru Padomes Protokola departamenta vadītājs || 2005 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''Roberts Shideboms''' || || Nīderlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2006 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''Šūrts Antoniuss Marija Kleins Shiphorsts''' || || Viņa Majestātes Nīderlandes karaļa galma maršals || 2018 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''Rolands Silaraups''' || || Grupas „Helsinki-86” dalībnieks || 1997 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ivars Silārs]]''' || 1938 — 2019 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Ints Siliņš''' || || ASV vēstnieks Latvijā || 1995 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Žoao da Silva Leitao''' || || Portugāles Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību departamenta ģenerāldirektora vietnieks || 2003 || {{karogs|Portugāle}} || |- | '''[[Pēteris Simsons]]''' || 1948 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ludis Skosta]]''' || 1936 — 2009 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Jānis Skrastiņš''' || || Latvijas ģenerālprokurors || 1995 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Baiba Skride]]''' || 1981 || vijolniece || 2018 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Edgars Skuja''' || || Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijā, Latvijasārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Austrijā || 2013 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Juris Skujāns''' || 1952 || [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s rektors, profesors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis || 2013 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ādolfs Skulte]]''' || 1909 — 2000 || komponists || 1995 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Druvis Skulte]]''' || 1955 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Jaromirs Sokolovskis''' || 1971 || Polijas Prezidenta kancelejas valsts sekretāra vietnieks || 2012 || {{karogs|Polija}} || |- | '''[[Džordžs Soross]]''' || 1933 || filantrops || 2002 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Stīvens Springfīlds''' || 1923 || sabiedriskais un politiskais darbinieks || 2002 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Gordons Stamps''' || || ASV [[Mičigana]]s štata Nacionālās gvardes ģenerāladjutants || 2000 || {{karogs|ASV}} || |- | '''[[Margarita Stāraste]]''' || 1914 — 2014 || rakstniece, māksliniece || 1999 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Nils Ūlavs Stāva''' || || Norvēģijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2009 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''Lorāns Stefanini''' || || Francijas Valsts protokola vadītāja vietnieks || 1997 || {{karogs|Francija}} || |- | '''[[Mihails Stepičevs]]''' || 1932 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Jānis Streičs]]''' || 1936 || kinorežisors, scenārists, aktieris || 1998 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Voldemārs Strīķis]]''' || 1936 || pedagogs, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s rektors || 1998 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Roberts Strīpnieks]]''' || || AS „Latvijas valsts meži” valdes priekšsēdētājs, prezidents || 2014 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Bū Sundkvists''' || || [[Upsālas Universitāte]]s rektors || 2005 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Svens Ēriks Svēdmans''' || || Norvēģijas Valsts protokola vadītājs || 2000 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''[[Ādolfs Šapiro]]''' || 1939 || krievu teātra režisors un pedagogs || 2011 || {{karogs|Krievija}} || |- | '''Žozefs Šikluns''' || || Maltas Republikas Kabineta sekretārs || 2004 || {{karogs|Malta}} || |- | '''Kloda Širaka''' || 1962 || Francijas Valsts prezidenta padomniece || 1997 || {{karogs|Francija}} || |- | '''[[Jānis Škapars]]''' || 1927 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || 1998. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni |- | '''[[Kazimirs Šļakota]]''' || 1947 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Kristiāns Šmits''' || 1957 || Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāga]] deputāts, [[Kristīgi demokrātiskā savienība (Vācija)|Kristīgi demokrātiskās savienības]] un Kristīgi sociālās savienības Bundestāga frakcijas drošības politikas vadītājs || 2004 || {{karogs|Vācija}} || |- | '''Ivans Špilda''' || || Slovākijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2010 || {{karogs|Slovākija}} || |- | '''[[Kazimirs Špoģis]]''' || 1927 — 2010 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Inna Šteinbuka]]''' || 1952 || [[Eiropas Savienība]]s Statistikas biroja „[[Eurostat]]” Ekonomiskās un reģionālās statistikas departamenta direktore, valsts profesore, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājlocekle || 2008 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Valdis Šteins]]''' || 1948 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Volfgangs fon Štetens]]''' || 1941 || Vācijas parlamenta Bundestāga dalībnieks || 2002 || {{karogs|Vācija}} || |- | '''Eberhards Šupiuss''' || || Vācijas vēstnieks Latvijā || 2008 || {{karogs|Vācija}} || |- | '''Džordžs Švābs''' || 1931 || Zinātnieks un politiskais darbinieks || 2002 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Džeimss Taunsends''' || || Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības sekretāra palīga vietnieks Eiropas un NATO politikas jautājumos || 2016 || {{karogs|ASV}} || |- | '''[[Andris Teikmanis]]''' || 1959 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ludvigs Teteris]]''' || 1943 — 2003 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Nils Kristians Tillīšs''' || 1934 || Dānijas protokola vadītājs, vēstnieks || 1997 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''[[Tomass Tīvels]]''' || 1952 || Igaunijas vēstnieks Latvijā || 1998 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Vilens Tolpežņikovs]]''' || 1928 — 2008 || Sabiedriskais darbinieks || 1996 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Andris Tomašūns]]''' || 1958 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ārijs Tomašūns]]''' || || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Kalvis Torgāns]]''' || 1939 — 2021 || [[Latvijas Augstākā tiesa|Latvijas Augstākās tiesas]] Senāta Civillietu departamenta senators, [[Latvijas Universitāte]]s Civiltiesisko zinātņu katedras profesors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķis || 2009 || {{karogs|Latvija}} |- | '''[[Veljo Tormiss]]''' || 1930 — 2017 || igauņu komponists || 2005 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''Pērs Tornits''' || || Dānijas Karalisko ordeņu nodaļas sekretariāta vadītājs, kambarkungs || 1997 || {{karogs|Dānija}} || |- | '''Perti Torstila''' || 1946 || Somijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs || 2013 || {{karogs|Somija}} || |- | '''[[Larisa Tuisova]]''' || 1948 || [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] baleta soliste || 2012 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Margarēta Tūrgrēna''' || || Zviedrijas Karaliskā galma Informācijas un preses departamenta direktore || 2014 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Berits Tverslands''' || 1950 || Norvēģijas karaļa privātsekretāra vietnieks || 1998 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''[[Juris Ulmanis]]''' || 1959 || uzņēmējs, „[[Motorola]]” pārstāvis Baltijas valstīs || 1999 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Arvīds Ulme]]''' || 1947 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ints Upmacis]]''' || || [[Latvijas Ārlietu ministrija]]s Konsulārā departamenta direktors, vēstnieks || 2008 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Juris Urtāns]]''' || 1952 || [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s profesors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķis || 2013 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Jānis Vaivads]]''' || 1946 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Petrs Vaitiekūns''' || 1953 || Lietuvas Republikas vēstnieks || 2001 || {{karogs|Lietuva}} || |- | '''[[Andžejs Vajda]]''' || 1926 — 2016 || poļu kino, teātra un televīzijas režisors || 2010 || {{karogs|Polija}} || |- | '''[[Kārlis Valdemiers]]''' || 1941 || [[Latgale]]s apgabaltiesas priekšsēdētājs, tiesnesis, [[Rēzeknes Augstskola]]s docents || 2009 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Pēteris Vallenbergs''' || 1926 — 2015 || Starptautiskās ekonomiskās sadarbības veicinātājs || 2001 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''[[Raimonds Valters]]''' || 1938 || [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitāte]]s Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes [[Ķīmija]]s katedras organiskās ķīmijas emeritētais profesors, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s īstenais loceklis || 2012 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Antans Vaļonis]]''' || 1950 || Lietuvas Republikas ārlietu ministrs || 2001 || {{karogs|Lietuva}} || |- | '''Hermanis Davids Nikolass Kvarless van Ufords''' || || Nīderlandes Karalistes Valdības informācijas dienesta ģenerāldirektora vietnieks || 2018 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''Lodeveiks van Uldens''' || || Nīderlandes rezidējošais vēstnieks Latvijā || 2000 || {{karogs|Nīderlande}} || |- | '''[[Dainis Vanags]]''' || 1952 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Pēteris Vasks]]''' || 1946 || Komponists, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda biedrs || 2001 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Mati Vārmans''' || 1951 || Igaunijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2012 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''Nikolajs Vederņikovs''' || 1937 || [[Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts|Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta]] Polisaharīdu laboratorijas vadītājs, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis|| 2017 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Ginters Ervīns Veiss''' || || Eiropas Savienības Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs || 2002 || {{karogs|Vācija}} || |- | '''Horsts Veizels''' || || Vācijas vēstnieks Latvijā || 1999 || {{karogs|Vācija}} || |- | '''Trivimi Velliste''' || 1947 || [[Baltijas Asambleja]]s Igaunijas delegācijas priekšsēdētājs || 2010 || {{karogs|Igaunija}} || |- | '''[[Valters Veltroni]]''' || 1955 || [[Roma]]s pilsētas mērs || 2005 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''[[Aleksandrs Veršbovs]]''' || 1952 || bijušais NATO ģenerālsekretārs || 2018 || {{karogs|ASV}} || |- | '''Karolīne Vičīni''' || || [[Zviedrijas Ārlietu ministrija]]s Protokola departamenta vadītāja, vēstniece || 2014 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Andrea Joana-Marija Viktorīna''' || 1957 || Vācijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā || 2015 || {{karogs|Vācija}} || |- | '''Hokans Vilkenss''' || 1937 || Zviedrijas protokola vadītājs, vēstnieks || 1995 || {{karogs|Zviedrija}} || |- | '''Deimons Vilsons''' || || [[ASV Nacionālās drošības padome]]s [[Eiropa]]s jautājumu ģenerāldirektors || 2009 || {{karogs|ASV}} || |- | '''[[Aleksandrs Viļumanis (diriģents)|Aleksandrs Viļumanis]]''' || 1942 || diriģents || 2010 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Antanas Vinkus''' || || Lietuvas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 2008 || {{karogs|Lietuva}} || |- | '''Stefans Viskonti''' || 1962 || Francijas Republikas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā || 2016 || {{karogs|Francija}} || |- | '''Knuts Martins Voge''' || || Norvēģijas Akershusas cietokšņa komandants, brigadieris || 2000 || {{karogs|Norvēģija}} || |- | '''Jakubs Volskis''' || 1950 || Polijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks || 2005 || {{karogs|Itālija}} || |- | '''Aleksandrs Vondra''' || 1949 || Čehijas vēstnieks ASV, Čehijas prezidenta [[Vāclavs Havels|Vāclava Havela]] pilnvaroto [[Prāga]]s samita sagatavošanas grupas vadītājs || 2004 || {{karogs|Čehija}} || |- | '''[[Jānis Vucāns]]''' || 1956 || politiķis un pedagogs, bijušais [[Ventspils Augstskola]]s rektors, profesors || 2013 || {{karogs|Latvija}} |- | '''[[Mavriks Vulfsons]]''' || 1918 — 2004 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Peka Vuoristo''' || || Somijas vēstnieks Latvijā || 2008 || {{karogs|Somija}} || |- | '''[[Rihards Zaļupe]]''' || 1983 || komponists, producents, sitaminstrumentālists, docētājs || 2025 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Jevģenijs Zaščerinskis]]''' || 1938 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Indulis Zālīte]]''' || || [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzības biroja]] [[Totalitārisms|Totalitārisma]] seku dokumentēšanas centra vadītājs || 2007 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Valentīna Zeile]]''' || 1937 — 2018 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Brigita Zeltkalne]]''' || 1937 — 2014 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Gvido Zemrībo]]''' || 1932 — 2021 || neatkarīgās Latvijas Republikas Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs, zvērināts advokāts || 2011 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Ziedonis Ziediņš]]''' || 1953 || [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padome]]s (04.05.1990.) deputāts || 2000 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Gints Zilbalodis]]''' || 1994 || animators, režisors, komponists || 2025 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Artūrs Zoks]]''' || 1968 || [[Viļņa]]s pilsētas mērs (2003 — 2007, 2011 — 2015) || 2001 || {{karogs|Lietuva}} || |- | '''[[Aleksejs Žilko]]''' || 1945 — 2021 || Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Jaunbūves vecticībnieku draudzes mācītājs un padomes priekšsēdētājs || 2011 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''[[Anna Žīgure]]''' || 1948 || Latvijas vēstniece Somijā || 1995 || {{karogs|Latvija}} || |- | '''Daniels Žuano''' || || Francijas Valsts protokola vadītājs || 1997 || {{karogs|Francija}} || |- | '''Aļģirds Žvirens''' || || Lietuvas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā || 1995 || {{karogs|Lietuva}} || |} == Laureātu skaits pa gadiem == {| class="wikitable plainrowheaders sortable" border=1 |- !scope=col| Gads !scope=col| Skaits |- | [[1940]] — [[1994]] || ''Ordenis netika pasniegts'' |- | [[1995]] || 25 |- | [[1996]] || 15 |- | [[1997]] || 38 |- | [[1998]] || 23 |- | [[1999]] || 17 |- | [[2000]] || 139 |- | [[2001]] || 14 |- | [[2002]] || 7 |- | [[2003]] || 7 |- | [[2004]] || 33 |- | [[2005]] || 44 |- | [[2006]] || 12 |- | [[2007]] || 10 |- | [[2008]] || 14 |- | [[2009]] || 15 |- | [[2010]] || 8 |- | [[2011]] || 9 |- | [[2012]] || 25 |- | [[2013]] || 19 |- | [[2014]] || 19 |- | [[2015]] || 14 |- | [[2016]] || 10 |- | [[2017]] || 7 |- | [[2018]] || 16 |- | [[2019]] || 27 |- | [[2020]] || 15 |- | [[2021]] || 23 |- | [[2022]] || 9 |} == Laureātu sadalījums pa valstīm == {| class="wikitable plainrowheaders sortable" border=1 |- !scope=col| Valsts !scope=col| 1924 — 1940 !scope=col| 1994 — pašlaik !scope=col| Kopā |- | {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || || 2 || 2 |- | {{karogs|ASV}} || || 25 || 25 |- | {{karogs|Austrālija}} || || 2 || 2 |- | {{karogs|Austrija}} || || 6 || 6 |- | {{karogs|Beļģija}} || || 2 || 2 |- | {{karogs|Brazīlija}} || || 1 || 1 |- | {{karogs|Čehija}} || || 2 || 2 |- | {{karogs|Dānija}} || || 17 || 17 |- | {{karogs|Dienvidkoreja}} || || 1 || 1 |- | {{karogs|Francija}} || || 18 || 18 |- | {{karogs|Gruzija}} || || 1 || 1 |- | {{karogs|Igaunija}} || || 14 || 14 |- | {{karogs|Islande}} || || 1 || 1 |- | {{karogs|Itālija}} || || 25 || 25 |- | {{karogs|Izraēla}} || || 3 || 3 |- | {{karogs|Īrija}} || || 1 || 1 |- | {{karogs|Japāna}} || || 1 || 1 |- | {{karogs|Kanāda}} || || 1 || 1 |- | {{karogs|Krievija}} || || 2 || 2 |- | {{karogs|Ķīna}} || || 2 || 2 |- | {{karogs|Latvija}} || || 250 || 250 |- | {{karogs|Lietuva}} || || 8 || 8 |- | {{karogs|Luksemburga}} || || 1 || 1 |- | {{karogs|Malta}} || || 6 || 6 |- | {{karogs|Nīderlande}} || || 11 || 11 |- | {{karogs|Norvēģija}} || || 8 || 8 |- | {{karogs|Polija}} || || 21 || 21 |- | {{karogs|Portugāle}} || || 3 || 3 |- | {{karogs|Slovākija}} || || 1 || 1 |- | {{karogs|Somija}} || || 12 || 12 |- | {{karogs|Spānija}} || || 2 || 2 |- | {{karogs|Šveice}} || || 1 || 1 |- | {{karogs|Turcija}} || || 1 || 1 |- | {{karogs|Ukraina}} || || 5 || 5 |- | {{karogs|Vācija}} || || 12 || 12 |- | {{karogs|Zviedrija}} || || 24 || 24 |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.president.lv/lv/valsts-apbalvojumi/apbalvotie-un-statistika#gsc.tab=0 Apbalvotie un statistika — Valsts prezidenta kanceleja] {{Triju Zvaigžņu ordenis}} [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri|*]] jyt40hf16yzniz3be632jdrb0y62qv4 10 286204 4290204 4289810 2025-06-07T02:10:18Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4290204 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2024-12-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? |2024-12-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? |2024-12-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>}}? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas; par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], [[Kristaps Gludītis]] un [[Zigmārs Raimo]])? |2024-12-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|200px]]}} * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā klinšu damans)</small>}}? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? |2024-12-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? |2024-12-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? |2024-12-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? |2024-12-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>}}? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? |2024-12-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gados '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? |2024-12-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|150px]]}} * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? |2025-01-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small>}} ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Real Madrid CF|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? |2025-01-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? |2025-01-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" pazušana|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? |2025-01-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baobabs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? |2025-01-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? |2025-01-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? |2025-01-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|150px]]}} * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistīti ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? |2025-01-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Belenas tornis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? |2025-01-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? |2025-01-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|200px]]}} * ... par '''[[Evora]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? |2025-01-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? |2025-01-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? |2025-01-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|150px]]}} * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>}}? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? |2025-01-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|150px]]}} * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? |2025-01-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>}}? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? |2025-01-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[dzeltenais krekliņš|dzeltenajā līdera kreklā]])</small>}}? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? |2025-01-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? |2025-01-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1937. gadā)</small>}} nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? |2025-01-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? |2025-01-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? |2025-01-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|200px]]}} * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? |2025-01-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], un tie turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? |2025-01-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[lauka magone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? |2025-01-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Romas forums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? |2025-01-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? |2025-01-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? |2025-01-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? |2025-01-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[sārtais flamings]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? |2025-01-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? |2025-01-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? |2025-01-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? |2025-02-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|200px]]}} * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? |2025-02-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? |2025-02-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|200px]]}} * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? |2025-02-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|200px]]}} * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? |2025-02-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|200px]]}} * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[baklažāns]])</small>}}? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? |2025-02-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā lielais nandu)</small>}}, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? |2025-02-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? |2025-02-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]?{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>}}? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? |2025-02-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small>}} ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? |2025-02-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? |2025-02-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? |2025-02-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? |2025-02-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? |2025-02-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small>}} ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? |2025-02-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|150px]]}} * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? |2025-02-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? |2025-02-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|150px]]}} * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? |2025-02-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? |2025-02-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>}}? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? |2025-02-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? |2025-02-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā strauta sniegoga)</small>}}? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? |2025-02-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|150px]]}} * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar šo partiju startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? |2025-02-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? |2025-02-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? |2025-02-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|150px]]}} * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? |2025-02-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|200px]]}} * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? |2025-02-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>}}? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? |2025-02-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? |2025-03-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? |2025-03-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? |2025-03-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? |2025-03-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|200px]]}} * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>}}? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? |2025-03-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? |2025-03-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? |2025-03-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|250px]]}} * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? |2025-03-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... no 2006. līdz 2007. gadam pašreizējais [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija arī [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? |2025-03-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? |2025-03-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|150px]]}} * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? |2025-03-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|200px]]}} * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? |2025-03-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Monako katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? |2025-03-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>}}? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? |2025-03-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|200px]]}} * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? |2025-03-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? |2025-03-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|200px]]}} * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? |2025-03-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? |2025-03-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? |2025-03-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? |2025-03-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|250px]]}} * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? |2025-03-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā eļļas palmas)</small>}}? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? |2025-03-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? |2025-03-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? |2025-03-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|150px]]}} * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small>}} bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? |2025-03-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? |2025-03-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? |2025-03-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Alīda Valli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? |2025-03-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? |2025-03-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|200px]]}} * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? |2025-03-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? |2025-03-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelāgu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? |2025-04-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|150px]]}} * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? |2025-04-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? |2025-04-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? |2025-04-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? |2025-04-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Turku katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? |2025-04-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? |2025-04-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? |2025-04-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? |2025-04-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja bronzas medaļu [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? |2025-04-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? |2025-04-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? |2025-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>}}, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? |2025-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? |2025-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? |2025-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? |2025-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>}}? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? |2025-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? |2025-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? |2025-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? |2025-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? |2025-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Sejms nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? |2025-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nidas pludmale]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? |2025-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|150px]]}} * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? |2025-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|200px]]}} * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? |2025-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? |2025-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? |2025-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|200px]]}} * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>}}? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? |2025-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|200px]]}} * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? |2025-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? |2025-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small>}} uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? |2025-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? |2025-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? |2025-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>}}? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? |2025-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kanlaons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? |2025-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? |2025-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>}}? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? |2025-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? |2025-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? |2025-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? |2025-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? |2025-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? |2025-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? |2025-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small>}} uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? |2025-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? |2025-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? |2025-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? |2025-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? |2025-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? |2025-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small>}} ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? |2025-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? |2025-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|150px]]}} * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? |2025-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? |2025-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? |2025-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? |2025-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|150px]]}} * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? |2025-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Majons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk nekā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? |2025-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|200px]]}} * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>}}? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? |2025-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? |2025-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? |2025-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? |2025-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? |2025-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? |2025-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis un Čārlzs Djūks)</small>}}? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? |2025-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? |2025-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā titullapa)</small>}}? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? |2025-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|150px]]}} * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? |2025-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? |2025-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? |2025-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> qca248uzdbiq9u9dzhy5s58cgk45nds 0 288016 4290177 4285322 2025-06-06T20:21:56Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290177 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Andris Rubins | vārds_orig = | attēls = Andris Rubins.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Andris Rubins 2025. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1947 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Sigulda}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas = [[Rīgas Stradiņa universitāte]], [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Rīgas Medicīnas institūts]] | zinātne = [[medicīna]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = | Augstskola = Latvijas universitāte | Politiskā partija = [[Latviešu Nacionālisti]] }} '''Andris Rubins''' (dzimis 1947. gada 19. novembrī [[Sigulda|Siguldā]]) ir latviešu ārsts [[dermatovenerologs]], [[Latvijas Universitāte]]s (LU) profesors. Aktīvi darbojies politikā, bijis [[6. Saeima]]s deputāts (1995—1998). == Dzīves gājums == Studēja [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] (RMI) Ārstniecības fakultātē (1968—1974). Pēc internatūras (1974—1975) strādāja par dermatovenerologu Ādas un venērisko slimību dispanserā (1976—1981). 1981. gadā [[Maskava|Maskavā]] aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu, 1988. gadā medicīnas zinātņu doktora grādu ar disertāciju "Psoriāzes imunopatoģenēze un imunoterapija".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/scientists/rubins.htm |title=lza.lv |access-date={{dat|2015|07|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124802/http://www.lza.lv/scientists/rubins.htm |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> RMI Dermatoveneroloģijas katedras asistents (1982—1984), docents (1984—1988), profesors (1988—2010), [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s, tad [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s (RSU) Dermatoveneroloģijas katedras vadītājs (1991—2010). Pēc konflikta ar RSU vadību 2010. gadā pārgāja strādāt Latvijas Universitātē, ir [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte]]s profesors (2011).<ref>[http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/da853e246d2f88b037176fb6f9afc504/ LU kontaktu meklētājs]{{Novecojusi saite}}</ref> Ārsts ir arī A. Rubina dēls Silvestrs, kurš tāpat aktīvi darbojies politikā. == Politiskā darbība == Kandidēja [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] no [[Tautas kustība "Latvijai"|Tautas kustības "Latvijai"]] ([[Joahims Zīgerists|Zīgerista]] partijas) un tika ievēlēts par [[6. Saeima]]s deputātu (1995—1998). Pēc izstāšanās no Tautas kustības "Latvijai" darbojās [[Tautas kopa "Brīvība"|Tautas kopā "Brīvība"]]. No 1998. gada [[Latvijas Atdzimšanas partija]]s dibinātājs un no 2001. gada tās priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijasatdzimsana.lv/documents/CV-ANDRIS-RUBINS.pdf |title=Curriculum vitae |access-date={{dat|2015|07|11||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304223803/http://latvijasatdzimsana.lv/documents/CV-ANDRIS-RUBINS.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304223803/http://latvijasatdzimsana.lv/documents/CV-ANDRIS-RUBINS.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Pēc tam vairākkārt nesekmīgi kandidējis Saeimas, Rīgas domes, Siguldas domes un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s. [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja no jaunizveidotās partiju apvienības [[Latviešu Nacionālisti|"Latviešu Nacionālisti]]". Šo pašu sarakstu pārstāvēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], netika ievēlēts. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja uz vietu Siguldas novada domē no [[Latvijas Atdzimšanas partija]]s, taču netika ievēlēts. == Atsauces == {{atsauces}} {{6. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Rubins, Andris}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:6. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]] pglx9d84t72tttoirgxwnpuh8i4fjgu 0 295394 4289985 3635456 2025-06-06T11:59:00Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Šerbrūkas Universitāte]] uz [[Šērbrukas Universitāte]]: atveide.... 3635456 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |name = Šerbrūkas Universitāte |latin_name = Universitatis Sherbrookensis |image = |motto = ''Veritatem in charitate'' |established = 1954 |type = publiska |rector = ''Luce Samoisette'' |city = [[Šerbrūka]] un [[Longeja]] |state = [[Kvebeka]] |country = {{CAN}} | coor = {{Coord|45|22|45.86|N|71|55|39.58|W|display=inline,title|type:edu}} |students = {{sk|35000}} |undergrad = |postgrad = |staff = 3200 |faculty = 3200 |campus = |free_label = |free = |colours = zaļš un zelta {{Color box|#00502F}} {{Color box|#FDD017}} |affiliation = [[Romas katolicisms]] |affiliations = [[Association of Universities and Colleges of Canada|AUCC]], [[Canadian Association of Research Libraries|CARL]], [[Canadian Bureau for International Education|CBIE]], [[International Association of Universities|IAU]], [[Canadian University Society for Intercollegiate Debate|CUSID]], [[Quebec Student Sports Federation|QSSF]], |website= [http://www.usherbrooke.ca/ usherbrooke.ca] }} '''Šerbrūkas Universitāte''' ({{val|fr|Université de Sherbrooke}}) ir [[universitāte]] [[Kanāda]]s province [[Kvebeka|Kvebekā]]. Tās studentu pilsētiņas atrodas [[Šerbrūka|Šerbrūkā]] un [[Longeja|Longejā]]. Mācības notiek [[franču valoda|franču valodā]]. [[Attēls:Centre des technologies avancées BRP - Université de Sherbrooke.jpg|right|200px|thumb|tehnoloģiju centrs]] [[Attēls:Université de Sherbrooke - Pavillon Georges-Cabana.jpg|right|200px|thumb|George-Cabana Pavilion]] [[Attēls:Université de Sherbrooke - Centre multifonctionnel.jpg|right|200px|thumb|Multifunkcionālais paviljons]] 2007. gadā Šerbrūkas Universitātē studēja 35 000 studenti un bija 3200 cilvēkus liels mācību personāls. Universitātē var apgūt 46 bakalaura, 48 maģistratūras, 27 doktorantūras programmas. Tajā ir 61 pētniecības katedra, to skaitā [[farmācija]]s, [[mikroelektronika]]s, [[Mašīnmācīšanās|statistiskās mācīšanās]] un [[vides aizsardzība]]s katedras. Universitātes fakultātes: # Administrācijas # Pedagoģijas # Inženiertehniskā # Juridiskā # Literatūras un humanitārā # medicīnas un veselības zinātnes # Sporta un fiziskās izglītības # Zinātnes # Teoloģijas, ētikas un filozofijas == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.usherbrooke.ca/ Oficiālā vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Kanādā]] 0hrzt31b6ephfxnicy9vxq3pjqdlrzm 4289987 4289985 2025-06-06T12:00:07Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4289987 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |name = Šērbrukas Universitāte |latin_name = Universitatis Sherbrookensis |image = |motto = ''Veritatem in charitate'' |established = 1954 |type = publiska |rector = ''Luce Samoisette'' |city = [[Šērbruka]] un [[Longeja]] |state = [[Kvebeka]] |country = {{CAN}} | coor = {{Coord|45|22|45.86|N|71|55|39.58|W|display=inline,title|type:edu}} |students = {{sk|35000}} |undergrad = |postgrad = |staff = 3200 |faculty = 3200 |campus = |free_label = |free = |colours = zaļš un zelta {{Color box|#00502F}} {{Color box|#FDD017}} |affiliation = [[Romas katolicisms]] |affiliations = [[Association of Universities and Colleges of Canada|AUCC]], [[Canadian Association of Research Libraries|CARL]], [[Canadian Bureau for International Education|CBIE]], [[International Association of Universities|IAU]], [[Canadian University Society for Intercollegiate Debate|CUSID]], [[Quebec Student Sports Federation|QSSF]], |website= [http://www.usherbrooke.ca/ usherbrooke.ca] }} '''Šērbrukas Universitāte''' ({{val|fr|Université de Sherbrooke}}) ir [[universitāte]] [[Kanāda]]s province [[Kvebeka|Kvebekā]]. Tās studentu pilsētiņas atrodas [[Šērbruka|Šērbrukā]] un [[Longeja|Longejā]]. Mācības notiek [[franču valoda|franču valodā]]. [[Attēls:Centre des technologies avancées BRP - Université de Sherbrooke.jpg|right|200px|thumb|tehnoloģiju centrs]] [[Attēls:Université de Sherbrooke - Pavillon Georges-Cabana.jpg|right|200px|thumb|George-Cabana Pavilion]] [[Attēls:Université de Sherbrooke - Centre multifonctionnel.jpg|right|200px|thumb|Multifunkcionālais paviljons]] 2007. gadā Šērbrukas Universitātē studēja 35 000 studenti un bija 3200 cilvēkus liels mācību personāls. Universitātē var apgūt 46 bakalaura, 48 maģistratūras, 27 doktorantūras programmas. Tajā ir 61 pētniecības katedra, to skaitā [[farmācija]]s, [[mikroelektronika]]s, [[Mašīnmācīšanās|statistiskās mācīšanās]] un [[vides aizsardzība]]s katedras. Universitātes fakultātes: # Administrācijas # Pedagoģijas # Inženiertehniskā # Juridiskā # Literatūras un humanitārā # medicīnas un veselības zinātnes # Sporta un fiziskās izglītības # Zinātnes # Teoloģijas, ētikas un filozofijas == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.usherbrooke.ca/ Oficiālā vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Kanādā]] rgky86y5rlz7lrr636mljrpgi6q7t0g 0 295395 4289991 2415600 2025-06-06T12:01:22Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: Šerbrūk → Šērbruk using [[Project:AWB|AWB]] 4289991 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šērbrukas Universitāte]] 9l4edm9479wawqb7itdxeii0az4qrre 0 295396 4289990 2415601 2025-06-06T12:01:21Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: Šerbrūk → Šērbruk using [[Project:AWB|AWB]] 4289990 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šērbrukas Universitāte]] 9l4edm9479wawqb7itdxeii0az4qrre 0 295411 4289989 2415197 2025-06-06T12:01:19Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: Šerbrūk → Šērbruk using [[Project:AWB|AWB]] 4289989 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šērbrukas Universitāte]] 9l4edm9479wawqb7itdxeii0az4qrre 0 302664 4290094 4164721 2025-06-06T18:19:38Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290094 wikitext text/x-wiki '''Mucenieks''' var būt: * [[amatnieks]], kas gatavo vai labo [[muca]]s; * [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]] (sieviešu dzimtē [[Muceniece]]). Cilvēki ar šo uzvārdu: ** [[Aivars Mucenieks]] (dzimis 1964), politiķis; ** [[Guntars Mucenieks]] (dzimis 1964), mūziķis; ** [[Pāvils Mucenieks]] (1891—1940), ķirurgs; ** [[Visvaldis Mucenieks]] (1938—2025), inženieris un sabiedriskais darbinieks. == Skatīt arī == * [[Mucinieks]] * [[Mucenieki]], apdzīvotas vietas nosaukums {{uzvārds}} {{nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] m3km3oio88x6yx54w70bj2pe12q4zwi 2 307338 4290100 4283033 2025-06-06T18:38:41Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4290100 wikitext text/x-wiki * [http://tools.wmflabs.org/wikidata-todo/related_properties.php?q=claim%5B16%3A106123%5D+OR+claim%5B31%3A106123%5D ?] ? : {{#time: l j F Y H:i:s|{{REVISIONTIMESTAMP}}}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?p1824 ?longnum ?count WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . MINUS { ?item wdt:P361 ?part . ?part wdt:P16 wd:Q106123 } . OPTIONAL { ?item wdt:P1824 ?p1824 } BIND(STRLEN(str(?p1824)) as ?longp1824) BIND(SUBSTR(str(?p1824),1,1) as ?statut) BIND(SUBSTR(str(?p1824),2,(?longp1824 - 1)) as ?numero) BIND(REPLACE(SUBSTR(str(?numero),1,4),"[A-Za-z ]","") as ?num) BIND(STRLEN(str(?num)) as ?longnum) BIND(CONCAT(IF(?longnum=1,"000",IF(?longnum=2,"00",IF(?longnum=3,"0",""))), str(?num)) as ?numz) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?num)) as ?numsp) BIND(STRLEN(str(?numsp)) as ?longnumsp) BIND((?longp1824 - ?longnumsp) as ?longprefixe) BIND(SUBSTR(str(?p1824),(?longnumsp + 1),?longprefixe) as ?prefixe) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?numz),str(?prefixe)) as ?cledetri) . OPTIONAL { SELECT ?item (COUNT(?pays) as ?count) WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . ?item wdt:P17 ?pays . } GROUP BY ?item } . } ORDER BY ?cledetri ?longnum DESC(?count) |columns=number:#,label:Article,item:Item Wikidata,P17:Pays,P373:Commons,P14,P1824 |thumb=80 }} {| class='wikitable sortable' ! # ! Article ! Item Wikidata ! Pays ! Commons ! autostrādes zīme ! road number |- | style='text-align:right'| 1 | [[Eiropas autoceļš E01]] | [[:d:Q751771|Q751771]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Īrija]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Portugāle]] | [[:commons:Category:E01|E01]] | [[Attēls:Tabliczka E1.svg|center|80px]] | E1 |- | style='text-align:right'| 2 | ''[[:d:Q2621085|Eiropas autoceļš E001]]'' | [[:d:Q2621085|Q2621085]] | [[Gruzija]]<br/>[[Armēnija]] | [[:commons:Category:E001|E001]] | [[Attēls:Tabliczka E001.svg|center|80px]] | E001 |- | style='text-align:right'| 3 | ''[[:d:Q56326601|European route E2]]'' | [[:d:Q56326601|Q56326601]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>''[[:d:Q38|Q38]]'' | | [[Attēls:Tabliczka E2.svg|center|80px]] | E2 |- | style='text-align:right'| 4 | ''[[:d:Q2620531|Eiropas autoceļš E002]]'' | [[:d:Q2620531|Q2620531]] | [[Armēnija]]<br/>[[Azerbaidžāna]] | [[:commons:Category:E002|E002]] | [[Attēls:Tabliczka E002.svg|center|80px]] | E002 |- | style='text-align:right'| 5 | [[Eiropas autoceļš E03]] | [[:d:Q585439|Q585439]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E3 (France)|E3 (France)]] | [[Attēls:Tabliczka E3.svg|center|80px]] | E3 |- | style='text-align:right'| 6 | ''[[:d:Q2295054|Eiropas autoceļš E003]]'' | [[:d:Q2295054|Q2295054]] | [[Uzbekistāna]]<br/>[[Turkmenistāna]] | [[:commons:Category:E003|E003]] | [[Attēls:Tabliczka E003.svg|center|80px]] | E003 |- | style='text-align:right'| 7 | [[Eiropas autoceļš E04|Eiropas autoceļš E4]] | [[:d:Q782249|Q782249]] | ''[[:d:Q33|Q33]]''<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E4|E4]] | [[Attēls:Tabliczka E4.svg|center|80px]] | E4 |- | style='text-align:right'| 8 | ''[[:d:Q2253476|Eiropas autoceļš E004]]'' | [[:d:Q2253476|Q2253476]] | [[Kazahstāna]]<br/>[[Uzbekistāna]] | [[:commons:Category:E004|E004]] | [[Attēls:Tabliczka E004.svg|center|80px]] | E004 |- | style='text-align:right'| 9 | [[Eiropas autoceļš E05]] | [[:d:Q693493|Q693493]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E5|E5]] | [[Attēls:Tabliczka E5.svg|center|80px]] | E5 |- | style='text-align:right'| 10 | ''[[:d:Q731942|Eiropas autoceļš E005]]'' | [[:d:Q731942|Q731942]] | [[Uzbekistāna]] | [[:commons:Category:E005|E005]] | [[Attēls:Tabliczka E005.svg|center|80px]] | E005 |- | style='text-align:right'| 11 | [[Eiropas autoceļš E06]] | [[:d:Q921422|Q921422]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E6|E6]] | [[Attēls:Tabliczka E6.svg|center|80px]] | E6 |- | style='text-align:right'| 12 | ''[[:d:Q1900649|Eiropas autoceļš E006]]'' | [[:d:Q1900649|Q1900649]] | [[Tadžikistāna]]<br/>[[Uzbekistāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E006.svg|center|80px]] | E006 |- | style='text-align:right'| 13 | [[Eiropas autoceļš E07]] | [[:d:Q388884|Q388884]] | [[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E7|E7]] | [[Attēls:Tabliczka E7.svg|center|80px]] | E7 |- | style='text-align:right'| 14 | ''[[:d:Q2129887|Eiropas autoceļš E007]]'' | [[:d:Q2129887|Q2129887]] | [[Uzbekistāna]]<br/>[[Kirgizstāna]] | [[:commons:Category:E007|E007]] | [[Attēls:Tabliczka E007.svg|center|80px]] | E007 |- | style='text-align:right'| 15 | [[Eiropas autoceļš E08|Eiropas autoceļš E8]] | [[:d:Q1129207|Q1129207]] | [[Norvēģija]]<br/>''[[:d:Q33|Q33]]'' | [[:commons:Category:E8|E8]] | [[Attēls:Tabliczka E8.svg|center|80px]] | E8 |- | style='text-align:right'| 16 | ''[[:d:Q666933|Eiropas autoceļš E008]]'' | [[:d:Q666933|Q666933]] | [[Tadžikistāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E008.svg|center|80px]] | E008 |- | style='text-align:right'| 17 | [[Eiropas autoceļš E09]] | [[:d:Q1320233|Q1320233]] | [[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E9|E9]] | [[Attēls:Tabliczka E9.svg|center|80px]] | E9 |- | style='text-align:right'| 18 | ''[[:d:Q2109391|Eiropas autoceļš E009]]'' | [[:d:Q2109391|Q2109391]] | [[Tadžikistāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E009.svg|center|80px]] | E009 |- | style='text-align:right'| 19 | [[Eiropas autoceļš E10]] | [[:d:Q586592|Q586592]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E10|E10]] | [[Attēls:Tabliczka E10.svg|center|80px]] | E10 |- | style='text-align:right'| 20 | ''[[:d:Q1861681|Eiropas autoceļš E010]]'' | [[:d:Q1861681|Q1861681]] | [[Kirgizstāna]] | [[:commons:Category:Osh-Bishkek road|Osh-Bishkek road]] | [[Attēls:Tabliczka E010.svg|center|80px]] | E010 |- | style='text-align:right'| 21 | [[Eiropas autoceļš E11]] | [[:d:Q1276480|Q1276480]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E11|E11]] | [[Attēls:Tabliczka E11.svg|center|80px]] | E11 |- | style='text-align:right'| 22 | ''[[:d:Q536536|Eiropas autoceļš E011]]'' | [[:d:Q536536|Q536536]] | [[Kazahstāna]]<br/>[[Kirgizstāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E011.svg|center|80px]] | E011 |- | style='text-align:right'| 23 | [[Eiropas autoceļš E12]] | [[:d:Q1346648|Q1346648]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>''[[:d:Q33|Q33]]'' | [[:commons:Category:E12|E12]] | [[Attēls:European route E12.svg|center|80px]] | E12 |- | style='text-align:right'| 24 | ''[[:d:Q1375783|Eiropas autoceļš E012]]'' | [[:d:Q1375783|Q1375783]] | [[Kazahstāna]]<br/>[[Ķīna]] | | [[Attēls:Tabliczka E012.svg|center|80px]] | E012 |- | style='text-align:right'| 25 | [[Eiropas autoceļš E13]] | [[:d:Q1247738|Q1247738]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[:commons:Category:E13|E13]] | [[Attēls:Tabliczka E13.svg|center|80px]] | E13 |- | style='text-align:right'| 26 | ''[[:d:Q1375778|Eiropas autoceļš E013]]'' | [[:d:Q1375778|Q1375778]] | [[Kazahstāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E013.svg|center|80px]] | E013 |- | style='text-align:right'| 27 | [[Eiropas autoceļš E14]] | [[:d:Q1164832|Q1164832]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E14|E14]] | [[Attēls:Tabliczka E14.svg|center|80px]] | E14 |- | style='text-align:right'| 28 | ''[[:d:Q1375781|Eiropas autoceļš E014]]'' | [[:d:Q1375781|Q1375781]] | [[Kazahstāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E014.svg|center|80px]] | E014 |- | style='text-align:right'| 29 | [[Eiropas autoceļš E15]] | [[:d:Q862476|Q862476]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E15|E15]] | [[Attēls:Tabliczka E15.svg|center|80px]] | E15 |- | style='text-align:right'| 30 | ''[[:d:Q662647|Eiropas autoceļš E015]]'' | [[:d:Q662647|Q662647]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E015|E015]] | [[Attēls:Tabliczka E015.svg|center|80px]] | E015 |- | style='text-align:right'| 31 | [[Eiropas autoceļš E16]] | [[:d:Q642043|Q642043]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E16|E16]] | [[Attēls:Tabliczka E16.svg|center|80px]] | E16 |- | style='text-align:right'| 32 | ''[[:d:Q2329549|Eiropas autoceļš E016]]'' | [[:d:Q2329549|Q2329549]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E016|E016]] | [[Attēls:Tabliczka E016.svg|center|80px]] | E016 |- | style='text-align:right'| 33 | [[Eiropas autoceļš E17]] | [[:d:Q1348422|Q1348422]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E17|E17]] | [[Attēls:Tabliczka E17.svg|center|80px]] | E17 |- | style='text-align:right'| 34 | ''[[:d:Q746156|Eiropas autoceļš E017]]'' | [[:d:Q746156|Q746156]] | [[Krievija]] | [[:commons:Category:E017|E017]] | [[Attēls:Tabliczka E017.svg|center|80px]] | E017 |- | style='text-align:right'| 35 | [[Eiropas autoceļš E18]] | [[:d:Q945810|Q945810]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>''[[:d:Q33|Q33]]''<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E18|E18]] | [[Attēls:Tabliczka E18.svg|center|80px]] | E18 |- | style='text-align:right'| 36 | ''[[:d:Q1945568|Eiropas autoceļš E018]]'' | [[:d:Q1945568|Q1945568]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E018|E018]] | [[Attēls:Tabliczka E018.svg|center|80px]] | E018 |- | style='text-align:right'| 37 | [[Eiropas autoceļš E19]] | [[:d:Q1375828|Q1375828]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E19|E19]] | [[Attēls:Tabliczka E19.svg|center|80px]] | E19 |- | style='text-align:right'| 38 | ''[[:d:Q2194280|Eiropas autoceļš E019]]'' | [[:d:Q2194280|Q2194280]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E019|E019]] | [[Attēls:Tabliczka E019.svg|center|80px]] | E019 |- | style='text-align:right'| 39 | [[Eiropas autoceļš E20]] | [[:d:Q987346|Q987346]] | [[Īrija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>''[[:d:Q191|Q191]]''<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E20|E20]] | [[Attēls:Tabliczka E20.svg|center|80px]] | E20 |- | style='text-align:right'| 40 | [[Eiropas autoceļš E21]] | [[:d:Q662587|Q662587]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E21|E21]] | [[Attēls:Tabliczka E21.svg|center|80px]] | E21 |- | style='text-align:right'| 41 | [[Eiropas autoceļš E22]] | [[:d:Q322164|Q322164]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>[[Latvija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E22|E22]] | [[Attēls:Tabliczka E22.svg|center|80px]] | E22 |- | style='text-align:right'| 42 | [[Eiropas autoceļš E23]] | [[:d:Q664809|Q664809]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E23|E23]] | [[Attēls:Tabliczka E23.svg|center|80px]] | E23 |- | style='text-align:right'| 43 | ''[[:d:Q1375832|Eiropas autoceļš E24]]'' | [[:d:Q1375832|Q1375832]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[:commons:Category:E24|E24]] | [[Attēls:Tabliczka E24.svg|center|80px]] | E24 |- | style='text-align:right'| 44 | [[Eiropas autoceļš E25]] | [[:d:Q659345|Q659345]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Luksemburga]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E25|E25]] | [[Attēls:Tabliczka E25.svg|center|80px]] | E25 |- | style='text-align:right'| 45 | ''[[:d:Q694396|Eiropas autoceļš E26]]'' | [[:d:Q694396|Q694396]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E26|E26]] | [[Attēls:Tabliczka E26.svg|center|80px]] | E26 |- | style='text-align:right'| 46 | ''[[:d:Q688946|Eiropas autoceļš E27]]'' | [[:d:Q688946|Q688946]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E27|E27]] | [[Attēls:Tabliczka E27.svg|center|80px]] | E27 |- | style='text-align:right'| 47 | [[Eiropas autoceļš E28]] | [[:d:Q314656|Q314656]] | [[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Krievija]]<br/>''[[:d:Q37|Q37]]''<br/>[[Baltkrievija]] | [[:commons:Category:E28|E28]] | [[Attēls:Tabliczka E28.svg|center|80px]] | E28 |- | style='text-align:right'| 48 | ''[[:d:Q688868|Eiropas autoceļš E29]]'' | [[:d:Q688868|Q688868]] | [[Vācija]]<br/>[[Luksemburga]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E29|E29]] | [[Attēls:Tabliczka E29.svg|center|80px]] | E29 |- | style='text-align:right'| 49 | [[Eiropas autoceļš E30]] | [[:d:Q160249|Q160249]] | [[Īrija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E30|E30]] | [[Attēls:Tabliczka E30.svg|center|80px]] | E30 |- | style='text-align:right'| 50 | ''[[:d:Q699601|Eiropas autoceļš E31]]'' | [[:d:Q699601|Q699601]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E31|E31]] | [[Attēls:Tabliczka E31.svg|center|80px]] | E31 |- | style='text-align:right'| 51 | ''[[:d:Q1375862|Eiropas autoceļš E32]]'' | [[:d:Q1375862|Q1375862]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[:commons:Category:E32|E32]] | [[Attēls:Tabliczka E32.svg|center|80px]] | E32 |- | style='text-align:right'| 52 | ''[[:d:Q1375866|Eiropas autoceļš E33]]'' | [[:d:Q1375866|Q1375866]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E33|E33]] | [[Attēls:Tabliczka E33.svg|center|80px]] | E33 |- | style='text-align:right'| 53 | ''[[:d:Q819141|Eiropas autoceļš E34]]'' | [[:d:Q819141|Q819141]] | [[Beļģija]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E34|E34]] | [[Attēls:Tabliczka E34.svg|center|80px]] | E34 |- | style='text-align:right'| 54 | ''[[:d:Q313416|Eiropas autoceļš E35]]'' | [[:d:Q313416|Q313416]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Šveice]]<br/>''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E35|E35]] | [[Attēls:Tabliczka E35.svg|center|80px]] | E35 |- | style='text-align:right'| 55 | [[Eiropas autoceļš E36]] | [[:d:Q240696|Q240696]] | [[Vācija]]<br/>[[Polija]] | [[:commons:Category:E36|E36]] | [[Attēls:Tabliczka E36.svg|center|80px]] | E36 |- | style='text-align:right'| 56 | ''[[:d:Q701223|Eiropas autoceļš E37]]'' | [[:d:Q701223|Q701223]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E37|E37]] | [[Attēls:Tabliczka E37.svg|center|80px]] | E37 |- | style='text-align:right'| 57 | ''[[:d:Q289474|Eiropas autoceļš E38]]'' | [[:d:Q289474|Q289474]] | [[Ukraina]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E38|E38]] | [[Attēls:Tabliczka E38.svg|center|80px]] | E38 |- | style='text-align:right'| 58 | ''[[:d:Q1375888|Eiropas autoceļš E39]]'' | [[:d:Q1375888|Q1375888]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Dānija]] | [[:commons:Category:E39|E39]] | [[Attēls:Tabliczka E39.svg|center|80px]] | E39 |- | style='text-align:right'| 59 | [[Eiropas autoceļš E40]] | [[:d:Q327162|Q327162]] | [[Francija]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Uzbekistāna]]<br/>[[Turkmenistāna]]<br/>[[Kirgizstāna]] | [[:commons:Category:E40|E40]] | [[Attēls:Tabliczka E40.svg|center|80px]] | E40 |- | style='text-align:right'| 60 | ''[[:d:Q662616|Eiropas autoceļš E41]]'' | [[:d:Q662616|Q662616]] | [[Vācija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E41|E41]] | [[Attēls:Tabliczka E41.svg|center|80px]] | E41 |- | style='text-align:right'| 61 | ''[[:d:Q599910|Eiropas autoceļš E42]]'' | [[:d:Q599910|Q599910]] | [[Francija]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E42|E42]] | [[Attēls:Tabliczka E42.svg|center|80px]] | E42 |- | style='text-align:right'| 62 | ''[[:d:Q662603|Eiropas autoceļš E43]]'' | [[:d:Q662603|Q662603]] | [[Šveice]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E43|E43]] | [[Attēls:Tabliczka E43.svg|center|80px]] | E43 |- | style='text-align:right'| 63 | ''[[:d:Q705125|Eiropas autoceļš E44]]'' | [[:d:Q705125|Q705125]] | [[Francija]]<br/>[[Luksemburga]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E44|E44]] | [[Attēls:Tabliczka E44.svg|center|80px]] | E44 |- | style='text-align:right'| 64 | ''[[:d:Q276570|Eiropas autoceļš E45]]'' | [[:d:Q276570|Q276570]] | [[Norvēģija]]<br/>''[[:d:Q33|Q33]]''<br/>[[Zviedrija]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Austrija]]<br/>''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E45|E45]] | [[Attēls:Tabliczka E45.svg|center|80px]] | E45 |- | style='text-align:right'| 65 | ''[[:d:Q1375900|Eiropas autoceļš E46]]'' | [[:d:Q1375900|Q1375900]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E46|E46]] | [[Attēls:Tabliczka E46.svg|center|80px]] | E46 |- | style='text-align:right'| 66 | ''[[:d:Q692012|Eiropas autoceļš E47]]'' | [[:d:Q692012|Q692012]] | [[Vācija]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E47|E47]] | [[Attēls:Tabliczka E47.svg|center|80px]] | E47 |- | style='text-align:right'| 67 | ''[[:d:Q819705|Eiropas autoceļš E48]]'' | [[:d:Q819705|Q819705]] | [[Vācija]]<br/>[[Čehija]] | [[:commons:Category:E48|E48]] | [[Attēls:Tabliczka E48.svg|center|80px]] | E48 |- | style='text-align:right'| 68 | ''[[:d:Q667743|Eiropas autoceļš E49]]'' | [[:d:Q667743|Q667743]] | [[Vācija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Austrija]] | [[:commons:Category:E49|E49]] | [[Attēls:Tabliczka E49.svg|center|80px]] | E49 |- | style='text-align:right'| 69 | ''[[:d:Q687438|Eiropas autoceļš E50]]'' | [[:d:Q687438|Q687438]] | [[Francija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E50|E50]] | [[Attēls:Tabliczka E50.svg|center|80px]] | E50 |- | style='text-align:right'| 70 | ''[[:d:Q692108|Eiropas autoceļš E51]]'' | [[:d:Q692108|Q692108]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E51|E51]] | [[Attēls:Tabliczka E51.svg|center|80px]] | E51 |- | style='text-align:right'| 71 | ''[[:d:Q691059|Eiropas autoceļš E52]]'' | [[:d:Q691059|Q691059]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E52|E52]] | [[Attēls:Tabliczka E52.svg|center|80px]] | E52 |- | style='text-align:right'| 72 | ''[[:d:Q701208|Eiropas autoceļš E53]]'' | [[:d:Q701208|Q701208]] | [[Čehija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E53|E53]] | [[Attēls:Tabliczka E53.svg|center|80px]] | E53 |- | style='text-align:right'| 73 | ''[[:d:Q664865|Eiropas autoceļš E54]]'' | [[:d:Q664865|Q664865]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E54|E54]] | [[Attēls:Tabliczka E54.svg|center|80px]] | E54 |- | style='text-align:right'| 74 | ''[[:d:Q313410|Eiropas autoceļš E55]]'' | [[:d:Q313410|Q313410]] | [[Zviedrija]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Austrija]]<br/>''[[:d:Q38|Q38]]''<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E55|E55]] | [[Attēls:Tabliczka E55.svg|center|80px]] | E55 |- | style='text-align:right'| 75 | ''[[:d:Q690065|Eiropas autoceļš E56]]'' | [[:d:Q690065|Q690065]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E56|E56]] | [[Attēls:Tabliczka E56.svg|center|80px]] | E56 |- | style='text-align:right'| 76 | ''[[:d:Q592509|Eiropas autoceļš E57]]'' | [[:d:Q592509|Q592509]] | [[Austrija]]<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E57|E57]] | [[Attēls:Tabliczka E57.svg|center|80px]] | E57 |- | style='text-align:right'| 77 | ''[[:d:Q180384|Eiropas autoceļš E58]]'' | [[:d:Q180384|Q180384]] | [[Austrija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Piedņestra]] | [[:commons:Category:E58|E58]] | [[Attēls:Tabliczka E58.svg|center|80px]] | E58 |- | style='text-align:right'| 78 | ''[[:d:Q674617|Eiropas autoceļš E59]]'' | [[:d:Q674617|Q674617]] | [[Čehija]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Slovēnija]]<br/>''[[:d:Q224|Q224]]'' | [[:commons:Category:E59|E59]] | [[Attēls:Tabliczka E59.svg|center|80px]] | E59 |- | style='text-align:right'| 79 | ''[[:d:Q168020|Eiropas autoceļš E60]]'' | [[:d:Q168020|Q168020]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Azerbaidžāna]]<br/>[[Turkmenistāna]]<br/>[[Uzbekistāna]]<br/>[[Tadžikistāna]]<br/>[[Kirgizstāna]]<br/>[[Ķīna]] | [[:commons:Category:E60|E60]] | [[Attēls:Tabliczka E60.svg|center|80px]] | E60 |- | style='text-align:right'| 80 | ''[[:d:Q695537|Eiropas autoceļš E61]]'' | [[:d:Q695537|Q695537]] | [[Austrija]]<br/>[[Slovēnija]]<br/>''[[:d:Q38|Q38]]''<br/>''[[:d:Q224|Q224]]'' | [[:commons:Category:E61|E61]] | [[Attēls:Tabliczka E61.svg|center|80px]] | E61 |- | style='text-align:right'| 81 | ''[[:d:Q665254|Eiropas autoceļš E62]]'' | [[:d:Q665254|Q665254]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E62|E62]] | [[Attēls:Tabliczka E62.svg|center|80px]] | E62 |- | style='text-align:right'| 82 | ''[[:d:Q1375933|Eiropas autoceļš E63]]'' | [[:d:Q1375933|Q1375933]] | ''[[:d:Q33|Q33]]'' | [[:commons:Category:E63|E63]] | [[Attēls:Tabliczka E63.svg|center|80px]] | E63 |- | style='text-align:right'| 83 | ''[[:d:Q736643|Eiropas autoceļš E64]]'' | [[:d:Q736643|Q736643]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E64|E64]] | [[Attēls:Tabliczka E64.svg|center|80px]] | E64 |- | style='text-align:right'| 84 | [[Eiropas autoceļš E65]] | [[:d:Q911135|Q911135]] | [[Zviedrija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>[[Bosnija un Hercegovina]]<br/>[[Melnkalne]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Kosova]]<br/>[[Ziemeļmaķedonija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E65|E65]] | [[Attēls:Tabliczka E65.svg|center|80px]] | E65 |- | style='text-align:right'| 85 | ''[[:d:Q689827|Eiropas autoceļš E66]]'' | [[:d:Q689827|Q689827]] | ''[[:d:Q38|Q38]]''<br/>[[Austrija]]<br/>[[Ungārija]] | [[:commons:Category:E66|E66]] | [[Attēls:Tabliczka E66.svg|center|80px]] | E66 |- | style='text-align:right'| 86 | [[Eiropas autoceļš E67]] | [[:d:Q754430|Q754430]] | ''[[:d:Q33|Q33]]''<br/>''[[:d:Q191|Q191]]''<br/>[[Latvija]]<br/>''[[:d:Q37|Q37]]''<br/>[[Polija]]<br/>[[Čehija]] | [[:commons:Category:E67|E67]] | [[Attēls:Tabliczka E67.svg|center|80px]] | E67 |- | style='text-align:right'| 87 | ''[[:d:Q1375951|Eiropas autoceļš E68]]'' | [[:d:Q1375951|Q1375951]] | [[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]] | [[:commons:Category:E68|E68]] | [[Attēls:Tabliczka E68.svg|center|80px]] | E68 |- | style='text-align:right'| 88 | ''[[:d:Q1375971|Eiropas autoceļš E69]]'' | [[:d:Q1375971|Q1375971]] | [[Norvēģija]] | [[:commons:Category:E69|E69]] | [[Attēls:Riksvei E 69.svg|center|80px]] | E69 |- | style='text-align:right'| 89 | ''[[:d:Q741488|Eiropas autoceļš E70]]'' | [[:d:Q741488|Q741488]] | [[Spānija]]<br/>[[Francija]]<br/>''[[:d:Q38|Q38]]''<br/>[[Slovēnija]]<br/>''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>[[Serbija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Turcija]]<br/>[[Gruzija]] | [[:commons:Category:E70|E70]] | [[Attēls:Tabliczka E70.svg|center|80px]] | E70 |- | style='text-align:right'| 90 | ''[[:d:Q1375976|Eiropas autoceļš E71]]'' | [[:d:Q1375976|Q1375976]] | [[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>[[Bosnija un Hercegovina]] | [[:commons:Category:E71|E71]] | [[Attēls:Tabliczka E71.svg|center|80px]] | E71 |- | style='text-align:right'| 91 | ''[[:d:Q1375978|Eiropas autoceļš E72]]'' | [[:d:Q1375978|Q1375978]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E72|E72]] | [[Attēls:Tabliczka E72.svg|center|80px]] | E72 |- | style='text-align:right'| 92 | ''[[:d:Q1375987|Eiropas autoceļš E73]]'' | [[:d:Q1375987|Q1375987]] | [[Ungārija]]<br/>''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>[[Bosnija un Hercegovina]] | [[:commons:Category:E73|E73]] | [[Attēls:Tabliczka E73.svg|center|80px]] | E73 |- | style='text-align:right'| 93 | ''[[:d:Q600011|Eiropas autoceļš E74]]'' | [[:d:Q600011|Q600011]] | [[Francija]]<br/>''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E74|E74]] | [[Attēls:Tabliczka E74.svg|center|80px]] | E74 |- | style='text-align:right'| 94 | [[Eiropas autoceļš E75]] | [[:d:Q638912|Q638912]] | [[Norvēģija]]<br/>''[[:d:Q33|Q33]]''<br/>[[Polija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Ziemeļmaķedonija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E75|E75]] | [[Attēls:Tabliczka E75.svg|center|80px]] | E75 |- | style='text-align:right'| 95 | ''[[:d:Q768830|Eiropas autoceļš E76]]'' | [[:d:Q768830|Q768830]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E76|E76]] | [[Attēls:Tabliczka E76.svg|center|80px]] | E76 |- | style='text-align:right'| 96 | [[Eiropas autoceļš E77]] | [[:d:Q918092|Q918092]] | [[Krievija]]<br/>''[[:d:Q191|Q191]]''<br/>[[Latvija]]<br/>''[[:d:Q37|Q37]]''<br/>[[Polija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]] | [[:commons:Category:E77|E77]] | [[Attēls:Tabliczka E77.svg|center|80px]] | E77 |- | style='text-align:right'| 97 | ''[[:d:Q1376002|Eiropas autoceļš E78]]'' | [[:d:Q1376002|Q1376002]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E78|E78]] | [[Attēls:Tabliczka E78.svg|center|80px]] | E78 |- | style='text-align:right'| 98 | ''[[:d:Q580571|Eiropas autoceļš E79]]'' | [[:d:Q580571|Q580571]] | [[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E79|E79]] | [[Attēls:Tabliczka E79.svg|center|80px]] | E79 |- | style='text-align:right'| 99 | ''[[:d:Q877647|Eiropas autoceļš E80]]'' | [[:d:Q877647|Q877647]] | [[Portugāle]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Francija]]<br/>''[[:d:Q38|Q38]]''<br/>''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>[[Melnkalne]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Kosova]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E80|E80]] | [[Attēls:Tabliczka E80.svg|center|80px]] | E80 |- | style='text-align:right'| 100 | ''[[:d:Q987350|Eiropas autoceļš E81]]'' | [[:d:Q987350|Q987350]] | [[Rumānija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E81|E81]] | [[Attēls:Tabliczka E81.svg|center|80px]] | E81 |- | style='text-align:right'| 101 | ''[[:d:Q1376012|Eiropas autoceļš E82]]'' | [[:d:Q1376012|Q1376012]] | [[Spānija]]<br/>[[Portugāle]] | [[:commons:Category:E82|E82]] | [[Attēls:Tabliczka E82.svg|center|80px]] | E82 |- | style='text-align:right'| 102 | ''[[:d:Q955939|Eiropas autoceļš E83]]'' | [[:d:Q955939|Q955939]] | [[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E83|E83]] | [[Attēls:Tabliczka E83.svg|center|80px]] | E83 |- | style='text-align:right'| 103 | ''[[:d:Q612223|Eiropas autoceļš E84]]'' | [[:d:Q612223|Q612223]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E84|E84]] | [[Attēls:Tabliczka E84.svg|center|80px]] | E84 |- | style='text-align:right'| 104 | [[Eiropas autoceļš E85]] | [[:d:Q926976|Q926976]] | ''[[:d:Q37|Q37]]''<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E85|E85]] | [[Attēls:Tabliczka E85.svg|center|80px]] | E85 |- | style='text-align:right'| 105 | ''[[:d:Q1376023|Eiropas autoceļš E86]]'' | [[:d:Q1376023|Q1376023]] | [[Grieķija]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E86|E86]] | [[Attēls:Tabliczka E86.svg|center|80px]] | E86 |- | style='text-align:right'| 106 | ''[[:d:Q1376032|Eiropas autoceļš E87]]'' | [[:d:Q1376032|Q1376032]] | [[Ukraina]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E87|E87]] | [[Attēls:Tabliczka E87.svg|center|80px]] | E87 |- | style='text-align:right'| 107 | ''[[:d:Q607197|Eiropas autoceļš E88]]'' | [[:d:Q607197|Q607197]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E88|E88]] | [[Attēls:Tabliczka E88.svg|center|80px]] | E88 |- | style='text-align:right'| 108 | ''[[:d:Q2419632|Eiropas autoceļš E89]]'' | [[:d:Q2419632|Q2419632]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E89|E89]] | [[Attēls:Tabliczka E89.svg|center|80px]] | E89 |- | style='text-align:right'| 109 | ''[[:d:Q370080|Eiropas autoceļš E90]]'' | [[:d:Q370080|Q370080]] | [[Portugāle]]<br/>[[Spānija]]<br/>''[[:d:Q38|Q38]]''<br/>[[Grieķija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E90|E90]] | [[Attēls:Tabliczka E90.svg|center|80px]] | E90 |- | style='text-align:right'| 110 | ''[[:d:Q2163648|Eiropas autoceļš E91]]'' | [[:d:Q2163648|Q2163648]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E91|E91]] | [[Attēls:Tabliczka E91.svg|center|80px]] | E91 |- | style='text-align:right'| 111 | ''[[:d:Q2579452|Eiropas autoceļš E92]]'' | [[:d:Q2579452|Q2579452]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E92|E92]] | [[Attēls:Tabliczka E92.svg|center|80px]] | E92 |- | style='text-align:right'| 112 | ''[[:d:Q3444696|Eiropas autoceļš E93]]'' | [[:d:Q3444696|Q3444696]] | [[Krievija]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Ukraina]] | | [[Attēls:Tabliczka E93.svg|center|80px]] | E93 |- | style='text-align:right'| 113 | ''[[:d:Q2586090|Eiropas autoceļš E94]]'' | [[:d:Q2586090|Q2586090]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E94|E94]] | [[Attēls:Tabliczka E94.svg|center|80px]] | E94 |- | style='text-align:right'| 114 | [[Eiropas autoceļš E95]] | [[:d:Q1165682|Q1165682]] | [[Krievija]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E95|E95]] | [[Attēls:Tabliczka E95.svg|center|80px]] | E95 |- | style='text-align:right'| 115 | ''[[:d:Q2373964|Eiropas autoceļš E96]]'' | [[:d:Q2373964|Q2373964]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E96|E96]] | [[Attēls:Tabliczka E96.svg|center|80px]] | E96 |- | style='text-align:right'| 116 | ''[[:d:Q784392|Eiropas autoceļš E97]]'' | [[:d:Q784392|Q784392]] | [[Ukraina]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Turcija]]<br/>[[Abhāzija]] | [[:commons:Category:E97|E97]] | [[Attēls:Tabliczka E97.svg|center|80px]] | E97 |- | style='text-align:right'| 117 | ''[[:d:Q2296040|Eiropas autoceļš E98]]'' | [[:d:Q2296040|Q2296040]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E98|E98]] | [[Attēls:Tabliczka E98.svg|center|80px]] | E98 |- | style='text-align:right'| 118 | ''[[:d:Q548533|Eiropas autoceļš E99]]'' | [[:d:Q548533|Q548533]] | [[Azerbaidžāna]]<br/>[[Turcija]]<br/>[[Sīrija]] | [[:commons:Category:E99|E99]] | [[Attēls:Tabliczka E99.svg|center|80px]] | E99 |- | style='text-align:right'| 119 | ''[[:d:Q2283567|Eiropas autoceļš E101]]'' | [[:d:Q2283567|Q2283567]] | [[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E101|E101]] | [[Attēls:Tabliczka E101.svg|center|80px]] | E101 |- | style='text-align:right'| 120 | ''[[:d:Q60856181|European route E104]]'' | [[:d:Q60856181|Q60856181]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E104 |- | style='text-align:right'| 121 | ''[[:d:Q1321545|Eiropas autoceļš E105]]'' | [[:d:Q1321545|Q1321545]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E105|E105]] | [[Attēls:Tabliczka E105.svg|center|80px]] | E105 |- | style='text-align:right'| 122 | ''[[:d:Q108114490|European route E109]]'' | [[:d:Q108114490|Q108114490]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E109 |- | style='text-align:right'| 123 | ''[[:d:Q65169436|European route E114]]'' | [[:d:Q65169436|Q65169436]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E114 |- | style='text-align:right'| 124 | ''[[:d:Q1375790|Eiropas autoceļš E115]]'' | [[:d:Q1375790|Q1375790]] | [[Krievija]] | [[:commons:Category:E115|E115]] | [[Attēls:Tabliczka E115.svg|center|80px]] | E115 |- | style='text-align:right'| 125 | ''[[:d:Q111456842|European route E116]]'' | [[:d:Q111456842|Q111456842]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E116 |- | style='text-align:right'| 126 | ''[[:d:Q1375799|Eiropas autoceļš E117]]'' | [[:d:Q1375799|Q1375799]] | [[Krievija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Armēnija]] | [[:commons:Category:E117|E117]] | [[Attēls:Tabliczka E117.svg|center|80px]] | E117 |- | style='text-align:right'| 127 | ''[[:d:Q108114524|European route E118]]'' | [[:d:Q108114524|Q108114524]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Īrija]] | | | E118 |- | style='text-align:right'| 128 | ''[[:d:Q2535163|Eiropas autoceļš E119]]'' | [[:d:Q2535163|Q2535163]] | [[Krievija]]<br/>[[Azerbaidžāna]]<br/>[[Irāna]] | [[:commons:Category:E119|E119]] | [[Attēls:Tabliczka E119.svg|center|80px]] | E119 |- | style='text-align:right'| 129 | ''[[:d:Q649131|Eiropas autoceļš E121]]'' | [[:d:Q649131|Q649131]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Turkmenistāna]] | [[:commons:Category:E121|E121]] | [[Attēls:Tabliczka E121.svg|center|80px]] | E121 |- | style='text-align:right'| 130 | ''[[:d:Q1821054|Eiropas autoceļš E123]]'' | [[:d:Q1821054|Q1821054]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Uzbekistāna]]<br/>[[Tadžikistāna]] | [[:commons:Category:E123|E123]] | [[Attēls:Tabliczka E123.svg|center|80px]] | E123 |- | style='text-align:right'| 131 | ''[[:d:Q2625376|Eiropas autoceļš E125]]'' | [[:d:Q2625376|Q2625376]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Kirgizstāna]] | [[:commons:Category:E125|E125]] | [[Attēls:Tabliczka E125.svg|center|80px]] | E125 |- | style='text-align:right'| 132 | ''[[:d:Q2078255|Eiropas autoceļš E127]]'' | [[:d:Q2078255|Q2078255]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E127|E127]] | [[Attēls:Tabliczka E127.svg|center|80px]] | E127 |- | style='text-align:right'| 133 | ''[[:d:Q1589334|Eiropas autoceļš E134]]'' | [[:d:Q1589334|Q1589334]] | [[Norvēģija]] | [[:commons:Category:E134|E134]] | [[Attēls:Riksvei E 134.svg|center|80px]] | E134 |- | style='text-align:right'| 134 | ''[[:d:Q2345677|Eiropas autoceļš E136]]'' | [[:d:Q2345677|Q2345677]] | [[Norvēģija]] | [[:commons:Category:E136|E136]] | [[Attēls:Riksvei E 136.svg|center|80px]] | E136 |- | style='text-align:right'| 135 | ''[[:d:Q3444668|Eiropas autoceļš E201]]'' | [[:d:Q3444668|Q3444668]] | [[Īrija]] | [[:commons:Category:E201|E201]] | [[Attēls:Tabliczka E201.svg|center|80px]] | E201 |- | style='text-align:right'| 136 | ''[[:d:Q2707350|Eiropas autoceļš E231]]'' | [[:d:Q2707350|Q2707350]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E231|E231]] | [[Attēls:Tabliczka E231.svg|center|80px]] | E231 |- | style='text-align:right'| 137 | ''[[:d:Q1375818|Eiropas autoceļš E232]]'' | [[:d:Q1375818|Q1375818]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E232|E232]] | [[Attēls:Tabliczka E232.svg|center|80px]] | E232 |- | style='text-align:right'| 138 | ''[[:d:Q658777|Eiropas autoceļš E233]]'' | [[:d:Q658777|Q658777]] | [[Vācija]]<br/>[[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E233|E233]] | [[Attēls:Tabliczka E233.svg|center|80px]] | E233 |- | style='text-align:right'| 139 | ''[[:d:Q2521396|Eiropas autoceļš E234]]'' | [[:d:Q2521396|Q2521396]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E234|E234]] | [[Attēls:Tabliczka E234.svg|center|80px]] | E234 |- | style='text-align:right'| 140 | ''[[:d:Q819547|Eiropas autoceļš E251]]'' | [[:d:Q819547|Q819547]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E251|E251]] | [[Attēls:Tabliczka E251.svg|center|80px]] | E251 |- | style='text-align:right'| 141 | [[Eiropas autoceļš E261]] | [[:d:Q1375834|Q1375834]] | [[Polija]] | [[:commons:Category:E261|E261]] | [[Attēls:Tabliczka E261.svg|center|80px]] | E261 |- | style='text-align:right'| 142 | [[Eiropas autoceļš E262]] | [[:d:Q1995013|Q1995013]] | ''[[:d:Q37|Q37]]''<br/>[[Latvija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E262|E262]] | [[Attēls:Tabliczka E262.svg|center|80px]] | E262 |- | style='text-align:right'| 143 | [[Eiropas autoceļš E263]] | [[:d:Q1375845|Q1375845]] | ''[[:d:Q191|Q191]]'' | [[:commons:Category:E263|E263]] | [[Attēls:Tabliczka E263.svg|center|80px]] | E263 |- | style='text-align:right'| 144 | [[Eiropas autoceļš E264]] | [[:d:Q2718918|Q2718918]] | ''[[:d:Q191|Q191]]''<br/>[[Latvija]] | [[:commons:Category:E264|E264]] | [[Attēls:Tabliczka E264.svg|center|80px]] | E264 |- | style='text-align:right'| 145 | [[Eiropas autoceļš E265]] | [[:d:Q2728829|Q2728829]] | ''[[:d:Q191|Q191]]''<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E265|E265]] | [[Attēls:Tabliczka E265.svg|center|80px]] | E265 |- | style='text-align:right'| 146 | [[Eiropas autoceļš E271]] | [[:d:Q3041902|Q3041902]] | [[Baltkrievija]] | [[:commons:Category:E271|E271]] | [[Attēls:Tabliczka E271.svg|center|80px]] | E271 |- | style='text-align:right'| 147 | [[Eiropas autoceļš E272]] | [[:d:Q2477727|Q2477727]] | ''[[:d:Q37|Q37]]'' | [[:commons:Category:E272|E272]] | [[Attēls:Tabliczka E272.svg|center|80px]] | E272 |- | style='text-align:right'| 148 | ''[[:d:Q613422|Eiropas autoceļš E311]]'' | [[:d:Q613422|Q613422]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E311|E311]] | [[Attēls:Tabliczka E311.svg|center|80px]] | E311 |- | style='text-align:right'| 149 | ''[[:d:Q2138240|Eiropas autoceļš E312]]'' | [[:d:Q2138240|Q2138240]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E312|E312]] | [[Attēls:Tabliczka E312.svg|center|80px]] | E312 |- | style='text-align:right'| 150 | ''[[:d:Q1375855|Eiropas autoceļš E313]]'' | [[:d:Q1375855|Q1375855]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E313|E313]] | [[Attēls:Tabliczka E313.svg|center|80px]] | E313 |- | style='text-align:right'| 151 | ''[[:d:Q669854|Eiropas autoceļš E314]]'' | [[:d:Q669854|Q669854]] | [[Beļģija]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E314|E314]] | [[Attēls:Tabliczka E314.svg|center|80px]] | E314 |- | style='text-align:right'| 152 | ''[[:d:Q669799|Eiropas autoceļš E331]]'' | [[:d:Q669799|Q669799]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E331|E331]] | [[Attēls:Tabliczka E331.svg|center|80px]] | E331 |- | style='text-align:right'| 153 | [[Eiropas autoceļš E371]] | [[:d:Q2436200|Q2436200]] | [[Polija]]<br/>[[Slovākija]] | [[:commons:Category:E371|E371]] | [[Attēls:Tabliczka E371.svg|center|80px]] | E371 |- | style='text-align:right'| 154 | [[Eiropas autoceļš E372]] | [[:d:Q2418651|Q2418651]] | [[Ukraina]]<br/>[[Polija]] | [[:commons:Category:E372|E372]] | [[Attēls:Tabliczka E372.svg|center|80px]] | E372 |- | style='text-align:right'| 155 | ''[[:d:Q1978383|Eiropas autoceļš E373]]'' | [[:d:Q1978383|Q1978383]] | [[Polija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E373|E373]] | [[Attēls:Tabliczka E373.svg|center|80px]] | E373 |- | style='text-align:right'| 156 | ''[[:d:Q2575132|Eiropas autoceļš E381]]'' | [[:d:Q2575132|Q2575132]] | [[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | | [[Attēls:Tabliczka E381.svg|center|80px]] | E381 |- | style='text-align:right'| 157 | ''[[:d:Q693049|Eiropas autoceļš E391]]'' | [[:d:Q693049|Q693049]] | [[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E391|E391]] | [[Attēls:Tabliczka E391.svg|center|80px]] | E391 |- | style='text-align:right'| 158 | ''[[:d:Q1922885|Eiropas autoceļš E401]]'' | [[:d:Q1922885|Q1922885]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E401|E401]] | [[Attēls:Tabliczka E401.svg|center|80px]] | E401 |- | style='text-align:right'| 159 | ''[[:d:Q644844|Eiropas autoceļš E402]]'' | [[:d:Q644844|Q644844]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E402|E402]] | [[Attēls:Tabliczka E402.svg|center|80px]] | E402 |- | style='text-align:right'| 160 | ''[[:d:Q2679997|Eiropas autoceļš E403]]'' | [[:d:Q2679997|Q2679997]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E403|E403]] | [[Attēls:Tabliczka E403.svg|center|80px]] | E403 |- | style='text-align:right'| 161 | ''[[:d:Q2771746|Eiropas autoceļš E404]]'' | [[:d:Q2771746|Q2771746]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E404|E404]] | [[Attēls:Tabliczka E404.svg|center|80px]] | E404 |- | style='text-align:right'| 162 | ''[[:d:Q1920250|Eiropas autoceļš E411]]'' | [[:d:Q1920250|Q1920250]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E411|E411]] | [[Attēls:Tabliczka E411.svg|center|80px]] | E411 |- | style='text-align:right'| 163 | ''[[:d:Q3177582|Eiropas autoceļš E420]]'' | [[:d:Q3177582|Q3177582]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E420|E420]] | [[Attēls:Tabliczka E420.svg|center|80px]] | E420 |- | style='text-align:right'| 164 | ''[[:d:Q2023107|Eiropas autoceļš E421]]'' | [[:d:Q2023107|Q2023107]] | [[Beļģija]]<br/>[[Luksemburga]] | [[:commons:Category:E421|E421]] | [[Attēls:Tabliczka E421.svg|center|80px]] | E421 |- | style='text-align:right'| 165 | ''[[:d:Q637443|Eiropas autoceļš E422]]'' | [[:d:Q637443|Q637443]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E422|E422]] | [[Attēls:Tabliczka E422.svg|center|80px]] | E422 |- | style='text-align:right'| 166 | ''[[:d:Q2655746|Eiropas autoceļš E429]]'' | [[:d:Q2655746|Q2655746]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E429|E429]] | [[Attēls:Tabliczka E429.svg|center|80px]] | E429 |- | style='text-align:right'| 167 | ''[[:d:Q2181304|Eiropas autoceļš E441]]'' | [[:d:Q2181304|Q2181304]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E441|E441]] | [[Attēls:Tabliczka E441.svg|center|80px]] | E441 |- | style='text-align:right'| 168 | ''[[:d:Q1375889|Eiropas autoceļš E442]]'' | [[:d:Q1375889|Q1375889]] | [[Čehija]]<br/>[[Slovākija]] | [[:commons:Category:E442|E442]] | [[Attēls:CZ traffic sign IS17 - E442.svg|center|80px]] | E442 |- | style='text-align:right'| 169 | ''[[:d:Q637808|Eiropas autoceļš E451]]'' | [[:d:Q637808|Q637808]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E451|E451]] | [[Attēls:Tabliczka E451.svg|center|80px]] | E451 |- | style='text-align:right'| 170 | ''[[:d:Q662928|Eiropas autoceļš E461]]'' | [[:d:Q662928|Q662928]] | [[Austrija]]<br/>[[Čehija]] | [[:commons:Category:E461|E461]] | [[Attēls:Tabliczka E461.svg|center|80px]] | E461 |- | style='text-align:right'| 171 | [[Eiropas autoceļš E462]] | [[:d:Q1375896|Q1375896]] | [[Čehija]]<br/>[[Polija]] | [[:commons:Category:E462|E462]] | [[Attēls:Tabliczka E462.svg|center|80px]] | E462 |- | style='text-align:right'| 172 | ''[[:d:Q2013618|Eiropas autoceļš E471]]'' | [[:d:Q2013618|Q2013618]] | [[Ukraina]] | [[:commons:Category:E471|E471]] | [[Attēls:Tabliczka E471.svg|center|80px]] | E471 |- | style='text-align:right'| 173 | ''[[:d:Q2481606|Eiropas autoceļš E501]]'' | [[:d:Q2481606|Q2481606]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E501|E501]] | [[Attēls:Tabliczka E501.svg|center|80px]] | E501 |- | style='text-align:right'| 174 | ''[[:d:Q2474511|Eiropas autoceļš E502]]'' | [[:d:Q2474511|Q2474511]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E502|E502]] | [[Attēls:Tabliczka E502.svg|center|80px]] | E502 |- | style='text-align:right'| 175 | ''[[:d:Q2197886|Eiropas autoceļš E511]]'' | [[:d:Q2197886|Q2197886]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E511|E511]] | [[Attēls:Tabliczka E511.svg|center|80px]] | E511 |- | style='text-align:right'| 176 | ''[[:d:Q572356|Eiropas autoceļš E512]]'' | [[:d:Q572356|Q572356]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E512|E512]] | [[Attēls:Tabliczka E512.svg|center|80px]] | E512 |- | style='text-align:right'| 177 | ''[[:d:Q555518|Eiropas autoceļš E531]]'' | [[:d:Q555518|Q555518]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E531|E531]] | [[Attēls:Tabliczka E531.svg|center|80px]] | E531 |- | style='text-align:right'| 178 | ''[[:d:Q324855|Eiropas autoceļš E532]]'' | [[:d:Q324855|Q324855]] | [[Vācija]]<br/>[[Austrija]] | [[:commons:Category:E532|E532]] | [[Attēls:Tabliczka E532.svg|center|80px]] | E532 |- | style='text-align:right'| 179 | ''[[:d:Q745665|Eiropas autoceļš E533]]'' | [[:d:Q745665|Q745665]] | [[Vācija]]<br/>[[Austrija]] | [[:commons:Category:Bundesautobahn 95|Bundesautobahn 95]] | [[Attēls:Tabliczka E533.svg|center|80px]] | E533 |- | style='text-align:right'| 180 | ''[[:d:Q2743430|Eiropas autoceļš E551]]'' | [[:d:Q2743430|Q2743430]] | [[Čehija]] | [[:commons:Category:E551|E551]] | [[Attēls:Tabliczka E551.svg|center|80px]] | E551 |- | style='text-align:right'| 181 | ''[[:d:Q1792888|Eiropas autoceļš E552]]'' | [[:d:Q1792888|Q1792888]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E552|E552]] | [[Attēls:Tabliczka E552.svg|center|80px]] | E552 |- | style='text-align:right'| 182 | ''[[:d:Q2438196|Eiropas autoceļš E571]]'' | [[:d:Q2438196|Q2438196]] | [[Slovākija]] | [[:commons:Category:E571|E571]] | [[Attēls:Tabliczka E571.svg|center|80px]] | E571 |- | style='text-align:right'| 183 | ''[[:d:Q2791074|Eiropas autoceļš E572]]'' | [[:d:Q2791074|Q2791074]] | [[Slovākija]] | [[:commons:Category:E572|E572]] | [[Attēls:Tabliczka E572.svg|center|80px]] | E572 |- | style='text-align:right'| 184 | ''[[:d:Q928483|Eiropas autoceļš E573]]'' | [[:d:Q928483|Q928483]] | [[Ungārija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E573|E573]] | [[Attēls:Tabliczka E573.svg|center|80px]] | E573 |- | style='text-align:right'| 185 | ''[[:d:Q987339|Eiropas autoceļš E574]]'' | [[:d:Q987339|Q987339]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E574|E574]] | [[Attēls:Tabliczka E574.svg|center|80px]] | E574 |- | style='text-align:right'| 186 | ''[[:d:Q2078433|Eiropas autoceļš E575]]'' | [[:d:Q2078433|Q2078433]] | [[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]] | [[:commons:Category:E575|E575]] | [[Attēls:Tabliczka E575.svg|center|80px]] | E575 |- | style='text-align:right'| 187 | ''[[:d:Q338977|Eiropas autoceļš E576]]'' | [[:d:Q338977|Q338977]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E576|E576]] | [[Attēls:Tabliczka E576.svg|center|80px]] | E576 |- | style='text-align:right'| 188 | ''[[:d:Q1375910|Eiropas autoceļš E577]]'' | [[:d:Q1375910|Q1375910]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E577|E577]] | [[Attēls:Tabliczka E577.svg|center|80px]] | E577 |- | style='text-align:right'| 189 | ''[[:d:Q987340|Eiropas autoceļš E578]]'' | [[:d:Q987340|Q987340]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E578|E578]] | [[Attēls:Tabliczka E578.svg|center|80px]] | E578 |- | style='text-align:right'| 190 | ''[[:d:Q10478772|Eiropas autoceļš E579]]'' | [[:d:Q10478772|Q10478772]] | [[Ungārija]] | | [[Attēls:Tabliczka E579.svg|center|80px]] | E579 |- | style='text-align:right'| 191 | ''[[:d:Q2243600|Eiropas autoceļš E581]]'' | [[:d:Q2243600|Q2243600]] | [[Rumānija]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E581|E581]] | [[Attēls:Tabliczka E581.svg|center|80px]] | E581 |- | style='text-align:right'| 192 | ''[[:d:Q1852724|Eiropas autoceļš E583]]'' | [[:d:Q1852724|Q1852724]] | [[Rumānija]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E583|E583]] | [[Attēls:Tabliczka E583.svg|center|80px]] | E583 |- | style='text-align:right'| 193 | ''[[:d:Q546742|Eiropas autoceļš E584]]'' | [[:d:Q546742|Q546742]] | [[Ukraina]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Rumānija]] | [[:commons:Category:E584|E584]] | [[Attēls:Tabliczka E584.svg|center|80px]] | E584 |- | style='text-align:right'| 194 | ''[[:d:Q53828736|Eiropas autoceļš E591]]'' | [[:d:Q53828736|Q53828736]] | [[Krievija]] | | [[Attēls:Tabliczka E591.svg|center|80px]] | E591 |- | style='text-align:right'| 195 | ''[[:d:Q2137859|Eiropas autoceļš E592]]'' | [[:d:Q2137859|Q2137859]] | [[Krievija]] | [[:commons:Category:E592|E592]] | [[Attēls:Tabliczka E592.svg|center|80px]] | E592 |- | style='text-align:right'| 196 | ''[[:d:Q2450792|Eiropas autoceļš E601]]'' | [[:d:Q2450792|Q2450792]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E601|E601]] | [[Attēls:Tabliczka E601.svg|center|80px]] | E601 |- | style='text-align:right'| 197 | ''[[:d:Q1797423|Eiropas autoceļš E602]]'' | [[:d:Q1797423|Q1797423]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E602|E602]] | [[Attēls:Tabliczka E602.svg|center|80px]] | E602 |- | style='text-align:right'| 198 | ''[[:d:Q1794844|Eiropas autoceļš E603]]'' | [[:d:Q1794844|Q1794844]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E603|E603]] | [[Attēls:Tabliczka E603.svg|center|80px]] | E603 |- | style='text-align:right'| 199 | ''[[:d:Q2091528|Eiropas autoceļš E604]]'' | [[:d:Q2091528|Q2091528]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E604|E604]] | [[Attēls:Tabliczka E604.svg|center|80px]] | E604 |- | style='text-align:right'| 200 | ''[[:d:Q2333741|Eiropas autoceļš E606]]'' | [[:d:Q2333741|Q2333741]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E606|E606]] | [[Attēls:Tabliczka E606.svg|center|80px]] | E606 |- | style='text-align:right'| 201 | ''[[:d:Q1795007|Eiropas autoceļš E607]]'' | [[:d:Q1795007|Q1795007]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E607|E607]] | [[Attēls:Tabliczka E607.svg|center|80px]] | E607 |- | style='text-align:right'| 202 | ''[[:d:Q1795057|Eiropas autoceļš E611]]'' | [[:d:Q1795057|Q1795057]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E611|E611]] | [[Attēls:Tabliczka E611.svg|center|80px]] | E611 |- | style='text-align:right'| 203 | ''[[:d:Q1637858|Eiropas autoceļš E612]]'' | [[:d:Q1637858|Q1637858]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E612|E612]] | [[Attēls:Tabliczka E612.svg|center|80px]] | E612 |- | style='text-align:right'| 204 | ''[[:d:Q514182|Eiropas autoceļš E641]]'' | [[:d:Q514182|Q514182]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E641|E641]] | [[Attēls:Tabliczka E641.svg|center|80px]] | E641 |- | style='text-align:right'| 205 | ''[[:d:Q688368|Eiropas autoceļš E651]]'' | [[:d:Q688368|Q688368]] | [[Austrija]] | [[:commons:Category:Ennstal-Straße|Ennstal-Straße]] | [[Attēls:Tabliczka E651.svg|center|80px]] | E651 |- | style='text-align:right'| 206 | ''[[:d:Q2150243|Eiropas autoceļš E652]]'' | [[:d:Q2150243|Q2150243]] | [[Austrija]]<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E652|E652]] | [[Attēls:Tabliczka E652.svg|center|80px]] | E652 |- | style='text-align:right'| 207 | ''[[:d:Q2604283|Eiropas autoceļš E653]]'' | [[:d:Q2604283|Q2604283]] | [[Ungārija]]<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E653|E653]] | [[Attēls:Tabliczka E653.svg|center|80px]] | E653 |- | style='text-align:right'| 208 | ''[[:d:Q676174|Eiropas autoceļš E661]]'' | [[:d:Q676174|Q676174]] | [[Ungārija]]<br/>''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>[[Bosnija un Hercegovina]] | [[:commons:Category:E661|E661]] | [[Attēls:Tabliczka E661.svg|center|80px]] | E661 |- | style='text-align:right'| 209 | ''[[:d:Q2456332|Eiropas autoceļš E662]]'' | [[:d:Q2456332|Q2456332]] | ''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>[[Serbija]] | [[:commons:Category:E662|E662]] | [[Attēls:Tabliczka E662.svg|center|80px]] | E662 |- | style='text-align:right'| 210 | ''[[:d:Q1375947|Eiropas autoceļš E671]]'' | [[:d:Q1375947|Q1375947]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E671|E671]] | [[Attēls:Tabliczka E671.svg|center|80px]] | E671 |- | style='text-align:right'| 211 | ''[[:d:Q1375938|Eiropas autoceļš E673]]'' | [[:d:Q1375938|Q1375938]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E673|E673]] | [[Attēls:Tabliczka E673.svg|center|80px]] | E673 |- | style='text-align:right'| 212 | ''[[:d:Q2579632|Eiropas autoceļš E675]]'' | [[:d:Q2579632|Q2579632]] | [[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E675|E675]] | [[Attēls:Tabliczka E675.svg|center|80px]] | E675 |- | style='text-align:right'| 213 | ''[[:d:Q1375961|Eiropas autoceļš E691]]'' | [[:d:Q1375961|Q1375961]] | [[Armēnija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E691|E691]] | [[Attēls:Tabliczka E691.svg|center|80px]] | E691 |- | style='text-align:right'| 214 | ''[[:d:Q1960959|Eiropas autoceļš E692]]'' | [[:d:Q1960959|Q1960959]] | [[Gruzija]] | [[:commons:Category:E692|E692]] | [[Attēls:Tabliczka E692.svg|center|80px]] | E692 |- | style='text-align:right'| 215 | ''[[:d:Q3120429|Eiropas autoceļš E711]]'' | [[:d:Q3120429|Q3120429]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E711|E711]] | [[Attēls:Tabliczka E711.svg|center|80px]] | E711 |- | style='text-align:right'| 216 | ''[[:d:Q1955315|Eiropas autoceļš E712]]'' | [[:d:Q1955315|Q1955315]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E712|E712]] | [[Attēls:Tabliczka E712.svg|center|80px]] | E712 |- | style='text-align:right'| 217 | ''[[:d:Q746049|Eiropas autoceļš E713]]'' | [[:d:Q746049|Q746049]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E713|E713]] | [[Attēls:Tabliczka E713.svg|center|80px]] | E713 |- | style='text-align:right'| 218 | ''[[:d:Q2265961|Eiropas autoceļš E714]]'' | [[:d:Q2265961|Q2265961]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E714|E714]] | [[Attēls:Tabliczka E714.svg|center|80px]] | E714 |- | style='text-align:right'| 219 | ''[[:d:Q2099373|Eiropas autoceļš E717]]'' | [[:d:Q2099373|Q2099373]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E717|E717]] | [[Attēls:Tabliczka E717.svg|center|80px]] | E717 |- | style='text-align:right'| 220 | ''[[:d:Q1871269|Eiropas autoceļš E751]]'' | [[:d:Q1871269|Q1871269]] | ''[[:d:Q224|Q224]]''<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E751|E751]] | [[Attēls:Tabliczka E751.svg|center|80px]] | E751 |- | style='text-align:right'| 221 | ''[[:d:Q745873|Eiropas autoceļš E761]]'' | [[:d:Q745873|Q745873]] | [[Bosnija un Hercegovina]]<br/>[[Serbija]] | [[:commons:Category:E761|E761]] | [[Attēls:Tabliczka E761.svg|center|80px]] | E761 |- | style='text-align:right'| 222 | ''[[:d:Q2425402|Eiropas autoceļš E762]]'' | [[:d:Q2425402|Q2425402]] | [[Bosnija un Hercegovina]]<br/>[[Melnkalne]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E762|E762]] | [[Attēls:Tabliczka E762.svg|center|80px]] | E762 |- | style='text-align:right'| 223 | ''[[:d:Q2425390|Eiropas autoceļš E763]]'' | [[:d:Q2425390|Q2425390]] | [[Serbija]]<br/>[[Melnkalne]] | [[:commons:Category:E763|E763]] | [[Attēls:Tabliczka E763.svg|center|80px]] | E763 |- | style='text-align:right'| 224 | ''[[:d:Q2621685|Eiropas autoceļš E771]]'' | [[:d:Q2621685|Q2621685]] | [[Rumānija]]<br/>[[Serbija]] | [[:commons:Category:E771|E771]] | [[Attēls:Tabliczka E771.svg|center|80px]] | E771 |- | style='text-align:right'| 225 | ''[[:d:Q2303347|Eiropas autoceļš E772]]'' | [[:d:Q2303347|Q2303347]] | [[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E772|E772]] | [[Attēls:Tabliczka E772.svg|center|80px]] | E772 |- | style='text-align:right'| 226 | ''[[:d:Q3041141|Eiropas autoceļš E773]]'' | [[:d:Q3041141|Q3041141]] | [[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E773|E773]] | [[Attēls:Tabliczka E773.svg|center|80px]] | E773 |- | style='text-align:right'| 227 | ''[[:d:Q2154690|Eiropas autoceļš E801]]'' | [[:d:Q2154690|Q2154690]] | [[Spānija]]<br/>[[Portugāle]] | [[:commons:Category:E801|E801]] | [[Attēls:Tabliczka E801.svg|center|80px]] | E801 |- | style='text-align:right'| 228 | ''[[:d:Q27383|Eiropas autoceļš E802]]'' | [[:d:Q27383|Q27383]] | [[Portugāle]] | [[:commons:Category:E802|E802]] | [[Attēls:Tabliczka E802.svg|center|80px]] | E802 |- | style='text-align:right'| 229 | ''[[:d:Q2433065|Eiropas autoceļš E803]]'' | [[:d:Q2433065|Q2433065]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E803|E803]] | [[Attēls:Tabliczka E803.svg|center|80px]] | E803 |- | style='text-align:right'| 230 | ''[[:d:Q2741026|Eiropas autoceļš E804]]'' | [[:d:Q2741026|Q2741026]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E804|E804]] | [[Attēls:Tabliczka E804.svg|center|80px]] | E804 |- | style='text-align:right'| 231 | ''[[:d:Q129065|Eiropas autoceļš E805]]'' | [[:d:Q129065|Q129065]] | [[Portugāle]] | [[:commons:Category:E805|E805]] | [[Attēls:Tabliczka E805.svg|center|80px]] | E805 |- | style='text-align:right'| 232 | ''[[:d:Q129067|Eiropas autoceļš E806]]'' | [[:d:Q129067|Q129067]] | [[Portugāle]] | [[:commons:Category:E806|E806]] | [[Attēls:Tabliczka E806.svg|center|80px]] | E806 |- | style='text-align:right'| 233 | ''[[:d:Q1641750|Eiropas autoceļš E821]]'' | [[:d:Q1641750|Q1641750]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E821|E821]] | [[Attēls:Tabliczka E821.svg|center|80px]] | E821 |- | style='text-align:right'| 234 | ''[[:d:Q2564356|Eiropas autoceļš E840]]'' | [[:d:Q2564356|Q2564356]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E840|E840]] | [[Attēls:Tabliczka E840.svg|center|80px]] | E840 |- | style='text-align:right'| 235 | ''[[:d:Q1375993|Eiropas autoceļš E841]]'' | [[:d:Q1375993|Q1375993]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E841|E841]] | [[Attēls:Tabliczka E841.svg|center|80px]] | E841 |- | style='text-align:right'| 236 | ''[[:d:Q2444194|Eiropas autoceļš E842]]'' | [[:d:Q2444194|Q2444194]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E842|E842]] | [[Attēls:Tabliczka E842.svg|center|80px]] | E842 |- | style='text-align:right'| 237 | ''[[:d:Q744600|Eiropas autoceļš E843]]'' | [[:d:Q744600|Q744600]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E843|E843]] | [[Attēls:Tabliczka E843.svg|center|80px]] | E843 |- | style='text-align:right'| 238 | ''[[:d:Q2707357|Eiropas autoceļš E844]]'' | [[:d:Q2707357|Q2707357]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E844|E844]] | [[Attēls:Tabliczka E844.svg|center|80px]] | E844 |- | style='text-align:right'| 239 | ''[[:d:Q2446271|Eiropas autoceļš E846]]'' | [[:d:Q2446271|Q2446271]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E846|E846]] | [[Attēls:Tabliczka E846.svg|center|80px]] | E846 |- | style='text-align:right'| 240 | ''[[:d:Q972968|Eiropas autoceļš E847]]'' | [[:d:Q972968|Q972968]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E847|E847]] | [[Attēls:Tabliczka E847.svg|center|80px]] | E847 |- | style='text-align:right'| 241 | ''[[:d:Q2266100|Eiropas autoceļš E848]]'' | [[:d:Q2266100|Q2266100]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E848|E848]] | [[Attēls:Tabliczka E848.svg|center|80px]] | E848 |- | style='text-align:right'| 242 | ''[[:d:Q947951|Eiropas autoceļš E851]]'' | [[:d:Q947951|Q947951]] | [[Melnkalne]]<br/>[[Albānija]]<br/>[[Kosova]] | [[:commons:Category:E851|E851]] | [[Attēls:Tabliczka E851.svg|center|80px]] | E851 |- | style='text-align:right'| 243 | ''[[:d:Q2041537|Eiropas autoceļš E852]]'' | [[:d:Q2041537|Q2041537]] | [[Ziemeļmaķedonija]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E852|E852]] | [[Attēls:Tabliczka E852.svg|center|80px]] | E852 |- | style='text-align:right'| 244 | ''[[:d:Q374394|Eiropas autoceļš E853]]'' | [[:d:Q374394|Q374394]] | [[Grieķija]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E853|E853]] | [[Attēls:Tabliczka E853.svg|center|80px]] | E853 |- | style='text-align:right'| 245 | ''[[:d:Q2694282|Eiropas autoceļš E871]]'' | [[:d:Q2694282|Q2694282]] | [[Bulgārija]]<br/>[[Ziemeļmaķedonija]] | [[:commons:Category:E871|E871]] | [[Attēls:Tabliczka E871.svg|center|80px]] | E871 |- | style='text-align:right'| 246 | ''[[:d:Q2521873|Eiropas autoceļš E881]]'' | [[:d:Q2521873|Q2521873]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E881|E881]] | [[Attēls:Tabliczka E881.svg|center|80px]] | E881 |- | style='text-align:right'| 247 | ''[[:d:Q1812428|Eiropas autoceļš E901]]'' | [[:d:Q1812428|Q1812428]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E901|E901]] | [[Attēls:Tabliczka E901.svg|center|80px]] | E901 |- | style='text-align:right'| 248 | ''[[:d:Q8353069|Eiropas autoceļš E902]]'' | [[:d:Q8353069|Q8353069]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E902|E902]] | [[Attēls:Tabliczka E902.svg|center|80px]] | E902 |- | style='text-align:right'| 249 | ''[[:d:Q17629116|Eiropas autoceļš E903]]'' | [[:d:Q17629116|Q17629116]] | [[Spānija]] | | [[Attēls:Tabliczka E903.svg|center|80px]] | E903 |- | style='text-align:right'| 250 | ''[[:d:Q2106476|Eiropas autoceļš E931]]'' | [[:d:Q2106476|Q2106476]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E931|E931]] | [[Attēls:Tabliczka E931.svg|center|80px]] | E931 |- | style='text-align:right'| 251 | ''[[:d:Q2033565|Eiropas autoceļš E932]]'' | [[:d:Q2033565|Q2033565]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E932|E932]] | [[Attēls:Tabliczka E932.svg|center|80px]] | E932 |- | style='text-align:right'| 252 | ''[[:d:Q2497220|Eiropas autoceļš E933]]'' | [[:d:Q2497220|Q2497220]] | ''[[:d:Q38|Q38]]'' | [[:commons:Category:E933|E933]] | [[Attēls:Tabliczka E933.svg|center|80px]] | E933 |- | style='text-align:right'| 253 | ''[[:d:Q2467961|Eiropas autoceļš E951]]'' | [[:d:Q2467961|Q2467961]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E951|E951]] | [[Attēls:Tabliczka E951.svg|center|80px]] | E951 |- | style='text-align:right'| 254 | ''[[:d:Q1956688|Eiropas autoceļš E952]]'' | [[:d:Q1956688|Q1956688]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E952|E952]] | [[Attēls:Tabliczka E952.svg|center|80px]] | E952 |- | style='text-align:right'| 255 | ''[[:d:Q2516367|Eiropas autoceļš E961]]'' | [[:d:Q2516367|Q2516367]] | [[Grieķija]] | | [[Attēls:Tabliczka E961.svg|center|80px]] | E961 |- | style='text-align:right'| 256 | ''[[:d:Q2182124|Eiropas autoceļš E962]]'' | [[:d:Q2182124|Q2182124]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E962|E962]] | [[Attēls:Tabliczka E962.svg|center|80px]] | E962 |- | style='text-align:right'| 257 | ''[[:d:Q10478786|Eiropas autoceļš E981]]'' | [[:d:Q10478786|Q10478786]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E981|E981]] | [[Attēls:Tabliczka E981.svg|center|80px]] | E981 |- | style='text-align:right'| 258 | ''[[:d:Q10478788|Eiropas autoceļš E982]]'' | [[:d:Q10478788|Q10478788]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E982|E982]] | [[Attēls:Tabliczka E982.svg|center|80px]] | E982 |} {{Wikidata list end}} [[fr:Utilisateur:Gz260/Routes/RE/Wikidata]] [[en:User:Gz260/Roads/E/Wikidata]] [[de:Benutzer:Gz260/Straßen/E/Wikidata]] [[es:Usuario:Gz260/Carreteras/E/Wikidata]] [[it:Utente:Gz260/Strade/E/Wikidata]] [[nl:Gebruiker:Gz260/Wegen/E/Wikidata]] [[ca:Usuari:Gz260/Carreteres/E/Wikidata]] [[da:Bruger:Gz260/Veje/E/Wikidata]] [[el:Χρήστης:Gz260/Δρόμοι/E/Wikidata]] [[et:Kasutaja:Gz260/Teed/E/Wikidata]] [[fi:Käyttäjä:Gz260/Tiet/E/Wikidata]] [[lt:Naudotojas:Gz260/Keliai/E/Wikidata]] [[no:Bruker:Gz260/Veier/E/Wikidata]] [[ru:Участник:Gz260/Дороги/E/Wikidata]] [[sv:Användare:Gz260/Vägar/E/Wikidata]] hmdtwkohek24efgb5fcyft9khtullfz 10 310830 4290261 4231340 2025-06-07T06:14:37Z Biafra 13794 4290261 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = New York Knicks spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #{{NBA color|New York Knicks|1}} | fg = #{{NBA color|New York Knicks|2}} | komanda = Ņujorkas "Knicks" | komanda_saite = Ņujorkas "Knicks" | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 00 [[Džeikobs Topins|Topins]] * 0 [[Delons Raits|Raits]] * 1 [[Kemerons Peins|Peins]] * 2 [[Mailzs Makbraids|Makbraids]] * 3 [[Džošs Harts|Harts]] * 4 [[Pacome Dadjē|Dadjē]] * 5 [[Presiouss Ačiuva|Ačiuva]] * 8 [[O. G. Anunobi|Anunobi]] * 9 [[Kevins Makullars|Makullars]] * 11 [[Džeilens Bransons|Dž. Bransons]] * 13 [[Tailers Koleks|Koleks]] * 23 [[Mičels Robinsons|Robinsons]] * 25 [[Mikals Bridžess|Bridžess]] * 32 [[Karls Entonijs Taunss|Taunss]] * 37 [[Mets Raiens|Raiens]] * 44 [[Lendrijs Šamets|Šamets]] * 55 [[Ariels Hukporti|Hukporti]] * Galvenais treneris — * Treneri asistenti: [[Riks Bransons|R. Bransons]] * [[Moriss Čīkss|Čīkss]] * [[Derens Ermans|Ermans]] * [[Endijs Grīrs|Grīrs]] * [[Daisuke Jošimoto|Jošimoto]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]] </noinclude> 086ag202tv82p89204ssth1gl712kmt 0 324470 4290224 4147088 2025-06-07T04:47:58Z Turaids 8965 4290224 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ezeru Kārķu pagastā|Bezdibenis|Bezdibenis}} {{Ezera infokaste | ezers = Bezdibenis | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Valkas novads]] | vieta3 = [[Kārķu pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=49 | plat_s=23 | plat_NS=N | gar_d=25 | gar_m=42 | gar_s=01| gar_EW=E | platība_ha = 15,2 | garums = | platums <!-- tikai skaitli; km --> | Vid_dziļums = 3,2 | Max_dziļums = 4,3 | tilpums = <!-- tikai skaitli --> | augstums_vjl = | izteka = [[Silene (upe)|Silene]] | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Bezdibenis''' (arī '''Bezdibena ezers''', '''Bezdibens''', '''Bezdibeņa ezers''', '''Bezdibeņu ezers''')<ref>[http://www.ezeri.lv/database/1246/ ezeri.lv]</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=71805 |title=Informācija par objektu: Bezdibenis |accessdate={{dat|2016|07|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir caurteces purva ezers [[Valkas novads|Valkas novada]] [[Kārķu pagasts|Kārķu pagasta]] austrumos, [[Bezdibeņa purvs|Bezdibeņa purvā]], ap 5,5 kilometrus uz ziemeļiem-ziemeļaustrumiem no [[Kārķi]]em. Dibens — dūņains. Krasti — zemi, dažās vietās augsti. Ietek grāvis, iztek [[Silene (upe)|Silene]] uz [[Akmene (Ķires satekupe)|Akmeni]]. Ūdens krāsa — brūnūdens. [[Makrofīti]] — [[grīšļi]] un [[dzeltenā lēpe|dzeltenās lēpes]]. Ezerā dzīvo [[karūsa]]s un [[asaris|asari]]. Ligzdo [[pīles]]. Ezers ietilpst [[Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts|Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta]] teritorijā. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Valkas novada ezeri]] [[Kategorija:Kārķu pagasts]] rnkmh4a5qmn233hxtjj3uccrbtycgr4 0 330486 4289998 4255030 2025-06-06T12:12:05Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: [[Krievijas administratīvais iedalījums| → [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|, Soujarvu → Suojervi (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4289998 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Kondopogas rajons | official_name = ''Кондопожский район''<br />''Kondupohjan rajon'' | image_skyline = Kivach Waterfalls in Karelia.JPG | imagesize = | image_caption = [[Kivačs|Kivača ūdenskritums]] | settlement_type = [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|rajons]] | total_type = Kopā | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of Kondopoga (Karelia).JPG | image_map = Karelia in Russia.svg | image_map1 = Location Of Kondopozhsky District (Karelia).svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais subjekts | subdivision_name1 = [[Karēlijas Republika]] | area_total_km2 = 5940 | population_total = 37958 | population_as_of = 2016 | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Kondopoga]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 9 | p1 = Jaņišpoļe | p2 = Girvasa | p3 = Kedrozero | p4 = Kjapeseļga | p5 = [[Kondopoga]] | p6 = Končezera | p7 = Novinska | p8 = Petrovska | p9 = | website = {{URL|http://amsu.kondopoga.ru/}} }} '''Kondopogas rajons''' ({{val|ru|Кондопожский район}}, {{val|krl|Kondupohjan rajon}}) ir [[Krievija]]s [[Karēlijas Republika]]s administratīvais rajons tās dienvidu daļā. Rajons robežojas ar Karēlijas [[Pieoņegas rajons|Pieoņegas rajonu]] dienvidos, [[Prjažas rajons|Prjažas rajonu]] dienvidrietumos, [[Suojervi rajons|Suojervi rajonu]] rietumos un [[Medvežjegorskas rajons|Medvežjegorskas rajonu]] ziemeļos un ziemeļaustrumos, kā arī to apskalo [[Oņegas ezers]] no dienvidaustrumiem. Rajona Kondopogas pilsētā dzimuši slēpotājas [[Larisa Lazutina]] (''Лариса Евгеньевна Лазутина'', 1965) un [[Jevgeņija Medvedeva]] (''Евгения Владимировна Медведева-Арбузова'', 1976). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karēlijas Republikas administratīvais iedalījums]] qtzlw18v9zuh31yoz8qkluu1ovagmqh 0 330595 4289999 2581687 2025-06-06T12:12:13Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: [[Krievijas administratīvais iedalījums| → [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|, {{url| → {{URL|, {{val- → {{val|, <br/> → <br />, Soujarvu → Suojervi (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4289999 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Medvežjegorskas rajons | native_name = ''Медвежьегорский район<br />Karhumäjen piiri'' | image_skyline = Kizhi churches.jpg | imagesize = | image_caption = Kižu koka baznīcas | settlement_type = [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|rajons]] | total_type = Kopā | image_flag = | image_shield = RUS Медвежьегорский район COA.gif | image_map = Karelia in Russia.svg | image_map1 = Location Of Medvezhyegorsky District (Karelia).svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais subjekts | subdivision_name1 = [[Karēlijas Republika]] | area_total_km2 = 13694 | population_total = 28602 | population_as_of = 2016 | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Medvežjegorska]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 9 | p1 = [[Čobinas lauku apdzīvotā vieta]] | p2 = [[Čolmužas pilsētas apdzīvotā vieta]] | p3 = [[Medvežjegorska|Medvežjegorskas pilsētas apdzīvotā vieta]] | p4 = [[Padanu lauku apdzīvotā vieta]] | p5 = [[Pindušu pilsētas apdzīvotā vieta]] | p6 = [[Poveņecas pilsētas apdzīvotā vieta]] | p7 = [[Tolvujas lauku apdzīvotā vieta]] | p8 = [[Šuņgas lauku apdzīvotā vieta]] | p9 = [[Veļikaja Gubas lauku apdzīvotā vieta]] | website = {{URL|http://amsu.medgora-rayon.ru/}} }} '''Medvežjegorskas rajons''' ({{val|ru|Медвежьегорский район}}, {{val|krl|Karhumäjen piiri}}) ir [[Krievija]]s [[Karēlijas Republika]]s administratīvais rajons tās centrālajā daļā. Rajons robežojas ar Karēlijas Republikas [[Pudožas rajons|Pudožas rajonu]] dienvidaustrumos, [[Kondopogas rajons|Kondopogas rajonu]] dienvidos, [[Suojervi rajons|Suojervi rajonu]] dienvidrietumos, [[Muezerskas rajons|Muezerskas rajonu]] rietumos un [[Segežas rajons|Segežas rajonu]] ziemeļos, [[Arhangeļskas apgabals|Arhangeļskas apgabala]] [[Oņegas rajons|Oņegas rajonu]] austrumos, kā arī no dienvidiem to apskalo [[Oņegas ezers]]. {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karēlijas Republikas administratīvais iedalījums]] ttpcnmn01ydqzpoys7z0wgp74f3olta 0 330669 4290000 4022939 2025-06-06T12:12:20Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Krievijas administratīvais iedalījums| → [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|, {{url| → {{URL|, {{val- → {{val|, <br/> → <br />, Soujarvu → Suojervi (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4290000 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Muezerskas rajons | official_name = ''Муезерский район<br />Mujejärven piiri'' | image_skyline = Болото на Воттовааре 3.jpg | imagesize = | image_caption = Purvs pie Votovāras | settlement_type = [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|rajons]] | total_type = Kopā | image_flag = | image_shield = Coat-of-arms-of-Muezersky-district.svg | image_map = Karelia in Russia.svg | image_map1 = Location Of Muyezersky District (Karelia).svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais subjekts | subdivision_name1 = [[Karēlijas Republika]] | area_total_km2 = 17660 | population_total = 10535 | population_as_of = 2016 | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Mujezerska]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 8 | p1 = [[Ļedmozeras lauku apdzīvotā vieta]] | p2 = [[Ļenderu lauku apdzīvotā vieta]] | p3 = [[Muezerskas pilsētas apdzīvotā vieta]] | p4 = [[Peņingas lauku apdzīvotā vieta]] | p5 = [[Rebolu lauku apdzīvotā vieta]] | p6 = [[Rugozeras lauku apdzīvotā vieta]] | p7 = [[Sukozeras lauku apdzīvotā vieta]] | p8 = [[Volomas lauku apdzīvotā vieta]] | website = {{URL|http://muezersky.ru/}} }} '''Muezerskas rajons''' ({{val|ru|Муезерский район}}, {{val|krl|Mujejärven piiri}}) ir [[Krievija]]s [[Karēlijas Republika]]s administratīvais rajons tās rietumu daļā. Rajons robežojas ar Karēlijas Republikas [[Kalevalas rajons|Kalevalas rajonu]] ziemeļos, [[Belomorskas rajons|Belomorskas rajonu]] ziemeļaustrumos, [[Segežas rajons|Segežas rajonu]] austrumos, [[Medvežjegorskas rajons|Medvežjegorskas rajonu]] dienvidaustrumos un [[Suojervi rajons|Suojervi rajonu]] dienvidos, kā arī [[Somija|Somiju]] rietumos. Pēc nacionālā sastāva rajona iedzīvotāji ir [[krievi]] (58 %), [[baltkrievi]] (18 %), [[karēļi]] (13 %), [[ukraiņi]] (4,4 %). == Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karēlijas Republikas administratīvais iedalījums]] dlwxul8kop5wvpsmqs56g42f4v7hd7q 0 330740 4290001 2582243 2025-06-06T12:12:25Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: [[Krievijas administratīvais iedalījums| → [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|, {{url| → {{URL|, {{val- → {{val|, Soujarvu → Suojervi (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4290001 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Pitkjarantas rajons | native_name = ''Питкярантский район'' | image_skyline = Bel mos 1088.jpg | imagesize = 200px | image_caption = Belije Mosti ūdenskritums | settlement_type = [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|rajons]] | total_type = Kopā | image_flag = | image_shield = | image_map = Karelia in Russia.svg | image_map1 = Location Of Pitkyarantsky District (Karelia).svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais subjekts | subdivision_name1 = [[Karēlijas Republika]] | area_total_km2 = 2254 | population_total = 18249 | population_as_of = 2016 | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Pitkjaranta]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 5 | p1 = [[Harlu lauku apdzīvotā vieta]] | p2 = [[Impilahtu lauku apdzīvotā vieta]] | p3 = [[Ļaskeļas lauku apdzīvotā vieta]] | p4 = [[Pitkarjanta|Pitkjarantas pilsētas apdzīvotā vieta]] | p5 = [[Salmu lauku apdzīvotā vieta]] | website = {{URL|http://admin.pit.su/}} }} '''Pitkjarantas rajons''' ({{val|ru|Питкярантский район}}) ir [[Krievija]]s [[Karēlijas Republika]]s administratīvais rajons tās dienvidrietumos. Rajons robežojas ar Karēlijas Republikas [[Sortavalas rajons|Sortavalas rajonu]] rietumos, [[Suojervi rajons|Suojervi rajonu]] ziemeļos, [[Prjažas rajons|Prjažas rajonu]] ziemeļaustrumos un [[Oloņecas rajons|Oloņecas rajonu]] austrumos, bet no dienvidrietumiem to apskalo [[Ladogas ezers]]. Pēc nacionālā sastāva rajona iedzīvotāji ir [[krievi]] (73 %), [[baltkrievi]] (8,8 %), [[karēļi]] (8 %) un [[ukraiņi]] (3,1 %). Rajona Impilahti ciemā dzimis somu dzejnieks [[Penti Sārikoski]] (''Pentti Saarikoski'', 1937 – 1983), bet Salmi ciemā dzimis somu komponists [[Auliss Sallinens]] (''Aulis Sallinen'', 1935). {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karēlijas Republikas administratīvais iedalījums]] jxnac10vq7bxshcxbdz0t96wpq8f941 0 330845 4290002 2678300 2025-06-06T12:12:30Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: [[Krievijas administratīvais iedalījums| → [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|, {{url| → {{URL|, {{val- → {{val|, <br/> → <br />, Soujarvu → Suojervi (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4290002 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Prjažas nacionālais rajons | native_name = ''Пряжинский район''<br />''Priäžan piiri'' | image_skyline = Вид с колокольни Часовни на д. Маньга.JPG | imagesize = | image_caption = Maņgas ciems | settlement_type = [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|rajons]] | total_type = Kopā | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of Pryazhinski rayon (Karelia).png | image_map = Karelia in Russia.svg | image_map1 = Location Of Pryazhinsky District (Karelia).svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais subjekts | subdivision_name1 = [[Karēlijas Republika]] | area_total_km2 = 6395 | population_total = 14456 | population_as_of = 2016 | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Prjaža]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 7 | p1 = [[Čalnas lauku apdzīvotā vieta]] | p2 = [[Esoilas lauku apdzīvotā vieta]] | p3 = [[Krošnozeras lauku apdzīvotā vieta]] | p4 = [[Matrosu lauku apdzīvotā vieta]] | p5 = [[Prjaža|Prjažas pilsētas apdzīvotā vieta]] | p6 = [[Svjatozeras lauku apdzīvotā vieta]] | p7 = [[Vedlozeras lauku apdzīvotā vieta]] | website = {{URL|http://pryazha.karelia.info/}} }} '''Prjažas nacionālais rajons''' ({{val|ru|Пряжинский национальный район}}, {{val|krl|Priäžan piiri}}) ir administratīvais rajons [[Krievija]]s [[Karēlijas Republika]]s dienvidos. Rajons robežojas ar Karēlijas Republikas [[Oloņecas rajons|Oloņecas rajonu]] dienvidos, [[Pitkjarantas rajons|Pitkjarantas rajonu]] rietumos, [[Suojervi rajons|Suojervi rajonu]] ziemeļrietumos, [[Kondopogas rajons|Kondopogas rajonu]] rietumos un [[Pieoņegas rajons|Pieoņegas rajonu]] austrumos, kā arī ar [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] [[Podporožjes rajons|Podporožjes rajonu]] dienvidaustrumos. Pēc nacionālā sastāva rajona iedzīvotāji ir [[krievi]] (46 %), [[karēļi]] (37 %), [[somi]] (6 %) un [[baltkrievi]] (5 %). {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karēlijas Republikas administratīvais iedalījums]] 12f8wj26pwg9v2r3s8co1ripphooaqs 0 330967 4290003 2583333 2025-06-06T12:12:36Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: [[Krievijas administratīvais iedalījums| → [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|, {{url| → {{URL|, {{val- → {{val|, Soujarvu → Suojervi (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4290003 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Sortavalas rajons | native_name = ''Сортавальский район'' | image_skyline = St. Nicholas Skete on island Valaam on Ladoga lake and little ship..jpg | imagesize = | image_caption = Svētā Nikolaja skits Valaama arhipelāgā | settlement_type = [[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums|rajons]] | total_type = Kopā | image_flag = | image_shield = | image_map = Karelia in Russia.svg | image_map1 = Location Of Sortavalsky District (Karelia).svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais subjekts | subdivision_name1 = [[Karēlijas Republika]] | area_total_km2 = 2189 | population_total = 31 246 | population_as_of = 2016 | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Sortavala]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 5 | p1 = [[Hāpalampu lauku apdzīvotā vieta]] | p2 = [[Heļuļas pilsētas apdzīvotā vieta]] | p3 = [[Kālamas lauku apdzīvotā vieta]] | p4 = [[Sortavala|Sortavalas pilsētas apdzīvotā vieta]] | p5 = [[Vjartsiļas pilsētas apdzīvotā vieta]] | website = {{URL|http://рк-сортавала.рф/}} }} '''Sortavalas rajons''' ({{val|ru|Сортавальский район}}) ir administratīvais rajons [[Krievija]]s [[Karēlijas Republika]]s dienvidrietumu daļā. Rajons robežojas ar Karēlijas Republikas [[Suojervi rajons|Suojervi rajonu]] ziemeļaustrumos, [[Pitkjarantas rajons|Pitkjarantas rajonu]] austrumos un [[Lahdenpohjas rajons|Lahdenpohjas rajonu]] dienvidrietumos, kā arī [[Somija|Somiju]] rietumos un ziemeļrietumos. Rajona dienvidaustrumu daļu apskalo [[Ladogas ezers]]. Pēc nacionālā sastāvā rajona iedzīvotāji ir [[krievi]] (80,8 %), [[baltkrievi]] (8,6 %), [[karēļi]] (3,2 %) un [[ukraiņi]] (3,1 %). Pēc 1940. gada, kad rajons [[Ziemas karš|Ziemas kara]] rezultātā no [[Somija]]s tika iekļauts PSRS, to pametuši gandrīz visi somi. Vjertsiļas pilsētciematā dzimis baltkrievu cilvēktiesību aizstāvis [[Aļaksandrs Bjaļackis]] (''Аляксандр Віктаравіч Бяляцкі'', 1962), Ruskealas cieemā dzimis somu politiķis [[Teuvo Aura]] (''Teuvo Aura'', 1912 — 1999). {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karēlijas Republikas administratīvais iedalījums]] tk9q1ut4pq9fb7zc58bbh8mrz63mfls 0 332696 4290220 3340445 2025-06-07T04:41:37Z Biafra 13794 4290220 wikitext text/x-wiki '''Purezers''' var būt: * [[Purezers (Brīvzemnieku pagasts)|Purezers]] Brīvzemnieku pagastā; * [[Aklezers (Smārdes pagasts)|Aklezera]] cits nosaukums; * [[Purva ezers (Tumes pagasts)|Purva ezera]] Tumes pagastā cits nosaukums; * [[Purezers (stacija)|Purezers]] — bijušais pieturas punkts. {{disambig}} kc2p4r5ji097p4zhh5srvlccrmu4zq6 0 352959 4290216 4251458 2025-06-07T04:24:41Z Dzelzceļnieks 56691 /* Trapeces tilpums */ 4290216 wikitext text/x-wiki [[Attēls:I12 620 Güterring Stötteritz–Anger.jpg|thumb|S veida līkne divceļu posmā]] '''Dzelzceļa līnijas trase''' raksturo ceļa garenass stāvokli telpā. Trases projekciju horizontālā plaknē sauc par līnijas plānu, bet līnijas izvērsi vertikālajā plaknē — par līnijas profilu. Piesaiste ir gan sliedes galviņas līmenim un virzienam, gan attiecīgi [[zemes klātne]]s līmenim un virzienam caur virsbūves kārtu. Dzelzceļa trasi nosaka projekti atbilstoši būvniecības normām, noteikumiem un standartiem. No līnijas kategorijas ir atkarīgi tās galvenie parametri, tehniskie nosacījumi, pieļaujamie vilcienu kustības ātrumi, līnijas iekārtu jauda. Zemes joslu gar trasi, kurā izvieto [[Sliežu ceļš|sliežu ceļu]] un citas dzelzceļa iekārtas, kā arī dzelzceļa ēkas un aizsarg stādījumus, sauc par zemes nodalījuma joslu. Tās apjomu nosaka, kā minimums, zemes klātnes šķērsprofils, būvju tuvinājuma gabarītizmēri, [[Kontakttīkls|kontakttīkla]] balstu. iekārtu un apakšstaciju, elektrolīniju, kā arī [[SCB (dzelzceļš)|SCB]] iekārtu un norobežojuma būvju aizņemtā platība, ņemot vērā īstermiņa un ilgtermiņa dzelzceļa infrastruktūras attīstību. Iespēju robežās trasi veido taisnu, tomēr tas pastāvīgi nav iespējams, tāpēc periodiski trases taisnos posmus kā plānā, tā profilā savstarpēji savieno ar līknēm. Līknes ar mazu rādiusu prasa ātruma samazināšanu. Tāpēc to rādiusus izvēlas no [[dzelzceļa līnija]]s vispārīgā ekspluatācijas konteksta. Garenprofila pamatelementi ir taisnes un līknes ceļa. Profila elements ir kāpums, kritums vai horizontāls posms, ko izsaka promilēs jeb tūkstošdaļās. Bet līknēs sasaistītie parametri ir: pagrieziena leņķis; rādiuss R; garums, kā iepriekš minēts; tangenss u.tt. |120px]]ā centrbēdzes paātrinājuma dēļ ceļa plāna līknē pastiprināti izdilst [[sliede]]s un riteņi. Līknes apgrūtina redzamību, kas prasa veikt dažādus ekspluatācijas pasākumus. Līknes ar lielu nekompensēto centrbēdzes paātrinājumu papildus sajūdz ar pārejas līknēm, kurās nekompensētais centrbēdzes paātrinājums attīstās pakāpeniski, vienlaicīgi nodrošinot pakāpenisku ārējā pavediena aprēķināto paaugstinājumu un rādiusa pakāpenisku samazināšanu līdz pamatlīknes pastāvīgajam lielumam, bet līknēs ar ļoti mazu rādiusu — arī tāpat pārejas līknes robežās pakāpenisku sliežu ceļa paplašinājumu riteņpāru stingro bāžu ierakstīšanai plāna līknē. Projekta garuma atzīmes (sauktas arī par projekta ordinātām) pamatā ir divu veidu. Viena garuma projekta atzīme, kas raksturīga trasei vai zemes klātnei, pēc kuras veic visas dzelzceļa līnijas piketēšanu. Trases projekta atzīmi izvelk pa zemes klātnes garenasi. Otra ir konkrētā ceļa projekta atzīmes ordināta, ko izvelk pa konkrētā ceļa asi. Ceļiem, kuri atrodas uz kopīgās zemes klātnes, projekta atzīmes garumstarpība ar trases projekta atzīmi parasti tiek tolerēta kā normāla pielaide. {| class="wikitable" |+ ! rowspan="2" |Piem. nr. p.k. ! colspan="4" |Projekta ordinātu veidu piemēri un interpretācijas ! rowspan="2" |Satiksmes km un pk |- |'''Metriskās''' |'''Kilometriskās''' |'''Pilno kilometru plusi''' |'''Pilno piketu plusi''' |- |1 |14 982,560 m |14,983 km |KM 14+982,560 m |PK 149+82,560 m |15.km 10.pk |- |2 |102 320,240 m |102,320 km |KM 102+320,240 m |PK 1023+20,240 m |103.km 4.pk |- |3 |32 009,000 m |32,009 km |KM 32+9,000 m |PK 320+9,000 m |33.km 1.pk |- |4* | -220,000 m | -0,220 km |KM 0 -220,000 m |PK -2 -20,000 m | -1.km 3.pk |- |5* | -1 220,000 m | -1,220 km |KM -1 -220,000 m |PK -12 - 20,000 m | -2.km 3.pk |} P.s. Ar komatu vai "+" norobežo pilnās garuma mērvienības, bet ar punktu iesāktās (nepilnās) garuma mērvienības; (*) - Tikai negatīvās projekta ordinātas vērtības objektiem pirms dzelzceļa līnijas sākuma, ja tās neietilpst citā dzelzceļa līnijā.<gallery widths="200" heights="50"> Attēls:Продольный профиль Веребьинского подъёма. 1851.png|Verebinskas dzelzceļa līnijas '''<u>garenprofils</u>''' 1851.g. Attēls:Gleisplan Mügeln.JPG|Mīlgelnes mezgla '''<u>sliežu ceļa vispārējs plāns</u>''' 1938.g. </gallery> == Teorija == [[Attēls:Cela liknes shema.jpg|thumb|'''Līknes uzbūves shēma''': _{''PLS1 ÷ PLB1'' — 1.pārejas līknes no sākuma līdz beigām, kad notiek nepārtraukta rādiusa maiņa (''R∞→R'') no ''∞'' līdz nemainīgam lielumam ''R''; ''LS0'' — līknes sākums, ja pārejas līknes nebūtu; ''LC'' — līknes centrs; ''PLS2 ÷ PLB2'' — 2.pārejas līkne no sākuma līdz beigām, kad notiek nepārtraukta rādiusa maiņa (''RR→∞'') no nemainīga lieluma ''R'' līdz ''∞''; ''LB0'' — līknes beigas, ja pārejas līknes nebūtu; ''R'' — līknes rādiuss, ja ir pārejas līkne; ''R0'' — līknes rādiuss, ja pārejas līknes nav; ''0'' — riņķa līnijas centrs rādiusiem ''R'' un ''R0''; ''p = R0-R; T0'' — līknes tangensa, ja pārejas līknes nav; ''α0'' — līknes pagrieziena leņķis ceļam bez pārejas līknes.} ]] === Formulas === ==== Loka tangenss ==== <math>T=R\cdot tg\left ( \frac{\alpha}{2} \right )</math> ==== Riņķa līnijas garums ==== <math>L=\frac{\pi R \alpha}{180^\circ}</math> ==== Pagrieziena leņķis: ==== * Lokveida līknei <math>\alpha=\frac{180^\circ L}{\pi R}</math> * Kubiskas parabolas pārejas līknes beigās: θ_r = l₀/2R = radiāni; θ_g = radiāni×(180/ π) = grādi ==== Izliece ==== * Garām hordām ar augstu precizitāti <math>F=R-\sqrt{R^2 -\left ( \frac{a}{2} \right )^2}</math> * <math>F_{mm}\approx\frac{1000 a_{m}^2}{8 R_m}</math>; * <math>F_{m}\approx\frac{a_{m}^2}{8 R_m}</math> ==== Horda ==== * <math>a_m\approx\sqrt{\frac{8\cdot R_m\cdot F_{mm}}{1000}}</math> * <math>a=2\cdot R\cdot sin\left ( \frac{\alpha}{2} \right )</math> ==== Rādiuss ==== * <math>R=\frac{180\cdot L}{\pi \alpha}</math> * <math>R=\frac{a}{2\cdot sin\left ( \frac{\alpha}{2} \right )}</math> * <math>R_m\approx\frac{1000\cdot a_m^{2}}{8F_{mm}}</math> * <math>R= \frac{2T}{\Delta i}</math> * pārejas līknes rādiuss kādā punktā <math>R_t=\frac{R}{\frac{L_t}{l_0}}</math> * <math>R_m=\frac{v^2}{3,6^2 \cdot (a_n+n_{gs}\cdot h_m)}</math> ==== Ārējā pavediena paaugstinājums ==== * <math>h_m=\frac{\frac{v^2}{3,6^2R}-a_n}{n_{gs}}</math> * Tikai sliežu platumam 1520 mm <math>h=12,5\cdot\frac{v_{vid}^2}{R }</math> * <math>h=3,6\frac{l_0\cdot f_v}{ v_{max}}</math> ==== Laiks, ceļš un ātrums ==== * <math>t=\frac{l\cdot 0,06}{v}</math> * <math>l=\frac{t\cdot v }{0,06}</math> * <math>v=\frac{l \cdot0,06}{t}</math> ==== Ātrums (km/h) ==== * Pa plāna līknēm <math>v_{pl}=3,6 \sqrt{R(a_n+n_{gs} h)}</math> * Pa pārejas līknēm psī <math>v_{l_0} =3,6 \sqrt[3]{l_0\cdot \Psi\cdot R}</math> * Pa pārejas līknēm pēc paaugstinājuma straujuma <math>v_h = \frac{f_v\cdot l_0 \cdot 3,6}{h}</math> * Pa vertikālajām līknēm <math>v_{vl}=3,6 \sqrt{R\cdot0,1}</math> ==== Pārejas līkne ==== * <math>\Psi=\frac{a_n v}{3,6 l_0}</math> (m/s³) * garums pēc ātruma <math>l_{0v}=v_{max}\frac{h }{ 3,6f_{v}} </math> * garums pēc Ψ noteikuma <math>l_{0\psi }=\frac{(0,2778\cdot v_{max})^3}{\psi R} </math> * iekšējās pārejas līknes garums <math>l_{0iek}=\sqrt{24RA _0+l_{0arp}}</math> * <math>f_v=\frac{v\cdot h}{3,6l_0} </math> (mm/s), kur v (km/h); h (mm); l₀ (m).; * kubiskas parabolas ordināta <math>Y=\frac{X^3}{6R l_0}</math>; * kubiskas parabolas pilns leņķis skat. nodaļā Pagrieziena leņķis. ==== Trigonometrijas pamati: ==== * Pretkatete: Pretk=sin(α)*hipot; Pretk=tan(α)*piekat; Pretk=piekat/ctg(α) * Piekatete: Piekat=cos(α)*hipot; Piekat=pretkat/tan(α); Piekat=ctg(α)*pretk * Hipotenūza: Hipot=pretk/sin(α); Hipot=piekat/cos(α); * sin, cos, tan, ctg (α): sin(α)=pretk/hipot; cos(α)=piekat/hipot; tan(α)=pretk/piekat; ctg(α)=piekat/pretkat ==== Trapeces tilpums ==== [[Attēls:TrapecesIzmShemAugstGarums.png|thumb|Trapeces tilpuma aprēķina izmēru shēma (augstums, garums)]] * Mainīgs vai vienmērīgs augstums (no h₁ uz h₂ (skat. izmēru shēmu))<math>V_{tr}=lh_2[m_0 h_2\Phi_1(\alpha)+b\Phi_2(\alpha)]</math>; * Ķīļtrapece <math>V_{k.tr}=\biggl(\frac{b}{2}+\frac{m_0 h_2 }{3}\biggr)h_2l_\Phi</math>; * <math>\alpha=\frac{h_1}{h_2 }</math> * <math>\Phi_1(\alpha )=\frac{1}{3} \alpha^2+ \frac{1}{3}\alpha + \frac{1}{3}</math> * <math>\Phi_2(\alpha )=0,5\alpha+0,5</math> ==== Formulu apzīmējumi ==== * apakšējie indeksi _m un _mm attiecīgi ir iekļaujamās vai iegūstamās mērvienības attiecīgi [[Metrs|metros]] un [[Milimetrs|milimetros]]; * <math>\pi</math> - [[Pī|skaitlis pī ('3,14159265359')]]; * T- tangenss; * ''Δi'' — slīpumu algebriskā starpība (Piemēram, ja slīpuma algebriskā starpība ir 1 ‰ = 0,001, tad iekļaujamā vērtība ir 0,001); * v - ātrums, [[Kilometri stundā|km/h]]; * a_n - centrbēdzes paātrinājums, m/s²; * n_gs - [[Brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājuma]] un [[Sliežu platums|sliežu platuma]] (pa [[Sliede|sliežu]] asīm - ne darba šķautnēm) attiecība; * h - ārējā pavediena paaugstinājums, m; * v_vid - ātrums, kas atkarīgs no vilcienu vidējā svara; * θ – leņķis radiānos; * l₀ – pārejas līknes garums, m; * L_t- attālums no pārejas līknes sākuma loklīknes virzienā; * R_t - pārejas līknes rādiuss kādā punktā; * R – loka rādiuss, m; * a – horda, m; * t - minūtes; * l - ceļš, metri; * ''A₀'' — starpceļu attāluma paplašinājums līknē; * ''l_0ārp'' — ārpuses pārejas līknes garums. == Pārejas līkne == Lai līknē nekompensētais centrbēdzes paātrinājums nerastos pēkšņi un nodrošinātu nepieciešamo ārējās sliedes paaugstinājumu, bet līknēs ar pārāk mazu rādiusu nodrošinātu nepieciešamo sliežu ceļa paplašinājumu, atvirzot iekšējo pavedienu, ierīko pārejas līknes, kurās turklāt tiek veikta vienmērīga ārēja sliežu pavediena paaugstināšana aprēķina augstumā visā pārejas līknes garumā. Pārejas līknes koordinātām var būt dažādas spirāles formas (skat. galeriju). Optimālā ir mainīga rādiusa spirāle, kas nodrošina vienmērīgi izkliedētu centrbēdzes spēka a_n palielināšanos visā pārejas līknes garumā. Tāpēc pārejas līknei ir priekšrocība pret pieseglīkni ar lielāku pastāvīgo rādiusu pirms pamatlīknes ar mazāku rādiusu. <gallery widths="80" heights="80" showfilename="yes" caption="Pārejas līkņu komponentes un ģeometrisko formu piemēri"> Attēls:Fv-psi-2.jpg|Tabula. ''mm/s'' un ''m/s³'' Attēls:Ieksh cela param.jpg|Divceļu posmu pārejas līknes Attēls:Easement Curve.png|Pārejas līkne Attēls:Übergangsbogen.png|Pārejas līkne Attēls:Eiklothoide.svg|Pārejas līkne Attēls:Euler spiral.svg|Klotilda (spirāle) Attēls:C-Klothoide.svg|Klotildas pārejas līknes shēma Attēls:X cubed rotated plot.gif|Kubiska parabola y = x³ </gallery>Platajam ceļam pārejas līkni drīkst neierīkot, ja ātrums nepārsniedz 120 km/h un loka rādiuss ir 3000 m un lielāks. Pārejas līkni starp savienotām viena virziena loklīknēm drīkst neierīkot, ja starpība to liekumā nepārsniedz 1/3000, t.i. <math>\frac{R_1 -R_2}{R_1 R_2 }\leqslant \frac{1 }{3000}</math>. ===Standarta formas=== Radiāla spirāle nodrošina vienmērīgi izkliedētu centrbēdzes paātrinājuma palielināšanos visā pārejas līknes garumā. Ja pārejas līknes rādiuss tās beigās ir vienāds ar pamatlīknes rādiusu R, tad tās vidusdaļā – t.i. starp sākumu un beigām rādiuss būs vienāds ar 2R, attālumā 1/4 no sākuma – 4R, bet 1/8 - 8R, bet pārejas līknes sākumā tas ir bezgalīgs. Kubiskai parabolai ir cits vienādojums, salīdzinājumā ar radiālo spirāli. To lietot ir vienkāršāk. Kubiskā parabola atšķiras no tā, ka tās liekums mainās nevis proporcionāli līknes loka garumam, kā tas nepieciešams, bet proporcionāli abscisai X. Starpība nav liela un gadījumos, kad nav nepieciešama liela precizitāte, tā ir pieļaujama. Kubiskas parabolas ordinātu aprēķina <math>Y=\frac{X^3}{6R l_0}</math>, kur l₀ - pārejas līknes garums, m. === Garums === Minimālo pārejas līknes garumu nosaka, ņemot vērā ārējā sliežu pavediena paaugstināšanu ar maksimālo vilciena ātrumu. Normālās situācijās platajam sliežu ceļam (''S = 1520 mm'') ārējo sliedes pavedienu paaugstina ar ātrumu ''f_v ≤ 38 mm/s'', sarežģītos apstākļos — ''f_vsar.≤ 50 mm/s''.<ref name="kamenskij">Kamenskij V.B., Shac E.Ya. Soderzhanie zheleznodorozhnogo puti v krivyx. — M: Transport, 1987,- 189 s.</ref> Piemēram, jāatrod pārejas līknes garumu: ''S = 1520 mm''; ''v_max = 140 km/h''; ''h = 70 mm''; ''f_v =35 mm/s''; apstākļi - nedaudz sarežģīti - ''f_vsar. = 45 mm/s''; ''R=1400m''; ''ψ smagi apstākļi — 0,8 m/s''³. Atrisinājums ir šāds * '''Pēc paaugstināšanas ātruma''': ** <math>l_{0v}= v_{max}\frac{h }{ 3,6f_{v}}= 140\cdot \frac{70 }{ 3,6 \cdot45}= 61</math> m; * '''Pēc nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma izmaiņas nosacījuma'''<ref name="Amelin">S.V.Amelin, M. P. Smirnov, Yu. M. Silnickij i.dr. Ustrojstvo, remont i tekushhee soderzhanie zheleznodorozhnogo puti. — M.: Transport, 1981., — 286 s.</ref>: ** <math>l_{0\psi }=\frac{\left ( \frac{ v_{max}}{3,6} \right )^3}{\psi R}=\frac{\left ( \frac{140}{3,6} \right )^3}{0,8\cdot 1400}=53m</math>; kur ''0,2778'' — pārejas skaitlis no ātruma vienībām ''km/h'' uz ''m/s''; ''v_max'' — maksimālais vilciena kustības ātrums, ''km/h''; ''h'' — ārējā pavediena uzstādīšanas augstums, mm; ''ψ'' — nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma izmaiņas, ''m/s³''. Nepārsniedz 0,8 (sarežģītos gadījumos), ieteicamais - 0,6 m/s³ (normālos gadījumos).<ref name="Amelin" /> Priekšrocība ir garākajam iegūtajam pārejas līknes garumam, visīstāko atmet. Līknēs divceļu līnijās attālumu starp sliežu ceļu asīm palielina atbilstoši gabarīta normām, pagarinot iekšējā ceļa pārejas līknes parametru<ref name="Amelin" /> <br /><math>l_{0iek}=\sqrt{24RA _0+l_{0arp}},</math> kur ''A₀'' — starpceļu attāluma paplašinājums līknē; ''l_0ārp'' — ārpuses pārejas līknes garums. {| class="wikitable" |+Tabula. Platsliežu (1520 mm) un normālplatuma (1435 mm) ceļa pārejas līknes aprēķina garums pēc Ψ=0,60 m/s³ | rowspan="2" |'''R, m''' | colspan="12" |'''Pārejas līknes aprēķinātais minimālais garums ar noapaļojumu uz augšu līdz tuvākajiem 10 m, m''' |- |'''25 km/h''' |'''40 km/h''' |'''60 km/h''' |'''80 km/h''' |'''100 km/h''' |'''120 km/h''' |'''140 km/h''' |'''160 km/h''' |'''180 km/h''' |'''200 km/h''' |'''250 km/h''' |'''300 km/h''' |- |'''150''' | - |20 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |'''200''' | - |20 |40 | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |'''400''' | - |10 |20 |50 | - | - | - | - | - | - | - | - |- |'''600''' | - | - |20 |40 |60 | - | - | - | - | - | - | - |- |'''800''' | - | - |10 |30 |50 |80 | - | - | - | - | - | - |- |'''1 000''' | - | - |10 |20 |40 |70 |100 | - | - | - | - | - |- |'''2 000''' | - | - | - |10 |20 |40 |50 |80 |110 |150 | - | - |- |'''3 000''' | - | - | - |10 |20 |30 |40 |50 |70 |100 |190 | - |- |'''4 000''' | - | - | - | - |10 |20 |30 |40 |60 |80 |140 | - |- |'''8 000''' | - | - | - | - | - |10 |20 |20 |30 |40 |70 |130 |- |'''12 000''' | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |20 |30 |50 |90 |- |'''16 000''' | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |20 |40 |70 |- |'''20 000''' | - | - | - | - | - | - | - |10 |20 |20 |30 |50 |- |'''25 000''' | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |30 |40 |- |'''30 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |40 |- |'''35 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |30 |- |'''40 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |30 |- |'''45 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |20 |30 |- |'''50 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |20 |20 |} '''Tabulas paskaidrojums:''' '''A) Aprēķina piemērs'''. Pieņemsim, ka R=2000 m, v=140 km/h, Ψ=0,60 m/s³, aprēķināt pārejas līknes garumu platsliežu (1520 mm) vai normālplatuma (1435 mm) ceļam <math>l_{0\psi/ Ceil10 }=CEILING(\frac{\left ( \frac{v_{max}}{3,6} \right )^3}{\psi R};10 )=CEILING(\frac{\left ( \frac{140}{3,6} \right )^3}{0,6\cdot 2000};10)=50m</math>, kur CEILING - [[Microsoft Excel|Excel]] funkcija noapaļo skaitli uz augšu līdz tuvākajam norādītajam daudzumam vai daudzuma reizinājumam (skat. 2.argumentu, kas ir - 10); '''B) Atmetumi.''' Atmetumi aizstāti ar simbolu "-". Pieņemti šādi atmešanas kritēriji: 1) Garumiem, kuri pirms noapaļošanas ≤5 m; 2) Ja pie maksimālā ārējā sliežu pavediena paaugstinājuma 150 mm: platsliežu ceļam a_n>0,70 m/s²; normālplatuma ceļam a_n>0,65 m/s²; '''C) Tabulas pielietošana.''' Tabulu pielieto tikai kontekstā ar papildus kritēriju pārbaudi pēc: paaugstināšanās ātruma un paaugstināšanas stāvuma. Bieži šie papildus kritēriji prasa papildus pagarināt pārejas līkni. ________________________________________________ ===Leņķis=== Kubiskas parabolas pārejas līknes pilnais leņķis, kas savieno taisni ar loku (vai otrādi), un tās pamatā ir ģeometriskie principi, kas izriet no pārejas līknes matemātiskā modeļa, proti, ka šāda līkne pakāpeniski maina tās liekumu no nulles (taisnē) līdz vēlamajam liekumam (lokā). Piemērs: R=600 m, l₀=60 m. Cik grādus paveiks kubiska parabola? Pilnu kubiskas parabolas leņķi aprēķina pēc formulas: θ=l₀/2R = 60 /2×600 = 0.05 radiāni = 0.05 ×(180/ π) ≈ 2.86⁰ kur: * θ – leņķis radiānos, * l₀ – pārejas līknes garums, m * R – loka rādiuss, m. === Samērīgums === Pārejas līknē nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma ''ψ'' izmaiņas lielums ir ''m/s³''<ref name="kamenskij" />: * Kad paaugstinājums sakrīt ar līknes liekumu — <math>\Psi=\frac{a_n v}{3,6 l_0}</math>, kur ''a_n'' — faktiskais pamatlīknes nekompensētais paātrinājums, ''m/s²''; ''l₀'' — pārejas līknes garums, m. * Kad nesakrīt ar līknes liekumu — <math>\Psi=\frac{(a_{n2}-a_{n1}) v}{3,6 \Delta l_0}</math>, kur ''a_n2'' un ''a_n1'' — nekompensēto paātrinājumu lielumi, kas atbilst ārējā pavediena liekuma un paaugstinājuma sākumam un beigām, ''m/s²''; ''Δl₀'' — attālums starp šiem punktiem, ''m''. Piemērs.<ref name="kamenskij" /> Līknei ''S=1520 mm'', ''R=600m'', ''h=0,14m=140 mm'' un ''L=80m'' paaugstinājuma garums ''l₀=116m''; tā sākums atrodas ''16 m'' taisnā iecirknī no pārejas līknes sākuma, bet beigas ienāk ''20 m'' pamatlīknē. Ātrums līknē ir noteikts ''110 km/h''. Uzdevums — pārbaudīt, vai tas ir pieļaujams. Paaugstināšanās ātrums <math>f_v=\frac{v\cdot h}{l_0 \cdot 3,6 }=\frac{110 \cdot 140}{116 \cdot 3,6}\approx36,88<38mm/s<50mm/s</math> — rezultāts OK. Pārbaudīt paātrinājuma lielumu blakuspunktos. Visnelabvēlīgākais variants būs pieņemt pārejas līknes sākumu un beigas, tad <math>h_1=i_0\cdot l_{pirms 0}=\frac{h}{l_0}\cdot l_{pirms 0}=\frac{140}{116}\cdot 16=19,3mm=0,0193m</math>, bet <math>h_2=i_0\cdot (l_0 - l_{aiz 0})=1,2\cdot(116-20)=115,2mm=0,1152m</math>. nekompensētie centrbēdzes paātrinājumi <math>a_{n1}=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs} \cdot h=\frac{110^2}{3,6^2\cdot \infty}-6,13\cdot 0,0193=-0,116 m/s^2</math>; <math>a_{n2}=\frac{110^2}{3,6^2\cdot 600}-6,13\cdot 0,01152=0,85 m/s^2>0,7m/s^2</math> — rezultāts nav labs. Lielums <math>\Psi=\frac{(a_{n2}-a_{n1}) v}{3,6 \Delta l_0}=\frac{(0,85-(-0,116)) 110}{3,6\cdot 80}=0,37m/s^3<0,6m/s^3<0,8m/s^3</math>, rezultāts OK. Secinājumi. Par cik ''a_n2 > 0,7 m/s² < 1,0 m/s²'', nepieciešams noteikt pazeminātu ātrumu <math>v_{max}=3,6 \sqrt{R(a_n+n_{gs}h)}=3,6 \sqrt{600 \cdot(0,7+6,13\cdot0,1152)} = 105 km/h</math> vai arī infrastruktūras pārvaldītājam atļaut ekspluatēt sliežu ceļu ar palielinātu nekompensēto centrbēdzes paātrinājumu un pastiprināt [[Sliežu ceļa uzturēšana|uzturēšanu]]. == S veida līkne == [[Attēls:S-veida liknes piemers-1m.png|thumb|Simetriskas S — veida līknes piemērs starpceļu attāluma paplašināšanai par 1 m]] Variants, kā palielināt starpceļu attālumu starp sliežu ceļiem vai līknēm, ir vienam no ceļiem pirms pamatlīknes ar taisno starpposmu (≥ 25 m) ierīkot ''"S"'' veida līkni (t.i. līknes ar pretēji pavērstiem rādiusiem) ar pietiekami lielu rādiusu un taisno starpposmu ≥ 25 m starp pretējām līknēm (piemērs attēlā zemāk). Šī paņēmiena trūkums ir, ka papildus nepieciešams vairākas līkņu. ==Paaugstinājums== === Stāvums === Ārējās sliedes pavediena paaugstinājuma stāvums attiecīgi izvēlētajai pārejas līknei ar piemēru ir: * <math>i_0=\frac{h}{l_0}=\frac{70}{78}=0,9 mm/m</math> , ‰ ; * <math>i_{0sar.}=\frac{h}{l_{0sar.}}=\frac{70}{61}=1,1mm/m</math> , ‰ . ''P.s. Ja līknē ir paredzēta ritošā sastāva ekspluatācija ar [[Centrbēdzes sānsvere (transports)|centrbēdzes sānsvere]] ierīci'' (~''8''°) ''ātruma palielināšanai un nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma dzēšanai, pārejas līknes pagarina summējot virsbūves sānsveres paredzēto pacelšanas ātrumu un iepriekš minēto ārējās sliedes paaugstināšanās ātrumu.; Minimālais pārejas līknes garums parasti ir pieņemts kāds orientējošs lielums, piemēram — 30 m. Tāpēc, kad pārejas līknes garuma aprēķinos tā sanāk īsāka, pārejas līknei nosaka šo te orientējošo garumu vai iztiek bez pārejas līknes, ja tās ierīkošana sliežu ceļa ekspluatācijai ir nebūtiska.'' Pārejas līknes un attiecīgu ārējā pavediena paaugstinājumu var neierīkot, ja pēkšņais nekompensētais centrbēdzes paātrinājums līknes sākumā platā sliežu ceļā pasažieru vilcienam, kurš parasti ir vieglāks par kravas vilcienu pēc ass slodzes ''—'' ''a_n ≤ 0,7 m/s²'',<ref name="kamenskij" /> bet kravas vilcienam, kurš parasti ir smagāks pēc ass slodzes ''—'' ''a_n'' norma parasti ir mazāka un līdz ar to ātrums ar ir mazāks. Par precizējošiem saistošajiem kritērijiem, kādos gadījumos tieši atļauts pārejas līknes neierīkot un pie kādiem maksimālajiem ātrumiem, un sākot no kādiem rādiusiem, lemj katrs attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs. nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma normas sliežu ceļam ar dažādiem ārējā pavediena paaugstinājumiem, dažādiem ritošā sastāva veidiem un, ņemot vērā infrastruktūras pārvaldītāju vietējos ekspluatācijas apstākļus, var svārstīties robežās no ''0,5 m/s² ÷ 1,0 m/s²'', bet vieglas sliežu ceļu virsbūves konstrukcijas ceļos un šaursliežu ceļos ar vieglu virsbūves konstrukciju vēl mazāk — sākot no ''0,1 m/s²'' un uz augšu. === Straujums === * Platsliežu ceļā <math>\frac{(h_2 - h_1)\cdot v}{L_0\cdot 3,6}\geq38 \leq50mm/s</math>, kur h₂ un h₁ - ārējā pavediena paaugstinājums iecirkņa L₀ sākumā un beigās (no lielākā augstuma h atņem mazāko), mm; v - ātrums, km/h; L₀ - kontrolējamais iecirknis, m. Pie tam, paaugstinājuma stāvums ≤3 mm/m. === Augstums === [[Attēls:Ng-s.jpg|thumb|188x188px|Tabula. Sliežu platumi un koeficienti ''n_s, n_sg, n_gs'']] Līknēs vērojami gadījumi, kad sliedes iekšējais pavediens izdilst intensīvāk nekā ārējais un otrādi. Iemesls var būt nepareizs ārējā pavediena uzstādīšanas augstums mm:<ref name="Amelin2">S.V. Amelin, G.E.Andreev Ustrojstvo i ekspluataciya puti. — M: Transport 1986. — 238 s.</ref> * Ārējā pavediena paaugstinājums no abu sliežu vienmērīga vertikālā nodiluma nosacījuma <math>h=n_{s}\frac{v^2}{R}</math> * Ārējā pavediena paaugstinājuma pārbaude nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma normatīvam vilcieniem ar maksimālo ātrumu *1) <math>h=n_{s}\frac{v_{max}^2}{R}-\frac{S_1}{g}\cdot a_n=n_{s}\frac{v_{max}^2}{R}-n_{sg} a_n</math> [mm]; 2) <math>h={\operatorname{{\operatorname{v^2}\over\operatorname{3,6^2}\R}}-a_n\over\operatorname{n_{gs}}}</math> [m]. kur ''n_s'' — pārejas koeficients, lai formulā iekļautu ātrumu ''v km/h'', līknes rādiusu ''R'' ''m'' un lai ''h'' iegūtu paaugstinājumu — ''mm''<ref name="Amelin2" /> (tab.); ''v²''- vidējais svērtais pēc tonnāžas kvadrātiskais vilcienu kustības ātrums, ''km/h''<ref name="kamenskij"/>; ''v_max'' — maksimāli atļautais vilcienu kustības ātrums, ''km/h''; ''R''- līknes rādiuss, ''m''; ''S₁'' — pieņemtais sliežu attālums (ne pa darba šķautnēm),<ref name="Amelin2" /> ''mm'' (tab.); ''g'' — brīvā kritiena [[Brīvās krišanas paātrinājums|paātrinājums]], ''g=9,81 m/s²''; ''a_n'' — nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma norma platajam sliežu ceļam var būt no ''0,5 ÷ 1,0 m/s²'', šaurajam sliežu ceļam un ceļam ar vieglu konstrukciju no ''0,1 ÷ 0,5 m/s²''. <br /> Par galīgo ''h'' pieņem lielāko no abiem. ''P.s. Maksimālais h dažādās infrastruktūrās var būt atļauts robežās no 110 mm līdz 180 mm<ref name="Amelin2" /> (platajam [[Sliežu platums|sliežu platumam]], bet puse no tā, attiecīgi — platā sliežu ceļa [[Līklīnijas pārmiju pārveda|līklīnijas pārmiju pārvedām]]); vidēja sliežu platuma ceļam h — no 60 mm līdz 110 mm; h — 60 mm (šaurajam sliežu platumam).'' Vidējais svērtais pēc tonnāžas kvadrātiskais vilcienu kustības ātrums<ref name="kamenskij"/> <math>v^2=\frac{\Sigma n_i Q_i v_i ^2}{\Sigma n_i Q_i}</math>, kur ''n_i''- i-to vilcienu skaits, ''vilc.''; ''Q_i''- i-tā vilciena masa, ''t''; ''v_i'' — i-tā vilciena ātrums, ''km/h''. === Taisnajos posmos === Dažkārt, kad normālām pārejas līknēm nepietiek vietas, veic negatīvā paātrinājuma pazemināšanu pirms līknes sākuma taisnā posmā vai pastāvošā paātrinājuma pazemināšanu pieseglīknē ar lielāku rādiusu pirms pamatlīknes ar mazāku rādiusu, lai attiecīgai pamatlīknei kompensētu centrbēdzes paātrinājumu. Faktiski to uzskata par līmeņa atkāpi, kam arī pastāv zināmi ierobežojumi. Platsliežu ceļam atklājot sliežu līmeņa atkāpi lielāku kā 25 mm / 4 m ceļa ātrumu ierobežo līdz 60 km/h. Tad paaugstinājumu šādam paātrinājumam atrod <math>h=\frac{a_n}{n_{gs}}</math>. Platsliežu ceļā šāds negatīvais paātrinājums a_n nav mazāks par -0,09 m/s², kas atbilst 15 mm paaugstinājumam taisnam ceļa posmam. Pamatlīkni piesedzot ar pastāvīga rādiusa pieseglīkni, platsliežu ceļā nekompensēto paātrinājumu algebriskā starpība tās sākumā un beigās nepārsniedz 0,3 m/s², bet garums pieseglīknei ir tāds pats kā pārejas līknei. == [[Ātrums]] == === Centrbēdzes paātrinājums === [[Attēls:R pie an v.jpg|thumb|a_n [m/s²]; v [km/h]; R [m] likumsakarības, kad abas sliežu galviņas vienā līmenī (h=0)]] Līknes parametri ir viens no vissvarīgākajiem vilcienu kustības ātruma noteikšanas faktoriem, ņemot vērā, ka līknes procentuālā daļa ceļa plānā parasti ir visai ievērojama, kā arī vilcienu unificētais garums arī mēdz būt ievērojams. Kad viena vilciena daļa līkni atbrīvo, nākamā jau tuvojas — vai šķērso nākamo līkni, parasti ar līdzīgiem ātrumu noteicošajiem parametriem. Vilces spēka samērīga izmantošana parasti neļauj paredzēt ieskrējienu starp līknēm pa taisnajiem posmiem un bremzēšanu pirms līknēm. Tāpēc dzelzceļa līnijā nosaka ātrumu, kādu prasa līkņu parametri, kas ceļa plānā arī ir "vājākais posms". Sen būvētās un nerekonstruētās dzelzceļa līnijās, kad prasības lielākam ātrumam nebija tik noteicošas, ātrums aizvien saglabājās zemā līmenī arī pēc ceļa kapitālā remonta. Arī [[Pārmiju pārveda#.C4.80trums|pārmiju pārvedas]], it sevišķi sānceļa virzienā tiek uzskatītas par "vājo posmu", bet tām gan ir mazliet cita specifika, prasības stingrākas, ņemot vērā asmeņu un krusteņu uzkrāto ekspluatācijas pieredzi un pārejas līkņu neesamību tajās. Tomēr arī pārmiju pārvedās daudzas līdzības un likumsakarības saglabājas pēc līdzības, kā līknē.<br /> Starp vilcienu kustības ātrumu un nekompensēto centrbēdzes paātrinājumu ''—'' ''a_n'' ir likumsakarība<ref name="kamenskij" /> <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs}\cdot h</math>. ''Piemērs.'' Aprēķināt, kāds būs nekompensētais centrbēdzes paātrinājums atsevišķi stāvošai līknei, ja ''S=1520 mm'', ''v_max=120 km/h'', ''R=900 m'', ''h=0,09m=90 mm''. Atrisinājums <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs}\cdot h=\frac{120^2}{3,6^2\cdot900}-6,13\cdot 0,09=0,683<0,7 m/s^2</math>. Bet, ja aplūkotajā piemērā ārējās sliedes paaugstinājumu neierīko, <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs}\cdot h=\frac{120^2}{3,6^2\cdot900}-6,13\cdot 0=1,235>0,7 m/s^2</math>. '''Secinājums''': „Bez ārējās sliedes paaugstināšanas un attiecīgas pārejas līknes ierīkošanas braukt ar ātrumu ''120 km/h'' nedrīkst!”. Pārskata vilcienu kustības ātrumu<ref name="kamenskij" /> <math>v_{max}=3,6 \sqrt{R(a_n+n_{gs} h)}=</math> <math>3,6 \sqrt{900 \cdot(0,7+6,13\cdot0)} = 90 km/h</math>. Bez tam vienmēr projektētājam nosakot ārējā pavediena paaugstinājumu pārbauda minimālo paaugstinājumu, kurš nedrīkst būt lielāks par projektēto , aplūkotajā piemērā <math>h\geq h_{min}=12,5\frac{v^2_{max}}{R}-1000\frac{a_n}{n_{gs}}= 12,5\frac{120^2}{900}-1000\frac{0,7}{6,13}=86<90mm</math> === Piemēri === '''Tabulu galerijā apkopots aprēķinātais ātrums izplatītiem [[Sliežu platums|sliežu platumiem]] pie dotiem ārējā pavediena paaugstinājumiem un atsevišķām nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma normu ''a_n'' variācijām, kuras atkarīgas no virsbūves smaguma un — fiksācijas uz vietas ritekļu un kravu smagumcentra u.c. apstākļiem:'''<br /><gallery widths="100" heights="100"> Attēls:V pie an=0,7m-s2+px.jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=1520mm'', ''a_n = 0,70 m/s²'' Attēls:V pie an=0,65m s2, 1435mm.jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=1435mm'', ''a_n = 0,65 m/s²'' Attēls:V pie an=0,23m s2, 1067mm.jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=1067mm'', ''a_n = 0,23 m/s²'' Attēls:V pie an=0,1m s2, 750mm(2).jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=750mm'', ''a_n = 0,1 m/s²'' </gallery><br /> ''P.s. Atbilstoša centrbēdzes paātrinājuma izvēlē ir jāpiesaista uzmanība sliežu ceļa virsbūves smagumam un tās pietiekamai fiksācijai uz vietas. nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma pārāk liela palielināšana var novest pie [[Sliežu ceļš|sliežu ceļa]] bojājumiem un/vai vilciena avārijas un/vai vilciena nomešanas uz sāniem ([[:en:Waterfall rail accident|wiki saite ar vilciena apgāšanos Austrālijā, kur vilciens ar ātrumu 117 km/h brauca pa līkni pie atļautā ātruma 60 km/h]]). Tāpat kritiski jāizvērtē iespējamās, stihiskus postījumus nesošas, vēja brāzmas un vilcienu kategorijas (ritošais sastāvs un kravas ar relatīvi augstu smagumcentru, piemēram, divstāvīgie vilcieni bez režģveidīgām sānu sienām, vai divstāvīgie konteinersastāvi u.c. augsti un relatīvi viegli ritekļi ar vai bez kravām), kuriem tās laikā jāatrodas drošās vietās. Tas būtu aktuāli, ja iekraušanas un pārvadāšanas noteikumos ir pieļauts paaugstināts smagumcentrs ar zināmiem ekspluatācijas nosacījumiem.'' == Centrbēdzes paātrinājuma spēks == Ja centrbēdzes paātrinājums ir 0,7 m/s², vagona masa ir 88 t un šis objekts balstās uz 4 asīm, tad kopējais spēks būs: F = 88 000 kg × 0,7 m/s² = 61 600 N = 61,6 kN / 9,81 ≈ 6,28 t sp, Kur 9,81 - gravitācijas paātrinājums uz Zemes ir aptuveni, m/s². ==Vertikālā līkne== Vertikālās līknes kalpo plūdenai ritošā sastāva pārejai starp dažādu slīpumu garenprofilu elementiem. Pie ātruma līdz 120 km/h atļauts savienot taisnos posmus bez vertikālās līknes, ja slīpuma algebriskā starpība nav lielāka par 1,5 ‰. Pie tam atļauts slīpumu kārtot 50 metru ķēdītēs. Izejot no tā, ar empīrisko korelāciju var noskaidrot slīpuma algebrisko starpību, pie kuras pieļaujams neierīkot vertikālo līkni, ja ātrums būtu, piemēram, 160 km/h: <math>\Delta i_{160km/h}= \Delta i_{120km/h} \cdot \frac{v^2_1}{v^2_2 } = 1,5 \cdot \frac{\left ( \frac{120}{3,6} \right )^2}{\left ( \frac{160}{3,6} \right )^2}\approx 0,84 </math> ‰, kur Δi₁₂₀ - slīpuma algebriskā starpība, pie ātruma 120 km/h, kas pieļaujama, neierīkojot vertikālu līkni, ‰; v₁ - ātrums, km/h (v₁=120 km/h), v₂ - ātrums pēc palielināšanas, km/h. === Ģeometrija === <gallery widths="180" heights="180"> Attēls:Борки Место катастрофы насыпь.JPG|Profila lūzums Attēls:Vert likn shem.jpg|''a'' — izliekta; ''b'' — ieliekta Attēls:Viss komplekts 1-10.png|Vertikālo līkņu savienošanas shēmas (pa tangensēm) no nr. 1 - 10 Attēls:Slīpums=lenkis.png|Slīpums = leņķis </gallery> Kopīgas ģeometriskās komponentes ir augstāk apskatītajai ceļa plāna līknei ar ceļa vertikālajām līknēm. Vertikālās līknes rādiuss riņķa līniju apraksta pa zemes klātnes un sliežu ceļa garenasi vertikālā plaknē.<br />'''Noderīgas vertikālo līkņu komponentes:''' <math>T=\frac{R \Delta i}{2}</math>; <math>y=\frac{x^2}{2R}</math>; <math>h=\frac{T^2}{2R}</math>, kur ''T'' — [[Tangenss|tangensa]], ''m''; ''R'' — [[rādiuss]], ''m''; ''Δi'' — slīpumu algebriskā starpība (Piemēram, ja slīpuma algebriskā starpība ir 1 ‰ = 0,001, tad iekļaujamā vērtība ir 0,001); ''x'' — [[abscisa]], ''m''; ''h'' — gala [[ordināta]] izliekumā/ieliekumā, ''m''. Precīzākas līknes ordinātas skat. zemāk. Rādiusu izsaka <math>R= \frac{2T}{\Delta i}</math>. Profila taisno elementu slīpumu sauc vienkārši par slīpumu iegūst pēc to tangenu krustošanās leņķa. '''Ordinātu aprēķins.''' Vertikālās līknes ieteicams ierīkot vienmēr, arī tad ja slīpumu algebriskā starpība ir neliela. Ņemot vērā, ka vertikālajām līknēm nav sākuma leņķa, ordinātu pirmajā punktā pieņem 0 mm augstumu. Tālāk ik pēc katriem 5 abscisas metriem veic ordinātu aprēķinu līdz vertikālās līknes beigām. Tekošo ordinātu aprēķina <math>Y_i= \pm R\cdot cos (\alpha ^\circ_i)</math>, kur ''±'' - augšupejošām un lejupejošām ordinātām; ''R'' - vertikālās līknes rādiuss, mm; cos(α°_i) - [[kosinuss]] no kumuletā (uzkrātā) leņķa kopš vertikālās līknes sākuma. Kumulētais leņkis <math>\alpha ^\circ_i ={180\cdot X_i \over \pi\cdot R}</math>, kur ''X_i'' - tekošā abscisa ordinātas aprēķināšanas vietā (ik pēc katriem 5 m līdz vertikālās līknes beigām); ''[[Pī|π (pī)]]'' - ir matemātiska konstante, kuras aptuvenā vērtība ir 3,14159. Apskatīsim divus ordinātu ieguves piemērus (skat tabulu un raksturlīknes): {| class="wikitable" !Gadījuma nr. !R, m !Slīpums pieejā !Slīpums beigās !Principiāla shēma |- |Gadījums 1 |20 000 |0,000 (taisns) | - 0,003 (kritums 3 m uz katru km) |nr. 1 |- |Gadījums 2 |20 000 | +0,001 (kāpums 1 m uz katru km) | - 0,003 (kritums 3 m uz katru km) |nr. 9 |} <gallery widths="300" heights="150"> Attēls:Ordinatu raksturlikne shema n1.png| Ordinātu raksturlīkne shēmai nr. 1 Attēls:Ordinatu raksturlikne shema n9.png| Ordinātu raksturlīkne shēmai nr. 9 </gallery> === Ātrums === nekompensētā paātrinājumu <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}</math> var pieņemt ''0,1 m/s²''. Pārejas līknes parasti neierīko, tāpat arī nav nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma dzēšanas risinājumi, kādi ir, piemēram, ceļa plāna līknei — paaugstinot ārējo pavedienu. Līdz ar to izliektā profilā ritošais sastāvs tiek "pamests" gaisā, ko pietur tikai tā gravitācija, bet ieliektā profilā — tiek piespiests pie sliežu klātnes, kurai tas ir jāpanes. Infrastruktūras pārvaldītāji nosaka profila elementu slīpuma starpības normatīvu, kas tiek savienots ar līkni un nosacījumus, pie kuriem atļauts elementus ar līkni nesavienot — atstāt lauztu profilu vai lauzumus ar nelielu starpību savienojot ķēdītē (tas raksturīgs lēnam dzelzceļam). '''Tabula. Vilcienu ātrumi (''3.aile'') pa vertikālajām līknēm, ''km/h,'' pie dota līknes rādiusa ''R, m, (2.aile)'' pie''' '''nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma ''a_n = 0,1 m/s²'''''<br /> [[Attēls:2-Rvert an=0,1ms2.jpg|550px]] == Apstāšanās un bremzēšanas ceļš == Ir gadījumi, kad dzelzceļa plāns vai garenprofils savu fizikālo īpašību dēļ prasa mainīt vilciena ātrumu bremazējot, vai ļaujot vilcienam paātrināties. Pieņemsim šādus nosacījumus: gandrīz līdzens ceļa garenprofils, redzamība apmierinoša, ātrumu pazemina par 20 km/h, piemēram, no 70 km/h uz 50 km/h, ir svarīgi savlaicīgi pielāgoties jaunajam ātruma ierobežojumam; bremzēšanas spēks ir aptuveni 10% no vilciena svara. Jāaprēķina distance, kurā vilciens laideni piemērojas izmaiņām dzelzceļa trasē. [[Attēls:Bremžu paātrijnājumi.png|thumb|Bremžu paātrijnājumi|237x237px]] Ātrumu samazina vienmērīgi bremzējot, kas aizņem <math>t =\frac{(v_0-v_f)0,2778}{a}= \frac{(70-50)0,2778}{ 0,95} \approx 5,8 sek</math>, kur: v₀ - ir sākotnējais ātrums, km/h; v_f - ir beigu ātrums, km/h; '0,2778' - pāreja no km/h uz m/s; a - [[Celerācija|decelerācija]] (tiek pieņemts drošs dienesta [[Bremzes (vilciens)|bremzēšanas]] paātrinājums, kas atkarīgs no garenprofila krituma, m/s² (var pieņemt pēc tabulas). {| class="wikitable" | colspan="3" |'''Vilcienam ('kravas') ar bremžu efektivitāti 10 % no bruto masas''' | | colspan="4" |'''Vilcienam ('pasažieru') ar bremžu efektivitāti 14 % no bruto masas''' |- |'''‰''' |'''a_apr, m/s²''' |'''Virziens''' | |'''‰''' |'''a_apr, m/s²''' |'''a_kompf, m/s²''' |'''Virziens''' |- | -25,0 |1,226 |Kāpumā | | -25,0 |1,619 |1,200 |Kāpumā |- | -20,0 |1,177 |Kāpumā | | -20,0 |1,570 |1,200 |Kāpumā |- | -15,0 |1,128 |Kāpumā | | -15,0 |1,521 |1,200 |Kāpumā |- | -10,0 |1,079 |Kāpumā | | -10,0 |1,472 |1,200 |Kāpumā |- | -5,0 |1,030 |Kāpumā | | -5,0 |1,422 |1,200 |Kāpumā |- |0,0 |0,981 |Līdzenumā | |0,0 |1,373 |1,200 |Līdzenumā |- |5,0 |0,932 |Kritumā | |5,0 |1,324 |1,200 |Kritumā |- |10,0 |0,883 |Kritumā | |10,0 |1,275 |1,200 |Kritumā |- |15,0 |0,834 |Kritumā | |15,0 |1,226 |1,200 |Kritumā |- |20,0 |0,785 |Kritumā | |20,0 |1,177 |1,177 |Kritumā |- |25,0 |0,736 |Kritumā | |25,0 |1,128 |1,128 |Kritumā |} '''Tabulas paskaidrojuma raksts ar piemēriem''': '''A) Paātrinājuma a_apr aprēķins''' Piemēram, kā iegūts rezultāts kritumā 5 ‰ ar bremžu efektivitāti 10 % no sastāva bruto masas: a_5‰=0,10*9,81-9,81*0,005= 0,981-0,04905= 0,93195 m/s², kur 0,10 - bremžu efektivitāte ir 10 % no vilciena bruto svara; 9,81 - [[brīvās krišanas paātrinājums]], m/s²; 0,005 - krituma gradients, kas kavē bremžu efektivitāti (kāpumā jāmaina polaritāte, kas palīdz bremzēt). Ja bremžu efektivitāte ir noteikta kā procentuāla vērtība no vilciena svara, tas nozīmē, ka, neatkarīgi no tā, vai vilciens sver 500 t vai 1000 t, bremzēšanas paātrinājums paliek nemainīgs, piemēram, 5‰ slīpumā: a_5‰^500t*0,1=((0,1*500*9,81)-500*9,81*0,005)/500= 0,93195 m/s²; tas pats a_5‰^1000t*0,1= ((0,1*1000*9,81)-1000*9,81*0,005)/1000= 0,93195 m/s², a_5‰^500t*0,1 = a_5‰^1000t*0,1. Svarīgākais faktors bremzēšanas paātrinājuma noteikšanai ir bremžu efektivitāte un garenprofila gradients. '''B) Bremzēšanas paātrinājuma ietekme uz pasažieru komfortu:''' 1. Zema paātrinājuma līmeņi (0.3 - 0.8 m/s²) * Ļoti komfortabli: Šajā diapazonā pasažieri gandrīz nejūt bremzēšanu, un tas nodrošina maksimālu komfortu, īpaši garos ceļojumos. * Ikdienas piemēri: Šāds paātrinājums var būt raksturīgs lēnai bremzēšanai ikdienas situācijās, piemēram, pilsētas transportam. 2. Vidēja paātrinājuma līmeņi (0.8 - 1.0 m/s²) * Komfortabli: Pasažieri var sajust nelielu spēka pieaugumu, bet tas ir pilnīgi pieņemams un nesamazina komforta līmeni. * Tipiska vērtība vilcieniem: Šis diapazons bieži tiek izmantots, lai nodrošinātu drošu apstāšanos, nezaudējot komfortu. '''3. Augsta paātrinājuma (a_kompf) līmeņi (1.0 - 1.5 m/s²)''' * Pieļaujami, bet pamanāmi: Pasažieri noteikti sajutīs bremzēšanu, un, lai gan tā nav pārāk diskomfortabla, var izraisīt nelielu nepatiku, it īpaši, ja bremzēšana ir ilgstoša. * Avārijas situācijās: Šādu paātrinājumu var izmantot avārijas gadījumos, lai ātri apturētu vilcienu, bet tas joprojām ir pieļaujams īslaicīgos periodos. 4. Ļoti augsta paātrinājuma līmeņi (virs 1.5 m/s²) * Diskomfortabli: Pasažieri jutīs ievērojamu diskomfortu un spiedienu uz ķermeni. Tas var būt bīstams ilgākā laikā, it īpaši vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar veselības problēmām. * Izmanto tikai avārijas gadījumos: Šādi paātrinājumi tiek lietoti tikai ārkārtas situācijās, lai novērstu nopietnas avārijas. '''C) Straujas bremzēšanas vai paātrināšanās riteņa slīdēšanas vai spolēšanas paātrinājumi:''' * Sausai sliedei ≈ ≥2,943 m/s²; * Slapjai sliedei: parastos apstākļos ≈ ≥0,981 m/s²; ar smilts kaisīšanu ≈ ≥2,943 m/s²; ar riteņa uzkarsēšanu pirms bremzēšanas ≈ ≥1,4715 m/s². ___________________________________________ Distances vidējo ātrumu aprēķina <math>v =\frac{(v_0+v_f)0,2778}{2}= \frac{(70+ 50)0,2778}{ 2} \approx 16,67 m/s</math>. Distances minimālais aprēķina attālums: <math>d_{min}=CEILING(vt+\Delta l;5)= CEILING(16,67\cdot5,8+38,9;5)= 140 m</math>, kur CEILING - [[Microsoft Excel|Excel]] funkcija noapaļo skaitli uz augšu līdz tuvākajam norādītajam daudzumam vai daudzuma reizinājumam (skat. 2.argumentu, kas ir - 5); Δl - reakcijas laikā (1 – 2 sek.) nobrauktais attālums: <math>\Delta l= \frac{\frac{70\cdot2}{0,06}}{60}\approx38,9m</math>, kur 70 - maksimālais ātrums aplūkotajā piemērā, km/h; 2 - reakcijas laiks (var būt no 1-2 s.), s.; 0,06 un 60 pastāvīgie mērvienību pārveides lielumi no km/h uz m/s un rezultātā uz m. Bremzēšanas ceļš šeit d_br= v*t= 16,67*5,8≈ 96,7 m. Ātruma palielināšanu [[Motorvagons|motorvagonu]] sastāviem var veikt pēc līdzīgām formulām, bet - sastāviem, kurus velk [[lokomotīve]]s, pēc vilces raksturlīknēm, veicot [[Vilces aprēķins|vilces aprēķinus]] . ==Gabarīts== Pamatraksts: [[Gabarīts (transports)]] Gabarīts transportā nodrošina ceļa būvju, ierīču un ritošā sastāva, kā arī ritošajam sastāvam ar ritošo sastāvu normālu mijiedarbību ar nepieciešamajām spraugām. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[Kategorija:Dzelzceļa transports]] [[Kategorija:Dzelzceļš]] sdiboxw1k0i3qoq9pmzcjf2at3y87q9 4290270 4290216 2025-06-07T07:03:54Z Dzelzceļnieks 56691 /* Pagrieziena leņķis: */ 4290270 wikitext text/x-wiki [[Attēls:I12 620 Güterring Stötteritz–Anger.jpg|thumb|S veida līkne divceļu posmā]] '''Dzelzceļa līnijas trase''' raksturo ceļa garenass stāvokli telpā. Trases projekciju horizontālā plaknē sauc par līnijas plānu, bet līnijas izvērsi vertikālajā plaknē — par līnijas profilu. Piesaiste ir gan sliedes galviņas līmenim un virzienam, gan attiecīgi [[zemes klātne]]s līmenim un virzienam caur virsbūves kārtu. Dzelzceļa trasi nosaka projekti atbilstoši būvniecības normām, noteikumiem un standartiem. No līnijas kategorijas ir atkarīgi tās galvenie parametri, tehniskie nosacījumi, pieļaujamie vilcienu kustības ātrumi, līnijas iekārtu jauda. Zemes joslu gar trasi, kurā izvieto [[Sliežu ceļš|sliežu ceļu]] un citas dzelzceļa iekārtas, kā arī dzelzceļa ēkas un aizsarg stādījumus, sauc par zemes nodalījuma joslu. Tās apjomu nosaka, kā minimums, zemes klātnes šķērsprofils, būvju tuvinājuma gabarītizmēri, [[Kontakttīkls|kontakttīkla]] balstu. iekārtu un apakšstaciju, elektrolīniju, kā arī [[SCB (dzelzceļš)|SCB]] iekārtu un norobežojuma būvju aizņemtā platība, ņemot vērā īstermiņa un ilgtermiņa dzelzceļa infrastruktūras attīstību. Iespēju robežās trasi veido taisnu, tomēr tas pastāvīgi nav iespējams, tāpēc periodiski trases taisnos posmus kā plānā, tā profilā savstarpēji savieno ar līknēm. Līknes ar mazu rādiusu prasa ātruma samazināšanu. Tāpēc to rādiusus izvēlas no [[dzelzceļa līnija]]s vispārīgā ekspluatācijas konteksta. Garenprofila pamatelementi ir taisnes un līknes ceļa. Profila elements ir kāpums, kritums vai horizontāls posms, ko izsaka promilēs jeb tūkstošdaļās. Bet līknēs sasaistītie parametri ir: pagrieziena leņķis; rādiuss R; garums, kā iepriekš minēts; tangenss u.tt. |120px]]ā centrbēdzes paātrinājuma dēļ ceļa plāna līknē pastiprināti izdilst [[sliede]]s un riteņi. Līknes apgrūtina redzamību, kas prasa veikt dažādus ekspluatācijas pasākumus. Līknes ar lielu nekompensēto centrbēdzes paātrinājumu papildus sajūdz ar pārejas līknēm, kurās nekompensētais centrbēdzes paātrinājums attīstās pakāpeniski, vienlaicīgi nodrošinot pakāpenisku ārējā pavediena aprēķināto paaugstinājumu un rādiusa pakāpenisku samazināšanu līdz pamatlīknes pastāvīgajam lielumam, bet līknēs ar ļoti mazu rādiusu — arī tāpat pārejas līknes robežās pakāpenisku sliežu ceļa paplašinājumu riteņpāru stingro bāžu ierakstīšanai plāna līknē. Projekta garuma atzīmes (sauktas arī par projekta ordinātām) pamatā ir divu veidu. Viena garuma projekta atzīme, kas raksturīga trasei vai zemes klātnei, pēc kuras veic visas dzelzceļa līnijas piketēšanu. Trases projekta atzīmi izvelk pa zemes klātnes garenasi. Otra ir konkrētā ceļa projekta atzīmes ordināta, ko izvelk pa konkrētā ceļa asi. Ceļiem, kuri atrodas uz kopīgās zemes klātnes, projekta atzīmes garumstarpība ar trases projekta atzīmi parasti tiek tolerēta kā normāla pielaide. {| class="wikitable" |+ ! rowspan="2" |Piem. nr. p.k. ! colspan="4" |Projekta ordinātu veidu piemēri un interpretācijas ! rowspan="2" |Satiksmes km un pk |- |'''Metriskās''' |'''Kilometriskās''' |'''Pilno kilometru plusi''' |'''Pilno piketu plusi''' |- |1 |14 982,560 m |14,983 km |KM 14+982,560 m |PK 149+82,560 m |15.km 10.pk |- |2 |102 320,240 m |102,320 km |KM 102+320,240 m |PK 1023+20,240 m |103.km 4.pk |- |3 |32 009,000 m |32,009 km |KM 32+9,000 m |PK 320+9,000 m |33.km 1.pk |- |4* | -220,000 m | -0,220 km |KM 0 -220,000 m |PK -2 -20,000 m | -1.km 3.pk |- |5* | -1 220,000 m | -1,220 km |KM -1 -220,000 m |PK -12 - 20,000 m | -2.km 3.pk |} P.s. Ar komatu vai "+" norobežo pilnās garuma mērvienības, bet ar punktu iesāktās (nepilnās) garuma mērvienības; (*) - Tikai negatīvās projekta ordinātas vērtības objektiem pirms dzelzceļa līnijas sākuma, ja tās neietilpst citā dzelzceļa līnijā.<gallery widths="200" heights="50"> Attēls:Продольный профиль Веребьинского подъёма. 1851.png|Verebinskas dzelzceļa līnijas '''<u>garenprofils</u>''' 1851.g. Attēls:Gleisplan Mügeln.JPG|Mīlgelnes mezgla '''<u>sliežu ceļa vispārējs plāns</u>''' 1938.g. </gallery> == Teorija == [[Attēls:Cela liknes shema.jpg|thumb|'''Līknes uzbūves shēma''': _{''PLS1 ÷ PLB1'' — 1.pārejas līknes no sākuma līdz beigām, kad notiek nepārtraukta rādiusa maiņa (''R∞→R'') no ''∞'' līdz nemainīgam lielumam ''R''; ''LS0'' — līknes sākums, ja pārejas līknes nebūtu; ''LC'' — līknes centrs; ''PLS2 ÷ PLB2'' — 2.pārejas līkne no sākuma līdz beigām, kad notiek nepārtraukta rādiusa maiņa (''RR→∞'') no nemainīga lieluma ''R'' līdz ''∞''; ''LB0'' — līknes beigas, ja pārejas līknes nebūtu; ''R'' — līknes rādiuss, ja ir pārejas līkne; ''R0'' — līknes rādiuss, ja pārejas līknes nav; ''0'' — riņķa līnijas centrs rādiusiem ''R'' un ''R0''; ''p = R0-R; T0'' — līknes tangensa, ja pārejas līknes nav; ''α0'' — līknes pagrieziena leņķis ceļam bez pārejas līknes.} ]] === Formulas === ==== Loka tangenss ==== <math>T=R\cdot tg\left ( \frac{\alpha}{2} \right )</math> ==== Riņķa līnijas garums ==== <math>L=\frac{\pi R \alpha}{180^\circ}</math> ==== Leņķis un slīpums: ==== * Lokveida līknes pagrieziena leņķis, ⁰, <math>\alpha=\frac{180^\circ L}{\pi R}</math> * Kubiskas parabolas pārejas līknes beigās, ⁰, : θ_r = l₀/2R = radiāni; θ_g = radiāni×(180/ π). * Neliela leņķa, ° (⚠️ Derīgs tikai leņķiem ≤ 6°, jo šajā intervālā kļūda, pieņemot tan(α) ≈ α (radiānos), ir mazāka par 1%. Tāpēc pie maziem leņķiem var uzskatīt, ka ‰ ≈ radiāni) aptuvena slīpuma izrēķināšana ar Excel funkciju i*1000≈TAN(RADIANS(α))*1000 (‰≈ radiāni). ==== Izliece ==== * Garām hordām ar augstu precizitāti <math>F=R-\sqrt{R^2 -\left ( \frac{a}{2} \right )^2}</math> * <math>F_{mm}\approx\frac{1000 a_{m}^2}{8 R_m}</math>; * <math>F_{m}\approx\frac{a_{m}^2}{8 R_m}</math> ==== Horda ==== * <math>a_m\approx\sqrt{\frac{8\cdot R_m\cdot F_{mm}}{1000}}</math> * <math>a=2\cdot R\cdot sin\left ( \frac{\alpha}{2} \right )</math> ==== Rādiuss ==== * <math>R=\frac{180\cdot L}{\pi \alpha}</math> * <math>R=\frac{a}{2\cdot sin\left ( \frac{\alpha}{2} \right )}</math> * <math>R_m\approx\frac{1000\cdot a_m^{2}}{8F_{mm}}</math> * <math>R= \frac{2T}{\Delta i}</math> * pārejas līknes rādiuss kādā punktā <math>R_t=\frac{R}{\frac{L_t}{l_0}}</math> * <math>R_m=\frac{v^2}{3,6^2 \cdot (a_n+n_{gs}\cdot h_m)}</math> ==== Ārējā pavediena paaugstinājums ==== * <math>h_m=\frac{\frac{v^2}{3,6^2R}-a_n}{n_{gs}}</math> * Tikai sliežu platumam 1520 mm <math>h=12,5\cdot\frac{v_{vid}^2}{R }</math> * <math>h=3,6\frac{l_0\cdot f_v}{ v_{max}}</math> ==== Laiks, ceļš un ātrums ==== * <math>t=\frac{l\cdot 0,06}{v}</math> * <math>l=\frac{t\cdot v }{0,06}</math> * <math>v=\frac{l \cdot0,06}{t}</math> ==== Ātrums (km/h) ==== * Pa plāna līknēm <math>v_{pl}=3,6 \sqrt{R(a_n+n_{gs} h)}</math> * Pa pārejas līknēm psī <math>v_{l_0} =3,6 \sqrt[3]{l_0\cdot \Psi\cdot R}</math> * Pa pārejas līknēm pēc paaugstinājuma straujuma <math>v_h = \frac{f_v\cdot l_0 \cdot 3,6}{h}</math> * Pa vertikālajām līknēm <math>v_{vl}=3,6 \sqrt{R\cdot0,1}</math> ==== Pārejas līkne ==== * <math>\Psi=\frac{a_n v}{3,6 l_0}</math> (m/s³) * garums pēc ātruma <math>l_{0v}=v_{max}\frac{h }{ 3,6f_{v}} </math> * garums pēc Ψ noteikuma <math>l_{0\psi }=\frac{(0,2778\cdot v_{max})^3}{\psi R} </math> * iekšējās pārejas līknes garums <math>l_{0iek}=\sqrt{24RA _0+l_{0arp}}</math> * <math>f_v=\frac{v\cdot h}{3,6l_0} </math> (mm/s), kur v (km/h); h (mm); l₀ (m).; * kubiskas parabolas ordināta <math>Y=\frac{X^3}{6R l_0}</math>; * kubiskas parabolas pilns leņķis skat. nodaļā Pagrieziena leņķis. ==== Trigonometrijas pamati: ==== * Pretkatete: Pretk=sin(α)*hipot; Pretk=tan(α)*piekat; Pretk=piekat/ctg(α) * Piekatete: Piekat=cos(α)*hipot; Piekat=pretkat/tan(α); Piekat=ctg(α)*pretk * Hipotenūza: Hipot=pretk/sin(α); Hipot=piekat/cos(α); * sin, cos, tan, ctg (α): sin(α)=pretk/hipot; cos(α)=piekat/hipot; tan(α)=pretk/piekat; ctg(α)=piekat/pretkat ==== Trapeces tilpums ==== [[Attēls:TrapecesIzmShemAugstGarums.png|thumb|Trapeces tilpuma aprēķina izmēru shēma (augstums, garums)]] * Mainīgs vai vienmērīgs augstums (no h₁ uz h₂ (skat. izmēru shēmu))<math>V_{tr}=lh_2[m_0 h_2\Phi_1(\alpha)+b\Phi_2(\alpha)]</math>; * Ķīļtrapece <math>V_{k.tr}=\biggl(\frac{b}{2}+\frac{m_0 h_2 }{3}\biggr)h_2l_\Phi</math>; * <math>\alpha=\frac{h_1}{h_2 }</math> * <math>\Phi_1(\alpha )=\frac{1}{3} \alpha^2+ \frac{1}{3}\alpha + \frac{1}{3}</math> * <math>\Phi_2(\alpha )=0,5\alpha+0,5</math> ==== Formulu apzīmējumi ==== * apakšējie indeksi _m un _mm attiecīgi ir iekļaujamās vai iegūstamās mērvienības attiecīgi [[Metrs|metros]] un [[Milimetrs|milimetros]]; * <math>\pi</math> - [[Pī|skaitlis pī ('3,14159265359')]]; * T- tangenss; * ''i'' — slīpums (Piemēram, ja slīpums ir 1 ‰ = 0,001, tad iekļaujamā vērtība ir 0,001); * ''Δi'' — slīpumu algebriskā starpība (Piemēram, ja slīpuma algebriskā starpība ir 1 ‰ = 0,001, tad iekļaujamā vērtība ir 0,001); * v - ātrums, [[Kilometri stundā|km/h]]; * a_n - centrbēdzes paātrinājums, m/s²; * n_gs - [[Brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājuma]] un [[Sliežu platums|sliežu platuma]] (pa [[Sliede|sliežu]] asīm - ne darba šķautnēm) attiecība; * h - ārējā pavediena paaugstinājums, m; * v_vid - ātrums, kas atkarīgs no vilcienu vidējā svara; * θ – leņķis radiānos; * l₀ – pārejas līknes garums, m; * L_t- attālums no pārejas līknes sākuma loklīknes virzienā; * R_t - pārejas līknes rādiuss kādā punktā; * R – loka rādiuss, m; * a – horda, m; * t - minūtes; * l - ceļš, metri; * ''A₀'' — starpceļu attāluma paplašinājums līknē; * ''l_0ārp'' — ārpuses pārejas līknes garums. == Pārejas līkne == Lai līknē nekompensētais centrbēdzes paātrinājums nerastos pēkšņi un nodrošinātu nepieciešamo ārējās sliedes paaugstinājumu, bet līknēs ar pārāk mazu rādiusu nodrošinātu nepieciešamo sliežu ceļa paplašinājumu, atvirzot iekšējo pavedienu, ierīko pārejas līknes, kurās turklāt tiek veikta vienmērīga ārēja sliežu pavediena paaugstināšana aprēķina augstumā visā pārejas līknes garumā. Pārejas līknes koordinātām var būt dažādas spirāles formas (skat. galeriju). Optimālā ir mainīga rādiusa spirāle, kas nodrošina vienmērīgi izkliedētu centrbēdzes spēka a_n palielināšanos visā pārejas līknes garumā. Tāpēc pārejas līknei ir priekšrocība pret pieseglīkni ar lielāku pastāvīgo rādiusu pirms pamatlīknes ar mazāku rādiusu. <gallery widths="80" heights="80" showfilename="yes" caption="Pārejas līkņu komponentes un ģeometrisko formu piemēri"> Attēls:Fv-psi-2.jpg|Tabula. ''mm/s'' un ''m/s³'' Attēls:Ieksh cela param.jpg|Divceļu posmu pārejas līknes Attēls:Easement Curve.png|Pārejas līkne Attēls:Übergangsbogen.png|Pārejas līkne Attēls:Eiklothoide.svg|Pārejas līkne Attēls:Euler spiral.svg|Klotilda (spirāle) Attēls:C-Klothoide.svg|Klotildas pārejas līknes shēma Attēls:X cubed rotated plot.gif|Kubiska parabola y = x³ </gallery>Platajam ceļam pārejas līkni drīkst neierīkot, ja ātrums nepārsniedz 120 km/h un loka rādiuss ir 3000 m un lielāks. Pārejas līkni starp savienotām viena virziena loklīknēm drīkst neierīkot, ja starpība to liekumā nepārsniedz 1/3000, t.i. <math>\frac{R_1 -R_2}{R_1 R_2 }\leqslant \frac{1 }{3000}</math>. ===Standarta formas=== Radiāla spirāle nodrošina vienmērīgi izkliedētu centrbēdzes paātrinājuma palielināšanos visā pārejas līknes garumā. Ja pārejas līknes rādiuss tās beigās ir vienāds ar pamatlīknes rādiusu R, tad tās vidusdaļā – t.i. starp sākumu un beigām rādiuss būs vienāds ar 2R, attālumā 1/4 no sākuma – 4R, bet 1/8 - 8R, bet pārejas līknes sākumā tas ir bezgalīgs. Kubiskai parabolai ir cits vienādojums, salīdzinājumā ar radiālo spirāli. To lietot ir vienkāršāk. Kubiskā parabola atšķiras no tā, ka tās liekums mainās nevis proporcionāli līknes loka garumam, kā tas nepieciešams, bet proporcionāli abscisai X. Starpība nav liela un gadījumos, kad nav nepieciešama liela precizitāte, tā ir pieļaujama. Kubiskas parabolas ordinātu aprēķina <math>Y=\frac{X^3}{6R l_0}</math>, kur l₀ - pārejas līknes garums, m. === Garums === Minimālo pārejas līknes garumu nosaka, ņemot vērā ārējā sliežu pavediena paaugstināšanu ar maksimālo vilciena ātrumu. Normālās situācijās platajam sliežu ceļam (''S = 1520 mm'') ārējo sliedes pavedienu paaugstina ar ātrumu ''f_v ≤ 38 mm/s'', sarežģītos apstākļos — ''f_vsar.≤ 50 mm/s''.<ref name="kamenskij">Kamenskij V.B., Shac E.Ya. Soderzhanie zheleznodorozhnogo puti v krivyx. — M: Transport, 1987,- 189 s.</ref> Piemēram, jāatrod pārejas līknes garumu: ''S = 1520 mm''; ''v_max = 140 km/h''; ''h = 70 mm''; ''f_v =35 mm/s''; apstākļi - nedaudz sarežģīti - ''f_vsar. = 45 mm/s''; ''R=1400m''; ''ψ smagi apstākļi — 0,8 m/s''³. Atrisinājums ir šāds * '''Pēc paaugstināšanas ātruma''': ** <math>l_{0v}= v_{max}\frac{h }{ 3,6f_{v}}= 140\cdot \frac{70 }{ 3,6 \cdot45}= 61</math> m; * '''Pēc nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma izmaiņas nosacījuma'''<ref name="Amelin">S.V.Amelin, M. P. Smirnov, Yu. M. Silnickij i.dr. Ustrojstvo, remont i tekushhee soderzhanie zheleznodorozhnogo puti. — M.: Transport, 1981., — 286 s.</ref>: ** <math>l_{0\psi }=\frac{\left ( \frac{ v_{max}}{3,6} \right )^3}{\psi R}=\frac{\left ( \frac{140}{3,6} \right )^3}{0,8\cdot 1400}=53m</math>; kur ''0,2778'' — pārejas skaitlis no ātruma vienībām ''km/h'' uz ''m/s''; ''v_max'' — maksimālais vilciena kustības ātrums, ''km/h''; ''h'' — ārējā pavediena uzstādīšanas augstums, mm; ''ψ'' — nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma izmaiņas, ''m/s³''. Nepārsniedz 0,8 (sarežģītos gadījumos), ieteicamais - 0,6 m/s³ (normālos gadījumos).<ref name="Amelin" /> Priekšrocība ir garākajam iegūtajam pārejas līknes garumam, visīstāko atmet. Līknēs divceļu līnijās attālumu starp sliežu ceļu asīm palielina atbilstoši gabarīta normām, pagarinot iekšējā ceļa pārejas līknes parametru<ref name="Amelin" /> <br /><math>l_{0iek}=\sqrt{24RA _0+l_{0arp}},</math> kur ''A₀'' — starpceļu attāluma paplašinājums līknē; ''l_0ārp'' — ārpuses pārejas līknes garums. {| class="wikitable" |+Tabula. Platsliežu (1520 mm) un normālplatuma (1435 mm) ceļa pārejas līknes aprēķina garums pēc Ψ=0,60 m/s³ | rowspan="2" |'''R, m''' | colspan="12" |'''Pārejas līknes aprēķinātais minimālais garums ar noapaļojumu uz augšu līdz tuvākajiem 10 m, m''' |- |'''25 km/h''' |'''40 km/h''' |'''60 km/h''' |'''80 km/h''' |'''100 km/h''' |'''120 km/h''' |'''140 km/h''' |'''160 km/h''' |'''180 km/h''' |'''200 km/h''' |'''250 km/h''' |'''300 km/h''' |- |'''150''' | - |20 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |'''200''' | - |20 |40 | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |'''400''' | - |10 |20 |50 | - | - | - | - | - | - | - | - |- |'''600''' | - | - |20 |40 |60 | - | - | - | - | - | - | - |- |'''800''' | - | - |10 |30 |50 |80 | - | - | - | - | - | - |- |'''1 000''' | - | - |10 |20 |40 |70 |100 | - | - | - | - | - |- |'''2 000''' | - | - | - |10 |20 |40 |50 |80 |110 |150 | - | - |- |'''3 000''' | - | - | - |10 |20 |30 |40 |50 |70 |100 |190 | - |- |'''4 000''' | - | - | - | - |10 |20 |30 |40 |60 |80 |140 | - |- |'''8 000''' | - | - | - | - | - |10 |20 |20 |30 |40 |70 |130 |- |'''12 000''' | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |20 |30 |50 |90 |- |'''16 000''' | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |20 |40 |70 |- |'''20 000''' | - | - | - | - | - | - | - |10 |20 |20 |30 |50 |- |'''25 000''' | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |30 |40 |- |'''30 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |40 |- |'''35 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |30 |- |'''40 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |30 |- |'''45 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |20 |30 |- |'''50 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |20 |20 |} '''Tabulas paskaidrojums:''' '''A) Aprēķina piemērs'''. Pieņemsim, ka R=2000 m, v=140 km/h, Ψ=0,60 m/s³, aprēķināt pārejas līknes garumu platsliežu (1520 mm) vai normālplatuma (1435 mm) ceļam <math>l_{0\psi/ Ceil10 }=CEILING(\frac{\left ( \frac{v_{max}}{3,6} \right )^3}{\psi R};10 )=CEILING(\frac{\left ( \frac{140}{3,6} \right )^3}{0,6\cdot 2000};10)=50m</math>, kur CEILING - [[Microsoft Excel|Excel]] funkcija noapaļo skaitli uz augšu līdz tuvākajam norādītajam daudzumam vai daudzuma reizinājumam (skat. 2.argumentu, kas ir - 10); '''B) Atmetumi.''' Atmetumi aizstāti ar simbolu "-". Pieņemti šādi atmešanas kritēriji: 1) Garumiem, kuri pirms noapaļošanas ≤5 m; 2) Ja pie maksimālā ārējā sliežu pavediena paaugstinājuma 150 mm: platsliežu ceļam a_n>0,70 m/s²; normālplatuma ceļam a_n>0,65 m/s²; '''C) Tabulas pielietošana.''' Tabulu pielieto tikai kontekstā ar papildus kritēriju pārbaudi pēc: paaugstināšanās ātruma un paaugstināšanas stāvuma. Bieži šie papildus kritēriji prasa papildus pagarināt pārejas līkni. ________________________________________________ ===Leņķis=== Kubiskas parabolas pārejas līknes pilnais leņķis, kas savieno taisni ar loku (vai otrādi), un tās pamatā ir ģeometriskie principi, kas izriet no pārejas līknes matemātiskā modeļa, proti, ka šāda līkne pakāpeniski maina tās liekumu no nulles (taisnē) līdz vēlamajam liekumam (lokā). Piemērs: R=600 m, l₀=60 m. Cik grādus paveiks kubiska parabola? Pilnu kubiskas parabolas leņķi aprēķina pēc formulas: θ=l₀/2R = 60 /2×600 = 0.05 radiāni = 0.05 ×(180/ π) ≈ 2.86⁰ kur: * θ – leņķis radiānos, * l₀ – pārejas līknes garums, m * R – loka rādiuss, m. === Samērīgums === Pārejas līknē nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma ''ψ'' izmaiņas lielums ir ''m/s³''<ref name="kamenskij" />: * Kad paaugstinājums sakrīt ar līknes liekumu — <math>\Psi=\frac{a_n v}{3,6 l_0}</math>, kur ''a_n'' — faktiskais pamatlīknes nekompensētais paātrinājums, ''m/s²''; ''l₀'' — pārejas līknes garums, m. * Kad nesakrīt ar līknes liekumu — <math>\Psi=\frac{(a_{n2}-a_{n1}) v}{3,6 \Delta l_0}</math>, kur ''a_n2'' un ''a_n1'' — nekompensēto paātrinājumu lielumi, kas atbilst ārējā pavediena liekuma un paaugstinājuma sākumam un beigām, ''m/s²''; ''Δl₀'' — attālums starp šiem punktiem, ''m''. Piemērs.<ref name="kamenskij" /> Līknei ''S=1520 mm'', ''R=600m'', ''h=0,14m=140 mm'' un ''L=80m'' paaugstinājuma garums ''l₀=116m''; tā sākums atrodas ''16 m'' taisnā iecirknī no pārejas līknes sākuma, bet beigas ienāk ''20 m'' pamatlīknē. Ātrums līknē ir noteikts ''110 km/h''. Uzdevums — pārbaudīt, vai tas ir pieļaujams. Paaugstināšanās ātrums <math>f_v=\frac{v\cdot h}{l_0 \cdot 3,6 }=\frac{110 \cdot 140}{116 \cdot 3,6}\approx36,88<38mm/s<50mm/s</math> — rezultāts OK. Pārbaudīt paātrinājuma lielumu blakuspunktos. Visnelabvēlīgākais variants būs pieņemt pārejas līknes sākumu un beigas, tad <math>h_1=i_0\cdot l_{pirms 0}=\frac{h}{l_0}\cdot l_{pirms 0}=\frac{140}{116}\cdot 16=19,3mm=0,0193m</math>, bet <math>h_2=i_0\cdot (l_0 - l_{aiz 0})=1,2\cdot(116-20)=115,2mm=0,1152m</math>. nekompensētie centrbēdzes paātrinājumi <math>a_{n1}=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs} \cdot h=\frac{110^2}{3,6^2\cdot \infty}-6,13\cdot 0,0193=-0,116 m/s^2</math>; <math>a_{n2}=\frac{110^2}{3,6^2\cdot 600}-6,13\cdot 0,01152=0,85 m/s^2>0,7m/s^2</math> — rezultāts nav labs. Lielums <math>\Psi=\frac{(a_{n2}-a_{n1}) v}{3,6 \Delta l_0}=\frac{(0,85-(-0,116)) 110}{3,6\cdot 80}=0,37m/s^3<0,6m/s^3<0,8m/s^3</math>, rezultāts OK. Secinājumi. Par cik ''a_n2 > 0,7 m/s² < 1,0 m/s²'', nepieciešams noteikt pazeminātu ātrumu <math>v_{max}=3,6 \sqrt{R(a_n+n_{gs}h)}=3,6 \sqrt{600 \cdot(0,7+6,13\cdot0,1152)} = 105 km/h</math> vai arī infrastruktūras pārvaldītājam atļaut ekspluatēt sliežu ceļu ar palielinātu nekompensēto centrbēdzes paātrinājumu un pastiprināt [[Sliežu ceļa uzturēšana|uzturēšanu]]. == S veida līkne == [[Attēls:S-veida liknes piemers-1m.png|thumb|Simetriskas S — veida līknes piemērs starpceļu attāluma paplašināšanai par 1 m]] Variants, kā palielināt starpceļu attālumu starp sliežu ceļiem vai līknēm, ir vienam no ceļiem pirms pamatlīknes ar taisno starpposmu (≥ 25 m) ierīkot ''"S"'' veida līkni (t.i. līknes ar pretēji pavērstiem rādiusiem) ar pietiekami lielu rādiusu un taisno starpposmu ≥ 25 m starp pretējām līknēm (piemērs attēlā zemāk). Šī paņēmiena trūkums ir, ka papildus nepieciešams vairākas līkņu. ==Paaugstinājums== === Stāvums === Ārējās sliedes pavediena paaugstinājuma stāvums attiecīgi izvēlētajai pārejas līknei ar piemēru ir: * <math>i_0=\frac{h}{l_0}=\frac{70}{78}=0,9 mm/m</math> , ‰ ; * <math>i_{0sar.}=\frac{h}{l_{0sar.}}=\frac{70}{61}=1,1mm/m</math> , ‰ . ''P.s. Ja līknē ir paredzēta ritošā sastāva ekspluatācija ar [[Centrbēdzes sānsvere (transports)|centrbēdzes sānsvere]] ierīci'' (~''8''°) ''ātruma palielināšanai un nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma dzēšanai, pārejas līknes pagarina summējot virsbūves sānsveres paredzēto pacelšanas ātrumu un iepriekš minēto ārējās sliedes paaugstināšanās ātrumu.; Minimālais pārejas līknes garums parasti ir pieņemts kāds orientējošs lielums, piemēram — 30 m. Tāpēc, kad pārejas līknes garuma aprēķinos tā sanāk īsāka, pārejas līknei nosaka šo te orientējošo garumu vai iztiek bez pārejas līknes, ja tās ierīkošana sliežu ceļa ekspluatācijai ir nebūtiska.'' Pārejas līknes un attiecīgu ārējā pavediena paaugstinājumu var neierīkot, ja pēkšņais nekompensētais centrbēdzes paātrinājums līknes sākumā platā sliežu ceļā pasažieru vilcienam, kurš parasti ir vieglāks par kravas vilcienu pēc ass slodzes ''—'' ''a_n ≤ 0,7 m/s²'',<ref name="kamenskij" /> bet kravas vilcienam, kurš parasti ir smagāks pēc ass slodzes ''—'' ''a_n'' norma parasti ir mazāka un līdz ar to ātrums ar ir mazāks. Par precizējošiem saistošajiem kritērijiem, kādos gadījumos tieši atļauts pārejas līknes neierīkot un pie kādiem maksimālajiem ātrumiem, un sākot no kādiem rādiusiem, lemj katrs attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs. nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma normas sliežu ceļam ar dažādiem ārējā pavediena paaugstinājumiem, dažādiem ritošā sastāva veidiem un, ņemot vērā infrastruktūras pārvaldītāju vietējos ekspluatācijas apstākļus, var svārstīties robežās no ''0,5 m/s² ÷ 1,0 m/s²'', bet vieglas sliežu ceļu virsbūves konstrukcijas ceļos un šaursliežu ceļos ar vieglu virsbūves konstrukciju vēl mazāk — sākot no ''0,1 m/s²'' un uz augšu. === Straujums === * Platsliežu ceļā <math>\frac{(h_2 - h_1)\cdot v}{L_0\cdot 3,6}\geq38 \leq50mm/s</math>, kur h₂ un h₁ - ārējā pavediena paaugstinājums iecirkņa L₀ sākumā un beigās (no lielākā augstuma h atņem mazāko), mm; v - ātrums, km/h; L₀ - kontrolējamais iecirknis, m. Pie tam, paaugstinājuma stāvums ≤3 mm/m. === Augstums === [[Attēls:Ng-s.jpg|thumb|188x188px|Tabula. Sliežu platumi un koeficienti ''n_s, n_sg, n_gs'']] Līknēs vērojami gadījumi, kad sliedes iekšējais pavediens izdilst intensīvāk nekā ārējais un otrādi. Iemesls var būt nepareizs ārējā pavediena uzstādīšanas augstums mm:<ref name="Amelin2">S.V. Amelin, G.E.Andreev Ustrojstvo i ekspluataciya puti. — M: Transport 1986. — 238 s.</ref> * Ārējā pavediena paaugstinājums no abu sliežu vienmērīga vertikālā nodiluma nosacījuma <math>h=n_{s}\frac{v^2}{R}</math> * Ārējā pavediena paaugstinājuma pārbaude nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma normatīvam vilcieniem ar maksimālo ātrumu *1) <math>h=n_{s}\frac{v_{max}^2}{R}-\frac{S_1}{g}\cdot a_n=n_{s}\frac{v_{max}^2}{R}-n_{sg} a_n</math> [mm]; 2) <math>h={\operatorname{{\operatorname{v^2}\over\operatorname{3,6^2}\R}}-a_n\over\operatorname{n_{gs}}}</math> [m]. kur ''n_s'' — pārejas koeficients, lai formulā iekļautu ātrumu ''v km/h'', līknes rādiusu ''R'' ''m'' un lai ''h'' iegūtu paaugstinājumu — ''mm''<ref name="Amelin2" /> (tab.); ''v²''- vidējais svērtais pēc tonnāžas kvadrātiskais vilcienu kustības ātrums, ''km/h''<ref name="kamenskij"/>; ''v_max'' — maksimāli atļautais vilcienu kustības ātrums, ''km/h''; ''R''- līknes rādiuss, ''m''; ''S₁'' — pieņemtais sliežu attālums (ne pa darba šķautnēm),<ref name="Amelin2" /> ''mm'' (tab.); ''g'' — brīvā kritiena [[Brīvās krišanas paātrinājums|paātrinājums]], ''g=9,81 m/s²''; ''a_n'' — nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma norma platajam sliežu ceļam var būt no ''0,5 ÷ 1,0 m/s²'', šaurajam sliežu ceļam un ceļam ar vieglu konstrukciju no ''0,1 ÷ 0,5 m/s²''. <br /> Par galīgo ''h'' pieņem lielāko no abiem. ''P.s. Maksimālais h dažādās infrastruktūrās var būt atļauts robežās no 110 mm līdz 180 mm<ref name="Amelin2" /> (platajam [[Sliežu platums|sliežu platumam]], bet puse no tā, attiecīgi — platā sliežu ceļa [[Līklīnijas pārmiju pārveda|līklīnijas pārmiju pārvedām]]); vidēja sliežu platuma ceļam h — no 60 mm līdz 110 mm; h — 60 mm (šaurajam sliežu platumam).'' Vidējais svērtais pēc tonnāžas kvadrātiskais vilcienu kustības ātrums<ref name="kamenskij"/> <math>v^2=\frac{\Sigma n_i Q_i v_i ^2}{\Sigma n_i Q_i}</math>, kur ''n_i''- i-to vilcienu skaits, ''vilc.''; ''Q_i''- i-tā vilciena masa, ''t''; ''v_i'' — i-tā vilciena ātrums, ''km/h''. === Taisnajos posmos === Dažkārt, kad normālām pārejas līknēm nepietiek vietas, veic negatīvā paātrinājuma pazemināšanu pirms līknes sākuma taisnā posmā vai pastāvošā paātrinājuma pazemināšanu pieseglīknē ar lielāku rādiusu pirms pamatlīknes ar mazāku rādiusu, lai attiecīgai pamatlīknei kompensētu centrbēdzes paātrinājumu. Faktiski to uzskata par līmeņa atkāpi, kam arī pastāv zināmi ierobežojumi. Platsliežu ceļam atklājot sliežu līmeņa atkāpi lielāku kā 25 mm / 4 m ceļa ātrumu ierobežo līdz 60 km/h. Tad paaugstinājumu šādam paātrinājumam atrod <math>h=\frac{a_n}{n_{gs}}</math>. Platsliežu ceļā šāds negatīvais paātrinājums a_n nav mazāks par -0,09 m/s², kas atbilst 15 mm paaugstinājumam taisnam ceļa posmam. Pamatlīkni piesedzot ar pastāvīga rādiusa pieseglīkni, platsliežu ceļā nekompensēto paātrinājumu algebriskā starpība tās sākumā un beigās nepārsniedz 0,3 m/s², bet garums pieseglīknei ir tāds pats kā pārejas līknei. == [[Ātrums]] == === Centrbēdzes paātrinājums === [[Attēls:R pie an v.jpg|thumb|a_n [m/s²]; v [km/h]; R [m] likumsakarības, kad abas sliežu galviņas vienā līmenī (h=0)]] Līknes parametri ir viens no vissvarīgākajiem vilcienu kustības ātruma noteikšanas faktoriem, ņemot vērā, ka līknes procentuālā daļa ceļa plānā parasti ir visai ievērojama, kā arī vilcienu unificētais garums arī mēdz būt ievērojams. Kad viena vilciena daļa līkni atbrīvo, nākamā jau tuvojas — vai šķērso nākamo līkni, parasti ar līdzīgiem ātrumu noteicošajiem parametriem. Vilces spēka samērīga izmantošana parasti neļauj paredzēt ieskrējienu starp līknēm pa taisnajiem posmiem un bremzēšanu pirms līknēm. Tāpēc dzelzceļa līnijā nosaka ātrumu, kādu prasa līkņu parametri, kas ceļa plānā arī ir "vājākais posms". Sen būvētās un nerekonstruētās dzelzceļa līnijās, kad prasības lielākam ātrumam nebija tik noteicošas, ātrums aizvien saglabājās zemā līmenī arī pēc ceļa kapitālā remonta. Arī [[Pārmiju pārveda#.C4.80trums|pārmiju pārvedas]], it sevišķi sānceļa virzienā tiek uzskatītas par "vājo posmu", bet tām gan ir mazliet cita specifika, prasības stingrākas, ņemot vērā asmeņu un krusteņu uzkrāto ekspluatācijas pieredzi un pārejas līkņu neesamību tajās. Tomēr arī pārmiju pārvedās daudzas līdzības un likumsakarības saglabājas pēc līdzības, kā līknē.<br /> Starp vilcienu kustības ātrumu un nekompensēto centrbēdzes paātrinājumu ''—'' ''a_n'' ir likumsakarība<ref name="kamenskij" /> <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs}\cdot h</math>. ''Piemērs.'' Aprēķināt, kāds būs nekompensētais centrbēdzes paātrinājums atsevišķi stāvošai līknei, ja ''S=1520 mm'', ''v_max=120 km/h'', ''R=900 m'', ''h=0,09m=90 mm''. Atrisinājums <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs}\cdot h=\frac{120^2}{3,6^2\cdot900}-6,13\cdot 0,09=0,683<0,7 m/s^2</math>. Bet, ja aplūkotajā piemērā ārējās sliedes paaugstinājumu neierīko, <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs}\cdot h=\frac{120^2}{3,6^2\cdot900}-6,13\cdot 0=1,235>0,7 m/s^2</math>. '''Secinājums''': „Bez ārējās sliedes paaugstināšanas un attiecīgas pārejas līknes ierīkošanas braukt ar ātrumu ''120 km/h'' nedrīkst!”. Pārskata vilcienu kustības ātrumu<ref name="kamenskij" /> <math>v_{max}=3,6 \sqrt{R(a_n+n_{gs} h)}=</math> <math>3,6 \sqrt{900 \cdot(0,7+6,13\cdot0)} = 90 km/h</math>. Bez tam vienmēr projektētājam nosakot ārējā pavediena paaugstinājumu pārbauda minimālo paaugstinājumu, kurš nedrīkst būt lielāks par projektēto , aplūkotajā piemērā <math>h\geq h_{min}=12,5\frac{v^2_{max}}{R}-1000\frac{a_n}{n_{gs}}= 12,5\frac{120^2}{900}-1000\frac{0,7}{6,13}=86<90mm</math> === Piemēri === '''Tabulu galerijā apkopots aprēķinātais ātrums izplatītiem [[Sliežu platums|sliežu platumiem]] pie dotiem ārējā pavediena paaugstinājumiem un atsevišķām nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma normu ''a_n'' variācijām, kuras atkarīgas no virsbūves smaguma un — fiksācijas uz vietas ritekļu un kravu smagumcentra u.c. apstākļiem:'''<br /><gallery widths="100" heights="100"> Attēls:V pie an=0,7m-s2+px.jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=1520mm'', ''a_n = 0,70 m/s²'' Attēls:V pie an=0,65m s2, 1435mm.jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=1435mm'', ''a_n = 0,65 m/s²'' Attēls:V pie an=0,23m s2, 1067mm.jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=1067mm'', ''a_n = 0,23 m/s²'' Attēls:V pie an=0,1m s2, 750mm(2).jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=750mm'', ''a_n = 0,1 m/s²'' </gallery><br /> ''P.s. Atbilstoša centrbēdzes paātrinājuma izvēlē ir jāpiesaista uzmanība sliežu ceļa virsbūves smagumam un tās pietiekamai fiksācijai uz vietas. nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma pārāk liela palielināšana var novest pie [[Sliežu ceļš|sliežu ceļa]] bojājumiem un/vai vilciena avārijas un/vai vilciena nomešanas uz sāniem ([[:en:Waterfall rail accident|wiki saite ar vilciena apgāšanos Austrālijā, kur vilciens ar ātrumu 117 km/h brauca pa līkni pie atļautā ātruma 60 km/h]]). Tāpat kritiski jāizvērtē iespējamās, stihiskus postījumus nesošas, vēja brāzmas un vilcienu kategorijas (ritošais sastāvs un kravas ar relatīvi augstu smagumcentru, piemēram, divstāvīgie vilcieni bez režģveidīgām sānu sienām, vai divstāvīgie konteinersastāvi u.c. augsti un relatīvi viegli ritekļi ar vai bez kravām), kuriem tās laikā jāatrodas drošās vietās. Tas būtu aktuāli, ja iekraušanas un pārvadāšanas noteikumos ir pieļauts paaugstināts smagumcentrs ar zināmiem ekspluatācijas nosacījumiem.'' == Centrbēdzes paātrinājuma spēks == Ja centrbēdzes paātrinājums ir 0,7 m/s², vagona masa ir 88 t un šis objekts balstās uz 4 asīm, tad kopējais spēks būs: F = 88 000 kg × 0,7 m/s² = 61 600 N = 61,6 kN / 9,81 ≈ 6,28 t sp, Kur 9,81 - gravitācijas paātrinājums uz Zemes ir aptuveni, m/s². ==Vertikālā līkne== Vertikālās līknes kalpo plūdenai ritošā sastāva pārejai starp dažādu slīpumu garenprofilu elementiem. Pie ātruma līdz 120 km/h atļauts savienot taisnos posmus bez vertikālās līknes, ja slīpuma algebriskā starpība nav lielāka par 1,5 ‰. Pie tam atļauts slīpumu kārtot 50 metru ķēdītēs. Izejot no tā, ar empīrisko korelāciju var noskaidrot slīpuma algebrisko starpību, pie kuras pieļaujams neierīkot vertikālo līkni, ja ātrums būtu, piemēram, 160 km/h: <math>\Delta i_{160km/h}= \Delta i_{120km/h} \cdot \frac{v^2_1}{v^2_2 } = 1,5 \cdot \frac{\left ( \frac{120}{3,6} \right )^2}{\left ( \frac{160}{3,6} \right )^2}\approx 0,84 </math> ‰, kur Δi₁₂₀ - slīpuma algebriskā starpība, pie ātruma 120 km/h, kas pieļaujama, neierīkojot vertikālu līkni, ‰; v₁ - ātrums, km/h (v₁=120 km/h), v₂ - ātrums pēc palielināšanas, km/h. === Ģeometrija === <gallery widths="180" heights="180"> Attēls:Борки Место катастрофы насыпь.JPG|Profila lūzums Attēls:Vert likn shem.jpg|''a'' — izliekta; ''b'' — ieliekta Attēls:Viss komplekts 1-10.png|Vertikālo līkņu savienošanas shēmas (pa tangensēm) no nr. 1 - 10 Attēls:Slīpums=lenkis.png|Slīpums = leņķis </gallery> Kopīgas ģeometriskās komponentes ir augstāk apskatītajai ceļa plāna līknei ar ceļa vertikālajām līknēm. Vertikālās līknes rādiuss riņķa līniju apraksta pa zemes klātnes un sliežu ceļa garenasi vertikālā plaknē.<br />'''Noderīgas vertikālo līkņu komponentes:''' <math>T=\frac{R \Delta i}{2}</math>; <math>y=\frac{x^2}{2R}</math>; <math>h=\frac{T^2}{2R}</math>, kur ''T'' — [[Tangenss|tangensa]], ''m''; ''R'' — [[rādiuss]], ''m''; ''Δi'' — slīpumu algebriskā starpība (Piemēram, ja slīpuma algebriskā starpība ir 1 ‰ = 0,001, tad iekļaujamā vērtība ir 0,001); ''x'' — [[abscisa]], ''m''; ''h'' — gala [[ordināta]] izliekumā/ieliekumā, ''m''. Precīzākas līknes ordinātas skat. zemāk. Rādiusu izsaka <math>R= \frac{2T}{\Delta i}</math>. Profila taisno elementu slīpumu sauc vienkārši par slīpumu iegūst pēc to tangenu krustošanās leņķa. '''Ordinātu aprēķins.''' Vertikālās līknes ieteicams ierīkot vienmēr, arī tad ja slīpumu algebriskā starpība ir neliela. Ņemot vērā, ka vertikālajām līknēm nav sākuma leņķa, ordinātu pirmajā punktā pieņem 0 mm augstumu. Tālāk ik pēc katriem 5 abscisas metriem veic ordinātu aprēķinu līdz vertikālās līknes beigām. Tekošo ordinātu aprēķina <math>Y_i= \pm R\cdot cos (\alpha ^\circ_i)</math>, kur ''±'' - augšupejošām un lejupejošām ordinātām; ''R'' - vertikālās līknes rādiuss, mm; cos(α°_i) - [[kosinuss]] no kumuletā (uzkrātā) leņķa kopš vertikālās līknes sākuma. Kumulētais leņkis <math>\alpha ^\circ_i ={180\cdot X_i \over \pi\cdot R}</math>, kur ''X_i'' - tekošā abscisa ordinātas aprēķināšanas vietā (ik pēc katriem 5 m līdz vertikālās līknes beigām); ''[[Pī|π (pī)]]'' - ir matemātiska konstante, kuras aptuvenā vērtība ir 3,14159. Apskatīsim divus ordinātu ieguves piemērus (skat tabulu un raksturlīknes): {| class="wikitable" !Gadījuma nr. !R, m !Slīpums pieejā !Slīpums beigās !Principiāla shēma |- |Gadījums 1 |20 000 |0,000 (taisns) | - 0,003 (kritums 3 m uz katru km) |nr. 1 |- |Gadījums 2 |20 000 | +0,001 (kāpums 1 m uz katru km) | - 0,003 (kritums 3 m uz katru km) |nr. 9 |} <gallery widths="300" heights="150"> Attēls:Ordinatu raksturlikne shema n1.png| Ordinātu raksturlīkne shēmai nr. 1 Attēls:Ordinatu raksturlikne shema n9.png| Ordinātu raksturlīkne shēmai nr. 9 </gallery> === Ātrums === nekompensētā paātrinājumu <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}</math> var pieņemt ''0,1 m/s²''. Pārejas līknes parasti neierīko, tāpat arī nav nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma dzēšanas risinājumi, kādi ir, piemēram, ceļa plāna līknei — paaugstinot ārējo pavedienu. Līdz ar to izliektā profilā ritošais sastāvs tiek "pamests" gaisā, ko pietur tikai tā gravitācija, bet ieliektā profilā — tiek piespiests pie sliežu klātnes, kurai tas ir jāpanes. Infrastruktūras pārvaldītāji nosaka profila elementu slīpuma starpības normatīvu, kas tiek savienots ar līkni un nosacījumus, pie kuriem atļauts elementus ar līkni nesavienot — atstāt lauztu profilu vai lauzumus ar nelielu starpību savienojot ķēdītē (tas raksturīgs lēnam dzelzceļam). '''Tabula. Vilcienu ātrumi (''3.aile'') pa vertikālajām līknēm, ''km/h,'' pie dota līknes rādiusa ''R, m, (2.aile)'' pie''' '''nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma ''a_n = 0,1 m/s²'''''<br /> [[Attēls:2-Rvert an=0,1ms2.jpg|550px]] == Apstāšanās un bremzēšanas ceļš == Ir gadījumi, kad dzelzceļa plāns vai garenprofils savu fizikālo īpašību dēļ prasa mainīt vilciena ātrumu bremazējot, vai ļaujot vilcienam paātrināties. Pieņemsim šādus nosacījumus: gandrīz līdzens ceļa garenprofils, redzamība apmierinoša, ātrumu pazemina par 20 km/h, piemēram, no 70 km/h uz 50 km/h, ir svarīgi savlaicīgi pielāgoties jaunajam ātruma ierobežojumam; bremzēšanas spēks ir aptuveni 10% no vilciena svara. Jāaprēķina distance, kurā vilciens laideni piemērojas izmaiņām dzelzceļa trasē. [[Attēls:Bremžu paātrijnājumi.png|thumb|Bremžu paātrijnājumi|237x237px]] Ātrumu samazina vienmērīgi bremzējot, kas aizņem <math>t =\frac{(v_0-v_f)0,2778}{a}= \frac{(70-50)0,2778}{ 0,95} \approx 5,8 sek</math>, kur: v₀ - ir sākotnējais ātrums, km/h; v_f - ir beigu ātrums, km/h; '0,2778' - pāreja no km/h uz m/s; a - [[Celerācija|decelerācija]] (tiek pieņemts drošs dienesta [[Bremzes (vilciens)|bremzēšanas]] paātrinājums, kas atkarīgs no garenprofila krituma, m/s² (var pieņemt pēc tabulas). {| class="wikitable" | colspan="3" |'''Vilcienam ('kravas') ar bremžu efektivitāti 10 % no bruto masas''' | | colspan="4" |'''Vilcienam ('pasažieru') ar bremžu efektivitāti 14 % no bruto masas''' |- |'''‰''' |'''a_apr, m/s²''' |'''Virziens''' | |'''‰''' |'''a_apr, m/s²''' |'''a_kompf, m/s²''' |'''Virziens''' |- | -25,0 |1,226 |Kāpumā | | -25,0 |1,619 |1,200 |Kāpumā |- | -20,0 |1,177 |Kāpumā | | -20,0 |1,570 |1,200 |Kāpumā |- | -15,0 |1,128 |Kāpumā | | -15,0 |1,521 |1,200 |Kāpumā |- | -10,0 |1,079 |Kāpumā | | -10,0 |1,472 |1,200 |Kāpumā |- | -5,0 |1,030 |Kāpumā | | -5,0 |1,422 |1,200 |Kāpumā |- |0,0 |0,981 |Līdzenumā | |0,0 |1,373 |1,200 |Līdzenumā |- |5,0 |0,932 |Kritumā | |5,0 |1,324 |1,200 |Kritumā |- |10,0 |0,883 |Kritumā | |10,0 |1,275 |1,200 |Kritumā |- |15,0 |0,834 |Kritumā | |15,0 |1,226 |1,200 |Kritumā |- |20,0 |0,785 |Kritumā | |20,0 |1,177 |1,177 |Kritumā |- |25,0 |0,736 |Kritumā | |25,0 |1,128 |1,128 |Kritumā |} '''Tabulas paskaidrojuma raksts ar piemēriem''': '''A) Paātrinājuma a_apr aprēķins''' Piemēram, kā iegūts rezultāts kritumā 5 ‰ ar bremžu efektivitāti 10 % no sastāva bruto masas: a_5‰=0,10*9,81-9,81*0,005= 0,981-0,04905= 0,93195 m/s², kur 0,10 - bremžu efektivitāte ir 10 % no vilciena bruto svara; 9,81 - [[brīvās krišanas paātrinājums]], m/s²; 0,005 - krituma gradients, kas kavē bremžu efektivitāti (kāpumā jāmaina polaritāte, kas palīdz bremzēt). Ja bremžu efektivitāte ir noteikta kā procentuāla vērtība no vilciena svara, tas nozīmē, ka, neatkarīgi no tā, vai vilciens sver 500 t vai 1000 t, bremzēšanas paātrinājums paliek nemainīgs, piemēram, 5‰ slīpumā: a_5‰^500t*0,1=((0,1*500*9,81)-500*9,81*0,005)/500= 0,93195 m/s²; tas pats a_5‰^1000t*0,1= ((0,1*1000*9,81)-1000*9,81*0,005)/1000= 0,93195 m/s², a_5‰^500t*0,1 = a_5‰^1000t*0,1. Svarīgākais faktors bremzēšanas paātrinājuma noteikšanai ir bremžu efektivitāte un garenprofila gradients. '''B) Bremzēšanas paātrinājuma ietekme uz pasažieru komfortu:''' 1. Zema paātrinājuma līmeņi (0.3 - 0.8 m/s²) * Ļoti komfortabli: Šajā diapazonā pasažieri gandrīz nejūt bremzēšanu, un tas nodrošina maksimālu komfortu, īpaši garos ceļojumos. * Ikdienas piemēri: Šāds paātrinājums var būt raksturīgs lēnai bremzēšanai ikdienas situācijās, piemēram, pilsētas transportam. 2. Vidēja paātrinājuma līmeņi (0.8 - 1.0 m/s²) * Komfortabli: Pasažieri var sajust nelielu spēka pieaugumu, bet tas ir pilnīgi pieņemams un nesamazina komforta līmeni. * Tipiska vērtība vilcieniem: Šis diapazons bieži tiek izmantots, lai nodrošinātu drošu apstāšanos, nezaudējot komfortu. '''3. Augsta paātrinājuma (a_kompf) līmeņi (1.0 - 1.5 m/s²)''' * Pieļaujami, bet pamanāmi: Pasažieri noteikti sajutīs bremzēšanu, un, lai gan tā nav pārāk diskomfortabla, var izraisīt nelielu nepatiku, it īpaši, ja bremzēšana ir ilgstoša. * Avārijas situācijās: Šādu paātrinājumu var izmantot avārijas gadījumos, lai ātri apturētu vilcienu, bet tas joprojām ir pieļaujams īslaicīgos periodos. 4. Ļoti augsta paātrinājuma līmeņi (virs 1.5 m/s²) * Diskomfortabli: Pasažieri jutīs ievērojamu diskomfortu un spiedienu uz ķermeni. Tas var būt bīstams ilgākā laikā, it īpaši vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar veselības problēmām. * Izmanto tikai avārijas gadījumos: Šādi paātrinājumi tiek lietoti tikai ārkārtas situācijās, lai novērstu nopietnas avārijas. '''C) Straujas bremzēšanas vai paātrināšanās riteņa slīdēšanas vai spolēšanas paātrinājumi:''' * Sausai sliedei ≈ ≥2,943 m/s²; * Slapjai sliedei: parastos apstākļos ≈ ≥0,981 m/s²; ar smilts kaisīšanu ≈ ≥2,943 m/s²; ar riteņa uzkarsēšanu pirms bremzēšanas ≈ ≥1,4715 m/s². ___________________________________________ Distances vidējo ātrumu aprēķina <math>v =\frac{(v_0+v_f)0,2778}{2}= \frac{(70+ 50)0,2778}{ 2} \approx 16,67 m/s</math>. Distances minimālais aprēķina attālums: <math>d_{min}=CEILING(vt+\Delta l;5)= CEILING(16,67\cdot5,8+38,9;5)= 140 m</math>, kur CEILING - [[Microsoft Excel|Excel]] funkcija noapaļo skaitli uz augšu līdz tuvākajam norādītajam daudzumam vai daudzuma reizinājumam (skat. 2.argumentu, kas ir - 5); Δl - reakcijas laikā (1 – 2 sek.) nobrauktais attālums: <math>\Delta l= \frac{\frac{70\cdot2}{0,06}}{60}\approx38,9m</math>, kur 70 - maksimālais ātrums aplūkotajā piemērā, km/h; 2 - reakcijas laiks (var būt no 1-2 s.), s.; 0,06 un 60 pastāvīgie mērvienību pārveides lielumi no km/h uz m/s un rezultātā uz m. Bremzēšanas ceļš šeit d_br= v*t= 16,67*5,8≈ 96,7 m. Ātruma palielināšanu [[Motorvagons|motorvagonu]] sastāviem var veikt pēc līdzīgām formulām, bet - sastāviem, kurus velk [[lokomotīve]]s, pēc vilces raksturlīknēm, veicot [[Vilces aprēķins|vilces aprēķinus]] . ==Gabarīts== Pamatraksts: [[Gabarīts (transports)]] Gabarīts transportā nodrošina ceļa būvju, ierīču un ritošā sastāva, kā arī ritošajam sastāvam ar ritošo sastāvu normālu mijiedarbību ar nepieciešamajām spraugām. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[Kategorija:Dzelzceļa transports]] [[Kategorija:Dzelzceļš]] 8ltwj9h5gx47omplqqduu2o826vpp6t 4290276 4290270 2025-06-07T07:08:58Z Dzelzceļnieks 56691 /* Leņķis un slīpums: */ 4290276 wikitext text/x-wiki [[Attēls:I12 620 Güterring Stötteritz–Anger.jpg|thumb|S veida līkne divceļu posmā]] '''Dzelzceļa līnijas trase''' raksturo ceļa garenass stāvokli telpā. Trases projekciju horizontālā plaknē sauc par līnijas plānu, bet līnijas izvērsi vertikālajā plaknē — par līnijas profilu. Piesaiste ir gan sliedes galviņas līmenim un virzienam, gan attiecīgi [[zemes klātne]]s līmenim un virzienam caur virsbūves kārtu. Dzelzceļa trasi nosaka projekti atbilstoši būvniecības normām, noteikumiem un standartiem. No līnijas kategorijas ir atkarīgi tās galvenie parametri, tehniskie nosacījumi, pieļaujamie vilcienu kustības ātrumi, līnijas iekārtu jauda. Zemes joslu gar trasi, kurā izvieto [[Sliežu ceļš|sliežu ceļu]] un citas dzelzceļa iekārtas, kā arī dzelzceļa ēkas un aizsarg stādījumus, sauc par zemes nodalījuma joslu. Tās apjomu nosaka, kā minimums, zemes klātnes šķērsprofils, būvju tuvinājuma gabarītizmēri, [[Kontakttīkls|kontakttīkla]] balstu. iekārtu un apakšstaciju, elektrolīniju, kā arī [[SCB (dzelzceļš)|SCB]] iekārtu un norobežojuma būvju aizņemtā platība, ņemot vērā īstermiņa un ilgtermiņa dzelzceļa infrastruktūras attīstību. Iespēju robežās trasi veido taisnu, tomēr tas pastāvīgi nav iespējams, tāpēc periodiski trases taisnos posmus kā plānā, tā profilā savstarpēji savieno ar līknēm. Līknes ar mazu rādiusu prasa ātruma samazināšanu. Tāpēc to rādiusus izvēlas no [[dzelzceļa līnija]]s vispārīgā ekspluatācijas konteksta. Garenprofila pamatelementi ir taisnes un līknes ceļa. Profila elements ir kāpums, kritums vai horizontāls posms, ko izsaka promilēs jeb tūkstošdaļās. Bet līknēs sasaistītie parametri ir: pagrieziena leņķis; rādiuss R; garums, kā iepriekš minēts; tangenss u.tt. |120px]]ā centrbēdzes paātrinājuma dēļ ceļa plāna līknē pastiprināti izdilst [[sliede]]s un riteņi. Līknes apgrūtina redzamību, kas prasa veikt dažādus ekspluatācijas pasākumus. Līknes ar lielu nekompensēto centrbēdzes paātrinājumu papildus sajūdz ar pārejas līknēm, kurās nekompensētais centrbēdzes paātrinājums attīstās pakāpeniski, vienlaicīgi nodrošinot pakāpenisku ārējā pavediena aprēķināto paaugstinājumu un rādiusa pakāpenisku samazināšanu līdz pamatlīknes pastāvīgajam lielumam, bet līknēs ar ļoti mazu rādiusu — arī tāpat pārejas līknes robežās pakāpenisku sliežu ceļa paplašinājumu riteņpāru stingro bāžu ierakstīšanai plāna līknē. Projekta garuma atzīmes (sauktas arī par projekta ordinātām) pamatā ir divu veidu. Viena garuma projekta atzīme, kas raksturīga trasei vai zemes klātnei, pēc kuras veic visas dzelzceļa līnijas piketēšanu. Trases projekta atzīmi izvelk pa zemes klātnes garenasi. Otra ir konkrētā ceļa projekta atzīmes ordināta, ko izvelk pa konkrētā ceļa asi. Ceļiem, kuri atrodas uz kopīgās zemes klātnes, projekta atzīmes garumstarpība ar trases projekta atzīmi parasti tiek tolerēta kā normāla pielaide. {| class="wikitable" |+ ! rowspan="2" |Piem. nr. p.k. ! colspan="4" |Projekta ordinātu veidu piemēri un interpretācijas ! rowspan="2" |Satiksmes km un pk |- |'''Metriskās''' |'''Kilometriskās''' |'''Pilno kilometru plusi''' |'''Pilno piketu plusi''' |- |1 |14 982,560 m |14,983 km |KM 14+982,560 m |PK 149+82,560 m |15.km 10.pk |- |2 |102 320,240 m |102,320 km |KM 102+320,240 m |PK 1023+20,240 m |103.km 4.pk |- |3 |32 009,000 m |32,009 km |KM 32+9,000 m |PK 320+9,000 m |33.km 1.pk |- |4* | -220,000 m | -0,220 km |KM 0 -220,000 m |PK -2 -20,000 m | -1.km 3.pk |- |5* | -1 220,000 m | -1,220 km |KM -1 -220,000 m |PK -12 - 20,000 m | -2.km 3.pk |} P.s. Ar komatu vai "+" norobežo pilnās garuma mērvienības, bet ar punktu iesāktās (nepilnās) garuma mērvienības; (*) - Tikai negatīvās projekta ordinātas vērtības objektiem pirms dzelzceļa līnijas sākuma, ja tās neietilpst citā dzelzceļa līnijā.<gallery widths="200" heights="50"> Attēls:Продольный профиль Веребьинского подъёма. 1851.png|Verebinskas dzelzceļa līnijas '''<u>garenprofils</u>''' 1851.g. Attēls:Gleisplan Mügeln.JPG|Mīlgelnes mezgla '''<u>sliežu ceļa vispārējs plāns</u>''' 1938.g. </gallery> == Teorija == [[Attēls:Cela liknes shema.jpg|thumb|'''Līknes uzbūves shēma''': _{''PLS1 ÷ PLB1'' — 1.pārejas līknes no sākuma līdz beigām, kad notiek nepārtraukta rādiusa maiņa (''R∞→R'') no ''∞'' līdz nemainīgam lielumam ''R''; ''LS0'' — līknes sākums, ja pārejas līknes nebūtu; ''LC'' — līknes centrs; ''PLS2 ÷ PLB2'' — 2.pārejas līkne no sākuma līdz beigām, kad notiek nepārtraukta rādiusa maiņa (''RR→∞'') no nemainīga lieluma ''R'' līdz ''∞''; ''LB0'' — līknes beigas, ja pārejas līknes nebūtu; ''R'' — līknes rādiuss, ja ir pārejas līkne; ''R0'' — līknes rādiuss, ja pārejas līknes nav; ''0'' — riņķa līnijas centrs rādiusiem ''R'' un ''R0''; ''p = R0-R; T0'' — līknes tangensa, ja pārejas līknes nav; ''α0'' — līknes pagrieziena leņķis ceļam bez pārejas līknes.} ]] === Formulas === ==== Loka tangenss ==== <math>T=R\cdot tg\left ( \frac{\alpha}{2} \right )</math> ==== Riņķa līnijas garums ==== <math>L=\frac{\pi R \alpha}{180^\circ}</math> ==== Leņķis un slīpums: ==== * Lokveida līknes pagrieziena leņķis, ⁰, <math>\alpha=\frac{180^\circ L}{\pi R}</math> * Kubiskas parabolas pārejas līknes beigās, ⁰, : θ_r = l₀/2R = radiāni; θ_g = radiāni×(180/ π). * Neliela leņķa, ° (⚠️ Derīgs tikai leņķiem <6°, jo šajā intervālā kļūda, pieņemot tan(α) ≈ α (radiānos), ir mazāka par 1%. Tāpēc pie maziem leņķiem var uzskatīt, ka ‰ ≈ radiāni) aptuvena slīpuma izrēķināšana ar Excel funkciju i*1000≈TAN(RADIANS(α))*1000 (‰≈ radiāni). ==== Izliece ==== * Garām hordām ar augstu precizitāti <math>F=R-\sqrt{R^2 -\left ( \frac{a}{2} \right )^2}</math> * <math>F_{mm}\approx\frac{1000 a_{m}^2}{8 R_m}</math>; * <math>F_{m}\approx\frac{a_{m}^2}{8 R_m}</math> ==== Horda ==== * <math>a_m\approx\sqrt{\frac{8\cdot R_m\cdot F_{mm}}{1000}}</math> * <math>a=2\cdot R\cdot sin\left ( \frac{\alpha}{2} \right )</math> ==== Rādiuss ==== * <math>R=\frac{180\cdot L}{\pi \alpha}</math> * <math>R=\frac{a}{2\cdot sin\left ( \frac{\alpha}{2} \right )}</math> * <math>R_m\approx\frac{1000\cdot a_m^{2}}{8F_{mm}}</math> * <math>R= \frac{2T}{\Delta i}</math> * pārejas līknes rādiuss kādā punktā <math>R_t=\frac{R}{\frac{L_t}{l_0}}</math> * <math>R_m=\frac{v^2}{3,6^2 \cdot (a_n+n_{gs}\cdot h_m)}</math> ==== Ārējā pavediena paaugstinājums ==== * <math>h_m=\frac{\frac{v^2}{3,6^2R}-a_n}{n_{gs}}</math> * Tikai sliežu platumam 1520 mm <math>h=12,5\cdot\frac{v_{vid}^2}{R }</math> * <math>h=3,6\frac{l_0\cdot f_v}{ v_{max}}</math> ==== Laiks, ceļš un ātrums ==== * <math>t=\frac{l\cdot 0,06}{v}</math> * <math>l=\frac{t\cdot v }{0,06}</math> * <math>v=\frac{l \cdot0,06}{t}</math> ==== Ātrums (km/h) ==== * Pa plāna līknēm <math>v_{pl}=3,6 \sqrt{R(a_n+n_{gs} h)}</math> * Pa pārejas līknēm psī <math>v_{l_0} =3,6 \sqrt[3]{l_0\cdot \Psi\cdot R}</math> * Pa pārejas līknēm pēc paaugstinājuma straujuma <math>v_h = \frac{f_v\cdot l_0 \cdot 3,6}{h}</math> * Pa vertikālajām līknēm <math>v_{vl}=3,6 \sqrt{R\cdot0,1}</math> ==== Pārejas līkne ==== * <math>\Psi=\frac{a_n v}{3,6 l_0}</math> (m/s³) * garums pēc ātruma <math>l_{0v}=v_{max}\frac{h }{ 3,6f_{v}} </math> * garums pēc Ψ noteikuma <math>l_{0\psi }=\frac{(0,2778\cdot v_{max})^3}{\psi R} </math> * iekšējās pārejas līknes garums <math>l_{0iek}=\sqrt{24RA _0+l_{0arp}}</math> * <math>f_v=\frac{v\cdot h}{3,6l_0} </math> (mm/s), kur v (km/h); h (mm); l₀ (m).; * kubiskas parabolas ordināta <math>Y=\frac{X^3}{6R l_0}</math>; * kubiskas parabolas pilns leņķis skat. nodaļā Pagrieziena leņķis. ==== Trigonometrijas pamati: ==== * Pretkatete: Pretk=sin(α)*hipot; Pretk=tan(α)*piekat; Pretk=piekat/ctg(α) * Piekatete: Piekat=cos(α)*hipot; Piekat=pretkat/tan(α); Piekat=ctg(α)*pretk * Hipotenūza: Hipot=pretk/sin(α); Hipot=piekat/cos(α); * sin, cos, tan, ctg (α): sin(α)=pretk/hipot; cos(α)=piekat/hipot; tan(α)=pretk/piekat; ctg(α)=piekat/pretkat ==== Trapeces tilpums ==== [[Attēls:TrapecesIzmShemAugstGarums.png|thumb|Trapeces tilpuma aprēķina izmēru shēma (augstums, garums)]] * Mainīgs vai vienmērīgs augstums (no h₁ uz h₂ (skat. izmēru shēmu))<math>V_{tr}=lh_2[m_0 h_2\Phi_1(\alpha)+b\Phi_2(\alpha)]</math>; * Ķīļtrapece <math>V_{k.tr}=\biggl(\frac{b}{2}+\frac{m_0 h_2 }{3}\biggr)h_2l_\Phi</math>; * <math>\alpha=\frac{h_1}{h_2 }</math> * <math>\Phi_1(\alpha )=\frac{1}{3} \alpha^2+ \frac{1}{3}\alpha + \frac{1}{3}</math> * <math>\Phi_2(\alpha )=0,5\alpha+0,5</math> ==== Formulu apzīmējumi ==== * apakšējie indeksi _m un _mm attiecīgi ir iekļaujamās vai iegūstamās mērvienības attiecīgi [[Metrs|metros]] un [[Milimetrs|milimetros]]; * <math>\pi</math> - [[Pī|skaitlis pī ('3,14159265359')]]; * T- tangenss; * ''i'' — slīpums (Piemēram, ja slīpums ir 1 ‰ = 0,001, tad iekļaujamā vērtība ir 0,001); * ''Δi'' — slīpumu algebriskā starpība (Piemēram, ja slīpuma algebriskā starpība ir 1 ‰ = 0,001, tad iekļaujamā vērtība ir 0,001); * v - ātrums, [[Kilometri stundā|km/h]]; * a_n - centrbēdzes paātrinājums, m/s²; * n_gs - [[Brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājuma]] un [[Sliežu platums|sliežu platuma]] (pa [[Sliede|sliežu]] asīm - ne darba šķautnēm) attiecība; * h - ārējā pavediena paaugstinājums, m; * v_vid - ātrums, kas atkarīgs no vilcienu vidējā svara; * θ – leņķis radiānos; * l₀ – pārejas līknes garums, m; * L_t- attālums no pārejas līknes sākuma loklīknes virzienā; * R_t - pārejas līknes rādiuss kādā punktā; * R – loka rādiuss, m; * a – horda, m; * t - minūtes; * l - ceļš, metri; * ''A₀'' — starpceļu attāluma paplašinājums līknē; * ''l_0ārp'' — ārpuses pārejas līknes garums. == Pārejas līkne == Lai līknē nekompensētais centrbēdzes paātrinājums nerastos pēkšņi un nodrošinātu nepieciešamo ārējās sliedes paaugstinājumu, bet līknēs ar pārāk mazu rādiusu nodrošinātu nepieciešamo sliežu ceļa paplašinājumu, atvirzot iekšējo pavedienu, ierīko pārejas līknes, kurās turklāt tiek veikta vienmērīga ārēja sliežu pavediena paaugstināšana aprēķina augstumā visā pārejas līknes garumā. Pārejas līknes koordinātām var būt dažādas spirāles formas (skat. galeriju). Optimālā ir mainīga rādiusa spirāle, kas nodrošina vienmērīgi izkliedētu centrbēdzes spēka a_n palielināšanos visā pārejas līknes garumā. Tāpēc pārejas līknei ir priekšrocība pret pieseglīkni ar lielāku pastāvīgo rādiusu pirms pamatlīknes ar mazāku rādiusu. <gallery widths="80" heights="80" showfilename="yes" caption="Pārejas līkņu komponentes un ģeometrisko formu piemēri"> Attēls:Fv-psi-2.jpg|Tabula. ''mm/s'' un ''m/s³'' Attēls:Ieksh cela param.jpg|Divceļu posmu pārejas līknes Attēls:Easement Curve.png|Pārejas līkne Attēls:Übergangsbogen.png|Pārejas līkne Attēls:Eiklothoide.svg|Pārejas līkne Attēls:Euler spiral.svg|Klotilda (spirāle) Attēls:C-Klothoide.svg|Klotildas pārejas līknes shēma Attēls:X cubed rotated plot.gif|Kubiska parabola y = x³ </gallery>Platajam ceļam pārejas līkni drīkst neierīkot, ja ātrums nepārsniedz 120 km/h un loka rādiuss ir 3000 m un lielāks. Pārejas līkni starp savienotām viena virziena loklīknēm drīkst neierīkot, ja starpība to liekumā nepārsniedz 1/3000, t.i. <math>\frac{R_1 -R_2}{R_1 R_2 }\leqslant \frac{1 }{3000}</math>. ===Standarta formas=== Radiāla spirāle nodrošina vienmērīgi izkliedētu centrbēdzes paātrinājuma palielināšanos visā pārejas līknes garumā. Ja pārejas līknes rādiuss tās beigās ir vienāds ar pamatlīknes rādiusu R, tad tās vidusdaļā – t.i. starp sākumu un beigām rādiuss būs vienāds ar 2R, attālumā 1/4 no sākuma – 4R, bet 1/8 - 8R, bet pārejas līknes sākumā tas ir bezgalīgs. Kubiskai parabolai ir cits vienādojums, salīdzinājumā ar radiālo spirāli. To lietot ir vienkāršāk. Kubiskā parabola atšķiras no tā, ka tās liekums mainās nevis proporcionāli līknes loka garumam, kā tas nepieciešams, bet proporcionāli abscisai X. Starpība nav liela un gadījumos, kad nav nepieciešama liela precizitāte, tā ir pieļaujama. Kubiskas parabolas ordinātu aprēķina <math>Y=\frac{X^3}{6R l_0}</math>, kur l₀ - pārejas līknes garums, m. === Garums === Minimālo pārejas līknes garumu nosaka, ņemot vērā ārējā sliežu pavediena paaugstināšanu ar maksimālo vilciena ātrumu. Normālās situācijās platajam sliežu ceļam (''S = 1520 mm'') ārējo sliedes pavedienu paaugstina ar ātrumu ''f_v ≤ 38 mm/s'', sarežģītos apstākļos — ''f_vsar.≤ 50 mm/s''.<ref name="kamenskij">Kamenskij V.B., Shac E.Ya. Soderzhanie zheleznodorozhnogo puti v krivyx. — M: Transport, 1987,- 189 s.</ref> Piemēram, jāatrod pārejas līknes garumu: ''S = 1520 mm''; ''v_max = 140 km/h''; ''h = 70 mm''; ''f_v =35 mm/s''; apstākļi - nedaudz sarežģīti - ''f_vsar. = 45 mm/s''; ''R=1400m''; ''ψ smagi apstākļi — 0,8 m/s''³. Atrisinājums ir šāds * '''Pēc paaugstināšanas ātruma''': ** <math>l_{0v}= v_{max}\frac{h }{ 3,6f_{v}}= 140\cdot \frac{70 }{ 3,6 \cdot45}= 61</math> m; * '''Pēc nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma izmaiņas nosacījuma'''<ref name="Amelin">S.V.Amelin, M. P. Smirnov, Yu. M. Silnickij i.dr. Ustrojstvo, remont i tekushhee soderzhanie zheleznodorozhnogo puti. — M.: Transport, 1981., — 286 s.</ref>: ** <math>l_{0\psi }=\frac{\left ( \frac{ v_{max}}{3,6} \right )^3}{\psi R}=\frac{\left ( \frac{140}{3,6} \right )^3}{0,8\cdot 1400}=53m</math>; kur ''0,2778'' — pārejas skaitlis no ātruma vienībām ''km/h'' uz ''m/s''; ''v_max'' — maksimālais vilciena kustības ātrums, ''km/h''; ''h'' — ārējā pavediena uzstādīšanas augstums, mm; ''ψ'' — nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma izmaiņas, ''m/s³''. Nepārsniedz 0,8 (sarežģītos gadījumos), ieteicamais - 0,6 m/s³ (normālos gadījumos).<ref name="Amelin" /> Priekšrocība ir garākajam iegūtajam pārejas līknes garumam, visīstāko atmet. Līknēs divceļu līnijās attālumu starp sliežu ceļu asīm palielina atbilstoši gabarīta normām, pagarinot iekšējā ceļa pārejas līknes parametru<ref name="Amelin" /> <br /><math>l_{0iek}=\sqrt{24RA _0+l_{0arp}},</math> kur ''A₀'' — starpceļu attāluma paplašinājums līknē; ''l_0ārp'' — ārpuses pārejas līknes garums. {| class="wikitable" |+Tabula. Platsliežu (1520 mm) un normālplatuma (1435 mm) ceļa pārejas līknes aprēķina garums pēc Ψ=0,60 m/s³ | rowspan="2" |'''R, m''' | colspan="12" |'''Pārejas līknes aprēķinātais minimālais garums ar noapaļojumu uz augšu līdz tuvākajiem 10 m, m''' |- |'''25 km/h''' |'''40 km/h''' |'''60 km/h''' |'''80 km/h''' |'''100 km/h''' |'''120 km/h''' |'''140 km/h''' |'''160 km/h''' |'''180 km/h''' |'''200 km/h''' |'''250 km/h''' |'''300 km/h''' |- |'''150''' | - |20 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |'''200''' | - |20 |40 | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |'''400''' | - |10 |20 |50 | - | - | - | - | - | - | - | - |- |'''600''' | - | - |20 |40 |60 | - | - | - | - | - | - | - |- |'''800''' | - | - |10 |30 |50 |80 | - | - | - | - | - | - |- |'''1 000''' | - | - |10 |20 |40 |70 |100 | - | - | - | - | - |- |'''2 000''' | - | - | - |10 |20 |40 |50 |80 |110 |150 | - | - |- |'''3 000''' | - | - | - |10 |20 |30 |40 |50 |70 |100 |190 | - |- |'''4 000''' | - | - | - | - |10 |20 |30 |40 |60 |80 |140 | - |- |'''8 000''' | - | - | - | - | - |10 |20 |20 |30 |40 |70 |130 |- |'''12 000''' | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |20 |30 |50 |90 |- |'''16 000''' | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |20 |40 |70 |- |'''20 000''' | - | - | - | - | - | - | - |10 |20 |20 |30 |50 |- |'''25 000''' | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |30 |40 |- |'''30 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |40 |- |'''35 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |30 |- |'''40 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |30 |- |'''45 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |20 |30 |- |'''50 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |20 |20 |} '''Tabulas paskaidrojums:''' '''A) Aprēķina piemērs'''. Pieņemsim, ka R=2000 m, v=140 km/h, Ψ=0,60 m/s³, aprēķināt pārejas līknes garumu platsliežu (1520 mm) vai normālplatuma (1435 mm) ceļam <math>l_{0\psi/ Ceil10 }=CEILING(\frac{\left ( \frac{v_{max}}{3,6} \right )^3}{\psi R};10 )=CEILING(\frac{\left ( \frac{140}{3,6} \right )^3}{0,6\cdot 2000};10)=50m</math>, kur CEILING - [[Microsoft Excel|Excel]] funkcija noapaļo skaitli uz augšu līdz tuvākajam norādītajam daudzumam vai daudzuma reizinājumam (skat. 2.argumentu, kas ir - 10); '''B) Atmetumi.''' Atmetumi aizstāti ar simbolu "-". Pieņemti šādi atmešanas kritēriji: 1) Garumiem, kuri pirms noapaļošanas ≤5 m; 2) Ja pie maksimālā ārējā sliežu pavediena paaugstinājuma 150 mm: platsliežu ceļam a_n>0,70 m/s²; normālplatuma ceļam a_n>0,65 m/s²; '''C) Tabulas pielietošana.''' Tabulu pielieto tikai kontekstā ar papildus kritēriju pārbaudi pēc: paaugstināšanās ātruma un paaugstināšanas stāvuma. Bieži šie papildus kritēriji prasa papildus pagarināt pārejas līkni. ________________________________________________ ===Leņķis=== Kubiskas parabolas pārejas līknes pilnais leņķis, kas savieno taisni ar loku (vai otrādi), un tās pamatā ir ģeometriskie principi, kas izriet no pārejas līknes matemātiskā modeļa, proti, ka šāda līkne pakāpeniski maina tās liekumu no nulles (taisnē) līdz vēlamajam liekumam (lokā). Piemērs: R=600 m, l₀=60 m. Cik grādus paveiks kubiska parabola? Pilnu kubiskas parabolas leņķi aprēķina pēc formulas: θ=l₀/2R = 60 /2×600 = 0.05 radiāni = 0.05 ×(180/ π) ≈ 2.86⁰ kur: * θ – leņķis radiānos, * l₀ – pārejas līknes garums, m * R – loka rādiuss, m. === Samērīgums === Pārejas līknē nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma ''ψ'' izmaiņas lielums ir ''m/s³''<ref name="kamenskij" />: * Kad paaugstinājums sakrīt ar līknes liekumu — <math>\Psi=\frac{a_n v}{3,6 l_0}</math>, kur ''a_n'' — faktiskais pamatlīknes nekompensētais paātrinājums, ''m/s²''; ''l₀'' — pārejas līknes garums, m. * Kad nesakrīt ar līknes liekumu — <math>\Psi=\frac{(a_{n2}-a_{n1}) v}{3,6 \Delta l_0}</math>, kur ''a_n2'' un ''a_n1'' — nekompensēto paātrinājumu lielumi, kas atbilst ārējā pavediena liekuma un paaugstinājuma sākumam un beigām, ''m/s²''; ''Δl₀'' — attālums starp šiem punktiem, ''m''. Piemērs.<ref name="kamenskij" /> Līknei ''S=1520 mm'', ''R=600m'', ''h=0,14m=140 mm'' un ''L=80m'' paaugstinājuma garums ''l₀=116m''; tā sākums atrodas ''16 m'' taisnā iecirknī no pārejas līknes sākuma, bet beigas ienāk ''20 m'' pamatlīknē. Ātrums līknē ir noteikts ''110 km/h''. Uzdevums — pārbaudīt, vai tas ir pieļaujams. Paaugstināšanās ātrums <math>f_v=\frac{v\cdot h}{l_0 \cdot 3,6 }=\frac{110 \cdot 140}{116 \cdot 3,6}\approx36,88<38mm/s<50mm/s</math> — rezultāts OK. Pārbaudīt paātrinājuma lielumu blakuspunktos. Visnelabvēlīgākais variants būs pieņemt pārejas līknes sākumu un beigas, tad <math>h_1=i_0\cdot l_{pirms 0}=\frac{h}{l_0}\cdot l_{pirms 0}=\frac{140}{116}\cdot 16=19,3mm=0,0193m</math>, bet <math>h_2=i_0\cdot (l_0 - l_{aiz 0})=1,2\cdot(116-20)=115,2mm=0,1152m</math>. nekompensētie centrbēdzes paātrinājumi <math>a_{n1}=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs} \cdot h=\frac{110^2}{3,6^2\cdot \infty}-6,13\cdot 0,0193=-0,116 m/s^2</math>; <math>a_{n2}=\frac{110^2}{3,6^2\cdot 600}-6,13\cdot 0,01152=0,85 m/s^2>0,7m/s^2</math> — rezultāts nav labs. Lielums <math>\Psi=\frac{(a_{n2}-a_{n1}) v}{3,6 \Delta l_0}=\frac{(0,85-(-0,116)) 110}{3,6\cdot 80}=0,37m/s^3<0,6m/s^3<0,8m/s^3</math>, rezultāts OK. Secinājumi. Par cik ''a_n2 > 0,7 m/s² < 1,0 m/s²'', nepieciešams noteikt pazeminātu ātrumu <math>v_{max}=3,6 \sqrt{R(a_n+n_{gs}h)}=3,6 \sqrt{600 \cdot(0,7+6,13\cdot0,1152)} = 105 km/h</math> vai arī infrastruktūras pārvaldītājam atļaut ekspluatēt sliežu ceļu ar palielinātu nekompensēto centrbēdzes paātrinājumu un pastiprināt [[Sliežu ceļa uzturēšana|uzturēšanu]]. == S veida līkne == [[Attēls:S-veida liknes piemers-1m.png|thumb|Simetriskas S — veida līknes piemērs starpceļu attāluma paplašināšanai par 1 m]] Variants, kā palielināt starpceļu attālumu starp sliežu ceļiem vai līknēm, ir vienam no ceļiem pirms pamatlīknes ar taisno starpposmu (≥ 25 m) ierīkot ''"S"'' veida līkni (t.i. līknes ar pretēji pavērstiem rādiusiem) ar pietiekami lielu rādiusu un taisno starpposmu ≥ 25 m starp pretējām līknēm (piemērs attēlā zemāk). Šī paņēmiena trūkums ir, ka papildus nepieciešams vairākas līkņu. ==Paaugstinājums== === Stāvums === Ārējās sliedes pavediena paaugstinājuma stāvums attiecīgi izvēlētajai pārejas līknei ar piemēru ir: * <math>i_0=\frac{h}{l_0}=\frac{70}{78}=0,9 mm/m</math> , ‰ ; * <math>i_{0sar.}=\frac{h}{l_{0sar.}}=\frac{70}{61}=1,1mm/m</math> , ‰ . ''P.s. Ja līknē ir paredzēta ritošā sastāva ekspluatācija ar [[Centrbēdzes sānsvere (transports)|centrbēdzes sānsvere]] ierīci'' (~''8''°) ''ātruma palielināšanai un nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma dzēšanai, pārejas līknes pagarina summējot virsbūves sānsveres paredzēto pacelšanas ātrumu un iepriekš minēto ārējās sliedes paaugstināšanās ātrumu.; Minimālais pārejas līknes garums parasti ir pieņemts kāds orientējošs lielums, piemēram — 30 m. Tāpēc, kad pārejas līknes garuma aprēķinos tā sanāk īsāka, pārejas līknei nosaka šo te orientējošo garumu vai iztiek bez pārejas līknes, ja tās ierīkošana sliežu ceļa ekspluatācijai ir nebūtiska.'' Pārejas līknes un attiecīgu ārējā pavediena paaugstinājumu var neierīkot, ja pēkšņais nekompensētais centrbēdzes paātrinājums līknes sākumā platā sliežu ceļā pasažieru vilcienam, kurš parasti ir vieglāks par kravas vilcienu pēc ass slodzes ''—'' ''a_n ≤ 0,7 m/s²'',<ref name="kamenskij" /> bet kravas vilcienam, kurš parasti ir smagāks pēc ass slodzes ''—'' ''a_n'' norma parasti ir mazāka un līdz ar to ātrums ar ir mazāks. Par precizējošiem saistošajiem kritērijiem, kādos gadījumos tieši atļauts pārejas līknes neierīkot un pie kādiem maksimālajiem ātrumiem, un sākot no kādiem rādiusiem, lemj katrs attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs. nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma normas sliežu ceļam ar dažādiem ārējā pavediena paaugstinājumiem, dažādiem ritošā sastāva veidiem un, ņemot vērā infrastruktūras pārvaldītāju vietējos ekspluatācijas apstākļus, var svārstīties robežās no ''0,5 m/s² ÷ 1,0 m/s²'', bet vieglas sliežu ceļu virsbūves konstrukcijas ceļos un šaursliežu ceļos ar vieglu virsbūves konstrukciju vēl mazāk — sākot no ''0,1 m/s²'' un uz augšu. === Straujums === * Platsliežu ceļā <math>\frac{(h_2 - h_1)\cdot v}{L_0\cdot 3,6}\geq38 \leq50mm/s</math>, kur h₂ un h₁ - ārējā pavediena paaugstinājums iecirkņa L₀ sākumā un beigās (no lielākā augstuma h atņem mazāko), mm; v - ātrums, km/h; L₀ - kontrolējamais iecirknis, m. Pie tam, paaugstinājuma stāvums ≤3 mm/m. === Augstums === [[Attēls:Ng-s.jpg|thumb|188x188px|Tabula. Sliežu platumi un koeficienti ''n_s, n_sg, n_gs'']] Līknēs vērojami gadījumi, kad sliedes iekšējais pavediens izdilst intensīvāk nekā ārējais un otrādi. Iemesls var būt nepareizs ārējā pavediena uzstādīšanas augstums mm:<ref name="Amelin2">S.V. Amelin, G.E.Andreev Ustrojstvo i ekspluataciya puti. — M: Transport 1986. — 238 s.</ref> * Ārējā pavediena paaugstinājums no abu sliežu vienmērīga vertikālā nodiluma nosacījuma <math>h=n_{s}\frac{v^2}{R}</math> * Ārējā pavediena paaugstinājuma pārbaude nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma normatīvam vilcieniem ar maksimālo ātrumu *1) <math>h=n_{s}\frac{v_{max}^2}{R}-\frac{S_1}{g}\cdot a_n=n_{s}\frac{v_{max}^2}{R}-n_{sg} a_n</math> [mm]; 2) <math>h={\operatorname{{\operatorname{v^2}\over\operatorname{3,6^2}\R}}-a_n\over\operatorname{n_{gs}}}</math> [m]. kur ''n_s'' — pārejas koeficients, lai formulā iekļautu ātrumu ''v km/h'', līknes rādiusu ''R'' ''m'' un lai ''h'' iegūtu paaugstinājumu — ''mm''<ref name="Amelin2" /> (tab.); ''v²''- vidējais svērtais pēc tonnāžas kvadrātiskais vilcienu kustības ātrums, ''km/h''<ref name="kamenskij"/>; ''v_max'' — maksimāli atļautais vilcienu kustības ātrums, ''km/h''; ''R''- līknes rādiuss, ''m''; ''S₁'' — pieņemtais sliežu attālums (ne pa darba šķautnēm),<ref name="Amelin2" /> ''mm'' (tab.); ''g'' — brīvā kritiena [[Brīvās krišanas paātrinājums|paātrinājums]], ''g=9,81 m/s²''; ''a_n'' — nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma norma platajam sliežu ceļam var būt no ''0,5 ÷ 1,0 m/s²'', šaurajam sliežu ceļam un ceļam ar vieglu konstrukciju no ''0,1 ÷ 0,5 m/s²''. <br /> Par galīgo ''h'' pieņem lielāko no abiem. ''P.s. Maksimālais h dažādās infrastruktūrās var būt atļauts robežās no 110 mm līdz 180 mm<ref name="Amelin2" /> (platajam [[Sliežu platums|sliežu platumam]], bet puse no tā, attiecīgi — platā sliežu ceļa [[Līklīnijas pārmiju pārveda|līklīnijas pārmiju pārvedām]]); vidēja sliežu platuma ceļam h — no 60 mm līdz 110 mm; h — 60 mm (šaurajam sliežu platumam).'' Vidējais svērtais pēc tonnāžas kvadrātiskais vilcienu kustības ātrums<ref name="kamenskij"/> <math>v^2=\frac{\Sigma n_i Q_i v_i ^2}{\Sigma n_i Q_i}</math>, kur ''n_i''- i-to vilcienu skaits, ''vilc.''; ''Q_i''- i-tā vilciena masa, ''t''; ''v_i'' — i-tā vilciena ātrums, ''km/h''. === Taisnajos posmos === Dažkārt, kad normālām pārejas līknēm nepietiek vietas, veic negatīvā paātrinājuma pazemināšanu pirms līknes sākuma taisnā posmā vai pastāvošā paātrinājuma pazemināšanu pieseglīknē ar lielāku rādiusu pirms pamatlīknes ar mazāku rādiusu, lai attiecīgai pamatlīknei kompensētu centrbēdzes paātrinājumu. Faktiski to uzskata par līmeņa atkāpi, kam arī pastāv zināmi ierobežojumi. Platsliežu ceļam atklājot sliežu līmeņa atkāpi lielāku kā 25 mm / 4 m ceļa ātrumu ierobežo līdz 60 km/h. Tad paaugstinājumu šādam paātrinājumam atrod <math>h=\frac{a_n}{n_{gs}}</math>. Platsliežu ceļā šāds negatīvais paātrinājums a_n nav mazāks par -0,09 m/s², kas atbilst 15 mm paaugstinājumam taisnam ceļa posmam. Pamatlīkni piesedzot ar pastāvīga rādiusa pieseglīkni, platsliežu ceļā nekompensēto paātrinājumu algebriskā starpība tās sākumā un beigās nepārsniedz 0,3 m/s², bet garums pieseglīknei ir tāds pats kā pārejas līknei. == [[Ātrums]] == === Centrbēdzes paātrinājums === [[Attēls:R pie an v.jpg|thumb|a_n [m/s²]; v [km/h]; R [m] likumsakarības, kad abas sliežu galviņas vienā līmenī (h=0)]] Līknes parametri ir viens no vissvarīgākajiem vilcienu kustības ātruma noteikšanas faktoriem, ņemot vērā, ka līknes procentuālā daļa ceļa plānā parasti ir visai ievērojama, kā arī vilcienu unificētais garums arī mēdz būt ievērojams. Kad viena vilciena daļa līkni atbrīvo, nākamā jau tuvojas — vai šķērso nākamo līkni, parasti ar līdzīgiem ātrumu noteicošajiem parametriem. Vilces spēka samērīga izmantošana parasti neļauj paredzēt ieskrējienu starp līknēm pa taisnajiem posmiem un bremzēšanu pirms līknēm. Tāpēc dzelzceļa līnijā nosaka ātrumu, kādu prasa līkņu parametri, kas ceļa plānā arī ir "vājākais posms". Sen būvētās un nerekonstruētās dzelzceļa līnijās, kad prasības lielākam ātrumam nebija tik noteicošas, ātrums aizvien saglabājās zemā līmenī arī pēc ceļa kapitālā remonta. Arī [[Pārmiju pārveda#.C4.80trums|pārmiju pārvedas]], it sevišķi sānceļa virzienā tiek uzskatītas par "vājo posmu", bet tām gan ir mazliet cita specifika, prasības stingrākas, ņemot vērā asmeņu un krusteņu uzkrāto ekspluatācijas pieredzi un pārejas līkņu neesamību tajās. Tomēr arī pārmiju pārvedās daudzas līdzības un likumsakarības saglabājas pēc līdzības, kā līknē.<br /> Starp vilcienu kustības ātrumu un nekompensēto centrbēdzes paātrinājumu ''—'' ''a_n'' ir likumsakarība<ref name="kamenskij" /> <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs}\cdot h</math>. ''Piemērs.'' Aprēķināt, kāds būs nekompensētais centrbēdzes paātrinājums atsevišķi stāvošai līknei, ja ''S=1520 mm'', ''v_max=120 km/h'', ''R=900 m'', ''h=0,09m=90 mm''. Atrisinājums <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs}\cdot h=\frac{120^2}{3,6^2\cdot900}-6,13\cdot 0,09=0,683<0,7 m/s^2</math>. Bet, ja aplūkotajā piemērā ārējās sliedes paaugstinājumu neierīko, <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs}\cdot h=\frac{120^2}{3,6^2\cdot900}-6,13\cdot 0=1,235>0,7 m/s^2</math>. '''Secinājums''': „Bez ārējās sliedes paaugstināšanas un attiecīgas pārejas līknes ierīkošanas braukt ar ātrumu ''120 km/h'' nedrīkst!”. Pārskata vilcienu kustības ātrumu<ref name="kamenskij" /> <math>v_{max}=3,6 \sqrt{R(a_n+n_{gs} h)}=</math> <math>3,6 \sqrt{900 \cdot(0,7+6,13\cdot0)} = 90 km/h</math>. Bez tam vienmēr projektētājam nosakot ārējā pavediena paaugstinājumu pārbauda minimālo paaugstinājumu, kurš nedrīkst būt lielāks par projektēto , aplūkotajā piemērā <math>h\geq h_{min}=12,5\frac{v^2_{max}}{R}-1000\frac{a_n}{n_{gs}}= 12,5\frac{120^2}{900}-1000\frac{0,7}{6,13}=86<90mm</math> === Piemēri === '''Tabulu galerijā apkopots aprēķinātais ātrums izplatītiem [[Sliežu platums|sliežu platumiem]] pie dotiem ārējā pavediena paaugstinājumiem un atsevišķām nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma normu ''a_n'' variācijām, kuras atkarīgas no virsbūves smaguma un — fiksācijas uz vietas ritekļu un kravu smagumcentra u.c. apstākļiem:'''<br /><gallery widths="100" heights="100"> Attēls:V pie an=0,7m-s2+px.jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=1520mm'', ''a_n = 0,70 m/s²'' Attēls:V pie an=0,65m s2, 1435mm.jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=1435mm'', ''a_n = 0,65 m/s²'' Attēls:V pie an=0,23m s2, 1067mm.jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=1067mm'', ''a_n = 0,23 m/s²'' Attēls:V pie an=0,1m s2, 750mm(2).jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=750mm'', ''a_n = 0,1 m/s²'' </gallery><br /> ''P.s. Atbilstoša centrbēdzes paātrinājuma izvēlē ir jāpiesaista uzmanība sliežu ceļa virsbūves smagumam un tās pietiekamai fiksācijai uz vietas. nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma pārāk liela palielināšana var novest pie [[Sliežu ceļš|sliežu ceļa]] bojājumiem un/vai vilciena avārijas un/vai vilciena nomešanas uz sāniem ([[:en:Waterfall rail accident|wiki saite ar vilciena apgāšanos Austrālijā, kur vilciens ar ātrumu 117 km/h brauca pa līkni pie atļautā ātruma 60 km/h]]). Tāpat kritiski jāizvērtē iespējamās, stihiskus postījumus nesošas, vēja brāzmas un vilcienu kategorijas (ritošais sastāvs un kravas ar relatīvi augstu smagumcentru, piemēram, divstāvīgie vilcieni bez režģveidīgām sānu sienām, vai divstāvīgie konteinersastāvi u.c. augsti un relatīvi viegli ritekļi ar vai bez kravām), kuriem tās laikā jāatrodas drošās vietās. Tas būtu aktuāli, ja iekraušanas un pārvadāšanas noteikumos ir pieļauts paaugstināts smagumcentrs ar zināmiem ekspluatācijas nosacījumiem.'' == Centrbēdzes paātrinājuma spēks == Ja centrbēdzes paātrinājums ir 0,7 m/s², vagona masa ir 88 t un šis objekts balstās uz 4 asīm, tad kopējais spēks būs: F = 88 000 kg × 0,7 m/s² = 61 600 N = 61,6 kN / 9,81 ≈ 6,28 t sp, Kur 9,81 - gravitācijas paātrinājums uz Zemes ir aptuveni, m/s². ==Vertikālā līkne== Vertikālās līknes kalpo plūdenai ritošā sastāva pārejai starp dažādu slīpumu garenprofilu elementiem. Pie ātruma līdz 120 km/h atļauts savienot taisnos posmus bez vertikālās līknes, ja slīpuma algebriskā starpība nav lielāka par 1,5 ‰. Pie tam atļauts slīpumu kārtot 50 metru ķēdītēs. Izejot no tā, ar empīrisko korelāciju var noskaidrot slīpuma algebrisko starpību, pie kuras pieļaujams neierīkot vertikālo līkni, ja ātrums būtu, piemēram, 160 km/h: <math>\Delta i_{160km/h}= \Delta i_{120km/h} \cdot \frac{v^2_1}{v^2_2 } = 1,5 \cdot \frac{\left ( \frac{120}{3,6} \right )^2}{\left ( \frac{160}{3,6} \right )^2}\approx 0,84 </math> ‰, kur Δi₁₂₀ - slīpuma algebriskā starpība, pie ātruma 120 km/h, kas pieļaujama, neierīkojot vertikālu līkni, ‰; v₁ - ātrums, km/h (v₁=120 km/h), v₂ - ātrums pēc palielināšanas, km/h. === Ģeometrija === <gallery widths="180" heights="180"> Attēls:Борки Место катастрофы насыпь.JPG|Profila lūzums Attēls:Vert likn shem.jpg|''a'' — izliekta; ''b'' — ieliekta Attēls:Viss komplekts 1-10.png|Vertikālo līkņu savienošanas shēmas (pa tangensēm) no nr. 1 - 10 Attēls:Slīpums=lenkis.png|Slīpums = leņķis </gallery> Kopīgas ģeometriskās komponentes ir augstāk apskatītajai ceļa plāna līknei ar ceļa vertikālajām līknēm. Vertikālās līknes rādiuss riņķa līniju apraksta pa zemes klātnes un sliežu ceļa garenasi vertikālā plaknē.<br />'''Noderīgas vertikālo līkņu komponentes:''' <math>T=\frac{R \Delta i}{2}</math>; <math>y=\frac{x^2}{2R}</math>; <math>h=\frac{T^2}{2R}</math>, kur ''T'' — [[Tangenss|tangensa]], ''m''; ''R'' — [[rādiuss]], ''m''; ''Δi'' — slīpumu algebriskā starpība (Piemēram, ja slīpuma algebriskā starpība ir 1 ‰ = 0,001, tad iekļaujamā vērtība ir 0,001); ''x'' — [[abscisa]], ''m''; ''h'' — gala [[ordināta]] izliekumā/ieliekumā, ''m''. Precīzākas līknes ordinātas skat. zemāk. Rādiusu izsaka <math>R= \frac{2T}{\Delta i}</math>. Profila taisno elementu slīpumu sauc vienkārši par slīpumu iegūst pēc to tangenu krustošanās leņķa. '''Ordinātu aprēķins.''' Vertikālās līknes ieteicams ierīkot vienmēr, arī tad ja slīpumu algebriskā starpība ir neliela. Ņemot vērā, ka vertikālajām līknēm nav sākuma leņķa, ordinātu pirmajā punktā pieņem 0 mm augstumu. Tālāk ik pēc katriem 5 abscisas metriem veic ordinātu aprēķinu līdz vertikālās līknes beigām. Tekošo ordinātu aprēķina <math>Y_i= \pm R\cdot cos (\alpha ^\circ_i)</math>, kur ''±'' - augšupejošām un lejupejošām ordinātām; ''R'' - vertikālās līknes rādiuss, mm; cos(α°_i) - [[kosinuss]] no kumuletā (uzkrātā) leņķa kopš vertikālās līknes sākuma. Kumulētais leņkis <math>\alpha ^\circ_i ={180\cdot X_i \over \pi\cdot R}</math>, kur ''X_i'' - tekošā abscisa ordinātas aprēķināšanas vietā (ik pēc katriem 5 m līdz vertikālās līknes beigām); ''[[Pī|π (pī)]]'' - ir matemātiska konstante, kuras aptuvenā vērtība ir 3,14159. Apskatīsim divus ordinātu ieguves piemērus (skat tabulu un raksturlīknes): {| class="wikitable" !Gadījuma nr. !R, m !Slīpums pieejā !Slīpums beigās !Principiāla shēma |- |Gadījums 1 |20 000 |0,000 (taisns) | - 0,003 (kritums 3 m uz katru km) |nr. 1 |- |Gadījums 2 |20 000 | +0,001 (kāpums 1 m uz katru km) | - 0,003 (kritums 3 m uz katru km) |nr. 9 |} <gallery widths="300" heights="150"> Attēls:Ordinatu raksturlikne shema n1.png| Ordinātu raksturlīkne shēmai nr. 1 Attēls:Ordinatu raksturlikne shema n9.png| Ordinātu raksturlīkne shēmai nr. 9 </gallery> === Ātrums === nekompensētā paātrinājumu <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}</math> var pieņemt ''0,1 m/s²''. Pārejas līknes parasti neierīko, tāpat arī nav nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma dzēšanas risinājumi, kādi ir, piemēram, ceļa plāna līknei — paaugstinot ārējo pavedienu. Līdz ar to izliektā profilā ritošais sastāvs tiek "pamests" gaisā, ko pietur tikai tā gravitācija, bet ieliektā profilā — tiek piespiests pie sliežu klātnes, kurai tas ir jāpanes. Infrastruktūras pārvaldītāji nosaka profila elementu slīpuma starpības normatīvu, kas tiek savienots ar līkni un nosacījumus, pie kuriem atļauts elementus ar līkni nesavienot — atstāt lauztu profilu vai lauzumus ar nelielu starpību savienojot ķēdītē (tas raksturīgs lēnam dzelzceļam). '''Tabula. Vilcienu ātrumi (''3.aile'') pa vertikālajām līknēm, ''km/h,'' pie dota līknes rādiusa ''R, m, (2.aile)'' pie''' '''nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma ''a_n = 0,1 m/s²'''''<br /> [[Attēls:2-Rvert an=0,1ms2.jpg|550px]] == Apstāšanās un bremzēšanas ceļš == Ir gadījumi, kad dzelzceļa plāns vai garenprofils savu fizikālo īpašību dēļ prasa mainīt vilciena ātrumu bremazējot, vai ļaujot vilcienam paātrināties. Pieņemsim šādus nosacījumus: gandrīz līdzens ceļa garenprofils, redzamība apmierinoša, ātrumu pazemina par 20 km/h, piemēram, no 70 km/h uz 50 km/h, ir svarīgi savlaicīgi pielāgoties jaunajam ātruma ierobežojumam; bremzēšanas spēks ir aptuveni 10% no vilciena svara. Jāaprēķina distance, kurā vilciens laideni piemērojas izmaiņām dzelzceļa trasē. [[Attēls:Bremžu paātrijnājumi.png|thumb|Bremžu paātrijnājumi|237x237px]] Ātrumu samazina vienmērīgi bremzējot, kas aizņem <math>t =\frac{(v_0-v_f)0,2778}{a}= \frac{(70-50)0,2778}{ 0,95} \approx 5,8 sek</math>, kur: v₀ - ir sākotnējais ātrums, km/h; v_f - ir beigu ātrums, km/h; '0,2778' - pāreja no km/h uz m/s; a - [[Celerācija|decelerācija]] (tiek pieņemts drošs dienesta [[Bremzes (vilciens)|bremzēšanas]] paātrinājums, kas atkarīgs no garenprofila krituma, m/s² (var pieņemt pēc tabulas). {| class="wikitable" | colspan="3" |'''Vilcienam ('kravas') ar bremžu efektivitāti 10 % no bruto masas''' | | colspan="4" |'''Vilcienam ('pasažieru') ar bremžu efektivitāti 14 % no bruto masas''' |- |'''‰''' |'''a_apr, m/s²''' |'''Virziens''' | |'''‰''' |'''a_apr, m/s²''' |'''a_kompf, m/s²''' |'''Virziens''' |- | -25,0 |1,226 |Kāpumā | | -25,0 |1,619 |1,200 |Kāpumā |- | -20,0 |1,177 |Kāpumā | | -20,0 |1,570 |1,200 |Kāpumā |- | -15,0 |1,128 |Kāpumā | | -15,0 |1,521 |1,200 |Kāpumā |- | -10,0 |1,079 |Kāpumā | | -10,0 |1,472 |1,200 |Kāpumā |- | -5,0 |1,030 |Kāpumā | | -5,0 |1,422 |1,200 |Kāpumā |- |0,0 |0,981 |Līdzenumā | |0,0 |1,373 |1,200 |Līdzenumā |- |5,0 |0,932 |Kritumā | |5,0 |1,324 |1,200 |Kritumā |- |10,0 |0,883 |Kritumā | |10,0 |1,275 |1,200 |Kritumā |- |15,0 |0,834 |Kritumā | |15,0 |1,226 |1,200 |Kritumā |- |20,0 |0,785 |Kritumā | |20,0 |1,177 |1,177 |Kritumā |- |25,0 |0,736 |Kritumā | |25,0 |1,128 |1,128 |Kritumā |} '''Tabulas paskaidrojuma raksts ar piemēriem''': '''A) Paātrinājuma a_apr aprēķins''' Piemēram, kā iegūts rezultāts kritumā 5 ‰ ar bremžu efektivitāti 10 % no sastāva bruto masas: a_5‰=0,10*9,81-9,81*0,005= 0,981-0,04905= 0,93195 m/s², kur 0,10 - bremžu efektivitāte ir 10 % no vilciena bruto svara; 9,81 - [[brīvās krišanas paātrinājums]], m/s²; 0,005 - krituma gradients, kas kavē bremžu efektivitāti (kāpumā jāmaina polaritāte, kas palīdz bremzēt). Ja bremžu efektivitāte ir noteikta kā procentuāla vērtība no vilciena svara, tas nozīmē, ka, neatkarīgi no tā, vai vilciens sver 500 t vai 1000 t, bremzēšanas paātrinājums paliek nemainīgs, piemēram, 5‰ slīpumā: a_5‰^500t*0,1=((0,1*500*9,81)-500*9,81*0,005)/500= 0,93195 m/s²; tas pats a_5‰^1000t*0,1= ((0,1*1000*9,81)-1000*9,81*0,005)/1000= 0,93195 m/s², a_5‰^500t*0,1 = a_5‰^1000t*0,1. Svarīgākais faktors bremzēšanas paātrinājuma noteikšanai ir bremžu efektivitāte un garenprofila gradients. '''B) Bremzēšanas paātrinājuma ietekme uz pasažieru komfortu:''' 1. Zema paātrinājuma līmeņi (0.3 - 0.8 m/s²) * Ļoti komfortabli: Šajā diapazonā pasažieri gandrīz nejūt bremzēšanu, un tas nodrošina maksimālu komfortu, īpaši garos ceļojumos. * Ikdienas piemēri: Šāds paātrinājums var būt raksturīgs lēnai bremzēšanai ikdienas situācijās, piemēram, pilsētas transportam. 2. Vidēja paātrinājuma līmeņi (0.8 - 1.0 m/s²) * Komfortabli: Pasažieri var sajust nelielu spēka pieaugumu, bet tas ir pilnīgi pieņemams un nesamazina komforta līmeni. * Tipiska vērtība vilcieniem: Šis diapazons bieži tiek izmantots, lai nodrošinātu drošu apstāšanos, nezaudējot komfortu. '''3. Augsta paātrinājuma (a_kompf) līmeņi (1.0 - 1.5 m/s²)''' * Pieļaujami, bet pamanāmi: Pasažieri noteikti sajutīs bremzēšanu, un, lai gan tā nav pārāk diskomfortabla, var izraisīt nelielu nepatiku, it īpaši, ja bremzēšana ir ilgstoša. * Avārijas situācijās: Šādu paātrinājumu var izmantot avārijas gadījumos, lai ātri apturētu vilcienu, bet tas joprojām ir pieļaujams īslaicīgos periodos. 4. Ļoti augsta paātrinājuma līmeņi (virs 1.5 m/s²) * Diskomfortabli: Pasažieri jutīs ievērojamu diskomfortu un spiedienu uz ķermeni. Tas var būt bīstams ilgākā laikā, it īpaši vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar veselības problēmām. * Izmanto tikai avārijas gadījumos: Šādi paātrinājumi tiek lietoti tikai ārkārtas situācijās, lai novērstu nopietnas avārijas. '''C) Straujas bremzēšanas vai paātrināšanās riteņa slīdēšanas vai spolēšanas paātrinājumi:''' * Sausai sliedei ≈ ≥2,943 m/s²; * Slapjai sliedei: parastos apstākļos ≈ ≥0,981 m/s²; ar smilts kaisīšanu ≈ ≥2,943 m/s²; ar riteņa uzkarsēšanu pirms bremzēšanas ≈ ≥1,4715 m/s². ___________________________________________ Distances vidējo ātrumu aprēķina <math>v =\frac{(v_0+v_f)0,2778}{2}= \frac{(70+ 50)0,2778}{ 2} \approx 16,67 m/s</math>. Distances minimālais aprēķina attālums: <math>d_{min}=CEILING(vt+\Delta l;5)= CEILING(16,67\cdot5,8+38,9;5)= 140 m</math>, kur CEILING - [[Microsoft Excel|Excel]] funkcija noapaļo skaitli uz augšu līdz tuvākajam norādītajam daudzumam vai daudzuma reizinājumam (skat. 2.argumentu, kas ir - 5); Δl - reakcijas laikā (1 – 2 sek.) nobrauktais attālums: <math>\Delta l= \frac{\frac{70\cdot2}{0,06}}{60}\approx38,9m</math>, kur 70 - maksimālais ātrums aplūkotajā piemērā, km/h; 2 - reakcijas laiks (var būt no 1-2 s.), s.; 0,06 un 60 pastāvīgie mērvienību pārveides lielumi no km/h uz m/s un rezultātā uz m. Bremzēšanas ceļš šeit d_br= v*t= 16,67*5,8≈ 96,7 m. Ātruma palielināšanu [[Motorvagons|motorvagonu]] sastāviem var veikt pēc līdzīgām formulām, bet - sastāviem, kurus velk [[lokomotīve]]s, pēc vilces raksturlīknēm, veicot [[Vilces aprēķins|vilces aprēķinus]] . ==Gabarīts== Pamatraksts: [[Gabarīts (transports)]] Gabarīts transportā nodrošina ceļa būvju, ierīču un ritošā sastāva, kā arī ritošajam sastāvam ar ritošo sastāvu normālu mijiedarbību ar nepieciešamajām spraugām. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[Kategorija:Dzelzceļa transports]] [[Kategorija:Dzelzceļš]] 7otlhmrult1sa9rgghxggrkomeriiwt 4290285 4290276 2025-06-07T07:28:28Z Dzelzceļnieks 56691 /* Leņķis un slīpums: */ 4290285 wikitext text/x-wiki [[Attēls:I12 620 Güterring Stötteritz–Anger.jpg|thumb|S veida līkne divceļu posmā]] '''Dzelzceļa līnijas trase''' raksturo ceļa garenass stāvokli telpā. Trases projekciju horizontālā plaknē sauc par līnijas plānu, bet līnijas izvērsi vertikālajā plaknē — par līnijas profilu. Piesaiste ir gan sliedes galviņas līmenim un virzienam, gan attiecīgi [[zemes klātne]]s līmenim un virzienam caur virsbūves kārtu. Dzelzceļa trasi nosaka projekti atbilstoši būvniecības normām, noteikumiem un standartiem. No līnijas kategorijas ir atkarīgi tās galvenie parametri, tehniskie nosacījumi, pieļaujamie vilcienu kustības ātrumi, līnijas iekārtu jauda. Zemes joslu gar trasi, kurā izvieto [[Sliežu ceļš|sliežu ceļu]] un citas dzelzceļa iekārtas, kā arī dzelzceļa ēkas un aizsarg stādījumus, sauc par zemes nodalījuma joslu. Tās apjomu nosaka, kā minimums, zemes klātnes šķērsprofils, būvju tuvinājuma gabarītizmēri, [[Kontakttīkls|kontakttīkla]] balstu. iekārtu un apakšstaciju, elektrolīniju, kā arī [[SCB (dzelzceļš)|SCB]] iekārtu un norobežojuma būvju aizņemtā platība, ņemot vērā īstermiņa un ilgtermiņa dzelzceļa infrastruktūras attīstību. Iespēju robežās trasi veido taisnu, tomēr tas pastāvīgi nav iespējams, tāpēc periodiski trases taisnos posmus kā plānā, tā profilā savstarpēji savieno ar līknēm. Līknes ar mazu rādiusu prasa ātruma samazināšanu. Tāpēc to rādiusus izvēlas no [[dzelzceļa līnija]]s vispārīgā ekspluatācijas konteksta. Garenprofila pamatelementi ir taisnes un līknes ceļa. Profila elements ir kāpums, kritums vai horizontāls posms, ko izsaka promilēs jeb tūkstošdaļās. Bet līknēs sasaistītie parametri ir: pagrieziena leņķis; rādiuss R; garums, kā iepriekš minēts; tangenss u.tt. |120px]]ā centrbēdzes paātrinājuma dēļ ceļa plāna līknē pastiprināti izdilst [[sliede]]s un riteņi. Līknes apgrūtina redzamību, kas prasa veikt dažādus ekspluatācijas pasākumus. Līknes ar lielu nekompensēto centrbēdzes paātrinājumu papildus sajūdz ar pārejas līknēm, kurās nekompensētais centrbēdzes paātrinājums attīstās pakāpeniski, vienlaicīgi nodrošinot pakāpenisku ārējā pavediena aprēķināto paaugstinājumu un rādiusa pakāpenisku samazināšanu līdz pamatlīknes pastāvīgajam lielumam, bet līknēs ar ļoti mazu rādiusu — arī tāpat pārejas līknes robežās pakāpenisku sliežu ceļa paplašinājumu riteņpāru stingro bāžu ierakstīšanai plāna līknē. Projekta garuma atzīmes (sauktas arī par projekta ordinātām) pamatā ir divu veidu. Viena garuma projekta atzīme, kas raksturīga trasei vai zemes klātnei, pēc kuras veic visas dzelzceļa līnijas piketēšanu. Trases projekta atzīmi izvelk pa zemes klātnes garenasi. Otra ir konkrētā ceļa projekta atzīmes ordināta, ko izvelk pa konkrētā ceļa asi. Ceļiem, kuri atrodas uz kopīgās zemes klātnes, projekta atzīmes garumstarpība ar trases projekta atzīmi parasti tiek tolerēta kā normāla pielaide. {| class="wikitable" |+ ! rowspan="2" |Piem. nr. p.k. ! colspan="4" |Projekta ordinātu veidu piemēri un interpretācijas ! rowspan="2" |Satiksmes km un pk |- |'''Metriskās''' |'''Kilometriskās''' |'''Pilno kilometru plusi''' |'''Pilno piketu plusi''' |- |1 |14 982,560 m |14,983 km |KM 14+982,560 m |PK 149+82,560 m |15.km 10.pk |- |2 |102 320,240 m |102,320 km |KM 102+320,240 m |PK 1023+20,240 m |103.km 4.pk |- |3 |32 009,000 m |32,009 km |KM 32+9,000 m |PK 320+9,000 m |33.km 1.pk |- |4* | -220,000 m | -0,220 km |KM 0 -220,000 m |PK -2 -20,000 m | -1.km 3.pk |- |5* | -1 220,000 m | -1,220 km |KM -1 -220,000 m |PK -12 - 20,000 m | -2.km 3.pk |} P.s. Ar komatu vai "+" norobežo pilnās garuma mērvienības, bet ar punktu iesāktās (nepilnās) garuma mērvienības; (*) - Tikai negatīvās projekta ordinātas vērtības objektiem pirms dzelzceļa līnijas sākuma, ja tās neietilpst citā dzelzceļa līnijā.<gallery widths="200" heights="50"> Attēls:Продольный профиль Веребьинского подъёма. 1851.png|Verebinskas dzelzceļa līnijas '''<u>garenprofils</u>''' 1851.g. Attēls:Gleisplan Mügeln.JPG|Mīlgelnes mezgla '''<u>sliežu ceļa vispārējs plāns</u>''' 1938.g. </gallery> == Teorija == [[Attēls:Cela liknes shema.jpg|thumb|'''Līknes uzbūves shēma''': _{''PLS1 ÷ PLB1'' — 1.pārejas līknes no sākuma līdz beigām, kad notiek nepārtraukta rādiusa maiņa (''R∞→R'') no ''∞'' līdz nemainīgam lielumam ''R''; ''LS0'' — līknes sākums, ja pārejas līknes nebūtu; ''LC'' — līknes centrs; ''PLS2 ÷ PLB2'' — 2.pārejas līkne no sākuma līdz beigām, kad notiek nepārtraukta rādiusa maiņa (''RR→∞'') no nemainīga lieluma ''R'' līdz ''∞''; ''LB0'' — līknes beigas, ja pārejas līknes nebūtu; ''R'' — līknes rādiuss, ja ir pārejas līkne; ''R0'' — līknes rādiuss, ja pārejas līknes nav; ''0'' — riņķa līnijas centrs rādiusiem ''R'' un ''R0''; ''p = R0-R; T0'' — līknes tangensa, ja pārejas līknes nav; ''α0'' — līknes pagrieziena leņķis ceļam bez pārejas līknes.} ]] === Formulas === ==== Loka tangenss ==== <math>T=R\cdot tg\left ( \frac{\alpha}{2} \right )</math> ==== Riņķa līnijas garums ==== <math>L=\frac{\pi R \alpha}{180^\circ}</math> ==== Leņķis un slīpums: ==== * Lokveida līknes pagrieziena leņķis, ⁰, <math>\alpha=\frac{180^\circ L}{\pi R}</math> * Kubiskas parabolas pārejas līknes beigās, ⁰, : θ_r = l₀/2R = radiāni; θ_g = radiāni×(180/ π). * α → i, Neliela leņķa, ° (⚠️ Derīgs tikai leņķiem <6°, jo šajā intervālā kļūda, pieņemot tan(α) ≈ α (radiānos), ir mazāka par 1%. Tāpēc pie maziem leņķiem var uzskatīt, ka ‰ ≈ radiāni) aptuvena slīpuma izrēķināšana ar Excel funkciju i*1000≈TAN(RADIANS(α))*1000 (‰≈ radiāni). * i → α, Neliela slīpuma, ‰ (⚠️ Derīgs tikai slīpumiem < 105 ‰, jo šajā intervālā kļūda, pieņemot tan(α) ≈ α (radiānos), ir mazāka par 1%.) Tāpēc pie maziem leņķiem aptuveno leņķi (°) var izrēķināt ar Excel funkciju α≈DEGREES(ATAN(i/1000)). ==== Izliece ==== * Garām hordām ar augstu precizitāti <math>F=R-\sqrt{R^2 -\left ( \frac{a}{2} \right )^2}</math> * <math>F_{mm}\approx\frac{1000 a_{m}^2}{8 R_m}</math>; * <math>F_{m}\approx\frac{a_{m}^2}{8 R_m}</math> ==== Horda ==== * <math>a_m\approx\sqrt{\frac{8\cdot R_m\cdot F_{mm}}{1000}}</math> * <math>a=2\cdot R\cdot sin\left ( \frac{\alpha}{2} \right )</math> ==== Rādiuss ==== * <math>R=\frac{180\cdot L}{\pi \alpha}</math> * <math>R=\frac{a}{2\cdot sin\left ( \frac{\alpha}{2} \right )}</math> * <math>R_m\approx\frac{1000\cdot a_m^{2}}{8F_{mm}}</math> * <math>R= \frac{2T}{\Delta i}</math> * pārejas līknes rādiuss kādā punktā <math>R_t=\frac{R}{\frac{L_t}{l_0}}</math> * <math>R_m=\frac{v^2}{3,6^2 \cdot (a_n+n_{gs}\cdot h_m)}</math> ==== Ārējā pavediena paaugstinājums ==== * <math>h_m=\frac{\frac{v^2}{3,6^2R}-a_n}{n_{gs}}</math> * Tikai sliežu platumam 1520 mm <math>h=12,5\cdot\frac{v_{vid}^2}{R }</math> * <math>h=3,6\frac{l_0\cdot f_v}{ v_{max}}</math> ==== Laiks, ceļš un ātrums ==== * <math>t=\frac{l\cdot 0,06}{v}</math> * <math>l=\frac{t\cdot v }{0,06}</math> * <math>v=\frac{l \cdot0,06}{t}</math> ==== Ātrums (km/h) ==== * Pa plāna līknēm <math>v_{pl}=3,6 \sqrt{R(a_n+n_{gs} h)}</math> * Pa pārejas līknēm psī <math>v_{l_0} =3,6 \sqrt[3]{l_0\cdot \Psi\cdot R}</math> * Pa pārejas līknēm pēc paaugstinājuma straujuma <math>v_h = \frac{f_v\cdot l_0 \cdot 3,6}{h}</math> * Pa vertikālajām līknēm <math>v_{vl}=3,6 \sqrt{R\cdot0,1}</math> ==== Pārejas līkne ==== * <math>\Psi=\frac{a_n v}{3,6 l_0}</math> (m/s³) * garums pēc ātruma <math>l_{0v}=v_{max}\frac{h }{ 3,6f_{v}} </math> * garums pēc Ψ noteikuma <math>l_{0\psi }=\frac{(0,2778\cdot v_{max})^3}{\psi R} </math> * iekšējās pārejas līknes garums <math>l_{0iek}=\sqrt{24RA _0+l_{0arp}}</math> * <math>f_v=\frac{v\cdot h}{3,6l_0} </math> (mm/s), kur v (km/h); h (mm); l₀ (m).; * kubiskas parabolas ordināta <math>Y=\frac{X^3}{6R l_0}</math>; * kubiskas parabolas pilns leņķis skat. nodaļā Pagrieziena leņķis. ==== Trigonometrijas pamati: ==== * Pretkatete: Pretk=sin(α)*hipot; Pretk=tan(α)*piekat; Pretk=piekat/ctg(α) * Piekatete: Piekat=cos(α)*hipot; Piekat=pretkat/tan(α); Piekat=ctg(α)*pretk * Hipotenūza: Hipot=pretk/sin(α); Hipot=piekat/cos(α); * sin, cos, tan, ctg (α): sin(α)=pretk/hipot; cos(α)=piekat/hipot; tan(α)=pretk/piekat; ctg(α)=piekat/pretkat ==== Trapeces tilpums ==== [[Attēls:TrapecesIzmShemAugstGarums.png|thumb|Trapeces tilpuma aprēķina izmēru shēma (augstums, garums)]] * Mainīgs vai vienmērīgs augstums (no h₁ uz h₂ (skat. izmēru shēmu))<math>V_{tr}=lh_2[m_0 h_2\Phi_1(\alpha)+b\Phi_2(\alpha)]</math>; * Ķīļtrapece <math>V_{k.tr}=\biggl(\frac{b}{2}+\frac{m_0 h_2 }{3}\biggr)h_2l_\Phi</math>; * <math>\alpha=\frac{h_1}{h_2 }</math> * <math>\Phi_1(\alpha )=\frac{1}{3} \alpha^2+ \frac{1}{3}\alpha + \frac{1}{3}</math> * <math>\Phi_2(\alpha )=0,5\alpha+0,5</math> ==== Formulu apzīmējumi ==== * apakšējie indeksi _m un _mm attiecīgi ir iekļaujamās vai iegūstamās mērvienības attiecīgi [[Metrs|metros]] un [[Milimetrs|milimetros]]; * <math>\pi</math> - [[Pī|skaitlis pī ('3,14159265359')]]; * T- tangenss; * ''i'' — slīpums (Piemēram, ja slīpums ir 1 ‰ = 0,001, tad iekļaujamā vērtība ir 0,001); * ''Δi'' — slīpumu algebriskā starpība (Piemēram, ja slīpuma algebriskā starpība ir 1 ‰ = 0,001, tad iekļaujamā vērtība ir 0,001); * v - ātrums, [[Kilometri stundā|km/h]]; * a_n - centrbēdzes paātrinājums, m/s²; * n_gs - [[Brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājuma]] un [[Sliežu platums|sliežu platuma]] (pa [[Sliede|sliežu]] asīm - ne darba šķautnēm) attiecība; * h - ārējā pavediena paaugstinājums, m; * v_vid - ātrums, kas atkarīgs no vilcienu vidējā svara; * θ – leņķis radiānos; * l₀ – pārejas līknes garums, m; * L_t- attālums no pārejas līknes sākuma loklīknes virzienā; * R_t - pārejas līknes rādiuss kādā punktā; * R – loka rādiuss, m; * a – horda, m; * t - minūtes; * l - ceļš, metri; * ''A₀'' — starpceļu attāluma paplašinājums līknē; * ''l_0ārp'' — ārpuses pārejas līknes garums. == Pārejas līkne == Lai līknē nekompensētais centrbēdzes paātrinājums nerastos pēkšņi un nodrošinātu nepieciešamo ārējās sliedes paaugstinājumu, bet līknēs ar pārāk mazu rādiusu nodrošinātu nepieciešamo sliežu ceļa paplašinājumu, atvirzot iekšējo pavedienu, ierīko pārejas līknes, kurās turklāt tiek veikta vienmērīga ārēja sliežu pavediena paaugstināšana aprēķina augstumā visā pārejas līknes garumā. Pārejas līknes koordinātām var būt dažādas spirāles formas (skat. galeriju). Optimālā ir mainīga rādiusa spirāle, kas nodrošina vienmērīgi izkliedētu centrbēdzes spēka a_n palielināšanos visā pārejas līknes garumā. Tāpēc pārejas līknei ir priekšrocība pret pieseglīkni ar lielāku pastāvīgo rādiusu pirms pamatlīknes ar mazāku rādiusu. <gallery widths="80" heights="80" showfilename="yes" caption="Pārejas līkņu komponentes un ģeometrisko formu piemēri"> Attēls:Fv-psi-2.jpg|Tabula. ''mm/s'' un ''m/s³'' Attēls:Ieksh cela param.jpg|Divceļu posmu pārejas līknes Attēls:Easement Curve.png|Pārejas līkne Attēls:Übergangsbogen.png|Pārejas līkne Attēls:Eiklothoide.svg|Pārejas līkne Attēls:Euler spiral.svg|Klotilda (spirāle) Attēls:C-Klothoide.svg|Klotildas pārejas līknes shēma Attēls:X cubed rotated plot.gif|Kubiska parabola y = x³ </gallery>Platajam ceļam pārejas līkni drīkst neierīkot, ja ātrums nepārsniedz 120 km/h un loka rādiuss ir 3000 m un lielāks. Pārejas līkni starp savienotām viena virziena loklīknēm drīkst neierīkot, ja starpība to liekumā nepārsniedz 1/3000, t.i. <math>\frac{R_1 -R_2}{R_1 R_2 }\leqslant \frac{1 }{3000}</math>. ===Standarta formas=== Radiāla spirāle nodrošina vienmērīgi izkliedētu centrbēdzes paātrinājuma palielināšanos visā pārejas līknes garumā. Ja pārejas līknes rādiuss tās beigās ir vienāds ar pamatlīknes rādiusu R, tad tās vidusdaļā – t.i. starp sākumu un beigām rādiuss būs vienāds ar 2R, attālumā 1/4 no sākuma – 4R, bet 1/8 - 8R, bet pārejas līknes sākumā tas ir bezgalīgs. Kubiskai parabolai ir cits vienādojums, salīdzinājumā ar radiālo spirāli. To lietot ir vienkāršāk. Kubiskā parabola atšķiras no tā, ka tās liekums mainās nevis proporcionāli līknes loka garumam, kā tas nepieciešams, bet proporcionāli abscisai X. Starpība nav liela un gadījumos, kad nav nepieciešama liela precizitāte, tā ir pieļaujama. Kubiskas parabolas ordinātu aprēķina <math>Y=\frac{X^3}{6R l_0}</math>, kur l₀ - pārejas līknes garums, m. === Garums === Minimālo pārejas līknes garumu nosaka, ņemot vērā ārējā sliežu pavediena paaugstināšanu ar maksimālo vilciena ātrumu. Normālās situācijās platajam sliežu ceļam (''S = 1520 mm'') ārējo sliedes pavedienu paaugstina ar ātrumu ''f_v ≤ 38 mm/s'', sarežģītos apstākļos — ''f_vsar.≤ 50 mm/s''.<ref name="kamenskij">Kamenskij V.B., Shac E.Ya. Soderzhanie zheleznodorozhnogo puti v krivyx. — M: Transport, 1987,- 189 s.</ref> Piemēram, jāatrod pārejas līknes garumu: ''S = 1520 mm''; ''v_max = 140 km/h''; ''h = 70 mm''; ''f_v =35 mm/s''; apstākļi - nedaudz sarežģīti - ''f_vsar. = 45 mm/s''; ''R=1400m''; ''ψ smagi apstākļi — 0,8 m/s''³. Atrisinājums ir šāds * '''Pēc paaugstināšanas ātruma''': ** <math>l_{0v}= v_{max}\frac{h }{ 3,6f_{v}}= 140\cdot \frac{70 }{ 3,6 \cdot45}= 61</math> m; * '''Pēc nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma izmaiņas nosacījuma'''<ref name="Amelin">S.V.Amelin, M. P. Smirnov, Yu. M. Silnickij i.dr. Ustrojstvo, remont i tekushhee soderzhanie zheleznodorozhnogo puti. — M.: Transport, 1981., — 286 s.</ref>: ** <math>l_{0\psi }=\frac{\left ( \frac{ v_{max}}{3,6} \right )^3}{\psi R}=\frac{\left ( \frac{140}{3,6} \right )^3}{0,8\cdot 1400}=53m</math>; kur ''0,2778'' — pārejas skaitlis no ātruma vienībām ''km/h'' uz ''m/s''; ''v_max'' — maksimālais vilciena kustības ātrums, ''km/h''; ''h'' — ārējā pavediena uzstādīšanas augstums, mm; ''ψ'' — nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma izmaiņas, ''m/s³''. Nepārsniedz 0,8 (sarežģītos gadījumos), ieteicamais - 0,6 m/s³ (normālos gadījumos).<ref name="Amelin" /> Priekšrocība ir garākajam iegūtajam pārejas līknes garumam, visīstāko atmet. Līknēs divceļu līnijās attālumu starp sliežu ceļu asīm palielina atbilstoši gabarīta normām, pagarinot iekšējā ceļa pārejas līknes parametru<ref name="Amelin" /> <br /><math>l_{0iek}=\sqrt{24RA _0+l_{0arp}},</math> kur ''A₀'' — starpceļu attāluma paplašinājums līknē; ''l_0ārp'' — ārpuses pārejas līknes garums. {| class="wikitable" |+Tabula. Platsliežu (1520 mm) un normālplatuma (1435 mm) ceļa pārejas līknes aprēķina garums pēc Ψ=0,60 m/s³ | rowspan="2" |'''R, m''' | colspan="12" |'''Pārejas līknes aprēķinātais minimālais garums ar noapaļojumu uz augšu līdz tuvākajiem 10 m, m''' |- |'''25 km/h''' |'''40 km/h''' |'''60 km/h''' |'''80 km/h''' |'''100 km/h''' |'''120 km/h''' |'''140 km/h''' |'''160 km/h''' |'''180 km/h''' |'''200 km/h''' |'''250 km/h''' |'''300 km/h''' |- |'''150''' | - |20 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |'''200''' | - |20 |40 | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |'''400''' | - |10 |20 |50 | - | - | - | - | - | - | - | - |- |'''600''' | - | - |20 |40 |60 | - | - | - | - | - | - | - |- |'''800''' | - | - |10 |30 |50 |80 | - | - | - | - | - | - |- |'''1 000''' | - | - |10 |20 |40 |70 |100 | - | - | - | - | - |- |'''2 000''' | - | - | - |10 |20 |40 |50 |80 |110 |150 | - | - |- |'''3 000''' | - | - | - |10 |20 |30 |40 |50 |70 |100 |190 | - |- |'''4 000''' | - | - | - | - |10 |20 |30 |40 |60 |80 |140 | - |- |'''8 000''' | - | - | - | - | - |10 |20 |20 |30 |40 |70 |130 |- |'''12 000''' | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |20 |30 |50 |90 |- |'''16 000''' | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |20 |40 |70 |- |'''20 000''' | - | - | - | - | - | - | - |10 |20 |20 |30 |50 |- |'''25 000''' | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |30 |40 |- |'''30 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |40 |- |'''35 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |30 |- |'''40 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |30 |- |'''45 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |20 |30 |- |'''50 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |20 |20 |} '''Tabulas paskaidrojums:''' '''A) Aprēķina piemērs'''. Pieņemsim, ka R=2000 m, v=140 km/h, Ψ=0,60 m/s³, aprēķināt pārejas līknes garumu platsliežu (1520 mm) vai normālplatuma (1435 mm) ceļam <math>l_{0\psi/ Ceil10 }=CEILING(\frac{\left ( \frac{v_{max}}{3,6} \right )^3}{\psi R};10 )=CEILING(\frac{\left ( \frac{140}{3,6} \right )^3}{0,6\cdot 2000};10)=50m</math>, kur CEILING - [[Microsoft Excel|Excel]] funkcija noapaļo skaitli uz augšu līdz tuvākajam norādītajam daudzumam vai daudzuma reizinājumam (skat. 2.argumentu, kas ir - 10); '''B) Atmetumi.''' Atmetumi aizstāti ar simbolu "-". Pieņemti šādi atmešanas kritēriji: 1) Garumiem, kuri pirms noapaļošanas ≤5 m; 2) Ja pie maksimālā ārējā sliežu pavediena paaugstinājuma 150 mm: platsliežu ceļam a_n>0,70 m/s²; normālplatuma ceļam a_n>0,65 m/s²; '''C) Tabulas pielietošana.''' Tabulu pielieto tikai kontekstā ar papildus kritēriju pārbaudi pēc: paaugstināšanās ātruma un paaugstināšanas stāvuma. Bieži šie papildus kritēriji prasa papildus pagarināt pārejas līkni. ________________________________________________ ===Leņķis=== Kubiskas parabolas pārejas līknes pilnais leņķis, kas savieno taisni ar loku (vai otrādi), un tās pamatā ir ģeometriskie principi, kas izriet no pārejas līknes matemātiskā modeļa, proti, ka šāda līkne pakāpeniski maina tās liekumu no nulles (taisnē) līdz vēlamajam liekumam (lokā). Piemērs: R=600 m, l₀=60 m. Cik grādus paveiks kubiska parabola? Pilnu kubiskas parabolas leņķi aprēķina pēc formulas: θ=l₀/2R = 60 /2×600 = 0.05 radiāni = 0.05 ×(180/ π) ≈ 2.86⁰ kur: * θ – leņķis radiānos, * l₀ – pārejas līknes garums, m * R – loka rādiuss, m. === Samērīgums === Pārejas līknē nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma ''ψ'' izmaiņas lielums ir ''m/s³''<ref name="kamenskij" />: * Kad paaugstinājums sakrīt ar līknes liekumu — <math>\Psi=\frac{a_n v}{3,6 l_0}</math>, kur ''a_n'' — faktiskais pamatlīknes nekompensētais paātrinājums, ''m/s²''; ''l₀'' — pārejas līknes garums, m. * Kad nesakrīt ar līknes liekumu — <math>\Psi=\frac{(a_{n2}-a_{n1}) v}{3,6 \Delta l_0}</math>, kur ''a_n2'' un ''a_n1'' — nekompensēto paātrinājumu lielumi, kas atbilst ārējā pavediena liekuma un paaugstinājuma sākumam un beigām, ''m/s²''; ''Δl₀'' — attālums starp šiem punktiem, ''m''. Piemērs.<ref name="kamenskij" /> Līknei ''S=1520 mm'', ''R=600m'', ''h=0,14m=140 mm'' un ''L=80m'' paaugstinājuma garums ''l₀=116m''; tā sākums atrodas ''16 m'' taisnā iecirknī no pārejas līknes sākuma, bet beigas ienāk ''20 m'' pamatlīknē. Ātrums līknē ir noteikts ''110 km/h''. Uzdevums — pārbaudīt, vai tas ir pieļaujams. Paaugstināšanās ātrums <math>f_v=\frac{v\cdot h}{l_0 \cdot 3,6 }=\frac{110 \cdot 140}{116 \cdot 3,6}\approx36,88<38mm/s<50mm/s</math> — rezultāts OK. Pārbaudīt paātrinājuma lielumu blakuspunktos. Visnelabvēlīgākais variants būs pieņemt pārejas līknes sākumu un beigas, tad <math>h_1=i_0\cdot l_{pirms 0}=\frac{h}{l_0}\cdot l_{pirms 0}=\frac{140}{116}\cdot 16=19,3mm=0,0193m</math>, bet <math>h_2=i_0\cdot (l_0 - l_{aiz 0})=1,2\cdot(116-20)=115,2mm=0,1152m</math>. nekompensētie centrbēdzes paātrinājumi <math>a_{n1}=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs} \cdot h=\frac{110^2}{3,6^2\cdot \infty}-6,13\cdot 0,0193=-0,116 m/s^2</math>; <math>a_{n2}=\frac{110^2}{3,6^2\cdot 600}-6,13\cdot 0,01152=0,85 m/s^2>0,7m/s^2</math> — rezultāts nav labs. Lielums <math>\Psi=\frac{(a_{n2}-a_{n1}) v}{3,6 \Delta l_0}=\frac{(0,85-(-0,116)) 110}{3,6\cdot 80}=0,37m/s^3<0,6m/s^3<0,8m/s^3</math>, rezultāts OK. Secinājumi. Par cik ''a_n2 > 0,7 m/s² < 1,0 m/s²'', nepieciešams noteikt pazeminātu ātrumu <math>v_{max}=3,6 \sqrt{R(a_n+n_{gs}h)}=3,6 \sqrt{600 \cdot(0,7+6,13\cdot0,1152)} = 105 km/h</math> vai arī infrastruktūras pārvaldītājam atļaut ekspluatēt sliežu ceļu ar palielinātu nekompensēto centrbēdzes paātrinājumu un pastiprināt [[Sliežu ceļa uzturēšana|uzturēšanu]]. == S veida līkne == [[Attēls:S-veida liknes piemers-1m.png|thumb|Simetriskas S — veida līknes piemērs starpceļu attāluma paplašināšanai par 1 m]] Variants, kā palielināt starpceļu attālumu starp sliežu ceļiem vai līknēm, ir vienam no ceļiem pirms pamatlīknes ar taisno starpposmu (≥ 25 m) ierīkot ''"S"'' veida līkni (t.i. līknes ar pretēji pavērstiem rādiusiem) ar pietiekami lielu rādiusu un taisno starpposmu ≥ 25 m starp pretējām līknēm (piemērs attēlā zemāk). Šī paņēmiena trūkums ir, ka papildus nepieciešams vairākas līkņu. ==Paaugstinājums== === Stāvums === Ārējās sliedes pavediena paaugstinājuma stāvums attiecīgi izvēlētajai pārejas līknei ar piemēru ir: * <math>i_0=\frac{h}{l_0}=\frac{70}{78}=0,9 mm/m</math> , ‰ ; * <math>i_{0sar.}=\frac{h}{l_{0sar.}}=\frac{70}{61}=1,1mm/m</math> , ‰ . ''P.s. Ja līknē ir paredzēta ritošā sastāva ekspluatācija ar [[Centrbēdzes sānsvere (transports)|centrbēdzes sānsvere]] ierīci'' (~''8''°) ''ātruma palielināšanai un nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma dzēšanai, pārejas līknes pagarina summējot virsbūves sānsveres paredzēto pacelšanas ātrumu un iepriekš minēto ārējās sliedes paaugstināšanās ātrumu.; Minimālais pārejas līknes garums parasti ir pieņemts kāds orientējošs lielums, piemēram — 30 m. Tāpēc, kad pārejas līknes garuma aprēķinos tā sanāk īsāka, pārejas līknei nosaka šo te orientējošo garumu vai iztiek bez pārejas līknes, ja tās ierīkošana sliežu ceļa ekspluatācijai ir nebūtiska.'' Pārejas līknes un attiecīgu ārējā pavediena paaugstinājumu var neierīkot, ja pēkšņais nekompensētais centrbēdzes paātrinājums līknes sākumā platā sliežu ceļā pasažieru vilcienam, kurš parasti ir vieglāks par kravas vilcienu pēc ass slodzes ''—'' ''a_n ≤ 0,7 m/s²'',<ref name="kamenskij" /> bet kravas vilcienam, kurš parasti ir smagāks pēc ass slodzes ''—'' ''a_n'' norma parasti ir mazāka un līdz ar to ātrums ar ir mazāks. Par precizējošiem saistošajiem kritērijiem, kādos gadījumos tieši atļauts pārejas līknes neierīkot un pie kādiem maksimālajiem ātrumiem, un sākot no kādiem rādiusiem, lemj katrs attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs. nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma normas sliežu ceļam ar dažādiem ārējā pavediena paaugstinājumiem, dažādiem ritošā sastāva veidiem un, ņemot vērā infrastruktūras pārvaldītāju vietējos ekspluatācijas apstākļus, var svārstīties robežās no ''0,5 m/s² ÷ 1,0 m/s²'', bet vieglas sliežu ceļu virsbūves konstrukcijas ceļos un šaursliežu ceļos ar vieglu virsbūves konstrukciju vēl mazāk — sākot no ''0,1 m/s²'' un uz augšu. === Straujums === * Platsliežu ceļā <math>\frac{(h_2 - h_1)\cdot v}{L_0\cdot 3,6}\geq38 \leq50mm/s</math>, kur h₂ un h₁ - ārējā pavediena paaugstinājums iecirkņa L₀ sākumā un beigās (no lielākā augstuma h atņem mazāko), mm; v - ātrums, km/h; L₀ - kontrolējamais iecirknis, m. Pie tam, paaugstinājuma stāvums ≤3 mm/m. === Augstums === [[Attēls:Ng-s.jpg|thumb|188x188px|Tabula. Sliežu platumi un koeficienti ''n_s, n_sg, n_gs'']] Līknēs vērojami gadījumi, kad sliedes iekšējais pavediens izdilst intensīvāk nekā ārējais un otrādi. Iemesls var būt nepareizs ārējā pavediena uzstādīšanas augstums mm:<ref name="Amelin2">S.V. Amelin, G.E.Andreev Ustrojstvo i ekspluataciya puti. — M: Transport 1986. — 238 s.</ref> * Ārējā pavediena paaugstinājums no abu sliežu vienmērīga vertikālā nodiluma nosacījuma <math>h=n_{s}\frac{v^2}{R}</math> * Ārējā pavediena paaugstinājuma pārbaude nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma normatīvam vilcieniem ar maksimālo ātrumu *1) <math>h=n_{s}\frac{v_{max}^2}{R}-\frac{S_1}{g}\cdot a_n=n_{s}\frac{v_{max}^2}{R}-n_{sg} a_n</math> [mm]; 2) <math>h={\operatorname{{\operatorname{v^2}\over\operatorname{3,6^2}\R}}-a_n\over\operatorname{n_{gs}}}</math> [m]. kur ''n_s'' — pārejas koeficients, lai formulā iekļautu ātrumu ''v km/h'', līknes rādiusu ''R'' ''m'' un lai ''h'' iegūtu paaugstinājumu — ''mm''<ref name="Amelin2" /> (tab.); ''v²''- vidējais svērtais pēc tonnāžas kvadrātiskais vilcienu kustības ātrums, ''km/h''<ref name="kamenskij"/>; ''v_max'' — maksimāli atļautais vilcienu kustības ātrums, ''km/h''; ''R''- līknes rādiuss, ''m''; ''S₁'' — pieņemtais sliežu attālums (ne pa darba šķautnēm),<ref name="Amelin2" /> ''mm'' (tab.); ''g'' — brīvā kritiena [[Brīvās krišanas paātrinājums|paātrinājums]], ''g=9,81 m/s²''; ''a_n'' — nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma norma platajam sliežu ceļam var būt no ''0,5 ÷ 1,0 m/s²'', šaurajam sliežu ceļam un ceļam ar vieglu konstrukciju no ''0,1 ÷ 0,5 m/s²''. <br /> Par galīgo ''h'' pieņem lielāko no abiem. ''P.s. Maksimālais h dažādās infrastruktūrās var būt atļauts robežās no 110 mm līdz 180 mm<ref name="Amelin2" /> (platajam [[Sliežu platums|sliežu platumam]], bet puse no tā, attiecīgi — platā sliežu ceļa [[Līklīnijas pārmiju pārveda|līklīnijas pārmiju pārvedām]]); vidēja sliežu platuma ceļam h — no 60 mm līdz 110 mm; h — 60 mm (šaurajam sliežu platumam).'' Vidējais svērtais pēc tonnāžas kvadrātiskais vilcienu kustības ātrums<ref name="kamenskij"/> <math>v^2=\frac{\Sigma n_i Q_i v_i ^2}{\Sigma n_i Q_i}</math>, kur ''n_i''- i-to vilcienu skaits, ''vilc.''; ''Q_i''- i-tā vilciena masa, ''t''; ''v_i'' — i-tā vilciena ātrums, ''km/h''. === Taisnajos posmos === Dažkārt, kad normālām pārejas līknēm nepietiek vietas, veic negatīvā paātrinājuma pazemināšanu pirms līknes sākuma taisnā posmā vai pastāvošā paātrinājuma pazemināšanu pieseglīknē ar lielāku rādiusu pirms pamatlīknes ar mazāku rādiusu, lai attiecīgai pamatlīknei kompensētu centrbēdzes paātrinājumu. Faktiski to uzskata par līmeņa atkāpi, kam arī pastāv zināmi ierobežojumi. Platsliežu ceļam atklājot sliežu līmeņa atkāpi lielāku kā 25 mm / 4 m ceļa ātrumu ierobežo līdz 60 km/h. Tad paaugstinājumu šādam paātrinājumam atrod <math>h=\frac{a_n}{n_{gs}}</math>. Platsliežu ceļā šāds negatīvais paātrinājums a_n nav mazāks par -0,09 m/s², kas atbilst 15 mm paaugstinājumam taisnam ceļa posmam. Pamatlīkni piesedzot ar pastāvīga rādiusa pieseglīkni, platsliežu ceļā nekompensēto paātrinājumu algebriskā starpība tās sākumā un beigās nepārsniedz 0,3 m/s², bet garums pieseglīknei ir tāds pats kā pārejas līknei. == [[Ātrums]] == === Centrbēdzes paātrinājums === [[Attēls:R pie an v.jpg|thumb|a_n [m/s²]; v [km/h]; R [m] likumsakarības, kad abas sliežu galviņas vienā līmenī (h=0)]] Līknes parametri ir viens no vissvarīgākajiem vilcienu kustības ātruma noteikšanas faktoriem, ņemot vērā, ka līknes procentuālā daļa ceļa plānā parasti ir visai ievērojama, kā arī vilcienu unificētais garums arī mēdz būt ievērojams. Kad viena vilciena daļa līkni atbrīvo, nākamā jau tuvojas — vai šķērso nākamo līkni, parasti ar līdzīgiem ātrumu noteicošajiem parametriem. Vilces spēka samērīga izmantošana parasti neļauj paredzēt ieskrējienu starp līknēm pa taisnajiem posmiem un bremzēšanu pirms līknēm. Tāpēc dzelzceļa līnijā nosaka ātrumu, kādu prasa līkņu parametri, kas ceļa plānā arī ir "vājākais posms". Sen būvētās un nerekonstruētās dzelzceļa līnijās, kad prasības lielākam ātrumam nebija tik noteicošas, ātrums aizvien saglabājās zemā līmenī arī pēc ceļa kapitālā remonta. Arī [[Pārmiju pārveda#.C4.80trums|pārmiju pārvedas]], it sevišķi sānceļa virzienā tiek uzskatītas par "vājo posmu", bet tām gan ir mazliet cita specifika, prasības stingrākas, ņemot vērā asmeņu un krusteņu uzkrāto ekspluatācijas pieredzi un pārejas līkņu neesamību tajās. Tomēr arī pārmiju pārvedās daudzas līdzības un likumsakarības saglabājas pēc līdzības, kā līknē.<br /> Starp vilcienu kustības ātrumu un nekompensēto centrbēdzes paātrinājumu ''—'' ''a_n'' ir likumsakarība<ref name="kamenskij" /> <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs}\cdot h</math>. ''Piemērs.'' Aprēķināt, kāds būs nekompensētais centrbēdzes paātrinājums atsevišķi stāvošai līknei, ja ''S=1520 mm'', ''v_max=120 km/h'', ''R=900 m'', ''h=0,09m=90 mm''. Atrisinājums <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs}\cdot h=\frac{120^2}{3,6^2\cdot900}-6,13\cdot 0,09=0,683<0,7 m/s^2</math>. Bet, ja aplūkotajā piemērā ārējās sliedes paaugstinājumu neierīko, <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs}\cdot h=\frac{120^2}{3,6^2\cdot900}-6,13\cdot 0=1,235>0,7 m/s^2</math>. '''Secinājums''': „Bez ārējās sliedes paaugstināšanas un attiecīgas pārejas līknes ierīkošanas braukt ar ātrumu ''120 km/h'' nedrīkst!”. Pārskata vilcienu kustības ātrumu<ref name="kamenskij" /> <math>v_{max}=3,6 \sqrt{R(a_n+n_{gs} h)}=</math> <math>3,6 \sqrt{900 \cdot(0,7+6,13\cdot0)} = 90 km/h</math>. Bez tam vienmēr projektētājam nosakot ārējā pavediena paaugstinājumu pārbauda minimālo paaugstinājumu, kurš nedrīkst būt lielāks par projektēto , aplūkotajā piemērā <math>h\geq h_{min}=12,5\frac{v^2_{max}}{R}-1000\frac{a_n}{n_{gs}}= 12,5\frac{120^2}{900}-1000\frac{0,7}{6,13}=86<90mm</math> === Piemēri === '''Tabulu galerijā apkopots aprēķinātais ātrums izplatītiem [[Sliežu platums|sliežu platumiem]] pie dotiem ārējā pavediena paaugstinājumiem un atsevišķām nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma normu ''a_n'' variācijām, kuras atkarīgas no virsbūves smaguma un — fiksācijas uz vietas ritekļu un kravu smagumcentra u.c. apstākļiem:'''<br /><gallery widths="100" heights="100"> Attēls:V pie an=0,7m-s2+px.jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=1520mm'', ''a_n = 0,70 m/s²'' Attēls:V pie an=0,65m s2, 1435mm.jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=1435mm'', ''a_n = 0,65 m/s²'' Attēls:V pie an=0,23m s2, 1067mm.jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=1067mm'', ''a_n = 0,23 m/s²'' Attēls:V pie an=0,1m s2, 750mm(2).jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=750mm'', ''a_n = 0,1 m/s²'' </gallery><br /> ''P.s. Atbilstoša centrbēdzes paātrinājuma izvēlē ir jāpiesaista uzmanība sliežu ceļa virsbūves smagumam un tās pietiekamai fiksācijai uz vietas. nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma pārāk liela palielināšana var novest pie [[Sliežu ceļš|sliežu ceļa]] bojājumiem un/vai vilciena avārijas un/vai vilciena nomešanas uz sāniem ([[:en:Waterfall rail accident|wiki saite ar vilciena apgāšanos Austrālijā, kur vilciens ar ātrumu 117 km/h brauca pa līkni pie atļautā ātruma 60 km/h]]). Tāpat kritiski jāizvērtē iespējamās, stihiskus postījumus nesošas, vēja brāzmas un vilcienu kategorijas (ritošais sastāvs un kravas ar relatīvi augstu smagumcentru, piemēram, divstāvīgie vilcieni bez režģveidīgām sānu sienām, vai divstāvīgie konteinersastāvi u.c. augsti un relatīvi viegli ritekļi ar vai bez kravām), kuriem tās laikā jāatrodas drošās vietās. Tas būtu aktuāli, ja iekraušanas un pārvadāšanas noteikumos ir pieļauts paaugstināts smagumcentrs ar zināmiem ekspluatācijas nosacījumiem.'' == Centrbēdzes paātrinājuma spēks == Ja centrbēdzes paātrinājums ir 0,7 m/s², vagona masa ir 88 t un šis objekts balstās uz 4 asīm, tad kopējais spēks būs: F = 88 000 kg × 0,7 m/s² = 61 600 N = 61,6 kN / 9,81 ≈ 6,28 t sp, Kur 9,81 - gravitācijas paātrinājums uz Zemes ir aptuveni, m/s². ==Vertikālā līkne== Vertikālās līknes kalpo plūdenai ritošā sastāva pārejai starp dažādu slīpumu garenprofilu elementiem. Pie ātruma līdz 120 km/h atļauts savienot taisnos posmus bez vertikālās līknes, ja slīpuma algebriskā starpība nav lielāka par 1,5 ‰. Pie tam atļauts slīpumu kārtot 50 metru ķēdītēs. Izejot no tā, ar empīrisko korelāciju var noskaidrot slīpuma algebrisko starpību, pie kuras pieļaujams neierīkot vertikālo līkni, ja ātrums būtu, piemēram, 160 km/h: <math>\Delta i_{160km/h}= \Delta i_{120km/h} \cdot \frac{v^2_1}{v^2_2 } = 1,5 \cdot \frac{\left ( \frac{120}{3,6} \right )^2}{\left ( \frac{160}{3,6} \right )^2}\approx 0,84 </math> ‰, kur Δi₁₂₀ - slīpuma algebriskā starpība, pie ātruma 120 km/h, kas pieļaujama, neierīkojot vertikālu līkni, ‰; v₁ - ātrums, km/h (v₁=120 km/h), v₂ - ātrums pēc palielināšanas, km/h. === Ģeometrija === <gallery widths="180" heights="180"> Attēls:Борки Место катастрофы насыпь.JPG|Profila lūzums Attēls:Vert likn shem.jpg|''a'' — izliekta; ''b'' — ieliekta Attēls:Viss komplekts 1-10.png|Vertikālo līkņu savienošanas shēmas (pa tangensēm) no nr. 1 - 10 Attēls:Slīpums=lenkis.png|Slīpums = leņķis </gallery> Kopīgas ģeometriskās komponentes ir augstāk apskatītajai ceļa plāna līknei ar ceļa vertikālajām līknēm. Vertikālās līknes rādiuss riņķa līniju apraksta pa zemes klātnes un sliežu ceļa garenasi vertikālā plaknē.<br />'''Noderīgas vertikālo līkņu komponentes:''' <math>T=\frac{R \Delta i}{2}</math>; <math>y=\frac{x^2}{2R}</math>; <math>h=\frac{T^2}{2R}</math>, kur ''T'' — [[Tangenss|tangensa]], ''m''; ''R'' — [[rādiuss]], ''m''; ''Δi'' — slīpumu algebriskā starpība (Piemēram, ja slīpuma algebriskā starpība ir 1 ‰ = 0,001, tad iekļaujamā vērtība ir 0,001); ''x'' — [[abscisa]], ''m''; ''h'' — gala [[ordināta]] izliekumā/ieliekumā, ''m''. Precīzākas līknes ordinātas skat. zemāk. Rādiusu izsaka <math>R= \frac{2T}{\Delta i}</math>. Profila taisno elementu slīpumu sauc vienkārši par slīpumu iegūst pēc to tangenu krustošanās leņķa. '''Ordinātu aprēķins.''' Vertikālās līknes ieteicams ierīkot vienmēr, arī tad ja slīpumu algebriskā starpība ir neliela. Ņemot vērā, ka vertikālajām līknēm nav sākuma leņķa, ordinātu pirmajā punktā pieņem 0 mm augstumu. Tālāk ik pēc katriem 5 abscisas metriem veic ordinātu aprēķinu līdz vertikālās līknes beigām. Tekošo ordinātu aprēķina <math>Y_i= \pm R\cdot cos (\alpha ^\circ_i)</math>, kur ''±'' - augšupejošām un lejupejošām ordinātām; ''R'' - vertikālās līknes rādiuss, mm; cos(α°_i) - [[kosinuss]] no kumuletā (uzkrātā) leņķa kopš vertikālās līknes sākuma. Kumulētais leņkis <math>\alpha ^\circ_i ={180\cdot X_i \over \pi\cdot R}</math>, kur ''X_i'' - tekošā abscisa ordinātas aprēķināšanas vietā (ik pēc katriem 5 m līdz vertikālās līknes beigām); ''[[Pī|π (pī)]]'' - ir matemātiska konstante, kuras aptuvenā vērtība ir 3,14159. Apskatīsim divus ordinātu ieguves piemērus (skat tabulu un raksturlīknes): {| class="wikitable" !Gadījuma nr. !R, m !Slīpums pieejā !Slīpums beigās !Principiāla shēma |- |Gadījums 1 |20 000 |0,000 (taisns) | - 0,003 (kritums 3 m uz katru km) |nr. 1 |- |Gadījums 2 |20 000 | +0,001 (kāpums 1 m uz katru km) | - 0,003 (kritums 3 m uz katru km) |nr. 9 |} <gallery widths="300" heights="150"> Attēls:Ordinatu raksturlikne shema n1.png| Ordinātu raksturlīkne shēmai nr. 1 Attēls:Ordinatu raksturlikne shema n9.png| Ordinātu raksturlīkne shēmai nr. 9 </gallery> === Ātrums === nekompensētā paātrinājumu <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}</math> var pieņemt ''0,1 m/s²''. Pārejas līknes parasti neierīko, tāpat arī nav nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma dzēšanas risinājumi, kādi ir, piemēram, ceļa plāna līknei — paaugstinot ārējo pavedienu. Līdz ar to izliektā profilā ritošais sastāvs tiek "pamests" gaisā, ko pietur tikai tā gravitācija, bet ieliektā profilā — tiek piespiests pie sliežu klātnes, kurai tas ir jāpanes. Infrastruktūras pārvaldītāji nosaka profila elementu slīpuma starpības normatīvu, kas tiek savienots ar līkni un nosacījumus, pie kuriem atļauts elementus ar līkni nesavienot — atstāt lauztu profilu vai lauzumus ar nelielu starpību savienojot ķēdītē (tas raksturīgs lēnam dzelzceļam). '''Tabula. Vilcienu ātrumi (''3.aile'') pa vertikālajām līknēm, ''km/h,'' pie dota līknes rādiusa ''R, m, (2.aile)'' pie''' '''nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma ''a_n = 0,1 m/s²'''''<br /> [[Attēls:2-Rvert an=0,1ms2.jpg|550px]] == Apstāšanās un bremzēšanas ceļš == Ir gadījumi, kad dzelzceļa plāns vai garenprofils savu fizikālo īpašību dēļ prasa mainīt vilciena ātrumu bremazējot, vai ļaujot vilcienam paātrināties. Pieņemsim šādus nosacījumus: gandrīz līdzens ceļa garenprofils, redzamība apmierinoša, ātrumu pazemina par 20 km/h, piemēram, no 70 km/h uz 50 km/h, ir svarīgi savlaicīgi pielāgoties jaunajam ātruma ierobežojumam; bremzēšanas spēks ir aptuveni 10% no vilciena svara. Jāaprēķina distance, kurā vilciens laideni piemērojas izmaiņām dzelzceļa trasē. [[Attēls:Bremžu paātrijnājumi.png|thumb|Bremžu paātrijnājumi|237x237px]] Ātrumu samazina vienmērīgi bremzējot, kas aizņem <math>t =\frac{(v_0-v_f)0,2778}{a}= \frac{(70-50)0,2778}{ 0,95} \approx 5,8 sek</math>, kur: v₀ - ir sākotnējais ātrums, km/h; v_f - ir beigu ātrums, km/h; '0,2778' - pāreja no km/h uz m/s; a - [[Celerācija|decelerācija]] (tiek pieņemts drošs dienesta [[Bremzes (vilciens)|bremzēšanas]] paātrinājums, kas atkarīgs no garenprofila krituma, m/s² (var pieņemt pēc tabulas). {| class="wikitable" | colspan="3" |'''Vilcienam ('kravas') ar bremžu efektivitāti 10 % no bruto masas''' | | colspan="4" |'''Vilcienam ('pasažieru') ar bremžu efektivitāti 14 % no bruto masas''' |- |'''‰''' |'''a_apr, m/s²''' |'''Virziens''' | |'''‰''' |'''a_apr, m/s²''' |'''a_kompf, m/s²''' |'''Virziens''' |- | -25,0 |1,226 |Kāpumā | | -25,0 |1,619 |1,200 |Kāpumā |- | -20,0 |1,177 |Kāpumā | | -20,0 |1,570 |1,200 |Kāpumā |- | -15,0 |1,128 |Kāpumā | | -15,0 |1,521 |1,200 |Kāpumā |- | -10,0 |1,079 |Kāpumā | | -10,0 |1,472 |1,200 |Kāpumā |- | -5,0 |1,030 |Kāpumā | | -5,0 |1,422 |1,200 |Kāpumā |- |0,0 |0,981 |Līdzenumā | |0,0 |1,373 |1,200 |Līdzenumā |- |5,0 |0,932 |Kritumā | |5,0 |1,324 |1,200 |Kritumā |- |10,0 |0,883 |Kritumā | |10,0 |1,275 |1,200 |Kritumā |- |15,0 |0,834 |Kritumā | |15,0 |1,226 |1,200 |Kritumā |- |20,0 |0,785 |Kritumā | |20,0 |1,177 |1,177 |Kritumā |- |25,0 |0,736 |Kritumā | |25,0 |1,128 |1,128 |Kritumā |} '''Tabulas paskaidrojuma raksts ar piemēriem''': '''A) Paātrinājuma a_apr aprēķins''' Piemēram, kā iegūts rezultāts kritumā 5 ‰ ar bremžu efektivitāti 10 % no sastāva bruto masas: a_5‰=0,10*9,81-9,81*0,005= 0,981-0,04905= 0,93195 m/s², kur 0,10 - bremžu efektivitāte ir 10 % no vilciena bruto svara; 9,81 - [[brīvās krišanas paātrinājums]], m/s²; 0,005 - krituma gradients, kas kavē bremžu efektivitāti (kāpumā jāmaina polaritāte, kas palīdz bremzēt). Ja bremžu efektivitāte ir noteikta kā procentuāla vērtība no vilciena svara, tas nozīmē, ka, neatkarīgi no tā, vai vilciens sver 500 t vai 1000 t, bremzēšanas paātrinājums paliek nemainīgs, piemēram, 5‰ slīpumā: a_5‰^500t*0,1=((0,1*500*9,81)-500*9,81*0,005)/500= 0,93195 m/s²; tas pats a_5‰^1000t*0,1= ((0,1*1000*9,81)-1000*9,81*0,005)/1000= 0,93195 m/s², a_5‰^500t*0,1 = a_5‰^1000t*0,1. Svarīgākais faktors bremzēšanas paātrinājuma noteikšanai ir bremžu efektivitāte un garenprofila gradients. '''B) Bremzēšanas paātrinājuma ietekme uz pasažieru komfortu:''' 1. Zema paātrinājuma līmeņi (0.3 - 0.8 m/s²) * Ļoti komfortabli: Šajā diapazonā pasažieri gandrīz nejūt bremzēšanu, un tas nodrošina maksimālu komfortu, īpaši garos ceļojumos. * Ikdienas piemēri: Šāds paātrinājums var būt raksturīgs lēnai bremzēšanai ikdienas situācijās, piemēram, pilsētas transportam. 2. Vidēja paātrinājuma līmeņi (0.8 - 1.0 m/s²) * Komfortabli: Pasažieri var sajust nelielu spēka pieaugumu, bet tas ir pilnīgi pieņemams un nesamazina komforta līmeni. * Tipiska vērtība vilcieniem: Šis diapazons bieži tiek izmantots, lai nodrošinātu drošu apstāšanos, nezaudējot komfortu. '''3. Augsta paātrinājuma (a_kompf) līmeņi (1.0 - 1.5 m/s²)''' * Pieļaujami, bet pamanāmi: Pasažieri noteikti sajutīs bremzēšanu, un, lai gan tā nav pārāk diskomfortabla, var izraisīt nelielu nepatiku, it īpaši, ja bremzēšana ir ilgstoša. * Avārijas situācijās: Šādu paātrinājumu var izmantot avārijas gadījumos, lai ātri apturētu vilcienu, bet tas joprojām ir pieļaujams īslaicīgos periodos. 4. Ļoti augsta paātrinājuma līmeņi (virs 1.5 m/s²) * Diskomfortabli: Pasažieri jutīs ievērojamu diskomfortu un spiedienu uz ķermeni. Tas var būt bīstams ilgākā laikā, it īpaši vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar veselības problēmām. * Izmanto tikai avārijas gadījumos: Šādi paātrinājumi tiek lietoti tikai ārkārtas situācijās, lai novērstu nopietnas avārijas. '''C) Straujas bremzēšanas vai paātrināšanās riteņa slīdēšanas vai spolēšanas paātrinājumi:''' * Sausai sliedei ≈ ≥2,943 m/s²; * Slapjai sliedei: parastos apstākļos ≈ ≥0,981 m/s²; ar smilts kaisīšanu ≈ ≥2,943 m/s²; ar riteņa uzkarsēšanu pirms bremzēšanas ≈ ≥1,4715 m/s². ___________________________________________ Distances vidējo ātrumu aprēķina <math>v =\frac{(v_0+v_f)0,2778}{2}= \frac{(70+ 50)0,2778}{ 2} \approx 16,67 m/s</math>. Distances minimālais aprēķina attālums: <math>d_{min}=CEILING(vt+\Delta l;5)= CEILING(16,67\cdot5,8+38,9;5)= 140 m</math>, kur CEILING - [[Microsoft Excel|Excel]] funkcija noapaļo skaitli uz augšu līdz tuvākajam norādītajam daudzumam vai daudzuma reizinājumam (skat. 2.argumentu, kas ir - 5); Δl - reakcijas laikā (1 – 2 sek.) nobrauktais attālums: <math>\Delta l= \frac{\frac{70\cdot2}{0,06}}{60}\approx38,9m</math>, kur 70 - maksimālais ātrums aplūkotajā piemērā, km/h; 2 - reakcijas laiks (var būt no 1-2 s.), s.; 0,06 un 60 pastāvīgie mērvienību pārveides lielumi no km/h uz m/s un rezultātā uz m. Bremzēšanas ceļš šeit d_br= v*t= 16,67*5,8≈ 96,7 m. Ātruma palielināšanu [[Motorvagons|motorvagonu]] sastāviem var veikt pēc līdzīgām formulām, bet - sastāviem, kurus velk [[lokomotīve]]s, pēc vilces raksturlīknēm, veicot [[Vilces aprēķins|vilces aprēķinus]] . ==Gabarīts== Pamatraksts: [[Gabarīts (transports)]] Gabarīts transportā nodrošina ceļa būvju, ierīču un ritošā sastāva, kā arī ritošajam sastāvam ar ritošo sastāvu normālu mijiedarbību ar nepieciešamajām spraugām. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[Kategorija:Dzelzceļa transports]] [[Kategorija:Dzelzceļš]] 5od07tov3c0n5jzx6qstp6qshccal42 4290286 4290285 2025-06-07T07:41:29Z Dzelzceļnieks 56691 /* Leņķis un slīpums: */ 4290286 wikitext text/x-wiki [[Attēls:I12 620 Güterring Stötteritz–Anger.jpg|thumb|S veida līkne divceļu posmā]] '''Dzelzceļa līnijas trase''' raksturo ceļa garenass stāvokli telpā. Trases projekciju horizontālā plaknē sauc par līnijas plānu, bet līnijas izvērsi vertikālajā plaknē — par līnijas profilu. Piesaiste ir gan sliedes galviņas līmenim un virzienam, gan attiecīgi [[zemes klātne]]s līmenim un virzienam caur virsbūves kārtu. Dzelzceļa trasi nosaka projekti atbilstoši būvniecības normām, noteikumiem un standartiem. No līnijas kategorijas ir atkarīgi tās galvenie parametri, tehniskie nosacījumi, pieļaujamie vilcienu kustības ātrumi, līnijas iekārtu jauda. Zemes joslu gar trasi, kurā izvieto [[Sliežu ceļš|sliežu ceļu]] un citas dzelzceļa iekārtas, kā arī dzelzceļa ēkas un aizsarg stādījumus, sauc par zemes nodalījuma joslu. Tās apjomu nosaka, kā minimums, zemes klātnes šķērsprofils, būvju tuvinājuma gabarītizmēri, [[Kontakttīkls|kontakttīkla]] balstu. iekārtu un apakšstaciju, elektrolīniju, kā arī [[SCB (dzelzceļš)|SCB]] iekārtu un norobežojuma būvju aizņemtā platība, ņemot vērā īstermiņa un ilgtermiņa dzelzceļa infrastruktūras attīstību. Iespēju robežās trasi veido taisnu, tomēr tas pastāvīgi nav iespējams, tāpēc periodiski trases taisnos posmus kā plānā, tā profilā savstarpēji savieno ar līknēm. Līknes ar mazu rādiusu prasa ātruma samazināšanu. Tāpēc to rādiusus izvēlas no [[dzelzceļa līnija]]s vispārīgā ekspluatācijas konteksta. Garenprofila pamatelementi ir taisnes un līknes ceļa. Profila elements ir kāpums, kritums vai horizontāls posms, ko izsaka promilēs jeb tūkstošdaļās. Bet līknēs sasaistītie parametri ir: pagrieziena leņķis; rādiuss R; garums, kā iepriekš minēts; tangenss u.tt. |120px]]ā centrbēdzes paātrinājuma dēļ ceļa plāna līknē pastiprināti izdilst [[sliede]]s un riteņi. Līknes apgrūtina redzamību, kas prasa veikt dažādus ekspluatācijas pasākumus. Līknes ar lielu nekompensēto centrbēdzes paātrinājumu papildus sajūdz ar pārejas līknēm, kurās nekompensētais centrbēdzes paātrinājums attīstās pakāpeniski, vienlaicīgi nodrošinot pakāpenisku ārējā pavediena aprēķināto paaugstinājumu un rādiusa pakāpenisku samazināšanu līdz pamatlīknes pastāvīgajam lielumam, bet līknēs ar ļoti mazu rādiusu — arī tāpat pārejas līknes robežās pakāpenisku sliežu ceļa paplašinājumu riteņpāru stingro bāžu ierakstīšanai plāna līknē. Projekta garuma atzīmes (sauktas arī par projekta ordinātām) pamatā ir divu veidu. Viena garuma projekta atzīme, kas raksturīga trasei vai zemes klātnei, pēc kuras veic visas dzelzceļa līnijas piketēšanu. Trases projekta atzīmi izvelk pa zemes klātnes garenasi. Otra ir konkrētā ceļa projekta atzīmes ordināta, ko izvelk pa konkrētā ceļa asi. Ceļiem, kuri atrodas uz kopīgās zemes klātnes, projekta atzīmes garumstarpība ar trases projekta atzīmi parasti tiek tolerēta kā normāla pielaide. {| class="wikitable" |+ ! rowspan="2" |Piem. nr. p.k. ! colspan="4" |Projekta ordinātu veidu piemēri un interpretācijas ! rowspan="2" |Satiksmes km un pk |- |'''Metriskās''' |'''Kilometriskās''' |'''Pilno kilometru plusi''' |'''Pilno piketu plusi''' |- |1 |14 982,560 m |14,983 km |KM 14+982,560 m |PK 149+82,560 m |15.km 10.pk |- |2 |102 320,240 m |102,320 km |KM 102+320,240 m |PK 1023+20,240 m |103.km 4.pk |- |3 |32 009,000 m |32,009 km |KM 32+9,000 m |PK 320+9,000 m |33.km 1.pk |- |4* | -220,000 m | -0,220 km |KM 0 -220,000 m |PK -2 -20,000 m | -1.km 3.pk |- |5* | -1 220,000 m | -1,220 km |KM -1 -220,000 m |PK -12 - 20,000 m | -2.km 3.pk |} P.s. Ar komatu vai "+" norobežo pilnās garuma mērvienības, bet ar punktu iesāktās (nepilnās) garuma mērvienības; (*) - Tikai negatīvās projekta ordinātas vērtības objektiem pirms dzelzceļa līnijas sākuma, ja tās neietilpst citā dzelzceļa līnijā.<gallery widths="200" heights="50"> Attēls:Продольный профиль Веребьинского подъёма. 1851.png|Verebinskas dzelzceļa līnijas '''<u>garenprofils</u>''' 1851.g. Attēls:Gleisplan Mügeln.JPG|Mīlgelnes mezgla '''<u>sliežu ceļa vispārējs plāns</u>''' 1938.g. </gallery> == Teorija == [[Attēls:Cela liknes shema.jpg|thumb|'''Līknes uzbūves shēma''': _{''PLS1 ÷ PLB1'' — 1.pārejas līknes no sākuma līdz beigām, kad notiek nepārtraukta rādiusa maiņa (''R∞→R'') no ''∞'' līdz nemainīgam lielumam ''R''; ''LS0'' — līknes sākums, ja pārejas līknes nebūtu; ''LC'' — līknes centrs; ''PLS2 ÷ PLB2'' — 2.pārejas līkne no sākuma līdz beigām, kad notiek nepārtraukta rādiusa maiņa (''RR→∞'') no nemainīga lieluma ''R'' līdz ''∞''; ''LB0'' — līknes beigas, ja pārejas līknes nebūtu; ''R'' — līknes rādiuss, ja ir pārejas līkne; ''R0'' — līknes rādiuss, ja pārejas līknes nav; ''0'' — riņķa līnijas centrs rādiusiem ''R'' un ''R0''; ''p = R0-R; T0'' — līknes tangensa, ja pārejas līknes nav; ''α0'' — līknes pagrieziena leņķis ceļam bez pārejas līknes.} ]] === Formulas === ==== Loka tangenss ==== <math>T=R\cdot tg\left ( \frac{\alpha}{2} \right )</math> ==== Riņķa līnijas garums ==== <math>L=\frac{\pi R \alpha}{180^\circ}</math> ==== Leņķis un slīpums: ==== * Lokveida līknes pagrieziena leņķis, ⁰, <math>\alpha=\frac{180^\circ L}{\pi R}</math> * Kubiskas parabolas pārejas līknes beigās, ⁰, : ''θ_r = l₀/2R = radiāni; θ_g = radiāni×(180/ π)''. * ''α → i'', Neliela leņķa, ° (⚠️ Derīgs tikai leņķiem <6°, jo šajā intervālā kļūda, pieņemot ''tan(α) ≈ α (radiānos)'', ir mazāka par 1%. Šādi pie maziem leņķiem var uzskatīt, ka ''‰ ≈ radiāni'') aptuvena slīpuma izrēķināšana ar Excel funkciju ''i*1000≈TAN(RADIANS(α))*1000'' ''(‰≈ radiāni)''. * ''i → α'', Neliela slīpuma, ‰ (⚠️ Derīgs tikai slīpumiem < 105 ‰, jo šajā intervālā kļūda, pieņemot ''tan(α) ≈ α (radiānos)'', ir mazāka par 1%.) Šādi pie maziem leņķiem aptuveno slīpumu (°) var izrēķināt ar Excel funkciju ''α≈DEGREES(ATAN(i/1000))''. '''Piezīme:''' ⚠️ Matemātiski leņķis grādos (vai radiānos) ir precīzāks pamats aprēķiniem nekā slīpums (‰), it īpaši pie lielākiem leņķiem vai gadījumiem, kad nepieciešama augsta precizitāte. ==== Izliece ==== * Garām hordām ar augstu precizitāti <math>F=R-\sqrt{R^2 -\left ( \frac{a}{2} \right )^2}</math> * <math>F_{mm}\approx\frac{1000 a_{m}^2}{8 R_m}</math>; * <math>F_{m}\approx\frac{a_{m}^2}{8 R_m}</math> ==== Horda ==== * <math>a_m\approx\sqrt{\frac{8\cdot R_m\cdot F_{mm}}{1000}}</math> * <math>a=2\cdot R\cdot sin\left ( \frac{\alpha}{2} \right )</math> ==== Rādiuss ==== * <math>R=\frac{180\cdot L}{\pi \alpha}</math> * <math>R=\frac{a}{2\cdot sin\left ( \frac{\alpha}{2} \right )}</math> * <math>R_m\approx\frac{1000\cdot a_m^{2}}{8F_{mm}}</math> * <math>R= \frac{2T}{\Delta i}</math> * pārejas līknes rādiuss kādā punktā <math>R_t=\frac{R}{\frac{L_t}{l_0}}</math> * <math>R_m=\frac{v^2}{3,6^2 \cdot (a_n+n_{gs}\cdot h_m)}</math> ==== Ārējā pavediena paaugstinājums ==== * <math>h_m=\frac{\frac{v^2}{3,6^2R}-a_n}{n_{gs}}</math> * Tikai sliežu platumam 1520 mm <math>h=12,5\cdot\frac{v_{vid}^2}{R }</math> * <math>h=3,6\frac{l_0\cdot f_v}{ v_{max}}</math> ==== Laiks, ceļš un ātrums ==== * <math>t=\frac{l\cdot 0,06}{v}</math> * <math>l=\frac{t\cdot v }{0,06}</math> * <math>v=\frac{l \cdot0,06}{t}</math> ==== Ātrums (km/h) ==== * Pa plāna līknēm <math>v_{pl}=3,6 \sqrt{R(a_n+n_{gs} h)}</math> * Pa pārejas līknēm psī <math>v_{l_0} =3,6 \sqrt[3]{l_0\cdot \Psi\cdot R}</math> * Pa pārejas līknēm pēc paaugstinājuma straujuma <math>v_h = \frac{f_v\cdot l_0 \cdot 3,6}{h}</math> * Pa vertikālajām līknēm <math>v_{vl}=3,6 \sqrt{R\cdot0,1}</math> ==== Pārejas līkne ==== * <math>\Psi=\frac{a_n v}{3,6 l_0}</math> (m/s³) * garums pēc ātruma <math>l_{0v}=v_{max}\frac{h }{ 3,6f_{v}} </math> * garums pēc Ψ noteikuma <math>l_{0\psi }=\frac{(0,2778\cdot v_{max})^3}{\psi R} </math> * iekšējās pārejas līknes garums <math>l_{0iek}=\sqrt{24RA _0+l_{0arp}}</math> * <math>f_v=\frac{v\cdot h}{3,6l_0} </math> (mm/s), kur v (km/h); h (mm); l₀ (m).; * kubiskas parabolas ordināta <math>Y=\frac{X^3}{6R l_0}</math>; * kubiskas parabolas pilns leņķis skat. nodaļā Pagrieziena leņķis. ==== Trigonometrijas pamati: ==== * Pretkatete: Pretk=sin(α)*hipot; Pretk=tan(α)*piekat; Pretk=piekat/ctg(α) * Piekatete: Piekat=cos(α)*hipot; Piekat=pretkat/tan(α); Piekat=ctg(α)*pretk * Hipotenūza: Hipot=pretk/sin(α); Hipot=piekat/cos(α); * sin, cos, tan, ctg (α): sin(α)=pretk/hipot; cos(α)=piekat/hipot; tan(α)=pretk/piekat; ctg(α)=piekat/pretkat ==== Trapeces tilpums ==== [[Attēls:TrapecesIzmShemAugstGarums.png|thumb|Trapeces tilpuma aprēķina izmēru shēma (augstums, garums)]] * Mainīgs vai vienmērīgs augstums (no h₁ uz h₂ (skat. izmēru shēmu))<math>V_{tr}=lh_2[m_0 h_2\Phi_1(\alpha)+b\Phi_2(\alpha)]</math>; * Ķīļtrapece <math>V_{k.tr}=\biggl(\frac{b}{2}+\frac{m_0 h_2 }{3}\biggr)h_2l_\Phi</math>; * <math>\alpha=\frac{h_1}{h_2 }</math> * <math>\Phi_1(\alpha )=\frac{1}{3} \alpha^2+ \frac{1}{3}\alpha + \frac{1}{3}</math> * <math>\Phi_2(\alpha )=0,5\alpha+0,5</math> ==== Formulu apzīmējumi ==== * apakšējie indeksi _m un _mm attiecīgi ir iekļaujamās vai iegūstamās mērvienības attiecīgi [[Metrs|metros]] un [[Milimetrs|milimetros]]; * <math>\pi</math> - [[Pī|skaitlis pī ('3,14159265359')]]; * T- tangenss; * ''i'' — slīpums (Piemēram, ja slīpums ir 1 ‰ = 0,001, tad iekļaujamā vērtība ir 0,001); * ''Δi'' — slīpumu algebriskā starpība (Piemēram, ja slīpuma algebriskā starpība ir 1 ‰ = 0,001, tad iekļaujamā vērtība ir 0,001); * v - ātrums, [[Kilometri stundā|km/h]]; * a_n - centrbēdzes paātrinājums, m/s²; * n_gs - [[Brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājuma]] un [[Sliežu platums|sliežu platuma]] (pa [[Sliede|sliežu]] asīm - ne darba šķautnēm) attiecība; * h - ārējā pavediena paaugstinājums, m; * v_vid - ātrums, kas atkarīgs no vilcienu vidējā svara; * θ – leņķis radiānos; * l₀ – pārejas līknes garums, m; * L_t- attālums no pārejas līknes sākuma loklīknes virzienā; * R_t - pārejas līknes rādiuss kādā punktā; * R – loka rādiuss, m; * a – horda, m; * t - minūtes; * l - ceļš, metri; * ''A₀'' — starpceļu attāluma paplašinājums līknē; * ''l_0ārp'' — ārpuses pārejas līknes garums. == Pārejas līkne == Lai līknē nekompensētais centrbēdzes paātrinājums nerastos pēkšņi un nodrošinātu nepieciešamo ārējās sliedes paaugstinājumu, bet līknēs ar pārāk mazu rādiusu nodrošinātu nepieciešamo sliežu ceļa paplašinājumu, atvirzot iekšējo pavedienu, ierīko pārejas līknes, kurās turklāt tiek veikta vienmērīga ārēja sliežu pavediena paaugstināšana aprēķina augstumā visā pārejas līknes garumā. Pārejas līknes koordinātām var būt dažādas spirāles formas (skat. galeriju). Optimālā ir mainīga rādiusa spirāle, kas nodrošina vienmērīgi izkliedētu centrbēdzes spēka a_n palielināšanos visā pārejas līknes garumā. Tāpēc pārejas līknei ir priekšrocība pret pieseglīkni ar lielāku pastāvīgo rādiusu pirms pamatlīknes ar mazāku rādiusu. <gallery widths="80" heights="80" showfilename="yes" caption="Pārejas līkņu komponentes un ģeometrisko formu piemēri"> Attēls:Fv-psi-2.jpg|Tabula. ''mm/s'' un ''m/s³'' Attēls:Ieksh cela param.jpg|Divceļu posmu pārejas līknes Attēls:Easement Curve.png|Pārejas līkne Attēls:Übergangsbogen.png|Pārejas līkne Attēls:Eiklothoide.svg|Pārejas līkne Attēls:Euler spiral.svg|Klotilda (spirāle) Attēls:C-Klothoide.svg|Klotildas pārejas līknes shēma Attēls:X cubed rotated plot.gif|Kubiska parabola y = x³ </gallery>Platajam ceļam pārejas līkni drīkst neierīkot, ja ātrums nepārsniedz 120 km/h un loka rādiuss ir 3000 m un lielāks. Pārejas līkni starp savienotām viena virziena loklīknēm drīkst neierīkot, ja starpība to liekumā nepārsniedz 1/3000, t.i. <math>\frac{R_1 -R_2}{R_1 R_2 }\leqslant \frac{1 }{3000}</math>. ===Standarta formas=== Radiāla spirāle nodrošina vienmērīgi izkliedētu centrbēdzes paātrinājuma palielināšanos visā pārejas līknes garumā. Ja pārejas līknes rādiuss tās beigās ir vienāds ar pamatlīknes rādiusu R, tad tās vidusdaļā – t.i. starp sākumu un beigām rādiuss būs vienāds ar 2R, attālumā 1/4 no sākuma – 4R, bet 1/8 - 8R, bet pārejas līknes sākumā tas ir bezgalīgs. Kubiskai parabolai ir cits vienādojums, salīdzinājumā ar radiālo spirāli. To lietot ir vienkāršāk. Kubiskā parabola atšķiras no tā, ka tās liekums mainās nevis proporcionāli līknes loka garumam, kā tas nepieciešams, bet proporcionāli abscisai X. Starpība nav liela un gadījumos, kad nav nepieciešama liela precizitāte, tā ir pieļaujama. Kubiskas parabolas ordinātu aprēķina <math>Y=\frac{X^3}{6R l_0}</math>, kur l₀ - pārejas līknes garums, m. === Garums === Minimālo pārejas līknes garumu nosaka, ņemot vērā ārējā sliežu pavediena paaugstināšanu ar maksimālo vilciena ātrumu. Normālās situācijās platajam sliežu ceļam (''S = 1520 mm'') ārējo sliedes pavedienu paaugstina ar ātrumu ''f_v ≤ 38 mm/s'', sarežģītos apstākļos — ''f_vsar.≤ 50 mm/s''.<ref name="kamenskij">Kamenskij V.B., Shac E.Ya. Soderzhanie zheleznodorozhnogo puti v krivyx. — M: Transport, 1987,- 189 s.</ref> Piemēram, jāatrod pārejas līknes garumu: ''S = 1520 mm''; ''v_max = 140 km/h''; ''h = 70 mm''; ''f_v =35 mm/s''; apstākļi - nedaudz sarežģīti - ''f_vsar. = 45 mm/s''; ''R=1400m''; ''ψ smagi apstākļi — 0,8 m/s''³. Atrisinājums ir šāds * '''Pēc paaugstināšanas ātruma''': ** <math>l_{0v}= v_{max}\frac{h }{ 3,6f_{v}}= 140\cdot \frac{70 }{ 3,6 \cdot45}= 61</math> m; * '''Pēc nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma izmaiņas nosacījuma'''<ref name="Amelin">S.V.Amelin, M. P. Smirnov, Yu. M. Silnickij i.dr. Ustrojstvo, remont i tekushhee soderzhanie zheleznodorozhnogo puti. — M.: Transport, 1981., — 286 s.</ref>: ** <math>l_{0\psi }=\frac{\left ( \frac{ v_{max}}{3,6} \right )^3}{\psi R}=\frac{\left ( \frac{140}{3,6} \right )^3}{0,8\cdot 1400}=53m</math>; kur ''0,2778'' — pārejas skaitlis no ātruma vienībām ''km/h'' uz ''m/s''; ''v_max'' — maksimālais vilciena kustības ātrums, ''km/h''; ''h'' — ārējā pavediena uzstādīšanas augstums, mm; ''ψ'' — nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma izmaiņas, ''m/s³''. Nepārsniedz 0,8 (sarežģītos gadījumos), ieteicamais - 0,6 m/s³ (normālos gadījumos).<ref name="Amelin" /> Priekšrocība ir garākajam iegūtajam pārejas līknes garumam, visīstāko atmet. Līknēs divceļu līnijās attālumu starp sliežu ceļu asīm palielina atbilstoši gabarīta normām, pagarinot iekšējā ceļa pārejas līknes parametru<ref name="Amelin" /> <br /><math>l_{0iek}=\sqrt{24RA _0+l_{0arp}},</math> kur ''A₀'' — starpceļu attāluma paplašinājums līknē; ''l_0ārp'' — ārpuses pārejas līknes garums. {| class="wikitable" |+Tabula. Platsliežu (1520 mm) un normālplatuma (1435 mm) ceļa pārejas līknes aprēķina garums pēc Ψ=0,60 m/s³ | rowspan="2" |'''R, m''' | colspan="12" |'''Pārejas līknes aprēķinātais minimālais garums ar noapaļojumu uz augšu līdz tuvākajiem 10 m, m''' |- |'''25 km/h''' |'''40 km/h''' |'''60 km/h''' |'''80 km/h''' |'''100 km/h''' |'''120 km/h''' |'''140 km/h''' |'''160 km/h''' |'''180 km/h''' |'''200 km/h''' |'''250 km/h''' |'''300 km/h''' |- |'''150''' | - |20 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |'''200''' | - |20 |40 | - | - | - | - | - | - | - | - | - |- |'''400''' | - |10 |20 |50 | - | - | - | - | - | - | - | - |- |'''600''' | - | - |20 |40 |60 | - | - | - | - | - | - | - |- |'''800''' | - | - |10 |30 |50 |80 | - | - | - | - | - | - |- |'''1 000''' | - | - |10 |20 |40 |70 |100 | - | - | - | - | - |- |'''2 000''' | - | - | - |10 |20 |40 |50 |80 |110 |150 | - | - |- |'''3 000''' | - | - | - |10 |20 |30 |40 |50 |70 |100 |190 | - |- |'''4 000''' | - | - | - | - |10 |20 |30 |40 |60 |80 |140 | - |- |'''8 000''' | - | - | - | - | - |10 |20 |20 |30 |40 |70 |130 |- |'''12 000''' | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |20 |30 |50 |90 |- |'''16 000''' | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |20 |40 |70 |- |'''20 000''' | - | - | - | - | - | - | - |10 |20 |20 |30 |50 |- |'''25 000''' | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |30 |40 |- |'''30 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |40 |- |'''35 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |30 |- |'''40 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |10 |20 |30 |- |'''45 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |20 |30 |- |'''50 000''' | - | - | - | - | - | - | - | - | - |10 |20 |20 |} '''Tabulas paskaidrojums:''' '''A) Aprēķina piemērs'''. Pieņemsim, ka R=2000 m, v=140 km/h, Ψ=0,60 m/s³, aprēķināt pārejas līknes garumu platsliežu (1520 mm) vai normālplatuma (1435 mm) ceļam <math>l_{0\psi/ Ceil10 }=CEILING(\frac{\left ( \frac{v_{max}}{3,6} \right )^3}{\psi R};10 )=CEILING(\frac{\left ( \frac{140}{3,6} \right )^3}{0,6\cdot 2000};10)=50m</math>, kur CEILING - [[Microsoft Excel|Excel]] funkcija noapaļo skaitli uz augšu līdz tuvākajam norādītajam daudzumam vai daudzuma reizinājumam (skat. 2.argumentu, kas ir - 10); '''B) Atmetumi.''' Atmetumi aizstāti ar simbolu "-". Pieņemti šādi atmešanas kritēriji: 1) Garumiem, kuri pirms noapaļošanas ≤5 m; 2) Ja pie maksimālā ārējā sliežu pavediena paaugstinājuma 150 mm: platsliežu ceļam a_n>0,70 m/s²; normālplatuma ceļam a_n>0,65 m/s²; '''C) Tabulas pielietošana.''' Tabulu pielieto tikai kontekstā ar papildus kritēriju pārbaudi pēc: paaugstināšanās ātruma un paaugstināšanas stāvuma. Bieži šie papildus kritēriji prasa papildus pagarināt pārejas līkni. ________________________________________________ ===Leņķis=== Kubiskas parabolas pārejas līknes pilnais leņķis, kas savieno taisni ar loku (vai otrādi), un tās pamatā ir ģeometriskie principi, kas izriet no pārejas līknes matemātiskā modeļa, proti, ka šāda līkne pakāpeniski maina tās liekumu no nulles (taisnē) līdz vēlamajam liekumam (lokā). Piemērs: R=600 m, l₀=60 m. Cik grādus paveiks kubiska parabola? Pilnu kubiskas parabolas leņķi aprēķina pēc formulas: θ=l₀/2R = 60 /2×600 = 0.05 radiāni = 0.05 ×(180/ π) ≈ 2.86⁰ kur: * θ – leņķis radiānos, * l₀ – pārejas līknes garums, m * R – loka rādiuss, m. === Samērīgums === Pārejas līknē nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma ''ψ'' izmaiņas lielums ir ''m/s³''<ref name="kamenskij" />: * Kad paaugstinājums sakrīt ar līknes liekumu — <math>\Psi=\frac{a_n v}{3,6 l_0}</math>, kur ''a_n'' — faktiskais pamatlīknes nekompensētais paātrinājums, ''m/s²''; ''l₀'' — pārejas līknes garums, m. * Kad nesakrīt ar līknes liekumu — <math>\Psi=\frac{(a_{n2}-a_{n1}) v}{3,6 \Delta l_0}</math>, kur ''a_n2'' un ''a_n1'' — nekompensēto paātrinājumu lielumi, kas atbilst ārējā pavediena liekuma un paaugstinājuma sākumam un beigām, ''m/s²''; ''Δl₀'' — attālums starp šiem punktiem, ''m''. Piemērs.<ref name="kamenskij" /> Līknei ''S=1520 mm'', ''R=600m'', ''h=0,14m=140 mm'' un ''L=80m'' paaugstinājuma garums ''l₀=116m''; tā sākums atrodas ''16 m'' taisnā iecirknī no pārejas līknes sākuma, bet beigas ienāk ''20 m'' pamatlīknē. Ātrums līknē ir noteikts ''110 km/h''. Uzdevums — pārbaudīt, vai tas ir pieļaujams. Paaugstināšanās ātrums <math>f_v=\frac{v\cdot h}{l_0 \cdot 3,6 }=\frac{110 \cdot 140}{116 \cdot 3,6}\approx36,88<38mm/s<50mm/s</math> — rezultāts OK. Pārbaudīt paātrinājuma lielumu blakuspunktos. Visnelabvēlīgākais variants būs pieņemt pārejas līknes sākumu un beigas, tad <math>h_1=i_0\cdot l_{pirms 0}=\frac{h}{l_0}\cdot l_{pirms 0}=\frac{140}{116}\cdot 16=19,3mm=0,0193m</math>, bet <math>h_2=i_0\cdot (l_0 - l_{aiz 0})=1,2\cdot(116-20)=115,2mm=0,1152m</math>. nekompensētie centrbēdzes paātrinājumi <math>a_{n1}=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs} \cdot h=\frac{110^2}{3,6^2\cdot \infty}-6,13\cdot 0,0193=-0,116 m/s^2</math>; <math>a_{n2}=\frac{110^2}{3,6^2\cdot 600}-6,13\cdot 0,01152=0,85 m/s^2>0,7m/s^2</math> — rezultāts nav labs. Lielums <math>\Psi=\frac{(a_{n2}-a_{n1}) v}{3,6 \Delta l_0}=\frac{(0,85-(-0,116)) 110}{3,6\cdot 80}=0,37m/s^3<0,6m/s^3<0,8m/s^3</math>, rezultāts OK. Secinājumi. Par cik ''a_n2 > 0,7 m/s² < 1,0 m/s²'', nepieciešams noteikt pazeminātu ātrumu <math>v_{max}=3,6 \sqrt{R(a_n+n_{gs}h)}=3,6 \sqrt{600 \cdot(0,7+6,13\cdot0,1152)} = 105 km/h</math> vai arī infrastruktūras pārvaldītājam atļaut ekspluatēt sliežu ceļu ar palielinātu nekompensēto centrbēdzes paātrinājumu un pastiprināt [[Sliežu ceļa uzturēšana|uzturēšanu]]. == S veida līkne == [[Attēls:S-veida liknes piemers-1m.png|thumb|Simetriskas S — veida līknes piemērs starpceļu attāluma paplašināšanai par 1 m]] Variants, kā palielināt starpceļu attālumu starp sliežu ceļiem vai līknēm, ir vienam no ceļiem pirms pamatlīknes ar taisno starpposmu (≥ 25 m) ierīkot ''"S"'' veida līkni (t.i. līknes ar pretēji pavērstiem rādiusiem) ar pietiekami lielu rādiusu un taisno starpposmu ≥ 25 m starp pretējām līknēm (piemērs attēlā zemāk). Šī paņēmiena trūkums ir, ka papildus nepieciešams vairākas līkņu. ==Paaugstinājums== === Stāvums === Ārējās sliedes pavediena paaugstinājuma stāvums attiecīgi izvēlētajai pārejas līknei ar piemēru ir: * <math>i_0=\frac{h}{l_0}=\frac{70}{78}=0,9 mm/m</math> , ‰ ; * <math>i_{0sar.}=\frac{h}{l_{0sar.}}=\frac{70}{61}=1,1mm/m</math> , ‰ . ''P.s. Ja līknē ir paredzēta ritošā sastāva ekspluatācija ar [[Centrbēdzes sānsvere (transports)|centrbēdzes sānsvere]] ierīci'' (~''8''°) ''ātruma palielināšanai un nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma dzēšanai, pārejas līknes pagarina summējot virsbūves sānsveres paredzēto pacelšanas ātrumu un iepriekš minēto ārējās sliedes paaugstināšanās ātrumu.; Minimālais pārejas līknes garums parasti ir pieņemts kāds orientējošs lielums, piemēram — 30 m. Tāpēc, kad pārejas līknes garuma aprēķinos tā sanāk īsāka, pārejas līknei nosaka šo te orientējošo garumu vai iztiek bez pārejas līknes, ja tās ierīkošana sliežu ceļa ekspluatācijai ir nebūtiska.'' Pārejas līknes un attiecīgu ārējā pavediena paaugstinājumu var neierīkot, ja pēkšņais nekompensētais centrbēdzes paātrinājums līknes sākumā platā sliežu ceļā pasažieru vilcienam, kurš parasti ir vieglāks par kravas vilcienu pēc ass slodzes ''—'' ''a_n ≤ 0,7 m/s²'',<ref name="kamenskij" /> bet kravas vilcienam, kurš parasti ir smagāks pēc ass slodzes ''—'' ''a_n'' norma parasti ir mazāka un līdz ar to ātrums ar ir mazāks. Par precizējošiem saistošajiem kritērijiem, kādos gadījumos tieši atļauts pārejas līknes neierīkot un pie kādiem maksimālajiem ātrumiem, un sākot no kādiem rādiusiem, lemj katrs attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs. nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma normas sliežu ceļam ar dažādiem ārējā pavediena paaugstinājumiem, dažādiem ritošā sastāva veidiem un, ņemot vērā infrastruktūras pārvaldītāju vietējos ekspluatācijas apstākļus, var svārstīties robežās no ''0,5 m/s² ÷ 1,0 m/s²'', bet vieglas sliežu ceļu virsbūves konstrukcijas ceļos un šaursliežu ceļos ar vieglu virsbūves konstrukciju vēl mazāk — sākot no ''0,1 m/s²'' un uz augšu. === Straujums === * Platsliežu ceļā <math>\frac{(h_2 - h_1)\cdot v}{L_0\cdot 3,6}\geq38 \leq50mm/s</math>, kur h₂ un h₁ - ārējā pavediena paaugstinājums iecirkņa L₀ sākumā un beigās (no lielākā augstuma h atņem mazāko), mm; v - ātrums, km/h; L₀ - kontrolējamais iecirknis, m. Pie tam, paaugstinājuma stāvums ≤3 mm/m. === Augstums === [[Attēls:Ng-s.jpg|thumb|188x188px|Tabula. Sliežu platumi un koeficienti ''n_s, n_sg, n_gs'']] Līknēs vērojami gadījumi, kad sliedes iekšējais pavediens izdilst intensīvāk nekā ārējais un otrādi. Iemesls var būt nepareizs ārējā pavediena uzstādīšanas augstums mm:<ref name="Amelin2">S.V. Amelin, G.E.Andreev Ustrojstvo i ekspluataciya puti. — M: Transport 1986. — 238 s.</ref> * Ārējā pavediena paaugstinājums no abu sliežu vienmērīga vertikālā nodiluma nosacījuma <math>h=n_{s}\frac{v^2}{R}</math> * Ārējā pavediena paaugstinājuma pārbaude nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma normatīvam vilcieniem ar maksimālo ātrumu *1) <math>h=n_{s}\frac{v_{max}^2}{R}-\frac{S_1}{g}\cdot a_n=n_{s}\frac{v_{max}^2}{R}-n_{sg} a_n</math> [mm]; 2) <math>h={\operatorname{{\operatorname{v^2}\over\operatorname{3,6^2}\R}}-a_n\over\operatorname{n_{gs}}}</math> [m]. kur ''n_s'' — pārejas koeficients, lai formulā iekļautu ātrumu ''v km/h'', līknes rādiusu ''R'' ''m'' un lai ''h'' iegūtu paaugstinājumu — ''mm''<ref name="Amelin2" /> (tab.); ''v²''- vidējais svērtais pēc tonnāžas kvadrātiskais vilcienu kustības ātrums, ''km/h''<ref name="kamenskij"/>; ''v_max'' — maksimāli atļautais vilcienu kustības ātrums, ''km/h''; ''R''- līknes rādiuss, ''m''; ''S₁'' — pieņemtais sliežu attālums (ne pa darba šķautnēm),<ref name="Amelin2" /> ''mm'' (tab.); ''g'' — brīvā kritiena [[Brīvās krišanas paātrinājums|paātrinājums]], ''g=9,81 m/s²''; ''a_n'' — nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma norma platajam sliežu ceļam var būt no ''0,5 ÷ 1,0 m/s²'', šaurajam sliežu ceļam un ceļam ar vieglu konstrukciju no ''0,1 ÷ 0,5 m/s²''. <br /> Par galīgo ''h'' pieņem lielāko no abiem. ''P.s. Maksimālais h dažādās infrastruktūrās var būt atļauts robežās no 110 mm līdz 180 mm<ref name="Amelin2" /> (platajam [[Sliežu platums|sliežu platumam]], bet puse no tā, attiecīgi — platā sliežu ceļa [[Līklīnijas pārmiju pārveda|līklīnijas pārmiju pārvedām]]); vidēja sliežu platuma ceļam h — no 60 mm līdz 110 mm; h — 60 mm (šaurajam sliežu platumam).'' Vidējais svērtais pēc tonnāžas kvadrātiskais vilcienu kustības ātrums<ref name="kamenskij"/> <math>v^2=\frac{\Sigma n_i Q_i v_i ^2}{\Sigma n_i Q_i}</math>, kur ''n_i''- i-to vilcienu skaits, ''vilc.''; ''Q_i''- i-tā vilciena masa, ''t''; ''v_i'' — i-tā vilciena ātrums, ''km/h''. === Taisnajos posmos === Dažkārt, kad normālām pārejas līknēm nepietiek vietas, veic negatīvā paātrinājuma pazemināšanu pirms līknes sākuma taisnā posmā vai pastāvošā paātrinājuma pazemināšanu pieseglīknē ar lielāku rādiusu pirms pamatlīknes ar mazāku rādiusu, lai attiecīgai pamatlīknei kompensētu centrbēdzes paātrinājumu. Faktiski to uzskata par līmeņa atkāpi, kam arī pastāv zināmi ierobežojumi. Platsliežu ceļam atklājot sliežu līmeņa atkāpi lielāku kā 25 mm / 4 m ceļa ātrumu ierobežo līdz 60 km/h. Tad paaugstinājumu šādam paātrinājumam atrod <math>h=\frac{a_n}{n_{gs}}</math>. Platsliežu ceļā šāds negatīvais paātrinājums a_n nav mazāks par -0,09 m/s², kas atbilst 15 mm paaugstinājumam taisnam ceļa posmam. Pamatlīkni piesedzot ar pastāvīga rādiusa pieseglīkni, platsliežu ceļā nekompensēto paātrinājumu algebriskā starpība tās sākumā un beigās nepārsniedz 0,3 m/s², bet garums pieseglīknei ir tāds pats kā pārejas līknei. == [[Ātrums]] == === Centrbēdzes paātrinājums === [[Attēls:R pie an v.jpg|thumb|a_n [m/s²]; v [km/h]; R [m] likumsakarības, kad abas sliežu galviņas vienā līmenī (h=0)]] Līknes parametri ir viens no vissvarīgākajiem vilcienu kustības ātruma noteikšanas faktoriem, ņemot vērā, ka līknes procentuālā daļa ceļa plānā parasti ir visai ievērojama, kā arī vilcienu unificētais garums arī mēdz būt ievērojams. Kad viena vilciena daļa līkni atbrīvo, nākamā jau tuvojas — vai šķērso nākamo līkni, parasti ar līdzīgiem ātrumu noteicošajiem parametriem. Vilces spēka samērīga izmantošana parasti neļauj paredzēt ieskrējienu starp līknēm pa taisnajiem posmiem un bremzēšanu pirms līknēm. Tāpēc dzelzceļa līnijā nosaka ātrumu, kādu prasa līkņu parametri, kas ceļa plānā arī ir "vājākais posms". Sen būvētās un nerekonstruētās dzelzceļa līnijās, kad prasības lielākam ātrumam nebija tik noteicošas, ātrums aizvien saglabājās zemā līmenī arī pēc ceļa kapitālā remonta. Arī [[Pārmiju pārveda#.C4.80trums|pārmiju pārvedas]], it sevišķi sānceļa virzienā tiek uzskatītas par "vājo posmu", bet tām gan ir mazliet cita specifika, prasības stingrākas, ņemot vērā asmeņu un krusteņu uzkrāto ekspluatācijas pieredzi un pārejas līkņu neesamību tajās. Tomēr arī pārmiju pārvedās daudzas līdzības un likumsakarības saglabājas pēc līdzības, kā līknē.<br /> Starp vilcienu kustības ātrumu un nekompensēto centrbēdzes paātrinājumu ''—'' ''a_n'' ir likumsakarība<ref name="kamenskij" /> <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs}\cdot h</math>. ''Piemērs.'' Aprēķināt, kāds būs nekompensētais centrbēdzes paātrinājums atsevišķi stāvošai līknei, ja ''S=1520 mm'', ''v_max=120 km/h'', ''R=900 m'', ''h=0,09m=90 mm''. Atrisinājums <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs}\cdot h=\frac{120^2}{3,6^2\cdot900}-6,13\cdot 0,09=0,683<0,7 m/s^2</math>. Bet, ja aplūkotajā piemērā ārējās sliedes paaugstinājumu neierīko, <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}-n_{gs}\cdot h=\frac{120^2}{3,6^2\cdot900}-6,13\cdot 0=1,235>0,7 m/s^2</math>. '''Secinājums''': „Bez ārējās sliedes paaugstināšanas un attiecīgas pārejas līknes ierīkošanas braukt ar ātrumu ''120 km/h'' nedrīkst!”. Pārskata vilcienu kustības ātrumu<ref name="kamenskij" /> <math>v_{max}=3,6 \sqrt{R(a_n+n_{gs} h)}=</math> <math>3,6 \sqrt{900 \cdot(0,7+6,13\cdot0)} = 90 km/h</math>. Bez tam vienmēr projektētājam nosakot ārējā pavediena paaugstinājumu pārbauda minimālo paaugstinājumu, kurš nedrīkst būt lielāks par projektēto , aplūkotajā piemērā <math>h\geq h_{min}=12,5\frac{v^2_{max}}{R}-1000\frac{a_n}{n_{gs}}= 12,5\frac{120^2}{900}-1000\frac{0,7}{6,13}=86<90mm</math> === Piemēri === '''Tabulu galerijā apkopots aprēķinātais ātrums izplatītiem [[Sliežu platums|sliežu platumiem]] pie dotiem ārējā pavediena paaugstinājumiem un atsevišķām nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma normu ''a_n'' variācijām, kuras atkarīgas no virsbūves smaguma un — fiksācijas uz vietas ritekļu un kravu smagumcentra u.c. apstākļiem:'''<br /><gallery widths="100" heights="100"> Attēls:V pie an=0,7m-s2+px.jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=1520mm'', ''a_n = 0,70 m/s²'' Attēls:V pie an=0,65m s2, 1435mm.jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=1435mm'', ''a_n = 0,65 m/s²'' Attēls:V pie an=0,23m s2, 1067mm.jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=1067mm'', ''a_n = 0,23 m/s²'' Attēls:V pie an=0,1m s2, 750mm(2).jpg|''v'' aprēķins ''km/h''. Dots ''S=750mm'', ''a_n = 0,1 m/s²'' </gallery><br /> ''P.s. Atbilstoša centrbēdzes paātrinājuma izvēlē ir jāpiesaista uzmanība sliežu ceļa virsbūves smagumam un tās pietiekamai fiksācijai uz vietas. nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma pārāk liela palielināšana var novest pie [[Sliežu ceļš|sliežu ceļa]] bojājumiem un/vai vilciena avārijas un/vai vilciena nomešanas uz sāniem ([[:en:Waterfall rail accident|wiki saite ar vilciena apgāšanos Austrālijā, kur vilciens ar ātrumu 117 km/h brauca pa līkni pie atļautā ātruma 60 km/h]]). Tāpat kritiski jāizvērtē iespējamās, stihiskus postījumus nesošas, vēja brāzmas un vilcienu kategorijas (ritošais sastāvs un kravas ar relatīvi augstu smagumcentru, piemēram, divstāvīgie vilcieni bez režģveidīgām sānu sienām, vai divstāvīgie konteinersastāvi u.c. augsti un relatīvi viegli ritekļi ar vai bez kravām), kuriem tās laikā jāatrodas drošās vietās. Tas būtu aktuāli, ja iekraušanas un pārvadāšanas noteikumos ir pieļauts paaugstināts smagumcentrs ar zināmiem ekspluatācijas nosacījumiem.'' == Centrbēdzes paātrinājuma spēks == Ja centrbēdzes paātrinājums ir 0,7 m/s², vagona masa ir 88 t un šis objekts balstās uz 4 asīm, tad kopējais spēks būs: F = 88 000 kg × 0,7 m/s² = 61 600 N = 61,6 kN / 9,81 ≈ 6,28 t sp, Kur 9,81 - gravitācijas paātrinājums uz Zemes ir aptuveni, m/s². ==Vertikālā līkne== Vertikālās līknes kalpo plūdenai ritošā sastāva pārejai starp dažādu slīpumu garenprofilu elementiem. Pie ātruma līdz 120 km/h atļauts savienot taisnos posmus bez vertikālās līknes, ja slīpuma algebriskā starpība nav lielāka par 1,5 ‰. Pie tam atļauts slīpumu kārtot 50 metru ķēdītēs. Izejot no tā, ar empīrisko korelāciju var noskaidrot slīpuma algebrisko starpību, pie kuras pieļaujams neierīkot vertikālo līkni, ja ātrums būtu, piemēram, 160 km/h: <math>\Delta i_{160km/h}= \Delta i_{120km/h} \cdot \frac{v^2_1}{v^2_2 } = 1,5 \cdot \frac{\left ( \frac{120}{3,6} \right )^2}{\left ( \frac{160}{3,6} \right )^2}\approx 0,84 </math> ‰, kur Δi₁₂₀ - slīpuma algebriskā starpība, pie ātruma 120 km/h, kas pieļaujama, neierīkojot vertikālu līkni, ‰; v₁ - ātrums, km/h (v₁=120 km/h), v₂ - ātrums pēc palielināšanas, km/h. === Ģeometrija === <gallery widths="180" heights="180"> Attēls:Борки Место катастрофы насыпь.JPG|Profila lūzums Attēls:Vert likn shem.jpg|''a'' — izliekta; ''b'' — ieliekta Attēls:Viss komplekts 1-10.png|Vertikālo līkņu savienošanas shēmas (pa tangensēm) no nr. 1 - 10 Attēls:Slīpums=lenkis.png|Slīpums = leņķis </gallery> Kopīgas ģeometriskās komponentes ir augstāk apskatītajai ceļa plāna līknei ar ceļa vertikālajām līknēm. Vertikālās līknes rādiuss riņķa līniju apraksta pa zemes klātnes un sliežu ceļa garenasi vertikālā plaknē.<br />'''Noderīgas vertikālo līkņu komponentes:''' <math>T=\frac{R \Delta i}{2}</math>; <math>y=\frac{x^2}{2R}</math>; <math>h=\frac{T^2}{2R}</math>, kur ''T'' — [[Tangenss|tangensa]], ''m''; ''R'' — [[rādiuss]], ''m''; ''Δi'' — slīpumu algebriskā starpība (Piemēram, ja slīpuma algebriskā starpība ir 1 ‰ = 0,001, tad iekļaujamā vērtība ir 0,001); ''x'' — [[abscisa]], ''m''; ''h'' — gala [[ordināta]] izliekumā/ieliekumā, ''m''. Precīzākas līknes ordinātas skat. zemāk. Rādiusu izsaka <math>R= \frac{2T}{\Delta i}</math>. Profila taisno elementu slīpumu sauc vienkārši par slīpumu iegūst pēc to tangenu krustošanās leņķa. '''Ordinātu aprēķins.''' Vertikālās līknes ieteicams ierīkot vienmēr, arī tad ja slīpumu algebriskā starpība ir neliela. Ņemot vērā, ka vertikālajām līknēm nav sākuma leņķa, ordinātu pirmajā punktā pieņem 0 mm augstumu. Tālāk ik pēc katriem 5 abscisas metriem veic ordinātu aprēķinu līdz vertikālās līknes beigām. Tekošo ordinātu aprēķina <math>Y_i= \pm R\cdot cos (\alpha ^\circ_i)</math>, kur ''±'' - augšupejošām un lejupejošām ordinātām; ''R'' - vertikālās līknes rādiuss, mm; cos(α°_i) - [[kosinuss]] no kumuletā (uzkrātā) leņķa kopš vertikālās līknes sākuma. Kumulētais leņkis <math>\alpha ^\circ_i ={180\cdot X_i \over \pi\cdot R}</math>, kur ''X_i'' - tekošā abscisa ordinātas aprēķināšanas vietā (ik pēc katriem 5 m līdz vertikālās līknes beigām); ''[[Pī|π (pī)]]'' - ir matemātiska konstante, kuras aptuvenā vērtība ir 3,14159. Apskatīsim divus ordinātu ieguves piemērus (skat tabulu un raksturlīknes): {| class="wikitable" !Gadījuma nr. !R, m !Slīpums pieejā !Slīpums beigās !Principiāla shēma |- |Gadījums 1 |20 000 |0,000 (taisns) | - 0,003 (kritums 3 m uz katru km) |nr. 1 |- |Gadījums 2 |20 000 | +0,001 (kāpums 1 m uz katru km) | - 0,003 (kritums 3 m uz katru km) |nr. 9 |} <gallery widths="300" heights="150"> Attēls:Ordinatu raksturlikne shema n1.png| Ordinātu raksturlīkne shēmai nr. 1 Attēls:Ordinatu raksturlikne shema n9.png| Ordinātu raksturlīkne shēmai nr. 9 </gallery> === Ātrums === nekompensētā paātrinājumu <math>a_n=\frac{v_{max}^2}{3,6^2R}</math> var pieņemt ''0,1 m/s²''. Pārejas līknes parasti neierīko, tāpat arī nav nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma dzēšanas risinājumi, kādi ir, piemēram, ceļa plāna līknei — paaugstinot ārējo pavedienu. Līdz ar to izliektā profilā ritošais sastāvs tiek "pamests" gaisā, ko pietur tikai tā gravitācija, bet ieliektā profilā — tiek piespiests pie sliežu klātnes, kurai tas ir jāpanes. Infrastruktūras pārvaldītāji nosaka profila elementu slīpuma starpības normatīvu, kas tiek savienots ar līkni un nosacījumus, pie kuriem atļauts elementus ar līkni nesavienot — atstāt lauztu profilu vai lauzumus ar nelielu starpību savienojot ķēdītē (tas raksturīgs lēnam dzelzceļam). '''Tabula. Vilcienu ātrumi (''3.aile'') pa vertikālajām līknēm, ''km/h,'' pie dota līknes rādiusa ''R, m, (2.aile)'' pie''' '''nekompensētā centrbēdzes paātrinājuma ''a_n = 0,1 m/s²'''''<br /> [[Attēls:2-Rvert an=0,1ms2.jpg|550px]] == Apstāšanās un bremzēšanas ceļš == Ir gadījumi, kad dzelzceļa plāns vai garenprofils savu fizikālo īpašību dēļ prasa mainīt vilciena ātrumu bremazējot, vai ļaujot vilcienam paātrināties. Pieņemsim šādus nosacījumus: gandrīz līdzens ceļa garenprofils, redzamība apmierinoša, ātrumu pazemina par 20 km/h, piemēram, no 70 km/h uz 50 km/h, ir svarīgi savlaicīgi pielāgoties jaunajam ātruma ierobežojumam; bremzēšanas spēks ir aptuveni 10% no vilciena svara. Jāaprēķina distance, kurā vilciens laideni piemērojas izmaiņām dzelzceļa trasē. [[Attēls:Bremžu paātrijnājumi.png|thumb|Bremžu paātrijnājumi|237x237px]] Ātrumu samazina vienmērīgi bremzējot, kas aizņem <math>t =\frac{(v_0-v_f)0,2778}{a}= \frac{(70-50)0,2778}{ 0,95} \approx 5,8 sek</math>, kur: v₀ - ir sākotnējais ātrums, km/h; v_f - ir beigu ātrums, km/h; '0,2778' - pāreja no km/h uz m/s; a - [[Celerācija|decelerācija]] (tiek pieņemts drošs dienesta [[Bremzes (vilciens)|bremzēšanas]] paātrinājums, kas atkarīgs no garenprofila krituma, m/s² (var pieņemt pēc tabulas). {| class="wikitable" | colspan="3" |'''Vilcienam ('kravas') ar bremžu efektivitāti 10 % no bruto masas''' | | colspan="4" |'''Vilcienam ('pasažieru') ar bremžu efektivitāti 14 % no bruto masas''' |- |'''‰''' |'''a_apr, m/s²''' |'''Virziens''' | |'''‰''' |'''a_apr, m/s²''' |'''a_kompf, m/s²''' |'''Virziens''' |- | -25,0 |1,226 |Kāpumā | | -25,0 |1,619 |1,200 |Kāpumā |- | -20,0 |1,177 |Kāpumā | | -20,0 |1,570 |1,200 |Kāpumā |- | -15,0 |1,128 |Kāpumā | | -15,0 |1,521 |1,200 |Kāpumā |- | -10,0 |1,079 |Kāpumā | | -10,0 |1,472 |1,200 |Kāpumā |- | -5,0 |1,030 |Kāpumā | | -5,0 |1,422 |1,200 |Kāpumā |- |0,0 |0,981 |Līdzenumā | |0,0 |1,373 |1,200 |Līdzenumā |- |5,0 |0,932 |Kritumā | |5,0 |1,324 |1,200 |Kritumā |- |10,0 |0,883 |Kritumā | |10,0 |1,275 |1,200 |Kritumā |- |15,0 |0,834 |Kritumā | |15,0 |1,226 |1,200 |Kritumā |- |20,0 |0,785 |Kritumā | |20,0 |1,177 |1,177 |Kritumā |- |25,0 |0,736 |Kritumā | |25,0 |1,128 |1,128 |Kritumā |} '''Tabulas paskaidrojuma raksts ar piemēriem''': '''A) Paātrinājuma a_apr aprēķins''' Piemēram, kā iegūts rezultāts kritumā 5 ‰ ar bremžu efektivitāti 10 % no sastāva bruto masas: a_5‰=0,10*9,81-9,81*0,005= 0,981-0,04905= 0,93195 m/s², kur 0,10 - bremžu efektivitāte ir 10 % no vilciena bruto svara; 9,81 - [[brīvās krišanas paātrinājums]], m/s²; 0,005 - krituma gradients, kas kavē bremžu efektivitāti (kāpumā jāmaina polaritāte, kas palīdz bremzēt). Ja bremžu efektivitāte ir noteikta kā procentuāla vērtība no vilciena svara, tas nozīmē, ka, neatkarīgi no tā, vai vilciens sver 500 t vai 1000 t, bremzēšanas paātrinājums paliek nemainīgs, piemēram, 5‰ slīpumā: a_5‰^500t*0,1=((0,1*500*9,81)-500*9,81*0,005)/500= 0,93195 m/s²; tas pats a_5‰^1000t*0,1= ((0,1*1000*9,81)-1000*9,81*0,005)/1000= 0,93195 m/s², a_5‰^500t*0,1 = a_5‰^1000t*0,1. Svarīgākais faktors bremzēšanas paātrinājuma noteikšanai ir bremžu efektivitāte un garenprofila gradients. '''B) Bremzēšanas paātrinājuma ietekme uz pasažieru komfortu:''' 1. Zema paātrinājuma līmeņi (0.3 - 0.8 m/s²) * Ļoti komfortabli: Šajā diapazonā pasažieri gandrīz nejūt bremzēšanu, un tas nodrošina maksimālu komfortu, īpaši garos ceļojumos. * Ikdienas piemēri: Šāds paātrinājums var būt raksturīgs lēnai bremzēšanai ikdienas situācijās, piemēram, pilsētas transportam. 2. Vidēja paātrinājuma līmeņi (0.8 - 1.0 m/s²) * Komfortabli: Pasažieri var sajust nelielu spēka pieaugumu, bet tas ir pilnīgi pieņemams un nesamazina komforta līmeni. * Tipiska vērtība vilcieniem: Šis diapazons bieži tiek izmantots, lai nodrošinātu drošu apstāšanos, nezaudējot komfortu. '''3. Augsta paātrinājuma (a_kompf) līmeņi (1.0 - 1.5 m/s²)''' * Pieļaujami, bet pamanāmi: Pasažieri noteikti sajutīs bremzēšanu, un, lai gan tā nav pārāk diskomfortabla, var izraisīt nelielu nepatiku, it īpaši, ja bremzēšana ir ilgstoša. * Avārijas situācijās: Šādu paātrinājumu var izmantot avārijas gadījumos, lai ātri apturētu vilcienu, bet tas joprojām ir pieļaujams īslaicīgos periodos. 4. Ļoti augsta paātrinājuma līmeņi (virs 1.5 m/s²) * Diskomfortabli: Pasažieri jutīs ievērojamu diskomfortu un spiedienu uz ķermeni. Tas var būt bīstams ilgākā laikā, it īpaši vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar veselības problēmām. * Izmanto tikai avārijas gadījumos: Šādi paātrinājumi tiek lietoti tikai ārkārtas situācijās, lai novērstu nopietnas avārijas. '''C) Straujas bremzēšanas vai paātrināšanās riteņa slīdēšanas vai spolēšanas paātrinājumi:''' * Sausai sliedei ≈ ≥2,943 m/s²; * Slapjai sliedei: parastos apstākļos ≈ ≥0,981 m/s²; ar smilts kaisīšanu ≈ ≥2,943 m/s²; ar riteņa uzkarsēšanu pirms bremzēšanas ≈ ≥1,4715 m/s². ___________________________________________ Distances vidējo ātrumu aprēķina <math>v =\frac{(v_0+v_f)0,2778}{2}= \frac{(70+ 50)0,2778}{ 2} \approx 16,67 m/s</math>. Distances minimālais aprēķina attālums: <math>d_{min}=CEILING(vt+\Delta l;5)= CEILING(16,67\cdot5,8+38,9;5)= 140 m</math>, kur CEILING - [[Microsoft Excel|Excel]] funkcija noapaļo skaitli uz augšu līdz tuvākajam norādītajam daudzumam vai daudzuma reizinājumam (skat. 2.argumentu, kas ir - 5); Δl - reakcijas laikā (1 – 2 sek.) nobrauktais attālums: <math>\Delta l= \frac{\frac{70\cdot2}{0,06}}{60}\approx38,9m</math>, kur 70 - maksimālais ātrums aplūkotajā piemērā, km/h; 2 - reakcijas laiks (var būt no 1-2 s.), s.; 0,06 un 60 pastāvīgie mērvienību pārveides lielumi no km/h uz m/s un rezultātā uz m. Bremzēšanas ceļš šeit d_br= v*t= 16,67*5,8≈ 96,7 m. Ātruma palielināšanu [[Motorvagons|motorvagonu]] sastāviem var veikt pēc līdzīgām formulām, bet - sastāviem, kurus velk [[lokomotīve]]s, pēc vilces raksturlīknēm, veicot [[Vilces aprēķins|vilces aprēķinus]] . ==Gabarīts== Pamatraksts: [[Gabarīts (transports)]] Gabarīts transportā nodrošina ceļa būvju, ierīču un ritošā sastāva, kā arī ritošajam sastāvam ar ritošo sastāvu normālu mijiedarbību ar nepieciešamajām spraugām. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[Kategorija:Dzelzceļa transports]] [[Kategorija:Dzelzceļš]] 8u1uhc9rdgrglp834hwsymrlqr81o18 0 353357 4290324 4020824 2025-06-07T11:12:02Z Dainis 876 noņēmu [[Kategorija:Ķīnas tautas]]; pievienoju [[Kategorija:Mandžūri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4290324 wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste | attēls = [[Attēls:Manchu_people_(No.3036).jpg|300px]] | tauta = Mandžūri | skaits = 10 682 263 | vieta = {{ubl | {{CHN}} 10 410 585 (2010) | {{TWN}} 12 000 (2004) }} | valoda = gandrīz visi runā [[mandarīnu valoda|mandarīnu valodā]],<br />tikai 10% runā [[mandžūru valoda|mandžūru valodā]] | reliģija = [[šamanisms]], [[budisms]] | grupas = | radi = }} '''Mandžūri''' ({{val|mnc|ᠮᠠᠨᠵᡠ}}, ''manju'', {{val|zh|满族}}, {{zh-p|Mǎnzú}}) ir [[etniskā grupa]], kas galvenokārt dzīvo [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos, vēsturiskajā [[Mandžūrija|Mandžūrijā]]. Mandžūri ir lielākais [[tungusi|tungusu tautu]] atzars. Kopējais mandžūru skaits tiek lēsts ap 10 miljoniem. Tā ir ceturtā lielākā etniskā grupa Ķīnā. Aptuveni puse no mandžūriem dzīvo [[Liaonina]]s provincē. Mandžūri galvenokārt runā [[mandarīnu valoda|mandarīnu valodā]], tikai 10% no tiem runā [[mandžūru valoda|mandžūru valodā]]. == Vēsture == Mandžūru ziedu laiki sākās 17. gadsimtā, kad viņi iekaroja [[Minu dinastija|Minu dinastiju]] un [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]] dibināja [[Cjinu dinastija|Cjinu dinastiju]] (1644–1911). Cjinu impērijā, kas tika izveidota pēc Ķīnas iekarošanas 1644. gadā, mandžuši ieņēma priviliģētu stāvokli, veidojot armijas un valsts pārvaldes struktūru. Etniskie [[ķīnieši]] sāka ieņemt augstus amatus impērijā tikai no 19. gadsimta otrās puses. Kā priviliģēta grupa, kas veidoja lielāko daļu impērijas karaspēka, mandžūri plaši izplatījās visā Ķīnā, veidojot nacionālos rajonus lielākajās pilsētās, tomēr kad 1911. gadā 1911. gadā impērija sabruka, daudzās no tām notika pret mandžuāriem vērsti grautiņi ar daudziem cilvēku upuriem. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Ķīnas ziemeļaustrumos japāņi izveidoja mandžūru valsti Mandžukuo, kuru vadīja imperators [[Puji]], tomēr vēlāk tā tika likvidēta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mandžūri]] g1i36s65tkzpv7q7a30hktohhukfvbc 4290325 4290324 2025-06-07T11:12:15Z Dainis 876 jauna [[Kategorija:Mandžūri]] atslēga: " ", izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4290325 wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste | attēls = [[Attēls:Manchu_people_(No.3036).jpg|300px]] | tauta = Mandžūri | skaits = 10 682 263 | vieta = {{ubl | {{CHN}} 10 410 585 (2010) | {{TWN}} 12 000 (2004) }} | valoda = gandrīz visi runā [[mandarīnu valoda|mandarīnu valodā]],<br />tikai 10% runā [[mandžūru valoda|mandžūru valodā]] | reliģija = [[šamanisms]], [[budisms]] | grupas = | radi = }} '''Mandžūri''' ({{val|mnc|ᠮᠠᠨᠵᡠ}}, ''manju'', {{val|zh|满族}}, {{zh-p|Mǎnzú}}) ir [[etniskā grupa]], kas galvenokārt dzīvo [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos, vēsturiskajā [[Mandžūrija|Mandžūrijā]]. Mandžūri ir lielākais [[tungusi|tungusu tautu]] atzars. Kopējais mandžūru skaits tiek lēsts ap 10 miljoniem. Tā ir ceturtā lielākā etniskā grupa Ķīnā. Aptuveni puse no mandžūriem dzīvo [[Liaonina]]s provincē. Mandžūri galvenokārt runā [[mandarīnu valoda|mandarīnu valodā]], tikai 10% no tiem runā [[mandžūru valoda|mandžūru valodā]]. == Vēsture == Mandžūru ziedu laiki sākās 17. gadsimtā, kad viņi iekaroja [[Minu dinastija|Minu dinastiju]] un [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]] dibināja [[Cjinu dinastija|Cjinu dinastiju]] (1644–1911). Cjinu impērijā, kas tika izveidota pēc Ķīnas iekarošanas 1644. gadā, mandžuši ieņēma priviliģētu stāvokli, veidojot armijas un valsts pārvaldes struktūru. Etniskie [[ķīnieši]] sāka ieņemt augstus amatus impērijā tikai no 19. gadsimta otrās puses. Kā priviliģēta grupa, kas veidoja lielāko daļu impērijas karaspēka, mandžūri plaši izplatījās visā Ķīnā, veidojot nacionālos rajonus lielākajās pilsētās, tomēr kad 1911. gadā 1911. gadā impērija sabruka, daudzās no tām notika pret mandžuāriem vērsti grautiņi ar daudziem cilvēku upuriem. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Ķīnas ziemeļaustrumos japāņi izveidoja mandžūru valsti Mandžukuo, kuru vadīja imperators [[Puji]], tomēr vēlāk tā tika likvidēta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mandžūri| ]] 6v2cqi2tpsw4nozh8allm7oxcy9u9vm 3 353936 4290058 2709369 2025-06-06T15:46:31Z CptViraj 86644 CptViraj pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Shachar5748]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user cdb33298062fe7ec8d0e5f6121139548]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Shachar5748|Shachar5748]]" to "[[Special:CentralAuth/Renamed user cdb33298062fe7ec8d0e5f6121139548|Renamed user cdb33298062fe7ec8d0e5f6121139548]]" 2709369 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Shachar5748}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2017. gada 29. jūnijs, plkst. 17.14 (EEST) rt6ubnut2t36gd0jf0admwowcqpapny 0 354991 4290101 4286973 2025-06-06T18:39:16Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290101 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Babītes novads COA.svg|150px|thumb|Babītes novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Babītes novads|Babītes novada]] pašvaldības vadītāji'''. Babītes novads tika izveidots {{dat|2009|7|1||bez}}, apvienojot [[Babītes pagasts|Babītes]] un [[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas]] pagastus.<ref>[http://www.babite.lv/lv/pasvaldiba/zinas-par-iestadi/pasvaldibas-vesture/ Babītes novada vēsture]</ref> == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| skyblue| [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| blue| [[Reģionu alianse]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #1f355e| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada domes priekšsēdētājs (2009—2021)''' |- | style="background: skyblue| || rowspan="3"| '''1.''' || rowspan="3"| [[Attēls:Andrejs Ence.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Andrejs Ence]]''' <br /><small>(1957)</small> || rowspan="3"| {{dat|2009|7|1|n|bez}} — {{dat|2020|4|29|n|bez}} || [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] || [[2009. gada Babītes novada domes vēlēšanas|2009]] || rowspan="3"|No 1991. gada līdz 2005. gadam bijis Babītes pagasta padomes priekšsēdētājs |- | style="background: blue| || [[Reģionu alianse]] || [[2013. gada Babītes novada domes vēlēšanas|2013]] |- | style="background: #1f355e| || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || [[2017. gada Babītes novada domes vēlēšanas|2017]] |- | style="background: #1f355e| || '''2.''' || [[Attēls:Aivars Osītis.jpg|80px]] || '''[[Aivars Osītis]]''' <br /><small>(1974)</small> || {{dat|2020|4|30|n|bez}} — {{dat|2021|7|1|n|bez}}<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/no-amata-gazts-ilggadejais-babites-domes-priekssedetajs-ence.d?id=52100577</ref>|| [[Latvijas Reģionu apvienība]] || — || |- | align="center" colspan="8" |'''Amats apvienots ar [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Mārupes novada pašvaldības vadītāja]] amatu''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.babite.lv/lv/ Babītes novads] {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Babītes novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Babītes novads]] 2bgmyl8zon28v0pqmszu2izzq90td89 0 355143 4290102 4285632 2025-06-06T18:42:56Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290102 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Durbes novads COA.svg|150px|thumb|Durbes novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Durbes novads|Durbes novada]] pašvaldības vadītāji'''. Durbes novads tika izveidots {{dat|2000|9|23||bez}} apvienojot [[Tadaiķu pagasts|Tadaiķu pagastu]] ar [[Durbe]]s pilsētu un [[Durbes pagasts|lauku teritoriju]], savukārt {{dat|2009|7|1||bez}} novadam pievienoja [[Dunalkas pagasts|Dunalkas]] un [[Vecpils pagasts|Vecpils]] pagastus. == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| yellow| [[Jaunais novads]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| gold| [[Durbes, Vecpils, Dunalkas vienotais saraksts]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #258B4C| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2000—2021)''' |- | style="background: yellow| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Uldis Strazds]]'''<br /><small>(1964)</small> || {{dat|2000|9|23|n|bez}} — {{dat|2009|7|1|n|bez}} || [[Jaunais novads]] || [[2001. gada Durbes novada domes vēlēšanas|2001]]<br />[[2005. gada Durbes novada domes vēlēšanas|2005]] || |- | style="background: gold| || '''2.''' || [[Attēls:Andrejs Radzevičs.jpg|80px]] || '''[[Andrejs Radzevičs]]'''<br /> <small>(1966)</small> || {{dat|2009|7|1|n|bez}} — {{dat|2014|12|18|n|bez}} || [[Durbes, Vecpils, Dunalkas vienotais saraksts]] || [[2009. gada Durbes novada domes vēlēšanas|2009]]<br />[[2013. gada Durbes novada domes vēlēšanas|2013]] || |- | style="background: #258B4C| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ojārs Petrēvics]]'''<br /> <small>(1955)</small> || {{dat|2014|12|18|n|bez}} — {{dat|2021|7|1|n|bez}} || [[Latvijas Zemnieku savienība]] || [[2017. gada Durbes novada domes vēlēšanas|2017]] || |- | align="center" colspan="8" |'''Amats apvienots ar [[Dienvidkurzemes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Dienvidkurzemes novada pašvaldības vadītāja]] amatu''' |} == Ārējās saites == * [http://www.durbe.lv/ Durbes novads] {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Durbes novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Durbes novads]] bsae6zq0mtstodbs457hfchqkfcbci7 0 355182 4290107 4285325 2025-06-06T18:59:11Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290107 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jelgavas novads COA.svg|150px|thumb|Jelgavas novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Jelgavas novads|Jelgavas novada pašvaldības vadītāji]]'''. Jelgavas novads tika izveidots {{dat|2009|7|1||bez}}, apvienojot [[Valgundes pagasts|Valgundes novadam]], [[Elejas pagasts|Elejas]], [[Glūdas pagasts|Glūdas]], [[Jaunsvirlaukas pagasts|Jaunsvirlaukas]], [[Lielplatones pagasts|Lielplatones]], [[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes]], [[Platones pagasts|Platones]], [[Sesavas pagasts|Sesavas]], [[Svētes pagasts|Svētes]], [[Vilces pagasts|Vilces]], [[Vircavas pagasts|Vircavas]], [[Zaļenieku pagasts|Zaļenieku]] pagastus un [[Kalnciems|Kalnciema]] pilsētu ar [[Kalnciema pagasts|lauku teritoriju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgavasnovads.lv/images/userfiles/Normativie_akti/Publiskais_parskats_2009.pdf |title=JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBAS PUBLISKAIS PĀRSKATS 2009. gads |access-date={{dat|2017|07|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211229000642/http://www.jelgavasnovads.lv/images/userfiles/Normativie_akti/Publiskais_parskats_2009.pdf }}</ref> 2021. gada 1. jūlijā, Jelgavas novadam pievienoja arī [[Ozolnieku novads|Ozolnieku novada]] teritoriju ([[Cenu pagasts|Cenu]], [[Sidrabenes pagasts|Sidrabenes]] un [[Ozolnieku pagasts|Ozolnieku]] pagastus) == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| #647A28| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDD00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #019734| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF2400| [[Saskaņa]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33| [[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #1f355e| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009—pašlaik)''' |- | style="background: #647A28| || '''1.''' || [[Attēls:Ziedonis Caune.jpg|80px]] || '''[[Ziedonis Caune]]'''<br /> <small>(1956—2022)</small> || {{dat|2009|7|1|n|bez}} — {{dat|2022|1|5|n|bez}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[2009. gada Jelgavas novada domes vēlēšanas|2009]]<br />[[2013. gada Jelgavas novada domes vēlēšanas|2013]]<br />[[2017. gada Jelgavas novada domes vēlēšanas|2017]]<br />[[2021. gada Jelgavas novada domes vēlēšanas|2021]] || |- | style="background: #EFC800| || — || [[Attēls:Andris Ozoliņš.jpg|80px]] || ''[[Andris Ozoliņš]]''<br /> <small>(1972)</small> || ''{{dat|2022|1|6|n|bez}}'' — ''19. janvāris'' || ''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]''|| — || ''pienākumu izpildītājs''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/53927575/jelgavas-novada-domes-priekssedetaju-cauni-atbrivo-no-amata|title=Jelgavas novada domes priekšsēdētāju Cauni atbrīvo no amata|website=www.delfi.lv}}</ref> |- | style="background: #FFDD00| || '''2.''' || [[Attēls:Madars Lasmanis.jpg|80px]] || '''[[Madars Lasmanis]]'''<br /> <small>(1979)</small> || {{dat|2022|1|20|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/53969695/par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju-ievele-madaru-lasmani|title=Par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlē Madaru Lasmani|website=www.delfi.lv}}</ref> — {{dat|2024|4|3|n|bez}} || [[Latvijas attīstībai]]|| — || |- | style="background: #019734| || ''—'' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || ''[[Ilze Vītola]]''<br /> <small>(1976)</small> || ''{{dat|2024|4|3|n|bez}}'' — ''28. augusts'' || ''[[Latvijas Zemnieku savienība]]''|| — || ''pienākumu izpildītāja'' |- | style="background: #FF2400| || ''—'' || [[Attēls:Irina Dolgova.jpg|80px]] || ''[[Irina Dolgova]]''<br /> <small>(1981)</small> || ''{{dat|2024|8|28|n|bez}} — 20. septembris'' || ''[[Saskaņa]]''|| — || ''pienākumu izpildītāja''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.08.2024-bez-mera-palikusi-jelgavas-novada-dome-ievel-jaunu-priekssedetaja-vietnieci.a566673/|title=Bez mēra palikusī Jelgavas novada dome ievēl jaunu priekšsēdētāja vietnieci|website=www.lsm.lv}}</ref> |- | style="background: #99CC33| || '''3.''' || [[Attēls:Uldis Ainārs 2024.png|80px]] || '''[[Uldis Ainārs]]'''<br /> <small>(1975)</small> || {{dat|2024|9|20|n|bez}} — {{dat|2025|2|3|n|bez}} || [[Jaunā Vienotība]]|| — || |- | style="background: #1f355e| || ''—'' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || ''[[Dina Tauriņa]]''<br /> <small>(1967)</small> || ''{{dat|2025|2|3|n|bez}}'' — ''pašlaik'' || ''[[Latvijas Reģionu apvienība]]''|| — || ''pienākumu izpildītāja'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.jelgavasnovads.lv/lv/ Jelgavas novads] {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Jelgavas novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Jelgavas novads]] 2goi8m9lqqckg0iivkkekvzv1yak89c 0 355197 4290166 4285324 2025-06-06T20:06:55Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290166 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ozolnieku novada ģerbonis.png|150px|thumb|Ozolnieku novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Ozolnieku novads|Ozolnieku novada]] pašvaldības vadītāji'''. Ozolnieku novadu izveidoja {{dat|2003|7|22||bez}}, apvienojoties [[Ozolnieku pagasts|Ozolnieku]] un [[Cenu pagasts|Cenu]] pagastiem, 2009. gadā novadam pievienoja Sidrabenes pagasts (vēlāk pārsaukts par [[Salgales pagasts|Salgales pagastu]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ozolnieki.lv/novads/ozolnieku-novada-izveidosana |title=Ozolnieku novada izveidošana |access-date={{dat|2017|07|19||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170709065712/http://www.ozolnieki.lv/novads/ozolnieku-novada-izveidosana }}</ref> Novads likvidēts 2021. gada 1. jūlijā. == Uzskaitījums == {{colbegin|2}} {{legend| #258B4C| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #1f355e| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ADFF2F| [[Latvijas Zaļā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2003—2021)''' |- | style="background: #258B4C| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Māris Ainārs]]'''<br /><small>(1941)</small> || {{dat|2003|8|4|n|bez}} — {{dat|2013|6|18|n|bez}} || [[Latvijas Zemnieku savienība]] || [[2005. gada Ozolnieku novada domes vēlēšanas|2005]]<br />[[2009. gada Ozolnieku novada domes vēlēšanas|2009]] || |- | style="background: #258B4C| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Pēteris Veļeckis]]'''<br /><small>(1953)</small> || {{dat|2013|6|18|n|bez}} — {{dat|2017|6|16|n|bez}} || Latvijas Zemnieku savienība || [[2013. gada Ozolnieku novada domes vēlēšanas|2013]] || |- | style="background: #1f355e| || '''3.''' || [[Attēls:12.Saeimas deputāts Dainis Liepiņš (15815821578).jpg|80px]] || '''[[Dainis Liepiņš (uzņēmējs)|Dainis Liepiņš]]'''<br /><small>(1967)</small> || {{dat|2017|6|16|n|bez}} — {{dat|2020|2|28|n|bez}}<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/amatu-ozolnieku-novada-dome-zaude-ari-liepina-vietnieks.d?id=51925763</ref>|| [[Latvijas Reģionu apvienība]] || [[2017. gada Ozolnieku novada domes vēlēšanas|2017]] || |- | style="background: #ADFF2F| || '''4.''' || [[Attēls:Andris Ozoliņš.jpg|80px]] || '''[[Andris Ozoliņš]]'''<br />(1972) || {{dat|2020|2|28|n|bez}} — {{dat|2021|7|1|n|bez}} || [[Latvijas Zaļā partija]] | — || |- | align="center" colspan="8" |'''Amats apvienots ar [[Jelgavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas novada pašvaldības vadītāja]] amatu''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ozolnieki.lv/ Ozolnieku novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070202005130/http://www.ozolnieki.lv/ |date={{dat|2007|02|02||bez}} }} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ozolnieku novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Ozolnieku novads]] og4r223mn0j9wo79kteqhmjsood5610 0 355203 4290108 4286971 2025-06-06T19:06:58Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290108 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kandavas novads COA.png|150px|thumb|Kandavas novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Kandavas novads|Kandavas novada]] pašvaldības vadītāji'''. Novads tika izveidots {{dat|1999|2|9||bez}}, taču pirmās teritoriālās reformas notika jau {{dat|1996|3|20||bez}}, kad [[Kandava]]s pilsēta apvienojās ar [[Kandava]]s pagastu. Tā paša gada 1. septembrī pievienojās arī [[Cēres pagasts]]. {{dat|1997|4|24||bez}} pievienoja arī [[Zemītes pagasts|Zemītes pagastu]], 22. maijā — [[Matkules pagasts|Matkules pagastu]]. Savukārt {{dat|2008|12|18||bez}} novadam pievienoja [[Vānes pagasts|Vānes]] un [[Zantes pagasts|Zantes]] pagastus.<ref>[http://kandava.lv/kandavas_novads1/kandavas_novada_vesture Kandavas novada vēsture]</ref> == Uzskaitījums == {{colbegin|4}} {{legend| #87CEEB| [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #258B4C| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #92D050| [[Pilsoniskā savienība]], [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #ADFF2F| [[Latvijas Zaļā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (1997—2021)''' |- | style="background: #87CEEB| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Dainis Rozenfelds]]''' <br /><small>(1953)</small> || 1997. — {{dat|2002|2|7|n|bez}} || [[Latvijas Ceļš]] || [[1997. gada Kandavas novada domes vēlēšanas|1997]]<br />[[2001. gada Kandavas novada domes vēlēšanas|2001]] || |- | style="background: #87CEEB| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andris Aleksīns]]''' <br /><small>(1953)</small> || {{dat|2002|2|7|n|bez}} — 8. novembris || Latvijas Ceļš || || |- | style="background: #87CEEB| || '(''1.'')' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Dainis Rozenfelds]]''' <br /><small>(1953)</small> || {{dat|2002|11|8|n|bez}} — {{dat|2003|2|3|n|bez}} || Latvijas Ceļš || — ||| |- | style="background: #258B4C| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Alfreds Ķieģelis]]''' <br /><small>(1949—2018)</small> || {{dat|2003|2|3|n|bez}} — {{dat|2009|7|1|n|bez}} || [[Latvijas Zemnieku savienība]] || [[2005. gada Kandavas novada domes vēlēšanas|2005]] || |- | style="background: #92D050| || '''4.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Rolands Bārenis]]''' <br /><small>(1965)</small> || {{dat|2009|7|1|n|bez}} — {{dat|2013|6|17|n|bez}} || [[Pilsoniskā savienība]], Latvijas Zemnieku savienība || [[2009. gada Kandavas novada domes vēlēšanas|2009]] || |- | style="background: #258B4C| || '''5.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Normunds Štoferts]]''' <br /><small>(1968)</small> || {{dat|2013|6|17|n|bez}} — {{dat|2016|12|28|n|bez}} || Latvijas Zemnieku savienība || [[2013. gada Kandavas novada domes vēlēšanas|2013]] || |- | style="background: #258B4C| || '(''3.'')' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Alfreds Ķieģelis]]''' <br /><small>(1949—2018)</small> || {{dat|2016|12|28|n|bez}} — {{dat|2017|6|19|n|bez}} || Latvijas Zemnieku savienība || — || |- | style="background: #ADFF2F| || '''6.''' || [[Attēls:Inga Priede.jpg|80px]] || '''[[Inga Priede]]''' <br /><small>(1966)</small> || {{dat|2017|6|19|n|bez}} — {{dat|2021|7|1|n|bez}} || [[Latvijas Zaļā partija]] || [[2017. gada Kandavas novada domes vēlēšanas|2017]] || |- | align="center" colspan="8" |'''Amats apvienots ar [[Tukuma novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Tukuma novada pašvaldības vadītāja]] amatu''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.carnikava.lv/ Kandavas novads] {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Kandavas novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Kandavas novads]] r0ct2gnjw4bjg8338im79o26gvsnogp 0 355296 4290172 4285148 2025-06-06T20:09:05Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290172 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pļaviņu novads COA.svg|150px|thumb|Pļaviņu novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Pļaviņu novads|Pļaviņu novada]] pašvaldības vadītāji'''. Pļaviņu novadu izveidoja {{dat|2009|7|1||bez}}, apvienojot [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes]], [[Klintaines pagasts|Klintaines]], [[Vietalvas pagasts|Vietalvas]] pagastus un [[Pļaviņas|Pļaviņu pilsētu]].<ref>[http://www.plavinunovads.lv/images/dokumenti/pub_parskati/Publiskais_parskats_2009.pdf PĻAVIŅU NOVADA DOMESPUBLISKAIS PĀRSKATS PAR 2009. GADU]{{Novecojusi saite}}</ref> == Uzskaitījums == {{colbegin|2}} {{legend| #BA55D3| [[Jēkabpils reģionālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33| [[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009—2021)''' |- | style="background: #BA55D3| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Gunta Žilde]]'''<br /><small>(1967)</small> || {{dat|2009|7|1|n|bez}} — {{dat|2017|6|15|n|bez}} || [[Jēkabpils reģionālā partija]] || [[2009. gada Pļaviņu novada domes vēlēšanas|2009]]<br />[[2013. gada Pļaviņu novada domes vēlēšanas|2013]] || |- | style="background: #99CC33| || '''2.''' || [[Attēls:Aigars Lukss.jpg|80px]] || '''[[Aigars Lukss]]''' <br /><small>(1971)</small>|| {{dat|2017|6|15|n|bez}} — {{dat|2021|7|1|n|bez}}|| [[Vienotība]] || [[2017. gada Pļaviņu novada domes vēlēšanas|2017]] || |- | align="center" colspan="8" |'''Amats apvienots ar [[Aizkraukles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Aizkraukles novada pašvaldības vadītāja]] amatu''' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.plavinunovads.lv/lv Pļaviņu novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170725225816/http://www.plavinunovads.lv/lv |date={{dat|2017|07|25||bez}} }} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Pļaviņu novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Pļaviņu novads]] ompmden129bzbb1yvra845q232urmta 0 355306 4290147 4285327 2025-06-06T19:57:47Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290147 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|150px|thumb|[[Ķekavas novada ģerbonis]]]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] pašvaldības vadītāji'''. [[Ķekavas novads (2009—2021)|Ķekavas novadu]] izveidoja {{dat|2009|7|1||bez}}, apvienojot [[Ķekavas pagasts|Ķekavas]], [[Daugmales pagasts|Daugmales]] pagastus un [[Baloži (pilsēta)|Baložu pilsētu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1820 |title=Ķekavas novada publiskie pārskati |access-date={{dat|2017|07|20||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170912115348/http://kekava.lv/pub/index.php?id=1820 }}</ref> 2021. gada 1. jūlijā Ķekavas novads apvienojās ar [[Baldones novads|Baldones novadu]]. == Uzskaitījums == {{colbegin|4}} {{legend| #99CC33| [[Vienotība]]/[[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #861623| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| BLUE| [[Reģionu alianse]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #1C2450| [[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #647A28| [[Latvijas attīstībai]]/[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009—pašlaik)''' |- | style="background: #99CC33| || '''1.''' || [[Attēls:Roberts Jurķis.jpg|80px]] || '''[[Roberts Jurķis]]'''<br /><small>(1959)</small> || {{dat|2009|7|1|n|bez}} — {{Dat|2013|6|20|n|bez}} || [[Vienotība]] || [[2009. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas|2009]] || |- | style="background: #861623| || '''2.''' || [[Attēls:Valts Variks.jpg|80px]] || '''[[Valts Variks]]'''<br /><small>(1974)</small> || {{Dat|2013|6|20|n|bez}} — {{dat|2015|7|23|n|bez}} || [[Vidzemes partija]] || [[2013. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas|2013]] || |- | style="background: blue| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andis Damlics]]'''<br /><small>(1960)</small> || {{dat|2015|7|23|n|bez}} — {{dat|2017|8|11|n|bez}} || [[Reģionu alianse]] || — || |- | style="background: #1C2450| || rowspan="3"|'''4.''' || rowspan="3"|[[Attēls:Viktorija Baire 2022 (cropped).jpg|80px]] || rowspan="3"|'''[[Viktorija Baire]]'''<br /><small>(1982)</small> || rowspan="3"|{{dat|2017|8|11|n|bez}} — {{dat|2021|7|1|n|bez}} || [[Jaunā konservatīvā partija]]<br /><small>(Līdz 2017. gada 6. decembrim)<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kekavas-novada-domes-vaditaja-baire-izstajas-no-jaunas-konservativas-partijas.a259928/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180109042642/http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kekavas-novada-domes-vaditaja-baire-izstajas-no-jaunas-konservativas-partijas.a259928/ |date={{dat|2018|01|09||bez}} }} Baire izstājas no JKP</ref></small> || rowspan="3"|[[2017. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas|2017]] ||rowspan="3"| |- | style="background: #DDDDDD| || Bez partijas <br /><small>(2017. gada 6. decembris — 2021. gada 18. janvāris) |- | style="background: #99CC33| || [[Vienotība]] <br /><small>(Kopš 2021. gada 18. janvāra)<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kekavas-novada-vaditaja-baire-un-3-domes-deputati-iestajas-vienotiba.a389350/ Baire, Ceļmalnieks, Medne un Priede iestājas "Vienotībā"</ref> |- | style="background: #647A28| || '''5.''' || [[Attēls:Juris Žilko 2022.jpg|80px]] || '''[[Juris Žilko]]'''<br /><small>(1978)</small> || {{dat|2021|7|1|n|bez}} — {{dat|2024|7|10|n|bez}} || [[Latvijas attīstībai]]/[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] || [[2021. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas|2021]] || |- | style="background: #99CC33| ||''' (''4.'') '''|| [[Attēls:Viktorija Baire 2022 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Viktorija Baire]]'''<br /><small>(1982)</small> || {{dat|2024|7|10|n|bez}} — ''pašlaik'' || [[Jaunā Vienotība]] || — || |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.kekava.lv/pub/ Ķekavas novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111208223227/http://kekava.lv/pub/ |date={{dat|2011|12|08||bez}} }} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ķekavas novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Ķekavas novads]] 8e3idjkxs7oxhcvfhipvgo095ar5apq 0 355652 4290178 4286974 2025-06-06T20:24:04Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290178 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Viesītes novads COA.png|150px|thumb|Viesītes novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Viesītes novads|Viesītes]] novada pašvaldības vadītāji'''. Viesītes novadu izveidoja 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot [[Elkšņu pagasts|Elkšņu]], [[Rites pagasts|Rites]], [[Saukas pagasts|Saukas]], [[Viesītes pagasts|Viesītes]] pagastus un [[Viesīte]]s pilsētu. == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| gold| [[Viesītes novads - mūsu mājas]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow| [[Mēs – Viesītes novadam un Sēlijai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009—2021)''' |- | style="background: gold| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Juris Līcis]]''' <br/><small>(1965)</small>|| 2009. gada 1. jūlijs — 2013. gada 13. jūnijs || [[Viesītes novads - mūsu mājas]] || [[2009. gada Viesītes novada domes vēlēšanas|2009]] || |- | style="background: yellow| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Dimitrijevs]]'''<br/><small>(1951)</small> || 2013. gada 13. jūnijs — 2017. gada 16. jūnijs || [[Mēs – Viesītes novadam un Sēlijai]] || [[2013. gada Viesītes novada domes vēlēšanas|2013]] || |- | style="background: gold| || '''3.''' || [[Attēls:Alfons Žuks.jpg|80px]] || '''[[Alfons Žuks]]''' <br/><small>(1966)</small>|| 2017. gada 16. jūnijs — {{dat|2021|7|1|n|bez}}|| [[Viesītes novads - mūsu mājas]] || [[2017. gada Viesītes novada domes vēlēšanas|2017]] || |- | align="center" colspan="8" |'''Amats apvienots ar [[Jēkabpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jēkabpils novada pašvaldības vadītāja]] amatu''' |} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170730004752/http://www.viesite.lv/?lang=lv Viesītes novads] {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Viesītes novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Viesītes novads]] p175tqr3a3s2uq41b4kwydwc1h10iyt 0 356295 4290151 4285155 2025-06-06T20:02:19Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290151 wikitext text/x-wiki {{Vairāki attēli|width=100|image1=Limbažu novads COA 2011-2021.svg|image2=Limbažu novada ģerbonis.svg|caption1=[[Limbažu novada ģerbonis|Novada ģerbonis]] (2010–2021)|caption2=Novada ģerbonis (kopš 2023)}} Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Limbažu novads|Limbažu novada]] pašvaldības vadītāji'''. [[Limbažu novads (2009—2021)|Limbažu novadu]] izveidoja {{dat|2009|7|1||bez}}, apvienojot [[Katvaru pagasts|Katvaru]], [[Limbažu pagasts|Limbažu]], [[Pāles pagasts|Pāles]], [[Skultes pagasts|Skultes]], [[Umurgas pagasts|Umurgas]], [[Vidrižu pagasts|Vidrižu]], [[Viļķenes pagasts|Viļķenes]] pagastus un [[Limbaži|Limbažu pilsētu]].<ref>[http://www.limbazi.lv/images/stories/dokumenti/publikacijas_statistika/Limbazu_novada_pasvaldibas_2009_publiskais_parskats.pdf LIMBAŽU NOVADA PAŠVALDĪBAS 2009. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS]{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada 1. jūlijā Limbažu novadu apvienoja ar [[Alojas novads|Alojas]] un [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas]] novadiem. == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| #647A28| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33| [[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| blue| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009—pašlaik)''' |- | style="background: #647A28| || '''1.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Didzis Zemmers.jpg|80px]] || '''[[Didzis Zemmers]]'''<br /><small>(1969)</small>|| {{dat|2009|7|1|n|bez}} — {{dat|2010|11|13|n|bez}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[2009. gada Limbažu novada domes vēlēšanas|2009]] || |- | style="background: #647A28| || '''2.''' || [[Attēls:Aigars Legzdiņš.jpg|80px]] || '''[[Aigars Legzdiņš]]'''<br /><small>(1969)</small>|| {{dat|2010|11|13|n|bez}} — {{dat|2013|6|13|n|bez}} || Zaļo un Zemnieku savienība || — || |- | style="background: #647A28| || '(''1.'')' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Didzis Zemmers.jpg|80px]] || '''[[Didzis Zemmers]]'''<br /><small>(1969)</small>|| {{dat|2013|6|13|n|bez}} — {{dat|2014|5|29|n|bez}} || Zaļo un Zemnieku savienība || [[2013. gada Limbažu novada domes vēlēšanas|2013]] || 2. reize |- | style="background: #99CC33| || '''3.''' || [[Attēls:Saeimas 8.jūnija attālinātā ārkārtas sēde (51232944467).jpg|80px]] || '''[[Māris Beļaunieks]]'''<br /><small>(1961)</small>|| {{dat|2014|5|29|n|bez}} — {{dat|2015|5|28|n|bez}} || [[Vienotība]] || — || |- | style="background: #647A28| || '(''1.'')' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Didzis Zemmers.jpg|80px]] || '''[[Didzis Zemmers]]'''<br /><small>(1969)</small>|| {{dat|2015|5|28|n|bez}} — {{dat|2021|7|1|n|bez}} || Zaļo un Zemnieku savienība || — <br />[[2017. gada Limbažu novada domes vēlēšanas|2017]] || 3. reize |- | style="background: blue| || '''4.''' || [[Attēls:Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Limbažus - 53642322143 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Dagnis Straubergs]]'''<br /><small>(1969)</small>|| {{dat|2021|7|1|n|bez}} — ''pašlaik'' || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || [[2021. gada Limbažu novada domes vēlēšanas|2021]] || |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110305223229/http://www.limbazi.lv/ Limbažu novads] {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Limbažu novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Limbažu novads]] 75zet8o4ivjidb9xuhw4odxgpqe89n4 0 364182 4290272 3929444 2025-06-07T07:05:24Z Meistars Joda 781 4290272 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Kin-dza-dza" | oriģinālnos = ''Кин-дза-дза!'' | attēls = Kin-dza-dza-VHS.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = * [[zinātniskā fantastika]] * [[antiutopija]] * [[traģikomēdija]] | režisors = [[Georgijs Danelija]] | producents = | scenārijs = * Georgijs Danelija * [[Rezo Gabriadze]] | aktieri = * [[Staņislavs Ļubšins]] * [[Levans Gabriadze]] * [[Jevgeņijs Ļeonovs]] * [[Jurijs Jakovļevs]] | mūzika = [[Gija Kančeli]] | operators = [[Pāvels Ļebeševs]] | montāža = | studija = ''[[Mosfiļm]]'' | izplatītājs = | izdošana = 1986 | ilgums = 135 minūtes | valsts = {{flaga|PSRS}} [[PSRS]] | valoda = * [[krievu valoda|krievu]] * [[gruzīnu valoda|gruzīnu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = "[[Ku! Kin-dza-dza]]" (2013) | imdb = 0091341 }} '''"Kin-dza-dza"''' ({{val|ru|Кин-дза-дза!}}) ir [[Padomju Savienība|padomju]] [[traģikomēdija|traģikomiska]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] divu sēriju filma, kas veidota [[antiutopija]]s žanrā. Filma uzņemta 1986. gadā kinostudijā ''[[Mosfiļm]]''. Filmas režisors ir [[Georgijs Danelija]], kurš ir arī scenārija autors (kopā ar [[Rezo Gabriadze|Rezo Gabriadzi]]). Filmā galvenās lomas tēlo [[Staņislavs Ļubšins]], [[Levans Gabriadze]], [[Jevgeņijs Ļeonovs]], [[Jurijs Jakovļevs]]. Filma ieguva plašu ievērību, sasniedzot [[kulta filma]]s statusu. Atsevišķi filmā lietotie izdomātie vārdi un izteicieni pat ietekmējuši krievu kultūru un ieviesušies sarunvalodā. == Sižets == Filmas darbība sākas 1980. gados, [[Maskava|Maskavā]]. Celtnieks, būvdarbu vadītājs Vladimirs Maškovs ("tēvocis Vova") vakarā pēc darba atgriežas savā dzīvoklī, bet sieva viņu palūdz aiziet uz veikalu pēc maizes. Uz ielas pie Maškova pienāk jauns puisis ar vijoli (students Gedevans, "Vijolnieks") un saka, ka tepat blakus ir kāds savāds baskājains cilvēks, kas apgalvo, ka esot [[Ārpuszemes dzīvība|citplanētietis]]. Nepazīstamais Maškovam un studentam rāda kādu ierīci ("[[Teleportācija|pārvietošanas mašīnu]]") un jautā viņiem šīs planētas numuru "tentūrā". Maškovs domā, ka nepazīstamais ir [[Garīga slimība|traks]]. Maškovs paņem ierīci, un, lai gan nepazīstamais brīdina, ka ar ierīci jāprot apieties, Maškovs, daudz nedomājot, nospiež kādu ierīces pogu. Pēkšņi Maškovs un students ir nokļuvuši svelmainā [[tuksnesis|tuksnesī]]. Vēlāk izrādās, ka viņi nokļuvuši Kin-dza-dza [[galaktika|galaktikā]] uz [[planēta]]s Pļuks, tentūras numurs 213.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://215vtenture.ru/topic192.html|title=Кин-дза-дза. Сценарий.|publisher=форум: Кин-дза-дза!}}</ref> Planētas iedzīvotāji pēc ārējā izskata ir līdzīgi cilvēkiem, bet spēj lasīt domas. Viņi runā čatlāņu valodā, kurā ir tikai daži vārdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://215vtenture.ru/topic7.html|title=Чатлано-пацакский словарь|publisher=форум: Кин-дза-дза!}}</ref> Lai arī planēta ir uz augstāka tehniskās attīstības līmeņa nekā Zeme, tomēr visi mehānismi ir sarūsējuši, nolietoti un slikti darbojas. Visa [[flora]] un [[fauna]] uz planētas ir iznīdēta, ūdens pārvērsts par degvielu "lucu". Pļuka un arī citu galaktikas Kin-dza-dza planētu iedzīvotāji iedalās divās kategorijās — čatlāņi un pacaki. Iedzīvotāju kategoriju var noteikt ar speciālu ierīci "vizatoru". Tā kā Pļuks ir čatlāņu planēta, pacaki tiek [[diskriminācija|diskriminēti]]. Viņiem degunā jānēsā zvaniņš "caks" un satiekot čatlāni, jāietupjas speciālā pozā (jātaisa "kū"). Pacakiem par pārkāpumiem piemēro smagākus sodus, pacakiem-māksliniekiem atļauts uzstāties tikai dzelzs būrī, transporta līdzekļos jāievēro [[segregācija]]. Tēvocis Vova un Vijolnieks, kas saskaņā ar vizatora rādījumu izrādās pacaki, meklē iespēju atgriezties uz Zemes. Viņi iepazīstas ar diviem visai blēdīgiem māksliniekiem — pacaku Bi un čatlāni Vefu, klejojošiem dziedātājiem. Viņiem ir savs kosmiskais kuģis — pepelacs. Bet šim kuģim nav starpgalaktiku ceļojumiem nepieciešamas ierīces — gravicapas. Tēvocis Vova un Vijolnieks cenšas to sameklēt. Negaidīti veiksmīgi izrādās, ka uz Pļuka augsti tiek vērtēti "KC", kas ir visparastākie [[sērkociņš|sērkociņi]]. Tēvocim Vaņam, kā jau smēķētājam, ir līdzi vesela sērkociņu kārbiņa. Vefs nolemj ieekonomēt, nepirkt gravicapu pilsētā, bet doties pie [[Kontrabanda|kontrabandistiem]]. Nezinot KC patieso vērtību, tēvocis Vova atdod kontrabandistiem visu sērkociņu kārbiņu, bet tie aizbēg ar kārbiņu un gravicapu neiedod. Tā kā KC vairs nav, Bi un Vefs tēvoci Vovu un Vijolnieku pamet. Nu viņiem jāmeklē citi veidi, lai nopelnītu un izdzīvotu. Viņi mēģina uzstāties ar neveiklu dziedāšanu un negaidīti atklājas, ka Pļuka iedzīvotājiem dziesmas ļoti iepatīkas. Pēc kāda laika viņi atkal satiek Bi un Vefu. Izraisās neliels kautiņš, kurā salūst studenta vijole. Izrādās, ka tajā ir iekritis viens sērkociņš. Tā kā nu iespējams nopirkt gravicapu (kas maksā pusi sērkociņa), Bi un Vefs saprot, ka nokļūstot uz Zemes, viņi tiktu pie lieliem sērkociņu krājumiem. Visi kopā aiziet uz vietējo [[planetārijs|planetāriju]], lai noskaidrotu Zemes numuru "tentūrā". Tikko tas noskaidrots, Bi un Vefs mēģina Maškovam nozagt pēdējo sērkociņu. Gedevans griežas pēc palīdzības pie kārtības uzturētājiem — ecilopiem. Bi un Vefu arestē un ieliek cietumā — ecihā. Ecilops konfiscē sērkociņu un uzliek soda naudu, kas jāsamaksā, lai atbrīvotu Bi un Vefu. Šai brīdī uzrodas tas pats uz Zemes sastaptais svešinieks ar pārvietošanas mašīnu. Viņš piedāvā Zemes iedzīvotājus nogādāt atpakaļ, bet Maškovs atsakās, jo negrib pamest Bi un Vefu cietumā. Svešinieks pazūd, bet tad pēkšņi Maškovs ierauga gravicapu. Izrādās, ka Gedevans, nezinot, kas tas ir, paņēmis gravicapu no planetārija, lai parādītu to zinātniekiem uz Zemes. Tagad Maškovs un Gedevans nolemj sagādāt izpirkuma maksu un atbrīvot Bi un Vefu (viņiem ir kosmiskais kuģis pepelacs). Maškovs un Gedevans pelna ar dziedāšanu, pārciešot visus pazemojumus, bet, kad noteiktā summa ir savākta, to atņem ecilops, piedevām vēl liekot uzmaukt uzpurņus un priecāties. Tas viņiem ir par daudz, viņi sagrābj ecilopu par ķīlnieku, sarīko dumpi pret vietējo valdnieku (PŽ kungu) un atbrīvo Bi un Vefu no eciha. Izrādās, lai gan nu viņiem ir pepelacs un gravicaps, nokļūt uz Zemi nemaz nav vienkārši, jo pa ceļam ir planēta Alfa, kuras iedzīvotāji neieredz Kin-dza-dza iedzīvotājus. Bi un Vefs no sākuma to slēpj, aizved uz izpostīto pacaku planētu Hanudu un nāk klajā ar savu visai sarežģītu plānu, kas tomēr neizdodas. Rezultātā visi nonāk uz Alfas, kur Bi un Vefs tiek pārvērsti par augiem. Zemes iedzīvotājiem Alfas vietējais valdītājs Abradokss piedāvā divas iespējas — nosūtīt viņus uz Zemi vai ļaut atgriezties atpakaļ laikā, kad viņi var mainīt savu rīcību. Maškovs lūdz viņus atgriezt uz Pļuka. Atgriezušies dienā, kad arestēja Bi un Vefu, viņi atkal sarīko dumpi, atbrīvo cietumniekus un atdod viņiem gravicapu. Šajā brīdī uzrodas baskājainais svešinieks, kas viņus pārvieto uz Zemi, pie tam laikā dažas minūtes pirms viņi tikās uz ielas. Atkārtojas filmas sākumā parādītie notikumi. Ne Maškovs, ne Gedevans neatceras, kas noticis ar viņiem, līdz viņi nonākuši savā pirmās tikšanās vietā. Šajā brīdī garām pabrauc traktors ar mirgojošu signāllampu, līdzīgi, kā pārvietojās ecilopi. Abi automātiski ietupjas "kū" sveicienā, un tad ierauga un atpazīst viens otru. Filmas beigās tēvocis Vova skatās uz debesīm, no kurienes atskan dziesma Vefa un Bi izpildījumā. == Lomās == * [[Staņislavs Ļubšins]] — Vladimirs Maškovs (tēvocis Vova) * [[Levans Gabriadze]] — Gedevans Aleksidze (Vijolnieks) * [[Jevgeņijs Ļeonovs]] — Vefs (čatlānis, ceļojošs dziedātājs) * [[Jurijs Jakovļevs]] — Bi (pacaks, ceļojošs dziedātājs) * [[Anatolijs Serenko]] — baskājainais citplanētietis-ceļotājs * [[Olga Mašnaja]] — Dekonta, Abradoksa palīdze * [[Ļevs Perfilovs]] — Kirrs (čatlānis-[[disidents]], dzīvo uz kuģa) * [[Irina Šmeļova]] — Cana (sieviete uz pašgājēja rata) == Filmas nosaukums == Režisors [[Georgijs Danelija]] intervijās izteicies, ka filmas nosaukums Kin-dza-dza radies filmēšanas gaitā. Aktieri sēdējuši pepelacā. Ļubšins pajautājis Ļeonovam, kas viņam portfelī. Tas atbildējis, ka zaļumi. Kādi zaļumi? Kindza ([[koriandrs]]), Ļeonovs dziedādams atkal un atkal atkārtojis, Kin-dza-dza-dza. Tā arī nosaukums iegājies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.novayagazeta.ru/articles/2010/08/23/1947-da-ne-li-ya|title=Да! Не! Ли… Я|publisher=«Новая газета» № 92 от 23 августа 2010}}</ref> Filmēšanas sākumā darba variantā filma saucās "Kosmiskie putekļi" vai "Zvaigžņu putekļi", kas bija ņemts no epizodes ar kosmisko putekļu tirgotāju. Beigās šī epizode filmā netika iekļauta un tāds nosaukums vairs nederēja. Līdz ar to palika nosaukums "Kin-dza-dza". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [https://fantlab.ru/film569 Кин-дза-дза!] «Лаборатория фантастики» {{ru ikona}} [[Kategorija:1986. gada filmas]] [[Kategorija:PSRS filmas]] [[Kategorija:Krievijas zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss]] [[Kategorija:Antiutopiskas filmas]] 63q8kzmqreenuvnu35d9zalcrvki1bv 0 366781 4290180 4285323 2025-06-06T20:29:47Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290180 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jānis Vimba | vārds_orig = | attēls = Jānis Vimba.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Jānis Vimba 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1979|1|12}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], režisors, ekonomists, ierēdnis | darbības gadi = 2007–pašlaik | dzīvesbiedrs = Liene Vimba | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Jānis Vimba''' (dzimis {{dat|1979|1|12}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]] un teātra režisors. Bijis [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] direktors. Beidzis [[Krimuldas vidusskola|Krimuldas vidusskolu]]. Paralēli mācījies arī [[Krimuldas mūzikas skola|Krimuldas mūzikas skolā]] un [[Krimuldas mākslas skola|Krimuldas mākslas skolā]]. Tāpat 15 gadus nodejojis deju studijā "Dzirnas". Absolvējis [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s Ekonomikas fakultāti. 2003. gadā iestājies [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kur mācījies aktiermeistarību [[Pēteris Krilovs|Pētera Krilova]] un [[Anna Eižvertiņa|Annas Eižvertiņas]] vadībā. 2007. gadā akadēmiju absolvējis un kļuvis par Nacionālā teātra aktieri. Tēlojis lomas arī filmās: "[[Vīrietis akvārijā]]" (2007), "[[Kontrolieris (filma)|Kontrolieris]]" (2009), "[[Sapņu komanda 1935]]" (2012). 2019. gadā tēlojis lomu TV seriālā "[[Sarkanais mežs]]", vēl piedalījies seriālos "[[Ugunsgrēks]]" un "[[Viņas melo labāk]]". Strādājis arī par vecāko referentu [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijā]] un jaunāko referentu Pašvaldību lietu pārvaldē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/150987-aprite-par-lietu-nenoversamibu.htm|title=Par lietu nenovēršamību|publisher=nra.lv|access-date={{dat|2017|12|05||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151016190117/http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/150987-aprite-par-lietu-nenoversamibu.htm|archivedate={{dat|2015|10|16||bez}}}}</ref> {{dat|2018|6|27||bez}} sācis pildīt [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] direktora pienākumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/nacionala-teatra-vadibu-uztic-aktierim-un-rezisoram-janim-vimbam.a278418/|title=Nacionālā teātra vadību uztic aktierim un režisoram Jānim Vimbam|date={{dat|2018|5|15||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|5|16||bez}}}}</ref> 2023. gadā piedalījās konkursā uz šo pašu amatu, taču tika izvēlēts cits kandidāts — bijušais politiķis [[Māris Vītols]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/6098/ Profils] vietnē ''filmas.lv'' * [https://izrades.lv/persona/janis-vimba-8168 Jānis Vimba] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vimba, Jānis}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] 84qe7xqcvtbxn10vqyouhiyjw5wz8av 0 371389 4290329 3562336 2025-06-07T11:13:59Z Dainis 876 pievienoju [[Kategorija:Mandžūri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4290329 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Mandžūru valoda | nativename = [[Attēls:Manju gisun.svg]] | states = [[Ķīna]] | region = [[Mandžūrija]] | speakers = | familycolor = Tungusu | fam1 = [[Tungusu valodas]] | fam2 = [[Dienvidrietumu tungusu valodas|Dienvidrietumu]] | fam3 = | script = [[mongoļu rakstība]] | nation = | iso1 = | iso2 = mnc | iso3 = mnc | map = }} '''Mandžūru valoda''' ([[Attēls:Manju gisun.svg|10px]], ''manju gisun'') ir viena no [[tungusu valodas|tungusu valodām]]. Tā ir [[apdraudēta valoda]]. 2007. gadā tā bija [[dzimtā valoda]] 20 cilvēkiem, bet kā otro valodu to prot vairāki tūkstoši [[mandžūri|mandžūru]]. Mūsdienās lielākā daļa mandžūru runā [[mandarīnu valoda|mandarīnu valodā]]. Savulaik mandžūru valoda bija viena no [[Cjinu dinastija]]s oficiālajām valodām. Valodā ir daudz [[aizguvums|aizguvumu]] no [[mongoļu valoda|mongoļu]] un [[ķīniešu valoda]]s. {{valoda-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tungusu valodas]] [[Kategorija:Ķīnas valodas]] [[Kategorija:Apdraudētās valodas]] [[Kategorija:Mandžūri]] m8f9hqqx64kxzhlnzb1dlxpjjzm292b 4290331 4290329 2025-06-07T11:18:28Z Dainis 876 jauna [[Kategorija:Mandžūri]] atslēga: " ", izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4290331 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Mandžūru valoda | nativename = [[Attēls:Manju gisun.svg]] | states = [[Ķīna]] | region = [[Mandžūrija]] | speakers = | familycolor = Tungusu | fam1 = [[Tungusu valodas]] | fam2 = [[Dienvidrietumu tungusu valodas|Dienvidrietumu]] | fam3 = | script = [[mongoļu rakstība]] | nation = | iso1 = | iso2 = mnc | iso3 = mnc | map = }} '''Mandžūru valoda''' ([[Attēls:Manju gisun.svg|10px]], ''manju gisun'') ir viena no [[tungusu valodas|tungusu valodām]]. Tā ir [[apdraudēta valoda]]. 2007. gadā tā bija [[dzimtā valoda]] 20 cilvēkiem, bet kā otro valodu to prot vairāki tūkstoši [[mandžūri|mandžūru]]. Mūsdienās lielākā daļa mandžūru runā [[mandarīnu valoda|mandarīnu valodā]]. Savulaik mandžūru valoda bija viena no [[Cjinu dinastija]]s oficiālajām valodām. Valodā ir daudz [[aizguvums|aizguvumu]] no [[mongoļu valoda|mongoļu]] un [[ķīniešu valoda]]s. {{valoda-aizmetnis}} {{Ķīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tungusu valodas]] [[Kategorija:Ķīnas valodas]] [[Kategorija:Apdraudētās valodas]] [[Kategorija:Mandžūri| ]] djklc81b5xl43b19ej6xy0yhjj80uqj 0 389203 4290322 2859177 2025-06-07T11:08:03Z Dainis 876 Tajā gadījumā tas bija vārds, ne uzvārds 4290322 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vana Haodze]] 8u630yam9dm96dp98fykl6surm3enl9 0 408118 4290198 4212931 2025-06-06T23:06:58Z 37.60.215.118 /* Skolā mācījušies */ 4290198 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas 95. vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = Bruknas iela 5, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 54 | lats = 11 | latNS = N | longd = 24 | longm = 05 | longs = 02 | longEW = E |opened = |headmaster = Sergejs Verhovskis |staff = |teaching_staff = 112 |employees = |grades = pirmsskolas, 1.-12. |years = |students = 1058 (2017) |language = |revenue = |homepage = http://www.95vsk.lv }} '''Rīgas 95. vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s vidusskolām, kas atrodas [[Bruknas iela (Rīga)|Bruknas ielā]] 5 [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna apkaimē]]. == Vēsture == Dibināta 1991. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://95vsk.lv/section/vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181005183706/http://www.95vsk.lv/section/vesture |archivedate={{dat|2018|10|05||bez}} }}</ref> Agrākā skolas adrese bija [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] 178/2.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-95-vidusskola |title=izglitiba-kultura.lv |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181020190703/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-95-vidusskola |archivedate={{dat|2018|10|20||bez}} }}</ref> [[Latvijas skolu reforma]]s gaitā 2009. gadā Rīgas 95. vidusskolai pievienoja [[Rīgas Bišumuižas pamatskola|Rīgas Bišumuižas pamatskolu]] un [[Rīgas 5. pamatskola|Rīgas 5. pamatskolu]].<ref>[http://jauns.lv/raksts/zinas/180779-riga-noslegusies-17-skolu-likvidesana Rīgā noslēgusies 17 skolu likvidēšana] jauns.lv 2011. gada 27. augustā</ref> == Izglītības programmas == Vispārējās pirmsskolas izglītības programma (01011111), Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121), Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma, Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma. == Skolā mācījušies == *Artjoms Palicevs ==Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20190728212852/http://95vsk.lv/fileman/Uploads/Documents/akreditacijai_2018.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2018] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 286et3j8ux06x4j8momky2scg2zwerf 4290211 4290198 2025-06-07T02:57:37Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/37.60.215.118|37.60.215.118]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger 4212931 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rīgas 95. vidusskola |logo = |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = Bruknas iela 5, [[Rīga]], [[Latvija]] |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 54 | lats = 11 | latNS = N | longd = 24 | longm = 05 | longs = 02 | longEW = E |opened = |headmaster = Sergejs Verhovskis |staff = |teaching_staff = 112 |employees = |grades = pirmsskolas, 1.-12. |years = |students = 1058 (2017) |language = |revenue = |homepage = http://www.95vsk.lv }} '''Rīgas 95. vidusskola''' ir viena no [[Rīga]]s vidusskolām, kas atrodas [[Bruknas iela (Rīga)|Bruknas ielā]] 5 [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna apkaimē]]. == Vēsture == Dibināta 1991. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://95vsk.lv/section/vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181005183706/http://www.95vsk.lv/section/vesture |archivedate={{dat|2018|10|05||bez}} }}</ref> Agrākā skolas adrese bija [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]] 178/2.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-95-vidusskola |title=izglitiba-kultura.lv |access-date={{dat|2018|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181020190703/http://www.izglitiba-kultura.lv/mazakumtautibu-skolas/rigas-95-vidusskola |archivedate={{dat|2018|10|20||bez}} }}</ref> [[Latvijas skolu reforma]]s gaitā 2009. gadā Rīgas 95. vidusskolai pievienoja [[Rīgas Bišumuižas pamatskola|Rīgas Bišumuižas pamatskolu]] un [[Rīgas 5. pamatskola|Rīgas 5. pamatskolu]].<ref>[http://jauns.lv/raksts/zinas/180779-riga-noslegusies-17-skolu-likvidesana Rīgā noslēgusies 17 skolu likvidēšana] jauns.lv 2011. gada 27. augustā</ref> == Izglītības programmas == Vispārējās pirmsskolas izglītības programma (01011111), Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121), Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma, Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma. == Skolā mācījušies == * ==Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20190728212852/http://95vsk.lv/fileman/Uploads/Documents/akreditacijai_2018.pdf Pašnovērtējuma ziņojums 2018] == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] 0bcdx29ukl4qe4inmbx0nkp8o9vi2s1 0 412689 4290303 4239079 2025-06-07T09:09:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290303 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Hoan Suan Thaņhjeta | vārds_orig = ''Hoàng Xuân Thanh Khiết'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1985 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{VIE}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Hoan Suan Thaņhjeta''' ({{val|vi|Hoàng Xuân Thanh Khiết}}; dzimusi 1985. gadā) ir [[Vjetnama]]s [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] [[šahs|šahā]] (2005). == Biogrāfija == 2004. gadā bijusi otrā Vjetnamas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://www.365chess.com/tournaments/VIE-ch_(Women)_2004 VIE-ch (Women) Dalat City 2004]</ref> Pārstāvējusi Vjetnamu [[36. šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] 2004. gadā.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/ldhptzpm.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Hoàng Xuân Thanh Khiết]</ref> 2005. gadā uzvarējusi Vjetnamas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://www.365chess.com/tournaments/VIE-ch_(Women)_2005 VIE-ch (Women) Hue 2005]</ref> 2005. gadā izcīnījusi 3. vietu Pasaules šaha čempionātā sievietēm izcīņas cikla Āzijas zonas turnīrā un ieguvusi tiesības piedalīties Pasaules šaha čempionātā sievietēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=33303 |title=zone 3.3 WCC05 women - Malaysia 2005 |access-date={{dat|2018|11|15||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181207045527/https://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=33303 }}</ref> Piedalījusies [[2006. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2006. gada Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], kurā 1. kārtā zaudējusi [[Sjui Juihua]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mark-weeks.com/chess/a6wo$wix.htm |title=2006 FIDE Knockout Matches (Women) |access-date={{dat|2018|11|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181204195131/https://www.mark-weeks.com/chess/a6wo$wix.htm |archivedate={{dat|2018|12|04||bez}} }}</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2005. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 12401188 | chessgames = 89428 | 365chess = Kieu_Thien_Kim_Le }} {{DEFAULTSORT:Thaņhjeta, Hoan Suan}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vjetnamas šahisti]] qy9uwq0ttlj5dhgxuw35tzrl8rq1tyx 10 413574 4290081 4289722 2025-06-06T18:01:25Z EdgarsBot 50781 upd 4290081 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2025-06-06 18:01:24{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|t|h|d}} || 2025-05-22 04:19:04 || 15 || {{U|Biafra}} || <nowiki>izvirzu rakstu uz dzēšanu diemžēl. ja tur nav pat čempionāta rezultātu - nu nav jēgas no tā.</nowiki> || || 15 (06.06.2025) |- | {{page-multi|page=Morālais reālisms|t|h|d}} || 2025-05-25 18:05:48 || 11 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || nesakarīgs savārstījums, ja netiek sakārtots - jādzēš.; termiņš: 09.06.2025 || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> h0ezbri5mw7w6f7fjrpdqbb2l8ytxfp 0 413942 4290174 4289911 2025-06-06T20:13:58Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Aerones|Aerones]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4289622 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = SIA ''Aerones'' | native_name = | logo = Aerones_logo.png | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2007. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Jānis Putrāms (valdes priekšsēdētājs) | industry = | products = robotizētas vēja turbīnu apkopes sistēmas | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://aerones.com aerones.com] | footnotes = | intl = }} '''SIA ''Aerones''''' ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas pielāgo sauszemes vēja turbīnu lāpstiņu apkopes un remonta risinājumus jūras apstākļiem, balstoties uz iepriekš izstrādātu datorvadāmu vinču piekļuves sistēmu, kurā tiek izmantoti robotizēti manipulatori.<ref name="grants">{{Tīmekļa atsauce|url=https://labsoflatvia.com/aktuali/aerones-zinatnes-grants|title=Aerones piesaista zinātnes grantu 2,5 miljonu apmērā}}</ref> Uzņēmums dibināts 2007. gadā. SIA ''Aerones'' ietilpst AS ''Sensum Grupa'' un AS ''UGN'' holdingā, kas darbojas būvniecības nozarē.<ref name="Sensum">[http://www.sensumgrupa.lv/par-mums/ Par mums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226101042/https://www.sensumgrupa.lv/par-mums/ |date={{dat|2021|02|26||bez}} }} Sensum Grupa AS un UGN AS</ref> ''Aerones'' kapitāldaļu turētāji ir arī Jānis Putrāms, Dainis Krūze un autosportists un izgudrotājs [[Andris Dambis]].<ref name="delfi.lv, 2018-10-16">[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/latviesu-unikalie-droni-merke-uz-lielu-pasutijumu-no-energetikas-milza.d?id=50492449 Latviešu unikālie droni mērķē uz lielu pasūtījumu no enerģētikas milža] Jānis Bagātais, delfi.lv, 2018-10-16</ref> Uzņēmums sākotnēji piedāvāja bezpilota lidaparātus ar kravnesību līdz 200 kilogramiem, kas gaisā spēja darboties neierobežoti ilgu laiku. Elektrību un citus nepieciešamos resursus (piemēram, ūdeni) piegādāja no zemes pa kabeļiem un cauruļvadiem. Lidaparātam bija 28 elektrodzinēji; ja kāds dzinējs sabojājās, [[drons]] turpināja darboties.<ref name="delfi.lv, 2018-10-16" /> Sākotnēji īpašu uzdevumu veikšanai tika piedāvāti pilotējamie lidaparāti, kuru uzdevums bija: * [[vēja turbīna|vēja turbīnu]] tīrīšana, apkope un atbrīvošana no apledojuma; * ēku fasāžu mazgāšana; * ugunsgrēku dzēšana augstceltnēs. 2020. gadā uzņēmums paziņoja par specializācijas fokusu uz plaša pielietojuma robotikas izstrādājumiem, kuri orientēti uz vēja turbīnu apkopi. Dažādas apkopes un labošanas darbu procedūras veic ''Aerones'' patentētā robotsistēma, kura ar īpašu atsaišu palīdzību ļauj manipulēt ar robotroku uz vēja turbīnu lāpstiņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/aktuali/aerones-beglija-kostarika|title=Aerones roboti strādā gan Beļģijā, gan Kostarikā|website=labsoflatvia.com|access-date=2021-03-09|language=lv}}</ref> 2021. gadā uzņēmums plānoja paplašināt robotrokas izstrādi un izgatavot virkni jaunu robotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/aktuali/aerones-sarazos-12-robotus|title=2021. gadā Aerones plāno saražot 12 robotus|website=labsoflatvia.com|access-date=2021-03-09|language=lv}}</ref> == Vēsture == 2007. gada 15. janvārī tika dibināts uzņēmums SIA ''No Spam''. 2011. gada 31. janvārī tas pārdēvēts par SIA ''Inteligent Systems R & D'', bet 2011. gada 14. jūlijā pārsaukts par SIA ''Intelligent Systems R & D''. 2015. gadā tika sākta augstas celtspējas bezpilota lidaparāta izstrāde.<ref name="delfi.lv, 2018-10-16" /> 2016. gada 25. augustā uzņēmums ieguva nosaukumu SIA ''Aerones''. 2018. gadā ''Aerones'' iekļuva [[Kanāda]]s enerģētikas uzņēmuma ''NextEra Energy'' izsludinātajā konkursā par vēja turbīnu parku apkopi un atbrīvošanu no apledojuma.<ref name="delfi.lv, 2018-10-16" /> 2019. gada investīcijas no ''Altum'' un ''Expansion capital'' ļāva attīstīties un investēt cilvēkkapitālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://labsoflatvia.com/aktuali/aerones-paplasinasies-skandinavija|title=Latviešu dronu ražotāja 'Aerones' uzņēmums piesaista investīcijas un paplašinās|website=labsoflatvia.com|access-date=2021-03-09|language=lv}}</ref> 2020. gadā ''Aerones'' saņēma Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta finansējumu,<ref name="grants" /> kas ļauj testēt un pielāgot esošos robotikas risinājumus jūras vēja parkos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://aerones.com Aerones] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 0jrkvs5w9ra3w4gng8gdaz80ts9ujg0 4 415707 4290079 4289717 2025-06-06T18:00:55Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4290079 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2025|06|06||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:198221}}] | {{formatnum:2172}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13615}}] | 2009-02-13 | 2025-06-06 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:162178}}] | {{formatnum:12838}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7678}}] | 2007-12-03 | 2025-06-06 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:121989}}] | {{formatnum:135}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14572}}] | 2004-11-07 | 2025-05-25 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:104447}}] | {{formatnum:10346}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:8713}}] | 2007-11-24 | 2025-06-06 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:102669}}] | {{formatnum:8447}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1718}}] | 2009-10-02 | 2025-06-06 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:80145}}] | {{formatnum:4084}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6150}}] | 2005-10-30 | 2025-06-04 |- | 7. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:66943}}] | {{formatnum:1460}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3256}}] | 2005-07-26 | 2025-06-06 |- | 8. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:59961}}] | {{formatnum:10910}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:1957}}] | 2009-05-24 | 2025-06-06 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:57782}}] | {{formatnum:2342}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:806}}] | 2006-11-23 | 2025-06-04 |- | 10. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:47419}}] | {{formatnum:1466}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3447}}] | 2006-05-03 | 2025-06-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 11. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44894}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1777}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:44279}}] | {{formatnum:4614}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:338}}] | 2007-01-07 | 2025-06-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:44219}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2984}}] | 2007-04-26 | 2022-12-20 |- | 14. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:44194}}] | {{formatnum:9357}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:5442}}] | 2018-06-22 | 2025-06-06 |- | 15. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:40318}}] | {{formatnum:1682}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:568}}] | 2009-01-14 | 2025-06-05 |- | 16. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:38536}}] | {{formatnum:6169}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1352}}] | 2015-03-11 | 2025-06-06 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:33414}}] | {{formatnum:6807}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:616}}] | 2013-03-30 | 2025-06-06 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33142}}] | {{formatnum:236}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-06-05 |- | 19. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29767}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1255}}] | 2006-12-21 | 2025-03-31 |- | 20. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28836}}] | {{formatnum:70}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1201}}] | 2005-11-25 | 2025-01-03 |- | 21. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:27576}}] | {{formatnum:4271}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:338}}] | 2020-05-10 | 2025-06-06 |- | 22. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26810}}] | {{formatnum:12}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:592}}] | 2006-02-02 | 2025-04-21 |- | 23. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23763}}] | {{formatnum:310}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:878}}] | 2007-11-05 | 2025-04-10 |- | 24. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2025-03-30 |- | 25. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:21585}}] | {{formatnum:3108}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:715}}] | 2015-08-30 | 2025-06-05 |- | 26. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:20114}}] | {{formatnum:9218}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:2766}}] | 2023-01-18 | 2025-06-03 |- | 27. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18704}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2025-03-13 |- | 28. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:16837}}] | {{formatnum:4171}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1269}}] | 2022-01-17 | 2025-06-06 |- | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:8879}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:14443}}] | {{formatnum:1197}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:238}}] | 2016-04-12 | 2025-06-06 |- | 31. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:13923}}] | {{formatnum:700}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2318}}] | 2011-08-03 | 2025-06-02 |- | 32. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13586}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:799}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 33. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:13434}}] | {{formatnum:603}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:221}}] | 2013-06-21 | 2025-06-05 |- | 34. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:12595}}] | {{formatnum:1133}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1644}}] | 2005-07-30 | 2025-06-06 |- | 35. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:12265}}] | {{formatnum:1267}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2025-05-31 |- | 36. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:11234}}] | {{formatnum:5555}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:967}}] | 2014-07-27 | 2025-06-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11168}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:3}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11054}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:246}}] | 2008-10-28 | 2023-08-27 |- | 39. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10383}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10294}}] | {{formatnum:571}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:668}}] | 2011-10-13 | 2025-06-04 |- | 41. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:9814}}] | {{formatnum:425}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:367}}] | 2012-05-17 | 2025-03-24 |- | 42. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9301}}] | {{formatnum:435}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:168}}] | 2013-03-14 | 2025-05-29 |- style="background-color: #EEEEEE" | 43. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8983}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1121}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- | 44. | {{u|Svens Hudjajevs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Svens_Hudjajevs {{formatnum:8768}}] | {{formatnum:3754}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Svens_Hudjajevs {{formatnum:286}}] | 2021-07-27 | 2025-06-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8598}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8472}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2023-01-29 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8361}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:194}}] | 2004-09-16 | 2025-04-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- style="background-color: #EEEEEE" | 51. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7143}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 52. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7122}}] | {{formatnum:447}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2025-06-06 |- | 53. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6591}}] | {{formatnum:7}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2025-04-27 |- | 54. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6533}}] | {{formatnum:82}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:133}}] | 2013-01-07 | 2025-02-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 55. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6426}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 56. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6236}}] | {{formatnum:29}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-05-26 |- | 57. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6174}}] | {{formatnum:9}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:571}}] | 2006-05-12 | 2025-03-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 58. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:400}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 59. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:5754}}] | {{formatnum:904}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:98}}] | 2017-05-11 | 2025-06-06 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5484}}] | {{formatnum:148}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2025-05-30 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5456}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:246}}] | 2010-04-25 | 2025-01-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5304}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5086}}] | {{formatnum:115}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:373}}] | 2020-12-20 | 2025-04-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] n85j0op39dogbz8ew7gncga9ay21kcq 0 443933 4290170 4237749 2025-06-06T20:07:58Z Votre Provocateur 111653 4290170 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vita Anda Tērauda | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056912134).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Vita Anda Tērauda 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | prezidents = *[[Raimonds Vējonis]] *[[Egils Levits]] | premjers = *[[Māris Kučinskis]] *[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|05|19}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | apglabāts = | pilsonība = {{LVA}} {{USA}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = * [[Latvijas Ceļš]] (agrāk) * [[Kustība Par!]] <small>(2017—šobrīd)</small> | apvienība = * [[Attīstībai/Par!]] <small>(2018—šobrīd)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | nodarbošanās = valsts pārvaldes eksperte, sabiedrisko organizāciju vadītāja, politiķe | alma_mater = * Amerikas Universitāte * [[Džonsa Hopkinsa Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Vita Anda Tērauda''' (dzimusi 1962. gada 19. maijā [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prabook.com/web/vita_anda.terauda/1424118|title=Vita Anda Terauda|website=prabook.com|access-date=2020-11-04|language=en-EN}}</ref>) ir [[Amerikas latvieši|Amerikas latviešu]] [[ekonomiste]] un [[politiķe]] ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju darbā. Vita Anda Tērauda izveidoja un 10 gadus vadīja politikas pētniecības centru "[[Providus]]", bijusi [[Fonds DOTS|"Sorosa fonda — Latvija"]] vadītāja un [[Latvijas Republikas valsts reformu ministru uzskaitījums|valsts reformu ministre]],<ref name=":0">[http://providus.lv/par_mums/padome PROVIDUS padome, biedri un dibinātāji], providus.lv, {{dat|2019|10|20}}</ref><ref name=":1" /> kā arī [[13. Saeima]]s deputāte. Pārstāv partiju "[[Kustība Par!]]" un apvienību "[[Attīstībai/Par!]]". Dzimusi un izglītojusies ASV. 1990. gadā atbrauca uz Latviju{{nepieciešama atsauce}} un kopš tā laika dzīvo [[Rīga|Rīgā]]. == Dzīvesgājums == === Izglītība === 1983. gadā Amerikas Universitātē ({{val|en|[[American University]]}}) ieguvusi bakalaura grādu starptautiskajās attiecībās. 1990. gadā [[Džonsa Hopkinsa Universitāte|Džonsa Hopkinsa Universitātē]] ieguvusi ASV maģistra grādu starptautiskajā ekonomikā un PSRS politikā.<ref name=":1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-locekla-kandidate--vita-anda-terauda.a217940/ NEPLP locekļa kandidāte — Vita Anda Tērauda], lsm.lv, {{dat|2019|10|20}}</ref> === Karjera === No 1984. līdz 1988. gadam strādājusi par žurnālisti radiostacijā "[[Amerikas balss]]" [[Vašingtona|Vašingtonā]]. 1990. gadā pārcēlās dzīvot uz [[Latvija|Latviju]].{{nepieciešama atsauce}} 1991. gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kā konsultante sāka darbu [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] Ārējo ekonomisko sakaru departamentā. 1992. un 1993. gadā bija [[Ārlietu ministrija]]s Ārvalstu palīdzības koordinācijas departamenta direktore. 1995. un 1996. gadā V. Tērauda bija Valsts cilvēktiesību biroja konsultante. No 1996. līdz 2003. gadam — "[[Fonds DOTS|Sorosa fonds-Latvija]]" izpilddirektore. Fonds īstenoja atbalsta programmas tiesu varas stiprināšanai, mediju un nevalstisko organizāciju attīstībai u.c.<ref name=":1" /> No 2002. līdz 2013. gadam bija sabiedriskās politikas pētniecības centra "[[Providus]]" vadītāja. "Providus" mērķi A. Tēraudas vadībā bija laba pārvaldība, pretkorupcijas politika, mediju politika, tiesu varas stiprināšana u.c. "Providus" paspārnē izveidota vietne [[politika.lv]].<ref name=":1" /> 2015. un 2016. gadā V. Tērauda bija direktore PASOS — Politikas centru apvienībā atvērtai sabiedrībai.<ref name=":1" /> Kopš 2023. gada jūlija V. A. Tērauda ir [[Latvijas Dabas fonds|Latvijas Dabas fonda]] direktore.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldf.lv/lv/article/par-latvijas-dabas-fonda-direktori-kluvusi-vita-anda-terauda|title=Par Latvijas Dabas fonda direktori kļuvusi Vita Anda Tērauda {{!}} LDF|website=www.ldf.lv|access-date=2024-01-19}}</ref> == Sabiedriskā darbība == Vita Anda Tērauda aktīvi darbojās ASV trimdas latviešu organizācijās — [[Amerikas Latviešu Apvienība|Amerikas Latviešu apvienībā]] (ALA) un [[Amerikas Latviešu jaunatnes apvienība|Amerikas Latviešu jaunatnes apvienībā]] (ALJA). 1986. gadā tika ievēlēta par ALJA priekšsēdi. Kopš 1996. gada palīdzējusi dibināt un darbojusies kā valdes locekle dažādās nevalstiskās organizācijās, tostarp Baltijas — Melnās jūras aliansē, Pilsoniskajā aliansē, Cilvēktiesību centrā, [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas fondā]] un sabiedrībā par atklātību "[[Delna (organizācija)|Delna]]". No 2000. līdz 2001. gadam V. Tērauda bija padomes locekle [[Pasaules Banka]]s Ārējā konsultatīvās padomes valsts pārvaldes un pretkorupcijas jautājumos Eiropas un Centrālāzijas reģionā.<ref name=":1" /> 2002. gadā V. Tērauda kopā ar citiem dibināja sabiedriskās politikas pētniecības centru "[[Providus]]".<ref name=":0" /> No 2013. līdz 2018. gadam darbojās [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes]] Sabiedriski konsultatīvajā padomē. == Politiskā darbība == 1993. gadā V. Tērauda bija apvienības "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātāju skaitā. 1993. un 1994. gadā ieņēma Valsts reformu ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāres]] amatu, bet 1994. un 1995. gadā [[Māra Gaiļa valdība|Māra Gaiļa valdībā]] bija [[Latvijas Republikas valsts reformu ministru uzskaitījums|valsts reformu ministre]], un V. Tēraudas atbildībā bijusi valsts pārvaldes pārveide pēc padomju laika, piemēram, viņas vadībā izveidoja civildienesta sistēmu, īstenoja pašvaldību reformu u.c.<ref name=":1" /> 2017. gada 26. augustā V. Tērauda kopā ar citiem dibināja sociāli liberālo partiju [[Kustība Par!|"Kustība Par!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-kustiba-par-vadis-pavluts-valde-ievele-ari-vinkeli-un-dalderi.a247997/|title=Partiju «Kustība Par!» vadīs Pavļuts; valdē ievēlē arī Viņķeli un Dālderi|website=www.lsm.lv|access-date=2019-10-20|language=lv}}</ref> 2018. gada aprīlī Vita Tērauda kļuva par "[[Kustība Par!]]" izpilddirektori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4528796/providus-dibinataja-terauda-kluvusi-par-kustibas-par-izpilddirektori|title=«Providus» dibinātāja Tērauda kļuvusi par «Kustības «Par!«» izpilddirektori|website=TVNET|access-date=2019-10-20|date=2018-04-12|language=lv}}</ref> 2018. gada 20. aprīlī "[[Kustība Par!]]" kopā ar partijām "[[Latvijas Attīstībai]]" un "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]" nodibināja politisko partiju apvienību "[[Attīstībai/Par!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/nodibinata-apvieniba-attistibaipar-prieksvelesanu-kampanu-saks-nakamnedel/|title=Nodibināta apvienība “Attīstībai/Par!”, priekšvēlēšanu kampaņu sāks nākamnedēļ|website=LA.LV|access-date=2019-10-20|language=lv}}</ref> 2018. un 2019. V. Tērauda bija partijas "Kustība Par!" izpilddirektore. 2018. gada rudenī Vita Tērauda kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no politiskās apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta un tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibaipar.lv/zinas/velesanu-rezultati|title=Attīstībai Par {{!}} "Attīstībai / Par!" 13. Saeimas vēlēšanās iegūst 13 vietas|website=Attīstībai Par|access-date=2019-10-20|archive-date=2019-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20190527034556/https://attistibaipar.lv/zinas/velesanu-rezultati}}</ref> Saeimā V. Tērauda tika ievēlēta par Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāju un Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/F928C23B8A9B4811C22583320029E483?OpenDocument&lang=LV|title=Vita Anda Tērauda - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2019-10-20}}</ref> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Tērauda, Vita Anda}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vašingtonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] ce9i9cjfp75g2jfujit1c438n0ss076 4290171 4290170 2025-06-06T20:08:48Z Votre Provocateur 111653 4290171 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vita Anda Tērauda | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056912134).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Vita Anda Tērauda 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | prezidents = *[[Raimonds Vējonis]] *[[Egils Levits]] | premjers = *[[Māris Kučinskis]] *[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|05|19}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | apglabāts = | pilsonība = {{LVA}} {{USA}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = * [[Latvijas Ceļš]] (agrāk) * [[Kustība Par!]] <small>(2017—šobrīd)</small> | apvienība = * [[Attīstībai/Par!]] <small>(2018—šobrīd)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | nodarbošanās = valsts pārvaldes eksperte, sabiedrisko organizāciju vadītāja, politiķe | alma_mater = * Amerikas Universitāte * [[Džonsa Hopkinsa Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Vita Anda Tērauda''' (dzimusi 1962. gada 19. maijā [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prabook.com/web/vita_anda.terauda/1424118|title=Vita Anda Terauda|website=prabook.com|access-date=2020-11-04|language=en-EN}}</ref>) ir [[Amerikas latvieši|Amerikas latviešu]] [[ekonomiste]] un [[politiķe]] ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju darbā. Vita Anda Tērauda izveidoja un 10 gadus vadīja politikas pētniecības centru "[[Providus]]", bijusi [[Fonds DOTS|"Sorosa fonda — Latvija"]] vadītāja un [[Latvijas Republikas valsts reformu ministru uzskaitījums|valsts reformu ministre]],<ref name=":0">[http://providus.lv/par_mums/padome PROVIDUS padome, biedri un dibinātāji], providus.lv, {{dat|2019|10|20}}</ref><ref name=":1" /> kā arī [[13. Saeima]]s deputāte. Pārstāv partiju "[[Kustība Par!]]" un apvienību "[[Attīstībai/Par!]]". Dzimusi un izglītojusies ASV. 1990. gadā atbrauca uz Latviju{{nepieciešama atsauce}} un kopš tā laika dzīvo [[Rīga|Rīgā]]. == Dzīvesgājums == === Izglītība === 1983. gadā Amerikas Universitātē ({{val|en|American University]}}) ieguvusi [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]]. 1990. gadā [[Džonsa Hopkinsa Universitāte|Džonsa Hopkinsa Universitātē]] ieguvusi ASV maģistra grādu starptautiskajā ekonomikā un PSRS politikā.<ref name=":1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-locekla-kandidate--vita-anda-terauda.a217940/ NEPLP locekļa kandidāte — Vita Anda Tērauda], lsm.lv, {{dat|2019|10|20}}</ref> === Karjera === No 1984. līdz 1988. gadam strādājusi par žurnālisti radiostacijā "[[Amerikas balss]]" [[Vašingtona|Vašingtonā]]. 1990. gadā pārcēlās dzīvot uz [[Latvija|Latviju]].{{nepieciešama atsauce}} 1991. gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kā konsultante sāka darbu [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] Ārējo ekonomisko sakaru departamentā. 1992. un 1993. gadā bija [[Ārlietu ministrija]]s Ārvalstu palīdzības koordinācijas departamenta direktore. 1995. un 1996. gadā V. Tērauda bija Valsts cilvēktiesību biroja konsultante. No 1996. līdz 2003. gadam — "[[Fonds DOTS|Sorosa fonds-Latvija]]" izpilddirektore. Fonds īstenoja atbalsta programmas tiesu varas stiprināšanai, mediju un nevalstisko organizāciju attīstībai u.c.<ref name=":1" /> No 2002. līdz 2013. gadam bija sabiedriskās politikas pētniecības centra "[[Providus]]" vadītāja. "Providus" mērķi A. Tēraudas vadībā bija laba pārvaldība, pretkorupcijas politika, mediju politika, tiesu varas stiprināšana u.c. "Providus" paspārnē izveidota vietne [[politika.lv]].<ref name=":1" /> 2015. un 2016. gadā V. Tērauda bija direktore PASOS — Politikas centru apvienībā atvērtai sabiedrībai.<ref name=":1" /> Kopš 2023. gada jūlija V. A. Tērauda ir [[Latvijas Dabas fonds|Latvijas Dabas fonda]] direktore.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldf.lv/lv/article/par-latvijas-dabas-fonda-direktori-kluvusi-vita-anda-terauda|title=Par Latvijas Dabas fonda direktori kļuvusi Vita Anda Tērauda {{!}} LDF|website=www.ldf.lv|access-date=2024-01-19}}</ref> == Sabiedriskā darbība == Vita Anda Tērauda aktīvi darbojās ASV trimdas latviešu organizācijās — [[Amerikas Latviešu Apvienība|Amerikas Latviešu apvienībā]] (ALA) un [[Amerikas Latviešu jaunatnes apvienība|Amerikas Latviešu jaunatnes apvienībā]] (ALJA). 1986. gadā tika ievēlēta par ALJA priekšsēdi. Kopš 1996. gada palīdzējusi dibināt un darbojusies kā valdes locekle dažādās nevalstiskās organizācijās, tostarp Baltijas — Melnās jūras aliansē, Pilsoniskajā aliansē, Cilvēktiesību centrā, [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas fondā]] un sabiedrībā par atklātību "[[Delna (organizācija)|Delna]]". No 2000. līdz 2001. gadam V. Tērauda bija padomes locekle [[Pasaules Banka]]s Ārējā konsultatīvās padomes valsts pārvaldes un pretkorupcijas jautājumos Eiropas un Centrālāzijas reģionā.<ref name=":1" /> 2002. gadā V. Tērauda kopā ar citiem dibināja sabiedriskās politikas pētniecības centru "[[Providus]]".<ref name=":0" /> No 2013. līdz 2018. gadam darbojās [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes]] Sabiedriski konsultatīvajā padomē. == Politiskā darbība == 1993. gadā V. Tērauda bija apvienības "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātāju skaitā. 1993. un 1994. gadā ieņēma Valsts reformu ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāres]] amatu, bet 1994. un 1995. gadā [[Māra Gaiļa valdība|Māra Gaiļa valdībā]] bija [[Latvijas Republikas valsts reformu ministru uzskaitījums|valsts reformu ministre]], un V. Tēraudas atbildībā bijusi valsts pārvaldes pārveide pēc padomju laika, piemēram, viņas vadībā izveidoja civildienesta sistēmu, īstenoja pašvaldību reformu u.c.<ref name=":1" /> 2017. gada 26. augustā V. Tērauda kopā ar citiem dibināja sociāli liberālo partiju [[Kustība Par!|"Kustība Par!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-kustiba-par-vadis-pavluts-valde-ievele-ari-vinkeli-un-dalderi.a247997/|title=Partiju «Kustība Par!» vadīs Pavļuts; valdē ievēlē arī Viņķeli un Dālderi|website=www.lsm.lv|access-date=2019-10-20|language=lv}}</ref> 2018. gada aprīlī Vita Tērauda kļuva par "[[Kustība Par!]]" izpilddirektori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4528796/providus-dibinataja-terauda-kluvusi-par-kustibas-par-izpilddirektori|title=«Providus» dibinātāja Tērauda kļuvusi par «Kustības «Par!«» izpilddirektori|website=TVNET|access-date=2019-10-20|date=2018-04-12|language=lv}}</ref> 2018. gada 20. aprīlī "[[Kustība Par!]]" kopā ar partijām "[[Latvijas Attīstībai]]" un "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]" nodibināja politisko partiju apvienību "[[Attīstībai/Par!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/nodibinata-apvieniba-attistibaipar-prieksvelesanu-kampanu-saks-nakamnedel/|title=Nodibināta apvienība “Attīstībai/Par!”, priekšvēlēšanu kampaņu sāks nākamnedēļ|website=LA.LV|access-date=2019-10-20|language=lv}}</ref> 2018. un 2019. V. Tērauda bija partijas "Kustība Par!" izpilddirektore. 2018. gada rudenī Vita Tērauda kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no politiskās apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta un tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibaipar.lv/zinas/velesanu-rezultati|title=Attīstībai Par {{!}} "Attīstībai / Par!" 13. Saeimas vēlēšanās iegūst 13 vietas|website=Attīstībai Par|access-date=2019-10-20|archive-date=2019-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20190527034556/https://attistibaipar.lv/zinas/velesanu-rezultati}}</ref> Saeimā V. Tērauda tika ievēlēta par Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāju un Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/F928C23B8A9B4811C22583320029E483?OpenDocument&lang=LV|title=Vita Anda Tērauda - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2019-10-20}}</ref> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Tērauda, Vita Anda}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vašingtonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] d2h1nmujkdd9k4dvewszv0fm29o68uh 4290173 4290171 2025-06-06T20:10:48Z Votre Provocateur 111653 4290173 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vita Anda Tērauda | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056912134).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Vita Anda Tērauda 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | prezidents = *[[Raimonds Vējonis]] *[[Egils Levits]] | premjers = *[[Māris Kučinskis]] *[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1962|05|19}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | apglabāts = | pilsonība = {{LVA}} {{USA}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = * [[Latvijas Ceļš]] (agrāk) * [[Kustība Par!]] <small>(2017—šobrīd)</small> | apvienība = * [[Attīstībai/Par!]] <small>(2018—šobrīd)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | nodarbošanās = valsts pārvaldes eksperte, sabiedrisko organizāciju vadītāja, politiķe | alma_mater = * Amerikas Universitāte * [[Džonsa Hopkinsa Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Vita Anda Tērauda''' (dzimusi 1962. gada 19. maijā [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prabook.com/web/vita_anda.terauda/1424118|title=Vita Anda Terauda|website=prabook.com|access-date=2020-11-04|language=en-EN}}</ref>) ir [[Amerikas latvieši|Amerikas latviešu]] [[ekonomiste]] un [[politiķe]] ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju darbā. Vita Anda Tērauda izveidoja un 10 gadus vadīja politikas pētniecības centru "[[Providus]]", bijusi [[Fonds DOTS|"Sorosa fonda — Latvija"]] vadītāja un [[Latvijas Republikas valsts reformu ministru uzskaitījums|valsts reformu ministre]],<ref name=":0">[http://providus.lv/par_mums/padome PROVIDUS padome, biedri un dibinātāji], providus.lv, {{dat|2019|10|20}}</ref><ref name=":1" /> kā arī [[13. Saeima]]s deputāte. Pārstāv partiju "[[Kustība Par!]]" un apvienību "[[Attīstībai/Par!]]". Dzimusi un izglītojusies ASV. 1990. gadā atbrauca uz Latviju{{nepieciešama atsauce}} un kopš tā laika dzīvo [[Rīga|Rīgā]]. == Dzīvesgājums == === Izglītība === 1983. gadā Amerikas Universitātē ({{val|en|American University]}}) ieguvusi [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura grādu]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]]. 1990. gadā [[Džonsa Hopkinsa Universitāte|Džonsa Hopkinsa Universitātē]] ieguvusi ASV [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] starptautiskajā ekonomikā un PSRS politikā.<ref name=":1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-locekla-kandidate--vita-anda-terauda.a217940/ NEPLP locekļa kandidāte — Vita Anda Tērauda], lsm.lv, {{dat|2019|10|20}}</ref> === Karjera === No 1984. līdz 1988. gadam strādājusi par žurnālisti radiostacijā "[[Amerikas balss]]" [[Vašingtona|Vašingtonā]]. 1990. gadā pārcēlās dzīvot uz [[Latvija|Latviju]].{{nepieciešama atsauce}} 1991. gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kā konsultante sāka darbu [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] Ārējo ekonomisko sakaru departamentā. 1992. un 1993. gadā bija [[Ārlietu ministrija]]s Ārvalstu palīdzības koordinācijas departamenta direktore. 1995. un 1996. gadā V. Tērauda bija Valsts cilvēktiesību biroja konsultante. No 1996. līdz 2003. gadam — "[[Fonds DOTS|Sorosa fonds-Latvija]]" izpilddirektore. Fonds īstenoja atbalsta programmas tiesu varas stiprināšanai, mediju un nevalstisko organizāciju attīstībai u.c.<ref name=":1" /> No 2002. līdz 2013. gadam bija sabiedriskās politikas pētniecības centra "[[Providus]]" vadītāja. "Providus" mērķi A. Tēraudas vadībā bija laba pārvaldība, pretkorupcijas politika, mediju politika, tiesu varas stiprināšana u.c. "Providus" paspārnē izveidota vietne [[politika.lv]].<ref name=":1" /> 2015. un 2016. gadā V. Tērauda bija direktore PASOS — Politikas centru apvienībā atvērtai sabiedrībai.<ref name=":1" /> Kopš 2023. gada jūlija V. A. Tērauda ir [[Latvijas Dabas fonds|Latvijas Dabas fonda]] direktore.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldf.lv/lv/article/par-latvijas-dabas-fonda-direktori-kluvusi-vita-anda-terauda|title=Par Latvijas Dabas fonda direktori kļuvusi Vita Anda Tērauda {{!}} LDF|website=www.ldf.lv|access-date=2024-01-19}}</ref> == Sabiedriskā darbība == Vita Anda Tērauda aktīvi darbojās ASV trimdas latviešu organizācijās — [[Amerikas Latviešu Apvienība|Amerikas Latviešu apvienībā]] (ALA) un [[Amerikas Latviešu jaunatnes apvienība|Amerikas Latviešu jaunatnes apvienībā]] (ALJA). 1986. gadā tika ievēlēta par ALJA priekšsēdi. Kopš 1996. gada palīdzējusi dibināt un darbojusies kā valdes locekle dažādās nevalstiskās organizācijās, tostarp Baltijas — Melnās jūras aliansē, Pilsoniskajā aliansē, Cilvēktiesību centrā, [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas fondā]] un sabiedrībā par atklātību "[[Delna (organizācija)|Delna]]". No 2000. līdz 2001. gadam V. Tērauda bija padomes locekle [[Pasaules Banka]]s Ārējā konsultatīvās padomes valsts pārvaldes un pretkorupcijas jautājumos Eiropas un Centrālāzijas reģionā.<ref name=":1" /> 2002. gadā V. Tērauda kopā ar citiem dibināja sabiedriskās politikas pētniecības centru "[[Providus]]".<ref name=":0" /> No 2013. līdz 2018. gadam darbojās [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes]] Sabiedriski konsultatīvajā padomē. == Politiskā darbība == 1993. gadā V. Tērauda bija apvienības "[[Latvijas Ceļš]]" dibinātāju skaitā. 1993. un 1994. gadā ieņēma Valsts reformu ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāres]] amatu, bet 1994. un 1995. gadā [[Māra Gaiļa valdība|Māra Gaiļa valdībā]] bija [[Latvijas Republikas valsts reformu ministru uzskaitījums|valsts reformu ministre]], un V. Tēraudas atbildībā bijusi valsts pārvaldes pārveide pēc padomju laika, piemēram, viņas vadībā izveidoja civildienesta sistēmu, īstenoja pašvaldību reformu u.c.<ref name=":1" /> 2017. gada 26. augustā V. Tērauda kopā ar citiem dibināja sociāli liberālo partiju [[Kustība Par!|"Kustība Par!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-kustiba-par-vadis-pavluts-valde-ievele-ari-vinkeli-un-dalderi.a247997/|title=Partiju «Kustība Par!» vadīs Pavļuts; valdē ievēlē arī Viņķeli un Dālderi|website=www.lsm.lv|access-date=2019-10-20|language=lv}}</ref> 2018. gada aprīlī Vita Tērauda kļuva par "[[Kustība Par!]]" izpilddirektori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4528796/providus-dibinataja-terauda-kluvusi-par-kustibas-par-izpilddirektori|title=«Providus» dibinātāja Tērauda kļuvusi par «Kustības «Par!«» izpilddirektori|website=TVNET|access-date=2019-10-20|date=2018-04-12|language=lv}}</ref> 2018. gada 20. aprīlī "[[Kustība Par!]]" kopā ar partijām "[[Latvijas Attīstībai]]" un "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]" nodibināja politisko partiju apvienību "[[Attīstībai/Par!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/nodibinata-apvieniba-attistibaipar-prieksvelesanu-kampanu-saks-nakamnedel/|title=Nodibināta apvienība “Attīstībai/Par!”, priekšvēlēšanu kampaņu sāks nākamnedēļ|website=LA.LV|access-date=2019-10-20|language=lv}}</ref> 2018. un 2019. V. Tērauda bija partijas "Kustība Par!" izpilddirektore. 2018. gada rudenī Vita Tērauda kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no politiskās apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta un tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibaipar.lv/zinas/velesanu-rezultati|title=Attīstībai Par {{!}} "Attīstībai / Par!" 13. Saeimas vēlēšanās iegūst 13 vietas|website=Attīstībai Par|access-date=2019-10-20|archive-date=2019-05-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20190527034556/https://attistibaipar.lv/zinas/velesanu-rezultati}}</ref> Saeimā V. Tērauda tika ievēlēta par Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāju un Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/F928C23B8A9B4811C22583320029E483?OpenDocument&lang=LV|title=Vita Anda Tērauda - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2019-10-20}}</ref> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Tērauda, Vita Anda}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vašingtonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] jkm4u4e1u37eb0hudhm096lskgkr6hz 0 449509 4290029 4219299 2025-06-06T12:55:28Z Lasks 38532 4290029 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Visvaldis Mucenieks | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = | term_beigas = | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1938|4|16|}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Aizputes apriņķis|Valtaiķu pagasts}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2025|6|3|1938|4|16}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = inženieris | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Visvaldis Mucenieks''' (dzimis {{dat|1938|4|16||bez}}, miris {{dat|2025|6|3||bez}}) bija latviešu inženieris, tulks, politiķis un sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1938|4|16||bez}} [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķī]], [[Valtaiķu pagasts|Valtaiķu pagastā]]. Pēc studijām [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]] Elektroenerģētikas fakultātē no 1961. gada strādāja par inženieri un projektu grupas vadītāju Latvijas Valsts lauku celtniecības projektēšanas institūtā, vēlāk par elektriķi — brigadieri Jūrmalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://85.254.250.16/raksti/109019 |title=Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā |access-date=2020. gada 14. Janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |archivedate=2020. gada 1. Janvāris }}</ref>. [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā V. Mucenieks iesaistījās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]s (LNNK) veidošanā, 1988. gada jūnijā viņš bija pirmās LNNK padomes loceklis un tās juridiskās nodaļas vadītājs. 1989. gada 10. decembrī Latvijas PSR vietējo padomju vēlēšanās viņu ievēlēja par Rīgas darbaļaužu deputātu padomes deputātu. Šajā pašā gadā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 155. Jaunogres vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā V. Mucenieks nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> 1993. gadā kļuva par Latvijas Civilās aizsardzības centra direktoru. No amata atbrīvots 1995. gadā, taču tiesa atzinusi lēmumu par nepamatotu un 1998. gadā amatā atjaunots. 1993. gada [[5. Saeimas vēlēšanas|5 Saeimas]] un 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] V. Mucenieks kandidēja no [[Vienības partija|Latvijas Vienības partija]]s, bet netika ievēlēts. 2002. gadā nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no [[LSDSP]] saraksta. == VDK kartīte == Viņa vārds atrodams [[VDK aģentūras kartotēka|VDK aģentu kartotēkā]], ieraksts par savervēšanu kartītē veikts 1989. gada 24. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kgb.raystar.capital/mucenieks-visvaldis-%D0%BC%D1%83%D1%86%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5%D0%BA%D1%81-%D0%B2%D0%B8%D1%81%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B4%D0%B8%D1%81-%D0%BA%D1%80%D0%B8%D1%88%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87-1938-%D0%B2%D0%B0/|title=VDK kontroluzskaites kartīte Nr. 24159|last=|first=|access-date=|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Jautājums par Visvalža Mucenieka vārda atrašanos VDK aģentu kartotēkā aktualizējās laikā, kad viņam vajadzēja noformēt dokumentus civildienesta ierēdņa amatā. Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa 1995. gada 20. septembrī nolēma, ka viņš “nav veicis apzinātu sadarbību ar bijušo LPSR VDK”. Pārbaudes lietā nopratināts arī V. Mucenieka vervētājs Pāvels Naļivaiko, kurš tajā laikā strādāja VDK 5. daļas 3. nodaļā (pretpadomju organizācijas, bijušo politieslodzīto uzraudzība). Naļivaiko liecināja, ka Mucenieku VDK aģentūrā esot ieslēdzis “pēc daļas priekšnieka Eihmaņa rīkojuma, lai uzlabotu darba rādītājus aģentu vervēšanas jomā, jo Mucenieks bijis ar lielu autoritāti LNNK valdē”. Tāpat Naļivaiko apgalvoja, ka aģenta reģistrācijas kartītes uz Mucenieka vārda viņš aizpildījis pats personīgi, tās parakstījis daļas priekšnieka vietnieks Šalajevs, bet segvārdu Muceniekam izdomājis Naļivaiko.<ref>[https://ir.lv/2019/12/23/es-butu-bijis-sizofrenikis-ja-1989-gada-beigas-prasitos-uz-ceku/ Es būtu bijis šizofrēniķis, ja 1989. gada beigās prasītos uz čeku] ir.lv 2019. gada 23. decembrī</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā V. Mucenieku apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Mucenieks, Visvaldis}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2025. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] 445ck3egdy9kvvtmi1fcv8hn6b2sgov 4290037 4290029 2025-06-06T14:16:48Z Biafra 13794 4290037 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Visvaldis Mucenieks | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = | term_beigas = | prezidents = | premjers = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1938|4|16|}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Aizputes apriņķis|Valtaiķu pagasts}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2025|6|3|1938|4|16}} | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = inženieris | alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Visvaldis Mucenieks''' (dzimis {{dat|1938|4|16||bez}}, miris {{dat|2025|6|3||bez}}) bija latviešu inženieris, tulks, politiķis un sabiedriskais darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1938|4|16||bez}} [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķī]], [[Valtaiķu pagasts|Valtaiķu pagastā]]. Pēc studijām [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]] Elektroenerģētikas fakultātē no 1961. gada strādāja par inženieri un projektu grupas vadītāju Latvijas Valsts lauku celtniecības projektēšanas institūtā, vēlāk par elektriķi — brigadieri Jūrmalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://85.254.250.16/raksti/109019 |title=Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā |access-date=2020. gada 14. Janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |archivedate=2020. gada 1. Janvāris }}</ref>. [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā V. Mucenieks iesaistījās [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]]s (LNNK) veidošanā, 1988. gada jūnijā viņš bija pirmās LNNK padomes loceklis un tās juridiskās nodaļas vadītājs. 1989. gada 10. decembrī Latvijas PSR vietējo padomju vēlēšanās viņu ievēlēja par Rīgas darbaļaužu deputātu padomes deputātu. Šajā pašā gadā iesaistījies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]]. 1990. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 155. Jaunogres vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā V. Mucenieks nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> 1993. gadā kļuva par Latvijas Civilās aizsardzības centra direktoru. No amata atbrīvots 1995. gadā, taču tiesa atzinusi lēmumu par nepamatotu un 1998. gadā amatā atjaunots. 1993. gada [[5. Saeimas vēlēšanas|5 Saeimas]] un 1995. gada [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] V. Mucenieks kandidēja no [[Vienības partija|Latvijas Vienības partija]]s, bet netika ievēlēts. 2002. gadā nesekmīgi kandidēja [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] no [[LSDSP]] saraksta. == VDK kartīte == Viņa vārds atrodams [[VDK aģentūras kartotēka|VDK aģentu kartotēkā]], ieraksts par savervēšanu kartītē veikts 1989. gada 24. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kgb.raystar.capital/mucenieks-visvaldis-%D0%BC%D1%83%D1%86%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5%D0%BA%D1%81-%D0%B2%D0%B8%D1%81%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B4%D0%B8%D1%81-%D0%BA%D1%80%D0%B8%D1%88%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87-1938-%D0%B2%D0%B0/|title=VDK kontroluzskaites kartīte Nr. 24159|last=|first=|access-date=|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> Jautājums par Visvalža Mucenieka vārda atrašanos VDK aģentu kartotēkā aktualizējās laikā, kad viņam vajadzēja noformēt dokumentus civildienesta ierēdņa amatā. Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa 1995. gada 20. septembrī nolēma, ka viņš “nav veicis apzinātu sadarbību ar bijušo LPSR VDK”. Pārbaudes lietā nopratināts arī V. Mucenieka vervētājs Pāvels Naļivaiko, kurš tajā laikā strādāja VDK 5. daļas 3. nodaļā (pretpadomju organizācijas, bijušo politieslodzīto uzraudzība). Naļivaiko liecināja, ka Mucenieku VDK aģentūrā esot ieslēdzis “pēc daļas priekšnieka Eihmaņa rīkojuma, lai uzlabotu darba rādītājus aģentu vervēšanas jomā, jo Mucenieks bijis ar lielu autoritāti LNNK valdē”. Tāpat Naļivaiko apgalvoja, ka aģenta reģistrācijas kartītes uz Mucenieka vārda viņš aizpildījis pats personīgi, tās parakstījis daļas priekšnieka vietnieks Šalajevs, bet segvārdu Muceniekam izdomājis Naļivaiko.<ref>[https://ir.lv/2019/12/23/es-butu-bijis-sizofrenikis-ja-1989-gada-beigas-prasitos-uz-ceku/ Es būtu bijis šizofrēniķis, ja 1989. gada beigās prasītos uz čeku] ir.lv 2019. gada 23. decembrī</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā V. Mucenieku apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Mucenieks, Visvaldis}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2025. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas inženieri]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] 96lr85jt7pigx5g2zucnycx6fz35vgu 0 455094 4290014 4228983 2025-06-06T12:19:08Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: {{disambig}} → {{nozīmju atdalīšana}} using [[Project:AWB|AWB]] 4290014 wikitext text/x-wiki '''Hingans''' var būt: * [[Ārējais Hingans]] jeb [[Stanovoja grēda]] * [[Mazais Hingans]] * [[Lielais Hingans]] {{nozīmju atdalīšana}} hhlwelyk2x6snazt5xr64230gf11pjr 0 456152 4290007 3475831 2025-06-06T12:16:41Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{BUL}} → {{BGR}}, Struma (upe) → Struma using [[Project:AWB|AWB]] 4290007 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Blagojevgrada | native_name = ''Благоевград'' | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = Emblem of Blagoevgrad.svg | shield_size = | pushpin_map = Bulgārija#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{BGR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Blagojevgradas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28.91 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2018. gadā | population_footnotes = | population_total = 69178 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 42 | latm = 01 | lats = | latNS = N | longd = 23 | longm = 06 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 2700 | elevation_footnotes = | elevation_m = 410 | website = {{URL|https://www.blagoevgrad.eu/}} | footnotes = }} '''Blagojevgrada''' ({{val|bg|Благо̀евград}}) ir pilsēta [[Bulgārija]]s dienvidrietumos, [[Blagojevgradas apgabals|Blagojevgradas apgabala]] administratīvais centrs. Atrodas [[Struma]]s upes ielejā, kur Strumā ietek [[Bistrica (Bulgārija)|Bistricas]] upe. 2018. gadā Blagojevgradā dzīvoja 69,2 tūkstoši iedzīvotāju. Cauri pilsētai iet nozīmīgs autoceļš un dzelzceļa līnija no [[Sofija]]s uz [[Atēnas|Atēnām]]. Šeit atradās senā [[trāķieši|trāķiešu]] apmetne '''Skaptopara''' (''Scaptopara''). Laikā, kad pilsēta atradās [[Osmaņu impērija]]s pakļautībā, tās nosaukums bija '''Džumaja'''. Pēc tam līdz 1950. gadam pilsētas nosaukums bija '''Gornadžumaja''' (''Горна Джумая''). 1950. gadā pilsēta tika pārsaukta bulgāru sociāldemokrātiskās partijas izveidotāja [[Dimitars Blagojevs|Dimitara Blagojeva]] vārdā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bulgārija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bulgārijas pilsētas]] [[Kategorija:Blagojevgradas apgabals]] 4cwmfcc35pb1ms3plqhpem64phgqzdz 0 456646 4290200 3203098 2025-06-07T00:50:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290200 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Ferrerijas pils | native_name = Palazzo Ferreria (Palazzo Buttiġieġ-Francia) | former_names = | alternate_names = Butidžidža-Fransijas pils | status = Valdības iestāžu un komerciāla ēka, fasāde restaurēta 2017. gadā | image = Palazzo before restoration 02.jpg | image_alt = | image_size = | caption = Pils 2016. gadā pirms restaurācijas | altitude = | building_type = | architectural_style = Venēciešu [[gotika]] | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = Maltas valdība | current_tenants = | landlord = | location = | address = | location_town = [[Valleta]] | location_country = [[Malta]] | pushpin_map = Malta | latd = 35 | latm = 53 | lats = 48 | latNS = N | longd = 14 | longm = 30 | longs = 36 | longEW = E | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1876 | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | roof = | top_floor = | observatory = | other_dimensions = | floor_count = | floor_area = | seating_type = | seating_capacity = | elevator_count = | architect = Džuzepe Bonavija | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | main_contractor = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Ferrerijas pils''', oficiāli '''Butidžidža-Fransijas pils''',<ref>Gauci, Joseph (19 January 2009). [http://www.myguide.com.mt/valletta/places-of-interest/buttigieg-francia-palace "Brief history of Palazzo Ferreria"]. Times of Malta. Retrieved 10 November 2015.</ref> ir [[kaļķakmens]] pils [[Malta]]s galvaspilsētā [[Valleta|Valletā]]. Pils celta 19. gadsimta beigās.<ref name="timesofmalta.com">{{Ziņu atsauce|url=http://www.timesofmalta.com/articles/view/20090119/letters/brief-history-of-palazzo-ferreria.241318|title=Brief history of Palazzo Ferreria|work=Times of Malta|date=19 January 2009|last=Gauci|first=Joseph}}</ref> To projektējis arhitekts Džuzepe Bonavija, un tā bija pirmā ēka, kurai Maltā parādījās koka balkoni. Atzīta par 1. pakāpes valsts pieminekli. Mūsdienās ēkā izvietota Maltas veselības un sociālās politikas ministrija,<ref name="Giugno">[http://www.holobooks.co.uk/MaltaItineraryChapter17.pdf Sette Giugno attack, family and coat of arms] '''(angliski)'''</ref> kā arī veikali.<ref>[https://web.archive.org/web/20120428184254/http://www.timesofmalta.com/articles/view/20090404/local/new-clothing-store-opens-in-historic-city-palazzo.251546 New clothing store opens in historic city palazzo - Times of Malta] '''(angliski)''' </ref> == Vēsture == Pils zemes gabalā agrāk atradās [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Sv. Jāņa ordeņa]] lietuve (''ferreria''), kurā izgatavoja bruņinieku apbruņojumu un kura devusi nosaukumu pilij. Džuzepe Butidžidžs un viņa sieva Džovanna Kamilleri iegādājās šo zemi no valdības un 19. gadsimta beigās uzcēla Ferrerijas pili. Uz fasādes redzami Butidžidža un Kamilleri ģerboņi. Pils tika atstāta pūrā viņu meitai Terēzei Butidžidžai. Viņa apprecējās ar pulkvedi Džonu Luisu Fransiju, un viņu uzvārdi pēc kāda laika tika iekļauti pils nosaukumā. Fransija bija [[Spānija]]s pilsonis no [[Lielbritānija]]s kolonijas [[Gibraltārs|Gibraltāra]], un abi satikās Maltā, kamēr Fransija kalpoja britu armijā. Ferrerija ir otra lielākā pils [[Valleta|Valletā]] pēc Lielmestra pils.<ref name="timesofmalta.com" /> 1919. gada 8. jūnijā pilī iebruka demonstranti, kas protestēja pret dzīves līmeņa krišanos, un daļēji izdemolēja to. Pils aizsardzībai norīkotie kareivji to pieļāva, lai nenāktos šaut uz savējiem.<ref name="Giugno" /><ref>Scicluna, Frank L. (January 2014). [http://ozmalta.com/wp-content/uploads/NEWS25.pdf Sette Giugno]. ozmalta.com. Consulate of Malta in South Australia Newsletter. p. 8. '''(angliski)'''</ref> [[Attēls:BombDamageMalta.jpg|left|thumb|200x200px| Otrā pasaules kara laikā vairākas [[Valleta]]s ēkas tika smagi bojātas, salīdzinoši nelielus postījumus pārcieta arī Ferrerijas pils]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija cietušas daudzas Valletas ēkas. Kopš 1947. gada Duminku Mintofa vadītais Sabiedrisko darbu departaments, kas rekonstruēja un atjaunoja Valletu no kara postījumiem, no Fransijām nomāja daļu pils. Ģimene nelielu pils daļu paturēja kā dzīvokli, kuru mūsdienās izmanto kā Maltas valdības biroju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.malta.com/en/local-information/public-service/government-institutions/ministry-of-education-employment-and-the-family|title=Ministry of Education, Employment and the Family|website=malta.com}}</ref> Fransijas pili 1979. gadā pārdeva valdībai, kuru tolaik vadīja tas pats Duminku Mintofs. Mūsdienās pils apakšējā daļā izvietoti vairāki veikali.<ref name="timesofmalta.com" /> [[Attēls:Palazzo_Ferreria_Valletta_one_of_the_entrances_now_a_clothes_shop.jpeg|right|thumb| Viena no Ferrerijas pils ieejām, tagad apģērbu veikals.]] == Arhitektūra == Ferrerijas arhitekts ir Džuzepe Bonavija, kurš projektējis arī Lijas pilsētas Belvedera torni un Laborsu Valletā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://user.orbit.net.mt/fournier/villa_gourigon_and_the_lija_belv.htm|title=Villa Gourgion and the Lija Belvedere|last=Sant Fournier|first=Steve|publisher=user.orbit.net.mt|access-date={{dat|2020|04|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150205041101/http://user.orbit.net.mt/fournier/villa_gourigon_and_the_lija_belv.htm|archivedate={{dat|2015|02|05||bez}}}}</ref> Bonavija, sākot ar Ferrerijas pili, ieviesa pilsētā koka balkonus. Tas ir ietekmējis vairākus arhitektus un kopējo pilsētas stilu, jo tie joprojām ir izplatīti mūsdienu Maltā. Pili Maltas Vides un plānošanas pārvalde (MEPA) novērtējusi kā 1. pakāpes valsts pieminekli.<ref>[http://www.timesofmalta.com/articles/view/20090106/opinion/one-world-protecting-the-most-significant-buildings-monuments-and.239713 One World - Protecting the most significant buildings, monuments and features of Valletta] Buttiġieġ-Francia Palace</ref> == Galerija == <center> '''Ferrerijas pils interjers''' </center><gallery class="center" mode="packed" heights="150px"> Palazzo_Ferreria_statue_2.jpeg|Statuja, kas pārstāv [[Āfrika|Āfriku]] Palazzo_Ferreria_statue_4_America.jpeg|Statuja, kas pārstāv [[Amerika|Ameriku]] Palazzo_Ferreria_statue.jpeg|Statuja, kas pārstāv [[Āzija|Āziju]] Palazzo_Ferreria_statue_3.jpeg|Statuja, kas pārstāv [[Eiropa|Eiropu]] </gallery> == Literatūra == * {{Grāmatas atsauce|last=Spiteri|first=Stephen C.|date=2003|title=Armoury of the Knights|url=https://issuu.com/arkitettura/docs/armoury-of-the-knights|publisher=Midsea Books|page=65|isbn=99932-39-33-X|access-date={{dat|2020|04|12||bez}}|archive-date={{dat|2016|12|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161227130337/https://issuu.com/arkitettura/docs/armoury-of-the-knights}} '''(angliski)''' == Atsauces == {{atsauces}} {{commonscat|Palazzo Ferreria|Ferrerijas pils}} [[Kategorija:Maltas vēsture]] [[Kategorija:Valleta]] [[Kategorija:Pilis Maltā]] h3e2oef3plg69xbmr8fb9ftmbdav4x2 0 458622 4290298 4066010 2025-06-07T08:27:47Z Pirags 3757 4290298 wikitext text/x-wiki '''Eivona''' (''Avon'' no {{val-cy|afon}} — "upe") var būt: * [[Eivona (Lamanša pieteka)|Eivona]] jeb Solsberijas Eivona vai Hempšīras Eivona — Lamanšā ietekoša upe; * [[Eivona (Sevērnas pieteka)|Eivona]] jeb Vorikšīras Eivona vai Šekspīra Eivona — Sevērnā ietekoša upe; * [[Eivona (Sevērnas estuāra pieteka)|Eivona]] jeb Bristoles Eivona — Sevērnas grīvā ietekoša upe. {{Nozīmju atdalīšana}} dibz34zdxa60wut4j0556m88cdst63w 0 459550 4290008 3216585 2025-06-06T12:16:47Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: {{GRE}} → {{GRC}}, Struma (upe) → Struma (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4290008 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = | attēls = MakKerkiniSee02.jpg | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{GRC}} | vieta2 = [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | map = Grieķija | plat_d=41 | plat_m=12 | plat_s=36 | plat_NS=N | gar_d=23 | gar_m=7 | gar_s=48 | gar_EW=E | platība = 75 | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 17 | platums = 5 | Vid_dziļums = <!-- tikai skatli; m --> | Max_dziļums = 35,5 | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | augstums_vjl = 35 | izteka = [[Struma]] | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | lielbaseins = <!-- lielbaseina upes nosaukumu ģenitīvā: [[Daugava]]s --> | debits = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | pilsētas = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | citas_daļas = <!-- citas infokastes, to daļas --> }} '''Kerkini ezers''' ir 1932. gadā mitrāju masīva vietā izveidots mākslīgs ezers, kas atrodas [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālās Maķedonijas perifērijā]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Tam cauri tek [[Struma]]. Ezers ir ļoti svarīga migrējošo putnu vieta. {{Grieķija-aizmetnis}} [[Kategorija:Grieķijas ezeri]] [[Kategorija:Ūdenskrātuves]] oocdr23i53y0en9cqt0wcnrakbumfj3 0 465963 4290138 4206007 2025-06-06T19:45:30Z Votre Provocateur 111653 4290138 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas | country = Latvija | previous_election = 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas | previous_year = 2017 | next_election = 2021. gada Latvijas ārkārtas pašvaldību vēlēšanas | next_year = 11.09.2021 | election_date = {{dat|2021|6|5}} | turnout = 34,01% | image1 = | colour1 = | nominee1 = | leader1 = | leader_since1 = | alliance1 = | home_state1 = | leaders_seat1 = | running_mate1 = | last_election1 = | seats_before1 = | seats_needed1 = | electoral_vote1 = | states_carried1 = | seats1 = | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = | image2 = | colour2 = | nominee2 = | leader2 = | leader_since2 = | alliance2 = | home_state2 = | leaders_seat2 = | running_mate2 = | last_election2 = | seats_before2 = | seats_needed2 = | electoral_vote2 = | states_carried2 = | seats2 = | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = | poll1_date = | poll1_source = | poll1_nominee1 = | poll1_party1 = | poll2_date = | poll2_source = | poll2_nominee1 = | poll2_party1 = | poll1_nominee2 = | poll1_party2 = | poll2_nominee2 = | poll2_party2 = | map_image = Latvia local election 2021 result map.png | map_size = | map_alt = | map_caption = Visvairāk balsu ieguvusī partija pa novadiem.<br /><div style="text-align:left; padding-left:15px;"> {{krāsa|#5AA02C}} [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<br /> {{krāsa|#225500}} [[Latvijas Zemnieku savienība]]<br /> {{krāsa|#87de87}} [[Latvijas Zaļā partija]]<br /> {{krāsa|#161650}} [[Latvijas Reģionu apvienība]]<br /> {{krāsa|#ffcc00}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]<br /> {{krāsa|#7fff2a}} [[Jaunā Vienotība]]<br /> {{krāsa|#ff0000}} [[Saskaņa]]<br /> {{krāsa|#aa0000}} [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]]<br /> {{krāsa|#FFDE00}} [[Latvijas attīstībai]]<br /> {{krāsa|#b3b3b3}} Reģionālas nozīmes partijas un nelielās partijas<br /> {{krāsa|#white}} Vēlēšanas nenotika vai tika pārceltas </div> | title = | posttitle = | before_election = | before_colour = | after_election = | after_colour = | before_party = | after_party = | result = | candidate1 = | candidate2 = | candidate3 = | candidate4 = | candidate5 = | party1 = | party2 = | party3 = | party4 = | party5 = | votes1 = | votes2 = | votes3 = | votes4 = | votes5 = }} '''2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas''' notika {{dat||6|5}}. Domes vēlēja [[2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā]] izveidotajās 40 pašvaldībās — 6 valstspilsētās un 34 novados. Vēlēšanas organizēja [[Centrālā vēlēšanu komisija]]. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 5448 kandidāti — 3354 (61,6%) vīrieši un 2094 (38,4%) sievietes 318 sarakstos. Augstākā izglītība bija 3807 (69,9%) kandidātiem, vidējā izglītība — 1091 (20,0%) kandidātiem, pamatizglītība — 52 (1,0%) kandidātiem, bet 498 (9,1%) kandidāti savu izglītības pakāpi nebija norādījuši. 5444 (99,9%) bija Latvijas Republikas pilsonība, trim kandidātiem — ASV pilsonība, un diviem — Lietuvas pilsonība. Vēlēšanās kandidēja arī pa vienam Krievijas Federācijas, Bulgārijas, Īrijas, Libānas, Somijas un Spānijas pilsonim.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2021">[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2021]</ref> Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija [[Hosams Abu Meri]], bet persona ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto valstu [[Dubultpilsonība|dubultpilsonību]] bija Viktorija Anna Graudiņa. === Vecums === Desmit jeb 0,2% kandidātiem bija 18 gadu, 10 jeb 0,2% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,1 gads. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 31—40 gadu grupa 1459 (26,1%), 41—50 gadu grupa 1377 (24,7%) un 51—60 gadu grupa 1414 (25,3%),<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2021" /> jaunākā kandidāte bija 2003. gadā dzimusī [[Jēkabpils 2. vidusskola]]s 12.a klases skolniece Karina Isakova, kura kandidēja Jēkabpils novadā un kurai bija 18 gadu, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais [[Rīgas dome|Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta]] galvenais speciālists-būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], kurš kandidēja [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un kuram bija 91 gads.<ref>[https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2021 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 4313 (79,2%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 245 (4,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 38 (0,7%) [[Latvijas poļi|poļi]], 26 (0,5%) [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 21 (0,4%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvietis]], 16 (0,3%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 4 (0,1%) [[Latvijas ebreji|ebreji]], 4 (0,1%) [[lībieši]] (līvi), 4 (0,1%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], kā arī 3 [[Latvijas igauņi|igauņi]], 2 [[armēņi]], 2 [[baškīri]], 2 [[gruzīni]], 1 [[bulgāri|bulgārs]], 1 [[somi|soms]], 1 [[spāņi|spānis]] un 1 [[tatāri|tatārs]]. 764 (14,0%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2021" /> == Ievēlējamo deputātu skaits == {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Skaits ! Valstspilsēta/novads ! Komentāri<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/pasvaldibu-domes-ievelajamo-deputatu-skaits |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|03|31||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210605060523/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/pasvaldibu-domes-ievelajamo-deputatu-skaits }}</ref> |- | style="text-align:center;" |23 | [[Ogres novads]] | Novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju |- | style="text-align:center;" |19 | [[Aizkraukles novads]], [[Bauskas novads]], [[Cēsu novads]], [[Dienvidkurzemes novads]], [[Dobeles novads]], [[Jelgavas novads]], [[Jēkabpils novads]], [[Ķekavas novads]], [[Madonas novads]], [[Mārupes novads]], <s>[[Rēzeknes novads]]</s>, [[Ropažu novads]], [[Siguldas novads]], [[Talsu novads]], [[Tukuma novads]], [[Valmieras novads]] | Novados ar vairāk nekā 30 001, bet mazāk nekā 60 000 iedzīvotāju |- | style="text-align:center;" |15 | [[Daugavpils]], [[Jelgava]], [[Jūrmala]], [[Liepāja]], [[Alūksnes novads]], [[Augšdaugavas novads]], [[Ādažu novads]], [[Balvu novads]], [[Gulbenes novads]], [[Krāslavas novads]], [[Kuldīgas novads]], [[Limbažu novads]], [[Līvānu novads]], [[Ludzas novads]], [[Olaines novads]], [[Preiļu novads]], [[Salaspils novads]], [[Saldus novads]], [[Saulkrastu novads]], [[Smiltenes novads]], [[Valkas novads]], <s>[[Varakļānu novads]]</s>, [[Ventspils novads]] | Novados ar mazāk nekā 30 000 iedzīvotāju un valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, izņemot Rīgu |- | style="text-align:center;" |13 | [[Rēzekne]], [[Ventspils]] | Valstspilsētās ar mazāk nekā 50 000 iedzīvotāju |} == Rezultāti == {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:95%;" |- style="background:#ccc; text-align:center;" |colspan="20"|'''Vēlētāju aktivitāte'''<ref name="CVK rezultāti">[https://pv2021.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanu 2021 rezultāti]</ref> |- |style="width:180px; text-align:center;"|[[Latvijas vēlēšanu apgabali]] |style="width:160px; text-align:center;"|Reģistrēto vēlētāju skaits<br /> (balsstiesīgie) |style="width:100px; line-height:1em"|Nobalsojušie |style="width:100px; text-align:center;"|% no balsstiesīgajiem |style="width:100px; line-height:1em"|Derīgās zīmes |style="width:100px; text-align:center;"|% no nobalsojušajiem |- |align="left"|'''Kurzemes vēlēšanu apgabals''' |183 830||57 984||31,5%||57 419||99,0% |- |align="left"|'''Latgales vēlēšanu apgabals''' |175 878||59 892||34,1%||59 236||98,8% |- |align="left"|'''Vidzemes vēlēšanu apgabals''' |395 123||144 656||36,6%||143 295||99,1% |- |align="left"|'''Zemgales vēlēšanu apgabals''' |209 508||65 418||31,2%||64 781||99,0% |- |align="left"|'''Rīgas vēlēšanu apgabals''' ([[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|vēlēšanas]] notika 2020. gadā) ||||||||| |- style="background:#ccc;" |align="left"|'''Kopā''' |964 339||327 950||34,0%||324 731||99,0% |} === Novados neietilpstošās valstspilsētas === {| class="sortable wikitable" ! rowspan="2"| Pašvaldība !! colspan="3"| Uzvarētāji !! colspan="3"| 2. vieta !! colspan="3"| 3. vieta !! rowspan="2"| Ats. |- ! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % |- | '''[[Daugavpils]]''' || [[Saskaņa]] || 7498 || 42,2% {{palielinājās}} || [[Mūsu partija]] || 2506 || 14,12% || [[Latgales partija]]/[[Latvijas attīstībai]] || 2351 || 13,25% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Jelgava]]''' || [[ZZS]] || 3746 || 32,27%{{samazinājās}} || [[Jaunā Vienotība]] || 1573 || 13,55% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1445 || 12,45%||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Jūrmala]]''' || [[ZZS]] || 7327 || 50,56% {{palielinājās}} || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1692 || 11,67% || [[Saskaņa]] || 1408 || 9,72% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Liepāja]]''' || [[Liepājas partija]] || 5519 || 41,19% {{palielinājās}} || [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] || 4143 || 30,92% || [[Saskaņa]] || 1583 || 11,81% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Rēzekne]]''' || [[Saskaņa]] || 4387 || 63,19% {{palielinājās}} || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]]<br />[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]]/<br />[[Latgales partija]] || 1338 || 19,27% || [[Jaunā konservatīvā partija]] || 633 || 9,12% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ventspils]]''' || [[Latvijai un Ventspilij]] || 4562 || 54,32% {{samazinājās}} || [[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] || 1222 || 14,55% || [[Latvijas attīstībai]] || 988 || 11,76% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |} === Novadi === {| class="sortable wikitable" ! rowspan="2"| Pašvaldība !! colspan="3"| Uzvarētāji !! colspan="3"| 2. vieta !! colspan="3"| 3. vieta !! rowspan="2"| Ats. |- ! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % |- | '''[[Aizkraukles novads]]''' ||[[Latvijas attīstībai]]/[[Vidzemes partija]] || 3459 || 44,85% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1579 || 20,47% || [[Apvienība Iedzīvotāji]] || 693 || 8,99% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Alūksnes novads]]''' || [[ZZS]] || 1034 || 23,33% ||[[Jaunā Vienotība]] || 1022 || 23,05% || [[JKP]] || 943|| 21,27% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Augšdaugavas novads]]''' || [[Daugavpils novada partija]] || 2631 || 43,82% || [[Latgales partija]] || 1283 || 21,37% || [[Latvijas Zemnieku savienība]] || 1062 || 17,69% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ādažu novads]]''' || [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] || 2701 || 44,36% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1472 || 24,17% || [[Jaunā konservatīvā partija]] || 684 || 11,23% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Balvu novads]]''' || [[Latgales partija]] || 2722 || 40,48% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1203 || 17,89% ||[[Latvijas Zaļā partija]] || 787 || 11,7% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Bauskas novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 4213 || 47,41% ||[[Latvijas attīstībai]] || 1112 || 12,51% ||[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] || 995 || 11,2% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Cēsu novads]]''' || [[Jaunā Vienotība]] || 5766 || 45,43% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1481 || 11,67% || [[Vidzemes partija]] || 1429 || 11,26% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Dienvidkurzemes novads]]''' || [[ZZS]] || 4241 || 43,84% ||[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 2489 || 25,73% || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || 1466 || 15,16% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Dobeles novads]]''' || [[ZZS]] || 3119 || 44,19% ||[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1293 || 18,32% ||[[Latvijas Reģionu apvienība]] || 1135 || 16,08% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Gulbenes novads]]''' || [[Latvijas attīstībai]] || 1077 || 17,8% || [[ZZS]] || 907 || 16,29% || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || 844 || 15,16% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Jelgavas novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 2084 || 30,37% || [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] || 997 || 14,53% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 880 || 12,82% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Jēkabpils novads]]''' ||[[Latvijas attīstībai]] || 2370 || 21,01% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 1989 || 17,63% ||[[Apvienība Iedzīvotāji]] || 1130 || 10,02% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Krāslavas novads]]''' || [[Latvijas Zemnieku savienība]] || 3028 || 51,74% || [[Saskaņa]] || 719 || 12,29% || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || 619 || 10,58% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Kuldīgas novads]]''' || [[Kuldīgas novadam]] || 3654 || 49,7% || [[ZZS]] || 981 || 13,34% || [[Latvijas attīstībai]] || 939 || 12,77% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ķekavas novads]]''' || [[Jaunā Vienotība]] || 1849 || 24,12% || [[Latvijas attīstībai]]/[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] || 1543 || 20,13% || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || 1173 || 15,3% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Limbažu novads]]''' || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || 3733 || 44,58% || [[ZZS]] || 1896 ||22,64% || [[Vidzemes partija]] || 807 || 9,64% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Līvānu novads]]''' || [[Latvijas attīstībai]] || 1865 || 60,47% || [[ZZS]] || 519 || 16,83% || [[Saskaņa]] || 343 || 11,12% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ludzas novads]]''' || [[ZZS]] || 3321 || 48,36% || [[Latgales partija]] || 2222 || 32,36% || [[Saskaņa]] || 797 || 11,61% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Madonas novads]]''' || [[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[ZZS]] || 3646 || 41,54% || [[Jaunā Vienotība]] || 1549 || 17,65% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1176 || 13,4% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Mārupes novads]]''' || [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] || 1870 || 23,37% || [[ZZS]] || 1684 || 21,05% || [[Latvijas attīstībai]] || 1360 || 17% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ogres novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]/[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] || 8450 || 48,94% || [[Jaunā Vienotība]] || 1607 || 9,31% || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || 1553 || 8,99% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Olaines novads]]''' || [[LSDSP]] || 2065 || 55,59% || [[Saskaņa]] || 397 || 10,69% || [[Latvijas attīstībai]] || 340 || 9,15% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Preiļu novads]]''' || [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]] || 1423 || 21,56% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1123 || 17,02% ||[[Apvienība Iedzīvotāji]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] || 1114 || 16,88% ||<ref name="CVK rezultāti"/><br /> |- | '''[[Rēzeknes novads]]''' || colspan=10|Balsojums notika 2021. gada 11. septembra ārkārtas pašvaldību vēlēšanās |- | '''[[Ropažu novads]]''' || [[Latvijas attīstībai]] || 2398 || 31,72% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 792 || 10,47% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 657 || 8,69% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Salaspils novads]]''' || [[Jaunā Vienotība]] || 2219 || 47,25% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 859 || 18,29% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 814 || 17,33% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Saldus novads]]''' || [[Latvijas Zaļā partija]] || 2855 || 40,13% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 1080 || 15,18% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1003 || 14,1% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Saulkrastu novads]]''' || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || 1066 || 32,33% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 858 || 26,02% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] || 507 || 15,38% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Siguldas novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]/,<br />[[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]] || 5076 || 55,77% || [[Latvijas Zemnieku savienība]] || 1091 || 11,99% || [[Jaunā Vienotība]] || 918 || 10,09% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Smiltenes novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1750 || 32,12% || [[Latvijas attīstībai]] || 1421 || 26,08% || [[Progresīvie]] || 683 || 12,53% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Talsu novads]]''' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1980 || 21,83% || [[Mēs - Talsiem un novadam]] || 1689 || 18,62% || [[Jaunā Vienotība]] || 1471 || 16,22% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Tukuma novads]]''' || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || 4533 || 37,39% || [[Latvijas Zaļā partija]] || 1850 || 15,5% || [[Tukuma pilsētai un novadam]] || 1384 || 11,6% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Valkas novads]]''' || [[Vidzemes partija]],<br />[[Latvijas attīstībai]] || 1314 || 53,13% || [[Jaunā Vienotība]],<br />[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 790 || 31,95% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 325 || 13,14% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Valmieras novads]]''' || [[Valmierai un Vidzemei]] || 8636 || 55,02% || [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] || 2675 || 17,04% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 1785 || 11,37% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Varakļānu novads]]''' || colspan=10|Balsojums notika 2021. gada 11. septembra ārkārtas pašvaldību vēlēšanās |- | '''[[Ventspils novads]]''' || [[ZZS]] || 1168 || 39,75% || [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] || 977 ||33,25% || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || 769 || 26,17% ||<ref name="CVK rezultāti"/> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas CVK informācija par vēlēšanām] {{Latvija-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2021}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2021. gads Latvijā|Pašvaldību vēlēšanas]] [[Kategorija:2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] 6k6yk8gfzizfmhs2uqykm70n6vqhf27 0 467864 4289988 4287139 2025-06-06T12:01:16Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{url| → {{URL|, Šerbrūk → Šērbruk using [[Project:AWB|AWB]] 4289988 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šērbruka | official_name = ''Sherbrooke'' | settlement_type = pilsēta | area_total_km2 = 367.10 | latm = 24 | established_date = 1793. gadā | established_title = Dibināta | image_shield = | image_skyline = Sherb.jpg | image = | latNS = N | motto = | elevation_m = | lats = 00 | longEW = W | longd = 71 | longm = 54 | longs = 00 | leader_name = | leader_title = | latd = 45 | subdivision_name2 = | subdivision_type = Valsts | population_total = 139565 | pushpin_map = Kanāda#Kvebeka | subdivision_name = {{karogs|Kanāda}} | population_density_km2 = auto | subdivision_name1 = [[Kvebeka]] | population_as_of = 2016 | subdivision_type1 = Province | subdivision_type2 = | timezone = EST | timezone_DST = EDT | utc_offset = -5 | utc_offset_DST = -4 | website = {{URL|https://www.sherbrooke.ca/}} | image_flag = }} '''Šērbruka''' ({{Val|fr|Sherbrooke}}) ir pilsēta [[Kanāda|Kanādā]], [[Kvebeka]]s provincē. Pilsēta atrodas netālu no [[ASV]] robežas. Pilsētā atrodas [[Šērbrukas Universitāte]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *{{wikivoyage|Sherbrooke, Quebec}} * [https://www.sherbrooke.ca/ Mājaslapa] {{Kanāda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas pilsētas]] 5r7t3qv2m2mdo6uk4m0laqqvf0e7n87 0 468530 4290027 4177977 2025-06-06T12:48:01Z Biafra 13794 atj. 4290027 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Ramirent'' Nacionālā basketbola līga | aktuāla_sezona = | logo = Rnbl.png | pikseļi = 200px | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = 2020<br />(LBL2: 1992) | moto = | komandas = 22 | valsts = {{LVA}} | čempions = [[BK Jelgava]] | mlapa = [https://nbl.basket.lv/ nbl.basket.lv] }} '''Nacionālā basketbola līga''' (zināma arī kā '''''[[Ramirent]]'' Nacionālā basketbola līga''') ir otrs spēcīgākais vīriešu [[basketbols|basketbola]] klubu turnīrs [[Latvija|Latvijā]]. Tas tika izveidots 2020. gadā uz [[Latvijas Basketbola līga]]s 2. divīzijas ('''LBL2''') bāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/latvijas-ligam-jauni-nosaukumi-un-logo-apstiprinati-dalibnieki|title=Latvijas līgām jauni nosaukumi un logo, apstiprināti dalībnieki|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv}}</ref> Turnīrā piedalās 22 komandas, kas pēc reģionālā principa sadalītas Austrumu un Rietumu grupās. Čempioni var saņemt iespēju spēlēt [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|LBL augstākajā divīzijā]]. == Vēsture == === LBL2 === '''Latvijas Basketbola līgas 2. divīzija''' (LBL2) tika izveidota 1992. gadā. Regulārās sezonas uzvarētājs kļuva par līgas čempionu līdz 2013. gadam, kad tika ieviesti divi posmi - pirmajā notika regulārais sezonas čempionāts, bet otrajā komandas iedalīja divās grupās. Pirmā spēlēja par 1.–10. vietu, bet otrā - par 11.–19. vietu. Pirms 2019.—2020. gada sezonas divīzija ieguva nosaukumu '''''Ramirent'' LBL2''', kā ģenerālsponsoru piesaistot celtniecības tehnikas īres uzņēmumu ''Ramirent''. Turnīram pieteica 22 komandas. TIka mainīta izspēles sistēma - divlīmeņu regulārās sezonas un izslēgšanas spēļu vietā komandas sadalīja pa Rietumu un Austrumu grupām. Grupu astoņas labākās komandas kvalificējas izslēgšanas turnīram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/lbl2-atbalstis-generalsponsors-ramirent-turnirs-saksies-2-oktobri|title=LBL2 atbalstīs ģenerālsponsors “Ramirent”, turnīrs sāksies 2. oktobrī|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/ramirent-lbl2-ar-generalsponsoru-pec-jaunas-sistemas-par-jaunu-kausu|title=Ramirent LBL2: ar ģenerālsponsoru, pēc jaunas sistēmas, par jaunu kausu|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv}}</ref> Šajā sezonā par čempioniem kļuva "[[Gulbenes "Buki"|Gulbenes Buki]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/lbl2-finals-gulbenes-buki-uzvar-izskirosaja-spele|title=LBL2 fināls: “Gulbenes buki” uzvar izšķirošajā spēlē|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv}}</ref> === NBL === Pirmā NBL sezona 2020.—2021. gada sezona netika pabeigta [[COVID-19]] [[pandēmija]]s dēļ. 2021.—2022. gada sezonā finālā tikās [[BK Jēkabpils]] un [[BK Jelgava]] komandas. Sērijā ar 3—0 uzvarēja [[BK Jelgava]] komanda. Par finālsērijas MVP atzina [[BK Jelgava]] aizsargu [[Kristaps Pļavnieks|Kristapu Pļavnieku]]. Pēc šīs sezonas BK Jēkabpils komanda beidza pastāvēt. 2022.—2023. gada sezonas regulārajā čempionātā [[Gulbenes "Buki"]] uzvarēja Austrumu grupā, kļūstot par pirmo komandu līgas vēsturē, kas visu regulāro sezonu aizvadījusi bez zaudējumiem, savukārt Rietumu grupā uzvarēja "[[Kandava/Anzāģe]]", kas sezonas noslēgumā kļuva par NBL čempioniem. 2024. un 2025. gadā atkal pie čempiontitula tika [[BK Jelgava]], 2024.—2025. gada sezonas finālā uzveicot [[Mārupe/LU]] piecu spēļu finālsērijā, kur čempions tika noskaidrots tikai ar pēdējo metienu (68-67). {| bgcolor="#f7f8ff" cellpadding="3" cellspacing="0" border="1" style="font-size: 95%; border: gray solid 1px; border-collapse: collapse; width: 90%; text-align: center; margin: auto;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Sezona ! Čempioni ! Finālists ! Sērijas rez. ! 1. spēle ! 2. spēle ! 3. spēle ! 4. spēle ! 5. spēle ! Trešā vieta |- | [[2020.—2021. gada NBL sezona|2021]] || ''sezona apturēta (Covid19)'' || || || || || || || |- | [[2021.—2022. gada NBL sezona|2022]] || align="left" | [[BK Jelgava]] || align="left" | [[BK Jēkabpils]] || 3-0 || 103-82 || 81-63 || 96-85 || || || [[Kandava/Anzāģe]] |- | [[2022.—2023. gada NBL sezona|2023]] || align="left" | [[Kandava/Anzāģe]] || align="left" | [[BK Jelgava]] || 3-1 || || || || 69-62 || || [[Gulbenes Buki]] |- | [[2023.—2024. gada NBL sezona|2024]] || align="left" | [[BK Jelgava]] || align="left" | [[Salspils Sporta skola|Salaspils]] || 3-0 || 62-43 || 86-81 || 83-62 || || || [[Gulbenes Buki]] |- | [[2024.—2025. gada NBL sezona|2025]] || align="left" | [[BK Jelgava]] || align="left" | [[Mārupe/LU]] || 3-2 || 82-69 || 74-75 || 72-78 || 79-67 || 68-67 || [[Gulbenes Buki]] |- |} == Medaļas == {| bgcolor="#f7f8ff" cellpadding="3" cellspacing="0" border="1" style="font-size: 95%; border: gray solid 1px; border-collapse: collapse;width:90%;text-align:center;margin:auto;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Klubs ! Čempions ! Vicečempions ! 3. vieta ! Medaļas kopā ! Čempionu gadi |- | [[BK Jelgava]] | <center>3</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | <center>4</center> | 2022, 2024, 2025 |- | [[Kandava/Anzāģe]] | <center>1</center> | <center>0</center> | <center>1</center> | <center>2</center> | 2023 |- | [[Gulbenes Buki]] | <center>0</center> | <center>0</center> | <center>3</center> | <center>3</center> | |- | [[BK Jēkabpils]] | <center>0</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | <center>1</center> | |- | [[Salaspils Sporta skola|Salaspils]] | <center>0</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | <center>1</center> | |- | [[Mārupe/LU]] | <center>0</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | <center>1</center> | |} == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [https://nbl.basket.lv/ Mājaslapa] {{basketbols-aizmetnis}} {{LBL|state=plain}} [[Kategorija:Basketbols Latvijā]] [[Kategorija:Basketbola līgas]] [[Kategorija:Sporta sacensības Latvijā]] k3artgd2zm32byawfszloywt112y7i3 4290028 4290027 2025-06-06T12:50:28Z Biafra 13794 +atsauce 4290028 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Ramirent'' Nacionālā basketbola līga | aktuāla_sezona = | logo = Rnbl.png | pikseļi = 200px | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = 2020<br />(LBL2: 1992) | moto = | komandas = 22 | valsts = {{LVA}} | čempions = [[BK Jelgava]] | mlapa = [https://nbl.basket.lv/ nbl.basket.lv] }} '''Nacionālā basketbola līga''' (zināma arī kā '''''[[Ramirent]]'' Nacionālā basketbola līga''') ir otrs spēcīgākais vīriešu [[basketbols|basketbola]] klubu turnīrs [[Latvija|Latvijā]]. Tas tika izveidots 2020. gadā uz [[Latvijas Basketbola līga]]s 2. divīzijas ('''LBL2''') bāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/latvijas-ligam-jauni-nosaukumi-un-logo-apstiprinati-dalibnieki|title=Latvijas līgām jauni nosaukumi un logo, apstiprināti dalībnieki|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv}}</ref> Turnīrā piedalās 22 komandas, kas pēc reģionālā principa sadalītas Austrumu un Rietumu grupās. Čempioni var saņemt iespēju spēlēt [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]] un [[Latvijas Basketbola līga|LBL augstākajā divīzijā]]. == Vēsture == === LBL2 === '''Latvijas Basketbola līgas 2. divīzija''' (LBL2) tika izveidota 1992. gadā. Regulārās sezonas uzvarētājs kļuva par līgas čempionu līdz 2013. gadam, kad tika ieviesti divi posmi - pirmajā notika regulārais sezonas čempionāts, bet otrajā komandas iedalīja divās grupās. Pirmā spēlēja par 1.–10. vietu, bet otrā - par 11.–19. vietu. Pirms 2019.—2020. gada sezonas divīzija ieguva nosaukumu '''''Ramirent'' LBL2''', kā ģenerālsponsoru piesaistot celtniecības tehnikas īres uzņēmumu ''Ramirent''. Turnīram pieteica 22 komandas. TIka mainīta izspēles sistēma - divlīmeņu regulārās sezonas un izslēgšanas spēļu vietā komandas sadalīja pa Rietumu un Austrumu grupām. Grupu astoņas labākās komandas kvalificējas izslēgšanas turnīram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/lbl2-atbalstis-generalsponsors-ramirent-turnirs-saksies-2-oktobri|title=LBL2 atbalstīs ģenerālsponsors “Ramirent”, turnīrs sāksies 2. oktobrī|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/ramirent-lbl2-ar-generalsponsoru-pec-jaunas-sistemas-par-jaunu-kausu|title=Ramirent LBL2: ar ģenerālsponsoru, pēc jaunas sistēmas, par jaunu kausu|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv}}</ref> Šajā sezonā par čempioniem kļuva "[[Gulbenes "Buki"|Gulbenes Buki]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.basket.lv/lbllsbl/ramirent-nacionala-basketbola-liga/lbl2-finals-gulbenes-buki-uzvar-izskirosaja-spele|title=LBL2 fināls: “Gulbenes buki” uzvar izšķirošajā spēlē|website=www2.basket.lv|access-date=2024-06-29|language=lv}}</ref> === NBL === Pirmā NBL sezona 2020.—2021. gada sezona netika pabeigta [[COVID-19]] [[pandēmija]]s dēļ. 2021.—2022. gada sezonā finālā tikās [[BK Jēkabpils]] un [[BK Jelgava]] komandas. Sērijā ar 3—0 uzvarēja [[BK Jelgava]], bet par finālsērijas MVP atzina Jelgavas komandas saspēles vadītāju [[Kristaps Pļavnieks|Kristapu Pļavnieku]]. Pēc šīs sezonas BK Jēkabpils komanda beidza pastāvēt. 2022.—2023. gada sezonas regulārajā čempionātā [[Gulbenes "Buki"]] uzvarēja Austrumu grupā, kļūstot par pirmo komandu līgas vēsturē, kas visu regulāro sezonu aizvadījusi bez zaudējumiem, savukārt Rietumu grupā uzvarēja "[[Kandava/Anzāģe]]", kas sezonas noslēgumā kļuva par NBL čempioniem. 2024. un 2025. gadā atkal pie čempiontitula tika [[BK Jelgava]], 2024.—2025. gada sezonas finālā uzveicot "[[Mārupe/LU]]" piecu spēļu finālsērijā, kur čempions tika noskaidrots tikai ar pēdējo metienu (68-67).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nbl.basket.lv/ramirent-nbl-finalserijas-bk-jelgava-izvirzas-vadiba/|title=Ramirent NBL: BK “Jelgava” dramatiskā galotnē nosargā titulu, bronza dodas uz Gulbeni|last=Caballero.lv|last2=basketlv|website=NBL|access-date=2025-06-06|date=2025-05-05|language=lv}}</ref> {| bgcolor="#f7f8ff" cellpadding="3" cellspacing="0" border="1" style="font-size: 95%; border: gray solid 1px; border-collapse: collapse; width: 90%; text-align: center; margin: auto;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Sezona ! Čempioni ! Finālists ! Sērijas rez. ! 1. spēle ! 2. spēle ! 3. spēle ! 4. spēle ! 5. spēle ! Trešā vieta |- | [[2020.—2021. gada NBL sezona|2021]] || ''sezona apturēta (Covid19)'' || || || || || || || |- | [[2021.—2022. gada NBL sezona|2022]] || align="left" | [[BK Jelgava]] || align="left" | [[BK Jēkabpils]] || 3-0 || 103-82 || 81-63 || 96-85 || || || [[Kandava/Anzāģe]] |- | [[2022.—2023. gada NBL sezona|2023]] || align="left" | [[Kandava/Anzāģe]] || align="left" | [[BK Jelgava]] || 3-1 || || || || 69-62 || || [[Gulbenes Buki]] |- | [[2023.—2024. gada NBL sezona|2024]] || align="left" | [[BK Jelgava]] || align="left" | [[Salspils Sporta skola|Salaspils]] || 3-0 || 62-43 || 86-81 || 83-62 || || || [[Gulbenes Buki]] |- | [[2024.—2025. gada NBL sezona|2025]] || align="left" | [[BK Jelgava]] || align="left" | [[Mārupe/LU]] || 3-2 || 82-69 || 74-75 || 72-78 || 79-67 || 68-67 || [[Gulbenes Buki]] |- |} == Medaļas == {| bgcolor="#f7f8ff" cellpadding="3" cellspacing="0" border="1" style="font-size: 95%; border: gray solid 1px; border-collapse: collapse;width:90%;text-align:center;margin:auto;" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Klubs ! Čempions ! Vicečempions ! 3. vieta ! Medaļas kopā ! Čempionu gadi |- | [[BK Jelgava]] | <center>3</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | <center>4</center> | 2022, 2024, 2025 |- | [[Kandava/Anzāģe]] | <center>1</center> | <center>0</center> | <center>1</center> | <center>2</center> | 2023 |- | [[Gulbenes Buki]] | <center>0</center> | <center>0</center> | <center>3</center> | <center>3</center> | |- | [[BK Jēkabpils]] | <center>0</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | <center>1</center> | |- | [[Salaspils Sporta skola|Salaspils]] | <center>0</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | <center>1</center> | |- | [[Mārupe/LU]] | <center>0</center> | <center>1</center> | <center>0</center> | <center>1</center> | |} == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [https://nbl.basket.lv/ Mājaslapa] {{basketbols-aizmetnis}} {{LBL|state=plain}} [[Kategorija:Basketbols Latvijā]] [[Kategorija:Basketbola līgas]] [[Kategorija:Sporta sacensības Latvijā]] dvnra7jmbu742s3i8iu374syiviasle 0 472259 4290061 3706367 2025-06-06T16:00:14Z Kikos 3705 4290061 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|līci Krievijā|līci Antarktīdā|Obas līcis (Antarktīda)}} {{Līča infokaste | līcis = Obas līcis | attēls = Причал Утреннего ГКМ, Обская губа..jpg | paraksts = Piestātne līča austrumu krastā |vietaskarte = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Krievija |mark = |position = |reljefa_karte = jā | vieta = {{RUS}} | vieta2 = [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Karas jūra]] | plat_d=68| plat_m=50| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=73| gar_m=30| gar_s= | gar_EW=E | platība = 40 000 | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 800 | platums = 30—80 | Vid_dziļums = 10—12 | Max_dziļums = 25 | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Sabeta]], [[Jamburga (ciemats)|Jamburga]], [[Novijporta]] }} '''Obas līcis''' ({{val|ru|Обская губа}}, {{val|yrk|Саля’ яв’ нялпэй}} — ‘zemesragu upes līcis’ vai ''Неро яв’ нялпэй'' — ‘vītolu jūras līcis’)<ref>[https://gdanskiyzp.ru/wp-content/uploads/2017/06/%D0%9B%D0%B5%D1%82%D0%BE%D0%BF%D0%B8%D1%81%D1%8C-2014-%D0%BA%D0%BD.-10.docx ЛЕТОПИСЬ ПРИРОДЫ за 2008 год. КНИГА IV]{{Novecojusi saite}}</ref> ir [[Oba|Obas]] upes [[grīvlīcis]] jeb estuārs [[Karas jūra]]s dienvidu krastā [[Krievija]]s [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]]. Austrumos to norobežo [[Gidanas pussala|Gidanas]] un [[Tazas pussala|Tazas]] pussalas, rietumos — [[Jamala]]s pussala. Līcis ir 800 km garš un ir pasaulē garākais upes estuārs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://divingalmanac.com/longest-estuary/ |title=Diving Almanac and Book of Records. Longest estuary |access-date={{dat|2020|12|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200815014247/https://divingalmanac.com/longest-estuary/ }}</ref> Austrumos piekļaujas 300 km garais [[Tazas līcis]], pa kuru ietek [[Taza]]s upe. Citas lielākās līcī ietekošās upes ir [[Nadima]] un [[Nida (upe)|Nida]]. Lielāko daļu gada līcis aizsalis, atbrīvojas no ledus jūlijā, aizsalst oktobrī.<ref>{{PZT|525}}</ref> Kuģojams visā garumā. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir [[dabasgāze]]s ieguves rotācijas ciemati [[Jamburga (ciemats)|Jamburga]] un [[Sabeta]], kā arī pastāvīgi apdzīvotie ciemi [[Novijporta]], [[Nida (Krievija)|Nida]], [[Sjojaha]], [[Tadobjajaha]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas līči]] [[Kategorija:Karas jūra]] [[Kategorija:Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] s3zcesa0utvmpcnimeeid9t5txehcyl 6 472766 4290214 3819624 2025-06-07T04:16:15Z Turaids 8965 4290214 wikitext text/x-wiki == {{int:filedesc}} == {{Information | description = Siguldas Valsts ģimnāzijas Kvantu korpuss. | source = | date = | author = Mariss Priekulis | permission = | other_versions = }} == {{int:license-header}} == {{CC-BY-SA-4.0|Gimnazists123}} ag9gx3yklvzjlo7qlsdsco0582lc0yc 0 476989 4290191 4136617 2025-06-06T21:03:06Z Yerachmiel C 83227 4290191 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Skride | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (31910286788).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Andris Skride 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|4|22}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madona|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Cēsu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] <small>(kopš 2013)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[ārsts]] | alma_mater = [[Latvijas Medicīnas akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Andris Skride''' (dzimis 1982. gada 22. aprīlī [[Madona|Madonā]]) ir latviešu [[ārsts]], pasniedzējs un [[politiķis]]. Bijis [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta. Politiskās partijas "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]" dibinātājs 2013. gadā un valdes priekšsēdētājs līdz 2023. gadam. [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Veselības studiju prorektors. == Dzīvesgājums == Dzimis 1982. gada 22. aprīlī Madonā. Mācījās [[Dzelzavas pamatskola|Dzelzavas pamatskolā]] un [[Cesvaines ģimnāzija|Cesvaines ģimnāzijā]]. 2006. gadā absolvēja medicīnas studijas [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] un ieguva ārsta grādu, tad [[Latvijas Universitāte]]s rezidentūras studiju programmās apguva internista (2006—2009) un [[kardioloģija|kardiologa]] specialitāti (2009—2011). Rezidentūras studiju laikā pievērsās [[plaušu hipertensija]]s pacientu ārstēšanai ar [[fosfodiesterāzes inhibitori]]em un [[endotelīna receptoru antagonisti]]em, vēlāk arī ar prostanoīdu grupas preparātiem. 2011. gadā viņš sāka strādāt par kardiologu [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā]], 2013. gadā ieviesa pulmonālās endarterektomijas metodi, 2014. gadā līdzdarbojās plaušu transplantācijā [[Vīne|Vīnē]] Latvijas pacientei ar idiopātiskas formas plaušu hipertensiju. 2016. gadā nodibināja Latvijas Reto slimību speciālistu asociāciju un uzņēmās tās vadīšanu.<ref>[https://www.rsu.lv/aktualitates/kardiologs-andris-skride-atrod-lidzsvaru-starp-darbu-un-atputu Kardiologs Andris Skride atrod līdzsvaru starp darbu un atpūtu] rsu.lv 2017. gada 5. decembrī</ref> 2018. gadā Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvēja disertāciju par [[Pulmonālā hipertensija|pulmonālās hipertensijas]] ārstēšanu un ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu. 2019. gadā sāka vadīt PSKUS Reto slimību kabinetu. 2023. gadā izveidoja [[Profesora Skrides Sirds klīnika|Profesora Skrides Sirds klīniku]], kurā viņam, [[Edgars Jaunups|Edgaram Jaunupam]] un Dinam Šmitam pieder līdzīgas daļas.<ref>[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/615389-skrides-smita-un-jaunupa-klinika-par-galveno-arstu-izraudzijusies-kardiologu-rudziti Skrides, Šmita un Jaunupa klīnika par galveno ārstu izraudzījusies kardiologu Rudzīti] jauns.lv 2024. gada 1. augustā</ref> Kopš 2024. gada aprīļa Andris Skride ir [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Veselības studiju prorektors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/andris-skride|title=Andris Skride|website=RSU|access-date=2024-09-04|language=lv}}</ref> === Politiskā darbība === 2013. gadā A. Skride kopā ar domubiedriem nodibināja partiju "[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]", kas sekmīgi piedalījās Madonas un Ķekavas novada domes vēlēšanās, bet 2014. gadā neveiksmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no "Izaugsmes" saraksta.<ref>[http://sv2014.cvk.lv/saraksti/a8a31f50f329.html 2014. gada 4. oktobra 12. Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu saraksti]</ref> 2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] A. Skridi ievēlēja par [[13. Saeima]]s deputātu no partiju apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta, kurā iekļāvās partija "Izaugsme". Saeimā darbojās kā apvienības Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks un Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://attistibaipar.lv/deputats/andris-skride |title="Attīstībai Par!" |access-date={{dat|2021|02|03||bez}} |archive-date={{dat|2021|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210201230345/https://attistibaipar.lv/deputats/andris-skride }}</ref> 2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2023. gadā partijas "Izaugsme" ilggadējā vadītāja A. Skrides vietā valdes priekšsēdētāja amatā stājās [[Ķekavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ķekavas novada domes priekšsēdētājs]] [[Juris Žilko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7740856/izaugsmes-ilggadejo-vaditaju-skridi-amata-nomainijis-zilko|title="Izaugsmes" ilggadējo vadītāju Skridi amatā nomainījis Žilko|access-date={{dat|2023|12|19||bez}}|date={{dat|2023|3|27||bez}}}}</ref> == Vaļasprieki == 2006. gadā ar bijušajiem studiju biedriem nodibināja savu kino biedrību "''Vilkatis Group''", producēja un spēlēja paša uzņemtās amatierfilmās "Bakana apburtie" (2010), "Krāsaini ..." (2011) un ''Sesswegen'' (2012).<ref>[http://dzelzbibl.eu/index.php?cat=Novadnieki&page=Andris%20Skride Dzelzavas 1. bibliotēka]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Skride, Andris}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madonā dzimušie]] [[Kategorija:"Izaugsmes" politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas mediķi]] dqxwn41agk25ybtcmmgopx68m7bo362 0 477199 4290009 4268514 2025-06-06T12:16:53Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: Struma (upe) → Struma using [[Project:AWB|AWB]] 4290009 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Pirins |attēls = Vihren_Peak.jpg |attēla_platums = |paraksts = Pirinas kalnu augstākā virsotne Vihrens | map_type = Bulgārija#Eiropa | map_relief = jā | latd = 41.763611 | latNS = N | longd = 23.399444 | longEW = E | label_position = top |region = Eiropa |CoordScale = |kontinents = Eiropa |novietojums = |valstis = {{BGR}} |ģeo_apgabals = |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = 80 |platums = 40 |kalns = [[Vihrens]] |augstums = 2 915 |pilsētas = |kategorijas = nē }} '''Pirins''' ({{val|bg|Пирин}}) ir 80 km gara un 40 km plata [[kalnu grēda]] [[Bulgārija]]s dienvidrietumos.<ref>{{PZT|570|Pirins}}</ref> Stiepjas ziemeļu — dienvidu virzienā. Ziemeļos no Pirina kalniem atrodas [[Rodopi]], bet dienvidos [[Slavjankas kalni]]. Uz rietumiem no kalniem atrodas [[Struma]]s upe, bet uz austrumiem — [[Mesta]]. Lielākajā daļā no Pirinas kalnu teritorijas izveidots [[Pirina nacionālais parks]], kas 1983. gadā iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā. Uz ziemeļiem no kalnu grādas atrodas [[Bansko]] slēpošanas kūrorts, bet Pirina piekājē atrodas vairāki minerālūdens kūrorti. Kalnu dienvidu piekājē atrodas [[Melnika]], kas ir mazākā pilsēta Bulgārijā. Netālu no tās — [[Melnikas piramīdas]] un [[Roženas klosteris]]. Pirinas kalnos atrodams [[endēms]] augs — [[Pirinas magone]] (''Papaver degenii''). == Galerija == <gallery> Pirin-mountains-Bansko.jpg|Pirinas kalni ziemā Pirin_-_Gergiysko_ezero,_vrah_Sinanitsa_-_IMG_4448.jpg Bulgarian_Pyramid.jpg|Melnikas piramīdas Ниска_облачност_над_Пирин.jpg Pirin_ezera_IMG_3836.jpg NP_Pirin_Papaver_degenii.jpg|Pirinas magone </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalnu grēdas]] [[Kategorija:Blagojevgradas apgabals]] [[Kategorija:Bulgārijas kalnu grēdas]] 6i11c741ta23thud51uzob0ewe7x3mt 0 477217 4290010 3403966 2025-06-06T12:16:58Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: {{BUL}} → {{BGR}}, Struma (upe) → Struma using [[Project:AWB|AWB]] 4290010 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada februāris}} {{Grēdas infokaste |nosaukums = Malaševo kalni |attēls = Малешевски_Планини_05.jpg |attēla_platums = |paraksts = | map_type = Bulgārija#Ziemeļmaķedonija#Eiropa | map_relief = jā | latd = 41.666667 | latNS = N | longd = 23 | longEW = E | label_position = top |region = Eiropa |CoordScale = |kontinents = Eiropa |novietojums = |valstis = {{BGR}}, {{MKD}} |ģeo_apgabals = |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = |platums = |kalns = [[Iļovrihs]] |augstums = 1 803 |pilsētas = |kategorijas = nē }} '''Malaševo kalni''' ({{val|bg|Малешевски Планини}}, {{val|mk|Малешевска планина}}) ir [[kalnu masīvs]] [[Bulgārija]]s dienvidrietumos un [[Ziemeļmaķedonija]]s dienvidos. Uz austrumiem no Malaševo kalniem — [[Struma]]s upes ieleja. Kalnu austrumu, Bulgārijas pusē ierīkoti divi dabas rezervāti — Sokolatas rezervāts un Tisatas rezervāts. Augstākā virsotne — 1803 metrus augstais [[Iļovrihs]]. == Galerija == <gallery> Малешевски_Планини_10.jpg Водопади_на_Малешевски_Планини_12.jpg Водопади_на_Малешевски_Планини_11.jpg Dzhama_IMG_9921.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bulgārija-aizmetnis}} {{Ziemeļmaķedonija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalnu grēdas]] [[Kategorija:Bulgārijas kalnu grēdas]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Blagojevgradas apgabals]] hx6zm403jqy1vlz3ruy7zivvd4ubdqq 0 477218 4290011 3381284 2025-06-06T12:17:02Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: {{BUL}} → {{BGR}}, Struma (upe) → Struma using [[Project:AWB|AWB]] 4290011 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada februāris}} {{Grēdas infokaste |nosaukums = Vlahina |attēls = Kadiitsa_IMG_9979.jpg |attēla_platums = |paraksts = Ogrejaks | map_type = Bulgārija#Ziemeļmaķedonija#Eiropa | map_relief = jā | latd = 41.85 | latNS = N | longd = 22.916667 | longEW = E | label_position = top |region = Eiropa |CoordScale = |kontinents = Eiropa |novietojums = |valstis = {{BGR}}, {{MKD}} |ģeo_apgabals = |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = |platums = |kalns = [[Ogrejaks]] |augstums = 1 212 |pilsētas = |kategorijas = nē }} '''Vlahina''' jeb '''Vlaina''' ({{val|bg|Влахина}}, {{val|mk|Влаина}}) ir [[kalnu masīvs]] [[Bulgārija]]s dienvidrietumos un [[Ziemeļmaķedonija]]s dienvidos. Uz austrumiem no Malaševo kalniem - [[Struma]]s upes ieleja. Augstākā virsotne - 1212 metrus augstais [[Ogrejaks]], saukts arī Kadijca. Tuvākās pilsētas - [[Simitli]] Bulgārijā un [[Pehčevo]] Ziemeļmaķedonijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bulgārija-aizmetnis}} {{Ziemeļmaķedonija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalnu grēdas]] [[Kategorija:Bulgārijas kalnu grēdas]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Blagojevgradas apgabals]] oj72e6qp0rejzwv2jf6vhsi60465rbs 0 477251 4290012 3508884 2025-06-06T12:17:12Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{BUL}} → {{BGR}}, Struma (upe) → Struma (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4290012 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Strumica | citvaloda = mk | oriģinālnosaukums = Струмица | citvaloda2 = bg | oriģinālnosaukums2 = Струмица | attēls = Strumeshnitsa-river-2.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Strumica Bulgārijas teritorijā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Plačkovica]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Struma]] | sāk_plat_d=41 | sāk_plat_m=35 | sāk_plat_s=34 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=22 | sāk_gar_m=30 | sāk_gar_s=38 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=41 | iet_plat_m=26 | iet_plat_s=42 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=23 | iet_gar_m=16 | iet_gar_s=29 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{MKD}}, {{BGR}} | garums = 114 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 4,2 | gada_notece = | baseins = 1 892 | pietekas = | vietaskarte = Maķedonija#Bulgārija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Strumica''' ({{val|mk|Струмица}}, {{val|bg|Струмица}}) ir 114 kilometrus gara [[Struma]]s labā krasta pieteka [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]] un [[Bulgārija|Bulgārijā]]. Lielākā Strumas pieteka. Iztece [[Plačkovica]]s kalnos. Augšteces 81 kilometrus tek pa Ziemeļmaķedonijas teritoriju. Tek austrumu - dienvidaustrumu virzienā. Pie upes atrodas Ziemeļmaķedonijas pilsētas [[Radoviša]] un [[Strumica (pilsēta)|Strumica]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bulgārija-aizmetnis}} {{Ziemeļmaķedonija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bulgārijas upes]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas upes]] [[Kategorija:Blagojevgradas apgabals]] [[Kategorija:Strumas pietekas]] f29o9ekqepjw62209l3o9katatmbq93 0 479319 4290186 3894612 2025-06-06T20:38:08Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4290186 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Pihes-Luosto nacionālais parks | alt_name = | iucn_category = II | photo = Isokuru.JPG | photo_alt = | photo_caption = | photo_width = | map_type = Somija#Eiropa | map_relief = jā | latd = 67.066389 | latNS = N | longd = 26.973611 | longEW = E | label_position = top | location = {{vieta|Somija|Lapzeme (Somija)}} | nearest_city = | area = 142 km² | established = 2005 | visitation_num = 128 000 | visitation_year = 2009 | governing_body = | url = https://www.nationalparks.fi/pyha-luostonp | child = | embedded = }} <mapframe text="Pihes-Luosto nacionālais parks" width=300 height=300 zoom=9 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q1429179" } </mapframe> '''Pihes-Luosto nacionālais parks''' ({{val-fi|Pyhä-Luoston kansallispuisto}}) ir 2005. gadā izveidots [[nacionālais parks]] [[Somija]]s ziemeļu dalā, [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]. Izveidots apvienojot divus nacionālos parkus, to starpā vecāko Somijas parku - 1938. gadā dibināto Pihetunturi nacionālo parku. Apvidus ir raksturīgs kā Somijā vistālāk uz dienvidiem esošā [[fjelds|fjeldu]] ainava. ==Galerija== <gallery> Noitatunturi.jpg Pyhä-Luosto National Park (4866407113).jpg Tunturiaapa Pyhätunturi.jpg Noitatunturi, a summit of Pyhätunturi in Pelkosenniemi, Lapland, Finland, 2018 September.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Somija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somijas nacionālie parki]] [[Kategorija:Lapzeme (Somija)]] 9x498f2xh7d1ibbn7zpdhmg13n4ttcd 0 483865 4290330 4129121 2025-06-07T11:15:14Z Bendžamins 76862 4290330 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Viljams Hērts | vārds_orig = ''William Hurt'' | attēls = History of Violence 002 (7271227040).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Viljams Hērts 2005. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1950|3|20}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2022|3|13|1950|3|20}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Oregona|Portlenda (Oregona)}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1977—2022 | dzīvesbiedrs = | bērni = 4 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = [[58. Kinoakadēmijas balva|1985]] — [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais aktieris galvenajā lomā"]] | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Viljams Makkords Hērts''' ({{Val|en|William McChord Hurt}}; dzimis {{Dat|1950|3|20}}, miris {{dat|2022|3|13}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]]. Aktiera karjeru sācis septiņdesmitajos gados. Filmu debiju Hērts piedzīvoja 1980. gadā filmā ''[[Altered States]]'', par kuru viņš saņēma [[Zelta globusa balva]]s nomināciju. 1985. gadā Hērts saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris]] par filmu "[[Zirnekļsievietes skūpsts]]" (''Kiss of the Spider Woman'', 1985). Vēlāk Hērts saņēma vēl divas labākā aktiera nominācijas par lomām filmās ''[[Children of a Lesser God]]'' (1986) un "[[Televīzijas ziņas]]" (''Broadcast News'', 1987). 2005. gadā ticis nominēts Kinoakadēmijas balvai kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Vardarbības pēctecība]]" (2005). Vēl piedalījies tādās filmās kā "[[Tumsas pilsēta]]" (1998), "[[Mākslīgais intelekts (filma)|Mākslīgais intelekts]]" (2001), "[[Ciems (filma)|Ciems]]" (2004), "[[Siriāna]]" (''Syriana'', 2005), "[[Labais gans]]" (2006), "[[Misters Brūkss]]" (''Mr. Brooks'', 2007), "[[Savvaļā (filma)|Savvaļā]]" (2007) un "[[Robins Huds (2010. gada filma)|Robins Huds]]" (2010). Piedalījies arī vairākās ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' filmās. 2018. gada maijā tika paziņots, ka Hērtam ir nedziedināms [[prostatas vēzis]]. Viņš nomira no slimības komplikācijām savā mājā [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], [[Oregona|Oregonā]], 2022. gada 13. martā, 71 gada vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/william-hurt-dead-body-heat-broadcast-news-1235110394/|title=William Hurt, Star of ‘Body Heat,’ ‘Kiss of the Spider Woman’ and ‘Broadcast News,’ Dies at 71|publisher=hollywoodreporter.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (Oskars)}} {{Labākais aktieris galvenajā lomā (BAFTA kino balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hērts, Viljams}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vašingtonā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji aktieri]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] hotncioe0um6rok745noykb2gkqztg4 0 497625 4290013 3508887 2025-06-06T12:17:29Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: Struma (upe) → Struma using [[Project:AWB|AWB]] 4290013 wikitext text/x-wiki '''Strumica''' var būt: * [[Strumica (pilsēta)]] — pilsēta [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]]; * [[Strumica (upe)]] — upe, [[Struma]]s pieteka. {{Nozīmju atdalīšana}} kr8n2kzwx4ywr0jtvvm1xz7x75kxk8b 0 500313 4290060 3532492 2025-06-06T15:56:06Z Kikos 3705 4290060 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Taza | citvalsts = | citnosaukums = | citvaloda = | citvaloriģin = | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = Taz River.jpg | paraksts = | attēla_izmērs = | karte = Taz river.png | kartes_paraksts = Tazas baseins | kartes_izmērs = | vietaskarte = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Krievija | reljefs = jā | garums = 1401 | garums_latvijā = | iztekas_augstums = 139 | ietekas_augstums = 0 | kritums = | caurtece = 1046 | gada_notece = | baseins = 150 000 | baseins_latvijā = | satekupes = | izteka = [[Sibīrijas Uvāli]] | ieteka = [[Tazas līcis]] | tek_caur = | baseina_valstis = {{RUS}} | pietekas = |sāk_plat_d=62|sāk_plat_m=37|sāk_plat_s=06|sāk_plat_NS=N |sāk_gar_d=84|sāk_gar_m=09|sāk_gar_s=51|sāk_gar_EW=E |iet_plat_d=67|iet_plat_m=33|iet_plat_s=05|iet_plat_NS=N |iet_gar_d=78|iet_gar_m=33|iet_gar_s=21|iet_gar_EW=E }} '''Taza''' ({{val|ru|Таз}}, {{val-yrk|Тасу ям}}) ir upe [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos, plūst caur [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomo apvidu]]. Sākas [[Sibīrijas Uvāli|Sibīrijas Uvālos]], plūst ziemeļrietumu virzienā par [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumu]].<ref>{{PZT|694|Taza}}</ref> Ieplūst [[Karas jūra]]s [[Tazas līcis|Tazas līcī]]. Lielākās pietekas ir Hudoseļa (labā) un Časeļka (kreisā). Sniegūdeņu pieplūde. Ledus sega no oktobra līdz aprīlim. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Tazovska, Gazsaļe un Krasnoseļkupska. == Vēsture == Zināms, ka [[pomori]] vasarās kuģoja no [[Arhangeļska]]s uz [[Obas līcis (Krievija)|Obas grīvlīci]], kur Tazas upes krastos nodibināja tirgotāju pilsētu [[Mangazeja|Mangazeju]]. 1619. gadā Krievijas cars [[Mihails Fjodorovičs Romanovs]] ārzemniekiem aizliedza lietot [[Ziemeļu jūrasceļš|Ziemeļu jūrasceļu]], un Magazeja panīka. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas upes]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna baseina upes]] [[Kategorija:Karas jūra]] [[Kategorija:Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] 6y4u0i55oh98428wdv5m040jo176cag 10 502447 4290025 4287848 2025-06-06T12:30:34Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: Skrenton → Skranton (2) using [[Project:AWB|AWB]] 4290025 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} [[Attēls:Noszak.jpg|border|right|50px]] * ... [[Afganistāna]]s augstākā virsotne '''[[Nošaks]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk uz rietumiem novietotais [[kalns]], kas augstāks par 7000 metriem virs jūras līmeņa? * ... '''[[Daniels Pasarella]]''' bija [[Argentīnas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]], kad tā izcīnīja [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausu]]? * ... [[2. gadsimts|2. gadsimta]] sākumā celto [[romieši|romiešu]] '''[[Trajāna tilts|Trajāna tiltu]]''' pār [[Donava|Donavu]] uz austrumiem no [[Dzelzs vārti]]em pēc apmēram 50 gadiem nojauca [[Adriāns|imperators Adriāns]], lai apgrūtinātu [[barbari|barbaru]] iebrukumus impērijā? [[Attēls:Lasiodora parahybana 2009 G05.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[putnēdājzirnekļi]]''' <small>(attēlā [[lašsārtais putnuzirneklis]])</small> ir lielāki par [[augstākie zirnekļi|augstākajiem zirnekļiem]], kas tieši ir saistīts ar atšķirībām heliceru uzbūvē? * ... '''[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viena no divām disciplīnām, kurā startēja tikai sievietes; olimpiskā zelta medaļa ieguvēja '''[[Margareta Ebota]]''' nekad neuzzināja, ka piedalījusies olimpiskajās spēlēs, domājot, ka tas ir parasts [[golfs|golfa]] turnīrs? * ... '''[[Jaunie Čači]]''' [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Griškānu pagasts|Griškānu pagastā]] tika izveidoti [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]], apvienojot lielāko daļu [[Čači (Griškānu pagasts)|Čaču]], [[Pocelujevka]]s un [[Vipinga (ciems)|Vipingas]] apdzīvoto vietu teritorijas? [[Attēls:Match legends 2017 CC (5).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Džejdžejs Okoča]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpiskajās spēlēs]] un piecos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]]? * ... pašlaik vecākā [[ASV senators|ASV senatore]] '''[[Daiena Fainstaina]]''' [[1992. gads|1992. gadā]] tika ievēlēta par pirmo senatori sievieti no [[Kalifornijas štats|Kalifornijas štata]]? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Hatanga]]s''' upes barošanās ir galvenokārt no [[sniegs|sniega]] kušanas, [[pali|palos]] no maija līdz augustam upes līmenis var celties pat par 8,5 m? [[Attēls:Причал Утреннего ГКМ, Обская губа..jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Obas līcis (Krievija)|Obas līcis]]''' <small>(attēlā)</small> ir 800 km garš un ir pasaulē garākais upes estuārs? * ... [[Britu muzejs|Britu muzeja]] Eiropas [[herbārijs|herbārija]] vadītājs, latviešu [[botāniķis]] '''[[Aleksandrs Melderis]]''', ir aprakstījis divas zinātnei jaunas [[graudzāļu dzimta]]s (''Poaceae'') [[Ģints (bioloģija)|ģintis]] un 50 citus taksonu? * ... '''''[[ICA AB]]''''' ir otrs lielākais [[mazumtirdzniecība]]s uzņēmums [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstīs]]; ''ICA'' pilnībā peder arī ''[[Rimi Baltic]]'', kas pārvalda veikalus, lielveikalus un hipermārketus [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Zalenieku baznica.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Zaļenieku luterāņu baznīca|Zaļenieku luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika ierīkots [[hospitālis]], bet padomju laikā — zirgu [[stallis]]? * ... par vienu no visu laiku labākajiem [[Āfrika]]s [[futbolisti]]em uzskatītais '''[[Abedi Pele]]''' vārdu "Pele" ieguvis vidusskolas laikā, pateicoties savai futbola prasmei tiekot salīdzināts ar izcilo [[Brazīlija]]s futbolistu [[Pelē]]? * ... viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem '''[[Aivars Prošenkovs]]''' gāja bojā [[2003. gads Latvijā|2003. gada]] 9. decembrī alpīnistu ekspedīcijas laikā programmas "7 virsotnes Latvijai" ietvaros [[Jaunzēlande]]s augstākajā virsotnē — [[Aoraki|Kuka kalnā]] kopā ar pārējiem trīs ekspedīcijas dalībniekiem (Ilmārs Bernāns, Evija Ķirse, [[Teodors Ķirsis]])? [[Attēls:Kim Ki-duk at the 69th Venice International Film Festival (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s [[kinorežisors]] '''[[Kims Kidoks]]''' <small>(attēlā)</small> nomira naktī uz [[2020. gads|2020. gada]] 11. decembri slimnīcā [[Rīga|Rīgā]] no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? * ... visas olimpiskās medaļas '''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' (sacensības notika tikai vienā disciplīnā — individuālajā daudzcīņā, kuru veidoja 16 dažādu vingrinājumu veidi) izcīnīja [[Francija]]s sportisti? * ... pirmās '''[[Pasaules prāta sporta spēles]]''' notika [[Pekina|Pekinā]] no 2008. gada 3. līdz 18. oktobrim, apmēram divus mēnešus pēc [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajām spēlēm]] un mēnesi pēc paralimpiskajām spēlēm? [[Attēls:Hugo Sánchez 1988 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ugo Sančess]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Meksikas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]], [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] un [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausā]], kā arī [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976. gada olimpiādē]], tiek dēvēts par vienu visu laiku labākajiem [[Meksika]]s [[futbolisti]]em? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronauts]] '''[[Džons Svaigerts]]''' veica vienu lidojumu kosmosā ar kosmosa kuģi ''[[Apollo 13]]'', kas piedzīvoja kritisku avāriju ceļā uz [[Mēness|Mēnesi]], bet veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s; vēlāk pievērsās politikai un tika ievēlēts [[ASV Kongress|Kongresā]], taču nostrādāja pavisam neilgi, nomirstot ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]? * ... '''[[zudumradošā saspiešana]]''' ļauj attēlā samazināt katra [[pikselis|pikseļa]] veidošanai izmantojamo [[bits|bitu]] skaitu, bet tās izmantošana ir saistīta ar informācijas zudumiem? [[Attēls:Compiegne from the UTC.jpg|border|right|50px]] * ... ar daudziem nozīmīgiem vēstures notikumiem saistītā '''[[Kompjeņa]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saukta arī par "Imperatora pilsētu", jo ir cieši saistīta ar [[Francijas Otrā impērija|Francijas Otro impēriju]]? * ... '''[[golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad [[golfs]] bija iekļauts olimpisko spēļu programmā? * ... '''[[Burtnieka smilšakmens atsegumi]]''' ir [[Latvija|Latvijā]] vienīgie [[smilšakmens]] atsegumi, kas veidojušies ezera viļņu [[erozija]]s rezultātā? [[Attēls:Samanos1.JPG|border|right|50px]] * ... [[botānika]]s nozare, kas pēta [[Pirmsvasas augi|sūnas]] (noskaidro sūnu anatomiju, morfoloģiju, sistemātiku, ģeogrāfisko izplatību, fizioloģiju, [[Ekoloģija|ekoloģiju]]) ir '''[[brioloģija]]''' <small>(attēlā sūnu zemsedze mežā)</small>? * ... četrgadīgā '''[[Rīgas Katrīnas skola]]''' tika dibināta [[1789. gads|1789. gada]] 7. februāri [[Maskavas forštate|Maskavas priekšpilsētā]] blakus [[Rīgas Centrāltirgus|Krievu tirgum]] un šādi nosaukta par godu [[Krievijas Impērija]]s ķeizarienei [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā 88 spēles aizvadījušais un 47 vārtus guvušais '''[[Pauleta (futbolists)|Pauleta]]''' savā 18 gadu garajā karjerā nekad nespēlēja [[Portugāle]]s augstākajā līgā — ''[[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]]''? [[Attēls:Daina Schweiz and Maya Kaufmane 1964.jpg|border|right|50px]] * ... trīs reizes Eiropas [[airēšana]]s čempiones titulu pārairu divniekā kopā ar [[Daina Šveica|Dainu Šveicu]] izcīnījusī '''[[Maija Kaufmane]]''' <small>(attēlā priekšplānā)</small> pēc profesijas ir [[zobārste]]? * ... 2011. gada ģimenes filmai '''"[[Smurfi (filma)|Smurfi]]"''' ir iznākuši trīs turpinājumi: 2013. gada filma '''"[[Smurfi 2]]"''' un 2017. gada filma '''"[[Smurfi: Zudušais ciemats]]"'''? * ... '''[[Krāslava (stacija)|Krāslavas dzelzceļa stacijā]]''' pasažieru vilcieni nepieturēja no [[2017. gads Latvijā|2017. gada]] 10. decembra līdz [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 13. decembrim, kad maršrutu Rīga—Daugavpils pagarināja līdz Krāslavai? [[Attēls:Laurent blanc 11 11 2013 reves de Clara.jpg|border|right|50px]] * ... kā [[Parīzes "Saint-Germain"]] galvenais treneris '''[[Lorāns Blāns]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja trīs [[Francijas futbola 1. līga]]s čempionu titulus trīs sezonās, taču 2016. gada vasarā tika atbrīvots no amata? * ... '''[[Bērzaunes luterāņu baznīca]]''' tika sagrauta [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā un stāvēja drupās vairāk nekā pusi gadsimta, līdz atjaunotā draudze [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] atjaunoja baznīcu? * ... īpaši intensīvi '''[[narkotiku zemūdene]]s''' izmanto [[Kolumbija]]s narkotiku karteļu locekļi, lai eksportētu [[kokaīns|kokaīnu]] no Kolumbijas uz [[Meksika|Meksiku]] un tālāk pa sauszemes ceļu uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? [[Attēls:Gvido Linga 1969 - 2020.JPG|border|right|50px]] * ... pēc albuma "Zig Zag" izdošanas [[1988. gads Latvijā|1988. gadā]] '''[[Gvido Linga]]''' <small>(attēlā)</small> pameta grupu "[[Zig Zag]]", nomainīja uzvārdu uz Linga un dibināja grupu "[[Linga (grupa)|Linga]]"? * ... [[volejboliste]] '''[[Skaidrīte Plismane]]''' [[Padomju Savienība|PSRS]] izlases sastāvā ir kļuvusi par 1960. gada pasaules čempioni un 1962. gada vicečempioni? * ... ēšanas laikā cilvēka mīkstās '''[[aukslējas]]''' paceļas uz augšu, noslēdzot [[deguna dobums|deguna dobumu]] un ļaujot barībai droši nonākt [[rīkle|rīklē]]? [[Attēls:Web Summit 2018 - Centre Stage, Day 1 -November 6 SD5 6825 (43933130420) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Andrē Villašs-Boašs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no tiem augstas klases [[treneri]]em, kas nekad nav spēlējis futbolu profesionāli, kā arī jauniešu līmenī? * ... dziedātāja '''[[Indra Lintiņa-Lučka]]''' popularitāti ieguvusi [[Trešā atmoda|Atmodas laikā]] no 1988. gada 1992. gadam koncertējot kopā ar mūziķi [[Eduards Rozenštrauhs|Eduardu Rozenštrauhu]]? * ... 92 % no [[Vācija]]s konglomerāta '''''[[Robert Bosch|Robert Bosch GmbH]]''''' (jeb vienkārši ''Bosch'') pieder labdarības fondam ''Robert Bosch Stiftung'', tomēr fondam nav balsstiesību uzņēmuma pārvaldē, bet otrs lielākais uzņēmuma akcionārs ir tā dibinātaja Roberta Boša pēcteči Bošu ģimene? [[Attēls:Тундра Ямала.jpg|border|right|50px]] * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos esošajā '''[[Jamala|Jamalas pussalā]]''' <small>(attēlā [[tundra]]s ainava)</small> ir koncentrēti apmēram 20% no [[Krievija]]s [[dabasgāze]]s krājumiem? * ... [[UNESCO]], kas aktīvi strādā, lai attīstītu '''[[zināšanu sabiedrība|zināšanu sabiedrību]]''', to definē kā sabiedrību, kuras virzītājspēks ir [[kultūra]] un [[izglītība]] un kas ir aicināta, izzinot sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās vides daudzveidību, radīt jaunas zināšanas un tās izmantot kopīgās labklājības veicināšanai? * ... '''[[Ulla Ģērmane|Ullas Ģērmanes]]''', kura tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[latvieši|latviešu]] [[kalnu slēpotāja|kalnu slēpotāju]], brālis [[Rodžers Lodziņš]] bija [[bobslejists]], pārstāvēja [[Latvija 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Latviju 1998. gada Nagano olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:Martin Ponsiluoma 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[biatlonists|biatlonista]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada pasaules čempiona]] sprintā, '''[[Martins Ponsiluoma|Martina Ponsiluomas]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir Jirki Ponsiluoma, [[Somija|Somijā]] dzimis [[distanču slēpotājs]], kurš pārstāvēja Zviedriju [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] iespaidīgā '''[[Blīdenes luterāņu baznīca|Blīdenes baznīcas]]''' celtne ar 56 metrus augsto torni tika daļēji sagrauta, un [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] atlikušo būves daļu saspridzināja? * ... [[televīzija]]s un radio sarunu šovu vadītāja, veidotāja, redaktore un producente '''[[Daina Jāņkalne]]''' ir arī [[UNA (žurnāls)|žurnāla "UNA"]] valdes locekle, dibinātāja un pirmā galvenā redaktore? [[Attēls:Behnen manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Bēnes muiža]]s''' pils tika nodedzināta; pēc tam atjaunota vienkāršāka un nedaudz mazāka <small>(attēlā mūsdienās)</small>? * ... [[skeletoniste]]s '''[[Endija Tērauda|Endijas Tēraudas]]''' līdz šim augstākais karjeras sasniegums ir 2020.—2021. gada pasaules kausa sezonas pirmajā posmā [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] izcīnītā trešā vieta? * ... [[Igaunija]]s ziemeļu piekrastē '''[[ediakars|ediakara perioda]]''' [[nogulumieži]] redzami zemes virspusē kā daļa no [[Baltijas klints]]? [[Attēls:Aronas pilskalns 2006-04-14.jpg|border|right|50px]] * ... kāds nostāsts stāsta, ka '''[[Aronas pilskalns|Aronas pilskalnu]]''' <small>(attēlā)</small> ar savām cepurēm ir sanesuši zviedru karavīri? * ... Vishorezmas padomju kongress [[1923. gads|1923. gada]] 30. oktobrī nolēma pārveidot '''[[Horezmas Tautas Padomju Republika|Horezmas Tautas Padomju Republiku]]''' par [[Horezmas PSR]], kura [[Vidusāzija]]s padomju republiku jauno etnisko robežu demarkācijas rezultātā savukārt tika likvidēta [[1924. gads|1924. gada]] 27. oktobrī, lai gan robežu sadalījums vēl nebija izšķirts? * ... bijušais [[Armēnijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Mišels Der Zakarjans]]''' kopš 1998. gada ir treneris dažādos [[Francija]]s klubos? [[Attēls:Annamite range pu mat 2007 05.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] gados '''[[Čionsona grēda|Čionsona kalnu grēda]]''' <small>(attēlā)</small> bija ievērojams militārs mērķis, jo pa to gāja "[[Ho Ši Mina ceļš|Hošimina taka]]" — apgādes ceļš no [[Vjetnama]]s ziemeļiem uz dienvidiem? * ... karjeras veiksmīgāko posmu [[Spānija]]s [[futbolists]] '''[[Emilio Butragenjo]]''' aizvadīja [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] komandā, kur izcīnīja sešus ''[[La Liga]]'' titulus? * ... [[alpīnists]] '''[[Ilgvars Pauls]]''' ir pirmais [[latvieši|latvietis]], kurš uzkāpis visu [[kontinents|kontinentu]] augstākajās vietās (7 virsotņu programmā)? [[Attēls:CISM2017 260217 132420.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[orientēšanās ar slēpēm]]''' tiek izmantots standarta [[distanču slēpošana]]s ekipējums, kā arī kartes turētājs, kas īpašā veidā piestiprināts pie krūtīm <small>(attēlā dalībnieks distancē)</small>? * ... '''[[Pamira trakts|Pamira traktam]]''', kas ved pa [[Pamira kalni]]em [[Tadžikistāna]]s un [[Kirgizstāna]]s teritorijā, lielākoties ir sliktas kvalitātes cietais segums, un ziemā tā daļa var izrādīties uz dažām dienām slēgta [[lavīna|lavīnu]] dēļ, bet pavasarī — nogruvumu dēļ? * ... '''[[Daviņu Lielais akmens]]''', kuram virspusē izveidoti 35 noapaļoti dobumiņi līdz 15 centimetriem diametrā un līdz 7 centimetriem dziļumā, ir pirmais šāda veida [[laukakmens|akmens]], kas atklāts [[Latvija]]s teritorijā? [[Attēls:LimoniteUSGOV.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limonīts]]''' <small>(attēlā)</small> jeb purva rūda, tāpat kā [[kūdra]] un saldūdens kaļķieži, turpina veidoties arī mūsdienās? * ... '''[[Buhāras Tautas Padomju Republika]]''', ko pēc [[Buhāras emirāts|Buhāras emirāta]] likvidēšanas [[1920. gads|1920. gadā]] tā teritorijā radīja [[Sarkanā armija]], bija valstisks veidojums, taču faktiski tās iestādēm bija diezgan ierobežotas pilnvaras, jo daudzus tās lēmumus diktēja [[Krievijas PFSR]] pārstāvji? * ... 2004. gadā '''[[Mišela Eikersa]]''' un [[Mija Hemma]] bija vienīgās [[futboliste]]s sievietes, kas tika iekļautas [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Blumbergs.jpg|border|right|50px]] * ... [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] '''[[Guntis Blumbergs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[Ventspils]] domē no partijas "[[Latvijai un Ventspilij]]" saraksta, pēc tam atkārtojot līdzīgu panākumu septiņās sekojošajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās? * ... [[Ķīna]]s [[kosmiskais aparāts|kosmiskā aparāta]] '''''[[Chang'e 5]]''''' [[2020. gads kosmonautikā|2020. gadā]] veiktā [[Mēness]] grunts paraugu nogādāšana uz [[Zeme|Zemi]] bija pirmā Mēness iežu paraugu atgādāšana kopš ''Luna-24'' misijas [[1976. gads|1976. gadā]], un Ķīna kļuva par trešo valsti pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], kas ieguvusi paraugus no Mēness? * ... no '''[[Kaņinnoss|Kaņinnosa]]''' zemesraga '''[[Kaņina|Kaņina pussalas]]''' ziemeļrietumu galā tiek vilkta [[Baltā jūra|Baltās jūras]] un [[Barenca jūra]]s robeža? [[Attēls:Vespa Mandarinia Magnifica - Filippo Turetta.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē lielākais [[sirsenis]] '''[[Āzijas milzu sirsenis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ap 45 mm garš, [[spārnu plētums]] — aptuveni 75 mm, un tā dzelonis injicē lielu daudzumu spēcīgas [[inde]]s, kura ir visstiprākā starp visiem [[kukaiņi]]em? * ... divkārtējais [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpiskais čempions]] un deviņkārtējais [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempions]] hokejā '''[[Vjačeslavs Staršinovs]]''' karjeras laikā aizvadījis 17 sezonas [[PSRS hokeja līga|PSRS čempionāta]] komandā [[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Maskavas "Spartak"]], bet vēlāk bijis arī tās prezidents? * ... '''[[Vērde]]''' ir [[Aiviekste]]s vecā gultne līdz [[Vērdes kanāls|Vērdes kanāla]] (tagad daļa no Aiviekstes) izbūvei, kas iztaisnoja Aiviekstes tecējumu? [[Attēls:Bananarama (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Angļi|angļu]] popgrupa '''''[[Bananarama]]''''' <small>(attēlā 2018. gadā)</small> tika izveidota 1979. gadā kā [[trio]], bet kopš 1991. gada darbību turpina kā [[duets]]? * ... līdzās '''[[Ostrovdomašņija]]s''' vissezonas hidrometeoroloģiskajai [[polārstacija]]i (tās bijušajai vietai) [[Arktika|Arktikā]], [[Severnaja Zemļa]]i pieskaitītā '''[[Sedova arhipelāgs|Sedova arhipelāga]]''' '''[[Domašņija]]s''' salā, saskaņā ar viņu [[testaments|testamentiem]] apglabāti polārpētnieks [[Georgijs Ušakovs]] un bijušais stacijas priekšnieks Boriss Kremers? * ... [[Saturna pavadoņi|Saturna pavadonis]] '''[[Pandora (pavadonis)|Pandora]]''' kā pavadonis — "gredzenu gans" ar savu [[Gravitācija|gravitāciju]] iespaido [[Saturna gredzeni|Saturna F gredzenu]]? [[Attēls:Gilbert Stuart Williamstown Portrait of George Washington.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1788.—1789. gada ASV prezidenta vēlēšanas|pirmās ASV prezidenta]]''' vēlēšanas notika no [[1788. gads|1788. gada]] 15. oktobra līdz [[1789. gads|1789. gada]] 10. janvārim, par pirmo prezidentu ievēlot neatkarīgo kandidātu [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] <small>(attēlā)</small>? * ... amerikānis '''[[Čārlzs Sendss]]''' [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|golfa]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] sacensībās, kļūstot par pirmo olimpisko čempionu [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfā]]? * ... var teikt, ka '''[[empātija]]''' ietver delikātu klātbūtni cita cilvēka izjūtām, bez vērtējuma, kritikas vai nosodījuma, un ar gatavību sniegt emocionālu atbalstu? [[Attēls:ParkPatriot2015part4-15.jpg|border|right|50px]] * ... 1977. gadā [[Krievija]]s kravas auto rūpnīca '''[[URAL (autoražotājs)|URAL]]''' sāka ražot modeli ''Ural-4320'' ar [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un kravnesību 7 tonnas, kas kļuva par tās pazīstamāko modeli <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Šmita sala]]''' ir nosaukta par godu zinātniekam un polārpētniekam [[Oto Šmits|Oto Šmitam]], kurš [[1930. gads|1930. gadā]] 1. septembrī atklāja to ekspedīcijā, ko vadīja kopā [[Vladimirs Vīze|Vladimiru Vīzi]]? * ... savā debijas [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gadā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] '''[[Sturla Holms Legreids]]''' ieguva četras zelta medaļas? [[Attēls:Ks 1996 dole.jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 5. decembrī mirušais bijušais [[ASV senators]] '''[[Bobs Douls]]''' <small>(attēlā)</small> [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanās ir kandidējis gan uz prezidenta, gan [[ASV viceprezidents|viceprezidenta]] amatu, bet abās reizēs piedzīvojis zaudējumu? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Kāns Ajhans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Gelzenkirhene|Gelzenkirhenē]], karjeras sākumā pārstāvējis vietējo [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|"Schalke 04"]] un spēlējis gan Turcijas, gan Vācijas jauniešu izlasēs? * ... '''[[Garākalna smilšu krupja atradne]]s''' [[dabas liegums]] [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bēnes pagasts|Bēnes pagastā]] ir izveidots, lai pasargātu [[smilšu krupis|smilšu krupja]] dzīves vidi izmantotā smilts-grants karjerā? [[Attēls:Sedow georgy.jpg|border|right|50px]] * ... vairāku [[Krievijas Impērija|Krievija]]s arktisko ekspedīciju dalībnieks un vadītājs '''[[Georgijs Sedovs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā neveiksmīgā mēģinājumā sasniegt [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]] [[1914. gads|1914. gada]] februārī? * ... šobrīd '''[[Latvijas Orientēšanās federācija|Latvijas Orientēšanās federāciju]]''' vada Dagnis Dubrovskis, bet pirms viņa prezidenti bija Viesturs Tamužs un [[Pēteris Apinis]]? * ... [[latvieši|latviešu]] ilustratore, pārsvarā bērnu grāmatu māksliniece, '''[[Agija Staka]]''' ir veidojusi ilustrācijas vairāk nekā 200 grāmatām? [[Attēls:Baltijas ģeoloģijas karte.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas ģeoloģija]]''' neiekļauj trīs [[Ģeoloģiskā laika skala|ģeoloģiskās laika skalas]] [[Periods (ģeoloģija)|periodus]], jo [[krīts|krīta]], [[paleogēns|paleogēna]] un [[neogēns|neogēna]] nogulumi [[Latvija|Latvijā]] nav atklāti <small>(attēlā [[Baltija]]s reģiona pamatiežu virsmas ģeoloģiskā karte)</small>? * ... '''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšanā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja divas komandas — [[Francija]] (kļuva par čempioniem) un Jauktā komandā, ko veidoja [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s sportisti, kā arī [[dāņi|dāņu]] žurnālists '''[[Edgars Obje]]''', kurš tika pieaicināts komandai pēdējā brīdī? * ... '''[[Latvijas Botāniķu biedrība]]''' ar šādu nosaukumu pastāv no [[1994. gads Latvijā|1994. gada]], kad tā tika reģistrēta kā [[nevalstiska organizācija]], kas pārņēma Vissavienības Botāniķu biedrības Latvijas nodaļas pienākumus un tiesības? [[Attēls:John Tewksbury.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu sportists '''[[Volters Tjūksberijs]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] izcīnīja piecas olimpiskās medaļas, tajā skaitā divas zelta medaļas? * ... [[Krievija]]i piederošajā neapdzīvotajā [[Komsomoļeca|Komsomoļecas salā]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] [[Severnaja Zemļa]]s arhipelāgā atrodas [[Āzija]]s galējais salu ziemeļu punkts — '''[[Arktiskais rags]]'''? * ... '''[[Aškelona]]''' [[Izraēla]]s dienvidos, [[Vidusjūra]]s piekrastē, bijusi cilvēku apmetne jau [[neolīts|neolītā]] un pieminēta [[Bībele]]s [[Jozuas grāmata|Jozuas grāmatā]], kas apraksta notikumus 13. gadsimtā pirms mūsu ēras? [[Attēls:Ali Daei, Saipa vs. Al-Rayyan pre-match conference.jpg|border|right|50px]] * ... bijušajam [[Irāna]]s [[futbolists|futbolistam]] '''[[Alī Dājī]]''' <small>(attēlā)</small> pieder rekords par visvairāk gūtajiem vārtiem izlašu spēlēs: viņš 149 spēlēs [[Irānas futbola izlase]]s sastāvā guva 109 vārtus? * ... '''[[RNS vakcīna|RNS vakcīnu]]''' priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajām [[Vakcīna|olbaltumvielu vakcīnām]] ir lielāks ražošanas ātrums un zemākas izmaksas, kā arī šūnu [[imunitāte]]s indukcijas un humorālās imunitātes nodrošināšana? * ... '''[[Starptautiskā orientēšanās federācija|Starptautiskās orientēšanās federācijas]]''' galvenais birojs atrodas [[Kārlstade|Kārlstadē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]? [[Attēls:Hellebarden - Schlossmuseum.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[āva]]s''' <small>(attēlā)</small> tiek izmantotas tikai [[Vatikāna gvarde]]s parādes bruņojumā? * ... '''[[Žohova sala|Žohova salu]]''' [[Krievija]]s galējos ziemeļos, [[Delonga salas|Delonga salu]] grupā, atklāja [[1914. gads|1914. gadā]] un nosauca par Novopašennija salu par godu viena no ekspedīcijas kuģiem komandierim; pēc tam, kad Novopašennijs pievienojās [[Nikolajs Judeņičs|Judeņiča]] armijai, salu pārdēvēja par godu virsniekam Žohovam, kurš pirmais ieraudzīja salu, bet ekspedīcijas laikā mira? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] divas zelta medaļas [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] ieguvušajam '''[[Alfrēds Tisē|Alfrēdam Tisē]]''' šī izrādījās pēdējā sezona skriešanas sacensībās, jo 1901. gadā viņš smagi saslima ar pleirītu un nomira savās mājās [[Blekpūla|Blekpūlā]], būdams 27 gadus vecs? [[Attēls:Bill_Clinton.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1992. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' <small>(attēlā uzvarētājs [[Bills Klintons]])</small> bija pēdējās līdz [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gadam]], kad vēlēšanu zaudētājs uzvarēja vēlēšanās [[Florida]]s štatā ([[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža H. V. Buša]] paveikto atkārtoja [[Donalds Tramps]])? * ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[psihoanalītiķe]] '''[[Aleksandra Alise fon Volfa]]''' [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] apprecējās ar [[itāļi|itāļu]] rakstnieku [[Džuzepe Tomazi di Lampedūza|Džuzepi Tomazi di Lampedūzu]]? * ... [[Francijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Eduardo Kamavinga]]''' ir dzimis bēgļu nometnē [[Angola|Angolā]], [[Bēgļi|bēgļu]] no [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] ģimenē? [[Attēls:Jeju Island.jpg|border|right|50px]] * ... [[vulkānisms|vulkāniskās]] izcelsmes '''[[Čedžudo sala|Čedžudo salā]]''' <small>(attēlā satelītattēls)</small> atrodas [[Dienvidkoreja]]s augstākais kalns — Halasans (1950 m [[vjl]].)? * ... [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 22. maijā, pēc [[Rīga]]s zaudēšanas, [[Latvijas SPR]] kara flotile pilnā sastāvā '''[[Reinholds Bernhards|Reinholda Bernharda]]''' vadībā pārgāja [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] pusē? * ... dziļākais [[ezers]] [[Ukraina|Ukrainā]] '''[[Svitjazs]]''', kas atrodas tās ziemeļrietumu stūrī, ir arī pēc platības otrais lielākais valstī? [[Attēls:Vecbebri manor.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Latvijas agrārreforma]]s '''[[Vecbebru muiža|Vecbebru muižā]]''' <small>(attēlā)</small> nodibināja [[biškopība]]s un [[dārzkopība]]s skolu, pēc tam tur bijušas dažādas skolas, bet [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pēdējā no tām tika slēgta? * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s uzbrucējs '''[[Karolis Laukžemis]]''' 2016. gadā pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s klubu [[FK Jelgava]]? * ... '''[[posttraumatiskā stresa sindroms]]''' var izveidoties ne vien tiem cilvēkiem, kuri paši ir personīgi cietuši no šādiem likteņa triecieniem, bet gan arī šādu notikumu lieciniekiem? [[Attēls:Ebstorfas karte.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām pasaules kartēm '''[[Ebstorfas karte]]''' <small>(attēlā)</small> sadega [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1943. gads|1943. gadā]], bet tika atjaunota [[1953. gads|1953. gadā]]? * ... [[1859. gads|1859. gadā]] '''[[Sesavas luterāņu baznīca|Sesavas luterāņu baznīcā]]''' tika [[kristības|kristīts]] nākamais [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Jānis Čakste]]? * ... sākotnēji [[Luksemburga]]s skrējēja '''[[Mišels Teato|Mišela Teato]]''' uzvaru [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona]] distancē apstrīdēja, jo vairāki konkurenti apgalvoja, ka viņš krāpies, veicot vairākus īsinājumus, kam palīdzēja zināšanas par [[Parīze]]s ielām; apgalvojumi tika noraidīti, taču zelta medaļu Teato saņēma tikai 1912. gadā? [[Attēls:George-W-Bush.jpeg|border|right|50px]] * ... [[Džordžs V. Bušs|Džordžs Bušs]] <small>(attēlā)</small> '''[[2000. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' bija pirmais [[ASV prezidents|prezidents]], kopš [[Bendžamins Herisons|Bendžamina Herisona]] 1888. gadā, kurš uzvarēja vēlēšanās, saņemot mazāk balsu nekā viņa pretinieks [[Els Gors]]? * ... '''[[Māris Gulbis (basketbolists)|Māris Gulbis]]''' ilgstoši netika pārstāvējis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo basketbola izlasi]], līdz 2020. gadā viņam izdevās piedzīvot debiju izlases sastāvā, pirmo spēli Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē aizvadot 34 gadu vecumā? * ... '''[[Sarkanās Armijas šaurums]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], [[Severnaja Zemļa|Severnaja Zemļas arhipelāgā]] pārsvarā cauru gadu ir klāts ar [[ledus|ledu]] un tikai retumis no tā atbrīvojas? [[Attēls:De Slag bij Waterloo Rijksmuseum SK-A-1115.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas karš]]''' jeb Simts dienas ilga no [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] atgriešanās no nometinājuma [[Elbas sala|Elbas salā]] [[1815. gads|1815. gada]] 1. martā līdz sakāvei [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] 22. jūnijā <small>(attēlā [[Velingtons]] Vaterlo kaujas laukā)</small>? * ... [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] izveidotājs un pirmais kalifs '''[[Muāvija I]]''' [[661. gads|661. gadā]] pēc [[Muhameds|Muhameda]] znota [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] nāves apvienoja [[musulmaņi|musulmaņu]] zemes? * ... līdztekus [[Ķīna]]i un apgabaliem, kuros ir ievērojamas etniskās [[ķīnieši|ķīniešu]] kopienas, '''[[ķīniešu šahs]]''' ir populāra izklaide arī [[Vjetnama|Vjetnamā]]? [[Attēls:Keith in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pašnāvība|pašnāvībā]] dzīvi beigušā britu [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] grupas ''[[The Prodigy]]'' dalībnieka '''[[Kīts Flints|Kīta Flinta]]''' <small>(attēlā)</small> bērēs {{dat|2019|3|29||bez}} bija pusotru jūdzi garš bēru gājiens, kurā piedalījās fani no visas pasaules? * ... [[Britu Indija|Britu Indijā]] dzimušais '''[[Normens Pričards]]''' bija pirmais [[Āzija|Āzijā]] dzimušais sportists, kurš izcīnīja olimpiskās medaļas, finišējot otrais divās [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|viegltlētikas]] disciplīnās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... '''[[nobiruma leņķis|nobiruma leņķi]]''' iespaido [[berze]]s koeficients, un tas ir atkarīgs no graudu raupjuma, mitruma, lieluma sadalījuma un formas, kā arī no materiāla īpatnējā [[svars|svara]]? [[Attēls:Shri K.P. Sharma Oli, in New Delhi on February 22, 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs laika posmā no 2015. līdz 2016. gadam un no 2018. līdz 2021. gadam '''[[Khadga Prasāds Sarma Olī]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāv Nepālas komunistisko partijo (apvienoto marksistu ļeņinistu) un ir šīs partijas priekšsēdētājs? * ... '''[[Šmakovkas muzejs]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir lielākais un modernākais [[kandža]]s vēsturei un ražošanai veltītais [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] '''[[Džordžs Ortons]]''' kļuva par pirmo [[Kanāda olimpiskajās spēlēs|Kanādas sportistu]], kurš olimpiskajās spēlēs izcīnīja medaļu, lai arī sākotnēji viņš tika uzskatīts par [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV pārstāvi]], un šī kļūda netika pamanīta 70 gadus, pirms [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] oficiāli pieskaitīja šo medaļu [[Kanādas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Kanādai]]? [[Attēls:Tsogchen-dugan. The main cathedral church of the Ivolginsky datsan.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Ivolgas dacans]]''' <small>(attēlā)</small> ir vēstures un kultūras piemineklis, kā arī nozīmīgākā [[budisti|budistu]] [[svētceļojums|svētceļojumu]] vieta [[Burjatija|Burjatijā]]? * ... [[Latvija]]s [[hokejists]] '''[[Sergejs Čubars]]''' karjeras lielāko daļu ir aizvadījis dažādās [[Dānijas hokeja līga]]s komandās; spēlējis 15 sezonas, 482 spēlēs atzīmējoties ar 254 rezultativitātes punktiem? * ... mūsdienu [[kazahi|kazahu]] literatūras pamatlicējs, dzejnieks, rakstnieks un valsts darbinieks '''[[Sakens Seifulins]]''' tika nogalināts kā "tautas ienaidnieks" represijās 1938. gadā? [[Attēls:Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (46936583591).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gadā '''[[Jānis Butāns]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu [[Tālis Linkaits|Tāļa Linkaita]] vietā, kurš sāka darbu kā [[Latvijas Satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]], un vienlaikus viņš ieņēma arī T. Linkaita vadītās [[Latvijas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] amatu? * ... '''[[Sestās koalīcijas karš]]''' pret [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impēriju]] noslēdzās [[1814. gads|1814. gada]] aprīlī, kad [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] atteicās no troņa un tika nometināts [[Elba (sala)|Elbas salā]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]? * ... pēc apgrozījuma '''''[[Pfizer|Pfizer Inc.]]''''' 2019. gadā bija otrais lielākais [[farmācija]]s koncerns pasaulē aiz [[Šveice]]s '''''[[Hoffmann-La Roche]]'''''? [[Attēls:Sakurajima -城山展望台より.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kagosima]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saukta arī par "Japānas Neapoli", jo, līdzīgi kā [[Neapole]] [[Itālija|Itālijā]], atrodas [[vulkāns|vulkāna]] pakājē dziļi līča piekrastē; Sakuradžimas vulkāns atrodas 9 km uz austrumiem no pilsētas centra, tā pēdējais izvirdums bija [[1960. gads|1960. gadā]]? * ... '''[[Grudinovka]]s''' [[latvieši|latviešu]] nacionālo [[ciema padome|ciema padomi]] likvidēja [[1939. gads|1939. gadā]] kā pēdējo no [[Baltkrievijas latvieši|Baltkrievijas latviešu]] pašvaldībām? * ... [[1808. gads|1808.]] un [[1809. gads|1809. gadā]] '''[[Krievu-zviedru karš (1808—1809)|Krievu-zviedru karā]]''' krievu karaspēks okupēja visu [[Somija]]s teritoriju, kā arī [[Ālandu salas]] un [[Lapzeme]]s daļu; šīs teritorijas palika [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā? [[Attēls:Djamolidine ABDOUJAPAROV.jpg|border|right|50px]] * ... leģendārais [[Uzbekistāna]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džamolidins Abdužaparovs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija izcils sprinteris ar iesauku "Taškentas terors", ir dzimis [[Taškenta|Taškentā]] [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] ģimenē, kura Padomju režīma laikā bija [[Krimas tatāru deportācija|izsūtīta]]? * ... '''[[Viļkicka šaurums]]''' ir Ziemeļu jūras ceļa vistālāk ziemeļos esošais posms, bet tā dienvidos atrodas [[Eirāzija]]s galējais ziemeļu punkts [[Čeļuskina rags]]? * ... [[Meksika]]s mediju kompānija '''''[[Televisa]]''''' ir lielākā no [[spāņu valoda|spāņu valodā]] strādājošajām pasaules mediju kompānijām? [[Attēls:Montagem Boa Vista, Roraima.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Boavista (pilsēta)|Boavista]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[Brazīlijas štati|štata]] galvaspilsēta [[Brazīlija|Brazīlijā]], kas atrodas [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]]? * ... [[2020. gads|2020. gada]] 11. martā [[Pasaules Veselības organizācija]]s ģenerāldirektors [[Tedross Adhanoms Gebreiesuss]] paziņoja, ka '''[[COVID-19 pandēmija|SARS-CoV-2 infekcijas uzliesmojums]]''' ir sasniedzis globālas [[pandēmija]]s līmeni? * ... bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts '''[[Vilis Seleckis]]''', kurš balsojis arī [[par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]], beidzoties deputāta pilnvarām nodevās rakstniecībai un 90. gadu beigās izdeva divas grāmatas par ietekmīgajiem [[oligarhs|oligarhiem]] [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] un [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]]? [[Attēls:Nõmmeveski asimuut.jpg|border|right|50px]] * ... būtiska '''[[orientēšanās karte|orientēšanās karšu]]''' <small>(attēlā)</small> iezīme ir, ka [[mežs|meža]] klātās teritorijas tiek attēlotas ar [[baltā krāsa|baltu]] fonu, savukārt atklātas — ar [[dzeltenā krāsa|dzeltenu]]; dažādi [[zaļā krāsa|zaļās krāsas]] toņi tiek izmantoti meža ar apgrūtinātu caurskriešanu vai redzamību attēlošanai? * ... kopš [[2004. gads|2004. gada]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē esošā '''[[Puentnuāra]]''' ir autonoms departaments [[Kongo Republika]]s sastāvā? * ... [[1893. gads|1893. gadā]] '''[[Heiberga salas]]''' — mūsdienās [[Krievija]]i piederošo neapdzīvotu salu grupu [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] — atklāja [[Fritjofs Nansens|Fritjofa Nansena]] ekspedīcija ar kuģi ''Fram'', nosaucot tās par godu ekspedīcijas atbalsta komitejas loceklim Akselim Heibergam? [[Attēls:Collage de Iquitos 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] Loreto departamenta lielākā pilsēta un administratīvais centrs '''[[Ikitosa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amazone]]s krastos? * ... [[Kijiva|Kijivā]] 1990. gadu sākumā dzimušais [[Rīgas "Daugava" (1944—2003)|Rīgas "Daugavas"]] [[futbolists]] un vēlākais futbola treneris '''[[Jurijs Popkovs]]''' spēlēja arī [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]], kopumā piedaloties 18 spēlēs? * ... '''[[lihenoloģija]]''', kas pēta [[ķērpji|ķērpjus]], agrāk bija [[botānika]]s, bet tagad ir [[mikoloģija]]s nozare? [[Attēls:NW Rebel Shoes.jpg|border|right|50px]] * ... vairumā gadījumu '''[[riteņbraukšanas apavi]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[velosipēda pedālis|pedāļiem]] tiek sasaistīti ar mehānismu, kurā var iestiprināt pie apavu zoles piestiprinātu stiprinājumu? * ... '''[[kalnu slimība|kalnu slimību]]''' izraisa mazāka [[skābeklis|skābekļa]] koncentrācija [[gaiss|gaisā]], nekā tā, kam cilvēks bija iepriekš pielāgojies, neatrodoties augstkalnē? * ... [[Krievija]]i piederošajā neapdzīvotajā '''[[Pravdas sala|Pravdas salā]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[1939. gads|1939. gadā]] tika izveidota sezonālā polārstacija [[Pravda (polārstacija)|Pravda]] navigācijas nodrošināšanai Ziemeļu kuģu ceļā, un sala tika pārdēvēta, tāpat kā stacija, laikraksta "[[Pravda]]" vārdā? [[Attēls:Bauskas vecais kino 3.JPG|border|right|50px]] * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] celtais '''[[Bauskas kinoteātris|Bauskas kinoteātris "Uzvara"]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[staļinisma arhitektūra]]s paraugs un vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]? * ... lielākā [[pilsēta]] '''[[Paragvaja (upe)|Paragvajas upes]]''' krastos ir [[Paragvaja]]s galvaspilsēta [[Asunsjona]]? * ... pirmās '''[[Āzijas ziemas spēles]]''' notika [[1986. gads|1986. gadā]] [[Saporo]], [[Japāna|Japānā]], kur bijušas trīs no kopā notikušajām 8 spēlēm? [[Attēls:Canindé de São Francisco-002.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sanfransisku]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]], kas plūst tikai [[Brazīlija]]s teritorijā? * ... [[Latvija|Latvijā]] lietotā [[tilpums|tilpuma]] vai [[svars|svara]] [[mērvienība]] beramam produktam '''[[sieks]]''' ir līdzvērtīga 9 [[Stops (mērvienība)|stopiem]]? * ... [[šķēpmetējs|šķēpmetēja]] '''[[Gatis Čakšs|Gata Čakša]]''' [[2021. gads sportā|2021. gada]] jūnijā uzstādītais personiskais rekords (87,57 m) ir otrais visu laiku labākais [[Latvija]]s [[vieglatlētika]]s vēsturē, atpaliekot tikai no [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordista]] [[Vadims Vasiļevskis|Vadima Vasiļevska]]? [[Attēls:Relitto di Sant'Andrea B (Elba).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[amfora]]s''' <small>(attēlā)</small> [[senie laiki|senajos laikos]] tika plaši izmantotas gan preču pārvietošanai, gan — uzglabāšanai, bieži tajās tika pildīti dažādi pārtikas produkti — [[graudaugi]], [[rieksti]], [[ogas]], [[olīvas]], kaltētas vai iesālītas [[zivs|zivis]], kā arī šķidrumi ([[olīveļļa]], [[vīns]], [[piens]], zivju mērce, [[medus]] un [[ūdens]])? * ... vairākus gadus pagājušā gadsimta 80. gados [[Rīga]]s [[futbola klubs|futbola klubā]] '''"[[FK Jūrnieks|Jūrnieks]]"''' spēlēja arī [[Vjačeslavs Fanduls]], kurš lielākoties pazīstams kā [[hokejists]], kurš spēlēja [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas "Dinamo"]] un [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas hokeja izlasē]]? * ... [[Latvija]]s vadošā [[ķērpji|ķērpju]] pētnieka '''[[Alfons Piterāns|Alfona Piterāna]]''' pēcteči arī ir [[biologi]]: dēls Andris Piterāns un mazdēls Uģis Piterāns abi ir [[entomologi]]? [[Attēls:La bataille d'Austerlitz. 2 decembre 1805 (François Gérard).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas karš]]''' pret [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impēriju]] noslēdzās pēc tam, kad [[Francija]]s armija [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]] sakāva apvienotās [[Austrija]]s un [[Krievija]]s armijas, un Austrija parakstīja Presburgas miera līgumu ar [[Francija|Franciju]] <small>(attēlā [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] pēc Austerlicas kaujas)</small>? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] otrā lielākā pilsēta [[Hondurasa|Hondurasā]] '''[[Sanpedro Sula]]''' ir valsts galvenais industriālais centrs? * ... [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]] '''[[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021. gada Pasaules kausa sezonā]]''' kļuva par [[Pasaules kauss biatlonā|pasaules kausa]] ieguvēju, titulu izcīnot jau trešo reizi, bet sievietēm pirmo reizi kopvērtējumā uzvarēja viņa tautiete [[Tīrila Ekhofa]]? [[Attēls:Skats uz Lisiņas pilskalnu. 03.jpg|border|right|50px]] * ... ziņas par '''[[Lisiņas pilskalns|Lisiņas pilskalnu]]''' <small>(attēlā)</small> sniedzis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; to aprakstījis [[Ernests Brastiņš]]? * ... pie '''[[Lubāna izvadkanāls|Lubāna izvadkanāla]]''' ietekas [[Meirānu kanāls|Meirānu kanālā]] izbūvēts [[Kalnagals|Kalnagala]] hidromezgls, caur kuru Meirānu kanālā ietek arī [[Īdeņas kanāls|Īdeņas kanāla]] un '''[[Zvidzienas kanāls|Zvidzes kanāla]]''' ūdeņi? * ... [[2004.—2005. gada NHL lokauts|Nacionālās hokeja līgas lokauta]] dēļ [[HK Rīga 2000]] sastāvā '''[[2004.—2005. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2004.—2005. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionātā]]''' vairākas spēles aizvadīja arī [[Kārlis Skrastiņš]]? [[Attēls:Claudio Ranieri Inter.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā [[itāļi|itāļu]] [[futbols|futbola]] [[treneris]] '''[[Klaudio Ranjēri]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par ''[[Leicester City]]'' galveno treneri, un [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015.—2016. gada sezonā]] komanda izcīnīja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s čempiontitulu, bet Ranjēri tika atzīts par sezonas labāko treneri? * ... '''[[ANO Attīstības programma]]''' (UNDP) sniedz ekspertu konsultācijas, apmācību un piešķir atbalstu [[jaunattīstības valstis|jaunattīstības valstīm]], lielāku uzsvaru liekot uz palīdzību vismazāk attīstītajām valstīm? * ... otra lielākā pilsēta [[Malāvija|Malāvijā]] '''[[Blantaira]]''' ir nosaukta par godu [[Deivids Livingstons|Deivida Livingstona]] dzimšanas vietai Blantairai, [[Skotija|Skotijā]]? [[Attēls:Tim Cook (2017, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tims Kuks]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[Apple]]'' galvenā izpilddirektora amatā stājās [[2011. gads|2011. gada]] 24. augustā, ieņemot smagi slimā [[Stīvs Džobss|Stīva Džobsa]] vietu? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] [[vieglatlētika]]s skrējienos startējušais [[norvēģi]]s '''[[Ingvars Brins]]''' pēc 20 gadiem atgriezās [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Antverpene|Antverpenē]], kur kopā ar dzīvesbiedri Aleksiju Brinu startēja [[daiļslidošana]]s pāru slidojumos, izcīnot sudraba medaļu? * ... '''[[Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 62 reizes, uzvarot vienu reizi — [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986. gada konkursā]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964386760).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evita Zālīte-Grosa]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] soliste? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Bills Renfords]]''' [[Edmontonas "Oilers"]] sastāvā ieguvis divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]: 1988. gadā viņš sezonas izskaņā aizvadīja vien sešas spēles komandā, savukārt 1989.—1990. gada [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] sezonā kļuva par komandas pamatvārtsargu un ieguva [[Kona Smita balva|Kona Smita balvu]] kā kausa izcīņas vērtīgākais spēlētājs? * ... [[Latvijas Radio]] erudīcijas spēli '''"[[Lieliskais piecinieks]]"''' [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] izveidoja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātes]] absolventi [[Ainars Latkovskis]] un '''[[Ivo Krumholcs]]''', kurš šobrīd to vada vienatnē? [[Attēls:Coronavirus. SARS-CoV-2.png|border|right|50px]] * ... '''[[SARS-CoV-2|smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīrusam 2]]''' jeb SARS-CoV-2 <small>(attēlā vīrusa atomu modelis)</small> radniecīgie [[SARS]] un [[MERS]] [[koronavīrusi]] arī izraisīja nopietnas [[epidēmija]]s, kas tomēr nepārauga [[Pandēmija|pandēmijā]]? * ... [[Kanāda]]s [[futbola klubs]] '''''[[Toronto FC]]''''' kopš 2007. gada spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] jeb MLS Austrumu konferencē? * ... kopš [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] [[Latvija]]s tirgū pazīstamā [[grāmatvedība]]s un uzņēmuma vadības sistēma '''"[[Tildes Jumis]]"''' līdz [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 23. oktobrim piederēja SIA "[[Tilde (uzņēmums)|Tilde]]", kad tika noslēgts līgums par SIA "Jumis Pro" pārdošanu uzņēmumam SIA "[[Visma Latvia Holding]]"? [[Attēls:Aleksandr Medved 1972b.jpg|border|right|50px]] * ... leģendārais [[Padomju Savienība|padomju]] [[cīkstonis]], trīskārtējais olimpisko spēļu čempions, septiņkārtējais Pasaules un trīskārtējais Eiropas čempions '''[[Aleksandrs Medveds]]''' <small>(attēlā kā PSRS delegācijas karognesējs [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada olimpiādē]])</small> ar cīņas sportu iepazinās tikai dienesta laikā [[Padomju armija|Padomju armijā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] dibinātais IT produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs '''[[ELKO Grupa]]''' ir pārstāvēta 31 valstī, tai skaitā ar filiālēm 16 valstīs? * ... [[Brazīlija]]s [[Amapas štats|Amapas štata]] lielākā pilsēta '''[[Makapa]]''' atrodas [[Amazone]]s krastos, netālu no tās ietekas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]], un šo pilsētu šķērso [[ekvators]]? [[Attēls:Mazā Nometņu iela no Āgenskalna tirgus uz R (3).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]]''' <small>(attēlā)</small> [[Rīga]]s adrešu grāmatās atrodama no 1861. gada kā Lēģeru iela; tā kā Rīgā pastāvēja vairākas Lēģera ielas, tad [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]] ielas nosaukums mainīts uz Mazā Nometņu iela? * ... viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbola klubs|futbola kluba]] '''[[Filadelfijas "Union"]]''' īpašniekiem ir [[basketbolists]] [[Kevins Durants]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] vienīgā regulētā '''[[fondu birža]]''' ir ''[[Nasdaq Riga]]''? [[Attēls:Ville de Constantine مدينة قسنطينة 2.jpg|border|right|50px]] * ... trešā lielākā pilsēta [[Alžīrija|Alžīrijā]] '''[[Konstantina]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukta par godu [[Romas imperators|Romas imperatoram]] [[Konstantīns I|Konstantīnam Lielajam]]? * ... uzņēmējs, kinoproducents un [[režisors]] '''[[Andrejs Ēķis]]''' savu pirmo filmu — melno komēdiju "Ceļojums uz Tukumu" — uzņēma 1993. gadā? * ... laika posmā no 1976. līdz 1991. gadam piecas reizes notikušajā '''[[Kanādas kausa izcīņa hokejā|Kanādas kausa izcīņā hokejā]]''' četras reizes par uzvarētāju kļuva [[Kanādas hokeja izlase|Kanāda]], bet vienu reizi titulu izcīnīja [[PSRS hokeja izlase|PSRS]]? [[Attēls:USMC sniper support (7189510011).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] '''[[Ādažu poligons]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> ir izveidots [[1927. gads Latvijā|1927. gadā]], kad Centrālā zemes ierīcības komisija, kas [[Latvija|Latvijā]] realizēja [[Agrārā reforma Latvijā|agrāro reformu]], kara resoram [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] piešķīra teritoriju [[Gauja]]s labajā krastā? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbola klubs|futbola kluba]] '''[[Maiami "Inter"]]''' prezidents un viens no īpašniekiem ir [[Deivids Bekhems]]? * ... daļu no kādreiz tieši Lubānā ietekošo upju ūdeņiem, no kurām lielākās ir [[Rēzekne (upe)|Rēzekne]] un [[Malta (upe)|Malta]], [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]] hidrotehniskajā sistēmā ietilpstošais '''[[Īdeņas kanāls]]''' mūsdienās novada uz [[Meirānu kanāls|Meirānu kanālu]] (un tālāk uz [[Aiviekste|Aivieksti]])? [[Attēls:Numernes valnis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Numernes valnis (dabas parks)|Numernes vaļņa dabas parks]]''' ietver 15 kilometrus garo [[oss|osu]] Numernes valni, kuram ziemeļu pusē atrodas Numernes purvs, bet dienvidos — ezeru virkne <small>(attēlā skats no skatu torņa)</small>? * ... '''[[Baltijas jūras spēles]]''' bija reģionālas vairāku [[sporta veidi|sporta veidu]] sacensības, kas notika 1993. gadā [[Igaunija|Igaunijā]] un 1997. gadā [[Lietuva|Lietuvā]], un kurās piedalījās sportisti no valstīm, kas teritoriāli atrodas pie [[Baltijas jūra]]s? * ... '''[[1685. gads Latvijā|1685. gadā]]''' [[Ernsts Gliks]] pabeidza [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] tulkošanu [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Kaścioł - Rosica - 03.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gads Latvijā|1920. gadā]] pēc [[Latgales atbrīvošana]]s '''[[Rosica (Baltkrievija)|Rosica]]''' mūsdienu [[Baltkrievija]]s pašos ziemeļos <small>(attēlā Rosicas katoļu baznīca)</small> atradās [[Latvija]]s pakļautībā, taču vēlāk sarunās ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]] Latvija atteicās no šīs teritorijas apmaiņā pret papildu teritoriju [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] ziemeļos? * ... otrajā spēcīgākajā vīriešu [[basketbols|basketbola]] turnīrā [[Latvija|Latvijā]] '''[[Nacionālā basketbola līga|''Ramirent'' Nacionālajā basketbola līgā]]''' piedalās 22 komandas, kas pēc reģionālā principa sadalītas Austrumu un Rietumu grupās? * ... '''[[Rāves cukurfabrika]]''' bija vecākā [[Sarkandaugava]]s fabrika, ko [[1784. gads|1784. gadā]] uzcēla [[Rīga]]s namnieks Kristiāns Konrāds Rāve? [[Attēls:Rovaniemi Kemijoki.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somija]]s garākā [[upe]] '''[[Kemijoki]]''' <small>(attēlā pie [[Rovaniemi]])</small> sākas netālu no [[Krievija]]s robežas? * ... trīskārtējais olimpiskais čempions [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] lēkšanas disciplīnās '''[[Maiers Prinšteins]]''' no [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija dzimis mūsdienu [[Polija|Polijā]], [[ebreji|ebreju]] ģimenē? * ... '''[[attīstītās valstis|attīstītajām valstīm]]''' — [[pasaules valstis|pasaules valstu]] grupai ar augstu ekonomiskās attīstības un dzīves līmeni — tiek pieskaitīta arī [[Latvija]]? [[Attēls:Le Stade Olympique 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monreālas Olimpiskais stadions|Monreālas Olimpiskajā stadionā]]''' <small>(attēlā)</small> mājas spēles aizvada [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] [[futbols|futbola]] komanda '''''[[CF Montréal]]'''''? * ... [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas nocietinājumu]] '''[[Triangula bastions|Triangula bastiona]]''' pamatus atraka [[2000. gads Latvijā|2000. gadā]] un mūsdienās tā paliekas apskatāmas zem biroju ēkas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]]? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]] guļbūves tehnikā uzceltā '''[[Balvu pareizticīgo baznīca]]''' ir [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] dāvinājums Balvu pareizticīgo draudzei? [[Attēls:John Flanagan.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējs olimpiskais čempions [[vesera mešana|vesera mešanā]] '''[[Džons Flenegens]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves sākumu un beigas pavadīja [[Īrija|Īrijā]], tomēr sporta sacensībās pārstāvēja tā laika dzīves vietu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... bijušais [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts '''[[Ziedonis Ziediņš]]''' [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] tika notiesāts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu laikā, kad bija Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, piespriežot viņam brīvības atņemšanu uz trim gadiem un citus sodus? * ... šobrīd visi '''[[Koordinācijas padome (Baltkrievija)|Koordinācijas padomes varas nodošanai]]''' (to [[2020. gads|2020. gadā]] izveidoja [[Baltkrievija]]s prezidenta amata kandidāte [[Svjatlana Cihanouska]], lai veicinātu demokrātisku varas nodošanu) prezidija locekļi atrodas apcietinājumā vai ārpus Baltkrievijas? [[Attēls:Swiatek RG19 (1) (48199020336).jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads sportā|2020. gada]] [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātā čempionāta tenisā]] uzvarētāja '''[[Iga Švjonteka]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' titula ieguvēja no [[Polija]]s? * ... '''[[Mercendarbes muiža|Mercendarbes muižā]]''', kur atrodas [[Baldone]]s muzejs un tūrisma informācijas centrs, no 1939. gada līdz 2012. gadam bija iekārtots [[bērnu nams]]? * ... pirmo '''[[vilcienu prāmis|vilcienu prāmi]]''' [[1833. gads|1833. gadā]] ieviesa pāri kanālam [[Skotija|Skotijā]], lai pagarinātu [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līniju]]? [[Attēls:Mariánské lázně (Czech town) - houses in center.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marienbāde]]s''' kūrortā <small>(attēlā mūsdienu Marianske Lāzne)</small> ārstējušies daudzi slaveni cilvēki un Eiropas valstu valdnieki, piemēram, [[Johans Volfgangs fon Gēte|Gēte]], [[Frideriks Šopēns|Šopēns]], [[Tomass Edisons|Edisons]], [[Rihards Vāgners]], [[Eduards VII]], [[Nikolajs II]], [[Francis Jozefs I]] un daudzi citi? * ... četru olimpisko zelta medaļu ieguvējs [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] '''[[Alvins Krencleins]]''' tiek uzskatīts par "mūsdienu barjerskrējienu tehnikas tēvu", pazīstams ar to, ka izstrādājis novatorisku barjeru pārvarēšanas tehniku? * ... [[1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana]] liecina, ka tolaik mūsdienu [[Baltkrievija]]s teritorijā dzīvoja gandrīz 17 tūkstoši [[latvieši|latviešu]], taču mūsdienās '''[[Baltkrievijas latvieši|Baltkrievijas latviešu]]''' skaits nepārsniedz 2000? [[Attēls:Lakelandscape800.jpg|border|right|50px]] * ... [[Norvēģija]]s garākās upes '''[[Glomma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[sateces baseins|baseins]] aizņem 13% no valsts teritorijas? * ... '''[[sporta biedrības "Marss" velotreks]]''' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatvē]], kura vietā, neraugoties uz iedzīvotāju protestiem, tiek būvēta biroju ēka [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienesta]] vajadzībām, tika nojaukts jau [[1985. gads Latvijā|1985. gadā]]? * ... kad [[Baltkrievija]] atgriezās pie idejas būvēt [[atomelektrostacija|atomelektrostaciju]], tika izvēlētas divas vietas [[Mogiļevas apgabals|Mogiļevas apgabalā]] un rezerves vietas [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas]] un [[Astravjecas rajons|Astravjecas rajonā]]; tieši pēdējā tika uzbūvēta '''[[Baltkrievijas atomelektrostacija]]''', pret ko asi iebildusi [[Lietuva]], kuras pierobežā tā atrodas? [[Attēls:Erik Lemming cropped.jpg|border|right|50px]] * ... no '''[[vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētiem 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visvairāk — 6 disciplīnās — startēja [[Zviedrija]]s sportists, vairāku olimpisko spēļu dalībnieks un trīskārtējs olimpiskais čempions, '''[[Ēriks Lemmings]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Meksika]]s pilsēta ar vairāk nekā miljonu iedzīvotāju '''[[Nesavalkojotla]]''' atrodas netālu no galvaspilsētas [[Mehiko]] un kopā ar apkārtnes pilsētām veido vienu no pasaulē lielākajiem graustu rajoniem, kur liela daļa iedzīvotāju dzīvo [[nabadzība|nabadzībā]], ir ļoti augsts [[noziedzība]]s līmenis? * ... [[1795. gads|1795. gadā]], pateicoties vietējo muižu īpašniekam Frīdriham Georgam fon Līvenam, tika sakopta teritorija ap [[Baldones sēravots "Ķirzaciņa"|Baldones sēravotu "Ķirzaciņa"]] un izbūvēts paviljons, aizsākot [[Baldone]]s kūrorta attīstību? [[Attēls:Feldzera tvaika suknis.JPG|border|right|50px]] * ... [[1904. gads Latvijā|1904. gadā]], kad Baltezera sūkņu stacija sāka darbu, tā bija Eiropā otrā lielākā ūdens padeves stacija; mūsdienās sūkņu stacijā ierīkots '''[[Rīgas ūdensapgādes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... vienīgais '''[[2020. gada NHL drafts|2020. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' izvēlētais [[Latvija]]s [[hokejists]] bija '''[[Raivis Ansons]]''', ko draftēja ar kopējo 149. numuru? * ... [[Pensilvānijas štats|Pensilvānijas štata]] pilsētā '''[[Skrantona|Skrantonā]]''' ir dzimis 46. [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]]? [[Attēls:Roman Golovchenko (2020-09-03)(portrait).jpg|border|right|50px]] * ... [[Baltkrievijas premjerministrs]] '''[[Ramans Halovčenka]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekšējā [[Sjarhejs Rumass|Sjarheja Rumasa]] vadītajā valdībā bija Valsts militārās rūpniecības komitejas priekšsēdētājs? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] amerikāņu vieglatlēts '''[[Ērvings Baksters]]''' startēja piecās disciplīnās, kurās visās ieguva olimpiskās medaļas, tostarp divas zelta: [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanā]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanā]]? * ... '''[[Dinamo (elektrotehnika)|dinamo]]''' bija pirmie elektriskie [[ģenerators|ģeneratori]], kurus izmantoja [[rūpniecība|rūpniecībā]], vēlāk tos pamatā nomainīja [[maiņstrāvas ģenerators|maiņstrāvas ģeneratori]], jo [[maiņstrāva]] ir piemērota [[Transformators|transformācijai]]? [[Attēls:Georg Hackenschmidt ca. 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Georgs Hakenšmits]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[igauņi|igaunis]], kas [[1898. gada pasaules čempionāts svarcelšanā|1898. gada pasaules čempionātā]] [[Vīne|Vīnē]], ar kreiso roku paceļot 85,5 kg, uzstādīja pasaules rekordu [[svarcelšana|svarcelšanā]]? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] netālu no pilsētas notika Rozvelas incidents, kas ir saistīts ar iespējamu [[Neidentificēts lidojošs objekts|NLO]] avāriju, tādēļ '''[[Rozvela|Rozvelā]]''' atrodas NLO [[muzejs]]? * ... populārajā kultūrā '''[[Rīgas aplenkums (1621)|1621. gada Rīgas aplenkuma]]''' notikumi ir pazīstami no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] romāna "Trīs vella kalpi" un filmām "[[Vella kalpi]]" un "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]"? [[Attēls:Carpinus fruit.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Eiropas skābardis]]''' <small>(attēlā lapas un sēklas)</small> ir sastopams [[Lejaskurzeme]]s mežos? * ... '''[[Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 kilometri vīriešiem|100 kilometru riteņbraukšanas sacensībās 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' dalībniekim bija jāveic 300 trases apļi [[Neo Falirona velodroms|Neo Falirona velodromā]], bet, lai gan sacensībās startēja 9 sportisti, visus 300 apļus veica tikai divi no tiem? * ... senākās '''[[eļļas lampa]]s''' tika izmantotas jau aizvēsturē, kad [[akmens laikmets|akmens laikmetā]] par apgaismojuma līdzekļiem tika pielietoti dažādi gliemežvāki vai akmeņi ar dabīgi izveidotiem iedobumiem, kuros bija iespējams ieliet dažādu dzīvnieku taukus, kas tādējādi kalpoja par degmaisījuma avotu? [[Attēls:Miriam makeba 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidāfrika]]s dziedātāja '''[[Miriama Makeba]]''', zināma kā ''Mama Africa'' <small>(attēlā)</small>, bija arī [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste un [[ANO]] Labās gribas vēstniece? * ... [[Kanāda]]s pilsētai '''[[Vindzora (Ontārio)|Vindzorai]]''' pretējā Detroitas upes krastā atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsēta [[Detroita]]? * ... [[2020. gada F1 sezona]]s [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] [[Francija]]s [[autosportists]] '''[[Pjērs Gaslī]]''' no ''AlphaTauri'' komandas negaidīti izcīnīja savu pirmo uzvaru ''[[Formula 1]]'' karjerā? [[Attēls:Shoyu Ramen.jpg|border|right|50px]] * ... [[japāņi|japāņu]] buljona [[zupa]]s '''[[rāmens|rāmena]]''' <small>(attēlā)</small> pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad to uz [[Japāna|Japānu]] atveda [[ķīnieši|ķīniešu]] iebraucēji? * ... par pirmo olimpisko čempionu '''[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējienā 1896. gada olimpiskajās spēlēs]]''' kļuva [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Tomass Kērtiss]], sudraba medaļu ieguva [[Lielbritānija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportists [[Grentlijs Guldings]], bet bronzas medaļa netika pasniegta, jo finālā piedalījās tikai divi dalībnieki? * ... partijas [[Progresīvie (partija)|"Progresīvie"]] un "[[Kustība Par!]]" [[Rīgas dome]]s frakcijas vadītājs '''[[Mārtiņš Kossovičs]]''' kopā ar brāli vada optikas uzņēmumu grupu "Optic Guru", kurā ietilpst tādi zīmoli kā "Manaslēcas.lv", "Metropole" un "Outlet Optika"? [[Attēls:ChloriteUSGOV.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[hlorīti]]em''' <small>(attēlā)</small> raksturīga [[vizla|vizlveida]] [[skaldnība]] un zema [[cietība]]? * ... pasaulslavenie [[igauņi|igauņu]] [[cīkstoņi]] '''[[Aleksandrs Abergs]]''' un '''[[Georgs Lūrihs]]''' mira 1920. gadā [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza]] pilsētā [[Armavira|Armavirā]] ar mēneša starpību, pēc saslimšanas ar [[tīfs|tīfu]]? * ... '''[[Oukridža|Oukridžu]]''' [[Tenesī|Tenesī štatā]] mēdz dēvēt arī par "Atompilsētu", jo tā tika izveidota [[1942. gads|1942. gadā]], kur izstrādāja materiālus [[Manhetenas projekts|Manhetenas projektam]] — izveidoja pirmo [[Atombumba|atombumbu]]? [[Attēls:Freshly baked gingerbread - Christmas 2004.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[piparkūkas]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāli [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] cepumi ne tiki [[Latvija|Latvijā]], bet arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[Latvijas Universitāte]]s vīru [[koris|kora]] '''"[[Dziedonis]]"''' pirmsākumi meklējami {{Dat|1924|1|23||bez}}, kad tika dibināta pirmā latvju vīru kora biedrība "Dziedonis"? * ... 2019. gadā amerikāņu [[hokejists]] '''[[Patriks Marūns]]''' izcīnīja savu otro [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] titulu, kļūstot tikai par trešo spēlētāju pēc Korija Stilmana un [[Klods Lemjē|Kloda Lemjē]], kam kopš 1967. gada izdevies divas sezonas pēc kārtas dažādu komandu sastāvā izcīnīt [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] galveno balvu? [[Attēls:Dursupes pils 2002-04-20.jpg|border|right|50px]] * ... leģenda vēsta, ka [[Dursupes muiža|Dursupes muižas pilī]] <small>(attēlā)</small> esot apaļa istaba, kurā pakārusies grāfiene, un tagad tur [[spoks|spokojoties]]? * ... [[čehi|čehu]] [[vieglatlēts]] '''[[Františeks Janda-Suks]]''' bija pirmais mūsdienu sportists, kurš [[Diska mešana|meta disku]], vienlaikus griežot visu ķermeni; viņš izgudroja šo tehniku, pētot slavenās statujas "[[Diskobols]]" stāvokli? * ... '''[[1679. gads Latvijā|1679. gada]]''' pavasara [[pali|palos]] [[Lielupe]] pārrāva kāpu joslu [[Buļļu sala|Daugavgrīvas (Buļļu) salas]] vidū, izveidojot jaunu gultni, pa kuru tā ieplūda [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] (ar laiku jaunā [[grīva]] aizsērēja, kļūstot par mūsdienās esošo līci [[Ziemeļupe|Ziemeļupi]])? [[Attēls:Marathon 1900.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona sacensības 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' <small>(attēlā)</small> sākās pulksten 14:30 dienā, kad gaisa temperatūra [[Parīze|Parīzē]] sasniedza gandrīz 40 °C; no startējušajiem 13 sportistiem tikai 7 izdevās veikt pilnu distanci? * ... [[Ziemeļkurzeme|Ziemeļkurzemē]] vēsturiski zināmi astoņi [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]] apbedījumi, tā sauktās [[Velna laivas]], no kuriem mūsdienās saglabājušies divi — '''[[Birznieku Velna laiva]]''' un Bīlavu Velna laiva? * ... [[1920. gads Latvijā|1920. gadā]] pēc [[Latgales atbrīvošana]]s '''[[Bihosava]]s''' pilsēta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] atradās [[Latvija]]s pakļautībā, bet vēlāk Latvija sarunās ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]] atteicās no Bihosavas un apkārtējām zemēm apmaiņā pret papildu teritoriju [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] ziemeļos? [[Attēls:Lielais Baltezers ar Priežu salu 2002-07-13.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas dabas liegumi|dabas liegums]] '''[[Lielā Baltezera salas]]''' iekļauj piecas no sešām [[Lielais Baltezers|Lielā Baltezera]] salām: Auzu salu, Liepu salu, Mazo salu, Priežu salu <small>(attēlā)</small> un Ropažu salu? * ... [[Minhenes "Bayern"]] futbolisti '''[[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonā]]''' par čempioniem kļuva jau 30. reizi [[Bundeslīga (futbols)|Bundeslīgas]] vēsturē? * ... '''[[Latvijas Televīzijas Ziņu dienests|Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta]]''' vēsture aizsākās [[1958. gads Latvijā|1958. gada]] 19. martā, kad pirmo reizi ēterā nonāca "Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu pēdējās ziņas" jeb "Pēdējās ziņas"? [[Attēls:Manchester, New Hampshire Montage.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mančestra (Ņūhempšīra)|Mančestra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ņūhempšīras štats|Ņūhempšīras štata]] lielākā pilsēta? * ... [[Čehija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda '''[[Jihlavas "Dukla"]]''' savulaik ir izcīnījusi 12 [[Čehoslovākijas hokeja līga]]s čempiones titulus? * ... '''[[Rīgas aplenkums (1700)|Rīgas aplenkums]]''' [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā ilga septiņus mēnešus no 1700. gada 21. februāra līdz 19. septembrim, tomēr [[Saksijas kūrfirstiste]]s karaspēks [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] vadībā nespēja ieņemt [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas cietoksni]]? [[Attēls:Baldone church.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikos '''[[Baldones luterāņu baznīca]]s''' <small>(attēlā)</small> ēkā iekārtoja [[plastmasa]]s un [[gumija]]s izstrādājumu ražošanas apvienības "Ausma" filiāli? * ... '''[[2020. gada Eiropas čempionāts pludmales volejbolā|2020. gada Eiropas čempionātā pludmales volejbolā]]''', kas notika [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Majori|Majoros]], grupu turnīru mači tika par dienu pārcelti dēļ [[vētra]]s, savukārt dienu vēlāk sacensības tika aizvadītas [[pludmales volejbols|pludmales volejbola]] centrā bez skatītājiem? * ... [[Latvija]]s [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas uzņēmums]] '''"[[Karavela (uzņēmums)|Karavela]]"''' ir viens no lielākajiem zivju konservu un preservu ražotājiem Eiropā? [[Attēls:Alexander Koreshkov 2009-01-17 KHL game Dynamo-Barys.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Aleksandrs Koreškovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēles aizvadījušais un rezultatīvākais [[Kazahstānas hokeja izlase]]s spēlētājs; bijis [[Kazahstānas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Kazahstānas karognesējs]] [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada Turīnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... kopš [[Amerikas Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] '''[[Savana]]''' [[Džordžijas štats|Džordžijas štatā]] ir nozīmīga [[osta]]s pilsēta? * ... '''[[caurteka]]s''', ko izmanto [[dzelzceļš|dzelzceļa]], [[autoceļš|autoceļu]] būvē un citur, atļauj nebūvēt mazus [[tilts|tiltus]], kas ir ievērojams ekonomiskais aspekts? [[Attēls:Pont-Mindin.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s pilsētā '''[[Sennazēra|Sennazērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> ir uzbūvēti vieni no lielākajiem [[kruīza kuģi]]em pasaulē — ''[[Harmony of the Seas]]'' un ''Symphony of the Seas''? * ... '''[[2020.—2021. gada Optibet hokeja līgas sezona|2020.—2021. gada Optibet hokeja līgas sezonā]]''' [[Latvijas čempionu hokejā uzskaitījums|Latvijas čempiones]] titulu pirmo reizi izcīnīja [[Rīgas "Olimp"]], bet [[Miķelis Rēdlihs]] tika atzīts par izslēgšanas kārtas vērtīgāko spēlētāju? * ... 2020. gadā lielākais '''[[celtņa kuģis]]''' pasaulē bija ''Sleipnir'', kuram ir divi celtņi ar celtspēju 10 000 [[tonna]]s katram? [[Attēls:Augstkalnes muižas pils 2000-06-23.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalnē]] esošajā '''[[Mežmuiža (muiža)|Mežmuižas pilī]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> atradās vācu armijas atpūtas nams, 1945. gadā pilī ierīkoja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieku mācību centru un atpūtas namu, bet vēlāk tur atradās izpildkomiteja un tautas nams? * ... '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika laboti gandrīz visi [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|iepriekšējās olimpiskajās spēlēs]] uzstādītie olimpiskie rekordi, bet veiksmīgākais sportists, kurš laboja četrus olimpiskos rekordus, bija amerikānis [[Alvins Krencleins]]? * ... '''[[Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta]]''' veltīta [[Audriņu traģēdija]]i: [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] 4. janvārī vācu varas iestādes par sarkanarmiešu slēpšanu un partizānu grupas izveides atbalstu nodedzināja ciematu, 30 ciema vīriešus publiski nošāva [[Rēzekne]]s tirgus laukumā, bet vēl ap 170 ciemata iedzīvotāju nogalināja [[Ančupānu kalni|Ančupānu mežā]]? [[Attēls:Grāvendāles muiža 1912.jpg|border|right|50px]] * ... [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā '''[[Grāvendāles muiža|Grāvendāles muižā]]''' <small>(attēlā 1912. gadā)</small> izvietojās [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka maršala [[Žaks Makdonalds|Makdonalda]] štābs? * ... '''[[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā un vienīgā reize, kad šis sporta veids bija iekļauts oficiālajā olimpisko spēļu programmā, savukārt '''[[Hosē de Amesola]]''' un '''[[Fransisko Viljota]]''' šajā sporta veidā izcīnīja pirmās zelta medaļas [[Spānija]]i olimpiskajās spēlēs? * ... [[Kanāda]]s pilsēta '''[[Kičenera]]''' tika saukta par Berlīni līdz [[1916. gads|1916. gadam]], kad [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā nosaukumu mainīja? [[Attēls:2015 UEFA Super Cup 66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Spānijas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luiss Enrike]]''' <small>(attēlā)</small> pats ilgus gadus spēlējis nacionālajā izlasē, 62 spēlēs gūstot 12 vārtus, uzvarējis arī [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada olimpisko spēļu]] futbola turnīrā [[Barselona|Barselonā]]? * ... vistālāk uz dienvidiem esošā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsēta '''[[Kīvesta]]''' atrodas [[Floridas šaurums|Floridas šaurumā]] uz četrām dažādām salām? * ... [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] teritorijā iekļautajā [[Latvijas dabas liegumi|dabas liegumā]] '''[[Lieluikas un Mazuikas ezers]]''' esošais Mazuikas ezers nav pieejams atpūtai un saskaņā ar teritorijas dabas aizsardzības plānu ir iežogots, bet atrašanās pie Lieluikas ezera atļauta tikai saskaņojot? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056631644).jpg|border|right|50px]] * ... no partijas "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV) [[13. Saeima|13. Saeimā]] ievēlētais '''[[Kaspars Ģirģens]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā bija partijas "Republika" dibinātāju skaitā, taču politikā ienāca [[2005. gada pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]], kandidējot uz vietu [[Jēkabpils]] domē no partijas "[[Jaunais laiks]]"? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgā]]''', spēlējot vienā grupā ar [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]], [[Maltas futbola izlase|Maltu]] un [[Andoras futbola izlase|Andoru]], izcīnīja vienu uzvaru, četras reizes spēlēja neizšķirti un vienu spēli zaudēja? * ... [[holandieši|holandiešu]] izcelsmes [[berberi|berberu]] [[pirāts]] '''[[Jans Jansons van Hārlems]]''' kopā ar citiem berberu pirātiem Salē ostu mūsdienu [[Maroka|Marokā]] [[1624. gads|1624. gadā]] pasludināja par neatkarīgu valsti, Jansonam kļūstot par pirmo tās prezidentu? [[Attēls:Zircon-t09zirc-06a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cirkons]]''' <small>(attēlā cirkona paveids hiacints [[kvarcs|kvarcā]])</small> parasti ir nedaudz [[Radioaktivitāte|radioaktīvs]], jo satur radioaktīvu elementu ([[Urāns (elements)|urāna]], [[Torijs|torija]]) piemaisījumus? * ... daudzdienu velobraucienā ''[[Tour de France]]'' braucējs, kurš kopvērtējumā finišē pēdējais, neizstājoties kādā no posmiem, saņem '''''[[lanterne rouge]]''''' titulu, kas sniedz zināmu popularitāti, tāpēc braucēji mēdz cīnīties par šo pozīciju, nevis samierinās ar vienu no pēdējām vietām, kas tādu publicitāti nesniedz? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] ārsts '''[[Bertrams Zariņš]]''', kurš bijis vairāku profesionālo sporta līgu komandu [[ārsts]], ir strādājis arī par [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV olimpiskās izlases]] galveno ārstu? [[Attēls:IMG 5125vestienaqq.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus]]''' <small>(attēlā)</small> ietver [[Vidzemes augstiene]]s centrālo daļu ar [[Latvija]]s augstāko virsotni — [[Gaiziņkalns|Gaiziņkalnu]]? * ... '''[[Gastons Omuats]]''' [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] startēja divās [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kroketa]] disciplīnās, kurās abās izcīnīja zelta medaļas? * ... '''''[[TikTok]]''''' priekštecis ir ''Douyin'', kas ir tāda pati programma, bet [[Ķīna]]s politikas dēļ ar [[cenzūra|cenzūru]], tādēļ ''TikTok'' ir radies kā produkts citām valstīm, ārpus Ķīnas? [[Attēls:Abiy Ahmed during state visit of Reuven Rivlin to Ethiopia, May 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gads|2019. gadā]] [[Etiopija]]s premjerministrs '''[[Abijs Ahmeds]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] par "centieniem panākt mieru un starptautisko sadarbību un jo īpaši par viņa izlēmīgo iniciatīvu atrisināt robežkonfliktu ar kaimiņvalsti [[Eritreja|Eritreju]]"? * ... '''[[2020. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2020. gada Pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā]]''' sacensības notika tikai elites kategorijās vīriešiem un sievietēm, bet [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto ceļošanas ierobežojumu radīto nevienlīdzīgo iespēju dēļ junioru un U23 kategorijā čempionāts nenotika? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federāciju]] veido 85 '''[[Krievijas Federācijas subjekti|subjekti]]''': 22 [[Krievijas republikas|republikas]], 9 [[Krievijas novadi|novadi]], 46 [[Krievijas apgabali|apgabali]], 3 federālas nozīmes pilsētas, 4 autonomie apvidi un [[Ebreju autonomais apgabals]]? [[Attēls:Усть-Нера. Вид с горы..jpg|border|right|50px]] * ... viena no lielākajām [[Austrumsibīrija]]s upēm '''[[Indigirka]]''' <small>(attēlā pie Ustjņeras)</small> izveidojas, satekot Tuorajurjahas un Tarinjurjahas upēm [[Sahas republika]]s dienvidaustrumos? * ... britu [[tenisists]], četrkārtējais [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionāta]] vienspēļu uzvarētājs un triju olimpisko zelta medaļu ieguvējs '''[[Redžinalds Dohertijs]]''' vienā no saviem Vimbldonas fināliem, 1898. gadā, pārspēja brāli [[Lorenss Dohertijs|Lorensu Dohertiju]]? * ... [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] vasarā '''[[Latvijas sūtnis Francijā]]''' [[Oļģerds Grosvalds]] pēc [[Francijas kampaņa|Parīzes okupācijas]] pārcēlās uz [[Višī]], bet Latvijas sūtniecības ēku Pronī ielā 8 Parīzē [[Vācija]]s okupācijas vara nodeva savai tālaika sabiedrotajai [[Padomju Savienība]]i? [[Attēls:Surveyor 3-Apollo 12.jpg|border|right|50px]] * ... četrus mēnešus pēc ''[[Apollo 11]]'' uz [[Mēness]] virsmas nolaidās '''''[[Apollo 12]]''''' komanda, kuras komandieris [[Čārlzs Konrāds]] un pilots [[Elans Bīns]] uz Mēness virsmas pavadīja vienu dienu un septiņas stundas <small>(attēlā Čārlzs Konrāds pie agrāk nolaidušās automātiskās zondes ''[[Surveyor 3]]'')</small>? * ... [[Kosovas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Ārbers Zeneli]]''' ir dzimis [[Zviedrija|Zviedrijā]] un pārstāvējis dažāda vecuma Zviedrijas jaunatnes izlases? * ... lai gan '''[[Latīņu drukas aizliegums Latgalē|latīņu drukas aizliegums]]''' [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] tika galvenokārt vērsts pret [[poļi]]em, tas ilgāk pastāvēja [[Latgale]]s un [[Lietuva]]s teritorijā? [[Attēls:Joshua Kiprui Cheptegei Eugene 2014.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Uganda]]s [[vieglatlēts]] '''[[Džošua Čeptegei]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Kenenisa Bekele|Kenenisam Bekelem]] no [[Etiopija]]s piederējušos [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordus]] garākajās skriešanas distancēs stadionā: 16 gadus veco rekordu [[5000 m]] distancē un 15 gadus veco rekordu [[10 000 m]] distancē, kas tika pārspēts par vairāk nekā 6 sekundēm? * ... '''[[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]''' notika [[2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā]] izveidotajās 40 pašvaldībās — 6 [[valstspilsēta|valstspilsētās]] un 34 novados? * ... [[latvieši|latviešu]] [[sociāldemokrāts]] un [[komunists]] '''[[Vilis Dermanis]]''', kuru [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] politieslodzīto apmaiņas kārtībā [[Latvija]] apmainīja un izsūtīja uz [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]], [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā [[NKVD]] [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijas"]] ietvaros tika nošauts [[Butovas poligons|Butovas poligonā]]? [[Attēls:Charlotte Cooper.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[tenisiste]] '''[[Šarlote Kūpere]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]] ieguva piecus vienspēļu titulus un [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gadā Parīzes olimpiādē]] kļuva par pirmo sievieti, kas izcīnīja olimpisko čempiones titulu? * ... [[Austrumroma]]s imperators '''[[Arkādijs]]''' bija [[Rietumroma]]s imperatora [[Honorijs|Honorija]] brālis? * ... '''[[Latvijas vēstnieks Krievijā|Latvijas vēstniecība Krievijā]]''' atjaunoja savu darbību [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] maijā kā [[Latvijas Republikas Ministru padome]]s pārstāvniecība [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomē, vēl pirms [[PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu|PSRS Valsts domes lēmuma par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu]] 1991. gada 6. septembrī? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841682067).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] augustā Saeimas deputāts '''[[Ēriks Pucens]]''' <small>(attēlā)</small> pameta partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV), lai pievienotos brāļu [[Sandis Ģirģens|Sanda]] un [[Kaspars Ģirģens|Kaspara]] Ģirģenu vaidotajai jaunajai partijai (dalību KPV LV Saeimas frakcijā politiķis gan nepārtrauca)? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Karls Toko Ekambi]]''' ir dzimis un audzis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]? * ... '''[[Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa"|Rīgas pusvadītāju rūpnīcā "Alfa"]]''' ražotās [[mikroshēma]]s izmantoja galvenokārt [[Padomju Savienība|PSRS]] militārā kompleksa un kosmosa nozares vajadzībām? [[Attēls:Max Decugis 001.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[tenisists]] '''[[Makss Dekužī]]''' <small>(attēlā)</small>, kuram līdz [[Rafaels Nadals|Rafaela Nadala]] panākumiem piederēja rekords — 8 uzvaras [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]], izcīnījis arī trīs olimpiskās medaļas tenisa dubultspēlēs? * ... '''"[[Reiz Holivudā]]"''' ir pirmā [[Kventins Tarantīno|Kventīna Tarantīno]] filma, kas nav veidota sadarbībā ar Bobu un [[Hārvijs Vainstīns|Hārviju Vainstīnu]], jo Tarantīno pārtrauca sadarbību ar producentiem pēc Hārvija apsūdzībām seksuālā izmantošanā? * ... [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] agrākais [[Rīgas Radiorūpnīca]]s dibinātājs un vadītājs '''[[Ābrams Leibovics]]''' gāja bojā [[Rīgas geto]]? [[Attēls:Chadwick Boseman by Gage Skidmore July 2017 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris '''[[Čedviks Bouzmens]]''' <small>(attēlā)</small> pēc nāves tika nominēts un saņēma [[78. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[27. Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] par Levī Grīna lomu filmā "[[Mā Reinija: Blūza māte]]"? * ... [[Islande]]s [[futbols|futbola]] komanda '''''[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur]]''''' ir 27 reizes izcīnījusi Islandes čempiontitulu, tai skaitā kļuva par pirmajiem čempioniem 1912. gadā? * ... [[ASV valsts sekretārs|ASV valsts sekretāra]] [[Samnera Velsa deklarācija]] 1940. gada 23. jūlijā noteica [[Baltijas valstu okupācija]]s neatzīšanas politiku no ASV puses un nodrošināja '''[[Latvijas vēstnieks ASV|Latvijas pārstāvniecības]]''' pastāvēšanu [[Vašingtona|Vašingtonā]]? [[Attēls:Croquet1900.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā un arī vienīgā reize, kad šis [[sporta veids]] bija iekļauts [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... otrā lielākā pilsēta [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]] '''[[Deri]]''' jeb Londonderi ir arī ceturtā lielākā visā [[Īrijas sala|Īrijas salā]]? * ... [[Dānija]]s ceturtās lielākās salas '''[[Lollāna]]s''' augstākais punkts atrodas tikai 25 metrus virs jūras līmeņa? [[Attēls:AmanitaVaginata2.jpg|border|right|50px]] * ... ēdamo '''[[pelēkā makstsēne|pelēko makstsēni]]''' <small>(attēlā)</small> var sajaukt ar bieži sastopamajām radnieciskajām sugām — citām [[mušmires|mušmirēm]]? * ... [[Malta]]s kluba '''''[[Floriana F.C.]]''''' [[futbolisti]] ir 26 reizes izcīnījuši [[Maltas futbola Premjerlīga|Maltas čempionu titulu]] un 20 reizes uzvarējuši Maltas kausa izcīņā? * ... '''[[Latvijas vēstnieks Itālijā|Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Itālijā]]''', Albānijā, Sanmarīno un Maltā kopš [[2018. gads Latvijā|2018. gada]] ir bijusī [[Saeimas priekšsēdētāja]] [[Solvita Āboltiņa]]? [[Attēls:Sheep Ship 2.jpg|border|right|50px]] * ... parasta vidēja izmēra '''[[lopu pārvadātājs|lopu pārvadātāja kuģa]]''' <small>(attēlā)</small> tilpība svārstās no 30 000 līdz 40 000 [[aita|aitu]] (vai 3000 līdz 4000 [[liellops|liellopu]] galvu)? * ... '''[[Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|volejbola sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] divi [[Latvija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijas]] [[pludmales volejbols|pludmales volejbola]] pāri sasniedza pusfinālu, tomēr abi palika bez medaļām? * ... 2020. gada 13. februārī [[Saeima]] atbalstīja '''[[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes sasukuma]]''' atlaišanu, ko 24. februārī izsludināja Valsts prezidents [[Egils Levits]], un 25. februārī likums stājās spēkā, padarot 24. februāri, par domes pēdējo oficiālo darba dienu? [[Attēls:Protest actions in Minsk (Belarus) near Stella, August 16.jpg|border|right|50px]] * ... starptautiski neatzīto 2020. gada [[Baltkrievijas prezidents|Baltkrievijas prezidenta]] vēlēšanu izraisītie '''[[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā]]''' <small>(attēlā mītiņš [[Minska|Minskā]] 2020. gada 16. augustā)</small> prasījuši vismaz četru cilvēku dzīvības, vairākus tūkstošus cilvēku aizturēja un vairākus simtus ievainoja? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 27. augustā [[Latvija]]s sūtņa [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārļa Zariņa]] meita '''[[Marija Anna Zariņa]]''' kļuva par '''[[Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē|Latvijas sūtniecības Londonā]]''' vadītāju ar pilnvarotās lietvedes tiesībām? * ... [[Valmiera FC]] [[Nigērija]]s [[futbolists]] '''[[Tolu Arokodare]]''' 2020. gadā uz īres tiesībām pievienojās ''[[1. FC Köln]]'', bet kopš 2021. gada tiek īrēts [[Francija]]s klubam ''[[Amiens SC]]''; ticis lēsts, ka spēlētāja izpirkuma maksa pēc īres beigām varētu sasniegt 3 miljonus eiro? [[Attēls:Selenga2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Selenga]]''' <small>(attēlā netālu no [[Ulanude]]s)</small> ir lielākā [[Baikāls|Baikāla]] pieteka? * ... [[Baltkrievija]]s [[volejbols|volejbola]] izlases spēlētājs '''[[Artūrs Ūdris]]''' ir dzimis 1990. gadā [[Rīga|Rīgā]], bet pēc vecāku šķiršanās kopā ar māti pārcēlies uz Baltkrieviju? * ... [[katoļi|katoļu]] priesteris '''[[Andrejs Mediņš]]''', kurš izveidojis un vada "Kalna svētību kopienu" [[Bruknas muiža|Bruknas muižā]], savulaik ir dienējis [[Afganistāna|Afganistānā]] obligātajā dienestā [[padomju armija|padomju armijā]]? [[Attēls:Svjatlana Cichanouská, Praha, 7.6.2021.jpg|border|right|50px]] * ... starptautiski neatzītajās 2020. gada [[Baltkrievijas prezidents|Baltkrievijas prezidenta]] vēlēšanās apvienotās opozīcijas kandidāte '''[[Svjatlana Cihanouska]]''' <small>(attēlā)</small> pieteicās sava aizturētā vīra blogera Sjarheja Cihanouska vietā? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] divkārtējais čempions [[teniss|tenisā]] '''[[Lorenss Dohertijs]]''' 1903. gadā kļuva arī par pirmo ne-amerikāni, kurš uzvarējis [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā tenisā]]? * ... '''[[Transvālas Republika]]''', kas [[Āfrika]]s dienvidos pastāvēja no [[1852. gads|1852.]] līdz [[1902. gads|1902. gadam]], oficiāli saucās Dienvidāfrikāņu Republika (''Zuid-Afrikaansche Republiek'')? [[Attēls:Alba Iulia National Museum of the Union 2011 - Possible Statue of Roman Emperor Pertinax Close Up, Apulum.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Pertinakss]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Romas imperators]] vienpadsmit nedēļas 193. gadā, tā sauktajā Piecu imperatoru gadā, līdz viņu nogalināja pretoriāņi? * ... par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] balsojušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts '''[[Pēteris Simsons]]''' ir bijis arī [[8. Saeima]]s dputāts, uz laiku saņemot mandātu gan [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]], gan [[Inese Šlesere|Ineses Šleseres]] vietā? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Jūsefs Sabalī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]]? [[Attēls:Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[latvieši|latviešu]] [[bēgļi|bēgļu]] pārstāvniecības institūcija [[Sanktpēterburga|Petrogradā]], kas darbojās no 1915. gada augusta līdz 1918. gada janvārim un apvienoja aptuveni 260 organizāciju un aģentūru dažādās [[Krievijas Impērija]]s pilsētās? * ... '''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu vienspēļu tenisa turnīrs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] disciplīna, kurā varēja sacensties tikai [[sievietes]]? * ... '''[[2020. gada Lielā Kristapa balva]]s''' atlases komisija atsevišķi neizdalīja labākos sieviešu un vīriešu aktierdarbus, jo filmās nebija daudz galveno lomu sievietēm, tādēļ tika pasniegtas balvas vienotās nominācijās "Labākais aktierdarbs galvenajā lomā" un "Labākais aktierdarbs otrā plāna lomā"? [[Attēls:Rulon Gardner vs Mindaugas Mizgaitis, Athens 2004.jpg|border|right|50px]] * ... [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gadā vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Lietuva]]s [[cīkstonis]] '''[[Mindaugs Mizgaitis]]''' <small>(attēlā augšā)</small> izcīnīja bronzas medaļu svara kategorijā līdz 120 kg, taču, kad 2016. gadā Hasans Barojevs no [[Krievija]]s, kurš bija otrais, tika diskvalificēts par [[Dopings|dopinga]] lietošanu, sudrabs tika Mizgaitim? * ... [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāte '''[[Berta Vesmane]]''' [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnija deportācijās]] kopā ar vīru [[Frīdrihs Vesmanis|Frīdrihu Vesmani]] tika arestēti; Berta Vesmane apcietināšanas brīdī bija smagi slima un nomira jau vilcienā, tam atrodoties [[Krustpils (stacija)|Krustpils stacijā]]? * ... '''[[Oksitānija]]s''' reģions [[Francija|Francijā]] tika izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — [[Langdoka-Rusijona|Langdoku-Rusijonu]] un [[Dienvidi-Pireneji|Dienvidus-Pirenejus]]? [[Attēls:Almandine-139300.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[granāti|granātu]]''' <small>(attēlā [[almandīns]])</small> tumši sarkanie [[kristāli]] atgādina [[granātāboli|granātābolu]] augļu graudus, kas, domājams, arī deva [[minerāli|minerālu]] nosaukumu? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausa]] ieguvējs '''[[Aīsa Māndī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]]? * ... 2005. gadā '''[[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunajā pasaulē]]''' dzīvoja tikai 56 cilvēki, uz tā bija pati mazākā [[Liepāja]]s apkaime pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:DSC 0136 ΑΚΡΟΚΟΡΙΝΘΟΣ.jpg|border|right|50px]] * ... kā militārs [[cietoksnis]] '''[[Akrokorinta]]''' <small>(attēlā nocietinājumu mūri mūsdienās)</small> pastāvēja no senajiem laikiem līdz pat 19. gadsimta sākumam? * ... '''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu vīriešu vienspēļu tenisa turnīrā]]''' visas 4 medaļas ieguva [[Lielbritānija]]s tenisisti? * ... [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] tās '''[[Rīgas dome (1994—1997)|sasaukumā no 1994. līdz 1997. gadam]]''' bija [[Māris Purgailis]]? [[Attēls:Giulio Andreotti.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālijas premjerministrs]] 1972. un 1973. gadā, laika posmā no 1976. līdz 1979. gadam un no 1989. līdz 1992. gadam '''[[Džūlio Andreoti]]''' <small>(attēlā)</small> ir vainots sakaros ar [[mafija|mafiju]], viņu apsūdzēja arī žurnālista slepkavības pasūtīšanā? * ... '''[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]]''' ir titulētākais [[Izraēla]]s [[futbola klubs]]: 23 reizes izcīnījis [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas čempiontitulu]] un arī 23 reizes uzvarējis Izraēlas kausa izcīņā? * ... kopš 2019. gada '''[[Latvijas vēstnieks Lietuvā]]''' ir bijušais [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministrs]] [[Indulis Bērziņš]]? [[Attēls:Big-eared-townsend-fledermaus.jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no dižsikspārņiem, '''[[sīksikspārņi]]''' <small>(attēlā lielausu sikspārnis)</small> izmanto eholokāciju, kā arī sīksikspārņiem otrajam [[pirksts|pirkstam]] trūkst [[nags|naga]], savukārt dižsikspārņiem nav [[aste]]s? * ... [[loka šāvējs]] '''[[Hūberts Van Inniss]]''' ir visu laiku veiksmīgākais loka šāvējs olimpisko spēļu vēsturē un pirmais [[Beļģijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Beļģijas sportists]], kurš izcīnīja zelta medaļas olimpiskajās spēlēs (uzvarēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiādē]] un [[1920. gada olimpiskās spēles|1920. gada olimpiādē]])? * ... pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s rakstniece '''[[Anna Žīgure]]''' bija '''[[Latvijas vēstnieks Igaunijā|Latvijas vēstniece Igaunijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Somijas Republikā|Latvijas vēstniece Somijā]]'''? [[Attēls:Rabaul.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[1919. gads|1919. gadam]], kad '''[[Jaunbritānija|Jaunbritānijas sala]]''' <small>(attēlā)</small> atradās [[vācieši|vāciešu]] kontrolē, tās nosaukums bija Jaunpomerānija? * ... '''[[2005. gada Rēzeknes domes atkārtotas vēlēšanas]]''' notika pēc tam, kad [[tiesa]] apmierināja vairāk nekā 40 deputātu kandidātu prasību atcelt iepriekšējo vēlēšanu rezultātus pēc vēlētāju ietekmēšanas un viņu balsu uzpirkšanas atzīšanas? * ... '''[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s klubs ''[[Villarreal CF]]'', kas finālā 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Anglija]]s klubu ''[[Manchester United FC]]''? [[Attēls:Nikolay Przhevalsky photoportrait and signature.jpg|border|right|50px]] * ... ievērojamais [[Centrālā Āzija|Centrālās Āzijas]] pētnieks '''[[Nikolajs Prževaļskis]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā savā piektajā un pēdējā ekspedīcijā, kad pie [[Karakola]]s mūsdienu [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], iedzerdams Ču upes ūdeni, saslima ar [[vēdertīfs|vēdertīfu]] un pēc desmit dienām nomira? * ... [[Austrija]]s [[hokejists]] '''[[Konstantīns Komareks]]''', kurš 2020. gadā spēlēja [[Rīgas "Dinamo"]], kopā ar [[Austrijas hokeja izlase|Austrijas hokeja izlasi]] ir piedalījies trijos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]? * ... [[mūziķis]] '''[[Horens Stalbe]]''' no 2009. līdz 2013. gadam vadīja niršanas klubu "Baltika" [[Ēģipte]]s kūrortā Dahabā? [[Attēls:Podgorny1963.jpg|border|right|50px]] * ... Ukrainas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs '''[[Nikolajs Podgornijs]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma [[Padomju Savienība|PSRS]] Augstākās Padomes priekšsēdētāja amatu laika posmā no 1965. līdz 1977. gadam pēc [[Anastass Mikojans|Anastasa Mikojana]] un pirms [[Leonīds Brežņevs|Leonīda Brežņeva]]? * ... [[Krievija]]s [[futbola klubs]] no [[Volgograda]]s '''[[Volgogradas "Rotor"|"Rotor"]]''' lielākos panākumus guva 1990. gados, kad divas reizes izcīnīja otro vietu [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas čempionātā]]? * ... [[Latvija]]s teritorijā '''[[konduktors|konduktori]]''' joprojām ir sastopami "[[Pasažieru vilciens|Pasažieru vilciena]]" transportlīdzekļos un [[Sabiedriskais transports Daugavpilī|Daugavpils sabiedriskajā transportā]]? [[Attēls:Supermoon Nov-14-2016-minneapolis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[pilnmēness]]''' <small>(attēlā)</small> ir novērojams aptuveni reizi [[mēnesis|mēnesī]], precīzāk — ik pēc 29,53 [[diena|dienām]]? * ... par '''[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kas finālā ar rezultātu 1:0 pieveica ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un Eiropas spēcīgākā futbola kluba trofeju izcīnīja otro reizi? * ... '''[[Kolčestera]]''' ir pirmā [[romieši|romiešu]] dibinātā pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] un to uzskata par vecāko Lielbritānijas pilsētu? [[Attēls:Kamala Harris Vice Presidential Portrait.jpg|border|right|50px]] * ... 49. [[ASV viceprezidente]] '''[[Kamala Herisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete un pirmā [[afroamerikāņi|afroamerikāniete]] [[ASV viceprezidente]]s amatā? * ... [[Baltkrievijas Tautas Republika]]s kara ministrs [[1918. gads|1918. gadā]], [[Daugavpils|Daugavpilī]] dzimušais '''[[Kanstancins Jezavitavs]]''' 1920. gados [[Latvija|Latvijā]] tika apsūdzēts nelegālā darbībā ar mērķi atdalīt [[Latgale|Latgali]] no Latvijas, bet dzīvi noslēdza pēc [[NKVD]] pratināšanām [[1946. gads|1946. gadā]] cietuma slimnīcā [[Minska|Minskā]]? * ... centriski-labējo partiju apvienību '''"[[Jaunā Vienotība]]"''' veido partija "[[Vienotība]]" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "Kuldīgas novadam", "[[Tukuma pilsētai un novadam]]", "Valmierai un Vidzemei", "Jēkabpils reģionālo partiju" un "[[Latgales partija|Latgales partiju]]"? [[Attēls:Faworki (plate).jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''[[žagariņi|žagariņus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavoja tikai [[Aukštaitija|Aukštaitijā]], bet vēlāk tie izplatījās visā [[Lietuva|Lietuvā]] un arī [[Latgale|Latgalē]]? * ... Latvijas izlases [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Aigars Šķēle|Aigara Šķēles]]''' vecākais brālis [[Armands Šķēle]] arī ir bijis profesionāls basketbolists, [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs? * ... [[poēma|poēmu]] '''"[[Straumēni (poēma)|Straumēni]]"''' [[Edvarts Virza]] sāka rakstīt [[1928. gads Latvijā|1928. gada]] vasarā "Billītēs" un pabeidza [[1933. gads Latvijā|1933. gada]] vasaras nogalē? [[Attēls:Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (31998001777).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada janvārī [[13. Saeima]] atbalstīja '''[[Juris Jurašs|Jura Juraša]]''' <small>(attēlā)</small> izdošanu kriminālvajāšanai par valsts noslēpuma izpaušanu, ko bija lūgusi Ģenerālprokuratūra, un gandrīz gadu viņš nevarēja piedalīties Saeimas darbā, līdz saskaņā ar [[Satversmes tiesa]]s spriedumu varēja atgriezties darbā parlamentā? * ... '''[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad [[loka šaušana]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā, taču no 153 loka šāvējiem, kas piedalījās sacensībās, tikai 17 sportistiem ir zināma precīza identitāte? * ... '''[[Svētā Patrika diena]]''' ir oficiāla brīvdiena [[Īrija|Īrijā]], [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Kanāda]]s provincē [[Ņūfaundlenda un Labradora|Ņūfaundlendā un Labradorā]], kā arī Britu aizjūras teritorijā [[Montserrata|Montserratā]]? [[Attēls:Bois de Boulogne.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Buloņas mežs|Buloņas mežu]]''' <small>(attēlā)</small> kā parku izveidoja [[1852. gads|1852. gadā]], kad [[Francijas monarhi|Francijas imperators]] [[Napoleons III]] zemi atdeva [[Parīze]]s pilsētai, lai tā to pārvērstu par publisku [[parks|parku]]? * ... '''[[Artūrs Kurucs]]''' ir kļuvis par pirmo [[Latvija]]s [[basketbolists|basketbolistu]], kurš kļuvis par [[Spānijas basketbola līga|Spānijas līgas]] čempionu, turklāt pirmo, kurš vienā sezonā izcīnījis čempiona titulu divās valstīs (otra — Latvija)? * ... par [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[dzejnieks|dzejnieku]] '''[[Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs|Kazimiru Ulrihu Bēlendorfu]]''' [[nekrologs|nekrologā]] teikts: "viņš bij labu vecāku bērns [..] jaunumā viņš labi mācījās, [..] bet viņš tapa slinks pie sava prāta, un [..] viņš vairāk kā 20 gadus apkārt staigāja, daudzreizēm visu Kurzemi un pāris reizes arī Vidzemi kājām izstaigājis"? [[Attēls:Rõuge Suurjärv 2011 10.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reuges Lielezers|Reuges Lielezera]]''' <small>(attēlā)</small> maksimālais dziļums ir 38 metri, un tas ir dziļākais [[ezers]] [[Igaunija|Igaunijā]]? * ... kopš 1943. gada '''[[Rubē velodroms|Rubē velodromā]]''' notiek viendienas [[Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības|klasiskā velobrauciena]] [[Parīze—Rubē]] finišs? * ... no [[1921. gads Latvijā|1921. gada]] '''[[Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā|Latvijas vēstniecība Krievijā]]''' par savām telpām izmanto Čapligina ielu 3, [[Maskava|Maskavā]]? [[Attēls:Egan Bernal KOERS 2019 01 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2021. gada Giro d'Italia|2021. gada ''Giro d'Italia'']]''' uzvarēja [[Kolumbija]]s riteņbraucējs [[Egans Bernals]] <small>(attēlā)</small> no ''[[Ineos Grenadiers]]'', kurš kļuva par otro kolumbieti, kas uzvarējis ''[[Giro d'Italia]]'' pēc [[Nairo Kintana]]s [[2014. gada Giro d'Italia|2014. gadā]]? * ... '''[[Parīzes 7. apgabals]]''' un [[Neijī pie Sēnas]] ir pārtikušākie un prestižākie dzīvojamie rajoni [[Francija|Francijā]]? * ... [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā izveidotā '''[[Balvu novads|Balvu]]''', '''[[Dobeles novads|Dobeles]]''', '''[[Jēkabpils novads|Jēkabpils]]''', '''[[Jelgavas novads|Jelgavas]]''', '''[[Krāslavas novads|Krāslavas]]''', '''[[Kuldīgas novads|Kuldīgas]]''', '''[[Ludzas novads|Ludzas]]''', '''[[Ogres novads|Ogres]]''', '''[[Rēzeknes novads|Rēzeknes]]''', '''[[Saldus novads|Saldus]]''', '''[[Talsu novads|Talsu]]''' un '''[[Tukuma novads|Tukuma]]''' novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušo atbilstošo [[Latvijas rajoni|rajonu]] teritoriju? [[Attēls:Sir Tom Jones at The Queen's Birthday Party (cropped-2).jpg|border|right|50px]] * ... [[2005. gads|2005. gadā]] par ieguldījumu mūzikā [[Anglijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] iecēla [[Velsa]]s mūziķi '''[[Toms Džonss|Tomu Džonsu]]''' <small>(attēlā)</small> bruņinieku kārtā? * ... '''[[Skotu nacionālā partija|Skotu nacionālās partijas]]''' ideoloģija ir [[sociāldemokrātija]] un [[Skotija]]s neatkarība? * ... atsevišķās valstīs pastāv arī izbraukšanas '''[[vīza]]s''', kas dod atļauju izbraukt no konkrētās [[valsts]]? [[Attēls:Damages after 2020 Beirut explosions 1.jpg|border|right|50px]] * ... postošos '''[[2020. gada sprādzieni Beirūtā|2020. gada sprādzienus Libānas galvaspilsētā Beirūtā]]''' <small>(attēlā Beirūtas osta pēc postījumiem)</small> izraisīja ostas noliktavā esošās aptuveni 2700 tonnas [[amonija nitrāts|amonija nitrāta]], kas šeit atradās sešus gadus, kad krava tika konfiscēta no kuģa ''Rhosus''? * ... par bāku pārveidotais '''[[ugunskuģis "Laima"]]''' [[Baltijas jūra]]s [[Irbes šaurums|Irbes šauruma]] rietumu daļā uz ziemeļiem no [[Ovišu bāka]]s atradās no [[1928. gads Latvijā|1928. gada]] līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumam? * ... '''[[Latviešu skola Maskavā]]''' darbojas kopš [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 12. februāra; tā tapa pateicoties pirmā pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā|Latvijas Republikas vēstnieka Krievijas Federācijā]] dzejnieka [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] centieniem? [[Attēls:Laura Vonda1.jpg|border|right|50px]] * ... [[žurnāliste]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītāja '''[[Laura Vonda]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] (Sanktpēterburgā), kur tolaik studēja tēvs? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] '''[[Vensēnas velodroms]]''' kļuva par galveno stadionu; tajā tika aizvadītas sacensības [[futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbolā]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kriketā]], [[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbijā]], [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]? * ... [[Krievija]]s [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] pilsēta '''[[Dolgoprudnija]]''' ir dibināta kā [[Dirižablis|dirižabļu]] būves strādnieku ciemats, tādēļ līdz 1937. gadam to sauca par Dirižabļestroju? [[Attēls:Touwtrekken.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[virves vilkšana]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[olimpiskais sporta veids]] no [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada]] līdz [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada]] vasaras olimpiskajām spēlēm? * ... [[kristietība|kristietībā]] pazīstamie '''[[Trīs Austrumu gudrie]]''', kas bija sekojuši zvaigznei, lai atrastu vietu, kur dzimis [[Jēzus Kristus]], ir aprakstīti [[Mateja evaņģēlijs|Mateja evaņģēlijā]], kur gudro skaits un vārdi gan netiek minēti? * ... '''[[Odefransa]]s''' reģions [[Francija]]s ziemeļos tika izveidots [[2016. gads|2016. gada]] 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — [[Nora-Padekalē|Noru-Padekalē]] un [[Pikardija|Pikardiju]]? [[Attēls:Gouda, Haven - panoramio (9).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s pilsēta '''[[Gauda]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar to, ka tur ir radies [[Gaudas siers]]? * ... [[2021. gads sportā|2021. gada]] jūnijā garo distanču skrējējs '''[[Dmitrijs Serjogins]]''' laboja savu personisko rekordu, sacensībās [[Spānija|Spānijā]] [[pusmaratons|pusmaratonu]] noskrienot 1.04:57, kas bija tikai par 14 sekundēm lēnāk nekā [[Valērijs Žolnerovičs|Valērijam Žolnerovičam]] piederošais [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] šajā distancē? * ... [[Tarimas ieplaka]]s [[oāze|oāzēs]] ir atrasti dažādi rakstītie avoti '''[[Tohāru valodas|tohāru valodās]]''', kas tapuši laika posmā no 5. līdz 8. gadsimtam, bet par [[valodu saime]]s izmiršanas laiku tiek uzskatīts 9. gadsimts? [[Attēls:F12019 Schloss Gabelhofen (25).jpg|border|right|50px]] * ... savu pirmo sezonu ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā ''[[Formula 1]]'' pilots no [[Monako]] '''[[Šarls Leklērs]]''' <small>(attēlā)</small> beidza ar 4. vietu kopvērtējumā, tās gaitā izcīnot 10 vietas uz pjedestāla, 2 uzvaras, kā arī 7 ''pole-position'' (visvairāk no visiem pilotiem)? * ... '''[[atskurbtuve]]s''' tika radītas [[Krievija|Krievijā]] (pirmā "patversme iereibušajiem" atvērta [[1902. gads|1902. gadā]] [[Tula|Tulā]]), taču mūsdienās pastāv arī dažās citās valstīs? * ... sākot ar [[2021. gads sportā|2021. gadu]] '''[[UEFA Eiropas konferenču līga]]''' būs trešais [[Eiropa]]s klubu [[futbols|futbola]] līmenis pēc [[Čempionu līga]]s un [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]]? [[Attēls:Parliament_Building,_Budapest,_outside.jpg|border|right|50px]] * ... kopš celtniecības pabeigšanas [[1902. gads|1902. gadā]] '''[[Ungārijas parlamenta ēka]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā ēka valstī? * ... [[vieglatlētika|vieglatlēte]] '''[[Karīna Helmane-Soročenkova]]''', kas nopietni garo distanču skriešanai pievērsās tikai 2013. gadā, strādājot par [[angļu valoda]]s skolotāju [[Tukuma Raiņa ģimnāzija|Tukuma Raiņa ģimnāzijā]], 2019. gadā kļuva par visu laiku otrā augstākā rezultāta īpašnieci starp [[Latvija]]s [[maratons|maratonskrējējām]]? * ... [[Izraēla]]s [[Bioķīmija|bioķīmiķe]] un [[Kristalogrāfija|kristalogrāfe]] '''[[Ada Jonata]]''' [[2009. gads|2009. gadā]] kļuva par pirmo sievieti no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], kura ieguvusi [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] kādā no zinātnes jomām? [[Attēls:Jacinda Ardern November 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džasinda Ārdērna]]''' <small>(attēlā)</small> ir jaunākā [[Jaunzēlande]]s premjerministre pēdējos 150 gados (amata stāšanās brīdī bija 37 gadu veca)? * ... vulkanizējot '''[[kaučuks|kaučuku]]''', iegūst [[gumija|gumiju]]? * ... '''[[2014. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2014. gada pasaules čempionātā cīņas sportā]]''' Latvijas sportistes ieguva divas bronzas medaļas: [[Anastasija Grigorjeva]] svara kategorijā līdz 63 kg un [[Laura Skujiņa]] — 69 kg? [[Attēls:Trollhattefallen.jpg|border|right|50px]] * ... 95 kilometrus garā [[Zviedrija]]s upe '''[[Jeta]]''' <small>(attēlā Trolhetanas ūdenskritumi)</small> novada valsts lielākā ezera [[Vēnerns|Vēnerna]] ūdeņus [[Kategats|Kategatā]]? * ... dabas liegumā '''[[Korneti–Peļļi]]''' esošajā Kornetu—Peļļu subglaciālajā iegultnē atrodas 11 austrumu — rietumu virzienā orientētu [[ezers|ezeru]] virkne? * ... tikpat kā visas pasaules [[valstis]] ir iesaistītas globālā '''[[cilvēku tirdzniecība]]s''' ķēdē vai nu kā nosūtītājvalstis, vai nu kā saņēmējvalstis? [[Attēls:StrandDüne.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ūzedoma]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[iedzīvotāji]]em bagātākā sala [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]? * ... '''[[monokristāls|monokristāliem]]''' ir raksturīga pareiza ģeometriska forma un fizisko īpašību anizotropija, piemēram, [[vārāmā sāls]] graudiņi ir monokristāli ar pareiza [[kubs|kuba]] formu? * ... '''[[Lovate]]s''' upe [[Krievija]]s rietumos ir vēsturiskā [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|ceļa no varjagiem uz grieķiem]] svarīga sastāvdaļa [[Attēls:Eso1021d.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar [[Piena Ceļš|Piena Ceļu]], [[Andromedas galaktika|Andromedas galaktiku]] un citām mazākām galaktikām '''[[Lielais Magelāna mākonis]]''' <small>(attēlā)</small> veido daļu no [[Lokālā galaktiku grupa|Lokālās galaktiku grupas]]? * ... viena no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem, amerikāņu investora [[Vorens Bafets|Vorena Bafeta]] otrā sieva ir [[ASV latvieši|ASV latviete]] '''[[Astrīda Menksa]]'''? * ... [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pedagogs, literāts, grāmatu tulkotājs un izdevējs [[latviešu valoda|latviešu valodā]] '''[[Matīss Štobe]]''' tiek saukts par "latviešu preses tēvu"? [[Attēls:Wassermelone.jpg|border|right|50px]] * ... pēc morfoloģiskās [[augļi|augļu]] klasificēšanas sistemātikas '''[[arbūzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[oga]]s? * ... [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā izveidotais '''[[Dienvidkurzemes novads]]''' pilnībā atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] teritorijai? * ... lielākā lidosta [[Albānija|Albānijā]] — '''[[Tirānas starptautiskā lidosta]]''' — ir nosaukta [[Māte Terēze|Mātes Terēzes]] vārdā? [[Attēls:Igor Kokoškov 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] treneris '''[[Igors Kokoškovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgais treneris no [[Eiropa]]s, kurš ir bijis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandas galvenais treneris (vadīja [[Fīniksas "Suns"]] 2018. un 2019. gadā)? * ... tiek apgalvots, ka '''[[Luiss Suberkasiuks]]''' ir pirmais [[Čīle olimpiskajās spēlēs|Čīles]] un [[Latīņamerika]]s sportists, kurš piedalījies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], taču precīzi iegūtie viņa rezultāti un ieņemtās vietas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiādē]] nav zināmas? * ... [[franči|franču]] uzņēmējs, miljardieris '''[[Fransuā Anrī Pino]]''' ir precējies ar meksikāņu izcelsmes [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] aktrisi [[Salma Hajeka|Salmu Hajeku]]? [[Attēls:Malioboro Street, Yogyakarta.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1946. gads|1946. gada]] 4. janvāra līdz [[1948. gads|1948. gada]] 22. decembrim, Indonēzijas Nacionālās revolūcijas laikā, '''[[Jogjakarta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Indonēzija]]s [[galvaspilsēta]]? * ... [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā izveidotais '''[[Augšdaugavas novads]]''' pilnībā atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] teritorijai? * ... vairāk nekā 20 [[romāns|romānu]] autore '''[[Inguna Bauere]]''' savu pirmo romānu iesniedza laikraksta "[[Lauku Avīze]]" konkursam, un tas tika izdots [[2004. gads Latvijā|2004. gadā]]; kopš [[2011. gads Latvijā|2011. gada]] viņa nodarbojas tikai ar [[rakstniecība|rakstniecību]]? [[Attēls:BASA-3K-7-422-22-Robert Garrett throwing the discus at 1896 Summer Olympics.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlēts]], investīciju baņķieris un [[filantrops]] '''[[Roberts Garets]]''' <small>(attēlā)</small> [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajās olimpiskajās spēlēs 1896. gadā]] startēja četrās vieglatlētikas disciplīnās, kurās visās izcīnīja olimpiskās medaļas, tostap divas zelta? * ... [[2015. gads|2015. gadā]] viens no [[Barikāžu laiks|Barikāžu laika]] [[Latvijas Republika]]s milicijas priekšnieka vietniekiem Juris Jasinkevičs iesniedza [[Rīgas dome]]i priekšlikumu vienai no [[Rīga]]s ielām piešķirt nosaukumu, kas būtu veltījums 1991. gada barikāžu piemiņai, kā rezultātā [[Vecrīga|Vecrīgā]] radās '''[[1991. gada barikāžu laukums]]'''? * ... '''[[Latviešu opera]]''' savu darbību sāka [[1913. gads Latvijā|1913. gada]] 9. janvārī (1912. gada 27. decembrī pēc vecā stila) ar [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] operas "[[Jevgeņijs Oņegins]]" iestudējumu? [[Attēls:SaoVicente.JPG|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē esošais '''[[Sanvisenti rags]]''', kas ir [[Eiropa]]s kontinenta dienvidrietumu gals, beidzas ar stāvām, līdz 70 metriem augstām [[klintis|klintīm]] <small>(attēlā)</small>? * ... pirmo [[Japāna]]s ātrvilcienu '''''[[Shinkansen]]''''' līniju [[1964. gads|1964. gada]] 1. oktobrī atklāja starp [[Tokija|Tokiju]] un [[Osaka|Osaku]], gatavojoties [[Tokijas olimpiskās spēles (1964)|Tokijas olimpiskajām spēlēm]], kas bija arī pirmā ātrvilcienu līnija pasaulē? * ... '''[[Rīgas Bulvāru loks]]''' ir izveidots 19. gadsimta otrajā pusē, apbūvējot [[Rīgas nocietinājumi|pilsētas nocietinājumu]] zonu? [[Attēls:OltIonestiVL.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Olta (upe)|Olta]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]], kas tek tikai [[Rumānija]]s teritorijā? * ... [[vidusdevons|vidusdevona]] '''[[Eifela stāvs|Eifela stāvu]]''' [[1848. gads|1848. gadā]] izdalīja [[ģeologs]] Andrē Dimons, nosaukumu dodot no [[Eifela kalni]]em, kur atrodas tā stratigrāfiskais griezums? * ... [[vieglatlēts]] un [[tenisists]] '''[[Edvīns Fleks]]''', kurš izcīnījaa divas zelta medaļas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajās spēlēs]], bija pirmais [[Austrālija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālijas pārstāvis olimpiādē]]? * ... [[Angola]]s suverenitāti pār tās [[eksklāvs|eksklāvā]] esošo '''[[Kabinda|Kabindu]]''' <small>(attēlā)</small> apstrīd [[separātisms|separātiskā]] Kabindas Republika? * ... [[Latvija]]s teritorijā '''[[guberņa]]s''' — [[Administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienība [[Krievijas Impērija|Krievijā]] no 1708. līdz 1929. gadam — tika likvidētas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā? * ... [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā izveidotais '''[[Aizkraukles novads]]''' apvieno lielāko daļu agrākā [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajona]] teritoriālo vienību, izņemot [[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagastu]] un [[Valles pagasts|Valles pagastu]]? [[Attēls:Ogooué.JPG|border|right|50px]] * ... pēc caurplūdes apjoma '''[[Ogove]]''' <small>(attēlā)</small> ir ceturtā lielākā [[upe]] [[Āfrika|Āfrikā]], atpaliekot tikai no [[Kongo|Kongo]], [[Nigēra (upe)|Nigēras]] un [[Zambezi]]? * ... tiek lēsts, ka [[nauda]]s apmērs, kas tiek apgrozīts '''[[naudas atmazgāšana|naudas atmazgāšanā]]''' katru gadu, sastāda 2—5 % no pasaules [[iekšzemes kopprodukts|kopprodukta]]? * ... '''[[pirmpiens]]''' ir biezāks un uzturvielām bagātāks par [[piens|pienu]], kā arī tam piemīt īpašība sagatavot tikko dzimušās atvases barības uzņemšanas sistēmu, lai tā spētu [[Gremošanas orgānu sistēma|barības traktā]] nonākušās vielas sagatavot [[gremošana]]i un pārstrādei? [[Attēls:Shishapangma.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Šišabanma]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgais astoņtūkstošnieks (virsotne, kas augstāka par 8000 [[m vjl]]), kas pilnībā atrodas [[Ķīna]]s teritorijā? * ... '''[[Sebežas nacionālais parks]]''' aizņem [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Sebežas rajons|Sebežas rajona]] dienvidrietumu stūri un robežojas ar [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]? * ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] mācītāja un valodnieka [[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] dēls '''[[Bernhards Bīlenšteins]]''' bija [[arhitekts]], kas strādāja [[Rīga|Rīgā]], projektējot [[jūgendstils|jūgendstila]] ēkas? [[Attēls:Zemītes muižas pils pirms 1914.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] bijušajā '''[[Zemītes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā pirms 1914. gada)</small> izvietoja Mašīnu un zirgu iznomāšanas punktu, bet Aizsargu nama telpās — Zemītes pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteju; pils ēkā atradās arī ēdnīca un dzīvokļi, bet vēlāk tajā iekārtoja "Tukuma lauktehnikas" filiāli? * ... '''[[Volta]]s''' upes sistēmas galvenās daļas ir Melnā Volta (Muhuna), Baltā Volta (Nakambe) un Sarkanā Volta (Nazinona)? * ... [[viesnīca|viesnīcu]] zīmolu '''''[[Radisson Blu]]''''' izmanto aptuveni 400 [[Eiropa]]s, [[Āfrika]]s, [[Āzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s viesnīcas? [[Attēls:Iran vs. Montenegro 2014-05-26 (210).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Liepāja]] pārstāvošais '''[[Marko Simičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 43 spēles [[Melnkalnes futbola izlase]]s sastāvā? * ... senāk ar jēdzienu "Indijas" apzīmēja kopā '''[[Ostindija|Ostindiju]]''' un [[Vestindija|Vestindiju]]? * ... [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|centrā]] pie [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] izvietotās skulptūras '''"[[Mediķi pasaulei]]"''' autors ir [[13. Saeima]]s deputāts [[tēlnieks]] [[Aigars Bikše]]? [[Attēls:Rakvere, Lääne-Viru County, Estonia - panoramio (2).jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad [[1346. gads|1346. gadā]] [[Dānijas karalis]] [[Valdemārs IV]] pārdeva [[Harija]]s un [[Virija]]s provinces [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] par 10 000 [[Marka (naudas vienība)|markām]], '''[[Vezenbergas pils]]''' mūsdienu [[Rakvere|Rakverē]] <small>(attēlā pils drupas mūsdienās)</small> kļuva par Rakveres fogtejas pārvaldes centru? * ... [[Sjerraleone]]s galvaspilsētas '''[[Frītaunas vēsture]]''' aizsākas [[1787. gads|1787. gadā]], kad [[Lielbritānija]] no [[Londona]]s nosūtīja brīvlaistus bijušos [[vergi|vergus]] apmesties līdz tam neapdzīvotajā Sjerraleones pussalas klinšainajā zemesragā [[Sjerraleones upe]]s grīvā? * ... '''[[Rejšarda Brūksa nāve]]''' [[Atlanta|Atlantā]] [[2020. gads|2020. gada]] 12. jūnija vakarā, tāpat kā nesenā [[Džordža Floida nāve]], izraisīja protesta vilni [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:20150331 Mali vs Ghana 023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ganas futbola izlase]]s un [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]'' [[futbolists]] '''[[Džordans Ajū]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Marseļa|Marseļā]], viņa tēvs ir pazīstamais futbolists [[Abedi Pele]]? * ... galvenie [[Rīga]]s namnieku opozīcijas vadītāji [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemieru]] laikā jurists '''[[Mārtiņš Gīze]]''' un vīndaris Hanss Brinkens [[1589. gads|1589. gada]] 2. augustā tika sodīti ar nāvi? * ... '''[[stromatolīti]]''' ir karbonātiski izaugumi ūdenstilpju dibenā, kas, domājams, veidojas zemāko [[aļģes|aļģu]] ([[zilaļģes|zilaļģu]] u.c.) darbības dēļ un plaši tiek izmantoti [[proterozojs|proterozoja]] [[stratigrāfija|stratigrāfijā]]? [[Attēls:GCT in Blizzard of 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ņujorkas Centrālā stacija|Ņujorkas Centrālajā stacijā]]''' <small>(attēlā galvenā zāle)</small> ir 44 [[dzelzceļa platforma]]s (lielākais skaits pasaulē) un 67 sliežu ceļi? * ... pazīstamā [[ASV latvieši|ASV latviešu]] ķirurga [[Kristaps Keggi|Kristapa Keggi]] meita '''[[Māra Kegi]]''' piedalījās [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Seula|Seulā]] [[akadēmiskā airēšana|airēšanas]] sacensībās? * ... '''[[Sjerraleone (upe)|Sjerraleones upe]]''' ir plašākā dabiskā [[osta]] [[Āfrika]]s kontinentā? [[Attēls:Weingartner.jpg|border|right|50px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[sporta vingrotājs]] '''[[Hermanis Veingertners]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpisko spēļu]] veiksmīgākais sportists, iegūstot sešas olimpiskās medaļas, no tām trīs zelta? * ... vien 18 hektārus lielais '''[[Černes ezers]]''' ir lielākais un dziļākais dabīgas izcelsmes [[ezers]] [[Čehija|Čehijā]]? * ... kā divu lielu upju sateces vieta [[Ļena]]s upes kreisajā krastā, [[1635. gads|1635. gadā]] dibinātais '''[[Oļokminska]]s''' forts kļuva par izejas punktu [[Krievija]]s ekspedīcijām tālāk uz austrumiem un par tirdzniecības vietu ceļā uz [[Jakutska|Jakutsku]]? [[Attēls:Velky Korab 2011.jpg|border|right|50px]] * ... 2764 metrus augstais '''[[Korabs]]''' <small>(attēlā)</small> uz [[Albānija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s robežas ir augstākā virsotne abās valstīs? * ... '''[[tarāns|tarānus]]''' senajos laikos un viduslaikos izmantoja, lai ieņemtu nocietinātas pilsētas un [[cietoksnis|cietokšņus]]? * ... pirmais olimpiskais čempions [[Teniss olimpiskajās spēlēs|tenisā]] gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs '''[[Džons Bolands]]''' bija arī ievērojams [[īri|īru]] politiķis? [[Attēls:Bothriolepis canadensis, armoured division.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s nogulumos plaši sastopamie '''[[botriolepji]]''' <small>(attēlā)</small> [[devona periods|devona periodā]] bija plaši izplatīti visā pasaulē ar lielāko sugu skaitu [[antiarhi|antiarhu]] [[bruņuzivis|bruņuzivju]] starpā? * ... '''[[baletdejotāji]]''' parasti sāk trenēties no 5 līdz 8 gadu vecumā, ja viņi vēlas uzstāties profesionāli? * ... [[Vācija]]s [[ebreji|ebreju]] [[vingrotājs]] '''[[Alfrēds Flatovs]]''', kurš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja četras olimpiskās medaļas, tāpat kā viņa brālēns '''[[Gustavs Flatovs]]''', kurš izcīnīja divas zelta medaļas, gāja bojā [[holokausts|holokaustā]]? [[Attēls:George Floyd Memorial at Chicago Avenue & 38th Street (49952803788).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džordža Floida nāve]]''' 2020. gada 25. maijā [[Mineapolisa|Mineapolisā]] <small>(attēlā notikuma vieta 30. maijā)</small> izraisīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] kopienas protestus vairākās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētās, kas vietām pārvērtās masu nekārtībās un grautiņos; protestu laikā tika aizturēti vairāk nekā 4000 cilvēku? * ... [[skoti|skotu]] [[svarcēlājs]] '''[[Lonsestons Eliots]]''', kurš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja četros dažādos sporta veidos, kļuva par pirmo [[Lielbritānija]]s olimpisko čempionu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[veļu laiks|veļu laikā]]''' daudzviet veļu mielasti tika rīkoti vēl 19. gadsimtā? [[Attēls:Halite 5.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[halīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vārāmās sāls galvenais avots, kas savukārt tiek izmantota [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas]] un ķīmiskajā rūpniecībā? * ... '''[[Grenlandes nacionālais parks]]''' ir pēc teritorijas lielākais [[nacionālais parks]] pasaulē? * ... nulles '''[[sedimentācija]]s''' gadījumā nogulumi ūdensbaseinu dibenā neveidojas, bet negatīvās sedimentācijas gadījumā ūdens kustība ir tik liela, ka izskalo nogulsnējušos [[Nogulumieži|nogulumiežus]]? [[Attēls:- Coprinus comatus -.jpg|border|right|50px]] * ... starp [[sēnes|sēnēm]] tikai daļa ir tīri '''[[saprotrofi]]''', jo ievērojama daļa sēņu veido [[mikoriza|mikorizu]] <small>(attēlā tipisks saprotrofs [[porcelāna tintene]])</small>? * ... [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] ieguvēja [[Lilians Tirāms|Liliana Tirāma]] dēls '''[[Markuss Tirāms]]''' arī ir [[Francijas futbola izlase]]s spēlētājs? * ... [[GPS]] izsekošanas un autoparka pārvaldības uzņēmums '''''[[Mapon]]''''' ir otrs lielākais ''[[Draugiem Group]]'' grupas uzņēmums? [[Attēls:Phylloceras NT.jpg|border|right|50px]] * ... [[mezozojs|mezozojā]] '''[[amonīti]]''' <small>(attēlā rekonstrukcija)</small> bija viena no skaitliski visbagātākajām jūras organismu grupām? * ... [[Itālija]]s [[sporta šāvējs]] '''[[Džuzepe Rivabella]]''', kurš bija [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībnieks, bija vienīgais Itālijas pārstāvis pirmajās mūsdienu olimpiskajās spēlēs? * ... brīvprātīgo ''[[Covid-19]]'' izplatības kontaktu fiksēšanas [[lietotne|lietotni]] '''[[Apturi Covid|Apturi ''Covid'']]''' pirmajā nedēļā lejupielādēja 40 000 lietotāju? [[Attēls:Greater Ritsa Lake.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s līderim [[Josifs Staļins|Josifam Staļinam]] pie [[Abhāzija|Abhāzijā]] esošā '''[[Ricas ezers|Ricas ezera]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no vasarnīcām, kurai blakus atradās [[Ņikita Hruščovs|Ņikitas Hruščova]] vasarnīca? * ... [[2018. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2018. gada Eiropas čempione cīņas sportā]] '''[[Elifa Žale Ješilirmaka]]''' no [[Turcija]]s savu pirmo Eiropas čempionāta medaļu '''[[2009. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2009. gada čempionātā]]''' [[Viļņa|Viļņā]] izcīnīja kā Jūlija Rekvava, pārstāvot [[Krievija|Krieviju]]? * ... augstākā virsotne [[Serbija|Serbijā]] '''[[Midžors]]''' (2169 [[m vjl]]) atrodas uz tās robežas ar [[Bulgārija|Bulgāriju]]? [[Attēls:VentosDubysoskanalas1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ventas—Dubīsas kanāls]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> tika projektēts un būvēts 19. gadsimta sākumā kā daļa no kanālu sistēmas, kas savienoja [[Visla|Vislu]] [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] centrā ar [[Baltijas jūra]]s ostu [[Ventspils|Ventspili]] (Vindavu)? * ... '''[[Nikosijas "Omonia"]]''' [[futbolisti]] ir 20 reizes izcīnījuši [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras čempionu]] titulu? * ... lielākās '''[[somugri|somugru]]''' tautas ir [[ungāri]] (13—14 miljoni), [[somi]] (6—7 miljoni), [[igauņi]] (1,1 miljons) un [[mordvieši]] (0,7 miljoni)? [[Attēls:Kungu iela 24 (Liepāja).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kungu iela (Liepāja)|Kungu iela]]''' [[Liepāja|Liepājā]], kurā atrodas [[Pēteris I|Pētera I]] namiņš <small>(attēlā)</small>, tikusi saukta [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]], [[Pēteris I|Pētera I]] un [[Imants Sudmalis|Imanta Sudmaļa]] vārdā? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s kluba [[Minhenes "Bayern"]] un [[Kanādas futbola izlase|Kanādas izlases]] [[futbolists]] '''[[Alfonso Deiviss]]''' ir dzimis Buduburamas [[bēgļi|bēgļu]] nometnē [[Gana|Ganā]], [[Libērija]]s bēgļu ģimenē, un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies uz [[Kanāda|Kanādu]]? * ... līdz [[1974. gads|1974. gada]] [[Turcija]]s iebrukumam [[Kipra|Kiprā]] '''[[Varoša]]''' bija viens no populārākajiem reģiona kurortiem ar lielu daudzumu viesnīcu un izklaides vietu, taču pēc iebrukuma iedzīvotāji tika padzīti, bet šis Famagustas rajons ir pamests, ēkas un infrastruktūra pamazām sabrūk? [[Attēls:Nicholas Roerich, Guests from Overseas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[varjagi]]''' <small>(attēlā [[Nikolajs Rērihs|Nikolaja Rēriha]] gleznā)</small> bija [[vikingi|vikingu]] algotņi un tirgotāji [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemē]] (no 9. līdz 12. gadsimtam) un [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]] (no 11. līdz 13. gadsimtam)? * ... '''[[Statiskā elektrība|statisko elektrību]]''' atklāja [[Taless|Taless no Milētas]] aptuveni ap 600. gadu p.m.ē, konstatējot, ka [[dzintars|dzintara]] berzēšana ļāva tam pacelt lapas un putekļus? * ... neraugoties uz nosaukumu, '''[[Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika (1920—1925)|Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika]]''', kas pastāvēja no [[1920. gads|1920.]] līdz [[1925. gads|1925. gadam]], neiekļāva ne vēlākās [[Kirgīzijas PSR]], ne mūsdienu [[Kirgizstāna]]s daļas, bet aptvēra tagadejās [[Kazahstāna]]s teritoriju? [[Attēls:Ajaruli Khachapuri.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionālais [[gruzīni|gruzīnu]] virtuves ēdiens '''[[hačapuri]]''' <small>(attēlā)</small> tulkojumā no [[gruzīnu valoda]]s nozīmē 'biezpienmaize'? * ... četras māsas Karamčakovas no [[Krievija]]s [[Hakasijas autonomais apgabals|Hakasijas autonomā apgabala]]: '''[[Lidija Karamčakova|Lidija]]''', '''[[Tatjana Karamčakova|Tatjana]]''', '''[[Nataļja Karamčakova|Nataļja]]''' un '''[[Inga Karamčakova|Inga]]''' — visas ir bijušas [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempiones cīņas sportā]]? * ... [[datortīkls]] to attīstības pirmsākumos '''''[[ALOHAnet]]''''' tika radīts Havaju Universitātē un darboties sāka [[1971. gads|1971. gadā]], demonstrējot plašākai sabiedrībai bezvadu datu pārraides tīklu? [[Attēls:Mežotnes baznīca pēc 1930.png|border|right|50px]] * ... '''[[Mežotnes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā 1930. gadā)</small> tika nopostīta gan [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā]], gan [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]? * ... [[Nemunas delta]]s centrā atrodas [[Lietuva]]s lielākā [[sala]] — Rusnes sala? * ... vieni no jaudīgākajiem [[Latvija|Latvijā]] — '''[[Kaļļu avoti]]''' izveidojušies 20. gadsimta piecdesmitajos gados, [[meliorācija]]s darbu dēļ? [[Attēls:Jute Field Bangladesh (7749587518).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[džuta]]''' <small>(attēlā džutas lauks [[Bangladeša|Bangladešā]])</small> apmēram 3 vai 4 mēnešos izaug līdz 3,5 m augstumā? * ... {{dat|2019|10|9||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] '''[[Seržs Gnabrī]]''' guva savus desmitos vārtus [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasē]], sasniedzot 10 gūto vārtu robežu vismazāk (11) spēlēs un labojot [[Miroslavs Kloze|Miroslava Klozes]] rekordu? * ... pilsētas galvas Kārļa Gotlība Uliha vārdā nosaukto [[Liepāja]]s ielu [[1940. gads Latvijā|1940. gadā]] pārdēvēja par Viestura ielu, tad atpakaļ par Uliha ielu, [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] iela ieguva Uzvaras ielas nosaukumu, bet mūsdienās to atkal sauc par '''[[Uliha iela|Uliha ielu]]'''? [[Attēls:Stockholm-lilac.jpg|border|right|50px]] * ... uzskata, ka '''[[ceriņi|ceriņus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Eiropa|Eiropā]] ieveda no [[Persija]]s, to nosaukums cēlies no [[persiešu valoda]]s vārda "zilgans"? * ... kopš [[2013. gads|2013. gada]] '''[[Krimas tatāru tautas medžliss|Krimas tatāru tautas medžlisa]]''' priekšsēdētājs ir [[Latvija|Latvijā]] dzīvojušais [[Refats Čubarovs]]; [[2016. gads|2016. gadā]] [[Krievija]]s varas iestādes aizliedza tā darbību? * ... '''[[Vasjuganas purvi]]''' [[Rietumsibīrija|Rietumsibīrijā]], starp [[Oba]]s un [[Irtiša]]s upēm ir viena no lielākajām [[purvi|purvu]] sistēmām pasaulē un lielākā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]], sastādot 2% no pasaules [[kūdra]]s purvu platības? [[Attēls:Proposed Flag of the Alash Autonomy (horizontal).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Alašas autonomija]]''' jeb Alašorda bija pašpasludināta valsts mūsdienu [[Kazahstāna]]s teritorijā no [[1917. gads|1917.]] līdz [[1919. gads|1919. gadam]] ar galvaspilsētu [[Semipalatinska|Semipalatinsku]], tai laikā sauktu par Alaškalu <small>(attēlā Alašas karogs)</small>? * ... '''[[luminiscence]]s''' emitētais starojums novērojams [[Elektromagnētiskie viļņi|elektromagnētisko viļņu]] skalas optiskajā diapazonā, ietverot daļu [[Ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] un tuvo [[Infrasarkanais starojums|infrasarkano starojumu]]? * ... [[sporta šāvējs|sporta šāvēji]] '''[[Aleksandrs Teofilakis]]''' un '''[[Joannis Teofilakis]]''' ir vieni no [[Grieķija olimpiskajās spēlēs|Grieķijas sportistiem]], kas piedalījušies visvairāk — piecās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] no [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896.]] līdz [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gadam]]? [[Attēls:Jerry Sloan 1969 publicity photo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Džerijs Slouns|Džerija Slouna]]''' <small>(attēlā kā [[Čikāgas "Bulls"]] spēlētājs)</small> vadībā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komanda [[Jūtas "Jazz"]] 15 sezonas pēc kārtas sasniedza [[NBA izslēgšanas spēles|izslēgšanas spēles]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] nebija pieņemts ziņot par neveiksmīgiem kosmiskajiem startiem, tāpēc [[1970. gads kosmonautikā|1970. gadā]] uz [[Venera (planēta)|Veneru]] sūtītā, bet [[Zeme]]s orbītā palikusī starpplanētu stacija tika nosaukta par '''''[[Kosmos-359]]'''''? * ... [[augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|Frānas stāva]] '''[[Daugavas svīta]]s''' [[stratotips|stratotipiskais atsegums]] ir [[Oliņkalns]], kura lielākā daļa pašlaik atrodas zem [[Pļaviņu ūdenskrātuve]]s ūdens? [[Attēls:Coat of arms of Malta.svg|border|right|50px]] * ... ap [[Vairogs (heraldika)|vairogu]] '''[[Maltas ģerbonis|Maltas ģerbonī]]''' ir divu zaru vainags: [[olīvkoks|olīvkoka]] un [[palmas]], kas ir [[miers|miera]] simboli un tradicionāli tiek asociēti ar [[Malta|Maltu]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[2003. gads|2003. gadā]] [[Baltkrievijas Futbola federācija]] izvēlējās '''[[Sergejs Aļeiņikovs|Sergeju Aļeiņikovu]]''' kā savu [[UEFA jubilejas apbalvojumi|labāko spēlētāju]] pēdējos 50 gados? * ... '''[[vadības grāmatvedība]]s''' sistēmu un lēmumu pieņemšanas tehnoloģiju izvēlas [[uzņēmums|uzņēmuma]] vadītājs, un izmantojamās metodes piemēro atbilstoši katra uzņēmuma konkrētajām vajadzībām? [[Attēls:Staļģene manor house.jpg|border|right|50px]] * ... [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā oktobrī un novembrī '''[[Staļģenes muiža|Staļģenes muižā]]''' <small>(attēlā)</small> atradās [[Francija]]s maršala [[Žaks Makdonalds|Žaka Makdonalda]] štābs, līdz 29. novembrī Makdonalds saņēma ziņu par [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] galveno spēku atkāpšanos un pavēlēja prūšu karaspēkam atkāpties no [[Zemgale]]s? * ... [[Austrija]]s olimpiskais medaļnieks, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs [[peldēšana|peldēšanā]] un [[paukošana|paukošanā]], [[ebrejs]] '''[[Oto Heršmanis]]''' gāja bojā [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... '''[[Edesa (Grieķija)|Edesas]]''' pilsētai [[Grieķija|Grieķijā]], kas pazīstama jau gandrīz 3000 gadus, mūsdienu centrs ir būvēts senās [[akropole]]s vietā? [[Attēls:Allar Levandi ja Anna Levandi.jpg|border|right|50px]] * ... [[daiļslidotāja]] no [[Maskava]]s '''[[Anna Levandi]]''' (tolaik Kondrašova) apprecējās ar [[igauņi|igauņu]] [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņnieku]] Allaru Levandi, ar kuru iepazinās [[Kalgari olimpiāde]]s laikā <small>(attēlā pāris 2012. gadā)</small>? * ... '''[[Austrumeiropas platforma]]''' ir sena [[Laurāzija]]s tipa platforma, kuras pamatni lielākajā daļā sastāda krokots [[kristāliskais pamatklintājs]], kas konsolidējies [[arhajs|arhaja]] beigās un rifeja sākumā? * ... visizplatītākais '''[[fluorescence]]s''' ikdienas pielietojums ir energoefektīvajās fluorescences un LED spuldzēs, kur fluorescējošie pārklājumi tiek izmantoti, lai pārvērstu īso viļņu garumu [[gaisma|gaismu]] garākā viļņu garuma dzeltenā gaismā, tādējādi imitējot energoneefektīvo [[kvēlspuldze|kvēlspuldžu]] silto gaismu? [[Attēls:001 Siegfried und Roy 100 Jahre magischer Zirkel im Gasteig.JPG|border|right|50px]] * ... [[vācieši|vācu]] izcelsmes [[iluzionists|iluzionistu]] un izklaidētāju duetam '''[[Zīgfrīds un Rojs]]''' <small>(attēlā)</small> ir piešķirta zvaigzne [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... [[dāņi|dāņu]] [[paukotājs]], [[sporta šāvējs]] un [[vieglatlēts]] '''[[Holgers Nīlsens]]''', kurš izcīnīja trīs medaļas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]], ir pazīstams arī ar pirmo modernās [[rokasbumba]]s spēles noteikumu izveidošanu? * ... '''[[Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena|Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu]]''' [[1. maijs|1. maijā]] par svinamu dienu pasludināja jau [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] 29. aprīlī, lai svinētu [[Latvijas Satversmes sapulce]]s pirmās sanākšanas dienu tā paša gada 1. maijā? [[Attēls:Margaret of Denmark, Norway & Sweden (1389) effigy 2010 (2).jpg|border|right|50px]] * ... kaut arī [[Dānija]]s, [[Norvēģija]]s no [[Zviedrija]]s karalienes '''[[Margrēte I|Margrētes I]]''' <small>(attēlā)</small> māsas mazdēls [[Pomerānijas Ēriks]] [[1397. gads|1397. gada]] 17. jūnijā [[Kalmara|Kalmarā]] tika kronēts par Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas karali, tomēr ūnijas faktiskā valdniece līdz pat savai nāvei [[1412. gads|1412. gadā]] bija Margrēte? * ... '''[[2003. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]]''' notika arī [[Latvija|Latvijā]]: vīrieši un sievietes [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] sacentās no 2. līdz 4. maijam [[Rīga|Rīgā]]? * ... '''[[zibmaksājums|zibmaksājumā]]''' nauda no konta [[komercbanka|komercbankā]] tiek pārskaitīta uz kontu citā komercbankā dažās sekundēs jebkurā nedēļas dienā un jebkurā diennakts laikā? [[Attēls:Acervularia-ananas gotland.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rugozas]]''' <small>(attēlā)</small>, kas dzīvoja no [[ordoviks|ordovika]] līdz [[triass|triasa]] sākumam, bija pirmie [[koraļļu rifs|rifus]] veidojošie [[koraļļpolipi]]? * ... [[slovāki|slovāku]] [[Hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Vladimīrs Dzurilla]]''' [[Čehoslovākijas hokeja izlase]]s sastāvā kļuva par trīskārtēju pasaules čempionu, kā arī izcīnīja trīs olimpiskās medaļas? * ... uzskata, ka '''[[austrumslāvu valodas]]''' ir cēlušās no [[senkrievu valoda]]s? [[Attēls:Dolma Azerbaijani.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[dolma]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīts ēdiens [[Turcija|Turcijā]], [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] un [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... '''[[Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem|pieminekli Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem]]''' [[Balvi|Balvos]] [[Latvijas PSR]] laikā divas reizes iznīcināja, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s to no jauna izkala autora [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārļa Jansona]] dēls [[Andrejs Jansons]]? * ... [[Trešā atmoda|Atmodas laika]] [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] Rīgas pilsētas partijas komitejas pirmais sekretārs '''[[Arnolds Klaucēns]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pārcēlās uz dzīvi [[Krievija|Krievijā]]? [[Attēls:Promissum NT small.jpg|border|right|50px]] * ... daudzus gadu desmitus '''[[konodonti]]''' bija zināmi tikai pēc mikroskopisku zobveida [[Fosilijas|fosiliju]] atradumiem dažāda [[Ģeoloģiskā laika skala|ģeoloģiskā vecuma]] jūras nogulumos — tās tika sauktas par konodontiem, bet mūsdienās par konodontu elementiem, kamēr pašus dzīvniekus pašlaik sauc arī par konodontnesējiem <small>(attēlā rekonstrukcija)</small>? * ... '''[[Eiropas diena]]''' tiek atzīmēta [[9. maijs|9. maijā]] — [[Robērs Šūmanis|Robēra Šūmana]] dzimšanas dienā, lai godinātu viņa ieguldījumu [[Eiropa]]s apvienošanā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Venera-7]]''''', kas kosmosā tika palaists [[1970. gads kosmonautikā|1970. gada]] 17. augustā, nosēdās uz [[Venera (planēta)|Venera]]s virsmas, un tā bija pirmā reize, kad no Veneras virsmas tika noraidīti dati? [[Attēls:Tuqay portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gabdulla Tukajs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par mūsdienu [[tatāri|tatāru]] literatūras un literārās [[Tatāru valoda|valodas]] pamatlicēju? * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Spiridons Beloks]]''' [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[maratons|maratona]] distancē ar rezultātu 3 stundas 6 minūtes un 30 sekundes finišēja kā trešais, tomēr vēlāk tika noskaidrots, ka viņš daļu distances ir veicis nevis skriešus, bet ar [[velosipēds|velosipēdu]], līdz ar to viņš tika diskvalificēts? * ... '''[[lejassorbu valoda|lejassorbu valodā]]''' 2007. gadā runāja ap 7 tūkstošiem cilvēku, galvenokārt [[Vācija]]s austrumos: [[Brandenburga|Brandenburgas federālajā zemē]] — tā ir ļoti apdraudēta [[valoda]]? [[Attēls:Fomitopsis pinicola 109142.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā apmalpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> izraisa [[koksne]]s brūno trupi, tā nodarot kaitējumu koka celtnēm un dzīviem kokiem? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] dzimušā [[armēņi|armēņu]] izcelsmes [[Krievija]]s kodolfiziķa '''[[Jurijs Oganesjans|Jurija Oganesjana]]''' vārdā ir nosaukts 118. ķīmiskais elements [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskajā tabulā]] — [[oganesons]]? * ... '''[[Ungārijas Olimpiskā komiteja]]''' ir viena no senākajām nacionālajām olimpiskajām komitejām pasaulē, kas izveidota [[1895. gads|1895. gada]] 18. decembrī? [[Attēls:ViggoJensen.png|border|right|50px]] * ... pirmais [[Dānija olimpiskajās spēlēs|Dānijas]] olimpiskais čempions '''[[Vigo Jensens]]''' <small>(attēlā)</small> [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]] ieguva medaļas gan [[Svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā]], gan [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1950. gads|1950. gadā]] pēc padomju okupācijas varas iestāžu rīkojuma "baltgvardiem celto" '''[[Jelgavas atbrīvošanas piemineklis|Jelgavas atbrīvošanas pieminekli]]''' iznīcināja, tā vietā uzstādot [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s to no jauna izkala autora [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārļa Jansona]] dēls [[Andrejs Jansons]]? * ... [[Kazaņa|Kazaņā]] notikušās '''[[2013. gada Vasaras Universiāde]]s''' atklāšanas un noslēguma ceremonijā piedalījās [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] un [[Krievijas premjerministri|premjerministrs]] [[Dmitrijs Medvedevs]]? [[Attēls:Комбайн СК-5 Сокол гора1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s lauksaimniecības tehhnikas ražotāja '''''[[Rostselmaš]]''''' masveidīgākais [[labība]]s kombaina modelis bija kopš [[1973. gads|1973. gada]] ražotais ''SK-5 Niva'' <small>(attēlā)</small>? * ... Vācijas pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]''' joprojām atrodas brāļu Dasleru pēc ģimenes konflikta dibināto uzņēmumu ''[[Adidas]]'' un [[Puma (uzņēmums)|''Puma'']] galvenā mītne, turklāt katrs uzņēmums atbalsta citu pilsētas futbola klubu? * ... [[Pasaules okeāns|Pasaules okeāna]] '''[[sāļūdens]]''' sāļums variē 34-36 promiļu robežās (vidēji 35 ‰), bet vienā no sāļākajām jūrām pasaulē — [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]] sasniedz 41 promili? [[Attēls:Portrait of Patriarx Nikon.jpg|border|right|50px]] * ... septītais [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu pareizticīgās baznīcas]] Maskavas un visas Krievijas '''[[Nikons (patriarhs)|patriarhs Nikons]]''' <small>(attēlā)</small> 17. gadsimtā ieviesa daudzas reformas, kas noveda pie ilgstošas baznīcas šķelšanās? * ... [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[peldētājs]] '''[[Pauls Neimanis]]''' bija pirmais [[Austrija]]s sportists, kurš olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu — viņš uzvarēja '''[[Peldēšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 500 metri brīvajā stilā vīriešiem|500 metru brīvā stila sacensībās 1896. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Atēnas|Atēnās]]? * ... '''[[aleirīti]]''' granulometriski ierindojas starp [[māli]]em un [[smilts|smiltīm]]? [[Attēls:Armand Duplantis after his 6.0 m jump-1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordistam]] [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] '''[[Armands Duplantiss|Armandam Duplantisam]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu valstu [[pilsonība]], tomēr sacensībās viņš pārstāv mātes dzimteni [[Zviedrija|Zviedriju]], ne paša dzimtās [[Amerikas Savienotās Valstis]]? * ... [[valūta]]s '''[[devalvācija]]''' var būt izdevīga lielām valstīm, kuras spēj sevi nodrošināt ar iekšzemē saražotajiem produktiem un pakalpojumiem un [[eksports|eksportēt]] tos uz ārvalstīm? * ... '''[[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena]]''' [[Latvija|Latvijā]] tiek atzīmēta datumā, kad [[1949. gads Latvijā|1949. gada]] [[25. marts|25. martā]] notika visplašākā [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] iedzīvotāju [[1949. gada 25. marta deportācija|izsūtīšana]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]]? [[Attēls:Nymphaea alba.jpg|border|right|50px]] * ... parasti pie '''[[ūdensaugi]]em''' pieskaita ūdenī pilnīgi vai daļēji augošos [[augi|augus]] (makrofītus) <small>(attēlā baltā ūdensroze)</small> un [[aļģes]] (mikrofītus), tiem var tikt pieskaitītas arī ūdens [[sēnes]]? * ... vēlākais [[Grieķija]]s iekšlietu [[ministrs]] un militāro lietu ministrs '''[[Perikls Pjeraks-Mavromihalis]]''' piedalījās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]], izcīnot trešo vietu '''[[Paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|paukošanā ar floreti]]'''? * ... '''[[Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība]]s''' priekšsēdētāja ir bijusī [[Saeima]]s deputāte '''[[Inga Vanaga]]'''? [[Attēls:Greenland-scoresby bay hg.jpg|border|right|50px]] * ... viens no [[Grenlande]]s austrumos esošā '''[[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]''' <small>(attēlā)</small> fjordiem stiepjas iekšzemē 350 kilometru garumā un ir garākais [[fjords]] pasaulē? * ... '''[[Kosova 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Kosova 2018. gada olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiādē]]; to pārstāvēja viens sportists — [[Albins Tahiri]] [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanā]]? * ... 19. gadsimta nogalē '''[[Jaunalūksnes pils]]''' ēku cēlis [[Alūksnes muiža]]s īpašnieks Arnolds fon [[Fītinghofs]] vedeklai Helēnai kā vasaras muižu? [[Attēls:Luna 16.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] ''Luna'' programmas [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-16]]''''' <small>(attēlā)</small> [[1970. gads kosmonautikā|1970. gada]] 24. septembrī uz [[Zeme|Zemi]] atgādāja 35 cm garu [[Mēness]] grunts paraugu — [[regolīts|regolītu]]? * ... [[Grieķija]]s sportists '''[[Sotirijs Versis]]''' [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajās spēlēs]] ieņēma trešo vietu gan svarcelšanā ([[Svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — abrocīga grūšana vīriešiem|abrocīgajā grūšanā]]), gan vieglatlētikā ([[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]])? * ... '''[[Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība]]''' ir lielākā [[Latvija]]s [[arodbiedrība|arodbiedrību]] apvienība, kurā ietilpst 20 arodbiedrību? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-H04560, Österreich, Reichsautobahn, Adolf Hitler, Spatenstich.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrija]]s '''[[Rietumu automaģistrāle]]s''' celtniecība netālu no [[Zalcburga]]s sākās jau dažas nedēļas pēc [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusa]] [[1938. gads|1938. gadā]], jo [[Trešais reihs|Vācija]] jau sen bija sagatavojusi plānus automaģistrāles turpinājumam uz austrumiem no [[Minhene]]s virzienā uz [[Vīne|Vīni]] <small>(attēlā [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] uzsāk būvdarbus)</small>? * ... līdz [[1988. gads|1988. gadam]], kad tika atklāta '''[[Visuma paātrināta izplešanās]]''', tika uzskatīts, ka [[Visums]] izplešas, bet tā izplešanās ātrums samazinās? * ... [[2017. gads sportā|2017. gada]] 5. decembrī [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] apturēja '''[[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]]''' dalību tajā saistībā ar valsts atbalstītu [[dopings|dopinga]] programmu? [[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalās 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienas pasākumos pie Brīvības pieminekļa (6730891717).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena]]''' tiek atzīmēta [[20. janvāris|20. janvārī]], kad [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] [[Rīgas OMON]] [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas aizstāvēšana|ieņēma Latvijas Iekšlietu ministriju]], izraisot apšaudi, kurā gāja bojā cilvēki <small>(attēlā ziedu nolikšana pie piemiņas akmens 2012. gadā)</small>? * ... [[Grieķija]]s armijas virsnieks '''[[Joannis Frangudis]]''', trīs olimpisko medaļu īpašnieks [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas sacensībās 1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]], ir arī pazīstams ar to, ka viņš piedalījās Grieķijas karaļa [[Georgs I (Grieķija)|Georga I]] slepkavībā un karaļa slepkavas aizturēšanā? * ... no [[1963. gads Latvijā|1963.]] līdz [[1993. gads Latvijā|1993. gadam]] '''[[Dace Skadiņa]]''' bija [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] [[aktrise]], savukārt [[Latvijas Televīzija|Latvijas televīzijā]] vadīja populāro raidījumu bērniem "Kling, klang esam klāt" un [[Latvijas radio]] raidījumu "Atbildam jums, kāpēcīši"? [[Attēls:Krimmler Wasserfälle - panoramio (32).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Krimlas ūdenskritumi]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais [[ūdenskritums]] [[Austrija|Austrijā]]? * ... lai gan ir centieni rast pierādījumus tam, ka ar '''[[iztēle|iztēli]]''' saistītas spējas varētu piemist [[primāti]]em un citiem [[zīdītāji]]em, tomēr pārliecinošu pierādījumu tam pagaidām nav, tāpēc pagaidām iztēli var uzskatīt par unikālu, [[cilvēks|cilvēku]] raksturojošu īpašību? * ... visvairāk — 6 reizes — '''[[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa distanču slēpošanā]]''' kopvērtējumā ir uzvarējis [[Norvēģija]]s slēpotājs [[Bjērns Dēli]], savukārt sievietēm piecas reizes Pasaules kausu ir ieguvusi Jeļena Velbe, kas pārstāvēja [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija|Krieviju]]? [[Attēls:Baložu kūdras muzejdzelzceļš 30.jpg|border|right|50px]] * ... 750 mm platuma šaursliežu '''[[Baložu kūdras muzejdzelzceļš]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[kūdra]]s muzejdzelzceļš [[Latvija|Latvijā]], ko uztur biedrība '''"[[Bānīša Draugu klubs]]"'''? * ... '''[[Leonids Pirgs]]''', kurš [[1896. gads|1896. gada]] 7. aprīlī '''[[Paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete profesionāļiem, vīriešiem|paukošanā ar floreti meistariem]]''' izcīnīja zelta medaļu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajās olimpiskajās spēlēs]], ir pirmais [[Grieķijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Grieķijas olimpisko spēļu medaļnieks]] vēsturē? * ... '''[[Kazahstānas himna]]s''' vārdu autors ir Žumekens Nažimedenovs, bet izmaiņas dziesmas vārdos ir veicis [[Kazahstāna]]s prezidents [[Nursultans Nazarbajevs]]? [[Attēls:Allan Simonsen (1976).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Alans Simonsens]]''' <small>(attēlā)</small> ir 1977. gada [[Zelta bumba]]s ieguvējs — vienīgais [[dānis]], kas saņēmis šo balvu? * ... pirmo Transatlantisko [[telegrāfs|telegrāfa]] kabeli [[kuģis|kuģi]] — '''[[Kabeļu licējs|kabeļu licēji]]''' ieguldīja no [[1857. gads|1857.]] līdz [[1858. gads|1858. gadam]]? * ... kā kompromisu [[1990. gads|1990. gada]] 29. martā '''[[Defises karš|Defises kara]]''' laikā [[Čehoslovākija]]s parlaments nolēma, ka valsts pilnais nosaukumam būs Čehoslovākijas Federatīvā Republika, ar to apliecinot, ka valsts ir [[Federācija (valsts)|federācija]], bet nosaukums jāraksta bez [[defise]]s [[čehu valoda|čehu valodā]], taču ar defisi [[slovāku valoda|slovāku valodā]]? [[Attēls:Przewalski 26-9-2004-2.jpg|border|right|50px]] * ... visi '''[[zirgu dzimta]]s''' pārstāvji <small>(attēlā [[Prževaļska zirgs|Prževaļska zirgi]])</small> ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, dzīvo ģimenēs un apvienojas baros? * ... no 241 '''[[Sportistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sportista, kas piedalījās 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' precīza identitāte ir zināma 179 sportistiem? * ... no [[1993. gads Latvijā|1993.]] līdz [[1995. gads Latvijā|1995. gadam]] "[[Banka Baltija|Bankas Baltija]]" viceprezidenti bija agrākie [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputāti [[Velta Čebotarenoka]] un '''[[Andris Puzo]]'''? [[Attēls:UilleannPipes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[elkoņdūdas]]''' <small>(attēlā)</small> bija izplatītas ceļojošo dūdinieku vidū, kas muzicēja pilsētu laukumos, gadatirgos un dažādos citos svētkos? * ... '''[[Baltkrievijas Olimpiskā komiteja|Baltkrievijas Olimpiskās komitejas]]''' prezidents ir valsts prezidents [[Aļaksandrs Lukašenka]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Tehnoloģiju māja]]''' būs ceturtā ēka 4,5 hektārus plašajā teritorijā, kur līdz [[2023. gads|2023. gadam]] paredzēts izveidot [[Latvijas Universitāte]]s studentu pilsētiņu, kurā ietilps arī '''[[Latvijas Universitātes Čempionu māja|Čempionu māja]]''' un '''[[Latvijas Universitātes Viesu māja|Viesu māja]]'''? [[Attēls:Pingdinshan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1942. gads|1942. gadā]] [[Ķīna]]s ziemeļaustrumu pilsētas Beņsjihu (mūsdienu '''[[Beņsji]]''' <small>(attēlā)</small>) [[akmeņogles|akmeņogļu]] šahtā notika pasaule lielākā katastrofa [[kalnrūpniecība]]s vēsturē, kurā gāja bojā 1549 kalnrači? * ... lai gan tā bija bija [[Austroungārija]]s sastāvdaļa, '''[[Ungārija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja kā atsevišķa valsts? * ... '''[[Krakovas Jāņa Pāvila II starptautiskā lidosta]]''' ir otrā lielākā starptautiskā [[lidosta]] [[Polija|Polijā]]? [[Attēls:Lunokhod1 l 17 with map.jpg|border|right|50px]] * ... [[2010. gads kosmonautikā|2010. gadā]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Lunar Reconnaissance Orbiter]]'' nofotografēja [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1970. gads kosmonautikā|1970. gada]] kosmiskā aparāta '''''[[Luna-17]]''''' nolaišanās vietu uz [[Mēness]]: attēlos bija redzams nolaižamais aparāts un mēness mobiļa ''[[Lunohod-1]]'' sliedes <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Azerbaidžānas Olimpiskā komiteja|Azerbaidžānas Olimpiskās komitejas]]''' prezidents ir valsts prezidents [[Ilhams Alijevs]]? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] stratēģiskais uzbrukums [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''"[[Baltijas operācija]]"''' sagrāva [[Trešais reihs|Vācijas]] [[Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)|karaspēka grupu "Ziemeļi"]] un pilnībā iznīcināja 3 divīzijas, palikušās divīzijas [[Kurzemes katls|nobloķējot Kurzemē]]? [[Attēls:Skuleberget2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Augstais krasts]]''' [[Zviedrija]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] piekrastē <small>(attēlā Skules kalns)</small> ir pazīstams kā vieta, kurā atklāta pēcapledojuma izostāzija — zemes garozas kustība, atgriežoties normālā stāvoklī pēc [[ledus vairogs|ledus vairoga]] pazušanas? * ... '''[[Itālija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pārstāvēta ar tikai vienu sportistu — '''[[Džuzepe Rivabella|Džuzepi Rivabellu]]''' —, kurš startēja '''[[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanā]]'''? * ... daļa no [[Azerbaidžāna]]s '''[[Agdamas rajons|Agdamas rajona]]''' ilgstoši atradās ar [[Armēnija|Armēniju]] saistītās [[Arcahas Republika]]s pakļautībā līdz [[2020. gads|2020. gada]] novembrim, kad kontroli atguva Azerbaidžāna? [[Attēls:Sarkandaugavas rūpnīca Provodņiks.jpg|border|right|50px]] * ... pēc ražošanas apjomiem [[1914. gads Latvijā|1914. gadā]] [[Sarkandaugava]]s rūpnīca '''"[[Provodņiks]]"''' <small>(attēlā 1908. gadā)</small> [[gumija]]s izstrādājumu ražošanā ieņēma ceturto vietu pasaulē, bet [[riepas|riepu]] ražošanā — otro vietu? * ... [[Polija]]s [[bioķīmiķis]] '''[[Kazimežs Funks]]''' plašāk zināms kā pirmais, kurš [[1912. gads|1912. gadā]] nodefinēja jēdzienu [[vitamīni]]? * ... '''[[Pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm]]''' notiek kopš [[1957. gads|1957. gada]]? [[Attēls:TetragraptusfruticosusBendigonian.jpg|border|right|50px]] * ... agrīnajā [[karbons|karbonā]] izzudušie '''[[graptolīti]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija]]s teritorijā ir plaši izplatīti [[ordoviks|ordovika]] un [[silūrs|silūra]] nogulumos? * ... '''[[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Atēnas|Atēnās]] bija pārstāvēta ar 14 sportistiem, kas ieguva 20 olimpiskās medaļas, no tām 11 zelta? * ... mūsdienās [[Krievija]]s [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]] esošo '''[[Azovas cietoksnis|Azovas cietoksni]]''' [[1475. gads|1475. gadā]] dibināja [[Osmaņu impērija]], lai apsargātu ziemeļu pieejas impērijai un piekļuvi [[Azovas jūra]]i? [[Attēls:Meisje met de parel.jpg|border|right|50px]] * ... [[1822. gads|1822. gadā]] dibinātajā mākslas muzejā '''[[Mauricheisa]]''' [[Nīderlande]]s pilsētā [[Hāga|Hāgā]] ir izstādītas arī dažas no pasaulē vispazīstamākajām [[glezna|gleznām]] <small>(attēlā "[[Meitene ar pērļu auskaru]]")</small>? * ... [[Liepāja]]s [[Tekstilrūpniecība|tekstilizstrādājumu]] ražošanas, aušanas un audumu ražošanas [[uzņēmums]] '''"[[Lauma Fabrics]]"''' eksportē vairāk nekā 80% savas produkcijas uz vairāk nekā 20 dažādām pasaules valstīm? * ... '''[[Kosovas Olimpiskā komiteja]]''' tika dibināta [[1992. gads|1992. gadā]], bet [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] to oficiāli atzina tikai [[2014. gads|2014. gadā]]? [[Attēls:Cēsis, brīvības cīņu piemineklis 1999-07-27 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gadā]] '''[[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras pieminekli Cēsīs]]''' uzspridzināja, lai vēlāk aptuveni 25 metrus uz ziemeļiem uzceltu [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli; pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atgūšanas]] [[1998. gads Latvijā|1998. gadā]] pieminekli atjaunoja <small>(attēlā 1999. gadā)</small>? * ... '''[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona skrējiens 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' sākās [[Maratona]]s pilsētā, bet finiša līnija bija [[Panatinaiko stadions]] [[Atēnas|Atēnās]]? * ... tradicionāli [[Austrija]]s pilsētā '''[[Bišofshofene|Bišofshofenē]]''' notiek pēdējais [[Četru tramplīnu turneja]]s posms? [[Attēls:Viatcheslav Ekimov in 2006.jpg|border|right|50px]] * ... [[2004. gada olimpiskās spēles|2004. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Krievija]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Vjačeslavs Jekimovs]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties amerikānim [[Tailers Hamiltons|Taileram Hamiltonam]], kuram vēlāk medaļa tika atņemta par [[dopings|dopinga]] pārkāpumiem, bet Jekimovs šādi kļuva par trīskārtēju olimpisko čempionu? * ... [[kvants|kvantu]] [[elektrodinamika]] (viena no kvantu '''[[Lauks (fizika)|lauka]]''' teorijām) ir zinātnes precīzākā teorija, kuras prognoze par '''[[sīkstruktūras konstante]]s''' vērtību ar mērījumiem sakrīt vismaz ar precizitāti līdz vienai miljardajai daļai? * ... pēc tam, kad [[1925. gads Latvijā|1925. gada]] 22. augustā [[Latvija]]s pirmais [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministrs]] [[Zigfrīds Anna Meierovics]] gāja bojā autoavārijā, viņa sieva '''[[Kristīne Bakmane]]''' ieslīga dziļā [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresijā]] un 1925. gada naktī no 2. uz 3. decembri izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? [[Attēls:Panorama Tara.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnējā [[Rietumsibīrija]]s apgūšanā nozīmīgās '''[[Tara (Krievija)|Taras]]''' <small>(attēlā)</small> saimnieciskā un administratīvā vērtība ievērojami samazinājās pēc tam, kad 19. gadsimta sākumā ceļi tika virzīti caur dienvidiem, cauri [[Išima]]i un [[Omska]]i, bet it īpaši pēc 19. gadsimta beigās uzsāktās [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] izbūves? * ... '''[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmās sacensības mūsdienu [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlē]]s, kurās tika sadalītas olimpiskās medaļas; par pirmo čempionu kļuva [[Džeimss Konolijs]]? * ... '''[[1921. gada Krievijas bada krīze]]''' izraisīja vismaz 5 miljonu cilvēku nāvi? [[Attēls:SevernFromCastleCB.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Severna]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Lielbritānija]]s teritorijā? * ... '''[[Albins Kurti|Albina Kurti]]''' vadītā valdība [[Kosova|Kosovā]] kļuva par pirmo pasaulē, kas zaudējusi uzticību [[COVID-19 pandēmija]]s pretpasākumu organizēšanas nesaskaņu dēļ? * ... 1997. gadā [[hokejs|hokeja]] komanda '''[[Rīgas "Juniors"]]''' kļuva par [[Austrumeiropas hokeja līga]]s čempioni? [[Attēls:KhyberPassPakistan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Haiberas pāreja]]''' <small>(attēlā)</small> kopš senatnes ir viena no svarīgākajiem ceļiem, kas savieno [[Vidusāzija|Vidusāziju]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāziju]]; pa to virzījušies [[Kīrs Lielais|Kīra]], [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] un [[Čingishans|Čingishana]] karaspēki? * ... no [[1282. gads|1282.]] līdz [[1287. gads|1287. gadam]] [[Ķīna]]s rietumu pilsētā '''[[Jandžou]]''' par [[Juaņu dinastija]]s ierēdni strādāja [[Marko Polo]]? * ... zeltu '''[[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 metri ar militāro pistoli vīriešiem|1896. gada olimpiskajās spēlēs 25 metru šaušanā ar militāro pistoli]]''' izcīnīja '''[[Džons Peins]]''' no [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]], bet viņa brālis '''[[Samners Peins]]''' bija otrais; amerikāņi izmantoja par konkurentu ieročiem ātrākos ''Kolt'' [[revolveris|revolverus]]? [[Attēls:Lunokhod 1 moon rover (MMA 2011) (1).JPG|border|right|50px]] * ... lai arī automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-1]]''''' <small>(attēlā)</small> bija paredzēts tikai trīs [[Mēness]] dienu (apmēram trīs [[Zeme]]s mēneši) mūžam, tas darbojās uz Mēness virsmas vienpadsmit Mēness [[diena]]s (321 Zemes dienas) un kopumā nobrauca 10,54 [[kilometrs|km]]? * ... desmitkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubā [[Monreālas "Canadiens"]] sastāvā '''[[Ivans Kurnuajē]]''' ir otrais Stenlija kausa tituliem bagātākais hokejists aiz [[Anrī Rišārs|Anrī Rišāra]]? * ... '''[[Jauno ģeogrāfu skola|Jauno ģeogrāfu skolu]]''' [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] dibināja [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ģeogrāfijas fakultāte|Ģeogrāfijas fakultātes]] studentu grupa [[Egils Birznieks|Egila Birznieka]] vadībā, tādējādi tā ir viena no vecākajām ārpusklases izglītības organizācijām [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Castelo de Guimarães Castelo da Fundação edited.JPG|border|right|50px]] * ... 10. gadsimtā celtā '''[[Gimarainšas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir atzīta par "[[Portugāle]]s šūpuli"? * ... '''[[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa dubultspēles 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā disciplīna, kur komanda varēja sastāvēt no dažādu valstu pārstāvjiem? * ... pēc iedzīvotāju skaita '''[[Birkirkara]]''' ir lielākā [[Malta]]s pilsēta, lielāka arī par līdzās esošo valsts galvaspilsētu [[Valleta|Valletu]]? [[Attēls:Greater short-toed lark (Calandrella brachydactyla) Photograph by Shantanu Kuveskar.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[īspirkstu cīrulis]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir novērots vienu reizi — 2020. gadā, bet tuvākās zināmās tā ligzdošanas vietas atrodas aptuveni 1000 km uz dienvidaustrumiem, [[Ukraina]]s ziemeļu daļā? * ... no 17 [[Latvija]]s sportistiem '''[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]''' augstāko vietu izcīnīja [[Madara Saidī-Ndure|Madara Palameika]], kas [[šķēpa mešana]]s sacensībās ierindojās 9. vietā? * ... 1950. gadā divas atsevišķas [[Ķīna]]s pilsētas ar bagātīgu vēsturi — Faņčena kreisajā un Sjanjana labajā Haņdzjanas krastā tika apvienotas vienā Sjanfaņas pilsētā, ko 2010. gadā pārdēvēja, atgriežot vēsturisko '''[[Sjanjana]]s''' nosaukumu? [[Attēls:JPDV.jpg|border|right|50px]] * ... [[1565. gads|1565. gadā]], vadot pretošanos pret osmaņu uzbrukumu [[Malta]]s Lielajā aplenkumā, ko dažkārt uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem aplenkumiem, '''[[Žans Parizo de Valeta]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Hospitāliešu ordenis|Hospitāliešu (Maltas) ordeņa]] varoni un visizcilāko vadoni? * ... lai gan '''[[Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 12 stundas vīriešiem|12 stundu riteņbraukšanas sacensībās 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja 7 sportisti, visas 12 stundas sacensībās pavadīja tikai divi sportisti, sadalot medaļas, savukārt pārējie izstājās? * ... '''[[hidrovizlas]]''' no [[vizla]]s atšķiras ar lielāku saistīta [[ūdens]] daudzumu, kas viegli zūd uzsildot? [[Attēls:Maia Sandu (2019).jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gada [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidenta]] vēlēšanās ar 57,7 % balsu uzvarēja opozīcijas kandidāte '''[[Maija Sandu]]''' <small>(attēlā)</small>, apsteidzot iepriekšējo prezidentu [[Igors Dodons|Igoru Dodonu]]? * ... [[Krievija]]s starptautiskā [[korporācija]] '''''[[Yandex]]''''' ir reģistrēta [[Nīderlande|Nīderlandē]], bet galvenā mītne atrodas [[Maskava|Maskavā]]? * ... senākais [[Rīga]]s '''[[licejs]]''' bija [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karaļa]] [[Kārlis XII|Kārļa XII]] dibinātais [[Kārļa licejs]]? [[Attēls:Anopheles stephensi.jpeg|border|right|50px]] * ... lai '''[[malārijas odi]]''' <small>(attēlā ''Anopheles stephensi'')</small> pārnēsātu [[malārija]]s izraisītājus plazmodijus, ir nepieciešami daži apstākļi, kas nav visā pasaulē vienlīdzīgi, tādēļ augsts risks saslimt ar šo slimību ir [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] reģionos, kur notiek strauja odu vairošanās un ir pielāgota vide malārijas izraisītāju izplatībai? * ... [[Luksemburga|Luksemburgā]] bāzētajam [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļu]] uzņēmumam '''''[[RTL Group]]''''' pieder vairāk nekā 60 TV kanāli, 30 radiostacijas un 8 straumēšanas platformas 8 Eiropas valstīs? * ... '''[[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vīriešu vienspēļu tenisa sacensībās 1896. gada olimpiskajās spēlēs]]''' nestartēja neviens no tā laika vadošajiem [[teniss|tenisa]] spēlētājiem? [[Attēls:Russia - Trucks on the road.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā '''''[[KamAZ]]''''' veidoja trešo daļu [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kravas mašīna|kravas mašīnu]] parka, un tie pārvadāja gandrīz divas trešdaļas valsts autopārvadājumu kravu <small>(attēlā ''KamAZ-5320'')</small>? * ... '''[[Peldēšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri brīvajā stilā vīriešiem jūrniekiem|100 m brīvā stila peldēšanas sacensības jūrniekiem 1896. gada olimpiskajās spēlēs]]''' bija disciplīna, par ko raksta: "tās iekļaušana olimpisko spēļu programmā ir apšaubāma", tomēr trīs [[Grieķija]]s jūrnieku savā starpā sadalītās medaļas atzīst [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]]? * ... [[režisors]], [[scenārists]] un producents '''[[Matīss Kaža]]''' ir žurnālista [[Juris Kaža|Jura Kažas]] un režisores Unas Celmas dēls? [[Attēls:Coat of arms of the Czech Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehijas ģerbonis|Čehijas ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēloti trīs [[Čehija]]s vēsturiskie reģioni — [[čehi|čehu]] zemes [[Bohēmija]], [[Morāvija]] un [[Silēzija]]? * ... '''[[COVID-19 pandēmija Igaunijā]]''' sākās [[2020. gads|2020. gada]] 27. februārī, kad diagnosticēja pirmo [[COVID-19]] gadījumu kādam [[Irāna]]s pilsonim, kas pēc lidojuma caur [[Stambula]]s un [[Rīgas starptautiskā lidosta|Rīgas lidostām]] no [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Rīgas autoostas]] ar autobusu bija ieradies [[Tallina|Tallinā]]? * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Mirels Redoi]]''' pats izlases rindās aizvadījis 67 spēles un guvis divus vārtus? [[Attēls:Helvella crispa 031130w.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Krokainais rumpucis|krokaino rumpuci]]''' <small>(attēlā)</small> par savu [[logotips|logotipu]] izvēlējusies '''[[Latvijas Mikologu biedrība]]'''? * ... 17 gadu vecumā uzvarot pasaules čempionātā, [[ukrainiete]] '''[[Darja Bilodida]]''' kļuva par [[džudo]] vēsturē jaunāko pasaules čempioni gan vīriešu, gan sieviešu vidū? * ... '''[[Tbilisi starptautiskā lidosta]]''' ir nosaukta par godu [[12. gadsimts|12. gadsimta]] [[gruzīns|gruzīnu]] dzejniekam [[Šota Rustaveli|Šotam Rustaveli]]? [[Attēls:Novogrudok ruin.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Navahrudakas pils]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] bija viens no galvenajiem [[Lietuvas lielkņaziste]]s cietokšņiem, minēta kā iespējamā [[Mindaugs|Mindauga]] kronēšanas vieta par [[Lietuvas karalis|Lietuvas karali]]? * ... '''[[Armēnija 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]; to pārstāvēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[armēņi|armēņu]] kopienā dzimušu [[bobslejists|bobslejistu]] divnieks? * ... [[2020. gads|2020. gada]] 1. septembrī '''[[COVID-19 pandēmija Krievijā]]''' bija izraisījusi inficēšanos 1 000 048 cilvēkiem, kas bija ceturtais lielākais saslimušo skaits aiz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Brazīlija]]s un [[Indija]]s? [[Attēls:Azure Window 20110426 und von Sturm 20170308 zerstört.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Azūra logs]]''' [[Audeša]]s salas ([[Malta]]) rietumos bija tūristu iecienīts galamērķis, taču [[2017. gads|2017. gadā]] vētras laikā tas sabruka <small>(attēlā pirms un pēc 2017. gada)</small>? * ... panākumiem bagātākie sportisti '''[[Pasaules kauss tramplīnlēkšanā|Pasaules kausa tramplīnlēkšanā]]''' kopvērtējumā ir [[soms]] [[Mati Nikenens]] un [[poļi|polis]] [[Adams Mališs]], kas kausu ieguvuši pa četrām reizēm? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dienvidslāvu valodas]]''' ir radušās no [[baznīcslāvu valoda]]s? [[Attēls:StadtmuseumBerlin GeologischeSammlung SM-2013-0210.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[merģelis|merģeļu]]''' praktiskā nozīme ir neliela, jo biezi merģeļu slāņi atrodas tikai lielā dziļumā [[ordoviks|ordovika]] un [[silūrs|silūra]] nogulumos <small>(attēlā [[graptolīti]] [[Silūrs|silūra]] merģelī)</small>? * ... [[Krievija]]s [[soļotājs]] no [[Mordvija]]s '''[[Sergejs Kirdjapkins]]''' ieguva zelta medaļu [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]] [[50 km soļošana|50 km soļojumā]], bet vēlāk tika diskvalificēts par [[dopings|dopinga]] lietošanu? * ... [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] alfabētā burta '''[[И|И (и)]]''' nav, tur šī skaņa tiek apzīmēta ar burtu І? [[Attēls:Castel del Monte - front view.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasteldelmontes pils]]''' <small>(attēlā)</small> attēlota uz [[Itālijas eiro monētas|Itālijas 1 centa eiro monētas]] reversa? * ... '''[[Zviedrija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pārstāvēta ar vienu sportistu [[Henriks Šēbergs|Henriku Šēbergu]], kurš startēja gan [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] (3 disciplīnās), gan [[Vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]? * ... senākā rakstiskā liecība par [[balti|baltu]] '''[[svētmežs|svētmežiem]]''' ir [[Brēmenes Ādams|Brēmenes Ādama]] [[1075. gads|1075. gadā]] sarakstītajā "Hamburgas baznīcas priesteru darbībā", kurā viņš raksta par [[senprūši|senprūšu]] svētbirzīm, kuras tie aizliedzot apmeklēt [[kristieši]]em? [[Attēls:Max Von Sydow (Premio Donosti - conferencia de prensa)2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads|2020. gadā]] mirušais [[zviedri|zviedru]] aktieris '''[[Makss fon Sīdovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir piedalījies 11 [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] režisētās filmās? * ... [[Horvātija]]s [[tekvondiste]]s dvīņu māsas '''[[Ana Zaninoviča|Ana]]''' un '''[[Lūcija Zaninoviča]]s''' kopā izcīnījušas vairāk nekā 10 medaļas olimpiskajās spēlēs, Pasaules čempionātos un Eiropas čempionātos? * ... [[1970. gads kosmonautikā|1970. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] pilotējamā [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] '''''[[Sojuz-9]]''''' apkalpe [[Andrijans Nikolajevs]] un [[Vitālijs Sevastjanovs]] kosmosā pavadīja gandrīz 18 diennaktis, pārspējot piecu gadu seno ''[[Gemini 7]]'' lidojuma ilguma rekordu; šis kosmosa kuģa autonoma lidojuma (bez saslēgšanās ar [[Orbitālā stacija|orbitālo staciju]]) ilgums nav pārspēts joprojām? [[Attēls:Monticola solitarius, Spain 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[zilais akmeņstrazds]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Malta]]s [[nacionālais putns]], bija attēlots uz Maltas liras monētas, kuras nominālvērtība bija 1 lira? * ... [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpisko spēļu]] ziņojumā '''[[Čīle 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Čīles dalība]]''' nav pieminēta, bet pati valsts apgalvo, ka tā olimpiskajās spēlēs ir bijusi pārstāvēta ar vienu sportistu — '''[[Luiss Suberkasiuks|Luisu Suberkasiuku]]''', kurš startēja [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]]? * ... '''''[[OneCoin]]''''' ir [[Krāpšana|krāpnieciska]] [[tīkla mārketings|tīkla mārketinga]] shēma, ko kā [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] reklamē [[Bulgārija|Bulgārijā]] bāzēti ārzonas uzņēmumi; daudzas finanšu institūcijas un žurnālisti to ir klasificējuši kā [[Ponci shēma|Ponci shēmu]]? [[Attēls:Lithuania-1991-Bill-100-Reverse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lietuvas talons]]''' <small>(attēlā)</small> bija oficiāla valūta [[Lietuva|Lietuvā]] no [[1991. gads|1991.]] līdz [[1993. gads|1993. gadam]] starp [[PSRS rublis|PSRS rubli]] un [[lits|litu]]? * ... [[Ukraina]]s [[futbolists]] '''[[Olehs Protasovs]]''' trīs sezonās bija spēlētājs, kurš guvis visvairāk vārtus [[PSRS augstākā līga|Padomju Savienības augstākajā līgā]]? * ... [[Krievija]]s miljardieris '''[[Vjačeslavs Moše Kantors]]''' ir '''[[Eiropas Ebreju kongress|Eiropas Ebreju kongresa]]''' prezidents? [[Attēls:Lačupītes taka I.Medņa dendrologijas parkā - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lāčupītes dendrārijs]]''' <small>(attēlā dabas taka)</small> ir izveidots, lai nodrošinātu '''[[Igors Mednis|Igora Medņa]]''' svešzemju koku stādījumu saglabāšanu un pavairošanu? * ... '''[[Dānija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dāniju 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja trīs sportisti, kas kopā izcīnīja 6 [[olimpiskās medaļas]] (1 zelta, 2 sudraba un 3 bronzas)? * ... [[2020. gads|2020. gada]] 31. martā [[Vitebska|Vitebskā]] tika reģistrēta pirmā '''[[COVID-19 pandēmija Baltkrievijā|COVID-19 pandēmijas Baltkrievijā]]''' izraisītā nāve, kad nomira aktieris '''[[Viktors Daškevičs]]'''? [[Attēls:Toragay Mud Volcano. The highest Azerbaijani and world stand alone mud volcano. a view from Grosser Kanizdagh Mud Volcano. Photo by Uzeyir Mikayilov.jpg|border|right|50px]] * ... [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] esošā '''[[Toragajs|Toragaja]]''' <small>(attēlā)</small> augstums virs jūras līmeņa ir ap 400 m un virs apkārtējās ainavas — ap 300 m, kas padara to par augstāko dubļu vulkānu pasaulē? * ... '''[[Albānija 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja [[kalnu slēpotāja]] '''[[Suela Mehilli]]''', kas kļuva par pirmo [[Albānija]]s sportisti — sievieti, kas startēja [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Džudzjana]]s''' jeb Pērļu upes delta [[Ķīna]]s dienvidaustrumos ir viena no planētas visblīvāk apdzīvotajām teritorijām, kurā dzīvo ap 67 miljoni cilvēku? [[Attēls:Pripyat ferris wheel side.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pripjatas atrakciju parks]]''' — un jo īpaši tā panorāmas ritenis <small>(attēlā)</small> — ir kļuvis par [[Čornobiļas AES katastrofa]]s simbolu? * ... '''[[Bulgārija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pārstāvēta ar vienu sportistu — '''[[Šarls Šampo|Šarlu Šampo]]''', kurš startēja '''[[Vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]''' un bija no [[Šveice]]s, taču dzīvoja un strādāja [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] par [[vingrošana]]s skolotāju? * ... daudzas '''[[tungusu valodas]]''' ir apdraudētas un ir uz izmiršanas sliekšņa? [[Attēls:View of Koper from Zusterna.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kopera]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[Slovēnija]]s [[osta]]s pilsēta? * ... '''[[Albānija 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja kā [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībvalsts; tās vienīgais pārstāvis bija [[kalnu slēpotājs]] [[Erjons Tola]]? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Somija]] bija spiesta '''[[Karēlijas zemesšaurums|Karēlijas zemesšaurumu]]''' atdot [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Cyprus - Cave of 318 Fathers view.JPG|border|right|50px]] * ... [[Kipra]]s augstākās virsotnes '''[[Olimpa kalns (Kipra)|Olimpa kalna]]''' <small>(attēlā)</small> pati virsotne nav publiski pieejama, jo šeit atrodas [[Lielbritānija]]s kara bāze? * ... '''[[Austrālija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja kā atsevišķa [[valsts]] (kaut gan tajā laikā tā vēl bija [[Lielbritānija]]s [[domīnija]]) ar vienu sportistu — [[Londona|Londonā]] dzimušo [[Edvīns Fleks|Edvīnu Fleku]], kurš izcīnīja divas [[zelta medaļa]]s? * ... '''[[Albānijas robežu noteikšana]]''' saskaņā ar 1912.—1913. gada Londonas konferences lēmumu ar tā laika lielvalstu ([[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]], [[Austroungārija]]s, [[Krievijas Impērija|Krievijas]] un [[Itālija]]s) piedalīšanos abpus robežai atstāja gan [[Albāņi|albāņu]], gan ne-albāņu iedzīvotājus? [[Attēls:Antonov An-225 Beltyukov-1.jpg|border|right|50px]] * ... pazīstamākie [[Ukraina]]s uzņēmuma '''''[[Antonov]]''''' konstruētie un ražotie [[lidmašīna|lidmašīnu]] modeļi ir [[An-2]] ("kukuruzņiks"), pasažieru lidmašīna An-24, smagā transportlidmašīna Аn-124 (Ruslans), kā arī pasaulē lielākā lidmašīna vienā eksemplārā [[An-225]] (Mrija) <small>(attēlā)</small>? * ... [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiādē]] [[Svarcelšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā]] 75 kg svara kategorijā [[Krievija]]s sportiste '''[[Nataļja Zabolotnaja]]''' uzrādīja vienādu rezultātu ar '''[[Svetlana Podobedova|Svetlanu Podobedovu]]''' no [[Kazahstāna]]s, kura bija vieglāka, tādēļ uzvarēja; vēlāk abas diskvalificēja par [[dopings|dopinga]] lietošanu? * ... [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos esošā '''[[Mazais Hingans|Mazā Hingana]]''' rietumu piekalnēs atrodas Udaliaņči vulkāniskais lauks, kur nesenākie izvirdumi notikuši [[1721. gads|1721. gadā]]? [[Attēls:Cattle Egret (Bubulcus ibis) -walking in grass3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lopu gārņi]]''' ir sastopami visos [[kontinenti|kontinentos]] un neskaitāmās salās, un kā maldu viesis tas ieklejojis pat [[Antarktīda|Antarktīdā]] <small>(attēlā [[lopu gārnis]])</small>? * ... mājiniece '''[[Grieķija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva par 26 olimpiskajām medaļām vairāk nekā otrā veiksmīgākā šo spēļu valsts [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]? * ... '''[[basendži]]''', kuru izcelsmes reģions ir centrālā [[Āfrika]], ir viena no senākajām [[suns|suņu]] [[šķirne|šķirnēm]] — to vēsturei ir apmēram 5000 gadu? [[Attēls:三永湖灯塔2017夏.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dacjina]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par "[[Ķīna]]s naftas galvaspilsētu"? * ... [[Krievija]]s vidējo distanču skrējējas '''[[Guļnara Galkina-Samitova|Guļnaras Galkinas-Samitovas]]''' lielākais panākums ir uzvara [[2008. gada Pekinas olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs]], kur pirmoreiz sieviešu programmā iekļautajā [[3000 m šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]] viņa uzstādīja arī [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]? * ... [[Andris Rāviņš]] ir '''[[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas pašvaldības vadītājs]]''' kopš [[2001. gads Latvijā|2001. gada]]? [[Attēls:Gyromitra infula.jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no pazīstamākajām [[bisītes|bisītēm]], '''[[rudens bisīte]]s''' <small>(attēlā)</small> parastais augšanas laiks ([[rudens]]) un izskats ievērojami atšķiras? * ... 20. gadsimta 80. gados [[Ukrainas PSR]] klubs '''''[[FK Dnipro]]''''' kļuva par vienu no spēcīgākajiem [[Padomju Savienība|PSRS]], divas reizes kļūstot par [[PSRS čempionāts futbolā|PSRS čempionu]], divreiz izcīnot sudraba medaļas, kā arī iegūstot PSRS kausu? * ... '''[[Vikipēdija ungāru valodā]]''' ir otra lielākā [[Vikipēdija]] kādā no [[somugru valodas|somugru valodām]] (lielāka ir [[Vikipēdija somu valodā]])? [[Attēls:Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē 2001-04-08.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jasmuiža (Aizkalne)|Jasmuižā]], kur no 1883. līdz 1889. gadam pie sava tēva Krišjāņa, kurš nomāja muižu, vasaras pavadīja Jānis Pliekšāns ([[Rainis]]), [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] izveidots '''[[Raiņa muzejs "Jasmuiža"]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Donavas tilts]]''', kas savieno [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], ir izbūvēts divos līmeņos&nbsp;— viens [[autotransports|autotransportam]], otrs&nbsp;— [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksmei? * ... '''[[ligūriešu valoda|ligūriešu valodu]]''' lieto ap 350 000 cilvēku, taču tai nav oficiāla statusa [[Itālija|Itālijā]], un tikai 9% valodas pratēju to lieto arī sadzīvē, pārsvarā vecākās paaudzes pārstāvji?<!--dyk diena --> [[Attēls:Kuhreiher and frog(cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[austrumu lopu gārnis]]''' <small>(attēlā)</small> ilgstoši tika sistematizēts kā [[lopu gārnis|lopu gārņa]] [[pasuga]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 5. jūnijā [[Rīga|Rīgā]] notika '''''[[Black Lives Matter]]''''' atbalsta demonstrācija, kuru organizēja [[jaunatnes organizācija "Protests"]]? * ... '''[[vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmās sacensības, kur mūsdienu pasaulē starptautiskā sporta pasākumā sportisti sacentās [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] un [[maratona skrējiens|maratona skrējienā]]? [[Attēls:Basílica de Nuestra Señora de Licheń, Stary Licheń, Polonia, 2016-12-21, DD 33-35 HDR.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s vidienē esošā '''[[Liheņas Dievmātes bazilika]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] pasaulē? * ... '''[[Erevānas "Ararat"]]''' ir vienīgais [[Armēnija]]s [[futbola klubs]], kas spēlējis [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS Augstākajā līgā]], kopumā tur aizvadot 33 sezonas un 1973. gadā kļūstot par PSRS čempionu? * ... [[Austrija]]s [[etologs]], [[entomologs]] un [[biškopis]] '''[[Karls fon Frišs]]''' [[1973. gads|1973. gadā]] kopā ar [[Konrāds Lorencs|Konrādu Lorencu]] un [[Nikolass Tinbergens|Nikolasu Tinbergenu]] ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par "viņu atklājumiem, kas saistīti ar individuālās un sociālās uzvedības modeļu organizēšanu un izcelšanu"? [[Attēls:Kaspars Stupelis in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[motokross|motokrosa]] sportists blakusvāģu klasē '''[[Kaspars Stupelis]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtējs pasaules čempions, kļuvis par čempionu startējot kopā ar Danielu Vilemsenu, [[Kristers Serģis|Kristeru Serģi]] un Etjēnu Baksu? * ... '''[[Trāveminde]]&nbsp;'''— [[Lībeka]]s pilsētas daļa Trāves upes krastos pie tās ietekas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]&nbsp;— ir viena no lielākajām [[Vācija]]s [[prāmis|prāmju]] ostām, no kuras ir savienojums arī ar [[Latvija|Latviju]] ([[Ventspils|Ventspili]])? * ... '''[[Zapions]]'''&nbsp;— [[Paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanas sacensību]] norises vieta [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]&nbsp;— bija pirmā ēka, kas tika uzcelta speciāli [[olimpiskās spēles|olimpiskajām spēlēm]]? [[Attēls:Battle of Leipzig 11.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Leipcigas kauja]]s''' <small>(attēlā gleznā)</small>, kurā [[Sestā koalīcija]] ([[Krievijas Impērija]], [[Austrijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]] un [[Zviedrija]]) pieveica [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] spēkus, [[Francija]] zaudēja kontroli pār teritorijām uz austrumiem no [[Reina]]s? * ... par '''[[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS futbola Augstākās līgas]]''' čempioniem ir kļuvuši 11 klubi no piecām [[padomju republikas|padomju republikām]], taču par sekmīgāko var uzskatīt [[Kijivas "Dinamo"]], kas 13 reizes kļuvis par PSRS čempionu? * ... no [[Afganistāna]]s iedzīvotāju kopskaita '''[[hazareji]]''' ir trešā lielākā tauta pēc [[puštuni]]em un [[tadžiki]]em? [[Attēls:China Luoyang.png|border|right|50px]] * ... '''[[Luojana]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no [[Ķīna]]s civilizācijas šūpuļiem un viena no četrām klasiskajām [[Senā Ķīna|senās Ķīnas]] galvaspilsētām? * ... [[Austrija]]s sportists '''[[Ādolfs Šmals]]''', kurš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja trīs medaļas '''[[riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]]''' (tai skaitā divas vienā dienā), šajās olimpiskajās spēlēs startēja arī [[paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanas]] sacensībās ar zobenu? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] bērnu literatūras [[rakstnieks]], "Nezinīša" grāmatu sērijas autors '''[[Nikolajs Nosovs]]''' rakstīja arī [[luga]]s, īsos [[stāsti|stāstus]] un filmu scenārijus? [[Attēls:Tedros Adhanom Ghebreyesus - AI for Good Global Summit 2018 (40316994230) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Pasaules Veselības organizācija]]s ģenerāldirektors '''[[Tedross Adhanoms Gebreiesuss]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis [[Etiopija]]s veselības un ārlietu ministrs? * ... ar 194 hektāru lielajā teritorijā izvietotām 140 ēkām un 91 420 eksponātiem '''[[Lietuvas Tautas sadzīves muzejs]]''' ir viens no lielākajiem [[etnogrāfija|etnogrāfiskajiem]] [[muzeji]]em [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[peldēšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgais [[sporta veids]], kuram [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]] netika veidota speciāla infrastruktūra: sportisti tika ievesti '''[[Zijas līcis|Zijas līcī]]''' un viņiem bija jāpeld krasta virzienā? [[Attēls:Victoria Malta View-from-Citadella-01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Malta]]s arhipelāga otrā lielākā sala '''[[Audeša]]''' jeb Gozo <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem niršanas galamērķiem [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]? * ... [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]] bija plānojusi rīkot [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]], tomēr vēlāk [[COVID-19 pandēmija]]s izplatīšanās dēļ konkurss pirmo reizi tā vēsturē tika atcelts, taču plānots, ka šeit notiks '''[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]'''? * ... 2008.—2009. gada [[biatlons|biatlona]] sezonā [[Polija]]s sportists '''[[Tomašs Sikora]]''' izcīnīja otro vietu [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā, piekāpjoties tikai [[norvēģi|norvēģu]] biatlonistam [[Ūle Einars Bjērndalens|Ūlem Einaram Bjērndalenam]]? [[Attēls:Coat of arms of Armenia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Armēnijas ģerbonis|Armēnijas ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> esošie ērglis un lauva ir seni [[armēņi|armēņu]] simboli no pirmajām Armēņu karalistēm, kas pastāvēja jau [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Ķīna]]s [[Iekšējās Mongolijas autonomais reģions|Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona]] lielākajā pilsētā un ekonomiskajā centrā '''[[Baotou]]''' vairums iedzīvotāju ir [[haņi]], kamēr [[mongoļi]] ir tikai ap 3%? * ... [[serbs]] '''[[Borislavs Stankovičs]]''' bija [[Starptautiskā Basketbola federācija|Starptautiskās basketbola federācijas]] ģenerālsekretārs no 1976. līdz pat 2003. gadam? [[Attēls:AljazevStolp3039.jpg|border|right|50px]] * ... atrazdamies 2864 metrus augstā [[Triglavs|Triglava]], kurš ir augstākais kalns [[Slovēnija|Slovēnijā]], virsotnē, '''[[Aļaža tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir visaugstāk [[virs jūras līmeņa]] esošā būve valstī? * ... '''"[[Jelgava 94 (romāns)|Jelgava 94]]"''' ir [[Jānis Joņevs|Jāņa Joņeva]] debijas [[romāns]]? * ... [[Austrija]]s brīvā stila [[cīkstone]] '''[[Nikola Hartmane]]''' ir pieckārtēja [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules]] un [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempione]], kā arī sešpadsmitkārtēja Austrijas čempione? [[Attēls:Urbain Le Verrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[astronoms]] un [[matemātiķis]] '''[[Urbēns Levernjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk pazīstams ar [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] pastāvēšanas un atrašanās vietas prognozēšanu, izmantojot tikai [[matemātika|matemātiku]]? * ... četras no '''[[1896. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas|1896. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietām]]''' tika atkārtoti izmantotas kā [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada olimpisko spēļu]] norises vietas? * ... [[1976. gads|1976. gadā]] [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos esošo '''[[Tanšaņa|Tanšaņu]]''' satricināja 7,6 balles stipra zemestrīce, kurā gāja bojā vismaz 255 000 iedzīvotāju, un tā bija trešā (pēc citiem datiem&nbsp;— otrā) nāvējošākā [[zemestrīce]] fiksētajā pasaules vēsturē? [[Attēls:Coat of arms of Albania.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas ģerbonis|Albānijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Skanderbegs|Skanderbega]] karogs un ģerbonis, un emblēma virs divgalvainā ērgļa galvas ir Skanderbega ķivere? * ... raidījuma '''"[[Adreses]]"''' pēdējās divas sērijas tika veidotas kā atvadu epizodes no raidījuma veidotāja [[Mārtiņš Ķibilds|Mārtiņa Ķibilda]], kurās tika parādīts tas materiāls, kas bija nofilmēts, kad viņš vēl bija dzīvs? * ... '''[[Lielais Ķīnas līdzenums]]''' tiek uzskatīts par [[Ķīna]]s civilizācijas šūpuli; auglīgā zeme un labvēlīgais klimats nodrošināja ar pārtiku lielu iedzīvotāju skaitu, bet [[Huanhe]]s biežie plūdi un ar to saistītā nepieciešamība pēc [[irigācija]]s sistēmām un [[labība]]s krātuvēm veicināja centralizētas [[valsts]] izveidošanos? [[Attēls:Pangolin borneo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[zvīņnešu dzimta]]s''' dzīvnieki ir vienīgie [[zīdītāji]] pasaulē, kuru ķermeni aizsargā lielas keratīna zvīņas, pateicoties kurām, dzīvnieki ir ieguvuši savu nosaukumu <small>(attēlā Javas zvīņnesis)</small>? * ... veiksmīgākie sportisti starp '''[[1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums|1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļniekiem]]''' bija [[vācieši]] [[Kārlis Šūmanis]], kurš kopā izcīnīja 4 zelta medaļas, un [[Hermanis Veingertners]], kurš izcīnīja kopā 6 medaļas, no tām 3 zelta? * ... '''[[Aņšaņa]]''' ir viens no [[Ķīna]]s galvenajiem melnās [[metalurģija]]s centriem, kļuvusi slavena kā viena no piesārņotākajām pasaules pilsētām? [[Attēls:201806 Bengbu and Huai River.jpg|border|right|50px]] * ... vēstures gaitā palu dēļ '''[[Huaihe]]''' upe <small>(attēlā)</small> lejtecē vairākkārt mainījusi gultni, pārmaiņus ieplūstot gan [[Huanhe|Huanhē]] ziemeļos, gan [[Jandzi]] dienvidos, gan arī tieši [[Dzeltenā jūra|Dzeltenajā jūrā]]? * ... pats vieglākais '''[[vieglie metāli|vieglais metāls]]''' ir [[litijs]], kura [[blīvums]] ir 0,535 g/cm³? * ... [[Nora Ikstena|Noras Ikstenas]] romāns '''"[[Mātes piens (romāns)|Mātes piens]]"''' ir viens no visvairāk tulkotajiem mūsdienu latviešu [[romāni]]em? [[Attēls:Bern Untertorbrücke 05.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āre]]''' <small>(attēlā [[Berne|Bernē]])</small> ir garākā [[Šveice]]s [[upe]], kas plūst tikai valsts teritorijā? * ... 11.—12. gadsimtā '''[[Cjuaņdžou]]''' [[Ķīna]]s dienvidaustrumos bijusi viena no pasaules lielākajām un kosmopolītiskajām [[osta|ostām]], bet 13. gadsimta beigās no Cjuaņdžou [[Marko Polo]] devās atpakaļceļā uz [[Eiropa|Eiropu]]? * ... vārds '''[[karantīna]]''' ir radies no [[venēciešu valoda]]s ''quarantena''&nbsp;— 'četrdesmit [diennaktis]'? [[Attēls:Nõmmeveski waterfall in winter.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s ziemeļu upei '''[[Valgejegi]]''' šķērsojot [[Baltijas klints|Baltijas klinti]], izveidojies Nemmeveski ūdenskritums <small>(attēlā)</small>, savukārt '''[[Lobu]]''' upei&nbsp;— Joaveski ūdenskritums? * ... '''[[svarcelšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika divās disciplīnās&nbsp;— grūšanā ar abām rokām un [[hantele|hanteļu]] daudzcīņā, taču svarcēlāji nebija sadalīti svara kategorijās? * ... parasti Nasvas upe [[Sāremā sala|Sāremā salā]] tek no '''[[Mullutu—Sūrlahts|Mullutu—Sūrlahta ezera]]''' uz jūru, bet hidroloģiskajiem apstākļiem mainoties, tā tek pretējā virzienā, tāpēc ezera ūdens ir iesāļš? [[Attēls:Gyromitra gigas (26643243970).jpg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzas sēnes, '''[[Dižā bisīte|dižās bisītes]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienlaikus [[Indīgās sēnes|indīgas]] un lietojamas pārtikā pēc atbilstošas sagatavošanas, turklāt par to, kāda sagatavošana ir atbilstoša, pastāv savstarpēji pretrunīgi viedokļi; tomēr [[Latvija]]s [[mikologs|mikologi]] tās neieteic lietot pārtikā ne pēc kādas sagatavošanas? * ... [[latvieši|latviešu]] [[Šautriņu mešana|šautriņu metējs]] '''[[Madars Razma]]''' ir uzvarējis 7 starptautiskus Pasaules darta federācijas un Britu darta organizācijas organizētos turnīrus? * ... sporta [[apģērbs|apģērbu]], apavu un aksesuāru uzņēmums '''''[[Fila]]''''' ir dbināts [[1911. gads|1911. gadā]] Bjellas pilsētā [[Pjemonta]]s ziemeļos [[Itālija|Itālijā]], bet mūsdienās bāzēts [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Ningbo montage.jpg|border|right|50px]] * ... [[Minu dinastija]]s laikā '''[[Ninbo]]''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgā [[Ķīna]]s osta, kurā bija atļauta tirdzniecība ar [[japāna|Japānu]], savukārt [[Cjinu dinastija]]s laikā Ninbo bija viena no līguma ostām, kas tika atvērtas eiropiešiem? * ... [[Somija]]s informācijas tehnoloģiju uzņēmums, kas piedāvā ēdienu piegādes platformu, '''''[[Wolt]]''''' ir dibināts [[2014. gads|2014. gadā]]? * ... parasti katra [[Senā Roma|Senās Romas]] leģionāra bruņojumā ietilpa divi '''[[pilums|pilumi]]''' (''pilum''), kas kopā ar [[zobens|zobenu]] (''gladius'') un [[vairogs|vairogu]] (''scutum'') bija romiešu karavīru pamataprīkojums? [[Attēls:Manidae.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[zvīņnešu kārta|zvīņnešu]]''' <small>(attēlā)</small> tuvākie radinieki ir [[plēsēji]]? * ... [[svarcēlājs]], [[cīkstonis]], sporta tiesnesis, fotogrāfs un sporta kolekcionārs '''[[Voldemārs Šmidbergs]]''' savu nelielo māju bija pārvērtis par privātu muzeju, kur bija savācis ap 10 000 dažādu ar [[Latvija]]s sportu saistītu eksponātu; daudzas kolekcijas tagad nodotas [[Latvijas Sporta muzejs|Latvijas Sporta muzejam]] un sastāda tā pamatfondu? * ... '''[[Rīgas aplenkums (1812)|Rīgas aplenkumu]]''', kuru [[1812. gads|1812. gada]] jūlijā veica [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] ''Grande Armée'' [[1812. gada karš|Francijas iebrukuma laikā Krievijā]], vadīja maršals [[Žaks Makdonalds]], kuram pakļāvās 30 000 vīru liels karaspēks? [[Attēls:Zibo montage.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dzibo]]''' <small>(attēlā)</small> piepilsēta Liņdzi, tolaik&nbsp;— Incju bijusi [[Senā Ķīna|senās Ķīnas]] Cji valsts (1046.—221. p.m.ē.) galvaspilsēta un savā ziedu laikā bijusi [[Ķīna]]s lielākā pilsēta? * ... '''[[autofotoorientēšanās]]''' sacensības [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi notika [[2008. gads Latvijā|2008. gada]] nogalē [[Iecava|Iecavā]]? * ... '''[[svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' sportisti varēja sacensties divās disciplīnās&nbsp;— grūšanā ar vienu roku un grūšanā ar abām rokām, taču disciplīnas nebija sadalītas svara kategorijās? [[Attēls:Coat of arms of Bulgaria.svg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Bulgārijas ģerbonis]]''' <small>(attēlā)</small> ir pieņemts [[1997. gads|1997. gadā]], taču šis ģerbonis ir nedaudz pārveidota Bulgārijas ģerboņa versija, kas bija valsts ģerbonis no 1927. līdz 1946. gadam? * ... 2017. gada Pasaules čempionāts '''[[zemledus makšķerēšana|zemledus makšķerēšanā]]''' notika [[Latvija|Latvijā]] [[Mazais Baltezers|Mazajā Baltezerā]] (Latvijas komanda bija otrā aiz [[Ukraina]]s)? * ... '''[[paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgais sporta veids [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]], kur varēja startēt arī profesionāļi? [[Attēls:Pseudorhizina sphaerospora 338724 wb.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināma tikai viena '''[[apaļsporu bisīte]]s''' <small>(attēlā)</small> atradne pie [[Ieriķi]]em? * ... elektroniskās autentifikācijas rīku '''''[[Smart-ID]]''''' izstrādājis [[Igaunija]]s uzņēmums ''SK ID Solutions''? * ... strauji pieaugot [[Liepāja]]s iedzīvotāju skaitam, [[1977. gads Latvijā|1977. gadā]] uzsāka būvēt '''[[Liepājas Reģionālā slimnīca|Liepājas Reģionālās slimnīcas]]''' jauno ēku pilsētas ziemeļaustrumu nomales mežā jeb [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļajā birzē]], un ar trīs gadu novēlošanos [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] atklāja 12 stāvu slimnīcas galveno ēku? [[Attēls:Lielauces pils.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[1920. gada agrārreforma|1920. gada Latvijas agrārajai reformai]] '''[[Lielauces muiža]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja [[Pālenu dzimta]]i? * ... [[Ķīna]]s dienvidu pilsēta '''[[Džunšaņa (pilsēta)|Džunšaņa]]''' ir mūsdienu Ķīnas valsts "tēva" [[Suņs Džunšaņs|Suņa Džunšaņa]] dzimtais apvidus un nosaukta viņa vārdā? * ... ''Bite'' mobilo sakaru tīkls [[Latvija|Latvijā]] darbu sāka [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]], kad [[Lietuva]]s mobilo sakaru operators ''[[Bitė Lietuva]]'' Latvijā dibināja meitas uzņēmumu ''Bite Mobile'', no kā radies uzņēmums '''''[[Bite Latvija]]'''''? [[Attēls:Latte 022.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[rūgušpiens|rūgušpiena]]''' <small>(attēlā)</small> [[rūgšana|sarūgšanu]] no [[piens|piena]] rosina [[pienskābes baktērijas]]? * ... [[biologs]], augstskolas pasniedzējs, viens no nozīmīgākajiem pētniekiem [[Latvija]]s [[mikoloģija|mikoloģijā]] '''[[Edgars Vimba]]''' joprojām ir '''[[Latvijas Mikologu biedrība]]s''' goda priekšsēdētājs? * ... stafetes sacensības [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanā]] '''[[Medisons (riteņbraukšana)|medisons]]''' ir nosauktas par godu pirmajai ''[[Madison Square Garden]]'' sporta arēnai [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? [[Attēls:Wuxi picture collection.png|border|right|50px]] * ... [[Ķīna]]s austrumu pilsēta '''[[Usji]]''' <small>(attēlā)</small> smagi cieta [[Taipinu sacelšanās]] laikā&nbsp;— tika nogalinātas divas trešdaļas iedzīvotāju? * ... pirmie '''[[Beibleidi|Beibleidu]]''' zīmola '''[[Vilciņš (rotaļlieta)|vilciņi]]''' iznāca [[1999. gads|1999. gadā]]? * ... '''[[2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle|2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēlē]]''', kur uzvarēja [[Japāna]]s galvaspilsēta [[Tokija]], balsošanai tika izvirzītas 5 pilsētas: [[Stambula]], Tokija, [[Baku]], [[Doha]] un [[Madride]]? [[Attēls:New national stadium tokyo 1.jpg|border|right|50px]] * ... plānots, ka '''[[Jaunais nacionālais stadions (Tokija)|Jaunais nacionālais stadions]]''' [[Tokija|Tokijā]] <small>(attēlā)</small> būs [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko]] un paraolimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremoniju norises vieta? * ... kopš [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]] izraisītā ārkārtas stāvokļa izsludināšanas [[epidemiologs]] '''[[Jurijs Perevoščikovs]]''' ir galvenais [[Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centra]] pārstāvis epidēmijas kontekstā un Krīzes vadības padomes dalībnieks? * ... [[1477. gads|1477. gadā]] ar [[Romas pāvests|pāvesta]] [[Siksts IV|Siksta IV]] bullu dibinātā '''[[Upsālas Universitāte]]''' ir vecākā universitāte [[Skandināvija|Skandināvijā]], kas turpina savu darbību? [[Attēls:Agenskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āgenskalna televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir pielāgots [[nafta]]s urbšanas tornis, kuru atgādāja no [[Kaspijas jūra]]s naftas atradņu platformām? * ... '''[[2019. gada koronavīrusa slimība]]s''' (COVID-19) inkubācijas periods ir no 2 līdz 14 dienām, bet visbiežāk 5 dienas? * ... savu labāko rezultātu '''[[Latvijas Federācijas kausa komanda]]''' sasniedza [[1993. gads|1993. gadā]], kad iekļuva [[Federācijas kauss|Federācijas kausa]] Pasaules grupas astotdaļfinālā? [[Attēls:Rīgas retrotramvajs 2019 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīga]]s '''[[Retro tramvaju maršruts (Rīga)|Retro tramvajs]]''' <small>(attēlā)</small> kursē tikai vasaras sezonā no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]? * ... 19. gadsimtā [[Ķīna]]s dienvidu pilsēta '''[[Fošaņa]]''' attīstītās [[metalurģija]]s dēļ dēvēta par "Ķīnas [[Birmingema|Birmingemu]]"? * ... [[2020. gads kosmonautikā|2020. gada]] februārī palaistā [[Saule]]s izpētes [[kosmiskais aparāts|kosmiskā aparāta]] '''''[[Solar Orbiter]]''''' misija ir plānota 7 gadiem, bet to varēs pagarināt vēl par 3 gadiem? [[Attēls:Chex Henri Richard.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads sportā|2020. gadā]] mirušais '''[[Anrī Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Monreālas "Canadiens"]] sastāvā ir 11 reizes izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], kas ir [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] rekords? * ... [[Pauls Einhorns|Paula Einhorna]] [[1636. gads|1636. gada]] "Latviešu tautas reformācijā" rakstīts, ka [[Kurzeme|Kurzemē]] '''[[Saberi]]''' rīkoti [[1602. gads|1602.]] un [[1625. gads Latvijā|1625. gadā]], kad novadā plosījās [[mēris]]? * ... sudraba '''[[Olimpiskais ordenis|Olimpisko ordeni]]''' [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]] saņēma [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] pirmais prezidents [[Vilnis Baltiņš]]? [[Attēls:Corona-6Pack.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Corona (alus)|Corona]]''''' zīmola alus <small>(attēlā)</small> ir viens no vispārdotākajiem [[alus]] veidiem pasaulē, kā arī visvairāk pārdotais importētais dzēriens [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... [[Latvija]]s '''[[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests]]''' ir dibināts [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]], pārņemot līdz tam pašvaldību pārziņā bijušās neatliekamās medicīniskās palīdzības funkcijas? * ... [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa paraugsacensību]] turnīra jauktajās dubultspēlēs uzvarēja [[Padomju Savienība]]s pāris: 17 gadus vecā '''[[Zaiga Jansone]]''' no [[Latvija]]s kopā ar Vladimiru Korotkovu? [[Attēls:Dongguan montage.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ķīna]]s dienvidos, [[Pērļu upes delta]]s aglomerācijā esošā '''[[Dunguaņa]]''' <small>(attēlā)</small> izaugusi no 92 tūkstošiem iedzīvotāju 1950. gadā līdz vairāk nekā 8 miljoniem 2010. gadā; trīs ceturtdaļas ir iebraucēji no citām Ķīnas daļām? * ... '''[[kumacejvēži|kumacejvēžu kārta]]''' ir zināma no [[1780. gads|1780. gada]], līdz tam daudzi zinātnieki uzskatīja, ka kumacejvēži ir viena no [[sānpeldes|sānpelžu]] kāpuru stadijām? * ... '''[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par čempioniem trešo reizi pēc kārtas kļuva ''[[Riga FC]]'' futbolisti? [[Attēls:Selvagem Pequena - 1ago04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]i piederošajā '''[[Selvažemas|Selvažemu]]''' arhipelāgā [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] <small>(attēlā Mazā Selvažema)</small> nav pastāvīgo iedzīvotāju, vien dabas lieguma personāls un pētnieki? * ... '''[[Līvānu stikla fabrika]]''' pastāvēja no [[1887. gads Latvijā|1887.]] līdz [[2008. gads Latvijā|2008. gadam]], kad bankrotēja? * ... [[Zviedrija]]s pilsētu '''[[Nīneshamna|Nīneshamnu]]''' un [[Ventspils|Ventspili]] savieno [[prāmis|prāmju]] līnija? [[Attēls:091201 south georgia 3609 (4172627801).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dienvidu ziloņronis]]''' <small>(attēlā tēviņš [[Dienviddžordžija|Dienviddžordžijā]])</small> ir lielākais no visiem [[roņi]]em un [[plēsēji]]em, un lielākais no mūsdienās dzīvojošiem jūras [[zīdītāji]]em, kas nav [[vaļi]]? * ... pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Padomju armijas un Jūras kara flotes diena ikgadēji tiek svinēta [[Krievija|Krievijā]] un vairākās citās bijušās [[PSRS republikas|PSRS republikās]] kā '''[[Tēvijas aizstāvja diena]]'''? * ... mūsdienās slēgtā '''[[Vecumi (stacija)|Vecumu dzelzceļa stacija]]''' izveidota līdz ar [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Pitalovas—Sitas dzelzceļa]] būvi [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] kā Marienhauzenas stacija 6 km attālumā no [[Viļaka]]s (pārdēvēta 1921. gadā)? [[Attēls:Alūksnes luterāņu baznīca 2000-09-14.jpg|border|right|50px]] * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] pie '''[[Alūksnes luterāņu baznīca]]s''' <small>(attēlā)</small> atklāta piemiņas plāksne [[Ernsts Gliks|Ernstam Glikam]], kurš darbojās šajā draudzē 17. gadsimta beigās un iztulkoja [[Bībele|Bībeli]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? * ... 1297 kilometrus garo '''[[Transpolārā dzelzceļa līnija|Transpolāro dzelzceļa līniju]]''' [[Padomju Savienība|PSRS]] galējos ziemeļos necilvēcīgos apstākļos 1947.—1953. gadā būvēja [[Gulags|Gulaga]] soda nometnēs ieslodzītie; maksimālais būvē strādājošo skaits sasniedza 80 000? * ... pie [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] kapulauka '''[[Kābeļu senkapi]]em''' ir atrasts viens no pasaulē lielākajiem neapstrādāto [[dzintars|dzintaru]] gabalu depozītiem&nbsp;— 25,68 kg? [[Attēls:Elephant seals at Ano Nuevo (91577).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ziemeļu ziloņronis|ziemeļu ziloņroņiem]]''' <small>(attēlā tēviņš un divi mazuļi)</small> raksturīga [[poliginija]]; veiksmīgs tēviņš vienā sezonā sapārojas ar 30—100 mātītēm, bet sapārojas tikai daži tēviņi, un ir ļoti daudzi tēviņi, kas savā mūžā nesapārojas nevienu reizi? * ... [[1986. gads|1986. gadā]] [[Zviedrija]]s pilsētā '''[[Huskvarna|Huskvarnā]]''' ir dibināta [[Starptautiskā Florbola federācija]]? * ... [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] uzvestais [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] mūzikls ar [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] dziesmu tekstiem '''"[[Šerloks Holmss (mūzikls)|Šerloks Holmss]]"''' kļuva ļoti populārs un tika spēlēts apmēram desmit gadus? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868562475).jpg|border|right|50px]] * ... dažas nedēļas pēc ministra [[Juris Pūce|Jura Pūces]] demisijas {{dat|2020|12|17||bez}} '''[[Artūrs Toms Plešs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstirpināts par [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru]], kļūstot par pirmo ministru vēsturē, kurš dzimis pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s? * ... 18. gadsimtā [[Krievijas Impērija]] iekaroja '''[[karēļi|karēļu]]''' apdzīvotās zemes un [[1812. gads|1812. gadā]] tās iekļāva [[Somijas lielhercogiste]]s sastāvā? * ... '''[[Vladimīrs Rūžička]]''' vairākkārt vadījis [[Čehijas hokeja izlase]]s, tās galvenā trenera amatā strādājot piecos [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]] un [[Hokejs 2010. gada olimpiskajās spēlēs|2010. gada olimpisko spēļu turnīrā]] (divas reizes aizvedis izlasi līdz pasaules čempionāta zelta medaļām)? [[Attēls:An elephant seal from NOAA.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ziloņroņi]]''' ir lielākie no visiem [[airkāji]]em, un tiem raksturīgs ekstrēms [[dzimumdimorfisms]]&nbsp;— [[tēviņš|tēviņi]] ir vairākkārt smagāki nekā [[mātīte]]s, un tiem ir izteiksmīgs snuķis <small>(attēlā [[Ziemeļu ziloņronis|ziemeļu ziloņroņa]] tēviņš)</small>? * ... [[2010. gads Latvijā|2010. gada]] [[16. aprīlis|16. aprīlī]] [[Daugavpils|Daugavpilī]] tika nošauts partijas "Latgales tauta" valdes loceklis un Daugavpils vicemērs '''[[Grigorijs Ņemcovs]]'''? * ... [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] estrādes dziesmu albums '''"[[Trīs runči (albums)|Trīs runči]]"''', kuru iedziedājis [[Edgars Liepiņš]], ierakstīts [[1979. gads Latvijā|1979. gadā]], taču tika oficiāli izdots tikai [[1994. gads Latvijā|1994. gadā]]? [[Attēls:Sanita Osipova in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētāja '''[[Sanita Osipova]]''' <small>(attēlā)</small> atzīta par [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]]? * ... kopš 2007. gada '''[[Krievijas Nopelniem bagātais treneris|Krievijas Nopelniem bagātā trenera]]''' tituls tiek piešķirts arī ārzemniekiem; starp apbalvotajiem ir arī [[Latvija]]s [[hokejs|hokeja]] [[treneri]] [[Oļegs Znaroks]] un [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]? * ... '''[[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu municipālais rajons]]''' [[Krievija]]s [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] ziemeļu daļā ([[Taimiras pussala|Taimiras pussalā]]) ir pēc platības lielākais Krievijas municipālais rajons? [[Attēls:Burg Hohenzollern.JPG|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s dienvidrietumos esošā '''[[Hoencollerna pils]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas vietā, kur vismaz no [[11. gadsimts|11. gadsimta]] atradās [[Hoencollernu dzimta]]s rezidence? * ... valda uzskats, ka '''[[Vidusjūras mūku ronis]]''' ir visapdraudētākā [[airkāji|airkāju]] suga mūsdienās, tā kā populācija ir sadrumstalota un tajā ir mazāk nekā 700 īpatņu? * ... [[2017. gads|2017. gadā]] mirusī [[čehi|čehu]] [[tenisiste]] '''[[Jana Novotna]]''' karjeras laikā ieguva 12 ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' sieviešu dubultspēļu titulus un 67 nedēļas pēc kārtas noturēja [[WTA rangs|pasaules ranga]] pirmo vietu dubultspēlēs? [[Attēls:Khanty in front of Chum near Lake Numto.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionālais [[Eiropa]]s un [[Krievija]]s ziemeļu un [[Sibīrija]]s [[nomadi|nomadu]] tautu pārvietojams mājoklis '''[[čums]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās reti tiek izmantots kā mājoklis, lielākoties&nbsp;— kā vasaras vai ceļojumu miteklis? * ... pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s '''[[Sevurallags|Sevurallagā]]''' bez tiesas lēmuma ieslodzīja daļu no deportētajiem Baltijas valstu iedzīvotājiem, ieslodzīto skaitam palielinoties līdz 33 757 [[1942. gads|1942. gadā]]; liela daļa no viņiem gāja bojā necilvēcīgo dzīves un darba apstākļu dēļ? * ... izcīnot sudraba medaļu distancē ar kopēju startu [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Hohfilcene|Hohfilcenē]] '''[[Sūzana Danklī]]''' kļuva par pirmo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sportisti, kas izcīnījusi [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāta]] individuālo medaļu sieviešu [[biatlons|biatlonā]]? [[Attēls:Monachus schauinslandi.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Havaju mūku ronis|Havaju mūku roņa]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienu populācijā ir vien apmēram 1400 pieaugušie īpatņi; zinātnieki uzskata, ka sugai, lai atgūtu līdzsvaru, būs vajadzīgi vēl apmēram 12 gadi? * ... '''[[2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Latvija]]s pārstāvji izcīnīja piecas medaļas? * ... '''[[Slokas papīrfabrika]]s''' darbību apturēja [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]], bet ekoloģisku un ekonomisku apsvērumu dēļ pilnībā to slēdza [[1994. gads Latvijā|1994. gadā]]; pēc slēgšanas papīrfabrikas drupas kalpoja par urbānā tūrisma objektu? [[Attēls:Blieķu muižiņa pēc 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads Latvijā|1924. gadā]] uz agrākās [[Rīga]]s [[Ķengarags|Ķengaraga]] '''[[Blieķu muiža]]s''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> un '''[[Krusta muiža]]s''' zemes uzcēla rūpnīcu "[[Kvadrāts (uzņēmums)|Kvadrāts]]"? * ... [[Dienvidkoreja]]s melnās komēdijas trilleris '''"[[Parazīts (filma)|Parazīts]]"''' ir pirmā filma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas vēsturē, kas oriģinālā tapusi ne [[angļu valoda|angļu valodā]] un tikusi atzīta par [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko filmu]]? * ... padomju televīzijas filmu cikla '''"[[Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumi]]"''' [[Londona]]s Beikerstrītas ainas filmētas [[Rīga|Rīgā]], [[Jauniela|Jaunielā]] 22? [[Attēls:Plover Bay winter house.jpg|border|right|50px]] * ... padomju laikā tradicionālā [[čukči|čukču]], juitu un korjaku mītne '''[[jaranga]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīta par "pagātnes palieku", un tās izmantojošās ziemeļu tautas mākslīgi centās pārcelt uz cita veida mākokļiem, tomēr ar laiku pierādījās, ka nomadu [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] audzētājiem jaranga ir klimatiskajiem un reģionālajiem apstākļiem vispiemērotākais mājoklis? * ... [[Valmiera]]s un [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] futbolista, tagad trenera, '''[[Gatis Ērglis|Gata Ērgļa]]''' dēls '''[[Mārcis Ērglis]]''' arī ir profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[tumšā enerģija]]''' ir termins [[astronomija|astronomijā]], kas apraksta nezināmu [[enerģija]]s formu, kas ietekmē [[Visums|Visumu]] lielos apmēros? [[Attēls:Ozolciema iela 18.jpg|border|right|50px]] * ... 396 dzīvokļu '''[[dzīvojamā ēka Ozolciema ielā 18|dzīvojamā ēka Rīgā Ozolciema ielā 18]]''', ko sauc arī par [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] Ķīnas mūri <small>(attēlā)</small>, ir visgarākā dzīvojamā ēka [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... intensīvās '''[[Karību mūku ronis|Karību mūku roņu]]''' [[medības]] kļuva par iemeslu sugas izmiršanai 20. gadsimta vidū; pēdējais īpatnis savvaļā tika novērots [[1952. gads|1952. gadā]] starp [[Jamaika|Jamaiku]] un [[Nikaragva|Nikaragvu]]? * ... 2015. gadā '''[[Francijas komūnas|Francijas komūnu]]''' kopējais skaits bija 36 681, no kurām 129 bija aizjūras komūnas, bet pārējās 36 552&nbsp;— [[Francija]]s [[Eiropa]]s daļā? [[Attēls:Žīguru stacijas ēka pēc 1928.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējais vilciens ar kokmateriālu kravu no '''[[Žīguru stacija]]s''' <small>(attēlā pēc 1928. gada)</small> uz [[Gulbenes stacija|Gulbeni]] izbrauca 2001. gada 29. augustā, bet sliedes dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]] demontētas 2009. gadā? * ... 2020. gadā [[Tallina|Tallinā]] bija 74 '''[[Autobusu satiksme Tallinā|autobusu satiksmes]]''' līnijas? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[Still Breathing]]''''' pārstāvētu [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču konkurss tika atcelts sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 pandēmiju]], un noteikumi prasa [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada konkurā]] piedalīties ar citu [[dziesma|dziesmu]]? [[Attēls:Tønsberg domkirke 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tensberga]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vecāko [[pilsēta|pilsētu]] [[Norvēģija|Norvēģijā]]; to dibināja [[vikingi]] [[9. gadsimts|9. gadsimtā]]? * ... [[ģenētika|ģenētiskie]] pētījumi liecina, ka abas '''[[Amerikas mūku roņi|Amerikas mūku roņu]]''' sugas viena no otras nodalījušās pirms apmēram 3—4 miljoniem gadu, tajā pašā laikā, kad izveidojās [[Panamas zemesšaurums]] un atdalīja [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] no [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]], tādējādi abas populācijas tika dabiskā veidā atdalītas viena no otras? * ... [[2019. gads|2019. gada]] [[30. decembris|30. decembrī]] ārsts, [[oftalmologs]] '''[[Li Veņlians]]''' ziņojumapmaiņas vietnē ''WeChat'' ievietoja brīdinājumu par [[SARS]] līdzīgas slimības uzliesmojumu [[Uhaņa|Uhaņā]], aicinot citus ārstus būt gataviem; 10. janvārī Li parādījās pirmie [[2019-nCoV]] koronavīrusa inficēšanas simptomi; pēc nedēļas viņš nomira? [[Attēls:Manilaiu tulepaak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Manilaida|Manilaidas sala]]''' <small>(attēlā Manijas bāka)</small> [[Igaunija]]s dienvidrietumu piekrastā bija neapdzīvota līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad šeit pārcēlās iedzīvotāji no [[Kihnu sala]]s (mūsdienās salā ir ap 50 [[iedzīvotāji]])? * ... [[1974. gads Latvijā|1974. gadā]] [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] daļēji uzņemtā [[Rolands Kalniņš|Rolanda Kalniņa]] mākslas filma '''"[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]"''' [[cenzūra]]s dēļ palika nepabeigta? * ... '''[[2018.—2019. gada NHL sezona]]s''' [[MVP]] un rezultatīvākais spēlētājs bija [[Krievija]]s [[hokejists]] '''[[Ņikita Kučerovs]]''' no [[Tampabejas "Lightning"]]? [[Attēls:Hawaiian monk seal at French Frigate Shoals 07.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mūku roņi]]''' ir vienīgās [[roņi|roņu]] sugas, kas uzturas [[Tropiskā josla|tropiskā klimata]] jūrās <small>(attēlā [[Havaju mūku ronis]])</small>? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] gaisa spēku augstākās militārās izglītības iestāde '''[[Jāņa Fabriciusa Daugavpils augstākā kara aviācijas inženieru skola]]''' atradās [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā? * ... '''[[Latvijas sieviešu hokeja izlase]]s''' labākais sasniegums Pasaules čempionātā ir 2007. un 2011. gadā izcīnītā 11. vieta? [[Attēls:Black-headed Gull - St James's Park, London - Nov 2006.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] dzīvo vai vismaz vienu reizi ir novērotas 17 '''[[kaiju apakšdzimta]]s''' sugas, taču visbiežāk sastopamās kaijas ir [[lielais ķīris]] <small>(attēlā)</small>, [[sudrabkaija]] un [[kajaks]]? * ... '''[[plakanā pēda]]''' var novest pie [[pēda]]s amortizācijas funkcijas traucējumiem, sāpīgām izmaiņām [[mugurkauls|mugurkaulā]] un skeletā kopumā? * ... '''[[bētakoronavīrusi]]''' ir [[RNS vīrusi]], kas parasti izraisa [[dzīvnieki|dzīvnieku]] [[infekcija]]s, bet atsevišķi bētakoronavīrusi spēj inficēt arī [[cilvēki|cilvēkus]], izraisot [[SARS]], [[MERS]] un [[COVID-19 pandēmija|COVID-19]] [[epidēmija]]s? [[Attēls:Kenin RG19 (7) (48199245357).jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2020. gada Austrālijas atklātā čempionāta]] uzvarētājas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[tenisiste]]s '''[[Sofija Kenina|Sofijas Keninas]]''' <small>(attēlā)</small> vecāki 1987. gadā pārcēlušies dzīvot no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz ASV, taču atgriezās [[Maskava|Maskavā]] uz laiku, kad piedzima Sofija, tādēļ viņa ir dzimusi [[Krievija|Krievijā]]? * ... mūsdienu [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Brunavas pagasts|Brunavas pagastā]] esošā '''[[Zluktenes muiža]]''' ietilpa teritorijā, ko jaunizveidotā [[Latvija]]s valsts [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]] saņēma no [[Lietuva]]s (bijušās [[Kauņas guberņa]]s teritorijas)? * ... '''[[Diksona]]''' [[Taimiras pussala]]s ziemeļrietumos [[Karas jūra]]s krastā ir [[Krievija|Krievijā]] vistālāk ziemeļos izvietotā [[apdzīvotā vieta]] ar pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:StellerSealionFamily.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ziemeļu lauvronis]]''' ir lielākais no visiem [[ausroņi]]em; sugai raksturīgs [[dzimumu dimorfisms]], un tēviņa ķermeņa garums sasniedz 2,82—3,35 m, svars&nbsp;— 450—1134 kg <small>(attēlā tēviņš kopā ar mātīti un mazuli)</small>? * ... '''[[MERS]]''' jeb Tuvo Austrumu respiratorā sindroma [[epidēmija]]s divos viļņos nomira vairāk nekā 800 saslimušo, visvairāk [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]]? * ... '''[[Latvijas Gada balva sportā 2019|Latvijas Gada balvas sportā 2019]]''' ceremonijā par gada labāko sportistu sesto reizi tika atzīts [[skeletonists]] [[Martins Dukurs]]? [[Attēls:Vis2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[koronavīrusu dzimta]]s''' nosaukums cēlies šiem [[vīrusi]]em raksturīgās formas dēļ: to izaugumi [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] atgādina vainagu <small>(attēlā koronavīrusa uzbūve)</small>? * ... '''[[Žumberaki|Žumberaku]]''' gēdas augstākā virsotne Sveta Gera jeb Trdinas kalns ir robežstrīdus objekts starp [[Horvātija|Horvātiju]] un [[Slovēnija|Slovēniju]]? * ... '''[[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' visvairāk medaļu ieguva [[Norvēģija]]s [[biatlonists|biatlonisti]], tai skaitā [[Marte Olsbu-Reiselanne]] 7 medaļas un [[Juhanness Tīngnēss Bē]] 6 medaļas? [[Attēls:Lobo marino (Zalophus californianus wollebaeki), Punta Pitt, isla de San Cristóbal, islas Galápagos, Ecuador, 2015-07-24, DD 12.JPG|border|right|50px]] * ... periodā no 1984. gada līdz 2014. gadam '''[[Galapagu lauvronis|Galapagu lauvroņu]]''' <small>(attēlā)</small> populācija samazinājusies par 50%, kam iemesls bija un turpina būt ''[[El Ninjo]]'' izraisītās klimata izmaiņas un infekcijas slimības? * ... [[Krievija]]i piederošo neapdzīvoto '''[[Sverdrupa sala|Sverdrupa salu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[1893. gads|1893. gadā]] atklāja [[norvēģi|norvēģu]] ekspedīcija ar kuģi ''Fram'', un kuģa kapteiņa Oto Sverdrupa vārdā to nosauca ekspedīcijas vadītājs [[Fritjofs Nansens]]? * ... '''[[Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūts|Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūtā]]''' ražotās augstas precizitātes iekārtas darbojās visās [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kodolelektrostacija|kodolelektrostacijās]], ieskaitot arī [[Ignalinas AES|Ignalinas]] un Ļeņingradas atomelelektrostacijas? [[Attēls:Challenger explosion.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Challenger katastrofa|''Challenger'' katastrofā]]''' <small>(attēlā)</small>, kas notika {{dat|1986|1|28}}, [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] ''[[Space Shuttle]]'' programmas kosmosa kuģim ''Challenger'' uzsprāgstot 73 sekundes pēc pacelšanās, gāja bojā visi septiņi apkalpes locekļi? * ... [[vēlēšanas|vēlēšanu]] rezultātus vairākās valstīs, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kurās ir proporcionālā vēlēšanu sistēma, vēlēšanās balsojot par [[politiskā partija|partiju]] sarakstiem, aprēķina, izmantojot '''[[Vebstera—Senlagē metode|Vebstera—Senlagē metodi]]'''? * ... '''[[inkubācijas periods|inkubācijas perioda]]''' ilgums [[slimība|slimībām]] var būt dažāds — saindēšanās laikā tas var ilgt no dažām minūtēm līdz vairākām stundām, savukārt [[AIDS|iegūtā imūndeficīta sindroma]] vai Kreicfelda-Jakoba slimības inkubācijas periods var ilgt vairāk nekā 15 gadus? [[Attēls:Fondation Neva Women's Grand Prix Geneva 11-05-2013 - Ju Wenjun during the press conference.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2020. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm]]''' iezīmēja jaunu [[Pasaules šaha čempione]]s titula mača formātu, kurā piedalījās pašreizējā čempione un pretendenšu turnīra uzvarētāja <small>(attēlā čempione [[Dzjui Veņdzjuņa]] no [[Ķīna]]s)</small>? * ... daļai no [[Vācija|Vācijā]] un [[Beļģija|Beļģijā]] esošajiem '''[[Eifels (kalni)|Eifela kalniem]]''' ir [[vulkānisms|vulkānisks]] raksturs, un vulkāniskas parādības šeit vēl nav rimušas? * ... tagad kādreizējās '''[[S. Birjuzova Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]]''' ēkās [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielā]] 8 atrodas [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija]]? [[Attēls:False Morel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bisītes]]''' ir pārsvarā pavasara mēnešos sastopamas [[sēnes]], kuras viegli atpazīstamas pēc to cepurīšu nelīdzenā, smadzeņveidīgā izskata; vairums [[Latvija]]s bisīšu ir [[Indīgās sēnes|indīgas]] <small>(attēlā [[parastā bisīte]])</small>? * ... 1900. gados '''[[Japānas lauvronis]]''' kļuva par komerciālo [[medības|medību]] objektu, novedot pie sugas izmiršanas; pēdējie pierādītie tā novērojumi bijuši [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... pirmās ziņas par '''[[alus piens|alus piena]]''' gatavošanu [[Latvija|Latvijā]] ir no [[vēlīnie viduslaiki|vēlīnajiem viduslaikiem]], bet vēlāk tas aprakstīts kā "diezgan patīkams dzēriens, ko bez kaites sniedz arī slimiem drudža slāpēs un karstumā"? [[Attēls:2018 06 Dobele (36).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dobeles luterāņu baznīca]]s''' ēka <small>(attēlā)</small> celta [[1495. gads|1495. gadā]] pēc [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas ordeņa mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] pavēles, taču vēlāk vairākkārt pārbūvēta? * ... 2020. gada janvārī '''[[Vikipēdija sebuāņu valodā]]''' ietvēra 5,377 miljonus rakstu pie 157 aktīviem lietotājiem, tādējādi tā bija otrā lielākā [[Vikipēdija]] pēc rakstu skaita, bet neliela pēc dalībnieku skaita, jo lielāko daļu rakstu ir izveidojusi [[datorprogramma]] ([[robots|bots]]) ''[[Lsjbot]]'', kuras autors ir [[zviedri|zviedru]] vikipēdists Sverkers Jūhansons? * ... SIA '''''[[All Media Latvia]]''''', kas pārvalda televīzijas kanālus [[TV3 Latvija|TV3]], [[TV6 Latvija|TV6]], [[3 Plus|3+]], ''[[TV3 Life]]'' (agrāk [[LNT]]), ''TV3 Mini'' (agrāk [[Kanāls 2]]), ''[[Go3 Sport 1]]'', ''Go3 Sport 2'', ''[[Go3 Films]]'', radio staciju ''[[Star FM]]'' un citus mediju uzņēmumus, pieder [[Lietuva]]s sakaru uzņēmumam ''UAB Bite Lietuva''? [[Attēls:Greim, Robert Ritter von - Generalfeldmarschall.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] ieceltais pēdējais vācu gaisa spēku ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' virspavēlnieks '''[[Roberts fon Greims]]''' <small>(attēlā)</small> kara noslēgumā nonāca [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] gūstā, kur izdarīja pašnāvību? * ... pēc [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputāta termiņa beigām '''[[Jānis Blaževičs|Jāni Blaževiču]]''' iecēla par valsts uzņēmuma "[[Ventspils nafta]]" direktoru, bet vēlāk viņš bija AS "Ventspils nafta" prezidents un padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī viens no [[Ventspils]] lielo uzņēmumu patiesajiem īpašniekiem? * ... '''[[laika mašīna]]''' ir viena no populārākajām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]] aprakstītajām ierīcēm? [[Attēls:Paul Fürst, Der Doctor Schnabel von Rom (coloured version).png|border|right|50px]] * ... sākot ar 17. gadsimtu, kad [[ārsti]] izvirzīja teoriju, ka [[mēris]] izplatās pa gaisu, par '''[[mēra ārsts|mēra ārstu]]''' īpatnību kļuva specifisks tērps ar [[maska|masku]], kas atgādināja [[knābis|knābi]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] tika ievēlēts 751 '''[[Eiropas Parlamenta deputāts]]''', bet pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības]] eiroparlamentāriešu skaits samazinājās līdz 705? * ... [[1983. gads|1983. gadā]] '''[[Dzintris Kolāts]]''' absolvēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Ģeogrāfijas fakultāte|Ģeogrāfijas fakultāti]] un šajā pašā gadā sāka darbu [[Latvijas Radio]] kā diktors praktikants? [[Attēls:Robert Dudley Leicester.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] valstsvīrs, augstmanis un militārais komandieris '''[[Roberts Dadlijs, Pirmais Lesteras grāfs|Roberts Dadlijs]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās zināms arī kā karalienes [[Elizabete I|Elizabetes I]] favorīts? * ... [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] uz [[Rīga|Rīgu]] pārvietoja 1. Ļeņingradas augstāko gaisa spēku aviācijas inženieru skolu, tādējādi izveidotais '''[[Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts]]''' bija vecākā un pirmā [[aviācija]]s tehniskā mācību izglītības iestāde [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] (pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s — [[Rīgas Aviācijas universitāte]])? * ... '''[[Isačenko sala|Isačenko salu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja [[Oto Šmits|Oto Šmita]] un [[Vladimirs Vīze|Vladimira Vīzes]] ekspedīcija ar [[ledlauzis|ledlauzi]] ''Georgij Sedov'' un nodēvēja par godu ekspedīcijas dalībniekam, mikrobiologam un botāniķim, akadēmiķim Borisam Isačenko? [[Attēls:Hemimysis anomala GLERL 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mizīdu dzimta]]''' ir pati lielākā [[šķeltkājvēži|šķeltkājvēžu]] dzimta ar vairāk nekā 1000 sugām un ap 170 ģintīm <small>(attēlā ''Hemimysis anomala'')</small>? * ... [[1987. gads Latvijā|1987. gadā]] '''[[Rīgas Stikla un spoguļu rūpnīca]]''' saražoja 1,2 miljonus gabalu sadzīves un mēbeļu [[spogulis|spoguļu]], 2 miljonus gabalu mēbeļu [[stikls|stiklu]] un 5 miljonus stikla eglīšu rotājumu? * ... '''[[Ulanbatoras starptautiskā lidosta]]''' ir nosaukta [[Čingishans|Čingishana]] vārdā? [[Attēls:Andrejs Jessens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Andrejs Jessens]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935. gada Pasaules čempionātā]] spēlē pret [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes izlasi]] guva trīs vārtus (pirmais Latvijas sportistu ''hat trick'' [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]]), bija arī labs [[bendijs|bendija]] un [[futbols|futbola]] spēlētājs? * ... [[1934. gads|1934. gadā]] pirms dažiem gadiem atklāto [[Arktika]]s salu grupu apmeklēja padomju ekspedīcija ar [[ledlauzis|ledlauzi]] "Jermak" un nodēvēja par godu nesen nogalinātajam [[Sergejs Kirovs|Sergejam Kirovam]] par '''[[Sergeja Kirova salas|Sergeja Kirova salām]]'''? * ... [[indonēziešu valoda]] ir veidota no [[malajiešu valoda]]s literārās formas un ļoti līdzinās tai, tomēr malajiešu valodas un '''[[Vikipēdija indonēziešu valodā|indonēziešu valodas Vikipēdijas]]''' veidojušās atsevišķi? [[Attēls:Чудная речка, Югорский полуостров.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošā '''[[Jugras pussala]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas ziemeļu turpinājums? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Dainis Kazakevičs]]''' profesionālā līmenī [[futbols|futbolu]] nav spēlējis, toties jau 20 gadu vecumā kļuva par futbola kluba "[[FK Viola|Viola]]" galveno treneri [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]? * ... [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] '''[[Jēkaba Alkšņa Rīgas kara aviācijas augstākā inženieru skola]]''' tika izformēta, un skolas teritorija uz vairākiem gadiem tika atstāta neapsaimniekota, bet vēlāk uz bijušās karaskolas telpām tika pārcelta [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Transporta un Mašīnzinību fakultāte? [[Attēls:Gripsholms slott view2.jpg|border|right|50px]] * ... no karaļa [[Gustavs I|Gustava I]] laikiem 16. gadsimtā līdz 18. gadsimtam '''[[Gripsholmas pils]]''' <small>(attēlā)</small> kalpoja kā viena no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļu]] rezidencēm? * ... lielākā daļa no '''[[Latvijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Latvijas olimpisko medaļu ieguvējiem]]''' ir vīrieši (24 sportisti); tikai divas sievietes ir izcīnījušas olimpiskās medaļas, pārstāvot Latviju ([[Modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportiste [[Jeļena Maļuka|Jeļena Rubļevska]] un [[kamaniņu braucēja]] [[Elīza Cauce]])? * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustā par [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputātu no [[Aizkraukle]]s 180. vēlēšanu apgabala, deputāta mandātu nolikušā [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] vietā, tika ievēlēts '''[[Aivars Berķis]]'''? [[Attēls:Peziza ammophila Durieu & Lév 321026.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[smiltāju kaussēne|smiltāju kaussēni]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]], vēloties saņemt vairāk ziņu par tās augtenēm Latvijā? * ... sezonālo dreifējošo starptautisko ekspedīciju bāzi [[Arktika|Arktikā]] '''[[Barneo]]''' gada laikā apmeklē ap 250 tūristu; tā bieži tiek izmantota kā bāze pārgājieniem uz [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]]? * ... '''[[Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta]]''' apvieno divas mūsdienās izmirušas [[jūras zīdītāji|jūras zīdītāju]] [[Ģints (bioloģija)|ģintis]]? [[Attēls:Mishustin Portrait govru.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[2020. gads|2020. gada]] janvāra [[Krievijas premjerministrs|Krievijas premjerministra]] amatā esošais '''[[Mihails Mišustins]]''' <small>(attēlā)</small> [[1989. gads|1989. gadā]] ir absolvējis Maskavas Darbgalda instrumentu institūtu, pēc tam turpat — arī aspirantūru? * ... [[pārtika]] ar daudz [[šķiedrvielas|šķiedrvielām]] veicina '''[[aizcietējums|aizcietējumu]]''' novēršanu? * ... '''[[Pasaules Ekonomikas forums|Pasaules Ekonomikas forumu]]''' [[Davosa|Davosā]] [[1971. gads|1971. gadā]] dibināja vācu ekonomists Klauss Švābs, kurš vēl arvien vada tā organizēšanu? [[Attēls:Hydrodamalis gigas skeleton - Finnish Museum of Natural History - DSC04529.JPG|border|right|50px]] * ... lielāko [[sirēnu kārta]]s dzīvnieku — '''[[Stellera jūrasgovs|Stellera jūrasgovi]]''' [[Beringa jūra]]s [[Komandora salas|Komandora salu]] piekrastē atklāja [[1741. gads|1741. gadā]], bet jau [[1768. gads|1768. gadā]] pārmērīgu [[medības|medību]] ietekmē suga bija izmirusi <small>(attēlā skelets)</small>? * ... 1924. gadā [[polārpētnieks]] un [[okeanogrāfs]] '''[[Vladimirs Vīze]]''', pētot Georgija Brusilova ekspedīcijas kuģa dreifa maršrutu, izteica [[hipotēze|hipotēzi]], ka to ietekmēja kāda nezināma [[sala]], kuru 1930. gadā viņš atklāja kopā ar [[Oto Šmits|Oto Šmita]] ekspedīciju; sala tika nosaukta par '''[[Vīzes sala|Vīzes salu]]'''? * ... '''[[galvkrūtis]]''' ir dažu [[posmkāji|posmkāju]] ķermeņa daļa, kas izveidojusies saaugot galvas un krūšu segmentiem? [[Attēls:Lotnisko Chopina w Warszawie 2018b.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas Šopēna lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un noslogotākā [[Polija]]s [[lidosta]], kā arī noslogotākā jaunajās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīs? * ... [[1989. gada Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes vēlēšanas|1989. gada Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes vēlēšanās]] no 120 ievēlētajiem deputātiem sākotnēji 77 bija [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedri, bet 52 [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidāti, bet vēlāk izveidojās Tautas frontes frakcija ar vairākumu — 61 deputātu un LKP frakcija ar 59 deputātiem? * ... '''[[Aizmugure (sports)|aizmugures]]''' noteikums, kurš tiek pielietots vairākos [[sporta veidi|sporta veidos]], sākotnēji tika izstrādāts [[futbols|futbolā]], lai izvairītos no [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēju]] pastāvīgas dežurēšanas pie pretinieku vārtiem? [[Attēls:Бугрино - panoramio (7).jpg|border|right|50px]] * ... no [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] esošās '''[[Kolgujeva]]s''' salas lielākās apdzīvotās vietas '''[[Bugrina]]s''' <small>(attēlā)</small> 479 iedzīvotājiem (2016. gadā) 452 bija [[ņenci]]? * ... [[1899. gads|1899. gadā]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] '''[[aršīna]]''' tika oficiāli pasludināta par galveno garuma mēru un saglabāja šo statusu līdz [[Metriskā sistēma|metriskās sistēmas]] ieviešanai? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] izdotajā Normunda Priedīša [[enciklopēdija|encikolopēdijā]] "Latvijas augi" iekļautas 1800 sugas, no kurām ap 1300 autors uzskata par vietējām '''[[Latvijas flora]]s''' sugām? [[Attēls:Shimla Southern Side of Ridge.JPG|border|right|50px]] * ... no 1865. līdz 1939. gadam [[Himalaji|Himalaju]] kalnu pakājē, aptuveni 2200 metrus virs jūras līmeņa esošā '''[[Šimla]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Britu Indija]]s vasaras [[galvaspilsēta]]? * ... pēc '''[[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanām]]''' par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]] kļuva [[Māris Purgailis]]? * ... veikalu tīkls '''''[[CITRO]]''''' ir izveidots [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]], trim uzņēmumiem atdaloties no ''[[Top!]]'' veikalu tīkla? [[Attēls:Улица Центральная, Амдерма.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 80. gadu beigās [[Krievija]]s ziemeļu [[Karas jūra]]s piekrastes ciematā '''[[Amderma|Amdermā]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk nekā 5 tūkstoši iedzīvotāju, liela daļa no tiem — militārpersonas, taču mūsdienās to skaits ir gandrīz desmitkārt mazāks? * ... '''[[Stokholmas Universitāte]]''' tiek uzskatīta par vienu no 100 labākajām pasaules [[Universitāte|universitātēm]] pēc ''Academic Ranking of World Universities ieskata''? * ... neapdzīvotā, ar ledu klātā '''[[Ušakova sala]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] ir pēdējā no atklātajām [[Krievija]]s [[Arktika]]s lielajām salām (atklāta [[1935. gads|1935. gadā]])? [[Attēls:Joe Biden official portrait 2013 (cropped) 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' bija augstākā vēlētāju aktivitāte kopš [[1900. gads|1900. gada]] <small>(attēlā vēlēšanu uzvarētājs [[Džo Baidens]])</small>? * ... '''[[Kosovas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Kosovas olimpisko medaļnieku sarakstā]]''' ir tikai viena sportiste — [[džudiste]] [[Majlinda Kelmendi]], kas izcīnīja zelta medaļu [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]''' bija [[Latvijas Republika]]s pirmās pašvaldību vēlēšanas pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]]? [[Attēls:Вайгач.jpg|border|right|50px]] * ... no 1930. gada [[Krievija]]s [[Arktika]]s salā '''[[Vaigača|Vaigačā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzsākti [[OGPU]] ekspedīcijas ģeoloģiskie pētījumi latviešu čekista [[Teodors Eihmanis|Teodora Eihmaņa]] vadībā, kuras sastāvā bija ieslodzītie no [[Solovku salas|Solovku]] nometnes? * ... vienā '''[[Pūrs (mērvienība)|pūrā]]''' ietilpa 6 [[sieks|sieki]] jeb 54 [[Stops (mērvienība)|stopi]] jeb 68,9 [[litri]]? * ... [[Somijas futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Lukāšs Hrādeckis]]''' ir dzimis [[Slovākija]]s galvaspilsētā [[Bratislava|Bratislavā]]? [[Attēls:UR-PSR (B738) at Ben Gurion Airport.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ukraine International Airlines reiss 752|''Ukraine International Airlines'' reiss 752]]''' <small>(attēlā ''Boeing 737-8KV'')</small> neilgi pēc pacelšanās no [[Teherāna]]s [[2020. gads|2020. gada]] 8. janvārī tika notriekts ar zeme—gaiss tipa raķeti, ko vēlāk atzina arī [[Irāna]]s oficiālie pārstāvji, nosaucot to par cilvēcisku kļūdu saasinātā militārā situācijā? * ... '''[[Alberts Šimens]]''' bija [[Lietuvas premjerministrs]] trīs dienas [[1991. gads|1991. gada]] janvārī, līdz pazuda janvāra notikumu laikā (pēkšņi atgriezās 14. janvārī, kad jau bija cits valdības vadītājs)? * ... '''[[Dienvidslāvijas hokeja izlase]]s''' pastāvēšanas laikā 91% tās spēlētāju bija [[slovēņi]]? [[Attēls:Troodos Mountains (Cyprus).jpg|border|right|50px]] * ... antīkajos laikos [[Kipra]]s '''[[Trodosu kalni]]''' <small>(attēlā)</small> bija vieni no pazīstamākajiem [[Vidusjūra]]s reģiona [[varš|vara]] ieguves rajoniem? * ... viena no '''[[līgavas pūrs|līgavas pūra]]''' pamatnozīmēm ir jaunās [[sieva]]s aizsardzība pret [[vīrs|vīru]] un viņa radiniekiem gadījumos, kad tie slikti izturas; [[šķiršanās]] gadījumā par pūra īpašnieci atkal kļūst sieva? * ... [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' spēlējošais [[Brazīlija|brazīliešu]] [[futbolists]] '''[[Emersons Palmjēri]]''' kopš 2018. gada pārstāv [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]]? [[Attēls:Dermacentor reticulatus M 070825.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ornamentētā pļavērce]]''' <small>(attēlā)</small> pārnēsā tos pašu slimību ierosinātājus ko [[ganību ērces]] — [[Ērču encefalīts|encefalīta]] vīrusu, [[Laimas slimība|borēlijas]], kā arī suņiem, vilkiem un lapsām potenciāli nāvējošo slimību babeziozi? * ... 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā latviešu [[karikatūrists|karikatūrista]] '''[[Māris Bišofs|Māra Bišofa]]''' ilustrācijas trīs reizes bija uz žurnāla ''[[Time]]'' vāka? * ... '''[[altimetrs]]''' pēc būtības ir kalibrēts [[barometrs]] [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] mērīšanai pēc barometriskās formulas atbilstošā augstuma (altitūdas) atrašanai? [[Attēls:Kalanchoe daigremontiana - close-up.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kalanhojas|kalanhoju]]''' lapas pārsvarā ir biezas un sulīgas <small>(attēlā ''Kalanchoe daigremontiana'')</small>, lai uzkrātu ūdens rezerves, un [[sakne]]s ir īsas, zarotas, tādēļ lielāko daļu kalanhoju sugu uzskata par [[sukulenti]]em? * ... kokteilis ir '''''[[Cuba Libre]]''''' radies [[Kuba|Kubā]], [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā, pēc Kubas uzvaras [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV karā]]; tā tradicionālais nosaukums ''Cuba Libre'' tulkojumā no [[spāņu valoda]]s nozīmē "Brīva Kuba" — Kubas neatkarības kustības sauklis? * ... par saviem sasniegumiem [[zviedri|zviedru]] [[cīkstonis]], trīskārtējais olimpiskais čempions '''[[Karls Vestergrēns]]''' kā viens no pirmajiem 2003. gada septembrī tika iekļauts starptautiskajā cīņas sporta slavas zālē? [[Attēls:Полуостров Русанова (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Novaja Zemļa]]s arhipelāga plānveida kolonizēšana sākās [[1877. gads|1877. gadā]], kad '''[[Dienvidu sala|Dienvidu salā]]''' <small>(attēlā)</small> tika izveidota '''[[Malije Karmakuli|Malije Karmakulu]]''' apmetne (mūsdienās [[polārstacija]]), uz kurieni pārcēlās sešas [[ņenci|ņencu]] ģimenes, kopskaitā 24 cilvēki? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Oguzhans Ezjakups]]''' ir dzimis [[Nīderlande|Nīderlandē]]? * ... pēc '''[[Sipaju sacelšanās]]''' apspiešanas [[1858. gads|1858. gadā]] tika izveidota [[Britu Indija]]? [[Attēls:Sycomoros old.jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[fikusi|fikusu]]''' sugu <small>(attēlā sikomore)</small> ražo ēdamas [[vīģes]], kas ir ļoti svarīgs ēdiena avots lokālai faunai? * ... '''[[finieris|finieri]]''' parasti iedala pēc tā iegūšanas veida: drāztais finieris un lobītais finieris? * ... '''[[izslēgšanas sistēma]]''' nodrošina [[sports|sporta]] sacensību uzvarētāja noteikšanu ar minimālo spēļu skaitu un veicina saspringtu cīņu turnīra gaitā? [[Attēls:M67b.jpg|border|right|50px]] * ... lai palielinātu '''[[rokas granāta]]s''' <small>(attēlā)</small> šķembu izkliedi pēc [[sprādziens|sprādziena]], tā jau iepriekš ir apstrādāta tā, lai pēc sprādziena sadalītos vairākos mazākos fragmentos? * ... [[Zviedrija]]s [[datorspēle|datorspēļu]] izstrādātājs '''''[[Mojang AB]]''''' pieder ''[[Microsoft]]'' datorspēļu nodaļai ''Xbox Game Studios''? * ... 2006. gadā aizvadot savu 1252. spēli [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], somu hokejists '''[[Tepo Numminens]]''' apsteidza tautieti [[Jari Kurri]] kā tobrīd spēlēm bagātākais Eiropā uzaugušais NHL [[hokejists]] (vēlāk rekordu pārspēja [[Niklass Lidstrems]])? [[Attēls:Sunflower sky backdrop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[saulgriezes|saulgriežu]]''' <small>(attēlā [[vasaras saulgrieze]])</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]], izņemot trīs [[suga]]s, kas sastopamas arī [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... [[Vaigačas sala]]s vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta '''[[Varneka]]''' izveidojusies [[1930. gads|1930. gadā]] kā [[OGPU]] ģeoloģisko pētījumu ekspedīcijas bāze? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s [[pussargs]] '''[[Junuss Malli]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Kasele|Kaselē]] un spēlējis Vācijas jaunatnes izlasēs? [[Attēls:Walruses in the Russian Arctic National Park, Novaya Zemlya 2015-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Flisingas rags]]''' [[Novaja Zemļa]]s '''[[Ziemeļu sala]]s''' ziemeļaustrumos <small>(attēlā [[valzirgi]] salas piekrastē)</small> tiek uzskatīts par [[Eiropa]]s galējo austrumu punktu? * ... [[Čehoslovākija]]s [[hokejists]] '''[[Františeks Pospīšils]]''' divas reizes atzīts par [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta]] labāko [[Aizsargs (hokejs)|aizsargu]]? * ... [[Igaunija]]s [[Hījumā sala|Hījumā salā]] esošā '''[[Kerdlas lidosta]]''' ierīkota [[1963. gads|1963. gadā]], un savulaik no tās notika regulāri pasažieru pārvadājumi uz vairākām pilsētām, tostarp [[Rīga|Rīgu]] ? [[Attēls:MacGuillycuddy's Reeks.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Makgillikadisrīksi]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā [[kalnu grēda]] [[Īrija|Īrijā]] un vienīgā, kuras virsotnes pārsniedz 1000 metrus virs jūras līmeņa? * ... '''[[Kipras olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Kipras olimpisko medaļnieku sarakstā]]''' ir tikai viens sportists — [[burātājs]] Pavloss Kontidis, kas izcīnīja sudraba medaļu [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekinas olimpiskajās spēlēs]]? * ... apmēram 12 500 lauksaimniekiem piederošais kooperatīvs '''''[[Arla Foods]]''''' ir lielākais [[piens|piena]] pārstrādes uzņēmums [[Skandināvija|Skandināvijā]], bet pēc pārdotā piena daudzuma — ceturtais lielākais pasaulē? [[Attēls:Мыс Тегетхофф на остров Галля.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hola sala]]''' <small>(attēlā Tegethofa rags salas dienvidos)</small> bija pirmā cietzeme, ko atklāja [[Franča Jozefa Zeme]]s arhipelāga pirmatklājēji — [[Austroungārija]]s ekspedīcija [[Jūliuss fon Pajers|Jūliusa fon Pajera]] un Karla Veiprehta vadībā? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[PSRS armija]] izmantoja '''[[Mazais Jūgezers|Mazo Jūgezeru]]''' kā mācību mērķi bumbvedējiem, kas padarīja tā dibenu nelīdzenāku? * ... [[Bavārija]]s pilsēta '''[[Dahava]]''' ir ievērojama ar to, ka tur atradās [[Dahavas koncentrācijas nometne]], kas bija pirmā nacistu [[koncentrācijas nometne]] (izveidota [[1933. gads|1933. gadā]])? * ... bijušais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[autosportists]] '''[[Els Ansers]]''' <small>(attēlā 1971. gadā)</small> ir viens no trim braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' četras reizes, bet viņš ir arī trīskārtējs ASV ''Champ Car'' čempions? * ... '''[[Karakuma kanāls]]''' novada aptuveni 45% [[Amudarja]]s ūdeņu, un tādēļ tas ir galvenais iemesls [[Arāla jūra]]s izsīkšanai? * ... 19. gadsimtā mūsdienu [[Indonēzija]]s [[Bali province]]s administratīvais centrs '''[[Denpasara]]''' bija Badungas sultanāta galvaspilsēta? [[Attēls:Mt_Shkhara_as_seen_from_Khalde_(Photo_A._Muhranoff,_2011).jpg|border|right|50px]] * ... augstākā [[Gruzija]]s virsotne ir uz [[Krievija]]s robežas [[Kaukāzs|Kaukāzā]] esošā '''[[Šhara]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir daļa no 12 kilometrus garās Bezengijas sienas kalnu masīva? * ... tā sauktajā '''[[Grinberga lieta|Grinberga lietā]]''' (par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ierobežojot valdības ieceltajam pārstāvim Ojāram Grinbergam darboties [[Ventspils Brīvosta]]s valdē) [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] attaisnoja visu instanču tiesas? * ... [[Rīga]]s '''[[Lielgabalu iela (Rīga)|Lielgabalu iela]]''' ierīkota teritorijā, kur 19. gadsimtā atradušies Artilērijas brigādes šķūņi un laboratorijas? [[Attēls:Vilnius Three Crosses.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Trīs krusti]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Viļņa]]s centrā, ir izveidots par godu leģendāriem septiņiem [[franciskāņi|franciskāņu]] brāļiem, kuriem kalna galā pilsētas pagānu iedzīvotāji esot nocirtuši galvas? * ... biškopis un sabiedriskais darbinieks '''[[Pēteris Rizga]]''' pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas notikumiem]] pavadīja laiku cietumā un pēc tam emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču, ieguvis tur izglītību, 1922. gadā atgriezās [[Latvija|Latvijā]], kur nodarbojās ar pētniecību [[biškopība|biškopībā]]? * ... "4. maija deklarācijas kluba", kurš apvieno [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputātus, kuri [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā balsoja par [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācija]]s pieņemšanu, vadītāja ir bijusī deputāte '''[[Velta Čebotarenoka]]'''? [[Attēls:Milano, Duomo with Milan Cathedral and Galleria Vittorio Emanuele II, 2016.jpg|border|right|50px]] * ... 17 000 m² plašais '''[[Milānas Doma laukums]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts 14. gadsimtā un pamazām apbūvēts (piemēram, [[Milānas Doms]] celts sešus gadsimtus), līdz ar to mūsdienu izskatu ieguvis [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē? * ... [[gaisma]]s staru izzušanu '''[[tumšais miglājs|tumšajos miglājos]]''' izraisa starpzvaigžņu putekļi, kas atrodas vēsākajās un blīvākajās [[miglājs|miglāju]] daļās? * ... '''[[2020. gada Latvijas čempionāts šahā|2020. gada Latvijas čempionātā šahā]]''' starp vīriešiem uzvarēja lielmeistars [[Zigurds Lanka]], kurš turnīrā spēlēja pēc ilgāka pārtraukuma — iepriekš bija piedalījies tikai [[2009. gada Latvijas čempionāts šahā|2009. gada čempionātā]]? [[Attēls:Kārsavas stacijas ēka.jpg|border|right|50px]] * ... iespējams, ka '''[[Kārsava (stacija)|Kārsavas stacijas]]''' ēka ir visvecākā [[dzelzceļa stacija]]s ēka [[Latvija|Latvijā]], taču neskaitāmo remontu dēļ zaudējusi lielāko daļu dekoru un visai maz atgādina 19. gadsimtā būvētu celtni <small>(attēlā)</small>? * ... [[1943. gads|1943. gada]] 27. septembrī [[Padomju Savienība]]s [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Zaļivblagopolučija]]''' [[Novaja Zemļa]]s [[Ziemeļu sala|Ziemeļu salā]] sabombardēja vācu [[zemūdene]] U-711; personālu evakuēja, bet stacija netika atjaunota? * ... [[somi|somu]] sportists '''[[Arvo Lindēns]]''' bija kvalificēts [[peldētājs]], [[daiļlēcējs]], [[vingrotājs]] un [[riteņbraucējs]], bet savu lielāko panākumu viņš sasniedza [[cīņas sports|cīņas sportā]], kļūdams par [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēju? [[Attēls:Øresund Bridge from the air in September 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ēresunda tilts]]''' stiepjas pāri [[Ēresunds|Ēresundam]] gandrīz 8 kilometru garumā no [[Zviedrija]]s krasta līdz mākslīgi izveidotajai [[Peberholmas sala]]i <small>(attēlā)</small>, kur tas pārvēršas par vairāk nekā 4 kilometrus garo zemūdens Drogdenas tuneli? * ... sporta ārsts, pedagogs un politiķis, bijušais [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] un [[5. Saeima]]s deputāts '''[[Māris Budovskis]]''' kopš 1967. gada ir precējies ar [[basketboliste|basketbolisti]] [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska|Skaidrīti Smildziņu]]? * ... '''[[koronāro artēriju šuntēšana]]s''' operācija, kas ļauj atjaunot [[asins]] plūsmu [[sirds]] [[artērijas|artērijās]], ilgst vidēji 3—4 stundas; to galvenokārt veic, izmantojot mākslīgās asinsrites aparātu? [[Attēls:Tirich_Mir_Hotel.jpg|border|right|50px]] * ... [[Hindukušs|Hindukuša]] augstākā virsotne '''[[Tiričmirs]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns ārpus [[Himalaji|Himalaju]]—[[Karakorums|Karakoruma]] grēdas? * ... [[Laila Pakalniņa|Lailas Pakalniņas]] un Māra Maskalāna 2005. gada Latvijas dokumentālās [[īsfilma]]s '''"[[Leiputrija]]"''' uzņemšanas vieta ir [[Getliņu izgāztuve|Getliņu izgāztuvē]] [[Rumbula (Stopiņu novads)|Rumbulā]]? * ... pirmās "[[Mikrofona aptauja]]s" '''[[Mikrofona aptauja 1968|1968. gadā]]''' populārākais skaņdarbs bija [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma "[[Mežrozīte (dziesma)|Mežrozīte]]" ar [[Alfreds Krūklis|Alfreda Krūkļa]] vārdiem [[Ojārs Grinbergs|Ojāra Grinberga]] izpildījumā? [[Attēls:Cesky Raj.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Čehijas Paradīze|Čehijas Paradīzē]]''', kas pazīstama ar unikālām [[smilšakmens]] klintīm <small>(attēlā)</small>, 1955. gadā izveidots ainavu parks? * ... bijušais [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputāts, par [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija|Latvijas neatkarības atjaunošanu]] balsojušais '''[[Andris Apinītis]]''' bija [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] domes priekšsēdētājs no 2015. līdz 2017. gadam? * ... '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|Lietuvas futbola čempionāta 2019. gada sezonā]]''' iepriekšējie čempioni [[Marijampoles "Sūduva"]] aizstāvēja savu titulu, kļūstot par [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas čempioniem]] trešo reizi? [[Attēls:Черемоський іхтіологічний заказник.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pruta]]s labā krasta pieteka [[Ukraina]]s [[Karpati|Karpatos]] '''[[Čeremoša]]''' <small>(attēlā)</small> vēsturiski bijusi [[Galīcija]]s un [[Bukovina]]s, [[Polija]]s un [[Moldāvija]]s, Polijas un [[Rumānija]]s robeža? * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā '''[[Rogačova]]s''' ciems [[Novaja Zemļa|Novaja Zemļā]] bija slepena apdzīvotā vieta ar kodēto nosaukumu "Arhangeļska-56", bet tās lidlauks — "Amderma-2"? * ... '''[[Bermudas futbola izlase]]s''' augstākais sasniegums ir kvalificēšanās [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019. gada CONCACAF Zelta kausam]], kur trijās spēlēs tā izcīnīja vienu uzvaru un divus zaudējumus? [[Attēls:Medical X-Ray imaging TIN07 nevit.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[radioloģija]]''' izmanto attēlveidošanas tehnoloģijas [[slimību diagnostika|slimību diagnostikā]] (diagnostiskā radioloģija) un [[ārstēšana|ārstēšanā]] (radioterapija); rentgendiagnostika ir viena no radioloģijas nozarēm <small>(attēlā rentgenogramma)</small>? * ... [[Irāna]]s Revolucionārās gvardes [[ģenerālmajors]] '''[[Kāsems Soleimānī]]''' tika nogalināts [[2020. gads|2020. gada]] 3. janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] raķešu triecienā [[Bagdāde|Bagdādē]], [[Irāka|Irākā]]? * ... ar medaļām bagātākā '''[[Īrijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Īrijas medaļniece olimpiskajās spēlēs]]''' ir [[peldētāja]] Mišele Smita, kura izcīnījusi 4 medaļas (no tām 3 zelta)? [[Attēls:Vasco da Gama Bridge 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vasko da Gamas tilts]]''' <small>(attēlā)</small> pār [[Težu]] upes estuāru [[Portugāle|Portugālē]] ir garākais [[tilts]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un otrs garākais [[Eiropa|Eiropā]] (pēc [[Krimas tilts|Krimas tilta]])? * ... [[somi|somu]] cīkstoņa '''[[Alfreds Asikainens|Alfreda Asikainena]]''' cīņa [[1912. gada Stokholmas olimpiskās spēles|1912. gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs]] ar [[Krievijas Impērija|Krieviju]] pārstāvošo [[igauņi|igauni]] [[Martins Kleins|Martinu Kleinu]] ir garākā cīkstoņu cīņa olimpiskajās spēlēs: tā ilga 11 stundas 40 minūtes un izšķīra sudraba medaļas likteni? * ... '''"[[Mikrofona aptauja 1969|Mikrofona aptaujas 1969]]"''' populārākā dziesma bija [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma ar [[Alfreds Krūklis|Alfreda Krūkļa]] vārdiem "Dziesma nenosalst", ko izpildīja [[Ojārs Grinbergs]]? [[Attēls:Oasis of the Seas.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē lielākais '''[[kruīza kuģis]]''' ir ''Royal Caribbean'' kuģis ''International Symphony of the Seas''; kopā ar trijiem tā dvīņu kuģiem ''[[Harmony of the Seas]]'', ''Allure of the Seas'' un ''Oasis of the Seas'' <small>(attēlā)</small> tie ir četri pasaulē lielākie kruīza kuģi? * ... bijušais [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputāts, par [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija|Latvijas neatkarības atjaunošanu]] balsojušais '''[[Stefans Rāzna]]''' ir ilggadējs [[Ilūkstes novads|Ilūkstes novada]] domes priekšsēdētājs? * ... '''[[Karas Vārti]]''', kas šķir [[Novaja Zemļa]]s [[Dienvidu sala|Dienvidu salu]] un [[Vaigača|Vaigaču]], ir Ziemeļu jūras ceļa dienvidu maršruta rietumu ieeja? [[Attēls:Domen i Mosta.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Malta]]s pilsētā [[Mosta|Mostā]] esošajā '''[[Mostas rotonda|Mostas rotondā]]''' <small>(attēlā)</small> trāpīja vācu aviācijas bumba, [[mise]]s laikā caur kupolu iekrītot baznīcā, bet neeksplodējot, ko ticīgie [[maltieši]] uzskatīja par brīnumu? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] Sauszemes karaspēka štāba pēdējais priekšnieks '''[[Hanss Krebss]]''' bija starp tiem [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkura]] pēdējiem iemītniekiem, kuri [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā izdarīja pašnāvību? * ... [[Rīga]]s '''[[Sporta iela (Rīga)|Sporta ielas]]''' nosaukums saistīts ar sportiskajām un sabiedriskajām aktivitātēm agrākajos Rīgas pilsētas ganību laukos 20. gadsimta sākumā? [[Attēls:Psetta maxima Luc Viatour.jpg|border|right|50px]] * ... [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] sastopamā '''[[akmeņplekste]]''' <small>(attēlā)</small> garumā var sasniegt līdz vienam metram un svērt līdz 25 kg? * ... 107 km garais un 0,6 līdz 9 km platais '''[[Matočkinšars|Matočkinšara šaurums]]''', kas atdala [[Novaja Zemļa]]s arhipelāga lielākās salas [[Ziemeļu sala|Ziemeļu salu]] un [[Dienvidu sala|Dienvidu salu]], ir kuģojams, bet no janvāra līdz maijam klāts ar līdz pat 1,5 m biezu ledus slāni? * ... '''[[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]]''' rezultātā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieguva tiesības ne tikai uz [[Teksasa|Teksasu]], bet arī uz plašām teritorijām rietumos, kas līdz tam piederēja [[Meksika]]i un stiepās līdz pat [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]]? [[Attēls:Várhegy.jpg|border|right|50px]] * ... 118 metrus garā, 49 metrus platā un 100 metrus augstā '''[[Estergomas bazilika]]''' <small>(attēlā)</small> ir visaugstākā celtne un vislielākā baznīca [[Ungārija|Ungārijā]]? * ... [[ostgoti|ostgotu]] valdnieks [[Teodoriks Lielais]] bija ieslodzījis [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] [[Jānis I|Jāni I]], kurš neilgi pēc sekojošā pāvesta '''[[Fēlikss IV|Fēliksa IV]]''' konsekrācijas nomira [[moceklis|mocekļa]] nāvē? * ... '''[[teniss 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Atlanta|Atlantā]] bija pirmais [[Teniss olimpiskajās spēlēs|olimpiskais tenisa turnīrs]] kopš [[1924. gada Parīzes olimpiskās spēles|1924. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm]]? [[Attēls:Sanna Marin M-7403 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gads|2019. gada]] 10. decembrī, kad '''[[Sanna Marina]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Somijas premjerministri]], viņa kļuva arī par pasaulē jaunāko valsts [[premjerministrs|premjerministri]]? * ... [[1907. gads|1907. gadā]] vācu [[ķīmiķis]] '''[[Eduards Buhners]]''' ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju]] "par bioķīmiskajiem pētījumiem, atklājot fermentāciju ārpus šūnas"? * ... [[pilsētciemats]] '''[[Belušja Guba]]''' ar vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem (lielākā daļa ir militārpersonas un to ģimenes locekļi) ir lielākā no divām pastāvīgi apdzīvotajām vietām [[Novaja Zemļa]]s arhipelāgā? [[Attēls:Iskar near Karlukovo Iz3.jpg|border|right|50px]] * ... [[Donava]]s labā krasta pieteka '''[[Iskara]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[Bulgārija]]s upe, kas tek tikai pa Bulgārijas teritoriju? * ... radio raidījuma [[Mikrofons (aptauja)|"Mikrofons" aptauja]] par gada populārāko estrādes dziesmu '''[[Mikrofona aptauja 1976|1976. gadā]]''' tika atjaunota pēc četru gadu ilga pārtraukuma? * ... saskaņā ar valsts [[konstitūcija|konstitūciju]], '''[[Japānas imperators]]''' ir "valsts un tautas vienotības simbols", bet kopš [[1947. gads|1947. gada]] viņam nav politiskas varas? [[Attēls:Kebnekaise viewed from Tarfala valley - narrower crop.jpg|border|right|50px]] * ... savulaik ar [[ledājs|ledāju]] pārklātā [[Zviedrija]]s augstākā kalna '''[[Kebnekaise]]s''' dienvidu virsotne bija 2120 metrus augsta, tomēr, ledājam kūstot, dienvidu virsotnes augstums pēdējos 50 gados samazinājās par 24 metriem, un tagad augstākā ir 2097 metrus lielā ziemeļu virsotne <small>(attēlā)</small>? * ... no 14. līdz 16. gadsimtam lielie zemes īpašnieki [[Japāna|Japānā]] — [[Samurajs|samuraju]] klanu vadoņi '''[[daimjo]]''' — bija absolūti neatkarīgi no centrālās varas? * ... '''[[Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes mājdzemdību krimināllieta]]''' izpelnījās mediju un sabiedrības uzmanību tās neikdienišķības un jutīgās tematikas dēļ pēc tam, kad kristiešu draudzē [[Jelgava|Jelgavā]] [[mājdzemdības|mājdzemdībās]] nomira māte un bērns? [[Attēls:Formentera - panoramio (17).jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta sešdesmitajos gados viena no [[Baleāru salas|Baleāru salām]] '''[[Formentera]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[hipiji|hipiju]] kustības iecienītu vietu? * ... '''[[endokrinoloģija]]''' pēta [[endokrīnā sistēma|endokrīno sistēmu]], endokrīnās [[slimība]]s, kā arī pastiprināti pievēršas [[hormoni]]em un to ietekmei uz cilvēka organismu? * ... '''"[[Mikrofona aptauja 1977|Mikrofona aptaujas 1977]]"''' populārākā dziesma bija [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma ar [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] vārdiem "Par pēdējo lapu", ko izpildīja [[Nora Bumbiere]]? [[Attēls:13.Saeima sanāk uz pirmo sēdi (30811926717) cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] '''[[Mārtiņš Staķis]]''' <small>(attēlā)</small> ir kādreizējās ministres un [[Saeima]]s deputātes [[Dagnija Staķe|Dagnijas Staķes]] dēls? * ... [[Viļakas novads|Viļakas novada]] [[Vecumu pagasts|Vecumu pagasta]] '''[[Vientuļi|Vientuļu]]''' ciemā, kura vārdā nosaukts robežkontroles punkts "Vientuļi" uz robežas ar [[Krievija|Krieviju]], mūsdienās vairs nav iedzīvotāju? * ... 2018. gadā tagadējais [[Dalasas "Mavericks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeilens Bransons]]''' tika atzīts par ASV koledžu basketbola Gada spēlētāju un pieteicās [[NBA drafts|NBA draftam]], taču tajā viņu izvēlējās vien ar kopējo 33. numuru — kā tikai ceturto starp draftētajiem [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionvienības Villanova Universitātes komandas biedriem? [[Attēls:Agora of Amathus, Cyprus 02.jpg|border|right|50px]] * ... senā pilsēta '''[[Amatusa]]''' tika gandrīz pamesta pēc tam, kad [[Ričards I Lauvassirds]] [[1191. gads|1191. gadā]], dodoties [[Trešais Krusta karš|Trešajā Krusta karā]], iekaroja [[Kipra|Kipru]] <small>(attēlā Amatusas drupas mūsdienās)</small>? * ... pēc radionavigācijas ieviešanas '''[[aeronavigācija|aeronavigācijā]]''' izveidoja gaisa kuģa vietas noteikšanas metodiku, izmantojot vismaz divus radio raidītājus uz zemes? * ... [[Āfrika]]s vietvaldis un turīgs [[Senā Roma|Romas]] senators '''[[Didijs Jūliāns]]''' bija [[Romas imperators]] deviņas nedēļas 193. gadā, tā sauktajā Piecu imperatoru gadā? [[Attēls:Kekesteto1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Ungārija]]s augstākajā virsotnē '''[[Kēkešs|Kēkešā]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzbūvēts televīzijas [[tornis]]? * ... bijušajā '''[[Engures jūrskola]]s''' ēkā Jūras ielā 114 pašlaik atrodas [[Engure]]s Saieta nams? * ... nacionālais parks '''"[[Ruskaja Arktika]]"''' atrodas [[Krievija]]s Eiropas daļas galējos ziemeļos un aptver divus [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] arhipelāgus — [[Novaja Zemļa|Novaja Zemļu]] un [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemi]]? [[Attēls:Argulus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[karputis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopamas kā saldūdeņos, tā sāļūdeņos, kur tās ir īslaicīgi [[zivis|zivju]] ārējie [[parazīti]] (ektoparazīti)? * ... '''[[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds]]''' tika izveidots vides un transporta attīstības projektu atbalstam tajās [[Eiropas Savienība]]s valstīs, kuru [[iekšzemes kopprodukts]] ir zemāks par 90% no Eiropas Savienības vidējā? * ... skolotājs, kordiriģents un dzejnieks '''[[Ziedonis Purvs]]''' ir ap 700 dziesmu tekstu autors? [[Attēls:Бухта Кислая.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s pareizticīgo klosteris [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Solovku salas|Solovku salās]]''' <small>(attēlā)</small> tika slēgts, tā vietā tika ierīkota darba nometne, ko uzskata par [[gulags|gulaga]] priekšteci? * ... atšķirībā no [[Kārsava (stacija)|Kārsavas stacijas]], kas atrodas [[Malnavas pagasts|Malnavas pagastā]], dzelzceļa pieturas punkts '''[[Malnava (stacija)|Malnava]]''' ir izvietots [[Kārsava]]s pilsētā? * ... sākotnēji jēdzienu '''[[kabotāža]]''' piemēroja kuģošanai pa [[piekraste]]s maršrutiem, no [[osta]]s uz ostu, bet tagad to attiecina arī uz [[aviācija|aviāciju]], [[dzelzceļš|dzelzceļu]] un [[autotransports|autotransportu]]? [[Attēls:Częstochowa klasztor Jasna Góra-2162.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s pilsētā [[Čenstohova|Čenstohovā]] esošais '''[[Jasnaguras klosteris]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no ievērojamākajiem Polijas [[katoļi|katoļu]] [[svētceļojums|svētceļojumu]] mērķiem; katru gadu to apmeklē miljoniem cilvēku? * ... pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma [[1914. gads|1914. gadā]] '''[[Ventspils jūrskola|Ventspils trīsklašu jūrskolu]]''' apvienoja ar [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]] un pārcēla uz Taurijas guberņu [[Krievija]]s dienvidos, kur tā [[1918. gads|1918. gadā]] pārtrauca darbību? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aizsardzības sekretārs '''[[Roberts Maknamara]]''' bija viens no galvenajiem [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] arhitektiem un komandieriem, tādēļ prese sāka Vjetnamas karu saukt par "Maknamaras karu"? [[Attēls:Ilia Efimovich Repin (1844-1930) - Volga Boatmen (1870-1873).jpg|border|right|50px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] gleznas '''"[[Volgas strūdzinieki]]"''' <small>(attēlā)</small> pirmajā uzmetumā līdzās [[strūga|strūdziniekiem]] kontrastam tika attēloti arī vasarnieki upes krastā? * ... [[Nīderlande]]s augstākā virsotne, 322,4 metrus augstais '''[[Vālserbergs]]''', vienlaicīgi ir vieta, kur satiekas trīs valstu ([[Beļģija]]s, Nīderlandes un [[Vācija]]s) robeža? * ... no 2014. līdz 2016. gadam [[labdarība]]s akcijas '''"[[Dod pieci]]"''' studija atradās [[Rīga]]s [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumā]], bet kopš 2017. gada — [[Doma laukums|Doma laukumā]]? [[Attēls:Wien Riesenrad.jpg|border|right|50px]] * ... [[1897. gads|1897. gadā]] uzbūvētais '''[[Vīnes Milzu panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> no 1920. līdz 1985. gadam bija augstākais panorāmas rats pasaulē? * ... mūsdienās slēgto '''[[Amatas stacija|Amatas dzelzceļa staciju]]''' izveidoja [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] vācu okupācijas laikā [[1918. gads Latvijā|1918. gadā]], un tās sākotnējais nosaukums bija "Putra"? * ... '''[[Starptautiskā civilās aviācijas konvencija|Starptautisko civilās aviācijas konvenciju]]''' pirmo reizi parakstīja 52 valstis [[1944. gads|1944. gada]] 7. decembrī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? [[Attēls:Ta'Hagrat2.jpg|border|right|50px]] * ... aizvēsturisko [[templis|tempļu]] kompleksi [[Malta|Maltā]] '''[[Tahadžrats]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Hadžarkims]]''' ir vienas no senākajām atrastajām reliģiskajām celtnēm uz [[Zeme]]s — 1000 gadus vecākas par [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada olimpiskajā tenisa turnīrā]] startēja '''[[Tenisistu uzskaitījums 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|196 tenisisti]]''', kas ir lielākais [[tenisisti|tenisistu]] skaits, kas piedalījušies vienās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[1999. gads|1999. gada]] 24. marta rītā '''[[Monblāna tunelis|Monblāna tunelī]]''' aizdegās kravas mašīna ar [[milti|miltu]] un margarīna kravu; ugunsgrēkā gāja bojā 39 cilvēki, bet tunelis tika slēgts satiksmei līdz [[2002. gads|2002. gada]] martam? [[Attēls:GoraBeluha.jpg|border|right|50px]] * ... cauri augstākajai [[Altajs|Altaja]] virsotnei '''[[Beluha]]i''' <small>(attēlā)</small> iet [[Kazahstāna]]s un [[Krievija]]s robeža? * ... ģeomagnētiskā un meteoroloģiskā '''[[Krenkeļa observatorija]]''' [[Franča Jozefa Zeme]]s '''[[Heisa sala|Heisa salā]]''' ilgus gadus bija visapdzīvotākā [[polārstacija]] [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Arktika|Arktikā]]; tajā dzīvoja un strādāja līdz pat 200 cilvēkiem, darbojās [[bērnudārzs]]? * ... [[1920. gada Antverpenes olimpiskās spēles|1920. gada Antverpenes olimpisko spēļu]] čempions [[cīņas sports|cīņas sportā]] '''[[Ādolfs Lindforss]]''' bija arī [[Somija]]s čempions [[svarcelšana|svarcelšanā]]? [[Attēls:Tunnelaquarium 14-05-2009 15-54-09.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Barselonas akvārijs]]''' <small>(attēlā zemūdens stikla tunelis)</small> ir [[Eiropa]]s lielākais [[akvārijs]], ko pastāvēšanas laikā ir apmeklējuši vairāk nekā 14 miljoni cilvēku? * ... '''[[Belizas futbola izlase]]s''' labākais sasniegums ir iekļūšana [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausa finālturnīrā]] 2013. gadā? * ... [[Johans Štrauss II|Johana Štrausa]] triju cēlienu opereti '''"[[Sikspārnis (operete)|Sikspārnis]]"''' uzskata par pasaulē populārāko [[operete|opereti]]? [[Attēls:Sanc0448 - Flickr - NOAA Photo Library.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ofiūras]]''' jeb čūskastes nosaukumu guvušas no īpatnējā pārvietošanās veida, kad, rāpojot pa jūras grunti, to stari izlokās līdzīgi [[čūskas|čūskām]] <small>(attēlā ''Ophioderma rubicundum'')</small>? * ... '''[[Greiema Bella sala]]''' ir visnesenāk atklātā un izpētītā no lielajām [[Franča Jozefa Zeme]]s salām? * ... [[1999. gads Latvijā|1999. gadā]] slēgtā '''[[Drustu stacija]]s''' koka ēka ir saglabājusies kā dzīvojamā māja, saglabājušās arī [[perons|perona]] nomales un pārmijnieka būdiņas atliekas? [[Attēls:Hafez al Assad portrait.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji par ilggadējā [[Sīrija]]s prezidenta '''[[Hāfizs Asads|Hāfiza Asada]]''' <small>(attēlā)</small> pēcteci tika izvēlēts vecākais dēls Bāsils Asads, bet [[1994. gads|1994. gadā]] viņš gāja bojā autoavārijā, un par valsts vadītāju pēc tēva nāves [[2000. gads|2000. gadā]] kļuva jaunākais dēls [[Bašārs Asads]]? * ... tiek uzskatīts, ka pāvests '''[[Sergejs III]]''' ir vēlākā [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] Jāņa XI tēvs? * ... '''[[Īrija olimpiskajās spēlēs]]''' visvairāk medaļu (16) ir izcīnījusi [[bokss|boksā]]? [[Attēls:Gada pārskats "Latvijas valstij piederošie aktīvi 2009" (4971284722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mārtiņš Kazāks]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvijas Banka]]s prezidenta amatā tika ievēlēts ar 76 [[13. Saeima|Saeimas]] deputātu balsīm par (neviens nebija pret vai atturējies)? * ... otra lielākā [[Grieķija]]s sala pēc [[Krēta]]s ir '''[[Eiboja]]'''? * ... '''[[Vukovaras kauja]]s''' laikā [[serbi|serbu]] spēki uz pilsētu raidīja līdz pat 12 000 šāviņu dienā; pilsētas nopostīšana ar kaujas ieročiem [[Eiropa|Eiropā]] tika piedzīvota pirmoreiz kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laika? [[Attēls:Cabbage Whitefly - Aleyrodes proletella 8618.jpg|border|right|50px]] * ... savvaļas '''[[baltblusiņas|baltblusiņām]]''' [[Latvija|Latvijā]] gadā ir viena paaudze, bet siltumnīcu baltblusiņām 6 paaudzes vai vairāk <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Aleyrodes proletella'')</small>? * ... [[Latvija|Latvijā]] reģistrētā kontinentālā [[riteņbraukšanas komanda]] '''''[[Amore & Vita–Prodir]]''''' apgalvo, ka ir "vecākā profesionālā riteņbraukšanas komanda pasaulē"? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] armijas gaisa spēku virsnieks '''[[Roberts Lūiss]]''' kopā ar Polu Tibetsu nometa atombumbu "[[Mazais zēns]]" virs [[Japāna]]s pilsētas [[Hirosima]]s [[1945. gads|1945. gada]] 6. augustā [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana]]s laikā? [[Attēls:Janis Mencis.JPG|border|right|50px]] * ... latviešu [[matemātiķis]] un mācību grāmatu autors '''[[Jānis Mencis jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> dažas no mācību grāmatām sarakstījis kopā ar tēvu [[Jānis Mencis vecākais|Jāni Menci vecāko]]? * ... '''[[Bahamu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1987. gadā, kad tā ar 0:13 piekāpās [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlasei]], bet lielākā uzvara gūta pret [[Tērksas un Kaikosas|Tērksu un Kaikosu]] izlasi 2011. gadā — 6:0? * ... [[Krievija]]s robežapsardzes dienesta bāze '''[[Nagurska]]''' [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]] ir vistālāk ziemeļos izvietotais Krievijas [[lidlauks]]? [[Attēls:Decticus verrucivorus 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sienāžu dzimta|sienāžu dzimtā]]''' ir aptuveni 6400 [[suga]]s <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamais pļavu dižsienāzis)</small>? * ... vārds '''"[[mecenāts]]"''' ir cēlies no ievērojamā [[Senā Roma|romieša]], imperatora [[Oktaviāns|Augusta]] laika [[māksla]]s un mākslinieku atbalstītāja Gaja Cilnija Mecenāta vārda? * ... '''[[elektrostatika]]s''' pamatā ir [[Kulona likums]], kas apraksta šo lādiņu mijiedarbību? [[Attēls:2008-09 Nijmegen waal.JPG|border|right|50px]] * ... [[Reina]]s [[grīva]]s galvenā atteka '''[[Vāla]]''' <small>(attēlā)</small>, caur kuru uz [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] noplūst vairums Reinas ūdeņu ir arī galvenais ūdensceļš, kas savieno [[Roterdama]]s ostu ar [[Vācija]]s iekšzemi? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] spēlējošo brāļu [[Viljams Nīlanders|Viljama]] un '''[[Aleksandrs Nīlanders|Aleksandra]]''' Nīlanderu tēvs Mīkaels arī bija profesionāls [[hokejists]], kas NHL aizvadījis 920 spēles? * ... '''[[Pašendeiles kauja]]''' [[1917. gads|1917. gadā]] kļuva par [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] karavīru ciešanu simbolu; tajā bojā gāja vairāki simti tūkstoši karavīru? [[Attēls:Ikla, Estonia 3.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvija]] un [[Igaunija]] kļuva par [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm, [[Igaunija]]s galējo dienvidrietumu ciemā '''[[Ikla|Iklā]]''' darbojās muitas kontroles punkts Ainaži—Ikla <small>(attēlā valstu robeža uz vecās šosejas Iklā)</small>? * ... '''[[ASV Virdžīnu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2001. gadā, kad tā ar 1:14 piekāpās [[Sentlūsija]]s izlasei? * ... '''"[[Latvijas Finieris|Latvijas Finiera]]"''' pirmsākumi meklējami [[1873. gads|1873. gadā]] dibinātajā rūpnīcā "Latvijas Bērzs", kur līdz ar hidrauliskās preses uzstādīšanu [[1909. gads Latvijā|1909. gadā]] pirmo reizi [[Latvija|Latvijā]] sākta [[saplāksnis|saplākšņa]] ražošana? [[Attēls:Canalul_Dunare_Marea_Neagra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Donavas—Melnās jūras kanāls]]''' <small>(attēlā)</small> saīsina kravu ceļu uz [[Melnā jūra|Melno jūru]] par aptuveni 400 kilometriem? * ... [[burātājs]] Gals Fridmans ir vienīgais '''[[Izraēlas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Izraēlas olimpiskais medaļnieks]]''', kurš ir izcīnījis divas olimpiskās medaļas? * ... [[latgalieši|latgaliešu]] dzejnieks, fabulists, grafiķis, komponists un diriģents '''[[Joņs Karūdznīks]]''', īstajā vārdā Eugenijs Ruško, ir komponējis populāro dziesmu ar [[Anna Rancāne|Annas Rancānes]] vārdiem "Skaidra volūda"? [[Attēls:Didzis Šmits in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... no partijas [[KPV LV]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] ievēlētais, bet partiju pametušais, '''[[Didzis Šmits]]''' <small>(attēlā)</small> politikā parādījās kā divu [[Tautas partija]]s [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] biroja vadītājs, bet vēlāk darbojies partijās "[[Jaunais laiks]]", "Jaunlatvija" un apvienībā "[[Par labu Latviju]]"? * ... [[2019. gads kino|2019. gada]] animācijas filmas '''"[[Ledus sirds 2]]"''' pasaules ienākumi ir vairāk kā viens miljards [[ASV dolārs|ASV dolāru]] un tā ir pirmajā vietā starp ienesīgākajām [[animācijas filma|animācijas filmu]] pirmizrādēm? * ... '''[[Vilčeka Zeme|Vilčeka Zemi]]''' [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]] [[1873. gads|1873. gadā]] atklāja [[Austroungārija]]s polārā ekspedīcija '''[[Jūliuss fon Pajers|Jūliusa fon Pajera]]''' un Karla Veiprehta vadībā un nosauca to par godu ekspedīcijas galvenajam sponsoram grāfam Johanam Nepomukam Vilčekam? [[Attēls:Seth Curry Mavericks (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempiona [[Stefens Karijs|Stefena Karija]] jaunākais brālis '''[[Sets Karijs]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo profesionālo līgumu noslēdza ar brāļa pārstāvēto [[Goldensteitas "Warriors"]], taču nospēlēja tika pirmssezonas spēles, pēc tam pārceļoties uz [[NBA Attīstības līga|NBA Attīstības līgu]]? * ... lielākā [[Franča Jozefa Zeme]]s arhipelāga sala '''[[Georga Zeme]]''' ir nosaukta par godu [[Džordžs V Vindzors|Džordžam V]], nākamajam [[Lielbritānija]]s karalim? * ... [[1994. gads Latvijā|1994. gadā]] pēc [[Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija]]s direktora [[Jānis Endele|Jāņa Endeles]] iniciatīvas nodibināja '''"[[Draudzīgā aicinājuma fonds|Draudzīgā aicinājuma fondu]]"''', sekojot [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] [[1935. gads Latvijā|1935. gada]] 28. janvārī ieibinātajai tradīcijai? [[Attēls:Ilze Juhansone 2015.jpg|border|right|50px]] * ... no [[2020. gads|2020. gada]] 14. janvāra [[Eiropas Komisija]]s ģenerālsekretāres amatu ieņem latviete '''[[Ilze Juhansone]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Galibjē pāreja]]''' [[Francija]]s [[Alpi|Alpos]] pie [[Grenoble]]s bieži ir ''[[Tour de France]]'' velobrauciena augstākais punkts? * ... 12. un 13. gadsimtā '''[[Merva]]''' [[Vidusāzija|Vidusāzijā]] bija viena no lielākajām pilsētām pasaulē, tajā dzīvoja ap 500 000 tūkstoši iedzīvotāju, taču pēc tam, kad [[Mongoļu impērija|mongoļi]] nopostīja pilsētu, nogalinot tās iedzīvotājus, tā nekad vairs neatguva iepriekšējo ietekmi un līdz 19. gadsimta sākumam tika pilnībā pamesta? [[Attēls:Puy de dôme depuis le puy de côme.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pijdedoms]]''' <small>(attēlā)</small> [[Francija]]s vidienē, Centrālajā masīvā, ir aprimis [[vulkāns]], kura izvirdums noticis pirms apmēram 10 700 gadiem? * ... '''[[šķaudīšana]]s''' galvenais uzdevums ir izvadīt no [[deguna dobums|deguna dobuma]] un [[mute]]s nevēlamos svešķermeņus, tāpēc nav vēlams šķaudīt citu cilvēku virzienā, kuri līdz ar to varētu inficēties? * ... '''[[ASV Samoa futbola izlase]]i''' pieder rekords par lielāko zaudējumu starptautiskajos mačos, kad 2001. gadā tā ar 0—31 zaudēja [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? [[Attēls:Ivory netsuke with sitting boy, Honolulu Academy of Arts.JPG|border|right|50px]] * ... [[japāņi|japāņu]] dekoratīvās un lietišķās mākslas darbi, miniatūrās skulptūras '''[[necke]]s''' <small>(attēlā)</small> pildīja arī praktiskas funkcijas — tika izmantotas kā atslēgu piekariņi tradicionālajiem japāņu apģērbiem [[kimono]] un ''kosode''? * ... '''[[Knospe]]''' bija pirmā no deviņām [[Vērmahts|Vērmahta]] [[meteostacija|meteostacijām]], kas tika ierīkotas [[Svalbāra|Svalbārā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Andris Vējāns|Andrim Vējānam]]''' iznākušas aptuveni trīsdesmit [[dzeja]]s grāmatas un četras dzejas izlases; pārsvarā visa dzeja rakstīta [[Latviešu literārā valoda|latviešu literārajā valodā]], taču divas grāmatas pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s — [[latgaliski]]? [[Attēls:Bra-Cos (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[futbola tiesnesis]]''' <small>(attēlā Bjorns Keiperss)</small> ir vienīgā persona [[futbola laukums|futbola laukumā]], kuram ir tiesības lemt, bet lēmumi jāpieņem saskaņā ar spēles noteikumiem; tiesneša lēmumi par spēles faktiem ir galīgi? * ... 2004. gadā dzelzceļa līnija [[Igaunija|Igaunijā]] posmā no [[Rīzipere (stacija)|Rīziperes]] līdz [[Hāpsalu]] tika slēgta, sliežu ceļus demontēja un to vietā uzbūvēja velosipēdistu celiņu, taču 2017. gadā sākās posma atjaunošanas darbi un 2019. gadā atklāja atjaunotu '''[[Dzelzceļa līnija Keila—Turba|posmu Rīzipere—Turba]]'''? * ... katra gada janvārī [[Losandželosa|Losandželosā]] notiekošo [[Zelta globusa balva]]s pasniegšanas ceremoniju rīko '''[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]]'''? [[Attēls:Staldzene, Baltic sea - panoramio (5).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[supralitorāle]]''' jūras bangu un spēcīgu [[vētra|vētru]] rezultātā uz laiku var tikt appludināta un kopumā raksturojas ar lielu mitruma pakāpi <small>(attēlā [[Baltijas jūra]]s supralitorālā zona pie Staldzenes)</small>? * ... 104 kilometrus garā [[Donavas delta]]s galvenā atteka '''[[Kilijas atteka]]''' ir [[Rumānija]]s—[[Ukraina]]s robežupe? * ... pēc darbības rakstura izdala vienlaidus '''[[herbicīdi|herbicīdus]]''', kas iznīcina visus [[augi|augus]], un selektīvos herbicīdus, kas darbojas tikai uz noteiktu nevēlamo augu sugu? [[Attēls:Flag of the Philippines.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Filipīnu karogs|Filipīnu karogā]]''' <small>(attēlā)</small> trijstūra vidū esošajai zeltaini dzeltenajai [[Saule]]i ir astoņi galvenie stari, kas reprezentē katru [[Filipīnas|Filipīnu]] provinci? * ... [[karsts|karsta]] procesu dēļ periodiski izzūdošais '''[[Cerknicas ezers]]''' [[Slovēnija]]s dienvidos, kad ir piepildījies ar ūdeni, ir pēc platības lielākais [[ezers]] valstī? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] janvārī, kad [[Rīga|Rīgā]] ieviesa '''[[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]]''', [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] iedzīvotāji aktīvi protestēja pret [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusa]] aizvietošanu ar [[trolejbuss|trolejbusu]], jo tādējādi tika pagarināts ceļā pavadītais laiks? [[Attēls:Mochi 002.jpg|border|right|50px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[rīsi|rīsu]] kūka '''[[Moči (ēdiens)|moči]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls ēdiens [[Japāna]]s Jaunajam gadam? * ... '''[[Bratislavas lidosta]]''' ir nosaukta viena no [[Čehoslovākija]]s pamatlicējiem [[Milans Rastislavs Štefāniks|Milana Rastislava Štefānika]] vārdā, kurš 1919. gadā pie [[Bratislava]]s gāja bojā aviokatastrofā? * ... '''[[Baku—Tbilisi—Džeihanas naftas vads]]''' kopš 2006. gada caur [[Gruzija|Gruziju]] piegādā [[Azerbaidžāna]]s [[nafta|naftu]] [[Turcija]]s [[Vidusjūra]]s ostas pilsētai Džeihanai? [[Attēls:TaroTokyo20110213-TokyoTower-01.jpg|border|right|50px]] * ... [[1958. gads|1958. gadā]] uzceltais 332,9 metrus augstais '''[[Tokijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā celtne [[Japāna|Japānā]] aiz [[Tokijas Debesu koks|Tokijas Debesu koka]]? * ... [[Svalbāra]]s [[Ziemeļaustrumu Zeme|Ziemeļaustrumu Zemē]] bijušās [[Vācija]]s [[meteostacija]]s '''[[Haudegene]]s''' personāls bija pēdējā [[Vērmahts|Vērmahta]] apakšvienība, kas padevās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām — 1945. gada 4. septembrī? * ... '''[[ādamābols]]''' ir sekundārā [[seksualitāte]]s pazīme, kas parādās [[pubertāte]]s vecumā, kad hormonālās iedarbības rezultātā tas izliecas, kā rezultātā arī [[balss]] kļūst zemāka? [[Attēls:Potato pancakes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kartupeļu pankūkas]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir kļuvušas par vienu no [[baltkrievi|baltkrievu]] virtuves simboliem, taču tādā vai citādā veidā tās ir pazīstamas jebkurā virtuvē, kur plaši izmanto [[kartupeļi|kartupeļus]]? * ... pasaulē garākais '''[[gaisa trošu ceļš]]''', pa kuru no [[Lapzeme (reģions)|Lapzemes]] līdz [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] piekrastei piegādāja dzelzsrūdu, atradās [[Zviedrija|Zviedrijā]], tā garums bija 96 kilometri? * ... [[13. Saeima|13. Saeimā]] no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]] saraksta ievēlētais '''[[Uldis Budriķis]]''' ir strādājis [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā]], no darba birojā atbrīvots prettiesiski? [[Attēls:Lake Baikal-Listwjanka.jpg|border|right|50px]] * ... kad 1950. gados uzbūvēja Irkutskas HES uz [[Angāra]]s daļa '''[[Ļistvjanka]]s''' pilsētciemata <small>(attēlā)</small> nonāca zem ūdens līmeņa? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s vissezonas [[polārstacija]] '''[[Ostrovrudoļfa]]''' [[Franča Jozefa Zeme]]i piederošajā [[Rūdolfa sala|Rūdolfa salā]] darbības laikā no 1932. gada līdz 1995. gadam (darbojās ar pārtraukumiem) bija vistālāk ziemeļos esošā pastāvīgi cilvēku apdzīvotā apmetne? * ... animācijas filmu '''"[[Kirikū un burve]]"''' kopīgi veidoja uzņēmumi no [[Francija]]s, [[Beļģija]]s un [[Luksemburga]]s, un tā tika animēta filmu [[studija "Rija"|studijā "Rija"]] [[Latvija|Latvijā]] un ''Studio Exist'' [[Ungārija|Ungārijā]]? [[Attēls:Rysy, wierzcholek slowacki.jpg|border|right|50px]] * ... [[Augstie Tatri|Augstajos Tatros]] uz [[Polija]]s un [[Slovākija]]s robežas esošais '''[[Risi]]''' <small>(attēlā)</small> ir Polijas augstākais punkts? * ... '''[[1999. gada NBA izslēgšanas spēles|1999. gada NBA izslēgšanas spēlēs]]''' [[Sanantonio "Spurs"]] uzvarēja turnīru ar 15 uzvarām un 2 zaudētām spēlēm; iepriekš līdzīgu izslēgšanas spēļu rekordu bija uzstādījusi [[Čikāgas "Bulls"]] 1991. gadā, taču 2017. gadā jaunu izslēgšanas spēļu rekordu uzstādīja [[Goldensteitas "Warriors"]], pabeidzot turnīru ar 16 uzvarētām un 1 zaudētu spēl? * ... atvērtās kartēšanas platformas ''[[OpenStreetMap]]'' radītājs un dibinātājs '''[[Stīvs Kousts]]''' šobrīd darbojas autonavigācijas uzņēmumā ''TomTom''? [[Attēls:Malta - Mdina - Pjazza San Pawl + St. Paul's Cathedral ex 01 ies.jpg|border|right|50px]] * ... tradīcija vēsta, ka vieta, kur atrodas '''[[Imdinas Svētā Pāvila katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small>, [[Jēzus Kristus|Kristus]] laikos piederēja [[Malta]]s pārvaldniekam Svētajam Publijam, kurš šeit satika [[Svētais Pāvils|apustuli Pāvilu]], kad tas ceļā uz [[Roma|Romu]] bija cietis kuģa avārijā? * ... [[Latvija]]s [[animācija]]s studija '''"[[Rija (studija)|Rija]]"''' sadarbojas ar tādiem pazīstamiem zīmoliem kā ''Les Armateurs, [[Paramount Pictures]], [[Sony Pictures]], Dreamworks, A Film''? * ... [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 9. decembrī [[Aivars Lembergs]] un ar viņu saistītas organizācijas, tostarp arī '''[[Ventspils brīvostas pārvalde]]''', tika iekļautas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankciju sarakstā, pamatojoties uz tā dēvēto Magņitska likumu? [[Attēls:Wooden and plastic chopsticks.jpeg|border|right|50px]] * ... tikai [[Ķīna|Ķīnā]] vien gadā tiek izmantoti un izmesti aptuveni 45 miljardi vienreizlietojamu '''[[irbulīši|irbulīšu]]''' pāru <small>(attēlā)</small>, savukārt [[Japāna|Japānā]] — 24 miljardi; tas rada nozīmīgu ietekmi uz vidi? * ... līdz 1 mm garos '''[[mistakokarīdi|mistakokarīdu]]''' [[kārta]]s [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]] atklāja tikai [[1943. gads|1943. gadā]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] [[Amerika]]s piekrastē, taču vēlāk tie sastapti arī citviet? * ... '''[[Šacgrēbere]]''' bija [[Vācija]]s Kara flotes slepena [[meteostacija]] [[Arktika|Arktikā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Franča Jozefa Zeme]]i piederošajā '''[[Aleksandras Zeme|Aleksandras Zemē]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? [[Attēls:Norrydisassembled01.JPG|border|right|50px]] * ... [[Kambodža|Kambodžā]] lietotā '''[[norijs|norija]]''' vai "bambusa vilciena" vienkāršā konstrukcija un mazais svars ļauj to viegli noņemt no sliežu ceļa <small>(attēlā)</small> — ja divi noriji satiekas uz vienas līnijas, to, kura krava ir vieglāka, noņem no sliedēm un ļauj pabraukt garām otram? * ... '''[[abisālais līdzenums|abisālie līdzenumi]]''' aizņem apmēram 40% no [[okeāni|okeānu]] gultnes un atrodas 2500—5500 metru dziļumā? * ... '''[[konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību]]''' tika parakstīta [[1974. gads|1974. gadā]] [[Helsinki|Helsinkos]]? [[Attēls:271 Corniche des Cévennes Panorama entre Saint-Jean-du-Gard et Florac.JPG|border|right|50px]] * ... pavasarī no '''[[Sevēnu kalni]]em''' <small>(attēlā)</small> pūš [[mistrāls]] — auksts [[vējš]], kas ietekmē [[Francija]]s dienvidu lauksaimniecību? * ... [[Igaunija]]s dienvidu upe '''[[Mazā Emajegi]]''' ietek [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera dienvidu galā, savukārt no ezera ziemeļu gala iztek [[Emajegi]]? * ... '''[[Īdeņa]]''' [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Nagļu pagasts|Nagļu pagastā]] ir sens zvejnieku ciems pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]], arī mājas ciemā izvietojušās gar stāvo ezera krastu, jo satiksmei un zvejai galvenokārt tikušas izmantotas [[laiva]]s? [[Attēls:72nd Shinbu 1945 Kamikaze.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā gāja bojā aptuveni 3800 [[Japāna]]s militārās aviācijas speciālā uzbrukuma vienību pilotu '''[[kamikadzes|kamikadzu]]''' <small>(attēlā)</small>, taču vairāk nekā 7000 pretinieka jūras spēku karotāju tika nogalināti kamikadzu veiktajos uzbrukumos? * ... 80% [[zinātne|zinātniskās]] informācijas ir kartējama, tāpēc praktiski nav iespējama joma, kur nenoderētu '''[[tematiskās kartes]]'''? * ... grupu "[[Cosmos]]" un "[[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]]" dalībnieka mūziķa '''[[Reinis Sējāns|Reiņa Sējāna]]''' tēvs ir grupas "[[Menuets]]" mūziķis Leons Sējāns? [[Attēls:Bradley Beal (24439342339).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] līderis '''[[Bredlijs Bīls]]''' <small>(attēlā)</small> [[ASV basketbola izlase]]s sastāvā kļuvis par pasaules čempionu U17 vecuma grupā 2010. gadā, gūstot vidēji 18 punktus spēlē un kļūstot par čempionāta labāko spēlētāju? * ... 2018. gadā [[Drošības policija]] pret '''[[Vislatvijas vecāku sapulce]]s''' organizatoriem ierosināja kriminālprocesu apsūdzībā "noziegumā pret valsti", kā arī sakarā ar citu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm, tomēr 2020. gadā kriminālprocesu pret viņiem izbeidza noziedzīga nodarījuma neesamības dēļ? * ... bez [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]] '''[[žokļkājas]]''' var būt arī dažām [[daudzkāji|daudzkāju]] grupām? [[Attēls:Estrela Março 2010-16b.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serra de Eštrela]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā [[kalnu sistēma]] kontinentālajā [[Portugāle|Portugālē]] (augstāks ir [[Azoru salas|Azoru salās]] esošais [[Piku|Piku kalns]])? * ... '''[[gājputni|gājputnu]]''' [[tēviņš|tēviņi]] no migrācijas vietām parasti atlido ātrāk par [[mātīte|mātītēm]], lai uzmeklētu piemērotas ligzdošanas vietas? * ... [[Pasaules okeāns|Pasaules okeāna]] '''[[Batiālā zona|batiālajā zonā]]''' seklūdens faunu nomaina dziļūdens fauna; [[Fotosintēze|fotosintezējošo]] augu šajā zonā nav, bet ir tikai [[baktērijas]] un [[sēnes]]? [[Attēls:Oberländischer Kanal2.jpg|border|right|50px]] * ... tā kā [[Polija]]s ziemeļos esošā '''[[Elblongas kanāls|Elblongas kanāla]]''' augstuma starpība ir par lielu, lai izmantotu slūžas, atsevišķās vietās [[kuģi]] ar speciāliem ratiem tiek pa slīpo plakni pārvietoti pa sauszemi <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[argals|argalu]]''' jeb kalnu aitu tēviņiem līdz 190 cm garie [[ragi]] var sasniegt 13% no kopējā ķermeņa svara? * ... 2012. gadā [[Ķīna]]s tehnoloģiju uzņēmums '''''[[Huawei]]''''' pārspēja uzņēmumu ''[[Ericsson]]'', kļūstot par lielāko [[telesakari|telesakaru]] iekārtu ražotāju, bet 2018. gadā pārspēja ''[[Apple]]'', kļūstot par otru lielāko [[viedtālruņi|viedtālruņu]] ražotāju aiz ''[[Samsung]]''? [[Attēls:Triglav.jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovēnija]]s un Jūlija [[Alpi|Alpu]] augstākā virsotne '''[[Triglavs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Slovēnijas simboliem, attēlots [[Slovēnijas karogs|Slovēnijas karogā]] un [[Slovēnijas ģerbonis|ģerbonī]], kā arī uz Sovēnijas 50 [[eiro cents|centu monētas]]? * ... [[Pasaules okeāns|Pasaules okeāna]] '''[[abisāle]]''' aizņem 305 miljonus km², kas sastāda 85% no kopējās okeāna platības un gandrīz 60% no visas [[Zemeslode]]s platības? * ... eksistē plāni par [[tilts|tilta]] būvniecību pār '''[[Kvarkena šaurums|Kvarkena šaurumu]]''' starp [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Somija|Somiju]]? [[Attēls:Piestas.jpg|border|right|50px]] * ... resnu nūjiņu ar apaļāku vai plakanāku galu, ko izmanto sasmalcināmā materiāla saberšanai '''[[piesta|piestā]]''' <small>(attēlā dažāda izmēra [[porcelāns|porcelāna]] piestas)</small> sauc par piestalu vai stampu? * ... '''[[nadīrs|nadīram]]''' pretējo virzienu sauc par [[zenīts|zenītu]]? * ... '''[[Vāhānas koridors]]''' [[Afganistāna]]s ziemeļaustrumos tika izveidots [[1893. gads|1893. gadā]], noslēdzot līgumu starp [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un Afganistānu; tas kalpoja kā buferzona starp [[Britu impērija|Britu]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas]] impērijām? [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|50px]] * ... rakstības maiņa uz '''[[Vienkāršotās ķīniešu rakstzīmes|vienkāršotajām ķīniešu rakstzīmēm]]''' <small>(attēlā pa labi)</small> tika veikta, jo uzskatīja, ka tas palielinās [[rakstpratība]]s līmeni [[Ķīna|Ķīnā]]? * ... sākotnēji bija paredzēts, ka pirmie trīs '''[[2020. gada Vuelta a España|2020. gada velobrauciena ''Vuelta a España'']]''' posmi notiks [[Nīderlande|Nīderlandē]], ar startu [[Utrehta|Utrehtā]], kas būtu kļuvusi par pirmo pilsētu, kurā notikuši visu triju [[lielās tūres|lielo tūru]] posmi, tomēr aprīlī [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ tika atcelti plāni par startu vasarā un ārpus Spānijas? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Anna Vladova]]''' ir arī [[Rīgas 80. vidusskola]]s direktore, bet, strādājot par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] vietnieci, atradās bezalgas atvaļinājumā no skolas direktores amata? [[Attēls:AramcoCoreArea.jpg|border|right|50px]] * ... [[Saūda Arābija]]s [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s uzņēmums '''''[[Saudi Aramco]]''''' <small>(attēlā galvenais birojs Ẓahrānā)</small> ir visvērtīgākais publiskais uzņēmums pasaulē? * ... 2020. gada [[NBA drafts|NBA drafta]] pirmajā kārtā ar kopējo trešo numuru [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubs [[Šarlotas "Hornets"]] izvēlējās '''[[Lamelo Bols|Lamelo Bolu]]''', kura vecākais brālis [[Lonzo Bols]] pārstāv [[Ņūorleānas "Pelicans"]] un tika draftēts ar otro numuru? * ... Alfelda jeb Lielā Ungārijas līdzenuma [[stepe]] lielākajā [[Ungārija]]s daļā ir [[Meliorācija|meliorēta]] un pārveidota [[lauksaimniecība]]s vajadzībām, bet '''[[Hortobāģas nacionālais parks|Hortobāģas nacionālā parka]]''' teritorijā saglabājusies relatīvi neskarta? [[Attēls:Girls in kimonos.jpg|border|right|50px]] * ... [[japāņi]] sāka nomainīt '''[[kimono]]''' <small>(attēlā japāņu meitenes kimono)</small> par labu Rietumu apģērbam 19. gadsimta 70. gados? * ... pēc [[ģeoloģija|ģeoloģiskās]] uzbūves un reljefa '''[[kontinentālā nogāze]]''' ir [[kontinents|kontinenta]] turpinājums? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] [[polārstacija]] '''[[Buhta Tihaja]]''' [[Hukera sala|Hukera salā]] [[Barenca jūra]]s ziemeļos, ko [[Oto Šmits|Oto Šmita]] vadībā izveidoja [[1929. gads|1929. gadā]], bija pirmā pastāvīgā polārstacija [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]] un līdz 1932. gadam bija vistālāk ziemeļos esošā pastāvīgi cilvēku apdzīvotā apmetne? [[Attēls:Four herous01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Komi pirmatnējie meži]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievija]]s ziemeļos, [[Komi|Komi republikā]], [[Urāli|Ziemeļurālu]] kalnu rietumu nogāzēs, ir lielākais pirmatnējā [[mežs|meža]] masīvs [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] dziesmu '''"[[Ak, eglīte]]"''' [[latviešu valoda|latviešu valodā]] atdzejojis skolotājs, dzejnieks un publicists [[Ernests Dinsbergs]]? * ... [[Kamaldiņa (ciems)|Kamaldiņas]] ciems atrodas pie [[Kamalda]]s upes, bet [[Kamalda (stacija)|Kamaldas stacija]] — netālu no '''[[Kamaldiņa (upe)|Kamaldiņas]]''' upes? [[Attēls:Brennerpass nordrampe.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Brennera pāreja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no svarīgākajām transporta artērijām pāri [[Alpi]]em kopš aizvēsturiskiem laikiem? * ... lai gan vēsturiski [[Uzbekistāna]]s austrumu pilsētas '''[[Fergāna]]s''' iedzīvotāji bijuši pārsvarā [[krieviski]] runājoši, mūsdienās pilsēta ir gandrīz monoetniska, ap 90% iedzīvotāju ir [[uzbeki]]? * ... '''''[[Yamaha Motor Company]]''''' [[motocikli|motociklu]] pārdošanas apjomi ir otrie lielākie pasaulē, kā arī kompānija ir pasaules līderis ūdens transporta līdzekļu pārdošanā? [[Attēls:Sierra Nevada (Spain).jpg|border|right|50px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos, [[Andalūzija|Andalūzijā]], esošā '''[[Sjerranevada]]s''' kalnu grēda <small>(attēlā)</small> ir trešā augstākā kalnu sistēma [[Eiropa|Eiropā]], aiz [[Kaukāzs|Kaukāza]] un [[Alpi]]em, augstāka nekā [[Pireneji]] Spānijas ziemeļos? * ... [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Terminoloģijas komiteja uzskata, [[angļu valoda]]s termins ''household'' tulkojams kā '''[[mājsaimniecība]]''' tikai tad, kad runa ir par saimniecību, kas kopīga mājokļa iedzīvotājiem, bet pati cilvēku grupa kā sociāla vienība [[latviešu valoda|latviešu valodā]] ir saucama par [[saime|saimi]]? * ... ''GeoCities'' bija viena no agrākajām '''[[sociālie mediji|sociālo mediju]]''' vietnēm, kas parādījās 1994. gada novembrī, kam sekoja ''Classmates'' 1995. gada decembrī un ''Six Degrees'' 1997. gada maijā? [[Attēls:Bojnice (Bojnitz) Castle (by Pudelek).jpg|border|right|50px]] * ... [[1950. gads|1950. gadā]] lielu daļu no [[Slovākija]]s vidienē esošās '''[[Bojnices pils]]''' <small>(attēlā)</small> iznīcināja [[ugunsgrēks]], tomēr tā tika atjaunota un mūsdienās ir populārs tūrisma objekts? * ... '''[[Ilūkstes Raiņa vidusskola|Ilūkstes Raiņa vidusskolu]]''' nodibināja [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]], apvienojot [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaines]] pamatskolu, [[Subate]]s pamatskolu, [[Ilūkste]]s Sadraudzības vidusskolu un Ilūkstes 1. vidusskolu? * ... '''[[Hukera sala]]''' [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]] ir nosaukta par godu angļu [[botāniķis|botāniķim]] un ceļotājam Džozefam Daltonam Hukeram, kurš piedalījās [[Džeimss Ross|Džeimsa Rosa]] 1841. gada [[Antarktika|Antarktiskajā]] ekspedīcijā? [[Attēls:Aaron Gordon (15614234597) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2016. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s nedēļas nogalē [[Orlando "Magic"]] amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Ārons Gordons]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās vienā no vēsturē izcilākajiem ''slum-dunk'' konkursu fināliem, kurā līdzvērtīgā cīņā piekāpās Zakam Lavīnam? * ... [[Pasaules augstākās ēkas|pasaules augstāko ēku saraksta]] pirmajā desmitā tikai viena ēka nav no [[Āzija]]s — '''''[[One World Trade Center]]''''' [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... [[2007. gads Latvijā|2007. gadā]] [[Rīga]]s '''[[21. trolejbusu maršruts (Rīga)|21. trolejbusu maršruts]]''' tika pārnumurēts par [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. trolejbusu maršrutu]], jo cilvēki bieži jauca trolejbusus ar [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21. autobusu maršrutā]] kursējošajiem autobusiem? [[Attēls:Puente romano mérida.jpg|border|right|50px]] * ... uz '''[[Gvadjana]]s''' upes ierīkotais Alkevas aizprosts [[Portugāle|Portugālē]] veido pēc platības lielāko mākslīgo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] <small>(attēlā romiešu tilts pār Gvadjanu [[Merida (Spānija)|Meridā]])</small>? * ... no [[1866. gads|1866. gada]] '''[[Sumba]]''' bija iekļauta Nīderlandes Austrumindijā, kaut arī sala līdz pat 20. gadsimtam faktiski nebija [[Nīderlande]]s pārvaldībā? * ... pirms [[franči|franču]] [[matemātiķe]]s, [[fiziķe]]s un [[filozofe]]s '''[[Marija Sofija Žermēna|Marijas Sofijas Žermēnas]]''' nāves [[Kārlis Frīdrihs Gauss]] bija ieteicis viņai piešķirt goda grādu, taču aizspriedumi pret dzimumu liedza tam notikt? [[Attēls:Aerial view of Manoel Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Manoela|Manoelas salā]]''' [[Malta|Maltā]] savulaik [[karantīna]]i izmantotais ēku komplekss, saukts par Lazareti, kā arī cietoksnis, ir saglabājušies līdz mūsdienām, kaut arī pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] ēkas ir pamestas <small>(attēlā sala no putna lidojuma)</small>? * ... līdz [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] maijam tā laika [[Rīgas dome]]s priekšsēdētāja vietnieks '''[[Vadims Baraņņiks]]''' pārstāvēja partiju "[[Saskaņa]]", taču tika no partijas izslēgts? * ... 20. gadsimta sākumā ieviestais jēdziens '''"[[Auglīgais pusmēness]]"''' tiek attiecināts uz reģionu, ko dēvē arī par "[[civilizācija]]s šūpuli"? [[Attēls:Yakuts Sakhas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[jakuti]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> sākotnēji apdzīvoja [[Baikāla ezers|Baikāla ezera]] reģionu, bet, sākot ar 13. gadsimtu, viņi [[mongoļi|mongoļu]] spiediena ietekmē migrēja uz ziemeļiem? * ... '''[[Tibetas kalniene]]''' ir pasaulē augstākā [[plakankalne]] [[virs jūras līmeņa]] (vidēji no 4000 līdz 5000 m vjl.), tādēļ tā tiek dēvēta par "Pasaules jumtu"? * ... '''[[nerītiskā zona]]''' ir visproduktīvākā starp [[Pasaules okeāns|Pasaules okeāna]] ekoloģiskajām zonām un ietver sevī ap 80% no kopējās okeāna produktivitātes? [[Attēls:AJ Foyt dirt car 1961.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[autosportists]] '''[[E. Dž. Foits]]''' <small>(attēlā 1961. gadā)</small> ir vienīgais braucējs, kurš ir uzvarējis ''[[Indianapolis 500]]'', ''Daytona 500'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un Deitonas 24 stundu sacīkstēs? * ... [[Ķīna|Ķīnā]] jau [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] vai pat agrāk izgudroto '''[[dūmu pulveris|dūmu pulveri]]''' 19. gadsimta beigās no militārās jomas gandrīz pilnībā izkonkurēja [[bezdūmu pulveris]]? * ... [[1998. gads Latvijā|1998. gadā]] dibinātā '''[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība]]''' bija pirmā šāda veida [[nevalstiskā organizācija]] [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Leptometra celtica 7080.jpg|border|right|50px]] * ... [[adatādaiņi]] '''[[jūras lilijas]]''' <small>(attēlā ''Leptometra celtica'')</small> dzīvo tikai sāļos ūdeņos, tāpēc [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] ar zemu sāļumu tās nav sastopamas? * ... [[Indija]]s parlaments [[2019. gads|2019. gada]] 6. augustā apstiprināja valdības plānu, kas anulēja Džammu un Kašmīras štata autonomiju un izveidoja divas jaunas savienības teritorijas — vienu '''[[Džammu un Kašmīra]]s''', bet otru [[Ladākha]]s teritorijā? * ... nelielo, nomaļo [[Krievija]]i piederošo '''[[Viktorijas sala (Krievija)|Viktorijas salu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] līdz 20. gadsimta 90. gadu vidum lielākoties klāja līdz 150 m augsts [[ledus]] kupols, taču mūsdienās ledus sega ir samazinājusies un turpina samazināties? [[Attēls:Otrās Krievijas olimpiādes Rīgā plakāts 1914.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otrā Krievijas olimpiāde]]''' notika [[Rīga|Rīgā]] 1914. gada jūlijā <small>(attēlā plakāts)</small>; tās laikā sākās [[Pirmais pasaules karš]]? * ... [[Taivāna (Ķīnas Republika)|Taivāna]]s datoru un tālruņu aparatūras korporācijas '''''[[Asus]]''''' nosaukums tiek skaidrots kā radies no [[sengrieķi|sengrieķu]] mitoloģiskā spārnotā zirga [[Pegazs|Pegaza]] (''Πήγασος, Pḗgasos''), taču, lai tam piešķirtu augstu vietu alfabētiskajos sarakstos, tiek izmantoti tikai pēdējie četri vārda burti? * ... [[jūras bioloģija|jūras bioloģijā]] '''[[sublitorāle|sublitorālā zona]]''' attiecas uz apgabaliem, kur [[Saules gaisma]] sasniedz okeāna dibenu, tāpēc šajā zonā ir augsta bioloģiskā produktivitāte un šeit dzīvo jūras organismu sugu lielākā daļa? [[Attēls:Schneekranich Grus leucogeranus 090501 We 147.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[baltā dzērve]]''' <small>(attēlā)</small> ir endēma [[Krievija]]s ziemeļu teritoriju putnu suga, kurai draud izmiršana, un tā ir iekļauta Starptautiskās dabas aizsardzības savienības [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]]? * ... '''[[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija]]''' [[1795. gads|1795. gadā]] bija daļa no [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas]], kā rezultātā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] zaudēja starptautisko tiesību subjekta statusu un tika inkorporēta [[Krievijas Impērija]]s sastāvā? * ... kopš [[1633. gads|1633. gada]], kad [[Vīne|Vīnē]] tika ierīkotas '''[[Ķeizaru kapenes]]''', tajās ir apglabāti 145 dzimtas piederīgie, to skaitā 12 [[Svētās Romas imperatori|imperatori]] un 18 imperatores? [[Attēls:Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (46936583371).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Andris Kazinovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ievēlēts no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]], no kuras izstājies, bet iepriekš pārstāvējis virkni citu politisko spēku, vēlēšanās kandidējot no no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s, [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] un Latgales Demokrātiskās partijas saraksta, no partijas "[[Jaunais laiks]]" un no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s? * ... '''[[Almati metropolitēns|Almati metropolitēnu]]''' sāka būvēt [[1988. gads|1988. gadā]], taču pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] būvdarbi tika apturēti; pēc pārtraukuma celtniecībā [[Almati]] [[metropolitēns]] tika atklāts [[2011. gads|2011. gada]] 1. decembrī? * ... '''"[[LustīgsRadio]]"''' [[Saldus|Saldū]] ir pirmais un vienīgais [[kantrimūzika]]s [[radio]] [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Bridges across the Arno (15175310104).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Arno]]''' upei <small>(attēlā Florencē)</small> raksturīga strauja caurteces maiņa, kas vēsturiski dažkārt novedusi pie [[plūdi]]em, piemēram, [[1996. gads|1996. gada]] plūdos [[Florence|Florencē]] gāja bojā 101 cilvēks? * ... [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānas futbola izlasi]] pārstāvējušais '''[[Vugars Askerovs]]''' kopš bērnības dzīvo [[Liepāja|Liepājā]] un savas karjeras laikā pārsvarā spēlējis [[Latvija]]s klubos? * ... tradicionālais [[hinduisms|hinduistu]] sveiciens '''''[[namaste]]''''' parasti tiek izrunāts, nedaudz paklanoties, ar sakļautām rokām, uz augšu vērstiem [[pirksti]]em, tuvu krūtīm esošiem [[īkšķi]]em? [[Attēls:Jiang Zemin St. Petersburg2002.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dzjans Dzemiņs]]''' <small>(attēlā)</small> pārņēma varu [[Ķīna|Ķīnā]], gāžot no krēsla Džao Dzijanu un pašam kļūstot par [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretāru, [[1989. gads|1989. gadā]] pēc [[protesti Tiaņaņmeņa laukumā|protestiem Tiaņaņmeņa laukumā]]? * ... '''[[Raba]]s''' salai [[Horvātija]]s piekrastē ir īpaša vieta nūdisma kustības vēsturē, jo [[1936. gads|1936. gadā]] šeit tika oficiāli atklāta pasaulē pirmā nūdistu [[pludmale]]? * ... [[1966. gads Latvijā|1966. gadā]] '''[[Zaubes iela (Rīga)|Zaubes ielu]]''' [[Rīga|Rīgā]] pārdēvēja par [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfrēda Amtmaņa-Briedīša]] ielu, jo režisors un aktieris bija mitinājies tās 8. namā, taču 1990. gadā iela atguva vēsturisko nosaukumu? [[Attēls:20100412 egine73.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s salā '''[[Ejina|Ejinā]]''' <small>(attēlā)</small> tikušas kaltas savas [[monētas]] — stateri, kas ir senākās konstatētās monētas [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām populārā '''[[lezginka]]''' var tikt dejota kā solo [[deja]] (dejo tikai vīrietis) vai pāru (dejo vīrietis un sieviete) deja? * ... [[Tartu]] bāzētais [[alus]], [[sidrs|sidra]], bezalkoholisko dzērienu un [[sula|sulu]] uzņēmums '''''[[A. Le Coq]]''''' nosaukumu mantojis no uzņēmuma, kas dibināts [[Londona|Londonā]] [[1807. gads|1807. gadā]]? [[Attēls:Edward A. Wilson.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[dabaszinātnieks]] un [[polārpētnieks]] '''[[Edvards Vilsons]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no pēdējiem trīs [[Roberts Skots|Roberta Skota]] [[Dienvidpols|Dienvidpola]] ekspedīcijas dalībniekiem, kuri gāja bojā, nesasniedzot aptuveni 20 km attālumā esošo piekrastes bāzi ar pārtikas rezervēm? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] Hanzas laukumu [[Rīga|Rīgā]] par godu [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Vašingtons|Džordža Vašingtona]] 200. dzimšanas dienai pārdēvēja par '''[[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukumu]]''', jo laukuma malā tolaik atradās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecība? * ... '''[[Šipkas pāreja]]''' [[Stara Planina]]s kalnos, kas ir galvenā saikne starp ziemeļu un dienvidu [[Bulgārija|Bulgāriju]], bija pazīstama jau antīkajos laikos: to šķērsojis [[Maķedonijas Aleksandrs]], bet [[senie romieši|romieši]] te izbūvēja divus ceļus? [[Attēls:Olavinlinna 2016 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somija]]s austrumos esošā '''[[Olavinlinnas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk uz ziemeļiem esošā [[viduslaiku pils|viduslaiku mūra pils]], kas saglabājusies? * ... pirms [[1917. gada Krievijas revolūcija]]s '''[[lezgīni]]em''', kas dzīvo [[Krievija]]s [[Dagestāna]]s dienvidos un [[Azerbaidžāna]]s ziemeļos, nebija etniskās grupas pašnosaukuma; viņi atsaucās uz sevi pēc ciemata, reģiona, reliģijas vai klana? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[mūzikas instrumenti|mūzikas instrumentu]] ražošanas uzņēmums '''''[[Avedis Zildjian Company]]''''', kas galvenokārt nodarbojas ar šķīvju un bungu vālīšu ražošanu, kopš dibināšanas [[Osmaņu impērija]]s galvaspilsētā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] 17. gadsimtā, pieder [[armēņi|armēņu]] izcelsmes Zildžjanu ģimenei? [[Attēls:HansIsland.png|border|right|50px]] * ... nelielā, neapdzīvotā '''[[Hansa sala]]''' <small>(attēlā)</small> starp [[Grenlande|Grenlandi]] un [[Elsmīra|Elsmīru]] ir strīdus objekts starp [[Kanāda|Kanādu]] un [[Dānija|Dāniju]]; kopš [[1984. gads|1984. gada]] starp valstīm notiek tā sauktais "inteliģentais karš"? * ... bijušie [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlases]] [[futbolisti]] brāļi Indzagi abi ir [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s klubu ir treneri: '''[[Simone Indzagi]]''' vada ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'', bet savulaik rezultatīvais uzbrucējs [[Filipo Indzagi]] — ''[[Benevento Calcio|Benevento]]''? * ... [[Andris Freibergs]] ir septiņas reizes saņēmis "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu kā '''[[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]]''', savukārt [[Mārtiņš Vilkārsis]] — piecas reizes? [[Attēls:Seiko Hashimoto 20100826.jpg|border|right|50px]] * ... [[Japāna]]s parlamenta deputāte '''[[Seiko Hasimoto]]''' <small>(attēlā)</small> kā sportiste visvairāk reižu pārstāvējusi savu valsti olimpiskajās spēlēs — pēc kārtas četrās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiādēs]] [[ātrslidošana|ātrslidošanā]] un trijās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanā]]? * ... mūsdienu [[Moldova]]s valstij nosaukumu devusī '''[[Moldova (upe)|Moldovas upe]]''' tek tikai [[Rumānija]]s teritorijā? * ... '''[[Meizas cietums|Meizas cietumā]]''', kurā no 1971. līdz 2000. gadam tika ieslodzīti [[Ziemeļīrijas konflikts|Ziemeļīrijas konfliktā]] iesaistītie kaujinieki, 1981. gadā [[Bobijs Sendss|Bobija Sendsa]] vadīto [[īri|īru]] kaujinieku badastreikā sevi nonāvēja 10 cilvēki? [[Attēls:16-07-06-Rathaus Graz Turmblick-RR2 0275.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Grāca]]s centrā esošajā '''[[Šlosbergs|Šlosberga kalnā]]''' <small>(attēlā)</small> tika izrakti [[tunelis|tuneļi]], kuros iedzīvotāji slēpās no [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] bombardēšanas? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Malkolms Brogdons]]''' debijas sezonas noslēgumā tika atzīts par [[NBA Rookie of the Year Award|Nacionālās basketbola asociācijas sezonas labāko debitantu]], kļūdams par pirmo otrajā kārtā [[NBA drafts|draftēto]] spēlētāju kopš 1965. gada, kam tas izdevies? * ... 2015. gadā [[Ķīna]]s [[farmakoloģija|farmakoloģe]], [[farmaceite]] un izgudrotāja '''[[Tu Joujou]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju]] "par atklājumiem saistībā ar jaunu terapiju pret [[malārija|malāriju]]"? [[Attēls:Teague2-20190120.jpg|border|right|50px]] * ... [[Atlantas "Hawks"]] [[basketbols|basketbola]] komanda ar '''[[Džefs Tīgs|Džefu Tīgu]]''' <small>(attēlā)</small> sastāvā visās septiņas sezonās kvalificējās [[NBA playoff spēles|''play-off'' spēlēm]], pie tam [[2014.-2015. gada NBA sezona|2015. gadā]] uzvarēja regulāro čempionātu [[NBA Austrumu konference|NBA Austrumu konferencē]]? * ... galvenokārt [[Godāvari|Godāvari upes]] svēto ūdeņu dēļ '''[[Nāšika]]''' [[Indija]]s rietumos ir nozīmīga pilsēta ne tikai [[budisms|budismā]], bet arī [[hinduisms|hinduismā]] un [[džainisms|džainismā]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Oklahomasitijas "Thunder"]] mājvietā '''''[[Chesapeake Energy Arena]]''''' no 2005. līdz 2007. gadam mājas spēles aizvadīja [[Ņūorleānas "Hornets"]], jo [[viesuļvētra "Katrīna"]] bija nodarījusi lielus postījumus ''New Orleans Arena''? [[Attēls:Riv. Tergi (G.N. 2010).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā upe [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]] '''[[Tereka]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> iztek [[Gruzija|Gruzijā]], [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] grēdā no Zilgahoha kalna ledāja 2713 m augstumā [[virs jūras līmeņa]]? * ... [[Japāna]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]] '''''[[Ōsumi (pavadonis)|Ōsumi]]''''' darbojās aptuveni 14 stundas, padarot Japānu par ceturto valsti pēc [[Padomju Savienība]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Francija]]s, kas saviem spēkiem palaidusi Zemes mākslīgo pavadoni? * ...[[dzimšanas diena|dzimšanas dienā]] bieži dziedāto dziesmu '''"[[Laimes vēlējums]]"''' jeb "Daudz baltu dieniņu" ir sacerējis [[Jēkabs Graubiņš]] [[1935. gads|1935. gadā]]? [[Attēls:12.Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (16002351761).jpg|border|right|50px]] * ... [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Aldis Adamovičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms kļūšanas par pašvaldības vadītāju, pēc tam Saeimas deputātu, bija [[ģeogrāfija]]s skolotājs un [[Preiļu 1. pamatskola]]s direktors? * ... '''[[portugāļu ģeogrāfiskie atklājumi]]''' bija eiropiešu aizjūras ekspedīciju avangardā, atklājot un kartografējot [[Āfrika]]s, [[Āzija]]s un [[Amerika]]s piekrastes, kas iesāka [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmetu? * ... nāvessodu 11 '''[[Valmieras komunāri]]em''' izpildīja [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 22. decembra naktī pie [[Rātsupīte]]s un līķus apraka Valmieras mācītāja muižas tīrumā pie Karātavu kalniņa, bet [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] jūlijā nošautos atļāva pārapbedīt; apglabāšana notika 25. jūlijā, vairāku simtu cilvēku klātbūtnē? [[Attēls:Chiba City montage.jpg|border|right|50px]] * ... tiek plānots, ka [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Cīņas sports 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sporta]], [[Paukošana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanas]] un [[Tekvondo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tekvondo]] sacensības norisināsies [[Tokija]]s [[aglomerācija|aglomerācijā]] ietilpstošajā '''[[Čiba|Čibā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... pēc [[gaisa piesārņojums|gaisa piesārņojuma]] '''[[Gvālijara]]''' [[Indija]]s vidienē ir viena no pasaulē piesārņotākajām pilsētām? * ... '''[[Spēlmaņu nakts 2018/2019]]''' balvu pasniegšanas ceremoniju vadīja [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris [[Ivars Kļavinskis]]? [[Attēls:Rytro BS2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Poprada (upe)|Poprada]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā lielā [[Slovākija]]s upe, kas ietilpst [[Baltijas jūra]]s baseinā? * ... atšķirībā no [[dūmu pulveris|dūmu šaujampulvera]], '''[[bezdūmu pulveris|bezdūmu pulverim]]''' sadegot nerodas cietas daļiņas ([[dūmi]]), jo veidojas tikai [[oglekļa dioksīds]], [[slāpeklis]] un [[ūdens]] tvaiki? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[pusvadītājs|pusvadītāju]] [[elektronika]]s komponenšu uzņēmums '''''[[SK Hynix]]''''' ir pasaulē otrais lielākais [[Brīvpiekļuves atmiņa|atmiņas]] [[integrālā shēma|mikroshēmu]] ražotājs (pēc ''[[Samsung Electronics]]'') un pasaulē trešais lielākais pusvadītāju komponenšu uzņēmums (pēc ''Samsung'' un ''[[Intel]]'')? [[Attēls:The Blue Lagoon.jpg|border|right|50px]] * ... [[Malta]]s arhipelāga trešajā lielākajā salā '''[[Komino]]''' <small>(attēlā Zilā lagūna)</small>, kas atrodas starp Maltas salu un [[Goco]], ir tikai 3 pastāvīgie [[iedzīvotāji]]? * ... 1400 km garās '''[[Krišna]]s''' izteka atrodas [[Rietumgati|Rietumgatos]], taču tā plūst uz austrumiem un, šķērsojot gandrīz visu [[Indostānas pussala|Indostānas pussalu]], ietek [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcī]]? * ... [[2019. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2019. gada pasaules čempionātā cīņas sportā]], kas notika [[Astana|Nursultanā]], '''[[Aisulū Tinibekova]]''' kļuva par pirmo [[Kirgizstāna]]s cīkstoni, kas uzvarējusi [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempionātā]]? [[Attēls:Lithuania Ladakalnis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Aukštaitijas nacionālais parks]]''' <small>(attēlā)</small> ir vecākais [[nacionālais parks]] [[Lietuva|Lietuvā]], un līdz [[1991. gads|1991. gadam]], kad tika nodibināti vēl trīs nacionālie parki, tā nosaukums bija [[Lietuvas PSR]] nacionālais parks? * ... mankurtu jēdziens kļuva pazīstams no [[Čingizs Aitmatovs|Čingiza Aitmatova]] romāna '''"[[Un garāka par mūžu diena ilgst]]"'''? * ... 20. gadsimta otrajā pusē ''Agfa'' bija viens no pazīstamākajiem masveida [[fotogrāfija|foto]] preču zīmoliem, tomēr 2004. gadā gala patērētājiem paredzēto produktu ražošanu atdalīja no '''''[[Agfa-Gevaert]]''''', izveidojot ''AgfaPhoto'', kas pēc gada bankrotēja? [[Attēls:Kloster Reichenau (Foto Hilarmont).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reihenava|Reihenavas salā]]''' mūsdienu [[Vācija]]s galējos dienvidos, [[Konstances ezers|Konstances ezerā]] daļēji saglabājies viens no viduslaiku slavenākajiem klosteriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[futbola klubs]] '''[[Liepājas "Zvejnieks"]]''', kas no 1962. līdz 1989. gadam spēlēja PSRS futbola čempionātā, savā pēdējā sezonā nostartēja pat sliktāk par otro Latvijas komandu PSRS otrajā līgā — pirms pāris gadiem izveidoto [[Jelgavas RAF]]? * ... dokumentālās spēlfilmas "[[Segvārds Vientulis]]" autors '''[[Normunds Pucis]]''' ir arī [[Latvijas Televīzija]]s simtgades seriāla "[[Sarkanais mežs]]" idejas un scenārija autors? [[Attēls:Flag of Jordan.svg|border|right|50px]] * ... septiņstaru zvaigzne ir vienīgā atšķirība starp '''[[Jordānijas karogs|Jordānijas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> un to, kas tika izmantots 1917. gada [[Arābu sacelšanās]] laikā, kā arī mūsdienu [[Palestīna]]s karogu? * ... sākotnēji bija plānots, ka '''[[2020. gada Giro d'Italia|2020. gada velobrauciens ''Giro d'Italia'']]''' notiks no 9. līdz 31. maijam ar startu pirmo reizi [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]], taču saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] sacensības tiks pārceltas uz oktobri ar startu [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... '''[[Kovadongas kauja]]''' bija pirmā ievērojamā [[kristieši|kristiešu]] uzvarētā kauja pēc tam, kad [[arābi]] iekaroja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]], tāpēc to mēdz uzskatīt par [[rekonkista]]s sākumu? [[Attēls:Riekstins Alberts.jpg|border|right|50px]] * ... {{OSS|Z=1936|L=L}} [[Garmiša-Partenkirhene|Garmišā-Partenkirhenē]] [[distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] startējušais '''[[Alberts Riekstiņš]]''' <small>(attēlā)</small>, esot izmēģinājis spēkus 30 [[sporta veids|sporta veidos]], tai skaitā 78 gadu vecumā kļuvis par sporta meistarkandidātu [[makšķerēšana|makšķerēšanā]]? * ... [[Juris Poškus|Jura Poškus]] filma '''"[[Bet stunda nāk]]"''' par Ēriku un Danielu, kuri [[Rīga]]s ielās sludina savu izpratni par mūsdienu [[kristieši|kristiešu]] dzīvesveidu, saņēma 2003. gada [[Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma (Lielais Kristaps)|Lielā Kristapa balvu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma]]? * ... ar augumu 224 cm [[serbs]] '''[[Bobans Marjanovičs]]''' ir otrais garākais [[basketbolists]] [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] šobrīd, atpaliekot vienīgi no Tako Falla, bet apsteidzot kluba biedru [[Kristaps Porziņģis|Kristapu Porziņģi]]? [[Attēls:Himeji Castle Keep Tower after restoration 2015.jpg|border|right|50px]] * ... šobrīd [[Japāna|Japānā]] ir vairāk nekā simt '''[[Japāņu pilis|pilis]]''' <small>(attēlā [[Himedži pils]] [[Hjogo prefektūra|Hjogo prefektūrā]])</small>, kas ir saglabājušās vai daļēji ir saglabājušās, taču tiek lēsts, ka reiz to bija pieci tūkstoši? * ... [[Grenlande]]s tālākais dienvidu punkts '''[[Farvelas rags]]''' atrodas vairāk uz dienvidiem nekā [[Helsinki]] vai [[Sanktpēterburga]]? * ... [[Vācija]]s [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[NSU Motorenwerke]]''''' [[1969. gads|1969. gadā]] tika apvienots ar uzņēmumu ''[[Auto Union]]'', nodibinot mūsdienu ''[[Audi]]''? [[Attēls:Ficus elastica leaves 02.JPG|border|right|50px]] * ... līdzīgi kā citiem [[fikusu ģints]] augiem, arī '''[[kaučuka gumijkoks|kaučuka gumijkoku]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu [[apputeksnēšana|apputeksnēšanu]] veic konkrēta [[lapsenes|lapseņu]] suga, ar kurām tiem ir attīstījies mutuālisms? * ... '''[[Baltijas Olimpiskā komiteja|Baltijas Olimpisko komiteju]]''' [[1911. gads Latvijā|1911. gada]] 18. decembrī [[Rīga]]s viesnīcā "Imperial" nodibināja 13 sporta biedrību pārstāvji pēc 1907. gadā dibinātās [[Somija]]s Olimpiskās komitejas piemēra? * ... '''[[amonija nitrīts|amonija nitrītam]]''' sadaloties izdalās [[slāpeklis]], tādēļ amonija nitrītu nedrīkst uzglabāt hermētiski noslēgtos traukos, jo pēc kāda laika var notikt [[eksplozija]]? [[Attēls:Berliner Siegessäule 2012-04.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Uzvaras kolonna]]''' <small>(attēlā)</small> tika projektēta pēc [[1864. gads|1864. gada]] uzvaras karā ar [[Dānija|Dāniju]], taču līdz pieminekļa atklāšanai [[1873. gads|1873. gadā]] Prūsija bija uzvarējusi arī [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karā]] un [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]], piešķirot statujai papildus nozīmi? * ... [[Detroita]]s '''''[[Little Caesars Arena]]''''' mājas spēles aizvada gan [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] komanda [[Detroitas "Pistons"|"Pistons"]], gan [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komanda [[Detroitas "Red Wings"|"Red Wings"]]? * ... angļu rokgrupa '''''[[James (grupa)|James]]''''' ir trīs reizes ir uzstājusies [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Chinesische Zedrat Zitrone.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cedrāts|cedrātam]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīga loma [[jūdaisms|jūdaismā]], tas tiek izmantots [[Sukots|Sukota]] svētkos, tāpēc tā [[auglis]] tiek saukts arī par ebreju ābolu? * ... '''[[Harderveikas Universitāte]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]] savulaik bija pazīstama ar visai liberālajām [[medicīna|medicīnisko]] grādu iegūšanas prasībām, piemēram, slavenākais no universitātes absolventiem — [[Kārlis Linnejs]], šeit pavadīja apmēram [[nedēļa|nedēļu]], iegūdams doktora grādu medicīnā? * ... viens no partijas "[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]" vadītājiem, [[Rīgas dome]]s deputāts '''[[Edmunds Cepurītis]]''' 29 gadu vecumā ir jaunākais partijas (līdz)priekšsēdētājs [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Mochovce - chladice veže.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mohovces atomelektrostacija]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina apmēram 20% no [[Slovākija]]i nepieciešamās elektroenerģijas? * ... '''[[Simtgades tilts]]''' pār [[Nemuna]]s upi [[Jurbarka|Jurbarkā]] ir pats garākais autotransporta [[tilts]] [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... ''Discovery, Inc.'' [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par Eiropas [[televīzija]]s sporta kanālu tīkla '''''[[Eurosport]]''''' vairākuma akcionāru? [[Attēls:Polski Fiat 126p rocznik 1973.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[FSM]]''''' jeb Mazlitrāžas automobiļu fabrika [[Polija|Polijā]] 20. gadsimta 70. un 80. gados sadarbībā ar [[Itālija]]s autobūvētāju ''[[FIAT]]'' saražoja vairāk nekā 3 miljonus automašīnu ''Polski Fiat'' <small>(attēlā 1973. gada ''Polski Fiat 126p'')</small>? * ... 173 kg smagais [[Ķīnas Tautas Republika]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]] '''''[[Dong Fang Hong I]]''''' bija smagāks par citu valstu pirmajiem pavadoņiem? * ... saskaņā ar ar pašreizējo [[Ģeohronoloģiskā skala|ģeohronoloģisko skalu]] laika intervāls, kas bija pazīstams kā '''[[terciārs]]''', ietver sevī [[Paleogēns|paleogēnu]], [[Neogēns|neogēnu]] un [[antropogēns|antropogēna]] daļu? [[Attēls:Coimbra University.jpg|border|right|50px]] * ... senākā [[universitāte]] [[Portugāle|Portugālē]] — '''[[Koimbras Universitāte]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta [[1290. gads|1290. gadā]] ar karaļa [[Dinišs I|Diniša I]] dekrētu, un gadsimtiem tā bija vienīgā universitāte valstī? * ... [[PSRS hokeja izlase]]s [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]] '''[[Aleksejs Kasatonovs]]''' piecas reizes ir bijis iekļauts [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čampionāta]] simboliskajā izlasē? * ... amerikāņu [[kinorežisors]], scenārists, producents un [[aktieris]] '''[[Vess Kreivens]]''' ir pazīstams kā [[šausmu filma|šausmu filmu]] žanra pionieris? [[Attēls:ErAZ-762 van В395МО36 (23146592653).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Erevānas automobiļu rūpnīca]]''' tika izveidota 1966. gadā kravas [[mikroautobuss|mikroautobusu]] ražošanai <small>(attēlā ''ErAZ-762V'')</small>, jo [[Rīgas autobusu fabrika]] jau bija noslogota ar pasažieru mikroautobusu ražošanu visai [[Padomju Savienība]]i? * ... [[futbols|futbola]] komanda no [[Liepāja]]s '''"[[Sarkanais Metalurgs (futbola klubs)|Sarkanais Metalurgs]]"''', kas pastāvēja no 1949. gada līdz 1961. gadam, 11 gadus bija neapstrīdama [[Latvijas čempionāts futbolā|Latvijas čempionāta]] līdervienība? * ... vispazīstamākās '''[[Garās sienas]]''' tika izbūvētas starp [[Atēnas|Atēnām]] un tās ostu [[Pireja|Pireju]] — tās stiepās 26 kilometru garumā? [[Attēls:Norodom Sihamoni (2007) (crop).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kambodža]]s karalis '''[[Norodoms Seihamonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis klasisko [[dejas|deju]] un [[balets|baleta]] pasniedzējs un horeogrāfs? * ... 1989. gadā, [[Sadams Huseins|Sadama Huseina]] valdīšanas laikā, [[Irāka]] apgalvoja, ka ir palaidusi [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]], tomēr attēli liecināja, ka [[nesējraķete]] eksplodējusi pacelšanās sākumposmā, tādējādi [[2014. gads kosmonautikā|2014. gadā]] palaistais '''''[[TigriSat]]''''' oficiāli tiek uzskatīts par Irākas pirmo pavadoni? * ... no '''[[Pērnavas lidosta]]s''' tiek veikti regulāri pasažieru lidojumi uz [[Roņu sala|Roņu salu]]? [[Attēls:Limerick - Shannon River.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Šenona]]''' <small>(attēlā [[Limerika|Limerikā]])</small> ir [[Īrija]]s garākā [[upe]], taču tās garums dažādos avotos atšķiras, jo, lejtecē upe pārvēršas par estuāru? * ... visu laiku rezultatīvākā [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētāja [[Māris Verpakovskis|Māra Verpakovska]] tēvs '''[[Ilmārs Verpakovskis]]''' arī aizvadījis 3 spēles Latvijas izlasē 1991. un 1992. gadā? * ... viens no biežāk sastopamiem '''[[sinestēzija]]s''' veidiem ir saistīts ar [[vārdi|vārdu]], [[cipari|ciparu]] un [[burti|burtu]] attēlošanos dažādās [[krāsas|krāsās]], kas piemīt 4% cilvēku visā pasaulē? [[Attēls:Demiters.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s [[hokejs|hokeja]] kluba "[[HK Mogo|Mogo]]" kapteinis '''[[Renārs Demiters]]''' <small>(attēlā)</small> četras sezonas ir spēlējis [[Kazahstāna]]s hokeja komandās? * ... [[Ungārija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]] '''''[[Malév]]''''' [[2012. gads|2012. gada]] februārī pārtrauca lidojumus un drīz vien tika pasludināta tās maksātnespēja? * ... [[1014. gads|1014. gada]] '''[[Klontarfas kauja]]s''' rezultātā krita [[vikingi|vikingu]] vara [[Īrija|Īrijā]]? [[Attēls:Kostnice Sedlec.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Sedlecas osuārijs|Sedlecas osuārija]]''' interjerā <small>(attēlā)</small> izmantoti no 40 000 līdz 70 000 cilvēku kauli, no kuriem izveidotas [[kapela]]s dekorācijas un interjera priekšmeti? * ... [[FK Liepāja|futbola kluba Liepāja]] uzbrucējs '''[[Danu Spataru]]''' ir piedalījies 8 spēlēs [[Moldovas futbola izlase]]s sastāvā? * ... [[Malta]]s augstākā virsotne ir 253 metrus augstais '''[[Tadmejreks]]'''? [[Attēls:Feldberg-Seebuck.JPG|border|right|50px]] * ... 1493 metrus augstais '''[[Feldbergs (kalns)|Feldbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais [[Vācija]]s kalns ārpus [[Alpi]]em? * ... '''[[Rūdolfs Baumanis]]''' {{oss|V=1936|L=L}} [[Berlīne|Berlīnē]] [[šaušana|šaušanā]] ar mazkalibra šauteni 50 m distancē izcīnīja 32. vietu? * ... '''[[Kaprunas katastrofa|Kaprunas funikulera katastrofā]]''' [[Austrija|Austrijā]] 2000. gada 11. novembrī [[ugunsgrēks|ugunsgrēka]] rezultātā gāja bojā 155 cilvēki, lielākoties [[kalnu slēpotāji]], kas devās augšup uz slēpju trasēm? [[Attēls:Wiltener Saengerknaben Rochuskirche Wien 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[zēnu koris|zēnu koru]]''' dalībnieki ir zēni, kam vēl nav noticis [[balss]] lūzums, tāpēc zēnu koriem raksturīga dziedāšana augstajos reģistros <small>(attēlā viens no vecākajiem zēnu koriem Eiropā Viltenas zēnu koris)</small>? * ... 2002. gada Holivudas psiholoģisks trilleris '''"[[Sarkanais pūķis (filma)|Sarkanais pūķis]]"''' ir veidots kā prīkvels 1991. gada filmai "[[Jēru klusēšana]]" un 2001. gada filmai "Hanibāls"? * ... [[arhitektūra]]i veltītā raidījuma "[[Adreses]]" un [[vēsture]]s tēmām veltītā raidījuma "[[Atslēgas (raidījums)|Atslēgas]]" veidotājs un vadītājs '''[[Mārtiņš Ķibilds]]''' bērnībā bija vēlējies kļūt par arhitektu un vēlāk strādājis par [[Latvijas Arhitektu savienība]]s valdes priekšsēdētāju? [[Attēls:KAZ 4540 (Kolhida) (15347091889).jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[Gruzija]]s '''[[Kutaisi automehāniskā rūpnīca|Kutaisi automehāniskās rūpnīcas]]''' ražošanas apjomi ievērojami samazinājās, līdz 2010. gadā tā tika slēgta pavisam <small>(attēlā PSRS izplatītā [[kravas automašīna]] ''KAZ-4540 Kolhida'')</small>? * ... [[1982. gads Latvijā|1982. gadā]] izdotā pirmā '''[[Antoņina Masiļūne|Antoņinas Masiļūnes]]''' sastādītā pavārgrāmata "Ikdienai un svētku galdam" tika izdota 200 000 eksemplāru lielā tirāžā? * ... '''[[Londonas Karaliskā koledža|Londonas Karalisko koledžu]]''' ir absolvējuši vai bijuši tajā mācībspēki divpadsmit [[Nobela prēmija]]s laureāti? [[Attēls:Vita Tērauda in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte "[[Attīstībai/Par!]]" frakcijā '''[[Vita Anda Tērauda]]''' <small>(attēlā)</small> politikā darbojās arī neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s, būdama [[Latvijas Republikas valsts reformu ministru uzskaitījums|valsts reformu ministre]] [[Māra Gaiļa valdība|Māra Gaiļa valdībā]]? * ... '''[[eshatoloģija]]''' ir [[teoloģija|teoloģiska]] mācība par [[cilvēce]]s galu, kā arī par pasaules galu un [[laika beigas|laika beigām]]? * ... [[Latvijas Universitāte]]s profesors, [[paleontologs]] un [[ģeologs]] '''[[Ervīns Lukševičs]]''' ir atklājis vairākas zinātnei jaunas seno [[zivis|zivju]] un četrkājaino sugas? [[Attēls:Møns Klint 5.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mēna|Mēnas sala]]''' [[Dānija]]s austrumos <small>(attēlā)</small> ir slavena ar [[krīts|krīta]] [[klints|klintīm]], kas stiepjas jūras krastā 6 kilometru garumā, sasniedzot 128 metru augstumu? * ... [[2013. gads Latvijā|2013. gada]] novembrī [[ASV latvieši|ASV latviešu]] aktieris un režisors '''[[Laimonis Siliņš]]''' [[Rīga|Rīgā]] saņēma [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu]]? * ... tiek plānots, ka [[2021. gads|2021. gadā]] [[Elzasa]] atdalīsies no pārējās '''[[Grandesta]]s''', izveidojot atsevišķu [[Francijas reģioni|Francijas reģionu]]? [[Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils]] '''[[Dzelzceļa tilts (Daugavpils)|Dzelzceļa tilts]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzbūvēts laika posmā no 1858. līdz 1862. gadam, kad atklāja vilcienu kustību [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava]] posmā [[Daugavpils|Dinaburga]]—[[Kauņa]]? * ... '''[[radioloģiskie ieroči|radioloģiskos ieročus]]''' parasti uzskata par masu iznīcināšanas [[ieroči]]em, taču tos var izmantot arī specifiska mērķa nonāvēšanai, kā piemēram, [[Aleksandrs Ļitviņenko|Aleksandra Ļitviņenko]] noindēšana ar radioaktīvo [[Polonijs|poloniju]]-210? * ... 2018. un 2019. gadā [[Rīgas "Dinamo"]] vārtus sargājušais krievu [[hokejists]] '''[[Maksims Tretjaks]]''' ir leģendārā [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsarga]] [[Vladislavs Tretjaks|Vladislava Tretjaka]] mazdēls? [[Attēls:Pēteris Birkerts.jpg|border|right|50px]] * ... [[literatūrzinātnieks]] un [[folklorists]] '''[[Pēteris Birkerts]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais savācis un sakopojis [[latvieši|latviešu]] tautas [[anekdote]]s? * ... netālu no [[dzelzceļa stacija]]s '''[[Brisele-Dienvidi]]''' atrodas Dienvidu tornis, kas ir augstākā celtne [[Beļģija|Beļģijā]]? * ... [[1914. gads|1914. gadā]] [[Eiropa]]s valstis kontrolēja gandrīz 90% no [[Āfrika]]s, tikai [[Libērija]], [[Etiopija]] un Derviša (daļa no [[Somālija]]s) nebija pakļautas '''[[Āfrikas sadalīšana]]s''' rezultātā? [[Attēls:Dutch F16 Siauliai.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Šauļu starptautiskā lidosta|Šauļu lidlauks]]''' tika izbūvēts 1931. gadā [[Lietuva]]s gaisa spēku vajadzībām, bet [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas gados bija svarīga PSRS Gaisa spēku bāze <small>(attēlā mūsdienās)</small>? * ... Latvijas [[orientēšanās sports|orientēšanās sporta]] izlases līdere '''[[Sandra Grosberga]]''' startē arī [[vieglatlētika]]s sacensībās un 2019. gadā bija Latvijas čempione vieglatlētikas krosā? * ... '''[[Triestes līcis]]''' [[Adrijas jūra]]s galējos ziemeļos atrodas triju valstu — [[Itālija]]s, [[Slovēnija]]s un [[Horvātija]]s — teritorijā? [[Attēls:2008 Smart ForTwo Passion convertible -- 04-22-2011 2.jpg|border|right|50px]] * ... mikroauto, subkompaktklases auto un elektrisko [[auto]] ražošanā specializētā auto marka '''''[[Smart (automašīna)|Smart]]''''' <small>(attēlā 2. paaudzes ''Smart Fortwo'')</small> ir [[Vācija]]s [[autobūve]]s uzņēmumu grupas ''[[Daimler AG]]'' struktūrvienība? * ... '''[[Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija|Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas]]''' galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? * ... [[1922. gads Latvijā|1922. gada]] pavasarī [[Daugavpils]] pilsētas vadība pieņēma lēmumu aizdedzināt '''[[Gajoka tilts|Gajoka tiltu]]''', jo [[pali|palu]] laikā pie tā sablīvējās lielas [[ledus]] masas, kas draudēja pārraut pilsētas aizsargdambi? [[Attēls:Kolossi Castle 01.JPG|border|right|50px]] * ... viduslaikos '''[[Kolosi pils]]''' [[Kipra|Kiprā]] <small>(attēlā)</small> bija [[Maltas ordenis|Maltas ordeņa]] galvenā mītne? * ... konkursa '''"[[Supernova 2020]]"''' uzvarētājai [[Samanta Tīna|Samantai Tīnai]] ar dziesmu ''[[Still Breathing]]'' bija paredzēta iespēja pārstāvēt [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], kas tika atcelts sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s izplatīšanos? * ... uzvara pret pieckārtīgu [[Padomju armija]]s pārspēku [[Ziemas karš|Ziemas kara]] '''[[Suomusalmi kauja|Suomusalmi kaujā]]''' ievērojami pacēla [[Somija]]s armijas morāli? [[Attēls:Andrey Makarov.jpg|border|right|50px]] * ... [[hokejs|hokeja]] kluba [[Rīgas "Dinamo"]] pagājušās sezonas [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Andrejs Makarovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadijis arī vienu spēli [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet [[Krievijas hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis sudraba medaļu 2011. gada Pasaules čempionātā U20 vecuma grupā? * ... [[Filips Sīmors Hofmans]] par savu darbu filmā '''"[[Kapote (filma)|Kapote]]"''' ieguva vairākas balvas, tajā skaitā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kā labākais aktieris galvenajā lomā? * ... '''[[Spiša]]s''' reģiona ([[Slovākija|Slovākijā]] un [[Polija|Polijā]]) īpatnības nosaka [[Slovāki|slovāku]], [[Vācieši|vācu]] (kuri šeit dēvēti par [[sakši]]em), [[Ungāri|ungāru]] un [[Rusīni|rusīnu]] iedzīvotāju mijiedarbība? [[Attēls:Bulgaria-Sunny Beach-05.jpg|border|right|50px]] * ... no apmēram 378 kilometru garās '''[[Bulgārijas Melnās jūras piekraste]]s''' aptuveni 130 kilometrus klāj [[smiltis]]; vasaras sezonā [[pludmale]]s apmeklē miljoniem atpūtnieku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]]''' sākotnēji bija paredzēti [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] vasarā, no 6. līdz 12. jūlijam, bet tos pārcēla uz 2021. gadu saistībā ar [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|COVID-19 izplatīšanos Latvijā]]? * ... ar mazāk nekā 2000 [[iedzīvotāji]]em '''[[Lesje|Lesjes sala]]''' ir iedzīvotāju skaita ziņā vismazākā [[Dānija]]s komūna? [[Attēls:Zuiderzeewerken-NL.png|border|right|50px]] * ... '''[[Zeiderzē projekts|Zeiderzē projekta]]''' <small>(attēlā karte)</small> nosusināšanas darbu rezultātā tika izveidota [[Nīderlande]]s [[Flevolande]]s province, kurā mūsdienās dzīvo vairāk nekā 400 000 iedzīvotāji? * ... [[1871. gads|1871. gadā]] '''[[Skotijas regbija izlase]]''' aizvadīja pirmo spēli pret [[Anglijas regbija izlase|Angliju]], kas ir arī pirmā [[regbijs|regbija]] izlašu spēle vēsturē? * ... [[Vācija]]s armijas un flotes '''[[operācija "Albiona"]]''' par mūsdienu [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgu]] bija pēdējā lielā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kauja ar [[Krievija]]s piedalīšanos? [[Attēls:Grand-Place, Brussels - panorama, June 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brisele]]s '''[[Lielais laukums (Brisele)|Lielais laukums]]''' <small>(attēlā)</small> sāka veidoties 12. gadsimtā? * ... [[Itālija]]i piederošajai '''[[Lampedūza|Lampedūzas salai]]''' [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] tuvākā cietzeme ir [[Tunisija]] 113 kilometru attālumā, un ģeoloģiski tā atrodas [[Āfrika]]s kontinentā? * ... lai dotu [[Lietuvas Republika]]i pieeju [[Baltijas jūra]]i, 1921. gadā [[Latvija]] atteicās no pretenzijām, un ar Latvijas—Lietuvas robežlīgumu '''[[Palangas pagasts|Palangas pagastu]]''' pievienoja Lietuvai? [[Attēls:A coruna torre de hercules sunset edit.jpg|border|right|50px]] * ... 2. gadsimtā būvētais '''[[Herkulesa tornis]]''' [[Akoruņa|Akoruņā]] <small>(attēlā)</small> ir pasaulē vecākā [[bāka]], kas joprojām darbojas? * ... '''[[2017. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2017. gada Pasaules čempionātā cīņas sportā]]''' bronzas medaļu izcīnīja arī [[Latvija]]s [[cīkstone]] [[Anastasija Grigorjeva]]? * ... Holivudas filma '''"[[Džeks un Džila]]"''', kurā abas galvenās lomas atveido [[Ādams Sendlers]], tiek saukta par "vissliktāko filmu, kāda jebkad ir radīta"; tā uzstādīja rekordu, iegūstot 10 [[Zelta avenes balva]]s visās iespējamās kategorijās? [[Attēls:Ναός του Ολυμπίου Διός, Αθήνα.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas impērija]]s laikā '''[[Olimpiskā Zeva templis|Olimpiskā Zeva templim]]''' bija 104 milzīga izmēra [[kolonna]]s, un tas bija lielākais templis [[Senā Grieķija|Grieķijā]] <small>(attēlā mūsdienās)</small>? * ... '''[[2019. gada IBSF pasaules čempionāts|2019. gada IBSF pasaules čempionātā]]''' [[bobslejs|bobslejā]] un [[skeletons|skeletonā]], kas norisinājās [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistleras trasē]] [[Kanāda|Kanādā]], ar vienu zelta un vienu sudraba medaļu [[Latvija]] bija starp veiksmīgākajām dalībvalstīm? * ... 2000. gadu pirmajā desmitgadē [[Igaunija]]s '''''[[MicroLink]]''''' kļuva par vadošo [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] uzņēmumu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], nodarbinot gandrīz 1000 darbinieku? [[Attēls:2018 European Athletics Championships Day 7 (40).jpg|border|right|50px]] * ... [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] jūdzes skrējienā un divkārtējā [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempione]] '''[[Sifana Hasana]]''' <small>(attēlā)</small> pameta [[Etiopija|Etiopiju]] kā bēgle un 2008. gadā 15 gadu vecumā ieradās [[Nīderlande|Nīderlandē]]? * ... smagas kaujas par '''[[Gustava līnija|Gustava līniju]]''' [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā notika no 1943. gada decembra līdz 1944. gada jūnijam, tajās krita 98 000 [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīru? * ... ap 750. gadu dibinātā '''[[Birka]]''' tiek uzskatīta par [[Zviedrija]]s senāko pilsētu; tā tika pamesta ap 975. gadu? [[Attēls:Bełchatów Elektrownia.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belhatovas elektrostacija]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē lielākā [[brūnogles|brūnogļu]] [[termoelektrostacija]], kas nodrošina 20% no [[Polija]]s eletroenerģijas vajadzībām? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] augustā '''[[Velsas regbija izlase]]''' pirmo reizi kļuva par pasaules ranga līderi, bet drīz pēc tam, arī pirmo reizi, par līderi kļuva '''[[Īrijas regbija izlase]]'''? * ... agrāk '''[[ģimnāzija|ģimnāzijās]]''' lielāku uzmanību pievērsa [[sengrieķu valoda|grieķu]] un [[latīņu valoda]]s, kā arī veco kultūrtautu [[literatūra]]s mācīšanai; to pamatuzdevums bija sagatavot studijām augstskolā? [[Attēls:Mariya Lasitskene 2017 FBK-Games (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s [[vieglatlēte]], [[augstlēcēja]] '''[[Marija Lasickene]]''' <small>(attēlā)</small> {{oss|V=2016|L=L}}, nevarēja startēt, jo Sporta arbitrācijas tiesa [[Krievija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|aizliedza Krievijas sportistu dalību]] sistemātisku [[dopings|dopinga]] pārkāpumu dēļ; nākamajā gadā sportiste sāka startēt kā "neitrālā sportiste"? * ... [[Somija]]s ziemeļos, [[Lapzeme]]s administratīvajā centrā [[Rovaniemi]] esošā '''[[Lapzemes Universitāte]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem esošā universitāte [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... '''[[Ziemeļīrijas konflikts]]''' turpinājās no 20. gadsimta sešdesmito gadu beigām līdz Lielās Piektdienas vienošanās noslēgšanai [[1998. gads|1998. gada]] 10. aprīlī, un dažkārt tas tika atzīmēts kā vājas intensitātes [[karš]]? [[Attēls:Stadler Flirt Keila jaamas1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s valsts pasažieru [[dzelzceļš|dzelzceļa]] pārvadājumu operators '''''[[Elron]]''''' 1998. gadā tika atdalīts no uzņēmuma ''[[Eesti Raudtee]]'' <small>(attēlā vilciens [[Keila (stacija)|Keilas]] stacijā)</small>? * ... visvairāk '''[[2019. gada Lielā Kristapa balva|2019. gada Lielā Kristapa balvām]]''' bija izvirzīta filma "[[1906 (filma)|1906]]" (15), taču visvairāk balvas saņēma filma "[[Jelgava 94 (filma)|Jelgava 94]]" — četras pamatkategorijās un trīs speciālās balvas? * ... '''[[Japānas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet līdz [[2019. gads sportā|2019. gadam]], kad pati rīkoja [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|finālturnīru]] un sasniedza tajā ceturtdaļfinālu, nebija izkļuvusi no grupas? [[Attēls:Prevlaka tvrdjava.JPG|border|right|50px]] * ... kopš 2002. gada '''[[Prevlakas pussala]]i''' <small>(attēlā)</small> ir pagaidu juridisks statuss, jo tā ir strīdus teritorija starp [[Horvātija|Horvātiju]] un [[Melnkalne|Melnkalni]]? * ... {{oss|V=2016|L=L}} '''[[Eleina Tompsone]]''' no [[Jamaika]]s kļuva par olimpisko čempioni [[100 m]] un [[200 m]] distancē, kļūstot par pirmo sprinteri, kas uzvar abās īsākajās sprinta distancēs olimpiskajās spēlēs pēc [[Florensa Grifita-Džoinere|Florensas Grifitas-Džoineres]], kas to paveica {{oss|V=1988|L=L}}? * ... '''[[Latvijas zelts|Latvijas zelta rezerve]]''' sāka veidoties pēc tam, kad [[Padomju Krievija]] samaksāja 4 miljonus zelta rubļu jeb 3096,9 kg tīra [[zelts|zelta]] no [[Krievijas Impērija]]s zelta rezerves saskaņā ar [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līgumu]]; šis zelts aizvien sastāda pusi no Latvijas zelta rezerves? [[Attēls:Triglav.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triglava nacionālais parks]]''' ap [[Slovēnija]]s augstāko kalnu [[Triglavs|Triglavu]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[nacionālais parks]] valstī? * ... [[2019. gads|2019. gada]] martā [[Krievija]]s ārlietu ministrs [[Sergejs Lavrovs]] apgalvoja, ka [[Baltijas valstis]] esot kļuvušas par "'''[[rusofobija]]s''' līderiem [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]]"? * ... [[1968. gads|1968. gadā]] definētā '''[[Brežņeva doktrīna]]''' deklarēja, ka atkāpšanās no [[sociālisms|sociālisma]] jebkurā [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstī ir apdraudējums visām citām valstīm, un tādā gadījumā ir pieļaujama iejaukšanās attiecīgās valsts iekšējās lietās, ja nepieciešams, ar militāriem līdzekļiem? [[Attēls:Pałac Branickich - panoramio - 7alaskan (1).jpg|border|right|50px]] * ... vienlaicīgi ar '''[[Braņicku pils]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecību [[Polija]]s ziemeļaustrumu pilsēta [[Bjalistoka]] ieguva pilsētas tiesības? * ... '''[[paleocēns|paleocēna]]''' epohu norobežo divi ģeoloģiski notikumi: [[krīta-terciāra masveida izmiršana]]s, kad izmira [[dinozauri]] un daudzas citas mezozoja organismu grupas, un [[paleocēna-eocēna termālais maksimums]], kad īsā laika posmā būtiski palielinājās [[Zeme]]s vidējā temperatūra, novedot pie daudzu organisma grupu izmiršanas? * ... [[1985. gads|1985. gadā]] Eiropas kausa finālspēles laikā starp [[Turīnas "Juventus"]] un ''[[Liverpool FC]]'' [[futbols|futbola]] komandām līdzjutēju sadursmju rezultātā, sabrūkot Heizela stadiona sienai (mūsdienās '''[[Karaļa Boduēna stadions]]'''), gāja bojā 39 cilvēki un apmēram 600 tika ievainoti? [[Attēls:Kiev Pioneers Hammond Slides.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā '''[[pionieru kustība|pionieru organizācija]]''' tika izveidota [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1922. gads|1922. gada]] 19. maijā un darbojās visās [[padomju republikas|padomju republikās]] <small>(attēlā pionieri [[Kijiva|Kijivā]])</small>? * ... izdevniecības '''"[[Avots (izdevniecība)|Avots]]"''' pirmais izdevums 1980. gadā bija publicistisks darbs "Plānotā rītdiena" par [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] [[kolhozs|kolhoza]] "Krasnij Oktjabrj" darbību? * ... [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraukšanā]] pazīstamais [[termins]] '''[[pelotons]]''' ir radies no [[franču valoda]]s vārda ''peloton'', ar ko apzīmē militāro vienību — [[Vads (armija)|vadu]]? [[Attēls:Juan José Cobo - Critérium du Dauphiné 2012 - Prologue.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gads sportā|2019. gadā]] [[Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība]] atņēma [[Spānija]]s riteņbraucēja '''[[Huans Hosē Kovo|Huana Hosē Kovo]]''' <small>(attēlā)</small> karjeras lielāko zuvaru — 2011. gada ''[[Vuelta a España]]'', pamatojot to ar [[dopings|dopinga]] pārkāpumiem? * ... '''[[Ziemeļvācija]]s''' valstis spēlēja vadošo lomu [[Vācijas Impērija]]s izveidē 19. gadsimtā? * ... '''[[Brestas cietokšņa aizstāvēšana]]''' (viena no pirmajām kaujām, kas notika [[Austrumu fronte (Otrais pasaules karš)|Austrumu frontē]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā) ilga 9 dienas, un cietokšņa pēdējā pretestība tika salauzta, bombardējot ar aviāciju? [[Attēls:Koenigin Luise bruecke Tilsit 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karalienes Luīzes tilts]]''' <small>(attēlā)</small> pār [[Nemuna]]s upi, kas savieno [[Lietuva]]s pilsētu [[Panemune (Paģēģi)|Panemuni]] un [[Krievija]]s pilsētu [[Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)|Sovetsku]], ir nosaukts [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] karaļa [[Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma III]] sievas [[Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze]]s vārdā? * ... '''[[Krievijas Amerika]]''' ([[Komandora salas|Komandora salās]], [[Aleutu salas|Aleutu salās]] un [[Aļaska|Aļaskā]]) bija tirdzniecības [[kolonija]], krievu kolonistus uz šejieni neaicināja, tāpēc [[krievi|krievu]] skaits šeit nepārsniedza 1000? * ... '''[[eocēns|eocēnā]]''' bija [[kainozoja ēra]]s siltuma maksimums, kad tropiskais un subtropu klimats izpletās līdz mūsdienu polārajiem apgabaliem ([[Grenlande]]i, [[Špicbergena]]i)? [[Attēls:2017 UEC Track Elite European Championships 120.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s trīskārtējā [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāta šosejas riteņbraukšanā]] uzvarētāja '''[[Annemīka van Vlētena]]''' <small>(attēlā)</small> startē arī [[treka riteņbraukšana]]s sacensībās? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] aktīvistam '''[[Aleksandrs Gapoņenko|Aleksandram Gapoņenko]]''' ir aizliegta iebraukšana [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Moldova|Moldovā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]? * ... '''[[Brestas ūnija]]''' noteica [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas]] [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhāta]] Kijivas mitropolijas bīskapu atdalīšanos no [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu pareizticība]]s un pakļašanos [[Romas pāvests|Romas pāvestam]], tomēr saglabājot pareizticības reliģiskos rituālus? [[Attēls:Lisboa May 2013-1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1147. gads|1147. gadā]] pēc [[musulmaņi|musulmaņu]] padzīšanas celtā '''[[Lisabonas katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir vecākā baznīca pilsētā, daļēji sagrauta [[1755. gada Lisabonas zemestrīce]]s laikā? * ... '''[[Krimas okupācija]]''' bija pirmais notikums, kad [[Krievija]] pirmo reizi pēckara [[Eiropa]]s vēsturē [[okupācija|okupēja]] citas suverēnas valsts teritorijas daļu, tādējādi destabilizējot Eiropas un globālo drošības sistēmu? * ... galvenais '''[[mangāna dioksīds|mangāna dioksīda]]''' pielietojums ir [[metalurģija|metalurģijā]] — to izmanto [[tērauds|tērauda]] ražošanā? [[Attēls:Hazza Al Mansouri (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] pirmais [[kosmonauts]] '''[[Haza El Mansūrī]]''' <small>(attēlā)</small> kosmosā devās 2019. gada 25. septembrī kā '''[[SKS 19. Krievijas viesekspedīcija]]s''' lidojuma dalībnieks kosmosa kuģī ''[[Sojuz MS-15]]''? * ... '''[[Konfūcija institūts]]''' ir kritizēts par pārmērīgu [[Ķīna]]s ārpolitikas "maigās varas" ietekmi valstīs, kurās tā darbojas? * ... '''[[normandiešu valoda]]''' ir sastopama [[Normandija|Normandijā]], [[Džērsija|Džērsijā]] un [[Gērnsija|Gērnsijā]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781402131).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Gatis Eglītis]]''' <small>(attēlā)</small> no 2005. gada līdz 2015. gadam strādāja [[Brisele]]s institūcijās, 8 gadus nostrādājot [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisijā]] ar [[Latvija]]s ekonomikas, finanšu un budžeta uzraudzības jautājumiem? * ... filmas '''"[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]"''' un '''"[[Favorīte (filma)|Favorīte]]"''' tika nominētas desmit [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tādējādi kļūstot par visvairāk nominētajām filmām balvas 91. ceremonijā? * ... mūsdienās '''[[metriskā sistēma|metrisko sistēmu]]''' izmanto visās pasaules valstīs, izņemot [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Libērija|Libēriju]] un [[Mjanma|Mjanmu]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-121-0011A-23, Polen, Siegesparade, Guderian, Kriwoschein.jpg|border|right|50px]] * ... [[1939. gads|1939. gada]] 22. septembra '''[[Vācu-padomju militārā parāde Brestā]]''' <small>(attēlā)</small> notika, kad [[Vērmahts|Vērmahta]] spēki [[Bresta (Baltkrievija)|Brestas]] pilsētu un [[Brestas cietoksnis|cietoksni]] nodeva [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kontrolē, kā to paredzēja [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepenie pielikumi? * ... pie '''[[saliktās daļiņas|saliktajām daļiņām]]''' pieder gan [[hadroni]], kas sastāv no [[kvarki]]em, gan arī [[Atoma kodols|atomu kodoli]]? * ... '''[[2019. gada Pasaules kauss regbijā]]''', kas notika [[Japāna|Japānā]] no [[2019. gads sportā|2019. gada]] 20. septembra līdz 2. novembrim, bija pirmā reize, kad turnīrs tika rīkots [[Āzija|Āzijā]]? [[Attēls:VanaToomas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vecais Tomass|vējrādis karavīra izskatā]]''' uz [[Tallinas rātsnams|Tallinas rātsnama]] smailes tika izveidots [[1530. gads|1530. gadā]], taču leģenda par Veco Tomasu pazīstama tikai kopš 19. gadsimta beigām <small>(attēlā Vecais Tomass rātsnama torņa smailē mūsdienās)</small>? * ... '''[[1932.—1933. gada Latvijas čempionāts hokejā]]''' bija otrais oficiālais [[Latvijas čempionāts hokejā]], kurā otro gadu pēc kārtas par valsts čempioniem kļuva [[Rīgas "Unions"]]? * ... apzīmējums '''[[šovinisms]]''' ir cēlies no leģendāra atvaļināta [[franči|franču]] kareivja Nikolā Šovīna uzvārda, kurš esot saglabājis fanātisku uzticību [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam]] pēc ta gāšanas no troņa, kad bonapartisms sabiedrībā kļuva arvien nepopulārāks? [[Attēls:Pokot Woman.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s etnisko grupu '''[[kalendžini|kalendžinus]]''' <small>(attēlā)</small> mēdz dēvēt par "skrejošo cilti", jo kopš 20. gadsimta 60. gadiem lielākā daļa Kenijas sportistu, kas guvuši godalgas par [[800 m]] garākās [[vieglatlētika]]s distancēs, ir bijuši kalendžini? * ... [[1995. gads Latvijā|1995. gada]] oktobrī '''[[Valdis Krisbergs]]''' tika [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima|6. Saeimā]], jau īsi pirms ievēlēšanas aizejot no paša izveidotā uzņēmuma "Auseklītis; drīz pēc tam parādījās ziņas par uzņēmuma finanšu grūtībām, bet vēlāk uzņēmējs un politiķis tika notiesāts par [[krāpšana|krāpšanu]] lielos apmēros un finanšu datu sagrozīšanu? * ... [[situāciju komēdija|situāciju komēdijseriāls]] '''"[[Smalkais stils]]"''' ir kļuvis par viseksportētāko ''[[BBC]]'' televīzijas programmu? [[Attēls:Tallinn Blick vom Rathausturm auf den Rathausplatz 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rātsnama aptieka]]''' [[Tallina]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> nepārtraukti darbojas vismaz no [[1422. gads|1422. gada]], tādējādi tā ir viena no senākajām [[aptieka|aptiekām]] Eiropā? * ... karstā klimata dēļ '''[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''', kas notika [[Katara]]s galvaspilsētā [[Doha|Dohā]], nebija rīta sesijas, un visas disciplīnas notika vēlā pēcpusdienā un vakarā līdz pat naktij? * ... filma '''"[[Nasha Russia. Likteņa olas]]"''' par viesstrādniekiem Rafšanu un Džamšutu un to piedzīvojumiem [[Maskava|Maskavā]] ir aizliegta [[Tadžikistāna]]s teritorijā? [[Attēls:Khris Middleton (39684853532).jpg|border|right|50px]] * ... tajā pašā sezonā, kad tika iemainīts '''[[Kriss Midltons]]''' <small>(attēlā)</small>, [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] komandai [[Milvoki "Bucks"]] pievienojās arī [[Grieķija]]s [[basketbolists]] [[Janis Adetokunbo]] un "Bucks" pamazām kļuva par vienu no līgas līdervienībām? * ... sākotnēji bija paredzēts, ka '''[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas]]''' notiks 25. aprīlī, bet saskaņā ar tiesas lēmumu vēlēšanas tika pārceltas uz 2. maiju, savukārt pēc tam vēl divreiz tika pārceltas saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] līdz 29. augustam? * ... '''[[galaktiku superkopa]]''' ietver vairākus tūkstošus [[galaktika|galaktiku]], bet uzskata, ka redzamajā [[Visums|Visumā]] ir apmēram 10 miljardi galaktiku superkopu? [[Attēls:Ležeći policajac 016.jpg|border|right|50px]] * ... pirmoreiz '''[[ātruma slāpētājs|ātruma slāpētājus]]''' jeb "guļošos policistus" <small>(attēlā)</small> sāka izmantot [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta sākumā? * ... romantiskās komēdijas '''"[[Garais gads]]"''' galvenā varone, kuru atveido [[Eimija Adamsa]], dodas uz [[Dublina|Dublinu]], lai bildinātu savu draugu [[29. februāris|29. februārī]], jo, saskaņā ar [[Īrija]]s tradīcijām, vīrietim esot jāpiekrīt bildinājumam šajā datumā? * ... '''[[teniss 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija iekļauts oficiālajā olimpisko spēļu programmā pēc 64 gadu pārtraukuma? [[Attēls:Soljanka with olives.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušās [[Padomju Savienība]]s republikās populārās [[zupa]]s '''[[soļanka]]s''' <small>(attēlā)</small> obligāta sastāvdaļa ir skābēti [[gurķi]]? * ... ap 2000. gadu p.m.ē. '''[[šumeru valoda]]''' izmira, bet to turpināja lietot kā reliģisko, administrācijas un mācību valodu līdz [[mūsu ēra]]s sākumam? * ... '''[[ielu vingrošana]]s''' pasākums '''[[Vislatvijas Spēka diena]]''' ir radies [[Latvija|Latvijā]], bet ar nosaukumu Pasaules pievilkšanās diena notiek jau vairāk nekā valstīs? [[Attēls:Andreescu WM17 (12) (36183654685).jpg|border|right|50px]] * ... [[rumāņi|rumāņu]] izcelsmes kanādiešu [[tenisiste]] '''[[Bjanka Andrejesku]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' titula ieguvēja no [[Kanāda]]s? * ... viens no filmas '''"[[Ostins Pauerss: Spiegs, kurš mani iz...]]"''' scenāristiem un producentiem [[Maiks Maierss]] ir arī filmas triju galveno lomu atveidotājs? * ... '''[[Bjalistokas—Minskas kauja|Bjalistokas—Minskas kaujā]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Vācijas uzbrukuma PSRS]] sākumpomā, kurā aplenktas un iznīcinātas tika četras PSRS armijas, [[Sarkanā armija]] zaudēja vairāk nekā 400 000 karavīru iepretim vācu karaspēka mazliet vairāk nekā 12 000? [[Attēls:Lurid borscht.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[aukstā zupa]]''' <small>(attēlā)</small> [[lietuvieši|lietuviešu]] stilā tiek pasniegta ar vārītu [[kartupelis|kartupeli]] atsevišķi? * ... '''[[2013. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2013. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Gruzija]]s galvaspilsētā [[Tbilisi]] par čempioni [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 63 kg kļuva [[Latvija]]s cīkstone [[Anastasija Grigorjeva]]? * ... '''[[pretsāpju līdzekļi]]''' darbojas uz [[smadzenes|smadzeņu]] centriem, kas atbild par [[sāpes|sāpju]] sajūtu veidošanos? [[Attēls:FL fig04.jpg|border|right|50px]] * ... neskatoties uz ievērojamām anatomiskām atšķirībām, '''[[jūras zīdītāji|jūras zīdītāju]]''' galvenais virzītājspēks to [[evolūcija|evolūcijā]] ir bijis to piemērošanās arvien efektīvākām barošanās iespējām ūdenī <small>(attēlā [[Vestindijas lamantīns]])</small>? * ... pēc '''[[Latviešu landesvēra dumpis (1918)|Latviešu landesvēra dumpja]]''' apspiešanas [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 30. decembrī [[Rīga|Rīgā]] no arestētajiem 193 kareivjiem 10 tika nošauti pēc karatiesas lēmuma? * ... 2017. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[animācijas filma]] '''"[[Emodži filma]]"''' ieguva 4 [[Zelta avenes balva]]s kategorijās "Sliktākā filma", "Sliktākais režisors", "Sliktākais ekrāna pāris" un "Sliktākais scenārijs"? [[Attēls:British American Tobacco Headquarters.jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gadā '''''[[British American Tobacco]]''''' bija lielākā cigarešu ražotāja pasaulē pēc pārdotā apjoma <small>(attēlā kompānijas galvenā mītne [[Londona|Londonā]])</small>? * ... '''[[2019.—2020. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019.—2020. gada Optibet Latvijas hokeja līgas sezonas]]''' izslēgšanas kārta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika atcelta un valsts čempioni netika noskaidroti, taču par regulārās sezonas uzvarētāju kļuva debitanti [[Rīgas "Olimp"]]? * ... [[čehi|čehu]] [[alus]] '''''[[Velkopopovický Kozel]]''''' tiek ražots kopš [[1874. gads|1874. gada]]? [[Attēls:Aleksoto funikulierius.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nemuna]]s krastā [[Kauņa|Kauņā]] izveidotais '''[[Aleksotas funikulers]]''' <small>(attēlā)</small> ir 142 metrus garš ar 29,5 grādu gradientu? * ... 2019. gadā [[Tallina|Tallinā]] '''[[Jānis Višķers]]''' uzstādīja otro augstāko rezultātu [[pusmaratons|pusmaratonā]] Latvijas [[vieglatlētika]]s vēsturē? * ... '''[[Kongseja]]''' un '''[[Svenskeja]]''', tāpat kā visa [[Karaļa Kārļa Zeme]] ir nozīmīgākā [[polārlāči|polārlāču]] ziemošanas vieta [[Svalbāra|Svalbārā]]? [[Attēls:BroadStreetCharleston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Dienvidkarolīnas štats|Dienvidkarolīnas štata]] lielākā un vecākā pilsēta '''[[Čārlstona (Dienvidkarolīna)|Čārlstona]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta [[1670. gads|1670. gadā]], godinot [[Anglijas karaļu uzskaitījums|Anglijas karali]] [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzu II]]? * ... '''[[teniss 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Losandželosa|Losandželosā]] bija demonstrācijas sporta veids, startējot tikai spēlētājiem, kas jaunāki par 21 gadu; uzvarēja vēlākās tenisa leģendas [[Stēfans Ēdbergs]] un [[Štefija Grāfa]]? * ... [[1916. gads Latvijā|1916. gadā]] '''[[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja]]''' saņēma atļauju dibināt [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] muzeju, kas vēlāk kļuva par pamatu [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzejam]]? [[Attēls:Slow-cooked stuffed peppers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[pildīta paprika]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek pasniegta pildīta ar malto [[gaļa|gaļu]] un [[rīsi]]em, taču kā pildījumu var izmantot arī [[siers|sieru]], [[Sēnes kulinārijā|sēnes]], [[biezpiens|biezpienu]], [[skābais krējums|skābo krējumu]] un daudz ko citu? * ... krosa [[skriešana]]s sacensību sērijas '''"[[Stirnu buks]]"''' garākā distance ir "Lūsis": 27—35 [[kilometrs|km]]? * ... [[Itālija]]s vissezonas [[polārstacija]] [[Svalbāra|Svalbārā]] '''''[[Diridžibile Italia]]''''' ir nosaukta par godu aviatora un polārpētnieka [[Umberto Nobile]]s 1928. gada polārajam lidojumam ar [[dirižablis|dirižabli]] ''Italia''? [[Attēls:Chicken kiev.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''[[kotlete]]s''' tika pasniegtas ar kauliņu [[gaļa]]s gabalā, lai kotleti būtu ērtāk paņemt rokā, taču kad izgudroja [[nazis|nazi]] un [[dakšiņa|dakšiņu]], kotletes ieguva mūsdienu izskatu <small>(attēlā Kijivas kotletes)</small>? * ... '''[[1921. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1921. gada]]''' un '''[[1924. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1924. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' piedalījās tikai vienas valsts — [[Vācija]]s — pārstāvji? * ... '''[[Šauruma apmetnes]]''' bija [[Britu impērija]]s kroņa kolonija, kas pastāvēja no 1867. līdz 1946. gadam [[Malakas pussala|Malakas pussalā]] pie [[Malakas šaurums|Malakas šauruma]], kā arī mūsdienu [[Austrālija]]s teritorijā ([[Kokosu (Kīlinga) Salas]] un [[Ziemsvētku Sala]])? [[Attēls:Bialowieza National Park in Poland0029.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Belovežas gāršas nacionālais parks]]''' [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un '''[[Bjalovežas nacionālais parks]]''' [[Polija|Polijā]] <small>(attēlā)</small> ir dibināts starp pasaules kariem [[1932. gads|1932. gadā]], kad viss meža masīvs bija Polijas teritorijā? * ... '''[[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' ieguva [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]] un [[Doroteja Vīrere]] no [[Itālija]]s, kas abi bija uzvarējuši arī iepriekšējā sezonā? * ... [[Somija]]s [[programmatūra]]s izstrādes un IT pakalpojumu uzņēmums '''''[[TietoEVRY]]''''' aizsākās 1968. gadā kā bankas ''[[Suomen Yhdyspankki]]'' (tagad ''Nordea'') bankas sistēmu attīstītājs un uzturētājs? [[Attēls:Kyösti Kallio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kiesti Kallio]]''' <small>(attēlā)</small> četras reizes bija [[Somijas premjerministrs]] un sešas reizes [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs? * ... titulētākais no '''[[Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Itālijas olimpiskajiem medaļniekiem]]''' ir [[paukotājs]] [[Edoardo Mandžaroti]], kurš ir izcīnījis 13 olimpiskās medaļas? * ... ar '''[[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]''' saistītos jautājumus regulē "Pilsonības likums", kas stājies spēkā [[1994. gads Latvijā|1994. gadā]]? [[Attēls:Russian-census-1897-p1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmajā un vienīgajā [[Krievijas Impērija]]s [[tautskaite|tautskaitē]] — '''[[1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana|1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšanā]]''' <small>(attēlā aptaujas lapa)</small> — tika iegūti dati par vairāk nekā 125 miljoniem cilvēku? * ... [[Latvija]]s cīkstoņi līdzekļu trūkuma dēļ nepiedalījās '''[[1927. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1927. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Budapešta|Budapeštā]]? * ... '''[[Grobiņas novada vidusskola]]''' ir nosaukta bērnību [[Grobiņa|Grobiņā]] pavadījušās [[Zenta Mauriņa|Zentas Mauriņas]] vārdā? [[Attēls:Sigmund Jahn cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Zigmunds Jēns]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo un vienīgo [[kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] sāka [[1978. gads|1978. gada]] 26. augustā, kosmosa kuģī ''Sojuz-31'' kopā ar [[Valērijs Bikovskis|Valēriju Bikovski]], kļūdams par pirmo [[vācieši|vācu]] kosmonautu? * ... '''[[Itālija olimpiskajās spēlēs]]''' ir piedalījusies, kā viena no nedaudzajām valstīm, esot pārstāvēta pilnīgi visās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras]] un [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[bezpajumtnieks|bezpajumtniekus]]''' apzīmējošais žargonvārds "bomži" ir [[akronīms]] no [[krievu valoda]]s ''Без определённого места жительства'' — 'bez noteiktas dzīves vietas'? [[Attēls:Detroitdarkredbeets.png||border|right|50px]] * ... uzturā galvenokārt izmanto '''[[galda bietes|galda biešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[sakne|sakni]], bet var lietot arī svaigas biešu [[lapas]]? * ... '''[[1934. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1934. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Latvija]] bija starp medaļām bagātākajām valstīm, [[Edvīns Bietags|Edvīnam Bietagam]] izcīnot zelta medaļu, bet [[Alberts Zvejnieks|Albertam Zvejniekam]] — bronzas (to pašu atkārtoja arī '''[[1934. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1935. gada Eiropas čempionātā]]''')? * ... vēsturiski '''[[ķīselis]]''' ir sarecināts un ieskābēts [[auzas|auzu]] [[milti|miltu]] novārījums, bet vēlāk tā nosaukums pārnests uz [[augļi|augļu]] un [[ogas|ogu]] [[saldais ēdiens|saldo ēdienu]]? [[Attēls:Marigot 2.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties austrumos esošajiem kalniem, nokrišņu daudzums [[Senmartēna]]s lielākajā pilsētā '''[[Marigo]]''' <small>(attēlā)</small> nav tik liels kā citās līdzīga klimata [[Karību jūra]]s reģiona pilsētās? * ... līdz šim '''[[Islande olimpiskajās spēlēs]]''' ir piedalījusies 21 reizi vasaras spēlēs un 18 ziemas olimpiskajās spēlēs, šajā laikā izcīnot tikai 4 [[olimpiskās medaļas]] (neviena no tām nav zelta)? * ... [[Dienvidkoreja]]s filma "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" ieguva visvairāk Kinoakadēmijas balvas (četras) '''[[92. Kinoakadēmijas balva|92. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijā]]''', tostarp kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", tādējādi kļūstot par pirmo filmu, kas nav [[angļu valoda|angļu valodā]], un ir saņēmusi šo balvu? [[Attēls:Inonotus obliquus.jpg|border|right|50px]] * ... pārsvarā uz [[bērzi]]em augošā '''[[melnā spulgpiepe]]''' jeb čaga <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] pazīstamākā ārstniecības sēne? * ... '''[[1931. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1931. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' bronzas medaļu ieguva [[Latvija]]s sportists [[Jānis Kavals]]: [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]], vidējā svarā? * ... pirmā '''"[[Pakistānas kebabs|Pakistānas kebaba]]"''' kebabnīca [[Rīga|Rīgā]] tika atklāta [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? [[Attēls:Seafaring museum in Tallinn, Estonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas Jūras muzejs|Igaunijas Jūras muzeja]] struktūrvienībā [[Tallina]]s '''[[Hidroplānu osta|Hidroplānu ostā]]''' ir eksponēti arī vairāki kuģi, tostarp 1934. gadā ražotā [[zemūdene]] ''Lembit'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[distanču slēpotājs|distanču slēpotāji]] [[Andruss Vērpalu]] un [[Kristina Šmiguna-Vehi]] ir vienīgie '''[[Igaunijas olimpiskie medaļnieki]]''', kas olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši trīs medaļas? * ... pirmās '''[[rokopera]]s''' parādījās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1960. gadu beigās? [[Attēls:Oudenaarde - Ronde van Vlaanderen Beloften, 9 april 2016 (B167).JPG|border|right|50px]] * ... [[riteņbraucējs|riteņbraucēju]] Alekseja Sivakova un Aleksandras Koļasevas dēls profesionālais šosejas riteņbraucējs '''[[Pavels Sivakovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Itālija|Itālijā]], pārstāv [[Krievija|Krieviju]], taču ir arī [[Francija]]s pilsonis, kur uzaudzis? * ... vēsturiski par kečupu dēvēja arī no citām izejvielām gatavotu [[mērce|mērci]], piemēram, no [[sēnes|sēnēm]], no [[soja]]s, bet mūsdienās to galvenokārt lieto '''[[tomātu mērce]]s''' apzīmēšanai? * ... '''[[Gilgita-Baltistāna|Gilgitu-Baltistānu]]''' apdzīvo ļoti daudz [[Etniskā grupa|etnisko grupu]], tostarp balti? [[Attēls:Gurbanguly Berdimuhamedow (2017-10-02) 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[autoritārisms|autoritārais]] [[Turkmenistāna]]s prezidents '''[[Gurbanguli Berdimuhamedovs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms darbošanās valsts pārvaldē strādāja [[stomatoloģija]]s nozarē? * ... '''[[Harijs Vilsons]]''' [[Velsas futbola izlase]]s sastāvā debitēja 16 gadu vecumā, tādējādi kļūstot par visu laiku jaunāko Velsas [[futbolists|futbolistu]], kas spēlējis izlasē? * ... '''[[Jānis II]]''', īstajā vārdā Merkūrijs, bija pirmais [[Romas pāvests]], kas mainīja vārdu, kļūstot par [[katoļu baznīca]]s galvu? [[Attēls:Cordyceps Sinensis.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ķīna]]s un [[Tibeta]]s tautas medicīnā izmantotā '''[[Ķīnas miltene]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no pasaulē dārgākajām [[sēnes|sēņu]] sugām (mazumtirdzniecības cena bieži pārsniedz 1000 eiro kilogramā)? * ... [[kalnu slēpotāja]] '''[[Janica Kosteliča]]''' ir titulētākā no '''[[Horvātijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Horvātijas olimpiskajiem medaļniekiem]]''' ar izcīnītām 6 medaļām, no tām 4 zelta? * ... piecu apmeklētāko [[Latvija]]s interneta mediju vidū esošais [[interneta portāls|portāls]] '''''[[jauns.lv]]''''' līdz 2018. gadam bija ''kasjauns.lv''? [[Attēls:Andree's station on Spitsbergen, Norway, 1897.jpg|border|right|50px]] * ... no '''[[Danskeja]]s salas''' [[Svalbāra|Svalbārā]] 1897. gadā startēja neveiksmīgā [[Salomons Andrē|Salomona Andrē]] ekspedīcija ar [[gaisa balons|gaisa balonu]] uz [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]] <small>(attēlā balona stacija Virgohamnā)</small>? * ... '''[[2019. gada Tour de Pologne|2019. gada ''Tour de Pologne'']]''' velobraucienu aizēnoja ''[[Lotto-Soudal]]'' braucēja Bjorga Lambrehta nāve pēc kritiena trešajā posmā, kad viņš ietriecās betona caurtekā un mira slimnīcā, operācijas laikā? * ... zinātni par '''[[smiekli]]em''' sauc gelotoloģija? [[Attēls:Borage starflower Rohtopurasruoho 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ārstniecības gurķene]]s''' jeb gurķumētras <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūra]]s reģions, bet mūsdienās tā ir izplatījusies visā [[Eirāzija|Eirāzijā]]; [[Latvija|Latvijā]] šis augs ir dārzbēglis? * ... '''[[teniss 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija sestā reize, kad [[teniss]] bija iekļauts olimpisko spēļu programmā, taču šajā turnīrā pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē notika sieviešu dubultspēļu sacensības? * ... izplatītākie '''[[mājputni]]''' ir [[vistas]]? [[Attēls:Dalilah Muhammad, dos Estados Unidos, vence os 400m com barreiras nos Jogos Rio 2016.jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada jūlijā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Delaila Muhameda]]''' <small>(attēlā)</small> laboja 16 gadus veco pasaules rekordu [[400 m barjerskrējiens|400 m barjerskrējienā]], kas piederēja Jūlijai Pečonkinai no [[Krievija]]s? * ... vidēji 185 dienas gadā [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Oņegas līcis]]''' ir klāts ar [[ledus|ledu]]? * ... '''[[Livonijas klints]]''' pie [[Karaļa Džordža sala]]s [[Antarktika|Antarktikā]] ir nosaukta par piemiņu angļu [[burinieks|buriniekam]] ''Livonia'', kas pētīja salas roņu medību vietas? [[Attēls:Валериа́н Ива́нович Абако́вский.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[krievi|krievu]] izgudrotājs '''[[Valerians Abakovskis]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā 25 gadu vecumā paša izgudrotā aerovagona izmēģinājuma braucienā? * ... par '''[[2019.—2020. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' labāko vārtu guvēju ar 36 vārtiem kļuva [[Romas "Lazio"]] uzbrucējs [[Čīro Immobile]], atkārtojot [[Gonsalo Igvains|Gonsalo Igvaina]] rekordu [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015.—2016. gada sezonā]]? * ... '''[[testaments|testamenta]]''' rakstītāju sauc par testatoru? [[Attēls:Helsinki Olympic Stadium Tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Helsinku olimpiskais stadions]]''' ir pazīstams ar 72,71 [[metrs|metru]] augsto torni <small>(attēlā)</small>; torņa augstums tika noteikts par godu [[šķēpmetējs|šķēpmetēja]] [[Mati Jervinens|Mati Jervinena]] rezultātam [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada olimpiskajās spēlēs]], kur viņš izcīnīja zelta medaļu un laboja olimpisko rekordu? * ... '''[[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīra]]''' ārpus telpu sacensībās nebija neviena [[Lielbritānija]]s pārstāvja, jo norises laiks sakrita ar [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātu]]? * ... [[Krievija]]s [[kalnrūpniecība]]s uzņēmumam '''''[[Arktikugoļ]]''''' pieder trīs kalnraču ciemati ar raktuvēm [[Svalbāra|Svalbārā]] — joprojām funkcionējošā [[Barencburga]], iekonservētā [[Piramidene]] un pamestā Grumanta? [[Attēls:Krusu peldspura (Etheostoma osburni).png|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[krūšu spura]]s''' <small>(attēlā)</small> ir homologas [[četrkājaiņi|četrkājaiņu]] priekšējām [[ekstremitātes|ekstremitātēm]], kas evolucionējušas no krūšu spurām? * ... atšķirībā no citām lielākajām Eiropas [[futbols|futbola]] līgām '''[[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona]]''' netika atsākta [[COVID-19 pandēmija]]s laikā, atsaucoties uz [[Francija]]s valdības aizliegumu rīkot sporta pasākumus; par čempionvienību tika atzīta [[Parīzes "Saint-Germain"]]? * ... '''[[ksenofobija]]''' ir [[fobija]] pret visu, kas ir svešs, nepazīstams? [[Attēls:Ļubova Švecova.jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Saskaņa]]" '''[[Ļubova Švecova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš kandidējusi [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[LSDSP]] saraksta? * ... jaunatnes [[basketbols|basketbola]] trenere '''[[Ināra Jākobsone]]''' laika posmā no 1995. līdz 2002. gadam [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola izlasē]] ir nospēlējusi 43 spēles? * ... 2014. gada novembrī [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]] '''"[[Debesu simts|Debesu simtam]]"''' — visiem kritušajiem protestētājiem, kuri gāja bojā [[snaiperis|snaiperu]] apšaudēs [[Eiromaidans|Eiromaidana]] laikā [[2014. gads|2014. gada]] [[20. februāris|20. februārī]], piešķīra [[Ukraina]]s varoņa goda nosaukumu? [[Attēls:Зустріч Зеленського з МВФ, 2019, 4 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. un 2020. gadā [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministra]] amatā bijušais '''[[Oleksijs Hončaruks]]''' <small>(attēlā)</small> bija pats jaunākais premjerministrs Ukrainas vēsturē? * ... '''[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonā]]''' uzvarēja [[Minhenes "Bayern"]], kas klubam bija astotais tituls pēc kārtas? * ... viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s dibinātājiem zinātnieks '''[[Jānis Freimanis]]''' bija [[LR Augstākā Padome|Augstākās padomes]] deputāts, taču [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], kandidējot četras reizes, ne reizi netika ievēlēts? [[Attēls:Rezanov np.jpg|border|right|50px]] * ... [[1804. gads|1804. gadā]] pirmais [[Krievija]]s sūtnis [[Japāna|Japānā]] '''[[Nikolajs Rezanovs]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja ierasties vizītē pie [[Japānas imperators|Japānas imperatora]], tomēr diplomātiskā misija nebija veiksmīga, jo izolētās valsts valdnieks viņu nepieņēma? * ... no 36 dalībniekiem, kas piedalījās '''[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa sacensībās 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', 35 tenisisti pārstāvēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet 1 tenisists — [[Vācija|Vāciju]]? * ... [[1646. gads|1646. gadā]] izveidoto '''[[Cjinu dinastijas likumu kodekss|Cjinu likumu kodeksu]]''' civilprasībās Britu [[Honkonga|Honkongā]] daļēji turpināja izmantot līdz [[1971. gads|1971. gadam]]? [[Attēls:ER2-1342-09, Zasulauks.JPG|border|right|50px]] * ... 2019. gadā '''AS "[[Pasažieru vilciens]]"''' rīcībā bija 26 [[elektrovilciens|elektrovilcienu]] sastāvi ar kopējo sēdvietu skaitu ap 10 000 <small>(attēlā elektrovilciens [[Zasulauka stacija|Zasulauka stacijā]])</small>? * ... par '''[[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva ''[[Leicester City]]'' uzbrucējs [[Džeimijs Vārdijs]], gūstot 23 vārtus un 33 gadu vecumā kļūstot par vecāko spēlētāju, kas to paveicis? * ... '''[[Svalbāras Longjēres lidosta]]''' ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[lidosta]] ar regulāru pasažieru satiksmi? [[Attēls:Gaujas-Baltezera kanāls no tilta rietumu virzienā, 2019-11-09 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[1903. gads Latvijā|1903. gadā]] izbūvētais '''[[Gaujas—Baltezera kanāls]]''' līdz 20. gadsimta 60. gadiem tika izmantots koku pludināšanai, pēc tam pamests; 2019. gadā sākta tā atjaunošana <small>(attēlā atjaunošanas darbi)</small>? * ... izcīnot bronzas medaļu [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], '''[[Marva Amri]]''' kļuva par pirmo [[Āfrika]]s sievieti — olimpisko medaļnieci [[cīņas sports|cīņas sportā]]? * ... '''[[Koncertzāle "Latvija"|koncertzālē "Latvija"]]''', kas atrodas [[Ventspils]] mūzikas skolas telpās, ir 578 skatītāju vietas? [[Attēls:2018 02 22-12-28-24 oskarsludvigscom.jpg|border|right|50px]] * ... ilggadējais Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents '''[[Henriks Danusēvičs]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Trešā atmoda|Atmodas]] laika aktīvists: piedalījies [[Latvijas Tautas fronte]]s izveidē, ievēlēts tās pirmajā domē? * ... neviens no tā laika vadošajiem [[teniss|tenisa]] spēlētājiem nepiedalījās '''[[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā]]'''? * ... ar aptuveno filmas budžetu 260 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā [[datoranimācija]]s [[mūzikls]] '''"[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]"''' ir viena no dārgākajām jebkad uzņemtajām filmām? [[Attēls:'Twenty Thousand Leagues Under the Sea' by Neuville and Riou 027.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kapteinis Nemo]]''' <small>(attēlā)</small> parādās divos [[Žils Verns|Žila Verna]] romānos — "[[20 000 ljē pa jūras dzelmi]]" un "Noslēpumu sala"? * ... '''[[2010. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2010. gada ārkārtas Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]''' tika rīkotas divās pašvaldībās — [[Mērsraga novads|Mērsraga]] un [[Rojas novads|Rojas]] novados — pēc Rojas novada sadalīšanas divās daļās? * ... '''"[[Aladins]]"''' ir viena no atpazīstamākajām krājuma "[[Tūkstoš un vienas nakts pasakas]]" pasakām, kaut arī nav iekļauta sākotnējā krājumā [[arābu valoda|arābu valodā]], bet to 18. gadsimtā krājumam pievienoja francūzis Antuāns Gallāns? [[Attēls:Greta Thunberg urges MEPs to show climate leadership (49618310531) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... vides aktīviste '''[[Grēta Tūnberja]]''' <small>(attēlā)</small> protestēt pie [[Zviedrija]]s parlamenta, pieprasot tūlītējas darbības [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] apkarošanai, sāka 15 gadu vecumā? * ... [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] [[Rīga]]s pilsētas militārā komandanta posteni ieņēmušais '''[[Zigfrīds Rufs]]''' kopā ar citiemm augsta ranga [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsniekiem tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] pakarot, kas tika izpildīts [[1946. gads Latvijā|1946. gada]] [[3. februāris|3. februārī]] [[Rīga|Rīgā]], [[Uzvaras laukums|Uzvaras laukumā]], aptuveni 4000 skatītāju klātbūtnē? * ... '''[[franšīze]]''' nav vienlīdzīga partnerība, jo franšīzes ņēmējs atrodas franšīzes devēja daļējā pakļautībā, taču parasti franšīze ir izdevīga gan franšīzes devējam, gan ņēmējam? [[Attēls:Frankincense 2005-12-31.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīraka sveķi|vīraka sveķus]]''' <small>(attēlā)</small> iegūst no bosvēliju krūmiem, kas aug [[Vidusjūra]]s reģionā? * ... [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 27. aprīlī "reketa karalis" '''[[Ivans Haritonovs]]''' tika apcietināts tieši savā 40. dzimšanas dienā; vēlāk notiesāts par par izspiešanu? * ... visvairāk čempionu titulu '''[[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas futbola čempionāta Pirmajā divīzijā]]''' ir izcīnījusi '''''[[FK Perspolis]]''''' komanda — 12? [[Attēls:Giuseppe Conte 2.jpg|border|right|50px]] * ... pēc daudzu žurnālistu un politisko komentētāju domām, '''[[Džuzepe Konte|Džuzepes Kontes]]''' <small>(attēlā)</small> vadītā [[Itālija]]s valdība ir pirmā populistiskā valdība [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? * ... [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] [[Mongolija]]s [[cīkstone]] '''[[Soronzonboldina Batcecega]]''' ieguva bronzas medaļu, ceturtdaļfinālā pārspējot [[Latvija]]s pārstāvi [[Anastasija Grigorjeva|Anastasiju Grigorjevu]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Drošības policija]] atzina [[Krievija]]s ziņu aģentūru '''''[[Sputnik]]''''' par Krievijas [[propaganda]]s izplatītāju? [[Attēls:Charlottetown-Stratford (aerial) 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[Prinča Edvarda Sala (Kanāda)|Prinča Edvarda Salas provinces]] administratīvais centrs '''[[Šarlotauna]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i, Lielbritānijas un Īrijas karaļa [[Džordžs III|Džordža III]] sievai? * ... 1890. gadā dibinātais [[Šveice]]s [[futbola klubs]] no [[Ženēva]]s '''''[[Servette FC]]''''' ir 17 reizes kļuvis par [[Šveices Superlīga|Šveices čempionvienību]]? * ... [[1314. gads|1314. gada]] [[24. jūnijs|24. jūnijā]] notika Bennokbernes kauja, kurā [[Roberts Brūss|Roberta Brūsa]] vadītie [[skoti]] smagi sakāva [[angļi|angļus]] [[Edvards II Plantagenets|Edvarda II]] vadībā un nodrošināja '''[[Skotijas Karaliste]]s''' eksistenci? [[Attēls:Graffiti in Tartu 03.JPG|border|right|50px]] * ... [[igauņi|igauņu]] [[stensils|stensila]] mākslinieks '''[[Edvards fon Lenguss]]''' bieži tiek salīdzināts ar ''Banksy'', jo arī viņa darbos ir iekļauti politiski un sociāli komentāri, arī viņš izmanto stensila tehniku un nav zināma viņa identitāte <small>(attēlā [[grafiti]] "Kaņepjbārdis un Raganu mednieks" pie Igaunijas Augstākās tiesas ēkas)</small>? * ... leģendārā autobraucēja '''[[Mārtiņš Sesks (1936)|Mārtiņa Seska]]''' dēls [[Uldis Sesks]] (arī bijušais [[Liepājas dome]]s priekšsēdētājs) un mazdēls Mārtiņš Sesks ir [[autosports|autosportisti]], [[autorallijs|autorallija]] braucēji? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] '''[[ģermānismi]]''' veido divus slāņus: 12.—16. gadsimta un 16.—19. gadsimta slāni? [[Attēls:African Great Lakes.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas Lielie ezeri|Āfrikas Lielajos ezeros]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 25% no planētas nesasalušā [[saldūdens]]? * ... '''[[Latvijas Sporta federāciju padome]]''' apvieno [[Latvija|Latvijā]] esošās valsts atzīto [[sporta veidi|sporta veidu]] federācijas — 2019. gada vasarā to bija 93? * ... '''''[[Liberum veto]]''''' bija [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s parlamentārās uzbūves princips, kas paredzēja, ka jebkuram Seima (kārtu pārstāvības institūcijas) deputātam bija tiesības pārtraukt jebkura jautājuma apspriešanu vai Seima darbību (un tā jau pieņemtos lēmumus)? [[Attēls:Latvijas Karogs AB Dambis.jpg|border|right|50px]] * ... '''AB dambis''' <small>(attēlā)</small> [[Rīga|Rīgā]] pie [[Klīversala]]s ir būvēts 19. gadsimta 60. gadu beigās, lai nodrošinātu stabilu [[Daugava]]s kreisā krasta līniju? * ... 1997. gadā '''[[Ivars Caune (autosportists)|Ivars Caune]]''' un Andris Šimkus [[Velsa]]s [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (''WRC'') posma pirmajā ātrumposmā, startējot ar ''[[Subaru]] Impreza'' automašīnu, izcīnīja otro vietu, piekāpjoties tikai [[Kolins Makrejs|Kolinam Makrejam]], bet apdzenot [[Tomijs Mekinens|Tomiju Mekinenu]] un [[Karloss Sainss|Karlosu Sainsu]]? * ... 68 gadu laikā, kamēr [[Gruzija]] atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, [[25. februāris]] oficiāli tika svinēts kā "Padomju varas proklamēšanas diena Gruzijā", taču tagad tā ir '''"[[Padomju okupācijas diena (Gruzija)|Padomju okupācijas diena]]"'''? [[Attēls:Крестьянская-семья Беломорье.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s ziemeļrietumos dzīvojošie '''[[pomori]]''' <small>(attēlā ģimene 20. gadsimta sākumā)</small> ir cēlušies no 12. gadsimta [[krievi|krievu]] ieceļotājiem no [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] zemēm, kas sajaukušies ar vietējiem [[somugri|somugru]] iedzīvotājiem? * ... lielākā daļa mūsdienās pastāvošā aptuveni 1800 km garā '''[[Lielais Ķīnas kanāls|Lielā Ķīnas kanāla]]''' tika izveidota [[Juaņu dinastija]]s laikā, kad kanāls sasniedza [[Pekina|Pekinu]]? * ... [[Malta]]s [[futbola klubs]] '''''[[Valletta F.C.]]''''' 25 reizes ir kļuvis par Maltas čempionvienību? [[Attēls:Carthamus tinctorius 050709a.JPG|border|right|50px]] * ... [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] ar '''[[krāsu saflors|krāsu safloru]]''' <small>(attēlā)</small> krāsoja pārsējus, kurus pēc tam sēja ap [[mūmija|mumificētajiem ķermeņiem]]? * ... [[latvieši|latviešu]] futbolists '''[[Daniels Ontužāns]]''', kurš ir dzimis [[Vangaži|Vangažos]], bet astoņu gadu vecumā ar vecākiem pārcēlās dzīvot uz [[Augsburga|Augsburgu]] [[Vācija|Vācijā]], 2018. gada maijā parakstīja trīs gadu līgumu ar [[futbols|futbola]] klubu [[Minhenes "Bayern"]]? * ... šobrīd '''[[Valkas stacija]]''' oficiāli ir ceļa postenis [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|līnijā Rīga—Lugaži—Valsts robeža]], un tajā nav pasažieru satiksmes ([[Valka]]s iedzīvotāji braucieniem uz [[Rīga|Rīgu]] var izmantot tuvējās [[Valga (stacija)|Valgas]] vai [[Lugaži (stacija)|Lugažu]] stacijas)? [[Attēls:Ecolines 1.jpg|border|right|50px]] * ... ar '''''[[Ecolines]]''''' starptautisko [[autobuss|autobusu]] pārvadājumu zīmolu darbojas vairāku valstu pārvadātāji: [[Latvija|Latvijā]] tas ir ''Norma-A'' <small>(attēlā ''Ecolines'' autobuss [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Rīgas Starptautiskajā autoostā]])</small>? * ... [[paukotājs]] Filips Katjū ir titulētākais starp '''[[Francijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Francijas olimpiskajiem medaļniekiem]]''' — viņš no [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920.]] līdz [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gadam]] ir izcīnījis 9 olimpiskās medaļas, savukārt [[biatlonists]] [[Martēns Furkads]] ir titulētākais ziemas olimpiskajās spēlēs ar 8 medaļām? * ... [[krievi|krievu]] aktieriem '''[[Jevgeņijs Morgunovs|Jevgeņijam Morgunovam]]''' Rūdītā tēlā, [[Jurijs Ņikuļins|Jurijam Ņikuļinam]] — Stulbeņa un '''[[Georgijs Vicins|Georgijam Vicinam]]''' Gļēvuļa tēlā, kuri spēlējuši virknē [[Leonīds Gaidajs|Leonīda Gaidaja]] komēdiju, ir uzstādīti pieminekļi vairākās [[Krievija]]s pilsētās? [[Attēls:Hanzas perons.JPG|border|right|50px]] * ... kultūras un izklaides centrs '''"[[Hanzas perons]]"''' <small>(attēlā atklāšanas dienā)</small> ir viena no pirmajām un lielākajām neatkarīgās [[Latvija]]s kultūras celtnēm, kas uzbūvēta tikai par privātiem līdzekļiem? * ... '''[[Somālijas futbola izlase]]''' savā pirmajā spēlē 1963. gadā ar 0—14 zaudēja [[Ziemeļkorejas futbola izlase|Ziemeļkorejai]], kas joprojām ir lielākais zaudējums tās vēsturē? * ... lielākā daļa rūpnieciski izmantojamo [[Latvija]]s [[māls|mālu]] satur ievērojamu '''[[illīts|illīta]]''' daudzumu? [[Attēls:Hotdog - Evan Swigart.jpg|border|right|50px]] * ... 19. gadsimtā [[vācieši|vācu]] imigranti [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] maizītes ar desiņu pārdeva ar nosaukumu ''dachshund sausages'' (takšu desiņas, jo desiņas bija tievas un garas kā šī suņu šķirne), bet tā kā šo vārdu amerikāņiem bija grūti izrunāt, tad nosaukums mainījās uz ''dog'' (suns), no kā radies '''[[hotdogs|hotdoga]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums? * ... '''[[Rīgas kauss (galda hokejs)|Rīgas kauss]]''' ir pasaulē visplašākais regulārais [[galda hokejs|galda hokeja]] turnīrs, kurā ik gadus piedalās vairāk nekā 200 spēlētāju? * ... filmas '''"[[Jelgava 94 (filma)|Jelgava 94]]"''' pirmizrāde notika [[2019. gads kino|2019. gada]] 17. septembrī [[Jelgava]]s Kultūras namā, bet pārējā Latvijā dažas dienas vēlāk? [[Attēls:Charcoal.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kokogles]]''' <small>(attēlā)</small> rodas, karsējot [[koksne|koksni]] bez [[gaiss|gaisa]] piekļuves, pirolīzes procesā? * ... '''[[Kanādas latvieši|Kanādas latviešu]]''' kopskaits ir ap 20 000 — 25 000, skaitot [[Latvijas pilsonība|Latvijas valstspiederīgos]] un [[kanādieši|kanādiešus]] ar latvisku izcelsmi, kas vēl apzinās savu saikni ar izcelsmes zemi? * ... '''[[Francija olimpiskajās spēlēs]]''' ir piedalījusies kopš to atjaunošanas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gadā]], esot viena no tām valstīm, kas ir bijusi pārstāvēta pilnīgi visās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras]] un [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas]] olimpiskajās spēlēs? [[Attēls:Solanum nigrum fruits.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[melnā naktene|melnās naktenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa]] un [[Centrāleiropa]], bet mūsdienās tās aug daudzviet arī citur, īpaši cilvēka saimnieciskās darbības teritorijās; [[Latvija|Latvijā]] diezgan bieži izplatītā visā teritorijā? * ... [[latvieši|latviešu]] [[galda hokejs|galda hokejists]] '''[[Atis Sīlis]]''' ir 2013. gada pasaules čempions? * ... '''[[ASV Neatkarības diena]]''' tiek svinēta [[4. jūlijs|4. jūlijā]] — dienā, kad tika parakstīta [[ASV Neatkarības deklarācija]]? [[Attēls:Fulp-Allen v Tjapko Tournoi GPSO 2014 t131223.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s [[cīkstone]] '''[[Karolīna Tjapko]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtēja Eiropas kadetu čempionāta sudraba medaļas ieguvēja? * ... '''[[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības]]''' notiek kopš [[2016. gads|2016. gada]] 23. jūnija [[referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referenduma par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]], kurā iedzīvotāju vairākums nobalsoja par [[Eiropas Savienība]]s pamešanu? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] [[10. augusts|10. augustā]] mirušo rakstnieku, publicistu un scenāristu '''[[Artūrs Snips|Artūru Snipu]]''' kopā ar [[Dainis Īvāns|Daini Īvānu]] uzskata par cīņas pret [[Daugavpils HES]] celtniecību aizsācēju? [[Attēls:Astrakhan trams, 1041 stowaway.jpg|border|right|50px]] * ... viena no populārākajām metodēm cīņā ar '''[[bezbiļetnieks|bezbiļetniekiem]]''' <small>(attēlā bezbiļetnieks [[Astrahaņa|Astrahaņā]], [[Krievija|Krievijā]])</small> ir naudassoda uzlikšana? * ... ideja par '''[[Vidusjūras spēles|Vidusjūras spēlēm]]''' radās 1948. gadā, bet pirmās spēles notika 1951. gadā [[Ēģipte]]s pilsētā [[Aleksandrija|Aleksandrijā]]; kopš tā laika spēles ir notikušas bez pārtraukuma ar četru gadu intervālu? * ... '''[[rūsa]]''' galvenokārt sastāv no hidratēta dzelzs(III) oksīda un dzelzs(III) oksohidroksīda? [[Attēls:Sonia Gandhi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[1998. gads|1998. gadā]], septiņus gadus pēc vīra [[Rādžīvs Gandijs|Rādživa Gandija]] slepkavības, viņa atraitne [[itāliete]] '''[[Sonija Gandija]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Indijas Nacionālais kongress|Indijas Nacionālā kongresa]] prezidenti? * ... '''[[Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]''' tika izveidota [[2020. gads sportā|2020. gadā]], likvidējot [[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas]] kvalifikācijas turnīru; tomēr sakarā ar [[COVID-19]] pandēmiju [[Biškeka|Biškekā]] plānotais '''[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2020. gada čempionāts]]''' tika atcelts? * ... [[ugunsdzēsējs|ugunsdzēsēja]], [[Čornobiļas AES katastrofa]]s pirmās glābēju komandas dalībnieka '''[[Vasilijs Ignatenko|Vasilija Ignatenko]]''' traģiskais stāsts aprakstīts [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieces [[Svetlana Aļeksijeviča|Svetlanas Aļeksijevičas]] grāmatā "Černobiļas lūgšana" un uzņemts [[HBO]] miniseriālā "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]"? [[Attēls:Courge encore verte.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[pudeļķirbis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai pārtikas augs, bet arī [[ārstniecības augs]]? * ... māsas Strautmanes — '''[[Paula Strautmane|Paula]]''' un [[Digna Strautmane|Digna]] — ir kopā spēlējušas visa vecuma jaunatnes izlasēs, bet tagad pārstāv [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola izlasi]]? * ... '''[[impērijas brīvpilsēta]]''' [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijā]] bija pilsēta, kas pakļaujas tieši [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums|imperatoram]] nevis vietējiem augstmaņiem, iespējams arī, ka pilsēta bija dibināta uz imperatoram piederošās zemes? [[Attēls:Robin Lehner 2013-05-17.JPG|border|right|50px]] * ... viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vadošajiem [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargiem]], [[Viljama Dženingsa balva|Viljama Dženingsa]] un [[Billa Mastertona balva]]s ieguvējs, '''[[Robins Lēners]]''' <small>(attēlā)</small> 2010. gadā debitēja NHL, kļūdams par visu laiku jaunāko [[Zviedrija]]s vārtsargu, kas spēlējis līgā? * ... 1999. gadā slēgtās '''[[Rankas dzelzceļa stacija]]s''' pirmais nosaukums kādā 1916. gada vilcienu sarakstā bija Pavāriņi, vēlāk tā dēvēta par Ramkavu un Ramku, bet 1930. gadā pārdēvēta par Ranku? * ... vismaz 6 mēnešus garā [[ziemas miegs|ziemas miega]] laikā '''[[meža sicista]]''' zaudē apmēram pusi no savas [[masa]]s? [[Attēls:The Stalin White Sea – Baltic Sea Canal (Belomorsk).jpg|border|right|50px]] * ... [[Josifs Staļins|Staļina]] vārdā nosauktais '''[[Baltās—Baltijas jūras kanāls]]''' <small>(attēlā slūžas [[Belomorska|Belomorskā]])</small> bija pirmā [[Padomju Savienība]]s lielā būve, kas celta ar [[gulags|gulaga]] ieslodzīto spēkiem? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlasei]] '''[[2019. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]''' bija astotais [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīrs pēc kārtas? * ... viens no [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pretinieku [[Interfronte]]s līderiem '''[[Sergejs Dīmanis]]''' 2001. gadā pēc konflikta ar [[Tatjana Ždanoka|Tatjanu Ždanoku]] aizgāja no partijas "[[Līdztiesība]]" vadības, bet 2005. gadā pameta Latviju un pārcēlās uz dzīvi [[Maskava|Maskavā]]? [[Attēls:Fiorino 1347.jpg|border|right|50px]] * ... pirmos '''[[florīns|florīnus]]''' no [[1252. gads|1252.]] līdz [[1533. gads|1533. gadam]] kala [[Florence|Florencē]]; to nosaukums cēlies no Florences [[heraldika|heraldiskā]] simbola [[lilijas]] zieda, kas bija izkalts uz monētas <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2019. gada NHL drafts|2019. gada NHL draftā]]''' tika izvēlēts viens [[hokejists]] no [[Latvija]]s: '''[[Artūrs Šilovs]]''', ko [[Vankūveras "Canucks"]] izraudzījās 6. kārtā? * ... [[meteoroloģija|meteoroloģijā]] '''[[gaisa temperatūra]]''' tiek mērīta aptuveni 2 [[metrs|metru]] augstumā virs zemes, lai to neietekmē [[augsne]]s temperatūra, kā arī [[ēna|ēnā]], lai tieši [[Saule]]s stari nesildītu [[termometrs|termometru]]? [[Attēls:Yawning Infant, August 2018.jpg|border|right|50px]] * ... viens no iemesliem, ar ko tiek skaidrota '''[[žāvāšanās]]''' <small>(attēlā)</small>, ir [[skābeklis|skābekļa]] trūkums apkārtējā [[gaiss|gaisā]]? * ... '''[[Longailendas "Nets"]]''' sastāvā ir spēlējis [[Rodions Kurucs]], kļūstot par otro [[Latvija]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc [[Dāvis Bertāns|Dāvja Bertāna]], kas spēlējis [[G līga|G līgā]]? * ... '''[[Etnas iela (Rīga)|Etnas iela]]''' [[Rīga]]s [[Brasa|Brasas apkaimē]] ir nosaukta pateicoties metālfabrikai "Etna", kas atradās blakus uz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]]? [[Attēls:Mahavir.jpg|border|right|50px]] * ... [[džainisms|džainisma]] pamatlicējs '''[[Mahāvīra]]''' <small>(attēlā)</small> esot praktizējis stingru dzīvesveidu un aicinājis to darīt arī viņa sekotājiem; viņš esot sevi nomērdējis [[bads|badā]]? * ... 2019. gada 30. maijā '''[[Ērlings Holanns]]''' [[futbols|futbola]] U-20 Pasaules kausa spēlē pret [[Hondurasas futbola izlase|Hondurasu]] guva deviņus vārtus, tādējādi palīdzot [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasei]] uzvarēt ar 12—0 un uzstādot rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem vienā spēlē? * ... '''[[Reinas Konfederācija]]i''', kas izveidojās [[Napoleona kari|Napoleona karu]] rezultātā [[1806. gads|1806. gadā]], pakāpeniski pievienojās visas [[Vācieši|vācu]] valstis, izņemot [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas Karalisti]] un [[Austrijas Impērija|Austrijas Impēriju]]? [[Attēls:Svalbard seed vault.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svalbāras Globālā sēklu glabātuve|Svalbāras Globālajā sēklu glabātuvē]]''' <small>(attēlā ieeja)</small> atrodas vairāk nekā miljons [[sēkla|sēklu]] paraugu no 76 pasaules valstīm, izmantojot tikai vienu no trijām zālēm, no kurām katrā var izvietot 1,5 miljonus paraugu? * ... '''[[Dānija olimpiskajās spēlēs|Dānijai olimpiskajās spēlēs]]''' visveiksmīgākās līdz šim ir bijušas [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948. gada Londonas spēles]], kad tā izcīnīja 20 olimpiskās medaļas? * ... '''[[Bulgārija (ciems)|Bulgārija]]''' ir apdzīvota vieta [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Valgundes pagasts|Valgundes pagastā]]? [[Attēls:HK 佐敦 Jordan 裕華國貨 Yue Hwa Chinese Products Emporium 琵琶 Music 二胡 String instruments.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stīgu instrumenti|stīgu instrumentu]]''' <small>(attēlā)</small> radītās [[skaņa]]s [[frekvence]] ir atkarīga no [[stīga]]s garuma un tās nospriegojuma? * ... '''[[Mārtiņš Zībarts]]''' bija [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais treneris no 2015. gada līdz 2019. gada 1. jūlijam, kad atkāpās pēc zaudējuma [[2019. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] astotdaļfinālā, Latvijas izlasei neizpildot izvirzītos mērķus? * ... [[6. gadsimts|6. gadsimta]] sākumā '''[[Vestgotu Karaliste]]s''' [[Gallija]]s teritoriju iekaroja [[franki]], un [[vestgoti|vestgotu]] pārvaldībā palika tikai [[Pireneju pussala]] ar centru [[Toledo]]? [[Attēls:2018-07-04 President João Lourenço-0555.jpg|border|right|50px]] * ... [[2017. gads|2017. gada]] [[23. augusts|23. augustā]] par [[Angolas prezidents|Angolas prezidentu]] ievēlētais '''[[Žuans Lorensu]]''' <small>(attēlā)</small> bijis viens no Angolas atbrīvošanas tautas kustības vadītājiem un aktīvi piedalījies Angolas pilsoņu karā? * ... pēc uzvaras [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Japāna]]s [[cīkstone]], astoņkārtējā [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempione]], '''[[Hitomi Obara]]''' paziņoja par sporta karjeras beigšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimusī [[joga]]s skolotāja '''[[Indra Devi]]''' (Eiženija Pētersone) darbojās [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], kur viņas jogas studiju apmeklēja [[Grēta Garbo]], [[Glorija Svansone]], [[Dženifere Džonsa]] un citi amerikāņu aktieri? [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|border|right|50px]] * ... atšķirībā no daudzām citām valstīm, '''[[Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes]]''' var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar noteikumiem atbilstošu simbolu kombināciju <small>(attēlā)</small>? * ... par pirmo mūsdienu '''[[Grieķijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|olimpisko spēļu Grieķijas medaļnieku]]''' ir uzskatāms [[paukotājs]] [[Leonids Pirgs]], kurš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu [[Paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem, meistari|paukošanā ar floreti meistariem]]? * ... [[Indonēzija]]s '''[[Bali sala]]''' ir ļoti populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis, it īpaši [[Austrālija]]s un [[Japāna]]s tūristiem? * ... pirmais '''[[vertikālais vēja tunelis]]''' '''''[[Aerodium Sigulda]]''''' tika atklāts [[2005. gads Latvijā|2005. gada]] vasarā? * ... [[Japāna]]s [[futboliste]] '''[[Homare Sava]]''' ir aizvadījusi 205 spēles [[Japānas sieviešu futbola izlase|Japānas izlasē]], gūstot 83 vārtus? * ... '''[[Jaunzēlandes dolārs]]''' neformāli tiek saukts par ''kivi'', jo [[kivi (putns)|šī putna]] attēls ir uz viena dolāra [[monēta]]s? [[Attēls:2004.03.04 08 Vanua Levu ferry Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... otrā lielākā [[Fidži]] sala '''[[Vanua Levu]]''' <small>(attēlā)</small> agrāk bija pazīstama kā Sandalkoka sala? * ... pēc 1948.—1949. gada sezonas '''[[Nacionālā basketbola līga]]''' apvienojās ar [[Amerikas Basketbola asociācija (1946—1949)|Amerikas Basketbola asociāciju]], lai izveidotu [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]]? * ... '''[[indulgence]]s''' — [[viduslaiki|viduslaiku]] pastrādāto un vēl nepastrādāto [[grēks|grēku]] atlaišanas iespējas — saņēma par īpašiem nopelniem [[ticība]]s aizstāvēšanā, taču vēlāk arī varēja nopirkt par [[nauda|naudu]]? [[Attēls:HIGUEROTE DESDE EL AIRE.png|border|right|50px]] * ... pirmās '''[[izpletņlēkšana]]s''' sacensības tika organizētas 1930. gados, savukārt [[1952. gads|1952. gadā]] tā kļuva par starptautisku [[sporta veids|sporta veidu]] <small>(attēlā izpletņlēcējs virs [[Venecuēla]]s)</small>? * ... '''[[Zviedrijas sieviešu futbola izlase]]''' ir uzvarējusi pirmajā [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]] 1984. gadā, bet vēl trīs reizes izcīnījusi otro vietu? * ... 2001. gada Holivudas filmas '''"[[Lara Krofta: Kapeņu izlaupītāja]]"''' galvenajās lomās spēlē [[Andželīna Džolija]] un viņas tēvs [[Džons Voits]]? [[Attēls:Zuzana Čaputová (20.6.2019)VII.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Zuzana Čaputova]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete, kas ieņēmusi [[Slovākijas prezidents|Slovākijas prezidenta]] amatu, kā arī jaunākā valsts vadītāja [[Slovākija]]s vēsturē? * ... trīskārtējā olimpiskā čempione [[cīņas sports|cīņas sportā]] '''[[Saori Jošida]]''' [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]] bija [[Japāna]]s karognesēja gan olimpisko spēļu atklāšanas, gan noslēguma ceremonijā? * ... no 1945. gada '''[[Bādene]]s''' zemes atradās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] izveidotajā franču un amerikāņu okupācijas spēku pārvaldē, līdz 1952. gadā [[Rietumvācija|VFR]] sastāvā izveidoja [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] federālo zemi? [[Attēls:Brunuts 2 (Coccus hesperidum).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bruņutis|bruņutīm]]''' <small>(attēlā mīkstā augumāju bruņuts)</small> ir spilgti izteikts [[dzimuma dimorfisms]]: to mātītes tiktāl piemērojušās [[parazītisms|parazītiskam]] dzīvesveidam, ka vairs neatgādina [[kukaiņi|kukaiņus]], bet izaugumus uz [[augi]]em? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Jasīns Brāhīmī]]''' ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] un spēlējis Francijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[augu endofīti]]''' ir mikroskopiski organismi, kas vismaz kādu savas dzīves cikla daļu pavada auga audos; endofīti ir konstatēti praktiski visos [[augi|augos]]? [[Attēls:Kaori Icho.jpg|border|right|50px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[cīkstone]] '''[[Kaori Ičo]]''' <small>(attēlā)</small> bija nepārspēta 13 gadus, šajā laikā kļūstot par pirmo sievieti jebkurā sporta veidā, kas uzvarējusi individuālā disciplīnā četrās secīgās olimpiskajās spēlēs, kā arī uzvarot 10 [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionātos]]? * ... '''"[[Lielā padomju enciklopēdija|Lielās padomju enciklopēdijas]]"''' pirmo izdevumu veidoja 66 sējumi, otro izdevumu — 50 sējumi, bet trešo izdevumu — 31 sējums? * ... '''[[Austrumāfrikas slaidkājis|Austrumāfrikas slaidkājim]]''' ir priekš [[grauzēji|grauzēja]] ļoti lēns populācijas atražošanās ātrums, jo parasti tam piedzimst viens mazulis? [[Attēls:Журавлина.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dzērveņu apakšģints]]''' augi veido zemus ložņājošus [[krūmājs|krūmājus]] — dzērvenājus; [[Latvija]]s savvaļas sugām augstums nepārsniedz 8 cm <small>(attēlā parastā dzērvene)</small>? * ... [[Nīderlande]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Matjē van der Pūls]]''', kurš nāk no no velosportistu ģimenes (riteņbraucējs ir arī viņa tēvs [[Adri van der Pūls]]), startē gan [[velokross|velokrosa]] un [[kalnu riteņbraukšana]]s, gan [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensībās? * ... [[2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2015. gadā]] un [[2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2019. gadā]] no Latvijas Nacionālās skolotāju savienības '''[[Edgars Kramiņš]]''' tika virzīts [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] amatam? [[Attēls:Lesser coat of arms of Georgia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Gruzijas ģerbonis|Gruzijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā mazais ģerbonis)</small> [[Vairogs (heraldika)|vairogā]] attēlots [[Svētais Juris]], kas ar šķēpu uzveic pūķi? * ... [[cīkstonis]] un treneris, '''[[Imants Lagodskis]]''', kurš [[Gvatemala|Gvatemalā]] 2006. gadā kļuva par pasaules junioru čempionu, ir precējies ar pazīstamo cīkstoni [[Anastasija Grigorjeva|Anastasiju Grigorjevu]]? * ... oriģinālais '''[[Lietuvas statūti|Lietuvas statūtu]]''' teksts ir rakstīts [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] oficiālajā [[rutēņu valoda|rutēņu valodā]], kas vēlāk tulkota [[latīņu]] un [[poļu valoda|poļu valodās]]? [[Attēls:Austria vs. USA 2013-11-19 (063).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Andreass Hercogs]]''' <small>(attēlā)</small> ar 103 spēlēm ir visvairāk spēles [[Austrijas futbola izlase|Austrijas izlasē]] aizvadījušais [[futbolists]]? * ... [[Hilzeni|Hilzenu]] dzimtas [[Latgale]]s (Inflantijas) garīdznieks, reliģisko rakstu autors, apkopotājs un izdevējs '''[[Juris Nikolajs Hilzens]]''' bija [[Smoļenska]]s [[bīskaps]] no 1745. līdz 1763. gadam, šajā laikā apmeklējot Smoļensku vien divreiz — 1755. gadā saistībā ar epidēmiju un 1761. gadā [[dominikāņi|dominikāņu]] misijas ietvaros? * ... '''[[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' labāko rezultātu sasniedza [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gadā]]: 19. vieta? [[Attēls:2011-04-30 Morchella esculenta.jpg|border|right|50px]] * ... augstvērtīgā un populārā [[ēdamā sēne]] '''[[parastais lāčpurns]]''' <small>(attēlā)</small> reti ir tārpains, taču tā lielā dobuma dēļ [[kukaiņi]] nereti izgrauž tajā caurumus, lai iegūtu paslēptuvi? * ... latviešu [[Brīvā cīņa|brīvā stila cīkstone]] '''[[Kristīne Odriņa]]''' 2006. gada [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātā]] izcīnīja sudraba medaļu, kas ir sportistes augstākais panākums? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[Strevas kauja|Strevas kaujā]]''', kurā [[Vācu ordenis]] izcīnīja lielu uzvaru pār [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]], krita valdnieka '''[[Ģedimins|Ģedimina]]''' dēli Narimants un Manvīds? [[Attēls:Sicista betulina 03.JPG|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] sastopama viena '''[[lēcējpeļu dzimta]]s''' suga — [[meža sicista]] <small>(attēlā)</small>? * ... ar 91 aizvadītu spēli [[Moldovas futbola izlase|Moldovas futbola izlasē]] '''[[Aleksandru Epurjanu]]''' ir visvairāk spēļu nospēlējušais futbolists tās vēsturē? * ... par pirmo moderno '''[[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centru]]''' [[Latvija|Latvijā]] uzskata [[Dole (tirdzniecības centrs)|tirdzniecības centru "Dole"]] [[Rīga|Rīgā]], kas pēc rekonstrukcijas tika atvērts [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Elena Lashmanova London 2012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s soļotāja '''[[Jeļena Lašmanova]]''' <small>(attēlā)</small> [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] uzvarēja [[20 km soļošana|20 km soļošanā]], uzstādot arī jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]? * ... '''[[Lietuvas—Maskavijas kari]]''' pēc vairākām [[Maskava]]s valdnieku [[Ivans III|Ivana III]] un [[Vasilijs III|Vasilija III]] uzvarām noveda pie tā, ka [[Lietuvas lielkņaziste]] zaudēja lielu daļu no tās iepriekš kontrolētajām [[Kijivas Krievzeme]]s teritorijām? * ... '''[[Raubiči|Raubiču]]''' sporta komplekss bija attēlots uz [[Baltkrievijas rublis|Baltkrievijas 5000 rubļu]] banknotes? [[Attēls:Vecpilsētas iela, Jelgava - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vecpilsētas iela (Jelgava)|Vecpilsētas iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir senās [[Jelgava]]s [[Lielā iela (Jelgava)|Lielās ielas]] daļa, kas vienīgā saglabājusies pēc [[kauja par Jelgavu (1944)|pilsētas sagraušanas 1944. gadā]]? * ... [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[bobslejs|bobsleja]] divnieks divnieks '''[[Jons Pancuru]]''' un Nikolae Njagoe izcīnīja bronzas medaļu, kas joprojām ir vienīgā medaļa [[Rumānija olimpiskajās spēlēs|Rumānijai ziemas olimpiskajās spēlēs]]? * ... apdzīvota vieta [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Svētes pagasts|Svētes pagastā]] '''[[Muzikanti]]''' agrāk saukta Cūcēnciems vai Cūcēnu sādža? [[Attēls:OOCL HONG KONG 1674.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[OOCL Hong Kong]]''''' <small>(attēlā)</small> tā uzbūvēšanas brīdī bija pasaulē lielākais [[konteineru kuģis]], pirmais, kurā varēja iekraut vairāk nekā 21 000 TEU? * ... [[Spānija|Spānijā]] dzimušais [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānas izlases]] [[futbolists]] '''[[Edijs Silvestre]]''' viegli kļuva par šīs valstsvienības spēlētāju, jo viņa māte ir [[azerbaidžāniete]], kamēr tēvs dzimis [[Angola|Angolā]]? * ... '''''[[Apollo 10]]''''' bija pēdējais izmēģinājuma lidojums pirms ''[[Apollo 11]]'' nolaišanās uz [[Mēness]] virsmas; tas sasniedza Mēness orbītu un veica nolaišanās mēģinājumu līdz 15,6 km no Mēness virsmas? [[Attēls:Pillar of Vasco da Gama.jpg|border|right|50px]] * ... [[1498. gads|1498. gadā]] tagadējās [[Kenija]]s pilsētu '''[[Malindi]]''' apmeklēja [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Vasko da Gama]]; par godu šim notikumam celtais '''[[padrans]]''' ir saglabājies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Slovēnija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi ieguva visa kaluma [[olimpiskās medaļas|medaļas]]? * ... lai arī '''[[Kamerūnas zvīņastvāvere]]''' pirmo reizi tika aprakstīta 1898. gadā, tomēr tā nekad nav novērota dabīgos apstākļos; visi apraksti par sugu tapuši, izpētot muzeju krātuvēs pieejamos 14 izbāzeņus? [[Attēls:20170105 VST Bischofshofen 2941.jpg|border|right|50px]] * ... 2018. gada 18. novembrī [[Krievija]]s [[tramplīnlēcējs]] '''[[Jevgeņijs Kļimovs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Pasaules kauss tramplīnlēkšanā|pasaules kausa]] posmu [[Visla (pilsēta)|Vislā]], kļūstot par pirmo krievu tramplīnlēcēju, kas uzvarējis pasaules kausa posmā? * ... '''[[Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde]]''' ir vienīgā [[Latvija|Latvijā]] bāzētā [[Eiropas Savienība]]s aģentūra? * ... 2007. gada 13. decembrī '''[[Hieronīma klosteris|Hieronīma klosterī]]''' [[Portugāle|Portugālē]] [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu līderu samita laikā tika parakstīts [[Lisabonas līgums]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056774714).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Anita Muižniece]]''' <small>(attēlā)</small> pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēšanas Saeimā]] strādāja par skolotāju [[Daugmale]]s pamatskolā? * ... '''[[Moldova 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Moldova savās pirmajās vasaras olimpiskajās spēlēs 1996. gadā]]''' bija pārstāvēta ar 40 sportistiem, kas ir lielākā [[Moldova olimpiskajās spēlēs|Moldovas sportistu delegācija]], kāda ir piedalījusies olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[1972. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1972. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' uz otro termiņu tika ievēlēts [[Ričards Niksons]], kurš vēlāk atkāpās no amata [[Votergeitas skandāls|Votergeitas skandāla]] dēļ? [[Attēls:|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[hokejists]] '''[[Jākobs Berglunds]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 2019. gadā noslēdza līgumu ar [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] komandu [[Rīgas "Dinamo"]] (taču nospēlēja vien 9 spēles), iepriekšējā sezonā bija [[Vācijas hokeja līga]]s labākais vārtu guvējs? * ... daudzās valstīs vairums [[pārtika|pārtikā]] patērēto [[sēnes|sēņu]] ir mākslīgi audzētas, kamēr [[Latvija|Latvijā]] aktuālāka ir sezonālā [[sēņošana|savvaļas sēņu savākšana]] un savvaļas '''[[sēņu kulinārija]]'''? * ... daži pētnieki aizstāv viedokli, ka '''[[aseksualitāte]]''' arī ir [[seksuālā orientācija]], tomēr citi pētnieki tam nepiekrīt? [[Attēls:IAEA 02790039 (5612537521).jpg|border|right|50px]] * ... [[Čornobiļas AES katastrofa]]s otrajā gadadienā, 1988. gada 26. aprīlī, valdības izmeklēšanas komisijas dalībnieks, katastrofas seku likvidācijas plānotājs '''[[Valērijs Ļegasovs]]''' <small>(attēlā)</small> izdarīja pašnāvību? * ... '''[[Slovēnija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Slovēniju 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja arī [[Jamaika|Jamaikā]] dzimusī leģendārā sprintere [[Merlīna Otija]], kurai šīs bija septītās [[vasaras olimpiskās spēles]], tādējādi viņa kļuva par pirmo sievieti, kas piedalījusies tik daudzās olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[datorredze]]''' tiecas automatizēt to, kā redz cilvēka [[acs]]: ļauj interpretēt un saprast attēlā redzamo? [[Attēls:Solomatin photo.jpg|border|right|50px]] * ... pazīstamais [[Latvija]]s acu [[ārsts]] '''[[Igors Solomatins]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas arī politikā, ir [[Rīgas dome]]s deputāts, ievēlēts no partijas "[[Gods kalpot Rīgai]]"? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Hakans Čalhanoglu]]''' ir dzims [[Vācija]]s pilsētā [[Manheima|Manheimā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] padomju darbinieks un vēsturnieks '''[[Jānis Dzintars]]''', kurš [[Atmodas kustība]]s laikā aktīvi cīnījās pret [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanu]], pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] izgāšanās 1991. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Maskava|Maskavā]]? [[Attēls:Cortinarius rubellus 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanbrūnā tīmeklene]]''' <small>(attēlā)</small> līdz ar [[zaļā mušmire|zaļo mušmiri]] pieder pie [[indīgās sēnes|indīgākajām sēnēm]]? * ... '''[[Melnkalne 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja sudraba medaļu, ko paveica sieviešu [[rokasbumba]]s komanda; šī bija arī pirmā olimpiskā medaļa [[Melnkalne olimpiskajās spēlēs|Melnkalnei olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas pēc [[Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai]]? [[Attēls:Sergey Akhromeyev (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1991|8|24||bez}} pēc [[Augusta pučs|neveiksmīgā apvērsuma]], kas tika rīkots, lai saglabātu [[Padomju Savienība]]s pastāvēšanu, [[PSRS maršals]] '''[[Sergejs Ahromejevs]]''' <small>(attēlā)</small> veica [[pašnāvība|pašnāvību]] pakaroties? * ... '''[[2019. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2019. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' tikās divi [[Anglija]]s klubi — ''[[Tottenham Hotspur]]'' un ''[[Liverpool FC]]''? * ... pārejas laika valsts '''[[Zakopanes Republika]]''' mūsdienu [[Polija]]s dienvidos pastāvēja 19 dienas no [[1918. gads|1918. gada]] 13. oktobra līdz 16. novembrim? [[Attēls:Žagarės piliakalnis.JPG|border|right|50px]] * ... arheoloģiskie izrakumi '''[[Žagares pilskalns|Žagares pilskalnā]]''' [[Lietuva]]s ziemeļos <small>(attēlā)</small> apliecināja, ka tajā bijušo [[pils|pili]] visdrīzāk bija cēluši [[vācieši]]? * ... '''[[Moldova 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' sākotnēji izcīnīja divas bronzas medaļas [[Svarcelšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā]], tomēr abiem sportistiem vēlāk medaļas tika atņemtas saistībā ar pozitīvajām [[dopings|dopinga]] analīzēm? * ... pret [[Hābsburgi]]em vērsto aliansi izveidojušais '''[[Višegrādas kongress (1335)|Višegrādas pirmais kongress]]''' [[1335. gads|1335. gadā]] bija vēsturiski pirmā [[Centrāleiropa]]s valstu savienība? [[Attēls:Stone bridge in Skopje.jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimtā celtais '''[[Akmens tilts (Skopje)|Akmens tilts Skopjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pilsētas simboliem, attēlots pilsētas ģerbonī un karogā? * ... ar aizvadītām 132 spēlēm '''[[Sarkiss Hovsepjans]]''' ir visvairāk spēles [[Armēnijas futbola izlase|Armēnijas izlasē]] aizvadījušais [[futbolists]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[franči|franču]] rakstnieka un [[komunists|komunista]] '''[[Anrī Barbiss|Anrī Barbisa]]''' vārdā bija nosaukta tagadējā [[Aristida Briāna iela]] [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Haapsalu Castle.jpg|border|right|50px]] * ... pēc populāras senas [[leģenda]]s augusta mēneša pilnmēness naktī uz [[Igaunija]]s rietumos esošās '''[[Hāpsalu pils]]''' <small>(attēlā)</small> [[kapela]]s iekšējās sienas parādās Baltās Dāmas tēls? * ... '''[[Gruzija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gruzijas dalībai 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija dramatisks sākums, jo dienu pirms olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas [[Krievija]] iebruka [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]], aizsākot [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karu]]? * ... '''[[Lietuvas vēsture (1219—1295)|Lietuva laikā no 1219. līdz 1295. gadam]]''' no nestabilas leišu augstmaņu savienības izveidojās par starptautiski atzītu [[Lietuvas Karaliste|Lietuvas Karalisti]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]]? [[Attēls:A tatabányai Turul-emlékmű.jpg|border|right|50px]] * ... kā [[ungāri|ungāru]] valstiskuma simbols '''[[turuls|turula]]''' skulptūras <small>(attēlā)</small> ir plaši sastopamas visā [[Ungārija|Ungārijā]], kā arī teritorijās, kas vēsturiski bijuši Ungārijas sastāvā; Ungārijā ir vismaz 195 turula skulptūras? * ... [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[tāllēkšana|tāllēkšanā]] '''[[Gaļina Čistjakova]]''' karjeras noslēgumā pameta [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija|Krieviju]], pārstāvot [[Slovākija|Slovākiju]]? * ... [[armēņi|armēņu]] [[eposs]] '''"[[Sasunas Dāvids]]"''' nekad pirms 20. gadsimta nav bijis vienots, un arī tagad tā teksts nav kanonizēts, pastāv vairāki desmiti variantu? [[Attēls:Mariinsky Palace, Kiev.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marijas pils]]''' [[Kijiva|Kijivā]] <small>(attēlā)</small>, kas ir [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidenta]] ceremoniālā rezidence, ir celta pēc pēc [[Bartolomeo Rastrelli]] projekta? * ... '''[[Melnkalne 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiādēs]]? * ... '''[[esperanto gramatika]]''' tās mākslīgās izveides dēļ ir vienkāršāka nekā lielākajai daļai [[valoda|valodu]]? [[Attēls:Сорокская крепость Cetatea Soroca Soroca Fortress (44020418134).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sorokas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija celts kā aizsardzības nocietinājums pret [[Mongoļu iebrukums Eiropā|tatāru ordām]], kas pāri [[Dņestra]]s pārceltuvēm regulāri iebruka [[Moldova|Moldovā]]? * ... konflikts par nesūtīšanu uz [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] kļuva par pamatu tam, ka [[Ukraina]]s trīskārtējā [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempione]] [[cīņas sports|cīņas sportā]] '''[[Nataļja Siņišina]]''' mainīja pilsonību un pārstāv [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]]? * ... '''[[Krēvas pils]]''' mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s pirmā celtā [[pils]], kas bija pilnībā mūrēta? [[Attēls:Basilica Cistern Istanbul.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Bazilikas cisterna]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vislielākajām senās [[Konstantinopole]]s pazemes ūdens tvertnēm, kas glabāja ūdeni, ko pa [[akvedukti]]em no apkārtnes piegādāja pilsētai? * ... '''[[Gruzija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiādē]], izcīnot divas bronzas medaļas? * ... vēsturiskais televīzijas miniseriāls '''"[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]"''' tika filmēts 2018. gadā [[Lietuva|Lietuvā]] un nedaudz [[Ukraina|Ukrainā]]? [[Attēls:Čachtice, hrad, Slovensko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Čahtices pils|Čahtices pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienu [[Slovākija]]s rietumos grāfiene [[Eržēbeta Bātori]] veica savus noziegumus, bet vēlāk tika ieslodzīta un mirusi? * ... '''[[Ričards Beraņķis]]''' ir pirmais un vienīgais [[Lietuva]]s [[tenisists]], kurš iekļuvis [[ATP]] ''top 100''? * ... pēc tam, kad [[Ukraina]] pasludināja savu neatkarību 1991. gadā, tās valdība uzsāka '''[[ukrainizācija]]s''' politiku, lai palielinātu [[ukraiņu valoda]]s izmantošanu, vienlaikus vājinot tolaik noteicošās [[krievu valoda]]s pozīcijas? [[Attēls:Лидия Андреевна Русланова.jpg|border|right|50px]] * ... [[krievi|krievu]] dziedātāja, viena no pazīstamākajām tautas mūzikas un padomju dziesmu izpildītājām, '''[[Lidija Ruslanova]]''' <small>(attēlā 1930. gadā)</small> aktīvi koncertēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] padomju karavīriem un uzstājās arī pēdējā kara laika koncertā 1945. gada maijā pie [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāga]] [[Berlīne|Berlīnē]]? * ... '''[[Austrija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' neizcīnīja medaļas, un šī bija tikai otrā reize, kad [[Austrija olimpiskajās spēlēs|Austrijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs]] nespēja izcīnīt nevienu medaļu? * ... centrālais [[tatāri|tatāru]] un [[baškīri|baškīru]] svētku '''[[sabantujs|sabantuja]]''' notikums ir sacensības tautas cīņas sportā kurešā, kurā pretinieki laužās ar speciāļu dvieļu palīdzību? [[Attēls:Katerina Stefanidi..png|border|right|50px]] * ... [[kārtslēcēja]], [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpisko spēļu]] čempione, '''[[Katerina Stefanidi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par izcilāko sievieti [[Grieķija]]s sporta vēsturē? * ... '''[[Galvaskausu tornis]]''' [[Serbija]]s pilsētā [[Niša (pilsēta)|Nišā]] tiek uzskatīts par vienu no [[serbi|serbu]] neatkarības simboliem? * ... [[Hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] valdīšanas laikā [[Jelgava|Jelgavā]] izrakto '''[[Jēkaba kanāls|Jēkaba kanālu]]''' aizbēra [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], jo tas bija aizsērējis? [[Attēls:Szechenyifurdo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Budapešta|Budapeštā]] esošie '''[[Sečeņi termālie baseini]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais medicīnisko baseinu komplekss [[Eiropa|Eiropā]]? * ... visvairāk reižu '''[[Horvātijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Horvātijas karognesēja olimpiskajās spēlēs]]''' ir bijusi [[kalnu slēpotāja]] [[Janica Kosteliča]]? * ... neraugoties uz [[Breksits|Breksita]] procedūras iesākšanu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], '''[[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]''' piedalījās arī tās vēlētāji? [[Attēls:GelatinaDiMaiale.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[galerts]]''' <small>(attēlā)</small> veidojas, jo [[skrimšļi]] un [[kauli]] satur dabisko [[želatīns|želatīnu]], kas liek buljonam sarecēt? * ... '''[[2030. gada FIFA Pasaules kauss]]''' notiks 100 gadus pēc [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|pirmā Pasaules kausa]], kas notika [[Urugvaja|Urugvajā]]? * ... no citiem [[kuģi]]em '''[[velkonis|velkoņus]]''' atšķir liela īpatnējā jauda, laba manevrētspēja, paaugstināta korpusa stiprība un noturība, kā arī īpašu vilkšanas un stumšanas ierīču esamība? [[Attēls:Krakow- Kosciol Mariacki.jpg|border|right|50px]] * ... katru stundu no '''[[Krakovas Marijas bazilika]]s''' <small>(attēlā)</small> augstākā torņa [[trompetists]] izpilda Marijas hejnalu, kas apraujas brīdī, kad pēc leģendas 13. gadsimtā to pārtrauca [[Mongoļu iebrukums Eiropā|mongoļu iebrucēju]] [[bulta]]? * ... tradicionāli [[Grieķija olimpiskajās spēlēs|Grieķijas komanda]] un '''[[Grieķijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|karognesējs]]''' [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijas gājienā iet pirmie no visām delegācijām? * ... mūsdienu '''[[Hercoga Jēkaba laukums]]''' pilnībā nesakrīt ar seno [[Jelgava]]s Tirgus laukumu, kas atradies tuvāk [[Driksa]]s upei? [[Attēls:Sukatnieks Teodors.jpeg|border|right|50px]] * ... vieglatlēts '''[[Teodors Sukatnieks]]''' <small>(attēlā)</small> septiņas reizes tika uzstādījis Krievijas rekordus [[diska mešana|diska mešanā]], bet [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordus]] diska mešanā, smaguma mešanā, [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] un [[4x100 m stafete|4x100 m stafetē]] labojis kopā 15 reižu? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] pilsētā '''[[Hierapole|Hierapolē]]''' [[mocekļi|mocekļa]] nāvē mira [[apustulis Filips]], kurš šeit ir arī apbedīts? * ... '''[[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir uzvarējusi 5 reizes, tostarp pēdējā reizē, kad tas noticis? [[Attēls:Ausros vartai.jpg|border|right|50px]] * ... [[Viļņa]]s vecpilsētas '''[[Aušras vārti]]''' <small>(attēlā)</small> tika izbūvēti starp 1503. un 1522. gadu kā Viļņas aizsardzības mūru sastāvdaļa? * ... '''[[Neatkarīgie olimpiskie dalībnieki 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Neatkarīgo olimpisko dalībnieku komandu]]''' veidoja sportisti no [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas]] un [[Maķedonijas Republika]]s? * ... [[Igaunija]]s uzņēmums '''''[[Graanul Invest]]''''' ir viens no lielākajiem kokskaidu granulu ražotājiem [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Evgueni BERZIN.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Jevgeņijs Berzins]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja 1994. gada ''[[Giro d'Italia]]'', pārspējot [[Migels Indurains|Migelu Indurainu]], kurš bija uzvarējis iepriekšējos divos gados un bija tā laika dominējošais [[Lielā tūre|lielo tūru]] braucējs, tomēr nākamajās sezonās Berzins vairs šādu līmeni nespēja sasniegt? * ... '''[[Matīsa kapi]]''' [[Rīga]]s [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tika atklāti [[1871. gads|1871. gadā]]; agrāk šajā teritorijā bija arī Pāvila kapi, bet laika gaitā vēsturiskā robeža starp divām [[kapsēta|kapsētām]] izzuda? * ... [[1990. gads|1990. gada]] [[Lietuvas PSR]] Augstākās Padomes vēlēšanās '''"[[Sajūdis]]"''' pārstāvji ieguva absolūtu balsu vairākumu (101 vieta no 141), kas noveda pie [[Lietuva]]s neatkarības pasludināšanas [[11. marts|11. martā]]? [[Attēls:Sikh man, Agra 10.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļāfrika]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Dienvidāzija]]s valstīs izplatītā [[galvassega]] '''[[turbāns]]''' <small>(attēlā [[sikhi|sikhu]] vīrietis ar turbānu)</small> pēc [[Krusta kari]]em izplatījās arī [[Eiropa|Eiropā]], piemēram, turbāns bija modes lieta Burgundijas Karalistē? * ... pirmais '''[[Ukrainas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Ukrainas karognesējs vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija leģendārais [[kārtslēcējs]] [[Sergejs Bubka]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielu skaitļu nosaukumi]]em''' izmanto īso sistēmu, kur bilijons aizvietots ar [[miljards|miljardu]]? [[Attēls:Latviešu puzurs.JPG|border|right|50px]] * ... kaut arī mūsdienās '''[[puzuri|puzurus]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pazīst kā [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] rotājumus, senāk tos gatavoja no [[pavasaris|pavasara]] līdz [[rudens|rudenim]] un izmantoja arī daudzos citos svētkos? * ... '''[[Gruzijas regbija izlase]]''' ir piedalījusies četros [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa finālturnīros]]? * ... 1870. gadā [[Tartu]] dibinātais '''[[Vanemuine]]''' ir vecākais [[igauņi|igauņu]] profesionālais [[teātris]]? [[Attēls:Canakkalesehitleriabidesi.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Čanakales upuru memoriāls|Čanakales upuru memoriālā]]''' <small>(attēlā)</small> ir pieminēti aptuveni 253 000 turku karavīru, kuri cīnījās [[Galipoli kauja|Galipoli kaujā]] no 1915. gada aprīļa līdz 1915. gada decembrim [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Gābors Kirājs]]''' ir spēlētājs ar visvairāk spēlēm [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas izlasē]] (108), kā arī vecākais spēlētājs [[Eiropas futbola čempionāts|Eiropas čempionātu]] vēsturē? * ... '''[[Kosovas meži]]''' cieš no sezonāliem [[ugunsgrēki]]em un nelikumīgas izciršanas? [[Attēls:Polu.jpg|border|right|50px]] * ... izšķir divus '''[[plovs|plova]]''' <small>(attēlā)</small> pamatveidus — tā saucamais [[uzbeki|uzbeku]] plovs, kur [[rīsi]] tiek gatavoti kopā ar [[gaļa|gaļu]], un [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] plovs, kad tie tiek gatavoti atsevišķi un pēc tam sajaukti kopā? * ... '''[[Serbija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja 8 olimpiskās medaļas, kas ir labākais panākums [[Serbija olimpiskajās spēlēs|Serbijai olimpiskajās spēlēs]] kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukuma? * ... '''[[Tanaisa]]''' [[Dona]]s upes grīvā bija pats tālākais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[civilizācija]]s izplatības punkts ziemeļos? [[Attēls:(Podio) Almeida entrega el primer premio de La Vuelta Ciclista a España 2019 03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2019. gada Vuelta a España|2019. gada ''Vuelta a España'']]''' uzvarēja [[Primožs Rogličs]] no ''[[Jumbo–Visma]]'' <small>(attēlā)</small>, kļūstot par pirmo [[Slovēnija]]s sportistu, kas uzvarējis kādā [[Lielā tūre|lielajā tūrē]]? * ... '''[[Dienvidslāvijas bombardēšana|Dienvidslāvijas bombardēšanā]]''', kuras mērķis bija pārtraukt [[serbi|serbu]] militāristu veikto [[Kosova]]s [[albāņi|albāņu]] vajāšanu un uzsākto etnisko tīrīšanu, tika veikti aptuveni 2300 uzlidojumu, kuru rezultātā upuru skaits sasniedza 2500 (aptuveni 500 civiliedzīvotāji)? * ... Žana-Žaka Anno 2001. gada kara filma '''"[[Divkauja]]"''' ir balstīta uz Viljama Kreiga grāmatu ''Enemy at the Gates: The Battle for Stalingrad''? [[Attēls:Saiga antelope at the Stepnoi Sanctuary.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] '''[[saiga|saigu]]''' <small>(attēlā)</small> skaits krasi samazinājās (par 95% 15 gadu laikā), jo [[ķīnieši|ķīniešu]] medicīnā bija liels pieprasījums pēc to ragiem? * ... '''[[Maķedonija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja savu pirmo olimpisko medaļu: bronzas medaļu ieguva [[cīņas sports|cīņas sporta]] pārstāvis Magomeds Ibragimovs? * ... ziedu laikos [[sengrieķi|sengrieķu]] kolonija tagadējās [[Ukraina]]s teritorijā '''[[Pontijas Olbija]]s''' pilsēta aizņēma 50 [[hektāri|hektārus]] lielu platību un bija svarīgs [[tirdzniecība]]s un [[zvejniecība]]s centrs, kurai bija ciešas ekonomiskas saites ar [[skiti]]em? [[Attēls:GIRO0536 carapaz (48002197537).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2019. gada Giro d'Italia|2019. gada velobraucienā ''Giro d'Italia'']]''' uzvarēja '''[[Ričards Karapass]]''' <small>(attēlā)</small> no ''{{ct|MOV}}'', kurš kļuva par pirmo [[Ekvadora]]s sportistu, kas uzvarējis ''[[Giro d'Italia|Giro]]''? * ... [[Latvijas nacionālie partizāni|Latvijas nacionālo partizānu]] grupas '''"[[Lāča mednieki]]"''' galvenais mērķis bija veikt [[atentāts|atentātu]] pret [[kolaboracionisms|kolaboracionistu]] un [[Latvijas PSR Tautas komisāru padome]]s priekšsēdētāju rakstnieku [[Vilis Lācis|Vili Lāci]]? * ... '''[[Vikipēdija esperanto]]''' ir lielākā [[Vikipēdija]] kādā no [[mākslīgās valodas|mākslīgajām valodām]]? [[Attēls:Flickr - The U.S. Army - www.Army.mil (218).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ašūra]]''' <small>(attēlā drupas)</small> bija pirmā [[Asīrija]]s galvaspilsēta? * ... no septiņiem '''[[Slovākijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Slovākijas karognesējiem ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' četri ir bijuši [[hokejisti]]: [[Peters Štjastnijs]], [[Roberts Petrovickis]], [[Žigmunds Pālfijs]] un [[Zdeno Hāra]]? * ... '''[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]]''' atcelšana saistībā ar ar [[COVID-19 pandēmija]]s izplatīšanos [[Eiropa|Eiropā]] ir pirmais konkursa atcelšanas gadījums [[Eirovīzija]]s vēsturē? [[Attēls:Kazan 2015 - Hosszú Katinka 200m backstroke.JPG|border|right|50px]] * ... sekmīgākā sportiste '''[[Ungārija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijai 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija [[peldētāja]] '''[[Katinka Hošsū]]''' <small>(attēlā)</small>, kura izcīnīja 4 medaļas un [[Ungārijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa valsts karogu]] olimpiādes noslēguma ceremonijā? * ... [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]] ir apskatāms [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[autobūve]]s pioniera un [[izgudrotājs|izgudrotāja]] '''[[Augusts Krastiņš|Augusta Krastiņa]]''' kompānijā izgatavotais automobilis, ko 2012. gadā iegādājās kāds kolekcionārs no [[Latvija]]s? * ... [[Armēnija]]s valsts [[himna]] '''''[[Mer Hajrenik]]''''' bija arī [[Armēnijas Pirmā republika|Armēnijas Pirmās republikas]] himna valsts pastāvēšanas laikā, no 1918. līdz 1920. gadam? [[Attēls:Tower of the Winds.jpg|border|right|50px]] * ... [[Atēnas|Atēnu]] '''[[Vēju tornis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par pirmo [[meteoroloģiskā stacija|meteoroloģisko staciju]] pasaulē? * ... '''[[Vladimirs Zografskis|Vladimira Zografska]]''' iegūtā 14. vieta [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]] ir visu laiku labākais [[Bulgārija]]s [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcēju]] sasniegums olimpiskajās spēlēs? * ... 2019. gada 13. janvārī labdarības pasākuma laikā [[Gdaņska]]s pilsētas vadītājs '''[[Pavels Adamovičs]]''' tika smagi sadurts un nākamajā dienā no ievainojumiem nomira? [[Attēls:Ingrida Simonyte 2019.jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidenta]] vēlēšanās '''[[Ingrīda Šimonīte]]''' <small>(attēlā)</small> ar labāko rezultātu (31,31%) iekļuva otrajā vēlēšanu kārtā, tomēr tajā zaudēja [[Gitans Nausēda|Gitanam Nausēdam]]? * ... [[Nebraskas štats|Nebraskas štatā]] dzimušais '''[[Alekss Stivriņš]]''' bija pirmais [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[basketbolists]], kas spēlējis [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] līgā? * ... [[grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]] '''[[Lerna]]''' ir pazīstama ar [[Lernas hidra|hidru]], kas sargāja ieeju mirušo valstībā, un kuru nosita [[Hērakls]], veicot savu kārtējo varoņdarbu? [[Attēls:Battle of Lepanto 1571.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lepanto kauja]]''' <small>(attēlā Veronēzes gleznā)</small> starp Svētās līgas un [[Osmaņu impērija]]s flotēm ir iegājusi vēsturē kā viena no pēdējām jūras kaujām, kurās izmantoja airu kuģus, galvenokārt galeras? * ... ar medaļām bagātākā sportiste '''[[Slovākija olimpiskajās spēlēs|Slovākijai olimpiskajās spēlēs]]''' ir [[Krievija|Krievijā]] dzimusī [[biatloniste]] [[Anastasija Kuzmina]]? * ... [[matemātiķis]] '''[[Indulis Strazdiņš]]''' 1991. gadā tika ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu pāragri mirušās dzīvesbiedres [[Ita Kozakeviča|Itas Kozakevičas]] vietā? [[Attēls:Troitsky sobor.jpg|border|right|50px]] * ... [[arheoloģiskie izrakumi]] liecina, ka jau pirms 9. gadsimta [[Krievija]]s senās '''[[Muroma]]s''' pilsētas <small>(attēlā)</small> vietā atradies apdzīvots [[pilskalns]]? * ... [[krievi|krievu]]-[[Padomju Savienība|padomju]] [[vieglatlēte]] '''[[Tamāra Bikova]]''' divreiz laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[augstlēkšana|augstlēkšanā]], tomēr kopumā pasaules rekordistes lomā bija mazāk nekā gadu? * ... atšķirībā no [[The Walt Disney Company|Disneja]] tēlu vairākuma, '''[[Pluto (Disnejs)|Pluto]]''' nav antropomorfs, tam piemīt tikai atsevišķas cilvēku īpašības, piemēram, sejas mīmika? [[Attēls:Pedetes capensis (South African Springhare).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[slaidkāji]]''' <small>(attēlā [[Kāpzemes slaidkājis]])</small> pārvietojas, lecot uz pakaļkājām un līdzsvaru turot ar [[aste|asti]], līdzīgi kā [[ķenguri]]? * ... [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] '''[[Austrija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrijas olimpisko komandu]]''' veidoja vēsturē lielākais sportistu skaits: 85 sportisti? * ... 2009. gada biogrāfiskā filma '''"[[Amēlija (2009. gada filma)|Amēlija]]"''' stāsta par leģendārās amerikāņu pilotes [[Amēlija Ērhārta|Amēlijas Ērhārtas]] dzīvi, kura, cenšoties veikt lidojumu apkārt pasaulei, 1937. gadā pazuda bez vēsts virs [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]]? [[Attēls:JuliaSebestyen-2008-2.jpg|border|right|50px]] * ... 2004. gadā '''[[Jūlija Šebešķēna]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja Eiropas čempionātā, kļūstot par pirmo [[Ungārija]]s pārstāvi, kas ieguvusi Eiropas čempiona zelta medaļu [[daiļslidošana|daiļslidošanā]]? * ... '''[[Svalbāras līgums]]''' tika noslēgts [[Parīze|Parīzē]], 1920. gada 9. februārī, [[Versaļa]]s sarunu laikā, un tā būtība bija radīt likumisku regulējumu teritorijā, kas līdz tam bija nevienai valstij nepiederoša? * ... '''[[Deizija Daka]]''' pirmo reizi parādījās īsfilmā ''Mr. Duck Steps Out'' 1940. gadā un dažus mēnešus vēlāk arī pievienojās [[Donalds Daks|Donaldam Dakam]] [[komiksi|komiksos]]? [[Attēls:Yermak Timofeyevich.jpg|border|right|50px]] * ... par [[kazaki|kazaku]] atamana '''[[Jermaks|Jermaka]]''' vadītajām [[Sibīrija]]s iekarošanas cīņām saglabājušās vēsturiskās liecības nav viennozīmīgas; nav saglabājies arī neviens portrets, kas būtu gleznots viņam dzīvam esot — mākslinieki viņu attēlojuši tikai ilgus gadus pēc nāves <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Armēnija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja 5 olimpiskās medaļas, kas pēc medaļu kopskaita ir labākais [[Armēnija olimpiskajās spēlēs|Armēnijas sasniegums olimpiskajās spēlēs]]? * ... 2006. gadā '''[[Belgradas lidosta]]''' tika pārdēvēta par godu [[Nikola Tesla]]m, [[serbi|serbu]] izcelsmes [[izgudrotājs|izgudrotājam]]? [[Attēls:Sarajevo Bobbahn Olympia 84.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Sarajevas bobsleja un kamaniņu trase|Sarajevas bobsleja un kamaniņu trasi]]''', kas ilgstoši bija pamesta <small>(attēlā 2012. gadā)</small> 2014. gadā sāka izmantot vasaras treniņiem? * ... saskaņā ar '''[[Maskavas miera līgums|Maskavas miera līgumu]]''', kas izbeidza [[Ziemas karš|Ziemas karu]], [[Somija]]i izdevās saglabāt savu neatkarību, taču [[Padomju Savienība]]i tika pievienota [[Karēlijas zemesšaurums|Karēlijas zemesšauruma]] daļa ar [[Vīpuri]] un [[Sortavala]]s pilsētām, kā arī dažas citas pierobežas teritorijas? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] kreisi noskaņoto [[čehi|čehu]], [[slovāki|slovāku]] un [[ungāri|ungāru]] [[esperanto]] un [[ido]] valodu kustības entuziastu kooperatīvs '''''[[Interhelpo]]''''' 1078 cilvēku sastāvā pārcālās uz [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Turkestānas APSR]], un jau pēc gada tika atzīts par labāko kooperatīvu PSRS? [[Attēls:Kangaroo-rat.jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[ķengurpeļu dzimta]]s''' sugu <small>(attēlā Orda ķenguržurka)</small> piemērojušās dzīvei [[tuksneši|tuksnešos]] un citās sausās, atklātās vietās; spēj dzīvot bez dzeršanas, nepieciešamo šķidrumu uzņemot ar barību, galvenokārt sēklām? * ... '''[[Dienvidslāvija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], savukārt jau piedaloties nākamajās '''[[Dienvidslāvija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Dienvidslāvija]]''' izcīnīja pirmās [[zelta medaļa]]s, ko paveica [[vingrotājs]] Leons Štukeļs? * ... '''[[Varšavas Universitāte]]''' ir lielākā [[Polija]]s [[universitāte]] pēc studentu skaita? [[Attēls:Second place, Petra Vlhova.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2019. gada Pasaules čempionātā kalnu slēpošanā]]''' '''[[Petra Vlhova]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva trīs medaļas, bet zelta medaļa milzu slalomā kļuva par vēsturiski pirmo Pasaules čempionātu zelta medaļu [[Slovākija]]s kalnu slēpotājiem? * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Bosnija]]s teritorijā pastāvējušo '''[[Bosnijas baznīca|Bosnijas baznīcu]]''' gan [[katoļi|katoļu]], gan [[Pareizticība|pareizticīgo baznīca]] uzskatīja par [[ķeceri]]em? * ... dārzkopja un [[selekcionārs|selekcionāra]], [[Trešā atmoda|Atmodas]] aktīvista un rakstnieces un politiķes [[Dace Rukšāne-Ščipčinska|Daces Rukšānes-Ščipčinskas]] tēva '''[[Jānis Rukšāns|Jāņa Rukšāna]]''' sīpolpuķu audzētavā aug pasaulē lielākā krokusu kolekcija? [[Attēls:Salavat memorial.JPG|border|right|50px]] * ... [[Ufa|Ufā]], [[Belaja]]s krastā esošais '''[[Salavata Julajeva piemineklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvis par vienu no [[Baškortostāna]]s simboliem, attēlots [[Baškortostānas ģerbonis|tās ģerbonī]]? * ... '''[[Moldova 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' sākotnēji izcīnīja medaļu, kad [[kanoe airētājs]] Sergejs Tarnovšči ieguva bronzu, taču vēlāk medaļa viņam tika atņemta saistībā ar atklātajiem [[dopings|dopinga]] pārkāpumiem, un [[Moldova]]s delegācija palika bez medaļām? * ... 2008. gada muzikālā romantiskā kinokomēdija '''''[[Mamma Mia! (filma)|Mamma Mia!]]''''' ir balstīta uz 1999. gada tāda paša nosaukuma [[mūzikls|mūziklu]]? [[Attēls:Anders Södergren, Oct 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[distanču slēpotājs]] '''[[Andešs Sēdergrēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Soči|Sočos]] bija [[Zviedrija]]s delegācijas karognesējs olimpiādes atklāšanas ceremonijā? * ... par '''[[Ilhanāts|Ilhanāta]]''' pirmo valdnieku kļuva [[Hulegu]], [[Čingishans|Čingishana]] mazdēls, kurš vadīja [[mongoļi|mongoļu]] iebrukumus Dienvidrietumāzijā? * ... '''[[Minnija Mausa|Minniju Mausu]]''' pilnā vārdā sauc Minerva Mausa? [[Attēls:Narcissus-Caravaggio (1594-96) edited.jpg|border|right|50px]] * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Narciss]]''' <small>(attēlā [[Karavadžo]] gleznā)</small> no [[mīlestība]]s pret sevi, nespēdams remdināt jūtas, nomira? * ... '''[[Lietuva 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lietuvas dalība 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija otrā reize pēc kārtas, kad [[Lietuvas basketbola izlase]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja medaļas? * ... '''[[Albēra I Zeme]]''' [[Svalbāra|Svalbārā]] ir nosaukta par godu [[Monako firsti|Monako firstam]] Albēram I, kurš 1898.—1907. gadā organizēja vairākas izpētes ekspedīcijas [[Špicbergena]]s ziemeļrietumos? [[Attēls:2014 Bruschetta The Larder Chiang Mai.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[brusketa|brusketu]]''' <small>(attēlā)</small> lieto kā ''antipasto'' pirms pamatēdiena vai kā atsevišķu uzkodu? * ... trīs olimpisko medaļu ieguvēja [[šorttreks|šorttrekā]] '''[[Jevgeņija Radanova]]''' ir pirmā [[Bulgārija]]s sportiste, kas piedalījusies gan vasaras, gan ziemas [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], bet 2014. gadā viņa kļuva par Bulgārijas jaunatnes un sporta ministri? * ... [[komunisms|komunistiskā]] režīma gāšana [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] [[1989. gads|1989. gadā]] notika bez asins izliešanas, tādēļ tā tiek dēvēta par '''[[Samta revolūcija|Samta revolūciju]]'''? [[Attēls:Iranian Astrolabe 14.jpg|border|right|50px]] * ... līdz 18. gadsimta sākumam '''[[astrolabs|astrolabu]]''' <small>(attēlā)</small> izmantoja debess ķermeņu stāvokļa noteikšanai, bet vēlāk — [[ģeodēzija|ģeodēziskajos]] mērījumos? * ... '''[[Dienvidslāvija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāviju 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, Veļko Narančičs, kurš startēja [[vieglatlētika]]s sacensībās — šī ir visu laiku mazākā [[Dienvidslāvija olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāvijas komanda vasaras olimpiskajās spēlēs]]? * ... daudzās [[Eiropa]]s valstīs '''[[Valpurģu nakts|Valpurģu nakti]]''' atzīmē kā [[pavasaris|pavasara]] svētkus ar senām pirms [[kristietība]]s [[pagāni|pagānu]] tradīcijām? [[Attēls:Gerlach south face B.jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s augstākā virsotne '''[[Gerlaha smaile]]''' <small>(attēlā)</small> dažādos laikos ir saukts arī par Keselbergu, Kotolu, Gerlsdorfas smaili un Staļina smaili? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[biatlonists]] '''[[Vadims Sašurins]]''' 2002. gadā tika pieķerts [[dopings|dopinga]] lietošanā, uzrādot [[nandrolons|nandrolona]] klātbūtni organismā? * ... '''[[Dancigas brīvpilsēta]]''' beidza pastāvēt [[1939. gads|1939. gada]] 2. septembrī, kado to anektēja [[Trešais reihs]]? [[Attēls:Strusta - Majak - Brasłauski rajon - 6.jpg|border|right|50px]] * ... ezeri aizņem 17% no [[Baltkrievija]]s ziemeļos esošā '''[[Braslavas ezeru nacionālais parks|Braslavas ezeru nacionālā parka]]''' teritorijas <small>(attēlā [[Strustas ezers]])</small>? * ... '''[[Lietuva 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' atgriezās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] kā dalībvalsts pirmo reizi kopš '''[[Lietuva 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928. gada vasaras olimpiādes]]''', kā arī izcīnīja savas pirmās [[olimpiskās medaļas]]? * ... lielākā daļa '''[[sorbi|sorbu]]''' dzīvo '''[[Lauzica]]s''' reģionā [[Vācija|Vācijā]] un [[Polija|Polijā]]? [[Attēls:Pl molo sopot.jpg|border|right|50px]] * ... 511,5 m garais '''[[Sopotas mols]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākais koka [[mols]] Eiropā? * ... '''[[Antonio Ristevskis|Antonio Ristevska]]''' izcīnītā 29. vieta slalomā bija augstākais sasniegums Maķedonijai [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] un vispār [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemas olimpisko spēļu dalības vēsturē? * ... vēsturiski '''[[Višegrādas grupa]]''' pretendē būt pēctece [[Ungārija]]s, [[Čehija]]s ([[Bohēmija]]s) un [[Polija]]s aliansei, kas tika izveidota [[Višegrādas kongress (1335)|Višegrādas kongresā]] 1335. gadā? [[Attēls:Coat of arms of North Macedonia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļmaķedonijas ģerbonis|Ziemeļmaķedonijas ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> līdzās divām [[kvieši|kviešu]] vārpām redzamas arī [[tabaka]]s lapas un [[magones|magoņu]] pogaļas? * ... '''[[Lietuva 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... laikā no 1949. līdz 1989. gadam '''[[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons|Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligonā]]''', mūsdienu [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tika veikti 456 kodolizmēģinājumi — 340 pazemes un 116 virszemes sprādzieni? [[Attēls:WernerGoldberg.jpg|border|right|50px]] * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] "ideālais vācu kareivis" '''[[Verners Goldbergs]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes? * ... '''''[[KF Tirana]]''''' ir titulētākais [[Albānija]]s [[futbola klubs]], 24 reizes uzvarējis [[Albānijas futbola Superlīga|Albānijas Superlīgā]], 16 reizes ieguvis Albānijas kausu? * ... '''[[Lielbritānijas dzelzceļi|Lielbritānijas dzelzceļu tīkls]]''' ir viens no aktīvākajiem [[dzelzceļš|dzelzceļa]] tīkliem [[Eiropa|Eiropā]]: 2018. gadā Lielbritānijas dzelzceļos tika veikti 1,74 miljardi pasažieru braucienu? [[Attēls:Gruevski.jpg|border|right|50px]] * ... 2018. gada novembrī par korupciju notiesātais [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] premjerministrs '''[[Nikola Gruevskis]]''' <small>(attēlā)</small> aizbēga uz [[Ungārija|Ungāriju]], kas piešķīra viņam politisko patvērumu? * ... '''[[Armēnija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiādēs]], bet [[cīkstonis]] Armens Nazarjans šajās olimpiskajās spēlēs [[Armēnija]]i izcīnīja pirmo zelta medaļu? * ... '''[[Janardags|Janardaga]]''' pakalnā [[Abšeronas pussala|Abšeronas pussalā]] [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] izveidojusies līdz 3 metrus augsta dabīgas izcelsmes mūžīgā [[uguns]]? [[Attēls:Bielanska jeskyne vnitrek.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Beļjanskas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā un vienīgā tūristiem publiski pieejamā [[ala]] [[Augstie Tatri|Augstajos Tatros]]? * ... '''[[burāšana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Igaunijas PSR]], [[Tallina|Tallinā]], [[Pirita]]s ostas rajonā? * ... [[Merila Strīpa]] par [[Džūlija Čailda|Džūlijas Čaildas]] lomu filmā '''"[[Džulī un Džūlija]]"''' tika izvirzīta [[82. Kinoakadēmijas balva]]i nominācijā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise galvenajā lomā"]]? [[Attēls:Ded Moroz 72.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s pastāvēšanas sākumā '''[[Salavecis]]''' <small>(attēlā)</small> bija aizliegts, bet vēlāk tas kļuva par nozīmīgu Padomju Savienības kultūras un [[propaganda]]s simbolu? * ... trīskārtējais olimpiskais čempions '''[[Naims Silejmanoglu]]''' no [[Turcija]]s ir vienīgais [[svarcēlājs]], kas raušanas disciplīnā uzcēlis 2,5 reizes vairāk nekā ir paša svars? * ... [[1946. gads|1946. gadā]] '''[[Kerzona līnija]]''' tika izmantota robežas novilkšanai starp [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republiku]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]? [[Attēls:Valery Karpin Rostov.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s [[futbolists]] un treneris '''[[Valērijs Karpins]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš aizvadījis 72 spēles [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlasē]], ir dzimis [[Igaunija]]s austrumu pilsētā [[Narva|Narvā]]? * ... [[1966. gads|1966. gada]] 11. janvārī atklātais '''[[Tbilisi metropolitēns]]''' kļuva par ceturto [[metro]] sistēmu [[Padomju Savienība|PSRS]] (pēc [[Maskavas metropolitēns|Maskavas]], [[Ļeņingradas metropolitēns|Ļeņingradas]], [[Kijiva]]s)? * ... 101 gadu vecais [[Boriss Patons]] kopš [[1962. gads|1962. gada]] ir [[Ukraina]]s Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidents, tādējādi — vecākais kādas valsts Zinātņu akadēmijas prezidents pasaulē? [[Attēls:Academia Petrina.Jelgava.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs]]''' atrodas kādreizējās [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas]] jeb ''Academia Petrina'' ēkā <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Kosova 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiādēs]], bet [[džudiste]] [[Majlinda Kelmendi]] šajās olimpiskajās spēlēs [[Kosova]]i izcīnīja pirmo zelta medaļu? * ... '''[[Operācija "Papīra Saspraude"|operācijas "Papīra Saspraude"]]''' ietvaros laika posmā no 1945. līdz 1959. gadam vairāk nekā 1600 [[vācieši|vācu]] zinātnieku, inženieru un tehniķu, piemēram, [[Verners fon Brauns]] un viņa [[V-2 raķete|V-2 raķešu]] komanda, tika pārvietoti no [[Vācija]]s uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], valdības nodarbinātībai? [[Attēls:Meteorcrater.jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[vulkānisms|vulkāniskajiem]] krāteriem, kas rodas sprādziena rezultātā, '''[[triecienkrāteris|triecienkrāteriem]]''' <small>(attēlā [[Arizona|Arizonā]])</small> parasti ir uzrautas malas un krāteru dibeni ir būtiski zemāki par apkārtējo virsmu? * ... lai arī [[tenisiste]]i [[Aļona Ostapenko|Aļonai Ostapenko]] ir bijuši vairāki treneri ar starptautisku pieredzi, māte '''[[Jeļena Jakovļeva]]''' vienmēr palikusi viņas galvenā trenere? * ... '''[[sarkanā zvaigzne]]''' ir izmantota arī ne kā [[komunisms|komunisma]] simbols, piemēram, [[Alžīrijas karogs|Alžīrijas karogā]] kopā ar [[pusmēness|pusmēnesi]] vai [[Kalifornija]]s karogā? [[Attēls:Feliks Zemdegs at Swisscubing Cup Final 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Austrālija]]s [[Rubika kubs|Rubika kuba]] licējs '''[[Fēlikss Zemdegs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis pasaules rekordists šajā jomā, bet pasaules čempionātos izcīnījis 14 zelta, 7 sudraba un 4 bronzas medaļas dažādās disciplīnās? * ... '''[[Horvātija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiādēs]], izcīnot arī savas pirmās trīs olimpiskās medaļas? * ... '''[[Krimas tatāru deportācija|Krimas tatāru deportācijā]]''' 1944. gada 18.—20. maijā vismaz 191 044 [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]], faktiski visa [[etniskā grupa]], tika izsūtīti uz [[Uzbekistānas PSR]]? [[Attēls:Kulich pies.JPG|border|right|50px]] * ... [[pareizticība|pareizticīgo]] [[slāvi|slāvu]] tradicionālajai [[Lieldienas|Lieldienu]] cilindra formas saldajai [[maize]]i '''[[kuličs|kuličam]]''' <small>(attēlā)</small> vēsturiski pievienots viss pēc [[ziema]]s palikušais — [[sviests]], [[olas]], [[rozīnes]], sukādes, [[rieksti]], un tā virspuse rotāta ar [[cukurs|cukuru]]? * ... dažreiz '''[[Čehoslovākijas sadalīšanās|Čehoslovākijas sadalīšanos]]''' sauc par "Samtaino šķiršanos", atsaucoties uz 1989. gada mierīgo "[[Samtainā revolūcija|Samtaino revolūciju]]", kas noveda pie [[Čehoslovākija]]s komunistiskās partijas varas beigām un demokrātiskas valsts atjaunošanas? * ... 1997. gadā par īpašiem nopelniem [[Latvija]]s labā [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] [[basketbolisti]]em '''[[Igors Meļņiks|Igoram Meļņikam]]''' un '''[[Andrejs Bondarenko|Andrejam Bondarenko]]''' tika piešķirta [[Latvijas pilsonība]]? [[Attēls:Catedral de Santiago de Compostela agosto 2018 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago de Kompostelas katedrāle|Santjago de Kompostelas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir apglabāts [[Jēzus Kristus]] [[apustulis]] [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Svētais Jēkabs]], tādēļ jau kopš agrajiem [[viduslaiki]]em tā ir bijusi [[Svētā Jēkaba ceļš|Svētā Jēkaba ceļa]] [[svētceļojums|svētceļojuma]] galamērķis? * ... '''[[Horvātija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja 10 olimpiskās medaļas, kas bija līdz šim augstākais [[Horvātija olimpiskajās spēlēs|Horvātijas olimpiskās komandas]] sasniegums [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... 2017. gada janvārī [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]] paziņoja, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izstāsies no '''[[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]]'''? [[Attēls:Helsinki-tallinna.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[tunelis Tallina–Helsinki]]''' <small>(attēlā iespējamā tuneļa gaita)</small> varētu tikt atklāts ne agrāk kā [[2030. gads|2030. gadā]]? * ... [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņā [[kanādieši|kanādiešu]] hokejists '''[[Džordans Biningtons]]''' uzstādīja jaunu rekordu, kļūstot par pirmo [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargu]], kas savā debijas sezonā uzvarējis 16 spēlēs? * ... '''[[Usma (stacija)|Usmas stacija]]''' ir uzskatāma par pirmo [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa staciju]], kas [[Latvija|Latvijā]] uzbūvēta pēc neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Billie Eilish 2019 by Glenn Francis (cropped) 2.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā piecas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] saņēmusī mūziķe '''[[Billija Ailiša]]''' <small>(attēlā)</small> sirgst ar [[Tureta sindroms|Tureta sindromu]]? * ... 1911. gadā dibinātā [[Baltijas Olimpiskā komiteja]] ietilpa Krievijas Olimpiskās komitejas sastāvā kā apakškomiteja, tādēļ [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā 33 [[Baltija]]s sportisti devās '''[[Krievijas Impērija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Krievijas Impērijas delegācijas sastāvaā]]'''? * ... [[animācijas filma|animācijas filmā]] '''"[[Par bitēm]]"''' galvenos tēlus ierunājuši [[Renē Zelvēgere]] un Džerijs Steinfīlds, kurš ir arī viens no filmas producentiem un [[scenārists|scenārija autoriem]]? [[Attēls:Anna Wöhrmann.jpg|border|right|50px]] * ... [[1817. gads|1817. gadā]] '''[[Anna Ģertrūde Vērmane]]''' <small>(attēlā)</small> lika ierīkot eksotisku koku [[parks|parku]] ar rozāriju savā zemes gabalā ārpus [[Rīgas nocietinājumi]]em; testamentā viņa dārzu novēlēja pilsētai ar noteikumu, ka tas nekad netiks pārdots privātpersonām vai sadalīts — mūsdienās tas pazīstams kā [[Vērmanes dārzs]]? * ... [[Latvija]]s [[baltvāci|baltvācu]] [[daiļslidotājs]] '''[[Verners Auls]]''' piedalījās [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], gan iegūstot pēdējo, 25. vietu? * ... [[komponiste]] un mūzikas pedagoģe '''[[Selga Mence]]''' ir dzimusi leģendārā [[matemātika]]s pedagoga [[Jānis Mencis vecākais|Jāņa Menča vecākā]] ģimenē? [[Attēls:Greenland Ilulissat-25.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s '''[[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjorda]]''' sākumā atrodas Jakobshavnas šļūdonis, kas ir aktīvākais [[šļūdonis]] [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]], nepārtraukti radot [[aisbergs|aisbergus]], kas virzās uz [[fjords|fjorda]] izeju <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Krievijas Impērija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Krievijas Impēriju 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja arī [[Latvija|Latvijā]] dzimušais, bet [[Londona|Londonā]] dzīvojošais [[vieglatlēts]], [[maratons|maratonists]] Georgs Linds? * ... '''[[Livonija (pilsēta)|Livonijas pilsēta]]''' [[Mičiganas štats|Mičiganas štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir nosaukta par godu [[Livonija]]i, vēsturiskam reģionam [[Baltijas jūra]]s austrumos? [[Attēls:Fk Red Star stadium.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rajko Mitiča stadions|Rajko Mitiča stadiona]]''' [[Belgrada|Belgradā]] <small>(attēlā)</small> sākotnējā ietilpība sasniedza pat 110 000 skatītāju, bet vēlāk tika samazināta, lai atbilstu [[UEFA]] drošības prasībām? * ... līdz 20. gadsimta sākumam '''[[Rāi akmeņi]]''' kalpoja par Japas arhipelāga [[nauda]]s sistēmu? * ... '''[[Sarajevas aplenkums]]''' [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā ilga gandrīz četrus gadus (1425 dienas)? [[Attēls:Dryomys nitedula.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža susuris|meža susura]]''' <small>(attēlā)</small> populācija ir izolēta, skaitliski un teritoriāli maza: tas sastopams Ilgu dabas liegumā [[Baltkrievija]]s pierobežā [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]]? * ... '''[[Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja olimpiskajā kustībā? * ... '''[[Igaunijas krievi]]''' veido ap 25% no valsts [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju kopskaita]]? [[Attēls:Darya Domracheva WCup Oberhof 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[biatloniste]] '''[[Darja Domračeva]]''' <small>(attēlā)</small>, izcīnot trīs zelta medaļas '''[[Baltkrievija 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Baltkrievijai 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''', kļuva par medaļām bagātāko [[Baltkrievija olimpiskajās spēlēs|Baltkrievijas olimpieti]]? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] jurista, filozofa un rakstnieka '''[[Maksis Šacs-Aņins|Makša Šaca-Aņina]]''' meita [[Ruta Marjaša]] bija starp [[LR Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputātiem, kas 1990. gada 4. maijā nobalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija]]s pieņemšanu? * ... '''[[Baltkrievijas politika|Baltkrievija ārpolitikā]]''' cenšas izvairīties no pilnīgas saplūšanas ar [[Krievija|Krieviju]] un nereti demonstratīvi strīdas ar to par ekonomiskiem jautājumiem vai demonstrē labas attiecības ar Krievijai mazāk draudzīgām zemēm? [[Attēls:Regi castle after fire.jpg|border|right|50px]] * ... [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] 22. februārī '''[[Reģu muiža|Reģu muižā]]''' ierīkotajā sociālās aprūpes centrā "Reģi" notika postošs [[ugunsgrēks]], kurā dzīvību zaudēja 23 aprūpes centra iemītnieki; tas kļuva par postošāko ugunsgrēku [[Latvija]]s vēsturē <small>(attēlā Reģu muiža pēc ugunsgrēka)</small>? * ... [[Austrija]]s Brīvības partijas un partijas Savienība Austrijas nākotnei līderis '''[[Jergs Haiders]]''' 2008. gadā gāja bojā autoavārijā? * ... ziemā pāri '''[[Hāpsalu līcis|Hāpsalu līcim]]''' [[Igaunija]]s rietumos tiek ierīkots [[ledus ceļš]] no [[Hāpsalu]] uz Noarotsi pussalu? [[Attēls:Talmont lerot2.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[dārza susuris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas [[Latvija|Latvijā]] mūsdienās, iespējams, ir izzudis, ir [[Eiropa]]i [[endēms|endēma]] [[Vāverveidīgie|vāverveidīgo]] grauzēju suga? * ... [[Austrijas Tautas partija]]s līderis '''[[Sebastiāns Kurcs]]''' 2020. gada 7. janvārī atgriezās [[Austrijas kanclers|Austrijas kanclera]] amatā? * ... '''[[Gruzija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gruziju 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja arī [[sporta šāvēja]] Nino Salukvadze, kurai šīs bija astotās [[olimpiskās spēles]], līdz ar to viņa kļuva par tikai otro sievieti — sportisti, kura ir piedalījusies tik daudz olimpiskajās spēlēs? [[Attēls:Magonis.jpg|border|right|50px]] * ... bijušā "[[Latvijas Dzelzceļš|Latvijas Dzelzceļa]]" valdes priekšsēdētāja '''[[Uģis Magonis|Uģa Magoņa]]''' <small>(attēlā)</small> lieta tika nosūtīta izskatīšanai [[Limbaži|Limbažu]] rajona tiesā, jo inkriminētais noziegums tika pārtraukts [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]]? * ... 200 000 vārdu garo romānu '''"[[Parīzes Dievmātes katedrāle (romāns)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]"''' [[Viktors Igo]] sarakstīja sešu mēnešu laikā? * ... 1964. gada Holivudas filmai '''"[[Mērija Popinsa (filma)|Mērija Popinsa]]"''' 2018. gadā iznāca turpinājums "[[Mērija Popinsa atgriežas]]" — 54 gadu intervāls starp abām filmām ir viens no lielākajiem intervāliem starp diviem filmu turpinājumiem [[kino]] vēsturē? [[Attēls:Robert Kocharyan's Interveiw, 2003.jpg|border|right|50px]] * ... [[Armēnijas prezidentu uzskaitījums|Armēnijas prezidenta]] '''[[Roberts Kočarjans|Roberta Kočarjana]]''' <small>(attēlā)</small> prezidentūras laikā, 1999. gadā, bruņoti cilvēki iebruka [[Armēnija]]s parlamentā un nogalināja tā brīža premjerministru Vazgenu Sargsjanu un parlamenta vadītāju Karenu Demirčjanu? * ... atšķirībā no [[šķīdums|šķīduma]], kurā izšķīdusī viela un [[šķīdinātājs]] veido tikai vienu fāzi, '''[[koloīds|koloīdam]]''' ir dispersā fāze (suspendētās daļiņas) un dispersijas vide (suspensijas vide)? * ... [[Austroungārija]]s kroņprincis '''[[Oto fon Hābsburgs]]''' vēlāk bijis arī Starptautiskās Paneiropas Savienības prezidents un [[Eiropas Parlamenta deputāts]] no 1979. gada līdz 1999. gadam? [[Attēls:Dormouse2.jpg|border|right|50px]] * ... [[ziemas miegs|ziemas miega]] laikā '''[[mazais susuris|mazā susura]]''' <small>(attēlā)</small> ķermeņa temperatūra pazeminās līdz 0,25—0,50 °C (kamēr normāla ķermeņa temperatūra ir 34—36 °C)? * ... '''[[Deitonas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Bosnijas karš|Bosnijas karu]] tika parakstīts nevis [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārajā bāzē netālu no [[Deitona]]s, kur uzsāka sarunas starp karojošajām pusēm, bet gan [[Parīze|Parīzē]]? * ... '''[[Menas salas TT]]''' tiek sauktas par pasaulē bīstamākajām [[motosports|motosacīkstēm]] — kopš 1907. gada trasē bojā gājuši 258 cilvēki? [[Attēls:Mountains (js) 10.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nordenšelda Zeme]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvotākais [[Svalbāra]]s apgabals — šeit atrodas trīs lielākās no piecām pastāvīgi apdzīvotajām vietām: [[Longjērbīene]], [[Barencburga]] un [[Sveagruva]]? * ... '''[[Bosnija un Hercegovina 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bosnijas un Hercegovinas delegācijai 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' atklāšanas ceremonijā karogu nesa [[vieglatlēts]] [[Amels Tuka]], kļūstot par jaunāko olimpisko spēļu dalībnieku, kas ir nesis valsts karogu spēļu atklāšanas ceremonijā? * ... [[Vācija]]s nocietinājumu sistēmu '''[[Atlantijas valnis]]''' no [[Norvēģija]]s ziemeļiem līdz [[Francija]]s-[[Spānija]]s robežai dienvidos laikā no 1942. līdz 1944. gadam izbūvēja [[Tota organizācija]], izmantojot milzīgus rūpniecības un cilvēku resursus, tostarp ieslodzīto darbu? [[Attēls:Many types of baclava.jpg|border|right|50px]] * ... lai arī katrai [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautai '''[[baklava]]s''' <small>(attēlā)</small> pagatavošanas tradīcijas atšķiras, tomēr tās visas ir kārtainās [[Mīkla (pārtika)|mīklas]] saldums? * ... no 1908. līdz 1950. gadam '''''[[Hampden Park]]''''' [[futbols|futbola]] stadions [[Glāzgova|Glāzgovā]], [[Skotija|Skotijā]] bija lielākais [[stadions]] pasaulē; apmeklētības rekords — 149 415 cilvēki — tika uzstādīts [[1937. gads|1937. gada]] spēlē starp [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]] un [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasēm]]? * ... pēc jaunās '''[[Stambulas starptautiskā lidosta|Stambulas starptautiskās lidosta]]s''' atvēršanas 2019. gadā tika slēgta [[Ataturka starptautiskā lidosta]]? [[Attēls:Storfjorden (Svalbard) 15(js).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stūrfjords]]''', kas atdala [[Špicbergena|Špicbergenu]] rietumos no [[Barenca sala]]s un [[Edža sala]]s austrumos, ir grūti kuģojams, jo pat vasarās tajā daudz dreifējošā [[ledus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Igaunija]]s [[biatlonists]] '''[[Rolands Lesings]]''' ir piedalījies piecās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pēc [[Vācija]]s propagandas ministrijas rīkojuma no enciklopēdijām tika izņemtas norādes par [[ebreji|ebreju]] izcelsmes izgudrotāju '''[[Zigfrīds Markuss|Zigfrīdu Markusu]]''' kā [[automobilis|automobiļa]] izgudrotāju, viņa vietā par tiem tika pasludināti [[Gotlībs Daimlers]] un [[Kārlis Bencs]]? [[Attēls:Dryomys-nitedula-(zag1-iljenko).jpg|border|right|50px]] * ... visas četras [[Latvija|Latvijā]] sastopamās '''[[susuri|susuru]]''' sugas <small>(attēlā [[meža susuris]])</small> ir aizsargājamas un iekļautas [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]]? * ... divkārtējā olimpiskā čempiona [[Austrija]]s [[kalnu slēpotājs|kalnu slēpotāja]] '''[[Matiass Maiers|Matiasa Maiera]]''' tēvs Helmuts Maiers arī ir bijis kalnu slēpotājs, [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988. gada Kalgari olimpisko spēļu]] sudraba medaļas ieguvējs? * ... [[mode]]s vēsturnieka '''[[Aleksandrs Vasiļjevs (modes vēsturnieks)|Aleksandra Vasiļjeva]]''' vēsturisko tērpu un aksesuāru kolekcija tiek uzskatīta par vienu no lielākajām privātajām modes kolekcijām pasaulē: tajā ietilpst apmēram 55 tūkstoši eksponātu? [[Attēls:Konstantinovka.Gashamna.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svalbāra]]s '''[[Hūrnsunns|Hūrnsunna]]''' [[fjords|fjorda]] <small>(attēlā)</small> akvatoriju 17. gadsimta pirmajā pusē intensīvi izmantojuši britu, dāņu un holandiešu [[vaļu mednieki]], vēlākos laikos — norvēģu un krievu [[leduslāči|leduslāču]] mednieki? * ... '''[[Azerbaidžāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pārstāvēta ar līdz šim lielāko [[Azerbaidžāna]]s sportistu delegāciju, taču vairāk nekā 60% no sportistiem bija dzimuši ārpus valsts teritorijas? * ... vairumā '''[[putas|putu]]''' [[šķidrums|šķidrumā]] vai cietā vielā ieslēgtās [[gāze]]s tilpums ir liels un atsevišķos gāzes ieslēgumus atdala tikai plānas apkārtējās vielas kārtiņas? [[Attēls:Логвиненко М.В. 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[šāvēja]] '''[[Marina Logviņenko]]''' <small>(attēlā)</small> olimpiskās medaļas [[ložu šaušana|ložu šaušanā]] ar [[pistole|pistoli]] ieguvusi pārstāvot trīs dažādas valstis: [[PSRS olimpiskajās spēlēs|PSRS]] (bronza), [[Apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Apvienoto komandu]] (divreiz zelts) un [[Krievija olimpiskajās spēlēs|Krieviju]] (sudrabs un bronza)? * ... [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] novele '''"[[Karmena (novele)|Karmena]]"''' guva popularitāti pateicoties 1875. gada [[Žoržs Bizē|Žorža Bizē]] [[opera]]i "[[Karmena (opera)|Karmena]]"? * ... '''[[Eduarda Šmita iela]]''' [[Rīga|Rīgā]], [[Imanta (Rīga)|Imantā]], ir nosaukta Jaunās muižas īpašnieka, vēlāk fabrikanta Eduarda Šmita vārdā (1845. gadā viņš nodibināja dzelzs mašīnskrūvju fabriku, vēlāk mašīnu fabriku)? [[Attēls:Conwaybreen 9.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kongsfjords|Kongsfjorda]]''' krasti ir viena no visagrāk cilvēku apgūtajām [[Svalbāra]]s daļām; tā dienvidu krastā atrodas bijusī ogļraču pilsētiņa [[Nīolesunna]] <small>(attēlā)</small>, kurā tagad izvietojušās 11 valstu [[polārstacija]]s? * ... [[9. aprīlis|9. aprīlī]], kas [[Gruzija|Gruzijā]] tiek atzīmēts kā Nacionālās vienotības diena, 1989. gada '''[[Tbilisi traģēdija|Tbilisi traģēdijā]]''' [[PSRS armija]] apspieda pretpadomju demonstrāciju, nogalinot 21 un ievainojot simtiem civiliedzīvotāju? * ... '''[[2019. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2019. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja bronzas medaļu, kamēr pārējie seši Latvijas cīkstoņi zaudēja jau pirmajā cīņā? [[Attēls:Tamias sibiricus (eating a3).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Sibīrijas burunduks]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[Eirāzija]]s [[burunduki|burunduku]] suga, kamēr visas pārējās [[burunduki|burunduku]] sugas mājo [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]; toties tas ir introducēts un izplatījies arī [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? * ... [[Kaukāzs|Kaukāza]] ziemeļaustrumos izplatītajām '''[[Nahu-dagestāniešu valodas|nahu-dagestāniešu valodām]]''' nav kopīgu iezīmju ar citām [[valodu saime|valodu saimēm]], tāpēc tās ir izdalītas atsevišķi? * ... [[Grenlande|Grenlandē]] 1524 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] esošā '''[[Tules aviobāze]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karabāze? [[Attēls:Buranovskiye Babushki 2011 6.jpg|border|right|50px]] * ... par nopelnīto naudu, ko [[udmurti|udmurtu]] mūzikas grupa '''"[[Buranovas vecmāmiņas]]"''' <small>(attēlā)</small> saņēma par iegūto otro vietu [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], Buranovā tika uzbūvēta baznīca? * ... [[Ņujorkas "Rangers"]] un [[Krievijas hokeja izlase]]s [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Aleksandrs Georgijevs]]''' ir dzimis [[Bulgārija]]s pilsētā [[Ruse|Rusē]]? * ... [[vēsturnieks]] '''[[Bonifācijs Daukšts]]''' ilgus gadus ir darbojies [[Latvija]]s [[Diplomātija|diplomātiskajā]] dienestā? [[Attēls:Ramil Guliyev London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] '''[[Ramils Gulijevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš līdz 2013. gadam vēl pārstāvēja [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], uzvarot [[200 m]] distancē, kļuva par pirmo [[Turcija]]s sportistu, kas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] izcīnījis zelta medaļu? * ... mūsdienu [[Irāna]]s teritorijā valdījusī '''[[Kādžāru dinastija]]''' divos lielos karos ar [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] zaudēja teritorijas [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... 2010. gadā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] bagātākais cilvēks [[Nerijus Numavičs]] palielināja savu dalību uzņēmumā '''''[[Vilniaus prekyba]]''''' no 36,9% līdz 73%? [[Attēls:Torre de la Doncella, Baku, Azerbaiyán, 2016-09-26, DD 08.jpg|border|right|50px]] * ... [[Baku]] '''[[Jaunavas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no [[Azerbaidžāna]]s populārākajiem objektiem; kopā ar [[Širvanšahu pils|Širvanšahu pili]] iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Vestienas muiža]]s''' parks veidots 19. gadsimta vidū kā romantisks ainavu [[parks]] ar lapeni un suņa kapakmeni ezera krastā? * ... '''[[Austrija 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' piedalījās tikai vienā sporta veidā — [[daiļslidošana|daiļslidošanā]], toties visi tās sportisti izcīnīja medaļas? [[Attēls:Tamia striatus eating.jpg|border|right|50px]] * ... visiem '''[[burunduki]]em''' <small>(attēlā [[austrumu burunduks]])</small> ir [[vaigs|vaigu]] maisi, kuros burunduks var noglabāt un pārnest uz slēptuvi lielu daudzumu ar [[sēklas|sēklām]], [[rieksti]]em vai citu barību; maisos tas var sabāzt 3 reizes lielāku apjomu, salīdzinot ar savu galvu? * ... '''[[Albānija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Minhene|Minhenē]] piedalījās pirmo reizi, un nākamās olimpiskās spēles, kurās tā bija pārstāvēta, bija tikai [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Barselona|Barselonā]]? * ... '''[[Fahds Saūds]]''' bija [[Saūda Arābijas karalis]] no 1982. gada līdz savai nāvei 2005. gadā, tomēr pēc [[insults|insulta]] 1995. gadā faktiski jau sāka valdīt viņa pēctecis un pusbrālis [[Abdulla Saūds]]? [[Attēls:Princely Palace of Monaco.JPG|border|right|50px]] * ... [[1297. gads|1297. gadā]] '''[[Monako pils|Monako pili]]''' <small>(attēlā)</small> sagrāba Grimaldi dzimta, un tie ir pils ir īpašnieki līdz pat mūsdienām, bet pils — valdnieku oficiālā rezidence? * ... [[Ukraina|Ukrainā]], [[Slovākija|Slovākijā]], [[Polija|Polijā]] un [[Serbija|Serbijā]] dzīvojošie '''[[rusīni]]''' dažreiz tiek uzskatīti par daļu no [[ukraiņi]]em, dažreiz par atsevišķu tautu? * ... 2015. gadā treniņa laikā [[Austrija]]s [[kārtslēcēja]] '''[[Kira Grīnberga]]''' neveiksmīgi piezemējās blakus paklājam, kā rezultātā sportistes ķermeņa lejasdaļa kļuva paralizēta; viņa pievērsās [[politika]]i un 2017. gadā tika ievēlēta par parlamenta deputāti no [[Austrijas tautas partija]]s? [[Attēls:Piramida Svalbard IMG 6283.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s kalnraču ciemats [[Svalbāra|Svalbārā]] '''[[Piramidene]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 1998. gada ir pamests, bet iekonservēts; pēdējos gados tā ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Grieķija]]s vēsturiskā apgabala '''[[Lakonija]]s''' iedzīvotāju mazrunīgs runas veids senatnē radīja jēdzienu — lakonisms? * ... '''[[2019. gada FIA Pasaules rallijkrosa čempionāts|2019. gada FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta]]''' kopvērtējumā 5. vietu ieņēma [[latvieši|latviešu]] pilots [[Jānis Baumanis]]? [[Attēls:Էջմիածնի Մայր Տաճար.jpg|border|right|50px]] * ... [[Armēņu apustuliskā baznīca|Armēņu apustuliskās baznīcas]] galvenā baznīca '''[[Ečmiadzinas katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[katedrāle]] Senajā [[Armēnija|Armēnijā]] un tiek uzskatīta par vienu no pasaulē senākajām katedrālēm? * ... [[itāļi|itāļu]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Gaja Basani Antivari]]''' starptautiskās sacensībās ir pārstāvējusi [[Grenāda|Grenādu]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]]? * ... vārdu '''[[gels]]''' pirmoreiz lietoja [[skoti|skotu]] [[ķīmiķis]] Tomas Grahams, atvasinot to no [[želatīns|želatīna]]? [[Attēls:Ismail Qemali (portrait).jpg|border|right|50px]] * ... [[Albānija]]s neatkarības deklarācijas galvenais autors '''[[Ismails Ķemali]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par modernās [[Albānija]]s "dibinātāju tēvu"? * ... [[cīkstonis]] '''[[Rustems Kazakovs]]''' ir pirmais [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] sportists, kas kļuvis par olimpisko čempionu; viņš to paveica [[1972. gada Minhenes Olimpiskās spēles|1972. gadā Minhenē]]? * ... '''[[Oļegs Burovs]]''', kurš bija [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] no 2019. gada augusta līdz 2020. gada februārim, iepriekš ilgstoši darbojies dažādos amatos [[Rīga]]s pašvaldībā, lai arī sākotnēji ieguvis vidējo medicīnisko izglītību [[RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža|Rīgas 4. medicīnas skolā]]? [[Attēls:Shvedova RG16 (7) (27402979885).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna|Kazahstānu]] pārstāvošā [[tenisiste]] '''[[Jaroslava Švedova]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Maskava|Maskavā]], viņas tēvs ir [[krievs]], bet māte — [[baškīri]]ete, garo distanču skrējēja Nurzija Bahmanova? * ... 2007. gada Holividas filmā ar [[Vills Smits|Villu Smitu]] galvenajā lomā '''"[[Es esmu leģenda]]"''' [[gēnu inženierija]]s rezultātā izveidots [[vīruss]] nogalina lielāko daļu [[cilvēce]]s, bet otru daļu pārvērš briesmoņos? * ... '''[[Lakoniks]]''' ir visvairāk uz dienvidiem esošais [[Peloponēsa|Peloponēsas pussalas]], kā arī kontinentālās [[Grieķija]]s un [[Eiropa]]s [[līcis]]? [[Attēls:Pteromys volans.jpg|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta sākumā '''[[lidvāvere]]''' <small>(attēlā)</small> apdzīvoja gandrīz visu mūsdienu [[Latvija]]s teritoriju, bet 20. gadsimtā bija sastopama vairs tikai [[Vidzeme|Vidzemē]]; kopš 2005. gada vairs netika konstatēta arī pēdējā atradnē Gruzdovas mežos [[Balvi|Balvu]] pusē? * ... Pasaules čempions [[diska mešana|diska mešanā]] '''[[Andrjus Gudžus]]''' 2017. un 2018. gadā tika atzīts par [[Lietuva]]s gada labāko sportistu? * ... viens '''[[Izraēlas šekelis]]''' sīkāk dalās 100 agorās? [[Attēls:Svetlana Khorkina 2017.jpg|border|right|50px]] * ... septiņu olimpisko un divdesmit pasaules čempionātu medaļu īpašniece [[sporta vingrošana|sporta vingrošanā]] '''[[Svetlana Horkina]]''' <small>(attēlā)</small> pēc sportistes karjeras beigām bija [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte no valdošās partijas "[[Vienotā Krievija]]"? * ... [[Sintmārtena]]s galvenās [[lidosta]]s '''[[Princeses Julianas starptautiskā lidosta|Princeses Julianas starptautiskās lidostas]]''' skrejceļš atrodas ekstremāli tuvu Maho [[pludmale]]i, kas pulcē lidmašīnu vērotājus, bet vietējos bāros uzstādīti lidojumu saraksti? * ... '''[[Luhanskas tautas republika]]''' līdzās [[Doneckas tautas republika]]i tika izveidota 2014. gada pavasarī, un Doneckas tautas republika ir viena no divām [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|starptautiski neatzītajām valstīm]], kas atzinusi tās neatkarību (otra ir [[Dienvidosetija]])? [[Attēls:The Moorish Castle.jpg|border|right|50px]] * ... populārais [[Gibraltārs|Gibraltāra]] tūrisma objekts '''[[Mauru pils]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 2010. gadam (daļa no pils) kalpoja kā [[cietums]]? * ... no 1828. līdz 1833. gadam [[Grieķija]]s oficiālā [[galvaspilsēta]] bija '''[[Nauplija]]'''? * ... [[Norvēģija]]s [[futbola klubs]] no [[Trumse]]s '''''[[Tromsø IL]]''''' ir vistālāk ziemeļos esošais augstākās līgas futbola klubs pasaulē? [[Attēls:083 800m series tuka (32505894374) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[vieglatlēts]], vidējo distanču skrējējs '''[[Amels Tuka]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātu]] medaļnieks [[800 m]] skrējienā — vienīgais Bosnijas sportists, kas ieguvis medaļas lielākajās starptautiskajās [[vieglatlētika]]s sacensībās? * ... '''[[Ļvivas starptautiskā lidosta]]''' ir nosaukta 13. gadsimta valdnieka [[Danilo Romanovičs|Galīcijas Daņilo]] vārdā? * ... '''[[Rokas tunelis|Rokas tunelim]]''', kas vairāk nekā 2000 metru augstumā šķērso [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] grēdu, ir liela stratēģiskā nozīme? [[Attēls:Klaus Iohannis at EPP Summit, March 2015, Brussels (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Klauss Johaniss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Rumānijas prezidents]], kurš nav [[rumāņi|rumānis]] — viņš ir [[vācieši|vācu]] (Transilvānijas sakšu) izcelsmes? * ... lai arī '''[[kalnu bebrs]]''' dēļ lielā auguma nedaudz atgādina [[bebrs|parasto bebru]] un abām sugām ir raksturīgs spēcīgs aromāts, kā arī abas apmetas dzīvot ūdens tuvumā, tomēr tās nav tuvu radniecīgas [[suga]]s? * ... '''[[Argosa]]''' [[Grieķija|Grieķijā]], [[Peloponēsa|Peloponēsas pussalas]] ziemeļaustrumu daļā, tiek uzsaktīta par senāko pastāvīgi apdzīvoto [[pilsēta|pilsētu]] [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Antarcticfurseal kinggeorgeisland.jpg|border|right|50px]] * ... visas '''[[dienvidu kotiki|dienvidu kotiku]]''' sugas <small>(attēlā Antarktīdas kotika tēviņš)</small> 18. un 19. gadsimtā tika pārmērīgi [[medības|medītas]], un to populācijas dramatiski samazinājās, kā dēļ daļa sugu tika uzskatītas jau par izmirušām, tomēr tās spēja paglābties nomaļās salās un izdzīvot līdz mūsdienām? * ... '''[[Zaļā Ukraina|Zaļās Ukrainas]]''' jēdziens parādījās 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā, pateicoties [[ukraiņi|ukraiņu]] masveida migrācijai uz [[Krievija]]s [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] reģiona dienvidiem? * ... pēc diskvalifikācijas par [[dopings|dopinga]] lietošanu [[cīkstone]]i '''[[Marija Stadņika|Marijai Stadņikai]]''' tika liegtas iespējas iekļūt [[Ukraina]]s olimpiskajā komandā, tādēļ viņa pieņēma [[Azerbaidžāna]]s piedāvājumu un, pārstāvot šo valsti, kļuva par septiņkārtēju [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempioni]], kā arī izcīnīja trīs [[olimpiskās medaļas]]? [[Attēls:Appian Way.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Apija ceļš]]''' <small>(attēlā)</small> bija nozīmīgākais [[Senā Roma|Senās Romas]] publiskais [[ceļš]]? * ... '''[[Horvātijas rokasbumbas izlase|Horvātijas vīriešu rokasbumbas izlase]]''' ir piedalījusies piecās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], divās no tām kļūstot par čempioniem? * ... tā kā '''[[Gibraltāra lidosta]]s''' skrejceļu šķērso viena no galvenajām [[Gibraltārs|Gibraltāra]] ielām — Vinstona Čērčila avēnija, to slēdz autotransporta satiksmei brīžos, kad paceļas vai nolaižas [[lidmašīna]]s? [[Attēls:Patty Mills Spurs.jpg|border|right|50px]] * ... [[2016. gada olimpiskās spēles|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas izlases]] basketbolists '''[[Petijs Milss]]''' <small>(attēlā)</small> bija visa [[Basketbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola turnīra]] rezultatīvākais spēlētājs, apsteidzot [[Kevins Durants|Kevinu Durantu]] no [[ASV basketbola izlase|ASV izlases]]? * ... '''[[Zemnieku karš Jemeļjana Pugačova vadībā|Zemnieku karš Pugačova vadībā]]''' [[Krievija]]s [[Urāli|Urālu]] un [[Pievolga]]s guberņās noslēdzās, kad [[Jemeļjans Pugačovs|Jemeļjanu Pugačovu]] sagūstīja viņa paša vienības [[kazaki]] un nodeva varas iestādēm, kas vadoni [[Maskava|Maskavā]] sodīja ar nāvi? * ... [[Zinātniskā fantastika|zinātniski fantastiskais]] romāns '''"[[Marakota bezdibenis]]"''' bija [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] pēdējais lielapjoma darbs? [[Attēls:Volodymyr Zelensky Official portrait (cropped).jpg|bor|right|50px]] * ... [[Ukrainas prezidents]] '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> pirms ievēlēšanas amatā bija [[aktieris]] un [[komiķis]]? * ... triju [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks [[kamaniņu braukšana|kamaniņu braukšanā]] '''[[Bogdans Makovejs]]''' ir dzimis [[Rumānija|Rumānijā]], bet pārstāv [[Moldova|Moldovu]]? * ... [[Itālija]]s dienvidu pilsētas '''[[Benevento]]''' aizbildnis skaitās [[Svētais Bartolomejs]], kura pīšļi atrodas Benevento Sv. Bartolomeja [[bazilika|bazilikā]]? [[Attēls:Domantas Sabonis (32768447291).jpg|border|right|50px]] * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]] '''[[Domants Sabonis]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kamēr tēvs spēlēja [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] klubā [[Portlendas "Trail Blazers"|"Trail Blazers"]]? * ... [[Baškortostāna]]s rietumu pilsētā '''[[Tuimazi]]''' [[baškīri]] ir tikai trešā lielākā etniskā grupa aiz [[tatāri]]em un [[krievi]]em? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Trajāna ceļš]]''' tika uzbūvēts no imperatora [[Trajāns|Trajāna]] personīgajiem līdzekļiem un saīsināja ceļojumu no [[Roma]]s līdz [[Brindizi]] par 2—3 dienām? [[Attēls:Mutiny HMS Bounty.jpg|border|right|50px]] * ... Flečera Kristiana vadīto '''[[Dumpis uz kuģa Bounty|dumpja uz kuģa ''Bounty'']]''' <small>(attēlā izsēdinot kapteini Viljamu Blaju laivā)</small> dalībnieku pēcteči ir mūsdienu [[Pitkērna]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Alba Julija]]''' ir viena no vecākajām apdzīvotajām vietām [[Rumānija|Rumānijā]] — [[Romas impērija]]s laikos šeit bija apmetne Apula? * ... [[Francijas karogs|Francijas]], [[Itālijas karogs|Itālijas]], [[Īrijas karogs|Īrijas]], [[Rumānijas karogs|Rumānijas]] un [[Meksikas karogs|Meksikas]] karogi — '''[[trikolors|trikolori]]''' — pirmoreiz tika pieņemti, izveidojot neatkarīgas [[republika]]s laika posmā no [[Franču revolūcija]]s līdz 1848. gada revolūcijām? [[Attēls:Flag of Transnistria (state).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Piedņestras karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir tieši tāds pats kā bijušās [[Padomju Savienība]]s republikas [[Moldāvijas PSR]] karogs? * ... '''[[Sanmarīno stadions|Sanmarīno stadionā]]''' 2014. gadā [[Sanmarīno futbola izlase]] guva pirmos kvalifikācijas punktus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], nospēlējot neizšķirti ar [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]? * ... par '''[[Viesītes vidusskola]]s''' dibināšanas dienu uzskata 1923. gada 20. februāri, kad [[Eķengrāve]]s "Ratniekos" nodibināja divgadīgu Eķengrāves pamatskolu? [[Attēls:20170613 Handball AUT-ROU Cristina Neagu 8446 .jpg|border|right|50px]] * ... [[rumāņi|rumāņu]] [[handboliste]] '''[[Kristina Njagu]]''' <small>(attēlā)</small> četras reizes ir nosaukta par IHF Gada spēlētāju, bet 2015. gadā bija arī Pasaules čempionāta vērtīgākā spēlētāja? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Kauja par Jelgavu (1944)|kaujā par Jelgavu]]''' 1944. gada 31. jūlija bombardēšanā tika sagrauts vairāk nekā 95% pilsētas apbūves, bet kauja noslēdzās ar divu dienu cīņām, kur abas puses izmantoja [[artilērija|artilēriju]] un [[mīnmetējs|mīnmetējus]], pilsētu pilnībā nopostot? * ... ja [[Stokholma]] būtu ieguvusi tiesības rīkot [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles]], stadionā '''''[[Friends Arena]]''''' tiktu rīkota spēļu atklāšanas ceremonija? [[Attēls:Coat of arms of Croatia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Horvātijas ģerbonis|Horvātijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vairogs (heraldika)|vairoga]] kronī attēloti [[Zagreba]]s, [[Dubrovnika]]s, [[Dalmācija]]s, [[Istrija]]s un Slavonijas ģerboņi? * ... [[svarcēlājs]] '''[[Tudors Kasapu]]''' ir vienīgais olimpiskais čempions [[Moldova olimpiskajās spēlēs|Moldovai olimpiskajās spēlēs]] individuālajos [[sporta veids|sporta veidos]]? * ... '''[[Bosnija un Hercegovina Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' nepiedalās kopš [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursa]] finansiālu grūtību dēļ? [[Attēls:Jelgavas Lielā iela - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jelgava]]s galvenā [[iela]] — '''[[Lielā iela (Jelgava)|Lielā iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi nosaukta par godu [[Kārlis Ulmanis|Ulmanim]], [[Josifs Staļins|Staļinam]], [[Hermanis Gērings|Gēringam]] un [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... ar medaļām bagātākais starp '''[[Krievijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Krievijas olimpiskajiem medaļniekiem]]''' ir [[vingrotājs]] [[Aleksejs Ņemovs]], kurš olimpiskajās spēlēs ir izcīnījis 12 medaļas? * ... okeāna '''[[Ķīmiskais tankkuģis|ķīmisko tankkuģu]]''' izmērs ir mazāks nekā citu [[tankkuģi|tankkuģu]] tipu vidējais izmērs, jo ķīmisko tankkuģu [[krava]] ir specializēta, un [[ostas|ostu]] termināļos, kur tajos iekrauj un izkrauj kravu, ir kuģu izmēru ierobežojumi? [[Attēls:Dalmatien.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dalmācietis|dalmāciešu]]''' <small>(attēlā)</small> kucēni ir [[Baltā krāsa|balti]], tiem plankumi parādās vēlāk? * ... '''[[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' piedalījās no 1993. līdz [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gadam]]? * ... [[1969. gads kosmonautikā|1969. gadā]] padomju [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-4]]''''' saslēdzās ar '''''[[Sojuz-5]]''''', un pirmo reizi vēsturē apkalpe (pa ārpusi) pārvietojās no viena kosmiskā aparāta uz otru? [[Attēls:Khinkali, Restaurant Aragvi.jpg|border|right|50px]] * ... ēdot [[gruzīni|gruzīnu]] virtuvei raksturīgos '''[[hinkali]]''' <small>(attēlā)</small>, ar pirmo kodienu parasti izsūc gaļas šķidrumu, savukārt "mīklas sainīša" augšējo daļu nav paredzēts ēst; to atstāj uz šķīvja, lai zinātu apēsto hinkali skaitu? * ... [[distanču slēpotājs]] Aleksejs Prokurorovs ir vienīgais '''[[Krievijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Krievijas karognesējs olimpiskajās spēlēs]]''', kas šo godu ieguvis divas reizes? * ... 2000. gadā tika ieviesti jauna izskata '''[[Piedņestras rubļi]]''', kuru vērtība pret iepriekšējiem bija miljons reizes lielāka, tomēr 2007. gadā atkal bija nepieciešama [[denominācija]], kad viens jaunais rublis tika mainīts pret 100 iepriekšējiem rubļiem? [[Attēls:Zapovednik Stolby Krasnojarskij Kraj 03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dabas rezervāts "Stolbi"]]''' [[Sibīrija]]s vidienē pie [[Krasnojarska]]s ir dibināts 1925. gadā, lai aizsargātu unikālos ģeoloģiskos objektus <small>(attēlā)</small> un pieguļošo teritoriju no mežizstrādes un [[kalnrūpniecība]]s? * ... sešu olimpisko spēļu dalībniece [[biatloniste]] '''[[Eva Tofalvi]]''' trīs reizes ir bijusi [[Rumānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Rumānijas delegācijas karognesēja]] [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas parādē? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[protobulgāri]]''', kas piedalījušies daudzu mūsdienu [[Austrumeiropa]]s tautu [[etnoģenēze|etnoģenēzē]], ir nākuši no [[Centrālāzija]]s? [[Attēls:Salome Zurabishvili in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Parīze|Parīzē]], [[gruzīni|gruzīnu]] imigrantu ģimenē dzimusī '''[[Salome Zurabišvili]]''' <small>(attēlā)</small> 2018. gadā kļuva par pirmo sievieti Gruzijas prezidenta amatā? * ... [[Svalbāra]]s [[Norvēģija]]s [[akmeņogles|akmeņogļu]] raktuvju darbinieki pastāvīgi dzīvo [[Longjērbīene|Longjērbīenē]] un uz divu nedēļu maiņu arhipelāga trešajā lielākajā apdzīvotajā vietā '''[[Sveagruva|Sveagruvā]]''' ierodas ar avioreisu vai kuģi? * ... '''[[moldāvi]]''' runā [[moldāvu valoda|moldāvu valodā]], kas būtībā ir [[rumāņu valoda]]? [[Attēls:Plitvice lakes.JPG|border|right|50px]] * ... [[Horvātija|Horvātijā]] esošo '''[[Plitvices ezeru nacionālais parks|Plitvices ezeru nacionālo parku]]''' <small>(attēlā)</small> katru gadu apmeklē ap 1 miljons cilvēku? * ... '''[[Sultāna taka]]s''' galvenais ceļš seko maršrutam, kādu [[Osmaņu impērija]]s armija sultāna [[Suleimans I|Suleimana I]] vadībā veica, iekarojot [[Belgrada|Belgradu]] un lielāko daļu [[Ungārija]]s, vēlāk ciešot sakāvi [[Vīne]]s aplenkumā? * ... '''[[Krievija olimpiskajās spēlēs|Krievijai olimpiskajās spēlēs]]''' ir atņemtas 44 medaļas, ko tā ir izcīnījusi, galvenokārt saistībā ar atklātajām pozitīvajām [[dopings|dopinga]] analīzēm; atņemto medaļu skaita ziņā [[Krievija]] ir pirmajā vietā? [[Attēls:Ilf Petrov.jpg|border|right|50px]] * ... padomju [[rakstnieki]], "[[Divpadsmit krēsli]]" un "Zelta teļš" autori, '''[[Ilfs un Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> īstajos vārdos bija Iļja Fainzilbergs un Jevgeņijs Katajevs? * ... kalnraču ciemats [[Svalbāra|Svalbārā]], '''[[Barencburga]]''', 1920. gadā tika dibināts [[Nīderlande]]s kompānijai ''Nederlandsche Spitsbergen Companie'' piederošo [[akmeņogles|akmeņogļu]] raktuvju ekspluatēšanai, bet 1932. gadā ogļu ieguves koncesiju pārpirka [[Padomju Savienība|PSRS]] trests ''[[Arktikugol]]''? * ... vairākas politiskās partijas izveidojušajam '''[[Juris Žuravļovs|Jurim Žuravļovam]]''', kurš bijis arī [[Rīgas dome]]s deputāts, 2000. gadā pēc [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]s ierosinājuma [[Augstākā tiesa (Latvija)|Augstākās tiesas]] Civillietu palāta atņēma [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] sakarā ar nepatiesu ziņu sniegšanu? 51jl21ma09e65omvtmdukc9ktoioi1o 0 504831 4290045 4288893 2025-06-06T14:51:59Z Pirags 3757 /* 2025. gada uzbrukumi */ pap 4290045 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br>{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles kaujas (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada 6. augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. 2024. gada 28. oktobrī NATO oficiāli apstiprināja, ka Kurskas apgabalā ieradušās Ziemeļkorejas militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles kaujas (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīnas|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Линия фронта в Донецкой области на январь 2025 года.jpg|thumb|Stāvoklis Austrumukrainas frontē (ar krieviskajiem vietvārdiem 2025. gada janvārī).]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestra]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas ofensīva Harkivas apgabalā (okupētās zonas sārtā krāsā)]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšanās karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čenuns]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> ==== Piektā fāze: pamiera sarunas ==== {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.kv 2025. gada 10. maijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas-Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[droni|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Černihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu munīcija|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem "''Šahed''". Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem "Šahed". Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un "Šahed" dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 "Šahed" kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Šahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title= Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Free Europe/Radio Liberty]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, toskait 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, toskait divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā 16 000 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm "Iskander-M/KN-23" un 250 "''Shahed''" tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm "Iskander-M/KN-23", 55 raķetēm "H-101", "H-22", "H-59/H-69", "Kalibr" un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes – Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestra|Piedņestras Moldāvu Republikas]] militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|thumb|Dronu uzbrukums "Oļeņja" lidlaukam [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]].]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā. 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartàliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] 0z1gsefl0w11q1axenc65sfrx46v7w9 0 511622 4290203 4226484 2025-06-07T02:04:00Z Turaids 8965 4290203 wikitext text/x-wiki {{Attēlu ietvars |width= 300 |content ={{Attēlu masīvs |perrow = 2 |width = 150 |height = 200 |image1 =Byzantine_Palaiologos_Eagle.svg |image2 =Coat of arms of the Russian Empire.svg }} |caption=[[Austrumromas impērija]]s (pa kreisi) un [[Krievijas Impērija]]s (pa labi) ģerboņu līdzība}} [[Attēls:Встреча царевны.jpg|thumb|220px|Bizantijas Paleologu dinastijas princeses Sofijas sagaidīšana pie [[Livonija]]s-Maskavijas robežas [[Peipuss|Peipusa]] ezerā (1472).]] '''Maskava — trešā Roma''' ({{val|ru|Москва — третий Рим}}) ir 16. gadsimtā [[Maskavija|Maskavas kņazistē]] radusies [[teoloģija|teoloģiska]] un [[politika|politiska]] [[ideoloģija]] par [[Maskavija|Maskaviju]] kā [[Romas impērija]]s [[kristietība|kristīgo]] mantinieci. Saskaņā ar to, Romas impērijas galvaspilsēta [[Roma]] bija pirmā „Roma”, [[Austrumromas impērija]]s galvaspilsēta [[Konstantinopole]] — otrā „Roma”, bet Maskavai esot lemts kļūt par [[Trešā Roma|trešo]] un pēdējo „Romu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Vilnis Purēns |title=Vai var saprast Krieviju? |date=2015. gada 12. janvāris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/5894577/vai-var-saprast-krieviju |accessdate= 2022. gada 5. maijā}}</ref> == Mūka Filofeja vēstule lielkņazam Vasilijam III == Drīz pēc [[Pleskavas kņazi|Pleskavas valsts]] aneksijas 1524. gada sākumā Jeļizarovas klostera mūks Filofejs (''Филофей Псковский'') uzrakstīja vēstuli Maskavas lielkņazam [[Vasilijs III|Vasilijam III]], kurā viņš lielkņazu dēvēja par [[cars|caru]], pielīdzinot Romas imperatoram [[Konstantīns I|Konstantīnam Lielajam]] un Kijivas lielkņaziem [[Volodimirs Svjatoslavičs|Volodimiram]] un [[Jaroslavs Vladimirovičs|Jaroslavam]]: “Nepārkāp, cara kungs, baušļus, pat ja tu noliec savus lielos senčus — dižo Konstantīnu un svēto Vladimiru, un Dieva izredzēto Jaroslavu un citus svētītos, no viņu saknes līdz tevim”.<ref>''Не преступай, царю, заповѣди, еже положиша твои прадѣды — великий Константинъ, и блаженный святый Владимиръ, и великий богоизбранный Ярославъ и прочии блаженнии святии, ихьж корень и до тебе''</ref> Kristietības atnākšanu uz [[Lielkrievija|Lielkrieviju]] viņš attēloja Bībeles leģendas līdzībās: {{citāts|Un atkal viņa aizbēga uz trešo Romu — uz jauno [[Lielkrievija|Lielo Krieviju]], kas ir tuksnesis, jo viņai nebija svētas ticības un dievišķie apustuļi viņā nesludināja, bet galu galā Dieva [[pestīšana]]s žēlastība bija viņu apgaismoja un viņa iepazina patieso Dievu. Un tagad viena katoļu apustuliskā baznīca, austrumu, spīd spožāk par sauli visās debesīs, un viens pareizticīgo lielais krievu cars visās debesīs, tāpat kā [[Noass]] šķirstā, izglābts no plūdiem, valda un baro Kristus Baznīcu un apliecina pareizticību.''<ref>И паки въ третий Римъ бѣжа, иже есть в новую Великую Русию, се есть пустыня, понеже святыа вѣры пусти бѣша и иже божествении апостоли в них [не] проповѣдаша, но послѣди всѣх просвѣтися на них благодать Божиа спасителнаа его же познати истиннаго Бога. И едина нынѣ святаа съборнаа апостольскаа Церковь въсточная паче солнца въ всей поднебеснѣи свѣтится, и единъ православный великий рускии царь въ всей поднебесной, яко же Нои в ковчезѣ спсеныи от потопа, правя и окормляа Христову Церковь и утвержаа православную вѣру</ref>}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Krievija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Krievu nacionālisms]] kjt8c8hu2643bq7gowkp3jcw6468fae 10 512033 4290005 4104156 2025-06-06T12:14:18Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290005 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Karēlijas Republikas pilsētas |title = [[Karēlijas Republika]]s pilsētas |imageleft = [[Attēls:Coat of arms of the Republic of Karelia.svg|30px|Karēlijas Republikas ģerbonis]] |image = [[Attēls:Flag of Karelia.svg|40px|Karēlijas Republikas karogs]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |list1 = * [[Belomorska]] * [[Kema]] * [[Kondopoga]] * [[Kostomukša]] * [[Lahdenpohja]] * [[Medvežjegorska]] * [[Oloņeca]] * '''[[Petrozavodska]]''' * [[Pitkjaranta]] * [[Pudoža]] * [[Segeža]] * [[Sortavala]] * [[Suojervi]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Krievijas navigācijas veidnes|Karēlijas Republikas pilsētas]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Karēlijas Republikas pilsētas]] [[Kategorija:Krievijas pilsētas]] </includeonly> g9xb2dl5swa8zotcd6uc6ehqwzcx3uf 0 512532 4289993 4121633 2025-06-06T12:04:08Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: . → ., .gad → . gad (2), ref>. → ref>, Šerbrūk → Šērbruk (3) using [[Project:AWB|AWB]] 4289993 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Andrejs Kravčanka | vārds_orig = ''Андрэй Краўчанка'' | attēls = Andrei Krauchanka Paris 2011.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|1986|1|4}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Baltkrievijas PSR|Gomeļas apgabals|Pjetrikavas rajons|Mišanka|td=Baltkrievija}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=191}} | svars = {{mērvienība|kg=84}} | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = V | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry | {{BLR}} }} {{Medal|VOS}} {{Medal|Silver|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|desmitcīņa}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāti telpās]]}} {{Medal|Silver|[[2008. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Valensija 2008]]|septiņcīņa}} {{Medal|Silver|[[2014. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Sopota 2014]]|septiņcīņa}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāti]]}} {{Medal|Bronze|[[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Barselona 2010]] |desmitcīņa}} {{Medal|Gold|[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Cirihe 2014]] |desmitcīņa}} }} '''Andrejs Kravčanka''' ({{val|be|Андрэй Сяргеевіч Краўчанка}}, {{val|ru|Андрей Сергеевич Кравченко}}; dzimis {{dat|1986|1|4}}) ir bijušais [[Baltkrievija]]s vieglatlēts, [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpisko spēļu]] sudraba medaļas ieguvējs [[Desmitcīņa|desmitcīņā]], divu [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātu]] sudraba medaļnieks, Eiropas čempions desmitcīņā un septiņcīņā, [[Baltkrievijas Republikas Nopelniem bagātais sporta meistars]]. == Biogrāfija == Andrejs Kravčanka ir dzimis un bērnību pavadījis [[Gomeļas apgabals|Gomeļas apgabala]] Mišankas militārajā pilsētiņā. Viņa tēvs ir militārpersona, PSRS čempions militārajā daudzcīņā;<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gp.by/novosti/obshchestvo/news6593.html |title=ЦЕНА ПОБЕДЫ Андрея Кравченко |accessdate=2022-05-30 |work= |publisher=''Правда Гомель'' |date=24 Jul 2008 |language=ru }}</ref> māte, kurai arī bija sporta pieredze, strādāja militārās vienības bibliotēkā. Andrejam skolas gados patika [[vieglatlētika]] un [[volejbols]].<ref name="Press2">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.pressball.by/news.php?t=0707&id=74451|title=«В Лондоне нужна медаль, а не рекорд»|author=|date=2011-11-18 |work=|publisher=''Прессбол''|accessdate=2022-05-30 |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160308055751/http://www.pressball.by/articles/others/digest/74451 |archivedate=2016-03-08|dead-url=no}}</ref> 1999. gadā reģionālajās [[Pionieru kustība|pionieru]] sacensībās viņš tikās ar Gomeļas olimpisko rezervju skolas treneriem. Puiša sportiskās izredzes nebija acīmredzamas — toreiz Kravčenko, pēc paša vārdiem, "bija mazs, 167 centimetri,un tievs",<ref name=PRESS>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.pressball.by/news.php?t=0607&id=70605 |title=«Если у меня будет такой ученик, как я, повешусь!»|author=|date=2011-03-29 |work=|publisher=''Прессбол''|accessdate=2022-05-30 |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160307115656/http://www.pressball.by/articles/summer/athletics/70605|archivedate=2016-03-07|dead-url=no}}</ref> taču lielā mērā mātes neatlaidības dēļ viņu treneris Mihails Konopļovs tomēr uzaicināja uz treniņnometni ''"Золотые Пески"'' pie [[Gomeļa]]s, kur pirmo reizi mūžā ņēma rokās [[Šķēpa mešana|šķēpu]]. Pēc šīm treniņnometnēm Gomeļas sporta skolas treneris Ivans Gordijenko pieņēma Kravčenko savā grupā.<ref name=PRESS /> Kravčenko pirmais nozīmīgais sasniegums bija sudraba medaļa 2003. gada pasaules junioru čempionātā [[Šērbruka|Šērbrukā]]. Tajā pašā gadā konflikta ar Ivanu Gordienko dēļ Kravčenko devās uz [[Somija|Somiju]] un divus gadus trenējās pie slavenā Baltkrievijas desmitcīņnieka [[Eduards Hemelainens|Eduarda Hemelainena]] tēva Pāvela Hemelainena. Šī speciālista vadībā viņš kļuva par Pasaules un Eiropas jaunatnes čempionātu uzvarētāju, tomēr, pēc Kravčenko teiktā, Hemelainena vecākā diezgan skarbās darba metodes lika atgriezties pie Gordijenko.<ref name=PRESS/> 2007. gada 26.—27. maijā tradicionālajā desmitcīņas superturnīrā ''[[Hypo-Meeting]]'' [[Austrija]]s pilsētā [[Gecisa|Gecisā]] Kravčenko izcīnīja zelta medaļu, uzstādot personisko rekordu 8617 punktus. Viņš uzrādīja jaunus personīgos sasniegumus uzreiz sešos desmitcīņas programmā iekļautajos veidos,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.pressball.by/articles/summer/athletics/18892|title=Кравченко: 8617|author=|date=2007-05-29|work=|publisher=Прессбол|accessdate=2022-05-30 |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924104742/http://www.pressball.by/articles/summer/athletics/18892|archivedate=2015-09-24|dead-url=no}}</ref> un kopējā punktu summa sezonas beigās kļuva par trešo rezultātu pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.apulanta.fi/matti/yu/yl/2007_Men.html#Decathlon |title=Yearlists of 2007 (Men)|publisher=apulanta.fi|accessdate=2022-05-30 |language=en|archiveurl=https://www.webcitation.org/6ARiJUu19?url=http://www.apulanta.fi/matti/yu/yl/2007_Men.html#Decathlon|archivedate=2012-09-05}}</ref> 2007. gada jūlijā [[Debrecena|Debrecenā]] Kravčenko kļuva par Eiropas jaunatnes čempionu, sasniedzot rekordrezultātu jaunatnes čempionātos desmitcīņā — 8492, ar 253 punktu pārsvaru pār sudraba medaļas ieguvēju Paskālu Berenbruhu no Vācijas. [[Osaka|Osakā]] notikušais pirmais pieaugušo [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionāts]] Kravčenko karjerā atnesa neveiksmi — pašā pirmajā desmitcīņas disciplīnā, [[100 metri|100 metru]] skrējienā, viņš veica pāragru startu un tika diskvalificēts. [[2008. gadā pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2008. gadā ziemas pasaules čempionātā]] [[Valensija (Spānija)|Valensijā]] viņš ar personīgo rekordu septiņcīņā — 6234 punkti — ieņēma 2. vietu, zaudējot tikai amerikānim [[Braiens Klejs|Braienam Klejam]] (6371).<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.pressball.by/articles/summer/athletics/24958|title=Подъём переворотом|author=|date=2008-03-21|work=|publisher=Прессбол |accessdate=2022-05-30 |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924104746/http://www.pressball.by/articles/summer/athletics/24958|archivedate=2015-09-24|dead-url=no}}</ref> [[Pekina]]s [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] zemo rezultātu dēļ tehniskajās disciplīnās Kravčenko krietni atpalika no Braiena Kleja, bet asā cīņā ar krievu [[Aleksandrs Pogorelovs|Aleksandru Pogorelovu]] un kubieti [[Leonels Suaress|Leonelu Suaresu]] izcīnīja sudrabu. Pirms programmas noslēguma disciplīnas — 1500 metru skrējiena — Baltkrievijas sportists savus sāncenšus apsteidza tikai par 13 punktiem. Skrējiena pēdējā aplī Kravčenko, kurš jau no starta bija skrējis tālu aiz Suaresa, atrada spēkus strauji paātrināties un samazināja atstarpi no kubieša, un tieši pirms finiša līnijas izvirzījās vadībā, uzrādot laiku 4:27.47. Noslēguma tabulā Kravčenko Suaresu apsteidza par 24 punktiem — 8551 pret 8527.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.pressball.by/lenta.php?p=979&id=31396|title=«Выскреб из себя последнее»|author=|date=2008-08-23|work=|publisher=Прессбол|accessdate=2022-05-30|language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160309055333/http://www.pressball.by/news/olimpiada/31396|archivedate=2016-03-09|dead-url=no}}</ref> 2010. gadā viņš izcīnīja bronzas medaļu [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vasaras čempionātā]] [[Barselona|Barselonā]], taču šīs sacensības varēja beigties nepatīkami. Pirmajā mēģinājumā kārtslēkšanas sektorā Kravčenko salauza kārti, bet izpalīdzēja Lietuvas sportists Dariuss Draudvils, kurš viņam iedeva savu kārti.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://kp.ru/daily/25628/794869/|title=Литовец получил премию «Жест честной игры» за помощь белорусскому легкоатлету|author=|date=2011-01-28|work=|publisher=''Комсомольская правда''|accessdate=2022-05-30|language=ru|archiveurl=https://archive.today/20120721031719/http://kp.ru/daily/25628/794869/|archivedate=2012-07-21|dead-url=no}}</ref> 2011. gadā Parīzes ''Bercy'' arēnā, neskatoties uz smagu kājas traumu, kas gūta nedēļu pirms došanās uz sacensībām, Andrejs Kravčenko pārliecinoši izcīnīja karjerā pirmo zelta medaļu [[2011. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas ziemas čempionātā]], uzstādot jaunu valsts un personisko rekordu septiņcīņa — 6282 punkti. 2011.-2012. gadā trenējās krieva Vladimira Kudrjavceva vadībā,<ref name="Press2"/> kopš 2012. gada septembra četrus gadus — pie Gomeļas trenera Igora Sivodedova, no kura atgriezās pie sava pirmā skolotāja Ivana Gordienko. Savainojums un labās kājas Ahileja cīpslas operācija, ko Andrejs Kravčenko veica [[Somija]]s klīnikā par saviem līdzekļiem,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.pressball.by/articles/others/digest/87600|title=Чемпион Европы Андрей Кравченко сам нашёл деньги на операцию|author=|date=2014-08-17|work=|publisher=Прессбол|accessdate=2022-05-30|language=ru|archive-date=2015-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924104723/http://www.pressball.by/articles/others/digest/87600|dead-url=no}}</ref> neļāva viņam startēt [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]]. Pēc ilgāka pārtraukuma atgriežoties sacensībās, baltkrievu sportists 2013. gada maijā kļuva par starptautiskā turnīra [[Florence|Florencē]] uzvarētāju ar sezonas labāko rezultātu pasaulē — 8390,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.pressball.by/articles/summer/athletics/81896|title=Кравченко: 8390!|author=|date=2013-05-06|work=|publisher=Прессбол|accessdate=2022-05-30|language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140309024715/http://www.pressball.by/articles/summer/athletics/81896|archivedate=2014-03-09|dead-url=no}}</ref> bet jūnijā — par ''World Challenge'' turnīra uzvarētāju turnīrā [[Kladno]] ar personisko rekordu [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://charter97.org/ru/news/2013/6/10/70551/ |title=Белорус выиграл турнир Мирового вызова по десятиборью |accessdate=2022-05-30 |work= |publisher=Хартыя’97 |date=10 Jun 2013 |language=ru }}</ref> 2013. gada [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] [[Maskava|Maskavā]] Kravčenko, neveiksmīgi startējot skriešanas disciplīnās, ieņēma 12. vietu. 2014. gada martā Andrejs Kravčenko otro reizi karjerā izcīnīja pasaules ziemas čempionāta sudraba medaļu. "Ergo" arēnā viņš pārspēja sev piederošo valsts rekordu septiņcīņā — 6303 punkti. Tā paša gada augustā [[Cīrihe|Cīrihē]] viņš kļuva par [[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] uzvarētāju, tikai par vienu punktu atpaliekot personīgā rekorda. [[Augstlēkšana|Augstlēkšanā]] Kravčenko uzrādīja Eiropas čempionātu vēsturē labāko rezultātu starp desmitcīņniekiem (2,22 m). Izpildot astoto veidu, [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanu]], viņš sajuta sāpes kreisajā [[Ahileja cīpsla|Ahileja cīpslā]], taču tas netraucēja uzvarēt nākamajā veidā, šķēpa mešanā, un izvirzīties sacensību vadībā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.pressball.by/pbonline/other/79919|title=Андрей Кравченко: десять шагов к золоту|author=|date=2014-08-14|work=|publisher=Прессбол|accessdate=2022-05-30|language=ru|archive-date=2015-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924125204/http://www.pressball.by/pbonline/other/79919|dead-url=no}}</ref> Eiropas čempionātā gūtās traumas dēļ Andrejam Kravčenko 2015. gada janvārī, jūnijā un septembrī tika veikta kreisās kājas Ahileja cīpslas apvidus operācija un pirmsolimpiskajā sezonā viņš sacensībās nepiedalījās. Ceturtā operācija, kas notika 2016. gada jūnijā, padarīja neiespējamu dalību [[Riodežaneiro]] [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.pressball.by/articles/summer/athletics/94526|title=Главный тренер. К Рио — после операций и без допинга|date=2016-05-26|publisher=Прессбол|accessdate=2016-07-30|language=ru|archive-date=2016-07-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20160720204121/http://www.pressball.by/articles/summer/athletics/94526|dead-url=no}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.pressball.by/news/summer/236340|title=Андрей Кравченко пропустит вторую подряд Олимпиаду|date=2016-06-23|publisher=Прессбол|accessdate=2022-05-30|language=ru|archive-date=2016-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20160727125119/http://www.pressball.by/news/summer/236340|dead-url=no}}</ref> Kopumā vairāku traumu un operāciju dēļ Kravčenko nevarēja startēt gandrīz 5 gadus, taču tomēr atgriezās desmitcīņā un 2019. gada jūnijā kļuva par Baltkrievijas kausa ieguvēju ar 7827 punktiem.<ref name="2019 год">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.pressball.by/pbonline/other/86480|title=«Эти пять лет были адом»|author=|date=2019-06-17|work=|publisher=Прессбол|accessdate=2022-05-30|language=ru|archive-date=2020-01-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20200102221833/https://www.pressball.by/pbonline/other/86480|dead-url=no}}</ref> == Personīgajā dzīvē == Andrejs Kravčanka ir precējies ar Baltkrievijas sportisti [[Jana Maksimava|Janu Maksimavu]]. Pārim ir meita Emīlija. Neilgi pēc Baltkrievijas sprinteres [[Kristīna Cimanouska|Kristīnas Cimanouskas]] piespiedu repatriācijas mēģinājuma no [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2021. gada vasaras olimpiskajās spēlēm]] [[Tokija|Tokijā]] un tam sekojošās viņas bēgšanas uz [[Polija|Poliju]], Maksimava paziņoja, ka arī viņa un viņas vīrs Kravčanka neatgriezīsies Baltkrievijā un tā vietā meklēs patvērumu [[Vācija|Vācijā]], kur pāris trenējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/tokija_2021/04082021-ari_daudzcinnieku_paris_neatgriezisies_ba |title=Arī vieglatlētu pāris pamet Baltkrieviju: "Tur var zaudēt ne tikai brīvību, bet arī dzīvību" |accessdate=2022-05-26 |work= |publisher=sportacentrs.com |date=4 Aug 2021 |language= }}</ref> Kravčanka iepriekš tika aizturēts Baltkrievijā par piedalīšanos protestos pret [[Aļaksandrs Lukašenka|Aleksandru Lukašenko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/baltkrievijas-sportisti-vers-sok-uzmanibu-par-valsti-notiekosajam-represijam.d?id=52545935 |title=Baltkrievijas sportisti vērš SOK uzmanību par valstī notiekošajām represijām |accessdate=2022-05-26 |work= |publisher=Delfi Sports |date=9 Oct 2020 |language= }}</ref> == Interesanti fakti == Olimpiskajās spēlēs Pekinā fotožurnālistu interesi izraisīja Andreja Kravčankas kājas. Uz abiem sportista apakšstilbiem bija redzami tetovējumi, kuros [[piktogramma|piktogrammu]] veidā attēlotas visas desmitcīņas programmā iekļautās disciplīnas: pieci desmitcīņas sacensību pirmajā dienā notiekošie pasākumi uz kreisās kājas, bet pieci pārējie uz labās kājas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://old.zviazda.by/ru/pril/article.php?id=25564&prilid=25558|title=«Чым я хварэў на Алімпіядзе, ніхто i не вызначыў»|author=|date=2008-12-19 |work= |publisher=''Звязда'' |accessdate=2022-05-30 |language=be |archiveurl=https://archive.today/20121203153129/http://www.zvyazda.minsk.by/ru/pril/article.php?id=25564|archivedate=2012-12-03|dead-url=yes}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.pressball.by/news.php?t=0707&id=70508|title=«В ночь перед стартом мне снятся вещие сны»|author=|date=2011-03-24|work=|publisher=Прессбол|accessdate=2022-05-30 |language=ru |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160308045715/http://www.pressball.by/articles/others/digest/70508|archivedate=2016-03-08|dead-url=no }}</ref> == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Baltkrievijas Republikas Nopelniem bagātais sporta meistars]] (2008).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://systemaby.com/docs/bitrd/dk-4v45yr.html|title=Указ Прэзідэнта Рэспублікi Беларусь № 502 «Аб узнагароджаннi дзяржаўнымi ўзнагародамi Рэспублікi Беларусь»|author=|date=2008-09-08|work=|publisher=systemaby.com|accessdate=2022-05-30|language=be|archiveurl=https://archive.today/20120715102215/http://systema-by.com/docs/bitrd/dk-4v45yr.html|archivedate=2012-07-15|dead-url=no}}</ref> == Sacensību rezultāti == {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- ! style="width:4em;" |Gads ! style="width:25em;" |Sacensības ! style="width:10em;" |Norises vieta ! style="width:4em;" |Vieta ! style="width:12em;" |Disciplīna ! style="width:8em;" |Rezultāts |- |rowspan=2|2003 |Eiropas jauniešu olimpiskais festivāls |{{flaga|Francija}} [[Parīze]] |style="text-align: center;"|5 |Tāllēkšana |7.19 m |- |Pasaules jauniešu čempionāts |{{flaga|Kanāda}} [[Šērbruka]] |bgcolor="silver" style="text-align: center;"| 2 |Astoņcīņa |6366 p. |- |2004 |Pasaules junioru čempionāts [[:en:2004 World Junior Championships in Athletics|^(en)]] |{{flaga|Itālija}} [[Grosseto]] |bgcolor="gold" style="text-align: center;"| 1 |Desmitcīņa (junioru rīki) |8126 p. |- |rowspan=2|2005 |''[[Hypo-Meeting]]'' |{{flaga|Austrija}} [[Gecisa]] |style="text-align: center;"|13 |Desmitcīņa |7833 p. |- |Eiropas junioru čempionāts [[:en:2005 European Athletics Junior Championships|^(en)]] |{{flaga|Lietuva}} [[Kauņa]] |bgcolor="gold" style="text-align: center;"| 1 |Desmitcīņa (junioru rīki) |7997 p. |- |rowspan=2|2006 |''[[Hypo-Meeting]]'' |{{flaga|Austrija}} [[Gecisa]] |style="text-align: center;"|11 |Desmitcīņa |8013 p. |- |Eiropas kauss vieglatlētikas daudzcīņās (1. līga) [[:en:European Cup Combined Events|^(en)]] |{{flaga|Ukraina}} [[Jalta]] |bgcolor=cc9966 style="text-align: center;"|3 |Desmitcīņa |7805 p. |- |rowspan=4|2007 |[[2007. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Birmingema]] |bgcolor="cc9966" style="text-align: center;" | 3 |Septiņcīņa |6090 p. (PBi) |- |''[[Hypo-Meeting]]'' |{{flaga|Austrija}} [[Gecisa]] |bgcolor="gold" style="text-align: center;" |1 |Desmitcīņa |8617 p. (PB) |- |Eiropas U23 čempionāts vieglatlētikā[[:en:2007 European Athletics U23 Championships|^(en)]] |{{flaga|Ungārija}} [[Debrecena]] |bgcolor="gold" style="text-align: center;" |1 |Desmitcīņa |8492 p. |- |[[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{flaga|Japāna}} [[Osaka]] |style="text-align: center;"|— |Desmitcīņa |DNF |- |rowspan=3|2008 |[[2008 IAAF World Indoor Championships|Pasaules čempionāts telpās]] |{{flaga|Spānija}} [[Valensija (Spānija)|Valensija]] |bgcolor="silver" style="text-align: center;"| 2 |Septiņcīņa |6234 p. (PBi) |- |Eiropas kauss vieglatlētikas daudzcīņās (Superlīga) [[:en:European Cup Combined Events|^(en)]] |{{flaga|Nīderlande}} [[Hengelo (Overeisela)|Hengelo]] |bgcolor=gold style="text-align: center;"|1 |Desmitcīņa |8585 p. |- |[[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{flaga|Ķīna}} [[Pekina]] |bgcolor=silver style="text-align: center;"|2 |Desmitcīņa |[[Athletics at the 2008 Summer Olympics – Men's Desmitcīņa|8551 p.]] |- |rowspan=2|2009 |Eiropas kauss vieglatlētikas daudzcīņās (Superlīga) [[:en:European Cup Combined Events|^(en)]] |{{flaga|Polija}} [[Ščecina]] |bgcolor=gold style="text-align: center;"|1 |Desmitcīņa |8336 p. |- |[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{flaga|Vācija}} [[Berlīne]] |style="text-align: center;"|10 |Desmitcīņa |[[2009 World Championships in Athletics – Men's Desmitcīņa|8281 p.]] |- |rowspan=2|2010 |[[2010 IAAF World Indoor Championships|Pasaules čempionāts telpās]] |{{flaga|Katara}} [[Doha]] |style="text-align: center;"|4 |Septiņcīņa |[[2010 IAAF World Indoor Championships – Men's Septiņcīņa|6124 p.]] |- |[[:en:2010 European Athletics Championships|Eiropas čempionāts]] |{{flaga|Spānija}} [[Barselona]] |bgcolor="cc9966" style="text-align: center;" | 3 |Desmitcīņa |[[2010 European Athletics Championships – Men's Desmitcīņa|8370 p.]] |- |2011 |[[2011 European Indoor Championships in Athletics|Eiropas čempionāts telpās]] |{{flaga|Francija}} [[Parīze]] |bgcolor="gold" style="text-align: center;" |1 |Septiņcīņa |[[2011 European Athletics Indoor Championships – Men's Septiņcīņa|6282 p.]] (PB) |- |2012 |[[2012 IAAF World Indoor Championships|Pasaules čempionāts telpās]] |{{flaga|Turcija}} [[Stambula]] |style="text-align: center;"|6 |Septiņcīņa |[[2012 IAAF World Indoor Championships – Men's Septiņcīņa|5746 p.]] |} == Personīgie rekordi == {{col-begin|width=70%}} {{col-break|width=45%}} === Desmitcīņa === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#EFEFEF" ! '''Disciplīna''' ! '''Rezultāts''' ! '''Pilsēta''' ! '''Datums''' |- align=center | [[100 metri|100 m]] || 10,86 || align=left|{{flaga|Austrija}} [[Gecisa]] || 26.05.2007 |- align=center | [[400 metri|400 m]] || 47,17 || align=left|{{flaga|Francija}} [[Talanse]] || 22.09.2007 |- align=center | [[1500 metri|1500 m]] || 4.24,44 || align=left|{{flaga|Austrija}} [[Gecisa]] || 28.05.2006 |- align=center | [[110 metru barjerskrējiens|110 m/b]] || 13,93 || align=left|{{flaga|Baltkrievija}} [[Minska]] || 17.05.2007 |- align=center | [[Augstlēkšana]] || 2,22 || align=left|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihe]] || 12.08.2014 |- align=center | [[Kārtslēkšana]] || 5,20 || align=left|{{flaga|Nīderlande}} [[Hengelo (Overeisela)|Hengelo]] || 29.06.2008 |- align=center | [[Tāllēkšana]] || 7,90 || align=left|{{flaga|Austrija}} [[Gecisa]] || 26.05.2007 |- align=center | [[Lodes grūšana]] || 15,19 || align=left|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihe]] || 12.08.2014 |- align=center | [[Diska mešana]] || 47,87 || align=left|{{flaga|Baltkrievija}} [[Minska]] || 12.06.2012 |- align=center | [[Šķēpa mešana]] || 68,11 || align=left|{{flaga|Šveice}} [[Cīrihe]] || 13.08.2014 |- align=center | [[Desmitcīņa]] || 8617 || align=left|{{flaga|Austrija}} [[Gecisa]] || 27.05.2007 |} {{col-break|width=45%}} === Septiņcīņa === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#EFEFEF" ! '''Disciplīna''' ! '''Rezultāts''' ! '''Pilsēta''' ! '''Datums''' |- align=center | [[60 metri|60 m]] || 7,03 || align=left|{{flaga|Igaunija}} [[Tallina]] || 15.02.2008 |- align=center | [[1000 metri|1000 m]] || 2.39,80 || align=left|{{flaga|Francija}} [[Parīze]] || 06.03.2011 |- align=center | [[60 metru barjerskrējiens|60 m/b]] || 7,90 || align=left|{{flaga|Baltkrievija}} [[Mogiļeva]] || 21.02.2010 |- align=center | [[Augstlēkšana]] || 2,21 || align=left|{{flaga|Polija}} [[Sopota]] || 07.03.2014 |- align=center | [[Kārtslēkšana]] || 5,30 || align=left|{{flaga|Nīderlande}} [[Hengelo (Overeisela)|Hengelo]] || 09.03.2008 |- align=center | [[Tāllēkšana]] || 7,75 || align=left|{{flaga|Baltkrievija}} [[Gomeļa]] || 26.01.2012 |- align=center | [[Lodes grūšana]] || 15,42 || align=left|{{flaga|Polija}} [[Sopota]] || 07.03.2014 |- align=center | [[Septiņcīņa]] || 6303 || align=left|{{flaga|Polija}} [[Sopota]] || 08.03.2014 |} {{col-end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kravčanka, Andrejs}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gomeļas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Baltkrievijas vieglatlēti]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Baltkrievijas Republikas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Desmitcīņnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Baltkrievijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] lagpmoj5xpjvtw26l3bini115jcmler 0 514698 4290309 3932365 2025-06-07T09:35:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290309 wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Hotona-Marsa projekta pētniecības stacija | oriģinālnosaukums = ''Haughton-Mars Project Research Station'' | attēls = Rovers Red and Black at Houghton Crater Devon Island Canada.jpg | paraksts = Robots K-10 pie Hotona-Marsa Projekta pētniecības stacijas | karte = Kanāda#Nunavuta#Arktika | map_label = HMPRS |relief = jā | paraksta_izvietojums = right | caption = | valsts = {{USA}}<br/>{{CAN}} | latd=75| latm=25| lats=59| latNS=N | longd=89| longm=51| longs=48| longEW=W | novietojums = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}}<br/>[[Devona (sala)|Devona]] | tips = vasaras | atvērta = 2000 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = | slēgta_piezīme = <!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --> | pieder = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]<br/>[[Kanādas Kosmosa aģentūra|CSA]] | pers_vasara = ~30 | pers_ziema = | augstums = 214 | vid_t = -17 | vas_t = | ziem_t = | laika_zona = [[Centrālais laiks|CST]] (UTC-6) | mājaslapa = https://www.marsinstitute.no/hmp }} '''Hotona-Marsa projekta pētniecības stacija''' ({{val|en|Haughton-Mars Project Research Station}}, HMPRS) ir starptautiska [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda]]s sezonāla [[polārstacija|pētniecības stacija]] Kanādas [[Arktika|Arktikā]].<ref>[https://www.marsinstitute.no/hmp Mars Institute. Haughton-Mars Project (HMP)]</ref> Izvietojusies [[Devona (sala)|Devona]]s salā [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]], [[Hotona triecienkrāteris|Hotona triecienkrātera]] ziemeļrietumu malā. Stacija izveidota. lai testētu potenciālo [[Marss (planēta)|Marsa]] planetāro misiju aprīkojumu un personāla uzvedību Marsam analogā vidē augstas izolācijas apstākļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/analogs/hmp |title=Haughton Mars Project (HMP). Mission Overview |access-date={{dat|2022|06|20||bez}} |archive-date={{dat|2022|06|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220612065149/https://www.nasa.gov/analogs/hmp/ }}</ref> == Vēsture == Hotona-Marsa projekts aizsākts 1997. gadā. To vada [[Marsa Institūts|Marsa Institūta]] planetologs [[Paskals Lī]] un [[SETI (programma)|SETI]] Institūts. Projekta ofiss atrodas [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[Eimsa Pētniecības centrs|Eimsa Pētniecības centrā]] [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Pētījumu mērķis ir noteikt, kā cilvēku pētnieki varētu dzīvot un strādāt uz citiem planētāriem objektiem, jo īpaši uz [[Marss (planēta)|Marsa]].<ref>[https://billclancey.name/HMP99/hcc.html HMP-99 Science Field Report. Human Centered Computing by Dr. Bill Clancey and Maarten Sierhuis, NASA/Ames Research Center]</ref> Projekta dalībnieki veic lauka pētījumus, lai būtu iespējams izstrādāt tehnoloģiju, kas atbilst cilvēku vajadzībām un vēlmēm: noteikt prasības un pārbaudīt infrastruktūras un datu vākšanas rīku prototipus; projektēt un automatizēt [[biotops|biotopu]] sistēmas; prototipēt protokolus un sadarbības rīkus misijas darbības atbalstam vietās ārpus [[Zemes orbīta]]s; noteikt vajadzības un metodes virtuālai klātbūtnei (sabiedrībai, zinātniskajām aprindām un apkalpes tiešajiem līdzstrādniekiem), tostarp tālizpētei. [[Hotona triecienkrāteris]] [[Devona (sala)|Devonas]] salā tika izvēlēts par projekta īstenošanas vietu, jo apstākļi šeit ir iespējami tuvi Marsa videi. Devonas sala ir [[polārais tuksnesis]] — šeit ir gan ļoti auksts (gada vidējā gaisa temperatūra ir -17 °C; vasarās reti pārsniedz +10 °C), gan sauss — sala tiek uzskatīta par vienīgo lielo nepārtraukto akmeņaina polārā tuksneša teritoriju uz Zemes. Triecienkrāteris savukārt atgādina līdzīgas formācijas, kas bieži sastopamas uz Marsa. Lai gan izveidojies pirms vairāk kā 30 miljoniem gadu, tuksneša apstākļos tas mazāk kā citos gadījumos bijis pakļauts vides iedarbībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nasa.gov/pdf/563511main_NASA-Analog-Missions-06-2011_508.pdf |title=NASA's Analog Missions. Paving the Way for Space Exploration |access-date={{dat|2022|06|20||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220123235754/https://www.nasa.gov/pdf/563511main_NASA-Analog-Missions-06-2011_508.pdf }}</ref> == Struktūra == Lai arī projekta aktivitātes Devonas salā norisinājās kopš 1997. gada, pastāvīga pētniecības stacija izbūvēta 2000. gadā. Stacija būvēta zvaigznes formā, kur centrā izvietots galvenais modulis, bet apkārt tam laboratoriju, ofisu, noliktavu un saimnieciskie moduļi. Ap 300 m uz ziemeļaustrumiem no stacijas atrodas degvielas glabātuve un 200 m garš skrejceļš ar grunts segumu vieglmotora lidmašīnām. Stacijā aktivitātes parasti norisinās arktiskajā vasarā no jūnija beigām līdz augusta beigām; vienlaicīgi tur uzturas ap 30 cilvēku, no kuriem tikai 10 pavada stacijā visu sezonu, bet sezonas laikā staciju rotācijas kārtībā apmeklē ap 100 cilvēku. Lai arī pētniecību stacijā pārrauga un finansē galvenokārt [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] un [[Kanādas Kosmosa aģentūra]], projekta partneri ir vairākas valstiskas, nevalstiskas un privātas institūcijas un uzņēmumi: Marsa Institūts, SETI Institūts, Polārā Kontinentālā šelfa projekts, Nacionālais Kosmosa biomedicīnas pētījumu institūts, ''Hamilton Sundstrand'', ''Honeybee Robotics'', MDA-USA, ''SpaceRef Interactive'', ''AM General LLC'', vairākas universitātes. Transportu nodrošina ar vieglmotora lidmašīnām un helikopteriem no {{nobr|170 km}} attālās [[Rezolūta]]s [[Kornvolisa]]s salā. Nereti kravu piegādei izmanto [[izpletnis|izpletņus]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Nunavuta]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vasaras polārstacijas]] [[Kategorija:Kanādas polārstacijas]] [[Kategorija:ASV polārstacijas]] [[Kategorija:Devonas sala]] 5fqvc6ur04w2gmczxp53ab3cnltvhkj 0 517959 4290026 4086764 2025-06-06T12:30:51Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: {{ASV}} → {{USA}}, Skrenton → Skranton using [[Project:AWB|AWB]] 4290026 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Dons Badžs | vārds_orig = ''Don Budge'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} 1938. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{USA}} | residence = | datebirth = {{dat|1915|6|13}} | placebirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Oklenda|3s=Oklenda (Kalifornija)}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2000|1|26|1915|6|13}} | placedeath = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Skrantona}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} (amatieros no 1932. gada) | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = 649-297 (68.6%)<ref name="Don Budge: Career match record">{{tīmekļa atsauce|title=Don Budge: Career match record|url=https://app.thetennisbase.com/?enlace=playern&player_input_enc=BUDGE%2C+DON&player_input=BUDGE%2C+DON&sub=2#aSubmenu|website=thetennisbase.com|publisher=Tennis Base|access-date=22 September 2021|archive-date={{dat|2022|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220727133810/https://app.thetennisbase.com/?enlace=playern&player_input_enc=BUDGE,+DON&player_input=BUDGE,+DON&sub=2#aSubmenu}}</ref> | singlestitles = 43<ref name="Don Budge: Career match record" /> | highestsinglesranking = 1. <small>(1937)</small><ref name="USLTAEncyclopedia">United States Lawn Tennis Association (1972). ''Official Encyclopedia of Tennis'' (First Edition), p. 425.</ref> | AustralianOpenresult = '''W''' (1938) | FrenchOpenresult = '''W''' (1938) | Wimbledonresult = '''W''' (1937, 1938) | USOpenresult = '''W''' (1937, 1938) | MastersCupresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = | AustralianOpenDoublesresult = SF (1938) | FrenchOpenDoublesresult = | WimbledonDoublesresult = '''W''' (1937, 1938) | USOpenDoublesresult = '''W''' (1936, 1938) | MastersCupDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = '''W''' (1937, 1938) | USOpenMixedresult = '''W''' (1937, 1938) | MastersCupMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2021|1|1|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Džons Donalds Badžs''' ({{val|en|John Donald Budge}}; dzimis {{dat|1915|6|13}}, miris {{dat|2000|1|26}}) bija amerikāņu [[tenisists]], pirmais ''Grand Slam'' uzvarētājs tenisa vēsturē (1938), četrpadsmitkārtējs ''Grand Slam'' turnīru uzvarētājs vienspēļu, vīriešu dubultspēļu un jaukto dubultspēļu sacensībās, divkārtējs [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] ieguvējs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlasē (1937, 1938), vairākkārtējs "profesionālo Grand Slam" turnīru (Vimbldonas, ASV un Francijas profesionālais čempionāts) uzvarētājs vienspēlēs un dubultspēlēs (1939—1953). [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] biedrs kopš 1964. gada. == Karjeras statistika == === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 7 (6—1) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:170px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretinieks !style="width:150px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1936 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]]|| {{flaga|UK}} [[Freds Perijs]] || 2—6, 6—2, 8—6, 1—6, 10—8 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1937 || [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|Nazi Germany}} [[Gotfrīds fon Kramms]] || 6—3, 6—4, 6—2 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1937 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|Nazi Germany}} Gotfrīds fon Kramms || 6—1, 7—9, 6—1, 3—6, 6—1 |-style="background:#ffc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas čempionāts]] || {{flaga|AUS}} [[Džons Bromvičs]] || 6—4, 6—2, 6—1 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionāts]] || {{flaga|TCH}} [[Roderiks Mencels]]|| 6—3, 6—2, 6—4 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 ||Vimbldonas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|UK}} [[Bunnijs Ostins]]|| 6—1, 6—0, 6—3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 ||ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} [[Džīns Mako]]|| 6—3, 6—8, 6—2, 6—1 |} ==== Dubultspēles: 2 (4—3) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:120px"|Partneris !style="width:180px"|Pretinieki !style="width:150px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1935 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} [[Džīns Mako]] || {{flaga|USA|1912}} [[Vilmers Elisons]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Džons Van Rins]] || 2—6, 3—6, 6—2, 6—3, 1—6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1936 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|USA|1912}} Vilmers Elisons<br />{{flaga|USA|1912}} Džons Van Rins || 6—4, 6—2, 6—4 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1937 || [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|GBR}} [[Pets Hjūzs]]<br />{{flaga|GBR}} [[Raimonds Tuckey]] || 6—0, 6—4, 6—8, 6—1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1937 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|Nazi Germany}} [[Henners Henkels]]<br />{{flaga|Nazi Germany}} [[Gotfrīds fon Kramms]] || 4—6, 5—7, 4—6 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1938 || [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|Francija}} [[Bernards Destremo]]<br />{{flaga|Francija}} [[Ivons Petra]] || 6—3, 3—6, 7—9, 1—6 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|Nazi Germany}} Henners Henkels<br />{{flaga|Nazi Germany}} [[Georgs fon Metaksa]] || 6—4, 6—3, 3—6, 8—6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1938 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|AUS}} [[Džons Bromvičs]]<br />{{flaga|AUS}} [[Adrians Kvists]] || 6—3, 6—2, 6—1 |} === Pro Slam fināli === ==== Vienspēles: 8 (4—4) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:200px"|Čempionāts !style="width:150px"|Pretinieks !style="width:150px" |Punkti |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1939 || [[Vimbldonas profesionāļu čempionāts|Vimbldonas prof. čempionāts]] || {{flaga|Nazi Germany}} [[Hanss Nisleins]] || 13—11, 2—6, 6—4 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1939 || [[Francijas profesionāļu čempionāts|Francijas prof. čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} [[Elsvorts Vains]] || 6—2, 7—5, 6—3 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1940 || [[ASV Tenisa profesionāļu čempionāts|ASV prof. čempionāts]] || {{flaga|UK}} [[Freds Perijs]] || 6—3, 5—7, 6—4, 6—3 |- | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1942 || ASV prof. čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Bobijs Riggs]] || 6—2, 6—2, 6—2 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1946 || ASV prof. čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Bobijs Riggs || 3—6, 1—6, 1—6 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1947 || ASV prof. čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Bobijs Riggs || 6—3, 3—6, 8—10, 6—4, 3—6 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1949 || ASV prof. čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Bobijs Riggs || 7—9, 6—3, 3—6, 5—7 |- | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1953 || ASV prof. čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Pančo Gonzaless]] || 6—4, 4—6, 5—7, 2—6 |} === Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros === {|class=wikitable style=text-align:center |- bgcolor="#efefef" ! rowspan="2" width=170|Turnīrs ! colspan="5"|Amatiera karjera ! colspan="17"|Profesionāļa kartera ! rowspan="2"|'''Tituli''' / '''Turnīri''' ! rowspan="2"|'''Karjaras uzv.-zaud.''' ! rowspan="2"|'''Uzvaras %''' |- ! '34 !! '35 !! '36 !! '37 !! '38 !!'39 !! '40 !! '41 !! '42 !! '43 !! '44 !! '45 !! '46 !! '47 !! '48 !! '49 !! '50 !! '51 !! '52 !! '53 !! '54 !! '55 |- |colspan="23" style="text-align:left"|'''[[Grand Slam (tennis)|''Grand Slam'' turnīri]]''' !6 / 11 !58—5 !92.06 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas čempionāts]] |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |A |colspan=5 style=color:#767676|Nenotika |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |1 / 1 |5—0 |100.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionāts]] |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |colspan=6 style=color:#767676|Nenotika |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |1 / 1 |6—0 |100.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[Vimbldonas čempionāts]] |A |style="background:yellow;"|SF |style="background:yellow;"|SF |style="background:#00ff00;"|'''W''' |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |colspan=6 style=color:#767676|Nenotika |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |2 / 4 |24—2 |92.31 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]] |style="background:#afeeee;"|4R |style="background:#ffebcd;"|QF |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:#00ff00;"|'''W''' |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |A |2 / 5 |23—3 |88.46 |- |colspan="23" style="text-align:left"|'''[[Major professional tennis tournaments before the Open Era|''Pro Slam'' turnīri]]''' !4 / 17 !37—13 !74.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|''[[:en:U.S. Pro Tennis Championships|ASV čempionāts]]'' |A |A |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |style="background:#afeeee;"|1R |style="background:#00ff00;"|'''W''' |A |style=color:#767676|NH |A |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:yellow;"|SF |style="background:#D8BFD8;"|F |A |A |style="background:yellow;"|SF |style="background:#D8BFD8;"|F |style="background:yellow;"|SF |style="background:#ffebcd;"|QF |2 / 11 |24—9 |72.73 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[:en:French Pro Championship|Francijas čempionāts]] |A |A |A |A |A |style="background:#00ff00;"|'''W''' |colspan=16 style=color:#767676|Nenotika |1 / 1 |3—0 |100.00 |- |style="background:#EFEFEF;text-align:left"|[[:en:Wembley Championship|Vimbldonas čempionāts]] |A |A |style=color:#767676|NH |A |style=color:#767676|NH |style="background:#00ff00;"|'''W''' |colspan=9 style=color:#767676|Nenotika |style="background:yellow;"|SF |style="background:yellow;"|SF |A |style="background:yellow;"|SF |style="background:yellow;"|SF |colspan=2 style=color:#767676|NH |1 / 5 |10—4 |71.43 |- |colspan="23" align="right"|'''Kopā:''' !10 / 28 !95—18 !84.07 |} <!-- == Apbalvojumi un pagodinājumi == * --> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{Kalendārā gada Grand Slam ieguvēji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Badžs, Dons}} [[Kategorija:1915. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] 9hs6htbr5p6d4j5nxn9n3lufedn1g0u 0 519921 4290184 3986653 2025-06-06T20:37:17Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4290184 wikitext text/x-wiki {{muzeja infokaste |name = Lietuvas Nacionālais muzejs |native_name = ''Lietuvos nacionalinis muziejus'' |image = Vilnius - New Arsenal 01.jpg |imagesize = 250 |caption = Jaunais arsenāls [[Viļņas piļu komplekss|Vilņas piļu kompleksā]] |location = Arsenāla iela 1<br /> 01143 Viļņa |map_type = |map_caption = |latitude = |longitude = |established = [[1952. gads|1952. gadā]] |dissolved = |type = |visitors = |director = Biruta Kulnita |curator = |publictransit = |website = {{URL|http://www.lnm.lt}} }} '''Lietuvas Nacionālais muzejs''' ({{val|lt|Lietuvos nacionalinis muziejus}}) ir valsts [[muzejs]] [[Viļņa|Viļņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]. Izveidots 1952. gadā un sevī ietver vairākas nozīmīgas celtnes, plašu rakstisko materiālu un artefaktu kolekciju. Muzejs organizē [[arheoloģija|arheoloģiskos]] izrakumus Lietuvā. == Vēsture == [[Viļņas Senlietu muzejs]], ko 1855. gadā dibināja [[Jevstafijs Tiškevičs]], bija mūsdienu muzeja priekštecis. Savas darbības sākumā muzejs koncentrējās uz [[Lietuvas lielkņaziste]]s kultūru un vēsturi. Tas galvenokārt sastāvēja no poļu privātkolekcijām un bija diezgan populārs un apmeklēts. Pēc 1863. gada [[Janvāra sacelšanās]] [[Krievijas Impērija]] lielu daļu kolekcijas pārcēla uz [[Maskava|Maskavu]]; pārējās kolekcijas pārkārtoja un iekļāva [[Viļņa]]s publiskajā bibliotēkā. No 1866. līdz 1914. gadam muzejs un bibliotēka darbojās kā viens vesels. 1915. gadā, kad Viļņai tuvojās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] austrumu fronte, lielāko daļu eksponātu aizveda Krieviju. {{vairāki attēli | align = right | image1 = LT-2005-50litų-National museum-b.png | width1 = 150 | alt1 = | caption1 = | image2 = LT-2005-50litų-National museum-a.png | width2 = 150 | alt2 = | caption2 = | footer = 50 [[Lits|litu]] piemiņas monēta, kas veltīta Lietuvas Nacionālā muzeja 150 gadu svinībām }} Pēc Lietuvas neatkarības nodibināšanas 1918. gadā, pamatojoties uz Senlietu muzeja un Lietuvas Zinātniskās biedrības krājumiem, nodibināja Vēstures un etnogrāfijas muzeju. Muzeja direktors bija [[Jons Basanavičs]], viens no [[Lietuvas Neatkarības akts|Lietuvas Neatkarības akta]] parakstītājiem. Pēc 1919. gada Viļņa kļuva par [[Polijas Otrā republika|Polijas]] daļu, un muzeju pievienoja [[Viļņas Universitāte]]i. 1941. gadā Zinātņu akadēmija iegādājās visu Viļņas muzeju kolekcijas. Muzejs atkal kļuva par atsevišķu vienību 1952. gadā vēsturnieka Vinca Žilēna vadībā. 1967. gadā muzejs izvietojās [[Viļņas piļu komplekss|Viļņas piļu kompleksa]] jaunajā arsenālā. 1970. un 1980. gados savākti vēsturiskie materiāli no visas valsts. 1992. gadā pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas to pārdēvēja par Lietuvas Nacionālo muzeju. Mūsdienās muzejs ir Kultūras ministrijas pakļautībā. == Struktūra == [[Attēls:House of Signatories.jpg|thumb|180 px|[[Signatāru nams]], daļa no muzeja kolekcijas]] Muzejā ir piecas galvenās nodaļas: vēsture un jaunākā vēsture, arheoloģija, etnogrāfija, numismātika un ikonogrāfija, kurās kopumā ir {{sk|800000}} priekšmetu. Kolekcijas izvietotas: * Jaunajā arsenāla ēkā [[Viļņas piļu komplekss|Viļņas piļu kompleksā]] * Vecajā arsenāla ēkā Viļņas piļu kompleksā * [[Ģedimina tornis|Ģedimina tornī]] Viļņas piļu kompleksā * Viļņas bastiona aizsardzības mūrī * [[Kazis Varnelis|Kaža Varneļa]] mājā Viļņā * [[Signatāru nams|Signatāru namā]] Viļņā * [[Vincs Kudirka|Vinca Kudirkas]] muzejā [[Šaķu rajona pašvaldība|Šaķu rajona pašvaldībā]] * [[Jons Basanavičs|Jona Basanaviča]] dzimtajās mājās [[Vilkavišķu rajona pašvaldība|Vilkavišķu rajona pašvaldībā]] * [[Jonas Šļūpa|Jona Šļūpas]] memoriālā māja [[Palanga|Palangā]] Muzejā ietilpst arī Informācijas un izglītības departaments, Eksponātu reģistrācijas un saglabāšanas departaments, Restaurācijas departaments un Izdevniecības departaments. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://www.muziejai.lt/Vilnius/lietuvos_nacionalinis_muziejus.en.htm#history Lietuvas muzeji] [[Kategorija:Muzeji Lietuvā]] [[Kategorija:Nacionālie muzeji]] 776pqhisg57ggxtnvt4g5xpn64kyif7 0 525160 4289994 4245484 2025-06-06T12:05:02Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: g. → gad, Šerbrūk → Šērbruk using [[Project:AWB|AWB]] 4289994 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ford Model T and VW type 11 Luxus, Technisches Museum Wien, Juni 2009.jpg|thumb|300px|right|''[[Ford Model T]]'' (priekšplānā) un ''[[Volkswagen Beetle]]'' (fonā) ir vieni no masveidīgākajiem automobiļu modeļiem vēsturē.]] '''Automobiļu vēsture''' sākās 1672. gadā, kad izgudroja pirmo ar [[tvaika dzinējs|tvaiku darbināmo]] transportlīdzekli,<ref name="Verbiest">{{Tīmekļa atsauce |title=1679–1681. Chariot à vapeur du RP Verbiest |language=fr |publisher=Hergé |url= http://www.tintinpassion.net/VOIRSAVOIR/6_Auto/Pages_auto/Auto_001.html |access-date=28 November 2021}}</ref> kā rezultātā 1769. gadā [[Nikolā Žozefs Kunjo]] (''Nicolas-Joseph Cugnot'') izgudroja pirmo ar tvaiku darbināmo automobili, ar ko varēja pārvadāt cilvēkus.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Eckermann|first=Erik|title=World History of the Automobile|url=https://archive.org/details/worldhistoryofau0000ecke|publisher=SAE Press|year=2001|isbn=9780768008005|page=[https://archive.org/details/worldhistoryofau0000ecke/page/n25 14]}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last=Ikenson|first=Ben|url=https://books.google.com/books?id=-HSwaSyqPBwC&q=first+steam-powered+automobile&pg=PT27|title=Patents: Ingenious Inventions How They Work and How They Came to Be|date=2012|publisher=Running Press|isbn=9781603762724|access-date=6 September 2019}}</ref> 19. gadsimta sākumā izgudrojumi attīstījās, radot [[de Rivasa dzinējs|de Rivasa dzinēju]], vienu no pirmajiem [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinējiem]],<ref name=":0">{{grāmatas atsauce |last=Michelet |first=Henri |title=L'inventeur Isaac de Rivaz: 1752 - 1828 |publisher=Editions Saint-Augustin |year=1965 |url= https://books.google.com/books?id=Wf-nrnUaZxAC&q=Fran%C3%A7ois+Isaac+de+Rivaz&pg=PA26 |language=fr |access-date=16 March 2018}}</ref> un agrīno [[elektrodzinējs|elektrodzinēju]].<ref name="factoidz">{{Tīmekļa atsauce|url= http://factoidz.com/history-of-the-electric-car-1828-1912-from-trouve-to-morrison/ |first=Paul A. |last= Hughes |title=History of the electric car: 1828 – 1912, from Trouve to Morrison |date=September 1996|archive-url= https://web.archive.org/web/20111113023143/http://factoidz.com/history-of-the-electric-car-1828-1912-from-trouve-to-morrison/ |archive-date=13 November 2011 |access-date=24 June 2014}}</ref> Semjuels Brauns 1826. gadā izmēģināja pirmo rūpnieciski pielietoto iekšdedzes dzinēju.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|title=Greenwich Guide - Greenwich Day by Day - May|url=https://greenwich-guide.org.uk/may/|access-date=17 January 2021|website=Greenwich Guide}}</ref> Attīstību 19. gadsimta vidū kavēja pretestība pret lieliem transportlīdzekļiem, tomēr dažu iekšdedzes dzinēju attīstība turpinājās. Dzinējs attīstījās, kad inženieri radīja [[divtaktu dzinējs|divu]] un [[četrtaktu dzinējs|četrtaktu]] iekšdedzes dzinējus un kā degvielu sāka izmantot [[benzīns|benzīnu]]. Sērijveida transportlīdzekļi sāka parādīties 1887. gadā, kad [[Kārlis Bencs]] izstrādāja ar benzīnu darbināmu automobili un izgatavoja vairākus identiskus tā eksemplārus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=DRP patent No. 37435|url=http://home.arcor.de/carsten.popp/DE_00037435_A.pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20120204045616/http://home.arcor.de/carsten.popp/DE_00037435_A.pdf|archive-date=4 February 2012|access-date=16 March 2018}}</ref> Neseno automobiļu ražošanu iezīmē 1908. gadā ''[[Ford Motor Company]]'' radītais ''[[Ford Model T]]'', kas kļuva par pirmo automobili, ko masveidā ražoja uz kustīgas montāžas līnijas.<ref name="History.com">{{Tīmekļa atsauce|date=2 May 2019|title=Model T|url=https://www.history.com/topics/inventions/model-t|access-date=8 November 2020|website=History.com}}</ref> == Enerģijas avoti == Automobiļu vēstures sākumposmā galveno uzmanību pievērsa uzticamas un kompaktas spēka vienības meklēšanai, ar kuras palīdzību varētu darbināt transportlīdzekli. === Ar tvaiku darbināmi riteņu transportlīdzekļi === {{pamatraksts|Tvaika autotransporta līdzekļu vēsture}} ==== 17. un 18. gadsimts ==== [[Attēls:Joseph Cugnot's 1770 Fardier à Vapeur, Musée des arts et métiers, Paris 2015.jpg|thumb|Kunjo tvaika kravas automobilis, otrā versija (1771)]] [[Jezuīti|Jezuītu misijas]] loceklis [[Ķīna|Ķīnā]] [[Ferdinands Verbists]] ap 1672. gadu uzbūvēja ar [[tvaiks|tvaiku]] darbināmu transportlīdzekļa rotaļlietu [[Kansi imperators|Kansi imperatoram]]. Tā bija neliela izmēra un nevarēja pārvadāt vadītāju, taču, iespējams, tas bija pirmais darbojošais ar tvaiku darbināmais transportlīdzeklis ("automobilis").<ref name="Verbiest" /><ref name="Setright2004">{{grāmatas atsauce |last=Setright |first=L. J. K. |title=Drive On!: A Social History of the Motor Car |url=https://archive.org/details/driveonsocialhis0000setr |publisher=Granta Books |year=2004 |isbn=9781862076983}}</ref> Tvaika pašgājēju transportlīdzekļi, kas bija pietiekami lieli, lai pārvadātu cilvēkus un kravas, pirmo reizi izgatavoti 18. gadsimta beigās. Nikolā Žozefs Kunjo 1770. un 1771. gadā demonstrēja savu eksperimentālo tvaika piedziņas [[artilērijas vilcējs|artilērijas vilcēju]] ''fardier à vapeur'' ('tvaika vilcējs'). Tā kā Kunjo izgudrojums izrādījās nepraktisks, tas netika attīstīts viņa dzimtajā Francijā un inovāciju centru pārcēla uz Lielbritāniju. Uz 1784. gadu [[Viljams Mērdoks]] [[Redrūta|Redrūtā]] uzbūvēja funkcionējošu tvaika ratiņu modeli,<ref name="Buchanan1958">{{grāmatas atsauce |last=Buchanan |first=C.D. |url=https://archive.org/details/mixedblessingmot0000buch |title=Mixed Blessing: The Motor in Britain |publisher=Leonard Hill |year=1958 |chapter=1}}</ref> un 1801. gadā [[Ričards Trevitiks]] pa [[Kemborna]]s ceļiem jau vadīja pilnizmēra transportlīdzekli. ==== 19. gadsimts ==== [[Attēls:Trevithick Road Loco 01.jpg|upright|thumb|Ričarda Trevitika 1801. gada ceļa lokomotīves ''Puffing Devil'' replika]] 19. gadsimtā mēģināja ieviest praktiskus tvaika transportlīdzekļus. Ieviesa tādas inovācijas kā rokas bremze, vairāku ātrumu [[transmisija]]s un labāka stūres iekārta. Daži komerciāli veiksmīgi transportlīdzekļi nodrošināja [[sabiedriskais transports|masveida satiksmi]], līdz brīdim, kad pret šiem lielajiem transportlīdzekļiem uzsāka pretdarbību — pieņēma tādus tiesību aktus kā Apvienotās Karalistes [[Lokomotīvju likums]] (1865), kas noteica, ka pirms daudziem pašgājēju transportlīdzekļiem uz sabiedriskajiem ceļiem tiem pa priekšu jāiet cilvēkam, vicinot sarkanu karogu un pūšot taurē. Tas faktiski apturēja autotransporta attīstību Apvienotajā Karalistē uz gandrīz visu atlikušo 19. gadsimta daļu; izgudrotāji un inženieri pievērsās [[lokomotīve|dzelzceļa lokomotīvju]] uzlabošanai. Likumu atcēla tikai 1896. gadā, lai gan sarkanā karoga nepieciešamību atcēla jau 1878. gadā. [[Čehu tehniskā universitāte|Prāgas Politehnikuma]] profesors [[Jozefs Božeks]] 1816. gadā uzbūvēja ar naftu darbināmu tvaika vagonu.<ref name="Georgano1985">{{grāmatas atsauce |last=Georgano |first=G.N. |url=https://archive.org/details/worldofwheels0000unse |title=Cars: Early and Vintage, 1886–1930 |publisher=Grange-Universal |year=1985 |isbn=1-59084-491-2 |location=London |author-link=G.N. Georgano}}</ref> Londonas [[tvaika autobuss|tvaika autobusu]] konstruktors un ekspluatants [[Volters Henkoks]] 1838. gadā uzbūvēja divvietīgu automašīnu [[faetons (rati)|faetonu]].<ref name="Georgano1985" />  Kanādas juvelieris Henrijs Sets Teilors 1867. un 1868. gadā Stenstedas gadatirgū [[Kvebeka|Kvebekā]], demonstrēja savus četrriteņu "tvaika ratus".<ref name="google3436">{{Ziņu atsauce|newspaper=The Montreal Gazette |date=18 January 1986 |url= https://news.google.com/newspapers?nid=1946&dat=19860118&id=G4Y0AAAAIBAJ&pg=3436,3937822 |title=Canadians were quick to hop on the self-propelled wagon |first=Len |last=Coates |access-date=24 June 2014}}</ref> Ratu bāzes pamatā, ko viņš sāka būvēt 1865. gadā, bija ratiņi ar augstiem riteņiem un stiprinājumiem, kas balstīja uz grīdas uzstādītu divu cilindru tvaika dzinēju.<ref>{{grāmatas atsauce|chapter=Canada's First Automobile: Full Steam Ahead |title=Whatever Happened To...? |first1=Mark |last1=Kearny |first2=Randy |last2=Ray |publisher=Hounslow Press |year=2006 |isbn=9781550026542 |url=https://archive.org/details/whateverhappened0000kear }}</ref> Vienu no pirmajiem "īstajiem" automobiļiem 1873. gadā izgatavoja francūzis [[Amede Bollē]] [[Lemāna|Lemānā]], kas izgatavoja pašgājēju tvaika autotransporta līdzekļus pasažieru grupu pārvadāšanai. Pirmais automobilis, kas bija piemērots izmantošanai uz esošajiem ASV ceļiem, bija tvaika spēkrats, ko 1871. gadā [[Rasīna|Rasīnā]], Viskonsinas štatā izgudroja metodistu episkopālās baznīcas mācītājs Dr. J.V.Kārhārts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Moore |first=Sam |title=J.I. Case Co. Keeps Fast Company - Equipment |url= https://www.farmcollector.com/equipment/ji-case-co-racing-zmaz18febzhur |publisher=Farm Collector |date=February 2018 |access-date=8 November 2020}}</ref> Tas pamudināja [[Viskonsina|Viskonsinas štatu]] 1875. gadā piedāvāt {{sk|10000}} ASV dolāru balvu (2021. gadā atbilst {{sk|246758}} ASV dolāriem) tam, kas pirmais radīs praktisku zirgu un citu dzīvnieku aizvietotāju. Tika noteikts, ka transportlīdzeklim 320 km (200 jūdžu) garā distancē būs jāspēj sasniegt vidējo ātrumu vairāk nekā 8 km/h (5 jūdzes stundā). Šī piedāvājuma rezultātā ASV notika pirmās automobiļu sacensības no pilsētas uz pilsētu, kas sākās 1878. gada 16. jūlijā [[Grīnbeja|Grīnbejā]], Viskonsinas štatā, un beidzās [[Medisona|Medisonā]], Viskonsinas štatā, un šķērsoja [[Apltona|Apltonu]], [[Oškoša|Oškošu]], [[Vopuna|Vopunu]], [[Votertauna|Votertaunu]], [[Fortetkinsona|Fortetkinsonu]] un [[Džeinsvila|Džeinsvilu]]. Lai gan sacensībām reģistrēti bija septiņi transportlīdzekļi, startēja tikai divi no Grīnbejas un Oškošas. Transportlīdzeklis no Grīnbejas bija ātrāks, bet salūza un nefinišēja. Oškošas dalībnieks 323 km (201 jūdžu) garo trasi veica 33 stundās un 27 minūtēs un uzrādīja vidējo ātrumu 9,7 km/h (6 jūdzes stundā). 1879. gadā likumdevējs uzvarētājam piešķīra pusi no balvas.<ref>{{atsauce|title=A History of Wisconsin Highway Development 1835–1945 |publisher=State Highway Commission of Wisconsin and the Public Roads Administration, Federal Works Agency |year=1947 |pages=19–20}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.wisconsinhistory.org/wlhba/articleView.asp?pg=1&id=3778 |title=Race of First Steam Buggies |date=January 2012 |publisher=Wisconsin Historical Society |access-date=24 June 2014}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.ausbcomp.com/~bbott/cars/JWCarhart.htm |first=Williams F. |last=Dennis |title=Dear Mr. Bottorff |website=ausbcomp.com |access-date=24 June 2014}}</ref> ==== 20. gadsimts ==== [[Attēls:1924 Doble Model E at Henry Ford Museum.jpg|thumb|1924. gada ''Doble Model E'']] ;Pirms Otrā pasaules kara Ar tvaiku darbināmi autotransportlīdzekļi — gan vieglie, gan kravas automobiļi — sasniedza savu attīstības kulmināciju 20. gadsimta 30. gadu sākumā, kad izstrādāja ātri tvaicējošus, vieglus katlus un efektīvus dzinējus. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā ievērojami attīstījās arī iekšdedzes dzinēji, kļūstot vienkāršāki un uzticamāki lietošanā. Ātrgaitas dīzeļdzinēju attīstība ļāva ar tiem aizstāt tvaika dzinējus kravas automobiļos, it sevišķi, kad no 1930. gada Apvienotajā Karalistē ieviesa nodokļu izmaiņas, kas vienas nakts laikā padarīja tvaika kravas automobiļus ekonomiski neizdevīgus. Lai gan daži konstruktori turpināja atbalstīt tvaika dzinēju izmantošanu, pēc ''[[Doble]]'' 1931. gadā tvaika kravas automobiļu ražošanā nenotika nekādas būtiskas pārmaiņas. ;Pēc Otrā pasaules kara Ar tvaika dzinēju darbināmi automobiļi gandrīz vairs netiek izmantoti un ražoti. Kaut arī tādi žurnāli kā ''Light Steam Power'' turpināja par tiem rakstīt līdz pat 20. gadsimta 80. gadiem. Pagājušā gadsimta 50. gados interesi izraisīja tvaika turbīnu automobiļi, ko darbināja mazi kodolreaktori (tas attiecās arī uz lidmašīnām), taču apzinoties kodola skaldīšanas tehnoloģijai piemītošās briesmas, drīz vien šīs idejas atmeta. === Elektromobiļi === [[Attēls:1888 Flocken Elektrowagen.jpg|thumb|1888. gada vācu ''Flocken Elektrowagen'', iespējams ir pirmais elektromobilis pasaulē.<ref name="Hans Roth 2011">Hans Roth: ''Das erste vierrädrige Elektroauto der Welt'', March 2011, S. 2—3.</ref>]] ==== 19. gadsimts ==== 1828. gadā ungārs Ānošs Jedļiks, kas izgudroja agrīna tipa elektrodzinēju, izveidoja nelielu automobiļa modeli, ko darbināja viņa jaunais motors.<ref name="factoidz" /> 1834. gadā [[Vērmonta]]s [[kalējs]] [[Tomass Deivenports]], pirmā amerikāņu [[Elektrodzinējs#Līdzstrāvas elektrodzinējs|līdzstrāvas elektrodzinēja]] izgudrotājs, uzstādīja paša izgatavoto dzinēju nelielā automobiļa modelī, kuru darbināja uz īsa apļveida elektrificēta ceļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.electricvehiclesnews.com/History/historyearlyII.htm |title=Today in Technology History: July 6 |publisher=The Center for the Study of Technology and Science |access-date=14 July 2009 |dead-url=no|archive-url= https://web.archive.org/web/20111120211458/http://www.electricvehiclesnews.com/History/historyearlyII.htm |archive-date=20 November 2011 }}</ref> 1835. gadā profesors Sibranduss Stratings no [[Groningena]]s, Nīderlandē, un viņa asistents Kristofers Bekers izveidoja nelielu elektrisko automobili, ko darbināja ar neuzlādējamām pirmajām baterijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.rug.nl/museum/geschiedenis/hoogleraren/stratingh |title=Sibrandus Stratingh (1785–1841), Professor of Chemistry and Technology |date=25 June 2003 |publisher=University of Groningen |access-date=30 January 2014}}</ref> 1838. gadā skots [[Roberts Deividsons]] uzbūvēja elektrisko lokomotīvi, kas attīstīja ātrumu 6,4 km/h (4 jūdzes stundā). Anglijā 1840. gadā piešķīra patentu par ceļu izmantošanu, kas aprīkoti ar elektriskās strāvas vadītājiem, līdzīgus ASV patentus 1847. gadā izsniedza Lillijam un Koltenam. Dažādi avoti par pirmo elektrisko automobili sauc dažādus transportlīdzekļus. No 1832. līdz 1839. gadam (precīzs gads nav zināms) Roberts Andersons no Skotijas izveidoja vienkāršus elektriskos ratus, ko darbināja ar neuzlādējamām pirmajām baterijām. Franču izgudrotājs [[Gustavs Trūvē]] 1881. gada novembrī [[Starptautiskā elektrības izstāde|Starptautiskajā elektrības izstādē]] Parīzē demonstrēja ar elektrību darbināmu trīsriteņu automobili.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Wakefield |first=Ernest H. |title=History of the Electric Automobile |url=https://archive.org/details/historyofelectri0000wake_e4k0 |publisher=Society of Automotive Engineers |year=1994 |isbn=1-56091-299-5 |pages=[https://archive.org/details/historyofelectri0000wake_e4k0/page/2 2]–3}}</ref> Angļu izgudrotājs [[Tomass Pārkers]], kurš bija atbildīgs par tādiem jauninājumiem kā [[Londonas metro]] elektrifikācija, virszemes tramvaji Liverpūlē un Birmingemā un bezdūmu ogļu kurināmo, 1884. gadā Londonā uzbūvēja pirmo sērijveida elektrisko automobili, izmantojot paša īpaši izstrādātās lielas ietilpības uzlādējamas baterijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url= https://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/howaboutthat/5212278/Worlds-first-electric-car-built-by-Victorian-inventor-in-1884.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112/https://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/howaboutthat/5212278/Worlds-first-electric-car-built-by-Victorian-inventor-in-1884.html |archive-date=12 January 2022 |dead-url=no|newspaper=The Daily Telegraph |title=World's first electric car built by Victorian inventor in 1884|date=24 April 2009 |access-date=14 July 2009 |location=London}}</ref> Tomēr citi par pirmo īsto elektromobili uzskata vācu izgudrotāja Andreasa Flockena 1888. gadā radīto ''[[Flocken Elektrowagen]]''.<ref name="Hans Roth 2011" /> ==== 20. gadsimts ==== Elektromobiļi bija populari laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam, kad elektrība bija viens no vēlamākajiem automobiļu piedziņas veidiem, nodrošinot tādu komforta līmeni un ērtu ekspluatāciju, kādu nespēja sniegt tā laika benzīna automobiļi. Iekšdedzes tehnoloģiju attīstība, jo īpaši elektriskais starteris, drīz vien padarīja šo priekšrocību mazvērtīgu; lielāks benzīna automobiļu darbības rādiuss, ātrāks degvielas uzpildes laiks un augošā naftas infrastruktūra, kā arī masveida benzīna automobiļu ražošana, ko veica tādi uzņēmumi kā ''Ford Motor Company'', kas samazināja benzīna automobiļu cenas līdz mazāk nekā pusei no līdzvērtīgu elektrisko automobiļu cenām, izraisīja elektriskās piedziņas izmantošanas samazināšanos, līdz 20. gadsimta 30. gadiem faktiski izspiežot to no tādiem svarīgiem tirgiem kā ASV. 1997. gadā izlaida ''[[Toyota RAV4 EV]]'' un ''[[Nissan Altra]]'' — pirmos sērijveida elektromobiļus ar akumulatoriem, kuros izmantoja attiecīgi [[Niķeļa metālhidrīda baterija|NiMH]] un ''[[Litija jonu baterija|Li-ion]]'' akumulatorus (smagāku svina skābes akumulatoru vietā). ==== 21. gadsimts ==== Pēdējos gados pieaugošās bažas par iekšdedzes automobiļu ietekmi uz vidi, augstās degvielas cenas, akumulatoru tehnoloģiju uzlabojumi un naftas ieguves maksimuma perspektīva ir izraisījušas jaunu interesi par elektromobiļiem, kas, neraugoties uz augstajām sākotnējām izmaksām, tiek uzskatīti par videi draudzīgākiem un lētākiem uzturēšanā un ekspluatācijā. === Iekšdedzes dzinēji === ==== Gāzu maisījumi ==== [[Attēls:Benz-1.jpg|thumb|1885. gada ''[[Benz Patent-Motorwagen]]'', pirmais sērijveidā ražotais automobilis ar iekšdedzes dzinēju]] [[Attēls:MW2 05 02 24 klein.jpg|thumb|1875. gada otrais ''Marcus'' automobilis Vīnes Tehniskajā muzejā]] Piemērotu [[degviela|degvielu]], īpaši šķidrumu, trūkums kavēja pirmos mēģinājumus izgatavot un izmantot iekšdedzes dzinējus, tāpēc dažos no pirmajiem dzinējiem izmantoja gāzu maisījumus. [[Kristiāns Heigenss]] uzbūvēja pulvera iekšdedzes dzinēju Versaļas pils dārzu apgādei ar ūdeni, ko pils apmeklētāji izmantoja tualetēs. Vairāki agrīnie eksperimentētāji izmantoja gāzes. Šveiciešu inženieris [[Fransuā Īzaks de Rivazs]] 1806. gadā uzbūvēja [[Rivaza dzinējs|dzinēju]], kas darbojās sadegot [[ūdņradis|ūdeņraža]] un [[skābeklis|skābekļa]] maisījumam.<ref name=":0" /> 1826. gadā anglis [[Semjuels Brauns]] izmēģināja savu ar ūdeņradi darbināmu iekšdedzes dzinēju, lai ar transportlīdzekli uzbrauktu [[Šūterhila|Šūterhilā]], Londonas dienvidaustrumos.<ref name=":1" /><ref>{{publikācijas atsauce|last=Thurston|first=Robert Henry|title=A History of the Growth of the Steam Engine|url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_1879-02-27_19_487/page/n2|journal=Nature |year=1879|volume=19 |issue=487 |pages=381–382|doi=10.1038/019381a0 |bibcode=1879Natur..19..381. |s2cid=4065389 }}</ref> Beļģijā dzimušā [[Etjēns Lunuārs|Etjēna Lenuāra]] [[hipomobilis]] ar [[viencilindra dzinējs|viencilindra iekšdedzes dzinēju]], ko darbināja ar ūdeņradi, 1860. gadā veica izmēģinājuma braucienu no Parīzes uz [[Joinville-le-Pont|Žvevilu le Po]], aptuveni trīs stundās nobraucot 9 km (5,6 jūdzes).<ref name="H2Mob">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.netinform.net/H2/H2Mobility/H2MobilityMain.aspx?ID=229&CATID=1 |title=Data on the Hippomobile and hydrogen/fuel cells |archive-url=https://web.archive.org/web/20081006235341/http://www.netinform.net/H2/H2Mobility/H2MobilityMain.aspx?ID=229&CATID=1 |archive-date=6 October 2008 |publisher=TÜV SÜD Industrie Service GmbH}}</ref> Vēlāko hipomobiļa versiju darbināja ar [[akmeņogļu gāze|akmeņogļu gāzi]]. ''[[Delamare-Deboutteville]]'' transportlīdzekli patentēja un izmēģināja 1884. gadā. [[Autogāze]]s ([[Sašķidrinātā naftas gāze|LPG]]) vai [[Dabasgāzes transportlīdzeklis|dabasgāzes]] izmantošana transportlīdzekļos ik pa laikam kļūst populāra — bieži vien atkarībā no benzīna piedāvājuma un cenas. ==== Benzīns ==== [[Nikolauss Otto]] un [[Oigens Langens]] 1867. gadā uzbūvēja darbojošos dzinēju. Ap 1870. gadu [[Vīne|Vīnē]], Austrijā (toreiz [[Austroungārija|Austroungārijā]]), izgudrotājs [[Zigfrīds Markuss]] uz vienkāršiem rokas ratiņiem uzmontēja iekšdedzes dzinēju ar šķidro degvielu, tādējādi kļūstot par pirmo cilvēku, kas ar benzīnu darbināja transportlīdzekli. Mūsdienās to dēvē par "pirmo Markusa automobili", taču labāk to varētu raksturot kā ratiņus. Viņa otrais automobilis, ko uzbūvēja un izmantoja 1875. gadā, bija pirmais ar benzīnu darbināmais automobilis, un tas atrodas Vīnes Tehniskajā muzejā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.newspapers.com/image/569274189/?terms=The%20Jewish%20inventor%20of%20the%20automobile&match=1 |title=The Jewish inventor of the automobile |newspaper=The Modern View |location=St. Louis, Missouri |date=24 September 1931 |page=23 |access-date=3 November 2021}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.newspapers.com/image/569092433/?terms=The%20Jewish%20Voice&match=1 |title=Austo-Hungary |newspaper=The Jewish Voice |location=St. Louis, Missouri |date=11 November 1904 |page=8 |access-date=3 November 2021}}</ref> 1883. gadā Markuss ieguva Vācijas patentu zemsprieguma [[magneto aizdedze|magneto]] tipa [[aizdedzes sistēma]]i, kas arī bija viņa vienīgais autobūves patents. Šo konstrukciju izmantoja visiem turpmākajiem dzinējiem. Šī aizdedze kopā ar "rotējošo birstes [[karburators|karburatoru]]" padarīja dzinēja konstrukciju inovatīvu. Savas dzīves laikā viņu godināja kā automobiļa radītāju, taču Otrā pasaules kara laikā nacisti viņu gandrīz pilnībā izdzēsa no vēstures. Tā kā Markuss bija ebreju izcelsmes, nacistu propagandas birojs pavēlēja iznīcināt viņa darbus, svītrot viņa vārdu no mācību grāmatām un noņemt viņa publiskos pieminekļus, tā vietā godinot Kārli Bencu<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=MacRae |first=Michael |title=Siegfried Marcus |url= https://www.asme.org/engineering-topics/articles/automotive/siegfried-marcus |publisher=American Society of Mechanical Engineers |date=June 2012 |access-date=16 March 2018}}</ref> Vairāki izgudrotāji 19. gadsimta pēdējās divās desmitgadēs izstrādāja savas praktisku automobiļu versijas ar benzīna iekšdedzes dzinējiem: Kārlis Bencs savu pirmo automobili uzbūvēja 1885. gadā [[Manheima|Manheimā]]. Benca uzbūvētajam automobilim {{dat|1886|1|29||bez}} piešķīra patentu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Reichspatent 37435 patent |url=http://home.arcor.de/carsten.popp/DE_00037435_A.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20120204045616/http://home.arcor.de/carsten.popp/DE_00037435_A.pdf |archive-date=4 February 2012 |access-date=7 April 2022 |website=home.arcor.de |language=de}}</ref> un 1888. gadā, pēc tam, kad viņa sieva [[Berta Benca]] tā paša gada augustā ar pirmo tālo braucienu no Manheimas uz Pforcheimu un atpakaļ pierādīja, ka ar bezzirgu pajūgu var veikt ilgākus pārbraucienus, sāka ražot pirmos automobiļus. Kopš 2008. gada par godu šim notikumam izveidots [[Bertas Bencas piemiņas maršruts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Bertha Benz Memorial Route |url= http://www.bertha-benz.de/indexen.php?inhalt=home |website=bertha-benz.de |access-date=16 March 2018}}</ref> Drīz pēc tam 1889. gadā [[Gotlībs Daimlers]] un [[Vilhelms Maibahs]] [[Štutgarte|Štutgartē]] no nulles uzkonstruēja automobili, nevis zirgu pajūgu pajūgu, kas aprīkots ar dzinēju. Viņiem parasti piedēvē arī pirmā motocikla izgudrojumu 1886. gadā, taču itālis [[Enriko Bernardi]] no [[Padujas Universitāte]]s 1882. gadā patentēja 0,024 ZS (18 W), 122 cm3 (7,4 kubiskās collas) viencilindra benzīna dzinēju, uzstādot to sava dēla [[trīsritenis|trīsritenī]], tādējādi vismaz pretendējot uz pirmā automobiļa un pirmā motocikla nosaukumu.<ref name="Georgano1985" />  Bernardi 1892. gadā palielināja triciklu, lai ar to varētu braukt divi pieaugušie.<ref name="Georgano1985" /> Pirmo četrriteņu benzīna dzinēja automobili Lielbritānijā 1892. gadā [[Voltemstova|Voltemstovā]] uzbūvēja [[Frederiks Brēmers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.bbc.co.uk/ahistoryoftheworld/objects/v4eAzBfNRO63yKO4l2kTTA |title=A History of the World - Bremer Car |website=bbc.co.uk |publisher=BBC |access-date=16 March 2018}}</ref> Vēl vienu automobili 1895. gadā [[Birmingema|Birmingemā]] izgatavoja [[Frederiks Viljams Lančesters]], kurš arī patentēja [[disku bremzes]]. Pirmo [[starteris|elektrisko starteri]] uzstādīja automašīnai ''[[Arnold (automobilis)|Arnold]]'', kas bija ''[[Benz Velo]]'' modifikācija un ko būvēja Kentā no 1895. līdz 1898. gadam.<ref name="Georgano1985" /> [[Džordžs Fūts Foss]] no [[Šērbruka]]s, Kvebekā, 1896. gadā uzbūvēja viencilindra benzīna automobili, ar kuru braukāja četrus gadus, ignorējot pilsētas amatpersonu brīdinājumus, ka viņu arestēs par viņa "trakajiem izlēcieniem".<ref name="google3436" /> Visā šajā izgudrojumu jūklī pirmie pionieri ir gandrīz aizmirsti. [[Džons Viljams Lamberts]] 1891. gadā Ohaio pilsētā, Ohaio štatā, uzbūvēja trīsriteņu automobili, kas tajā pašā gadā sadega ugunsgrēkā, bet Henrijs Nadigs [[Alentauna|Alentaunā]], Pensilvānijā, uzbūvēja četrriteņu automobili. Visticamāk, ka viņi nebija vienīgie, kas izgudroja un uzbūvēja automobiļus.<ref name="Georgano1985" />  == Izgudrojumu laikmets == === Antīkais laikmets === [[Attēls:George B Selden Road engine Pat 549,160 drawing.png|thumb|Seldena ''Road-Engine'']] [[Attēls:PresidentFirstCar.jpg|thumb|''[[Präsident]]'' automobilis]] [[Attēls:Japan1898Panhard.jpg|thumb|Pirmais automobilis Japānā — franču ''[[Panhard|Panhard-Levassor]]'' (1898)]] [[Attēls:Fiat4HP front1.jpg|thumb|''[[Fiat 4 HP]]'', pirmais Itālijas ražotāja ''[[FIAT]]'' automobiļa modelis (1899)]] 1879. gada 8. maijā amerikānis [[Džordžs Seldens]] iesniedza patenta pieteikumu. Viņa pieteikumā bija iekļauts ne tikai dzinējs, bet arī tā izmantošana četru riteņu automašīnā. Seldens iesniedza vairākus pieteikuma grozījumus, kas paildzināja tiesvedības procesu, un tā rezultātā patentu piešķīra sešpadsmit gadus vēlāk 1895. gada 5. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Selden |first=George B. |year=1895 |title=Selden Road Engine, U.S. patent 549160 |url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:George_b_selden_road-engine_549,160.pdf |dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20161014033656/https://upload.wikimedia.org/wikipedia/en/3/31/George_b_selden_road-engine_549%2C160.pdf |archive-date=14 October 2016 |access-date=7 April 2022}}</ref> Seldens licencēja savu patentu lielākajai daļai lielāko Amerikas autoražotāju, iekasējot maksu par katru saražoto automašīnu un izveidojot [[Licencēto automobiļu ražotāju asociācija|Licencēto automobiļu ražotāju asociāciju]]. ''Ford Motor Company'' tiesājās pret šo patentu un galu galā uzvarēja apelācijā. Henrijs Fords apgalvoja, ka patents vairāk kavēja nekā veicināja automobiļu attīstību ASV.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Greenleaf |first=William |title=Monopoly on Wheels: Henry Ford and the Selden Automobile Patent |publisher=Wayne State University Press |location=US |year=1951 |isbn=9780814335123}}</ref> Pirmo automobiļu ražošanu 1888. gadā Vācijā uzsāka Kārlis Bencs, bet Francijā pēc Benca licences — Emīls Rožē. Bija arī daudzi citi, tostarp trīsriteņu konstruktori [[Egg (automašīna)|Rūdolfs Egs]], [[Edvards Batlers]] un [[Leons Bollē]].<ref name="Georgano1985" /> Bollē, izmantojot paša konstruētu 650 cm3 (40 kubikcollu) dzinēju, 1897. gada rallijā Parīze—Turvila ar savu vadītāju Žamēnu sasniedza vidēji 45 km/h (28 jūdzes stundā).<ref name="Georgano1985" /> Uz 1900. gadu Francijā un ASV jau notika automobiļu sērijveida ražošana. Pirmais uzņēmums, ko izveidoja tikai automobiļu ražošanai, bija ''[[Panhard|Panhard et Levassor]]'' Francijā, kas arī ieviesa pirmo četrcilindru dzinēju.<ref name="Georgano1985" /> 1889. gadā dibinātajam uzņēmumam ''Panhard'' divus gadus vēlāk sekoja ''[[Peugeot]]'' izveide. Līdz 20. gadsimta sākumam automobiļu rūpniecība attīstījās Rietumeiropā, īpaši Francijā, kur 1903. gadā saražoja 30 204 automobiļus, kas veidoja 48,8% no tā gada pasaules automobiļu ražošanas apjoma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.crucean.com/timeline.php |title=American Motorsports Timeline |website=crucean.com |access-date=30 January 2014 |archive-date={{dat|2016|05|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160518184643/http://www.crucean.com/timeline.php }}</ref> ASV ziemeļu daļā vietējie mehāniķi eksperimentēja ar visdažādākajiem prototipiem. Piemēram, 1890. gadā Aiovas štatā Džese Velss vadīja tvaika lokomobili. Tika veikti daudzi eksperimenti ar elektriskajiem transportlīdzekļiem, ko darbināja akumulatoru baterijas. Pirmie īpašnieki, kas pasūtīja pirmos ar benzīnu darbināmos automobiļus, pārsvarā izvēlējās ''Haynes'', ''Mason'' un ''Duesenberg'' automobiļus. Kalēji un mehāniķi sāka vērt vaļā remonta un degvielas uzpildes stacijas.<ref>{{publikācijas atsauce|first=John |last=Zug |title=Early Iowa Automobiles |journal=Annals of Iowa |volume=36 |issue=4 |date=1962 |pages=276–280 |doi= 10.17077/0003-4827.7628|doi-access=free }}</ref> 1893. gadā Springfīldā, Masačūsetsas štatā, brāļi [[Čārlzs Darijs|Čārlzs]] un [[Frenks Darijs]] nodibināja uzņēmumu ''[[Duryea Motor Wagon Company]]'', kas kļuva par pirmo amerikāņu automobiļu ražošanas uzņēmumu. Uzņēmums ''[[Autocar Company]]'', ko dibināja 1897. gadā, ieviesa vairākus jauninājumus, kas tiek izmantoti joprojām,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://amhistory.si.edu/onthemove/collection/object_1273.html |title=America on the Move; Autocar automobile |publisher=Smithsonian Institution – National Museum of American History |access-date=2 January 2016}}</ref> un ir vecākais darbojošais automobiļu ražotājs ASV. Tomēr šajā laikmetā dominēja [[Rensoms Oldss]] un viņa uzņēmums ''[[Oldsmobile|Olds Motor Vehicle Company]]'' (vēlāk pazīstams kā ''Oldsmobile''), ieviešot ''[[Oldsmobile Curved Dash]]''. Tā sērijveida ražošana sākās 1901. gadā. ''[[Thomas B. Jeffery Company]]'' izstrādāja pasaulē otro sērijveidā ražoto automobili, un kas pirmajā gadā saražoja un pārdeva 1500 ''[[Rambler]]'' automobiļus, tā bija viena sestā daļa no visiem tobrīd ASV esošajiem automobiļiem.<ref>{{grāmatas atsauce|first=John F. |last=Adamson |title=SAE Technical Paper Series |publisher=Society of Automotive Engineers |year=1959 |chapter=Engineering History of the Rambler and the Small Car Picture Today |volume=1 |page=5 |doi= 10.4271/590176}}</ref> Drīz vien gada laikā ''[[Cadillac]]'' (izveidots no ''[[Henry Ford Company]]''), ''[[Winton Motor Carriage Company|Winton]]'' un ''Ford'' jau arī saražoja tūkstošiem automašīnu. Brāļi [[Studebaker|Studbekeri]], kas bija kļuvuši par pasaules vadošajiem [[zirgu pajūgs|zirgu pajūgu]] ražotājiem, 1902. gadā Soutbendā, Indiānas štatā, pārgāja uz elektrisko automobiļu, bet 1904. gadā — uz benzīna dzinēju transportlīdzekļu ražošanu. Līdz 1919. gadam viņi turpināja ražot arī zirgu pajūgus.<ref name="Longstreet1952">{{grāmatas atsauce|title=A Century on Wheels: The Story of Studebaker|url=https://archive.org/details/centuryonwheelss0000long|last=Longstreet |first=Stephen |publisher=Henry Holt |year=1952 |page=90|isbn=9780837139784 }}</ref> 1897. gadā pirmo automobili Centrāleiropā ''[[Präsident]]'' izgatavoja [[Austroungārija]]s uzņēmums ''Nesselsdorfer Wagenbau'' (vēlāk pārdēvēts par ''[[Tatra]]'', tagadējā Čehijā). 1898. gadā [[Luijs Reno]] pārveidoja ''[[De Dion-Bouton]]'' automobili, aprīkojot to ar [[kardānpārvads|kardānu]] un [[diferenciālis|diferenciāli]], tādējādi ievadot Reno un viņa brāļus automobiļu rūpniecībā.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Yates |first=Brock |title=10 Best Moguls |magazine=Car and Driver |date=January 1988 |page=47}}</ref> Inovācijas bija straujas un nepaliekošas, nebija skaidru [[standarts|standartu]] attiecībā uz automobiļu pamatkonstrukcijām, [[automašīnu virsbūves tipi|virsbūves tipiem]], konstrukcijas materiāliem vai vadības ierīcēm, piemēram, daudzos [[antīkie automobiļi|antīkajos automobiļos]] stūrēšanai izmanto [[tillers|tilleri]], nevis stūri. 1903. gadā ''Rambler'' standartizēja stūres ratu<ref>{{grāmatas atsauce|last=Hyde |first=Charles K.|title=Storied Independent Automakers: Nash, Hudson, and American Motors|publisher=Wayne State University Press |year=2009 |page=12 |isbn=978-0-8143-3446-1|url= https://books.google.com/books?id=PerGbKxOPZYC&q=history+Steering+wheel+Rambler&pg=PA12 |access-date=24 June 2014}}</ref> un pārcēla vadītāja vietu uz transportlīdzekļa kreiso pusi.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Gottlieb|first=Robert J.|title=Nash 600 coupe|magazine=Motor Trend|volume=29|year=1997|url= https://books.google.com/books?id=ZJI9AQAAIAAJ&q=replaced+by+a+steering+wheel+and+the+driver+was+moved+to+the+left-+hand+side+of+the |page=109 |access-date=24 June 2014}}</ref> [[Ķēdes pārvads]] bija izplatītāks par piedziņas vārpstas pārvadu, un ļoti reti bija sastopamas slēgtas virsbūves. 1902. gadā ''Renault'' ieviesa [[trumuļu bremzes]].<ref name="Csere1988">{{publikācijas atsauce|last=Csere |first=Csaba |date=January 1988 |title=10 Best Engineering Breakthroughs |magazine=Car and Driver |volume=33 |issue=7 }}</ref> Nākamajā gadā holandiešu dizainers [[Spyker|Jakobuss Spijkers]] uzbūvēja pirmo sacīkšu automobili ar [[četru riteņu piedziņa|četru riteņu piedziņu]],<ref name="Lyons1988">{{publikācijas atsauce|last=Lyons |first=Pete |title=10 Best Ahead-of-Their-Time Machines |magazine=Car and Driver |date=January 1988 }}</ref> tomēr tas ne reizi nepiedalījās sacensībās, un tikai 1965. gada modelī ''[[Jensen FF]]'' pirmo reizi sērijveidā ražotā vieglajā automašīnā, kas nav visurgājēja tipa, izmantoja četru riteņu piedziņu.<ref name="Lyons1988" /> Dažu gadu laikā simtiem ražotāju visā rietumu pasaulē sāka izmantot galvu reibinošu [[automašīnu inženierija|tehnoloģiju]] klāstu. Gadu desmitiem ilgi sacentās ar [[tvaika automašīna|tvaiku]], [[elektriskais transportlīdzeklis|elektrību]] un benzīnu darbināmi automobiļi, bet 1910. gados dominējošo lomu ieguva automobiļi, kas aprīkoti ar benzīna iekšdedzes dzinējiem. Tika izstrādāti automobiļi ar diviem un pat četriem dzinējiem, kam dzinēja [[darba tilpums]] bija lielāks par 12 litriem (3,2 ASV galoniem). Daudzi mūsdienīgi risinājumi, tostarp [[Elektriskā hibrīdautomašīna|gāzes/elektriskie hibrīdi]], [[daudzvārstu dzinējs|daudzvārstu dzinēji]], dzinēji ar augšpusē novietotām [[sadales vārpsta|sadales vārpstām]] un četru riteņu piedziņa, jau bija izmēģināti un atzīti par tam laikam nederīgiem. Inovācijas neaprobežojās tikai ar pašiem transportlīdzekļiem. Pieaugošais automobiļu skaits veicināja [[naftas rūpniecība]]s izaugsmi,<ref name="Csere1988" /> kā arī benzīna ražošanas tehnoloģijas attīstību (aizstājot [[petroleja|petroleju]] un akmeņogļu naftu) un karstumizturīgu [[minerāleļļa|minerāleļļu]] smērvielu uzlabojumus (aizstājot augu un dzīvnieku eļļas).<ref name="Csere1988" /> Bija arī sociālā ietekme. Par automašīnām radīja mūziku, piemēram, ''In My Merry Oldsmobile'', bet 1896. gadā [[Viljams Dženingss Braians]] bija pirmais ASV prezidenta amata kandidāts, kas [[Dikeitera|Dikeiterā]], Ilinoisas štatā, piedalījās prezidenta vēlēšanu kampaņā ar automašīnu.<ref name="Lewis1988">{{publikācijas atsauce|last=Lewis |first=Mary Beth |title=Ten Best First Facts |magazine=Car and Driver |date=January 1988 }}</ref> Trīs gadus vēlāk Džeikobs Germans aizsāka Ņujorkas [[taksometrs|taksometru]] amatu, kad viņš brauca pa [[Leksingtonas avēnija|Leksingtonas avēniju]] ar "pārgalvīgu" ātrumu 19 km/h (12 jūdzes stundā).<ref name="Lewis1988" /> Bet [[Akrona|Akronā]], Ohaio štatā, 1899. gadā izveidots pirmais [[policijas mikroautobuss]].<ref name="Lewis1988" /> Uz 1900. gadu daudzās valstīs bija izveidojušies pirmie nacionālās autobūves centri, tostarp Beļģijā (kur radās ''Vincke'', kas kopēja ''Benz'', ''Germain'', pseido-''Panhard'' un ''[[Fabrique d'armes Émile et Léon Nagant]]'', kas bāzēts uz ''[[Gobron-Brillié]]''),<ref name="Georgano1985" /> Šveicē (vadošie bija [[Henriod|Frics Henriods]], Rūdolfs Egs, ''[[Saurer]]'', Johans Vēbers un Lorencs Pops),<ref name="Georgano1985" /> ''[[Vabis|Vagnfabrik AB]]'' Zviedrijā, ''[[Hammel]]'' (A. F. Hammels un H. U. Johansens Kopenhāgenā, Dānijā, uzbūvēja tikai vienu automobili (ap 1886. gadu)), Irgens (1883. gadā Bergenā, Norvēģijā, bet bez panākumiem),<ref name="Georgano1985" /> Itālijā (kur 1899. gadā uzsāka darbību [[FIAT]]) un pat Austrālijā (kur 1898. gadā ''Pioneer'' sāka ražot jau arhaisku ar parafīnu darbināmu vagonu).<ref name="Georgano1985" /> Tikmēr sākās arī eksporta tirdzniecība, ''Koch'' eksportēja vieglos un kravas automobiļus no Parīzes uz Tunisiju, Ēģipti, Irānu un Nīderlandes Austrumindiju.<ref name="Georgano1985" /> Automobiļus eksportēja arī uz britu kolonijām, piemēram, pirmais automobilis uz Indiju nosūtīts 1897. gadā. {{Quote box|width=32em|align=left|quote=Jebkura sieviete var vadīt elektrisko automobili, jebkurš vīrietis var vadīt tvaika, bet ne vīrietis, ne sieviete nevar vadīt benzīna automobili; tas seko savai smaržīgajai gribai un brauc vai nebrauc, kā tam tīk.|source=Artūrs Džeroms Edijs, agrīns automobiļu entuziasts, 1902. gads.<ref name="Eddyp9">{{grāmatas atsauce|last=Eddy|first=Arthur Jerome|year=1902|title=Two Thousand Miles on an Automobile: Being a Desultory Narrative of a Trip Though New England, New York, Canada, and the West|url=https://books.google.com/books?id=94xZvy9hDg0C&pg=PA9|edition=1st|publisher=J.B. Lippincott |page=9|isbn=1-55709-924-3|access-date=April 13, 2018 |archive-url= https://web.archive.org/web/20180413153829/https://books.google.com/books?id=94xZvy9hDg0C&pg=PA9#v=onepage&q&f=false |archive-date=April 13, 2018}}</ref>|salign=right}} Visā antīko automobiļu laikmetā automobili vairāk uzskatīja par jaunumu, nevis par patiesi noderīgu ierīci. Tie bieži lūza, degvielu iegādāties bija grūti, ceļošanai piemērotu ceļu bija maz un straujās inovācijas nozīmēja, ka gadu vecs automobilis bija gandrīz bezvērtīgs. Lielākie sasniegumi automobiļu lietderības pierādīšanā bija [[Berta Benca|Bertas Bencas]] vēsturiskais tālbrauciens 1888. gadā, kad viņa nobrauca vairāk nekā 80 km (50 jūdzes) no [[Manheima]]s uz [[Pforcheima|Pforcheimu]], lai pārliecinātu cilvēkus par viņas vīra Kārļa Benca ražoto automobiļu potenciālu, un pēc [[Horeio Nelsons Džeksons|Horeio Nelsona Džeksona]] veiksmīgā transkontinentālā brauciena pāri ASV ar ''Winton'' automobili 1903. gadā. Daudzus vecos automobiļus ražoja, izmantojot montāžas līniju, kas palīdzēja masveidā ražot automobiļus, un arī mūsdienās šo sistēmu joprojām izmanto tās efektivitātes dēļ. ==== Misiņa jeb Eduarda laikmets ==== Misiņa jeb Eduarda laikmets ilga aptuveni no 1905. gada līdz 1914. gadam un Pirmā pasaules kara sākumam. Parasti to dēvē par [[Eduarda laikmets|Eduarda laikmetu]] par godu Apvienotās Karalistes karalim [[Eduards VII|Eduardam VII]], bet ASV to bieži dēvē par [[misiņa laikmets|misiņa laikmetu]], jo šajā laikā transportlīdzekļos plaši izmantoja [[misiņš|misiņu]]. Šā laikmeta 15 gadu laikā dažādus eksperimentālos modeļus un alternatīvās piedziņas sistēmas uzskatīja par maznozīmīgām. Lai gan [[tūrings|tūringa]] klases automobili izgudroja jau agrāk, atpazīstamus un standartizētus automobiļus radīja tikai pēc tam, kad plaši licencēja un pieņēma ''[[PanhardPanhard et Levassor]]'' ieviesto ''[[Priekšējā dzinēja un aizmugurējo riteņu piedziņas izkārtojums|Système Panhard]]''. Šī sistēma paredzēja automobiļus ar priekšā novietotu iekšdedzes dzinēju un [[aizmugurējo riteņu piedziņa|aizmugurējo riteņu piedziņu]], kas aprīkoti ar slīdošo [[transmisija|zobratu pārvadu]]. Tradicionālajām kariešu tipa virsbūvēm un mazlitrāžas automobiļiem strauji kritās pieprasījums, un ražotāji pārgāja uz [[tanou]] un citām lētākām tūringa tipa virsbūvēm. Šajā laikmetā strauji attīstījās [[automašīnu inženierija|automobautomobiļu tehnoloģijas]], daļēji tāpēc, ka simtiem mazo ražotāju sacentās par pasaules uzmanību. Galvenie sasniegumi bija elektriskā [[aizdedzes sistēma]] (1898. gada ''Arnold'' automobilis ar [[ģeneratora dzinējs|ģeneratora dzinēju]],<ref name="Csere1988" /> lai gan parasti nopelnus piedēvē [[Roberts Bošš|Robertam Bošam]] 1903. gadā), [[neatkarīga balstiekārta]] (faktiski to 1873. gadā izgudroja Bolē)<ref name="Csere1988" /> un četru riteņu bremzes (1909. gadā izstrādāja skotu uzņēmums ''[[Arrol-Johnston]]'').<ref name="Georgano1985" /> [[Automašīnas piekare|Piekarei]] plaši izmantoja [[lokšņu atspere]]s, lai gan joprojām izmantoja arī daudzas citas piekares sistēmas, un apkalta koka vietā kā [[rāmis (automašīna)|rāmju]] materiālu sāka izmantot leņķtēraudu. Transmisijas un dzinēja droseļvārsta vadības ierīces bija plaši izplatītas, kas ļāva izvēlēties dažādus braukšanas ātrumus, lai gan lielākoties transportlīdzekļiem joprojām bija ātruma ierobežojumi, to tehnoloģisko īpašību dēļ. Drošo stiklu 1905. gadā Anglijā patentēja Džons Krū Vuds,<ref name="Csere1988" /> bet par standarta aprīkojumu tas kļuva tikai 1926. gadā, kad to sāka uzstādīt ''[[Rickenbacker]]'' modeļu automobiļiem.<ref name="Csere1988" /> No 1907. līdz 1912. gadam ASV uzplaukumu piedzīvoja ar dzinēju aprīkoti augstriteņu rati, kas līdzinājās līdz 1900. gadam ražotajiem zirgu ratiem, kurus ražoja vairāk nekā 75 ražotāji, tostarp ''[[Holsman Automobile Company|Holsman]]'' (Čikāgā), [[International Harvester|IHC]] (Čikāgā) un ''[[Lincoln Motor Car Works|Sears]]'' (kas tos pārdeva pēc kataloga), bet līdz ar ''Model T'' nonākšanu ražošanā pienāca augstiriteņu ratu ēras gals.<ref name="Georgano1985" /> 1912. gadā ''[[Hupmobile|Hupp]]'' (ASV to piegādāja ''Hale & Irwin'') un [[BSA (automašīnas)|BSA]] (Apvienotajā Karalistē) sāka izmantot pilnās tērauda virsbūves.<ref name="Csere1988" /> 1914. gadā tiem pievienojās ''[[Dodge]]'', kas ražoja ''Model T'' virsbūves.<ref name="Csere1988" /> Lai gan vēl pagāja divas desmitgades, līdz pilnās tērauda virsbūves kļuva par standartu, šīs pārmaiņas nozīmēja labāku augstākās kvalitātes koka piegādi mēbeļu ražotājiem.<ref name="Georgano1985" /> [[1908. gada sacīkstes no Ņujorkas uz Parīzi]] bija pirmais brauciens apkārt pasaulei ar automobili. Vācu, franču, itāļu un amerikāņu komandas startēja Ņujorkā 1908. gada 12. februārī, un trīs no dalībniekiem finišēja Parīzē. Sacīkstēs uzvarēja ASV būvētais ''Thomas Flyer'' ar Džordžu Šusteru pie stūres, kas 169 dienās veica {{nobr|35 000 km}} ({{nobr|22 000 jūdzes}}). Tāpat 1908. gadā Peru uzbūvēja pirmo Dienvidamerikas automobilis ''[[Grieve]]''.<ref name="Peru">{{Tīmekļa atsauce|url=http://enperublog.com/2009/05/07/the-first-peruvian-car/ |title=The first Peruvian car |date=7 May 2009 |publisher=Enperublog.com |access-date=24 June 2014}}</ref> 1909. gadā ''Rambler'' kļuva par pirmo autoražotāju, kas savus automobiļus aprīkoja ar [[rezerves ritenis|rezerves riteni]].<ref>{{grāmatas atsauce|url= https://books.google.com/books?id=PerGbKxOPZYC&q=Rambler+equipped+the+1909+models+with+a+spare+tire+the+first+automaker+to+do+so&pg=PA12 |title=Storied Independent Automakers: Nash, Hudson, and American Motors |first=Charles K. |last=Hyde |page=12 |publisher=Wayne State University Press |year=2009 |isbn=9780814334461 |access-date=24 June 2014}}</ref> Daži tā laika automobiļu piemēri: * 1907. gada ''Takuri'' — pirmais pilnībā Japānā ražotais automobilis ar benzīna dzinēju, ko 1907. gada aprīlī ražoja ''Komanosuke Uchiyama''. Vēl Japānā nodibināts ''Hatsudoki Seizo Co. Ltd.'', kas 1951. gadā pārdēvēts par ''[[Daihatsu|Daihatsu Kōgyō Kabushiki-gaisha]]''. * no 1908. līdz 1927. gadam ''Ford Model T'' — visplašāk ražotais un pieejamākais četrvietīgais automobilis šajā laikmetā. Tajā izmantoja [[planetārais pārnesums|planetāro transmisiju]], un pedāļu vadības sistēmu. ''Ford T'' pasludināja par ietekmīgāko 20. gadsimta automobili starptautiskajā "[[Gadsimta auto]]" konkursā. * 1909. gada ''Hudson Model 20'' — nosaukts pēc tā nominālās jaudas un tā cena bija 900 ASV dolāri (ekvivalents {{sk|27143}} ASV dolāriem 2021. gadā). * 1909. gada ''Morgan Runabout'' — populārs neliela izmēra automobilis (''[[cyclecar]]''), šajā periodā šādus automobiļus pārdeva daudz lielākā apjomā nekā četrvietīgos automobiļus. * 1910. gads ''[[Mercer|Mercer Raceabout]]'' — uzskatīts par vienu no pirmajiem sporta automobiļiem, tas pauda autovadītāju sabiedrības entuziasmu, tāpat kā līdzīgi iecerētie ''[[American Underslung]]'' un ''[[Hispano-Suiza|Hispano-Suiza Alphonso]]''. * no 1910. līdz 1920. gadam ''[[Bugatti Type 13]]'' — ievērojams sacīkšu un tūringa virsbūves modelis, kas aprīkots ar modernām tehnoloģijām un iespadīgu dizainu. Līdzīgi modeļi ''Type 15'', ''17'', ''22'' un ''23''. * 1917. gada ''[[Mitsubishi Model A]]'' — ar rokām būvēts automobilis, ko Japānas uzņēmums ''[[Mitsubishi]]'' ierobežotā skaitā ražoja Japānas vadītājiem. === Vintāžas laikmets === Vintāžas laikmets ilga no [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām (1918) līdz [[Volstrītas krahs|Volstrītas kraham]] 1929. gada beigās. Šajā periodā sāka dominēt slēgtas virsbūves automobiļi ar priekšā novietotu dzinēju un standartizētām vadības ierīcēm, kas kļuva par normu. 1919. gadā 90 procenti pārdoto automobiļu bija ar atvērtām virsbūvēm, bet 1929. gadā 90 procenti pārdoto automobiļu bija ar slēgtām virsbūvēm.<ref name="Georgano1985" /> Straujā tempā turpinājās iekšdedzes dzinēju attīstība, jau ražoja kvalitatīvus [[daudzvārstu dzinējs|daudzvārstu dzinējus]] un [[dzinējs ar augšpusē novietotu sadales vārpstu|dzinējus ar augšpusē novietotu sadales vārpstu]], bet īpaši turīgajiem piedāvāja [[V8 dzinējs|V8]], [[V12 dzinējs|V12]] un pat [[V16 dzinējs|V16]] dzinējus. Tāpat 1919. gadā [[Malkolms Lokhīds]] (viens no ''[[Lockheed]]'' dibinātājiem) izgudroja [[hidrauliskās bremzes]]; tās izmantoja ''[[Duesenberg]]'' 1921. gada A modelī.<ref name="Csere1988" /> Trīs gadus vēlāk Hermanis Rīselers no ''[[Vulcan Motor]]'' izgudroja pirmo [[automātiskā pārnesumkārba|automātisko pārnesumkārbu]] ar divu ātrumu [[planetārais pārvads|planetāro pārnesumkārbu]], [[hidrotransformators|hidrotransfotmatoru]] un bloķējošo [[sajūgs|sajūgu]]; tomēr to tā arī nekad nesāka ražot (tā kļuva pieejama tikai 1940. gadā).<ref name="Csere1988" /> Tieši vintāžā laikmeta beigās Francijā izgudroja [[rūdītais stikls|rūdīto stiklu]] (tagad standarta aprīkojums sānu logiem).<ref name="Csere1988" /> Šajā laikmetā nelielās sērijās ieviesa revolucionāro [[pontons (virsbūve)|pontonu]] dizainu — automobiļus bez uz āru izvirzītiem [[spārns (virsbūve)|spārniem]], [[kāpslis|kāpšļiem]] un citiem nekompaktiem virsbūves elementiem, bet šādu automobiļu masveida ražošanu uzsāka tikai pēc Otrā pasaules kara. Amerikāņu autobūves uzņēmumi 20. gadsimta 20. gados paredzēja, ka drīzumā pārdos sešus miljonus automobiļu gadā, bet tas izdevās tikai 1955. gadā. Daudzi uzņēmumi bankrotēja.<ref name="woutat19850106">{{Ziņu atsauce |url= http://articles.latimes.com/1985-01-06/business/fi-7131_1_computer-industry |title=High Tech: Auto Makers' History Revisited |last=Woutat |first=Donald |date=6 January 1985 |newspaper=The Los Angeles Times |access-date=16 March 2018 }}</ref> No 1922. līdz 1925. gadam ASV vieglo automobiļu ražotāju skaits samazinājās no 175 līdz 70. H. A. Tarantouss, ''MoToR Member Society of Automotive Engineers'' vadošais redaktors, 1925. gada ''[[The New York Times]]'' rakstā izteica pieņēmumu, ka daudzi nespēja palielināt ražošanu un tikt galā ar cenu kritumu (sakarā ar montāžas līniju ražošanu), jo īpaši attiecībā uz lētiem automobiļiem. Kā lielākās tendences 1925. gadā minētas jaunās [[nitroemalja]]s krāsas, astoņcilindru dzinējs, četru riteņu bremzes un pumpējamās riepas. Laikmeta automobiļu piemēri: * 1922-1939 ''[[Austin 7]]'' — plaši kopēts automobilis, kas kalpoja par paraugu daudziem automobiļiem, piemēram, [[BMW]] un [[Nissan]]. * 1922-1931 ''[[Lancia Lambda]]'' — savam laikam progresīvs automobilis, pirmais automobilis ar nesošo [[monokoks|monokoka]] virsbūvi un [[neatkarīgā balstiekārta|neatkarīgu priekšējo balstiekārtu]]. * 1924-1929 ''[[Bugatti Type 35]]'' — viens no veiksmīgākajiem sacīkšu automobiļiem. * 1925-1928 ''[[Hanomag 2/10 PS]]'' — agrīns pontona virsbūves tipa piemērs. * 1927-1931 ''[[Ford Model A (1927—1931)|Ford Model A]]'' (1927—1931) — pēc ''[[Ford Model T|Model T]]'' ilgās ražošanas, ''Ford'' atsāka modeļu sēriju ar 1927. gada ''Model A''. Saražoja vairāk nekā četrus miljonus eksemplāru, padarot to par vislabāk pārdoto tā laika modeli. ''Ford Model A'' bija prototips padomju masveida automobiļu ražošanas sākumam ([[GAZ A]]). * 1930. gada ''[[Cadillac V-16]]'' — ar V16 dzinēju darbināmais ''Cadillac'', ko izstrādāja vintāžas laikmeta kulminācijas laikā, pievienojās ''[[Bugatti Royale]]'' kā leģendārs laikmeta ultraluksusa klases automobilis. === Pirmskara laikmets === Klasiskā laikmeta pirmskara posms sākās ar Lielo krīzi 1930. gadā un beidzās ar atveseļošanos pēc Otrā pasaules kara, ko parasti attiecina uz 1946. gadu. Tieši šajā periodā pārdošanā sāka dominēt integrēti spārni un pilnībā slēgtas virsbūves, bet jaunajā sedana/sedana virsbūves stilā pat tika iebūvēts bagāžnieks vai bagāžnieks aizmugurē glabāšanai. Līdz klasiskā laikmeta beigām vecie atklātā jumta ronabouti, fetoni un tūrisma automobiļi lielā mērā tika izņemti no aprites, jo spārni, kāpšļi un lukturi pakāpeniski tika integrēti automobiļa virsbūvē. Līdz 20. gadsimta 30. gadiem lielākā daļa mūsdienu automobiļos izmantoto mehānisko tehnoloģiju bija izgudrotas, lai gan dažas lietas vēlāk tika "izgudrotas no jauna" un piedēvētas kādam citam. Piemēram, priekšējo riteņu piedziņu no jauna ieviesa Andrē Citroēns, 1934. gadā izlaižot Traction Avant, lai gan tā bija parādījusies jau vairākus gadus iepriekš Alvis un Cord ražotajos ceļa automobiļos un Millera sacīkšu automobiļos (un, iespējams, parādījās jau 1897. gadā). Tāpat arī neatkarīgo balstiekārtu 1873. gadā sākotnēji bija iecerējis Amedée Bollée, taču to sāka ražot tikai 1933. gadā, kad tā parādījās neliela apjoma Mercedes-Benz 380, kas pamudināja amerikāņu autoražotājus to izmantot plašāk.  1930. gadā automobiļu ražotāju skaits strauji samazinājās, jo nozare konsolidējās un nobrieda, daļēji pateicoties Lielās depresijas sekām. Izcili pirmskara automobiļi: * 1932.-1939. gadā Alvis Speed 20 — pirmais ar pilnībā sinhronizētu pārnesumkārbu * 1932-1948 Ford V-8 (B modelis) — plakanā V8 dzinēja ieviešana masu automobiļos. * 1934-1938 Tatra 77 — pirmais sērijveidā ražotais automobilis ar aerodinamisku dizainu * 1934-1940 Bugatti Type 57 — izsmalcināts automobilis bagātniekiem. * 1934-1956 Citroën Traction Avant — pirmais masveidā ražotais priekšpiedziņas automobilis ar monokoka šasiju. * 1936-1955 MG T sērija — sporta automobiļi * 1938-2003 Volkswagen Beetle — dizains, kas tika ražots vairāk nekā 60 gadus, vairāk nekā 20 miljonos vienību vairākās valstīs. * 1936-1939 Rolls-Royce Phantom III-V12 dzinējs === Pēckara laikmets === Būtiskas izmaiņas automobiļu dizainā pēc Otrā pasaules kara bija pontonu stila popularitāte, kurā tika likvidēti kāpšļi un virsbūvē iestrādāti spārni. Starp pirmajiem šī stila pārstāvjiem bija padomju GAZ-M20 Pobeda (1946), britu Standard Vanguard (1947), ASV Studebaker Champion un Kaiser (1946), kā arī čehu Tatra T600 Tatraplan (1946) un itāļu Cisitalia 220 sporta automobilis (1947). Automobiļu dizains un ražošana beidzot izkļuva no militārās ievirzes un citām kara ēnām 1949. gadā, kad ASV tika ieviesti augstas kompresijas V8 dzinēji un modernas virsbūves no General Motors zīmoliem Oldsmobile un Cadillac. Hudson ieviesa "step-down" dizainu ar 1948. gada Commodore, kurā pasažieru salons bija novietots rāmja perimetrā, kas bija viens no pirmajiem izgatavotajiem pēckara laika jaunā dizaina automobiļiem, kam bija raksturīgs tendenciozs plātņu sānu dizains. Vienkorpusa/stieņa balstiekārtas 1951. gada Ford Consul pievienojās 1948. gada Morris Minor un 1949. gada Rover P4 automobiļu tirgū Apvienotajā Karalistē. Itālijā Enzo Ferrari sāka 250 sērijas modeļu ražošanu, tieši laikā, kad Lancia laida klajā revolucionāro Aurelia ar V6 dzinēju. Pagājušā gadsimta 50. gados pieauga dzinēju jauda un automobiļu ātrums, dizains kļuva integrētāks un mākslinieciskāks, un automobiļi tika laisti starptautiskajā tirgū. Eiropā tika ieviesti Aleka Issigonisa Mini un Fiat 500 mazie automobiļi, bet Japānā kļuva populāra līdzīga kei automobiļu klase. Volkswagen Beetle turpināja ražot arī pēc Otrā pasaules kara un sāka eksportēt uz citām valstīm, tostarp ASV. Tajā pašā laikā Nash laida klajā Nash Rambler — pirmo veiksmīgo moderno kompaktauto, kas tika ražots ASV, savukārt "lielā trijnieka" vietējo autoražotāju ražotie standarta modeļi kļuva arvien lielāki, tiem bija arvien vairāk hromētas apdares, un luksusa paraugu kļuva Cadillac Eldorado Brougham. Eiropas tirgi paplašinājās ar jauniem maza izmēra automobiļiem, kā arī dārgiem grand tourer (GT) modeļiem, piemēram, Ferrari America. Tirgus mainījās 20. gadsimta 60. gados, kad ASV "lielā trijnieka" autoražotāji sāka konkurēt ar importētiem automobiļiem, Eiropas ražotāji sāka izmantot modernas tehnoloģijas un Japāna kļuva par automobiļu ražotājvalsti. Japānas uzņēmumi sāka eksportēt dažus no saviem populārākajiem Japānā starptautiski pārdotajiem automobiļiem, piemēram, Toyota Corolla, Toyota Corona, Nissan Sunny un Nissan Bluebird 60. gadu vidū. American Motors kompakta izmēra Rambler modeļu panākumi pamudināja GM un Ford 1960. gadā laist klajā savus samazināta izmēra automobiļus. ASV autoražotāji mārketinga uzmanības centrā izvirzīja veiktspējas dzinējus, kā piemēru minot laikmeta muskuļauto modeļus. Ford Mustang 1964. gadā izveidoja jaunu tirgus segmentu — poniju auto. Starp jaunajiem modeļiem, kas konkurēja ar Mustang, bija Chevrolet Camaro, AMC Javelin un Plymouth Barracuda. ASV un Apvienotajā Karalistē pieauga importa un zīmolu inženierijas apjomi, jo apvienojušās grupas, piemēram, British Motor Corporation, konsolidēja tirgu. BMC izstrādātais, vietu taupošais un modi noteicošais šķērsdzinējs, priekšējo riteņu piedziņa, neatkarīga balstiekārta un monokoka virsbūve Mini, kas pirmo reizi parādījās 1959. gadā, tika tirgots ar Austin un Morris nosaukumiem, līdz 1969. gadā Mini kļuva par patstāvīgu marku. Konkurence pieauga, jo Studebaker, auto pionieris, pārtrauca darbību, un konsolidācijas tendence sasniedza Itāliju, kur tādus nišas ražotājus kā Maserati, Ferrari un Lancia iegādājās lielāki uzņēmumi. Līdz desmitgades beigām automobiļu marku skaits bija ievērojami samazinājies. Tehnoloģiju attīstība ietvēra neatkarīgo balstiekārtu plašu izmantošanu, plašāku degvielas iesmidzināšanas izmantošanu un arvien lielāku uzmanību pievēršot drošībai automobiļu konstrukcijā. Inovācijas 60. gados ietvēra NSU Wankel dzinēju, gāzes turbīnu un turbokompresoru. No tiem tikai pēdējais no tiem saglabājās, un to pirmais ieviesa General Motors, pārņēma BMW un Saab, bet vēlāk, 80. gados, masveidā sāka izmantot Chrysler. Mazda turpināja attīstīt savu Wankel dzinēju, neraugoties uz problēmām saistībā ar ilgmūžību, izmešiem un degvielas ekonomiju. Citi Wankel motora licenciāti, tostarp Mercedes-Benz un GM, nekad neievietoja savu konstrukciju ražošanā, jo radās inženiertehniskas un ražošanas problēmas, kā arī 1973. gada naftas krīzes rezultātā gūtās mācības. Septiņdesmitie gadi automobiļu ražotājiem un pircējiem bija vētraini gadi, kad nozari ietekmēja tādi būtiski notikumi kā 1973. gada naftas krīze, stingrākas automobiļu emisiju kontroles un drošības prasības, pieaugošais Japānas un Eiropas automobiļu ražotāju eksports, kā arī inflācijas pieaugums un stagnējošais ekonomiskais stāvoklis daudzās valstīs. Palielinājās mazāka izmēra automobiļu popularitāte. Malaise laikmetā ASV tika izveidots subkompaktā automobiļu segments, kad tika laists klajā AMC Gremlin, kam sekoja Chevrolet Vega un Ford Pinto. Populārs bija universāla (kombi, break, kombi, universāla) virsbūves dizains, kā arī pieauga nekomerciālo pilnpiedziņas apvidus automobiļu pārdošanas apjomi. 20. gadsimta beigās ASV "lielais trijnieks" (GM, Ford un Chrysler) daļēji zaudēja savas vadošās pozīcijas, Japāna uz laiku kļuva par pasaules autobūves līderi, un automašīnas sāka masveidā ražot jaunās Āzijas, Austrumeiropas un citās valstīs. Ievērojami pēckara parauga automobiļi: * 1946-1958 GAZ-M20 Pobeda — padomju automašīna ar pilnu pontonu konstrukciju. * 1947-1958 Standard Vanguard — britu masveidā ražots automobilis ar pontonu konstrukciju. * 1948-1971 Morris Minor — agrīns pēckara automobilis, ko eksportēja visā pasaulē. * 1953-1971 Chevrolet Bel Air un 1953-2002 Cadillac Eldorado Brougham — pirmās paaudzes automobiļu bija astes spārnu dizaina paraugi. * 1955-1976 Citroën DS — aerodinamisks dizains un novatoriskas tehnoloģijas, ieguva trešo vietu kā 20. gadsimta auto * 1959-2000 Mini — radikāls un novatorisks mazs automobilis, kas tika ražots četrus gadu desmitus; ieguva otro vietu kā 20. gadsimta auto * 1960-1990 Volkswagen Brasília * 1961-1975 Jaguar E-Type — klasisks sporta automobiļa dizains. * 1963-1989 Porsche 911 — sporta automobilis ieguva piekto vietu kā 20. gadsimta auto * 1964-pašreizējais Ford Mustang — poniju automobilis, kas kļuva par vienu no laikmeta pārdotākajiem automobiļiem * 1966. gadsimts- 20. gadsimta beigas Fiat 124 — itāļu automobilis, kas pēc licences tika ražots daudzās citās valstīs, tostarp Padomju Savienībā. * 1966-1971 Subaru 1000 — viens no pirmajiem Japānā ražotajiem sedaniem, kurā izmantots boksera tipa dzinējs, priekšējo riteņu piedziņa un ieviesta "dubultā nobīdes locītava", kas savieno priekšējos riteņus. * 1967 NSU Ro 80 — šī dizaina ķīļveida pamatprofils tika atdarināts turpmākajās desmitgadēs, atšķirībā no tā Wankel dzinēja. * 60. gadu beigas — 80. gadu sākums Gurgel BR-800 * 60. gadu beigas — 80. gadu sākums Gurgel Supermini * 1969 Nissan S30 — japāņu sporta automobilis * Lada Niva — pirmais masveidā ražotais pilnpiedziņas automobilis. 1977. gads — mūsdienās Lada Niva — pirmais masveidā ražotais pilnpiedziņas automobilis. === Mūsdienu laikmets === Par mūsdienu laikmetu parasti uzskata 40 gadus pirms pašreizējā gada. Mūsdienu laikmetā ir palielinājusies standartizācija, platformu koplietošana un datorizēta projektēšana, lai samazinātu izmaksas un izstrādes laiku, kā arī pieaugusi elektronikas izmantošana gan dzinēja vadības, gan izklaides sistēmās. Daži īpaši mūsdienu sasniegumi ir priekšējās piedziņas un pilnpiedziņas izplatība, dīzeļdzinēja ieviešana un degvielas iesmidzināšanas sistēmas izplatība. Lielākā daļa mūsdienu vieglo automobiļu ir priekšpiedziņas monokoka vai viengabala konstrukcijas ar šķērsām novietotiem dzinējiem. Mūsdienu laikmetā ir mainījušies arī virsbūves stili. Mūsdienu tirgū dominē trīs tipi — hečbeks, sedans un sporta tipa automobilis. Sākotnēji visos tajos uzsvars tika likts uz praktiskumu, bet mūsdienās tie ir pārtapuši par jaudīgiem luksusa klases krosoveriem SUV, sporta universāļiem un divdaļīgajiem lielajiem MPV. Pikapu (pickup truck) pieaugums ASV un apvidus automobiļu (SUV) izplatība visā pasaulē ir mainījusi autobūves seju, un šie "kravas automobiļi" iekarojuši vairāk nekā pusi no pasaules automobiļu tirgus. Tika ieviesta arī MPV klase (mazāki nekomerciāli pasažieru minivani), no kuriem vieni no pirmajiem bija franču Renault Espace un Chrysler minivenu versijas ASV. Mūsdienu laikmetā strauji uzlabojās arī degvielas patēriņa efektivitāte un dzinēju jauda. Ar datorizētām dzinēja vadības sistēmām ir mazinājušās bažas par automobiļu izmešu emisijām. Finanšu krīze 2007.-2008. gadā samazināja Chrysler, Toyota, Ford un Nissan vieglo automobiļu pārdošanas apjomu gandrīz par trešdaļu. Tā arī atņēma aptuveni ceturto daļu Honda pārdošanas apjoma un aptuveni septīto daļu General Motors pārdošanas apjoma. Kopš 2009. gada Ķīna ir kļuvusi par pasaulē lielāko automobiļu ražotāju, kas saražo vairāk nekā Japāna, ASV un visa Eiropa. Papildus pieaugošajai automobiļu ražošanai Āzijas un citās valstīs ir palielinājusies arī transnacionālo uzņēmumu grupu darbība, ražojot transnacionālus automobiļus ar vienādām platformām, kā arī izmantojot "badge engineering" vai "rebadging", lai pielāgotos dažādiem tirgiem un patērētāju segmentiem. Kopš 20. gadsimta beigām plaši pazīstami ir kļuvuši vairāki automobiļu un kravas automobiļu apbalvošanas konkursi, piemēram, Eiropas Gada automobilis, Japānas Gada automobilis, Ziemeļamerikas Gada automobilis, Pasaules Gada automobilis, Gada kravas automobilis un Starptautiskais Gada automobilis. Izcili mūsdienu automobiļi: * 1966-1992 Oldsmobile Toronado — pirmais modernā laikmeta amerikāņu automobilis ar priekšējo riteņu piedziņu, kā arī ieviesta elektroniskā bremžu pretbloķēšanas sistēma un gaisa spilvens. * No 1972. gada līdz mūsdienām Mercedes-Benz S-klase — sēdekļu drošības jostu spriegotājs un elektroniskā vilces kontroles sistēma. * No 1975. gada līdz mūsdienām 3. sērijas BMW — 3. sērija 17 reizes iekļauta žurnāla Car and Driver ikgadējā desmit labāko sarakstā. * 1977. gads — mūsdienās Honda Accord sedans/sedans — japāņu sedans, kas kļuva populārs ASV. * 1983. gads — mūsdienās Chrysler minivani — divu kārbu minivenu dizains gandrīz izspieda no tirgus universāļus. * 1984. gads — mūsdienās Renault Espace — pirmais masveidā ražotais vienlaidus nekomerciālais MPV klases automobilis. * 1986-2019 Ford Taurus — vidēja izmēra sedans ar priekšējo riteņu piedziņu, kas dominēja ASV tirgū 80. gadu beigās * 1997. gads — tagad Toyota Prius — tika laists klajā Japānas tirgū un kļuva par populāru hibrīda elektromobili daudzos tirgos. * 1998. gads — mūsdienās Ford Focus — populārs hečbeks un pasaulē vislabāk pārdotākais Ford automobilis. * 2008-2012 [[Tesla Roadster (2008)|Tesla Roadster]] — pirmais sērijveidā ražotais pilnībā elektriskais automobilis, kas spēj pārvietoties pa lielceļiem un tiek pārdots ASV mūsdienās. Pārdots aptuveni 2500 eksemplāru visā pasaulē. * 2008-2013 BYD F3DM — pirmais sērijveida hibrīdautomobilis, kas spēj braukt pa lielceļiem, 2008. gada decembrī laists tirgū Ķīnā, pārdots vairāk nekā 2300 eksemplāru. * 2009. gads — pašlaik Mitsubishi i-MiEV — pirmais sērijveida pilnībā elektrisks automobilis, kas spēj braukt pa autoceļiem, laists Japānā 2009. gada jūlijā autoparka klientiem un 2010. gada aprīlī — mazumtirdzniecības klientiem. Pārveidotās i-MiEV versijas Eiropā pārdod PSA Peugeot Citroën (PSA) kā Peugeot iOn un Citroën C-Zero. * No 2010. gada līdz pat šim laikam Nissan Leaf un Chevrolet Volt — attiecīgi 2010. gada decembrī laistais pilnībā elektriskais automobilis un spraudējhibrīds — ir pasaulē visvairāk pārdotie masveidā ražotie šāda veida transportlīdzekļi. Līdz 2015. gada decembrim Volt pārdošanas apjoms visā pasaulē pārsniedza 100 000. Nissan Leaf pārdošanas apjoms pasaulē janvārī sasniedza 300 000 vienību robežu. 2018. gadā, padarot Leaf par visu laiku vislabāk pārdoto elektromobili, kas spēj pārvietoties pa lielceļiem, pasaulē. * No 2012. gada līdz mūsdienām Tesla Model S-Plugin elektromobilis 2015. gadā tika atzīts par pasaulē vislabāk pārdoto spraudējmobilīšu elektromobili. To par gadsimta automobili atzina arī žurnāls Car and Driver. * Ikoniski mūsdienu automobiļi: * 1963.-1965. gads, [[Aston Martin DB5]], ko izmantoja Džeimss Bonds filmā [[Goldfinger]], pirmajā Džeimsa Bonda filmu franšīzes filmā. Šajā franšīzē, kas ilga, tika demonstrēti arī vēlākie Aston Martin sporta un tūrisma automobiļi. * 1981.-1983. gads, [[DeLorean DMC-12|DMC DeLorean]] no nerūsējošā tērauda ar bīdāmām durvīm, kas bija redzams filmu franšīzē "[[Atpakaļ nākotnē (filmu sērija)|Atpakaļ nākotnē]]". == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20110202214814/http://www.automuseum-dr-carl-benz.de/ Automuseum Dr. Carl Benz, Ladenburg/Germany] * [http://www.bertha-benz.de/indexen.php?inhalt=home Bertha Benz Memorial Route] * [http://digitalcollections.lib.washington.edu/cdm/search/collection/transportation/searchterm/automobile*/field/subjec/mode/all/conn/and/cosuppress/ University of Washington Libraries Digital Collections — Transportation photographs] Digital collection depicting various modes of transportation (including automobiles) in the Pacific Northwest region and western US during the first half of the 20th century. * [http://inventors.about.com/library/weekly/aacarssteama.htm History of the automobile] {{Webarchive|url=https://wayback.archive-it.org/all/20110224054738/http://inventors.about.com/library/weekly/aacarssteama.htm |date={{dat|2011|02|24||bez}} }} on About.com:Inventors site * [https://web.archive.org/web/20160111133623/http://www.nyc.net.au/node/149398 History of Automobile Air Conditioning] on NYC.net * [https://web.archive.org/web/20160131044758/http://www.automotivehistoryonline.com/ Automotive History] — An ongoing photographic history of the automobile. * [http://digitalgallery.nypl.org/nypldigital/explore/dgexplore.cfm?topic=industry&collection=TakingtheWheelManufa&col_id=153 Taking the Wheel] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121231103349/http://digitalgallery.nypl.org/nypldigital/explore/dgexplore.cfm?topic=industry&collection=TakingtheWheelManufa&col_id=153 |date={{dat|2012|12|31||bez}} }}, Manufacturers' catalogs from the first decade of American automobiles {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Automašīnas]] 1l0eqpev83hklhj6sq2d8b1e7528h7h 0 530385 4290096 4274564 2025-06-06T18:28:30Z 2A03:EC00:B95C:ED08:801:8D82:C888:F311 Izlaboju gramatikas kļūdas. 4290096 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Baiba Braže | vārds_orģ = | attēls = Saeimas 19.aprīļa sēde (cropped)2.jpg | att_izm = | apraksts = Baiba Braže 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas ārlietu ministrs|Latvijas Republikas ārlietu ministre]] | term_sākums = {{dat|2024|04|19|N}} | term_beigas = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1966|12|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = [[Vienotība]] (kopš 2024) | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = ''Tjaco T. van den Hout''<ref>[https://tjacovandenhout.com/press tjacovandenhout.com]</ref> | bērni = 1 | profesija = [[diplomāts|diplomāte]], [[politiķis|politiķe]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = [[budisms|budiste]] | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Baiba Braže''' (agrāk '''Baiba Laizāne'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/latvija-pasaule/notikumi/atskatamies-uz-aizvadito-nedelu-atbalsts-brazei-stadions-eksports-uz-krieviju-u-c.14281|title=Cilvēks. Ne tikai diplomātu valodā|website=[[lasi.lv]]|access-date=2024-05-12|language=lv}}</ref>, dzimusi {{dat|1966|12|4}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[diplomāte]] un politiķe, [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Ārlietu ministrija|ārlietu ministre]]. Pārstāv partiju "[[Vienotība]]" un apvienību "[[Jaunā Vienotība]]". Bijusī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] speciālo uzdevumu vēstniece (2023—2024), agrākā [[Latvijas vēstnieks Nīderlandē|Latvijas vēstniece Nīderlandē]] (2003—2008) un [[Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē|Apvienotajā Karalistē]] (2016—2020). [[NATO]] ģenerālsekretāra [[Jenss Stoltenbergs|Jensa Stoltenberga]] vietniece publiskās diplomātijas jautājumos (2020—2023). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1966. gadā Rīgā. Mācījās [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolā]],<ref>[https://www.santa.lv/raksts/personibas/baiba-braze-dzives-kvalitate-un-ari-darba-etika-seit-ir-loti-laba-limeni-48516/ Baiba Braže: Dzīves kvalitāte un arī darba ētika šeit ir ļoti labā līmenī] santa.lv 2022. gada 11. martā</ref> nodarbojās ar [[Šķēpa mešana|šķēpmešanu]] pie [[vieglatlētika]]s treneres [[Valentīna Eiduka|Valentīnas Eidukas]]. Drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas darbojās [[Latvijas Jaunatnes progresa savienība|Latvijas Jaunatnes progresa savienībā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/fr/live/2024_04_19-090000|title=Latvijas Republikas Saeima|website=saeima.lv|access-date=2025-05-06|language=fr}}</ref> kas sadarbojās ar [[Latvijas Demokrātiskā darba partija|Latvijas Demokrātisko darba partiju]]. 1990. gadā B. Laizāne absolvēja [[Tieslietas|tieslietu]] studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. 1993. gadā viņa sāka strādāt [[LR Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrija]]s Starptautisko tiesību departamentā, Starptautisko politisko organizāciju nodaļā, bija Humanitāro jautājumu nodaļas vadītāja, padomniece [[Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai|Eiropas Savienības iestāšanās sarunu]] sagatavošanas grupā, bija Pirmā politiskā departamenta (Eiropas jautājumi) direktore, Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja un Komunikācijas direkcijas vadītāja.<ref>[https://www.mfa.gov.lv/lv/darbinieks/baiba-braze?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F mfa.gov.lv] Ārlietu ministrijas mājas lapa</ref> Viņa papildinājās NATO Aizsardzības koledžas augstākā līmeņa programmā ģenerāļiem, admirāļiem un vēstniekiem Romā, kā arī [[Obu]] Universitātē [[Turku]] un [[Groningena]]s Universitātē. Ir latviešu [[Studenšu korporācijas|studenšu korporācijas]] [[Spīdola (studenšu korporācija)|Spīdola]] locekle. No 1996. gada līdz 1998. gadam Baiba Laizāne bija Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO Ņujorkā pirmā sekretāre, tad [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Vilis Krištopans|Viļa Krištopana]] padomniece ārpolitikas jautājumos (1998—1999). 2002. gadā viņa Latvijas Universitātē ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu komunikācijas zinātnē. 2003.—2008. gadā B. Braže bija [[Latvijas vēstnieks Nīderlandē|Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Nīderlandē]]. Kad viņas vīrs kļuva par Nīderlandes vēstnieku Taizemē, Laosā, Kambodžā un Mjanmā, viņa dzīvoja [[Taizeme|Taizemē]], kur apguva budisma, valodas un reģiona studijas [[Čulalongkorns|Čulalongkorna]] universitātē. No 2015. gada līdz 2016. gadam viņa bija Latvijas Republikas nerezidējošā vēstniece [[Indonēzija]]s Republikā. 2016.—2020. gadā Braže bija [[Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē|Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Apvienotajā Karalistē]], pēc tam [[NATO]] ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos. Strādāja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] misijā un dažādās Eiropas institūcijās.<ref>[https://www.brivalatvija.lv/izglitiba-un-kultura/latvijas-diplomate-baiba-braze-ienems-augstu-amatu-nato?mobile=ok Latvijas diplomāte Baiba Braže ieņems augstu amatu NATO] brivalatvija.lv 04.02.2020</ref> 2023. gadā viņu nozīmēja par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieci. 2024. gada 19. aprīlī [[14. Saeima|Saeima]] ārkārtas sēdē viņu apstiprināja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrs|Latvijas Republikas ārlietu ministres]] amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120014981/saeima-ar-opozicijas-atbalstu-iecel-brazi-arlietu-ministres-amata|title=Saeima ar opozīcijas atbalstu ieceļ Braži ārlietu ministres amatā|website=[[delfi.lv]]|access-date=2024-04-19|language=lv}}</ref> To atbalstīja visi koalīcijā esošie politiskie spēki, kā arī daļa opozīcijas — [[Apvienotais saraksts]] un [[Latvija Pirmajā vietā]]. Par B. Braži ministres amatā nobalsoja 66 deputāti. Savukārt opozīcijā esošās [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] deputāti balsojumā nepiedalījās, bet "[[Stabilitātei!]]" balsoja pret. Jūnijā B. Braže kļuva par paritjas "[[Vienotība]]" un apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" biedri. == Apbalvojumi == * [[Atzinības Krusts]] (2007) * ''Ordem do Infante D. Henrique'' (2003) * ''Legion d’Honneur'' (2001) == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | virsraksts = [[Latvijas Ārlietu ministrs|Latvijas Ārlietu ministre]] | periods = {{dat|2024|04|19|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Braže, Baiba}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas diplomāti]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē]] [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Nīderlandē]] e24pnffp4en892iv2at7mq11a2h8bh5 0 531313 4290302 4230199 2025-06-07T09:02:45Z Turaids 8965 4290302 wikitext text/x-wiki [[Attēls:DuVal Moscovie Grande Blanche Russie 1677.jpg|thumb|300px|Maskavija jeb Lielkrievija (MOSCOVIE GRANDE RUSSIE) 1677. gada kartē]] '''Lielkrievija''' ({{val|ru|Великоро́ссия}}) ir politisks un ģeogrāfisks termins, kas sākotnēji apzīmēja [[Zelta Orda]]i pakļautās [[Krievzeme]]s vēsturisko teritoriju ar galvaspilsētu [[Maskava|Maskavā]]. No 17. gadsimta Lielkrievijas jēdzienu sāka lietot pretstatā [[Baltkrievija]]i, [[Mazkrievija]]i un [[Jaunkrievija]]i. Arī 1944. gada [[PSRS himna]]s krieviskajā versijas pirmajā divrindē parādījās Lielkrievijas vārds: "''Союз нерушимый республик свободных Сплотила навеки Великая Русь''", kas latviskajā versijā bija tulkota kā Diženā Krievzeme: "Par brīvu un varenu republiksaimi Mūs pulcēja Diženās Krievzemes balss". == Vēsture == Pirmo reizi jēdziens "Lielkrievija" ({{val|el|μεγάλη Ῥωσία}}) minēts 12. gadsimta beigās izdotajā [[Konstantinopole]]s patriarha jurisdikcijā esošo metropoliju sarakstā. [[1319]]. gadā [[Maskavas kņazs|Maskavas kņazu]] [[Jurijs Daņilovičs|Juriju]] kā uzticamu [[Vasalis|vasali]] Zelta Ordas hans [[Uzbeghans|Muhameds Uzbeghans]] iecēla par lielkņazu, tā padarot Maskavu par mongoļiem pakļautās Lielkrievijas politisko centru. Kad 1325. gadā no [[Vladimira]]s uz Maskavu pārcēlās [[Kijiva]]s un visas Krievzemes metropolīts Pēteris ({{val|uk|Петро Ратенський}}), Maskava kļuva par Lielkrievijas garīgo un politisko centru. Turpretī [[Galīcijas kņazs]] Jurijs II 1335. gadā sevi dēvēja par "visas Mazās Krievijas kņazu" (''Nos Georgius dei gracia natus dux totius Russiae Minoris''). Līdz Pleskavas un Novgorodas aneksijai tās neuzskatīja par Lielkrievijas daļu. Tā [[Livonijas ordeņa mestrs]] 1413. gadā brīdināja Vācu ordeņa lielmestru, ka [[Vītauts Dižais|Vītauts]] sazvērējies pret viņu kopā ar Pleskavu, Novgorodu un Lielkrieviju (''mit den grossen Reussen''). Tikai pēc [[Kuļikovas kauja]]s 1480. gadā Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] pilnībā atbrīvojās no Ordas pakļautības. [[Vasilijs III|Vasilija III]] laikā radās leģenda par [[Maskava — trešā Roma|Maskaviju kā trešo Romas impēriju]]. Līdz 1547. gadam Maskavijas valdnieki lietoja titulu, kurā uzskaitīja ne tikai pakļautās krievu kņazistes, kas veidoja Lielkrievijas kodolu: [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimira]], [[Maskavas lielkņazi|Maskava]], [[Novgorodas kņazi|Novgoroda]], [[Pleskavas kņazi|Pleskava]], [[Smoļenskas kņazi|Smoļenska]], [[Tveras kņazi|Tvera]], bet arī iekarotās nekrievu zemes: [[Jugrija|Jugra]], [[Perma (zeme)|Perma]], [[Vjatka (zeme)|Vjatka]] un [[Volgas Bulgārija]]. (''Великiй Kнязь Володимерскiй, и Московскiй, и Новогородцкiй, и Псковскiй, и Смоленскiй, и Тферскiй, и Югорскiй, Пермьскiй, Вятcкiй, Бoлгарскiй, и иныхъ.'').<ref>[http://eurulers.angelfire.com/rus.html Krievzemes valdnieku tituli]</ref> [[1547]]. gada 16. janvārī [[Maskavas kremlis|Kremļa]] Uspenskas katedrālē Maskavijas lielkņazs [[Ivans IV]] svinīgi kronējās par valdnieku ar jaunu titulu "Visas Krievijas [[cars]]". No [[1547]]. līdz [[1721]]. gadam Maskaviju aizvien biežāk dēvēja par [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]], Maskavijas un Lielkrievijas nosaukumus lietoja kā sinonīmus kā, piemēram, N. Fišera 1681. gadā izdotās kartes nosaukums ir ''Moscoviae seu Russia Magnae generalis tabula''. Pēc [[Krievijas Impērija]]s izveides 18. gadsimtā krievu valodā pārstāja lietot Lielkrievijas nosaukumu, to saucot vienkārši par Krieviju, toties Ukrainu turpināja dēvēt par Mazkrieviju. Arī Sibīrijas, Donas un Kaukāza teritoriju neuzskatīja par Lielkrievijas daļu. [[Pārkrievošana]]s laikā 19. gadsimtā nostiprinājās uzskats par [[krievu tauta]]s trīs atzariem — [[lielkrievi]]em, [[mazkrievi]]em un [[baltkrievi]]em.<ref>Соловьёв А. В. Великая, Малая и Белая Русь. Из истории русской культуры. Мaskava: 2002. — Т. 2. — № 1. — С. 479-495</ref> Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] izveides teoriju par krievu tautas trīsvienību uzskatīja par reakcionāru, 1923. gadā [[VK(b)P]] XII kongresā oficiāli sāka lietot jēdzienu "lielkrievu šovinisms". 1935. gada skaidrojošajā vārdnīcā rakstīts, ka “lielkrievu nosaukums radās [[Maskavija]]s valstī, pamatojoties uz lielvalsts ideoloģiju, kas krievu tautu pasludināja par “diženu” salīdzinājumā ar ukraiņu un baltkrievu tautām”. “Lielkrievu”, baltkrievu un “mazkrievu” apvienošanas ideja no jauna parādījās 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā ar [[Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts|Krievijas un Baltkrievijas Apvienoto valsti]], kas paredzēja abu valstu pakāpenisku politisko, ekonomisko, militāro, muitas, valūtas, tiesisko, humanitāro, tirgus un kultūras tuvināšanos, bet Ukrainas gadījumā — ar [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]], [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karu]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada uzbrukumu Ukrainai]].<ref>[https://satori.lv/article/geopolitikas-apmatiba-kas-bija-prata-putinam-iebrukot-ukraina Ģeopolitikas apmātība: kas bija prātā Putinam, iebrūkot Ukrainā?] satori.lv, 22.03.2022</ref> == Teritorija == Lielkrievijai nav precīzu robežu, bet tā aptuveni atbilst Krievijas teritorijai Ivana IV valdīšanas laikā pirms [[Kazaņas haniste]]s, [[Astrahaņas haniste]]s un [[Sibīrijas haniste]]s aneksijas. Proti, Lielkrievijā ietilpst mūsdienu [[Maskavas apgabals]], [[Vladimiras apgabals]], [[Kostromas apgabals]], [[Jaroslavļas apgabals]], [[Tveras apgabals]], [[Smoļenskas apgabals]], [[Kalugas apgabals]], [[Tulas apgabals]], [[Rjazaņas apgabals]], [[Novgorodas apgabals]], [[Pleskavas apgabals]], [[Vologdas apgabals]], [[Arhangeļskas apgabals]], [[Voroņežas apgabals]], [[Orlas apgabals]], [[Kurskas apgabals]], [[Tambovas apgabals]]. <gallery> Visscher Moscoviae seu Russiae Magnae generalis tabula small.jpg|Maskavija jeb Lielkrievija (MOSCOVIAE seu RUSSIAE MAGNAE) 1681. gada kartē Map of the Russian Empire in Europe.jpg|Lielkrievija (GREAT RUSSIA) 1894. gada ''The Universal Atlas'' kartē Europäisches russland.jpg|Lielkrievija (GROSS–RUSSLAND) 1885.—1890. gada ''Meyers Konversations-Lexikon'' kartē Dal Dictionary title.jpg|V. Dāla "Dzīvās lielkrievu valodas skaidrojošā vārdnīca" (1880) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Krievu nacionālisms]] anyznrhghsum10l2yny39n48am9scgg 0 532481 4290086 4272166 2025-06-06T18:10:36Z Baisulis 11523 precizējums.... 4290086 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Elena Bērstina | vārds_orig = ''Ellen Burstyn'' | attēls = Ellen Burstyn at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Elena Bērnstina 2009. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1932|12|7}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Detroita}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1955—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = {{Plainlist| * 1974: [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] ("[[Alise šeit vairs nedzīvo]]") }} | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }}'''Elena Bērstina''' ({{Val|en|Ellen Burstyn}}; dzimusi {{Dat|1932|12|7}} kā '''Edna Reja Gilulija''' (''Edna Rae Gillooly'')) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]. Bērstina ir to 24 aktieru vidū, kas saņēmuši trīs nozīmīgākās aktierspēles balvas: [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]] un [[Tony balva|''Tony'' balvu]]. 24 gadu vecumā, 1957. gadā, uzsākusi savu [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] karjeru. Drīz vien piedalījusies arī vairākos televīzijas seriālos. Par lomu [[Pīters Bogdanovičs|Pītera Bogdanoviča]] filmā ''[[The Last Picture Show]]'' (1971) viņa nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]". Savukārt par lomu [[Viljams Frīdkins|Viljama Frīdkina]] šausmu filmā "[[Sātana izdzinējs]]" (1973) Bērstina nominēta kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]". Šo balvu viņa saņēma nākamajā gadā, attēlojot atraitni [[Mārtins Skorsēze|Mārtina Skorsēzes]] komēdijdrāmā "[[Alise šeit vairs nedzīvo]]" (1974). Vēl vienu Kinoakadēmijas balvas nomināciju saņēmusi par dalību [[Darens Aronovskis|Darena Aronovska]] filmā "[[Rekviēms sapnim]]" (2000). 1975. gadā viņa saņēma ''Tony'' balvu par izrādi ''[[Same Time, Next Year]]''. Par lomu 1978. gada lugas filmas [[Same Time, Next Year (filma)|adaptācijā]] viņa saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. Vēlāk piedalījusies filmās ''[[Resurrection (1980. gada filma)|Resurrection]]'' (1980), ''[[How to Make an American Quilt]]'' (1995), "[[Jardi (filma)|Jardi]]" (''The Yards'', 2000), "[[Klūgu vīrs (2006. gada filma)|Klūgu vīrs]]" (''The Wicker Man'', 2006), "[[Strūklaka (filma)|Strūklaka]]" (2006), [[W. (filma)|''W.'']] (2008), "[[Starp zvaigznēm]]" (2014), "[[Izvēles diena]]" (2014), "[[Adelainas gadi]]" (2015), "[[Lūsija debesīs]]" (2019) un ''[[Pieces of a Woman]]'' (2020). Saņēmusi ''Emmy'' balvas par dalību seriālos ''[[Law & Order: SVU]]'' un ''[[Political Animals]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}} {{Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bērstina, Elena}} [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] mloq2zxxgn3qq4vowu16491zi5bwku4 0 538793 4290125 4260731 2025-06-06T19:25:21Z Meistars Joda 781 4290125 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Map_of_western_belarus.png|thumb|Rietumbaltkrievija 1925. gadā (tumši zaļā krāsā) un [[Baltkrievijas PSR]] (gaiši zaļā krāsā)]] '''Rietumbaltkrievija''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Заходняя Беларусь'') ir vēsturiskais nosaukums[[Baltkrievija]]s teritorijai, kas saskaņā ar 1921. gada [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līgumu]] tika nodota [[Polijas Otrā republika|Polijas Republikai]]. 1939. gadā tā tika pievienota [[Padomju Savienība]]i. Šī teritorija aptvēra mūsdienu Baltkrievijas rietumu daļu, ieskaitot tādas pilsētas kā [[Grodņa]], [[Bresta (Baltkrievija)|Bresta]], [[Pinska]] un [[Viļņa]] (kas vēlāk kļuva par [[Lietuva|Lietuvas]] galvaspilsētu). Polijas laikā Rietumbaltkrievijā norisinājās intensīva [[Polonizācija|polonizācijas]] politika, kuras mērķis bija samazināt vietējās baltkrievu [[Identitāte|identitātes]] ietekmi, veicinot poļu kultūras un valodas izplatību. 1939. gadā, pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Rībentropa pakta]] starp Padomju Savienību un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]], šī teritorija tika pievienota Padomju Savienībai. [[PSRS iebrukums Polijā|Padomju spēki iebruka Polijas austrumu daļās]], un Rietumbaltkrievija tika iekļauta PSRS sastāvā. Tas iezīmēja reģiona politiskās un ekonomiskās dzīves padomju okupācijas posma sākumu, kuru raksturoja [[represijas]], deportācijas un izmaiņas sabiedrības struktūrā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām šīs teritorijas oficiāli kļuva par daļu no Padomju Savienības un [[Baltkrievijas PSR]], līdz ar to atjaunojot Baltkrievijas robežas līdz aptuveni tām, kas ir spēkā arī mūsdienu neatkarīgajā Baltkrievijas Republikā. == Vēsture == [[Attēls:Caricature for Riga Peace 1921.png|thumb|1921. gada karikatūra: "Pārtraukt apkaunojošo Rīgas sadalīšanu! Lai dzīvo brīva, nedalāma, zemnieku Baltkrievija!"]] Saskaņā ar [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] noteikumiem Polijas Republikas austrumu robežai bija jābūt gar [[Kerzona līnija|Kerzona līniju]]. Galīgais jautājums par robežas noteikšanu starp starpkaru Poliju un [[Baltkrievijas PSR]], [[Ukrainas PSR]] tika atrisināts [[Rīga|Rīgā]] 1921. gadā, [[Krievijas PFSR|KPFSR]], Ukrainas PSR un Polijai parakstot Rīgas miera līgumu. [[Attēls:Kamp-wrzes22-anim.gif|thumb|[[Polijas kampaņa]]. Padomju iebrukums tumši rozā krāsā]] Pēc [[Polijas kampaņa|padomju iebrukuma Polijā]] 1939. gada septembrī Rietumbaltkrievija tika pievienota PSRS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%80%D0%B8%D0%BA-%D0%BD%D0%B8%D0%BA%D1%82%D0%BE-%D0%BD%D0%B5-%D1%81%D0%BF%D1%80%D0%B0%D1%88%D0%B8%D0%B2%D0%B0%D0%BB-%D0%B6%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B9-%D0%B7%D0%B0%D0%BF%D0%B0%D0%B4%D0%BD%D0%BE%D0%B9-%D0%B1%D0%B5%D0%BB%D0%BE%D1%80%D1%83%D1%81%D1%81%D0%B8%D0%B8-%D1%85%D0%BE%D1%82%D1%8F%D1%82-%D0%BB%D0%B8-%D0%BE%D0%BD%D0%B8-%D0%B2-%D1%81%D1%81%D1%81%D1%80/a-4694777|title=Историк: Никто не спрашивал жителей Западной Белоруссии, хотят ли они в СССР – DW – 16.09.2009|website=dw.com|access-date=2023-04-16|language=ru}}</ref> 1939. gada 4. decembrī [[Bjalistoka|Belostoka]] kļuva par Baltkrievijas Padomju Sociālistiskās Republikas [[Belostokas apgabals|Belostokas apgabala]] centru. Tomēr pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Belostoka tika atdota atpakaļ Polijai. === Polonizācija === 1921. gada Rīgas miera līgums Polijas varas iestādēm uzlika par pienākumu nodrošināt [[krievi]]em, [[ukraiņi]]em un [[baltkrievi]]em "brīvu savas kultūras, valodas un reliģisko rituālu attīstību". Polijas konstitūcijas 109. pants pasludināja tiesības saglabāt valodu un tautību. Tomēr no 1921. līdz 1934. gadam tika īstenota [[polonizācija]]. Ir bijuši gadījumi, kad no darba tika atlaisti [[Pareizticība|pareizticīgie]] kristieši. 1934.-1935. gadā sākās jauns polonizācijas posms. No tā brīža sākās aktīva baltkrievu un ukraiņu polonizācija. 1935. gadā tika izveidota Polijas Ministru padomes Nacionālo jautājumu komiteja. 1939. gada 23. jūnijā [[Bjalistoka|Belostokas]] gubernators [[Henriks Ostaševskis]] slepenā ziņojumā Polijas Iekšlietu ministrijai paziņoja, ka baltkrievu iedzīvotāji ir jāpolonizē. Pēc [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] nāves Polijas valsts iestādes likvidēja nedaudzās baltkrievu nacionālās un kultūras organizācijas. Līdz 1938/1939. mācību gadam baltkrievu skolas vairs nepastāvēja. [[Poļi|Poļu]] minoritāte Rietumbaltkrievijā veidoja ievērojamu daļu no iedzīvotāju skaita, īpaši pirms un pēc Otrā pasaules kara. Starpkaru periodā, kad teritorija bija Polijas sastāvā, poļi veidoja nozīmīgu iedzīvotāju grupu šajā reģionā, līdzās baltkrieviem, ukraiņiem, ebrejiem un citiem etniskajiem grupām. Pēc 1939. gada poļu minoritāte kļuva par represiju mērķi. Daudzi poļi tika deportēti uz [[Sibīrija|Sibīriju]] un citām attālām Padomju Savienības daļām, jo viņi tika uzskatīti par politiski neuzticamiem padomju varai. Poļi arī piedzīvoja vardarbīgas represijas no [[NKVD]], tostarp arestus, izsūtījumus un izrēķināšanos ar Polijas pretestības kustības dalībniekiem. Pēc kara un robežu pārbīdes daļa poļu tika repatriēta uz Poliju, tomēr ievērojams skaits poļu joprojām palika Baltkrievijas teritorijā, īpaši [[Grodņas apgabals|Hrodnas apgabalā]]. Šodien poļu minoritāte joprojām ir ievērojama grupa Baltkrievijā, un viņu kopiena saglabā savas kultūras un reliģiskās tradīcijas, piemēram, [[Katoļticība|katolicismu]]. Tomēr viņu tiesības un iespējas izmantot [[Poļu valoda|poļu valodu]] un kultūru ir ierobežotas, īpaši pēdējo gadu laikā, kad Baltkrievijas valdība ir pastiprinājusi kontroli pār etnisko minoritāšu aktivitātēm un izglītības iespējām poļu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.polskieradio.pl/397/7836/artykul/3214606,%D1%80%D0%B5%D0%B6%D0%B8%D0%BC-%D0%BB%D1%83%D0%BA%D0%B0%D1%88%D0%B5%D0%BD%D0%BA%D0%BE-%D0%B2-%D0%B7%D0%B0%D0%BA%D0%BE%D0%BD%D0%B5-%C2%AB%D0%BE-%D1%8F%D0%B7%D1%8B%D0%BA%D0%B0%D1%85%C2%BB-%D0%B7%D0%B0%D0%BA%D1%80%D0%B5%D0%BF%D0%B8%D0%BB-%D0%BB%D0%B8%D0%BA%D0%B2%D0%B8%D0%B4%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8E-%D0%BF%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D1%81%D0%BA%D0%B8%D1%85-%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB-%D0%B2-%D0%B1%D0%B5%D0%BB%D0%B0%D1%80%D1%83%D1%81%D0%B8-%D0%B8-%D1%83%D1%81%D0%B8%D0%BB%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5-%D1%80%D1%83%D1%81%D0%B8%D1%84%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D1%86%D0%B8%D0%B8|title=Режим Лукашенко в законе «О языках» закрепил ликвидацию польских школ в Беларуси и усиление русификации - Русская редакция|website=www.polskieradio.pl|access-date=2024-09-21|language=pl-PL}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievija]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] baj6hjr51g9a2benlctvl5hmtxfjt41 0 544089 4290207 4132230 2025-06-07T02:27:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290207 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Full River Red'' | oriģinālnos = 滿江紅 | attēls = Full River Red.webp | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Džans Imou]] | producents = Yu Liang | scenārijs = * Džans Imou * Čens Ju | aktieri = * [[Šens Tens]] * [[Džeksons Ji]] | mūzika = [[Haņs Hons]] | operators = [[Džao Sjaodins]] | mākslinieks = | montāža = | studija = ''[[Edko Films]]'' | izplatītājs = | izdošana = {{Filmas datums|2023|1|22|China}} | ilgums = 159 minūtes | valsts = {{karogs|Ķīna}} | valoda = [[mandarīnu valoda|mandarīnu]] | budžets = 500 miljoni [[juaņa]]s | ienākumi = {{ASV dolārs|673,5 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Full River Red''''' ({{val|zh|满江红}}) ir 2023. gada [[Ķīna]]s [[Vēsturiskā drāma|vēsturiskā]] [[Komēdijtrilleris|komēdijtrillera]] filma, kuras režisors un viens no scenārija autoriem ir [[Džans Imou]], galvenās lomas atveido [[Šens Tens]] un [[Džeksons Ji]]. Filmas pirmizrāde Ķīnā notika {{dat|2023|1|22||bez}}, [[Ķīniešu Jaunais gads|Ķīniešu Jaunā gada]] dienā.<ref name=:2>{{Tīmekļa atsauce |script-title=zh:张艺谋执导电影《满江红》发海报及预告片，定档大年初一 |url=https://www.bjnews.com.cn/detail/167210833314164.html |website=[[The Beijing News]]|date=2022-12-27|language=zh}}</ref> Filmas darbība norisinās 7. gadsimtā [[Sunu dinastija]]s laikā. Augstmaņa Cjiņa Hui rezidencē atrod sūtņa līķi. Jauns kareivis slepkavības izmeklēšanas laikā tiek iesaistīts sazvērestībā. Filmēšana sākās {{dat|2022|6|26||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|script-title=zh:张艺谋《满江红》开机，易烊千玺等网传阵容更是亮点|url=http://www.yzwb.net/zncontent/2301520.html|website=[[Yangtse Evening Post]]|date=2022-06-27|language=zh|access-date=2023-06-22|archive-date=2023-01-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230109004455/http://www.yzwb.net/zncontent/2301520.html}}</ref> [[Taijuaņa|Taijuaņā]], [[Šaņsji|Šaņsji provincē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=《满江红》居春节档票房榜首 取景地太原古县城成为网红打卡地 |url=http://www.takungpao.com/travel/travelnote/visitchina/2023/0129/812710.html |website=[[Ta Kung Pao]]|date=2023-01-29|language=zh}}</ref> un ilga līdz 2022. gada augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |script-title=zh:张艺谋新片《满江红》杀青 古装悬疑喜剧引期待 |url=https://www.1905.com/news/20220819/1591943.shtml |website=[[1905.com]]|date=2022-08-19 |language=zh}}</ref> Šī ir [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|septītā ienesīgākā 2023. gada filma]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2023. gada filmas]] [[Kategorija:Ķīnas filmas]] p5sr0xgkx3cfjfz17y0bp8v2zhql7np 0 548283 4290259 4282722 2025-06-07T06:06:54Z ZANDMANIS 91184 4290259 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1965|8|27}} | manageryears1 = 1996–2000 | manageryears2 = 2000–2005 | managerclubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[South Melbourne FC|South Melbourne]] | years2 = 1994 | years1 = 1984–1993 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | playername = Andžs Postekoglu | name = | caption = Andžs Postekoglu 2025. gadā | nationalcaps1 = 13 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears1 = 1985 | nationalteam1 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U20 | pcupdate = | manageryears3 = 2000–2007 | managerclubs3 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U20 izlase | managerclubs9 = {{flaga|Japāna}} [[Yokohama F. Marinos]] | managerclubs8 = {{Fb|AUS}} | managerclubs7 = {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne Victory FC|Melbourne Victory]] | managerclubs6 = {{flaga|Austrālija}} [[Brisbane Roar FC|Brisbane Roar]] | managerclubs5 = {{flaga|Austrālija}} [[Brunswick Juventus FC|Whittlesea Zebras]] | manageryears5 = 2009 | managerclubs4 = {{flaga|Grieķija}} [[Panachaiki F.C.|Panachaiki]] | managerclubs2 = {{flaga|Austrālija}} Austrālijas U17 izlase | managerclubs11 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | manageryears11 = 2023–2025 | manageryears10 = 2021–2023 | manageryears9 = 2018–2021 | manageryears8 = 2013–2017 | manageryears7 = 2012–2013 | managerclubs10 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | image = Ange Postecoglou (Cropped).png | clubnumber = | goals2 = | goals1 = 27 | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Grieķija|Atēnas}} | clubs2 = {{flaga|Austrālija}} [[Western Suburbs SC|Western Suburbs]] | clubs1 = {{flaga|Austrālija}} [[South Melbourne FC|South Melbourne]] | caps2 = | caps1 = 193 | height = 177 | birth_place = | manageryears4 = 2008 | manageryears6 = 2009–2012 | nationalteam2 = {{fb|AUS}} | nationalyears2 = 1986–1988 | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals2 = 0 }}'''Angels "Andžs" Postekoglu''' ({{Val|gr|Άγγελος Ποστέκογλου}}, ''Angelos Postekoglou'', dzimis {{Dat|1965|8|27}}) ir [[Austrālija|Austrālijas]] [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]]. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas futbola izlasi]]. No 2023. gada līdz 2025. gada jūnijam Postekoglu bija [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandas [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']] galvenais treneris.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/06062025-eiropas_ligas_trofeja_neglabj_tottenham_h |title= Eiropas līgas trofeja neglābj - ''Tottenham Hotspur'' šķiras no Postekoglu|accessdate=2025-06-7 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> Postekoglu ir dzimis [[Atēnas|Atēnās]]. Pēc [[Grieķijas militārā hunta|Grieķijas militārā huntas apvērsuma]] viņš ar ģimeni 1970. gadā pārcēlās uz Austrāliju. Tur spēlējis [[South Melbourne FC|''South Melbourne'']] un [[Western Suburbs SC|''Western Suburbs'']] komandās. Aizvadījis arī četrus mačus [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas futbola izlases]] rindās. Pēc futbolista karjeras beigām kļuvis par treneri. Karjeras sākumā vadījis vairākas komandas Austrālijā. 2013. gadā kļuvis par Austrālijas izlases galveno treneri. Vadījis izlasi [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī aizvedis komandu līdz uzvarai [[2015. gada Āzijas kauss futbolā|2015. gada Āzijas kausā]]. Ar [[Yokohama F. Marinos|''Yokohama F. Marinos'']] komandu 2019. gadā uzvarējis [[J1 League|''J1 League'']] līgā Japānā. Vēlāk ieguvis piecas trofejas divu gaidu laikā, vadot [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] komandu [[Celtic F.C.|''Celtic'']]. 2023. gada vasarā kļuvis par [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandas [[Tottenham Hotspur F.C.|''Tottenham Hotspur'']] galveno treneri. Eiropas līgas uzvarētāju parādē Postekoglu atklāti stāstīja par atgriešanos trenera amatā nākamajā sezonā, norādot: "Visiem labākajiem TV seriāliem, trešā sezona ir labāka par otro sezonu."<ref>{{cite web |date=23 May 2025 |title=Season three better than season two - Postecoglou |url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c3v53rp20g7o |access-date=6 June 2025 |publisher=BBC Sport |language=en-GB}}</ref> Tomēr 6. jūnijā, tieši divus gadus pēc iecelšanas amatā, Postekoglu tika atbrīvots no Totenhemas galvenā trenera amata. == Sasniegumi == === Trenera karjera === '''Tottenham Hotspur F.C.''' * [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]: [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/21052025-kuriozi_varti_un_fantastisks_glabins_tote|title= Kuriozi vārti un fantastisks glābiņš: Totenhemai pirmā starptautiskā trofeja 41 gada laikā|accessdate=2025-05-22 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Austrālijas futbolists-aizmetnis}} {{Austrālijas futbola izlase - FIFA 2014}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas futbolisti]] [[Kategorija:Austrālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Austrālijas futbola treneri]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] {{DEFAULTSORT:Postekoglu, Andžs}} [[Kategorija:Atēnās dzimušie]] [[Kategorija:Austrālijas futbola izlases treneri]] jida1ybkcwwm425zc99n1acoiwpo94v 0 548499 4290187 4289918 2025-06-06T20:45:53Z Eremu1 102242 4290187 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2025. gada Rīgas domes vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = | previous_election = 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas | previous_year = 2020 | next_election = 2029. gada Rīgas domes vēlēšanas | next_year = 2029 | election_date = {{dat|2025|6|7}} | seats_for_election = 60 | turnout = | party_name = no | leader_title = Mēra amata kandidāts <!-- Progresīvie--> | image1 = [[Attēls:Kleinbergs RD deputats.jpg|150x150px]] | colour1 = E64632 | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] | party1 = [[Progresīvie (partija)|Progresīvie]] | last_election1 = 18 vietas (26,16% [[Attīstībai/Par!|AP!]]/PRO) | seats_before1 = 11 (10 PRO) | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- Saskaņa --> | image2 = [[Attēls:12.Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (15818493539).jpg|150x150px]] | colour2 = EB482C | leader2 = [[Regīna Ločmele]] | party2 = [[Saskaņa]] | last_election2 = 12 vietas (16,89%) | seats_before2 = 11 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- JV --> | image3 = [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg|150x150px]] | colour3 = A6C705 | leader3 = [[Vilnis Ķirsis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/kirsis-nakamajas-pasvaldibas-velesanas-atkal-kandides-uz-rigas-mera-amatu-jauna-vienotiba-plano-startet-kopa-ar-kods-rigai-un-kustibu-par/|title=Ķirsis nākamajās pašvaldību vēlēšanās atkal kandidēs uz Rīgas mēra amatu; "Jaunā Vienotība" plāno startēt kopā ar "Kods Rīgai" un kustību "Par"|website=Puaro.lv|access-date=2024-09-04|date=2024-08-28|language=lv-LV}}</ref> | party3 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election3 = 10 vietas (15,24%) | seats_before3 = 11 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Edvards Ratnieks 2024 cropped.png|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Edvards Ratnieks]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | last_election4 = 7 vietas (9,64% kā NA/[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]) | seats_before4 = 7 (4 NA) | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS/GKR --> | image5 = [[Attēls:Oļegs Burovs 2022.jpg|150x150px]] | colour5 = 258B4C | leader5 = [[Oļegs Burovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.09.2024-gods-kalpot-rigai-un-zzs-ar-mera-kandidatu-burovu-cer-riga-iegut-ap-10-balsu.a567195/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=«Gods kalpot Rīgai» un ZZS ar mēra kandidātu Burovu cer Rīgā iegūt ap 10% balsu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-04|language=lv}}</ref> | party5 = [[Gods kalpot Rīgai|GKR]]/[[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] | last_election5 = 5 vietas (7,72% GKR; 4,07% ZZS) | seats_before5 = 4 (GKR) | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- JKP --> | image6 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour6 = 192956 | leader6 = [[Vita Robalte]] | party6 = [[Jaunā konservatīvā partija]] | last_election6 = 4 vietas (6,39%) | seats_before6 = 1 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | map_image = | map_caption = | before_election = | before_party = | title = [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | after_election = | after_party = }} '''Nākamās [[Rīgas dome]]s vēlēšanas''' atbilstoši likumam notiks ne vēlāk kā [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] laikā. == Balsošanas sistēma == Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanām pieteikti 740 kandidāti — 470 (63,5%) vīrieši un 270 (36,5%) sievietes 16 sarakstos. Augstākā izglītība ir 545 (73,6%) kandidātiem, vidējā izglītība — 178 (24,1%) kandidātiem, pamatizglītība — 17 (2,3%) kandidātiem. Visiem 740 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/riga/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 46,7 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 194 (26,2%), 31—40 gadu grupa 163 (22,0%) un 51—60 gadu grupa 136 (18,4%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākais kandidāts ir 2006. gadā dzimušais biedrības "Jaunieši Rīgai" valdes loceklis Arturs Zamerovskis, kuram ir 18 gadi, vecākā kandidāte ir 1938. gadā dzimusī pensionāre Laura Riekstiņa, kurai ir 87 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/riga/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 456 (61,7%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 70 (9,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 8 (1,1%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 (0,7%) [[Latvijas poļi|poļi]], 4 (0,5%) [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 (0,4%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 (0,3%) [[Latvijas ebreji|ebreji]], 2 (0,3%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]] un pa 1 kā [[azerbaidžāņi|azerbaidžānis]], [[karēļi|karēlis]], [[lībieši|lībietis]] un [[tatāri|tatārs]]. 186 (25,1%) kandidāti savu etnisko piederību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Kandidātu saraksti == No 2025. gada 19. marta līdz 8. aprīlim konkrētos datumos notika kandidātu sarakstu iesniegšana 7. jūnija Rīgas domes vēlēšanām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/pieejamas-kandidatu-sarakstu-iesniegsanas-anketas|title=Pieejamas kandidātu sarakstu iesniegšanas anketas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2025-02-14|language=lv}}</ref> Deputātu kandidātu sarakstus Rīgas domes vēlēšanām varēja iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā. Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidātiem ir Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un uz kuriem neattiecas likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi. Lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā deputāta kandidātam bija jāatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, — pēdējos 10 mēnešus bez pārtraukuma dzīvesvietai jābūt reģistrētai Rīgā, vismaz pēdējos četrus mēnešus jābūt nostrādājušam Rīgā kā darba ņēmējam vai [[Pašnodarbinātais|pašnodarbinātai personai]] vai Rīgā ir jāpieder nekustamajam īpašumam. === Kandidātu saraksti === {| class="sortable wikitable" style="text-align:left;" |- bgcolor="#cccccc" !'''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Mēra kandidāts''' |- | style="text-align: center" |1. |[[Gods kalpot Rīgai]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Oļegs Burovs]] * [[Andris Kalniņš (uzņēmējs)|Andris Kalniņš]] * [[Andrejs Vilks]] * [[Juris Radzevičs]] * [[Dainis Turlais]] * [[Ainars Baštiks]] * [[Stella Lapiņa]] * [[Andris Treimanis]] * [[Ausma Cimdiņa]] * [[Ervins Straupe]] * [[Romans Alijevs]] * [[Andris Priekulis]] * [[Renārs Circenis]] * [[Diāna Novicka]] * [[Vitālijs Dubovs]] * [[Guntis Dūda]] * [[Mihails Parahins]] * [[Gints Aksiks]] * [[Krists Bergans-Berģis]] * [[Maksims Krutikovs]] * [[Oskars Mažāns]] * [[Aleksandrs Arhipovs]] * [[Gunta Brūmane]] * [[Lilita Laine]] * [[Darja Markina]] * [[Irina Dzeva]] * [[Anita Rūdule-Jansone]] * [[Olga Senjo]] * [[Irina Jaremčuka]] * [[Vitālijs Hohla]] * [[Vladimirs Žuks]] * [[Ivans Ušakovs]] * [[Rihards Rusins]] * [[Alla Štolcere]] * [[Svetlana Semenko]] * [[Evija Papule]] * [[Dagnis Reinsons]] * [[Artūrs Melnieks]] * [[Āris Bočs]] * [[Ilze Sokolovska]] * [[Faina Broide]] * [[Lilita Dūda]] * [[Artis Strāders]] * [[Maksims Revunovs]] * [[Laima Amatniece]] * [[Aldis Virbulis]] * [[Laura Riekstiņa]] * [[Ronalds Kalniņš]] * [[Elīna Žurovska]] * [[Inga Gudēviča]] * [[Vladimirs Medvedevs]] * [[Oskars Lapsiņs]] * [[Konstantīns Buls]] * [[Bruno Dzalbs]] * [[Jānis Kerliņš]] * [[Liene Zamazlova-Kazikova]] * [[Rodžers Karašs]] * [[Mairis Lūkass Marcinkevičs]] * [[Gints Golubs]] * [[Māris Tralmaks]] * [[Tālivaldis Margevičs]] * [[Jānis Čakstiņš]] * [[Normunds Šmits]] }} }} |[[Oļegs Burovs]] |- | style="text-align: center" |2. |[[Saskaņa]] |{{hidden|{{align|left|61}}| {{plainlist| * [[Regīna Ločmele]] * [[Konstantīns Čekušins]] * [[Jānis Urbanovičs]] * [[Anna Vladova]] * [[Sandris Bergmanis]] * [[Andrejs Kameņeckis]] * [[Jekaterina Morozova]] * [[Jurģis Leonovs]] * [[Karīna Brikmane]] * [[Natālija Ābola]] * [[Maksims Tolstojs]] * [[Boriss Cilevičs]] * [[Aleksandrs Sakovskis]] * [[Andrejs Žukovs]] * [[Igors Ņemšilovs]] * [[Jekaterina Iļjina]] * [[Ivars Strazds]] * [[Olga Tetere]] * [[Georgijs Jakovļevs]] * [[Maksims Lodiņš]] * [[Aleksandrs Vasiļjevs]] * [[Margarita Brikmane]] * [[Dmitrijs Vakišs]] * [[Gundars Ūdris]] * [[Valērijs Gagoņins]] * [[Dmitrijs Čerņavskis]] * [[Markuss Stepanovs]] * [[Jeļena Mirnaja]] * [[Babeks Eivazovs]] * [[Jānis Avdejevs]] * [[Deniss Sadovenko]] * [[Linda Blumfelde]] * [[Raitis Grebežs]] * [[Diļnoza Šimanovska]] * [[Aleksandrs Ļebedevs]] * [[Anastasija Rušmane]] * [[Vladimirs Liberts]] * [[Lilija Dmitrijeva]] * [[Jeļena Salova]] * [[Valdis Teimers]] * [[Jana Smirnova]] * [[Andrejs Kurganskis]] * [[Jūlija Riņģe]] * [[Romans Jakušenoks]] * [[Elmārs Vestermanis]] * [[Konstantins Burcevs]] * [[Anatolijs Curanovs]] * [[Daniils Smuļko]] * [[Romualds Bojārs]] * [[Marina Zaikova]] * [[Arturs Gorjunovs]] * [[Sergejs Masļakovs]] * [[Igors Solovjovs]] * [[Anastasija Serbina]] * [[Diāna Ivanova]] * [[Romāns Kanclers]] * [[Maksims Džumaševs]] * [[Viktors Matuļs]] * [[Veronika Makarova]] * [[Georgijs Kuznecovs]] * [[Jana Beļaja]] * [[Andrejs Boroduļins]] }} }} |[[Regīna Ločmele]] |- | style="text-align: center" |3. |[[Pašcieņa (partija)|Pašcieņa]], [[Tauta. Zeme. Valstiskums.]] |{{hidden|{{align|left|20}}| {{plainlist| * [[Guntars Vītols]] * [[Igors Meija]] * [[Jānis Lapinskis]] * [[Jānis Svemps]] * [[Dace Paegle]] * [[Liene Apine]] * [[Sintija Libenzone]] * [[Ilona Bicāne]] * [[Edvarts Krusts]] * [[Anastasija Kuzmina (pedagoģe)|Anastasija Kuzmina]] * [[Žaks Beernaerts]] * [[Egils Rutkovskis]] * [[Rūdolfs Sauja]] * [[Raivo Krūss]] * [[Jānis Vizbulis]] * [[Dainis Krasnogolovs]] * [[Sandis Bārda]] * [[Valērija Lapova]] * [[Rihards Akmentiņš]] * [[Rodžers Miķelsons]] }} }} |[[Guntars Vītols]] |- | style="text-align: center" |4. |[[Latvijas Sociālistiskā partija]] |{{hidden|{{align|left|23}}| {{plainlist| * [[Vladimirs Frolovs]] * [[Ingars Burlaks]] * [[Antons Klindžāns]] * [[Guna Āboliņa (1973)|Guna Āboliņa]] * [[Juliuss Anšins]] * [[Viktors Paškovs]] * [[Aleksandrs Petrovs (1996)|Aleksandrs Petrovs]] * [[Oksana Suržikova]] * [[Vladimirs Ivanovs]] * [[Renats Kaminskis]] * [[Elīna Calko]] * [[Valerijs Bondarenko]] * [[Aivars Zahars]] * [[Jurijs Kirsanovs]] * [[Valerija Sočņeva]] * [[Ivars Gavars]] * [[Ernests Zariņš]] * [[Vasilijs Podļesnijs]] * [[Voldemārs Keneciuss]] * [[Ludmila Beibalajeva]] * [[Edvīns Linters]] * [[Inna Ramonene]] * [[Jevgēnijs Djačkovs]] }} }} |[[Vladimirs Frolovs]] |- | style="text-align: center" |5. |[[Latvijas Atdzimšanas partija]] |{{hidden|{{align|left|1}}| {{plainlist| * [[Silvestrs Rubins]] }} }} |[[Silvestrs Rubins]] |- | style="text-align: center" |6. |[[Jaunā Vienotība]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Vilnis Ķirsis]] * [[Inese Andersone]] * [[Lauma Paegļkalna]] * [[Linda Ozola]] * [[Laima Geikina]] * [[Olafs Pulks]] * [[Edgars Ikstens]] * [[Ivars Drulle]] * [[Arnis Pēteris Rozentāls]] * [[Valdis Valters]] * [[Dzintra Geka-Vaska]] * [[Nils Josts]] * [[Dāvis Stalts]] * [[Linda Curika]] * [[Linda Ozoliņa]] * [[Kārlis Šadurskis]] * [[Miks Celmiņš]] * [[Miroslavs Kodis]] * [[Andris Reizenbergs]] * [[Jānis Ozols (uzņēmējs)|Jānis Ozols]] * [[Markuss Ginters]] * [[Jānis Šiliņš]] * [[Juris Zvirbulis]] * [[Inese Voika]] * [[Jogita Ozola]] * [[Artjoms Uršuļskis]] * [[Zane Ozola]] * [[Mārtiņš Jirgensons]] * [[Jānis Lazdāns]] * [[Dāvis Dejus]] * [[Evita Lause-Daģe]] * [[Kirils Kārlis Ķirsis]] * [[Lita Beire]] * [[Loreta Abakoka]] * [[Māris Puriņš]] * [[Zinta Zviedre]] * [[Inna Pasnaka-Irkle]] * [[Liene Reine-Miteva]] * [[Arvīds Ceļmalis]] * [[Andis Geižāns]] * [[Kaspars Gailītis]] * [[Rihards Irbe]] * [[Normunds Bišmanis]] * [[Maija Novadniece]] * [[Dmitrijs Hamenoks]] * [[Juris Alksnis]] * [[Pauls Adijans]] * [[Daniēls Zeltiņš]] * [[Kristiāns Lēģeris]] * [[Aigars Stirna]] * [[Agnese Reinholde]] * [[Rinalds Žuks]] * [[Roberts Matulis]] * [[Lauris Beinerts]] * [[Daila Šēnberga]] * [[Linda Ozola (1991)|Linda Ozols]] * [[Viktors Vītums]] * [[Ivars Dimdiņš]] * [[Jevgenijs Lurje]] * [[Leonards Laganovskis]] * [[Didzis Šēnbergs]] * [[Edgars Baldunčiks]] * [[Andrejs Boroduļins]] }} }} |[[Vilnis Ķirsis]] |- | style="text-align: center" |7. |[[Centra partija]] |{{hidden|{{align|left|25}}| {{plainlist| * [[Juris Žuravļovs]] * [[Dainis Grabovskis]] * [[Normunds Ozoliņš]] * [[Irina Tihanova]] * [[Vjačeslavs Brjankins]] * [[Vladislavs Gavars]] * [[Aleksandrs Burbo]] * [[Jekaterina Gončarova]] * [[Andris Leimanis]] * [[Aleksandrs Tkačovs]] * [[Aleksandrs Čuslins]] * [[Juris Vucāns]] * [[Jānis Pūdžs]] * [[Tatjana Grāvite]] * [[Tatjana Ozolniece]] * [[Jevgenijs Vucāns]] * [[Santa Pūdže]] * [[Dmitrijs Kairišs]] * [[Andrejs Čirva]] * [[Valērijs Korobovs]] * [[Vladimirs Nekļudovs]] * [[Ārijs Kraslavskis]] * [[Andrejs Jefremovs]] * [[Artemijs Gomozovs]] * [[Dmitrijs Saveļjejvs]] }} }} |[[Juris Žuravļovs]] |- | style="text-align: center" |8. |[[Progresīvie]] |{{hidden|{{align|left|62}}| {{plainlist| * [[Viesturs Kleinbergs]] * [[Alija Turlaja]] * [[Mārtiņš Kossovičs]] * [[Justīne Panteļējeva]] * [[Marta Kotello]] * [[Agnese Logina]] * [[Igors Kļaviņš]] * [[Kortnija Māra Gurtlava]] * [[Selīna Vancāne]] * [[Aija Melle]] * [[Mārtiņš Zvejnieks]] * [[Rūta Mežavilka]] * [[Paula Zvejniece]] * [[Elīza Lasmane]] * [[Edgars Jēkabsons]] * [[Mairita Lūse]] * [[Kārlis Krēķis]] * [[Esmeralda Anstrauta]] * [[Rūdolfs Strazdiņš]] * [[Ina Lenca]] * [[Anna Zirne-Blumberga]] * [[Kristafers Zeiļuks]] * [[Ilze Baranovska]] * [[Armands Būmanis]] * [[Dita Jonīte]] * [[Ilona Ceicāne]] * [[Dāvis Lodziņš]] * [[Kristaps Zēlavs]] * [[Liene Frīdberga]] * [[Rolands Ozols]] * [[Sindija Eldmane]] * [[Bruno Ozoliņš]] * [[Pēteris Grūbe]] * [[Ieva Ose]] * [[Laura Ansone]] * [[Anna Ilze Gailīte]] * [[Mārtiņš Grels]] * [[Gita Actiņa]] * [[Letīcija Līva Lukjanska]] * [[Valts Roberts Zirnis]] * [[Inese Kulla]] * [[Juris Martins]] * [[Anete Biteniece]] * [[Ilze Jaunberga]] * [[Artis Zaļūksnis]] * [[Māris Čapkēvičs]] * [[Linda Račika-Rezgale]] * [[Dainis Groza]] * [[Sandra Minakovska]] * [[Laimons Timma]] * [[Ilga Laurina]] * [[Edgars Lāma]] * [[Dāvis Kalniņš]] * [[Rūta Rutka]] * [[Liene Muste]] * [[Imants Ločmelis]] * [[Edgars Klētnieks]] * [[Ginta Šulce]] * [[Dāvis Lemeševskis]] * [[Artūrs Bricis]] * [[Olga Paožole]] * [[Mārtiņš Eņģelis]] }} }} |[[Viesturs Kleinbergs]] |- | style="text-align: center" |9. |[[Latvija pirmajā vietā]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Ainārs Šlesers]] * [[Andrejs Klementjevs]] * [[Andris Ozols (ekonomists)|Andris Ozols]] * [[Karina Plaude]] * [[Rolands Gulbis]] * [[Vladislavs Bartaševičs]] * [[Sergejs Dolgopolovs]] * [[Andris Ārgalis]] * [[Ringolds Balodis]] * [[Vitālijs Orlovs]] * [[Maija Armaņeva]] * [[Māris Mežals]] * [[Jevgēnija Šafraneka]] * [[Deniss Kļukins]] * [[Leontijs Morozs]] * [[Henrijs Frīdenbergs]] * [[Andris Pļāvējs]] * [[Irina Pētersone]] * [[Krists Blažēvics]] * [[Vestards Rozenbergs]] * [[Raimonds Timma]] * [[Pjotrs Poļikarpovs]] * [[Ilmārs Vecvanags]] * [[Sergejs Belijs]] * [[Normunds Rozenšteins]] * [[Kārlis Beļēvičs]] * [[Līga Krēmere]] * [[Andris Baumanis]] * [[Māris Ruks]] * [[Ēriks Stendzenieks]] * [[Adriāna Leonora Martinkēviča]] * [[Roberts Žemaitis]] * [[Edvards Šlesers]] * [[Kaspars Krištopans]] * [[Emīls Jakrins]] * [[Jānis Geduševs]] * [[Eduards Zivtiņš]] * [[Jolanta Gulbe-Paškeviča]] * [[Deniss Paškevičs]] * [[Armands Ābelītis]] * [[Jānis Zaržeckis]] * [[Filips Aleksandrs Zaržeckis]] * [[Andris Ķerpe]] * [[Pēteris Plakans]] * [[Luīze Zveja]] * [[Vladislavs Šindlers]] * [[Vladimirs Stoļarovs]] * [[Konstantīns Sokolovs]] * [[Nataļja Hohlova]] * [[Tija Zālīte]] * [[Jānis Plaudis (uzņēmējs)|Jānis Plaudis]] * [[Matīss Kempe]] * [[Inese Bētiņa]] * [[Ingars Bušs]] * [[Vilnis Visors]] * [[Terēza Milberga]] * [[Igors Freimanis]] * [[Gerda Gaidukova]] * [[Asifs Ibragimovs]] * [[Arnis Zobens]] * [[Dagnis Pastors]] * [[Sandris Točs]] * [[Leonīds Loginovs]] }} }} |[[Ainārs Šlesers]] |- | style="text-align: center" |10. |[[Latvijas attīstībai]] |{{hidden|{{align|left|62}}| {{plainlist| * [[Juris Pūce]] * [[Vjačeslavs Dombrovskis]] * [[Anita Muižniece]] * [[Anete Jēkabsone-Žogota]] * [[Viesturs Zeps]] * [[Ieva Brante]] * [[Darja Tihomirova]] * [[Iveta Ratinīka]] * [[Artūrs Toms Plešs]] * [[Edgars Jaunups]] * [[Edgars Barbaks]] * [[Deniss Aleksandrs Ševeļovs]] * [[Artūrs Detlavs]] * [[Sintija Kvēpa]] * [[Kristiāns Vasiļevskis]] * [[Antons Ļamins]] * [[Kristīne Dārzniece]] * [[Dagnis Isaks]] * [[Georgs Turlajs]] * [[Olga Veilande]] * [[Dace Bargā]] * [[Sanda Purviņa]] * [[Ojārs Judrups]] * [[Edgars Obrumanis]] * [[Arturs Mietulis]] * [[Karolīne Deņisova]] * [[Jana Barkovska]] * [[Artjoms Dmitrijevs]] * [[Krišs Krišjānis Millers]] * [[Ksenija Korenika]] * [[Elīna Drulle]] * [[Annija Vecuma-Veco]] * [[Marija Vorkule]] * [[Ilona Geide]] * [[Aivars Cīrulis]] * [[Eduards Cers]] * [[Agnese Sniedze]] * [[Ieva Baumane-Morse]] * [[Dzintars Vītoliņš]] * [[Māris Aizsils]] * [[Edgars Krūmiņš (politiķis)|Edgars Krūmiņš]] * [[Orests Kubarko]] * [[Elīna Grāvīte]] * [[Mārtiņš Rutkovskis]] * [[Olivers Ali Ešenvalds]] * [[Ilga Liepiņa]] * [[Luīza Elizabete Saulīte]] * [[Artemijs Lubgins]] * [[Mareks Elsts]] * [[Ivars Rudzītis]] * [[Elīna Poļetajeva]] * [[Mārtiņš Priede]] * [[Marika Tereščenko]] * [[Aleksandrs Smirnovs]] * [[Igors Ardaševs]] * [[Ingemars Harmsens]] * [[Santa Skujiņa]] * [[Kristaps Celms]] * [[Marita Barkovska]] * [[Jurijs Sergejevs]] * [[Alens Poddubnijs]] * [[Māris Gunārs Dzenis]] * [[Aleksejs Blaževičs]] }} }} |[[Juris Pūce]] |- | style="text-align: center" |11. |[[Jaunā konservatīvā partija]] |{{hidden|{{align|left|24}}| {{plainlist| * [[Vita Robalte]] * [[Daiga Pirogova]] * [[Marija Balcere]] * [[Jānis Liberts]] * [[Guntis Bībers]] * [[Sigords Stradiņš]] * [[Olafs Grigus]] * [[Mārtiņš Bērziņš (uzņēmējs)|Mārtiņš Bērziņš]] * [[Gatis Karlsons]] * [[Pēteris Aglonietis]] * [[Evelīna Lasmane]] * [[Dainis Jansons]] * [[Normunds Gerenčiks]] * [[Inese Simsone]] * [[Aivija Skuja]] * [[Morics Nils Menģelsons]] * [[Maija Martinsone]] * [[Aleksandrs Margevičs]] * [[Kaspars Krapsis]] * [[Eva Mārtuža]] * [[Inese Prodniece]] * [[Aigars Bērziņš]] * [[Nils Blūms]] * [[Arnis Simsons]] }} }} |[[Vita Robalte]] |- | style="text-align: center" |12. |[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Jūlija Stepaņenko]] * [[Rūdolfs Brēmanis]] * [[Ļubova Švecova]] * [[Eiženija Aldermane]] * [[Inna Djeri]] * [[Jūlija Sohina]] * [[Artūrs Klēbahs]] * [[Igors Solomatins]] * [[Vjačeslavs Stepaņenko]] * [[Vadims Baraņņiks]] * [[Normunds Grostiņš]] * [[Andrejs Šikors]] * [[Olga Veidiņa]] * [[Gita Priede]] * [[Armands Kaļišuks]] * [[Anna Bondere]] * [[Oksana Sadigova]] * [[Arturs Zamerovskis]] * [[Raitis Mazjānis]] * [[Deniss Gorba]] * [[Jeļena Potjomkina]] * [[Anna Dārzniece]] * [[Armands Māliņš]] * [[Viktors Jolkins]] * [[Ivars Zīle]] * [[Nataļja Ļebedeva]] * [[Roberts Atvars]] * [[Andris Petrovs]] * [[Anita Kezami]] * [[Tatjana Jemeļjanova]] * [[Jānis Pavļukevičs]] * [[Timurs Safiuļins]] * [[Andrejs Jakovļevs]] * [[Inese Rjazanceva]] * [[Kristīne Koņina]] * [[Arkādijs Mihailovs]] * [[Juna Vasiļjeva]] * [[Dainis Vītols]] * [[Andrejs Obozņenko]] * [[Odrija Marta Klēbaha]] * [[Guntars Liepkalns]] * [[Osvalds Kretainis]] * [[Artūrs Anpilogovs]] * [[Ieva Novicka]] * [[Oļegs Sisoļatins]] * [[Valdis Dahs]] * [[Oļegs Fjodorovs]] * [[Edgars Arkliņš]] * [[Viktors Dergunovs]] * [[Andris Jostsons]] * [[Valdis Kurilovičs]] * [[Natalija Osovska]] * [[Igors Vrubļevskis]] * [[Iveta Armuševica]] * [[Agris Celitāns]] * [[Viktorija Murina]] * [[Inga Amrouče]] * [[Deniss Deņisovs (Inkasents)|Deniss Deņisovs]] * [[Antuāns Žozefs Abū-Šedids]] * [[Andrejs Bērziņš (ekonomists)|Andrejs Bērziņš]] * [[Marina Ņepomņaščiha]] * [[Nauris Pjuts]] * [[Jānis Lauva]] }} }} |[[Jūlija Stepaņenko]] |- | style="text-align: center" |13. |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Edvards Ratnieks]] * [[Liāna Langa]] * [[Ģirts Lapiņš]] * [[Ansis Pūpols]] * [[Dainis Locis]] * [[Ieva Siliņa]] * [[Einārs Cilinskis]] * [[Ieva Holma]] * [[Kaspars Spunde]] * [[Elīna Treija]] * [[Ritvars Jansons]] * [[Valters Bergs]] * [[Aija Sannikova]] * [[Māris Kaminskis]] * [[Artis Siliņš]] * [[Sanita Dika-Bokmeldere]] * [[Vineta Stolere]] * [[Rūdolfs Kreislers]] * [[Baiba Bicēna]] * [[Kaspars Bergmanis]] * [[Lauris Ērenpreiss]] * [[Roberts Ķipurs]] * [[Jānis Feldmanis]] * [[Roberts Spručs]] * [[Ilze Neimane]] * [[Dzintars Mozgis]] * [[Andris Švalbe]] * [[Zigurds Strīķis]] * [[Mārcis Kūlis]] * [[Kārlis Kamradzis]] * [[Romāns Tilleris]] * [[Visvaldis Freidenfelds]] * [[Edgars Kristaps Rupeiks]] * [[Jānis Derums]] * [[Normunds Broks]] * [[Ieva Demjanenko]] * [[Dace Balode]] * [[Mārtiņš Arājs]] * [[Atis Gridjuško]] * [[Andrievs Jakovels]] * [[Harijs Petrockis-Petrovskis]] * [[Ilmārs Geiba]] * [[Marlēna Pirvica]] * [[Gints Zemitāns]] * [[Rolands Arturs Bebris]] * [[Toms Roberts Lauva]] * [[Miks Mikulskaitis]] * [[Pēteris Rakštis]] * [[Uģis Rusmanis]] * [[Jānis Beinarovičs (1968)|Jānis Beinarovičs]] * [[Jānis Vēveris (politiķis)|Jānis Vēveris]] * [[Heino Elnionis]] * [[Ingūna Lazdiņa]] * [[Raimonds Jonītis]] * [[Kristiāns Grundštoks]] * [[Jurģis Marcinkevičs]] * [[Adrians Zutis]] * [[Ernests Ervīns Apīnis]] * [[Imants Stradiņš]] * [[Andis Būmanis]] * [[Matīss Lotārs Nusbergs]] * [[Pēteris Leiškalns]] * [[Marija Luīze Ratniece]] }} }} |[[Edvards Ratnieks]] |- | style="text-align: center" |14. |[[Apvienotais saraksts]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Māris Sprindžuks]] * [[Edgars Bergholcs]] * [[Jānis Liepiņš (jurists)|Jānis Liepiņš]] * [[Agnese Geduševa]] * [[Kārlis Seržants (politiķis)|Kārlis Seržants]] * [[Jānis Stērninieks]] * [[Romualds Ražuks]] * [[Valdis Gavars (politiķis)|Valdis Gavars]] * [[Dzidris Augustinovičs]] * [[Edgars Štelmahers]] * [[Kristīne Smiltēna]] * [[Jānis Urtāns]] * [[Dēvijs Elnionis]] * [[Villiams Kursītis-Vrobļevskis]] * [[Jānis Zablovskis]] * [[Ilze Ortveina]] * [[Ārija Martukāne]] * [[Edgars Rantiņš]] * [[Ketrīna Stērniniece]] * [[Mārtiņš Šics]] * [[Diāna Kalēja]] * [[Amanda Amatniece]] * [[Kārlis Knēziņš]] * [[Sanija Bizika]] * [[Rūta Bendere]] * [[Elita Kalniņa]] * [[Igors Roms]] * [[Jolanta Rastorgujeva]] * [[Mārtiņš Toms Staks]] * [[Jānis Jaksons]] * [[Sanita Vulfa]] * [[Ainars Šablovskis]] * [[Rosita Zvirgzdiņa]] * [[Sandija Gunta Evardsone]] * [[Kristīne Brauna]] * [[Rita Krinberga]] * [[Airisa Šteinberga]] * [[Alise Kreile]] * [[Juris Saukāns]] * [[Valdemārs Eklons]] * [[Romars Kožarenoks]] * [[Renārs Putniņš (arhitekts)|Renārs Putniņš]] * [[Māris Jenne]] * [[Mārtiņš Neimanis]] * [[Linda Lejiete]] * [[Edgars Medvedskis]] * [[Kristīne Anna Apine]] * [[Donāts Bilde]] * [[Uvis Toms]] * [[Juris Birulis]] * [[Kristians Kazainis]] * [[Lauris Gruntmanis]] * [[Dace Dimza-Vrobļevska]] * [[Ginta Pozdņaka]] * [[Silvija Danelsone]] * [[Viktors Degro]] * [[Guntis Garda]] * [[Kaspars Prīdāns]] * [[Jānis Unbedahts]] * [[Ralfs Oskars Siliņš-Zagorskis]] * [[Inga Gulbe]] * [[Vita Jakovele]] * [[Gita Upmale]] }} }} |[[Māris Sprindžuks]] |- | style="text-align: center" |15. |[[Platforma 21]] |{{hidden|{{align|left|21}}| {{plainlist| * [[Liene Dreimane]] * [[Alise Kalpiņa]] * [[Ieva Lejiņa]] * [[Marita Liepina]] * [[Ilona Ivonova]] * [[Linda Kaliksone]] * [[Ieva Rone]] * [[Sanita Lemeševska]] * [[Iveta Skrastiņa]] * [[Dana Zālīte]] * [[Monta Līduma]] * [[Ivonda Freifalte]] * [[Sandra Lorensa]] * [[Zanda Lapiņa]] * [[Valda Pereligina]] * [[Sanita Butkus]] * [[Inga Tipuka]] * [[Līga Barkāne]] * [[Linda Valaine-Rohņana]] * [[Laura Narubina]] * [[Lelde Dreimane]] }} }} |[[Liene Dreimane]] |- | style="text-align: center" |16. |[[Stabilitātei]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Aleksejs Rosļikovs]] * [[Valērijs Petrovs]] * [[Mairis Briedis]] * [[Andrejs Kozlovs]] * [[Jakovs Pliners]] * [[Anatolijs Aļeksejenko]] * [[Valentīns Jeremejevs]] * [[Viktorija Tarane]] * [[Irina Judina]] * [[Ruslans Vereščagins]] * [[Nikolajs Kabanovs]] * [[Aleksandrs Golovanovs]] * [[Ivans Klementjevs]] * [[Jeļena Aleksandrova]] * [[Vija Rumpāne]] * [[Gerda Veigure-Kuka]] * [[Olga Glazunova]] * [[Vilis Sruoģis]] * [[Santa Škarste]] * [[Sergejs Volodins]] * [[Jūlija Boļševa]] * [[Vikentijs Bahilovs]] * [[Laura Valgere]] * [[Maksims Ševcovs]] * [[Olga Jakovļeva]] * [[Vitālijs Korabeļņikovs]] * [[Irina Buša]] * [[Filips Aleksandrovs]] * [[Arturs Taranda]] * [[Jeļena Bedrataja]] * [[Ina Barkanova]] * [[Oksana Froļonoka]] * [[Pāvels Kuzmins]] * [[Dmitrijs Sardiko]] * [[Jekaterina Grjunberga]] * [[Andrejs Pokumeiko]] * [[Jeļena Šušpanova]] * [[Arnolds Jancens]] * [[Māris Bluziks]] * [[Sergejs Moskaļenkovs]] * [[Marija Petrova]] * [[Jevgēnijs Drevickis]] * [[Aleksejs Šteinbergs]] * [[Juris Ašmanis]] * [[Jevgeņijs Poloskovs-Ignatenko]] * [[Igors Tihomirovs]] * [[Dainis Močs]] * [[Naomi Piņina]] * [[Žanna Mozgalova]] * [[Daiga Kameņeva]] * [[Katerina Ļitvinovska]] * [[Kims Caunītis]] * [[Aleksandra Kolidzeja-Analte]] * [[Aleksejs Apanasovs]] * [[Emīls Guseinovs]] * [[Rita Ašmane]] * [[Aleksandra Triguba]] * [[Andrejs Ivanovs]] * [[Oļegs Fazeroks]] * [[Aleksandrs Hmeļņickis]] * [[Juris Kaļinka]] * [[Aleksejs Molčanovs]] * [[Dmitrijs Čulkovs]] }} }} |[[Aleksejs Rosļikovs]] |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Riga City Council election, 2025.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] <!-- Nedzēsiet šo sadaļu arī pēc vēlēšanām --> {|class="wikitable collapsible mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Progresīvie|PRO]] ! rowspan="2" |[[Latvijas attīstībai|LA]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]]<hr />[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! colspan="2" |[[Gods kalpot Rīgai!|GKR]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|ST!]] ! rowspan="2" |[[Suverēnā vara|SV]]/[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]<hr />[[Suverēnā vara|SV]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Vadība |- ! style="width:30px;" |[[Gods kalpot Rīgai!|GKR]] ! style="width:30px;" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] |- ! class="unsortable" style="background:#E64632;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00;" | ! class="unsortable" style="background:#64C049;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#258B4C;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1;" | ! class="unsortable" style="background:#192956;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad;" | |- |2025. gada 26.maijs – 1.jūnijs. <small>(publicēts 3. jūnijā)</small> |SolidData/LA.LV/TV24<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-bus-nakamais-rigas-saimnieks-aptauja-atklats-kuram-kandidatam-ridzinieki-uzticas-visvairak|title=Kurš būs nākamais Rīgas saimnieks? Aptaujā atklāts, kuram kandidātam visvairāk rīdzinieku gatavi atdot savu balsi|website=LA.LV|access-date=2025-06-06|language=lv}}</ref> |860 |'''15,2''' |'''6,4''' |'''13,9''' |4,8 |'''12,4''' |3,4 | colspan="2" |'''5,8''' | rowspan="3" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |— | style="background:#d87e85" |'''18,7''' |'''11,2''' |'''7,3''' |1,1 | style="background:#d87e85" |3,5 |- |2025. gada maijs <small>(publicēts 27. maijā)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.05.2025-partiju-reitingi-riga-lideru-trijnieks-nemainigs-lielakajai-dalai-partiju-atbalsta-pieaugums.a600805/|title=Partiju reitingi Rīgā: līderu trijnieks nemainīgs; lielākajai daļai partiju atbalsta pieaugums|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-28|language=lv}}</ref> |1462 |'''13,5''' |4,1 |'''10,8''' |'''6,3''' |'''12,5''' |'''5,2''' | colspan="2" |4,2 | rowspan="3" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |0,4 | style="background:#d87e85" |'''22,0''' |'''10,7''' |'''7,5''' |2,8 | style="background:#d87e85" |8,5 |- |2025. gada 7.—15. maijs |SolidData/LA.LV/TV24<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/par-ko-ridzinieki-balsotu-ja-velesanas-notiktu-sodien-jaunakie-partiju-reitingi|title=Par ko rīdzinieki balsotu, ja vēlēšanas notiktu šodien? Jaunākie partiju reitingi|website=LA.LV|access-date=2025-05-20|language=lv}}</ref> |1008 |'''12,8''' |'''8,8''' |'''11,9''' |4,1 |'''13,4''' |4,3 | colspan="2" |'''5,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''18,2''' |'''13,5''' |'''11,3''' |1,7 | style="background:#d87e85" |4,7 |- |2025. gada marts — aprīlis <small>(publicēts 17. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.04.2025-aptauja-popularakas-partijas-riga-latvija-pirmaja-vieta-progresivie-un-nacionala-apvieniba.a595992/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Aptauja: Populārākās partijas Rīgā – «Latvija pirmajā vietā», «Progresīvie» un Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-19|language=lv}}</ref> |555 |'''14,2''' |4,3 |'''10,7''' |'''9,2''' |'''12,0''' |4,0 | colspan="2" |'''5,3''' |1,0 | style="background:#d87e85" |'''20,0''' |'''9,8''' |'''6,8''' |7,0 | style="background:#d87e85" |5,8 |- |2025. gada janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.02.2025-partiju-reitingi-riga-vislielakais-atbalsts-lpv-progresivajiem-un-na.a586478/|title=Partiju reitingi Rīgā: Vislielākais atbalsts LPV, «Progresīvajiem» un NA|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-04|language=lv}}</ref> |554 |'''16,4''' |3,8 |'''10,3''' |'''12,2''' |'''13,4''' |3,2 | colspan="2" |'''6,7''' |— |— | style="background:#d87e85" |'''18,3''' |'''8,9''' |3,4 |7,2 | style="background:#d87e85" |1,9 |- |2023. gada 8.—17. jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2023-aptauja-riga-popularakas-partijas-progresivie-saskana-un-jauna-vienotiba.a520460/|title=Aptauja: Rīgā populārākās partijas – «Progresīvie», «Saskaņa» un «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> |578 | style="background:#f5b5ad" |'''16,2''' |— |'''14,2''' |'''14,5''' |'''8,3''' |— |— |'''7,9''' |— |— |'''10,9''' |'''9,0''' |— |19,0 | style="background:#f5b5ad" |1,7 |- ! colspan="3" |[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada vēlēšanas]] | colspan="2" style="background:#f5b5ad" |'''26,16''' |'''15,24''' |'''16,89''' | colspan="2" |'''9,64''' |'''7,72''' |4,07 |'''6,52''' |'''6,39''' |— |— |— |7,37 | style="background:#f5b5ad" |9,27 |} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/rigas-domes-arkartas-velesanas-2020 CVK mājaslapa] {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Rīga]] [[Kategorija:Rīgas dome|Vēlēšanas 2025]] 0a3t2vyeg3m3fkub5e3kca1dat4wdok 4290188 4290187 2025-06-06T20:47:37Z Eremu1 102242 4290188 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2025. gada Rīgas domes vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = | previous_election = 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas | previous_year = 2020 | next_election = 2029. gada Rīgas domes vēlēšanas | next_year = 2029 | election_date = {{dat|2025|6|7}} | seats_for_election = 60 | turnout = | party_name = no | leader_title = Mēra amata kandidāts <!-- Progresīvie--> | image1 = [[Attēls:Kleinbergs RD deputats.jpg|150x150px]] | colour1 = E64632 | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] | party1 = [[Progresīvie (partija)|Progresīvie]] | last_election1 = 18 vietas (26,16% [[Attīstībai/Par!|AP!]]/PRO) | seats_before1 = 11 (10 PRO) | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- Saskaņa --> | image2 = [[Attēls:12.Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (15818493539).jpg|150x150px]] | colour2 = EB482C | leader2 = [[Regīna Ločmele]] | party2 = [[Saskaņa]] | last_election2 = 12 vietas (16,89%) | seats_before2 = 11 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- JV --> | image3 = [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg|150x150px]] | colour3 = A6C705 | leader3 = [[Vilnis Ķirsis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/kirsis-nakamajas-pasvaldibas-velesanas-atkal-kandides-uz-rigas-mera-amatu-jauna-vienotiba-plano-startet-kopa-ar-kods-rigai-un-kustibu-par/|title=Ķirsis nākamajās pašvaldību vēlēšanās atkal kandidēs uz Rīgas mēra amatu; "Jaunā Vienotība" plāno startēt kopā ar "Kods Rīgai" un kustību "Par"|website=Puaro.lv|access-date=2024-09-04|date=2024-08-28|language=lv-LV}}</ref> | party3 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election3 = 10 vietas (15,24%) | seats_before3 = 11 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Edvards Ratnieks 2024 cropped.png|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Edvards Ratnieks]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | last_election4 = 7 vietas (9,64% kā NA/[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]) | seats_before4 = 7 (4 NA) | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS/GKR --> | image5 = [[Attēls:Oļegs Burovs 2022.jpg|150x150px]] | colour5 = 258B4C | leader5 = [[Oļegs Burovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.09.2024-gods-kalpot-rigai-un-zzs-ar-mera-kandidatu-burovu-cer-riga-iegut-ap-10-balsu.a567195/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=«Gods kalpot Rīgai» un ZZS ar mēra kandidātu Burovu cer Rīgā iegūt ap 10% balsu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-04|language=lv}}</ref> | party5 = [[Gods kalpot Rīgai|GKR]]/[[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] | last_election5 = 5 vietas (7,72% GKR; 4,07% ZZS) | seats_before5 = 4 (GKR) | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- JKP --> | image6 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour6 = 192956 | leader6 = [[Vita Robalte]] | party6 = [[Jaunā konservatīvā partija]] | last_election6 = 4 vietas (6,39%) | seats_before6 = 1 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | map_image = | map_caption = | before_election = | before_party = | title = [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | after_election = | after_party = }} '''Nākamās [[Rīgas dome]]s vēlēšanas''' atbilstoši likumam notiks ne vēlāk kā [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] laikā. == Balsošanas sistēma == Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanām pieteikti 740 kandidāti — 470 (63,5%) vīrieši un 270 (36,5%) sievietes 16 sarakstos. Augstākā izglītība ir 545 (73,6%) kandidātiem, vidējā izglītība — 178 (24,1%) kandidātiem, pamatizglītība — 17 (2,3%) kandidātiem. Visiem 740 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/riga/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 46,7 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 194 (26,2%), 31—40 gadu grupa 163 (22,0%) un 51—60 gadu grupa 136 (18,4%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākais kandidāts ir 2006. gadā dzimušais biedrības "Jaunieši Rīgai" valdes loceklis Arturs Zamerovskis, kuram ir 18 gadi, vecākā kandidāte ir 1938. gadā dzimusī pensionāre Laura Riekstiņa, kurai ir 87 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/riga/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 456 (61,7%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 70 (9,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 8 (1,1%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 (0,7%) [[Latvijas poļi|poļi]], 4 (0,5%) [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 (0,4%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 (0,3%) [[Latvijas ebreji|ebreji]], 2 (0,3%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]] un pa 1 kā [[azerbaidžāņi|azerbaidžānis]], [[karēļi|karēlis]], [[lībieši|lībietis]] un [[tatāri|tatārs]]. 186 (25,1%) kandidāti savu etnisko piederību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Kandidātu saraksti == No 2025. gada 19. marta līdz 8. aprīlim konkrētos datumos notika kandidātu sarakstu iesniegšana 7. jūnija Rīgas domes vēlēšanām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/pieejamas-kandidatu-sarakstu-iesniegsanas-anketas|title=Pieejamas kandidātu sarakstu iesniegšanas anketas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2025-02-14|language=lv}}</ref> Deputātu kandidātu sarakstus Rīgas domes vēlēšanām varēja iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā. Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidātiem ir Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un uz kuriem neattiecas likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi. Lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā deputāta kandidātam bija jāatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, — pēdējos 10 mēnešus bez pārtraukuma dzīvesvietai jābūt reģistrētai Rīgā, vismaz pēdējos četrus mēnešus jābūt nostrādājušam Rīgā kā darba ņēmējam vai [[Pašnodarbinātais|pašnodarbinātai personai]] vai Rīgā ir jāpieder nekustamajam īpašumam. === Kandidātu saraksti === {| class="sortable wikitable" style="text-align:left;" |- bgcolor="#cccccc" !'''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Mēra kandidāts''' |- | style="text-align: center" |1. |[[Gods kalpot Rīgai]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Oļegs Burovs]] * [[Andris Kalniņš (uzņēmējs)|Andris Kalniņš]] * [[Andrejs Vilks]] * [[Juris Radzevičs]] * [[Dainis Turlais]] * [[Ainars Baštiks]] * [[Stella Lapiņa]] * [[Andris Treimanis]] * [[Ausma Cimdiņa]] * [[Ervins Straupe]] * [[Romans Alijevs]] * [[Andris Priekulis]] * [[Renārs Circenis]] * [[Diāna Novicka]] * [[Vitālijs Dubovs]] * [[Guntis Dūda]] * [[Mihails Parahins]] * [[Gints Aksiks]] * [[Krists Bergans-Berģis]] * [[Maksims Krutikovs]] * [[Oskars Mažāns]] * [[Aleksandrs Arhipovs]] * [[Gunta Brūmane]] * [[Lilita Laine]] * [[Darja Markina]] * [[Irina Dzeva]] * [[Anita Rūdule-Jansone]] * [[Olga Senjo]] * [[Irina Jaremčuka]] * [[Vitālijs Hohla]] * [[Vladimirs Žuks]] * [[Ivans Ušakovs]] * [[Rihards Rusins]] * [[Alla Štolcere]] * [[Svetlana Semenko]] * [[Evija Papule]] * [[Dagnis Reinsons]] * [[Artūrs Melnieks]] * [[Āris Bočs]] * [[Ilze Sokolovska]] * [[Faina Broide]] * [[Lilita Dūda]] * [[Artis Strāders]] * [[Maksims Revunovs]] * [[Laima Amatniece]] * [[Aldis Virbulis]] * [[Laura Riekstiņa]] * [[Ronalds Kalniņš]] * [[Elīna Žurovska]] * [[Inga Gudēviča]] * [[Vladimirs Medvedevs]] * [[Oskars Lapsiņs]] * [[Konstantīns Buls]] * [[Bruno Dzalbs]] * [[Jānis Kerliņš]] * [[Liene Zamazlova-Kazikova]] * [[Rodžers Karašs]] * [[Mairis Lūkass Marcinkevičs]] * [[Gints Golubs]] * [[Māris Tralmaks]] * [[Tālivaldis Margevičs]] * [[Jānis Čakstiņš]] * [[Normunds Šmits]] }} }} |[[Oļegs Burovs]] |- | style="text-align: center" |2. |[[Saskaņa]] |{{hidden|{{align|left|61}}| {{plainlist| * [[Regīna Ločmele]] * [[Konstantīns Čekušins]] * [[Jānis Urbanovičs]] * [[Anna Vladova]] * [[Sandris Bergmanis]] * [[Andrejs Kameņeckis]] * [[Jekaterina Morozova]] * [[Jurģis Leonovs]] * [[Karīna Brikmane]] * [[Natālija Ābola]] * [[Maksims Tolstojs]] * [[Boriss Cilevičs]] * [[Aleksandrs Sakovskis]] * [[Andrejs Žukovs]] * [[Igors Ņemšilovs]] * [[Jekaterina Iļjina]] * [[Ivars Strazds]] * [[Olga Tetere]] * [[Georgijs Jakovļevs]] * [[Maksims Lodiņš]] * [[Aleksandrs Vasiļjevs]] * [[Margarita Brikmane]] * [[Dmitrijs Vakišs]] * [[Gundars Ūdris]] * [[Valērijs Gagoņins]] * [[Dmitrijs Čerņavskis]] * [[Markuss Stepanovs]] * [[Jeļena Mirnaja]] * [[Babeks Eivazovs]] * [[Jānis Avdejevs]] * [[Deniss Sadovenko]] * [[Linda Blumfelde]] * [[Raitis Grebežs]] * [[Diļnoza Šimanovska]] * [[Aleksandrs Ļebedevs]] * [[Anastasija Rušmane]] * [[Vladimirs Liberts]] * [[Lilija Dmitrijeva]] * [[Jeļena Salova]] * [[Valdis Teimers]] * [[Jana Smirnova]] * [[Andrejs Kurganskis]] * [[Jūlija Riņģe]] * [[Romans Jakušenoks]] * [[Elmārs Vestermanis]] * [[Konstantins Burcevs]] * [[Anatolijs Curanovs]] * [[Daniils Smuļko]] * [[Romualds Bojārs]] * [[Marina Zaikova]] * [[Arturs Gorjunovs]] * [[Sergejs Masļakovs]] * [[Igors Solovjovs]] * [[Anastasija Serbina]] * [[Diāna Ivanova]] * [[Romāns Kanclers]] * [[Maksims Džumaševs]] * [[Viktors Matuļs]] * [[Veronika Makarova]] * [[Georgijs Kuznecovs]] * [[Jana Beļaja]] * [[Andrejs Boroduļins]] }} }} |[[Regīna Ločmele]] |- | style="text-align: center" |3. |[[Pašcieņa (partija)|Pašcieņa]], [[Tauta. Zeme. Valstiskums.]] |{{hidden|{{align|left|20}}| {{plainlist| * [[Guntars Vītols]] * [[Igors Meija]] * [[Jānis Lapinskis]] * [[Jānis Svemps]] * [[Dace Paegle]] * [[Liene Apine]] * [[Sintija Libenzone]] * [[Ilona Bicāne]] * [[Edvarts Krusts]] * [[Anastasija Kuzmina (pedagoģe)|Anastasija Kuzmina]] * [[Žaks Beernaerts]] * [[Egils Rutkovskis]] * [[Rūdolfs Sauja]] * [[Raivo Krūss]] * [[Jānis Vizbulis]] * [[Dainis Krasnogolovs]] * [[Sandis Bārda]] * [[Valērija Lapova]] * [[Rihards Akmentiņš]] * [[Rodžers Miķelsons]] }} }} |[[Guntars Vītols]] |- | style="text-align: center" |4. |[[Latvijas Sociālistiskā partija]] |{{hidden|{{align|left|23}}| {{plainlist| * [[Vladimirs Frolovs]] * [[Ingars Burlaks]] * [[Antons Klindžāns]] * [[Guna Āboliņa (1973)|Guna Āboliņa]] * [[Juliuss Anšins]] * [[Viktors Paškovs]] * [[Aleksandrs Petrovs (1996)|Aleksandrs Petrovs]] * [[Oksana Suržikova]] * [[Vladimirs Ivanovs]] * [[Renats Kaminskis]] * [[Elīna Calko]] * [[Valerijs Bondarenko]] * [[Aivars Zahars]] * [[Jurijs Kirsanovs]] * [[Valerija Sočņeva]] * [[Ivars Gavars]] * [[Ernests Zariņš]] * [[Vasilijs Podļesnijs]] * [[Voldemārs Keneciuss]] * [[Ludmila Beibalajeva]] * [[Edvīns Linters]] * [[Inna Ramonene]] * [[Jevgēnijs Djačkovs]] }} }} |[[Vladimirs Frolovs]] |- | style="text-align: center" |5. |[[Latvijas Atdzimšanas partija]] |{{hidden|{{align|left|1}}| {{plainlist| * [[Silvestrs Rubins]] }} }} |[[Silvestrs Rubins]] |- | style="text-align: center" |6. |[[Jaunā Vienotība]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Vilnis Ķirsis]] * [[Inese Andersone]] * [[Lauma Paegļkalna]] * [[Linda Ozola]] * [[Laima Geikina]] * [[Olafs Pulks]] * [[Edgars Ikstens]] * [[Ivars Drulle]] * [[Arnis Pēteris Rozentāls]] * [[Valdis Valters]] * [[Dzintra Geka-Vaska]] * [[Nils Josts]] * [[Dāvis Stalts]] * [[Linda Curika]] * [[Linda Ozoliņa]] * [[Kārlis Šadurskis]] * [[Miks Celmiņš]] * [[Miroslavs Kodis]] * [[Andris Reizenbergs]] * [[Jānis Ozols (uzņēmējs)|Jānis Ozols]] * [[Markuss Ginters]] * [[Jānis Šiliņš]] * [[Juris Zvirbulis]] * [[Inese Voika]] * [[Jogita Ozola]] * [[Artjoms Uršuļskis]] * [[Zane Ozola]] * [[Mārtiņš Jirgensons]] * [[Jānis Lazdāns]] * [[Dāvis Dejus]] * [[Evita Lause-Daģe]] * [[Kirils Kārlis Ķirsis]] * [[Lita Beire]] * [[Loreta Abakoka]] * [[Māris Puriņš]] * [[Zinta Zviedre]] * [[Inna Pasnaka-Irkle]] * [[Liene Reine-Miteva]] * [[Arvīds Ceļmalis]] * [[Andis Geižāns]] * [[Kaspars Gailītis]] * [[Rihards Irbe]] * [[Normunds Bišmanis]] * [[Maija Novadniece]] * [[Dmitrijs Hamenoks]] * [[Juris Alksnis]] * [[Pauls Adijans]] * [[Daniēls Zeltiņš]] * [[Kristiāns Lēģeris]] * [[Aigars Stirna]] * [[Agnese Reinholde]] * [[Rinalds Žuks]] * [[Roberts Matulis]] * [[Lauris Beinerts]] * [[Daila Šēnberga]] * [[Linda Ozola (1991)|Linda Ozols]] * [[Viktors Vītums]] * [[Ivars Dimdiņš]] * [[Jevgenijs Lurje]] * [[Leonards Laganovskis]] * [[Didzis Šēnbergs]] * [[Edgars Baldunčiks]] * [[Andrejs Boroduļins]] }} }} |[[Vilnis Ķirsis]] |- | style="text-align: center" |7. |[[Centra partija]] |{{hidden|{{align|left|25}}| {{plainlist| * [[Juris Žuravļovs]] * [[Dainis Grabovskis]] * [[Normunds Ozoliņš]] * [[Irina Tihanova]] * [[Vjačeslavs Brjankins]] * [[Vladislavs Gavars]] * [[Aleksandrs Burbo]] * [[Jekaterina Gončarova]] * [[Andris Leimanis]] * [[Aleksandrs Tkačovs]] * [[Aleksandrs Čuslins]] * [[Juris Vucāns]] * [[Jānis Pūdžs]] * [[Tatjana Grāvite]] * [[Tatjana Ozolniece]] * [[Jevgenijs Vucāns]] * [[Santa Pūdže]] * [[Dmitrijs Kairišs]] * [[Andrejs Čirva]] * [[Valērijs Korobovs]] * [[Vladimirs Nekļudovs]] * [[Ārijs Kraslavskis]] * [[Andrejs Jefremovs]] * [[Artemijs Gomozovs]] * [[Dmitrijs Saveļjejvs]] }} }} |[[Juris Žuravļovs]] |- | style="text-align: center" |8. |[[Progresīvie]] |{{hidden|{{align|left|62}}| {{plainlist| * [[Viesturs Kleinbergs]] * [[Alija Turlaja]] * [[Mārtiņš Kossovičs]] * [[Justīne Panteļējeva]] * [[Marta Kotello]] * [[Agnese Logina]] * [[Igors Kļaviņš]] * [[Kortnija Māra Gurtlava]] * [[Selīna Vancāne]] * [[Aija Melle]] * [[Mārtiņš Zvejnieks]] * [[Rūta Mežavilka]] * [[Paula Zvejniece]] * [[Elīza Lasmane]] * [[Edgars Jēkabsons]] * [[Mairita Lūse]] * [[Kārlis Krēķis]] * [[Esmeralda Anstrauta]] * [[Rūdolfs Strazdiņš]] * [[Ina Lenca]] * [[Anna Zirne-Blumberga]] * [[Kristafers Zeiļuks]] * [[Ilze Baranovska]] * [[Armands Būmanis]] * [[Dita Jonīte]] * [[Ilona Ceicāne]] * [[Dāvis Lodziņš]] * [[Kristaps Zēlavs]] * [[Liene Frīdberga]] * [[Rolands Ozols]] * [[Sindija Eldmane]] * [[Bruno Ozoliņš]] * [[Pēteris Grūbe]] * [[Ieva Ose]] * [[Laura Ansone]] * [[Anna Ilze Gailīte]] * [[Mārtiņš Grels]] * [[Gita Actiņa]] * [[Letīcija Līva Lukjanska]] * [[Valts Roberts Zirnis]] * [[Inese Kulla]] * [[Juris Martins]] * [[Anete Biteniece]] * [[Ilze Jaunberga]] * [[Artis Zaļūksnis]] * [[Māris Čapkēvičs]] * [[Linda Račika-Rezgale]] * [[Dainis Groza]] * [[Sandra Minakovska]] * [[Laimons Timma]] * [[Ilga Laurina]] * [[Edgars Lāma]] * [[Dāvis Kalniņš]] * [[Rūta Rutka]] * [[Liene Muste]] * [[Imants Ločmelis]] * [[Edgars Klētnieks]] * [[Ginta Šulce]] * [[Dāvis Lemeševskis]] * [[Artūrs Bricis]] * [[Olga Paožole]] * [[Mārtiņš Eņģelis]] }} }} |[[Viesturs Kleinbergs]] |- | style="text-align: center" |9. |[[Latvija pirmajā vietā]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Ainārs Šlesers]] * [[Andrejs Klementjevs]] * [[Andris Ozols (ekonomists)|Andris Ozols]] * [[Karina Plaude]] * [[Rolands Gulbis]] * [[Vladislavs Bartaševičs]] * [[Sergejs Dolgopolovs]] * [[Andris Ārgalis]] * [[Ringolds Balodis]] * [[Vitālijs Orlovs]] * [[Maija Armaņeva]] * [[Māris Mežals]] * [[Jevgēnija Šafraneka]] * [[Deniss Kļukins]] * [[Leontijs Morozs]] * [[Henrijs Frīdenbergs]] * [[Andris Pļāvējs]] * [[Irina Pētersone]] * [[Krists Blažēvics]] * [[Vestards Rozenbergs]] * [[Raimonds Timma]] * [[Pjotrs Poļikarpovs]] * [[Ilmārs Vecvanags]] * [[Sergejs Belijs]] * [[Normunds Rozenšteins]] * [[Kārlis Beļēvičs]] * [[Līga Krēmere]] * [[Andris Baumanis]] * [[Māris Ruks]] * [[Ēriks Stendzenieks]] * [[Adriāna Leonora Martinkēviča]] * [[Roberts Žemaitis]] * [[Edvards Šlesers]] * [[Kaspars Krištopans]] * [[Emīls Jakrins]] * [[Jānis Geduševs]] * [[Eduards Zivtiņš]] * [[Jolanta Gulbe-Paškeviča]] * [[Deniss Paškevičs]] * [[Armands Ābelītis]] * [[Jānis Zaržeckis]] * [[Filips Aleksandrs Zaržeckis]] * [[Andris Ķerpe]] * [[Pēteris Plakans]] * [[Luīze Zveja]] * [[Vladislavs Šindlers]] * [[Vladimirs Stoļarovs]] * [[Konstantīns Sokolovs]] * [[Nataļja Hohlova]] * [[Tija Zālīte]] * [[Jānis Plaudis (uzņēmējs)|Jānis Plaudis]] * [[Matīss Kempe]] * [[Inese Bētiņa]] * [[Ingars Bušs]] * [[Vilnis Visors]] * [[Terēza Milberga]] * [[Igors Freimanis]] * [[Gerda Gaidukova]] * [[Asifs Ibragimovs]] * [[Arnis Zobens]] * [[Dagnis Pastors]] * [[Sandris Točs]] * [[Leonīds Loginovs]] }} }} |[[Ainārs Šlesers]] |- | style="text-align: center" |10. |[[Latvijas attīstībai]] |{{hidden|{{align|left|62}}| {{plainlist| * [[Juris Pūce]] * [[Vjačeslavs Dombrovskis]] * [[Anita Muižniece]] * [[Anete Jēkabsone-Žogota]] * [[Viesturs Zeps]] * [[Ieva Brante]] * [[Darja Tihomirova]] * [[Iveta Ratinīka]] * [[Artūrs Toms Plešs]] * [[Edgars Jaunups]] * [[Edgars Barbaks]] * [[Deniss Aleksandrs Ševeļovs]] * [[Artūrs Detlavs]] * [[Sintija Kvēpa]] * [[Kristiāns Vasiļevskis]] * [[Antons Ļamins]] * [[Kristīne Dārzniece]] * [[Dagnis Isaks]] * [[Georgs Turlajs]] * [[Olga Veilande]] * [[Dace Bargā]] * [[Sanda Purviņa]] * [[Ojārs Judrups]] * [[Edgars Obrumanis]] * [[Arturs Mietulis]] * [[Karolīne Deņisova]] * [[Jana Barkovska]] * [[Artjoms Dmitrijevs]] * [[Krišs Krišjānis Millers]] * [[Ksenija Korenika]] * [[Elīna Drulle]] * [[Annija Vecuma-Veco]] * [[Marija Vorkule]] * [[Ilona Geide]] * [[Aivars Cīrulis]] * [[Eduards Cers]] * [[Agnese Sniedze]] * [[Ieva Baumane-Morse]] * [[Dzintars Vītoliņš]] * [[Māris Aizsils]] * [[Edgars Krūmiņš (politiķis)|Edgars Krūmiņš]] * [[Orests Kubarko]] * [[Elīna Grāvīte]] * [[Mārtiņš Rutkovskis]] * [[Olivers Ali Ešenvalds]] * [[Ilga Liepiņa]] * [[Luīza Elizabete Saulīte]] * [[Artemijs Lubgins]] * [[Mareks Elsts]] * [[Ivars Rudzītis]] * [[Elīna Poļetajeva]] * [[Mārtiņš Priede]] * [[Marika Tereščenko]] * [[Aleksandrs Smirnovs]] * [[Igors Ardaševs]] * [[Ingemars Harmsens]] * [[Santa Skujiņa]] * [[Kristaps Celms]] * [[Marita Barkovska]] * [[Jurijs Sergejevs]] * [[Alens Poddubnijs]] * [[Māris Gunārs Dzenis]] * [[Aleksejs Blaževičs]] }} }} |[[Juris Pūce]] |- | style="text-align: center" |11. |[[Jaunā konservatīvā partija]] |{{hidden|{{align|left|24}}| {{plainlist| * [[Vita Robalte]] * [[Daiga Pirogova]] * [[Marija Balcere]] * [[Jānis Liberts]] * [[Guntis Bībers]] * [[Sigords Stradiņš]] * [[Olafs Grigus]] * [[Mārtiņš Bērziņš (uzņēmējs)|Mārtiņš Bērziņš]] * [[Gatis Karlsons]] * [[Pēteris Aglonietis]] * [[Evelīna Lasmane]] * [[Dainis Jansons]] * [[Normunds Gerenčiks]] * [[Inese Simsone]] * [[Aivija Skuja]] * [[Morics Nils Menģelsons]] * [[Maija Martinsone]] * [[Aleksandrs Margevičs]] * [[Kaspars Krapsis]] * [[Eva Mārtuža]] * [[Inese Prodniece]] * [[Aigars Bērziņš]] * [[Nils Blūms]] * [[Arnis Simsons]] }} }} |[[Vita Robalte]] |- | style="text-align: center" |12. |[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Jūlija Stepaņenko]] * [[Rūdolfs Brēmanis]] * [[Ļubova Švecova]] * [[Eiženija Aldermane]] * [[Inna Djeri]] * [[Jūlija Sohina]] * [[Artūrs Klēbahs]] * [[Igors Solomatins]] * [[Vjačeslavs Stepaņenko]] * [[Vadims Baraņņiks]] * [[Normunds Grostiņš]] * [[Andrejs Šikors]] * [[Olga Veidiņa]] * [[Gita Priede]] * [[Armands Kaļišuks]] * [[Anna Bondere]] * [[Oksana Sadigova]] * [[Arturs Zamerovskis]] * [[Raitis Mazjānis]] * [[Deniss Gorba]] * [[Jeļena Potjomkina]] * [[Anna Dārzniece]] * [[Armands Māliņš]] * [[Viktors Jolkins]] * [[Ivars Zīle]] * [[Nataļja Ļebedeva]] * [[Roberts Atvars]] * [[Andris Petrovs]] * [[Anita Kezami]] * [[Tatjana Jemeļjanova]] * [[Jānis Pavļukevičs]] * [[Timurs Safiuļins]] * [[Andrejs Jakovļevs]] * [[Inese Rjazanceva]] * [[Kristīne Koņina]] * [[Arkādijs Mihailovs]] * [[Juna Vasiļjeva]] * [[Dainis Vītols]] * [[Andrejs Obozņenko]] * [[Odrija Marta Klēbaha]] * [[Guntars Liepkalns]] * [[Osvalds Kretainis]] * [[Artūrs Anpilogovs]] * [[Ieva Novicka]] * [[Oļegs Sisoļatins]] * [[Valdis Dahs]] * [[Oļegs Fjodorovs]] * [[Edgars Arkliņš]] * [[Viktors Dergunovs]] * [[Andris Jostsons]] * [[Valdis Kurilovičs]] * [[Natalija Osovska]] * [[Igors Vrubļevskis]] * [[Iveta Armuševica]] * [[Agris Celitāns]] * [[Viktorija Murina]] * [[Inga Amrouče]] * [[Deniss Deņisovs (Inkasents)|Deniss Deņisovs]] * [[Antuāns Žozefs Abū-Šedids]] * [[Andrejs Bērziņš (ekonomists)|Andrejs Bērziņš]] * [[Marina Ņepomņaščiha]] * [[Nauris Pjuts]] * [[Jānis Lauva]] }} }} |[[Jūlija Stepaņenko]] |- | style="text-align: center" |13. |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Edvards Ratnieks]] * [[Liāna Langa]] * [[Ģirts Lapiņš]] * [[Ansis Pūpols]] * [[Dainis Locis]] * [[Ieva Siliņa]] * [[Einārs Cilinskis]] * [[Ieva Holma]] * [[Kaspars Spunde]] * [[Elīna Treija]] * [[Ritvars Jansons]] * [[Valters Bergs]] * [[Aija Sannikova]] * [[Māris Kaminskis]] * [[Artis Siliņš]] * [[Sanita Dika-Bokmeldere]] * [[Vineta Stolere]] * [[Rūdolfs Kreislers]] * [[Baiba Bicēna]] * [[Kaspars Bergmanis]] * [[Lauris Ērenpreiss]] * [[Roberts Ķipurs]] * [[Jānis Feldmanis]] * [[Roberts Spručs]] * [[Ilze Neimane]] * [[Dzintars Mozgis]] * [[Andris Švalbe]] * [[Zigurds Strīķis]] * [[Mārcis Kūlis]] * [[Kārlis Kamradzis]] * [[Romāns Tilleris]] * [[Visvaldis Freidenfelds]] * [[Edgars Kristaps Rupeiks]] * [[Jānis Derums]] * [[Normunds Broks]] * [[Ieva Demjanenko]] * [[Dace Balode]] * [[Mārtiņš Arājs]] * [[Atis Gridjuško]] * [[Andrievs Jakovels]] * [[Harijs Petrockis-Petrovskis]] * [[Ilmārs Geiba]] * [[Marlēna Pirvica]] * [[Gints Zemitāns]] * [[Rolands Arturs Bebris]] * [[Toms Roberts Lauva]] * [[Miks Mikulskaitis]] * [[Pēteris Rakštis]] * [[Uģis Rusmanis]] * [[Jānis Beinarovičs (1968)|Jānis Beinarovičs]] * [[Jānis Vēveris (politiķis)|Jānis Vēveris]] * [[Heino Elnionis]] * [[Ingūna Lazdiņa]] * [[Raimonds Jonītis]] * [[Kristiāns Grundštoks]] * [[Jurģis Marcinkevičs]] * [[Adrians Zutis]] * [[Ernests Ervīns Apīnis]] * [[Imants Stradiņš]] * [[Andis Būmanis]] * [[Matīss Lotārs Nusbergs]] * [[Pēteris Leiškalns]] * [[Marija Luīze Ratniece]] }} }} |[[Edvards Ratnieks]] |- | style="text-align: center" |14. |[[Apvienotais saraksts]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Māris Sprindžuks]] * [[Edgars Bergholcs]] * [[Jānis Liepiņš (jurists)|Jānis Liepiņš]] * [[Agnese Geduševa]] * [[Kārlis Seržants (politiķis)|Kārlis Seržants]] * [[Jānis Stērninieks]] * [[Romualds Ražuks]] * [[Valdis Gavars (politiķis)|Valdis Gavars]] * [[Dzidris Augustinovičs]] * [[Edgars Štelmahers]] * [[Kristīne Smiltēna]] * [[Jānis Urtāns]] * [[Dēvijs Elnionis]] * [[Villiams Kursītis-Vrobļevskis]] * [[Jānis Zablovskis]] * [[Ilze Ortveina]] * [[Ārija Martukāne]] * [[Edgars Rantiņš]] * [[Ketrīna Stērniniece]] * [[Mārtiņš Šics]] * [[Diāna Kalēja]] * [[Amanda Amatniece]] * [[Kārlis Knēziņš]] * [[Sanija Bizika]] * [[Rūta Bendere]] * [[Elita Kalniņa]] * [[Igors Roms]] * [[Jolanta Rastorgujeva]] * [[Mārtiņš Toms Staks]] * [[Jānis Jaksons]] * [[Sanita Vulfa]] * [[Ainars Šablovskis]] * [[Rosita Zvirgzdiņa]] * [[Sandija Gunta Evardsone]] * [[Kristīne Brauna]] * [[Rita Krinberga]] * [[Airisa Šteinberga]] * [[Alise Kreile]] * [[Juris Saukāns]] * [[Valdemārs Eklons]] * [[Romars Kožarenoks]] * [[Renārs Putniņš (arhitekts)|Renārs Putniņš]] * [[Māris Jenne]] * [[Mārtiņš Neimanis]] * [[Linda Lejiete]] * [[Edgars Medvedskis]] * [[Kristīne Anna Apine]] * [[Donāts Bilde]] * [[Uvis Toms]] * [[Juris Birulis]] * [[Kristians Kazainis]] * [[Lauris Gruntmanis]] * [[Dace Dimza-Vrobļevska]] * [[Ginta Pozdņaka]] * [[Silvija Danelsone]] * [[Viktors Degro]] * [[Guntis Garda]] * [[Kaspars Prīdāns]] * [[Jānis Unbedahts]] * [[Ralfs Oskars Siliņš-Zagorskis]] * [[Inga Gulbe]] * [[Vita Jakovele]] * [[Gita Upmale]] }} }} |[[Māris Sprindžuks]] |- | style="text-align: center" |15. |[[Platforma 21]] |{{hidden|{{align|left|21}}| {{plainlist| * [[Liene Dreimane]] * [[Alise Kalpiņa]] * [[Ieva Lejiņa]] * [[Marita Liepina]] * [[Ilona Ivonova]] * [[Linda Kaliksone]] * [[Ieva Rone]] * [[Sanita Lemeševska]] * [[Iveta Skrastiņa]] * [[Dana Zālīte]] * [[Monta Līduma]] * [[Ivonda Freifalte]] * [[Sandra Lorensa]] * [[Zanda Lapiņa]] * [[Valda Pereligina]] * [[Sanita Butkus]] * [[Inga Tipuka]] * [[Līga Barkāne]] * [[Linda Valaine-Rohņana]] * [[Laura Narubina]] * [[Lelde Dreimane]] }} }} |[[Liene Dreimane]] |- | style="text-align: center" |16. |[[Stabilitātei]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Aleksejs Rosļikovs]] * [[Valērijs Petrovs]] * [[Mairis Briedis]] * [[Andrejs Kozlovs]] * [[Jakovs Pliners]] * [[Anatolijs Aļeksejenko]] * [[Valentīns Jeremejevs]] * [[Viktorija Tarane]] * [[Irina Judina]] * [[Ruslans Vereščagins]] * [[Nikolajs Kabanovs]] * [[Aleksandrs Golovanovs]] * [[Ivans Klementjevs]] * [[Jeļena Aleksandrova]] * [[Vija Rumpāne]] * [[Gerda Veigure-Kuka]] * [[Olga Glazunova]] * [[Vilis Sruoģis]] * [[Santa Škarste]] * [[Sergejs Volodins]] * [[Jūlija Boļševa]] * [[Vikentijs Bahilovs]] * [[Laura Valgere]] * [[Maksims Ševcovs]] * [[Olga Jakovļeva]] * [[Vitālijs Korabeļņikovs]] * [[Irina Buša]] * [[Filips Aleksandrovs]] * [[Arturs Taranda]] * [[Jeļena Bedrataja]] * [[Ina Barkanova]] * [[Oksana Froļonoka]] * [[Pāvels Kuzmins]] * [[Dmitrijs Sardiko]] * [[Jekaterina Grjunberga]] * [[Andrejs Pokumeiko]] * [[Jeļena Šušpanova]] * [[Arnolds Jancens]] * [[Māris Bluziks]] * [[Sergejs Moskaļenkovs]] * [[Marija Petrova]] * [[Jevgēnijs Drevickis]] * [[Aleksejs Šteinbergs]] * [[Juris Ašmanis]] * [[Jevgeņijs Poloskovs-Ignatenko]] * [[Igors Tihomirovs]] * [[Dainis Močs]] * [[Naomi Piņina]] * [[Žanna Mozgalova]] * [[Daiga Kameņeva]] * [[Katerina Ļitvinovska]] * [[Kims Caunītis]] * [[Aleksandra Kolidzeja-Analte]] * [[Aleksejs Apanasovs]] * [[Emīls Guseinovs]] * [[Rita Ašmane]] * [[Aleksandra Triguba]] * [[Andrejs Ivanovs]] * [[Oļegs Fazeroks]] * [[Aleksandrs Hmeļņickis]] * [[Juris Kaļinka]] * [[Aleksejs Molčanovs]] * [[Dmitrijs Čulkovs]] }} }} |[[Aleksejs Rosļikovs]] |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Riga City Council election, 2025.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] <!-- Nedzēsiet šo sadaļu arī pēc vēlēšanām --> {|class="wikitable collapsible mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Progresīvie|PRO]] ! rowspan="2" |[[Latvijas attīstībai|LA]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]]<hr />[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! colspan="2" |[[Gods kalpot Rīgai!|GKR]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|ST!]] ! rowspan="2" |[[Suverēnā vara|SV]]/[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]<hr />[[Suverēnā vara|SV]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Vadība |- ! style="width:30px;" |[[Gods kalpot Rīgai!|GKR]] ! style="width:30px;" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] |- ! class="unsortable" style="background:#E64632;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00;" | ! class="unsortable" style="background:#64C049;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#258B4C;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1;" | ! class="unsortable" style="background:#192956;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad;" | |- |2025. gada 26.maijs – 1.jūnijs. <small>(publicēts 3. jūnijā)</small> |SolidData/LA.LV/TV24<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-bus-nakamais-rigas-saimnieks-aptauja-atklats-kuram-kandidatam-ridzinieki-uzticas-visvairak|title=Kurš būs nākamais Rīgas saimnieks? Aptaujā atklāts, kuram kandidātam visvairāk rīdzinieku gatavi atdot savu balsi|website=LA.LV|access-date=2025-06-06|language=lv}}</ref> |860 |'''15,2''' |'''6,4''' |'''13,9''' |4,8 |'''12,4''' |3,4 | colspan="2" |'''5,8''' | rowspan="4" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |— | style="background:#d87e85" |'''18,7''' |'''11,2''' |'''7,3''' |1,1 | style="background:#d87e85" |3,5 |- |2025. gada maijs <small>(publicēts 27. maijā)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.05.2025-partiju-reitingi-riga-lideru-trijnieks-nemainigs-lielakajai-dalai-partiju-atbalsta-pieaugums.a600805/|title=Partiju reitingi Rīgā: līderu trijnieks nemainīgs; lielākajai daļai partiju atbalsta pieaugums|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-28|language=lv}}</ref> |1462 |'''13,5''' |4,1 |'''10,8''' |'''6,3''' |'''12,5''' |'''5,2''' | colspan="2" |4,2 |0,4 | style="background:#d87e85" |'''22,0''' |'''10,7''' |'''7,5''' |2,8 | style="background:#d87e85" |8,5 |- |2025. gada 7.—15. maijs |SolidData/LA.LV/TV24<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/par-ko-ridzinieki-balsotu-ja-velesanas-notiktu-sodien-jaunakie-partiju-reitingi|title=Par ko rīdzinieki balsotu, ja vēlēšanas notiktu šodien? Jaunākie partiju reitingi|website=LA.LV|access-date=2025-05-20|language=lv}}</ref> |1008 |'''12,8''' |'''8,8''' |'''11,9''' |4,1 |'''13,4''' |4,3 | colspan="2" |'''5,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''18,2''' |'''13,5''' |'''11,3''' |1,7 | style="background:#d87e85" |4,7 |- |2025. gada marts — aprīlis <small>(publicēts 17. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.04.2025-aptauja-popularakas-partijas-riga-latvija-pirmaja-vieta-progresivie-un-nacionala-apvieniba.a595992/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Aptauja: Populārākās partijas Rīgā – «Latvija pirmajā vietā», «Progresīvie» un Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-19|language=lv}}</ref> |555 |'''14,2''' |4,3 |'''10,7''' |'''9,2''' |'''12,0''' |4,0 | colspan="2" |'''5,3''' |1,0 | style="background:#d87e85" |'''20,0''' |'''9,8''' |'''6,8''' |7,0 | style="background:#d87e85" |5,8 |- |2025. gada janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.02.2025-partiju-reitingi-riga-vislielakais-atbalsts-lpv-progresivajiem-un-na.a586478/|title=Partiju reitingi Rīgā: Vislielākais atbalsts LPV, «Progresīvajiem» un NA|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-04|language=lv}}</ref> |554 |'''16,4''' |3,8 |'''10,3''' |'''12,2''' |'''13,4''' |3,2 | colspan="2" |'''6,7''' |— |— | style="background:#d87e85" |'''18,3''' |'''8,9''' |3,4 |7,2 | style="background:#d87e85" |1,9 |- |2023. gada 8.—17. jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2023-aptauja-riga-popularakas-partijas-progresivie-saskana-un-jauna-vienotiba.a520460/|title=Aptauja: Rīgā populārākās partijas – «Progresīvie», «Saskaņa» un «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> |578 | style="background:#f5b5ad" |'''16,2''' |— |'''14,2''' |'''14,5''' |'''8,3''' |— |— |'''7,9''' |— |— |'''10,9''' |'''9,0''' |— |19,0 | style="background:#f5b5ad" |1,7 |- ! colspan="3" |[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada vēlēšanas]] | colspan="2" style="background:#f5b5ad" |'''26,16''' |'''15,24''' |'''16,89''' | colspan="2" |'''9,64''' |'''7,72''' |4,07 |'''6,52''' |'''6,39''' |— |— |— |7,37 | style="background:#f5b5ad" |9,27 |} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/rigas-domes-arkartas-velesanas-2020 CVK mājaslapa] {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Rīga]] [[Kategorija:Rīgas dome|Vēlēšanas 2025]] g05z7yhpzvrqoxbvforaac8mhsmn18u 4290189 4290188 2025-06-06T20:48:39Z Eremu1 102242 4290189 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2025. gada Rīgas domes vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = | previous_election = 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas | previous_year = 2020 | next_election = 2029. gada Rīgas domes vēlēšanas | next_year = 2029 | election_date = {{dat|2025|6|7}} | seats_for_election = 60 | turnout = | party_name = no | leader_title = Mēra amata kandidāts <!-- Progresīvie--> | image1 = [[Attēls:Kleinbergs RD deputats.jpg|150x150px]] | colour1 = E64632 | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] | party1 = [[Progresīvie (partija)|Progresīvie]] | last_election1 = 18 vietas (26,16% [[Attīstībai/Par!|AP!]]/PRO) | seats_before1 = 11 (10 PRO) | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- Saskaņa --> | image2 = [[Attēls:12.Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (15818493539).jpg|150x150px]] | colour2 = EB482C | leader2 = [[Regīna Ločmele]] | party2 = [[Saskaņa]] | last_election2 = 12 vietas (16,89%) | seats_before2 = 11 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- JV --> | image3 = [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg|150x150px]] | colour3 = A6C705 | leader3 = [[Vilnis Ķirsis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/kirsis-nakamajas-pasvaldibas-velesanas-atkal-kandides-uz-rigas-mera-amatu-jauna-vienotiba-plano-startet-kopa-ar-kods-rigai-un-kustibu-par/|title=Ķirsis nākamajās pašvaldību vēlēšanās atkal kandidēs uz Rīgas mēra amatu; "Jaunā Vienotība" plāno startēt kopā ar "Kods Rīgai" un kustību "Par"|website=Puaro.lv|access-date=2024-09-04|date=2024-08-28|language=lv-LV}}</ref> | party3 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election3 = 10 vietas (15,24%) | seats_before3 = 11 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Edvards Ratnieks 2024 cropped.png|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Edvards Ratnieks]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | last_election4 = 7 vietas (9,64% kā NA/[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]) | seats_before4 = 7 (4 NA) | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS/GKR --> | image5 = [[Attēls:Oļegs Burovs 2022.jpg|150x150px]] | colour5 = 258B4C | leader5 = [[Oļegs Burovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.09.2024-gods-kalpot-rigai-un-zzs-ar-mera-kandidatu-burovu-cer-riga-iegut-ap-10-balsu.a567195/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=«Gods kalpot Rīgai» un ZZS ar mēra kandidātu Burovu cer Rīgā iegūt ap 10% balsu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-04|language=lv}}</ref> | party5 = [[Gods kalpot Rīgai|GKR]]/[[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] | last_election5 = 5 vietas (7,72% GKR; 4,07% ZZS) | seats_before5 = 4 (GKR) | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- JKP --> | image6 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour6 = 192956 | leader6 = [[Vita Robalte]] | party6 = [[Jaunā konservatīvā partija]] | last_election6 = 4 vietas (6,39%) | seats_before6 = 1 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | map_image = | map_caption = | before_election = | before_party = | title = [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | after_election = | after_party = }} '''Nākamās [[Rīgas dome]]s vēlēšanas''' atbilstoši likumam notiks ne vēlāk kā [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] laikā. == Balsošanas sistēma == Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanām pieteikti 740 kandidāti — 470 (63,5%) vīrieši un 270 (36,5%) sievietes 16 sarakstos. Augstākā izglītība ir 545 (73,6%) kandidātiem, vidējā izglītība — 178 (24,1%) kandidātiem, pamatizglītība — 17 (2,3%) kandidātiem. Visiem 740 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/riga/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 46,7 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 194 (26,2%), 31—40 gadu grupa 163 (22,0%) un 51—60 gadu grupa 136 (18,4%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākais kandidāts ir 2006. gadā dzimušais biedrības "Jaunieši Rīgai" valdes loceklis Arturs Zamerovskis, kuram ir 18 gadi, vecākā kandidāte ir 1938. gadā dzimusī pensionāre Laura Riekstiņa, kurai ir 87 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/riga/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 456 (61,7%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 70 (9,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 8 (1,1%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 (0,7%) [[Latvijas poļi|poļi]], 4 (0,5%) [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 (0,4%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 (0,3%) [[Latvijas ebreji|ebreji]], 2 (0,3%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]] un pa 1 kā [[azerbaidžāņi|azerbaidžānis]], [[karēļi|karēlis]], [[lībieši|lībietis]] un [[tatāri|tatārs]]. 186 (25,1%) kandidāti savu etnisko piederību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Kandidātu saraksti == No 2025. gada 19. marta līdz 8. aprīlim konkrētos datumos notika kandidātu sarakstu iesniegšana 7. jūnija Rīgas domes vēlēšanām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/pieejamas-kandidatu-sarakstu-iesniegsanas-anketas|title=Pieejamas kandidātu sarakstu iesniegšanas anketas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2025-02-14|language=lv}}</ref> Deputātu kandidātu sarakstus Rīgas domes vēlēšanām varēja iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā. Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidātiem ir Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un uz kuriem neattiecas likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi. Lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā deputāta kandidātam bija jāatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, — pēdējos 10 mēnešus bez pārtraukuma dzīvesvietai jābūt reģistrētai Rīgā, vismaz pēdējos četrus mēnešus jābūt nostrādājušam Rīgā kā darba ņēmējam vai [[Pašnodarbinātais|pašnodarbinātai personai]] vai Rīgā ir jāpieder nekustamajam īpašumam. === Kandidātu saraksti === {| class="sortable wikitable" style="text-align:left;" |- bgcolor="#cccccc" !'''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Mēra kandidāts''' |- | style="text-align: center" |1. |[[Gods kalpot Rīgai]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Oļegs Burovs]] * [[Andris Kalniņš (uzņēmējs)|Andris Kalniņš]] * [[Andrejs Vilks]] * [[Juris Radzevičs]] * [[Dainis Turlais]] * [[Ainars Baštiks]] * [[Stella Lapiņa]] * [[Andris Treimanis]] * [[Ausma Cimdiņa]] * [[Ervins Straupe]] * [[Romans Alijevs]] * [[Andris Priekulis]] * [[Renārs Circenis]] * [[Diāna Novicka]] * [[Vitālijs Dubovs]] * [[Guntis Dūda]] * [[Mihails Parahins]] * [[Gints Aksiks]] * [[Krists Bergans-Berģis]] * [[Maksims Krutikovs]] * [[Oskars Mažāns]] * [[Aleksandrs Arhipovs]] * [[Gunta Brūmane]] * [[Lilita Laine]] * [[Darja Markina]] * [[Irina Dzeva]] * [[Anita Rūdule-Jansone]] * [[Olga Senjo]] * [[Irina Jaremčuka]] * [[Vitālijs Hohla]] * [[Vladimirs Žuks]] * [[Ivans Ušakovs]] * [[Rihards Rusins]] * [[Alla Štolcere]] * [[Svetlana Semenko]] * [[Evija Papule]] * [[Dagnis Reinsons]] * [[Artūrs Melnieks]] * [[Āris Bočs]] * [[Ilze Sokolovska]] * [[Faina Broide]] * [[Lilita Dūda]] * [[Artis Strāders]] * [[Maksims Revunovs]] * [[Laima Amatniece]] * [[Aldis Virbulis]] * [[Laura Riekstiņa]] * [[Ronalds Kalniņš]] * [[Elīna Žurovska]] * [[Inga Gudēviča]] * [[Vladimirs Medvedevs]] * [[Oskars Lapsiņs]] * [[Konstantīns Buls]] * [[Bruno Dzalbs]] * [[Jānis Kerliņš]] * [[Liene Zamazlova-Kazikova]] * [[Rodžers Karašs]] * [[Mairis Lūkass Marcinkevičs]] * [[Gints Golubs]] * [[Māris Tralmaks]] * [[Tālivaldis Margevičs]] * [[Jānis Čakstiņš]] * [[Normunds Šmits]] }} }} |[[Oļegs Burovs]] |- | style="text-align: center" |2. |[[Saskaņa]] |{{hidden|{{align|left|61}}| {{plainlist| * [[Regīna Ločmele]] * [[Konstantīns Čekušins]] * [[Jānis Urbanovičs]] * [[Anna Vladova]] * [[Sandris Bergmanis]] * [[Andrejs Kameņeckis]] * [[Jekaterina Morozova]] * [[Jurģis Leonovs]] * [[Karīna Brikmane]] * [[Natālija Ābola]] * [[Maksims Tolstojs]] * [[Boriss Cilevičs]] * [[Aleksandrs Sakovskis]] * [[Andrejs Žukovs]] * [[Igors Ņemšilovs]] * [[Jekaterina Iļjina]] * [[Ivars Strazds]] * [[Olga Tetere]] * [[Georgijs Jakovļevs]] * [[Maksims Lodiņš]] * [[Aleksandrs Vasiļjevs]] * [[Margarita Brikmane]] * [[Dmitrijs Vakišs]] * [[Gundars Ūdris]] * [[Valērijs Gagoņins]] * [[Dmitrijs Čerņavskis]] * [[Markuss Stepanovs]] * [[Jeļena Mirnaja]] * [[Babeks Eivazovs]] * [[Jānis Avdejevs]] * [[Deniss Sadovenko]] * [[Linda Blumfelde]] * [[Raitis Grebežs]] * [[Diļnoza Šimanovska]] * [[Aleksandrs Ļebedevs]] * [[Anastasija Rušmane]] * [[Vladimirs Liberts]] * [[Lilija Dmitrijeva]] * [[Jeļena Salova]] * [[Valdis Teimers]] * [[Jana Smirnova]] * [[Andrejs Kurganskis]] * [[Jūlija Riņģe]] * [[Romans Jakušenoks]] * [[Elmārs Vestermanis]] * [[Konstantins Burcevs]] * [[Anatolijs Curanovs]] * [[Daniils Smuļko]] * [[Romualds Bojārs]] * [[Marina Zaikova]] * [[Arturs Gorjunovs]] * [[Sergejs Masļakovs]] * [[Igors Solovjovs]] * [[Anastasija Serbina]] * [[Diāna Ivanova]] * [[Romāns Kanclers]] * [[Maksims Džumaševs]] * [[Viktors Matuļs]] * [[Veronika Makarova]] * [[Georgijs Kuznecovs]] * [[Jana Beļaja]] * [[Andrejs Boroduļins]] }} }} |[[Regīna Ločmele]] |- | style="text-align: center" |3. |[[Pašcieņa (partija)|Pašcieņa]], [[Tauta. Zeme. Valstiskums.]] |{{hidden|{{align|left|20}}| {{plainlist| * [[Guntars Vītols]] * [[Igors Meija]] * [[Jānis Lapinskis]] * [[Jānis Svemps]] * [[Dace Paegle]] * [[Liene Apine]] * [[Sintija Libenzone]] * [[Ilona Bicāne]] * [[Edvarts Krusts]] * [[Anastasija Kuzmina (pedagoģe)|Anastasija Kuzmina]] * [[Žaks Beernaerts]] * [[Egils Rutkovskis]] * [[Rūdolfs Sauja]] * [[Raivo Krūss]] * [[Jānis Vizbulis]] * [[Dainis Krasnogolovs]] * [[Sandis Bārda]] * [[Valērija Lapova]] * [[Rihards Akmentiņš]] * [[Rodžers Miķelsons]] }} }} |[[Guntars Vītols]] |- | style="text-align: center" |4. |[[Latvijas Sociālistiskā partija]] |{{hidden|{{align|left|23}}| {{plainlist| * [[Vladimirs Frolovs]] * [[Ingars Burlaks]] * [[Antons Klindžāns]] * [[Guna Āboliņa (1973)|Guna Āboliņa]] * [[Juliuss Anšins]] * [[Viktors Paškovs]] * [[Aleksandrs Petrovs (1996)|Aleksandrs Petrovs]] * [[Oksana Suržikova]] * [[Vladimirs Ivanovs]] * [[Renats Kaminskis]] * [[Elīna Calko]] * [[Valerijs Bondarenko]] * [[Aivars Zahars]] * [[Jurijs Kirsanovs]] * [[Valerija Sočņeva]] * [[Ivars Gavars]] * [[Ernests Zariņš]] * [[Vasilijs Podļesnijs]] * [[Voldemārs Keneciuss]] * [[Ludmila Beibalajeva]] * [[Edvīns Linters]] * [[Inna Ramonene]] * [[Jevgēnijs Djačkovs]] }} }} |[[Vladimirs Frolovs]] |- | style="text-align: center" |5. |[[Latvijas Atdzimšanas partija]] |{{hidden|{{align|left|1}}| {{plainlist| * [[Silvestrs Rubins]] }} }} |[[Silvestrs Rubins]] |- | style="text-align: center" |6. |[[Jaunā Vienotība]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Vilnis Ķirsis]] * [[Inese Andersone]] * [[Lauma Paegļkalna]] * [[Linda Ozola]] * [[Laima Geikina]] * [[Olafs Pulks]] * [[Edgars Ikstens]] * [[Ivars Drulle]] * [[Arnis Pēteris Rozentāls]] * [[Valdis Valters]] * [[Dzintra Geka-Vaska]] * [[Nils Josts]] * [[Dāvis Stalts]] * [[Linda Curika]] * [[Linda Ozoliņa]] * [[Kārlis Šadurskis]] * [[Miks Celmiņš]] * [[Miroslavs Kodis]] * [[Andris Reizenbergs]] * [[Jānis Ozols (uzņēmējs)|Jānis Ozols]] * [[Markuss Ginters]] * [[Jānis Šiliņš]] * [[Juris Zvirbulis]] * [[Inese Voika]] * [[Jogita Ozola]] * [[Artjoms Uršuļskis]] * [[Zane Ozola]] * [[Mārtiņš Jirgensons]] * [[Jānis Lazdāns]] * [[Dāvis Dejus]] * [[Evita Lause-Daģe]] * [[Kirils Kārlis Ķirsis]] * [[Lita Beire]] * [[Loreta Abakoka]] * [[Māris Puriņš]] * [[Zinta Zviedre]] * [[Inna Pasnaka-Irkle]] * [[Liene Reine-Miteva]] * [[Arvīds Ceļmalis]] * [[Andis Geižāns]] * [[Kaspars Gailītis]] * [[Rihards Irbe]] * [[Normunds Bišmanis]] * [[Maija Novadniece]] * [[Dmitrijs Hamenoks]] * [[Juris Alksnis]] * [[Pauls Adijans]] * [[Daniēls Zeltiņš]] * [[Kristiāns Lēģeris]] * [[Aigars Stirna]] * [[Agnese Reinholde]] * [[Rinalds Žuks]] * [[Roberts Matulis]] * [[Lauris Beinerts]] * [[Daila Šēnberga]] * [[Linda Ozola (1991)|Linda Ozols]] * [[Viktors Vītums]] * [[Ivars Dimdiņš]] * [[Jevgenijs Lurje]] * [[Leonards Laganovskis]] * [[Didzis Šēnbergs]] * [[Edgars Baldunčiks]] * [[Andrejs Boroduļins]] }} }} |[[Vilnis Ķirsis]] |- | style="text-align: center" |7. |[[Centra partija]] |{{hidden|{{align|left|25}}| {{plainlist| * [[Juris Žuravļovs]] * [[Dainis Grabovskis]] * [[Normunds Ozoliņš]] * [[Irina Tihanova]] * [[Vjačeslavs Brjankins]] * [[Vladislavs Gavars]] * [[Aleksandrs Burbo]] * [[Jekaterina Gončarova]] * [[Andris Leimanis]] * [[Aleksandrs Tkačovs]] * [[Aleksandrs Čuslins]] * [[Juris Vucāns]] * [[Jānis Pūdžs]] * [[Tatjana Grāvite]] * [[Tatjana Ozolniece]] * [[Jevgenijs Vucāns]] * [[Santa Pūdže]] * [[Dmitrijs Kairišs]] * [[Andrejs Čirva]] * [[Valērijs Korobovs]] * [[Vladimirs Nekļudovs]] * [[Ārijs Kraslavskis]] * [[Andrejs Jefremovs]] * [[Artemijs Gomozovs]] * [[Dmitrijs Saveļjejvs]] }} }} |[[Juris Žuravļovs]] |- | style="text-align: center" |8. |[[Progresīvie]] |{{hidden|{{align|left|62}}| {{plainlist| * [[Viesturs Kleinbergs]] * [[Alija Turlaja]] * [[Mārtiņš Kossovičs]] * [[Justīne Panteļējeva]] * [[Marta Kotello]] * [[Agnese Logina]] * [[Igors Kļaviņš]] * [[Kortnija Māra Gurtlava]] * [[Selīna Vancāne]] * [[Aija Melle]] * [[Mārtiņš Zvejnieks]] * [[Rūta Mežavilka]] * [[Paula Zvejniece]] * [[Elīza Lasmane]] * [[Edgars Jēkabsons]] * [[Mairita Lūse]] * [[Kārlis Krēķis]] * [[Esmeralda Anstrauta]] * [[Rūdolfs Strazdiņš]] * [[Ina Lenca]] * [[Anna Zirne-Blumberga]] * [[Kristafers Zeiļuks]] * [[Ilze Baranovska]] * [[Armands Būmanis]] * [[Dita Jonīte]] * [[Ilona Ceicāne]] * [[Dāvis Lodziņš]] * [[Kristaps Zēlavs]] * [[Liene Frīdberga]] * [[Rolands Ozols]] * [[Sindija Eldmane]] * [[Bruno Ozoliņš]] * [[Pēteris Grūbe]] * [[Ieva Ose]] * [[Laura Ansone]] * [[Anna Ilze Gailīte]] * [[Mārtiņš Grels]] * [[Gita Actiņa]] * [[Letīcija Līva Lukjanska]] * [[Valts Roberts Zirnis]] * [[Inese Kulla]] * [[Juris Martins]] * [[Anete Biteniece]] * [[Ilze Jaunberga]] * [[Artis Zaļūksnis]] * [[Māris Čapkēvičs]] * [[Linda Račika-Rezgale]] * [[Dainis Groza]] * [[Sandra Minakovska]] * [[Laimons Timma]] * [[Ilga Laurina]] * [[Edgars Lāma]] * [[Dāvis Kalniņš]] * [[Rūta Rutka]] * [[Liene Muste]] * [[Imants Ločmelis]] * [[Edgars Klētnieks]] * [[Ginta Šulce]] * [[Dāvis Lemeševskis]] * [[Artūrs Bricis]] * [[Olga Paožole]] * [[Mārtiņš Eņģelis]] }} }} |[[Viesturs Kleinbergs]] |- | style="text-align: center" |9. |[[Latvija pirmajā vietā]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Ainārs Šlesers]] * [[Andrejs Klementjevs]] * [[Andris Ozols (ekonomists)|Andris Ozols]] * [[Karina Plaude]] * [[Rolands Gulbis]] * [[Vladislavs Bartaševičs]] * [[Sergejs Dolgopolovs]] * [[Andris Ārgalis]] * [[Ringolds Balodis]] * [[Vitālijs Orlovs]] * [[Maija Armaņeva]] * [[Māris Mežals]] * [[Jevgēnija Šafraneka]] * [[Deniss Kļukins]] * [[Leontijs Morozs]] * [[Henrijs Frīdenbergs]] * [[Andris Pļāvējs]] * [[Irina Pētersone]] * [[Krists Blažēvics]] * [[Vestards Rozenbergs]] * [[Raimonds Timma]] * [[Pjotrs Poļikarpovs]] * [[Ilmārs Vecvanags]] * [[Sergejs Belijs]] * [[Normunds Rozenšteins]] * [[Kārlis Beļēvičs]] * [[Līga Krēmere]] * [[Andris Baumanis]] * [[Māris Ruks]] * [[Ēriks Stendzenieks]] * [[Adriāna Leonora Martinkēviča]] * [[Roberts Žemaitis]] * [[Edvards Šlesers]] * [[Kaspars Krištopans]] * [[Emīls Jakrins]] * [[Jānis Geduševs]] * [[Eduards Zivtiņš]] * [[Jolanta Gulbe-Paškeviča]] * [[Deniss Paškevičs]] * [[Armands Ābelītis]] * [[Jānis Zaržeckis]] * [[Filips Aleksandrs Zaržeckis]] * [[Andris Ķerpe]] * [[Pēteris Plakans]] * [[Luīze Zveja]] * [[Vladislavs Šindlers]] * [[Vladimirs Stoļarovs]] * [[Konstantīns Sokolovs]] * [[Nataļja Hohlova]] * [[Tija Zālīte]] * [[Jānis Plaudis (uzņēmējs)|Jānis Plaudis]] * [[Matīss Kempe]] * [[Inese Bētiņa]] * [[Ingars Bušs]] * [[Vilnis Visors]] * [[Terēza Milberga]] * [[Igors Freimanis]] * [[Gerda Gaidukova]] * [[Asifs Ibragimovs]] * [[Arnis Zobens]] * [[Dagnis Pastors]] * [[Sandris Točs]] * [[Leonīds Loginovs]] }} }} |[[Ainārs Šlesers]] |- | style="text-align: center" |10. |[[Latvijas attīstībai]] |{{hidden|{{align|left|62}}| {{plainlist| * [[Juris Pūce]] * [[Vjačeslavs Dombrovskis]] * [[Anita Muižniece]] * [[Anete Jēkabsone-Žogota]] * [[Viesturs Zeps]] * [[Ieva Brante]] * [[Darja Tihomirova]] * [[Iveta Ratinīka]] * [[Artūrs Toms Plešs]] * [[Edgars Jaunups]] * [[Edgars Barbaks]] * [[Deniss Aleksandrs Ševeļovs]] * [[Artūrs Detlavs]] * [[Sintija Kvēpa]] * [[Kristiāns Vasiļevskis]] * [[Antons Ļamins]] * [[Kristīne Dārzniece]] * [[Dagnis Isaks]] * [[Georgs Turlajs]] * [[Olga Veilande]] * [[Dace Bargā]] * [[Sanda Purviņa]] * [[Ojārs Judrups]] * [[Edgars Obrumanis]] * [[Arturs Mietulis]] * [[Karolīne Deņisova]] * [[Jana Barkovska]] * [[Artjoms Dmitrijevs]] * [[Krišs Krišjānis Millers]] * [[Ksenija Korenika]] * [[Elīna Drulle]] * [[Annija Vecuma-Veco]] * [[Marija Vorkule]] * [[Ilona Geide]] * [[Aivars Cīrulis]] * [[Eduards Cers]] * [[Agnese Sniedze]] * [[Ieva Baumane-Morse]] * [[Dzintars Vītoliņš]] * [[Māris Aizsils]] * [[Edgars Krūmiņš (politiķis)|Edgars Krūmiņš]] * [[Orests Kubarko]] * [[Elīna Grāvīte]] * [[Mārtiņš Rutkovskis]] * [[Olivers Ali Ešenvalds]] * [[Ilga Liepiņa]] * [[Luīza Elizabete Saulīte]] * [[Artemijs Lubgins]] * [[Mareks Elsts]] * [[Ivars Rudzītis]] * [[Elīna Poļetajeva]] * [[Mārtiņš Priede]] * [[Marika Tereščenko]] * [[Aleksandrs Smirnovs]] * [[Igors Ardaševs]] * [[Ingemars Harmsens]] * [[Santa Skujiņa]] * [[Kristaps Celms]] * [[Marita Barkovska]] * [[Jurijs Sergejevs]] * [[Alens Poddubnijs]] * [[Māris Gunārs Dzenis]] * [[Aleksejs Blaževičs]] }} }} |[[Juris Pūce]] |- | style="text-align: center" |11. |[[Jaunā konservatīvā partija]] |{{hidden|{{align|left|24}}| {{plainlist| * [[Vita Robalte]] * [[Daiga Pirogova]] * [[Marija Balcere]] * [[Jānis Liberts]] * [[Guntis Bībers]] * [[Sigords Stradiņš]] * [[Olafs Grigus]] * [[Mārtiņš Bērziņš (uzņēmējs)|Mārtiņš Bērziņš]] * [[Gatis Karlsons]] * [[Pēteris Aglonietis]] * [[Evelīna Lasmane]] * [[Dainis Jansons]] * [[Normunds Gerenčiks]] * [[Inese Simsone]] * [[Aivija Skuja]] * [[Morics Nils Menģelsons]] * [[Maija Martinsone]] * [[Aleksandrs Margevičs]] * [[Kaspars Krapsis]] * [[Eva Mārtuža]] * [[Inese Prodniece]] * [[Aigars Bērziņš]] * [[Nils Blūms]] * [[Arnis Simsons]] }} }} |[[Vita Robalte]] |- | style="text-align: center" |12. |[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Jūlija Stepaņenko]] * [[Rūdolfs Brēmanis]] * [[Ļubova Švecova]] * [[Eiženija Aldermane]] * [[Inna Djeri]] * [[Jūlija Sohina]] * [[Artūrs Klēbahs]] * [[Igors Solomatins]] * [[Vjačeslavs Stepaņenko]] * [[Vadims Baraņņiks]] * [[Normunds Grostiņš]] * [[Andrejs Šikors]] * [[Olga Veidiņa]] * [[Gita Priede]] * [[Armands Kaļišuks]] * [[Anna Bondere]] * [[Oksana Sadigova]] * [[Arturs Zamerovskis]] * [[Raitis Mazjānis]] * [[Deniss Gorba]] * [[Jeļena Potjomkina]] * [[Anna Dārzniece]] * [[Armands Māliņš]] * [[Viktors Jolkins]] * [[Ivars Zīle]] * [[Nataļja Ļebedeva]] * [[Roberts Atvars]] * [[Andris Petrovs]] * [[Anita Kezami]] * [[Tatjana Jemeļjanova]] * [[Jānis Pavļukevičs]] * [[Timurs Safiuļins]] * [[Andrejs Jakovļevs]] * [[Inese Rjazanceva]] * [[Kristīne Koņina]] * [[Arkādijs Mihailovs]] * [[Juna Vasiļjeva]] * [[Dainis Vītols]] * [[Andrejs Obozņenko]] * [[Odrija Marta Klēbaha]] * [[Guntars Liepkalns]] * [[Osvalds Kretainis]] * [[Artūrs Anpilogovs]] * [[Ieva Novicka]] * [[Oļegs Sisoļatins]] * [[Valdis Dahs]] * [[Oļegs Fjodorovs]] * [[Edgars Arkliņš]] * [[Viktors Dergunovs]] * [[Andris Jostsons]] * [[Valdis Kurilovičs]] * [[Natalija Osovska]] * [[Igors Vrubļevskis]] * [[Iveta Armuševica]] * [[Agris Celitāns]] * [[Viktorija Murina]] * [[Inga Amrouče]] * [[Deniss Deņisovs (Inkasents)|Deniss Deņisovs]] * [[Antuāns Žozefs Abū-Šedids]] * [[Andrejs Bērziņš (ekonomists)|Andrejs Bērziņš]] * [[Marina Ņepomņaščiha]] * [[Nauris Pjuts]] * [[Jānis Lauva]] }} }} |[[Jūlija Stepaņenko]] |- | style="text-align: center" |13. |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Edvards Ratnieks]] * [[Liāna Langa]] * [[Ģirts Lapiņš]] * [[Ansis Pūpols]] * [[Dainis Locis]] * [[Ieva Siliņa]] * [[Einārs Cilinskis]] * [[Ieva Holma]] * [[Kaspars Spunde]] * [[Elīna Treija]] * [[Ritvars Jansons]] * [[Valters Bergs]] * [[Aija Sannikova]] * [[Māris Kaminskis]] * [[Artis Siliņš]] * [[Sanita Dika-Bokmeldere]] * [[Vineta Stolere]] * [[Rūdolfs Kreislers]] * [[Baiba Bicēna]] * [[Kaspars Bergmanis]] * [[Lauris Ērenpreiss]] * [[Roberts Ķipurs]] * [[Jānis Feldmanis]] * [[Roberts Spručs]] * [[Ilze Neimane]] * [[Dzintars Mozgis]] * [[Andris Švalbe]] * [[Zigurds Strīķis]] * [[Mārcis Kūlis]] * [[Kārlis Kamradzis]] * [[Romāns Tilleris]] * [[Visvaldis Freidenfelds]] * [[Edgars Kristaps Rupeiks]] * [[Jānis Derums]] * [[Normunds Broks]] * [[Ieva Demjanenko]] * [[Dace Balode]] * [[Mārtiņš Arājs]] * [[Atis Gridjuško]] * [[Andrievs Jakovels]] * [[Harijs Petrockis-Petrovskis]] * [[Ilmārs Geiba]] * [[Marlēna Pirvica]] * [[Gints Zemitāns]] * [[Rolands Arturs Bebris]] * [[Toms Roberts Lauva]] * [[Miks Mikulskaitis]] * [[Pēteris Rakštis]] * [[Uģis Rusmanis]] * [[Jānis Beinarovičs (1968)|Jānis Beinarovičs]] * [[Jānis Vēveris (politiķis)|Jānis Vēveris]] * [[Heino Elnionis]] * [[Ingūna Lazdiņa]] * [[Raimonds Jonītis]] * [[Kristiāns Grundštoks]] * [[Jurģis Marcinkevičs]] * [[Adrians Zutis]] * [[Ernests Ervīns Apīnis]] * [[Imants Stradiņš]] * [[Andis Būmanis]] * [[Matīss Lotārs Nusbergs]] * [[Pēteris Leiškalns]] * [[Marija Luīze Ratniece]] }} }} |[[Edvards Ratnieks]] |- | style="text-align: center" |14. |[[Apvienotais saraksts]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Māris Sprindžuks]] * [[Edgars Bergholcs]] * [[Jānis Liepiņš (jurists)|Jānis Liepiņš]] * [[Agnese Geduševa]] * [[Kārlis Seržants (politiķis)|Kārlis Seržants]] * [[Jānis Stērninieks]] * [[Romualds Ražuks]] * [[Valdis Gavars (politiķis)|Valdis Gavars]] * [[Dzidris Augustinovičs]] * [[Edgars Štelmahers]] * [[Kristīne Smiltēna]] * [[Jānis Urtāns]] * [[Dēvijs Elnionis]] * [[Villiams Kursītis-Vrobļevskis]] * [[Jānis Zablovskis]] * [[Ilze Ortveina]] * [[Ārija Martukāne]] * [[Edgars Rantiņš]] * [[Ketrīna Stērniniece]] * [[Mārtiņš Šics]] * [[Diāna Kalēja]] * [[Amanda Amatniece]] * [[Kārlis Knēziņš]] * [[Sanija Bizika]] * [[Rūta Bendere]] * [[Elita Kalniņa]] * [[Igors Roms]] * [[Jolanta Rastorgujeva]] * [[Mārtiņš Toms Staks]] * [[Jānis Jaksons]] * [[Sanita Vulfa]] * [[Ainars Šablovskis]] * [[Rosita Zvirgzdiņa]] * [[Sandija Gunta Evardsone]] * [[Kristīne Brauna]] * [[Rita Krinberga]] * [[Airisa Šteinberga]] * [[Alise Kreile]] * [[Juris Saukāns]] * [[Valdemārs Eklons]] * [[Romars Kožarenoks]] * [[Renārs Putniņš (arhitekts)|Renārs Putniņš]] * [[Māris Jenne]] * [[Mārtiņš Neimanis]] * [[Linda Lejiete]] * [[Edgars Medvedskis]] * [[Kristīne Anna Apine]] * [[Donāts Bilde]] * [[Uvis Toms]] * [[Juris Birulis]] * [[Kristians Kazainis]] * [[Lauris Gruntmanis]] * [[Dace Dimza-Vrobļevska]] * [[Ginta Pozdņaka]] * [[Silvija Danelsone]] * [[Viktors Degro]] * [[Guntis Garda]] * [[Kaspars Prīdāns]] * [[Jānis Unbedahts]] * [[Ralfs Oskars Siliņš-Zagorskis]] * [[Inga Gulbe]] * [[Vita Jakovele]] * [[Gita Upmale]] }} }} |[[Māris Sprindžuks]] |- | style="text-align: center" |15. |[[Platforma 21]] |{{hidden|{{align|left|21}}| {{plainlist| * [[Liene Dreimane]] * [[Alise Kalpiņa]] * [[Ieva Lejiņa]] * [[Marita Liepina]] * [[Ilona Ivonova]] * [[Linda Kaliksone]] * [[Ieva Rone]] * [[Sanita Lemeševska]] * [[Iveta Skrastiņa]] * [[Dana Zālīte]] * [[Monta Līduma]] * [[Ivonda Freifalte]] * [[Sandra Lorensa]] * [[Zanda Lapiņa]] * [[Valda Pereligina]] * [[Sanita Butkus]] * [[Inga Tipuka]] * [[Līga Barkāne]] * [[Linda Valaine-Rohņana]] * [[Laura Narubina]] * [[Lelde Dreimane]] }} }} |[[Liene Dreimane]] |- | style="text-align: center" |16. |[[Stabilitātei]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Aleksejs Rosļikovs]] * [[Valērijs Petrovs]] * [[Mairis Briedis]] * [[Andrejs Kozlovs]] * [[Jakovs Pliners]] * [[Anatolijs Aļeksejenko]] * [[Valentīns Jeremejevs]] * [[Viktorija Tarane]] * [[Irina Judina]] * [[Ruslans Vereščagins]] * [[Nikolajs Kabanovs]] * [[Aleksandrs Golovanovs]] * [[Ivans Klementjevs]] * [[Jeļena Aleksandrova]] * [[Vija Rumpāne]] * [[Gerda Veigure-Kuka]] * [[Olga Glazunova]] * [[Vilis Sruoģis]] * [[Santa Škarste]] * [[Sergejs Volodins]] * [[Jūlija Boļševa]] * [[Vikentijs Bahilovs]] * [[Laura Valgere]] * [[Maksims Ševcovs]] * [[Olga Jakovļeva]] * [[Vitālijs Korabeļņikovs]] * [[Irina Buša]] * [[Filips Aleksandrovs]] * [[Arturs Taranda]] * [[Jeļena Bedrataja]] * [[Ina Barkanova]] * [[Oksana Froļonoka]] * [[Pāvels Kuzmins]] * [[Dmitrijs Sardiko]] * [[Jekaterina Grjunberga]] * [[Andrejs Pokumeiko]] * [[Jeļena Šušpanova]] * [[Arnolds Jancens]] * [[Māris Bluziks]] * [[Sergejs Moskaļenkovs]] * [[Marija Petrova]] * [[Jevgēnijs Drevickis]] * [[Aleksejs Šteinbergs]] * [[Juris Ašmanis]] * [[Jevgeņijs Poloskovs-Ignatenko]] * [[Igors Tihomirovs]] * [[Dainis Močs]] * [[Naomi Piņina]] * [[Žanna Mozgalova]] * [[Daiga Kameņeva]] * [[Katerina Ļitvinovska]] * [[Kims Caunītis]] * [[Aleksandra Kolidzeja-Analte]] * [[Aleksejs Apanasovs]] * [[Emīls Guseinovs]] * [[Rita Ašmane]] * [[Aleksandra Triguba]] * [[Andrejs Ivanovs]] * [[Oļegs Fazeroks]] * [[Aleksandrs Hmeļņickis]] * [[Juris Kaļinka]] * [[Aleksejs Molčanovs]] * [[Dmitrijs Čulkovs]] }} }} |[[Aleksejs Rosļikovs]] |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Riga City Council election, 2025.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] <!-- Nedzēsiet šo sadaļu arī pēc vēlēšanām --> {|class="wikitable collapsible mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Progresīvie|PRO]] ! rowspan="2" |[[Latvijas attīstībai|LA]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]]<hr />[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! colspan="2" |[[Gods kalpot Rīgai!|GKR]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|ST!]] ! rowspan="2" |[[Suverēnā vara|SV]]/[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]<hr />[[Suverēnā vara|SV]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Vadība |- ! style="width:30px;" |[[Gods kalpot Rīgai!|GKR]] ! style="width:30px;" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] |- ! class="unsortable" style="background:#E64632;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00;" | ! class="unsortable" style="background:#64C049;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#258B4C;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1;" | ! class="unsortable" style="background:#192956;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad;" | |- |2025. gada 26.maijs — 1.jūnijs. <small>(publicēts 3. jūnijā)</small> |SolidData/LA.LV/TV24<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-bus-nakamais-rigas-saimnieks-aptauja-atklats-kuram-kandidatam-ridzinieki-uzticas-visvairak|title=Kurš būs nākamais Rīgas saimnieks? Aptaujā atklāts, kuram kandidātam visvairāk rīdzinieku gatavi atdot savu balsi|website=LA.LV|access-date=2025-06-06|language=lv}}</ref> |860 |'''15,2''' |'''6,4''' |'''13,9''' |4,8 |'''12,4''' |3,4 | colspan="2" |'''5,8''' | rowspan="4" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |— | style="background:#d87e85" |'''18,7''' |'''11,2''' |'''7,3''' |1,1 | style="background:#d87e85" |3,5 |- |2025. gada maijs <small>(publicēts 27. maijā)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.05.2025-partiju-reitingi-riga-lideru-trijnieks-nemainigs-lielakajai-dalai-partiju-atbalsta-pieaugums.a600805/|title=Partiju reitingi Rīgā: līderu trijnieks nemainīgs; lielākajai daļai partiju atbalsta pieaugums|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-28|language=lv}}</ref> |1462 |'''13,5''' |4,1 |'''10,8''' |'''6,3''' |'''12,5''' |'''5,2''' | colspan="2" |4,2 |0,4 | style="background:#d87e85" |'''22,0''' |'''10,7''' |'''7,5''' |2,8 | style="background:#d87e85" |8,5 |- |2025. gada 7.—15. maijs |SolidData/LA.LV/TV24<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/par-ko-ridzinieki-balsotu-ja-velesanas-notiktu-sodien-jaunakie-partiju-reitingi|title=Par ko rīdzinieki balsotu, ja vēlēšanas notiktu šodien? Jaunākie partiju reitingi|website=LA.LV|access-date=2025-05-20|language=lv}}</ref> |1008 |'''12,8''' |'''8,8''' |'''11,9''' |4,1 |'''13,4''' |4,3 | colspan="2" |'''5,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''18,2''' |'''13,5''' |'''11,3''' |1,7 | style="background:#d87e85" |4,7 |- |2025. gada marts — aprīlis <small>(publicēts 17. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.04.2025-aptauja-popularakas-partijas-riga-latvija-pirmaja-vieta-progresivie-un-nacionala-apvieniba.a595992/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Aptauja: Populārākās partijas Rīgā – «Latvija pirmajā vietā», «Progresīvie» un Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-19|language=lv}}</ref> |555 |'''14,2''' |4,3 |'''10,7''' |'''9,2''' |'''12,0''' |4,0 | colspan="2" |'''5,3''' |1,0 | style="background:#d87e85" |'''20,0''' |'''9,8''' |'''6,8''' |7,0 | style="background:#d87e85" |5,8 |- |2025. gada janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.02.2025-partiju-reitingi-riga-vislielakais-atbalsts-lpv-progresivajiem-un-na.a586478/|title=Partiju reitingi Rīgā: Vislielākais atbalsts LPV, «Progresīvajiem» un NA|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-04|language=lv}}</ref> |554 |'''16,4''' |3,8 |'''10,3''' |'''12,2''' |'''13,4''' |3,2 | colspan="2" |'''6,7''' |— |— | style="background:#d87e85" |'''18,3''' |'''8,9''' |3,4 |7,2 | style="background:#d87e85" |1,9 |- |2023. gada 8.—17. jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2023-aptauja-riga-popularakas-partijas-progresivie-saskana-un-jauna-vienotiba.a520460/|title=Aptauja: Rīgā populārākās partijas – «Progresīvie», «Saskaņa» un «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> |578 | style="background:#f5b5ad" |'''16,2''' |— |'''14,2''' |'''14,5''' |'''8,3''' |— |— |'''7,9''' |— |— |'''10,9''' |'''9,0''' |— |19,0 | style="background:#f5b5ad" |1,7 |- ! colspan="3" |[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada vēlēšanas]] | colspan="2" style="background:#f5b5ad" |'''26,16''' |'''15,24''' |'''16,89''' | colspan="2" |'''9,64''' |'''7,72''' |4,07 |'''6,52''' |'''6,39''' |— |— |— |7,37 | style="background:#f5b5ad" |9,27 |} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/rigas-domes-arkartas-velesanas-2020 CVK mājaslapa] {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Rīga]] [[Kategorija:Rīgas dome|Vēlēšanas 2025]] pwvcq9oxglnowvnocnvvv23s1ltxd9j 4290196 4290189 2025-06-06T21:55:48Z OskarsC 38216 /* Partiju reitingi */ 4290196 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2025. gada Rīgas domes vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = | previous_election = 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas | previous_year = 2020 | next_election = 2029. gada Rīgas domes vēlēšanas | next_year = 2029 | election_date = {{dat|2025|6|7}} | seats_for_election = 60 | turnout = | party_name = no | leader_title = Mēra amata kandidāts <!-- Progresīvie--> | image1 = [[Attēls:Kleinbergs RD deputats.jpg|150x150px]] | colour1 = E64632 | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] | party1 = [[Progresīvie (partija)|Progresīvie]] | last_election1 = 18 vietas (26,16% [[Attīstībai/Par!|AP!]]/PRO) | seats_before1 = 11 (10 PRO) | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- Saskaņa --> | image2 = [[Attēls:12.Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (15818493539).jpg|150x150px]] | colour2 = EB482C | leader2 = [[Regīna Ločmele]] | party2 = [[Saskaņa]] | last_election2 = 12 vietas (16,89%) | seats_before2 = 11 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- JV --> | image3 = [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg|150x150px]] | colour3 = A6C705 | leader3 = [[Vilnis Ķirsis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/kirsis-nakamajas-pasvaldibas-velesanas-atkal-kandides-uz-rigas-mera-amatu-jauna-vienotiba-plano-startet-kopa-ar-kods-rigai-un-kustibu-par/|title=Ķirsis nākamajās pašvaldību vēlēšanās atkal kandidēs uz Rīgas mēra amatu; "Jaunā Vienotība" plāno startēt kopā ar "Kods Rīgai" un kustību "Par"|website=Puaro.lv|access-date=2024-09-04|date=2024-08-28|language=lv-LV}}</ref> | party3 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election3 = 10 vietas (15,24%) | seats_before3 = 11 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Edvards Ratnieks 2024 cropped.png|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Edvards Ratnieks]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | last_election4 = 7 vietas (9,64% kā NA/[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]) | seats_before4 = 7 (4 NA) | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS/GKR --> | image5 = [[Attēls:Oļegs Burovs 2022.jpg|150x150px]] | colour5 = 258B4C | leader5 = [[Oļegs Burovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.09.2024-gods-kalpot-rigai-un-zzs-ar-mera-kandidatu-burovu-cer-riga-iegut-ap-10-balsu.a567195/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=«Gods kalpot Rīgai» un ZZS ar mēra kandidātu Burovu cer Rīgā iegūt ap 10% balsu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-04|language=lv}}</ref> | party5 = [[Gods kalpot Rīgai|GKR]]/[[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] | last_election5 = 5 vietas (7,72% GKR; 4,07% ZZS) | seats_before5 = 4 (GKR) | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- JKP --> | image6 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour6 = 192956 | leader6 = [[Vita Robalte]] | party6 = [[Jaunā konservatīvā partija]] | last_election6 = 4 vietas (6,39%) | seats_before6 = 1 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | map_image = | map_caption = | before_election = | before_party = | title = [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | after_election = | after_party = }} '''Nākamās [[Rīgas dome]]s vēlēšanas''' atbilstoši likumam notiks ne vēlāk kā [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] laikā. == Balsošanas sistēma == Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanām pieteikti 740 kandidāti — 470 (63,5%) vīrieši un 270 (36,5%) sievietes 16 sarakstos. Augstākā izglītība ir 545 (73,6%) kandidātiem, vidējā izglītība — 178 (24,1%) kandidātiem, pamatizglītība — 17 (2,3%) kandidātiem. Visiem 740 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/riga/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 46,7 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 194 (26,2%), 31—40 gadu grupa 163 (22,0%) un 51—60 gadu grupa 136 (18,4%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākais kandidāts ir 2006. gadā dzimušais biedrības "Jaunieši Rīgai" valdes loceklis Arturs Zamerovskis, kuram ir 18 gadi, vecākā kandidāte ir 1938. gadā dzimusī pensionāre Laura Riekstiņa, kurai ir 87 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/riga/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 456 (61,7%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 70 (9,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 8 (1,1%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 (0,7%) [[Latvijas poļi|poļi]], 4 (0,5%) [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 (0,4%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 (0,3%) [[Latvijas ebreji|ebreji]], 2 (0,3%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]] un pa 1 kā [[azerbaidžāņi|azerbaidžānis]], [[karēļi|karēlis]], [[lībieši|lībietis]] un [[tatāri|tatārs]]. 186 (25,1%) kandidāti savu etnisko piederību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Kandidātu saraksti == No 2025. gada 19. marta līdz 8. aprīlim konkrētos datumos notika kandidātu sarakstu iesniegšana 7. jūnija Rīgas domes vēlēšanām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/pieejamas-kandidatu-sarakstu-iesniegsanas-anketas|title=Pieejamas kandidātu sarakstu iesniegšanas anketas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2025-02-14|language=lv}}</ref> Deputātu kandidātu sarakstus Rīgas domes vēlēšanām varēja iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā. Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidātiem ir Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un uz kuriem neattiecas likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi. Lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā deputāta kandidātam bija jāatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, — pēdējos 10 mēnešus bez pārtraukuma dzīvesvietai jābūt reģistrētai Rīgā, vismaz pēdējos četrus mēnešus jābūt nostrādājušam Rīgā kā darba ņēmējam vai [[Pašnodarbinātais|pašnodarbinātai personai]] vai Rīgā ir jāpieder nekustamajam īpašumam. === Kandidātu saraksti === {| class="sortable wikitable" style="text-align:left;" |- bgcolor="#cccccc" !'''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Mēra kandidāts''' |- | style="text-align: center" |1. |[[Gods kalpot Rīgai]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Oļegs Burovs]] * [[Andris Kalniņš (uzņēmējs)|Andris Kalniņš]] * [[Andrejs Vilks]] * [[Juris Radzevičs]] * [[Dainis Turlais]] * [[Ainars Baštiks]] * [[Stella Lapiņa]] * [[Andris Treimanis]] * [[Ausma Cimdiņa]] * [[Ervins Straupe]] * [[Romans Alijevs]] * [[Andris Priekulis]] * [[Renārs Circenis]] * [[Diāna Novicka]] * [[Vitālijs Dubovs]] * [[Guntis Dūda]] * [[Mihails Parahins]] * [[Gints Aksiks]] * [[Krists Bergans-Berģis]] * [[Maksims Krutikovs]] * [[Oskars Mažāns]] * [[Aleksandrs Arhipovs]] * [[Gunta Brūmane]] * [[Lilita Laine]] * [[Darja Markina]] * [[Irina Dzeva]] * [[Anita Rūdule-Jansone]] * [[Olga Senjo]] * [[Irina Jaremčuka]] * [[Vitālijs Hohla]] * [[Vladimirs Žuks]] * [[Ivans Ušakovs]] * [[Rihards Rusins]] * [[Alla Štolcere]] * [[Svetlana Semenko]] * [[Evija Papule]] * [[Dagnis Reinsons]] * [[Artūrs Melnieks]] * [[Āris Bočs]] * [[Ilze Sokolovska]] * [[Faina Broide]] * [[Lilita Dūda]] * [[Artis Strāders]] * [[Maksims Revunovs]] * [[Laima Amatniece]] * [[Aldis Virbulis]] * [[Laura Riekstiņa]] * [[Ronalds Kalniņš]] * [[Elīna Žurovska]] * [[Inga Gudēviča]] * [[Vladimirs Medvedevs]] * [[Oskars Lapsiņs]] * [[Konstantīns Buls]] * [[Bruno Dzalbs]] * [[Jānis Kerliņš]] * [[Liene Zamazlova-Kazikova]] * [[Rodžers Karašs]] * [[Mairis Lūkass Marcinkevičs]] * [[Gints Golubs]] * [[Māris Tralmaks]] * [[Tālivaldis Margevičs]] * [[Jānis Čakstiņš]] * [[Normunds Šmits]] }} }} |[[Oļegs Burovs]] |- | style="text-align: center" |2. |[[Saskaņa]] |{{hidden|{{align|left|61}}| {{plainlist| * [[Regīna Ločmele]] * [[Konstantīns Čekušins]] * [[Jānis Urbanovičs]] * [[Anna Vladova]] * [[Sandris Bergmanis]] * [[Andrejs Kameņeckis]] * [[Jekaterina Morozova]] * [[Jurģis Leonovs]] * [[Karīna Brikmane]] * [[Natālija Ābola]] * [[Maksims Tolstojs]] * [[Boriss Cilevičs]] * [[Aleksandrs Sakovskis]] * [[Andrejs Žukovs]] * [[Igors Ņemšilovs]] * [[Jekaterina Iļjina]] * [[Ivars Strazds]] * [[Olga Tetere]] * [[Georgijs Jakovļevs]] * [[Maksims Lodiņš]] * [[Aleksandrs Vasiļjevs]] * [[Margarita Brikmane]] * [[Dmitrijs Vakišs]] * [[Gundars Ūdris]] * [[Valērijs Gagoņins]] * [[Dmitrijs Čerņavskis]] * [[Markuss Stepanovs]] * [[Jeļena Mirnaja]] * [[Babeks Eivazovs]] * [[Jānis Avdejevs]] * [[Deniss Sadovenko]] * [[Linda Blumfelde]] * [[Raitis Grebežs]] * [[Diļnoza Šimanovska]] * [[Aleksandrs Ļebedevs]] * [[Anastasija Rušmane]] * [[Vladimirs Liberts]] * [[Lilija Dmitrijeva]] * [[Jeļena Salova]] * [[Valdis Teimers]] * [[Jana Smirnova]] * [[Andrejs Kurganskis]] * [[Jūlija Riņģe]] * [[Romans Jakušenoks]] * [[Elmārs Vestermanis]] * [[Konstantins Burcevs]] * [[Anatolijs Curanovs]] * [[Daniils Smuļko]] * [[Romualds Bojārs]] * [[Marina Zaikova]] * [[Arturs Gorjunovs]] * [[Sergejs Masļakovs]] * [[Igors Solovjovs]] * [[Anastasija Serbina]] * [[Diāna Ivanova]] * [[Romāns Kanclers]] * [[Maksims Džumaševs]] * [[Viktors Matuļs]] * [[Veronika Makarova]] * [[Georgijs Kuznecovs]] * [[Jana Beļaja]] * [[Andrejs Boroduļins]] }} }} |[[Regīna Ločmele]] |- | style="text-align: center" |3. |[[Pašcieņa (partija)|Pašcieņa]], [[Tauta. Zeme. Valstiskums.]] |{{hidden|{{align|left|20}}| {{plainlist| * [[Guntars Vītols]] * [[Igors Meija]] * [[Jānis Lapinskis]] * [[Jānis Svemps]] * [[Dace Paegle]] * [[Liene Apine]] * [[Sintija Libenzone]] * [[Ilona Bicāne]] * [[Edvarts Krusts]] * [[Anastasija Kuzmina (pedagoģe)|Anastasija Kuzmina]] * [[Žaks Beernaerts]] * [[Egils Rutkovskis]] * [[Rūdolfs Sauja]] * [[Raivo Krūss]] * [[Jānis Vizbulis]] * [[Dainis Krasnogolovs]] * [[Sandis Bārda]] * [[Valērija Lapova]] * [[Rihards Akmentiņš]] * [[Rodžers Miķelsons]] }} }} |[[Guntars Vītols]] |- | style="text-align: center" |4. |[[Latvijas Sociālistiskā partija]] |{{hidden|{{align|left|23}}| {{plainlist| * [[Vladimirs Frolovs]] * [[Ingars Burlaks]] * [[Antons Klindžāns]] * [[Guna Āboliņa (1973)|Guna Āboliņa]] * [[Juliuss Anšins]] * [[Viktors Paškovs]] * [[Aleksandrs Petrovs (1996)|Aleksandrs Petrovs]] * [[Oksana Suržikova]] * [[Vladimirs Ivanovs]] * [[Renats Kaminskis]] * [[Elīna Calko]] * [[Valerijs Bondarenko]] * [[Aivars Zahars]] * [[Jurijs Kirsanovs]] * [[Valerija Sočņeva]] * [[Ivars Gavars]] * [[Ernests Zariņš]] * [[Vasilijs Podļesnijs]] * [[Voldemārs Keneciuss]] * [[Ludmila Beibalajeva]] * [[Edvīns Linters]] * [[Inna Ramonene]] * [[Jevgēnijs Djačkovs]] }} }} |[[Vladimirs Frolovs]] |- | style="text-align: center" |5. |[[Latvijas Atdzimšanas partija]] |{{hidden|{{align|left|1}}| {{plainlist| * [[Silvestrs Rubins]] }} }} |[[Silvestrs Rubins]] |- | style="text-align: center" |6. |[[Jaunā Vienotība]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Vilnis Ķirsis]] * [[Inese Andersone]] * [[Lauma Paegļkalna]] * [[Linda Ozola]] * [[Laima Geikina]] * [[Olafs Pulks]] * [[Edgars Ikstens]] * [[Ivars Drulle]] * [[Arnis Pēteris Rozentāls]] * [[Valdis Valters]] * [[Dzintra Geka-Vaska]] * [[Nils Josts]] * [[Dāvis Stalts]] * [[Linda Curika]] * [[Linda Ozoliņa]] * [[Kārlis Šadurskis]] * [[Miks Celmiņš]] * [[Miroslavs Kodis]] * [[Andris Reizenbergs]] * [[Jānis Ozols (uzņēmējs)|Jānis Ozols]] * [[Markuss Ginters]] * [[Jānis Šiliņš]] * [[Juris Zvirbulis]] * [[Inese Voika]] * [[Jogita Ozola]] * [[Artjoms Uršuļskis]] * [[Zane Ozola]] * [[Mārtiņš Jirgensons]] * [[Jānis Lazdāns]] * [[Dāvis Dejus]] * [[Evita Lause-Daģe]] * [[Kirils Kārlis Ķirsis]] * [[Lita Beire]] * [[Loreta Abakoka]] * [[Māris Puriņš]] * [[Zinta Zviedre]] * [[Inna Pasnaka-Irkle]] * [[Liene Reine-Miteva]] * [[Arvīds Ceļmalis]] * [[Andis Geižāns]] * [[Kaspars Gailītis]] * [[Rihards Irbe]] * [[Normunds Bišmanis]] * [[Maija Novadniece]] * [[Dmitrijs Hamenoks]] * [[Juris Alksnis]] * [[Pauls Adijans]] * [[Daniēls Zeltiņš]] * [[Kristiāns Lēģeris]] * [[Aigars Stirna]] * [[Agnese Reinholde]] * [[Rinalds Žuks]] * [[Roberts Matulis]] * [[Lauris Beinerts]] * [[Daila Šēnberga]] * [[Linda Ozola (1991)|Linda Ozols]] * [[Viktors Vītums]] * [[Ivars Dimdiņš]] * [[Jevgenijs Lurje]] * [[Leonards Laganovskis]] * [[Didzis Šēnbergs]] * [[Edgars Baldunčiks]] * [[Andrejs Boroduļins]] }} }} |[[Vilnis Ķirsis]] |- | style="text-align: center" |7. |[[Centra partija]] |{{hidden|{{align|left|25}}| {{plainlist| * [[Juris Žuravļovs]] * [[Dainis Grabovskis]] * [[Normunds Ozoliņš]] * [[Irina Tihanova]] * [[Vjačeslavs Brjankins]] * [[Vladislavs Gavars]] * [[Aleksandrs Burbo]] * [[Jekaterina Gončarova]] * [[Andris Leimanis]] * [[Aleksandrs Tkačovs]] * [[Aleksandrs Čuslins]] * [[Juris Vucāns]] * [[Jānis Pūdžs]] * [[Tatjana Grāvite]] * [[Tatjana Ozolniece]] * [[Jevgenijs Vucāns]] * [[Santa Pūdže]] * [[Dmitrijs Kairišs]] * [[Andrejs Čirva]] * [[Valērijs Korobovs]] * [[Vladimirs Nekļudovs]] * [[Ārijs Kraslavskis]] * [[Andrejs Jefremovs]] * [[Artemijs Gomozovs]] * [[Dmitrijs Saveļjejvs]] }} }} |[[Juris Žuravļovs]] |- | style="text-align: center" |8. |[[Progresīvie]] |{{hidden|{{align|left|62}}| {{plainlist| * [[Viesturs Kleinbergs]] * [[Alija Turlaja]] * [[Mārtiņš Kossovičs]] * [[Justīne Panteļējeva]] * [[Marta Kotello]] * [[Agnese Logina]] * [[Igors Kļaviņš]] * [[Kortnija Māra Gurtlava]] * [[Selīna Vancāne]] * [[Aija Melle]] * [[Mārtiņš Zvejnieks]] * [[Rūta Mežavilka]] * [[Paula Zvejniece]] * [[Elīza Lasmane]] * [[Edgars Jēkabsons]] * [[Mairita Lūse]] * [[Kārlis Krēķis]] * [[Esmeralda Anstrauta]] * [[Rūdolfs Strazdiņš]] * [[Ina Lenca]] * [[Anna Zirne-Blumberga]] * [[Kristafers Zeiļuks]] * [[Ilze Baranovska]] * [[Armands Būmanis]] * [[Dita Jonīte]] * [[Ilona Ceicāne]] * [[Dāvis Lodziņš]] * [[Kristaps Zēlavs]] * [[Liene Frīdberga]] * [[Rolands Ozols]] * [[Sindija Eldmane]] * [[Bruno Ozoliņš]] * [[Pēteris Grūbe]] * [[Ieva Ose]] * [[Laura Ansone]] * [[Anna Ilze Gailīte]] * [[Mārtiņš Grels]] * [[Gita Actiņa]] * [[Letīcija Līva Lukjanska]] * [[Valts Roberts Zirnis]] * [[Inese Kulla]] * [[Juris Martins]] * [[Anete Biteniece]] * [[Ilze Jaunberga]] * [[Artis Zaļūksnis]] * [[Māris Čapkēvičs]] * [[Linda Račika-Rezgale]] * [[Dainis Groza]] * [[Sandra Minakovska]] * [[Laimons Timma]] * [[Ilga Laurina]] * [[Edgars Lāma]] * [[Dāvis Kalniņš]] * [[Rūta Rutka]] * [[Liene Muste]] * [[Imants Ločmelis]] * [[Edgars Klētnieks]] * [[Ginta Šulce]] * [[Dāvis Lemeševskis]] * [[Artūrs Bricis]] * [[Olga Paožole]] * [[Mārtiņš Eņģelis]] }} }} |[[Viesturs Kleinbergs]] |- | style="text-align: center" |9. |[[Latvija pirmajā vietā]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Ainārs Šlesers]] * [[Andrejs Klementjevs]] * [[Andris Ozols (ekonomists)|Andris Ozols]] * [[Karina Plaude]] * [[Rolands Gulbis]] * [[Vladislavs Bartaševičs]] * [[Sergejs Dolgopolovs]] * [[Andris Ārgalis]] * [[Ringolds Balodis]] * [[Vitālijs Orlovs]] * [[Maija Armaņeva]] * [[Māris Mežals]] * [[Jevgēnija Šafraneka]] * [[Deniss Kļukins]] * [[Leontijs Morozs]] * [[Henrijs Frīdenbergs]] * [[Andris Pļāvējs]] * [[Irina Pētersone]] * [[Krists Blažēvics]] * [[Vestards Rozenbergs]] * [[Raimonds Timma]] * [[Pjotrs Poļikarpovs]] * [[Ilmārs Vecvanags]] * [[Sergejs Belijs]] * [[Normunds Rozenšteins]] * [[Kārlis Beļēvičs]] * [[Līga Krēmere]] * [[Andris Baumanis]] * [[Māris Ruks]] * [[Ēriks Stendzenieks]] * [[Adriāna Leonora Martinkēviča]] * [[Roberts Žemaitis]] * [[Edvards Šlesers]] * [[Kaspars Krištopans]] * [[Emīls Jakrins]] * [[Jānis Geduševs]] * [[Eduards Zivtiņš]] * [[Jolanta Gulbe-Paškeviča]] * [[Deniss Paškevičs]] * [[Armands Ābelītis]] * [[Jānis Zaržeckis]] * [[Filips Aleksandrs Zaržeckis]] * [[Andris Ķerpe]] * [[Pēteris Plakans]] * [[Luīze Zveja]] * [[Vladislavs Šindlers]] * [[Vladimirs Stoļarovs]] * [[Konstantīns Sokolovs]] * [[Nataļja Hohlova]] * [[Tija Zālīte]] * [[Jānis Plaudis (uzņēmējs)|Jānis Plaudis]] * [[Matīss Kempe]] * [[Inese Bētiņa]] * [[Ingars Bušs]] * [[Vilnis Visors]] * [[Terēza Milberga]] * [[Igors Freimanis]] * [[Gerda Gaidukova]] * [[Asifs Ibragimovs]] * [[Arnis Zobens]] * [[Dagnis Pastors]] * [[Sandris Točs]] * [[Leonīds Loginovs]] }} }} |[[Ainārs Šlesers]] |- | style="text-align: center" |10. |[[Latvijas attīstībai]] |{{hidden|{{align|left|62}}| {{plainlist| * [[Juris Pūce]] * [[Vjačeslavs Dombrovskis]] * [[Anita Muižniece]] * [[Anete Jēkabsone-Žogota]] * [[Viesturs Zeps]] * [[Ieva Brante]] * [[Darja Tihomirova]] * [[Iveta Ratinīka]] * [[Artūrs Toms Plešs]] * [[Edgars Jaunups]] * [[Edgars Barbaks]] * [[Deniss Aleksandrs Ševeļovs]] * [[Artūrs Detlavs]] * [[Sintija Kvēpa]] * [[Kristiāns Vasiļevskis]] * [[Antons Ļamins]] * [[Kristīne Dārzniece]] * [[Dagnis Isaks]] * [[Georgs Turlajs]] * [[Olga Veilande]] * [[Dace Bargā]] * [[Sanda Purviņa]] * [[Ojārs Judrups]] * [[Edgars Obrumanis]] * [[Arturs Mietulis]] * [[Karolīne Deņisova]] * [[Jana Barkovska]] * [[Artjoms Dmitrijevs]] * [[Krišs Krišjānis Millers]] * [[Ksenija Korenika]] * [[Elīna Drulle]] * [[Annija Vecuma-Veco]] * [[Marija Vorkule]] * [[Ilona Geide]] * [[Aivars Cīrulis]] * [[Eduards Cers]] * [[Agnese Sniedze]] * [[Ieva Baumane-Morse]] * [[Dzintars Vītoliņš]] * [[Māris Aizsils]] * [[Edgars Krūmiņš (politiķis)|Edgars Krūmiņš]] * [[Orests Kubarko]] * [[Elīna Grāvīte]] * [[Mārtiņš Rutkovskis]] * [[Olivers Ali Ešenvalds]] * [[Ilga Liepiņa]] * [[Luīza Elizabete Saulīte]] * [[Artemijs Lubgins]] * [[Mareks Elsts]] * [[Ivars Rudzītis]] * [[Elīna Poļetajeva]] * [[Mārtiņš Priede]] * [[Marika Tereščenko]] * [[Aleksandrs Smirnovs]] * [[Igors Ardaševs]] * [[Ingemars Harmsens]] * [[Santa Skujiņa]] * [[Kristaps Celms]] * [[Marita Barkovska]] * [[Jurijs Sergejevs]] * [[Alens Poddubnijs]] * [[Māris Gunārs Dzenis]] * [[Aleksejs Blaževičs]] }} }} |[[Juris Pūce]] |- | style="text-align: center" |11. |[[Jaunā konservatīvā partija]] |{{hidden|{{align|left|24}}| {{plainlist| * [[Vita Robalte]] * [[Daiga Pirogova]] * [[Marija Balcere]] * [[Jānis Liberts]] * [[Guntis Bībers]] * [[Sigords Stradiņš]] * [[Olafs Grigus]] * [[Mārtiņš Bērziņš (uzņēmējs)|Mārtiņš Bērziņš]] * [[Gatis Karlsons]] * [[Pēteris Aglonietis]] * [[Evelīna Lasmane]] * [[Dainis Jansons]] * [[Normunds Gerenčiks]] * [[Inese Simsone]] * [[Aivija Skuja]] * [[Morics Nils Menģelsons]] * [[Maija Martinsone]] * [[Aleksandrs Margevičs]] * [[Kaspars Krapsis]] * [[Eva Mārtuža]] * [[Inese Prodniece]] * [[Aigars Bērziņš]] * [[Nils Blūms]] * [[Arnis Simsons]] }} }} |[[Vita Robalte]] |- | style="text-align: center" |12. |[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Jūlija Stepaņenko]] * [[Rūdolfs Brēmanis]] * [[Ļubova Švecova]] * [[Eiženija Aldermane]] * [[Inna Djeri]] * [[Jūlija Sohina]] * [[Artūrs Klēbahs]] * [[Igors Solomatins]] * [[Vjačeslavs Stepaņenko]] * [[Vadims Baraņņiks]] * [[Normunds Grostiņš]] * [[Andrejs Šikors]] * [[Olga Veidiņa]] * [[Gita Priede]] * [[Armands Kaļišuks]] * [[Anna Bondere]] * [[Oksana Sadigova]] * [[Arturs Zamerovskis]] * [[Raitis Mazjānis]] * [[Deniss Gorba]] * [[Jeļena Potjomkina]] * [[Anna Dārzniece]] * [[Armands Māliņš]] * [[Viktors Jolkins]] * [[Ivars Zīle]] * [[Nataļja Ļebedeva]] * [[Roberts Atvars]] * [[Andris Petrovs]] * [[Anita Kezami]] * [[Tatjana Jemeļjanova]] * [[Jānis Pavļukevičs]] * [[Timurs Safiuļins]] * [[Andrejs Jakovļevs]] * [[Inese Rjazanceva]] * [[Kristīne Koņina]] * [[Arkādijs Mihailovs]] * [[Juna Vasiļjeva]] * [[Dainis Vītols]] * [[Andrejs Obozņenko]] * [[Odrija Marta Klēbaha]] * [[Guntars Liepkalns]] * [[Osvalds Kretainis]] * [[Artūrs Anpilogovs]] * [[Ieva Novicka]] * [[Oļegs Sisoļatins]] * [[Valdis Dahs]] * [[Oļegs Fjodorovs]] * [[Edgars Arkliņš]] * [[Viktors Dergunovs]] * [[Andris Jostsons]] * [[Valdis Kurilovičs]] * [[Natalija Osovska]] * [[Igors Vrubļevskis]] * [[Iveta Armuševica]] * [[Agris Celitāns]] * [[Viktorija Murina]] * [[Inga Amrouče]] * [[Deniss Deņisovs (Inkasents)|Deniss Deņisovs]] * [[Antuāns Žozefs Abū-Šedids]] * [[Andrejs Bērziņš (ekonomists)|Andrejs Bērziņš]] * [[Marina Ņepomņaščiha]] * [[Nauris Pjuts]] * [[Jānis Lauva]] }} }} |[[Jūlija Stepaņenko]] |- | style="text-align: center" |13. |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Edvards Ratnieks]] * [[Liāna Langa]] * [[Ģirts Lapiņš]] * [[Ansis Pūpols]] * [[Dainis Locis]] * [[Ieva Siliņa]] * [[Einārs Cilinskis]] * [[Ieva Holma]] * [[Kaspars Spunde]] * [[Elīna Treija]] * [[Ritvars Jansons]] * [[Valters Bergs]] * [[Aija Sannikova]] * [[Māris Kaminskis]] * [[Artis Siliņš]] * [[Sanita Dika-Bokmeldere]] * [[Vineta Stolere]] * [[Rūdolfs Kreislers]] * [[Baiba Bicēna]] * [[Kaspars Bergmanis]] * [[Lauris Ērenpreiss]] * [[Roberts Ķipurs]] * [[Jānis Feldmanis]] * [[Roberts Spručs]] * [[Ilze Neimane]] * [[Dzintars Mozgis]] * [[Andris Švalbe]] * [[Zigurds Strīķis]] * [[Mārcis Kūlis]] * [[Kārlis Kamradzis]] * [[Romāns Tilleris]] * [[Visvaldis Freidenfelds]] * [[Edgars Kristaps Rupeiks]] * [[Jānis Derums]] * [[Normunds Broks]] * [[Ieva Demjanenko]] * [[Dace Balode]] * [[Mārtiņš Arājs]] * [[Atis Gridjuško]] * [[Andrievs Jakovels]] * [[Harijs Petrockis-Petrovskis]] * [[Ilmārs Geiba]] * [[Marlēna Pirvica]] * [[Gints Zemitāns]] * [[Rolands Arturs Bebris]] * [[Toms Roberts Lauva]] * [[Miks Mikulskaitis]] * [[Pēteris Rakštis]] * [[Uģis Rusmanis]] * [[Jānis Beinarovičs (1968)|Jānis Beinarovičs]] * [[Jānis Vēveris (politiķis)|Jānis Vēveris]] * [[Heino Elnionis]] * [[Ingūna Lazdiņa]] * [[Raimonds Jonītis]] * [[Kristiāns Grundštoks]] * [[Jurģis Marcinkevičs]] * [[Adrians Zutis]] * [[Ernests Ervīns Apīnis]] * [[Imants Stradiņš]] * [[Andis Būmanis]] * [[Matīss Lotārs Nusbergs]] * [[Pēteris Leiškalns]] * [[Marija Luīze Ratniece]] }} }} |[[Edvards Ratnieks]] |- | style="text-align: center" |14. |[[Apvienotais saraksts]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Māris Sprindžuks]] * [[Edgars Bergholcs]] * [[Jānis Liepiņš (jurists)|Jānis Liepiņš]] * [[Agnese Geduševa]] * [[Kārlis Seržants (politiķis)|Kārlis Seržants]] * [[Jānis Stērninieks]] * [[Romualds Ražuks]] * [[Valdis Gavars (politiķis)|Valdis Gavars]] * [[Dzidris Augustinovičs]] * [[Edgars Štelmahers]] * [[Kristīne Smiltēna]] * [[Jānis Urtāns]] * [[Dēvijs Elnionis]] * [[Villiams Kursītis-Vrobļevskis]] * [[Jānis Zablovskis]] * [[Ilze Ortveina]] * [[Ārija Martukāne]] * [[Edgars Rantiņš]] * [[Ketrīna Stērniniece]] * [[Mārtiņš Šics]] * [[Diāna Kalēja]] * [[Amanda Amatniece]] * [[Kārlis Knēziņš]] * [[Sanija Bizika]] * [[Rūta Bendere]] * [[Elita Kalniņa]] * [[Igors Roms]] * [[Jolanta Rastorgujeva]] * [[Mārtiņš Toms Staks]] * [[Jānis Jaksons]] * [[Sanita Vulfa]] * [[Ainars Šablovskis]] * [[Rosita Zvirgzdiņa]] * [[Sandija Gunta Evardsone]] * [[Kristīne Brauna]] * [[Rita Krinberga]] * [[Airisa Šteinberga]] * [[Alise Kreile]] * [[Juris Saukāns]] * [[Valdemārs Eklons]] * [[Romars Kožarenoks]] * [[Renārs Putniņš (arhitekts)|Renārs Putniņš]] * [[Māris Jenne]] * [[Mārtiņš Neimanis]] * [[Linda Lejiete]] * [[Edgars Medvedskis]] * [[Kristīne Anna Apine]] * [[Donāts Bilde]] * [[Uvis Toms]] * [[Juris Birulis]] * [[Kristians Kazainis]] * [[Lauris Gruntmanis]] * [[Dace Dimza-Vrobļevska]] * [[Ginta Pozdņaka]] * [[Silvija Danelsone]] * [[Viktors Degro]] * [[Guntis Garda]] * [[Kaspars Prīdāns]] * [[Jānis Unbedahts]] * [[Ralfs Oskars Siliņš-Zagorskis]] * [[Inga Gulbe]] * [[Vita Jakovele]] * [[Gita Upmale]] }} }} |[[Māris Sprindžuks]] |- | style="text-align: center" |15. |[[Platforma 21]] |{{hidden|{{align|left|21}}| {{plainlist| * [[Liene Dreimane]] * [[Alise Kalpiņa]] * [[Ieva Lejiņa]] * [[Marita Liepina]] * [[Ilona Ivonova]] * [[Linda Kaliksone]] * [[Ieva Rone]] * [[Sanita Lemeševska]] * [[Iveta Skrastiņa]] * [[Dana Zālīte]] * [[Monta Līduma]] * [[Ivonda Freifalte]] * [[Sandra Lorensa]] * [[Zanda Lapiņa]] * [[Valda Pereligina]] * [[Sanita Butkus]] * [[Inga Tipuka]] * [[Līga Barkāne]] * [[Linda Valaine-Rohņana]] * [[Laura Narubina]] * [[Lelde Dreimane]] }} }} |[[Liene Dreimane]] |- | style="text-align: center" |16. |[[Stabilitātei]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Aleksejs Rosļikovs]] * [[Valērijs Petrovs]] * [[Mairis Briedis]] * [[Andrejs Kozlovs]] * [[Jakovs Pliners]] * [[Anatolijs Aļeksejenko]] * [[Valentīns Jeremejevs]] * [[Viktorija Tarane]] * [[Irina Judina]] * [[Ruslans Vereščagins]] * [[Nikolajs Kabanovs]] * [[Aleksandrs Golovanovs]] * [[Ivans Klementjevs]] * [[Jeļena Aleksandrova]] * [[Vija Rumpāne]] * [[Gerda Veigure-Kuka]] * [[Olga Glazunova]] * [[Vilis Sruoģis]] * [[Santa Škarste]] * [[Sergejs Volodins]] * [[Jūlija Boļševa]] * [[Vikentijs Bahilovs]] * [[Laura Valgere]] * [[Maksims Ševcovs]] * [[Olga Jakovļeva]] * [[Vitālijs Korabeļņikovs]] * [[Irina Buša]] * [[Filips Aleksandrovs]] * [[Arturs Taranda]] * [[Jeļena Bedrataja]] * [[Ina Barkanova]] * [[Oksana Froļonoka]] * [[Pāvels Kuzmins]] * [[Dmitrijs Sardiko]] * [[Jekaterina Grjunberga]] * [[Andrejs Pokumeiko]] * [[Jeļena Šušpanova]] * [[Arnolds Jancens]] * [[Māris Bluziks]] * [[Sergejs Moskaļenkovs]] * [[Marija Petrova]] * [[Jevgēnijs Drevickis]] * [[Aleksejs Šteinbergs]] * [[Juris Ašmanis]] * [[Jevgeņijs Poloskovs-Ignatenko]] * [[Igors Tihomirovs]] * [[Dainis Močs]] * [[Naomi Piņina]] * [[Žanna Mozgalova]] * [[Daiga Kameņeva]] * [[Katerina Ļitvinovska]] * [[Kims Caunītis]] * [[Aleksandra Kolidzeja-Analte]] * [[Aleksejs Apanasovs]] * [[Emīls Guseinovs]] * [[Rita Ašmane]] * [[Aleksandra Triguba]] * [[Andrejs Ivanovs]] * [[Oļegs Fazeroks]] * [[Aleksandrs Hmeļņickis]] * [[Juris Kaļinka]] * [[Aleksejs Molčanovs]] * [[Dmitrijs Čulkovs]] }} }} |[[Aleksejs Rosļikovs]] |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Riga City Council election, 2025.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] <!-- Nedzēsiet šo sadaļu arī pēc vēlēšanām --> {|class="wikitable collapsible mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Progresīvie|PRO]] ! rowspan="2" |[[Latvijas attīstībai|LA]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]]<hr />[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! colspan="2" |[[Gods kalpot Rīgai!|GKR]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|ST!]] ! rowspan="2" |[[Suverēnā vara|SV]]/[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]<hr />[[Suverēnā vara|SV]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Vadība |- ! style="width:30px;" |[[Gods kalpot Rīgai!|GKR]] ! style="width:30px;" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] |- ! class="unsortable" style="background:#E64632;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00;" | ! class="unsortable" style="background:#64C049;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#258B4C;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1;" | ! class="unsortable" style="background:#192956;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad;" | |- |2025. gada 26. maijs — 1. jūnijs |SolidData/LA.LV/TV24<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-bus-nakamais-rigas-saimnieks-aptauja-atklats-kuram-kandidatam-ridzinieki-uzticas-visvairak|title=Kurš būs nākamais Rīgas saimnieks? Aptaujā atklāts, kuram kandidātam visvairāk rīdzinieku gatavi atdot savu balsi|website=LA.LV|access-date=2025-06-06|language=lv}}</ref> |860 |'''15,2''' |'''6,4''' |'''13,9''' |4,8 |'''12,4''' |3,4 | colspan="2" |'''5,8''' | rowspan="4" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |— | style="background:#d87e85" |'''18,7''' |'''11,2''' |'''7,3''' |1,1 | style="background:#d87e85" |3,5 |- |2025. gada maijs <small>(publicēts 27. maijā)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.05.2025-partiju-reitingi-riga-lideru-trijnieks-nemainigs-lielakajai-dalai-partiju-atbalsta-pieaugums.a600805/|title=Partiju reitingi Rīgā: līderu trijnieks nemainīgs; lielākajai daļai partiju atbalsta pieaugums|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-28|language=lv}}</ref> |1462 |'''13,5''' |4,1 |'''10,8''' |'''6,3''' |'''12,5''' |'''5,2''' | colspan="2" |4,2 |0,4 | style="background:#d87e85" |'''22,0''' |'''10,7''' |'''7,5''' |2,8 | style="background:#d87e85" |8,5 |- |2025. gada 7.—15. maijs |SolidData/LA.LV/TV24<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/par-ko-ridzinieki-balsotu-ja-velesanas-notiktu-sodien-jaunakie-partiju-reitingi|title=Par ko rīdzinieki balsotu, ja vēlēšanas notiktu šodien? Jaunākie partiju reitingi|website=LA.LV|access-date=2025-05-20|language=lv}}</ref> |1008 |'''12,8''' |'''8,8''' |'''11,9''' |4,1 |'''13,4''' |4,3 | colspan="2" |'''5,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''18,2''' |'''13,5''' |'''11,3''' |1,7 | style="background:#d87e85" |4,7 |- |2025. gada marts — aprīlis <small>(publicēts 17. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.04.2025-aptauja-popularakas-partijas-riga-latvija-pirmaja-vieta-progresivie-un-nacionala-apvieniba.a595992/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Aptauja: Populārākās partijas Rīgā – «Latvija pirmajā vietā», «Progresīvie» un Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-19|language=lv}}</ref> |555 |'''14,2''' |4,3 |'''10,7''' |'''9,2''' |'''12,0''' |4,0 | colspan="2" |'''5,3''' |1,0 | style="background:#d87e85" |'''20,0''' |'''9,8''' |'''6,8''' |7,0 | style="background:#d87e85" |5,8 |- |2025. gada janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.02.2025-partiju-reitingi-riga-vislielakais-atbalsts-lpv-progresivajiem-un-na.a586478/|title=Partiju reitingi Rīgā: Vislielākais atbalsts LPV, «Progresīvajiem» un NA|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-04|language=lv}}</ref> |554 |'''16,4''' |3,8 |'''10,3''' |'''12,2''' |'''13,4''' |3,2 | colspan="2" |'''6,7''' |— |— | style="background:#d87e85" |'''18,3''' |'''8,9''' |3,4 |7,2 | style="background:#d87e85" |1,9 |- |2023. gada 8.—17. jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2023-aptauja-riga-popularakas-partijas-progresivie-saskana-un-jauna-vienotiba.a520460/|title=Aptauja: Rīgā populārākās partijas – «Progresīvie», «Saskaņa» un «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> |578 | style="background:#f5b5ad" |'''16,2''' |— |'''14,2''' |'''14,5''' |'''8,3''' |— |— |'''7,9''' |— |— |'''10,9''' |'''9,0''' |— |19,0 | style="background:#f5b5ad" |1,7 |- ! colspan="3" |[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada vēlēšanas]] | colspan="2" style="background:#f5b5ad" |'''26,16''' |'''15,24''' |'''16,89''' | colspan="2" |'''9,64''' |'''7,72''' |4,07 |'''6,52''' |'''6,39''' |— |— |— |7,37 | style="background:#f5b5ad" |9,27 |} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/rigas-domes-arkartas-velesanas-2020 CVK mājaslapa] {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Rīga]] [[Kategorija:Rīgas dome|Vēlēšanas 2025]] 70tjnmtalxctpc6cq49xabjcw1svng1 4290218 4290196 2025-06-07T04:26:35Z Biafra 13794 notiek. 4290218 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2025. gada Rīgas domes vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = | previous_election = 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas | previous_year = 2020 | next_election = 2029. gada Rīgas domes vēlēšanas | next_year = 2029 | election_date = {{dat|2025|6|7}} | seats_for_election = 60 | turnout = | party_name = no | leader_title = Mēra amata kandidāts <!-- Progresīvie--> | image1 = [[Attēls:Kleinbergs RD deputats.jpg|150x150px]] | colour1 = E64632 | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] | party1 = [[Progresīvie (partija)|Progresīvie]] | last_election1 = 18 vietas (26,16% [[Attīstībai/Par!|AP!]]/PRO) | seats_before1 = 11 (10 PRO) | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- Saskaņa --> | image2 = [[Attēls:12.Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (15818493539).jpg|150x150px]] | colour2 = EB482C | leader2 = [[Regīna Ločmele]] | party2 = [[Saskaņa]] | last_election2 = 12 vietas (16,89%) | seats_before2 = 11 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- JV --> | image3 = [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg|150x150px]] | colour3 = A6C705 | leader3 = [[Vilnis Ķirsis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/kirsis-nakamajas-pasvaldibas-velesanas-atkal-kandides-uz-rigas-mera-amatu-jauna-vienotiba-plano-startet-kopa-ar-kods-rigai-un-kustibu-par/|title=Ķirsis nākamajās pašvaldību vēlēšanās atkal kandidēs uz Rīgas mēra amatu; "Jaunā Vienotība" plāno startēt kopā ar "Kods Rīgai" un kustību "Par"|website=Puaro.lv|access-date=2024-09-04|date=2024-08-28|language=lv-LV}}</ref> | party3 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election3 = 10 vietas (15,24%) | seats_before3 = 11 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Edvards Ratnieks 2024 cropped.png|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Edvards Ratnieks]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | last_election4 = 7 vietas (9,64% kā NA/[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]) | seats_before4 = 7 (4 NA) | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS/GKR --> | image5 = [[Attēls:Oļegs Burovs 2022.jpg|150x150px]] | colour5 = 258B4C | leader5 = [[Oļegs Burovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.09.2024-gods-kalpot-rigai-un-zzs-ar-mera-kandidatu-burovu-cer-riga-iegut-ap-10-balsu.a567195/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=«Gods kalpot Rīgai» un ZZS ar mēra kandidātu Burovu cer Rīgā iegūt ap 10% balsu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-04|language=lv}}</ref> | party5 = [[Gods kalpot Rīgai|GKR]]/[[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] | last_election5 = 5 vietas (7,72% GKR; 4,07% ZZS) | seats_before5 = 4 (GKR) | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- JKP --> | image6 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour6 = 192956 | leader6 = [[Vita Robalte]] | party6 = [[Jaunā konservatīvā partija]] | last_election6 = 4 vietas (6,39%) | seats_before6 = 1 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | map_image = | map_caption = | before_election = | before_party = | title = [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | after_election = | after_party = }} '''2025. gada [[Rīgas dome]]s vēlēšanas''' atbilstoši likumam notiek [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] laikā 7. jūnijā. == Balsošanas sistēma == Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanām pieteikti 740 kandidāti — 470 (63,5%) vīrieši un 270 (36,5%) sievietes 16 sarakstos. Augstākā izglītība ir 545 (73,6%) kandidātiem, vidējā izglītība — 178 (24,1%) kandidātiem, pamatizglītība — 17 (2,3%) kandidātiem. Visiem 740 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/riga/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 46,7 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 194 (26,2%), 31—40 gadu grupa 163 (22,0%) un 51—60 gadu grupa 136 (18,4%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākais kandidāts ir 2006. gadā dzimušais biedrības "Jaunieši Rīgai" valdes loceklis Arturs Zamerovskis, kuram ir 18 gadi, vecākā kandidāte ir 1938. gadā dzimusī pensionāre Laura Riekstiņa, kurai ir 87 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/riga/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 456 (61,7%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 70 (9,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 8 (1,1%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 (0,7%) [[Latvijas poļi|poļi]], 4 (0,5%) [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 (0,4%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 (0,3%) [[Latvijas ebreji|ebreji]], 2 (0,3%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]] un pa 1 kā [[azerbaidžāņi|azerbaidžānis]], [[karēļi|karēlis]], [[lībieši|lībietis]] un [[tatāri|tatārs]]. 186 (25,1%) kandidāti savu etnisko piederību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Kandidātu saraksti == No 2025. gada 19. marta līdz 8. aprīlim konkrētos datumos notika kandidātu sarakstu iesniegšana 7. jūnija Rīgas domes vēlēšanām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/pieejamas-kandidatu-sarakstu-iesniegsanas-anketas|title=Pieejamas kandidātu sarakstu iesniegšanas anketas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2025-02-14|language=lv}}</ref> Deputātu kandidātu sarakstus Rīgas domes vēlēšanām varēja iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā. Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidātiem ir Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un uz kuriem neattiecas likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi. Lai kandidētu Rīgas domes vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā deputāta kandidātam bija jāatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, — pēdējos 10 mēnešus bez pārtraukuma dzīvesvietai jābūt reģistrētai Rīgā, vismaz pēdējos četrus mēnešus jābūt nostrādājušam Rīgā kā darba ņēmējam vai [[Pašnodarbinātais|pašnodarbinātai personai]] vai Rīgā ir jāpieder nekustamajam īpašumam. === Kandidātu saraksti === {| class="sortable wikitable" style="text-align:left;" |- bgcolor="#cccccc" !'''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Mēra kandidāts''' |- | style="text-align: center" |1. |[[Gods kalpot Rīgai]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Oļegs Burovs]] * [[Andris Kalniņš (uzņēmējs)|Andris Kalniņš]] * [[Andrejs Vilks]] * [[Juris Radzevičs]] * [[Dainis Turlais]] * [[Ainars Baštiks]] * [[Stella Lapiņa]] * [[Andris Treimanis]] * [[Ausma Cimdiņa]] * [[Ervins Straupe]] * [[Romans Alijevs]] * [[Andris Priekulis]] * [[Renārs Circenis]] * [[Diāna Novicka]] * [[Vitālijs Dubovs]] * [[Guntis Dūda]] * [[Mihails Parahins]] * [[Gints Aksiks]] * [[Krists Bergans-Berģis]] * [[Maksims Krutikovs]] * [[Oskars Mažāns]] * [[Aleksandrs Arhipovs]] * [[Gunta Brūmane]] * [[Lilita Laine]] * [[Darja Markina]] * [[Irina Dzeva]] * [[Anita Rūdule-Jansone]] * [[Olga Senjo]] * [[Irina Jaremčuka]] * [[Vitālijs Hohla]] * [[Vladimirs Žuks]] * [[Ivans Ušakovs]] * [[Rihards Rusins]] * [[Alla Štolcere]] * [[Svetlana Semenko]] * [[Evija Papule]] * [[Dagnis Reinsons]] * [[Artūrs Melnieks]] * [[Āris Bočs]] * [[Ilze Sokolovska]] * [[Faina Broide]] * [[Lilita Dūda]] * [[Artis Strāders]] * [[Maksims Revunovs]] * [[Laima Amatniece]] * [[Aldis Virbulis]] * [[Laura Riekstiņa]] * [[Ronalds Kalniņš]] * [[Elīna Žurovska]] * [[Inga Gudēviča]] * [[Vladimirs Medvedevs]] * [[Oskars Lapsiņs]] * [[Konstantīns Buls]] * [[Bruno Dzalbs]] * [[Jānis Kerliņš]] * [[Liene Zamazlova-Kazikova]] * [[Rodžers Karašs]] * [[Mairis Lūkass Marcinkevičs]] * [[Gints Golubs]] * [[Māris Tralmaks]] * [[Tālivaldis Margevičs]] * [[Jānis Čakstiņš]] * [[Normunds Šmits]] }} }} |[[Oļegs Burovs]] |- | style="text-align: center" |2. |[[Saskaņa]] |{{hidden|{{align|left|61}}| {{plainlist| * [[Regīna Ločmele]] * [[Konstantīns Čekušins]] * [[Jānis Urbanovičs]] * [[Anna Vladova]] * [[Sandris Bergmanis]] * [[Andrejs Kameņeckis]] * [[Jekaterina Morozova]] * [[Jurģis Leonovs]] * [[Karīna Brikmane]] * [[Natālija Ābola]] * [[Maksims Tolstojs]] * [[Boriss Cilevičs]] * [[Aleksandrs Sakovskis]] * [[Andrejs Žukovs]] * [[Igors Ņemšilovs]] * [[Jekaterina Iļjina]] * [[Ivars Strazds]] * [[Olga Tetere]] * [[Georgijs Jakovļevs]] * [[Maksims Lodiņš]] * [[Aleksandrs Vasiļjevs]] * [[Margarita Brikmane]] * [[Dmitrijs Vakišs]] * [[Gundars Ūdris]] * [[Valērijs Gagoņins]] * [[Dmitrijs Čerņavskis]] * [[Markuss Stepanovs]] * [[Jeļena Mirnaja]] * [[Babeks Eivazovs]] * [[Jānis Avdejevs]] * [[Deniss Sadovenko]] * [[Linda Blumfelde]] * [[Raitis Grebežs]] * [[Diļnoza Šimanovska]] * [[Aleksandrs Ļebedevs]] * [[Anastasija Rušmane]] * [[Vladimirs Liberts]] * [[Lilija Dmitrijeva]] * [[Jeļena Salova]] * [[Valdis Teimers]] * [[Jana Smirnova]] * [[Andrejs Kurganskis]] * [[Jūlija Riņģe]] * [[Romans Jakušenoks]] * [[Elmārs Vestermanis]] * [[Konstantins Burcevs]] * [[Anatolijs Curanovs]] * [[Daniils Smuļko]] * [[Romualds Bojārs]] * [[Marina Zaikova]] * [[Arturs Gorjunovs]] * [[Sergejs Masļakovs]] * [[Igors Solovjovs]] * [[Anastasija Serbina]] * [[Diāna Ivanova]] * [[Romāns Kanclers]] * [[Maksims Džumaševs]] * [[Viktors Matuļs]] * [[Veronika Makarova]] * [[Georgijs Kuznecovs]] * [[Jana Beļaja]] * [[Andrejs Boroduļins]] }} }} |[[Regīna Ločmele]] |- | style="text-align: center" |3. |[[Pašcieņa (partija)|Pašcieņa]], [[Tauta. Zeme. Valstiskums.]] |{{hidden|{{align|left|20}}| {{plainlist| * [[Guntars Vītols]] * [[Igors Meija]] * [[Jānis Lapinskis]] * [[Jānis Svemps]] * [[Dace Paegle]] * [[Liene Apine]] * [[Sintija Libenzone]] * [[Ilona Bicāne]] * [[Edvarts Krusts]] * [[Anastasija Kuzmina (pedagoģe)|Anastasija Kuzmina]] * [[Žaks Beernaerts]] * [[Egils Rutkovskis]] * [[Rūdolfs Sauja]] * [[Raivo Krūss]] * [[Jānis Vizbulis]] * [[Dainis Krasnogolovs]] * [[Sandis Bārda]] * [[Valērija Lapova]] * [[Rihards Akmentiņš]] * [[Rodžers Miķelsons]] }} }} |[[Guntars Vītols]] |- | style="text-align: center" |4. |[[Latvijas Sociālistiskā partija]] |{{hidden|{{align|left|23}}| {{plainlist| * [[Vladimirs Frolovs]] * [[Ingars Burlaks]] * [[Antons Klindžāns]] * [[Guna Āboliņa (1973)|Guna Āboliņa]] * [[Juliuss Anšins]] * [[Viktors Paškovs]] * [[Aleksandrs Petrovs (1996)|Aleksandrs Petrovs]] * [[Oksana Suržikova]] * [[Vladimirs Ivanovs]] * [[Renats Kaminskis]] * [[Elīna Calko]] * [[Valerijs Bondarenko]] * [[Aivars Zahars]] * [[Jurijs Kirsanovs]] * [[Valerija Sočņeva]] * [[Ivars Gavars]] * [[Ernests Zariņš]] * [[Vasilijs Podļesnijs]] * [[Voldemārs Keneciuss]] * [[Ludmila Beibalajeva]] * [[Edvīns Linters]] * [[Inna Ramonene]] * [[Jevgēnijs Djačkovs]] }} }} |[[Vladimirs Frolovs]] |- | style="text-align: center" |5. |[[Latvijas Atdzimšanas partija]] |{{hidden|{{align|left|1}}| {{plainlist| * [[Silvestrs Rubins]] }} }} |[[Silvestrs Rubins]] |- | style="text-align: center" |6. |[[Jaunā Vienotība]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Vilnis Ķirsis]] * [[Inese Andersone]] * [[Lauma Paegļkalna]] * [[Linda Ozola]] * [[Laima Geikina]] * [[Olafs Pulks]] * [[Edgars Ikstens]] * [[Ivars Drulle]] * [[Arnis Pēteris Rozentāls]] * [[Valdis Valters]] * [[Dzintra Geka-Vaska]] * [[Nils Josts]] * [[Dāvis Stalts]] * [[Linda Curika]] * [[Linda Ozoliņa]] * [[Kārlis Šadurskis]] * [[Miks Celmiņš]] * [[Miroslavs Kodis]] * [[Andris Reizenbergs]] * [[Jānis Ozols (uzņēmējs)|Jānis Ozols]] * [[Markuss Ginters]] * [[Jānis Šiliņš]] * [[Juris Zvirbulis]] * [[Inese Voika]] * [[Jogita Ozola]] * [[Artjoms Uršuļskis]] * [[Zane Ozola]] * [[Mārtiņš Jirgensons]] * [[Jānis Lazdāns]] * [[Dāvis Dejus]] * [[Evita Lause-Daģe]] * [[Kirils Kārlis Ķirsis]] * [[Lita Beire]] * [[Loreta Abakoka]] * [[Māris Puriņš]] * [[Zinta Zviedre]] * [[Inna Pasnaka-Irkle]] * [[Liene Reine-Miteva]] * [[Arvīds Ceļmalis]] * [[Andis Geižāns]] * [[Kaspars Gailītis]] * [[Rihards Irbe]] * [[Normunds Bišmanis]] * [[Maija Novadniece]] * [[Dmitrijs Hamenoks]] * [[Juris Alksnis]] * [[Pauls Adijans]] * [[Daniēls Zeltiņš]] * [[Kristiāns Lēģeris]] * [[Aigars Stirna]] * [[Agnese Reinholde]] * [[Rinalds Žuks]] * [[Roberts Matulis]] * [[Lauris Beinerts]] * [[Daila Šēnberga]] * [[Linda Ozola (1991)|Linda Ozols]] * [[Viktors Vītums]] * [[Ivars Dimdiņš]] * [[Jevgenijs Lurje]] * [[Leonards Laganovskis]] * [[Didzis Šēnbergs]] * [[Edgars Baldunčiks]] * [[Andrejs Boroduļins]] }} }} |[[Vilnis Ķirsis]] |- | style="text-align: center" |7. |[[Centra partija]] |{{hidden|{{align|left|25}}| {{plainlist| * [[Juris Žuravļovs]] * [[Dainis Grabovskis]] * [[Normunds Ozoliņš]] * [[Irina Tihanova]] * [[Vjačeslavs Brjankins]] * [[Vladislavs Gavars]] * [[Aleksandrs Burbo]] * [[Jekaterina Gončarova]] * [[Andris Leimanis]] * [[Aleksandrs Tkačovs]] * [[Aleksandrs Čuslins]] * [[Juris Vucāns]] * [[Jānis Pūdžs]] * [[Tatjana Grāvite]] * [[Tatjana Ozolniece]] * [[Jevgenijs Vucāns]] * [[Santa Pūdže]] * [[Dmitrijs Kairišs]] * [[Andrejs Čirva]] * [[Valērijs Korobovs]] * [[Vladimirs Nekļudovs]] * [[Ārijs Kraslavskis]] * [[Andrejs Jefremovs]] * [[Artemijs Gomozovs]] * [[Dmitrijs Saveļjejvs]] }} }} |[[Juris Žuravļovs]] |- | style="text-align: center" |8. |[[Progresīvie]] |{{hidden|{{align|left|62}}| {{plainlist| * [[Viesturs Kleinbergs]] * [[Alija Turlaja]] * [[Mārtiņš Kossovičs]] * [[Justīne Panteļējeva]] * [[Marta Kotello]] * [[Agnese Logina]] * [[Igors Kļaviņš]] * [[Kortnija Māra Gurtlava]] * [[Selīna Vancāne]] * [[Aija Melle]] * [[Mārtiņš Zvejnieks]] * [[Rūta Mežavilka]] * [[Paula Zvejniece]] * [[Elīza Lasmane]] * [[Edgars Jēkabsons]] * [[Mairita Lūse]] * [[Kārlis Krēķis]] * [[Esmeralda Anstrauta]] * [[Rūdolfs Strazdiņš]] * [[Ina Lenca]] * [[Anna Zirne-Blumberga]] * [[Kristafers Zeiļuks]] * [[Ilze Baranovska]] * [[Armands Būmanis]] * [[Dita Jonīte]] * [[Ilona Ceicāne]] * [[Dāvis Lodziņš]] * [[Kristaps Zēlavs]] * [[Liene Frīdberga]] * [[Rolands Ozols]] * [[Sindija Eldmane]] * [[Bruno Ozoliņš]] * [[Pēteris Grūbe]] * [[Ieva Ose]] * [[Laura Ansone]] * [[Anna Ilze Gailīte]] * [[Mārtiņš Grels]] * [[Gita Actiņa]] * [[Letīcija Līva Lukjanska]] * [[Valts Roberts Zirnis]] * [[Inese Kulla]] * [[Juris Martins]] * [[Anete Biteniece]] * [[Ilze Jaunberga]] * [[Artis Zaļūksnis]] * [[Māris Čapkēvičs]] * [[Linda Račika-Rezgale]] * [[Dainis Groza]] * [[Sandra Minakovska]] * [[Laimons Timma]] * [[Ilga Laurina]] * [[Edgars Lāma]] * [[Dāvis Kalniņš]] * [[Rūta Rutka]] * [[Liene Muste]] * [[Imants Ločmelis]] * [[Edgars Klētnieks]] * [[Ginta Šulce]] * [[Dāvis Lemeševskis]] * [[Artūrs Bricis]] * [[Olga Paožole]] * [[Mārtiņš Eņģelis]] }} }} |[[Viesturs Kleinbergs]] |- | style="text-align: center" |9. |[[Latvija pirmajā vietā]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Ainārs Šlesers]] * [[Andrejs Klementjevs]] * [[Andris Ozols (ekonomists)|Andris Ozols]] * [[Karina Plaude]] * [[Rolands Gulbis]] * [[Vladislavs Bartaševičs]] * [[Sergejs Dolgopolovs]] * [[Andris Ārgalis]] * [[Ringolds Balodis]] * [[Vitālijs Orlovs]] * [[Maija Armaņeva]] * [[Māris Mežals]] * [[Jevgēnija Šafraneka]] * [[Deniss Kļukins]] * [[Leontijs Morozs]] * [[Henrijs Frīdenbergs]] * [[Andris Pļāvējs]] * [[Irina Pētersone]] * [[Krists Blažēvics]] * [[Vestards Rozenbergs]] * [[Raimonds Timma]] * [[Pjotrs Poļikarpovs]] * [[Ilmārs Vecvanags]] * [[Sergejs Belijs]] * [[Normunds Rozenšteins]] * [[Kārlis Beļēvičs]] * [[Līga Krēmere]] * [[Andris Baumanis]] * [[Māris Ruks]] * [[Ēriks Stendzenieks]] * [[Adriāna Leonora Martinkēviča]] * [[Roberts Žemaitis]] * [[Edvards Šlesers]] * [[Kaspars Krištopans]] * [[Emīls Jakrins]] * [[Jānis Geduševs]] * [[Eduards Zivtiņš]] * [[Jolanta Gulbe-Paškeviča]] * [[Deniss Paškevičs]] * [[Armands Ābelītis]] * [[Jānis Zaržeckis]] * [[Filips Aleksandrs Zaržeckis]] * [[Andris Ķerpe]] * [[Pēteris Plakans]] * [[Luīze Zveja]] * [[Vladislavs Šindlers]] * [[Vladimirs Stoļarovs]] * [[Konstantīns Sokolovs]] * [[Nataļja Hohlova]] * [[Tija Zālīte]] * [[Jānis Plaudis (uzņēmējs)|Jānis Plaudis]] * [[Matīss Kempe]] * [[Inese Bētiņa]] * [[Ingars Bušs]] * [[Vilnis Visors]] * [[Terēza Milberga]] * [[Igors Freimanis]] * [[Gerda Gaidukova]] * [[Asifs Ibragimovs]] * [[Arnis Zobens]] * [[Dagnis Pastors]] * [[Sandris Točs]] * [[Leonīds Loginovs]] }} }} |[[Ainārs Šlesers]] |- | style="text-align: center" |10. |[[Latvijas attīstībai]] |{{hidden|{{align|left|62}}| {{plainlist| * [[Juris Pūce]] * [[Vjačeslavs Dombrovskis]] * [[Anita Muižniece]] * [[Anete Jēkabsone-Žogota]] * [[Viesturs Zeps]] * [[Ieva Brante]] * [[Darja Tihomirova]] * [[Iveta Ratinīka]] * [[Artūrs Toms Plešs]] * [[Edgars Jaunups]] * [[Edgars Barbaks]] * [[Deniss Aleksandrs Ševeļovs]] * [[Artūrs Detlavs]] * [[Sintija Kvēpa]] * [[Kristiāns Vasiļevskis]] * [[Antons Ļamins]] * [[Kristīne Dārzniece]] * [[Dagnis Isaks]] * [[Georgs Turlajs]] * [[Olga Veilande]] * [[Dace Bargā]] * [[Sanda Purviņa]] * [[Ojārs Judrups]] * [[Edgars Obrumanis]] * [[Arturs Mietulis]] * [[Karolīne Deņisova]] * [[Jana Barkovska]] * [[Artjoms Dmitrijevs]] * [[Krišs Krišjānis Millers]] * [[Ksenija Korenika]] * [[Elīna Drulle]] * [[Annija Vecuma-Veco]] * [[Marija Vorkule]] * [[Ilona Geide]] * [[Aivars Cīrulis]] * [[Eduards Cers]] * [[Agnese Sniedze]] * [[Ieva Baumane-Morse]] * [[Dzintars Vītoliņš]] * [[Māris Aizsils]] * [[Edgars Krūmiņš (politiķis)|Edgars Krūmiņš]] * [[Orests Kubarko]] * [[Elīna Grāvīte]] * [[Mārtiņš Rutkovskis]] * [[Olivers Ali Ešenvalds]] * [[Ilga Liepiņa]] * [[Luīza Elizabete Saulīte]] * [[Artemijs Lubgins]] * [[Mareks Elsts]] * [[Ivars Rudzītis]] * [[Elīna Poļetajeva]] * [[Mārtiņš Priede]] * [[Marika Tereščenko]] * [[Aleksandrs Smirnovs]] * [[Igors Ardaševs]] * [[Ingemars Harmsens]] * [[Santa Skujiņa]] * [[Kristaps Celms]] * [[Marita Barkovska]] * [[Jurijs Sergejevs]] * [[Alens Poddubnijs]] * [[Māris Gunārs Dzenis]] * [[Aleksejs Blaževičs]] }} }} |[[Juris Pūce]] |- | style="text-align: center" |11. |[[Jaunā konservatīvā partija]] |{{hidden|{{align|left|24}}| {{plainlist| * [[Vita Robalte]] * [[Daiga Pirogova]] * [[Marija Balcere]] * [[Jānis Liberts]] * [[Guntis Bībers]] * [[Sigords Stradiņš]] * [[Olafs Grigus]] * [[Mārtiņš Bērziņš (uzņēmējs)|Mārtiņš Bērziņš]] * [[Gatis Karlsons]] * [[Pēteris Aglonietis]] * [[Evelīna Lasmane]] * [[Dainis Jansons]] * [[Normunds Gerenčiks]] * [[Inese Simsone]] * [[Aivija Skuja]] * [[Morics Nils Menģelsons]] * [[Maija Martinsone]] * [[Aleksandrs Margevičs]] * [[Kaspars Krapsis]] * [[Eva Mārtuža]] * [[Inese Prodniece]] * [[Aigars Bērziņš]] * [[Nils Blūms]] * [[Arnis Simsons]] }} }} |[[Vita Robalte]] |- | style="text-align: center" |12. |[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Jūlija Stepaņenko]] * [[Rūdolfs Brēmanis]] * [[Ļubova Švecova]] * [[Eiženija Aldermane]] * [[Inna Djeri]] * [[Jūlija Sohina]] * [[Artūrs Klēbahs]] * [[Igors Solomatins]] * [[Vjačeslavs Stepaņenko]] * [[Vadims Baraņņiks]] * [[Normunds Grostiņš]] * [[Andrejs Šikors]] * [[Olga Veidiņa]] * [[Gita Priede]] * [[Armands Kaļišuks]] * [[Anna Bondere]] * [[Oksana Sadigova]] * [[Arturs Zamerovskis]] * [[Raitis Mazjānis]] * [[Deniss Gorba]] * [[Jeļena Potjomkina]] * [[Anna Dārzniece]] * [[Armands Māliņš]] * [[Viktors Jolkins]] * [[Ivars Zīle]] * [[Nataļja Ļebedeva]] * [[Roberts Atvars]] * [[Andris Petrovs]] * [[Anita Kezami]] * [[Tatjana Jemeļjanova]] * [[Jānis Pavļukevičs]] * [[Timurs Safiuļins]] * [[Andrejs Jakovļevs]] * [[Inese Rjazanceva]] * [[Kristīne Koņina]] * [[Arkādijs Mihailovs]] * [[Juna Vasiļjeva]] * [[Dainis Vītols]] * [[Andrejs Obozņenko]] * [[Odrija Marta Klēbaha]] * [[Guntars Liepkalns]] * [[Osvalds Kretainis]] * [[Artūrs Anpilogovs]] * [[Ieva Novicka]] * [[Oļegs Sisoļatins]] * [[Valdis Dahs]] * [[Oļegs Fjodorovs]] * [[Edgars Arkliņš]] * [[Viktors Dergunovs]] * [[Andris Jostsons]] * [[Valdis Kurilovičs]] * [[Natalija Osovska]] * [[Igors Vrubļevskis]] * [[Iveta Armuševica]] * [[Agris Celitāns]] * [[Viktorija Murina]] * [[Inga Amrouče]] * [[Deniss Deņisovs (Inkasents)|Deniss Deņisovs]] * [[Antuāns Žozefs Abū-Šedids]] * [[Andrejs Bērziņš (ekonomists)|Andrejs Bērziņš]] * [[Marina Ņepomņaščiha]] * [[Nauris Pjuts]] * [[Jānis Lauva]] }} }} |[[Jūlija Stepaņenko]] |- | style="text-align: center" |13. |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Edvards Ratnieks]] * [[Liāna Langa]] * [[Ģirts Lapiņš]] * [[Ansis Pūpols]] * [[Dainis Locis]] * [[Ieva Siliņa]] * [[Einārs Cilinskis]] * [[Ieva Holma]] * [[Kaspars Spunde]] * [[Elīna Treija]] * [[Ritvars Jansons]] * [[Valters Bergs]] * [[Aija Sannikova]] * [[Māris Kaminskis]] * [[Artis Siliņš]] * [[Sanita Dika-Bokmeldere]] * [[Vineta Stolere]] * [[Rūdolfs Kreislers]] * [[Baiba Bicēna]] * [[Kaspars Bergmanis]] * [[Lauris Ērenpreiss]] * [[Roberts Ķipurs]] * [[Jānis Feldmanis]] * [[Roberts Spručs]] * [[Ilze Neimane]] * [[Dzintars Mozgis]] * [[Andris Švalbe]] * [[Zigurds Strīķis]] * [[Mārcis Kūlis]] * [[Kārlis Kamradzis]] * [[Romāns Tilleris]] * [[Visvaldis Freidenfelds]] * [[Edgars Kristaps Rupeiks]] * [[Jānis Derums]] * [[Normunds Broks]] * [[Ieva Demjanenko]] * [[Dace Balode]] * [[Mārtiņš Arājs]] * [[Atis Gridjuško]] * [[Andrievs Jakovels]] * [[Harijs Petrockis-Petrovskis]] * [[Ilmārs Geiba]] * [[Marlēna Pirvica]] * [[Gints Zemitāns]] * [[Rolands Arturs Bebris]] * [[Toms Roberts Lauva]] * [[Miks Mikulskaitis]] * [[Pēteris Rakštis]] * [[Uģis Rusmanis]] * [[Jānis Beinarovičs (1968)|Jānis Beinarovičs]] * [[Jānis Vēveris (politiķis)|Jānis Vēveris]] * [[Heino Elnionis]] * [[Ingūna Lazdiņa]] * [[Raimonds Jonītis]] * [[Kristiāns Grundštoks]] * [[Jurģis Marcinkevičs]] * [[Adrians Zutis]] * [[Ernests Ervīns Apīnis]] * [[Imants Stradiņš]] * [[Andis Būmanis]] * [[Matīss Lotārs Nusbergs]] * [[Pēteris Leiškalns]] * [[Marija Luīze Ratniece]] }} }} |[[Edvards Ratnieks]] |- | style="text-align: center" |14. |[[Apvienotais saraksts]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Māris Sprindžuks]] * [[Edgars Bergholcs]] * [[Jānis Liepiņš (jurists)|Jānis Liepiņš]] * [[Agnese Geduševa]] * [[Kārlis Seržants (politiķis)|Kārlis Seržants]] * [[Jānis Stērninieks]] * [[Romualds Ražuks]] * [[Valdis Gavars (politiķis)|Valdis Gavars]] * [[Dzidris Augustinovičs]] * [[Edgars Štelmahers]] * [[Kristīne Smiltēna]] * [[Jānis Urtāns]] * [[Dēvijs Elnionis]] * [[Villiams Kursītis-Vrobļevskis]] * [[Jānis Zablovskis]] * [[Ilze Ortveina]] * [[Ārija Martukāne]] * [[Edgars Rantiņš]] * [[Ketrīna Stērniniece]] * [[Mārtiņš Šics]] * [[Diāna Kalēja]] * [[Amanda Amatniece]] * [[Kārlis Knēziņš]] * [[Sanija Bizika]] * [[Rūta Bendere]] * [[Elita Kalniņa]] * [[Igors Roms]] * [[Jolanta Rastorgujeva]] * [[Mārtiņš Toms Staks]] * [[Jānis Jaksons]] * [[Sanita Vulfa]] * [[Ainars Šablovskis]] * [[Rosita Zvirgzdiņa]] * [[Sandija Gunta Evardsone]] * [[Kristīne Brauna]] * [[Rita Krinberga]] * [[Airisa Šteinberga]] * [[Alise Kreile]] * [[Juris Saukāns]] * [[Valdemārs Eklons]] * [[Romars Kožarenoks]] * [[Renārs Putniņš (arhitekts)|Renārs Putniņš]] * [[Māris Jenne]] * [[Mārtiņš Neimanis]] * [[Linda Lejiete]] * [[Edgars Medvedskis]] * [[Kristīne Anna Apine]] * [[Donāts Bilde]] * [[Uvis Toms]] * [[Juris Birulis]] * [[Kristians Kazainis]] * [[Lauris Gruntmanis]] * [[Dace Dimza-Vrobļevska]] * [[Ginta Pozdņaka]] * [[Silvija Danelsone]] * [[Viktors Degro]] * [[Guntis Garda]] * [[Kaspars Prīdāns]] * [[Jānis Unbedahts]] * [[Ralfs Oskars Siliņš-Zagorskis]] * [[Inga Gulbe]] * [[Vita Jakovele]] * [[Gita Upmale]] }} }} |[[Māris Sprindžuks]] |- | style="text-align: center" |15. |[[Platforma 21]] |{{hidden|{{align|left|21}}| {{plainlist| * [[Liene Dreimane]] * [[Alise Kalpiņa]] * [[Ieva Lejiņa]] * [[Marita Liepina]] * [[Ilona Ivonova]] * [[Linda Kaliksone]] * [[Ieva Rone]] * [[Sanita Lemeševska]] * [[Iveta Skrastiņa]] * [[Dana Zālīte]] * [[Monta Līduma]] * [[Ivonda Freifalte]] * [[Sandra Lorensa]] * [[Zanda Lapiņa]] * [[Valda Pereligina]] * [[Sanita Butkus]] * [[Inga Tipuka]] * [[Līga Barkāne]] * [[Linda Valaine-Rohņana]] * [[Laura Narubina]] * [[Lelde Dreimane]] }} }} |[[Liene Dreimane]] |- | style="text-align: center" |16. |[[Stabilitātei]] |{{hidden|{{align|left|63}}| {{plainlist| * [[Aleksejs Rosļikovs]] * [[Valērijs Petrovs]] * [[Mairis Briedis]] * [[Andrejs Kozlovs]] * [[Jakovs Pliners]] * [[Anatolijs Aļeksejenko]] * [[Valentīns Jeremejevs]] * [[Viktorija Tarane]] * [[Irina Judina]] * [[Ruslans Vereščagins]] * [[Nikolajs Kabanovs]] * [[Aleksandrs Golovanovs]] * [[Ivans Klementjevs]] * [[Jeļena Aleksandrova]] * [[Vija Rumpāne]] * [[Gerda Veigure-Kuka]] * [[Olga Glazunova]] * [[Vilis Sruoģis]] * [[Santa Škarste]] * [[Sergejs Volodins]] * [[Jūlija Boļševa]] * [[Vikentijs Bahilovs]] * [[Laura Valgere]] * [[Maksims Ševcovs]] * [[Olga Jakovļeva]] * [[Vitālijs Korabeļņikovs]] * [[Irina Buša]] * [[Filips Aleksandrovs]] * [[Arturs Taranda]] * [[Jeļena Bedrataja]] * [[Ina Barkanova]] * [[Oksana Froļonoka]] * [[Pāvels Kuzmins]] * [[Dmitrijs Sardiko]] * [[Jekaterina Grjunberga]] * [[Andrejs Pokumeiko]] * [[Jeļena Šušpanova]] * [[Arnolds Jancens]] * [[Māris Bluziks]] * [[Sergejs Moskaļenkovs]] * [[Marija Petrova]] * [[Jevgēnijs Drevickis]] * [[Aleksejs Šteinbergs]] * [[Juris Ašmanis]] * [[Jevgeņijs Poloskovs-Ignatenko]] * [[Igors Tihomirovs]] * [[Dainis Močs]] * [[Naomi Piņina]] * [[Žanna Mozgalova]] * [[Daiga Kameņeva]] * [[Katerina Ļitvinovska]] * [[Kims Caunītis]] * [[Aleksandra Kolidzeja-Analte]] * [[Aleksejs Apanasovs]] * [[Emīls Guseinovs]] * [[Rita Ašmane]] * [[Aleksandra Triguba]] * [[Andrejs Ivanovs]] * [[Oļegs Fazeroks]] * [[Aleksandrs Hmeļņickis]] * [[Juris Kaļinka]] * [[Aleksejs Molčanovs]] * [[Dmitrijs Čulkovs]] }} }} |[[Aleksejs Rosļikovs]] |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Riga City Council election, 2025.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] <!-- Nedzēsiet šo sadaļu arī pēc vēlēšanām --> {|class="wikitable collapsible mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Progresīvie|PRO]] ! rowspan="2" |[[Latvijas attīstībai|LA]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]]<hr />[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! colspan="2" |[[Gods kalpot Rīgai!|GKR]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|ST!]] ! rowspan="2" |[[Suverēnā vara|SV]]/[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]<hr />[[Suverēnā vara|SV]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Vadība |- ! style="width:30px;" |[[Gods kalpot Rīgai!|GKR]] ! style="width:30px;" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] |- ! class="unsortable" style="background:#E64632;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00;" | ! class="unsortable" style="background:#64C049;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#258B4C;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1;" | ! class="unsortable" style="background:#192956;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad;" | |- |2025. gada 26. maijs — 1. jūnijs |SolidData/LA.LV/TV24<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kurs-bus-nakamais-rigas-saimnieks-aptauja-atklats-kuram-kandidatam-ridzinieki-uzticas-visvairak|title=Kurš būs nākamais Rīgas saimnieks? Aptaujā atklāts, kuram kandidātam visvairāk rīdzinieku gatavi atdot savu balsi|website=LA.LV|access-date=2025-06-06|language=lv}}</ref> |860 |'''15,2''' |'''6,4''' |'''13,9''' |4,8 |'''12,4''' |3,4 | colspan="2" |'''5,8''' | rowspan="4" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |— | style="background:#d87e85" |'''18,7''' |'''11,2''' |'''7,3''' |1,1 | style="background:#d87e85" |3,5 |- |2025. gada maijs <small>(publicēts 27. maijā)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.05.2025-partiju-reitingi-riga-lideru-trijnieks-nemainigs-lielakajai-dalai-partiju-atbalsta-pieaugums.a600805/|title=Partiju reitingi Rīgā: līderu trijnieks nemainīgs; lielākajai daļai partiju atbalsta pieaugums|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-28|language=lv}}</ref> |1462 |'''13,5''' |4,1 |'''10,8''' |'''6,3''' |'''12,5''' |'''5,2''' | colspan="2" |4,2 |0,4 | style="background:#d87e85" |'''22,0''' |'''10,7''' |'''7,5''' |2,8 | style="background:#d87e85" |8,5 |- |2025. gada 7.—15. maijs |SolidData/LA.LV/TV24<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/par-ko-ridzinieki-balsotu-ja-velesanas-notiktu-sodien-jaunakie-partiju-reitingi|title=Par ko rīdzinieki balsotu, ja vēlēšanas notiktu šodien? Jaunākie partiju reitingi|website=LA.LV|access-date=2025-05-20|language=lv}}</ref> |1008 |'''12,8''' |'''8,8''' |'''11,9''' |4,1 |'''13,4''' |4,3 | colspan="2" |'''5,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''18,2''' |'''13,5''' |'''11,3''' |1,7 | style="background:#d87e85" |4,7 |- |2025. gada marts — aprīlis <small>(publicēts 17. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.04.2025-aptauja-popularakas-partijas-riga-latvija-pirmaja-vieta-progresivie-un-nacionala-apvieniba.a595992/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Aptauja: Populārākās partijas Rīgā – «Latvija pirmajā vietā», «Progresīvie» un Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-19|language=lv}}</ref> |555 |'''14,2''' |4,3 |'''10,7''' |'''9,2''' |'''12,0''' |4,0 | colspan="2" |'''5,3''' |1,0 | style="background:#d87e85" |'''20,0''' |'''9,8''' |'''6,8''' |7,0 | style="background:#d87e85" |5,8 |- |2025. gada janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.02.2025-partiju-reitingi-riga-vislielakais-atbalsts-lpv-progresivajiem-un-na.a586478/|title=Partiju reitingi Rīgā: Vislielākais atbalsts LPV, «Progresīvajiem» un NA|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-04|language=lv}}</ref> |554 |'''16,4''' |3,8 |'''10,3''' |'''12,2''' |'''13,4''' |3,2 | colspan="2" |'''6,7''' |— |— | style="background:#d87e85" |'''18,3''' |'''8,9''' |3,4 |7,2 | style="background:#d87e85" |1,9 |- |2023. gada 8.—17. jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.08.2023-aptauja-riga-popularakas-partijas-progresivie-saskana-un-jauna-vienotiba.a520460/|title=Aptauja: Rīgā populārākās partijas – «Progresīvie», «Saskaņa» un «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> |578 | style="background:#f5b5ad" |'''16,2''' |— |'''14,2''' |'''14,5''' |'''8,3''' |— |— |'''7,9''' |— |— |'''10,9''' |'''9,0''' |— |19,0 | style="background:#f5b5ad" |1,7 |- ! colspan="3" |[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada vēlēšanas]] | colspan="2" style="background:#f5b5ad" |'''26,16''' |'''15,24''' |'''16,89''' | colspan="2" |'''9,64''' |'''7,72''' |4,07 |'''6,52''' |'''6,39''' |— |— |— |7,37 | style="background:#f5b5ad" |9,27 |} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/rigas-domes-arkartas-velesanas-2020 CVK mājaslapa] {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Rīga]] [[Kategorija:Rīgas dome|Vēlēšanas 2025]] 2mbcg6e1i50uehvlmld2c6webme8rqt 0 548905 4290179 4285150 2025-06-06T20:25:38Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290179 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Viļānu novads COA.svg|150px|thumb|Viļānu novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Viļānu novads|Viļānu novada]] pašvaldības vadītāji'''. Viļānu novadu izveidoja 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot [[Dekšāres pagasts|Dekšāres]], [[Sokolku pagasts|Sokolku]], [[Viļānu pagasts|Viļānu]] un [[Viļāni|Viļānu]] pilsētu. == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| #258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF2400| [[Saskaņa]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009—2021)''' |- | style="background: #258B4C| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Arnolds Pudulis]]''' <br/><small>(1942)</small> || 2009. gada 1. jūlijs — 2013. gada 14. jūnijs || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|2009]] || |- | style="background: #FF2400| || '''2.''' || [[Attēls:Jekaterina Ivanova.jpg|80px]] || '''[[Jekaterina Ivanova]]''' <br/><small>(1960)</small> || 2013. gada 14. jūnijs — 2021. gada 1. jūlijs || [[Saskaņa]] || [[2013. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|2013]]<br/>[[2017. gada Viļānu novada domes vēlēšanas|2017]] || |- | align="center" colspan="8" |'''Amats apvienots ar [[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītāja]] amatu''' |} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Viļānu novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Viļānu novads]] 7odz5emdnk6g5ypqunfq9el597e9dn6 0 551532 4290312 4194072 2025-06-07T09:48:34Z Bendžamins 76862 4290312 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Pols Grīngrass | vārds_orig = ''Paul Greengrass'' | attēls = Bourne 3 Premiere Greengrass.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Pols Grīngrass 2007. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1955|8|13}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Sari|Čīma|2s=Sari (Anglija)}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, producents, scenārists | darbības gadi = 1978—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Pols Grīngrass''' ({{Val|en|Paul Greengrass}}; dzimis {{Dat|1955|8|13}}) ir [[Angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]]. Savu pirmo filmu ''[[Resurrected]]'' režisējis 1989. gadā. Kļuvis pazīstams ar filmu "[[Asiņainā svētdiena (filma)|Asiņainā svētdiena]]" (''Bloody Sunday'', 2002), par ko saņēmis [[Zelta lācis|Zelta lāci]] [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā]]. Plašu atpazīstamību ieguvis, režisējot trīs "Džeisona Brona" filmas: "[[Borna pārspēks]]" (2004), "[[Borna ultimāts]]" (2007) un "[[Džeisons Borns]]" (2016). Par filmu ''[[United 93 (filma)|United 93]]'' (2006) saņēmis [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākais režisors", kā arī nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]". Citas pazīstamākās Grīngrasa filmas ir "[[Zaļā zona]]" (2010), "[[Kapteinis Filipss: Somālijas pirātu gūstā]]" (2013), ''[[22 July]]'' (2018) un [[News of the World (filma)|''News of the World'']] (2020). 2008. gadā ''[[The Daily Telegraph]]'' Grīngrasu nosauca par vienu no ietekmīgākajām britu kultūras personībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/culture/3672614/The-100-most-powerful-people-in-British-culture-41-60.html|title=The 100 most powerful people in British culture: 41-60|website=The Telegraph|access-date=2023-09-27|date=2008-04-14|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{Pols Grīngrass}} {{Labākais režisors (BAFTA kino balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grīngrass, Pols}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinorežisori]] [[Kategorija:Angļu kinoproducenti]] [[Kategorija:Angļu scenāristi]] [[Kategorija:Sari dzimušie]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] qi42olvj8y95da5d17anmdkyuv5g3ye 0 553336 4290087 4269713 2025-06-06T18:11:24Z Baisulis 11523 /* 1980. gadi */ precizējums..... 4290087 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste |name=[[Zelta globusa balva]]s kategorija<br />"Labākā aktrise drāmas filmā" |image=ImStillHereBFILFF131024 (4 of 36) (54065967346) (cropped).jpg |presenter=[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] |location={{vieta|ASV}} |holder=[[Fernanda Torrisa]] par lomu filmā "[[Joprojām esmu šeit]]" |website=[http://www.goldenglobes.com/ www.goldenglobes.com] |caption=2024. gada balvas ieguvēja [[Fernanda Torrisa]] }} '''[[Zelta globusa balva]]s kategorija "Labākā aktrise drāmas filmā"''' ir ikgadēja Zelta globusa balvas kategorija kopš 1951. gada, ko pasniedz [[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] (HFPA). Iepriekš pastāvēja kategorija "Labākā aktrise", līdz 1951. gadā kategoriju sadalīja, pasniedzot arī balvu kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]". == Laureāti un nominanti == [[Attēls:Ingrid Bergman - Gaslight 44 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Ingrīda Bergmane]] balvu ir saņēma 1944., 1945. un 1956. gadā|alt=]] [[Attēls:Olivia DeHavilland-2.JPG|thumb|150px|[[Olīvija de Hevilenda]] balvu saņēma 1949. gadā|alt=]] [[Attēls:Audrey Hepburn 1956.jpg|thumb|150px|[[Odrija Hepbērna]] balvu saņēma 1953. gadā|alt=]] [[Attēls:Grace Kelly MGM photo.jpg|thumb|150px|[[Greisa Kellija]] balvu saņēma 1954. gadā|alt=]] [[Attēls:Joanne Woodward 1971.jpg|thumb|150px|[[Džoanna Vudvarda]] balvu saņēma 1957. un 1968. gadā|alt=]] [[Attēls:Elizabeth Taylor, late 1950s.jpg|thumb|150px|[[Elizabete Teilore]] balvu saņēma 1959. gadā|alt=]] [[Attēls:Greer Garson-publicity.JPG|thumb|150px|[[Grīra Gārsone]] balvu saņēma 1960. gadā|alt=]] [[Attēls:Geraldine Page 1956 press photo.jpg|thumb|150px|[[Džeraldīna Peidža]] balvu saņēma 1961. un 1962. gadā|alt=]] [[Attēls:Anne Bancroft 1952.jpg|thumb|150px|[[Anna Bankrofta]] balvu saņēma 1964. gadā|alt=]] [[Attēls:Liv Ullmann 1966 2 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Līva Ulmane]] balvu saņēma 1972. gadā|alt=]] [[Attēls:Gena Rowlands - 1967.JPG|thumb|150px|[[Džīna Roulendsa]] balvu saņēma 1974. gadā|alt=]] [[Attēls:Jane Fonda 1963.jpg|thumb|150px|[[Džeina Fonda]] balvu saņēma 1971., 1977. un 1978. gadā|alt=]] [[Attēls:Faye Dunaway Cannes 2016.jpg|thumb|211x211px|[[Feja Danaveja]] balvu saņēma 1976. gadā]] [[Attēls:Meryl Streep by Jack Mitchell.jpg|thumb|150px|[[Merila Strīpa]] balvu saņēma 1981., 1982. un 2011. gadā|alt=]] [[Attēls:Shirley MacLaine - 1960.jpg|thumb|150px|[[Šērlija Makleina]] balvu saņēma 1983. un 1988. gadā|alt=]] [[Attēls:Whoopi Comic Relief cropped.jpg|thumb|150px|[[Vūpija Goldberga]] balvu saņēma 1985. gadā|alt=]] [[Attēls:Jodie Foster.jpg|thumb|150px|[[Džodija Fostere]] balvu saņēma 1988. un 1991. gadā|alt=]] [[Attēls:Michelle Pfeiffer 2007.jpg|thumb|150px|[[Mišela Feifere]] balvu saņēma 1989. gadā|alt=]] [[Attēls:Kathy Bates by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|[[Ketija Beitsa]] balvu saņēma 1990. gadā|alt=]] [[Attēls:Emma Thompson 2022.jpg|thumb|150px|[[Emma Tompsone]] balvu saņēma 1992. gadā|alt=]] [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|thumb|150px|[[Hollija Hantere]] balvu saņēma 1993. gadā|alt=]] [[Attēls:Jessica Lange (Cropped).JPG|thumb|150px|[[Džesika Lenga]] balvu saņēma 1994. gadā|alt=]] [[Attēls:Sharon Stone by Gage Skidmore 5.jpg|thumb|150px|[[Šerona Stouna]] balvu saņēma 1995. gadā|alt=]] [[Attēls:Brenda Blethyn at the 2014 Berlin Film Festival.jpg|thumb|150px|[[Brenda Bletina]] balvu saņēma 1996. gadā|alt=]] [[Attēls:Judi Dench at the BAFTAs 2007 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Džūdija Denča]] balvu saņēma 1997. gadā|alt=]] [[Attēls:Cate Blanchett Cannes 2018 2 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Keita Blanšeta]] balvu saņēma 1998., 2013. un 2022. gadā|alt=]] [[Attēls:Hilary Swank at 28th Tokyo International Film Festival.jpg|thumb|150px|[[Hilarija Svonka]] balvu saņēma 1999. un 2004. gadā|alt=]] [[Attēls:Julia Roberts 2011 Shankbone 3.JPG|thumb|150px|[[Džūlija Robertsa]] balvu saņēma 2000. gadā|alt=]] [[Attēls:SissySpacekHSHWOFAug2011.jpg|thumb|150px|[[Sisija Speiseka]] balvu saņēma 2001. gadā|alt=]] [[Attēls:Nicole Kidman Cannes 2017 2.jpg|thumb|150px|[[Nikola Kidmena]] balvu saņēma 2002. un 2021. gadā|alt=]] [[Attēls:Charlize Theron Cannes 2015 2.jpg|thumb|150px|[[Šarlīze Terona]] balvu saņēma 2003. gadā|alt=]] [[Attēls:Helen Mirren 2014.jpg|thumb|150px|[[Helēna Mirena]] balvu saņēma 2006. gadā|alt=]] [[Attēls:Kate Winslet at the 2017 Toronto International Film Festival (cropped).jpg|thumb|150px|[[Keita Vinsleta]] balvu saņēma 2008. gadā|alt=]] [[Attēls:Natalie Portman Cannes 2015 5 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Natālija Portmane]] balvu saņēma 2010. gadā|alt=]] [[Attēls:SDCC 2015 - Jessica Chastain (19111308673) (cropped).jpg|thumb|150px|[[Džesika Česteina]] balvu saņēma 2012. gadā|alt=]] [[Attēls:Julianne Moore Venice croppred.jpg|thumb|150px|[[Džūliana Mora]] balvu saņēma 2014. gadā|alt=]] [[Attēls:Isabelle Huppert Cannes 2017 2.jpg|thumb|150px|[[Izabella Ipēra]] balvu saņēma 2016. gadā|alt=]] [[Attēls:Glenn Close - Guardians of the Galaxy premiere - July 2014 (cropped).jpg|thumb|150px|[[Glenna Klouza]] balvu saņēma 2017. gadā|alt=]] [[Attēls:Renée Zellweger Berlinale 2010 (cropped).jpg|alt=|thumb|203x203px|[[Renē Zelvēgere]] balvu saņēma 2019. gadā]] [[Attēls:Lily Gladstone at the 2024 Cannes Film Festival (cropped).jpg|alt=|thumb|203x203px|[[Lilija Gledstone]] balvu saņēma 2023. gadā]] === 1940. gadi === {| class="wikitable" width="68%" border="1" cellpadding="5" cellspacing="0" align="center" |- ! width="7%"|Gads ! width="31%"|Aktrise ! width="31%" |Filma |- | style="text-align:center;"| [[1. Zelta globusa balva|1943]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Dženifere Džonsa]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Bernadetas dziesma]]" (''The Song of Bernadette'')''' |- | style="text-align:center;"| [[2. Zelta globusa balva|1944]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Ingrīda Bergmane]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Gāzes gaisma]]"''' |- | style="text-align:center;"| [[3. Zelta globusa balva|1945]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Ingrīda Bergmane]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[The Bells of St. Mary's]]''''' |- | style="text-align:center;"| [[4. Zelta globusa balva|1946]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Rozalinda Rasela]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Sister Kenny]]''''' |- | style="text-align:center;"| [[5. Zelta globusa balva|1947]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Rozalinda Rasela]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Mourning Becomes Electra]]''''' |- | style="text-align:center;"| [[6. Zelta globusa balva|1948]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džeina Vaimena]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Johnny Belinda]]''''' |- | rowspan="2" style="text-align:center;"| [[7. Zelta globusa balva|1949]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Olīvija de Hevilenda]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Mantiniece (filma)|Mantiniece]]" (''The Heiress'')''' |- | [[Debora Kāra]]|| ''[[Edward, My Son]]'' |} === 1950. gadi === {| class="wikitable" width="75%" border="1" cellpadding="5" cellspacing="0" align="center" |- ! width="7%"|Gads ! width="31%"|Aktrise ! width="31%" |Filma |- | rowspan="3" style="text-align:center;"| [[8. Zelta globusa balva|1950]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Glorija Svansone]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Sanseta bulvāris]]"''' |- | [[Beta Deivisa]]|| "[[Viss par Ievu]]" |- | [[Džūdija Holideja]]|| "[[Dzimusi vakardien]]" |- | rowspan="3" style="text-align:center;"| [[9. Zelta globusa balva|1951]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džeina Vaimena]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[The Blue Veil]]''''' |- | [[Vivjena Lī]]|| "[[Ilgu tramvajs (filma)|Ilgu tramvajs]]" |- | [[Šellija Vintersa]]|| "[[Vieta zem saules]]" (''A Place in the Sun'') |- | rowspan="3" style="text-align:center;"| [[10. Zelta globusa balva|1952]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Šērlija Būta]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Come Back, Little Sheba]]''''' |- | [[Džoana Kroforda]]|| ''[[Sudden Fear]]'' |- | [[Olīvija de Hevilenda]]|| ''[[My Cousin Rachel]]'' |- | style="text-align:center;"| [[11. Zelta globusa balva|1953]] | style="background:#B0C4DE;"| '''[[Odrija Hepbērna]]''' | style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Romas brīvdienas]]" (''Roman Holiday'')''' |- | style="text-align:center;"| [[12. Zelta globusa balva|1954]] | style="background:#B0C4DE;"| '''[[Greisa Kellija]]''' | style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Lauku meitene]]" (''The Country Girl'')''' |- | style="text-align:center;"| [[13. Zelta globusa balva|1955]] | style="background:#B0C4DE;"| '''[[Anna Manjāni]]''' | style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Tetovētā roze (filma)|Tetovētā roze]]" (''The Rose Tattoo'')''' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[14. Zelta globusa balva|1956]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Ingrīda Bergmane]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Anastasija (filma)|Anastasija]]" (''Anastasia'')''' |- | [[Kerola Beikere]]|| ''[[Baby Doll]]'' |- | [[Helēna Heisa]]|| "[[Anastasija (filma)|Anastasija]]" (''Anastasia'') |- | [[Odrija Hepbērna]]|| "[[Karš un miers (1956. gada filma)|Karš un miers]]" (''War and Peace'') |- | [[Ketrina Hepbērna]]|| ''[[The Rainmaker (1956. gada filma)|The Rainmaker]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[15. Zelta globusa balva|1957]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džoana Vūdvorda]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Ievas trīs sejas]]" (''The Three Faces of Eve'')''' |- | [[Marlēna Dītriha]]|| "[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]" |- | [[Debora Kāra]]|| ''[[Heaven Knows, Mr. Allison]]'' |- | [[Anna Manjāni]]|| ''[[Wild Is the Wind]]'' |- | [[Eva Marija Seinta]]|| ''[[A Hatful of Rain]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[16. Zelta globusa balva|1958]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Sūzana Heivorda]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Es gribu dzīvot!]]" (''I Want to Live!'')''' |- | [[Ingrīda Bergmane]]|| ''[[The Inn of the Sixth Happiness]]'' |- | [[Debora Kāra]]|| ''[[Separate Tables]]'' |- | [[Šērlija Makleina]]|| ''[[Some Came Running]]'' |- | [[Džīna Simonsa]]|| ''[[Home Before Dark]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[17. Zelta globusa balva|1959]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Elizabete Teilore]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Pēkšņi, pagājušajā vasarā]]" (''Suddenly'', ''Last Summer'')''' |- | [[Odrija Hepbērna]]|| ''[[The Nun's Story]]'' |- | [[Ketrina Hepbērna]]|| "[[Pēkšņi, pagājušajā vasarā]]" (''Suddenly'', ''Last Summer'') |- | [[Lī Remika]]|| "[[Slepkavības anatomija]]" |- | [[Simona Sinjorē]]|| ''[[Room at the Top]]'' |- |} === 1960. gadi === {| class="wikitable" width="75%" border="1" cellpadding="5" cellspacing="0" align="center" |- ! width="7%"|Gads ! width="31%"|Aktrise ! width="31%" |Filma |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[18. Zelta globusa balva|1960]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Grīra Gārsone]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Sunrise at Campobello]]''''' |- | [[Dorisa Deja]]|| ''[[Midnight Lace]]'' |- | [[Nensija Kvana]]|| ''[[The World of Suzie Wong]]'' |- | [[Džīna Simonsa]]|| ''[[Elmer Gantry]]'' |- | [[Elizabete Teilore]]|| ''[[BUtterfield 8]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[19. Zelta globusa balva|1961]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džeraldīna Peidža]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Summer and Smoke]]''''' |- | [[Leslī Karona]]|| ''[[Fanny]]'' |- | [[Šērlija Makleina]]|| ''[[The Children's Hour]]'' |- | [[Klaudija Maknīla]]|| ''[[A Raisin in the Sun]]'' |- | [[Natālija Vuda]]|| ''[[Splendor in the Grass]]'' |- | rowspan="10" style="text-align:center;"| [[20. Zelta globusa balva|1962]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džeraldīna Peidža]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Sweet Bird of Youth]]''''' |- | [[Anna Bankrofta]]|| ''[[The Miracle Worker]]'' |- | [[Beta Deivisa]]|| "[[Kas notika ar mazulīti Džeinu?]]" |- | [[Ketrina Hepbērna]]|| ''[[Long Day's Journey into Night]]'' |- | [[Glinisa Džonsa]]|| ''[[The Chapman Report]]'' |- | [[Melina Merkuri]]|| ''[[Phaedra]]'' |- | [[Lī Remika]]|| ''[[Days of Wine and Roses]]'' |- | [[Sūzana Strasberga]]|| ''[[Hemingway's Adventures of a Young Man]]'' |- | [[Šellija Vintersa]]|| "[[Lolita (filma)|Lolita]]" |- | [[Sūzana Jorka]]|| ''[[Freud: The Secret Passion]]'' |- | rowspan="8" style="text-align:center;"| [[21. Zelta globusa balva|1963]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Leslī Karona]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[The L-Shaped Room]]''''' |- | [[Pollija Bergena]]|| ''[[The Caretakers]]'' |- | [[Džeraldīna Peidža]]|| ''[[Toys in the Attic]]'' |- | [[Reičela Robertsa]]|| ''[[This Sporting Life]]'' |- | [[Romija Šneidere]]|| ''[[The Cardinal]]'' |- | [[Alīda Valli]]|| ''[[The Paper Man]]'' |- | [[Marina Vladija]]|| ''[[The Conjugal Bed]]'' |- | [[Natālija Vuda]]|| ''[[Love with the Proper Stranger]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[22. Zelta globusa balva|1964]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Anna Bankrofta]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[The Pumpkin Eater]]''''' |- | [[Eiva Gārdnere]]|| ''[[The Night of the Iguana]]'' |- | [[Rita Heivorta]]|| ''[[Circus World]]'' |- | [[Džeraldīna Peidža]]|| ''[[Dear Heart]]'' |- | [[Žīna Sīberga]]|| ''[[Lilith]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[23. Zelta globusa balva|1965]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Samanta Egara]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[The Collector]]''''' |- | [[Džūlija Kristija]]|| "[[Dārgā]]" (''Darling'') |- | [[Elizabete Hartmane]]|| ''[[A Patch of Blue]]'' |- | [[Simona Sinjorē]]|| ''[[Ship of Fools]]'' |- | [[Megija Smita]]|| "[[Otello (1965. gada filma)|Otello]]" (''Othello'') |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[24. Zelta globusa balva|1966]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Anuka Emē]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | "[[Vīrietis un sieviete]]" (''Un homme et une femme'') |- | [[Ida Kaminska]]|| ''[[Obchod na korze]]'' |- | [[Virdžīnija Makkena]]|| ''[[Born Free]]'' |- | [[Elizabete Teilore]]|| "[[Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas? (filma)|Kurš baidās no Virdžīnijas Vulfas?]]" |- | [[Natālija Vuda]]|| ''[[This Property Is Condemned]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[25. Zelta globusa balva|1967]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Edīte Evansa]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[The Whisperers]]''''' |- | [[Feja Danaveja]]|| "[[Bonija un Klaids (filma)|Bonija un Klaids]]" (''Bonnie and Clyde'') |- | [[Odrija Hepbērna]]|| ''[[Wait Until Dark]]'' |- | [[Ketrina Hepbērna]]|| "[[Uzmini, kurš nāks vakariņās]]" |- | [[Anna Heivuda]]|| ''[[The Fox]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[26. Zelta globusa balva|1968]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džoanna Vudvarda]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | ''[[Rachel, Rachel]]'' |- | [[Mija Ferova]]|| "[[Rozmarijas bērns (filma)|Rozmarijas bērns]]" |- | [[Ketrina Hepbērna]]|| "[[Lauva ziemā]]" (''The Lion in Winter'') |- | [[Vanesa Redgreiva]]|| ''[[Isadora]]'' |- | [[Berila Rīda]]|| ''[[The Killing of Sister George]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[27. Zelta globusa balva|1969]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Ženevjēva Bužo]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Anne of the Thousand Days]]''''' |- | [[Džeina Fonda]]|| "[[Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?]]" |- | [[Laiza Minelli]]|| ''[[The Sterile Cuckoo]]'' |- | [[Džīna Simonsa]]|| ''[[The Happy Ending]]'' |- | [[Megija Smita]]|| ''[[The Prime of Miss Jean Brodie]]'' |} === 1970. gadi === {| class="wikitable" width="75%" border="1" cellpadding="5" cellspacing="0" align="center" |- ! width="7%"|Gads ! width="31%"|Aktrise ! width="31%" |Filma |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[28. Zelta globusa balva|1970]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Ali Makgrova]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Mīlas stāsts]]" (''Love Story'')''' |- | [[Feja Danaveja]]|| ''[[Puzzle of a Downfall Child]]'' |- | [[Glenda Džeksone]]|| "[[Iemīlējušās sievietes]]" (''Women in Love'') |- | [[Melina Merkuri]]|| ''[[Promise at Dawn]]'' |- | [[Sāra Mailsa]]|| ''[[Ryan's Daughter]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[29. Zelta globusa balva|1971]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džeina Fonda]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Klute]]''''' |- | [[Glenda Džeksone]]|| rowspan="2" | ''[[Mary, Queen of Scots]]'' |- | [[Vanesa Redgreiva]] |- | [[Daiena Kenona]]|| ''[[Such Good Friends]]'' |- | [[Džesika Voltere]]|| "[[Nospēlē man dziesmu]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center;"| [[30. Zelta globusa balva|1972]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Līva Ulmane]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Utvandrarna]]''''' |- | [[Daiena Rosa]]|| ''[[Lady Sings the Blues]]'' |- | [[Siselija Taisone]]|| ''[[Sounder]]'' |- | [[Triša Van Devere]]|| ''[[One Is a Lonely Number]]'' |- | [[Tjūsdeja Velda]]|| ''[[Play It as It Lays]]'' |- | [[Džoanna Vudvarda]]|| ''[[The Effect of Gamma Rays on Man-in-the-Moon Marigolds]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[31. Zelta globusa balva|1973]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Mārša Meisone]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Cinderella Liberty]]''''' |- | [[Elena Bērstina]]|| "[[Sātana izdzinējs]]" |- | [[Bārbra Streisande]]|| "[[Tādi mēs bijām]]" |- | [[Elizabete Teilore]]|| ''[[Ash Wednesday]]'' |- | [[Džoanna Vudvarda]]|| ''[[Summer Wishes, Winter Dreams]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[32. Zelta globusa balva|1974]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džīna Roulendsa]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Ietekmētā sieviete]]"''' |- | [[Elena Bērstina]]|| "[[Alise šeit vairs nedzīvo]]" |- | [[Feja Danaveja]]|| "[[Ķīniešu kvartāls (filma)|Ķīniešu kvartāls]]" |- | [[Valērija Perina]]|| "[[Lenijs (filma)|Lenijs]]" (''Lenny'') |- | [[Līva Ulmane]]|| "[[Laulības dzīves ainas]]" (''Scener ur ett äktenskap'') |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[33. Zelta globusa balva|1975]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Luīze Flečere]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]"''' |- | [[Kārena Bleka]]|| ''[[The Day of the Locust]]'' |- | [[Feja Danaveja]]|| "[[Trīs dienas Kondora dzīvē]]" |- | [[Merilina Haseta]]|| ''[[The Other Side of the Mountain]]'' |- | [[Glenda Džeksone]]|| ''[[Hedda]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[34. Zelta globusa balva|1976]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Feja Danaveja]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Tīkls (filma)|Tīkls]]"''' |- | [[Glenda Džeksone]]|| ''[[The Incredible Sarah]]'' |- | [[Sāra Mailsa]]|| ''[[The Sailor Who Fell from Grace with the Sea]]'' |- | [[Talija Šaira]]|| "[[Rokijs]]" |- | [[Līva Ulmane]]|| ''[[Ansikte mot ansikte]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[35. Zelta globusa balva|1977]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džeina Fonda]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Džūlija]]"''' |- | [[Anna Bankrofta]]|| ''[[The Turning Point]]'' |- | [[Daiena Kītone]]|| ''[[Looking for Mr. Goodbar]]'' |- | [[Ketlīna Kinlena]]|| ''[[I Never Promised You a Rose Garden]]'' |- | [[Džīna Roulendsa]]|| ''[[Opening Night]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[36. Zelta globusa balva|1978]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džeina Fonda]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Atgriešanās mājās]]" (''Coming Home'')''' |- | [[Ingrīda Bergmane]]|| "[[Rudens sonāte]]" |- | [[Džila Kleiburga]]|| ''[[An Unmarried Woman]]'' |- | [[Glenda Džeksone]]|| ''[[Stevie]]'' |- | [[Džeraldīna Peidža]]|| ''[[Interiors]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[37. Zelta globusa balva|1979]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Sallija Fīlda]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Norma Reja (filma)|Norma Reja]]" (''Norma Rae'')''' |- | [[Džila Kleiburga]]|| ''[[La Luna]]'' |- | [[Līza Eikhorna]]|| ''[[Yanks]]'' |- | [[Džeina Fonda]]|| "[[Ķīnas sindroms]]" |- | [[Mārša Meisone]]|| ''[[Promises in the Dark]]'' |} === 1980. gadi === {| class="wikitable" width="75%" border="1" cellpadding="5" cellspacing="0" align="center" |- ! width="7%"|Gads ! width="31%"|Aktrise ! width="31%" |Filma |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[38. Zelta globusa balva|1980]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Mērija Tailere Mūra]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Parastie cilvēki]]" (''Ordinary People'')''' |- | [[Elena Bērstina]]|| ''[[Resurrection (1980. gada filma)|Resurrection]]'' |- | [[Natasja Kinska]]|| "[[Tesa (filma)|Tesa]]" (''Tess'') |- | [[Debora Rafina]]|| ''[[Touched by Love]]'' |- | [[Džīna Roulendsa]]|| "[[Glorija (1980. gada filma)|Glorija]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[39. Zelta globusa balva|1981]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Merila Strīpa]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Franču leitnanta draudzene]]"''' |- | [[Sallija Fīlda]]|| ''[[Absence of Malice]]'' |- | [[Ketrina Hepbērna]]|| "[[Pie Zelta ezera]]" (''On Golden Pond'') |- | [[Daiena Kītone]]|| "[[Sarkanie (filma)|Sarkanie]]" |- | [[Sisija Speiseka]]|| ''[[Raggedy Man]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[40. Zelta globusa balva|1982]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Merila Strīpa]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Sofijas izvēle]]"''' |- | [[Daiena Kītone]]|| ''[[Shoot the Moon]]'' |- | [[Džesika Lenga]]|| ''[[Frances]]'' |- | [[Sisija Speiseka]]|| [[Missing (filma)|''Missing'']] |- | [[Debra Vingere]]|| "[[Virsnieks un džentlmenis]]" (''An Officer and a Gentleman'') |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[41. Zelta globusa balva|1983]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Šērlija Makleina]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Maiguma valoda]]"''' |- | [[Džeina Aleksandra]]|| ''[[Testament]]'' |- | [[Bonija Bedelija]]|| ''[[Heart Like a Wheel]]'' |- | [[Merila Strīpa]]|| "[[Silkvuda]]" |- | [[Debra Vingere]]|| "[[Maiguma valoda]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[42. Zelta globusa balva|1984]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Sallija Fīlda]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Places in the Heart]]''''' |- | [[Daiena Kītone]]|| ''[[Mrs. Soffel]]'' |- | [[Džesika Lenga]]|| ''[[Country]]'' |- | [[Vanesa Redgreiva]]|| ''[[The Bostonians]]'' |- | [[Sisija Speiseka]]|| ''[[The River]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[43. Zelta globusa balva|1985]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Vūpija Goldberga]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Purpura krāsa (filma)|Purpura krāsa]]" (''The Color Purple'')''' |- | [[Anna Bankrofta]]|| ''[[Agnes of God]]'' |- | [[Šēra]]|| "[[Maska (1985. gada filma)|Maska]]" (''Mask'') |- | [[Džeraldīna Peidža]]|| ''[[The Trip to Bountiful]]'' |- | [[Merila Strīpa]]|| "[[Prom no Āfrikas (filma)|Prom no Āfrikas]]" (''Out of Africa'') |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[44. Zelta globusa balva|1986]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Marlija Matlina]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Children of a Lesser God]]''''' |- | [[Džūlija Endrūsa]]|| "[[Duets solistam]]" (''Duet for One'') |- | [[Anna Bankrofta]]|| [['night, Mother|''<nowiki/>'night, Mother'']] |- | [[Fara Foseta]]|| ''[[Extremities]]'' |- | [[Sigurnija Vīvere]]|| "[[Svešie]]" (''Aliens'') |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[45. Zelta globusa balva|1987]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Sallija Kērklenda]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Anna (1987. gada filma)|Anna]]" (''Anna'')''' |- | [[Reičela Šagala]]|| ''[[Gaby: A True Story]]'' |- | [[Glenna Klouza]]|| "[[Liktenīgais valdzinājums]]" |- | [[Feja Danaveja]]|| "[[Dzērājs]]" (''Barfly'') |- | [[Bārbra Streisande]]|| ''[[Nuts]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[46. Zelta globusa balva|1988]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džodija Fostere]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Apsūdzētie]]" (''The Accused'')''' |- | style="background:#B0C4DE;"| '''[[Šērlija Makleina]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Madame Sousatzka]]''''' |- | style="background:#B0C4DE;"| '''[[Sigurnija Vīvere]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Gorillas miglā]]" (''Gorillas in the Mist'')''' |- | [[Kristīna Lahti]]|| ''[[Running on Empty]]'' |- | [[Merila Strīpa]]|| "[[Kliedziens tumsā]]" (''A Cry in the Dark'') |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[47. Zelta globusa balva|1989]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Mišela Feifere]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Lieliskie brāļi Beikeri]]" (''The Fabulous Baker Boys'')''' |- | [[Sallija Fīlda]]|| "[[Dzelzs magnolijas]]" |- | [[Džesika Lenga]]|| ''[[Music Box (filma)|Music Box]]'' |- | [[Endija Makdauela]]|| "[[Sekss, meli un video]]" |- | [[Līva Ulmane]]|| ''[[The Rose Garden]]'' |} === 1990. gadi === {| class="wikitable" width="75%" border="1" cellpadding="5" cellspacing="0" align="center" |- ! width="7%"|Gads ! width="31%"|Aktrise ! width="31%" |Filma |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[48. Zelta globusa balva|1990]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Ketija Beitsa]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Mizerija]]" (''Misery'')''' |- | [[Andželika Hjūstone]]|| ''[[The Grifters]]'' |- | [[Mišela Feifere]]|| ''[[The Russia House]]'' |- | [[Sūzana Sarandona]]|| ''[[White Palace]]'' |- | [[Džoanna Vudvarda]]|| ''[[Mr. and Mrs. Bridge]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[49. Zelta globusa balva|1991]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džodija Fostere]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džodija Fostere]]''' |- | [[Anete Beninga]]|| ''[[Bugsy]]'' |- | [[Džīna Deivisa]]|| "[[Telma un Luīze]]" |- | [[Lora Derna]]|| ''[[Rambling Rose]]'' |- | [[Sūzana Sarandona]]|| "[[Telma un Luīze]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[50. Zelta globusa balva|1992]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Emma Tompsone]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Hovardsenda]]" (''Howards End'')''' |- | [[Mērija Makdonela]]|| ''[[Passion Fish]]'' |- | [[Mišela Feifere]]|| ''[[Love Field]]'' |- | [[Sūzana Sarandona]]|| ''[[Lorenzo's Oil]]'' |- | [[Šerona Stouna]]|| "[[Pamatinstinkts (filma)|Pamatinstinkts]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[51. Zelta globusa balva|1993]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Hollija Hantere]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]" (''The Piano'')''' |- | [[Žiljeta Binoša]]|| "[[Trīs krāsas: zilā]]" |- | [[Mišela Feifere]]|| "[[Nevainības laikmets]]" |- | [[Emma Tompsone]]|| "[[Dienas atlikusī daļa]]" (''The Remains of the Day'') |- | [[Debra Vingere]]|| ''[[A Dangerous Woman]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[52. Zelta globusa balva|1994]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džesika Lenga]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Zilās debesis]]" (''Blue Sky'')''' |- | [[Džodija Fostere]]|| "[[Nella (filma)|Nella]]" (''Nell'') |- | [[Dženifere Džeisone Lī]]|| ''[[Mrs. Parker and the Vicious Circle]]'' |- | [[Miranda Ričardsone]]|| ''[[Tom & Viv]]'' |- | [[Merila Strīpa]]|| "[[Mežonīgā upe]]" (''The River Wild'') |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[53. Zelta globusa balva|1995]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Šerona Stouna]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Kazino (filma)|Kazino]]"''' |- | [[Sūzana Sarandona]]|| "[[Mironis nāk]]" |- | [[Elizabete Šū]]|| "[[Pametot Lasvegasu]]" |- | [[Merila Strīpa]]|| "[[Medisonas apgabala tilti]]" |- | [[Emma Tompsone]]|| "[[Prāts un jūtīgums]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[54. Zelta globusa balva|1996]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Brenda Bletina]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Noslēpumi un meli]]" (''Secrets & Lies'')''' |- | [[Kortnija Lava]]|| "[[Nācija pret Leriju Flintu]]" |- | [[Kristīna Skota Tomasa]]|| "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" |- | [[Merila Strīpa]]|| "[[Mārvina istaba]]" |- | [[Emilija Votsone]]|| "[[Šķeļot viļņus]]" (''Breaking the Waves'') |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[55. Zelta globusa balva|1997]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džūdija Denča]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Misis Brauna]]" (''Mrs Brown'')''' |- | [[Helēna Bonema Kārtere]]|| ''[[The Wings of the Dove]]'' |- | [[Džodija Fostere]]|| "[[Kontakts (filma)|Kontakts]]" |- | [[Džesika Lenga]]|| "[[Tūkstoš akru]]" (''A Thousand Acres'') |- | [[Keita Vinsleta]]|| "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[56. Zelta globusa balva|1998]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Keita Blanšeta]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Elizabete (filma)|Elizabete]]"''' |- | [[Fernanda Montenegro]]|| ''[[Central Station]]'' |- | [[Sūzana Sarandona]]|| "[[Pamāte (filma)|Pamāte]]" (''Stepmom'') |- | [[Merila Strīpa]]|| "[[Kāda patiesa lieta]]" (''One True Thing'') |- | [[Emilija Votsone]]|| ''[[Hilary and Jackie]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[57. Zelta globusa balva|1999]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Hilarija Svonka]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Puiši neraud]]"''' |- | [[Anete Beninga]]|| "[[Amerikāņu skaistums]]" |- | [[Džūliana Mora]]|| "[[Mīlestības dienasgrāmata]]" |- | [[Merila Strīpa]]|| "[[Sirds mūzika]]" (''Music of the Heart'') |- | [[Sigurnija Vīvere]]|| ''[[A Map of the World]]'' |} === 2000. gadi === {| class="wikitable" width="75%" border="1" cellpadding="5" cellspacing="0" align="center" |- ! width="7%"|Gads ! width="31%"|Aktrise ! width="31%" |Filma |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[58. Zelta globusa balva|2000]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džūlija Robertsa]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Ērina Brokoviča]]"''' |- | [[Džoana Allena]]|| ''[[The Contender]]'' |- | [[Bjorka]]|| "[[Dejotāja tumsā]]" (''Dancer in the Dark'') |- | [[Elena Bērstina]]|| "[[Rekviēms sapnim]]" |- | [[Lora Linnija]]|| ''[[You Can Count on Me]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[59. Zelta globusa balva|2001]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Sisija Speiseka]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Guļamistabā]]" (''In the Bedroom'')''' |- | [[Halle Berija]]|| "[[Monstru balle]]" |- | [[Džūdija Denča]]|| "[[Airisa (filma)|Airisa]]" (''Iris'') |- | [[Nikola Kidmena]]|| "[[Citi]]" |- | [[Tilda Svintone]]|| ''[[The Deep End]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[60. Zelta globusa balva|2002]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Nikola Kidmena]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Stundas (filma)|Stundas]]"''' |- | [[Merila Strīpa]]|| "[[Stundas (filma)|Stundas]]" |- | [[Salma Hajeka]]|| "[[Frīda (filma)|Frīda]]" (''Frida'') |- | [[Daiena Leina]]|| "[[Neuzticīgā]]" |- | [[Džūliana Mora]]|| "[[Tālu no debesīm]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center;"| [[61. Zelta globusa balva|2003]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Šarlīze Terona]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Monstrs (filma)|Monstrs]]"''' |- | [[Keita Blanšeta]]|| ''[[Veronica Guerin]]'' |- | [[Skārleta Johansone]]|| "[[Meitene ar pērļu auskaru (filma)|Meitene ar pērļu auskaru]]" |- | [[Nikola Kidmena]]|| "[[Aukstais kalns]]" |- | [[Uma Tūrmane]]|| "[[Nogalināt Bilu 1. daļa]]" |- | [[Evana Reičela Vuda]]|| "[[Trīspadsmitgadnieces]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[62. Zelta globusa balva|2004]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Hilarija Svonka]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Miljons dolāru mazulīte]]"''' |- | [[Skārleta Johansone]]|| "[[Mīlas dziesma Bobijam Longam]]" |- | [[Nikola Kidmena]]|| "[[Piedzimšana (filma)|Piedzimšana]]" (''Birth'') |- | [[Imelda Stauntone]]|| "[[Vera Dreika]]" (''Vera Drake'') |- | [[Uma Tūrmane]]|| "[[Nogalināt Bilu 2. daļa]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[63. Zelta globusa balva|2005]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Felisitija Hafmane]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Transamerica]]''''' |- | [[Marija Bello]]|| "[[Vardarbības pēctecība]]" |- | [[Gvineta Paltrova]]|| "[[Pierādījums (2005. gada filma)|Pierādījums]]" |- | [[Šarlīze Terona]]|| "[[Ziemeļu zeme]]" (''North Country'') |- | [[Džana Dziji]]|| "[[Geišas atmiņas]]" (''Memoirs of a Geisha'') |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[64. Zelta globusa balva|2006]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Helēna Mirena]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Karaliene (filma)|Karaliene]]"''' |- | [[Penelope Krusa]]|| "[[Atgriezties]]" (''Volver'') |- | [[Džūdija Denča]]|| "[[Piezīmes par kādu skandālu]]" |- | [[Megija Jillenhola]]|| ''[[Sherrybaby]]'' |- | [[Keita Vinsleta]]|| "[[Bērnu spēlītes (2006. gada filma)|Bērnu spēlītes]]" (''Little Children'') |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[65. Zelta globusa balva|2007]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džūlija Kristija]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Away from Her]]''''' |- | [[Keita Blanšeta]]|| "[[Elizabete: Zelta laikmets]]" |- | [[Džodija Fostere]]|| "[[Svešinieks tevī]]" (''The Brave One'') |- | [[Andželīna Džolija]]|| "[[Varenā sirds]]" (''A Mighty Heart'') |- | [[Kīra Naitlija]]|| "[[Piedošana (filma)|Piedošana]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[66. Zelta globusa balva|2008]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Keita Vinsleta]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Revolūcijas ceļš]]"''' |- | [[Anna Hetaveja]]|| "[[Reičela precas]]" |- | [[Andželīna Džolija]]|| "[[Samainītais]]" |- | [[Kristīna Skota Tomasa]]|| "[[Es tevi tik sen jau mīlu]]" (''I've Loved You So Long'') |- | [[Merila Strīpa]]|| "[[Šaubas (filma)|Šaubas]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[67. Zelta globusa balva|2009]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Sandra Buloka]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Neredzamā puse]]"''' |- | [[Emilija Blanta]]|| "[[Jaunā Viktorija]]" |- | [[Helēna Mirena]]|| "[[Pēdējā stacija]]" (''The Last Station'') |- | [[Kerija Maligana]]|| ''[[An Education]]'' |- | [[Gabereja Sidibeja]]|| "[[Dārgumiņš (filma)|Dārgumiņš]]" |} === 2010. gadi === {| class="wikitable" width="75%" border="1" cellpadding="5" cellspacing="0" align="center" |- ! width="7%"|Gadi ! width="31%"|Aktrise ! width="31%" |Filma |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[68. Zelta globusa balva|2010]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Natālija Portmane]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]"''' |- | [[Halle Berija]]|| ''[[Frankie & Alice]]'' |- | [[Nikola Kidmena]]|| "[[Truša ala]]" |- | [[Dženifere Lorensa]]|| "[[Ziemas pīšļi]]" |- | [[Mišela Viljamsa]]|| "[[Skumjais Valentīns]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[69. Zelta globusa balva|2011]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Merila Strīpa]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Dzelzs lēdija (filma)|Dzelzs lēdija]]"''' |- | [[Glenna Klouza]]|| ''[[Albert Nobbs]]'' |- | [[Vaiola Deivisa]]|| "[[Kalpone]]" |- | [[Rūnija Mara]]|| "[[Meitene ar pūķa tetovējumu (2011. gada filma)|Meitene ar pūķa tetovējumu]]" |- | [[Tilda Svintone]]|| ''[[We Need to Talk About Kevin]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[70. Zelta globusa balva|2012]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džesika Česteina]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Slepenā operācija "30 pēc pusnakts"]]"''' |- | [[Mariona Kotijāra]]|| "[[Rūsa līdz kaulam]]" (''Rust and Bone'') |- | [[Helēna Mirena]]|| "[[Hičkoks (filma)|Hičkoks]]" |- | [[Naomi Votsa]]|| "[[Neiespējamais]]" |- | [[Reičela Vaisa]]|| "[[Zilā jūras dzelme]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[71. Zelta globusa balva|2013]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Keita Blanšeta]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Jasmīnas stāsts]]"''' |- | [[Sandra Buloka]]|| "[[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitācija]]" |- | [[Džūdija Denča]]|| "[[Filomena]]" |- | [[Emma Tompsone]]|| "[[Par Mēriju Popinsu un Benksa kungu]]" |- | [[Keita Vinsleta]]|| "[[Trauslās sirdis]]" (''Labor Day'') |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[72. Zelta globusa balva|2014]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Džūliana Mora]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Joprojām Alise]]"''' |- | [[Dženifere Anistone]]|| "[[Kūka (filma)|Kūka]]" |- | [[Felisita Džonsa]]|| "[[Teorija par visu]]" |- | [[Rozamunda Paika]]|| "[[Neatrodamā]]" |- | [[Rīza Viterspūna]]|| "[[Mežone]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[73. Zelta globusa balva|2015]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Bri Lārsone]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Istaba (filma)|Istaba]]"''' |- | [[Keita Blanšeta]]|| rowspan="2" | "[[Kerola]]" |- | [[Rūnija Mara]] |- | [[Sīrša Ronana]]|| "[[Bruklina (filma)|Bruklina]]" |- | [[Alīsia Vikandere]]|| "[[Dāņu meitene]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[74. Zelta globusa balva|2016]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Izabella Ipēra]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Viņa (2016. gada filma)|Viņa]]"''' |- | [[Eimija Adamsa]]|| "[[Atnācēji]]" |- | [[Džesika Česteina]]|| ''[[Miss Sloane]]'' |- | [[Ruta Nega]]|| ''[[Loving]]'' |- | [[Natālija Portmane]]|| "[[Džekija]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[75. Zelta globusa balva|2017]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Frānsisa Makdormanda]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]"''' |- | [[Džesika Česteina]]|| "[[Mollijas spēle]]" |- | [[Sallija Hokinsa]]|| "[[Ūdens forma]]" |- | [[Merila Strīpa]]|| "[[Slepenie dokumenti]]" |- | [[Mišela Viljamsa]]|| "[[Visa pasaules nauda]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[76. Zelta globusa balva|2018]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Glenna Klouza]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Neviens nav ideāls]]"''' |- | [[Lady Gaga]]|| "[[Zvaigzne ir dzimusi]]" |- | [[Nikola Kidmena]]|| "[[Laiks atmaksai]]" |- | [[Melisa Makārtija]]|| "[[Vai spēsi man kādreiz piedot?]]" |- | [[Rozamunda Paika]]|| ''[[A Private War]]'' |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[77. Zelta globusa balva|2019]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Renē Zelvēgere]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''"[[Džūdija (filma)|Džūdija]]" (''Judy'')''' |- | [[Sintija Erīvo]]|| ''[[Harriet]]'' |- | [[Skārleta Johansone]]|| ''[[Marriage Story]]'' |- | [[Sīrša Ronana]]|| "[[Mazās sievietes (2019. gada filma)|Mazās sievietes]]" |- | [[Šarlīze Terona]]|| "[[Skandāls (filma)|Skandāls]]" |} === 2020. gadi === {| class="wikitable" width="75%" border="1" cellpadding="5" cellspacing="0" align="center" |- ! width="7%"|Gads ! width="31%"|Aktrise ! width="31%" |Filma |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[78. Zelta globusa balva|2020]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Andra Deja]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[The United States vs. Billie Holiday]]''''' |- | [[Vaiola Deivisa]]|| "[[Mā Reinija: Blūza māte]]" |- | [[Vanesa Kirbija]]|| ''[[Pieces of a Woman]]'' |- | [[Frānsisa Makdormanda]]|| "[[Klejotāju zeme]]" |- | [[Kerija Maligana]]|| "[[Daudzsološa jauna sieviete]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[79. Zelta globusa balva|2021]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Nikola Kidmena]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Being the Ricardos]]''''' |- | [[Džesika Česteina]]|| ''[[The Eyes of Tammy Faye]]'' |- | [[Olīvija Kolmane]]|| ''[[The Lost Daughter]]'' |- | [[Lady Gaga]]|| "[[Guči nams]]" |- | [[Kristena Stjuarta]]|| "[[Spensere (filma)|Spensere]]" |- | rowspan="5" style="text-align:center;"| [[80. Zelta globusa balva|2022]]|| style="background:#B0C4DE;" | '''[[Keita Blanšeta]]'''|| style="background:#B0C4DE;" | '''''[[Tár]]''''' |- | [[Olīvija Kolmane]]|| "[[Gaismas impērija]]" (''Empire of Light'') |- | [[Vaiola Deivisa]]|| "[[Karotājas]]" (''The Woman King'') |- | [[Ana de Armasa]]|| "[[Blondīne (filma)|Blondīne]]" |- | [[Mišela Viljamsa]]|| "[[Fabelmeni]]" |- | rowspan="6" style="text-align:center;"| [[81. Zelta globusa balva|2023]] |style="background:#B0C4DE;"| '''[[Lilija Gledstone]]'''||style="background:#B0C4DE;"|''' "[[Ziedu mēness slepkavas]]"''' |- | [[Anete Beninga]] | "[[Naieda]]" |- | [[Sandra Hillere]]|| "[[Kritiena anatomija]]" |- | [[Grēta Lī]]|| "[[Pagājušās dzīves]]" |- | [[Kerija Maligana]]|| "[[Maestro (2023. gada filma)|Maestro]]" |- | [[Keilija Speinija]]|| "[[Priscilla]]" (''Priscilla'') |- | rowspan="6" style="text-align:center;"| [[82. Zelta globusa balva|2024]] |style="background:#B0C4DE;"| '''[[Fernanda Torrisa]]'''||style="background:#B0C4DE;"|'''"[[Joprojām esmu šeit]]" (''Ainda Estou Aqui'')''' |- |[[Pamela Andersone]] |"[[Pēdējā šovmeitene]]" |- |[[Andželīna Džolija]] |"[[Marija (filma)|Marija]]" (''Maria'') |- |[[Nikola Kidmena]] |"[[Mazulīte]]" (''Babygirl'') |- |[[Tilda Svintone]] |"[[Blakusistaba]]" |- |[[Keita Vinsleta]] |"[[Fotogrāfe (filma)|Fotogrāfe]]" (''Lee'') |} {{Zelta globusa balva}} [[Kategorija:Zelta globusa balva]] kqh6nejnjkwupqzdqg0t8x578ob9lzj 0 554384 4290176 4285159 2025-06-06T20:18:35Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290176 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|150px|thumb|[[Rēzeknes ģerbonis|Rēzeknes valstspilsētas ģerbonis]]]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Rēzekne]]s pašvaldības vadītāji''' jeb '''Rēzeknes domes vadītāji vai Rēzeknes mēri''' no 1989. gada. Atsevišķos periodos amata nosaukumam ir bijušas dažādas variācijas. == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| red| [[Latvijas Komunistiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| gray| [[Rēzeknes saimnieks]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #987654| [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] (LSDSP) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #741C27| [[Tautas saskaņas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EF9D48| [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF2400| [[Saskaņa]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #964B00| [[Kopā Latvijai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Rēzeknes pilsētas galva''' |- | || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Boļeslavs Miglinieks]]'''<br /><small>(1891—1928)</small> || 1920. gads || — || — || |- | || '''2.''' || [[Attēls:Francis kemps.jpg|80px]] || '''[[Francis Kemps]]'''<br /><small>(1876—1952)</small> || {{dat|1920|1|21|n|bez}} — 8. aprīlis || — || — || |- | || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Laizāns]]'''<br /><small>(?—?)</small> || {{dat|1920|4|8|n|bez}} — {{dat|1926|6|16|n|bez}} || — || — || |- | || '''4.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Aleksandrs Fitinghofs]]'''<br /><small>(?—?)</small> || {{dat|1926|6|16|n|bez}} — {{dat|1928|11|27|n|bez}} || — || — || |- | style="background: #C00C13| || '''5.''' || [[Attēls:Alfrēds Skroderis 1920.jpg|80px]] || '''[[Alfrēds Skroderis]]'''<br /><small>(1883—1969)</small> || {{dat|1928|11|27|n|bez}} — 1929. gads || [[LSDSP]] || — || |- | || '''6.''' || [[Attēls:Jezups Rubulis.gif|80px]] || '''[[Jezups Rubulis]]'''<br /><small>(1898—1941)</small> || 1929. gads — {{dat|1932|4|5|n|bez}} || — || — || |- | || '''7.''' || [[Attēls:Nikolajs Skangels.jpg|80px]] || '''[[Nikolajs Skangels]]'''<br /><small>(1880—1942)</small> || {{dat|1932|4|5|n|bez}} — 1935. gada augusts || — || — || |- | || '''8.''' || [[Attēls:Mārtiņš Priedulāns.jpg|80px]] || '''[[Mārtiņš Priedulāns]]'''<br /><small>(1881—1945)</small> || 1935. gada augusts — 1939. gada 5. decembris || — || — || |- | || '''9.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Driviņš]]'''<br /><small>(1896—?)</small> || 1939. gads 5. decembris — 1940. gads augusts || — || — || |- | || '''10.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Pēteris Selickis]]'''<br /><small>(?—?)</small> || 1940. gada augusts — 31. oktobris || — || — || rowspan="2" | ''1. padomju okupācija'' |- | || '''11.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jēzups Ungers]]'''<br /><small>(?—?)</small> || 1940. gada 31. oktobris — 1941. gada jūlijs || — || — |- | || '''12.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Augusts Puriņš]]'''<br /><small>(?—?)</small> || 1941. gada jūlijs — 1944. gads || — || — || ''Nacistu okupācija'' |- | align="center" colspan="8" | '''Rēzeknes pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs''' |- | style="background: red| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Karro]]'''<br /><small>(1937—2024)</small> || 1977. gads — 1989. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs''' |- | || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Karro]]'''<br /><small>(1937—2024)</small> || 1989. gads — 1994. gada 14. jūnijs || — || [[1989. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|1989]] || |- | style="background: gray| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ernests Jurkāns]]'''<br /><small>(1954)</small> || 1994. gada 14. jūnijs — 1997. gada 25. marts || [[Rēzeknes saimnieks]] || [[1994. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|1994]] || |- | style="background: #987654| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Jukna]]'''<br /><small>(1959)</small> || 1997. gada 25. marts — 2001. gada 23. marts || [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] || [[1997. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|1997]] || |- | style="background: #C00C13| || '''4.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Juris Začests]]'''<br /><small>(1954)</small> || 2001. gada 23. marts — 2005. gada 25. augusts || [[LSDSP]] || [[2001. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2001]]<br />[[2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2005. gada 12. marta]] || |- | style="background: #741C27| || '''5.''' || [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056914634).jpg|80px]] || '''[[Jānis Tutins]]'''<br /><small>(1966)</small> || 2005. gada 25. augusts — 2006. gada 3. marts || [[Tautas saskaņas partija]] || [[2005. gada Rēzeknes domes atkārtotas vēlēšanas|2005. gada 20. augusts]] || |- | style="background: #EF9D48| || '''6.''' || [[Attēls:Juris Guntis Vjakse.jpg|80px]] || '''[[Juris Guntis Vjakse]]'''<br /><small>(1967)</small> || 2006. gada 3. marts — 2009. gada 1. jūlijs || [[Tautas partija]] || — || |- | style="background: #FF2400| || rowspan="2" | '''7.''' || rowspan="2" | [[Attēls:Aleksandrs Bartaševičs in 2009.jpg|80px]] || rowspan="2" | '''[[Aleksandrs Bartaševičs]]'''<br /><small>(1965)</small> || rowspan="2" | 2009. gada 1. jūlijs — 2023. gada 2. novembris || [[Saskaņa]] || [[2009. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2009]]<br />[[2013. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2013]]<br />[[2017. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2017]]<br />[[2021. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2021]] || |- | style="background: #964B00| || [[Kopā Latvijai]] || — || 2023. gada 23. augustā domes sēdi vadīja [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Māris Sprindžuks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://https/ |title=VARAM ministrs Sprindžuks sasauc Rēzeknes valstspilsētas domes sēdi |access-date=29.11.2023 |archive-date=25.06.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200625000000/https://https//udn.com/news/story/121424/4659358 }}</ref>.<br /><br />Atstādināts pēc VARAM ministres rīkojuma 2023. gada 2. novembrī<ref>[https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/varam-ministre-i-berzina-no-amata-atstadina-rezeknes-valstspilsetas-domes-priekssedetaju VARAM ministre I. Bērziņa no amata atstādina Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētāju]</ref>. |- | rowspan="2" style="background: #964B00| || ''—'' || rowspan="2" | [[Attēls:Aleksejs Stecs.png|80px]] || rowspan="2" | '''[[Aleksejs Stecs]]'''<br /><small>(1980)</small> || ''2023. gada 2. novembris — 2024. gada 7. marts'' || rowspan="2" | Kopā Latvijai || rowspan="2" | — || ''pienākumu izpildītājs'' <br /><br /> 2023. gada 10. novembrī domes sēdi vadīja VARAM ministre [[Inga Bērziņa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://https/ |title=Rēzeknē valdošā partija «Kopā Latvijai» grib paātrināt domes atlaišanas procesu; ministre aicina nolikt mandātus |access-date=29.11.2023 |archive-date=25.06.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200625000000/https://https//udn.com/news/story/121424/4659358 }}</ref>. |- | '''8.''' || 2024. gada 7. marts — 2. jūlijs || |- | style="background: #EEEEEE;| || style="background:#EEEEEE;"| || style="background:#EEEEEE;"|[[Attēls:Coat of Arms of Latvia.svg|80px]] ||style="background:#EEEEEE;"|''Amats īslaicīgi likvidēts''<ref>https://likumi.lv/ta/id/353210-rezeknes-valstspilsetas-pasvaldibas-domes-atlaisanas-likums</ref> || colspan="4" style="background:#EEEEEE;"| No 2024. gada 2. jūlija domes darbu vada pagaidu administrācija — [[Guna Puce]], [[Iveta Mietule]], [[Jānis Belkovskis]]. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://rezekne.lv/ Rēzekne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220527020916/https://rezekne.lv/ |date={{dat|2022|05|27||bez}} }} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Rēzeknes pašvaldības vadītāji|*]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Rēzekne]] oi4fi1jsfysvx6gl9xydt2z3lqph9qv 0 554512 4290042 4199408 2025-06-06T14:44:19Z Bendžamins 76862 /* Filmogrāfija */ 4290042 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Rebeka Hola | vārds_orig = ''Rebecca Hall'' | attēls = Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Rebeka Hola 2024. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1982|5|3}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Londona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, režisore | darbības gadi = 1992—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }}'''Rebeka Marija Hola''' ({{Val|en|Rebecca Maria Hall}}; dzimusi {{Dat|1982|5|3}}) ir [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]]. Holas pirmā aktrises loma bija 10 gadu vecumā, 1992. gada televīzijas seriālā ''[[The Camomile Lawn]]'', ko režisēja viņas tēvs [[Pīters Hols]]. Holas pirmā kino loma bija filmā ''[[Starter for 10]]'' (2006), bet kļuvusi atpazīstama pēc lomas [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] filmā "[[Ilūzija (filma)|Ilūzija]]" (2006). 2008. gadā atveidojusi galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]". Atveidojusi lomas arī [[Rons Hauards|Rona Hauarda]] vēsturiskajā drāmā "[[Frosts pret Niksonu]]" (2008), [[Bens Afleks|Bena Afleka]] krimināldrāmā "[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]" (2010), šausmu trillerī ''[[The Awakening]]'' (2011), supervaroņu filmā "[[Dzelzs vīrs 3]]" (2013), zinātniskās fantastikas filmā "[[Transcendence (filma)|Transcendence]]" (2014), psiholoģiskajā trillerī "[[Dāvana (filma)|Dāvana]]" (2015), [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] fantāzijas filmā "[[LDM: Lielais draudzīgais milzis]]" (2016) un monstru filmā "[[Godzilla pret Kongu]]" (2021). 2021. gadā režisējusi savu pirmo filmu ''[[Passing]]'' (2021), kas saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- | rowspan="2" |2006 |''[[Starter for 10]]'' | |- |"[[Ilūzija (filma)|Ilūzija]]" (''The Prestige'') | |- | rowspan="3" |2008 |"[[Vikija, Kristīna, Barselona]]" (''Vicky Cristina Barcelona'') | |- |"[[Frosts pret Niksonu]]" (''Frost/Nixon'') | |- |''Official Selection'' |īsfilma |- |2009 |"[[Dorians Grejs]]" (''Dorian Gray'') | |- | rowspan="3" |2010 |''[[Please Give]]'' | |- |"[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]" (''The Town'') | |- |"[[Gan jau viss nokārtosies!]]" (''Everything Must Go'') | |- | rowspan="2" |2011 |''[[A Bag of Hammers]]'' | |- |''[[The Awakening]]'' | |- |2012 |"[[Lieciet likmes uz favorītu]]" (''Lay the Favourite'') | |- | rowspan="3" |2013 |"[[Dzelzs vīrs 3]]" (''Iron Man 3'') | |- |"[[Slēgtā ķēde]]" (''Closed Circuit'') | |- |''[[A Promise]]'' | |- |2014 |"[[Transcendence (filma)|Transcendence]]" (''Transcendence'') | |- | rowspan="2" |2015 |"[[Mīlas drupas]]" (''Tumbledown'') | |- |"[[Dāvana (filma)|Dāvana]]" (''The Gift'') | |- | rowspan="2" |2016 |''[[Christine]]'' | |- |"[[LDM: Lielais draudzīgais milzis]]" (''The BFG'') | |- | rowspan="3" |2017 |''[[The Dinner]]'' | |- |''[[Permission]]'' |arī producente |- |''[[Professor Marston and the Wonder Women]]'' | |- | rowspan="3" |2018 |''[[Mirai]]'' |balss |- |"[[Teen Spirit: Pretī sapnim]]" (''Teen Spirit'') | |- |"[[Šerloks Holmss un doktors Vatsons]]" (''Holmes & Watson'') | |- |2019 |"[[Lietaina diena Ņujorkā]]" (''A Rainy Day in New York'') | |- |2020 |"[[Nakts nams]]" (''The Night House'') |arī izpildproducente |- | rowspan="3" |2021 |''[[Passing]]'' |tikai režisore, producente un scenāriste |- |"[[Godzilla pret Kongu]]" (''Godzilla vs. Kong'') | |- |''[[With/In]]'' | |- | rowspan="2" |2022 |''[[Resurrection]]'' | |- |''[[The Listener]]'' | |- |2024 |"[[Godzilla un Kongs: Jaunā impērija]]" (''Godzilla x Kong: The New Empire'') | |- |2025 |''[[Peter Hujar's Day]]'' | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hola, Rebeka}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktrises]] [[Kategorija:Angļu televīzijas aktrises]] [[Kategorija:BAFTA televīzijas balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] t5u9grh6hgp653x7hg4b88eo567cjea 3 558075 4290231 4113106 2025-06-07T05:08:53Z Ternarius 25135 Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Queen Douglas DC-3]] uz [[Dalībnieka diskusija:Jace Aotearoa AU]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Queen Douglas DC-3|Queen Douglas DC-3]]" to "[[Special:CentralAuth/Jace Aotearoa AU|Jace Aotearoa AU]]" 3969409 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=The Education Auditor}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 16. decembris, plkst. 09.14 (EET) muhjbpbpxcpj172w9asurtzvsm8qbpe 0 560106 4290268 3982847 2025-06-07T06:58:39Z Meistars Joda 781 4290268 wikitext text/x-wiki {{Sinapses karte}} '''Sinapse''' ir divu [[neirons|neironu]] saskares vieta, vai arī [[nervs|nerva]] un [[muskuļi|muskuļa]] saskares vieta, kur notiek signāla pārraide starp tām. Sinapses [[nervu sistēma|nervu sistēmā]] nodrošina informācijas pārraidi starp šūnām. Nervu impulsu pārnešanā no vienas nervu šūnas uz otru parasti iesaistīti [[neiromediatori]], ķīmiskas vielas, kas tiek atbrīvoti sinapsē un pārnes signālu uz nākamo šūnu. Šis process ļauj organismam reaģēt uz vides kairinājumiem, vadīt ķermeni, regulēt orgānu funkcijas un veikt citus nozīmīgus procesus organismā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nervu sistēma]] [[Kategorija:Šūnas]] avod9fp0xp64451tpv6jb42v6h68aa7 0 566562 4290223 4176822 2025-06-07T04:46:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290223 wikitext text/x-wiki [[Attēls:SAILOR_2000_GMDSS_console.jpg|thumb|Globālā jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma]] '''Globālā jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma''' ({{val|en|Global Maritime Distress and Safety System}}, '''GMDSS''') ir vispasaules sistēma automātiskai avārijas signālu pārraidei kuģiem jūrā, kuru kā daļu no [[Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras|Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras]] (''International Convention for the Safety of Life at Sea'', SOLAS) ir izstrādājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas [[Starptautiskā Jūras organizācija]] (''International Maritime Organization'', IMO).<ref>[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/OurWork/Safety/Documents/GMDSSandSAR1999.pdf Shipping Emergencies — Search and Rescue and the GMDSS] International Maritime Organization 1999. gada marts. 7. lpp. Skatīts: 2024. gada 13. februārī</ref> Tā sastāv no virknes [[Jūras drošība|drošības]] procedūru, aprīkojuma tipu un sakaru protokolu, ko drošības un glābšanas operācijās lieto nelaimē esošie kuģi, laivas un lidaparāti. Tā papildina 1979. gadā pieņemto [[Starptautiskā konvencija par meklēšanu un glābšanu uz jūras|Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras]] (''International Convention on Maritime Search and Rescue'', ICMSaR) un veido radiosakaru bāzi.<ref>[https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1095 1979. gada Starptautiskā konvencija par meklēšanu un glābšanu uz jūras] Likumi.lv. 1979. gads. Skatīts: 2024. gada 15. februārī</ref> GMDSS sastāv no vairākām sistēmām, kas paredzētas sekojošu funkciju izpildei: trauksmes izziņošanai (ar nelaimē esošā kuģa atrašanās vietas noteikšanu) tuvumā esošajiem kuģiem un krasta iestādēm,<ref name="gmdss">[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/OurWork/Safety/Documents/GMDSSandSAR1999.pdf Shipping Emergencies — Search and Rescue and the GMDSS] International Maritime Organization 1999. gada marts. 1. lpp. Skatīts: 2024. gada 15. februārī</ref> [[Meklēšana un glābšana|meklēšanas un glābšanas]] koordinācijai, atrašanās vietas noteikšanai, jūrniecības drošības informācijas pārraidei, vispārējiem sakariem un balss [[Kuģa stacija|radiosakariem starp kuģiem]]. Īpašās radio aprīkojuma uzstādīšanas prasības ir vairāk atkarīgas no kuģošanas rajona nevis kuģa [[tonnāža]]s. Sistēma nodrošina arī rezerves paņēmienus nelaimes trauksmes izziņošanai, kā arī avārijas barošanas avotu. Atpūtas kuģiem nav jāatbilst GMDSS radio aprīkojuma uzstādīšanas prasībām, bet tie lieto un nākotnē lietos vēl vairāk [[jūras ultraīsviļņu radio]] ar [[Ciparu selektīvais izsaukums|ciparu selektīvā izsaukuma]] (''Digital Selective Calling'', DSC) iespēju. Jūras kuģi var izvēlēties aprīkojumu papildināt ar citām iekārtām. Kuģi ar [[Bruto tilpība|bruto tilpību]] (''gross tonnage'', GT) zem 300 BT, nav pakļauti GMDSS prasībām.<ref name="gmdss"/> == Vēsture == Kopš [[radio izgudrošana]]s 19. gadsimta beigās, kuģi jūrā ir paļāvušies uz [[Semjuels Morze|Semjuela Morzes]] ieviesto [[Morzes kods|Morzes kodu]], kuru negadījumu un drošības sakaros pirmo reizi pielietoja 1844. gadā. Pēc tam kad Ziemeļatlantijā 1912. gadā nogrima laineris RMS<ref>Karaliskais Pasta kuģis (''Royal Mail Ship'', RMS)</ref> [[Titāniks|''Titanic'']], tika atzīta nepieciešamība pēc kuģa un krasta radiostacijām, kuras būtu aprīkotas ar radiotelegrāfa aprīkojumu un klausītos vienā frekvencē ar Morzes kodu šifrētus negadījumu izsaukumus. Drīz pēc katastrofas [[ASV Kongress]] pieņēma regulējumu, kurš ASV kuģiem uzlika par pienākumu lietot Morzes koda radiotelegrāfa aprīkojumu negadījumu izsaukumiem. [[Starptautiskā telekomunikāciju savienība]] (''International Telecommunication Union'', ITU), tagad ANO aģentūra, sekoja šim piemēram attiecībā uz pārējo valstu kuģiem. Ar Morzes kodu šifrēti negadījumu izsaukumi, kopš to ieviešanas gandrīz pirms gadsimta, ir izglābuši tūkstošiem dzīvību, bet to izmantošanai nepieciešami prasmīgi radio operatori, kuri pavada daudzas stundas klausoties radio negadījumu frekvenci. Pārraižu veikšanas attālums [[Vidējie viļņi|vidējo viļņu]] (''medium frequency'', MF) negadījumu frekvencē ([[500 kHz]]), dienas laikā ir ierobežots, arī informācijas apjoms, kuru var pārraidīt ar Morzes signāliem, ir ierobežots. Ne visi radiosakari starp kuģiem un krastu bija maza attāluma. Dažas radiostacijas nodrošināja tādu liela attāluma radiotelefonijas pakalpojumu sniegšanu kā radio [[Telegrāfs|telegrammas]] un radio [[Teletaips|telekss]] [[Īsviļņi|īsviļņu]] (''High frequency'', HF) joslā (3 — 30 [[Hercs|MHz]]). Šādā veidā tika nodrošināti vispasaules sakari ar kuģiem. Viena no radiostacijām bija [[Portishedas radio]] (''Portishead Radio''), kura bija pasaules noslogotākā radiotelefonijas stacija un nodrošināja liela attāluma HF pakalpojumus. 1974. gadā tajā strādāja 154 radio operatori, kuri apstrādāja vairāk nekā 20 miljonus vārdu gadā.<ref>[http://jproc.ca/radiostor/portis1.html The story of Portishead Radio: Long range maritime radio communications: 1920 — 1995] Radio Room, 2001. gada 6. aprīlis. Skatīts: 2024. gada 18. februārī</ref> Šādas lielas radiotelefonijas stacijas nodarbināja lielu skaitu cilvēku un bija dārgas uzturēšanā. 1980. gadu beigās sakaru pavadoņu pakalpojumi sāka pārņemt aizvien lielāku daļu no kuģis — krasts sakaru tirgus. Ņemot vērā augstāk minēto, [[Starptautiskā Jūras organizācija]] (''International Maritime Organization'', IMO), ANO aģentūra, kura specializējusies kuģošanas drošībā un jūras piesārņojuma novēršanā no kuģiem, uzsāka meklēt jūras negadījumu un drošības sakaru uzlabošanas paņēmienus. 1979. gadā grupa ekspertu izstrādāja [[Starptautiskā konvencija par meklēšanu un glābšanu uz jūras|ICMSaR]], kura aicināja izveidot globālu meklēšanas un glābšanas plānu. Šī pati grupa iesniedza arī rezolūciju ar kuru aicināja IMO izstrādāt globālo jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmu (''Global Maritime Distress and Safety System'', GMDSS), lai nodrošinātu sakaru atbalstu meklēšanas un glābšanas plāna ieviešanai. Jaunā sistēma, kuru ievieš pasaules jūras valstis, ir bāzēta [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoņu]] un virszemes radio pakalpojumu kombinācijā un tā ir izmainījusi starptautiskos negadījumu sakarus no pārsvarā starp kuģiem nodibināmiem uz kuģis — krasts (glābšanas koordinācijas centrs) sakariem. Tas ievadīja galu Morzes koda sakariem gandrīz visiem lietotājiem izņemot dažus [[Radioamatieris|radioamatierus]]. GMDSS nodrošina automātisku negadījuma trauksmes un atrašanās vietas izziņošanu gadījumos, kad radio operatoram nav laika nosūtīt [[SOS]] vai ''[[Mayday]]'' signālu un, pirmo reizi, prasa kuģiem uztvert jūrniecības drošības informāciju, kura varētu novērst iespējamās katastrofas nākotnē. 1988. gadā IMO papildināja [[Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras|Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras]] (''International Convention for the Safety of Life at Sea'', SOLAS),<ref>[https://www.imo.org/en/About/Conventions/Pages/International-Convention-for-the-Safety-of-Life-at-Sea-(SOLAS),-1974.aspx International Convention for the Safety of Life at Sea (SOLAS), 1974] International Maritime Organization. Skatīts: 2024. gada 18. februārī</ref> prasot apgādāt ar GMDSS aprīkojumu tos kuģus uz kuriem attiecas konvencija. Sākot ar 1993. gada 1. augustu šādiem kuģiem bija jāuzstāda NAVTEX un pavadoņu avārijas vietu norādošās radiobākas (''emergency position-indicating radio beacon'', EPIRB), bet sākot no 1999. gada 1. februāra bija jāuzstāda pārējais GMDSS aprīkojums. [[1996. gada telekomunikāciju akts]] ļāva ASV kuģiem Morzes telegrāfa vietā uzstādīt GMDSS atbilstošu aprīkojumu. == GMDSS sastāvdaļas == Pamata GMDSS aprīkojuma tipi ir sekojoši: === Avārijas vietu norādošā radiobāka (EPIRB) === {{Pamatraksts|Avārijas vietu norādošā radiobāka}} [[Attēls:EPIRB_(1).jpg|thumb|Avārijas vietu norādošā radiobāka]] [[COSPAS-SARSAT]] ir starptautiska [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgajos pavadoņos]] bāzēta meklēšanas un glābšanas sistēma, ko izveidojusi Kanāda, Francija, ASV un Krievija. Šīs četras valstis kopā palīdzēja izstrādāt 406 MHz [[Avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošo radiobāku]] (''Emergency Position-Indicating Radio Beacon'', EPIRB), kas ir GMDSS sastāvdaļa un paradzēta darbam COSPAS-SARSAT sistēmā. Šīs automātiski aktivizējošās EPIRB radiobākas, kuras šobrīd jāuzstāda uz [[Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras|starptautiskajai konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras]] pakļautajiem kuģiem, komerciālajiem zvejas kuģiem un visiem pasažieru kuģiem, paredzētas trauksmes signāla nosūtīšanai uz glābšanas koordinācijas centriem caur pavadoņu sistēmu no jebkuras pasaules vietas. Sākotnēji COSPAS-SARSAT sistēma izmantoja polārās orbītās esošus pavadoņus, bet pēdējos gados tā ir tikusi papildināta iekļaujot četrus ģeostacionāros pavadoņus un 50 vidējās orbītas navigācijas pavadoņus. Jaunākās iekārtas ir apgādātas ar iebūvētu [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] uztvērēju, lai pārraidītu ļoti precīzu atrašanās vietu (tuvāk par 20 metriem no negadījuma vietas). EPIRB ražotāji piedāvā<ref>[https://casualnavigation.com/what-are-ais-epirbs/?expand_article=1 What Are AIS EPIRBs?] Casual Navigation. Skatīts: 2024. gada 23. februārī</ref> arī radiobākas ar iebūvētu AIS ([[Automātiskā identifikācijas sistēma]]). 406 MHz EPIRB pārraida identifikācijas numuru, kurš ir sasaistīts ar datu bāzi, kurā atrodama informācija par konkrēto kuģi. Parasti kuģiem ir unikāls identifikācijas numurs, ko sauc par kuģa identifikācijas kodu (''Maritime Mobile Services Identity Number'', MMSI).<ref>[https://www.navcen.uscg.gov/mmsi-formats MMSI Formats] United States Coast Guard Navigation Center. Skatīts: 2024. gada 23. februārī</ref> Šo iekārtu atrašanos darba kārtībā pārbauda reizi mēnesī uz kuģa un reizi gadā krasta apkopes stacijā. To baterijām ir ierobežots uzglabāšanas laiks, starp diviem un pieciem gadiem, un parasti izmanto litija baterijas. === NAVTEX === {{Pamatraksts|NAVTEX}} [[NAVTEX]] ir starptautiska, automatizēta sistēma steidzamai jūrniecības drošības informācijas (''Marine Safety Information'', MSI) izplatīšanai, kura iekļauj navigācijas brīdinājumus, meteoroloģiskās prognozes un brīdinājumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kā arī citus kuģiem noderīgus ziņojumus. Uz tiltiņa, vai vietā no kurienes vada kuģi, uzstāda mazu, lētu augsto tehnoloģiju radiouztvērēju ar iebūvētu printeri, kurš pārbauda katru ienākošo ziņojumu, lai noskaidrotu vai tas jau nav bijis uztverts agrākas pārraides laikā, vai arī ziņojums pieder pie tādas kategorijas, kura kapteini neinteresē. Šo ziņojumu pārraides frekvence angļu valodā ir 518 kHz, bet dažreiz pārraidēm vietējā valodā izmanto 490 kHz. Ziņojumu preambulā iekļauj kodu, kurš sastāv no atsevišķiem alfabēta burtiem ar kuriem norāda pārraidošo staciju un ziņojuma tipu, kā arī diviem cipariem, kuri, savukārt, norāda attiecīgās stacijas un ziņojuma tipa kārtas numuru. Piemēram kods '''FA56''' nozīmē, ka ziņojumu noraidījusi stacija ar identifikatoru '''F''', burts '''A''' nozīmē, ka ziņojuma tips atbilst navigācijas brīdinājumiem, bet '''56''' ir ziņojuma numurs pēc kārtas. === Pavadoņi === [[Attēls:Station radio haut.JPG|thumb|Inmarsat C terminālis (centrā)]] 2020. gada janvārī bija divi sertificēti GMDSS pavadoņu pakalpojumu sniedzēji: [[Inmarsat]] ar vairākiem tā [[Sakaru pavadonis|sakaru pavadoņiem]] ekvatoriālās, [[Ģeostacionāra orbīta|ģeostacionārās orbītās]] un [[Iridium (pavadoņsistēma)|Iridium]] ar tā [[Iridium pavadoņu zvaigznājs|66 pavadoņu zvaigznāju]] [[Zemā Zemes orbīta|zemajā Zemes orbītā]] (''low Earth orbit'', LEO), kura var pārklāt augstākus ģeogrāfiskos platumus un strādāt ar zemāku sakaru [[Aizture (inženierzinātne)|aizturi]]. Iridium sertifikācija 2020. gadā izbeidza jūras negadījumu sakaru, pavadoņos bāzētās daļas, pakalpojumu sniegšanas monopolu, kāds līdz tam piederēja Inmarsat, jau kopš sistēmas ieviešanas ekspluatācijā 1999. gadā.<ref>[https://www.nasaspaceflight.com/2020/01/iridium-milestone-maritime-safety-breaks-monopoly/ Gebhardt C. Iridium marks major milestone with maritime safety, breaks monopoly] NASASpaceflight.com 2020. gada 23. janvāris. Skatīts: 2024. gada 27. februārī</ref> [[Inmarsat]] uzņēmuma vadītās un [[Starptautiskā Mobilo pavadoņu organizācija|Starptautiskās Mobilo pavadoņu organizācijas]] pārraudzītās pavadoņu sistēmas ir svarīgas GMDSS sastāvdaļas. Vienīgais Inmarsat kuģu Zemes staciju (''Ship Earth Station'', SES) terminālis, kuru atzīst GMDSS, ir Inmarsat C. Līdz 2020. gada 1. decembrim darbojās arī Inmarsat F77 termināļi, kuri bija tagad no ekspluatācijas izņemto termināļu Inmarsat A un B modernizētās versijas, kuras nodrošināja telefona sakarus [[Radiotelefons|no kuģa uz krastu]], [[Radiotelefons|no kuģa uz kuģi]] un [[Radiotelefons|no krasta uz kuģi]], kā arī [[Telekss|teleksa]] un liela ātruma datu pārraides pakalpojumus, tajā skaitā negadījumu prioritātes telefona un teleksa pakalpojumus sakariem uz un no glābšanas koordinācijas centriem. Fleet77 pilnībā atbilda globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmas (GMDSS) prasībām un ietvēra tādu progresīvu iespēju kā ārkārtas zvanu prioritizāciju. 2024. gadā nebija skaidri formulētu F77 alternatīvu. Inmarsat C nodrošina datu un e-pasta ziņojumapmaiņu, ar uzkrāšanas un nosūtīšanas metodi, no kuģa uz krastu, no krasta uz kuģi un no kuģa uz kuģi, kā arī iepriekš sagatavota nelaimes ziņojuma nosūtīšanu glābšanas koordinācijas centram un Inmarsat C SafetyNET pakalpojumu. Inmarsat C SafetyNET ir pavadoņos bāzēts vispasaules jūrniecības drošības informācijas (''Marine Safety Information'', MSI) pārraidīšanas pakalpojums tāljūras meteoroloģiskajiem brīdinājumiem, [[NAVAREA]]<ref>Jūras rajoni, kuros dažādas valdības ir atbildīgas par navigācijas un meteoroloģisko brīdinājumu izplatīšanu.</ref> navigācijas brīdinājumiem, [[radionavigācija]]s brīdinājumiem, ledus ziņojumiem, ASV Krasta apsardzes [[Starptautiskā ledus patruļa|Starptautiskās ledus patruļas]] brīdinājumiem un citai līdzīgai informācijai, kādu nesniedz NAVTEX. SafetyNET strādā līdzīgi NAVTEX rajonos ārpus NAVTEX pārklājuma. Inmarsat C aprīkojums ir salīdzinoši mazs un viegls, kā arī maksā daudz mazāk par F77 staciju. F77 kuģu Zemes stacijām vajag nosacīti lielas žirostabilizētas vienvirziena antenas, bet Inmarsat C antenas izmērs ir daudz mazāks un tā ir omnidirekcionāla. Inmarsat C, esot mazas jaudas sistēma, avārijas gadījumā spēj darboties no kuģa avārijas 24 voltu baterijām. Šī īpatnība kopā ar uzstādītu omnidirekcionālu antenu sniedz garantētu atbildi uz nosūtītu nelaimes trauksmi starp 76 grādiem ziemeļu platumā un 76 grādiem dienvidu platumā (jūras rajons A3). Pamatojoties uz sadarbības līgumu ar [[Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija|Nacionālo okeānu un atmosfēras administrāciju]] (NOAA), kombinētie meteoroloģisko novērojumu un [[AMVER|Automatizētās savstarpējās palīdzības kuģu glābšanas]] (''Automated Mutual-Assistance Vessel Rescue'', AMVER) ziņojumi tagad var tikt nosūtīti gan uz ASV Krasta apsardzes AMVER centru, gan NOAA izmantojot Inmarsat C kuģa Zemes staciju bez maksas. SOLAS prasība ir, lai Inmarsat C aprīkojums būtu apgādāts ar iebūvētu pavadoņnavigācijas uztvērēju vai arī pievienots ārējam pavadoņnavigācijas uztvērējam. Šāds savienojums nodrošinās precīzu atrašanās vietas informāciju, ko pārraidīt glābšanas koordinācijas centram, ja kādreiz tiktu nosūtīta nelaimes trauksme. Tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēma (''long-range identification and tracking'', LRIT) ziņojumu nosūtīšanai izmanto GMDSS Inmarsat C, kura apkalpo arī ar kuģī iebūvēto kuģu aizsardzības trauksmes sistēmu (''Ship Security Alert System'', SSAS). SSAS dod iespēju slēpti nosūtīt aizsardzības trauksmes nelaimes ziņojumu vietējām varas iestādēm dumpja, pirātu uzbrukuma vai citu naidīgu darbību gadījumā pret kuģi vai tā komandu. === Īsviļņi === GMDSS sistēma var iekļaut [[Īsviļņi|īsviļņu]] (''high-frequency'', HF) radiotelefonu ar [[Ciparu selektīvais izsaukums|ciparu selektīvā izsaukuma]] (''Digital Selective Calling'', DSC) ierosinātu izsaukumu iespēju un [[Radioteletaips|radio teleksa]] (īsviļņu šaurjoslas tiešās drukas teleksa (''narrow band direct printing'', NBDP)) aprīkojumu. Vispasaules jūrniecības drošības informācijas pārraides var veikt arī HF šaurjoslas tiešās drukas kanālos. Visiem kuģiem, kuri strādā jūras rajonā A4, jābūt apgādātiem ar HF DSC un NBDP aprīkojumu, kurš var darboties arī no kuģa avārijas barošanas avota (parasti 24 V baterijām). HF aprīkojums ir nepieciešams, jo Inmarsat pārklājums nesniedzas polārajos reģionos. === Meklēšanas un glābšanas radara atbildētājs (SART) === GMDSS aprīkojums uz kuģa iekļauj vienu (vai divus uz kuģiem virs 500 BT) meklēšanas un glābšanas atrašanās vietas noteicēju, kuru sauc par meklēšanas un glābšanas radara atbildētāju un to lieto, lai noteiktu glābšanas līdzekļa vai kuģa nelaimē atrašanās vietu parādot divpadsmit punktus uz glābšanas kuģa 3 cm [[Radars|radara]] ekrāna. Atklāšanas attālums starp šīm iekārtām un kuģiem ir atkarīgs no kuģa radara antenas augstuma un meklēšanas un glābšanas atrašanās vietas noteicēja augstuma, kas normāli ir 15 km (8 jūras jūdzes). Kad meklēšanas un glābšanas atrašanās vietas noteicēju apstaro radars, tas izdod vizuālus un skaņas signālus nelaimē esošajām personām. === Ciparu selektīvais izsaukums (DSC) === [[Attēls:VHF_canal_70.jpg|thumb|Ultraīsviļņu ciparu selektīvā izsaukuma iekārta]] IMO kā daļu no GMDSS sistēmas ir ieviesis arī ciparu selektīvo izsaukumu (''digital selective calling'', DSC) MF, HF un [[jūras ultraīsviļņu radio]]. DSC primāri ir paredzēts, lai ierosinātu radiotelefona un MF/HF radio teleksa izsaukumus sakaros starp kuģiem, starp kuģi un krastu un starp krastu un kuģi. DSC izsaukumi var tikt veikti uz individuālām stacijām, staciju grupām vai "visām stacijām" radio uztveršanas rādiusā. Katram ar DSC aprīkotam kuģim, krasta stacijai un grupai tiek piešķirts unikāls deviņu ciparu [[kuģa, krasta radiostacijas vai kuģu grupas identifikācijas kods]] (''Maritime Mobile Services Identity Number'', MMSI). DSC negadījumu trauksmes, kuras sastāv no iepriekš sastādīta negadījuma ziņojuma, lieto, lai ierosinātu avārijas radiosakarus ar kuģiem un glābšanas koordinācijas centriem. DSC bija domāts, lai izslēgtu vajadzību pēc personāla uz kuģa tiltiņa vai krastā, kurš nepārtraukti klausītos radio uztvērēju balss radio kanālus, tajā skaitā UĪV 16. kanālu (156,8 MHz) un [[2182 kHz]], kurus pašreiz izmanto briesmu un drošības radiosakariem, kā arī staciju izsaukumam. Klausīšanās sardze, ar GMDSS iekārtām aprīkotiem kuģiem, 2182 kHz beidzās 1999. gada 1. februārī. 2002. gada maijā IMO izlēma uz kuģiem pārcelt UĪV klausīšanās sardzes beigas. Tika plānots, ka prasība pēc radio sardzes tiktu atcelta 2005. gada 1. februārī, bet tādu nodrošināt tiek rekomendēts vēl joprojām. Gan IMO, gan ITU prasa, lai ar DSC aprīkotie MF/HF un UĪV radio tiktu ārēji pieslēgti pavadoņu navigācijas uztvērējam (GPS). Šāds savienojums nodrošinās to, ka glābšanas koordinācijas centram tiks nodota precīza atrašanās vietas informācija, ja tiktu pārraidīta negadījuma trauksme. ASV federālā sakaru komisija (''Federal Communications Commission'', FCC) pieprasa, lai visi jaunie UĪV un MF/HF jūras radiotelefonu modeļi, kuri sertificēti pēc 1999. gada jūnija, būtu apgādāti ar vismaz pamata DSC iespējām. UĪV ciparu selektīvajam izsaukumam bez tām iespējām, kuras prasa GMDSS, var piemist arī citas. ASV Krasta apsardze izmanto šo sistēmu kuģu izsekošanai Aļaskas prinča Viljama līča [[kuģu satiksmes vadības centrs|kuģu satiksmes vadības centrā]]. IMO un ASV Krasta apsardze plāno noteikt, ka kuģiem jābūt apgādātiem ar universālu kuģa [[Automātiskā identifikācijas sistēma|automātisko identifikācijas sistēmu]], kura ir saderīga ar DSC. Valstīm, kurām ir GMDSS jūras rajons A1, jāspēj savos ūdeņos identificēt un izsekot ar automātisko identifikācijas sistēmu (AIS) aprīkotus kuģus bez jebkāda cita papildus aprīkojuma. Ar DSC aprīkotu radio nevar aptaujāt un izsekot, ja vien šādu iespēju nav paredzējis izgatavotājs un, ja vien lietotājs nav iekārtu iestatījis tā, lai šāda izsekošana būtu iespējama. GMDSS radiosakaru aprīkojumam nav jābūt rezervētam izmantošanai tikai avārijas gadījumos. Starptautiskā Jūras organizācija iedrošina jūrniekus izmantot GMDSS aprīkojumu ikdienas, kā arī drošības radiosakaros. === Barošanas avoti === GMDSS aprīkojumam jābūt pieslēgtam sekojošiem trīs barošanas avotiem: * kuģa standarta ģeneratoriem; * kuģa avārijas ģeneratoram (ja tāds uzstādīts) un * tieši radio paredzētām baterijām. Atbilstoši SOLAS prasībām, bateriju ietilpībai jābūt tādai, lai barotu radio aprīkojumu vienu stundu uz kuģiem ar avārijas ģeneratoru vai būvētiem pirms 1995. gada februāra un sešas stundas uz kuģiem, kas nav apgādāti ar avārijas ģeneratoru vai būvēti pēc 1995. gada februāra. Baterijas jālādē ar automātisku lādētāju, kuru tāpat baro standarta ģeneratori un avārijas ģenerators. Pārejai no maiņstrāvas uz bateriju barošanu jānotiek automātiski un tādā veidā, lai netiktu pazaudēti vai bojāti jebkādi aprīkojumā uzglabātie dati (nedrīkst būt pārrāvums barošanā). ASV Krasta apsardzes veiktās sertifikācijas laikā, baterijas no pilnībā izlādēta stāvokļa jāspēj pilnībā uzlādēt ne vairāk kā desmit stundās. Kuģa darbības laikā nepārtraukti jābūt pieejamam lādētājam un to periodiski pārbauda, lai pārliecinātos par lādētāja esamību darba kārtībā. Ja rezerves enerģijas avotu veido baterijas, to ietilpību pārbauda ne retāk kā reizi 12 mēnešos. Ja pēdējā pārbaude veikta vairāk nekā pirms 12 mēnešiem, to veic ASV Krasta apsardzes veiktās apskates laikā. Baterijas, kuras paredzētas izmantošanai kā avārijas barošanas avots, tiek uzstādītas atbilstoši piemērojamajām elektroinstalācijas uzstādīšanas vadlīnijām un labai praksei. Tās jāpasargā no nelabvēlīgiem laikapstākļiem un fiziskiem bojājumiem. Tāpat baterijām uzstādīšanas vietā tiek nodrošināta piekļuve apkopes veikšanai un, nepieciešamības gadījumā, nomaiņai. == GMDSS jūras rajoni == [[Attēls:GMDSS_Sea_Areas-3.jpg|thumb|GMDSS jūras rajoni]] GMDSS jūras rajoniem ir divi uzdevumi: aprakstīt rajonus, kur GMDSS pakalpojumi ir pieejami un noteikt ar kādu radio aprīkojumu GMDSS kuģiem jābūt apgādātiem. Pirms GMDSS ieviešanas, drošības radio aprīkojuma tipu un skaitu, ar kādu kuģim jābūt aprīkotam, noteica tā tonnāža. Pēc GMDSS ieviešanas, drošības radio aprīkojuma tipu un skaitu nosaka GMDSS rajoni, kuros kuģi izmanto. Pastāv sekojoši GMDSS jūras rajoni: A1, A2, A3 un A4. * Jūras rajons A1 — rajons, kurā pastāv vismaz vienas UĪV krasta stacijas, kura nodrošina pastāvīgu radio sardzi ciparu selektīvā izsaukuma kanālā (70. kanāls 156,525 MHz) un sniedz radiotelefonijas pakalpojumus, pārklājums. Šāds rajons parasti sniedzas 30 līdz 40 jūras jūdzes (56 līdz 74 km) no krasta stacijas. * Jūras rajons A2 — rajons, kurā pastāv vismaz vienas krasta stacijas, kura nodrošina pastāvīgu sardzi MF ciparu selektīvā izsaukuma frekvencē (2187,5 kHz), pārklājums, bet kurš atrodas ārpus A1 rajona. * Jūras rajons A3 — rajons ārpus jūras rajoniem A1 un A2, kurā ir Inmarsat [[Ģeostacionārā orbīta|ģeostacionāro pavadoņu]] pārklājums. Šis rajons stiepjas apmēram no 76 grādiem ziemeļu platumā līdz 76 grādiem dienvidu platumā. Inmarsat garantē savas sistēmas darbību starp 70 grādiem ziemeļu platumā un 70 grādiem dienvidu platumā, lai gan bieži tā darbosies arī līdz 76 grādiem dienvidu vai ziemeļu platumā. * Jūras rajons A4 — rajons ārpus jūras rajoniem A1, A2 un A3 tiek saukts par jūras rajonu A4. Pamatā tie ir polārie rajoni uz ziemeļiem un dienvidiem no apmēram 76 grādu [[Ģeogrāfiskais platums|platuma]].<ref>[https://www.fcmarine.co.uk/wp-content/uploads/2017/11/COMSAR-32-COMSAR-Circ.32.pdf Harmonization of GMDSS Requirements for Radio Installations on Board SOLAS Ships] International Maritime Organization 2004. gada 16. augusts. 10. lpp. Skatīts: 2024. gada 8. martā</ref> Papildus uzskaitītajam aprīkojumam, uz visiem kuģiem, kuri aprīkoti atbilstoši GMDSS prasībām, jābūt pavadoņu EPIRB, NAVTEX uztvērējam (ja kuģi tiek ekspluatēti rajonos, kurus apkalpo NAVTEX), Inmarsat C SafetyNET uztvērējam (ja kuģi tiek ekspluatēti rajonos, kurus neapkalpo NAVTEX), ar DSC aprīkotam UĪV radiotelefonam, divām (kuģiem virs 300 un zem 500 BT) vai trijām pārnēsājamajām UĪV radiostacijām (kuģiem ar 500 vai vairāk BT) un diviem 9 GHz meklēšanas un glābšanas radara atbildētājiem (SART). === ASV piekrastes reisiem nepieciešamais GMDSS radio aprīkojums === Pirms tika noteiktas jūras rajonu A1 un A2 robežas, GMDSS prasībām pakļautajiem kuģiem, kuri tika izmantoti ASV piekrastē, vajadzēja būt aprīkotiem atbilstoši rajoniem A3 (vai A4) neatkarīgi no tā, precīzi kurā vietā kuģi tika izmantoti. ASV kuģi, kuru reisi tiem ļāva vienmēr atrasties ASV Krasta apsardzes staciju UĪV 16. kanāla pārklājumā, varēja pieteikties federālajā sakaru komisijā individuālajam izņēmumam, kurš ļāva aprīkot kuģus tikai atbilstoši jūras rajona A1 prasībām. Līdzīgi kuģi, kuri vienmēr atradās ASV Krasta apsardzes 2182 kHz staciju pārklājumā, varēja pieteikties izņēmumam, lai aprīkotu tos atbilstoši jūras rajona A2 prasībām. 2013. gada augustā ASV Krasta apsardze nodrošināja jūras rajona A1 pakalpojumus izmantojot tās [[Rescue 21]] sistēmu.<ref>[http://www.navcen.uscg.gov/gmdss-areas-and-search-and-rescue GMDSS Areas and Search and Rescue Areas] United States Coast Guard Navigation Center. Skatīts: 2024. gada 10. martā</ref><ref>[http://www.navcen.uscg.gov/rescue-21-distress-system-coverage Rescue 21 Distress System Coverage] United States Coast Guard Navigation Center. Skatīts: 2024. gada 10. martā</ref> == Operatoru sertificēšana (ASV) == Nacionālās jūras administrācijas var izdot dažādas sertifikātu klases. Uz SOLAS konvencijas prasībām pakļautiem kuģiem, kuri tiek izmantoti ārpus GMDSS jūras rajona A1, radio operatoriem jābūt universālajiem operatora sertifikātiem. Savukārt, ja SOLAS kuģi tiek izmantoti tikai GMDSS jūras rajonā A1, nepieciešami ierobežotie operatora sertifikāti. SOLAS konvencijai nepakļautiem kuģiem, kuri tiek izmantoti ārpus GMDSS jūras rajona A1, var tikt izdoti un tiek pieprasīti [[Tāljūras radio operatora sertifikāts|tāljūras radio operatoru sertifikāti]]. Bet SOLAS konvencijai nepakļautiem kuģiem, kuri tiek izmantoti tikai GMDSS jūras rajonā A1, nepieciešami [[Piekrastes radio operatora sertifikāts|piekrastes radio operatoru sertifikāti]]. Visbeidzot pastāv arī ierobežotā radiotelefona operatora sertifikāts, kurš ir līdzīgs [[Piekrastes radio operatora sertifikāts|piekrastes radio operatora sertifikātam]], bet ar ierobežotu apmācību UĪV DSC izmantošanā. Dažas valstis neatzīst šo sertifikātu kā pilnvērtīgu GMDSS kvalifikāciju. Amerikas Savienotajās Valstīs izdod četrus dažādus GMDSS sertifikātus: * GMDSS radioelektroniķa sertifikāts (GMDSS ''Radio Maintainer's License'') ļauj personai apkalpot, uzstādīt un remontēt GMDSS aprīkojumu jūrā; * GMDSS radio operatora sertifikāts tiek pieprasīts, lai persona varētu izmantot nepieciešamo GMDSS aprīkojumu; * abu sertifikātu īpašniekiem var tikt izdots viens GMDSS radio operatora/radioelektroniķa sertifikāts; * visbeidzot, '''GMDSS ierobežotais operatora sertifikāts''' ir pieejams darbībām UĪV diapazonā tikai 20 jūras jūdzes (37 km) no krasta. Lai iegūtu jebkuru no šiem sertifikātiem, personai jābūt ASV pilsonim vai jābūt atļaujai legāli strādāt valstī, jāzina angļu valoda un jānokārto [[Federālā sakaru komisija|federālās sakaru komisijas]] apstiprināts eksāmens. Tāpat kā ar [[Radioamatierisms|radioamatieru]] eksāmeniem, tos organizē privātas, FCC apstiprinātas grupas. Parasti tās nav tās pašas organizācijas, kuras pieņem radioamatieru eksāmenus. Operatora sertifikāta iegūšanai sekmīgi jānokārto rakstveida eksāmena 1. un 7. sadaļa, bet ierobežotā operatora sertifikāta iegūšanai jānokārto eksāmena 1. un 7R. sadaļa. 1. sadaļas nokārtošana pretendentam automātiski dod iespēju saņemt jūras radiotelefona operatora sertifikātu (''Marine Radiotelephone Operator Permit'', MROP). Radioelektroniķa sertifikāta iegūšanai jānokārto eksāmena 9. sadaļa. Tomēr, lai iegūtu šo sertifikātu, pretendentam jābūt iepriekš saņemtam [[Universālais radiotelefona operatora sertifikāts|universālajam radiotelefona operatora sertifikātam]] (''General radiotelephone operator license'', GROL), kuru var iegūt nokārtojot komerciālā rakstveida eksāmena 1. un 3. sadaļu (tādējādi vienlaikus iegūstot arī MROP). Turpinot mācības un papildus nokārtojot rakstveida eksāmena 8. sadaļu, GROL un radioelektroniķa sertifikātam var pievienot kuģu radaru apstiprinājumu. Tas ļauj sertifikāta īpašniekam apkalpot un remontēt kuģa [[Radars|radarus]].<ref>[https://www.fcc.gov/commercial-radio-operator-license-program Commercial Radio Operator License Program]{{Novecojusi saite}} Federal Communications Commission, 2021. gada 29. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 12. martā</ref> Līdz 2008. gada 25. martam GMDSS operatoru un radioelektroniķu sertifikātus izsniedza ar piecu gadu derīguma termiņu, kuru, samaksājot nodevu, varēja pagarināt. Pēc šī datuma jaunos sertifikātus izsniedz uz neierobežotu laiku. Attiecībā uz tiem derīgajiem sertifikātiem, kuri iepriekš tika izsniegti ar noteiktu derīguma termiņu, FCC saka: {{Quote|jebkurš GMDSS radio operatora sertifikāts, ierobežotais GMDSS radio operatora sertifikāts, GMDSS radioelektroniķa sertifikāts, GMDSS radio operatora/radioelektroniķa sertifikāts vai jūras radio operatora sertifikāts, kurš bija derīgs, tas ir, kura derīguma termiņš nebija beidzies, 2008. gada 25. martā, nav jāatjauno.}} Tā kā uz vecākiem sertifikātiem redzams derīguma termiņš, kuģu komandas locekļiem, kuri veic starptautiskus reisus, var būt vērts samaksāt nodevu (2010. gadā $60), lai iegūtu sertifikātu bez norādīta derīguma termiņa un tādējādi izvairītos no pārpratumiem ārzemju ostās. Visbeidzot, lai praktiski strādātu par GMDSS operatoru uz vairuma tirdzniecības kuģu, [[ASV Krasta apsardze]] prasa pabeigt papildus teorētisko un praktisko apmācību pat pēc sertifikāta iegūšanas. == Operatoru sertificēšana (Apvienotā Karaliste un Eiropa) == Apvienotajā Karalistē un Eiropā tiek izdoti četri dažādi GMDSS kompetences sertifikāti: * [[piekrastes radio operatora sertifikāts]] (''Short Range Certificate'', SRC); * [[tāljūras radio operatora sertifikāts]] (''Long Range Certificate'', LRC); * ierobežotais operatora sertifikāts (''Restricted Operator Certificate'', ROC); * universālais operatora sertifikāts (''General Operator Certificate'', GOC). Katru no šiem sertifikātiem izsniedz pēc kursu pabeigšanas un sekmīgas eksāmena nokārtošanas. Sertifikāti tiek atzīti starptautiski. Kurš no kompetences sertifikātiem jūrniekam vajadzīgs, ir atkarīgs no diviem faktoriem. Pirmkārt, SOLAS kuģu (kuriem obligāti jābūt apgādātiem atbilstoši GMDSS prasībām) virsniekiem nepieciešams ROC vai GOC. Tādu kuģu, kuri nav pakļauti SOLAS prasībām (starp kuriem ir arī atpūtas kuģi), operatori var izvēlēties piekrastes radio operatora vai tāljūras radio operatora kursus. Otrais ietekmējošais faktors ir kuģa paredzētais darbības rajons. Uz kuģošanas līdzekļiem, kurus izmanto tikai jūras rajonā A1, var lietot SRC un ROC sertifikātus, bet uz kuģiem, kuri iet tālāk no krasta, jūras rajonos A2, A3 un/vai A4, jābūt operatoriem ar LRC vai GOC sertifikātiem.<ref>[https://ljk.lv/storage/files/Kursu_cenas_01_06_2022.pdf Jūrnieku apmācības kursu nosaukumi] Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža. Skatīts: 2024. gada 14. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.youtube.com/watch?v=6O1Hf_gkD9c Video par globālo jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmu] {{en ikona}} * [https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/REC1003.pdf Tāljūras radio operatoru eksāmenu tēmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230601063747/https://www.lja.lv/sites/default/files/page_attachments/REC1003.pdf |date={{dat|2023|06|01||bez}} }} {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 3p87rciew3vxyvya5i5bm6l87bethlt 0 567017 4290219 4029721 2025-06-07T04:41:13Z Biafra 13794 4290219 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste | nosaukums = Burtnieka drumlinu lauks | krāsu_shēma = reljefs | attēls = | att_izm = | att_paraksts = | vietaskarte = Latvija | kartes_izmērs = |reljefa_vietaskarte = jā | plat_d = 57.738 | plat_NS = N | gar_d = 25.328 | gar_EW = E | atrašanās = {{vieta|Latvija|Valmieras novads}} | tuvākā_pilsēta = | tips = | suga = | vecums = | svars = | augstums = 92,6 | garums = | platums = | dziļums = | tilpums = | apkārtmērs = | aizsardz_valsts = | apmeklētāji = | autostāvvieta = | transports = | piekļuve = | sarežģītība = | mājaslapa = }} '''Burtnieka drumlinu lauks'''<ref name="DAP">[https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_pieminekli_geologiskie_objekti/bersu_drumlini/ Bēršu drumlini Dabas Aizsardzības pārvaldes lapā]</ref>, arī '''Burtnieku drumlinu lauks''', ir [[Latvija]]s lielākais [[drumlins|drumlinu]] — stāvu viļņveida un klaipveida pauguru klāts apvidus, kas atrodas [[Valmieras novads|Valmieras novada]] vidus un ziemeļu daļā, nedaudz iesniedzoties [[Igaunija|Igaunijā]] un ziemeļos robežojas ar [[Sakalas augstiene|Sakalas augstieni]]. Augstākais punkts ir [[Ķoņu kalns]]. [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]] esošie [[Bēršu drumlini]] izdalīti kā aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks [[dabas piemineklis]].<ref name="DAP" /> Lauks satur ap 1430 drumlinu vaļņu, kas īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]]. Tie ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā,<ref name="NBLJ-internetā">[http://www.izdevnieciba.com/fragmenti/9984-9288-7-X.pdf Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''No Burtniekiem līdz jūrai''”, AGB, Rīga, 1999. ISBN 9984-9288-7-x.]</ref> atbilstoši [[Ledus laikmets Latvijā|pēdējā ledus laikmeta]] Ziemeļeiropas ledāju kustībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzet.eu/photo/burtnieks-U-207-11|title=Burtnieks - redzet.eu|website=www.redzet.eu|access-date=2024-03-22}}</ref> Ieplakas starp drumliniem sedz purvu nogulumi, tajās bieži sastopama [[kūdra]], ir daudz ezeriņu ([[Purezers]], [[Ezeris]], [[Saules ezers]], [[Bezdibenis (Kārķu pagasts)|Bezdibenis]]).<ref name="NBLJ-internetā" /> Drumlinu nogulumi satur daudz [[Karbonātu minerāls|karbonātu]], tāpēc šeit bieži sastopamas [[Saldūdens kaļķieži|saldūdens kaļķiežu]] iegulas, kas veidojušās senajos ezeros. Upju ielejās, kā parasti, atrodas [[aluviālie nogulumi]].<ref>[https://old.ldf.lv/upload_file/28440/DAP_Burtnieku_ezera_plavas.pdf Dabas aizsardzības plāns dabas liegumam “Burtnieku ezera pļavas”, laika posmam 2005.-2015.]</ref> Burtnieku apkaimes drumlini parasti ir 6—12 m augsti, 2—3 km gari un 100—600 m plati. Vairāk uz ziemeļiem, [[Vecates pagasts|Vecates pagastā]] drumlini kļūst garāki (2—10 km). Drumlinu virsotnes atrodas vidēji 60—75 m [[vjl]], nedaudz paaugstinoties virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem.<ref>[https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2022/01/I_Pasreizejas_situacijas_raksturojums-1.pdf Butrtnieku novada attīstības programma 2019.-2025. gadam]</ref> Burtnieka drumlinu lauka pētījumi parādīja, ka drumlinu kodoli galvenokārt sastāv no [[Glaciotektonika|glaciotektoniski]] deformētiem un [[Litoloģija|litoloģiski]] atšķirīgiem [[Pleistocēns|pleistocēna]] nogulumiem, bet dažviet arī no vāji cementētiem dislocētiem [[Vidusdevons|vidusdevona]] [[Smilšakmens|smilšakmeņiem]].<ref name="Lamsters">[https://www.geo.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/gzzf/zinas/Prom-kops_Lamsters_Kristaps__final.pdf Kristaps Lamsters, Fenoskandijas ledus vairoga Zemgales loba subglaciālā reljefa sistēmas un dinamika]</ref><ref>Zelčs, V., Dreimanis, A. 1997. ''Morphology, Internal Structure and Genesis of the Burtnieks Drumlin Field, Northern Vidzeme, Latvia.'' Sedimentary Geology, 111, 73—90.</ref> Savukārt drumlinu nogāzēs esošie zvīņveida uzbīdījumi parādījušies, darbojoties no drumlinu ieplaku puses orientētam kompresējošajam spriegumam.<ref name="Lamsters" /> Reljefam pielāgojies arī ceļu tīkls, kurš galvenokārt ir paralēls drumlinu virzienam, jo to šķērsojums perpendikulāri ir grūts.<ref name="NBLJ-internetā" /> Lauka dienvidu daļa ir lauksaimnieciski labi apgūta, kamēr ziemeļi joprojām saglabājuši lielus mežu masīvus. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Burtnieku pagasts]] [[Kategorija:Latvijas dabas pieminekļi]] if4hxbph21d3naf1raiuf46dmg91ceg 0 567032 4290222 4032649 2025-06-07T04:43:46Z Biafra 13794 4290222 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Zanda Martena | amats = Vācijas Bundestāga locekle | term_sākums = 2021 | attēls = Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg | att_izm = 275px | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|10|1}} | dzim_vieta = [[Liepāja]], [[Latvijas PSR]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Diseldorfa]], {{Vācija}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] | dzīvesb = precējusies | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br />[[Rūras Universitāte]] [[Bohuma|Bohumā]]<br />[[Brēmenes Universitāte]] }} '''Zanda Martena''' (dzimusi {{dat|1984|10|1}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste. [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] biedre. 2021. gadā ievelēta Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāgā]] no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] saraksta. Strādā par juristi vācu arodbiedrībā "''IG Metall''". Vācijas Bundestāgā ir Juridiskās komitejas pilntiesīga locekle un Eiropas tiesību apakškomitejas priekšsēdētāja. == Dzīvesgājums == Zanda Martena dzimusi 1984. gada 1. oktobrī, uzaugusi strādnieku ģimenē [[Latvijas PSR]] un vēlāk [[Latvija|Latvijas Republikā]], viņas vecāki strādāja rūpnīcā “[[Liepājas metalurgs]]”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.la.lv/liepajniece-starte-bundestaga-velesanas|title=»Zandas seja uz katras ielas Diseldorfā! Kā liepājniece startē Bundestāga vēlēšanās 104«|work=bundestag.de|access-date=16 May 2023|date=27 August 2021|last=Alberte|first=leva|language=lv}}</ref><ref name="Liepāja1">{{Ziņu atsauce|url=https://rp-online.de/nrw/staedte/krefeld/zanda-martens-streiterin-fuer-die-rechte-der-arbeiter-in-krefeld_aid-54565327|title=»Zanda Martens – Streiterin für die Rechte der Arbeiter«|work=rp-online.de|access-date=16 May 2023|date=13 November 2020|last=Stirken|first=Norbert|language=de}}</ref> Pēc skolas apmeklējuma viņa no 2002. līdz 2008. gadam ar stipendijas palīdzību studējusi jurisprudenci [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Pēc tiesību zinātņu maģistra iegūšanas no 2008. līdz 2010. gadam strādājusi par juristi Latvijas Arodbiedrību savienības (LBAS) valdē. 2010. gadā viņa personisku iemeslu dēļ pārcēlās uz dzīvi [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un ieguva [[Vācija]]s pilsonību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://rp-online.de/nrw/staedte/duesseldorf/zanda-martens-von-der-spd-duesseldorf-will-in-den-bundestag-nach-berlin_aid-62223905|title=»"Ich bin keine Selbstdarstellerin"«|work=rp-online.de|access-date=16 May 2023|date=20 August 2021|last=Gaasterland|first=Hendrick|language=de}}</ref> No 2010. līdz 2012. gadam viņa apguva tiesību zinātņu absolventu studiju kursu Rūras Universitātē [[Bohuma|Bohumā]], kuru absolvējusi ar akadēmisko grādu ''Magister Legum'' (LL.M.). No 2018. līdz 2021. gadam — doktorantūras studijas Brēmenes Universitātē.<ref name="Liepāja2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bundestag.de/abgeordnete/biografien/M/martens_zanda-860992|title=»Dr. Zanda Martens, SPD«|work=bundestag.de|access-date=16 May 2023|date=|last=|first=|language=de}}</ref> No 2012. līdz 2013. gadam Martena strādāja par juridisko sekretāru uzņēmumā DGB ''Rechtsschutz GmbH'', pēc tam līdz 2019. gadam strādāja par arodbiedrības sekretāru Vereinte ''Dienstleistungsgewerkschaft'' Diseldorfas rajonā un Valsts rajona pasta pakalpojumu, kravu ekspedīcijas un loģistikas departamenta vadībā. Kopš 2019. gada viņa strādā par arodbiedrības sekretāri/juristi uzņēmumā ''IG Metall''.<ref name="Liepāja2" /> == Politiskā karjera == [[Attēls:Zanda_Martens_MdB.jpg|thumb|Zanda Martena]] 2018. gada janvārī Zanda Martena pievienojās [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskajai partijai]]. Viņa bija Diseldorfas ''Arbeitsgemeinschaft für Arbeit (AfA)'' priekšsēdētāja vietniece no 2019. līdz 2023. gadam un Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas Diseldorfas apakšrajona priekšsēdētāja vietniece no 2021. līdz 2023. gadam<ref name="Liepāja2" /> Kopš 2023. gada viņa ir Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas Diseldorfas apakšrajona priekšsēdētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ddorf-aktuell.de/2023/04/23/die-spd-duesseldorf-hat-eine-neue-vorsitzende-zanda-martens/|title=Die SPD Düsseldorf hat eine neue Vorsitzende: Zanda Martens - Ddorf-Aktuell - Internetzeitung Düsseldorf|access-date=2024-03-23|date=2023-04-23|language=de-DE}}</ref> Martena kļuva par Bundestāga deputāti 2021. gada vēlēšanās, pārstāvot Diseldorfas I apgabalu. Parlamentā viņa strādā Juridiskajā komitejā un vada Eiropas tiesību apakškomiteju.<ref name="Liepāja2" /> Viņa ir savas parlamentārās grupas referente par pasažieru tiesībām.<ref>Dietmar Neuerer (20 July 2022), [https://www.handelsblatt.com/politik/deutschland/luftfahrt-chaos-an-flughaefen-debatte-um-verstaatlichung-von-sicherheitskontrollen-nimmt-fahrt-auf/28521774.html Chaos an Flughäfen: Debatte um Verstaatlichung von Sicherheitskontrollen nimmt Fahrt auf] ''Handelsblatt''.</ref> Kopš 2022. gada ir NATO Parlamentārās asamblejas Vācijas delegācijas aizstājēja. Šajā amatā viņa ir strādājusi Ekonomikas un drošības komitejā un tās Pārejas un attīstības apakškomitejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato-pa.int/members/martens-zanda|title=NATO PA|website=NATO PA|access-date=2024-03-23|language=en}}</ref> 2021. gada federālajās vēlēšanās Martena bija Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas kandidāte 106. vēlēšanu apgabalā ("Diseldorfa I"). Viņa saņēma 22,4% pirmo balsu<ref name="bundeswahlleiter">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bundeswahlleiter.de/bundestagswahlen/2021/ergebnisse/bund-99/land-5/wahlkreis-106.html|title=»Bundestagswahl 2021«|work=bundeswahlleiter.de|access-date=16 May 2023|date=|last=|first=|language=de}}</ref> un iekļuva Vācijas Bundestāgā, izmantojot savu 28. vietu [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas štata sarakstā.<ref name="bundeswahlleiter" /> Viņa ir pilntiesīga Juridiskās komisijas locekle, Ārlietu komisijas locekļa vietniece un 20. Bundestāga Eiropas tiesību apakškomitejas priekšsēdētāja.<ref name="Liepāja2" /> == Privātā dzīve == Zanda Martena ir precējusies. Intervijā ar [[Lsm.lv|LSM]] (''Latvijas sabiedriskie mediji'') viņa minēja, ka emigrējusi uz Vāciju, jo 2010. gadā iepazinusies ar savu vīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prieksa-lielas-parmainas-svarigi--lai-ir-plans-jaukai-dzivei-intervija-ar-pirmo-latvieti-bundestaga--zandu-martens.a458908/|title=Priekšā lielas pārmaiņas, svarīgi – lai ir plāns jaukai dzīvei. Intervija ar pirmo latvieti Bundestāgā – Zandu Martens|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-22|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas politiķi]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Juristi]] fk87kin3f5vad4gy9glfc9ptqx2oc1j 4290225 4290222 2025-06-07T04:54:35Z Biafra 13794 4290225 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Zanda Martena | amats = Vācijas Bundestāga locekle | term_sākums = 2021 | attēls = Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg | att_izm = 275px | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|10|1}} | dzim_vieta = [[Liepāja]], [[Latvijas PSR]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Diseldorfa]], {{Vācija}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] | dzīvesb = precējusies | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br />[[Rūras Universitāte]] [[Bohuma|Bohumā]]<br />[[Brēmenes Universitāte]] }} '''Zanda Martena''' (dzimusi {{dat|1984|10|1}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste. [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] biedre. 2021. gadā ievelēta Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāgā]] no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] saraksta. Strādā par juristi vācu arodbiedrībā "''IG Metall''". Vācijas Bundestāgā ir Juridiskās komitejas pilntiesīga locekle un Eiropas tiesību apakškomitejas priekšsēdētāja. == Dzīvesgājums == Zanda Martena dzimusi 1984. gada 1. oktobrī, uzaugusi strādnieku ģimenē [[Latvijas PSR]] un vēlāk [[Latvija|Latvijas Republikā]], viņas vecāki strādāja rūpnīcā “[[Liepājas metalurgs]]”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.la.lv/liepajniece-starte-bundestaga-velesanas|title=»Zandas seja uz katras ielas Diseldorfā! Kā liepājniece startē Bundestāga vēlēšanās 104«|work=bundestag.de|access-date=16 May 2023|date=27 August 2021|last=Alberte|first=leva|language=lv}}</ref><ref name="Liepāja1">{{Ziņu atsauce|url=https://rp-online.de/nrw/staedte/krefeld/zanda-martens-streiterin-fuer-die-rechte-der-arbeiter-in-krefeld_aid-54565327|title=»Zanda Martens – Streiterin für die Rechte der Arbeiter«|work=rp-online.de|access-date=16 May 2023|date=13 November 2020|last=Stirken|first=Norbert|language=de}}</ref> Pēc skolas apmeklējuma viņa no 2002. līdz 2008. gadam ar stipendijas palīdzību studējusi jurisprudenci [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Pēc tiesību zinātņu maģistra iegūšanas no 2008. līdz 2010. gadam strādājusi par juristi Latvijas Arodbiedrību savienības (LBAS) valdē. 2010. gadā viņa personisku iemeslu dēļ pārcēlās uz dzīvi [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un ieguva [[Vācija]]s pilsonību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://rp-online.de/nrw/staedte/duesseldorf/zanda-martens-von-der-spd-duesseldorf-will-in-den-bundestag-nach-berlin_aid-62223905|title=»"Ich bin keine Selbstdarstellerin"«|work=rp-online.de|access-date=16 May 2023|date=20 August 2021|last=Gaasterland|first=Hendrick|language=de}}</ref> No 2010. līdz 2012. gadam viņa apguva tiesību zinātņu absolventu studiju kursu Rūras Universitātē [[Bohuma|Bohumā]], kuru absolvējusi ar akadēmisko grādu ''Magister Legum'' (LL.M.). No 2018. līdz 2021. gadam — doktorantūras studijas Brēmenes Universitātē.<ref name="Liepāja2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bundestag.de/abgeordnete/biografien/M/martens_zanda-860992|title=»Dr. Zanda Martens, SPD«|work=bundestag.de|access-date=16 May 2023|date=|last=|first=|language=de}}</ref> No 2012. līdz 2013. gadam Martena strādāja par juridisko sekretāru uzņēmumā DGB ''Rechtsschutz GmbH'', pēc tam līdz 2019. gadam strādāja par arodbiedrības sekretāru Vereinte ''Dienstleistungsgewerkschaft'' Diseldorfas rajonā un Valsts rajona pasta pakalpojumu, kravu ekspedīcijas un loģistikas departamenta vadībā. Kopš 2019. gada viņa strādā par arodbiedrības sekretāri/juristi uzņēmumā ''IG Metall''.<ref name="Liepāja2" /> == Politiskā karjera == [[Attēls:Zanda_Martens_MdB.jpg|thumb|Zanda Martena]] 2018. gada janvārī Zanda Martena pievienojās [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskajai partijai]]. Viņa bija Diseldorfas ''Arbeitsgemeinschaft für Arbeit (AfA)'' priekšsēdētāja vietniece no 2019. līdz 2023. gadam un Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas Diseldorfas apakšrajona priekšsēdētāja vietniece no 2021. līdz 2023. gadam.<ref name="Liepāja2" /> Kopš 2023. gada viņa ir Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas Diseldorfas apakšrajona priekšsēdētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ddorf-aktuell.de/2023/04/23/die-spd-duesseldorf-hat-eine-neue-vorsitzende-zanda-martens/|title=Die SPD Düsseldorf hat eine neue Vorsitzende: Zanda Martens - Ddorf-Aktuell - Internetzeitung Düsseldorf|access-date=2024-03-23|date=2023-04-23|language=de-DE}}</ref> Martena kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās, pārstāvot Diseldorfas I apgabalu. Parlamentā viņa strādā Juridiskajā komitejā un vada Eiropas tiesību apakškomiteju.<ref name="Liepāja2" /> Viņa ir savas parlamentārās grupas referente par pasažieru tiesībām.<ref>Dietmar Neuerer (20 July 2022), [https://www.handelsblatt.com/politik/deutschland/luftfahrt-chaos-an-flughaefen-debatte-um-verstaatlichung-von-sicherheitskontrollen-nimmt-fahrt-auf/28521774.html Chaos an Flughäfen: Debatte um Verstaatlichung von Sicherheitskontrollen nimmt Fahrt auf] ''Handelsblatt''.</ref> Kopš 2022. gada ir NATO Parlamentārās asamblejas Vācijas delegācijas aizstājēja. Šajā amatā viņa ir strādājusi Ekonomikas un drošības komitejā un tās Pārejas un attīstības apakškomitejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato-pa.int/members/martens-zanda|title=NATO PA|website=NATO PA|access-date=2024-03-23|language=en}}</ref> 2021. gada federālajās vēlēšanās Martena bija Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas kandidāte 106. vēlēšanu apgabalā (Diseldorfa I). Viņa saņēma 22,4% pirmo balsu<ref name="bundeswahlleiter">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bundeswahlleiter.de/bundestagswahlen/2021/ergebnisse/bund-99/land-5/wahlkreis-106.html|title=»Bundestagswahl 2021«|work=bundeswahlleiter.de|access-date=16 May 2023|date=|last=|first=|language=de}}</ref> un iekļuva Vācijas Bundestāgā, izmantojot savu 28. vietu [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas štata sarakstā.<ref name="bundeswahlleiter" /> Viņa ir pilntiesīga Juridiskās komisijas locekle, Ārlietu komisijas locekļa vietniece un 20. Bundestāga Eiropas tiesību apakškomitejas priekšsēdētāja.<ref name="Liepāja2" /> == Privātā dzīve == Zanda Martena ir precējusies. Intervijā ar [[Lsm.lv|LSM]] viņa minēja, ka emigrējusi uz Vāciju, jo 2010. gadā iepazinusies ar savu vīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prieksa-lielas-parmainas-svarigi--lai-ir-plans-jaukai-dzivei-intervija-ar-pirmo-latvieti-bundestaga--zandu-martens.a458908/|title=Priekšā lielas pārmaiņas, svarīgi – lai ir plāns jaukai dzīvei. Intervija ar pirmo latvieti Bundestāgā – Zandu Martens|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-22|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas politiķi]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Juristi]] 02qwyo147wl35lvkvh10zaioczqi17f 4290226 4290225 2025-06-07T04:55:16Z Biafra 13794 4290226 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Zanda Martena | amats = Vācijas Bundestāga locekle | term_sākums = 2021 | attēls = Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Zanda Martenas 2022. gadā | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|10|1}} | dzim_vieta = [[Liepāja]], [[Latvijas PSR]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Diseldorfa]], {{Vācija}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] | dzīvesb = precējusies | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br />[[Rūras Universitāte]] [[Bohuma|Bohumā]]<br />[[Brēmenes Universitāte]] }} '''Zanda Martena''' (dzimusi {{dat|1984|10|1}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste. [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] biedre. 2021. gadā ievelēta Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāgā]] no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] saraksta. Strādā par juristi vācu arodbiedrībā "''IG Metall''". Vācijas Bundestāgā ir Juridiskās komitejas pilntiesīga locekle un Eiropas tiesību apakškomitejas priekšsēdētāja. == Dzīvesgājums == Zanda Martena dzimusi 1984. gada 1. oktobrī, uzaugusi strādnieku ģimenē [[Latvijas PSR]] un vēlāk [[Latvija|Latvijas Republikā]], viņas vecāki strādāja rūpnīcā “[[Liepājas metalurgs]]”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.la.lv/liepajniece-starte-bundestaga-velesanas|title=»Zandas seja uz katras ielas Diseldorfā! Kā liepājniece startē Bundestāga vēlēšanās 104«|work=bundestag.de|access-date=16 May 2023|date=27 August 2021|last=Alberte|first=leva|language=lv}}</ref><ref name="Liepāja1">{{Ziņu atsauce|url=https://rp-online.de/nrw/staedte/krefeld/zanda-martens-streiterin-fuer-die-rechte-der-arbeiter-in-krefeld_aid-54565327|title=»Zanda Martens – Streiterin für die Rechte der Arbeiter«|work=rp-online.de|access-date=16 May 2023|date=13 November 2020|last=Stirken|first=Norbert|language=de}}</ref> Pēc skolas apmeklējuma viņa no 2002. līdz 2008. gadam ar stipendijas palīdzību studējusi jurisprudenci [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Pēc tiesību zinātņu maģistra iegūšanas no 2008. līdz 2010. gadam strādājusi par juristi Latvijas Arodbiedrību savienības (LBAS) valdē. 2010. gadā viņa personisku iemeslu dēļ pārcēlās uz dzīvi [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un ieguva [[Vācija]]s pilsonību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://rp-online.de/nrw/staedte/duesseldorf/zanda-martens-von-der-spd-duesseldorf-will-in-den-bundestag-nach-berlin_aid-62223905|title=»"Ich bin keine Selbstdarstellerin"«|work=rp-online.de|access-date=16 May 2023|date=20 August 2021|last=Gaasterland|first=Hendrick|language=de}}</ref> No 2010. līdz 2012. gadam viņa apguva tiesību zinātņu absolventu studiju kursu Rūras Universitātē [[Bohuma|Bohumā]], kuru absolvējusi ar akadēmisko grādu ''Magister Legum'' (LL.M.). No 2018. līdz 2021. gadam — doktorantūras studijas Brēmenes Universitātē.<ref name="Liepāja2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bundestag.de/abgeordnete/biografien/M/martens_zanda-860992|title=»Dr. Zanda Martens, SPD«|work=bundestag.de|access-date=16 May 2023|date=|last=|first=|language=de}}</ref> No 2012. līdz 2013. gadam Martena strādāja par juridisko sekretāru uzņēmumā DGB ''Rechtsschutz GmbH'', pēc tam līdz 2019. gadam strādāja par arodbiedrības sekretāru Vereinte ''Dienstleistungsgewerkschaft'' Diseldorfas rajonā un Valsts rajona pasta pakalpojumu, kravu ekspedīcijas un loģistikas departamenta vadībā. Kopš 2019. gada viņa strādā par arodbiedrības sekretāri/juristi uzņēmumā ''IG Metall''.<ref name="Liepāja2" /> == Politiskā karjera == [[Attēls:Zanda_Martens_MdB.jpg|thumb|Zanda Martena]] 2018. gada janvārī Zanda Martena pievienojās [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskajai partijai]]. Viņa bija Diseldorfas ''Arbeitsgemeinschaft für Arbeit (AfA)'' priekšsēdētāja vietniece no 2019. līdz 2023. gadam un Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas Diseldorfas apakšrajona priekšsēdētāja vietniece no 2021. līdz 2023. gadam.<ref name="Liepāja2" /> Kopš 2023. gada viņa ir Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas Diseldorfas apakšrajona priekšsēdētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ddorf-aktuell.de/2023/04/23/die-spd-duesseldorf-hat-eine-neue-vorsitzende-zanda-martens/|title=Die SPD Düsseldorf hat eine neue Vorsitzende: Zanda Martens - Ddorf-Aktuell - Internetzeitung Düsseldorf|access-date=2024-03-23|date=2023-04-23|language=de-DE}}</ref> Martena kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās, pārstāvot Diseldorfas I apgabalu. Parlamentā viņa strādā Juridiskajā komitejā un vada Eiropas tiesību apakškomiteju.<ref name="Liepāja2" /> Viņa ir savas parlamentārās grupas referente par pasažieru tiesībām.<ref>Dietmar Neuerer (20 July 2022), [https://www.handelsblatt.com/politik/deutschland/luftfahrt-chaos-an-flughaefen-debatte-um-verstaatlichung-von-sicherheitskontrollen-nimmt-fahrt-auf/28521774.html Chaos an Flughäfen: Debatte um Verstaatlichung von Sicherheitskontrollen nimmt Fahrt auf] ''Handelsblatt''.</ref> Kopš 2022. gada ir NATO Parlamentārās asamblejas Vācijas delegācijas aizstājēja. Šajā amatā viņa ir strādājusi Ekonomikas un drošības komitejā un tās Pārejas un attīstības apakškomitejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato-pa.int/members/martens-zanda|title=NATO PA|website=NATO PA|access-date=2024-03-23|language=en}}</ref> 2021. gada federālajās vēlēšanās Martena bija Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas kandidāte 106. vēlēšanu apgabalā (Diseldorfa I). Viņa saņēma 22,4% pirmo balsu<ref name="bundeswahlleiter">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bundeswahlleiter.de/bundestagswahlen/2021/ergebnisse/bund-99/land-5/wahlkreis-106.html|title=»Bundestagswahl 2021«|work=bundeswahlleiter.de|access-date=16 May 2023|date=|last=|first=|language=de}}</ref> un iekļuva Vācijas Bundestāgā, izmantojot savu 28. vietu [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas štata sarakstā.<ref name="bundeswahlleiter" /> Viņa ir pilntiesīga Juridiskās komisijas locekle, Ārlietu komisijas locekļa vietniece un 20. Bundestāga Eiropas tiesību apakškomitejas priekšsēdētāja.<ref name="Liepāja2" /> == Privātā dzīve == Zanda Martena ir precējusies. Intervijā ar [[Lsm.lv|LSM]] viņa minēja, ka emigrējusi uz Vāciju, jo 2010. gadā iepazinusies ar savu vīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prieksa-lielas-parmainas-svarigi--lai-ir-plans-jaukai-dzivei-intervija-ar-pirmo-latvieti-bundestaga--zandu-martens.a458908/|title=Priekšā lielas pārmaiņas, svarīgi – lai ir plāns jaukai dzīvei. Intervija ar pirmo latvieti Bundestāgā – Zandu Martens|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-22|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas politiķi]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Juristi]] qhf166sc5zlg43thqzveiadi5rssdfh 4290227 4290226 2025-06-07T04:55:27Z Biafra 13794 4290227 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Zanda Martena | amats = Vācijas Bundestāga locekle | term_sākums = 2021 | attēls = Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Zanda Martena 2022. gadā | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|10|1}} | dzim_vieta = [[Liepāja]], [[Latvijas PSR]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = [[Diseldorfa]], {{Vācija}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] | dzīvesb = precējusies | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br />[[Rūras Universitāte]] [[Bohuma|Bohumā]]<br />[[Brēmenes Universitāte]] }} '''Zanda Martena''' (dzimusi {{dat|1984|10|1}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste. [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] biedre. 2021. gadā ievelēta Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāgā]] no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] saraksta. Strādā par juristi vācu arodbiedrībā "''IG Metall''". Vācijas Bundestāgā ir Juridiskās komitejas pilntiesīga locekle un Eiropas tiesību apakškomitejas priekšsēdētāja. == Dzīvesgājums == Zanda Martena dzimusi 1984. gada 1. oktobrī, uzaugusi strādnieku ģimenē [[Latvijas PSR]] un vēlāk [[Latvija|Latvijas Republikā]], viņas vecāki strādāja rūpnīcā “[[Liepājas metalurgs]]”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.la.lv/liepajniece-starte-bundestaga-velesanas|title=»Zandas seja uz katras ielas Diseldorfā! Kā liepājniece startē Bundestāga vēlēšanās 104«|work=bundestag.de|access-date=16 May 2023|date=27 August 2021|last=Alberte|first=leva|language=lv}}</ref><ref name="Liepāja1">{{Ziņu atsauce|url=https://rp-online.de/nrw/staedte/krefeld/zanda-martens-streiterin-fuer-die-rechte-der-arbeiter-in-krefeld_aid-54565327|title=»Zanda Martens – Streiterin für die Rechte der Arbeiter«|work=rp-online.de|access-date=16 May 2023|date=13 November 2020|last=Stirken|first=Norbert|language=de}}</ref> Pēc skolas apmeklējuma viņa no 2002. līdz 2008. gadam ar stipendijas palīdzību studējusi jurisprudenci [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Pēc tiesību zinātņu maģistra iegūšanas no 2008. līdz 2010. gadam strādājusi par juristi Latvijas Arodbiedrību savienības (LBAS) valdē. 2010. gadā viņa personisku iemeslu dēļ pārcēlās uz dzīvi [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un ieguva [[Vācija]]s pilsonību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://rp-online.de/nrw/staedte/duesseldorf/zanda-martens-von-der-spd-duesseldorf-will-in-den-bundestag-nach-berlin_aid-62223905|title=»"Ich bin keine Selbstdarstellerin"«|work=rp-online.de|access-date=16 May 2023|date=20 August 2021|last=Gaasterland|first=Hendrick|language=de}}</ref> No 2010. līdz 2012. gadam viņa apguva tiesību zinātņu absolventu studiju kursu Rūras Universitātē [[Bohuma|Bohumā]], kuru absolvējusi ar akadēmisko grādu ''Magister Legum'' (LL.M.). No 2018. līdz 2021. gadam — doktorantūras studijas Brēmenes Universitātē.<ref name="Liepāja2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bundestag.de/abgeordnete/biografien/M/martens_zanda-860992|title=»Dr. Zanda Martens, SPD«|work=bundestag.de|access-date=16 May 2023|date=|last=|first=|language=de}}</ref> No 2012. līdz 2013. gadam Martena strādāja par juridisko sekretāru uzņēmumā DGB ''Rechtsschutz GmbH'', pēc tam līdz 2019. gadam strādāja par arodbiedrības sekretāru Vereinte ''Dienstleistungsgewerkschaft'' Diseldorfas rajonā un Valsts rajona pasta pakalpojumu, kravu ekspedīcijas un loģistikas departamenta vadībā. Kopš 2019. gada viņa strādā par arodbiedrības sekretāri/juristi uzņēmumā ''IG Metall''.<ref name="Liepāja2" /> == Politiskā karjera == [[Attēls:Zanda_Martens_MdB.jpg|thumb|Zanda Martena]] 2018. gada janvārī Zanda Martena pievienojās [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskajai partijai]]. Viņa bija Diseldorfas ''Arbeitsgemeinschaft für Arbeit (AfA)'' priekšsēdētāja vietniece no 2019. līdz 2023. gadam un Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas Diseldorfas apakšrajona priekšsēdētāja vietniece no 2021. līdz 2023. gadam.<ref name="Liepāja2" /> Kopš 2023. gada viņa ir Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas Diseldorfas apakšrajona priekšsēdētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ddorf-aktuell.de/2023/04/23/die-spd-duesseldorf-hat-eine-neue-vorsitzende-zanda-martens/|title=Die SPD Düsseldorf hat eine neue Vorsitzende: Zanda Martens - Ddorf-Aktuell - Internetzeitung Düsseldorf|access-date=2024-03-23|date=2023-04-23|language=de-DE}}</ref> Martena kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās, pārstāvot Diseldorfas I apgabalu. Parlamentā viņa strādā Juridiskajā komitejā un vada Eiropas tiesību apakškomiteju.<ref name="Liepāja2" /> Viņa ir savas parlamentārās grupas referente par pasažieru tiesībām.<ref>Dietmar Neuerer (20 July 2022), [https://www.handelsblatt.com/politik/deutschland/luftfahrt-chaos-an-flughaefen-debatte-um-verstaatlichung-von-sicherheitskontrollen-nimmt-fahrt-auf/28521774.html Chaos an Flughäfen: Debatte um Verstaatlichung von Sicherheitskontrollen nimmt Fahrt auf] ''Handelsblatt''.</ref> Kopš 2022. gada ir NATO Parlamentārās asamblejas Vācijas delegācijas aizstājēja. Šajā amatā viņa ir strādājusi Ekonomikas un drošības komitejā un tās Pārejas un attīstības apakškomitejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato-pa.int/members/martens-zanda|title=NATO PA|website=NATO PA|access-date=2024-03-23|language=en}}</ref> 2021. gada federālajās vēlēšanās Martena bija Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas kandidāte 106. vēlēšanu apgabalā (Diseldorfa I). Viņa saņēma 22,4% pirmo balsu<ref name="bundeswahlleiter">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bundeswahlleiter.de/bundestagswahlen/2021/ergebnisse/bund-99/land-5/wahlkreis-106.html|title=»Bundestagswahl 2021«|work=bundeswahlleiter.de|access-date=16 May 2023|date=|last=|first=|language=de}}</ref> un iekļuva Vācijas Bundestāgā, izmantojot savu 28. vietu [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas štata sarakstā.<ref name="bundeswahlleiter" /> Viņa ir pilntiesīga Juridiskās komisijas locekle, Ārlietu komisijas locekļa vietniece un 20. Bundestāga Eiropas tiesību apakškomitejas priekšsēdētāja.<ref name="Liepāja2" /> == Privātā dzīve == Zanda Martena ir precējusies. Intervijā ar [[Lsm.lv|LSM]] viņa minēja, ka emigrējusi uz Vāciju, jo 2010. gadā iepazinusies ar savu vīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prieksa-lielas-parmainas-svarigi--lai-ir-plans-jaukai-dzivei-intervija-ar-pirmo-latvieti-bundestaga--zandu-martens.a458908/|title=Priekšā lielas pārmaiņas, svarīgi – lai ir plāns jaukai dzīvei. Intervija ar pirmo latvieti Bundestāgā – Zandu Martens|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-22|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas politiķi]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Juristi]] e5mn1c3ysuvcikxcl1xdvhzto8bxh9z 4290228 4290227 2025-06-07T04:56:40Z Biafra 13794 4290228 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Zanda Martena | amats = Vācijas Bundestāga locekle | term_sākums = 2021 | attēls = Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Zanda Martena 2022. gadā | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|10|1}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Vācija|Diseldorfa}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija]] | dzīvesb = precējusies | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br />[[Rūras Universitāte]] [[Bohuma|Bohumā]]<br />[[Brēmenes Universitāte]] }} '''Zanda Martena''' (dzimusi {{dat|1984|10|1}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste. [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] biedre. 2021. gadā ievelēta Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāgā]] no [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas]] saraksta. Strādā par juristi vācu arodbiedrībā "''IG Metall''". Vācijas Bundestāgā ir Juridiskās komitejas pilntiesīga locekle un Eiropas tiesību apakškomitejas priekšsēdētāja. == Dzīvesgājums == Zanda Martena dzimusi 1984. gada 1. oktobrī, uzaugusi strādnieku ģimenē [[Latvijas PSR]] un vēlāk [[Latvija|Latvijas Republikā]], viņas vecāki strādāja rūpnīcā “[[Liepājas metalurgs]]”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.la.lv/liepajniece-starte-bundestaga-velesanas|title=»Zandas seja uz katras ielas Diseldorfā! Kā liepājniece startē Bundestāga vēlēšanās 104«|work=bundestag.de|access-date=16 May 2023|date=27 August 2021|last=Alberte|first=leva|language=lv}}</ref><ref name="Liepāja1">{{Ziņu atsauce|url=https://rp-online.de/nrw/staedte/krefeld/zanda-martens-streiterin-fuer-die-rechte-der-arbeiter-in-krefeld_aid-54565327|title=»Zanda Martens – Streiterin für die Rechte der Arbeiter«|work=rp-online.de|access-date=16 May 2023|date=13 November 2020|last=Stirken|first=Norbert|language=de}}</ref> Pēc skolas apmeklējuma viņa no 2002. līdz 2008. gadam ar stipendijas palīdzību studējusi jurisprudenci [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. Pēc tiesību zinātņu maģistra iegūšanas no 2008. līdz 2010. gadam strādājusi par juristi Latvijas Arodbiedrību savienības (LBAS) valdē. 2010. gadā viņa personisku iemeslu dēļ pārcēlās uz dzīvi [[Diseldorfa|Diseldorfā]] un ieguva [[Vācija]]s pilsonību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://rp-online.de/nrw/staedte/duesseldorf/zanda-martens-von-der-spd-duesseldorf-will-in-den-bundestag-nach-berlin_aid-62223905|title=»"Ich bin keine Selbstdarstellerin"«|work=rp-online.de|access-date=16 May 2023|date=20 August 2021|last=Gaasterland|first=Hendrick|language=de}}</ref> No 2010. līdz 2012. gadam viņa apguva tiesību zinātņu absolventu studiju kursu Rūras Universitātē [[Bohuma|Bohumā]], kuru absolvējusi ar akadēmisko grādu ''Magister Legum'' (LL.M.). No 2018. līdz 2021. gadam — doktorantūras studijas Brēmenes Universitātē.<ref name="Liepāja2">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bundestag.de/abgeordnete/biografien/M/martens_zanda-860992|title=»Dr. Zanda Martens, SPD«|work=bundestag.de|access-date=16 May 2023|date=|last=|first=|language=de}}</ref> No 2012. līdz 2013. gadam Martena strādāja par juridisko sekretāru uzņēmumā DGB ''Rechtsschutz GmbH'', pēc tam līdz 2019. gadam strādāja par arodbiedrības sekretāru Vereinte ''Dienstleistungsgewerkschaft'' Diseldorfas rajonā un Valsts rajona pasta pakalpojumu, kravu ekspedīcijas un loģistikas departamenta vadībā. Kopš 2019. gada viņa strādā par arodbiedrības sekretāri/juristi uzņēmumā ''IG Metall''.<ref name="Liepāja2" /> == Politiskā karjera == [[Attēls:Zanda_Martens_MdB.jpg|thumb|Zanda Martena]] 2018. gada janvārī Zanda Martena pievienojās [[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|Vācijas Sociāldemokrātiskajai partijai]]. Viņa bija Diseldorfas ''Arbeitsgemeinschaft für Arbeit (AfA)'' priekšsēdētāja vietniece no 2019. līdz 2023. gadam un Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas Diseldorfas apakšrajona priekšsēdētāja vietniece no 2021. līdz 2023. gadam.<ref name="Liepāja2" /> Kopš 2023. gada viņa ir Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas Diseldorfas apakšrajona priekšsēdētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ddorf-aktuell.de/2023/04/23/die-spd-duesseldorf-hat-eine-neue-vorsitzende-zanda-martens/|title=Die SPD Düsseldorf hat eine neue Vorsitzende: Zanda Martens - Ddorf-Aktuell - Internetzeitung Düsseldorf|access-date=2024-03-23|date=2023-04-23|language=de-DE}}</ref> Martena kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās, pārstāvot Diseldorfas I apgabalu. Parlamentā viņa strādā Juridiskajā komitejā un vada Eiropas tiesību apakškomiteju.<ref name="Liepāja2" /> Viņa ir savas parlamentārās grupas referente par pasažieru tiesībām.<ref>Dietmar Neuerer (20 July 2022), [https://www.handelsblatt.com/politik/deutschland/luftfahrt-chaos-an-flughaefen-debatte-um-verstaatlichung-von-sicherheitskontrollen-nimmt-fahrt-auf/28521774.html Chaos an Flughäfen: Debatte um Verstaatlichung von Sicherheitskontrollen nimmt Fahrt auf] ''Handelsblatt''.</ref> Kopš 2022. gada ir NATO Parlamentārās asamblejas Vācijas delegācijas aizstājēja. Šajā amatā viņa ir strādājusi Ekonomikas un drošības komitejā un tās Pārejas un attīstības apakškomitejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato-pa.int/members/martens-zanda|title=NATO PA|website=NATO PA|access-date=2024-03-23|language=en}}</ref> 2021. gada federālajās vēlēšanās Martena bija Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas kandidāte 106. vēlēšanu apgabalā (Diseldorfa I). Viņa saņēma 22,4% pirmo balsu<ref name="bundeswahlleiter">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bundeswahlleiter.de/bundestagswahlen/2021/ergebnisse/bund-99/land-5/wahlkreis-106.html|title=»Bundestagswahl 2021«|work=bundeswahlleiter.de|access-date=16 May 2023|date=|last=|first=|language=de}}</ref> un iekļuva Vācijas Bundestāgā, izmantojot savu 28. vietu [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas štata sarakstā.<ref name="bundeswahlleiter" /> Viņa ir pilntiesīga Juridiskās komisijas locekle, Ārlietu komisijas locekļa vietniece un 20. Bundestāga Eiropas tiesību apakškomitejas priekšsēdētāja.<ref name="Liepāja2" /> == Privātā dzīve == Zanda Martena ir precējusies. Intervijā ar [[Lsm.lv|LSM]] viņa minēja, ka emigrējusi uz Vāciju, jo 2010. gadā iepazinusies ar savu vīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prieksa-lielas-parmainas-svarigi--lai-ir-plans-jaukai-dzivei-intervija-ar-pirmo-latvieti-bundestaga--zandu-martens.a458908/|title=Priekšā lielas pārmaiņas, svarīgi – lai ir plāns jaukai dzīvei. Intervija ar pirmo latvieti Bundestāgā – Zandu Martens|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-22|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas politiķi]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Juristi]] qisft6d1czpp9pihyucetgf5j0e1t07 0 573027 4290201 4089041 2025-06-07T01:56:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290201 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Fransuā Leteksjē | vārds_orig = ''François Letexier'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1989 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Bedē}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FRA}} | tautība = | nodarbošanās = futbola tiesnesis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Fransuā Leteksjē''' ({{val|fr|François Letexier}}; dzimis {{dat|1989|4|24}}) ir [[Francija]]s [[futbols|futbola]] [[tiesnesis (futbols)|tiesnesis]]. == Karjera == 2016. gadā sāka tiesāt ''[[Ligue 1 ]]'' spēles, pirmā spēle, ko Leteksjē apkalpoja kā galvenais tiesnesis, bija starp ''[[Montpellier HSC|Montpellier]]'' un ''[[Stade Malherbe Caen|Caen]]'' {{dat|2016|1|23||bez}}. 2017. gadā tika iekļauts FIFA tiesnešu sarakstā. Pirmā nacionālo izlašu spēle, kurā Leteksjē bija galvenais tiesnesis, bija starp [[Bulgārijas futbola izlase|Bulgāriju]] un [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosniju un Hercegovinu]] {{dat|2018|3|23||bez}}. 2019. gada aprīlī Leteksjē tiesāja [[UEFA Jaunatnes līga]]s finālu starp ''[[FC Porto|Porto]]'' un ''[[Chelsea FC|Chelsea]]''. 2021. gada 20. maijā viņš tiesāja 2021. gada [[Francijas kauss futbolā|Francijas kausa]] finālu starp ''[[AS Monaco]]'' un [[Parīzes "Saint-Germain"]]. 2021. gada 26. maijā viņš bija video tiesnesis (VAR) [[UEFA Eiropas līga]]s finālā starp ''[[Villarreal CF|Villarreal]]'' un ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''. Viņš tiesāja trīs [[2021. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2021. gada Eiropas U-21 čempionāta]] spēles, ieskaitot ceturtdaļfinālu starp Portugāli un Itāliju. Daudz strīdu izraisīja Leteksjē tiesātā ''Ligue 1'' spēle starp ''[[OGC Nice|Nice]]'' un ''[[FC Nantes|Nantes]]'' {{dat|2022|10|23||bez}}. 19. minūtē viņš nepiešķīra 11 metru soda sitienu ''Nantes'' komandai, kad bumba trāpīja abās Matia Viti rokās. Tuvojoties mača beigām, viņš piešķīra par labu ''Nice'' pretrunīgu 11 metru soda sitienu, kad bumba trāpīja pa [[Žans Šarls Kasteleto|Žana Šarla Kaseleto]] roku. Leteksjē ''Nantes'' spēlētājiem parādīja divas sarkanās kartītes. Dažas dienas vēlāk Leteksjē paziņoja, ka pēc spēles bija saņēmis nāves draudus sociālajos medijos, par ko iesniedza sūdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://time.news/nice-nantes-referee-francois-letexier-filed-a-complaint-after-being-threatened-on-social-media/ |title=Nice-Nantes referee François Letexier filed a complaint after being threatened on social media |date={{dat|2022|10|28|N|bez}} |website=time.news |language=en |access-date={{dat|2024|6|2||bez}} |archive-date={{dat|2023|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230816193436/https://time.news/nice-nantes-referee-francois-letexier-filed-a-complaint-after-being-threatened-on-social-media/ }}</ref> 2023. gada 16. augustā viņš bija galvenais tiesnesis [[2023. gada UEFA Superkauss|2023. gada UEFA Superkausa]] spēlē starp ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un ''[[Sevilla FC|Sevilla]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefasupercup/match/2037792--man-city-vs-sevilla/matchinfo/ |title=Manchester City v Sevilla – Match info |website=uefa.com |language=en |access-date={{dat|2024|6|2||bez}}}}</ref> 2024. gada aprīlī Leteksjē tika izvēlēts par tiesnesi vīriešu olimpisko spēļu futbola turnīrā Parīzē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitalhub.fifa.com/m/2349f106f47a627b/original/OFTs-Paris-2024-List-of-appointed-FIFA-Match-Officials.pdf |title=Olympic Football Tournaments Paris 2024 - List of appointed FIFA Match Officials |website=fifa.com| language=en|access-date={{dat|2024|6|6||bez}}}}</ref> Tajā pašā mēnesī viņš tika izvēlēts arī [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] tiesāšanai [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/028c-1ab861ea105d-1af970c69ec4-1000--referee-teams-for-uefa-euro-2024-appointed/|title=Referee teams for UEFA EURO 2024 appointed|date={{dat|2024|4|3|N|bez}} |website=UEFA.com |language=en |access-date={{dat|2024|6|6||bez}}}}</ref> 2024. gadā viņš tiesāja arī Francijas kausa finālu starp [[Lionas "Olympique"]] un Parīzes "Saint-Germain".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fff.fr/article/12483-letexier-dirigera-la-finale.html |title=Letexier dirigera la finale |date={{dat|2024|5|13|N|bez}} |website=fff.fr |language=fr |access-date={{dat|2024|6|6||bez}}}}</ref> Leteksjē bija ceturtais tiesnesis [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2024. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] starp [[Dortmundes "Borussia"]] un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/news-media/news/028d-1ae109919f08-661e0d65ffdb-1000--referee-teams-for-2024-uefa-club-competition-finals-anno/ |title=Referee teams for 2024 UEFA club competition finals announced |date={{dat|2024|5|13|N|bez}} |website=uefa.com |language=en |access-date={{dat|2024|6|6||bez}}}}</ref> Eiropas čempionāta finālturnīrā tiesāja divas grupu turnīra spēles un astotdaļfinālu starp [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] un [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]]. 11. jūlijā viņš tika nozīmēts tiesāt 2024. gada Eiropas čempionāta finālu starp Spāniju un [[Anglijas futbola izlase|Angliju]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Eiropas čempionāta finālspēles galveno tiesnesi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/euro_2024/12072024-francuzis_leteksje_klus_par_visu_laiku_ja |title=Francūzis Leteksjē kļūs par visu laiku jaunāko Eiropas finālspēles galveno tiesnesi |date={{dat|2024|7|12|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2024|7|13||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Leteksjē, Fransuā}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilā un Vilēnā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbola tiesneši]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā tiesneši]] qmx3rjgs4xjdkww49ywxbahpner80ek 0 583307 4290137 4288598 2025-06-06T19:44:28Z Votre Provocateur 111653 4290137 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas | country = Latvija | previous_election = 2021. gada Latvijas ārkārtas pašvaldību vēlēšanas | previous_year = 11.09.2021 | next_election = 2029. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas | next_year = 2029 | election_date = {{dat|2025|6|7}} | turnout = | image1 = | colour1 = | nominee1 = | leader1 = | leader_since1 = | alliance1 = | home_state1 = | leaders_seat1 = | running_mate1 = | last_election1 = | seats_before1 = | seats_needed1 = | electoral_vote1 = | states_carried1 = | seats1 = | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = | image2 = | colour2 = | nominee2 = | leader2 = | leader_since2 = | alliance2 = | home_state2 = | leaders_seat2 = | running_mate2 = | last_election2 = | seats_before2 = | seats_needed2 = | electoral_vote2 = | states_carried2 = | seats2 = | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = | poll1_date = | poll1_source = | poll1_nominee1 = | poll1_party1 = | poll2_date = | poll2_source = | poll2_nominee1 = | poll2_party1 = | poll1_nominee2 = | poll1_party2 = | poll2_nominee2 = | poll2_party2 = | map_image = | map_size = | map_alt = | map_caption = <!--Visvairāk balsu ieguvusī partija pa novadiem.<br /><div style="text-align:left; padding-left:15px;"> {{krāsa|#5AA02C}} [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<br /> {{krāsa|#225500}} [[Latvijas Zemnieku savienība]]<br /> {{krāsa|#87de87}} [[Latvijas Zaļā partija]]<br /> {{krāsa|#161650}} [[Latvijas Reģionu apvienība]]<br /> {{krāsa|#ffcc00}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]<br /> {{krāsa|#7fff2a}} [[Jaunā Vienotība]]<br /> {{krāsa|#ff0000}} [[Saskaņa]]<br /> {{krāsa|#aa0000}} [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]]<br /> {{krāsa|#FFDE00}} [[Latvijas attīstībai]]<br /> {{krāsa|#b3b3b3}} Reģionālas nozīmes partijas un nelielās partijas<br /> {{krāsa|#white}} Vēlēšanas nenotika vai tika pārceltas </div> --> | title = | posttitle = | before_election = | before_colour = | after_election = | after_colour = | before_party = | after_party = | result = | candidate1 = | candidate2 = | candidate3 = | candidate4 = | candidate5 = | party1 = | party2 = | party3 = | party4 = | party5 = | votes1 = | votes2 = | votes3 = | votes4 = | votes5 = }} '''2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas''' notiks {{dat||6|7}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.01.2025-cvk-izsludina-pasvaldibu-velesanas-7-junija.a582257/|title=CVK izsludina pašvaldību vēlēšanas 7. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-03|language=lv}}</ref> Domes vēlēs 42 pašvaldībās — 7 valstspilsētās un 35 novados. Vēlēšanas organizēs [[Centrālā vēlēšanu komisija]]. Vēlēšanās ievēlēs 731 deputātu. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 5929 kandidāti — 3636 (61,3%) vīrieši un 2293 (38,7%) sievietes 340 sarakstos. [[Augstākā izglītība]] ir 4149 (69,9%) kandidātiem, [[vidējā izglītība]] — 1628 (27,5%) kandidātiem, [[pamatizglītība]] — 152 (2,6%) kandidātiem. 5927 (99,8%) ir [[Pilsonība Latvijā|Latvijas Republikas pilsonība]], sešiem kandidātiem — [[Vācija|Vācijas]] pilsonība, trīs kandidātiem — [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] pilsonība, pa diviem kandidātiem — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Igaunija|Igaunijas]] vai [[Kanāda|Kanādas]] pilsonība. Vēlēšanās kandidēs arī pa vienam [[Austrālija]], [[Īrija|Īrijas]], un [[Somija|Somijas]] pilsonim.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === 33 jeb 0,6% kandidātiem ir 18 gadu, 23 jeb 0,4% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 47,4 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 1551 (26,1%), 51—60 gadu grupa 1403 (23,7%) un 31—40 gadu grupa 1384 (23,3%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākais kandidāts ir 2007. gadā dzimušais [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikuma]] stundents Jevgenijs Voshodovs, kurš kandidēs [[Olaines novads|Olaines novadā]] un kuram ir 18 gadu, vecākais kandidāts ir 1936. gadā dzimušais pensionārs Ilgaitis Prūsis, kurš kandidēs [[Jūrmala|Jūrmalā]] un kuram ir 89 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 4792 (80,9%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 301 (5,1%) [[Latvijas krievi|krievs]], 56 (0,9%) [[Latvijas poļi|poļi]], 38 (0,6%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 22 (0,4%) [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 22 (0,4%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 5 (0,1%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 3 (0,1%) [[lībieši]] (līvi), kā arī 2 [[azerbaidžāņi]], 2 [[Latvijas ebreji|ebreji]], 2 [[gruzīni]], 1 [[baškīri|baškīrs]], 1 [[Latvijas igauņi|igaunis]], 1 [[laki|laks]], 1 [[moldāvi|moldāvs]], 1 [[somi|soms]] un 1 [[tatāri|tatārs]]. 677 (11,5%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta attiecīgajā administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem attiecīgajā administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti būs jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). === Jaunie vēlēšanu biļeteni === Sākot ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanām tiks nomainīti vēlēšanu biļetenu izskats un balsošanas kārtība. Līdzšinējo biļetenu vietā, kur par attiecīgo kandidātu varēji ievilkt "+" vai to izsvītrot, būs biļeteni, kur pie attiecīgā kandidāta būs divas ailītes — "par" un "pret". Ja kādu kandidātu vēlētājs īpaši atbalsta, būs jāizdara atzīme "par" ailītē (tas var būt krustiņš, ķeksītis, aizkrāsojums), bet, ja kādu neatbalsta, – jāatzīmē "pret" ailīte. Vēlēšanu aploksnē varēs ielikt arī negrozītu biļetenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.10.2024-jauni-bileteni-darba-laiks-un-balsosanas-kartiba-arvalstis-saeima-groza-pasvaldibu-velesanu-likumu.a573595/#jaunas%20z%C4%ABmes|title=Jauni biļeteni, darba laiks un balsošanas kārtība ārvalstīs – Saeima groza pašvaldību vēlēšanu likumu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-09|language=lv}}</ref> == Ievēlējamo deputātu skaits <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaits|website=www.cvk.lv|access-date=2025-04-14|language=lv}}</ref> == {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Skaits ! Valstspilsēta/novads ! Komentāri |- | style="text-align:center;" |60 | [[Rīga]] |- | style="text-align:center;" |23 | [[Ogres novads]] | Novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju |- | style="text-align:center;" |19 | [[Bauskas novads]], [[Cēsu novads]], [[Dienvidkurzemes novads]], [[Jelgavas novads]], [[Jēkabpils novads]], [[Ķekavas novads]], [[Madonas novads]], [[Mārupes novads]], [[Ropažu novads]], [[Siguldas novads]], [[Talsu novads]], [[Tukuma novads]], [[Valmieras novads]] | Novados ar vairāk nekā 30 001, bet mazāk nekā 60 000 iedzīvotāju |- | style="text-align:center;" |15 | [[Daugavpils]], [[Jelgava]], [[Jūrmala]], [[Liepāja]], [[Ādažu novads]], [[Aizkraukles novads]], [[Alūksnes novads]], [[Augšdaugavas novads]], [[Balvu novads]], [[Dobeles novads]], [[Gulbenes novads]], [[Krāslavas novads]], [[Kuldīgas novads]], [[Limbažu novads]], [[Līvānu novads]], [[Ludzas novads]], [[Olaines novads]], [[Preiļu novads]], [[Rēzeknes novads]], [[Salaspils novads]], [[Saldus novads]], [[Saulkrastu novads]], [[Smiltenes novads]], [[Valkas novads]], [[Ventspils novads]] | Novados ar mazāk nekā 30 000 iedzīvotāju un valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, izņemot Rīgu |- | style="text-align:center;" |13 | [[Rēzekne]], [[Ventspils]] | Valstspilsētās ar mazāk nekā 50 000 iedzīvotāju |} <!-- == Rezultāti == IZLIKT PĒC PAŠVALDĪBU VĒLĒŠANĀM {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:95%;" |- style="background:#ccc; text-align:center;" |colspan="20"|'''Vēlētāju aktivitāte''' |- |style="width:180px; text-align:center;"|[[Latvijas vēlēšanu apgabali]] |style="width:160px; text-align:center;"|Reģistrēto vēlētāju skaits<br /> (balsstiesīgie) |style="width:100px; line-height:1em"|Nobalsojušie |style="width:100px; text-align:center;"|% no balsstiesīgajiem |style="width:100px; line-height:1em"|Derīgās zīmes |style="width:100px; text-align:center;"|% no nobalsojušajiem |- |align="left"|'''Kurzemes vēlēšanu apgabals''' | || || || || |- |align="left"|'''Latgales vēlēšanu apgabals''' | || || || || |- |align="left"|'''Vidzemes vēlēšanu apgabals''' | || || || || |- |align="left"|'''Zemgales vēlēšanu apgabals''' | || || || || |- |align="left"|'''Rīgas vēlēšanu apgabals''' | || || || || |- style="background:#ccc;" |align="left"|'''Kopā''' | || || || || |} === Novados neietilpstošās valstspilsētas === {| class="sortable wikitable" ! rowspan="2"| Pašvaldība !! colspan="3"| Uzvarētāji !! colspan="3"| 2. vieta !! colspan="3"| 3. vieta !! rowspan="2"| Ats. |- ! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % |- | '''[[Daugavpils]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Jelgava]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Jūrmala]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Liepāja]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Rēzekne]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Rīga]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ventspils]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |} === Novadi === {| class="sortable wikitable" ! rowspan="2"| Pašvaldība !! colspan="3"| Uzvarētāji !! colspan="3"| 2. vieta !! colspan="3"| 3. vieta !! rowspan="2"| Ats. |- ! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % !! Partija !! Balsis !! % |- | '''[[Aizkraukles novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Alūksnes novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Augšdaugavas novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ādažu novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Balvu novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Bauskas novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Cēsu novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Dienvidkurzemes novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Dobeles novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Gulbenes novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Jelgavas novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Jēkabpils novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Krāslavas novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Kuldīgas novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ķekavas novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Limbažu novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Līvānu novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ludzas novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Madonas novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Mārupes novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ogres novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Olaines novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Preiļu novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Rēzeknes novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ropažu novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Salaspils novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Saldus novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Saulkrastu novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Siguldas novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Smiltenes novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Talsu novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Tukuma novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Valkas novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Valmieras novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |- | '''[[Ventspils novads]]''' || || || || || || || || || ||<ref name="CVK rezultāti"/> |} --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.cvk.lv/lv/2025-gada-velesanas CVK informācija par vēlēšanām] * [https://balsot.iesaka.lv Rīks sarakstu programmu salīdzināšanai] {{Latvija-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2025. gads Latvijā|Pašvaldību vēlēšanas]] [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] 2cwyc3dve8ifkxrnpqtqjn8ve7hnqhm 0 583943 4290150 4176180 2025-06-06T19:59:40Z Votre Provocateur 111653 4290150 wikitext text/x-wiki '''Trešā Roma''' ir Eiropas reliģiski-vēsturiska un politiska ideja, kas tika izmantota, lai pamatotu dažādu valstu kā [[Romas impērija|Romas impērijas]] pēcteču īpašo reliģiski-politisko nozīmi. Šī ideja, kas balstījās uz koncepciju par „impērijas pārnešanu” (''translatio'' ''imperii''), tika izmantota, lai leģitimētu dažādu [[Monarhija|monarhiju]] pretenzijas uz pēctecību attiecībā uz [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] vai [[Rietumromas impērija|Rietumromas impēriju]]. == Krievijā == Krievijā termins radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci. Šo ideju attīstīja un popularizēja mūks [[Filofejs no Pleskavas]], kurš norādīja, ka Maskava kļuvusi par kristīgās ticības centru pēc [[Roma]]s (Pirmās Romas) un [[Konstantinopole]]s (Otrās Romas) krišanas. Filofejs uzskatīja, ka Maskavas misija ir saglabāt patieso ticību līdz pasaules galam. Šis koncepts attīstījās par Krievijas impērisko ideoloģiju, kas turpinājās gan [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], gan arī [[Padomju Savienība]]s laikā. Cars tika uzskatīts par [[Dievs|Dieva]] izredzēto valdnieku, kuram ir jāapvieno "pareizticīgo zemes" un jānodrošina kārtība un stabilitāte. Tas attaisnoja Krievijas teritorijas paplašināšanu gan [[Eiropa]]s, gan [[Āzija]]s virzienā, jo īpaši [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], kā arī vēlākos centienus iegūt ietekmi [[Balkānu pussala|Balkānos]] un saspēli ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Tāpat Krievijas Impērija sevi pozicionēja kā opozīciju Rietumu kultūrai un politikai, apgalvojot, ka tās misija ir saglabāt "patieso" kristietību un kultūru, kamēr Rietumi gāja cauri sekularizācijas un industrializācijas procesiem. Krievijas ideologi un valstsvīri šo priekšstatu kultivēja, uzsverot "Trešās Romas" misiju kā pretstatu Rietumu morālajai [[dekadence]]i un [[Materiālisms|materiālismam]]. Lai gan Padomju Savienība oficiāli noraidīja reliģiju un uzskatīja sevi par [[Ateisms|ateistisku]] valsti, "Trešās Romas" koncepts ieguva sekulāru formu kā Krievijas vēsturiskās misijas ideoloģiskais turpinājums. Padomju vara pozicionēja PSRS kā pasaules [[Sociālisms|sociālistiskās]] [[revolūcija]]s un [[Proletariāts|proletariāta]] [[emancipācija]]s centru, tādējādi pārveidojot impērisko misiju par ideoloģisku cīņu pret [[Kapitālisms|kapitālismu]] un Rietumu "[[Imperiālisms|imperiālismu]]." Komunistiskā partija veicināja priekšstatu, ka PSRS ir globāls taisnīguma un sociālās vienlīdzības aizstāvis, tādējādi turpinot Krievijas "vēsturisko lomu" kā alternatīvu Rietumu modelim. Tas attaisnoja Padomju Savienības centienus izplatīt savu ietekmi Austrumeiropā, Āzijā, [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Latīņamerikāņi|Latīņamerikā]], pozicionējot sevi kā cīņas simbolu pret "Rietumu ekspluatāciju" un aizstāvi sociālisma vērtībām. Turklāt PSRS vadītāji, piemēram, [[Josifs Staļins]], atdzīvināja nacionālpatriotiskās tēmas, lai mobilizētu sabiedrību, īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad pareizticība un nacionālā vēsture tika izmantota [[Patriotisms|patriotisma]] veicināšanai. Pēc Padomju Savienības sabrukuma "Trešās Romas" koncepts atkal ir piedzīvojis atdzimšanu Krievijas nacionālās identitātes un [[ārpolitika]]s diskursā. Daži Krievijas intelektuāļi un politiķi atsaucas uz šo ideju kā pamatojumu Krievijas unikālajai lomai globālajā politikā un pretnostatījumam "Rietumu dekadencei". Mūsdienu Krievijas vadība, tai skaitā prezidents [[Vladimirs Putins]], dažkārt izmanto reliģiskus un nacionālus simbolus, lai attaisnotu Krievijas globālās ambīcijas un pozicionētu valsti kā morālo alternatīvu Rietumiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ideoloģijas]] ns66bv3duhxkroi68lu2nyw5h1diu82 0 584667 4290244 4176482 2025-06-07T05:36:06Z Biafra 13794 +koordinātas 4290244 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Puķu iela|Puķu iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Puķu iela | attēls = Puķu iela (5).jpg | attēla paraksts = Puķu iela starp Tirgus un Slokas ielu | pilsēta lokatīvā = | karte = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] | apkaime = [[Āgenskalns]] | ielas garums = 240 m | atklāta = | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 1—2 | ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]], [[grants]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Puķu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Puķu iela sākas krustojumā ar [[Eduarda Smiļģa iela|Eduarda Smiļģa ielu]] un [[Meža iela (Rīga)|Meža ielu]], netālu no [[Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca|Rīgas Svētās Trijādības Pārdaugavas pareizticīgo baznīcas]] un beidzas krustojumā ar [[Medus iela (Rīga)|Medus ielu]]. Kopējais ielas garums ir 240 metri, tā sastāv no divām braukšanas joslām ar [[Bruģis|bruģa]] segumu (no ielas sākuma līdz [[Tirgus iela (Rīga)|Tirgus ielai]]), ar [[Asfaltbetons|melno segumu]] (no [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] līdz ielas beigām) un no vienas braukšanas joslām ar [[grants]] segumu (no Tirgus ielas līdz Slokas ielai). Visā ielas garumā organizēta divvirzienu satiksme. Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības ielu kategorijām tā iekļauta 3. ielu uzturēšanas klasē — mazākas nozīmes rajona ielas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielu kategorijas |url=https://www.riga.lv/lv/ielu-kategorijas |website=riga.lv}}</ref> == Vēsture == Kā liecina Rīgas adrešu grāmatās atrodamā informācija, Puķu ielas ({{val|de|Blumenstraße}}, {{val|ru|Цветочная улица}})<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas ielas latviski |url=http://ciltskoki.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=2055&Itemid=401&lang=lv |website=ciltskoki.lv}}</ref> nosaukums pirmoreiz parādās 1868. līdz 1869. gada pilsētas kartogrāfiskajā materiālā<ref name="cita rīga">{{tīmekļa atsauce |title=Āgenskalna ielu katalogs: N - R |url=https://www.citariga.lv/lat/agenskalns/ielas/5/ |website=citariga.lv}}</ref> un kopš tā laika nav mainījies, izņemot daļu posma, kas 1885. gadā nodalīts no Puķu ielas un nosaukts par Sofijas ielu (tag. ?).<ref name="cita rīga"/> Ielas apbūvē līdz mūsdienām saglabājies [[Pārdaugava]]s kompaktās apbūves fragments, kas uzskatāms par 18. līdz 19. gadsimta pilsētbūvniecības pieminekli.<ref name="cita rīga"/> == Ielas raksturojums == Puķu iela sākas neregulējamā plašā Y veida krustojumā ar [[Eduarda Smiļģa iela|Eduarda Smiļģa ielu]] un [[Meža iela (Rīga)|Meža ielu]] iepretim ēkai Meža ielā 4, aiz kuras atrodas [[Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca|Rīgas Svētās Trijādības Pārdaugavas pareizticīgo baznīca]], un virzās dienvidrietumu virzienā. 2012. gada vasarā minētajā krustojumā veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, padarot to par T veida krustojumu ar automašīnu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu, izņemot jaunierīkotajās bezmaksas autostāvvietās (līdz vienai stundai) Meža ielas pāra numuru pusē pie dievnama.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mainīta satiksmes organizācija vairākos Rīgas ielu krustojumos |url=https://www.delfi.lv/193/politics/42506600/mainita-satiksmes-organizacija-vairakos-rigas-ielu-krustojumos |website=delfi.lv}}</ref> Jaunizveidotās drošības saliņas krustojuma vidū izveidotas no elastīgiem sarkanbaltiem plastmasas stabiņiem un uzlikām. Ielas sākumposmā brauktuve sastāv no vēsturiskā [[Bruģis|apaļakmeņu bruģa]] seguma, tās platība pieļauj teorētiski divu joslu esamību ar ļoti šaurām asfaltētām ietvēm abās brauktuves pusēs. Pēc aptuveni 35 metriem (aiz ēkām Eduarda Smiļģa ielā 1 pāra numuru pusē un Meža ielā 4A nepāra numuru pusē) seko vienādas nozīmes neregulējams krustojums ar [[Tirgus iela (Rīga)|Tirgus ielu]], pēc kā vēl aptuveni 15 metru garumā brauktuve ar apaļakmeņu bruģa segumu, kas pāriet [[grants]] segumā. Turpmākajā posmā nav izbūvētas gājēju ietves, un brauktuves platums atbilst vienai braukšanas joslai. Sākot no vietas, kur mainās ceļa segums, iela pakāpeniski pagriežas ielokā vairāk dienvidu virzienā. Kartogrāfiskajā materiālā ielas posms aptuveni 50 metru garumā no ēkas Puķu ielā 4, gar ēku [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielā]] 8, līdz ēkai Puķu ielā 4A atzīmēts kā zemesceļš. Lielākais krustojums Puķu ielai ir ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] — tas ir neregulējams krustojums, kur saskaņā ar uzstādītajām ceļa zīmēm un ceļa segumu ielas posms starp ēkām Puķu ielā 6 un Slokas ielā 2B uzskatāms par blakusteritoriju, savukārt ielas posms starp [[Putekšņu iela (Rīga)|Putekšņu ielu]] un ēku Slokas ielā 3 uzskatāms par mazāksvarīgu ceļu. Krustojumā izvietotās ceļazīmes neaizliedz šķērsot Slokas ielu visos braukšanas virzienos, taču jāņem vērā, ka šķērsojamajā ielā brauktuves vidū izvietotas tramvaja sliedes. Minētajā krustojumā nav ierīkotas gājēju pārejas pār Slokas ielu. Pēc iepriekšminētā krustojuma iela atkal vairāk turpinās dienvidrietumu virzienā un brauktuve ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu ar ļoti šaurām asfaltētām ietvēm abās brauktuves pusēs. Puķu iela beidzas neregulējamā T veida krustojumā ar [[Medus iela (Rīga)|Medus ielu]], pēc kā turpinās kā Medus iela Nometņu ielas virzienā. Ielā organizēta divvirzienu satiksme, automašīnu apstāšanās un stāvēšanas kārtība nav noteikta (lielākoties automobiļi stāvēšanai tiek novietoti ielas nepāra numuru pusē, izņemot ielas grantēto posmu, kur droša automobiļu novietošana stāvēšanai ir iespējama tikai kabatiņā iepretīm ēkai Puķu ielā 4A). 2020. gada septembrī [[Eiropas Mobilitātes nedēļa]]s ietvaros [[Āgenskalns|Āgenskalna]] teritorijā starp Daugavgrīvas, Kalnciema, [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielu]] un [[Aleksandra Grīna bulvāris|Aleksandra Grīna bulvāri]] tika ieviesta atļautā braukšanas ātruma zona 30 km/h, līdz ar to pieļaujamais ātrums Puķu ielā samazināts no 50 km/h līdz 30 km/h.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Āgenskalna apkaimē ieviesta braukšanas ātruma 30km/h zona |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320115-agenskalna-apkaime-ieviesta-brauksanas-atruma-30kmh-zona-2020 |website=lvportals.lv}}</ref> === Ielu savienojumi === Puķu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Eduarda Smiļģa iela]] / [[Meža iela (Rīga)|Meža iela]] (neregulējams Y veida krustojums, kur daļa Meža ielas uzskatāma par Puķu ielas turpinājumu [[Ķīpsala]]s virzienā) * [[Tirgus iela (Rīga)|Tirgus iela]] (neregulējams vienādas nozīmes krustojums) * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] (neregulējams krustojums) * [[Medus iela (Rīga)|Medus iela]] (neregulējams vienādas nozīmes T veida krustojums) === Sabiedriskais transports === Puķu ielā nepastāv [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] satiksme, kā arī dažādu pilsētā notiekošo pasākumu laikā iela netiek izmantota sabiedriskā transporta maršrutu apvedceļos. Tuvākā [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]], [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] un [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] pieturvieta nokļūšanai daļā [[Daugava]]s kreisā krasta apkaimju un atsevišķās piepilsētas apdzīvotās vietās (skaitot no ielas sākuma — 300 metru attālumā, skaitot no ielas beigām — 90 metru attālumā) atrodas [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]] pie krustojuma ar Nometņu ielu. Savukārt tuvākā autobusu un tramvaju pieturvieta nokļūšanai pilsētas centrā un dažās Daugavas labā krasta apkaimēs (skaitot no ielas sākuma — 350 metru attālumā, skaitot no ielas beigām — 150 metru attālumā) atrodas Slokas ielā pie krustojuma ar [[Zvanu iela (Rīga)|Zvanu ielu]]. Kā alternatīvu nokļūšanai pilsētas centrā var izmantot autobusu un trolejbusu pieturvietu [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielā]] aiz savienojuma ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]] (skaitot no ielas sākuma un pa gājēju celiņu gar ēku Meža ielā 1A — 160 metru attālumā). == Pasta indekss == Visām Puķu ielai piekritīgajām adresēm pasta indekss ir LV-1048 un teritoriju apkalpojošā VAS ''[[Latvijas Pasts]]'' sniegto pasta pakalpojumu vieta (kopš 2024. gada 1. aprīļa oficiāli saucas [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] pasta nodaļa, līdz tam Rīgas 83. pasta nodaļa)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vairākām pasta nodaļām tiek mainīti nosaukumi atbilstoši to atrašanās vietai |url=https://www.pasts.lv/lv/zinas/7906-vairakam-pasta-nodalam-tiek-mainiti-nosaukumi-atbilstosi-to-atrasanas-vietai |website=pasts.lv}}</ref> kopš 2019. gada 28. oktobra atrodas Dzirciemā, [[Dzirciema iela|Dzirciema ielā]] 1A.<ref name="pasts">{{tīmekļa atsauce |title=No 2019. gada 28. oktobra Rīgas 7.pasta nodaļas teritorijā klientu apkalpošanu pārņems tuvējā Rīgas 83.pasta nodaļa |url=https://www.pasts.lv/lv/zinas/5230-no-2019gada-28oktobra-rigas-7pasta-nodalas-teritorija-klientu-apkalposanu-parnems-tuveja-rigas-83pasta-nodala |website=pasts.lv}}</ref> Iepriekš pasta pakalpojumu sniegšanas vietas atradās Slokas ielā 60 (Rīgas 7. pasta nodaļa, līdz 2019. gada 25. oktobrim)<ref name="pasts"/> un Slokas ielā 33 (Rīgas 48. pasta nodaļa, līdz 2010. gada 16. martam).<ref>{{tīmekļa atsauce |title= Slokas iela 33, Rīga, LV-1048 |url=https://www.lursoft.lv/adrese/slokas-iela-33-riga-lv-1048/strukturvienibas |website=lursoft.lv}}</ref> == Skatīt arī == * [[Āgenskalns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} {{coord|56.9432|24.0792|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] cu9upgjh67bt2ks7m0y4p3qvrab6w5q 0 588482 4290110 4289085 2025-06-06T19:14:03Z DrewAir 91233 /* Jūnijs */ 4290110 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2025. gads Latvijā|2025]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2025. gads Latvijā|2025. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2024./2025. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 2,6 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 5. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 1988./1989. gada ziemu. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−19,7 °C) tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra bija +9,7 °C, kas 20. decembrī reģistrēta Daugavgrīvā. Ziemas sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču drīzumā tā pazeminājās un līdz decembra vidum lielākoties bija zem normas. Tomēr otrajā decembra pusē vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās, rezultātā decembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 2,8 °C siltāks par normu un kopā ar 1932. gada decembri dala 8. siltākā titulu. Janvārī siltie laika apstākļi turpinājās. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija ne tikai augstāka par normu, bet arī pozitīva. Mēneša beigas bija īpaši siltas, nedēļu pēc kārtas katru dienu tika sasniegts kāds maksimālās gaisa temperatūras rekords. Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija +1,7 °C (4,7 °C virs mēneša normas), un tas kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Februārī vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, mēneša vidū piedzīvojām gandrīz divu nedēļu ilgu periodu aukstāku par normu. Tomēr neskatoties uz to, februāris ar vidējo gaisa temperatūru −2,9 °C joprojām bija 0,2 °C siltāks par normu. Tas bija arī pirmais mēnesis kopš 2023. gada maija, kurā netika sasniegts neviens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopā ziemā tika pārspēti 120 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 10 bija Latvijas diennakts rekordi, 15 stacijas dekādes un 2 Latvijas dekādes rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 148,2 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (144,6 mm). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Decembris ar nokrišņu daudzumu 51,0 mm bija 5% sausāks par normu un februāris ar 17,2 mm bija 57% sausāks par normu. Savukārt janvārī kopējais nokrišņu daudzums bija 79,4 mm, kas ir 57% virs normas, tādējādi janvāris kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē. Decembrī vietām Kurzemes centrālajos un dienvidu reģionos izveidojās neliela, īslaicīga sniega sega. Vēlāk mēnesī atkal Latgalē un Vidzemē novērota sniega sega, visbiezākā diennakts vidējā sniega sega bija Zosēnos – 11 cm. Janvāra sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās izveidojās atkārtoti, daudzās no tām noturoties līdz mēneša vidum. Visbiezākā diennakts vidējā sniega sega novērota Rūjienā 12. janvārī – 20 cm. Sākoties februārim, sniega sega izveidojās gandrīz visās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē, bet citviet – piekrastē un centrālajos reģionos – tā izveidojās februāra vidū. Vairākās novērojumu stacijās sniega sega saglabājusies līdz marta sākumam. Visos ziemas mēnešos sniega sega vidēji Latvijā bija plānāka nekā normas periodā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2024./2025. gada ziemā bija 3,7 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Decembra vidējais vēja ātrums (4,2 m/s) bija 0,6 m/s lielāks par normu, un janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 2,8 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 13 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika reģistrētas 16. decembrī Ventspilī un 1. janvārī Liepājas ostā. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = +1,7 °C |feb temp = –2,9 °C |mar temp = +3,8 °C |apr temp = +7,4 °C |mai temp = +9,4 °C |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 79,4 mm |feb nokr = 17,2 mm |mar nokr = 24,0 mm |apr nokr = 39,2 mm |mai nokr = 84,7 mm |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C '''2025. gada janvāris''' bija par 4,7 °C virs mēneša normas, un kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Gandrīz visu janvāri diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu. Janvāra pēdējā dekāde bija īpaši silta, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus siltākai par normu un nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Kopā janvārī sasniegti 98 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti 11 rekordi, kā arī sasniegti 9 Latvijas diennakts, 15 staciju dekādes, 2 Latvijas dekādes rekordi (+9,2 °C 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 79,4 mm, kas ir 57% virs mēneša normas (50,5 mm), kļūstot arī par 3. mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (150,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 31,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 21 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Rēzeknē – 10 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 92% – no 88% Rīgā līdz 95% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,9 °C tika novērota 5. janvārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 1. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 46,5 mm, kas ir 151% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (96,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 14,6 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Zīlānos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 89% – no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 18. janvārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 9,1 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (18,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā – 1,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Piedrujā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 92% – no 89% Rīgā un Ventspilī līdz 97% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,3 °C, kas ir 7,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,9 °C tika novērota 21. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 24,1 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (43,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū – 9 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Rēzeknē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 93% – no 88% Daugavpilī līdz 96% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 25. janvārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru –2,9 °C '''2025. gada februāris''' bija par 0,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču mēneša vidū tā pazeminājās un 2. dekādē tā bija zem normas. Tuvojoties mēneša beigām, vidējā gaisa temperatūra atkal paaugstinājās. Mēneša laikā netika reģistrēti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 17,2 mm, kas ir 57% zem mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 8,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Liepājā, Pāvilostā un Rīgā – 10 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 83% – no 79% Rīgā līdz 87% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,6 °C tika novērota 10. februārī Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 6. februārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 7,7 mm, kas ir 45% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Saldū – 0,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā un Lielpečos – 5 diennaktis, bet Jelgavā, Kolkā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 87% – no 84% Pāvilostā, Rīgā un Ventspilī līdz 92% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 8. februārī Kolkā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −6,0 °C, kas ir 2,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,6 °C tika novērota 20. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 6,3 mm, kas ir 58% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 1,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kolkā, Liepājā un Rīgā – 4 diennaktis, bet Rēzeknē, Rucavā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē sniega sega novērota visās novērojumu stacijās, Kurzemes piekrastē tai esot plānākai un īslaicīgākai, savukārt valsts centrālajos rajonos un īpaši austrumos – biezākai. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% – no 77% Ventspilī līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 15. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,3 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −17,1 °C tika novērota 21. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (7,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Priekuļos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Liepājā un Pāvilostā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Lielpečos, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 74% – no 62% Rēzeknē līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C '''2025. gada marts''' bija par 3,6 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Siltāks ir tikai 2007. gada marts ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Lielāko daļu marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, ar izņēmumu mēneša vidū, kad dažas dienas tā pazeminājās zem normas. Marta pirmajā pusē bija īpaši silts – 6 dienas pēc kārtas tika sasniegti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas nozīmes rekordi. Kopā martā sasniegti 99 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 15 staciju dekādes rekordi, kā arī 7 Latvijas diennakts un 1 dekādes rekords (+17,4 °C 10. martā Liepājā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 24,0 mm, kas ir 35% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (48,7 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Mērsragā – 8,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 10 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% – no 73% Rīgā līdz 83% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,4 °C tika novērota 9. martā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 5,6 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,7 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Vičakos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 83% – no 76% Rīgā līdz 86% Liepājā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,6 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 11,9 mm, kas ir 6% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,2 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Rucavā – 3,5 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Rīgā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos – 4 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā un Vičakos – 1 diennakts. Dekādes vidū novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē novērots sniegs un izveidojās neliela sniega sega (līdz 2 cm), taču tā bija īslaicīga. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 81% – no 76% Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 16. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,4 °C tika novērota 23. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 29. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 6,4 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Dagdā, bet vismazāk Mērsragā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā, Ventspilī – 4 diennaktis, bet Dobelē, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 75% – no 67% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,3 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C '''2025. gada aprīlis''' bija par 1,3 °C virs mēneša normas, kļūstot par 5. siltāko aprīli novērojumu vēsturē un dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa mēneša rekords. Aprīlī piedzīvojām gan siltuma, gan aukstuma periodus. Mēneša sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču tad tā pazeminājās un apmēram nedēļu bija aukstāka par normu. Mēneša vidū valstī ienāca siltākas gaisa masas un gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, gandrīz nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot vismaz vienu maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Visvairāk rekordu tika pārsniegts 18. aprīlī, kad visās 25 novērojumu stacijās reģistrēti diennakts rekordi un lielākajā daļā staciju arī dekādes un mēneša rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra 18. aprīlī sasniedza +28,4 °C Skrīveros, kas kļuva par jaunu Latvijas aprīļa mēneša rekordu (līdz šim tas piederēja 2000. gada 24. aprīlim, kad Rīgā novēroti +27,9 °C). Pēc lielā siltuma gaisa temperatūra mēneša beigās pazeminājās zem normas, 28. aprīlī pārsniedzot arī vienu minimālās gaisa temperatūras rekordu (−3,9 °C Madonā) – tas ir pirmais minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā kopš 2024. gada maija. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 39,2 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (110,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Liepājā – 8,6 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 13 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 73% – no 66% Dagdā, Daugavpilī un Rēzeknē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,7 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 3. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,1 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Rucavā – 0,9 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 3 diennaktis, bet Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 66% – no 59% Madonā līdz 74% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,9 °C, kas ir 5,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,6 °C tika novērota 12. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,5 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā – 0,7 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 7 diennaktis, bet Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Aprīļa 2. dekādes sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās nokusa un, pat ja sniga, vairāk pastāvīga sniega sega neizveidojās. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 76% – no 67% Rēzeknē līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,8 °C, kas ir 0,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,5 °C tika novērota 27. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 22. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 13,3 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,4 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 1,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 76% – no 67% Daugavpilī līdz 83% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,3 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Rēzeknē. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,4 °C '''2025. gada maijs''' bija par 2,0 °C zem mēneša normas, kļūstot par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, maija pirmajā pusē atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Rucavā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī viens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 84,7 mm, kas ir 68% virs mēneša normas (50,4 mm), rezultātā šis bija 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 24,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā un Ventspilī – 4 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā maijā lielākajā daļā staciju bija normas robežās. Divās stacijās – Kolkā un Vičakos – maijs bija mēreni un ļoti sauss, savukārt daudzās stacijās Vidzemē un Latgalē maijs bija mēreni mitrs, Daugavpilī un Madonā attiecīgi ļoti un pat ekstremāli mitrs. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% – no 68% Rīgā līdz 78% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,4 °C, kas ir 3,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,9 °C tika novērota 2. maijā Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 17% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (22,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Mērsragā un Vičakos – 2,6 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Saldū, Skultē un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% – no 65% Rīgā līdz 74% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,7 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,2 °C tika novērota 13. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,3 °C tika novērota 20. maijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 49,7 mm, kas ir 159% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,6 mm) bija Madonā, bet vismazāk Alūksnē – 18,2 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Lielpečos, Madonā, Piedrujā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Skrīveros un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 78% – no 68% Rūjienā līdz 84% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 14. maijā Liepājā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,6 °C tika novērota 24. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 24,5 mm, kas ir 39% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (87,9 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 8 diennaktis, bet Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 76% – no 64% Rīgā līdz 85% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 22. maijā Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]]: ** Ciklona darbības ietekmē nakts daudzviet bija vējaina un slapja, vietām Kurzemē pamatīgi lija, bet uz rīta pusi lietus pārgāja sniegā. Naktī tika reģistrētas stipras vēja brāzmas — [[Liepāja|Liepājā]] vējš pastiprinājās līdz 28,5 m/s, [[Ventspils|Ventspilī]] līdz 25,4 m/s, [[Saldus|Saldū]] līdz 24,3 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1874705823546614187 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> Ilgstošo nokrišņu dēļ kāpa ūdens līmenis upēs, tādēļ Kurzemē bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums, bet [[Durbe (upe)|Durbē]] pat oranžās pakāpes brīdinājums, kur vairākās vietās upe izgāja no krastiem.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1874796912823746737 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/317884154 Nedēļas nogalē pieturēsies sals, brīžiem snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> ** Četrās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — [[Dagda|Dagdā]] (+5,3 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+5,6 °C), [[Madona|Madonā]] (+5,9 °C) un [[Gulbene|Gulbenē]] (+5,9 °C). Vēl trijās novērojumu stacijās tika atkārtoti siltuma rekordi — [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+5,6 °C), [[Ainaži|Ainažos]] (+6,0 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (+6,2 °C).<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> * [[3. janvāris]] — pāri Kurzemei virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vietām stipru, sniega segas biezums [[Mērsrags|Mērsraga]] pusē pārsniedza 10 cm. Liepājā sniegputeni pavadīja zibens, bet pilsētas piekrastē DR [[vējš]] brāzmās sasniedza 24,6 m/s.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1875197977733828796 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875191178620186982 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref> * [[4. janvāris]] — virs Latvijas atradās aktīvs [[ciklons]], šķērsojot valsti, nakts laikā daudzviet sniga un puteņoja. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (26,7 m/s) un [[Ventspils|Ventspilī]] (27,2 m/s), Rīgas centrā — 22,5 m/s, arī citviet piekrastē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s. No rīta teju visu valsts teritoriju klāja sniegs, biezākā [[sniega sega]] tika fiksēta Kalnciemā (13 cm), Liepājā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Rīgā vidēji bija ap 9–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875516886282334343 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|4|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — naktī Latviju no rietumiem šķērsoja ar ciklonu saistīta [[siltā atmosfēras fronte]], nesot sākumā sniegu, vēlāk [[sasalstošs lietus|sasalstošu lietu]], veidojot pamatīgu [[apledojums|apledojumu]]. Agri no rīta gaisa temperatūra Kurzemes piekrastē paaugstinājās līdz +6 grādiem, tikmēr [[Alūksne|Alūksnē]] vēl bija –2 grādu sals. Valsti sedza 1–8 cm bieza sniega kārta, kas ar siltāku gaisu sāka mazināties.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8167358/otrdien-latvija-vietam-nedaudz-uzlis Otrdien Latvijā vietām nedaudz uzlīs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|7|SK}}</ref> * [[10. janvāris]] — valsts teritorijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos naktī un no rīta stipri sniga, citviet bija slapjdraņķis un lietus. No jauna izveidojās sniega sega, biezākais sniegs no rīta bija Liepājā — 11 cm, [[Kuldīga|Kuldīgā]], Pāvilostā un [[Stende|Stendē]] ap 8–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1877627537469112545 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|10|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — pēc nakts snigšanas, rītā sniega segas biezums [[Rūjiena|Rūjienā]] sasniedza 22 cm, ap 10–15 cm bieza sniega kārta izveidojās Stendē, [[Saldus|Saldū]] un Mērsragā, kā arī vietām Vidzemē, citur bija 1–9 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1878354179623686468 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|12|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas pali Rūjienā 2025 1 17.jpg|alt=Pali kūstoša sniega dēļ, Rūjiena, 2025. gada 17. janvāris |thumb|170px|[[Pali]] kūstoša sniega dēļ, [[Rūjiena]], 2025. gada 17. janvāris ]] * [[18. janvāris]] — agrā pēcpusdienā [[Mērsrags|Mērsragā]] tika sasniegts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+8,0 °C'''. Līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] Rucavā. Vēl viens siltuma rekords tika pārspēts [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6,1 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1880624063179378693 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|18|SK}}</ref> * [[22. janvāris]] — ziemeļaustrumu novados naktī tika novērots neliels sasalstošs lietus, veidojās apledojums. No rīta gaiss iesila līdz 0, +4 grādiem, daudzviet valstī [[dūmaka]] pasliktināja redzamību. Sniega visā valstī nebija nemaz.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8177062/tresdien-laika-apstakli-saglabasies-nemainigi Trešdien laika apstākļi saglabāsies nemainīgi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|22|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — vakarā piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra bija [[Rucava|Rucavā]] (+7,2 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī [[Stende|Stendē]] (+6,7 °C), Liepājā (+6,6 °C), Skultē (+5,8 °C) un [[Ainaži|Ainažos]] (+5,4 °C). Vēl divās novērojumu stacijās ([[Skrīveri|Skrīveros]] un Saldū) tika atkārtoti 25.01. siltuma rekordi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8179632/nakti-uz-svetdienu-latvija-parspeti-20-siltuma-rekordi Naktī uz svētdienu Latvijā pārspēti 20 siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[26. janvāris]] — daudzās novērojumu stacijās naktī tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kopumā tika laboti 16 vietējas nozīmes diennakts, 1 dekādes, kā arī visas valsts 26. janvāra siltuma rekords. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās uzreiz četrās novērojumu stacijās – [[Bauska|Bauskā]], [[Dobele|Dobelē]], [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Rīga|Rīgā]], '''+7,3 °C'''. Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords (+7,2 °C) tika reģistrēts [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gadā]] Rucavā un [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gadā]] Mērsragā. [[Jelgava|Jelgavā]] gaiss iesila līdz +7,0 °C, atkārtojot [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gada]] rekordu. Pa dienu virzoties nokrišņu zonai, daudzviet lija, brīžiem ilgstoši.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1883507939769798719 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[27. janvāris|27.]]—[[31. janvāris]] — periods ar neparasti ļoti siltu laiku janvāra beigās, šajā laika posmā tika pārspēti 70 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 27. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Liepāja|Liepājā]]), 28. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Rucava|Rucavā]]), 29. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Rīga|Rīgā]]) un 31. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Daugavpils|Daugavpilī]]) Latvijas diennakts siltuma rekordi, divas reizes tika pārspēts arī mēneša 3. dekādes rekords. [[Attēls:Sniegpulkstenītes Rīga 2025 1 28.jpg|alt=Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja sniegpulkstenītes Rīgā, 2025. gada 28. janvāris|thumb|180px|Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja [[sniegpulkstenītes]] Rīgā, 2025. gada 28. janvāris]] * [[29. janvāris]] — teju visā Latvijā, izņemot [[Liepāja|Liepājas]] novērojumu staciju, tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vairākās novērojumu stacijās – arī dekādes rekordi. Termometra stabiņš tikpat kā visā valstī sasniedza +6, +8 grādus, [[Rīga]] bija vissiltākā vieta ar '''+8,1 °C''', kas ir jauns 29. janvāra nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējais 29.01. Latvijas rekords tika reģistrēts [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gadā]] Mērsragā (+8,0 grādi), bet Rīgā iepriekšējais rekords bija [[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989. gadā]], kad bija +6,6 grādi. Galvaspilsētā tika atkārtots arī mēneša 3. dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1884625090375033041 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|29|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Daugavpilī tika uzstādīts jauns diennakts nacionālais temperatūras maksimums, '''+9,2 °C'''. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti vēl 12 novērojumu stacijās un vienā – atkārtots rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1885302820871565819 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1885318917842665959 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — sniega un [[apledojums|apledojuma]] dēļ rīta stundās gandrīz visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Daudzviet palaikam sniga, izveidojās neliela sniega sega, visvairāk sniega bija [[Dagda|Dagdā]], kur zemi klāja līdz 6 cm bieza sniega sega, citviet 0–5 cm, Rīgā sniega kārtas biezums nesasniedza pat 1 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8184546/nedela-saksies-ar-sniegu Nedēļa sāksies ar sniegu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|3|SK}}</ref> * [[6. februāris]] — bija novērojami laikapstākļu kontrasti: Kurzemes piekrastē uzspīdēja [[saule]] un gaiss iesila līdz +6 grādiem, bet valsts austrumu rajonos valdīja neliels [[sals]] un zemi klāja sniegs, Dagdas novērojumu stacijā līdz 7 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887447157868769723 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|6|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Rīgā diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot līdz –0,4 grādiem, sākās meteoroloģiskā [[ziema]]. Tā iestājās, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Rīgas centrā, kā arī dažviet citviet valstī – galvenokārt Kurzemes piekrastē – šis kritērijs šajā ziemā vēl nebija sasniegts, tādēļ turpinājās meteoroloģiskais [[rudens]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8188362/foto-sonedel-riga-sakusies-meteorologiska-ziema Foto ⟩ Šonedēļ Rīgā sākusies meteoroloģiskā ziema], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lhnqrum77c24 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref> ** Atmosfēras spiediens [[jūra|jūras]] līmenī Alūksnē no rīta sasniedza 1052,9hPa jeb 789,7mm Hg, kas ir augstākais gaisa spiediens Latvijā kopš [[2015. gads|2015. gada]] marta un 3. augstākais atmosfēras spiediens Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl augstāks [[atmosfēras spiediens]] tika fiksēts [[2008. gads|2008. gada]] 4. janvārī: 1054,6 hPa (791,0 mm Hg), kā arī 1946. gada 12. decembrī: 1057,1 hPa (792,8 mm Hg).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887786202335436915 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1887766204808355988 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — sākās ziemas aukstākais posms, visā valstī naktī gaisa temperatūra bija negatīva, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Priekuļi|Priekuļos]] (–13,6 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.02.2025-sacies-sis-ziemas-aukstakais-posms-siltaks-klus-tikai-menesa-beigas.a587099/ Sācies šīs ziemas aukstākais posms; siltāks kļūs tikai mēneša beigās], lsm.lv, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> Zem –10 grādu atzīmes gaisa temperatūra pazeminājās [[Gulbene|Gulbenē]] (–10,1 °C), Skultē (–10,2 °C), Alūksnē (–11,0 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (–11,5 °C) un Zosēnos (–12,9 °C). Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –7,5 °C. Rietumu un centrālajos rajonos valdīja kailsals, valsts austrumos bija 1–5 cm neliela [[sniega sega]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1888862158747836640 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus vižņu ceļš, 2025. gada 12. februāris (Carnikava).jpg|alt=ledus vižņu ceļš Carnikavas pusē 12. februārī|thumb|180px|Ledus vižņu ceļš [[Carnikava|Carnikavas]] pusē 12. februārī]] * [[13. februāris]] — visur valsts teritorijā termometra stabiņš naktī noslīdēja zem –6 grādiem, Rūjienā un [[Ainaži|Ainažos]] gaiss atdzisa līdz –6,7 °C, pārējā Latvijā bija –9, –13 grādi. Lielākais sals valdīja [[Madona|Madonā]] (–13,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–13,2 °C). Galvaspilsētā uz rīta pusi gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,7 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] precīzi līdz –9 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1889934797172253005 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|13|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — ik pa brīdim gubumākoņi no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], dažviet Kurzemē un Zemgales rietumos atnesa lokālu snigšanu, kas gan būtisku sniega segas pieaugšanu nenesa. Tikmēr [[Stende|Stendē]] naktī, zem skaidrām debesīm, termometra stabiņš pazeminājās līdz –16,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1890645171508748770 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|15|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Līča efekts|līča efekta]] ietekmē nakts gaitā daudzviet Latvijas teritorijā [[gubumākoņi]] atnesa snigšanu, rezultātā vietām sniega segas biezums pieauga par 5–7 cm, citviet izveidojās jauna sniega kārta; biezākā sniega sega tika fiksēta [[Kalnciems|Kalnciemā]] — 19 cm, [[Rīga|Rīgas]] centrā bija ap 10 cm bieza sniega sega, bet pilsētas ziemeļos Daugavgrīvā — 13 cm. Citviet valstī sniega kārtas biezums bija lielākoties ap 1–9 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891392483172536334 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> Savukārt nakts sākumā, zem skaidrām debesīm, [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz –18,5 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891343604397818011 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — Liepājas un [[Ventspils]] ostā minimālā gaisa temperatūra agra rīta stundās bija +1 grāds ([[Liepāja|Liepājas]] lidostā termometra stabiņš noslīdēja 15 grādus zemāk nekā ostā — līdz –14 grādiem), bet [[Madona|Madonā]] termometra stabiņš pazeminājās līdz –18,9 °C un līdz –19,7 °C Daugavpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8195887/zemaka-gaisa-temperatura-piecos-rita-bija-aptuveni-19-gradi-kads-laiks-gaidams-sodien Zemākā gaisa temperatūra piecos rītā bija aptuveni -19 grādi. Kāds laiks gaidāms šodien?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|20|SK}}</ref> * [[24. februāris]] — valdot skaidram laikam naktī [[Daugavpils|Daugavpilī]] gaiss atdzisa līdz –15,4 °C, bet dienā, spīdot saulei, [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem. Sniega sega saglabājās lielā valsts daļā.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=02&day=24&hora=20&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. februāris]] — nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet pasliktinājās redzamība, jo izveidojās bieza [[migla]], atbilstoši [[LVĢMC]] datiem mazākā redzamība piecos no rīta bija 110 metri [[Bauska|Bauskā]], 160 metri [[Skrīveri|Skrīveros]] un 350 metri [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]. Tāpat vairākās vietās, īpaši galvaspilsētā, bija slikta gaisa kvalitāte.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8200890/piektdiena-bus-apmakusies Piektdiena būs apmākusies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[3. marts]] — dažviet piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s, sniega segas tikpat kā visā valstī nebija, izņemot [[Alūksne|Alūksni]] un [[Dagda|Dagdu]], kur no rīta vēl klāja attiecīgi 6 cm un 7 cm sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8202424/sodien-debesis-klas-makoni Šodien debesis klās mākoņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|3|SK}}</ref> * [[6. marts]]: ** Latvijā tika piedzīvota saulaina, vējaina un ļoti silta diena, pirmo reizi 2025. gadā gaisa temperatūra valsts teritorijā pārsniedza +10 grādu atzīmi un vienlaicīgi arī +15 grādu atzīmi. Visās novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāk bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], '''+15,5 °C''', kas ir jauns nacionālais siltuma rekords un tika atkārtots arī valsts marta 1. dekādes siltuma rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1897649433682018398 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1897648832810213674 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> Līdzīgi ļoti silts laiks bija [[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014. gadā]] [[10. marts|10. martā]] Dobelē.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1897656789501411834 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+14,3 °C'''. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1961. gads|1961. gadā]], kad bija +12,3 grādi. * [[7. marts]] — uzspīdot saulei, daudzviet (15 novērojumu stacijās) tika pārspēts, bet [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā atkārtots, maksimālās gaisa temperatūras rekords. Dobelē termometra stabiņam paaugstinoties līdz '''+14,1 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 7. marta siltuma rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1920. gads|1920. gadā]] Rīgā, kad bija +12,0 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8205992/jauns-rekords-piektdiena-latvija-kluvusi-par-siltako-7-martu-noverojumu-vesture Jauns rekords – piektdiena Latvijā kļuvusi par siltāko 7. martu novērojumu vēsturē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> Vēsākais laiks valdīja piekrastē un vietām Vidzemē, kur bija vairāk mākoņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898046829561880613 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> * [[8. marts]] — trešo dienu pēc kārtas [[Latvija|Latvijas]] teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz atzīmei, kas attiecīgajā datumā tika reģistrēta pirmo reizi novērojumu vēsturē. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Daugavpilī un [[Bauska|Bauskā]], kur gaiss iesila līdz '''+14,7 °C''', kas ir jauns Latvijas 8. marta siltuma rekords. Iepriekšējais 8. marta siltuma rekords Latvijā bija +14,1 grāds [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]] [[Kolka|Kolkā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2025-treso-dienu-pec-kartas-parspets-latvijas-siltuma-rekords.a590817/ Trešo dienu pēc kārtas pārspēts Latvijas siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> Vietējas nozīmes siltuma rekordi tika pārspēti 15 novērojumu stacijās, Bauskā tika labots arī marta pirmās dekādes rekords. Rīgas centrā gaiss iesila līdz +13,1 °C, kas par 0,3 °C mazāk nekā [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gada]] 8. martā. Kurzemes un Vidzemes rietumos termometra stabiņš sasniedza +6, +9 grādus.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898393540784279617 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Salna Priekuļos 2025.03.09.jpg|alt=Salna zāles virskārtā Priekuļos, 9. marta rītā|thumb|170px|Salna zāles virskārtā [[Priekuļi|Priekuļos]], 9. marta rītā]] * [[10. marts]] — siltākā marta 1. dekādes diena meteoroloģisko novērojumu vēsturē, [[Liepāja|Liepājā]] gaiss iesila līdz pat '''+17,4 °C''', kas ir jauns diennakts nacionālais siltuma rekords.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1899104398988427279 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Pirmo reizi, kopš Latvijā veic laikapstākļu novērojumus, gaisa temperatūra tik agri pavasarī sasniedza +17 grādu atzīmi. Iepriekš agrākais datums, kad Latvijā bija +17 grādu siltums, bija [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gada]] [[18. marts|18. martā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.03.2025-pirmo-reizi-vesture-tik-agri-pavasari-gaiss-sasilis-lidz-17-gradiem.a590960/ Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī gaiss sasilis līdz 17 grādiem], lsm.lv, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Kopumā gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +11, +16 grādiem, 12 novērojumu stacijās tika pārspēti 10.03. siltuma rekordi. Rīgā gaiss iesila līdz +15,0 °C, līdz diennakts un dekādes rekordam pietrūka 0,2 grādi ([[1961. gads|1961. gadā]] bija +15,2 grādi). Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]] bija ievērojami vēsāks, kur bija attiecīgi +5,3 °C un +7,6 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899136506863800462 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — desmit novērojumu stacijās, pārsvarā valsts austrumos, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Daugavpilī gaisam iesilstot līdz '''+14,9 °C''', tika uzstādīts jauns 11.03. nacionālais siltuma rekords. Valsts dienvidos, Vidzemes dienvidaustrumos un [[Latgale|Latgalē]] termometra stabiņš sasniedza +10, +13 grādus, tikmēr citur gaisa temperatūra saglabājās zem +10 grādiem, izteikti vēsāks bija piekrastē un [[Kurzeme|Kurzemes]] ziemeļrietumu daļā, kur gaiss neiesila vairāk par +3, +5 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899516406934257700 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|11|SK}}</ref> * [[14. marts]] — nokrišņiem šķērsojot valsts teritoriju, daudzviet naktī lija un sniga, izveidojās neliela sniega kārta. Biezākā sniega kārta no rīta bija [[Alūksne|Alūksnē]] — 5 cm. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zīlāni|Zīlānos]], kur līdz 14.03. tika sasniegta marta mēneša norma.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1900453922042458448 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8210092/piektdien-putis-auksts-vejs-vakarpuse-debesis-skaidrosies Piektdien pūtīs auksts vējš. Vakarpusē debesis skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref> * [[17. marts]] — mēneša aukstākā nakts Latvijā, teju visur termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–9,5 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (–10,4 °C). Visā Latgalē, lielā daļā Vidzemes un Zemgales bija –5, –7 grādi, tikai [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] pusē gaiss atdzisa līdz –0,7 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1901551719785398637 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|17|SK}}</ref> * [[21. marts]] — gandrīz visā valsts teritorijā valdīja saulains laiks, vienīgi daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļos debesis bija aizklājuši [[mākoņi]], tādēļ jūtami lielāki gaisa temperatūras kontrasti: ap četriem pēcpusdienā [[Stende|Stendē]] gaiss iesila vien līdz +2,5 °C, tikmēr spīdot saulei [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1903087075135525329 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|21|SK}}</ref> * [[25. marts]] — siltās frontes ietekmē vietām valsts ziemeļu rajonos tika novērojamas asperitas jeb [[undulatus asperatus|''undulatus asperatus'']]. Šie mākoņi visbiežāk veidojas pērkona negaisa mākoņu nomalēs, turbulentā [[atmosfēra|atmosfēras]] slānī, bet pietiekami bieži redzami arī uz atmosfēras frontēm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1904519166020702531 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|25|SK}}</ref> * [[28. marts]] — Kolkā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +14,4 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|3|28|SK}}</ref> * [[29. marts]] — visā Latvijā bija skaidras debesis un spoži spīdeja saule, tika aizvadīta ļoti silta diena, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra novērota [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +16,9 °C. Pie siltuma rekordiem tika arī [[Dobele]] (+15,9 °C), [[Pāvilosta]] (+16,0 °C), [[Rucava]] (+15,9 °C), [[Stende]] (+15,5 °C), vēl [[Saldus]] novērojumu stacijā tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gada]] rekords, +15,3 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1906017911606546692 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — gaiss iesila līdz +15, +19 grādiem teju visā valstī, izņemot [[Ventspils]], [[Liepāja]]s un [[Ainaži|Ainažu]] novērojumu stacijas, kur bija +9, +11 grādi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavā]] (+19,7 °C) un līdz sezonas pirmajiem +20 grādiem pietrūka 0,3 °C. Dobelē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +19,5 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]] un Rīgā līdz +19,4 °C, [[Bauska|Bauskā]] līdz +19,0 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1907817123335790827 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1907800084537921858 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — no ziemeļiem rītā valsti šķērsoja [[zema spiediena ieplaka]], ar kuru saistītas nokrišņu zonas atnesa snigšanu. Vietām Vidzemē un Kurzemē sniga stipri, [[Cēsis|Cēsu]] un [[Madona]]s novadā sniega segas biezums dažviet pārsniedza 10 cm.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1908397282120102399 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> Pārējā valstī bija vien balta zeme (daži cm sniega) vai sniega nebija nemaz. Dažviet arī puteņoja, jo pūta brāzmains ziemeļu-ziemeļaustrumu [[vējš]], brāzmās sasniedzot 15—19 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1908426322973536516 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:Putenis Pures benzinatanka 5apr2025.jpg||thumb|250px|Sniegputenis [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Pūre|Pūrē]] 5. aprīlī]] * [[7. aprīlis]] — agri no rīta vairākās vietās gaisa temperatūra noslīdēja –5 grādiem, vietām [[Cēsis|Cēsu]] pusē sasniedzot pat –10 grādus, bet aukstuma rekordi netika pārspēti.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lm6ysiyaic22 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|4|7|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — brāzmainiem vējiem pūšot no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, daudzviet naktī vēja brāzmas pārsniedza 15 m/s, stiprākās vēja brāzmas diennakts laikā tika novērotas [[Ventspils|Ventspilī]] — 24,9 m/s un Liepājā (ostā) — 26,1 m/s. Rīgas centrā un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] iepriekšējas dienas vakarā vēja brāzmas bija 20—22 m/s, nakts laikā maksimālās vēja brāzmas bija attiecīgi 17,3 m/s un 20,4 m/s. Tāpat naktī lokāli arī sniga, vairāk snidzis dienvidos no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] — [[Tukums|Tukuma]], Dobeles un [[Jelgava]]s novadā, arī Jūrmalā un [[Mārupe]]s novadā, bet būtiska sniega kārta neveidojās.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8227272/ceturtdiena-bus-nedelas-dzestraka-diena Ceturtdiena būs nedēļas dzestrākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/334501884 Aizvadītā nedēļa bija auksta un vējaina, vietām sniga], videscentrs.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]] — Mērsragā pēcpusdienā gaiss iesila līdz +21,4 °C, tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords, un pirmo reizi 2025. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1911738304128561622 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> Tāpat pirmo reizi pavasarī tika reģistrētas lokālas pērkona [[lietusgāzes]], Jelgavas novadā izveidojās atsevišķi [[gubu-lietus mākoņi]], kuros tika fiksētas arī dažas [[zibens]] izlādes.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1911795945806713173 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — sauss un saulains laiks valdīja visā Latvijas teritorijā un daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20 grādiem. Sešās novērojumu stacijās — Skultē (+19,6 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+20,9 °C), Liepājā (+22,1 °C), Pāvilostā ('''+22,2 °C'''), [[Rucava|Rucavā]] (+21,5 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+21,6 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Pāvilostā arī nacionālais siltuma rekords. Vēsāks bija līča piekrastē. [[Kolka|Kolkā]] vējam pūšot no [[ūdens]], gaiss iesila vien līdz +10 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189153501999264 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> Izteikts [[jūra|jūras]] brīzes efekts bija vērojams Ventspilī, kur pūšot austrumu vējam, gaiss sākotnēji iesila līdz +16 grādiem, tad, vējam iegriežoties no ziemeļu puses, tas strauji atdzisa līdz +8 grādiem, bet vakarā, kad vējš atkal pūta no sauszemes, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21 grādam.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189155938812071 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> [[Attēls:Pavasaris Kuldiga 2025 4 15.jpg|alt=Silta, pavasarīga diena Kuldīgā, 2025. gada 15. aprīlis|thumb|180px|Silta, pavasarīga diena [[Kuldīga|Kuldīgā]], 2025. gada 15. aprīlis]] * [[17. aprīlis]] — temperatūras kontrastiem pilna diena: Kurzemes un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos gaiss iesila līdz +12, +14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos termometra stabiņš pārsniedza +20 grādus. 12 novērojumu stacijās tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 7 no tām dekādes rekords, un [[Daugavpils|Daugavpilī]] ('''+25,7 °C''') Latvijas dienas un dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912905177654325306 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|17|SK}}</ref> * [[18. aprīlis]]: ** Skrīveros gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+28,4 °C''' — '''tika pārspēts visas Latvijas aprīļa absolūtais siltuma rekords''', līdz šim tik augsta gaisa temperatūra Latvijā, aprīlī vēl nekad nebija reģistrēta.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913220100238332110 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> Iepriekšējais rekords piederēja Rīgai, kur [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī gaiss sakarsa līdz +27,9 °C. Pilnīgi visās LVĢMC novērojumu stacijās pārspēti arī vietējas nozīmes 18. aprīļa diennakts un arī teju visi (izņemot [[Liepāja|Liepāju]]) aprīļa 2. dekādes, kā arī 16 vietējas nozīmes mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šāds karstums tik agri pavasarī tika fiksēts pirmo reizi vēsturē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913274693072859607 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+28,0 °C''', tika uzstādīts jauns diennakts, dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais mēneša rekords tika fiksēts [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī, kad bija +27,9 °C, un iepriekšējais 18. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords arī tika fiksēts 2000. gadā (+21,4 grādi).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913275241528230062 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]]: ** Lielā Latvijas daļā gaiss iesila līdz +22, +27 grādiem, gandrīz visā valstī (izņemot Mērsragu, Liepāju, Ventspili un [[Rucava|Rucavu]]) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Madonā — '''+27,7 °C''', kas ir jauns nacionālais 19. aprīļa karstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913852717996310602 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> Dienas gaitā veidojās arī [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet, arī Rīgā, atnesot [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] ar intensīvu lietu un aktīvu zibeņošanu. Visvairāk nolija Lielpečos (76,3 mm) un [[Stende|Stendē]] (46,5 mm), vietām nokrišņu daudzums pat pārsniedza divkāršu mēneša normu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1913651185925452199 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|19|SK}}</ref> Kopumā Latvijas teritorijā tika reģistrētas teju 9000 [[zibens]] izlādes, sasniedzot iespaidīgu rādītāju priekš aprīļa.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913699200296169477 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+24,5 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika fiksēts [[1948. gads|1948. gadā]], kad bija +22,5 grādi. * [[21. aprīlis]] — kamēr [[Pāvilosta|Pāvilostā]] dienā nebija siltāks par +7,5 °C, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Daugavpilī — +23,6 °C, bet Dagdā — +22,1 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1914331988904865847 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|21|SK}}</ref> * [[22. aprīlis]] — Dagdā tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gaiss iesila līdz +24,5 °C. Daugavpilī termometra stabiņam paaugstinoties līdz +25,2 °C, tika atkārtots [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] rekords. Vakarpusē, pārsvarā Vidzemē, mēreni stipri lija un ducināja pērkons, spēcīgākie negaisi atradās [[Lietuva|Lietuvas]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1914732357262692393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|22|SK}}</ref> Rīgā tika fiksēts pērkona negaiss, kas bija jau otrais četru dienu laikā. * [[27. aprīlis]] — daudzviet naktī termometra stabiņš noslīdēja zem nulles un tika novērota [[salna]], zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (–4,0 °C), [[Alūksne|Alūksnē]] (–4,2 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–4,5 °C). Citviet bija –1, –3 grādi, bet virs nulles gaisa temperatūra saglābajās Kurzemes rietumu daļā, kā arī Rīgā un tās apkārtnē.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1916364670165721407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|27|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — no rīta [[Madona|Madonā]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –3,9 °C un tika pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekords. Šīs bija pirmais gada minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā un pirmais kopš [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] maija.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — nakts laikā dažviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –2 grādiem, savukārt diena bija silta, [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,9 °C un tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|5|2|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — zāles virskārtā naktī un agrā rītā tika novērota [[salna]], jo, pārsvarā valsts austrumos termometra stabiņš noslīdēja zem nulles. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Madona|Madonā]] (–2,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–2,5 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1919592732093300836 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|6|SK}}</ref> Dienā no ziemeļrietumiem virzījās nokrišņu zona, daudzviet lija. * [[8. maijs]] — rīta stundās vietām [[Cēsis|Cēsu]] un [[Sigulda|Siguldas]] pusē sniga, vēlāk Bauskas un [[Jēkabpils]] apkārtnē arī tika reģistrēts slapjš sniegs, sniega graudi un krusa tika fiksēta arī dažviet citos reģionos.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lomzd3mzk22n Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> Savukārt [[Rucava|Rucavā]] naktī tika pārspēts 8. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam pazeminoties līdz –2,4 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8244676/ceturtdien-vietam-latvija-islaicigi-snigs Ceturtdien vietām Latvijā īslaicīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — divās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –4,8 °C. Aukstuma rekords tika labots arī [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss atdzisa līdz –2,2 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1920704101932827126 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> Kurzemē mākoņu dēļ nakts bija siltāka nekā iepriekš bija prognozēts — gaisa temperatūra nenoslīdēja zem –3 grādiem un vietām saglabājās virs nulles. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija no –4 grādiem [[lidosta "Rīga"|lidostā]] līdz +3 grādiem pilsētas centrā un +5 grādiem [[jūra|jūras]] tuvumā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8245531/saullekta-vietam-latvija-valda-teju-piecu-gradu-sals Saullēktā vietām Latvijā valda teju piecu grādu sals], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — pirmo reizi kopš 2023. gada Latvijā valdīja laiks, kas bija atbilstošs aukstuma vilnim. Par aukstuma vilni [[LVĢMC]] sauc laikposmu, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem klimatiskās references perioda 10. procentiles. Pēdējais aukstuma vilnis, kas atbilst minētajai definīcijai, Latvijā bija [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] decembra 1. dekādē. Sākot ar [[5. maijs|5. maiju]], katru nakti kaut vienā novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra bijusi zem klimatiskās references perioda desmitās procentiles. Rucavā 12. maijs kļuva par sesto secīgo auksto [[diennakts|diennakti]], līdz ar to šajā novērojumu stacijā tika reģistrēts aukstuma vilnis — pirmais aukstuma vilnis Latvijā pēdējo 17 mēnešu laikā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8247000/ziemas-atblazma-pavasari-latvija-registrets-aukstuma-vilnis Ziemas atblāzma pavasarī: Latvijā reģistrēts aukstuma vilnis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|12|SK}}</ref> * [[15. maijs]] — ciklona centram priekšpusdienā atrodoties Latgales austrumos, bet vakarā nonākot [[Zemgale|Zemgalē]], daudzviet valsts teritorijā ilgstoši, brīžiem arī stipri lija. Rīgas centra meteostacijā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums sasniedza 23,3 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249319/ceturtdien-latvijas-lielakaja-dala-lis-iespejams-slapjs-sniegs Ceturtdien Latvijas lielākajā daļā līs; iespējams slapjš sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|15|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lpbp7dpees2t Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> [[Attēls:Halo Ogrē 2025 5 17.jpg|alt=Saules halo virs Ogres 17. maijā|thumb|180px|Saules [[halo]] virs Ogres 17. maijā]] * [[16. maijs]] — divu dienu laikā (līdz plkst. 12:00) [[Rīga|Rīgas]] centrā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 41 mm jeb 86% no mēneša normas. Vidzemes dienvidu daļā un Rīgas apkārtnē no rīta lietum pievienojies pat slapjš [[sniegs]], vēlāk sniga arī Limbažu novadā, [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], bet pašos [[Limbaži|Limbažos]] stiprāka snigšana epizode noslēdzās arī ar nelielu sniega kārtiņu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1923270475024662949 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Līdz ar to 16. maijs ir viens no vēlākajiem datumiem pavasarī, kurā Latvijā tika novērots sniegs uz zemes.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249653/piektdiena-sveiks-ar-negantiem-laikapstakliem-stipri-lis-un-vietam-ari-snigs Piektdiena sveiks ar negantiem laikapstākļiem – stipri līs un vietām arī snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem vēlākais zināmais datums pavasarī, kad Latvijā tika fiksēts sniegs uz zemes, ir 29. maijs [[1953. gads|1953. gadā]] Kazdangā. Sniega segas biezums toreiz sasniedza 5 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1923284395328229766 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — plašā Latvijas teritorijā bija lietains laiks, daudzviet ilgstoši lija, valsts dienvidu daļā — arī stipri. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 22,2 mm, kopš mēneša sākuma galvaspilsētā nolija 87,6 mm jeb 184% no mēneša normas. Lietavu dēļ [[upe|upēs]] ievērojami paaugstinājās ūdens līmenis.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8251617/riga-somenes-nokrisnu-daudzums-sasniedzis-184-no-maija-normas Rīgā šomēnes nokrišņu daudzums sasniedzis 184% no maija normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|19|SK}}</ref> * [[23. maijs]] — centrālos un austrumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja [[atmosfēras fronte]] ar nokrišņu zonu, nesot ilgstošu lietu. Galvaspilsētā kopš iepriekšējas dienas vakara nokrišņu daudzums pārsniedza 10 mm. Tikmēr [[LVĢMC]] izplatīja brīdinājumu par ūdens līmeņa celšanos [[Lielupe|Lielupes]] un Daugavas baseina upēs biežo un ilgstošo nokrišņu dēļ.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8253654/izplatits-dzeltenais-bridinajums-par-udens-limena-celsanos-lielupes-un-daugavas-baseina-upes Izplatīts dzeltenais brīdinājums par ūdens līmeņa celšanos Lielupes un Daugavas baseina upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|21|SK}}</ref> * [[24. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijā sasniedza 35,5 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2025&mes=05&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. maijs]] — lietus zonai atkal šķērsojot valsts teritoriju, Latvijas austrumu daļā dažviet mēreni stipri lija. Diennakts nokrišņu daudzums [[Madona|Madonā]] sasniedza 21,9 mm, bet mēneša nokrišņu daudzums sasniedza 170,6 mm, līdz ar to šis kļuva par mitrāko maiju kopš 1945. gada. Iepriekšējais maija rekords piederēja [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gadam]], kad Madonā bija 156,5 mm nokrišņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1927930695264919594 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|29|SK}}</ref> * [[30. maijs]] — Latgalē, Sēlijā un Vidzemes centrālajā un austrumu daļā naktī un no rīta tika reģistrētas pērkona lietusgāzes. Lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 38 mm, Alūksnē nolija 28,2 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] 26,4 mm, Zosēnos 21,5 mm, Gulbenē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Madonā nolija 15–18 mm. Kopš mēneša sākuma Madonā nokrišņu daudzums sasniedza 194 mm, lietavu dēļ [[Madona|Madonas]] novadā tika izskaloti ceļi, applūduši lauki un dārzi.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1928380295826297119 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> Savukārt [[Līvāni|Līvānu]] novada pašvaldība plūdu draudu mazināšanai lūgusi vietējās mazās hidroelektrostacijas ([[HES]]) īpašnieku atvērt [[Dubna|Dubnas]] upes slūžas līdz zemākajam ūdens līmenim ūdenskrātuvē.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.05.2025-pludi-latvijas-austrumos-madonas-novada-izskaloti-celi-livanos-ludz-atvert-dubnas-upes-sluzas.a601271/ Plūdi Latvijas austrumos: Madonas novadā izskaloti ceļi, Līvānos lūdz atvērt Dubnas upes slūžas], lsm.lv, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — no rīta un priekšpusdienā virzoties [[zema spiediena ieplaka|zema spiediena ieplakai]] ar [[atmosfēras fronte|atmosfēras fronti]], valsts teritorijā lija, vietām stipri, nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 10 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1929422719445065760 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> Intensīvo maija nokrišņu dēļ austrumu rajonos aizvien bija spēkā dzeltenais brīdinājums par augsto ūdens līmeni, un [[plūdi|plūdu]] risks saglabājās.<ref> [https://bridinajumi.meteo.lv Bridinajumi.meteo.lv], bridinajumi.meteo.lv, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> * [[5. jūnijs]] — pāri Latvijai virzījās [[gubu-lietus mākoņi]], naktī zema spiediena ieplakas dēļ daudzviet lija, dienas laikā, pārsvarā valsts austrumu daļā tika reģistrētas pērkona lietusgāzes, viena neliela [[lietusgāze]] ar pērkonu šķērsoja arī Rīgas apkārtni.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1930513952766636055 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|5|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 23,7 mm, [[Bauska|Bauskā]], Dagdā un Rēzeknē tas sasniedza 17–19 mm. Ūdens līmenis upēs galvenokārt nedaudz svārstījas, straujāks kāpums tika novērots valsts ziemeļaustrumu upēs [[Vaidava|Vaidavā]] un Vecpalsā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8263233/nedelas-pedeja-darba-diena-islaicigi-lis-dazviet-gaidams-perkona-negaiss Nedēļas pēdējā darba dienā īslaicīgi līs; dažviet gaidāms pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|6|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2025. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|9,2}} | {{Temperatūras krāsa|6,8}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|17,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,9}} | {{Temperatūras krāsa|19,7}} | {{Temperatūras krāsa|28,4}} | {{Temperatūras krāsa|25,2}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–0,2}} | {{Temperatūras krāsa|1,9}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–1,6}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–0,3}} | {{Temperatūras krāsa|4,5}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|5,2}} | {{Temperatūras krāsa|3,7}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,6}} | {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | {{Temperatūras krāsa|–17,1}} | {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | {{Temperatūras krāsa|–10,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,4}} | {{Temperatūras krāsa|–7,9}} | {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | {{Temperatūras krāsa|–4,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2025. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2025. gads Latvijā]] fit91h4j857o6v1mv1sr6r7e8ldkqit 4290113 4290110 2025-06-06T19:15:33Z 83.99.216.203 4290113 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2025. gads Latvijā|2025]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2025. gads Latvijā|2025. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2024./2025. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 2,6 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 5. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 1988./1989. gada ziemu. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−19,7 °C) tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra bija +9,7 °C, kas 20. decembrī reģistrēta Daugavgrīvā. Ziemas sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču drīzumā tā pazeminājās un līdz decembra vidum lielākoties bija zem normas. Tomēr otrajā decembra pusē vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās, rezultātā decembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 2,8 °C siltāks par normu un kopā ar 1932. gada decembri dala 8. siltākā titulu. Janvārī siltie laika apstākļi turpinājās. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija ne tikai augstāka par normu, bet arī pozitīva. Mēneša beigas bija īpaši siltas, nedēļu pēc kārtas katru dienu tika sasniegts kāds maksimālās gaisa temperatūras rekords. Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija +1,7 °C (4,7 °C virs mēneša normas), un tas kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Februārī vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, mēneša vidū piedzīvojām gandrīz divu nedēļu ilgu periodu aukstāku par normu. Tomēr neskatoties uz to, februāris ar vidējo gaisa temperatūru −2,9 °C joprojām bija 0,2 °C siltāks par normu. Tas bija arī pirmais mēnesis kopš 2023. gada maija, kurā netika sasniegts neviens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopā ziemā tika pārspēti 120 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 10 bija Latvijas diennakts rekordi, 15 stacijas dekādes un 2 Latvijas dekādes rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 148,2 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (144,6 mm). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Decembris ar nokrišņu daudzumu 51,0 mm bija 5% sausāks par normu un februāris ar 17,2 mm bija 57% sausāks par normu. Savukārt janvārī kopējais nokrišņu daudzums bija 79,4 mm, kas ir 57% virs normas, tādējādi janvāris kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē. Decembrī vietām Kurzemes centrālajos un dienvidu reģionos izveidojās neliela, īslaicīga sniega sega. Vēlāk mēnesī atkal Latgalē un Vidzemē novērota sniega sega, visbiezākā diennakts vidējā sniega sega bija Zosēnos – 11 cm. Janvāra sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās izveidojās atkārtoti, daudzās no tām noturoties līdz mēneša vidum. Visbiezākā diennakts vidējā sniega sega novērota Rūjienā 12. janvārī – 20 cm. Sākoties februārim, sniega sega izveidojās gandrīz visās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē, bet citviet – piekrastē un centrālajos reģionos – tā izveidojās februāra vidū. Vairākās novērojumu stacijās sniega sega saglabājusies līdz marta sākumam. Visos ziemas mēnešos sniega sega vidēji Latvijā bija plānāka nekā normas periodā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2024./2025. gada ziemā bija 3,7 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Decembra vidējais vēja ātrums (4,2 m/s) bija 0,6 m/s lielāks par normu, un janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 2,8 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 13 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika reģistrētas 16. decembrī Ventspilī un 1. janvārī Liepājas ostā. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = +1,7 °C |feb temp = –2,9 °C |mar temp = +3,8 °C |apr temp = +7,4 °C |mai temp = +9,4 °C |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 79,4 mm |feb nokr = 17,2 mm |mar nokr = 24,0 mm |apr nokr = 39,2 mm |mai nokr = 84,7 mm |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C '''2025. gada janvāris''' bija par 4,7 °C virs mēneša normas, un kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Gandrīz visu janvāri diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu. Janvāra pēdējā dekāde bija īpaši silta, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus siltākai par normu un nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Kopā janvārī sasniegti 98 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti 11 rekordi, kā arī sasniegti 9 Latvijas diennakts, 15 staciju dekādes, 2 Latvijas dekādes rekordi (+9,2 °C 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 79,4 mm, kas ir 57% virs mēneša normas (50,5 mm), kļūstot arī par 3. mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (150,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 31,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 21 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Rēzeknē – 10 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 92% – no 88% Rīgā līdz 95% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,9 °C tika novērota 5. janvārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 1. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 46,5 mm, kas ir 151% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (96,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 14,6 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Zīlānos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 89% – no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 18. janvārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 9,1 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (18,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā – 1,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Piedrujā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 92% – no 89% Rīgā un Ventspilī līdz 97% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,3 °C, kas ir 7,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,9 °C tika novērota 21. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 24,1 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (43,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū – 9 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Rēzeknē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 93% – no 88% Daugavpilī līdz 96% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 25. janvārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru –2,9 °C '''2025. gada februāris''' bija par 0,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču mēneša vidū tā pazeminājās un 2. dekādē tā bija zem normas. Tuvojoties mēneša beigām, vidējā gaisa temperatūra atkal paaugstinājās. Mēneša laikā netika reģistrēti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 17,2 mm, kas ir 57% zem mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 8,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Liepājā, Pāvilostā un Rīgā – 10 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 83% – no 79% Rīgā līdz 87% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,6 °C tika novērota 10. februārī Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 6. februārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 7,7 mm, kas ir 45% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Saldū – 0,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā un Lielpečos – 5 diennaktis, bet Jelgavā, Kolkā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 87% – no 84% Pāvilostā, Rīgā un Ventspilī līdz 92% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 8. februārī Kolkā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −6,0 °C, kas ir 2,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,6 °C tika novērota 20. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 6,3 mm, kas ir 58% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 1,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kolkā, Liepājā un Rīgā – 4 diennaktis, bet Rēzeknē, Rucavā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē sniega sega novērota visās novērojumu stacijās, Kurzemes piekrastē tai esot plānākai un īslaicīgākai, savukārt valsts centrālajos rajonos un īpaši austrumos – biezākai. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% – no 77% Ventspilī līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 15. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,3 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −17,1 °C tika novērota 21. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (7,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Priekuļos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Liepājā un Pāvilostā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Lielpečos, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 74% – no 62% Rēzeknē līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C '''2025. gada marts''' bija par 3,6 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Siltāks ir tikai 2007. gada marts ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Lielāko daļu marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, ar izņēmumu mēneša vidū, kad dažas dienas tā pazeminājās zem normas. Marta pirmajā pusē bija īpaši silts – 6 dienas pēc kārtas tika sasniegti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas nozīmes rekordi. Kopā martā sasniegti 99 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 15 staciju dekādes rekordi, kā arī 7 Latvijas diennakts un 1 dekādes rekords (+17,4 °C 10. martā Liepājā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 24,0 mm, kas ir 35% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (48,7 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Mērsragā – 8,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 10 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% – no 73% Rīgā līdz 83% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,4 °C tika novērota 9. martā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 5,6 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,7 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Vičakos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 83% – no 76% Rīgā līdz 86% Liepājā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,6 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 11,9 mm, kas ir 6% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,2 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Rucavā – 3,5 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Rīgā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos – 4 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā un Vičakos – 1 diennakts. Dekādes vidū novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē novērots sniegs un izveidojās neliela sniega sega (līdz 2 cm), taču tā bija īslaicīga. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 81% – no 76% Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 16. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,4 °C tika novērota 23. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 29. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 6,4 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Dagdā, bet vismazāk Mērsragā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā, Ventspilī – 4 diennaktis, bet Dobelē, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 75% – no 67% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,3 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C '''2025. gada aprīlis''' bija par 1,3 °C virs mēneša normas, kļūstot par 5. siltāko aprīli novērojumu vēsturē un dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa mēneša rekords. Aprīlī piedzīvojām gan siltuma, gan aukstuma periodus. Mēneša sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču tad tā pazeminājās un apmēram nedēļu bija aukstāka par normu. Mēneša vidū valstī ienāca siltākas gaisa masas un gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, gandrīz nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot vismaz vienu maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Visvairāk rekordu tika pārsniegts 18. aprīlī, kad visās 25 novērojumu stacijās reģistrēti diennakts rekordi un lielākajā daļā staciju arī dekādes un mēneša rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra 18. aprīlī sasniedza +28,4 °C Skrīveros, kas kļuva par jaunu Latvijas aprīļa mēneša rekordu (līdz šim tas piederēja 2000. gada 24. aprīlim, kad Rīgā novēroti +27,9 °C). Pēc lielā siltuma gaisa temperatūra mēneša beigās pazeminājās zem normas, 28. aprīlī pārsniedzot arī vienu minimālās gaisa temperatūras rekordu (−3,9 °C Madonā) – tas ir pirmais minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā kopš 2024. gada maija. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 39,2 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (110,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Liepājā – 8,6 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 13 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 73% – no 66% Dagdā, Daugavpilī un Rēzeknē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,7 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 3. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,1 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Rucavā – 0,9 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 3 diennaktis, bet Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 66% – no 59% Madonā līdz 74% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,9 °C, kas ir 5,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,6 °C tika novērota 12. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,5 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā – 0,7 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 7 diennaktis, bet Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Aprīļa 2. dekādes sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās nokusa un, pat ja sniga, vairāk pastāvīga sniega sega neizveidojās. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 76% – no 67% Rēzeknē līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,8 °C, kas ir 0,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,5 °C tika novērota 27. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 22. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 13,3 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,4 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 1,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 76% – no 67% Daugavpilī līdz 83% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,3 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Rēzeknē. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,4 °C '''2025. gada maijs''' bija par 2,0 °C zem mēneša normas, kļūstot par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, maija pirmajā pusē atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Rucavā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī viens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 84,7 mm, kas ir 68% virs mēneša normas (50,4 mm), rezultātā šis bija 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 24,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā un Ventspilī – 4 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā maijā lielākajā daļā staciju bija normas robežās. Divās stacijās – Kolkā un Vičakos – maijs bija mēreni un ļoti sauss, savukārt daudzās stacijās Vidzemē un Latgalē maijs bija mēreni mitrs, Daugavpilī un Madonā attiecīgi ļoti un pat ekstremāli mitrs. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% – no 68% Rīgā līdz 78% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,4 °C, kas ir 3,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,9 °C tika novērota 2. maijā Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 17% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (22,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Mērsragā un Vičakos – 2,6 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Saldū, Skultē un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% – no 65% Rīgā līdz 74% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,7 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,2 °C tika novērota 13. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,3 °C tika novērota 20. maijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 49,7 mm, kas ir 159% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,6 mm) bija Madonā, bet vismazāk Alūksnē – 18,2 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Lielpečos, Madonā, Piedrujā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Skrīveros un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 78% – no 68% Rūjienā līdz 84% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 14. maijā Liepājā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,6 °C tika novērota 24. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 24,5 mm, kas ir 39% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (87,9 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 8 diennaktis, bet Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 76% – no 64% Rīgā līdz 85% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 22. maijā Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]]: ** Ciklona darbības ietekmē nakts daudzviet bija vējaina un slapja, vietām Kurzemē pamatīgi lija, bet uz rīta pusi lietus pārgāja sniegā. Naktī tika reģistrētas stipras vēja brāzmas — [[Liepāja|Liepājā]] vējš pastiprinājās līdz 28,5 m/s, [[Ventspils|Ventspilī]] līdz 25,4 m/s, [[Saldus|Saldū]] līdz 24,3 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1874705823546614187 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> Ilgstošo nokrišņu dēļ kāpa ūdens līmenis upēs, tādēļ Kurzemē bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums, bet [[Durbe (upe)|Durbē]] pat oranžās pakāpes brīdinājums, kur vairākās vietās upe izgāja no krastiem.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1874796912823746737 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/317884154 Nedēļas nogalē pieturēsies sals, brīžiem snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> ** Četrās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — [[Dagda|Dagdā]] (+5,3 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+5,6 °C), [[Madona|Madonā]] (+5,9 °C) un [[Gulbene|Gulbenē]] (+5,9 °C). Vēl trijās novērojumu stacijās tika atkārtoti siltuma rekordi — [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+5,6 °C), [[Ainaži|Ainažos]] (+6,0 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (+6,2 °C).<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> * [[3. janvāris]] — pāri Kurzemei virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vietām stipru, sniega segas biezums [[Mērsrags|Mērsraga]] pusē pārsniedza 10 cm. Liepājā sniegputeni pavadīja zibens, bet pilsētas piekrastē DR [[vējš]] brāzmās sasniedza 24,6 m/s.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1875197977733828796 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875191178620186982 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref> * [[4. janvāris]] — virs Latvijas atradās aktīvs [[ciklons]], šķērsojot valsti, nakts laikā daudzviet sniga un puteņoja. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (26,7 m/s) un [[Ventspils|Ventspilī]] (27,2 m/s), Rīgas centrā — 22,5 m/s, arī citviet piekrastē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s. No rīta teju visu valsts teritoriju klāja sniegs, biezākā [[sniega sega]] tika fiksēta Kalnciemā (13 cm), Liepājā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Rīgā vidēji bija ap 9–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875516886282334343 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|4|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — naktī Latviju no rietumiem šķērsoja ar ciklonu saistīta [[siltā atmosfēras fronte]], nesot sākumā sniegu, vēlāk [[sasalstošs lietus|sasalstošu lietu]], veidojot pamatīgu [[apledojums|apledojumu]]. Agri no rīta gaisa temperatūra Kurzemes piekrastē paaugstinājās līdz +6 grādiem, tikmēr [[Alūksne|Alūksnē]] vēl bija –2 grādu sals. Valsti sedza 1–8 cm bieza sniega kārta, kas ar siltāku gaisu sāka mazināties.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8167358/otrdien-latvija-vietam-nedaudz-uzlis Otrdien Latvijā vietām nedaudz uzlīs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|7|SK}}</ref> * [[10. janvāris]] — valsts teritorijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos naktī un no rīta stipri sniga, citviet bija slapjdraņķis un lietus. No jauna izveidojās sniega sega, biezākais sniegs no rīta bija Liepājā — 11 cm, [[Kuldīga|Kuldīgā]], Pāvilostā un [[Stende|Stendē]] ap 8–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1877627537469112545 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|10|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — pēc nakts snigšanas, rītā sniega segas biezums [[Rūjiena|Rūjienā]] sasniedza 22 cm, ap 10–15 cm bieza sniega kārta izveidojās Stendē, [[Saldus|Saldū]] un Mērsragā, kā arī vietām Vidzemē, citur bija 1–9 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1878354179623686468 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|12|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas pali Rūjienā 2025 1 17.jpg|alt=Pali kūstoša sniega dēļ, Rūjiena, 2025. gada 17. janvāris |thumb|170px|[[Pali]] kūstoša sniega dēļ, [[Rūjiena]], 2025. gada 17. janvāris ]] * [[18. janvāris]] — agrā pēcpusdienā [[Mērsrags|Mērsragā]] tika sasniegts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+8,0 °C'''. Līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] Rucavā. Vēl viens siltuma rekords tika pārspēts [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6,1 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1880624063179378693 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|18|SK}}</ref> * [[22. janvāris]] — ziemeļaustrumu novados naktī tika novērots neliels sasalstošs lietus, veidojās apledojums. No rīta gaiss iesila līdz 0, +4 grādiem, daudzviet valstī [[dūmaka]] pasliktināja redzamību. Sniega visā valstī nebija nemaz.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8177062/tresdien-laika-apstakli-saglabasies-nemainigi Trešdien laika apstākļi saglabāsies nemainīgi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|22|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — vakarā piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra bija [[Rucava|Rucavā]] (+7,2 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī [[Stende|Stendē]] (+6,7 °C), Liepājā (+6,6 °C), Skultē (+5,8 °C) un [[Ainaži|Ainažos]] (+5,4 °C). Vēl divās novērojumu stacijās ([[Skrīveri|Skrīveros]] un Saldū) tika atkārtoti 25.01. siltuma rekordi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8179632/nakti-uz-svetdienu-latvija-parspeti-20-siltuma-rekordi Naktī uz svētdienu Latvijā pārspēti 20 siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[26. janvāris]] — daudzās novērojumu stacijās naktī tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kopumā tika laboti 16 vietējas nozīmes diennakts, 1 dekādes, kā arī visas valsts 26. janvāra siltuma rekords. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās uzreiz četrās novērojumu stacijās – [[Bauska|Bauskā]], [[Dobele|Dobelē]], [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Rīga|Rīgā]], '''+7,3 °C'''. Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords (+7,2 °C) tika reģistrēts [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gadā]] Rucavā un [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gadā]] Mērsragā. [[Jelgava|Jelgavā]] gaiss iesila līdz +7,0 °C, atkārtojot [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gada]] rekordu. Pa dienu virzoties nokrišņu zonai, daudzviet lija, brīžiem ilgstoši.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1883507939769798719 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[27. janvāris|27.]]—[[31. janvāris]] — periods ar neparasti ļoti siltu laiku janvāra beigās, šajā laika posmā tika pārspēti 70 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 27. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Liepāja|Liepājā]]), 28. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Rucava|Rucavā]]), 29. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Rīga|Rīgā]]) un 31. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Daugavpils|Daugavpilī]]) Latvijas diennakts siltuma rekordi, divas reizes tika pārspēts arī mēneša 3. dekādes rekords. [[Attēls:Sniegpulkstenītes Rīga 2025 1 28.jpg|alt=Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja sniegpulkstenītes Rīgā, 2025. gada 28. janvāris|thumb|180px|Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja [[sniegpulkstenītes]] Rīgā, 2025. gada 28. janvāris]] * [[29. janvāris]] — teju visā Latvijā, izņemot [[Liepāja|Liepājas]] novērojumu staciju, tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vairākās novērojumu stacijās – arī dekādes rekordi. Termometra stabiņš tikpat kā visā valstī sasniedza +6, +8 grādus, [[Rīga]] bija vissiltākā vieta ar '''+8,1 °C''', kas ir jauns 29. janvāra nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējais 29.01. Latvijas rekords tika reģistrēts [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gadā]] Mērsragā (+8,0 grādi), bet Rīgā iepriekšējais rekords bija [[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989. gadā]], kad bija +6,6 grādi. Galvaspilsētā tika atkārtots arī mēneša 3. dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1884625090375033041 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|29|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Daugavpilī tika uzstādīts jauns diennakts nacionālais temperatūras maksimums, '''+9,2 °C'''. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti vēl 12 novērojumu stacijās un vienā – atkārtots rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1885302820871565819 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1885318917842665959 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — sniega un [[apledojums|apledojuma]] dēļ rīta stundās gandrīz visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Daudzviet palaikam sniga, izveidojās neliela sniega sega, visvairāk sniega bija [[Dagda|Dagdā]], kur zemi klāja līdz 6 cm bieza sniega sega, citviet 0–5 cm, Rīgā sniega kārtas biezums nesasniedza pat 1 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8184546/nedela-saksies-ar-sniegu Nedēļa sāksies ar sniegu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|3|SK}}</ref> * [[6. februāris]] — bija novērojami laikapstākļu kontrasti: Kurzemes piekrastē uzspīdēja [[saule]] un gaiss iesila līdz +6 grādiem, bet valsts austrumu rajonos valdīja neliels [[sals]] un zemi klāja sniegs, Dagdas novērojumu stacijā līdz 7 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887447157868769723 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|6|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Rīgā diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot līdz –0,4 grādiem, sākās meteoroloģiskā [[ziema]]. Tā iestājās, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Rīgas centrā, kā arī dažviet citviet valstī – galvenokārt Kurzemes piekrastē – šis kritērijs šajā ziemā vēl nebija sasniegts, tādēļ turpinājās meteoroloģiskais [[rudens]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8188362/foto-sonedel-riga-sakusies-meteorologiska-ziema Foto ⟩ Šonedēļ Rīgā sākusies meteoroloģiskā ziema], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lhnqrum77c24 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref> ** Atmosfēras spiediens [[jūra|jūras]] līmenī Alūksnē no rīta sasniedza 1052,9hPa jeb 789,7mm Hg, kas ir augstākais gaisa spiediens Latvijā kopš [[2015. gads|2015. gada]] marta un 3. augstākais atmosfēras spiediens Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl augstāks [[atmosfēras spiediens]] tika fiksēts [[2008. gads|2008. gada]] 4. janvārī: 1054,6 hPa (791,0 mm Hg), kā arī 1946. gada 12. decembrī: 1057,1 hPa (792,8 mm Hg).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887786202335436915 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1887766204808355988 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — sākās ziemas aukstākais posms, visā valstī naktī gaisa temperatūra bija negatīva, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Priekuļi|Priekuļos]] (–13,6 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.02.2025-sacies-sis-ziemas-aukstakais-posms-siltaks-klus-tikai-menesa-beigas.a587099/ Sācies šīs ziemas aukstākais posms; siltāks kļūs tikai mēneša beigās], lsm.lv, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> Zem –10 grādu atzīmes gaisa temperatūra pazeminājās [[Gulbene|Gulbenē]] (–10,1 °C), Skultē (–10,2 °C), Alūksnē (–11,0 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (–11,5 °C) un Zosēnos (–12,9 °C). Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –7,5 °C. Rietumu un centrālajos rajonos valdīja kailsals, valsts austrumos bija 1–5 cm neliela [[sniega sega]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1888862158747836640 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus vižņu ceļš, 2025. gada 12. februāris (Carnikava).jpg|alt=ledus vižņu ceļš Carnikavas pusē 12. februārī|thumb|180px|Ledus vižņu ceļš [[Carnikava|Carnikavas]] pusē 12. februārī]] * [[13. februāris]] — visur valsts teritorijā termometra stabiņš naktī noslīdēja zem –6 grādiem, Rūjienā un [[Ainaži|Ainažos]] gaiss atdzisa līdz –6,7 °C, pārējā Latvijā bija –9, –13 grādi. Lielākais sals valdīja [[Madona|Madonā]] (–13,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–13,2 °C). Galvaspilsētā uz rīta pusi gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,7 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] precīzi līdz –9 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1889934797172253005 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|13|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — ik pa brīdim gubumākoņi no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], dažviet Kurzemē un Zemgales rietumos atnesa lokālu snigšanu, kas gan būtisku sniega segas pieaugšanu nenesa. Tikmēr [[Stende|Stendē]] naktī, zem skaidrām debesīm, termometra stabiņš pazeminājās līdz –16,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1890645171508748770 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|15|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Līča efekts|līča efekta]] ietekmē nakts gaitā daudzviet Latvijas teritorijā [[gubumākoņi]] atnesa snigšanu, rezultātā vietām sniega segas biezums pieauga par 5–7 cm, citviet izveidojās jauna sniega kārta; biezākā sniega sega tika fiksēta [[Kalnciems|Kalnciemā]] — 19 cm, [[Rīga|Rīgas]] centrā bija ap 10 cm bieza sniega sega, bet pilsētas ziemeļos Daugavgrīvā — 13 cm. Citviet valstī sniega kārtas biezums bija lielākoties ap 1–9 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891392483172536334 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> Savukārt nakts sākumā, zem skaidrām debesīm, [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz –18,5 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891343604397818011 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — Liepājas un [[Ventspils]] ostā minimālā gaisa temperatūra agra rīta stundās bija +1 grāds ([[Liepāja|Liepājas]] lidostā termometra stabiņš noslīdēja 15 grādus zemāk nekā ostā — līdz –14 grādiem), bet [[Madona|Madonā]] termometra stabiņš pazeminājās līdz –18,9 °C un līdz –19,7 °C Daugavpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8195887/zemaka-gaisa-temperatura-piecos-rita-bija-aptuveni-19-gradi-kads-laiks-gaidams-sodien Zemākā gaisa temperatūra piecos rītā bija aptuveni -19 grādi. Kāds laiks gaidāms šodien?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|20|SK}}</ref> * [[24. februāris]] — valdot skaidram laikam naktī [[Daugavpils|Daugavpilī]] gaiss atdzisa līdz –15,4 °C, bet dienā, spīdot saulei, [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem. Sniega sega saglabājās lielā valsts daļā.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=02&day=24&hora=20&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. februāris]] — nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet pasliktinājās redzamība, jo izveidojās bieza [[migla]], atbilstoši [[LVĢMC]] datiem mazākā redzamība piecos no rīta bija 110 metri [[Bauska|Bauskā]], 160 metri [[Skrīveri|Skrīveros]] un 350 metri [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]. Tāpat vairākās vietās, īpaši galvaspilsētā, bija slikta gaisa kvalitāte.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8200890/piektdiena-bus-apmakusies Piektdiena būs apmākusies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[3. marts]] — dažviet piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s, sniega segas tikpat kā visā valstī nebija, izņemot [[Alūksne|Alūksni]] un [[Dagda|Dagdu]], kur no rīta vēl klāja attiecīgi 6 cm un 7 cm sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8202424/sodien-debesis-klas-makoni Šodien debesis klās mākoņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|3|SK}}</ref> * [[6. marts]]: ** Latvijā tika piedzīvota saulaina, vējaina un ļoti silta diena, pirmo reizi 2025. gadā gaisa temperatūra valsts teritorijā pārsniedza +10 grādu atzīmi un vienlaicīgi arī +15 grādu atzīmi. Visās novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāk bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], '''+15,5 °C''', kas ir jauns nacionālais siltuma rekords un tika atkārtots arī valsts marta 1. dekādes siltuma rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1897649433682018398 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1897648832810213674 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> Līdzīgi ļoti silts laiks bija [[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014. gadā]] [[10. marts|10. martā]] Dobelē.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1897656789501411834 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+14,3 °C'''. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1961. gads|1961. gadā]], kad bija +12,3 grādi. * [[7. marts]] — uzspīdot saulei, daudzviet (15 novērojumu stacijās) tika pārspēts, bet [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā atkārtots, maksimālās gaisa temperatūras rekords. Dobelē termometra stabiņam paaugstinoties līdz '''+14,1 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 7. marta siltuma rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1920. gads|1920. gadā]] Rīgā, kad bija +12,0 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8205992/jauns-rekords-piektdiena-latvija-kluvusi-par-siltako-7-martu-noverojumu-vesture Jauns rekords – piektdiena Latvijā kļuvusi par siltāko 7. martu novērojumu vēsturē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> Vēsākais laiks valdīja piekrastē un vietām Vidzemē, kur bija vairāk mākoņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898046829561880613 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> * [[8. marts]] — trešo dienu pēc kārtas [[Latvija|Latvijas]] teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz atzīmei, kas attiecīgajā datumā tika reģistrēta pirmo reizi novērojumu vēsturē. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Daugavpilī un [[Bauska|Bauskā]], kur gaiss iesila līdz '''+14,7 °C''', kas ir jauns Latvijas 8. marta siltuma rekords. Iepriekšējais 8. marta siltuma rekords Latvijā bija +14,1 grāds [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]] [[Kolka|Kolkā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2025-treso-dienu-pec-kartas-parspets-latvijas-siltuma-rekords.a590817/ Trešo dienu pēc kārtas pārspēts Latvijas siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> Vietējas nozīmes siltuma rekordi tika pārspēti 15 novērojumu stacijās, Bauskā tika labots arī marta pirmās dekādes rekords. Rīgas centrā gaiss iesila līdz +13,1 °C, kas par 0,3 °C mazāk nekā [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gada]] 8. martā. Kurzemes un Vidzemes rietumos termometra stabiņš sasniedza +6, +9 grādus.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898393540784279617 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Salna Priekuļos 2025.03.09.jpg|alt=Salna zāles virskārtā Priekuļos, 9. marta rītā|thumb|170px|Salna zāles virskārtā [[Priekuļi|Priekuļos]], 9. marta rītā]] * [[10. marts]] — siltākā marta 1. dekādes diena meteoroloģisko novērojumu vēsturē, [[Liepāja|Liepājā]] gaiss iesila līdz pat '''+17,4 °C''', kas ir jauns diennakts nacionālais siltuma rekords.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1899104398988427279 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Pirmo reizi, kopš Latvijā veic laikapstākļu novērojumus, gaisa temperatūra tik agri pavasarī sasniedza +17 grādu atzīmi. Iepriekš agrākais datums, kad Latvijā bija +17 grādu siltums, bija [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gada]] [[18. marts|18. martā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.03.2025-pirmo-reizi-vesture-tik-agri-pavasari-gaiss-sasilis-lidz-17-gradiem.a590960/ Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī gaiss sasilis līdz 17 grādiem], lsm.lv, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Kopumā gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +11, +16 grādiem, 12 novērojumu stacijās tika pārspēti 10.03. siltuma rekordi. Rīgā gaiss iesila līdz +15,0 °C, līdz diennakts un dekādes rekordam pietrūka 0,2 grādi ([[1961. gads|1961. gadā]] bija +15,2 grādi). Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]] bija ievērojami vēsāks, kur bija attiecīgi +5,3 °C un +7,6 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899136506863800462 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — desmit novērojumu stacijās, pārsvarā valsts austrumos, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Daugavpilī gaisam iesilstot līdz '''+14,9 °C''', tika uzstādīts jauns 11.03. nacionālais siltuma rekords. Valsts dienvidos, Vidzemes dienvidaustrumos un [[Latgale|Latgalē]] termometra stabiņš sasniedza +10, +13 grādus, tikmēr citur gaisa temperatūra saglabājās zem +10 grādiem, izteikti vēsāks bija piekrastē un [[Kurzeme|Kurzemes]] ziemeļrietumu daļā, kur gaiss neiesila vairāk par +3, +5 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899516406934257700 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|11|SK}}</ref> * [[14. marts]] — nokrišņiem šķērsojot valsts teritoriju, daudzviet naktī lija un sniga, izveidojās neliela sniega kārta. Biezākā sniega kārta no rīta bija [[Alūksne|Alūksnē]] — 5 cm. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zīlāni|Zīlānos]], kur līdz 14.03. tika sasniegta marta mēneša norma.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1900453922042458448 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8210092/piektdien-putis-auksts-vejs-vakarpuse-debesis-skaidrosies Piektdien pūtīs auksts vējš. Vakarpusē debesis skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref> * [[17. marts]] — mēneša aukstākā nakts Latvijā, teju visur termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–9,5 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (–10,4 °C). Visā Latgalē, lielā daļā Vidzemes un Zemgales bija –5, –7 grādi, tikai [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] pusē gaiss atdzisa līdz –0,7 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1901551719785398637 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|17|SK}}</ref> * [[21. marts]] — gandrīz visā valsts teritorijā valdīja saulains laiks, vienīgi daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļos debesis bija aizklājuši [[mākoņi]], tādēļ jūtami lielāki gaisa temperatūras kontrasti: ap četriem pēcpusdienā [[Stende|Stendē]] gaiss iesila vien līdz +2,5 °C, tikmēr spīdot saulei [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1903087075135525329 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|21|SK}}</ref> * [[25. marts]] — siltās frontes ietekmē vietām valsts ziemeļu rajonos tika novērojamas asperitas jeb [[undulatus asperatus|''undulatus asperatus'']]. Šie mākoņi visbiežāk veidojas pērkona negaisa mākoņu nomalēs, turbulentā [[atmosfēra|atmosfēras]] slānī, bet pietiekami bieži redzami arī uz atmosfēras frontēm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1904519166020702531 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|25|SK}}</ref> * [[28. marts]] — Kolkā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +14,4 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|3|28|SK}}</ref> * [[29. marts]] — visā Latvijā bija skaidras debesis un spoži spīdeja saule, tika aizvadīta ļoti silta diena, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra novērota [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +16,9 °C. Pie siltuma rekordiem tika arī [[Dobele]] (+15,9 °C), [[Pāvilosta]] (+16,0 °C), [[Rucava]] (+15,9 °C), [[Stende]] (+15,5 °C), vēl [[Saldus]] novērojumu stacijā tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gada]] rekords, +15,3 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1906017911606546692 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — gaiss iesila līdz +15, +19 grādiem teju visā valstī, izņemot [[Ventspils]], [[Liepāja]]s un [[Ainaži|Ainažu]] novērojumu stacijas, kur bija +9, +11 grādi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavā]] (+19,7 °C) un līdz sezonas pirmajiem +20 grādiem pietrūka 0,3 °C. Dobelē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +19,5 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]] un Rīgā līdz +19,4 °C, [[Bauska|Bauskā]] līdz +19,0 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1907817123335790827 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1907800084537921858 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — no ziemeļiem rītā valsti šķērsoja [[zema spiediena ieplaka]], ar kuru saistītas nokrišņu zonas atnesa snigšanu. Vietām Vidzemē un Kurzemē sniga stipri, [[Cēsis|Cēsu]] un [[Madona]]s novadā sniega segas biezums dažviet pārsniedza 10 cm.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1908397282120102399 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> Pārējā valstī bija vien balta zeme (daži cm sniega) vai sniega nebija nemaz. Dažviet arī puteņoja, jo pūta brāzmains ziemeļu-ziemeļaustrumu [[vējš]], brāzmās sasniedzot 15—19 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1908426322973536516 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:Putenis Pures benzinatanka 5apr2025.jpg||thumb|250px|Sniegputenis [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Pūre|Pūrē]] 5. aprīlī]] * [[7. aprīlis]] — agri no rīta vairākās vietās gaisa temperatūra noslīdēja –5 grādiem, vietām [[Cēsis|Cēsu]] pusē sasniedzot pat –10 grādus, bet aukstuma rekordi netika pārspēti.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lm6ysiyaic22 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|4|7|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — brāzmainiem vējiem pūšot no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, daudzviet naktī vēja brāzmas pārsniedza 15 m/s, stiprākās vēja brāzmas diennakts laikā tika novērotas [[Ventspils|Ventspilī]] — 24,9 m/s un Liepājā (ostā) — 26,1 m/s. Rīgas centrā un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] iepriekšējas dienas vakarā vēja brāzmas bija 20—22 m/s, nakts laikā maksimālās vēja brāzmas bija attiecīgi 17,3 m/s un 20,4 m/s. Tāpat naktī lokāli arī sniga, vairāk snidzis dienvidos no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] — [[Tukums|Tukuma]], Dobeles un [[Jelgava]]s novadā, arī Jūrmalā un [[Mārupe]]s novadā, bet būtiska sniega kārta neveidojās.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8227272/ceturtdiena-bus-nedelas-dzestraka-diena Ceturtdiena būs nedēļas dzestrākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/334501884 Aizvadītā nedēļa bija auksta un vējaina, vietām sniga], videscentrs.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]] — Mērsragā pēcpusdienā gaiss iesila līdz +21,4 °C, tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords, un pirmo reizi 2025. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1911738304128561622 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> Tāpat pirmo reizi pavasarī tika reģistrētas lokālas pērkona [[lietusgāzes]], Jelgavas novadā izveidojās atsevišķi [[gubu-lietus mākoņi]], kuros tika fiksētas arī dažas [[zibens]] izlādes.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1911795945806713173 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — sauss un saulains laiks valdīja visā Latvijas teritorijā un daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20 grādiem. Sešās novērojumu stacijās — Skultē (+19,6 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+20,9 °C), Liepājā (+22,1 °C), Pāvilostā ('''+22,2 °C'''), [[Rucava|Rucavā]] (+21,5 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+21,6 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Pāvilostā arī nacionālais siltuma rekords. Vēsāks bija līča piekrastē. [[Kolka|Kolkā]] vējam pūšot no [[ūdens]], gaiss iesila vien līdz +10 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189153501999264 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> Izteikts [[jūra|jūras]] brīzes efekts bija vērojams Ventspilī, kur pūšot austrumu vējam, gaiss sākotnēji iesila līdz +16 grādiem, tad, vējam iegriežoties no ziemeļu puses, tas strauji atdzisa līdz +8 grādiem, bet vakarā, kad vējš atkal pūta no sauszemes, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21 grādam.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189155938812071 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> [[Attēls:Pavasaris Kuldiga 2025 4 15.jpg|alt=Silta, pavasarīga diena Kuldīgā, 2025. gada 15. aprīlis|thumb|180px|Silta, pavasarīga diena [[Kuldīga|Kuldīgā]], 2025. gada 15. aprīlis]] * [[17. aprīlis]] — temperatūras kontrastiem pilna diena: Kurzemes un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos gaiss iesila līdz +12, +14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos termometra stabiņš pārsniedza +20 grādus. 12 novērojumu stacijās tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 7 no tām dekādes rekords, un [[Daugavpils|Daugavpilī]] ('''+25,7 °C''') Latvijas dienas un dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912905177654325306 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|17|SK}}</ref> * [[18. aprīlis]]: ** Skrīveros gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+28,4 °C''' — '''tika pārspēts visas Latvijas aprīļa absolūtais siltuma rekords''', līdz šim tik augsta gaisa temperatūra Latvijā, aprīlī vēl nekad nebija reģistrēta.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913220100238332110 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> Iepriekšējais rekords piederēja Rīgai, kur [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī gaiss sakarsa līdz +27,9 °C. Pilnīgi visās LVĢMC novērojumu stacijās pārspēti arī vietējas nozīmes 18. aprīļa diennakts un arī teju visi (izņemot [[Liepāja|Liepāju]]) aprīļa 2. dekādes, kā arī 16 vietējas nozīmes mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šāds karstums tik agri pavasarī tika fiksēts pirmo reizi vēsturē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913274693072859607 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+28,0 °C''', tika uzstādīts jauns diennakts, dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais mēneša rekords tika fiksēts [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī, kad bija +27,9 °C, un iepriekšējais 18. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords arī tika fiksēts 2000. gadā (+21,4 grādi).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913275241528230062 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]]: ** Lielā Latvijas daļā gaiss iesila līdz +22, +27 grādiem, gandrīz visā valstī (izņemot Mērsragu, Liepāju, Ventspili un [[Rucava|Rucavu]]) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Madonā — '''+27,7 °C''', kas ir jauns nacionālais 19. aprīļa karstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913852717996310602 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> Dienas gaitā veidojās arī [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet, arī Rīgā, atnesot [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] ar intensīvu lietu un aktīvu zibeņošanu. Visvairāk nolija Lielpečos (76,3 mm) un [[Stende|Stendē]] (46,5 mm), vietām nokrišņu daudzums pat pārsniedza divkāršu mēneša normu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1913651185925452199 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|19|SK}}</ref> Kopumā Latvijas teritorijā tika reģistrētas teju 9000 [[zibens]] izlādes, sasniedzot iespaidīgu rādītāju priekš aprīļa.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913699200296169477 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+24,5 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika fiksēts [[1948. gads|1948. gadā]], kad bija +22,5 grādi. * [[21. aprīlis]] — kamēr [[Pāvilosta|Pāvilostā]] dienā nebija siltāks par +7,5 °C, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Daugavpilī — +23,6 °C, bet Dagdā — +22,1 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1914331988904865847 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|21|SK}}</ref> * [[22. aprīlis]] — Dagdā tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gaiss iesila līdz +24,5 °C. Daugavpilī termometra stabiņam paaugstinoties līdz +25,2 °C, tika atkārtots [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] rekords. Vakarpusē, pārsvarā Vidzemē, mēreni stipri lija un ducināja pērkons, spēcīgākie negaisi atradās [[Lietuva|Lietuvas]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1914732357262692393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|22|SK}}</ref> Rīgā tika fiksēts pērkona negaiss, kas bija jau otrais četru dienu laikā. * [[27. aprīlis]] — daudzviet naktī termometra stabiņš noslīdēja zem nulles un tika novērota [[salna]], zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (–4,0 °C), [[Alūksne|Alūksnē]] (–4,2 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–4,5 °C). Citviet bija –1, –3 grādi, bet virs nulles gaisa temperatūra saglābajās Kurzemes rietumu daļā, kā arī Rīgā un tās apkārtnē.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1916364670165721407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|27|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — no rīta [[Madona|Madonā]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –3,9 °C un tika pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekords. Šīs bija pirmais gada minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā un pirmais kopš [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] maija.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — nakts laikā dažviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –2 grādiem, savukārt diena bija silta, [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,9 °C un tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|5|2|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — zāles virskārtā naktī un agrā rītā tika novērota [[salna]], jo, pārsvarā valsts austrumos termometra stabiņš noslīdēja zem nulles. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Madona|Madonā]] (–2,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–2,5 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1919592732093300836 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|6|SK}}</ref> Dienā no ziemeļrietumiem virzījās nokrišņu zona, daudzviet lija. * [[8. maijs]] — rīta stundās vietām [[Cēsis|Cēsu]] un [[Sigulda|Siguldas]] pusē sniga, vēlāk Bauskas un [[Jēkabpils]] apkārtnē arī tika reģistrēts slapjš sniegs, sniega graudi un krusa tika fiksēta arī dažviet citos reģionos.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lomzd3mzk22n Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> Savukārt [[Rucava|Rucavā]] naktī tika pārspēts 8. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam pazeminoties līdz –2,4 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8244676/ceturtdien-vietam-latvija-islaicigi-snigs Ceturtdien vietām Latvijā īslaicīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — divās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –4,8 °C. Aukstuma rekords tika labots arī [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss atdzisa līdz –2,2 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1920704101932827126 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> Kurzemē mākoņu dēļ nakts bija siltāka nekā iepriekš bija prognozēts — gaisa temperatūra nenoslīdēja zem –3 grādiem un vietām saglabājās virs nulles. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija no –4 grādiem [[lidosta "Rīga"|lidostā]] līdz +3 grādiem pilsētas centrā un +5 grādiem [[jūra|jūras]] tuvumā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8245531/saullekta-vietam-latvija-valda-teju-piecu-gradu-sals Saullēktā vietām Latvijā valda teju piecu grādu sals], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — pirmo reizi kopš 2023. gada Latvijā valdīja laiks, kas bija atbilstošs aukstuma vilnim. Par aukstuma vilni [[LVĢMC]] sauc laikposmu, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem klimatiskās references perioda 10. procentiles. Pēdējais aukstuma vilnis, kas atbilst minētajai definīcijai, Latvijā bija [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] decembra 1. dekādē. Sākot ar [[5. maijs|5. maiju]], katru nakti kaut vienā novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra bijusi zem klimatiskās references perioda desmitās procentiles. Rucavā 12. maijs kļuva par sesto secīgo auksto [[diennakts|diennakti]], līdz ar to šajā novērojumu stacijā tika reģistrēts aukstuma vilnis — pirmais aukstuma vilnis Latvijā pēdējo 17 mēnešu laikā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8247000/ziemas-atblazma-pavasari-latvija-registrets-aukstuma-vilnis Ziemas atblāzma pavasarī: Latvijā reģistrēts aukstuma vilnis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|12|SK}}</ref> * [[15. maijs]] — ciklona centram priekšpusdienā atrodoties Latgales austrumos, bet vakarā nonākot [[Zemgale|Zemgalē]], daudzviet valsts teritorijā ilgstoši, brīžiem arī stipri lija. Rīgas centra meteostacijā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums sasniedza 23,3 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249319/ceturtdien-latvijas-lielakaja-dala-lis-iespejams-slapjs-sniegs Ceturtdien Latvijas lielākajā daļā līs; iespējams slapjš sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|15|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lpbp7dpees2t Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> [[Attēls:Halo Ogrē 2025 5 17.jpg|alt=Saules halo virs Ogres 17. maijā|thumb|180px|Saules [[halo]] virs Ogres 17. maijā]] * [[16. maijs]] — divu dienu laikā (līdz plkst. 12:00) [[Rīga|Rīgas]] centrā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 41 mm jeb 86% no mēneša normas. Vidzemes dienvidu daļā un Rīgas apkārtnē no rīta lietum pievienojies pat slapjš [[sniegs]], vēlāk sniga arī Limbažu novadā, [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], bet pašos [[Limbaži|Limbažos]] stiprāka snigšana epizode noslēdzās arī ar nelielu sniega kārtiņu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1923270475024662949 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Līdz ar to 16. maijs ir viens no vēlākajiem datumiem pavasarī, kurā Latvijā tika novērots sniegs uz zemes.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249653/piektdiena-sveiks-ar-negantiem-laikapstakliem-stipri-lis-un-vietam-ari-snigs Piektdiena sveiks ar negantiem laikapstākļiem – stipri līs un vietām arī snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem vēlākais zināmais datums pavasarī, kad Latvijā tika fiksēts sniegs uz zemes, ir 29. maijs [[1953. gads|1953. gadā]] Kazdangā. Sniega segas biezums toreiz sasniedza 5 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1923284395328229766 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — plašā Latvijas teritorijā bija lietains laiks, daudzviet ilgstoši lija, valsts dienvidu daļā — arī stipri. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 22,2 mm, kopš mēneša sākuma galvaspilsētā nolija 87,6 mm jeb 184% no mēneša normas. Lietavu dēļ [[upe|upēs]] ievērojami paaugstinājās ūdens līmenis.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8251617/riga-somenes-nokrisnu-daudzums-sasniedzis-184-no-maija-normas Rīgā šomēnes nokrišņu daudzums sasniedzis 184% no maija normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|19|SK}}</ref> * [[23. maijs]] — centrālos un austrumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja [[atmosfēras fronte]] ar nokrišņu zonu, nesot ilgstošu lietu. Galvaspilsētā kopš iepriekšējas dienas vakara nokrišņu daudzums pārsniedza 10 mm. Tikmēr [[LVĢMC]] izplatīja brīdinājumu par ūdens līmeņa celšanos [[Lielupe|Lielupes]] un Daugavas baseina upēs biežo un ilgstošo nokrišņu dēļ.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8253654/izplatits-dzeltenais-bridinajums-par-udens-limena-celsanos-lielupes-un-daugavas-baseina-upes Izplatīts dzeltenais brīdinājums par ūdens līmeņa celšanos Lielupes un Daugavas baseina upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|21|SK}}</ref> * [[24. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijā sasniedza 35,5 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2025&mes=05&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. maijs]] — lietus zonai atkal šķērsojot valsts teritoriju, Latvijas austrumu daļā dažviet mēreni stipri lija. Diennakts nokrišņu daudzums [[Madona|Madonā]] sasniedza 21,9 mm, bet mēneša nokrišņu daudzums sasniedza 170,6 mm, līdz ar to šis kļuva par mitrāko maiju kopš 1945. gada. Iepriekšējais maija rekords piederēja [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gadam]], kad Madonā bija 156,5 mm nokrišņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1927930695264919594 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|29|SK}}</ref> * [[30. maijs]] — Latgalē, Sēlijā un Vidzemes centrālajā un austrumu daļā naktī un no rīta tika reģistrētas pērkona lietusgāzes. Lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 38 mm, Alūksnē nolija 28,2 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] 26,4 mm, Zosēnos 21,5 mm, Gulbenē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Madonā nolija 15–18 mm. Kopš mēneša sākuma Madonā nokrišņu daudzums sasniedza 194 mm, lietavu dēļ [[Madona|Madonas]] novadā tika izskaloti ceļi, applūduši lauki un dārzi.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1928380295826297119 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> Savukārt [[Līvāni|Līvānu]] novada pašvaldība plūdu draudu mazināšanai lūgusi vietējās mazās hidroelektrostacijas ([[HES]]) īpašnieku atvērt [[Dubna|Dubnas]] upes slūžas līdz zemākajam ūdens līmenim ūdenskrātuvē.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.05.2025-pludi-latvijas-austrumos-madonas-novada-izskaloti-celi-livanos-ludz-atvert-dubnas-upes-sluzas.a601271/ Plūdi Latvijas austrumos: Madonas novadā izskaloti ceļi, Līvānos lūdz atvērt Dubnas upes slūžas], lsm.lv, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — no rīta un priekšpusdienā virzoties [[zema spiediena ieplaka|zema spiediena ieplakai]] ar [[atmosfēras fronte|atmosfēras fronti]], valsts teritorijā lija, vietām stipri, nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 10 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1929422719445065760 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> Intensīvo maija nokrišņu dēļ austrumu rajonos aizvien bija spēkā dzeltenais brīdinājums par augsto ūdens līmeni, un [[plūdi|plūdu]] risks saglabājās.<ref> [https://bridinajumi.meteo.lv Bridinajumi.meteo.lv], bridinajumi.meteo.lv, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> * [[5. jūnijs]] — pāri Latvijai virzījās [[gubu-lietus mākoņi]], naktī zema spiediena ieplakas dēļ daudzviet lija, dienas laikā, pārsvarā valsts austrumu daļā tika reģistrētas pērkona lietusgāzes, viena neliela [[lietusgāze]] ar pērkonu šķērsoja arī Rīgas apkārtni.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1930513952766636055 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|5|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 23,7 mm, [[Bauska|Bauskā]], Dagdā un Rēzeknē tas sasniedza 17–19 mm. Ūdens līmenis upēs galvenokārt nedaudz svārstījās, straujāks kāpums tika novērots valsts ziemeļaustrumu upēs [[Vaidava|Vaidavā]] un Vecpalsā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8263233/nedelas-pedeja-darba-diena-islaicigi-lis-dazviet-gaidams-perkona-negaiss Nedēļas pēdējā darba dienā īslaicīgi līs; dažviet gaidāms pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|6|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2025. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|9,2}} | {{Temperatūras krāsa|6,8}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|17,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,9}} | {{Temperatūras krāsa|19,7}} | {{Temperatūras krāsa|28,4}} | {{Temperatūras krāsa|25,2}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–0,2}} | {{Temperatūras krāsa|1,9}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–1,6}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–0,3}} | {{Temperatūras krāsa|4,5}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|5,2}} | {{Temperatūras krāsa|3,7}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,6}} | {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | {{Temperatūras krāsa|–17,1}} | {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | {{Temperatūras krāsa|–10,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,4}} | {{Temperatūras krāsa|–7,9}} | {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | {{Temperatūras krāsa|–4,5}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2025. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2025. gads Latvijā]] aw31g7yvvammbuma522i029s9apdcfu 4290123 4290113 2025-06-06T19:22:41Z DrewAir 91233 /* Gaisa temperatūra */ 4290123 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2025. gads Latvijā|2025]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2025. gads Latvijā|2025. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2024./2025. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 2,6 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 5. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 1988./1989. gada ziemu. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−19,7 °C) tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra bija +9,7 °C, kas 20. decembrī reģistrēta Daugavgrīvā. Ziemas sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču drīzumā tā pazeminājās un līdz decembra vidum lielākoties bija zem normas. Tomēr otrajā decembra pusē vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās, rezultātā decembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 2,8 °C siltāks par normu un kopā ar 1932. gada decembri dala 8. siltākā titulu. Janvārī siltie laika apstākļi turpinājās. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija ne tikai augstāka par normu, bet arī pozitīva. Mēneša beigas bija īpaši siltas, nedēļu pēc kārtas katru dienu tika sasniegts kāds maksimālās gaisa temperatūras rekords. Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija +1,7 °C (4,7 °C virs mēneša normas), un tas kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Februārī vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, mēneša vidū piedzīvojām gandrīz divu nedēļu ilgu periodu aukstāku par normu. Tomēr neskatoties uz to, februāris ar vidējo gaisa temperatūru −2,9 °C joprojām bija 0,2 °C siltāks par normu. Tas bija arī pirmais mēnesis kopš 2023. gada maija, kurā netika sasniegts neviens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopā ziemā tika pārspēti 120 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 10 bija Latvijas diennakts rekordi, 15 stacijas dekādes un 2 Latvijas dekādes rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 148,2 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (144,6 mm). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Decembris ar nokrišņu daudzumu 51,0 mm bija 5% sausāks par normu un februāris ar 17,2 mm bija 57% sausāks par normu. Savukārt janvārī kopējais nokrišņu daudzums bija 79,4 mm, kas ir 57% virs normas, tādējādi janvāris kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē. Decembrī vietām Kurzemes centrālajos un dienvidu reģionos izveidojās neliela, īslaicīga sniega sega. Vēlāk mēnesī atkal Latgalē un Vidzemē novērota sniega sega, visbiezākā diennakts vidējā sniega sega bija Zosēnos – 11 cm. Janvāra sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās izveidojās atkārtoti, daudzās no tām noturoties līdz mēneša vidum. Visbiezākā diennakts vidējā sniega sega novērota Rūjienā 12. janvārī – 20 cm. Sākoties februārim, sniega sega izveidojās gandrīz visās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē, bet citviet – piekrastē un centrālajos reģionos – tā izveidojās februāra vidū. Vairākās novērojumu stacijās sniega sega saglabājusies līdz marta sākumam. Visos ziemas mēnešos sniega sega vidēji Latvijā bija plānāka nekā normas periodā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2024./2025. gada ziemā bija 3,7 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Decembra vidējais vēja ātrums (4,2 m/s) bija 0,6 m/s lielāks par normu, un janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 2,8 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 13 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika reģistrētas 16. decembrī Ventspilī un 1. janvārī Liepājas ostā. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = +1,7 °C |feb temp = –2,9 °C |mar temp = +3,8 °C |apr temp = +7,4 °C |mai temp = +9,4 °C |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 79,4 mm |feb nokr = 17,2 mm |mar nokr = 24,0 mm |apr nokr = 39,2 mm |mai nokr = 84,7 mm |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C '''2025. gada janvāris''' bija par 4,7 °C virs mēneša normas, un kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Gandrīz visu janvāri diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu. Janvāra pēdējā dekāde bija īpaši silta, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus siltākai par normu un nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Kopā janvārī sasniegti 98 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti 11 rekordi, kā arī sasniegti 9 Latvijas diennakts, 15 staciju dekādes, 2 Latvijas dekādes rekordi (+9,2 °C 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 79,4 mm, kas ir 57% virs mēneša normas (50,5 mm), kļūstot arī par 3. mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (150,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 31,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 21 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Rēzeknē – 10 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 92% – no 88% Rīgā līdz 95% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,9 °C tika novērota 5. janvārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 1. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 46,5 mm, kas ir 151% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (96,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 14,6 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Zīlānos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 89% – no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 18. janvārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 9,1 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (18,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā – 1,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Piedrujā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 92% – no 89% Rīgā un Ventspilī līdz 97% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,3 °C, kas ir 7,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,9 °C tika novērota 21. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 24,1 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (43,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū – 9 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Rēzeknē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 93% – no 88% Daugavpilī līdz 96% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 25. janvārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru –2,9 °C '''2025. gada februāris''' bija par 0,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču mēneša vidū tā pazeminājās un 2. dekādē tā bija zem normas. Tuvojoties mēneša beigām, vidējā gaisa temperatūra atkal paaugstinājās. Mēneša laikā netika reģistrēti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 17,2 mm, kas ir 57% zem mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 8,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Liepājā, Pāvilostā un Rīgā – 10 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 83% – no 79% Rīgā līdz 87% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,6 °C tika novērota 10. februārī Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 6. februārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 7,7 mm, kas ir 45% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Saldū – 0,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā un Lielpečos – 5 diennaktis, bet Jelgavā, Kolkā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 87% – no 84% Pāvilostā, Rīgā un Ventspilī līdz 92% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 8. februārī Kolkā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −6,0 °C, kas ir 2,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,6 °C tika novērota 20. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 6,3 mm, kas ir 58% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 1,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kolkā, Liepājā un Rīgā – 4 diennaktis, bet Rēzeknē, Rucavā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē sniega sega novērota visās novērojumu stacijās, Kurzemes piekrastē tai esot plānākai un īslaicīgākai, savukārt valsts centrālajos rajonos un īpaši austrumos – biezākai. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% – no 77% Ventspilī līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 15. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,3 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −17,1 °C tika novērota 21. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (7,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Priekuļos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Liepājā un Pāvilostā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Lielpečos, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 74% – no 62% Rēzeknē līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C '''2025. gada marts''' bija par 3,6 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Siltāks ir tikai 2007. gada marts ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Lielāko daļu marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, ar izņēmumu mēneša vidū, kad dažas dienas tā pazeminājās zem normas. Marta pirmajā pusē bija īpaši silts – 6 dienas pēc kārtas tika sasniegti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas nozīmes rekordi. Kopā martā sasniegti 99 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 15 staciju dekādes rekordi, kā arī 7 Latvijas diennakts un 1 dekādes rekords (+17,4 °C 10. martā Liepājā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 24,0 mm, kas ir 35% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (48,7 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Mērsragā – 8,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 10 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% – no 73% Rīgā līdz 83% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,4 °C tika novērota 9. martā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 5,6 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,7 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Vičakos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 83% – no 76% Rīgā līdz 86% Liepājā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,6 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 11,9 mm, kas ir 6% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,2 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Rucavā – 3,5 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Rīgā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos – 4 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā un Vičakos – 1 diennakts. Dekādes vidū novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē novērots sniegs un izveidojās neliela sniega sega (līdz 2 cm), taču tā bija īslaicīga. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 81% – no 76% Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 16. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,4 °C tika novērota 23. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 29. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 6,4 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Dagdā, bet vismazāk Mērsragā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā, Ventspilī – 4 diennaktis, bet Dobelē, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 75% – no 67% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,3 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C '''2025. gada aprīlis''' bija par 1,3 °C virs mēneša normas, kļūstot par 5. siltāko aprīli novērojumu vēsturē un dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa mēneša rekords. Aprīlī piedzīvojām gan siltuma, gan aukstuma periodus. Mēneša sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču tad tā pazeminājās un apmēram nedēļu bija aukstāka par normu. Mēneša vidū valstī ienāca siltākas gaisa masas un gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, gandrīz nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot vismaz vienu maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Visvairāk rekordu tika pārsniegts 18. aprīlī, kad visās 25 novērojumu stacijās reģistrēti diennakts rekordi un lielākajā daļā staciju arī dekādes un mēneša rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra 18. aprīlī sasniedza +28,4 °C Skrīveros, kas kļuva par jaunu Latvijas aprīļa mēneša rekordu (līdz šim tas piederēja 2000. gada 24. aprīlim, kad Rīgā novēroti +27,9 °C). Pēc lielā siltuma gaisa temperatūra mēneša beigās pazeminājās zem normas, 28. aprīlī pārsniedzot arī vienu minimālās gaisa temperatūras rekordu (−3,9 °C Madonā) – tas ir pirmais minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā kopš 2024. gada maija. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 39,2 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (110,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Liepājā – 8,6 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 13 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 73% – no 66% Dagdā, Daugavpilī un Rēzeknē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,7 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 3. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,1 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Rucavā – 0,9 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 3 diennaktis, bet Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 66% – no 59% Madonā līdz 74% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,9 °C, kas ir 5,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,6 °C tika novērota 12. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,5 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā – 0,7 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 7 diennaktis, bet Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Aprīļa 2. dekādes sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās nokusa un, pat ja sniga, vairāk pastāvīga sniega sega neizveidojās. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 76% – no 67% Rēzeknē līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,8 °C, kas ir 0,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,5 °C tika novērota 27. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 22. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 13,3 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,4 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 1,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 76% – no 67% Daugavpilī līdz 83% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,3 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Rēzeknē. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,4 °C '''2025. gada maijs''' bija par 2,0 °C zem mēneša normas, kļūstot par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, maija pirmajā pusē atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Rucavā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī viens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 84,7 mm, kas ir 68% virs mēneša normas (50,4 mm), rezultātā šis bija 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 24,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā un Ventspilī – 4 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā maijā lielākajā daļā staciju bija normas robežās. Divās stacijās – Kolkā un Vičakos – maijs bija mēreni un ļoti sauss, savukārt daudzās stacijās Vidzemē un Latgalē maijs bija mēreni mitrs, Daugavpilī un Madonā attiecīgi ļoti un pat ekstremāli mitrs. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% – no 68% Rīgā līdz 78% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,4 °C, kas ir 3,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,9 °C tika novērota 2. maijā Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 17% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (22,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Mērsragā un Vičakos – 2,6 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Saldū, Skultē un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% – no 65% Rīgā līdz 74% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,7 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,2 °C tika novērota 13. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,3 °C tika novērota 20. maijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 49,7 mm, kas ir 159% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,6 mm) bija Madonā, bet vismazāk Alūksnē – 18,2 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Lielpečos, Madonā, Piedrujā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Skrīveros un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 78% – no 68% Rūjienā līdz 84% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 14. maijā Liepājā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,6 °C tika novērota 24. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 24,5 mm, kas ir 39% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (87,9 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 8 diennaktis, bet Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 76% – no 64% Rīgā līdz 85% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 22. maijā Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]]: ** Ciklona darbības ietekmē nakts daudzviet bija vējaina un slapja, vietām Kurzemē pamatīgi lija, bet uz rīta pusi lietus pārgāja sniegā. Naktī tika reģistrētas stipras vēja brāzmas — [[Liepāja|Liepājā]] vējš pastiprinājās līdz 28,5 m/s, [[Ventspils|Ventspilī]] līdz 25,4 m/s, [[Saldus|Saldū]] līdz 24,3 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1874705823546614187 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> Ilgstošo nokrišņu dēļ kāpa ūdens līmenis upēs, tādēļ Kurzemē bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums, bet [[Durbe (upe)|Durbē]] pat oranžās pakāpes brīdinājums, kur vairākās vietās upe izgāja no krastiem.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1874796912823746737 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/317884154 Nedēļas nogalē pieturēsies sals, brīžiem snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> ** Četrās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — [[Dagda|Dagdā]] (+5,3 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+5,6 °C), [[Madona|Madonā]] (+5,9 °C) un [[Gulbene|Gulbenē]] (+5,9 °C). Vēl trijās novērojumu stacijās tika atkārtoti siltuma rekordi — [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+5,6 °C), [[Ainaži|Ainažos]] (+6,0 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (+6,2 °C).<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> * [[3. janvāris]] — pāri Kurzemei virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vietām stipru, sniega segas biezums [[Mērsrags|Mērsraga]] pusē pārsniedza 10 cm. Liepājā sniegputeni pavadīja zibens, bet pilsētas piekrastē DR [[vējš]] brāzmās sasniedza 24,6 m/s.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1875197977733828796 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875191178620186982 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref> * [[4. janvāris]] — virs Latvijas atradās aktīvs [[ciklons]], šķērsojot valsti, nakts laikā daudzviet sniga un puteņoja. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (26,7 m/s) un [[Ventspils|Ventspilī]] (27,2 m/s), Rīgas centrā — 22,5 m/s, arī citviet piekrastē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s. No rīta teju visu valsts teritoriju klāja sniegs, biezākā [[sniega sega]] tika fiksēta Kalnciemā (13 cm), Liepājā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Rīgā vidēji bija ap 9–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875516886282334343 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|4|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — naktī Latviju no rietumiem šķērsoja ar ciklonu saistīta [[siltā atmosfēras fronte]], nesot sākumā sniegu, vēlāk [[sasalstošs lietus|sasalstošu lietu]], veidojot pamatīgu [[apledojums|apledojumu]]. Agri no rīta gaisa temperatūra Kurzemes piekrastē paaugstinājās līdz +6 grādiem, tikmēr [[Alūksne|Alūksnē]] vēl bija –2 grādu sals. Valsti sedza 1–8 cm bieza sniega kārta, kas ar siltāku gaisu sāka mazināties.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8167358/otrdien-latvija-vietam-nedaudz-uzlis Otrdien Latvijā vietām nedaudz uzlīs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|7|SK}}</ref> * [[10. janvāris]] — valsts teritorijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos naktī un no rīta stipri sniga, citviet bija slapjdraņķis un lietus. No jauna izveidojās sniega sega, biezākais sniegs no rīta bija Liepājā — 11 cm, [[Kuldīga|Kuldīgā]], Pāvilostā un [[Stende|Stendē]] ap 8–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1877627537469112545 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|10|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — pēc nakts snigšanas, rītā sniega segas biezums [[Rūjiena|Rūjienā]] sasniedza 22 cm, ap 10–15 cm bieza sniega kārta izveidojās Stendē, [[Saldus|Saldū]] un Mērsragā, kā arī vietām Vidzemē, citur bija 1–9 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1878354179623686468 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|12|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas pali Rūjienā 2025 1 17.jpg|alt=Pali kūstoša sniega dēļ, Rūjiena, 2025. gada 17. janvāris |thumb|170px|[[Pali]] kūstoša sniega dēļ, [[Rūjiena]], 2025. gada 17. janvāris ]] * [[18. janvāris]] — agrā pēcpusdienā [[Mērsrags|Mērsragā]] tika sasniegts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+8,0 °C'''. Līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] Rucavā. Vēl viens siltuma rekords tika pārspēts [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6,1 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1880624063179378693 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|18|SK}}</ref> * [[22. janvāris]] — ziemeļaustrumu novados naktī tika novērots neliels sasalstošs lietus, veidojās apledojums. No rīta gaiss iesila līdz 0, +4 grādiem, daudzviet valstī [[dūmaka]] pasliktināja redzamību. Sniega visā valstī nebija nemaz.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8177062/tresdien-laika-apstakli-saglabasies-nemainigi Trešdien laika apstākļi saglabāsies nemainīgi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|22|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — vakarā piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra bija [[Rucava|Rucavā]] (+7,2 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī [[Stende|Stendē]] (+6,7 °C), Liepājā (+6,6 °C), Skultē (+5,8 °C) un [[Ainaži|Ainažos]] (+5,4 °C). Vēl divās novērojumu stacijās ([[Skrīveri|Skrīveros]] un Saldū) tika atkārtoti 25.01. siltuma rekordi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8179632/nakti-uz-svetdienu-latvija-parspeti-20-siltuma-rekordi Naktī uz svētdienu Latvijā pārspēti 20 siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[26. janvāris]] — daudzās novērojumu stacijās naktī tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kopumā tika laboti 16 vietējas nozīmes diennakts, 1 dekādes, kā arī visas valsts 26. janvāra siltuma rekords. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās uzreiz četrās novērojumu stacijās – [[Bauska|Bauskā]], [[Dobele|Dobelē]], [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Rīga|Rīgā]], '''+7,3 °C'''. Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords (+7,2 °C) tika reģistrēts [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gadā]] Rucavā un [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gadā]] Mērsragā. [[Jelgava|Jelgavā]] gaiss iesila līdz +7,0 °C, atkārtojot [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gada]] rekordu. Pa dienu virzoties nokrišņu zonai, daudzviet lija, brīžiem ilgstoši.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1883507939769798719 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[27. janvāris|27.]]—[[31. janvāris]] — periods ar neparasti ļoti siltu laiku janvāra beigās, šajā laika posmā tika pārspēti 70 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 27. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Liepāja|Liepājā]]), 28. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Rucava|Rucavā]]), 29. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Rīga|Rīgā]]) un 31. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Daugavpils|Daugavpilī]]) Latvijas diennakts siltuma rekordi, divas reizes tika pārspēts arī mēneša 3. dekādes rekords. [[Attēls:Sniegpulkstenītes Rīga 2025 1 28.jpg|alt=Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja sniegpulkstenītes Rīgā, 2025. gada 28. janvāris|thumb|180px|Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja [[sniegpulkstenītes]] Rīgā, 2025. gada 28. janvāris]] * [[29. janvāris]] — teju visā Latvijā, izņemot [[Liepāja|Liepājas]] novērojumu staciju, tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vairākās novērojumu stacijās – arī dekādes rekordi. Termometra stabiņš tikpat kā visā valstī sasniedza +6, +8 grādus, [[Rīga]] bija vissiltākā vieta ar '''+8,1 °C''', kas ir jauns 29. janvāra nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējais 29.01. Latvijas rekords tika reģistrēts [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gadā]] Mērsragā (+8,0 grādi), bet Rīgā iepriekšējais rekords bija [[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989. gadā]], kad bija +6,6 grādi. Galvaspilsētā tika atkārtots arī mēneša 3. dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1884625090375033041 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|29|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Daugavpilī tika uzstādīts jauns diennakts nacionālais temperatūras maksimums, '''+9,2 °C'''. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti vēl 12 novērojumu stacijās un vienā – atkārtots rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1885302820871565819 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1885318917842665959 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — sniega un [[apledojums|apledojuma]] dēļ rīta stundās gandrīz visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Daudzviet palaikam sniga, izveidojās neliela sniega sega, visvairāk sniega bija [[Dagda|Dagdā]], kur zemi klāja līdz 6 cm bieza sniega sega, citviet 0–5 cm, Rīgā sniega kārtas biezums nesasniedza pat 1 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8184546/nedela-saksies-ar-sniegu Nedēļa sāksies ar sniegu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|3|SK}}</ref> * [[6. februāris]] — bija novērojami laikapstākļu kontrasti: Kurzemes piekrastē uzspīdēja [[saule]] un gaiss iesila līdz +6 grādiem, bet valsts austrumu rajonos valdīja neliels [[sals]] un zemi klāja sniegs, Dagdas novērojumu stacijā līdz 7 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887447157868769723 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|6|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Rīgā diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot līdz –0,4 grādiem, sākās meteoroloģiskā [[ziema]]. Tā iestājās, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Rīgas centrā, kā arī dažviet citviet valstī – galvenokārt Kurzemes piekrastē – šis kritērijs šajā ziemā vēl nebija sasniegts, tādēļ turpinājās meteoroloģiskais [[rudens]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8188362/foto-sonedel-riga-sakusies-meteorologiska-ziema Foto ⟩ Šonedēļ Rīgā sākusies meteoroloģiskā ziema], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lhnqrum77c24 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref> ** Atmosfēras spiediens [[jūra|jūras]] līmenī Alūksnē no rīta sasniedza 1052,9hPa jeb 789,7mm Hg, kas ir augstākais gaisa spiediens Latvijā kopš [[2015. gads|2015. gada]] marta un 3. augstākais atmosfēras spiediens Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl augstāks [[atmosfēras spiediens]] tika fiksēts [[2008. gads|2008. gada]] 4. janvārī: 1054,6 hPa (791,0 mm Hg), kā arī 1946. gada 12. decembrī: 1057,1 hPa (792,8 mm Hg).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887786202335436915 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1887766204808355988 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — sākās ziemas aukstākais posms, visā valstī naktī gaisa temperatūra bija negatīva, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Priekuļi|Priekuļos]] (–13,6 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.02.2025-sacies-sis-ziemas-aukstakais-posms-siltaks-klus-tikai-menesa-beigas.a587099/ Sācies šīs ziemas aukstākais posms; siltāks kļūs tikai mēneša beigās], lsm.lv, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> Zem –10 grādu atzīmes gaisa temperatūra pazeminājās [[Gulbene|Gulbenē]] (–10,1 °C), Skultē (–10,2 °C), Alūksnē (–11,0 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (–11,5 °C) un Zosēnos (–12,9 °C). Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –7,5 °C. Rietumu un centrālajos rajonos valdīja kailsals, valsts austrumos bija 1–5 cm neliela [[sniega sega]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1888862158747836640 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus vižņu ceļš, 2025. gada 12. februāris (Carnikava).jpg|alt=ledus vižņu ceļš Carnikavas pusē 12. februārī|thumb|180px|Ledus vižņu ceļš [[Carnikava|Carnikavas]] pusē 12. februārī]] * [[13. februāris]] — visur valsts teritorijā termometra stabiņš naktī noslīdēja zem –6 grādiem, Rūjienā un [[Ainaži|Ainažos]] gaiss atdzisa līdz –6,7 °C, pārējā Latvijā bija –9, –13 grādi. Lielākais sals valdīja [[Madona|Madonā]] (–13,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–13,2 °C). Galvaspilsētā uz rīta pusi gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,7 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] precīzi līdz –9 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1889934797172253005 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|13|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — ik pa brīdim gubumākoņi no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], dažviet Kurzemē un Zemgales rietumos atnesa lokālu snigšanu, kas gan būtisku sniega segas pieaugšanu nenesa. Tikmēr [[Stende|Stendē]] naktī, zem skaidrām debesīm, termometra stabiņš pazeminājās līdz –16,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1890645171508748770 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|15|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Līča efekts|līča efekta]] ietekmē nakts gaitā daudzviet Latvijas teritorijā [[gubumākoņi]] atnesa snigšanu, rezultātā vietām sniega segas biezums pieauga par 5–7 cm, citviet izveidojās jauna sniega kārta; biezākā sniega sega tika fiksēta [[Kalnciems|Kalnciemā]] — 19 cm, [[Rīga|Rīgas]] centrā bija ap 10 cm bieza sniega sega, bet pilsētas ziemeļos Daugavgrīvā — 13 cm. Citviet valstī sniega kārtas biezums bija lielākoties ap 1–9 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891392483172536334 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> Savukārt nakts sākumā, zem skaidrām debesīm, [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz –18,5 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891343604397818011 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — Liepājas un [[Ventspils]] ostā minimālā gaisa temperatūra agra rīta stundās bija +1 grāds ([[Liepāja|Liepājas]] lidostā termometra stabiņš noslīdēja 15 grādus zemāk nekā ostā — līdz –14 grādiem), bet [[Madona|Madonā]] termometra stabiņš pazeminājās līdz –18,9 °C un līdz –19,7 °C Daugavpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8195887/zemaka-gaisa-temperatura-piecos-rita-bija-aptuveni-19-gradi-kads-laiks-gaidams-sodien Zemākā gaisa temperatūra piecos rītā bija aptuveni -19 grādi. Kāds laiks gaidāms šodien?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|20|SK}}</ref> * [[24. februāris]] — valdot skaidram laikam naktī [[Daugavpils|Daugavpilī]] gaiss atdzisa līdz –15,4 °C, bet dienā, spīdot saulei, [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem. Sniega sega saglabājās lielā valsts daļā.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=02&day=24&hora=20&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. februāris]] — nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet pasliktinājās redzamība, jo izveidojās bieza [[migla]], atbilstoši [[LVĢMC]] datiem mazākā redzamība piecos no rīta bija 110 metri [[Bauska|Bauskā]], 160 metri [[Skrīveri|Skrīveros]] un 350 metri [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]. Tāpat vairākās vietās, īpaši galvaspilsētā, bija slikta gaisa kvalitāte.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8200890/piektdiena-bus-apmakusies Piektdiena būs apmākusies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[3. marts]] — dažviet piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s, sniega segas tikpat kā visā valstī nebija, izņemot [[Alūksne|Alūksni]] un [[Dagda|Dagdu]], kur no rīta vēl klāja attiecīgi 6 cm un 7 cm sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8202424/sodien-debesis-klas-makoni Šodien debesis klās mākoņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|3|SK}}</ref> * [[6. marts]]: ** Latvijā tika piedzīvota saulaina, vējaina un ļoti silta diena, pirmo reizi 2025. gadā gaisa temperatūra valsts teritorijā pārsniedza +10 grādu atzīmi un vienlaicīgi arī +15 grādu atzīmi. Visās novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāk bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], '''+15,5 °C''', kas ir jauns nacionālais siltuma rekords un tika atkārtots arī valsts marta 1. dekādes siltuma rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1897649433682018398 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1897648832810213674 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> Līdzīgi ļoti silts laiks bija [[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014. gadā]] [[10. marts|10. martā]] Dobelē.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1897656789501411834 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+14,3 °C'''. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1961. gads|1961. gadā]], kad bija +12,3 grādi. * [[7. marts]] — uzspīdot saulei, daudzviet (15 novērojumu stacijās) tika pārspēts, bet [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā atkārtots, maksimālās gaisa temperatūras rekords. Dobelē termometra stabiņam paaugstinoties līdz '''+14,1 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 7. marta siltuma rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1920. gads|1920. gadā]] Rīgā, kad bija +12,0 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8205992/jauns-rekords-piektdiena-latvija-kluvusi-par-siltako-7-martu-noverojumu-vesture Jauns rekords – piektdiena Latvijā kļuvusi par siltāko 7. martu novērojumu vēsturē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> Vēsākais laiks valdīja piekrastē un vietām Vidzemē, kur bija vairāk mākoņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898046829561880613 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> * [[8. marts]] — trešo dienu pēc kārtas [[Latvija|Latvijas]] teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz atzīmei, kas attiecīgajā datumā tika reģistrēta pirmo reizi novērojumu vēsturē. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Daugavpilī un [[Bauska|Bauskā]], kur gaiss iesila līdz '''+14,7 °C''', kas ir jauns Latvijas 8. marta siltuma rekords. Iepriekšējais 8. marta siltuma rekords Latvijā bija +14,1 grāds [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]] [[Kolka|Kolkā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2025-treso-dienu-pec-kartas-parspets-latvijas-siltuma-rekords.a590817/ Trešo dienu pēc kārtas pārspēts Latvijas siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> Vietējas nozīmes siltuma rekordi tika pārspēti 15 novērojumu stacijās, Bauskā tika labots arī marta pirmās dekādes rekords. Rīgas centrā gaiss iesila līdz +13,1 °C, kas par 0,3 °C mazāk nekā [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gada]] 8. martā. Kurzemes un Vidzemes rietumos termometra stabiņš sasniedza +6, +9 grādus.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898393540784279617 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Salna Priekuļos 2025.03.09.jpg|alt=Salna zāles virskārtā Priekuļos, 9. marta rītā|thumb|170px|Salna zāles virskārtā [[Priekuļi|Priekuļos]], 9. marta rītā]] * [[10. marts]] — siltākā marta 1. dekādes diena meteoroloģisko novērojumu vēsturē, [[Liepāja|Liepājā]] gaiss iesila līdz pat '''+17,4 °C''', kas ir jauns diennakts nacionālais siltuma rekords.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1899104398988427279 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Pirmo reizi, kopš Latvijā veic laikapstākļu novērojumus, gaisa temperatūra tik agri pavasarī sasniedza +17 grādu atzīmi. Iepriekš agrākais datums, kad Latvijā bija +17 grādu siltums, bija [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gada]] [[18. marts|18. martā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.03.2025-pirmo-reizi-vesture-tik-agri-pavasari-gaiss-sasilis-lidz-17-gradiem.a590960/ Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī gaiss sasilis līdz 17 grādiem], lsm.lv, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Kopumā gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +11, +16 grādiem, 12 novērojumu stacijās tika pārspēti 10.03. siltuma rekordi. Rīgā gaiss iesila līdz +15,0 °C, līdz diennakts un dekādes rekordam pietrūka 0,2 grādi ([[1961. gads|1961. gadā]] bija +15,2 grādi). Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]] bija ievērojami vēsāks, kur bija attiecīgi +5,3 °C un +7,6 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899136506863800462 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — desmit novērojumu stacijās, pārsvarā valsts austrumos, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Daugavpilī gaisam iesilstot līdz '''+14,9 °C''', tika uzstādīts jauns 11.03. nacionālais siltuma rekords. Valsts dienvidos, Vidzemes dienvidaustrumos un [[Latgale|Latgalē]] termometra stabiņš sasniedza +10, +13 grādus, tikmēr citur gaisa temperatūra saglabājās zem +10 grādiem, izteikti vēsāks bija piekrastē un [[Kurzeme|Kurzemes]] ziemeļrietumu daļā, kur gaiss neiesila vairāk par +3, +5 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899516406934257700 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|11|SK}}</ref> * [[14. marts]] — nokrišņiem šķērsojot valsts teritoriju, daudzviet naktī lija un sniga, izveidojās neliela sniega kārta. Biezākā sniega kārta no rīta bija [[Alūksne|Alūksnē]] — 5 cm. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zīlāni|Zīlānos]], kur līdz 14.03. tika sasniegta marta mēneša norma.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1900453922042458448 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8210092/piektdien-putis-auksts-vejs-vakarpuse-debesis-skaidrosies Piektdien pūtīs auksts vējš. Vakarpusē debesis skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref> * [[17. marts]] — mēneša aukstākā nakts Latvijā, teju visur termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–9,5 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (–10,4 °C). Visā Latgalē, lielā daļā Vidzemes un Zemgales bija –5, –7 grādi, tikai [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] pusē gaiss atdzisa līdz –0,7 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1901551719785398637 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|17|SK}}</ref> * [[21. marts]] — gandrīz visā valsts teritorijā valdīja saulains laiks, vienīgi daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļos debesis bija aizklājuši [[mākoņi]], tādēļ jūtami lielāki gaisa temperatūras kontrasti: ap četriem pēcpusdienā [[Stende|Stendē]] gaiss iesila vien līdz +2,5 °C, tikmēr spīdot saulei [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1903087075135525329 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|21|SK}}</ref> * [[25. marts]] — siltās frontes ietekmē vietām valsts ziemeļu rajonos tika novērojamas asperitas jeb [[undulatus asperatus|''undulatus asperatus'']]. Šie mākoņi visbiežāk veidojas pērkona negaisa mākoņu nomalēs, turbulentā [[atmosfēra|atmosfēras]] slānī, bet pietiekami bieži redzami arī uz atmosfēras frontēm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1904519166020702531 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|25|SK}}</ref> * [[28. marts]] — Kolkā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +14,4 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|3|28|SK}}</ref> * [[29. marts]] — visā Latvijā bija skaidras debesis un spoži spīdeja saule, tika aizvadīta ļoti silta diena, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra novērota [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +16,9 °C. Pie siltuma rekordiem tika arī [[Dobele]] (+15,9 °C), [[Pāvilosta]] (+16,0 °C), [[Rucava]] (+15,9 °C), [[Stende]] (+15,5 °C), vēl [[Saldus]] novērojumu stacijā tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gada]] rekords, +15,3 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1906017911606546692 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — gaiss iesila līdz +15, +19 grādiem teju visā valstī, izņemot [[Ventspils]], [[Liepāja]]s un [[Ainaži|Ainažu]] novērojumu stacijas, kur bija +9, +11 grādi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavā]] (+19,7 °C) un līdz sezonas pirmajiem +20 grādiem pietrūka 0,3 °C. Dobelē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +19,5 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]] un Rīgā līdz +19,4 °C, [[Bauska|Bauskā]] līdz +19,0 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1907817123335790827 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1907800084537921858 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — no ziemeļiem rītā valsti šķērsoja [[zema spiediena ieplaka]], ar kuru saistītas nokrišņu zonas atnesa snigšanu. Vietām Vidzemē un Kurzemē sniga stipri, [[Cēsis|Cēsu]] un [[Madona]]s novadā sniega segas biezums dažviet pārsniedza 10 cm.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1908397282120102399 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> Pārējā valstī bija vien balta zeme (daži cm sniega) vai sniega nebija nemaz. Dažviet arī puteņoja, jo pūta brāzmains ziemeļu-ziemeļaustrumu [[vējš]], brāzmās sasniedzot 15—19 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1908426322973536516 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:Putenis Pures benzinatanka 5apr2025.jpg||thumb|250px|Sniegputenis [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Pūre|Pūrē]] 5. aprīlī]] * [[7. aprīlis]] — agri no rīta vairākās vietās gaisa temperatūra noslīdēja –5 grādiem, vietām [[Cēsis|Cēsu]] pusē sasniedzot pat –10 grādus, bet aukstuma rekordi netika pārspēti.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lm6ysiyaic22 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|4|7|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — brāzmainiem vējiem pūšot no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, daudzviet naktī vēja brāzmas pārsniedza 15 m/s, stiprākās vēja brāzmas diennakts laikā tika novērotas [[Ventspils|Ventspilī]] — 24,9 m/s un Liepājā (ostā) — 26,1 m/s. Rīgas centrā un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] iepriekšējas dienas vakarā vēja brāzmas bija 20—22 m/s, nakts laikā maksimālās vēja brāzmas bija attiecīgi 17,3 m/s un 20,4 m/s. Tāpat naktī lokāli arī sniga, vairāk snidzis dienvidos no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] — [[Tukums|Tukuma]], Dobeles un [[Jelgava]]s novadā, arī Jūrmalā un [[Mārupe]]s novadā, bet būtiska sniega kārta neveidojās.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8227272/ceturtdiena-bus-nedelas-dzestraka-diena Ceturtdiena būs nedēļas dzestrākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/334501884 Aizvadītā nedēļa bija auksta un vējaina, vietām sniga], videscentrs.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]] — Mērsragā pēcpusdienā gaiss iesila līdz +21,4 °C, tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords, un pirmo reizi 2025. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1911738304128561622 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> Tāpat pirmo reizi pavasarī tika reģistrētas lokālas pērkona [[lietusgāzes]], Jelgavas novadā izveidojās atsevišķi [[gubu-lietus mākoņi]], kuros tika fiksētas arī dažas [[zibens]] izlādes.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1911795945806713173 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — sauss un saulains laiks valdīja visā Latvijas teritorijā un daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20 grādiem. Sešās novērojumu stacijās — Skultē (+19,6 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+20,9 °C), Liepājā (+22,1 °C), Pāvilostā ('''+22,2 °C'''), [[Rucava|Rucavā]] (+21,5 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+21,6 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Pāvilostā arī nacionālais siltuma rekords. Vēsāks bija līča piekrastē. [[Kolka|Kolkā]] vējam pūšot no [[ūdens]], gaiss iesila vien līdz +10 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189153501999264 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> Izteikts [[jūra|jūras]] brīzes efekts bija vērojams Ventspilī, kur pūšot austrumu vējam, gaiss sākotnēji iesila līdz +16 grādiem, tad, vējam iegriežoties no ziemeļu puses, tas strauji atdzisa līdz +8 grādiem, bet vakarā, kad vējš atkal pūta no sauszemes, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21 grādam.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189155938812071 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> [[Attēls:Pavasaris Kuldiga 2025 4 15.jpg|alt=Silta, pavasarīga diena Kuldīgā, 2025. gada 15. aprīlis|thumb|180px|Silta, pavasarīga diena [[Kuldīga|Kuldīgā]], 2025. gada 15. aprīlis]] * [[17. aprīlis]] — temperatūras kontrastiem pilna diena: Kurzemes un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos gaiss iesila līdz +12, +14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos termometra stabiņš pārsniedza +20 grādus. 12 novērojumu stacijās tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 7 no tām dekādes rekords, un [[Daugavpils|Daugavpilī]] ('''+25,7 °C''') Latvijas dienas un dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912905177654325306 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|17|SK}}</ref> * [[18. aprīlis]]: ** Skrīveros gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+28,4 °C''' — '''tika pārspēts visas Latvijas aprīļa absolūtais siltuma rekords''', līdz šim tik augsta gaisa temperatūra Latvijā, aprīlī vēl nekad nebija reģistrēta.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913220100238332110 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> Iepriekšējais rekords piederēja Rīgai, kur [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī gaiss sakarsa līdz +27,9 °C. Pilnīgi visās LVĢMC novērojumu stacijās pārspēti arī vietējas nozīmes 18. aprīļa diennakts un arī teju visi (izņemot [[Liepāja|Liepāju]]) aprīļa 2. dekādes, kā arī 16 vietējas nozīmes mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šāds karstums tik agri pavasarī tika fiksēts pirmo reizi vēsturē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913274693072859607 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+28,0 °C''', tika uzstādīts jauns diennakts, dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais mēneša rekords tika fiksēts [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī, kad bija +27,9 °C, un iepriekšējais 18. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords arī tika fiksēts 2000. gadā (+21,4 grādi).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913275241528230062 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]]: ** Lielā Latvijas daļā gaiss iesila līdz +22, +27 grādiem, gandrīz visā valstī (izņemot Mērsragu, Liepāju, Ventspili un [[Rucava|Rucavu]]) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Madonā — '''+27,7 °C''', kas ir jauns nacionālais 19. aprīļa karstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913852717996310602 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> Dienas gaitā veidojās arī [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet, arī Rīgā, atnesot [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] ar intensīvu lietu un aktīvu zibeņošanu. Visvairāk nolija Lielpečos (76,3 mm) un [[Stende|Stendē]] (46,5 mm), vietām nokrišņu daudzums pat pārsniedza divkāršu mēneša normu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1913651185925452199 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|19|SK}}</ref> Kopumā Latvijas teritorijā tika reģistrētas teju 9000 [[zibens]] izlādes, sasniedzot iespaidīgu rādītāju priekš aprīļa.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913699200296169477 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+24,5 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika fiksēts [[1948. gads|1948. gadā]], kad bija +22,5 grādi. * [[21. aprīlis]] — kamēr [[Pāvilosta|Pāvilostā]] dienā nebija siltāks par +7,5 °C, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Daugavpilī — +23,6 °C, bet Dagdā — +22,1 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1914331988904865847 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|21|SK}}</ref> * [[22. aprīlis]] — Dagdā tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gaiss iesila līdz +24,5 °C. Daugavpilī termometra stabiņam paaugstinoties līdz +25,2 °C, tika atkārtots [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] rekords. Vakarpusē, pārsvarā Vidzemē, mēreni stipri lija un ducināja pērkons, spēcīgākie negaisi atradās [[Lietuva|Lietuvas]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1914732357262692393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|22|SK}}</ref> Rīgā tika fiksēts pērkona negaiss, kas bija jau otrais četru dienu laikā. * [[27. aprīlis]] — daudzviet naktī termometra stabiņš noslīdēja zem nulles un tika novērota [[salna]], zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (–4,0 °C), [[Alūksne|Alūksnē]] (–4,2 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–4,5 °C). Citviet bija –1, –3 grādi, bet virs nulles gaisa temperatūra saglābajās Kurzemes rietumu daļā, kā arī Rīgā un tās apkārtnē.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1916364670165721407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|27|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — no rīta [[Madona|Madonā]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –3,9 °C un tika pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekords. Šīs bija pirmais gada minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā un pirmais kopš [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] maija.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — nakts laikā dažviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –2 grādiem, savukārt diena bija silta, [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,9 °C un tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|5|2|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — zāles virskārtā naktī un agrā rītā tika novērota [[salna]], jo, pārsvarā valsts austrumos termometra stabiņš noslīdēja zem nulles. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Madona|Madonā]] (–2,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–2,5 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1919592732093300836 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|6|SK}}</ref> Dienā no ziemeļrietumiem virzījās nokrišņu zona, daudzviet lija. * [[8. maijs]] — rīta stundās vietām [[Cēsis|Cēsu]] un [[Sigulda|Siguldas]] pusē sniga, vēlāk Bauskas un [[Jēkabpils]] apkārtnē arī tika reģistrēts slapjš sniegs, sniega graudi un krusa tika fiksēta arī dažviet citos reģionos.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lomzd3mzk22n Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> Savukārt [[Rucava|Rucavā]] naktī tika pārspēts 8. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam pazeminoties līdz –2,4 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8244676/ceturtdien-vietam-latvija-islaicigi-snigs Ceturtdien vietām Latvijā īslaicīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — divās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –4,8 °C. Aukstuma rekords tika labots arī [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss atdzisa līdz –2,2 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1920704101932827126 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> Kurzemē mākoņu dēļ nakts bija siltāka nekā iepriekš bija prognozēts — gaisa temperatūra nenoslīdēja zem –3 grādiem un vietām saglabājās virs nulles. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija no –4 grādiem [[lidosta "Rīga"|lidostā]] līdz +3 grādiem pilsētas centrā un +5 grādiem [[jūra|jūras]] tuvumā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8245531/saullekta-vietam-latvija-valda-teju-piecu-gradu-sals Saullēktā vietām Latvijā valda teju piecu grādu sals], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — pirmo reizi kopš 2023. gada Latvijā valdīja laiks, kas bija atbilstošs aukstuma vilnim. Par aukstuma vilni [[LVĢMC]] sauc laikposmu, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem klimatiskās references perioda 10. procentiles. Pēdējais aukstuma vilnis, kas atbilst minētajai definīcijai, Latvijā bija [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] decembra 1. dekādē. Sākot ar [[5. maijs|5. maiju]], katru nakti kaut vienā novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra bijusi zem klimatiskās references perioda desmitās procentiles. Rucavā 12. maijs kļuva par sesto secīgo auksto [[diennakts|diennakti]], līdz ar to šajā novērojumu stacijā tika reģistrēts aukstuma vilnis — pirmais aukstuma vilnis Latvijā pēdējo 17 mēnešu laikā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8247000/ziemas-atblazma-pavasari-latvija-registrets-aukstuma-vilnis Ziemas atblāzma pavasarī: Latvijā reģistrēts aukstuma vilnis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|12|SK}}</ref> * [[15. maijs]] — ciklona centram priekšpusdienā atrodoties Latgales austrumos, bet vakarā nonākot [[Zemgale|Zemgalē]], daudzviet valsts teritorijā ilgstoši, brīžiem arī stipri lija. Rīgas centra meteostacijā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums sasniedza 23,3 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249319/ceturtdien-latvijas-lielakaja-dala-lis-iespejams-slapjs-sniegs Ceturtdien Latvijas lielākajā daļā līs; iespējams slapjš sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|15|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lpbp7dpees2t Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> [[Attēls:Halo Ogrē 2025 5 17.jpg|alt=Saules halo virs Ogres 17. maijā|thumb|180px|Saules [[halo]] virs Ogres 17. maijā]] * [[16. maijs]] — divu dienu laikā (līdz plkst. 12:00) [[Rīga|Rīgas]] centrā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 41 mm jeb 86% no mēneša normas. Vidzemes dienvidu daļā un Rīgas apkārtnē no rīta lietum pievienojies pat slapjš [[sniegs]], vēlāk sniga arī Limbažu novadā, [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], bet pašos [[Limbaži|Limbažos]] stiprāka snigšana epizode noslēdzās arī ar nelielu sniega kārtiņu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1923270475024662949 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Līdz ar to 16. maijs ir viens no vēlākajiem datumiem pavasarī, kurā Latvijā tika novērots sniegs uz zemes.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249653/piektdiena-sveiks-ar-negantiem-laikapstakliem-stipri-lis-un-vietam-ari-snigs Piektdiena sveiks ar negantiem laikapstākļiem – stipri līs un vietām arī snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem vēlākais zināmais datums pavasarī, kad Latvijā tika fiksēts sniegs uz zemes, ir 29. maijs [[1953. gads|1953. gadā]] Kazdangā. Sniega segas biezums toreiz sasniedza 5 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1923284395328229766 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — plašā Latvijas teritorijā bija lietains laiks, daudzviet ilgstoši lija, valsts dienvidu daļā — arī stipri. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 22,2 mm, kopš mēneša sākuma galvaspilsētā nolija 87,6 mm jeb 184% no mēneša normas. Lietavu dēļ [[upe|upēs]] ievērojami paaugstinājās ūdens līmenis.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8251617/riga-somenes-nokrisnu-daudzums-sasniedzis-184-no-maija-normas Rīgā šomēnes nokrišņu daudzums sasniedzis 184% no maija normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|19|SK}}</ref> * [[23. maijs]] — centrālos un austrumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja [[atmosfēras fronte]] ar nokrišņu zonu, nesot ilgstošu lietu. Galvaspilsētā kopš iepriekšējas dienas vakara nokrišņu daudzums pārsniedza 10 mm. Tikmēr [[LVĢMC]] izplatīja brīdinājumu par ūdens līmeņa celšanos [[Lielupe|Lielupes]] un Daugavas baseina upēs biežo un ilgstošo nokrišņu dēļ.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8253654/izplatits-dzeltenais-bridinajums-par-udens-limena-celsanos-lielupes-un-daugavas-baseina-upes Izplatīts dzeltenais brīdinājums par ūdens līmeņa celšanos Lielupes un Daugavas baseina upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|21|SK}}</ref> * [[24. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijā sasniedza 35,5 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2025&mes=05&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. maijs]] — lietus zonai atkal šķērsojot valsts teritoriju, Latvijas austrumu daļā dažviet mēreni stipri lija. Diennakts nokrišņu daudzums [[Madona|Madonā]] sasniedza 21,9 mm, bet mēneša nokrišņu daudzums sasniedza 170,6 mm, līdz ar to šis kļuva par mitrāko maiju kopš 1945. gada. Iepriekšējais maija rekords piederēja [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gadam]], kad Madonā bija 156,5 mm nokrišņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1927930695264919594 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|29|SK}}</ref> * [[30. maijs]] — Latgalē, Sēlijā un Vidzemes centrālajā un austrumu daļā naktī un no rīta tika reģistrētas pērkona lietusgāzes. Lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 38 mm, Alūksnē nolija 28,2 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] 26,4 mm, Zosēnos 21,5 mm, Gulbenē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Madonā nolija 15–18 mm. Kopš mēneša sākuma Madonā nokrišņu daudzums sasniedza 194 mm, lietavu dēļ [[Madona|Madonas]] novadā tika izskaloti ceļi, applūduši lauki un dārzi.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1928380295826297119 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> Savukārt [[Līvāni|Līvānu]] novada pašvaldība plūdu draudu mazināšanai lūgusi vietējās mazās hidroelektrostacijas ([[HES]]) īpašnieku atvērt [[Dubna|Dubnas]] upes slūžas līdz zemākajam ūdens līmenim ūdenskrātuvē.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.05.2025-pludi-latvijas-austrumos-madonas-novada-izskaloti-celi-livanos-ludz-atvert-dubnas-upes-sluzas.a601271/ Plūdi Latvijas austrumos: Madonas novadā izskaloti ceļi, Līvānos lūdz atvērt Dubnas upes slūžas], lsm.lv, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — no rīta un priekšpusdienā virzoties [[zema spiediena ieplaka|zema spiediena ieplakai]] ar [[atmosfēras fronte|atmosfēras fronti]], valsts teritorijā lija, vietām stipri, nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 10 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1929422719445065760 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> Intensīvo maija nokrišņu dēļ austrumu rajonos aizvien bija spēkā dzeltenais brīdinājums par augsto ūdens līmeni, un [[plūdi|plūdu]] risks saglabājās.<ref> [https://bridinajumi.meteo.lv Bridinajumi.meteo.lv], bridinajumi.meteo.lv, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> * [[5. jūnijs]] — pāri Latvijai virzījās [[gubu-lietus mākoņi]], naktī zema spiediena ieplakas dēļ daudzviet lija, dienas laikā, pārsvarā valsts austrumu daļā tika reģistrētas pērkona lietusgāzes, viena neliela [[lietusgāze]] ar pērkonu šķērsoja arī Rīgas apkārtni.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1930513952766636055 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|5|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 23,7 mm, [[Bauska|Bauskā]], Dagdā un Rēzeknē tas sasniedza 17–19 mm. Ūdens līmenis upēs galvenokārt nedaudz svārstījās, straujāks kāpums tika novērots valsts ziemeļaustrumu upēs [[Vaidava|Vaidavā]] un Vecpalsā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8263233/nedelas-pedeja-darba-diena-islaicigi-lis-dazviet-gaidams-perkona-negaiss Nedēļas pēdējā darba dienā īslaicīgi līs; dažviet gaidāms pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|6|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2025. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|9,2}} | {{Temperatūras krāsa|6,8}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|17,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,9}} | {{Temperatūras krāsa|19,7}} | {{Temperatūras krāsa|28,4}} | {{Temperatūras krāsa|25,2}} | {{Temperatūras krāsa|20,9}} | {{Temperatūras krāsa|22,3}} | {{Temperatūras krāsa|23,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–0,2}} | {{Temperatūras krāsa|1,9}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–1,6}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–0,3}} | {{Temperatūras krāsa|4,5}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|5,2}} | {{Temperatūras krāsa|3,7}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,4}} | {{Temperatūras krāsa|8,7}} | {{Temperatūras krāsa|12,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,6}} | {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | {{Temperatūras krāsa|–17,1}} | {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | {{Temperatūras krāsa|–10,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,4}} | {{Temperatūras krāsa|–7,9}} | {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | {{Temperatūras krāsa|–4,5}} | {{Temperatūras krāsa|–4,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,6}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2025. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2025. gads Latvijā]] m8bmxc1fh7l6lnjfecxw1bwizxtfwq7 0 588781 4290074 4289700 2025-06-06T17:12:21Z Dainis 876 /* Jūnijs */ 4290074 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2025|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2025. gads|2025]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2025}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Thuraya 4-NGS]]''. * [[6. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists tehnoloģiju pavadonis kosmisko aparātu apkalpošanai ''[[Shijian 25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[10. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-153'' palaisti 22 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA-463'' — ''USA-484''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Xiangrikui]]'' (''CentiSpace-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[Impulse 2]]'' (''LEO Express-2''), ''[[ION SCV-014]]'', ''[[ION SCV-016]]'' (tajā pavadoņi ''[[HADES-R]]'', ''[[HYDRA-T]]'', ''[[HYPE]]'', ''[[POQUITO]]'', ''[[PROMETHEUS-1]]'', 2 × ''[[SKYLINK]]''), pavadoņi ''[[AE1C & D]]'', ''[[FGN-100-D1]]'', 3 × ''[[Firefly (pavadonis)|Firefly]]'', ''[[GARAI A]]'', ''[[HEO-01]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 3 × ''[[JAY]]'', ''[[Lyra-1]]'', ''[[MBZSat]]'', ''[[NorSat-4]]'', ''[[Pelican-2]]'', ''[[Ray (pavadonis)|Ray]]'', ''[[SIGI]]'', ''[[SkyBee-1]]'', ''[[UzmaSAT-1]]'' (''ÑuSat-45''), ''[[Al Ain Sat-1]]'', ''[[ANSER Leader-S]]'', ''[[Balkan 1]]'', ''[[Bluebon]]'', ''[[BRO-16]]'', 2 × ''[[Centauri]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]'', ''[[Elevation 1]]'', ''[[Edison-1]]'', 36 × ''[[Flock-4G]]'', ''[[Forest-3 ]]'', 3 × ''[[FOSSASat TAT]]'', ''[[GESat GEN1]]'', ''[[HCT-SAT 1]]'', ''[[INNOCube]]'', 2 × ''[[IRIS]]'', 6 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[LIME (pavadonis)|LIME]]'', ''[[Otter]]'', ''[[PARUS-T1]]'', ''[[PAUSAT 1]]'', ''[[PoSat-2]]'', ''[[SatGus]]'', ''[[SCOT]]'', ''[[Sedna-2]]'', ''[[TechEdSat-22]]'', ''[[TROLL]]'', ''[[Veery-0F]]'', ''[[BUZZER-1]]'', ''[[FUSSION-1]]'', nenosaukts pavadonis, nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-2]]''. * [[15. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti Mēness nolaižamie aparāti ''[[Blue Ghost Mission 1]]'', ''[[HAKUTO-R M2]]'' un mobilis ''[[Tenacious]]''. * [[16. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[New Glenn]]'' pirmajā lidojumā palaists pavadoņu apkalpošanas aparāta prototips ''[[Blue Ring Pathfinder]]'', raķetes pirmajai pakāpei neizdevās nosēsties uz peldošas platformas; ** supersmagā nesēja ''[[Starship]]'' 7. izmēģinājumu lidojumā zaudēta augšējā pakāpe ar 10 ''[[Starlink]]'' maketiem, savukārt pirmā pakāpe veiksmīgi nosēdās; ** [[SKS 72. ekspedīcija|SKS-72]]: [[Tailers Heigs]] un [[Sanita Viljamsa]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti pavadoņi ''[[PRSC-EO1]]'', ''[[Tianlu-1]]'', ''[[Lantan-1]]'' (''Zhejiang Haiyang 1''). * [[19. janvāris]] — neveiksmīgi beidzās nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12A]]'' daudzkārtizmantojamās pirmās pakāpes prototipa ''[[Longxing 2]]'' izmēģinājumu lidojums. * [[20. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1]]'' (''Ceres-1'') palaisti 4 meteoroloģiskie pavadoņi ''[[Yunyao 1]]'', un Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jitianxing A-05]]''; ** [[Shenzhou 19|''Tiangong'' 8. ekspedīcija]]: [[Cai Sjudže]] un [[Suns Linduns]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[21. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA-485'', ''USA-486''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' (''G60 Polar Group 06''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-14]]''. * [[24. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[NVS-02]]'' (''IRNSS-1K''). * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SpainSat NG I]]''; ** [[SKS 72. ekspedīcija|SKS-72]]: [[Berijs Vilmors]] un [[Sanita Viljamsa]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Februāris === * [[1. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki 6]]'' (''QZS-6''). * [[4. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[WorldView Legion]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Kosmos-2581]]'', ''[[Kosmos-2582]]'', ''[[Kosmos-2583]]''. * [[8. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Kinéis]]''. * [[10. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' (modifikācijas pirmais lidojums) palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Digui]]'' (''SatNet LEO Group 02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. februāris]]: ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' iegāja Mēness orbītā. ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Hakuto-R Mission 2]]'' veica Mēness pārlidojumu. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[18. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlackSky Global 3-1]]'' (''BlackSky 20''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E ]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 10R]]'' (''ChinaSat 10R''). * [[23. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[27. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti: Mēness nolaižamais aparāts ''[[IM-2]]'' (''Athena'') ar mobilajiem aparātiem ''[[AstroAnt]]'', ''[[Micro-Nova]]'' (''μNova''), ''[[MAPP]]'', ''[[Yaoki]]''; Mēness orbitālais aparāts ''[[Lunar Trailblazer]]''; eksperimentāla asteroīda zonde ''[[Odin (asteroīda zonde)|Odin]]'' (''Brokkr-2''); orbitālais velkonis ''[[Chimera GEO-1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1]]'' (''SuperView Neo 1''); ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-30]]''. === Marts === * [[1. marts]]: ** avarēja nesējraķete ''[[Kuaizhou-1A]]''; ** starpplanētu zonde ''[[Europa Clipper]]'' veica Marsa pārlidojumu; ** kravas kuģis ''[[Progress MS-30]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[2. marts]]: ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' nosēdās uz Mēness virsmas; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2584]]'' (''GLONASS-K2 № 14L''). * [[3. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[6. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists militārais pavadonis ''[[CSO-3]]''; ** nolaižamais aparāts ''[[IM-2|IM-2 Athena]]'' nosēdās uz Mēness virsmas un apgāzās, bet turpināja ierobežoti darboties; dienu vēlāk misija tika atzīta par beigušos; ** supersmagā nesēja ''[[Starship]]'' izmēģinājumu lidojumā izdevās nosēdināt pirmo pakāpi, bet otrā pakāpe avarēja. * [[7. marts]] — militārais kosmoplāns ''[[X-37B]]'' (''[[USA-349]]'') nolaidās uz zemes. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-15]]''. * [[11. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' (''G60 Polar Group 05''). * [[12. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaista tuvā infrasarkanā orbitālā observatorija ''[[SPHEREx]]'' un Saules vainaga observatorija ''[[Polarimeter to Unify the Corona and Heliosphere|PUNCH]]'' (viens aparāts ''NFI'' un 3 ''WFI''); ** asteroīda zonde ''[[Hera (asteroīda zonde)|Hera]]'' veica Marsa pārlidojumu. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-10]]'', apkalpe: [[Enna Makleina]], [[Nikola Eiersa]], [[Takuja Oniši]], [[Kirils Peskovs]]. * [[15. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-9]]'' (''Susanoo-I''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 3-02]]'' (''SuperView Neo 3-02'') un ''[[Tianyan-23]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[ION SCV]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-3]]'', pavadoņi ''[[Clarity-1]]'' (''Albedo-1''), ''[[ARVAKER-1]]'', ''[[DROID.002]]'', ''[[LizzieSat-3]]'', ''[[MuSat-4]]'' (''FireSat 0''), ''[[Athena (pavadonis)|Athena]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[YAM 8]]'' (''Longbow''), ''[[SpaceEye-T]]'', ''[[DSAR-TD]]'' (''Etihad-Sat''), ''[[PANDORE]]'', ''[[SOAP (pavadonis)|SOAP]]'', ''[[OTP-2]]'', 2 × ''[[Aerocube]]'', 6 × ''[[Hermes Pathfinder]]'', ''[[HADES-ICM]]'', ''[[Hydra-W]]'', 3 × ''[[EZIE]]'', ''[[REAL (pavadonis)|REAL]]'', 2 × ''[[TRYAD]]'', ''[[Botsat 1]]'', ''[[Corvus-Micro]]'' (''Spinnaker3''), ''[[Cortez / M-SEL]]'', ''[[IOD-1 Startical ]]'', 8 × ''[[N3X]]'', ''[[NILA]]'', ''[[PExT]]'', ''[[RAPSat]]'', 9 × ''[[TEVEL2]]'', ''[[UVSQsat-NG]]'', ''[[Wingbits]]'', ''[[Zohar]]'', ''[[Time Flies ]]'', ''[[Orb Astro-TR5]]'' (''RED5''), ''[[NUSHSat-1]]'', ''[[JinjuSat-1B]]'', ''[[OrCa-2B]]'', ''[[Sphinx (Frazier)|Sphinx]]'' (''Frazier''), ''[[HYVRID]]'', 2 × ''[[Tomorrow (pavadonis)|Tomorrow]]'', ''[[Al Munther]]'', 7 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[SEOPS-BLAZE]]'', ''[[Buccaneer MM]]'' (''BMM''), ''[[Unicorn 2O-Q]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[16. marts]]: ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-10]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Kosmos-2585]]'', ''[[Kosmos-2586]]'', ''[[Kosmos-2587]]''; ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' beidza darbību līdz ar Mēness nakts iestāšanos. * [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti 6 meteoroloģiskie pavadoņi ''[[Yunyao-1]]'' un 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Zhongke]]'' (''AIRSAT''). * [[18. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Kinéis]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-9]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Tailers Heigs]], [[Aleksandrs Gorbunovs]], [[Berijs Vilmors]], [[Sanita Viljamsa]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-57'' palaisti 11 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA-487'' — ''USA-497''); ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti 6 pavadoņi ''[[Yunyao-1]]''; ** [[Shenzhou 19|''Tiangong'' 8. ekspedīcija]]: [[Cai Sjudže]] un [[Suns Linduns]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[24. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-69'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-498]]'', ''[[USA-499]]'' (''Intruder'', ''NOSS-3 10''). * [[26. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[OTC-P1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian-2 04]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. marts]] — kravas kuģis ''[[NG-21|Cygnus NG-21]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[29. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists militārais pavadonis ''[[TJS-16]]''. * [[30. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-21|Cygnus NG-21]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķete ''[[Spectrum (nesējraķete)|Spectrum]]'' avarēja tās pirmajā startā. * [[31. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Fram2]]'' (pirmo reizi polārā orbītā), apkalpe: [[Čuns Vans]], [[Jannike Mikelsena]], [[Rabea Roge]], [[Eriks Filipss]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan 6]]''. * [[3. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Tianping-3 A02]]''. * [[4. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[Fram2]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-27]]'' (apkalpe: [[Sergejs Rižikovs]], [[Aleksejs Zubrickis]], [[Džonatans Kims]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[9. aprīlis]] — pirmais pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[MEV-1]]'' atvienojās no sakaru pavadoņa ''[[Intelsat 901]]'', pirms tam piecus gadus uzturēdams tā stāvokli orbītā un pēc tam nogādādams pavadoni "kapsētas" orbītā. * [[10. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists militārais pavadonis ''[[TJS-17]]''. * [[12. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-192'' palaisti 22 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''. * [[13. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV / Orion 38]]'' misijā ''NROL-174'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-520]]'', ''[[USA-521]]''. * [[18. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Shiyan 27]]''. * [[19. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-26]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[20. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-26]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Aleksejs Ovčiņins]], [[Ivans Vagners]], [[Donalds Petits]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-145'' palaists 21 militārais pavadonis ''[[Starshield]]'' (''USA-523'' — ''USA-544''). * [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[e-kagaku-1]]'', ''[[GHS-01]]'', ''[[STARS-Me2]]''. * [[22. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[KORSAT-3]]'' (''425 Project SAR Sat 3''), nolaižamais aparāts ''[[PHOENIX-I]]'' un pavadonis ''[[Tomorrow S7]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Čeņs Džunžui]], [[Vans Dzje]]; kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian-2 05]]''. * [[28. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B / YZ-2]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Digui]]'' (''SatNet LEO Group 03''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Biomass]]''; ** nesējraķetes ''[[Firefly Alpha]]'' kļūmes dēļ tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LM 400 Demo]]'' nesasniedza orbītu; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 19]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[30. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 19]]'' nolaidās uz zemes (apkalpe: apkalpe: [[Cai Sjudže]], [[Suns Linduns]], [[Vana Haodze]]). === Maijs === * [[1. maijs]] — [[SKS 73. ekspedīcija|SKS-73]]: [[Enna Makleina]] un [[Nikola Eiersa]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[6. maijs]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[HAKUTO-R M2]]'' iegāja Mēness orbītā. * [[10. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[12. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3C/E ]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[TJS-19]]''. * [[13. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 12 pavadoņi ''[[Kong Jian Jisuan Xingzuo]]'' (''Space Computing Constellation''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[17. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Tianyi]]'' (''Dizhi 1'', ''Nankeda 1'', ''Nanchang hangkong 1'', ''Nanchang hangkong 2'', ''Beiyou 2'', ''Beiyou 3''); ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[WADATSUMI-I]]'' (''QPS-SAR 10''). * [[18. maijs]] — nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijas dēļ zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-09]]'' (''RISAT-1B''). * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 3B]]'' (''ChinaSat 3B''). * [[21. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[Taijing]]'', ''[[Xingrui-11]]'', ''[[Xingjiyuan-1]]'', ''[[Lifangti-108 001]]'', ''[[Xiguang-1 02]]'' (''Tanli''). * [[22. maijs]] — [[Shenzhou 20|''Tiangong'' 9. ekspedīcija]]: [[Čeņs Duns]] un [[Čeņs Džunžui]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[23. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2588]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. maijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[27. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** supersmagā nesēja ''[[Starship]]'' izmēģinājumu lidojums beidzās ar daļēju neveiksmi. * [[28. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E ]]''palaista asteroīdu zonde ''[[Tianwen 2]]''. * [[29. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Shijian-26]]''. * [[30. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-545]]'' (''GPS III-08 Katherine Johnson''). * [[31. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Global 3-2]]'' * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. jūnijs]]: ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[HAKUTO-R M2]]'' nolaižoties uz Mēness virsmas cieta neveiksmi; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. == Miruši == * [[27. maijs]] — [[Sergejs Tresvjackis]] (''Сергей Николаевич Тресвятский''), PSRS lidotājs izmēģinātājs, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1954. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas kosmonauts, militārais inženieris, politiķis (dzimis 1949. gadā) <!-- <gallery heights="160"> R.jpg| [[Ričards Truli]] </gallery> --> {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2025. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2025. gads kosmonautikā| ]] 0in8jqdmvgn9qwppebl4sksx128j9my 4290336 4290074 2025-06-07T11:35:42Z Dainis 876 /* Jūnijs */ 4290336 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2025|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2025. gads|2025]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2025}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Thuraya 4-NGS]]''. * [[6. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists tehnoloģiju pavadonis kosmisko aparātu apkalpošanai ''[[Shijian 25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[10. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-153'' palaisti 22 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA-463'' — ''USA-484''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Xiangrikui]]'' (''CentiSpace-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[Impulse 2]]'' (''LEO Express-2''), ''[[ION SCV-014]]'', ''[[ION SCV-016]]'' (tajā pavadoņi ''[[HADES-R]]'', ''[[HYDRA-T]]'', ''[[HYPE]]'', ''[[POQUITO]]'', ''[[PROMETHEUS-1]]'', 2 × ''[[SKYLINK]]''), pavadoņi ''[[AE1C & D]]'', ''[[FGN-100-D1]]'', 3 × ''[[Firefly (pavadonis)|Firefly]]'', ''[[GARAI A]]'', ''[[HEO-01]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 3 × ''[[JAY]]'', ''[[Lyra-1]]'', ''[[MBZSat]]'', ''[[NorSat-4]]'', ''[[Pelican-2]]'', ''[[Ray (pavadonis)|Ray]]'', ''[[SIGI]]'', ''[[SkyBee-1]]'', ''[[UzmaSAT-1]]'' (''ÑuSat-45''), ''[[Al Ain Sat-1]]'', ''[[ANSER Leader-S]]'', ''[[Balkan 1]]'', ''[[Bluebon]]'', ''[[BRO-16]]'', 2 × ''[[Centauri]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]'', ''[[Elevation 1]]'', ''[[Edison-1]]'', 36 × ''[[Flock-4G]]'', ''[[Forest-3 ]]'', 3 × ''[[FOSSASat TAT]]'', ''[[GESat GEN1]]'', ''[[HCT-SAT 1]]'', ''[[INNOCube]]'', 2 × ''[[IRIS]]'', 6 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[LIME (pavadonis)|LIME]]'', ''[[Otter]]'', ''[[PARUS-T1]]'', ''[[PAUSAT 1]]'', ''[[PoSat-2]]'', ''[[SatGus]]'', ''[[SCOT]]'', ''[[Sedna-2]]'', ''[[TechEdSat-22]]'', ''[[TROLL]]'', ''[[Veery-0F]]'', ''[[BUZZER-1]]'', ''[[FUSSION-1]]'', nenosaukts pavadonis, nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-2]]''. * [[15. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti Mēness nolaižamie aparāti ''[[Blue Ghost Mission 1]]'', ''[[HAKUTO-R M2]]'' un mobilis ''[[Tenacious]]''. * [[16. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[New Glenn]]'' pirmajā lidojumā palaists pavadoņu apkalpošanas aparāta prototips ''[[Blue Ring Pathfinder]]'', raķetes pirmajai pakāpei neizdevās nosēsties uz peldošas platformas; ** supersmagā nesēja ''[[Starship]]'' 7. izmēģinājumu lidojumā zaudēta augšējā pakāpe ar 10 ''[[Starlink]]'' maketiem, savukārt pirmā pakāpe veiksmīgi nosēdās; ** [[SKS 72. ekspedīcija|SKS-72]]: [[Tailers Heigs]] un [[Sanita Viljamsa]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti pavadoņi ''[[PRSC-EO1]]'', ''[[Tianlu-1]]'', ''[[Lantan-1]]'' (''Zhejiang Haiyang 1''). * [[19. janvāris]] — neveiksmīgi beidzās nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12A]]'' daudzkārtizmantojamās pirmās pakāpes prototipa ''[[Longxing 2]]'' izmēģinājumu lidojums. * [[20. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1]]'' (''Ceres-1'') palaisti 4 meteoroloģiskie pavadoņi ''[[Yunyao 1]]'', un Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jitianxing A-05]]''; ** [[Shenzhou 19|''Tiangong'' 8. ekspedīcija]]: [[Cai Sjudže]] un [[Suns Linduns]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[21. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA-485'', ''USA-486''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' (''G60 Polar Group 06''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-14]]''. * [[24. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[NVS-02]]'' (''IRNSS-1K''). * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SpainSat NG I]]''; ** [[SKS 72. ekspedīcija|SKS-72]]: [[Berijs Vilmors]] un [[Sanita Viljamsa]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Februāris === * [[1. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki 6]]'' (''QZS-6''). * [[4. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[WorldView Legion]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Kosmos-2581]]'', ''[[Kosmos-2582]]'', ''[[Kosmos-2583]]''. * [[8. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Kinéis]]''. * [[10. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' (modifikācijas pirmais lidojums) palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Digui]]'' (''SatNet LEO Group 02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. februāris]]: ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' iegāja Mēness orbītā. ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Hakuto-R Mission 2]]'' veica Mēness pārlidojumu. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[18. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlackSky Global 3-1]]'' (''BlackSky 20''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E ]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 10R]]'' (''ChinaSat 10R''). * [[23. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[27. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti: Mēness nolaižamais aparāts ''[[IM-2]]'' (''Athena'') ar mobilajiem aparātiem ''[[AstroAnt]]'', ''[[Micro-Nova]]'' (''μNova''), ''[[MAPP]]'', ''[[Yaoki]]''; Mēness orbitālais aparāts ''[[Lunar Trailblazer]]''; eksperimentāla asteroīda zonde ''[[Odin (asteroīda zonde)|Odin]]'' (''Brokkr-2''); orbitālais velkonis ''[[Chimera GEO-1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1]]'' (''SuperView Neo 1''); ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-30]]''. === Marts === * [[1. marts]]: ** avarēja nesējraķete ''[[Kuaizhou-1A]]''; ** starpplanētu zonde ''[[Europa Clipper]]'' veica Marsa pārlidojumu; ** kravas kuģis ''[[Progress MS-30]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[2. marts]]: ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' nosēdās uz Mēness virsmas; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2584]]'' (''GLONASS-K2 № 14L''). * [[3. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[6. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists militārais pavadonis ''[[CSO-3]]''; ** nolaižamais aparāts ''[[IM-2|IM-2 Athena]]'' nosēdās uz Mēness virsmas un apgāzās, bet turpināja ierobežoti darboties; dienu vēlāk misija tika atzīta par beigušos; ** supersmagā nesēja ''[[Starship]]'' izmēģinājumu lidojumā izdevās nosēdināt pirmo pakāpi, bet otrā pakāpe avarēja. * [[7. marts]] — militārais kosmoplāns ''[[X-37B]]'' (''[[USA-349]]'') nolaidās uz zemes. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-15]]''. * [[11. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' (''G60 Polar Group 05''). * [[12. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaista tuvā infrasarkanā orbitālā observatorija ''[[SPHEREx]]'' un Saules vainaga observatorija ''[[Polarimeter to Unify the Corona and Heliosphere|PUNCH]]'' (viens aparāts ''NFI'' un 3 ''WFI''); ** asteroīda zonde ''[[Hera (asteroīda zonde)|Hera]]'' veica Marsa pārlidojumu. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-10]]'', apkalpe: [[Enna Makleina]], [[Nikola Eiersa]], [[Takuja Oniši]], [[Kirils Peskovs]]. * [[15. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-9]]'' (''Susanoo-I''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 3-02]]'' (''SuperView Neo 3-02'') un ''[[Tianyan-23]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[ION SCV]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-3]]'', pavadoņi ''[[Clarity-1]]'' (''Albedo-1''), ''[[ARVAKER-1]]'', ''[[DROID.002]]'', ''[[LizzieSat-3]]'', ''[[MuSat-4]]'' (''FireSat 0''), ''[[Athena (pavadonis)|Athena]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[YAM 8]]'' (''Longbow''), ''[[SpaceEye-T]]'', ''[[DSAR-TD]]'' (''Etihad-Sat''), ''[[PANDORE]]'', ''[[SOAP (pavadonis)|SOAP]]'', ''[[OTP-2]]'', 2 × ''[[Aerocube]]'', 6 × ''[[Hermes Pathfinder]]'', ''[[HADES-ICM]]'', ''[[Hydra-W]]'', 3 × ''[[EZIE]]'', ''[[REAL (pavadonis)|REAL]]'', 2 × ''[[TRYAD]]'', ''[[Botsat 1]]'', ''[[Corvus-Micro]]'' (''Spinnaker3''), ''[[Cortez / M-SEL]]'', ''[[IOD-1 Startical ]]'', 8 × ''[[N3X]]'', ''[[NILA]]'', ''[[PExT]]'', ''[[RAPSat]]'', 9 × ''[[TEVEL2]]'', ''[[UVSQsat-NG]]'', ''[[Wingbits]]'', ''[[Zohar]]'', ''[[Time Flies ]]'', ''[[Orb Astro-TR5]]'' (''RED5''), ''[[NUSHSat-1]]'', ''[[JinjuSat-1B]]'', ''[[OrCa-2B]]'', ''[[Sphinx (Frazier)|Sphinx]]'' (''Frazier''), ''[[HYVRID]]'', 2 × ''[[Tomorrow (pavadonis)|Tomorrow]]'', ''[[Al Munther]]'', 7 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[SEOPS-BLAZE]]'', ''[[Buccaneer MM]]'' (''BMM''), ''[[Unicorn 2O-Q]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[16. marts]]: ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-10]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Kosmos-2585]]'', ''[[Kosmos-2586]]'', ''[[Kosmos-2587]]''; ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' beidza darbību līdz ar Mēness nakts iestāšanos. * [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti 6 meteoroloģiskie pavadoņi ''[[Yunyao-1]]'' un 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Zhongke]]'' (''AIRSAT''). * [[18. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Kinéis]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-9]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Tailers Heigs]], [[Aleksandrs Gorbunovs]], [[Berijs Vilmors]], [[Sanita Viljamsa]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-57'' palaisti 11 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA-487'' — ''USA-497''); ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti 6 pavadoņi ''[[Yunyao-1]]''; ** [[Shenzhou 19|''Tiangong'' 8. ekspedīcija]]: [[Cai Sjudže]] un [[Suns Linduns]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[24. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-69'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-498]]'', ''[[USA-499]]'' (''Intruder'', ''NOSS-3 10''). * [[26. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[OTC-P1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian-2 04]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. marts]] — kravas kuģis ''[[NG-21|Cygnus NG-21]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[29. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists militārais pavadonis ''[[TJS-16]]''. * [[30. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-21|Cygnus NG-21]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķete ''[[Spectrum (nesējraķete)|Spectrum]]'' avarēja tās pirmajā startā. * [[31. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Fram2]]'' (pirmo reizi polārā orbītā), apkalpe: [[Čuns Vans]], [[Jannike Mikelsena]], [[Rabea Roge]], [[Eriks Filipss]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan 6]]''. * [[3. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Tianping-3 A02]]''. * [[4. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[Fram2]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-27]]'' (apkalpe: [[Sergejs Rižikovs]], [[Aleksejs Zubrickis]], [[Džonatans Kims]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[9. aprīlis]] — pirmais pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[MEV-1]]'' atvienojās no sakaru pavadoņa ''[[Intelsat 901]]'', pirms tam piecus gadus uzturēdams tā stāvokli orbītā un pēc tam nogādādams pavadoni "kapsētas" orbītā. * [[10. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists militārais pavadonis ''[[TJS-17]]''. * [[12. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-192'' palaisti 22 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''. * [[13. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV / Orion 38]]'' misijā ''NROL-174'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-520]]'', ''[[USA-521]]''. * [[18. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Shiyan 27]]''. * [[19. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-26]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[20. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-26]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Aleksejs Ovčiņins]], [[Ivans Vagners]], [[Donalds Petits]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-145'' palaists 21 militārais pavadonis ''[[Starshield]]'' (''USA-523'' — ''USA-544''). * [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[e-kagaku-1]]'', ''[[GHS-01]]'', ''[[STARS-Me2]]''. * [[22. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[KORSAT-3]]'' (''425 Project SAR Sat 3''), nolaižamais aparāts ''[[PHOENIX-I]]'' un pavadonis ''[[Tomorrow S7]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Čeņs Džunžui]], [[Vans Dzje]]; kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian-2 05]]''. * [[28. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B / YZ-2]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Digui]]'' (''SatNet LEO Group 03''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Biomass]]''; ** nesējraķetes ''[[Firefly Alpha]]'' kļūmes dēļ tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LM 400 Demo]]'' nesasniedza orbītu; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 19]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[30. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 19]]'' nolaidās uz zemes (apkalpe: apkalpe: [[Cai Sjudže]], [[Suns Linduns]], [[Vana Haodze]]). === Maijs === * [[1. maijs]] — [[SKS 73. ekspedīcija|SKS-73]]: [[Enna Makleina]] un [[Nikola Eiersa]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[6. maijs]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[HAKUTO-R M2]]'' iegāja Mēness orbītā. * [[10. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[12. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3C/E ]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[TJS-19]]''. * [[13. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 12 pavadoņi ''[[Kong Jian Jisuan Xingzuo]]'' (''Space Computing Constellation''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[17. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Tianyi]]'' (''Dizhi 1'', ''Nankeda 1'', ''Nanchang hangkong 1'', ''Nanchang hangkong 2'', ''Beiyou 2'', ''Beiyou 3''); ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[WADATSUMI-I]]'' (''QPS-SAR 10''). * [[18. maijs]] — nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijas dēļ zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-09]]'' (''RISAT-1B''). * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 3B]]'' (''ChinaSat 3B''). * [[21. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[Taijing]]'', ''[[Xingrui-11]]'', ''[[Xingjiyuan-1]]'', ''[[Lifangti-108 001]]'', ''[[Xiguang-1 02]]'' (''Tanli''). * [[22. maijs]] — [[Shenzhou 20|''Tiangong'' 9. ekspedīcija]]: [[Čeņs Duns]] un [[Čeņs Džunžui]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[23. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2588]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. maijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[27. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** supersmagā nesēja ''[[Starship]]'' izmēģinājumu lidojums beidzās ar daļēju neveiksmi. * [[28. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E ]]''palaista asteroīdu zonde ''[[Tianwen 2]]''. * [[29. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Shijian-26]]''. * [[30. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-545]]'' (''GPS III-08 Katherine Johnson''). * [[31. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Global 3-2]]'' * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. jūnijs]]: ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[HAKUTO-R M2]]'' cieta neveiksmi nolaižoties uz Mēness virsmas; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. == Miruši == * [[27. maijs]] — [[Sergejs Tresvjackis]] (''Сергей Николаевич Тресвятский''), PSRS lidotājs izmēģinātājs, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1954. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas kosmonauts, militārais inženieris, politiķis (dzimis 1949. gadā) <!-- <gallery heights="160"> R.jpg| [[Ričards Truli]] </gallery> --> {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2025. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2025. gads kosmonautikā| ]] 5g337z6dxq0ttenedfa6h8j5zfyvoay 10 588782 4290075 4289307 2025-06-06T17:12:42Z Dainis 876 4290075 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2025 | pavadoņi = [[Thuraya 4-NGS]] {{!}} [[Shijian 25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 22 × [[Starshield]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Xiangrikui]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[Impulse 2]]{{,}} [[ION SCV-014]]{{,}} [[ION SCV-016]] (2 × [[SKYLINK]]{{,}} [[HYPE]]{{,}} [[PROMETHEUS-1]]{{,}} [[POQUITO]]{{,}} [[HADES-R]]{{,}} [[HYDRA-T]]){{,}} [[AE1C & D]]{{,}} [[FGN-100-D1]]{{,}} 3 × [[Firefly (pavadonis)|Firefly]]{{,}} [[GARAI A]]{{,}} [[HEO-01]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} 3 × [[JAY]]{{,}} [[Lyra-1]]{{,}} [[MBZSat]]{{,}} [[NorSat-4]]{{,}} [[Pelican-2]]{{,}} [[Ray (pavadonis)|Ray]]{{,}} [[SIGI]]{{,}} [[SkyBee-1]]{{,}} [[UzmaSAT-1]]{{,}} [[Al Ain Sat-1]]{{,}} [[ANSER Leader-S]]{{,}} [[Balkan 1]]{{,}} [[Bluebon]]{{,}} [[BRO-16]]{{,}} 2 × [[Centauri]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]]{{,}} [[Elevation 1]]{{,}} [[Edison-1]]{{,}} 36 × [[Flock-4G]]{{,}} [[Forest-3 ]]{{,}} 3 × [[FOSSASat TAT]]{{,}} [[GESat GEN1]]{{,}} [[HCT-SAT 1]]{{,}} [[INNOCube]]{{,}} 2 × [[IRIS]]{{,}} 6 × [[Lemur-2]]{{,}} [[LIME (pavadonis)|LIME]]{{,}} [[Otter]]{{,}} [[PARUS-T1]]{{,}} [[PAUSAT 1]]{{,}} [[PoSat-2]]{{,}} [[SatGus]]{{,}} [[SCOT]]{{,}} [[Sedna-2]]{{,}} [[TechEdSat-22]]{{,}} [[TROLL]]{{,}} [[Veery-0F]]{{,}} [[BUZZER-1]]{{,}} [[FUSSION-1]]{{,}} nenosaukts pavadonis, [[Winnebago-2]] {{!}} [[Blue Ghost Mission 1|Blue Ghost M1]]{{,}} [[HAKUTO-R M2]] ([[Tenacious]]) {{!}} [[Blue Ring Pathfinder]] {{!}} <s>10 × ''[[Starlink]]'' maketi</s> {{!}} [[PRSC-EO1]]{{,}}[[Tianlu-1]]{{,}}[[Lantan-1]] {{!}} 4 × [[Yunyao 1]]{{,}} [[Jitianxing A-05]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} 2 × [[Starshield]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[TJS-14]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[NVS-02]] {{!}} [[SpainSat NG I]] {{!}} 22 × [[Starlink]] {{!}} [[Michibiki 6]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[WorldView Legion]] {{!}} [[Kosmos-2581]]{{,}} [[Kosmos-2582]]{{,}} [[Kosmos-2583]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 5 × [[Kinéis]] {{!}} 22 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Hulianwang Digui]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[BlackSky Global 3-1]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[Zhongxing 10R]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[IM-2]]{{,}} [[Lunar Trailblazer]]{{,}} [[Odin (asteroīda zonde)|Odin]]{{,}} [[Chimera GEO-1]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 1]] {{!}} [[Progress MS-30]] {{!}} <s>Kuaizhou-1A avārija</s> {{!}} [[Kosmos-2584]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[CSO-3]] {{!}} <s>4 × ''[[Starlink]]'' simulatori</s> {{!}} [[TJS-15]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SPHEREx]]{{,}} [[PUNCH|PUNCH NFI]]{{,}} 3 × [[PUNCH|PUNCH WFI]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-10]]''' {{!}} [[QPS-SAR-9]] {{!}} [[Siwei Gaojing 3-02]]{{,}} [[Tianyan-23]] {{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Winnebago-3]]{{,}} [[Clarity-1]]{{,}} [[ARVAKER-1]]{{,}} [[DROID.002]]{{,}} [[LizzieSat-3]]{{,}} [[MuSat-4]]{{,}} [[Athena (pavadonis)|Athena]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[YAM 8]]{{,}} [[SpaceEye-T]]{{,}} [[DSAR-TD]]{{,}} [[PANDORE]]{{,}} [[SOAP (pavadonis)|SOAP]]{{,}} [[OTP-2]]{{,}} 2 × [[Aerocube]]{{,}} 6 × [[Hermes Pathfinder]]{{,}} [[HADES-ICM]]{{,}} [[Hydra-W]]{{,}} 3 × [[EZIE]]{{,}} [[REAL (pavadonis)|REAL]]{{,}} 2 × [[TRYAD]]{{,}} [[Botsat 1]]{{,}} [[Corvus-Micro]]{{,}} [[Cortez / M-SEL]]{{,}} [[IOD-1 Startical ]]{{,}} 8 × [[N3X]]{{,}} [[NILA]]{{,}} [[PExT]]{{,}} [[RAPSat]]{{,}} 9 × [[TEVEL2]]{{,}} [[UVSQsat-NG]]{{,}} [[Wingbits]]{{,}} [[Zohar]]{{,}} [[Time Flies ]]{{,}} [[Orb Astro-TR5]]{{,}} [[NUSHSat-1]]{{,}} [[JinjuSat-1B]]{{,}} [[OrCa-2B]]{{,}} [[Sphinx (Frazier)|Sphinx]]{{,}} [[HYVRID]]{{,}} 2 × [[Tomorrow (pavadonis)|Tomorrow]]{{,}} [[Al Munther]]{{,}} 7 × [[Lemur-2]]{{,}} [[SEOPS-BLAZE]]{{,}} [[Buccaneer MM]]{{,}} [[Unicorn 2O-Q]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2585]]{{,}} [[Kosmos-2586]]{{,}} [[Kosmos-2587]] {{!}} 6 × [[Yunyao-1]]{{,}} 2 × [[Zhongke]] {{!}} 5 × [[Kinéis]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 11 × [[Starshield]] {{!}} 6 × [[Yunyao-1]] {{!}} [[USA-498]]{{,}} [[USA-499]] {{!}} 8 × [[OTC-P1]] {{!}} [[Tianlian-2 04]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-16]] {{!}} <s>[[Spectrum (nesējraķete)|Spectrum]] avārija</s> {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Fram2]]''' {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan 6]] {{!}} [[Tianping-3 A02]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-27]]''' {{!}} [[TJS-17]] {{!}} 22 × [[Starshield]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-520]]{{,}} [[USA-521]] {{!}} 6 × [[Shiyan 27]] {{!}} [[Starshield|USA-523 — USA-544]] {{!}} [[SpaceX CRS-32]] ([[e-kagaku-1]]{{,}} [[GHS-01]]{{,}} [[STARS-Me2]]) {{!}} [[KORSAT-3]]{{,}} [[PHOENIX-I]]{{,}} [[Tomorrow S7]] {{!}} '''[[Shenzhou 20]]''' {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian-2 05]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Hulianwang Digui]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[KuiperSat]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[Biomass]] {{!}} <s>[[LM 400 Demo]]</s> {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 3 × [[Yaogan 40]] {{!}} [[TJS-19]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 12 × [[Kong Jian Jisuan Xingzuo]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Tianyi]] {{!}} [[WADATSUMI-I]] {{!}} <s>[[EOS-09]]</s> {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} [[Zhongxing 3B]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Taijing]]{{,}} [[Xingrui-11]]{{,}} [[Xingjiyuan-1]]{{,}} [[Lifangti-108 001]]{{,}} [[Xiguang-1 02]] {{!}} [[Kosmos-2588]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianwen 2]] {{!}} [[Shijian-26]] {{!}} [[USA-545]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[BlackSky Global 3-2]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 5 × [[Guowang]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> l33cxa72qjrqg7vacmqldi5z4acrmfw 0 590547 4290052 4261070 2025-06-06T15:29:10Z Olgerts V 41522 stils 4290052 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Jelgavas iela|Jelgavas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Jelgavas iela |attēls = Daugavpils, Jelgavas iela - edik50 (11).jpg |attēla paraksts = Jelgavas iela pie Meļņičkas |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]], [[Ruģeļi]] |ielas garums = 3270 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Ceļinieku iela (1962—1970) * [[Ivans Sereda|I. Seredas]] iela (1970—1991) |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Jelgavas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas savieno [[Ruģeļi|Ruģeļu]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] un [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimes. Jelgavas iela sākas krustojumā ar [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu ielu]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils]] un [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku ielu]]. Iela šķērso [[Meļņička]]s upi un [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|dzelzceļa līniju Daugavpils—Indra]]. Ielas sākumā ir pārsvarā rūpnieciskā apbūve, bet [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē — daudzstāvu un privātmāju dzīvojamā apbūve. Jelgavas ielas kopējais garums ir 3270 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. No Ruģeļiem līdz krustojumam ar [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu ielu]] Jelgavas iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|2||bez}}}}</ref> Pa Jelgavas ielu kursē [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]] un [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]] maršruta autobusi. Jelgavas iela (līdz 1920. gadam {{val|ru|Митавская улица}}) ir šīs ielas sākotnējais nosaukums. 1962. gadā tā tika pārdēvēta par '''Ceļinieku ielu''' ({{val|ru|улица Дорожников}}), bet 1970. gada maijā — par '''{{nobr|[[Ivans Sereda|I. Seredas]] ielu}}'''. Ielas vēsturiskais nosaukums tika atjaunots 1991. gada 19. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}}}}</ref> == Ievērojamie objekti == [[Attēls:Вид на железнодорожный переезд с высоты - panoramio.jpg|275px|thumb|Skats uz pārbrauktuvi Jelgavas ielā no augšas]] * Nr. 7 — stadions "[[Celtnieks (stadions)|Celtnieks]]". * Nr. 30A — bijusī [[Daugavpils 12. vidusskola]]s sākumskola, tagad viens no [[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]s korpusiem. * Nr. 54 — stadions "[[Lokomotīve (stadions)|Lokomotīve]]". * Blakus ielai atrodas Slavas skvērs. == Ielu savienojumi == Jelgavas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu iela]] (Y veida krustojums) * [[Akadēmiķa Graftio iela]] (T veida krustojums) * [[Mazā Rasas iela]] (T veida krustojums) * [[Rasas iela (Daugavpils)|Rasas iela]] (T veida krustojums) * [[Rūpniecības iela (Daugavpils)|Rūpniecības iela]] (T veida krustojums) * [[Kūdras iela (Daugavpils)|Kūdras iela]] (T veida krustojums) * [[Stiklu iela]] * [[Silikātu iela (Daugavpils)|Silikātu iela]] * [[Siguldas iela (Daugavpils)|Siguldas iela]] * [[Lielā Dārza iela]] * [[Bauskas iela (Daugavpils)|Bauskas iela]] * [[Strādnieku iela (Daugavpils)|Strādnieku iela]] * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] * [[Tautas iela (Daugavpils)|Tautas iela]] * [[Puškina iela (Daugavpils)|Puškina iela]] * [[Miera iela (Daugavpils)|Miera iela]] (T veida krustojums) * [[Arodu iela (Daugavpils)|Arodu iela]] * [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu iela]] * [[Valmieras iela (Daugavpils)|Valmieras iela]] * [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] * [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Ruģeļos]] [[Kategorija:Ielas Čerepovā]] [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] cybr4p1p43z0ebzh89hryv6p7bihd87 0 593546 4290077 4280449 2025-06-06T17:31:36Z Dainis 876 4290077 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''HAKUTO-R M2'' | Nosaukums_orig = | Attēls = Maquette de Hakuto-R IAC 2022.jpg | Attēla_izmērs = 200px | Att_virsraksts = ''HAKUTO-R'' pilna izmēra modelis | Programma = ''HAKUTO-R'' | KA_veids = Mēness nolaižamais aparāts | Bāzes platforma = | Operators = ''[[ispace]]'', {{KOR}} | Lielākie_izgatavotāji = ''ispace'', ''JAL Engineering'', ''[[ArianeGroup]]'' | Starta_gads = 2025 | Starts = {{dat|2025|1|15|SK}} 06:11:39 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Falcon 9 Block 5]]'', {{USA}} | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''LC-39A'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = 340 kg | Pilna_masa = ~ 1000 kg | Enerģija = [[saules baterijas]], | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Mēness | Centr_ķermenis_parādīt = [[Mēness]] | Orbītas_veids = | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[HAKUTO-R M1]]'' | KA_nāk = ''[[HAKUTO-R M3]]'' }} '''''HAKUTO-R M2''''' jeb '''''HAKUTO-R'' Misija 2''' ('''''HAKUTO-R ミッション2'''''), saukts arī par '''''Resilience''''' ir [[Japāna]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]], uzņēmuma ''[[ispace]]'' Mēness izpētes programmas ''HAKUTO-R'' otrā misija. Kosmiskais aparāts tika palaists 2025. gada 15. janvārī. Nolaišanās uz Mēness virsmas 2025. gada 5. jūnijā bija neveiksmīga. ''HAKUTO-R M2'' projekts tika realizēts pēc tam, kad ''[[HAKUTO-R M1]]'' 2023. gada 25. aprīlī avarēja, nosēžoties uz Mēness. Otrā misija izmanto to pašu vispārējo konstrukciju ar uzlabojumiem, kas iegūti, izmantojot 1. misijā savāktos lidojuma datus. Nolaižamais aparāts uz Mēness virsmas nogādās arī 5 kg mobili ''TENACIOUS'', kas izstrādāts un ražots Luksemburgā.<ref name="nasaspaceflight 2025-01-14" /> Bez tam ir arī ''Takasago Thermal Engineering Co.'', ''Euglena Co.'', Taivānas Nacionālās Centrālās universitātes, ''Quantum Aerospace'' un ''Bandai Namco Research Institute, Inc.'' [[derīgā krava|derīgās kravas]]. == Lidojuma gaita == ''HAKUTO-R M2'' tika palaists {{dat|2025|1|15||bez}} 06:11:39 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''LC-39A''. Reizē ar to tika palaists uzņēmuma ''Firefly Aerospace '' nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]''. Pirmā pakāpe (''B1085'') pirms tam bija lidojusi četras reizes.<ref name="nasaspaceflight 2025-01-14" /> 14. februārī ''HAKUTO-R M2'' veiksmīgi aplidoja Mēnesi, ar tuvāko punktu Mēnesim 8400 km 22:43 ''UTC''. 6. maijā 20:41 ''UTC'' nolaižamais aparāts iegāja Mēness orbītā. 28. maijā ''Hakuto-R'' pazemināja orbītu ap Mēnesi līdz 100 × 100 km. 5. jūnijā nolaižamais aparāts aptuveni 18:09 ''UTC'' veica veica noiešanas no orbītas manevru. 19:15 ''UTC'' tas ietriecās Mēness virsmā netālu no plānotās nosēšanās vietas [[Aukstuma jūra|Aukstuma jūrā]]. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="nasaspaceflight 2025-01-14">[https://www.nasaspaceflight.com/2025/01/blue-ghost-hakuto-r-launch/ Falcon 9 launches two landers to the Moon on the same mission] Justin Davenport, nasaspaceflight.com, 2025-01-14</ref> }} == Ārējās saites == * [https://ispace-inc.com/m2 HAKUTO-R Mission 2] ispace {{en ikona}} * [https://ispace-inc.com/jpn/missions Missions] ispace {{jp ikona}} * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/hakuto-r-m1.htm Hakuto-R M1, M2] Gunter Dirk Krebs {{en ikona}} {{2025. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Japānas kosmiskie aparāti]] [[Kategorija:Mēness zondes]] h6piy72em20e1ju26hvo2kemz2e4umq 0 594818 4290099 4288280 2025-06-06T18:36:26Z Baisulis 11523 wikifikācija.... 4290099 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = | previous_election = 2021. gada Jelgavas domes vēlēšanas | previous_year = 2021 | next_election = | next_year = | election_date = {{dat|2025|6|7|N}} | seats_for_election = 15 | turnout = | party_name = no | leader_title = Mēra amata kandidāts <!-- ZZS --> | image1 = [[Attēls:Daigas Mieriņas vizīte Jelgavā (Andris Rāviņš).jpg|150x150px]] | colour1 = 258B4C | leader1 = [[Andris Rāviņš]] | party1 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election1 = 6 vietas,<br />32,25% | seats_before1 = 6 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JV --> | image2 = [[Attēls:Aigars Rublis.jpg|150x150px]] | colour2 = 99CC33 | leader2 = [[Aigars Rublis]] | party2 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election2 = 2 vietas,<br />13,55% | seats_before2 = 2 | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- NA --> | image3 = [[Attēls:Jurijs Strods.jpg|150x150px]] | colour3 = EFC800 | leader3 = [[Jurijs Strods]] | party3 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | last_election3 = 2 vietas,<br />12,48% | seats_before3 = 2 | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- Par! --> | image4 = [[Attēls:Uldis Dūmiņš.jpg|150x150px]] | colour4 = Fff200 | leader4 = [[Uldis Dūmiņš]] | party4 = [[Kustība Par!]] | last_election4 = 2 vietas,<br />10,37% | seats_before4 = 2 | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- LRA --> | image5 = [[Attēls:Gunārs Kurlovičs.jpg|150x150px]] | colour5 = 1f355e | leader5 = [[Gunārs Kurlovičs]] | party5 = [[Latvijas Reģionu apvienība]] | last_election5 = 1 vieta,<br />7,58% | seats_before5 = 1 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- S --> | image6 = [[Attēls:Igors Orlovs.jpg|150x150px]] | colour6 = FF2400 | leader6 = [[Igors Orlovs]] | party6 = [[Saskaņa]] | last_election6 = 1 vieta,<br />7,00% | seats_before6 = 1 | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Andris Rāviņš]] | before_party = {{small|([[Zaļo un Zemnieku savienība]])}} | title = [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs]] | after_election = | after_party = }} '''2025. gada [[Jelgavas dome]]s vēlēšanas''' notiks {{dat|2025|6|7||bez}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] laikā. == Balsošanas sistēma == Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Valstspilsētas pašvaldības domē ievēl 15 deputātus, ja iedzīvotāju skaits pilsētā pārsniedz 50 000. Tiesības piedalīties Jelgavas domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Jelgavas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Jelgavas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 169 kandidāti — 109 (64,5%) vīrieši un 60 (35,5%) sievietes 12 sarakstos. Augstākā izglītība ir 131 (77,6%) kandidātam, vidējā izglītība — 31 (18,3%) kandidātam, pamatizglītība — 7 (4,1%) kandidātiem. Visiem 169 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība, bet vienam kandidātam ir arī Īrijas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/jelgava/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 47,1 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 54 (31,9%), 31—40 gadu grupa 39 (23,1%) un 51—60 gadu grupa 37 (21,9%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākais kandidāts ir 2006. gadā dzimušais skolnieks Mārcis Krēgers, kuram ir 18 gadi, vecākais kandidāts ir 1942. gadā dzimušais pensionārs Gunārs Valentīns Segliņš, kuram ir 82 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/jelgava/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 126 (74,5%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 10 (5,9%) [[Latvijas krievi|krievs]], 4 (2,4%) [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 4 (2,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 3 (1,8%) [[Latvijas poļi|poļi]] un 1 (0,6%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvietis]]. 21 (12,4%) kandidāts savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Kandidātu saraksti == No 2025. gada 19. marta līdz 8. aprīlim konkrētos datumos notika kandidātu sarakstu iesniegšana 7. jūnija Jelgavas domes vēlēšanām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/pieejamas-kandidatu-sarakstu-iesniegsanas-anketas|title=Pieejamas kandidātu sarakstu iesniegšanas anketas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2025-02-14|language=lv}}</ref> Deputātu kandidātu sarakstus Jelgavas domes vēlēšanām var iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā. Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās kā deputātu kandidātiem ir Latvijas vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā bija sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un bija reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un uz kuriem neattiecās likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi. Lai kandidētu Jelgavas domes vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā deputāta kandidātam bija jāatbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem, — Jelgavā ir jābūt reģistrētai dzīvesvietai bez pārtraukuma pēdējos 10 mēnešus, Jelgavā ir jābūt nostrādājušam kā darba ņēmējam vai [[Pašnodarbinātais|pašnodarbinātai personai]] vismaz pēdējos četrus mēnešus vai Jelgavā ir jāpieder nekustamajam īpašumam. === Kandidātu saraksti === {| class="sortable wikitable" style="text-align:left;" |- bgcolor="#cccccc" !'''Nr.''' ! '''Saraksts''' ! '''Kandidāti''' ! '''Mēra kandidāts''' |- | style="text-align: center" |1. |[[Latvija pirmajā vietā]] |{{hidden|{{align|left|16}}| {{plainlist| * [[Imants Konutis]] * [[Aleksandrs Losāns]] * [[Viktors Valainis (1943)|Viktors Valainis]] * [[Eduards Večorko]] * [[Kaspars Čamanis]] * [[Kārlis Banis (1992)|Kārlis Banis]] * [[Inna Larionova]] * [[Sergejs Stoļarovs]] * [[Mārtiņš Ozoliņš]] * [[Maksims Voroņeckis]] * [[Evita Cimdiņa-Kilbloka]] * [[Inese Losāne]] * [[Greisa Betija Konute]] * [[Ruta Kiščuka]] * [[Raimonds Dālmanis]] * [[Andrejs Eihvalds]] }} }} |[[Imants Konutis]] |- | style="text-align: center" |2. |[[Centra partija]] |{{hidden|{{align|left|4}}| {{plainlist| * [[Aigars Egle]] * [[Roberts Egle]] * [[Romāns Cvetkovs]] * [[Timofejs Blūms]] }} }} |[[Aigars Egle]] |- | style="text-align: center" |3. |[[Kustība Par!]] |{{hidden|{{align|left|12}}| {{plainlist| * [[Uldis Dūmiņš]] * [[Dace Indrika]] * [[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]] * [[Jānis Āboliņš]] * [[Zane Rožkalna]] * [[Ilmārs Dūrītis]] * [[Baiba Brice]] * [[Mārtiņš Strazdiņš]] * [[Dace Skuča]] * [[Māris Bluķis]] * [[Kārlis Daģis]] * [[Sņežana Zenovjeva]] }} }} |[[Uldis Dūmiņš]] |- | style="text-align: center" |4. |[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] |{{hidden|{{align|left|17}}| {{plainlist| * [[Andrejs Pagors]] * [[Maksims Galkins (uzņēmējs)|Maksims Galkins]] * [[Ivo Gulbis]] * [[Dainis Trukšāns]] * [[Valentīna Kudrjavceva]] * [[Anatolijs Ļitvinovs]] * [[Tatjana Koritņika]] * [[Valentīns Lagzdiņš]] * [[Kaspars Sondors]] * [[Julianna Maske-Rožkova]] * [[Vladimirs Ļackis]] * [[Svetlana Samoļina]] * [[Jevgenija Daņiļevska]] * [[Ronalds Linde]] * [[Irina Čekstere]] * [[Kārlis Oboļevičs]] * [[Valērijs Minalta]] }} }} |[[Andrejs Pagors]] |- | style="text-align: center" |5. |[[Jaunā Vienotība]] |{{hidden|{{align|left|16}}| {{plainlist| * [[Aigars Rublis]] * [[Kaspars Vaivods]] * [[Sandra Ozola]] * [[Miks Vilnis]] * [[Gunita Draveniece]] * [[Eduards Grigorjevs]] * [[Elīna Vilkārse]] * [[Ervīns Ābele]] * [[Raimonds Pētersons]] * [[Guna Salcēviča]] * [[Santa Zgrunda]] * [[Oskars Kozinda]] * [[Andrejs Makuha]] * [[Linda Skuja]] * [[Ģirts Vilkārsis]] * [[Andris Tomašūns]] }} }} |[[Aigars Rublis]] |- | style="text-align: center" |6. |[[Jaunā konservatīvā partija]] |{{hidden|{{align|left|18}}| {{plainlist| * [[Mārtiņš Štāls]] * [[Aivars Geidāns]] * [[Zane Andžāne]] * [[Mārtiņš Krusts]] * [[Monta Poļakova]] * [[Iļja Tarajans]] * [[Igors Malohatko]] * [[Linda Vilcāne]] * [[Andris Matuzelis]] * [[Konstantīns Zelčs-Vuškāns]] * [[Dāvis Eimuss]] * [[Ģirts Bumbērs]] * [[Agris Ozoliņš]] * [[Žanete Rašmane]] * [[Anita Andersone]] * [[Edgars Niedrītis]] * [[Ralfs Pliska]] * [[Artis Ramutis]] }} }} |[[Mārtiņš Štāls]] |- | style="text-align: center" |7. |[[Latvijas Zaļā partija]] |{{hidden|{{align|left|15}}| {{plainlist| * [[Mārcis Dzelme]] * [[Uģis Pekša]] * [[Lolita Felzenberga]] * [[Jānis Cunskis]] * [[Kitija Kirila]] * [[Ilze Klāva]] * [[Kārlis Skuja]] * [[Aldis Kalns]] * [[Agita Teile]] * [[Jaroslavs Ševčuks]] * [[Kaspars Vecels]] * [[Elita Grāve]] * [[Jānis Nīmants]] * [[Jānis Ruško]] * [[Renāte Rainelda Alksne]] }} }} |[[Mārcis Dzelme]] |- | style="text-align: center" |8. |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |{{hidden|{{align|left|18}}| {{plainlist| * [[Jurijs Strods]] * [[Roberts Šlegelmilhs]] * [[Vilnis Švāns]] * [[Ilgvars Grosfogels]] * [[Rolands Lazdiņš]] * [[Ieva Šķērsta]] * [[Vents Zuševics]] * [[Antra Zorenberga]] * [[Jānis Leitis (pedagogs)|Jānis Leitis]] * [[Evita Bogdanova]] * [[Raitis Boss]] * [[Ruta Viesture]] * [[Raitis Madžulis]] * [[Elīza Cukere]] * [[Gvido Bērziņš]] * [[Aloizs Stepēns]] * [[Viktors Ziņģis]] * [[Hardijs Verbelis]] }} }} |[[Jurijs Strods]] |- | style="text-align: center" |9. |[[Latvijas Reģionu apvienība]] |{{hidden|{{align|left|16}}| {{plainlist| * [[Gunārs Kurlovičs]] * [[Samanta Mārtiņa]] * [[Vidvuds Rečs]] * [[Inga Bitēna]] * [[Andris Vereščagins]] * [[Anna Jesereviča]] * [[Gunārs - Valentīns Segliņš]] * [[Aija Rusiņa]] * [[Armands Meiers]] * [[Andis Jurēvics]] * [[Jānis Bacāns]] * [[Andris Bolmanis]] * [[Andris Skripa]] * [[Aivis Biķernieks]] * [[Andrejs Kotikovs]] * [[Normunds Rečs]] }} }} |[[Gunārs Kurlovičs]] |- | style="text-align: center" |10. |[[Progresīvie]] |{{hidden|{{align|left|9}}| {{plainlist| * [[Santa Lismane]] * [[Līga Rasnača]] * [[Ilze Stīpniece]] * [[Renārs Karlinskis]] * [[Kaspars Gross]] * [[Marta Anna Antonišķe]] * [[Mārcis Krēgers]] * [[Liāna Rumpe]] * [[Julija Levuškāne]] }} }} |[[Santa Lismane]] |- | style="text-align: center" |11. |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |{{hidden|{{align|left|18}}| {{plainlist| * [[Andris Rāviņš]] * [[Rita Vectirāne]] * [[Mintauts Buškevics]] * [[Gunta Auza]] * [[Kārlis Smilga]] * [[Inese Bandeniece]] * [[Māris Mielavs]] * [[Ilze Priževoite]] * [[Roberts Lukša]] * [[Aļona Fomenko]] * [[Alvis Traidass]] * [[Jeļena Grīsle]] * [[Māris Skudra]] * [[Egita Erdmane]] * [[Vilnis Veinbergs]] * [[Aiva Freimane]] * [[Marika Galvanovska]] * [[Vilis Ļevčenoks]] }} }} |[[Andris Rāviņš]] |- | style="text-align: center" |12. |[[Saskaņa]] |{{hidden|{{align|left|10}}| {{plainlist| * [[Igors Orlovs]] * [[Aleksejs Koteļeņecs]] * [[Deniss Račiks]] * [[Jānis Pētersons (1971)|Jānis Pētersons]] * [[Anastasija Butāne]] * [[Anita Rozentāle]] * [[Vitālijs Časovs]] * [[Aleksandrs Abušajevs]] * [[Jāzeps Cimaškevičs]] * [[Jūlija Eihvalde]] }} }} |[[Igors Orlovs]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.jelgava.lv/ Jelgavas dome] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/jelgava/ CVK mājaslapa] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Jelgavas domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] rpgq91lv8it7gdg888jzjfmosr356lz 0 596799 4290241 4275774 2025-06-07T05:27:07Z Biafra 13794 4290241 wikitext text/x-wiki '''Kanādas kosmosa aģentūra''' ({{val|en|Canadian Space Agency}}, saīsināti '''CSA''', {{val|fr|Agence spatiale canadienne}}) ir [[Kanāda]]s valdības aģentūra, kas atbild par valsts civilajām kosmosa programmām. To dibināja 1989. gadā Sentjūbēras pilsētā, [[Kvebeka]]s provincē un tās direktore pašlaik (2025) ir Lisa Kampbella (''Lisa Campbell''). Finansējumu nodrošina Kanādas valdība; tas svārstās atkarībā no konkrētajiem gadiem un projektiem. {{kosmonautika-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} [[Kategorija:Kosmiskās aģentūras]] [[Kategorija:Kanādas kosmonautika]] 20sazcmx8wczuhirpin8le5csgpr1ga 0 596800 4290242 4260677 2025-06-07T05:28:47Z Biafra 13794 4290242 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = Gyroptychius grossi.jpg | att_nosaukums = ''Gyroptychius grossi'' etmosfenoīds (holotips) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Osteolepiformes | kārta_lv = Osteolepjveidīgās | dzimta = Osteolepididae | dzimta_lv = Osteolepidīdi | apakšdzimta = Gyroptychiinae |apakšdzimta_lv = Giroptihīni | ģints = Gyroptychius | ģints_lv = Giroptihi | suga = Gyroptychius grossi | binomial = Vorobyeva, 1981 | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''''Gyroptychius grossi''''' ir [[Devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] suga, kas dzīvoja [[Latvija]]s teritorijā [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[Eifela stāvs|eifela laikmetā]], un kuras [[holotips]] (etmosfenoīda vairogs) atrasts urbumā, [[narvas svīta]]s nogulumos [[Talsi|Talsu]] apkārtnē (55-Talsi), 274,9 metru dziļumā. Vēl šīs sugas pārstāvju paliekas ir atrastas [[Krievija|Krievijā]], [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]], [[Ļemovža]]s upes krastā pie Hotenžu ciema, kā arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]] pie [[Orša]]s urbumā (2-Orša), 365—375 metru dziļumā narvas svītā. Sugu 1981. gadā aprakstīja krievu paleontoloģe [[Emīlija Vorobjova]]. Suga nosaukta [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] paleontologa [[Valters Gross|Valtera Grosa]] vārdā. == Apraksts == ''Gyroptychius grossi'' bija līdz 0,5 m garas [[zivis]] ar šauru [[Galva|galvu]] un izliektu [[Galvas vairogs|galvas vairogu]]. Purna mala ir atliekta apakšpusē un pārkaras pār mutes spraugu. [[Nāsis]] ir izvietotas asaru-žokļa iedobju priekšpusē, gandrīz paralēli to priekšējai malai. Subnariālais stūris neizbīdās atpakaļ, bet preorbitālais ir taisns. Asaru-žokļa iedobes izvietotas laterāli un ir īsākas par [[Acu orbīta|orbitālajiem]] izgriezumiem. Orbitālie izgriezumi ir vidēji lieli, ap 0,3 no parietālā vairoga garuma. Izgriezumi ir izvietoti vairoga vidējā daļā un to dziļums ir trīs reizes mazāks par garumu. Preorbitālais un postorbitālais nodalījumi apmēram ir vienāda garuma. Acīmredzot, ir četri atsevišķi ''[[nasalia]]''. ''Postrostrale posterior'' ir liels. Vairoga platums pie preorbitālajiem stūriem, orbitālajos izgriezumos un pie vairoga aizmugurējās malas ir atbilstoši 0,8, 0,56 un 0,43 no tā garuma. [[Pineālā atvere]] ir liela, ovāla, aizmugurē nomailināta, un atrodas anteromediāli pret bedrīšu līniju priekšējiem galiem (с/b — 0,28), kuri izvietoti postorbitālo stūru līmenī vai nedaudz uz priekšu. Pineālo atveri ieskauj trīs liela plātnes. ''[[Intertemporale]]'' platums ir trīs reizes mazāks par tā garumu. [[Sānu gulāres]] ir šauras, bet [[mediālā gulāre]] ir izstiepta garumā. [[Apakšžoklis]] ir salīdzinoši augsts un divreiz garāks par parietālo vairogu. [[Zobi]] ir slaidi, augsti, ar mazu pulpāro dobumu, un ar mēreni biezām sieniņām. Zobu krokojums gandrīz sasniedz to smaili. Sensoro kanālu poras ir salīdzinoši lielas un parasti izvietotas vienā rindā. Vairoga priekšējā daļā nāsu līmenī izceļas sīku poru grupu pāris. [[Zvīņas]] ir rombiskas.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 308. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] 0joz80tentocw42k1thdiyxf051ddgd 0 597315 4290054 4261990 2025-06-06T15:39:47Z Olgerts V 41522 stils 4290054 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Dzintaru iela|Dzintaru iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Dzintaru iela |attēls = Dzintaru iela 28 (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = Dzintaru iela 28 |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]] |ielas garums = 2480 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 2. līnija |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Dzintaru iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], viena no [[Jaunie Stropi|Jauno Stropu]] galvenām ielām. Dzintaru iela sākas krustojumā ar [[Abavas iela (Daugavpils)|Abavas ielu]], ved galvenokārt ziemeļu virzienā un beidzas pie [[Mazie Stropi|Mazo Stropu]] robežas, krustojumā ar bezvārda meža ceļu, kas savienojas ar [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas]] un [[Dāliju iela (Daugavpils)|Dāliju ielu]]. Dzintaru ielā ir savrupmāju apbūve, kā arī daudz neapbūvētu, ar mežu aizaugušu zemesgabalu. Dzintaru ielas garums ir 2480 metri, visā garumā tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports pa Dzintaru ielu nekursē, bet ielas sākumā atrodas [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] tramvaju pietura "Stropu ezers", kā arī ielas galā ir [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3. autobusa]] galapunkts "Dārzkopju kooperatīvs".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dārzkopju kooperatīvs |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr3-kooperativs-autoosta |publisher=3. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|4|16||bez}}}}</ref> Dzintaru iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē Stropu vasarnīcu ciematā. Sākumā tās nosaukums bija '''2. līnija''', bet {{dat|1936|4|7||bez}} ielai piešķirts tagadējais nosaukums, kas vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde apstiprina ielu un šķērsielu jaunos nosaukumos Stropu vasarnīcu rajonā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3759 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|4|16||bez}} |date={{dat|1936|4|11||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Dzintaru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Atpūtas iela (Daugavpils)|Atpūtas iela]] (ielas turpinājums) * [[Abavas iela (Daugavpils)|Abavas iela]] * [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes iela]] * [[Sabiles iela (Daugavpils)|Sabiles iela]] (T veida krustojums) * [[Baldones iela (Daugavpils)|Baldones iela]] * [[Bernātu iela (Daugavpils)|Bernātu iela]] * [[Līgatnes iela (Daugavpils)|Līgatnes iela]] (T veida krustojums) * [[Durbes iela (Daugavpils)|Durbes iela]] (T veida krustojums) * [[Ogres iela (Daugavpils)|Ogres iela]] * [[Alūksnes iela (Daugavpils)|Alūksnes iela]] * [[Kokneses iela (Daugavpils)|Kokneses iela]] (T veida krustojums) * [[Dāliju iela (Daugavpils)|Dāliju iela]] (savienojums ar bezvārda ceļu) * [[Asteru iela (Daugavpils)|Asteru iela]] (savienojums ar bezvārda ceļu) * [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas iela]] (savienojums ar bezvārda ceļu) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu D}} [[Kategorija:Ielas Jaunajos Stropos]] p50e5av0767sbq1khpbjc7ibzpksnmo 0 601115 4290183 4284736 2025-06-06T20:36:47Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4290183 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada maijs}} {{jāuzlabo|Slikts tulkojums, atveidošana, formatējums}} {{Datorspēles infokaste | title = Bloodborne | developer = [[FromSoftware]]{{Efn|Co-produced and supervised by [[Japan Studio]]}} | publisher = [[Sony Computer Entertainment]] | director = [[Hidetaka Miyazaki]] | producer = {{Unbulleted list|Masaaki Yamagiwa|Teruyuki Toriyama}} | designer = Kazuhiro Hamatani | programmer = Jun Ito | writer = Hidetaka Miyazaki | composer = {{Unbulleted list|Ryan Amon|Tsukasa Saitoh|Yuka Kitamura|Nobuyoshi Suzuki|[[Cris Velasco]]|[[Michael Wandmacher]]}} | platforms = [[PlayStation 4]] | released = 2015. gada 24.-27. marts | genre = Darbības lomu spēle | modes = Viena spēlētāja, vairāku spēlētāju | bilde = }}''Bloodborne'' ir 2015. gadā iznākusī darbības lomu spēle, ko izstrādāja FromSoftware un izdeva Sony Computer Entertainment. Tā ir ekskluzīva priekš PlayStation 4. Spēles darbības notiek pilsētā Yharnam, kuras iedzīvotāji ir sasirguši ar asinīm pārnēsājamu slimību, kas pārvērš viņus par dažādām radībām. ''Bloodborne'' tiek spēlēta no trešās personas perspektīvas. Spēle koncentrējas uz cīņām un izpēti. Spēlētājs tajā cīnās ar dažādiem ienaidniekiem, izmantojot pārveidojamus ieročus un šaujamieročus, izpētot dažādas vietas, mijiedarbojoties ar [[Nespēlētāja tēls|ne-spēlētāju tēliem]] un atšķetinot pilsētas noslēpumus. ''Bloodborne'' izstrāde sākās 2012. gadā ar darba nosaukumu ''Project Beast''. Līdzīgi kā FromSoftware ''Dark Souls'' sērijai, ''Bloodborne'' iedvesmojās no autoru [[Hovards Filipss Lavkrafts|H. P. Lavkrafta]] un [[Brems Stokers|Brema Stokera]] literārajiem darbiem, mangas ''Berserk'', kā arī reālu vietu arhitektūras dizaina tādās valstīs kā Rumānija un Čehija. ''Bloodborne'' bieži tiek minēta kā viena no visu laiku labākajām videospēlēm, slavējot tās mehānikas, atmosfēru, audio dizainu, H. P. Lovecrafta stila tēmas un savstarpēji saistīto pasaules dizainu. Daļa kritikas tika vērsta uz tās tehnisko veiktspēju izdošanas laikā, kas tika uzlabota ar vēlākiem atjauninājumiem. Lejupielādējamais saturs ''The Old Hunters'' tika izlaists 2015. gada novembrī. Līdz 2022. gada februārim tika pārdoti 7,46 miljons spēles eksemplāru. Ir izlaisti arī daži saistīti mēdiji un adaptācijas, tostarp kāršu spēle, galda spēle un komiksu sērija. == Izdošana == Pirmo reizi par ''Bloodborne'' tika paziņots E3 2014 izstādē, kur tika parādīts treileris. 2015. gada janvārī ''Bloodborne'' kļuva par ''Game Informer'' gaidītāko 2015. gada spēli. Sākotnēji spēles izlaišana bija plānota 2015. gada 6. februārī, bet Ziemeļamerikā tā tika atlikta uz 2015. gada 24. martu, Eiropā, Austrālijā un Jaunzēlandē — uz 2015. gada 25. martu, Japānā — uz 2015. gada 26. martu, Apvienotajā Karalistē un Īrijā - uz 2015. gada 27. martu. Lejupielādējams satura paplašinājums ''The Old Hunters'' tika izlaists 2015. gada 24. novembrī. Kopā ar spēli tika izdota arī ierobežota kolekcionāru versija, tā ietver SteelBook kastīte, mākslas grāmatu un spēles mūzikas digitālu kopiju. Eiropas ekskluzīvajā ''Nightmare Edition'' bija iekļauti fiziski priekšmeti, piemēram, spalva un tintes komplekts, kā arī visi kolekcionāra izdevuma priekšmeti. Āzijas izdevumā ir iekļauts vēstuļu attaisāmais nazītis, kas veidots pēc spēles ieroča kirkhammer parauga. PlayStation 4 komplekts ir pieejams arī Āzijas reģionos. Reklāmas nolūkos kompānija Hit House ierakstīja dziesmu ar Rūbijas Frīdmenas piedalīšanos spēles treilerī un TV reklāmā ar nosaukumu "Hunt You Down", kuras autori ir Skots Millers un Viljams Hants, bet ierakstījis Vins Deiviss Losandželosā un Word of Mouth ierakstu studijā Ņūorleānā. Sony Denmark sadarbojās ar Dānijas organizāciju GivBlod, lai veicinātu asins ziedošanu, izmantojot programmu, kurā ziedotāji, kas ziedoja asinis 2015. gada 23. martā, saņēma iespēju dāvanā laimēt ''Bloodborne''. Oficiāli licencēta kāršu spēle, kuras pamatā ir spēles chalice dungeons mehānika, tika publicēta CoolMiniOrNot izdevniecībā un izdota 2016. gada novembrī. 2018. gada februārī tika izlaista saistīta komiksu sērija, kuras autors ir Aless Kots un izdevniecība Titan Comics. Tā ir četrus sējumus gara, katrs no tiem bija atsevišķs stāsts. Piektais sējums, ko sarakstījis Kalens Banns, tika laists klajā 2022. gada jūlijā. == Vērtējumi == {| class="wikitable" |+ ! colspan="2" |<big>Vērtējumi</big> |- | colspan="2" |<big>'''Kopējs rezultāts'''</big> |- |<big>Apkopotājs</big> |<big>Punkti</big> |- |Metacritic |92/100 |- | colspan="2" |'''<big>Atsauksmes</big>''' |- |<big>Publikācija</big> |<big>Vērtējums</big> |- |Destructoid |9/10 |- |Edge |10/10 |- |Game Informer |9.75/10 |- |Game Spot |9/10 |- |IGN |9.1/10 |- |Polygon |9/10 |- |New York Daily News |5/5 |- |The Guardian |5/5 |- |The Daily Telegraph |5/5 |} Visvairāk tika slavēta spēles atmosfēra, izskats un izaicinošā spēles gaita. === Pārdošana === Pirmajā nedēļā pēc izlaišanas Japānā ''Bloodborne'' pārdeva 152 567 fiziskās kopijas, ieņemot pirmo vietu Japānas programmatūras pārdošanas topos attiecīgajā nedēļā. ''Bloodborne'' debitēja otrajā vietā Apvienotās Karalistes programmatūras mazumtirdzniecības topā, par 22 500 vienībām atpaliekot no ''Battlefield Hardline''. ASV ''Bloodborne'' bija otrā vislabāk pārdotā programmatūra martā, neskatoties uz to, ka tā tika izlaista mēneša beigās. Līdz 2015. gada aprīlim tika pārdots vairāk nekā miljons ''Bloodborne'' vienību, un līdz 2015. gada septembrim - vairāk nekā divi miljoni vienību. Drīz pēc izdošanas Sony paziņoja, ka spēles pārdošanas apjomi pārsniedza viņu cerības. Līdz 2022. gada februārim spēlei tika pārdotas 7,46 miljonos vienības. === Apbalvojumi === ''GameTrailers'', ''Eurogamer'', ''Destructoid'', un ''Edge'', piešķīra ''Bloodborne'' 2015. gada spēles titulu, ''[[IGN]]'' tai piešķīra balvu "2015. gada PlayStation 4 gada spēle". 2015. gadā ''žurnāls Edge'' to novērtēja kā ceturto visu laiku labāko videospēli. 2023. gadā ''GQ'' veiktā aptaujā, kurā piedalījās videospēļu žurnālistu komanda, ''Bloodborne'' tika izvēlēta kā ceturtā visu laiku labākā videospēle. == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:PlayStation 4 spēles]] [[Kategorija:2015. gada videospēles]] [[Kategorija:FromSoftware spēles]] ay0kkcjmpsog3ana1nfsou4jpzjcyll 0 601210 4290308 4286989 2025-06-07T09:33:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290308 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Hotel Hell | image = Hotel Hell.png | genre = [[Realitātes televīzija]] | creator = [[Gordons Remzijs]] | developer = [[Marks Burnets]] | starring = Gordons Remzijs | narrated = Gordons Remzijs | opentheme = '''''Hotel Hell''''' grupas [[Skyhooks]] izpildījumā (1.–2. sezona) | country = {{ASV}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 3 | num_episodes = 22 | executive_producer = Adelīna Remeža Rūnī<br />Bens Edlers<br />Gordons Remzijs<br />Patrišija Levellina | runtime = 43 minūtes | company = [[One Potato Two Potato]] | network = [[Fox Broadcasting Company|Fox]] | first_aired = {{datums|2012|8|13}} | last_aired = {{datums|2016|7|26}} }} '''''Hotel Hell''''' ({{val|lv|Viesnīcu elle}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[realitātes televīzija]]s šovs, kuru izveidojis, vadījis un stāstījis [[Gordons Remzijs]]. Šovs tika raidīts [[Fox Broadcasting Company|Fox]] tīklā trīs sezonas no 2012. līdz 2016. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2011/09/21/showbiz/tv/gordon-ramsay-hotel-hell-ew/index.html|title=Gordon Ramsay scores new Fox reality show: ‘Hotel Hell’|last=Hibberd,EW.com|first=James|website=CNN|access-date=2025-05-24|date=2011-09-21|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/hotel-hell-gordon-ramsay-fox-season-3-renewed/|title=Gordon Ramsay's 'Hotel Hell' Renewed by Fox for Season 3|last=Maglio|first=Tony|website=TheWrap|access-date=2025-05-24|date=2015-08-17|language=en-US}}</ref> Tas tika raidīts pirmdienās plkst. 20:00 pēc Austrumu/Klusā okeāna laika.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.deadline.com/2012/06/gordon-ramsays-fox-series-hotel-hell-to-premiere-in-august|title=Gordon Ramsay’s Fox Series ‘Hotel Hell’ To Premiere In August|work=Deadline.com|access-date=2025-05-24|language=en-US}}</ref> Tas bija Remzija ceturtais seriāls Fox tīklā. Šovā Remzijs apmeklē dažādas grūtībās nonākušas naktsmītnes visās Amerikas Savienotajās Valstīs, lai mēģinātu mainīt to likteņgaitas. Šis koncepts līdzinās Remzija citām programmām ''[[Ramsay's Kitchen Nightmares]]'' un tās amerikāņu versijai ''[[Kitchen Nightmares]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2011/09/21/showbiz/tv/gordon-ramsay-hotel-hell-ew/index.html|title=Gordon Ramsay scores new Fox reality show: ‘Hotel Hell’|last=Hibberd,EW.com|first=James|website=CNN|access-date=2025-05-24|date=2011-09-21|language=en}}</ref> ==Pārraide== Sākotnēji plānots, ka šovs Fox tīklā debitēs 2012. gada 6. aprīlī,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvline.com/2012/02/house-series-finale-hotel-hell-premiere|title=Fox Announces House Series Finale Date, Hotel Hell Premiere|work=TVLine|access-date=2025-05-24|language=en-US}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/fox-gordon-ramsay-hotel-hell-premiere-kitchen-nightmares-289307/|title=Fox Schedules Gordon Ramsay’s ‘Hotel Hell,’ More Midseason Dates|last=O'Connell|first=Mikey|website=The Hollywood Reporter|access-date=2025-05-24|date=2012-02-10|language=en-US}}</ref> šovs vispirms tika pārcelts uz 2012. gada 4. jūniju, lai atbrīvotu vietu šovam ''[[The Finder]]'', pēc tam pārcelts uz 13. augustu, jo Remzija citi divi šovi ''[[Hell's Kitchen]]'' un ''[[MasterChef]]'' bija ieplānoti pirmdienās vasaras periodā. Šova pirmā sezona, kas sastāvēja no sešām epizodēm, noslēdzās 2012. gada 3. septembrī. 2012. gada 31. augustā Fox atjaunoja ''Hotel Hell'' otrai sezonai, kas sākās 2014. gada 21. jūlijā. ==Atsauces== {{atsauces}} ==Ārējās saites== * [https://web.archive.org/web/20190731000319/https://www.fox.com/hotel-hell/ Oficiālā mājaslapa] * {{IMDb title|2242025}} [[Kategorija:ASV televīzijas raidījumi]] n0wgednt458da5lbcaimx36kvv69tzw 0 601261 4290240 4284633 2025-06-07T05:24:21Z Biafra 13794 4290240 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|partiju|Eiropas politisko grupu|Eiropas Tautas partija}} {{Infobox political party | name = Eiropeiskā solidaritāte | name_native = Європейська Солідарність | logo = [[Attēls:European_Solidarity_2021.svg|220px]] | colorcode = #005BBB | leader = [[Petro Porošenko]] | leader1_title = Parlamentārais līderis | leader1_name = [[Irina Heraščenko]] | leader2_title = Dibinātājs | leader2_name = [[Petro Porošenko]] | leader3_title = | leader3_name = | founded = 2014. gadā (kā [[Ukrainas Solidaritātes bloks]]), pārdēvēta 2019. gadā | predecessor = Ukrainas Solidaritātes bloks | headquarters = {{Vieta|Ukraina|Kijiva}} | student_wing = | youth_wing = ''Молодіжка ЄС'' | membership_year = 2020 | membership = ap 30 000 | ideology = * [[proeiropeisms]]<br />[[konservatīvisms]]<br />[[ukrainu nacionālisms]]<br />[[antiputinisms]] | international = [[Eiropas Tautas partija]] (asociētais loceklis) | european = [[Eiropas Tautas partija]] | colors = | position = [[Labējais centrisms]] līdz [[centriskais konservatīvisms]] | seats1_title = Vietas [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|27|450|hex=#005BBB}} | seats2_title = Vietas reģionu padomēs | seats2 = | website = {{URL|https://eurosolidarity.org}} | seats3_title = | }} '''"Eiropeiskā solidaritāte"''' ({{val|uk|Європейська Солідарність}}) ir [[Ukraina]]s [[politiskā partija]], kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]]. Partija pārstāv proeiropeisku, konservatīvu un nacionāli orientētu politiku, aizstāvot Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. Sākotnēji partija tika izveidota 2014. gadā kā Petro Porošenko bloks "Solidaritāte" (''Блок Петра Порошенка "Солідарність"''), taču 2019. gadā tika pārdēvēta par "Eiropeisko solidaritāti". Partija sevi pozicionē kā [[labēji centriska]] spēku, kas iestājas par demokrātiskām vērtībām, tiesiskumu, valsts aizsardzību un pretošanos [[Krievija]]s agresijai. Eiropeiskā solidaritāte uzskata Ukrainas nākotni par cieši saistītu ar [[Rietumu pasaule|Rietumu pasauli]] un iestājas pret Krievijas ietekmi Ukrainas politikā un sabiedrībā. Partijas atbalsts ir īpaši spēcīgs Ukrainas rietumu un centrālajos reģionos, kā arī lielākajās pilsētās. ''Eiropeiskā solidaritāte'' ir viena no galvenajām opozīcijas partijām pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]. Tā pārstāvēta arī daudzās vietējās pašvaldībās. Starptautiski partija ir saistīta ar [[Eiropas Tautas partija|Eiropas Tautas partiju]] kā asociētais loceklis. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politiskās partijas]] mmh7lwb8npqutugmn1rvwx84fv9np6v 0 601434 4290235 4289769 2025-06-07T05:18:53Z Biafra 13794 4290235 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Raška | native_name = {{ubl|''Рашка''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Рашка 0710.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = COA Raska.png | shield_size = | pushpin_map = Serbija#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{SRB}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Raškas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas statuss | established_date = 1845 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 3.90 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2022. gadā | population_footnotes = | population_total = 6291 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 17 | lats = 31 | latNS = N | longd = 20 | longm = 36 | longs = 56 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 36350 | elevation_footnotes = | elevation_m = 497 | website = {{URL|https://www.raska.org.rs/}} | footnotes = }}'''Raška''' ({{val|sr|Рашка}}) ir pilsēta un pašvaldība [[Serbija]]s dienvidrietumos, [[Raškas apgabals|Raškas apgabalā]], [[Šumadijas un Rietumserbijas reģions|Šumadijas un Rietumserbijas reģionā]]. Tā atrodas pie Raškas un [[Ibara]]s upju satekas, stratēģiski nozīmīgā vietā starp [[Kopaoniks|Kopaonika]] un Golijas kalniem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bookaweb.com/raska|title=Raska - Complete Travel Guide|website=bookaweb.com|access-date=2025-05-27|language=en}}</ref> == Ģeogrāfija un demogrāfija == Raškas pašvaldība aptver 670 km² lielu teritoriju, un tajā ietilpst 61 apdzīvota vieta. Pilsētas teritorija ir nepilni 4 km². Saskaņā ar 2022. gada tautas skaitīšanas datiem, pašvaldībā dzīvo 21 498 iedzīvotāji, no kuriem pašā pilsētā — 6291. Pilsētas centra augstums virs jūras līmeņa ir aptuveni 497 metri. Vēsturiski reģionā novērojams iedzīvotāju skaita samazinājums,<ref>[https://www.researchgate.net/figure/Natural-demographic-increase-of-Raska-region-in-the-period-2000-2010_fig1_267704742 Changes in population dynamics of Raška region]</ref> kas saistīts ar migrāciju un demogrāfiskām pārmaiņām. Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem, vairāk nekā 97% iedzīvotāju ir [[serbi]].<ref name=":0" /> == Vēsture == Raškas apkaime ir cieši saistīta ar [[Serbijas vēsture|viduslaiku Serbijas]] valsts veidošanos, un ir nosaukta tāpat kā senā serbu [[Raška (valsts)|valsts Raška]], kuras bijušajā teritorijā tā atrodas. Šajā apkaimē tika dibināta mūsdienu Serbijas valsts un baznīca.<ref name=":0" /> Pati pilsēta kā apdzīvota vieta pirmo reizi rakstos minēta 1835. gadā, un tās pirmais pilsētplānojums datēts ar 1844. gadu. Pilsētas statuss piešķirts 1845. gada 17. septembrī. Pirmā serbu skola tika dibināta Raškā, un tāpēc pilsētiņa tiek uzskatīta par serbu rakstu pratības pamatlicēju.<ref name=":0" /> No 1915. gada 31. oktobra līdz 15. novembrim Raška bija neoficiālā Serbijas galvaspilsēta, jo tur uzturējās Serbijas valdība karaļa vadībā. Laikā no 1929. līdz 1941. gadam Raška ietilpa Zetas banovinā, kas bija daļa no [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s. == Ekonomika == Raškas ekonomika balstās uz dažādām nozarēm. Lielākie nodarbinātības sektori ir: * Ražošana — 1 017 darbinieki * Tūrisms un ēdināšana — 1 090 darbinieki * Tirdzniecība — 766 darbinieki * Sabiedriskā pārvalde — 456 darbinieki * Izglītība — 478 darbinieki Tūrisms ir īpaši ienesīgs, pateicoties reģiona kultūrvēsturiskajam mantojumam un dabas skatiem. === Tūrisms === Mūsdienās Raška ir svarīgs kultūras un tūrisma centrs Serbijā.Tā piesaista apmeklētājus ar savu bagāto vēsturi, arhitektūras pieminekļiem un dabas ainavām. Pilsēta arī kalpo kā vārti uz [[Kopaoniks|Kopaonika]] kalnu kūrortu, kas ir populārs ziemas tūrismam un lielākais tā centrs Serbijā.<ref name=":0" /> Pa Ibaras upi organizē [[Raftings|raftingu]]. Starp tūristiem organizējamiem festivāliem Raškas pašvaldībā ir Melleņu dienas — dabas un meža velšu mīļotāji pulcējas jūlija pēdējās nedēļās un sacenšas melleņu ražas novākšanā un produktu sagatavošanā, kā arī Baraviku dienas septembra sākumā blakus esošajā Kopaonikā. Dabas mīļotāji var sacensties kulinārijas šedevru pagatavošanā no sēnēm. Šī pasākuma noslēguma ceremonijā tiek pasludināta Kopaonikas smagākā sēne.<ref name=":0" /> === Sabiedriskais transports === * Ar autobusu — no [[Belgrada]]s uz Rasku katru dienu kursē vairāki autobusi. Daži no tiem turpina ceļu [[Novi Pazara]]s virzienā, bet visi brauc caur Rašku. * Ar vilcienu — no [[Kraļeva]]s uz Rašku var nokļūt arī ar vilcienu.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Serbijas pilsētas]] 1m84vi79jtfncbs33ouizvc7ep8yazu 0 601437 4290237 4285394 2025-06-07T05:19:58Z Biafra 13794 4290237 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Uldis Pāže | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1950 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ēveles pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 2025 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 13 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[fotomākslinieks]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Uldis Pāže''' (1950—2025) bija latviešu [[fotogrāfs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1950. gada 21. oktobrī [[Ēveles pagasts|Ēveles pagastā]]. Mācījās [[Staicele]]s astoņgadīgajā skolā un [[Mazsalacas vidusskola|Mazsalacas vidusskolā]]. Studēja Latvijas Mākslas akadēmijā. Strādāja tipogrāfijā "Cīņa", tad par fotogrāfu ziņu aģentūrā "[[Latinform]]". No 1996. līdz 2011. gadam Pāže bija [[Saeima]]s fotogrāfs. Miris 2025. gada 13. maijā, apbedīts Lāčupes kapos.<ref>[https://timenote.info/lv/Uldis-Paze timenote.info]</ref> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2020) == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pāže, Uldis}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:2025. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]] jb6cevg1eavt3krfleidjl18pq2r9kx 0 601456 4290326 4287874 2025-06-07T11:12:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290326 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Imdžarra | native_name = ''L-Imġarr'' | settlement_type = | image_skyline = Malte, Gozo, port de Mgarr & ferrys & Comino.jpg | image_caption = Imdžarras osta | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Malta#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Audeša]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = | population_footnotes = | population_total = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 36 | latm = 01 | lats = 33 | latNS = N | longd = 14 | longm = 17 | longs = 43 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 38 | website = | footnotes = }} [[Attēls:Prelucrare 3D pentru Mgarr, GOZO.jpg|thumb|Imdžarras reljefs]] '''Imdžarra''' ({{val|mt|L-Imġarr}}), arī '''Mdžarra''', ir [[Osta|ostas]] ciemats [[Malta]]s salā Audešā, tās dienvidaustrumos. Ciema vārds nācis no [[Arābu valoda|arābu valodas]] un nozīmē ostu. Uz Imdžarru paveras skats no Fortšambrejas nocietinājuma, ko 1749. gadā kalnā rietumos no ostas uzcēla [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Svētā Jāņa]] [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|ordeņa]] bruņinieki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.maltassist.co.uk/mgarr.htm|title=Welcome to Mgarr, Gozo|last=Christopher Simpson - Maltassist, Malta|website=www.maltassist.co.uk|access-date=2025-05-27|archive-date=2007-02-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20070224004403/http://www.maltassist.co.uk/mgarr.htm}}</ref> Ievērojams tūrisma objekts ir arī Lurdas Dievmātes baznīca.<ref name=":0" /> == Vēsture == Imdžarras ciems izauga ap seklo ostu, kurai ir tāds pats nosaukums. [[Prāmis|Prāmju]] satiksme uz Maltas salu no šejienes darbojās jau 1241. gadā, bija uzsākta arī zvejniecība.<ref name=":1">[https://archive.today/20130124074026/http://www.ghajnsielem.com/places/mgarr.html Mgarr Harbour. Ghajnsielem Online]</ref> Ostai bija neliels [[mols]], kas ļāva tur piestāt kuģīšiem ar nelielu iegrimi. Lai gan teritorija ap ostu turpmākajos gadsimtos pakāpeniski attīstījās, pašas ostas attīstība bija neliela līdz 1841. gadam, kad tika uzbūvēts mols, lai nodrošinātu ostai lielāku aizsardzību un ļautu tajā piestāt lielākiem kuģiem. Šis mols tika vairākkārt nostiprināts un paplašināts līdz 1906. gadam. Lielāks mols tika uzbūvēts laikā no 1929. līdz 1935. gadam, un vēl divi 1969. gadā; pēc pēdējā pabeigšanas ostas platība tika paplašināta līdz 121 400 kvadrātmetriem.<ref name=":1" /> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu lidmašīnas nogremdēja prāmi ''Royal Lady''. Vēl viena nelaime notika 1948. gadā, kad slikto laika apstākļu dēļ esošais prāmis nekursēja, bet Maltas salā strādājošie vietējie iedzīvotāji pierunāja kādu zvejnieku pārvest viņus uz Imdžarru. Laiva apgāzās, un noslīka 23 cilvēki.<ref name=":1" /> == Osta == Prāmju termināls 21. gadsimta sākumā tika pārbūvēts par 9,3 miljoniem eiro. Darbi sākās 2001. gadā un ilga septiņus gadus, terminālu atverot 2008. gada februārī. Ostā tagad ir vietas aptuveni 600 pasažieriem un 200 automašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.maltamedia.com/artman2/publish/local/article_5125.shtml|title=New Gozo ferry terminal inaugurated at Mgarr [ MaltaMedia.com ]|website=www.maltamedia.com|access-date=2025-05-27}}</ref> Jaunās ostas dizains būvniecības procesā tika mainīts, lai mazinātu tās vizuālo ietekmi uz apkārtējo ainavu. Termināla izmaksas celtniecības gaitā pieauga 13 reizes.<ref name=":1" /> Imdžarra ir lielākais zvejnieku ciemats salā. Papildus prāmju terminālam pilsētā atrodas arī jahtu piestātne Zeviekā, ostas austrumdaļā. 2010. gada maijā tika paziņots, ka jahtu piestātne tiks privatizēta. Darbība tika nodota ''Harbour Management Company Limited,'' kas bija iecerējusi attīstīt un modernizēt jahtu piestātni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gozo.news/13514/privatisation-agreement-signed-for-gozos-mgarr-marina/|title=Privatisation agreement signed for Gozo's Mgarr Marina|last=News|first=Gozo|website=Gozo News|access-date=2025-05-28|date=2010-05-26|language=en}}</ref> Glenīgles bārs, kas atrodas blakus sākotnējam molam ostā, tika uzbūvēts kā baraka prāmju pasažieriem 1732. gadā, un tam ir unikāls slīps jumts. No ostas ar prāmju satiksmi var nokļūt uz [[Čirkeva|Čirkevu]] un [[Valleta|Valletu]] Maltā, kā arī uz [[Komino|Kemnunas salu]]. Autobusi ļauj tālāk nokļūt [[Rabata (Malta)|Rabatā (Viktorijā)]] un [[Marsalforna|Marsalfornā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gozo.gov.mt/pages.aspx?page=896|title=Gozo.gov.mt - Transport/Buses Schedule|website=www.gozo.gov.mt|access-date=2025-05-28|archive-date=2010-08-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20100820132150/http://www.gozo.gov.mt/pages.aspx?page=896}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maltas pilsētas]] ir84vpqi6nhedjzquoi76nafkhblcxb 0 601483 4290182 4285700 2025-06-06T20:36:17Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4290182 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Anglijas Sieviešu futbola Superlīga | aktuāla_sezona = 2025.—2026. gada Anglijas Sieviešu futbola Superlīgas sezona | logo = | pikseļi = 180px | apraksts = | sports = [[futbols]] | dibin = 2011. | moto = | komandas = 12 | valsts = {{flaga|Anglija}} ([[UEFA]]) | čempions = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C. (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]]<br />([[2024.—2025. gada Anglijas Sieviešu futbola Superlīgas sezona|2024—25]]; 8. tituls) | čempions_visv = {{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C. (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]] (8 tituli) | mlapa = https://womensleagues.thefa.com/ }} '''Anglijas Sieviešu futbola Superlīga''' ({{val|en|Women's Super League}}, WSL), kas sponsorēšanas apsvērumu dēļ pazīstama arī kā '''Barclays sieviešu superlīga''', agrāk ''FA WSL'', ir profesionāla [[futbols|futbola]] līga un augstākais [[sieviešu futbols|sieviešu futbola]] līmenis Anglijā. Līgu, ko pašlaik pārvalda [[WSL Football]] organizācija, 2010. gadā izveidoja [[Anglijas Futbola asociācija]], un tajā piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas. Līga aizstāja FA sieviešu premjerlīgas Nacionālo divīziju un kļuva par augstāko sieviešu futbola līmeni Anglijā, pirmajā 2011. gada sezonā sacenšoties astoņām komandām. WSL pirmajās divās sezonās neviena komanda neizkrita no šīs divīzijas. WSL čempiones, otrās un trešās vietas ieguvējas komandas nākamajā sezonā kvalificējas [[UEFA Sieviešu čempionu līga]]i. Kopš tās pirmsākumiem titulu ir ieguvuši četri klubi: [[Chelsea F.C. (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]] (8), [[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]] (3), [[Liverpool F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Liverpool]] (2) un [[Manchester City W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Manchester City]] (1). Pašreizējie WSL čempioni ir "Chelsea" komanda, kas 2024.–2025. gada sezonā ieguva savu astoto titulu, kā arī sesto titulu pēc kārtas. [[File:Arsenal WFC v Manchester City WFC, 11 May 2019 (01).jpg|thumb|WSL trofeja kuru pasniedz no 2018–19. gada sezonas]] == Klubi 2025.—2026. gada sezonā == Šīs 12 komandas piedalīsies [[2025.—2026. gada Anglijas Sieviešu futbola Superlīgas sezona|2025–26. gada sezonā]]: {| class="wikitable sortable" |- ! Komanda !! Pilsēta !! Stadions !! Ietilpība !! data-sort-type=number|2024–25. gada sezonas vieta |- | [[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]]|| [[Londona]] {{small|([[Holloway, London|Holloway]])}} || [[Emirates Stadium]]|| style="text-align:center" | 60 704 ||style="text-align:center"| 2. vieta |- | [[Aston Villa W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Aston Villa]] || [[Birmingema]] || [[Villa Park]] ||style="text-align:center"| 42 640 ||style="text-align:center"| 6. vieta |- | [[Brighton & Hove Albion W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Brighton & Hove Albion]] || [[Kroli]] || [[Broadfield Stadium]] ||style="text-align:center"| 6134 ||style="text-align:center"| 5. vieta |- | [[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]]|| [[Londona]] {{small|([[Kingston upon Thames]])}} || [[Kingsmeadow, Kingston upon Thames|Kingsmeadow]] ||style="text-align:center"| 4850 ||style="text-align:center"| 1. vieta |- | [[Everton F.C. (sieviešu futbola komanda)|Everton]]|| [[Liverpūle]] || [[Goodison Park]] ||style="text-align:center"| 39 414 ||style="text-align:center"| 8. vieta |- | [[Leicester City W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Leicester City]] || [[Lestera]] || [[King Power Stadium]] || style="text-align:center" | 32 312 || style="text-align:center" | 10. vieta |- | [[Liverpool F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Liverpool]]|| [[Senthelensa]] || [[Totally Wicked Stadium]] || style="text-align:center" | 18 000 || style="text-align:center" | 7. vieta |- | [[London City Lionesses]]|| [[Londona]] {{small|([[Bromli]])}}|| [[Hayes Lane]] || style="text-align:center" | 5000 || style="text-align:center" | {{sort|12|[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga 2|WC]], 1. vieta}} |- | [[Manchester City W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Manchester City]] || [[Mančestra]] || [[Academy Stadium]] ||style="text-align:center"| 7000 ||style="text-align:center"| 4. vieta |- | [[Manchester United W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Manchester United]] || [[Lī, Lielā Mančestra|Lī]] || [[Leigh Sports Village]] ||style="text-align:center"| 12 000||style="text-align:center"| 3. vieta |- | [[Tottenham Hotspur F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Tottenham Hotspur]] || [[Londona]] {{small|([[Leitona]])}} || [[Brisbane Road]] ||style="text-align:center"| 9271||style="text-align:center"| 11. vieta |- | [[West Ham United F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|West Ham United]] || [[Londona]] {{small|([[Dagenema]])}} || [[Victoria Road (Dagenham)|Victoria Road]] ||style="text-align:center"| 6078 ||style="text-align:center"| 9. vieta |} == Uzvarētāji == Komandas, kas izceltas tikai '''treknrakstā''', norāda uz iegūto [[dubulto (futbols)|dubulto]] arī [[Sieviešu FA kauss|Sieviešu FA kausu]]. Komandas, kas izceltas '''treknrakstā''' un '''kursīvā''', norāda uz iegūto [[trīskāršo (futbols)|trīskāršo]] arī Sieviešu FA kausu un [[FA Sieviešu līgas kauss|Sieviešu līgas kausu]] {|class="wikitable sortable plainrowheaders" style="font-size:90%;" |- !scope=col rowspan=2|Gads !scope=col rowspan=2|Uzvarētājas !scope=col rowspan=2|Otrā vieta !scope=col rowspan=2|Trešā vieta !scope=col colspan=2|Labākā vārtu guvēja |- !scope=col|Spēlētāja !scope=col|Vārti |- !scope=row|2011 |'''[[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]]''' || [[Birmingham City L.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Birmingham City]] || [[Everton L.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Everton]] ||{{flagicon|ENG}} [[Reičela Viljamsa]] (Birmingham City) ||style="text-align:center"| 14 |- !scope=row|2012 |[[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]] || [[Birmingham City L.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Birmingham City]] || [[Everton L.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Everton]] ||{{flagicon|SCO}} [[Kima Litla]] (Arsenal) ||style="text-align:center"| 11 |- !scope=row|2013 |[[Liverpool F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Liverpool]] || [[Bristol City W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Bristol Academy]] || [[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]] || {{flagicon|ENG}} [[Nataša Dovija]] (Liverpool) ||style="text-align:center"| 13 |- !scope=row|2014 |[[Liverpool F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Liverpool]] || [[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]] || [[Birmingham City L.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Birmingham City]] ||{{flagicon|ENG}} [[Kārena Kernija]] (Birmingham City) ||style="text-align:center"| 8 |- !scope=row|2015 |'''[[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]]''' || [[Manchester City W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Manchester City]] || [[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]] ||{{flagicon|ENG}} [[Beta Mīda]] (Sunderland) ||style="text-align:center"| 12 |- !scope=row|2016 |[[Manchester City W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Manchester City]] || [[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]] || [[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]] ||{{flagicon|ENG}} [[Eniola Aluko]] (Chelsea) ||style="text-align:center"| 9 |- !scope=row|2017<ref>{{cite web |author1=BarclaysWSL |title=A fifth #BarclaysFAWSL title for @ChelseaFCW 🏆 |url=https://twitter.com/BarclaysWSL/status/1530837600893710336 |website=Twitter |access-date=19 June 2022 |date=29 May 2022 |archive-date=19 June 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220619182305/https://twitter.com/BarclaysWSL/status/1530837600893710336 |url-status= }}</ref><ref>{{cite web |title=England – List of Women Champions |url=https://www.rsssf.org/tablese/eng-womchamp.html |website=[[RSSSF]] |access-date=27 May 2023 |archive-date=10 August 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220810151759/https://www.rsssf.org/tablese/eng-womchamp.html |url-status= }}</ref><ref>{{cite web |last1=Garry |first1=Tom |last2=Goodwill |first2=Jake |title=Chelsea seal 'best ever' WSL title thanks to Emma Hayes' tactical tweaks and Sam Kerr's stunning double |url=https://www.telegraph.co.uk/football/2022/05/08/chelsea-win-manchester-united-womens-super-league-score-goals/ |website=The Telegraph |access-date=19 June 2022 |date=8 May 2022 |archive-date=19 June 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220619182304/https://www.telegraph.co.uk/football/2022/05/08/chelsea-win-manchester-united-womens-super-league-score-goals/ |url-status= }}</ref> |[[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]] |[[Manchester City W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Manchester City]] |[[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]] |{{flagicon|ENG}} [[Frena Kirbija]] (Chelsea) |style="text-align:center"|6 |- !scope=row|2017–18 |'''[[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]]''' || |[[Manchester City W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Manchester City]] || [[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]] ||{{flagicon|ENG}} [[Elena Vaita]] (Birmingham City) ||style="text-align:center"| 15 |- !scope=row|2018–19 |[[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]] || |[[Manchester City W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Manchester City]] || [[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]] ||{{flagicon|NED}} [[Viviāna Miedema]] (Arsenal) ||style="text-align:center"| 22 |- !scope=row|2019–20 |[[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]] || |[[Manchester City W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Manchester City]] || [[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]] || {{flagicon|NED}} [[Viviāna Miedema]] (Arsenal) ||style="text-align:center"| 16 |- !scope=row|2020–21 |'''[[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]]''' || |[[Manchester City W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Manchester City]] || [[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]] | {{flagicon|AUS}} [[Sema Kerra]] (Chelsea)||style="text-align:center"| 21 |- !scope=row|2021–22 |'''[[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]]''' || [[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]] || [[Manchester City W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Manchester City]] || {{flagicon|AUS}} [[Sema Kerra]] (Chelsea)||style="text-align:center"| 20 |- !scope=row|2022–23 |'''[[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]]''' ||[[Manchester United W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Manchester United]] || [[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]] | {{flagicon|ENG}} [[Reičela Deilija]] (Aston Villa)||style="text-align:center"| 22 |- !scope=row|2023–24 |[[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]] ||[[Manchester City W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Manchester City]] || [[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]] | {{flagicon|JAM}} [[Hadija Šo]] (Manchester City)||style="text-align:center"| 21 |- !scope=row|2024–25 |'''''[[Chelsea F.C. Women (sieviešu futbola komanda)|Chelsea]]''''' ||[[Arsenal W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Arsenal]] || [[Manchester United W.F.C. (sieviešu futbola komanda)|Manchester United]] | {{flagicon|ENG}} [[Alēsija Ruso]] (Arsenal)<br />{{flagicon|JAM}} [[Hadija Šo]] (Manchester City)||style="text-align:center"| 12 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} * {{YouTube|channel=UCnQpt1UxLq00NFULxTDHMww}} {{Apvienotā Karaliste-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Sieviešu futbols]] [[Kategorija:Futbols Anglijā]] gy9ojqpqxw0wnu6gn155su2gwtjickz 0 601652 4290181 4287153 2025-06-06T20:35:30Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4290181 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Mesīnas kauja (1917) | width = | partof = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|rietumu fronte]]s | image = Battle of Messines - Map.jpg | image_size = 300px | alt = | caption = Kaujas karte, kurā attēlota fronte 7. jūnijā un operācijas līdz 14. jūnijam | date = 1917. gada 7. jūnijs – 14. jūnijs | place = Mesīna ([[Mesene]]), [[Rietumflandrija]], ([[Beļģija]]) | coordinates = {{Coord|50|45|45|N|02|53|43|E|type:event_region:FR|display=inline,title}} | territory = | result = Britu uzvara | combatant1 = {{flaga|Britu impērija}} [[Britu impērija]]<br /> * {{flaga|AUS}} [[Austrālija]] * [[File:Flag of Canada (1957–1965).svg|23px]] [[Kanāda]] * [[File:Flag of New Zealand.svg|23px]] [[Jaunzēlandes domīnija]] | combatant2 = {{flaga|Vācu impērija}} [[Vācijas Impērija]] | commander1 = {{flaga|Lielbritānija}} [[Duglass Heigs]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Herberts Plamers]] | commander2 = {{flaga|Vācu impērija}} [[Bavārijas Ruprehts]]<br />{{flaga|Vācu impērija}} [[Frīdrihs Siksts fon Arnims]] | units1 = Lielbritānijas Otrā armija | units2 = XIX (2. Karaliskais Saksijas) Korpuss | strength1 = 12 [[divīzija]]s | strength2 = 5 divīzijas | casualties1 = {{flaga|Britu impērija}} 24 562 | casualties2 = {{flaga|Vācu impērija}} 21 886 (no 21. maija līdz 10. jūnijam) – 26 087 (7.–14. Jūnijs) }} '''Mesīnas kauja (1917)''' (1917. gada 7.–14. jūnijs) bija [[Lielbritānijas Otrā armija|Lielbritānijas Otrās armijas]] (komandieris ģenerālis sers [[Herberts Plamers]]) uzbrukums [[Pirmā pasaules kara rietumu fronte|Rietumu frontē]] netālu no Mesīnas ciema (nīderlandiešu: Mesen) [[Rietumflandrija|Rietumflandrijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://spoki.lv/vesture/Viens-spradziens-10-000-boja-gajusu/875764|title=Viens sprādziens - 10 000 bojā gājušu vācu karavīru |accessdate=2025-05-31 |website=spoki.lv |publisher= |date= }}</ref> [[Nivela ofensīva]] aprīlī un maijā nesasniedza savus grandiozākos mērķus, un noveda pie franču karaspēka [[Sacelšanās Francijas armijā 1917. gada pavasarī|demoralizācijas]] un izjauca angļu-franču stratēģiju 1917. gadam. Uzbrukums piespieda vāciešus pārvietot rezerves uz Flandriju no Arasas un Enas frontēm, mazinot spiedienu uz frančiem. Kauja sākās ar [[Mesīnas kaujas (1917) tuneļi|deviņpadsmit mīnu detonāciju]] zem vācu frontes pozīcijas, kas tās izpostīja un atstāja lielus sprādziena [[krāteris|krāterus]]. Sākās artilērijas [[sprostuguns]] apšaude 640 m dziļumā, kas aizsargāja britu karaspēku, kamēr tie ar tanku, kavalērijas patruļu un lidmašīnu atbalstu nostiprinājās grēdā. Britu [[tuneļu karadarbība|tuneļu]], sprostuguns un bombardēšanas efektu uzlaboja artilērijas izpētes, novērošanas un centralizētas artilērijas vadības atbalsts no Otrās armijas štāba. Britu uzbrukumi no 7. līdz 14. jūnijam pavirzīja frontes līniju tālāk par bijušo vācu ''Sehnenstellung'' (Osttavernes līnija britiem). Kauja bija prelūdija daudz lielākajai [[Pašendeilas kauja|Trešajai Ipras kaujai]], kuras sākotnējā bombardēšana sākās 1917. gada 11. jūlijā. == Priekšvēsture == [[Britu armija]]s virspavēlnieks [[Duglass Heigs|ģenerālis Heigs]] plānoja veikt operāciju jūnija vidū. Tās mērķis bija nogriezt 15 kilometru garo vāciešu izvirzījumu, kas izvirzījās britu aizsardzības līnijā, un uzlabot viņu stratēģisko pozīciju. Šajā frontes posmā vāciešiem bija tikai 5 divīzijas. Purvainais reljefs bija grūti veicams atklātiem frontāliem uzbrukumiem. Britu pavēlniecība rūpīgi gatavojās gaidāmajai operācijai: tika pārbūvēti dzelzceļi, ceļi un tilti. Britu armijas uzdevums bija ieņemt augstienes pie Mesīnas un tranšeju līniju. Ofensīvā piedalījās arī aptuveni 300 lidmašīnas un vairāk nekā 80 [[tanks|tanki]]. Tāpat briti, rūpīgi izpētījuši uzbrukuma zonas augsnes struktūru, jau 1916. gadā sāka sagatavošanās darbus un 15 mēnešu laikā zem otrā gruntsūdeņu līmeņa zilā [[māls|māla]] slānī izraka vairāk nekā 20 milzu [[tunelis|tuneļus]]. Briti šos tuneļus izraka, un izraktā augsne tika maskēta, lai vācu lidmašīnas to nepamanītu. Tuneļi sākās apmēram 400 m aiz britu aizsardzības līnijas. Tā kā vācu pozīcijas atradās augstienēs, tuneļi gāja zem vācu aizsardzības līnijām līdz 25–36 m dziļumā, bet dažviet – līdz 50 m dziļumā. Tuneļu kopējais garums bija līdz 7312 m. Tuneļu galā tika novietotas 600 tonnas sprāgstvielu. Tomēr vāciešiem izdevās atklāt britu plānus, taču viņi kļūdaini uzskatīja, ka tuneļi atrodas līdz 18 m dziļumā, un viņiem izdevās iznīcināt tikai 2 mīnu galerijas, savukārt 22 palika neskartas. == Kauja == 28. maijā sākās britu artilērijas sagatavošana, un 7. jūnijā tika detonētas 19 mīnu galerijas. Sprādzieni tika veikti 30 sekunžu laikā. Tika iznīcināta 1. un daļēji 2. vācu [[tranšeja|tranšeju]] līnija, smagāko mīnu sprādzieni izraisīja milzu krāteru veidošanos. Vācu karavīri, kurus demoralizēja šie grandiozie sprādzieni, nespēja sniegt cienīgu pretestību tuvojošajai britu kājnieku vienībai. Ofensīvas laikā briti sagūstīja 7200 vācu karavīrus un 145 virsniekus, kā arī lielu skaitu ložmetēju. Veiksmīgā operācija ievērojami uzlaboja britu karaspēka stratēģisko pozīciju. Sprādzienā, kas radās mīnu galeriju detonācijas rezultātā, gāja bojā 10 000 cilvēku. Sprādzienu radītie krāteri ir saglabājušies līdz mūsdienām un ir piepildīti ar ūdeni. == Sekas == === Analīze === Vēsturnieki un rakstnieki nepiekrīt kaujas stratēģiskajai nozīmei, lai gan vairums to raksturo kā britu taktiskus un operacionālus panākumus. 1919. gadā vācu ģenerālis [[Ērihs Lūdendorfs|Lūdendorfs]] rakstīja, ka britu uzvara vācu armijai izmaksāja dārgi un izsmēla vācu rezerves. Vācu feldmaršals [[Pauls fon Hindenburgs|Hindenburgs]] rakstīja, ka zaudējumi Mesīnā bija "ļoti lieli" un ka viņš nožēloja, ka teritorija netika evakuēta; 1922. gadā vācu ģenerālleitnants [[Hermanis fon Kūls|Kūls]] to nosauca par vienu no smagākajām vācu traģēdijām karā. Savās 1920. gada vēstulēs Heigs aprakstīja britu plāna, organizācijas un rezultātu panākumus, taču atturējās no pārspīlējumiem, atsaucoties uz operāciju kā veiksmīgu ievadu galvenajai ofensīvai Iprā. 1930. gadā britu vēsturnieks [[Bazils Lidels Hārts]] uzskatīja, ka panākumi Mesīnā pārspīlēja cerības uz trešo Ipras kauju un ka, tā kā operāciju apstākļi bija atšķirīgi, mēģinājumi pielietot līdzīgu taktiku beidzās ar neveiksmi. 1938. gadā britu politiķis [[Deivids Loids Džordžs|Loids Džordžs]] kauju nosauca par aperitīvu, un 1939. gadā karavīrs un rakstnieks Dž. C. Vinns to novērtēja kā "izcilus panākumus", ko aizēnoja sekojošā [[Pašendeilas kauja]]s traģēdija. Oficiālais vēsturnieks [[Brigādes ģenerālis]] [[Džeimss Edmonds]] savā 1948. gadā publicētajā grāmatā "Militārās operācijas Francijā un Beļģijā 1917. gadā, II daļā", to nosauca par "lielu uzvaru". == Galerija == <gallery> Lone Tree Crater 2009.jpg|thumb|[[Spanbrokmolena]]s krāteris 2009. gada novembrī. Tas izveidojās 1917. gadā vienā no Mesīnas kaujas tuneļu eksplozijām. Tas ir pazīstams arī kā "Vientuļā koka krāteris" vai "Miera baseins". NLS Haig - Smashed up German trench on Messines Ridge with dead.jpg|thumb|1917. gadā mīnas sprādzienā iznīcināta vācu tranšeja. Aptuveni 10 000 vācu karavīru gāja bojā, kad tika detonētas 19 mīnas Battle of Messines - II ANZAC Corps attack plan down to brigade level.jpg|thumb|Mesīnas kaujas, II ANZAC korpusa uzbrukuma plāns The Battle of Passchendaele, July-november 1917 Q23665.jpg|thumb|Herberts Plamers (pa kreisi) un Duglass Heigs (pa labi) kauju laikā Flandrijā Spanbroekmolen British CWGC Cemetery graves 3039184772.jpg|thumb|Spanbrokmolenas Britu brāļu kapi George Edmund Butler - Messines Ridge from Hill 63.jpeg|thumb|Mesīnas kore skats no ''Hill 63'', [[Džordžs Edmunds Batlers|Džordža Edmunda Batlera]] glezna DummyTreeHill63Messines1917.jpeg|thumb|Koka modelis, ko Austrālijas karaspēks izmantoja kā novērošanas posteni. Mesīnas kauja, 1917. gada jūnijs. </gallery> == Skatīt arī == * [[Pašendeilas kauja]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite book |series=[[Official History of Australia in the War of 1914–1918]] |volume=IV |title=The Australian Imperial Force in France, 1917 |last=Bean |first=C. E. W. |author-link=Charles Bean |year=1982 |orig-year=1941 |publisher=University of Queensland in Association with the Australian War Memorial |location=St Lucia, Queensland |edition=11th |url = https://www.awm.gov.au/collection/RCDIG1069753/ |isbn=978-0-7022-1710-4 |via=Australian War Memorial}} * {{cite book|title=Sir Douglas Haig's Despatches (December 1915 – April 1919) |last=Boraston |first=J. H. |year=1920 |publisher=Dent |location=London |oclc=479257}} * {{cite book |last=Branagan |first=D. F. |year=2005 |title=T. W. Edgeworth David: A Life: Geologist, Adventurer, Soldier and "Knight in the old brown hat" |publisher=National Library of Australia |location=Canberra |isbn=978-0-642-10791-6}} * {{cite book |ref={{harvid|Bülow|Kranz|1943}}|title=Wehrgeologie |trans-title=Military Geology |last1=Bülow |first1=K. von |last2=Kranz |first2=W. |last3=Sonne |first3=E. |last4=Burre |first4=O. |last5=Dienemann |first5=W. |year=1943 |orig-year=1938 |publisher=Quelle & Meyer |location=Leipzig |edition=Engineer Research Office, New York |oclc=44818243}} * {{cite book |title=The Clare War Dead: A History of the Casualties of the Great War |last=Burnell |first=T. |year=2011 |publisher=The History Press Ireland |location=Dublin |isbn=978-1-84588-703-2}} * {{cite book |last=Cowan |first=Tony |series=Cambridge Military Histories |title=Holding Out: The German Army and Operational Command in 1917 |year=2023 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge |isbn=978-1-108-83023-2}} * {{cite book |title=Der Weltkrieg 1914 bis 1918: Die Militärischen Operationen zu Lande Zwölfter Band, Die Kriegführung im Frühjahr 1917 |language=de |trans-title=The World War 1914 to 1918, Military Land Operations Twelfth Volume, Warfare in the Spring of 1917 |volume=XII |editor-last=Foerster |editor-first=Wolfgang |year=1939 |publisher=Verlag Ernst Siegfried Mittler und Sohn |location=Berlin |edition=online scan |via=Die digitale landesbibliotek Oberösterreich |url=https://digi.landesbibliothek.at/viewer/image/AC01860055/1/LOG_0003/ |access-date=29 June 2021 |oclc=248903245}} * {{cite book |series=History of the Great War Based on Official Documents by Direction of the Historical Section of the Committee of Imperial Defence |title=Military Operations France and Belgium, 1914: Antwerp, La Bassée, Armentières, Messines and Ypres October–November 1914 |volume=II |last=Edmonds |first=J. E. |author-link=James Edward Edmonds |year=1925 |publisher=Macmillan |location=London |oclc=220044986}} * {{cite book |series=History of the Great War Based on Official Documents by Direction of the Historical Section of the Committee of Imperial Defence |title=Military Operations France and Belgium 1914: Antwerp, La Bassée, Armentières, Messines and Ypres, October–November 1914 |volume=II |last=Edmonds |first=J. E. |author-link=James Edward Edmonds |year=1992 |orig-year=1929 |publisher=Macmillan |location=London |edition=Imperial War Museum and Battery Press |isbn=978-1-870423-55-7}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20110719173700/http://www.ordersofbattle.darkscape.net/site/warpath/battles_ff/1917.htm Order of Battle – France and Flanders 1917, Battle # 98 – Order of Battle for the Battle of Messines] * [http://www.westernfrontassociation.com/great-war-on-land/britain-allies/383-gaz-tommy.html Tommy's Gazetteer of French and Belgian Place Names] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171020033217/http://www.westernfrontassociation.com/great-war-on-land/britain-allies/383-gaz-tommy.html |date=20 October 2017 }} * [https://web.archive.org/web/20110726072739/http://loakes.game-host.org/nmldocs/plustreetproject.pdf "Plug Street Project": Report on Archaeological Excavations in St Yvon area. 2007] * [http://www.plugstreet-archaeology.com The Plugstreet Archaeology Project] {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:1917. gads]] [[Kategorija:Kaujas Beļģijas teritorijā]] 87x5r2o6mm2c8y0sveb23wbvdi61dla 0 601792 4290097 4287945 2025-06-06T18:33:19Z Baisulis 11523 Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]] 4290097 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Grand Prix}} {{F1 Grand Prix infokaste| Nos = Maiami ''Grand Prix'' | Vlt = ASV | Trase = [[Maiami Starptautiskais autodroms]] | Att = [[Attēls:Hard Rock Stadium Circuit 2022.svg|240px]] | Apl = 57 | Tgar = 5,412 | Sgar = 308,326 | Rek_uzv_pil = {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] (2) | Rek_uzv_kom = {{flaga|GBR}} ''[[McLaren|McLaren-Mercedes]]'' (2), {{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]'' (2) | Gads = 2025 | Uzv_pil = {{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | Uzv_kom = ''[[McLaren|McLaren-Mercedes]]'' | Uzv_laik = 1:28:51.587 | Pole_pil = {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | Pole_kom = {{flaga|Itālija}} ''[[Red Bull Racing|Red Bull Racing-Honda RBPT]]'' | Pole_lai = 1:26.204 | AA_pil = {{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | AA_kom = ''[[McLaren|McLaren-Mercedes]]'' | AA_laik = 1:29.746 | }} '''Maiami ''Grand Prix''''' ({{val|en|Miami Grand Prix}}) ir viens no [[Formula 1]] pasaules čempionāta posmiem, kas pirmo reizi pasaules čempionāta kalendārā tika iekļauts [[2022. gada F1 sezona|2022. gadā]]. Debija ''Grand Prix'' sacensībām ar šo nosaukumu notika [[Maiami Starptautiskais autodroms|Maiami Starptautiskā autodroma]] trasē [[Maiamigārdensa]]s pilsētā 2022. gada 8. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article.formula-1-announces-23-race-calendar-for-2022.2HcIP34fK3Zznx7YZfWL6P.html |title=Formula 1 announces 23-race calendar for 2022 |website=Formula1.com |date=October 15, 2021 |accessdate=October 16, 2021 |archive-date=December 19, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211219204636/https://www.formula1.com/en/latest/article.formula-1-announces-23-race-calendar-for-2022.2HcIP34fK3Zznx7YZfWL6P.html |url-status= }}</ref> == Vēsture == 2018. gadā [[Maiami]] pilsēta iesniedza priekšlikumu rīkot Maiami ''Grand Prix'' kā Formula 1 pasaules čempionāta posmu, un 2019. gads tika ierosināts kā pirmais sacīkšu datums, trasei atrodoties netālu no [[Maiami osta]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Cooper|first=Adam|date=|title=First images of proposed Miami Formula 1 circuit layout revealed|work=Autosport.com|publisher=[[Motorsport Network]]|url=https://www.autosport.com/f1/news/135799/first-images-of-miami-f1-track-revealed|access-date=|archive-date=2020-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20201111190623/https://www.autosport.com/f1/news/135799/first-images-of-miami-f1-track-revealed}}</ref> Pēc sarežģījumiem, kas radās saistībā ar Maiami ostas būvniecības un attīstības plāniem, tika iesniegts priekšlikums rīkot 2021. gada sacīkstes netālu no [[Hard Rock Stadium|''Hard Rock'' stadiona]]. Sacīkstes netika iekļautas {{f1|2021}}. gada kalendārā, kurā debitēja Džidas ielu trase pirmajā [[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']], bet 2021. gada aprīlī paziņoja, ka trasi iekļaus 2022. gada kalendārā. Sacīkstes pirmo reizi notika [[Maiami Starptautiskais autodroms|Maiami Starptautiskā autodromā]] saskaņā ar desmit gadu līgumu 2022. gada 8. maijā. == Trase == [[Attēls:Start-Finish Straight at the 2024 Miami Grand Prix.jpg|thumb|Starta/finiša taisne [[2024. gada Maiami Grand Prix|2024. gada Maiami ''Grand Prix'']] laikā.|alt=Start/Finish Straight at the 2024 Miami Grand Prix]] Trase, ko projektēja un izveidoja Formula 1 trašu projektētāji ''Apex Circuit Design'', tika īpaši uzbūvēta šim pasākumam. Stadiona īpašnieks Stīvens M. Ross vairākus gadus bija mēģinājis organizēt Maiami ''Grand Prix'', pirms viņam tas izdevās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Miami GP: Everything you need to know about F1's newest race – including how the track was designed|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.everything-you-need-to-know-about-the-f1-miami-grand-prix.6JTdOPphcU58I8TDLmssx.html|access-date=2021-04-18|website=Formula1.com|language=en|archive-date=2021-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210418102702/https://www.formula1.com/en/latest/article.everything-you-need-to-know-about-the-f1-miami-grand-prix.6JTdOPphcU58I8TDLmssx.html|url-status=}}</ref> Trases izkārtojums veidots tā, lai sacīkstes netraucētu vietējiem iedzīvotājiem. Trase ir pastāvīga apļa līnija ar pagaidu infrastruktūru, piemēram, barjerām un žogiem, kuras demontēs, kad sacīkstes nenotiks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2019-10-04|title=F1: New car park track proposed for 2021 Miami Grand Prix|url=https://www.racefans.net/2019/10/04/new-car-park-track-proposed-for-2021-miami-grand-prix/|access-date=2021-04-18|website=RaceFans|language=en|archive-date=2019-11-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20191111054833/https://www.racefans.net/2019/10/04/new-car-park-track-proposed-for-2021-miami-grand-prix/|url-status=}}</ref> Ziņots, ka 2022. gada aprīlī, pirms debijas 2022. gada maijā, trase bija 95 % pabeigta. == Uzvarētāji == === Vairākkārtējie uzvarētāji (piloti) === {| class="wikitable" |- ! U. ! Pilots ! Gadi |- !rowspan="1"| 2 | {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | {{f1|2022}}, {{f1|2023}} |} === Vairākkārtējie uzvarētāji (komandas) === {| class="wikitable" |- ! U. ! Komanda ! Gadi |- ! rowspan="2" |2 | {{flaga|AUT}} ''[[Red Bull Racing]]'' | 2014, {{f1|2022}}, {{F1|2023}} |- |{{flaga|GBR}} ''[[McLaren]]'' |{{f1|2024}}, {{f1|2025}} |} === Saraksts === Minēti tikai uzvarētāji tajos ''Grand Prix'', kas aizvadīti F1 sezonu ietvaros. {| class="wikitable" style="font-size: 95%;" |- ! Gads ! Pilots ! Konstruktors ! Vieta ! Ziņojums |- | {{f1|2025}} | {{flaga|AUS}} [[Oskars Piastri]] | ''[[McLaren|McLaren-Mercedes]]'' | [[Maiami Starptautiskais autodroms|Maiami]] | {{f1gp2|2025|Maiami}} |- ! {{f1|2024}} | {{flaga|GBR}} [[Lando Noriss]] | ''[[McLaren|McLaren-Mercedes]]'' | [[Maiami Starptautiskais autodroms|Maiami]] | {{f1gp2|2024|Maiami}} |- ! {{f1|2023}} | {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | ''[[Red Bull Racing|Red Bull Racing-Honda RBPT]]'' | [[Maiami Starptautiskais autodroms|Maiami]] | {{f1gp2|2023|Maiami}} |- ! {{f1|2022}} | {{flaga|NED}} [[Makss Verstapens]] | ''[[Red Bull Racing|Red Bull Racing-RBPT]]'' | [[Maiami Starptautiskais autodroms|Maiami]] | {{f1gp2|2022|Maiami}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.formula1.com/en/racing/2025/miami/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{Formula 1-aizmetnis}} {{F1 Grand Prix saraksts}} [[Kategorija:Maiami Grand Prix|*]] [[Kategorija:Autosports ASV]] hk8ztufuioow9gxkn5dhdzxric4gv28 0 602180 4290053 4289919 2025-06-06T15:32:53Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precizēts 4290053 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Turaidas iela|Turaidas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Turaidas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]] |ielas garums = 1910 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 3. līnija |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[grants]], [[Asfaltbetons|asfalts]], bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Turaidas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunie Stropi|Jauno Stropu]] apkaimē. Turaidas iela sākas strupceļā pie [[Abavas iela (Daugavpils)|Abavas]] un [[Vasarnīcu iela (Daugavpils)|Vasarnīcu ielas]] savienojuma, ved ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Kokneses iela (Daugavpils)|Kokneses ielu]]. Ielā ir savrupmāju apbūve, kā arī daudz neapbūvētu, ar mežu aizaugušu zemesgabalu. Turaidas ielas garums ir 1910 metri. Tai ir pārsvarā [[grants]] segums, atsevišķi nelieli posmi ir [[Asfaltbetons|asfaltēti]], bet posmos bez apbūves arī seguma nav. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Turaidas ielu nekursē, bet ielas sākumā atrodas [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] tramvaju pietura "Stropu ezers".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Stropu ezers |url=https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr3-cietoksnis-stropu-ezers-kimija-cietoksnis#8605 |publisher=3. tramvaja kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> Turaidas iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē Stropu vasarnīcu ciematā. Sākumā tās nosaukums bija '''3. līnija''', bet {{dat|1936|4|7||bez}} ielai piešķirts tagadējais nosaukums, kas vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde apstiprina ielu un šķērsielu jaunos nosaukumos Stropu vasarnīcu rajonā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3759 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}} |date={{dat|1936|4|11||bez}}}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 11 — bijusī Daugavpils 4. speciālās pamatskolas ēka, pašlaik netiek izmantota.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Informācija par pašvaldības īpašumiem, t.sk. izsoles |url=https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/ipasumi/informacija-par-pasvaldibas-ipasumiem?ipasums=788 |website=Daugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> * Nr. 36 — daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs (agrāk bērnunams-patversme) “Priedite”.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kontakti |url=https://priedite-daugavpils.lv/sample-page/ |website=Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs "Priedīte" |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Turaidas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes iela]] * [[Sabiles iela (Daugavpils)|Sabiles iela]] (T veida krustojums) * [[Baldones iela (Daugavpils)|Baldones iela]] * [[Bernātu iela (Daugavpils)|Bernātu iela]] * [[Līgatnes iela (Daugavpils)|Līgatnes iela]] * [[Durbes iela (Daugavpils)|Durbes iela]] * [[Ogres iela (Daugavpils)|Ogres iela]] * [[Alūksnes iela (Daugavpils)|Alūksnes iela]] * [[Kokneses iela (Daugavpils)|Kokneses iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Jaunajos Stropos]] 2i44p4zpj55de9y5lrftdud3y8lwm9r 0 602190 4289986 2025-06-06T11:59:00Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Šerbrūkas Universitāte]] uz [[Šērbrukas Universitāte]]: atveide.... 4289986 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šērbrukas Universitāte]] 9l4edm9479wawqb7itdxeii0az4qrre 3 602191 4290032 2025-06-06T13:19:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290032 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=AAaa1234rsa}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 6. jūnijs, plkst. 16.19 (EEST) fyjylxuqtuvig3w2zx6x65roxznp0je 3 602192 4290036 2025-06-06T14:02:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290036 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=WindowsXPMapping}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 6. jūnijs, plkst. 17.02 (EEST) k60dhwp1sb1w0j3wq1zl1vr18xmb5x7 6 602193 4290039 2025-06-06T14:30:29Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas ''[[Resurrection]]'' plakāts. No: [[:en:File:Resurrection (2022 film).jpg]] 4290039 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas ''[[Resurrection]]'' plakāts. No: [[:en:File:Resurrection (2022 film).jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} 5vp8osw4xn2ja8zn2b0jwp4fu2ket39 0 602194 4290041 2025-06-06T14:42:20Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Resurrection'' | operators = | attēls = Resurrection (2022 film).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = psiholoģiskais trilleris | režisors = [[Endrū Semanss]] | producents = | scenārijs = Endrū Semanss | aktieri = * [[Rebeka Hola]] * [[Greisa Kaufmena]] * [[Maikls Espers]] * [[Tims Rots]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Resurrection'' | studija = * ''Tango Entertainment'' * ''Secret Engine'' * ''Square Pe... 4290041 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Resurrection'' | operators = | attēls = Resurrection (2022 film).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = psiholoģiskais trilleris | režisors = [[Endrū Semanss]] | producents = | scenārijs = Endrū Semanss | aktieri = * [[Rebeka Hola]] * [[Greisa Kaufmena]] * [[Maikls Espers]] * [[Tims Rots]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Resurrection'' | studija = * ''Tango Entertainment'' * ''Secret Engine'' * ''Square Peg'' * ''Rosetory'' | montāža = | izplatītājs = * ''IFC Films'' * ''Shudder'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|1|22|[[2022. gada Sandensas kinofestivāls|Sandensa]]|2022|7|29|ASV}} | ilgums = 103 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Resurrection''''' ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] psiholoģiskā [[trillera filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Endrū Semanss]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Rebeka Hola]], [[Greisa Kaufmena]], [[Maikls Espers]] un [[Tims Rots]]. Filma stāsta par veiksmīgu sievieti, kura mēģina saglabāt kontroli pār savu dzīvi pēc tam, kad atkal parādās viņas vardarbīgais bijušais draugs. Filmas ''Resurrection'' pirmizrāde notika {{Dat|2022|1|22|5=bez}} [[2022. gada Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/markets-festivals/sundance-ifc-films-shudder-rebecca-hall-thriller-resurrection-1235166280/|title=Sundance: IFC Films, Shudder Buy Rebecca Hall Thriller ‘Resurrection’|last=Lang|first=Brent|website=Variety|access-date=2025-06-06|date=2022-01-28|language=en-US}}</ref> Filma saņēma galvenokārt pozitīvu kritiķu novērtējumu, īpaši izceļot Holas aktierspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/resurrection_2022|title=Resurrection (2022) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-06-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/resurrection/|title=Resurrection Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2025-06-06|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] izs79rvdmoco3jopwonpw9aock80g8o 4290084 4290041 2025-06-06T18:07:07Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290084 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Resurrection'' | operators = | attēls = Resurrection (2022 film).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = psiholoģiskais trilleris | režisors = [[Endrū Semanss]] | producents = | scenārijs = Endrū Semanss | aktieri = * [[Rebeka Hola]] * [[Greisa Kaufmena]] * [[Maikls Espers]] * [[Tims Rots]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Resurrection'' | studija = * ''Tango Entertainment'' * ''Secret Engine'' * ''Square Peg'' * ''Rosetory'' | montāža = | izplatītājs = * ''IFC Films'' * ''Shudder'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|1|22|[[2022. gada Sandensas kinofestivāls|Sandensa]]|2022|7|29|ASV}} | ilgums = 103 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Resurrection''''' ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] psiholoģiskā [[trillera filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Endrū Semanss]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Rebeka Hola]], [[Greisa Kaufmena]], [[Maikls Espers]] un [[Tims Rots]]. Filma stāsta par veiksmīgu sievieti, kura mēģina saglabāt kontroli pār savu dzīvi pēc tam, kad atkal parādās viņas vardarbīgais bijušais draugs. Filmas ''Resurrection'' pirmizrāde notika {{Dat|2022|1|22|5=bez}} [[2022. gada Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/markets-festivals/sundance-ifc-films-shudder-rebecca-hall-thriller-resurrection-1235166280/|title=Sundance: IFC Films, Shudder Buy Rebecca Hall Thriller ‘Resurrection’|last=Lang|first=Brent|website=Variety|access-date=2025-06-06|date=2022-01-28|language=en}}</ref> Filma saņēma galvenokārt pozitīvu kritiķu novērtējumu, īpaši izceļot Holas aktierspēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/resurrection_2022|title=Resurrection (2022) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-06-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/resurrection/|title=Resurrection Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2025-06-06|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] 4dnfa0319y1nf8wt7vtm2hcdtyxsw3k 6 602195 4290044 2025-06-06T14:49:18Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Kazino aplaupīšana]]" plakāts. No: [[:en:File:Killing Them Softly poster.jpg]] 4290044 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Kazino aplaupīšana]]" plakāts. No: [[:en:File:Killing Them Softly poster.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} 6ogfwydq5x94t8wyx5wbcckmzklpdtp 3 602196 4290047 2025-06-06T15:08:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290047 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Rumcajschr}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 6. jūnijs, plkst. 18.08 (EEST) 95mslitxpok2j4e08oyms126fflgz9m 0 602197 4290048 2025-06-06T15:10:23Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Kazino aplaupīšana | operators = | attēls = Killing Them Softly poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = kriminālfilma | režisors = [[Endrū Dominiks]] | producents = | scenārijs = Endrū Dominiks | aktieri = * [[Breds Pits]] * [[Skots Makneirijs]] * [[Bens Mendelsons]] * [[Ričards Dženkinss]] * [[Džeimss Gandolfīni]] * [[Rejs Liota]] * [[Sems Šepards]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Killing Them Softly'' | studija = * ''In... 4290048 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kazino aplaupīšana | operators = | attēls = Killing Them Softly poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = kriminālfilma | režisors = [[Endrū Dominiks]] | producents = | scenārijs = Endrū Dominiks | aktieri = * [[Breds Pits]] * [[Skots Makneirijs]] * [[Bens Mendelsons]] * [[Ričards Dženkinss]] * [[Džeimss Gandolfīni]] * [[Rejs Liota]] * [[Sems Šepards]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Killing Them Softly'' | studija = * ''Inferno Entertainment'' * ''Annapurna Pictures'' * ''Plan B Entertainment'' * ''Chockstone Pictures'' * ''1984 Private Defense Contractors'' * ''Metropolitan Films'' * ''Cogans Film Holdings, LLC'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[The Weinstein Company]]'' * ''Inferno Distribution'' | izdošana = {{Filmas datums|2012|5|22|[[Kannu kinofestivāls]]|2012|11|30|ASV}} | ilgums = 97 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|37,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1565165057/|title=Killing Them Softly |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|6|6}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Kazino aplaupīšana"''' ({{Val|en|Killing Them Softly}}) ir 2012. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[neo-noir]]'' [[kriminālfilma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Endrū Dominiks]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Breds Pits]], [[Skots Makneirijs]], [[Bens Mendelsons]], [[Ričards Dženkinss]], [[Džeimss Gandolfīni]], [[Rejs Liota]] un [[Sems Šepards]]. Filma ir balstīta uz [[Džordžs Higinss|Džordža Higinsa]] 1974. gada romānu ''Cogan's Trade''. Filma stāsta par slepkavu, kurš tiek nolīgts pēc tam, kad tiek pastrādāta laupīšana mafijas pokera spēles laikā. Filmas "Kazino aplaupīšana" pirmizrāde notika {{Dat|2012|5|22|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā sacentās par [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]]. Filma guva pozitīvu kritiķu novērtējumu un nopelnīja 37,9 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 15 miljonu dolāru budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/killing_them_softly|title=Killing Them Softly {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-06-06|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2012/sep/20/killing-them-softly-review|title=Killing Them Softly – review|work=The Guardian|access-date=2025-06-06|date=2012-09-20|last=Bradshaw|first=Peter|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/killing-them-softly/|title=Killing Them Softly Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2025-06-06|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2012. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Neo-noir]] [[Kategorija:Krimināltrilleri]] [[Kategorija:Krimināldrāmas]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] [[Kategorija:The Weinstein Company filmas]] 5donznctstuciow4jlhkbf8gdh4fqsv 4290090 4290048 2025-06-06T18:13:51Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4290090 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kazino aplaupīšana | operators = | attēls = Killing Them Softly poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = kriminālfilma | režisors = [[Endrū Dominiks]] | producents = | scenārijs = Endrū Dominiks | aktieri = * [[Breds Pits]] * [[Skots Makneirijs]] * [[Bens Mendelsons]] * [[Ričards Dženkinss]] * [[Džeimss Gandolfīni]] * [[Rejs Liota]] * [[Sems Šepards]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Killing Them Softly'' | studija = * ''Inferno Entertainment'' * ''Annapurna Pictures'' * ''Plan B Entertainment'' * ''Chockstone Pictures'' * ''1984 Private Defense Contractors'' * ''Metropolitan Films'' * ''Cogans Film Holdings, LLC'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[The Weinstein Company]]'' * ''Inferno Distribution'' | izdošana = {{Filmas datums|2012|5|22|[[Kannu kinofestivāls]]|2012|11|30|ASV}} | ilgums = 97 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|37,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1565165057/|title=Killing Them Softly |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|6|6}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Kazino aplaupīšana"''' ({{Val|en|Killing Them Softly}}) ir 2012. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[neo-noir]]'' [[kriminālfilma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Endrū Dominiks]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Breds Pits]], [[Skots Makneirijs]], [[Bens Mendelsons]], [[Ričards Dženkinss]], [[Džeimss Gandolfīni]], [[Rejs Liota]] un [[Sems Šepards]]. Filma balstīta uz [[Džordžs Higinss|Džordža Higinsa]] 1974. gada romānu ''Cogan's Trade''. Filma stāsta par slepkavu, kurš tiek nolīgts pēc tam, kad tiek pastrādāta laupīšana mafijas pokera spēles laikā. Filmas "Kazino aplaupīšana" pirmizrāde notika {{Dat|2012|5|22|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā sacentās par [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]]. Filma saņēma pozitīvu kritiķu novērtējumu un nopelnīja 37,9 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 15 miljonu dolāru budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/killing_them_softly|title=Killing Them Softly {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-06-06|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2012/sep/20/killing-them-softly-review|title=Killing Them Softly – review|work=The Guardian|access-date=2025-06-06|date=2012-09-20|last=Bradshaw|first=Peter|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/killing-them-softly/|title=Killing Them Softly Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2025-06-06|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2012. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Neo-noir]] [[Kategorija:Krimināltrilleri]] [[Kategorija:Krimināldrāmas]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] [[Kategorija:The Weinstein Company filmas]] q1yrxs3z5q1kf7bfks6m6awz9elcrr2 3 602198 4290049 2025-06-06T15:10:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290049 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Artem Tsvik}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 6. jūnijs, plkst. 18.10 (EEST) 47kkxh0aiyro833n0cwk7s0f6pm4lop 0 602199 4290051 2025-06-06T15:27:46Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Sakņu iela|Sakņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Sakņu iela |attēls = Мебельный магазин "NS King", банк "GE Money Bank" и "Swedbank" на Сакню 15 - panoramio.jpg |attēla paraksts = Sakņu iela 15 |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime =... 4290051 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Sakņu iela|Sakņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Sakņu iela |attēls = Мебельный магазин "NS King", банк "GE Money Bank" и "Swedbank" на Сакню 15 - panoramio.jpg |attēla paraksts = Sakņu iela 15 |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 585 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Orlovska iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] |mikroautobuss = [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]], [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A.]] |cits = }} '''Sakņu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Sakņu iela sākas krustojumā ar [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielu]]. Iela apbūvēta ar dzīvojamām un sabiedriskām ēkām. Sakņu ielas garums ir aptuveni 585 metri. Visā garumā iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit divās joslās, bet posmā no [[Alejas iela (Daugavpils)|Alejas ielas]] līdz [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielai]] kustība atļauta tikai Alejas ielas virzienā. Pa Sakņu ielas sākotnējo posmu (līdz sazarojumam ar [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes ielu]]) kursē [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] maršruta tramvaji. Savukārt, [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura ielā]] ir [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A. minibusa]] pietura "Sakņu iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sakņu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-10a-autoosta-rugeli |publisher=10A. maršruta kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> Sakņu iela (līdz 1920. gadam {{val|ru|Огородная улица}}) ir šīs ielas sākotnējais nosaukums, bet 1964 gada 28. aprīlī to pārdēvēja par '''Orlovska ielu'''.<ref>{{Starpviki saite|lv = Konstantīns Orlovskis|val = ru|val_title = Орловский, Константин Иванович (Герой Советского Союза)}} (1913—1944) bija Otrā pasaules kara dalībnieks (padomju armijas kapteinis, tankists) un krita kaujā pie [[Maļinova]]s.</ref> Ielas vēsturiskais nosaukums tika atjaunots 1991. gada 19. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}}}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Антикварный магаз в антикварном доме на ул. Сакню 20 - panoramio.jpg|thumb|275px|Sakņu iela 20 un 20A]] * Nr. 20 — vienstāva veikalu ēka, uzcelta 1901. gadā, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Veikalu ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4806 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> * Nr. 36 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4807 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> * Nr. 46 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1859. gadā, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4808 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Sakņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Mihoelsa iela]] * [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] * [[Alejas iela (Daugavpils)|Alejas iela]] * [[Krāslavas iela (Daugavpils)|Krāslavas iela]] (T veida krustojums) * [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] ouhlqvqp6n0rh42eti4k09hzho8dz09 4290057 4290051 2025-06-06T15:44:34Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ precizējums 4290057 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Sakņu iela|Sakņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Sakņu iela |attēls = Мебельный магазин "NS King", банк "GE Money Bank" и "Swedbank" на Сакню 15 - panoramio.jpg |attēla paraksts = Sakņu iela 15 |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 585 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Orlovska iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] |mikroautobuss = [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]], [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A.]] |cits = }} '''Sakņu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Sakņu iela sākas krustojumā ar [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielu]]. Iela apbūvēta ar dzīvojamām un sabiedriskām ēkām. Sakņu ielas garums ir aptuveni 585 metri. Visā garumā iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit divās joslās, bet posmā no [[Alejas iela (Daugavpils)|Alejas ielas]] līdz [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielai]] kustība atļauta tikai Alejas ielas virzienā. Pa Sakņu ielas sākotnējo posmu (līdz sazarojumam ar [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes ielu]]) kursē [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] maršruta tramvaji. Savukārt, [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura ielā]] ir [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A. minibusa]] pietura "Sakņu iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sakņu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-10a-autoosta-rugeli |publisher=10A. maršruta kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> Sakņu iela (līdz 1920. gadam {{val|ru|Огородная улица}}) ir šīs ielas sākotnējais nosaukums, bet 1964 gada 28. aprīlī to pārdēvēja par '''Orlovska ielu'''.<ref>{{Starpviki saite|lv = Konstantīns Orlovskis|val = ru|val_title = Орловский, Константин Иванович (Герой Советского Союза)}} (1913—1944) bija Otrā pasaules kara dalībnieks (padomju armijas kapteinis, tankists) un krita kaujā pie [[Maļinova]]s.</ref> Ielas vēsturiskais nosaukums tika atjaunots 1991. gada 19. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}}}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Антикварный магаз в антикварном доме на ул. Сакню 20 - panoramio.jpg|thumb|275px|Sakņu iela 20 un 20A]] * Nr. 20 — vienstāva veikalu ēka, uzcelta 1901. gadā, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Veikalu ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4806 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> * Nr. 36 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4807 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> * Nr. 46 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1859. gadā, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4808 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Sakņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Mihoelsa iela]] / [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes iela]] * [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] * [[Alejas iela (Daugavpils)|Alejas iela]] * [[Krāslavas iela (Daugavpils)|Krāslavas iela]] (T veida krustojums) * [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] 7o9gnzjrqnfagvvcslz96rxrx5vaxl3 4290109 4290057 2025-06-06T19:12:23Z Olgerts V 41522 4290109 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Sakņu iela|Sakņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Sakņu iela |attēls = Мебельный магазин "NS King", банк "GE Money Bank" и "Swedbank" на Сакню 15 - panoramio.jpg |attēla paraksts = Sakņu iela 15 |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 585 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Orlovska iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] |mikroautobuss = [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]], [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A.]] |cits = }} '''Sakņu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Sakņu iela sākas krustojumā ar [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielu]]. Iela apbūvēta ar dzīvojamām un komerciālām ēkām. Sakņu ielas garums ir aptuveni 585 metri. Visā garumā iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit divās joslās, bet posmā no [[Alejas iela (Daugavpils)|Alejas ielas]] līdz [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielai]] kustība atļauta tikai Alejas ielas virzienā. Pa Sakņu ielas sākotnējo posmu (līdz sazarojumam ar [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes ielu]]) kursē [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]] un [[4. tramvaju maršruts (Daugavpils)|4.]] maršruta tramvaji. Savukārt, [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura ielā]] ir [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A. minibusa]] pietura "Sakņu iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sakņu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-10a-autoosta-rugeli |publisher=10A. maršruta kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> Sakņu iela (līdz 1920. gadam {{val|ru|Огородная улица}}) ir šīs ielas sākotnējais nosaukums, bet 1964 gada 28. aprīlī to pārdēvēja par '''Orlovska ielu'''.<ref>{{Starpviki saite|lv = Konstantīns Orlovskis|val = ru|val_title = Орловский, Константин Иванович (Герой Советского Союза)}} (1913—1944) bija Otrā pasaules kara dalībnieks (padomju armijas kapteinis, tankists) un krita kaujā pie [[Maļinova]]s.</ref> Ielas vēsturiskais nosaukums tika atjaunots 1991. gada 19. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}}}}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Антикварный магаз в антикварном доме на ул. Сакню 20 - panoramio.jpg|thumb|275px|Sakņu iela 20 un 20A]] * Nr. 20 — vienstāva veikalu ēka, uzcelta 1901. gadā, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Veikalu ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4806 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> * Nr. 36 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4807 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> * Nr. 46 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 1859. gadā, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4808 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|6||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Sakņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Mihoelsa iela]] / [[Maizes iela (Daugavpils)|Maizes iela]] * [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] * [[Alejas iela (Daugavpils)|Alejas iela]] * [[Krāslavas iela (Daugavpils)|Krāslavas iela]] (T veida krustojums) * [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] cx0gz3b4x6v4cvkpbqdy58bnrzpvn9w 3 602200 4290055 2025-06-06T15:43:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290055 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=JulenBengoitia}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 6. jūnijs, plkst. 18.43 (EEST) t60b5rjfgci3gpxeskpi1sgmynx2uza 3 602201 4290056 2025-06-06T15:44:21Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290056 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Quantum58}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 6. jūnijs, plkst. 18.44 (EEST) eluar85xyt8k7odwqswe510xnv5uqcn 3 602202 4290059 2025-06-06T15:50:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290059 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=MALMARO}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 6. jūnijs, plkst. 18.50 (EEST) 8u37kuazrobv0huqudyueyzsg3xnv68 3 602203 4290062 2025-06-06T16:00:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290062 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Zix001}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 6. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) 1xrwldjij6fetpd9lb193wd5k2qwxkn 0 602204 4290063 2025-06-06T16:13:58Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Līča infokaste | līcis = Tazas līcis | attēls = Pur (left), Taz (center), and Yenisey (right) Rivers.jpg | paraksts = Tazas līcis satelītainā |vietaskarte = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Krievija |mark = |position = |reljefa_karte = jā | vieta = {{RUS}} | vieta2 = [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = Obas līcis (Krie... 4290063 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Tazas līcis | attēls = Pur (left), Taz (center), and Yenisey (right) Rivers.jpg | paraksts = Tazas līcis satelītainā |vietaskarte = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Krievija |mark = |position = |reljefa_karte = jā | vieta = {{RUS}} | vieta2 = [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Obas līcis (Krievija)|Obas līcis]] | plat_d=69| plat_m=05| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=75| gar_m=45| gar_s= | gar_EW=E | platība = | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 330 | platums = 45 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 9 | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Antipajuta]] }} '''Tazas līcis''' ({{val|ru|Тазовская губа}}) ir [[Karas jūra]]s [[Obas līcis (Krievija)|Obas līča]] atzars [[Krievija]]s [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]]. Ziemeļaustrumos to norobežo [[Gidanas pussala|Gidanas pussala]], dienvidrietumos — [[Tazas pussala|Tazas pussala]]. Līcis ir ap 330 km garš un veidojies, applūstot tajā ietekošo [[Taza]]s un [[Pura]]s upju lejteču ielejām; citas līcī ietekošās upes ir Mesojaha un Hadute. Līcī saldīdens, tā dziļums līdz {{nobr|9 m}} ar pārsvarā dūņainu dibenu. Pusdiennakts plūdmaiņas līdz {{nobr|0,7 m}}. Kreisais krasts stāvs, labais — zems. Krasti mazapdzīvoti, vienīgās apdzīvotās vietas ir Antipajuta un Nahodka. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas līči]] [[Kategorija:Karas jūra]] [[Kategorija:Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] sb7r5thqbumb537mkhr0vki1lzi68ae 0 602205 4290065 2025-06-06T16:36:10Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Tazas pussala |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Krievija#Jamalas Ņencu autonomais apvidus |mark = Orange_pog.svg |position = |reljefa_karte = jā |vietējais nosaukums = ''Тазовский полуостров'' |izvietojums = |arhipelāgs = |latd=68|latm= 09|lats= |latNS=N |longd=76|longm= 02|longs= |longEW=E |platība... 4290065 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Tazas pussala |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Krievija#Jamalas Ņencu autonomais apvidus |mark = Orange_pog.svg |position = |reljefa_karte = jā |vietējais nosaukums = ''Тазовский полуостров'' |izvietojums = |arhipelāgs = |latd=68|latm= 09|lats= |latNS=N |longd=76|longm= 02|longs= |longEW=E |platība = 20 000 |garums = 200 |platums = 100 |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = 89 |salu skaits = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{RUS}} |valsts adm vienības tips1 = Apgabals |valsts adm vienība1 = [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]]<br />[[Krasnojarskas novads]] |iedzīvotāji = |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Jamburga (ciemats)|Jamburga]] |piezīme = }} '''Tazas pussala''' ({{val|ru|Тазовский полуостров}}) ir mazapdzīvota [[pussala]] [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]].<ref>{{PZT|694|Tazas pussala}}</ref> Administratīvi ietilpst [[Krievijas Federācija]]s [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]]. Ziemeļos un austrumos to apskalo [[Tazas līcis]], rietumos — [[Obas līcis (Krievija)|Obas līcis]]. Purvaina līdzenuma reljefs, kas krauji apraujas pie Obas līča. Ainavā dominē [[tundra]]. Lielākā upe ir Tazas līcī ietekošā Pojolavojaha. Pussalā ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, kas tiek apgūta kopš 1980. gada. Vienīgā apdzīvotā vieta ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā; tas ar dzelzceļu un autoceļu savienots ar [[Novijurengoja|Novijurengoju]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āzijas pussalas]] [[Kategorija:Krievijas pussalas]] [[Kategorija:Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] [[Kategorija:Krasnojarskas novads]] 8lfciwhc9j1c1m5611uf7tiabgpg4zj 3 602206 4290068 2025-06-06T16:39:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290068 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kalli May}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 6. jūnijs, plkst. 19.39 (EEST) mxobeccg0ep4wmxd00dhkh3f5hgbed0 0 602207 4290069 2025-06-06T16:41:05Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Anau ezers]] 4290069 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Anau ezers]] s2fglyygqbyj3qzveq27of2eipgmo9l 3 602208 4290078 2025-06-06T17:32:23Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290078 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vecpdm7}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 6. jūnijs, plkst. 20.32 (EEST) iuuorzuy3vi65gmeue5x08lbg5vstmt 0 602209 4290080 2025-06-06T18:01:18Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Kazino aplaupīšana]] 4290080 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kazino aplaupīšana]] e0q063xgnm05i96yf56z9t0iultbqp2 3 602210 4290082 2025-06-06T18:02:23Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290082 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kelob2678}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 6. jūnijs, plkst. 21.02 (EEST) py3lam1wvdyjibhygwarswwsfx5tuac 3 602211 4290083 2025-06-06T18:02:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290083 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kanyavoo}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 6. jūnijs, plkst. 21.02 (EEST) nhh0uvpkq0ceieth5kkscnr9aeuvcsj 0 602212 4290089 2025-06-06T18:12:13Z Gustamons 90751 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1288334880|Growtopia]]" 4290089 wikitext text/x-wiki '''''Growtopia''''' ir bezmaksas 2D [[sandbox]] [[videospēle]] ar [[MMORPG]] elementiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.growtopiagame.com/|title=https://www.growtopiagame.com/|access-date=03.06.2025}}</ref> Spēli izveidoja Robinson Technologies un Hamumu Softwave. Tā tika izlaista 2012.gada novembrī, taču 2017.gada maijā autortiesības tika pārdotas [[Ubisoft]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20211019192953/https://www.gamedeveloper.com/business/ubisoft-acquires-massively-multiplayer-social-game-i-growtopia-i-|title=Ubisoft acquires massively multiplayer social game, Growtopia|last=Kerr|first=Chris|date=01.03.2017}}</ref> Šobrīd spēle ir pieejama [[Android]], [[iOS]], [[macOS]], [[Microsoft Windows|Windows]] platformās un [[steam]] izplatīšanas platformā.<ref name=":0" /> == Spēles gaita == ''Growtopia'' pamatā ir ideja, ka lielāko daļu spēles priekšmetu var izaudzēt no to atbilstošajām [[Sēkla|sēklām]]<ref name="Free Mobile Pick">{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20151105171704/http://indiegames.com/2013/01/free_mobile_pick_growtopia.html|title=Free Mobile Pick: Growtopia (Robinson, Hommel)|last=Polson|first=John|publisher=[[UBM Technology Group]]|website=[[Gamasutra|IndieGames.com]]|access-date=March 6, 2019|date=January 12, 2013}}</ref>. Spēlei nav beigu kritēriji, to nevar 100% pabeigt, bet tajā ir sasniegumu sistēma un kvesti no [[Nespēlētāja tēls|nespēlētāja tēliem]]. Uzsākot spēli, spēlētājs var sist blokus ar dūri un ar uzgriezni mainīt bloka īpašības. Papildus var [[Tirdzniecība|tirgoties]] ar citiem, apmeklēt citu pasaules vai izveidot savu pasauli, kur katra pasaule ir procedurāli ģenerēta. Spēlētāji var plēst blokus, iegūt to sēklas, kuras var iestādīt un izaudzēt [[Koks|kokus]] ar vēl blokiem. Sēklas var arī sajaukt kopā un iegūt jaunu bloku veidu. Spēlētāji var iegūt arī [[Dārgakmens|dārgakmeņus]] (spēles [[Valūta|valūtu]]) no bloku plēšanas, koku novākšanas un citām aktivitātem. Par smaragdiem var iepirkties to paredzētajā veikalā, kurā var iegādāties, piemēram, [[Slēdzene|slēdzenes]] ar kurām var aizslēgt un pasargāt savu pasauli. Tās slēdzenes, kuras var aizslēgt visu pasauli (world lock) darbojas kā tirdzniecības oficiālā valūta. Spēlei ir vairākas vadlīnijas, kas spēlētājam jāievēro. Spēlē mēdz sastapt tās izstrādātājus un [[Moderators (internets)|moderatorus]], kurus var identificēt ar attiecīgajiem priedēkļiem <span style="color:Orange;">@</span> un <span style="color:#FF8FF3;">@</span>. Spēlei ir sava spēlētāju uzturēta [[Enciklopēdija|enciklopēdijas]] lapa<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://growtopia.fandom.com/wiki/Items|title=Items|website=Growtopia Wiki|access-date=2025-06-06|language=en}}</ref>, kurā ir apkopoti spēlē pieejamie bloki, apģērbi, ikgadējie notikumi un citi spēles aspekti. == Atsauces == [[Kategorija:Xbox One spēles]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] [[Kategorija:PlayStation 4 spēles]] [[Kategorija:Nintendo Switch spēles]] [[Kategorija:Mac OS X spēles]] [[Kategorija:IOS spēles]] [[Kategorija:Piedzīvojumu datorspēles]] [[Kategorija:Android spēles]] [[Kategorija:2013. gada videospēles]] atj3kb9c7rb4xz70fqh1q40gne6amr5 4290095 4290089 2025-06-06T18:27:49Z Gustamons 90751 +Infokaste 4290095 wikitext text/x-wiki {{Datorspēles infokaste | bilde = [[Attēls:Growtopia.jpg|200 px]] | apraksts = Growtopia | developer = Ubisoft | publisher = Ubisoft | series = | engine = | release = '''[[Android]], [[iOS]], [[PC]]:''' 2013. gada 9. janvāris<br /> '''[[macOS]]:''' 2013. gada 9. Jūlijs <br /> '''[[Nintendo Switch]], [[PlayStation 4]], [[Xbox One]]:''' 2013.gada 27.jūlijs - 2019.gada 18.jūlijs | genre = [[Sandbox]] <br /> [[MMORPG]] | mode = | platforms = [[Android]] <br />[[iOS]] <br /> [[macOS]] <br />[[Microsoft Windows]]<br />[[Steam]] | media = | input = }}'''''Growtopia''''' ir bezmaksas 2D [[sandbox]] [[videospēle]] ar [[MMORPG]] elementiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.growtopiagame.com/|title=https://www.growtopiagame.com/|access-date=03.06.2025}}</ref> Spēli izveidoja Robinson Technologies un Hamumu Softwave. Tā tika izlaista 2012.gada novembrī, taču 2017.gada maijā autortiesības tika pārdotas [[Ubisoft]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20211019192953/https://www.gamedeveloper.com/business/ubisoft-acquires-massively-multiplayer-social-game-i-growtopia-i-|title=Ubisoft acquires massively multiplayer social game, Growtopia|last=Kerr|first=Chris|date=01.03.2017}}</ref> Šobrīd spēle ir pieejama [[Android]], [[iOS]], [[macOS]], [[Microsoft Windows|Windows]] platformās un [[steam]] izplatīšanas platformā.<ref name=":0" /> == Spēles gaita == ''Growtopia'' pamatā ir ideja, ka lielāko daļu spēles priekšmetu var izaudzēt no to atbilstošajām [[Sēkla|sēklām]]<ref name="Free Mobile Pick">{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20151105171704/http://indiegames.com/2013/01/free_mobile_pick_growtopia.html|title=Free Mobile Pick: Growtopia (Robinson, Hommel)|last=Polson|first=John|publisher=[[UBM Technology Group]]|website=[[Gamasutra|IndieGames.com]]|access-date=March 6, 2019|date=January 12, 2013}}</ref>. Spēlei nav beigu kritēriji, to nevar 100% pabeigt, bet tajā ir sasniegumu sistēma un kvesti no [[Nespēlētāja tēls|nespēlētāja tēliem]]. Uzsākot spēli, spēlētājs var sist blokus ar dūri un ar uzgriezni mainīt bloka īpašības. Papildus var [[Tirdzniecība|tirgoties]] ar citiem, apmeklēt citu pasaules vai izveidot savu pasauli, kur katra pasaule ir procedurāli ģenerēta. Spēlētāji var plēst blokus, iegūt to sēklas, kuras var iestādīt un izaudzēt [[Koks|kokus]] ar vēl blokiem. Sēklas var arī sajaukt kopā un iegūt jaunu bloku veidu. Spēlētāji var iegūt arī [[Dārgakmens|dārgakmeņus]] (spēles [[Valūta|valūtu]]) no bloku plēšanas, koku novākšanas un citām aktivitātem. Par smaragdiem var iepirkties to paredzētajā veikalā, kurā var iegādāties, piemēram, [[Slēdzene|slēdzenes]] ar kurām var aizslēgt un pasargāt savu pasauli. Tās slēdzenes, kuras var aizslēgt visu pasauli (world lock) darbojas kā tirdzniecības oficiālā valūta. Spēlei ir vairākas vadlīnijas, kas spēlētājam jāievēro. Spēlē mēdz sastapt tās izstrādātājus un [[Moderators (internets)|moderatorus]], kurus var identificēt ar attiecīgajiem priedēkļiem <span style="color:Orange;">@</span> un <span style="color:#FF8FF3;">@</span>. Spēlei ir sava spēlētāju uzturēta [[Enciklopēdija|enciklopēdijas]] lapa<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://growtopia.fandom.com/wiki/Items|title=Items|website=Growtopia Wiki|access-date=2025-06-06|language=en}}</ref>, kurā ir apkopoti spēlē pieejamie bloki, apģērbi, ikgadējie notikumi un citi spēles aspekti. == Atsauces == [[Kategorija:Xbox One spēles]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] [[Kategorija:PlayStation 4 spēles]] [[Kategorija:Nintendo Switch spēles]] [[Kategorija:Mac OS X spēles]] [[Kategorija:IOS spēles]] [[Kategorija:Piedzīvojumu datorspēles]] [[Kategorija:Android spēles]] [[Kategorija:2013. gada videospēles]] 5buv3aehmqt3cvtcj09l09imfs9yy9l 4290254 4290095 2025-06-07T05:54:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4290254 wikitext text/x-wiki {{Datorspēles infokaste | bilde = [[Attēls:Growtopia.jpg|200 px]] | apraksts = Growtopia | developer = Ubisoft | publisher = Ubisoft | series = | engine = | release = '''[[Android]], [[iOS]], [[PC]]:''' 2013. gada 9. janvāris<br /> '''[[macOS]]:''' 2013. gada 9. Jūlijs <br /> '''[[Nintendo Switch]], [[PlayStation 4]], [[Xbox One]]:''' 2013.gada 27.jūlijs - 2019.gada 18.jūlijs | genre = [[Sandbox]] <br /> [[MMORPG]] | mode = | platforms = [[Android]] <br />[[iOS]] <br /> [[macOS]] <br />[[Microsoft Windows]]<br />[[Steam]] | media = | input = }}'''''Growtopia''''' ir bezmaksas 2D [[sandbox]] [[videospēle]] ar [[MMORPG]] elementiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.growtopiagame.com/|title=https://www.growtopiagame.com/|access-date=03.06.2025}}</ref> Spēli izveidoja Robinson Technologies un Hamumu Softwave. Tā tika izlaista 2012.gada novembrī, taču 2017.gada maijā autortiesības tika pārdotas [[Ubisoft]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamedeveloper.com/business/ubisoft-acquires-massively-multiplayer-social-game-i-growtopia-i-|title=Ubisoft acquires massively multiplayer social game, Growtopia|last=Kerr|first=Chris|date=01.03.2017|access-date=06.06.2025|archive-date=19.10.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211019192953/https://www.gamedeveloper.com/business/ubisoft-acquires-massively-multiplayer-social-game-i-growtopia-i-}}</ref> Šobrīd spēle ir pieejama [[Android]], [[iOS]], [[macOS]], [[Microsoft Windows|Windows]] platformās un [[steam]] izplatīšanas platformā.<ref name=":0" /> == Spēles gaita == ''Growtopia'' pamatā ir ideja, ka lielāko daļu spēles priekšmetu var izaudzēt no to atbilstošajām [[Sēkla|sēklām]]<ref name="Free Mobile Pick">{{Tīmekļa atsauce|url=http://indiegames.com/2013/01/free_mobile_pick_growtopia.html|title=Free Mobile Pick: Growtopia (Robinson, Hommel)|last=Polson|first=John|publisher=[[UBM Technology Group]]|website=[[Gamasutra|IndieGames.com]]|access-date=March 6, 2019|date=January 12, 2013|archive-date={{dat|2015|11|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20151105171704/http://indiegames.com/2013/01/free_mobile_pick_growtopia.html}}</ref>. Spēlei nav beigu kritēriji, to nevar 100% pabeigt, bet tajā ir sasniegumu sistēma un kvesti no [[Nespēlētāja tēls|nespēlētāja tēliem]]. Uzsākot spēli, spēlētājs var sist blokus ar dūri un ar uzgriezni mainīt bloka īpašības. Papildus var [[Tirdzniecība|tirgoties]] ar citiem, apmeklēt citu pasaules vai izveidot savu pasauli, kur katra pasaule ir procedurāli ģenerēta. Spēlētāji var plēst blokus, iegūt to sēklas, kuras var iestādīt un izaudzēt [[Koks|kokus]] ar vēl blokiem. Sēklas var arī sajaukt kopā un iegūt jaunu bloku veidu. Spēlētāji var iegūt arī [[Dārgakmens|dārgakmeņus]] (spēles [[Valūta|valūtu]]) no bloku plēšanas, koku novākšanas un citām aktivitātem. Par smaragdiem var iepirkties to paredzētajā veikalā, kurā var iegādāties, piemēram, [[Slēdzene|slēdzenes]] ar kurām var aizslēgt un pasargāt savu pasauli. Tās slēdzenes, kuras var aizslēgt visu pasauli (world lock) darbojas kā tirdzniecības oficiālā valūta. Spēlei ir vairākas vadlīnijas, kas spēlētājam jāievēro. Spēlē mēdz sastapt tās izstrādātājus un [[Moderators (internets)|moderatorus]], kurus var identificēt ar attiecīgajiem priedēkļiem <span style="color:Orange;">@</span> un <span style="color:#FF8FF3;">@</span>. Spēlei ir sava spēlētāju uzturēta [[Enciklopēdija|enciklopēdijas]] lapa<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://growtopia.fandom.com/wiki/Items|title=Items|website=Growtopia Wiki|access-date=2025-06-06|language=en}}</ref>, kurā ir apkopoti spēlē pieejamie bloki, apģērbi, ikgadējie notikumi un citi spēles aspekti. == Atsauces == [[Kategorija:Xbox One spēles]] [[Kategorija:Microsoft Windows spēles]] [[Kategorija:PlayStation 4 spēles]] [[Kategorija:Nintendo Switch spēles]] [[Kategorija:Mac OS X spēles]] [[Kategorija:IOS spēles]] [[Kategorija:Piedzīvojumu datorspēles]] [[Kategorija:Android spēles]] [[Kategorija:2013. gada videospēles]] csjlco9ma2c5cqbh6fam29j66p7jkhe 6 602213 4290091 2025-06-06T18:16:57Z Gustamons 90751 Angļu vikipēdijā pieejamais attēls, viņi to arī lokāli augšuplādēja 4290091 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Angļu vikipēdijā pieejamais attēls, viņi to arī lokāli augšuplādēja f3k8zyn9mf2nhn2ovw69ad2c5t9zrs2 0 602214 4290111 2025-06-06T19:14:11Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''PSRS administratīvais iedalījums''' bija [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|Padomju Savienības]] teritorijas pārvaldības sistēma no 1922. līdz 1991. gadam. PSRS bija federatīva valsts, kas sastāvēja no savienotajām republikām, kuras tālāk tika iedalītas autonomajās republikās, novados (krajās), apgabalos, apriņķos un rajonos. == Administratīvā iedalījuma līmeņi == Līdz PSRS sabrukumam administratīvā struktūra bija šāda: # '''Savien... 4290111 wikitext text/x-wiki '''PSRS administratīvais iedalījums''' bija [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|Padomju Savienības]] teritorijas pārvaldības sistēma no 1922. līdz 1991. gadam. PSRS bija federatīva valsts, kas sastāvēja no savienotajām republikām, kuras tālāk tika iedalītas autonomajās republikās, novados (krajās), apgabalos, apriņķos un rajonos. == Administratīvā iedalījuma līmeņi == Līdz PSRS sabrukumam administratīvā struktūra bija šāda: # '''Savienotās republikas''' ([[Krievijas PFSR]], [[Ukrainas PSR]], [[Baltkrievijas PSR]] u.c.) – formāli līdzvērtīgas, ar tiesībām izstāties no PSRS. # '''Autonomās padomju sociālistiskās republikas (APSR)''' – ietilpa savienotajās republikās un baudīja ierobežotu autonomiju. # '''Kraji un apgabali''' – galvenās administratīvās vienības republiku sastāvā. # '''Autonomās apgabali un autonomi apriņķi''' – teritoriālās vienības, kurās dzīvoja nacionālās minoritātes. # '''Rajoni un pilsētas ar savienības, republikas vai apgabala pakļautību''' – zemākais iedalījuma līmenis. == Izmaiņas administratīvajā iedalījumā == Laika gaitā administratīvais iedalījums un robežas vairākkārt mainījās: * 1920.–1930. gados notika nacionāli teritoriālā robežu pārkārtošana. * 1940. gadā PSRS sastāvā tika iekļautas [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Moldāvija]], kā arī Rietumukraina un Rietumbaltkrievija. * 1954. gadā [[Krimas apgabals]] tika nodots no Krievijas PFSR Ukrainas PSR sastāvā. * 1990.–1991. gadā republikas sāka pasludināt suverenitāti un izstāties no PSRS. == Skatīt arī == * [[PSRS vēsture]] * [[Federālisms]] * [[Krievijas PFSR]] == Piezīmes == <references /> == Literatūra == * PSRS administratīvais iedalījums. Uzziņu grāmata. — Maskava: Gosstatizdat, 1987. * Lielā padomju enciklopēdija. — Maskava: "Sovetskaja enciklopedija", 1970–1980. == Ārējās saites == * [https://www.alphabook.ru/files/articles/pdf/adm-sssr.pdf PSRS administratīvais iedalījums 1980. gados (arhīvs)] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/PSRS_savienot%C4%81s_republikas PSRS savienotās republikas] [[Kategorija:PSRS]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:PSRS ģeogrāfija]] snihqniivkgwjku37su6qzfu73qixzl 4290112 4290111 2025-06-06T19:15:00Z Votre Provocateur 111653 4290112 wikitext text/x-wiki '''PSRS administratīvais iedalījums''' bija [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|Padomju Savienības]] teritorijas pārvaldības sistēma no 1922. līdz 1991. gadam. PSRS bija federatīva valsts, kas sastāvēja no savienotajām republikām, kuras tālāk tika iedalītas autonomajās republikās, novados (krajās), apgabalos, apriņķos un rajonos. == Administratīvā iedalījuma līmeņi == Līdz PSRS sabrukumam administratīvā struktūra bija šāda: # Padomju republikas ([[Krievijas PFSR]], [[Ukrainas PSR]], [[Baltkrievijas PSR]] u.c.) – formāli līdzvērtīgas, ar tiesībām izstāties no PSRS. # Autonomās padomju sociālistiskās republikas (APSR) – ietilpa savienotajās republikās un baudīja ierobežotu autonomiju. # Kraji un apgabali – galvenās administratīvās vienības republiku sastāvā. # Autonomās apgabali un autonomi apriņķi – teritoriālās vienības, kurās dzīvoja nacionālās minoritātes. # Rajoni un pilsētas ar savienības, republikas vai apgabala pakļautību – zemākais iedalījuma līmenis. == Izmaiņas administratīvajā iedalījumā == Laika gaitā administratīvais iedalījums un robežas vairākkārt mainījās: * 1920.–1930. gados notika nacionāli teritoriālā robežu pārkārtošana. * 1940. gadā PSRS sastāvā tika iekļautas [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Moldāvija]], kā arī Rietumukraina un Rietumbaltkrievija. * 1954. gadā [[Krimas apgabals]] tika nodots no Krievijas PFSR Ukrainas PSR sastāvā. * 1990.–1991. gadā republikas sāka pasludināt suverenitāti un izstāties no PSRS. == Skatīt arī == * [[PSRS vēsture]] * [[Federālisms]] * [[Krievijas PFSR]] == Ārējās saites == * [https://www.alphabook.ru/files/articles/pdf/adm-sssr.pdf PSRS administratīvais iedalījums 1980. gados (arhīvs)] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/PSRS_savienot%C4%81s_republikas PSRS savienotās republikas] [[Kategorija:PSRS]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:PSRS ģeogrāfija]] 2uw7m6wwqhbrrzmobvuoqwvf7fvmy54 4290114 4290112 2025-06-06T19:16:39Z Votre Provocateur 111653 4290114 wikitext text/x-wiki '''PSRS administratīvais iedalījums''' bija [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|Padomju Savienības]] teritorijas pārvaldības sistēma no 1922. līdz 1991. gadam. PSRS bija federatīva valsts, kas sastāvēja no savienotajām republikām, kuras tālāk tika iedalītas autonomajās republikās, novados, apgabalos, apriņķos un rajonos. == Administratīvā iedalījuma līmeņi == Līdz PSRS sabrukumam administratīvā struktūra bija šāda: # Padomju republikas ([[Krievijas PFSR]], [[Ukrainas PSR]], [[Baltkrievijas PSR]] u.c.) – formāli līdzvērtīgas, ar tiesībām izstāties no PSRS. # Autonomās padomju sociālistiskās republikas (APSR) – ietilpa padomju republikās ar ierobežoto [[Autonomija|autonomiju]]. # Novadi un apgabali – galvenās administratīvās vienības republiku sastāvā. # Autonomās apgabali un autonomi apriņķi – teritoriālās vienības, kurās dzīvoja nacionālās minoritātes. # Rajoni un pilsētas ar savienības, republikas vai apgabala pakļautību – zemākais iedalījuma līmenis. == Izmaiņas administratīvajā iedalījumā == Laika gaitā administratīvais iedalījums un robežas vairākkārt mainījās: * 1920.–1930. gados notika nacionāli teritoriālā robežu pārkārtošana. * 1940. gadā PSRS sastāvā [[Okupācija|okupācijas]] ceļā tika iekļautas [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Moldova|Moldāvija]], kā arī [[Rietumukraina]] un [[Rietumbaltkrievija]]. * 1954. gadā [[Krimas apgabals]] tika nodots no Krievijas PFSR Ukrainas PSR sastāvā. * 1990.–1991. gadā republikas sāka pasludināt suverenitāti un izstāties no PSRS. == Skatīt arī == * [[Federālisms]] * [[Krievijas PFSR]] == Ārējās saites == * [https://www.alphabook.ru/files/articles/pdf/adm-sssr.pdf PSRS administratīvais iedalījums 1980. gados (arhīvs)] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/PSRS_savienot%C4%81s_republikas PSRS savienotās republikas] [[Kategorija:PSRS]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:PSRS ģeogrāfija]] jk9l4bijjvst8c7uwka9h741ybvfudv 4290115 4290114 2025-06-06T19:16:52Z Votre Provocateur 111653 4290115 wikitext text/x-wiki '''PSRS administratīvais iedalījums''' bija [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|Padomju Savienības]] teritorijas pārvaldības sistēma no 1922. līdz 1991. gadam. PSRS bija federatīva valsts, kas sastāvēja no savienotajām republikām, kuras tālāk tika iedalītas autonomajās republikās, novados, apgabalos, apriņķos un rajonos. == Administratīvā iedalījuma līmeņi == Līdz PSRS sabrukumam administratīvā struktūra bija šāda: # Padomju republikas ([[Krievijas PFSR]], [[Ukrainas PSR]], [[Baltkrievijas PSR]] u.c.) – formāli līdzvērtīgas, ar tiesībām izstāties no PSRS. # Autonomās padomju sociālistiskās republikas (APSR) – ietilpa padomju republikās ar ierobežoto [[Autonomija|autonomiju]]. # Novadi un apgabali – galvenās administratīvās vienības republiku sastāvā. # Autonomās apgabali un autonomi apriņķi – teritoriālās vienības, kurās dzīvoja nacionālās minoritātes. # Rajoni un pilsētas ar savienības, republikas vai apgabala pakļautību – zemākais iedalījuma līmenis. == Izmaiņas administratīvajā iedalījumā == Laika gaitā administratīvais iedalījums un robežas vairākkārt mainījās: * 1920.–1930. gados notika nacionāli teritoriālā robežu pārkārtošana. * 1940. gadā PSRS sastāvā [[Okupācija|okupācijas]] ceļā tika iekļautas [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Moldova|Moldāvija]], kā arī [[Rietumukraina]] un [[Rietumbaltkrievija]]. * 1954. gadā [[Krimas apgabals]] tika nodots no Krievijas PFSR Ukrainas PSR sastāvā. * 1990.–1991. gadā republikas sāka pasludināt suverenitāti un izstāties no PSRS. == Skatīt arī == * [[Federālisms]] == Ārējās saites == * [https://www.alphabook.ru/files/articles/pdf/adm-sssr.pdf PSRS administratīvais iedalījums 1980. gados (arhīvs)] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/PSRS_savienot%C4%81s_republikas PSRS savienotās republikas] [[Kategorija:PSRS]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:PSRS ģeogrāfija]] tbphqg5z7alc9yb6bor4kl4l5qlo6ab 4290116 4290115 2025-06-06T19:17:18Z Votre Provocateur 111653 4290116 wikitext text/x-wiki '''PSRS administratīvais iedalījums''' bija [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|Padomju Savienības]] teritorijas pārvaldības sistēma no 1922. līdz 1991. gadam. PSRS bija federatīva valsts, kas sastāvēja no savienotajām republikām, kuras tālāk tika iedalītas autonomajās republikās, novados, apgabalos, apriņķos un rajonos. == Administratīvā iedalījuma līmeņi == Līdz PSRS sabrukumam administratīvā struktūra bija šāda: # [[Padomju Sociālistiskās Republikas]] ([[Krievijas PFSR]], [[Ukrainas PSR]], [[Baltkrievijas PSR]] u.c.) – formāli līdzvērtīgas, ar tiesībām izstāties no PSRS. # Autonomās padomju sociālistiskās republikas (APSR) – ietilpa padomju republikās ar ierobežoto [[Autonomija|autonomiju]]. # Novadi un apgabali – galvenās administratīvās vienības republiku sastāvā. # Autonomās apgabali un autonomi apriņķi – teritoriālās vienības, kurās dzīvoja nacionālās minoritātes. # Rajoni un pilsētas ar savienības, republikas vai apgabala pakļautību – zemākais iedalījuma līmenis. == Izmaiņas administratīvajā iedalījumā == Laika gaitā administratīvais iedalījums un robežas vairākkārt mainījās: * 1920.–1930. gados notika nacionāli teritoriālā robežu pārkārtošana. * 1940. gadā PSRS sastāvā [[Okupācija|okupācijas]] ceļā tika iekļautas [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Moldova|Moldāvija]], kā arī [[Rietumukraina]] un [[Rietumbaltkrievija]]. * 1954. gadā [[Krimas apgabals]] tika nodots no Krievijas PFSR Ukrainas PSR sastāvā. * 1990.–1991. gadā republikas sāka pasludināt suverenitāti un izstāties no PSRS. == Skatīt arī == * [[Federālisms]] == Ārējās saites == * [https://www.alphabook.ru/files/articles/pdf/adm-sssr.pdf PSRS administratīvais iedalījums 1980. gados (arhīvs)] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/PSRS_savienot%C4%81s_republikas PSRS savienotās republikas] [[Kategorija:PSRS]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:PSRS ģeogrāfija]] fgbt4r7cxgbegwsaib66cg41jeb7xgg 4290117 4290116 2025-06-06T19:18:31Z Meistars Joda 781 4290117 wikitext text/x-wiki '''PSRS administratīvais iedalījums''' bija [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|Padomju Savienības]] teritorijas pārvaldības sistēma no 1922. līdz 1991. gadam. PSRS bija federatīva valsts, kas sastāvēja no savienotajām republikām, kuras tālāk tika iedalītas autonomajās republikās, novados, apgabalos, apriņķos un rajonos. == Administratīvā iedalījuma līmeņi == Līdz PSRS sabrukumam administratīvā struktūra bija šāda: # [[Padomju Sociālistiskās Republikas]] ([[Krievijas PFSR]], [[Ukrainas PSR]], [[Baltkrievijas PSR]] u.c.) – formāli līdzvērtīgas, ar tiesībām izstāties no PSRS. # Autonomās padomju sociālistiskās republikas (APSR) – ietilpa padomju republikās ar ierobežoto [[Autonomija|autonomiju]]. # Novadi un apgabali – galvenās administratīvās vienības republiku sastāvā. # Autonomie apgabali un autonomie apriņķi – teritoriālās vienības, kurās dzīvoja nacionālās minoritātes. # Rajoni un pilsētas ar savienības, republikas vai apgabala pakļautību – zemākais iedalījuma līmenis. == Izmaiņas administratīvajā iedalījumā == Laika gaitā administratīvais iedalījums un robežas vairākkārt mainījās: * 1920.–1930. gados notika nacionāli teritoriālā robežu pārkārtošana. * 1940. gadā PSRS sastāvā [[Okupācija|okupācijas]] ceļā tika iekļautas [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Moldova|Moldāvija]], kā arī [[Rietumukraina]] un [[Rietumbaltkrievija]]. * 1954. gadā [[Krimas apgabals]] tika nodots no Krievijas PFSR Ukrainas PSR sastāvā. * 1990.–1991. gadā republikas sāka pasludināt suverenitāti un izstāties no PSRS. == Skatīt arī == * [[Federālisms]] == Ārējās saites == * [https://www.alphabook.ru/files/articles/pdf/adm-sssr.pdf PSRS administratīvais iedalījums 1980. gados (arhīvs)] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/PSRS_savienot%C4%81s_republikas PSRS savienotās republikas] [[Kategorija:PSRS]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:PSRS ģeogrāfija]] 5qcfp9fnwbwkpuu84n951dte8xb2i4w 4290118 4290117 2025-06-06T19:18:35Z Votre Provocateur 111653 4290118 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Soviet Union 1925.svg|thumb|PSRS izveides brīdī 1922. gadā]] '''PSRS administratīvais iedalījums''' bija [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|Padomju Savienības]] teritorijas pārvaldības sistēma no 1922. līdz 1991. gadam. PSRS bija federatīva valsts, kas sastāvēja no savienotajām republikām, kuras tālāk tika iedalītas autonomajās republikās, novados, apgabalos, apriņķos un rajonos. == Administratīvā iedalījuma līmeņi == Līdz PSRS sabrukumam administratīvā struktūra bija šāda: # [[Padomju Sociālistiskās Republikas]] ([[Krievijas PFSR]], [[Ukrainas PSR]], [[Baltkrievijas PSR]] u.c.) – formāli līdzvērtīgas, ar tiesībām izstāties no PSRS. # Autonomās padomju sociālistiskās republikas (APSR) – ietilpa padomju republikās ar ierobežoto [[Autonomija|autonomiju]]. # Novadi un apgabali – galvenās administratīvās vienības republiku sastāvā. # Autonomie apgabali un autonomie apriņķi – teritoriālās vienības, kurās dzīvoja nacionālās minoritātes. # Rajoni un pilsētas ar savienības, republikas vai apgabala pakļautību – zemākais iedalījuma līmenis. == Izmaiņas administratīvajā iedalījumā == Laika gaitā administratīvais iedalījums un robežas vairākkārt mainījās: * 1920.–1930. gados notika nacionāli teritoriālā robežu pārkārtošana. * 1940. gadā PSRS sastāvā [[Okupācija|okupācijas]] ceļā tika iekļautas [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Moldova|Moldāvija]], kā arī [[Rietumukraina]] un [[Rietumbaltkrievija]]. * 1954. gadā [[Krimas apgabals]] tika nodots no Krievijas PFSR Ukrainas PSR sastāvā. * 1990.–1991. gadā republikas sāka pasludināt suverenitāti un izstāties no PSRS. == Skatīt arī == * [[Federālisms]] == Ārējās saites == * [https://www.alphabook.ru/files/articles/pdf/adm-sssr.pdf PSRS administratīvais iedalījums 1980. gados (arhīvs)] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/PSRS_savienot%C4%81s_republikas PSRS savienotās republikas] [[Kategorija:PSRS]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:PSRS ģeogrāfija]] ltstv6zf5awxfipm3zo7k02capozh3c 4290119 4290118 2025-06-06T19:19:08Z Votre Provocateur 111653 4290119 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Soviet Union 1925.svg|thumb|PSRS izveides brīdī 1922. gadā]] '''PSRS administratīvais iedalījums''' bija [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|Padomju Savienības]] teritorijas pārvaldības sistēma no 1922. līdz 1991. gadam. PSRS bija federatīva valsts, kas sastāvēja no republikām, kuras tālāk tika iedalītas autonomajās republikās, novados, apgabalos, apriņķos un rajonos. == Administratīvā iedalījuma līmeņi == Līdz PSRS sabrukumam administratīvā struktūra bija šāda: # [[Padomju Sociālistiskās Republikas]] ([[Krievijas PFSR]], [[Ukrainas PSR]], [[Baltkrievijas PSR]] u.c.) – formāli līdzvērtīgas, ar tiesībām izstāties no PSRS. # Autonomās padomju sociālistiskās republikas (APSR) – ietilpa padomju republikās ar ierobežoto [[Autonomija|autonomiju]]. # Novadi un apgabali – galvenās administratīvās vienības republiku sastāvā. # Autonomie apgabali un autonomie apriņķi – teritoriālās vienības, kurās dzīvoja nacionālās minoritātes. # Rajoni un pilsētas ar savienības, republikas vai apgabala pakļautību – zemākais iedalījuma līmenis. == Izmaiņas administratīvajā iedalījumā == Laika gaitā administratīvais iedalījums un robežas vairākkārt mainījās: * 1920.–1930. gados notika nacionāli teritoriālā robežu pārkārtošana. * 1940. gadā PSRS sastāvā [[Okupācija|okupācijas]] ceļā tika iekļautas [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Moldova|Moldāvija]], kā arī [[Rietumukraina]] un [[Rietumbaltkrievija]]. * 1954. gadā [[Krimas apgabals]] tika nodots no Krievijas PFSR Ukrainas PSR sastāvā. * 1990.–1991. gadā republikas sāka pasludināt suverenitāti un izstāties no PSRS. == Skatīt arī == * [[Federālisms]] == Ārējās saites == * [https://www.alphabook.ru/files/articles/pdf/adm-sssr.pdf PSRS administratīvais iedalījums 1980. gados (arhīvs)] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/PSRS_savienot%C4%81s_republikas PSRS savienotās republikas] [[Kategorija:PSRS]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:PSRS ģeogrāfija]] pvbqnuvja2v14ar81ztwri5fdkxz2uh 4290120 4290119 2025-06-06T19:19:22Z Votre Provocateur 111653 4290120 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Soviet Union 1925.svg|thumb|PSRS izveides brīdī 1922. gadā]] '''PSRS administratīvais iedalījums''' bija [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|Padomju Savienības]] teritorijas pārvaldības sistēma no 1922. līdz 1991. gadam. PSRS bija federatīva valsts, kas sastāvēja no republikām, kuras tālāk tika iedalītas autonomajās republikās, novados, apgabalos, apriņķos un rajonos. == Administratīvā iedalījuma līmeņi == Līdz PSRS sabrukumam administratīvā struktūra bija šāda: # [[Padomju Sociālistiskās Republikas]] ([[Krievijas PFSR]], [[Ukrainas PSR]], [[Baltkrievijas PSR]] u.c.) – formāli līdzvērtīgas, ar tiesībām izstāties no PSRS. # Autonomās padomju sociālistiskās republikas (APSR) – ietilpa PSR ar ierobežoto [[Autonomija|autonomiju]]. # Novadi un apgabali – galvenās administratīvās vienības republiku sastāvā. # Autonomie apgabali un autonomie apriņķi – teritoriālās vienības, kurās dzīvoja nacionālās minoritātes. # Rajoni un pilsētas ar savienības, republikas vai apgabala pakļautību – zemākais iedalījuma līmenis. == Izmaiņas administratīvajā iedalījumā == Laika gaitā administratīvais iedalījums un robežas vairākkārt mainījās: * 1920.–1930. gados notika nacionāli teritoriālā robežu pārkārtošana. * 1940. gadā PSRS sastāvā [[Okupācija|okupācijas]] ceļā tika iekļautas [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Moldova|Moldāvija]], kā arī [[Rietumukraina]] un [[Rietumbaltkrievija]]. * 1954. gadā [[Krimas apgabals]] tika nodots no Krievijas PFSR Ukrainas PSR sastāvā. * 1990.–1991. gadā republikas sāka pasludināt suverenitāti un izstāties no PSRS. == Skatīt arī == * [[Federālisms]] == Ārējās saites == * [https://www.alphabook.ru/files/articles/pdf/adm-sssr.pdf PSRS administratīvais iedalījums 1980. gados (arhīvs)] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/PSRS_savienot%C4%81s_republikas PSRS savienotās republikas] [[Kategorija:PSRS]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:PSRS ģeogrāfija]] 5mytv8d2oebpn30h5ekh9x3otioim4c 4290122 4290120 2025-06-06T19:20:49Z Votre Provocateur 111653 4290122 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Soviet Union 1925.svg|thumb|PSRS izveides brīdī 1922. gadā]] '''PSRS administratīvais iedalījums''' bija [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība|Padomju Savienības]] teritorijas pārvaldības sistēma no 1922. līdz 1991. gadam. PSRS bija federatīva valsts, kas sastāvēja no republikām, kuras tālāk tika iedalītas autonomajās republikās, novados, apgabalos, apriņķos un rajonos. == Administratīvā iedalījuma līmeņi == Līdz PSRS sabrukumam administratīvā struktūra bija šāda: # [[Padomju Sociālistiskās Republikas]] ([[Krievijas PFSR]], [[Ukrainas PSR]], [[Baltkrievijas PSR]] u.c.) – formāli līdzvērtīgas, ar tiesībām izstāties no PSRS. # Autonomās padomju sociālistiskās republikas (APSR) – parasti ietilpa PSR (vai arī nē) ar ierobežoto [[Autonomija|autonomiju]] (piem., [[Volgas Vācu APSR]]). # Novadi un apgabali – galvenās administratīvās vienības republiku sastāvā. # Autonomie apgabali un autonomie apriņķi – teritoriālās vienības, kurās dzīvoja nacionālās minoritātes. # Rajoni un pilsētas ar savienības, republikas vai apgabala pakļautību – zemākais iedalījuma līmenis. == Izmaiņas administratīvajā iedalījumā == Laika gaitā administratīvais iedalījums un robežas vairākkārt mainījās: * 1920.–1930. gados notika nacionāli teritoriālā robežu pārkārtošana. * 1940. gadā PSRS sastāvā [[Okupācija|okupācijas]] ceļā tika iekļautas [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Moldova|Moldāvija]], kā arī [[Rietumukraina]] un [[Rietumbaltkrievija]]. * 1954. gadā [[Krimas apgabals]] tika nodots no Krievijas PFSR Ukrainas PSR sastāvā. * 1990.–1991. gadā republikas sāka pasludināt suverenitāti un izstāties no PSRS. == Skatīt arī == * [[Federālisms]] == Ārējās saites == * [https://www.alphabook.ru/files/articles/pdf/adm-sssr.pdf PSRS administratīvais iedalījums 1980. gados (arhīvs)] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/PSRS_savienot%C4%81s_republikas PSRS savienotās republikas] [[Kategorija:PSRS]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:PSRS ģeogrāfija]] op4nv3h271hdnfdxl9sy82wnsrvqtdc 0 602215 4290127 2025-06-06T19:28:30Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: == Adžārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika == '''Adžārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika''' ('''Adžārijas APSR''') ({{lang-ru|Аджарская Автономная Советская Социалистическая Республика}}, {{lang-ka|აჭარის ავტონომიური საბჭოთა სოციალისტური რესპუბლიკა}}) bija Padomju Savienība|Padomju Sociālistisko R... 4290127 wikitext text/x-wiki == Adžārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika == '''Adžārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika''' ('''Adžārijas APSR''') ({{lang-ru|Аджарская Автономная Советская Социалистическая Республика}}, {{lang-ka|აჭარის ავტონომიური საბჭოთა სოციალისტური რესპუბლიკა}}) bija [[Padomju Savienība|Padomju Sociālistisko Republiku Savienības]] sastāvā esoša [[autonomā padomju sociālistiskā republika]], kas atradās [[Gruzijas PSR]] ietvaros. Tās galvaspilsēta bija [[Batumi]]. == Vēsture == Adžārijas APSR tika izveidota 1921. gada 16. jūlijā pēc [[Turcija|Turcijas]] un [[Padomju Krievija|Padomju Krievijas]] noslēgtās [[Karsa līgums|Karsa līguma]] rezultātā. Šajā līgumā Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai Gruzijai ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta autonomija, ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu. Adžārijas APSR pastāvēja līdz 1990. gadam, kad Padomju Savienība sāka sabrukt, un Gruzijā sāka veidoties neatkarīgas valsts institūcijas. 1991. gadā Adžārija kļuva par autonomo republiku neatkarīgās Gruzijas sastāvā. == Politiskā struktūra == Līdzīgi citām PSRS autonomajām republikām, Adžārijas APSR formāli bija sava konstitūcija, augstākā padome un ministru padome, bet faktiskā vara atradās [[Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] rokās. Galvenais politiskais amats bija Komunistiskās partijas Adžārijas apgabala komitejas pirmais sekretārs. == Ekonomika un kultūra == Adžārijas APSR ekonomika balstījās galvenokārt uz lauksaimniecību, īpaši tējas, citrusaugļu un tabakas audzēšanu. Tāpat nozīmīga loma bija ostas pilsētai Batumi, kas bija svarīgs Melnās jūras transporta un naftas eksporta centrs. Adžārijā bija bagāts kultūras mantojums, kurā apvienojās gruzīnu tradīcijas ar musulmaņu ietekmēm. Reģionā tika veicināta gruzīnu valodas lietošana, taču tika atzīta arī vietējo musulmaņu kopienu kultūras īpatnības. == Skatīt arī == * [[Adžārija]] * [[Gruzijas PSR]] * [[Padomju Savienība]] * [[Karsa līgums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gruzijas vēstre]] 5jw8oeh4ittzj2j7oad9h0p1f0onoci 4290128 4290127 2025-06-06T19:30:30Z Votre Provocateur 111653 4290128 wikitext text/x-wiki '''Adžārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā republika''' bija [[Padomju Savienība|Padomju Sociālistisko Republiku Savienības]] sastāvā esoša autonomā padomju sociālistiskā republika [[Gruzijas PSR]] ietvaros. Tās galvaspilsēta bija [[Batumi]]. Adžārijas APSR tika izveidota 1921. gada 16. jūlijā pēc [[Turcija|Turcijas]] un [[Padomju Krievija|Padomju Krievijas]] noslēgtās Karsas līguma rezultātā. Šajā līgumā Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai Gruzijai ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta autonomija, ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu. Adžārijas APSR pastāvēja līdz 1990. gadam, kad Padomju Savienība sāka sabrukt, un Gruzijā sāka veidoties neatkarīgas valsts institūcijas. 1991. gadā [[Adžārija]] kļuva par autonomo republiku neatkarīgās Gruzijas sastāvā. == Politiskā struktūra == Līdzīgi citām PSRS autonomajām republikām, Adžārijas APSR formāli bija sava [[konstitūcija]], augstākā padome un ministru padome, bet faktiskā vara atradās Komunistiskās partijas rokās. Galvenais politiskais amats bija Komunistiskās partijas Adžārijas apgabala komitejas pirmais sekretārs. == Ekonomika == Adžārijas APSR ekonomika balstījās galvenokārt uz [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]], īpaši tējas, [[Citrusaugi|citrusaugļu]] un [[Tabaka|tabakas]] audzēšanu. Tāpat nozīmīga loma bija ostas pilsētai Batumi, kas bija svarīgs Melnās jūras transporta un naftas eksporta centrs == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gruzijas vēsture]] pm6fede2jtbt853qi9k3pq7oyh4dn1v 4290129 4290128 2025-06-06T19:32:05Z Votre Provocateur 111653 4290129 wikitext text/x-wiki {{PSR infokaste | nosaukums = Adžārijas APSR | nosaukums-krieviski = Аджарская Автономная Советская Социалистическая Республика | pilns-nosaukums = Adžārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika | karogs = Flag_of_Adjara_ASSR_(1937).svg | ģerbonis = Coat_of_arms_of_the_Adjarian_ASSR_(1937).svg | karte = Adjarian_ASSR_in_the_Georgian_SSR_(1957).svg | galvaspilsēta = Batumi | valoda1 = gruzīnu | valoda2 = krievu | valsts-izveidota = [[1921]]. gada [[16. jūlijs]] | psrs-no = [[1922]]. gada [[30. decembris]] | psrs-līdz = [[1990]]. gada [[15. novembris]] | pēc-platības = | platība = 2 900 | ūdens = | pēc-iedzīvotājiem = | iedzīvotāji = 250 000 | iedzīvotāji-gads = 1979 | blīvums = | laika-josla = UTC+4 | himna = | republ-himna = | nosaukums-saisin = Adžārijas APSR | valūta = PSRS rublis | apbalvojumi = | psr-no-tikai-gads = | psr-līdz-tikai-gads = | p1 = | flag_p1 = | s1 = Adžārijas Autonomā Republika | flag_s1 = Flag_of_Adjara.svg }} '''Adžārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā republika''' bija [[Padomju Savienība|Padomju Sociālistisko Republiku Savienības]] sastāvā esoša autonomā padomju sociālistiskā republika [[Gruzijas PSR]] ietvaros. Tās galvaspilsēta bija [[Batumi]]. Adžārijas APSR tika izveidota 1921. gada 16. jūlijā pēc [[Turcija|Turcijas]] un [[Padomju Krievija|Padomju Krievijas]] noslēgtās Karsas līguma rezultātā. Šajā līgumā Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai Gruzijai ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta autonomija, ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu. Adžārijas APSR pastāvēja līdz 1990. gadam, kad Padomju Savienība sāka sabrukt, un Gruzijā sāka veidoties neatkarīgas valsts institūcijas. 1991. gadā [[Adžārija]] kļuva par autonomo republiku neatkarīgās Gruzijas sastāvā. == Politiskā struktūra == Līdzīgi citām PSRS autonomajām republikām, Adžārijas APSR formāli bija sava [[konstitūcija]], augstākā padome un ministru padome, bet faktiskā vara atradās Komunistiskās partijas rokās. Galvenais politiskais amats bija Komunistiskās partijas Adžārijas apgabala komitejas pirmais sekretārs. == Ekonomika == Adžārijas APSR ekonomika balstījās galvenokārt uz [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]], īpaši tējas, [[Citrusaugi|citrusaugļu]] un [[Tabaka|tabakas]] audzēšanu. Tāpat nozīmīga loma bija ostas pilsētai Batumi, kas bija svarīgs Melnās jūras transporta un naftas eksporta centrs == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gruzijas vēsture]] cy0h3lb8gotjxa2daol0aex7w55qvh6 4290130 4290129 2025-06-06T19:33:25Z Votre Provocateur 111653 4290130 wikitext text/x-wiki {{PSR infokaste | nosaukums = Adžārijas APSR | nosaukums-krieviski = Аджарская Автономная Советская Социалистическая Республика | pilns-nosaukums = Adžārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika | karogs = Flag_of_Adjarian_ASSR.svg | ģerbonis = Emblem_of_the_Adjar_ASSR.svg | karte = Adjara_map.png | galvaspilsēta = Batumi | valoda1 = gruzīnu | valoda2 = krievu | valsts-izveidota = [[1921]]. gada [[16. jūlijs]] | psrs-no = [[1922]]. gada [[30. decembris]] | psrs-līdz = [[1990]]. gada [[15. novembris]] | pēc-platības = | platība = 2 900 | ūdens = | pēc-iedzīvotājiem = | iedzīvotāji = 250 000 | iedzīvotāji-gads = 1979 | blīvums = | laika-josla = UTC+4 | himna = | republ-himna = | nosaukums-saisin = Adžārijas APSR | valūta = PSRS rublis | apbalvojumi = | psr-no-tikai-gads = | psr-līdz-tikai-gads = | p1 = | flag_p1 = | s1 = Adžārijas Autonomā republika | flag_s1 = }} '''Adžārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā republika''' bija [[Padomju Savienība|Padomju Sociālistisko Republiku Savienības]] sastāvā esoša autonomā padomju sociālistiskā republika [[Gruzijas PSR]] ietvaros. Tās galvaspilsēta bija [[Batumi]]. Adžārijas APSR tika izveidota 1921. gada 16. jūlijā pēc [[Turcija|Turcijas]] un [[Padomju Krievija|Padomju Krievijas]] noslēgtās Karsas līguma rezultātā. Šajā līgumā Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai Gruzijai ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta autonomija, ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu. Adžārijas APSR pastāvēja līdz 1990. gadam, kad Padomju Savienība sāka sabrukt, un Gruzijā sāka veidoties neatkarīgas valsts institūcijas. 1991. gadā [[Adžārija]] kļuva par autonomo republiku neatkarīgās Gruzijas sastāvā. == Politiskā struktūra == Līdzīgi citām PSRS autonomajām republikām, Adžārijas APSR formāli bija sava [[konstitūcija]], augstākā padome un ministru padome, bet faktiskā vara atradās Komunistiskās partijas rokās. Galvenais politiskais amats bija Komunistiskās partijas Adžārijas apgabala komitejas pirmais sekretārs. == Ekonomika == Adžārijas APSR ekonomika balstījās galvenokārt uz [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]], īpaši tējas, [[Citrusaugi|citrusaugļu]] un [[Tabaka|tabakas]] audzēšanu. Tāpat nozīmīga loma bija ostas pilsētai Batumi, kas bija svarīgs Melnās jūras transporta un naftas eksporta centrs == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gruzijas vēsture]] 0cuk1mx1gkatrzbiwdo9lpj87nsnvtt 4290131 4290130 2025-06-06T19:33:40Z Votre Provocateur 111653 4290131 wikitext text/x-wiki {{PSR infokaste | nosaukums = Adžārijas APSR | nosaukums-krieviski = ''Аджарская Автономная Советская Социалистическая Республика'' | pilns-nosaukums = | karogs = Flag_of_Adjarian_ASSR.svg | ģerbonis = Emblem_of_the_Adjar_ASSR.svg | karte = Adjara_map.png | galvaspilsēta = Batumi | valoda1 = gruzīnu | valoda2 = krievu | valsts-izveidota = [[1921]]. gada [[16. jūlijs]] | psrs-no = [[1922]]. gada [[30. decembris]] | psrs-līdz = [[1990]]. gada [[15. novembris]] | pēc-platības = | platība = 2 900 | ūdens = | pēc-iedzīvotājiem = | iedzīvotāji = 250 000 | iedzīvotāji-gads = 1979 | blīvums = | laika-josla = UTC+4 | himna = | republ-himna = | nosaukums-saisin = Adžārijas APSR | valūta = PSRS rublis | apbalvojumi = | psr-no-tikai-gads = | psr-līdz-tikai-gads = | p1 = | flag_p1 = | s1 = Adžārijas Autonomā republika | flag_s1 = }} '''Adžārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā republika''' bija [[Padomju Savienība|Padomju Sociālistisko Republiku Savienības]] sastāvā esoša autonomā padomju sociālistiskā republika [[Gruzijas PSR]] ietvaros. Tās galvaspilsēta bija [[Batumi]]. Adžārijas APSR tika izveidota 1921. gada 16. jūlijā pēc [[Turcija|Turcijas]] un [[Padomju Krievija|Padomju Krievijas]] noslēgtās Karsas līguma rezultātā. Šajā līgumā Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai Gruzijai ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta autonomija, ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu. Adžārijas APSR pastāvēja līdz 1990. gadam, kad Padomju Savienība sāka sabrukt, un Gruzijā sāka veidoties neatkarīgas valsts institūcijas. 1991. gadā [[Adžārija]] kļuva par autonomo republiku neatkarīgās Gruzijas sastāvā. == Politiskā struktūra == Līdzīgi citām PSRS autonomajām republikām, Adžārijas APSR formāli bija sava [[konstitūcija]], augstākā padome un ministru padome, bet faktiskā vara atradās Komunistiskās partijas rokās. Galvenais politiskais amats bija Komunistiskās partijas Adžārijas apgabala komitejas pirmais sekretārs. == Ekonomika == Adžārijas APSR ekonomika balstījās galvenokārt uz [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]], īpaši tējas, [[Citrusaugi|citrusaugļu]] un [[Tabaka|tabakas]] audzēšanu. Tāpat nozīmīga loma bija ostas pilsētai Batumi, kas bija svarīgs Melnās jūras transporta un naftas eksporta centrs == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gruzijas vēsture]] eax13vu6mbh4fe09fkacaoeu1lkxwum 4290132 4290131 2025-06-06T19:37:01Z Votre Provocateur 111653 4290132 wikitext text/x-wiki {{PSR infokaste | nosaukums = Adžārijas APSR | nosaukums-krieviski = ''Аджарская Автономная Советская Социалистическая Республика'' | pilns-nosaukums = | karogs = Flag_of_Adjarian_ASSR.svg | ģerbonis = Emblem_of_the_Adjar_ASSR.svg | karte = Adjara_map.png | galvaspilsēta = Batumi | valoda1 = gruzīnu | valoda2 = krievu | valsts-izveidota = [[1921]]. gada [[16. jūlijs]] | psrs-no = [[1922]]. gada [[30. decembris]] | psrs-līdz = [[1990]]. gada [[15. novembris]] | pēc-platības = | platība = 2 900 | ūdens = | pēc-iedzīvotājiem = | iedzīvotāji = 250 000 | iedzīvotāji-gads = 1979 | blīvums = | laika-josla = UTC+4 | himna = | republ-himna = | nosaukums-saisin = Adžārijas APSR | valūta = [[PSRS rublis]] | apbalvojumi = | psr-no-tikai-gads = | psr-līdz-tikai-gads = | p1 = | flag_p1 = | s1 = Adžārijas Autonomā republika | flag_s1 = }} '''Adžārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā republika''' bija [[Padomju Savienība|Padomju Sociālistisko Republiku Savienības]] sastāvā esoša autonomā padomju sociālistiskā republika [[Gruzijas PSR]] ietvaros. Tās galvaspilsēta bija [[Batumi]]. Adžārijas APSR tika izveidota 1921. gada 16. jūlijā pēc [[Turcija|Turcijas]] un [[Padomju Krievija|Padomju Krievijas]] noslēgtās Karsas līguma rezultātā. Šajā līgumā Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai Gruzijai ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta autonomija, ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu. Adžārijas APSR pastāvēja līdz 1990. gadam, kad Padomju Savienība sāka sabrukt, un Gruzijā sāka veidoties neatkarīgas valsts institūcijas. 1991. gadā [[Adžārija]] kļuva par autonomo republiku neatkarīgās Gruzijas sastāvā. == Politiskā struktūra == Līdzīgi citām PSRS autonomajām republikām, Adžārijas APSR formāli bija sava [[konstitūcija]], augstākā padome un ministru padome, bet faktiskā vara atradās Komunistiskās partijas rokās. Galvenais politiskais amats bija Komunistiskās partijas Adžārijas apgabala komitejas pirmais sekretārs. == Ekonomika == Adžārijas APSR ekonomika balstījās galvenokārt uz [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]], īpaši tējas, [[Citrusaugi|citrusaugļu]] un [[Tabaka|tabakas]] audzēšanu. Tāpat nozīmīga loma bija ostas pilsētai Batumi, kas bija svarīgs Melnās jūras transporta un naftas eksporta centrs == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gruzijas vēsture]] dve5o817ljzyrv2aqoe3b4fhhu63ynx 0 602216 4290134 2025-06-06T19:38:19Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: File:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|thumb|Roberta F. Sardženta fotogrāfija "Nāves žokļos". Oriģinālais paraksts: Pa krasta apsardzes desanta baržas rampu jankiju karavīri dodas nacistu pludmales apšaudes virzienā D-dienas iebrukumā Francijas piekrastē. Var redzēt, kā priekšā esošie karavīri guļ zemē zem vāciešu nāvējošās ložmetēju uguns. Drīz vien nacistus atvairīja milzīgais iebrukuma spēks, kas tika nosūtīts no krasta apsardzes un... 4290134 wikitext text/x-wiki [[File:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|thumb|Roberta F. Sardženta fotogrāfija "Nāves žokļos". Oriģinālais paraksts: Pa krasta apsardzes desanta baržas rampu jankiju karavīri dodas nacistu pludmales apšaudes virzienā D-dienas iebrukumā Francijas piekrastē. Var redzēt, kā priekšā esošie karavīri guļ zemē zem vāciešu nāvējošās ložmetēju uguns. Drīz vien nacistus atvairīja milzīgais iebrukuma spēks, kas tika nosūtīts no krasta apsardzes un flotes desanta kuģiem.<ref name="NARA">{{cite web |title=Into the Jaws of Death |url=https://catalog.archives.gov/id/205578425 |website= |location= |publisher=National Archives and Records Administration |access-date=May 17, 2025}}</ref>]] '''"Nāves žokļos"''' ({{val|en|Into the Jaws of Death}}) ir [[fotogrāfija]], ko 1944. gada 6. jūnijā uzņēma [[Roberts Sardžents]], [[ASV Krasta apsardze|ASV krasta apsardzes]] galvenā fotogrāfa palīgs. Tajā attēloti [[ASV armija]]s [[1. kājnieku divīzija]]s karavīri, kas izkāpj no desanta kuģa ''USS Samuel Chase'' ([[LCVP klases desanta kuteris|LCVP]]) [[Omaha pludmale|Omaha pludmalē]] [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]].<ref name=USCG1>{{cite web|last=Price|first=Scott T.|url=http://www.uscg.mil/history/articles/h_normandy.asp|title=U.S. Coast Guard at Normandy|publisher=U.S. Coast Guard Historian's Office|accessdate=3 January 2012}}{{Dead link|date=March 2025}}</ref><ref>{{cite web |author1=Robert F. Sargent, USCG |title=The Jaws of Death |url=https://www.history.uscg.mil/Our-Collections/Photos/igphoto/2002116659/ |website=www.history.uscg.mil |publisher=U.S. Coast Guard |access-date=11 March 2025}}</ref> Dažreiz tā parādās ar nosaukumu "'''Taksometri uz elli — un atpakaļ'''" (''Taxis to Hell—and Back''), un tā tiek uzskatīta par vienu no Otrā pasaules kara atpazīstamākajām fotogrāfijām.<ref>{{cite book |last1=Virga |first1=Vincent |author-link1=Vincent Virga |last2=Brinkley |first2=Alan |author-link2=Alan Brinkley |last3=and curators of the Library of Congress |date=1997 |title=Eyes of the Nation: A Visual History of the United States |location=New York |publisher=Alfred A. Knopf |page=306 |isbn=0-679-44330-4}}</ref><ref name="LoC">{{cite web |title=Taxis to hell-and back |url=https://www.loc.gov/item/96514770/ |website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA |access-date=11 November 2024}}</ref><ref>{{cite web |last1=Horne |first1=Madison |title=The Pictures that Defined World War II |url=https://www.history.com/news/world-war-ii-iconic-photos |website=[[History (American TV network)|History]] |publisher=[[A&E Networks]] |access-date=January 2, 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200127033049/https://www.history.com/news/world-war-ii-iconic-photos |archive-date=January 27, 2020}}</ref> == Fotogrāfija == Fotogrāfiju uzņēma galvenā fotogrāfa palīgs Roberts Sardžents [[Izcelšanās Normandijā|operācijas “Neptūns”]] karaspēka [[desants|desanta]] fāzē, kas bija [[Normandijas operācija|operācijas “Overlord”]] Normandijas desanta jūras komponente, plašāk pazīstama kā '''D-diena'''. Fotogrāfija uzņemta plkst. 7:40 pēc vietējā laika. Tajā attēloti karavīri, kas pamet [[LCVP klases desanta kuteris|Higinsa laivu]] un brien līdz viduklim dziļā ūdenī Omaha pludmales “Easy Red” sektora virzienā. Attēls ir viena no visplašāk reproducētajām D-dienas desanta fotogrāfijām. Oriģinālo fotogrāfiju glabā ASV Krasta apsardzes vēsturnieku birojs. == Konteksts == „Operācija Neptuns” bija lielākā kaujas operācija, ko jebkad veikusi Amerikas Savienoto Valstu krasta apsardze. Fotoattēlā redzamais Higinsa kuģis bija atstājis desanta transportkuģi ''USS Samuel Chase'' aptuveni 8,7 jūras jūdžu; 16 km attālumā no [[Normandija]]s krastiem ap plkst. 5:30 no rīta. Viļņi nepārtraukti dauzījās pāri kuģa kvadrātveida priekšgalam, un karavīri iekšpusē bija slapji no aukstā okeāna ūdens šaltīm. Kopumā Samuel Chase kuģis D dienā zaudēja sešus desanta kuģus; četri nogrima netālu no pludmales, vienu "uzdūra" šķērslis pludmalē, bet vēl vienu nogremdēja ienaidnieka apšaude. == Populārajā kultūrā == Šis attēls tika atainots 1998. gada Holivudas filmā "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]"<ref>{{cite news|last1=Shields|first1=Mark|title='Ryan' recalls a war that was 'good' because it was democratic|url=https://news.google.com/newspapers?id=f-wyAAAAIBAJ&pg=2344,776808|work=The Free Lance–Star|agency=Creators Syndicate|date=August 3, 1998}}</ref><ref>{{Cite book|url=https://books.google.com/books?id=jjBvBAAAQBAJ&pg=PT181|title=Heroism and Gender in War Films|last=Ritzenhoff|first=K.|last2=Kazecki|first2=J.|date=2014-08-07|publisher=Springer|isbn=9781137360724|language=en}}</ref>, un tas ir redzams uz [[Stenlijs Lombardo|Stenlija Lombardo]] 1997. gada "Iliādas" angļu valodas tulkojuma vāka kā kara universāluma simbols.<ref>{{cite news|last1=Mendelsohn|first1=Daniel|title=Yo, Achilles|url=https://www.nytimes.com/books/97/07/20/reviews/970720.20mendelt.html|work=The New York Times|date=July 20, 1997}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *{{Commons category-inline|Into the Jaws of Death|''Into the Jaws of Death''}} * [https://www.loc.gov/pictures/item/96514770/ Library of Congress] {{Māksla-aizmetnis}} [[Kategorija:1944. gads]] [[Kategorija:Fotogrāfijas]] ltysbnm88drlx039o9jsx609peh5oe8 0 602217 4290135 2025-06-06T19:39:02Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Ibērijas Karaliste]] 4290135 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ibērijas Karaliste]] h7luude7x35dhe9h7j8jnfzgwjsqomo 0 602218 4290141 2025-06-06T19:52:35Z Pirags 3757 jauna lpp 4290141 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bristol harbour arp 750pix.jpg|thumb|Eivona Bristolē.]] '''Eivona''' ({{val|en|River Avon}}; {{izrunā|ˈeɪvɒn}}) ir {{nobr|121 km}} gara upe [[Anglija]]s rietumos, kas ietek [[Sevērna]]s estuārā [[Bristole|Bristolē]], tādēļ to dažkārt dēvē par '''Bristoles Eivonu'''. Tā ir viena no divām Sēvernā ietekošajām Eivonām ([[Eivona (Sēvernas pieteka)|otra]] ietek Sevērnā pie [[Tjūksberi]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes upes]] [[Kategorija:Anglijas upes]] qsjksejafy9rqnyb6lxddam2ks1pab9 4290144 4290141 2025-06-06T19:54:55Z Pirags 3757 4290144 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bristol harbour arp 750pix.jpg|thumb|Eivona Bristolē.]] '''Eivona''' ({{val|en|River Avon}}; {{izrunā|ˈeɪvɒn}}) ir {{nobr|121 km}} gara upe [[Anglija]]s rietumos, kas ietek [[Sevērna]]s estuārā [[Bristole|Bristolē]], tādēļ to dažkārt dēvē par '''Bristoles Eivonu'''. Tā ir viena no divām Sēvernā ietekošajām Eivonām ([[Eivona (Sevērnas pieteka)|otra]] ietek Sevērnā pie [[Tjūksberi]]). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes upes]] [[Kategorija:Anglijas upes]] rwc6bhylcem1gmmos26854bbdvb4k2j 0 602219 4290143 2025-06-06T19:54:33Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Patriarhs Maskavas un visas Krievzemes''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Патриарх Московский и всея Руси'') ir [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs. Šis tituls apvieno garīgo autoritāti pār Maskavu un visām Krievzemes teritorijām, un vēsturiski ir ticis interpretēts ne tikai kā reliģiska, bet arī kā nacionāla un politiska institūcija. Tituls tika ieviests 1589. gadā,... 4290143 wikitext text/x-wiki '''Patriarhs Maskavas un visas Krievzemes''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Патриарх Московский и всея Руси'') ir [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs. Šis tituls apvieno garīgo autoritāti pār Maskavu un visām Krievzemes teritorijām, un vēsturiski ir ticis interpretēts ne tikai kā reliģiska, bet arī kā nacionāla un politiska institūcija. Tituls tika ieviests 1589. gadā, kad Krievijas baznīca tika pasludināta par patriarhātu, atdaloties no [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles ekleziastiskās jurisdikcijas]]. Pirmais patriarhs bija [[Jovs (patriarhs)|Jovs]]. Šis solis bieži tiek uzskatīts par mēģinājumu nostiprināt Maskavas kā „[[Trešā Roma|Trešās Romas]]” lomu, akcentējot baznīcas un valsts ciešo saplūšanu cariskās Krievijas ideoloģijā. 1721. gadā [[Pēteris I]] likvidēja patriarhātu un izveidoja [[Svētā Sinode|Svēto Sinodi]], padarot baznīcu par faktisku valsts iestādi. Patriarhāts tika atjaunots tikai [[1917]]. gadā, revolūcijas laikā, taču jau drīz pēc tam baznīca piedzīvoja smagu vajāšanu [[PSRS]] laikā. Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma Krievijas Pareizticīgā baznīca atguva redzamu lomu sabiedrībā. Pašreizējais patriarhs Kirils, ievēlēts 2009. gadā, bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]]. Gan Krievijā, gan ārvalstīs izskanējuši pārmetumi, ka patriarhs un baznīcas vadība veicina politisko propagandu, atbalsta Krievijas militāros iebrukumus un veido ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai. Tiek apgalvots, ka baznīca darbojas kā „morāls balsts” valsts politikai, nereti nonākot pretrunā ar kristīgajiem ētikas principiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas politika]] 3mj6ol29tsr8ifcv8jrp55xkssdpie4 4290145 4290143 2025-06-06T19:55:25Z Votre Provocateur 111653 4290145 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Monogram Patriarchy Moskiewskiego i całej Rusi, Cyryla..svg|thumb|Maskavas un visas Krievijas patriarha Kirila monogramma]] '''Patriarhs Maskavas un visas Krievzemes''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Патриарх Московский и всея Руси'') ir [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs. Šis tituls apvieno garīgo autoritāti pār Maskavu un visām Krievzemes teritorijām, un vēsturiski ir ticis interpretēts ne tikai kā reliģiska, bet arī kā nacionāla un politiska institūcija. Tituls tika ieviests 1589. gadā, kad Krievijas baznīca tika pasludināta par patriarhātu, atdaloties no [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles ekleziastiskās jurisdikcijas]]. Pirmais patriarhs bija [[Jovs (patriarhs)|Jovs]]. Šis solis bieži tiek uzskatīts par mēģinājumu nostiprināt Maskavas kā „[[Trešā Roma|Trešās Romas]]” lomu, akcentējot baznīcas un valsts ciešo saplūšanu cariskās Krievijas ideoloģijā. 1721. gadā [[Pēteris I]] likvidēja patriarhātu un izveidoja [[Svētā Sinode|Svēto Sinodi]], padarot baznīcu par faktisku valsts iestādi. Patriarhāts tika atjaunots tikai [[1917]]. gadā, revolūcijas laikā, taču jau drīz pēc tam baznīca piedzīvoja smagu vajāšanu [[PSRS]] laikā. Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma Krievijas Pareizticīgā baznīca atguva redzamu lomu sabiedrībā. Pašreizējais patriarhs Kirils, ievēlēts 2009. gadā, bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]]. Gan Krievijā, gan ārvalstīs izskanējuši pārmetumi, ka patriarhs un baznīcas vadība veicina politisko propagandu, atbalsta Krievijas militāros iebrukumus un veido ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai. Tiek apgalvots, ka baznīca darbojas kā „morāls balsts” valsts politikai, nereti nonākot pretrunā ar kristīgajiem ētikas principiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas politika]] 7ielz5pi3ztw6b6tya9cou8z3ley789 4290146 4290145 2025-06-06T19:55:53Z Votre Provocateur 111653 4290146 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Monogram Patriarchy Moskiewskiego i całej Rusi, Cyryla..svg|thumb|Maskavas un visas Krievijas patriarha Kirila monogramma]] '''Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Патриарх Московский и всея Руси'') ir [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs. Šis tituls apvieno garīgo autoritāti pār Maskavu un visām Krievzemes teritorijām, un vēsturiski ir ticis interpretēts ne tikai kā reliģiska, bet arī kā nacionāla un politiska institūcija. Tituls tika ieviests 1589. gadā, kad Krievijas baznīca tika pasludināta par patriarhātu, atdaloties no [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles ekleziastiskās jurisdikcijas]]. Pirmais patriarhs bija [[Jovs (patriarhs)|Jovs]]. Šis solis bieži tiek uzskatīts par mēģinājumu nostiprināt Maskavas kā „[[Trešā Roma|Trešās Romas]]” lomu, akcentējot baznīcas un valsts ciešo saplūšanu cariskās Krievijas ideoloģijā. 1721. gadā [[Pēteris I]] likvidēja patriarhātu un izveidoja [[Svētā Sinode|Svēto Sinodi]], padarot baznīcu par faktisku valsts iestādi. Patriarhāts tika atjaunots tikai [[1917]]. gadā, revolūcijas laikā, taču jau drīz pēc tam baznīca piedzīvoja smagu vajāšanu [[PSRS]] laikā. Pēc [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] sabrukuma Krievijas Pareizticīgā baznīca atguva redzamu lomu sabiedrībā. Pašreizējais patriarhs Kirils, ievēlēts 2009. gadā, bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]]. Gan Krievijā, gan ārvalstīs izskanējuši pārmetumi, ka patriarhs un baznīcas vadība veicina politisko propagandu, atbalsta Krievijas militāros iebrukumus un veido ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai. Tiek apgalvots, ka baznīca darbojas kā „morāls balsts” valsts politikai, nereti nonākot pretrunā ar kristīgajiem ētikas principiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas politika]] 53co9tfa7oppdtb0t3zmh955mgcs6zx 4290202 4290146 2025-06-07T02:03:13Z Turaids 8965 4290202 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Monogram Patriarchy Moskiewskiego i całej Rusi, Cyryla..svg|thumb|Maskavas un visas Krievijas patriarha Kirila monogramma]] '''Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Патриарх Московский и всея Руси'') ir [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs. Šis tituls apvieno garīgo autoritāti pār [[Maskava|Maskavu]] un visām [[Krievzeme]]s teritorijām, un vēsturiski ir ticis interpretēts ne tikai kā reliģiska, bet arī kā nacionāla un politiska institūcija. Tituls tika ieviests 1589. gadā, kad Krievijas baznīca tika pasludināta par patriarhātu, atdaloties no [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles ekleziastiskās jurisdikcijas]]. Pirmais patriarhs bija [[Jovs (patriarhs)|Jovs]]. Šis solis bieži tiek uzskatīts par mēģinājumu nostiprināt [[Maskava — trešā Roma|Maskavas kā „Trešās Romas”]] lomu, uzsverot baznīcas un valsts ciešo saplūšanu cariskās Krievijas ideoloģijā. 1721. gadā [[Pēteris I]] likvidēja patriarhātu un izveidoja [[Svētā Sinode|Svēto Sinodi]], padarot baznīcu par faktisku valsts iestādi. Patriarhāts tika atjaunots tikai [[1917]]. gadā, [[1917. gada Krievijas revolūcija|revolūcijas]] laikā, taču jau drīz pēc tam baznīca piedzīvoja smagu vajāšanu [[PSRS]] laikā. Pēc [[Padomju Savienība]]s sabrukuma Krievijas Pareizticīgā baznīca atguva redzamu lomu sabiedrībā. Pašreizējais patriarhs Kirils, ievēlēts 2009. gadā, bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]]. Gan Krievijā, gan ārvalstīs izskanējuši pārmetumi, ka patriarhs un baznīcas vadība veicina politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]], atbalsta Krievijas iebrukumus un veido ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai. Tiek apgalvots, ka baznīca darbojas kā „morāls balsts” valsts politikai, nereti nonākot pretrunā ar kristīgajiem ētikas principiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas politika]] 7uisx66cimf1jwumdw4qqf0fwzjmuc8 0 602220 4290148 2025-06-06T19:58:34Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Prunella Vulgaris - Heal All.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | dzimta = Lamiaceae | dzimta_lv = Lūpziežu dzimta | binomial = Prunella vulgaris | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | k... 4290148 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Prunella Vulgaris - Heal All.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | dzimta = Lamiaceae | dzimta_lv = Lūpziežu dzimta | binomial = Prunella vulgaris | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | ģints_lv = Brūngalvītes | ģints = Prunella | autors = [[Linnejs]] | suga = Prunella vulgaris | suga_lv = Parastā brūngalvīte }}'''Parastā brūngalvīte''' (''Prunella vulgaris'') ir mainīga izskata [[Brūngalvītes|brūngalvīšu]] suga. Tās dabiskais izplatības areāls ir [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]], kā arī suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla. Tā ir ļoti bieži sastopama visā [[Latvija|Latvijas]] teritorijā, kur dažāda lieluma grupas aug pļavās, krūmājos, skrajos mežos, nezālienēs un tīrumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/prunella-vulgaris-l/|title=parastā brūngalvīte - Prunella vulgaris L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-06-06}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}}{{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Brūngalvītes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] m4ygxtlmmrgocaprs3i0qe2599j6tdd 0 602221 4290149 2025-06-06T19:59:12Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Parastā brūngalvīte]] 4290149 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[ Parastā brūngalvīte]] imi10z7j067hlrgpmu2o80iaflt7era 0 602222 4290152 2025-06-06T20:02:32Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Vēstures filozofija''' ir [[filozofija]]s nozare, kas pēta [[Vēsture|vēstures]] būtību, jēgu un attīstības likumsakarības. Tā cenšas atbildēt uz jautājumiem par to, vai vēsturei ir noteikts mērķis vai virziens, kas nosaka vēsturisko notikumu gaitu, kāda ir cilvēka loma vēsturē un kā iespējams iegūt patiesas zināšanas par pagātni. Vēstures filozofijā izšķir divas galvenās pieejas: spekulatīvo un kritisko. Spekulatīvā pieeja, kuru pārstāv... 4290152 wikitext text/x-wiki '''Vēstures filozofija''' ir [[filozofija]]s nozare, kas pēta [[Vēsture|vēstures]] būtību, jēgu un attīstības likumsakarības. Tā cenšas atbildēt uz jautājumiem par to, vai vēsturei ir noteikts mērķis vai virziens, kas nosaka vēsturisko notikumu gaitu, kāda ir cilvēka loma vēsturē un kā iespējams iegūt patiesas zināšanas par pagātni. Vēstures filozofijā izšķir divas galvenās pieejas: spekulatīvo un kritisko. Spekulatīvā pieeja, kuru pārstāvējuši, piemēram, [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Hēgelis]] un [[Karls Markss|Markss]], meklē vispārīgas likumsakarības vēsturē un pieņem, ka tai piemīt noteikts virziens (piemēram, uz brīvību vai sociālo taisnīgumu). Savukārt kritiskā jeb analītiskā pieeja koncentrējas uz to, kā veidojas vēstures zināšanas, kā vēsturnieki interpretē avotus un kā vēsture tiek konstruēta kā naratīvs. Šajā virzienā darbojās tādi domātāji kā [[Kārlis Popers]] un [[Hajdens Vajts]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vēsture]] 2nzh8dj75trs0dl1gwjebrdme70u4ld 4290153 4290152 2025-06-06T20:02:40Z Votre Provocateur 111653 4290153 wikitext text/x-wiki '''Vēstures filozofija''' ir [[filozofija]]s nozare, kas pēta [[Vēsture|vēstures]] būtību, jēgu un attīstības likumsakarības. Tā cenšas atbildēt uz jautājumiem par to, vai vēsturei ir noteikts mērķis vai virziens, kas nosaka vēsturisko notikumu gaitu, kāda ir cilvēka loma vēsturē un kā iespējams iegūt patiesas zināšanas par pagātni. Vēstures filozofijā izšķir divas galvenās pieejas: spekulatīvo un kritisko. Spekulatīvā pieeja, kuru pārstāvējuši, piemēram, [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Hēgelis]] un [[Karls Markss|Markss]], meklē vispārīgas likumsakarības vēsturē un pieņem, ka tai piemīt noteikts virziens (piemēram, uz brīvību vai sociālo taisnīgumu). Savukārt kritiskā jeb analītiskā pieeja koncentrējas uz to, kā veidojas vēstures zināšanas, kā vēsturnieki interpretē avotus un kā vēsture tiek konstruēta kā naratīvs. Šajā virzienā darbojās tādi domātāji kā [[Kārlis Popers]] un [[Hajdens Vajts]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vēsture]] [[Kategorija:Filozofija]] jixdjsxrorxm7cd9me2d87h6rrgtyeg 4290154 4290153 2025-06-06T20:03:17Z Votre Provocateur 111653 4290154 wikitext text/x-wiki '''Vēstures filozofija''' ir [[filozofija]]s nozare, kas pēta [[Vēsture|vēstures]] būtību, jēgu un attīstības likumsakarības. Tā cenšas atbildēt uz jautājumiem par to, vai vēsturei ir noteikts mērķis vai virziens, kas nosaka vēsturisko notikumu gaitu, kāda ir cilvēka loma vēsturē un kā iespējams iegūt patiesas zināšanas par pagātni. Vēstures filozofijā izšķir divas galvenās pieejas: spekulatīvo un kritisko. Spekulatīvā pieeja, kuru pārstāvējuši, piemēram, [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Hēgelis]] un [[Karls Markss|Markss]], meklē vispārīgas likumsakarības vēsturē un pieņem, ka tai piemīt noteikts virziens (piemēram, uz brīvību vai sociālo taisnīgumu). Savukārt kritiskā jeb analītiskā pieeja koncentrējas uz to, kā veidojas vēstures zināšanas, kā vēsturnieki interpretē avotus un kā vēsture tiek konstruēta kā naratīvs. Šajā virzienā darbojās tādi domātāji kā [[Kārlis Popers]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vēsture]] [[Kategorija:Filozofija]] 99qnnl03nyfkewwcp0n9xae8jvfupr0 3 602223 4290190 2025-06-06T20:51:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290190 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ingelk}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 6. jūnijs, plkst. 23.51 (EEST) qsmrpe9u6u1jjyhclc1kkdhbq3wyoyp 3 602224 4290192 2025-06-06T21:08:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290192 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Nigmārs}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 00.08 (EEST) entuhyvqsvuy7kjx1nk60gcvl0a5qk2 3 602225 4290194 2025-06-06T21:31:51Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290194 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Zazriel}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 00.31 (EEST) oaebgeexorgaain8bwaq17oppeha332 3 602226 4290195 2025-06-06T21:32:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290195 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Pedia12345yu}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 00.32 (EEST) 8tl2s2ajgogmto1g49x0vtwflov7jr6 3 602227 4290197 2025-06-06T22:58:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290197 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=IDKUggaBanga}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 01.58 (EEST) fr5b465ctop3slm8t93n9whhuw0uefg 3 602228 4290199 2025-06-06T23:57:27Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290199 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=MaxNovell}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 02.57 (EEST) cohkeb6k4kjvybot4dnkfm7wj914f6v 3 602229 4290210 2025-06-07T02:34:00Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290210 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ДенисСуба}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 05.34 (EEST) tjj4t1nrf79t38xux4f286vav1vzkmn 3 602230 4290213 2025-06-07T04:12:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290213 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Theonlytman2}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 07.12 (EEST) 1ajhzcm6v2myx2aqvhf6yse3jmq3ynx 0 602231 4290215 2025-06-07T04:23:05Z Stefans Mardarenko 79347 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1287907996|Midas]]" 4290215 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Midas_gold2.jpg|thumb| [[Natenjels Hotorns|Nataniela Hotorna]] Midasa mīta versijā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš viņai pieskarās (Valtera Kreina ilustrācija 1893.gada izdevumam)]] '''Midass''' bija [[Frīģija|Frīģijas]] karalistes valdnieks, ar kuru tika saistīti daudzi mīti, kā arī divi vēlāki Frīģijas karaliskās mājas locekļi. Slavenākais '''karalis Midass''' [[Sengrieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]] tiek plaši atcerēts par savu spēju visu, kam viņš pieskārās, pārvērst tīrā [[Zelts|zeltā]], un to sauca par ''zelta pieskārienu'' jeb ''Midasa pieskārienu'' . Leģendas par Midasu un viņa tēvu Gordiju, kuram tiek piedēvēta Frīģijas galvaspilsētas Gordijas dibināšana un Gordija mezgla siešana, liecina, ka tiek uzskatīts, ka viņi dzīvoja II tūkstošgadē pirms mūsu ēras, krietni pirms [[Trojas karš|Trojas kara]] . Tomēr [[Homērs]] nepiemin ne Midasu, ne Gordiju, bet gan divus citus Frīģijas ķēniņus — Migdonu un Otreju . == Mitoloģiskais Midass == [[Attēls:MidasSehri.Tomb.jpg|thumb| Midasa piemineklis, [[Frīģija|frīģiešu]] klintī izcirsta kapene, kas veltīta Midasam (700. g. p.m.ē.).]] Par ķēniņu Midasu ir daudz un bieži vien pretrunīgu leģendu. Tie ir stāstu par mantkārīgu valdnieku, kurš gūst vērtīgu mācību par svarīgām lietām dzīvē. === Zelta pieskāriens === Kādu dienu, kā [[Ovidijs]] stāsta savā darbā ''[[Metamorfozes|“Metamorfozes]]'' XI”, <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theoi.com/Text/OvidMetamorphoses11.html|title=OVID, METAMORPHOSES 11 - Theoi Classical Texts Library|website=www.theoi.com}}</ref> [[Dionīss]] atklāja, ka viņa vecais skolotājs un audžutēvs, satīrs Silēns, ir pazudis. Vecais satīrs bija aizklīdis piedzēries, bet viņu atrada Frīģijas zemnieki un aizveda viņu pie sava ķēniņa Midasa (alternatīvi Silēns nomira Midasa rožu dārzā). Midas viņu atpazina un viesmīlīgi izturējās pret viņu, desmit dienas un naktis pieklājīgi izklaidējot, kamēr Silēns priecēja Midasu un viņa draugus ar stāstiem un dziesmām. Vienpadsmitajā dienā viņš aizveda Silēnu atpakaļ pie Dionīsa [[Līdija|Lidijā]] . Dionīss piedāvāja Midam izvēlēties jebkuru atlīdzību, ko viņš vēlējās. Midass lūdza, lai viss, kam viņš pieskartos, tiktu pārvērsts [[Zelts|zeltā]] . Midas priecājās par savu jauno spēku, kuru viņš steidzās pārbaudīt. Viņš pieskaras ozola zariņam un akmenim; abi pārvērtās zeltā. Tiklīdz viņš nonāca mājās, viņš bija sajūsmā un pieskārās katrai rozei rožu dārzā, un visas kļuva zeltainas. Viņš pavēlēja kalpiem sarīkot mielastu. Atklājis, kā pat ēdiens un dzēriens viņa rokās pārvērtās zeltā, viņš nožēloja savu vēlēšanos un nolādēja to. Klaudiāns savā darbā ''“In Rufinum”'' raksta: “Tā nu Midass, Lidijas ķēniņš, sākumā lepnumā iedegās, atklājot, ka var visu, kam pieskaras, pārvērst zeltā; bet, kad viņš redzēja, ka viņa ēdiens kļūst ciets un dzēriens sacietē zeltainā ledū, tad viņš saprata, ka šī dāvana ir posts, un savā riebumā pret zeltu nolādēja savu lūgšanu.” === Ēzeļa ausis === Šajā mītā Midass, tagad ienīdams bagātību un krāšņumu, pārcēlās uz laukiem un kļuva par dieva [[Pāns (mitoloģija)|Pāna]] pielūdzēju. [[Attēls:Turkey-1428_(2216632594).jpg|left|thumb| "Midasa kapenes" Gordijā, datētas ar 740. gadu p.m.ē.]] [[Attēls:Gordion69.JPG|left|thumb| Gordijas "Midasas kapeņu" iekšpusē]] Reiz Pānam pietika nekaunības salīdzināt savu mūziku ar [[Apollons|Apollona]] mūziku un viņš izaicināja Apollonu uz prasmju pārbaudi. Par tiesnesi tika izvēlēts kalnu dievs Tmols . Pāns pūta savās dūdās un ar savu zemniecisko melodiju sagādāja lielu gandarījumu sev un savam uzticīgajam sekotājam Midasam, kurš gadījās būt klāt. Tad Apollons uzsita savas liras stīgas. Tmols nekavējoties piešķīra uzvaru Apollonam, un visi, izņemot vienu, piekrita spriedumam. Midass iebilda un apšaubīja apbalvojuma taisnīgumu. Apollons vairs nevēlējās paciest tik samaitātu ausu pāri un teica: "Tev jābūt ēzeļa ausīm!", kā rezultātā Midasa ausis kļuva par [[Mājas ēzelis|ēzeļa]] ausīm. Mītu ilustrē divas Palmas il Džovanes (1544–1628) gleznas ''"Apollons un Marsijs"'', viena attēlo ainu pirms, bet otra pēc soda. Midass bija satriekts par šo negadījumu. Viņš mēģināja slēpt savu nelaimi zem plaša [[Turbāns|turbāna]] vai galvassegas, bet viņa frizieris, protams, zināja noslēpumu, tāpēc viņam tika teikts to nepieminēt. Tomēr frizieris nespēja saglabāt noslēpumu. Viņš izgāja pļavā, izraka zemē bedri, iečukstēja tajā stāstu un tad aizraka bedri. Vēlāk no aizsegtās bedres izauga bieza niedru dobe, kas sāka čukstēt stāstu: "Ķēniņam Midam ir ēzeļa ausis". Daži avoti, piemēram, [[Plūtarhs|Plutarhs]], apgalvo, ka Midass izdarīja pašnāvību, izdzerot buļļa asinis — pulverveida kristālisku vielu, ko senajā pasaulē izmantoja kā pigmentu sarkanai krāsai, bet kas bija ļoti toksiska augstā arsēna līmeņa dēļ. == Midass (8. gadsimts p.m.ē.) == Cits karalis Midass valdīja Frīģijā 8. gadsimta beigās pirms mūsu ēras, līdz pat Gordijas izlaupīšanai, ko veica kimērieši, un tad, kā teikts, viņš izdarīja pašnāvību. Lielākā daļa vēsturnieku uzskata, ka šis Midass ir tā pati persona, kas ''Mita'', kuru asīriešu tekstos dēvē par Muški, kurš tajā pašā laika posmā karoja ar [[Asīrija|Asīriju]] un tās Anatolijas provincēm. == Midass (6. gadsimts p.m.ē.) == [[Hērodots]] stāsta, ka cits Midass bijis Frīģijas karaliskās mājas loceklis un Adrasta, Gordija dēla, vectēvs, kurš aizbēga no Frīģijas pēc tam, kad nejauši nogalināja savu brāli, un Krēza valdīšanas laikā meklēja patvērumu [[Līdija|Lidijā]] . Frīģija tolaik bija Līdijas pakļautībā. Hērodots raksta, ka Krēzs uzskatīja Frīģijas karalisko namu par "draugiem", taču nepiemin, vai Frīģijas karaliskā nams joprojām valdīja kā (vasaļi) Frīģijas karaļi. [[Kategorija:Zelts]] [[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]] 5hsvdwrpvc17c88i9g27h143h45m0km 4290217 4290215 2025-06-07T04:26:27Z Stefans Mardarenko 79347 4290217 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Midas_gold2.jpg|thumb| [[Natenjels Hotorns|Nataniela Hotorna]] Midasa mīta versijā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš viņai pieskarās (Valtera Kreina ilustrācija 1893.gada izdevumam)]] '''Midass''' bija [[Frīģija|Frīģijas]] karalistes valdnieks, ar kuru tika saistīti daudzi mīti, kā arī divi vēlāki Frīģijas karaliskās mājas locekļi. Slavenākais '''karalis Midass''' [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] tiek plaši atcerēts par savu spēju visu, kam viņš pieskārās, pārvērst tīrā [[Zelts|zeltā]], un to sauca par ''zelta pieskārienu'' jeb ''Midasa pieskārienu'' . Leģendas par Midasu un viņa tēvu Gordiju, kuram tiek piedēvēta Frīģijas galvaspilsētas Gordijas dibināšana un Gordija mezgla siešana, liecina, ka tiek uzskatīts, ka viņi dzīvoja II tūkstošgadē pirms mūsu ēras, krietni pirms [[Trojas karš|Trojas kara]] . Tomēr [[Homērs]] nepiemin ne Midasu, ne Gordiju, bet gan divus citus Frīģijas ķēniņus — Migdonu un Otreju . == Mitoloģiskais Midass == [[Attēls:MidasSehri.Tomb.jpg|thumb| Midasa piemineklis, [[Frīģija|frīģiešu]] klintī izcirsta kapene, kas veltīta Midasam (700. g. p.m.ē.).]] Par ķēniņu Midasu ir daudz un bieži vien pretrunīgu leģendu. Tie ir stāstu par mantkārīgu valdnieku, kurš gūst vērtīgu mācību par svarīgām lietām dzīvē. === Zelta pieskāriens === Kādu dienu, kā [[Ovidijs]] stāsta savā darbā ''[[Metamorfozes|“Metamorfozes]]'' XI”, <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theoi.com/Text/OvidMetamorphoses11.html|title=OVID, METAMORPHOSES 11 - Theoi Classical Texts Library|website=www.theoi.com}}</ref> [[Dionīss]] atklāja, ka viņa vecais skolotājs un audžutēvs, satīrs Silēns, ir pazudis. Vecais satīrs bija aizklīdis piedzēries, bet viņu atrada Frīģijas zemnieki un aizveda viņu pie sava ķēniņa Midasa (alternatīvi Silēns nomira Midasa rožu dārzā). Midas viņu atpazina un viesmīlīgi izturējās pret viņu, desmit dienas un naktis pieklājīgi izklaidējot, kamēr Silēns priecēja Midasu un viņa draugus ar stāstiem un dziesmām. Vienpadsmitajā dienā viņš aizveda Silēnu atpakaļ pie Dionīsa [[Līdija|Lidijā]] . Dionīss piedāvāja Midam izvēlēties jebkuru atlīdzību, ko viņš vēlējās. Midass lūdza, lai viss, kam viņš pieskartos, tiktu pārvērsts [[Zelts|zeltā]] . Midas priecājās par savu jauno spēku, kuru viņš steidzās pārbaudīt. Viņš pieskaras ozola zariņam un akmenim; abi pārvērtās zeltā. Tiklīdz viņš nonāca mājās, viņš bija sajūsmā un pieskārās katrai rozei rožu dārzā, un visas kļuva zeltainas. Viņš pavēlēja kalpiem sarīkot mielastu. Atklājis, kā pat ēdiens un dzēriens viņa rokās pārvērtās zeltā, viņš nožēloja savu vēlēšanos un nolādēja to. Klaudiāns savā darbā ''“In Rufinum”'' raksta: “Tā nu Midass, Lidijas ķēniņš, sākumā lepnumā iedegās, atklājot, ka var visu, kam pieskaras, pārvērst zeltā; bet, kad viņš redzēja, ka viņa ēdiens kļūst ciets un dzēriens sacietē zeltainā ledū, tad viņš saprata, ka šī dāvana ir posts, un savā riebumā pret zeltu nolādēja savu lūgšanu.” === Ēzeļa ausis === Šajā mītā Midass, tagad ienīdams bagātību un krāšņumu, pārcēlās uz laukiem un kļuva par dieva [[Pāns (mitoloģija)|Pāna]] pielūdzēju. [[Attēls:Turkey-1428_(2216632594).jpg|left|thumb| "Midasa kapenes" Gordijā, datētas ar 740. gadu p.m.ē.]] [[Attēls:Gordion69.JPG|left|thumb| Gordijas "Midasas kapeņu" iekšpusē]] Reiz Pānam pietika nekaunības salīdzināt savu mūziku ar [[Apollons|Apollona]] mūziku un viņš izaicināja Apollonu uz prasmju pārbaudi. Par tiesnesi tika izvēlēts kalnu dievs Tmols . Pāns pūta savās dūdās un ar savu zemniecisko melodiju sagādāja lielu gandarījumu sev un savam uzticīgajam sekotājam Midasam, kurš gadījās būt klāt. Tad Apollons uzsita savas liras stīgas. Tmols nekavējoties piešķīra uzvaru Apollonam, un visi, izņemot vienu, piekrita spriedumam. Midass iebilda un apšaubīja apbalvojuma taisnīgumu. Apollons vairs nevēlējās paciest tik samaitātu ausu pāri un teica: "Tev jābūt ēzeļa ausīm!", kā rezultātā Midasa ausis kļuva par [[Mājas ēzelis|ēzeļa]] ausīm. Mītu ilustrē divas Palmas il Džovanes (1544–1628) gleznas ''"Apollons un Marsijs"'', viena attēlo ainu pirms, bet otra pēc soda. Midass bija satriekts par šo negadījumu. Viņš mēģināja slēpt savu nelaimi zem plaša [[Turbāns|turbāna]] vai galvassegas, bet viņa frizieris, protams, zināja noslēpumu, tāpēc viņam tika teikts to nepieminēt. Tomēr frizieris nespēja saglabāt noslēpumu. Viņš izgāja pļavā, izraka zemē bedri, iečukstēja tajā stāstu un tad aizraka bedri. Vēlāk no aizsegtās bedres izauga bieza niedru dobe, kas sāka čukstēt stāstu: "Ķēniņam Midam ir ēzeļa ausis". Daži avoti, piemēram, [[Plūtarhs|Plutarhs]], apgalvo, ka Midass izdarīja pašnāvību, izdzerot buļļa asinis — pulverveida kristālisku vielu, ko senajā pasaulē izmantoja kā pigmentu sarkanai krāsai, bet kas bija ļoti toksiska augstā arsēna līmeņa dēļ. == Midass (8. gadsimts p.m.ē.) == Cits karalis Midass valdīja Frīģijā 8. gadsimta beigās pirms mūsu ēras, līdz pat Gordijas izlaupīšanai, ko veica kimērieši, un tad, kā teikts, viņš izdarīja pašnāvību. Lielākā daļa vēsturnieku uzskata, ka šis Midass ir tā pati persona, kas ''Mita'', kuru asīriešu tekstos dēvē par Muški, kurš tajā pašā laika posmā karoja ar [[Asīrija|Asīriju]] un tās Anatolijas provincēm. == Midass (6. gadsimts p.m.ē.) == [[Hērodots]] stāsta, ka cits Midass bijis Frīģijas karaliskās mājas loceklis un Adrasta, Gordija dēla, vectēvs, kurš aizbēga no Frīģijas pēc tam, kad nejauši nogalināja savu brāli, un Krēza valdīšanas laikā meklēja patvērumu [[Līdija|Lidijā]] . Frīģija tolaik bija Līdijas pakļautībā. Hērodots raksta, ka Krēzs uzskatīja Frīģijas karalisko namu par "draugiem", taču nepiemin, vai Frīģijas karaliskā nams joprojām valdīja kā (vasaļi) Frīģijas karaļi. [[Kategorija:Zelts]] [[Kategorija:Sengrieķu mitoloģija]] 7mtmnk4ng1xruildh5g66o3up80d1re 0 602232 4290221 2025-06-07T04:43:12Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Jāzeps Šņepsts]] 4290221 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jāzeps Šņepsts]] 205ecei8lhgv104l2srbjmlfge07van 3 602233 4290230 2025-06-07T05:01:27Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290230 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=FFF8964KKK}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 08.01 (EEST) nuwodgpsue9twi324u6zgxtei8xta5z 3 602234 4290232 2025-06-07T05:08:53Z Ternarius 25135 Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Queen Douglas DC-3]] uz [[Dalībnieka diskusija:Jace Aotearoa AU]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Queen Douglas DC-3|Queen Douglas DC-3]]" to "[[Special:CentralAuth/Jace Aotearoa AU|Jace Aotearoa AU]]" 4290232 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Jace Aotearoa AU]] jwjtx6aa7oy0p3k4aj845wg5hah0a8g 0 602235 4290238 2025-06-07T05:20:10Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Fotogrāfs]] 4290238 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fotogrāfs]] dv39ig8xgrvvz2m9trib3gomf1brrdq 3 602236 4290243 2025-06-07T05:31:46Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290243 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=PatrickR2}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 08.31 (EEST) m1lk2yrsijqhivs2eo8ve9oua0kad20 0 602237 4290255 2025-06-07T05:54:35Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Pulka iela|Pulka iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Pulka iela |attēls = Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg |attēla paraksts = Muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Riga Pulka iela karte.png --> |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 490 m |atklāta... 4290255 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Pulka iela|Pulka iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Pulka iela |attēls = Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg |attēla paraksts = Muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Riga Pulka iela karte.png --> |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 490 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Pulka iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. Pulka iela sākas krustojumā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]] un [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]]. Pulka ielas garums ir 490 metri un tā visā garumā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. == Vēsture == Pulka iela ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu ({{val|ru|Полковая улица}}), kas vēlāk nav mainījies. Ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti, [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija. Netālu no Slokas un Pulka ielu stūra 1939. gadā tika atklāts piemineklis 1. bruņotā diviziona (Autotanku pulka) karavīriem (piemineklis "Bruņmašīna"). [[Attēls:Autotanku pulka piemineklis, Rīga 3.jpg|thumb|200px|Piemineklis "Bruņumašīna"]] No 2016. līdz 2019. gadam Pulka ielā 8 uzbūvēja [[Muzeju krātuvju komplekss|Muzeju krātuvju kompleksu]],<ref>{{ziņu atsauce |last1=Slava |first1=Laima |title=Jaunās mājas muzeju vērtībām. Reportāža no muzeju krātuves Pulka ielā |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/jaunas-majas-muzeju-vertibam-reportaza-no-muzeju-kratuves-pulka-iela.a341245/ |accessdate={{dat|2020|4|9||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|12|10||bez}}}}</ref> kurā glabājas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]], [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Vēstures muzeja]], [[Rakstniecības un mūzikas muzejs|Rakstniecības un mūzikas muzeja]] un [[Latvijas Kino muzejs|Kino muzeja]] krājumi.<ref>{{ziņu atsauce |title=VIDEO: Atklāj jauno muzeju krātuvju kompleksu Pulka ielā |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/video-atklaj-jauno-muzeju-kratuvju-kompleksu-pulka-iela.a341362/ |accessdate={{dat|2020|4|9||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|12|11||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Pulka iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] * [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} {{coord|56.9578|24.066|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] qmcxzrhi9y6ye4pfct6wgz7zcrql10c 4290256 4290255 2025-06-07T05:55:48Z Biafra 13794 +atsauces 4290256 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Pulka iela|Pulka iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Pulka iela |attēls = Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg |attēla paraksts = Muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Riga Pulka iela karte.png --> |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 490 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Pulka iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. Pulka iela sākas krustojumā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]] un [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]]. Pulka ielas garums ir 490 metri un tā visā garumā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. == Vēsture == Pulka iela ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu ({{val|ru|Полковая улица}}), kas vēlāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/2/|title=Dzirciema ielu katalogs (M – Z)|last=https://www.citariga.lv/lat/komanda|website=Cita Rīga|access-date=2025-06-07|date=2017-01-30|language=lv}}</ref> Ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti, [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija. Netālu no Slokas un Pulka ielu stūra 1939. gadā tika atklāts piemineklis 1. bruņotā diviziona (Autotanku pulka) karavīriem (piemineklis "Bruņumašīna").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=5&id=153|title=Rīgas pieminekļu aģentūra — Piemineklis 1.bruņotā diviziona Autotanku pulka karavīriem (Autotanku pulka piemineklis)|website=www.rigaspieminekli.lv|access-date=2025-06-07}}</ref> [[Attēls:Autotanku pulka piemineklis, Rīga 3.jpg|thumb|200px|Piemineklis "Bruņumašīna"]] No 2016. līdz 2019. gadam Pulka ielā 8 uzbūvēja [[Muzeju krātuvju komplekss|Muzeju krātuvju kompleksu]],<ref>{{ziņu atsauce |last1=Slava |first1=Laima |title=Jaunās mājas muzeju vērtībām. Reportāža no muzeju krātuves Pulka ielā |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/jaunas-majas-muzeju-vertibam-reportaza-no-muzeju-kratuves-pulka-iela.a341245/ |accessdate={{dat|2020|4|9||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|12|10||bez}}}}</ref> kurā glabājas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]], [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Vēstures muzeja]], [[Rakstniecības un mūzikas muzejs|Rakstniecības un mūzikas muzeja]] un [[Latvijas Kino muzejs|Kino muzeja]] krājumi.<ref>{{ziņu atsauce |title=VIDEO: Atklāj jauno muzeju krātuvju kompleksu Pulka ielā |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/video-atklaj-jauno-muzeju-kratuvju-kompleksu-pulka-iela.a341362/ |accessdate={{dat|2020|4|9||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|12|11||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Pulka iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] * [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} {{coord|56.9578|24.066|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] fnjy7o16k77x1iqc6hutq46or90tsaj 4290258 4290256 2025-06-07T06:01:13Z Biafra 13794 4290258 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Pulka iela|Pulka iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Pulka iela |attēls = Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg |attēla paraksts = Muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Riga Pulka iela karte.png --> |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 490 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Pulka iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. Pulka iela sākas krustojumā ar [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]] un [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielu]], bet beidzas krustojumā ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]]. Pulka ielas garums ir 490 metri un tā visā garumā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. == Vēsture == Pulka iela ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu ({{val|ru|Полковая улица}}), kas vēlāk nav mainījies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/dzirciems/ielas/2/|title=Dzirciema ielu katalogs (M – Z)|last=https://www.citariga.lv/lat/komanda|website=Cita Rīga|access-date=2025-06-07|date=2017-01-30|language=lv}}</ref> Ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti, [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija. Netālu no Slokas un Pulka ielu stūra (Pulka iela 5) 1939. gadā tika atklāts piemineklis 1. bruņotā diviziona (Autotanku pulka) karavīriem (piemineklis "Bruņumašīna").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=5&id=153|title=Rīgas pieminekļu aģentūra — Piemineklis 1.bruņotā diviziona Autotanku pulka karavīriem (Autotanku pulka piemineklis)|website=www.rigaspieminekli.lv|access-date=2025-06-07}}</ref> [[Attēls:Autotanku pulka piemineklis, Rīga 3.jpg|thumb|200px|Piemineklis "Bruņumašīna"]] No 2016. līdz 2019. gadam Pulka ielā 8 uzbūvēja [[Muzeju krātuvju komplekss|Muzeju krātuvju kompleksu]],<ref>{{ziņu atsauce |last1=Slava |first1=Laima |title=Jaunās mājas muzeju vērtībām. Reportāža no muzeju krātuves Pulka ielā |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/jaunas-majas-muzeju-vertibam-reportaza-no-muzeju-kratuves-pulka-iela.a341245/ |accessdate={{dat|2020|4|9||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|12|10||bez}}}}</ref> kurā glabājas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]], [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Vēstures muzeja]], [[Rakstniecības un mūzikas muzejs|Rakstniecības un mūzikas muzeja]] un [[Latvijas Kino muzejs|Kino muzeja]] krājumi.<ref>{{ziņu atsauce |title=VIDEO: Atklāj jauno muzeju krātuvju kompleksu Pulka ielā |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/video-atklaj-jauno-muzeju-kratuvju-kompleksu-pulka-iela.a341362/ |accessdate={{dat|2020|4|9||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|12|11||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Pulka iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] * [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu P}} {{coord|56.9578|24.066|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] 5aw2wxnfb2bzxgguhu97swsflygvbpe 3 602238 4290262 2025-06-07T06:30:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290262 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Timo Laine}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 09.30 (EEST) 1wkf46fl8m22aknh7yl6toty2jedc9b 3 602239 4290267 2025-06-07T06:56:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290267 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=TPPer0822}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 09.56 (EEST) fiktxw5nwua4zk555tms0m4ob6pnruw 3 602240 4290269 2025-06-07T07:02:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290269 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=GonzalezRio}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 10.02 (EEST) ajy3masbcwqotg2ijmtu8dysflfozqo 0 602241 4290271 2025-06-07T07:05:21Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{Ielas infokaste |nosaukums = Vakaru iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Judovka]] |ielas garums = 322 m |atklāta = |vēst nosaukumi = [[Polocka]]s iela, Fadejeva iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |au... 4290271 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Vakaru iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Judovka]] |ielas garums = 322 m |atklāta = |vēst nosaukumi = [[Polocka]]s iela, Fadejeva iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vakaru iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Judovka]]s apkaimē. Vakaru iela sākas krustojumā ar [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielo ielu]], ved dienvidu virzienā un beidzas pie pilsētas robežas, krustojumā ar [[Austrumu iela (Daugavpils)|Austrumu ielu]]. Vakaru ielā ir privātmāju apbūve. Vakaru ielas kopējais garums ir 322 metri, tā ir pilnīgi klāta ar [[grants]] segumu. Ielas sarkano līniju platums ir 8 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|7||bez}} |page=95 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā satiksmes kustība norit abos virzienos pa vienu joslu. Sabiedriskais transports pa Vakaru ielu nekursē. Sākotnējais ielas nosaukums bija '''[[Polocka]]s iela''',<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|6|7||bez}}}}</ref> bet [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā iela tika pārdēvēta par '''Fadejeva ielu''' — par godu padomju rakstniekam {{Starpviki saite|lv = Aleksandrs Fadejevs (rakstnieks)|lv_text = Aleksandram Fadejevam|val = ru|val_title = Фадеев, Александр Александрович}}. Savu tagadējo nosaukumu iela ieguva pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s. == Ielu savienojumi == Vakaru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]] (T veida krustojums) * [[Lejas iela (Daugavpils)|Lejas iela]] (savienojums ar bezvārda ielu) * [[Austrumu iela (Daugavpils)|Austrumu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Judovkā]] 4k7fliix30xz59nsq59pstiycnb18se 4290281 4290271 2025-06-07T07:15:26Z Olgerts V 41522 noformējums 4290281 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Vakaru iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Judovka]] |ielas garums = 322 m |atklāta = |vēst nosaukumi = [[Polocka]]s iela,<br> Fadejeva iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vakaru iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Judovka]]s apkaimē. Vakaru iela sākas krustojumā ar [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielo ielu]], ved dienvidu virzienā un beidzas pie pilsētas robežas, krustojumā ar [[Austrumu iela (Daugavpils)|Austrumu ielu]]. Vakaru ielā ir privātmāju apbūve. Vakaru ielas kopējais garums ir 322 metri, tā ir pilnīgi klāta ar [[grants]] segumu. Ielas sarkano līniju platums ir 8 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|7||bez}} |page=95 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā satiksmes kustība norit abos virzienos pa vienu joslu. Sabiedriskais transports pa Vakaru ielu nekursē. Sākotnējais ielas nosaukums bija '''[[Polocka]]s iela''',<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|6|7||bez}}}}</ref> bet [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā iela tika pārdēvēta par '''Fadejeva ielu''' — par godu padomju rakstniekam {{Starpviki saite|lv = Aleksandrs Fadejevs (rakstnieks)|lv_text = Aleksandram Fadejevam|val = ru|val_title = Фадеев, Александр Александрович}}. Savu tagadējo nosaukumu iela ieguva pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s. == Ielu savienojumi == Vakaru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]] (T veida krustojums) * [[Lejas iela (Daugavpils)|Lejas iela]] (savienojums ar bezvārda ielu) * [[Austrumu iela (Daugavpils)|Austrumu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Judovkā]] k7ybvzsxpfocxgjwddid8tf9634farj 0 602242 4290273 2025-06-07T07:05:31Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Grēdas infokaste |nosaukums = Thebeka grēda |attēls = 20150629 At the Top of Misiryeong Ridge.jpg |attēla_platums = |paraksts = | map_type = Dienvidkoreja | map_relief = jā |latd = 37 |latm = 45 |lats = |latNS = N |longd =128 |longm = 29 |longs = |longEW = E | label_position = |region = |CoordScale = |kontinents = [[Eirāzija]] |novietojums = |v... 4290273 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Thebeka grēda |attēls = 20150629 At the Top of Misiryeong Ridge.jpg |attēla_platums = |paraksts = | map_type = Dienvidkoreja | map_relief = jā |latd = 37 |latm = 45 |lats = |latNS = N |longd =128 |longm = 29 |longs = |longEW = E | label_position = |region = |CoordScale = |kontinents = [[Eirāzija]] |novietojums = |valstis = {{KOR}}<br/>{{PRK}} |ģeo_apgabals = [[Tālie Austrumi]] |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = 500 |platums = |kalns = [[Soraksans]] |augstums = 1708 |pilsētas = }} '''Thebeka grēda''' ({{val|ko|태백 산맥}}, ''T'aebaek Sanmaek'') ir piekrastes [[kalnu grēda]] [[Korejas pussala]]s dienvidaustrumos.<ref>{{PZT|694|Tebeks}}</ref> Stiepjas 500 km garumā no [[Austrumkorejas līcis|Austrumkorejas līča]] piekrastes [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] līdz [[Jonilas līcis|Jonilas līča]] piekrastei [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]. Uz dienvidrietumiem no tās atzarojas [[Sobeka grēda]]. Grēda veidota galvenokārt no granītiem un gneisiem, tās augstums ir ap 1000—1300 m, augstākā virsotne ir [[Soraksans]] 1708 m vjl pie [[Sokčho]] Dienvidkorejā. Volframa rūdas, agmeņogļu, vizlas, zelta atradnes. Populārs tūrisma reģions. Grēdā izveidoti vairāki nacionālie parki — Soraksana, Odesana un Čuvansana nacionālie parki. [[Phjončhana]]s pilsētā Thebeka vidusdaļā norisinājās [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} [[Kategorija:Kalnu sistēmas]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas kalnu grēdas]] [[Kategorija:Dienvidkorejas kalnu grēdas]] a7icr4vkz2a97m96npu8pz8p9uwnv9k 4290283 4290273 2025-06-07T07:20:56Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ 4290283 wikitext text/x-wiki {{Grēdas infokaste |nosaukums = Thebeka grēda |attēls = 20150629 At the Top of Misiryeong Ridge.jpg |attēla_platums = |paraksts = | map_type = Dienvidkoreja | map_relief = jā |latd = 37 |latm = 45 |lats = |latNS = N |longd =128 |longm = 29 |longs = |longEW = E | label_position = |region = |CoordScale = |kontinents = [[Eirāzija]] |novietojums = |valstis = {{KOR}}<br/>{{PRK}} |ģeo_apgabals = [[Tālie Austrumi]] |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = 500 |platums = |kalns = [[Soraksans]] |augstums = 1708 |pilsētas = }} '''Thebeka grēda''' ({{val|ko|태백 산맥}}, ''T'aebaek Sanmaek'') ir piekrastes [[kalnu grēda]] [[Korejas pussala]]s dienvidaustrumos.<ref>{{PZT|694|Tebeks}}</ref> Stiepjas 500 km garumā no [[Austrumkorejas līcis|Austrumkorejas līča]] piekrastes [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] līdz [[Jonilas līcis|Jonilas līča]] piekrastei [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]. Uz dienvidrietumiem no tās atzarojas [[Sobeka grēda]]. Grēda veidota galvenokārt no granītiem un gneisiem, tās augstums ir ap 1000—1300 m, augstākā virsotne ir [[Soraksans]] 1708 m vjl pie [[Sokčho]] Dienvidkorejā. Volframa rūdas, agmeņogļu, vizlas, zelta atradnes. Populārs tūrisma reģions. Grēdā izveidoti vairāki nacionālie parki — Soraksana, Odesana un Čuvansana nacionālie parki. [[Phjončhana]]s pilsētā Thebeka vidusdaļā norisinājās [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Dienvidkoreja-aizmetnis}} {{Ziemeļkoreja-aizmetnis}} [[Kategorija:Kalnu sistēmas]] [[Kategorija:Ziemeļkorejas kalnu grēdas]] [[Kategorija:Dienvidkorejas kalnu grēdas]] tncbonnhk7th3l9r5z98ubddfvkh5cy 14 602243 4290274 2025-06-07T07:07:42Z Kikos 3705 Jauna lapa: [[Kategorija:Dienvidkorejas ģeogrāfija|Kalnu grēdas]] [[Kategorija:kalnu grēdas pēc valsts]] 4290274 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Dienvidkorejas ģeogrāfija|Kalnu grēdas]] [[Kategorija:kalnu grēdas pēc valsts]] pti5cypbgn6c0tf1uspd65i5eomqcvu 14 602244 4290275 2025-06-07T07:08:46Z Kikos 3705 Jauna lapa: [[Kategorija:Ziemeļkorejas ģeogrāfija|Kalnu grēdas]] [[Kategorija:Kalnu grēdas pēc valsts]] 4290275 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Ziemeļkorejas ģeogrāfija|Kalnu grēdas]] [[Kategorija:Kalnu grēdas pēc valsts]] 0pfxby8kwa99jcvp6mu49xcxla9hpu3 0 602245 4290277 2025-06-07T07:09:29Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Thebeka grēda]] 4290277 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Thebeka grēda]] 3pybfeo9bvjclij303neymesqhtnaqx 0 602246 4290278 2025-06-07T07:09:50Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Thebeka grēda]] 4290278 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Thebeka grēda]] 3pybfeo9bvjclij303neymesqhtnaqx 10 602247 4290282 2025-06-07T07:17:51Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Asbox | image = Flag map of North Korea.svg | pix = | subject = [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] | category = Nepabeigti raksti par Ziemeļkoreju | name = Veidne:Ziemeļkoreja-aizmetnis }}<noinclude> [[Kategorija:Ģeogrāfijas aizmetņu veidnes]] </noinclude> 4290282 wikitext text/x-wiki {{Asbox | image = Flag map of North Korea.svg | pix = | subject = [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] | category = Nepabeigti raksti par Ziemeļkoreju | name = Veidne:Ziemeļkoreja-aizmetnis }}<noinclude> [[Kategorija:Ģeogrāfijas aizmetņu veidnes]] </noinclude> t26tmsll4thfqlpczz2mv76wxdidx8h 14 602248 4290284 2025-06-07T07:21:47Z Kikos 3705 Jauna lapa: [[Kategorija:Ziemeļkoreja]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par valstīm]] 4290284 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Ziemeļkoreja]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par valstīm]] kyf0ovestysgdiodv2p36drtmrjon9f 3 602250 4290300 2025-06-07T08:49:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290300 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Жовтень}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 11.49 (EEST) fcfan49eyfhwrz6eg85x0nlj46mzx4m 3 602251 4290301 2025-06-07T08:51:27Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290301 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Suwannachai Thaopheng}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 11.51 (EEST) q1if5wtwziwaf1s8f3l5qsukv6imnff 3 602252 4290307 2025-06-07T09:27:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290307 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Zimrilims}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 12.27 (EEST) rqw22e2vrf9ifw7bsgz5spcs5oq4fel 6 602253 4290313 2025-06-07T09:49:33Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas ''[[United 93]]'' plakāts. No: [[:en:File:United93.jpg]] 4290313 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas ''[[United 93]]'' plakāts. No: [[:en:File:United93.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} 1wuj2hxlivx0atw0jzbe52oz7ml5t4e 0 602254 4290315 2025-06-07T10:20:44Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''United 93'' | operators = | attēls = United93.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma, biogrāfiska filma | režisors = [[Pols Grīngrass]] | producents = | scenārijs = Pols Grīngrass | aktieri = | mūzika = | oriģinālnos = ''United 93'' | studija = * ''[[Universal Pictures]]'' * ''[[StudioCanal]]'' * ''Sidney Kimmel Entertainment'' * ''[[Working Title Films]]'' | montāža = | izplatītājs = * ''U... 4290315 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''United 93'' | operators = | attēls = United93.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma, biogrāfiska filma | režisors = [[Pols Grīngrass]] | producents = | scenārijs = Pols Grīngrass | aktieri = | mūzika = | oriģinālnos = ''United 93'' | studija = * ''[[Universal Pictures]]'' * ''[[StudioCanal]]'' * ''Sidney Kimmel Entertainment'' * ''[[Working Title Films]]'' | montāža = | izplatītājs = * ''Universal Pictures'' * ''United International Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|2006|4|25}} | ilgums = 110 minūtes | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} * {{FRA}} | valoda = * [[Angļu valoda|angļu]] * [[Arābu valoda|arābu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|76,3 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl810714625/|title=United 93 |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|6|7}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''United 93''''' ir 2006. gada [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskā]] [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] [[drāmas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Pols Grīngrass]]. Filma stāsta par notikumiem [[United Airlines reiss 93|''United Airlines'' reisā 93]], kas bija viena no četrām lidmašīnām, ko nolaupīja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukumā]]. Reiss 93 bija vienīgā lidmašīna, kas pasažieru un apkalpes iejaukšanās dēļ nesasniedza paredzēto mērķi. Filmā tiek atspoguļota arī valdības amatpersonu un gaisa satiksmes dispečeru pieredze, no kuriem daudzi atveido paši sevi. Filmas ''United 93'' pirmizrāde notika {{Dat|2006|4|25|5=bez}} [[Tribekas filmu festivāls|Tribekas filmu festivālā]] un to izplatīja ''[[Universal Pictures]]''. Filma saņēma augstu vērtējumu un tā tika iekļauta vairāku kritiķu gada labāko filmu sarakstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/film/awards/2006/toptens.shtml|title=2006 Film Critic Top Ten Lists|website=Metacritic|access-date=2025-06-07|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213004758/http://www.metacritic.com/film/awards/2006/toptens.shtml|archivedate=2007-12-13}}</ref> Filma guva finansiālus panākumus nopelnot 76,3 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 15 miljonu dolāru budžeta. To nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijās "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]" un "[[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]]". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{Pols Grīngrass}} 89ox9l0s1xpk31ex2tvyd9cjpxfgqzf 4290316 4290315 2025-06-07T10:22:34Z Bendžamins 76862 4290316 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''United 93'' | operators = | attēls = United93.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma, biogrāfiska filma | režisors = [[Pols Grīngrass]] | producents = | scenārijs = Pols Grīngrass | aktieri = | mūzika = | oriģinālnos = ''United 93'' | studija = * ''[[Universal Pictures]]'' * ''[[StudioCanal]]'' * ''Sidney Kimmel Entertainment'' * ''[[Working Title Films]]'' | montāža = | izplatītājs = * ''Universal Pictures'' * ''United International Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|2006|4|25}} | ilgums = 110 minūtes | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} * {{FRA}} | valoda = * [[Angļu valoda|angļu]] * [[Arābu valoda|arābu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|76,3 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl810714625/|title=United 93 |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|6|7}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''United 93''''' ir 2006. gada [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskā]] [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] [[drāmas filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Pols Grīngrass]]. Filma stāsta par notikumiem [[United Airlines reiss 93|''United Airlines'' reisā 93]], kas bija viena no četrām lidmašīnām, ko nolaupīja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukumā]]. Reiss 93 bija vienīgā lidmašīna, kas pasažieru un apkalpes iejaukšanās dēļ nesasniedza paredzēto mērķi. Filmā tiek atspoguļota arī valdības amatpersonu un gaisa satiksmes dispečeru pieredze, no kuriem daudzi atveido paši sevi. Filmas ''United 93'' pirmizrāde notika {{Dat|2006|4|25|5=bez}} [[Tribekas filmu festivāls|Tribekas filmu festivālā]] un to izplatīja ''[[Universal Pictures]]''. Filma saņēma augstu vērtējumu un tā tika iekļauta vairāku kritiķu gada labāko filmu sarakstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/film/awards/2006/toptens.shtml|title=2006 Film Critic Top Ten Lists|website=Metacritic|access-date=2025-06-07|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071213004758/http://www.metacritic.com/film/awards/2006/toptens.shtml|archivedate=2007-12-13}}</ref> Filma guva finansiālus panākumus nopelnot 76,3 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 15 miljonu dolāru budžeta. To nominēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijās "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]" un "[[Labākā montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā montāža]]". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{Pols Grīngrass}} [[Kategorija:2006. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Francijas filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Katastrofu filmas]] [[Kategorija:Pola Grīngrasa filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] [[Kategorija:StudioCanal filmas]] dcuttge0ty0agwt9drkhltbeqdp7d9i 6 602255 4290317 2025-06-07T10:24:44Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Tumsas pilsēta]]" plakāts. No: [[:en:File:Dark City poster.jpg]] 4290317 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Tumsas pilsēta]]" plakāts. No: [[:en:File:Dark City poster.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} a66a5h2vq3crnrknryq3oxw7bo6gvuf 0 602256 4290318 2025-06-07T10:38:48Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Aveņu iela|Aveņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Aveņu iela |attēls = Aveņu iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = Aveņu iela Vecajā Forštatē |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = * [[Vecā Forštate]] * [[Jaunā Forštate]] |ielas garums = 1270 m |a... 4290318 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Aveņu iela|Aveņu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Aveņu iela |attēls = Aveņu iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = Aveņu iela Vecajā Forštatē |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = * [[Vecā Forštate]] * [[Jaunā Forštate]] |ielas garums = 1270 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[2A. autobusu maršruts (Daugavpils)|2A.]], [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[17. autobusu maršruts (Daugavpils)|17.]], [[17A. autobusu maršruts (Daugavpils)|17A.]], [[18. autobusu maršruts (Daugavpils)|18.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]], [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Aveņu iela''' ir vietējas nozīmes iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Vecā Forštate|Vecajā]] un [[Jaunā Forštate|Jaunajā Forštatē]]. Aveņu iela sākas krustojumā ar [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes ielu]], ved ziemeļaustrumu un ziemeļu virzienā un beidzas pie pilsētas robežas, krustojumā ar [[Rēzeknes iela (Daugavpils)|Rēzeknes ielu]]. Vecās Forštates posmā (no sākuma līdz [[Arendoles iela]]i) Aveņu iela apbūvēta ar privātmājām, bet Jaunajā Forštatē — ar daudzstāvu mājām un tirdzniecības ēkām. Ielas garums ir aptuveni 1270 metri. Visā garumā tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, satiksmes kustība norit abos virzienos. Pa Aveņu ielu kursē [[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2.]], [[2A. autobusu maršruts (Daugavpils)|2A.]], [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[17. autobusu maršruts (Daugavpils)|17.]], [[17A. autobusu maršruts (Daugavpils)|17A.]], [[18. autobusu maršruts (Daugavpils)|18.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] un [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]] maršruta autobusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Aveņu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-17a-jaunforstadte-csdd-autoosta#9057 |publisher=17A. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|7||bez}}}}</ref> Aveņu ielas nosaukums ir zināms kopš [[Starpkaru periods|starpkaru perioda]]<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#0124;issue:692771&#0124;article:DIVL2092&#0124;page:230 |accessdate={{dat|2025|6|7||bez}}}}</ref> un laika gaitā nav mainījies. Ielas turpinājums Jaunajā Forštatē uzbūvēts 1980. gados. == Ievērojami objekti == * Nr. 40 — [[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]], līdz 2022. gadam — [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskola]]. * Stūrā ar Raipoles ielu atrodas tirdzniecības centrs "Aveņu centrs" (Raipoles iela 11A). == Ielu savienojumi == Aveņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes iela]] * [[Cīruļu iela (Daugavpils)|Cīruļu iela]] * [[Līksnas iela (Daugavpils)|Līksnas iela]] * [[Zeltkalna iela (Daugavpils)|Zeltkalna iela]] * [[Arendoles iela]] * [[Ormaņu iela (Daugavpils)|Ormaņu iela]] * [[Raipoles iela]] * [[Ezeru iela (Daugavpils)|Ezeru iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Kalnu iela (Daugavpils)|Kalnu iela]] (savienojums ar bezvārda ielas turpinājumu) * [[Tartu iela]] * [[Rēzeknes iela (Daugavpils)|Rēzeknes iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Vecajā Forštatē]] [[Kategorija:Ielas Jaunajā Forštatē]] hetpce3z9moc2f2shoxpuj3fasce2ql 0 602257 4290319 2025-06-07T11:04:38Z Dainis 876 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vana Haodze | vārds_orig = 王浩泽<br />''Wáng Hàozé'' | attēls = Wang Haoze 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Vana Haodze 2024. gadā | dz_dat_alt = 1990. gada marts | dz_gads = 1990 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Luaņpina]], [[Hebei]], {{CHN}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta =... 4290319 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vana Haodze | vārds_orig = 王浩泽<br />''Wáng Hàozé'' | attēls = Wang Haoze 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Vana Haodze 2024. gadā | dz_dat_alt = 1990. gada marts | dz_gads = 1990 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Luaņpina]], [[Hebei]], {{CHN}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{CHN}} | tautība = [[mandžūri|mandžūriete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = [[Ķīnas Nacionālā kosmosa administrācija|CNSA]] [[kosmonauts]] | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | kos_koplaiks = 182 d 8 h 42 min | kos_iesaukums = 2020. gads | kos_misija = 1. ''[[Tiangong]]'' 8. ekspedīcija | kos_kuģi = ''[[Shenzhou 19]]'' }} {{Inženiera infodaļa | inž_nosauk = | nozare = [[raķešdzinējs|raķešdzinēji]] | darba_vietas = Ķīnas Aerokosmiskās zinātnes un tehnoloģiju grupa | izglītība = Dienvidaustrumu universitāte | projekti = | izgudrojumi = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = }} {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[pulkvežleitnants]] | dienesta_laiks = kopš 2021. gada | valsts = {{CHN}} | struktūra = Sauszemes karaspēks | nodarbošanās = | vienība = | komandēja = | kaujas = | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = }} }} '''Vana Haodze''' ({{zh|s=王浩泽|p=Wáng Hàozé}}, dzimusi 1990. gada martā) ir [[Ķīna]]s [[inženieris|inženiere]], [[kosmonauts|kosmonaute]], [[Ķīnas Tautas Atbrīvošanas armija|Tautas Atbrīvošanas armijas]] [[pulkvežleitnants|pulkvežleitnante]]. Viņa ir [[mandžūri|mandžūru]] tautības pārstāve. == Agrīnā dzīve un izglītība == Vana Haodze piedzima 1986. gada 1990. gada martā [[Hebei]] provinces [[Luaņpina]]s apriņķī. Tēvs strādāja par ceļu policistu, bet māte — par bioloģijas skolotāju. 2008. gadā Vana tika uzņemta Dienvidaustrumu universitātē, kur viņa studēja siltumenerģētiku. 2009. gada decembrī viņa iestājās [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskajā partijā]] (ĶKP). Viņa arī piedalījās universitātes vieglatlētikas komandā, bieži pārstāvot Dienvidaustrumu universitāti Dzjansu provinces spēlēs. 2012. gadā viņa turpināja studijas Dienvidaustrumu universitātē, lai iegūtu maģistra grādu inženierzinātņu siltumfizikā ar specializāciju plazmas detonācijā. == Inženiera darbība == Pēc maģistra grāda iegūšanas 2015. gadā Vana pievienojās Ķīnas Aerokosmiskās zinātnes un tehnoloģiju grupai (''CASTG''), lai strādātu pie [[raķešdzinējs|raķešdzinēju]] priekšizpētes. == Kosmiskā karjera == Pēc tam, kad 2018. gada 24. aprīlī tika izsludināta Ķīnas kosmonautu trešā atlase, Vana arī pieteicās. Atšķirībā no 1998. un 2010. gada atlases grupām tika meklēti ne tikai iznīcinātāju piloti, bet arī inženieri, kas bija nepieciešami stacijas apkopei un remontam. 2020. gada septembrī Vana Haodze tika uzņemta kosmonautu vienībā. 2021. gada janvārī viņa tika iesaukta [[Tautas atbrīvošanas armija|Tautas atbrīvošanas armijā]]. 2023. gadā viņa tika izraudzīts kosmosa kuģa ''Shenzhou 19'' pamatapkalpē. Pirmo kosmisko lidojumu Vana Haodze sāka 2024. gada 30. oktobrī, esot kosmosa kuģa ''[[Shenzhou 19]]'' lidojuma inženierei. Viņa ar diviem apkalpes biedriem devās 8. ekspedīcijā uz orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. Uz zemes viņa atgriezās 2025. gada 30. aprīlī. Lidojuma ilgums bija 153 dienas 22 stundas 41 minūtes. Kosmisko lidojumu kopsavilkums: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starta datums ! Nolaišanās datums ! Apkalpes biedri ! Pozīcija ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[Shenzhou 19]]'' | {{dat|2022|10|29|SK}} | {{dat|2025|4|30|SK}} | [[Cai Sjudže]], [[Suns Linduns]] | Lidojuma inženieris | 182 d 8 h 42 min | ''Tiangong'' 8. ekspedīcija |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.astronaut.ru/crossroad/626.htm Ван Хаоцзэ] astronaut.ru {{ru ikona}} [[Kategorija:Ķīnas kosmonauti]] [[Kategorija:Kosmonautes]] [[Kategorija:Mandžūri]] 7hqdvdroz3cifvjfa4havoyqbxers01 0 602258 4290320 2025-06-07T11:05:21Z Dainis 876 Pāradresē uz [[Vana Haodze]] 4290320 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vana Haodze]] 8u630yam9dm96dp98fykl6surm3enl9 0 602259 4290321 2025-06-07T11:05:50Z Dainis 876 Pāradresē uz [[Vana Haodze]] 4290321 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vana Haodze]] 8u630yam9dm96dp98fykl6surm3enl9 14 602260 4290323 2025-06-07T11:11:08Z Dainis 876 Jauna lapa: [[Kategorija:Ķīnas tautas]] 4290323 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Ķīnas tautas]] sy7q25keklptviohfh1hbxufssjzr3x 0 602261 4290328 2025-06-07T11:13:54Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Tumsas pilsēta | operators = | attēls = Dark City poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = zinātniskā fantastika, trilleris | režisors = [[Alekss Projass]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Rufuss Sjūels]] * [[Kīfers Saterlends]] * [[Dženifere Konelija]] * [[Ričards O'Braiens]] * [[Ians Ričardsons]] * [[Viljams Hērts]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Dark City'' | studija = ''Mystery Clock Cinema'' | montāža =... 4290328 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Tumsas pilsēta | operators = | attēls = Dark City poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = zinātniskā fantastika, trilleris | režisors = [[Alekss Projass]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Rufuss Sjūels]] * [[Kīfers Saterlends]] * [[Dženifere Konelija]] * [[Ričards O'Braiens]] * [[Ians Ričardsons]] * [[Viljams Hērts]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Dark City'' | studija = ''Mystery Clock Cinema'' | montāža = | izplatītājs = ''[[New Line Cinema]]'' | izdošana = {{Filmas datums|1998|2|27}} | ilgums = 100 minūtes | valsts = * {{USA}} * {{AUS}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|27 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|27,2 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl307004929/weekend/|title=Dark City |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|6|7}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Tumsas pilsēta"''' ({{Val|en|Dark City}}) ir 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[zinātniskās fantastikas filma]], kuras režisors ir [[Alekss Projass]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Rufuss Sjūels]], [[Kīfers Saterlends]], [[Dženifere Konelija]], [[Ričards O'Braiens]], [[Ians Ričardsons]] un [[Viljams Hērts]]. Filma stāsta par vīrieri ar amnēziju, kurš cenšas noskaidrot savu identitāti, vienlaikus bēgot no policijas, kas viņu tur aizdomās par slepkavību, un noslēpumainas cilvēku grupas. Filmas "Tumsas pilsēta" pirmizrāde notika {{Dat|1998|2|27|5=bez}} un to izplatīja ''[[New Line Cinema]]''. Filma bija finansiāli neveiksmīga, bet saņēma pārsvarā pozitīvu kritiķu novērtējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/dark_city|title=Dark City {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-06-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/dark-city/|title=Dark City Reviews|website=www.metacritic.com|access-date=2025-06-07|language=en}}</ref> "Tumsas pilsēta" mūsdienās tiek uzskatīta par [[Kulta filma|kulta filmu]] un tai ir līdzības un ir ietekmējusi "[[Matrikss (filmu sērija)|Matrikss]]" filmu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retrojunk.com/article/show/214/dark-city-vs-the-matrix|title=Retro Junk|website=www.retrojunk.com|access-date=2025-06-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/the-matrix-1999|title=The Matrix movie review & film summary (1999) {{!}} Roger Ebert|website=www.rogerebert.com|access-date=2025-06-07|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.electrolund.com/2004/10/matrix-city-a-photographic-comparison-of-the-matrix-and-dark-city/|title=Matrix City: A Photographic Comparison of The Matrix and Dark City – ElectroLund|website=www.electrolund.com|access-date=2025-06-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syfy.com/syfy-wire/alex-proyas-developing-new-dark-city-series|title=Dark City director Alex Proyas reportedly tuning up for new series based on the 1998 sci-fi cult classic|website=SYFY|access-date=2025-06-07|date=2021-08-12|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.joblo.com/the-best-movie-you-never-saw-dark-city-video/|title=The Best Movie You Never Saw: Dark City|last=Bumbray|first=Chris|website=JoBlo|access-date=2025-06-07|date=2020-04-15|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1998. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Austrālijas filmas]] [[Kategorija:Antiutopiskas filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Austrālijas zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Neo-noir]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] [[Kategorija:Filmas par ārpuszemes dzīvību]] [[Kategorija:New Line Cinema filmas]] jr0am9zxyf7w0qnz1m5fyexmvplbztl 6 602262 4290332 2025-06-07T11:20:20Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Maveriks]]" plakāts. No: [[:en:File:Maverick movie.jpg]] 4290332 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Maveriks]]" plakāts. No: [[:en:File:Maverick movie.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} iftllvend6v82xtyer9j57skbnb3zum 3 602263 4290333 2025-06-07T11:21:16Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4290333 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Tictac3964}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 7. jūnijs, plkst. 14.21 (EEST) 7lm9j3mbfht0u5zrox17zbykfh893zj