Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.45.0-wmf.6 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Tēma 0 1184 4297013 4255063 2025-06-20T07:29:59Z Treisijs 347 /* Vēsture */ {{pamatraksts|Āfrikas vēsture}} 4297013 wikitext text/x-wiki {{Kontinenta infokaste |title = Āfrika |image = [[Attēls:Africa (orthographic projection).svg|235px]]<br />Āfrika iekrāsota zaļā krāsā |area = 30 221 532 [[kvadrātkilometrs|km²]] |population = 1 032 532 974<ref name="iedzīvotāji">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.reitingi.lv/lv/news/pasaule/33090.htm | title= Āfrikas iedzīvotāju skaits sasniedzis vienu miljardu | publisher= Latvijas reitingi | accessdate= 2010-05-06 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110614205022/http://www.reitingi.lv/lv/news/pasaule/33090.htm | archivedate= 2011-06-14 }}</ref> (2011. gadā) |density = 30,51 cilv./km² |demonym = |countries = 54 |list_countries = |dependencies = 7 |unrecognized = |languages = vairāk nekā 1000 vietējo [[afrikāņu valodas]], [[arābu valoda|arābu]], [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[portugāļu valoda|portugāļu]], [[afrikandu valoda|afrikandu]], [[spāņu valoda|spāņu]] un citas valodas |time = no UTC -1 ([[Kaboverde|Kaboverdē]])<br />līdz UTC +4 ([[Maurīcija|Maurīcijā]]) |internet = |cities = [[Kaira]]<br />[[Lagosa]]<br />[[Kinšasa]]<br />[[Nairobi]]<br />[[Johannesburga]] |peak = |organization = |north = |south = |west = |east = |blank1 = |blank1_label = |blank2 = |blank2_label = |blank3 = |blank3_label = |blank4 = |blank4_label = |blank5 = |blank5_label = }} '''Āfrika''' ir otrs lielākais [[kontinents]] pasaulē aiz [[Eirāzija]]s gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Nereti pie Āfrikas pieskaita arī tās tuvumā esošās salas, un kopā ar tām Āfrikas platība ir 30 221 532 [[kvadrātkilometrs|km²]] (20,3% no visas sauszemes platības pasaulē). [[2009. gads|2009]]. gadā Āfrikā dzīvoja mazliet vairāk par miljardu iedzīvotāju<ref name="iedzīvotāji" /> (14,7% no visiem pasaules iedzīvotājiem). Āfrikas ziemeļus apskalo [[Vidusjūra]], ziemeļaustrumos Āfriku no [[Āzija]]s atdala [[Suecas kanāls]] un [[Sarkanā jūra]]. Dienvidaustrumos Āfrikas krastus apskalo [[Indijas okeāns]], bet rietumos — [[Atlantijas okeāns]]. Āfrikā ir 54 [[valsts|valstis]], kuras sagrupētas piecos reģionos. Šie reģioni ir [[Ziemeļāfrika]], [[Rietumāfrika]], [[Centrālā Āfrika]], [[Austrumāfrika]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrika]]. 32 Āfrikas valstis ir 50 [[nabadzība|nabadzīgāko]] valstu sarakstā. Āfrika, īpaši centrālā [[Austrumāfrika]], tiek uzskatīta par [[hominīdi|hominīdu]], tai skaitā arī [[cilvēks|cilvēku]] izcelsmes vietu. Āfrikas ziemeļu daļā atrodas, iespējams, pasaulē garākā upe — [[Nīla]]. Citas lielas un nozīmīgas Āfrikas upes ir [[Nigēra (upe)|Nigēra]] un [[Kongo]]. [[Sahāras tuksnesis]], kas aizņem aptuveni vienu ceturto daļu no kontinenta kopējās platības, ir pasaulē lielākais [[tuksnesis]]. Pasaulē otrais lielākais saldūdens ezers ir [[Viktorijas ezers]]. Āfriku šķērso [[ekvators]], kas to sadala divās gandrīz vienādās daļās. Līdz ar to lielākā daļa no kontinenta atrodas starp [[Ziemeļu tropu loks|Ziemeļu]] un [[Dienvidu tropu loks|Dienvidu tropu loku]], tādēļ kontinentam ir raksturīgs silts [[tropi|tropu]] klimats. == Etimoloģija == [[Senā Grieķija|Senie grieķi]] Āfriku dēvēja par Lībijas kontinentu. Tiek uzskatīts, ka pirmie, kas kontinentu dēvēja par Āfriku, bija [[Senā Roma|romieši]]. Iespējams, šis nosaukums ir cēlies no [[latīņu valoda|latīņu]] vārda ''aprica'', kas nozīmē "saulains". Cita teorija apgalvo, ka kontinenta nosaukums ir cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''aphrike'', kas nozīmē "bez aukstuma". Sākotnēji nosaukums "Āfrika" tika attiecināts tikai uz [[Ziemeļāfrika]]s krasta līniju. Tikai vēlāk, kad sāka dziļāku kontinenta izpēti, nosaukums tika saistīts ar visu kontinentu. Vēl viena teorija par to, kā ir radies kontinenta nosaukums, ir saistīta ar [[berberi|berberu]] cilti [[afrigi]], kas senatnē apdzīvoja Āfrikas ziemeļu krastu. Eiropieši nosauca šo zemi par Āfriku, jo ar šo cilti esot bijis pirmais kontakts. == Vēsture == {{pamatraksts|Āfrikas vēsture}} Ir vispārēji atzīts, ka Āfrika ir [[cilvēki|cilvēku]] dzimtene. Tiek uzskatīts, ka šeit pirmie cilvēki radās aptuveni pirms 2,3—2,4 miljoniem gadu.<ref>{{en ikona}} {{Grāmatas atsauce | title= The Cambridge Encyclopedia of Human Evolution | author= Stringer, C.B. | chapter= Evolution of early humans | editors= Steve Jones, Robert Martin & David Pilbeam (eds.)| year= 1994 | publisher= Cambridge University Press | location= Cambridge | isbn= 0-521-32370-3 | page=242}} Also {{ISBN|0-521-46786-1}} (paperback)</ref><ref>{{en ikona}} {{Grāmatas atsauce | title= Evolution: The First Four Billion Years | url= https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich | author= McHenry, H.M | chapter= Human Evolution | editors= Michael Ruse & Joseph Travis | year= 2009 | publisher= The Belknap Press of Harvard University Press | location= Cambridge, Massachusetts | isbn= 978-0-674-03175-3 | page= [https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich/page/265 265]}}</ref> Arheoloģiskajos izrakumus vairākās vietās [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrikā]] ir atrastas liecības, kas pierāda šo apgalvojumu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka cilvēki citos kontinentos ir nonākuši, izceļojot no Āfrikas. Āfrika ilgstoši bija eiropiešiem nezināma zeme, ja neskaita tās ziemeļu piekrasti. To regulāri apmeklēja [[grieķi]] kā tirgotāji un ceļotāji, [[romieši]] kā iekarotāji, [[vandaļi]] kā sirotāji. Pirmajos mūsu ēras gadsimtos šī Āfrikas daļa bija pārņēmusi [[kristietība|kristietību]]. Taču, sākot ar 7. gadsimtu, līdz ar [[arābu iekarojumi]]em šeit par dominējošo ticību pamazām kļuva [[islāms]]. Kristietība spēja saglabāties tikai [[Etiopija|Etiopijā]] kā valdošā reliģija un [[Ēģipte|Ēģiptē]] kā minoritāte. ===Eiropiešu atklājumi Āfrikā=== Visu [[15. gadsimts|15. gadsimt]]u [[portugāļi]] apguva Āfrikas [[rietumi|rietumu]] piekrasti, pakāpeniski virzoties uz [[dienvidi]]em. [[1488. gads|1488. gad]]ā [[Bartolomeo Diašs]] pirmo reizi apbrauca [[Labās Cerības rags|Labās Cerības rag]]u kontinenta dienvidos. [[1497. gads|1497.]] un [[1498. gads|1498. gad]]ā [[Vasko da Gama]], apceļojot Āfriku no dienvidiem, šķērsoja [[Indijas okeāns|Indijas okeān]]u un atklāja [[Indija|jūrasceļu uz Indiju]]. Arābi apguva kontinenta austrumu piekrasti, atšķirībā no eiropiešiem, kas rietumu piekrastē sāka parādīties tikai 15. gadsimtā. Dziļāka Āfrikas izpēte sākās pēc tam, kad 1455. gadā [[Romas pāvests]] ar bullu atzina portugāļu monopolu uz to. [[16. gadsimts|16.]] un [[17. gadsimts|17. gadsimt]]ā [[portugāļi]] sāka iepazīt Āfrikas iekšējos apgabalus — [[Zambezi|Zambeze]]s un [[Kongo]] lejteci, [[Njasas ezers|Njasas ezer]]a apkaimi, [[Angola]]s un [[Mozambika]]s teritoriju. 17. gadsimta sākumā nīderlandieši sāka kolonizēt galējos Āfrikas dienvidus, lai nodrošinātu atbalsta punktu ceļā uz Indiju.<ref>Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei, 42. lpp, Agra Lipsberga, "Lielvārds"</ref> ===Vergu tirdzniecība=== Kopš 15. gadsimta kā viena no aktivitātēm, ko eiropieši uzsāka, nostiprinoties Āfrikā, bija [[vergs|vergu]] tirdzniecība. To gan daudz agrāk bija uzsākuši [[arābi]] austrumu piekrastē. Vergus — vīriešus, sievietes un bērnus veselām kolonām tie iepirka no vietējo cilšu vadoņiem un piegādāja tos [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] zemēm un pat [[Ķīna]]i. Eiropiešu vergu tirgotāji afrikāņus aizveda ar kuģiem un pārdeva jaunatklātajās zemēs [[Amerika|Amerikā]] kā lētu darbaspēku. Līdz 19. gadsimta 70. gadiem kā vergi tika izvesti ap 10 miljoniem cilvēku uz Ameriku un ap 18 miljoniem — uz arābu zemēm. Daudzi no viņiem gāja bojā. Par šiem notikumiem liecina vietu nosaukumi, piemēram, [[Vergu Krasts]] — līcis [[Benina]]s piekrastē.<ref>Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei, 43. lpp, Agra Lipsberga, "Lielvārds"</ref> ===Koloniālisms=== {{Pamatraksts|Āfrikas kolonizācija}} Vēl 19. gadsimta sākumā lielākā daļa kontinenta iekšzemes bija neizzināta. Gadsimta vidū [[Apvienotā Karaliste]] un [[Francija]] sūtīja vairākas ekspedīcijas, lai to izpētītu. 1870. – 1880. gados Āfrika (izņemot [[Etiopija|Etiopiju]] un [[Libērija|Libēriju]]) tika sadalīta Eiropas lielvalstīm piederošās kolonijās vai protektorātos. ===Valstu neatkarības iegūšana=== Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Āfrikas valstīs sākās neatkarības kustības. 1951. gadā neatkarību ieguva [[Lībija]], 1956. gadā — [[Maroka]] un [[Tunisija]], bet 1957. gadā — pirmā valsts [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] — [[Gana]]. Turpmāko desmit gadu laikā neatkarību ieguva lielākā daļa Āfrikas valstu. 1962. gadā pēc [[Alžīrijas neatkarības karš|Neatkarības kara]] Francija atzina [[Alžīrija]]s neatkarību. 1965. gadā [[Rodēzija]]s balto mazākuma valdība vienpusēji pasludināja neatkarību, kuru neatzina ne Lielbritānija, ne kāda cita valsts. Pēc bruņota konflikta ar melnādaino militārajiem grupējumiem un sekojošajām sarunām 1980. gadā tika pasludināta [[Zimbabve|Zimbabves Republikas]] neatkarība. Pēc [[Neļķu revolūcija]]s Portugālē 1974. gadā neatkarību ieguva [[Angola]], [[Gvineja-Bisava]] un [[Mozambika]]. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Africa satellite plane.jpg|thumbnail|200px|Āfrikas satelītuzņēmums]] Pēc platības Āfrika ir otrs lielākais [[kontinents]] pasaulē. Tās kopējā platība, ieskaitot salas, ir 30 244 050 [[kvadrātkilometrs|km²]]. Ziemeļu-dienvidu virzienā Āfrikas garums ir aptuveni 8000 km, bet rietumu-austrumu virzienā tās platums ir aptuveni 7400 km. Ziemeļu galējais punkts ir [[Abjada rags]], kas atrodas [[Tunisija|Tunisijā]], bet dienvidu galējais punkts ir [[Adatas rags]], kas atrodas [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Galējais cietzemes austrumu punkts ir [[Hāfūna rags]] [[Somālija|Somālijā]], bet galējais rietumu punkts ir [[Zaļais rags]] [[Senegāla|Senegālā]]. Līdz [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] izbūvēšanai Āfrika ziemeļaustrumos bija savienota ar [[Āzija]]i piederošo [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalu]]. Paradoksāli, ka Āfrikas [[krasta līnija]]s garums, kas ir aptuveni 30 500 km, ir mazāks nekā [[Eiropa]]s krasta līnijas garums. Tas ir tāpēc, ka Āfrikā nav izteiktu [[līcis|līču]], kuri iestieptos sauszemē, vai iekšējo [[jūra|jūru]]. Pie Āfrikas krastiem atrodas vairākas [[sala]]s, kuras tiek saistītas ar kontinentu. No tām pārliecinoši vislielākā ir [[Madagaskara]], kas ir arī viena no [[lielākās salas pasaulē|lielākajām salām pasaulē]]. Indijas okeānā vēl ir [[Seišelas]], [[Sokotra]], [[Komoras]], [[Majota]], [[Maurīcija]] un [[Reinjona]]. Savukārt rietumos, Atlantijas okeānā, atrodas [[Santome un Prinsipi]], [[Bioko]], [[Bižagošu arhipelāgs]], [[Zaļā raga salas]], [[Kanāriju salas]], [[Madeira]] un [[Azoru salas]]. Āfrikas [[reljefs|reljefu]] galvenokārt veido [[līdzenums|līdzenumi]] un [[plakankalne]]s. Kontinenta vidējais augstums ir 750 m virs jūras līmeņa. 39% no teritorijas atrodas no 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa, 28% — no 500 līdz 1000 m, 19% — no 1000 līdz 2000 m, bet tikai 4% — augstāk par 2000 m virs jūras līmeņa. Savukārt [[zemiene]]s aizņem tikai aptuveni 10% no teritorijas, galvenokārt piekrastē. Āfrikas ziemeļos lielāko daļu veido [[Sahāra]]s līdzenums ar atsevišķiem pacēlumiem ([[Tībestī kalniene]], [[Ahagars]], [[Marras kalni]], [[Tasili plato]] un citi). Kontinenta iekšzemes reģionos atrodas plašas ieplakas, piemēram, [[Kongo ieplaka]], [[Kalahari]] un [[Lielais Karū]], kuras ierobežo plakankalnes. [[Augstiene]]s un [[kalnu grēda|nomatkalnu grēdas]] galvenokārt ir izvietojušās kontinenta malās: ziemeļrietumu piekrastē atrodas [[Atlass (kalni)|Atlass]], austrumos — [[Etiopijas kalniene]] (ziemeļaustrumu ir zemākā vieta Āfrikā — [[Asala ezers]], kas atrodas 150 m zem jūras līmeņa), dienvidos — [[Drakonu kalni]]. Āfrikas centrālajā daļā lielākie kalni ir [[Mitumbas kalni]] un [[Adamavas kalni]]. === Sauszemes ūdeņi === Ar ūdeņiem visbagātākā teritorija Āfrikā ir ekvatoriālā josla, bet vismazāk to ir tropu joslā. Virszemes ūdeņu tikpat kā nav Sahāras tuksnesī. Vairākums Āfrikas upju pieder Atlantijas okeāna baseinam un ūdeni gūst pārsvarā no nokrišņiem. Āfrikas lielākās upes ir [[Nīla]], [[Kongo]] un [[Nigēra (upe)|Nigēra]]. Āfrikā ir daudz lielu ezeru. Vairums no tiem atrodas Austrumāfrikā. Lai gan gaisa temperatūra ir augsta un tāpēc arī ūdens iztvaikošana liela, visi lielie Āfrikas ezeri ir saldūdens ezeri. Dziļākie Āfrikas ezeri izvietojušies šaurās Zemes garozas ieliecēs Āfrikas lielo lūzumu zonā. Tie ir ļoti dziļi. Pats dziļākais ir Tanganjikas ezers, kurš šai ziņā ieņem otro vietu pasaulē aiz Baikāla. === Politiskā ģeogrāfija === Āfrikā ir 54 [[valsts|valstis]], kuras sagrupētas pa pieciem Āfrikas reģioniem. Šie reģioni ir [[Ziemeļāfrika]], [[Rietumāfrika]], [[Centrālā Āfrika]], [[Austrumāfrika]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrika]]. {| width=500px align=right |- |{{Image label begin|image=BlankMap-Africa.png|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.290|y=0.125|scale=500|text=[[Alžīrija]]}} {{Image label small|x=0.280|y=0.397|scale=500|text=[[Togo]]}} {{Image label small|x=0.302|y=0.375|scale=500|text=[[Benina]]}} {{Image label small|x=0.237|y=0.477|scale=500|text=[[Ekvatoriālā Gvineja]]}} {{Image label small|x=0.492|y=0.295|scale=500|text=[[Čada]]}} {{Image label small|x=0.620|y=0.127|scale=500|text=[[Ēģipte]]}} {{Image label small|x=0.737|y=0.385|scale=500|text=[[Etiopija]]}} {{Image label small|x=0.745|y=0.292|scale=500|text=[[Eritreja]]}} {{Image label small|x=0.000|y=0.280|scale=500|text=[[Kaboverde|<span style="line-height: 13px;">Kabo-<br />verde</span>]]}} {{Image label small|x=0.477|y=0.137|scale=500|text=[[Lībija]]}} {{Image label small|x=0.245|y=0.275|scale=500|text=[[Mali]]}} {{Image label small|x=0.310|y=0.470|scale=400|text=[[Gana]]}} {{Image label small|x=0.200|y=0.390|scale=500|text=[[Kotdivuāra|Kotdi-<br />vuāra]]}} {{Image label small|x=0.245|y=0.327|scale=500|text=[[Burkinafaso|Burkina-<br />faso]]}} {{Image label small|x=0.090|y=0.242|scale=500|text=[[Mauritānija]]}} {{Image label small|x=0.180|y=0.070|scale=500|text=[[Maroka]]}} {{Image label small|x=0.120|y=0.515|scale=500|text=[[Santome un Prinsipi|<span style="line-height: 11pt;">Santome un Prinsipi^*</span>]]}} {{Image label small|x=0.385|y=0.269|scale=500|text=[[Nigēra]]}} {{Image label small|x=0.385|y=0.515|scale=500|text=[[Gabona]]}} {{Image label small|x=0.365|y=0.365|scale=500|text=[[Nigērija]]}} {{Image label small|x=0.455|y=0.490|scale=500|text=[[Kongo Republika|Kongo]]}} {{Image label small|x=0.820|y=0.432|scale=500|text=[[Somālija]]}} {{Image label small|x=0.492|y=0.918|scale=500|text=[[Dienvidāfrika]]}} {{Image label small|x=0.440|y=0.782|scale=500|text=[[Namībija]]}} {{Image label small|x=0.617|y=0.302|scale=500|text=[[Sudāna]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.385|scale=500|text=[[Dienvidsudāna]]}} {{Image label small|x=0.375|y=0.035|scale=500|text=[[Tunisija]]}} {{Image label small|x=0.065|y=0.150|scale=500|text=[[Rietumsahāra|Rietum-<br />sahāra]]}} {{Image label small|x=0.070|y=0.295|scale=500|text=[[Senegāla]]}} {{Image label small|x=0.127|y=0.319|scale=500|text=[[Gambija]]}} {{Image label small|x=0.022|y=0.340|scale=500|text=[[Gvineja-Bisava|Gvineja-<br />Bisava]]}} {{Image label small|x=0.127|y=0.360|scale=500|text=[[Gvineja]]}} {{Image label small|x=0.125|y=0.430|scale=500|text=[[Libērija]]}} {{Image label small|x=0.775|y=0.775|scale=500|text=[[Madagaskara]]}} {{Image label small|x=0.492|y=0.415|scale=500|text=[[Centrālāfrikas Republika|CĀR]]}} {{Image label small|x=0.729|y=0.490|scale=500|text=[[Kenija]]}} {{Image label small|x=0.645|y=0.477|scale=500|text=[[Uganda]]}} {{Image label small|x=0.687|y=0.585|scale=500|text=[[Tanzānija]]}} {{Image label small|x=0.667|y=0.550|scale=500|text=[[Burundi]]}} {{Image label small|x=0.675|y=0.525|scale=500|text=[[Ruanda]]}} {{Image label small|x=0.470|y=0.660|scale=500|text=[[Angola]]}} {{Image label small|x=0.045|y=0.715|scale=500|text=[[Svētās Helēnas Sala|<span style="line-height: 11pt;">Svētās Helēnas Sala^*</span>]]}} {{Image label small|x=0.375|y=0.435|scale=500|text=[[Kamerūna]]}} {{Image label small|x=0.080|y=0.385|scale=500|text=[[Sjerraleone|Sjerra-<br />leone]]}} {{Image label small|x=0.645|y=0.900|scale=500|text=[[Lesoto]]}} {{Image label small|x=0.585|y=0.690|scale=500|text=[[Zambija]]}} {{Image label small|x=0.597|y=0.747|scale=500|text=[[Zimbabve]]}} {{Image label small|x=0.538|y=0.795|scale=500|text=[[Botsvāna]]}} {{Image label small|x=0.912|y=0.760|scale=500|text=[[Maurīcija|Maurīcija*]]}} {{Image label small|x=0.890|y=0.797|scale=500|text=[[Reinjona|Reinjona*]]}} {{Image label small|x=0.820|y=0.655|scale=500|text=[[Komoras|*Komoras]]}} {{Image label small|x=0.862|y=0.617|scale=500|text=[[Seišelas]]}} {{Image label small|x=0.516|y=0.519|scale=500|text=[[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo<br />Demokrātiskā<br />Republika]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.852|scale=500|text=[[Svatini]]}} {{Image label small|x=0.702|y=0.735|scale=500|text=[[Mozambika]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.670|scale=500|text=[[Malāvija]]}} {{Image label small|x=0.822|y=0.339|scale=500|text=[[Džibutija]]}} {{Image label small|x=0.010|y=0.045|scale=500|text=[[Atlantijas okeāns|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Atlantijas<br />okeāns</span>]]}} {{Image label small|x=0.162|y=0.607|scale=500|text=[[Atlantijas okeāns|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Atlantijas<br />okeāns</span>]]}} {{Image label small|x=0.912|y=0.537|scale=500|text=[[Indijas okeāns|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Indijas<br />okeāns</font></span>]]}} {{Image label small|x=0.115|y=0.010|scale=500|text=[[Gibraltāra šaurums|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Gibraltāra šaurums</span>]]}} {{Image label small|x=0.470|y=0.023|scale=500|text=[[Vidusjūra|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Vidusjūra</span>]]}} {{Image label small|x=0.720|y=0.197|scale=500|text=[[Sarkanā jūra|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Sarkanā<br />jūra</span>]]}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="200px" | Valsts || ! width="110px" | Galvaspilsēta || Platība (km²) |- | {{DZA}} || [[Alžīra]] || 2 381 740 |- | {{ANG}} || [[Luanda]] || 1 246 700 |- | {{BEN}} || [[Portonovo]] || 112 622 |- | {{BWA}} || [[Gaborone]] || 600 370 |- | {{BFA}} || [[Vagadugu]] || 274 200 |- | {{BDI}} || [[Bužumbura]] || 27 830 |- | {{CAF}} || [[Bangi]] || 622 984 |- | {{TCD}} || [[Ndžamena]] || 1 284 000 |- | {{ZAF}} || [[Pretorija]] || 1 221 037 |- | {{SSD}} || [[Džūba]] || 619 745 |- | {{DJI}} || [[Džibuti]] || 23 200 |- | {{EGY}} || [[Kaira]] || 997 739 |- | {{GNQ}} || [[Malabo]] || 28 051 |- | {{ERI}} || [[Asmera]] || 117 600 |- | {{ETH}} || [[Adisabeba]] || 1 127 127 |- | {{GAB}} || [[Librevila]] || 267 667 |- | {{GMB}} || [[Bandžula]] || 10 380 |- | {{GHA}} || [[Akra]] || 238 535 |- | {{GIN}} || [[Konakri]] || 245 857 |- | {{GNB}} || [[Bisava]] || 36 120 |- | {{CPV}} || [[Praja]] || 4 033 |- | {{CMR}} || [[Jaunde]] || 475 442 |- | {{KEN}} || [[Nairobi]] || 580 367 |- | {{COM}} || [[Moroni]] || 2 170 |- | {{COG}} || [[Brazavila]] || 342 000 |- | {{COD}} || [[Kinšasa]] || 2 345 410 |- | {{CIV}} || [[Jamusukro]] || 322 460 |- | {{LSO}} || [[Maseru]] || 30 355 |- | {{LBR}} || [[Monrovija]] || 111 369 |- | {{LBY}} || [[Tripole]] || 1 759 540 |- | {{MDG}} || [[Antananarivu]] || 587 041 |- | {{MWI}} || [[Lilongve]] || 118 480 |- | {{MLI}} || [[Bamako]] || 1 240 000 |- | {{MAR}} || [[Rabāta]] || 446 550 |- | {{MUS}} || [[Portluī]] || 1 860 |- | {{MRT}} || [[Nuakšota]] || 1 030 700 |- | {{MOZ}} || [[Maputu]] || 801 590 |- | {{NAM}} || [[Vindhuka]] || 825 418 |- | {{NER}} || [[Niameja]] || 1 226 700 |- | {{NGA}} || [[Abudža]] || 923 768 |- | {{ESH}} || [[Bīr Lehlū]]|| 266 000 |- | {{RWA}} || [[Kigali]] || 26 338 |- | {{STP}} || [[Santome]] || 1 001 |- | {{SYC}} || [[Viktorija (Seišelas)|Viktorija]] || 455 |- | {{SEN}} || [[Dakara]] || 196 723 |- | {{SLE}} || [[Frītauna]] || 71 740 |- | {{SOM}} || [[Mogadīšo]] || 637 661 |- | {{SDN}} || [[Hartūma]] || 1 886 068 |- | {{SWZ}} || [[Mbabane]] || 17 363 |- | {{TZA}} || [[Dodoma]] || 945 203 |- | {{TGO}} || [[Lome]] || 56 785 |- | {{TUN}} || [[Tunisa]] || 163 610 |- | {{UGA}} || [[Kampala]] || 236 040 |- | {{ZMB}} || [[Lusaka]] || 752 614 |- | {{ZWE}} || [[Harare]] || 390 580 |} |} == Ģeoloģija == [[Attēls:Great Rift Valley map-de.svg|thumbnail|180px|[[Austrumāfrikas lūzumzona]] attēlota ar raustītu līniju]] Pirms daudziem miljoniem gadu Āfrikas kontinents bija daļa no [[Gondvana]]s lielkontinenta. Āfrikas kontinenta virsa ir veidojusies ļoti sen. Gandrīz visa kontinenta pamatnē atrodas Āfrikas platforma, ko veido pat līdz 3 miljardiem gadu veci ieži. Tāpēc kontinenta virsa ir samērā līdzena — pārsvarā tās ir plakankalnes, kas atrodas visai augstu virs jūras līmeņa. Kalnu grēdas paceļas tikai pašos Āfrikas ziemeļos un dienvidos. Ziemeļdaļā platformu sedz nogulumiežu slāņi. Šo Āfrikas daļu senatnē ir klājusi jūra. Kontinenta dienviddaļā zemes virspusē atrodas kristāliskie ieži. Āfrikas austrumdaļa krasi atšķiras no pārējā kontinenta. Šeit stiepjas tā saucamā lielo lūzumu jeb riftu zona. Tā sākas [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]], šķērso augsto Etiopijas kalnieni un turpinās dienvidu virzienā. Lūzumzonā izvietojušies vairāki šauri, gari un dziļi ezeri. Tie veido ezeru virkni, kas no pārējā kontinenta norobežo Austrumāfrikas plakankalni. Šeit atrodas arī kontinenta augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]]. Zemes garoza Austrumāfrikā ir nemierīga. Notiek zemestrīces, vairākas kalnu virsotnes ir vulkāni, kas vēl pavisam nesen ir darbojušies. Ja [[hipotēze]] par litosfēras plātņu pārvietošanos ir pareiza, tad iespējams, ka Austrumāfrikā veidojas Pasaules okeāna jauna ieplaka. Paies simtiem tūkstošu gadu, un, lūzumiem paplašinoties, ūdens no Sarkanās jūras ieplūdīs visā lūzumzonas garumā līdz pat Mozambikas jūras šaurumam. Austrumāfrika tiks nošķirta no pārējā kontinenta, un izveidosies jauna jūra. Āfrika ir ļoti bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. Daudzas to atradnes ir vienas no lielākajām pasaulē. Āfrikas ziemeļdaļa, ko klāj nogulumiežu sega, ir bagātāka ar naftu un fosforītiem. Dienviddaļā, kur virszemē atsedzas senie ieži, vairāk ir dažādu rūdu — īpaši daudz ir vara, mangāna, alvas, [[dzelzs rūda]]s. Šeit atrodas pasaulē bagātākās dimantu atradnes. Nozīmīgas ir arī zelta un urāna atradnes. Lielāko daļu derīgo izrakteņu nepārstrādā uz vietas Āfrikā, bet gan transportē uz Ameriku un Eiropu. Āfrikas valstīm daudz izdevīgāk būtu tos pārstrādāt savā zemē. == Dzīvā daba == Āfrikā ir divas [[ekozona]]s. Lielākā no tām ir [[afrotropiskā ekozona]], kas aizņem teritoriju uz dienvidiem no [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksneša]]. Uz ziemeļiem no [[Ziemeļu tropu loks|Ziemeļu tropu loka]] atrodas [[palearktiskā ekozona]]. Dažreiz vēl izšķir [[Madagaskara]]s ekozonu, jo šajā salā dzīvo ļoti daudzi dzīvnieki un aug augi, kas ir [[endēmisks|endēmiski]]. Āfrikā ir ļoti daudzveidīga un bagāta dzīvā daba. == Demogrāfija == [[Attēls:Kobli1.jpg|thumbnail|200px|Sieviete no [[Benina]]s]] Pēdējā gadsimta laikā [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaits Āfrikā ir pieaudzis [[eksponenciāla funkcija|eksponenciāli]]. 1950. gadā Āfrikā dzīvoja aptuveni 221 miljons iedzīvotāju, bet 2009. gadā iedzīvotāju skaits pārsniedza jau 1 miljardu. Visvairāk iedzīvotāju dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]] (148 miljoni), [[Etiopija|Etiopijā]] (82 miljoni) un [[Ēģipte|Ēģiptē]] (79 miljoni). Vairums Āfrikas valstīs vidējais [[dzīves ilgums]] ir mazāks par 50 gadiem. == Saimniecība == Gandrīz visas Āfrikas valstis var iedalīt divās lielās grupās — valstīs, kurās pārsvarā audzē vienu kultūraugu, un valstīs, kuru teritorijā ir bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas. Valstīs, kur galvenā nozare ir lauksaimniecība, turklāt vienas kultūras audzēšana, audzē vai nu [[Kafijkoki|kafijkokus]], kokvilnu, vai kādu citu sugu. Šī kultūra tiek audzēta milzīgajās plantācijās un eksportēta uz Eiropu vai Ameriku. Piemēram, [[Uganda|Ugandā]] audzē galvenokārt kafijkokus, [[Senegāla|Senegālā]] — zemesriekstus, [[Gana|Ganā]] — kakaokokus, [[Sudāna|Sudānā]] — kokvilnu, [[Tanzānija|Tanzānijā]] — garšvielas. [[Lesoto]] audzē Angoras kazas, no kuru vilnas iegūst mohēras [[Dzija|dziju]]. Vairums valstu, kas ir bagātas ar derīgajiem izrakteņiem, tos parasti uz vietas — savā valstī — nepārstrādā, bet gan izved uz citiem kontinentiem. Tur derīgos izrakteņus pārstrādā izejvielās, no kurām izgatavo visdažādākās preces. Pēc tam šo gatavo produkciju — degvielu, ķīmiskās rūpniecības preces, metāla izstrādājumus valstis pērk par daudzkārt augstāku cenu. Piemēram, [[Botsvāna]] izved dimantus, [[Gvineja]] — alumīnija rūdu, [[Zambija]] — vara rūdu, [[Alžīrija]] un [[Lībija]] — [[nafta|naftu]]. [[Kongo]] un [[Gabona]] pasaules tirgum piegādā vērtīgu koksni. Elektroenerģiju vairums valstu iegūst hidroelektrostacijās, kas uzbūvētas pie upēm. Saimniecības attīstību daudzās valstīs kavē transporta ceļu trūkums. Kolonizatoru uzbūvētie [[dzelzceļš|dzelzceļi]] un autoceļi saista tikai galvenās derīgo izrakteņu ieguves vietas ar tuvākajām ostām okeāna piekrastē. Pārējā teritorijā nekādi ceļi netika ierīkoti. Daudzās valstīs saimniecībai nelabvēlīgi ir arī dabas apstākļi, piemēram, sausums. Tas visai bieži piemeklē vairākas Āfrikas valstis. Arī klejotājsiseņu uzbrukumi tīrumiem un dārziem nodara lielu postu. Saimniecības attīstību nesekmē biežās savstarpējās nesaskaņas starp tautām un valstīm, nereti tās pāraug karā. Tikai nedaudzās Āfrikas valstīs — [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Nigērija|Nigērijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] — ir attīstīta saimniecība ar daudzām nozarēm. Derīgie izrakteņi un lauksaimniecības produkcija tiek pārstrādāta uz vietas. Vidusjūras piekrastes valstis — [[Alžīrija]] un [[Tunisija]], kā arī [[Maroka]] tuvējās [[Eiropa]]s ietekmē cenšas veidot daudzpusīgu saimniecību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Africa|Āfrika}} {{refbegin}} * {{en ikona}} [http://www.dmoz.org/Regional/Africa/ Africa] dmoz.org * {{en ikona}} [http://africa.zoom-maps.com/ Āfrikas karte] africa.zoom-maps.com * {{en ikona}} [http://www.loc.gov/rr/amed/ African & Middle Eastern Reading Room] from the United States Library of Congress * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20050131025411/http://www.travel-images.com/africa.html Āfrika fotogrāfijās] {{refend}} {{Kontinenti}} {{Pasaules reģioni}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrika| ]] ebxeunitpn7aikk9hxszcm9lx4i9b0e 0 1765 4296918 4292014 2025-06-19T19:54:00Z Spnq 103627 /* Vēsture */ Veidne {{pamatraksts}} 4296918 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = <table align="center" style="background:transparent; line-height:120%; font-size:120%; text-align:center;" cellspacing="0" cellpadding="0"><!-- --><tr><td style="border-style:none;"> {{rtl-lang|he|מדינת ישראל}}<br /><!-- --> <span style="font-size:75%;">{{transl|he|''Medīnat Yisrā'el''}}</span></td><!-- --> <td style="border-style:none;"> {{rtl-lang|ar|دولة إسرائيل}}<br /><!-- --> <span style="font-size:75%;">{{transl|ar|''Dawlat Isrā'īl''}}</span></td><!-- --></tr></table> | pilnais_valsts_nosaukums = Izraēlas Valsts | valsts_nosaukums = Israel | karoga_attēls = Flag of Israel.svg | karoga_nosaukums = Izraēlas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Israel.svg | ģerboņa_nosaukums = Izraēlas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = [[Hatikvā]] (''Cerība'') | kartes_attēls = Israel_(centered_orthographic_projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Jeruzaleme]]<ref>Netiek starptautiski atzīta par Izraēlas galvaspilsētu</ref> | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[ivrits]] | etniskās_grupas = 73.9 % [[ebreji]]<br />21.1 % [[arābi]]<br />5 % citas minoritātes | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Parlamentāra demokrātija]]<ref name="cia">{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/is.html | publisher = Central Intelligence Agency | work = The World Factbook | accessdate = 2007-07-20 | date = 2007-06-19 | title = Israel | archive-date = 2018-12-24 | archive-url = https://web.archive.org/web/20181224211321/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/is.html }}</ref> | valsts_galvas_tituls = [[Izraēlas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Ichaks Hercogs]] (יצחק הרצוג) | valsts_galvas_tituls2 = [[Izraēlas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 =[[Benjamins Netanjahu]] (בִּנְיָמִין "בִּיבִּי" נְתַנְיָהוּ) | neatkarības_iegūšana = [[Izraēlas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|Palestīnas Britu mandāta]] | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{dat|1948|5|14}} | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 20 770 | platība_rangs = 151. | procenti_ūdens = 2.1% | iedzīvotāju_skaits = 8 134 100 | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2013. gads|2013]] | iedzīvotāju_skaits_rangs = 96. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 324 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 34. | IKP_PPP = $232,7 miljardi | IKP_PPP_gads = 2007 | IKP_PPP_rangs = 44. | IKP_PPP_per_capita = $33 299 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 22. | HDI = {{palielinājās}} 0,919 | HDI_gads = 2021 | HDI_kategorija = <font color="#009900">augsts</font> | HDI_rangs = 22. | Gini = 38,6 | Gini_gads = 2005 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Izraēlas šekelis]] (₪‎) | valūtas_kods = ILS | laika_zona = IST | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = +3 | domēns = [[.il]] | tālsarunu_kods = 972 | iso_kods_num = 376 | iso_kods_alfa2 = IL | iso_kods_alfa3 = ISR }} '''Izraēla''' ({{val|he|יִשְׂרָאֵל‎}}, ''Yisra'el''; {{val|ar|إِسْرَائِيلُ‎}}, ''Isrā'īl''), oficiāli '''Izraēlas Valsts''', ir [[valsts]], kura atrodas [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Vidusjūra]]s austrumu piekrastē. Tā robežojas ar [[Libāna|Libānu]] ziemeļos, [[Sīrija|Sīriju]] ziemeļaustrumos, [[Jordānija|Jordāniju]] austrumos un [[Ēģipte|Ēģipti]] dienvidrietumos. Valsts galvaspilsēta ir [[Jeruzaleme]], taču Izraēlas valdīšana pār to nav viennozīmīgi starptautiski atzīta, tādēļ parasti to valstu vēstniecības, kurām ir diplomātiskās attiecības ar Izraēlu, atrodas ārpus galvaspilsētas.<ref>[https://www.tvnet.lv/4525360/gvatemala-atklaj-vestniecibu-jeruzaleme LETA/AFP, Tvnet: Gvatemala atklāj vēstniecību Jeruzalemē] 2018. gada 16. maijs</ref> Izraēla ir parlamentāra, demokrātiska republika ar vispārēju vēlēšanas sistēmu. Valstij ir 120 vēlētu pārstāvju liels [[parlaments]], kuru sauc par [[Knesets|Knesetu]]. Tā ir [[ESAO]], [[ANO]] un [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s dalībvalsts. == Vēsture == {{Pamatraksts|Izraēlas vēsture}} 1947. gada 29. novembrī [[ANO Ģenerālā asambleja]] pieņēma rezolūciju ar aicinājumu izveidot [[Ebreji|ebreju]] valsti britu [[Palestīna]]s mandātā. [[Izraēlas Neatkarības deklarācija]] publiski tika pasludināta 1948. gada 14. maijā [[Telaviva|Telavivā]], tikai stundas pirms britu Palestīnas mandāta beigām. [[Ebreju Nacionālā Padome]] šajā dienā sapulcējās Telavivas Mākslas muzejā un pieņēma neatkarības deklarāciju. Deklarācija pieminēja jaunās valsts saikni ar [[Bībele]]s laika ebreju valsti un [[diaspora]]s ebreju tūkstošgadu sapni par ebreju valsts atjaunošanu. Tūlīt pēc neatkarības pasludināšanas jauno valsti oficiāli atzina [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un trīs dienas vēlāk arī [[Padomju Savienība|PSRS]]. Pret jauno valsti visnaidīgāk noskaņoti bija tās [[Arābi|arābu]] kaimiņi, jo tā tika izveidota ne tikai ebreju, bet arī arābu apdzīvotās zemēs, bieži izspiežot no tām pamatiedzīvotājus (liela daļa arābu valstu vēl mūsdienās neatzīst Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu), tādēļ drīz vien sākās [[Izraēlas neatkarības karš]] (1948-1949). No 1956. gada nogales līdz 1957. gada pavasarim norisinājās [[Suecas krīze]] starp [[Ēģipte|Ēģipti]] un tās pretiniecēm — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], [[Francija|Franciju]] un Izraēlu. 1967. gadā notika [[Sešu dienu karš]] ar [[Ēģipte|Ēģiptes Arābu Republiku]], [[Jordānija|Jordānijas Hāšimītu Karalisti]] un [[Sīrija|Sīrijas Arābu Republiku]], kas ilga no 5. līdz 10. jūnijam. Izraēlas karaspēks guva strauju uzvaru un okupēja [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalu]], [[Gazas josla|Gazas joslu]], [[Rietumkrasts|Rietumkrastu]], kā arī [[Golānas augstienes]].<ref>[http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+IM-PRESS+20070604STO07371+0+DOC+XML+V0//LV Eiropas Parlaments - Debates par Tuvajiem Austrumiem: pretim mieram un stabilitātei]</ref> 1973. gada oktobrī [[Golānas augstienes|Golānas augstienēs]] un [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalā]] starp Izraēlu un Ēģiptes – Sīrijas savienību notika [[Salīdzināšanas dienas karš]] (''Jom Kipur'' karš), kas noslēdzās ar Izraēlas uzvaru. <gallery> Attēls:Palestina_Izraela_1947.jpg|1947. gada ANO rezolūcijā paredzētā Izraēlas teritorija Attēls:Palestina_Izraela_1949.jpg|Izraēlas teritorija pēc pamiera noslēgšanas 1949. gadā File:Yom Kippur War map-2.png|Izraēla un okupētās teritorijas pēc 1967. gada Sešu dienu kara un pēc 1973. gada Salīdzināšanas dienas (Jom Kippur) kara </gallery> == Ģeogrāfija == {{skatīt arī|Izraēlas administratīvais iedalījums}} Izraēlas suverēnā teritorija bez zemēm, kuras Izraēla anektēja 1967. gada sešu dienu kara rezultātā, ir aptuveni 20 770 km² liela, no kuras aptuveni 2% ir [[iekšējie ūdeņi]]. Kopā ar Izraēlas jurisdikcijā esošajām okupētajām teritorijām<ref>Izraēlas okupētās teritorijas ir Rietumkrasts, Austrumjeruzaleme un Golānas augstienes. Tās ir teritorijas, ko Izraēla, pēc Sešu dienu kara, ieguva no Jordānijas un Sīrijas. Palestīnas valstij paredzētās teritorijas, kuras Izraēla okupēja 1948.-1949. gada karā un anektēja, faktiski ir tās teritorijas daļa un netiek dēvētas par "okupētām". Bez tam Izraēla vēl joprojām kontrolē [[Gazas sektors|Gazas sektora]] gaisa telpu un pieejamību no jūras puses, kā arī kopā ar Ēģipti regulē tā ekonomiskos sakarus ar pārējo pasauli.</ref> tā aizņem 22 072 km², bet visas Izraēlas kontrolētās teritorijas kopplatība, ieskaitot militāri pārraudzīto Rietumkrasta teritoriju, ir 27 799 km². Sauszemes robeža: 1017 km; krasta līnija: 273 km. Valsts robežu statuss no starptautisko tiesību viedokļa galīgi vēl nav noteikts. Izraēla iedalās sešos administratīvos apgabalos (''mehozot''): [[Centra apgabals (Izraēla)|Centrālajā]], [[Haifas apgabals|Haifas]], [[Jeruzalemes apgabals|Jeruzalemes]], [[Ziemeļu apgabals (Izraēla)|Ziemeļu]], [[Dienvidu apgabals (Izraēla)|Dienvidu]] un [[Telavivas apgabals|Telavivas apgabalā]]. Savukārt apgabali iedalās 15 apriņķos (''nafot''). === Ģeogrāfiskie apstākļi === Gaisa temperatūra mēdz būt krasi atšķirīga, it sevišķi ziemā. Kalnainajos reģionos ir vējains un auksts (Hermona kalna virsotni gandrīz visu gadu klāj sniegs). Jeruzalemē vismaz reizi gadā snieg. Piekrastes pilsētās — Telavivā un Haifā ir [[Vidusjūras klimats]] ar vēsām, lietainām ziemām un garām, karstām vasarām (no maija līdz septembrim lietus ir reta dabas parādība). Augstākā temperatūra Āzijā (53,7&nbsp;°C) reģistrēta 1942. gadā Jordānas ielejas ziemeļdaļā. == Valdība == [[Izraēlas konstitūcija]]s izveidošana joprojām nav pabeigta.<ref>Aharon Barak: Judge in a Democracy. Princetown, Oxford: Princetown University Press, 2006, p.30.</ref> === Tiesu sistēma === No dibināšanas brīža savu jurisdikciju pār Izraēlas pilsoņiem veic Izraēlas Rabīnu tiesa. Mūsdienās Rabīnu tiesas kompetencē ir tikai laulību lietas (šķiršanās un laulāšanās jautājumi), kaut gan dažreiz šīs tiesas praksē veiksmīgi konkurē ar civilajām tiesām. Arī Izraēlas musulmaņu kopienas reliģiskajām tiesām arī ir piešķirtas šādas tiesības pār savai reliģijai piederīgajiem. == Bruņotie spēki == Skatīt pamatrakstu [[Izraēlas Aizsardzības spēki]] == Tautsaimniecība == '''Galvenās nozares:''' augsto tehnoloģiju ražošana (aviācija, komunikācijas, programmēšana, medicīniskā elektronika, šķiedru optika), papīra un koksnes izstrādājumu ražošana, pārtikas, dzērienu un tabakas ražošana, ķīmijas nozare, celtniecības materiālu ražošana, metālapstrāde, tekstilizstrādājumu un apavu ražošana, dimantu apstrāde. '''Dabas resursi:''' potaša (kālija sāļi), vara rūda, dabas gāze, fosfāti, magnijs, bromīds, māls, smilts, koksne. Trūcīgi saldūdens resursi. Liela nozīme valsts ekonomikā ir izeja uz divām jūrām: [[Ašdoda]]s un [[Haifa]]s [[osta]]s [[Vidusjūra]]s piekrastē un [[Elata]]s osta [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] piekrastē (Akabas līča ziemeļos). * Eksports (2017.): 48 800 000 000 USD<ref name="oec">{{Tīmekļa atsauce |url=https://atlas.media.mit.edu/en/visualize/tree_map/hs92/export/isr/all/show/2017/ |title=OEC: Israel: country profile (2017) |access-date={{dat|2019|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190511010538/https://atlas.media.mit.edu/en/visualize/tree_map/hs92/export/isr/all/show/2017/ }}</ref> ** Eksporta partneri (2017.): [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 37%, [[Ķīna]] 7,5%, [[Beļģija]] 3.9%, [[Indija]] 3,8%<ref name="oec" /> *** Eksporta produkti: apstrādāti dimanti (23%), mašīnas un iekārtas, medikamenti, ķimikālijas, programmatūra, tekstilizstrādājumi un apģērbs, lauksaimniecības produkti.<ref name="oec" /> * Imports (2017.): 62 500 000 000 USD<ref name="oec" /> ** Importa partneri (2017): ASV 11%, Ķīna 9,5%, [[Šveice]] 7,5 %, [[Vācija]] 6,7%, Beļģija 6,3%<ref name="oec" /> *** Importa produkti: neapstrādāti dimanti, degviela, automobiļi, plašpatēriņa preces.<ref name="oec" /> Lauksaimniecībā derīgas zemes ir aptuveni puse no teritorijas, bet pārējā ir ārkārtīgi sausais [[Negevs|Negevas tuksnesis]], kura vienīgā vērtība ir tā militāri stratēģiskā nozīme. Zemes apstrādē dominē sociālistiskās kooperācijas saimniekošanas veids [[kibucs]]. Ierobežoto saldūdens resursu dēļ Izraēlā ir izstrādātas dažādas ūdens taupīšanas tehnoloģijas, piemēram, efektīva pilienveida ūdens padeves irigācijas sistēma. Lauksaimniecība ir visai produktīva un nodrošina valsti ar nepieciešamo produkciju, taču eksports šajā nozarē nav nozīmīgs valūtas ieguves avots. Bezdarba līmenis (2018.): 4,0%. IKP uz vienu iedzīvotāju (2019.): 43 199 USD.<ref name="imf">[https://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2018/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=48&pr.y=11&sy=2018&ey=2022&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=436&s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPDPC%2CPPPPC&grp=0&a= Israel: Gross domestic product per capita, current prices (U.S. dollars)]</ref><ref name="cbs">[https://www.cbs.gov.il/he/mediarelease/DocLib/2019/134/11_19_134b.pdf Israel's Independence Day 2019] (PDF) (Report). Israel Central Bureau of Statistics. 6 May 2019. Retrieved 7 May 2019.</ref> == Demogrāfija == Iedzīvotāju skaits ir 9 120 000 (2018.), no kuriem lielākā daļa ir [[ebreji]] (74,2%).<ref name="cbs" /> Valstī dzīvo vēl citas tautības kā [[arābi]] un to etniskā grupa [[palestīnieši]], kā arī [[samarieši]], [[druzi]], [[jazīdi]] u.c. Aptuveni 70% valsts iedzīvotāju koncentrējušies Vidusjūras piekrastes līdzenumā starp Ašdodu un Haifu, kur iedzīvotāju blīvums ir 10 000 cilvēku uz 1 km² (vidējais iedzīvotāju blīvums valstī ir 104 cilv./km², kopā ar okupētajām teritorijām - 324/km²). Aptuveni 1 100 000 iedzīvotāju ir arābi un palestīnieši, kuri pamatā apdzīvo [[Galileja|Galileju]], kā arī pie t.s. "zaļās līnijas". Izraēlas oficiālā valoda ir ivrits; arābu valodai ir īpašs statuss tur, kur tajā runā lielākā iedzīvotāju daļa. Arābiski runā ne tikai valstī dzīvojošā arābu un palestīniešu minoritāte, bet arī ebreji, kuri ieceļojuši Izraēlā no arābu zemēm. Plaši izplatītas ir arī [[Krievu valoda Izraēlā|krievu]] un [[Amharu valoda|amharu]] valodas. Uzrakstos bieži lieto [[angļu valoda|angļu valodu]]. === Pilsētas === {{pamatraksts|Izraēlas pilsētu uzskaitījums}} Starptautiski maz atzītā galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī gan pēc iedzīvotāju skaita, gan pēc platības ir [[Jeruzaleme]] (796 200), nākamās pēc iedzīvotāju skaita ir attiecīgi [[Telaviva]] (404 500) un ostas pilsēta [[Haifa]] (269 300). === Reliģija === Dominējošās [[reliģija]]s ir [[jūdaisms]] (76,4%), [[islāms]] (16%) un [[kristietība]] (2%). Pēc Izraēlas Centrālā statistikas biroja datiem saskaņā ar 1965. gada Iedzīvotāju reģistra likumu ({{val|en|Population Registry Act of 1965}}), kas nosaka, ka ikvienam ir jāuzrāda sava reliģiskā piederība, 1974. gadā Izraēlā dzīvoja 5 473 100 iedzīvotāju, no kuriem 81,15% (4 441 300) bija jūdaisti. 1993. gadā Izraēlā bija 5 327 600 iedzīvotāju, no kuriem 81,37% jūdaisti, 14,1% musulmaņi, 2,85% kristieši, bet 1,68% citu reliģisko konfesiju pārstāvji.<ref>[http://209.85.129.132/search?q=cache:8N3lRkt3UdgJ:home.lanet.lv/~rbalodis/No%2520gramatas%2520%27%27Baznicu%2520Tiesības%27%27/Balodis%2520R_V%26B_attiecibu_veidi.pdf+Jūdaisms&cd=120&hl=lv&ct=clnk&gl=lv Balodis R. Valsts un Baznīcas attiecību veidi.]{{Novecojusi saite}}</ref> 1948. gadā. ''Neatkarības deklarācijā'' Izraēla tika pasaulei pieteikta kā ''jūdu'' valsts Izraēlas zemē ({{val|en|Jewish state in Eretz Izrael}}), kurā visiem iedzīvotājiem tiek garantēta [[reliģijas brīvība]]. ''Neatkarības deklarācijai'' Izraēlā nav konstitūcijas statusa. Tā tikai pauž “valsti veidojošo cilvēku pamatkredo” un kalpo kā Izraēlas likumu interpretācijas līdzeklis. Abos Izraēlas 1994. gada konstitucionālajos likumos iekļauta [[preambula]], ka tie veidoti, pamatojoties uz Izraēlas ''Neatkarības deklarācijas'' garu. 1980. gada ''Repatriācijas likumā'' noteikts, ka jūdaisma pamatprincipi atspoguļojas Izraēlas valsts pozitīvajā likumdošanā. Tādējādi Izraēlas valstiskais jūdaisms nepārprotami atspoguļojas likumos, kaut gan nevienā likumā jūdaisms nav pasludināts par valsts reliģiju. Tāpēc Izraēlu grūti ierindot kādā no valsts un baznīcas attiecību modeļiem, jo likumi neatspoguļo faktisko stāvokli. Realitātē pastāv valsts baznīca, jo likumus pieņem ticīgie jūdaisti (īsteno karjeru politikā ateistam ir grūti, jo lielākā daļa [[Elektorāts|elektorāta]] ir vairāk vai mazāk reliģioza) bet likumdošanā - daļēja nošķiršana. Valsts apmaksā jūdaistu reliģiskās vadības ([[Rabīns|rabīnu]] un to palīgu) algas un izdevumus. Valsts budžets pilnībā sedz [[Sinagoga|sinagogu]], [[Kapsēta|kapsētu]] un dažādu reliģisko kulta ēku rekonstrukciju, uzturēšanu un jaunu objektu celtniecību. No valsts budžeta tiek atbalstītas arī citu valstu ebreju diasporu kopienas. Tiek atbalstīti arī [[musulmaņi]]. Vairāk nekā 300 islāma garīdzniekiem algas tiek maksātas no valsts kases. Valsts finansē musulmaņu [[Mošeja|mošeju]], kapsētu uzturēšanas izdevumus un dažādas citas reliģiskās vajadzības. Izraēlas 1977. gada Krimināllikumā ir noteiktas sankcijas par reliģijas zaimošanu. Saistībā ar Krimināllikuma normām Izraēlā ir jāskata likums par [[Svētā zeme|Svētās Zemes]] svētvietu aizsardzību. Par kulta celtņu bojāšanu, apgānīšanu un reliģisku ceremoniju traucēšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem. == Ebreju vēsture == * [[Jūdeja]] * [[Romiešu-jūdu karš]] * [[Bar Kohbas sacelšanās]] * [[Krusta kari]] * [[Sešu dienu karš]] * [[Holokausts]] * [[Izraēlas—Palestīnas konflikts]] == Papildu literatūra == * Balodis V. Valsts un baznīcas kopība. // Jurists. - 1938. - Nr.3/4 * История еврейского народa. Гешарим Иерусалим 5761-Мосты культуры. - Москва, 2001 - С. 579 == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://knesset.gov.il/ Izraēlas Kneseta (parlamenta) mājas lapa] * [https://eleven.co.il/ Электронная еврейская энциклопедия (krievu val.)] * [http://www.waronline.org/ War Online - Izraēlas bruņotajiem spēkiem veltīts interneta resurss (krievu val.)] * [http://shaon.livejournal.com/ Izraēlas Aizsardzības spēku militārā preses dienesta žurnālista Aleksa Šulmana blogs (krievu val.)] * [https://web.archive.org/web/20110615013145/http://vesture.sauc.lv/index.php?Itemid=6&id=163&option=com_content&task=view Benijs Moriss. Arābu un Izraēlas pretstāve.] {{Izraēla-aizmetnis}} {{Āzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Izraēla| ]] [[Kategorija:Āzijas valstis]] m39hjiw1hm2sclj070lkz1nmdkjyu3j 0 3256 4296931 4225494 2025-06-19T20:16:58Z Lasks 38532 4296931 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Saeima | legislature = [[14. Saeima]] | coa_pic = Coat of Arms of Latvia.svg | coa-pic = | session_room = Saeimas sēžu zāle.jpg | house_type = Vienpalātas parlaments | leader1_type = [[Saeimas priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]] | leader1 =[[Daiga Mieriņa]] | party1 =[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] | election1 = {{dat|2023|9|20|ģ|bez}} | members = 100 | structure1 = 14saeima12.24.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * '''[[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]]''' (50) ** {{legend|#99CC33|[[Jaunā Vienotība|JV]] (25)}} ***<small>{{legend|#99CC33|[[Vienotība|V]] (22)}}</small> ***<small>{{legend|#00008B|[[Latgales partija|LP]] ([[Alīna Gendele|1]])}}</small> ***<small>{{legend|#033a7c|[[Valmierai un Vidzemei|VuV]] ([[Jānis Skrastiņš (politiķis)|1]])}}</small> ***<small>{{legend|lightgray|bez partijas ([[Anna Rancāne|1]])}}</small> ** {{legend|#258B4C|[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (16)}} ***<small>{{legend|#019734|[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] (11)}}</small> ***<small>{{legend|#009E9D|[[Latvijai un Ventspilij|LuV]] (3)}}</small> ***<small>{{legend|#8D0000|[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|LSDSP]] (2)}}</small> ** {{legend|#E64632|[[Progresīvie|P]] (8)}} '''Atbalsta''' (4) * {{legend|lightgray|Pie frakcijām nepiederoši deputāti (4)}} **<small>{{legend|#99CC33|[[Jaunā Vienotība|JV]] ([[Andrejs Ceļapīters|1]])}}</small> **<small>{{legend|#004898|[[Gods kalpot Rīgai|GKR]] ([[Oļegs Burovs|1]])}}</small> **<small>{{legend|lightgray|Bez partijas (2)}}</small> * '''Opozīcija''' (47) ** {{legend|#ffa800|[[Apvienotais saraksts|AS]] (13)}} ***<small>{{legend|#1f355e|[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] (7)}}</small> ***<small>{{legend|#3f6443|[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (3)}}</small> ***<small>{{legend|#59a236|[[Liepājas partija|LP]] (2)}}</small> ***<small>{{legend|lightgray|Bez partijas ([[Andris Kulbergs|1]])}}</small> ** {{legend|#EFC800|[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (12)}} ** {{legend|#f57d00|[[Stabilitātei!|ST!]] (10)}} ** {{legend|#A8343C|[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (8)}} ** {{legend|lightgray|Bez frakcijas (4)}} ***<small>{{legend|#002e5d|[[Tauta. Zeme. Valsts.|TZV]] ([[Aleksandrs Kiršteins|1]])}}</small> ***<small>{{legend|#FBD707|[[Mēs – Talsiem un novadam|MTun]] ([[Edgars Zelderis|1]])}}</small> ***<small>{{legend|#A8343C|[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ([[Viktorija Pleškāne|1]])}}</small> ***<small>{{legend|#3f6443|[[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ([[Didzis Šmits|1]])}} | voting_system1 = | last_election1 = [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. gada 1. oktobris]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Vidzemes bruņniecības nams}} | website = {{URL|http://www.saeima.lv}} }} {{Latvijas politika}} [[Attēls:Lacplesis Saeima Riga.JPG|thumb|200 px|right|Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā]] '''Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[parlaments]]. Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 5. pantu "Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem" jeb [[deputāts|deputātiem]].<ref name="Satversme">[http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 Latvijas Republikas Satversme] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081028032553/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 |date={{dat|2008|10|28||bez}} }}, publikācija "Latvijas Vēstneša" vortālā likumi.lv ({{dat|1993|07|01|SK}})</ref> Saeimas darbību regulē Satversme un Saeimas kārtības rullis.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=57517 Saeimas Kārtības rullis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190326120734/https://likumi.lv/doc.php?id=57517 |date={{dat|2019|03|26||bez}} }}, publikācija "Latvijas Vēstneša" vortālā likumi.lv ({{dat|1994|08|18|SK}})</ref> Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, Saeimas sēdē dodot šādu svinīgu solījumu: {{quote|"''Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.''"<ref name="Satversme"/>}} Saeimas darbību vada Saeimas Prezidijs, ko savu pilnvaru laika sākumā ievēlē Saeima. Prezidijs sastāv no pieciem deputātiem — Saeimas priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem, sekretāra un sekretāra biedra. 14. [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] ir [[Daiga Mieriņa]]. Tāpat Saeima ievēlē komisijas. Ne mazāk kā pieci vienas politiskās partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju. Ja kāds deputāts izstājas no frakcijas, viņš nezaudē deputāta mandātu un turpmāk tiek uzskatīts par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Atsevišķas frakcijas var apvienoties politiskajos blokos, kuros var iesaistīties arī pie frakcijām nepiederoši deputāti. Lai noskaidrotu un saskaņotu frakciju un politisko bloku darbību un taktiku Saeimā un komisijās, kā arī izlemtu lietas, ko neregulē Saeimas kārtības rullis, tiek izveidota Frakciju padome. Tās sastāvā ietilpst Saeimas Prezidijs un pa vienam deputātam no katras frakcijas un katra deputātu bloka. Savukārt ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot deputātu grupu sadarbībai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputāta darbību saistītu interešu apmierināšanai. Saeimas darbs ir organizēts sesijās. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija, bet kārtējo sesiju starplaikā var sasaukt ārkārtas sesiju. Saeimas kārtējās sēdes parasti notiek reizi nedēļā — ceturtdienās. Saeimas sēdes un atbildes uz deputātu jautājumiem tiešraidē pārraida Latvijas Radio, un tās var vērot arī Saeimas interneta mājaslapā. Saeimas kārtības rullī ir noteikts, ka ar ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu balsu vairākumu Saeima var nolemt noturēt arī aizklātu Saeimas sēdi, bet tas līdz šim vēl nekad nav noticis. Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Saeimā kopumā ir aptuveni 400 darbinieku. Saeimas Kancelejas struktūrvienības, Juridiskais birojs, Sabiedrisko attiecību birojs un Starpparlamentu attiecību birojs nodrošina deputātu darbību, rūpējas par Saeimas sēžu dokumentāro un tehnisko nodrošinājumu, kā arī veic citus ar Saeimas funkcijām saistītus darbus. Iegūt uzziņas un konsultācijas par Saeimas darbu un iespēju apmeklēt Saeimas namu ekskursijā, kā arī iesniegt iesniegumus var Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā. == Saeimas funkcijas == === Likumdošana === Saeimai ir vairākas funkcijas, bet tās galvenais uzdevums ir pieņemt likumus. Saeimai likumu projektus var iesniegt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti un ne mazāk kā 1/10 vēlētāju. Saeimai ir tiesības arī grozīt Satversmi. Aktīvākās un plašākās diskusijas par likumiem notiek tieši Saeimas komisijās, kas sagatavo izskatīšanai lietas, kuras tiek apspriestas Saeimas sēdēs. === Valsts budžeta pieņemšana === Saeima katru gadu pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts izdevumu un ienākumu budžetu. Budžeta projektu Saeimai iesniedz valdība, un balsojums par valsts budžetu ir faktiski arī balsojums par uzticību valdībai, jo, noraidot valdības iesniegto budžeta projektu, tai tiek izteikta neuzticība. Par valsts budžetu un ar to saistītajiem jautājumiem parasti Saeimas sēdēs ir visgarākās debates. === Kontroles funkcija === Saeima veic valdības ikdienas darba parlamentāro kontroli, un valdība kopumā un katrs ministrs atsevišķi ir politiski atbildīgi Saeimas priekšā. Ministru prezidents reizi gadā Saeimas sēdē ziņo par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Tāpat arī tiesībsargs reizi gadā ziņo Saeimas sēdē par Tiesībsarga biroja darbu. Saeimā tiek rīkotas arī atbildēm uz deputātu jautājumiem veltītas sēdes, kurās parasti Saeimas opozīcijas deputāti uzdod jautājumus Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem vai Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām. Ja Saeimas deputāti nav apmierināti ar kādas nozares darbu, valdībai var tikt iesniegts pieprasījums. Saeimai atbalstot šo pieprasījumu, var tikt pieņemts arī lēmums par neuzticības izteikšanu attiecīgajam Ministru kabineta loceklim vai valdībai kopumā. Arī Saeimas komisijām ir tiesības pieprasīt savam darbam vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un viņiem padotām iestādēm, kā arī no pašvaldības iestādēm un attiecīgās amatpersonas uzaicināt uz komisijas sēdēm paskaidrojumu sniegšanai. Savukārt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijām, pieaicinot lietpratējus, ir tiesības izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja šīs privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā. Tāpat parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši Saeimas noteiktajam uzdevumam izsaukt un nopratināt arī privātpersonas. === Amatpersonu apstiprināšana === Saeima ievēlē ļoti daudzas mūsu valsts amatpersonas. Atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas deputāta balsu vairākumu Saeima ievēlē [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentu]]. Lai valdība stātos pie savu pienākumu pildīšanas, tai nepieciešama Saeimas uzticība. Valdības vadītāja kandidātu izvēlas Valsts prezidents. Saeima balso par uzticību sastādītajai valdībai pēc tam, kad topošais [[Ministru prezidents]] ziņo Saeimai par savas valdības iecerēto darbību. Ja Saeima izteic neuzticību Ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam Ministru kabinetam, bet, ja neuzticība tiek izteikta atsevišķam ministram, tad jāatkāpjas ir tikai šim ministram. Saeima ievēlē, apstiprina, ieceļ, atbrīvo vai atlaiž no amata arī citas valsts amatpersonas, piemēram, ģenerālprokuroru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, Latvijas Bankas prezidentu, Nacionālo radio un televīzijas padomi, Satversmes aizsardzības biroja direktoru, tiesnešus, tiesībsargu, valsts kontrolieri un citas amatpersonas. === Starptautisku līgumu apstiprināšana === Saskaņā ar Satversmes 68. pantu visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri regulē likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana. === Starptautiskā sadarbība === Līdztekus darbam Saeimas sēdēs, komisijās un frakcijās deputāti tiekas arī ar citu valstu amatpersonām un delegācijām. Saeima ir starptautisko parlamentāro organizāciju dalībniece, kā arī aktīvi sadarbojas ar citu valstu parlamentiem. == Saeimas Prezidijs == Saeimas darbību vada Saeimas Prezidijs, kuru Saeima ievēlē savu pilnvaru laika sākumā. Saeimas Prezidija sastāvā ir pieci deputāti — Saeimas priekšsēdētājs, divi viņa biedri, Saeimas sekretārs un viņa biedrs. Prezidiju parasti ievēlē pirmajā jaunievēlētās Saeimas sēdē. Kandidatūras Prezidija locekļu amatiem deputāti iesniedz rakstveidā, un par katram amatam izvirzītajiem kandidātiem Saeima balso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm. Kandidāts par ievēlētu uzskatāms tad, ja tas ieguvis visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Prezidija locekļi parasti tiek ievēlēti no lielākajām Saeimā pārstāvētajām partijām, bet par Saeimas priekšsēdētāju var kļūt arī deputāts no partijas, kas nav ieguvusi visvairāk balsu Saeimas vēlēšanās. Saeimas Prezidijs nosaka Saeimas iekšējo kārtību un darba gaitu Saeimā, dod atzinumus un virza tālāk saņemtās lietas visos Saeimas kārtības rullī paredzētajos gadījumos, sastāda Saeimas sēžu darba kārtību un lemj par komandējumiem. Tāpat Prezidijs pieņem darbā un atlaiž no darba Saeimas struktūrvienību vadītājus un veic citas organizatoriskās funkcijas. Prezidija sēdes parasti notiek divas reizes nedēļā — pirmdienās un ceturtdienās, un tās sasauc Saeimas priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā — viens no Saeimas priekšsēdētāja biedriem. Prezidija sēdes parasti notiek Saeimas namā, tomēr Prezidiju var sasaukt arī jebkurā citā laikā un vietā. Lai saskaņotu frakciju un politisko bloku darbību Saeimā un izlemtu lietas, kuras neregulē Saeimas kārtības rullis, tiek izveidota Frakciju padome. Tās sastāvā ir Saeimas Prezidijs un pa vienam deputātam no katras frakcijas un politiskā bloka. Frakciju padomes atzinumiem ir tikai ieteikuma raksturs. === Saeimas priekšsēdētājs === Saeimas Prezidiju vada Saeimas priekšsēdētājs. Saeimas priekšsēdētājs reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs vada Saeimas Prezidija sēdes un atbildēm uz deputātu jautājumiem veltītās sēdes, kurās parasti Saeimas opozīcijas deputāti uzdod jautājumus Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem vai Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām. Saeimas sēdes parasti notiek reizi nedēļā — ceturtdienās Saeimas namā. Savukārt divas reizes gadā notiek Saeimas svinīgās sēdes, kurās Saeimas priekšsēdētājs saka svinīgu uzrunu: [[4. maijs|4. maijā]] — Saeimas svinīgā sēde, kas veltīta Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas gadadienai un [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas gadadienai]], bet [[18. novembris|18. novembrī]] — Saeimas svinīgā sēde par godu [[Latvijas Republikas proklamēšanas diena|Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai]]. Latvijas Republikas Satversmē noteiktajos gadījumos Saeimas priekšsēdētājs uz laiku pilda Valsts prezidenta pienākumus. Tas notiek tad, ja Valsts prezidents atrodas ārpus valsts robežas, atsakās no amata, tiek atsaukts, nomirst vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savu amatu. Pēc amata Saeimas priekšsēdētājs ir Nacionālās drošības padomes loceklis. Padome saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā. Saeimas priekšsēdētājs vienlaikus pēc amata ir arī 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valdes priekšsēdētājs. 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi piešķir barikāžu dalībniekiem par tā gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja barikāžu dalībniekus. Saeimas priekšsēdētājs, pildot sava amata pienākumus, daudz laika velta diplomātisko attiecību veidošanai, gan tiekoties ar citu valstu augstākajām amatpersonām, delegācijām un ārvalstu vēstniekiem, gan arī apmeklējot citas valstis oficiālās vai darba vizītēs. Tostarp reizi gadā Saeimas priekšsēdētājs uz tikšanos ar Saeimas deputātiem aicina diplomātiskā korpusa pārstāvjus — Latvijā akreditētos ārvalstu vēstniekus un goda konsulus, bet Latvijas Republikas ārvalstu pārstāvniecību vadītāju ikgadējā sanāksmē Saeimas priekšsēdētājs un deputāti tiekas ar Latvijas diplomātiem — mūsu valsts vēstniekiem. Nozīmīgs Saeimas priekšsēdētāja amata pienākums ir arī darbs ar dokumentiem, dažādu institūciju un iedzīvotāju iesniegumiem un vēstulēm. Saeimas priekšsēdētāja darbību nodrošina Saeimas priekšsēdētāja birojs. Līdztekus sava amata pienākumiem Saeimas priekšsēdētājs pilda arī deputāta pienākumus un piedalās vairāku Saeimas komisiju un apakškomisiju darbā. Saeimas priekšsēdētāja darba telpās, uz automašīnas vai cita transportlīdzekļa, ar kuru pārvietojas Saeimas priekšsēdētājs, parasti ir balts karogs ar taisno krustu valsts karoga krāsu samēros, kam augšējā labajā laukumā ir valsts lielais ģerbonis. Saeimā ir vairākas tradīcijas, kuras iedibinājuši tieši Saeimas priekšsēdētāji. Viena no tradīcijām ir Saeimas pavasara koku stādīšanas talka, kas ir simboliska dāvana Latvijai un saistīta ar mūsu valstij nozīmīgu datumu — 4. maiju, kad tiek svinēta [[Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena]]. Ik gadu janvārī Saeimas priekšsēdētājs aicina Saeimas deputātus, barikāžu dalībniekus, žurnālistus un iedzīvotājus Saeimas nama pagalmā aizdegt ugunskuru par piemiņu 1991. gada barikādēm. Tāpat pirms Ziemassvētkiem Saeimas namā Saeimas priekšsēdētājs kopā ar bērniem rīko Ziemassvētku ieskaņas pasākumus. Ir iedibināts arī Saeimas Prezidija Atzinības raksts, ar ko apbalvo personas par sasniegumiem parlamenta noteikto valsts attīstības virzienu īstenošanā. === Saeimas priekšsēdētāja biedrs === Saeimas priekšsēdētāja biedrs Saeimas priekšsēdētāja prombūtnes laikā pilda viņa pienākumus pēc savstarpējas vienošanās. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs un viņa biedri sadala savā starpā kārtējos darbus, tostarp Saeimas sēžu, Prezidija sēžu un atbildēm uz deputātu jautājumiem veltīto sēžu vadīšanu, kā arī tikšanos ar citu valstu amatpersonām. === Saeimas sekretārs un sekretāra biedrs === Saeimas sekretārs un viņa biedrs nodrošina Saeimas sēžu protokolēšanu; ja nepieciešams, Saeimas sēdē nolasa dokumentus, pārbauda stenogrammas un pārzina Saeimas Kancelejas darbu. == Saeimas vēsture == [[Attēls:LR Saeimas ēka.jpg|thumb|300 px|right|LR Saeimas nama fasāde]] [[Attēls:The first session of the 1st Saeima of the Republic of Latvia on November 7, 1922.jpg|thumb|300px|Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.<ref>[https://lvportals.lv/norises/252070-90-gadi-kops-pirmas-saeimas-sanaksanas-2012 LV Portāls. 90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas]</ref>]] === Pirmais parlaments — Satversmes sapulce (1920—1922) === {{pamatraksts|Latvijas Republikas Satversmes sapulce}} Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17.-18. aprīlī, kurās piedalījās 84,9% no reģistrētajiem vēlētājiem. Bija izvirzīti 57 kandidātu saraksti, deputātu vietas ieguva 16 partiju un grupu pārstāvji. Satversmes sapulce pieņēma [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Satversmi]] un Saeimas vēlēšanu likumu, saskaņā ar kuriem tika rīkotas 1. Saeimas vēlēšanas. Satversmes sapulces prezidents bija [[Jānis Čakste]]. === 1. Saeima (1922—1925) === {{pamatraksts|1. Saeima}} [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] iesākto darbu turpināja Saeima. Saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], Saeimu ievēlēja vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz trīs gadiem. Esošās Saeimas mandāts beidzas, kad nākamā Saeima sanāk uz savu pirmo sēdi. [[1. Saeimas vēlēšanas]] norisinājās [[1922]]. gada [[7. oktobris|7.]] un [[8. oktobris|8.]] oktobrī. Tajās piedalījās 82,2% (800 840) balsstiesīgo. Pieteikti tika 88 kandidātu saraksti, no kuriem ievēlēja 46. 1. Saeima noturēja 214 plenārsēdes, kurās izskatīja 343 likumprojektus. Pirmais [[Saeimas priekšsēdētājs]] bija [[Frīdrihs Vesmanis]], ko [[1925]]. gada [[20. marts|20. martā]] nomainīja [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]]. === 2. Saeima (1925—1928) === {{pamatraksts|2. Saeima}} 2. Saeimas vēlēšanas notika 1925. gada 3. un 4. oktobrī. Tajās piedalījās 74,9% (838 800) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegts 141 kandidātu saraksts, no kuriem 48 ieguva mandātus. No simts ievēlētājiem deputātiem 84 bija latvieši, 55 deputātiem bija augstākā izglītība, 30 — vidējā un 15 — zemāka izglītība. 2. Saeimas priekšsēdētājs bija dr. Pauls Kalniņš.<ref>[http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html Likumdevēju vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080618024523/http://www.saeima.lv/Informacija/likumdeveju_vesture.html |date={{dat|2008|06|18||bez}} }} Saeimas mājaslapā</ref> === 3. Saeima (1928—1931) === {{pamatraksts|3. Saeima}} 3. Saeimas vēlēšanas notika 1928. gada 6. un 7. oktobrī. Tajās piedalījās 79,3% (937 968) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 120 kandidātu saraksti, no kuriem 54 ieguva mandātus. Sākot ar šīm vēlēšanām, katra saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu. No simts ievēlētajiem deputātiem 80 bija latvieši, 54 deputātiem bija augstākā, 28 — vidējā, 4 — augstākā vai vidējā militārā izglītība un 14 — zemāka izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās 28 frakcijas. 3. Saeimā bija 20 pastāvīgās komisijas. Notika 223 sēdes, kurās apsprieda 344 likumprojektus. 3. Saeimas priekšsēdētājs bija dr. Pauls Kalniņš. === 4. Saeima (1931—1934) === {{pamatraksts|4. Saeima}} 4. Saeimas vēlēšanas notika 1931. gada 3. un 4. oktobrī. Tajās piedalījās 80,0% (974 822) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika iesniegti 103 kandidātu saraksti, no kuriem 57 ieguva mandātus. No simts ievēlētajiem deputātiem 1 bija sieviete, 83 latvieši, 43 deputātiem bija augstākā, 39 — vidējā, 12 — tautskolas, 3 — militārā, 1 deputātam — lauksaimniecības skolas, 1 — arodskolas izglītība un 1 — pašizglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. Frakciju skaits mainījās, pirmajā sesijā darbojās 25 frakcijas. 4. Saeimā bija 18 pastāvīgās komisijas. Notika 185 sēdes, kurās apsprieda 312 likumprojektus. 4. Saeimas priekšsēdētājs bija dr. Pauls Kalniņš. Pēc [[1934. gada 15. maija apvērsums|1934. gada 15. maija valsts apvērsuma]] 4. Saeimas darbība tika pārtraukta un Saeimas funkcijas uzņēmās Ministru kabinets. === Tautas Saeima (1940) === {{Pamatraksts|Tautas Saeima}} Pēc padomju okupācijas 1940. gada 14. un 15. jūlijā tika rīkotas t.s. Tautas Saeimas vēlēšanas, kurās iedzīvotājiem bija jābalso tikai par vienu sarakstu — Darba tautas bloku. Uz pirmo sēdi šī Saeima sanāca 1940. gada 21. jūlijā. Tad tika pasludināta Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika un izteikta prasība iesniegt lūgumu uzņemt PSRS. No valsts tiesību viedokļa Tautas Saeimas 21. jūlija lēmumam nebija juridiska spēka no tās pieņemšanas brīža, jo tika pārkāpta Latvijas Satversme. Saskaņā ar 1940. gada 25. augustā pieņemto Latvijas PSR Konstitūciju, tās augstākais valsts varas orgāns bija Latvijas PSR Augstākā Padome. === Latvijas Republikas Augstākā padome (1990—1993) === {{pamatraksts|Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā}} 1990. gada 18. martā notika Latvijas Republikas Augstākās padomes vēlēšanas, kurās pirmo reizi okupācijas periodā tika pieļauta vairāku politisko kustību kandidātu balotēšanās. Šajās vēlēšanās piedalījās 81,25% (1 593 019) no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tika ievēlēts 201 deputāts. No tiem 10 bija sievietes, 139 latvieši, 185 deputātiem bija augstākā, 5 — nepabeigta augstākā un 11 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. Augstākajā padomē bija 16 pastāvīgās komisijas. Notika 389 sēdes, kurās pieņēma 404 likumus, to skaitā — Konstitucionālo likumu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem, atjaunoja 1937. gada Civillikumu, izstrādāja likumus, kas aizsāka privatizācijas procesu. Augstākā padome noteica valsts varas de facto atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu. Augstākās padomes priekšsēdētājs bija [[Anatolijs Gorbunovs]]. === 5. Saeima (1993—1995) === [[Attēls:Latvian parliamentary elections from 1993 graph.svg|thumb|300px|Partijas un to apvienības, kas pārstāvētas vairākos Saeimas sasaukumos kopš 1993. gada]] {{pamatraksts|5. Saeima|5. Saeimas vēlēšanas}} 5. Saeimas vēlēšanas notika 1993. gada 5. un 6. jūnijā. To juridiskais pamats — 1992. gada 20. oktobrī pieņemtais likums “Par 5. Saeimas vēlēšanām”, kas būtībā ir nedaudz grozīts un papildināts 1922. gada Likums par Saeimas vēlēšanām. Vēlēšanās piedalījās 1 118 316 vēlētāji jeb 89,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 18 413 pilsoņi. Tika pieņemti 23 kandidātu saraksti, no kuriem mandātus ieguva 8, jo pārējie nepārsniedza noteikto 4% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā drošības nauda 50 minimālo mēnešalgu apmērā, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu. No simts ievēlētajiem deputātiem 15 bija sievietes, 88 latvieši, 91 deputātam bija augstākā, 4 — nepabeigta augstākā un 5 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. 5. Saeimā darbojās 15 pastāvīgās komisijas, kā arī vairākas apakškomisijas un izmeklēšanas komisijas. Pēc ievēlēšanas bija 8 frakcijas, 1994. gada pavasarī, sašķeļoties frakcijai “Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai”, izveidojās vēl viena frakcija. Notika 137 sēdes, kurās izskatīja 839 likumprojektus. Šī Saeima atjaunoja Satversmi, 1925. gada likumu "Par Ministru kabineta iekārtu", pieņēma Pilsonības likumu, Korupcijas novēršanas likumu, veica pašvaldību reformu, noslēdza līgumu par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgu izvešanu. 5. Saeimas priekšsēdētājs bija [[Anatolijs Gorbunovs]]. === 6. Saeima (1995—1998) === {{pamatraksts|6. Saeima|6. Saeimas vēlēšanas}} 6. Saeimas vēlēšanas notika 1995. gada 30. septembrī un 1. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 955 392 vēlētāji jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 12 501 pilsonis. Tika pieņemti 19 kandidātu saraksti, no kuriem mandātus ieguva 9, jo pārējie nepārsniedza noteikto 5% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu. No simts ievēlētajiem deputātiem 8 bija sievietes, 90 deputātiem bija augstākā, 1 deputātam — nepabeigta augstākā —, 6 deputātiem — vidējā speciālā un 3 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. 6. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas, kā arī vairākas apakškomisijas un izmeklēšanas komisijas. Pēc ievēlēšanas izveidojās 9 frakcijas, taču darbības laikā, deputātiem izstājoties un pievienojoties citām frakcijām, to skaits nemitīgi mainījās. 1995. gada decembrī beidza pastāvēt deputātu bloks “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”, bet 1996. gada novembrī tas atkal izveidoja frakciju, kas darbojās līdz 1997. gada maijam. 1996. gada jūlijā beidza pastāvēt Tautas saskaņas partijas frakcija, taču 1997. gada septembrī tā atkal atjaunoja darbu. Latvijas Vienības partijas frakcija pastāvēja no ievēlēšanas brīža līdz 1997. gada februārim. 1996. gada jūlijā deputāti, kuri atstāja frakciju “Latvijai”, izveidoja jaunu frakciju “Tautai un taisnībai”, kas darbojās līdz 1997. gada februārim. 1997. gada jūnijā, apvienojoties partijām “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK, tika izveidota frakcija ar tādu pašu nosaukumu. Pirms tam LNNK veidoja kopīgu frakciju ar Latvijas Zaļo partiju. Pēc LNNK aiziešanas 1997. gada jūnijā tika izveidota Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcija pastāvēja līdz 1997. gada novembrim, pēc tam izveidojās LZS, KDS frakcija. No 1997. gada septembra līdz 1998. gada janvārim pastāvēja tautas kopas "Brīvība" frakcija, 1998. gada 28. jūlijā izveidoja Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakciju, kas pastāvēja līdz 6. Saeimas darbības beigām. Saeimas darbības laikā pieauga deputātu skaits Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijā, samazinājās — frakcijās “Latvijas ceļš” un “Latvijai”, izveidojās liels pie frakcijām nepiederošo deputātu skaits, brīžiem pārsniedzot divdesmit. Notika 197 sēdes, kurās izskatīja 1335 likumprojektus. 6. Saeima izdarīja būtiskus grozījumus Satversmē: vēlēšanām iepriekšējo divu dienu vietā noteica tikai vienu dienu; Saeimas darbības laiks, sākot no 7. Saeimas, pagarināja līdz četriem gadiem; Satversmei pievienoja nodaļu par cilvēka pamattiesībām; pieņēma Civilprocesa likumu. Sākumā 6. Saeimas priekšsēdētāja bija dr. [[Ilga Kreituse]], bet no 1996. gada 26. septembra par priekšsēdētāju kļuva [[Alfreds Čepānis]]. === 7. Saeima (1998—2002) === {{pamatraksts|7. Saeima|7. Saeimas vēlēšanas}} 7. Saeimas vēlēšanas, saskaņā ar grozījumiem Satversmē, pirmoreiz Latvijas valsts vēsturē notika vienā dienā — 1998. gada 3. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 944 667 vēlētāji jeb 71,9% visu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, tajā skaitā ārvalstīs nobalsoja 10 080 pilsoņu. Tika pieņemts 21 kandidātu saraksts, no kuriem mandātus ieguva 6, jo pārējie nepārsniedza noteikto 5% vēlēšanu barjeru. Katram saraksta iesniedzējam bija jāiemaksā 1000 latu drošības nauda, kuru tam atmaksāja saraksta iesniedzējam, ja no saraksta vismaz vienā apgabalā ievēlēja kaut vienu deputātu. No simts ievēlētajiem deputātiem 17 bija sievietes, 94 bija latvieši, 94 deputātiem bija augstākā, 4 — vidējā speciālā un 2 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. 7. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas, 14 apakškomisijas un 5 izmeklēšanas komisijas. Pēc Saeimas ievēlēšanas izveidojās 6 frakcijas. 2001. gada janvārī 5 no Jaunās partijas izstājušies deputāti Jaunās partijas frakcijas vietā izveidoja Jauno frakciju, un tā pastāvēja līdz 2002. gada martam. Latvijas Sociāldemokrātu apvienības (LSA) frakcija 1999. gada maijā tika nosaukta par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) frakciju. Savukārt 2002. gada janvārī no LSDSP frakcijas izstājušies deputāti izveidoja Sociāldemokrātu savienības frakciju. 2002. gada janvārī tika izveidota arī politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija. 7. Saeimā salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu, bija maz pie frakcijām nepiederošo deputātu: sākumā — 1, 2002. gada janvārī — 3, 2002. gada martā — 7, bet Saeimas darba beigās — 8 deputāti. 7. Saeimas laikā izskatīti 1442 likumprojekti, pieņemti 917 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir grozījumi Satversmē, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Elektronisko dokumentu likums, Komerclikums, grozījumi Administratīvā procesa likumā un grozījumi Kriminālprocesa kodeksā. 7. Saeimas priekšsēdētājs bija [[Jānis Straume]]. === 8. Saeima (2002—2006) === {{pamatraksts|8. Saeima|8. Saeimas vēlēšanas}} 8. Saeimas vēlēšanas notika 2002. gada 5. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 997 754 (71,51%) vēlētāji, no tiem ārvalstīs nobalsoja 7490 vēlētāju. Tika pieteikti 20 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 6 partijas un partiju apvienības. No simts ievēlētajiem deputātiem 18 bija sievietes, 79 — latvieši, 14 — krievi, 1 polis, 1 ebrejs, 1 karēlis, 4 nebija uzrādījuši savu nacionālo piederību. 93 deputātiem ir augstākā, 4 — vidējā speciālā, 3 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. 8. Saeimā bija 17 pastāvīgās komisijas, 13 apakškomisijas un 1 izmeklēšanas komisija. Pēc Saeimas ievēlēšanas izveidoja 6 frakcijas. 8. Saeimas laikā nemainījās deputātu skaits Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijās. Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātu skaits palielinājās, bet frakcijas “Jaunais laiks” deputātu skaits nedaudz samazinājās. 2003. gada 19. februārī 17 deputāti, kas bija izstājušies no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā”, izveidoja Tautas saskaņas partijas frakciju. Tās locekļu skaits pakāpeniski samazinājās, un kopš 2005. gada 27. oktobra to sauca par Saskaņas Centra frakciju. 2003. gada 13. jūnijā darbību izbeidza politisko organizāciju apvienības “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcija, bet 29. augustā tā mainītā sastāvā savu darbību atjaunoja. 2003. gada 12. jūnijā 5 deputāti izveidoja Latvijas sociālistiskās partijas frakciju. 8. Saeimā, tāpat kā 7. Saeimā, bija maz pie frakcijām nepiederošo deputātu. To skaits svārstījās no sešiem līdz vienam deputātam, īsu brīdi — no 2003. gada 1. septembra līdz 2004. gada 9. februārim — nebija neviena pie frakcijām nepiederoša deputāta. 8. Saeimas laikā iesniegti 1934 likumprojekti, pieņemti 1272 likumi. Nozīmīgākie no tiem ir Biedrību un nodibinājumu likums, Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, Kriminālprocesa likums. Saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā notika likumu un atsevišķu likumu normu saskaņošana ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. 8. Saeimas priekšsēdētāja bija [[Ingrīda Ūdre]]. === 9. Saeima (2006—2010) === {{pamatraksts|9. Saeima|9. Saeimas vēlēšanas}} 9. Saeimas vēlēšanas notika 2006. gada 7. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 908 979 (60,98%) vēlētāji, no tiem ārvalstīs nobalsoja 7580 vēlētāju. Tika reģistrēti 19 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 7 partijas un partiju apvienības. No simts ievēlētajiem deputātiem 19 bija sievietes, 78 — latvieši, 15 — krievi, 1 ebrejs, 1 karēlis, 1 vācietis, 4 nebija uzrādījuši savu nacionālo piederību. 95 deputātiem bija augstākā izglītība un 5 — vidējā izglītība. Statistika par deputātiem atspoguļo tikai vēlēšanu rezultātus. 9. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas un 8 frakcijas. Sākumā 9. Saeimas priekšsēdētājs bija [[Indulis Emsis]], bet no 2007. gada 24. septembra par priekšsēdētāju kļuva [[Gundars Daudze]]. === 10. Saeima (2010—2011) === {{pamatraksts|10. Saeima|10. Saeimas vēlēšanas}} [[10. Saeimas vēlēšanas]] notika 2010. gada 2. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 967 162 vēlētāju. Vēlētāju līdzdalība bija 63,12 procenti. Vēlēšanās ārvalstīs piedalījās 30,46 procenti no ārvalstīs reģistrēto pilsoņu skaita. Reģistrēti tika 13 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem 5 procentu barjeru pārvarēja un mandātus ieguva 5 partijas un partiju apvienības. 10. Saeimas priekšsēdētāja bija [[Solvita Āboltiņa]], Saeimas priekšsēdētājas biedri bija [[Gundars Daudze]] un [[Andrejs Klementjevs]], Saeimas sekretārs bija [[Kārlis Šadurskis]], Saeimas sekretāra biedrs bija [[Dzintars Rasnačs]]. 10. Saeimā bija 16 pastāvīgās komisijas un 10 apakškomisijas. 10. Saeimā bija 5 frakcijas — politisko partiju apvienības „[[Vienotība]]” frakcija — 33 deputāti, politisko partiju apvienības „[[Saskaņas Centrs]]” frakcija — 29 deputāti, [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s frakcija — 22 deputāti, nacionālās apvienības „[[Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|Visu Latvijai! — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]” frakcija — 8 deputāti, partiju apvienības „[[Par Labu Latviju]]” frakcija — 8 deputāti. 2011. gada 28. maijā [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Valdis Zatlers]] ierosināja [[referendums par 10. Saeimas atlaišanu|tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu]]. Tautas nobalsošana notika 2011. gada 23. jūlijā un pēc tās rezultātiem 10. Saeima tika atlaista. === 11. Saeima (2011—2014) === {{pamatraksts|11. Saeima|11. Saeimas vēlēšanas}} [[11. Saeimas vēlēšanas]] notika 2011. gada 17. septembrī. Vēlēšanās piedalījās 902 569 vēlētāju, kas sastādīja 60,55% no kopējā balsstiesīgo skaita. Reģistrēti tika 13 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem [[5% barjera|5% barjeru]] pārvarēja un mandātus ieguva 5 partijas un partiju apvienības. 11. Saeimas priekšsēdētāja bija [[Solvita Āboltiņa]], Saeimas priekšsēdētājas biedri bija [[Inese Lībiņa-Egnere]] un [[Andrejs Klementjevs]], Saeimas sekretārs bija [[Dzintars Rasnačs]], Saeimas sekretāra biedrs bija [[Jānis Vucāns]]. 11. Saeimā bija 5 frakcijas: "[[Saskaņas Centrs]]" (30 deputāti), "[[Vienotība]]" (20 deputāti), "[[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]]" (14 deputāti), "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]" (13 deputāti), "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" (13 deputāti). === 12. Saeima (2014—2018) === {{pamatraksts|12. Saeima|12. Saeimas vēlēšanas}} [[12. Saeimas vēlēšanas]] notika 2014. gada 4. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 913 211 vēlētāju. Par derīgām atzina 890 407 vēlētāju zīmes. Reģistrēti tika 13 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem [[5% barjera|5% barjeru]] pārvarēja un mandātus ieguva 6 partijas un partiju apvienības. 12. Saeimas priekšsēdētāja bija [[Ināra Mūrniece]], Saeimas priekšsēdētājas biedri bija [[Gundars Daudze]] un [[Inese Lībiņa-Egnere]], Saeimas sekretārs bija [[Andrejs Klementjevs]], Saeimas sekretāra biedrs bija [[Gunārs Kūtris]]. 12. Saeimā bija 6 frakcijas: [[Saskaņa|"SASKAŅA"]] (24 deputāti), "[[VIENOTĪBA]]" (23 deputāti), [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (21 deputāts), [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (17 deputāti), [[Latvijas Reģionu apvienība]] (8 deputāti) un "[[No sirds Latvijai]]" (7 deputāti). === 13. Saeima (2018—2022) === {{pamatraksts|13. Saeima|13. Saeimas vēlēšanas}} [[13. Saeimas vēlēšanas]] notika 2018. gada 6. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 845 196 vēlētāju, kas bija 54,6% no kopējā balsstiesīgo skaita. Reģistrēti tika 16 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem [[5% barjera|5% barjeru]] pārvarēja un mandātus ieguva 7 partijas un partiju apvienības. 13. Saeimas priekšsēdētāja bija [[Ināra Mūrniece]], Saeimas priekšsēdētājas biedres — [[Dagmāra Beitnere-Le Galla]] un [[Inese Lībiņa-Egnere]], Saeimas sekretārs bija [[Andrejs Klementjevs]], Saeimas sekretāra biedre bija [[Marija Golubeva]]. 13. Saeimai uzsākot darbu, izveidojās 7 frakcijas: [[Saskaņa|"SASKAŅA"]] (22 deputāti), [[Jaunā konservatīvā partija]] (16 deputāti), [[KPV LV]] (15 deputāti) "[[Attīstībai/Par!]]" (13 deputāti), [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (13 deputāti), [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (11 deputāti), "[[VIENOTĪBA]]" (8 deputāti). === 14. Saeima (2022 — ''pašlaik'') === {{pamatraksts|14. Saeima|14. Saeimas vēlēšanas}} [[14. Saeimas vēlēšanas]] notika 2022. gada 1. oktobrī. Vēlēšanās piedalījās 916 594 vēlētāju, kas bija 59,43% no kopējā balsstiesīgo skaita. Reģistrēti tika 19 deputātu kandidātu saraksti, no kuriem [[5% barjera|5% barjeru]] pārvarēja un mandātus ieguva 7 partijas un partiju apvienības. Līdz 2023. gada 20. septembrim, 14. Saeimas priekšsēdētājs bija [[Edvards Smiltēns]], Saeimas priekšsēdētāja biedri — [[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] un [[Jānis Grasbergs]], Saeimas sekretārs bija [[Armands Krauze]], Saeimas sekretāra biedre bija [[Antoņina Ņenaševa]]. No 2023. gada 20. septembra, 14. Saeimas priekšsēdētāja ir [[Daiga Mieriņa]], Saeimas priekšsēdētājas biedri — Zanda Kalniņa-Lukaševica un Antoņina Ņenaševa, Saeimas sekretārs ir Edvards Smiltēns, Saeimas sekretāra biedrs ir Jānis Grasbergs. 14. Saeimai uzsākot darbu, izveidojās 7 frakcijas: [[Jaunā Vienotība]] (26 deputāti), [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16 deputāti), [[Apvienotais saraksts]] (15 deputāti), [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (13 deputāti), [[Stabilitātei!]] (11 deputāti), [[Progresīvie]] (10 deputāti), [[Latvija pirmajā vietā]] (9 deputāti). == Nosaukums == [[Attēls:LR Saeimas plāksne.jpg|thumb|300 px|LR Saeimas plāksne]] Saeima ir Latvijas Republikas parlamenta nosaukums kopš 1922. gada. Latviešu valodas etimoloģijas vārdnīcā teikts, ka vārds „Saeima” nozīmē „sapulce” un ir atvasināts no darbības vārda „iet”. [[juris Alunāns|Jura Alunāna]] darinātais jaunvārds „saims” sākotnēji nozīmējis „valsts padome, zemes padome”, bet vēlāk tas ticis lietots formā „saeima” ar nozīmes paplašinājumu „sanāksme, sapulce, apspriede”. == Saeimas nams == {{pamatraksts|Latvijas Republikas Saeimas nams}} Latvijas Republikas parlamenta galvenā ēka atrodas Rīgā, [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba ielā]] 11, un tiek saukta par [[Latvijas Republikas Saeimas nams|Saeimas namu]]. Tajā notiek Saeimas sēdes. Iepretim Saeimas namam — Jēkaba ielā 10/12, Jēkaba ielā 16 un [[Torņa iela (Rīga)|Torņa ielā]] 3/5 — atrodas vēl trīs ēkas, kas tiek izmantotas Saeimas komisiju un frakciju darbam. Neviena no šīm ēkām nav speciāli būvēta parlamenta vajadzībām, bet tikai laika gaitā tās piemērotas Saeimas darbībai. == Interesanti fakti == Latvijas tauta 1920. gada 17. un 18. aprīlī ievēlēja Satversmes sapulci, kura izstrādāja valsts iekārtas pamatlikumu jeb Satversmi un turpināja neatkarīgas valsts likumdošanas darbu — pieņēma agrārreformas likumu, Saeimas vēlēšanu likumu un citus likumus. Latvijas parlamenta vēsturē ilggadējākais Saeimas priekšsēdētājs ir Pauls Kalniņš, kas šo amatu ieņēma 1. Saeimā (nepilnu laiku), 2. Saeimā, 3. Saeimā un 4. Saeimā, kopumā deviņus gadus — no 1925. gada 20. marta līdz 1934. gada 15. maijam. Saeimas garākā sēde — 2008. gada 11. decembra sēde — ilga 19 stundas un 36 minūtes — līdz nākamās dienas rītam pulksten 4.36. Tad sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz 2008. gada 18. decembrim, un pēc nedēļas sēde turpinājās vēl 8 stundas un 40 minūtes. Tātad minētās sēdes kopējais garums bija 28 stundas un 16 minūtes. Saeimas sēdes laikā ar āmura piesitienu Saeimas sēdes vadītājs norāda, ka visas debates par sēdē izskatāmo jautājumu ir izbeigtas. Prezidijs Saeimas sēdēs var dot iespēju runāt arī ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonām. Piemēram, deputātus uzrunājis Itālijas prezidents [[Karlo Adzeljo Čampi]], NATO ģenerālsekretārs [[Jāps de Hops Shefers]], Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Bakradze un ASV kongresmenis Džons Šimkus. Publikai Saeimas sēdes laikā ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt sēdes kārtību. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no Sēžu zāles atsevišķas personas vai pat visu publiku. == Skatīt arī == * [[Jauniešu Saeima]] * [[Likumdošanas vara Latvijā]] * [[Tautas padome]] * [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulce]] * [[Vidzemes bruņniecības nams]] * [[Saeimas vēlētas amatpersonas]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.saeima.lv Saeimas oficiālā mājaslapa] * [http://www.flickr.com/photos/saeima Saeimas ''Flickr'' konts] * [https://web.archive.org/web/20070207014848/http://web.cvk.lv/pub/public/27427.html Saeimas vēlēšanu rezultāti kopš 1993. gada] * [http://www.saeima.lv/lv/likumdosana/kartibas-rullis Saeimas kārtības rullis] {{14. Saeima}} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Saeima| ]] [[Kategorija:Konstitucionālās tiesības]] [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] d3idkchz02loy3trx7w9jcgnrdtbc0p 0 3724 4296927 4295438 2025-06-19T20:09:42Z Lasks 38532 /* 14. Saeimā un EP pārstāvētās partijas un apvienības */ 4296927 wikitext text/x-wiki {{Latvijas politika}} Šis ir saraksts ar [[Latvija|Latvijā]] reģistrētajām [[politiskā partija|politiskām partijām]]. 2022. gada jūlijā Latvijā darbojās 8 politisko partiju apvienības un 53 aktīvas partijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/?filter=pp&search=|title=Politisko partiju un to apvienību saraksts|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2022-07-24|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2022. gadā kādā partijā iestājies bija ap 26 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/politisko-partiju-biedru-skaits-sasniedz-gandriz-26-tukstosus.d?id=54565596|title=Politisko partiju biedru skaits sasniedz gandrīz 26 tūkstošus|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-24|language=lv}}</ref> == Aktīvās partijas == === [[14. Saeima|14. Saeimā]] un [[Eiropas Parlaments|EP]] pārstāvētās partijas un apvienības === {| class="wikitable sortable" ! colspan=2 | Partijas nosaukums ! Abr. ! Līderi ! Biedru skaits ! Ideoloģija ! [[Saeima]] ! [[Eiropas Parlaments|EP]] ! Piezīmes |- ! style="background-color:#64C049 | | [[Jaunā Vienotība]] | JV | [[Evika Siliņa]] | 3156 (2025) | [[Liberālais konservatīvisms]]<br>[[Pro-Eiropisms|Proeiropeisms]] | {{Composition bar|26|100|hex=#64C049}} | {{Composition bar|2|9|hex=#64C049}} | <small>Politiskā apvienība sastāv no šādām partijām: [[Vienotība]], [[Kuldīgas novadam]], [[Tukuma pilsētai un novadam]], [[Valmierai un Vidzemei]] un [[Jēkabpils reģionālā partija]].</small> |- ! style="background-color:#258B4C | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | ZZS | [[Armands Krauze]] | 2259 (2025) | [[Agrārisms]]<br>[[Zaļais konservatīvisms]] | {{Composition bar|16|100|hex=#258B4C}} | {{Composition bar|0|9|hex=#258B4C}} | <small>Politiskā apvienība sastāv no šādām partijām: [[Daugavpils novada partija]], [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Latvijas Zemnieku savienība]] un "[[Latvijai un Ventspilij]]".</small> |- ! style="background-color:#ffa800 | | [[Apvienotais saraksts]] | AS | [[Edgars Tavars]]<br>[[Edvards Smiltēns]] | 2049 (2025) | [[Reģionālisms]]<br>[[Zaļais konservatīvisms]] | {{Composition bar|14|100|hex=#ffa800}} | {{Composition bar|1|9|hex=#ffa800}} | <small>Politiskā apvienība sastāv no šādām partijām: [[Latvijas Zaļā partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]] un [[Liepājas partija]].</small> |- ! style="background-color:#5A0505 | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | NA | [[Ilze Indriksone]] | 1115 (2025) | [[Nacionālisms]]<br>Konservatīvisms | {{Composition bar|12|100|hex=#5A0505}} | {{Composition bar|2|9|hex=#5A0505}} | |- ! style="background-color:#f57d00 | | [[Stabilitātei!]] | ST! | [[Aleksejs Rosļikovs]] | 709 (2025) | [[Centrisms]]<br>[[Populisms]]<br>[[Eiroskepticisms]]<br>[[Latvijas krievi|Latvijas krievu intereses]] | {{Composition bar|8|100|hex=#f57d00}} | {{Composition bar|0|9|hex=#f57d00}} | |- ! style="background-color:#E64632 | | [[Progresīvie]] | P vai PRO | [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]] | 897 (2025) | [[Sociāldemokrātija]]<br>[[Zaļā politika]]<br>[[Progresīvisms]] | {{Composition bar|8|100|hex=#E64632}} | {{Composition bar|1|9|hex=#E64632}} | |- ! style="background-color:#9E3039 | | [[Latvija pirmajā vietā]] | LPV | [[Ainārs Šlesers]] | 1285 (2024) | [[Sociālais konservatīvisms]]<br />[[Kristīgā demokrātija]]<br>[[Populisms]] | {{Composition bar|8|100|hex=#9E3039}} | {{Composition bar|1|9|hex=#9E3039}} | |- ! style="background-color:#004898 | | [[Gods kalpot Rīgai!]] | GKR | [[Oļegs Burovs]] | 518 (2025) | [[Reģionālisms]] | {{Composition bar|1|100|hex=#004898}} | {{Composition bar|0|9|hex=#004898}} | <small>Nav frakcijas Saeimā. Pārstāv no [[Latvija pirmajā vietā]] ievēlētais deputāts [[Oļegs Burovs]].</small> |- ! style="background-color:#FF2400 | | [[Saskaņa]] | S vai SDPS | [[Jānis Urbanovičs]] | 973 (2025) | [[Sociāldemokrātija]] | {{Composition bar|0|100|hex=#FF2400}} | {{Composition bar|1|9|hex=#FF2400}} | |- ! style="background-color:#FFEC00 | | [[Latvijas attīstībai]] | LA | [[Juris Pūce]] | 689 (2025) | [[Klasiskais liberālisms]] | {{Composition bar|0|100|hex=#FFEC00}} | {{Composition bar|1|9|hex=#FFEC00}} | |} === Pārējās partijas un apvienības === * [[Apvienība Jaunlatvieši]] * [[Brīvam cilvēkam]] (iepriekš [[Partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām"]]) * [[Jaunā konservatīvā partija]] (iepriekš Konservatīvie) * [[Kopā Latvijai]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2023-bartasevics-ar-domubiedriem-aiz-slegtam-durvim-nodibinajis-jaunu-partiju-kopa-latvijai.a503363/|title=Bartaševičs ar domubiedriem aiz slēgtām durvīm nodibinājis jaunu partiju «Kopā Latvijai»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-02|language=lv}}</ref> * [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] * [[Kristīgi Progresīvā partija]] (iepriekš [[Vienota Rēzekne]]) * [[Latvijas Atdzimšanas partija]] * [[Latvijas Pirātu Partija]] * [[Latvijas Sociālistiskā partija]] * [[Nacionālā Savienība "Taisnīgums"]] (iepriekš [[Nacionālā Spēka Savienība]]) * [[Pamats-LV]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008324917|title=PAMATS-LV, 40008324917 - par uzņēmumu|website=ur.gov.lv|language=lv|date=2023-04-28|access-date=2023-05-02|archive-date=2023-05-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230502092504/https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008324917}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-zdanokas-un-mitrofanova-vadita-krievu-savieniba-izveido-apvienibu-ar-centra-partiju.a507077/|title=Ždanokas un Mitrofanova vadītā Krievu savienība izveido apvienību ar "Centra partiju"|website=lsm.lv|language=lv|date=2023-05-02|access-date=2023-05-02}}</ref> ** [[Centra partija]] ** [[Latvijas Krievu savienība]] * [[Pašcieņa (partija)|Pašcieņa]] (iepriekš "Ropažu komanda") * [[Platforma 21]] (iepriekš Katram un katrai, Likums un kārtība) * [[Republika (partija)|Republika]] * [[Rīcības partija]] (iepriekš Eiroskeptiķi, Esi Cilvēks) * [["Sadarbība"]] (darbība apturēta ar Rīgas rajona tiesas spriedumu)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/sadarbiba/40008205544|title=Sadarbība, 40008205544 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2025-04-01|date=2024-06-21|language=lv}}</ref> * [[Suverēnā vara]] (iepriekš Likums.Atbildība.Kārtība, Savienība "Latgales sirds")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/likums-atbildiba-kartiba/40008087873|title=Suverēnā vara, 40008087873 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2023-04-10|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tautas kalpi Latvijai]] (iepriekš Jaunā Saskaņa) * [[Tautas varas spēks]] (iepriekš Alternative, Spēks vienotībā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/alternative/40008113748|title=Tautas varas spēks, 40008113748 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2023-04-10|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tauta. Zeme. Valstiskums.]] (iepriekš Apvienība Latvijai, "Tauta. Zeme. Valsts.") ** [[Par Cilvēcīgu Latviju]] (iepriekš KPV LV) ** [[Tēvzemes mantojums]] (iepriekš "Tēvzemes nacionālo spēku savienība", "Tēvzemes savienība", "Daugava — Latvijai") ** [[Brīvai stiprai Latvijai]] * [[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] === Reģionālās partijas === * [[Apvienība Iedzīvotāji]] * [[Daugavpils — mana pils]] * [[Daugavpils novada partija]] (sadarbojas ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]) * [[Jēkabpils reģionālā partija]] * [[Jūrmala — mūsu mājas]] * [[Latgales partija]] * [[Latvijai un Ventspilij]] (sadarbojas ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]) * [[Liepājas partija]] (ietilpst [[Apvienotais saraksts|AS]]) * [[Kuldīgas novadam]] (ietilpst [[Jaunā Vienotība|JV]]) * [[Mēs – Talsiem un novadam]] * [[Mūsu partija]] * [[Saldus novadam]] * [[Sarauj, Latgale!]] * [[Siguldas novada partija]] (iepriekš "Krimuldas novada partija") * [[Talsu novada attīstībai]] * [[Tev, Jūrmalai]] * [[Tukuma pilsētai un novadam]] (ietilpst [[Jaunā Vienotība|JV]]) * [[Valmierai un Vidzemei]] * [[Vidzemes partija]] (sadarbojas ar [[Platforma 21|P21]]) == Bijušās partijas == Partijas, kuras nav izpildījušas Politisko partiju likuma prasību pārreģistrēties ik pēc noteikta laika brīža un līdz ar to uzsākts to likvidācijas process, vai arī citādā veidā izbeigušas darbību. === Saeimā pārstāvētās partijas un apvienības === * "[[Atmoda Latvijai]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/atmoda/50008276341|title=Atmoda , 50008276341 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2020-12-27|date=2020-12-27|language=lv}}</ref> * [[Brīvā izvēle tautu Eiropā]] (apvienojās, izveidojot partiju "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā") * [[Darba partija]] * [[Demokrāti.lv]] (iepriekš "Jaunie Demokrāti") * [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Latvijas Demokrātiskā partija]] * [[Jaunā partija]] * [[Jaunais centrs]] (apvienojās, izveidojot partiju "Saskaņa") * [[Latvijas Ceļš]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] (apvienojās, izveidojot partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") * [[Latvijas Pirmā partija]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Līdztiesība]] (apvienojās, izveidojot partiju "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā") * [[LPP/LC]] * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] * [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP]] (apvienojās, izveidojot partiju "Saskaņa") * [[Tautas kustība "Latvijai"]] * [[Tautas partija]] * [[Tautas Saskaņas partija]] (apvienojās, izveidojot partiju "Saskaņa") * [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]] * [[Tēvzemei un Brīvībai]] (apvienojās, izveidojot partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") === Reģionālās partijas === : ''Saraksts var būt nepilnīgs.'' * [[Bauskas rajona Nacionālā apvienība]] * [[Latgales Gaisma]] * [[Latgales tauta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/latgales-tauta/40008116424|title=Latgales tauta , 40008116424 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * Apvienība "[[Liepājas attīstībai]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/oficiali-likvideta-apvieniba-liepajas-attistibai/|title=Oficiāli likvidēta apvienība &quot;Liepājas attīstībai&quot;|website=irliepaja.lv|access-date=2021-04-15|date=2014-05-19|language=lv}}</ref> * [[Liepāja kvadrātā]] * [[Mēs savam novadam]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Mēs Olainei]] * [[Ogres Novadam]] (2020. gadā apvienojās, izveidojot partiju "Latvijas Reģionu apvienība")<ref name="LRA">{{Tīmekļa atsauce|title=Latvijas Reģionu apvienība pārtapusi partijā |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-regionu-apvieniba_-partapusi-partija-14246857 |access-date=2023-10-03 |website=www.diena.lv}}</ref> * [[Reģionu alianse]] (iepriekš "Rīgas apriņķa novadu apvienība"; 2020. gadā apvienojās, izveidojot partiju "Latvijas Reģionu apvienība")<ref name="LRA" /> * [[Rēzeknes Jaunsaimnieks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/rezeknes-jaunsaimnieks/40008092041|title=Rēzeknes Jaunsaimnieks, Politiskā partija, 40008092041 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Vidzemes apvienība]] (apvienojās, izveidojot partiju "LPP/LC") * [[Zemgales partija]] === Citas partijas un apvienības === : ''Saraksts var būt nepilnīgs.'' * [[Gods kalpot mūsu Latvijai]] * [[Apvienība SKG|Apvienība "Atmoda"]] (agrāk Apvienība SKG) * [[Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija]] * [[Atbildība (partiju apvienība)|Atbildība — sociāldemokrātisko partiju apvienība]] * [[Demokrātu partija]] * [[Dzimtene (partija)|Dzimtene]] * [[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvā partija]] * [[Jaunlatvija]] * "[[Laiks pārmaiņām]]" * [[Latviešu Latvija]] * [[Latviešu Nacionālisti]] * [[Latviešu partija]] * [[Latviešu Zemnieku savienība (1993)]] * [[Latvijas Apvienotā Republikāņu partija]] * [[Latvijas Kalve]] * [[Latvijas Nacionāli Demokrātiskā partija]] * [[Māras zeme (partija)|Māras Zeme]] * [[Mūsu izvēle]] (iepriekš "Latvijas Jaunatnes partija" un "Uz priekšu, Latvija!') * [[Mūsu Zeme]] * [[Nacionālā Spēka Savienība]] * [[Pēdējā partija]] * [[Ražotāja Latvija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/razotaja-latvija/40008157865|title=Ražotāja Latvija , 40008157865 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Reformu savienība]] * [[Latvijas Republikāņu partija|Republikāņu partija]] * [[Republikas Atbalstīšanas Apvienība]] * [[Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija]] * [[Sporta un veselības partija]] * [[Sporta partija]] * [[Suverenitāte (partija)|Suverenitāte]] (iepriekš Pensionāru un Senioru partija, "Latvijas Atmoda", Rīgas partija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/suverenitate/50008102341|title=SUVERENITĀTE, 50008102341 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2024-06-20|date=2024-06-20|language=lv}}</ref> * [[Tautas kontrole]] (iepriekš "Mūsu Latvijai")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/tautas-kontrole/40008087591|title=Tautas kontrole , 40008087591 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-04-15|date=2021-04-15|language=lv}}</ref> * [[Tautas kopa "Brīvība"]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180701165040/https://www.ur.gov.lv/lv/registre/organizaciju/politiska-partija/politisko-partiju-un-to-apvienibu-saraksts/ LR Uzņēmumu Reģistra Politisko partiju reģistrs] * [https://web.archive.org/web/20180320105515/http://partijas.info/ Informācija par Latvijas politiskajām partijām] {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas|*]] [[Kategorija:Politisko partiju uzskaitījumi]] [[he:פוליטיקה של לטביה#הסאימה]] p3cms6c0p082csetnibpf9ilj1iu23j 0 5287 4296910 4296624 2025-06-19T19:38:15Z 80.89.77.132 Jā 4296910 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Dinaburga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Daugavpils | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = How Daugavpils look like.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Daugavpils.svg | flag_size = x75px | flag_link = Daugavpils karogs | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Daugavpils.svg | shield_size = x75px | shield_link = Daugavpils ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = top | latd = 55 | latm = 52 | lats = 30 | latNS = N | longd = 26 | longm = 32 | longs = 8 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[1275]]. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš [[1582]]. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|ltg|Daugpiļs}}<br />{{val|lt|Daugpilis}}<br />{{val|de|Dünaburg}}<br />{{val|ru|Двинcк, Борисоглебск}}<br />{{val|pl|Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk}} | government_type = [[Daugavpils dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Andrejs Elksniņš]] | area_footnotes = | area_total_km2 = 72.48 | area_land_km2 = | area_water_km2 = 9.75 | area_water_percent = | area_rank = 3 | elevation_footnotes = | elevation_m = 105 | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Daugavpils}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 2 | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-54(01-65) | area_code = <small>(+371)</small> 654 | website = {{URL|http://www.daugavpils.lv/}} | footnotes = }} [[Attēls:Rothko In Night.jpg|thumb|Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī]] '''Daugavpils''' ({{val|ltg|Dpils<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv|title=Vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] |access-date=2023. gada 23. maijā; arī: L. Balode, O. Bušs "No Abavas līdz Zilupei, Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga, Latviešu valodas aģentūra, 2015, 92. lpp. ("Latgaliešu rakstu valodā arī Daugpiļs")}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lgsc.lv/tag/daugpils/|title=Latgales Studentu centra Daugavpils nodaļas informācija|publisher=[[Latgales Studentu centrs]] |access-date=2023. gada 23. maijā}}</ref> Daugovpiļs}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |access-date=2020. gada 3. janvārī |archive-date=2020. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125114948/https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf }}</ref>) ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās kopējā platība ir 72,48 km² un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Daugavpils|format=yes}}.<ref name="iedz skaits" /> Tā ir Latvijas [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|otra lielākā pilsēta]] pēc [[Rīga]]s. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Daugava]]s. Pilsēta ir izvietota [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Latgale|Latgalē]], gan [[Sēlija|Sēlijā]]. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir [[Latgales plānošanas reģions|Latgales plānošanas reģiona]] lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Pilsēta ir arī nozīmīgs sociāli ekonomiskās attīstības centrs Baltijā.{{Nepieciešama atsauce}} Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1275. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/50|title=Daugavpils vēsture|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170630230459/https://www.daugavpils.lv/lv/50|archivedate={{dat|2017|06|30||bez}}}}</ref> savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1582. gadā. Pilsētai tās pastāvēšanas laikā bijuši vairāki nosaukumi: '''Dinaburga''' (līdz 1893), īslaicīgi '''Borisogļebska''' ({{val|ru|Борисоглебск}}; 1656—1667) un '''Dvinska''' (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]] Daugavas kreisajā krastā. [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas]] gados 1940.—1991. gadā Daugavpils tika stipri [[Pārkrievošana|rusificēta]].<ref>[https://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/2024_Janis_Riekstins_Latvijas_parkrievosana_1940-1990(1).pdf Jānis Riekstiņš. Latvijas pārkrievošana 1940-1990. Izvilkumi no LKP Daugavpils pilsētas komitejas sekretāra E. Mūkina runas – par Latvijas austrumu rajonu rusifikāciju – LKP CK 1953. gada 22.-23. jūnija plēnumā</ref> Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] tajā lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju joprojām ir [[krievvalodīgie]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=22.01.2023 }}</ref> Pašreizējais [[Daugavpils pilsētas dome]]s priekšsēdētājs ir [[Andrejs Elksniņš]]. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] tiek ievēlēti uz četriem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120418021714/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|archivedate={{dat|2012|04|18||bez}}}}</ref> Pilsētā darbojas [[Daugavpils Universitāte]], vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/novadi/daugavpili-aukstuma-del-skolas-nav-ieradusies-vairak-neka-piektdala-skolenu.d?id=36851063|title=Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}}}</ref> Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.<ref name="par Daugavpili">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/40|title=Daugavpils pilsētas apraksts|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310032338/http://www.daugavpils.lv/lv/40|archivedate={{dat|2012|03|10||bez}}}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Daugavpils vēsture}} Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). Senākā Daugavpils atradās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]], kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]] un pakļāvās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]]. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Dinaburgas pils]]. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Polijas karalim un Lietuvas dižkungam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]] un 1566. gadā Dinaburga pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas hercogiste]]s apriņķa centru. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. 1656.—1667. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]] ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Dinaburgu atguva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un 1677. gadā tā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru, [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimiku]] sanākšanas vietu un [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskapu]] rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i, bet 1796. gadā pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Dinaburga kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]]. 1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]-[[Varšava]]s šoseju, 1860. gadā [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā, pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kaujām]] 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki]]em un tā ieguva Daugavpils vārdu. [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] puses ieņēma [[Sarkanā armija|Padomju Savienības]] karaspēks, bet 1941. gada jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks]]. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas [[Latvijas PSR]] pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.<ref name="LME">{{LME|1|358}}</ref> 1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu. <gallery> Attēls:Daugavpils ģerbonis 1582.png|1582. gada ģerbonis Attēls:Daugavpils COA 1781.jpg|1781. gada ģerbonis </gallery> == Ģeogrāfija == === Cilvēka ģeogrāfija === [[Attēls:Daugavpils Immaculate Conception Roman Catholic Church.jpg|thumb|[[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca|Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]]]Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], un tajā esošajiem sešiem pagastiem: [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastu]] ziemeļos, [[Naujenes pagasts|Naujenes pagastu]] ziemeļaustrumos un austrumos, [[Tabores pagasts|Tabores pagastu]] dienvidaustrumos, [[Laucesas pagasts|Laucesas pagastu]] dienvidos, [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes pagastu]] rietumos un [[Sventes pagasts|Sventes pagastu]] ziemeļrietumos.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Pilsētas galvenā (arī pēc teritorijas lielākā) daļa atrodas Daugavas labajā krastā — starp upi un Lielo Stropu ezeru zemā līdzenumā. Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos [[mikrorajons|mikrorajonos]]. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un [[Daugavpils cietoksnis]]). [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils dzelzceļa stacija]] atrodas 218 km attālumā no [[Rīga]]s, savukārt attālums līdz Rīgai pa {{A ceļš|6}} ir 232 km.<ref name="par Daugavpili" /> Attālums līdz [[Lietuva]]s robežai ir 25 km, līdz [[Baltkrievija]]s robežai 35 km, bet līdz [[Krievija]]s robežai 120 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|title=Daugavpils|publisher=Turismslatvija.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120504002459/http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|archivedate={{dat|2012|05|04||bez}}}}</ref> ==== Pilsētas daļas ==== Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 daļās jeb apkaimēs, no kuriem 20 atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet pieci — kreisajā. [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] apkaime ir [[eksklāvs]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] teritorijā. {{columns |width=180px |col1= * [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] * [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]] * [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]] * [[Dzelzceļnieks]] * [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]] * [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] * [[Ezermala (Daugavpils)|Ezermala]] * [[Gajoks]] * [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |col2= * [[Jaunā Forštate]] * [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] * [[Jaunie Stropi]] * [[Judovka]] * [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūni]] * [[Križi]] * [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]] * [[Liginiški]] |col3= * [[Mazie Stropi]] * [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]] * [[Nīderkūni]] * [[Ruģeļi]] * [[Vecā Forštate]] * [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]] * [[Viduspoguļanka]] * [[Vizbuļi (Daugavpils)|Vizbuļi]] }} === Dabas ģeogrāfija === [[Attēls:Берег пляжа "Спасалка" - panoramio.jpg|thumb|Stropu ezera piekraste]]Pilsētas reljefs galvenokārt ir līdzens ar atsevišķām paugurainēm, jo pilsētas teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu daļā. Pilsētas lielākā daļa iekļaujas [[Vidusdaugavas zemiene|Jersikas līdzenumā]], bet ziemeļaustrumu daļa nedaudz iekļaujas Dagdas paugurainē, dienvidaustrumu daļa [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], dienvidaustrumu daļa Skrudalienes paugurainē un dienvidrietumu daļa Ilūkstes paugurainē.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf|title=VIDES PĀRSKATS 2020|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111622/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf}}</ref> Virsmas augstums Daugavpils ziemeļu priekšpilsētā ir apmēram 120 m vjl., kas pazeminās virzienā uz Daugavu.<ref name=":0" /> Pamatiežu ieliektā virsma, ko veido vairāk nekā 300 miljonu gadu veci [[Vidusdevons|vidus]] un [[Augšdevons|augšdevona]] sistēmas [[Smilšakmens|smilšakmeņi]] atrodas 250 m dziļumā. Pamatiežiem uzgulsnējušies [[Kvartārs|kvartāra]] sistēmas ieži, kuru veidošanās ir bijusi saistīta ar ģeoloģiskajiem procesiem un [[Daugavas ieleja]]s attīstību. Uz ziemeļiem no Daugavas veidojušies [[Limnoglaciālās reljefa formas|limnoglaciālie]] nogulumi un eolie nogulumi — [[Smiltis|smilts]], kā arī atsevišķās teritorijas daļās [[kūdra]]. Pilsētas dienvidu daļā abpus Daugavai izgulsnējušies aluviālie nogulumi — smilts, [[grants]] un [[aleirīti]], kā arī ledus laikmeta beigu posma limnoglaciālie [[Māls|māli]], kurus izmantoja, būvējot pilsētu vairāku gadsimtu garumā. Māla slāņi atrodas tieši zem grunts, vietām pat 3 m dziļumā.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf|title=Vides pārskats 2006|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111624/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf}}</ref> Zeme zem ūdeņiem Daugavpils pilsētā aizņem 921,1 ha jeb 13% no pilsētas teritorijas. Ūdensobjekti ietilpst Daugavas baseina apgabalā. Lielākā pilsētas ūdenstece [[Daugava]] tek pilsētas dienvidu daļā (~16 km), sadalot pilsētu divās daļās. Pilsētā upes gultnes platums ir no 200 līdz 220 m, bet pavasara palu laikā var palielināties no 300 līdz 360 m. No Daugavas upes hidroloģiskā režīma atkarīgas citas mazākas upes, kuras tek Daugavpils administratīvajā teritorijā un ietek Daugavā ([[Laucesa (upe)|Laucesas]] un [[Šuņica]]s upe).<ref name=":1" /> Pilsētā atrodas vairāki ūdensobjekti — ezeri un mākslīgās ūdenstilpes: [[Stropu ezers|Lielais Stropu ezers]], kas pa kanālu saņem ūdeni no [[Mazais Stropu ezers|Mazā Stropu ezera]], kurš atrodas pilsētas ziemeļaustrumu pierobežā. Vēl pilsētas teritorijā atrodas [[Šuņezers]], [[Zirgezers]], Platinkas (Plotičku) ezers, [[Gubiščes ezers]], Stropiņš (Stropoka ezers), Lielais un Mazais Trikātes ezers.<ref name=":0" /> Meži izvietoti ziemeļu daļā — [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] rajonā, Stropu, [[Križi|Križu]] rajonā un pilsētas austrumu rajonā — [[Ruģeļi|Ruģeļu]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] mežu masīvs. Pilsētas ziemeļu teritorijā esošie meži tālāk pāriet Līksnas un Naujenes pagastu teritorijās. Mežu kopējā platība pilsētas administratīvajās robežās ir 1630 ha, no kuriem aptuveni 300 ha ir fizisko personu īpašumā pēc to īpašuma tiesību atjaunošanas. Pilsētas meži pēc sugu sastāva, galvenokārt, ir jauktie skuju koku meži ([[Egles|egle]], [[Priedes|priede]]), nedaudz lapu koki. Mežu teritorijās sastopamas atsevišķas retu koku, floras un faunas ekosistēmas. Pilsētas teritorijā, vadoties pēc Bioloģijas institūta 1985. gadā izdotās grāmatas, bija konstatētas 898 reti sastopamas augu sugas. Daugavpils cietokšņa fortos ziemo retas [[Sikspārņi|sikspārņu]] sugas. No sikspārņu aizsardzības viedokļa Daugavpils fortiem ir izcila nozīme ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Visas 5 Daugavpils fortos konstatētās sikspārņu sugas ir aizsargājamo sugu sarakstā.<ref name=":2" /> === Klimats === Daugavpils pilsēta atrodas [[Mērenā josla|mērenā]] klimata ietekmē. Novērojamas samērā vēsas vasaras un mērenas ziemas, kad sals mijas ar atkalām. Pilsētas atrašanās vieta nosaka to, ka pilsētā ir kontinentālāks klimats, salīdzinot ar pārējo valsts teritoriju. Ziemas ir aukstākas un vasaras karstākas.<ref name=":1" /> Aukstākais mēnesis ir janvāris, bet siltākais mēnesis ir jūlijs, vidējais bezsala periods ir 143 dienas. Visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra Daugavpils novērojumu stacijā ir +35,1 ºC, kas novērota 1959. gada 13. jūlijā. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-43,2 ºC) reģistrēta 1956. gada 8. februārī, kas ir Latvijā zemākā reģistrētā temperatūra.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://klimats.meteo.lv/klimats_latvija/pasvaldibu_apskati/valstspilseta/daugavpils_pilseta/|title=Daugavpils pilsēta :: Klimata portāls|website=klimats.meteo.lv|access-date=2024-03-14}}</ref><ref name=":0" /> Puse no visām gada dienām pilsētā ir mākoņainas, galvenokārt, no novembra līdz februārim. Mazāk mākoņu ir no aprīļa līdz jūlijam.<ref name=":2" /> Mēnesis ar vislielāko relatīvo mitrumu ir novembris, bet mēnesis ar vismazāko relatīvo mitrumu ir maijs. Lietainākais mēnesis ir jūlijs, bet sausākais — aprīlis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/|title=Daugavpils climate: Weather Daugavpils & temperature by month|website=en.climate-data.org|access-date=2024-03-14}}</ref> Pilsētā valdošie ir dienvidrietumu vēji, rietumu — ap 20%, dienvidu — 14%. Ziemā pārsvarā pūš dienvidu rumbu vēji. Pavasarim raksturīgi ziemeļaustrumu vēji, maijā līdz 17%. Vasarā visvairāk pūš rietumu vēji, bet rudenī dienvidrietumu vēji. Vējainākie mēneši ir janvāris un decembris, un tas galvenokārt pūš no dienvidrietumiem (janvārī) un dienvidiem (decembrī). Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā un augustā. Vidējais īpaši vējaino dienu (vairāk par 14 m/s) skaits ir 14 dienas gadā, bet vislielākais vējaino dienu skaits — 30.<ref name=":2" /><ref name=":3" />{{Laikapstākļu kaste |location = Daugavpils |metric first = Yes |single line = Yes |Jan high C = -2.7 |Feb high C = -1.8 |Mar high C = 3.5 |Apr high C = 11.4 |May high C = 17.1 |Jun high C = 20.4 |Jul high C = 22.8 |Aug high C = 21.4 |Sep high C = 16.3 |Oct high C = 9.2 |Nov high C = 3.9 |Dec high C = 0 |year high C = 9.8 |Jan low C = -6.8 |Feb low C = -7.1 |Mar low C = -3.5 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.9 |Jun low C = 12 |Jul low C = 14.8 |Aug low C = 13.9 |Sep low C = 9.7 |Oct low C = 4.3 |Nov low C = 0.6 |Dec low C = -3.3 |year low C = 1.3 |Jan precipitation mm = 52 |Feb precipitation mm = 46 |Mar precipitation mm = 47 |Apr precipitation mm = 49 |May precipitation mm = 71 |Jun precipitation mm = 84 |Jul precipitation mm = 87 |Aug precipitation mm = 84 |Sep precipitation mm = 67 |Oct precipitation mm = 65 |Nov precipitation mm = 55 |Dec precipitation mm = 52 |year precipitation mm = 633 |source 1 = Climate Data <ref name=eather1>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/ |title=Daugavpils climate |accessdate=2024-03-14</ref> |date= |Jan mean C=-4.6|Feb mean C=-4.3|Mar mean C=0|Apr mean C=7|May mean C=12.9|Jun mean C=16.5|Jul mean C=19|Aug mean C=17.7|Sep mean C=13|Oct mean C=6.7|Nov mean C=2.3|Dec mean C=-1.6|Jan precipitation days=10|Feb precipitation days=8|Mar precipitation days=9|Apr precipitation days=7|May precipitation days=8|Jun precipitation days=9|Jul precipitation days=10|Aug precipitation days=9|Sep precipitation days=8|Oct precipitation days=9|Nov precipitation days=9|Dec precipitation days=9|Jan humidity=84|Feb humidity=83|Mar humidity=77|Apr humidity=67|May humidity=66|Jun humidity=68|Jul humidity=72|Aug humidity=73|Sep humidity=77|Oct humidity=82|Nov humidity=87|Dec humidity=85|Jand sun=1.5|Febd sun=2.5|Mard sun=5.1|Aprd sun=8.7|Mayd sun=10.8|Jund sun=11.2|Juld sun=10.8|Augd sun=9|Sepd sun=6.3|Octd sun=3.6|Novd sun=1.6|Decd sun=1.3}} == Iedzīvotāji == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaits |percentages = pagr |break = jā | width = 10em | align = right | cols = 2 | graph-pos = bottom |1784|3573 |1825|2885 |1860|13000 |1897|69675 |1905|76588 |1913|112848 |1914|112837 |1920|31500 |1925|40640 |1930|43226 |1935|45160 |1938|40071 |1940|51300 |1943|28579 |1944|14832 |1945|29600 |1946|22587 |1950|50800 |1955|58600 |1956|58500 |1959|65459 |1960|67500 |1966|88900 |1970|100400 |1975|110300 |1979|115600 |1989|129000 |1995|120000 |2000|115265 |2003|112132 |2007|108091 |2009|104857 |67=2012|68=90 962|70=|71=2017|72=83 908|73=2020|74=81 668|83=2023|84=78 850}} Pirmie precīzie dati par iedzīvotāju skaitu Daugavpilī ir no tā laika, kad pilsētu kopā ar Latgali pēc [[Polijas dalīšanas]] pievienoja [[Krievijas impērija]]i. 1784. gadā pilsētā dzīvoja 3573 iedzīvotāji, no kuriem gandrīz puse — 1540 bija ebreji. Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] ebreji un krievu [[vecticībnieki]] sāka ieceļot 17. gadsimtā.<ref name=":0" /> Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums pilsētā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, sevišķi pēc [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] atklāšanas 1860. gados, kad Daugavpils kļuva par svarīgu dzelzceļa mezglu, kurā krustojās 5 lielākas dzelzceļa līnijas. 20 gados no 1840. gada iedzīvotāju skaits bija dubultojies,<ref name=":4">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas valsts 20 gados|last=Asaris|first=Hermanis|publisher=Latvijas pilsētu savienība|year=1938}}</ref> bet 50 gados no 1863. gada līdz 1913. gadam tas pieauga piecas reizes. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Daugavpili izpostīja, un tās iedzīvotāju skaits saruka četrkārt. Kaujas frontes tiešā tuvuma dēļ jau kara sākumā daļu iedzīvotāju no pilsētas izraidīja, bet liels vairums iedzīvotāju atstāja pilsētu labprātīgi.<ref name=":4" /> Pēc kara postījumiem tā tomēr atjaunojās kā svarīgākais dienvidaustrumu Latvijas saimnieciskais, kulturālais un administratīvais centrs, un strauji palielinājās latviešu īpatsvars. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados iedzīvotāju skaits samazinājās. 1944. gadā liela daļa pilsētas tika nopostīta. Pēc Otrā pasaules kara bija vērojams liels iedzīvotāju mehāniskais pieaugums un pilsētas etniskais sastāvs būtiski mainījās. Pilsētā noritēja lielu rūpnīcu celtniecība, un lielākā daļa strādnieku bija iebraucēji no [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s, bet latvieši bieži aizbrauca uz citiem Latvijas novadiem. [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pievienošana 1953. gadā kopējo Daugavpils iedzīvotāju skaitu būtiski nemainīja. 20. gadsimta beigās samazinājās ebreju īpatsvars, jo notika ebreju emigrācija uz [[Izraēla|Izraēlu]].<ref name=":0" /> Pēc iedzīvotāju skaita Daugavpils ir otra lielākā [[Latvijas pilsēta]] aiz [[Rīga]]s. 2023. gadā pilsētā bija 78 850 iedzīvotāju. 92% no pilsētas iedzīvotājiem dzīvo Daugavas labā krasta dzīvojamajās apkaimēs. Visblīvāk apdzīvotās apkaimes ir [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Jaunā Forštate]] un [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]. Pēdējās desmitgades Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika ir negatīva, novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence par ~2% gadā, visstraujāk samazinās darbspējīgajā vecumā esošo cilvēku skaits. Iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmē gan negatīvais [[dabiskais pieaugums]], gan augstā iedzīvotāju ārējā migrācija uz ārvalstīm darba meklējumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/attistiba/2018/Strategija2014-2030_.pdf|title=DAUGAVPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.-2030. gadam}}</ref> Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Daugavpilī bija piereģistrēti 68 916 Latvijas pilsoņi (75,8% no kopējā skaita), 16 909 [[Latvijas nepilsoņi]] (18,6%) un 4282 Krievijas Federācijas pilsoņi (4,7%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 63 125 Latvijas pilsoņi (80,8%), 10 181 Latvijas nepilsoņi (13,0%) un 3518 Krievijas pilsoņi (4,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>68 916</small><br />(75,8%) | <small>67 657</small><br /> | <small>66 437</small><br /> | <small>66 058</small><br /> | <small>65 452</small><br /> | <small>64 816</small><br /> | <small>64 272</small><br /> | <small>64 059</small><br /> | <small>64 138</small><br /> | <small>63 684</small><br /> | <small>62 889</small><br /> | <small>63 519</small><br /> | <small>63 294</small><br /> | <small>63 125</small><br />(80,8%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>16 909</small><br />(18,6%) | <small>16 374</small><br /> | <small>15 371</small><br /> | <small>14 704</small><br /> | <small>14 101</small><br /> | <small>13 554</small><br /> | <small>12 969</small><br /> | <small>12 503</small><br /> | <small>12 107</small><br /> | <small>11 678</small><br /> | <small>11 130</small><br /> | <small>10 849</small><br /> | <small>10 503</small><br /> | <small>10 181</small><br />(13,0%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>4 282</small><br />(4,7%) | <small>4 254</small><br /> | <small>4 546</small><br /> | <small>4 726</small><br /> | <small>4 730</small><br /> | <small>4 678</small><br /> | <small>4 624</small><br /> | <small>4 583</small><br /> | <small>4 463</small><br /> | <small>4 299</small><br /> | <small>4 118</small><br /> | <small>3 864</small><br /> | <small>3 723</small><br /> | <small>3 518</small><br />(4,5%) | | |} === Etniskais sastāvs === 1897. gadā Daugavpilī lielākās etniskās grupas bija ebreji (46%), krievi (30%) un poļi (16%), bet latviešu īpatsvars bija tikai 1,8%,<ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|year=1960}}</ref> 1925. gadā latvieši bija 27% no iedzīvotāju kopskaita, dzīvoja arī 19% poļu, 17% krievu, 3% ukraiņu, 1% vāciešu.<ref name=":0" /> 1935. gadā latviešu īpatsvars bija 33,6%, bet ebreju 24,6%, krievu 20,4% un poļu 18,2%.<ref name=":5" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Mežs; Németh|first=Ilmārs; Ádám|date=2014. gada decembris|title=1935. gada tautskaites datu pielāgojums rajonu un mūsdienu pagastu iedalījumam|url=http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf|journal=Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis|volume=68|pages=35}}</ref> {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2024. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031 Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 26. maijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 16457 : Latvieši : green | slice 2 = 36240 : Krievi : red | slice 3 = 9864 : Poļi : aqua | slice 4 = 5413 : Baltkrievi : yellow | slice 5 = 1972 : Ukraiņi : orange | slice 6 = 656 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 343 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 139 : Ebreji : white | slice 9 = 19 : Igauņi : brown | slice 10 = 6696 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 77799 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 21,2% | style="text-align:center;" | 16 457 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 46,6% | style="text-align:center;" | 36 240 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 12,7% | style="text-align:center;" | 9864 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 7,0% | style="text-align:center;" | 5413 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 2,5% | style="text-align:center;" | 1972 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,8% | style="text-align:center;" | 656 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,5% | style="text-align:center;" | 392 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,3% | style="text-align:center;" | 257 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,05% | style="text-align:center;" | 41 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 4,1% | style="text-align:center;" | 3161 |} === Ievērojami cilvēki === Daugavpilī vai Daugavpils apkārtnē dzimuši: {{div col}} * [[Andris Ambainis]] (1975), matemātiķis; * [[Gunārs Bērziņš]] (1927—1999), karikatūrists; * [[Pēteris Bolšaitis]] (1937—2021), latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts; * [[Aleksandrs Cauņa]] (1988), futbolists; * [[Gundars Celitāns]] (1985), volejbolists; * [[Boriss Cilevičs]] (1956), fiziķis, matemātiķis un politiķis; * [[Ilmārs Dzenis]] (1931), trimdas latviešu dziedātājs; * [[Movša Feigins]] (1908—1950), šahists; * [[Gžegožs Fitelbergs]] (1879—1953), diriģents, komponists un vijolnieks; * [[Romualds Gibovskis]] (1962), skulptors, gleznotājs; * [[Henrihs Graftio]] (1869—1949), inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis; * [[Ēriks Grigjans]] (1964), futbolists; * [[Anastasija Grigorjeva]] (1990), cīkstone; * [[Aleksandrs Isakovs]] (1973), futbolists; * [[Aleksandrs Janeks]] (1891—1970), ķīmiķis, filozofs * [[Māris Jass]] (1985), hokejists; * [[Kanstancins Jezavitavs]]<ref>[http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&cid=20&name=Konstantins_Jezovitovs_&aid=96 Konstantīns Jezovitovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309171934/http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&cid=20&name=Konstantins_Jezovitovs_&aid=96 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }}. lcb.lv.</ref><!--be:Канстанцін Барысавіч Езавітаў--> (1893—1946), sabiedriskais un politiskais darbinieks; * [[Dmitrijs Jurkevičs]] (1987), vieglatlēts; * [[Meletijs Kaļistratovs]] (1896—1941), sabiedrisks un politisks darbinieks; * [[Nikolajs Katiševs]] (1900—1978), armijas un latviešu leģiona virsnieks; * [[Igors Kazanovs]] (1963), vieglatlēts; * [[Johans Klapje de Kolongs]] (1838—1901), inženieris un izgudrotājs; * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), embriologs; * [[Anatolijs Kreipāns]] (1960), žurnālists; * [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), pirmais [[Britu Palestīna]]s galvenais rabīns; * [[Vilhelms Lapelis]] (1961), bīskaps; * [[Jānis Lucāns]] (1937), Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts; * [[Ivans Lukjanovs]] (1987), futbolists; * [[Oļegs Maļuhins]] (1969), sportists; * [[Solomons Mihoelss]] (1890—1948), aktieris, režisors un politisks darbinieks; * [[Jevgeņijs Millers]] (1867—1939), armijas ģenerālis; * [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis; * [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks; * [[Miroslavs Mitrofanovs]] (1966), politiķis un žurnālists; * [[Jurģis Pučinsks]] (1973), futbolists; * [[Vladislavs Raginis]], Polijas armijas virsnieks, kritis [[Polijas kampaņa]]s laikā; * [[Marks Rotko]] (1903—1971), gleznotājs; * [[Alfrēds Rubiks]] (1935), politiķis; * [[Artjoms Rudņevs]] (1988), futbolists; * [[Māris Smirnovs]] (1976), futbolists; * [[Oskars Stroks]], (1893—1975), komponists; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017), aktrise un režisore; * [[Valdis Zeps]] (1932—1996), valodnieks, profesors un rakstnieks.{{div col end}} == Saimniecība == Lielākie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija [[Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca]], Latvijas Maiznieks, reģionālā slimnīca, ''Axon Cable'' elektrovadu un kabeļu rūpnīca, sintētisko šķiedru ražotne ''Nexis Fibers'', daudznozaru uzņēmums ''Lagron'', mašīnbūves un elektronikas uzņēmums "Zieglera mašīnbūve".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100003011&id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]</ref> === Transports === {{see also|Sabiedriskais transports Daugavpilī|Tramvaju satiksme Daugavpilī}} Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S "Daugavpils satiksme", pilsētā ir daudzi autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršruti. Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja {{dat|1946|11|05}}. == Sports == Daugavpilī ir bāzēts [[Latvijas futbola Virslīga]]s klubs [[BFC Daugavpils]], kas mājas spēles aizvada [[Celtnieks (stadions)|"Celtnieka" stadionā]]. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs [[Dinaburg FC|Dinaburg]], kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet [[FC Daugava]] 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem. Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs "[[Daugavpils "Lokomotīve"|Lokomotīve]]". Daugavpilī notikuši vairāki ''[[Speedway Grand Prix]]'' posmi. Par pirmās [[Latvijas Grand Prix|Latvijas ''Grand Prix'']] izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis [[Gregs Henkoks]]. 2014. gada Latvijas ''Grand Prix'' izcīņā Latviju pārstāvošais [[Ķasts Puodžuks]] izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums ''Speedway Grand Prix''. Daugavpilī bāzēta [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionātā hokejā]] komanda [[HK Dinaburga]]. No 2005. līdz 2012. gadam pilsētā bāzēta bija [[DHK Latgale]], kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu. == Apskates objekti == * [[Daugavpils cietoksnis]] * [[Marks Rotko|Marka Rotko]] muzejs * [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]] * [[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]] * [[Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]] * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī]] * [[Daugavpils Olimpiskais centrs]] == Attēlu galerija == {{Galerija |width=150| height=100 |align=center |captionstyle=text-align:center; font-size:smaller; |Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (1).jpg|Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle |Attēls:Daugavpils city hall 02.JPG|Pilsētas dome |Attēls:Dvinsk 1912.jpg|Pilsētas skats 1912. gadā |Attēls:Daugavpils fortress 05.jpg|[[Daugavpils cietoksnis]] |Attēls:Vienības nams 092011.jpg|[[Vienības nams]] |Attēls:Rigas street 2009 07 1.jpg|Rīgas iela — pilsētas promenāde |Attēls:Daugavpils Regional and Art Museum01.JPG|[[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs|Novadpētniecības un mākslas muzejs]] |Attēls:daugavpils pareiztic baznica.JPG|A. Ņevska pareizticīgo kapela |Attēls:daugavpils dzc stacija.jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija |Attēls:DauagvpilsKTM-31.jpg|Tramvajs Daugavpilī |Attēls:18. novembra iela, Daugavpils.jpg|18. novembra iela |Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|Dzelzceļa tilts pār Daugavu }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081216004501/http://www.daugavpils.lv/ Daugavpils pilsētas pašvaldības vietne] * [https://web.archive.org/web/20110212151257/http://dcdc.lpi.du.lv/ Dinaburgas cietokšņa Dokumentācijas centrs] * [https://web.archive.org/web/20060516142539/http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Dinaburgas cietoksnis] * [https://web.archive.org/web/20140904071021/http://uznemumi.daugavpils.lv/index.htm Daugavpils uzņēmumu katalogs] * [https://web.archive.org/web/20090420090251/http://www.veinik.by/index/Dvinsk.htm Sergeja Prokudina-Gorskia Daugavpils (Dvinskas) krāsainās fotogrāfijas] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20161030082019/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/daugavpils/daugavpils-unity-square/ Vienības Laukums Daugavpilī Straume (WebCam)], balticlivecam.com {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Novadu centri}} {{Daugavpils apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Daugavpils| ]] lzvw9skou4locuqlb6wcb0d4zajl4cp 4296911 4296910 2025-06-19T19:38:28Z Quinlan83 98626 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/80.89.77.132|80.89.77.132]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks 4296624 wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Dinaburga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Daugavpils | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = How Daugavpils look like.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Daugavpils.svg | flag_size = x75px | flag_link = Daugavpils karogs | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Daugavpils.svg | shield_size = x75px | shield_link = Daugavpils ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = top | latd = 55 | latm = 52 | lats = 30 | latNS = N | longd = 26 | longm = 32 | longs = 8 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[1275]]. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš [[1582]]. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|ltg|Daugpiļs}}<br />{{val|lt|Daugpilis}}<br />{{val|de|Dünaburg}}<br />{{val|ru|Двинcк, Борисоглебск}}<br />{{val|pl|Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk}} | government_type = [[Daugavpils dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Andrejs Elksniņš]] | area_footnotes = | area_total_km2 = 72.48 | area_land_km2 = | area_water_km2 = 9.75 | area_water_percent = | area_rank = 3 | elevation_footnotes = | elevation_m = 105 | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Daugavpils}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 2 | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-54(01-65) | area_code = <small>(+371)</small> 654 | website = {{URL|http://www.daugavpils.lv/}} | footnotes = }} [[Attēls:Rothko In Night.jpg|thumb|Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī]] '''Daugavpils''' ({{val|ltg|Daugpiļs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv|title=Vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] |access-date=2023. gada 23. maijā; arī: L. Balode, O. Bušs "No Abavas līdz Zilupei, Vietvārdu cilmes īsā vārdnīca. Rīga, Latviešu valodas aģentūra, 2015, 92. lpp. ("Latgaliešu rakstu valodā arī Daugpiļs")}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lgsc.lv/tag/daugpils/|title=Latgales Studentu centra Daugavpils nodaļas informācija|publisher=[[Latgales Studentu centrs]] |access-date=2023. gada 23. maijā}}</ref> Daugovpiļs}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |access-date=2020. gada 3. janvārī |archive-date=2020. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125114948/https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf }}</ref>) ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās kopējā platība ir 72,48 km² un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Daugavpils|format=yes}}.<ref name="iedz skaits" /> Tā ir Latvijas [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|otra lielākā pilsēta]] pēc [[Rīga]]s. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Daugava]]s. Pilsēta ir izvietota [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Latgale|Latgalē]], gan [[Sēlija|Sēlijā]]. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir [[Latgales plānošanas reģions|Latgales plānošanas reģiona]] lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Pilsēta ir arī nozīmīgs sociāli ekonomiskās attīstības centrs Baltijā.{{Nepieciešama atsauce}} Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1275. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/50|title=Daugavpils vēsture|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170630230459/https://www.daugavpils.lv/lv/50|archivedate={{dat|2017|06|30||bez}}}}</ref> savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1582. gadā. Pilsētai tās pastāvēšanas laikā bijuši vairāki nosaukumi: '''Dinaburga''' (līdz 1893), īslaicīgi '''Borisogļebska''' ({{val|ru|Борисоглебск}}; 1656—1667) un '''Dvinska''' (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]] Daugavas kreisajā krastā. [[Latvijas padomju okupācija|Padomju okupācijas]] gados 1940.—1991. gadā Daugavpils tika stipri [[Pārkrievošana|rusificēta]].<ref>[https://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/2024_Janis_Riekstins_Latvijas_parkrievosana_1940-1990(1).pdf Jānis Riekstiņš. Latvijas pārkrievošana 1940-1990. Izvilkumi no LKP Daugavpils pilsētas komitejas sekretāra E. Mūkina runas – par Latvijas austrumu rajonu rusifikāciju – LKP CK 1953. gada 22.-23. jūnija plēnumā</ref> Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] tajā lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju joprojām ir [[krievvalodīgie]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=22.01.2023 }}</ref> Pašreizējais [[Daugavpils pilsētas dome]]s priekšsēdētājs ir [[Andrejs Elksniņš]]. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] tiek ievēlēti uz četriem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120418021714/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|archivedate={{dat|2012|04|18||bez}}}}</ref> Pilsētā darbojas [[Daugavpils Universitāte]], vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/novadi/daugavpili-aukstuma-del-skolas-nav-ieradusies-vairak-neka-piektdala-skolenu.d?id=36851063|title=Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}}}</ref> Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.<ref name="par Daugavpili">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/40|title=Daugavpils pilsētas apraksts|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310032338/http://www.daugavpils.lv/lv/40|archivedate={{dat|2012|03|10||bez}}}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Daugavpils vēsture}} Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). Senākā Daugavpils atradās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]], kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]] un pakļāvās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]]. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Dinaburgas pils]]. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Polijas karalim un Lietuvas dižkungam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]] un 1566. gadā Dinaburga pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas hercogiste]]s apriņķa centru. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. 1656.—1667. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]] ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Dinaburgu atguva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un 1677. gadā tā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru, [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimiku]] sanākšanas vietu un [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskapu]] rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i, bet 1796. gadā pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Dinaburga kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]]. 1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]-[[Varšava]]s šoseju, 1860. gadā [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā, pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kaujām]] 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki]]em un tā ieguva Daugavpils vārdu. [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] puses ieņēma [[Sarkanā armija|Padomju Savienības]] karaspēks, bet 1941. gada jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks]]. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas [[Latvijas PSR]] pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.<ref name="LME">{{LME|1|358}}</ref> 1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu. <gallery> Attēls:Daugavpils ģerbonis 1582.png|1582. gada ģerbonis Attēls:Daugavpils COA 1781.jpg|1781. gada ģerbonis </gallery> == Ģeogrāfija == === Cilvēka ģeogrāfija === [[Attēls:Daugavpils Immaculate Conception Roman Catholic Church.jpg|thumb|[[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca|Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]]]Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], un tajā esošajiem sešiem pagastiem: [[Līksnas pagasts|Līksnas pagastu]] ziemeļos, [[Naujenes pagasts|Naujenes pagastu]] ziemeļaustrumos un austrumos, [[Tabores pagasts|Tabores pagastu]] dienvidaustrumos, [[Laucesas pagasts|Laucesas pagastu]] dienvidos, [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes pagastu]] rietumos un [[Sventes pagasts|Sventes pagastu]] ziemeļrietumos.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Pilsētas galvenā (arī pēc teritorijas lielākā) daļa atrodas Daugavas labajā krastā — starp upi un Lielo Stropu ezeru zemā līdzenumā. Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos [[mikrorajons|mikrorajonos]]. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un [[Daugavpils cietoksnis]]). [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils dzelzceļa stacija]] atrodas 218 km attālumā no [[Rīga]]s, savukārt attālums līdz Rīgai pa {{A ceļš|6}} ir 232 km.<ref name="par Daugavpili" /> Attālums līdz [[Lietuva]]s robežai ir 25 km, līdz [[Baltkrievija]]s robežai 35 km, bet līdz [[Krievija]]s robežai 120 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|title=Daugavpils|publisher=Turismslatvija.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120504002459/http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html|archivedate={{dat|2012|05|04||bez}}}}</ref> ==== Pilsētas daļas ==== Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 daļās jeb apkaimēs, no kuriem 20 atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet pieci — kreisajā. [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] apkaime ir [[eksklāvs]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] teritorijā. {{columns |width=180px |col1= * [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] * [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]] * [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]] * [[Dzelzceļnieks]] * [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]] * [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] * [[Ezermala (Daugavpils)|Ezermala]] * [[Gajoks]] * [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |col2= * [[Jaunā Forštate]] * [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] * [[Jaunie Stropi]] * [[Judovka]] * [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūni]] * [[Križi]] * [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]] * [[Liginiški]] |col3= * [[Mazie Stropi]] * [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]] * [[Nīderkūni]] * [[Ruģeļi]] * [[Vecā Forštate]] * [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]] * [[Viduspoguļanka]] * [[Vizbuļi (Daugavpils)|Vizbuļi]] }} === Dabas ģeogrāfija === [[Attēls:Берег пляжа "Спасалка" - panoramio.jpg|thumb|Stropu ezera piekraste]]Pilsētas reljefs galvenokārt ir līdzens ar atsevišķām paugurainēm, jo pilsētas teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu daļā. Pilsētas lielākā daļa iekļaujas [[Vidusdaugavas zemiene|Jersikas līdzenumā]], bet ziemeļaustrumu daļa nedaudz iekļaujas Dagdas paugurainē, dienvidaustrumu daļa [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], dienvidaustrumu daļa Skrudalienes paugurainē un dienvidrietumu daļa Ilūkstes paugurainē.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf|title=VIDES PĀRSKATS 2020|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111622/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2020_Vides_parskats_Daugavpils_TP_3.0.pdf}}</ref> Virsmas augstums Daugavpils ziemeļu priekšpilsētā ir apmēram 120 m vjl., kas pazeminās virzienā uz Daugavu.<ref name=":0" /> Pamatiežu ieliektā virsma, ko veido vairāk nekā 300 miljonu gadu veci [[Vidusdevons|vidus]] un [[Augšdevons|augšdevona]] sistēmas [[Smilšakmens|smilšakmeņi]] atrodas 250 m dziļumā. Pamatiežiem uzgulsnējušies [[Kvartārs|kvartāra]] sistēmas ieži, kuru veidošanās ir bijusi saistīta ar ģeoloģiskajiem procesiem un [[Daugavas ieleja]]s attīstību. Uz ziemeļiem no Daugavas veidojušies [[Limnoglaciālās reljefa formas|limnoglaciālie]] nogulumi un eolie nogulumi — [[Smiltis|smilts]], kā arī atsevišķās teritorijas daļās [[kūdra]]. Pilsētas dienvidu daļā abpus Daugavai izgulsnējušies aluviālie nogulumi — smilts, [[grants]] un [[aleirīti]], kā arī ledus laikmeta beigu posma limnoglaciālie [[Māls|māli]], kurus izmantoja, būvējot pilsētu vairāku gadsimtu garumā. Māla slāņi atrodas tieši zem grunts, vietām pat 3 m dziļumā.<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf|title=Vides pārskats 2006|access-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-date={{dat|2024|03|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240314111624/https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/Buvvalde/2006_vides_parskats_galigaredakcija.pdf}}</ref> Zeme zem ūdeņiem Daugavpils pilsētā aizņem 921,1 ha jeb 13% no pilsētas teritorijas. Ūdensobjekti ietilpst Daugavas baseina apgabalā. Lielākā pilsētas ūdenstece [[Daugava]] tek pilsētas dienvidu daļā (~16 km), sadalot pilsētu divās daļās. Pilsētā upes gultnes platums ir no 200 līdz 220 m, bet pavasara palu laikā var palielināties no 300 līdz 360 m. No Daugavas upes hidroloģiskā režīma atkarīgas citas mazākas upes, kuras tek Daugavpils administratīvajā teritorijā un ietek Daugavā ([[Laucesa (upe)|Laucesas]] un [[Šuņica]]s upe).<ref name=":1" /> Pilsētā atrodas vairāki ūdensobjekti — ezeri un mākslīgās ūdenstilpes: [[Stropu ezers|Lielais Stropu ezers]], kas pa kanālu saņem ūdeni no [[Mazais Stropu ezers|Mazā Stropu ezera]], kurš atrodas pilsētas ziemeļaustrumu pierobežā. Vēl pilsētas teritorijā atrodas [[Šuņezers]], [[Zirgezers]], Platinkas (Plotičku) ezers, [[Gubiščes ezers]], Stropiņš (Stropoka ezers), Lielais un Mazais Trikātes ezers.<ref name=":0" /> Meži izvietoti ziemeļu daļā — [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciema]] rajonā, Stropu, [[Križi|Križu]] rajonā un pilsētas austrumu rajonā — [[Ruģeļi|Ruģeļu]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] mežu masīvs. Pilsētas ziemeļu teritorijā esošie meži tālāk pāriet Līksnas un Naujenes pagastu teritorijās. Mežu kopējā platība pilsētas administratīvajās robežās ir 1630 ha, no kuriem aptuveni 300 ha ir fizisko personu īpašumā pēc to īpašuma tiesību atjaunošanas. Pilsētas meži pēc sugu sastāva, galvenokārt, ir jauktie skuju koku meži ([[Egles|egle]], [[Priedes|priede]]), nedaudz lapu koki. Mežu teritorijās sastopamas atsevišķas retu koku, floras un faunas ekosistēmas. Pilsētas teritorijā, vadoties pēc Bioloģijas institūta 1985. gadā izdotās grāmatas, bija konstatētas 898 reti sastopamas augu sugas. Daugavpils cietokšņa fortos ziemo retas [[Sikspārņi|sikspārņu]] sugas. No sikspārņu aizsardzības viedokļa Daugavpils fortiem ir izcila nozīme ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Visas 5 Daugavpils fortos konstatētās sikspārņu sugas ir aizsargājamo sugu sarakstā.<ref name=":2" /> === Klimats === Daugavpils pilsēta atrodas [[Mērenā josla|mērenā]] klimata ietekmē. Novērojamas samērā vēsas vasaras un mērenas ziemas, kad sals mijas ar atkalām. Pilsētas atrašanās vieta nosaka to, ka pilsētā ir kontinentālāks klimats, salīdzinot ar pārējo valsts teritoriju. Ziemas ir aukstākas un vasaras karstākas.<ref name=":1" /> Aukstākais mēnesis ir janvāris, bet siltākais mēnesis ir jūlijs, vidējais bezsala periods ir 143 dienas. Visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra Daugavpils novērojumu stacijā ir +35,1 ºC, kas novērota 1959. gada 13. jūlijā. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-43,2 ºC) reģistrēta 1956. gada 8. februārī, kas ir Latvijā zemākā reģistrētā temperatūra.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://klimats.meteo.lv/klimats_latvija/pasvaldibu_apskati/valstspilseta/daugavpils_pilseta/|title=Daugavpils pilsēta :: Klimata portāls|website=klimats.meteo.lv|access-date=2024-03-14}}</ref><ref name=":0" /> Puse no visām gada dienām pilsētā ir mākoņainas, galvenokārt, no novembra līdz februārim. Mazāk mākoņu ir no aprīļa līdz jūlijam.<ref name=":2" /> Mēnesis ar vislielāko relatīvo mitrumu ir novembris, bet mēnesis ar vismazāko relatīvo mitrumu ir maijs. Lietainākais mēnesis ir jūlijs, bet sausākais — aprīlis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/|title=Daugavpils climate: Weather Daugavpils & temperature by month|website=en.climate-data.org|access-date=2024-03-14}}</ref> Pilsētā valdošie ir dienvidrietumu vēji, rietumu — ap 20%, dienvidu — 14%. Ziemā pārsvarā pūš dienvidu rumbu vēji. Pavasarim raksturīgi ziemeļaustrumu vēji, maijā līdz 17%. Vasarā visvairāk pūš rietumu vēji, bet rudenī dienvidrietumu vēji. Vējainākie mēneši ir janvāris un decembris, un tas galvenokārt pūš no dienvidrietumiem (janvārī) un dienvidiem (decembrī). Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā un augustā. Vidējais īpaši vējaino dienu (vairāk par 14 m/s) skaits ir 14 dienas gadā, bet vislielākais vējaino dienu skaits — 30.<ref name=":2" /><ref name=":3" />{{Laikapstākļu kaste |location = Daugavpils |metric first = Yes |single line = Yes |Jan high C = -2.7 |Feb high C = -1.8 |Mar high C = 3.5 |Apr high C = 11.4 |May high C = 17.1 |Jun high C = 20.4 |Jul high C = 22.8 |Aug high C = 21.4 |Sep high C = 16.3 |Oct high C = 9.2 |Nov high C = 3.9 |Dec high C = 0 |year high C = 9.8 |Jan low C = -6.8 |Feb low C = -7.1 |Mar low C = -3.5 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.9 |Jun low C = 12 |Jul low C = 14.8 |Aug low C = 13.9 |Sep low C = 9.7 |Oct low C = 4.3 |Nov low C = 0.6 |Dec low C = -3.3 |year low C = 1.3 |Jan precipitation mm = 52 |Feb precipitation mm = 46 |Mar precipitation mm = 47 |Apr precipitation mm = 49 |May precipitation mm = 71 |Jun precipitation mm = 84 |Jul precipitation mm = 87 |Aug precipitation mm = 84 |Sep precipitation mm = 67 |Oct precipitation mm = 65 |Nov precipitation mm = 55 |Dec precipitation mm = 52 |year precipitation mm = 633 |source 1 = Climate Data <ref name=eather1>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.climate-data.org/europe/latvia/latgale/daugavpils-644/ |title=Daugavpils climate |accessdate=2024-03-14</ref> |date= |Jan mean C=-4.6|Feb mean C=-4.3|Mar mean C=0|Apr mean C=7|May mean C=12.9|Jun mean C=16.5|Jul mean C=19|Aug mean C=17.7|Sep mean C=13|Oct mean C=6.7|Nov mean C=2.3|Dec mean C=-1.6|Jan precipitation days=10|Feb precipitation days=8|Mar precipitation days=9|Apr precipitation days=7|May precipitation days=8|Jun precipitation days=9|Jul precipitation days=10|Aug precipitation days=9|Sep precipitation days=8|Oct precipitation days=9|Nov precipitation days=9|Dec precipitation days=9|Jan humidity=84|Feb humidity=83|Mar humidity=77|Apr humidity=67|May humidity=66|Jun humidity=68|Jul humidity=72|Aug humidity=73|Sep humidity=77|Oct humidity=82|Nov humidity=87|Dec humidity=85|Jand sun=1.5|Febd sun=2.5|Mard sun=5.1|Aprd sun=8.7|Mayd sun=10.8|Jund sun=11.2|Juld sun=10.8|Augd sun=9|Sepd sun=6.3|Octd sun=3.6|Novd sun=1.6|Decd sun=1.3}} == Iedzīvotāji == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaits |percentages = pagr |break = jā | width = 10em | align = right | cols = 2 | graph-pos = bottom |1784|3573 |1825|2885 |1860|13000 |1897|69675 |1905|76588 |1913|112848 |1914|112837 |1920|31500 |1925|40640 |1930|43226 |1935|45160 |1938|40071 |1940|51300 |1943|28579 |1944|14832 |1945|29600 |1946|22587 |1950|50800 |1955|58600 |1956|58500 |1959|65459 |1960|67500 |1966|88900 |1970|100400 |1975|110300 |1979|115600 |1989|129000 |1995|120000 |2000|115265 |2003|112132 |2007|108091 |2009|104857 |67=2012|68=90 962|70=|71=2017|72=83 908|73=2020|74=81 668|83=2023|84=78 850}} Pirmie precīzie dati par iedzīvotāju skaitu Daugavpilī ir no tā laika, kad pilsētu kopā ar Latgali pēc [[Polijas dalīšanas]] pievienoja [[Krievijas impērija]]i. 1784. gadā pilsētā dzīvoja 3573 iedzīvotāji, no kuriem gandrīz puse — 1540 bija ebreji. Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] ebreji un krievu [[vecticībnieki]] sāka ieceļot 17. gadsimtā.<ref name=":0" /> Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums pilsētā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, sevišķi pēc [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] atklāšanas 1860. gados, kad Daugavpils kļuva par svarīgu dzelzceļa mezglu, kurā krustojās 5 lielākas dzelzceļa līnijas. 20 gados no 1840. gada iedzīvotāju skaits bija dubultojies,<ref name=":4">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas valsts 20 gados|last=Asaris|first=Hermanis|publisher=Latvijas pilsētu savienība|year=1938}}</ref> bet 50 gados no 1863. gada līdz 1913. gadam tas pieauga piecas reizes. [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Daugavpili izpostīja, un tās iedzīvotāju skaits saruka četrkārt. Kaujas frontes tiešā tuvuma dēļ jau kara sākumā daļu iedzīvotāju no pilsētas izraidīja, bet liels vairums iedzīvotāju atstāja pilsētu labprātīgi.<ref name=":4" /> Pēc kara postījumiem tā tomēr atjaunojās kā svarīgākais dienvidaustrumu Latvijas saimnieciskais, kulturālais un administratīvais centrs, un strauji palielinājās latviešu īpatsvars. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados iedzīvotāju skaits samazinājās. 1944. gadā liela daļa pilsētas tika nopostīta. Pēc Otrā pasaules kara bija vērojams liels iedzīvotāju mehāniskais pieaugums un pilsētas etniskais sastāvs būtiski mainījās. Pilsētā noritēja lielu rūpnīcu celtniecība, un lielākā daļa strādnieku bija iebraucēji no [[Baltkrievija]]s un [[Krievija]]s, bet latvieši bieži aizbrauca uz citiem Latvijas novadiem. [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pievienošana 1953. gadā kopējo Daugavpils iedzīvotāju skaitu būtiski nemainīja. 20. gadsimta beigās samazinājās ebreju īpatsvars, jo notika ebreju emigrācija uz [[Izraēla|Izraēlu]].<ref name=":0" /> Pēc iedzīvotāju skaita Daugavpils ir otra lielākā [[Latvijas pilsēta]] aiz [[Rīga]]s. 2023. gadā pilsētā bija 78 850 iedzīvotāju. 92% no pilsētas iedzīvotājiem dzīvo Daugavas labā krasta dzīvojamajās apkaimēs. Visblīvāk apdzīvotās apkaimes ir [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Jaunā Forštate]] un [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]. Pēdējās desmitgades Daugavpils iedzīvotāju skaita dinamika ir negatīva, novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence par ~2% gadā, visstraujāk samazinās darbspējīgajā vecumā esošo cilvēku skaits. Iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmē gan negatīvais [[dabiskais pieaugums]], gan augstā iedzīvotāju ārējā migrācija uz ārvalstīm darba meklējumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/attistiba/2018/Strategija2014-2030_.pdf|title=DAUGAVPILS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.-2030. gadam}}</ref> Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Daugavpilī bija piereģistrēti 68 916 Latvijas pilsoņi (75,8% no kopējā skaita), 16 909 [[Latvijas nepilsoņi]] (18,6%) un 4282 Krievijas Federācijas pilsoņi (4,7%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 63 125 Latvijas pilsoņi (80,8%), 10 181 Latvijas nepilsoņi (13,0%) un 3518 Krievijas pilsoņi (4,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>68 916</small><br />(75,8%) | <small>67 657</small><br /> | <small>66 437</small><br /> | <small>66 058</small><br /> | <small>65 452</small><br /> | <small>64 816</small><br /> | <small>64 272</small><br /> | <small>64 059</small><br /> | <small>64 138</small><br /> | <small>63 684</small><br /> | <small>62 889</small><br /> | <small>63 519</small><br /> | <small>63 294</small><br /> | <small>63 125</small><br />(80,8%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>16 909</small><br />(18,6%) | <small>16 374</small><br /> | <small>15 371</small><br /> | <small>14 704</small><br /> | <small>14 101</small><br /> | <small>13 554</small><br /> | <small>12 969</small><br /> | <small>12 503</small><br /> | <small>12 107</small><br /> | <small>11 678</small><br /> | <small>11 130</small><br /> | <small>10 849</small><br /> | <small>10 503</small><br /> | <small>10 181</small><br />(13,0%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>4 282</small><br />(4,7%) | <small>4 254</small><br /> | <small>4 546</small><br /> | <small>4 726</small><br /> | <small>4 730</small><br /> | <small>4 678</small><br /> | <small>4 624</small><br /> | <small>4 583</small><br /> | <small>4 463</small><br /> | <small>4 299</small><br /> | <small>4 118</small><br /> | <small>3 864</small><br /> | <small>3 723</small><br /> | <small>3 518</small><br />(4,5%) | | |} === Etniskais sastāvs === 1897. gadā Daugavpilī lielākās etniskās grupas bija ebreji (46%), krievi (30%) un poļi (16%), bet latviešu īpatsvars bija tikai 1,8%,<ref name=":5">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|year=1960}}</ref> 1925. gadā latvieši bija 27% no iedzīvotāju kopskaita, dzīvoja arī 19% poļu, 17% krievu, 3% ukraiņu, 1% vāciešu.<ref name=":0" /> 1935. gadā latviešu īpatsvars bija 33,6%, bet ebreju 24,6%, krievu 20,4% un poļu 18,2%.<ref name=":5" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Mežs; Németh|first=Ilmārs; Ádám|date=2014. gada decembris|title=1935. gada tautskaites datu pielāgojums rajonu un mūsdienu pagastu iedalījumam|url=http://archive.lza.lv/LZA_VestisA/68_3-4/4_Ilmars%20Mezs,%20Adams%20Nemets.pdf|journal=Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis|volume=68|pages=35}}</ref> {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2024. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031 Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 26. maijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 16457 : Latvieši : green | slice 2 = 36240 : Krievi : red | slice 3 = 9864 : Poļi : aqua | slice 4 = 5413 : Baltkrievi : yellow | slice 5 = 1972 : Ukraiņi : orange | slice 6 = 656 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 343 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 139 : Ebreji : white | slice 9 = 19 : Igauņi : brown | slice 10 = 6696 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 77799 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 21,2% | style="text-align:center;" | 16 457 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 46,6% | style="text-align:center;" | 36 240 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 12,7% | style="text-align:center;" | 9864 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 7,0% | style="text-align:center;" | 5413 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 2,5% | style="text-align:center;" | 1972 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,8% | style="text-align:center;" | 656 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,5% | style="text-align:center;" | 392 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,3% | style="text-align:center;" | 257 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,05% | style="text-align:center;" | 41 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 4,1% | style="text-align:center;" | 3161 |} === Ievērojami cilvēki === Daugavpilī vai Daugavpils apkārtnē dzimuši: {{div col}} * [[Andris Ambainis]] (1975), matemātiķis; * [[Gunārs Bērziņš]] (1927—1999), karikatūrists; * [[Pēteris Bolšaitis]] (1937—2021), latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts; * [[Aleksandrs Cauņa]] (1988), futbolists; * [[Gundars Celitāns]] (1985), volejbolists; * [[Boriss Cilevičs]] (1956), fiziķis, matemātiķis un politiķis; * [[Ilmārs Dzenis]] (1931), trimdas latviešu dziedātājs; * [[Movša Feigins]] (1908—1950), šahists; * [[Gžegožs Fitelbergs]] (1879—1953), diriģents, komponists un vijolnieks; * [[Romualds Gibovskis]] (1962), skulptors, gleznotājs; * [[Henrihs Graftio]] (1869—1949), inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis; * [[Ēriks Grigjans]] (1964), futbolists; * [[Anastasija Grigorjeva]] (1990), cīkstone; * [[Aleksandrs Isakovs]] (1973), futbolists; * [[Aleksandrs Janeks]] (1891—1970), ķīmiķis, filozofs * [[Māris Jass]] (1985), hokejists; * [[Kanstancins Jezavitavs]]<ref>[http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&cid=20&name=Konstantins_Jezovitovs_&aid=96 Konstantīns Jezovitovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309171934/http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&cid=20&name=Konstantins_Jezovitovs_&aid=96 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }}. lcb.lv.</ref><!--be:Канстанцін Барысавіч Езавітаў--> (1893—1946), sabiedriskais un politiskais darbinieks; * [[Dmitrijs Jurkevičs]] (1987), vieglatlēts; * [[Meletijs Kaļistratovs]] (1896—1941), sabiedrisks un politisks darbinieks; * [[Nikolajs Katiševs]] (1900—1978), armijas un latviešu leģiona virsnieks; * [[Igors Kazanovs]] (1963), vieglatlēts; * [[Johans Klapje de Kolongs]] (1838—1901), inženieris un izgudrotājs; * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), embriologs; * [[Anatolijs Kreipāns]] (1960), žurnālists; * [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), pirmais [[Britu Palestīna]]s galvenais rabīns; * [[Vilhelms Lapelis]] (1961), bīskaps; * [[Jānis Lucāns]] (1937), Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts; * [[Ivans Lukjanovs]] (1987), futbolists; * [[Oļegs Maļuhins]] (1969), sportists; * [[Solomons Mihoelss]] (1890—1948), aktieris, režisors un politisks darbinieks; * [[Jevgeņijs Millers]] (1867—1939), armijas ģenerālis; * [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis; * [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks; * [[Miroslavs Mitrofanovs]] (1966), politiķis un žurnālists; * [[Jurģis Pučinsks]] (1973), futbolists; * [[Vladislavs Raginis]], Polijas armijas virsnieks, kritis [[Polijas kampaņa]]s laikā; * [[Marks Rotko]] (1903—1971), gleznotājs; * [[Alfrēds Rubiks]] (1935), politiķis; * [[Artjoms Rudņevs]] (1988), futbolists; * [[Māris Smirnovs]] (1976), futbolists; * [[Oskars Stroks]], (1893—1975), komponists; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017), aktrise un režisore; * [[Valdis Zeps]] (1932—1996), valodnieks, profesors un rakstnieks.{{div col end}} == Saimniecība == Lielākie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija [[Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca]], Latvijas Maiznieks, reģionālā slimnīca, ''Axon Cable'' elektrovadu un kabeļu rūpnīca, sintētisko šķiedru ražotne ''Nexis Fibers'', daudznozaru uzņēmums ''Lagron'', mašīnbūves un elektronikas uzņēmums "Zieglera mašīnbūve".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100003011&id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]</ref> === Transports === {{see also|Sabiedriskais transports Daugavpilī|Tramvaju satiksme Daugavpilī}} Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S "Daugavpils satiksme", pilsētā ir daudzi autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršruti. Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja {{dat|1946|11|05}}. == Sports == Daugavpilī ir bāzēts [[Latvijas futbola Virslīga]]s klubs [[BFC Daugavpils]], kas mājas spēles aizvada [[Celtnieks (stadions)|"Celtnieka" stadionā]]. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs [[Dinaburg FC|Dinaburg]], kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet [[FC Daugava]] 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem. Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs "[[Daugavpils "Lokomotīve"|Lokomotīve]]". Daugavpilī notikuši vairāki ''[[Speedway Grand Prix]]'' posmi. Par pirmās [[Latvijas Grand Prix|Latvijas ''Grand Prix'']] izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis [[Gregs Henkoks]]. 2014. gada Latvijas ''Grand Prix'' izcīņā Latviju pārstāvošais [[Ķasts Puodžuks]] izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums ''Speedway Grand Prix''. Daugavpilī bāzēta [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionātā hokejā]] komanda [[HK Dinaburga]]. No 2005. līdz 2012. gadam pilsētā bāzēta bija [[DHK Latgale]], kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu. == Apskates objekti == * [[Daugavpils cietoksnis]] * [[Marks Rotko|Marka Rotko]] muzejs * [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]] * [[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]] * [[Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]] * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī]] * [[Daugavpils Olimpiskais centrs]] == Attēlu galerija == {{Galerija |width=150| height=100 |align=center |captionstyle=text-align:center; font-size:smaller; |Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (1).jpg|Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle |Attēls:Daugavpils city hall 02.JPG|Pilsētas dome |Attēls:Dvinsk 1912.jpg|Pilsētas skats 1912. gadā |Attēls:Daugavpils fortress 05.jpg|[[Daugavpils cietoksnis]] |Attēls:Vienības nams 092011.jpg|[[Vienības nams]] |Attēls:Rigas street 2009 07 1.jpg|Rīgas iela — pilsētas promenāde |Attēls:Daugavpils Regional and Art Museum01.JPG|[[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs|Novadpētniecības un mākslas muzejs]] |Attēls:daugavpils pareiztic baznica.JPG|A. Ņevska pareizticīgo kapela |Attēls:daugavpils dzc stacija.jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija |Attēls:DauagvpilsKTM-31.jpg|Tramvajs Daugavpilī |Attēls:18. novembra iela, Daugavpils.jpg|18. novembra iela |Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|Dzelzceļa tilts pār Daugavu }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081216004501/http://www.daugavpils.lv/ Daugavpils pilsētas pašvaldības vietne] * [https://web.archive.org/web/20110212151257/http://dcdc.lpi.du.lv/ Dinaburgas cietokšņa Dokumentācijas centrs] * [https://web.archive.org/web/20060516142539/http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Dinaburgas cietoksnis] * [https://web.archive.org/web/20140904071021/http://uznemumi.daugavpils.lv/index.htm Daugavpils uzņēmumu katalogs] * [https://web.archive.org/web/20090420090251/http://www.veinik.by/index/Dvinsk.htm Sergeja Prokudina-Gorskia Daugavpils (Dvinskas) krāsainās fotogrāfijas] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20161030082019/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/daugavpils/daugavpils-unity-square/ Vienības Laukums Daugavpilī Straume (WebCam)], balticlivecam.com {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Novadu centri}} {{Daugavpils apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Daugavpils| ]] dqxprgxiwb3asgga9vnwc51ja0kjfkr 0 5899 4296999 4295909 2025-06-20T06:58:55Z Gliwi 65713 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen Gößnitz (Thüringen).png]] → [[File:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg]] PNG → SVG 4296999 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''. No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. == Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}} {{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}} {{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits |- | [[Bavārija]] || 317 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || 313 |- | [[Berlīne]] || 1 |- | [[Brandenburga]] || 113 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2 |- | [[Hamburga]] || 1 |- | [[Hesene]] || 191 |- | [[Lejassaksija]] || 158 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || 129 |- | [[Saksija]] || 170 |- | [[Saksija-Anhalte]] || 104 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63 |- | [[Tīringene]] || 126 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme |- | [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Altenburg.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]] |- | || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Auma.png|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Frankenhausen.png|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.png|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Colberg-Heldburg.png|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sülze.png|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Berga-Elster.png|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]] |- | [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Braunlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]] |- | || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buhholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zehdenick COA.png|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Zeulenroda-Triebes.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Celle.png|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]] |- | || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Dingelstaedt.png|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Dingolfing.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Dietfurt an der Altmühl.png|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebeleben COA.png|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Ebern.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Eisfeld.png|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erlangen.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Eschenbach in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Vilsbiburg.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Vohburg SVG.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Forchheim COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freilassing COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Freyung.png|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.png|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA alt.svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gehren.png|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grafenau Ndb.jpg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Greiz COA.png|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Groeningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Grossbreitenbach.png|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großräschen COA.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gunzenhausen.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbad Heiligenstadt.png|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hildburghausen coa.png|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenberg an der Eger.png|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenleuben.png|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ilmenau.jpg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]] |- | || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Clingen Wappen.png|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Langewiesen.PNG|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.png|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]] |- | || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muenchenbernsdorf.png|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oberasbach.png|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Ohrdruf.png|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]] |- | || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Plaue.jpg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene]] || ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Roemhild.png|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ronneburg (Thüringen).png|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Roth.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-ruhla.jpg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]] |- ||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schleusingen.png|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtilm.jpg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzheide.png|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Templin.png|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Themar coa.png|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ummerstadt.png|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waltershausen.png|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wanzleben-Boerde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Vārīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Pberpfalcā]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Lejasbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weißenfels.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werneuchen.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Wiesloch.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wolframs-Eschenbach.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wolgast.png|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sondershausen.png|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013) |places = {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]] |Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]] |Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]] |Attēls:Skyline Frankfurt 2011-01.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]] |Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]] |Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]] |Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]] |Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]] |Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] 4ivdhp3h9upzay6df3yjt45ryrd9zmb 0 7296 4296958 4177964 2025-06-20T04:15:25Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Jēzus]] → [[Jēzus Kristus|Jēzus]] using [[Project:AWB|AWB]] 4296958 wikitext text/x-wiki '''Rožkrustieši''' jeb '''rozenkreiceri''' ({{val|de|Rosenkreuzer}}, no ''Rose'' — 'roze' un ''Kreuz'' — 'krusts') ir slepena [[teozofija|teozofiska]] [[brālība]], kuras darbības uzplaukuma posmu saista ar 15.—17. gadsimtu. Brālības nosaukums cēlies no viņu izmantotā Rozes krusta simbola, kuru izmanto arī dažos [[brīvmūrniecība|brīvmūrnieku]] rituālos. [[Rozes|Roze]] simbolizē augšāmcelšanos, savukārt [[krusts]] — atpestīšanu. Daudzi uzskata, ka mūsdienu rožkrustieši nav saistīti ar 17. gadsimta Rozes krusta brālību, lai arī seko tās mācībai. Rožkrustiešu mācības pamatā ir trīs anonīmi teksti — ''Fama fraternitatis oder Entdekkung der Brüderschaft des hochlöblichen Ordens des Rosen Creutzes'' (1614), ''Confessio fraternitatis oder Bekanntnus der löblichen Brüderschaft des hochgeehrten Rosen Creutzes'' (1615) un ''Chymische Hochzeit des Christiani Rosencreutz'' (1616).<ref>[http://hermetic.com/norton/pdf/Rosicrucian.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140125043206/http://hermetic.com/norton/pdf/Rosicrucian.pdf |date={{dat|2014|01|25||bez}} }} Tekstu tulkojums {{en ikona}}</ref> == Aizsākumi == [[Attēls:templeofrosycross.png|thumb|250px|right|Rozes krusta templis, ''Teophilus Schweighardt Constantiens'', 1618]] Saskaņā ar leģendu Rožkrustiešu ordeni nodibināja [[vācieši|vācu]] svētceļnieks [[Kristians Rozenkreics]] (''Christian Rosenkreuz'', 1378-1484) 1407. gadā. Viņš bija mācījies [[Palestīna|Palestīnā]] vairāku [[okultisms|okultisma]] skolotāju vadībā. Viņa dzīves laikā ordenis nedrīkstēja būt liels — atļauti bija ne vairāk kā astoņi biedri. Kad Rozenkreics 1484. gadā nomira, ordeņa darbība apsīka, lai atjaunotos 17. gadsimta sākumā. Mūsdienu rožkrustieši šo leģendu vērtē dažādi — daži to uzskata par patiesību, savukārt citi domā, ka Rozenkreics ir bijis kādas slavenas vēsturiskas personas pseidonīms (bieži tiek minēts [[Frānsiss Bēkons]]). Tiek uzskatīts, ka Rozenkreics, iespējams, bijusi fiktīva persona. Pēc mazāk zināmas leģendas, kas meklējama brīvmūrnieku literatūrā, rožkrustiešu ordenis ticis dibināts 46. gadā, kad kādu [[Aleksandrija]]s [[gnosticisms|gnosticisma]] gudro vārdā Ormuss un viņa sešus sekotājus kristietībai pievērsa [[Jēzus Kristus|Jēzus]] māceklis [[Sv. Marks|Marks]]. Tādējādi izveidojās rožkrustiešu kustība, kas sevī apvienoja primitīvu [[kristietība|kristietību]] ar [[Senā Ēģipte|ēģiptiešu]] mistērijām. Šīs leģendas patiesīgums nozīmētu, ka Rozenkreics bijis tikai iniciēts un kļuvis par Lielmeistaru jau pastāvošā ordenī, nevis bijis tā dibinātājs. Cita versija vēsta, ka rožkrustiešu mācības sākums meklējams jau mistēriju skolās Senajā [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Pirmā bija Ozirisa skola (1500 p.m.ē.), kurā varēja mācīties tikai izredzētie stingras slepenības režīmā un speciāli būvētās celtnēs, arī piramīdās. Tajās notika praktiskās nodarbības sevis un pasaules izzināšanā, iesvētību ceremonijas un mistiski [[rituāls|rituāli]]. Laika gaitā mācība sāka izplatīties ārpus Ēģiptes robežām. Grieķu filozofs [[Pitagors]] lielu daļu zināšanu ieguva Ēģiptē. Atgriezies [[Senā Grieķija|Grieķijā]], viņš nodibināja okultās [[Pitagorisms|Pitagoriešu skolu]], kas nodarbojās ar misticisma filozofiju. Arī Grieķijā mācības noslēpums tika uzticēts tikai nedaudziem — tiem, kuri spēja izturēt ilgstošus pārbaudījumus. Mūsu ēras 3. gadsimtā ordeņa idejas un mācība izplatījās [[Itālija|Itālijā]], bet 8. gadsimtā — [[Francija|Francijā]], [[Anglija|Anglijā]], [[Vācija|Vācijā]] un citur. Vēlākajos gadsimtos, pateicoties [[Templiešu ordenis|templiešiem]] un [[alķīmija|alķīmiķiem]], ordeņa mācību jau pazina visā [[Eiropa|Eiropā]] un [[Austrumi|Austrumzemēs]]. == Vēsture == [[Attēls:Fama.jpg|thumb|left|''Fama Fraternitatis'' (1614)|100px]] Organizācija, ko 17. gadsimtā pazina kā Rožkrustiešu biedrību (''Rosenkreuzer''), visdrīzāk bija grupa indivīdu ar līdzīgiem viedokļiem par noteiktām lietām. Nav nekādu liecību, kas vēstītu, ka notikušas jebkādas sanāksmes vai ka pastāvējušas amatpersonas. Tā laika rožkrustiešu kustības darbu autori bija morāli un reliģiski reformatori, kas galvenokārt izmantoja [[ķīmija|ķīmiju]] (alķīmiju) un citas zinātnes, lai paustu savu viedokli. Viņu darbiem piemita mistiska vai okulta nokrāsa. Tomēr iespējams arī, ka [[viduslaiki|viduslaikos]] mācības vairāku iemeslu dēļ notika slepeni. Pirmkārt, tika uzskatīts, ka cilvēki vēl nav gatavi saņemt slepenās zināšanas un ka tās, bez izpratnes pielietotas, varētu nodarīt neatgriezenisku ļaunumu cilvēcei. Otrkārt, būtisks šķērslis mācības atklātai paušanai bija arī [[inkvizīcija]]. Tomēr tieši 17. gadsimtā Rozes krusta ordenis sevi pieteica ar vairākiem atklātiem manifestiem. ''Fama Fraternitatis'' (1614),''Confessio Fraternitatis'' (1615) un ''Chymische Hochzeit des Christiani Rosencreutz'' ("Kristiāna Rozenkreica ķīmiskās kāzas", 1616) publicēšana izraisīja interesi visā Eiropā, kā rezultātā darbi tika izdoti atkāroti. Par šo tematu tika uzrakstīti arī daudzi pamfleti, kuros tika pausta kā pozitīva, tā negatīva attieksme un kuru autori bieži vien nezināja neko par manifestu autoru īstajiem nodomiem. Saskaņā ar vēstures avotiem iespējams, ka pirmais darbs manuskripta veidā tika uzrakstīts jau ap 1610. gadu. Pētījumi liecina, ka visus trīs dokumentus, kā arī Rožkrustiešu ordeņa ideju, iespējams, radījis teologs [[Johans Valentīns Andrea]] (''Johann Valentin Andrea'', 1586-1654), lai arī oficiāli apstiprināts tikai tas, ka viņš ir "Ķīmisko kāzu autors" (vēlāk viņš pats darbu nosauc par ''ludibrium'' jeb (aptuveni) muļķīgu rotaļu). Rožkrustiešu darbu autori pārsvarā deva priekšroku [[luterisms|luterānismam]], nevis [[katoļticība|Romas katolicismam]]. == Cilvēki, kuriem bijusi liela ietekme uz Rožkrustiešu ordeni vai kurus uzskata par rožkrustiešiem == '''Pirms Rožkrustiešu manifesta''' * [[Ramons Lulls]] (''Ramon Llull''), [[Portugāles Deniss]] (''Denis of Portugal''), [[Portugāles Elizabete]], [[Leonardo da Vinči]] (''Leonardo da Vinci''), [[Heinriks Korneliuss Agripa]] (''Heinrich Cornelius Agrippa''), [[Paracelzs]] (''Paracelsus''), [[Fransuā Rablē]] (''François Rabelais''), [[Nostradamuss]] (''Nostradamus''), [[Migels Serveto]] (''Miguel Serveto''), [[Džons Dī]] (''John Dee''), [[Džordāno Bruno]] (''Giordano Bruno''). '''17. un 18. gadsimtā''' * [[Frānsiss Bēkons]] (''Francis Bacon''), [[Viljams Šekspīrs]] (''William Shakespeare''), [[Mihaels Maiers]] (''Michael Maier''), [[Jākobs Bēme]] (''Jacob Boehme''), [[Renē Dekarts]] (''René Descartes''), [[Blēzs Paskāls]] (''Blaise Pascal''), [[Īzaks Ņūtons]] (''Isaac Newton''), [[Gotfrīds Leibnics]] (''Gottfried Leibniz''), [[Johans Sebastiāns Bahs]] (''Johann Sebastian Bach''), [[Bendžamins Franklins]] (''Benjamin Franklin''), [[Johans Volfgangs fon Gēte]] (''Johann Wolfgang von Goethe''), [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] (''Wolfgang Amadeus Mozart''), [[Ludvigs van Bēthovens]] (''Ludwig van Beethoven''), [[Johans Georgs Švarcs (profesors)|Johans Georgs Švarcs]] (''Johann Georg Eugen Schwartz'', ''Иван Григорьевич Шварц''). '''19. un 20. gadsimtā''' [[Attēls:Drlewis.gif|thumb|[[Hārvijs Spensers Lūiss]] "atjaunoja" rožkrustiešu brālību [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un bija tās pirmais imperators]] * [[Viktors Igo]] (''Victor Hugo''), [[Paskāls Beverlijs Randolfs]] (''Paschal Beverly Randolph''), [[Francs Hartmans]] (''Franz Hartmann''), [[Viljams Vinns Vestskots]] (''William Wynn Westcott''), [[Semuels Laidels Makgregors Maters]] (''Samuel Liddell MacGregor Mathers''), [[Rūdolfs Šteiners]] (''Rudolf Steiner''), [[Makss Heindels]] (''Max Heindel''), [[Arnolds Krumms-Hellers]] (''Arnold Krumm-Heller''), [[Hārvijs Spensers Lūiss]] (''Harvey Spencer Lewis''), [[Džordžs Aleksandrs Salivans]] (''George Alexander Sullivan''), [[Hermanis Hese]] (''Hermann Hesse''). '''Latvijā''' * [[Vaira Vīķe-Freiberga]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{catholic|13193b}} * [https://web.archive.org/web/20050828202148/http://www.americanreligion.org/cultwtch/rosicruc.html CULTWATCH: Rosicrucians] * [https://web.archive.org/web/20050906180516/http://www.levity.com/alchemy/rosicros.html The Alchemy Web Site: Rosicrucianism] === Organizācijas === * [https://web.archive.org/web/20191231182245/http://www.amorc.org.lv/ AMORC Latvijā] * [http://www.rosicrucian.org/ AMORC USA] * [https://web.archive.org/web/20050823093347/http://www.amorc.org/ AMORC Directory of Grand Lodges] * [https://web.archive.org/web/20041212031832/http://arcgl.org/ Ancient Rosae Crucis (The), ARC] * [https://web.archive.org/web/20080608014454/http://www.rosicrucianis.org/html/home-en.html A.O.R. Ancient Order of the Rosicrucians] * [https://web.archive.org/web/20110725202335/http://www.crc-rose-croix.org/ Cénacle de la Rose+Croix (CR+C France)] * [https://web.archive.org/web/20050826224735/http://www.crcsite.org/crc.htm Confraternity of Rose Cross] * [https://web.archive.org/web/20051023030444/http://www.rosecroix.com/ Divine Source RoseCroix] * [https://web.archive.org/web/20050924111500/http://www.esotericgoldendawn.com/ Esoteric Order of the Golden Dawn (The)] * [http://www.soul.org/ Fraternitas Rosae Crucis (The)] * [https://web.archive.org/web/20050916004820/http://www.gnostique.net/studies/okrc.htm Kabbalistic Order of the Rosy Cross] * [https://web.archive.org/web/20050908115413/http://www.lectoriumrosicrucianum.org/ Lectorium Rosicrucianum] * [http://www.rosicrucian-order.com/ Rose Cross Order] * [https://web.archive.org/web/20050824183711/http://www.rosicrucianfellowship.org/ Rosicrucian Fellowship (The)] * [https://web.archive.org/web/20051029031200/http://www.rosicrucianfellowship.org/foreign/index.htm Rosicrucian Fellowship (The) — International Website] * [https://web.archive.org/web/20050917084509/http://www.rosicrucians.org/ Rosicrucian Salon] * [https://web.archive.org/web/20051201130105/http://www.sria.uk.net/ Societas Rosicruciana in Anglia] * [http://www.sria.org/ Societas Rosicruciana in America] * [https://web.archive.org/web/19991128082158/http://sric-canada.org/ Societas Rosicruciana in Canada] * [https://web.archive.org/web/20050826013039/http://www.sricf-ca.org/ Societas Rosicruciana in Civitatibus Foederatis] * [http://www.svmmvmbonvm.org/ SVMMVM BONVM Organization (The)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050904075815/http://www.svmmvmbonvm.org/ |date={{dat|2005|09|04||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20051029031110/http://www.rosycross.org/ World-Wide Rosicrucian Fraternity] === Tempļi === * [https://web.archive.org/web/20051104042318/http://www.alchemylab.com/christian_rosenkreutz.htm Christian Rosenkreutz] * [https://web.archive.org/web/20100606035240/http://grailstar.4t.com/rosie.htm Rosie: Speculum Sophicum Rhodo-Stauroticum] === Pētījumi === * [https://web.archive.org/web/20110511125108/http://svmmvmbonvm.org/crc/rosenkreuz4.html Christian Rosenkreuz and the Order of Rosicrucians] * [https://web.archive.org/web/20050901164109/http://svmmvmbonvm.org/crc/historyrose.htm Manifestations of the Neo-Rosicrucian Current] * [https://web.archive.org/web/20110717032816/http://svmmvmbonvm.org/crc/crcislam.htm On the Islamic Origin of the Rose-Croix] * [https://web.archive.org/web/20041030185030/http://svmmvmbonvm.org/crc/bacon.htm Sir Francis Bacon and The Rosy Cross] * [https://web.archive.org/web/20110717032826/http://svmmvmbonvm.org/crc/rcindex.html The Father CRC Archive] * [https://web.archive.org/web/20110717032833/http://svmmvmbonvm.org/crc/rosenkreuz.htm The Founder of Rosicrucianism] * [https://web.archive.org/web/20110717032840/http://svmmvmbonvm.org/crc/crcsteiner.htm The Mission of Christian Rosenkreutz] * [https://web.archive.org/web/20050313214639/http://svmmvmbonvm.org/crc/preface.htm Who are the Rosicrucians?] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rožkrustieši| ]] [[Kategorija:Brālības]] [[Kategorija:Alķīmija]] [[Kategorija:Misticisms]] [[Kategorija:Ezoteriskās skolas]] [[Kategorija:Astroloģijas vēsture]] dshlcvwyusb5dsv3u6m0ldur6jf4z46 0 7335 4297069 4263398 2025-06-20T10:39:32Z Vitaly P 25520 /* Apmeklētākās spēles */ atjaunots 4297069 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Tonybet Virslīga | aktuāla_sezona = 2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona{{!}}2025. gada sezona | logo = | pikseļi = 161px | apraksts = Virslīgas logo | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1927}} | moto = | pirmā_sez = [[1927. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1927. gada sezona]] | komandas = 10 | valsts = {{LVA}} | izkr = [[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]] | viet_turn = [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kauss]]<br />[[Latvijas Superkauss futbolā|Latvijas Superkauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]] <br /> [[UEFA Eiropas konferenču līga]] | čempions = [[FK RFS]] ([[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]]; 3. tituls) | čempions_visv = [[Skonto FC]] (14 tituli) | mlapa = {{URL|https://tonybetvirsliga.lv/}} }} '''Latvijas futbola Virslīga''' ir [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] čempionāta augstākā divīzija. == Nosaukumi == * 1927—1940, 1992—2005: Virslīga * 2006—2010: '''[[Latvijas Mobilais Telefons|LMT]] Virslīga<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-virsligai-nakamaja-sezona-bus-jauns-generalsponsors.a296386/|title=Latvijas futbola virslīgai nākamajā sezonā būs jauns ģenerālsponsors|website=[[lsm.lv]]|access-date=2024-08-01|date=2018-02-17|language=lv}}</ref>''' * 2011: Virslīga * 2012: Latvijas futbola Virslīga (''pilnais nosaukums'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.futbolavirsliga.lv/index.php/par-virsligu.html|title=Par Virslīgu - Futbola virslīga|website=web.archive.org|access-date=2024-08-01|date=2013-06-03|archive-date=2013-06-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20130603084406/http://www.futbolavirsliga.lv/index.php/par-virsligu.html}}</ref> * 2013—2015: '''[[SMScredit.lv]] Virslīga'''<ref name=":0" /> * 2016—2018: '''[[SynotTip]] Virslīga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032016-virsliga_ar_synottip_nosledz_verienigako_|title=Virslīga ar "SynotTip" noslēdz vērienīgāko līgumu līgas vēsturē|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-08-01|date=2016-03-10|language=lv}}</ref> * 2019—2023: '''[[Optibet Latvija|Optibet]] Virslīga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enlabs.com/|title=Becomes main sponsor of Latvian football league - Enlabs|website=web.archive.org|access-date=2024-08-01|date=2023-09-20|archive-date=2023-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230920101025/https://enlabs.com/}}</ref> * 2024—''šobrīd'': '''Tonybet Virslīga'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/latvijas-virsligas-futbola-cempionatam-jauns-generalsponsors/|title=Latvijas Virslīgas futbola čempionātam jauns ģenerālsponsors|last=Gaigalietis|first=Niks|website=Tonybet Virslīga / Futbola Virslīga|access-date=2024-03-15|date=2024-02-28|language=lv}}</ref> == Vēsture == Pirmais Latvijas čempionāts futbolā notika [[1922. gada Latvijas čempionāts futbolā|1922]]. gadā, tajā uzvarot Rīgas "[[FK Ķeizarmežs|Kaiserwald]]". Pirms tam par neoficiālajām Latvijas futbola meistarsacīkstēm var uzskatīt [[1910. gads|1910]]. gadā dibināto [[Rīgas Kauss futbolā|Rīgas kausu futbolā]]. [[1927. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1927]]. gadā tika izveidota Virslīga, par tās pirmajiem čempioniem kļuva [[FK Olimpija Liepāja|Liepājas "Olimpija"]]. Nākamajos divos gados klubs ieguva otro un trešo čempiona titulu. [[1930. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1930]]. un [[1931. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1931]]. gadā par čempioniem kļuva [[Rīgas FK]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940.—1941. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1940.—41.]] gada sezona tika pārtraukta 1940. gada oktobrī klubu likvidācijas procesu dēļ. Tās vietā 1941. gadā plānoja uzsākt [[Latvijas PSR futbola Augstākā līga|Latvijas PSR futbola Augstākās līgas]] izspēli, taču [[Barbarosa (plāns)|Vācijas uzbrukums PSRS]] to piespieda atlikt līdz 1945. gadam. Vācu okupācijas laikā [[1942. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1942]]. un [[1943. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1943]]. VIrslīgu īslaicīgi atjaunoja, taču [[1944. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1944]]. gada sezonu nepabeidza [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|karadarbības dēļ]]. Pēdējais LPSR čempionāts futbolā notika 1991. gadā. Kopš [[1992. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1992]]. gada, kad atjaunojās neatkarīgās Latvijas Virslīga, 13 reizes pēc kārtas čempiona nosaukumu ieguva futbola klubs [[Skonto FC]], 2005. gadā uzvaru sēriju pārtrauca [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]. Tad trīs reizes pēc kārtas par čempioniem kļuva [[FK Ventspils]], bet 2009. gadā ventspilnieku uzvaru sēriju atkal pārtrauca [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]. Kopš 2012. gada sezonas turnīru organizē biedrība "Latvijas futbola Virslīga" kopā ar [[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federāciju]], kura pirms tam turnīru rīkoja pašrocīgi. == Turnīrs == Turnīra izspēles formāts un klubu skaits ir vairākkārt mainījies. Sacensības notiek no marta līdz novembra sākumam. Virslīgā šobrīd piedalās 10 klubi, kas sezonas laikā savā starpā tiekas divas reizes — vienreiz mājās, vienreiz viesos, kas kopā sastāda 18 spēles. Sezonas beigās komanda, kas paliek pēdējā vietā, automātiski izkrīt uz [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līgu]] un tās vietu ieņem 1. līgas uzvarētājkomanda. Savukārt komanda, kas paliek priekšpēdējā vietā, tiekas divās pārspēlēs par palikšanu Virslīgā ar 1. līgas 2. vietas ieguvēju. == Virslīgas klubi == 2024. gada sezonā Virslīgā spēlē: {| class="wikitable sortable" |- !Komanda !Mājvieta !Dibināta |- | style="text-align:left" |[[RFS]] |[[LNK Sporta parks]], [[Rīga]] |2016 |- | style="text-align:left" |[[Valmiera FC|Valmiera]] |[[Valmieras Olimpiskais centrs]] |1996 |- | style="text-align:left" |[[FK Liepāja|Liepāja]] |[[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]], [[Liepāja]] |2014 |- | style="text-align:left" |[[Riga FC]] |[[Skonto stadions]], [[Rīga]] |2014 |- | style="text-align:left" |[[Grobiņas SC/LFS]] |[[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadions]], [[Liepāja]] |2009 |- | style="text-align:left" |[[BFC Daugavpils]] |[[Esplanādes stadions]], [[Daugavpils]] |2009 |- | style="text-align:left" |[[FK Metta|Metta]] |[[Rīgas Hanzas vidusskolas stadions]] |2006 |- | style="text-align:left" |[[FK Auda|Auda]] |''dažādas'', [[Rīga]] / [[Ķekava]] |1969 |- | style="text-align:left" |[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]] |[[Tukuma pilsētas stadions]], [[Tukums]] |2000 |- | style="text-align:left" |[[FS Jelgava]] |[[Zemgales Olimpiskais centrs]], [[Jelgava]] |2016 |- |} == Virslīgas uzvarētāji == {| class="wikitable" !Sezona !Čempions !Iegūtais tituls^* !Piezīmes !Vicečempions |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1927|1927]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 1 | | [[Rīgas FK|RFK]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1928|1928]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 2 | | [[Rīgas FK|RFK]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1929|1929]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 3 | Bez zaudējumiem | [[Rīgas FK|RFK]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1930|1930]] | [[Rīgas FK|RFK]] | 1 (4) | | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1931|1931]] | [[Rīgas FK|RFK]] | 2 (5) | | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1932|1932]] | ASK | 1 | | Riga Wanderer |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1933|1933]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 4 | | [[Rīgas FK|RFK]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1934|1934]] | [[Rīgas FK|RFK]] | 3 (6) | | Riga Wanderer |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1935|1935]] | [[Rīgas FK|RFK]] | 4 (7) | | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1936|1936]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 5 | Bez zaudējumiem | ASK |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1937—38|1937/38]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 6 | | [[Rīgas FK|RFK]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1938—39|1938/39]] | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] | 7 | | ASK (Rīga) |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1939—40|1939/40]] | [[Rīgas FK|RFK]] | 5 (8) | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1940—41|1940/41]] | - | - | ''Turnīrs tika pārtraukts <br /> [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas dēļ'' | - |- align="center" |colspan=5| Latvijas futbola Virslīga |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1942|1942]] | ASK (Rīga) | 2 | Bez zaudējumiem | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1943|1943]] | ASK (Rīga) | 3 | Bez zaudējumiem, <br /> arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | [[FK Olimpija Liepāja|Olimpija]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1944|1944]] | - | - | ''Turnīrs tika pārtraukts <br /> [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas dēļ'' | - |- align="center" | 1945-1991 |colspan=4| ''[[Latvijas PSR futbola Augstākā līga]]'' |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1992|1992]] | {{Skonto FC}} | 1 (2) | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | [[FK RAF Jelgava|RAF]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1993|1993]] | {{Skonto FC}} | 2 (3) | | [[FK Olimpija Rīga]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1994|1994]] | {{Skonto FC}} | 3 (4) | Bez zaudējumiem | [[FK RAF Jelgava|RAF]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1995|1995]] | {{Skonto FC}} | 4 (5) | Bez zaudējumiem, <br /> arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | Vilan D |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1996|1996]] | {{Skonto FC}} | 5 (6) | | Daugava (Rīga) |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1997|1997]] | {{Skonto FC}} | 6 (7) | Bez zaudējumiem, <br /> arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | Daugava (Rīga) |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1998|1998]] | {{Skonto FC}} | 7 (8)</td> | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 1999|1999]] | {{Skonto FC}} | 8 (9) | | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2000|2000]] | {{Skonto FC}} | 9 (10) | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{FK Ventspils}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2001|2001]] | {{Skonto FC}} | 10 (11) | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{FK Ventspils}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2002|2002]] | {{Skonto FC}} | 11 (12) | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{FK Ventspils}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2003|2003]] | {{Skonto FC}} | 12 (13) | | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2004|2004]] | {{Skonto FC}} | 13 (14) | | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2005|2005]] | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] | 1 | | {{Skonto FC}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2006|2006]] | {{FK Ventspils}} | 1 | | [[Attēls:Flag of Liepāja.svg|20px|Liepāja]] [[FK Liepājas Metalurgs|FHK Liepājas Metalurgs]] |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2007|2007]] | {{FK Ventspils}} | 2 | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{FK Liepājas Metalurgs}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2008|2008]] | {{FK Ventspils}} | 3 | | {{FK Liepājas Metalurgs}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2009|2009]] | {{FK Liepājas Metalurgs}} | 2 | | {{FK Ventspils}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2010|2010]] | {{Skonto FC}} | 14 (15) | | {{FK Ventspils}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2011|2011]] | {{FK Ventspils}} | 4 | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{FK Liepājas Metalurgs}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2012|2012]] | {{FC Daugava}} | 1 |Arī [[Latvijas Superkauss futbolā|Latvijas Superkausa]] ieguvēji | {{Skonto FC}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2013|2013]] | {{FK Ventspils}} | 5 | Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji | {{Skonto FC}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2014|2014]] | {{FK Ventspils}} | 6 | | {{Skonto FC}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2015|2015]] | {{FK Liepāja}} | 1 | | {{Skonto FC}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2016|2016]] | {{FK Spartaks}} | 1 | | {{FK Jelgava}} |- align="center" | [[Latvijas futbola Virslīga 2017|2017]] | {{FK Spartaks}} | 2 | | {{FK Liepāja}} |- align="center" |[[Latvijas futbola virslīga 2018|2018]] |{{Riga FC}} |1 |Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji |{{FK Ventspils}} |- align="center" |[[Latvijas futbola virslīga 2019|2019]] |{{Riga FC}} |2 | |{{FK RFS}} |- align="center" |[[Latvijas futbola virslīga 2020|2020]] |{{Riga FC}} |3 | |{{FK RFS}} |- align="center" |[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021]] |{{FK RFS}} |1 |Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji |{{Valmiera FC}} |- align="center" |[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]] |{{Valmiera FC}} |1 | |{{Riga FC}} |- align="center" |[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/11112023-virsligas_cempiontitula_trofejas_cina|title="Riga" klupiens un Ikaunieka pendele ļauj RFS atgūt Virslīgas titulu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-11-13|date=2023-11-11|language=lv}}</ref> |{{FK RFS}} |2 | |{{Riga FC}} |- align="center" |[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/03112024-rfs_uzvar_liepaja_un_izcina_cempionu_titu|title=Video: “RFS” uzvar Liepājā un izcīna čempionu titulu otru reizi pēc kārtas|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-11-13|date=2024-11-03|language=lv}}</ref> |{{FK RFS}} |3 |Arī [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvēji |{{Riga FC}} |- |colspan=5|'''<small>^* Virslīgas čempioni (Latvijas čempioni)</small>''' |} == Tituli == Kopumā 12 komandas ir kļuvušas par uzvarētājiem. {| class="wikitable" |- ! width="180px"| Klubs ! Uzvarētājs ! Vicečempions ! Gadi |- | ''[[Skonto FC|''Skonto Rīga'']]'' |align="center"| 15 | align="center" | 5 | 1991, 1992, 1993, 1994, 1995, 1996, 1997, 1998, 1999, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2010 |- | ''[[Rīgas FK|RFK Rīga]]'' |align="center"| 8 |align="center"| 6 | 1924, 1925, 1926, 1930, 1931, 1934, 1935, 1940 |- | ''[[Olimpija Liepāja]]'' |align="center"| 7 |align="center"| 8 | 1927, 1928, 1929, 1933, 1936, 1938, 1939 |- | ''[[FK Ventspils|Ventspils]]'' | align="center" | 6 |align="center"| 6 | 2006, 2007, 2008, 2011, 2013, 2014 |- | ''[[FK ASK Rīga|ASK Rīga]]'' |align="center"| 3 |align="center"| 5 | 1932, 1942, 1943 |- |'''[[Riga FC]]''' | align="center" | 3 | align="center" | 2 | 2018, 2019, 2020 |- | '''[[FK RFS|RFS]]''' | align="center" | 3 | align="center" | 2 | 2021, 2023, 2024 |- | ''[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]]'' |align="center"| 2 |align="center"| 8 | 2005, 2009 |- | ''[[FK Ķeizarmežs|Kaiserwald Rīga]]'' |align="center"| 2 |align="center"| 0 | 1922, 1923 |- | ''[[FK Spartaks|Spartaks]]'' |align="center"| 2 |align="center"| 0 | 2016, 2017 |- | '''[[FK Liepāja|Liepāja]]''' |align="center"| 1 |align="center"| 1 | 2015 |- | '''[[Valmiera FC]]''' | align="center" | 1 | align="center" | 1 | 2022 |- | ''[[FC Daugava|Daugava Daugavpils]]'' |align="center"| 1 |align="center"| 0 | 2012 |} * '''treknrakstā''' iezīmēts klubs spēlē Virslīgā * ''slīprakstā'' iezīmēts klubs vairs neeksistē vai ir apvienojies ar citu komandu == Rezultatīvākie spēlētāji (1991—pašlaik) == {| class="wikitable sortable" |+ !Sezona !Spēlētājs !Komanda !Vārti |- |1991 |[[Vjačeslavs Ževnerovičs]] |Rīgas "Celtnieks" |27 |- |[[1992. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1992]] |[[Vjačeslavs Ževnerovičs]] |[[FK VEF Rīga]] |19 |- |[[1993. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1993]] |[[Aleksandrs Jeļisejevs]] |[[Skonto FC]] |20 |- |[[1994. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1994]] |[[Vladimirs Babičevs]] |Skonto |14 |- |[[1995. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1995]] |[[Vitālijs Astafjevs]] |Skonto |19 |- |[[1996. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1996]] |[[Mihails Miholaps]] |Daugava Rīga |33 |- |[[1997. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1997]] |[[Davids Čaladze]] |Skonto |25 |- |[[1998. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1998]] |[[Viktors Dobrecovs]] |[[FK Liepājas Metalurgs]] |23 |- |[[1999. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1999]] |Viktors Dobrecovs |FK Liepājas Metalurgs |22 |- |[[2000. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2000]] |[[Vladimirs Koļesņičenko]] |Skonto |17 |- |[[2001. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2001]] |Mihails Miholaps |Skonto |24 |- |[[2002. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2002]] |Mihails Miholaps |Skonto |23 |- |[[2003. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2003]] |Viktors Dobrecovs |FK Liepājas Metalurgs |36 |- |[[2004. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2004]] |[[Aleksandrs Katasonovs]] |FK Liepājas Metalurgs |21 |- | rowspan="2" |[[2005. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2005]] |Viktors Dobrecovs |FK Liepājas Metalurgs | rowspan="2" |18 |- |[[Igors Sļesarčuks]] |[[FK Venta]] / [[FK Ventspils]] |- |[[2006. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2006]] |Mihails Miholaps |Skonto |15 |- |[[2007. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2007]] |[[Vīts Rimkus]] |FK Ventspils |20 |- |[[2008. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2008]] |Vīts Rimkus |FK Ventspils |14 |- |[[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2009]] |[[Kristaps Grebis]] |FK Liepājas Metalurgs |30 |- | rowspan="2" |[[2010. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2010]] |[[Deniss Rakels]] |FK Liepājas Metalurgs | rowspan="2" |18 |- |[[Natans Žuniors]] |Skonto |- |[[2011. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2011]] |Natans Žuniors |Skonto |22 |- |[[2012. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2012]] |[[Mamuka Gongadze]] |[[FC Daugava|Daugava Daugavpils]] |18 |- | rowspan="2" |[[2013. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2013]] |[[Artūrs Karašausks]] |Skonto | rowspan="2" |16 |- |[[Andrejs Kovaļovs]] |Daugava Daugavpils |- |[[2014. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2014]] |[[Vladislavs Gutkovskis]] |Skonto |25 |- |[[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015]] |[[Dāvis Ikaunieks]] |[[FK Liepāja]] |15 |- |[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016]] |[[Ģirts Karlsons]] |FK Ventspils |17 |- | rowspan="3" |[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2017]] |[[Jevgeņijs Kozlovs]] |[[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks Jūrmala]] | rowspan="3" |10 |- |Artūrs Karašausks |FK Liepāja |- |[[Adeleke Akinjemi]] |FK Ventspils |- |[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]] |[[Darko Lemajičs]] |[[Riga FC]] |15 |- |[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]] |Darko Lemajičs |Riga FC / [[RFS]] |15 |- |[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]] |[[Luiss Paulu Ilariu]] |FK Liepāja |18 |- |[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2021]] |[[Leonels Vambā]] |Spartaks Jūrmala |14 |- |[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]] |[[Raimonds Krollis]] |[[Valmiera FC]] |24 |- |[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]] |[[Marko Regža]] |Riga FC |19 |- |[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]] |[[Režinaldu Ramiriss]] |Riga FC |25 |} == Apmeklētākās spēles == {| class="wikitable sortable" !Skatītāji !Mājinieki !Viesi !Datums !Pilsēta !Stadions !class="unsortable"|Atsauce |- |6 500 |[[Skonto FC|Skonto]] |[[FK Liepājas Metalurgs|Baltika/Metalurgs]] |[[1997. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|11.05.1997]] |[[Rīga]] |[[Daugavas stadions (Rīga)|Daugava]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-sk-liepajas-metalurgs-3420869/|title=Skonto : Metalurgs|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |6 500 |[[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgs]] |Skonto |[[2004. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|31.10.2004]] |[[Liepāja]] |[[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugava]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-skonto-fc-4756676/|title=Metalurgs : Skonto|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/saspringta-cina-liepajas-metalurgs-piekapjas-skonto-futbolistiem.d?id=9437630|title=Saspringtā cīņā 'Liepājas Metalurgs' piekāpjas 'Skonto' futbolistiem|publisher=delfi.lv|accessdate=2022-05-26}}</ref> |- |5 321 |[[Riga FC|Riga]] |[[FK RFS|RFS]] |[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|25.08.2024]] |Rīga |[[Skonto stadions|Skonto]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-fc-rfs-17407121/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2024-08-26|language=}}</ref> |- |5 314 |Riga |RFS |[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|27.04.2024]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-fc-rfs-17407029/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2024-04-29|language=}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28042024-lemajics_par_derbija_atmosferu_lielisko_c|title=Lemajičs par atmosfēru, lielisko centrējumu un ieteikumu nespēlēt ar galvu|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|4|28||bez}}|publisher=sportacentrs.com|accessdate=2024-04-29}}</ref> |- |5 062 |Riga |RFS |[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|18.06.2025]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-fc-rfs-20636554/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2025-06-20|language=}}</ref> |- |5 000 |Skonto |[[FK Torpedo Rīga|LU/Daugava]] |[[2000. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|28.06.2000]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-lu-daugava-3681094/|title=Skonto : LU/Daugava|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |4 752 |Riga |RFS |[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|30.06.2023]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-rfs-14430945/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2023-07-06|language=}}</ref> |- |4 258 |Riga |RFS |[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|27.05.2022]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-rfs-11773255/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2022-05-30|language=}}</ref> |- |4 000 |Skonto |Liepājas Metalurgs |[[2001. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|22.09.2001]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-sk-liepajas-metalurgs-3794350/|title=Skonto : Metalurgs|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |3 500 |Liepājas Metalurgs |[[FK Ventspils|Ventspils]] |[[1997. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|15.06.1999]] |Liepāja |Daugava |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-ventspils-3361106/|title=Metalurgs : Ventspils|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |3 500 |Skonto |Ventspils |[[2002. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|29.09.2002]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/skonto-fc-fk-ventspils-4290828/|title=Skonto : Ventspils|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |3 500 |Liepājas Metalurgs |Ventspils |[[2005. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|23.07.2005]] |Liepāja |Daugava |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-ventspils-5047748/|title=Metalurgs : Ventspils|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |3 500 |Liepājas Metalurgs |Ventspils |[[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|01.11.2009]] |Liepāja |Daugava |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/sk-liepajas-metalurgs-fk-ventspils-5728327/|title=Metalurgs : Ventspils|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |3 241 |Riga |RFS |[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|01.06.2019]] |Rīga |Skonto |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/speles/riga-fc-rfs-3493560/|title=Riga : RFS|website=lff.lv|access-date=2022-05-26|language=}}</ref> |- |} == Rekordi == {{main|Latvijas futbola Virslīgas rekordi}} Visvairāk spēļu Virslīgā (483) aizvadījis aizsargs [[Igors Korabļovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/20022023-daugavpils_vel_nems_speletajus_afanasjevs|title="Daugavpils" vēl ņems spēlētājus, Afanasjevs pēc rekorda|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-02-21|date=2023-02-20|language=lv}}</ref> Visvairāk titulus (14) izcīnījusi [[Skonto FC]] komanda (1992-2004, 2010). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Virslīga}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://web.archive.org/web/20130516094731/http://www.onenilup.com/ One Nil Up — Digital Magazine focusing on football in the Baltic States] {{En icon}} * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] * [http://sportacentrs.com/futbols/lmt_virsliga/ LMT Virslīgas sadaļa] portālā [[sportacentrs.com]] * [https://www.rsssf.org/tablesl/lettops.html Rezultatīvākie spēlētāji] * [https://tonybetfan.com/virsliga/ Virslīgas sadaļa] portālā Tonybet Fan {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas futbola Virslīgas sezonas}} {{Latvijas čempioni futbolā}} {{Futbols Latvijā}} {{UEFA līgas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas futbola Virslīga| ]] [[Kategorija:Latvijas futbola līgas| 0]] [[Kategorija:Futbols Latvijā|Virslīga]] 07o35bkh6vv4sekzdw0l7ot9wvb3cck 0 13467 4296919 4242659 2025-06-19T19:58:03Z Ytteroy 50392 4296919 wikitext text/x-wiki {{noformējums+|Vajadzīgs noformēt slīpraksta un pēdiņu izmantojumus}} {{DISPLAYTITLE:''macOS''}} {{Operētājsistēmas infokaste| name = macOS |logo = MacOS wordmark (2017).svg |screenshot = [[Attēls:Leopard Desktop.png|300px]] |caption = Mac OS X 10.5 "Leopard" |developer = [[Apple Inc.]] |family = [[Unix]] |source_model = Aizvērtais kods ar ([[Brīvā programmatūra|atvērtā koda]] komponentēm) |latest_release_version = {{wikidata|property|preferred|single|Q14116|P348|P548=Q2804309}} |latest_release_date = {{wikidata|qualifier|preferred|single|Q14116|P348|P548=Q2804309|P577}} |kernel_type = [[Hibrīda kodols]] |ui = [[Aqua]] |license = [[EULA]] |website = [http://www.apple.com/macosx/ Apple - Mac OS X] |supported_platforms = [[x86]], [[x86-64]], [[PowerPC]] (32-bitu & 64-bitu), [[ARM]] |logo size=}} '''''macOS''''' (agrāk: Mac OS X un OS X) ir grafisku [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] līnija, kuru izstrādā un tirgo ''[[Apple Inc.]]''; tās pēdējā versija tika pievienota visiem pašlaik piegādātajiem [[Macintosh]] datoriem. macOS ir pēctecis sākotnējai ''[[Mac OS]]'', kas bija Apple primārā operētājsistēma kopš 1984. gada. Atšķirībā no priekšgājējiem, macOS ir ''[[Unix]]'' bāzēta operētājsistēma, kas izveidota uz ''[[NeXT]]'' 80. gadu otrajā pusē izstrādātas tehnoloģijas pamata, līdz Apple iegādājās kompāniju 1997. gada sākumā. Pirmā izlaistā versija ir ''Mac OS X Server 1.0'' 1999. gadā un galda datoriem orientēta versija, ''Mac OS X 10.0'', kas sekoja 2001. gada martā. Kopš tā laika ir izlaistas sešas atšķirīgas „gala lietotāja” un „servera” versijas, pēdējā no tām ''OS X 10.11'' 2015. gada septembrī. ''OS X'' izlaidumi bija nosaukti plēsīgo kaķu vārdos, piemēram, ''Mac OS X 10.5'' parasti no Apple un lietotāju puses tiek pieminēts kā „Leopard” (latviski: leopards). Sākot no ''OS X 10.9 Mavericks,'' nosaukumos vairs nebija plēsīgo kaķu vārdi, bet gan Kalifornijas vietu nosaukumi. Kopš 2016. gada WWDC 2016 konferences, kad tika paziņots par operētājsistēmas nosaukuma maiņu uz macOS, Apple sāka izmantot savai jaunākajai operētājsistēmai vārdu "Sierra", kas [[Spāņu valoda|spāņu valodā]] nozīmē "kalns". [[serveris|Servera]] versija, ''Mac OS X Server'', bija arhitektoniski ļoti līdzīga galda datora versijai, taču parasti tika darbināta uz ''[[Macintosh|Apple Macintosh]]'' servera līnijas aparatūras. ''OS X'' servera versijā ir iekļauti grupu pārvaldības un administrācijas programmatūras rīki, kas nodrošina iespēju ērti piekļūt pie galvenajiem tīkla servisiem, tai skaitā, pasta serverim, Samba serverim, direktorija serveriem un DNS serverim. 2012. gadā Apple paziņoja, ka maina nosaukumu no ''Mac OS X'' uz '''''OS X'''''. Apple ražo arī pielāgotas macOS versijas, kas paredzētas lietošanai kādā no trim speciālajām ierīcēm — ''[[Apple TV]]'', ''[[iPhone]]'' un ''[[iPod touch]]''. Modificētā OS ietver tikai to, kas nepieciešams šai attiecīgajai ierīcei (nevajadzīgie draiveri un komponentes ir noņemtas), lai arī daži avoti norāda, ka ar vienkāršiem paņēmieniem tos varēja uzinstalēt arī apgrieztajā ''Mac OS'' versijā. ''[[WWDC 2016]]'' konferencē ''[[Apple Inc.|Apple]]'' paziņoja, ka mainīs operētājsistēmas nosaukumu uz '''''macOS''''', lai tas būtu līdzīgs citiem Apple operētājsistēmu nosaukumiem, kā ''[[iOS]]'', ''[[watchOS]]'' un ''[[tvOS]]''. == Vēsture == OS X ir bāzēts uz [[Mach kodols|Mach kodola]] un atvasināts no [[BSD]] [[Unix]] implementācijas [[Nextstep]] ietvaros. Nextstep bija [[objektorientēta operētājsistēma]], ko izstrādāja [[Stīvs Džobss|Stīva Džobsa]] kompānija „[[NeXT|Next]]”, pēc tam, kad viņš 1985. gadā pameta Apple. Kamēr Džobss bija aizgājis no Apple, Apple centās radīt nākamās paaudzes OS ar [[Taligent]] un [[Copland]] projektiem, taču bez panākumiem. Galu galā NeXT izveidotā operētājsistēma — tajā laikā saukta par [[OpenStep]] — tika izvēlēta par pamatu Apple jaunajai OS un Apple pilnībā iegādājās NeXT kompāniju. Stīvs Džobss atgriezās Apple kā pagaidu CEO un vēlāk atkal kļuva par CEO, vadot programmētājiem draudzīgās Openstep pārveidošanu par tādu sistēmu, kuru pieņemtu Apple pamata tirgus — mājas lietotāji un radošie profesionāļi. Projekts sākotnēji bija pazīstams kā [[Rhapsody]], vēlāk tas tika pārdēvēts par Mac OS X. Ar katru jaunu versiju OS X pakāpeniski samazina uzmanību attiecībā uz savietojamību ar iepriekšējām OS X versijām un palielina uzsvaru uz „digitālā dzīves stila” lietojumprogrammām, piemēram, [[iLife]] komplektu, uzlabotām biznesa lietojumprogrammām ([[iWork]]), integrētu mājas izklaides ([[Front Row]]) mediju centru. Katra versija ietver arī izmaiņas vispārējā saskarnē, piemēram, sukātā metāla (brushed metal) āriene tika pievienota versijā 10.2, vienotās virsrakstjoslas āriene versijā 10.4, un nelielas izmaiņas „ielas gaismu” pogu ārienē. == Apraksts == [[Attēls:OSXBoxes.png|thumbnail|right|400px| Mac OS X iepakojuma izskats. No kreisās uz labo: Cheetah/Puma (1), Jaguar (2), Panther (3), Tiger (4), un Leopard (5).]] Mac OS X ir radikāla novirzīšanās no iepriekšējām Macintosh operētājsistēmām; tā pamatā esošā kodu bāze ir pilnīgi atšķirīga no iepriekšējām versijām. Tā [[Kodols (operētājsistēma)|kodols]], saukts [[Darwin (operētājsistēma)|Darwin]] (pirms tam Mach), ir [[Brīvā programmatūra|brīva un atvērtā pirmkoda]] [[Unix]] operētājsistēma (OS) kas ir izveidota, balstoties uz [[XNU]] kodola, kurai ar komandrindas saskarni ir pieejamas standarta Unix iespējas. Apple pār Darwin izveidoja slāni ar vairākām komponentēm, tai skaitā [[Aqua]] saskarni un jaunu [[Finder]], lai nobeigtu uz [[Lietotāja saskarne|lietotāja saskarni]] bāzētu operētājsistēmu, kas ir OS X. OS X ietver vairākas iezīmes, kas bija paredzētas, lai OS padarītu stabilāku un uzticamāku, nekā Apple iepriekšējās operētājsistēmas. Piemēram, [[prioritārais vairākuzdevumu režīms]] un [[atmiņas aizsardzība]] uzlabo sistēmas spēju darbināt vairākas [[lietotne]]s vienlaikus bez to savstarpējas pārtraukšanas vai sagrozīšanas. Vairāki OS X arhitektūras aspekti ir atvasināti no Openstep, kas tika plānots kā pārnesams no vienas platformas uz citu. Piemēram, Nextstep tika pārnests no sākotnējām [[68k]]-bāzētām NeXT darba stacijām un citu arhitektūru, pirms Apple nopirka NeXT, un Openstep vēlāk tika pārnests uz [[PowerPC]] arhitektūru kā daļa no [[Rhapsody]] projekta. Pati redzamākā izmaiņa ir Aqua tēma. Noapaļoto stūru, [[Caurspīdīgums (datorgrafika)|caurspīdīgu]] krāsu un iesvītrojuma lietojums — līdzīgi, kā pirmajā [[iMac]] korpusa dizainā — dod vairāk tekstūru un krāsu, salīdzinot ar to, ko piedāvāja OC 9 „[[Platinium]]” lietotāja saskarne. Daudzi operētājsistēmas vecāko versiju lietotāji nopēla jauno izskatu kā klīrīgu un bez profesionālas elegances. Taču citi uzskatīja Aqua par drosmīgu un inovatīvu soli uz priekšu, laikā, kad lietotāju saskarnes tika uzskatītas par „blāvām un garlaicīgām”. Neskatoties uz strīdīgo diskusiju, izskats bija tūlīt atpazīstams un pat vēl pirms tam, kad tika izlaista pirmā OS X versija, citi izstrādātāji sāka veidot izskatus pielāgojamām lietotnēm. kas atdarināja Aqua izskatu. Zināmā mērā Apple izmantoja veiksmīgo pāreju uz šo jauno dizainu kā līdzekli, vairākkārt draudot ar tiesu darbiem pret personām, kas radīja vai izplatīja programmatūru ar saskarni, ko kompānija uzskatīja par atvasinātu no tās ar autortiesībām aizsargātā dizaina. OS X ietver savus programmatūras izstrādes rīkus, no kuriem prominentākais bija [[integrētā izstrādes vide]] ar nosaukumu [[Xcode]]. Xcode nodrošina ar [[kompilators|kompilatora]] saskarni, kas atbalsta vairākās [[programmēšanas valoda]]s, tai skaitā [[C (programmēšanas valoda)|C]], [[C++]], [[Objective-C]], un [[Java (valoda)|Java]]. [[Apple Intel pārejai]], tā tika pārveidota, lai izstrādātāji varētu vienkārši radīt universālās programmas ar mērķi nodrošināt savietojamību gan ar Intel bāzētiem, gan PowerPC bāzētiem Makintošiem. == Savietojamība == === Programmatūra === Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no Mac OS 9 uz Mac OS X, tika izveidots [[Carbon]] (API). Lietojumprogrammas, kas ir sarakstītas ar Carbon, var tikt dabiski izpildītas abās sistēmās. No otras puses, API, ko OS X mantoja no [[Openstep]] nav atpakaļ savietojamas ar agrākām Mac OS versijām. Šos API šobrīd no Apple sauc par [[Cocoa]]. Šis mantojums ir acīmredzams no Cocoa izstrādātāju puses, ņemot vērā, ka lielākā daļa klašu nosaukumu sākas ar prefiksu „NS”, kas nozīmē Nextstep. OS X atbalsta [[Java (valoda)|Java]] kā „priekšrokas programmatūras pakotni” — praksē tas nozīmē, ka lietojumprogrammas, kas ir sarakstītas Java, iekļaujas operētājsistēmā pēc iespējas glītāk, lai arī joprojām ir savietojama starp platformām un ka [[lietotāja saskarne]], kas ir sarakstīta [[Swing]], izskatās gandrīz tieši tāpat kā dabīgā Cocoa saskarne. Tradicionāli, Cocoa programmas pārsvarā ir sarakstītas [[Objective-C]], un Java ir kā alternatīva. Taču 2005. gada 11. jūlijā Apple paziņoja, ka „iezīmes, kas ir pievienotas Cocoa OS X versijās vēlāk kā 10.4, netiks pievienotas Cocoa-Java programmēšanas saskarnei.” Tā kā OS X ir bāzēts uz UNIX, vairums programmatūras pakotņu, kas sarakstītas lietošanai [[BSD]] vai [[Linux]], var tikt pārkompilētas lietošanai OS X. Tādi projekti, kā [[Fink]], [[MacPorts]] un [[pkgsrc]] nodrošina jau sakompilētas vai saformatētas pakotnes. Kopš 10.3 versijas OS X ietvēra [[X11.app]], [[X Window System]] grafisko saskarni Unix programmām Apple versiju, kā izvēles komponenti instalācijas laikā. Līdz OS X (Tiger) ieskaitot, Apple implementācija bija bāzēta uz [[X11 license]]s [[XFree86]] 4.3 un X11R6.6. Visas sakomplektētās [[X11]] versijas, kas ietver logu pārvaldnieku, kas ir līdzīgs OS X izskatam un bija samērā labi integrēts OS X, arī lieto dabisko [[Quartz]] renderēšanas sistēmu. Agrākās OS X versijas (kurās X11 netika iekļauts) arī vaējar izpildīt X11 lietojumprogrammas izmantojot [[XDarwin]]. === Aparatūra === Agrīnākajām OS X versijām, standarta atbalstītā aparatūras platforma ir pilna Macintosh datoru līnija (pārnēsājamie, galda vai serveri), kas bāzēti uz [[PowerPC]] G3, G4 un G5 procesoriem. Vēlākās versijas pārtrauca atbalstu atsevišķai vecākai aparatūrai, piemēram, Panther neatbalsta „smilškrāsas” G3 procesorus un Tiger neatbalsta sistēmas, kas tika izlaistas, pirms Apple ieviesa [[FireWire]] portus. OS X versija Leopard bija pārtraukusi atbalstu visiem PowerPC G3 un PowerPC G4 procesoriem ar takts frekvenci, kas ir zemāka kā 867 MHz. Ieviešot [[MacBook Air]], kam nav FireWire portu, Leopard nav nepieciešams FireWire ports. Tomēr trešās puses ir izstrādājušas tādus rīkus, kā [[XPostFacto]] un ielāpus, kas uzlikti instalācijas diskam, lai dotu iespēju instalēt OS X jaunākas versijas uz sistēmām, ko Apple oficiāli neatbalsta, tai skaitā atsevišķas pirms G3 sistēmas. Izņemot iezīmes, kurām ir nepieciešama specifiska aparatūra (piemēram, grafiskā akcelerācija un [[DVD]] rakstīšana), operētājsistēma piedāvā tādu pašu funkcionalitāti uz visām atbalstītām aparatūrām. OS X PowerPC versijas pirms Leopard saglabā savietojamību ar vecākām Mac OS lietojumprogrammām ar emulācijas vidi [[Classic]], kas lietotājiem ļauj palaist [[Mac OS 9]] kā procesu OS X ietvaros, tādējādi lielākā daļa programmu, kas darbojas uz Mac OS 9, bija lietojamas arī OS X. Classic netiek atbalstīts uz Intel-bāzētiem Makintošiem un Mac OS X 10.5 „Leopard” versijā. Sākot ar 10.6 "Snow Leopard", PPC arhitektūra vairs netiek atbalstīta, tādēļ Classic arī šajā operētājsistēmā nebija iekļauts. Daži lietotāji bija pārsteigti, ka OS X tika atbalstīts uz sistēmām, kas nāca ar G3 vai vēlāku procesoru no rūpnīcas, taču netika atbalstītas mašīnas ar trešās puses procesoru kartēm. Piemēram, Power Mac 7300, ja tā procesors sabojājās, to varēja viegli atjaunināt ar G3 procesoru uz meitas plates, kas bieži maksāja gandrīz tikpat, kā identiska oriģinālās shēmas aizvietošana. Lietotājs vēlāk varēja doties uz to pašu veikalu un iegādāties OS X jauninājumu uz CD, lai arī nav garantēts, ka šī procedūra noteikti strādās. ==== Apple pāreja uz Intel procesoriem ==== 2002. gada aprīlī eWeek ziņoja par baumām, ka Apple bija OS X versija ar segvārdu Marklar, kas var tikt darbināta uz [[Intel x86]] procesoriem. Marklar idejas pamatā bija nodrošināt OS X funkcionēšanu uz alternatīvas platformas gadījumā, ja Apple kļūtu neapmierināta ar PowerPC platformas progresu. Šīs baumas norima 2005. gada maijā, kad vairāki mediju avoti, kā [[Wall Street Journal]] un [[CNET]] ziņoja, ka Apple tuvākajos mēnešos paziņos par Marklar. 2005. gada 6. jūnijā Stīvs Džobss apstiprināja šīs baumas, paziņojot savā runā gadskārtējās Apple Pasaules izstrādātāju konferences (Apple WWDC) laikā, ka Apple veiks pāreju no PowerPC uz [[Intel]] procesoriem nākamo divu gadu laikā un ka Apple atbalstīs abas platformas pārejas laikā. Iepriekšējā reizē, kad Apple mainīja procesoru saimes no [[Motorola]] 68K procesora uz [[IBM]]/Motorola PowerPC — Apple iekļāva jaunajā OS Motorola 68K emulatoru, kas nodrošināja gandrīz visu 68K programmatūru darbību automātiski uz jaunās aparatūras. Apple atbalstīja 68K emulatoru 11 gadus, un pārtrauca atbalstu pārejas uz Intel procesoriem laikā. Jaunajā OS, kas paredzēta Intel bāzētajiem Makiem, ir iekļauts [[Rosetta]] [[binārās translēšanas]] slānis, kas nodrošina, ka PowerPC kompilētās programmatūras darbību uz Intel OS X mašīnām, tomēr jaunajos Intel Mac datoros Apple pārtrauca atbalstu Classic režīmam. Trešās puses emulācijas programmas kā [[Mini vMac]], [[Basilisk II]] un [[SheepShaver]] nodrošina atbalstu agrākajām Mac OS versijām arī uz Intel datoriem. Xcode jaunā versija un tās pamata komandrindas kompilatori atbalsta [[universālais kods|universālā koda]] izveidi, kas darbotos uz abām arhitektūrām. Programmatūra, kas ir tikai pieejama PowerPC, tiek atbalstīta ar Rosetta, taču Apple mudina izstrādātājus veidot universālos kodus ar atbalstu gan PoverPC, gan x86. Uz Intel bāzētajiem Makiem universālā koda programmatūrai vajadzētu darboties ātrāk nekā programmatūrai, kas ir paredzēta tikai PowerPC, un darbināta ar Rosetta. Turklāt atsevišķa PowerPC programmatūra, kā kodola paplašinājumi un sistēmas uzstādījumu spraudņi, netiek atbalstīta uz Intel Makiem. Lai gan un Intel Makintošiem var darbināt PowerPC, x86 un universālos kodus, PowerPC Maki atbalsta tikai universālos un PowerPC kodus. Mac OS X v10.5 saglabājas atbalsts PowerPC platformai. Džobss ir arī apstiprinājis baumas, ka Apple visu izstrādes laiku ir bijušas OS X versijas, kas ir darbināmas uz Intel procesoriem. Kā jau tika minēts, šāda starp platformu iespēja jau eksistēja no pašiem OS X iesākumiem. Openstep tika portēts uz vairākām arhitektūrām, tai skaitā x86, un Darwin ietvēra atbalstu gan PowerPC, gan x86. Apple izstrādātais OS X nedarbojas uz citiem Intel kompjūteriem, tādēļ [[OSx86]] kopiena izstrādā modificētas OS X versijas un īpašu programmatūru, kas ļauj darbināt šo sistēmu arī uz citiem Intel x86 datoriem. Lai gan ar minēto programmatūru iespējams instalēt oriģinālu, legāli iegādātu Mac OS uz ne-Apple datoriem, pats instalēšanas process uz ne-Makintoša pārkāpj Apple lietotāja vienošanos (EULA).. == Galvenās iezīmes == [[Attēls:Dashboardanim.gif|thumb|right|[[Dashboard]] ļauj izsaukt pāri galda virsmai miniatūras programmas - „vidžetus” (widgets). Aktivizēšanas brīdī Dashboard pārlido pāri ekrānam.]] * '''[[Aqua]]''' — plūstoša grafiskais lietotāja interfeiss ar ūdenim līdzīgiem elementiem. * '''[[Automator]]''' — lietotājprogramma, kas paredzēta automātisku dažādu uzdevumu izpildi (ieviesta 10.4 versijā). * '''[[Dashboard]]''' — mazu lietotājprogrammu — galda virsmas [[vidžets|vidžetu]] [[pilnekrāna grupa]], ko var izsaukt un aizraidīt ar vienu taustiņu (ieviesta 10.4 versijā). * '''[[Exposé]]''' — ietver trīs funkcijas, kas uzlabo pieejamību starp logiem un galda virsmu. Funkcijas nodrošina tūlītēju visu atvērto logu parādīšanu miniatūru veidā vieglākai navigācijai starp dažādiem uzdevumiem, parādīt visus atvērtos logus kā miniatūras no pašreizējās lietojumprogrammas un noslēpt visus logus lai piekļūtu galda virsmai (ieviesta 10.3 versijā). Ar 10.6 Exposé iegūst jaunu dizainu un piedāvā dažādas aktivizēšanas, programmu pārslēgšanas, logu kārtošanas un logu priekšskatīšanas (līdzīgi Quick Look) funkcijas. * '''[[Finder]]''' — failu pārlūks, kas nodrošina ātru piekļuvi visiem datora apgabaliem. ** [[Quick Look]] nodrošina dinamisku datu apskatus (tai skaitā video un vairāku lapu dokumentus) bez to galveno lietojumprogrammu atvēršanas (ieviests 10.5 versijā). Objekta saturu iespējams aplūkot, iezīmējot to un nospiežot taustiņu Space. ** [[Spotlight (lietotne)|Spotlight]] meklētāja tehnoloģija nodrošina ātrus reāllaika failu, vēstuļu un citas informācijas meklēšanu, kas balstīta uz objekta rekvizītiem un/vai saturu (ieviesta 10.4 versijā). * '''[[FileVault]]''' — fakultatīva lietotāja datņu kriptēšana ar ar AES standartu (128 bitu atslēgas tika ieviestas 10.3 versijā un 256 bitu atslēgas 10.5 versijā). * '''[[Front Row]]''' — mediju skatītāja saskarne, kur piekļuvei tiek izmantota tastatūra un tālvadība - [[Apple Remote]] (ieviesta 10.4 versijā). * '''Globāla lietojumprogrammu [[Servisu izvēlne]]''' — pareizrakstības pārbaudītājs, īpašo rakstzīmju palete, krāsu izvēlne, fontu izvēlne un vārdnīca. * '''Integrētie sinhronizācijas servisi''' — sistēma, kas ļauj lietojumprogrammām piekļūt centralizētai dažādu lietotāju datu elementu datubāzei, tai skaitā kalendāra un kontaktu vienumiem. Operētājsistēma pārvalda konfliktējošus rediģējumus un datu atbilstību (ieviesta 10.4 versijā). * '''[[Spaces]]''' — galda virsmas organizācijas rīks, kas var radīt un pārvaldīt vairākas [[virtuālā galda virsma|virtuālās galda virsmas]] un attēlot tās līdzīgi Exposé saskarnei (ieviests 10.5 versijā). * '''[[Cover Flow]]''' — trīsdimensionāla grafiskā lietotājsaskarne, kas ir ietverta [[iTunes]], [[Macintosh Finder]] un citos [[Apple Inc.]] produktos, kas paredzēta virtuālai datņu un ciparu mediju bibliotēku pārmeklēšanai (ieviesta 10.5 versijā) * '''[[Time Machine]]''' — automātiska rezerves kopiju tehnoloģija, kas lietotājiem ļauj apskatīt un atjaunot datņu un lietojumprogrammu iepriekšējās versijas (ieviesta 10.5 versijā). == Versijas == Rakstzīme ''X'' ir [[romiešu cipari|romiešu cipars]], un oficiāli tiek izrunāta kā „desmitais”. Tas ir nākamais izlaidums, sekojot iepriekšējo ''Macintosh'' operētājsistēmu numerācijā (piemēram, [[Mac OS 8]] un [[Mac OS 9]]). ''OS X'' versijas bija nosauktas plēsīgo kaķu vārdos līdz 10.9 versijai kad Apple sāka lietot OS X nosaukumos Kalifornijas vietas. ''Apple'' iekšējai lietošanai versijai 10.0 pirms izlaišanas bija segvārds „''Cheetah'' (latv. "[[gepards]]"), un 10.1 versija bija ar segvārdu „''Puma''. Pēc nebeidzamajām baumām ap 10.2 versiju ar segvārdu „Jaguar”, Apple produktu mārketinga nodaļa sāka atklāti lietot šo segvārdu, lai sekmētu operētājsistēmas pārdošanu. Versija 10.3 tika izplatīta kā „''Panther", 10.4 kā „''Tiger'', 10.5 „''Leopard'',10.6 "Snow Leopard", 10.7 <nowiki>''Lion'', 10.8 ''Mountain Lion''</nowiki>'' un ''10.9 <nowiki>''Mavericks''</nowiki>. "''Panther''", "''Tiger'', "''Leopard''" un "Snow Leopard"ir reģistrētas kā Apple' preču zīmes, taču "''Cheetah''", "''Puma''" un "''Jaguar''" netika reģistrētas. Tāpat Apple ir reģistrējusi preču zīmes "Lynx" (latv. lūsis) un "Cougar" (latv. kuguārs). Datoru mazumtirgotājs [[Tiger Direct]] iesūdzēja ''Apple'' par nosaukuma „''Tiger''” lietošanu, taču 2005. gada 16. maijā ASV federālā tiesa lēma, ka ''Apple'', lietojot šo nosaukumu, neierobežo ''Tiger Direct'' preču zīmes tiesības. {{Macintosh operētājsistēmu hronoloģija}} === Mac OS X 10.0 (Cheetah) === [[Attēls:Macosx10.png|thumb|150px|Mac OS X 10.0 "Cheetah"]] [[2001. gads|2001]]. gada 24. martā Apple izlaida ''Mac OS X v10.0'' (kompānijas iekšienē tam tika lietots segvārds Cheetah). Sākotnējā versija bija lēna un ar iespējām nepabeigta, un tās izlaišanas brīdī pieejamas bija maz lietojumprogrammas, no kurām lielākā daļa bija no neatkarīgajiem izstrādātājiem. Lai arī vairāki kritiķi vedināja, ka operētājsistēma nebija gatava adaptācijai no vairākuma patērētāju, kritiķi arī atzina tās sākotnējās izlaides nozīmi, kā pamatam, uz kura veikt uzlabojumus. Tikai Mac OS X izlaide vien tika uzņemta no Macintosh sabiedrības kā liels sasniegums, jo mēģinājumi pilnībā pārstrādāt Mac OS bija notikuši jau kopš 1996. gada un aizkavējušies dēļ neskaitāmām neveiksmēm. Pēc vairāku kļūdu labojumiem (bugfixes), operētājsistēma kļuva ievērojami stabilāka. === Mac OS X 10.5 (Leopard) === [[Attēls:Leopard Desktop.png|thumb|150px|Mac OS X 10.5 "Leopard"]] ''Mac OS X v10.5 "Leopard"'' tika izlaists 2007. gada 26. oktobrī. Apple to dēvēja par lielāko ''Mac OS X'' atjauninājumu. Tas ietvēra vairāk kā 300 jaunas iespējas. Leopard atbalsta gan ''[[PowerPC]]'' gan [[X86|''Intel x86'']] bāzētos ''Macintosh'' datorus. Viens ''DVD'' darbojas uz visiem atbalstītajiem Makiem (tai skaitā uz 64-bitu mašīnām). Jaunās iespējas ietver atjaunināto ''[[Finder]],'' ''[[Time Machine]]'', ''[[Spaces]]'', ''[[Boot Camp]]'', pilnu atbalstu 64-bitu lietojumprogrammām (tai skaitā grafiskās lietojumprogrammas), jaunas iespējas tādās lietojumprogrammās kā ''[[Mail]]'' un ''[[iChat]]'' un vairākas jaunas drošības iespējas. Leopard ir [[Single UNIX Specification|''UNIX 03 specifikācijai'']] atbilstošs produkts. Tā ir arī pirmā uz ''BSD'' bāzētā ''OS'', kas ir saņēmusi ''UNIX 03 sertifikāciju''. Standarta ''[[Mac OS]]'' jaunākā atjauninājuma pakotne par nelielu piegādes un apstrādes samaksu ir pieejama visiem patērētājiem, kas 2007. gada 1. oktobrī vai vēlāk no ''[[Apple Inc.|Apple]]'' vai ''[[Apple Inc.|Apple]]'' autorizētā izplatītāja ir iegādājušies atbilstošu ''[[Macintosh]]'' sistēmu. === Mac OS X 10.6 (Snow Leopard) === ''Mac OS X v10.6 <nowiki>''Snow Leopard''</nowiki>'' tika izlaists 2009. gada 28. augustā. Nevis sniedzot lielas izmaiņas izskatam un galalietotāja funkcionalitātei, kā tas bija uz iepriekšējām ''OS X'' versijām, ''Snow'' ''Leopard'' fokusējās uz nelielām izmaiņām kā piemēram: palielinot veiktspēju, efektivitāti un operētājsistēmas stabilitāti. Vairumam lietotāju, visvairāk pamanāmākās izmaiņas bija: diskā, operētājsistēma sastingst pēc tam kad ir veikta tīrā instalēšana salīdzinot ar ''Mac OS X 10.5 Leopard'', atsaucīgāku ''[[Finder]]'' pārrakstītu ''[[Cocoa]]'', kā arī uzlaboto [[Safari (pārlūkprogramma)|''Safari'']] kurš kļuva ātrāks. === Mac OS X 10.7 (Lion) === ''Mac OS X v10.7 <nowiki>''Lion''</nowiki>'' tika izlaists 2011. gada 20. jūlijā. Tas atnesa uzlabojumus iekš ''[[IOS|Apple iOS]]'', kā piemēram: vieglāk navigāciju displejam priekš instalētajām aplikācijām un citas jaunas funkcijas. === OS X 10.8 (Mountain Lion) === ''OS X v10.8 <nowiki>''Mountain Lion''</nowiki>'' tika izlaists 2012. gada 25. jūlijā. Tas iekļāva funkcijas kuras jau bija redzētas uz ''[[IOS|iOS 5]]'', kā piemēram: ''[[Game Center]]'', atbalstu priekš [[iMessage]] jaunajā īsziņu lietotnē, atgādinājumu lietotni atdalītu no ''[[iCal]]'' (kas vēlāk tika pārsaukts uz vārdu <nowiki>''</nowiki>''Kalendārs''<nowiki>''</nowiki> kā piemēram [[iOS]] lietotnē). Tas ieviesa arī atbalstu priekš ''[[iWork]]'' lai varētu noglabāt ''iWork'' dokumentus iekš ''[[iCloud]]''. Paziņojumu centrs tiek atklāts, kura datora versija ir līdzīga ''[[IOS|iOS 5]]'' un augstākai versijai. ''Mountain Lion'' iekļauj arī atbalstu vairākām Ķīniešu funkcijām, kā piemēram: ''[[Baidu]]'' tiek iekļauta kā viena no meklētājprogrammām ''[[Safari (pārlūkprogramma)|Safari]]'' pārlūkprogrammā, ''[[QQ]]'', ''[[163.com]]'' un ''[[126.com]]'' servisus priekš ''[[E-pasts|ē-pasta]]'', ''[[kontaktiem]]'' un ''[[kalendāram]]''. Šajā versijā arī tika mainīts operētājsistēmas vārds no ''Mac OS X'' uz ''OS X''. === OS X 10.9 (Mavericks) === ''OS X v10.9 <nowiki>''Mavericks''</nowiki>'' tika izlaists 2013. gada 22. oktobrī. Sī versija bija pieejama kā bezmaksas atjaunojums visiem kuri lieto ''Mac OS X 10.6 Snow Leopard'' vai augstāku versiju.Tam ir 64- bitu ''[[Intel]]'' procesors. Jaunajā versijā tiek iekļautas lietotnes kuras bija tika uz ''iOS'', kā piemēram: ''[[Karte]]'' un ''[[iBooks]]''. Jaunajā versijā ir arī uzlabojumi ''Paziņojumu Centram'', uzlabojumi citām aplikācijām un daudzi ne tik pamanāmi uzlabojumi === OS X 10.10 (Yosemite) === ''OS X v10.10 <nowiki>''Yosemite''</nowiki>'' tika izlaists 2014. gada 16. oktobrī. Šajā versijā tika ieviests jauns dizains kurš bija līdzīgs ''[[IOS|iOS 7]]'' versijai, kurš paredzēts, lai iezīmētu vairāk minimālu, teksta pamatā <nowiki>''platu'' dizainu ar caurspīdīguma efektiem un intensīvāki piesātinātām krāsām. Apple jaunā iezīme Yosemite operētājsistēmā ir ''Handoff''</nowiki>, kas atļauj lietotājiem kuri lieto ''[[iPhone]]'' ar ''[[iOS 8.1]]'' vai jaunāku versiju, atbildēt uz telefona zvaniem, saņemt uz sūtīt īsziņas un pabeigt nepabeigtus ē- pastus uz savu Mac datoru. === OS X 10.11 (El Capitan) === ''OS X v10.11 <nowiki>''El Capital''</nowiki>'' tika izlaists 2015. gada 30. septembrī. Apple nodēvēja šo versiju kā <nowiki>''Precizējumi priekš Mac pieredzes'' un ''Uzlabojumi sistēmas darbībai''</nowiki>, nekā jaunas funkcijas. Uzlabojumi iekļauj publisko transportu karšu lietotnē, GUI uzlabojumi piezīmju lietotnē, San Francisko kā sistēmas fona attēls un iepazīstināšanu ar Sistēmas Integritātes Aizsardzību. ''[[Metal API|Metal]]'' [[Metal API|''API'']], lietotne uzlabojot programmatūru, tika atklāta šajā operētājsistēmas versijā, kurš pieejams visos Mac datoros no 2012. gada. === macOS 10.12 (Sierra) === ''macOS v10.12 <nowiki>''Sierra''</nowiki>'' tika izlaista ''[[WWDC 2016]]'' konferencē. Apple paziņoja ka mainīs operētājsistēmas nosaukumu no ''Mac OS X'' uz ''macOS'', lai jaunais nosaukums būtu līdzīgs citām ''Apple'' operētājsistēmām, kā piemēram: ''[[iOS]]'', ''[[watchOS]]'' un ''[[tvOS]]''. Jaunās funkcijas ir: ''[[Siri]] Mac'' datoros, optimizēta datora glabātuve un uzlabojumi attēlu, īsziņu un ''[[iTunes]]'' aplikācijās. == Ārējās saites == * [http://www.apple.com/macosx/ Oficiālā mājaslapa] {{IT-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:BSD]] [[Kategorija:Operētājsistēmas]] qdp9ui1s5ojnqennvmwdmwlkbojjycc 10 15425 4296953 4296504 2025-06-20T02:10:08Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4296953 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[purva skalbe]]''' <small>(attēlā)</small> nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? [[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|50px]] * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? [[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|50px]] * ... [[Sahāra|Saharā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? [[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? [[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|50px]] * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido <small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? [[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cukurbietes]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? [[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? [[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' <small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small> ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? [[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|50px]] * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī <small>(satelītattēlā)</small>? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? [[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? [[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' <small>(attēlā)</small> laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? [[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? [[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? [[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? [[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? [[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' <small>(attēlā)</small> pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? [[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|50px]] * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' <small>(attēlā)</small> [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? [[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]] <small>(attēlā titullapa)</small>? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[Islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? [[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? [[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|50px]] * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas <small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis, un Čārlzs Djūks)</small>? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? [[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' <small>(attēlā)</small> tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|Kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? [[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? [[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte <small>(attēlā)</small> ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? [[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? [[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|50px]] * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? [[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā <small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? [[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majons]]''' <small>(attēlā)</small> ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk kā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' <small>(attēlā)</small> aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? [[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|50px]] * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? [[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? [[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? [[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? [[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' <small>(attēlā)</small> ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? [[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' <small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small> ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? [[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|50px]] * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' <small>(attēlā)</small> reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? [[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? [[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' <small>(attēlā)</small> pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? [[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' <small>(attēlā)</small> lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? [[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|50px]] * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' <small>(attēlā)</small> dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? [[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' <small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small> uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? [[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|50px]] * ... Katerina Sakellaropulu <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? [[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' <small>(attēlā)</small> tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? [[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' <small>(attēlā)</small> pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? [[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small> bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? [[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|50px]] * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]''' <small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? [[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kanlaons]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? [[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam <small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? [[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? [[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small>, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? [[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' <small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small> uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? [[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' <small>(attēlā)</small> atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? [[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|50px]] * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]] <small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? [[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|50px]] * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' <small>(attēlā)</small> 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? [[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s <small>(attēlā)</small>; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? [[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? [[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|50px]] * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' <small>(attēlā)</small> bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? [[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nidas pludmale]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? [[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Seims nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? [[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' <small>(attēlā)</small> pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? [[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' <small>(attēlā)</small> tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP)? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? [[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|50px]] * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? [[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? [[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā <small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? [[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? [[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? [[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? [[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja <small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? [[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? [[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] <small>(attēlā)</small> bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? [[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? [[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? [[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? [[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' <small>(attēlā)</small> veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? [[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Turku katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? [[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? [[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? [[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? [[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|50px]] * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? [[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelagu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? [[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? [[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|50px]] * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' <small>(attēlā)</small> tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? [[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? [[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alīda Valli]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? [[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? [[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' <small>(attēlā)</small> bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? [[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|50px]] * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' <small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small> bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? [[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? [[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? [[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai <small>(attēlā eļļas palmas)</small>? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|50px]] * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīnieši|argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvieši|latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? [[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? [[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? [[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? [[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|50px]] * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? [[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? [[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|50px]] * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga <small>(attēlā)</small>? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? [[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]] <small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? [[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monako katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? [[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|50px]] * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]]? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? [[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|50px]] * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? [[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|50px]] * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' <small>(attēlā)</small> ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? [[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|50px]] * ... no 2006. līdz 2007. gadam [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? [[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|50px]] * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? [[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? [[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? [[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|50px]] * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē <small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? [[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? [[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? [[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') <small>(attēlā)</small> papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? [[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? [[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules <small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? [[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|50px]] * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' <small>(attēlā)</small> notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? [[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|50px]] * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' <small>(attēlā)</small> kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? [[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|50px]] * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? [[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|50px]] * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' <small>(attēlā)</small> nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? [[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš to pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar to startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? [[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā strauta sniegoga)</small>? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? [[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? [[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|50px]] * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]''' <small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? [[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? [[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|50px]] * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? [[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|50px]] * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? [[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|50px]] * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' <small>(attēlā)</small> izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small> ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? [[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]'' <small>(attēlā)</small>, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? [[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' <small>(attēlā)</small> no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? [[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? [[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? [[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki <small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small> ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? [[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]? <small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? [[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|50px]] * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? [[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās <small>(attēlā lielais nandu)</small>, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? [[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi <small>(attēlā [[baklažāns]])</small>? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? [[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|50px]] * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? [[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|50px]] * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' <small>(attēlā)</small> [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? [[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' <small>(attēlā)</small> bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? [[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|50px]] * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' <small>(attēlā)</small> strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? [[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? [[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? [[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sārtais flamings]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? [[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|50px]] * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? [[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? [[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' <small>(attēlā)</small> projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? [[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romas forums]]''' <small>(attēlā)</small> gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? [[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lauka magone]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? [[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju <small>(attēlā)</small>, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? [[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' <small>(attēlā)</small> ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? [[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? [[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' <small>(attēlā)</small> [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? [[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' <small>(attēlā 1937. gadā)</small> nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? [[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? [[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? [[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]] <small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? [[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|50px]] * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? [[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|50px]] * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]] <small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? [[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? [[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' <small>(attēlā)</small> 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? [[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[Evora]]s''' <small>(attēlā)</small> "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? [[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|50px]] * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? [[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belenas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? [[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|50px]] * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' <small>(attēlā)</small> šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistītas ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? [[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? [[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? [[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baobabs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? [[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā <small>(attēlā)</small> ir no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? [[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]''' <small>(attēlā)</small>, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? [[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' <small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small> ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? [[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|50px]] * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' <small>(attēlā)</small> [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? [[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā ar uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gadu sākumā un beigās '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? [[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu <small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? [[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? [[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' <small>(attēlā)</small> gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? [[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|50px]] * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? [[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|50px]] * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em <small>(attēlā klinšu damans)</small>? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? [[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās <small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas, par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], Kristaps Gludītis un [[Zigmārs Raimo]])? [[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? [[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? [[Attēls:Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā.jpg|border|right|50px]] * ... '''"[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]"''', kurai sekoja deklarācija '''"[[Par Latvijas iestāšanos PSRS]]"''' <small>(abas attēlā)</small>, [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 21. jūlijā pieņēma [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], kurā [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 18. novembrī bija notikusi [[Latvijas valsts pasludināšana]]? * ... saskaņā ar prūšu [[ģenerālis|ģenerāļa]] un kara teorētiķa [[Karls fon Klauzevics|Karla fon Klauzevica]] teikto '''[[pretuzbrukums]]''' ir visefektīvākais līdzeklis, lai piespiestu uzbrucēju atteikties no uzbrukuma plāniem? * ... '''[[Pāces pilskalns]]''', kas atrodas [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pācē]], mūsdienās veido Pāces dzirnavezera [[Sala|salu]]? [[Attēls:Rutabaga, variety nadmorska.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kālis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti tuvi radniecīgs ar [[Rapsis|rapsi]], kas ir cita ''Brassica napus'' [[pasuga]], bet šī [[suga]] radās kā [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] starp [[Dārza kāposts|kāpostiem]] un [[Rācenis|rāceņiem]]? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] [[Narva (upe)|Narvas upē]] izveidotā '''[[Narvas ūdenskrātuve]]''', pa kuru iet [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s robeža, tika uzpludināta, lai varētu darboties mūsdienās Krievijai piederošā Narvas HES? * ... no 1945. līdz 1954. gadam '''[[Krimas apgabals (PSRS)|Krimas apgabals]]''' ietilpa [[Krievijas PFSR]] sastāvā, bet no 1954. līdz 1991. gadam — [[Ukrainas PSR]] sastāvā? [[Attēls:Burned Georgian T-72 tank in Tskhinvali.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kauja par Chinvalu (2008)|kauja par Chinvalu]]''' bija vienīgā lielā [[kauja]] [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karā]] <small>(attēlā iznīcināts [[Gruzija]]s [[T-72]] [[tanks]] [[Chinvala|Chinvalā]])</small>? * ... '''[[mākslas peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|mākslas peldēšanas programmā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, lai nostiprinātu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un paplašinātu valstu dažādību kvalifikācijas procesā? * ... vēsturiskā spiegu drāmas seriāla '''"[[Amerikāņi (seriāls)|Amerikāņi]]"''' darbība norisinās [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pēc [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] inaugurācijas [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā 1981. gada janvārī un noslēdzas neilgi pirms ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju parakstīšanas 1987. gada decembrī? [[Attēls:Mayr_Hayrenik.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Māte Armēnija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s centrā tika uzbūvēts 1950. gadā kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] piemineklis, bet 1962. gada pavasarī Staļina skulptūru noņēma un 1967. gadā tās vietā novietoja esošo tēlu? * ... daļa [[emigranti|emigrantu]], kas pameta dzimteni pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], atgriezās [[Padomju Savienība|PSRS]], bet lielākā daļa '''[[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]]''' bija kategoriski pret atgriešanos un iesaistījās [[Ideoloģija|ideoloģiskajā]] cīņā pret padomju [[Aģitācija|aģitāciju]]? * ... '''[[logogramma]]''' vai hieroglifs apzīmē [[vārds|vārdu]] vai [[morfēma|morfēmu]]; logogrāfiskās [[rakstība]]s ir vienas no izplatītākajām — tās lieto ap 20 % pasaules iedzīvotāju [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Палеонтологический музей Орлова (20221008143757).jpg|border|right|50px]] * ... [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga '''''[[Bothriolepis maxima]]''''' <small>(attēlā)</small>, kuras [[fosilija]]s lielā skaitā atrastas [[Latvija]]s teritorijā, ir izmēros lielākais zināmais [[Botriolepji|botriolepis]]? * ... saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem '''[[islāms Ziemeļmaķedonijā|musulmaņi Ziemeļmaķedonijā]]''' bija vairāk nekā 30 % iedzīvotāju, kas izvietojušies lielākoties [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļrietumu un rietumu daļā? * ... '''[[1585. gads Latvijā|1585. gada]]''' 10. aprīlī ar Kronborgas miera līgumu [[Dānijas Karaliste]] atteicās no [[Kurzemes bīskapija]]s par labu [[Polijas-Lietuvas ūnija]]i, ar to noslēdzot [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]]? [[Attēls:Coffea canephora.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kafijkoku ģints|kafijkoku ģintī]]''' ir klasificētas vairāk nekā 120 sugas, taču [[kafija]]s tirdzniecība balstās uz divām — ''Coffea arabica'' un ''Coffea canephora'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] dzīvojošie '''[[adžāri]]''' piekopj gan [[Pareizticība|pareizticību]], gan [[Islāms|islāmu]], kas ir izplatīts [[Adžārija]]s austrumos un dienvidos, kur [[Musulmaņi|musulmaņu]] skaits var pārsniegt 90 %? * ... '''[[Burāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Marseļa]]s ostā [[Francija]]s dienvidu piekrastē? [[Attēls:2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada ''[[Tour de Suisse]]'' piektā posma laikā [[Šveice]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Džino Mēders]]''' <small>(attēlā)</small> krita pagriezienā, nobraucienā no posma augstākā punkta Albula pārejā, un dienu vēlāk, 16. jūnijā, sportists no gūtajiem savainojumiem nomira? * ... '''[[islāms Eiropā]]''' ir otrā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s? * ... 2023. gadā ''[[Microsoft]]'' uzsāka darbu pie būtiskām izmaiņām '''''[[Microsoft Bing]]''''' meklētājprogrammā, tostarp tajā iekļaujot jaunu [[Sarunbots|sarunbota]] funkcionalitāti ''Bing AI'', kas ir balstīta uz ''[[OpenAI]]'' izstrādāto ''[[GPT-4]]''? [[Attēls:Mazirbes luterāņu baznīca 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] '''[[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika iesvētīts pirmais [[lībiešu karogs]]? * ... '''[[kara komunisms|kara komunisma]]''' rezultātā [[1920. gads|1920. gadā]] [[darba ražīgums]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], tostarp masveida [[Nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa? * ... '''[[Irānas Azerbaidžāna]]s''' teritorija ir daudz plašāka nekā [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[Azerbaidžānas Republika]]s teritorija, un to galvenokārt apdzīvo [[azerbaidžāņi]] ([[Irānas azerbaidžāņi]])? [[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|border|right|50px]] * ... '''[[1586. gads Latvijā|1586. gadā]]''' Livonijas vietvaldi [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]] <small>(attēlā)</small> iesvētīja par [[Romas Katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]], bet pēc [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus [[Livonijas hercogiste]]s administratora pienākumus? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]]''' uzvarēja vienā spēlē (2:0 savā laukumā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]]), bet zaudēja visās pārējās spēlēs un ierindojās pēdējā vietā grupā? * ... [[Pjotrs Kropotkins]] tiek uzskatīts par galveno '''[[anarhokomunisms|anarhokomunisma]]''' idejas teorētiķi, kas tai piešķīra saskaņotu, pabeigtu formu, taču viņš nebija pirmais anarhokomunists? [[Attēls:Haruka Kitaguchi Budapest 2023(2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] '''[[Haruka Kitaguči]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar rezultātu 65,80 m un kļuva par pirmo [[Japāna]]s [[šķēpmetēja|šķēpmetēju]], kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēlēs? * ... [[Jeņiseja]]s vidustecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Krasnojarskas ūdenskrātuve]]s''' aizsprosts sākts būvēt [[1955. gads|1955. gadā]] kā [[komjaunatne]]s triecienceltne, un tā izveidotā [[ūdenskrātuve]] stiepjas 388 km garumā? * ... [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 845 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], kļūstot par [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko 2023. gada filmu]]? [[Attēls:T-90 tank during the Victory Day parade in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam [[Krievija]]s [[tanks]] '''[[T-90]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaulē pārdotāko jauno pamattanku? * ... kopš 1970. gadiem [[Kanāda|Kanādā]], '''[[Džeimsa līča projekts|Džeimsa līča projektā]]''' ir uzbūvētas vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s, kuras saražo apmēram pusi no [[Kvebeka]]s kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto? * ... '''[[Jakutu sacelšanās]]''', kuru [[Sarkanā armija]] apspieda [[1923. gads|1923. gada]] pavasarī un vasaras sākumā [[Ivans Strods|Ivana Stroda]] vadībā, bija pēdējā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] epizode? [[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|border|right|50px]] * ... [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā '''[[1600. gads Latvijā|1600. gadā]]''' [[Zviedrija]]s karaspēks karaļa [[Kārlis IX|Kārļa IX]] vadībā ieņēma visu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar [[Daugava]]s upi, proti, [[Daugavgrīva]]s <small>(attēlā 1601. gada gravīrā)</small>, [[Rīga]]s un [[Koknese]]s cietokšņus? * ... [[Volga]]s augštecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Ribinskas ūdenskrātuve]]s''' aizpildīšanai, kas turpinājās līdz [[1947. gads|1947. gadam]], tika pārvietoti 130 000 iedzīvotāji no Mologas pilsētas un 663 ciemiem? * ... '''[[Telavivas "Hapoel"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 13 augstākās līgas tituliem un 16 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Salix alba - Lake Constance.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltais vītols]]''' <small>(attēlā)</small> no citiem [[vītoli]]em ir viegli atšķirams pēc lielā auguma un ar zīdainiem matiņiem klātām, vairāk vai mazāk sudrabainām [[lapas|lapām]]? * ... 2022. gadā '''[[krievu valoda Izraēlā|krievu valodu Izraēlā]]''' lietoja aptuveni 15 % jeb 1,3 mlj [[Izraēla]]s iedzīvotāju; lielais [[krievvalodīgie|krievvalodīgo]] skaits apgrūtina viņu integrāciju Izraēlas sabiedrībā? * ... [[Kanāda|Kanādā]], [[Labradoras pussala]]s ziemeļos esošais plašais '''[[Ungavas līcis]]''' atrodas tuvu [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], no kura to šķir tikai [[Hudzona šaurums]], tomēr tas ir piederīgs [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānam]]? [[Attēls:1905. gada 15. decembrī nodedzinātā Rudbāržu pils.jpeg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu muižas pili]]''' nodedzināja <small>(attēlā pēc ugunsgrēka)</small>, bet 1908. gadā atjaunoja arhitekta Leo Reinīra vadībā? * ... [[aizsprosts]] [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] [[Kanāda|Kanādā]], kas norobežo pēc tilpuma septīto lielāko [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] pasaulē '''[[Vilistona ezers|Vilistona ezeru]]''', ir 183 m augsts un ir viens no pasaulē augstākajiem grunts dambjiem? * ... '''[[Haifas "Maccabi"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 15 augstākās līgas tituliem un 6 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Faith Kipyegon London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Feita Kipjegona]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne vien trīskārtēja olimpiskā čempione [[1500 metri|1500 metru distancē]], bet arī vairākkārt labojusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tajā, kā arī ir rekordiste jūdzes distancē un bijusi rekordiste arī [[5000 m]] distancē? * ... '''[[krievu valoda Baltkrievijā]]''' ir viena no divām [[Baltkrievija]]s [[Valsts valoda|valsts valodām]], kā sekas [[Referendums Baltkrievijā (1995)|1995. gada referenduma]] rezultātiem, kad 83,3 % piedalījušos iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i? * ... '''[[etiolācija]]s''' procesā [[augi]]em [[gaisma]]s trūkuma dēļ neveidojas [[hloroplasti]], tie izstīdzē un kļūst bāli? [[Attēls:Aliviadero del embalse Macagua.jpg|border|right|50px]] * ... [[Orinoko]] kreisā krasta pieteka '''[[Karoni]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no jaudīgākajām [[upe|upēm]] pasaulē pēc vidējās caurteces attiecībā pret [[upes baseins|upes baseinu]]; tās ielejā uzbūvētas četras [[hidroelektrostacija]]s, tajā skaitā viena no jaudīgākajām pasaulē — [[Guri ūdenskrātuve|Simona Bolivara HES]]? * ... ar izcīnītiem 16 [[Katara]]s čempionu tituliem '''''[[Al Sadd SC]]''''' ir veiksmīgākais šīs valsts [[futbola klubs]]? * ... tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem '''[[Džeimsa līcis|Džeimsa līci]]''' mūsdienu [[Kanāda]]s vidienē ir apmeklējis [[angļi|angļu]] kuģotājs [[Henrijs Hadsons]] [[1610. gads|1610. gadā]], bet nosaukts tas ir par godu velsiešu kapteinim Tomasam Džeimsam, kurš pētījis šo apvidu 1630.—1631. gadā? [[Attēls:Bierbrauer.jpg|border|right|50px]] * ... jau [[Agrīnie viduslaiki|agrīnajos viduslaikos]] [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Klosteris|klosteros]], '''[[alus darīšana]]''' tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot [[Apiņi|apiņus]] kā konservantu; [[alus|alu]] parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt [[vīnogas]] <small>(attēlā 16. gadsimta vācu aldari)</small>? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]''' [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlase]] turnīru noslēdza 13. vietā, neizkļūstot no apakšgrupas, lai gan pirmajā spēlē uzvarēja vēlāko finālisti [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānijas izlasi]]? * ... no 2012. līdz 2018. gadam '''[[krievu valoda Ukrainā]]''' bija [[oficiālā valoda]] dienvidu un austrumu reģionos? [[Attēls:C5 plum pox resistant plum.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē vislielākais '''[[plūme|plūmju]]''' <small>(attēlā)</small> audzētājs ir [[Ķīna]], kam seko [[Rumānija]] un [[Serbija]]? * ... '''[[Kahovkas HES]]''', kuras dambi [[2023. gads|2023. gada]] 6. jūnijā sagrāva [[Krievija]]s spēki, izraisot '''[[ekocīds|ekocīdu]]''' un [[plūdi|plūdus]] upes lejtecē, ir pēdējā, sestā spēkstacija [[Dņepra]]s [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] kaskādē? * ... [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]] no [[Rijāda]]s '''''[[Al Hilal SFC]]''''' ir tituliem visbagātākais [[Āzija]]s klubs; ar 18 iegūtiem Saūda Arābijas čempionu tituliem, tas ir titulētākais klubs valstī un ir izcīnījis četrus [[AFC Čempionu līga]]s titulus, kas ir līgas rekords? [[Attēls:Mick Schumacher - 2022236170142 2022-08-24 Champions for Charity - Sven - 1D X MK II - 0047 - B70I2057.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[autosportists]] '''[[Miks Šūmahers]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir piedalījies divās ''[[Formula 1]]'' sezonās, pārstāvot ''[[Haas F1|Haas]]'' komandu, ir septiņkārtējā ''Formula 1'' pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] dēls? * ... 2022. gadā [[Šahs|šaha]] vietne, forums un [[sociālais tīkls]] '''''[[Chess.com]]''''' sasniedza 100 miljonu lietotāju atzīmi? * ... '''[[Masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā (2023)|masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā]]''' [[2023. gads|2023. gada]] jūnija sākumā prasīja 47 cilvēku dzīvību, bet kopumā no saindēšanās cieta 106 cilvēki? [[Attēls:Маргарита Симоньян 05 (29-11-2017) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] februārī [[Krievija]]s [[Propaganda|propagandiste]] '''[[Margarita Simonjana]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimira Solovjova]] šovā pauda pārliecību, ka Krievija uzvarēs [[Ukraina|Ukrainu]] "divās dienās", un tika izsmieta plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] neveiksmes? * ... '''[[Manikuagānas ūdenskrātuve]]i''' 1960. gados applūdinot senu [[triecienkrāteris|triecienkrāteri]], izveidotā '''[[Renē Levasēra sala]]''' ir pēc platības lielāka par to aptverošo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] un ir otra lielākā ezeru [[sala]] pasaulē pēc [[Manitulina]]s [[Hūrons|Hūrona]] ezerā? * ... [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Džida]]s '''''[[Al-Ittihad Club]]''''' ir dibināts 1927. gadā, kopš tā laika tas vienmēr ir piedalījies augstākajā valsts līgā un ir vecākais joprojām pastāvošais [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|250px]] * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' <small>(attēlā)</small> nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|150px]] * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]''' <small>(attēlā)</small>, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|150px]] * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' <small>(attēlā 2000 liru banknote)</small> bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|200px]] * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes <small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' <small>(attēlā)</small> bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] <small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Trojs Kotsars]]''' <small>(attēlā)</small>, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|150px]] * ... '''[[Kiruna]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi? * ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē? * ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', "[[Oki — okeāna vidū]]", "[[Maģiskais kimono]]"; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|"Labākā aktrise"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā "[[Viens pats mājās]]", kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu? * ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]? * ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-01-21 2-man Bobsleigh (IBSF World Cup Bob & Skeleton 2022-23 Altenberg and European Championships 2023) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Johanness Lohners]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu sudraba medaļu ieguvējs {{oss|Z=2022|L=L}}, pieckārtējs [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempions]] un pa reizei uzvarējis [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos? * ... par filmu "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''[[Entonijs Mingella]]''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", bet viņš ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i vēl trīs reizes? * ... ekonomikā, kas balstīta uz '''[[zelta standarts|zelta standartu]]''', ir garantēts, ka katru emitēto [[nauda]]s vienību pēc pieprasījuma var apmainīt pret atbilstošu [[zelts|zelta]] daudzumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Sphere at The Venetian Resort (53098837453).jpg|border|right|200px]] * ... [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] esošā '''''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā sfēriskā celtne pasaulē, pēc tilpuma apsteidzot iepriekšējo lielāko ''[[Avicii Arena]]'' [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... masveida eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] migrācija uz '''[[ASV dienvidi]]em''' padarīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņus]] par minoritāti, tomēr viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, augstāko līmeni sasniedzot [[Misisipi (štats)|Misisipi]]? * ... formāli tikai '''[[Britu Kenija]]s''' iekšzemes daļa bija [[kolonija]], bet piekrastes josla — [[protektorāts]], taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās [[Nairobi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]] * ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē? * ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem? * ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]] * ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' <small>(attēlā)</small> piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta? * ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]? * ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' <small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small> ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas? * ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā? * ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"? * ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Konsepsjons]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])? * ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār? * ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' <small>(attēlā)</small> 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā? * ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru? * ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]] * ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]] * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]? * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' <small>(attēlā)</small> ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1? * ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem? * ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]? * ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]? * ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]] * ... [[Etiopija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Aksuma]]''' <small>(attēlā)</small> ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā? * ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs? * ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] <small>(attēlā)</small> ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja? * ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]? * ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]? * ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu? * ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem? * ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' <small>(attēlā)</small> piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos? * ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"? * ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists '''[[Juhanness Tīngnēss Bē]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu? * ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]? * ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu? * ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]] * ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas <small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda? * ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības? * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]] * ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' <small>(attēlā)</small> izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās? * ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]] * ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem <small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē? * ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bohēmijas gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti; tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''? * ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' <small>(attēlā)</small> parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē? * ... '''[[Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes? * ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]] * ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' <small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small> rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos? * ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s? * ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]] * ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' <small>(attēlā)</small> sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]? * ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados? * ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]] * ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' <small>(attēlā)</small> dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]? * ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības? * ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[estragons|estragonam]]''' <small>(attēlā)</small> ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu? * ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim? * ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' <small>(attēlā)</small> tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji? * ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita? * ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]? * ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā? * ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]] * ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' <small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small> spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti? * ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i? * ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' <small>(attēlā)</small> atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]? * ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu? * ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pavlovas kūka]]''' <small>(attēlā)</small> tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas? * ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' <small>(attēlā)</small> nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē? * ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos? * ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Dženovas Republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību? * ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa? * ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' <small>(attēlā)</small> no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē? * ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]? * ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]] <small>(attēlā)</small>, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]? * ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]? * ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ipsviča]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss? * ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s? * ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[strelīciju ģints]]''' <small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i? * ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta? * ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]] * ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri <small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>? * ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku? * ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]] * ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' <small>(attēlā)</small> ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs? * ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti? * ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem? * ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra? * ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' <small>(attēlā)</small> nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri? * ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s? * ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]] * ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]] * ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]''' <small>(attēlā)</small>, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē? * ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā? * ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Filips Arābs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]? * ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]] * ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' <small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>, kas atrodas [[Mindanao]] salā [[Filipīnas|Filipīnās]], ir valsts augstākā virsotne? * ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām? * ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]] * ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam <small>(attēlā)</small> ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes? * ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s? * ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū? <!--dyk diena --> [[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]] * ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos <small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>? * ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās? * ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' <small>(attēlā)</small> [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"? * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]? * ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums <small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>? * ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]? * ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]] * ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī? * ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]] <small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>? * ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' <small>(attēlā)</small> labi peld un pamatā barojas tikai ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim? * ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]] un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām? * ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi <small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>? * ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C? * ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]? * ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Montekarlo kazino]]''' <small>(attēlā)</small> atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās? * ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku? * ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]] * ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu? * ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam? * ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]] * ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā? * ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas? * ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Āgras forts]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence? * ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji? * ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina? <!--dyk diena --> [[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls? * ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā? * ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots? * ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]? * ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei? <!--dyk diena --> [[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā? * ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]? * ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] uz [[Gruzija]]s zemēm, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' <small>(attēlā)</small> ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]? * ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]? * ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti? * ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? * ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s? * ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]] * ... daudzas '''[[lauru dzimta]]'''s augu sugas ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]] <small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>? * ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]] * ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]? * ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri? * ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un kurmandži dialekti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ajutaja]]''' <small>(attēlā)</small> bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]? * ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti? * ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]? * ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]? * ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem? * ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]? * ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' <small>(attēlā)</small> slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)? * ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība? * ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]] * ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]? * ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, tomēr tika nolemts, ka nelabvēlīgo laikapstākļu, kas parasti ir šajā laikā [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], dēļ turnīrs tiks pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Sālahs el Arūri]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]? * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' <small>(attēlā)</small> [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama? * ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]''' <small>(attēlā)</small>? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē? * ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos? * ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[apdziras|apdzirām]]''' <small>(attēlā)</small>, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]? * ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]] * ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"? * ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]? * ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā? * ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]? * ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas? * ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tridentes koncils]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti? * ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]] * ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem [[Parastais ozols|ozoliem]] [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads? * ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks? * ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]] <small>(attēlā)</small>, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]? * ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]? * ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]] * ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' <small>(attēlā)</small> 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam? * ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]? * ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]? * ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]? * ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]] * ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī? * ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]? * ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' <small>(attēlā)</small> ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]? * ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]] * ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' <small>(attēlā)</small> lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas? * ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]? * ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta? * ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni? * ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Daugavas vārti]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja? * ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos? * ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"? * ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jukatanas Republika]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, kas atdalījās no [[Meksika]]s sakarā ar [[Federālisms|federālisma]] atcelšanu valstī, pastāvēja no 1841. līdz 1848. gadam? * ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi? * ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]? * ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas? * ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā <small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu? * ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā? * ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās? * ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām <small>(attēlā)</small>, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā [[unce]] ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]? * ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes? * ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību? * ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]] * ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' <small>(attēlā 1920. gados)</small> bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s? * ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi? * ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā? * ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos? * ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[fuli|fulu]]''' <small>(attēlā)</small> kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]? * ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros? * ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' <small>(attēlā)</small> tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? * ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''? * ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]] * ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"''' <small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>? * ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns? * ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]] * ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' <small>(attēlā)</small> apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva? * ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]? * ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā? * ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā? * ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' <small>(attēlā)</small> karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas? * ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā? * ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zirgu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s? * ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', kura bija ievērojama ar [[Kokaīns|kokaīna]] tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē [[Maiami]], [[ASV]] 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Paolo Nikolato]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases? * ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu? * ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i? * ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]] * ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu? * ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' <small>(attēlā)</small> audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai? * ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]] * ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]? * ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]] * ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]? * ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]? * ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]] * ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu? * ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs? * ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]? * ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus? <!--dyk diena --> [[Attēls:As17-134-20382.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas <small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>? * ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]? * ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]] <small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>? * ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī? * ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Česteras katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili? * ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]] * ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' <small>(attēlā)</small> izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos? * ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''? * ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā <small>(attēlā)</small>, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās? * ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]? * ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]? * ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā? * ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' <small>(attēlā)</small> varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni? * ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]? * ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zilene]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga? * ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]? * ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' <small>(attēlā)</small> [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena? * ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim? * ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]] * ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' <small>(attēlā)</small> aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā? * ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]? * ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]] * ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]''' <small>(attēlā)</small>, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]? * ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi? * ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka? * ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[austrumu galega]]i''' <small>(attēlā)</small> ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī? * ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs? * ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī? * ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki? <!--dyk diena --> [[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]? * ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]? * ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana? * ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem? * ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās? * ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās? <!--dyk diena --> [[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem <small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small> [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes? * ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā? * ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]] * ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Karlo Juho Stolbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]? * ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]] * ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā <small>(attēlā)</small> bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence? * ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)? * ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' <small>(attēlā)</small> pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas? * ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[samali|samalus]]''' <small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem? * ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]? * ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' <small>(attēlā)</small> vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem? * ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru? * ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos? * ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[vāvere]]s, [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? <!--dyk diena --> [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās Olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tika attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? <!--dyk diena --> [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Casu martzu]]''''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Pīlesmiests|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa|Eiropas]] areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante|Levantes]] ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma ''[[Wilayah Khorasan]]'' koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija|Polijas]] "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.–1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? poqr3yzq8wxrf1ctmtrcm0dhen6xil1 4296971 4296953 2025-06-20T05:13:36Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 4296971 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[purva skalbe]]''' <small>(attēlā)</small> nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? [[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|50px]] * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? [[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|50px]] * ... [[Sahāra|Saharā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? [[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? [[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|50px]] * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido <small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? [[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cukurbietes]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? [[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? [[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' <small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small> ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? [[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|50px]] * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī <small>(satelītattēlā)</small>? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? [[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? [[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' <small>(attēlā)</small> laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? [[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? [[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? [[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? [[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? [[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' <small>(attēlā)</small> pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? [[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|50px]] * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' <small>(attēlā)</small> [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? [[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]] <small>(attēlā titullapa)</small>? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[Islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? [[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? [[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|50px]] * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas <small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis, un Čārlzs Djūks)</small>? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? [[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' <small>(attēlā)</small> tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|Kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? [[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? [[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte <small>(attēlā)</small> ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? [[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? [[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|50px]] * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? [[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā <small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? [[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majons]]''' <small>(attēlā)</small> ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk kā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' <small>(attēlā)</small> aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? [[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|50px]] * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? [[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? [[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? [[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? [[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' <small>(attēlā)</small> ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? [[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' <small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small> ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? [[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|50px]] * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' <small>(attēlā)</small> reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? [[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? [[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' <small>(attēlā)</small> pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? [[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' <small>(attēlā)</small> lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? [[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|50px]] * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' <small>(attēlā)</small> dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? [[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' <small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small> uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? [[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|50px]] * ... Katerina Sakellaropulu <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? [[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' <small>(attēlā)</small> tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? [[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' <small>(attēlā)</small> pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? [[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small> bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? [[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|50px]] * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]''' <small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? [[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kanlaons]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? [[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam <small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? [[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? [[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small>, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? [[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' <small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small> uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? [[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' <small>(attēlā)</small> atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? [[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|50px]] * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]] <small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? [[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|50px]] * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' <small>(attēlā)</small> 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? [[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s <small>(attēlā)</small>; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? [[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? [[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|50px]] * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' <small>(attēlā)</small> bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? [[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nidas pludmale]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? [[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Seims nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? [[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' <small>(attēlā)</small> pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? [[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' <small>(attēlā)</small> tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP)? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? [[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|50px]] * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? [[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? [[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā <small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? [[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? [[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? [[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? [[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja <small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? [[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? [[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] <small>(attēlā)</small> bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? [[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? [[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? [[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? [[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' <small>(attēlā)</small> veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? [[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Turku katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? [[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? [[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? [[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? [[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|50px]] * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? [[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelagu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? [[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? [[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|50px]] * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' <small>(attēlā)</small> tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? [[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? [[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alīda Valli]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? [[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? [[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' <small>(attēlā)</small> bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? [[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|50px]] * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' <small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small> bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? [[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? [[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? [[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai <small>(attēlā eļļas palmas)</small>? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|50px]] * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīnieši|argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvieši|latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? [[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? [[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? [[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? [[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|50px]] * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? [[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? [[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|50px]] * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga <small>(attēlā)</small>? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? [[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]] <small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? [[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monako katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? [[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|50px]] * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]]? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? [[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|50px]] * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? [[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|50px]] * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' <small>(attēlā)</small> ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? [[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|50px]] * ... no 2006. līdz 2007. gadam [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? [[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|50px]] * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? [[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? [[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? [[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|50px]] * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē <small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? [[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? [[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? [[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') <small>(attēlā)</small> papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? [[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? [[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules <small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? [[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|50px]] * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' <small>(attēlā)</small> notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? [[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|50px]] * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' <small>(attēlā)</small> kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? [[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|50px]] * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? [[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|50px]] * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' <small>(attēlā)</small> nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? [[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš to pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar to startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? [[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā strauta sniegoga)</small>? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? [[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? [[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|50px]] * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]''' <small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? [[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? [[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|50px]] * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? [[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|50px]] * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? [[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|50px]] * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' <small>(attēlā)</small> izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small> ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? [[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]'' <small>(attēlā)</small>, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? [[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' <small>(attēlā)</small> no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? [[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? [[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? [[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki <small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small> ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? [[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]? <small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? [[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|50px]] * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? [[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās <small>(attēlā lielais nandu)</small>, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? [[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi <small>(attēlā [[baklažāns]])</small>? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? [[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|50px]] * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? [[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|50px]] * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' <small>(attēlā)</small> [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? [[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' <small>(attēlā)</small> bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? [[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|50px]] * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' <small>(attēlā)</small> strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? [[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? [[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? [[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sārtais flamings]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? [[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|50px]] * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? [[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? [[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' <small>(attēlā)</small> projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? [[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romas forums]]''' <small>(attēlā)</small> gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? [[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lauka magone]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? [[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju <small>(attēlā)</small>, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? [[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' <small>(attēlā)</small> ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? [[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? [[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' <small>(attēlā)</small> [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? [[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' <small>(attēlā 1937. gadā)</small> nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? [[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? [[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? [[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]] <small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? [[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|50px]] * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? [[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|50px]] * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]] <small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? [[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? [[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' <small>(attēlā)</small> 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? [[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[Evora]]s''' <small>(attēlā)</small> "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? [[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|50px]] * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? [[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belenas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? [[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|50px]] * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' <small>(attēlā)</small> šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistītas ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? [[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? [[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? [[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baobabs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? [[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā <small>(attēlā)</small> ir no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? [[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]''' <small>(attēlā)</small>, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? [[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' <small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small> ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? [[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|50px]] * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' <small>(attēlā)</small> [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? [[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā ar uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gadu sākumā un beigās '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? [[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu <small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? [[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? [[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' <small>(attēlā)</small> gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? [[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|50px]] * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? [[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|50px]] * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em <small>(attēlā klinšu damans)</small>? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? [[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās <small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas, par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], Kristaps Gludītis un [[Zigmārs Raimo]])? [[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? [[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? [[Attēls:Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā.jpg|border|right|50px]] * ... '''"[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]"''', kurai sekoja deklarācija '''"[[Par Latvijas iestāšanos PSRS]]"''' <small>(abas attēlā)</small>, [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 21. jūlijā pieņēma [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], kurā [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 18. novembrī bija notikusi [[Latvijas valsts pasludināšana]]? * ... saskaņā ar prūšu [[ģenerālis|ģenerāļa]] un kara teorētiķa [[Karls fon Klauzevics|Karla fon Klauzevica]] teikto '''[[pretuzbrukums]]''' ir visefektīvākais līdzeklis, lai piespiestu uzbrucēju atteikties no uzbrukuma plāniem? * ... '''[[Pāces pilskalns]]''', kas atrodas [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pācē]], mūsdienās veido Pāces dzirnavezera [[Sala|salu]]? [[Attēls:Rutabaga, variety nadmorska.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kālis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti tuvi radniecīgs ar [[Rapsis|rapsi]], kas ir cita ''Brassica napus'' [[pasuga]], bet šī [[suga]] radās kā [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] starp [[Dārza kāposts|kāpostiem]] un [[Rācenis|rāceņiem]]? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] [[Narva (upe)|Narvas upē]] izveidotā '''[[Narvas ūdenskrātuve]]''', pa kuru iet [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s robeža, tika uzpludināta, lai varētu darboties mūsdienās Krievijai piederošā Narvas HES? * ... no 1945. līdz 1954. gadam '''[[Krimas apgabals (PSRS)|Krimas apgabals]]''' ietilpa [[Krievijas PFSR]] sastāvā, bet no 1954. līdz 1991. gadam — [[Ukrainas PSR]] sastāvā? [[Attēls:Burned Georgian T-72 tank in Tskhinvali.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kauja par Chinvalu (2008)|kauja par Chinvalu]]''' bija vienīgā lielā [[kauja]] [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karā]] <small>(attēlā iznīcināts [[Gruzija]]s [[T-72]] [[tanks]] [[Chinvala|Chinvalā]])</small>? * ... '''[[mākslas peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|mākslas peldēšanas programmā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, lai nostiprinātu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un paplašinātu valstu dažādību kvalifikācijas procesā? * ... vēsturiskā spiegu drāmas seriāla '''"[[Amerikāņi (seriāls)|Amerikāņi]]"''' darbība norisinās [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pēc [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] inaugurācijas [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā 1981. gada janvārī un noslēdzas neilgi pirms ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju parakstīšanas 1987. gada decembrī? [[Attēls:Mayr_Hayrenik.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Māte Armēnija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s centrā tika uzbūvēts 1950. gadā kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] piemineklis, bet 1962. gada pavasarī Staļina skulptūru noņēma un 1967. gadā tās vietā novietoja esošo tēlu? * ... daļa [[emigranti|emigrantu]], kas pameta dzimteni pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], atgriezās [[Padomju Savienība|PSRS]], bet lielākā daļa '''[[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]]''' bija kategoriski pret atgriešanos un iesaistījās [[Ideoloģija|ideoloģiskajā]] cīņā pret padomju [[Aģitācija|aģitāciju]]? * ... '''[[logogramma]]''' vai hieroglifs apzīmē [[vārds|vārdu]] vai [[morfēma|morfēmu]]; logogrāfiskās [[rakstība]]s ir vienas no izplatītākajām — tās lieto ap 20 % pasaules iedzīvotāju [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Палеонтологический музей Орлова (20221008143757).jpg|border|right|50px]] * ... [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga '''''[[Bothriolepis maxima]]''''' <small>(attēlā)</small>, kuras [[fosilija]]s lielā skaitā atrastas [[Latvija]]s teritorijā, ir izmēros lielākais zināmais [[Botriolepji|botriolepis]]? * ... saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem '''[[islāms Ziemeļmaķedonijā|musulmaņi Ziemeļmaķedonijā]]''' bija vairāk nekā 30 % iedzīvotāju, kas izvietojušies lielākoties [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļrietumu un rietumu daļā? * ... '''[[1585. gads Latvijā|1585. gada]]''' 10. aprīlī ar Kronborgas miera līgumu [[Dānijas Karaliste]] atteicās no [[Kurzemes bīskapija]]s par labu [[Polijas-Lietuvas ūnija]]i, ar to noslēdzot [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]]? [[Attēls:Coffea canephora.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kafijkoku ģints|kafijkoku ģintī]]''' ir klasificētas vairāk nekā 120 sugas, taču [[kafija]]s tirdzniecība balstās uz divām — ''Coffea arabica'' un ''Coffea canephora'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] dzīvojošie '''[[adžāri]]''' piekopj gan [[Pareizticība|pareizticību]], gan [[Islāms|islāmu]], kas ir izplatīts [[Adžārija]]s austrumos un dienvidos, kur [[Musulmaņi|musulmaņu]] skaits var pārsniegt 90 %? * ... '''[[Burāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Marseļa]]s ostā [[Francija]]s dienvidu piekrastē? [[Attēls:2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada ''[[Tour de Suisse]]'' piektā posma laikā [[Šveice]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Džino Mēders]]''' <small>(attēlā)</small> krita pagriezienā, nobraucienā no posma augstākā punkta Albula pārejā, un dienu vēlāk, 16. jūnijā, sportists no gūtajiem savainojumiem nomira? * ... '''[[islāms Eiropā]]''' ir otrā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s? * ... 2023. gadā ''[[Microsoft]]'' uzsāka darbu pie būtiskām izmaiņām '''''[[Microsoft Bing]]''''' meklētājprogrammā, tostarp tajā iekļaujot jaunu [[Sarunbots|sarunbota]] funkcionalitāti ''Bing AI'', kas ir balstīta uz ''[[OpenAI]]'' izstrādāto ''[[GPT-4]]''? [[Attēls:Mazirbes luterāņu baznīca 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] '''[[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika iesvētīts pirmais [[lībiešu karogs]]? * ... '''[[kara komunisms|kara komunisma]]''' rezultātā [[1920. gads|1920. gadā]] [[darba ražīgums]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], tostarp masveida [[Nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa? * ... '''[[Irānas Azerbaidžāna]]s''' teritorija ir daudz plašāka nekā [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[Azerbaidžānas Republika]]s teritorija, un to galvenokārt apdzīvo [[azerbaidžāņi]] ([[Irānas azerbaidžāņi]])? [[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|border|right|50px]] * ... '''[[1586. gads Latvijā|1586. gadā]]''' Livonijas vietvaldi [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]] <small>(attēlā)</small> iesvētīja par [[Romas Katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]], bet pēc [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus [[Livonijas hercogiste]]s administratora pienākumus? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]]''' uzvarēja vienā spēlē (2:0 savā laukumā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]]), bet zaudēja visās pārējās spēlēs un ierindojās pēdējā vietā grupā? * ... [[Pjotrs Kropotkins]] tiek uzskatīts par galveno '''[[anarhokomunisms|anarhokomunisma]]''' idejas teorētiķi, kas tai piešķīra saskaņotu, pabeigtu formu, taču viņš nebija pirmais anarhokomunists? [[Attēls:Haruka Kitaguchi Budapest 2023(2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] '''[[Haruka Kitaguči]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar rezultātu 65,80 m un kļuva par pirmo [[Japāna]]s [[šķēpmetēja|šķēpmetēju]], kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēlēs? * ... [[Jeņiseja]]s vidustecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Krasnojarskas ūdenskrātuve]]s''' aizsprosts sākts būvēt [[1955. gads|1955. gadā]] kā [[komjaunatne]]s triecienceltne, un tā izveidotā [[ūdenskrātuve]] stiepjas 388 km garumā? * ... [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 845 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], kļūstot par [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko 2023. gada filmu]]? [[Attēls:T-90 tank during the Victory Day parade in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam [[Krievija]]s [[tanks]] '''[[T-90]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaulē pārdotāko jauno pamattanku? * ... kopš 1970. gadiem [[Kanāda|Kanādā]], '''[[Džeimsa līča projekts|Džeimsa līča projektā]]''' ir uzbūvētas vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s, kuras saražo apmēram pusi no [[Kvebeka]]s kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto? * ... '''[[Jakutu sacelšanās]]''', kuru [[Sarkanā armija]] apspieda [[1923. gads|1923. gada]] pavasarī un vasaras sākumā [[Ivans Strods|Ivana Stroda]] vadībā, bija pēdējā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] epizode? [[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|border|right|50px]] * ... [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā '''[[1600. gads Latvijā|1600. gadā]]''' [[Zviedrija]]s karaspēks karaļa [[Kārlis IX|Kārļa IX]] vadībā ieņēma visu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar [[Daugava]]s upi, proti, [[Daugavgrīva]]s <small>(attēlā 1601. gada gravīrā)</small>, [[Rīga]]s un [[Koknese]]s cietokšņus? * ... [[Volga]]s augštecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Ribinskas ūdenskrātuve]]s''' aizpildīšanai, kas turpinājās līdz [[1947. gads|1947. gadam]], tika pārvietoti 130 000 iedzīvotāji no Mologas pilsētas un 663 ciemiem? * ... '''[[Telavivas "Hapoel"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 13 augstākās līgas tituliem un 16 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Salix alba - Lake Constance.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltais vītols]]''' <small>(attēlā)</small> no citiem [[vītoli]]em ir viegli atšķirams pēc lielā auguma un ar zīdainiem matiņiem klātām, vairāk vai mazāk sudrabainām [[lapas|lapām]]? * ... 2022. gadā '''[[krievu valoda Izraēlā|krievu valodu Izraēlā]]''' lietoja aptuveni 15 % jeb 1,3 mlj [[Izraēla]]s iedzīvotāju; lielais [[krievvalodīgie|krievvalodīgo]] skaits apgrūtina viņu integrāciju Izraēlas sabiedrībā? * ... [[Kanāda|Kanādā]], [[Labradoras pussala]]s ziemeļos esošais plašais '''[[Ungavas līcis]]''' atrodas tuvu [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], no kura to šķir tikai [[Hudzona šaurums]], tomēr tas ir piederīgs [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānam]]? [[Attēls:1905. gada 15. decembrī nodedzinātā Rudbāržu pils.jpeg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu muižas pili]]''' nodedzināja <small>(attēlā pēc ugunsgrēka)</small>, bet 1908. gadā atjaunoja arhitekta Leo Reinīra vadībā? * ... [[aizsprosts]] [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] [[Kanāda|Kanādā]], kas norobežo pēc tilpuma septīto lielāko [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] pasaulē '''[[Vilistona ezers|Vilistona ezeru]]''', ir 183 m augsts un ir viens no pasaulē augstākajiem grunts dambjiem? * ... '''[[Haifas "Maccabi"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 15 augstākās līgas tituliem un 6 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Faith Kipyegon London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Feita Kipjegona]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne vien trīskārtēja olimpiskā čempione [[1500 metri|1500 metru distancē]], bet arī vairākkārt labojusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tajā, kā arī ir rekordiste jūdzes distancē un bijusi rekordiste arī [[5000 m]] distancē? * ... '''[[krievu valoda Baltkrievijā]]''' ir viena no divām [[Baltkrievija]]s [[Valsts valoda|valsts valodām]], kā sekas [[Referendums Baltkrievijā (1995)|1995. gada referenduma]] rezultātiem, kad 83,3 % piedalījušos iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i? * ... '''[[etiolācija]]s''' procesā [[augi]]em [[gaisma]]s trūkuma dēļ neveidojas [[hloroplasti]], tie izstīdzē un kļūst bāli? [[Attēls:Aliviadero del embalse Macagua.jpg|border|right|50px]] * ... [[Orinoko]] kreisā krasta pieteka '''[[Karoni]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no jaudīgākajām [[upe|upēm]] pasaulē pēc vidējās caurteces attiecībā pret [[upes baseins|upes baseinu]]; tās ielejā uzbūvētas četras [[hidroelektrostacija]]s, tajā skaitā viena no jaudīgākajām pasaulē — [[Guri ūdenskrātuve|Simona Bolivara HES]]? * ... ar izcīnītiem 16 [[Katara]]s čempionu tituliem '''''[[Al Sadd SC]]''''' ir veiksmīgākais šīs valsts [[futbola klubs]]? * ... tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem '''[[Džeimsa līcis|Džeimsa līci]]''' mūsdienu [[Kanāda]]s vidienē ir apmeklējis [[angļi|angļu]] kuģotājs [[Henrijs Hadsons]] [[1610. gads|1610. gadā]], bet nosaukts tas ir par godu velsiešu kapteinim Tomasam Džeimsam, kurš pētījis šo apvidu 1630.—1631. gadā? [[Attēls:Bierbrauer.jpg|border|right|50px]] * ... jau [[Agrīnie viduslaiki|agrīnajos viduslaikos]] [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Klosteris|klosteros]], '''[[alus darīšana]]''' tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot [[Apiņi|apiņus]] kā konservantu; [[alus|alu]] parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt [[vīnogas]] <small>(attēlā 16. gadsimta vācu aldari)</small>? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]''' [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlase]] turnīru noslēdza 13. vietā, neizkļūstot no apakšgrupas, lai gan pirmajā spēlē uzvarēja vēlāko finālisti [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānijas izlasi]]? * ... no 2012. līdz 2018. gadam '''[[krievu valoda Ukrainā]]''' bija [[oficiālā valoda]] dienvidu un austrumu reģionos? [[Attēls:C5 plum pox resistant plum.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē vislielākais '''[[plūme|plūmju]]''' <small>(attēlā)</small> audzētājs ir [[Ķīna]], kam seko [[Rumānija]] un [[Serbija]]? * ... '''[[Kahovkas HES]]''', kuras dambi [[2023. gads|2023. gada]] 6. jūnijā sagrāva [[Krievija]]s spēki, izraisot '''[[ekocīds|ekocīdu]]''' un [[plūdi|plūdus]] upes lejtecē, ir pēdējā, sestā spēkstacija [[Dņepra]]s [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] kaskādē? * ... [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]] no [[Rijāda]]s '''''[[Al Hilal SFC]]''''' ir tituliem visbagātākais [[Āzija]]s klubs; ar 18 iegūtiem Saūda Arābijas čempionu tituliem, tas ir titulētākais klubs valstī un ir izcīnījis četrus [[AFC Čempionu līga]]s titulus, kas ir līgas rekords? [[Attēls:Mick Schumacher - 2022236170142 2022-08-24 Champions for Charity - Sven - 1D X MK II - 0047 - B70I2057.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[autosportists]] '''[[Miks Šūmahers]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir piedalījies divās ''[[Formula 1]]'' sezonās, pārstāvot ''[[Haas F1|Haas]]'' komandu, ir septiņkārtējā ''Formula 1'' pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] dēls? * ... 2022. gadā [[Šahs|šaha]] vietne, forums un [[sociālais tīkls]] '''''[[Chess.com]]''''' sasniedza 100 miljonu lietotāju atzīmi? * ... '''[[Masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā (2023)|masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā]]''' [[2023. gads|2023. gada]] jūnija sākumā prasīja 47 cilvēku dzīvību, bet kopumā no saindēšanās cieta 106 cilvēki? [[Attēls:Маргарита Симоньян 05 (29-11-2017) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] februārī [[Krievija]]s [[Propaganda|propagandiste]] '''[[Margarita Simonjana]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimira Solovjova]] šovā pauda pārliecību, ka Krievija uzvarēs [[Ukraina|Ukrainu]] "divās dienās", un tika izsmieta plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] neveiksmes? * ... '''[[Manikuagānas ūdenskrātuve]]i''' 1960. gados applūdinot senu [[triecienkrāteris|triecienkrāteri]], izveidotā '''[[Renē Levasēra sala]]''' ir pēc platības lielāka par to aptverošo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] un ir otra lielākā ezeru [[sala]] pasaulē pēc [[Manitulina]]s [[Hūrons|Hūrona]] ezerā? * ... [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Džida]]s '''''[[Al-Ittihad Club]]''''' ir dibināts 1927. gadā, kopš tā laika tas vienmēr ir piedalījies augstākajā valsts līgā un ir vecākais joprojām pastāvošais [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|250px]] * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' <small>(attēlā)</small> nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|150px]] * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]''' <small>(attēlā)</small>, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|150px]] * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' <small>(attēlā 2000 liru banknote)</small> bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|200px]] * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes <small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' <small>(attēlā)</small> bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] <small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Trojs Kotsars]]''' <small>(attēlā)</small>, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|150px]] * ... '''[[Kiruna]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi? * ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē? * ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', "[[Oki — okeāna vidū]]", "[[Maģiskais kimono]]"; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|"Labākā aktrise"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā "[[Viens pats mājās]]", kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu? * ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]? * ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-01-21 2-man Bobsleigh (IBSF World Cup Bob & Skeleton 2022-23 Altenberg and European Championships 2023) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Johanness Lohners]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu sudraba medaļu ieguvējs {{oss|Z=2022|L=L}}, pieckārtējs [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempions]] un pa reizei uzvarējis [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos? * ... par filmu "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''[[Entonijs Mingella]]''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", bet viņš ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i vēl trīs reizes? * ... ekonomikā, kas balstīta uz '''[[zelta standarts|zelta standartu]]''', ir garantēts, ka katru emitēto [[nauda]]s vienību pēc pieprasījuma var apmainīt pret atbilstošu [[zelts|zelta]] daudzumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Sphere at The Venetian Resort (53098837453).jpg|border|right|200px]] * ... [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] esošā '''''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā sfēriskā celtne pasaulē, pēc tilpuma apsteidzot iepriekšējo lielāko ''[[Avicii Arena]]'' [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... masveida eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] migrācija uz '''[[ASV dienvidi]]em''' padarīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņus]] par minoritāti, tomēr viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, augstāko līmeni sasniedzot [[Misisipi (štats)|Misisipi]]? * ... formāli tikai '''[[Britu Kenija]]s''' iekšzemes daļa bija [[kolonija]], bet piekrastes josla — [[protektorāts]], taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās [[Nairobi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]] * ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē? * ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem? * ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]] * ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' <small>(attēlā)</small> piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta? * ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]? * ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' <small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small> ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas? * ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā? * ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"? * ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Konsepsjons]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])? * ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār? * ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' <small>(attēlā)</small> 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā? * ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru? * ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]] * ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]] * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]? * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' <small>(attēlā)</small> ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1? * ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem? * ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]? * ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]? * ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]] * ... [[Etiopija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Aksuma]]''' <small>(attēlā)</small> ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā? * ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs? * ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] <small>(attēlā)</small> ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja? * ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]? * ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]? * ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu? * ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem? * ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' <small>(attēlā)</small> piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos? * ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"? * ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists '''[[Juhanness Tīngnēss Bē]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu? * ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]? * ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu? * ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]] * ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas <small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda? * ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības? * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]] * ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' <small>(attēlā)</small> izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās? * ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]] * ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem <small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē? * ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bohēmijas gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti; tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''? * ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' <small>(attēlā)</small> parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē? * ... '''[[Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes? * ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]] * ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' <small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small> rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos? * ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s? * ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]] * ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' <small>(attēlā)</small> sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]? * ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados? * ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]] * ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' <small>(attēlā)</small> dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]? * ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības? * ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[estragons|estragonam]]''' <small>(attēlā)</small> ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu? * ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim? * ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' <small>(attēlā)</small> tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji? * ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita? * ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]? * ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā? * ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]] * ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' <small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small> spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti? * ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i? * ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' <small>(attēlā)</small> atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]? * ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu? * ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pavlovas kūka]]''' <small>(attēlā)</small> tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas? * ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' <small>(attēlā)</small> nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē? * ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos? * ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Dženovas Republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību? * ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa? * ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' <small>(attēlā)</small> no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē? * ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]? * ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]] <small>(attēlā)</small>, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]? * ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]? * ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ipsviča]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss? * ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s? * ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[strelīciju ģints]]''' <small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i? * ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta? * ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]] * ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri <small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>? * ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku? * ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]] * ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' <small>(attēlā)</small> ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs? * ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti? * ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem? * ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra? * ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' <small>(attēlā)</small> nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri? * ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s? * ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]] * ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]] * ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]''' <small>(attēlā)</small>, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē? * ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā? * ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Filips Arābs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]? * ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]] * ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' <small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>, kas atrodas [[Mindanao]] salā [[Filipīnas|Filipīnās]], ir valsts augstākā virsotne? * ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām? * ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]] * ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam <small>(attēlā)</small> ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes? * ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s? * ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū? <!--dyk diena --> [[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]] * ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos <small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>? * ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās? * ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' <small>(attēlā)</small> [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"? * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]? * ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums <small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>? * ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]? * ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]] * ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī? * ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]] <small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>? * ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' <small>(attēlā)</small> labi peld un pamatā barojas tikai ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim? * ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]] un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām? * ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi <small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>? * ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C? * ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]? * ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Montekarlo kazino]]''' <small>(attēlā)</small> atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās? * ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku? * ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]] * ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu? * ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam? * ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]] * ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā? * ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas? * ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Āgras forts]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence? * ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji? * ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina? <!--dyk diena --> [[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls? * ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā? * ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots? * ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]? * ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei? <!--dyk diena --> [[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā? * ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]? * ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] uz [[Gruzija]]s zemēm, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' <small>(attēlā)</small> ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]? * ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]? * ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti? * ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? * ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s? * ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]] * ... daudzas '''[[lauru dzimta]]'''s augu sugas ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]] <small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>? * ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]] * ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]? * ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri? * ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un kurmandži dialekti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ajutaja]]''' <small>(attēlā)</small> bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]? * ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti? * ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]? * ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]? * ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem? * ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]? * ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' <small>(attēlā)</small> slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)? * ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība? * ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]] * ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]? * ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, tomēr tika nolemts, ka nelabvēlīgo laikapstākļu, kas parasti ir šajā laikā [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], dēļ turnīrs tiks pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Sālahs el Arūri]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]? * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' <small>(attēlā)</small> [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama? * ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]''' <small>(attēlā)</small>? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē? * ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos? * ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[apdziras|apdzirām]]''' <small>(attēlā)</small>, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]? * ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]] * ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"? * ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]? * ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā? * ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]? * ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas? * ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tridentes koncils]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti? * ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]] * ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem [[Parastais ozols|ozoliem]] [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads? * ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks? * ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]] <small>(attēlā)</small>, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]? * ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]? * ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]] * ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' <small>(attēlā)</small> 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam? * ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]? * ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]? * ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]? * ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]] * ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī? * ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]? * ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' <small>(attēlā)</small> ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]? * ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]] * ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' <small>(attēlā)</small> lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas? * ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]? * ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta? * ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni? * ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Daugavas vārti]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja? * ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos? * ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"? * ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jukatanas Republika]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, kas atdalījās no [[Meksika]]s sakarā ar [[Federālisms|federālisma]] atcelšanu valstī, pastāvēja no 1841. līdz 1848. gadam? * ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi? * ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]? * ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas? * ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā <small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu? * ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā? * ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās? * ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām <small>(attēlā)</small>, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā [[unce]] ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]? * ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes? * ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību? * ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]] * ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' <small>(attēlā 1920. gados)</small> bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s? * ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi? * ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā? * ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos? * ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[fuli|fulu]]''' <small>(attēlā)</small> kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]? * ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros? * ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' <small>(attēlā)</small> tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? * ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''? * ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]] * ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"''' <small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>? * ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns? * ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]] * ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' <small>(attēlā)</small> apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva? * ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]? * ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā? * ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā? * ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' <small>(attēlā)</small> karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas? * ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā? * ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zirgu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s? * ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', kura bija ievērojama ar [[Kokaīns|kokaīna]] tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē [[Maiami]], [[ASV]] 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Paolo Nikolato]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases? * ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu? * ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i? * ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]] * ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu? * ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' <small>(attēlā)</small> audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai? * ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]] * ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]? * ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]] * ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]? * ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]? * ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]] * ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu? * ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs? * ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]? * ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus? <!--dyk diena --> [[Attēls:As17-134-20382.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas <small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>? * ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]? * ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]] <small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>? * ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī? * ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Česteras katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili? * ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]] * ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' <small>(attēlā)</small> izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos? * ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''? * ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā <small>(attēlā)</small>, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās? * ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]? * ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]? * ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā? * ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' <small>(attēlā)</small> varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni? * ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]? * ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zilene]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga? * ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]? * ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' <small>(attēlā)</small> [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena? * ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim? * ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]] * ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' <small>(attēlā)</small> aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā? * ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]? * ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]] * ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]''' <small>(attēlā)</small>, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]? * ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi? * ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka? * ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[austrumu galega]]i''' <small>(attēlā)</small> ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī? * ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs? * ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī? * ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki? <!--dyk diena --> [[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]? * ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]? * ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana? * ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem? * ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās? * ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās? <!--dyk diena --> [[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem <small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small> [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes? * ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā? * ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]] * ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Karlo Juho Stolbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]? * ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]] * ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā <small>(attēlā)</small> bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence? * ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)? * ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' <small>(attēlā)</small> pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas? * ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[samali|samalus]]''' <small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem? * ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]? * ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' <small>(attēlā)</small> vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem? * ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru? * ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos? * ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[vāvere]]s, [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? <!--dyk diena --> [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās Olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tika attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? <!--dyk diena --> [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Casu martzu]]''''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Pīlesmiests|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa|Eiropas]] areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante|Levantes]] ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma ''[[Wilayah Khorasan]]'' koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija|Polijas]] "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.–1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... elitārā [[Dānija|Dānijas]] jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic [[liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu]] un īsteno Dānijas suverenitāti arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 0nx2n2ne7lowmxha7vr8vn9jabjzvdf 4296997 4296971 2025-06-20T06:45:29Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4296997 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[purva skalbe]]''' <small>(attēlā)</small> nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? [[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|50px]] * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? [[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|50px]] * ... [[Sahāra|Saharā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? [[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? [[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|50px]] * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido <small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? [[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cukurbietes]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? [[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? [[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' <small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small> ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? [[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|50px]] * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī <small>(satelītattēlā)</small>? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? [[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? [[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' <small>(attēlā)</small> laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? [[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? [[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? [[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? [[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? [[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' <small>(attēlā)</small> pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? [[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|50px]] * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' <small>(attēlā)</small> [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? [[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]] <small>(attēlā titullapa)</small>? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[Islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? [[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? [[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|50px]] * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas <small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis, un Čārlzs Djūks)</small>? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? [[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' <small>(attēlā)</small> tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|Kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? [[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? [[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte <small>(attēlā)</small> ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? [[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? [[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|50px]] * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? [[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā <small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? [[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majons]]''' <small>(attēlā)</small> ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk kā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' <small>(attēlā)</small> aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? [[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|50px]] * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? [[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? [[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? [[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? [[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' <small>(attēlā)</small> ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? [[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' <small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small> ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? [[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|50px]] * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' <small>(attēlā)</small> reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? [[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? [[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' <small>(attēlā)</small> pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? [[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' <small>(attēlā)</small> lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? [[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|50px]] * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' <small>(attēlā)</small> dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? [[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' <small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small> uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? [[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|50px]] * ... Katerina Sakellaropulu <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? [[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' <small>(attēlā)</small> tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? [[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' <small>(attēlā)</small> pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? [[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small> bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? [[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|50px]] * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]''' <small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? [[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kanlaons]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? [[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam <small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? [[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? [[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small>, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? [[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' <small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small> uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? [[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' <small>(attēlā)</small> atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? [[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|50px]] * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]] <small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? [[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|50px]] * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' <small>(attēlā)</small> 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? [[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s <small>(attēlā)</small>; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? [[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? [[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|50px]] * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' <small>(attēlā)</small> bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? [[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nidas pludmale]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? [[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Seims nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? [[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' <small>(attēlā)</small> pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? [[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' <small>(attēlā)</small> tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP)? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? [[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|50px]] * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? [[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? [[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā <small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? [[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? [[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? [[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? [[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja <small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? [[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? [[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] <small>(attēlā)</small> bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? [[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? [[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? [[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? [[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' <small>(attēlā)</small> veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? [[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Turku katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? [[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? [[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? [[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? [[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|50px]] * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? [[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelagu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? [[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? [[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|50px]] * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' <small>(attēlā)</small> tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? [[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? [[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alīda Valli]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? [[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? [[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' <small>(attēlā)</small> bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? [[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|50px]] * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' <small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small> bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? [[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? [[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? [[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai <small>(attēlā eļļas palmas)</small>? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|50px]] * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīnieši|argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvieši|latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? [[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? [[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? [[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? [[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|50px]] * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? [[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? [[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|50px]] * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga <small>(attēlā)</small>? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? [[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]] <small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? [[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monako katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? [[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|50px]] * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]]? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? [[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|50px]] * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? [[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|50px]] * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' <small>(attēlā)</small> ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? [[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|50px]] * ... no 2006. līdz 2007. gadam [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? [[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|50px]] * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? [[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? [[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? [[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|50px]] * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē <small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? [[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? [[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? [[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') <small>(attēlā)</small> papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? [[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? [[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules <small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? [[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|50px]] * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' <small>(attēlā)</small> notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? [[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|50px]] * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' <small>(attēlā)</small> kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? [[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|50px]] * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? [[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|50px]] * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' <small>(attēlā)</small> nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? [[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš to pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar to startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? [[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā strauta sniegoga)</small>? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? [[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? [[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|50px]] * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]''' <small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? [[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? [[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|50px]] * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? [[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|50px]] * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? [[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|50px]] * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' <small>(attēlā)</small> izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small> ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? [[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]'' <small>(attēlā)</small>, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? [[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' <small>(attēlā)</small> no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? [[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? [[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? [[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki <small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small> ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? [[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]? <small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? [[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|50px]] * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? [[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās <small>(attēlā lielais nandu)</small>, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? [[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi <small>(attēlā [[baklažāns]])</small>? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? [[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|50px]] * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? [[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|50px]] * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' <small>(attēlā)</small> [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? [[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' <small>(attēlā)</small> bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? [[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|50px]] * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' <small>(attēlā)</small> strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? [[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? [[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? [[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sārtais flamings]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? [[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|50px]] * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? [[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? [[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' <small>(attēlā)</small> projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? [[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romas forums]]''' <small>(attēlā)</small> gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? [[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lauka magone]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? [[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju <small>(attēlā)</small>, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? [[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' <small>(attēlā)</small> ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? [[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? [[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' <small>(attēlā)</small> [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? [[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' <small>(attēlā 1937. gadā)</small> nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? [[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? [[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? [[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]] <small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? [[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|50px]] * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? [[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|50px]] * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]] <small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? [[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? [[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' <small>(attēlā)</small> 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? [[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[Evora]]s''' <small>(attēlā)</small> "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? [[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|50px]] * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? [[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belenas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? [[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|50px]] * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' <small>(attēlā)</small> šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistītas ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? [[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? [[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? [[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baobabs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? [[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā <small>(attēlā)</small> ir no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? [[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]''' <small>(attēlā)</small>, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? [[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' <small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small> ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? [[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|50px]] * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' <small>(attēlā)</small> [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? [[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā ar uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gadu sākumā un beigās '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? [[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu <small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? [[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? [[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' <small>(attēlā)</small> gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? [[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|50px]] * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? [[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|50px]] * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em <small>(attēlā klinšu damans)</small>? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? [[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās <small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas, par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], Kristaps Gludītis un [[Zigmārs Raimo]])? [[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? [[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? [[Attēls:Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā.jpg|border|right|50px]] * ... '''"[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]"''', kurai sekoja deklarācija '''"[[Par Latvijas iestāšanos PSRS]]"''' <small>(abas attēlā)</small>, [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 21. jūlijā pieņēma [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], kurā [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 18. novembrī bija notikusi [[Latvijas valsts pasludināšana]]? * ... saskaņā ar prūšu [[ģenerālis|ģenerāļa]] un kara teorētiķa [[Karls fon Klauzevics|Karla fon Klauzevica]] teikto '''[[pretuzbrukums]]''' ir visefektīvākais līdzeklis, lai piespiestu uzbrucēju atteikties no uzbrukuma plāniem? * ... '''[[Pāces pilskalns]]''', kas atrodas [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pācē]], mūsdienās veido Pāces dzirnavezera [[Sala|salu]]? [[Attēls:Rutabaga, variety nadmorska.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kālis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti tuvi radniecīgs ar [[Rapsis|rapsi]], kas ir cita ''Brassica napus'' [[pasuga]], bet šī [[suga]] radās kā [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] starp [[Dārza kāposts|kāpostiem]] un [[Rācenis|rāceņiem]]? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] [[Narva (upe)|Narvas upē]] izveidotā '''[[Narvas ūdenskrātuve]]''', pa kuru iet [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s robeža, tika uzpludināta, lai varētu darboties mūsdienās Krievijai piederošā Narvas HES? * ... no 1945. līdz 1954. gadam '''[[Krimas apgabals (PSRS)|Krimas apgabals]]''' ietilpa [[Krievijas PFSR]] sastāvā, bet no 1954. līdz 1991. gadam — [[Ukrainas PSR]] sastāvā? [[Attēls:Burned Georgian T-72 tank in Tskhinvali.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kauja par Chinvalu (2008)|kauja par Chinvalu]]''' bija vienīgā lielā [[kauja]] [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karā]] <small>(attēlā iznīcināts [[Gruzija]]s [[T-72]] [[tanks]] [[Chinvala|Chinvalā]])</small>? * ... '''[[mākslas peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|mākslas peldēšanas programmā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, lai nostiprinātu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un paplašinātu valstu dažādību kvalifikācijas procesā? * ... vēsturiskā spiegu drāmas seriāla '''"[[Amerikāņi (seriāls)|Amerikāņi]]"''' darbība norisinās [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pēc [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] inaugurācijas [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā 1981. gada janvārī un noslēdzas neilgi pirms ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju parakstīšanas 1987. gada decembrī? [[Attēls:Mayr_Hayrenik.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Māte Armēnija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s centrā tika uzbūvēts 1950. gadā kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] piemineklis, bet 1962. gada pavasarī Staļina skulptūru noņēma un 1967. gadā tās vietā novietoja esošo tēlu? * ... daļa [[emigranti|emigrantu]], kas pameta dzimteni pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], atgriezās [[Padomju Savienība|PSRS]], bet lielākā daļa '''[[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]]''' bija kategoriski pret atgriešanos un iesaistījās [[Ideoloģija|ideoloģiskajā]] cīņā pret padomju [[Aģitācija|aģitāciju]]? * ... '''[[logogramma]]''' vai hieroglifs apzīmē [[vārds|vārdu]] vai [[morfēma|morfēmu]]; logogrāfiskās [[rakstība]]s ir vienas no izplatītākajām — tās lieto ap 20 % pasaules iedzīvotāju [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Палеонтологический музей Орлова (20221008143757).jpg|border|right|50px]] * ... [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga '''''[[Bothriolepis maxima]]''''' <small>(attēlā)</small>, kuras [[fosilija]]s lielā skaitā atrastas [[Latvija]]s teritorijā, ir izmēros lielākais zināmais [[Botriolepji|botriolepis]]? * ... saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem '''[[islāms Ziemeļmaķedonijā|musulmaņi Ziemeļmaķedonijā]]''' bija vairāk nekā 30 % iedzīvotāju, kas izvietojušies lielākoties [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļrietumu un rietumu daļā? * ... '''[[1585. gads Latvijā|1585. gada]]''' 10. aprīlī ar Kronborgas miera līgumu [[Dānijas Karaliste]] atteicās no [[Kurzemes bīskapija]]s par labu [[Polijas-Lietuvas ūnija]]i, ar to noslēdzot [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]]? [[Attēls:Coffea canephora.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kafijkoku ģints|kafijkoku ģintī]]''' ir klasificētas vairāk nekā 120 sugas, taču [[kafija]]s tirdzniecība balstās uz divām — ''Coffea arabica'' un ''Coffea canephora'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] dzīvojošie '''[[adžāri]]''' piekopj gan [[Pareizticība|pareizticību]], gan [[Islāms|islāmu]], kas ir izplatīts [[Adžārija]]s austrumos un dienvidos, kur [[Musulmaņi|musulmaņu]] skaits var pārsniegt 90 %? * ... '''[[Burāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Marseļa]]s ostā [[Francija]]s dienvidu piekrastē? [[Attēls:2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada ''[[Tour de Suisse]]'' piektā posma laikā [[Šveice]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Džino Mēders]]''' <small>(attēlā)</small> krita pagriezienā, nobraucienā no posma augstākā punkta Albula pārejā, un dienu vēlāk, 16. jūnijā, sportists no gūtajiem savainojumiem nomira? * ... '''[[islāms Eiropā]]''' ir otrā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s? * ... 2023. gadā ''[[Microsoft]]'' uzsāka darbu pie būtiskām izmaiņām '''''[[Microsoft Bing]]''''' meklētājprogrammā, tostarp tajā iekļaujot jaunu [[Sarunbots|sarunbota]] funkcionalitāti ''Bing AI'', kas ir balstīta uz ''[[OpenAI]]'' izstrādāto ''[[GPT-4]]''? [[Attēls:Mazirbes luterāņu baznīca 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] '''[[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika iesvētīts pirmais [[lībiešu karogs]]? * ... '''[[kara komunisms|kara komunisma]]''' rezultātā [[1920. gads|1920. gadā]] [[darba ražīgums]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], tostarp masveida [[Nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa? * ... '''[[Irānas Azerbaidžāna]]s''' teritorija ir daudz plašāka nekā [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[Azerbaidžānas Republika]]s teritorija, un to galvenokārt apdzīvo [[azerbaidžāņi]] ([[Irānas azerbaidžāņi]])? [[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|border|right|50px]] * ... '''[[1586. gads Latvijā|1586. gadā]]''' Livonijas vietvaldi [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]] <small>(attēlā)</small> iesvētīja par [[Romas Katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]], bet pēc [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus [[Livonijas hercogiste]]s administratora pienākumus? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]]''' uzvarēja vienā spēlē (2:0 savā laukumā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]]), bet zaudēja visās pārējās spēlēs un ierindojās pēdējā vietā grupā? * ... [[Pjotrs Kropotkins]] tiek uzskatīts par galveno '''[[anarhokomunisms|anarhokomunisma]]''' idejas teorētiķi, kas tai piešķīra saskaņotu, pabeigtu formu, taču viņš nebija pirmais anarhokomunists? [[Attēls:Haruka Kitaguchi Budapest 2023(2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] '''[[Haruka Kitaguči]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar rezultātu 65,80 m un kļuva par pirmo [[Japāna]]s [[šķēpmetēja|šķēpmetēju]], kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēlēs? * ... [[Jeņiseja]]s vidustecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Krasnojarskas ūdenskrātuve]]s''' aizsprosts sākts būvēt [[1955. gads|1955. gadā]] kā [[komjaunatne]]s triecienceltne, un tā izveidotā [[ūdenskrātuve]] stiepjas 388 km garumā? * ... [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 845 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], kļūstot par [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko 2023. gada filmu]]? [[Attēls:T-90 tank during the Victory Day parade in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam [[Krievija]]s [[tanks]] '''[[T-90]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaulē pārdotāko jauno pamattanku? * ... kopš 1970. gadiem [[Kanāda|Kanādā]], '''[[Džeimsa līča projekts|Džeimsa līča projektā]]''' ir uzbūvētas vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s, kuras saražo apmēram pusi no [[Kvebeka]]s kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto? * ... '''[[Jakutu sacelšanās]]''', kuru [[Sarkanā armija]] apspieda [[1923. gads|1923. gada]] pavasarī un vasaras sākumā [[Ivans Strods|Ivana Stroda]] vadībā, bija pēdējā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] epizode? [[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|border|right|50px]] * ... [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā '''[[1600. gads Latvijā|1600. gadā]]''' [[Zviedrija]]s karaspēks karaļa [[Kārlis IX|Kārļa IX]] vadībā ieņēma visu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar [[Daugava]]s upi, proti, [[Daugavgrīva]]s <small>(attēlā 1601. gada gravīrā)</small>, [[Rīga]]s un [[Koknese]]s cietokšņus? * ... [[Volga]]s augštecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Ribinskas ūdenskrātuve]]s''' aizpildīšanai, kas turpinājās līdz [[1947. gads|1947. gadam]], tika pārvietoti 130 000 iedzīvotāji no Mologas pilsētas un 663 ciemiem? * ... '''[[Telavivas "Hapoel"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 13 augstākās līgas tituliem un 16 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Salix alba - Lake Constance.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltais vītols]]''' <small>(attēlā)</small> no citiem [[vītoli]]em ir viegli atšķirams pēc lielā auguma un ar zīdainiem matiņiem klātām, vairāk vai mazāk sudrabainām [[lapas|lapām]]? * ... 2022. gadā '''[[krievu valoda Izraēlā|krievu valodu Izraēlā]]''' lietoja aptuveni 15 % jeb 1,3 mlj [[Izraēla]]s iedzīvotāju; lielais [[krievvalodīgie|krievvalodīgo]] skaits apgrūtina viņu integrāciju Izraēlas sabiedrībā? * ... [[Kanāda|Kanādā]], [[Labradoras pussala]]s ziemeļos esošais plašais '''[[Ungavas līcis]]''' atrodas tuvu [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], no kura to šķir tikai [[Hudzona šaurums]], tomēr tas ir piederīgs [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānam]]? [[Attēls:1905. gada 15. decembrī nodedzinātā Rudbāržu pils.jpeg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu muižas pili]]''' nodedzināja <small>(attēlā pēc ugunsgrēka)</small>, bet 1908. gadā atjaunoja arhitekta Leo Reinīra vadībā? * ... [[aizsprosts]] [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] [[Kanāda|Kanādā]], kas norobežo pēc tilpuma septīto lielāko [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] pasaulē '''[[Vilistona ezers|Vilistona ezeru]]''', ir 183 m augsts un ir viens no pasaulē augstākajiem grunts dambjiem? * ... '''[[Haifas "Maccabi"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 15 augstākās līgas tituliem un 6 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Faith Kipyegon London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Feita Kipjegona]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne vien trīskārtēja olimpiskā čempione [[1500 metri|1500 metru distancē]], bet arī vairākkārt labojusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tajā, kā arī ir rekordiste jūdzes distancē un bijusi rekordiste arī [[5000 m]] distancē? * ... '''[[krievu valoda Baltkrievijā]]''' ir viena no divām [[Baltkrievija]]s [[Valsts valoda|valsts valodām]], kā sekas [[Referendums Baltkrievijā (1995)|1995. gada referenduma]] rezultātiem, kad 83,3 % piedalījušos iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i? * ... '''[[etiolācija]]s''' procesā [[augi]]em [[gaisma]]s trūkuma dēļ neveidojas [[hloroplasti]], tie izstīdzē un kļūst bāli? [[Attēls:Aliviadero del embalse Macagua.jpg|border|right|50px]] * ... [[Orinoko]] kreisā krasta pieteka '''[[Karoni]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no jaudīgākajām [[upe|upēm]] pasaulē pēc vidējās caurteces attiecībā pret [[upes baseins|upes baseinu]]; tās ielejā uzbūvētas četras [[hidroelektrostacija]]s, tajā skaitā viena no jaudīgākajām pasaulē — [[Guri ūdenskrātuve|Simona Bolivara HES]]? * ... ar izcīnītiem 16 [[Katara]]s čempionu tituliem '''''[[Al Sadd SC]]''''' ir veiksmīgākais šīs valsts [[futbola klubs]]? * ... tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem '''[[Džeimsa līcis|Džeimsa līci]]''' mūsdienu [[Kanāda]]s vidienē ir apmeklējis [[angļi|angļu]] kuģotājs [[Henrijs Hadsons]] [[1610. gads|1610. gadā]], bet nosaukts tas ir par godu velsiešu kapteinim Tomasam Džeimsam, kurš pētījis šo apvidu 1630.—1631. gadā? [[Attēls:Bierbrauer.jpg|border|right|50px]] * ... jau [[Agrīnie viduslaiki|agrīnajos viduslaikos]] [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Klosteris|klosteros]], '''[[alus darīšana]]''' tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot [[Apiņi|apiņus]] kā konservantu; [[alus|alu]] parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt [[vīnogas]] <small>(attēlā 16. gadsimta vācu aldari)</small>? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]''' [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlase]] turnīru noslēdza 13. vietā, neizkļūstot no apakšgrupas, lai gan pirmajā spēlē uzvarēja vēlāko finālisti [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānijas izlasi]]? * ... no 2012. līdz 2018. gadam '''[[krievu valoda Ukrainā]]''' bija [[oficiālā valoda]] dienvidu un austrumu reģionos? [[Attēls:C5 plum pox resistant plum.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē vislielākais '''[[plūme|plūmju]]''' <small>(attēlā)</small> audzētājs ir [[Ķīna]], kam seko [[Rumānija]] un [[Serbija]]? * ... '''[[Kahovkas HES]]''', kuras dambi [[2023. gads|2023. gada]] 6. jūnijā sagrāva [[Krievija]]s spēki, izraisot '''[[ekocīds|ekocīdu]]''' un [[plūdi|plūdus]] upes lejtecē, ir pēdējā, sestā spēkstacija [[Dņepra]]s [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] kaskādē? * ... [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]] no [[Rijāda]]s '''''[[Al Hilal SFC]]''''' ir tituliem visbagātākais [[Āzija]]s klubs; ar 18 iegūtiem Saūda Arābijas čempionu tituliem, tas ir titulētākais klubs valstī un ir izcīnījis četrus [[AFC Čempionu līga]]s titulus, kas ir līgas rekords? [[Attēls:Mick Schumacher - 2022236170142 2022-08-24 Champions for Charity - Sven - 1D X MK II - 0047 - B70I2057.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[autosportists]] '''[[Miks Šūmahers]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir piedalījies divās ''[[Formula 1]]'' sezonās, pārstāvot ''[[Haas F1|Haas]]'' komandu, ir septiņkārtējā ''Formula 1'' pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] dēls? * ... 2022. gadā [[Šahs|šaha]] vietne, forums un [[sociālais tīkls]] '''''[[Chess.com]]''''' sasniedza 100 miljonu lietotāju atzīmi? * ... '''[[Masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā (2023)|masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā]]''' [[2023. gads|2023. gada]] jūnija sākumā prasīja 47 cilvēku dzīvību, bet kopumā no saindēšanās cieta 106 cilvēki? [[Attēls:Маргарита Симоньян 05 (29-11-2017) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] februārī [[Krievija]]s [[Propaganda|propagandiste]] '''[[Margarita Simonjana]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimira Solovjova]] šovā pauda pārliecību, ka Krievija uzvarēs [[Ukraina|Ukrainu]] "divās dienās", un tika izsmieta plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] neveiksmes? * ... '''[[Manikuagānas ūdenskrātuve]]i''' 1960. gados applūdinot senu [[triecienkrāteris|triecienkrāteri]], izveidotā '''[[Renē Levasēra sala]]''' ir pēc platības lielāka par to aptverošo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] un ir otra lielākā ezeru [[sala]] pasaulē pēc [[Manitulina]]s [[Hūrons|Hūrona]] ezerā? * ... [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Džida]]s '''''[[Al-Ittihad Club]]''''' ir dibināts 1927. gadā, kopš tā laika tas vienmēr ir piedalījies augstākajā valsts līgā un ir vecākais joprojām pastāvošais [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|250px]] * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' <small>(attēlā)</small> nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|150px]] * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]''' <small>(attēlā)</small>, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|150px]] * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' <small>(attēlā 2000 liru banknote)</small> bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|200px]] * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes <small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' <small>(attēlā)</small> bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] <small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Trojs Kotsars]]''' <small>(attēlā)</small>, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|150px]] * ... '''[[Kiruna]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi? * ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē? * ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', "[[Oki — okeāna vidū]]", "[[Maģiskais kimono]]"; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|"Labākā aktrise"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā "[[Viens pats mājās]]", kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu? * ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]? * ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-01-21 2-man Bobsleigh (IBSF World Cup Bob & Skeleton 2022-23 Altenberg and European Championships 2023) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Johanness Lohners]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu sudraba medaļu ieguvējs {{oss|Z=2022|L=L}}, pieckārtējs [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempions]] un pa reizei uzvarējis [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos? * ... par filmu "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''[[Entonijs Mingella]]''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", bet viņš ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i vēl trīs reizes? * ... ekonomikā, kas balstīta uz '''[[zelta standarts|zelta standartu]]''', ir garantēts, ka katru emitēto [[nauda]]s vienību pēc pieprasījuma var apmainīt pret atbilstošu [[zelts|zelta]] daudzumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Sphere at The Venetian Resort (53098837453).jpg|border|right|200px]] * ... [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] esošā '''''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā sfēriskā celtne pasaulē, pēc tilpuma apsteidzot iepriekšējo lielāko ''[[Avicii Arena]]'' [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... masveida eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] migrācija uz '''[[ASV dienvidi]]em''' padarīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņus]] par minoritāti, tomēr viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, augstāko līmeni sasniedzot [[Misisipi (štats)|Misisipi]]? * ... formāli tikai '''[[Britu Kenija]]s''' iekšzemes daļa bija [[kolonija]], bet piekrastes josla — [[protektorāts]], taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās [[Nairobi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]] * ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē? * ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem? * ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]] * ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' <small>(attēlā)</small> piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta? * ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]? * ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' <small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small> ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas? * ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā? * ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"? * ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Konsepsjons]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])? * ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār? * ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' <small>(attēlā)</small> 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā? * ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru? * ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]] * ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]] * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]? * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' <small>(attēlā)</small> ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1? * ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem? * ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]? * ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]? * ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]] * ... [[Etiopija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Aksuma]]''' <small>(attēlā)</small> ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā? * ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs? * ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] <small>(attēlā)</small> ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja? * ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]? * ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]? * ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu? * ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem? * ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' <small>(attēlā)</small> piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos? * ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"? * ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists '''[[Juhanness Tīngnēss Bē]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu? * ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]? * ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu? * ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]] * ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas <small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda? * ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības? * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]] * ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' <small>(attēlā)</small> izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās? * ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]] * ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem <small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē? * ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bohēmijas gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti; tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''? * ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' <small>(attēlā)</small> parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē? * ... '''[[Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes? * ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]] * ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' <small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small> rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos? * ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s? * ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]] * ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' <small>(attēlā)</small> sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]? * ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados? * ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]] * ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' <small>(attēlā)</small> dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]? * ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības? * ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[estragons|estragonam]]''' <small>(attēlā)</small> ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu? * ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim? * ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' <small>(attēlā)</small> tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji? * ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita? * ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]? * ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā? * ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]] * ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' <small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small> spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti? * ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i? * ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' <small>(attēlā)</small> atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]? * ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu? * ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pavlovas kūka]]''' <small>(attēlā)</small> tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas? * ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' <small>(attēlā)</small> nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē? * ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos? * ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Dženovas Republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību? * ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa? * ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' <small>(attēlā)</small> no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē? * ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]? * ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]] <small>(attēlā)</small>, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]? * ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]? * ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ipsviča]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss? * ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s? * ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[strelīciju ģints]]''' <small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i? * ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta? * ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]] * ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri <small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>? * ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku? * ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]] * ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' <small>(attēlā)</small> ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs? * ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti? * ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem? * ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra? * ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' <small>(attēlā)</small> nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri? * ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s? * ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]] * ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]] * ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]''' <small>(attēlā)</small>, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē? * ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā? * ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Filips Arābs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]? * ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]] * ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' <small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>, kas atrodas [[Mindanao]] salā [[Filipīnas|Filipīnās]], ir valsts augstākā virsotne? * ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām? * ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]] * ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam <small>(attēlā)</small> ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes? * ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s? * ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū? <!--dyk diena --> [[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]] * ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos <small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>? * ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās? * ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' <small>(attēlā)</small> [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"? * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]? * ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums <small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>? * ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]? * ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]] * ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī? * ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]] <small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>? * ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' <small>(attēlā)</small> labi peld un pamatā barojas tikai ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim? * ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]] un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām? * ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi <small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>? * ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C? * ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]? * ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Montekarlo kazino]]''' <small>(attēlā)</small> atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās? * ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku? * ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]] * ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu? * ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam? * ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]] * ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā? * ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas? * ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Āgras forts]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence? * ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji? * ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina? <!--dyk diena --> [[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls? * ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā? * ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots? * ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]? * ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei? <!--dyk diena --> [[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā? * ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]? * ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] uz [[Gruzija]]s zemēm, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' <small>(attēlā)</small> ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]? * ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]? * ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti? * ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? * ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s? * ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]] * ... daudzas '''[[lauru dzimta]]'''s augu sugas ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]] <small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>? * ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]] * ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]? * ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri? * ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un kurmandži dialekti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ajutaja]]''' <small>(attēlā)</small> bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]? * ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti? * ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]? * ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]? * ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem? * ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]? * ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' <small>(attēlā)</small> slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)? * ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība? * ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]] * ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]? * ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, tomēr tika nolemts, ka nelabvēlīgo laikapstākļu, kas parasti ir šajā laikā [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], dēļ turnīrs tiks pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Sālahs el Arūri]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]? * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' <small>(attēlā)</small> [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama? * ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]''' <small>(attēlā)</small>? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē? * ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos? * ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[apdziras|apdzirām]]''' <small>(attēlā)</small>, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]? * ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]] * ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"? * ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]? * ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā? * ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]? * ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas? * ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tridentes koncils]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti? * ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]] * ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem [[Parastais ozols|ozoliem]] [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads? * ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks? * ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]] <small>(attēlā)</small>, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]? * ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]? * ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]] * ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' <small>(attēlā)</small> 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam? * ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]? * ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]? * ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]? * ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]] * ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī? * ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]? * ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' <small>(attēlā)</small> ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]? * ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]] * ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' <small>(attēlā)</small> lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas? * ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]? * ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta? * ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni? * ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Daugavas vārti]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja? * ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos? * ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"? * ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jukatanas Republika]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, kas atdalījās no [[Meksika]]s sakarā ar [[Federālisms|federālisma]] atcelšanu valstī, pastāvēja no 1841. līdz 1848. gadam? * ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi? * ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]? * ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas? * ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā <small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu? * ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā? * ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās? * ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām <small>(attēlā)</small>, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā [[unce]] ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]? * ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes? * ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību? * ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]] * ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' <small>(attēlā 1920. gados)</small> bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s? * ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi? * ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā? * ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos? * ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[fuli|fulu]]''' <small>(attēlā)</small> kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]? * ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros? * ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' <small>(attēlā)</small> tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? * ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''? * ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]] * ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"''' <small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>? * ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns? * ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]] * ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' <small>(attēlā)</small> apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva? * ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]? * ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā? * ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā? * ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' <small>(attēlā)</small> karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas? * ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā? * ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zirgu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s? * ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', kura bija ievērojama ar [[Kokaīns|kokaīna]] tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē [[Maiami]], [[ASV]] 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Paolo Nikolato]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases? * ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu? * ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i? * ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]] * ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu? * ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' <small>(attēlā)</small> audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai? * ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]] * ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]? * ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]] * ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]? * ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]? * ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]] * ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu? * ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs? * ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]? * ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus? <!--dyk diena --> [[Attēls:As17-134-20382.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas <small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>? * ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]? * ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]] <small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>? * ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī? * ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Česteras katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili? * ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]] * ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' <small>(attēlā)</small> izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos? * ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''? * ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā <small>(attēlā)</small>, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās? * ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]? * ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]? * ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā? * ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' <small>(attēlā)</small> varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni? * ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]? * ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zilene]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga? * ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]? * ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' <small>(attēlā)</small> [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena? * ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim? * ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]] * ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' <small>(attēlā)</small> aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā? * ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]? * ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]] * ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]''' <small>(attēlā)</small>, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]? * ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi? * ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka? * ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[austrumu galega]]i''' <small>(attēlā)</small> ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī? * ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs? * ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī? * ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki? <!--dyk diena --> [[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]? * ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]? * ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana? * ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem? * ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās? * ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās? <!--dyk diena --> [[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem <small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small> [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes? * ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā? * ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]] * ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Karlo Juho Stolbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]? * ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]] * ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā <small>(attēlā)</small> bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence? * ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)? * ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' <small>(attēlā)</small> pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas? * ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[samali|samalus]]''' <small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem? * ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]? * ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' <small>(attēlā)</small> vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem? * ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru? * ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos? * ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[vāvere]]s, [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? <!--dyk diena --> [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās Olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tika attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? <!--dyk diena --> [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Casu martzu]]''''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Pīlesmiests|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa|Eiropas]] areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante|Levantes]] ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma ''[[Wilayah Khorasan]]'' koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija|Polijas]] "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.–1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... elitārā [[Dānija|Dānijas]] jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 75g6qiysfsm4fagiualw81zuboj3p0x 0 19205 4296973 4260688 2025-06-20T05:16:47Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Arequipa_Catedral_1.png", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No license since 12 June 2025). 4296973 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Arekipa | official_name = ''Arequipa'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage | photo1a ={{!}}Cathedral of Arequipa | photo2a = AQP--01-178.jpg | photo2b = Plaza de Armas, Arequipa 2005 - panoramio.jpg | photo3a = | photo4a = Monasterio de Santa Catalina 002, Arequipa, Peru.JPG{{!}}Santa Catalina Convent | photo4b = Arequipa Yanahuara.jpg | photo5a = Arequipa_Skyline.jpg{{!}}Partial view of the city | spacing = 1 | position = center | color_border = white | color = white | size = 260 | foot_montage = }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | pushpin_map = Peru | pushpin_label_position = | latd = 16 | latm = 23 | lats = | latNS = S | longd = 71 | longm = 32 | longs = | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Peru}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Arekipas reģions]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Dibināta | established_date = 1540 | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 69 | area_total_sq_mi = | area_land_km2 = | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = | elevation_m = 2335 | population_footnotes = | population_total = 1008290 | population_as_of = {{dat|2017|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = | footnotes = }} '''Arekipa''' ({{val|es|Arequipa}}, {{val|qu|Ariqipa}}) ir pilsēta [[Peru]] dienvidos [[Andi|Andu]] ielejā 2380 metrus virs jūras līmeņa [[El Misti]] [[vulkāns|vulkāna]] piekājē. Otrā lielākā Peru pilsēta ar labi saglabājušos koloniālā laika arhitektūru. Arekipā ir divas universitātes. Pirms [[Spānija|spāņu]] ierašanās ieleju apdzīvoja [[aimari]], un tā atradās [[Inku impērija]]s sastāvā. Pilsētu 1540. gadā dibināja konkistadors Garsī Manuels de Karbahals (''Garcí Manuel de Carbajal''). [[Spānijas Impērija]]s laikā tā bija svarīga pilsēta. Arekipā procentuāli bija visvairāk spāņu izcelsmes iedzīvotāju visā [[Peru vicekaraliste|Peru vicekaralistē]]. XIX gadsimta sākumā, Peru Neatkarības kara laikā Arekipa bija svarīga nacionālistu bāze. [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna kara]] laikā ar [[Čīle|Čīli]] (1879—1883) Arekipa bija Peru armijas galvenā bāze. == Cilvēki == Arekipā dzimuši: * [[Ernando de Soto]] (''Hernando de Soto'', 1941) — ekonomists; * [[Alberto Vargass]] (''Alberto Vargas'', 1896—1982) — mākslinieks; * [[Mario Vargass Ljosa]] (''Mario Vargas Llosa'', 1936—2025) — rakstnieks. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Peru pilsētas]] 7b2o807eusxxpmd5sgafv2jx0ak49kv 4296981 4296973 2025-06-20T05:48:29Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4296981 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Arekipa | official_name = ''Arequipa'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage | photo2a = AQP--01-178.jpg | photo2b = Plaza de Armas, Arequipa 2005 - panoramio.jpg | photo3a = | photo4a = Monasterio de Santa Catalina 002, Arequipa, Peru.JPG{{!}}Santa Catalina Convent | photo4b = Arequipa Yanahuara.jpg | photo5a = Arequipa_Skyline.jpg{{!}}Partial view of the city | spacing = 1 | position = center | color_border = white | color = white | size = 260 | foot_montage = }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | pushpin_map = Peru | pushpin_label_position = | latd = 16 | latm = 23 | lats = | latNS = S | longd = 71 | longm = 32 | longs = | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Peru}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Arekipas reģions]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Dibināta | established_date = 1540 | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 69 | area_total_sq_mi = | area_land_km2 = | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = | elevation_m = 2335 | population_footnotes = | population_total = 1008290 | population_as_of = {{dat|2017|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = | footnotes = }} '''Arekipa''' ({{val|es|Arequipa}}, {{val|qu|Ariqipa}}) ir pilsēta [[Peru]] dienvidos [[Andi|Andu]] ielejā 2380 metrus virs jūras līmeņa [[El Misti]] [[vulkāns|vulkāna]] piekājē. Otrā lielākā Peru pilsēta ar labi saglabājušos koloniālā laika arhitektūru. Arekipā ir divas universitātes. Pirms [[Spānija|spāņu]] ierašanās ieleju apdzīvoja [[aimari]], un tā atradās [[Inku impērija]]s sastāvā. Pilsētu 1540. gadā dibināja konkistadors Garsī Manuels de Karbahals (''Garcí Manuel de Carbajal''). [[Spānijas Impērija]]s laikā tā bija svarīga pilsēta. Arekipā procentuāli bija visvairāk spāņu izcelsmes iedzīvotāju visā [[Peru vicekaraliste|Peru vicekaralistē]]. XIX gadsimta sākumā, Peru Neatkarības kara laikā Arekipa bija svarīga nacionālistu bāze. [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna kara]] laikā ar [[Čīle|Čīli]] (1879—1883) Arekipa bija Peru armijas galvenā bāze. == Cilvēki == Arekipā dzimuši: * [[Ernando de Soto]] (''Hernando de Soto'', 1941) — ekonomists; * [[Alberto Vargass]] (''Alberto Vargas'', 1896—1982) — mākslinieks; * [[Mario Vargass Ljosa]] (''Mario Vargas Llosa'', 1936—2025) — rakstnieks. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Peru pilsētas]] 4boewjhdo8h1wzt3n0ig5edgz7v9uic 0 19542 4297068 3953553 2025-06-20T10:39:04Z Baisulis 11523 /* Izglītība un kultūra */ : 4297068 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Palsmanes pagasts | karte = Palsmanes pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Smiltenes novads | centrs = Palsmane | platība = 99,53 | iedzīvotāji = 911<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|05|02||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161020093133/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 911 / 99.53 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.palsmane.lv | nos_vācu = Palzmar | ref_vācu = | nos_krievu = Пальцмарская | ref_krievu = }} '''Palsmanes pagasts''' ir viena no [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Bilskas pagasts|Bilskas]], [[Grundzāles pagasts|Grundzāles]], [[Launkalnes pagasts|Launkalnes]], [[Variņu pagasts|Variņu]] un [[Virešu pagasts|Virešu]] pagastiem. == Daba == Atrodas [[Vidzemes augstiene]]s ziemeļu malā, [[Augšgaujas pazeminājums|Augšgaujas pazeminājuma]] dienvidrietumos, kā arī [[Tālavas zemiene]]s [[Trapenes līdzenums|Trapenes līdzenumā]]. Virsas augstums no 96,3 metriem līdz 137,6 metriem. Apmēram pusi no pagasta kopplatības aizņem meži, apmēram trešdaļu — lauksaimniecībā izmantojamās zemes. === Upes === *[[Vecpalsa]] **[[Rauza (upe)|Rauza]] ***[[Šepka]] *[[Vizla (upe)|Vizla]] **Jaunpalsa ***[[Palsa]] ****[[Kļavaisa]] *****[[Kumeļupe]] *[[Vidaga (upe)|Vidaga]] === Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas === * Rauzas dabas liegums * Šepkas dabas liegums * 4 mikroliegumi === Dabas mantojums === * Palsmanes dzirnavu ezers * Rauzas dzirnavu ezers * Māleju ozols == Vēsture == 1935. gadā [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] Palsmanes pagasta platība bija 169,8 km² un tajā dzīvoja 2716 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Palsmanes un [[Sebru ciems|Sebru]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Palsmanes ciems''' ietilpis [[Smiltenes rajons|Smiltenes]] (1949-1959) un [[Valkas rajons|Valkas]] (pēc 1959. gada) rajonos. Palsmanes ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Sebru ciemu, 1974. gadā — daļu [[Birzuļu ciems|Birzuļu ciema]] teritorijas, 1979. gadā — daļu [[Launkalnes ciems|Launkalnes ciema]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Palsmanes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]]. === Vēsturiskās ēkas === * Palsmanes evaņģēliski-luteriskās draudzes baznīca (celta 1814 - 1817. gados) * Palsmanes muižas ēka (ap 1880) * Muižas ēkai piegulošais Palsmanes parks (ap 5 ha, aizsargā kopš 1987. gada) * Rauzas dzirnavas * Palsmanes pagastmāja (ap 1870). == Iedzīvotāji == Palsmanes pagastam ir centriski radiāla apdzīvojuma struktūra. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir Palsmanes ciematā (72%). Pārējos trīs pagasta mazciemos (Mālejas, Pūķi un Rauza) dzīvo 14% pagasta iedzīvotāju. Pārējie pagasta iedzīvotāji dzīvo lauku viensētās. Viensētas vairāk izplatītas pagasta centrālajā un ziemeļrietumu daļā. [[1935]]. gadā Palsmanes pagastā bija 2716 iedzīvotāji. 2000. gadā pagastā bija 1106 iedzīvotāji, savukārt 2006. gada aprīlī 1063 iedzīvotāji. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1935|1750 |1959|1500 |1967|1300 |2000|1106 |2011|898 |2021|826 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Palsmane]]''' (pagasta centrs), [[Rauza (ciems)|Rauza]], [[Mālejas]], [[Cepļi (Palsmanes pagasts)|Cepļi]], [[Kļavaisi]], [[Lankaskalns]]. Pagasta centrs atrodas 25 km attālumā no [[Smiltene]]s un 150 km no [[Rīga]]s. == Saimniecība == Palsmanes pagasts nav bagāts ar derīgajiem izrakteņiem. Pagasta teritorijā atrodas karjers "Lankaskalns" ar {{nobr|~100 000 m³}} [[smilts]] krājumiem. Pagasta teritorijā atrodas arī neliela daļa no Dzeņu [[dolomīts|dolomīta]] atradnes. Dzeņu dolomīta atradnē produktīvo slāņkopu veido [[Pļaviņu svīta]]s augšējās daļas nogulumi. === Transports === Pa ziemeļu robežu iet Rīgas - Veclaicenes autoceļš. {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == Palsmanes pagasts ir vairākkārtējs skates "Sakoptākais pagasts" laureāts Valkas rajonā un arī Smiltenes novadā.{{nepieciešama atsauce}} Palsmanes pagastā darbojas trīs izglītības iestādes: [[Attēls:Palsmane 2.jpg|thumb|Palsmanes PII]] Palsmanes pagasta pirmsskolas izglītības iestāde ir Smiltenes novada pašvaldības izglītības iestāde, dibināta 1967. gadā. Jaunā pirmsskolas izglītības iestādes ēka uzcelta un nodota ekspluatācijā 1990. gadā. 2004. gadā iestādei nomainīti logi un 2006. gadā siltināts un atjaunots jumta segums. Iestādē ir piemērotas telpas un mācību materiāli tehniskā bāze, lai sekmīgi īstenotu pirmsskolas izglītības programmas. Iestādei ir sava virtuve ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.palsmane.lv/?page_id=749|title=Pirmsskolas izglītības iestāde|accessdate={{dat|2018|8|7||bez}}}}</ref> Palsmanes pamatskola, kura ir Smiltenes novada domes dibināta vispārējās pamatizglītības iestāde. 2016./2017. mācību gadā skolā mācījās 121 skolēni, skolā strādā 18 pedagogi un 8 tehniskie darbinieki.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.palsmane.lv/?page_id=745|title=Palsmanes pamatskola|accessdate={{dat|2018|8|7||bez}}}}</ref> Palsmanes internātpamatskola, kura atrodas 1880. gadā celtajā barona fon Bēra pilī, tajā kopš 1966. gada 1. augusta mācās bērni ar speciālām vajadzībām. Par šo bērnu izglītošanu rūpējas 42 pedagogi, bibliotekārs, sociālais pedagogs, psihologs un 25 tehniskie darbinieki. Skolā ir 2 pirmsskolas grupiņas, 9 klašu komplekti no 1. līdz 9. klasei un 2 profesionālās pamatizglītības apguves kursi, kopā mācās 82 izglītojamais ar dažādu pakāpju garīgās attīstības traucējumiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.palsmane.lv/?page_id=752|title=Smiltenes novada speciālā pamatskola|accessdate={{dat|2018|8|7||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Smiltenes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Valkas rajons}} {{Valkas apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Smiltenes novada pagasti]] [[Kategorija:Palsmanes pagasts| ]] pz4bk7468dz18oq5ng0ieq7xzzi6e8r 0 21416 4296726 4236562 2025-06-19T13:15:58Z Makenzis 56205 4296726 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #FF6600 | nos = ''Šahtar'' | logo = Shakhtar Donetsk Logo.png | pilns = ''ФК Шахтар Донецьк''<br />''(FK Šahtar Doneck)'' | iesauka = ''Гірники'' (kalnrači)<br />''кроти'' (kurmji) | pilsēta = {{Vieta|Ukraina|Donecka}} | dib = 1936 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 24 | stad = ''Metalist''<br />[[Harkiva]], [[Ukraina]] | ietilp = 34 915 | prez = {{flaga|Ukraina}} [[Rinats Ahmetovs]] | tren = {{flaga|BIH}} [[Marino Pušičs]] | līga = [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]] | sez = 2024.—2025. | poz = 3. vieta | mediji = {{url|shakhtar.com/}} | pattern_la1 = _shakhtar1920h | pattern_b1 = _shakhtar1920h | pattern_ra1 = _shakhtar1920h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _shakhtar1819H | leftarm1 = FF5900 | body1 = FF5900 | rightarm1 = FF5900 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _shakhtar1819a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _shakhtar1819A | leftarm2 = CDC8B1 | body2 = CDC8B1 | rightarm2 = CDC8B1 | shorts2 = 8B8878 | socks2 = 8B8878 }} [[Attēls:Shakhtar-Donetsk.png|150px|thumb|right|Kluba logo no 1997. līdz 2007. gadam.]] '''Doneckas "Šahtar"''' ({{val|uk|ФК «Шахтар» Донецьк}}) ir [[Ukraina]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Donecka]]s. Klubs ir dibināts [[1936. gads|1936]]. gadā, spēlē [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]]. Kluba krāsas ir oranža un melna. ''Šahtar'' futbolisti ir 14 reizes kļuvuši par Ukrainas čempioniem, 13 reizes izcīnījuši [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausu]], kā arī astoņas reizes uzvarējuši Ukrainas superkausā. Lielākais panākums starptautiskā mērogā ir uzvara [[UEFA kauss|UEFA kausa]] izcīņā 2008.–2009. gada sezonā. Sakarā ar [[Donbasa karš|karu Donbasā]], ''Šahtar'' no 2014. līdz 2016. gadam savas mājas spēles aizvadīja ''[[Arena Lviv]]'' stadionā [[Ļviva|Ļvivā]].<ref name="PFL_schedule">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.fpl.ua/ukr/news/news_fpl/5694/|title=Формат і календар наступного Чемпіонату ПЛ|publisher=[[Ukrainas futbola Premjerlīga]]|accessdate=11 July 2014|date=11 July 2014|language=uk|archive-date={{dat|2016|03|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160326040502/http://fpl.ua/ukr/news/news_fpl/5694/}}</ref><ref name="Shakhtar to play home matches in Lviv">[http://en.interfax.com.ua/news/sport/215197.html Shakhtar to play home matches in Lviv], [[Interfax-Ukraine]]| 24 July 2014</ref> Kopš 2017. gada spēlē ''Metalist'' stadionā [[Harkiva|Harkivā]]. == Sasniegumi == * '''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrchamp.html |title=Ukraine - List of Champions |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (15): 2001–02, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2022–23, 2023–24 ** Vicečempioni (13): 1993–94, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2003–04, 2006–07, 2008–09, 2014–15, 2015–16, 2020–21 * '''[[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrcuphist.html |title=Ukraine - Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (14): 1994–95, 1996–97, 2000–01, 2001–02, 2003–04, 2007–08, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2023–24 ** Finālisti (6): 2002–03, 2004–05, 2006–07, 2008–09, 2013–14, 2014–15 * '''Ukrainas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrsupcuphist.html |title=Ukraine - Super Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 2005, 2008, 2010, 2012, 2013, 2014, 2015, 2017 ** Finālisti (7): 2004, 2006, 2007, 2011, 2016, 2018, 2019 * '''[[PSRS čempionāts futbolā|PSRS čempionāts]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrhist.html|title=USSR (Soviet Union) - Final Tables 1924-1992 |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Vicečempioni (2): 1975, 1979 * '''[[PSRS kauss futbolā|PSRS kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrcuphist.html |title=USSR (Soviet Union) - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 1961, 1962, 1980, 1983 ** Finālisti (4): 1963, 1978, 1984–85, 1985–86 * '''PSRS superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrsupcuphist.html |title=USSR (Soviet Union) - List of Super Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1984 ** Finālisti (2): 1981, 1986 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/index.html|title=UEFA Europa League - History |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2008–09 * '''[[UEFA Superkauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sup.html|title=European Super Cup |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (1): 2009 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|FC Shakhtar Donetsk|Doneckas "Šahtar"}} * [http://shakhtar.com Kluba oficiālā vietne] {{uk ikona}} {{ru ikona}} {{en ikona}} {{pt ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šahtar, Donecka}} [[Kategorija:Ukrainas futbola klubi]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar"]] g3yvhw0klwsiwy7e91m4sg0tii7mquw 4297063 4296726 2025-06-20T10:28:36Z Makenzis 56205 /* Sasniegumi */ 4297063 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #FF6600 | nos = ''Šahtar'' | logo = Shakhtar Donetsk Logo.png | pilns = ''ФК Шахтар Донецьк''<br />''(FK Šahtar Doneck)'' | iesauka = ''Гірники'' (kalnrači)<br />''кроти'' (kurmji) | pilsēta = {{Vieta|Ukraina|Donecka}} | dib = 1936 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 24 | stad = ''Metalist''<br />[[Harkiva]], [[Ukraina]] | ietilp = 34 915 | prez = {{flaga|Ukraina}} [[Rinats Ahmetovs]] | tren = {{flaga|BIH}} [[Marino Pušičs]] | līga = [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]] | sez = 2024.—2025. | poz = 3. vieta | mediji = {{url|shakhtar.com/}} | pattern_la1 = _shakhtar1920h | pattern_b1 = _shakhtar1920h | pattern_ra1 = _shakhtar1920h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _shakhtar1819H | leftarm1 = FF5900 | body1 = FF5900 | rightarm1 = FF5900 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _shakhtar1819a | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _shakhtar1819A | leftarm2 = CDC8B1 | body2 = CDC8B1 | rightarm2 = CDC8B1 | shorts2 = 8B8878 | socks2 = 8B8878 }} [[Attēls:Shakhtar-Donetsk.png|150px|thumb|right|Kluba logo no 1997. līdz 2007. gadam.]] '''Doneckas "Šahtar"''' ({{val|uk|ФК «Шахтар» Донецьк}}) ir [[Ukraina]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Donecka]]s. Klubs ir dibināts [[1936. gads|1936]]. gadā, spēlē [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]]. Kluba krāsas ir oranža un melna. ''Šahtar'' futbolisti ir 14 reizes kļuvuši par Ukrainas čempioniem, 13 reizes izcīnījuši [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausu]], kā arī astoņas reizes uzvarējuši Ukrainas superkausā. Lielākais panākums starptautiskā mērogā ir uzvara [[UEFA kauss|UEFA kausa]] izcīņā 2008.–2009. gada sezonā. Sakarā ar [[Donbasa karš|karu Donbasā]], ''Šahtar'' no 2014. līdz 2016. gadam savas mājas spēles aizvadīja ''[[Arena Lviv]]'' stadionā [[Ļviva|Ļvivā]].<ref name="PFL_schedule">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.fpl.ua/ukr/news/news_fpl/5694/|title=Формат і календар наступного Чемпіонату ПЛ|publisher=[[Ukrainas futbola Premjerlīga]]|accessdate=11 July 2014|date=11 July 2014|language=uk|archive-date={{dat|2016|03|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160326040502/http://fpl.ua/ukr/news/news_fpl/5694/}}</ref><ref name="Shakhtar to play home matches in Lviv">[http://en.interfax.com.ua/news/sport/215197.html Shakhtar to play home matches in Lviv], [[Interfax-Ukraine]]| 24 July 2014</ref> Kopš 2017. gada spēlē ''Metalist'' stadionā [[Harkiva|Harkivā]]. == Sasniegumi == * '''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrchamp.html |title=Ukraine - List of Champions |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (15): 2001–02, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2022–23, 2023–24 ** Vicečempioni (13): 1993–94, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2003–04, 2006–07, 2008–09, 2014–15, 2015–16, 2020–21 * '''[[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrcuphist.html |title=Ukraine - Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (15): 1994–95, 1996–97, 2000–01, 2001–02, 2003–04, 2007–08, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2023–24, 2024–25 ** Finālisti (6): 2002–03, 2004–05, 2006–07, 2008–09, 2013–14, 2014–15 * '''Ukrainas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrsupcuphist.html |title=Ukraine - Super Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 2005, 2008, 2010, 2012, 2013, 2014, 2015, 2017 ** Finālisti (7): 2004, 2006, 2007, 2011, 2016, 2018, 2019 * '''[[PSRS čempionāts futbolā|PSRS čempionāts]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrhist.html|title=USSR (Soviet Union) - Final Tables 1924-1992 |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Vicečempioni (2): 1975, 1979 * '''[[PSRS kauss futbolā|PSRS kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrcuphist.html |title=USSR (Soviet Union) - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 1961, 1962, 1980, 1983 ** Finālisti (4): 1963, 1978, 1984–85, 1985–86 * '''PSRS superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrsupcuphist.html |title=USSR (Soviet Union) - List of Super Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1984 ** Finālisti (2): 1981, 1986 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/history/index.html|title=UEFA Europa League - History |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2008–09 * '''[[UEFA Superkauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sup.html|title=European Super Cup |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (1): 2009 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|FC Shakhtar Donetsk|Doneckas "Šahtar"}} * [http://shakhtar.com Kluba oficiālā vietne] {{uk ikona}} {{ru ikona}} {{en ikona}} {{pt ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Šahtar, Donecka}} [[Kategorija:Ukrainas futbola klubi]] [[Kategorija:Doneckas "Šahtar"]] kpr3eaj060087j50qtwhf4yunf5xgk4 0 23162 4296729 4159286 2025-06-19T13:49:56Z Makenzis 56205 4296729 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0072bc | nos = ''Dynamo Kyiv'' | logo = [[Attēls:FC Dynamo Kyiv logo.svg|140px]] | pilns = ''Футбольний Клуб Динамо Київ'' | iesauka = ''Біло-сині'' (balti-zilie) | pilsēta = {{Vieta|Ukraina|Kijiva}} | dib = 1927 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 13 | stad = [[Kijivas Olimpiskais stadions]] | ietilp = 70 050 | prez = {{flaga|Ukraina}} Ihors Surķis | tren = {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Šovkovskis]] | līga = [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]] | sez = 2024.—2025. | poz = 1. vieta | mediji = {{url|fcdynamo.kiev.ua/}} | pattern_la1 = _dynamo2021h | pattern_b1 = _dynamo2021h | pattern_ra1 = _dynamo2021h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _dkyiv2021h | leftarm1 = ffffff | body1 = ffffff | rightarm1 = ffffff | shorts1 = ffffff | socks1 = ffffff | pattern_la2 = _dynamo2021a | pattern_b2 = _dynamo2021a | pattern_ra2 = _dynamo2021a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _dkyiv2021a | leftarm2 = 001EC4 | body2 = 001EC4 | rightarm2 = 001EC4 | shorts2 = 001EC4 | socks2 = 001EC4 |pattern_la3 = |pattern_b3 = |pattern_ra3 = |pattern_sh3 = |pattern_so3 = |leftarm3 = |body3 = |rightarm3 = |shorts3 = |socks3 = }} '''Kijivas "Dinamo"''' ({{val-uk|ФК Динамо Київ}}) ir profesionāls [[futbols|futbola]] klubs no [[Ukraina]]s galvaspilsētas [[Kijiva]]s. Dibināts [[1927. gads|1927]]. gadā, spēlē [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada [[Kijivas Olimpiskais stadions|Kijivas Olimpiskajā stadionā]], kurā ir 70&nbsp;050 vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nsc-olimpiyskiy.com.ua/ua/stadium/facts/ |title=Факти та цифри |language=uk |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=nsc-olimpiyskiy.com.ua |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160227075028/http://nsc-olimpiyskiy.com.ua/ua/stadium/facts/ |archivedate={{dat|2016|02|27||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160227075028/http://nsc-olimpiyskiy.com.ua/ua/stadium/facts/ |date={{dat|2016|02|27||bez}} }}</ref> Kijivas "Dinamo" futbolisti ir 16 reizes izcīnījuši Ukrainas čempionu titulu, 13 reizes kļuvuši par [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausa]] ieguvējiem, kā arī deviņas reizes uzvarējuši Ukrainas superkausa izcīņā. Klubs ir guvis arī labus panākumus [[UEFA]] klubu sacensībās, divas reizes (1975. un 1986. gadā) uzvarot [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausā]] un 1975. gadā izcīnot arī [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcdynamo.kiev.ua/en/club/achieve/ |title=Trophy Count |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=fcdynamo.kiev.ua }}</ref> == Vēsture == Klubs dibināts [[1927]]. gadā kā amatieru komanda. == Sasniegumi == * '''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrchamp.html |title=Ukraine - List of Champions |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (16): 1992–93, 1993–94, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2003–04, 2006–07, 2008–09, 2014–15, 2015–16, 2020–21 ** Vicečempioni (12): 1992, 2001–02, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20 * '''[[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrcuphist.html |title=Ukraine - Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (13): 1992–93, 1995–96, 1997–98, 1998–99, 1999–2000, 2002–03, 2004–05, 2005–06, 2006–07, 2013–14, 2014–15, 2019–20, 2020–21 ** Finālisti (5): 2001–02, 2007–08, 2010–11, 2016–17, 2017–18 * '''Ukrainas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrsupcuphist.html |title=Ukraine - Super Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 2004, 2006, 2007, 2009, 2011, 2016, 2018, 2019, 2020 ** Finālisti (5): 2005, 2008, 2014, 2015, 2017 * '''[[PSRS čempionāts futbolā|PSRS čempionāts]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrhist.html|title=USSR (Soviet Union) - Final Tables 1924-1992 |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (13): 1961, 1966, 1967, 1968, 1971, 1974, 1975, 1977, 1980, 1981, 1985, 1986, 1990 ** Vicečempioni (11): 1936, 1952, 1960, 1965, 1969, 1972, 1973, 1976, 1978, 1982, 1988 * '''[[PSRS kauss futbolā|PSRS kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrcuphist.html |title=USSR (Soviet Union) - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1954, 1964, 1966, 1974, 1978, 1982, 1985, 1987, 1990 ** Finālisti (1): 1973 * '''PSRS superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrsupcuphist.html |title=USSR (Soviet Union) - List of Super Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1980, 1985, 1986 ** Finālisti (1): 1977 * '''[[UEFA Čempionu Līga|Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu Līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=European Cup roll of honour |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> ** Pusfinālisti (3): 1976–77, 1986–87, 1998–99 ** Ceturtdaļfinālisti (6): 1972–73, 1975–76, 1981–82, 1982–83, 1991–92, 1997–98 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/ec2.html|title=European Cup Winners' Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Uzvarētāji (2): 1974–75, 1985–86 ** Ceturtdaļfinālisti (2): 1965–66, 1990–91 * '''[[UEFA Superkauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sup.html|title=European Super Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Uzvarētāji (1): 1975 ** Finālisti (1): 1987 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|FC Dynamo Kyiv|Kijivas "Dinamo"}} * [http://www.fcdynamo.kiev.ua/ Kluba oficiālā vietne] {{uk ikona}} {{en ikona}} {{ru ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dinamo, Kijiva}} [[Kategorija:Kijivas "Dinamo"]] [[Kategorija:Ukrainas futbola klubi]] 9equ7iidtkaf9vqdgv2rq4u95qcy32s 4296730 4296729 2025-06-19T13:53:45Z Makenzis 56205 /* Sasniegumi */ 4296730 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0072bc | nos = ''Dynamo Kyiv'' | logo = [[Attēls:FC Dynamo Kyiv logo.svg|140px]] | pilns = ''Футбольний Клуб Динамо Київ'' | iesauka = ''Біло-сині'' (balti-zilie) | pilsēta = {{Vieta|Ukraina|Kijiva}} | dib = 1927 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 13 | stad = [[Kijivas Olimpiskais stadions]] | ietilp = 70 050 | prez = {{flaga|Ukraina}} Ihors Surķis | tren = {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Šovkovskis]] | līga = [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]] | sez = 2024.—2025. | poz = 1. vieta | mediji = {{url|fcdynamo.kiev.ua/}} | pattern_la1 = _dynamo2021h | pattern_b1 = _dynamo2021h | pattern_ra1 = _dynamo2021h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _dkyiv2021h | leftarm1 = ffffff | body1 = ffffff | rightarm1 = ffffff | shorts1 = ffffff | socks1 = ffffff | pattern_la2 = _dynamo2021a | pattern_b2 = _dynamo2021a | pattern_ra2 = _dynamo2021a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _dkyiv2021a | leftarm2 = 001EC4 | body2 = 001EC4 | rightarm2 = 001EC4 | shorts2 = 001EC4 | socks2 = 001EC4 |pattern_la3 = |pattern_b3 = |pattern_ra3 = |pattern_sh3 = |pattern_so3 = |leftarm3 = |body3 = |rightarm3 = |shorts3 = |socks3 = }} '''Kijivas "Dinamo"''' ({{val-uk|ФК Динамо Київ}}) ir profesionāls [[futbols|futbola]] klubs no [[Ukraina]]s galvaspilsētas [[Kijiva]]s. Dibināts [[1927. gads|1927]]. gadā, spēlē [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada [[Kijivas Olimpiskais stadions|Kijivas Olimpiskajā stadionā]], kurā ir 70&nbsp;050 vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nsc-olimpiyskiy.com.ua/ua/stadium/facts/ |title=Факти та цифри |language=uk |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=nsc-olimpiyskiy.com.ua |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160227075028/http://nsc-olimpiyskiy.com.ua/ua/stadium/facts/ |archivedate={{dat|2016|02|27||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160227075028/http://nsc-olimpiyskiy.com.ua/ua/stadium/facts/ |date={{dat|2016|02|27||bez}} }}</ref> Kijivas "Dinamo" futbolisti ir 16 reizes izcīnījuši Ukrainas čempionu titulu, 13 reizes kļuvuši par [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausa]] ieguvējiem, kā arī deviņas reizes uzvarējuši Ukrainas superkausa izcīņā. Klubs ir guvis arī labus panākumus [[UEFA]] klubu sacensībās, divas reizes (1975. un 1986. gadā) uzvarot [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausā]] un 1975. gadā izcīnot arī [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fcdynamo.kiev.ua/en/club/achieve/ |title=Trophy Count |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=fcdynamo.kiev.ua }}</ref> == Vēsture == Klubs dibināts [[1927]]. gadā kā amatieru komanda. == Sasniegumi == * '''[[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrchamp.html |title=Ukraine - List of Champions |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (17): 1992–93, 1993–94, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2003–04, 2006–07, 2008–09, 2014–15, 2015–16, 2020–21, 2024–25 ** Vicečempioni (12): 1992, 2001–02, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20 * '''[[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrcuphist.html |title=Ukraine - Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (13): 1992–93, 1995–96, 1997–98, 1998–99, 1999–2000, 2002–03, 2004–05, 2005–06, 2006–07, 2013–14, 2014–15, 2019–20, 2020–21 ** Finālisti (5): 2001–02, 2007–08, 2010–11, 2016–17, 2017–18 * '''Ukrainas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrsupcuphist.html |title=Ukraine - Super Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 2004, 2006, 2007, 2009, 2011, 2016, 2018, 2019, 2020 ** Finālisti (5): 2005, 2008, 2014, 2015, 2017 * '''[[PSRS čempionāts futbolā|PSRS čempionāts]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrhist.html|title=USSR (Soviet Union) - Final Tables 1924-1992 |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (13): 1961, 1966, 1967, 1968, 1971, 1974, 1975, 1977, 1980, 1981, 1985, 1986, 1990 ** Vicečempioni (11): 1936, 1952, 1960, 1965, 1969, 1972, 1973, 1976, 1978, 1982, 1988 * '''[[PSRS kauss futbolā|PSRS kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrcuphist.html |title=USSR (Soviet Union) - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1954, 1964, 1966, 1974, 1978, 1982, 1985, 1987, 1990 ** Finālisti (1): 1973 * '''PSRS superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrsupcuphist.html |title=USSR (Soviet Union) - List of Super Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 1980, 1985, 1986 ** Finālisti (1): 1977 * '''[[UEFA Čempionu Līga|Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu Līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=European Cup roll of honour |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> ** Pusfinālisti (3): 1976–77, 1986–87, 1998–99 ** Ceturtdaļfinālisti (6): 1972–73, 1975–76, 1981–82, 1982–83, 1991–92, 1997–98 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/ec2.html|title=European Cup Winners' Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Uzvarētāji (2): 1974–75, 1985–86 ** Ceturtdaļfinālisti (2): 1965–66, 1990–91 * '''[[UEFA Superkauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/sup.html|title=European Super Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Uzvarētāji (1): 1975 ** Finālisti (1): 1987 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|FC Dynamo Kyiv|Kijivas "Dinamo"}} * [http://www.fcdynamo.kiev.ua/ Kluba oficiālā vietne] {{uk ikona}} {{en ikona}} {{ru ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dinamo, Kijiva}} [[Kategorija:Kijivas "Dinamo"]] [[Kategorija:Ukrainas futbola klubi]] iyb08v3vyol6jy2p1m5gboisc6aa2kv 0 28523 4296708 4286841 2025-06-19T12:19:10Z 81.198.87.193 Labots saistībā ar Saeimas 19.06.2025. lēmumu par Jura Jansona atbrīvošanu no Latvijas Republikas tiesībsarga amata. 4296708 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Republikas tiesībsargs''' ir [[Latvija]]s valsts amatpersona, kuras pienākums ir veicināt [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši [[labas pārvaldības princips|labas pārvaldības principam]]. Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā. Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību politiskajām partijām. Tiesībsargu amatā apstiprina [[Saeima]] pēc ne mazāk kā piecu [[Saeima]]s deputātu ierosinājuma. Tiesībsargu apstiprina uz pieciem gadiem. Saskaņā ar grozījumiem<ref name="grozijumi-tiesibsarga-likuma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=320446|title=Grozījumi Tiesībsarga likumā|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-02-23|language=lv}}</ref> [https://likumi.lv/ta/id/133535-tiesibsarga-likums Tiesībsarga likumā], kas stājās spēkā 2021. gada 8. februārī, viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas (iepriekš šāda ierobežojuma nebija). Citās valstīs [[Tiesībsargs|tiesībsargu]] visbiežāk sauc par [[:en:Ombudsman|ombudu]], bet tiek lietoti arī tādi apzīmējumi kā cilvēktiesību komisārs, mediators, pilnvarotais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos un citi. Igaunijas tiesībsargu sauc par [[:en:Chancellor of Justice (Estonia)|tieslietu kancleru]], bet Lietuvas tiesībsargs ir [https://www.lrski.lt/ Seima kontrolieris]. == Latvijas tiesībsargi == [https://likumi.lv/ta/id/133535-tiesibsarga-likums Tiesībsarga likums] stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, izveidojot tiesībsarga institūciju. Lai arī tiesībsargam darbs bija jāuzsāk 2007. gada 1. janvārī, amata kandidāta apstiprināšana līdz tam laikam nebija notikusi, un viņa pienākumus sāka pildīt bijusī Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) direktora pienākumu izpildītāja Diāna Šmite. Pirmā kandidātu izvirzīšana tiesībsarga amatam tika noteikta līdz 2006. gada 5. decembrim. Tika izvirzīti divi kandidāti — [[Latvijas Universitāte]]s (LU) habilitētā [[politoloģija]]s zinātņu doktore Rasma Šilde-Kārkliņa un LU Valststiesību zinātņu katedras vadītājs [[Ringolds Balodis]]. Saeimas 2007. gada 11. janvāra balsojumā neviens no izvirzītajiem kandidātiem neieguva Saeimas deputātu balsu vairākumu. Otrā kandidātu izvirzīšana tika noteikta līdz 2007. gada 15. februārim, tika izvirzīts viens pretendents: [[Satversmes tiesa]]s tiesnesis [[Romāns Apsītis]]. 2007. gada 1. martā [[Saeima]]s sēdē ar 70 deputātu balsīm "par", 16 "pret" un 1 "atturas" [[Saeima]] pieņēma lēmumu “Par tiesībsarga apstiprināšanu”, apstiprinot pirmo Latvijas Republikas tiesībsargu — [[Romāns Apsītis|Romānu Apsīti]]. R. Apsīša pilnvaru termiņš beidzās 2011. gada 28. februārī. 2011. gada 3. martā [[Saeima]] tiesībsarga amatā ievēlēja [[Juris Jansons (jurists)|Juri Jansonu]]. [[Saeima]]s sēdē par J. Jansona kandidatūru balsoja 53 deputāti, pret — 40.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas Republikas tiesībsargs – Juris Jansons - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2023-02-23|language=lv}}</ref> J. Jansons amata pienākumus sāka pildīt 2011. gada 17. martā. 2016. gada 3. martā [[Saeima]] atkārtoti apstiprināja J. Jansonu tiesībsarga amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/24498-saeima-tiesibsarga-amata-atkartoti-apstiprina-juri-jansonu|title=Saeima tiesībsarga amatā atkārtoti apstiprina Juri Jansonu|website=saeima.lv|access-date=2023-02-23|language=lv}}</ref> Par J. Jansona apstiprināšanu balsoja 49 deputāti, bet pret bija 45 deputāti. 2021. gada 11. martā [[Saeima]] J. Jansonu apstiprināja amatā uz trešo termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-jansonu-uz-treso-terminu-apstiprina-tiesibsarga-amata.d?id=53012109|title=Saeima Jansonu uz trešo termiņu apstiprina tiesībsarga amatā|website=www.delfi.lv|access-date=2023-02-23|language=lv}}</ref> Par viņa apstiprināšanu [[Saeima|Saeimā]] balsoja 68 deputāti, bet pret bija 24.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesibsarga-amata-treso-reizi-apstiprina-jansonu.a395313/|title=Tiesībsarga amatā trešo reizi apstiprina Jansonu|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-23|language=lv}}</ref> J. Jansona pilnvaru termiņš bija paredzēts no 2021. gada 18. marta līdz 2026. gada 18. martam. Tomēr 2025. gada 14. jūnijā J. Jansons Saeimas Prezidijam iesniedza paziņojumu par tiesībsarga amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās. 19. jūnijā Saeima nobalsoja par J. Jansona atbrīvošanu no Latvijas Republikas tiesībsarga amata. 2021. gadā tika pieņemti grozījumi [https://likumi.lv/ta/id/133535-tiesibsarga-likums Tiesībsarga likumā], kas nosaka, ka viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.<ref name="grozijumi-tiesibsarga-likuma" /> Grozījumi netika attiecināti uz J. Jansonu, taču būs saistoši nākamajiem tiesībsargiem. == Tiesībsarga amata kandidāta izvirzīšana un apstiprināšana == Kandidātu tiesībsarga amatam var izvirzīt ne mazāk kā 10 [[Saeima]]s deputāti. Iesniegumam par tiesībsarga amata kandidātu pievieno arī paša kandidāta piekrišanu kandidēt, kā arī kandidāta priekšlikumus par cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā nepieciešamiem risinājumiem. Tiesībsarga apstiprināšanai amatā [[Saeima]]s Prezidijs sasauc [[Saeima]]s sēdi ne agrāk kā 20 dienas un ne vēlāk kā 10 dienas pirms esošā tiesībsarga pilnvaru termiņa beigām. Pirms šīs sēdes amata kandidātus uzklausa [[:Kategorija:Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāji|Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija]]. Lai varētu notikt [[Saeima]]s sēde, tajā jāpiedalās vismaz 50 deputātiem (jāsasniedz [[kvorums]]). Tiesībsarga amatā apstiprina to kandidātu, kurš iegūst absolūto balsu vairākumu (50% +1 no nodotajām balsīm ir “par” apstiprināšanu). === Tiesībsarga likumā noteiktās prasības tiesībsarga amata kandidātam === Par tiesībsarga amata kandidātu var izvirzīt cilvēku: * kurš ir [[Latvija]]s pilsonis un kuram nav dubultpilsonības; * kuram ir nevainojama reputācija; * kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu; * kuram ir augstākā izglītība (vismaz [[Maģistrs|maģistra]] grāds) vai pielīdzināta izglītība; * kurš prot [[Latviešu valoda|latviešu valodu]] un vismaz divas svešvalodas * kuram ir zināšanas un praktiskā darba pieredze [[Cilvēktiesības Latvijā|cilvēktiesību]] vai [[Tiesības|tiesību]] aizsardzības jomā; * kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. === Zvērests === Pēc apstiprināšanas, stājoties amatā, tiesībsargs dod zvērestu [[Saeima]]s sēdē: "Es, ''[tiesībsarga vārds]'', uzņemoties tiesībsarga pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, aizstāvot personu tiesības un brīvības saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmi]], [[likums|likumiem]] un [[Starptautisks līgums|starptautiskiem līgumiem]]." == Tiesībsarga funkcijas, mandāti un uzdevumi == Sabiedrība tiesībsargam ir uzdevusi aizsargāt [[Cilvēktiesības Latvijā|cilvēktiesības]], novērst [[Diskriminācija|diskrimināciju]] un sekmēt valsts varas tiesisku, lietderīgu un labas pārvaldības principam atbilstošu īstenošanu. === Tiesībsarga funkcijas un mandāti === Tiesībsarga likums tiesībsargam nosaka šādas funkcijas: * Veicināt privātpersonas [[Cilvēktiesības Latvijā|cilvēktiesību]] aizsardzību; * Sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida [[diskriminācija]]s novēršanu; * Izvērtēt un veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā|valsts pārvaldē]]; * Jautājumos, kas saistīti ar [[Cilvēktiesības Latvijā|cilvēktiesību]] un labas pārvaldības principa ievērošanu, atklāt trūkumus tiesību aktos un to piemērošanā, kā arī veicināt šo trūkumu novēršanu; * Sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par [[Cilvēktiesības Latvijā|cilvēktiesībām]], par šo tiesību aizsardzības mehānismiem un par tiesībsarga darbu. Tiesībsargam ir uzticēti vairāki mandāti: * Nacionālā [[Cilvēktiesības Latvijā|cilvēktiesību]] iestāde (saskaņā ar Parīzes principiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/Home/Mobile?FinalSymbol=A/RES/48/134&Language=E&DeviceType=Desktop&LangRequested=False|title=A/RES/48/134|website=undocs.org|access-date=2023-02-23}}</ref> kurus 1993. gada 20. decembrī pieņēma [[ANO Ģenerālā asambleja]]) * Ombuda institūta stiprināšana (saskaņā ar Venēcijas principiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.venice.coe.int/webforms/documents/default.aspx?pdf=CDL-AD(2019)005-e&lang=EN|title=Principles on the Protection and Promotion of the Ombudsman Institution ("The Venice Principles"), adopted by the Venice Commission at its 118th Plenary Session (Venice, 15-16 March 2019)|access-date=23.02.2023.|date=03.05.2019.}}</ref> kurus 2019. gada 16. martā pieņēma [[:en:Venice Commission|Eiropas Komisija par demokrātiju caur tiesībām jeb Venēcijas komisija]]) * Bērnu tiesību aizsardzība (saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 65.² pantu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=49096|title=Bērnu tiesību aizsardzības likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-02-23|language=lv}}</ref>) * [[Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām|Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām]] uzraudzība * Nacionālais preventīvais mehānisms. 2017. gadā ar valdības lēmumu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2017-05-09|title=Latvijas Republikas Ministru Kabinets: Protokoli|website=tap.mk.gov.lv|access-date=2023-02-23|archive-date=2023-02-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20230223154720/https://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2017-05-09}}</ref> tiesībsargam tika uzticēts veikt preventīvā mehānisma funkciju. Tas ir neatkarīgs mehānisms, kura viens no galvenajiem pienākumiem ir veikt regulāras vizītes uz iestādēm, kurās cilvēkiem ir vai varētu tikt ierobežota brīvība (piemēram, ieslodzījuma vietās, sociālās aprūpes centros), ar mērķi novērst sliktas izturēšanās riskus. Šī funkcija izriet no [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvā protokola (Papildprotokola),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=327836|title=Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-02-23|language=lv}}</ref> ko [[Latvija]] ratificēja 2021. gada 10. decembrī (spēkā kopš 2022. gada 9. janvāra). [[Latvija|Latvijā]] tādējādi bija izveidojusies unikāla situācija — valsts ielika pamatus Papildprotokolā paredzētā nacionālā preventīvā mehānisma izveidē vēl pirms Protokola ratificēšanas. * Piespiedu izraidīšanas uzraudzība (saskaņā ar Imigrācijas likuma 48. panta 3. daļu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=68522|title=Imigrācijas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-02-23|language=lv}}</ref>) * Aktīva iestāšanās par [[cilvēku tirdzniecība]]s apkarošanu, tostarp organizējot izglītojošus pasākumus (saskaņā ar Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2021.-2023. gadam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=326420|title=Par Cilvēku tirdzniecības novēršanas plānu 2021.-2023. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-02-23|language=lv}}</ref>) * Vienlīdzīgas attieksmes veicināšana attiecībā pret: ** vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem (saskaņā ar [[Eiropas Savienības Padome|Padomes]] [[ES direktīva|direktīvu]] 76/207/EEK<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/1976/207/oj|title=EUR-Lex - 31976L0207 - EN - EUR-Lex|website=eur-lex.europa.eu|access-date=2023-02-23|language=en}}</ref> un [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] un [[Eiropas Savienības Padome|Padomes]] [[ES direktīva|direktīvu]] 2002/73/EK<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2002/73/oj|title=EUR-Lex - 32002L0073 - EN - EUR-Lex|website=eur-lex.europa.eu|access-date=2023-02-23|language=en}}</ref>) ** personām neatkarīgi no [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] vai [[Etniskā grupa|etniskās]] piederības ([[Eiropas Savienības Padome|Padomes]] [[ES direktīva|direktīva]] 2000/43/EK<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2000/43/oj|title=EUR-Lex - 32000L0043 - EN - EUR-Lex|website=eur-lex.europa.eu|access-date=2023-02-23|language=en}}</ref>) ** nodarbinātību un profesiju ([[Eiropas Savienības Padome|Padomes]] [[ES direktīva|direktīva]] 2000/78/EK<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2000/78/oj|title=EUR-Lex - 32000L0078 - EN - EUR-Lex|website=eur-lex.europa.eu|access-date=2023-02-23|language=en}}</ref>) ** vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu ([[Eiropas Savienības Padome|Padomes]] [[ES direktīva|direktīva]] 2004/113/EK<ref>{{Atsauce|title=Council Directive 2004/113/EC of 13 December 2004 implementing the principle of equal treatment between men and women in the access to and supply of goods and services|url=http://data.europa.eu/eli/dir/2004/113/oj/eng|date=2004-12-21|accessdate=2023-02-23|volume=OJ L|issue=32004L0113|language=en}}</ref>) === Tiesībsarga uzdevumi === Pildot funkcijas, tiesībsargs: * pieņem un izskata privātpersonu iesniegumus; * ierosina pārbaudes lietu apstākļu noskaidrošanai; * pieprasa, lai iestādes savas kompetences ietvaros un likumā paredzētajos termiņos noskaidro nepieciešamos lietas apstākļus un par tiem informē tiesībsargu; * izskatot pārbaudes lietu, sniedz iestādei ieteikumus un atzinumus par tās darbības tiesiskumu, lietderību un labas pārvaldības principa ievērošanu; * Tiesībsarga likumā noteiktajā kārtībā risina strīdus starp privātpersonām un iestādēm, kā arī ar [[Cilvēktiesības Latvijā|cilvēktiesībām]] saistītus strīdus starp privātpersonām; * veicina izlīgumu starp strīda pusēm; * risinot strīdus [[Cilvēktiesības Latvijā|cilvēktiesību]] jautājumos, sniedz privātpersonām atzinumus un ieteikumus [[Cilvēktiesības Latvijā|cilvēktiesību]] pārkāpumu novēršanai; * sniedz [[Saeima]]i, [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinetam]], [[Pašvaldība|pašvaldībām]] vai citām iestādēm ieteikumus attiecībā uz tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu; * sniedz personām konsultācijas [[Cilvēktiesības Latvijā|cilvēktiesību]] jautājumos; * veic pētījumus un analizē situāciju [[Cilvēktiesības Latvijā|cilvēktiesību]] jomā, kā arī sniedz atzinumus par aktuāliem [[Cilvēktiesības Latvijā|cilvēktiesību]] jautājumiem. === Tiesībsarga tiesības === Pildot funkcijas un uzdevumus, tiesībsargam ir tiesības: * pieprasīt un saņemt bez maksas no iestādes pārbaudes lietā nepieciešamos dokumentus (administratīvos aktus, procesuālos lēmumus, vēstules), paskaidrojumus un citu informāciju; * apmeklēt iestādes, lai iegūtu pārbaudes lietā nepieciešamo informāciju; * jebkurā laikā bez speciālas atļaujas apmeklēt slēgta tipa iestādes, brīvi pārvietoties iestādes teritorijā, apmeklēt visas telpas un vienatnē satikties ar personām, kuras tiek turētas slēgta tipa iestādēs; * uzklausīt bērna viedokli bez viņa vecāku, aizbildņu, izglītības vai aprūpes un audzināšanas iestādes darbinieka klātbūtnes, ja bērns to vēlas; * pieprasīt no jebkuras privātpersonas dokumentus, paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā; * ierosināt pārbaudes lietu pēc savas iniciatīvas; * pieprasīt un saņemt speciālistu atzinumu pārbaudes lietā; * iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu [[Satversmes tiesa|Satversmes tiesā]], ja iestāde, kas izdevusi apstrīdamo aktu, nav tiesībsarga norādītajā termiņā novērsusi konstatētos trūkumus; * pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, aizstāvēt privātpersonas tiesības un intereses administratīvajā tiesā, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs; * pabeidzot pārbaudes lietu un konstatējot pārkāpumu, vērsties tiesā tajās civillietās, kurās prasības būtība saistīta ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu; * pamatojoties uz viņa rīcībā esošajiem materiāliem, vērsties pie citām kompetentām institūcijām, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu; * piedalīties ar padomdevēja tiesībām [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] sēdēs. Saskaņā ar Tiesībsarga likumu tiesībsargs ik gadu [[Saeima]]i un [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentam]] sniedz ziņojumu par aizvadītā gada aktualitātēm [[Cilvēktiesības Latvijā|cilvēktiesību]] jautājumos un [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] situāciju valstī kopumā. Visi gada ziņojumi ir publiski pieejami Tiesībsarga biroja mājaslapā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesibsargs.lv/par-mums/gada-zinojumi/|title=Tiesībsarga gada ziņojumi|access-date=2023-02-23|date=2022-06-06|language=lv}}</ref> === Tiesības vērsties pie tiesībsarga === Ikvienam cilvēkam ir tiesības vērsties Tiesībsarga birojā ar iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu par iespējamu [[Cilvēktiesības Latvijā|cilvēktiesību]] vai labas pārvaldības principa pārkāpumu vai tā novēršanu. Saņemot iesniegumu, Tiesībsarga biroja darbinieki to izvērtē, vajadzības gadījumā sazinoties ar iesniedzēju, lai padziļināti izzinātu situāciju. Daudzos gadījumos iesniedzējam var palīdzēt, sniedzot padomu par to, kā risināt konkrēto problēmu vai kurā iestādē vērsties. Tomēr, ja tiesībsargs (izvērtējot iesniegumu vai savas izpētes rezultātā) konstatē iespējamu sistēmisku problēmu vai nepilnības normatīvajā regulējumā, viņš var uzsākt pārbaudes lietu. Tajā tiesībsargs skaidro lietas apstākļus un sazinās ar atbildīgajām iestādēm. Ja tiesībsargs atklāj labas pārvaldības vai cilvēktiesību pārkāpumus, viņam ir tiesības sniegt rekomendācijas, lai aicinātu atbildīgās iestādes novērst pārkāpumus un uzlabot savu darbu. Ja problēma tiek ilgstoši ignorēta vai ja rekomendācijas nav devušas pozitīvu efektu, tiesībsargs var vērsties arī [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesā]]. Sabiedrībai svarīgākie atzinumi par pārbaudes lietām un pieteikumi [[Latvijas Republikas Satversmes tiesa|Satversmes tiesai]] tiek publicēti datubāzē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesibsargs.lv/resursu-datubaze/|title=Resursu datubāze - Tiesībsargs|access-date=2023-02-23|date=2022-05-30|language=lv}}</ref> Tiesībsarga biroja mājaslapā. Ja cilvēks nevēlas iesniegt iesniegumu vai nav pārliecināts par to, ka viņa tiesības ir aizskartas, iespējams arī pieteikties konsultācijai. Tiesībsargs sniedz konsultācijas telefoniski, elektroniski un klātienē. Lai veicinātu efektīvu saziņu starp iedzīvotājiem un [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā|valsts pārvaldes institūcijām]], tiesībsargs izstrādājis arī video pamācību par iesnieguma sagatavošanu.<ref>{{Atsauce|title=Kā rakstīt iesniegumu?|url=https://www.youtube.com/watch?v=fimUrOaMzy4|accessdate=2023-02-23|language=lv}}</ref> == Tiesībsarga birojs == Pirms tiesībsarga institūcijas izveides Latvijā darbojās Valsts cilvēktiesību birojs (VCB). Līdz ar tiesībsarga institūcijas ieviešanu, tika izveidots Tiesībsarga birojs, kas ir šīs sākotnējās Latvijas cilvēktiesību aizsardzības institūcijas tiesību un saistību pārņēmējs. Tā kā birojs tika veidots uz VCB bāzes, tas uzsāka darbību vēl pirms tiesībsarga apstiprināšanas amatā — jau no 2007. gada 1. janvāra. ==== Tiesībsarga biroja struktūra ==== Tiesībsarga biroja struktūru un iekšējās darbības noteikumus reglamentē biroja nolikums,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2022/05/nolikums_tb_2018_03_01_1529407538.pdf|title=Tiesībsarga biroja nolikums|access-date=23.02.2023.|date=01.03.2018.}}</ref> kuru apstiprina tiesībsargs. Tiesībsarga biroja darbība ir organizēta trijās tiesību nodaļās un divās atbalsta funkciju nodaļās. Pamatdarbības nodaļas ir iedalītas atbilstoši tiesību katalogam, un tās ir Pilsonisko un politisko tiesību nodaļa, Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļa un Bērnu tiesību nodaļa. Pilsonisko un politisko tiesību nodaļā ietilpst arī Prevencijas daļa. Atbalsta funkcijas pilda Administratīvā nodaļa un Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļa. === Dalība starptautiskās organizācijās === Tiesībsarga birojam piešķirts „A” akreditācijas statuss (augstākais novērtējums) [https://www.ohchr.org/en/countries/nhri/ganhri-sub-committee-accreditation-sca Nacionālo cilvēktiesību aizsardzības institūciju Starptautiskās koordinēšanas komitejas Akreditācijas apakškomitejā]. Tiesībsarga birojs regulāri sadarbojas ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizāciju]], kā arī ar citām [[Starptautiska organizācija|starptautiskajām institūcijām]], kā, piemēram, [[Eiropas Padome|Eiropas Padomi]], [https://www.ombudsman.europa.eu/lv/home Eiropas Ombudu] un vēl daudzām citām. Tiesībsarga birojs ir vairāku pasaules, [[Eiropa]]s un reģionālo organizāciju jeb tīklu biedrs. * [https://ganhri.org/ Nacionālo Cilvēktiesību institūciju Globālās alianses] GANHRI (Global Alliance of National Human Rights Institutions) biedrs * [https://www.theioi.org/ Starptautiskā Ombudu institūta] IOI (International Ombudsman Institute) pilna statusa biedrs * [https://eno.ombudsman.europa.eu/home.html Eiropas ombudu tīkla] ENO (European Network of Ombudsmen) biedrs * [https://ennhri.org/ Eiropas Nacionālo cilvēktiesību institūciju tīkla] ENNHRI (European Network of National Human Rights Institutions) biedrs * [https://enoc.eu/ Eiropas Bērnu ombudu tīkla] ENOC (European Network of Ombudspersons for Children) pilna statusa biedrs * [[Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra]]s FRA (European Union Agency for Fundamental Rights) pilna statusa biedrs * [https://equineteurope.org/ Eiropas tiesiskās vienlīdzības aizsardzības organizāciju tīkla] EQUINET (European Network of Equality Bodies) pilna statusa biedrs Tiesībsarga birojs iepriekš bija arī [http://eoi.at/european-ombudsman/ Eiropas Omudu institūta] EOI (European Ombudsman Institute) biedrs un valdes loceklis, bet saistībā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas karadarbību Ukrainā]] un organizācijas neviennozīmīgo nostāju šajā jautājumā, tiesībsargs 2022. gada 16. septembrī ar oficiālu vēstuli no organizācijas izstājās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesibsargs.lv/news/tiesibsargs-izstajas-no-eiropas-ombudu-instituta/|title=Tiesībsargs izstājas no Eiropas Ombudu institūta - Tiesībsargs|access-date=2023-02-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://likumi.lv/ta/id/133535-tiesibsarga-likums Tiesībsarga likums] * [https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2022/05/nolikums_tb_2018_03_01_1529407538.pdf Tiesībsarga biroja nolikums] * [https://www.tiesibsargs.lv/ Tiesībsarga biroja mājas lapa] * [https://www.tiesibsargs.lv/par-mums/gada-zinojumi/ Tiesībsarga gada ziņojumi] * [https://termini.gov.lv/komisija/ieviesot-latvija-jauno-tiesibsarga-jeb-ombuda-instituciju-kuram-no-nosaukumiem-dot-prieksroku Valsts valodas komisijas mājas lapā] publicētais pamatojums, kāpēc jālieto vārds ''tiesībsargs'', nevis vārds ''ombuds'' * [http://www.politika.lv/index.php?id=4937 Kaijas Gertneres — Ozolas recenzija Tiesībsarga likuma projektam: Tiesībsargs — svarīgi nesašaurināt mērķi un atrast labu īstenotāju] * [http://www.politika.lv/index.php?id=12612 Mag.iur. Mārča Gobiņa raksts: Kāpēc Latvijai ir vajadzīgs tiesībsargs?] * [http://www.politika.lv/index.php?id=12870 Intervija ar Zviedrijas parlamentāro ombudu Matsu Mellinu: Tiesībsarga trīs vaļi — neatkarība, autoritāte un godīgums] * [http://www.politika.lv/index.php?id=4962 Prof. Jura Dreifelda raksts: Par ombudsmeni pasaulē un Latvijas iespējām] * [http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=16565853 Delfi.lv ziņa: Saeimai neizdodas ievēlēt tiesībsargu] * [http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=16896882 Delfi.lv ziņa: Apsītis ir vienīgā kandidaturā tiesībsarga amatam] * [http://www.saeima.lv/pages/html-saturs.jsp?id=8164 Saeimas balsojums par tiesībsarga apstiprināšanu]{{Novecojusi saite}} * [http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=18163839 Grozījumi Tiesībsarga likumā — pilnvaru palielināšana] [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Cilvēktiesību organizācijas Latvijā]] jio0feajj9av7ofrht7gmxom14jm5nq 0 30681 4296894 4070795 2025-06-19T18:58:37Z Ytteroy 50392 versija 4296894 wikitext text/x-wiki {{atjaunot}} {{Programmatūras infokaste | name = GNOME | logo = [[Attēls:Gnomelogo.svg|50px|GNOME logo]] | screenshot = [[File:GNOME Shell.png|GNOME_Shell|300px]] | developer = GNOME izstrādātāji | latest_release_version = 48.2 | latest_release_date = {{release date|mf=yes|2025|05|29}} | operating_system = [[Starpplatformu]] | genre = [[Darbvirsmas vide]] | language = Daudzvalodu (49 valodas) | license = ''[[GNU Lesser General Public License]]''<br>[[GNU Vispārējā publiskā licence]] | website = {{URL|http://www.gnome.org}} | working_state = Aktīvs }} '''GNOME''' ({{IPA2|/ɡəˈnoʊm}})<ref>{{Cite web |title=How do I pronounce GNOME? |url=https://stuff.mit.edu/afs/athena/astaff/project/aui/html/pronunciation.html |access-date=2022-09-13 |website=MIT.edu}})</ref> projekts ir [[brīvā programmatūra|brīvās programmatūras]] [[datorplatforma]]-[[darbvirsmas vide]]. Tā mērķis ir radīt vienkārši lietojamu vidi jebkuram lietotāju līmenim, veidot instrumentus izstrādātājiem atsevišķu programmu izstrādei, izvēlēties programmas to ietveršanai oficiālajā produktā un strādāt pie darba virsmas vides — programmām, kas vada programmu startēšanu, darbu ar failiem un logu un uzdevumu pārvaldību. GNOME ietilpst [[GNU]] projektā. To var darbināt dažādās ar ''[[Unix]]'' savietojamās operētājsistēmās, piemēram, ''[[Linux]]'', vai kā ''[[Java Desktop System]]'' sastāvdaļu ''[[Solaris (operētājsistēma)|Solaris]]'' operētājsistēmā. == Mērķi == GNOME projektā augstu tiek vērtēta vienkāršība, lietojamība un tas, lai viss "vienkārši strādā".{{nepieciešama atsauce}} Citi projekta mērķi: * Neatkarība—izveidot darbvirsmas vidi, kurai vienmēr būs pieejams pirmkods zem [[brīvas programmatūras licence]]s. * Pieejamība—rūpēties, lai darba virsmu varētu lietot jebkurš, neatkarīgi no tehniskās sagatavotības vai fiziskiem trūkumiem. * [[Internacionalizācija un lokalizācija]]—padarīt darbvirsmu pieejamu daudzās dažādās valodās. Šobrīd GNOME vides tulkojumi ir pieejami vairāk nekā 100 valodās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://l10n.gnome.org/languages/ |title=GNOME Languages |accessdate=2008-01-20}}</ref> * Izstrādātājam ērta vide—nodrošināt, lai programmas būtu viegli rakstīt tā, lai tās labi iekļaujas darbvirsmā, un ļaut izstrādātājiem brīvi izvēlēties [[Programmēšanas valoda|programmēšanas valodu]]. * Organizētība—regulārs laidienu cikls un disciplinēta izstrādātāju kopienas struktūra. * Atbalsts—rūpēties, lai tehniskais atbalsts ir pieejams ne tikai no GNOME izstrādātāju kopienas, bet arī no dažādām citām institūcijām. == Vēsture == 1996. gadā tika uzsākts [[KDE]] projekts. Lai arī KDE bija brīva programmatūra, projekts balstījās uz tolaik nebrīvo [[Qt (ietvars)|Qt]] bibliotēku. GNU projekta locekļi bija nobažījušies par nebrīvas bibliotēkas lietošanu lai izveidot brīvu darbvirsmas vidi, un tāpēc 1997. gada augustā radās divi projekti: [[Harmony toolkit]] (brīvs Qt bibliotēkas aizvietotājs) un GNOME (jauna darbvirsmas vide, kas neizmanto Qt un būvēta izmantojot tikai brīvu programmatūru).<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://linuxtoday.com/news_story.php3?ltsn=2000-09-05-001-21-OP-LF-KE | first = Ričards | last = Stalmans | authorlink = Ričards Stalmans | title = Stallman on Qt, the GPL, KDE, and GNOME | accessdate = 2005-09-09 | date = 2000-09-05 | archive-date = 2012-04-19 | archive-url = https://web.archive.org/web/20120419013021/http://www.linuxtoday.com/news_story.php3?ltsn=2000-09-05-001-21-OP-LF-KE }}</ref> Sākotnējie GNOME projekta līderi bija ''Miguel de Icaza'' un ''Federico Mena''. Qt bibliotēkas vietā tika izvēlēta [[GTK+]] bibliotēka, kuru aizsargā [[LGPL]] licence. Šī licence ļauj GTK+ bibliotēku izmantot arī ar [[GPL]] licenci nesavietojamā programmatūrā (t.sk. komerciālā un patentētā). GNOME darbvirsmas bibliotēkas tiek licencētas ar LGPL licenci, savukārt darbvirsmas programmām tiek izmantota GPL licence. Tā kā GTK+ un GNOME bibliotēkas ir licencētas ar LGPL, programmas, kas paredzētas lietošanai GNOME darbvirsmā, var lietot dažādas citas, t.sk. [[Komerciāla licence|komerciālas licences]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fsf.org/licensing/licenses/lgpl.html |title=GNU Lesser General Public License - Free Software Foundation |accessdate=2008-01-20}}</ref>. Savukārt Qt ir dubulti licencēta zem [[QPL]] un [[GPL]], tāpēc tās lietošana komerciālās programmās nav atļauta bez papildus samaksas. Nosaukumu "GNOME" kā "GNU Network Object Model Environment" akronīmu ieteica viens no [[ORBit]] un [[Object Activation Framework]].{{Fact|date=February 2007}} locekļiem — Eliots Lī. Nosaukums atbilst projekta sākotnējam nodomam izveidot dalītu objektu karkasu līdzīgi [[Microsoft]] [[OLE]] izstrādātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://developer.gnome.org/doc/GGAD/ggad.html | title = GTK+ / Gnome Application Development | accessdate = 2006-09-08 | last = Pennington | first = Havoc | authorlink = Havoc Pennington | year = 1999 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100711161132/http://developer.gnome.org/doc/GGAD/z2.html | archivedate = 2010-07-11 }}</ref> Projektam attīstoties, vīzija ir mainījusies, un garais nosaukums ir uzskatāms par novecojušu. Šī iemesla dēļ daži projekta dalībnieki ierosina atmest akronīmu un pārsaukt "GNOME" par "Gnome".<ref name="naming">{{Tīmekļa atsauce | url = http://mail.gnome.org/archives/desktop-devel-list/2006-April/msg00436.html | title = Desktop Development mailing list | accessdate = 2006-05-07}}</ref> == Projekta struktūra == Līdzīgi, kā lielajam vairumam brīvās programmatūras projektu, arī GNOME projektā nav striktas vadības, un diskusijas lielākoties notiek vairākos publiskos adresātu sarakstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://mail.gnome.org | title = GNOME mailing lists, rules and FAQs}}</ref> 2000. gada augustā tikai izveidots [[GNOME Fonds]], kura uzdevums ir administratīvu uzdevumu veikšana, projekta atpazīstamības veicināšana, un komunikācija ar uzņēmumiem, kuri vēlas izstrādāt GNOME programmatūru. Lai arī fonds nepiedalās tehnisku lēmumu pieņemšanā, tas koordinē versiju laidienus un izlemj, kuri projekti tiek iekļauti GNOME sastāvā. Par fonda dalībnieku var kļūt jebkurš, kas veicis vērā ņemamu ieguldījumu GNOME projektā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://foundation.gnome.org/membership/ | title = Membership of the GNOME foundation | accessdate = 2005-09-08 | archive-date = 2018-11-16 | archive-url = https://web.archive.org/web/20181116122933/https://foundation.gnome.org/membership/ }}</ref>. Fonda valdes pārvēlēšanas notiek katra gada novembrī, un par kandidātu var kļūt tikai fonda locekļi. Viens no centrālajiem GNOME projekta pasākumiem, ir ikgadējā GNOME lietotāju un izstrādātāju konference — [[GUADEC]], kurā tiek apspriesti dažādi jautājumi, tajā skaitā projekta stāvoklis un nākotnes plāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://guadec.org/about | title = About GUADEC | access-date = {{dat|2008|02|25||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070705005632/http://www.guadec.org/about | archivedate = {{dat|2007|07|05||bez}} }}</ref> == Galvenie apakšprojekti == GNOME sastāv no liela skaita dažādu projektu. Daži no tiem ir šeit uzskaitīti: * [[Bonobo (computing)|Bonobo]] — a [[salikts dokuments|saliktu dokumentu]] tehnoloģija. * [[GConf]] — programmu uzstādījumu glabāšanai. * [[GNOME VFS]] — [[virtuāla failsistēma]]. * [[GNOME Keyring]] — šifrēšanas atslēgu un drošības informācijas glabāšanai. * GNOME Translation Project — tulko dokumentāciju un programmas dažādās valodās. * [[GTK+]] — logdaļu bibliotēka grafisku programmu veidošanai. GTK+ izmantošana dod iespēju mainīt tēmas (iespēja mainīt programmu izskatu). GTK+ apakšprojekti nodrošina objektorientētu vidi valodā C (GObjects), plašu atbalstu internacionāliem burtiem un teksta izkārtojumiem ([[Pango]]) un pieejamību ([[Accessibility Toolkit|ATK]]). GTK+ samazina darba apjomu, kas nepieciešams, lai pielāgotu GNOME programmas citām platformām, piem. Windows un [[MacOS|Mac OS X]]. * [[Human interface guidelines]] (HIG) — izpēte un dokumentācija ērti lietojamu GNOME programmu veidošanai. * [[LibXML]] — [[XML]] bibliotēka. * ORBit — [[CORBA]] [[Object request broker|ORB]] komponent-orientētībai. Pieejamas palīgbibliotēkas programmu rakstīšanai dažādās programmēšanas valodās, piemēram [[C++]] ([[gtkmm]]), [[Java (valoda)|Java]] ([[java-gnome]]), [[Ruby]] ([[ruby-gnome2]]), [[C Sharp|C#]], ([[Gtk Sharp|Gtk#]]), [[Python]] ([[PyGTK]]), [[Perl]] ([[gtk2-perl]]) un daudzās citās. Programmās, kas ietilpst oficiālajos GNOME darbvirsmas laidienos, šobrīd tiek izmantotas tikai C, C#, Python valodas.<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/desktop-devel-list/2006-April/msg00332.html |title=Mono bindings a blessed dependency? [Was: Tomboy in 2.16] |date=[[2006-04-20]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=desktop-devel |last=Newren |first=Elijah |authorlink=}}</ref> == Freedesktop.org == [[freedesktop.org]] ir atsevišķs projekts lai veicinātu sadarbību starp dažādām darbvirsmas vidēm, tādām kā GNOME, [[KDE]] un [[Xfce]]. freedesktop.org specifikācijas ļauj GNOME lietotnēm izskatīties iederīgākām citās darbvirsmas vidēs (un otrādi), kā arī veicina kooperāciju un sacensību. Tehnoloģijas, kas radušās freedesktop.org un patlaban ietilpst GNOME izmantotajās tehnoloģijās: * [[cairo (grafika)|cairo]] — iespējām bagāta 2D vektorgrafikas bibliotēka. * [[D-Bus]] — starpprocesu saziņas sistēma. * [[GStreamer]] — multimēdiju bibliotēka.{{Fact|date=January 2008}} * [[Hardware abstraction layer|HAL]] — aparatūras abstrakcijas slāņa specifikācija un realizācija. * [[Poppler]] — PDF renderēšanas bibliotēka. * [[Tango Desktop Project]] — paredz vienotus vizuālos standartus dažādām platformām. Šo projektu mērķis ir ļaut lietotājiem un izstrādātājiem izvēlēties tehnoloģijas un programmas neatkarīgi no lietotās darbvirsmas vides. == Izskats un lietošana == [[Attēls:Ubuntu OS X.png|thumb|250px|GNOME ar [[Mac OS X Leopard]] pielāgotu izskatu]] GNOME veidota atbilstoši tradicionālajai datora darbvirsmas metaforai. Logu, programmu un failu uzvedība līdzinās citām mūsdienu darbvirsmām un operētājsistēmām. Standarta konfigurācijā darbvirsmā ir [[izvēlne]] ātrai uzstādīto programmu atvēršanai un nokļūšanai uz dažādām failsistēmas vietām. Atvērtajiem logiem var piekļūt no uzdevumjoslas ekrāna apakšā. Labajā augšējā ekrāna stūrī fonā darbojošās programmas rāda notifikācijas. Šos ekrāna elementus lietotājs var pārvietot, aizvietot ar citiem vai novākt vispār. GNOME izskatu var mainīt ar tēmu palīdzību. Tēmā ietilpst [[ikona (datorika)|ikonu]] komplekts, logu robežu vizuālais stils un GTK+ tēmu dzinējs ar parametriem. Dažas no populārākajām GTK+ tēmām ir [[Bluecurve]] un [[Clearlooks]] (pašreizējā pēc noklusējuma lietotā tēma). GNOME projektā liela nozīme tiek piešķirta tam, lai ikkatram būtu viegli lietot darbvirsmu. HIG dokuments palīdz izstrādātājiem izveidot programmas, kas izskatās un uzvedas līdzīgi, rezultātā veidojas saskanīga GNOME saskarne. == Lietojamība == Sākot no GNOME 2.0 versijas, viens no svarīgākajiem projekta mērķiem ir [[lietojamība]]. Saskaņā ar to, tika izveidotas GNOME lietotāja saskarnes vadlīnijas (GNOME ''Human Interface Guidelines'', HIG). Tās izsmeļoši apraksta, kā izveidot kvalitatīvas, saskanīgas un lietojamas grafiskās programmas. 2.0 versijas pārrakstīšanas laikā daudzi programmu uzstādījumi tika atzīti par nevajadzīgiem lielākajai daļai lietotāju un tika aizvākti. Piemēram, GNOME paneļa uzstādījumu dialogā ciļņu skaits tika samazināts no sešām līdz divām. ''Havoc Pennington'' 2002. gadā apkopoja lietojamības jomā paveikto esejā "Brīvas programmatūras saskarne" (''"Free Software UI"''). Viņš uzsvēra ideju, ka katru uzstādījumu parametru ir "jāmaksā"—lielā skaitā parametru grūti atrast vajadzīgo, vairāk iespēju izstrādātāju kļūdām, grūtāk izveidot saskanīgu saskarni u.c. Esejā ieteikts labāk salabot programmas trūkumu nevis ieviest jaunu iestatījumu tā paveikšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://ometer.com/free-software-ui.html | title = "Free Software UI" | accessdate = 2007-03-08}}</ref> {{Cquote|Tradicionāla brīvas programmatūras programma ir konfigurējama tādā mērā, lai tā saturētu visas iespējamās īpašības, kas pieejamas tai ekvivalentās programmās uz citām platformām. Vai pat konfigurējama tā, lai saturētu visas īpašības no visām programmām uz citām platformām (Emacs...). Vai tas ir slikti? Jā, ir. Izrādās, ka uzstādījumi "maksā". Protams, no dažiem uzstādījumiem ir ievērojami labumi - un tie var būt būtiska saskarnes sastāvdaļa. Bet katram no tiem ir sava cena un vajadzētu rūpīgi izvērtēt tā vērtību. Daudzi lietotāji un izstrādātāji to neapzinās un rezultātā iegūst lielas izmaksas un mazu vērtību.}} Daži uzskata, ka GNOME būtu jābūt funkcionālākai. Viens no tiem ir [[Līnuss Tūrvaldss]], [[Linux]] kodola autors. Viņš komentēja ar lietojamību saistītā diskusijā GNOME lietojamības vēstkopā:<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://mail.gnome.org/archives/usability/2005-December/msg00021.html | title = Printing dialog and GNOME | author=[[Līnuss Tūrvaldss]] |date=2005-12-12 | accessdate=2007-12-13}}</ref> {{Cquote|Šī "lietotāji ir idioti, un tos mulsina funkcionalitāte" mentalitāte ir slimība. Ja domājat, ka jūsu programmu lietotāji ir idioti, tikai idioti tās arī lietos. Es nelietoju Gnome, jo, cenšoties būt vienkārša, tā jau sen ir sasniegusi punktu, kurā vairs nespēj paveikt man nepieciešamo. Lūdzu, vienkārši iesakiet cilvēkiem lietot [[KDE]]. |[[Līnuss Tūrvaldss]]}} == Laidieni == Katrai GNOME sastāvdaļai ir savs versijas numurs un savs izstrādes plāns. Atsevišķo moduļu autori koordinē darbus tā, lai reizi sešos mēnešos iznāktu stabils GNOME laidiens. === Stabilie laidieni === Tabulā uzskaitītie stabilie laidieni. {| class="wikitable" !Versija !Datums !Piezīmes |- !align="center"| |1997. gada augusts<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://primates.ximian.com/~miguel/gnome-history.html | title = The story of the GNOME project | first = Miguel | last = de Icaza | access-date = {{dat|2007|07|26||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20010224061347/http://primates.ximian.com/~miguel/gnome-history.html | archivedate = {{dat|2001|02|24||bez}} }}</ref> |Paziņojums par GNOME izstrādes uzsākšanu |- !align="center"|1.0 |1999. gada marts<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome10.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080303011240/http://www.gnome.org/press/releases/gnome10.html |date={{dat|2008|03|03||bez}} }} for version 1.0</ref> |Pirmais lielais GNOME laidiens |- !align="center"|1.0.53 |1999. gada decembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/1999-October/msg00020.html |title="October GNOME" release now available |date=[[1999-10-12]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Lee |first=Elliot |authorlink=}}</ref> |"October" |- !align="center"|1.2 |2000. gada maijs<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome12.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080207175051/http://www.gnome.org/press/releases/gnome12.html |date={{dat|2008|02|07||bez}} }} for version 1.2</ref> |"Bongo" |- !align="center"|1.4 |2001. gada aprīlis<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome14.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070303113728/http://www.gnome.org/press/releases/gnome14.html |date={{dat|2007|03|03||bez}} }} for version 1.4</ref> |"Tranquility" |- !align="center"|2.0 |2002. gada jūnijs<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/desktop-devel-list/2002-June/msg00592.html |title=GNOME 2.0 Desktop and Developer Platform Released! |date=[[2002-06-27]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=desktop-devel |last=Waugh |first=Jeff |authorlink=}}</ref> |Ievērojamas izmaiņas, pāreja uz GTK2. Izveidotas lietotāja saskarnes vadlīnijas. |- !align="center"|2.2 |2003. gada februāris<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome22.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080306202857/http://www.gnome.org/press/releases/gnome22.html |date={{dat|2008|03|06||bez}} }} for version 2.2</ref> |Multimēdiju un failu pārvaldnieka uzlabojumi. |- !align="center"|2.4 |2003. gada septembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2003-September/msg00062.html |title=Announcing the GNOME 2.4.0 Desktop & Developer Platform |date=[[2003-09-11]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Waugh |first=Jeff |authorlink=}}</ref> |"Temujin": [[Epiphany (pārlūkprogramma)|Epiphany]] (pārlūkprogramma), pieejamības atbalsts. |- !align="center"|2.6 |2004. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2004-March/msg00131.html |title=Announcing the GNOME 2.6.0 Desktop & Developer Platform |date=[[2004-03-31]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Sobala |first=Andrew |authorlink=}}</ref> |[[Nautilus (failu pārvaldnieks)|Nautilus]] (failu pārvaldnieks) tiek pārveidots lai būtu telpisks (''spatial''). Jauns GTK+ failu dialoglogs. Protestējot šīm izmaiņām tiek izveidots GNOME atvasinājums—GoneME. Tas gan ilgi neizdzīvo. |- !align="center"|2.8 |2004. gada septembris<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome28.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080207175107/http://www.gnome.org/press/releases/gnome28.html |date={{dat|2008|02|07||bez}} }} for version 2.8</ref> |Uzlabots noņemamo ierīču atbalsts, pievienota [[Novell Evolution|Evolution]] e-pasta un kalendāra programma. |- !align="center"|2.10 |2005. gada marts<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome210_press_release.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101225102142/http://www.gnome.org/press/releases/gnome210_press_release.html |date={{dat|2010|12|25||bez}} }} for version 2.10</ref> |Zemāks atmiņas patēriņš un veiktspējas uzlabojumi. Pievienoti jauni paneļa sīkrīki (''applets'') (modema kontrole, disku montēšana, miskaste); [[Totem Media Player|Totem]] (video atskaņotājs) un [[Sound Juicer]] (audio kompaktdisku kopētājs) programmas. |- !align="center"|2.12 |2005. gada septembris<ref>[http://www.gnome.org/start/2.12/press_release/C/ GNOME press release] for version 2.12</ref> |Nautilus uzlabojumi; starp-programmu kopēšanas/ievietošanas uzlabojumi; freedesktop.org integrācija. Pievienots [[Evince]] PDF skatīšanās programma; jauna noklusētā tēma: Clearlooks; izvēlnes redaktors; šifrēšanas atslēgu pārvaldnieks un administratora rīki. Izmanto GTK+ 2.8 ar cairo atbalstu. |- !align="center"|2.14 |2006. gada marts<ref>[http://www.gnome.org/start/2.14/press_release/C/ GNOME press release] for version 2.14</ref> |Veiktspējas uzlabojumi (dažviet par vairāk kā 100%); lietojamības uzlabojumi uzstādījumos; GStreamer 0.10 multimēdiju bibliotēka. Pievienota [[Ekiga]] video konferenču programma; Deskbar meklēšanas rīks; Pessulus pieejeas ierobežošanas redaktors; ātra lietotāju pārslēgšana; Sabayon sistēmas administrēšanas rīks. |- !align="center"|2.16 |2006. gada septembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2006-September/msg00042.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.16! |date=[[2006-09-06]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Newren |first=Elijah |authorlink=}}</ref> |Veiktspējas uzlabojumi. Pievienota [[Tomboy]] piezīmju programma; Baobab diska izmantojuma analīzes programma; Orca ekrāna lasītājs; GNOME barošanas pārvaldnieks (uzlabo klēpjdatora baterijas darbības ilgumu); uzlabojumi Totem, Nautilus programmās; ''compositing'' atblasts Metacity logu pārvaldniekam; jauna ikonu tēma. Izmanto GTK+ 2.10 ar jauno drukāšanas dialogu. |- !align="center"|2.18 |2007. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2007-March/msg00056.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.18! |date=[[2007-03-14]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Newren |first=Elijah |authorlink=}}</ref> | Veiktspējas uzlabojumi. Pievienota Seahorse [[GPG]] drošības programma, kas ļauj šifrēt e-pastus un failus; Babobab diska izmantojuma analīzes programmā ieviesta sektoru diagramma; uzlabojumi Evince, Epiphany, GNOME barošanas pārvaldnieka un skaļuma kontroles programmās. Divas jaunas spēles — GNOME Sudoku un glchess. MP3 un AAC audio kodēšana. |- !align="center"|2.20 |2007. gada septembris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://arstechnica.com/news.ars/post/20070919-gnome-2-20-officially-released.html |title=GNOME 2.20 officially released |date=[[2007-09-19]] |accessdate=2007-09-20 |publisher=[[Ars Technica]]}}</ref> |Desmitais gadskārtējais laidiens. Evolution spēj veidot rezerves kopijas; uzlabojumi Epiphany, EOG, GNOME barošanas pārvaldības programmās; paroļu pārvaldība Seahorse programmā. Pievienots PDF formu atbalsts Evince PDF skatītājā; integrēta meklēšana failu pārvaldnieka dialogos; automātisks multimēdiju kodeku uzstādītājs. |- !2.22 |2008. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2008-March/msg00060.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.22! |date=2008-03-12 |accessdate=2008-03-12 |mailinglist=gnome-announce-list |last=Untz |first=Vincent |authorlink=}}</ref> |Iekļauta programma attēlu uzņemšanai ar tīmekļa kameru — [[Cheese (software)|Cheese]], [[Vinagre|Attālināto datoru pārlūks]]; window compositing atbalsts [[Metacity]]; ieviests [[GVFS]]; uzlabots DVD disku un Youtube atskaņošanas atblalsts, [[MythTV]] atbalsts [[Totem (media player)|Totem]] programmā; rīkjoslas pulkstenis rāda pasaules laiku; Google Calendar atbalsts [[Evolution (software)|Evolution]] programmā; uzlabojumi [[Evince]], [[Tomboy (software)|Tomboy]], [[Sound Juicer]] un Calculator programmās. |- !2.24 |2008. gada septembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2008-September/msg00132.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.24! |date=2008-09-24 |accessdate=2008-09-27 |mailinglist=gnome-announce-list |last=Untz |first=Vincent}}</ref> |Iekļauta [[Empathy (software)|Empathy]] ziņojumapmaiņas programma, [[Ekiga]] 3.0, cilnes [[Nautilus (failu pārvaldnieks)|Nautilus]] programmā, uzlabots vairāku ekrānu atbalsts un uzlabots ciparu TV atbalsts. |- !2.26 |2009. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2009-March/msg00091.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.26! |date=2009-03-18 |accessdate=2009-03-18 |mailinglist=gnome-announce-list |last=Untz |first=Vincent}}</ref> |Jauna disku ierakstīšanas [[lietotne]] [[Brasero]], vienkāršota failu koplietošana, mediju atskaņotāju uzlabojumi, vairāku monitoru atbalsts, pirkstu nospiedumu nolasītāju atbalsts. |- !2.28 |2009. gada septembris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.osnews.com/story/22224/GNOME_2_28_Released |title=GNOME 2.28 Released |last=Holwerda |first=Thom |publisher=OS News |date=2009-09-24 |accessdate=2009-04-05}}</ref> |Pievienots GNOME [[Bluetooth]] modulis. Uzlabojumi ''[[Epiphany (tīmekļa pārlūks)|Epiphany]]'' tīmekļa pārlūkam, ''[[Empathy (programmatūra)|Empathy]]'' tūlītējas saziņas programmai, ''Time Tracker'' un pieejamībai. Atjaunota [[GTK+]] versija uz 2.18. |- !2.30 |2010. gada marts<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.osnews.com/story/23092/GNOME_2_30_Released |title=GNOME 2.30 Released |last=Holwerda |first=Thom |publisher=OS News |date=2010-03-31 |accessdate=2010-04-04}}</ref> |Uzlabojumi ''[[Nautilus (failu pārvaldnieks)|Nautilus]]'' failu parvaldniekam, ''[[Empathy (programmatūra)|Empathy]]'' tūlītējas saziņas programmai, ''[[Tomboy (programmatūra)|Tomboy]]'', ''[[Evince]]'', ''Time Tracker'', ''[[Epiphany (tīmekļa pārlūks)|Epiphany]]'' tīmekļa pārlūkam un ''[[Vinagre]]''. [[iPod]] un [[iPod Touch]] iekārtas tiek daļēji atbalstītas ar [[gvfs]], izmantojot ''libimobiledevice''. Izmanto [[GTK+]] 2.20. |} == Pirmkods == GNOME laidieni ir pieejami ftp.gnome.org FTP serverī<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://ftp.gnome.org/pub/gnome/sources/ | title = GNOME stable release ftp server}}</ref> [[pirmkods|pirmkoda]] fromā kopā ar konfigurēšanas skriptiem. Operētājsistēmu izstrādātāji sakompilē GNOME un integrē to operētājsistēmās. Lielākā daļa operētājsistēmu distributīvu piedāvā stabilās un testētās GNOME versijas sakompilētā, viegli uzinstalējamā veidā. GNOME stabilo un izstrādes versiju pirmkods tiek glabāts GNOME [[Subversion]] pirmkoda repozitorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://svn.gnome.org/ | title = Information about the GNOME source code repository | access-date = {{dat|2008|02|26||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20060527173809/http://svn.gnome.org/ | archivedate = {{dat|2006|05|27||bez}} }}</ref> Ir pieejamas vairākas programmas, kas speciāli paredzētas GNOME kompilēšanai, piemēram [[JHBuild]] un [[GARGNOME]]. == Nākotnes attīstība == Daļa GNOME apakšprojektu šobrīd netiek iekļauti GNOME laidienos. Daži no tiem ir eksperimentāli vai ideju izmēģināšanai; citi tiek uzlaboti un noslīpēti iekļaušanai. Daži piemēri: * Project Soylent — reprezentē īstus cilvēkus ar objektiem, ko var izmantot GNOME programmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://trac.galago-project.org/wiki/ProjectSoylent | title = Project Soylent homepage | access-date = {{dat|2008|02|26||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070928045016/http://trac.galago-project.org/wiki/ProjectSoylent | archivedate = {{dat|2007|09|28||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928045016/http://trac.galago-project.org/wiki/ProjectSoylent |date={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> * Project Ridley — pārvieto vairākas nelielas neuzturētas bibliotēkas (piem. libgnome un libgnomeprint) uz GTK+.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://live.gnome.org/ProjectRidley |title=ProjectRidley - GNOME Live! |accessdate=2008-01-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110301113158/http://live.gnome.org/ProjectRidley |archivedate=2011-03-01 }}</ref> * [[Mozilla]] [[XUL]] tehnoloģijas lietošana GNOME darbvirsmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://news.com.com/2100-1032_3-5201325.html | title = Mozilla, Gnome mull united front against Longhorn | publisher = News.com | accessdate = 2006-04-20}}</ref> === GNOME 3.0 === 2008. gada jūlijā [[GUADEC]] konferencē Stambulā tika oficiāli izsludināta nākamā lielā GNOME darbvirsmas versija. To plāno izlaist 2010. gadā, 2.30 versijas vietā. Lai gan gaidāmas nopietnas izmaiņas, tās plāno veikt pakāpeniski.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://arstechnica.com/news.ars/post/20080714-gnome-3-0-officially-announced-and-explained.html |title=GNOME 3.0 officially announced... and explained|accessdate=2008-08-02}}</ref> == Pielietojums == <!-- Please don't try to list every distro here — only the most notable. If we list too many distros here, then someone will delete the list (again). Distros are cataloged elsewhere, under the two Comparison links. Ubuntu is Debian-based, so it is included by reference, but Ubuntu is a major distro of itself — so list it here or don't — it's about the same. If there are other major uses of GNOME (besides packaging with popular/successful/significant distros), then that would be interesting; please DO mention them here. --> GNOME ir noklusētā darbvirsma vairākiem Linux distributīviem, piemēram, [[Debian]], [[Fedora]] un [[Ubuntu Linux|Ubuntu]]. == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{commons|GNOME}} * [http://www.gnome.org/ GNOME mājaslapa] * [http://live.gnome.org/ Oficiālā GNOME Live Wiki]. * [https://web.archive.org/web/20051013060814/http://gnomedesktop.org/ FootNotes] — jaunumu un diskusiju vietne * [https://web.archive.org/web/20051001035040/http://gnomejournal.org/ GNOME Journal] — GNOME veltīts elektroniskais žurnāls {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:GNOME| ]] [[Kategorija:Darbvirsmas vides]] 5lyf2epmii3xu8wh416lvu0cn40v5u4 4296903 4296894 2025-06-19T19:18:45Z Ytteroy 50392 4296903 wikitext text/x-wiki {{atjaunot}} {{Programmatūras infokaste | name = GNOME | logo = [[Attēls:Gnomelogo.svg|50px|GNOME logo]] | screenshot = [[File:GNOME Shell.png|GNOME_Shell|300px]] | developer = GNOME izstrādātāji | latest_release_version = {{wikidata|property|preferred|single|Q44316|P348|P548=Q2804309}} | latest_release_date = {{wikidata|qualifier|preferred|single|Q44316|P348|P548=Q2804309|P577}} | operating_system = [[Starpplatformu]] | genre = [[Darbvirsmas vide]] | language = Daudzvalodu (49 valodas) | license = ''[[GNU Lesser General Public License]]''<br>[[GNU Vispārējā publiskā licence]] | website = {{URL|http://www.gnome.org}} | working_state = Aktīvs }} '''GNOME''' ({{IPA2|/ɡəˈnoʊm}})<ref>{{Cite web |title=How do I pronounce GNOME? |url=https://stuff.mit.edu/afs/athena/astaff/project/aui/html/pronunciation.html |access-date=2022-09-13 |website=MIT.edu}})</ref> projekts ir [[brīvā programmatūra|brīvās programmatūras]] [[datorplatforma]]-[[darbvirsmas vide]]. Tā mērķis ir radīt vienkārši lietojamu vidi jebkuram lietotāju līmenim, veidot instrumentus izstrādātājiem atsevišķu programmu izstrādei, izvēlēties programmas to ietveršanai oficiālajā produktā un strādāt pie darba virsmas vides — programmām, kas vada programmu startēšanu, darbu ar failiem un logu un uzdevumu pārvaldību. GNOME ietilpst [[GNU]] projektā. To var darbināt dažādās ar ''[[Unix]]'' savietojamās operētājsistēmās, piemēram, ''[[Linux]]'', vai kā ''[[Java Desktop System]]'' sastāvdaļu ''[[Solaris (operētājsistēma)|Solaris]]'' operētājsistēmā. == Mērķi == GNOME projektā augstu tiek vērtēta vienkāršība, lietojamība un tas, lai viss "vienkārši strādā".{{nepieciešama atsauce}} Citi projekta mērķi: * Neatkarība—izveidot darbvirsmas vidi, kurai vienmēr būs pieejams pirmkods zem [[brīvas programmatūras licence]]s. * Pieejamība—rūpēties, lai darba virsmu varētu lietot jebkurš, neatkarīgi no tehniskās sagatavotības vai fiziskiem trūkumiem. * [[Internacionalizācija un lokalizācija]]—padarīt darbvirsmu pieejamu daudzās dažādās valodās. Šobrīd GNOME vides tulkojumi ir pieejami vairāk nekā 100 valodās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://l10n.gnome.org/languages/ |title=GNOME Languages |accessdate=2008-01-20}}</ref> * Izstrādātājam ērta vide—nodrošināt, lai programmas būtu viegli rakstīt tā, lai tās labi iekļaujas darbvirsmā, un ļaut izstrādātājiem brīvi izvēlēties [[Programmēšanas valoda|programmēšanas valodu]]. * Organizētība—regulārs laidienu cikls un disciplinēta izstrādātāju kopienas struktūra. * Atbalsts—rūpēties, lai tehniskais atbalsts ir pieejams ne tikai no GNOME izstrādātāju kopienas, bet arī no dažādām citām institūcijām. == Vēsture == 1996. gadā tika uzsākts [[KDE]] projekts. Lai arī KDE bija brīva programmatūra, projekts balstījās uz tolaik nebrīvo [[Qt (ietvars)|Qt]] bibliotēku. GNU projekta locekļi bija nobažījušies par nebrīvas bibliotēkas lietošanu lai izveidot brīvu darbvirsmas vidi, un tāpēc 1997. gada augustā radās divi projekti: [[Harmony toolkit]] (brīvs Qt bibliotēkas aizvietotājs) un GNOME (jauna darbvirsmas vide, kas neizmanto Qt un būvēta izmantojot tikai brīvu programmatūru).<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://linuxtoday.com/news_story.php3?ltsn=2000-09-05-001-21-OP-LF-KE | first = Ričards | last = Stalmans | authorlink = Ričards Stalmans | title = Stallman on Qt, the GPL, KDE, and GNOME | accessdate = 2005-09-09 | date = 2000-09-05 | archive-date = 2012-04-19 | archive-url = https://web.archive.org/web/20120419013021/http://www.linuxtoday.com/news_story.php3?ltsn=2000-09-05-001-21-OP-LF-KE }}</ref> Sākotnējie GNOME projekta līderi bija ''Miguel de Icaza'' un ''Federico Mena''. Qt bibliotēkas vietā tika izvēlēta [[GTK+]] bibliotēka, kuru aizsargā [[LGPL]] licence. Šī licence ļauj GTK+ bibliotēku izmantot arī ar [[GPL]] licenci nesavietojamā programmatūrā (t.sk. komerciālā un patentētā). GNOME darbvirsmas bibliotēkas tiek licencētas ar LGPL licenci, savukārt darbvirsmas programmām tiek izmantota GPL licence. Tā kā GTK+ un GNOME bibliotēkas ir licencētas ar LGPL, programmas, kas paredzētas lietošanai GNOME darbvirsmā, var lietot dažādas citas, t.sk. [[Komerciāla licence|komerciālas licences]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fsf.org/licensing/licenses/lgpl.html |title=GNU Lesser General Public License - Free Software Foundation |accessdate=2008-01-20}}</ref>. Savukārt Qt ir dubulti licencēta zem [[QPL]] un [[GPL]], tāpēc tās lietošana komerciālās programmās nav atļauta bez papildus samaksas. Nosaukumu "GNOME" kā "GNU Network Object Model Environment" akronīmu ieteica viens no [[ORBit]] un [[Object Activation Framework]].{{Fact|date=February 2007}} locekļiem — Eliots Lī. Nosaukums atbilst projekta sākotnējam nodomam izveidot dalītu objektu karkasu līdzīgi [[Microsoft]] [[OLE]] izstrādātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://developer.gnome.org/doc/GGAD/ggad.html | title = GTK+ / Gnome Application Development | accessdate = 2006-09-08 | last = Pennington | first = Havoc | authorlink = Havoc Pennington | year = 1999 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100711161132/http://developer.gnome.org/doc/GGAD/z2.html | archivedate = 2010-07-11 }}</ref> Projektam attīstoties, vīzija ir mainījusies, un garais nosaukums ir uzskatāms par novecojušu. Šī iemesla dēļ daži projekta dalībnieki ierosina atmest akronīmu un pārsaukt "GNOME" par "Gnome".<ref name="naming">{{Tīmekļa atsauce | url = http://mail.gnome.org/archives/desktop-devel-list/2006-April/msg00436.html | title = Desktop Development mailing list | accessdate = 2006-05-07}}</ref> == Projekta struktūra == Līdzīgi, kā lielajam vairumam brīvās programmatūras projektu, arī GNOME projektā nav striktas vadības, un diskusijas lielākoties notiek vairākos publiskos adresātu sarakstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://mail.gnome.org | title = GNOME mailing lists, rules and FAQs}}</ref> 2000. gada augustā tikai izveidots [[GNOME Fonds]], kura uzdevums ir administratīvu uzdevumu veikšana, projekta atpazīstamības veicināšana, un komunikācija ar uzņēmumiem, kuri vēlas izstrādāt GNOME programmatūru. Lai arī fonds nepiedalās tehnisku lēmumu pieņemšanā, tas koordinē versiju laidienus un izlemj, kuri projekti tiek iekļauti GNOME sastāvā. Par fonda dalībnieku var kļūt jebkurš, kas veicis vērā ņemamu ieguldījumu GNOME projektā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://foundation.gnome.org/membership/ | title = Membership of the GNOME foundation | accessdate = 2005-09-08 | archive-date = 2018-11-16 | archive-url = https://web.archive.org/web/20181116122933/https://foundation.gnome.org/membership/ }}</ref>. Fonda valdes pārvēlēšanas notiek katra gada novembrī, un par kandidātu var kļūt tikai fonda locekļi. Viens no centrālajiem GNOME projekta pasākumiem, ir ikgadējā GNOME lietotāju un izstrādātāju konference — [[GUADEC]], kurā tiek apspriesti dažādi jautājumi, tajā skaitā projekta stāvoklis un nākotnes plāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://guadec.org/about | title = About GUADEC | access-date = {{dat|2008|02|25||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070705005632/http://www.guadec.org/about | archivedate = {{dat|2007|07|05||bez}} }}</ref> == Galvenie apakšprojekti == GNOME sastāv no liela skaita dažādu projektu. Daži no tiem ir šeit uzskaitīti: * [[Bonobo (computing)|Bonobo]] — a [[salikts dokuments|saliktu dokumentu]] tehnoloģija. * [[GConf]] — programmu uzstādījumu glabāšanai. * [[GNOME VFS]] — [[virtuāla failsistēma]]. * [[GNOME Keyring]] — šifrēšanas atslēgu un drošības informācijas glabāšanai. * GNOME Translation Project — tulko dokumentāciju un programmas dažādās valodās. * [[GTK+]] — logdaļu bibliotēka grafisku programmu veidošanai. GTK+ izmantošana dod iespēju mainīt tēmas (iespēja mainīt programmu izskatu). GTK+ apakšprojekti nodrošina objektorientētu vidi valodā C (GObjects), plašu atbalstu internacionāliem burtiem un teksta izkārtojumiem ([[Pango]]) un pieejamību ([[Accessibility Toolkit|ATK]]). GTK+ samazina darba apjomu, kas nepieciešams, lai pielāgotu GNOME programmas citām platformām, piem. Windows un [[MacOS|Mac OS X]]. * [[Human interface guidelines]] (HIG) — izpēte un dokumentācija ērti lietojamu GNOME programmu veidošanai. * [[LibXML]] — [[XML]] bibliotēka. * ORBit — [[CORBA]] [[Object request broker|ORB]] komponent-orientētībai. Pieejamas palīgbibliotēkas programmu rakstīšanai dažādās programmēšanas valodās, piemēram [[C++]] ([[gtkmm]]), [[Java (valoda)|Java]] ([[java-gnome]]), [[Ruby]] ([[ruby-gnome2]]), [[C Sharp|C#]], ([[Gtk Sharp|Gtk#]]), [[Python]] ([[PyGTK]]), [[Perl]] ([[gtk2-perl]]) un daudzās citās. Programmās, kas ietilpst oficiālajos GNOME darbvirsmas laidienos, šobrīd tiek izmantotas tikai C, C#, Python valodas.<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/desktop-devel-list/2006-April/msg00332.html |title=Mono bindings a blessed dependency? [Was: Tomboy in 2.16] |date=[[2006-04-20]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=desktop-devel |last=Newren |first=Elijah |authorlink=}}</ref> == Freedesktop.org == [[freedesktop.org]] ir atsevišķs projekts lai veicinātu sadarbību starp dažādām darbvirsmas vidēm, tādām kā GNOME, [[KDE]] un [[Xfce]]. freedesktop.org specifikācijas ļauj GNOME lietotnēm izskatīties iederīgākām citās darbvirsmas vidēs (un otrādi), kā arī veicina kooperāciju un sacensību. Tehnoloģijas, kas radušās freedesktop.org un patlaban ietilpst GNOME izmantotajās tehnoloģijās: * [[cairo (grafika)|cairo]] — iespējām bagāta 2D vektorgrafikas bibliotēka. * [[D-Bus]] — starpprocesu saziņas sistēma. * [[GStreamer]] — multimēdiju bibliotēka.{{Fact|date=January 2008}} * [[Hardware abstraction layer|HAL]] — aparatūras abstrakcijas slāņa specifikācija un realizācija. * [[Poppler]] — PDF renderēšanas bibliotēka. * [[Tango Desktop Project]] — paredz vienotus vizuālos standartus dažādām platformām. Šo projektu mērķis ir ļaut lietotājiem un izstrādātājiem izvēlēties tehnoloģijas un programmas neatkarīgi no lietotās darbvirsmas vides. == Izskats un lietošana == [[Attēls:Ubuntu OS X.png|thumb|250px|GNOME ar [[Mac OS X Leopard]] pielāgotu izskatu]] GNOME veidota atbilstoši tradicionālajai datora darbvirsmas metaforai. Logu, programmu un failu uzvedība līdzinās citām mūsdienu darbvirsmām un operētājsistēmām. Standarta konfigurācijā darbvirsmā ir [[izvēlne]] ātrai uzstādīto programmu atvēršanai un nokļūšanai uz dažādām failsistēmas vietām. Atvērtajiem logiem var piekļūt no uzdevumjoslas ekrāna apakšā. Labajā augšējā ekrāna stūrī fonā darbojošās programmas rāda notifikācijas. Šos ekrāna elementus lietotājs var pārvietot, aizvietot ar citiem vai novākt vispār. GNOME izskatu var mainīt ar tēmu palīdzību. Tēmā ietilpst [[ikona (datorika)|ikonu]] komplekts, logu robežu vizuālais stils un GTK+ tēmu dzinējs ar parametriem. Dažas no populārākajām GTK+ tēmām ir [[Bluecurve]] un [[Clearlooks]] (pašreizējā pēc noklusējuma lietotā tēma). GNOME projektā liela nozīme tiek piešķirta tam, lai ikkatram būtu viegli lietot darbvirsmu. HIG dokuments palīdz izstrādātājiem izveidot programmas, kas izskatās un uzvedas līdzīgi, rezultātā veidojas saskanīga GNOME saskarne. == Lietojamība == Sākot no GNOME 2.0 versijas, viens no svarīgākajiem projekta mērķiem ir [[lietojamība]]. Saskaņā ar to, tika izveidotas GNOME lietotāja saskarnes vadlīnijas (GNOME ''Human Interface Guidelines'', HIG). Tās izsmeļoši apraksta, kā izveidot kvalitatīvas, saskanīgas un lietojamas grafiskās programmas. 2.0 versijas pārrakstīšanas laikā daudzi programmu uzstādījumi tika atzīti par nevajadzīgiem lielākajai daļai lietotāju un tika aizvākti. Piemēram, GNOME paneļa uzstādījumu dialogā ciļņu skaits tika samazināts no sešām līdz divām. ''Havoc Pennington'' 2002. gadā apkopoja lietojamības jomā paveikto esejā "Brīvas programmatūras saskarne" (''"Free Software UI"''). Viņš uzsvēra ideju, ka katru uzstādījumu parametru ir "jāmaksā"—lielā skaitā parametru grūti atrast vajadzīgo, vairāk iespēju izstrādātāju kļūdām, grūtāk izveidot saskanīgu saskarni u.c. Esejā ieteikts labāk salabot programmas trūkumu nevis ieviest jaunu iestatījumu tā paveikšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://ometer.com/free-software-ui.html | title = "Free Software UI" | accessdate = 2007-03-08}}</ref> {{Cquote|Tradicionāla brīvas programmatūras programma ir konfigurējama tādā mērā, lai tā saturētu visas iespējamās īpašības, kas pieejamas tai ekvivalentās programmās uz citām platformām. Vai pat konfigurējama tā, lai saturētu visas īpašības no visām programmām uz citām platformām (Emacs...). Vai tas ir slikti? Jā, ir. Izrādās, ka uzstādījumi "maksā". Protams, no dažiem uzstādījumiem ir ievērojami labumi - un tie var būt būtiska saskarnes sastāvdaļa. Bet katram no tiem ir sava cena un vajadzētu rūpīgi izvērtēt tā vērtību. Daudzi lietotāji un izstrādātāji to neapzinās un rezultātā iegūst lielas izmaksas un mazu vērtību.}} Daži uzskata, ka GNOME būtu jābūt funkcionālākai. Viens no tiem ir [[Līnuss Tūrvaldss]], [[Linux]] kodola autors. Viņš komentēja ar lietojamību saistītā diskusijā GNOME lietojamības vēstkopā:<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://mail.gnome.org/archives/usability/2005-December/msg00021.html | title = Printing dialog and GNOME | author=[[Līnuss Tūrvaldss]] |date=2005-12-12 | accessdate=2007-12-13}}</ref> {{Cquote|Šī "lietotāji ir idioti, un tos mulsina funkcionalitāte" mentalitāte ir slimība. Ja domājat, ka jūsu programmu lietotāji ir idioti, tikai idioti tās arī lietos. Es nelietoju Gnome, jo, cenšoties būt vienkārša, tā jau sen ir sasniegusi punktu, kurā vairs nespēj paveikt man nepieciešamo. Lūdzu, vienkārši iesakiet cilvēkiem lietot [[KDE]]. |[[Līnuss Tūrvaldss]]}} == Laidieni == Katrai GNOME sastāvdaļai ir savs versijas numurs un savs izstrādes plāns. Atsevišķo moduļu autori koordinē darbus tā, lai reizi sešos mēnešos iznāktu stabils GNOME laidiens. === Stabilie laidieni === Tabulā uzskaitītie stabilie laidieni. {| class="wikitable" !Versija !Datums !Piezīmes |- !align="center"| |1997. gada augusts<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://primates.ximian.com/~miguel/gnome-history.html | title = The story of the GNOME project | first = Miguel | last = de Icaza | access-date = {{dat|2007|07|26||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20010224061347/http://primates.ximian.com/~miguel/gnome-history.html | archivedate = {{dat|2001|02|24||bez}} }}</ref> |Paziņojums par GNOME izstrādes uzsākšanu |- !align="center"|1.0 |1999. gada marts<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome10.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080303011240/http://www.gnome.org/press/releases/gnome10.html |date={{dat|2008|03|03||bez}} }} for version 1.0</ref> |Pirmais lielais GNOME laidiens |- !align="center"|1.0.53 |1999. gada decembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/1999-October/msg00020.html |title="October GNOME" release now available |date=[[1999-10-12]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Lee |first=Elliot |authorlink=}}</ref> |"October" |- !align="center"|1.2 |2000. gada maijs<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome12.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080207175051/http://www.gnome.org/press/releases/gnome12.html |date={{dat|2008|02|07||bez}} }} for version 1.2</ref> |"Bongo" |- !align="center"|1.4 |2001. gada aprīlis<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome14.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070303113728/http://www.gnome.org/press/releases/gnome14.html |date={{dat|2007|03|03||bez}} }} for version 1.4</ref> |"Tranquility" |- !align="center"|2.0 |2002. gada jūnijs<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/desktop-devel-list/2002-June/msg00592.html |title=GNOME 2.0 Desktop and Developer Platform Released! |date=[[2002-06-27]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=desktop-devel |last=Waugh |first=Jeff |authorlink=}}</ref> |Ievērojamas izmaiņas, pāreja uz GTK2. Izveidotas lietotāja saskarnes vadlīnijas. |- !align="center"|2.2 |2003. gada februāris<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome22.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080306202857/http://www.gnome.org/press/releases/gnome22.html |date={{dat|2008|03|06||bez}} }} for version 2.2</ref> |Multimēdiju un failu pārvaldnieka uzlabojumi. |- !align="center"|2.4 |2003. gada septembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2003-September/msg00062.html |title=Announcing the GNOME 2.4.0 Desktop & Developer Platform |date=[[2003-09-11]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Waugh |first=Jeff |authorlink=}}</ref> |"Temujin": [[Epiphany (pārlūkprogramma)|Epiphany]] (pārlūkprogramma), pieejamības atbalsts. |- !align="center"|2.6 |2004. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2004-March/msg00131.html |title=Announcing the GNOME 2.6.0 Desktop & Developer Platform |date=[[2004-03-31]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Sobala |first=Andrew |authorlink=}}</ref> |[[Nautilus (failu pārvaldnieks)|Nautilus]] (failu pārvaldnieks) tiek pārveidots lai būtu telpisks (''spatial''). Jauns GTK+ failu dialoglogs. Protestējot šīm izmaiņām tiek izveidots GNOME atvasinājums—GoneME. Tas gan ilgi neizdzīvo. |- !align="center"|2.8 |2004. gada septembris<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome28.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080207175107/http://www.gnome.org/press/releases/gnome28.html |date={{dat|2008|02|07||bez}} }} for version 2.8</ref> |Uzlabots noņemamo ierīču atbalsts, pievienota [[Novell Evolution|Evolution]] e-pasta un kalendāra programma. |- !align="center"|2.10 |2005. gada marts<ref>[http://www.gnome.org/press/releases/gnome210_press_release.html GNOME press release] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101225102142/http://www.gnome.org/press/releases/gnome210_press_release.html |date={{dat|2010|12|25||bez}} }} for version 2.10</ref> |Zemāks atmiņas patēriņš un veiktspējas uzlabojumi. Pievienoti jauni paneļa sīkrīki (''applets'') (modema kontrole, disku montēšana, miskaste); [[Totem Media Player|Totem]] (video atskaņotājs) un [[Sound Juicer]] (audio kompaktdisku kopētājs) programmas. |- !align="center"|2.12 |2005. gada septembris<ref>[http://www.gnome.org/start/2.12/press_release/C/ GNOME press release] for version 2.12</ref> |Nautilus uzlabojumi; starp-programmu kopēšanas/ievietošanas uzlabojumi; freedesktop.org integrācija. Pievienots [[Evince]] PDF skatīšanās programma; jauna noklusētā tēma: Clearlooks; izvēlnes redaktors; šifrēšanas atslēgu pārvaldnieks un administratora rīki. Izmanto GTK+ 2.8 ar cairo atbalstu. |- !align="center"|2.14 |2006. gada marts<ref>[http://www.gnome.org/start/2.14/press_release/C/ GNOME press release] for version 2.14</ref> |Veiktspējas uzlabojumi (dažviet par vairāk kā 100%); lietojamības uzlabojumi uzstādījumos; GStreamer 0.10 multimēdiju bibliotēka. Pievienota [[Ekiga]] video konferenču programma; Deskbar meklēšanas rīks; Pessulus pieejeas ierobežošanas redaktors; ātra lietotāju pārslēgšana; Sabayon sistēmas administrēšanas rīks. |- !align="center"|2.16 |2006. gada septembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2006-September/msg00042.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.16! |date=[[2006-09-06]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Newren |first=Elijah |authorlink=}}</ref> |Veiktspējas uzlabojumi. Pievienota [[Tomboy]] piezīmju programma; Baobab diska izmantojuma analīzes programma; Orca ekrāna lasītājs; GNOME barošanas pārvaldnieks (uzlabo klēpjdatora baterijas darbības ilgumu); uzlabojumi Totem, Nautilus programmās; ''compositing'' atblasts Metacity logu pārvaldniekam; jauna ikonu tēma. Izmanto GTK+ 2.10 ar jauno drukāšanas dialogu. |- !align="center"|2.18 |2007. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2007-March/msg00056.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.18! |date=[[2007-03-14]] |accessdate=2007-09-20 |mailinglist=gnome-announce |last=Newren |first=Elijah |authorlink=}}</ref> | Veiktspējas uzlabojumi. Pievienota Seahorse [[GPG]] drošības programma, kas ļauj šifrēt e-pastus un failus; Babobab diska izmantojuma analīzes programmā ieviesta sektoru diagramma; uzlabojumi Evince, Epiphany, GNOME barošanas pārvaldnieka un skaļuma kontroles programmās. Divas jaunas spēles — GNOME Sudoku un glchess. MP3 un AAC audio kodēšana. |- !align="center"|2.20 |2007. gada septembris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://arstechnica.com/news.ars/post/20070919-gnome-2-20-officially-released.html |title=GNOME 2.20 officially released |date=[[2007-09-19]] |accessdate=2007-09-20 |publisher=[[Ars Technica]]}}</ref> |Desmitais gadskārtējais laidiens. Evolution spēj veidot rezerves kopijas; uzlabojumi Epiphany, EOG, GNOME barošanas pārvaldības programmās; paroļu pārvaldība Seahorse programmā. Pievienots PDF formu atbalsts Evince PDF skatītājā; integrēta meklēšana failu pārvaldnieka dialogos; automātisks multimēdiju kodeku uzstādītājs. |- !2.22 |2008. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2008-March/msg00060.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.22! |date=2008-03-12 |accessdate=2008-03-12 |mailinglist=gnome-announce-list |last=Untz |first=Vincent |authorlink=}}</ref> |Iekļauta programma attēlu uzņemšanai ar tīmekļa kameru — [[Cheese (software)|Cheese]], [[Vinagre|Attālināto datoru pārlūks]]; window compositing atbalsts [[Metacity]]; ieviests [[GVFS]]; uzlabots DVD disku un Youtube atskaņošanas atblalsts, [[MythTV]] atbalsts [[Totem (media player)|Totem]] programmā; rīkjoslas pulkstenis rāda pasaules laiku; Google Calendar atbalsts [[Evolution (software)|Evolution]] programmā; uzlabojumi [[Evince]], [[Tomboy (software)|Tomboy]], [[Sound Juicer]] un Calculator programmās. |- !2.24 |2008. gada septembris<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2008-September/msg00132.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.24! |date=2008-09-24 |accessdate=2008-09-27 |mailinglist=gnome-announce-list |last=Untz |first=Vincent}}</ref> |Iekļauta [[Empathy (software)|Empathy]] ziņojumapmaiņas programma, [[Ekiga]] 3.0, cilnes [[Nautilus (failu pārvaldnieks)|Nautilus]] programmā, uzlabots vairāku ekrānu atbalsts un uzlabots ciparu TV atbalsts. |- !2.26 |2009. gada marts<ref>{{Saraksta atsauce |url=http://mail.gnome.org/archives/gnome-announce-list/2009-March/msg00091.html |title=Celebrating the release of GNOME 2.26! |date=2009-03-18 |accessdate=2009-03-18 |mailinglist=gnome-announce-list |last=Untz |first=Vincent}}</ref> |Jauna disku ierakstīšanas [[lietotne]] [[Brasero]], vienkāršota failu koplietošana, mediju atskaņotāju uzlabojumi, vairāku monitoru atbalsts, pirkstu nospiedumu nolasītāju atbalsts. |- !2.28 |2009. gada septembris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.osnews.com/story/22224/GNOME_2_28_Released |title=GNOME 2.28 Released |last=Holwerda |first=Thom |publisher=OS News |date=2009-09-24 |accessdate=2009-04-05}}</ref> |Pievienots GNOME [[Bluetooth]] modulis. Uzlabojumi ''[[Epiphany (tīmekļa pārlūks)|Epiphany]]'' tīmekļa pārlūkam, ''[[Empathy (programmatūra)|Empathy]]'' tūlītējas saziņas programmai, ''Time Tracker'' un pieejamībai. Atjaunota [[GTK+]] versija uz 2.18. |- !2.30 |2010. gada marts<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.osnews.com/story/23092/GNOME_2_30_Released |title=GNOME 2.30 Released |last=Holwerda |first=Thom |publisher=OS News |date=2010-03-31 |accessdate=2010-04-04}}</ref> |Uzlabojumi ''[[Nautilus (failu pārvaldnieks)|Nautilus]]'' failu parvaldniekam, ''[[Empathy (programmatūra)|Empathy]]'' tūlītējas saziņas programmai, ''[[Tomboy (programmatūra)|Tomboy]]'', ''[[Evince]]'', ''Time Tracker'', ''[[Epiphany (tīmekļa pārlūks)|Epiphany]]'' tīmekļa pārlūkam un ''[[Vinagre]]''. [[iPod]] un [[iPod Touch]] iekārtas tiek daļēji atbalstītas ar [[gvfs]], izmantojot ''libimobiledevice''. Izmanto [[GTK+]] 2.20. |} == Pirmkods == GNOME laidieni ir pieejami ftp.gnome.org FTP serverī<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://ftp.gnome.org/pub/gnome/sources/ | title = GNOME stable release ftp server}}</ref> [[pirmkods|pirmkoda]] fromā kopā ar konfigurēšanas skriptiem. Operētājsistēmu izstrādātāji sakompilē GNOME un integrē to operētājsistēmās. Lielākā daļa operētājsistēmu distributīvu piedāvā stabilās un testētās GNOME versijas sakompilētā, viegli uzinstalējamā veidā. GNOME stabilo un izstrādes versiju pirmkods tiek glabāts GNOME [[Subversion]] pirmkoda repozitorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://svn.gnome.org/ | title = Information about the GNOME source code repository | access-date = {{dat|2008|02|26||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20060527173809/http://svn.gnome.org/ | archivedate = {{dat|2006|05|27||bez}} }}</ref> Ir pieejamas vairākas programmas, kas speciāli paredzētas GNOME kompilēšanai, piemēram [[JHBuild]] un [[GARGNOME]]. == Nākotnes attīstība == Daļa GNOME apakšprojektu šobrīd netiek iekļauti GNOME laidienos. Daži no tiem ir eksperimentāli vai ideju izmēģināšanai; citi tiek uzlaboti un noslīpēti iekļaušanai. Daži piemēri: * Project Soylent — reprezentē īstus cilvēkus ar objektiem, ko var izmantot GNOME programmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://trac.galago-project.org/wiki/ProjectSoylent | title = Project Soylent homepage | access-date = {{dat|2008|02|26||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070928045016/http://trac.galago-project.org/wiki/ProjectSoylent | archivedate = {{dat|2007|09|28||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928045016/http://trac.galago-project.org/wiki/ProjectSoylent |date={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> * Project Ridley — pārvieto vairākas nelielas neuzturētas bibliotēkas (piem. libgnome un libgnomeprint) uz GTK+.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://live.gnome.org/ProjectRidley |title=ProjectRidley - GNOME Live! |accessdate=2008-01-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110301113158/http://live.gnome.org/ProjectRidley |archivedate=2011-03-01 }}</ref> * [[Mozilla]] [[XUL]] tehnoloģijas lietošana GNOME darbvirsmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://news.com.com/2100-1032_3-5201325.html | title = Mozilla, Gnome mull united front against Longhorn | publisher = News.com | accessdate = 2006-04-20}}</ref> === GNOME 3.0 === 2008. gada jūlijā [[GUADEC]] konferencē Stambulā tika oficiāli izsludināta nākamā lielā GNOME darbvirsmas versija. To plāno izlaist 2010. gadā, 2.30 versijas vietā. Lai gan gaidāmas nopietnas izmaiņas, tās plāno veikt pakāpeniski.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://arstechnica.com/news.ars/post/20080714-gnome-3-0-officially-announced-and-explained.html |title=GNOME 3.0 officially announced... and explained|accessdate=2008-08-02}}</ref> == Pielietojums == <!-- Please don't try to list every distro here — only the most notable. If we list too many distros here, then someone will delete the list (again). Distros are cataloged elsewhere, under the two Comparison links. Ubuntu is Debian-based, so it is included by reference, but Ubuntu is a major distro of itself — so list it here or don't — it's about the same. If there are other major uses of GNOME (besides packaging with popular/successful/significant distros), then that would be interesting; please DO mention them here. --> GNOME ir noklusētā darbvirsma vairākiem Linux distributīviem, piemēram, [[Debian]], [[Fedora]] un [[Ubuntu Linux|Ubuntu]]. == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{commons|GNOME}} * [http://www.gnome.org/ GNOME mājaslapa] * [http://live.gnome.org/ Oficiālā GNOME Live Wiki]. * [https://web.archive.org/web/20051013060814/http://gnomedesktop.org/ FootNotes] — jaunumu un diskusiju vietne * [https://web.archive.org/web/20051001035040/http://gnomejournal.org/ GNOME Journal] — GNOME veltīts elektroniskais žurnāls {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:GNOME| ]] [[Kategorija:Darbvirsmas vides]] inkbryzkec2bnjegiee8ts61tprnhhw 0 33376 4296812 4264986 2025-06-19T17:02:48Z Svens Hudjajevs 100139 /* 1860—1869 */ 4296812 wikitext text/x-wiki {{Gadsimts2|19}} [[Attēls:World map 1815 (COV).jpg|thumb|Pasaules politiskā karte pēc Napoleona sakāves 1815. gadā.]] [[Attēls:1859-60 CE world map.PNG|thumb|Pasaules politiskā karte 1860. gadā.]] [[Attēls:World map 1871.jpg|thumb|Pasaules politiskā karte pēc [[Vācijas impērija]]s izveides 1871. gadā.]] '''19. gadsimts''' ir gadsimts, kas ilga no [[1801. gads|1801]]. līdz [[1900. gads|1900]]. gadam. Šis gadsimts iezīmēja lielu impēriju — [[Spānijas impērija|spāņu]], [[Portugāle|portugāļu]], [[Ķīnas impērija|ķīniešu]], [[Svētā Romas impērija|Svētā Romas]] un [[Mogulu impērija|Mogulu impēriju]] sabrukumu. Tas ļāva ietekmi iegūt [[Britu impērija|Britu]] un [[Vācijas Impērija]]i, kā arī [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām valstīm]], mudinot uz militāriem konfliktiem, bet attīstot arī zinātni un izpēti. Pēc [[Francijas Pirmā impērija]]s un [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] sakāves, [[Britu impērija]] kļuva par pasaules vadošo spēku, kas kontrolēja vienu ceturto daļu no pasaules iedzīvotājiem un vienu piekto daļu no kopējās zemes platības. 19. gadsimts bija izgudrojumu un atklājumu, ievērojami attīstījās [[matemātika]], [[fizika]], [[ķīmija]], [[bioloģija]], [[elektroenerģija]]s ražošana un [[metalurģija]], tas lika pamatus tehnoloģiskajai attīstībai 20. gadsimtā. [[Rūpnieciskā revolūcija]] aizsākās [[Eiropa|Eiropā]]. [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmetā]] bija populāri nodarbināt bērnus fabrikās un raktuvēs. Sasniegumi [[medicīna|medicīnā]] un cilvēka [[anatomija|anatomijā]], kā arī [[slimība|slimību]] profilakse sekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu rietumu pasaulē. 19. gadsimtā Eiropā divkāršojās iedzīvotāju skaits — no 200 miljoniem līdz 400 miljoniem. Šajā gadsimtā vairākās pilsētās visā pasaulē iedzīvotāju skaits pārsniedza miljonu. [[Londona|Londonā]] kļuva par pasaules lielāko pilsētu. Tās iedzīvotāju skaits palielinājās no 1 miljona 1800. gadā līdz 6,7 miljoniem gadsimta beigās. Visā pasaulē tika ierobežota verdzība. [[1834. gads|1834]]. gadā verdzību atcēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], [[1865. gads|1865]]. gadā — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[1888. gads|1888]]. gadā — [[Brazīlija|Brazīlijā]]. 1848. gadā [[Austrijas Impērija|Austrijā]] un 1861. gadā [[Krievijas Impērija|Krievijā]] tika atcelta [[dzimtbūšana]]. == Laikmeti 19. gadsimtā == * [[Rūpnieciskā revolūcija]] un [[Eiropas imperiālisms]] * [[Viktorijas ēra]] Lielbritānijā * [[Burbonu restaurācija]], [[Jūlija monarhija]], [[Francijas Otrā Republika]] un [[Francijas Trešā republika]] Francijā * ''[[Belle Époque]]'' Eiropā * [[Edo periods]], [[Meidži periods]] Japānā * [[Cjinu dinastija]] Ķīnā * [[Tanzimats]], [[Osmaņu impērija]]s Pirmā konstitucionālā ēra == 19. gadsimta notikumi pasaulē == === 1800—1809 === [[Attēls:British Empire 1897.jpg|thumb|250px|Pasaules karte 1897. gadā Britu impērijas īpašumi 19. gadsimtā (rozā krāsā).]] * 1800: Otrās Lielās atmodas sākums [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * 1801: ** [[Anglija]]s un [[Īrija]]s karalistes apvienojas, izveidojot [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]]. ** [[Tomass Džefersons]] tiek ievēlēts par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu. ** [[Randžits Sings]] tiek kronēts par [[Sikhu impērija]]s valdnieku. * 1801—1815: kari starp Francijai un Osmaņu impērijai pakļautajām zemēm ([[Alžīrija|Alžīriju]], [[Tripolitānija|Tripolitāniju]]) Ziemeļāfrikā. * 1803: ** ASV no [[Francija]]s iegādājas [[Luiziāna|Luiziānu]]. Ar šo sākas ASV paplašināšanās rietumu virzienā uz [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. ** Izcēlās karš starp Britu un Franču impērijām, tiek uzskatīts, ka tā aizsākās [[Napoleona kari]]. * 1804: ** Haiti iegūst neatkarību no Francijas, tā kļūstot par pirmo melnādaino neatkarīgo valsti pasaulē. ** tiek nodibināta [[Austrijas Impērija]]. ** [[Napoleons Bonaparts]] tiek kronēts par [[Francijas monarhi|Francijas imperatoru]]. * 1804—1810: [[Nigērija|Nigērijā]] notiek [[Fulani karš]]. * 1804—1815: [[Serbija|Serbijā]] notiek sacelšanās pret Osmaņu varu. * 1805: ** notiek [[Trafalgaras kauja]], par jūru un okeānu pārvaldnieci kļūst Britu impērija, nomainot Spāņu un Franču impērijas. Šis ir būtisks pagrieziens Britu impērijas varai pār lielāko daļu pasaules. ** Napoleona karspēks uzvar [[Austrija]]s un [[Krievija]]s armiju [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]]. * 1805—1848: [[Muhameds Alī pašā|Muhameds Alī]] modernizē [[Ēģipte|Ēģipti]]. * 1806: beidza pastāvēt [[Svētā Romas impērija]]. * 1807: Lielbritānijā paziņo vergu tirdzniecību par pretlikumīgu. * 1808-1809: [[Krievijas impērija]] iekaroja [[Somijas lielhercogiste|Somiju]], [[Somijas karš]]. === 1810—1819 === * 1810: ** tiek dibināta [[Berlīnes Humboltu universitāte|Berlīnes Universitāte]]. Starp tās studentiem un mācībspēkiem ir [[Kārlis Markss]], [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis]] un [[Oto fon Bismarks]]. ** ar ''Grito de Dolores'' sākas [[Meksikas neatkarības karš]]. * 1810—1820: lielākā daļa Latīņamerikas kolonijas iegūst neatkarīgu no Spānijas un Portugāles impērijām, pēc [[Latīņamerika]]s neatkarības kariem. * 1812: [[1812. gada karš|Francijas iebrukums Krievijā]] kļūst par pagrieziena punktu Napoleona karos. * 1812—1815: [[Britu—amerikāņu karš]]. * 1813—1907: [[Britu impērija|Britu]] un [[Krievijas Impērija]]s cīnās par ietekmi [[Āzija|Centrālāzijā]]. * 1814—1816: [[Angļu—nepāliešu karš]] starp [[Nepāla|Nepālu]] (Gurkhu impēriju) un Britu impēriju. [[Attēls:Wellington at Waterloo Hillingford.jpg|thumb|200px|[[Vaterlo kauja]] — Napoleona Bonaparta pēdējā kauja]] * 1815: ** [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] rezultātā notiek izmaiņas [[Eiropa]]s politiskajā kartē. ** ar Napoleona sakāvi [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] noslēdzās Napoleona kari. * 1816: gads bez vasaras: Neparasts aukstums visā Ziemeļu puslodē, ko iespējams izraisīja 1815. gada [[Tambora]]s vulkāna izvirdums 1815. gada aprīlī. * 1817: Serbija iegūst ''de facto'' neatkarību no Osmaņu impērijas (''de jure'' no 1867. gada). * 1819: tiek dibināta [[Singapūra]]. === 1820—1829 === * 1820: ASV atbrīvotie vergi, kuri izlēmuši repatriēties uz Āfriku, dibina [[Libērija|Libērijas Republiku]]. * 1821: ** Meksika iegūst neatkarību no Spānijas. ** [[Peru]] iegūst neatkarību no Spānijas. * 1821—1830: [[Grieķija]] kļūst par pirmo valsti, kas oficiāli iegūst neatkarību no Osmaņu impērijas. * 1822: [[Pedru I (Brazīlija)|Pedru I]] no Portugāles kļūst par [[Brazīlija]]s imperatoru. * 1822—1823: [[Pirmā Meksikas impērija]] par karali kļūst [[Augusts I no Meksikas|Augusts I]]. * 1823—1887: Lielbritānija anektē [[Mjanma|Birmu]] pēc trim [[Britu-Birmas kari|Britu-Birmas kariem]]. * 1825: starp Lielajiem ezeriem (ASV) un [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] tiek atvērts [[Ēri kanāls]]. * 1825—1828: [[Brazīlijas-Argentīnas karš|Brazīlijas un Argentīnas kara]] rezultātā [[Urugvaja]] iegūst neatkarību. * 1826—1828: pēc pēdējā [[Krievu—persiešu karš (1826—1828)|Krievu—persiešu kara]] [[Senā Persija|Persijas impērija]] ieguvusi teritorijas, ko zaudēja [[Krievijas Impērija]]. [[Attēls:Crystal Palace - interior.jpg|thumb|200px|[[Lielā izstāde]] Londonā. Lielbritānija — pirmā industriālā valsts pasaulē]] === 1830—1839 === * 1830: ** Jūlija revolūcija Francijā ** Revolūcija Beļģijā. Tiek izveidota no [[Nīderlande|Nīderlandes Apvienotās karalistes]] neatkarīga [[Beļģija]]s valsts.izjūk [[Lielkolumbija]], [[Kolumbija]], [[Panama]], [[Ekvadora|Ekvadoras]] un [[Venecuēla|Venecuēlas]] tautas iegūst neatkarību. * 1831: [[Francija]] okupē [[Alžīrija|Alžīriju]]. * 1833: [[Verdzības atcelšanas akts]] aizliedz verdzību visā Britu impērijā. * 1834: ** izveidota [[Vācijas Muitas savienība]]. ** oficiāli tiek izbeigta [[Spāņu Inkvizīcija]]. * 1835—1836: Meksikā notiek Teksasas revolūcija, kuras rezultātā tiek izveidota [[Teksasas republika]]. * 1836: [[Alamo kauja]] * 1837—1901: par Britu impērijas karalieni kļūst [[Viktorija (Lielbritānija)|Karaliene Viktorija]]. * 1838—1840: Pilsoņu karš Centrālamerikas Federatīvajā Republikā noveda pie [[Gvatemala]]s, [[Salvadora]]s, [[Hondurasa]]s, [[Nikaragva]]s un [[Kostarika]]s neatkarības. * 1839—1851: [[Urugvajas Pilsoņu karš]]. * 1839—1860: pēc diviem [[Opija karš|Opija kariem]] Francija, Apvienotā Karaliste, ASV un Krievija uzvarēja Cjinu dinastiju Ķīnā. [[Attēls:Samuel Morse 1840.jpg|thumb|[[Semjuels Morze]] (1840. gadā)]] === 1840—1849 === * 1840: tiek dibināta [[Jaunzēlande]]. * 1844: ** pirmā publiski finansētā [[telegrāfs|telegrāfa]] līnija pasaulē, starp [[Baltimora|Baltimoru]] un [[Vašingtona|Vašingtonu]]. ** [[Dominikānas neatkarības karš]] no Haiti. * 1845—1846: [[Pirmais Angļu-Sikhu karš]] * 1845—1849: [[Kartupeļu bads]] [[Īrija|Īrijā]] * 1845—1872: Jaunzēlandes zemes karš * 1846—1847: [[Mormoņi|Mormoņu]] migrācija uz [[Jūta|Jūtu]]. * 1846—1847: [[Jukatanas karš]]. * 1848: ** publicēts [[Komunistiskās partijas manifests]]. ** ''Seneca Falls'' konvencija ir pirmā sieviešu tiesību konvencija, Amerikas Savienotajās Valstīs tā izraisa cīņu par [[sieviešu balsstiesības|sieviešu balsstiesībām]]. * 1848—1849: [[Pirmais Angļu-Sikhu karš]]. * 1848—1858: [[Kalifornijas zelta drudzis]]. === 1850—1859 === * 1850: ap šo laiku beidzas [[Mazais Ledus laikmets]]. * 1851: Londonā notiek pasaulē pirmā [[Lielā izstāde]]. * 1851—1852: beidzas [[Platīna karš]], [[Brazīlijas impērija]] kļūst par hegemoniju [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. * 1851—1860. gadi: [[Viktorijas zelta drudzis]], Austrālijā. * 1851—1864: [[Huns Sjucjuaņs|Huna Sjucjuaņa]] vadītā [[Taipinu sacelšanās]] ir dumpis pret Ķīnas Cjinu dinastiju. Radusies Dienvidķīnā, jaunā radikālā politiskā kustība ieguvusi protestantisma elementus. Sacelšanās rezultātā gāja bojā vairāk nekā 20 miljoni cilvēku. [[Attēls:Malakhov1.jpg|thumb|300px|[[Krimas karš]], [[Sevastopoles kauja]]]] * 1853—1856: norisinās [[Krimas karš]] starp Franciju, Osmaņu impēriju, Lielbritāniju un Krieviju. * 1854: Kanagavas konvencija izbeidz [[Izolacionisms|izolacionisma politiku]] Japānā. * 1855: [[Besenera process]] ļauj ražot masveidā tēraudu. * 1856: [[Rumānija|Rumānijā]] tiek izveidots pasaulē pirmais naftas pārstrādes uzņēmums. * 1857-1858: [[Indijas sacelšanās]] aizsāk Indijas neatkarības centienus no Lielbritānijas. * 1859: [[Čārlzs Darvins]] publicē grāmatu "[[Sugu izcelšanās]]". === 1860—1869 === * 1861: Krievijā tiek atcelta dzimtbūšana. * 1861—1865: norisinās [[Amerikas pilsoņu karš]]. * 1861—1867: [[Francijas intervence Meksikā|franču iebrukums Meksikā]]. Tiek izveidota [[Meksikas Otrā impērija]] un par imperatoru ieceļ [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliānu I]]. * 1862—1877: [[Musulmaņi|Musulmaņu]] sacelšanās Ķīnas ziemeļrietumos. * 1863: tiek izveidots [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Starptautiskais Sarkanais Krusts]]. * 1863—1865: [[Janvāra sacelšanās|sacelšanās Polijā]] pret Krievijas Impēriju. * 1864—1866: [[Činčas salas karš]] bija mēģinājums Spānijai atgūt Dienvidamerikas kolonijas. * 1865: ** beidzas [[Amerikas pilsoņu karš]]. ** 14. aprīlis — tiek [[Atentāts pret Abrahamu Linkolnu|noslepkavots]] [[Abrahams Linkolns]], kad viņš apmeklē [[Forda teātris|Forda teātri]], [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Viņš nomirst apmēram pēc deviņām stundām, * 1865—1877: tiek izveidotas Amerikas Savienotās Valstis; Tiek aizliegta verdzība ASV. * 1866: ** veiksmīgi tiek izveidots [[Transatlantiskais telegrāfa kabelis]]. ** [[Austrijas-Prūsijas karš|Austrijas-Prūsijas kara]] rezultātā sabrūk [[Vācu Savienība|Vācijas konfederācija]] un izveidojas [[Ziemeļjūras Vācijas konfederācija|Ziemeļjūras Vācijas Konfederāciju]] un [[Austroungārija|Austroungārijas impērija]]. * 1866—1868: bads Somijā. * 1866—1869: pēc Meidži impērijas restaurācijas, Japāna uzsāk strauju modernizāciju. * 1867: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] no Krievijas iegādājas [[Aļaska|Aļasku]]. ** nodibināta [[Kanādas konfederācija]]. ** Serbijas Firstiste deklarē konstitūciju, kas nosaka tās neatkarību no Osmaņu impērijas. Starptautiska atzīšana sekoja 1878. gadā * 1868: tiek apstiprināts [[ASV Konstitūcija]]s 14. grozījums. Emigrantiem tiek piešķirta ASV pilsonība. * 1869: ** pabeigta Pirmā transkontinentālā dzelzceļa būvniecība, ASV. ** atklāts [[Suecas kanāls]], kas savieno [[Vidusjūra|Vidusjūru]] ar [[Sarkanā jūra|Sarkano Jūru]]. [[Attēls:SuezCanalKantara.jpg|thumb|[[Suecas kanāls]]. Viens no pirmajiem kuģiem kas to šķērso]] === 1870—1879 === * 1870—1871: norisinās [[Francijas—Prūsijas karš]]. * 1871—1872: bads Persijā, domājams, izraisījis nāvi 2 miljoniem cilvēku. * 1871—1914: [[Otrā Industriālā Revolūcija]]. * 1870. gadi — 1890. gadi: [[1873.–96. gadu Lielā depresija|Lielā depresija]] [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļeiropa|Ziemeļamerikā]]. * 1872: izveidots [[Jeloustonas nacionālais parks]]. * 1873: [[Džeimss Maksvels]] publicē "traktātu par elektrību un magnētismu"(''Treatise on Electricity and Magnetism''). * 1874: beidz pastāvēt Īstindijas kompānija. * 1874—1875: Spānijā izveidojas [[Spānijas Pirmā Republika|Pirmā Republika]]. * 1875—1900: 26 miljoni cilvēku iet bojā no bada [[Indija|Indijā]]. * 1876: [[Bulgārija]]s sacelšanās pret Osmaņu varu. * 1876—1879: 13 miljoni cilvēku nomirst no bada Ķīnas ziemeļos. * 1876—1914: masveida iedzīvotāju, teritorijas, rūpniecības labklājība. Šo laika periodu ASV dēvē par [[Apzeltītais laikmets|Apzeltīto laikmetu]]. * 1877: [[Lielais Dzelzceļa streiks]], ASV, iespējams, ir pasaulē pirmais valsts mēroga darba streiks. * 1877—1878: pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu-turku kara]] [[Berlīne]]s līgumā oficiāli tiek atzīta [[Serbija]]s, [[Melnkalne]]s, [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas]] un [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārijas]] neatkarība. * 1878: izveidota pirmā komerciālā telefona centrāle [[Ņūheivena|Ņūheivenā]], [[Konektikuta|Konektikutā]]. * 1879: [[Angļu-zulu karš]] Dienvidāfrikā. * 1879—1883: [[Čīle|Čīles]] cīņas pret [[Peru]] un [[Bolīvija|Bolīviju]] par teritoriju [[Andi|Andos]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] piekrastē. === 1880—1889 === * 1880—1881: [[Pirmais būru karš]]. * 1881: pirmā elektrostacija Lielbritānijā, Godalmingā. * 1881—1899: [[Mahdistu karš]] [[Sudāna|Sudānā]]. * 1882: britu iebrukums un [[Ēģipte]]s okupācija. * 1883: [[Krakatau]] vulkāna eksplozija. * 1884—1885: Berlīnes konferences dod signālu Eiropas "cīņām par Āfriku". Apmeklējot valstis vienojas arī par to, lai aizliegtu tirdzniecību ar vergiem. * 1884—1885: [[Ķīniešu-Franču karš|Ķīnas-Francijas]] kara rezultātā veidota [[Franču Indoķīna]]. * 1885: Krievijas valdība [[Baltijas valstis|Baltijā]] sāk aktīvu [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošanas]] politiku. * 1888: ** Aprīlis: tiek uzskatīts, ka [[Džeks Uzšķērdējs]] noslepkavoja pirmo savu upuri. ** Novembris: tiek uzskatīts, ka [[Džeks Uzšķērdējs]] noslepkavoja pēdējo savu upuri. ** Brazīlijā aizliedz verdzību. * 1889: ** tiek atklāts [[Eifeļa tornis]], [[Parīze|Parīzē]]. ** beidz pastāvēt Brazīlijas impērija un tiek izveidota [[Brazīlija]]s republika. === 1890—1899 === * 1891: izveidots [[basketbols]]. * 1893: ** [[Čikāga|Čikāgā]] notika Pasaules Kolumbijas Ekspozīcijas. ** tiek atzīmēta 400. gadadiena kopš [[Kristofors Kolumbs]] ieradās Jaunajā Pasaulē. ** vācu firmas "Bayer" darbinieki iegūst [[Acetilsalicilskābe|aspirīnu]]. * 1895—1896: [[Etiopija]] uzvar Itāliju [[Pirmais Etiopijas-Itālijas karš|Pirmajā Etiopijas-Itālijas karā]]. * 1896: ** [[Atēnas|Atēnās]] tiek atjaunotas [[olimpiskās spēles]]. ** Etiopija sakāva Itāliju [[Advas kauja|Advas kaujā]]. ** [[Klondaikas zelta drudzis]] Kanādā. * 1897 — 1910: izveidota īslaicīga [[Korejas Impērija]]. * 1898: ASV savā kontrolē iegūst [[Kuba|Kubu]], [[Puertoriko]] un Filipīnas, pēc [[Amerikāņu-Spāņu karš|Amerikāņu spāņu kara]]. * 1898 — 1900: Ķīnā notiek [[Bokseru sacelšanās]]. * 1899 — 1902: [[Otrais Būru karš]] * 1899 — 1912: [[Amerikāņu-Filipīniešu karš]]. == 19. gadsimta notikumi Latvijā == * 1802: [[Vidzeme|Vidzemē]] notiek [[Kauguru nemieri]]. * 1804: Tiek izdoti [[Zemes reforma Baltijas guberņās#Likumi|Vidzemes zemnieku likumi]]. * 1817: Notiek [[Kurzeme]]s [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|zemnieku brīvlaišana]]. * 1819: Notiek [[Vidzeme]]s zemnieku brīvlaišana. * 1822: Iznāk pirmais [[latvieši|latviešu]] nedēļas [[laikraksts]] "[[Latviešu Avīzes]]". * 1849: Tika pieņemts likums, kas ļāva latviešu zemniekiem veidot sev piederošas saimniecības. * 1861: [[Latgale|Latgalē]] līdz ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] notiek zemnieku brīvlaišana. * 1862: Sāk iznākt [[Jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] izdotais laikraksts "[[Pēterburgas Avīzes]]". * 1868: Tiek nodibināta [[Rīgas Latviešu biedrība]]. * 1873: Notiek pirmie vispārējie latviešu [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu Svētki]]. * 1883: pēc [[Jānis Čakste|Jāņa Čakstes]] ierosmes Maskavā nodibina [[Maskavas latvju studentu biedrība]], no kuras vēlāk izveidojās studentu biedrība Austrums un korporācija ''Fraternitas Moscoviensis''. * 1895: [[Jelgava|Jelgavā]] notiek IV vispārīgie dziesmu un mūzikas svētki. * 1899: Notiek [[Rīgas dumpis]]. == Ievērojami cilvēki Pasaulē 19. gadsimtā == * [[Klāra Bārtona]], medicīnas māsa, Amerikas Sarkanā krusta izveidotāja. * [[Oto fon Bismarks]], [[Vācijas kanclers]]. * [[Sēdošais Bizons]], indiāņu cilts [[siu (tauta)|lakotu]] cilts virsaitis. * [[Benito Huaress]], Meksikas prezidents. * [[Džefersons Deiviss]], [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s štatu prezidents. * [[Džuzepe Garibaldi]], itāļu ģenerālis un politiķis. * [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], Austrijas imperators. * [[Abrahams Linkolns]], piecpadsmitais [[ASV prezidents]]. * [[Florence Naitingeila]], angļu medicīnas māsa, rakstniece un sabiedriska darbiniece * [[Napoleons Bonaparts]], pirmais Francijas imperators. * [[Hosē Risals]], Filipīnu nacionālais varonis. * [[Viktorija (Lielbritānija)|Karaliene Viktorija]], Britu impērjas karaliene * [[Kārlis Markss]], ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, ekonomists un revolucionārs. === Antropologi, arheologi, zinātnieki === * [[Čērčils Babingtons]], arheologs * [[Ādolfs Francis Alfonso Bandelirs]], arheologs * [[Franks Boass]], arheologs * [[Zigmunds Freids]], ebreju izcelsmes austriešu neirologs un psihiatrs. * [[Luijs Agasī Fuertess]], ornitologs * [[Klintons Harts Meriams]], zoologs * [[Roberts Ridgvejs]], ornitologs * [[Edvards Barnets Teilors]], antropologs * [[Karls Verners]], valodnieks === Mākslinieki, gleznotāji, tēlnieki === {{colbegin}} * [[Ričards Pārkss Boningtons]] * [[Morics fon Švinds]] * [[Pēteris Klots]] * [[Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks)|Aleksandrs Ivanovs]] * [[Onorē Domjē]] * [[Karls Špicvēgs]] * [[Zaharijs Zografs]] * [[Teodors Ruso]] * [[Nikolajs Benuā]] * [[Žans Fransuā Milē]] * [[Pāvels Fedotovs]] * [[Ivans Aivazovskis]] * [[Šarls Fransuā Dobiņī]] * [[Gistavs Kurbē]] * [[Josefs Māness]] * [[Fords Medokss Brauns]] * [[Arnolds Beklīns]] * [[Dante Gabriels Roseti]] * [[Kamils Pisaro]] * [[Aleksejs Savrasovs]] * [[Nikolajs Gē]] * [[Gistavs Dorē]] * [[Eduārs Manē]] * [[Ivans Šiškins]] * [[Edvards Kolijs Bērns-Džonss]] * [[Felisjēns Riopss]] * [[Edgars Degā]] * [[Vasislijs Perovs]] * [[Džeimss Ebots Maknīls Vistlers]] * [[Ivans Kramskojs]] * [[Žils Dalū]] * [[Jans Matejko]] * [[Alesandrs Opekušins]] * [[Pols Sezans]] * [[Alfrēds Sislē]] * [[Odilons Redons]] * [[Ogists Rodēns]] * [[Arhips Kuindži]] * [[Pjērs Ogists Renuārs]] * [[Vasilijs Antokoļskis]] * [[Vilhelms Leibls]] * [[Mihājs Munkāči]] * [[Vasilijs Poļenovs]] * [[Iļja Repins]] * [[Anrī Ruso]] * [[Vladimirs Makovskis]] * [[Maksimilians Gerimskis]] * [[Alberts Pinkems Raiders]] * [[Pols Gogēns]] * [[Vasilijs Surikovs]] * [[Vikors Vašņecovs]] * [[Aleksandrs Gerimskis]] * [[Flodors Vasiļjevs]] * [[Alberts Benuā]] * [[Ferdinands Hodlers]] * [[Džons Singers Sārdžents]] * [[Mihails Vrubels]] * [[Loviss Korints]] * [[Medardo Roso]] * [[Nikolajs Kasatkins]] * [[Žoržs Serā]] * [[Anderss Sūrns]] * [[Džeimss Ensors]] * [[Izaks Levitans]] * [[Emils Antuāns Burdels]] * [[Konstantīns Korovins]] * [[Aristids Maijols]] * [[Gustavs Klimts]] * [[Nikolajs Pimoņenko]] * [[Niko Pirosmani]] * [[Aleksandrs Golovins (mākslinieks)|Aleksandrs Golovins]] * [[Edvards Munks]] * [[Pols Siņaks]] * [[Anna Golubkina]] * [[Ežēns Lārmanss]] * [[Anrī de Tulūzs-Lotreks]] * [[Valentins Serovs]] * [[Pjērs Bonārs]] * [[Kēte Kolvica]] * [[Filips Maļavins]] * [[Anrī Matiss]] * [[Aleksandrs Benuā]] * [[Františeks Kupka]] * [[Žoržs Rou]] * [[Pīts Mondriāns]] * [[Nikolajs Andrejevs]] * [[Makss Švabinskis]] * [[Nikolajs Rērihs]] * [[Mikalojs Konstantīns Čurļonis]] * [[Konstantins Juons]] * [[Jevgeņijs Lanserē]] * [[Kārls Milless]] * [[Hulio Gonsaless]] * [[Pjotrs Končalovskis]] * [[Marsdens Hārtlejs]] * [[Pāvels Kuzņecovs]] * [[Pauls Klē]] * [[Andrē Derēns]] * [[Martiross Sarjans]] * [[Jans Štursa]] * [[Vilhelms Lēmbruks]] * [[Pablo Pikaso]] * [[Džordžs Veslijs Belouss]] * [[Umberto Bočoni]] * [[Žoržs Braks]] * [[Mitrofans Grekovs]] * [[Edvards Hopers]] * [[Rokvels Kents]] * [[Juzefs Tadeušs Makovskis]] * [[Moriss Utriljo]] * [[Hosē Klemente Orosko]] * [[Makss Bekmanis]] * [[Izaks Brodskis]] * [[Amadeo Modiljāni]] * [[Aleksejs Šovkunenko]] * [[Sergejs Gerasimovs]] * [[Vladimirs Tatļins]] * [[Oskars Kokoška]] * [[Djego Rivera]] * [[Vinsents van Gogs]], holandiešu gleznotājs * [[Georgijs Vereiskis]] * [[Hanss Arps]] * [[Marks Šagāls]] * [[Martins Benka]] * [[Džordžo de Kīriko]] * [[Franss Mazerels]] * [[Vera Muhina]] * [[Oto Dikss]] * [[Maksis Ernsts]] * [[Džons Hārtfīlds]] * [[Aleksandrs Rodčenko]] * [[Pāvels Korins]] * [[Boriss Johansons]] * [[Žuans Miro]], katalāņu glezontājs un tēlnieks * [[Arkadijs Plastovs]] * [[Andrē Bretons]], franču rakstnieks, sirreālists * [[Lado Gudiašvili]], gruzīņu mākslinieks * [[Davids Sikeiross]] * [[Aleksandrs Deineka]] {{colend}} === Mūziķi === * [[Ektors Berliozs]] * [[Ludvigs van Bēthovens]] * [[Žoržs Bizē]] * [[Johanness Brāmss]] * [[Pēteris Čaikovskis]] * [[Antonīns Dvoržāks]] * [[Edvards Grīgs]] * [[Ferencs Lists]] * [[Gustavs Mālers]] * [[Žaks Ofenbahs]] * [[Nikolo Paganīni]] * [[Džoakīno Rosīni]] * [[Frideriks Šopēns]] * [[Francis Šūberts]] * [[Roberts Šūmanis]] * [[Rihards Vāgners]] * [[Džuzepe Verdi]] === Sportisti === * [[Tomass Bērks]], amerikāņu distanču skrējējs * [[Miltiadis Guskoss]], grieķu lodes grūdējs * [[Fricis Hofmanis]], vācu vingrotājs * [[Ādolfs Šmāls]], austriešu paukotājs un riteņbraucējs * [[Fricis Trauns]], vācu tenisists * [[Vigo Jensens]], dāņu svarcēlājs * [[Džeimss Konolijs]], amerikāņu trīssoļlecējs, pirmais atjaunoto spēļu olimpiskais čempions * [[Spiridons Luiss]], grieķu maratonskrējējs * [[Džons Felegans]], amerikāņu vesera metējs * [[Alvins Krencleins]], amerikāņu vieglatlēts * [[Šarlote Kūpere]], britu tenisiste, pirmā olimpiskā čempione — sieviete. * [[Martins Šeridans]], amerikāņu diska metējs * [[Čārlzs Dvoraks]], amerikāņu kārstlecējs * [[Emīls Raušs]], vācu peldētājs * [[Antons Heida]], amerikāņu vingrotājs * [[Makss Dekižī]], franču tenisists === Šovbizness un teātris === * [[Deivis Belasko]], aktieris, dramaturgs, teātra režisors * [[Sāra Bernarte]], aktrise * [[Edvīns Būts]], aktieris * [[Patriks Kempbels]], aktieris * [[Eleonora Dūse]], aktrise * [[Henrijs Ibsens]], dramaturgs * [[Edmunds Kings]], aktieris * [[Čārlzs Kings]], aktieris === Uzņēmēji === * [[Džons Džeikobs Astors III]], Nekustamais īpašums * [[Endrū Kārnegijs]], industriālists, filantrops * [[Henrijs Friks]], industriālists, mākslas kolekcionārs * [[Henrijs O. Havemeijers]], mākslas kolekcionārs * [[Džordžs Hērsts]], zelta iegūšana * [[Endrū V. Mellons]], filantrops, industriālists, mākslas kolekcionārs * [[Dž.P. Morgans]], baņķieris, mākslas kolekcionārs * [[Džordžs Mortimers Pulmans]], * [[Čārlzs Prats]], naftas magnāts * [[Džons Rokfellers]], naftas un biznesa magnāts, filantrops * [[Levi Štrauss]], apģērbu ražotājs * [[Kornēlijs Vanderbilts]], dzelzceļš * [[Viljams Čapmens Ralstons]], Biznesmenis, finansists, Kalifornijas bankas dibinātājs === Žurnālisti, misionāri, pētnieki === * [[Roalds Amundsens]], pētnieks * [[Semjuels Beikers]], pētnieks * [[Tomass Beiness]], pētnieks * [[Fabiāns fon Belinshauzens]], pētnieks * [[Henriks Bārts]], pētnieks * [[Henrijs Valters Beits]], pētnieks * [[Ričards Fransiss Bērtons]], pētnieks * [[Frederiks Semjuels Delenbogs]], pētnieks * [[Horācijs Grīlijs]], žurnālists * [[Deivids Livingstons]], pētnieks, misionārs * [[Roberts Pīrijs]], pētnieks * [[Nikolajs Prževaļskis]], pētnieks * [[Henrijs Dž. Stenlijs]], žurnālists, pētnieks == Ievērojami cilvēki Latvijā 19. gadsimtā == * [[Krišjānis Valdemārs]], [[Jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] kustības aizsācējs. * [[Krišjānis Barons]], latviešu Dainu apkopotājs. * [[Atis Kronvalds]], latviešu publicists, valodnieks. * [[Ādolfs Alunāns]], latviešu teātra pamatlicējs. == Gadsimta celtnes == <center><gallery widths="232px" heights="190px" perrow="4"> Attēls:Flickr - USCapitol - The West Front of the U.S. Capitol (cropped).jpg|<center>[[ASV Kapitolijs|Kapitolijs]] (līdz 1863)<br />Vašingtona, ASV. Attēls:Eiffel Tower 2.jpg|<center>[[Eifeļa tornis]] (1887—1889)<br />Parīze, Francija.</center> Attēls:The Houses of Parliament - geograph.org.uk - 2628371.jpg|<center>[[Vestminsteras pils]] (1840—1860)<br />Londona, Lielbritānija.</center> Attēls:Николаевские ворота Динабуржской крепости.JPG|<center>[[Daugavpils cietoksnis]] (1810—1878).<br /> Daugavpils, Latvija.</center> Attēls:Saint Isaac's Cathedral in SPB.jpeg|<center>[[Svētā Izaka katedrāle]] (1818—1858).<br />Sanktpēterburga, Krievija.</center> Attēls:Богоявленська церква - Острог.JPG|<center>Epifānija baznīca (1887–1891)<br />Ostroha, Ukraina.</center> Attēls:St John's Basilica.jpg|<center>Sv. Jāņa Kristītāja bazilika (1855)<br />Ņūfaundlenda, Kanāda.</center> Attēls:Ortaköy Cami Boğaz Mansarası.jpg|<center>[[Ortakējas mošeja]] (1853—1856)<br />Stambula, Turcija. Attēls:Agdam Mosque2018-12.jpg|<center>Agdamas mošeja. (1868—1870)<br />Agdama, Azerbaidžāna. Attēls:Sheth Hutheesinh Temple.jpg|<center>Hatīsingas džainistu templis. (1848)<br />Amdāvāda, Indija. Attēls:Former Konpira-ooshibai01n3999.jpg|<center>Konpiras Lielais teātris. (1836)<br />Kotohira, Japāna. Attēls:ZhinanTemple.jpg|<center>Zinana templis (1890)<br />Taipeja, Taivāna. </center> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Valstu uzskaitījums 19. gadsimtā]] [[Kategorija:19. gadsimts| ]] [[Kategorija:Gadsimti]] 31360uy7fwlj7wr985m2dqbbwprbfhq 0 49648 4296803 4257728 2025-06-19T16:59:11Z 84.15.219.100 Tiek labota viltus informācija par Jāņu rašanos. 4296803 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = #107000 | nosaukums = Jāņi | apakšvirsraksts = | attēls = Pūdeles iedegšana.jpg | attēla_izmērs = 270px | alt = | attēla_paraksts = Pūdeles iedegšana | oficiālais_nosaukums = | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | brīvs_nosaukums3 = | brīvs_lauks3 = | datums = [[23. jūnijs|23.]] un [[24. jūnijs]] | svinību_laiks = | biežums = gadskārta | saistīts_ar = }} [[Attēls:Jāņu vakars Muižeļa namā 1793.jpg|thumb|270px|[[Jāņu vakars]] [[Muižeļa nams|Muižeļa namā]] 1793. gadā ([[Broce]])]] '''Jāņi''' ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin [[vasara]]s [[saulgrieži|saulgriežu]] laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena. Dienu pirms Jāņiem sauc par [[Zāļu diena|Zāļu dienu]], tās vakaru sauc par Jāņu vakaru, nakti par Jāņu nakti un nākamā diena ir paši Jāņi. Valsts noteiktā Jāņu diena ir [[24. jūnijs|24. jūnijā]],<ref>[https://likumi.lv/doc.php?id=72608 Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām] Latvijas Republikas likums</ref> kas ir dažas dienas vēlāk par vasaras saulgriežiem. Daļa latviešu diasporas [[Sibīrija|Sibīrijā]] — 19. gadsimta latviešu kolonistu pēcteči Jāņus svin pēc [[Jūlija kalendārs|vecā stila]] 6. un 7. jūlijā.<ref>Anda Buševica [http://www.lmic.lv/core.php/kultura.lv/www.music.lv/skandarbs.php?id=4780 „Svētki suitos”]{{Novecojusi saite}} — [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] 08.07.2004.</ref> Tie ir latviešu tautas lielākie un tradīcijām bagātākie svētki, kurus svin visas paaudzes un visas sabiedrības grupas. Latvijā mūsdienās galvenokārt tiek svinēta Zāļu diena un tai sekojošais Jāņu vakars, kā arī Jāņu nakts, kas saistās ar saulgriežu rituāliem (zāļu vākšana, ugunskuri), pašu Jāņu dienu atstājot atpūtai. Vēsturiski Zāļu diena saistās ar vasaras saulgriežiem, vēlākos laikos saulgriežu svinēšana integrējās Jāņu svinībās. taču datumu nesakritības dēļ, īpaši mūsdienu neopagānismā, saulgriežu svinēšana dažkārt tiek nodalīta no Jāņu dienas, un nav dokumentētu pierādījumu par organizētiem saulgriežu svinēšanas pasākumiem atsevišķi no Jāņu tradīcijām līdz pat 20. gadsimta beigām.{{nepieciešama atsauce}} Šāda tradīcija ir atsākusies 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, savukārt 21. gadsimta otrajā desmitgadē saulgriežu svinēšana 20.-21. jūnijā kļuva arvien populārāka. Viena no būtiskākajām Jāņu tradīcijām ir pīt vainagus. Sievietēm vainagi tiek pīti no puķēm, bet vīriešiem vainagi parasti ir no ozola lapām vai dažādu pļavas zāļu pušķiem (piemēram, Vidzemes vīru vainagu pīšanas tradīcija). Būtiska Jāņu tradīcija ir arī dziedāšana. Latvieši parasti dzied tautas dziesmas vai citas populāras dziesmas, un tradicionālais Jāņu dziesmu veids ir līgotnes, t.i. īpašas dziesmas ar piedziedājumu "Līgo". Šo dziesmu dziedāšana jeb līgošana bieži tiek saistīta ar auglības kultu un nelaimju novēršanu.<ref>[https://web.archive.org/web/20160425054104/http://www.ligatne.lv/jaunumi/janu-tradicijas Ziedonis Kārkliņš „Jāņi, Jāņu tradīcijas, Vasaras Saulgrieži”]</ref> == Nosaukums == === Jāņi === Jāņa dienas nosaukums nav ņemts no Bībeles. Tā ir senču apgānišana. Jāņa vārds ir gana senāks un cēlies no pirmtautām. === Saulgrieži === [[Rainis]] 1909. gadā piešķīra savai lugai "[[Zelta zirgs]]" apzīmējumu "Saulgriežu pasaka". Savukārt kā oficiāls astronomisks termins saulstāvjiem šis vārds parādījās latviešu zinātniskajā literatūrā 19. gadsimta otrajā pusē. Nekur folkloras materiālos šāds vārds nav atrodams. Tādēļ šis apzīmējums, domājams, ir jaundarinājums, visticamāk, no vācu valodas vārda ''Sonnenwende''. Līdzīgs vārds ir dots puķēm [[Saulgriezes|saulgriezēm]] (''Helianthus''), kuru ziedkopas saulainās dienās parasti griežas Saules virzienā. === Līgo svētki === [[Matīss Ārons]] citēdams [[Garlībs Merķelis|Garlību Merķeli]], rakstīja: „Tagadējā Jāņa dienā visa latvju tauta svin savus vecu vecos ''Līgā'' svētkus, līgodama, diedama, priecādamās.” Arī uz 1873. gada Dziesmu svētku karoga ir vārds „Līgo” un šie svētki vienmēr vēsturiski ir svinēti ap vasaras saulstāvju laiku. Nosaukumu ''Līgosvētki'' 1903. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laikraksts.com/raksti/7289|title=Redakcijā|website=laikraksts.com|access-date=2025-04-09|language=lv}}</ref> savā Jāņu dziesmu krājumā lietojis arī folklorists [[Emilis Melngailis]], kurš gan pēc tam 1928. gadā laikrakstā „[[Jaunākās Ziņas]]” apgalvoja, ka vārdu "Līgosvētki" viņš izgudrojis pats. Tomēr jau Melngaiļa bērnībā Līgosvētku nosaukumu lietoja latviešu presē, tā ka to var uzskatīt par komponista izdomātu leģendu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/609878-ne-ligosvetkiem-latviesi-jau-vairak-neka-gadsimtu-stridas-par-nepiedienigo-janu-nosaukumu|title=Nē - Līgosvētkiem! Latvieši jau vairāk nekā gadsimtu strīdas par "nepiedienīgo" Jāņu nosaukumu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-09|date=2024-06-22|language=lv}}</ref> Līdz pat šodienai ar nosaukumu Līgosvētki daļa svinētāju apzīmē Zāļu dienu, Jāņu nakti un Jāņu dienu. Tomēr arvien biežāk to vietu ieņem Jāņu nosaukums. == Vēsture == [[Attēls:Zāļu vakars Rīgā 18. gadsimtā.jpg|thumb|270px|[[Zāļu vakars]] Daugavmalā 18. gadsimtā]] [[Attēls:Jāņu svinēšana 1910. gadā.jpg|thumb|270px|Jāņu svinēšana 1910. gadā]] Vasaras [[Saulgrieži|saulgriežu]] laikā līdz Zemei nonāk visvairāk Saules gaismas. Šī enerģija dabā veicina dzīvības vairošanos un augšanu, tāpēc ļoti daudzās pirmatnējās kultūrās šīs dienas tiek svinētas. Tā ir arī viena no vissenākajām [[Eiropa]]s tautu tradīcijām, kas iezīmē laika cikliskumu un kalpo par atskaites punktu kalendāram. Pēc savas nozīmes tie bija vissvarīgākie gada svētki. Visu nakti jākurina ugunskurs, lai nodrošinātu gaismas pāreju no viena saules gada otrā. Ugunskurā tika dedzināti pērnie vainagi un mesti ziedokļi — lai nākamais cikls būtu auglīgs druvām, cilvēkiem un zvēriem. Tāpēc tika veiktas arī erotiskas darbības, bet par to visu atbildīgs bija Jāņa tēvs. Arī romiešu mitoloģijā dievs [[Jānuss]] (''Ianus'', <small>izrunā</small> [ˈjaː.nus]) atbild par galu un sākumu. Jaunais cikls (gads) bija jāsagaida tīram — pēc pusnakts bija jāmazgājas rasā, ezerā vai upē. Tāpat arī lēkšana pāri ugunskuram nodrošina attīrīšanos. Visi ciemiņi bija kārtīgi jāpacienā. Jāņu paražas ir ļoti senas un atrodamas tautas folklorā, bet pirmie svinību apraksti zināmi kopš [[viduslaiki]]em. Vēsturnieks [[Leonīds Arbuzovs]] pētījumā par latviešu literatūras pieminekļiem pieminējis dažus ievērības cienīgus faktus par Rīgas alus un vīna nesēju amata biedrību. Alus nesēji ir viens no četriem senākajiem amatiem Rīgā. Šī ģilde, saukta par Jāņa ģildi, pastāvēja no 1396. gada līdz pat 1870. gadiem. Tajā lielākoties bija latvieši un jau no 1517. gada arī amata vecākie šajā brālībā bija latvieši. Ierakstus biedrības grāmatās parasti veica garīdznieki. Tieši tajās atrodami vecākie ieraksti latviešu valodā — jau no 15. gadsimta. Jāņa ģildei [[Rīgas Jēkaba baznīca|Jēkaba baznīcā]] bija pat savs altāris par godu tās aizbildnim [[Jānis Kristītājs|Jānim Kristītājam]]. Būtiska vieta šīs ģildes tradīcijās bija kopīgai svētku svinēšanai, īpašu godu izrādot Jānim Kristītājam, par kura dzimšanas dienu kristīgā baznīca pieņēmusi 24. jūniju. [[Mazā ģilde|Jāņa ģilde]] bija brālība ar gadsimtiem senu vēsturi un pēc L. Arbuzova domām svētki tieši alus un vīna nesēju [[Cunfte|amata biedrības]] iespaidā pieņēma dažas tradīcijas. Piemēram, palielinātu alus lietošanu salīdzinot ar citiem svētkiem un ieražu dedzināt mucu, kura tiek uzlikta staba galā. Nav grūti šādu tradīciju sasaistīt ar biedrības aroda specifiku — alus un vīna transportēšanu. Muca staba galā kalpo arī par praktisku līdzekli labākai svētku laukuma izgaismošanai. Tautas tradīcijās uguni kārts galā sauc par pūni (pūnis) un tas dod rituālu saules gaismu, kas tālāk apspīd laukus, dodot tiem svētību, bet [[Jāņu siers|Jāņu sieram]] ir speciāla recepte. [[Attēls:Zāļu un vainagu tirgotāji Daugavmalas tirgū 1920. gados.jpg|thumb|270px|Zāļu un vainagu tirgotāji Daugavmalas tirgū [[1920. gadi|1920. gados]]]] [[Attēls:Zāļu diena Kurzemē.jpg|thumb|270px|Zāļu diena Kurzemē ([[1930. gadi]])]] 1584. gadā [[Baltazars Rusovs]] [[Rusova Livonijas hronika|savā Livonijas hronikā]] rakstīja, ka „Pie jāņugunīm pa visu lielo zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā”. Zināms, ka tajā laikā Rīgas zvejnieki, mastu brāķētāji un pārcēlāji katru gadu pēc saulgriežiem laivās brauca uz [[Pārdaugava|Pārdaugavu]] vai arī uz kādu Daugavas salu, kur, kopā ar ģimenēm un viesiem dedzinot sārtus, līksmoja līdz pat rīta ausmai. Kad 1759. gadā bagātais latviešu mastu brāķētājs [[Jānis Šteinhauers]] nopirka daļu [[Zasumuiža]]s, kur aizsākās Zāļu vakara svinēšanas tradīcija. Vēlāk svinēšanu pārcēla uz viņam piederošo [[Hermeliņa muiža|Hermeliņa muižu]] Daugavas labajā krastā. Ap 1790. gadu ieviesās tradīcija arī rīkot svētku uguņošanu uz Daugavas. 1820. gados [[Rīgas rāte]] lika pārcelt Daugavmalas Zāļu tirgu pie Šāļu vārtiem Svērtuves ielas galā. 1832. gadā latviešu nedēļas avīze „[[Tas Latviešu Ļaužu Draugs]]” sniedza šādu svētku aprakstu: {{citāts|Tās divi dienas priekš Jāņiem mums, pilsētniekiem, ik gadus īstas prieka dienas. Pirmās dienas vakarā liels puķu tirgus Daugavas malā sākas. Tad zemnieki, kas tuvumā dzīvo, atnes puķes, kroņus un dažādas zāles, dārznieki atved atkal savas visjaukākās un dārgākās preces, un pilsētnieki nāk un pērk – vai nu kroņus bērniem par prieku, vai puķes kādiem mīļiem par dāvanu, vai kumeles, vai mētras un citādas tādas zāles, kas pret dažādām slimībām palīdz. Citi nāk, gribēdami tik skatīties to lielo ļaužu un, spēlmaņiem spēlējot, staigalē līdz pat tumšumam.|„Tas Latviešu Ļaužu Draugs” 1832.}} Vēl 18. gadsimta beigās pie kādas nopostītas baznīcas Vīlandes apkārtnē Jāņu vakarā sapulcējušies tūkstošiem cilvēku. Uz drupām dedzināta Jāņuguns, kurā ļaudis metuši ziedojumus. Šķīstīšanās nolūkos sievietes kailas dejojušas ap drupām, citi turpat sēdējuši, ēduši un dzēruši.<ref>Elza Siliņa „Latviešu tautas dejas izcelsme un attīstība” — Avots, Rīga 1982.</ref> Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gadā, Zāļu dienas svinēšana izvērtās par tautas svētkiem. Tika izteikts priekšlikums, ka 22., 23. un 24. jūniju vajadzētu atzīt par nacionālo svētku dienām, 22. jūnijā svinot Varoņu dienu (atceroties uzvaru [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]), 23. jūnijā Zāļu dienu, bet 24. jūnijā Jāņa dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Pirmais „līgo” sauciens atskan Rīgā! |author= Anita Bormane |date= 2012. gada 22. jūnijs |work= [[Latvijas Avīze]] | url= http://www.la.lv/pirmais-ligo-sauciens-atskan-riga%E2%80%A9-2/ | accessdate= 2015. gada 26. jūnijs | language= latviski}}</ref> Daļa svinētāju tolaik atzīmēja tos divreiz — pēc [[Jūlija kalendārs|vecā]] un [[Gregora kalendārs|jaunā]] kalendāra stila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skrivanek.lv/kas-ir-saulgriezi/|title=Kas ir Saulgrieži?|last=Baltic|first=Skrivanek|website=Skrivanek Baltic|access-date=2025-04-09|date=2022-06-06|language=lv}}</ref> Padomju laikā sākotnēji svētki tika atzīmēti ļoti krāšņi. Avīzes publicēja pilnus atvērumus ar apdziedāšanās dziesmām, tiesa, padomju un kolhozu tematikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:28413&#124;article:DIVL12&#124;query:L%C4%AAGO%20L%C4%ABgo%20J%C4%81%C5%86iem%20J%C4%81%C5%86u%20|title=Līgo - Padomju Jaunatne 23.06.1957}}</ref> Brīvdiena no tuvākās svētdienas tika pārcelta uz 24. jūniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:19965&#124;article:DIVL74&#124;page:1&#124;query:diena%20p%C4%81rcelt%20Izejamo%20dienu%20|title=Latvijas PSR Ministru Padomē - Cīņa 16.06.1955}}</ref> Oficiāla svinēšana tika aprauta pēc [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] sagrāves ar [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] norādījumu 1961. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:91696&#124;page:1|title=Mūsu tradīcijas - Cīņa 24.03.1961}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/peteris-apinis-janu-svinesanas-aizliegumam-sesdesmita-gadskarta-un-lidzibas-ar-musdienam|title=Jāņu svinēšanas aizliegumam sešdesmitā gadskārta un līdzības ar mūsdienām - LA 21.06.2021|last=Apinis|first=Pēteris}}</ref> No pavārgrāmatām izņēma Jāņu siera receptes un jāņtārpiņi bija jāsauc par spīdekļiem. Pēc [[Hruščova gāšana]]s liegumi tika atcelti, 1965. gada Dziesmu svētkos atkal parādījās Melngaiļa [[Jāņuvakars (dziesma)|Jāņuvakars]]. Oficiāla svinēšana tomēr netika atjaunota. 1990. gada 3. oktobrī likumā „Par svētku un atceres dienām” Jāņi atkal tika atzīti par valsts svētku dienām. == Tradīcijas == === Jāņuzāļu plūkšana, mājas un sētas rotāšana === [[Attēls:Latvian girls in midsummer eve.jpg|250px|thumb|right|Meitenes dodas pļavā vākt Jāņuzāles]] Par jāņuzālēm tiek uzskatīti gandrīz visi [[lakstaugi]], bet īpaši [[madaras]], ņerbules (nārbuļi jeb zilgalvītes), dedestiņas, [[āboliņš]] u.c. Ar tām izpušķoja istabas, sētu, pagalmu, tās vija arī vainagos. No kokiem pušķošanai noderīgas bija bērza meijas un ozola zari. Nekad māju nepušķoja ar apses un alkšņa zariem: tos uzskatīja par ļaunā kokiem.<ref name="B. Riekstiņš 1932">B. Riekstiņš, — Atpūta Nr. 17., 22.04.1932.</ref> Dažas Jāņuzāles bija jāplūc pusdienā, citas Jāņu vakarā, citas rasas laikā Jāņu rītā. Pēc [[Pauls Einhorns|Paula Einhorna]] [[1627]]. gadā rakstītā: {{citāts|Jāņa dienai tiek piešķirts tāds spēks un svētums, ka zālēm, kas tai dienā lasītas, esot lielas un brīnišķīgas īpašības pret ugunsgrēkiem, cilvēku un lopu ļaunām sērgām un slimībām|Pauls Einhorns „Elkdievības un māņticības atspēkojums”<ref>Pauls Einhorns „Elkdievības un māņticības atspēkojums”. — 1627.</ref>}} Pie vārtiem un visām durvīm piesēja [[pīlādzis|pīlādža]] vai [[bērzi|bērza]] meijas. Gan istabā, gan [[klēts|klētī]] un kūtī tika liktas meijas un aiz griestu sijām aizbāzti nolauzti ozolu, pīlādžu un [[Parastā liepa|liepu]] zari. Ļauno garu un raganu atvairīšanai izmantoja ērkšķus, dadžus un nātres. Jāņu zāles pēc tam izžāvēja un ziemā vai pavasarī deva govīm tūliņ pēc atnešanās. No Zāļu dienā plūktajām zālēm plaucēta [[zāļu tēja|tēja]] tika dota slimiem cilvēkiem un lopiem. Jāņos plūktos pīlādža zariņus sasēja slotiņā, izžāvēja un lietoja bērna apkvēpināšanai, kad tas bija slims vai nobaidījies, kad kāda ļauna acs to bija nolūkojusi. === Jāņu vainagu vīšana === [[Attēls:Ieva creating a crown from flowers, Midsummer festival, Latvia.jpg|220px|thumb|right|Meitene pin Jāņu ziedu vainagu]] Vainaga aplis, tāpat kā Jāņu siers un Jāņuguns simbolizēja sauli. Vainagu vīšanai izmantoja dažādus ziedus. Ticēja, ka no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Tā kā ozoli bija svēti koki, pēc senākajām tradīcijām ozolu vainagu valkāt varēja tikai vīrs vārdā Jānis, viņš arī bija Jāņa tēvs un galvenā svētku persona. Neviena sieviete viņam nedrīkstēja atteikt dejot. Tāpēc arī tik daudz bērniem ir vārds Jānis. Ar ozola vainagiem svētīja zirgus, bites. Arī govīm gani vija vainagus. === Jāņuguns dedzināšana === Jāņuguns (arī pūdeļa, pundeļa, Jāņu sveces, raganas dedzināšana) dedzināšana no saules rieta līdz lēktam ir saistīta ar ticējumu par gaismas pārnešanu uz nākamo saules gadu. Uguns dedzināšanas vietai jābūt apkārtnes augstākajā vietā, var izmantot arī darvas mucu vai darvotu riteni kārts galā. Tiek sadedzināti pērnie vainagi. Jāņuguns apspīdētie lauki un cilvēki iegūst spēku un auglību. Tāpēc visu nakti nedrīkst gulēt. === Dziesmu dziedāšana === Līgošana ir Jāņu dziesmu dziedāšana, kas saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu. Zemkopjiem ir ļoti svarīgi, lai druvas un pļavas vējā līgotos, jo ja labība nav padevusies — tā vēl nelīgojas. Līgojamais laiks iesākās divas nedēļas priekš Jāņiem, savu augstāko stāvokli sasniedza Jāņu priekšvakarā un pastāvēja līdz Pētera jeb Māras dienai. Pēc tās vairs nedrīkstēja līgot.<ref>D. Ozoliņš, Jaunroze. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuve, Rīga 1940. I d.</ref> Līgošanu Jāņu naktī iesāka pēc vakariņām un turpināja visu nakti gandrīz līdz saules lēktam pie Jāņuguns un arī ejot no mājas uz māju. Apdziedāšanu Jāņos sauc par aplīgošanu — kalpi aplīgoja kungus un saimniekus, meitas puišus un otrādi. Kad vienā mājā visi bija aplīgoti, tad līgotāji devās uz nākamo, pa ceļam līgojot un noskatoties, vai nākamajām mājām piederošie lauki ir sakopti. === Alus un siers === [[Attēls:Caraway cheese.jpg|thumb|220px|[[Jāņu siers]]]] Jāņa dienā dzēra [[alus|alu]] un ēda [[Jāņu siers|Jāņu sieru]], lai nākamajā vasarā augtu [[mieži]] un govis dotu vairāk piena. Arī aplīgotājus no kaimiņu mājām pacienāja gan ar sieru, gan ar alu. === Jāņu nakts burvestības === Jāņu rītā piena raganas skrej rasu traukdamas un saka: "Viss uz mani, viss uz mani!" Ja kāds to dzird, tad lai saka: "Man kaut pusīti!" Tad arī tam piena netrūks.<ref>A. Zālīte, Bērzpils. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuve, Rīga 1941. II d.</ref> Raganas tērpušās baltās drānās un izlaidušas vaļējus matus, par raganām Jāņos uzskatīja arī sievas, kuras savas burvestības veica kaimiņu tīrumos un lopu [[Laidars|laidaros]], tiem kaitējot un atņemot svētību. Ugunī tiek mesti ziedojumi auglībai. === Jāņu nakts vaļības === Sievas un jaunas meitas galvā lika vainagus un visas kopā dziedāja, dejoja apkārt ugunskuram, gāja rotaļās. Ticēja, ka ar erotiskām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radīšanas spēku. === Peldēšanās === Jaunais cikls bija jāsagaida tīram — pēc pusnakts bija plikam jāmazgājas rasā, ezerā vai upē. === Papardes zieda meklēšana === To atrodot, varēja iegūt bagātību un laimi, izzināt pagātnes un nākotnes noslēpumus. „Kas iegūst [[papardes zieds|papardes ziedu]], tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas. Zieda iegūšanu kavē ļauni gari un tikai drošs cilvēks var to iegūt”.<ref name="B. Riekstiņš 1932"/> "Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam".<ref>L. Aizupe, Irlava. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuves apg., Rīga 1940.</ref> === Lēkšana pār ugunskuru === Kad uguns jau mazāka, drosmīgākie lec pāri ugunskuram pa vienam vai pāros, tādā veidā sevi attīrot. == Līdzīgu svētku svinēšanas tradīcijas pasaulē == Vasaras saulgriežu svinēšana ir sena Eiropas tautu tradīcija, kas īpaši saglabājusies [[Ziemeļeiropa]]s zemēs — Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, kā arī Kanādā (sevišķi [[Kvebeka|Kvebekā]]), Īrijā un atsevišķās Apvienotās Karalistes daļās ([[Kornvola|Kornvolā]]) un ASV. Seno saulgriežu svētku paliekas atrodamas arī dažās Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Francijas, Itālijas, Maltas, Grieķijas, Spānijas un Portugāles tautu tradīcijās. Tāpat Ibicas salā šajā laikā lec pāri 9 ugunskuriem. === Nosaukumi citās Baltijas jūras zemēs === * [[Dānija|Dānijā]] — ''Sankthans'' * [[Igaunija|Igaunijā]] — ''Jaanipäev'' * [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Joninės, Rasos, Rasa, Rasos šventė, Kupolės, Saulės, Krešės, Vidurvasaris'' * [[Norvēģija|Norvēģijā]] — ''Jonsok, sankthans, jonsvaka, jonsmesse'' * [[Somija|Somijā]] — ''Juhannus'' * [[Vācija|Vācijā]] — ''Johanni, Johannisnacht, Mittsommernacht'' * [[Zviedrija|Zviedrijā]] — ''Midsommar'', arī ''Den helige Johannes Döparens dag'' === Nosaukumi slāvu valodās runājošas zemēs === Dažās slāvu valodās saulgriežu svētku svinēšanas tradīcijās saglabājies [[pagāni|pagānu]] dieva Kupalas (''Купало, Купа́йло'') vārds: * [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — ''Купальле'' * [[Bulgārija|Bulgārijā]] — ''Еньовден'' * [[Horvātija|Horvātijā]] — ''Ivanjski krijesovi'' * [[Krievija|Krievijā]] — ''ночь Ивана Купалы'' * [[Polija|Polijā]] — ''Noc Kupały'' * [[Ukraina|Ukrainā]] — ''Іван Купала'' === Nosaukumi romāņu valodās runājošas zemēs === * [[Astūrija|Astūrijā]] — ''Foguera de San Xuan'' * [[Galīsija (Spānija)|Galīsijā]] — ''Hogueras de San Juan'' * [[Francija|Francijā]] — ''Fête de la Saint-Jean'' * [[Katalonija|Katalonijā]] — ''Nit de Sant Joan'' * [[Portugāle|Portugālē]] — ''Festa junina'' * [[Spānija|Spānijā]] — ''Fiesta de San Juan'' === Basku zemē === * [[Basku zeme (reģions)|Basku zemē]] — ''Donibane jaia'' <gallery> Midsummer bonfire in Pielavasi, Finland.JPG|Jāņu ugunskurs Somijā. Fogueira na Praça.jpg|Jāņu ugunskura instalācija Brazīlijā. Noc Kupały 2010 - Rodzimy Kościół Polski - Skok przez ogień.jpg|Lēkšana pār Jāņuguni Polijā. Skt. Hans bål+heks.jpg|Raganas izbāžņa dedzināšana Dānijā. Ligo_post_USSR.png|Latvijas Līgo svētkiem par godu izdota pastmarka (PSRS, 1991.) Midsommardans av Anders Zorn 1897.jpg|Dejošana Jāņu vakarā Zviedrijā (A.Corna glezna, 1897). Midsommar på Årsnäs.png|Iešana ap saulgriežu koku Zviedrijā. 1991 CPA 6354.jpg|Baltkrievu Ivana Kupalas svētkiem par godu izdota pastmarka (PSRS, 1991.) </gallery> == Skatīt arī == * [[Zāļu diena]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Osvalds Līdeks „Latviešu svētki”. — Rīga 1940. * [[Pēteris Šmits]] „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuves apgāds, Rīga 1940. * „Latviešu tautas dziesmas”. — Rīga 1982. IV sēj. * Edīte Olupe „Latviešu gadskārtu ieražas”. — Avots, Rīga 1992. {{ISBN|5401006470}} * Kārlis Skalbe „Pasakas”. — Apgāds Sējējs, Augsburg 1946. (Papardes zieds) * Diāna Karaša „Latviskās sadzīves tradīcijas un godi”. — Zinātne, Rīga 1991. * Māra Šterna „Senā gadskārta”. — Zinātne, Rīga 1998. {{ISBN|5796612042}} * Helmi Stalte „Gadskārtu ieražas — Līgo”. — E. Melngaila Tautas mākslas centrs, Rīga 1989. * Silvija Silava „Visi gaida Jān̦u dienu — Līgo dziesmas”. — Liesma, Rīga 1991. == Ārējās saites == * [http://ligo.ucoz.lv/publ/dainas/janu_svinesanas_apraksti_latvju_dainas_dazados_apvidos_vidzeme_un_kurzeme/4-1-0-11 Jāņu svinēšanas apraksti „Latvju Dainās”] {{lv ikona}} * [http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv11.xml?lang=lav&div_id=latv11_s1ss4 Latviešu dainas par Jāņu svinēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303224634/http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv11.xml?lang=lav&div_id=latv11_s1ss4 |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150511161545/http://dainuskapis.lv/katalogs/130/10. nerātnās dziesmas] {{lv ikona}} * [http://www.folklorasbiedriba.lv/tradicijas/ Tradīcijas] LFB {{lv ikona}} * Austris Grasis [http://apollo.tvnet.lv/zinas/pardomas-par-janiem/383329 „Pārdomas par Jāņiem”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150402152907/http://apollo.tvnet.lv/zinas/pardomas-par-janiem/383329 |date={{dat|2015|04|02||bez}} }} — 14.06.2008. {{lv ikona}} * [http://www.eurika.lv/lv/cont/6/19/16.html Līgo svētki / Jāņi] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20170929012658/http://epadomi.lv/interesanti_neparasti/gudrinieks/07062014-ka_radas_ligo_jani_un_svetku_tradicijas Kā radās Līgo, Jāņi un svētku tradīcijas] {{lv ikona}} * [http://spoki.tvnet.lv/mistika/Latviesu-gadskartu-svetki-to-tradicijas/572269 Latviešu gadskārtu svētki, to tradīcijas] {{lv ikona}} * [http://www.virtuallatvia.lv/saulgriezi-turaida/?lang=lv Tradicionālais Saulgriežu rituāls Turaidā — 360° virtuāla tūre] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160706195444/http://www.virtuallatvia.lv/saulgriezi-turaida/?lang=lv |date={{dat|2016|07|06||bez}} }} Virtuālā Latvija {{lv ikona}} {{Latviešu gadskārtu svētki}} {{Latvijas kultūras kanons|state=collapsed}} [[Kategorija:Jāņi]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] ckla5y39rox68cdxcnigfh8jbgho9z9 4296833 4296803 2025-06-19T17:29:15Z Dainis 876 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/84.15.219.100|84.15.219.100]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4257728 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = #107000 | nosaukums = Jāņi | apakšvirsraksts = | attēls = Pūdeles iedegšana.jpg | attēla_izmērs = 270px | alt = | attēla_paraksts = Pūdeles iedegšana | oficiālais_nosaukums = | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | brīvs_nosaukums3 = | brīvs_lauks3 = | datums = [[23. jūnijs|23.]] un [[24. jūnijs]] | svinību_laiks = | biežums = gadskārta | saistīts_ar = }} [[Attēls:Jāņu vakars Muižeļa namā 1793.jpg|thumb|270px|[[Jāņu vakars]] [[Muižeļa nams|Muižeļa namā]] 1793. gadā ([[Broce]])]] '''Jāņi''' ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin [[vasara]]s [[saulgrieži|saulgriežu]] laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena. Dienu pirms Jāņiem sauc par [[Zāļu diena|Zāļu dienu]], tās vakaru sauc par Jāņu vakaru, nakti par Jāņu nakti un nākamā diena ir paši Jāņi. Valsts noteiktā Jāņu diena ir [[24. jūnijs|24. jūnijā]],<ref>[https://likumi.lv/doc.php?id=72608 Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām] Latvijas Republikas likums</ref> kas ir dažas dienas vēlāk par vasaras saulgriežiem. Daļa latviešu diasporas [[Sibīrija|Sibīrijā]] — 19. gadsimta latviešu kolonistu pēcteči Jāņus svin pēc [[Jūlija kalendārs|vecā stila]] 6. un 7. jūlijā.<ref>Anda Buševica [http://www.lmic.lv/core.php/kultura.lv/www.music.lv/skandarbs.php?id=4780 „Svētki suitos”]{{Novecojusi saite}} — [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] 08.07.2004.</ref> Tie ir latviešu tautas lielākie un tradīcijām bagātākie svētki, kurus svin visas paaudzes un visas sabiedrības grupas. Latvijā mūsdienās galvenokārt tiek svinēta Zāļu diena un tai sekojošais Jāņu vakars, kā arī Jāņu nakts, kas saistās ar saulgriežu rituāliem (zāļu vākšana, ugunskuri), pašu Jāņu dienu atstājot atpūtai. Vēsturiski Zāļu diena saistās ar vasaras saulgriežiem, vēlākos laikos saulgriežu svinēšana integrējās Jāņu svinībās. taču datumu nesakritības dēļ, īpaši mūsdienu neopagānismā, saulgriežu svinēšana dažkārt tiek nodalīta no Jāņu dienas, un nav dokumentētu pierādījumu par organizētiem saulgriežu svinēšanas pasākumiem atsevišķi no Jāņu tradīcijām līdz pat 20. gadsimta beigām.{{nepieciešama atsauce}} Šāda tradīcija ir atsākusies 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, savukārt 21. gadsimta otrajā desmitgadē saulgriežu svinēšana 20.-21. jūnijā kļuva arvien populārāka. Viena no būtiskākajām Jāņu tradīcijām ir pīt vainagus. Sievietēm vainagi tiek pīti no puķēm, bet vīriešiem vainagi parasti ir no ozola lapām vai dažādu pļavas zāļu pušķiem (piemēram, Vidzemes vīru vainagu pīšanas tradīcija). Būtiska Jāņu tradīcija ir arī dziedāšana. Latvieši parasti dzied tautas dziesmas vai citas populāras dziesmas, un tradicionālais Jāņu dziesmu veids ir līgotnes, t.i. īpašas dziesmas ar piedziedājumu "Līgo". Šo dziesmu dziedāšana jeb līgošana bieži tiek saistīta ar auglības kultu un nelaimju novēršanu.<ref>[https://web.archive.org/web/20160425054104/http://www.ligatne.lv/jaunumi/janu-tradicijas Ziedonis Kārkliņš „Jāņi, Jāņu tradīcijas, Vasaras Saulgrieži”]</ref> == Nosaukums == === Jāņi === Jāņa dienas nosaukums ir ņemts no [[Bībele|Bībeles]] tēla Jāņa Kristītāja vārda. Latviski viņa vārds šo veidolu ir ieguvis pakāpeniski, attīstoties no ebreju vārda יוֹחָנָן (''Yōḥānān''), kas nozīmē "Dievs ir žēlīgs", caur grieķu ''Ἰωάννης (Iōánnēs)'' un latīņu ''Ioannes'' nonāca vācu valodā kā ''Johannes/Johan''. Igauņu valodā ir vārds ''Jaan,'' kas arī ir līdzīgs latviešu vārdam ''Jānis.'' === Saulgrieži === [[Rainis]] 1909. gadā piešķīra savai lugai "[[Zelta zirgs]]" apzīmējumu "Saulgriežu pasaka". Savukārt kā oficiāls astronomisks termins saulstāvjiem šis vārds parādījās latviešu zinātniskajā literatūrā 19. gadsimta otrajā pusē. Nekur folkloras materiālos šāds vārds nav atrodams. Tādēļ šis apzīmējums, domājams, ir jaundarinājums, visticamāk, no vācu valodas vārda ''Sonnenwende''. Līdzīgs vārds ir dots puķēm [[Saulgriezes|saulgriezēm]] (''Helianthus''), kuru ziedkopas saulainās dienās parasti griežas Saules virzienā. === Līgo svētki === [[Matīss Ārons]] citēdams [[Garlībs Merķelis|Garlību Merķeli]], rakstīja: „Tagadējā Jāņa dienā visa latvju tauta svin savus vecu vecos ''Līgā'' svētkus, līgodama, diedama, priecādamās.” Arī uz 1873. gada Dziesmu svētku karoga ir vārds „Līgo” un šie svētki vienmēr vēsturiski ir svinēti ap vasaras saulstāvju laiku. Nosaukumu ''Līgosvētki'' 1903. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laikraksts.com/raksti/7289|title=Redakcijā|website=laikraksts.com|access-date=2025-04-09|language=lv}}</ref> savā Jāņu dziesmu krājumā lietojis arī folklorists [[Emilis Melngailis]], kurš gan pēc tam 1928. gadā laikrakstā „[[Jaunākās Ziņas]]” apgalvoja, ka vārdu "Līgosvētki" viņš izgudrojis pats. Tomēr jau Melngaiļa bērnībā Līgosvētku nosaukumu lietoja latviešu presē, tā ka to var uzskatīt par komponista izdomātu leģendu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/609878-ne-ligosvetkiem-latviesi-jau-vairak-neka-gadsimtu-stridas-par-nepiedienigo-janu-nosaukumu|title=Nē - Līgosvētkiem! Latvieši jau vairāk nekā gadsimtu strīdas par "nepiedienīgo" Jāņu nosaukumu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-09|date=2024-06-22|language=lv}}</ref> Līdz pat šodienai ar nosaukumu Līgosvētki daļa svinētāju apzīmē Zāļu dienu, Jāņu nakti un Jāņu dienu. Tomēr arvien biežāk to vietu ieņem Jāņu nosaukums. == Vēsture == [[Attēls:Zāļu vakars Rīgā 18. gadsimtā.jpg|thumb|270px|[[Zāļu vakars]] Daugavmalā 18. gadsimtā]] [[Attēls:Jāņu svinēšana 1910. gadā.jpg|thumb|270px|Jāņu svinēšana 1910. gadā]] Vasaras [[Saulgrieži|saulgriežu]] laikā līdz Zemei nonāk visvairāk Saules gaismas. Šī enerģija dabā veicina dzīvības vairošanos un augšanu, tāpēc ļoti daudzās pirmatnējās kultūrās šīs dienas tiek svinētas. Tā ir arī viena no vissenākajām [[Eiropa]]s tautu tradīcijām, kas iezīmē laika cikliskumu un kalpo par atskaites punktu kalendāram. Pēc savas nozīmes tie bija vissvarīgākie gada svētki. Visu nakti jākurina ugunskurs, lai nodrošinātu gaismas pāreju no viena saules gada otrā. Ugunskurā tika dedzināti pērnie vainagi un mesti ziedokļi — lai nākamais cikls būtu auglīgs druvām, cilvēkiem un zvēriem. Tāpēc tika veiktas arī erotiskas darbības, bet par to visu atbildīgs bija Jāņa tēvs. Arī romiešu mitoloģijā dievs [[Jānuss]] (''Ianus'', <small>izrunā</small> [ˈjaː.nus]) atbild par galu un sākumu. Jaunais cikls (gads) bija jāsagaida tīram — pēc pusnakts bija jāmazgājas rasā, ezerā vai upē. Tāpat arī lēkšana pāri ugunskuram nodrošina attīrīšanos. Visi ciemiņi bija kārtīgi jāpacienā. Jāņu paražas ir ļoti senas un atrodamas tautas folklorā, bet pirmie svinību apraksti zināmi kopš [[viduslaiki]]em. Vēsturnieks [[Leonīds Arbuzovs]] pētījumā par latviešu literatūras pieminekļiem pieminējis dažus ievērības cienīgus faktus par Rīgas alus un vīna nesēju amata biedrību. Alus nesēji ir viens no četriem senākajiem amatiem Rīgā. Šī ģilde, saukta par Jāņa ģildi, pastāvēja no 1396. gada līdz pat 1870. gadiem. Tajā lielākoties bija latvieši un jau no 1517. gada arī amata vecākie šajā brālībā bija latvieši. Ierakstus biedrības grāmatās parasti veica garīdznieki. Tieši tajās atrodami vecākie ieraksti latviešu valodā — jau no 15. gadsimta. Jāņa ģildei [[Rīgas Jēkaba baznīca|Jēkaba baznīcā]] bija pat savs altāris par godu tās aizbildnim [[Jānis Kristītājs|Jānim Kristītājam]]. Būtiska vieta šīs ģildes tradīcijās bija kopīgai svētku svinēšanai, īpašu godu izrādot Jānim Kristītājam, par kura dzimšanas dienu kristīgā baznīca pieņēmusi 24. jūniju. [[Mazā ģilde|Jāņa ģilde]] bija brālība ar gadsimtiem senu vēsturi un pēc L. Arbuzova domām svētki tieši alus un vīna nesēju [[Cunfte|amata biedrības]] iespaidā pieņēma dažas tradīcijas. Piemēram, palielinātu alus lietošanu salīdzinot ar citiem svētkiem un ieražu dedzināt mucu, kura tiek uzlikta staba galā. Nav grūti šādu tradīciju sasaistīt ar biedrības aroda specifiku — alus un vīna transportēšanu. Muca staba galā kalpo arī par praktisku līdzekli labākai svētku laukuma izgaismošanai. Tautas tradīcijās uguni kārts galā sauc par pūni (pūnis) un tas dod rituālu saules gaismu, kas tālāk apspīd laukus, dodot tiem svētību, bet [[Jāņu siers|Jāņu sieram]] ir speciāla recepte. [[Attēls:Zāļu un vainagu tirgotāji Daugavmalas tirgū 1920. gados.jpg|thumb|270px|Zāļu un vainagu tirgotāji Daugavmalas tirgū [[1920. gadi|1920. gados]]]] [[Attēls:Zāļu diena Kurzemē.jpg|thumb|270px|Zāļu diena Kurzemē ([[1930. gadi]])]] 1584. gadā [[Baltazars Rusovs]] [[Rusova Livonijas hronika|savā Livonijas hronikā]] rakstīja, ka „Pie jāņugunīm pa visu lielo zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā”. Zināms, ka tajā laikā Rīgas zvejnieki, mastu brāķētāji un pārcēlāji katru gadu pēc saulgriežiem laivās brauca uz [[Pārdaugava|Pārdaugavu]] vai arī uz kādu Daugavas salu, kur, kopā ar ģimenēm un viesiem dedzinot sārtus, līksmoja līdz pat rīta ausmai. Kad 1759. gadā bagātais latviešu mastu brāķētājs [[Jānis Šteinhauers]] nopirka daļu [[Zasumuiža]]s, kur aizsākās Zāļu vakara svinēšanas tradīcija. Vēlāk svinēšanu pārcēla uz viņam piederošo [[Hermeliņa muiža|Hermeliņa muižu]] Daugavas labajā krastā. Ap 1790. gadu ieviesās tradīcija arī rīkot svētku uguņošanu uz Daugavas. 1820. gados [[Rīgas rāte]] lika pārcelt Daugavmalas Zāļu tirgu pie Šāļu vārtiem Svērtuves ielas galā. 1832. gadā latviešu nedēļas avīze „[[Tas Latviešu Ļaužu Draugs]]” sniedza šādu svētku aprakstu: {{citāts|Tās divi dienas priekš Jāņiem mums, pilsētniekiem, ik gadus īstas prieka dienas. Pirmās dienas vakarā liels puķu tirgus Daugavas malā sākas. Tad zemnieki, kas tuvumā dzīvo, atnes puķes, kroņus un dažādas zāles, dārznieki atved atkal savas visjaukākās un dārgākās preces, un pilsētnieki nāk un pērk – vai nu kroņus bērniem par prieku, vai puķes kādiem mīļiem par dāvanu, vai kumeles, vai mētras un citādas tādas zāles, kas pret dažādām slimībām palīdz. Citi nāk, gribēdami tik skatīties to lielo ļaužu un, spēlmaņiem spēlējot, staigalē līdz pat tumšumam.|„Tas Latviešu Ļaužu Draugs” 1832.}} Vēl 18. gadsimta beigās pie kādas nopostītas baznīcas Vīlandes apkārtnē Jāņu vakarā sapulcējušies tūkstošiem cilvēku. Uz drupām dedzināta Jāņuguns, kurā ļaudis metuši ziedojumus. Šķīstīšanās nolūkos sievietes kailas dejojušas ap drupām, citi turpat sēdējuši, ēduši un dzēruši.<ref>Elza Siliņa „Latviešu tautas dejas izcelsme un attīstība” — Avots, Rīga 1982.</ref> Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gadā, Zāļu dienas svinēšana izvērtās par tautas svētkiem. Tika izteikts priekšlikums, ka 22., 23. un 24. jūniju vajadzētu atzīt par nacionālo svētku dienām, 22. jūnijā svinot Varoņu dienu (atceroties uzvaru [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]), 23. jūnijā Zāļu dienu, bet 24. jūnijā Jāņa dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Pirmais „līgo” sauciens atskan Rīgā! |author= Anita Bormane |date= 2012. gada 22. jūnijs |work= [[Latvijas Avīze]] | url= http://www.la.lv/pirmais-ligo-sauciens-atskan-riga%E2%80%A9-2/ | accessdate= 2015. gada 26. jūnijs | language= latviski}}</ref> Daļa svinētāju tolaik atzīmēja tos divreiz — pēc [[Jūlija kalendārs|vecā]] un [[Gregora kalendārs|jaunā]] kalendāra stila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skrivanek.lv/kas-ir-saulgriezi/|title=Kas ir Saulgrieži?|last=Baltic|first=Skrivanek|website=Skrivanek Baltic|access-date=2025-04-09|date=2022-06-06|language=lv}}</ref> Padomju laikā sākotnēji svētki tika atzīmēti ļoti krāšņi. Avīzes publicēja pilnus atvērumus ar apdziedāšanās dziesmām, tiesa, padomju un kolhozu tematikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:28413&#124;article:DIVL12&#124;query:L%C4%AAGO%20L%C4%ABgo%20J%C4%81%C5%86iem%20J%C4%81%C5%86u%20|title=Līgo - Padomju Jaunatne 23.06.1957}}</ref> Brīvdiena no tuvākās svētdienas tika pārcelta uz 24. jūniju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:19965&#124;article:DIVL74&#124;page:1&#124;query:diena%20p%C4%81rcelt%20Izejamo%20dienu%20|title=Latvijas PSR Ministru Padomē - Cīņa 16.06.1955}}</ref> Oficiāla svinēšana tika aprauta pēc [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] sagrāves ar [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] norādījumu 1961. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#124;issue:91696&#124;page:1|title=Mūsu tradīcijas - Cīņa 24.03.1961}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/peteris-apinis-janu-svinesanas-aizliegumam-sesdesmita-gadskarta-un-lidzibas-ar-musdienam|title=Jāņu svinēšanas aizliegumam sešdesmitā gadskārta un līdzības ar mūsdienām - LA 21.06.2021|last=Apinis|first=Pēteris}}</ref> No pavārgrāmatām izņēma Jāņu siera receptes un jāņtārpiņi bija jāsauc par spīdekļiem. Pēc [[Hruščova gāšana]]s liegumi tika atcelti, 1965. gada Dziesmu svētkos atkal parādījās Melngaiļa [[Jāņuvakars (dziesma)|Jāņuvakars]]. Oficiāla svinēšana tomēr netika atjaunota. 1990. gada 3. oktobrī likumā „Par svētku un atceres dienām” Jāņi atkal tika atzīti par valsts svētku dienām. == Tradīcijas == === Jāņuzāļu plūkšana, mājas un sētas rotāšana === [[Attēls:Latvian girls in midsummer eve.jpg|250px|thumb|right|Meitenes dodas pļavā vākt Jāņuzāles]] Par jāņuzālēm tiek uzskatīti gandrīz visi [[lakstaugi]], bet īpaši [[madaras]], ņerbules (nārbuļi jeb zilgalvītes), dedestiņas, [[āboliņš]] u.c. Ar tām izpušķoja istabas, sētu, pagalmu, tās vija arī vainagos. No kokiem pušķošanai noderīgas bija bērza meijas un ozola zari. Nekad māju nepušķoja ar apses un alkšņa zariem: tos uzskatīja par ļaunā kokiem.<ref name="B. Riekstiņš 1932">B. Riekstiņš, — Atpūta Nr. 17., 22.04.1932.</ref> Dažas Jāņuzāles bija jāplūc pusdienā, citas Jāņu vakarā, citas rasas laikā Jāņu rītā. Pēc [[Pauls Einhorns|Paula Einhorna]] [[1627]]. gadā rakstītā: {{citāts|Jāņa dienai tiek piešķirts tāds spēks un svētums, ka zālēm, kas tai dienā lasītas, esot lielas un brīnišķīgas īpašības pret ugunsgrēkiem, cilvēku un lopu ļaunām sērgām un slimībām|Pauls Einhorns „Elkdievības un māņticības atspēkojums”<ref>Pauls Einhorns „Elkdievības un māņticības atspēkojums”. — 1627.</ref>}} Pie vārtiem un visām durvīm piesēja [[pīlādzis|pīlādža]] vai [[bērzi|bērza]] meijas. Gan istabā, gan [[klēts|klētī]] un kūtī tika liktas meijas un aiz griestu sijām aizbāzti nolauzti ozolu, pīlādžu un [[Parastā liepa|liepu]] zari. Ļauno garu un raganu atvairīšanai izmantoja ērkšķus, dadžus un nātres. Jāņu zāles pēc tam izžāvēja un ziemā vai pavasarī deva govīm tūliņ pēc atnešanās. No Zāļu dienā plūktajām zālēm plaucēta [[zāļu tēja|tēja]] tika dota slimiem cilvēkiem un lopiem. Jāņos plūktos pīlādža zariņus sasēja slotiņā, izžāvēja un lietoja bērna apkvēpināšanai, kad tas bija slims vai nobaidījies, kad kāda ļauna acs to bija nolūkojusi. === Jāņu vainagu vīšana === [[Attēls:Ieva creating a crown from flowers, Midsummer festival, Latvia.jpg|220px|thumb|right|Meitene pin Jāņu ziedu vainagu]] Vainaga aplis, tāpat kā Jāņu siers un Jāņuguns simbolizēja sauli. Vainagu vīšanai izmantoja dažādus ziedus. Ticēja, ka no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Tā kā ozoli bija svēti koki, pēc senākajām tradīcijām ozolu vainagu valkāt varēja tikai vīrs vārdā Jānis, viņš arī bija Jāņa tēvs un galvenā svētku persona. Neviena sieviete viņam nedrīkstēja atteikt dejot. Tāpēc arī tik daudz bērniem ir vārds Jānis. Ar ozola vainagiem svētīja zirgus, bites. Arī govīm gani vija vainagus. === Jāņuguns dedzināšana === Jāņuguns (arī pūdeļa, pundeļa, Jāņu sveces, raganas dedzināšana) dedzināšana no saules rieta līdz lēktam ir saistīta ar ticējumu par gaismas pārnešanu uz nākamo saules gadu. Uguns dedzināšanas vietai jābūt apkārtnes augstākajā vietā, var izmantot arī darvas mucu vai darvotu riteni kārts galā. Tiek sadedzināti pērnie vainagi. Jāņuguns apspīdētie lauki un cilvēki iegūst spēku un auglību. Tāpēc visu nakti nedrīkst gulēt. === Dziesmu dziedāšana === Līgošana ir Jāņu dziesmu dziedāšana, kas saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu. Zemkopjiem ir ļoti svarīgi, lai druvas un pļavas vējā līgotos, jo ja labība nav padevusies — tā vēl nelīgojas. Līgojamais laiks iesākās divas nedēļas priekš Jāņiem, savu augstāko stāvokli sasniedza Jāņu priekšvakarā un pastāvēja līdz Pētera jeb Māras dienai. Pēc tās vairs nedrīkstēja līgot.<ref>D. Ozoliņš, Jaunroze. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuve, Rīga 1940. I d.</ref> Līgošanu Jāņu naktī iesāka pēc vakariņām un turpināja visu nakti gandrīz līdz saules lēktam pie Jāņuguns un arī ejot no mājas uz māju. Apdziedāšanu Jāņos sauc par aplīgošanu — kalpi aplīgoja kungus un saimniekus, meitas puišus un otrādi. Kad vienā mājā visi bija aplīgoti, tad līgotāji devās uz nākamo, pa ceļam līgojot un noskatoties, vai nākamajām mājām piederošie lauki ir sakopti. === Alus un siers === [[Attēls:Caraway cheese.jpg|thumb|220px|[[Jāņu siers]]]] Jāņa dienā dzēra [[alus|alu]] un ēda [[Jāņu siers|Jāņu sieru]], lai nākamajā vasarā augtu [[mieži]] un govis dotu vairāk piena. Arī aplīgotājus no kaimiņu mājām pacienāja gan ar sieru, gan ar alu. === Jāņu nakts burvestības === Jāņu rītā piena raganas skrej rasu traukdamas un saka: "Viss uz mani, viss uz mani!" Ja kāds to dzird, tad lai saka: "Man kaut pusīti!" Tad arī tam piena netrūks.<ref>A. Zālīte, Bērzpils. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuve, Rīga 1941. II d.</ref> Raganas tērpušās baltās drānās un izlaidušas vaļējus matus, par raganām Jāņos uzskatīja arī sievas, kuras savas burvestības veica kaimiņu tīrumos un lopu [[Laidars|laidaros]], tiem kaitējot un atņemot svētību. Ugunī tiek mesti ziedojumi auglībai. === Jāņu nakts vaļības === Sievas un jaunas meitas galvā lika vainagus un visas kopā dziedāja, dejoja apkārt ugunskuram, gāja rotaļās. Ticēja, ka ar erotiskām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radīšanas spēku. === Peldēšanās === Jaunais cikls bija jāsagaida tīram — pēc pusnakts bija plikam jāmazgājas rasā, ezerā vai upē. === Papardes zieda meklēšana === To atrodot, varēja iegūt bagātību un laimi, izzināt pagātnes un nākotnes noslēpumus. „Kas iegūst [[papardes zieds|papardes ziedu]], tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas. Zieda iegūšanu kavē ļauni gari un tikai drošs cilvēks var to iegūt”.<ref name="B. Riekstiņš 1932"/> "Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam".<ref>L. Aizupe, Irlava. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuves apg., Rīga 1940.</ref> === Lēkšana pār ugunskuru === Kad uguns jau mazāka, drosmīgākie lec pāri ugunskuram pa vienam vai pāros, tādā veidā sevi attīrot. == Līdzīgu svētku svinēšanas tradīcijas pasaulē == Vasaras saulgriežu svinēšana ir sena Eiropas tautu tradīcija, kas īpaši saglabājusies [[Ziemeļeiropa]]s zemēs — Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, kā arī Kanādā (sevišķi [[Kvebeka|Kvebekā]]), Īrijā un atsevišķās Apvienotās Karalistes daļās ([[Kornvola|Kornvolā]]) un ASV. Seno saulgriežu svētku paliekas atrodamas arī dažās Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Francijas, Itālijas, Maltas, Grieķijas, Spānijas un Portugāles tautu tradīcijās. Tāpat Ibicas salā šajā laikā lec pāri 9 ugunskuriem. === Nosaukumi citās Baltijas jūras zemēs === * [[Dānija|Dānijā]] — ''Sankthans'' * [[Igaunija|Igaunijā]] — ''Jaanipäev'' * [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Joninės, Rasos, Rasa, Rasos šventė, Kupolės, Saulės, Krešės, Vidurvasaris'' * [[Norvēģija|Norvēģijā]] — ''Jonsok, sankthans, jonsvaka, jonsmesse'' * [[Somija|Somijā]] — ''Juhannus'' * [[Vācija|Vācijā]] — ''Johanni, Johannisnacht, Mittsommernacht'' * [[Zviedrija|Zviedrijā]] — ''Midsommar'', arī ''Den helige Johannes Döparens dag'' === Nosaukumi slāvu valodās runājošas zemēs === Dažās slāvu valodās saulgriežu svētku svinēšanas tradīcijās saglabājies [[pagāni|pagānu]] dieva Kupalas (''Купало, Купа́йло'') vārds: * [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — ''Купальле'' * [[Bulgārija|Bulgārijā]] — ''Еньовден'' * [[Horvātija|Horvātijā]] — ''Ivanjski krijesovi'' * [[Krievija|Krievijā]] — ''ночь Ивана Купалы'' * [[Polija|Polijā]] — ''Noc Kupały'' * [[Ukraina|Ukrainā]] — ''Іван Купала'' === Nosaukumi romāņu valodās runājošas zemēs === * [[Astūrija|Astūrijā]] — ''Foguera de San Xuan'' * [[Galīsija (Spānija)|Galīsijā]] — ''Hogueras de San Juan'' * [[Francija|Francijā]] — ''Fête de la Saint-Jean'' * [[Katalonija|Katalonijā]] — ''Nit de Sant Joan'' * [[Portugāle|Portugālē]] — ''Festa junina'' * [[Spānija|Spānijā]] — ''Fiesta de San Juan'' === Basku zemē === * [[Basku zeme (reģions)|Basku zemē]] — ''Donibane jaia'' <gallery> Midsummer bonfire in Pielavasi, Finland.JPG|Jāņu ugunskurs Somijā. Fogueira na Praça.jpg|Jāņu ugunskura instalācija Brazīlijā. Noc Kupały 2010 - Rodzimy Kościół Polski - Skok przez ogień.jpg|Lēkšana pār Jāņuguni Polijā. Skt. Hans bål+heks.jpg|Raganas izbāžņa dedzināšana Dānijā. Ligo_post_USSR.png|Latvijas Līgo svētkiem par godu izdota pastmarka (PSRS, 1991.) Midsommardans av Anders Zorn 1897.jpg|Dejošana Jāņu vakarā Zviedrijā (A.Corna glezna, 1897). Midsommar på Årsnäs.png|Iešana ap saulgriežu koku Zviedrijā. 1991 CPA 6354.jpg|Baltkrievu Ivana Kupalas svētkiem par godu izdota pastmarka (PSRS, 1991.) </gallery> == Skatīt arī == * [[Zāļu diena]] == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Osvalds Līdeks „Latviešu svētki”. — Rīga 1940. * [[Pēteris Šmits]] „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuves apgāds, Rīga 1940. * „Latviešu tautas dziesmas”. — Rīga 1982. IV sēj. * Edīte Olupe „Latviešu gadskārtu ieražas”. — Avots, Rīga 1992. {{ISBN|5401006470}} * Kārlis Skalbe „Pasakas”. — Apgāds Sējējs, Augsburg 1946. (Papardes zieds) * Diāna Karaša „Latviskās sadzīves tradīcijas un godi”. — Zinātne, Rīga 1991. * Māra Šterna „Senā gadskārta”. — Zinātne, Rīga 1998. {{ISBN|5796612042}} * Helmi Stalte „Gadskārtu ieražas — Līgo”. — E. Melngaila Tautas mākslas centrs, Rīga 1989. * Silvija Silava „Visi gaida Jān̦u dienu — Līgo dziesmas”. — Liesma, Rīga 1991. == Ārējās saites == * [http://ligo.ucoz.lv/publ/dainas/janu_svinesanas_apraksti_latvju_dainas_dazados_apvidos_vidzeme_un_kurzeme/4-1-0-11 Jāņu svinēšanas apraksti „Latvju Dainās”] {{lv ikona}} * [http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv11.xml?lang=lav&div_id=latv11_s1ss4 Latviešu dainas par Jāņu svinēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303224634/http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv11.xml?lang=lav&div_id=latv11_s1ss4 |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150511161545/http://dainuskapis.lv/katalogs/130/10. nerātnās dziesmas] {{lv ikona}} * [http://www.folklorasbiedriba.lv/tradicijas/ Tradīcijas] LFB {{lv ikona}} * Austris Grasis [http://apollo.tvnet.lv/zinas/pardomas-par-janiem/383329 „Pārdomas par Jāņiem”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150402152907/http://apollo.tvnet.lv/zinas/pardomas-par-janiem/383329 |date={{dat|2015|04|02||bez}} }} — 14.06.2008. {{lv ikona}} * [http://www.eurika.lv/lv/cont/6/19/16.html Līgo svētki / Jāņi] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20170929012658/http://epadomi.lv/interesanti_neparasti/gudrinieks/07062014-ka_radas_ligo_jani_un_svetku_tradicijas Kā radās Līgo, Jāņi un svētku tradīcijas] {{lv ikona}} * [http://spoki.tvnet.lv/mistika/Latviesu-gadskartu-svetki-to-tradicijas/572269 Latviešu gadskārtu svētki, to tradīcijas] {{lv ikona}} * [http://www.virtuallatvia.lv/saulgriezi-turaida/?lang=lv Tradicionālais Saulgriežu rituāls Turaidā — 360° virtuāla tūre] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160706195444/http://www.virtuallatvia.lv/saulgriezi-turaida/?lang=lv |date={{dat|2016|07|06||bez}} }} Virtuālā Latvija {{lv ikona}} {{Latviešu gadskārtu svētki}} {{Latvijas kultūras kanons|state=collapsed}} [[Kategorija:Jāņi]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] cq6b59142v3a3tysbey6yfrokwjxrsj 0 59363 4297065 4295400 2025-06-20T10:29:56Z CDeleted 103067 4297065 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latin alphabet Ģģ.png|thumb|right|200px|Burts "Ģ".]] '''Ģ''' ir [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] modificēts burts, kas tiek lietots [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Tas tiek izveidots no burta [[G]], pievienojot tam [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]] zem/virs burta. Ģ [[latviešu alfabēts|latviešu alfabētā]] ieņem 11. vietu, kā arī [[latgaliešu alfabēts|latgaliešu alfabētā]]. Mazajam '''ģ''' ir tipografiska īpatnība — tā kā tas pats par sevi ir zems, tā sediļa (mīkstinājuma zīmes pieraksta veids) novietota nevis zem burta, bet apgrieztā veidā virs tā. ==Izruna== [[Attēls:Voiced palatal plosive.ogg|thumb|right|Ģ burta izruna latviešu valodā]] Ģ apzīmē balsīgu palatālu sprādzienu [ɟ]. Izrunas laikā [[mēle]]s vidusdaļa tiek pacelta pret cietajām [[aukslējas|aukslējām]], īslaicīgi aizturot gaisa plūsmu un tad to atbrīvojot, radot īsu un skaidru skaņu. Atšķirībā no [[Ķ]], kas ir nebalsīgs palatāls sprādziens, Ģ veidojas ar balss saišu vibrāciju, kas piešķir skaņai balsīgumu. {{latviešu alfabēts}} [[Kategorija:Latviešu alfabēta burti]] jyzpwgn8bs75wk4j1gqso3p3muoj1ki 4297072 4297065 2025-06-20T10:55:40Z CDeleted 103067 4297072 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latin alphabet Ģģ.png|thumb|right|200px|Burts "Ģ".]] '''Ģ''' ir [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] modificēts burts, kas tiek lietots [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Tas tiek izveidots no burta [[G]], pievienojot tam [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]] zem/virs burta. Ģ [[latviešu alfabēts|latviešu alfabētā]] ieņem 11. vietu, kā arī [[latgaliešu alfabēts|latgaliešu alfabētā]]. Mazajam '''ģ''' ir tipografiska īpatnība — tā kā tas pats par sevi ir zems, tā mīkstinājuma zīme novietota nevis zem burta, bet apgrieztā veidā virs tā. ==Izruna== [[Attēls:Voiced palatal plosive.ogg|thumb|right|Ģ burta izruna latviešu valodā]] Ģ apzīmē balsīgu palatālu sprādzienu [ɟ]. Izrunas laikā [[mēle]]s vidusdaļa tiek pacelta pret cietajām [[aukslējas|aukslējām]], īslaicīgi aizturot gaisa plūsmu un tad to atbrīvojot, radot īsu un skaidru skaņu. Atšķirībā no [[Ķ]], kas ir nebalsīgs palatāls sprādziens, Ģ veidojas ar balss saišu vibrāciju, kas piešķir skaņai balsīgumu. {{latviešu alfabēts}} [[Kategorija:Latviešu alfabēta burti]] 4p5dlwz1h1mx9mop333q8vnntuzmint 0 59365 4297085 4295401 2025-06-20T11:16:43Z CDeleted 103067 4297085 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latin letter K with cedilla.svg|thumb|250px|Ķ burts]]'''Ķ''' ir [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] modificēts burts, kas tiek lietots [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Tas tiek izveidots no burta [[K]], pievienojot tam [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]] zem burta. Ķ [[latviešu alfabēts|latviešu alfabētā]] ieņem 17. vietu, [[latgaliešu alfabēts|latgaliešu alfabētā]] — 18. vietu. Burts Ķ tika ieviests latviešu rakstībā 20. gadsimta sākumā kā daļa no centieniem standartizēt un atspoguļot latviešu valodas īpatnības. Mīkstinājuma zīme tika izmantota vairākos burtos ([[ļ]], [[ņ]], ķ, [[ģ]]), un tā kļuva par normu oficiālajā [[ortogrāfija|ortogrāfijā]]. ==Izruna== [[Attēls:Voiceless palatal plosive.ogg|thumb|right|Ķ burta izruna latviešu valodā]] Ķ apzīmē nebalsīgu palatālu sprādzienu [c]. Izrunas laikā mēles vidusdaļa tiek pacelta pret cietajām [[aukslējas|aukslējām]], īslaicīgi aizturot gaisa plūsmu un tad to atbrīvojot, radot īsu un skaidru skaņu. Atšķirībā no [[Ģ]], kas ir balsīgs palatāls sprādziens, Ķ ir nebalsīgs palatāls sprādziens, ko veido bez balss saišu [[vibrācija]]s, piespiežot mēles vidusdaļu pie cietajām aukslējām. {{latviešu alfabēts}} [[Kategorija:Latviešu alfabēta burti]] 0kcuen0nx42czldoyxf3aos97poe9dl 0 59366 4297084 4295398 2025-06-20T11:15:53Z CDeleted 103067 4297084 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latin L with cedilla or with comma below - uppercase and lowercase.svg|thumb|150px|Ļ burts]] '''Ļ''' ir modificēts [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts, ko izmanto [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Tas izveidots no burta [[L]], pievienojot tam [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]] zem burta. Ļ ir [[latviešu alfabēts|latviešu alfabēta]] 19. burts, [[latgaliešu alfabēts|latgaliešu alfabētā]] — 20. burts. == Izruna == [[Attēls:Palatal lateral approximant.ogg|thumb|Ļ burta izruna latviešu valodā]] Ļ apzīmē balsīgu palatālu laterālo aproksimantu [ʎ]. Izrunas laikā [[mēle]]s vidusdaļa tiek pacelta pret cietajām [[aukslējas|aukslējām]], bet mēles galiņš saskaras ar augšējiem [[smaganas|smaganiem]]. Gaisa plūsma netiek pilnībā aizturēta, bet tiek virzīta gar mēles sāniem, radot skaidru, skanošu skaņu. Atšķirībā no [[L]], kas ir balsīgs alveolārs laterālais aproksimants, Ļ ir palatāls, proti, veidojas vairāk [[mutes dobums|mutes dobuma]] vidusdaļā. {{latviešu alfabēts}} [[Kategorija:Latviešu alfabēta burti]] mv47xime884e3r3ednfwccttt0g50f3 0 59367 4297086 4295399 2025-06-20T11:17:11Z CDeleted 103067 4297086 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latin N with cedilla or with comma below - uppercase and lowercase.svg|thumb|200px|Ņ burts]] '''Ņ''' ir modificēts [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts, ko izmanto [[latviešu valoda|latviešu valodā]]. Tas izveidots no burta [[N]], pievienojot tam [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]] zem burta. Ņ ir [[latviešu alfabēts|latviešu alfabēta]] 22. burts, [[latgaliešu alfabēts|latgaliešu alfabētā]] — 23. burts. ==Izruna== [[Attēls:Palatal nasal.ogg|thumb|right|Ņ burta izruna latviešu valodā]] Ņ apzīmē balsīgu palatālu nazāli [ɲ]. Izrunas laikā [[mēle]]s vidusdaļa tiek pacelta pret cietajām [[aukslējas|aukslējām]], aizverot [[mutes dobums|mutes dobumu]], kamēr gaisa plūsma brīvi plūst caur [[deguns|degunu]]. Atšķirībā no N, kas ir balsīgs alveolārs nazāls [n], Ņ tiek veidots vairāk mutes dobuma vidusdaļā — pie cietajām aukslējām — radot mīkstāku skanējumu. {{latviešu alfabēts}} [[Kategorija:Latviešu alfabēta burti]] bn14uld8jrl5ebkfcxhqahyg8h8gj4l 0 61174 4296959 4285877 2025-06-20T04:16:32Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: <br /> → <br /> (13), Frānsis → Frānses, Arnold → Ārnold using [[Project:AWB|AWB]] 4296959 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nobel Prize diplom Wilhelm Conrad Röntgen.jpg|thumb|200px|1901. gada Nobela prēmijas laureāta fizikā [[Vilhelms Rentgens|Vilhelma Rentgena]] diploms]] '''Nobela prēmiju laureāti''' ir individuālas personas vai organizācijas, kas apbalvotas ar kādu no [[Nobela prēmija|Nobela prēmijām]] ({{val|sv|Nobelpriset}}, {{val|no|Nobelprisen}}). Tās ir ikgadējas starptautiskas balvas, ko piešķir par ievērojamu sniegumu sabiedrībai [[zinātne|zinātnē]], [[literatūra|literatūrā]] vai nozīmīgu ieguldījumu [[miers|miera]] veicināšanā. Prēmijas piecās dažādās jomās dibinātas saskaņā ar zviedru [[Zviedri|zviedru]] [[ķīmiķis|ķīmiķa]], [[inženieris|inženiera]] un [[dinamīts|dinamīta]] izgudrotāja [[Alfrēds Nobels|Alfrēda Nobela]] testamentu, ko viņš parakstīja Zviedru-norvēģu klubā Parīzē {{dat|1895|11|27}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alfred Nobel &ndash; The Man Behind the Nobel Prize | publisher = Nobel Foundation | url = http://nobelprize.org/alfred_nobel/}}</ref> Kopš [[1901. gads|1901]]. gada katru gadu [[10. decembris|10. decembrī]] (Alfrēda Nobela nāves dienā) tiek pasniegtas Nobela prēmijas [[Nobela prēmija fizikā|fizikā]], [[Nobela prēmija ķīmijā|ķīmijā]], [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|fizioloģijā vai medicīnā]], [[Nobela prēmija literatūrā|literatūrā]] un [[Nobela miera prēmija|miera veicināšanā]]. [[Norvēģijas Nobela komiteja]] katru gadu pasniedz Nobela miera prēmiju [[Norvēģija]]s galvaspilsētā [[Oslo]], bet pārējo nomināciju Nobela prēmijas pasniedz [[Zviedrijas Karaliskā Zinātņu Akadēmija]] svinīgā ceremonijā [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]. Papildus šīm Nobela testamentā norādītajām balvām, 1968. gadā [[Zviedrijas Riksbanka]] nodibināja balvu [[Nobela prēmija ekonomikā|ekonomikas]] zinātnes jomā, kas kopš 1969. gada tiek pasniegta reizē ar Nobela dibinātajām balvām. Tās oficiālais nosaukums ir "Zviedrijas Riksbankas prēmija ekonomikas zinātnēs Alfrēda Nobela piemiņai" ({{val|sv|Sveriges riksbanks pris i ekonomisk vetenskap till Alfred Nobels minne}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nomination and Selection of Laureates in Economic Sciences | publisher = Nobel Foundation|url = http://www.nobelprize.org/nomination/economic-sciences/}}</ref> [[Attēls:Nobelprize Award Ceremony 2010.jpg|thumb|270px|Nobela prēmiju pasniegšanas ceremonija [[Stokholma]]s koncertzālē 2010. gada 10. decembrī]] == Daži fakti == Laikā no 1901. līdz 2022. gadam ir pasniegtas 615 Nobela prēmijas pavisam 989 laureātiem. Tā kā daži laureāti ir saņēmuši prēmiju vairāk nekā vienu reizi, kopumā apbalvotas 954 personas un 27 organizācijas. 355 prēmijas laureāti saņēmuši vienatnē, 146 prēmijas dalītas starp diviem laureātiem, bet 114 prēmijas piešķirtas dalīti trim laureātiem.<ref name="facts">{{Tīmekļa atsauce | title = Nobel Prize Facts | publisher = Nobel Foundation|url = http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/}}</ref> Starp laureātiem ir 58 sievietes ([[Marija Sklodovska-Kirī]] apbalvota 2 reizes). Ir bijuši atsevišķi gadi, kad kādā no jomām prēmija nav tikusi piešķirta. Vairākums šādu gadījumu bijuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. No 1940. līdz 1942. gadam Nobela prēmijas netika piešķirtas nevienā no jomām. Vairākkārtējie Nobela prēmijas laureāti:<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Multiple Nobel Laureates | publisher = Nobel Foundation|url = http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/facts/#multiple}}</ref> * [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] — 3 reizes ([[Nobela miera prēmija]] — 1917, 1944, 1963) * [[Marija Sklodovska-Kirī]] — 2 reizes ([[Nobela prēmija fizikā]] — 1903; [[Nobela prēmija ķīmijā]] — 1911) * [[Lainuss Polings]] — 2 reizes (ķīmijā — 1954; Nobela miera prēmija — 1962) * [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) — 2 reizes (Nobela miera prēmija — 1954, 1981) * [[Džons Bardīns]] — 2 reizes (fizikā — 1956, 1972) * [[Frederiks Sengers]] — 2 reizes (ķīmijā — 1958, 1980) Divi no Nobela prēmijas laureātiem atteikušies no Nobela prēmijas. [[Žans Pols Sartrs]] tā rīkojās, jo viņš nekad nepieņēma oficiālus apbalvojumus. Bet [[Le Diks Tho]] nepieņēma apbalvojumu, atsaucoties uz situāciju [[Vjetnama|Vjetnamā]].<ref name="facts" /> Četri no Nobela prēmijas laureātiem bijuši spiesti atteikties no Nobela prēmijas politisku iemeslu dēļ. [[Ādolfs Hitlers]] aizliedza pieņemt prēmijas vācu zinātniekiem [[Rihards Kūns|Rihardam Kūnam]], [[Ādolfs Butenands|Ādolfam Butenandam]] un [[Gerhards Domagks|Gerhardam Domagkam]], bet [[Padomju Savienība|PSRS]] varasiestādes piespieda no prēmijas atteikties rakstnieku [[Boriss Pasternaks|Borisu Pasternaku]].<ref name="facts" /> Trīs no Nobela prēmijas laureātiem nevarēja ierasties uz apbalvošanas ceremoniju, lai saņemtu viņiem piešķirtās Nobela miera prēmijas, jo par savu sabiedrisko darbību viņi atradās apcietinājumā savās valstīs. Tie bija [[Kārlis fon Oseckis]] (1935. gadā), [[Auna Sana Su Či]] (1991. gadā) un [[Liu Sjaobo]] (2010. gadā).<ref name="facts" /> == Laureātu saraksts == === 1901—1910 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1901 | [[Vilhelms Rentgens]] | [[Jakobs van't Hofs]] | [[Emīls fon Bērings]] | [[Silī Pridoms]] | [[Anrī Dināns]]<br />[[Frederiks Pasī]] | align=center| — |- | align=center| 1902 | [[Hendriks Lorencs]]<br />[[Pīters Zēmanis]] | [[Hermanis Emils Fišers]] | [[Ronalds Ross]] | [[Teodors Momzens]] | [[Elī Dikomēns]]<br />[[Šarls Albērs Gobā]] | align=center| — |- | align=center| 1903 | [[Anrī Bekerels]]<br />[[Pjērs Kirī]]<br />[[Marija Sklodovska-Kirī]] | [[Svante Arrēniuss]] | [[Nīls Finzens]] | [[Bjērnstjerne Bjērnsons]] | [[Viljams Randals Krēmers]] | align=center| — |- | align=center| 1904 | [[Džons Strats]] | [[Viljams Remzijs]] | [[Ivans Pavlovs]] | [[Frederiks Mistrāls]]<br />[[Hosē Ečegarajs]] | [[Starptautisko tiesību institūts]] | align=center| — |- | align=center| 1905 | [[Filips Lenards]] | [[Ādolfs fon Beiers]] | [[Roberts Kohs]] | [[Henriks Senkevičs]] | [[Berta fon Zutnere]] | align=center| — |- | align=center| 1906 | [[Dž. Dž. Tomsons]] | [[Anrī Muasāns]] | [[Kamillo Goldži]]<br />[[Santjago Ramons i Kahals]] | [[Džozue Karduči]] | [[Teodors Rūzvelts]] | align=center| — |- | align=center| 1907 | [[Alberts Maikelsons]] | [[Eduards Buhners]] | [[Šarls Luijs Alfonss Laverāns]] | [[Radjards Kiplings]] | [[Ernesto Moneta]]<br />[[Luijs Reno]] | align=center| — |- | align=center| 1908 | [[Gabriels Lipmans]] | [[Ernests Rezerfords]] | [[Iļja Mečņikovs]]<br />[[Pauls Ērlihs]] | [[Rūdolfs Eikens]] | [[Klāss Pontuss Arnoldsons]]<br />[[Fredriks Bajers]] | align=center| — |- | align=center| 1909 | [[Guljelmo Markoni]]<br />[[Kārlis Ferdinands Brauns]] | [[Vilhelms Ostvalds]] | [[Emīls Kohers]] | [[Selma Lāgerlēva]] | [[Augusts Bērments]]<br />[[Pols-Anrī-Benžamins d'Esturnels de Konstāns]] | align=center| — |- | align=center| 1910 | [[Johaness Dideriks van der Vālss]] | [[Oto Vallahs]] | [[Albrehts Kosels]] | [[Pauls Heize]] | [[Starptautiskais Miera birojs]] | align=center| — |} === 1911—1920 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1911 | [[Vilhelms Vīns]] | [[Marija Sklodovska-Kirī]] | [[Alvars Gulstrands]] | [[Moriss Meterlinks]] | [[Tobiass Asers]]<br />[[Alfrēds Hermans Frieds]] | align=center| — |- | align=center| 1912 | [[Gustavs Dalens]] | [[Viktors Griņārs]]<br />[[Pols Sabatjē]] | [[Aleksis Karels]] | [[Gerharts Hauptmanis]] | [[Elihu Rūts]] | align=center| — |- | align=center| 1913 | [[Heike Kamerlings Oness]] | [[Alfrēds Verners (ķīmiķis)|Alfrēds Verners]] | [[Šarls Rihets]] | [[Rabindranats Tagore]] | [[Anrī Lafontēns]] | align=center| — |- | align=center| 1914 | [[Makss fon Laue]] | [[Teodors Viljams Ričardss]] | [[Roberts Bārāņs]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1915 | [[Viljams Henrijs Bregs]]<br />[[Viljams Lorenss Bregs]] | [[Rihards Vilšteters]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Romēns Rolāns]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1916 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Vērners fon Heidenstams]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1917 | [[Čārlzs Barkla]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Karls Gellerups]]<br />[[Henriks Pontopidans]] | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | align=center| — |- | align=center| 1918 | [[Makss Planks]] | [[Fricis Hābers]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1919 | [[Johanness Štarks]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Žils Bordē]] | [[Kārlis Špitelers]] | [[Vudro Vilsons]] | align=center| — |- |align=center| 1920 | [[Šarls Gijoms]] | [[Valters Nernsts]] | [[Augusts Krogs]] | [[Knuts Hamsuns]] | [[Leons Buržuā]] | align=center| — |} === 1921—1930 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1921 | [[Alberts Einšteins]] | [[Frederiks Sodijs]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Anatols Franss]] | [[Hjalmars Brantings]]<br />[[Kristiāns Lange]] | align=center| — |- | align=center| 1922 | [[Nilss Bors]] | [[Frānsiss Astons]] | [[Arčibalds Hills]]<br />[[Oto Frišs Mejerhofs]] | [[Hasinto Benavente]] | [[Fritjofs Nansens]] | align=center| — |- | align=center| 1923 | [[Roberts Milikens]] | [[Frics Pregls]] | [[Frederiks Bentings]]<br />[[Džons Džeimss Ričards Makleods]] | [[Viljams Batlers Jeitss]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1924 | [[Manne Sīgbāns]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Vilems Entovēns]] | [[Vladislavs Rejmonts]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1925 | [[Džeimss Franks]]<br />[[Gustavs Hercs]] | [[Rihards Zigmondi]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Džordžs Bernards Šovs]] | [[Ostins Čemberlens]]<br />[[Čārlzs Doss]] | align=center| — |- | align=center| 1926 | [[Žans Perēns]] | [[Teodors Svedbergs]] | [[Johanness Fibigers]] | [[Gracija Deleda]] | [[Aristids Briāns]]<br />[[Gustavs Štrēzemanis]] | align=center| — |- |align=center| 1927 | [[Arturs Komptons]]<br />[[Čārlzs Vilsons]] | [[Heinrihs Oto Vīlands]] | [[Jūliuss Vāgners-Joregs]] | [[Anrī Bergsons]] | [[Ferdinands Bisons]]<br />[[Ludvigs Kvide]] | align=center| — |- | align=center| 1928 | [[Ouens Ričardsons]] | [[Ādolfs Oto Reinholds Vindauss]] | [[Šarls Nikols]] | [[Sigrida Unsete]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1929 | [[Luijs de Brojī]] | [[Artūrs Hardens]]<br />[[Hanss fon Eilers-Čelpils]] | [[Kristiāns Edžkmens]]<br />[[Frederiks Govlands Hopkinss]] | [[Tomass Manns]] | [[Frenks Kellogs]] | align=center| — |- | align=center| 1930 | [[Čandrasekhara Venkata Rāmans]] | [[Hanss Fišers]] | [[Kārlis Landšteiners]] | [[Sinklērs Lūiss]] | [[Nātans Sēderblums]] | align=center| — |} === 1931—1940 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1931 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Kārlis Bošs]]<br />[[Frīdrihs Bergiuss]] | [[Oto Heinrihs Varburgs]] | [[Ēriks Aksels Kārlfelds]] | [[Džeina Adamsa]]<br />[[Nikolass Murrejs Batlers]] | align=center| — |- | align=center| 1932 | [[Verners Heizenbergs]] | [[Ērvings Lengmīrs]] | [[Čārlzs Skots Šeringtons]]<br />[[Edgars Daglass Edriāns]] | [[Džons Golsvertijs]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1933 | [[Ervīns Šrēdingers]]<br />[[Pols Diraks]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Tomass Hants Morgans]] | [[Ivans Buņins]] | [[Normans Endžels]] | align=center| — |- | align=center| 1934 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Harolds Jūrijs]] | [[Džordžs Vipls]]<br />[[Džordžs Minots]]<br />[[Viljams P. Mērfijs]] | [[Luidži Pirandello]] | [[Artūrs Hendersons]] | align=center| — |- | align=center| 1935 | [[Džeimss Čedviks]] | [[Frederiks Žolio-Kirī]]<br />[[Irēna Žolio-Kirī]] | [[Hanss Špemans]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Kārlis fon Oseckis]] | align=center| — |- | align=center| 1936 | [[Viktors Hess]]<br />[[Kārls Deivids Andersons]] | [[Peters Debajs]] | [[Henrijs Deils]]<br />[[Oto Lēvi]] | [[Jūdžīns O'Nīls]] | [[Karloss Saavedra Lamass]] | align=center| — |- | align=center| 1937 | [[Klintons Deivisons]]<br />[[Džordžs Tomsons]] | [[Volters Hovorts]]<br />[[Pauls Karers]] | [[Alberts Sentģerģi]] | [[Rožē Martēns di Gārs]] | [[Roberts Sesils (jurists)|Roberts Sesils]] | align=center| — |- | align=center| 1938 | [[Enriko Fermi]] | [[Rihards Kūns]]{{ref label|Note1|a|a}} | [[Kornejs Heimanss]] | [[Pērla Baka]] | [[Nansena Starptautiskais bēgļu birojs]] | align=center| — |- | align=center| 1939 | [[Ernests Lorenss]] | [[Ādolfs Butenands]]{{ref label|Note1|a|a}}<br />[[Lavoslavs Ružička]] | [[Gerhards Domagks]]{{ref label|Note1|a|a}} | [[Franss Emils Sillanpē]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1940 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |} === 1941—1950 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1941 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1942 | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1943 | [[Oto Šterns]] | [[Ģerģs Heveši]] | [[Henriks Dams]]<br />[[Edvards Adelberts Doisī]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1944 | [[Izidors Rabi]] | [[Oto Hāns]] | [[Džozefs Erlangers]]<br />[[Hernerts Spensers Gasers]] | [[Johanness Vilhelms Jensens]] | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]] | align=center| — |- | align=center| 1945 | [[Volfgangs Pauli]] | [[Arturi Ilmari Virtanens]] | [[Aleksandrs Flemings]]<br />[[Ernsts Boriss Čeins]]<br />[[Hauards Valters Florijs]] | [[Gabriela Mistrala]] | [[Kordels Halls]] | align=center| — |- | align=center| 1946 | [[Persijs Viljamss Bridžmens]] | [[Džeimss Samners]]<br />[[Džons Nortrops]]<br />[[Vendets Meredits Stenlijs]] | [[Hermanis Džozefs Mullers]] | [[Hermanis Hese]] | [[Emīlija Grīna Bolča]]<br />[[Džons Mots]] | align=center| — |- | align=center| 1947 | [[Edvards Epltons]] | [[Roberts Robinsons]] | [[Karls Ferdinands Kori]]<br />[[Gērtija Kori]]<br />[[Bernardo Husajs]] | [[Andrē Žids]] | [[Draugu biedrības padome]]<br />[[Amerikāņu draugu biedrības komiteja]] | align=center| — |- | align=center| 1948 | [[Patriks Blekets]] | [[Arnē Tisēliuss]] | [[Pauls Hermans Millers]] | [[Tomass Stērnss Eliots]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small>{{ref label|Note1|b|b}} | align=center| — |- | align=center| 1949 | [[Hideki Jukava]] | [[Viljams Frensiss Džioks]] | [[Valters Hess]]<br />[[Antoniu Egašs Monišs]] | [[Viljams Folkners]] | [[Džons Boids Ors]] |align=center| — |- | align=center| 1950 | [[Sesils Pauels]] | [[Oto Dīlss]]<br />[[Kurts Alders]] | [[Filips Šovalters Henšs]]<br />[[Edvards Kelvins Kendals]]<br />[[Tadeušs Reihšteins]] | [[Bērtrands Rasels]] | [[Ralfs Bunčs]] | align=center| — |} === 1951—1960 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1951 | [[Džons Kokrofts]]<br />[[Ernests Voltons]] | [[Edvīns Makmillans]]<br />[[Glenns Sīborgs]] | [[Makss Teilers]] | [[Pers Lāgerkvists]] | [[Leons Žou]] | align=center| — |- | align=center| 1952 | [[Fēlikss Blohs]]<br />[[Edvards Milss Pērsels]] | [[Arčers Mārtins]]<br />[[Ričards Sings]] | [[Zeļmans Vaksmans]] | [[Fransuā Moriaks]] | [[Alberts Šveicers]] | align=center| — |- | align=center| 1953 | [[Frics Zernike]] | [[Hermanis Štaudingers]] | [[Hanss Ādolfs Krebss]]<br />[[Fricis Alberts Lipmanis]] | [[Vinstons Čērčils]] | [[Džordžs Māršals]] | align=center| — |- | align=center| 1954 | [[Makss Borns]]<br />[[Valters Bote]] | [[Lainuss Polings]] | [[Džons Franklins Enderss]]<br />[[Frederiks Čepmens Robinss]]<br />[[Tomass Hakls Velless]] | [[Ernests Hemingvejs]] | [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] (Apvienoto Nāciju Augstā komisāra birojs bēgļu jautājumos) | align=center| — |- |align=center| 1955 | [[Viliss Lems]]<br />[[Polikarps Kušs]] | [[Vinsents du Vigneauds]] | [[Hugo Teorels]] | [[Haldors Laksness]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1956 | [[Džons Bardīns]]<br />[[Volters Brateins]]<br />[[Viljams Šoklijs]] | [[Kirils Normans Hinšelvūds]]<br />[[Nikolajs Semjonovs]] | [[Andrē Frederiks Kurnāns]]<br />[[Verners Forsmanis]]<br />[[Dikinsons V. Ričardss]] | [[Huans Ramons Himeness]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1957 | [[Jans Džeņnins]]<br />[[Li Džendao]] | [[Aleksandrs Tods]] | [[Daniels Bovē]] | [[Albērs Kamī]] | [[Lesters Pīrsons]] | align=center| — |- |align=center| 1958 | [[Pāvels Čerenkovs]]<br />[[Iļja Franks]]<br />[[Igors Tamms]] | [[Frederiks Sengers]] | [[Džordžs Vellss Bīdls]]<br />[[Edvards Tatums]]<br />[[Džosuā Lederbergs]] | [[Boriss Pasternaks]]{{ref label|Note1|c|c}} | [[Dominiks Pīrs]] | align=center| — |- | align=center| 1959 | [[Emīlio Segrē]]<br />[[Ouens Čemberlens]] | [[Jaroslavs Heirovskis]] | [[Artūrs Kornbers]]<br />[[Severo Očoa]] | [[Salvatore Kvazimodo]] | [[Filips Noels-Beikers]] | align=center| — |- | align=center| 1960 | [[Donalds Gleizers]] | [[Vilards Libijs]] | [[Frenks Bērnets]]<br />[[Pīters Midavers]] | [[Senžons Pērss]] | [[Alberts Lutuli]] | align=center| — |} === 1961—1970 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1961 | [[Roberts Hofštadters]]<br />[[Rudolfs Mesbauers]] | [[Melvins Kelvins]] | [[Ģerģs Bēkēši]] | [[Ivo Andričs]] | [[Dāgs Hammaršelds]] | align=center| — |- | align=center| 1962 | [[Ļevs Landaus]] | [[Makss Peručs]]<br />[[Džons Kendrū]] | [[Frānsiss Kriks]]<br />[[Džeimss Votsons]]<br />[[Moriss Vilkinss]] | [[Džons Stainbeks]] | [[Lainuss Polings]] | align=center| — |- | align=center| 1963 | [[Jūdžīns Vīgners]]<br />[[Marija Geperte-Maiere]]<br />[[Hanss Jensens]] | [[Karls Cīglers]]<br />[[Džūlio Nata]] | [[Džons Eklss]]<br />[[Alans Hodžkins]]<br />[[Endrū Hakslijs]] | [[Jorgs Seferis]] | [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]]<br />[[Sarkanā pusmēness biedrība]] | align=center| — |- | align=center| 1964 | [[Čārlzs Taunss]]<br />[[Nikolajs Basovs]]<br />[[Aleksandrs Prohorovs]] | [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]] | [[Konrāds Blohs]]<br />[[Feodors Līnens]] | [[Žans Pols Sartrs]]{{ref label|Note1|d|d}} | [[Mārtins Luters Kings]] | align=center| — |- | align=center| 1965 | [[Sinitiro Tomonaga]]<br />[[Džulians Švingers]]<br />[[Ričards Fainmens]] | [[Roberts Bērnss Vudvorts]] | [[Fransuā Žakobs]]<br />[[Andrē Lvovs]]<br />[[Žaks Mono]] | [[Mihails Šolohovs]] | [[UNICEF|Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds (UNICEF)]] | align=center| — |- | align=center| 1966 | [[Alfrēds Kastlers]] | [[Roberts Malikens]] | [[Peitons Russ]]<br />[[Čārlzs Brentons Haginss]] | [[Šmuels Josefs Agnons]]<br />[[Nellija Zaksa]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1967 | [[Hanss Bēte]] | [[Manfrēds Eižens]]<br />[[Ronalds Norišs]]<br />[[Džordžs Porters]] | [[Ragnārs Granīts]]<br />[[Holdans Kefers Hārtlains]]<br />[[Džordžs Velds]] | [[Migels Anhels Asturjass]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | align=center| — |- | align=center| 1968 | [[Luiss Alvaress]] | [[Lārss Onsagers]] | [[Roberts V. Holejs]]<br />[[Hars Gobings Korana]]<br />[[Maršals Vorens Nirenbers]] | [[Jasunari Kavabata]] | [[Renē Kasīns]] | align=center| — |- | align=center| 1969 | [[Marijs Gells-Manns]] | [[Dereks Bartons]]<br />[[Ods Hasels]] | [[Makss Delbriks]]<br />[[Alfrēds Heršijs]]<br />[[Salvadors Lurija]] | [[Semjuels Bekets]] | [[Starptautiskā Darba organizācija]] | [[Rangnars Frišs]]<br />[[Jans Tinbergens]] |- | align=center| 1970 | [[Hanness Alfvēns]]<br />[[Luijs Eižens Felikss Neēls]] | [[Luīss Federiko Leloirs]] | [[Džuliuss Akselrods]]<br />[[Ulfs von Eilers]]<br />[[Bernards Kacs]] | [[Aleksandrs Solžeņicins]] | [[Normans Borlougs]] | [[Pols Semjuelsons]] |} === 1971—1980 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1971 | [[Deniss Gabors]] | [[Gerhards Hercbergs]] | [[Ērls Vilbers Šuterlands]] | [[Pablo Neruda]] | [[Villijs Brants]] | [[Saimons Kuznecs]] |- | align=center| 1972 | [[Džons Bardīns]]<br />[[Leons Kūpers]]<br />[[Džons Šrīfers]] | [[Kristiāns Anfinsens]]<br />[[Stenfords Mūrs]]<br />[[Viljams Hauards Šteins]] | [[Džeralds Edelmans]]<br />[[Rodnijs Roberts Porters]] | [[Heinrihs Bells]] | align=center | <small>''Prēmiju nepiešķīra''</small> | [[Džons Ričards Hikss]]<br />[[Kenets Erovs]] |- | align=center| 1973 | [[Leo Esaki]]<br />[[Īvars Jēvers]]<br />[[Braiens Džozefsons]] | [[Ernsts Oto Fišers]]<br />[[Džefrijs Vilkinsons]] | [[Karls fon Frišs]]<br />[[Konrāds Lorencs]]<br />[[Nikolass Tinbergens]] | [[Patriks Vaits]] | [[Henrijs Kisindžers]]<br />[[Le Diks Tho]]{{ref label|Note1|e|e}} | [[Vasilijs Leontjevs]] |- |align=center| 1974 | [[Martins Rails]]<br />[[Entonijs Hjūišs]] | [[Pols Florijs]] | [[Albērs Klods]]<br />[[Kristiāns de Duvē]]<br />[[Džordžs Palade]] | [[Eivinds Junsons]]<br />[[Harri Martinsons]] | [[Šons Makbraids]]<br />[[Eisaku Sato]] | [[Gunnars Mīrdāls]]<br />[[Frīdrihs Hajeks]] |- |align=center| 1975 | [[Oge Bors]]<br />[[Bens Motelsons]]<br />[[Džeimss Reinvoters]] | [[Džons Vorkaps Kornforts]]<br />[[Vladimirs Prelogs]] | [[Deivids Baltimors]]<br />[[Renāto Dilbeko]]<br />[[Hauards Martibs Temins]] | [[Eudžēnio Montāle]] | [[Andrejs Saharovs]] | [[Leonīds Kantorovičs]]<br />[[Tjallings Kupmans]] |- |align=center| 1976 | [[Bērtons Rihters]]<br />[[Semjuels Džaodžuns Dins]] | [[Viljams Lipskombs]] | [[Baruhs Blumbergs]]<br />[[Karltons Gajdušeks]] | [[Sols Belovs]] | [[Betija Viljamsa]]<br />[[Meirida Korigena]] | [[Miltons Frīdmans]] |- |align=center| 1977 | [[Filips Andersons]]<br />[[Nevils Mots]]<br />[[Džons van Vlaks]] | [[Iļja Prigožīns]] | [[Rožērs Gijmēns]]<br />[[Endrū Šallijs]]<br />[[Rozalīna Jalova]] | [[Visente Aleiksandre]] | ''[[Amnesty International]]'' | [[Bertils Olins]]<br />[[Džeimss Mīds]] |- |align=center| 1978 | [[Pjotrs Kapica]]<br />[[Arno Penziass]]<br />[[Roberts Vilsons]] | [[Pīters Mičels]] | [[Verners Arbērs]]<br />[[Daniels Natans]]<br />[[Hamiltons Smits]] | [[Īzaks Baševiss Zingers]] | [[Anvars Sādāts]]<br />[[Menahems Begins]] | [[Herberts Saimons]] |- | align=center| 1979 | [[Šeldons Glešovs]]<br />[[Abduss Salams]]<br />[[Stīvens Veinbergs]] | [[Herberts Brauns]]<br />[[Georgs Vitigs]] | [[Alans Kormaks]]<br />[[Godfrijs Haunsfīlds]] | [[Odisejs Elitis]] | [[Māte Terēze]] | [[Teodors Šulcs]]<br />[[Artūrs Luīss]] |- | align=center| 1980 | [[Džeimss Kronins]]<br />[[Vals Fičs]] | [[Pols Bergs]]<br />[[Volters Gilberts]]<br />[[Frederiks Sengers]] | [[Baruhs Benacerafs]]<br />[[Žans Dosē]]<br />[[Džordžs Snells]] | [[Česlavs Milošs]] | [[Adolfo Peress Eskivels]] | [[Lourenss Kleins]] |} === 1981—1990 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1981 | [[Nikolāss Blūmbergens]]<br />[[Artūrs Šavlovs]]<br />[[Kajs Sīgbāns]] | [[Keniči Fukui]]<br />[[Roalds Hofmans]] | [[Rodžers Sperijs]]<br />[[Deivids Hjūbels]]<br />[[Torstens Vīzels]] | [[Eliass Kaneti]] | [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] | [[Džeimss Tobins]] |- | align=center| 1982 | [[Kenets Vilsons]] | [[Ārons Klugs]] | [[Suns Bergstroms]]<br />[[Bengts I. Samuelsons]]<br />[[Džons Veins (farmakologs)|Džons Veins]] | [[Gabriels Garsija Markess]] | [[Alva Mirdāla]]<br />[[Alfonso Garsija Robless]] | [[Džordžs Stiglers]] |- | align=center| 1983 | [[Subrahmanjans Čandrasekars]]<br />[[Viljams Alfrēds Faulers]] | [[Henrijs Taube]] | [[Barbara Maklintoka]] | [[Viljams Goldings]] | [[Lehs Valensa]] | [[Žerārs Debrē]] |- | align=center| 1984 | [[Karlo Rubija]]<br />[[Simons van der Mērs]] | [[Roberts Brūss Merifīlds]] | [[Nīls Jerne]]<br />[[Žoržs Kehlers]]<br />[[Cēzars Milšteins]] | [[Jaroslavs Seiferts]] | [[Dezmonds Tutu]] | [[Ričards Stouns]] |- | align=center| 1985 | [[Klauss fon Klicings]] | [[Herberts Hauptmans]]<br />[[Džeroms Karls]] | [[Maikls Stjuarts Brovs]]<br />[[Džozefs L. Goldšteins]] | [[Klods Simons]] | [[Starptautiskā ārstu organizācija atomkara novēršanai]] | [[Franko Modiljāni]] |- | align=center| 1986 | [[Ernsts Ruska]]<br />[[Gerds Binnigs]]<br />[[Heinrihs Rorers]] | [[Dadlijs Heršbahs]]<br />[[Juaņs Lī]]<br />[[Džons Polaņi]] | [[Stenlijs Kohens]]<br />[[Rita Levi-Montalčīni]] | [[Vole Šojinka]] | [[Eli Vīzels]] | [[Džeimss Bjūkenens (ekonomists)|Džeimss Bjūkenens]] |- | align=center| 1987 | [[Johanness Georgs Bednorcs]]<br />[[Karls Aleksandrs Millers]] | [[Donalds Krams]]<br />[[Žans-Marī Lehs]]<br />[[Čārlzs Pedersens]] | [[Susumu Tonegava]] | [[Josifs Brodskis]] | [[Oskars Ariass]] | [[Roberts Solovs]] |- | align=center| 1988 | [[Leons Ledermans]]<br />[[Melvins Švarcs]]<br />[[Džeks Steinbergers]] | [[Johans Deizenhofers]]<br />[[Roberts Hūbers]]<br />[[Hartmuts Mičels]] | [[Džeimss Bleks]]<br />[[Ģetrūde B. Eliona]]<br />[[Džordžs H. Hičingss]] | [[Nagībs Mahfūzs]] | [[ANO Miera glābšanas karaspēks]] | [[Moriss Allē]] |- | align=center| 1989 | [[Normans Remzijs]]<br />[[Hanss Dēmelts]]<br />[[Volfgangs Pauls]] | [[Sidnijs Altmans]]<br />[[Tomass Kečs]] | [[Dž. Maikls Bišops]]<br />[[Harolds Varmuss]] | [[Kamilo Hosē Sela]] | [[Tenzins Gjaco|Tenzins Gjaco 14. Dalailama]] | [[Trugve Haavelmo]] |- |align=center| 1990 | [[Džeroms Frīdmens]]<br />[[Henrijs Kendals]]<br />[[Ričards Teilors]] | [[Eliass Džeimss Korijs]] | [[Džozefs Marejs]]<br />[[E. Donals Tomass]] | [[Oktavio Pass]] | [[Mihails Gorbačovs]] | [[Harijs Markovics]]<br />[[Mertons Millers]]<br />[[Viljams Forsaits Šarps]] |} === 1991—2000 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 1991 | [[Pjērs Žils de Žēns]] | [[Ričards Ernsts]] | [[Ervīns Nehers]]<br />[[Berts Sekmans]] | [[Nadine Gordimera]] | [[Auna Sana Su Či]] | [[Ronalds Kouzs]] |- | align=center| 1992 | [[Žoržs Šarpaks]] | [[Rūdolfs Markuss (ķīmiķis)|Rūdolfs Markuss]] | [[Edmonds H. Fišers]]<br />[[Edvīns G. Krebss]] | [[Dereks Volkots]] | [[Rigoverta Menču]] | [[Gērijs Bekers]] |- | align=center| 1993 | [[Rasels Halss]]<br />[[Džozefs Teilors]] | [[Kerijs Muliss]]<br />[[Maikls Smits]] | [[Ričards Robertss]]<br />[[Filips Alens Šarps]] | [[Tonija Morisone]] | [[Nelsons Mandela]]<br />[[Frederiks Vilems de Klerks]] | [[Roberts Fogels]]<br />[[Daglass Norts]] |- |align=center| 1994 | [[Bertrams Brokhauss]]<br />[[Klifords Šalls]] | [[Džordžs Olā]] | [[Alfrēds Gilmens]]<br />[[Martins Rodbells]] | [[Kendzaburo Oe]] | [[Jāsirs Arafāts]]<br />[[Šimons Peress]]<br />[[Ichaks Rabins]] | [[Džons Harsaņi]]<br />[[Džons Nešs]]<br />[[Reinhards Zeltens]] |- |align=center| 1995 | [[Martins Perls]]<br />[[Frederiks Reinss]] | [[Pauls Krutzens]]<br />[[Mario Molina]]<br />[[Frenks Roulends]] | [[Edvards Luīss]]<br />[[Kristiāna Nīslena-Volharda]]<br />[[Ēriks Višovs]] | [[Šeimuss Hīnijs]] | [[Juzefs Rotblats]]<br />[[Paguošas konference]] | [[Roberts Lūkass]] |- | align=center| 1996 | [[Deivids Moriss Lī]]<br />[[Daglass Osherofs]]<br />[[Roberts Ričardsons]] | [[Roberts Kērls]]<br />[[Harolds Kroto]]<br />[[Ričards Smallijs]] | [[Pīters Dohertijs]]<br />[[Rolfs Zinkernagels]] | [[Vislava Šimborska]] | [[Karlušs Belu]]<br />[[Žozē Ramušs-Orta]] | [[Džeimss Mirlīss]]<br />[[Viljams Vikrijs]] |- | align=center| 1997 | [[Stīvens Ču]]<br />[[Klods Kohentannodji]]<br />[[Viljams Filips]] | [[Pols Boijers]]<br />[[Džons Volkers]]<br />[[Jenss Skou]] | [[Stenlijs Prusiners]] | [[Dario Fo]] | [[Starptautiskā kustība kājnieku mīnu aizliegšanai]]<br />[[Džodija Viljamsa]] | [[Roberts K. Mertons]]<br />[[Mairons Šoulzs]] |- | align=center| 1998 | [[Roberts Laflins]]<br />[[Horsts Štermers]]<br />[[Daniels Cui]] | [[Valters Kohs]]<br />[[Džons Popls]] | [[Roberts Farčgots]]<br />[[Luīss Ignarro]]<br />[[Ferids Marads]] | [[Žuze Saramagu]] | [[Džons Hjūms]]<br />[[Dāvids Trimbls]] | [[Amartja Sens]] |- | align=center| 1999 | [[Gerards 't Hofts]]<br />[[Martinuss Veltmans]] | [[Ahmeds Zeveils]] | [[Ginters Blobels]] | [[Ginters Grass]] | [[Ārsti bez robežām]] | [[Roberts Mandells]] |- | align=center| 2000 | [[Žoress Alfjorovs]]<br />[[Herberts Kroemers]]<br />[[Džeks Kilbijs]] | [[Alans Hīgers]]<br />[[Alans Makdiarmids]]<br />[[Hideki Širakava]] | [[Arvīds Karlsons]]<br />[[Pols Grīngards]]<br />[[Eriks Kandels]] | [[Gao Sjindzjaņs]] | [[Kims Tedžuns]] | [[Džeimss Hekmens]]<br />[[Daniels Makfadens]] |} === 2001—2010 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 2001 | [[Ēriks Kornels]]<br />[[Volfgangs Keterle]]<br />[[Karls Vīmans]] | [[Viljams Stendišs Noulss]]<br />[[Rjodži Nojori]]<br />[[Karls Berijs Šārpless]] | [[Līlends Hārtvels]]<br />[[Tims Hants]]<br />[[Pols Nērss]] | [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]] | [[Apvienoto Nāciju Organizācija]];<br />[[Kofi Annans]] | [[Džordžs Akerlofs]]<br />[[Maikls Spens]]<br />[[Džozefs Stiglics]] |- | align=center| 2002 | [[Reimonds Deiviss]]<br />[[Masatosi Kosiba]]<br />[[Rikardo Džakoni]] | [[Džons Fenns]]<br />[[Koiči Tanaka]]<br />[[Kurts Vultrihs]] | [[Sidnijs Breners]]<br />[[Hauards Roberts Horvics]]<br />[[Džons Salstons]] | [[Imre Kertēss]] | [[Džimijs Kārters]] | [[Denjels Kanemans]]<br />[[Vernons Smits]] |- |align=center| 2003 | [[Aleksejs Abrikosovs]]<br />[[Vitālijs Ginzburgs]]<br />[[Entonijs Legets]] | [[Pīters Agrs]]<br />[[Roderiks Makinons]] | [[Pols Loterbūrs]]<br />[[Pīters Mensfīlds]] | [[Džons Maksvels Kutzē]] | [[Širina Ebādi]] | [[Roberts Ingls]]<br />[[Klaivs Grendžers]] |- | align=center| 2004 | [[Deivids Gross]]<br />[[Deivids Policers]]<br />[[Frenks Vilčeks]] | [[Ārons Cehanovers]]<br />[[Ābrams Herško]]<br />[[Ērvins Rozs]] | [[Ričards Aksels]]<br />[[Linda Baka]] | [[Elfrīde Jelineka]] | [[Vangari Maatai]] | [[Finns Kidlands]]<br />[[Edvards Preskots]] |- | align=center| 2005 | [[Rojs Globers]]<br />[[Džons Hols]]<br />[[Teodors Henšs]] | [[Īvs Šovēns]]<br />[[Roberts Grabss]]<br />[[Ričards Šroks]] | [[Berijs Maršals]]<br />[[Robins Vorens]] | [[Harolds Pinters]] | [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]]<br />[[Mohameds El Barādeī]] | [[Roberts Aumanis]]<br />[[Tomass Šelings]] |- | align=center| 2006 | [[Džons Meters]]<br />[[Džordžs Smūts]] | [[Rodžers Kornbergs]] | [[Endrū Fairs]]<br />[[Kreigs Mello]] | [[Orhans Pamuks]] | [[Muhammads Junuss]]<br />''[[Grameen Bank]]'' | [[Edmunds Felpss]] |- | align=center| 2007 | [[Albērs Fērs]]<br />[[Peters Grīnbergs]] | [[Gerhards Ertls]] | [[Mario Kapeči]]<br />[[Martins Evanss]]<br />[[Olivers Smitijs]] | [[Dorisa Lesinga]] | [[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]<br />[[Els Gors]] | [[Leonīds Hurvičs]]<br />[[Ēriks Meskins]]<br />[[Rodžers Maiersons]] |- | align=center| 2008 | [[Joičiro Nambu]]<br />[[Makoto Kobajaši]]<br />[[Tošihide Maskava]] | [[Osamu Šimomura]]<br />[[Martins Čalfijs]]<br />[[Rodžers Tsiens]] | [[Haralds cur Hauzens]]<br />[[Fransuāza Barē-Sinūsi]]<br />[[Lūks Montaņjē]] | [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]] | [[Marti Ahtisāri]] | [[Pols Krugmans]] |- | align=center| 2009 | [[Čārlzs Kao]]<br />[[Vilards Boils]]<br />[[Džordžs Smits]] | [[Venkatramans Ramakrišnans]]<br />[[Tomass Steics]]<br />[[Ada Jonata]] | [[Elizabete Blekbērna]]<br />[[Kerola Grīdere]]<br />[[Džeks Šostaks]] | [[Herta Millere]] | [[Baraks Obama]] | [[Elinora Ostroma]]<br />[[Olivers Viljamsons]] |- | align=center| 2010 | [[Andre Geims]]<br />[[Konstantīns Novosjolovs]] | [[Ričards Heks]]<br />[[Eiči Negiši]]<br />[[Akira Suzuki]] | [[Roberts Edvardss]] | [[Mario Vargass Ljosa]] | [[Liu Sjaobo]]{{ref label|Note1|f|f}} | [[Pīters Daimonds]]<br />[[Deils Mortensens]]<br />[[Kristofers Pisaridess]] |} === 2011—2020 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 2011 | [[Sols Perlmuters]]<br />[[Ādams Rīss]]<br />[[Braiens Šmits]] | [[Dens Šehtmans]] | [[Brūss Betlers]]<br />[[Žils Hofmans]]<br />[[Ralfs Steinmans]] | [[Tūmass Transtrēmers]] | [[Elēna Džonsone Sirlīfa]]<br />[[Leimaha Gbovī]]<br />[[Tevekula Kermāna]] | [[Tomass Sārdžents]]<br />[[Kristofers Simss]] |- | align=center| 2012 | [[Seržs Arošs]]<br />[[Deivids Vainlends]] | [[Braiens Kobilka]]<br />[[Roberts Lefkovics]] | [[Džons Gērdons]]<br />[[Šinja Jamanaka]] | [[Mo Jaņs]] | [[Eiropas Savienība]] | [[Elvins Rots]]<br />[[Loids Šeplijs]] |- | align=center| 2013 | [[Fransuā Anglērs]]<br />[[Pīters Higss]] | [[Martins Karpluss]]<br />[[Mihaels Levits]]<br />[[Arjē Varšels]] | [[Džeimss Rotmens]]<br />[[Rendijs Šekmens]]<br />[[Tomass Sidhofs]] | [[Alise Manro]] | [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] | [[Jūdžīns Fāma]]<br />[[Larss Hansens]]<br />[[Roberts Šillers]] |- | align=center| 2014 | [[Isamu Akasaki]]<br />[[Hirosi Amano]]<br />[[Sudzi Nakamura]] | [[Ēriks Becigs]]<br />[[Štefans Hells]]<br />[[Viljams Mērners]] | [[Džons O'Kīfe]]<br />[[Meja Brita Mozera]]<br />[[Edvards Mozers]] | [[Patriks Modiano]] | [[Malāla Jūsafzaja]]<br />[[Kailašs Satjarti]] | [[Žans Tirols]] |- | align=center| 2015 | [[Takaaki Kadzita]]<br />[[Arturs Makdonalds]] | [[Tomass Lindāls]]<br />[[Pols Modrihs]]<br />[[Azizs Sandžars]] | [[Viljams Kempbels]]<br />[[Satoši Omura]]<br />[[Tu Joujou]] | [[Svetlana Aļeksijeviča]] | [[Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets]] | [[Anguss Dītons]] |- | align=center| 2016 | [[Deivids Dž. Tuless]]<br />[[Dankans Haldeins]]<br />[[Džons Maikls Kosterlics]] | [[Žans Pjērs Sovažs]]<br />[[Freizers Stodarts]]<br />[[Bernards Ferings]] | [[Jošinori Ohsumi]] | [[Bobs Dilans]] | [[Huans Manuels Santoss]] | [[Olivers Hārts]]<br />[[Bengts Holmstrems]] |- |2017 |[[Rainers Veiss]]<br />[[Berijs Berišs]]<br />[[Kips Torns]] |[[Žaks Djubošē]]<br />[[Joahims Franks]]<br />[[Ričards Hendersons]] |[[Džefrijs Holls]]<br />[[Maikls Rosbašs]]<br />[[Maikls Jangs]] |[[Kadzuo Išiguro]] |[[Starptautiskā kodolieroču likvidēšanas kampaņa]] |[[Ričards Tālers]] |- |2018 |[[Artūrs Eškins]]<br />[[Žerārs Murū]]<br />[[Donna Striklenda]] |[[Frānsesa Ārnolda]]<br />[[Džordžs Smits]]<br />[[Gregorijs Vinters]] |[[Džeimss Elisons]]<br />[[Tasuku Hondzjo]] |[[Olga Tokarčuka]] |[[Deniss Mukvege]]<br />[[Nadija Murada]] |[[Viljams Nordhauss]]<br />[[Pols Romers]] |- |2019 |[[Džeimss Pīblss]]<br />[[Mišels Majors]]<br />[[Didjē Kelozs]] |[[Džons Gudinafs]]<br />[[Stenlijs Vaitingems]]<br />[[Akira Josino]] |[[Viljams Kelins]]<br />[[Pīters Retklifs]]<br />[[Gregs Semenss]] |[[Pēteris Handke]] |[[Abijs Ahmeds]] |[[Abhidžits Banerdžī]]<br />[[Estere Diflo]]<br />[[Maikls Krēmers]] |- |2020 |[[Rodžers Penrouzs]]<br />[[Reinhards Gencels]]<br />[[Andrea Geza]] |[[Emanuela Šarpentjē]]<br />[[Dženifera Daudna]] |[[Hārvijs Alters]]<br />[[Maikls Hotons]]<br />[[Čārlzs Raiss]] |[[Luīze Glika]] |[[Pasaules Pārtikas programma]] |[[Pols Milgroms]]<br />[[Roberts Vilsons (ekonomists)|Roberts Vilsons]] |} === 2021—pašlaik === {|class="wikitable" |- ! Gads ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Fizika]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|Ķīmija]] ! width=17%|[[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģija<br />vai medicīna]] ! width=16%|[[Nobela prēmijas laureāti literatūrā|Literatūra]] ! width=17%|[[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšana]] ! width=15%|[[Nobela prēmijas laureāti ekonomikā|Ekonomika]] |- | align=center| 2021 | [[Sjukuro Manabe]]<br />[[Klauss Haselmans]]<br />[[Džordžo Parizi]] | [[Benjamins Lists]]<br />[[Deivids Makmilans]] | [[Deivids Džuliuss]]<br />[[Ardems Pataputians]] | [[Abdulrazaks Gurna]] | [[Dmitrijs Muratovs]]<br />[[Marija Resa]] | [[Deivids Kārds]]<br />[[Džošua Engrists]]<br />[[Gvido Imbenss]] |- | align=center| 2022 | [[Alēns Aspekts]]<br />[[Džons Klausers]]<br />[[Antons Ceilingers]] | [[Karolīna Bertoci]]<br />[[Mortens Meldāls]]<br />[[Karls Berijs Šārpless]] | [[Svante Pēbo]] | [[Annija Erno]] | [[Aless Beļackis]]<br />Krievijas cilvēktiesību organizācija "[[Memoriāls (organizācija)|Memoriāls]]"<br />Ukrainas cilvēktiesību organizācija "[[Pilsonisko brīvību centrs]]" | [[Bens Bernanke]]<br />[[Daglass Daimonds]]<br />[[Filips Dibvigs]] |} == Piezīmes == * {{note label|Note1|a|a}} 1938. un 1939. gadā [[Vācija]]s valdība neatļāva trim Nobela prēmijai nominētajiem vācu zinātniekiem to pieņemt. Tie bija [[Rihards Kūns]], [[Ādolfs Butenands]] un [[Gerhards Domagks]]. Tikai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] viņi saņēma savas Nobela medaļas un diplomus, bet naudas balvas tomēr nesaņēma.<ref name="facts" /> * {{note label|Note1|b|b}} 1948. gadā Nobela miera prēmija netika piešķirta. Nobela fonds paziņoja, ka tā būtu piešķirta [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mohandāsam Karamčandam Gandijam]], kurš šajā gadā bija nogalināts atentātā. Tā kā Nobela prēmiju mirušām personām nepiešķir, tad, godinot Gandija piemiņu, šo prēmiju nepiešķīra nevienam citam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/peace/articles/gandhi/index.html |title=Mahatma Gandhi, the Missing Laureates |first=Øyvind |last=Tønnesson |date=December 1, 1999 |publisher=Nobel Foundation }}</ref> * {{note label|Note1|c|c}} 1958. gadā krievu rakstnieks [[Boriss Pasternaks]] [[Padomju Savienība|PSRS]] valdības spiediena rezultātā bija spiests atteikties no viņam piešķirtās Nobela prēmijas literatūrā.<ref name="facts" /> * {{note label|Note1|d|d}} 1964. gadā franču rakstnieks [[Žans Pols Sartrs]] atteicās no viņam piešķirtās Nobela prēmijas literatūrā, jo viņš nekad nepieņēma oficiālus pagodinājumus.<ref name="facts" /> * {{note label|Note1|e|e}} 1973. gadā vjetnamiešu politiķis [[Le Diks Tho]] atteicās no Nobela miera prēmijas. Lai gan viņš bija aktīvi piedalījies sarunās par uguns pārtraukšanu [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]], tomēr Parīzē noslēgto miera līgumu viņš neuzskatīja par pietiekamu īsta miera nodibināšanai Vjetnamā.<ref name="facts" /> * {{note label|Note1|f|f}} 2010. gadā ķīniešu disidents [[Liu Sjaobo]] nevarēja saņemt Nobela miera prēmiju, jo par savu sabiedrisko darbību viņš bija sodīts un atradās apcietinājumā Ķīnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2010/presentation-speech.html |title=The Nobel Peace Prize 2010 - Presentation Speech |publisher=Nobel Foundation }}</ref> == Skatīt arī == * [[Nobela prēmijas laureāti pēc valsts]] * [[Nobela prēmijas laureāti (organizācijas)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.nobelprize.org/ Nobela fonda oficiālā mājaslapa] * [http://www.nobel-winners.com Nobela prēmijas ieguvēju hronika] {{Nobela prēmija}} [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti| ]] fp8r59z68jdi3ji2d3zj589dw35emmk 0 67793 4296960 4208419 2025-06-20T04:17:07Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Frānsis → Frānses, Arnold → Ārnold using [[Project:AWB|AWB]] 4296960 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Worldmapnobellaureatesbycountry2.PNG|350px|thumbnail|Nobela prēmijas laureāti pa valstīm]] Šis ir '''[[Nobela prēmija]]s laureātu uzskaitījums pa valstīm'''. No 1901. līdz 2022. gadam Nobela prēmijas pasniegtas 615 reizes — 989 laureātiem (959 reizes — personām, 30 reizes — organizācijām). Daži laureāti saņēmuši Nobela prēmijas atkārtoti. Pavisam kopā ir 954 ir individuālas personas un 27 organizācijas, kas saņēmušas balvas.<ref>[http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/lists/all/index.html All Nobel Prizes at the official website]</ref> Šajā sarakstā laureāti ir iedalīti pa valstīm saskaņā ar informāciju Nobela prēmijas komitejas tīmekļa vietnē.<ref>[http://nobelprize.org/nobel_prizes/lists/all/ Chronological list of ''All Nobel Laureates'' on the official website of the Nobel Prize committee.]</ref> Sarakstā nav izdalīti laureāti, kas balvu ieguvuši vieni paši vai kopā ar kādu citu.<ref>[[Jürgen Schmidhuber]] (2010): Evolution of National Nobel Prize Shares in the 20th Century, ArXiv: http://arxiv.org/abs/1009.2634, web site http://www.idsia.ch/~juergen/nobelshare.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140327012415/http://www.idsia.ch/~juergen/nobelshare.html |date={{dat|2014|03|27||bez}} }}</ref> Daži laureāti ir uzskaitīti pie vairākām valstīm, ja oficiālajā mājaslapā tiek minētas vairākas valstis, kas saistītas ar laureātu.<ref>[http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1921/ Example of an award applied to more than one country.]</ref> Ja valsts minēta tikai kā dzimšanas vieta, tad lai to norādītu, attiecīgajā sarakstā izmanto zvaigznīti (*).<ref>[http://nobelprize.org/nobel_prizes/literature/laureates/2007/ Example of a birthplace mentioned in addition to the country the award is applied to.]</ref> Šajā gadījumā dzimšanas vieta (valsts) ir minēta ''kursīvā'' pie citām valstīm, kur minēts laureāts (arī, ja dzimšanas vieta pašlaik atrodas citā valstī, nevis kā dzimšanas brīdī). == {{flaga|Alžīrija}} Alžīrija == # [[Albērs Kamī]]*, Literatūra, 1957, ''dzimis Franču Alžīrijā, tagadējās Alžīrijas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Klods Kohentannodji]]*, Fizika, 1997, ''dzimis Franču Alžīrijā, tagadējās Alžīrijas teritorijā; Franču pilsonība'' == {{flaga|Apvienotā Karaliste}} Apvienotā Karaliste == # [[Ronalds Ross]], Fizioloģija un Medicīna, 1902, ''dzimis Indijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Viljams Randals Krēmers]], Miera veicināšana, 1903 # [[Viljams Remzijs]], Ķīmija, 1904 # [[Džons Strats]], Fizika, 1904 # [[Dž. Dž. Tomsons]], Fizika, 1906 # [[Radjards Kiplings]], Literatūra, 1907, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Ernests Rezerfords]], Ķīmija, 1908, ''dzimis Jaunzēlandē; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Viljams Henrijs Bregs]], Fizika, 1915 # [[Viljams Lorenss Bregs]], Fizika, 1915, ''dzimis Austrālijā, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Čārlzs Barkla]], Fizika, 1917 # [[Frederiks Sodijs]], Ķīmija, 1921 # [[Frānsiss Astons]], Ķīmija, 1922 # [[Arčibalds Hills]], Fizioloģija un Medicīna, 1922 # [[Ostins Čemberlens]], Miera veicināšana, 1925 # [[Čārlzs Vilsons]], Fizika, 1927 # [[Ouens Ričardsons]], Fizika, 1928 # [[Artūrs Hardens]], Ķīmija, 1929 # [[Frederiks Govlands Hopkinss]], Fizioloģija un Medicīna, 1929 # [[Čārlzs Skots Šeringtons]], Fizioloģija un Medicīna, 1932 # [[Edgars Daglass Adriāns]], Fizioloģija un Medicīna, 1932 # [[Džons Golsvertijs]], Literatūra, 1932 # [[Pols Diraks]], Fizika, 1933 # [[Normans Endžels]], Miera veicināšana, 1933 # [[Artūrs Hendersons]], Miera veicināšana, 1934 # [[Džeimss Čedviks]], Fizika, 1935 # [[Henrijs Deils]], Fizioloģija un Medicīna, 1936 # [[Džordžs Tomsons]], Fizika, 1937 # [[Volters Hovorts]], Ķīmija, 1937 # [[Roberts Sesils (jurists)|Roberts Sesils]], Miera veicināšana, 1937 # [[Aleksandrs Flemings]], Fizioloģija un Medicīna, 1945 # [[Ernsts Boriss Čeins]], Fizioloģija un Medicīna, 1945, ''dzimis Vācijā; Vācijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Edvards Epltons]], Fizika, 1947 # [[Roberts Robinsons]], Ķīmija, 1947 # [[Patriks Blekets]], Fizika, 1948 # [[Tomass Stērnss Eliots]], Literatūra, 1948, ''dzimis ASV, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons Boids Ors]], Miera veicināšana, 1949 # [[Bērtrands Rasels]], Literatūra, 1950 # [[Arčers Mārtins]], Ķīmija, 1952 # [[Ričards Sings]], Ķīmija, 1952 # [[Hanss Ādolfs Krebss]], Fizioloģija un Medicīna, 1953, ''dzimis Vācijā, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Vinstons Čērčils]], Literatūra, 1953 # [[Makss Borns]], Fizika, 1954, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Viljams Šoklijs]], Fizika, 1956, ''dzimis Apvienotajā Karalistē; ASV pilsonība'' # [[Kirils Normans Hinšelvūds]], Ķīmija, 1956 # [[Aleksandrs Tods]], Ķīmija, 1957 # [[Frederiks Sengers]], Ķīmija, 1958 un 1980 # [[Hars Gobings Korana]], Fizioloģija un Medicīna, 1968, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Pakistānas teritorijā; Indijas, ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Filips Noels-Beikers]], Miera veicināšana, 1959 # [[Pīters Midavers]], Fizioloģija un Medicīna, 1960, ''dzimis Brazīlijā, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Frānsiss Kriks]], Fizioloģija un Medicīna, 1962 # [[Moriss Vilkinss]], Fizioloģija un Medicīna, 1962, ''dzimis Jaunzēlandē, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Makss Peručs]], Ķīmija, 1962, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons Kendrū]], Ķīmija, 1962 # [[Alans Hodžkins]], Fizioloģija un Medicīna, 1963 # [[Endrū Hakslijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1963 # [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]], Ķīmija, 1964 # [[Ronalds Norišs]], Ķīmija, 1967 # [[Džordžs Porters]], Ķīmija, 1967 # [[Dereks Bartons]], Ķīmija, 1969 # [[Bernards Kacs]], Fizioloģija un Medicīna, 1970, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Deniss Gabors]], Fizika, 1971, ''dzimis Ungārijas Karalistē, tagadējās Ungārijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons Ričards Hikss]], Ekonomika, 1972 # [[Patriks Vaits]], Literatūra, 1973, ''dzimis Apvienotajā Karalistē; Austrālijas pilsonība'' # [[Rodnijs Roberts Porters]], Fizioloģija un Medicīna, 1972 # [[Braiens Džozefsons]], Fizika, 1973 # [[Nikolass Tinbergens]], Fizioloģija un Medicīna, 1973, ''dzimis Nīderlandē; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džefrijs Vilkinsons]], Ķīmija, 1973 # [[Frīdrihs Hajeks]], Ekonomika, 1974, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Austrijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Martins Rails]], Fizika, 1974 # [[Entonijs Hjūišs]], Fizika, 1974 # [[Kristiāns de Duvē]], Fizioloģija un Medicīna, 1974, ''dzimis Lielbritānijā; Beļģijas pilsonība'' # [[Džons Vorkaps Kornforts]], Ķīmija, 1975, ''dzimis Austrālijā; Austrālijas un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Betija Viljamsa]], Miera veicināšana, 1976 ''dzimusi Ziemeļīrijā; Lielbritānijas un Īrijas pilsonība'' # [[Meirida Korigena]], Miera veicināšana, 1976 ''dzimusi Ziemeļīrijā; Lielbritānijas un Īrijas pilsonība'' # [[Džeimss Mīds]], Ekonomika, 1977 # [[Nevils Mots]], Fizika, 1977 # [[Pīters Mičels]], Ķīmija, 1978 # [[Īzaks Baševiss Zingers]], Literatūra, 1978, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Artūrs Luīss]], Ekonomika, 1979, ''dzimis Sentlūsijā; Lielbritānijas un Sentlūsijas pilsonība'' # [[Godfrijs Haunsfīlds]], Fizioloģija un Medicīna, 1979 # [[Eliass Kaneti]], Literatūra, 1981, ''dzimis Bulgārijā; Bulgārijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons Veins (farmakologs)|Džons Veins]], Fizioloģija un Medicīna, 1982 # [[Ārons Klugs]], Ķīmija, 1982, ''dzimis Lietuvā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Viljams Goldings]], Literatūra, 1983 # [[Ričards Stouns]], Ekonomika, 1984 # [[Cēzars Milšteins]], Fizioloģija un Medicīna, 1984; ''Argentīnas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džeimss Bleks]], Fizioloģija un Medicīna, 1988 # [[Ronalds Kouzs]], Ekonomika, 1991 # [[Ričards Robertss]], Fizioloģija un Medicīna, 1993 # [[Juzefs Rotblats]], Miera veicināšana, 1995, ''dzimis Polijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džeimss Mirlīss]], Ekonomika, 1996 # [[Harolds Kroto]], Ķīmija, 1996 # [[Džons Volkers]], Ķīmija, 1997 # [[Džons Popls]], Ķīmija, 1998 # [[Dāvids Trimbls]], Miera veicināšana, 1998 # [[Tims Hants]], Fizioloģija un Medicīna, 2001 # [[Pols Nērss]], Fizioloģija un Medicīna, 2001 # [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]], Literatūra, 2001, ''dzimis Trinidādā un Tobāgo; Trinidādā un Tobāgo un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Džons Salstons]], Fizioloģija un Medicīna, 2002 # [[Klaivs Grendžers]], Ekonomika, 2003 # [[Entonijs Legets]], Fizika, 2003, ''dzimis Apvienotajā Karalistē; ASV pilsonība'' # [[Pīters Mensfīlds]], Fizioloģija un Medicīna, 2003 # [[Harolds Pinters]], Literatūra, 2005 # [[Martins Evanss]], Fizioloģija un Medicīna, 2007 # [[Dorisa Lesinga]], Literatūra, 2007, ''dzimusi Persijā, tagadējās Irānas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Čārlzs Kao]], Fizika, 2009, ''dzimis Ķīnā; ASV, Lielbritānijas un Ķīnas pilsonība'' # [[Džeks Šostaks]], Fizioloģija un Medicīna, 2009, ''dzimis Lielbritānijā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Venkatramans Ramakrišnans]], Ķīmija, 2009, ''dzimis Indijā; ASV un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Konstantīns Novosjolovs]], Fizika, 2010, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; Krievijas un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Roberts Edvardss]], Fizioloģija un Medicīna, 2010 # [[Džons Gērdons]], Fizioloģija un Medicīna, 2012 # [[Pīters Higss]], Fizika, 2013 # [[Mihaels Levits]], Ķīmija, 2013, ''ASV, Izraēlas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons O'Kīfe]], Fizioloģija un Medicīna, 2014, ''ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Tomass Lindāls]], Ķīmija, 2015 # [[Anguss Dītons]], Ekonomika, 2015 # [[Olivers Hārts]], Ekonomika, 2016 # [[Freizers Stodarts]], Ķīmija, 2016 # [[Deivids Dž. Tuless]], Fizika, 2016 # [[Dankans Haldeins]], Fizika, 2016 # [[Džons Maikls Kosterlics]], Fizika, 2016 # [[Ričards Hendersons]], Ķīmija, 2017 # [[Kadzuo Išiguro]], Literatūra, 2017, ''dzimis Japānā'' # [[Gregorijs Vinters]], Ķīmija, 2018 # [[Stenlijs Vaitingems]], Ķīmija, 2019 # [[Pīters Retklifs]], Fizioloģija un Medicīna, 2019 # [[Rodžers Penrouzs]], Fizika, 2020 # [[Maikls Hotons]], Fizioloģija un Medicīna, 2020 # [[Abdulrazaks Gurna]], Literatūra, 2021, ''dzimis Tanzānijā'' # [[Deivids Makmilans]], Ķīmija, 2021 == {{flaga|Argentīna}} Argentīna == # [[Karloss Saavedra Lamass]], Miera veicināšana, 1936 # [[Bernardo Husajs]], Fizioloģija un Medicīna, 1947 # [[Luīss Federiko Leloirs]]*, Ķīmija, 1970, ''dzimis Francijā; prēmiju saņēmis kā Argentīnas pilsonis'' # [[Adolfo Peress Eskivels]], Miera veicināšana, 1980 # [[Cēzars Milšteins]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1984; ''Argentīnas un Lielbritānijas pilsonība'' == {{flaga|ASV}} ASV == # [[Teodors Rūzvelts]], Miera veicināšana, 1906 # [[Alberts Maikelsons]], Fizika, 1907, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Elihu Rūts]], Miera veicināšana, 1912 # [[Teodors Viljams Ričardss]], Ķīmija, 1914 # [[Vudro Vilsons]], Miera veicināšana, 1919 # [[Roberts Milikens]], Fizika, 1923 # [[Čārlzs Doss]], Miera veicināšana, 1925 # [[Arturs Komptons]], Fizika, 1927 # [[Frenks Kellogs]], Miera veicināšana, 1929 # [[Sinklērs Lūiss]], Literatūra, 1930 # [[Džeina Adamsa]], Miera veicināšana, 1931 # [[Nikolass Murrejs Batlers]], Miera veicināšana, 1931 # [[Ērvings Lengmīrs]], Ķīmija, 1932 # [[Tomass Hants Morgans]], Fizioloģija un Medicīna, 1933 # [[Džordžs Vipls]], Fizioloģija un Medicīna, 1934 # [[Džordžs Minots]], Fizioloģija un Medicīna, 1934 # [[Viljams P. Mērfijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1934 # [[Harolds Jūrijs]], Ķīmija, 1934 # [[Kārls Deivids Andersons]], Fizika, 1936 # [[Oto Lēvi]], Fizioloģija un Medicīna, 1936, ''dzimis Vācijā; Vācijas, Austrijas un ASV pilsonība'' # [[Jūdžīns O'Nīls]], Literatūra, 1936 # [[Klintons Deivisons]], Fizika, 1937 # [[Pērla Baka]], Literatūra, 1938 # [[Ernests Lorenss]], Fizika, 1939 # [[Oto Šterns]], Fizika, 1943, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas pilsonība; prēmija iegūta arī kā ASV pilsonim'' # [[Edvards Adelberts Doisī]], Fizioloģija un Medicīna, 1943 # [[Izidors Rabi]], Fizika, 1944, ''dzimis Austroungārija, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Džozefs Erlangers]], Fizioloģija un Medicīna, 1944 # [[Hernerts Spensers Gasers]], Fizioloģija un Medicīna, 1944 # [[Kordels Halls]], Miera veicināšana, 1945 # [[Persijs Viljamss Bridžmens]], Fizika, 1946 # [[Hermanis Džozefs Mullers]], Fizioloģija un Medicīna, 1946 # [[Džeimss Samners]], Ķīmija, 1946 # [[Džons Nortrops]], Ķīmija, 1946 # [[Vendets Meredits Stenlijs]], Ķīmija, 1946 # [[Emīlija Grīna Bolča]], Miera veicināšana, 1946 # [[Džons Mots]], Miera veicināšana, 1946 # [[Kārlis Ferdinands Korī]], Fizioloģija un Medicīna, 1947, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Čehijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Gērtija Kori]], Fizioloģija un Medicīna, 1947, ''dzimusi Austroungārijā, tagadējās Čehijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Tomass Stērnss Eliots]], Literatūra, 1948, ''dzimis ASV, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Viljams Folkners]], Literatūra, 1949 # [[Viljams Frensiss Džioks]], Ķīmija, 1949, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Sesils Pauels]], Fizika, 1950 # [[Ralfs Bunčs]], Miera veicināšana, 1950 # [[Džons Kokrofts]], Fizika, 1951 # [[Edvīns Makmillans]], Ķīmija, 1951 # [[Glenns Sīborgs]], Ķīmija, 1951 # [[Fēlikss Blohs]], Fizika, 1952, ''dzimis Šveicē; Šveices un ASV pilsonība'' # [[Edvards Milss Pērsels]], Fizika, 1952 # [[Zeļmans Vaksmans]], Fizioloģija un Medicīna, 1952, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Fricis Alberts Lipmanis]], Fizioloģija un Medicīna, 1953, ''dzimis Vācijā, ASV pilsonība'' # [[Džordžs Māršals]], Miera veicināšana, 1953 # [[Džons Franklins Enderss]], Fizioloģija un Medicīna, 1954 # [[Frederiks Čepmens Robinss]], Fizioloģija un Medicīna, 1954 # [[Tomass Hakls Velless]], Fizioloģija un Medicīna, 1954 # [[Lainuss Polings]], Ķīmija un Miera veicināšana, 1954 un 1962 # [[Ernests Hemingvejs]], Literatūra, 1954 # [[Viliss Lems]], Fizika, 1955 # [[Polikarps Kušs]], Fizika, 1955, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Vinsents du Vigneauds]], Ķīmija, 1955 # [[Viljams Šoklijs]], Fizika, 1956, ''dzimis Apvienotajā Karalistē; ASV pilsonība'' # [[Volters Brateins]], Fizika, 1956 # [[Li Džendao]], Fizika, 1957, ''ASV pilsonība'' # [[Jans Džeņnins]], Fizika, 1957, ''ASV pilsonība'' # [[Džons Bardīns]], Fizika, 1956 un 1972 # [[Andrē Frederiks Kurnāns]], Fizioloģija un Medicīna, 1956 # [[Dikinsons V. Ričardss]], Fizioloģija un Medicīna, 1956 # [[Džosuā Lederbergs]], Fizioloģija un Medicīna, 1958 # [[Džordžs Vellss Bīdls]], Fizioloģija un Medicīna, 1958 # [[Edvards Tatums]], Fizioloģija un Medicīna, 1958 # [[Emīlio Segrē]], Fizika, 1959, ''dzimis Itālijā; prēmiju ieguvis arī kā ASV pilsonis'' # [[Artūrs Kornbers]], Fizioloģija un Medicīna, 1959 # [[Severo Očoa]], Fizioloģija un Medicīna, 1959, ''dzimis Spānijā; ASV un Spānijas pilsonība'' # [[Ouens Čemberlens]], Fizika, 1959 # [[Donalds Gleizers]], Fizika, 1960 # [[Vilards Libijs]], Ķīmija, 1960 # [[Roberts Hofštadters]], Fizika, 1961 # [[Ģerģs Bēkēši]], Fizioloģija un Medicīna, 1961, ''dzimis Ungārijā; prēmija pasniegta kā ASV pilsonim'' # [[Melvins Kelvins]], Ķīmija, 1961 # [[Džeimss Votsons]], Fizioloģija un Medicīna, 1962 # [[Džons Stainbeks]], Literatūra, 1962 # [[Jūdžīns Vīgners]], Fizika, 1963, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Ungārijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Marija Geperte-Maiere]], Fizika, 1963, ''dzimusi Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Čārlzs Taunss]], Fizika, 1964 # [[Konrāds Blohs]], Fizioloģija un Medicīna, 1964, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Mārtins Luters Kings]], Miera veicināšana, 1964 # [[Ričards Fainmens]], Fizika, 1965 # [[Džulians Švingers]], Fizika, 1965 # [[Roberts Bērnss Vudvorts]], Ķīmija, 1965 # [[Peitons Russ]], Fizioloģija un Medicīna, 1966 # [[Čārlzs Brentons Haginss]], Fizioloģija un Medicīna, 1966, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Roberts Malikens]], Ķīmija, 1966 # [[Hanss Bēte]], Fizika, 1967, ''dzimis Vācijā; prēmiju saņēmis kā ASV pilsonis'' # [[Holdans Kefers Hārtlains]], Fizioloģija un Medicīna, 1967 # [[Džordžs Velds]], Fizioloģija un Medicīna, 1967 # [[Luiss Alvaress]], Fizika, 1968 # [[Roberts V. Holejs]], Fizioloģija un Medicīna, 1968 # [[Maršals Vorens Nirenbers]], Fizioloģija un Medicīna, 1968 # [[Hars Gobings Korana]], Fizioloģija un Medicīna, 1968, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Pakistānas teritorijā; Indijas, ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Lārss Onsagers]], Ķīmija, 1968, ''dzimis Norvēģijā; Norvēģijas un ASV pilsonība'' # [[Marijs Gells-Manns]], Fizika, 1969 # [[Makss Delbriks]], Fizioloģija un Medicīna, 1969, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Alfrēds Heršijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1969 # [[Salvadors Lurija]], Fizioloģija un Medicīna, 1969, ''dzimis Itālijā; prēmiju saņēmis arī kā ASV pilsonis'' # [[Pols Semjuelsons]], Ekonomika, 1970 # [[Džuliuss Akselrods]], Fizioloģija un Medicīna, 1970 # [[Normans Borlougs]], Miera veicināšana, 1970 # [[Saimons Kuznecs]], Ekonomika, 1971, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Baltkrievijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Ērls Vilbers Šuterlands]], Fizioloģija un Medicīna, 1971 # [[Džeralds Edelmans]], Fizioloģija un Medicīna, 1972 # [[Kenets Erovs]], Ekonomika, 1972 # [[Leons Kūpers]], Fizika, 1972 # [[Džons Šrīfers]], Fizika, 1972 # [[Kristiāns Anfinsens]], Ķīmija, 1972 # [[Stenfords Mūrs]], Ķīmija, 1972 # [[Viljams Hauards Šteins]], Ķīmija, 1972 # [[Vasilijs Leontjevs]], Ekonomika, 1973, ''dzimis Vācijas Impērijā; Krievijas Impērijas, PSRS un ASV pilsonība'' # [[Īvars Jēvers]], Fizika, 1973, ''dzimis Norvēģijā; Norvēģijas un ASV pilsonība'' # [[Pols Florijs]], Ķīmija, 1974 # [[Henrijs Kisindžers]], Miera veicināšana, 1973, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Tjallings Kupmans]], Ekonomika, 1975, ''dzimis Nīderlandē; Prēmiju saņēmis arī kā ASV iedzīvotājs'' # [[Bens Motelsons]], Fizika, 1975, ''dzimis ASV; ASV un Dānijas pilsonība'' # [[Džeimss Reinvoters]], Fizika, 1975 # [[Deivids Baltimors]], Fizioloģija un Medicīna, 1975 # [[Renāto Dilbeko]], Fizioloģija un Medicīna, 1975, ''dzimis Itālijā; Itālijas un ASV pilsonībā'' # [[Hauards Martibs Temins]], Fizioloģija un Medicīna, 1975 # [[Miltons Frīdmans]], Ekonomika, 1976 # [[Bērtons Rihters]], Fizika, 1976 # [[Semjuels Džaodžuns Dins]], Fizika, 1976 # [[Baruhs Blumbergs]], Fizioloģija un Medicīna, 1976 # [[Karltons Gajdušeks]], Fizioloģija un Medicīna, 1976 # [[Viljams Lipskombs]], Ķīmija, 1976 # [[Sols Belovs]], Literatūra, 1976, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Filips Andersons]], Fizika, 1977 # [[Džons van Vlaks]], Fizika, 1977 # [[Rožērs Gijmēns]], Fizioloģija un Medicīna, 1977, ''dzimis Francijā; ASV pilsonība'' # [[Endrū Šallijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1977, ''dzimis Polijā, tagadējās Lietuvas teritorijā; ASV pilsonis'' # [[Rozalīna Jalova]], Fizioloģija un Medicīna, 1977 # [[Herberts Saimons]], Ekonomka, 1978 # [[Arno Penziass]], Fizika, 1978, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Roberts Vilsons]], Fizika, 1978 # [[Daniels Natans]], Fizioloģija un Medicīna, 1978 # [[Hamiltons Smits]], Fizioloģija un Medicīna, 1978 # [[Teodors Šulcs]], Ekonomika, 1979 # [[Šeldons Glešovs]], Fizika, 1979 # [[Stīvens Veinbergs]], Fizika, 1979 # [[Herberts Brauns]], Ķīmija, 1979 # [[Lourenss Kleins]], Ekonomika, 1980 # [[Džeimss Kronins]], Fizika, 1980 # [[Velss Fičs]], Fizika, 1980 # [[Džordžs Snells]], Fizioloģija un Medicīna, 1980 # [[Pols Bergs]], Ķīmija, 1980 # [[Volters Gilberts]], Ķīmija, 1980 # [[Džeimss Tobins]], Ekonomika, 1981 # [[Nikolāss Blūmbergens]], Fizika, 1981, ''dzimis Nīderlandē; ASV un Nīderlandes pilsonība'' # [[Artūrs Šavlovs]], Fizika, 1981 # [[Rodžers Sperijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1981 # [[Roalds Hofmans]], Ķīmija, 1981, ''dzimis Polijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Džordžs Stiglers]], Ekonomika, 1982 # [[Kenets Vilsons]], Fizika, 1982 # [[Subrahmanjans Čandrasekars]], Fizika 1983, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Viljams Alfrēds Faulers]], Fizika, 1983 # [[Barbara Maklintoka]], Fizioloģija un Medicīna, 1983 # [[Henrijs Taube]], Ķīmija, 1983, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Roberts Brūss Merifīlds]], Ķīmija, 1984 # [[Maikls Stjuarts Brovs]], Fizioloģija un Medicīna, 1985 # [[Džozefs L. Goldšteins]], Fizioloģija un Medicīna, 1985 # [[Herberts Hauptmans]], Ķīmija, 1985 # [[Džeroms Karls]], Ķīmija, 1985 # [[Eli Vīzels]], Miera veicināšana, 1986, ''dzimis Rumānijas Karalistē; tagadējās Rumānijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Džeimss Bjūkenens (ekonomists)|Džeimss Bjūkenens]], Ekonomika, 1986 # [[Stenlijs Kohens]], Fizioloģija un Medicīna, 1986 # [[Dadlijs Heršbahs]], Ķīmija, 1986 # [[Juaņs Lī]], Ķīmija, 1986, ''dzimis Japānas Impērijā; tagadējās Taivānas teritorijā; prēmija pasniegta kā ASV un Taivānas pilsonim'' # [[Roberts Solovs]], Ekonomika, 1987 # [[Donalds Krams]], Ķīmija, 1987 # [[Čārlzs Pedersens]], Ķīmija, 1987 # [[Josifs Brodskis]], Literatūra, 1987, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; ASV pilsonībā'' # [[Leons Ledermans]], Fizika, 1988 # [[Melvins Švarcs]], Fizika, 1988 # [[Džeks Steinbergers]], Fizika, 1988, ''dzimis Vācijā; Vācijas, ASV un Šveices pilsonība'' # [[Ģetrūde B. Eliona]], Fizioloģija un Medicīna, 1988 # [[Džordžs H. Hičingss]], Fizioloģija un Medicīna, 1988 # [[Normans Remzijs]], Fizika, 1989 # [[Hanss Dēmelts]], Fizika, 1989, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Dž. Maikls Bišops]], Fizioloģija un Medicīna, 1989 # [[Harolds Varmuss]], Fizioloģija un Medicīna, 1989 # [[Tomass Kečs]], Ķīmija, 1989 # [[Sidnijs Altmans]], Ķīmija, 1989, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Harijs Markovics]], Ekonomika, 1990 # [[Mertons Millers]], Ekonomika, 1990 # [[Viljams Forsaits Šarps]], Ekonomika, 1990 # [[Džeroms Frīdmens]], Fizika, 1990 # [[Henrijs Kendals]], Fizika, 1990 # [[Džozefs Marejs]], Fizioloģija un Medicīna, 1990 # [[E. Donals Tomass]], Fizioloģija un Medicīna, 1990 # [[Eliass Džeimss Korijs]], Ķīmija, 1990 # [[Gērijs Bekers]], Ekonomika, 1992 # [[Edvīns G. Krebss]], Fizioloģija un Medicīna, 1992 # [[Edmonds H. Fišers]], Fizioloģija un Medicīna, 1992, ''prēmiju saņēmis kā ASV un Šveices pilsonis'' # [[Rūdolfs Markuss]], Ķīmija, 1992, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Roberts Fogels]], Ekonomika, 1993 # [[Daglass Norts]], Ekonomika, 1993 # [[Rasels Halss]], Fizika, 1993 # [[Džozefs Teilors]], Fizika, 1993 # [[Filips Alens Šarps]], Fizioloģija un Medicīna, 1993 # [[Kerijs Muliss]], Ķīmija, 1993 # [[Tonija Morisone]], Literatūra, 1993 # [[Džons Harsaņi]], Ekonomika, 1994, ''dzimis Ungārijā; ASV pilsonība'' # [[Džons Nešs]], Ekonomika, 1994 # [[Klifords Šalls]], Fizika, 1994 # [[Alfrēds Gilmens]], Fizioloģija un Medicīna, 1994 # [[Martins Rodbells]], Fizioloģija un Medicīna, 1994 # [[Džordžs Olā]], Ķīmija, 1994, ''dzimis Ungārijā; ASV un Ungārijas pilsonība'' # [[Roberts Lūkass]], Ekonomika, 1995 # [[Martins Perls]], Fizika, 1995 # [[Frederiks Reinss]], Fizika, 1995 # [[Edvards Luīss]], Fizioloģija un Medicīna, 1995 # [[Ēriks Višovs]], Fizioloģija un Medicīna, 1995 # [[Mario Molina]], Ķīmija, 1995, ''dzimis Meksikā; ASV pilsonība'' # [[Frenks Roulends]], Ķīmija, 1995 # [[Viljams Vikrijs]], Ekonomika, 1996, ''dzimis Kanādā; Kanādas pilsonība; prēmija pasniegta arī kā ASV pilsonim'' # [[Deivids Moriss Lī]], Fizika, 1996 # [[Daglass Osherofs]], Fizika, 1996 # [[Roberts Ričardsons]], Fizika, 1996 # [[Roberts Kērls]], Ķīmija, 1996 # [[Ričards Smallijs]], Ķīmija, 1996 # [[Roberts K. Mertons]], Ekonomika, 1997 # [[Mairons Šoulzs]], Ekonomika, 1997, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Stīvens Ču]], Fizika, 1997 # [[Viljams Filips]], Fizika, 1997 # [[Stenlijs Prusiners]], Fizioloģija un Medicīna, 1997 # [[Pols Boijers]], Ķīmija, 1997 # [[Džodija Viljamsa]], Miera veicināšana, 1997 # [[Roberts Laflins]], Fizika, 1998 # [[Daniels Cui]], Fizika, 1998, ''dzimis Ķīnā; ASV pilsonībā'' # [[Roberts Farčgots]], Fizioloģija un Medicīna, 1998 # [[Luīss Ignarro]], Fizioloģija un Medicīna, 1998 # [[Ferids Marads]], Fizioloģija un Medicīna, 1998 # [[Valters Kohs]], Ķīmija, 1998, ''dzimis Austrijā; ASV pilsonība'' # [[Ginters Blobels]], Fizioloģija un Medicīna, 1999, ''dzimis Polijā; ASV un Vācijas pilsonība'' # [[Ahmeds Zeveils]], Ķīmija, 1999, ''dzimis Ēģiptē; ASV un Ēģiptes pilsonība'' # [[Džeimss Hekmens]], Ekonomika, 2000 # [[Daniels Makfadens]], Ekonomika, 2000 # [[Džeks Kilbijs]], Fizika, 2000 # [[Pols Grīngards]], Fizioloģija un Medicīna, 2000 # [[Eriks Kandels]], Fizioloģija un Medicīna, 2000, ''dzimis Austrijā; ASV pilsonība'' # [[Alans Hīgers]], Ķīmija, 2000 # [[Alans Makdiarmids]], Ķīmija, 2000, ''dzimis Jaunzēlandē; ASV un Jaunzēlandes pilsonība'' # [[Džordžs Akerlofs]], Ekonomika, 2001 # [[Maikls Spens]], Ekonomika, 2001 # [[Džozefs Stiglics]], Ekonomika, 2001 # [[Ēriks Kornels]], Fizika, 2001 # [[Karls Vīmans]], Fizika, 2001 # [[Līlends Hārtvels]], Fizioloģija un Medicīna, 2001 # [[Viljams Stendišs Noulss]], Ķīmija, 2001 # [[Karls Berijs Šārpless]], Ķīmija, 2001 # [[Denjels Kanemans]], Ekonomika, 2002, ''dzimis Izraēlā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Vernons Smits]], Ekonomika, 2002 # [[Reimonds Deiviss]], Fizika, 2002 # [[Rikardo Džakoni]], Fizika, 2002, ''dzimis Itālijā; ASV pilsonība'' # [[Hauards Roberts Horvics]], Fizioloģija un Medicīna, 2002 # [[Džons Fenns]], Ķīmija, 2002 # [[Džimijs Kārters]], Miera veicināšana, 2002 # [[Roberts Ingls]], Ekonomika, 2003 # [[Aleksejs Abrikosovs]], Fizika, 2003, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; prēmiju saņēma arī kā ASV pilsonis'' # [[Entonijs Legets]], Fizika, 2003, ''dzimis Apvienotajā Karalistē; ASV pilsonība'' # [[Pols Loterbūrs]], Fizioloģija un Medicīna, 2003 # [[Pīters Agrs]], Ķīmija, 2003 # [[Roderiks Makinons]], Ķīmija, 2003 # [[Edvards Preskots]], Ekonomika, 2004 # [[Deivids Gross]], Fizika, 2004 # [[Deivids Policers]], Fizika, 2004 # [[Frenks Vilčeks]], Fizika, 2004 # [[Ričards Aksels]], Fizioloģija un Medicīna, 2004 # [[Linda Baka]], Fizioloģija un Medicīna, 2004 # [[Ērvins Rozs]], Ķīmija, 2004 # [[Roberts Aumanis]], Ekonomika, 2005, ''dzimis Veimāras Republikā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Tomass Šelings]], Ekonomika, 2005 # [[Rojs Globers]], Fizika, 2005 # [[Džons Hols]], Fizika, 2005 # [[Roberts Grabss]], Ķīmija, 2005 # [[Ričards Šroks]], Ķīmija, 2005 # [[Edmunds Felpss]], Ekonomika, 2006 # [[Džons Meters]], Fizika, 2006 # [[Džordžs Smūts]], Fizika, 2006 # [[Endrū Fairs]], Fizioloģija un Medicīna, 2006 # [[Kreigs Melo]], Fizioloģija un Medicīna, 2006 # [[Rodžers Kornbergs]], Ķīmija, 2006 # [[Els Gors]], Miera veicināšana, 2007 # [[Leonīds Hurvičs]], Ekonomika, 2007, ''dzimis Krievijā; Polijas pilsonība; prēmiju saņēma arī kā ASV pilsonis'' # [[Ēriks Meskins]], Ekonomika, 2007 # [[Rodžers Maiersons]], Ekonomika, 2007 # [[Mario Kapeči]], Fizioloģija un Medicīna, 2007, ''dzimis Itālijā; ASV pilsonība'' # [[Olivers Smitijs]], Fizioloģija un Medicīna, 2007 # [[Pols Krugmans]], Ekonomika, 2008 # [[Joičiro Nambu]], Fizika, 2008, ''dzimis Japānā; ASV pilsonība'' # [[Martins Čalfijs]], Ķīmija, 2008 # [[Rodžers Tsiens]], Ķīmija, 2008 # [[Elinora Ostroma]], Ekonomika, 2009 # [[Olivers Viljamsons]], Ekonomika, 2009 # [[Čārlzs Kao]], Fizika, 2009, ''dzimis Ķīnā; ASV, Lielbritānijas un Ķīnas pilsonība'' # [[Vilards Boils]], Fizika, 2009, ''dzimis Kanādā; Kanādas un ASV pilsonība'' # [[Džordžs Smits]], Fizika, 2009 # [[Kerola Grīdere]], Fizioloģija un Medicīna, 2009 # [[Džeks Šostaks]], Fizioloģija un Medicīna, 2009, ''dzimis Lielbritānijā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Elizabete Blekbērna]], Fizioloģija un Medicīna, 2009, ''dzimusi Austrālijā; Austrālijas un ASV pilsonība'' # [[Venkatramans Ramakrišnans]], Ķīmija, 2009, ''dzimis Indijā; ASV un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Tomass Steics]], Ķīmija, 2009 # [[Baraks Obama]], Miera veicināšana, 2009 # [[Pīters Daimonds]], Ekonomika, 2010 # [[Deils Mortensens]], Ekonomika, 2010 # [[Ričards Heks]], Ķīmija, 2010 # [[Kristofers Simss]], Ekonomika, 2011 # [[Tomass Sārdžents]], Ekonomika, 2011 # [[Braiens Šmits]], Fizika, 2011, ''Austrālijas un ASV pilsonība'' # [[Ādams Rīss]], Fizika, 2011 # [[Sols Perlmuters]], Fizika, 2011 # [[Brūss Betlers]], Fizioloģija un Medicīna, 2011 # [[Ralfs Steinmans]], Fizioloģija un Medicīna, 2011, ''dzimis Kanādā; prēmija pasniegta kā ASV un Kanādas pilsonim'' # [[Elvins Rots]], Ekonomika, 2012 # [[Loids Šeplijs]], Ekonomika, 2012 # [[Deivids Vainlends]], Fizika, 2012 # [[Roberts Lefkovics]], Ķīmija, 2012 # [[Braiens Kobilka]], Ķīmija, 2012 # [[Jūdžīns Fāma]], Ekonomika, 2013 # [[Larss Hansens]], Ekonomika, 2013 # [[Roberts Šillers]], Ekonomika, 2013 # [[Džeimss Rotmens]], Fizioloģija un Medicīna, 2013 # [[Rendijs Šekmens]], Fizioloģija un Medicīna, 2013 # [[Tomass Sidhofs]], Fizioloģija un Medicīna, 2013, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Martins Karpluss]], Ķīmija, 2013, ''dzimis Austrijā; Austrijas un ASV pilsonība'' # [[Mihaels Levits]], Ķīmija, 2013, ''ASV, Izraēlas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Arjē Varšels]], Ķīmija, 2013, ''dzimis Palestīnā; tagadējās Izraēlas teritorijā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Džons O'Kīfe]], Fizioloģija un Medicīna, 2014, ''ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Sudzi Nakamura]], Fizika, 2014, ''dzimis Japānā, ASV pilsonis'' # [[Ēriks Becigs]], Ķīmija, 2014 # [[Viljams Mērners]], Ķīmija, 2014 # [[Pols Modrihs]], Ķīmija, 2015 # [[Azizs Sandžars]], Ķīmija, 2015, ''dzimis Turcijā, ASV pilsonis'' # [[Viljams Kempbels]], Fizioloģija un Medicīna, 2015 ''dzimis Īrijā; ASV un Īrijas pilsonība'' # [[Anguss Dītons]], Ekonomika, 2015, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Olivers Hārts]], Ekonomika, 2016, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Freizers Stodarts]], Ķīmija, 2016, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Deivids Dž. Tuless]], Fizika, 2016, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Dankans Haldeins]], Fizika, 2016, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Džons Maikls Kosterlics]], Fizika, 2016, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Bobs Dilans]], Literatūra, 2016 # [[Džefrijs Holls]], Fizioloģija un Medicīna, 2017 # [[Maikls Rosbašs]], Fizioloģija un Medicīna, 2017 # [[Maikls Jangs]], Fizioloģija un Medicīna, 2017 # [[Rainers Veiss]], Fizika, 2017, ''dzimis Vācijā'' # [[Berijs Berišs]], Fizika, 2017 # [[Kips Torns]], Fizika, 2017 # [[Joahims Franks]], Ķīmija, 2017, ''dzimis Vācijā'' # [[Ričards Tālers]], Ekonomika, 2017 # [[Džeimss Elisons]], Fizioloģija un Medicīna, 2018 # [[Artūrs Eškins]], Fizika, 2018 # [[Frānsesa Ārnolda]], Ķīmija, 2018 # [[Džordžs Smits]], Ķīmija, 2018 # [[Viljams Nordhauss]], Ekonomika, 2018 # [[Pols Romers]], Ekonomika, 2018 # [[Gregs Semenss]], Fizioloģija un Medicīna, 2019 # [[Viljams Kelins]], Fizioloģija un Medicīna, 2019 # [[Džeimss Pīblss]], Fizika, 2019, ''dzimis Kanādā'' # [[Stenlijs Vaitingems]], Ķīmija, 2019, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Džons Gudinafs]], Ķīmija, 2019, ''dzimis Vācijā'' # [[Maikls Krēmers]], Ekonomika, 2019 # [[Estere Diflo]], Ekonomika, 2019, ''dzimusi Francijā'' # [[Abhidžits Banerdžī]], Ekonomika, 2019, ''dzimis Indijā'' # [[Andrea Geza]], Fizika, 2020 # [[Dženifera Daudna]], Ķīmija, 2020 # [[Hārvijs Alters]], Fizioloģija un Medicīna, 2020 # [[Čārlzs Raiss]], Fizioloģija un Medicīna, 2020 # [[Luīze Glika]], Literatūra, 2020 # [[Pols Milgroms]], Ekonomika, 2020 # [[Roberts Vilsons]], Ekonomika, 2020 # [[Deivids Kārds]], Ekonomika, 2021, ''dzimis Kanādā'' # [[Džošua Engrists]], Ekonomika, 2021 # [[Gvido Imbenss]], Ekonomika, 2021, ''dzimis Nīderlandē'' # [[Marija Resa]], Miera veicināšana, 2021, ''dzimusi Filipīnās'' # [[Sjukuro Manabe]], Fizika, 2021, ''dzimis Japānā'' # [[Deivids Makmilans]], Ķīmija, 2021, ''dzimis Apvienotajā Karalistē'' # [[Deivids Džuliuss]], Fizioloģija un Medicīna, 2021 # [[Ardems Pataputians]], Fizioloģija un Medicīna, 2021, ''dzimis Libānā'' # [[Bens Bernanke]], Ekonomika, 2022 # [[Daglass Daimonds]], Ekonomika, 2022 # [[Filips Dibvigs]], Ekonomika, 2022 # [[Karolīna Bertoci]], Ķīmija, 2022 # [[Karls Berijs Šārpless]], Ķīmija, 2022 # [[Džons Klausers]], Fizika, 2022 == {{flaga|Austrālija}} Austrālija == # [[Viljams Lorenss Bregs]]*, Fizika, 1915, ''dzimis Austrālijā, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Hauards Valters Florijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1945 # [[Frenks Bērnets]], Fizioloģija un Medicīna, 1960 # [[Džons Eklss]], Fizioloģija un Medicīna, 1963 # [[Aleksandrs Prohorovs]]*, Fizika, 1964, ''dzimis Austrālijā; PSRS un Krievijas pilsonība'' # [[Patriks Vaits]]*, Literatūra, 1973, ''dzimis Lielbritānijā; Austrālijas pilsonība'' # [[Džons Vorkaps Kornforts]]*, Ķīmija, 1975, ''dzimis Austrālijā; Austrālijas un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Pīters Dohertijs]], Fizioloģija un Medicīna, 1996 # [[Berijs Maršals]], Fizioloģija un Medicīna, 2005 # [[Robins Vorens]], Fizioloģija un Medicīna, 2005 # [[Elizabete Blekbērna]]*, Fizioloģija un Medicīna, 2009, ''dzimusi Austrālijā; Austrālijas un ASV pilsonība'' # [[Braiens Šmits]]*, Fizika, 2011, ''Austrālijas un ASV pilsonība'' # [[Arturs Makdonalds]]*, Fizika, 2015, ''dzimis Austrālijā; Kanādas pilsonība'' == {{flaga|Austrija}} Austrija == # [[Filips Lenards]], Fizika, 1905, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Slovākijas teritorijā; Austroungārijas (Austrijas) un Vācijas pilsonība'' # [[Berta fon Zutnere]], Miera veicināšana, 1905, ''dzimis Austrijas Impērijā, tagadējās Čehijas teritorijā; prēmija pasniegta kā Austroungārijas (Austrijas) pārstāvei'' # [[Alfrēds Hermans Frieds]], Miera veicināšana, 1911, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Roberts Bārāņs]], Fizioloģija un Medicīna, 1914, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Frics Pregls]], Ķīmija, 1923, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Slovēnijas teritorijā; Austroungārijas (Austrijas) pilsonība'' # [[Rihards Zigmondi]], Ķīmija, 1925, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Austrijas pilsonis; prēmiju saņēma kā Vācijas un Ungārijas pilsonis'' # [[Jūliuss Vāgners-Joregs]], Fizioloģija un Medicīna, 1927 # [[Kārlis Landšteiners]], Fizioloģija un Medicīna, 1930, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Ervīns Šrēdingers]], Fizika, 1933, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Viktors Hess]], Fizika, 1936, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Oto Lēvi]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1936, ''dzimis Vācijā; Vācijas, Austrijas un ASV pilsonība'' # [[Rihards Kūns]]*, Ķīmija, 1938, ''dzimis Austroungārijā; tagadējās Austrijas teritorijā; Vācijas un Austrijas pilsonība'' # [[Volfgangs Pauli]], Fizika, 1945, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Makss Peručs]]*, Ķīmija, 1962, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Karls fon Frišs]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1973, ''dzimis Austrijā; prēmija pasniegta kā Vācijas pilsonim'' # [[Konrāds Lorencs]], Fizioloģija un Medicīna, 1973, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā'' # [[Frīdrihs Hajeks]], Ekonomika, 1974, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Austrijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Valters Kohs]]*, Ķīmija, 1998, ''dzimis Austrijā; ASV pilsonība'' # [[Eriks Kandels]]*, Fizioloģija un Medicīna, 2000, ''dzimis Austrijā; ASV pilsonība'' # [[Elfrīde Jelineka]], Literatūra, 2004 # [[Martins Karpluss]]*, Ķīmija, 2013, ''dzimis Austrijā; Austrijas un ASV pilsonība'' # [[Pēteris Handke]], Literatūra, 2019 # [[Antons Ceilingers]], Fizika, 2022 == {{flaga|Austrumtimora}} Austrumtimora == # [[Karlušs Belu]]*, Miera veicināšana, 1996, ''dzimis Portugāļu Timorā, tagadējās Austrumtimoras teritorijā'' # [[Žozē Ramušs-Orta]], Miera veicināšana, 1996 == {{flaga|Azerbaidžāna}} Azerbaidžāna == # [[Ļevs Landaus]], Fizika, 1962, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Azerbaidžānas teritorijā; prēmija pasniegta kā PSRS pilsonim'' == {{flaga|Baltkrievija}} Baltkrievija == # [[Saimons Kuznecs]]*, Ekonomika, 1971, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Baltkrievijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Menahems Begins]]*, Miera veicināšana, 1978, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējā Baltkrievijas teritorijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Šimons Peress]]*, Miera veicināšana, 1994, ''dzimis Polijā, tagadējās Baltkrievijas teritorijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Žoress Alfjorovs]]*, Fizika, 2000, ''dzimis PSRS, tagadējās Baltkrievijas teritorijā; Krievijas pilsonība'' # [[Svetlana Aļeksijeviča]], Literatūra, 2015, ''dzimusi PSRS, tagadējās Ukrainas teritorijā, Baltkrievijas pilsonība.'' # [[Aless Beļackis]], Miera veicināšana, 2022 == {{flaga|Bangladeša}} Bangladeša == # [[Muhammads Junuss]], Miera veicināšana, 2006 == {{flaga|Beļģija}} Beļģija == # [[Augusts Bērments]], Miera veicināšana, 1909 # [[Moriss Meterlinks]], Literatūra, 1911 # [[Anrī Lafontēns]], Miera veicināšana, 1913 # [[Žils Bordē]], Fizioloģija un Medicīna, 1919 # [[Kornejs Heimanss]], Fizioloģija un Medicīna, 1938 # [[Dominiks Pīrs]], Miera veicināšana, 1958 # [[Albērs Klods]], Fizioloģija un Medicīna, 1974 # [[Kristiāns de Duvē]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1974, ''dzimis Lielbritānijā; Beļģijas pilsonība'' # [[Iļja Prigožīns]]*, Ķīmija, 1977, ''dzimis Krievijas Impērijā; tagadējās Krievijas teritorijā; Beļģijas pilsonība'' # [[Fransuā Anglērs]], Fizika, 2013 == {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Bosnija un Hercegovina == # [[Ivo Andričs]]*, Literatūra, 1961, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Bosnijas un Hercegovinas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Dienvidslāvijas pilsonis'' # [[Vladimirs Prelogs]]*, Ķīmija, 1975, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Bosnijas un Hercegovinas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Dienvidslāvijas un Šveices pilsonis '' == {{flaga|Brazīlija}} Brazīlija == # [[Pīters Midavers]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1960, ''dzimis Brazīlijā, Lielbritānijas pilsonība'' == {{flaga|Bulgārija}} Bulgārija == # [[Eliass Kaneti]]*, Litetatūra, 1981, ''dzimis Bulgārijā; Bulgārijas un Lielbritānijas pilsonība'' == {{flaga|Čehija}} Čehija == # [[Berta fon Zutnere]]*, Miera veicināšana, 1905, ''dzimusi Austrijas Impērijā, tagadējās Čehijas teritorijā; prēmija pasniegta kā Austroungārijas (Austrijas) pārstāvei'' # [[Karls Ferdinands Korī]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1947, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Čehijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Gērtija Kori]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1947, ''dzimusi Austroungārijā, tagadējās Čehijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Jaroslavs Heirovskis]]*, Ķīmija, 1959, ''dzimis Bohēmijā, tagadējās Čehijas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Čehoslovākijas pilsonis'' # [[Jaroslavs Seiferts]]*, Literatūra, 1984, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Čehijas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Čehoslovākijas pilsonis'' == {{flaga|Čīle}} Čīle == # [[Gabriela Mistrala]], Literatūra, 1945 # [[Pablo Neruda]], Literatūra, 1971 == {{flaga|Dānija}} Dānija == # [[Nils Finzens]], Fizioloģija un Medicīna, 1903 # [[Fredriks Bajers]], Miera veicināšana, 1908 # [[Karls Gellerups]], Literatūra, 1917 # [[Henriks Pontopidans]], Literatūra, 1917 # [[Augusts Krogs]], Fizioloģija un Medicīna, 1920 # [[Nilss Bors]], Fizika, 1922 # [[Johanness Fibigers]], Fizioloģija un Medicīna, 1926 # [[Sigrida Unsete]]*, Literatūra, 1928, ''dzimusi Dānijā; Norvēģijas pilsonība'' # [[Henriks Dams]], Fizioloģija un Medicīna, 1943 # [[Johanness Vilhelms Jensens]], Literatūra, 1944 # [[Oge Bors]], Fizika, 1975 # [[Bens Motelsons]]*, Fizika, 1975, ''dzimis ASV; ASV un Dānijas pilsonība'' # [[Nils Jerne]], Fizioloģija un Medicīna, 1984 # [[Jenss Skou]], Ķīmija, 1997 # [[Mortens Meldāls]], Ķīmija, 2022 == {{flaga|DĀR}} DĀR == # [[Makss Teilers]], Fizioloģija un Medicīna, 1951 # [[Alberts Lutuli]], Miera veicināšana, 1960 # [[Alans Kormaks]], Fizioloģija un Medicīna, 1979 # [[Dezmonds Tutu]], Miera veicināšanam 1984 # [[Nadīne Gordimere]]*, Literatūra, 1991, ''dzimusi Dienvidāfrikas Savienībā, tagadējās DĀR teritorijā'' # [[Nelsons Mandela]], Miera veicināšana, 1993 # [[Frederiks Vilems de Klerks]]*, Miera veicināšana, 1993, ''dzimis Dienvidāfrikas Savienībā, tagadējās DĀR teritorijā'' # [[Sidnijs Breners]], Fizioloģija un Medicīna, 2002 # [[Džons Maksvels Kutzē]], Literatūra, 2003 == {{flaga|Dienvidkoreja}} Dienvidkoreja == # [[Kims Tedžuns]]*, Miera veicināšana, 2000, ''dzimis Japāņu Korejā, tagadējās Dienvidkorejas teritorijā'' == {{flaga|Etiopija}} Etiopija == # [[Abijs Ahmeds]], Miera veicināšana, 2019 == {{flaga|Ēģipte}} Ēģipte == # [[Anvars Sādāts]], Miera veicināšana, 1978 # [[Nagībs Mahfūzs]], Literatūra, 1988 # [[Jāsirs Arafāts]]*, Miera veicināšana, 1994, ''dzimis Ēģiptē; Palestīnas pilsonība'' # [[Ahmeds Zeveils]]*, Ķīmija, 1999, ''dzimis Ēģiptē; ASV un Ēģiptes pilsonība'' # [[Mohameds El Barādeī]], Miera veicināšana, 2005 == {{flaga|Filipīnas}} Filipīnas == # [[Marija Resa]], Miera veicināšana, 2021 == {{flaga|Francija}} Francija == # [[Silī Pridoms]], Literatūra, 1901 # [[Frederiks Pasī]], Miera veicināšana, 1901 # [[Anrī Bekerels]], Fizika, 1903 # [[Pjērs Kirī]], Fizika, 1903 # [[Marija Sklodovska-Kirī]], Fizika un Ķīmija, 1903 un 1911, ''dzimusi Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; prēmija pasniegta arī kā Francijas pilsonei'' # [[Frederiks Mistrāls]], Literatūra, 1904 # [[Anrī Muasāns]], Ķīmija, 1906 # [[Šarls Luijs Alfonss Laverāns]], Fizioloģija un Medicīna, 1907 # [[Luijs Reno]], Miera veicināšana, 1907 # [[Gabriels Lipmans]], Fizika, 1908, ''dzimis Luksemburgā; Francijas pilsonība'' # [[Pols-Anrī-Benžamins d'Esturnels de Konstāns]], Miera veicināšana, 1909 # [[Aleksis Karels]], Fizioloģija un Medicīna, 1912 # [[Viktors Griņārs]], Ķīmija, 1912 # [[Pols Sabatjē]], Ķīmija, 1912 # [[Šarls Rihets]], Fizioloģija un Medicīna, 1913 # [[Alfrēds Verners]], Ķīmija, 1913, ''dzimis Francijā; Šveices pilsonība'' # [[Romēns Rolāns]], Literatūra, 1915 # [[Leons Buržuā]], Miera veicināšana, 1920 # [[Anatols Franss]], Literatūra, 1921 # [[Žans Perēns]], Fizika, 1926 # [[Aristids Briāns]], Miera veicināšana, 1926 # [[Anrī Bergsons]], Literatūra, 1927 # [[Ferdinands Bisons]], Miera veicināšana, 1927 # [[Šarls Nikols]], Fizioloģija un Medicīna, 1928 # [[Luijs de Brojī]], Fizika, 1929 # [[Ivans Buņins]], Literatūra, 1933, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorijā, mūžu nodzīvojis Francijā; bezvalstnieks'' # [[Frederiks Žolio-Kirī]], Ķīmija, 1935 # [[Irēna Žolio-Kirī]], Ķīmija, 1935 # [[Rožē Martēns di Gārs]], Literatūra, 1937 # [[Andrē Žids]], Literatūra, 1947 # [[Filips Šovalters Henšs]], Fizioloģija un Medicīna, 1950 # [[Edvards Kelvins Kendals]], Fizioloģija un Medicīna, 1950 # [[Leons Žou]], Miera veicināšana, 1951 # [[Fransuā Moriaks]], Literatūra, 1952 # [[Alberts Šveicers]], Miera veicināšana, 1952 # [[Albērs Kamī]], Literatūra, 1957, ''dzimis Franču Alžīrijā, tagadējās Alžīrijas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Senžons Pērss]], Literatūra, 1960, ''dzimis Gvadelupē'' # [[Žans Pols Sartrs]], Literatūra, 1964 # [[Fransuā Žakobs]], Fizioloģija un Medicīna, 1965 # [[Andrē Lvovs]], Fizioloģija un Medicīna, 1965 # [[Žaks Mono]], Fizioloģija un Medicīna, 1965 # [[Alfrēds Kastlers]], Fizika, 1966, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Francijas teritorijā'' # [[Renē Kasīns]], Miera veicināšana, 1968 # [[Luijs Eižens Felikss Neēls]], Fizika, 1970 # [[Luīss Federiko Leloirs]], Ķīmija, 1970, ''dzimis Francijā; prēmiju saņēmis kā Argentīnas pilsonis'' # [[Šons Makbraids]], Miera veicināšana, 1974, ''dzimis Francijā; Īrijas pilsonība'' # [[Rožērs Gijmēns]], Fizioloģija un Medicīna, 1977, ''dzimis Francijā; ASV pilsonība'' # [[Žans Dosē]], Fizioloģija un Medicīna, 1980 # [[Žerārs Debrē]], Ekonomika, 1983 # [[Žans-Marī Lehs]], Ķīmija, 1987 # [[Klods Simons]], Literatūra, 1985 # [[Moriss Allē]], Ekonomika, 1988 # [[Pjērs Žils de Žēns]], Fizika, 1991 # [[Žoržs Šarpaks]], Fizika, 1992, ''dzimis Polijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Klods Kohentannodji]], Fizika, 1997, ''dzimis Franču Alžīrijā, tagadējās Alžīrijas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Gao Sjindzjaņs]], Literatūra, 2000, ''dzimis Ķīnā; Ķīnas un Francijas pilsonība'' # [[Īvs Šovēns]], Ķīmija, 2005 # [[Albērs Fērs]], Fizika, 2007 # [[Fransuāza Barē-Sinūsi]], Fizioloģija un Medicīna, 2008 # [[Lūks Montaņjē]], Fizioloģija un Medicīna, 2008 # [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]], Literatūra, 2008, ''Francijas un Maurīcijas pilsonība'' # [[Žils Hofmans]], Fizioloģija un Medicīna, 2011, ''dzimis Luksemburgā'' # [[Seržs Arošs]], Fizika, 2012, ''dzimis Marokā — Franču protektorātā; tagadējās Marokas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Patriks Modiano]], Literatūra, 2014 # [[Žans Tirols]], Ekonomika, 2014 # [[Žans Pjērs Sovažs]], Ķīmija, 2016 # [[Žerārs Murū]], Fizika, 2018 # [[Estere Diflo]], Ekonomika, 2019 # [[Emanuela Šarpentjē]], Ķīmija, 2020 # [[Alēns Aspekts]], Fizika, 2022 # [[Annija Erno]], Literatūra, 2022 == {{flaga|Gana}} Gana == # [[Kofi Annans]], Miera veicināšana, 2001, ''dzimis Zelta Krastā, tagadējās Ganas teritorijā'' == {{flaga|Grieķija}} Grieķija == # [[Jorgs Seferis]], Literatūra, 1963, ''dzimis Osmaņu impērijā, tagadējās Turcijas teritorijā; Grieķijas pilsonība'' # [[Odisejs Elitis]], Literatūra, 1979 == {{flaga|Gvatemala}} Gvatemala == # [[Migels Angels Asturiass]], Literatūra, 1967 # [[Rigoverta Menču]], Miera veicināšana, 1992 == {{flaga|Horvātija}} Horvātija == # [[Lavoslavs Ružička]], Ķīmija, 1939, ''dzimis Austroungārijā; tagadējas Horvātijas teritorijā; Šveices pilsonība'' == {{flaga|Indija}} Indija == # [[Ronalds Ross]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1902, ''dzimis Indijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Radjards Kiplings]]*, Literatūra, 1907, ''dzimis Britu Indija, tagadējās Indijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Rabindranats Tagore]], Literatūra, 1913, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā'' # [[Čandrasekhara Venkata Rāmans]], Fizika, 1930, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā'' # [[Hars Gobings Korana]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1968, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Pakistānas teritorijā; Indijas, ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Māte Terēze]], Miera veicināšama, 1979, ''dzimusi Osmaņu impērijā, tagadējās Maķedonijas teritorijā; prēmija piešķirta kā Indijas pilsonei'' # [[Subrahmanjans Čandrasekars]]*, Fizika, 1983, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Amartja Sens]], Ekonomika, 1998, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Indijas teritorijā'' # [[Venkatramans Ramakrišnans]]*, Ķīmija, 2009, ''dzimis Indijā; ASV un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Kailašs Satjarti]], Miera veicināšana, 2014 # [[Abhidžits Banerdžī]]*, Ekonomika, 2019 == {{flaga|Indonēzija}} Indonēzija == # [[Vilems Entovēns]], Fizioloģija un Medicīna, 1924, ''dzimis Holandiešu Ostindijā, tagadējās Indonēzijas teritorijā; Nīderlandes pilsonība'' == {{flaga|Iraka}} Iraka == # [[Nadija Murada]], Miera veicināšana, 2018 == {{flaga|Irāna}} Irāna == # [[Širina Ebādi]], Miera veicināšana, 2003 == {{flaga|Itālija}} Itālija == # [[Kamillo Goldži]], Fizioloģija un Medicība, 1906, ''dzimis Austrijas Karalistē, tagadējās Itālijas teritorijā'' # [[Džozue Karduči]], Literatūra, 1906, ''dzimis Itālijas Karalistē, tagadējās Itālijas teritorijā'' # [[Ernesto Moneta]], Miera veicināšana, 1907 # [[Guljelmo Markoni]], Fizika, 1909 # [[Gracija Deleda]], Literatūra, 1926, ''dzimusi Itālijas Karalistē, tagadējās Itālijas teritorijā'' # [[Luidži Pirandello]], Literatūra, 1934, ''dzimis Itālijas Karalistē, tagadējās Itālijas teritorijā'' # [[Enriko Fermi]], Fizika, 1938 # [[Daniels Bovē]], Fizioloģija un Medicība, 1957, ''dzimis Šveicē; Šveices un Itālijas teritorijā'' # [[Emīlio Segrē]], Fizika, 1959, ''dzimis Itālijā; prēmiju ieguvis arī kā ASV pilsonis'' # [[Salvatore Kvazimodo]], Literatūra, 1959 # [[Džūlio Nata]], Ķīmija, 1963 # [[Salvadors Lurija]], Fizioloģija un Medicīna, 1969, ''dzimis Itālijā; prēmiju saņēmis arī kā ASV pilsonis'' # [[Renāto Dilbeko]], Fizioloģija un Medicīna, 1975, ''dzimis Itālijā; Itālijas un ASV pilsonībā'' # [[Eudženio Montāle]], Literatūra, 1975 # [[Karlo Rubija]], Fizika, 1984 # [[Franko Modiljāni]], Ekonomika, 1985 # [[Rita Lēvi-Montalkīni]], Fizioloģija un Medicīna, 1986 # [[Dario Fo]], Literatūra, 1997 # [[Rikardo Džakoni]], Fizika, 2002, ''dzimis Itālijā; ASV pilsonība'' # [[Mario Kapeči]], Fizioloģija un Medicīna, 2007, ''dzimis Itālijā; ASV pilsonība'' # [[Džordžo Parizi]], Fizika, 2021 == {{flaga|Islande}} Islande == # [[Haldors Laksness]], Literatūra, 1955 == {{flaga|Izraēla}} Izraēla == # [[Šmuels Josefs Agnons]], Literatūra, 1966, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Menahems Begins]], Miera veicināšana, 1978, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējā Baltkrievijas teritorijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Denjels Kanemans]], Ekonomika, 2002, ''dzimis Izraēlā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Roberts Aumanis]], Ekonomika, 2005, ''dzimis Veimāras Republikā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Ichaks Rabins]], Miera veicināšana, 1994, ''dzimis Palestīnā, tagadējās Izraēlas teritorijā'' # [[Šimons Peress]], Miera veicināšana, 1994, ''dzimis Polijā, tagadējās Baltkrievijas teritorijā'' # [[Ārons Cehanovers]], Ķīmija, 2004, ''dzimis Palestīnā, tagadējās Izraēlas teritorijā'' # [[Ābrams Herško]], Ķīmija, 2004, ''dzimis Ungārijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Ada Jonata]], Ķīmija, 2009, ''dzimusi Palestīnā, tagadējās Izraēlas teritorijā'' # [[Dens Šehtmans]], Ķīmija, 2011 # [[Mihaels Levits]], Ķīmija, 2013, ''ASV, Izraēlas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Arjē Varšels]], Ķīmija, 2013, ''dzimis Palestīnā; tagadējās Izraēlas teritorijā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Džošua Engrists]], Ekonomika, 2021, ''dzimis ASV'' == {{flaga|Īrija}} Īrija == # [[Viljams Batlers Jeitss]], Literatūra, 1923 # [[Džordžs Bernards Šovs]], Literatūra, 1925 # [[Ernests Voltons]], Fizika, 1951 # [[Semjuels Bekets]], Literatūra, 1969 # [[Šons Makbraids]], Miera veicināšana, 1974, ''dzimis Francijā; Īrijas pilsonība'' # [[Betija Viljamsa]], Miera veicināšana, 1976 ''dzimusi Ziemeļīrijā; Lielbritānijas un Īrijas pilsonība'' # [[Meirida Korigena]], Miera veicināšana, 1976 ''dzimusi Ziemeļīrijā; Lielbritānijas un Īrijas pilsonība'' # [[Šeimuss Hīnijs]]*, Literatūra, 1995 # [[Džons Hjūms]]*, Miera veicināšana, 1998 # [[Dāvids Trimbls]]*, Miera veicināšana, 1998 # [[Viljams Kempbels]], Fizioloģija un Medicīna, 2015 ''dzimis Īrijā; ASV un Īrijas pilsonība'' == {{flaga|Japāna}} Japāna == # [[Hideki Jukava]], Fizika, 1949 # [[Sinitiro Tomonaga]], Fizika, 1965 # [[Jasunari Kavabata]], Literatūra, 1968 # [[Leo Esaki]], Fizika, 1973 # [[Eisaku Sato]], Miera veicināšana, 1974 # [[Keniči Fukui]], Ķīmija, 1981 # [[Susumu Tonegava]], Fizioloģija un Medicīna, 1987 # [[Kendzaburo Oe]], Literatūra, 1994 # [[Hideki Širakava]], Ķīmija, 2000 # [[Rjodži Nojori]], Ķīmija, 2001 # [[Masatosi Kosiba]], Fizika, 2002 # [[Koiči Tanaka]], Ķīmija, 2002 # [[Joičiro Nambu]], Fizika, 2008, ''dzimis Japānā; ASV pilsonība'' # [[Makoto Kobajaši]], Fizika, 2008 # [[Tošihide Maskava]], Fizika, 2008 # [[Osamu Šimomura]], Ķīmija, 2008 # [[Eiči Negiši]], Ķīmija, 2010 # [[Akira Suzuki]], Ķīmija, 2010 # [[Šinja Jamanaka]], Fizioloģija un Medicīna, 2012 # [[Isamu Akasaki]], Fizika, 2014 # [[Hirosi Amano]], Fizika, 2014 # [[Sudzi Nakamura]], Fizika, 2014, ''dzimis Japānā, ASV pilsonis'' # [[Takaaki Kadzita]], Fizika, 2015 # [[Satoši Omura]], Fizioloģija un Medicīna, 2015 # [[Jošinori Ohsumi]], Fizioloģija un Medicīna, 2016 # [[Kadzuo Išiguro]]*, Literatūra, 2017 # [[Tasuku Hondzjo]], Fizioloģija un Medicīna, 2018 # [[Akira Josino]], Ķīmija, 2019 # [[Sjukuro Manabe]], Fizika, 2021 == {{flaga|Jaunzēlande}} Jaunzēlande == # [[Ernests Rezerfords]], Ķīmija, 1908, ''dzimis Jaunzēlandē; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Moriss Vilkinss]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1962, ''dzimis Jaunzēlandē, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Alans Makdiarmids]]*, Ķīmija, 2000, ''dzimis Jaunzēlandē; ASV un Jaunzēlandes pilsonība'' == {{flaga|Jemena}} Jemena == # [[Tevekula Kermāna]], Miera veicināšana, 2011, ''dzimusi Jemenas Arābu Republijā, tagadējās Jemenas teritorijā'' == {{flaga|Kanāda}} Kanāda == # [[Frederiks Bentings]], Fizioloģija un Medicīna, 1923 # [[Džons Džeimss Ričards Makleods]], Fizioloģija un Medicīna, 1923 # [[Viljams Frensiss Džioks]]*, Ķīmija, 1949, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Lesters Pīrsons]], Miera veicināšana, 1957 # [[Čārlzs Brentons Haginss]], Fizioloģija un Medicīna, 1966, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Gerhards Hercbergs]], Ķīmija, 1971, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Vācijas un Kanādas pilsonis'' # [[Sols Belovs]]*, Literatūra, 1976, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Deivids Hjūbels]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1981 # [[Henrijs Taube]]*, Ķīmija, 1983, ''dzimis Kanādā; ASV pilsonība'' # [[Džons Polaņi]], Ķīmija, 1986, ''dzimis Vācijā; Ungārijas un Kanādas pilsonība'' # [[Sidnijs Altmans]], Ķīmija, 1989, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Ričards Teilors]], Fizika, 1990 # [[Rūdolfs Markuss (ķīmiķis)|Rūdolfs Markuss]]*, Ķīmija, 1992, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Maikls Smits]], Ķīmija, 1993 # [[Bertrams Brokhauss]], Fizika, 1994 # [[Viljams Vikrijs]]*, Ekonomika, 1996, ''dzimis Kanādā; Kanādas pilsonība; prēmija pasniegta arī kā ASV pilsonim'' # [[Mairons Šoulzs]]*, Ekonomika, 1997, ''dzimis Kanādā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Roberts Mandells]], Ekonomika, 1999 # [[Džeks Šostaks]], Fizioloģija un Medicīna, 2009, ''dzimis Lielbritānijā; ASV un Kanādas pilsonība'' # [[Vilards Boils]]*, Fizika, 2009, ''dzimis Kanādā; Kanādas un ASV pilsonība'' # [[Ralfs Steinmans]], Fizioloģija un Medicīna, 2011, ''dzimis Kanādā; prēmija pasniegta kā ASV un Kanādas pilsonim'' # [[Alise Manro]], Literatūra, 2013 # [[Arturs Makdonalds]], Fizika, 2015, ''dzimis Austrālijā'' # [[Donna Striklenda]], Fizika, 2018 # [[Džeimss Pīblss]], Fizika, 2019 # [[Deivids Kārds]], Ekonomika, 2021 == {{flaga|Kenija}} Kenija == # [[Vangari Maatai]], Miera veicināšana, 2004 == {{flaga|Kipra}} Kipra == # [[Kristofers Pisaridess]], Ekonomika, 2010, ''Kipras un Lielbritānijas pilsonība'' == {{flaga|Kolumbija}} Kolumbija == # [[Gabriels Garsija Markess]], Literatūra, 1982 # [[Huans Manuels Santoss]], Miera veicināšana, 2016 == {{flaga|Kongo Demokrātiskā Republika}} Kongo Demokrātiskā Republika == # [[Deniss Mukvege]], Miera veicināšana, 2018 == {{flaga|Kostarika}} Kostarika == # [[Oskars Ariass]], Miera veicināšana, 1987 == {{flaga|Krievija}} Krievija == # [[Ivans Pavlovs]], Fizioloģija un Medicīna, 1904, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Iļja Mečņikovs]], Fizioloģija un Medicīna, 1908, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Krievijas Impērijas pilsonība'' # [[Ivans Buņins]]*, Literatūra, 1933, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorijā, mūžu nodzīvojis Francijā; bezvalstnieks'' # [[Pauls Karers]], Ķīmija, 1937, ''dzimis Krievijā; Šveices pilsonība'' # [[Nikolajs Semjonovs]], Ķīmija, 1956, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Pāvels Čerenkovs]], Fizika, 1958, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Iļja Franks]], Fizika, 1958, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Igors Tamms]], Fizika, 1958, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Boriss Pasternaks]], Literatūra, 1958, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorijā; PSRS pilsonība'' # [[Ļevs Landaus]], Fizika, 1962, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Azerbaidžānas teritorijā; PSRS pilsonība'' # [[Nikolajs Basovs]], Fizika, 1964, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Aleksandrs Prohorovs]], Fizika, 1964, ''dzimis Austrālijā; PSRS un Krievijas pilsonība'' # [[Mihails Šolohovs]], Literatūra, 1965, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Aleksandrs Solžeņicins]], Literatūra, 1970, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Vasilijs Leontjevs]], Ekonomika, 1973, ''dzimis Vācijas Impērijā; Krievijas Impērijas, PSRS un ASV pilsonība'' # [[Andrejs Saharovs]], Miera veicināšana, 1975, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Leonīds Kantorovičs]], Ekonomika, 1975, ''dzimis Krievijas Impērijā; PSRS pilsonība'' # [[Iļja Prigožīns]]*, Ķīmija, 1977, ''dzimis Krievijas Impērijā; tagadējās Krievijas teritorijā; Beļģijas pilsonība'' # [[Pjotrs Kapica]], Fizika, 1978, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Josifs Brodskis]]*, Literatūra, 1987, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; ASV pilsonībā'' # [[Mihails Gorbačovs]], Miera veicināšana, 1990, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorija; PSRS pilsonība'' # [[Žoress Alfjorovs]], Fizika, 2000, ''dzimis PSRS, tagadējās Baltkrievijas teritorijā; Krievijas pilsonība'' # [[Aleksejs Abrikosovs]]*, Fizika, 2003, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; prēmiju saņēma arī kā ASV pilsonis'' # [[Vitālijs Ginzburgs]], Fizika, 2003, ''dzimis Krievijas Impērijā tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Leonīds Hurvičs]]*, Ekonomika, 2007, ''dzimis Krievijā; Polijas pilsonība; prēmiju saņēma arī kā ASV pilsonis'' # [[Marti Ahtisāri]], Miera veicināšana, 2008, ''dzimis Somijā, tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Andre Geims]]*, Fizika, 2010, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; Nīderlandes un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Konstantīns Novosjolovs]]*, Fizika, 2010, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; Krievijas un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Dmitrijs Muratovs]], Miera veicināšana, 2021 == {{flaga|Ķīna}} Ķīna == # [[Li Džendao]], Fizika, 1957, ''ASV pilsonība'' # [[Jans Džeņnins]], Fizika, 1957, ''ASV pilsonība'' # [[Tenzins Gjaco|Tenzins Gjaco 14. Dalailama]], Miera veicināšana, 1989 # [[Daniels Cui]]*, Fizika, 1998, ''dzimis Ķīnā; ASV pilsonībā'' # [[Gao Sjindzjaņs]], Literatūra, 2000, ''dzimis Ķīnā; Ķīnas un Francijas pilsonība'' # [[Čārlzs Kao]]*, Fizika, 2009, ''dzimis Ķīnā; ASV, Lielbritānijas un Ķīnas pilsonība'' # [[Liu Sjaobo]], Miera veicināšana, 2010 # [[Mo Jaņs]], Literatūra, 2012 # [[Tu Joujou]], Fizioloģija un Medicīna, 2015 == {{flaga|Latvija}} Latvija == # [[Vilhelms Ostvalds]]*, Ķīmija, 1909, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Latvijas teritorijā'' == {{flaga|Libāna}} Libāna == # [[Ardems Pataputians]]*, Fizioloģija un Medicīna, 2021 == {{flaga|Libērija}} Libērija == # [[Elēna Džonsone Sirlīfa]], Miera veicināšana, 2011 # [[Leimaha Gbovī]], Miera veicināšana, 2011 == {{flaga|Lietuva}} Lietuva == # [[Endrū Šallijs]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1977, ''dzimis Polijā, tagadējās Lietuvas teritorijā; ASV pilsonis'' # [[Česlavs Milošs]]*, Literatūra, 1980, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējā Lietuvas teritorijā; Polijas un ASV pilsonība'' # [[Ārons Klugs]]*, Ķīmija, 1982, ''dzimis Lietuvā; Lielbritānijas pilsonība'' == {{flaga|Luksemburga}} Luksemburga == # [[Gabriels Lipmans]]*, Fizika, 1908, ''dzimis Luksemburgā; Francijas pilsonība'' # [[Žils Hofmans]]*, Fizioloģija un Medicīna, 2011, ''dzimis Luksemburgā'' == {{flaga|Maķedonija}} Maķedonija == # [[Māte Terēze]], Miera veicināšama, 1979, ''dzimusi Osmaņu impērijā, tagadējās Maķedonijas teritorijā; prēmija piešķirta kā Indijas pilsonei'' == {{flaga|Maroka}} Maroka == # [[Seržs Arošs]], Fizika, 2012, ''dzimis Marokā — Franču protektorātā; tagadējās Marokas teritorijā; Francijas pilsonība'' == {{flaga|Maurīcija}} Maurīcija == # [[Žans Marī Gistavs Leklēzio]], Literatūra, 2008, ''Francijas un Maurīcijas pilsonība'' == {{flaga|Meksika}} Meksika == # [[Alfonso Garsija Robless]], Miera veicināšana, 1982 # [[Oktāvio Pass]], Literatūra, 1990 # [[Mario Molina]]*, Ķīmija, 1995, ''dzimis Meksikā; ASV pilsonība'' == {{flaga|Mjanma}} Mjanma == # [[Auna Sana Su Či]], Miera veicinšana, 1991, ''dzimusi Britu Birmā, tagadējās Mjanmas teritorijā'' == {{flaga|Nigērija}} Nigērija == # [[Vole Šojinka]], Literatūra, 1986 == {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande == # [[Hendriks Lorencs]], Fizika, 1901 # [[Pīters Zēmanis]], Fizika, 1901 # [[Jakobs van't Hofs]], Ķīmija, 1901 # [[Bjērnstjerne Bjērnsons]], Literatūra, 1903 # [[Johaness Dideriks van der Vālss]], Fizika, 1910 # [[Tobiass Asers]], Miera veicināšana, 1911 # [[Heike Kamerlings Oness]], Fizika, 1913 # [[Vilems Entovēns]], Fizioloģija un Medicīna, 1924, ''dzimis Holandiešu Ostindijā, tagadējās Indonēzijas teritorijā; Nīderlandes pilsonība'' # [[Kristiāns Edžkmens]], Fizioloģija un Medicīna, 1929 # [[Peters Debajs]], Ķīmija, 1936 # [[Frics Zernike]], Fizika, 1953 # [[Jans Tinbergens]], Ekonomika, 1969 # [[Nikolass Tinbergens]], Fizioloģija un Medicīna, 1973, ''dzimis Nīderlandē; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Tjallings Kupmans]], Ekonomika, 1975, ''dzimis Nīderlandē; prēmiju saņēmis arī kā ASV iedzīvotājs'' # [[Nikolāss Blūmbergens]]*, Fizika, 1981, ''dzimis Nīderlandē; ASV un Nīderlandes pilsonība'' # [[Simons van der Mērs]], Fizika, 1984 # [[Pauls Krutzens]], Ķīmija, 1995 # [[Gerards 't Hofts]], Fizika, 1999 # [[Martinuss Veltmans]], Fizika, 1999 # [[Andre Geims]], Fizika, 2010, ''dzimis PSRS, tagadējās Krievijas teritorijā; Nīderlandes un Lielbritānijas pilsonis'' # [[Bernards Ferings]], Ķīmija, 2016 # [[Gvido Imbenss]], Ekonomika, 2021 == {{flaga|Norvēģija}} Norvēģija == # [[Knuts Hamsuns]], Literatūra, 1920 # [[Kristiāns Lange]], Miera veicināšana, 1921 # [[Fritjofs Nansens]], Miera veicināšana, 1922 # [[Sigrida Unsete]], Literatūra, 1928, ''dzimusi Dānijā; Norvēģijas pilsonība'' # [[Lārss Onsagers]], Ķīmija, 1968, ''dzimis Norvēģijā; Norvēģijas un ASV pilsonība'' # [[Ragnars Frišs]], Ekonomika, 1969 # [[Ods Hasels]], Ķīmija, 1969 # [[Īvars Jēvers]], Fizika, 1973, ''dzimis Norvēģijā; Norvēģijas un ASV pilsonība'' # [[Trugve Haavelmo]], Ekonomika, 1989 # [[Pauls Krutzens]], Ķīmija, 1995 # [[Finns Kidlands]], Ekonomika, 2004 # [[Meja Brita Mozera]], Fizioloģija un Medicīna, 2014 # [[Edvards Mozers]], Fizioloģija un Medicīna, 2014 == {{flaga|Pakistāna}} Pakistāna == # [[Hars Gobings Korana]], Fizioloģija un Medicīna, 1968, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Pakistānas teritorijā; Indijas, ASV un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Abduss Salams]], Fizika, 1979, ''dzimis Britu Indijā, tagadējās Pakistānas teritorijā'' # [[Malāla Jūsafzaja]], Miera veicināšana, 2014 == {{flaga|Palestīna}} Palestīna == # [[Jāsirs Arafāts]], Miera veicināšana, 1994, ''dzimis Ēģiptē; Palestīnas pilsonība'' == {{flaga|Peru}} Peru == # [[Mario Vargass Ljosa]]*, Literatūra, 2010, ''Peru un Spānijas pilsonība'' == {{flaga|Polija}} Polija == # [[Marija Sklodovska-Kirī]], Fizika un Ķīmija, 1903 un 1911, ''dzimusi Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; prēmija pasniegta arī kā Frnacijas pilsonei'' # [[Henriks Senkevičs]], Literatūra, 1905, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Alberts Maikelsons]]*, Fizika, 1907, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Pauls Ērlihs]], Fizioloģija un Medicīna, 1907, ''dzimis Prūsijas Impērijā tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Vladislavs Rejmonts]], Literatūra, 1924, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Frīdrihs Bergiuss]], Ķīmija, 1931, ''dzimis Vācijā, tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Oto Šterns]], Fizika, 1943, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas pilsonība; prēmija iegūta arī kā ASV pilsonim'' # [[Izidors Rabi]], Fizika, 1944, ''dzimis Austroungārija, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Tadeušs Reihšteins]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1950, ''dzimis Polijas Karalistē, tagadējās Polijas teritorijā; Šveices pilsonība'' # [[Makss Borns]], Fizika, 1954, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Marija Geperte-Maiere]], Fizika, 1963, ''dzimusi Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Īzaks Baševiss Zingers]]*, Literatūra, 1978, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Lehs Valensa]], Miera veicināšana, 1983 # [[Klauss fon Klicings]], Fizika, 1985, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas pilsonība'' # [[Žoržs Šarpaks]], Fizika, 1992, ''dzimis Polijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Reinhards Zeltens]], Ekonomika, 1994, ''dzimis Polijā, Vācijas pilsonība'' # [[Juzefs Rotblats]]*, Miera veicināšana, 1995, ''dzimis Polijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Vislava Šimborska]], Literatūra, 1996 # [[Ginters Blobels]], Fizioloģija un Medicīna, 1999, ''dzimis Polijā; ASV un Vācijas pilsonība'' # [[Leonīds Hurvičs]], Ekonomika, 2007, ''dzimis Krievijā; Polijas pilsonība; prēmiju saņēma arī kā ASV pilsonis'' # [[Olga Tokarčuka]], Literatūra, 2018 == {{flaga|Portugāle}} Portugāle == # [[Antoniu Egašs Monišs]], Fizioloģija un Medicīna, 1949 # [[Žuze Saramagu]], Literatūra, 1998 == {{flaga|Rumānija}} Rumānija == # [[Džordžs Palade]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1974 # [[Elijs Vīzels]]*, Miera veicināšana, 1986, ''dzimis Rumānijas Karalistē; tagadējās Rumānijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Herta Millere]]*, Literatūra, 2009, ''dzimusi Rumānijā; Vācijas pilsonība'' # [[Štefans Hells]]*, Ķīmija, 2014, ''dzimis Rumānijā; Vācijas pilsonība'' == {{flaga|Sentlūsija}} Sentlūsija == # [[Artūrs Luīss]], Ekonomika, 1979, ''dzimis Sentlūsijā; Lielbritānijas un Sentlūsijas pilsonība'' # [[Dereks Volkots]], Literatūra, 1992 == {{flaga|Slovēnija}} Slovēnija == # [[Frics Pregls]], Ķīmija, 1923, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Slovēnijas teritorijā; Austroungārijas (Austrijas) pilsonība'' == {{flaga|Slovākija}} Slovākija == # [[Filips Lenards]], Fizika, 1905, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Slovākijas teritorijā; Austroungārijas (Austrijas) un Vācijas pilsonība'' == {{flaga|Somija}} Somija == # [[Franss Emils Sillanpē]], Literatūra, 1939 # [[Arturi Ilmari Virtanens]], Ķīmija, 1945 # [[Ragnārs Granīts]], Fizioloģija un Medicīna, 1967, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Somijas teritorijā; Somijas un Zviedrijas pilsonība'' # [[Marti Ahtisāri]], Miera veicināšana, 2008, ''dzimis Somijā, tagadējās Krievijas teritorijā'' # [[Bengts Holmstrems]], Ekonomika, 2016 == {{flaga|Spānija}} Spānija == # [[Hosē Ečegarajs]], Literatūra, 1904 # [[Santjago Ramons i Kahals]], Fizioloģija un Medicīna, 1906 # [[Jasinto Benavente]], Literatūra, 1922 # [[Huans Ramons Himeness]], Literatūra, 1956 # [[Severo Očoa]], Fizioloģija un Medicīna, 1959, ''dzimis Spānijā; ASV un Spānijas pilsonība'' # [[Visente Aleiksandre]], Literatūra, 1977 # [[Kamilo Hosē Sela]], Literatūra, 1989 # [[Mario Vargass Ljosa]], Literatūra, 2010, ''Peru un Spānijas pilsonība'' == {{flaga|Taivāna}} Taivāna == # [[Juaņs Lī]], Ķīmija, 1986, ''dzimis Japānas Impērijā; tagadējās Taivānas teritorijā; prēmija pasniegta kā ASV un Taivānas pilsonim'' == {{flaga|Tanzānija}} Tanzānija == # [[Abdulrazaks Gurna]], Literatūra, 2021 == {{flaga|Trinidāda un Tobāgo}} Trinidāda un Tobāgo == # [[Vidijadhars Suradžprasads Naipols]], Literatūra, 2001, ''dzimis Trinidādā un Tobāgo; Trinidādā un Tobāgo un Lielbritānijas pilsonis'' == {{flaga|Tunisija}} Tunisija == # [[Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets]], Miera veicināšana, 2015 == {{flaga|Turcija}} Turcija == # [[Jorgs Seferis]], Literatūra, 1963, ''dzimis Osmaņu impērijā, tagadējās Turcijas teritorijā; Grieķijas pilsonība'' # [[Orhans Pamuks]], Literatūra, 2006 # [[Azizs Sandžars]], Ķīmija, 2015, ''dzimis Turcijā, ASV pilsonis'' == {{flaga|Šveice}} Šveice == # [[Anrī Dināns]], Miera veicināšana, 1901 # [[Elī Dikomēns]], Miera veicināšana, 1902 # [[Šarls Albērs Gobā]], Miera veicināšana, 1902 # [[Emīls Kohers]], Fizioloģija un Medicīna, 1909 # [[Alfrēds Verners]], Ķīmija, 1913, ''dzimis Francijā; Šveices pilsonība'' # [[Kārlis Špitelers]], Literatūra, 1919 # [[Šarls Gijoms]], Fizika, 1920 # [[Alberts Einšteins]], Fizika, 1921, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas Impērijā; prēmija piešķirta arī kā Šveices pilsonim'' # [[Pauls Karrers]], Ķīmija, 1937, ''dzimis Krievijā; Šveices pilsonība'' # [[Lavoslavs Ružička]], Ķīmija, 1939, ''dzimis Austroungārijā; tagadējas Horvātijas teritorijā; Šveices pilsonība'' # [[Hermanis Hese]], Literatūra, 1946,''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas Impērijā; Šveices un Vācijas pilsonība'' # [[Pauls Hermans Millers]], Fizioloģija un Medicīna, 1948 # [[Valters Hess]], Fizioloģija un Medicīna, 1949 # [[Tadeušs Reihšteins]], Fizioloģija un Medicīna, 1950, ''dzimis Polijas Karalistē, tagadējās Polijas teritorijā; Šveices pilsonība'' # [[Fēlikss Blohs]], Fizika, 1952, ''dzimis Šveicē; Šveices un ASV pilsonība'' # [[Vladimirs Prelogs]], Ķīmija, 1975, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Bosnijas un Hercegovinas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Dienvidslāvijas un Šveices pilsonis '' # [[Verners Arbērs]], Fizioloģija un Medicīna, 1978 # [[Heinrihs Rorers]], Fizika, 1986 # [[Karls Aleksandrs Millers]], Fizika, 1987 # [[Džeks Steinbergers]], Fizika, 1988, ''dzimis Vācijā; Vācijas, ASV un Šveices pilsonība'' # [[Ričards Ernsts]], Ķīmija, 1991 # [[Edmonds H. Fišers]], Fizioloģija un Medicīna, 1992, ''prēmiju saņēmis kā ASV un Šveices pilsonis'' # [[Rolfs Zinkernagels]], Fizioloģija un Medicīna, 1996 # [[Kurts Vultrihs]], Ķīmija, 2002 # [[Žaks Djubošē]], Ķīmija, 2017 # [[Didjē Kelozs]], Fizika, 2019 # [[Mišels Majors]], Fizika, 2019 == {{flaga|Ukraina}} Ukraina == # [[Iļja Iļjičs Mečņikofs]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1908, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Krievijas Impērijas pilsonība'' # [[Zelmans Veksmans]], Fizioloģija un Medicīna, 1952, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Šmuels Josefs Agnons]], Literatūra, 1966, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Izraēlas pilsonība'' # [[Roalds Hofmans]]*, Ķīmija, 1981, ''dzimis Polijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Žoržs Šarpaks]]*, Fizika, 1992, ''dzimis Polijā, tagadējās Ukrainas teritorijā; Francijas pilsonība'' # [[Svetlana Aļeksijeviča]]*, Literatūra, 2015, ''dzimusi PSRS, tagadējās Ukrainas teritorijā, Baltkrievijas pilsonība.'' == {{flaga|Ungārija}} Ungārija == # [[Rihards Zigmondi]], Ķīmija, 1925, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Austrijas pilsonis; prēmiju saņēma kā Vācijas un Ungārijas pilsonis'' # [[Ģerģs Heveši]], Ķīmija, 1943, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Ungārijas teritorijā; Vācijas pilsonība'' # [[Alberts Sentģerģi]], Fizioloģija un Medicīna, 1937, ''dzimis Austroungārijām tagadējās Ungārijas teritorijā'' # [[Ģerģs Bēkēši]], Fizioloģija un Medicīna, 1961, ''dzimis Ungārijā; prēmija pasniegta kā ASV pilsonim'' # [[Jūdžīns Vīgners]], Fizika, 1963, ''dzimis Austroungārijām tagadējās Ungārijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Deniss Gabors]], Fizika, 1971, ''dzimis Ungārijas Karalistē, tagadējās Ungārijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Džons Polaņi]], Ķīmija, 1986, ''dzimis Vācijā; Ungārijas un Kanādas pilsonība'' # [[Džons Harsaņi]], Ekonomika, 1994, ''dzimis Ungārijā; ASV pilsonība'' # [[Džordžs Olā]], Ķīmija, 1994, ''dzimis Ungārijā; ASV un Ungārijas pilsonība'' # [[Imre Kertēss]], Literatūra, 2002 # [[Ābrams Herško]], Ķīmija, 2004, ''dzimis Ungārijā; Izraēlas pilsonība'' == {{flaga|Vācija}} Vācija == # [[Vilhelms Rentgens]], Fizika, 1901 # [[Emīls fon Bērings]], Fizioloģija un Medicīna, 1901 # [[Hermanis Emils Fišers]], Ķīmija, 1902 # [[Teodors Momzens]], Literatūra, 1902, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Filips Lenards]], Fizika, 1905, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Slovākijas teritorijā; Austroungārijas (Austrijas) un Vācijas pilsonība'' # [[Roberts Kohs]], Fizioloģija un Medicīna, 1905, ''dzimis Hannoveres Karalistē, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Ādolfs fon Beiers]], Ķīmija, 1905 # [[Pauls Ērlihs]], Fizioloģija un Medicīna, 1907, ''dzimis Prūsijas Impērijā tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Eduards Buhners]], Ķīmija, 1907 # [[Rūdolfs Eikens]], Literatūra, 1908, ''dzimis Hannoveres Karalistē, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Kārlis Ferdinands Brauns]], Fizika, 1909 # [[Vilhelms Ostvalds]], Ķīmija, 1909, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Latvijas teritorijā'' # [[Albrehts Kosels]], Fizioloģija un Medicīna, 1910 # [[Oto Vallahs]], Ķīmija, 1910 # [[Pauls Heize]], Literatūra, 1910, ''dzimis Prūsijas Karalistēm, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Vilhelms Vīns]], Fizika, 1911 # [[Gerharts Hauptmanis]], Literatūra, 1912, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Makss fon Laue]], Fizika, 1914, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Rihards Vilšteters]], Ķīmija, 1915 # [[Makss Planks]], Fizika, 1918 # [[Fricis Hābers]], Ķīmija, 1918 # [[Johanness Štarks]], Fizika, 1919, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Valters Nernsts]], Ķīmija, 1920 # [[Alberts Einšteins]], Fizika, 1921, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; prēmija piešķirta arī kā Šveices pilsonim'' # [[Oto Frišs Mejerhofs]], Fizioloģija un Medicīna, 1922, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Džeimss Franks]], Fizika, 1925, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Gustavs Hercs]], Fizika, 1925, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Rihards Zigmondi]], Ķīmija, 1925, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Austrijas teritorijā; Austrijas pilsonis; prēmiju saņēma kā Vācijas un Ungārijas pilsonis'' # [[Gustavs Štrēzemanis]], Miera veicināšana, 1926 # [[Heinrihs Oto Vīlands]], Ķīmija, 1927 # [[Ludvigs Kvide]], Miera veicināšana, 1927 # [[Ādolfs Oto Reinholds Vindauss]], Ķīmija, 1928 # [[Hanss fon Eilers-Čelpils]]*, Ķīmija, 1929, ''dzimis Bavārijas Karalistē, tagadējās Vācijas teritorijā; Zviedrijas pilsonis'' # [[Tomass Manns]], Literatūra, 1929, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Hanss Fišers]], Ķīmija, 1930 # [[Verners Heizenbergs]], Fizika, 1931, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Kārlis Bošs]], Ķīmija, 1931 # [[Frīdrihs Bergiuss]], Ķīmija, 1931, ''dzimis Vācijā, tagadējās Polijas teritorijā'' # [[Oto Heinrihs Varburgs]], Fizioloģija un Medicīna, 1931, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Hanss Špemans]], Fizioloģija un Medicīna, 1935, ''dzimis Virtembergas Karalistē, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Kārlis fon Oseckis]], Miera veicināšama, 1935 # [[Oto Lēvi]], Fizioloģija un Medicīna, 1936,''dzimis Vācijā; Vācijas, Austrijas un ASV pilsonība'' # [[Rihards Kūns]], Ķīmija, 1938, ''dzimis Austroungārijā; tagadējās Austrijas teritorijā; Vācijas un Austrijas pilsonība'' # [[Gerhards Domagks]], Fizioloģija un Medicīna, 1939 # [[Ādolfs Butenands]], Ķīmija, 1939 # [[Oto Šterns]]*, Fizika, 1943, ''dzimis Prūsijas impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas pilsonība; prēmija iegūta arī kā ASV pilsonim'' # [[Ģerģs Heveši]], Ķīmija, 1943, ''dzimis Austroungārijā, tagadējās Ungārijas teritorijā; Vācijas pilsonība'' # [[Oto Hāns]], Ķīmija, 1944, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Ernsts Boriss Čeins]], Fizioloģija un Medicīna, 1945, ''dzimis Vācijā; Vācijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Hermanis Hese]]*, Literatūra, 1946,''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas Impērijā; Šveices un Vācijas pilsonība'' # [[Oto Dīlss]], Ķīmija, 1950, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas Impērijā; prēmija pasniegta kā VFR pilsonim'' # [[Kurts Alders]], Ķīmija, 1950, ''prēmija pasniegta kā VFR pilsonim'' # [[Hanss Ādolfs Krebss]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1953, ''dzimis Vācijā, Lielbritānijas pilsonība'' # [[Fricis Alberts Lipmanis]]*, Fizioloģija un Medicīna, 1953, ''dzimis Vācijā, ASV pilsonība'' # [[Hermanis Štaudingers]]*, Ķīmija, 1953, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Valters Bote]], Fizika, 1954, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Makss Borns]], Fizika, 1954, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas un Lielbritānijas pilsonība'' # [[Verners Forsmanis]], Fizioloģija un Medicīna, 1956, ''dzimis Vācijas Impērijā tagadējās Vācijas teritorijā; VFR pilsonība'' # [[Rudolfs Mesbauers]], Fizika, 1961 # [[Hanss Jensens]], Fizika, 1963, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Karls Cīglers]], Ķīmija, 1963, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Konrāds Blohs]], Fizioloģija un Medicīna, 1964, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Feodors Līnens]], Fizioloģija un Medicīna, 1964, ''prēmiju saņēma kā VFR pilsonis'' # [[Nellija Zaksa]], Literatūra, 1966, ''dzimusi Vācijas Impērijā; prēmija pasniegta kā Zviedrijas pilsonei'' # [[Hanss Bēte]], Fizika, 1967, ''dzimis Vācijā; prēmiju saņēmis kā ASV pilsonis'' # [[Manfrēds Eižens]], Ķīmija, 1967 # [[Makss Delbriks]], Fizioloģija un Medicīna, 1969, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; ASV pilsonība'' # [[Bernards Kacs]], Fizioloģija un Medicīna, 1970, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; Lielbritānijas pilsonība'' # [[Gerhards Hercbergs]], Ķīmija, 1971, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā; prēmiju saņēmis kā Vācijas un Kanādas pilsonis'' # [[Villijs Brants]], Miera veicināšana, 1971, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Heinrihs Bells]], Literatūra, 1972, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Vasilijs Leontjevs]], Ekonomika, 1973, ''dzimis Vācijas Impērijā; Krievijas Impērijas, PSRS un ASV pilsonība'' # [[Karls fon Frišs]], Fizioloģija un Medicīna, 1973, ''dzimis Austrijā; prēmija pasniegta kā Vācijas pilsonim'' # [[Ernsts Oto Fišers]], Ķīmija, 1973, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Henrijs Kisindžers]], Miera veicināšana, 1973, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Arno Penziass]], Fizika, 1978, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Georgs Vitigs]], Ķīmija, 1979, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Žoržs Kehlers]], Fizioloģija un Medicīna, 1984 # [[Klauss fon Klicings]], Fizika, 1985, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Polijas teritorijā; Vācijas pilsonība'' # [[Ernsts Ruska]], Fizika, 1986 # [[Gerds Binnigs]], Fizika, 1986 # [[Johanness Georgs Bednorcs]], Fizika, 1987 # [[Džeks Steinbergers]], Fizika, 1988, ''dzimis Vācijā; Vācijas, ASV un Šveices pilsonība'' # [[Johans Deizenhofers]], Ķīmija, 1988 # [[Roberts Hūbers]], Ķīmija, 1988 # [[Hartmuts Mičels]], Ķīmija, 1988 # [[Hanss Dēmelts]], Fizika, 1989, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Volfgangs Pauls]], Fizika, 1989, ''dzimis Vācijas Impērijā, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Ervīns Nehers]], Fizioloģija un Medicīna, 1991 # [[Berts Sekmans]], Fizioloģija un Medicīna, 1991 # [[Reinhards Zeltens]], Ekonomika, 1994, ''dzimis Polijā, Vācijas pilsonība'' # [[Kristiāna Nīslena-Volharda]], Fizioloģija un Medicīna, 1995 # [[Horsts Štermers]], Fizika, 1998 # [[Ginters Blobels]], Fizioloģija un Medicīna, 1999, ''dzimis Polijā; ASV un Vācijas pilsonība'' # [[Ginters Grass]], Literatūra, 1999, ''dzimis Danciga brīvvalstī, tagadējās Vācijas teritorijā'' # [[Herberts Kroemers]], Fizika, 2000 # [[Volfgangs Keterle]], Fizika, 2001 # [[Roberts Aumanis]], Ekonomika, 2005, ''dzimis Veimāras Republikā; ASV un Izraēlas pilsonība'' # [[Teodors Henšs]], Fizika, 2005 # [[Pīters Grīnbergs]], Fizika, 2007 # [[Gerhards Ertls]], Ķīmija, 2007 # [[Haralds cur Hauzens]], Fizioloģija un Medicīna, 2008 # [[Herta Millere]], Literatūra, 2009, ''dzimusi Rumānijā; Vācijas pilsonība'' # [[Tomass Sidhofs]], Fizioloģija un Medicīna, 2013, ''dzimis Vācijā; ASV pilsonība'' # [[Štefans Hells]], Ķīmija, 2014, ''dzimis Rumānijā; Vācijas pilsonība'' # [[Rainers Veiss]]*, Fizika, 2017 # [[Joahims Franks]], Ķīmija, 2017 # [[Reinhards Gencels]], Fizika, 2020 # [[Benjamins Lists]], Ķīmija, 2021 # [[Klauss Haselmans]], Fizika, 2021 == {{flaga|Venecuēla}} Venecuēla == # [[Baruhs Benacerafs]], Fizioloģija un Medicīna, 1980 == {{flaga|Vjetnama}} Vjetnama == # [[Le Diks Tho]], Miera veicināšana, 1973, ''dzimis Francijas Indoķīnā; prēmija pasniegta kā Ziemeļvjetnamas pilsonim'' == {{flaga|Zviedrija}} Zviedrija == # [[Svante Arrēniuss]], Ķīmija, 1903 # [[Klāss Pontuss Arnoldsons]], Miera veicināšana, 1908 # [[Selma Lāgerlēva]], Literatūra, 1909 # [[Alvars Gulstrands]], Fizioloģija un Medicīna, 1911 # [[Gustavs Dalens]], Fizika, 1912 # [[Vērners fon Heidenstams]], Literatūra, 1916 # [[Hjalmars Brantings]], Miera veicināšana, 1921 # [[Manne Sīgbāns]], Fizika, 1924 # [[Teodors Svedbergs]], Ķīmija, 1926 # [[Hanss fon Eilers-Čelpils]], Ķīmija, 1929, ''dzimis Bavārijas Karalistē, tagadējās Vācijas teritorijā; Zviedrijas pilsonis'' # [[Nātans Sēderblums]], Miera veicināšana, 1930 # [[Ēriks Aksels Kārlfelds]], Literatūra, 1931 # [[Arnē Tisēliuss]], Ķīmija, 1948 # [[Pers Lāgerkvists]], Literatūra, 1951 # [[Hugo Teorels]], Fizioloģija un Medicīna, 1955 # [[Dāgs Hammaršelds]], Miera veicināšana, 1961 # [[Nellija Zaksa]], Literatūra, 1966, ''dzimusi Vācijas Impērijā; prēmija pasniegta kā Zviedrijas pilsonei'' # [[Ragnārs Granīts]], Fizioloģija un Medicīna, 1967, ''dzimis Krievijas Impērijā, tagadējās Somijas teritorijā; Somijas un Zviedrijas pilsonība'' # [[Hanness Alfvēns]], Fizika, 1970 # [[Ulfs von Eilers]], Fizioloģija un Medicīna, 1970 # [[Gunnars Mīrdāls]], Ekonomika, 1974 # [[Eivinds Junsons]], Literatūra, 1974 # [[Harri Martinsons]], Literatūra, 1974 # [[Bertils Olins]], Ekonomika, 1977 # [[Kajs Sīgbāns]], Fizika, 1981 # [[Torstens Vīzels]], Fizioloģija un Medicīna, 1981 # [[Suns Bergstroms]], Fizioloģija un Medicīna, 1982 # [[Bengts I. Samuelsons]], Fizioloģija un Medicīna, 1982 # [[Alva Mirdāla]], Miera veicināšana, 1982 # [[Arvīds Karlsons]], Fizioloģija un Medicīna, 2000 # [[Tūmass Transtrēmers]], Literatūra, 2011 # [[Tomass Lindāls]], Ķīmija, 2015 # [[Svante Pēbo]], Fizioloģija un Medicīna, 2022 == Atsauces == {{atsauces}} {{Nobela prēmija}} [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti| ]] 544qreixqfmmcz7kh0bwnt84u3hgy0o 0 75268 4297047 4233331 2025-06-20T09:59:40Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4297047 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Normans Roberts Fosters | vārds_orig = ''Norman Robert Foster'' | attēls =Norman Foster dresden 061110.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1935 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 1 | dz_vieta = [[Stokporta]], [[Češīra]], {{GBR}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[briti|brits]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | nodarbošanās = arhitekts | kategorijas = | citas daļas = }} '''Normans Roberts Fosters, Temzas Krasta barons Fosters''' ({{val|en|Norman Robert Foster, Baron Foster of Thames Bank}}; dzimis {{dat|1935|06|01}}) ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] arhitekts. Viņa vadītā kompānija ''[[Foster and Partners]]'' projektējusi vairākus būtiskas celtnes dažādās valstīs. Dzimis [[Mančestra]]s piepilsētā [[Stokporta|Stokportā]] strādnieku ģimenē. Studēja [[Mančestras Universitāte|Mančestras]] un [[Jeila Universitāte|Jeila Universitātē]]. Jeilā satika bijušo darbabiedru [[Ričards Rodžers|Ričardu Rodžersu]], ar kuru kopā 1962. gadā nodibināja arhitektūras biroju ''Team 4''. 1967. gadā ''Team 4'' sadalījās un tika nodibināta ''Foster and Partners''. 1968. gadā Forstera birojs uzsāka ražīgu sadarbību ar amerikāņu arhitektu [[Ričards Bakminsters Fulers|Bakminsteru Fuleru]]. Forsters ieguva plašu atpazīstamību ar 1975. gadā pabeigto ''Willis Building'' celtni [[Ipsviča|Ipsvičā]]. == Daži no Fostera darbiem == * [[HSBC galvenā mītne]] (1979—1986), {{HKG}} * [[Stanstedas lidosta|Londonas Stanstedas lidostas]] terminālu celtne (1981—1991), {{GBR}} * ''[[Torre de Collserola]]'' (1992), [[Barselona]], {{ESP}} * ''[[Clyde Auditorium]]'' (1995—1997), [[Glāzgova]], {{GBR}} * ''[[Commerzbank-Tower]]'' (1991—1997), [[Frankfurte pie Mainas]], {{DEU}} * [[Honkongas starptautiskā lidosta]] (1992—1998), {{HKG}} * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāga ēkas]] rekonstrukcija (1999), [[Berlīne]], {{DEU}} * [[Londonas rātsnams]] (2000), [[Londona]], {{GBR}} * [[Londonas Tūkstošgades tilts]] (1996—2000), [[Londona]], {{GBR}} * [[Al Faisalijā centrs]], [[Rijāda]], {{SAU}} * [[HSBC galvenā mītne]] (2002), [[Londona]], {{GBR}} * [[Bilbao metro]] (1988—1995, 1992—2004), [[Bilbao]], {{ESP}} * ''[[30 St Mary Axe]]'' t.s. Gurķis (1997—2004), [[Londona]], {{GBR}} * [[Mijo viadukts]] (2001—2004), {{FRA}} * [[Drēzdenes Galvenā dzelzceļa stacija|Drēzdenes Galvenās dzelzceļa stacijas]] rekonstrukcija (2002—2006), [[Drēzdene]], {{DEU}} * ''[[Hearst Tower]]'' (2006), [[Ņujorka]], {{USA}} * [[Vembli stadions]] (2004—2007), [[Londona]], {{GBR}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080101073907/http://www.wtc.com/media/videos/Norman%20Foster Intervija ar Normanu Fosteru (video)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090212125737/http://pritzkerprize.com/laureates/1999/index.html Normans Fosters Prickera prēmijas mājaslapā] {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{amatu secība|pirms = [[Renco Piano]]|virsraksts = [[Prickera balva]]|periods = 1999|pēc = [[Rems Kolhāss]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fosters, Normans}} [[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes cilvēki]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Prickera balvas laureāti]] r9bkha0mfirozfrwadaymayrgegjdlu 100 80595 4296829 4296147 2025-06-19T17:26:38Z Dainis 876 4296829 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Angara A5 / Briz-M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2589]]''. * [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists jonosfēras pētījumu pavadonis ''[[CSES-02]]'' (''Zhangheng 1-02''). * [[13. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[YAMATSUMI-I]]'' (''QPS-SAR 11''). * [[10. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. 811ve0mn79zke048wsriv6ffbtaqi7a 100 80630 4296832 4296155 2025-06-19T17:27:53Z Dainis 876 4296832 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[20. jūnijs]] — pavadoņu izmešanas iekārtas ''[[ION SCV-018]]'' un ''[[ION SCV-019]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-4]]'', pavadoņi ''[[Mission Possible]]'', ''[[Otter Pup 2]]'', ''[[GRUS-3α]]'', ''[[SkyBee-2]]'', ''[[ICEYE X57]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[GARAI B]]'', ''[[MOBIUS I]]'', ''[[OSSIE]]'', 2 × ''[[UND ROADS]]'', ''[[ARCSTONE]]'', 2 × ''[[HORIS]]'', ''[[IOD-2]]'', ''[[IDRS]]'', ''[[Persistence]]'', ''[[SpeQtre]]'', 2 × ''[[Taurus (pavadonis)|Taurus]]'', ''[[Veery-0]]'', ''[[Xona IOV]]'', 10 × ''[[YAC 1]]'', ''[[ADIS]]'', ''[[DUTHSat 2]]'', ''[[WISeSat 4]]'', ''[[Emergency Communications satellite]]'', ''[[MayaSat 1]]'', ''[[RASCube 1]]'', ''[[Parus-T2]]'', ''[[Observer 1B]]'', 4 × ''[[Lemur-2|Hubble]]'' (''Lemur-2''), 3 × ''[[Lemur-2|Vindlér 2]]'' (''Lemur-2''), ''[[DISCO II ]]'', ''[[ DRISHTI]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[22. jūnijs]] — 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[22. jūnijs]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-4]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[23. jūnijs]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''. * [[23. jūnijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[GOSAT-GW]]'' (''Ibuki-GW''), nesējraķete ''[[H-IIA]]''. * [[25. jūnijs]] — 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūnijs — 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' (''G60 Polar Group 07''), nesējraķete ''[[Chang Zheng 6A]]''. * Jūnijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 8A]]''. * Jūnijs — sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 9C]]'' (''ChinaSat 9C''), nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[3. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[5. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[NISAR]]'', nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[14. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 7]]''. * [[25. jūlijs]] — 2 jonosfēras pētījumu pavadoņi ''[[Ionosfera-M]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]''. * [[26. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadoņi 4 × ''[[CO3D]]'', ''[[MicroCarb]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. * [[31. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūlijs — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. <!-- * [[20. jūlijs]] — bioloģisko pētījumu pavadonis ''[[Bion-M № 2]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b]]''. * [[14. maijs]] — nesējraķetes ''[[Eris Block 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[13. maijs]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[11. maijs]] — 2 magnetosfēras pētniecības pavadoņi ''[[TRACERS]]'' un pavadonis ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Aprīlis — 2 militārie pavadoņi, nesējraķete ''[[Angara-1.2]]''. * [[23. marts]] — pavadoņi ''[[MSAE-OTTERS]]'', ''[[CyBEEsat]]'', 3 × ''[[Telematics Earth Observation Mission|TOM]]'', ''[[FRAMSat-1]]'', ''[[TRISAT-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum (nesējraķete)|Spectrum]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[13. oktobris]] — 2 Marsa izpētes aparāti ''[[ESCAPADE]]'', nesējraķetes ''[[New Glenn]]'' pirmais lidojums. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[7. maijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Yaogan 33-05]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 4C]]''. * [[21. aprīlis]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 15]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Februāris — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Hainan-1]]'', nesējraķete ''[[Jielong 1]]''. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[25. februāris]] — pavadoņi ''[[Jilin-1 Optical-B]]'', ''[[Xiaoxiang 4]]'', ''[[Xiangrikui 1A]]'', ''[[Xiangrikui 1B]]'', ''[[Ouke-Micro 1]]'', ''[[Zhongwei 1]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> mtruycitdfsf6ugr0qx8mj90iho87eg 0 86093 4296765 4292800 2025-06-19T16:29:20Z Hckeins 55144 /* Komisijas priekšsēdētāji */ 4296765 wikitext text/x-wiki {{Infobox Government agency |agency_name = Centrālā vēlēšanu komisija |logo = CVK.jpg |logo_width = |logo_caption = |seal = |seal_width = |seal_caption = |picture = CVK plaque.jpg |picture_width = |picture_caption = |type2 = |formed = {{Dat|1992|12|08}} |date1 = |date1_name = |date2 = |date2_name = |preceding1 = |preceding2 = |preceding3 = |dissolved = |superseding = |jurisdiction = |headquarters = [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu iela]] 4, [[Rīga]] |employees = |budget = |minister1_name = |minister1_pfo = |chief2_name = ''amats vakants'' |chief2_position = |chief3_name = |chief3_position = |parent_agency = |child1_agency = |child2_agency = |website = {{URL|www.cvk.lv}} |footnotes = }} '''Centrālā vēlēšanu komisija''' (CVK) ir galvenā par [[vēlēšanas|vēlēšanu]] organizēšanu atbildīgā institūcija [[Latvija|Latvijā]]. Tās darbību reglamentē likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". CVK organizē [[Saeima]]s, [[Eiropas parlaments|Eiropas parlamenta]], pašvaldību vēlēšanas un tautas nobalsošanas. CVK ir pastāvīga valsts institūcija un sastāv no 9 locekļiem - priekšsēdētāju un 7 komisijas locekļus ievēl Saeima, savukārt vienu no tiesnešu vidus ievēl [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]]. Tāpat CVK ir atbildīga par citu vēlēšanu komisiju izveidošanu. Centrālā vēlēšanu komisija tika izveidota {{dat|1992|12|8}}.<ref>[http://web.cvk.lv/pub/public/27403.html Centrālā vēlēšanu komisija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090417015806/http://web.cvk.lv/pub/public/27403.html |date={{dat|2009|04|17||bez}} }}, cvk.lv, aplūkots {{dat|2009|5|24}}</ref> No 2023. līdz 2025. gadam tās priekšsēdētāja bija [[Kristīne Saulīte]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/jabeidz-turet-bada-maize-saeima-apstiprina-jauno-cvk-vadibu.d?id=55184718|title='Jābeidz turēt bada maizē' – Saeima apstiprina jauno CVK vadību |website=www.delfi.lv|access-date=2023-02-02|language=lv}}</ref> == Komisijas priekšsēdētāji == {| class="wikitable" |- ! Vārds ! Periods |- | [[Marģers Skujenieks]] | 1922—1934 |- | [[Ansis Buševics]]<ref group="P">Iecelts un darbojies [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]] apstākļos, pārraudzīja nedemokrātisko [[Tautas Saeimas vēlēšanas|Tautas Saeimas vēlēšanu]] norisi.</ref> | 1940 |- | [[Atis Kramiņš]] | 1993—1997 |- | [[Arnis Cimdars]] | 1997—2019 |- | [[Kristīne Bērziņa]] | 2019—2022 |- | ''amats vakants''<ref>CVK bez vadības no 2022.gada novembra beigām https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.01.2023-jaunajai-cvk-mantojuma-kriminalprocess-un-atlugumi.id284515</ref> | 2022—2023 |- | [[Kristīne Saulīte]]<ref>CVK vadītāja Saulīte tomēr Saeimai paziņo par atkāpšanos no amata https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.06.2025-cvk-vaditaja-saulite-tomer-saeimai-pazino-par-atkapsanos-no-amata.a602922/</ref> | 2023—2025 |- | ''amats vakants'' | 2025 |- | [[Māris Zviedris]] | 2025—''pašlaik'' |} == Piezīmes == {{atsauces|group="P"}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapa] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=57703 Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"] [[Kategorija:Centrālā vēlēšanu komisija| ]] [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Referendumi Latvijā]] [[Kategorija:Vēlēšanas Latvijā]] {{Latvija-aizmetnis}} 3j0q83jylz3knignjfejhufry1a49cz 4296768 4296765 2025-06-19T16:30:31Z Hckeins 55144 /* ievads */ 4296768 wikitext text/x-wiki {{Infobox Government agency |agency_name = Centrālā vēlēšanu komisija |logo = CVK.jpg |logo_width = |logo_caption = |seal = |seal_width = |seal_caption = |picture = CVK plaque.jpg |picture_width = |picture_caption = |type2 = |formed = {{Dat|1992|12|08}} |date1 = |date1_name = |date2 = |date2_name = |preceding1 = |preceding2 = |preceding3 = |dissolved = |superseding = |jurisdiction = |headquarters = [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu iela]] 4, [[Rīga]] |employees = |budget = |minister1_name = |minister1_pfo = |chief2_name = Māris Zviedris |chief2_position = |chief3_name = |chief3_position = |parent_agency = |child1_agency = |child2_agency = |website = {{URL|www.cvk.lv}} |footnotes = }} '''Centrālā vēlēšanu komisija''' (CVK) ir galvenā par [[vēlēšanas|vēlēšanu]] organizēšanu atbildīgā institūcija [[Latvija|Latvijā]]. Tās darbību reglamentē likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". CVK organizē [[Saeima]]s, [[Eiropas parlaments|Eiropas parlamenta]], pašvaldību vēlēšanas un tautas nobalsošanas. CVK ir pastāvīga valsts institūcija un sastāv no 9 locekļiem - priekšsēdētāju un 7 komisijas locekļus ievēl Saeima, savukārt vienu no tiesnešu vidus ievēl [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]]. Tāpat CVK ir atbildīga par citu vēlēšanu komisiju izveidošanu. Centrālā vēlēšanu komisija tika izveidota {{dat|1992|12|8}}.<ref>[http://web.cvk.lv/pub/public/27403.html Centrālā vēlēšanu komisija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090417015806/http://web.cvk.lv/pub/public/27403.html |date={{dat|2009|04|17||bez}} }}, cvk.lv, aplūkots {{dat|2009|5|24}}</ref> Kopš 2025. gada tās priekšsēdētājs ir [[Māris Zviedris]]. == Komisijas priekšsēdētāji == {| class="wikitable" |- ! Vārds ! Periods |- | [[Marģers Skujenieks]] | 1922—1934 |- | [[Ansis Buševics]]<ref group="P">Iecelts un darbojies [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]] apstākļos, pārraudzīja nedemokrātisko [[Tautas Saeimas vēlēšanas|Tautas Saeimas vēlēšanu]] norisi.</ref> | 1940 |- | [[Atis Kramiņš]] | 1993—1997 |- | [[Arnis Cimdars]] | 1997—2019 |- | [[Kristīne Bērziņa]] | 2019—2022 |- | ''amats vakants''<ref>CVK bez vadības no 2022.gada novembra beigām https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.01.2023-jaunajai-cvk-mantojuma-kriminalprocess-un-atlugumi.id284515</ref> | 2022—2023 |- | [[Kristīne Saulīte]]<ref>CVK vadītāja Saulīte tomēr Saeimai paziņo par atkāpšanos no amata https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.06.2025-cvk-vaditaja-saulite-tomer-saeimai-pazino-par-atkapsanos-no-amata.a602922/</ref> | 2023—2025 |- | ''amats vakants'' | 2025 |- | [[Māris Zviedris]] | 2025—''pašlaik'' |} == Piezīmes == {{atsauces|group="P"}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapa] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=57703 Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"] [[Kategorija:Centrālā vēlēšanu komisija| ]] [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Referendumi Latvijā]] [[Kategorija:Vēlēšanas Latvijā]] {{Latvija-aizmetnis}} 9laaeauoy02xhm0ipiggu533lj39bfj 4296770 4296768 2025-06-19T16:30:54Z Hckeins 55144 4296770 wikitext text/x-wiki {{Infobox Government agency |agency_name = Centrālā vēlēšanu komisija |logo = CVK.jpg |logo_width = |logo_caption = |seal = |seal_width = |seal_caption = |picture = CVK plaque.jpg |picture_width = |picture_caption = |type2 = |formed = {{Dat|1992|12|08}} |date1 = |date1_name = |date2 = |date2_name = |preceding1 = |preceding2 = |preceding3 = |dissolved = |superseding = |jurisdiction = |headquarters = [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu iela]] 4, [[Rīga]] |employees = |budget = |minister1_name = |minister1_pfo = |chief2_name = Māris Zviedris |chief2_position = |chief3_name = |chief3_position = |parent_agency = |child1_agency = |child2_agency = |website = {{URL|www.cvk.lv}} |footnotes = }} '''Centrālā vēlēšanu komisija''' (CVK) ir galvenā par [[vēlēšanas|vēlēšanu]] organizēšanu atbildīgā institūcija [[Latvija|Latvijā]]. Tās darbību reglamentē likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". CVK organizē [[Saeima]]s, [[Eiropas parlaments|Eiropas parlamenta]], pašvaldību vēlēšanas un tautas nobalsošanas. CVK ir pastāvīga valsts institūcija un sastāv no 9 locekļiem - priekšsēdētāju un 7 komisijas locekļus ievēl Saeima, savukārt vienu no tiesnešu vidus ievēl [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]]. Tāpat CVK ir atbildīga par citu vēlēšanu komisiju izveidošanu. Centrālā vēlēšanu komisija tika izveidota {{dat|1992|12|8}}.<ref>[http://web.cvk.lv/pub/public/27403.html Centrālā vēlēšanu komisija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090417015806/http://web.cvk.lv/pub/public/27403.html |date={{dat|2009|04|17||bez}} }}, cvk.lv, aplūkots {{dat|2009|5|24}}</ref> Kopš 2025. gada 19. jūnija tās priekšsēdētājs ir [[Māris Zviedris]]. == Komisijas priekšsēdētāji == {| class="wikitable" |- ! Vārds ! Periods |- | [[Marģers Skujenieks]] | 1922—1934 |- | [[Ansis Buševics]]<ref group="P">Iecelts un darbojies [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]] apstākļos, pārraudzīja nedemokrātisko [[Tautas Saeimas vēlēšanas|Tautas Saeimas vēlēšanu]] norisi.</ref> | 1940 |- | [[Atis Kramiņš]] | 1993—1997 |- | [[Arnis Cimdars]] | 1997—2019 |- | [[Kristīne Bērziņa]] | 2019—2022 |- | ''amats vakants''<ref>CVK bez vadības no 2022.gada novembra beigām https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.01.2023-jaunajai-cvk-mantojuma-kriminalprocess-un-atlugumi.id284515</ref> | 2022—2023 |- | [[Kristīne Saulīte]]<ref>CVK vadītāja Saulīte tomēr Saeimai paziņo par atkāpšanos no amata https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.06.2025-cvk-vaditaja-saulite-tomer-saeimai-pazino-par-atkapsanos-no-amata.a602922/</ref> | 2023—2025 |- | ''amats vakants'' | 2025 |- | [[Māris Zviedris]] | 2025—''pašlaik'' |} == Piezīmes == {{atsauces|group="P"}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapa] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=57703 Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"] [[Kategorija:Centrālā vēlēšanu komisija| ]] [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Referendumi Latvijā]] [[Kategorija:Vēlēšanas Latvijā]] {{Latvija-aizmetnis}} sbc2mos927wqthi22vcjxuzpumvgcv5 4297043 4296770 2025-06-20T09:39:35Z Baisulis 11523 /* Komisijas priekšsēdētāji */ +atsauce..... 4297043 wikitext text/x-wiki {{Infobox Government agency |agency_name = Centrālā vēlēšanu komisija |logo = CVK.jpg |logo_width = |logo_caption = |seal = |seal_width = |seal_caption = |picture = CVK plaque.jpg |picture_width = |picture_caption = |type2 = |formed = {{Dat|1992|12|08}} |date1 = |date1_name = |date2 = |date2_name = |preceding1 = |preceding2 = |preceding3 = |dissolved = |superseding = |jurisdiction = |headquarters = [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu iela]] 4, [[Rīga]] |employees = |budget = |minister1_name = |minister1_pfo = |chief2_name = Māris Zviedris |chief2_position = |chief3_name = |chief3_position = |parent_agency = |child1_agency = |child2_agency = |website = {{URL|www.cvk.lv}} |footnotes = }} '''Centrālā vēlēšanu komisija''' (CVK) ir galvenā par [[vēlēšanas|vēlēšanu]] organizēšanu atbildīgā institūcija [[Latvija|Latvijā]]. Tās darbību reglamentē likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju". CVK organizē [[Saeima]]s, [[Eiropas parlaments|Eiropas parlamenta]], pašvaldību vēlēšanas un tautas nobalsošanas. CVK ir pastāvīga valsts institūcija un sastāv no 9 locekļiem - priekšsēdētāju un 7 komisijas locekļus ievēl Saeima, savukārt vienu no tiesnešu vidus ievēl [[Latvijas Republikas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]]. Tāpat CVK ir atbildīga par citu vēlēšanu komisiju izveidošanu. Centrālā vēlēšanu komisija tika izveidota {{dat|1992|12|8}}.<ref>[http://web.cvk.lv/pub/public/27403.html Centrālā vēlēšanu komisija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090417015806/http://web.cvk.lv/pub/public/27403.html |date={{dat|2009|04|17||bez}} }}, cvk.lv, aplūkots {{dat|2009|5|24}}</ref> Kopš 2025. gada 19. jūnija tās priekšsēdētājs ir [[Māris Zviedris]]. == Komisijas priekšsēdētāji == {| class="wikitable" |- ! Vārds ! Periods |- | [[Marģers Skujenieks]] | 1922—1934 |- | [[Ansis Buševics]]<ref group="P">Iecelts un darbojies [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]] apstākļos, pārraudzīja nedemokrātisko [[Tautas Saeimas vēlēšanas|Tautas Saeimas vēlēšanu]] norisi.</ref> | 1940 |- | [[Atis Kramiņš]] | 1993—1997 |- | [[Arnis Cimdars]] | 1997—2019 |- | [[Kristīne Bērziņa]] | 2019—2022 |- | ''amats vakants''<ref>{{ziņu atsauce |title=CVK bez vadības no 2022.gada novembra beigām |url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.01.2023-jaunajai-cvk-mantojuma-kriminalprocess-un-atlugumi.id284515|accessdate={{dat|2023|1|29||bez}} |agency=replay.lv |date={{dat|2025|6|19||bez}}}}</ref> | 2022—2023 |- | [[Kristīne Saulīte]]<ref>{{ziņu atsauce |title=CVK vadītāja Saulīte tomēr Saeimai paziņo par atkāpšanos no amata |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.06.2025-cvk-vaditaja-saulite-tomer-saeimai-pazino-par-atkapsanos-no-amata.a602922/|accessdate={{dat|2025|6|11||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2025|6|19||bez}}}}</ref> | 2023—2025 |- | ''amats vakants'' | 2025 |- | [[Māris Zviedris]]<ref>{{ziņu atsauce |title=CVK vadītāja amatā ar plašu Saeimas atbalstu ievēlē Māri Zviedri |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2025-cvk-vaditaja-amata-ar-plasu-saeimas-atbalstu-ievele-mari-zviedri.a603456/ |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2025|6|19||bez}}}}</ref> | 2025—''pašlaik'' |} == Piezīmes == {{atsauces|group="P"}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapa] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=57703 Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"] [[Kategorija:Centrālā vēlēšanu komisija| ]] [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Referendumi Latvijā]] [[Kategorija:Vēlēšanas Latvijā]] {{Latvija-aizmetnis}} 75kh7frq6givu5wbvgirwnlraqy1xxb 0 90305 4296758 4296586 2025-06-19T16:19:25Z Hckeins 55144 /* Uzskaitījums */ 4296758 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Latvijas Republika]]s viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri''', kas ir [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] locekļi. Politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju]]. Amats tika izveidots [[1993]]. gadā un likvidēts [[2003. gads|2003]]. gadā, kad tas tika sadalīts divos jaunos ministru amatos: [[Latvijas Republikas vides ministrs|vides ministrs]] un [[Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs|reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]]. Ministrija un līdz ar to amats tika atjaunots [[2011]]. gadā. [[2024]]. gadā ministrija pārdēvēta pašreizējā nosaukumā. == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| #258B4C | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C0C0C0 | [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #87CEEB | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C6930A | [[Tēvzemei un Brīvībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFB90F | [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #647A28 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #10A5DF | [[Zatlera Reformu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow | [[Attīstībai/Par!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFA500 | [[Apvienotais saraksts]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049 | [[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Ministru kabinets !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri (1993 — 2003)''' |- | style="background: #258B4C| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ģirts Lūkins]]''' <br /><small>(1964—1997)</small> || [[1993]]. gada [[3. augusts]] — [[1994]]. gada [[19. septembris]] || [[Latvijas Zemnieku savienība]] || [[Birkava Ministru kabinets]] || |- | style="background: #C0C0C0| || '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Juris Iesalnieks]]''' <br /><small>(1957)</small> || [[1994]]. gada [[19. septembris]] — [[1995]]. gada [[21. decembris]] || [[Tautsaimnieku politiskā apvienība]] || [[Gaiļa Ministru kabinets]] || |- | style="background: #87CEEB| || '''3.''' || [[Attēls:Māris Gailis 2011-08-20.jpg|80px]] || '''[[Māris Gailis]]'''<br /><small>(1951)</small> || [[1995]]. gada [[21. decembris]] — [[1996]]. gada [[29. jūlijs]] || [[Latvijas Ceļš]] || rowspan="3" | [[Šķēles 1. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #C6930A| || — || [[Attēls:Guntars Krasts 2011-08-20.jpg|80px]] || [[Guntars Krasts]]<br /><small>(1957)</small> || [[1996]]. gada [[30. jūlijs]] — [[11. augusts]] || [[Tēvzemei un Brīvībai]] || ''pienākumu izpildītājs'' |- | rowspan="3" style="background: #87CEEB| || rowspan="3"| '''4.''' || rowspan="3"| [[Attēls:Piemiņas koku stādīšana (6066415844).jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Anatolijs Gorbunovs]]'''<br /><small>(1942)</small> || rowspan="3"| [[1996]]. gada [[12. augusts]] — [[1998]]. gada [[26. novembris]] || rowspan="3"| [[Latvijas Ceļš]] || rowspan="3"| |- | [[Šķēles 2. Ministru kabinets]] |- | [[Krasta Ministru kabinets]] |- | rowspan="2" style="background: #FFB90F| || rowspan="2"| '''5.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Vents Balodis]]''' <br /><small>(1963—2023)</small> || rowspan="2"| [[1998]]. gada [[26. novembris]] — [[2000]]. gada [[5. maijs]] || rowspan="3"| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] || [[Krištopana Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | [[Šķēles 3. Ministru kabinets]] |- | style="background: #FFB90F| || '''6.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vladimirs Makarovs]]'''<br /><small>(1957)</small> || [[2000]]. gada [[5. maijs]] — [[2002]]. gada [[7. novembris]] || [[Bērziņa Ministru kabinets]] || |- | style="background: #647A28| || '''7.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Raimonds Vējonis.jpg|80px]] || '''[[Raimonds Vējonis]]'''<br /><small>(1966)</small> || [[2002]]. gada [[7. novembris]] — [[2003]]. gada [[16. janvāris]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] <small>([[Latvijas Zaļā partija]])</small> || [[Repšes Ministru kabinets]] || |- | align="center" colspan="8" | '''No 2003. līdz 2011. gadam amats bija sadalīts [[Latvijas Republikas vides ministru uzskaitījums|vides ministra]] un [[Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru uzskaitījums|reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru]] amatos.''' |- | align="center" colspan="8" | '''Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri (2011 — 2024)''' |- | style="background: #647A28| || '''(7.)''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Raimonds Vējonis.jpg|80px]] || '''[[Raimonds Vējonis]]'''<br /><small>(1966)</small> || [[2011]]. gada [[6. janvāris]] — [[25. oktobris]] || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] <small>([[Latvijas Zaļā partija]])</small> || [[Dombrovska 2. Ministru kabinets]] || 2. reizi |- | style="background: #10A5DF| || '''8.''' || [[Attēls:Edmunds Sprūdžs 01.jpg|80px]] || '''[[Edmunds Sprūdžs]]'''<br /><small>(1980)</small> || [[2011]]. gada [[25. oktobris]] — [[2013]]. gada [[1. decembris]] || [[Zatlera Reformu partija]] || rowspan="2"| [[Dombrovska 3. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Daniels Pavļuts.jpg|80px]] || [[Daniels Pavļuts]] <br /><small>(1976)</small> || [[2013]]. gada [[1. decembris]] — [[2014]]. gada [[22. janvāris]] || Bez partijas || ''pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #EFC800| || '''9.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Einārs Cilinskis.jpg|80px]] || '''[[Einārs Cilinskis]]'''<br /><small>(1963)</small> || [[2014]]. gada [[22. janvāris]] — [[14. marts]] || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] || rowspan="4"| [[Straujumas 1. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Dace Melbārde.jpg|80px]] || [[Dace Melbārde]] <br /><small>(1971)</small> || [[2014]]. gada [[15. marts]] — [[16. marts]] || Bez partijas || ''pienākumu izpildītāja'' |- | style="background: #EFC800| || — || [[Attēls:Baiba Broka.jpg|80px]] || [[Baiba Broka (politiķe)|Baiba Broka]] <br /><small>(1975)</small> || [[2014]]. gada [[17. marts]] — [[26. marts]] ||rowspan="4"| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] || ''pienākumu izpildītāja'' |- | style="background: #EFC800| || '''10.''' || [[Attēls:Romāns Naudiņš.jpg|80px]] || '''[[Romāns Naudiņš]]'''<br /><small>(1980)</small> || [[2014]]. gada [[27. marts]] — [[5. novembris]] || |- | rowspan="2" style="background: #EFC800| || rowspan="2"| '''11.''' || rowspan="2"| [[Attēls:Andris Jaunsleinis un Kaspars Gerhards, 2009-06-11 (cropped).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Kaspars Gerhards]]'''<br /><small>(1969)</small> || rowspan="2"| [[2014]]. gada [[5. novembris]] — [[2019]]. gada [[23. janvāris]] || [[Straujumas 2. Ministru kabinets]] || rowspan="2"| |- | [[Kučinska Ministru kabinets]] |- | style="background: yellow | || '''12.''' || [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868568325) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Juris Pūce]]'''<br /><small>(1980)</small> || [[2019]]. gada [[23. janvāris]] — [[2020]]. gada [[11. decembris]] || rowspan="3"|[[Attīstībai/Par!]] || rowspan="3"|[[Kariņa 1. Ministru kabinets]] || |- | style="background: yellow | || — || [[Attēls:Artis Pabriks 2018 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Artis Pabriks]]'''<br /><small>(1966)</small> || [[2020]]. gada [[11. decembris]] — [[17. decembris]] || ''Pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: yellow | || '''13.''' ||[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868562475) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Artūrs Toms Plešs]]'''<br /><small>(1992)</small> || [[2020]]. gada [[17. decembris]] — [[2022]]. gada [[14. decembris]] || |- | style="background: #FFA500 | || '''14.''' ||[[Attēls:Māris Sprindžuks 2022 cropped.jpg|80px]] || '''[[Māris Sprindžuks]]'''<br /><small>(1971)</small> || [[2022]]. gada [[14. decembris]] — [[2023]]. gada [[15. septembris]] || [[Apvienotais saraksts]] || [[Kariņa 2. Ministru kabinets]] || |- | style="background: #64C049 | ||'''15.''' ||[[Attēls:Inga Bērziņa 2022 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Inga Bērziņa]]'''<br /><small>(1963)</small> || [[2023]]. gada [[15. septembris]] — [[2024]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Jaunā Vienotība]] || [[Siliņas Ministru kabinets]] || |- | align="center" colspan="8" | '''Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri (2024 — pašlaik)''' |- | style="background: #64C049 | ||'''(15.)''' ||[[Attēls:Inga Bērziņa 2022 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Inga Bērziņa]]'''<br /><small>(1963)</small> || [[2024]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2025]]. gada [[15. jūnijs]] || rowspan="3" |[[Jaunā Vienotība]] || rowspan="3" |[[Siliņas Ministru kabinets]] || |- | style="background: #64C049 | || — ||[[Attēls:Rihards Kozlovskis 2015.jpg|80px]] || ''[[Rihards Kozlovskis]]''<br /><small>(1969)</small> || ''[[2025]]. gada [[16. jūnijs]]'' — ''[[19. jūnijs]]'' || ''pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: #64C049 | || '''16.''' ||[[Attēls:Raimonds Čudars 2022 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Raimonds Čudars]]'''<br /><small>(1974)</small> || [[2025]]. gada [[19. jūnijs]] — ''pašlaik'' || |} {{Ministru kabinets}} [[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri| ]] [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 8dlco01jfti54wms4j5jusg2nm8flrw 0 90952 4296748 4251055 2025-06-19T15:22:53Z Lasks 38532 4296748 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Valkas novads | karte = Valkas novada karte 2021.png | karte2 = Valkas novads 2021.png | karte2_apraksts = Valkas novads | ģerboņa_attēls = Valkas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Valkas novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag_of_Valkas_novads.png | karoga_nosaukums = Valkas novada karogs | centrs =Valka | platība = 908 | iedzīvotāji = 9479<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 9479 / 908 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = | mērs = [[Vents Armands Krauklis]] | mērs_partija = [[Vidzemes partija]] | mērs_gads = | teritorijas = [[Ērģemes pagasts]]<br />[[Kārķu pagasts]]<br />[[Valkas pagasts]]<br />[[Valka]]s pilsēta<br />[[Vijciema pagasts]]<br />[[Zvārtavas pagasts]] | pakalpojumu_centri= <!-- Tikai gadījumos, kad vairāk kā viens (novada centrs) --> | mājaslapa = www.valka.lv }} '''Valkas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|2009. gada teritoriālajā reformā]] izveidots novads [[Vidzeme]]s ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā [[Valkas rajons|Valkas rajona]] [[Valkas pilsēta]] un pieci pagasti: [[Ērģemes pagasts]], [[Kārķu pagasts]], [[Valkas pagasts]], [[Vijciema pagasts]] un [[Zvārtavas pagasts]]. Robežojas rietumos ar [[Valmieras novads|Valmieras novadu]], dienvidos ar [[Smiltenes novads|Smiltenes novadu]], kā arī austrumos ar [[Igaunija]]s [[Valgas apriņķis|Valgas apriņķi]]. Novada centrs ir [[Valka]]s pilsētā. == Daba == Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Lielāko tā daļu aizņem [[Tālavas zemiene|Ziemeļvidzemes zemiene]] — centrā [[Sedas līdzenums]], rietumos [[Burtnieka līdzenums]] un dienvidos ap [[Vijciems|Vijciemu]] neliela [[Atzeles pacēlums|Atzeles pacēluma]] daļa. Ziemeļdaļā gar Igaunijas robežu stiepjas [[Sakalas augstiene]]s [[Ērģemes pauguraine]]. Dienvidaustrumu daļā iestiepjas [[Vidzemes augstiene]]s [[Aumeisteru paugurvalnis]].<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē [[devons|vidusdevona]] nogulumi. Derīgie izrakteņi: [[smilts]] un [[grants]] (Stariņi, Vijciems), [[kūdra]]. Augsnes galvenokārt smilšainas.<ref name="LPE">{{LPE|10-1|244}}</ref><ref name="LME">{{LME|3|608}}</ref> Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar maksimumu ziemeļrietumos Sakalas augstienes nogāzēs.<ref name="LGA" /> === Upes === Novads atrodas [[Gauja]]s, [[Salaca]]s un [[Emajegi]] baseinu robežšķirtnē.<ref name="LGA" /> Lielākās upes: * Gaujas baseins — Gauja, [[Vija]], [[Kaičupe]]. * Salacas baseins — [[Acupīte]], [[Seda (upe)|Seda]] ar [[Rikanda|Rikandu]], [[Ķire]]. * Emajegi baseins — [[Pedele (upe)|Pedele]], [[Omuļupe]]. === Ūdenstilpes === Lielu ezeru novadā nav, lielākie atrodas Zvārtavas pagastā — [[Salainis (Zvārtavas pagasts)|Salainis]] (0,8 km²) un [[Vēderis]] (0,8 km²). === Dabas aizsardzība === Novada dienvidaustrumos ap Gauju atrodas aizsargājamo ainavu apvidus [[Ziemeļgauja]]. Dienvidos [[dabas liegums]] [[Vadaiņu purvs]], rietumos uz ziemeļiem no Sedas upes iekļauj nelielu [[Sedas purvs|Sedas purva]] dabas lieguma daļu, ziemeļrietumos [[Kārķu purvs]]. == Vēsture == Senatnē novadā jaukti dzīvojušas [[balti|baltu]] un [[somugri|somugru]] ciltis, 12. gadsimtā un 13. gadsimta sākumā teritorijas lielākā daļa bija pakļauta [[latgaļi|latgaļu]] [[Tālava]]i,<ref name="LPE" /> ziemeļrietumu daļa, iespējams, piederējusi pie igauņu [[Sakala]]s zemes.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> Pēc krustnešu iekarotās [[Livonija]]s sadalīšanas gandrīz viss novads nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pakļautībā, neliela daļa dienvidaustrumos tika [[Rīgas arhibīskapija]]i.<ref name="LV" /> [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā novads nokļuva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s daļa. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|ilgstoša kara]] 1629. gadā [[Zviedrija]] ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā novads pārgāja [[Krievijas Impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķī]]. {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|13778 |1959|11815 |1967|13186 |1979|13254 |1989|13436 |2000|11664 |2011|9299 |2021|7534 }} ==== Apdzīvotās vietas ==== {{galvenais|Valkas novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref name="LGIA">[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || '''[[Valka]]''' || Pilsēta || — || 5001 |- | 2. || [[Kārķi]] || Ciems || Kārķu || 302 |- | 3. || [[Ērģeme]] || Ciems || Ērģemes || 274 |- | 4. || [[Vijciems]] || Ciems || Vijciema || 270 |- | 5. || [[Sēļi]] || Ciems || Valkas || 252 |- | 6. || [[Lugaži]] || Ciems || Valkas || 218 |- | 7. || [[Stepi]] || Ciems || Zvārtavas || 112 |- | 8. || [[Turna]] || Ciems || Ērģemes || 85 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Valkas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (6146) |green|81.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (845) |red|11.2}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (196) |blue|2.6}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (151) |black|2.0}} {{bar percent|[[Poļi]] (45) |pink|0.6}} {{bar percent|[[Igauņi]] (39) |purple|0.5}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (30) |yellow|0.4}} {{bar percent|[[Čigāni]] (12) |violet|0.2}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (96) |grey|1.3}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|2021. gada Valkas novada domes vēlēšanas}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{div col}} * [[Augusts Matiass Hāgens]] (1794—1878), vācbaltiešu gleznotājs, grafiķis * [[Mārtiņš Lapa]] (1846-1909), igauņu izcelsmes latviešu dzejnieks, publicists, tulkotājs * [[Andrejs Skuja]] (1866—1950), ārsts internists * [[Oto Hasmanis]] (1873—1941), politiķis * [[Jānis Kurelis]] (1882—1954), Latvijas armijas ģenerālis. [[Kureļa grupa]]s komandieris * [[Edgars Hasmanis]] (1884—1919), luterāņu mācītājs * [[Jānis Ampermanis]] (1889—1942), zemnieks, sabiedriskais darbinieks * [[Roberts Garselis]] (1892—1936), inženieris, sabiedriskais darbinieks * [[Viktors Hasmanis]] (1892—1984), Latvijas armijas pulkvežleitnants * [[Pēteris Ozols]] (1901—1979), jurists * [[Alita Alkne]] (1904—1994), aktrise * [[Jānis Ciemiņš]] (1906—1956), ārsts * [[Edgars Jundzis]] (1907—1986), luterāņu mācītājs, teologs * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976), rakstnieks * [[Andris Buiķis]] (1939—2022), matemātiķis, politiķis * [[Velga Krile]] (1945—1991), dzejniece, dramaturģe * [[Vents Armands Krauklis]] (1964), politiķis, mūziķis, televīzijas raidījumu vadītājs * [[Aigars Fadejevs]] (1975—2024), vieglatlēts * [[Arturs Neikšāns]] (1983), šaha lielmeistars {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Valkas novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Ērģemes pilsdrupas 2000-08-05.jpg|Ērģemes pilsdrupas Attēls:Vija pie Vijciema. 2002-06-01 - panoramio.jpg|Vija pie Vijciema Attēls:Vijciema čiekurkalte 2.jpg|Vijciema čiekurkalte Attēls:Valga-Valka, Pedeli-Pedele.JPG|Pedele pirms Igaunijas robežas un Valgas ēkas Attēls:Luke (Lugaži) mõisa peahoone 2009. aastal.jpg|Lugažu muižas ēkas Attēls:Valka Luke kirik, 2014-1.jpg|Valkas baznīca </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Valkas rajons}} [[Kategorija:Valkas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] r7uu9vrrfav9mgac3ls3nszrhp58k8n 0 113057 4296742 4125786 2025-06-19T15:15:04Z Lasks 38532 4296742 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vents Armands Krauklis | attēls = Vents Armands Krauklis.jpg | apraksts = Vents Armands Krauklis 2006. gadā | amats =[[Valkas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valkas novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = 2013. gada 20. jūnijs | term_beigas = 2023. gada 18. maijs | term_sākums2 = 2025. gada 19. jūnijs | term_beigas2 = ''pašlaik'' | prezidents = | premjers = | vietnieks = [[Viesturs Zariņš]] (2014—2022) <br/> [[Unda Ozoliņa]] (2022—2023) | priekštecis = [[Kārlis Albergs]] | priekštecis2 = [[Gita Avote]] | pēctecis = ''[[Unda Ozoliņa]]'' (''p.i'')<br/>[[Gita Avote]] | amats3 =Valkas domes priekšsēdētājs | term_sākums3 = 2001 | term_beigas3 = 2006 | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 =[[Kārlis Albergs]] | pēctecis3 = | dzim_dati ={{dzimšanas datums un vecums|1964|2|3}} | dzim_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Valka}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Tautas partija]] <small>(1998—2011)</small><br />[[Vidzemes partija]] <small>(kopš 2011) | dzīvesb =Aija Kraukle <small>(šķīrušies)</small><br />Līga Avota-Kraukle <small>(no 2011)</small> | profesija =[[žurnālists]] | alma_mater =[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vents Armands Krauklis''' (dzimis {{dat|1964|2|3}} [[Valka|Valkā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politika|politiķis]] un [[mūziķis]], kā arī [[televīzija]]s raidījumu vadītājs. Viņš ir bijis [[Valka]]s pilsētas domes priekšsēdētājs (2001—2006), pēc tam [[9. Saeima]]s deputāts, un vēlāk — [[Valkas novads|Valkas novada]] domes priekšsēdētājs (2013—2023). 2011. gadā izveidojis [[Vidzemes partija|Vidzemes partiju]], bet agrāk bijis [[Tautas partija]]s biedrs. == Biogrāfija == Dzimis Valkā, bet bērnību pavadījis [[Trikāta|Trikātā]], kur sācis skolas gaitas, un [[Gaujiena|Gaujienā]].<ref>[http://www.vidzemespartija.lv/vents-armands-krauklis/ Vents Armands Krauklis]{{Novecojusi saite}} vidzemespartija.lv</ref> V. A. Krauklis studējis [[Latvijas Valsts universitāte]]s Žurnālistikas nodaļā, ko nav pabeidzis, bet augstāko izglītību ieguvis, jau būdams aktīvs politiķis, kad 2006. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultāti. Pirms politiskās darbības sākuma izmēģinājis spēkus daudzās jomās. V. A. Krauklis ir strādājis Valkas J. Cimzes mūzikas skolā, bijis korespondents laikrakstā "Darba Karogs", vēlāk darbojies Valkas rajona laikrakstos "Mūsu Zeme" un "[[Ziemeļlatvija (laikraksts)|Ziemeļlatvija]]" (no 1992. līdz 2000. gadam bijis laikraksta redaktors), bijis arī pastnieks, strādnieks graudu kaltē, teletaipists, kurinātājs. Tomēr lielāko atpazīstamību novadā viņš ieguvis, muzicējot Valkas kapelā [[Bumerangs (grupa)|"Bumerangs"]], kurā darbojas joprojām. Vadījis arī melodiskās mūzikas raidījumu "Vilciens Rīga-Valka" [[RE:TV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ziemellatvija.lv/laikraksta-arhivs/avize-jauta-vai-skataties-venta-armanda-kraukla-vadito-melodiskas-muzikas-raidijumu-vilciens-riga-va-119581|title=AVĪZE JAUTĀ Vai skatāties Venta Armanda Kraukļa vadīto melodiskās mūzikas raidījumu “Vilciens Rīga – Valka”?|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2020-07-17|archive-date=2020-07-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20200717205121/https://www.ziemellatvija.lv/laikraksta-arhivs/avize-jauta-vai-skataties-venta-armanda-kraukla-vadito-melodiskas-muzikas-raidijumu-vilciens-riga-va-119581}}</ref> == Politiskā darbība == [[Trešā atmoda|Atmodas]] gados darbojies [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē]], bijis tās Valkas nodaļas vadītājs. 1998. gadā V. A. Krauklis iestājies [[Tautas partija|Tautas partijā]]. 2001. gadā kā tās pārstāvis ievēlēts [[Valka]]s pilsētas domē un ievēlēts par pilsētas domes priekšsēdētāju. Vēlētāju atbalstu guvis arī [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]], kad saglabāja deputāta mandātu un domes priekšsēdētāja amatu. Bijis arī [[Valkas rajons|Valkas rajona]] padomes priekšsēdētāja vietnieks. Aktīvi darbojoties savā pašvaldībā, kļuvis par vienu no partijas līderiem Tautas partijai nozīmīgajā [[Vidzeme]]s novadā un tika uzaicināts vadīt [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlešanu]] kampaņu. 2006. gadā ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]]. [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] 2010. gadā kandidēja no apvienības "[[Par Labu Latviju]]" saraksta, bet netika ievēlēts Saeimā. 2011. gadā vasarā, vēl pirms Tautas partijas likvidēšanas, V. A. Krauklis bija [[Vidzemes partija]]s dibināšanas iniciators un tika ievēlēts par jaunās partijas valdes priekšsēdētāja [[Guntis Gladkins|Gunta Gladkina]] vietnieku. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] tika ievēlēts [[Valkas novads|Valkas novada]] domē no [[Vidzemes partija]]s. Partija veidoja absolūto vairākumu domē, un V. A. Krauklis tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju. 2015. gadā ievēlēts par Vidzemes partijas priekšsēdētāju. [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Valkas novads|Valkas novada]] domē no Vidzemes partijas un partijas “[[Latvijas attīstībai]]” kopējā saraksta, ievēlēts par novada domes priekšsēdētāju. Šo amatu zaudēja pēc Valkas novada domes balsojuma 2023. gada 18. maijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=No amata gāž ilggadējo Valkas novada mēru Kraukli |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/no-amata-gaz-ilggadejo-valkas-novada-meru-kraukli.d?id=55537592 |publisher=Delfi}}</ref> 2022. gadā notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] V. A. Krauklis kandidēja no apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" saraksta, pārstāvot tajā Vidzemes partiju, taču saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] V. A. Krauklis uzvarēja ar vēlēšanās un 19. jūnijā tika atkārtoti ievēlēts par Valkas novada domes priekšsēdētāju.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Par Valkas mēru ievēlē Kraukli |url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077174/par-valkas-meru-ievele-kraukli |publisher=Delfi}}</ref> == Privātā dzīve == Šķīries no sievas un viņa triju bērnu mātes Aijas Kraukles. Šobrīd V. A. Kraukļa sieva ir par viņu ievērojami jaunākā bijusī Valkas degvielas uzpildes stacijas darbiniece, tagad uzņēmēja Līga Avota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=15398|title=Deputātu Kraukli mīļotā vizina dārgā džipā|date=2010-01-18|work=Kasjauns.lv}}</ref> Politiķa parādīšanās sabiedrībā (tai skaitā [[Latvijas prezidents|Valsts prezidenta]] [[Valdis Zatlers|Valda Zatlera]] inaugurācijas pieņemšanā 2007. gadā) kopā ar jauno draudzeni vēl pirms šķiršanās ar iepriekšējo sievu izraisīja visai lielu sabiedrības uzmanību. V. A. Krauklis ir piedalījies [[LNT]] muzikālajā šovā "Zvaigžņu lietus" kopā ar dziedātāju no Valkas [[Ginta Ēķe|Gintu Ēķi]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{9. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Krauklis, Vents Armands}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Valkā dzimušie]] [[Kategorija:Valkas novada pašvaldības vadītāji]] b7kacv67rlraub3utzmxgzqibjccaml 0 124729 4297059 4273007 2025-06-20T10:20:21Z Kikos 3705 4297059 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību|pilsētu|Sakatekasa (pilsēta)}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Sakatekasa | official_name = ''Estado Libre y Soberano de Zacatecas'' | settlement_type = štats | motto = | image_skyline = SierradeO 05.jpg | imagesize = | image_caption = Organosas kalnu nacionālais parks | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | capital = [[Sakatekasa (pilsēta)|Sakatekasa]] | largest_city = [[Gvadalupe (pilsēta)|Gvadalupe]] | official_language = | spoken_language = | image_map = Zacatecas in Mexico (location map scheme).svg | mapsize = | map_caption = Sakatekasas atrašanās vieta Meksikā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{MEX}} | established_title = Dibināts | established_date = {{date|1823|12|23||bez}}<br/><small>(10. Meksikas štats)</small> | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 75284 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 1622138 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrālais standarta laiks|CST]] | utc_offset = -6 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = {{url|http://www.zacatecas.gob.mx/}} | blank_name = [[ISO 3166-2]] | blank_info = MX-ZAC | footnotes = }} '''Sakatekasa''' ({{Val-es|Zacatecas}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[θakaˈtekas]]]}} vai {{IPA|[[IPA|[sakaˈtekas]]]}}) ir štats [[Meksika]]s ziemeļu daļā. Ziemeļrietumos no tā atrodas [[Durango]], dienvidos [[Agvaskaljentesa]] un [[Gvanahvato]], austrumos [[Sanluisa Potosi]], bet ziemeļos tas robežojas ar [[Koavila de Saragosa]]s štatu. Štata galvaspilsēta ir [[Sakatekasa (pilsēta)|Sakatekasa]]s pilsēta, bet lielākā apdzīvotā vieta — [[Gvadalupe (pilsēta)|Gvadalupe]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Meksika-aizmetnis}} {{Meksikas štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Meksikas štati]] 572nfmgniludzmvcbxeyhfeoos3ctnd 0 126277 4297051 3478878 2025-06-20T10:10:08Z Kikos 3705 4297051 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Meksikas štatu|pilsētu|Puebla de Saragosa}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Puebla | official_name = ''Estado Libre y Soberano de Puebla''<br/>''Tlahtohcayotl Puebla'' | settlement_type = štats | motto = | image_skyline = Mexico-Popocatepetl.jpg | imagesize = | image_caption = [[Popokatepetls]] | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | capital = [[Puebla de Saragosa]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Puebla in Mexico (location map scheme).svg | mapsize = | map_caption = Pueblas atrašanās vieta Meksikā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{MEX}} | established_title = Dibināts | established_date = {{date|1823|12|21||bez}}<br/><small>(4. Meksikas štats)</small> | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 34306 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 6583278 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrālais standarta laiks|CST]] | utc_offset = -6 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = {{url|http://www.puebla.gob.mx/}} | blank_name = [[ISO 3166-2]] | blank_info = MX-PUE | footnotes = }} '''Puebla''' ({{Val-es|Puebla}}, {{izrunā|ˈpweβla}}) ir štats [[Meksika]]s vidū, uz austrumiem no galvaspilsētas [[Mehiko]]. Rietumos no tā atrodas [[Idalgo]], [[Mehiko (štats)|Mehiko]], [[Tlaskala]] un [[Morelosa]], austrumos [[Verakrusa de Ignasio de la Ljave]], bet dienvidos robežojas ar [[Gerrero]] un [[Oahaka]]s štatiem. Štata galvaspilsēta un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Puebla de Saragosa]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Meksika-aizmetnis}} {{Meksikas štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Meksikas štati]] 06axhgctsscb6zbbq7dq6sjey6lgbqs 0 140236 4296947 3854955 2025-06-19T22:52:10Z Jaunais Strēlnieks 127483 Pievienota arhivēta atsauces saite 4296947 wikitext text/x-wiki '''Latviešu sociāldemokrātu savienība (LSS)''' bija skaitliski neliela, radikāli noskaņota demokrātiska kreisa politiska partija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] laikā no 1903. līdz 1913. gadam. izveidota 1903.gadā, [[Londona|Londonā]] apvienojoties [[Vakareiropas latviešu sociāldemokrātu savienība]]i<ref>Literatūrā figurē arī kā "Rietumeiropas latviešu sociāldemokrātu savienība".</ref> ar ASV latviešu sociāldemokrātiem un [[1902]]. gadā [[Krievijas impērija]]s [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] guberņās izveidoto '''Baltijas latviešu sociāldemokrātisko strādnieku organizāciju''' (BLSDSO). Jaunizveidotajai partijai bija visai sarežģīta — sociālistiskajām partijām raksturīga — struktūra: ne tieša, ko veidoja dažādas autnomas sekcijas, kopas un komitejas. T.i. partija tika veidota "no apakšas" un to veidoja nevis līderi bet ārējie faktori — organizācijas. Līderiem, protams, bija svarīga loma, bet ne noteicošā, jo pašā organizācijā eksistēja līderu kontrolējošie, vienpersoniskas rīcības ierobežojoši mehānismi. Pazīstamākie LSS līderi bija [[Miķelis Valters|M.Valters]] un [[Ernests Rolavs|E.Rolavs]], kuri abi vadīja savienību kopš tās dibināšanas. No latviešu sociāldemokrātu lielā vairākuma (kas vēlākajos gados veidoja [[LSDSP vēsture|LSDSP]] kodolu) viņus šķīra atšķirīgi uzskati nacionālajā jautājumā - LSS jau [[1903]]. gadā postulēja nepieciešamību pēc neatkarīgas Latvijas valsts (1903. gadā avīzē "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" M.Valters pirmo reizi vēsturē publiski pauda nepieciešamību pēc suverēnas Latvijas valsts dibināšanas). Prasība pēc tautas pašnoteikšanās savijās ar sociālisma ideāliem un uzskatu, ka individuālais [[Terors (politika)|terors]] ir optimālākais cīņas līdzeklis. Nozīmīgs LSS darbības aspekts bija literatūras un ieroču nelegālā transporta organizēšana no Rietumeiropas uz carisko Krieviju. Jau 1896. gadā, studēdams Maskavas universitātē, E.Rolavs pārvadāja [[Marksisms|marksistisko]] literatūru no Baltijas ostām uz Krievijas lielajiem centriem. [[1913]]. gadā partijas II kongresā tika mainīts partijas nosaukums, jo apzīmējums "[[Latvijas Revolucionāro sociālistu partija]]" (eseri) šķita atbilstošāks savienības ideoloģijai, bez tam vajadzēja uzskatāmāk norobežoties no LSDSP (līdzīgie nosaukumi bieži radīja pārpratumus), ar ko attiecības bija visai saspīlētas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://diena.lv/lat/izklaide/kd/inteligentie-ekstremisti Una Bergmane. Inteliģentie ekstrēmisti. // Diena, 23. augusts (2008.)] [https://web.archive.org/web/20080914184318/http://diena.lv/lat/izklaide/kd/inteligentie-ekstremisti Arhivēts] 2008. gada 14. septembrī, ''[[Wayback Machine]]'' vietnē. {{aizmetnis}} [[Kategorija:1905. gada revolūcija]] [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]] lbqjrf1h5x5gd293b0xeqtcu1gtv994 0 146627 4296856 4296589 2025-06-19T17:55:58Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: =en-GB → =en, =en-US → =en, en-AU → en using [[Project:AWB|AWB]] 4296856 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2025}} {{Gada citi notikumi|2025}} {{Gads citos kalendāros|2025}} '''2025. gads''' ({{Rom sk gadam|2025}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Polija]], nomainot [[Ungārija|Ungāriju]]; ** [[Bulgārija]] un [[Rumānija]] pievienojās [[Šengenas zona]]i; ** [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]] legalizēja [[viendzimuma laulība]]s; ** [[Ukraina]] pārtrauca [[Krievija]]s dabasgāzes transportēšanu caur savu valsti pēc tam, kad beidzās piecus gadus ilgais tranzīta līgums; Ukraina kļuva par [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] dalībvalsti; ** [[Piedņestra|Piedņestrā]] pēc Krievijas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas sākās enerģētiskā krīze. * [[3. janvāris]] — [[Dienvidkoreja]]s varasiestādes mēģināja arestēt bijušo prezidentu [[Sokjols Juns|Sokjolu Junu]] viņa rezidencē, bet to neļāva izdarīt prezidenta apsardze. * [[4. janvāris]] — [[Austrijas kanclers]] [[Karls Nēhammers]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-04 |title=Austrian Chancellor Nehammer says he will resign after talks on forming a new government fail |url=https://apnews.com/article/austria-politics-talks-collapse-2e4ce6802617c2ac7a6d28f4842df38e?user_email=e9f48e73570f5cab7ad06984b27d44ccc37c48900cb185b6237ae9993409c977&utm_medium=APNews_Alerts&utm_source=Sailthru_AP&utm_campaign=NewsAlert_Jan04_2025_02:01PM&utm_term=AP%20News%20Alerts |access-date=2025-01-04 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Kanādas premjerministrs]] [[Žistēns Trido]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Żak |first1=Karol |title=Premier Kanady Justin Trudeau ogłosił, że ustąpi ze stanowiska |url=https://www.rmf24.pl/fakty/swiat/news-premier-kanady-justin-trudeau-oglosil-ze-ustapi-ze-stanowisk,nId,7886526#crp_state=1 |website=RMF 24 |publisher=RMF |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Był uwielbiany, gdy zaczynał, teraz się poddaje. Premier Kanady rezygnuje |url=https://www.tvp.info/84392674/kanada-premier-justin-trudeau-rezygnuje-zmiany-w-kanadyjskim-rzadzie |website=TVP Info |publisher=TVP |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=6 January 2025 |title=Justin Trudeau resigns as Canadian prime minister |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/clyjmy7vl64t |access-date=6 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref> ** [[Indonēzija]] kļuva par [[BRICS]] dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indonesia joins BRICS group of emerging economies |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/1/7/indonesia-joins-brics-group-of-emerging-economies |access-date=2025-01-09 |website=Al Jazeera |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-06 |title=Indonesia is admitted to the BRICS bloc of developing nations |url=https://apnews.com/article/brazil-brics-indonesia-membership-c05b0c8e2ae493f9046479e62a45d8fa |access-date=2025-01-09 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[7. janvāris]]: ** [[Tibetas autonomais reģions|Tibetas autonomo reģionā]] notika 7,1 balles stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 126 cilvēki, ievainoja vismaz 338 cilvēkus;<ref>{{ziņu atsauce |date=7 January 2025 |title=China earthquake: Dozens dead as tremor strikes Tibet |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c3rqg95n9n1o |access-date=7 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2025-01-07 |title=At least 95 killed as magnitude-6.8 earthquake hits China's Tibet region |url=https://www.abc.net.au/news/2025-01-07/people-killed-as-magnitude-6-8-earthquake-hits-china/104792224 |access-date=2025-01-07 |work=ABC News |language=en}}</ref> ** [[Losandželosa]]s apkārtnē izcēlās vispostošākie meža ugunsgrēki tās vēsturē, kas turpinājās vairāk nekā nedēļu; tos izraisīja spēcīgs vējš un ilgstošs sausums; iznīcinot vairāk nekā {{sk|13000}} ēku; bojā gāja vairāk nekā 25 cilvēki, apmēram {{sk|180000}} cilvēku evakuēja. * [[11. janvāris]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karā]] valdības spēki ieņēma Vadmedani pilsētu. * [[15. janvāris]]: ** arestēja atstādināto Dienvidkorejas prezidentu Junu Sogu Jolu; ** Izraēla un ''[[Hamās]]'' noslēdza vienošanos par pamieru ar mērķi izbeigt [[Izraēlas—Hamās karš|karu]], apmainīties ar Izraēlas ķīlniekiem un palestīniešu gūstekņiem, kā arī atļaut starptautiskās palīdzības ievešanu. * [[19. janvāris]] — Gazas joslā stājas spēkā pamiers. * [[20. janvāris]] — [[Donalds Tramps]] stājās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā, nomainot [[Džo Baidens|Džo Baidenu]]. * [[22. janvāris]] — [[Taizeme|Taizemē]] legalizēja viendzimuma laulības. * [[24. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Īrija|Īriju]] skāra vētra "Ēovina",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2025-britu-salas-sasniegusi-iespejams-specigaka-vetra-pedeja-desmitgade.a584987/|title=Britu salas sasniegusi, iespējams, spēcīgākā vētra pēdējā desmitgadē|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-28|language=lv}}</ref> Īrijā [[Vējš|brāzmas]] sasniedza 50,8 m/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/video-vetra-plosas-irija-sorit-fiksets-specigakais-vejs-valsts-vesture-brazmas-parsniegusas-50-m-s/43209|title=VIDEO: Vētra plosās Īrijā – šorīt fiksēts spēcīgākais vējš valsts vēsturē, brāzmas pārsniegušas 50 m/s|website=www.1188.lv|access-date=2025-01-28|date=2025-01-24|language=lv}}</ref> * [[26. janvāris]] — par [[Baltkrievija]]s prezidentu atkārtoti kļuva [[Aļaksandrs Lukašenka]]. * [[27. janvāris]] — strauji samazinājās globālo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība ārpus Ķīnas, reaģējot uz ''[[DeepSeek]]'' tērzēšanas robota, kas ir ''[[ChatGPT]]'' konkurents Ķīnā, iznākšanu; mikroshēmu gigants ''[[Nvidia]]'' zaudēja gandrīz 600 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, kas ir lielākais kritums vienam uzņēmumam ASV akciju tirgus vēsturē. * [[29. janvāris]] — par [[Sīrija]]s pagaidu prezidentu kļuva [[Ahmeds aš Šarā]], kurš pēc Asada režīma krišanas ''de facto'' bija Sīrijas valsts vadītājs. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Erebrū]] apšaudē [[Izglītības iestāde|izglītības iestādē]] nogalināja aptuveni 11 un ievainoja 15 cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/c206q444zx3t|title=Swedish police trying to work out motive of gunman who killed 10 at school campus - live updates|website=BBC News|access-date=2025-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8186176/masu-slepkaviba-zviedrija-pieaudzis-bojagajuso-skaits|title=Masu slepkavība Zviedrijā: pieaudzis bojāgājušo skaits|website=Ārvalstīs|access-date=2025-03-06|date=2025-02-05|language=lv}}</ref> * [[10. februāris]] — [[Rumānija]]s prezidents [[Klauss Johaniss]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120060744/rumanijas-prezidents-pazino-par-atkapsanos-no-amata|title=Rumānijas prezidents paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-10|date=2025-02-10|language=lv}}</ref> * [[12. februāris]] — Par [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidentu]] kļuva [[Konstantins Tasuls]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-griekija-par-valsts-prezidentu-ievelets-lidzsinejais-parlamenta-priekssedetajs.a587572/|title=Grieķijā par valsts prezidentu ievēlēts līdzšinējais parlamenta priekšsēdētājs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-15|date=2025-02-12|language=lv}}</ref> * [[18. februāris]] ** [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] notika vairākas stundas ilgas Krievijas un ASV [[Amatpersona|amatpersonu]] sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/|title=ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-08|language=lv}}</ref> [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka [[Krievija]] un [[ASV]] ir oficiāli vienojušās atjaunot diplomātiskās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-russia-agree-restore-diplomatic-missions-first-step-ukraine-war-talks-2025-02-18/|title=''US, Russia agree to restore diplomatic missions as first step in Ukraine war talks''|last=Pamuk|first=Humeyra|last2=Lewis|first2=Simon|publisher=[[Reuters]]|access-date=08.03.2025|date=18.02.2025}}</ref> ** [[Ēģipte]]s amatpersonas izziņoja par faraona [[Tutmoss III|Tutmosa II]] kapeņu atklāšanu – pēdējā no zudušajiem seno Ēģiptes 18. dinastijas valdnieku kapiem. Tas ir pirmais karalisko kapeņu atklājums Ēģiptē kopš [[Tutanhamons|Tutanhamona]] kapeņu atrašanas [[1922. gads|1922]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c5ym30v356po|title=Thutmose II: Last undiscovered tomb of Tutankhamun dynasty found|website=www.bbc.com|access-date=2025-03-08|date=2025-02-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/642344-egipte-atklatas-pirmas-faraona-kapenes-pedejo-100-gadu-laika-taja-bija-apglabats-tutmoss-ii|title=Ēģiptē atklātas pirmās faraona kapenes pēdējo 100 gadu laikā. Tajā bija apglabāts Tutmoss II|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-08|date=2025-02-20|language=lv}}</ref> * [[23. februāris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. * [[28. februāris]] — [[Baltais nams|Baltajā namā]] notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodomira Zelenska]] tikšanās. Tramps un ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž.D. Venss]] asi kritizēja Zelenski, izvirzot jautājumus par atbalstu Ukrainai, piedāvāto kara izbeigšanu, kā arī valsts nākotni kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=McArthur |first1=Tom |last2=Lukiv |first2=Jaroslav |title=Trump accuses Zelensky of 'gambling with World War Three'|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c9dejydynngo|website=BBC News|date=28 February 2025 |accessdate=28 February 2025 |language=en}}</ref> === Marts === * [[10. marts]] — par [[Baltkrievija]]s premjerministru kļuva [[Aļaksandrs Turčins]], nomainot [[Ramans Halovčenka|Ramanu Halovčenku]]. * [[19. marts]] — [[Turcija|Turcijā]] sākās protesti pēc [[Stambula]]s mēra [[Ekrems Imamolu|Ekrema Imamolu]] aresta. * [[27. marts]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karš]]: [[Sudāna]]s Bruņotie spēki atguva kontroli pār visu valsts galvaspilsētu [[Hartūma|Hartūmu]]. * [[28. marts]] — [[Mjanma|Mjanmu]] satricināja 7,7 balles stipra zemestrīce. Gāja bojā vairāk nekā 3700 cilvēku. Zemestrīces grūdieni bija jūtami arī [[Taizeme|Taizemē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/647459-zemestrice-mjanma-gajusi-boja-vairak-neka-1000-cilveku|title=Zemestrīcē Mjanmā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-29|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[13. aprīlis]] — [[Osaka|Osakā]], Japānā sākās ''[[Expo 2025]]'' izstāde.<ref>{{ziņu atsauce |date=2018-11-23 |title=Osaka Is World Expo 2025 Host |language=en |work=Japan Forward |url=http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |access-date=2018-11-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190317040627/http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |archive-date=March 17, 2019}}</ref> * [[28. aprīlis]]: ** [[Spānija|Spāniju]], [[Portugāle|Portugāli]], [[Andora|Andoru]] un [[Francija]]s dienvidus skāra plašs elektroenerģijas pārrāvums.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Brezar |first=Aleksandar |date=28 April 2025 |title=Breaking news. Spain, Portugal and parts of France hit by massive power outage |url=https://www.euronews.com/my-europe/2025/04/28/spain-portugal-and-parts-of-france-hit-by-massive-power-outage |access-date=2025-04-28 |website=Euronews}}</ref> ** Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Liberālā partija (Kanāda)|Liberālā partija]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=May 3, 2007 |title=An Act to amend the Canada Elections Act |url=https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240626012317/https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-date=June 26, 2024 |access-date=June 25, 2024 |publisher=LegisINFO |format=}}</ref> === Maijs === * [[8. maijs]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] ievēlēja Robertu Prevostu, kurš pieņēma vārdu [[Leons XIV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2025-video-par-jauno-romas-katolu-baznicas-pavestu-izraudzits-amerikanis-roberts-prevosts.a598169/|title=VIDEO: Par jauno Romas katoļu baznīcas pāvestu izraudzīts amerikānis Roberts Prevosts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-08|language=lv}}</ref> * [[12. maijs]] — [[Kurdistānas Strādnieku partija]] paziņoja par savu likvidāciju, pārtraucot vairāk nekā 40 gadu ilgo bruņoto cīņu pret [[Turcija]]s valsti. * [[13. maijs|13.]] — [[17. maijs]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]] notika [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja dziesma ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]] mūziķis [[Johanness Pīčs|JJ]]. * [[18. maijs]]: ** Polijā notika [[2025. gada Polijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] pirmā kārta. ** Rumānijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja bijušais [[Bukareste]]s mērs [[Nikušors Dans]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Garguli |first=Deniz |date=2025-01-08 |title=Guvernul a decis data noilor alegeri prezidențiale din România. Vor avea loc în luna mai 2025 {{!}} SURSE • Alegeri 2024-2025 |url=https://b365.ro/guvernul-a-decis-data-noilor-alegeri-prezidentiale-din-romania-vor-avea-loc-in-luna-mai-2025-surse-553388/ |access-date=2025-01-08 |website=B365 |language=ro}}</ref> * [[24. maijs]] — notika [[Austrālijas federālās vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Leiboristu partija (Austrālija)|Leiboristu partija]]. * [[31. maijs]]: ** Par [[Andora]]s [[Andoras līdzprinču uzskaitījums|līdzprinci]] iecelts [[Džozeps Luis Serano Petinants]].<ref>[https://elperiodic.ad/societat/josep-lluis-serrano-pentinat-pren-possessio-com-a-nou-coprincep-episcopal-dandorra/ El Vaticà accepta la dimissió de Vives i Serrano pren possessió com a nou Copríncep episcopal]</ref> ** [[Minhene|Minhenē]], Vācijā, notika 2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]]: ** Polijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja konservatīvo kandidāts [[Karols Navrockis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120074735/siva-cina-par-polijas-prezidentu-ievelets-konservativas-opozicijas-kandidats-navrockis|title=Sīvā cīņā par Polijas prezidentu ievēlēts konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-02|language=lv}}</ref> ** [[Ukrainas drošības dienests]] īstenoja operāciju "Zirnekļu tīkls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/120074727/ukrainu-operacija-zirnekla-tikls-pirmie-secinajumi-un-iespejama-krievijas-atbilde|title=Ukraiņu operācija "Zirnekļa tīkls". Pirmie secinājumi un iespējamā Krievijas atbilde|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-05|language=lv}}</ref> — plašu [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu Krievijas militārajām bāzēm, kura rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 40 Krievijas gaisa spēku lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c0r1jv0rn0ko|title=Ukraine's audacious drone attack sends critical message to Russia - and the West|website=www.bbc.com|access-date=2025-06-05|date=2025-06-01|language=en}}</ref> *[[6. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Losandželosa|Losandželosā]] sākās protesti, kad ASV federālā Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) darbinieki īstenoja reidus, lai aizturētu imigrantus, kas nelikumīgi uzturas ASV teritorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2025-06-09/immigration-la-ice-protests-explained/105393770|title=The LA protests weren't sparked in a vacuum — this is what built up to them|work=ABC News|access-date=2025-06-16|date=2025-06-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.06.2025-asv-valdiba-iesaista-nacionalo-gvardi-losandzelosas-nemieru-apspiesana.a602369/|title=ASV valdība iesaista Nacionālo gvardi Losandželosas nemieru apspiešanā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> * [[13. jūnijs]] — [[Izraēlas—Irānas karš]]: [[Izraēla]] veica vairākus triecienus pa [[Irāna]]s kodolreaktoriem un militārajiem objektiem, nogalinot vairākas augsta ranga Irānas militārpersonas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/c93ydeqyq71t |title=Israel targets Iran's nuclear sites, killing military commanders and scientists in major attack |date=13 June 2025 |website=BBC News |publisher=BBC |accessdate=13 June 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Fassihi |first=Farnaz |last2=Nauman |first2=Qasim |last3=Boxerman |first3=Aaron |last4=Kingsley |first4=Patrick |last5=Bergman |first5=Ronen |date=2025-06-13 |title=Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/12/world/israel-iran-us-nuclear |access-date=2025-06-13 |work=The New York Times |language=en |issn=0362-4331}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūnijs === * 15. jūnijs — 13. jūlijs — [[ASV]] notiks [[2025. gada FIFA klubu Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļūs [[Dānija]], nomainot [[Polija|Poliju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesīs [[eiro]] un kļūs par 21. eirozonas dalībvalsti.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.euractiv.com/section/economy-jobs/news/bulgaria-gives-up-its-goal-to-join-eurozone-in-2024/|title=Bulgaria gives up its goal to join eurozone in 2024|date=2023-02-17|access-date=2023-03-04|work=Euractiv}}</ref> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Luksemburgas valdnieku uzskaitījums|Luksemburgas]] [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] atkāpsies no troņa, nododot to savam dēlam [[Kroņprincis Gijoms|princim Gijomam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2024-12-24 |title=Grand Duke Henri confirms date of retirement |url=https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html |access-date=2024-12-29 |website=[[Luxembourg Times]] |language=en |archive-date=December 29, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241229175844/https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html }}</ref> * [[14. oktobris]] — ''[[Microsoft]]'' noteicis savas operētājsistēmas ''[[Windows 10]]'' atbalsta beigu datums.<ref name="win10homeprolife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Home and Pro Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-home-and-pro |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref><ref name="win10enteredusaclife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Enterprise and Education Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-enterprise-and-education |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref> Lietotājiem būs vai nu jāinstalē ''[[Windows 11]]'', vai jāizmanto alternatīva ''Microsoft'' operētājsistēma. * [[20. oktobris]] — notiks [[Kanādas 45. federālās vēlēšanas]]. === Nezināms datums === * Oktobris — novembris — [[Francija|Francijā]] notiks 2025. gada regbija līgas vīriešu Pasaules kauss. * ''[[Artemis 2]]'', pirmā apkalpes misija ārpus zemās Zemes orbītas kopš 1972. gada un otrā programmas ''Artemis'' misija, kuru plānots uzsākt ne agrāk kā 2025. gada septembrī. * Japānā notiks vispārējās vēlēšanas. * [[Norvēģija]] plāno līdz šim gadam aizliegt visu jauno automašīnu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem tirdzniecību.<ref>{{ziņu atsauce|last=Coren|first=Michael J.|date=2018-08-07|title=Nine countries say they'll ban internal combustion engines. So far, it's just words.|work=Quartz|url=https://qz.com/1341155/nine-countries-say-they-will-ban-internal-combustion-engines-none-have-a-law-to-do-so/|access-date=2019-06-06}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=2019-11-29|title=Norway is electric|url=https://www.regjeringen.no/en/topics/transport-and-communications/veg/faktaartikler-vei-og-ts/norway-is-electric/id2677481/|access-date=2020-08-09|website=Government.no|publisher=Government of Norway|language=en}}</ref> * ''[[Rockstar Games]]'' izdos ''[[Grand Theft Auto VI]]'', nākamo ''Grand Theft Auto'' sērijas spēli. * 2025. gadā plānoja sākt darbināt termonukleāro [[plazma]]s reaktoru (''International Thermonuclear Experimental Reactor'', ITER), tomēr to atlika līdz 2033. gadam.<ref>[https://www.theregister.com/2024/07/04/iter_new_baseline_project_delays/ ITER delays first plasma for world's biggest fusion power rig by a decade] theregister.com, 4 Jul 2024</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Deivids Lodžs]] (''David Lodge''), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (dzimis 1935. gadā) * [[2. janvāris]]: ** [[Āgneša Keleti]] (''Ágnes Keleti''), ungāru sporta vingrotāja (dzimusi 1921. gadā) ** [[Ralfs Manns]] (''Ralph Mann''), ASV vieglatlēts (dzimis 1949. gadā) ** [[Ferdi Taifurs]] (''Ferdi Tayfur''), Turcijas dziedātājs un aktieris (dzimis 1945. gadā) ** [[Jans Zahara]] (''Ján Zachara''), Slovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā) * [[5. janvāris]]: ** [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Roberts Hībners]] (''Robert Hübner''), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Žans Marī Lepens]] (''Jean-Marie Le Pen''), Francijas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Telma Hopkinsa]] (''Thelma Hopkins''), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā) * [[13. janvāris]]: ** [[Bernds Kulmans]] (''Bernd Cullmann''), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Olivjero Toskani]] (''Oliviero Toscani''), itāļu fotogrāfs (dzimis 1942. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Žano Švarcs]] (''Jeannot Szwarc''), franču kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[16. janvāris]]: ** [[Žaks Gitē]] (''Jack Guittet''), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā) ** [[Deivids Linčs]] (''David Lynch''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2025/jan/16/david-lynch-twin-peaks-and-muholland-drive-director-dies-aged-78|title=David Lynch, Twin Peaks and Muholland Drive director, dies aged 78|work=The Guardian|access-date=2025-01-16|date=2025-01-16|last=Pulver|first=Andrew|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ** [[Džoana Plouraita]] (''Joan Plowright''), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[17. janvāris]]: ** [[Deniss Lo]] (''Denis Law''), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā) ** [[Punsalmāgijns Očirbats]] (''Punsalmaagiyn Ochirbat''), Mongolijas prezidents (dzimis 1942. gadā) * [[20. janvāris]]: ** [[Bertrāns Blijē]] (''Bertrand Blier''), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Freds Ņūhauss]] (''Fred Newhouse''), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā) * [[21. janvāris]] ** [[Maurisio Funess]] (''Mauricio Funes''), Salvadoras prezidents (dzimis 1959. gadā) ** [[Gārts Hadsons]] (''Garth Hudson''), kanādiešu multiinstrumentālists (dzimis 1937. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Gregs Bells]] (''Greg Bell''), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Salvans Momika]] (سلوان موميكا), Irākas anti-islāma aktīvists (dzimis 1986. gadā) * [[30. janvāris]]: ** [[Diks Batons]] (''Dick Button''), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā) ** [[Džūliuss Čens]] (''Julius Chan''), Papua-Jaungvinejas politiķis, premjerministrs (dzimis 1939. gadā) ** [[Marianna Feitfula]] (''Marian Faithfull''), angļu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Keleti Ágnes 2021 RTG 2950 (crop).jpg|[[Āgneša Keleti]] Costas Simitis 2003.jpg|[[Kosts Simitis]] Jean-Marie Le Pen 1994 (cropped).jpg|[[Žans Marī Lepens]] David lynch.jpg|[[Deivids Linčs]] Denis Law.jpg|[[Deniss Lo]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Horsts Kēlers]] (''Horst Köhler''), Vācijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[4. februāris]] — [[Aga Hans IV]] (شاه كريم الحسيني), islāma līderis, uzņēmējs, ismaīlītu imāms (dzimis 1936. gadā) * [[8. februāris]] — [[Sems Nujoma]] (''Sam Nujoma''), Namībijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[9. februāris]] — [[Toms Robinss]] (''Tom Robbins''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * [[11. februāris]]: ** [[Jorgs Rumbanis]] (''Γεωργιος Ρουμπανης''), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā) ** [[Ivonna Šokē-Brjua]] (''Yvonne Choquet-Bruhat''), Francijas matemātiķe un fiziķe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. februāris]] — [[Ženevjēva Pāže]] (''Geneviève Page''), Francijas aktrise (dzimusi 1927. gadā) * [[15. februāris]] — [[Muhsins Hendrikss]] (''Muhsin Hendricks''), Dienvidāfrikas islāma skolotājs, imāms un aktīvists (dzimis 1967. gadā) * [[18. februāris]] — [[Džīns Hekmens]] (''Gene Hackman''), ASV aktieris (dzimis 1930. gadā) * [[25. februāris]] — [[Roberta Fleka]] (''Roberta Flack''), ASV mūziķe (dzimusi 1937. gadā) * [[26. februāris]] — [[Mišela Trahtenberga]] (''Michelle Trachtenberg''), ASV aktrise (dzimusi 1985. gadā) * [[27. februāris]] — [[Boriss Spaskis]] (''Борис Спасский''), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā) <gallery> Horst Köhler.jpg|[[Horsts Kēlers]] GeneHackmanJun2108.jpg|[[Džīns Hekmens]] Michelle Trachtenberg (43904360470).jpg|[[Mišela Trahtenberga]] Dhr. Boris Spassky, Bestanddeelnr 932-7320.jpg|[[Boriss Spaskis]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Buvaisars Saitijevs]] (''Сайт КIант Бувайса'', ''Бувайсар Сайтиев''), čečenu izcelsmes Krievijas cīkstonis un politiķis (dzimis 1975. gadā) * [[5. marts]] — [[Pamela Baha]] (''Pamela Bach''), ASV aktrise (dzimusi 1963. gadā) * [[8. marts]] — [[Atols Fugards]] (''Athol Fugard''), Dienvidāfrikas rakstnieks, aktieris un režisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. marts]] — [[Sofija Gubaiduļina]] (''София Губайдулина''), Krievijas tatāru komponiste (dzimusi 1931. gadā) * [[15. marts]] — [[Pēteris Biksels]] (''Peter Bichsel''), Šveices rakstnieks un žurnālists (dzimis 1935. gadā) * [[16. marts]] — [[Emīlija Dekena]] (''Émilie Dequenne''), Beļģijas aktrise (dzimusi 1981. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Edijs Džordans]] (''Eddie Jordan''), Īrijas autosporta organizators, uzņēmējs, televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1948. gadā) ** [[Vitolds Fokins]] (''Вітольд Фокін''), Ukrainas politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[21. marts]]: ** [[Džordžs Formens]] (''George Foreman''), ASV bokseris (dzimis 1949. gadā) ** [[Oļegs Gordijevskis]] (''Олег Гордиевский''), PSRS Valsts drošības komitejas pulkvedis, dubultaģents un pārbēdzējs (dzimis 1938. gadā) * [[23. marts]] — [[Sālahs el Bardavils]] (صلاح البردويل), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1959. gadā) * [[29. marts]] — [[Ričards Čemberlens]] (''Richard Chamberlain''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā) <gallery> Buwaisar Saytiev.jpg|[[Buvaisars Saitijevs]] Sofia Gubaidulina July1981 Sortavala ©DSmirnov.jpg|[[Sofija Gubaiduļina]] Eddie Jordan 2017 United States GP .jpg|[[Edijs Džordans]] Фокин В.П..JPG|[[Vitolds Fokins]] George Foreman 2009.jpg|[[Džordžs Formens]] </gallery> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), ASV aktieris (dzimis 1959. gadā) * [[2. aprīlis]] — [[Hamtai Sifandons]] (ຄຳໄຕ ສີພັນດອນ), Laosas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Leo Bēnhakers]] (''Leo Beenhakker''), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā) * [[13. aprīlis]]: ** [[Mario Vargass Ljosa]] (''Jorge Mario Pedro Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists (dzimis 1936. gadā) ** [[Džīna Mārša]] (''Jean Marsh''), Anglijas aktrise un rakstniece (dzimusi 1934. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Abdullahs Ahmads Badavi]] (''Abdullah Ahmad Badawi''), Malaizijas premjerministrs (dzimis 1939. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Nikola Pokrivačs]] (''Nikola Pokrivač''), Horvātijas futbolists (dzimis 1985. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Zurabs Cereteli]] (ზურაბ წერეთელი), gruzīnu gleznotājs, skulptors un arhitekts (dzimis 1935. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Virdžīnija Džufrē]] (''Virginia Giuffre''), cilvēkiesību aktīviste, seksuālās izmantošanas upuris (dzimusi 1983. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Žairs da Kosta]] (''Jair da Costa''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Ina Kanbarro Lukasa]] (''Inah Canabarro Lucas''), Brazīlijas mūķene un ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1906. gadā) <gallery> Val Kilmer Cannes.jpg|[[Vels Kilmers]] Leo Beenhakker 20 02 2008 (1).jpg|[[Leo Bēnhakers]] Mario Vargas Llosa (crop 2).jpg|[[Mario Vargass Ljosa]] Portrait of Pope Francis (2021) FXD.jpg|[[Francisks]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]]: ** [[Ruta Bazi]] (''Ruth Buzzi''), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1936. gadā) ** [[Džilla Sobule]] (''Jill Sobule''), ASV mūziķe (dzimusi 1959. gadā) * [[4. maijs]] — [[Johens Mass]] (''Jochen Mass''), Vācijas autosportists (dzimis 1946. gadā) * [[6. maijs]] — [[Džeimss Folijs]] (''James Foley''), ASV kinorežisors (dzimis 1953. gadā) * [[11. maijs]] — [[Roberts Bentons]] (''Robert Benton''), ASV scenārists un kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. maijs]]: ** [[Hosē Muhika]] (''José Mujica''), Urugvajas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1935. gadā) ** [[Muhameds Sinvars]] (يحيى السنوار), Gazas joslas ''Hamās'' militārais līderis (dzimis 1962. gadā) * [[19. maijs]] — [[Jurijs Grigorovičs]] (''Юрий Григорович''), krievu-padomju baletdejotājs, baletmeistars horeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1927. gadā) * [[21. maijs]] — [[Andrijs Portnovs]] (''Андрій Портнов''), Ukrainas jurists un politiķis (dzimis 1973. gadā) * [[28. maijs]] — [[Ngugi va Thiongo]] (''Ngũgĩ wa Thiong'o''), Kenijas rakstnieks (dzimis 1938. gadā) * [[31. maijs]] — [[Stenlijs Fišers]] (''Stanley Fischer''), ASV un Izraēlas ekonomists (dzimis 1943. gadā) <gallery> Ruth Buzzi 1996.jpg|[[Ruta Bazi]] Pepemujica2.jpg|[[Hosē Muhika]] Ngugi wa Thiong'o - Festivaletteratura 2012.JPG|[[Ngugi va Thiongo]] Stanley Fischer (14152693510).jpg|[[Stenlijs Fišers]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Aiše Seitmuratova]] (''Ayşe Seitmuratova''), krimas tatāru disidente, žurnāliste, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1937. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Pjērs Nora]] (''Pierre Nora''), Francijas vēsturnieks (dzimis 1931. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Edmunds Vaits]] (''Edmund White''), ASV rakstnieks, dramaturgs un esejists (dzimis 1940. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas lidotājs, astronauts un politiķis (dzimis 1949. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Edgars Lungu]] (''Edgar Lungu''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1956. gadā) * [[9. jūnijs]]: ** [[Frederiks Forsaits]] (''Frederick Forsyth''), angļu rakstnieks un žurnālists (dzimis 1938. gadā) ** [[Slajs Stouns]] (''Sly Stone''), ASV mūziķis un ierakstu producents (dzimis 1943. gadā) * [[10. jūnijs]] ** [[Sučinda Kraprajuns]] (สุจินดา คราประยูร), Taizemes virsnieks un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1933. gadā) ** [[Hariss Julins]] (''Harris Yulin''), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Braiens Vilsons]] (''Brian Wilson''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[13. jūnijs]]: ** [[Fereiduns Abasi]] (فریدون عباسی), Irānas kodolfiziķis, politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Mohammads Bageri]] (محمد باقری), Irānas virsnieks, ģenerālis (dzimis 1960. gadā) ** [[Hoseins Salami]] (حسین سلامی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Violeta Čamorro]] (''Violeta Chamorro''), Nikaragvas politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1929. gadā) ** [[Melisa Hortmane]] (''Melissa Hortman''), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1970. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Mohammads Kazemi]] (محمد کاظمی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) <gallery> Marc Garneau STS-97.jpg|[[Marks Garno]] Brian Wilson of the Beach Boys in West Los Angeles 1990 photographed by Ithaka Darin Pappas.jpg|[[Braiens Vilsons]] </gallery> <!-- == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg3}} {{Commons|2025}} [[Kategorija:2025. gads| ]] lylqeeq0gkonha044n5tmdfvk51sylp 0 151601 4296983 4294721 2025-06-20T05:52:31Z Pirags 3757 atjaunināju 4296983 wikitext text/x-wiki {{Valsts demogrāfijas infokaste |country=Latvijas |image=[[Attēls:Latvia single age population pyramid 2020.png|350px]] |caption=Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra 2020. gads |size_of_population={{samazinājās}} 1 856 932 (2025)<ref name="ire060">{{Tīmekļa atsauce|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2025|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRE060/table/tableViewLayout1/|access-date=2025-06-20|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |growth= |birth=8,5 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023" /> |death=16,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023" /> |fertility=1,6 bērni uz sievieti (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer">{{Tīmekļa atsauce|title=Latvia Demographics (2023) - Worldometer|url=https://www.worldometers.info/demographics/latvia-demographics/|access-date=2023-11-12|website=www.worldometers.info|language=en}}</ref> |infant_mortality=2,8 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life=76,1 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life_male=71,7 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life_female=80,2 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |total_mf_ratio=0,86 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum">{{Tīmekļa atsauce|title=IRD010. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc dzimuma pa galvenajām vecuma grupām reģionos, republikas pilsētās, novados un 21 attīstības centrā gada sākumā 1970 - 2022|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/IRD010/|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |sr_at_birth=1,06 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_under_15=1,06 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_15-64_years=0,97 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_65_years_over=0,50 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |net_migration=11,7 migranti uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023" /> |major_ethnic= [[Latvieši]] (63,7%) (2025)<ref name="ire060"/> |minor_ethnic=[[Latvijas krievi|krievi]] (23,4%), [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (2,9%), [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]] (2,8%), [[Latvijas poļi|poļi]] (1,9%) (2025)<ref name="ire060"/> |official=[[Latviešu valoda|Latviešu]] |spoken=[[Latviešu valoda|Latviešu]] (62,0%), [[Krievu valoda Latvijā|Krievu]] (34,6%) (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=PIA77. Valodu lietojums (dzimtā valoda un mājās lietotā valoda) sadalījumā pa reģioniem 2022. gadā (procentos no iedzīvotāju skaita attiecīgajā grupā)|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA77.px/|access-date=2023-11-21|website=Statistikas datubāzes}}</ref> }} [[Attēls:Latvia_single_age_population_pyramid_2020.png|thumb|350x350px|Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā]] '''Latvijas demogrāfija''' ir [[Latvija]]s iedzīvotāju [[demogrāfija|demogrāfisko]] rādītāju kopums, ietverot informāciju par [[Latvija]]s iedzīvotāju skaitu, tautību, [[urbanizācija]]s līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem. Kopš 1991. gada Latvijā ir negatīvs [[dabiskais pieaugums]], mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/288718-demografijas-raditaji-nemainas-piedzimst-mazak-neka-nomirst-2017 |title=Demogrāfijas rādītāji nemainās: piedzimst mazāk nekā nomirs |website=[[LV portāls]] |date={{dat|2017|10|03||bez}} }} [[Latvijas Centrālā statistikas pārvalde]], 20.07.2017.</ref> līdztekus tam notiek [[Latvijas mazākumtautības|cittautiešu]] pakāpeniska [[pārtautošanās]] un latviešu īpatsvara palielināšanās.<ref>SAKi: [http://www.saki.lv/sak-zinojumi-un-petijumi/zinojumi/131?sectionid=12 ''Demogrāfiskā attīstība Latvijā 21. gadsimta sākumā '']{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == 13. gadsimta vidū kopējais iedzīvotāju skaits tagadējās Latvijas teritorijā tiek lēsts ap 300 000, bet pēc [[Livonijas krusta kari]]em iedzīvotāju skaits palielinājās un 16. gadsimta vidū [[Livonijas Konfederācija]] bija samērā blīvi apdzīvota zeme. 16.—17. gadsimta lielo karu rezultātā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās. Pēc vēsturnieka [[Edgars Dunsdorfs|Edgara Dunsdorfa]] veiktajām aplēsēm 1700. gadā Latvijas teritorijā dzīvoja tikai 465 000 iedzīvotāju ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] 209 000, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] 153 000, [[Inflantijas vaivadija|Latgalē]] 103 000).<ref>[[Edgars Dunsdorfs]]. Latvijas vēsture 1600—1710. Stokholma, 1962; 181 lpp.</ref> Milzīgus iedzīvotāju zaudējumus izraisīja 1710.—1711. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]], kurā nomira apmēram puse Latvijas tālaika iedzīvotāju. Līdz 1800. gadam kopējais iedzīvotāju skaits atkal palielinājās un sasniedza 720 000 (Kurzemē un Zemgalē 307 000, Vidzemē 261 000, Latgalē 152 000).<ref>[[Latviešu Konversācijas vārdnīca]]s X. sējuma 20 426 sleja, Rīga, 1933.—1934.</ref> Industrializācijas periodā 19. gadsimta otrajā pusē Latvijas lielajās ostas un [[rūpniecība]]s pilsētās savukārt no kaimiņu guberņām ieceļoja daudz krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu, kas samazināja kopējo latviešu īpatsvaru, tomēr pilsētās tas pieauga iekšējās migrācijas dēļ. Ap 1890. gadu latvieši [[vācbaltieši|baltvāciešu]] vietā kļuva par lielāko nacionālo grupu Rīgā un 1897. gadā jau veidoja 45,0% no strauji augošās lielpilsētas iedzīvotājiem.<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=729 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Rīgā] {{ru ikona}} ''Демоскоп Weekly''</ref> [[Pirmais pasaules karš]] un lielas daļas [[Kurzeme]]s iedzīvotāju došanās bēgļu gaitās uz Krieviju 1915. gadā radīja krasu iedzīvotāju skaita samazināšanos, [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati liecina, ka 1914.—1920. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās no 2 552 000 līdz 1 596 100.<ref>[http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanu datiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140217063321/http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem |date={{dat|2014|02|17||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Kara izraisītais posts un slimības, kā arī bēgļu un kreisi orientēto latviešu palikšana [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]] stipri samazināja latviešu skaitu Latvijā, tomēr pēc neatkarīgas valsts izveidošanas [[1918]]. gada 18. novembrī un [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] noslēguma latviešu skaits atkal strauji pieauga. 1939. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits bija sasniedzis gandrīz 2 miljonus (1 994 506). [[Otrais pasaules karš]] un neatkarīgas valsts zaudēšana izmainīja iedzīvotāju skaitu un etnisko sastāvu. Kopš 1939. gada beigām uz [[Vācija]]s okupētajiem Polijas apgabaliem [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļoja]] 66 000 [[vācbaltieši|vācbaltiešu]]. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportācijās]] uz PSRS austrumu apgabaliem tika izvesti vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Nacistu okupācijas]] laikā 1941.—1943. gadā nogalināja vairāk nekā 70 tūkstošus [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2014|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 }}</ref><ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm Latvijas ebreju valsts darbinieku likteņi Otrā pasaules kara laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080626201657/http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm |date={{dat|2008|06|26||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> 1944.—1945. gadā trimdā devās vairāk nekā 130 000 latviešu. Tiek lēsts, ka 1945. gadā Latvijā bija palikuši tikai aptuveni 1 600 000 iedzīvotāju.<ref name="geo.lu.lv">[http://www.geo.lu.lv/gzzf/DDwENGINE/TINYMCE_RTE/uploaded/81-87_Eglite_XIV.pdf Pārsla Eglīte. A Brief Overview of the 20th Century Latvian Migration Studies. // Folia Geographica / Ģeogrāfiski raksti Vol. 14. Ed. G.Rudzītis. — Rīga: Latvian Geographical Society, 2008.]{{Novecojusi saite}}</ref> Latviešu īpatsvaru samazināja arī atkārtotas turīgāko un izglītotāko Latvijas [[1949. gada marta deportācijas|1949]]. gadā (42 149 cilvēku). Toties līdz [[1959]]. gadam Latvijā uz patstāvīgu dzīvi apmetās ap 410 000 cilvēku no [[Padomju Savienība]]s, bet līdz 1989. gadam vēl papildu 348 000 ieceļotāju. 1980. gadu beigās latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 52%.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju skaita un struktūras dinamika] {{lv ikona}} ''Demogrāfijas centrs''</ref> Pēc [[1990]]. gada ap 158 000 no nesenajiem ieceļotājiem atkal pameta Latviju.<ref name="geo.lu.lv"/> == Iedzīvotāju skaits Latvijas teritorijā == {{div col|3}} * 1250 — ap 300 000 * 1550 — 404 000 (aplēse)<ref>Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500—1600. Daugava. Stokholma. 1964. 210. lpp.</ref> * 1700 — 465 000 (aplēse)<ref>Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600—1700. Daugava. Stokholma. 1962. 181. lpp.</ref> * 1750 — 498 000 (aplēse)<ref name="csb skaits un blīvums">[http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-skaits-un-blivums-tema-32579.html Iedzīvotāji — skaits un blīvums — Tēma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208194656/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-skaits-un-blivums-tema-32579.html |date={{dat|2012|02|08||bez}} }}, csb.gov.lv</ref> * 1781—1797 — 873 000 (aplēse)<ref>1781. gads attiecas uz Vidzemi un Latgali, 1797. gads uz Kurzemi un Zemgali, skat.: Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1710—1800. Daugava. Stokholma. 1973. 282. lpp.</ref> * 1800 — 725 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1860 — 1 225 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1863 — 1 240 988 * 1897 — '''1 929 387'''# * 1900 — 2 008 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1914 — 2 552 000 * 1920 — 1 596 131 * 1925 — 1 844 805 * 1930 — 1 900 045 * 1935 — '''1 950 502'''# * 1939 — 1 994 506 * 1940 — 1 951 200<ref>1920—1940. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.</ref> * 1943 — 1 760 162 * 1950 — 1 943 146 * 1959 — '''2 079 948'''# * 1970 — '''2 351 903'''# * 1979 — '''2 502 816'''# * 1989 — '''2 666 567'''# * 1995 — 2 500 580 * 2000 — '''2 377 383'''# * 2002 — 2 320 956 * 2004 — 2 276 520 * 2006 — 2 227 874 * 2008 — 2 191 810 * 2010 — 2 120 504 * 2011 — '''2 070 371'''# * 2012 — 2 044 813 * 2013 — 2 023 825 * 2014 — 2 001 468 * 2015 — 1 986 096 * 2016 — 1 968 957 * 2017 — 1 950 116 * 2018 — 1 934 379 * 2019 — 1 919 968 * 2020 — 1 907 675 * 2021 — '''1 893 223'''# * 2022 — 1 875 757 * 2023 — 1 883 008† * 2024 — 1 871 882 {{div col end}} ^#Piezīmes: 1897., 1935., 1959., 1970., 1979., 1989., 2000., 2011., un 2021. gadā — [[tautas skaitīšana]]s dati. ^†Piezīme: 2023. gada pieaugums bija Ukrainas kara bēgļu dēļ == Iedzīvotāju skaits un dabiskā kustība == Jau pirms Pirmā pasaules kara [[summārais dzimstības koeficients]]<ref>Vidējais prognozētais bērnu skaits sievietei reproduktīvā vecumā</ref> Latvijā bija nedaudz zemāks par 3,0 dzimušajiem uz vienu sievieti jeb apmēram par 10 procentiem zemāks nekā ir nepieciešams pilnai paaudžu nomaiņai. Starp abiem pasaules kariem dzimstība turpināja samazināties, viszemāko līmeni sasniedzot ekonomiskās depresijas gados (1934.—1935. gadā summārais dzimstības koeficients bija 2,0). Pēc tam tas nedaudz palielinājās, jo [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] valdība veica īpašus pasākumus dzimstības stimulēšanai. Saslimstības un mirstības rādītāji, kā arī paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija aptuveni vienā līmenī vai pat nedaudz augstāki par Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēc Otrā pasaules kara bija mērens dzimstības pieaugums, kam atkal sekoja dzimstības samazināšanās. 1960. gadu vidū summārais dzimstības koeficients (1,7) bija viens no viszemākajiem pasaulē. Pēc dažādu dzimstības stimulēšanas pasākumu īstenošanas tā palielinājās, un 1980. gadu vidū atkal palielinājās virs 2,0. Latviešiem šis rādītājs tajā laikā bija augstāks nekā vidējais citām tautībām. Politiskās un ekonomiskās nestabilitātes apstākļos kopš 1988. gada dzimstības rādītāji samazinājās, no 1988. gada līdz 1998. gadam summārais dzimstības koeficients Latvijā samazinājās no 2,16 līdz 1,11 un bija viens no viszemākajiem dzimstības līmeņiem pasaulē. No 1990. gada līdz 1995. gadam jaundzimušo paredzamais mūža ilgums samazinājās vīriešiem par 4 gadiem un sievietēm par 2 gadiem. 2008. gadā jaundzimušo paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija 67,2 gadi vīriešiem un 77,9 gadi sievietēm, esot vienam no viszemākajiem Eiropā. Zīdaiņu mirstības koeficients 1990. gados ievērojami palielinājās, sasniedzot 18,8 uz 1000 dzīvi dzimušajiem 1997. gadā. Straujas dzimstības samazināšanās un mirstības pieauguma rezultātā iedzīvotāju dabiskais pieaugums pēc neatkarības atgūšanas Latvijā bija negatīvs. Kopā ar iedzīvotāju emigrāciju tas noveda pie Latvijas [[depopulācija]]s.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju dinamika] Demogrāfijas centrs</ref> 21. gadsimta sākumā dzimstības koeficients nedaudz palielinājās un 2014. gadā sasniedza 1,65. Zīdaiņu mirstība 2014. gadā samazinājās līdz 3,8 uz 1000 dzīvi dzimušo. Arī kopējā mirstība samazinājās, tomēr vēl 2014. gadā tā saglabājās relatīvi augsta — 14,3 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. Pēc ES statistikas departamenta ''Eurostat'' datiem Latvijā 2015. gadā vidējais bērnu skaits sievietei sasniedza 1,7, kas ir par 0,48 vairāk nekā 2001. gadā, kad vidēji katrai sievietei bija 1,22 bērni, un šis kopējā fertilitātes līmeņa pieaugums bija lielākais Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū šajā laika posmā.<ref>[https://www.tvnet.lv/4585286/latvijas-sievietem-dzimst-vairak-bernu Latvijas sievietēm dzimst vairāk bērnu] TVNET/[[LETA]], 2017. gada 8. martā</ref> {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1897—1903 | align="center" | - | align="right" | 59 516 | align="right" | 39 730 | align="right" | 19 786 |- | 1921—1925 | align="center" | - | align="right" | 40 370 | align="right" | 27 009 | align="right" | 13 361 |- | 1926—1930 | align="center" | - | align="right" | 39 063 | align="right" | 27 884 | align="right" | 11 179 |- | 1931—1935 | align="center" | - | align="right" | 35 343 | align="right" | 26 855 | align="right" | 8588 |- | 1936—1940 | align="center" | - | align="right" | 35 486 | align="right" | 27 385 | align="right" | 8101 |- | 1941 | align="center" | - | align="right" | 37 125 | align="right" | 30 989 | align="right" | 6136 |- | 1942<ref>1897-1942. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 422. lpp.</ref> | align="center" | - | align="right" | 37 219 | align="right" | 30 568 | align="right" | 6651 |- | 1946 | align="right" | 1636 | align="right" | 30 544 | align="right" | 32 266 | align="right" style="color: red" | -1722 |- | 1947 | align="right" | 1787 | align="right" | 34 832 | align="right" | 32 435 | align="right" | 2397 |- | 1948 | align="right" | 1872 | align="right" | 35 402 | align="right" | 26 500 | align="right" | 8902 |- | 1949 | align="right" | 1886 | align="right" | 35 671 | align="right" | 25 640 | align="right" | 10 031 |- | 1950 | align="right" | 1887 | align="right" | 33 137 | align="right" | 24 250 | align="right" | 8887 |- | 1951 | align="right" | 1895 | align="right" | 32 764 | align="right" | 23 898 | align="right" | 8866 |- | 1952 | align="right" | 1906 | align="right" | 32 278 | align="right" | 22 680 | align="right" | 9598 |- | 1953 | align="right" | 1926 | align="right" | 30 986 | align="right" | 22 761 | align="right" | 8225 |- | 1954 | align="right" | 1953 | align="right" | 33 202 | align="right" | 22 500 | align="right" | 10 702 |- | 1955 | align="right" | 1981 | align="right" | 32 968 | align="right" | 21 330 | align="right" | 11 638 |- | 1956 | align="right" | 2018 | align="right" | 32 590 | align="right" | 20 339 | align="right" | 12 251 |- | 1957 | align="right" | 2054 | align="right" | 33 714 | align="right" | 21 087 | align="right" | 12 627 |- | 1958 | align="right" | 2073 | align="right" | 35 068 | align="right" | 20 910 | align="right" | 14 158 |- | 1959 | align="right" | 2092 | align="right" | 35 028 | align="right" | 22 601 | align="right" | 12 427 |- | 1960 | align="right" | 2121 | align="right" | 35 468 | align="right" | 21 314 | align="right" | 14 154 |- | 1961 | align="right" | 2153 | align="right" | 35 993 | align="right" | 21 759 | align="right" | 14 234 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1962 | align="right" | 2182 | align="right" | 35 061 | align="right" | 23 592 | align="right" | 11 469 |- | 1963 | align="right" | 2211 | align="right" | 33 843 | align="right" | 22 703 | align="right" | 11 140 |- | 1964 | align="right" | 2241 | align="right" | 33 053 | align="right" | 21 165 | align="right" | 11 888 |- | 1965 | align="right" | 2266 | align="right" | 31 212 | align="right" | 22 780 | align="right" | 8432 |- | 1966 | align="right" | 2283 | align="right" | 31 974 | align="right" | 23 350 | align="right" | 8624 |- | 1967 | align="right" | 2301 | align="right" | 32 232 | align="right" | 24 362 | align="right" | 7870 |- | 1968 | align="right" | 2324 | align="right" | 32 693 | align="right" | 25 104 | align="right" | 7589 |- | 1969 | align="right" | 2343 | align="right" | 32 915 | align="right" | 26 229 | align="right" | 6686 |- | 1970 | align="right" | 2359 | align="right" | 34 333 | align="right" | 26 546 | align="right" | 7787 |- | 1971 | align="right" | 2376 | align="right" | 35 239 | align="right" | 26 275 | align="right" | 8964 |- | 1972 | align="right" | 2396 | align="right" | 35 007 | align="right" | 27 296 | align="right" | 7711 |- | 1973 | align="right" | 2416 | align="right" | 34 008 | align="right" | 28 139 | align="right" | 5869 |- | 1974 | align="right" | 2437 | align="right" | 34 920 | align="right" | 28 143 | align="right" | 6777 |- | 1975 | align="right" | 2456 | align="right" | 34 810 | align="right" | 30 042 | align="right" | 4768 |- | 1976 | align="right" | 2470 | align="right" | 34 644 | align="right" | 30 373 | align="right" | 4271 |- | 1977 | align="right" | 2485 | align="right" | 34 240 | align="right" | 30 869 | align="right" | 3371 |- | 1978 | align="right" | 2498 | align="right" | 34 258 | align="right" | 31 261 | align="right" | 2997 |- | 1979 | align="right" | 2506 | align="right" | 34 683 | align="right" | 32 162 | align="right" | 2521 |- | 1980 | align="right" | 2512 | align="right" | 35 534 | align="right" | 32 100 | align="right" | 3434 |- | 1981 | align="right" | 2519 | align="right" | 35 732 | align="right" | 32 090 | align="right" | 3642 |- | 1982 | align="right" | 2531 | align="right" | 37 477 | align="right" | 31 234 | align="right" | 6243 |- | 1983 | align="right" | 2546 | align="right" | 40 572 | align="right" | 32 330 | align="right" | 8242 |- | 1984 | align="right" | 2562 | align="right" | 40 847 | align="right" | 33 406 | align="right" | 7441 |- | 1985 | align="right" | 2579 | align="right" | 39 571 | align="right" | 34 166 | align="right" | 5405 |- | 1986 | align="right" | 2600 | align="right" | 41 960 | align="right" | 31 328 | align="right" | 10 632 |- | 1987 | align="right" | 2627 | align="right" | 42 135 | align="right" | 32 150 | align="right" | 9985 |- | 1988 | align="right" | 2653 | align="right" | 41 275 | align="right" | 32 421 | align="right" | 8854 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1989 | align="right" | 2667 | align="right" | 38 922 | align="right" | 32 584 | align="right" | 6338 |- | 1990 | align="right" | 2663 | align="right" | 37 918 | align="right" | 34 812 | align="right" | 3106 |- | 1991 | align="right" | 2651 | align="right" | 34 633 | align="right" | 34 749 | align="right" style="color: red" | -116 |- | 1992 | align="right" | 2614 | align="right" | 31 569 | align="right" | 35 420 | align="right" style="color: red" | -3851 |- | 1993 | align="right" | 2563 | align="right" | 26 759 | align="right" | 39 197 | align="right" style="color: red" | -12 438 |- | 1994 | align="right" | 2521 | align="right" | 24 256 | align="right" | 41 757 | align="right" style="color: red" | -17 501 |- | 1995 | align="right" | 2485 | align="right" | 21 595 | align="right" | 38 931 | align="right" style="color: red" | -17 336 |- | 1996 | align="right" | 2457 | align="right" | 19 782 | align="right" | 34 320 | align="right" style="color: red" | -14 538 |- | 1997 | align="right" | 2433 | align="right" | 18 830 | align="right" | 33 533 | align="right" style="color: red" | -14 703 |- | 1998 | align="right" | 2410 | align="right" | 18 410 | align="right" | 34 200 | align="right" style="color: red" | -15 790 |- | 1999 | align="right" | 2390 | align="right" | 19 396 | align="right" | 32 844 | align="right" style="color: red" | -13 448 |- | 2000 | align="right" | 2373 | align="right" | 20 248 | align="right" | 32 205 | align="right" style="color: red" | -11 957 |- | 2001 | align="right" | 2355 | align="right" | 19 664 | align="right" | 32 991 | align="right" style="color: red" | -13 327 |- | 2002 | align="right" | 2339 | align="right" | 20 044 | align="right" | 32 498 | align="right" style="color: red" | -12 454 |- | 2003 | align="right" | 2325 | align="right" | 21 006 | align="right" | 32 437 | align="right" style="color: red" | -11 431 |- | 2004 | align="right" | 2313 | align="right" | 20 334 | align="right" | 32 024 | align="right" style="color: red" | -11 690 |- | 2005 | align="right" | 2301 | align="right" | 21 497 | align="right" | 32 777 | align="right" style="color: red" | -11 280 |- | 2006 | align="right" | 2288 | align="right" | 22 264 | align="right" | 33 098 | align="right" style="color: red" | -10 834 |- | 2007 | align="right" | 2276 | align="right" | 23 273 | align="right" | 33 042 | align="right" style="color: red" | -9769 |- | 2008 | align="right" | 2192 | align="right" | 23 948 | align="right" | 31 006 | align="right" style="color: red" | -7 058 |- | 2009 | align="right" | 2163 | align="right" | 21 677 | align="right" | 29 897 | align="right" style="color: red" | -8 220 |- | 2010 | align="right" | 2121 | align="right" | 19 219 | align="right" | 30 040 | align="right" style="color: red" | -10 821 |- | 2011 | align="right" | 2075 | align="right" | 18 620 | align="right" | 28 520 | align="right" style="color: red" | -9 900 |- | 2012 | align="right" | 2045 | align="right" | 19 520 | align="right" | 28 820 | align="right" style="color: red" | -9 300 |- | 2013 | align="right" | 2024 | align="right" | 20 596 | align="right" | 28 691 | align="right" style="color: red" | -8 095 |- | 2014 | align="right" | 2001 | align="right" | 21 746 | align="right" | 28 466 | align="right" style="color: red" | -6 720 |- | 2015 | align="right" | 1986 | align="right" | 21 979 | align="right" | 28 478 | align="right" style="color: red" | -6 499 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos)<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0021.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 ISG021. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170124181523/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0021.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 |date={{dat|2017|01|24||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__dzimst/ID0010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 IDG01. Dzemdību un dzimušo skaits]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__mirst/IMG010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 IMG010. Mirušie pēc dzimuma un vecuma]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 2016 | align="right" | 1969 | align="right" | 21 968 | align="right" | 28 580 | align="right" style="color: red" | -6 612 |- | 2017 | align="right" | 1950 | align="right" | 20 828 | align="right" | 28 757 | align="right" style="color: red" | -7 929 |- | 2018 | align="right" | 1934 | align="right" | 19 314 | align="right" | 28 820 | align="right" style="color: red" | -9 506 |- | 2019 | align="right" | 1920 | align="right" | 18 786 | align="right" | 27 719 | align="right" style="color: red" | -8 933 |- | 2020 | align="right" | 1908 | align="right" | 17 483 | align="right" | 28 656 | align="right" style="color: red" |-11 173† |- | 2021 | align="right" | 1893 | align="right" | 17 420 | align="right" | 34 600 | align="right" style="color: red" |-17 180† |- | 2022 | align="right" | 1876 | align="right" | 15 954 | align="right" | 30 731 | align="right" style="color: red" |-14 777† |- |2023 | align="right" | 1883 | align="right" | 14 490 | align="right" | 28 031 | align="right" style="color: red" |-13 541† |- |2024 | align="right" | 1871 | | | |} |} <small>† piezīme:</small> [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] dēļ == Etniskais sastāvs == Pēc postošajiem 16.—18. gadsimta kariem un [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija visai viendabīgs. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās Latvijas teritorijā bija apmēram 90% latviešu, 6,5% vāciešu, 1,1% ebreju, 0,8% poļu un 0,6% krievu. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās [[Krievijas Impērija]]s [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošanas]] politikas un industrializācijas rezultātā notikušās krievu un ebreju imigrācijas dēļ 1897. gada tautas skaitīšana uzrādīja 68,3% latviešu, 8% krievu, 7,1% vāciešu un 6,3% ebreju. Pēc valstiskās neatkarības iegūšanas [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 20.—30. gados latviešu īpatsvars atkal pieauga. Etniskais sastāvs dramatiski mainījās [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, jo kara laikā notika [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošana]], [[holokausts Latvijā|ebreju iznīcināšana]] un daudzu latviešu došanās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju, tālāk pamatā uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Pēckara gadu masveida imigrācija no [[PSRS Republikas|PSRS republikām]] samazināja latviešu īpatsvaru Latvijā līdz 52% 1989. gadā. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, neraugoties uz dabiskā pieauguma kritumu un emigrāciju, latviešu īpatsvars atkal palielinās sakarā ar lielāko mazākumtautību iedzīvotāju relatīvi straujāku izceļošanu no Latvijas. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Latvijā 2024. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031 Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā – Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 26. maijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 1171070 : Latvieši : green | slice 2 = 437587 : Krievi : red | slice 3 = 59597 : Ukraiņi : orange | slice 4 = 54645 : Baltkrievi : yellow | slice 5 = 34782 : Poļi : aqua | slice 6 = 20155 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 4630 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 4019 : Ebreji : white | slice 9 = 1455 : Igauņi : brown | slice 10 = 83942 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 1871882 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 62,6% | style="text-align:center;" | 1 171 070 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 23,4% | style="text-align:center;" | 437 587 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 3,2% | style="text-align:center;" | 59 597 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 2,9% | style="text-align:center;" | 54 645 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,9% | style="text-align:center;" | 34 782 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 1,1% | style="text-align:center;" | 20 155 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 4630 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 4019 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 1455 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 4,5% | style="text-align:center;" | 83 942 |} === Iedzīvotāju etniskās piederības pārmaiņas (1897—2011) === {| class="wikitable" |+ Latvijas iedzīvotāju etniskā piederība |-bgcolor="#e0e0e0" ! rowspan="2" | Tautība ! colspan="2" | 1897. ! colspan="2" | 1914.* ! colspan="2" | 1920. ! colspan="2" | 1925. ! colspan="2" | 1935. ! colspan="2" | 1959.<ref>[https://sites.google.com/view/prieditis2012/m%C4%81jas Latvijas raj 1959.]</ref> ! colspan="2" | 1970. ! colspan="2" | 1979. ! colspan="2" | 1989. ! colspan="2" | 2000. ! colspan="2" | 2011.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=2011. gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji |access-date={{dat|2012|01|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> |-bgcolor="#e0e0e0" ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % |- | [[Latvieši]] | align="right" | <small>1 318 617</small> | align="right" | 68,3 | align="right" | <small>1 620 000</small> | align="right" | 63,5 | align="right" | <small>1 161 404</small> | align="right" | 72,8 | align="right" | <small>1 354 126</small> | align="right" | 73,4 | align="right" | <small>1 472 612</small> | align="right" | 75,5 | align="right" | <small>1 297 881</small> | align="right" | 62,0 | align="right" | <small>1 341 805</small> | align="right" | 56,8 | align="right" | <small>1 344 105</small> | align="right" | 53,7 | align="right" | <small>1 387 757</small> | align="right" | 52,0 | align="right" | <small>1 370 703</small> | align="right" | 57,7 | align="right" | <small>1 285 136</small> | align="right" | 62,1 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | align="right" | <small>154 561</small> | align="right" | 8,0 | align="right" | <small>260 000</small> | align="right" | 10,2 | align="right" | <small>91 477</small> | align="right" | 5,7 | align="right" | <small>193 648</small> | align="right" | 10,5 | align="right" | <small>206 499</small> | align="right" | 10,6 | align="right" | <small>556 448</small> | align="right" | 26,6 | align="right" | <small>704 599</small> | align="right" | 29,8 | align="right" | <small>821 464</small> | align="right" | 32,8 | align="right" | <small>905 515</small> | align="right" | 34,0 | align="right" | <small>703 243</small> | align="right" | 29,6 | align="right" | <small>557 119</small> | align="right" | 26,9 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | align="right" | <small>79 541</small> | align="right" | 4,1 | align="right" | <small>110 000</small> | align="right" | 4,3 | align="right" |<small> 66 194</small> | align="right" | 4,2 | align="right" | <small>38 010</small> | align="right" | 2,1 | align="right" | <small>26 867</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>61 587</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>94 898</small> | align="right" | 4,0 | align="right" | <small>111 505</small> | align="right" | 4,5 | align="right" | <small>119 702</small> | align="right" | 4,5 | align="right" | <small>97 150</small> | align="right" | 4,1 | align="right" | <small>68 202</small> | align="right" | 3,3 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | align="right" | <small>987</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | - | align="right" | - | align="right" | <small>1040</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>512</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>1844</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>29 440</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>53 461</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>66 703</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>92 101</small> | align="right" | 3,5 | align="right" | <small>63 644</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>45 798</small> | align="right" | 2,2 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | align="right" | <small>65 088</small> | align="right" | 3,4 | align="right" | <small>112 500</small> | align="right" | 4,4 | align="right" | <small>52 244</small> | align="right" | 3,3 | align="right" | <small>51 143</small> | align="right" | 2,8 | align="right" | <small>48 949</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>59 774</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>63 045</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>62 690</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>60 416</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>59 505</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>44 772</small> | align="right" | 2,2 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | align="right" | <small>26 026</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>57 500</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>25 538</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>23 192</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>22 913</small> | align="right" | 1,2 | align="right" | <small>32 383</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>40 589</small> | align="right" | 1,7 | align="right" | <small>37 818</small> | align="right" | 1,5 | align="right" | <small>34 630</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>33 430</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>24 479</small> | align="right" | 1,2 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | align="right" | <small>122 700</small> | align="right" | 6,3 | align="right" | <small>175 000</small> | align="right" | 6,9 | align="right" | <small>79 368</small> | align="right" | 5,0 | align="right" | <small>95 675</small> | align="right" | 5,2 | align="right" | <small>93 479</small> | align="right" | 4,8 | align="right" | <small>36 592</small> | align="right" | 1,8 | align="right" | <small>36 680</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>28 331</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>22 897</small> | align="right" | 0,9 | align="right" | <small>10 385</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>6437</small> | align="right" | 0,3 |- | [[Latvijas čigāni|Čigāni]] | align="right" | <small>1942</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2500</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1023</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2870</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3839</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>4301</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>5427</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>6134</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>7044</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>8205</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>6489</small> | align="right" | 0,3 |- | [[Latvijas vācieši|Vācieši]] | align="right" | <small>137 312</small> | align="right" | 7,1 | align="right" | <small>155 000</small> | align="right" | 6,1 | align="right" | <small>58 097</small> | align="right" | 3,6 | align="right" | <small>70 964</small> | align="right" | 3,8 | align="right" | <small>62 144</small> | align="right" | 3,2 | align="right" | <small>1609</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>5413</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3299</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3783</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3465</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3042</small> | align="right" | 0,1 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | align="right" | <small>17 991</small> | align="right" | 0,9 | align="right" | <small>25 000</small> | align="right" | 1,0 | align="right" | <small>8701</small> | align="right" | 0,6 | align="right" | <small>7893</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>7014</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>4610</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>4334</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3681</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3312</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2652</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2007</small> | align="right" | 0,1 |- | [[Lībieši]] | align="right" | <small>1341</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1500</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>831</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1268</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>944</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>185</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>48</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>107</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>135</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>180</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>250</small> | align="right" | 0,0 |- | Citi | align="right" | <small>4622</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>21 000</small> | align="right" | 0,8 | align="right" | <small>50 214</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>5504</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>3398</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>8648</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>13 828</small> | align="right" | 0,6 | align="right" | <small>16 979</small> | align="right" | 0,7 | align="right" | <small>29 275</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>24 824</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>26 640</small> | align="right" | 1,3 |-bgcolor="#e0e0e0" ! align="left" | Kopā ! colspan="2" | 1 929 387 ! colspan="2" | 2 550 000 ! colspan="2" | 1 596 131 ! colspan="2" | 1 844 805 ! colspan="2" | 1 950 502 ! colspan="2" | 2 093 458 ! colspan="2" | 2 364 127 ! colspan="2" | 2 502 816 ! colspan="2" | 2 666 567 ! colspan="2" | 2 377 383 ! colspan="2" | 2 070 371 |- |} * Dati par 1914. gadu izveidoti, ņemot vērā Rīgas 1913. gada tautas skaitīšanu un Krievijas Impērijas IM statistikas datus par 1914. gadu. Tautas skaitīšanā neiekļāva datus par iedzīvotāju migrāciju (Volgas vācieši uz Kurzemes guberņu, Kurzemes ebreji uz Jaunkrievijas guberņu, Baltkrievijas un Ukrainas ebreji uz Latgali). <gallery> Attēls:Ethnic groups in Latvia latviski.png|Latviešu un lielākās Latvijā dzīvojošās mazākumtautības — krievu skaita izmaiņas no 1925. līdz 2009. gadam Attēls:Population change by ethnicity in Latvia (2011-2023).png|Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā (2011—2023) </gallery> === Pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība (1897—2011) === {| class="wikitable collapsible collapsed" |+ ''' Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība pēc tautas skaitīšanu datiem''' |- ! '''Tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011''' |- | kopējais iedzīvotāju skaits|| 1 929 387|| 1 596 131|| 1 844 805|| 1 900 045|| 1 950 502|| 2 093 458|| 2 364 127|| 2 502 816|| 2 666 567|| 2 377 383|| 2 070 371 |- | [[latvieši]]|| 1 318 617|| 1 161 404|| 1 354 126|| 1 394 957|| 1 472 612|| 1 297 881|| 1 341 805|| 1 344 105|| 1 387 757|| 1 370 703|| 1 285 136 |- | [[Latvijas krievi|krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 557 119 |- | [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]]|| 79 541|| 66 194|| 38 010|| 36 029|| 26 867|| 61 587|| 94 898|| 111 505|| 119 702|| 97 150|| 68 202 |- | [[ukraiņi]]|| 987|| 1 040|| 512|| 1 629|| 1 844|| 29 440|| 53 461|| 66 703|| 92 101|| 63 644|| 45 798 |- | [[Latvijas poļi|poļi]]|| 65 088|| 52 244|| 51 143|| 59 374|| 48 949|| 59 774|| 63 045|| 62 690|| 60 416|| 59 505|| 44 772 |- | [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]]|| 26 026|| 25 538|| 23 192|| 25 885|| 22 913|| 32 383|| 40 589|| 37 818|| 34 630|| 33 430|| 24 479 |- | [[Latvijas ebreji|ebreji]]|| 122 700|| 79 368|| 95 675|| 94 388|| 93 479|| 36 584|| 36 671|| 28 318|| 22 897|| 10 385|| 6437 |- | [[Latvijas čigāni|čigāni]]|| 1942|| 1023|| 2870|| 3217|| 3839|| 4301|| 5427|| 6134|| 7044|| 8205|| 6489 |- | [[Latvijas vācieši|vācieši]]|| 137 312|| 58 097|| 70 964|| 69 855|| 62 144|| 1609|| 5413|| 3299|| 3783|| 3465|| 3042 |- | [[tatāri]]|| 1541|| 115|| 72|| 43|| 39|| 1811|| 2671|| 3764|| 4828|| 3168|| 2164 |- | [[Latvijas igauņi|igauņi]]|| 17 991|| 8701|| 7893|| 7708|| 7014|| 4610|| 4334|| 3681|| 3312|| 2652|| 2007 |- | [[armēņi]]|| 61|| 21|| 58|| 79|| 83|| 1060|| 1511|| 1913|| 3069|| 2644|| 2632 |- | [[moldāvi]]|| 0|| nez.|| 0|| 3|| nez.|| 228|| 1591|| 1392|| 3223|| 1900|| 2284 |- | [[azerbaidžāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 324|| 558|| 954|| 2765|| 1700|| 1657 |- | [[gruzīni]]|| 8|| 29|| 34|| 28|| 38|| 458|| 680|| 911|| 1378|| 1023|| 1129 |- | [[čuvaši]]|| 159|| nez.|| 1|| 0|| 1|| 432|| 736|| 988|| 1509|| 934|| 536 |- | [[mordvieši]]|| 193|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 426|| 673|| 823|| 1 053|| 787|| 391 |- | [[rumāņi]]|| 3|| nez.|| 10|| 11|| 17|| 22|| 84|| 121|| 938|| 593|| 446 |- | [[somi]]|| 305|| 131|| 161|| 166|| 118|| 441|| 484|| 446|| 463|| 510|| 415 |- | [[bulgāri]]|| 17|| nez.|| 7|| 6|| 9|| 85|| 191|| 231|| 420|| 386|| 367 |- | [[osetīni]]|| 0|| nez.|| 5|| 4|| 4|| 191|| 360|| 414|| 490|| 369|| 258 |- | [[udmurti]]|| 80|| nez.|| nez.|| nez.|| 0|| 95|| 202|| 318|| 471|| 335|| 191 |- | [[karēļi]]|| 15|| nez.|| 0|| 1|| nez.|| 336|| 296|| 384|| 416|| 332|| 196 |- | [[grieķi]]|| 15|| ~100|| 72|| 100|| 118|| 175|| 245|| 252|| 325|| 322|| 289 |- | [[marieši]]|| 123|| nez.|| 1|| 0|| 2|| 138|| 159|| 286|| 470|| 311|| 212 |- | [[komieši]]|| 1|| nez.|| 1|| 0|| 1|| 114|| 240|| 269|| 394|| 306|| 152 |- | [[uzbeki]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 776|| 402|| 482|| 925|| 306|| 339 |- | [[baškīri]]|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 2|| 115|| 270|| 476|| 629|| 304|| 215 |- | [[ungāri]]|| 64|| nez.|| 50|| 74|| 49|| 68|| 164|| 219|| 347|| 290|| 225 |- | [[lezgīni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 36|| 55|| 113|| 348|| 266|| 193 |- | [[kazahi]]|| 6|| 0|| 0|| 0|| 0|| 143|| 523|| 447|| 1 044|| 258|| 241 |- | [[korejieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 49|| 166|| 183|| 248|| 201|| 191 |- | [[lībieši]]|| +lietuv.|| 831|| 1238|| 962|| 944|| 185|| 48|| 107|| 135|| 177|| 250 |- | [[amerikāņi]]|| +angļi|| nez.|| 69|| 47|| 39|| nez.|| 0|| 1|| 1|| 165|| 251 |- | [[čečeni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 53|| 56|| 39|| 158|| 135|| 139 |- | [[zviedri]]|| 201|| 313|| 451|| 324|| 292|| nez.|| 12|| 7|| 23|| 127|| 217 |- | [[angļi]]|| 371|| 151|| 497|| 462|| 319|| 8|| 10|| 8|| 5|| 116|| 242 |- | [[gagauzi]]|| +turki|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 70|| 44|| 140|| 112|| 73 |- | [[čehi]]|| 168|| ~100|| 215|| 210|| 200|| 93|| 96|| 93|| 102|| 94|| 76 |- | [[tadžiki]]|| 0|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 88|| 83|| 116|| 343|| 93|| 119 |- | [[libānieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 88|| 38 |- | [[avāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 20|| 61|| 52|| 121|| 73|| 51 |- | [[dāņi]]|| 420|| 236|| 409|| 364|| 236|| nez.|| 2|| 6|| 6|| 71|| 170 |- | [[singāļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 61|| nez. |- | [[jakuti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 19|| 96|| 101|| 119|| 55|| 28 |- | [[franči]]|| 413|| 160|| 214|| 211|| 182|| 28|| 25|| 24|| 13|| 51|| 113 |- | [[ķīnieši]]|| 0|| nez.|| 2|| 1|| 6|| 13|| 16|| 9|| 7|| 48|| 45 |- | [[komi-permieši]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 33|| 77|| 70|| 47|| 37 |- | [[turkmēņi]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 67|| 126|| 90|| 228|| 45|| 49 |- | [[norvēģi]]|| +dāņi|| nez.|| 100|| 101|| 72|| 0|| 1|| 1|| 0|| 44|| 73 |- | [[laki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0||14|| 11|| 25|| 45|| 42|| 37 |- | [[slovāki]]|| +slovāki|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 24|| 37|| 28|| 38|| 42|| 43 |- | [[kubieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 9|| 9|| 41|| 32 |- | [[abhāzi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 11|| 46|| 26|| 90|| 39|| 25 |- | [[afgāņi]]|| 0|| nez.|| 2|| nez.|| 0|| 0|| 1|| 2|| 9|| 39|| 26 |- | [[kumiki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 16|| 23|| 65|| 39|| 30 |- | [[kabardieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 22|| 41|| 44|| 77|| 37|| 37 |- | [[burjati]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 33|| 45|| 74|| 128|| 36|| 36 |- | [[dargini]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 22|| 27|| 65|| 36|| 21 |- | [[spāņi]]|| 8|| nez.|| 5|| 9|| 14|| 28|| 43|| 36|| 43|| 36|| 79 |- | [[inguši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 24|| 10|| 39|| 35|| nez. |- | [[serbi]]|| 20|| nez.|| 7|| 17|| 5|| +19|| 25|| 16|| 18|| 34|| 24 |- | [[holandieši]]|| 28|| nez.|| 81|| 98|| 63|| nez.|| 13|| 17|| 11|| 31|| 64 |- | [[itāļi]]|| 86|| nez.|| 54|| 56|| 62|| 33|| 13|| 9|| 9|| 30|| 156 |- | [[aguli]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 0|| 14|| 50|| 26|| 22 |- | [[udini]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 8|| 6|| 15|| 26|| 20 |- | [[horvāti]]|| 0|| nez.|| 1|| 1|| nez.|| (+serbi)|| 5|| 6|| 8|| 24|| 16 |- | [[tati]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 6|| 7|| 20|| 24|| 17 |- | [[kirgīzi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 44|| 31|| 109|| 189|| 23|| 52 |- | [[arābi]]|| 0|| nez.|| 7|| nez.|| nez.|| 1|| 3|| 24|| 22|| 21|| 36 |- | [[čerkesi]]|| 15|| 0|| 0|| 4|| nez.|| 17|| 26|| 31|| 34|| 21|| 15 |- | [[kalmiki]]|| 0|| nez.|| 1|| 1|| nez.|| 11|| 24|| 22|| 43|| 21|| 34 |- | [[turki]]|| 49|| nez.|| 24|| 39|| 28|| 18|| 12|| 3|| 9|| 18|| 81 |- | [[austrālieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 31 |- | [[kanādieši]]|| 0|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 47 |- | [[uiguri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 11|| 12|| 19|| 16|| 12 |- | [[bengāļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| nez. |- | [[karačaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 20|| 21|| 23|| 15|| nez. |- | [[mongoļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 6|| 6|| 12|| 1|| 15|| 14 |- | [[adigejieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 22|| 19|| 36|| 14|| 15 |- | [[austrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| nez.|| 9|| 3|| 5|| 14|| 37 |- | [[sīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 14|| 16 |- | [[balkāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| 23|| 13|| 24|| 12|| 35 |- | [[japāņi]]|| 0|| nez.|| 6|| 15|| 21|| 15|| 6|| 4|| 3|| 12|| 35 |- | [[asīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 22|| 24|| 15|| 20|| 11|| 15 |- | [[īri]]|| 0|| nez.|| 2|| 14|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 33 |- | [[vepsi]]|| 4|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 16|| 9|| 5|| 10|| nez. |- | [[vjetnamieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| 1|| 7|| 10|| 21 |- | [[peruāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 8|| nez. |- | [[abazi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 22|| 13|| 7|| nez. |- | [[altajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 10|| 5|| 14|| 7|| nez. |- | [[argentīnieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| nez. |- | [[flāmi]]|| +holand.|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| nez. |- | [[hakasi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 10|| 13|| 24|| 7|| nez. |- | [[hanti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 6|| 11|| 10|| 7|| nez. |- | [[indieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 7|| 100 |- | [[malajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 12 |- | [[šori]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 3|| 2|| 4|| 7|| nez. |- | [[šveicieši]]|| +vācieši|| nez.|| 190|| 120|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 19 |- | [[cahuri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| nez. |- | [[irāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| nez. |- | [[kurdi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 9|| 10|| 11|| 6|| nez. |- | [[skoti]]|| 0|| nez.|| 0|| 3|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| 11 |- | [[tabasarani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 7|| 24|| 6|| 10 |- | [[brazīlieši]]|| 0|| nez.|| 6|| 2|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| 14 |- | [[čīlieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| nez |- | [[evenki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 7|| 10|| 5|| nez. |- | [[Krimas tatāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 25|| 17|| 8|| 60|| 5|| 59 |- | [[persieši]]|| 7|| nez.|| 7|| 11|| 17|| 10|| 7|| 6|| 10|| 5|| nez. |- | [[alžīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[beninieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[karaīmi]]|| (60)|| nez.|| 16|| 5|| 22|| 30|| 27|| 15|| 14|| 4|| nez. |- | [[melnkalnieši]]|| 0|| 0|| 0|| 3|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[slovēņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[ēģiptieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 29 |- | [[hindustāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[irākieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[islandieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 20 |- | [[ižori]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 3|| 4|| 3|| nez. |- | [[jaunzēlandieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[krimčaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 4|| 10|| 5|| 3|| nez. |- | [[nogaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| 4|| 5|| 9|| 3|| nez. |- | [[rutuli]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 6|| 3|| nez. |- | [[urugvajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[albāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 4|| 1|| 5|| nez.|| 30 |- | [[karakalpaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 12|| 6|| 7|| nez.|| nez. |- | [[eveni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 3|| 3|| nez.|| nez. |- | [[nanaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 5|| 2|| nez.|| nez. |- | [[aleuti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 1|| 0|| 0|| 0 |- | [[udigeji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 1|| 1|| 1|| nez.|| nez. |- | [[tališi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 4|| nez.|| nez. |- | [[beludži]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 10 |- | [[dungani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 13|| 3|| nez.|| nez. |- | [[sāmi]]|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 3|| 4|| 1|| nez.|| nez. |- | [[ņenci]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 5|| 4|| 9|| nez.|| nez. |- | [[čukči]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 0|| 3|| nez.|| 12 |- | [[mansi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 0|| 3|| nez.|| nez. |- | [[dolgani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 6|| 6|| nez.|| nez. |- | [[korjaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 1|| 2|| 2|| nez.|| nez. |- | [[kalnu ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 3|| 2|| 2|| nez.|| nez. |- | [[Vidusāzijas ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 1|| 1|| 0|| nez.|| nez. |- | [[tuvieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 14|| 5|| 11|| nez.|| nez. |- | [[Gruzijas ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 1|| nez.|| nez. |- | [[nivhi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 0|| 0|| nez.|| nez. |- | [[tofi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | [[portugāļi]]|| +spāņi|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| nez|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 112 |- | [[meksikāņi]]|| 0|| 0|| nez.|| 2|| nez.|| 0|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 31 |- | [[negidali]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| nez.|| nez. |- | [[keti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | [[ulči]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0 |- | [[ekvadorieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| nez.|| 13 |- | [[bolīvieši]]|| 0|| 0|| 1|| 3|| nez.|| 0|| 0|| 0|| nez.|| nez.|| nez. |- | [[etiopieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| nez.|| nez.|| nez. |- | [[beļģi]]|| +franči|| nez.|| 55|| 62|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez. |- | cita tautība|| 1 teptjars|| 3829|| 0|| 0|| nez.|| 130|| 117|| 79|| 36|| 36|| 276 |- | nenoteikta|| 205|| 51 296|| 2542|| 1505|| 1079|| 83|| +cita|| 1|| 689|| 5012|| 6914 |- | nezināma|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1 284 |} === Īpatsvars === Salīdzinot Latvijas administratīvās teritorijas 2023. gadā, vislielākais latviešu īpatsvars bija [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]] un [[Talsu novads|Talsu novadā]] (92,8 %), krievu — [[Daugavpils|Daugavpilī]] (46,9 %), baltkrievu — [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]] (14,2 %), poļu — [[Daugavpils|Daugavpilī]] (12,8 %), lietuviešu — [[Saldus novads|Saldus novadā]] (5,3 %), ukraiņu — [[Rīga|Rīgā]] (4,9 %), romu (čigānu) — [[Ventspils|Ventspilī]] (1,4 %), ebreju — [[Jūrmala|Jūrmalā]] (0,8 %), savukārt, igauņu — [[Alūksnes novads|Alūksnes novadā]] (0,8 %).<ref name=":1" /> {| class="wikitable sortable" |+Atsevišķu tautību īpatsvars procentos Latvijā 2023. gadā pilsētās<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> ! !Latvieši !Baltkrievi !Romi (čigāni) !Ebreji !Igauņi !Krievi !Lietuvieši !Poļi !Ukraiņi !Citas (neizvēlētas, nenorādītas) |- |LATVIJA |62,4 |3,0 |0,2 |0,2 |0,1 |23,7 |1,1 |1,9 |3,0 |4,4 |- |[[Rīga]] |46,6 |3,5 |0,1 |0,5 |0,1 |34,3 |0,8 |1,7 |4,9 |7,3 |- |[[Daugavpils]] |21,0 |7,1 |0,4 |0,2 |0,0 |46,9 |0,8 |12,8 |2,5 |8,3 |- |[[Jelgava]] |61,6 |4,7 |0,7 |0,1 |0,1 |24,2 |1,3 |1,6 |3,4 |2,3 |- |[[Jēkabpils]] |63,3 |2,9 |0,8 |0,1 |0,0 |23,9 |0,9 |2,4 |2,3 |3,3 |- |[[Jūrmala]] |51,8 |3,5 |0,5 |0,8 |0,1 |32,1 |0,8 |1,5 |3,0 |6,0 |- |[[Liepāja]] |59,6 |2,9 |0.,2 |0,1 |0,0 |26,6 |2,7 |0,9 |4,7 |2,3 |- |[[Ogre]] |73,4 |2,7 |0,1 |0,1 |0,1 |17,2 |0,7 |1,3 |1,9 |2,7 |- |[[Rēzekne]] |47,4 |1,5 |0,1 |0,1 |0,0 |40,8 |0,2 |2,0 |1,8 |6,1 |- |[[Valmiera]] |84,8 |1,5 |0,3 |0,0 |0,1 |9,5 |0,4 |0,7 |1,2 |1,5 |- |[[Ventspils]] |59,8 |3,9 |1,4 |0,1 |0,0 |24,6 |0,8 |0,9 |4,5 |3,9 |} == Valstiskā piederība == {{bar box |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības (2024)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=IRV010. Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības gada sākumā 2000 - 2024|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV010/table/tableViewLayout1/|access-date=2025-3-6|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |titlebar=#ddd |left1=Valstiskā piederība |right1=Procenti |float= |width=600px |bars= {{bar percent|[[Latvija]]s pilsoņi (1 613 838) {{samazinājās}} |Red|86.20}} {{bar percent|[[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņi]] (169 276) {{samazinājās}} |purple|9.04}} {{bar percent|Ukrainas kara bēgļi (25 650) {{increase}} |pink|1.37}} {{bar percent|Ārvalstnieki (88 626) {{increase}} |violet|4.73}} {{bar percent|* [[Krievija]]s pilsoņi (35 924) {{samazinājās}} |blue|1.92}} {{bar percent|* [[Ukraina]]s pilsoņi (neietverot kara bēgļus) (5662) {{samazinājās}} |pink|0.30}} {{bar percent|* [[Lietuva]]s pilsoņi (3003) {{samazinājās}} |Green|0.16}} {{bar percent|* [[Baltkrievija]]s pilsoņi (2700) {{increase}} |pink|0.14}} {{bar percent|* [[Indija]]s pilsoņi (2633) {{increase}} |violet|0.14}} {{bar percent|* [[Uzbekistāna]]s pilsoņi (1871) {{increase}} |blue|0.10}} {{bar percent|* [[Igaunija]]s pilsoņi (663) {{increase}} |blue|0.04}} {{bar percent|* [[Šrilanka]]s pilsoņi (502) {{increase}} |black|0.03}} {{bar percent|* [[Vācija]]s pilsoņi (500) {{increase}} |black|0.03}} {{bar percent|* [[Azerbaidžāna]]s pilsoņi (458) {{increase}} |black|0.02}} {{bar percent|* [[Izraēla]]s pilsoņi (423) {{increase}} |black|0.02}} }} == Pastāvīgo iedzīvotāju izcelsmes valsts == Pēc Centrālā statistikas biroja datiem Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimšanas valsts 2024. gada sākumā bija:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV050/table/tableViewLayout1/|title=IRV050. Iedzīvotāji pēc dzimšanas valsts gada sākumā 2000 - 2024|website=Statistikas datubāzes|access-date=2025-2-16}}</ref> {{div col|6}} {| class="wikitable" cellpadding="2" |----- |<center> <small><small><small>1 633 262</small></small></small>|| <small>{{LAT}}</small> |----- |<center> <small><small><small>97 627</small></small></small> || <small>{{RUS}}</small> |----- |<center> <small><small><small>52 676</small></small></small> || <small>{{UKR}}</small> |----- |<center> <small><small><small>35 854</small></small></small> || <small>{{BLR}}</small> |----- | <center> <small><small><small>11 796</small></small></small> || <small>{{LTU}}</small> |----- | <center> <small><small>5 362</small></small> || <small><small>{{KAZ}}</small> |----- | <center> <small><small>4 838</small></small> || <small><small>{{UK}}</small> |----- | <center> <small><small>3 382</small></small> || <small>{{UZB}}</small> |----- |<center> <small><small>2 701</small></small> || <small>{{EST}}</small></small> |----- | <center> <small><small>2 629</small></small> || <small>{{IND}}</small> |----- | <center> <small><small>2 329</small></small> || <small>{{DEU}}</small> |----- | <center> <small><small>1 947</small></small> || <small>{{AZE}}</small> |----- | <center> <small><small>1 861</small></small> || <small>{{karogs|Moldova}}</small> |----- | <center> <small><small>1 342</small></small> || <small>{{karogs|Gruzija}}</small> |----- | <center> <small><small>1 105</small></small> || <small>{{IRL}}</small> |----- | <center> 839 || <small>{{karogs|Tadžikistāna}}</small> |----- | <center> 770 || <small>{{karogs|Kirgizstāna}}</small> |----- | <center> 734 || <small>{{karogs|Armēnija}}</small> |- |<center> 714 || <small>{{USA}}</small> |----- | <center> 701 || <small>{{karogs|Polija}}</small></small> |- |<center> 581 || <small>{{NOR}}</small> |----- | <center> 533 || <small><small>{{karogs|Turkmenistāna}}</small> |- |<center> 522 || <small>{{karogs|Šrilanka}}</small> |- |<center> 475 || <small>{{karogs|Turcija}}</small> |- |<center> 442 || <small>{{ITA}}</small> |- |<center> 416 || <small>{{karogs|Ķīna}}</small> |- |<center> 391 || <small>{{VNM}}</small> |- |<center> 342 || <small>{{FRA}}</small> |- |<center> 363 || <small>{{SWE}}</small> |- |<center> 277 || <small>{{karogs|Dānija}}</small> |- |<center> 279 || <small>{{karogs|Spānija}}</small> |- |<center> 252 || <small>{{karogs|Nīderlande}}</small> |- |<center> 241 || <small>{{AFG}}</small> |- |<center> 202 || <small>{{karogs|Kanāda}}</small> |- |<center> 198 || <small>{{PAK}}</small> |- |<center> 194 || <small>{{karogs|Somija}}</small> |- |<center> 190 || <small>{{karogs|Ungārija}}</small> |- |<center> 171 || <small>{{karogs|Beļģija}}</small> |- |<center> 149 || <small>{{karogs|Čehija}}</small> |- |<center> 138 || <small>{{EGY}}</small> |- |<center> 136 || <small>{{karogs|Austrālija}}</small> |- |<center> 136 || <small>{{karogs|Izraēla}}</small> |- |<center> 130 || <small>{{CHE}}</small> |- |<center> 121 || <small>{{karogs|Austrija}}</small> |- |<center> 120 || <small>{{karogs|Bulgārija}}</small> |- |<center> 119 || <small>{{karogs|Filipīnas}}</small> |- |<center> 111 || <small>{{CMR}}</small> |- |<center> 102 || <small>{{karogs|Mongolija}}</small> |- |<center> 98 || <small>{{IRN}}</small> |- |<center> 86 || <small>{{SYR}}</small> |- |<center> 84 || <small>{{BRA}}</small> |- |<center> 78 || <small>{{karogs|Rumānija}}</small> |- |<center> 69 || <small>{{IRQ}}</small> |- |<center> 67 || <small>{{karogs|Portugāle}}</small> |- |<center> 66 || <small>{{karogs|Grieķija}}</small> |- |<center> 65 || <small>{{ISL}}</small> |- |<center> 63 || <small>{{karogs|Kipra}}</small> |- |<center> 59 || <small>{{NPL}}</small> |- |<center> 59 || <small>{{THA}}</small> |- |<center> 57 || <small>{{karogs|Libāna}}</small> |- |<center> 55 || <small>{{CUB}}</small> |- |<center> 55 || <small>{{ARE}}</small> |- |<center> 52 || <small>{{VEN}}</small> |- |<center> 51 || <small>{{KOR}}</small> |- |<center> 47 || <small>{{BGD}}</small> |- |<center> 44 || <small>{{NGA}}</small> |- |<center> 44 || <small>{{MEX}}</small> |- |<center> 43 || <small>{{karogs|Slovākija}}</small> |- |<center> 43 || <small>{{MAR}}</small> |- |<center> 42 || <small>{{TUN}}</small> |- |<center> 37 || <small>{{karogs|Malta}}</small> |- |<center> 35 || <small>{{COL}}</small> |- |<center> 34 || <small>{{ZAF}}</small> |- |<center> 33 || <small>{{JPN}}</small> |- |<center> 30 || <small>{{ARG}}</small> |- |<center> 27 || <small>{{SRB}}</small> |- |<center> 26 || <small>{{DZA}}</small> |- |<center> 24 || <small>{{SAU}}</small> |- |<center> 24 || <small>{{SEN}}</small> |- |<center> 22 || <small>{{ALB}}</small> |- |<center> 20 || <small>{{PER}}</small> |- |<center> 20 || <small>{{BIH}}</small> |- |<center> 19 || <small>{{MKD}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{karogs|Horvātija}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{CHL}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{COD}}</small> |- |<center> 16 || <small>{{TWN}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{karogs|Slovēnija}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{NZL}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{Singapūra}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{GHA}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{karogs|Indonēzija}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{JOR}}</small> |- |<center>11 || <small>{{karogs|Luksemburga}}</small> |- |<center> 6 </small></small> || Nav zināms |- |<center> <small>216</small> || Pārējās valstīs |- |<center> <small>'''<small><small><small>1 871 882</small></small></small>'''</small>||'''KOPĀ''' |} {{div col end}} == Pagaidu (īstermiņa) imigrācija == === Ārvalstu studenti === Latvijas attīstības plāna ietvaros 2013. gadā [[Rīgas Tehniskā universitāte]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-rektors-atklaj-latvijas-augstakas-izglitibas-centru-indija-10407|title=RTU rektors atklāj Latvijas Augstākās izglītības centru Indijā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=RTU|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/srilanka-un-indija-atklati-rtu-informacijas-un-studiju-centri|title=Šrilankā un Indijā atklāti RTU informācijas un studiju centri {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/indijas-vestnieciba-rtu-organize-studentu-dienu|title=Indijas vēstniecība RTU organizē Studentu dienu {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=RTU|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> [[Biznesa augstskola "Turība"|Turība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.turiba.lv/lv/jaunumi/turiba-ar-liaa-atbalstu-piedalas-izglitibas-izstades-indija|title=Turība ar LIAA atbalstu piedalās izglītības izstādēs Indijā|website=Biznesa augstskola Turība|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> un citas augstskolas sāka piedalīties izstādēs un atvēra informācijas centrus [[Indija|Indijā]], kā rezultātā Latvijā strauji pieauga indiešu studentu skaits.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kucinskis-gandarits-par-indiesu-studentu-skaita-pieaugumu-latvija/|title=Kučinskis gandarīts par indiešu studentu skaita pieaugumu Latvijā|website=LA.LV|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4519928/kucinskis-atzinigi-verte-indiesu-studentu-ipatsvara-pieaugumu-latvija|title=Kučinskis atzinīgi vērtē indiešu studentu īpatsvara pieaugumu Latvijā|website=TVNET|access-date=2021-03-31|date=2018-06-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/254650-augstskolu-parstavji-arlietu-ministrija-diskute-par-studentu-piesaisti-no-indijas-2013|title=Augstskolu pārstāvji Ārlietu ministrijā diskutē par studentu piesaisti no Indijas - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/nakotne-tiks-veicinata-studentu-piesaiste-no-indijas-8849|title=Nākotnē tiks veicināta studentu piesaiste no Indijas {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-augstskolas-piesaista-arvien-vairak-studentu-no-indijas-un-srilankas.a139844/|title=Latvijas augstskolas piesaista arvien vairāk studentu no Indijas un Šrilankas|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> 2014. gadā [[Čennai]] atvēra Latvijas Augstākās izglītības centru, kuru dibināja RTU, [[Latvijas Universitāte]], [[Biznesa augstskola "Turība"|biznesa augstskola ''Turība'']], [[Liepājas Universitāte]], [[Banku augstskola]], [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] un [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5858309/atklaj-latvijas-augstakas-izglitibas-centru-indija|title=Atklāj Latvijas Augstākās izglītības centru Indijā|website=Apollo.lv|access-date=2021-03-31|date=2014-01-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latvijas-izglitibas-centrs-indija%E2%80%A9|title=Latvijas izglītības centrs Indijā|date=5. februāris 2014}}</ref> {| class="wikitable sortable" |+Ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās (mācību gada sākumā)<ref name=":2" /> !Valsts !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 |- |{{Indija}} |164 |429 |714 |1233 |2070 |2719 |2152 |1702 |1754 |2643 |- |{{Uzbekistāna}} |625 |874 |1025 |1116 |1243 |1717 |1710 |1397 |1327 |1211 |- |{{Zviedrija}} |260 |326 |363 |396 |400 |456 |527 |654 |822 |908 |- |{{Vācija}} |841 |976 |902 |1047 |995 |1011 |1031 |1001 |880 |761 |- |{{Ukraina}} |196 |233 |242 |252 |372 |557 |791 |915 |1230 |750 |- |{{Šrilanka}} |30 |62 |80 |123 |196 |295 |349 |319 |422 |629 |- |{{Somija}} |113 |135 |169 |229 |264 |317 |402 |450 |483 |487 |- |{{Krievija}} |509 |571 |516 |515 |538 |548 |531 |477 |364 |334 |- |{{Turcija}} |145 |145 |42 |76 |56 |78 |105 |177 |240 |319 |- |{{Norvēģija}} |155 |166 |175 |176 |180 |174 |176 |187 |220 |227 |- |{{Kamerūna}} |6 |4 |8 |8 |10 |15 |58 |213 |154 |121 |- |{{Pakistāna}} |19 |34 |77 |137 |187 |234 |188 |230 |194 |113 |- |{{Lietuva}} |189 |202 |146 |155 |148 |166 |137 |116 |111 |103 |- |{{Kazahstāna}} |257 |327 |276 |306 |214 |186 |169 |151 |118 |97 |- |{{Baltkrievija}} |200 |190 |136 |129 |125 |110 |100 |108 |92 |74 |} Kopš 2014. gada, samazinoties vietējo studentu skaitam, palielinās ārvalstu studentu skaits — to īpatsvars ir pieaudzis no 6% 2014. gadā līdz 14% 2023. gadā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv:443/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA050/|title=Mobilie studenti Latvijā pēc dzimuma, valsts, kurā iegūta iepriekšējā izglītība un izglītības tematiskās grupas (mācību gada sākumā) 2014 - 2022|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" ! !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 |- |Ārvalstu studenti |5 255 |{{Increase|6465}}6465 |{{Decrease|-6130}}6130 |{{Increase|7564}}7564 |{{Increase|8380}}8380 |{{Increase|10148}}10148 |{{Decrease|-10025}}10025 |{{Decrease|-10025}}9810 |{{Increase|10148}}10080 |{{Increase|10148}}10425 |- |Vietējie studenti |80 626 |{{Decrease|-77817}}77817 |{{Decrease|-76784}}76784 |{{Decrease|-74038}}74038 |{{Decrease|-71975}}71975 |{{Decrease|-69260}}69260 |{{Decrease|-68523}}68523 |{{Decrease|-68523}}67566 |{{Decrease|-68523}}65288 |{{Decrease|-68523}}63592 |- |Studentu kopskaits |85 881 |{{Decrease|-84282}}84282 |{{Decrease|-82914}}82914 |{{Decrease|-81602}}81602 |{{Decrease|-80355}}80355 |{{Decrease|-79408}}79408 |{{Decrease|-78548}}78548 |{{Decrease|-78548}}77376 |{{Decrease|-78548}}75368 |{{Decrease|-68523}}74017 |} === Ārvalstu darbaspēks === Līdz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumam Ukrainā]] Latvijas [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]] visvairāk darba atļauju izsniedza ārvalstu darbaspēkam no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. 2014. gadā darba atļaujas saņēma 1069 Ukrainas (33% no kopējā atļauju skaita) un 958 Baltkrievijas pilsoņi, bet 2018. gadā piešķirto darba atļauju skaits darba meklētājiem no Ukrainas sasniedza 5771 un Baltkrievijas 1825.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/bridina-par-darbaspeka-ievesanas-nosacijumu-apiesanu-politiki-nesteigs-tos-mainit.a306909/|title=Brīdina par darbaspēka ievešanas nosacījumu apiešanu; politiķi nesteigs tos mainīt|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> == Reliģija == [[Latvijas Tieslietu ministrija]]s ziņojumā par reliģisko organizāciju iesniegtajiem pārskatiem par darbību 2015. gadā minēts, ka 35 dažādām reliģiskām organizācijām Latvijā bija reģistrētas 957 draudzes, 153 autonomās draudzes un 880 dievnami vai kulta celtnes. Kā kopējais ticīgo skaits minēts 1,517 miljoni. Pēc šī ziņojuma [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai]] bija 700 465 locekļi, [[Romas Katoļu baznīca]]i Latvijā — 415 440 locekļu,<ref>Romas Katoļu baznīca Latvijā pārskatu par savu darbību nesniedza, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu, tomēr Tieslietu ministrija tās draudžu locekļu skaitu vērtēja ap 500 000, pamatojoties uz interneta vidē ([http://www.katedrale.lv/index.php?id=11755]{{Novecojusi saite}}) sniegto informāciju</ref> [[Latvijas pareizticīgā baznīca|Latvijas pareizticīgajai baznīcai]] — 370 000 locekļi, [[vecticībnieki|Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcai]] — 35 872 locekļi, bet dievkalpojumus apmeklējot 41 042 cilvēki, [[Baptisti|Latvijas Baptistu draudžu savienībai]] — 6888 locekļi, [[Septītās dienas adventisti|Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienībā]] — 3935 locekļi, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībām — 3187 locekļi, Evaņģēliskās ticības kristiešu draudzēm — 3175 locekļi, Jaunās Paaudzes draudzēm — 3000 locekļi, Evaņģēlisko kristiešu draudzēm — 1717 locekļi. Minēts, ka Latvijā ir 1295 jaunapustuliskie kristieši, 972 [[mormoņi]], 526 metodisti, 697 [[dievturi]], 310 vācu luterāņi, 337 [[musulmaņi]],<ref>Tieslietu ministrijas ziņojumā rakstīts, ka Latvijā islāma piekritēju un personu, kuras apmeklē draudžu dievkalpojumus, varētu būt līdz pat 10 tūkstošiem (ziņojumā atsauce uz [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/364940-latvijas_musulmani_sapno_par_klasisku_moseju_riga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120815004221/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/364940-latvijas_musulmani_sapno_par_klasisku_moseju_riga |date={{dat|2012|08|15||bez}} }})</ref> 387 [[jūdaisti]], 721 [[Jehovas liecinieki|Jehovas liecinieks]], 162 [[budisti]], 145 [[Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība|krišnaīti]], 100 [[Reformātu baznīca|reformāti]], 61 [[anglikānis]] u.c. ticību pārstāvji.<ref>[https://www.tm.gov.lv/files/l1_MjAxNi9STy9STyBwxIFyc2thdHMgMjAxNSBwcmVzZWkuZG9jeA/2016/RO/RO%20p%C4%81rskats%202015%20presei.docx Ziņojums par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2015. gadā]{{Novecojusi saite}}</ref> Reliģisko organizāciju sniegto datu precizitāte ir tikusi apšaubīta, jo tie kopumā liecina par ārkārtīgi strauju reliģijām piederīgo skaita palielināšanos, kamēr dažādas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ticīgo skaits varētu būt vismaz uz pusi mazāks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/124739/baznicas-fantaze-20-gadu-laika-ticigo-skaits-latvija-pieaudzis-par-miljonu |title=Baznīcas fantazē: 20 gadu laikā ticīgo skaits Latvijā pieaudzis par miljonu |access-date={{dat|2015|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150213123624/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/124739/baznicas-fantaze-20-gadu-laika-ticigo-skaits-latvija-pieaudzis-par-miljonu |archivedate={{dat|2015|02|13||bez}} }}</ref> {| class="wikitable" |- ! Ticības!! 1860!! %!! 1897!! %!! 1920!! %!! 1925!! %!! 1930!! %!! 1935!! %!! 2011!! % |- | iedzīvotāju skaits|| 1 285 293|| 100.00|| 1 929 387|| 100.00|| 1 596 131|| 100.00|| 1 844 805|| 100.00|| 1 900 045|| 100.00|| 1 950 502|| 100.00||2 070 371||100.00 |- | [[luterāņi]]|| 852 749|| 66.35|| 1 140 173|| 59.10|| 914 409|| 57.29|| 1 055 167|| 57.20|| 1 057 877|| 55.68|| 1 075 641|| 55.15||708 773|| 34.23 |- | u.c.[[protestanti]]|| +luterāņi|| 0.00|| 8949|| 0.46|| 9697|| 0.61|| 15 652|| 0.85|| 17 069|| 0.90|| 19 146|| 0.98 || 17 936|| 0.87 |- | [[katoļi]]|| 236 384|| 18.39|| 390 106|| 20.22|| 375 227|| 23.51|| 416 769|| 22.59|| 450 210|| 23.69|| 476 963|| 24.45 || ~500 000|| ~24.15 |- | [[Pareizticība|pareizticīgie]]|| 114 358|| 8.90|| 166 240|| 8.62|| 138 803|| 8.70|| 167 538|| 9.08|| 169 625|| 8.93|| 174 389|| 8.94|| 370 000 ||17.87 |- | [[vecticībnieki]]|| 40 503|| 3.15|| 79 709|| 4.13|| 73 310|| 4.59|| 89 239|| 4.84|| 96 802|| 5.09|| 107 195|| 5.50 || 34 517 ||1.67 |- | u.c.[[kristieši]]|| 1|| 0.00|| 333|| 0.02|| 1153|| 0.07|| 166|| 0.01|| 297|| 0.02|| 136|| 0.01 || 11 614 ||0.56 |- | [[jūdaisti]]|| 41 281|| 3.21|| 142 087|| 7.36|| 79 626|| 4.99|| 95 733|| 5.19|| 93 741|| 4.93|| 93 406|| 4.79 || 416 ||0.02 |- | u.c.ticības|| 17|| 0.00|| 1790|| 0.09|| 199|| 0.01|| 175|| 0.01|| 255|| 0.01|| 136|| 0.01 || 1460 ||0.07 |- | nezināmi|| 0|| 0.00|| 0|| 0.00|| 3707|| 0.23|| 4366|| 0.23|| 14 169|| 0.75|| 3490|| 0.17 || || |} == Vecumstruktūra == ''Eurostat'' dati par 2011. gadu liecina, ka pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā vairāk nekā divas reizes pārsniedza vīriešu skaitu, kas ir lielākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Latvijā starp iedzīvotājiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecumu, uz 100 vīriešiem bija 207,6 sievietes, turpretī Igaunijā 204,3 un Lietuvā 197 sievietes un ES valstīs vidēji uz 100 vīriešiem pensijas vecumā bija 138,2 sievietes.<ref>[https://www.apollo.lv/5710880/pensijas-vecuma-sieviesu-skaits-latvija-divas-reizes-parsniedz-viriesu-skaitu Pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā divas reizes pārsniedz vīriešu skaitu. Apollo, LETA, 2012. gada 7. martā]</ref> [[Attēls:Approximate demographic evolution in Latvia.png|thumb|400px|Vecumstruktūras aptuvenās izmaiņas Latvijā no 1920. līdz 2011. gadam]] {| class="wikitable sortable" |+ '''Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas procentos'''<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /><ref>1897—1959. uzrādītas vecuma grupas līdz 20 gadiem, 20—65 g. un virs 65 g. (1959. — virs 70 g.), skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.</ref><ref>1970—2006. uzrādītas vecuma grupas atbilstoši attiecīgo gadu likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam, skat.: Demogrāfija 2006. LR CSP. Rīga. 2006. {{ISBN|998406287221}} — 22. lpp.</ref> ! width="80pt"|Gads ! width="80pt"|Līdz darbspējas vecumam ! width="80pt"|Darbspējas vecumā ! width="80pt"|Virs darbspējas vecuma |- | 1897 | align="right" | 41,0 | align="right" | 52,8 | align="right" | 6,2 |- | 1920 | align="right" | 38,3 | align="right" | 52,9 | align="right" | 8,6 |- | 1935 | align="right" | 30,4 | align="right" | 60,3 | align="right" | 9,2 |- | 1943 | align="right" | 29,1 | align="right" | 60,6 | align="right" | 10,3 |- | 1959 | align="right" | 30.0 | align="right" | 63,2 | align="right" | 6,8 |- | 1970 | align="right" | 23,1 | align="right" | 56,2 | align="right" | 20,7 |- | 1979 | align="right" | 21,8 | align="right" | 58,3 | align="right" | 19,9 |- | 1990 | align="right" | 22,8 | align="right" | 56,5 | align="right" | 20,7 |- | 1995 | align="right" | 20,9 | align="right" | 56,4 | align="right" | 22,7 |- | 2000 | align="right" | 18,0 | align="right" | 58,9 | align="right" | 23,1 |- | 2005 | align="right" | 15,0 | align="right" | 63,5 | align="right" | 21,5 |- | 2010 | align="right" | 14,2 | align="right" | 64,7 | align="right" | 21,1 |- | 2015 | align="right" | 15,0 | align="right" | 62,0 | align="right" | 23,0 |- | 2020 | align="right" | 16,0 | align="right" | 60,9 | align="right" | 23,1 |- | 2022 | align="right" | 16,0 | align="right" | 61,8 | align="right" | 22,2 |- |} == Urbanizācijas līmenis == Pēc aplēsēm un iedzīvotāju uzskaites datiem pilsētnieku īpatsvars Latvijā ir vairākkārt mainījies, strauji pieaugot līdz Pirmajam pasaules karam, stabilizējoties pēc [[1920. gada zemes reforma]]s 20%—35% robežās,<ref>1800.-1941. gada dati no: [[Jānis Rutkis]]. Latvijas ģeogrāfija. Stokholma: Apgāds Zemgale, 1960. — 427. lpp.</ref> tad atkal strauji pieaugot pēc Otrā pasaules kara [[Latvijas PSR]] zemes kolektivizācijas un industrializācijas laikā, beidzot stabilizējoties 69%—67% robežās pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s: {| class="wikitable" |- ! !! 1800!!1863!!1897!!1914!!1920!!1925!!1930!!1935!!1941!!1959!!1970!!1979!!1989!!1995!!2000!!2005!!2011!!2016!!2021 |- | '''Pilsētnieki, %'''||7,3||14,8||29,4||40,3||23,6||32,8||34,9||34,6||29,5||51,7||61,0||66,5||69,4||68,8||68,1||68,0||67,7||67,4||68,2 |} == Demogrāfiskā stāvokļa izmaiņas pēc 2000. gada == Pēc 2000. gada Latvijā turpināja pasliktināties demogrāfiskā situācija un visas dekādes ilgumā bija mirstības pārsvars pār dzimstību un negatīvs migrācijas saldo. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem Latvijas iedzīvotāju skaits no 2001. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 1. janvārim samazinājās par 340 tūkstošiem — par 211,4 tūkstošiem migrācijas un 128,6 tūkstošiem negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Līdzīga iedzīvotāju skaita samazināšanās šajā periodā notika arī tādās jaunajās ES valstīs kā [[Rumānija]], [[Lietuva]], [[Bulgārija]], [[Igaunija]] un [[Ungārija]], kas korelē ar relatīvo [[IKP]] uz vienu iedzīvotāju.<ref>[http://www.irir.lv/2013/4/30/kas-aptures-iedzivotaju-samazinasanos-jaunajas-es-valstis Kas apturēs iedzīvotāju skaita samazināšanos?] Andris Strazds, Tomass Greness. "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" 2013. gada 30. aprīlī (tulkojums no publikacijas ''Roubini Global Economics EconoMonitor'')</ref> Bērnu un pusaudžu (līdz 14 gadu vecumam) skaits samazinājās par 121 600 jeb vidēji par 12 200 gadā, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājās no 18% līdz 13,7%. Pateicoties dzimstības pieaugumam šis kritums kļuva lēnāks, proti, ja 2000. gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18 300, tad 2010. gadā — par 2600. Tomēr 2010. gadā Latvijā bija zemākais jaundzimušo bērnu skaits (19 200) kopš 1997. un 1998. gada, kad pasaulē nāca attiecīgi 18 830 un 18 400 bērni. <ref>[http://www.nozare.lv/business/top/0F3E7289-7A46-49A6-A0DB-762AADF22F05/ Nozare.lv pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem]{{Novecojusi saite}}</ref> 2011. gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes lielāks nekā bērnu un pusaudžu skaits. Kopš 2000. gada iedzīvotāju īpatsvars 15—64 gadu vecumā palielinājās par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā savukārt pieauga par 33 800, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieauga no 14,8% līdz 17,4% vai par 2,6 procentpunktiem. 2010. gadā vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedza sieviešu skaitu par 2,2 %, bet vecuma grupā 15—64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars — par 2,7%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 35%. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas iedzīvotāju dzīvildze pastāvīgi palielinās, tomēr saglabājas ievērojama starpība starp sieviešu un vīriešu dzīves ilgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMV060/|title=IMV060. Mirušo vidējais vecums 1962 - 2022|website=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref> Sakarā ar dzīvildzes starpību sieviešu mirstība pārsniedz vīriešu mirstību:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMV010/|title=IMV010. Mirušo skaits pēc dzimuma un vecuma 1920 - 2022|website=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref> {| class="wikitable" |- ! Vidējā dzīvildze, gadi !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019 !2020 !2021 !2022 |- | '''Vīrieši''' ||63,0||63,2||63,5||64,3||64,6||64,4||64,3||64,7||65,4||66,1||66,8||67,1||67,5||67,7||67,8||68,1||68,7||68,9||69,2||69,7 |70,1 |69,9 |69,6 |- | '''Sievietes'''||74,5||74,7||74,8||75,0||75,1||75,4||75,2||75,7||76,0||76,3||76,8||77,0||77,8||77,8||78,2||78,6||78,8||79,1||79,3||79,6 |79,9 |79,8 |80,1 |- | '''Kopējā''' ||68,8||69,0||69,1||69,8||69,9||69,8||69,8||70,2||70,7||71,3||72,0||72,2||72,9||73,0||73,2||73,7||74,0||74,3||74,6||75,0 |75,3 |75,1 |75,2 |} {| class="wikitable" |- ! Mirstība, tūkstošos !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019 !2020 !2021 !2022 |- | '''Vīrieši''' ||16,2||16,5||16,4||15,9||15,9||16,6||16,6||16,3||15,4||14,5||14,6||13,9||13,8||13,5||13,7||13,3||13,5||13,6||13,5||13,0 |13,5 |16,2 |14,5 |- | '''Sievietes'''||16,0||16,5||16,1||16,5||16,1||16,2||16,5||16,7||15,6||15,4||15,5||14,7||15,2||15,2||14,7||15,1||15,1||15,2||15,3||14,7 |15,4 |18,4 |16,2 |- | '''Kopējā''' ||32,2||33,0||32,5||32,4||32,0||32,8||33,1||33,0||31,0||29,9||30,0||28,6||29,0||28,7||28,4||28,4||28,6||28,8||28,8||27,7 |28,9 |34,6 |30,7 |} === Migrācija === Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2011. gada 1. janvārī ārvalstīs bija reģistrēti 57 605 Latvijas valsts piederīgie (pilsoņi un [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]]).<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/CDCD5E11-CBCE-45EE-85E2-13D9D658D1CC LETA ziņa 2001. gada 6. septembrī].{{Novecojusi saite}}</ref> No Iedzīvotāju reģistra zināms, ka 2011. gadā uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs oficiāli pārcēlās vēl 14 450 Latvijas valstspiederīgie, pie kam vairāk kā puse no viņiem piereģistrējās Lielbritānijā un Īrijā. Oficiāli Iedzīvotāju reģistrā 2012. gada sākumā bija iekļautas ziņas par 72 292 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri kā savu pastāvīgo dzīvesvietu norādījuši adresi ārzemēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gada-laika-uz-dzivi-arvalstis-oficiali-parcelusies-14450-iedzivotaji.a14842/ Gada laikā uz dzīvi ārvalstīs oficiāli pārcēlušies 14 450 iedzīvotāji.] Lsm.lv, LETA, 2012. gada 8. marts. {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240921072900/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gada-laika-uz-dzivi-arvalstis-oficiali-parcelusies-14450-iedzivotaji.a14842/ |date=2024. gada 21. Septembris }}</ref> No tiem 54 685 kā pilngadīgi Latvijas pilsoņi bija tiesīgi piedalīties [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2012. gada referendumā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-0200.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti ārzemēs |publisher=Tn2012.cvk.lv |date=2012-02-18 |accessdate=2012-02-23}}</ref> Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem līdz [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)|2008. gada krīzes]] sākumam no Latvijas oficiāli reģistrēto izceļotāju skaits bija 15—25 tūkstoši gadā, tad strauji pieauga līdz gandrīz 40 tūkstošiem 2010. gadā, bet pēc krīzes pārvarēšanas atkal samazinājās līdz 15 tūkstošiem gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE010/|title=IBE010. Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija pa valstu grupām 1990 - 2022|last=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref> {| class="wikitable sortable" |- ! <small>Migrantu skaits, tūkstošos</small> !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019!!2020 !2021 !2022 |- | '''Emigranti'''||22,9||24,5||15,8||15,6||20,2||17,6||17,0||15,5||27,0||38,2||39,6||30,3||25,2||22,6||19,0||20,1||20,6 ||17,7||15,8||14,6||12,0 |13,0 |16,7 |- | '''Imigranti'''||6,5||5,4||6,6||4,1||4,8||6,7||8,2||7,5||4,7||3,7||4,0||10,2||13,3||8,3||10,4||9,5||8,3||9,9||10,9||11,2||8,8 |12,7 |38,7 |- | '''Migrācijas saldo'''||-16,2||-19,2||-9,2||-11,6||-15,3||-10,9||-8,8||-7,9||-22,4||-34,5||-35,6||-20,1||-11,9||-14,3||-8,6||-10,6||-12,2||-7,8||-4,9||-3,4||-3,2 | -0,3 |22,0 |} Daļa no imigrantiem ir remigranti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBR/IBR010/|title=IBR010. Remigrantus raksturojošie rādītāji 2013 - 2022|last=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref>: {| class="wikitable sortable" |+ !Remigrantu skaits !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 |- |'''Remigranti''' |5648 |6762 |5617 |5409 |5455 |4852 |5114 |4728 |6954 |9309 |- |'''Latvijas pilsoņi''' |4774 |5864 |4974 |4897 |4780 |4346 |4578 |4250 |6210 |8030 |- |'''Latvijas nepilsoņi''' |617 |719 |482 |379 |525 |367 |327 |367 |577 |887 |- |'''Dzimuši Latvijā''' (nav Latvijas pilsoņi un Latvijas nepilsoņi) |257 |179 |161 |133 |150 |139 |209 |111 |167 |392 |- |'''Remigrantu īpatsvars (%) no visiem imigrantiem''' |68,1 |65,2 |59,3 |64,8 |55,0 |44,5 |45,6 |53,5 |54,8 |24,0 |} Savukārt pēc ekonomista [[Mihails Hazans|Mihaila Hazana]] aplēsēm laikā no 2000. līdz 2010. gadam no Latvijas aizbraukuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku, kaut arī citu valstu reģistros (ietverot apdrošināšanas numuru piešķiršanas statistiku) atrodamas ziņas par 170 tūkstošiem Latvijas cilvēku. Viņš uzskata, ka uz [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] ir aizbraukuši 76—87 tūkstoši, uz [[Īrija|Īriju]] 28—34 tūkstoši, uz [[Ziemeļeiropa|Ziemeļvalstīm]] (galvenokārt uz [[Norvēģija|Norvēģiju]]) 11—13 tūkstoši cilvēku. Uz pārējām Eiropas valstīm ir aizplūduši 21—24 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet ārpus Eiropas (uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju) 14—18 tūkstoši, uz citām valstīm vēl 19—24 tūkstoši cilvēku.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/emigrejusi-vismaz-200-000-cilveku-latvijas-zaudejumi-ap-100-miljardiem-latu-13914258 Emigrējuši vismaz 200 000 cilvēku, Latvijas zaudējumi — ap 100 miljardiem latu. Kristaps Kalns. Diena.lv, 2011. gada 10. novembrī]</ref> Lielākā daļa iedzīvotāju, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformēja par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam bija jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas. M. Hazans prognozēja, ka emigrācija lielos apjomos saglabāsies vēl līdz 2014.—2015. gadam, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku. Ja pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)|2008. gada krīzes]] tikai apmēram 20% no emigrantiem bija augstākā izglītība, tad krīzes laikā to īpatsvars pārsniedza 30%.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/41849791/hazans-tuvakajos-tris-cetros-gados-no-latvijas-emigres-vel-100-000-cilveku Hazans: Tuvākajos trīs četros gados no Latvijas emigrēs vēl 100 000 cilvēku.] [[Delfi (portāls)|Delfi]] 21.11.2011.</ref> Pēc Latvijas Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņām kopējais skolas vecuma bērnu skaits, kas 2010. gadā nebija reģistrēts nevienas izglītības iestādes sarakstā bija 11 327, 2011. gadā — 12 463, bet 2012./2013. mācību gadā 12 618. 2010. gadā dienestam bija informācija par 5646 skolas vecuma bērniem, 2011. gadā par 7915, bet 2012./2013. gadā par 9,6 tūkstoši bērnu, kas mācījās ārvalstīs.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/2741_arvalstis-macas-teju-desmit-tukstosi-latvijas-iedzivotaju-bernu ĀRVALSTĪS MĀCĀS TEJU DESMIT TŪKSTOŠI LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU BĒRNU] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213125110/http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/2741_arvalstis-macas-teju-desmit-tukstosi-latvijas-iedzivotaju-bernu |date={{dat|2015|02|13||bez}} }} lat.mixnews.lv no ''[[Baltic News Service|BNS]]''</ref> [[Saeima]]s Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa pauda uzskatu, ka ir nepieļaujama situācija, ka valstī nav informācijas par 2648 bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem būtu jāapmeklē izglītības iestādes.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/6947_deputatiem-skiet-nepielaujami-ka-trukst-informacijas-par-2648-berniem-vecuma-no-pieciem-lidz-18-gadiem DEPUTĀTIEM ŠĶIET NEPIEĻAUJAMI, KA TRŪKST INFORMĀCIJAS PAR 2648 BĒRNIEM VECUMĀ NO PIECIEM LĪDZ 18 GADIEM] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130510143319/http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/6947_deputatiem-skiet-nepielaujami-ka-trukst-informacijas-par-2648-berniem-vecuma-no-pieciem-lidz-18-gadiem |date={{dat|2013|05|10||bez}} }} lat.mixnews.lv</ref> Atbilstoši ''Eurostat'' informācijai par migrācijas radītajām iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības valstīs 2013. gadā lielākais negatīvais migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem bija Kiprā (-13,9), Latvijā (-7,1), Lietuvā (-5,7), Īrijā (-5,6), Spānijā (-4,7) un Grieķijā (-4,7).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/11032_12018.htm |title=Eurostat. EU28 population 507.4 million at 1 January 2014. |access-date={{dat|2014|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130529221647/http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/11032_12018.htm |archivedate={{dat|2013|05|29||bez}} }}</ref> === Latvijas valstspiederīgo skaits ārpus Latvijas === Pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2017. gadā lielākais reģistrēto Latvijas valstspiederīgo skaits bija šādās pasaules valstīs:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf |title=Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs (datums=01.01.2017) |access-date=13.08.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170608001148/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf |archivedate=08.06.2017 }}</ref> {{div col|2}} {| class="wikitable" cellpadding="2" |----- |1. {{GBR}} || <center> 62 607 (62 181 pilsoņi, 426 nepilsoņi) |----- |2. {{karogs|Īrija}} || <center> 19 054 (18 834 pilsoņi, 220 nepilsoņi) |----- |3. {{DEU}} || <center> 15 299 (14 411 pilsoņi, 887 nepilsoņi) |----- |4. {{USA}} || <center> 15 238 (14 515 pilsoņi, 723 nepilsoņi) |----- |5. {{AUS}} || <center> 5425 (5407 pilsoņi, 18 nepilsoņi) |----- |6. {{CAN}} || <center> 5011 (4920 pilsoņi, 91 nepilsoņi) |----- |7. {{RUS}} || <center> 4572 (4034 pilsoņi, 538 nepilsoņi) |- |8. {{karogs|Izraēla}} |<center> 3974 (3878 pilsoņi, 96 nepilsoņi) |- |9. {{SWE}} |<center> 3684 (3616 pilsoņi, 68 nepilsoņi) |- |10. {{NOR}} |<center> 2673 (2644 pilsoņi, 29 nepilsoņi) |- |11. {{FRA}} |<center> 2578 (2315 pilsoņi, 263 nepilsoņi) |- |12. {{EST}} |<center> 2108 (2039 pilsoņi, 69 nepilsoņi) |- |13. {{karogs|Spānija}} |<center> 1860 (1647 pilsoņi, 213 nepilsoņi) |- |14.{{karogs|Nīderlande}} |<center> 1742 (1688 pilsoņi, 54 nepilsoņi) |- |15. {{ITA}} |<center>1732 (1592 pilsoņi, 140 nepilsoņi) |- |16. {{karogs|Dānija}} |<center>1581 (1520 pilsoņi, 61 nepilsoņi) |- |17. {{karogs|Šveice}} |<center>1253 (1193 pilsoņi, 60 nepilsoņi) |- |18. {{BLR}} |<center> 1105 (876 pilsoņi, 229 nepilsoņi) |- |19. {{karogs|Beļģija}} |<center>1058 (1017 pilsoņi, 36 nepilsoņi) |- |20. {{karogs|Somija}} |<center>1057 (1007 pilsoņi, 50 nepilsoņi) |- |21. {{karogs|Ukraina}} |<center>786 (601 pilsoņi, 185 nepilsoņi) |----- |----- |'''KOPĀ''' || <center> '''160 807''' (155 965 pilsoņi, 4836 nepilsoņi) |} {{div col end}} == 2011. gada tautas skaitīšanas dati == {{Pamatraksts|2011. gada tautas skaitīšana Latvijā}} 2011. gadā Latvijā tika veikta kārtējā tautas skaitīšana. No 1. marta līdz 10. jūnijam ar tiešām vizītēm pie iedzīvotājiem un interneta reģistrācijas palīdzību tika iegūti dati par 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Analizējot valsts informācijas sistēmās un administratīvajos reģistros iekļautos datus, tika gūti papildus dati par tautas skaitīšanā nesastaptajiem iedzīvotājiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskajiem datiem Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2 067 887. Tas liecina, ka negatīvā iedzīvotāju dabiskā pieauguma un starptautiskās migrācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada tautas skaitīšanas samazinājies par aptuveni 309 000 cilvēku (13%), jo iepriekšējā tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji. Kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 000 (-13%), tai skaitā bērnu (0—14 gadu) vecumā par 138 000 (-32,2%), darbspējas vecuma grupā (15—61 gads) par 185 000 (-12,3%). Par 14 000 (+3,3%) pieaudzis pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Bērnu skaits [[Vidzeme]]s reģionā samazinājies par 44,1%, [[Latgale]]s reģionā par 41,7%, [[Kurzeme]]s reģionā par 36,2% un [[Zemgale]]s reģionā par 35,9%. Iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Latgales reģionā (par 21,1%) un Vidzemes reģionā (par 17,5%). Īpaši strauja samazināšanās par 25—33% bijusi [[Aglonas novads|Aglonas]], [[Alojas novads|Alojas]], [[Alsungas novads|Alsungas]], [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Ciblas novads|Ciblas]], [[Dagdas novads|Dagdas]], [[Ērgļu novads|Ērgļu]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Kārsavas novads|Kārsavas]], [[Neretas novads|Neretas]], [[Rugāju novads|Rugāju]], [[Rundāles novads|Rundāles]], [[Tērvetes novads|Tērvetes]] un [[Viļakas novads|Viļakas]] novados. Vienīgi Pierīgas reģiona novados iedzīvotāju skaits kopumā pieaudzis par 3,2%. No kopējā iedzīvotāju skaita latvieši veidoja 62,1%, bet krievi 26,9%. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija pieaudzis no 57,7% līdz 62,1%, savukārt krievu īpatsvars samazinājies no 29,6% līdz 26,9%, baltkrievu no 4,1% līdz 3,3%, ukraiņu no 2,7% līdz 2,2%, poļu no 2,5% līdz 2,2%, lietuviešu no 1,4% līdz 1,2%. Latvijas pilsoņu proporcija palielinājusies no 74,5% līdz 83,8%. 946 800 (45,8%) no Latvijas iedzīvotājiem bija vīrieši un 1 121 100 (54,2%) sievietes, pie kam vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija samazinājies. 42,5% iedzīvotāju bija ekonomiski neaktīvi, tostarp 26,6% ir nestrādājošie pensionāri, 7,8% nestrādājoši studenti un skolēni, 8,1% personas ar citu statusu. Personu ar augstāko izglītību īpatsvars bija palielinājies no 13,9% līdz 23%, ar profesionālo vidējo izglītību no 20,2% līdz 29,4%, samazinājies personu īpatsvars ar vispārējo vidējo izglītību no 31% uz 22,9%, ar pamatizglītību no 26,5% uz 18%, ar sākumskolas vai zemāku izglītību no 8,4% uz 6,7%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki |title=Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki. Nozare.lv, 18. janvāris, 2012. |access-date={{dat|2012|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150213124829/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=2011. gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji. www.csb.gov.lv 18.01.2012. |access-date=19.01.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate=29.01.2012 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas demogrāfija| ]] auegaxooh3henz501a5nespe0sxqllv 4297028 4296983 2025-06-20T08:49:23Z Turaids 8965 4297028 wikitext text/x-wiki {{Valsts demogrāfijas infokaste |country=Latvijas |image=[[Attēls:Latvia single age population pyramid 2020.png|350px]] |caption=Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra 2020. gads |size_of_population={{samazinājās}} 1 856 932 (2025)<ref name="ire060">{{Tīmekļa atsauce|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2025|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRE060/table/tableViewLayout1/|access-date=2025-06-20|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |growth= |birth=8,5 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023" /> |death=16,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023" /> |fertility=1,6 bērni uz sievieti (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer">{{Tīmekļa atsauce|title=Latvia Demographics (2023) - Worldometer|url=https://www.worldometers.info/demographics/latvia-demographics/|access-date=2023-11-12|website=www.worldometers.info|language=en}}</ref> |infant_mortality=2,8 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life=76,1 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life_male=71,7 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life_female=80,2 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |total_mf_ratio=0,86 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum">{{Tīmekļa atsauce|title=IRD010. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc dzimuma pa galvenajām vecuma grupām reģionos, republikas pilsētās, novados un 21 attīstības centrā gada sākumā 1970 - 2022|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/IRD010/|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |sr_at_birth=1,06 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_under_15=1,06 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_15-64_years=0,97 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_65_years_over=0,50 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |net_migration=11,7 migranti uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023" /> |major_ethnic= [[Latvieši]] (63,7%) (2025)<ref name="ire060"/> |minor_ethnic=[[Latvijas krievi|krievi]] (23,4%), [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (2,9%), [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]] (2,8%), [[Latvijas poļi|poļi]] (1,9%) (2025)<ref name="ire060"/> |official=[[Latviešu valoda|Latviešu]] |spoken=[[Latviešu valoda|Latviešu]] (62,0%), [[Krievu valoda Latvijā|Krievu]] (34,6%) (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=PIA77. Valodu lietojums (dzimtā valoda un mājās lietotā valoda) sadalījumā pa reģioniem 2022. gadā (procentos no iedzīvotāju skaita attiecīgajā grupā)|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA77.px/|access-date=2023-11-21|website=Statistikas datubāzes}}</ref> }} [[Attēls:Latvia_single_age_population_pyramid_2020.png|thumb|350x350px|Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā]] '''Latvijas demogrāfija''' ir [[Latvija]]s iedzīvotāju [[demogrāfija|demogrāfisko]] rādītāju kopums, ietverot informāciju par [[Latvija]]s iedzīvotāju skaitu, tautību, [[urbanizācija]]s līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem. Kopš 1991. gada Latvijā ir negatīvs [[dabiskais pieaugums]], mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/288718-demografijas-raditaji-nemainas-piedzimst-mazak-neka-nomirst-2017 |title=Demogrāfijas rādītāji nemainās: piedzimst mazāk nekā nomirs |website=[[LV portāls]] |date={{dat|2017|10|03||bez}} }} [[Latvijas Centrālā statistikas pārvalde]], 20.07.2017.</ref> līdztekus tam notiek [[Latvijas mazākumtautības|cittautiešu]] pakāpeniska [[pārtautošanās]] un latviešu īpatsvara palielināšanās.<ref>SAKi: [http://www.saki.lv/sak-zinojumi-un-petijumi/zinojumi/131?sectionid=12 ''Demogrāfiskā attīstība Latvijā 21. gadsimta sākumā '']{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == 13. gadsimta vidū kopējais iedzīvotāju skaits tagadējās Latvijas teritorijā tiek lēsts ap 300 000, bet pēc [[Livonijas krusta kari]]em iedzīvotāju skaits palielinājās un 16. gadsimta vidū [[Livonijas Konfederācija]] bija samērā blīvi apdzīvota zeme. 16.—17. gadsimta lielo karu rezultātā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās. Pēc vēsturnieka [[Edgars Dunsdorfs|Edgara Dunsdorfa]] veiktajām aplēsēm 1700. gadā Latvijas teritorijā dzīvoja tikai 465 000 iedzīvotāju ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] 209 000, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] 153 000, [[Inflantijas vaivadija|Latgalē]] 103 000).<ref>[[Edgars Dunsdorfs]]. Latvijas vēsture 1600—1710. Stokholma, 1962; 181 lpp.</ref> Milzīgus iedzīvotāju zaudējumus izraisīja 1710.—1711. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]], kurā nomira apmēram puse Latvijas tālaika iedzīvotāju. Līdz 1800. gadam kopējais iedzīvotāju skaits atkal palielinājās un sasniedza 720 000 (Kurzemē un Zemgalē 307 000, Vidzemē 261 000, Latgalē 152 000).<ref>[[Latviešu Konversācijas vārdnīca]]s X. sējuma 20 426 sleja, Rīga, 1933.—1934.</ref> Industrializācijas periodā 19. gadsimta otrajā pusē Latvijas lielajās ostas un [[rūpniecība]]s pilsētās savukārt no kaimiņu guberņām ieceļoja daudz krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu, kas samazināja kopējo latviešu īpatsvaru, tomēr pilsētās tas pieauga iekšējās migrācijas dēļ. Ap 1890. gadu latvieši [[vācbaltieši|baltvāciešu]] vietā kļuva par lielāko nacionālo grupu Rīgā un 1897. gadā jau veidoja 45,0% no strauji augošās lielpilsētas iedzīvotājiem.<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=729 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Rīgā] {{ru ikona}} ''Демоскоп Weekly''</ref> [[Pirmais pasaules karš]] un lielas daļas [[Kurzeme]]s iedzīvotāju došanās bēgļu gaitās uz Krieviju 1915. gadā radīja krasu iedzīvotāju skaita samazināšanos, [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati liecina, ka 1914.—1920. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās no 2 552 000 līdz 1 596 100.<ref>[http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanu datiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140217063321/http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem |date={{dat|2014|02|17||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Kara izraisītais posts un slimības, kā arī bēgļu un kreisi orientēto latviešu palikšana [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]] stipri samazināja latviešu skaitu Latvijā, tomēr pēc neatkarīgas valsts izveidošanas [[1918]]. gada 18. novembrī un [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] noslēguma latviešu skaits atkal strauji pieauga. 1939. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits bija sasniedzis gandrīz 2 miljonus (1 994 506). [[Otrais pasaules karš]] un neatkarīgas valsts zaudēšana izmainīja iedzīvotāju skaitu un etnisko sastāvu. Kopš 1939. gada beigām uz [[Vācija]]s okupētajiem Polijas apgabaliem [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļoja]] 66 000 [[vācbaltieši|vācbaltiešu]]. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportācijās]] uz PSRS austrumu apgabaliem tika izvesti vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Nacistu okupācijas]] laikā 1941.—1943. gadā nogalināja vairāk nekā 70 tūkstošus [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2014|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 }}</ref><ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm Latvijas ebreju valsts darbinieku likteņi Otrā pasaules kara laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080626201657/http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm |date={{dat|2008|06|26||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> 1944.—1945. gadā trimdā devās vairāk nekā 130 000 latviešu. Tiek lēsts, ka 1945. gadā Latvijā bija palikuši tikai aptuveni 1 600 000 iedzīvotāju.<ref name="geo.lu.lv">[http://www.geo.lu.lv/gzzf/DDwENGINE/TINYMCE_RTE/uploaded/81-87_Eglite_XIV.pdf Pārsla Eglīte. A Brief Overview of the 20th Century Latvian Migration Studies. // Folia Geographica / Ģeogrāfiski raksti Vol. 14. Ed. G.Rudzītis. — Rīga: Latvian Geographical Society, 2008.]{{Novecojusi saite}}</ref> Latviešu īpatsvaru samazināja arī atkārtotas turīgāko un izglītotāko Latvijas [[1949. gada marta deportācijas|1949]]. gadā (42 149 cilvēku). Toties līdz [[1959]]. gadam Latvijā uz patstāvīgu dzīvi apmetās ap 410 000 cilvēku no [[Padomju Savienība]]s, bet līdz 1989. gadam vēl papildu 348 000 ieceļotāju. 1980. gadu beigās latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 52%.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju skaita un struktūras dinamika] {{lv ikona}} ''Demogrāfijas centrs''</ref> Pēc [[1990]]. gada ap 158 000 no nesenajiem ieceļotājiem atkal pameta Latviju.<ref name="geo.lu.lv"/> == Iedzīvotāju skaits Latvijas teritorijā == {{div col|3}} * 1250 — ap 300 000 * 1550 — 404 000 (aplēse)<ref>Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500—1600. Daugava. Stokholma. 1964. 210. lpp.</ref> * 1700 — 465 000 (aplēse)<ref>Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600—1700. Daugava. Stokholma. 1962. 181. lpp.</ref> * 1750 — 498 000 (aplēse)<ref name="csb skaits un blīvums">[http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-skaits-un-blivums-tema-32579.html Iedzīvotāji — skaits un blīvums — Tēma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208194656/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-skaits-un-blivums-tema-32579.html |date={{dat|2012|02|08||bez}} }}, csb.gov.lv</ref> * 1781—1797 — 873 000 (aplēse)<ref>1781. gads attiecas uz Vidzemi un Latgali, 1797. gads uz Kurzemi un Zemgali, skat.: Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1710—1800. Daugava. Stokholma. 1973. 282. lpp.</ref> * 1800 — 725 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1860 — 1 225 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1863 — 1 240 988 * 1897 — '''1 929 387'''# * 1900 — 2 008 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1914 — 2 552 000 * 1920 — 1 596 131 * 1925 — 1 844 805 * 1930 — 1 900 045 * 1935 — '''1 950 502'''# * 1939 — 1 994 506 * 1940 — 1 951 200<ref>1920—1940. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.</ref> * 1943 — 1 760 162 * 1950 — 1 943 146 * 1959 — '''2 079 948'''# * 1970 — '''2 351 903'''# * 1979 — '''2 502 816'''# * 1989 — '''2 666 567'''# * 1995 — 2 500 580 * 2000 — '''2 377 383'''# * 2002 — 2 320 956 * 2004 — 2 276 520 * 2006 — 2 227 874 * 2008 — 2 191 810 * 2010 — 2 120 504 * 2011 — '''2 070 371'''# * 2012 — 2 044 813 * 2013 — 2 023 825 * 2014 — 2 001 468 * 2015 — 1 986 096 * 2016 — 1 968 957 * 2017 — 1 950 116 * 2018 — 1 934 379 * 2019 — 1 919 968 * 2020 — 1 907 675 * 2021 — '''1 893 223'''# * 2022 — 1 875 757 * 2023 — 1 883 008† * 2024 — 1 871 882 {{div col end}} ^#Piezīmes: 1897., 1935., 1959., 1970., 1979., 1989., 2000., 2011., un 2021. gadā — [[tautas skaitīšana]]s dati. ^†Piezīme: 2023. gada pieaugums bija Ukrainas kara bēgļu dēļ == Iedzīvotāju skaits un dabiskā kustība == Jau pirms Pirmā pasaules kara [[summārais dzimstības koeficients]]<ref>Vidējais prognozētais bērnu skaits sievietei reproduktīvā vecumā</ref> Latvijā bija nedaudz zemāks par 3,0 dzimušajiem uz vienu sievieti jeb apmēram par 10 procentiem zemāks nekā ir nepieciešams pilnai paaudžu nomaiņai. Starp abiem pasaules kariem dzimstība turpināja samazināties, viszemāko līmeni sasniedzot ekonomiskās depresijas gados (1934.—1935. gadā summārais dzimstības koeficients bija 2,0). Pēc tam tas nedaudz palielinājās, jo [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] valdība veica īpašus pasākumus dzimstības stimulēšanai. Saslimstības un mirstības rādītāji, kā arī paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija aptuveni vienā līmenī vai pat nedaudz augstāki par Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēc Otrā pasaules kara bija mērens dzimstības pieaugums, kam atkal sekoja dzimstības samazināšanās. 1960. gadu vidū summārais dzimstības koeficients (1,7) bija viens no viszemākajiem pasaulē. Pēc dažādu dzimstības stimulēšanas pasākumu īstenošanas tā palielinājās, un 1980. gadu vidū atkal palielinājās virs 2,0. Latviešiem šis rādītājs tajā laikā bija augstāks nekā vidējais citām tautībām. Politiskās un ekonomiskās nestabilitātes apstākļos kopš 1988. gada dzimstības rādītāji samazinājās, no 1988. gada līdz 1998. gadam summārais dzimstības koeficients Latvijā samazinājās no 2,16 līdz 1,11 un bija viens no viszemākajiem dzimstības līmeņiem pasaulē. No 1990. gada līdz 1995. gadam jaundzimušo paredzamais mūža ilgums samazinājās vīriešiem par 4 gadiem un sievietēm par 2 gadiem. 2008. gadā jaundzimušo paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija 67,2 gadi vīriešiem un 77,9 gadi sievietēm, esot vienam no viszemākajiem Eiropā. Zīdaiņu mirstības koeficients 1990. gados ievērojami palielinājās, sasniedzot 18,8 uz 1000 dzīvi dzimušajiem 1997. gadā. Straujas dzimstības samazināšanās un mirstības pieauguma rezultātā iedzīvotāju dabiskais pieaugums pēc neatkarības atgūšanas Latvijā bija negatīvs. Kopā ar iedzīvotāju emigrāciju tas noveda pie Latvijas [[depopulācija]]s.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju dinamika] Demogrāfijas centrs</ref> 21. gadsimta sākumā dzimstības koeficients nedaudz palielinājās un 2014. gadā sasniedza 1,65. Zīdaiņu mirstība 2014. gadā samazinājās līdz 3,8 uz 1000 dzīvi dzimušo. Arī kopējā mirstība samazinājās, tomēr vēl 2014. gadā tā saglabājās relatīvi augsta — 14,3 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. Pēc ES statistikas departamenta ''Eurostat'' datiem Latvijā 2015. gadā vidējais bērnu skaits sievietei sasniedza 1,7, kas ir par 0,48 vairāk nekā 2001. gadā, kad vidēji katrai sievietei bija 1,22 bērni, un šis kopējā fertilitātes līmeņa pieaugums bija lielākais Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū šajā laika posmā.<ref>[https://www.tvnet.lv/4585286/latvijas-sievietem-dzimst-vairak-bernu Latvijas sievietēm dzimst vairāk bērnu] TVNET/[[LETA]], 2017. gada 8. martā</ref> {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1897—1903 | align="center" | - | align="right" | 59 516 | align="right" | 39 730 | align="right" | 19 786 |- | 1921—1925 | align="center" | - | align="right" | 40 370 | align="right" | 27 009 | align="right" | 13 361 |- | 1926—1930 | align="center" | - | align="right" | 39 063 | align="right" | 27 884 | align="right" | 11 179 |- | 1931—1935 | align="center" | - | align="right" | 35 343 | align="right" | 26 855 | align="right" | 8588 |- | 1936—1940 | align="center" | - | align="right" | 35 486 | align="right" | 27 385 | align="right" | 8101 |- | 1941 | align="center" | - | align="right" | 37 125 | align="right" | 30 989 | align="right" | 6136 |- | 1942<ref>1897-1942. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 422. lpp.</ref> | align="center" | - | align="right" | 37 219 | align="right" | 30 568 | align="right" | 6651 |- | 1946 | align="right" | 1636 | align="right" | 30 544 | align="right" | 32 266 | align="right" style="color: red" | -1722 |- | 1947 | align="right" | 1787 | align="right" | 34 832 | align="right" | 32 435 | align="right" | 2397 |- | 1948 | align="right" | 1872 | align="right" | 35 402 | align="right" | 26 500 | align="right" | 8902 |- | 1949 | align="right" | 1886 | align="right" | 35 671 | align="right" | 25 640 | align="right" | 10 031 |- | 1950 | align="right" | 1887 | align="right" | 33 137 | align="right" | 24 250 | align="right" | 8887 |- | 1951 | align="right" | 1895 | align="right" | 32 764 | align="right" | 23 898 | align="right" | 8866 |- | 1952 | align="right" | 1906 | align="right" | 32 278 | align="right" | 22 680 | align="right" | 9598 |- | 1953 | align="right" | 1926 | align="right" | 30 986 | align="right" | 22 761 | align="right" | 8225 |- | 1954 | align="right" | 1953 | align="right" | 33 202 | align="right" | 22 500 | align="right" | 10 702 |- | 1955 | align="right" | 1981 | align="right" | 32 968 | align="right" | 21 330 | align="right" | 11 638 |- | 1956 | align="right" | 2018 | align="right" | 32 590 | align="right" | 20 339 | align="right" | 12 251 |- | 1957 | align="right" | 2054 | align="right" | 33 714 | align="right" | 21 087 | align="right" | 12 627 |- | 1958 | align="right" | 2073 | align="right" | 35 068 | align="right" | 20 910 | align="right" | 14 158 |- | 1959 | align="right" | 2092 | align="right" | 35 028 | align="right" | 22 601 | align="right" | 12 427 |- | 1960 | align="right" | 2121 | align="right" | 35 468 | align="right" | 21 314 | align="right" | 14 154 |- | 1961 | align="right" | 2153 | align="right" | 35 993 | align="right" | 21 759 | align="right" | 14 234 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1962 | align="right" | 2182 | align="right" | 35 061 | align="right" | 23 592 | align="right" | 11 469 |- | 1963 | align="right" | 2211 | align="right" | 33 843 | align="right" | 22 703 | align="right" | 11 140 |- | 1964 | align="right" | 2241 | align="right" | 33 053 | align="right" | 21 165 | align="right" | 11 888 |- | 1965 | align="right" | 2266 | align="right" | 31 212 | align="right" | 22 780 | align="right" | 8432 |- | 1966 | align="right" | 2283 | align="right" | 31 974 | align="right" | 23 350 | align="right" | 8624 |- | 1967 | align="right" | 2301 | align="right" | 32 232 | align="right" | 24 362 | align="right" | 7870 |- | 1968 | align="right" | 2324 | align="right" | 32 693 | align="right" | 25 104 | align="right" | 7589 |- | 1969 | align="right" | 2343 | align="right" | 32 915 | align="right" | 26 229 | align="right" | 6686 |- | 1970 | align="right" | 2359 | align="right" | 34 333 | align="right" | 26 546 | align="right" | 7787 |- | 1971 | align="right" | 2376 | align="right" | 35 239 | align="right" | 26 275 | align="right" | 8964 |- | 1972 | align="right" | 2396 | align="right" | 35 007 | align="right" | 27 296 | align="right" | 7711 |- | 1973 | align="right" | 2416 | align="right" | 34 008 | align="right" | 28 139 | align="right" | 5869 |- | 1974 | align="right" | 2437 | align="right" | 34 920 | align="right" | 28 143 | align="right" | 6777 |- | 1975 | align="right" | 2456 | align="right" | 34 810 | align="right" | 30 042 | align="right" | 4768 |- | 1976 | align="right" | 2470 | align="right" | 34 644 | align="right" | 30 373 | align="right" | 4271 |- | 1977 | align="right" | 2485 | align="right" | 34 240 | align="right" | 30 869 | align="right" | 3371 |- | 1978 | align="right" | 2498 | align="right" | 34 258 | align="right" | 31 261 | align="right" | 2997 |- | 1979 | align="right" | 2506 | align="right" | 34 683 | align="right" | 32 162 | align="right" | 2521 |- | 1980 | align="right" | 2512 | align="right" | 35 534 | align="right" | 32 100 | align="right" | 3434 |- | 1981 | align="right" | 2519 | align="right" | 35 732 | align="right" | 32 090 | align="right" | 3642 |- | 1982 | align="right" | 2531 | align="right" | 37 477 | align="right" | 31 234 | align="right" | 6243 |- | 1983 | align="right" | 2546 | align="right" | 40 572 | align="right" | 32 330 | align="right" | 8242 |- | 1984 | align="right" | 2562 | align="right" | 40 847 | align="right" | 33 406 | align="right" | 7441 |- | 1985 | align="right" | 2579 | align="right" | 39 571 | align="right" | 34 166 | align="right" | 5405 |- | 1986 | align="right" | 2600 | align="right" | 41 960 | align="right" | 31 328 | align="right" | 10 632 |- | 1987 | align="right" | 2627 | align="right" | 42 135 | align="right" | 32 150 | align="right" | 9985 |- | 1988 | align="right" | 2653 | align="right" | 41 275 | align="right" | 32 421 | align="right" | 8854 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1989 | align="right" | 2667 | align="right" | 38 922 | align="right" | 32 584 | align="right" | 6338 |- | 1990 | align="right" | 2663 | align="right" | 37 918 | align="right" | 34 812 | align="right" | 3106 |- | 1991 | align="right" | 2651 | align="right" | 34 633 | align="right" | 34 749 | align="right" style="color: red" | -116 |- | 1992 | align="right" | 2614 | align="right" | 31 569 | align="right" | 35 420 | align="right" style="color: red" | -3851 |- | 1993 | align="right" | 2563 | align="right" | 26 759 | align="right" | 39 197 | align="right" style="color: red" | -12 438 |- | 1994 | align="right" | 2521 | align="right" | 24 256 | align="right" | 41 757 | align="right" style="color: red" | -17 501 |- | 1995 | align="right" | 2485 | align="right" | 21 595 | align="right" | 38 931 | align="right" style="color: red" | -17 336 |- | 1996 | align="right" | 2457 | align="right" | 19 782 | align="right" | 34 320 | align="right" style="color: red" | -14 538 |- | 1997 | align="right" | 2433 | align="right" | 18 830 | align="right" | 33 533 | align="right" style="color: red" | -14 703 |- | 1998 | align="right" | 2410 | align="right" | 18 410 | align="right" | 34 200 | align="right" style="color: red" | -15 790 |- | 1999 | align="right" | 2390 | align="right" | 19 396 | align="right" | 32 844 | align="right" style="color: red" | -13 448 |- | 2000 | align="right" | 2373 | align="right" | 20 248 | align="right" | 32 205 | align="right" style="color: red" | -11 957 |- | 2001 | align="right" | 2355 | align="right" | 19 664 | align="right" | 32 991 | align="right" style="color: red" | -13 327 |- | 2002 | align="right" | 2339 | align="right" | 20 044 | align="right" | 32 498 | align="right" style="color: red" | -12 454 |- | 2003 | align="right" | 2325 | align="right" | 21 006 | align="right" | 32 437 | align="right" style="color: red" | -11 431 |- | 2004 | align="right" | 2313 | align="right" | 20 334 | align="right" | 32 024 | align="right" style="color: red" | -11 690 |- | 2005 | align="right" | 2301 | align="right" | 21 497 | align="right" | 32 777 | align="right" style="color: red" | -11 280 |- | 2006 | align="right" | 2288 | align="right" | 22 264 | align="right" | 33 098 | align="right" style="color: red" | -10 834 |- | 2007 | align="right" | 2276 | align="right" | 23 273 | align="right" | 33 042 | align="right" style="color: red" | -9769 |- | 2008 | align="right" | 2192 | align="right" | 23 948 | align="right" | 31 006 | align="right" style="color: red" | -7 058 |- | 2009 | align="right" | 2163 | align="right" | 21 677 | align="right" | 29 897 | align="right" style="color: red" | -8 220 |- | 2010 | align="right" | 2121 | align="right" | 19 219 | align="right" | 30 040 | align="right" style="color: red" | -10 821 |- | 2011 | align="right" | 2075 | align="right" | 18 620 | align="right" | 28 520 | align="right" style="color: red" | -9 900 |- | 2012 | align="right" | 2045 | align="right" | 19 520 | align="right" | 28 820 | align="right" style="color: red" | -9 300 |- | 2013 | align="right" | 2024 | align="right" | 20 596 | align="right" | 28 691 | align="right" style="color: red" | -8 095 |- | 2014 | align="right" | 2001 | align="right" | 21 746 | align="right" | 28 466 | align="right" style="color: red" | -6 720 |- | 2015 | align="right" | 1986 | align="right" | 21 979 | align="right" | 28 478 | align="right" style="color: red" | -6 499 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos)<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0021.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 ISG021. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170124181523/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0021.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 |date={{dat|2017|01|24||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__dzimst/ID0010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 IDG01. Dzemdību un dzimušo skaits]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__mirst/IMG010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 IMG010. Mirušie pēc dzimuma un vecuma]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 2016 | align="right" | 1969 | align="right" | 21 968 | align="right" | 28 580 | align="right" style="color: red" | -6 612 |- | 2017 | align="right" | 1950 | align="right" | 20 828 | align="right" | 28 757 | align="right" style="color: red" | -7 929 |- | 2018 | align="right" | 1934 | align="right" | 19 314 | align="right" | 28 820 | align="right" style="color: red" | -9 506 |- | 2019 | align="right" | 1920 | align="right" | 18 786 | align="right" | 27 719 | align="right" style="color: red" | -8 933 |- | 2020 | align="right" | 1908 | align="right" | 17 483 | align="right" | 28 656 | align="right" style="color: red" |-11 173† |- | 2021 | align="right" | 1893 | align="right" | 17 420 | align="right" | 34 600 | align="right" style="color: red" |-17 180† |- | 2022 | align="right" | 1876 | align="right" | 15 954 | align="right" | 30 731 | align="right" style="color: red" |-14 777† |- |2023 | align="right" | 1883 | align="right" | 14 490 | align="right" | 28 031 | align="right" style="color: red" |-13 541† |- |2024 | align="right" | 1871 | | | |} |} <small>† piezīme:</small> [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] dēļ == Etniskais sastāvs == Pēc postošajiem 16.—18. gadsimta kariem un [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija visai viendabīgs. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās Latvijas teritorijā bija apmēram 90% latviešu, 6,5% vāciešu, 1,1% ebreju, 0,8% poļu un 0,6% krievu. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās [[Krievijas Impērija]]s [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošanas]] politikas un industrializācijas rezultātā notikušās krievu un ebreju imigrācijas dēļ 1897. gada tautas skaitīšana uzrādīja 68,3% latviešu, 8% krievu, 7,1% vāciešu un 6,3% ebreju. Pēc valstiskās neatkarības iegūšanas [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 20.—30. gados latviešu īpatsvars atkal pieauga. Etniskais sastāvs dramatiski mainījās [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, jo kara laikā notika [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošana]], [[holokausts Latvijā|ebreju iznīcināšana]] un daudzu latviešu došanās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju, tālāk pamatā uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Pēckara gadu masveida imigrācija no [[PSRS Republikas|PSRS republikām]] samazināja latviešu īpatsvaru Latvijā līdz 52% 1989. gadā. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, neraugoties uz dabiskā pieauguma kritumu un emigrāciju, latviešu īpatsvars atkal palielinās sakarā ar lielāko mazākumtautību iedzīvotāju relatīvi straujāku izceļošanu no Latvijas. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Latvijā 2024. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031 Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 26. maijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 1171070 : Latvieši : green | slice 2 = 437587 : Krievi : red | slice 3 = 59597 : Ukraiņi : orange | slice 4 = 54645 : Baltkrievi : yellow | slice 5 = 34782 : Poļi : aqua | slice 6 = 20155 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 4630 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 4019 : Ebreji : white | slice 9 = 1455 : Igauņi : brown | slice 10 = 83942 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 1 871 882 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 62,6% | style="text-align:center;" | 1 171 070 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 23,4% | style="text-align:center;" | 437 587 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 3,2% | style="text-align:center;" | 59 597 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 2,9% | style="text-align:center;" | 54 645 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,9% | style="text-align:center;" | 34 782 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 1,1% | style="text-align:center;" | 20 155 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 4630 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 4019 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 1455 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 4,5% | style="text-align:center;" | 83 942 |} === Iedzīvotāju etniskās piederības pārmaiņas (1897—2011) === {| class="wikitable" |+ Latvijas iedzīvotāju etniskā piederība |-bgcolor="#e0e0e0" ! rowspan="2" | Tautība ! colspan="2" | 1897. ! colspan="2" | 1914.* ! colspan="2" | 1920. ! colspan="2" | 1925. ! colspan="2" | 1935. ! colspan="2" | 1959.<ref>[https://sites.google.com/view/prieditis2012/m%C4%81jas Latvijas raj 1959.]</ref> ! colspan="2" | 1970. ! colspan="2" | 1979. ! colspan="2" | 1989. ! colspan="2" | 2000. ! colspan="2" | 2011.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=2011. gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji |access-date={{dat|2012|01|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> |-bgcolor="#e0e0e0" ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % |- | [[Latvieši]] | align="right" | <small>1 318 617</small> | align="right" | 68,3 | align="right" | <small>1 620 000</small> | align="right" | 63,5 | align="right" | <small>1 161 404</small> | align="right" | 72,8 | align="right" | <small>1 354 126</small> | align="right" | 73,4 | align="right" | <small>1 472 612</small> | align="right" | 75,5 | align="right" | <small>1 297 881</small> | align="right" | 62,0 | align="right" | <small>1 341 805</small> | align="right" | 56,8 | align="right" | <small>1 344 105</small> | align="right" | 53,7 | align="right" | <small>1 387 757</small> | align="right" | 52,0 | align="right" | <small>1 370 703</small> | align="right" | 57,7 | align="right" | <small>1 285 136</small> | align="right" | 62,1 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | align="right" | <small>154 561</small> | align="right" | 8,0 | align="right" | <small>260 000</small> | align="right" | 10,2 | align="right" | <small>91 477</small> | align="right" | 5,7 | align="right" | <small>193 648</small> | align="right" | 10,5 | align="right" | <small>206 499</small> | align="right" | 10,6 | align="right" | <small>556 448</small> | align="right" | 26,6 | align="right" | <small>704 599</small> | align="right" | 29,8 | align="right" | <small>821 464</small> | align="right" | 32,8 | align="right" | <small>905 515</small> | align="right" | 34,0 | align="right" | <small>703 243</small> | align="right" | 29,6 | align="right" | <small>557 119</small> | align="right" | 26,9 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | align="right" | <small>79 541</small> | align="right" | 4,1 | align="right" | <small>110 000</small> | align="right" | 4,3 | align="right" |<small> 66 194</small> | align="right" | 4,2 | align="right" | <small>38 010</small> | align="right" | 2,1 | align="right" | <small>26 867</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>61 587</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>94 898</small> | align="right" | 4,0 | align="right" | <small>111 505</small> | align="right" | 4,5 | align="right" | <small>119 702</small> | align="right" | 4,5 | align="right" | <small>97 150</small> | align="right" | 4,1 | align="right" | <small>68 202</small> | align="right" | 3,3 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | align="right" | <small>987</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | - | align="right" | - | align="right" | <small>1040</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>512</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>1844</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>29 440</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>53 461</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>66 703</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>92 101</small> | align="right" | 3,5 | align="right" | <small>63 644</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>45 798</small> | align="right" | 2,2 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | align="right" | <small>65 088</small> | align="right" | 3,4 | align="right" | <small>112 500</small> | align="right" | 4,4 | align="right" | <small>52 244</small> | align="right" | 3,3 | align="right" | <small>51 143</small> | align="right" | 2,8 | align="right" | <small>48 949</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>59 774</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>63 045</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>62 690</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>60 416</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>59 505</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>44 772</small> | align="right" | 2,2 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | align="right" | <small>26 026</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>57 500</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>25 538</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>23 192</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>22 913</small> | align="right" | 1,2 | align="right" | <small>32 383</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>40 589</small> | align="right" | 1,7 | align="right" | <small>37 818</small> | align="right" | 1,5 | align="right" | <small>34 630</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>33 430</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>24 479</small> | align="right" | 1,2 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | align="right" | <small>122 700</small> | align="right" | 6,3 | align="right" | <small>175 000</small> | align="right" | 6,9 | align="right" | <small>79 368</small> | align="right" | 5,0 | align="right" | <small>95 675</small> | align="right" | 5,2 | align="right" | <small>93 479</small> | align="right" | 4,8 | align="right" | <small>36 592</small> | align="right" | 1,8 | align="right" | <small>36 680</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>28 331</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>22 897</small> | align="right" | 0,9 | align="right" | <small>10 385</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>6437</small> | align="right" | 0,3 |- | [[Latvijas čigāni|Čigāni]] | align="right" | <small>1942</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2500</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1023</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2870</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3839</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>4301</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>5427</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>6134</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>7044</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>8205</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>6489</small> | align="right" | 0,3 |- | [[Latvijas vācieši|Vācieši]] | align="right" | <small>137 312</small> | align="right" | 7,1 | align="right" | <small>155 000</small> | align="right" | 6,1 | align="right" | <small>58 097</small> | align="right" | 3,6 | align="right" | <small>70 964</small> | align="right" | 3,8 | align="right" | <small>62 144</small> | align="right" | 3,2 | align="right" | <small>1609</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>5413</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3299</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3783</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3465</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3042</small> | align="right" | 0,1 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | align="right" | <small>17 991</small> | align="right" | 0,9 | align="right" | <small>25 000</small> | align="right" | 1,0 | align="right" | <small>8701</small> | align="right" | 0,6 | align="right" | <small>7893</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>7014</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>4610</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>4334</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3681</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3312</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2652</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2007</small> | align="right" | 0,1 |- | [[Lībieši]] | align="right" | <small>1341</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1500</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>831</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1268</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>944</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>185</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>48</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>107</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>135</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>180</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>250</small> | align="right" | 0,0 |- | Citi | align="right" | <small>4622</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>21 000</small> | align="right" | 0,8 | align="right" | <small>50 214</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>5504</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>3398</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>8648</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>13 828</small> | align="right" | 0,6 | align="right" | <small>16 979</small> | align="right" | 0,7 | align="right" | <small>29 275</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>24 824</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>26 640</small> | align="right" | 1,3 |-bgcolor="#e0e0e0" ! align="left" | Kopā ! colspan="2" | 1 929 387 ! colspan="2" | 2 550 000 ! colspan="2" | 1 596 131 ! colspan="2" | 1 844 805 ! colspan="2" | 1 950 502 ! colspan="2" | 2 093 458 ! colspan="2" | 2 364 127 ! colspan="2" | 2 502 816 ! colspan="2" | 2 666 567 ! colspan="2" | 2 377 383 ! colspan="2" | 2 070 371 |- |} * Dati par 1914. gadu izveidoti, ņemot vērā Rīgas 1913. gada tautas skaitīšanu un Krievijas Impērijas IM statistikas datus par 1914. gadu. Tautas skaitīšanā neiekļāva datus par iedzīvotāju migrāciju (Volgas vācieši uz Kurzemes guberņu, Kurzemes ebreji uz Jaunkrievijas guberņu, Baltkrievijas un Ukrainas ebreji uz Latgali). <gallery> Attēls:Ethnic groups in Latvia latviski.png|Latviešu un lielākās Latvijā dzīvojošās mazākumtautības — krievu skaita izmaiņas no 1925. līdz 2009. gadam Attēls:Population change by ethnicity in Latvia (2011-2023).png|Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā (2011—2023) </gallery> === Pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība (1897—2011) === {| class="wikitable collapsible collapsed" |+ ''' Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība pēc tautas skaitīšanu datiem''' |- ! '''Tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011''' |- | kopējais iedzīvotāju skaits|| 1 929 387|| 1 596 131|| 1 844 805|| 1 900 045|| 1 950 502|| 2 093 458|| 2 364 127|| 2 502 816|| 2 666 567|| 2 377 383|| 2 070 371 |- | [[latvieši]]|| 1 318 617|| 1 161 404|| 1 354 126|| 1 394 957|| 1 472 612|| 1 297 881|| 1 341 805|| 1 344 105|| 1 387 757|| 1 370 703|| 1 285 136 |- | [[Latvijas krievi|krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 557 119 |- | [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]]|| 79 541|| 66 194|| 38 010|| 36 029|| 26 867|| 61 587|| 94 898|| 111 505|| 119 702|| 97 150|| 68 202 |- | [[ukraiņi]]|| 987|| 1 040|| 512|| 1 629|| 1 844|| 29 440|| 53 461|| 66 703|| 92 101|| 63 644|| 45 798 |- | [[Latvijas poļi|poļi]]|| 65 088|| 52 244|| 51 143|| 59 374|| 48 949|| 59 774|| 63 045|| 62 690|| 60 416|| 59 505|| 44 772 |- | [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]]|| 26 026|| 25 538|| 23 192|| 25 885|| 22 913|| 32 383|| 40 589|| 37 818|| 34 630|| 33 430|| 24 479 |- | [[Latvijas ebreji|ebreji]]|| 122 700|| 79 368|| 95 675|| 94 388|| 93 479|| 36 584|| 36 671|| 28 318|| 22 897|| 10 385|| 6437 |- | [[Latvijas čigāni|čigāni]]|| 1942|| 1023|| 2870|| 3217|| 3839|| 4301|| 5427|| 6134|| 7044|| 8205|| 6489 |- | [[Latvijas vācieši|vācieši]]|| 137 312|| 58 097|| 70 964|| 69 855|| 62 144|| 1609|| 5413|| 3299|| 3783|| 3465|| 3042 |- | [[tatāri]]|| 1541|| 115|| 72|| 43|| 39|| 1811|| 2671|| 3764|| 4828|| 3168|| 2164 |- | [[Latvijas igauņi|igauņi]]|| 17 991|| 8701|| 7893|| 7708|| 7014|| 4610|| 4334|| 3681|| 3312|| 2652|| 2007 |- | [[armēņi]]|| 61|| 21|| 58|| 79|| 83|| 1060|| 1511|| 1913|| 3069|| 2644|| 2632 |- | [[moldāvi]]|| 0|| nez.|| 0|| 3|| nez.|| 228|| 1591|| 1392|| 3223|| 1900|| 2284 |- | [[azerbaidžāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 324|| 558|| 954|| 2765|| 1700|| 1657 |- | [[gruzīni]]|| 8|| 29|| 34|| 28|| 38|| 458|| 680|| 911|| 1378|| 1023|| 1129 |- | [[čuvaši]]|| 159|| nez.|| 1|| 0|| 1|| 432|| 736|| 988|| 1509|| 934|| 536 |- | [[mordvieši]]|| 193|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 426|| 673|| 823|| 1 053|| 787|| 391 |- | [[rumāņi]]|| 3|| nez.|| 10|| 11|| 17|| 22|| 84|| 121|| 938|| 593|| 446 |- | [[somi]]|| 305|| 131|| 161|| 166|| 118|| 441|| 484|| 446|| 463|| 510|| 415 |- | [[bulgāri]]|| 17|| nez.|| 7|| 6|| 9|| 85|| 191|| 231|| 420|| 386|| 367 |- | [[osetīni]]|| 0|| nez.|| 5|| 4|| 4|| 191|| 360|| 414|| 490|| 369|| 258 |- | [[udmurti]]|| 80|| nez.|| nez.|| nez.|| 0|| 95|| 202|| 318|| 471|| 335|| 191 |- | [[karēļi]]|| 15|| nez.|| 0|| 1|| nez.|| 336|| 296|| 384|| 416|| 332|| 196 |- | [[grieķi]]|| 15|| ~100|| 72|| 100|| 118|| 175|| 245|| 252|| 325|| 322|| 289 |- | [[marieši]]|| 123|| nez.|| 1|| 0|| 2|| 138|| 159|| 286|| 470|| 311|| 212 |- | [[komieši]]|| 1|| nez.|| 1|| 0|| 1|| 114|| 240|| 269|| 394|| 306|| 152 |- | [[uzbeki]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 776|| 402|| 482|| 925|| 306|| 339 |- | [[baškīri]]|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 2|| 115|| 270|| 476|| 629|| 304|| 215 |- | [[ungāri]]|| 64|| nez.|| 50|| 74|| 49|| 68|| 164|| 219|| 347|| 290|| 225 |- | [[lezgīni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 36|| 55|| 113|| 348|| 266|| 193 |- | [[kazahi]]|| 6|| 0|| 0|| 0|| 0|| 143|| 523|| 447|| 1 044|| 258|| 241 |- | [[korejieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 49|| 166|| 183|| 248|| 201|| 191 |- | [[lībieši]]|| +lietuv.|| 831|| 1238|| 962|| 944|| 185|| 48|| 107|| 135|| 177|| 250 |- | [[amerikāņi]]|| +angļi|| nez.|| 69|| 47|| 39|| nez.|| 0|| 1|| 1|| 165|| 251 |- | [[čečeni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 53|| 56|| 39|| 158|| 135|| 139 |- | [[zviedri]]|| 201|| 313|| 451|| 324|| 292|| nez.|| 12|| 7|| 23|| 127|| 217 |- | [[angļi]]|| 371|| 151|| 497|| 462|| 319|| 8|| 10|| 8|| 5|| 116|| 242 |- | [[gagauzi]]|| +turki|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 70|| 44|| 140|| 112|| 73 |- | [[čehi]]|| 168|| ~100|| 215|| 210|| 200|| 93|| 96|| 93|| 102|| 94|| 76 |- | [[tadžiki]]|| 0|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 88|| 83|| 116|| 343|| 93|| 119 |- | [[libānieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 88|| 38 |- | [[avāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 20|| 61|| 52|| 121|| 73|| 51 |- | [[dāņi]]|| 420|| 236|| 409|| 364|| 236|| nez.|| 2|| 6|| 6|| 71|| 170 |- | [[singāļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 61|| nez. |- | [[jakuti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 19|| 96|| 101|| 119|| 55|| 28 |- | [[franči]]|| 413|| 160|| 214|| 211|| 182|| 28|| 25|| 24|| 13|| 51|| 113 |- | [[ķīnieši]]|| 0|| nez.|| 2|| 1|| 6|| 13|| 16|| 9|| 7|| 48|| 45 |- | [[komi-permieši]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 33|| 77|| 70|| 47|| 37 |- | [[turkmēņi]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 67|| 126|| 90|| 228|| 45|| 49 |- | [[norvēģi]]|| +dāņi|| nez.|| 100|| 101|| 72|| 0|| 1|| 1|| 0|| 44|| 73 |- | [[laki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0||14|| 11|| 25|| 45|| 42|| 37 |- | [[slovāki]]|| +slovāki|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 24|| 37|| 28|| 38|| 42|| 43 |- | [[kubieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 9|| 9|| 41|| 32 |- | [[abhāzi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 11|| 46|| 26|| 90|| 39|| 25 |- | [[afgāņi]]|| 0|| nez.|| 2|| nez.|| 0|| 0|| 1|| 2|| 9|| 39|| 26 |- | [[kumiki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 16|| 23|| 65|| 39|| 30 |- | [[kabardieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 22|| 41|| 44|| 77|| 37|| 37 |- | [[burjati]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 33|| 45|| 74|| 128|| 36|| 36 |- | [[dargini]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 22|| 27|| 65|| 36|| 21 |- | [[spāņi]]|| 8|| nez.|| 5|| 9|| 14|| 28|| 43|| 36|| 43|| 36|| 79 |- | [[inguši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 24|| 10|| 39|| 35|| nez. |- | [[serbi]]|| 20|| nez.|| 7|| 17|| 5|| +19|| 25|| 16|| 18|| 34|| 24 |- | [[holandieši]]|| 28|| nez.|| 81|| 98|| 63|| nez.|| 13|| 17|| 11|| 31|| 64 |- | [[itāļi]]|| 86|| nez.|| 54|| 56|| 62|| 33|| 13|| 9|| 9|| 30|| 156 |- | [[aguli]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 0|| 14|| 50|| 26|| 22 |- | [[udini]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 8|| 6|| 15|| 26|| 20 |- | [[horvāti]]|| 0|| nez.|| 1|| 1|| nez.|| (+serbi)|| 5|| 6|| 8|| 24|| 16 |- | [[tati]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 6|| 7|| 20|| 24|| 17 |- | [[kirgīzi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 44|| 31|| 109|| 189|| 23|| 52 |- | [[arābi]]|| 0|| nez.|| 7|| nez.|| nez.|| 1|| 3|| 24|| 22|| 21|| 36 |- | [[čerkesi]]|| 15|| 0|| 0|| 4|| nez.|| 17|| 26|| 31|| 34|| 21|| 15 |- | [[kalmiki]]|| 0|| nez.|| 1|| 1|| nez.|| 11|| 24|| 22|| 43|| 21|| 34 |- | [[turki]]|| 49|| nez.|| 24|| 39|| 28|| 18|| 12|| 3|| 9|| 18|| 81 |- | [[austrālieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 31 |- | [[kanādieši]]|| 0|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 47 |- | [[uiguri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 11|| 12|| 19|| 16|| 12 |- | [[bengāļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| nez. |- | [[karačaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 20|| 21|| 23|| 15|| nez. |- | [[mongoļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 6|| 6|| 12|| 1|| 15|| 14 |- | [[adigejieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 22|| 19|| 36|| 14|| 15 |- | [[austrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| nez.|| 9|| 3|| 5|| 14|| 37 |- | [[sīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 14|| 16 |- | [[balkāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| 23|| 13|| 24|| 12|| 35 |- | [[japāņi]]|| 0|| nez.|| 6|| 15|| 21|| 15|| 6|| 4|| 3|| 12|| 35 |- | [[asīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 22|| 24|| 15|| 20|| 11|| 15 |- | [[īri]]|| 0|| nez.|| 2|| 14|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 33 |- | [[vepsi]]|| 4|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 16|| 9|| 5|| 10|| nez. |- | [[vjetnamieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| 1|| 7|| 10|| 21 |- | [[peruāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 8|| nez. |- | [[abazi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 22|| 13|| 7|| nez. |- | [[altajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 10|| 5|| 14|| 7|| nez. |- | [[argentīnieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| nez. |- | [[flāmi]]|| +holand.|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| nez. |- | [[hakasi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 10|| 13|| 24|| 7|| nez. |- | [[hanti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 6|| 11|| 10|| 7|| nez. |- | [[indieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 7|| 100 |- | [[malajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 12 |- | [[šori]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 3|| 2|| 4|| 7|| nez. |- | [[šveicieši]]|| +vācieši|| nez.|| 190|| 120|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 19 |- | [[cahuri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| nez. |- | [[irāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| nez. |- | [[kurdi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 9|| 10|| 11|| 6|| nez. |- | [[skoti]]|| 0|| nez.|| 0|| 3|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| 11 |- | [[tabasarani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 7|| 24|| 6|| 10 |- | [[brazīlieši]]|| 0|| nez.|| 6|| 2|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| 14 |- | [[čīlieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| nez |- | [[evenki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 7|| 10|| 5|| nez. |- | [[Krimas tatāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 25|| 17|| 8|| 60|| 5|| 59 |- | [[persieši]]|| 7|| nez.|| 7|| 11|| 17|| 10|| 7|| 6|| 10|| 5|| nez. |- | [[alžīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[beninieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[karaīmi]]|| (60)|| nez.|| 16|| 5|| 22|| 30|| 27|| 15|| 14|| 4|| nez. |- | [[melnkalnieši]]|| 0|| 0|| 0|| 3|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[slovēņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[ēģiptieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 29 |- | [[hindustāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[irākieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[islandieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 20 |- | [[ižori]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 3|| 4|| 3|| nez. |- | [[jaunzēlandieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[krimčaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 4|| 10|| 5|| 3|| nez. |- | [[nogaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| 4|| 5|| 9|| 3|| nez. |- | [[rutuli]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 6|| 3|| nez. |- | [[urugvajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[albāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 4|| 1|| 5|| nez.|| 30 |- | [[karakalpaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 12|| 6|| 7|| nez.|| nez. |- | [[eveni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 3|| 3|| nez.|| nez. |- | [[nanaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 5|| 2|| nez.|| nez. |- | [[aleuti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 1|| 0|| 0|| 0 |- | [[udigeji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 1|| 1|| 1|| nez.|| nez. |- | [[tališi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 4|| nez.|| nez. |- | [[beludži]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 10 |- | [[dungani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 13|| 3|| nez.|| nez. |- | [[sāmi]]|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 3|| 4|| 1|| nez.|| nez. |- | [[ņenci]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 5|| 4|| 9|| nez.|| nez. |- | [[čukči]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 0|| 3|| nez.|| 12 |- | [[mansi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 0|| 3|| nez.|| nez. |- | [[dolgani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 6|| 6|| nez.|| nez. |- | [[korjaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 1|| 2|| 2|| nez.|| nez. |- | [[kalnu ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 3|| 2|| 2|| nez.|| nez. |- | [[Vidusāzijas ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 1|| 1|| 0|| nez.|| nez. |- | [[tuvieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 14|| 5|| 11|| nez.|| nez. |- | [[Gruzijas ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 1|| nez.|| nez. |- | [[nivhi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 0|| 0|| nez.|| nez. |- | [[tofi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | [[portugāļi]]|| +spāņi|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| nez|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 112 |- | [[meksikāņi]]|| 0|| 0|| nez.|| 2|| nez.|| 0|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 31 |- | [[negidali]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| nez.|| nez. |- | [[keti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | [[ulči]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0 |- | [[ekvadorieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| nez.|| 13 |- | [[bolīvieši]]|| 0|| 0|| 1|| 3|| nez.|| 0|| 0|| 0|| nez.|| nez.|| nez. |- | [[etiopieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| nez.|| nez.|| nez. |- | [[beļģi]]|| +franči|| nez.|| 55|| 62|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez. |- | cita tautība|| 1 teptjars|| 3829|| 0|| 0|| nez.|| 130|| 117|| 79|| 36|| 36|| 276 |- | nenoteikta|| 205|| 51 296|| 2542|| 1505|| 1079|| 83|| +cita|| 1|| 689|| 5012|| 6914 |- | nezināma|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1 284 |} === Īpatsvars === Salīdzinot Latvijas administratīvās teritorijas 2023. gadā, vislielākais latviešu īpatsvars bija [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]] un [[Talsu novads|Talsu novadā]] (92,8 %), krievu — [[Daugavpils|Daugavpilī]] (46,9 %), baltkrievu — [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]] (14,2 %), poļu — [[Daugavpils|Daugavpilī]] (12,8 %), lietuviešu — [[Saldus novads|Saldus novadā]] (5,3 %), ukraiņu — [[Rīga|Rīgā]] (4,9 %), romu (čigānu) — [[Ventspils|Ventspilī]] (1,4 %), ebreju — [[Jūrmala|Jūrmalā]] (0,8 %), savukārt, igauņu — [[Alūksnes novads|Alūksnes novadā]] (0,8 %).<ref name=":1" /> {| class="wikitable sortable" |+Atsevišķu tautību īpatsvars procentos Latvijā 2023. gadā pilsētās<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> ! !Latvieši !Baltkrievi !Romi (čigāni) !Ebreji !Igauņi !Krievi !Lietuvieši !Poļi !Ukraiņi !Citas (neizvēlētas, nenorādītas) |- |LATVIJA |62,4 |3,0 |0,2 |0,2 |0,1 |23,7 |1,1 |1,9 |3,0 |4,4 |- |[[Rīga]] |46,6 |3,5 |0,1 |0,5 |0,1 |34,3 |0,8 |1,7 |4,9 |7,3 |- |[[Daugavpils]] |21,0 |7,1 |0,4 |0,2 |0,0 |46,9 |0,8 |12,8 |2,5 |8,3 |- |[[Jelgava]] |61,6 |4,7 |0,7 |0,1 |0,1 |24,2 |1,3 |1,6 |3,4 |2,3 |- |[[Jēkabpils]] |63,3 |2,9 |0,8 |0,1 |0,0 |23,9 |0,9 |2,4 |2,3 |3,3 |- |[[Jūrmala]] |51,8 |3,5 |0,5 |0,8 |0,1 |32,1 |0,8 |1,5 |3,0 |6,0 |- |[[Liepāja]] |59,6 |2,9 |0.,2 |0,1 |0,0 |26,6 |2,7 |0,9 |4,7 |2,3 |- |[[Ogre]] |73,4 |2,7 |0,1 |0,1 |0,1 |17,2 |0,7 |1,3 |1,9 |2,7 |- |[[Rēzekne]] |47,4 |1,5 |0,1 |0,1 |0,0 |40,8 |0,2 |2,0 |1,8 |6,1 |- |[[Valmiera]] |84,8 |1,5 |0,3 |0,0 |0,1 |9,5 |0,4 |0,7 |1,2 |1,5 |- |[[Ventspils]] |59,8 |3,9 |1,4 |0,1 |0,0 |24,6 |0,8 |0,9 |4,5 |3,9 |} == Valstiskā piederība == {{bar box |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības (2024)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=IRV010. Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības gada sākumā 2000 - 2024|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV010/table/tableViewLayout1/|access-date=2025-3-6|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |titlebar=#ddd |left1=Valstiskā piederība |right1=Procenti |float= |width=600px |bars= {{bar percent|[[Latvija]]s pilsoņi (1 613 838) {{samazinājās}} |Red|86.20}} {{bar percent|[[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņi]] (169 276) {{samazinājās}} |purple|9.04}} {{bar percent|Ukrainas kara bēgļi (25 650) {{increase}} |pink|1.37}} {{bar percent|Ārvalstnieki (88 626) {{increase}} |violet|4.73}} {{bar percent|* [[Krievija]]s pilsoņi (35 924) {{samazinājās}} |blue|1.92}} {{bar percent|* [[Ukraina]]s pilsoņi (neietverot kara bēgļus) (5662) {{samazinājās}} |pink|0.30}} {{bar percent|* [[Lietuva]]s pilsoņi (3003) {{samazinājās}} |Green|0.16}} {{bar percent|* [[Baltkrievija]]s pilsoņi (2700) {{increase}} |pink|0.14}} {{bar percent|* [[Indija]]s pilsoņi (2633) {{increase}} |violet|0.14}} {{bar percent|* [[Uzbekistāna]]s pilsoņi (1871) {{increase}} |blue|0.10}} {{bar percent|* [[Igaunija]]s pilsoņi (663) {{increase}} |blue|0.04}} {{bar percent|* [[Šrilanka]]s pilsoņi (502) {{increase}} |black|0.03}} {{bar percent|* [[Vācija]]s pilsoņi (500) {{increase}} |black|0.03}} {{bar percent|* [[Azerbaidžāna]]s pilsoņi (458) {{increase}} |black|0.02}} {{bar percent|* [[Izraēla]]s pilsoņi (423) {{increase}} |black|0.02}} }} == Pastāvīgo iedzīvotāju izcelsmes valsts == Pēc Centrālā statistikas biroja datiem Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimšanas valsts 2024. gada sākumā bija:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV050/table/tableViewLayout1/|title=IRV050. Iedzīvotāji pēc dzimšanas valsts gada sākumā 2000 - 2024|website=Statistikas datubāzes|access-date=2025-2-16}}</ref> {{div col|6}} {| class="wikitable" cellpadding="2" |----- |<center> <small>1 633 262</small>|| <small>{{LAT}}</small> |----- |<center> <small>97 627</small> || <small>{{RUS}}</small> |----- |<center> <small>52 676</small> || <small>{{UKR}}</small> |----- |<center> <small>35 854</small> || <small>{{BLR}}</small> |----- | <center> <small>11 796</small> || <small>{{LTU}}</small> |----- | <center> <small>5 362</small> || <small><small>{{KAZ}}</small> |----- | <center> <small>4 838</small> || <small><small>{{UK}}</small> |----- | <center> <small>3 382</small> || <small>{{UZB}}</small> |----- |<center> <small>2 701</small> || <small>{{EST}}</small></small> |----- | <center> <small>2 629</small> || <small>{{IND}}</small> |----- | <center> <small>2 329</small> || <small>{{DEU}}</small> |----- | <center> <small>1 947</small> || <small>{{AZE}}</small> |----- | <center> <small>1 861</small> || <small>{{karogs|Moldova}}</small> |----- | <center> <small>1 342</small> || <small>{{karogs|Gruzija}}</small> |----- | <center> <small>1 105</small> || <small>{{IRL}}</small> |----- | <center> 839 || <small>{{karogs|Tadžikistāna}}</small> |----- | <center> 770 || <small>{{karogs|Kirgizstāna}}</small> |----- | <center> 734 || <small>{{karogs|Armēnija}}</small> |- |<center> 714 || <small>{{USA}}</small> |----- | <center> 701 || <small>{{karogs|Polija}}</small></small> |- |<center> 581 || <small>{{NOR}}</small> |----- | <center> 533 || <small><small>{{karogs|Turkmenistāna}}</small> |- |<center> 522 || <small>{{karogs|Šrilanka}}</small> |- |<center> 475 || <small>{{karogs|Turcija}}</small> |- |<center> 442 || <small>{{ITA}}</small> |- |<center> 416 || <small>{{karogs|Ķīna}}</small> |- |<center> 391 || <small>{{VNM}}</small> |- |<center> 342 || <small>{{FRA}}</small> |- |<center> 363 || <small>{{SWE}}</small> |- |<center> 277 || <small>{{karogs|Dānija}}</small> |- |<center> 279 || <small>{{karogs|Spānija}}</small> |- |<center> 252 || <small>{{karogs|Nīderlande}}</small> |- |<center> 241 || <small>{{AFG}}</small> |- |<center> 202 || <small>{{karogs|Kanāda}}</small> |- |<center> 198 || <small>{{PAK}}</small> |- |<center> 194 || <small>{{karogs|Somija}}</small> |- |<center> 190 || <small>{{karogs|Ungārija}}</small> |- |<center> 171 || <small>{{karogs|Beļģija}}</small> |- |<center> 149 || <small>{{karogs|Čehija}}</small> |- |<center> 138 || <small>{{EGY}}</small> |- |<center> 136 || <small>{{karogs|Austrālija}}</small> |- |<center> 136 || <small>{{karogs|Izraēla}}</small> |- |<center> 130 || <small>{{CHE}}</small> |- |<center> 121 || <small>{{karogs|Austrija}}</small> |- |<center> 120 || <small>{{karogs|Bulgārija}}</small> |- |<center> 119 || <small>{{karogs|Filipīnas}}</small> |- |<center> 111 || <small>{{CMR}}</small> |- |<center> 102 || <small>{{karogs|Mongolija}}</small> |- |<center> 98 || <small>{{IRN}}</small> |- |<center> 86 || <small>{{SYR}}</small> |- |<center> 84 || <small>{{BRA}}</small> |- |<center> 78 || <small>{{karogs|Rumānija}}</small> |- |<center> 69 || <small>{{IRQ}}</small> |- |<center> 67 || <small>{{karogs|Portugāle}}</small> |- |<center> 66 || <small>{{karogs|Grieķija}}</small> |- |<center> 65 || <small>{{ISL}}</small> |- |<center> 63 || <small>{{karogs|Kipra}}</small> |- |<center> 59 || <small>{{NPL}}</small> |- |<center> 59 || <small>{{THA}}</small> |- |<center> 57 || <small>{{karogs|Libāna}}</small> |- |<center> 55 || <small>{{CUB}}</small> |- |<center> 55 || <small>{{ARE}}</small> |- |<center> 52 || <small>{{VEN}}</small> |- |<center> 51 || <small>{{KOR}}</small> |- |<center> 47 || <small>{{BGD}}</small> |- |<center> 44 || <small>{{NGA}}</small> |- |<center> 44 || <small>{{MEX}}</small> |- |<center> 43 || <small>{{karogs|Slovākija}}</small> |- |<center> 43 || <small>{{MAR}}</small> |- |<center> 42 || <small>{{TUN}}</small> |- |<center> 37 || <small>{{karogs|Malta}}</small> |- |<center> 35 || <small>{{COL}}</small> |- |<center> 34 || <small>{{ZAF}}</small> |- |<center> 33 || <small>{{JPN}}</small> |- |<center> 30 || <small>{{ARG}}</small> |- |<center> 27 || <small>{{SRB}}</small> |- |<center> 26 || <small>{{DZA}}</small> |- |<center> 24 || <small>{{SAU}}</small> |- |<center> 24 || <small>{{SEN}}</small> |- |<center> 22 || <small>{{ALB}}</small> |- |<center> 20 || <small>{{PER}}</small> |- |<center> 20 || <small>{{BIH}}</small> |- |<center> 19 || <small>{{MKD}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{karogs|Horvātija}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{CHL}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{COD}}</small> |- |<center> 16 || <small>{{TWN}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{karogs|Slovēnija}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{NZL}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{Singapūra}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{GHA}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{karogs|Indonēzija}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{JOR}}</small> |- |<center>11 || <small>{{karogs|Luksemburga}}</small> |- |<center> 6 </small></small> || Nav zināms |- |<center> <small>216</small> || Pārējās valstīs |- |<center> <small>'''<small>1 871 882</small>'''</small>||'''KOPĀ''' |} {{div col end}} == Pagaidu (īstermiņa) imigrācija == === Ārvalstu studenti === Latvijas attīstības plāna ietvaros 2013. gadā [[Rīgas Tehniskā universitāte]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-rektors-atklaj-latvijas-augstakas-izglitibas-centru-indija-10407|title=RTU rektors atklāj Latvijas Augstākās izglītības centru Indijā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=RTU|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/srilanka-un-indija-atklati-rtu-informacijas-un-studiju-centri|title=Šrilankā un Indijā atklāti RTU informācijas un studiju centri {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/indijas-vestnieciba-rtu-organize-studentu-dienu|title=Indijas vēstniecība RTU organizē Studentu dienu {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=RTU|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> [[Biznesa augstskola "Turība"|Turība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.turiba.lv/lv/jaunumi/turiba-ar-liaa-atbalstu-piedalas-izglitibas-izstades-indija|title=Turība ar LIAA atbalstu piedalās izglītības izstādēs Indijā|website=Biznesa augstskola Turība|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> un citas augstskolas sāka piedalīties izstādēs un atvēra informācijas centrus [[Indija|Indijā]], kā rezultātā Latvijā strauji pieauga indiešu studentu skaits.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kucinskis-gandarits-par-indiesu-studentu-skaita-pieaugumu-latvija/|title=Kučinskis gandarīts par indiešu studentu skaita pieaugumu Latvijā|website=LA.LV|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4519928/kucinskis-atzinigi-verte-indiesu-studentu-ipatsvara-pieaugumu-latvija|title=Kučinskis atzinīgi vērtē indiešu studentu īpatsvara pieaugumu Latvijā|website=TVNET|access-date=2021-03-31|date=2018-06-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/254650-augstskolu-parstavji-arlietu-ministrija-diskute-par-studentu-piesaisti-no-indijas-2013|title=Augstskolu pārstāvji Ārlietu ministrijā diskutē par studentu piesaisti no Indijas - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/nakotne-tiks-veicinata-studentu-piesaiste-no-indijas-8849|title=Nākotnē tiks veicināta studentu piesaiste no Indijas {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-augstskolas-piesaista-arvien-vairak-studentu-no-indijas-un-srilankas.a139844/|title=Latvijas augstskolas piesaista arvien vairāk studentu no Indijas un Šrilankas|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> 2014. gadā [[Čennai]] atvēra Latvijas Augstākās izglītības centru, kuru dibināja RTU, [[Latvijas Universitāte]], [[Biznesa augstskola "Turība"|biznesa augstskola ''Turība'']], [[Liepājas Universitāte]], [[Banku augstskola]], [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] un [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5858309/atklaj-latvijas-augstakas-izglitibas-centru-indija|title=Atklāj Latvijas Augstākās izglītības centru Indijā|website=Apollo.lv|access-date=2021-03-31|date=2014-01-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latvijas-izglitibas-centrs-indija%E2%80%A9|title=Latvijas izglītības centrs Indijā|date=5. februāris 2014}}</ref> {| class="wikitable sortable" |+Ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās (mācību gada sākumā)<ref name=":2" /> !Valsts !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 |- |{{Indija}} |164 |429 |714 |1233 |2070 |2719 |2152 |1702 |1754 |2643 |- |{{Uzbekistāna}} |625 |874 |1025 |1116 |1243 |1717 |1710 |1397 |1327 |1211 |- |{{Zviedrija}} |260 |326 |363 |396 |400 |456 |527 |654 |822 |908 |- |{{Vācija}} |841 |976 |902 |1047 |995 |1011 |1031 |1001 |880 |761 |- |{{Ukraina}} |196 |233 |242 |252 |372 |557 |791 |915 |1230 |750 |- |{{Šrilanka}} |30 |62 |80 |123 |196 |295 |349 |319 |422 |629 |- |{{Somija}} |113 |135 |169 |229 |264 |317 |402 |450 |483 |487 |- |{{Krievija}} |509 |571 |516 |515 |538 |548 |531 |477 |364 |334 |- |{{Turcija}} |145 |145 |42 |76 |56 |78 |105 |177 |240 |319 |- |{{Norvēģija}} |155 |166 |175 |176 |180 |174 |176 |187 |220 |227 |- |{{Kamerūna}} |6 |4 |8 |8 |10 |15 |58 |213 |154 |121 |- |{{Pakistāna}} |19 |34 |77 |137 |187 |234 |188 |230 |194 |113 |- |{{Lietuva}} |189 |202 |146 |155 |148 |166 |137 |116 |111 |103 |- |{{Kazahstāna}} |257 |327 |276 |306 |214 |186 |169 |151 |118 |97 |- |{{Baltkrievija}} |200 |190 |136 |129 |125 |110 |100 |108 |92 |74 |} Kopš 2014. gada, samazinoties vietējo studentu skaitam, palielinās ārvalstu studentu skaits — to īpatsvars ir pieaudzis no 6% 2014. gadā līdz 14% 2023. gadā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv:443/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA050/|title=Mobilie studenti Latvijā pēc dzimuma, valsts, kurā iegūta iepriekšējā izglītība un izglītības tematiskās grupas (mācību gada sākumā) 2014 - 2022|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" ! !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 |- |Ārvalstu studenti |5 255 |{{Increase|6465}}6465 |{{Decrease|-6130}}6130 |{{Increase|7564}}7564 |{{Increase|8380}}8380 |{{Increase|10148}}10148 |{{Decrease|-10025}}10025 |{{Decrease|-10025}}9810 |{{Increase|10148}}10080 |{{Increase|10148}}10425 |- |Vietējie studenti |80 626 |{{Decrease|-77817}}77817 |{{Decrease|-76784}}76784 |{{Decrease|-74038}}74038 |{{Decrease|-71975}}71975 |{{Decrease|-69260}}69260 |{{Decrease|-68523}}68523 |{{Decrease|-68523}}67566 |{{Decrease|-68523}}65288 |{{Decrease|-68523}}63592 |- |Studentu kopskaits |85 881 |{{Decrease|-84282}}84282 |{{Decrease|-82914}}82914 |{{Decrease|-81602}}81602 |{{Decrease|-80355}}80355 |{{Decrease|-79408}}79408 |{{Decrease|-78548}}78548 |{{Decrease|-78548}}77376 |{{Decrease|-78548}}75368 |{{Decrease|-68523}}74017 |} === Ārvalstu darbaspēks === Līdz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumam Ukrainā]] Latvijas [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]] visvairāk darba atļauju izsniedza ārvalstu darbaspēkam no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. 2014. gadā darba atļaujas saņēma 1069 Ukrainas (33% no kopējā atļauju skaita) un 958 Baltkrievijas pilsoņi, bet 2018. gadā piešķirto darba atļauju skaits darba meklētājiem no Ukrainas sasniedza 5771, bet no Baltkrievijas — 1825.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/bridina-par-darbaspeka-ievesanas-nosacijumu-apiesanu-politiki-nesteigs-tos-mainit.a306909/|title=Brīdina par darbaspēka ievešanas nosacījumu apiešanu; politiķi nesteigs tos mainīt|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> == Reliģija == [[Latvijas Tieslietu ministrija]]s ziņojumā par reliģisko organizāciju iesniegtajiem pārskatiem par darbību 2015. gadā minēts, ka 35 dažādām reliģiskām organizācijām Latvijā bija reģistrētas 957 draudzes, 153 autonomās draudzes un 880 dievnami vai kulta celtnes. Kā kopējais ticīgo skaits minēts 1,517 miljoni. Pēc šī ziņojuma [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai]] bija 700 465 locekļi, [[Romas Katoļu baznīca]]i Latvijā — 415 440 locekļu,<ref>Romas Katoļu baznīca Latvijā pārskatu par savu darbību nesniedza, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu, tomēr Tieslietu ministrija tās draudžu locekļu skaitu vērtēja ap 500 000, pamatojoties uz interneta vidē ([http://www.katedrale.lv/index.php?id=11755]{{Novecojusi saite}}) sniegto informāciju</ref> [[Latvijas pareizticīgā baznīca|Latvijas pareizticīgajai baznīcai]] — 370 000 locekļi, [[vecticībnieki|Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcai]] — 35 872 locekļi, bet dievkalpojumus apmeklējot 41 042 cilvēki, [[Baptisti|Latvijas Baptistu draudžu savienībai]] — 6888 locekļi, [[Septītās dienas adventisti|Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienībā]] — 3935 locekļi, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībām — 3187 locekļi, Evaņģēliskās ticības kristiešu draudzēm — 3175 locekļi, Jaunās Paaudzes draudzēm — 3000 locekļi, Evaņģēlisko kristiešu draudzēm — 1717 locekļi. Minēts, ka Latvijā ir 1295 jaunapustuliskie kristieši, 972 [[mormoņi]], 526 metodisti, 697 [[dievturi]], 310 vācu luterāņi, 337 [[musulmaņi]],<ref>Tieslietu ministrijas ziņojumā rakstīts, ka Latvijā islāma piekritēju un personu, kuras apmeklē draudžu dievkalpojumus, varētu būt līdz pat 10 tūkstošiem (ziņojumā atsauce uz [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/364940-latvijas_musulmani_sapno_par_klasisku_moseju_riga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120815004221/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/364940-latvijas_musulmani_sapno_par_klasisku_moseju_riga |date={{dat|2012|08|15||bez}} }})</ref> 387 [[jūdaisti]], 721 [[Jehovas liecinieki|Jehovas liecinieks]], 162 [[budisti]], 145 [[Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība|krišnaīti]], 100 [[Reformātu baznīca|reformāti]], 61 [[anglikānis]] u.c. ticību pārstāvji.<ref>[https://www.tm.gov.lv/files/l1_MjAxNi9STy9STyBwxIFyc2thdHMgMjAxNSBwcmVzZWkuZG9jeA/2016/RO/RO%20p%C4%81rskats%202015%20presei.docx Ziņojums par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2015. gadā]{{Novecojusi saite}}</ref> Reliģisko organizāciju sniegto datu precizitāte ir tikusi apšaubīta, jo tie kopumā liecina par ārkārtīgi strauju reliģijām piederīgo skaita palielināšanos, kamēr dažādas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ticīgo skaits varētu būt vismaz uz pusi mazāks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/124739/baznicas-fantaze-20-gadu-laika-ticigo-skaits-latvija-pieaudzis-par-miljonu |title=Baznīcas fantazē: 20 gadu laikā ticīgo skaits Latvijā pieaudzis par miljonu |access-date={{dat|2015|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150213123624/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/124739/baznicas-fantaze-20-gadu-laika-ticigo-skaits-latvija-pieaudzis-par-miljonu |archivedate={{dat|2015|02|13||bez}} }}</ref> {| class="wikitable" |- ! Ticības!! 1860!! %!! 1897!! %!! 1920!! %!! 1925!! %!! 1930!! %!! 1935!! %!! 2011!! % |- | iedzīvotāju skaits|| 1 285 293|| 100.00|| 1 929 387|| 100.00|| 1 596 131|| 100.00|| 1 844 805|| 100.00|| 1 900 045|| 100.00|| 1 950 502|| 100.00||2 070 371||100.00 |- | [[luterāņi]]|| 852 749|| 66.35|| 1 140 173|| 59.10|| 914 409|| 57.29|| 1 055 167|| 57.20|| 1 057 877|| 55.68|| 1 075 641|| 55.15||708 773|| 34.23 |- | u.c.[[protestanti]]|| +luterāņi|| 0.00|| 8949|| 0.46|| 9697|| 0.61|| 15 652|| 0.85|| 17 069|| 0.90|| 19 146|| 0.98 || 17 936|| 0.87 |- | [[katoļi]]|| 236 384|| 18.39|| 390 106|| 20.22|| 375 227|| 23.51|| 416 769|| 22.59|| 450 210|| 23.69|| 476 963|| 24.45 || ~500 000|| ~24.15 |- | [[Pareizticība|pareizticīgie]]|| 114 358|| 8.90|| 166 240|| 8.62|| 138 803|| 8.70|| 167 538|| 9.08|| 169 625|| 8.93|| 174 389|| 8.94|| 370 000 ||17.87 |- | [[vecticībnieki]]|| 40 503|| 3.15|| 79 709|| 4.13|| 73 310|| 4.59|| 89 239|| 4.84|| 96 802|| 5.09|| 107 195|| 5.50 || 34 517 ||1.67 |- | u.c.[[kristieši]]|| 1|| 0.00|| 333|| 0.02|| 1153|| 0.07|| 166|| 0.01|| 297|| 0.02|| 136|| 0.01 || 11 614 ||0.56 |- | [[jūdaisti]]|| 41 281|| 3.21|| 142 087|| 7.36|| 79 626|| 4.99|| 95 733|| 5.19|| 93 741|| 4.93|| 93 406|| 4.79 || 416 ||0.02 |- | u.c.ticības|| 17|| 0.00|| 1790|| 0.09|| 199|| 0.01|| 175|| 0.01|| 255|| 0.01|| 136|| 0.01 || 1460 ||0.07 |- | nezināmi|| 0|| 0.00|| 0|| 0.00|| 3707|| 0.23|| 4366|| 0.23|| 14 169|| 0.75|| 3490|| 0.17 || || |} == Vecumstruktūra == ''Eurostat'' dati par 2011. gadu liecina, ka pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā vairāk nekā divas reizes pārsniedza vīriešu skaitu, kas ir lielākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Latvijā starp iedzīvotājiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecumu, uz 100 vīriešiem bija 207,6 sievietes, turpretī Igaunijā 204,3 un Lietuvā 197 sievietes un ES valstīs vidēji uz 100 vīriešiem pensijas vecumā bija 138,2 sievietes.<ref>[https://www.apollo.lv/5710880/pensijas-vecuma-sieviesu-skaits-latvija-divas-reizes-parsniedz-viriesu-skaitu Pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā divas reizes pārsniedz vīriešu skaitu. Apollo, LETA, 2012. gada 7. martā]</ref> [[Attēls:Approximate demographic evolution in Latvia.png|thumb|400px|Vecumstruktūras aptuvenās izmaiņas Latvijā no 1920. līdz 2011. gadam]] {| class="wikitable sortable" |+ '''Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas procentos'''<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /><ref>1897—1959. uzrādītas vecuma grupas līdz 20 gadiem, 20—65 g. un virs 65 g. (1959. — virs 70 g.), skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.</ref><ref>1970—2006. uzrādītas vecuma grupas atbilstoši attiecīgo gadu likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam, skat.: Demogrāfija 2006. LR CSP. Rīga. 2006. {{ISBN|998406287221}} — 22. lpp.</ref> ! width="80pt"|Gads ! width="80pt"|Līdz darbspējas vecumam ! width="80pt"|Darbspējas vecumā ! width="80pt"|Virs darbspējas vecuma |- | 1897 | align="right" | 41,0 | align="right" | 52,8 | align="right" | 6,2 |- | 1920 | align="right" | 38,3 | align="right" | 52,9 | align="right" | 8,6 |- | 1935 | align="right" | 30,4 | align="right" | 60,3 | align="right" | 9,2 |- | 1943 | align="right" | 29,1 | align="right" | 60,6 | align="right" | 10,3 |- | 1959 | align="right" | 30.0 | align="right" | 63,2 | align="right" | 6,8 |- | 1970 | align="right" | 23,1 | align="right" | 56,2 | align="right" | 20,7 |- | 1979 | align="right" | 21,8 | align="right" | 58,3 | align="right" | 19,9 |- | 1990 | align="right" | 22,8 | align="right" | 56,5 | align="right" | 20,7 |- | 1995 | align="right" | 20,9 | align="right" | 56,4 | align="right" | 22,7 |- | 2000 | align="right" | 18,0 | align="right" | 58,9 | align="right" | 23,1 |- | 2005 | align="right" | 15,0 | align="right" | 63,5 | align="right" | 21,5 |- | 2010 | align="right" | 14,2 | align="right" | 64,7 | align="right" | 21,1 |- | 2015 | align="right" | 15,0 | align="right" | 62,0 | align="right" | 23,0 |- | 2020 | align="right" | 16,0 | align="right" | 60,9 | align="right" | 23,1 |- | 2022 | align="right" | 16,0 | align="right" | 61,8 | align="right" | 22,2 |- |} == Urbanizācijas līmenis == Pēc aplēsēm un iedzīvotāju uzskaites datiem pilsētnieku īpatsvars Latvijā ir vairākkārt mainījies, strauji pieaugot līdz Pirmajam pasaules karam, stabilizējoties pēc [[1920. gada zemes reforma]]s 20%—35% robežās,<ref>1800.-1941. gada dati no: [[Jānis Rutkis]]. Latvijas ģeogrāfija. Stokholma: Apgāds Zemgale, 1960. — 427. lpp.</ref> tad atkal strauji pieaugot pēc Otrā pasaules kara [[Latvijas PSR]] zemes kolektivizācijas un industrializācijas laikā, beidzot stabilizējoties 69%—67% robežās pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s: {| class="wikitable" |- ! !! 1800!!1863!!1897!!1914!!1920!!1925!!1930!!1935!!1941!!1959!!1970!!1979!!1989!!1995!!2000!!2005!!2011!!2016!!2021 |- | '''Pilsētnieki, %'''||7,3||14,8||29,4||40,3||23,6||32,8||34,9||34,6||29,5||51,7||61,0||66,5||69,4||68,8||68,1||68,0||67,7||67,4||68,2 |} == Demogrāfiskā stāvokļa izmaiņas pēc 2000. gada == Pēc 2000. gada Latvijā turpināja pasliktināties demogrāfiskā situācija un visas dekādes ilgumā bija mirstības pārsvars pār dzimstību un negatīvs migrācijas saldo. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem Latvijas iedzīvotāju skaits no 2001. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 1. janvārim samazinājās par 340 tūkstošiem — par 211,4 tūkstošiem migrācijas un 128,6 tūkstošiem negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Līdzīga iedzīvotāju skaita samazināšanās šajā periodā notika arī tādās jaunajās ES valstīs kā [[Rumānija]], [[Lietuva]], [[Bulgārija]], [[Igaunija]] un [[Ungārija]], kas korelē ar relatīvo [[IKP]] uz vienu iedzīvotāju.<ref>[http://www.irir.lv/2013/4/30/kas-aptures-iedzivotaju-samazinasanos-jaunajas-es-valstis Kas apturēs iedzīvotāju skaita samazināšanos?] Andris Strazds, Tomass Greness. "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" 2013. gada 30. aprīlī (tulkojums no publikacijas ''Roubini Global Economics EconoMonitor'')</ref> Bērnu un pusaudžu (līdz 14 gadu vecumam) skaits samazinājās par 121 600 jeb vidēji par 12 200 gadā, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājās no 18% līdz 13,7%. Pateicoties dzimstības pieaugumam šis kritums kļuva lēnāks, proti, ja 2000. gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18 300, tad 2010. gadā — par 2600. Tomēr 2010. gadā Latvijā bija zemākais jaundzimušo bērnu skaits (19 200) kopš 1997. un 1998. gada, kad pasaulē nāca attiecīgi 18 830 un 18 400 bērni.<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/0F3E7289-7A46-49A6-A0DB-762AADF22F05/ Nozare.lv pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem]{{Novecojusi saite}}</ref> 2011. gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes lielāks nekā bērnu un pusaudžu skaits. Kopš 2000. gada iedzīvotāju īpatsvars 15—64 gadu vecumā palielinājās par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā savukārt pieauga par 33 800, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieauga no 14,8% līdz 17,4% vai par 2,6 procentpunktiem. 2010. gadā vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedza sieviešu skaitu par 2,2 %, bet vecuma grupā 15—64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars — par 2,7%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 35%. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas iedzīvotāju dzīvildze pastāvīgi palielinās, tomēr saglabājas ievērojama starpība starp sieviešu un vīriešu dzīves ilgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMV060/|title=IMV060. Mirušo vidējais vecums 1962 - 2022|website=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref> Sakarā ar dzīvildzes starpību sieviešu mirstība pārsniedz vīriešu mirstību:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMV010/|title=IMV010. Mirušo skaits pēc dzimuma un vecuma 1920 - 2022|website=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref> {| class="wikitable" |- ! Vidējā dzīvildze, gadi !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019 !2020 !2021 !2022 |- | '''Vīrieši''' ||63,0||63,2||63,5||64,3||64,6||64,4||64,3||64,7||65,4||66,1||66,8||67,1||67,5||67,7||67,8||68,1||68,7||68,9||69,2||69,7 |70,1 |69,9 |69,6 |- | '''Sievietes'''||74,5||74,7||74,8||75,0||75,1||75,4||75,2||75,7||76,0||76,3||76,8||77,0||77,8||77,8||78,2||78,6||78,8||79,1||79,3||79,6 |79,9 |79,8 |80,1 |- | '''Kopējā''' ||68,8||69,0||69,1||69,8||69,9||69,8||69,8||70,2||70,7||71,3||72,0||72,2||72,9||73,0||73,2||73,7||74,0||74,3||74,6||75,0 |75,3 |75,1 |75,2 |} {| class="wikitable" |- ! Mirstība, tūkstošos !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019 !2020 !2021 !2022 |- | '''Vīrieši''' ||16,2||16,5||16,4||15,9||15,9||16,6||16,6||16,3||15,4||14,5||14,6||13,9||13,8||13,5||13,7||13,3||13,5||13,6||13,5||13,0 |13,5 |16,2 |14,5 |- | '''Sievietes'''||16,0||16,5||16,1||16,5||16,1||16,2||16,5||16,7||15,6||15,4||15,5||14,7||15,2||15,2||14,7||15,1||15,1||15,2||15,3||14,7 |15,4 |18,4 |16,2 |- | '''Kopējā''' ||32,2||33,0||32,5||32,4||32,0||32,8||33,1||33,0||31,0||29,9||30,0||28,6||29,0||28,7||28,4||28,4||28,6||28,8||28,8||27,7 |28,9 |34,6 |30,7 |} === Migrācija === Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2011. gada 1. janvārī ārvalstīs bija reģistrēti 57 605 Latvijas valsts piederīgie (pilsoņi un [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]]).<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/CDCD5E11-CBCE-45EE-85E2-13D9D658D1CC LETA ziņa 2001. gada 6. septembrī].{{Novecojusi saite}}</ref> No Iedzīvotāju reģistra zināms, ka 2011. gadā uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs oficiāli pārcēlās vēl 14 450 Latvijas valstspiederīgie, pie kam vairāk kā puse no viņiem piereģistrējās Lielbritānijā un Īrijā. Oficiāli Iedzīvotāju reģistrā 2012. gada sākumā bija iekļautas ziņas par 72 292 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri kā savu pastāvīgo dzīvesvietu norādījuši adresi ārzemēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gada-laika-uz-dzivi-arvalstis-oficiali-parcelusies-14450-iedzivotaji.a14842/ Gada laikā uz dzīvi ārvalstīs oficiāli pārcēlušies 14 450 iedzīvotāji.] Lsm.lv, LETA, 2012. gada 8. marts. {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240921072900/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gada-laika-uz-dzivi-arvalstis-oficiali-parcelusies-14450-iedzivotaji.a14842/ |date=2024. gada 21. Septembris }}</ref> No tiem 54 685 kā pilngadīgi Latvijas pilsoņi bija tiesīgi piedalīties [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2012. gada referendumā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-0200.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti ārzemēs |publisher=Tn2012.cvk.lv |date=2012-02-18 |accessdate=2012-02-23}}</ref> Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem līdz [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)|2008. gada krīzes]] sākumam no Latvijas oficiāli reģistrēto izceļotāju skaits bija 15—25 tūkstoši gadā, tad strauji pieauga līdz gandrīz 40 tūkstošiem 2010. gadā, bet pēc krīzes pārvarēšanas atkal samazinājās līdz 15 tūkstošiem gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE010/|title=IBE010. Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija pa valstu grupām 1990 - 2022|last=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref> {| class="wikitable sortable" |- ! <small>Migrantu skaits, tūkstošos</small> !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019!!2020 !2021 !2022 |- | '''Emigranti'''||22,9||24,5||15,8||15,6||20,2||17,6||17,0||15,5||27,0||38,2||39,6||30,3||25,2||22,6||19,0||20,1||20,6 ||17,7||15,8||14,6||12,0 |13,0 |16,7 |- | '''Imigranti'''||6,5||5,4||6,6||4,1||4,8||6,7||8,2||7,5||4,7||3,7||4,0||10,2||13,3||8,3||10,4||9,5||8,3||9,9||10,9||11,2||8,8 |12,7 |38,7 |- | '''Migrācijas saldo'''||-16,2||-19,2||-9,2||-11,6||-15,3||-10,9||-8,8||-7,9||-22,4||-34,5||-35,6||-20,1||-11,9||-14,3||-8,6||-10,6||-12,2||-7,8||-4,9||-3,4||-3,2 | -0,3 |22,0 |} Daļa no imigrantiem ir remigranti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBR/IBR010/|title=IBR010. Remigrantus raksturojošie rādītāji 2013 - 2022|last=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref>: {| class="wikitable sortable" |+ !Remigrantu skaits !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 |- |'''Remigranti''' |5648 |6762 |5617 |5409 |5455 |4852 |5114 |4728 |6954 |9309 |- |'''Latvijas pilsoņi''' |4774 |5864 |4974 |4897 |4780 |4346 |4578 |4250 |6210 |8030 |- |'''Latvijas nepilsoņi''' |617 |719 |482 |379 |525 |367 |327 |367 |577 |887 |- |'''Dzimuši Latvijā''' (nav Latvijas pilsoņi un Latvijas nepilsoņi) |257 |179 |161 |133 |150 |139 |209 |111 |167 |392 |- |'''Remigrantu īpatsvars (%) no visiem imigrantiem''' |68,1 |65,2 |59,3 |64,8 |55,0 |44,5 |45,6 |53,5 |54,8 |24,0 |} Savukārt pēc ekonomista [[Mihails Hazans|Mihaila Hazana]] aplēsēm laikā no 2000. līdz 2010. gadam no Latvijas aizbraukuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku, kaut arī citu valstu reģistros (ietverot apdrošināšanas numuru piešķiršanas statistiku) atrodamas ziņas par 170 tūkstošiem Latvijas cilvēku. Viņš uzskata, ka uz [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] ir aizbraukuši 76—87 tūkstoši, uz [[Īrija|Īriju]] 28—34 tūkstoši, uz [[Ziemeļeiropa|Ziemeļvalstīm]] (galvenokārt uz [[Norvēģija|Norvēģiju]]) 11—13 tūkstoši cilvēku. Uz pārējām Eiropas valstīm ir aizplūduši 21—24 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet ārpus Eiropas (uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju) 14—18 tūkstoši, uz citām valstīm vēl 19—24 tūkstoši cilvēku.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/emigrejusi-vismaz-200-000-cilveku-latvijas-zaudejumi-ap-100-miljardiem-latu-13914258 Emigrējuši vismaz 200 000 cilvēku, Latvijas zaudējumi — ap 100 miljardiem latu. Kristaps Kalns. Diena.lv, 2011. gada 10. novembrī]</ref> Lielākā daļa iedzīvotāju, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformēja par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam bija jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas. M. Hazans prognozēja, ka emigrācija lielos apjomos saglabāsies vēl līdz 2014.—2015. gadam, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku. Ja pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)|2008. gada krīzes]] tikai apmēram 20% no emigrantiem bija augstākā izglītība, tad krīzes laikā to īpatsvars pārsniedza 30%.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/41849791/hazans-tuvakajos-tris-cetros-gados-no-latvijas-emigres-vel-100-000-cilveku Hazans: Tuvākajos trīs četros gados no Latvijas emigrēs vēl 100 000 cilvēku.] [[Delfi (portāls)|Delfi]] 21.11.2011.</ref> Pēc Latvijas Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņām kopējais skolas vecuma bērnu skaits, kas 2010. gadā nebija reģistrēts nevienas izglītības iestādes sarakstā bija 11 327, 2011. gadā — 12 463, bet 2012./2013. mācību gadā 12 618. 2010. gadā dienestam bija informācija par 5646 skolas vecuma bērniem, 2011. gadā par 7915, bet 2012./2013. gadā par 9,6 tūkstoši bērnu, kas mācījās ārvalstīs.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/2741_arvalstis-macas-teju-desmit-tukstosi-latvijas-iedzivotaju-bernu ĀRVALSTĪS MĀCĀS TEJU DESMIT TŪKSTOŠI LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU BĒRNU] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213125110/http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/2741_arvalstis-macas-teju-desmit-tukstosi-latvijas-iedzivotaju-bernu |date={{dat|2015|02|13||bez}} }} lat.mixnews.lv no ''[[Baltic News Service|BNS]]''</ref> [[Saeima]]s Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa pauda uzskatu, ka ir nepieļaujama situācija, ka valstī nav informācijas par 2648 bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem būtu jāapmeklē izglītības iestādes.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/6947_deputatiem-skiet-nepielaujami-ka-trukst-informacijas-par-2648-berniem-vecuma-no-pieciem-lidz-18-gadiem DEPUTĀTIEM ŠĶIET NEPIEĻAUJAMI, KA TRŪKST INFORMĀCIJAS PAR 2648 BĒRNIEM VECUMĀ NO PIECIEM LĪDZ 18 GADIEM] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130510143319/http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/6947_deputatiem-skiet-nepielaujami-ka-trukst-informacijas-par-2648-berniem-vecuma-no-pieciem-lidz-18-gadiem |date={{dat|2013|05|10||bez}} }} lat.mixnews.lv</ref> Atbilstoši ''Eurostat'' informācijai par migrācijas radītajām iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības valstīs 2013. gadā lielākais negatīvais migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem bija Kiprā (-13,9), Latvijā (-7,1), Lietuvā (-5,7), Īrijā (-5,6), Spānijā (-4,7) un Grieķijā (-4,7).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/11032_12018.htm |title=Eurostat. EU28 population 507.4 million at 1 January 2014. |access-date={{dat|2014|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130529221647/http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/11032_12018.htm |archivedate={{dat|2013|05|29||bez}} }}</ref> === Latvijas valstspiederīgo skaits ārpus Latvijas === Pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2017. gadā lielākais reģistrēto Latvijas valstspiederīgo skaits bija šādās pasaules valstīs:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf |title=Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs (datums=01.01.2017) |access-date=13.08.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170608001148/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf |archivedate=08.06.2017 }}</ref> {{div col|2}} {| class="wikitable" cellpadding="2" |----- |1. {{GBR}} || <center> 62 607 (62 181 pilsoņi, 426 nepilsoņi) |----- |2. {{karogs|Īrija}} || <center> 19 054 (18 834 pilsoņi, 220 nepilsoņi) |----- |3. {{DEU}} || <center> 15 299 (14 411 pilsoņi, 887 nepilsoņi) |----- |4. {{USA}} || <center> 15 238 (14 515 pilsoņi, 723 nepilsoņi) |----- |5. {{AUS}} || <center> 5425 (5407 pilsoņi, 18 nepilsoņi) |----- |6. {{CAN}} || <center> 5011 (4920 pilsoņi, 91 nepilsoņi) |----- |7. {{RUS}} || <center> 4572 (4034 pilsoņi, 538 nepilsoņi) |- |8. {{karogs|Izraēla}} |<center> 3974 (3878 pilsoņi, 96 nepilsoņi) |- |9. {{SWE}} |<center> 3684 (3616 pilsoņi, 68 nepilsoņi) |- |10. {{NOR}} |<center> 2673 (2644 pilsoņi, 29 nepilsoņi) |- |11. {{FRA}} |<center> 2578 (2315 pilsoņi, 263 nepilsoņi) |- |12. {{EST}} |<center> 2108 (2039 pilsoņi, 69 nepilsoņi) |- |13. {{karogs|Spānija}} |<center> 1860 (1647 pilsoņi, 213 nepilsoņi) |- |14.{{karogs|Nīderlande}} |<center> 1742 (1688 pilsoņi, 54 nepilsoņi) |- |15. {{ITA}} |<center>1732 (1592 pilsoņi, 140 nepilsoņi) |- |16. {{karogs|Dānija}} |<center>1581 (1520 pilsoņi, 61 nepilsoņi) |- |17. {{karogs|Šveice}} |<center>1253 (1193 pilsoņi, 60 nepilsoņi) |- |18. {{BLR}} |<center> 1105 (876 pilsoņi, 229 nepilsoņi) |- |19. {{karogs|Beļģija}} |<center>1058 (1017 pilsoņi, 36 nepilsoņi) |- |20. {{karogs|Somija}} |<center>1057 (1007 pilsoņi, 50 nepilsoņi) |- |21. {{karogs|Ukraina}} |<center>786 (601 pilsoņi, 185 nepilsoņi) |----- |----- |'''KOPĀ''' || <center> '''160 807''' (155 965 pilsoņi, 4836 nepilsoņi) |} {{div col end}} == 2011. gada tautas skaitīšanas dati == {{Pamatraksts|2011. gada tautas skaitīšana Latvijā}} 2011. gadā Latvijā tika veikta kārtējā tautas skaitīšana. No 1. marta līdz 10. jūnijam ar tiešām vizītēm pie iedzīvotājiem un interneta reģistrācijas palīdzību tika iegūti dati par 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Analizējot valsts informācijas sistēmās un administratīvajos reģistros iekļautos datus, tika gūti papildus dati par tautas skaitīšanā nesastaptajiem iedzīvotājiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskajiem datiem Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2 067 887. Tas liecina, ka negatīvā iedzīvotāju dabiskā pieauguma un starptautiskās migrācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada tautas skaitīšanas samazinājies par aptuveni 309 000 cilvēku (13%), jo iepriekšējā tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji. Kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 000 (-13%), tai skaitā bērnu (0—14 gadu) vecumā par 138 000 (-32,2%), darbspējas vecuma grupā (15—61 gads) par 185 000 (-12,3%). Par 14 000 (+3,3%) pieaudzis pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Bērnu skaits [[Vidzeme]]s reģionā samazinājies par 44,1%, [[Latgale]]s reģionā par 41,7%, [[Kurzeme]]s reģionā par 36,2% un [[Zemgale]]s reģionā par 35,9%. Iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Latgales reģionā (par 21,1%) un Vidzemes reģionā (par 17,5%). Īpaši strauja samazināšanās par 25—33% bijusi [[Aglonas novads|Aglonas]], [[Alojas novads|Alojas]], [[Alsungas novads|Alsungas]], [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Ciblas novads|Ciblas]], [[Dagdas novads|Dagdas]], [[Ērgļu novads|Ērgļu]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Kārsavas novads|Kārsavas]], [[Neretas novads|Neretas]], [[Rugāju novads|Rugāju]], [[Rundāles novads|Rundāles]], [[Tērvetes novads|Tērvetes]] un [[Viļakas novads|Viļakas]] novados. Vienīgi Pierīgas reģiona novados iedzīvotāju skaits kopumā pieaudzis par 3,2%. No kopējā iedzīvotāju skaita latvieši veidoja 62,1%, bet krievi 26,9%. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija pieaudzis no 57,7% līdz 62,1%, savukārt krievu īpatsvars samazinājies no 29,6% līdz 26,9%, baltkrievu no 4,1% līdz 3,3%, ukraiņu no 2,7% līdz 2,2%, poļu no 2,5% līdz 2,2%, lietuviešu no 1,4% līdz 1,2%. Latvijas pilsoņu proporcija palielinājusies no 74,5% līdz 83,8%. 946 800 (45,8%) no Latvijas iedzīvotājiem bija vīrieši un 1 121 100 (54,2%) sievietes, pie kam vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija samazinājies. 42,5% iedzīvotāju bija ekonomiski neaktīvi, tostarp 26,6% ir nestrādājošie pensionāri, 7,8% nestrādājoši studenti un skolēni, 8,1% personas ar citu statusu. Personu ar augstāko izglītību īpatsvars bija palielinājies no 13,9% līdz 23%, ar profesionālo vidējo izglītību no 20,2% līdz 29,4%, samazinājies personu īpatsvars ar vispārējo vidējo izglītību no 31% uz 22,9%, ar pamatizglītību no 26,5% uz 18%, ar sākumskolas vai zemāku izglītību no 8,4% uz 6,7%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki |title=Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki. Nozare.lv, 18. janvāris, 2012. |access-date={{dat|2012|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150213124829/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=2011. gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji. www.csb.gov.lv 18.01.2012. |access-date=19.01.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate=29.01.2012 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas demogrāfija| ]] rt0nof9otw6wj16rb7u49pcflff6snx 0 153283 4296970 4073452 2025-06-20T05:11:00Z Biafra 13794 atj. 4296970 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Riks Kārlails | vārds_orig = ''Rick Carlisle'' | attēls = Rick Carlisle OPHS Drive and Dish Presser 2023-11-15 (cropped2).jpg | att_izm = | paraksts = Riks Kārlails 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1959|10|27}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka|Ogdensburga|2s=Ņujorka (štats)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 196 [[centimetrs|cm]] | svars = 95 [[Kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs|aizsargs]] | kar_sāk = 1984 | kar_beig = 1989 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Indiānas "Pacers"]] | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1984–1987 | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Celtics"]] | kl_sez 2 = 1987 | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Olbani "Patroons"]] ([[CBA]]) | kl_sez 3 = 1987–1988 | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 4 = 1989 | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Nets"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2001–2003 | tr_klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Detroitas "Pistons"]] | tr_klubs_sez 2 = 2003–2007 | tr_klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Indiānas "Pacers"]] | tr_klubs_sez 3 = 2008–2021 | tr_klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | tr_klubs_sez 4 = 2021–pašlaik | tr_klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Indiānas "Pacers"]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[List of NBA Champions|NBA čempions]] kā spēlētājs <small>({{NBA Finals Year|1985}})</small> * [[NBA čempioni|NBA čempions]] kā treneris <small>({{NBA Year|2010|end}})</small> * [[NBA sezonas labākais treneris]] <small>({{NBA Year|2001|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ričards (Riks) Prestons Kārlails''' ({{val|en|Richard (Rick) Preston Carlisle}}; dzimis {{dat|1959|10|27||bez}} [[Ogdensburga|Ogdensburgā]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbolists]], tagad — [[basketbols|basketbola]] treneris. Vislabāk pazīstams kā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] galvenais treneris, ko vadīja 13 sezonas no 2008. līdz 2021. gadam. 2025. gadā ir cita NBA kluba [[Indiānas "Pacers"]] galvenais treneris. Viens no nedaudzajiem, kas kļuvis par [[NBA čempions|NBA čempionu]] gan kā spēlētājs ([[Bostonas "Celtics"]] sastāvā) gan kā treneris (ar "Mavericks"). == Karjera == [[1984. gada NBA drafts|1984. gada NBA draftā]] viņu [[Bostonas "Celtics"]] izraudzījās ar kopējo 70. kārtas numuru. "Celtics" rindās aizvadīja trīs sezonas, 1986. gadā kļuva par NBA čempionu. Vēlāk pārstāvēja [[Kontinentālā basketbola asociācija|Kontinentālās basketbola asociācijas]] klubu [[Olbani "Patroons"]] un NBA klubus [[Ņujorkas "Knicks"]] un [[Ņūdžersijas "Nets"]]. Basketbolista karjeru noslēdza 1989. gadā. Visu karjeru bijis izteikts rezervists: piedalījies kopā 188 regulārās sezonas spēlēs, no tām tikai vienā dodoties laukumā sākuma pieciniekā. 2001. gadā uzsāka trenera karjeru kā [[Detroitas "Pistons"]] kluba galvenais treneris. Klubu vadīja divas sezonas, pirmajā sezonā tika atzīts par sezonas labāko treneri. Pēc tam četras sezonas bija [[Indiānas "Pacers"]] galvenais treneris. Kopš [[2008.—2009. gada NBA sezona|2008.—2009. gada sezonas]] bija [[Dalasas "Mavericks"]] galvenais treneris. 2011. gadā sasniedza [[2011. gada NBA finālsērija|NBA finālsēriju]], kurā pārspēja [[Maiami "Heat"]], kļūstot par [[NBA čempions|NBA čempionu]]. Dalasas komandu vadīja 13 sezonas, šai ziņā starp aktīvajiem treneriem atpaliekot vienīgi no [[Sanantonio "Spurs"]] galvenā trenera [[Gregs Popovičs|Grega Popoviča]]. Pēc 13 sezonām Dalasas komandas vadībā (šajā laikā komandai pievienojās arī latviešu basketbolists [[Kristaps Porziņģis]]), 2021. gada jūnijā treneris izlēma darbu ar komandu neturpināt. Drīz pēc tam R. Kārlails pievienojās galvenā trenera statusā komandai, kuru jau iepriekš bija trenējis — [[Indiānas "Pacers"]]. 2025. gadā sasniedzot [[NBA finālsērija|NBA finālsēriju]] kā "Pacers" galvenais treneris. R. Kārlails 65 gadu vecumā kļuva par vecāko treneri, kas vadījis komandu finālsērijā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} {{Mavericks 2010–11 NBA čempioni}} {{DEFAULTSORT:Kārlails, Riks}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkas štatā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola aizsargi]] [[Kategorija:Bostonas "Celtics" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] [[Kategorija:Bruklinas "Nets" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:ASV basketbola treneri]] cu8b7b69957pypjb3hgsfr6xx642leo 0 153775 4296907 4295017 2025-06-19T19:22:28Z Ytteroy 50392 4296907 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''iOS''}} {{Operētājsistēmas infokaste |name = ''iOS'' |logo =iOS wordmark (2017).svg |screenshot = |caption = |developer = ''[[Apple Inc.]]'' |family = ''[[macOS]]'' |source_model = |latest_release_version = {{wikidata|property|preferred|single|Q48493|P348|P548=Q2804309}} |latest_release_date = {{wikidata|qualifier|preferred|single|Q48493|P348|P548=Q2804309|P577}} |kernel_type = [[Hibrīda kodols]] |ui = |license = [[EULA]] |website = [http://www.apple.com/ios/ Apple - iOS] |supported_platforms = ''[[iPhone]], [[iPod touch]], [[iPad]]'' un otrās paaudzes ''[[Apple TV]]'' |logo_size=100px|language=41 valodas|bodystyle=width:310px|marketing_target=[[Viedtālrunis|Viedtālruņi]] un [[Planšetdators|planšetdatori]]}} '''''iOS''''' (iepriekš zināma kā '''''iPhone OS''''') ir mobilā operētājsistēma, kas veidota un izplatīta vienīgi ''[[Apple Inc.|Apple]]'' ierīcēm. Tā ir operētājsistēma, kura ir ļoti populāra kopā un līdz šim tā ir izstrādāta vairākās kompānijas mobilajās ierīcēs un darbojas arī ''[[iPod touch|iPod Touch]]'' un ''[[iPad]]''. Tā ir otra populārākā mobilā operētājsistēma uzreiz pēc [[Android]]. Oriģināli tā tika palaista 2007. gadā, priekš ''[[iPhone]]''. ''Apple'' neatļauj šo operētājsistēmu instalēt citās ierīcēs. ''iOS'' laika gaitā ir izstrādāts arī ierīcēm iPod Touch (2007. gadā) un iPad (2010. gadā). 2017. gada janvārī ''[[App Store]]'' lietotņu veikalā ir vairāk kā 2.2 miljoni lietotņu, no kurām 1 miljons darbojas arī iPad ietvaros. Šīs mobilās lietotnes kopā ir lejupielādētas vairāk kā 130 miljards reižu. Lietotāja saskarsmes pamatā ir [[tiešās manipulācijas]] koncepts, lietojot vairākpieskārienu (''multi-touch'') žestus. Saskarnes vadības elementi ir slīdņi, slēdži un pogas. Mijiedarbība ar operētājsistēmu ietver žestus kā pārvilkt, pieskarties, saspiest, atspiest, katram esot definīcijai operētājsistēmas kontekstā ar vairākpieskārienu lietotāja saskarsmi. == Vēsture == {{Vairāki attēli | direction = horizontal | footer = Oriģinālais iOS logo, lietošanā līdz 2013. gadam (pa kreisi) un logo lietošanā no 2013 līdz 2017. gadam (pa labi) | footer_align = center | total_width = 250 | image1 = Apple iOS.svg | width1 = 177 | height1 = 140 | image2 = Apple iOS new.svg | width2 = 125 | height2 = 80 }} 2005. gadā kad [[Stīvs Džobss]] sāka plānot ''iPhone'', viņam bija dota izvēle, vai nu "samazināt Mac, kas būtu ļoti liels solis tehnoloģiju industrijā, vai samazināt iPod". Džobss izlēma dibināt abas komandas, kurus vadīja [[Skots Forstāls]] un [[Tonijs Fadels]], respektīvi. Abas komandas savstarpēji cīnījās, Forstālam uzvarot un izveidojot ''iPhone OS''. Lēmums deva iespēju ''iPhone'', kā platformu trešo pušu izstrādātājiem, lietojot labi zināmu programmu ''[[Macintosh|Mac]]'' trešo pušu izstrādātāji varēja veidot sistēmu, ar minimālu trenēšanos. Operētājsistēma tika prezentēta 2007. gada 9. janvārī un tika palaista tā paša gada jūnijā. Prezentācijā Džobss ziņoja: <nowiki>''</nowiki>iPhone darbina [[MacOS|OS X]]" un tas darbina <nowiki>''</nowiki>darbvirsmas lietotnes", bet ''iPhone'' palaišanas laikā operētājsistēma tika pārdēvēta par ''iPhone OS''. Pašās beigās, trešo pušu lietotnes netika atbalstītas. Stīva Džobsa paskaidrojums bija, ka izstrādātāji varēs veidot pārlūka lietotnes caur [[Safari (pārlūkprogramma)|''Safari'']] interneta pārlūku. ''App Store'' tika palaists 2008. gada 10. jūlijā ar 500 lietotnēm. Lietotņu numurs strauji auga, tam sasniedzot 2.2 miljonus lietotņu 2017. gadā. === Operētājsistēmas atjaunojumi === {| class="wikitable mw-datatable" style="text-align:center;" ! Versija ! Sākotnējās izdošanas datums ! Jaunākā versija ! Jaunākās versijas izdošanas datums |- | [[iPhone OS 1]] | {{dat|2007|6|29}} | 1.1.5 | {{dat|2008|7|15}} |- | [[iPhone OS 2]] | {{dat|2008|7|11}} | 2.2.1 | {{dat|2009|1|27}} |- | [[iPhone OS 3]] | {{dat|2009|6|17}} | 3.2.2 | {{dat|2010|8|11}} |- | [[iOS 4]] | {{dat|2010|6|21}} | 4.3.5 | {{dat|2011|7|25}} |- | [[iOS 5]] | {{dat|2011|10|12}} | 5.1.1 | {{dat|2012|5|25}} |- | [[iOS 6]] | {{dat|2012|9|19}} | 6.1.6 | {{dat|2014|2|21}} |- | [[iOS 7]] | {{dat|2013|9|18}} | 7.1.2 | {{dat|2014|6|30}} |- | [[iOS 8]] | {{dat|2014|9|17}} | 8.4.1 | {{dat|2015|8|13}} |- | [[iOS 9]] | {{dat|2015|9|16}} | 9.3.6 | {{dat|2019|7|22}} |- | [[iOS 10]] | {{dat|2016|9|13}} | 10.3.4 | {{dat|2019|7|22}} |- | [[iOS 11]] | {{dat|2017|9|19}} | 11.4.1 | {{dat|2018|7|9}} |- | [[iOS 12]] | {{dat|2018|9|17}} | 12.5.7 | {{dat|2023|1|23}} |- | [[iOS 13]] | {{dat|2019|9|19}} | 13.7 | {{dat|2020|9|1}} |- | [[iOS 14]] | {{dat|2020|9|16}} | 14.8.1 | {{dat|2021|10|26}} |- | [[iOS 15]] | {{dat|2021|9|20}} | 15.8.4 | {{dat|2025|3|31}} |- | [[iOS 16]] | {{dat|2022|9|12}} | 16.7.11 | {{dat|2025|3|31}} |- | [[iOS 17]] | {{dat|2023|9|18}} | 17.7.2 | {{dat|2024|11|19}} |- | [[iOS 18]] | {{dat|2024|9|16}} | 18.5 | {{dat|2025|5|12}} |- | [[iOS 26]] | 2025. gada beigas | 26.0 beta 1 | {{dat|2025|6|13}} |} == Versiju izplatība == Statistika šajā sekcijā, demonstrē katras versijas popularitāti saskaņā ar ierīcēm lietojot ''App Store''.<ref>https://developer.apple.com/support/app-store/</ref> {| class="wikitable sortable" |- ! Versija ! Palaišanas datums ! Izplatība (2017. gada jūnijs) |- | [[iOS 10]] | 2016. gada 13. septembris | 86% |- | [[iOS 9]] | 2015. gada 16. septembris | 11% |- | [[iOS 8]] un agrāki | {{n/a}} | 3% |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{IT-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Operētājsistēmas]] s2pnbedws95ot5ijo11mgkq87ioc95a 0 199219 4297039 4225595 2025-06-20T09:19:37Z CDeleted 103067 4297039 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | box-width = 250px | nosaukums = Daugavpils lidlauks | nosaukums_originalvaloda = | nosaukums_originalvaloda-a = | nosaukums_originalvaloda-r = | attels = Meteo.jpg | attela-platums = 245 | paraksts = Meteostacija Daugavpils lidlaukā | paraksts2 = | IATA = DGP | ICAO = EVDA |lat_deg=55|lat_min=56|lat_sec=41|lat_dir=N |lon_deg=26|lon_min=39|lon_sec=54|lon_dir=E | karte = Latvia | kartes_paraksts = Lidlauka atrašanās vieta Latvijā | paraksta_novietojums = top | lidostas_tips = Civilā | ipasnieks-operators = SIA Daugavpils Lidosta | ipasnieks = [[Latvija|Latvijas valsts]] | atrasanas_vieta = [[Lociki]], [[Naujenes pagasts]], [[Augšdaugavas novads]], [[Latvija]] | elevation-f = 400 | elevation-m = 122 | metric-rwy = y | r1-number = 02/20 | r1-length-f = 3280 | r1-length-m = 1000 | r1-surface = [[Betons]] | pasazieru_skaits = | lidojumu_skaits = }} '''Daugavpils lidlauks''' ([[IATA]]: '''DGP,''' [[ICAO]]: '''EVDA''') jeb '''Lociku lidlauks''' ir nesertificēts [[lidosta|nosēšanās laukums]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki |title=Civilās aviācijas aģentūra. Civilās aviācijas lidlauki |access-date={{dat|2014|06|26||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201028192438/http://www.caa.lv/lv/informacija-un-uzzinas/civilas-aviacijas-lidlauki }}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Lociki|Locikos]] 12 km no [[Daugavpils]] centra un 241 km no Latvijas galvaspilsētas [[Rīga]]s. Lidostu ar Daugavpils pilsētu savieno autoceļš [[A13]]. Daugavpils lidostas apsaimniekotājs ir SIA ''Daugavpils lidosta''. Ierīkota bijušajā militārajā lidlaukā. Lidlaukā ir viens 1000 m garš un 23 m plats betona seguma skrejceļš, kas ierīkots uz lidlauka manevrēšanas ceļa. Galvenais 2500 m garais skrejceļš ir daļēji demontēts un nav izmantojams.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://myairfields.com/item/daugavpils-0220/ |title=MyAirfields.com Daugavpils |access-date={{dat|2014|06|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150208134916/http://myairfields.com/item/daugavpils-0220/ |archivedate={{dat|2015|02|08||bez}} }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Messerschmitt Bf 109 ieņemtajā Daugavpils lidlaukā 1941. gada jūnija beigās.jpg|thumb|250px|left|''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' ''Messerschmitt Bf 109'' (pa labi) un padomju kara lidmašīna ''И-16'' vācu ieņemtajā Daugavpils lidlaukā 1941. gada jūnija beigās]] Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Daugavpils]] apkaimē bija vismaz trīs militāri lidlauki - Lielais Daugavpils lidlauks, [[Līksnas lidlauks]] un [[Grīvas lidlauks]] Daugavas kreisajā krastā. Līdz 1939. gadam bija plānots atklāt [[Valsts gaisa satiksme]]s līniju Rīga - [[Krustpils lidlauks|Krustpils]] - Daugavpils, kas tomēr netika realizēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ylhi.times.lv/ref.html |title=Diplomdarbs "Aviācijas attīstība Latvijā" |access-date={{dat|2017|11|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100311193045/http://ylhi.times.lv/ref.html |archivedate={{dat|2010|03|11||bez}} }}</ref> Bet [[1960. gadi|1960. gados]] bija atklāti maršruti Daugavpils - [[Valmieras lidlauks|Valmiera]]. Maršruti bija bieži veikti ar mazo [[An-2]] lidmašīnu, jo pasažieru nebija daudz tajos laikos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/citi/413199-nezinama-vesture-no-rigas-uz-latvijas-pilsetam-bijusi-cetri-lidojumu-marsruti/|title=Nezināmā vēsture: No Rīgas uz Latvijas pilsētām bijuši četri lidojumu maršruti}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Daugavpils un Līksnas lidlaukos 1941. gadā tika stacionēts padomju 49. iznīcinātāju aviācijas pulks (''49-й истребительный авиационный полк''). [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1955.–1959. gadā Loču (Lāču) ciema vietā uzbūvēja jaunu kara lidlauku, kas ieguva "Lociku" ({{val|ru|Лоцики}} no "lāčuki") nosaukumu, kurā stacionēja reaktīvos iznīcinātājus ''[[MiG-15]]'', vēlāk ''[[MiG-19]]'' un ''[[Jak-25]]''. Bija arī stratēģiski bumbvedēji ''[[Jak-28]]'', kas varēja pārvadāt kodolieročus. Kopš 1981. gada Daugavpils Lociku lidlauks kalpoja kā 372. iznīcinātāju bumbvedēju aviācijas pulka ({{val|ru|372-ой авиационный полк истребителей бомбардировщиков, 372-ой АПИБ}}) bāze Latvijas austrumu daļā, kurā bija stacionēti padomju iznīcinātāji ''[[MiG-23]]'' un ''[[MiG-27]]''. Pēc skrejceļa modernizēšanas šeit varēja nosēsties un pacelties smagās militārā transporta lidmašīnas ''[[An-22]]'' un ''[[Il-76]]''. Gaisa spēku bāzē dzīvoja vairāki tūkstoši militārpersonu. No lidlauka notika arī civilās aviācijas lidojumi. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1992. gadā uz Lociku lidlauku pārvietoja no [[Čehija]]s izvestās [[Krievijas gaisa spēki|Krievijas gaisa spēku]] vienības, bet 1994. gadā pēdējā ''MiG'' iznīcinātāju eskadriļa pārcēlās uz [[Ļipecka]]s militāro bāzi, kur drīz vien tika likvidēta. 1994. gadā militāro lidlauku denacionalizēja.<ref>[https://samorez-shop.ru/lv/interesting-about-the-mushrooms/velichie-i-zabvenie-voennogo-aerodroma-daugavpilsa-v-lacikah/ DAUGAVPILS MILITĀRĀ LIDLAUKA VARENĪBA UN AIZMIRSTĪBA ...] samorez-shop.ru blogs 18.10.2020</ref> == Aviokompānijas un galamērķi == {| class="wikitable" !Lidojumu veikšanas gads !Lidojumu veicējs !Maršruts |- |1967 |''Aeroflot'' |Daugavpils-Valmiera |} ==Statistika== {| class="wikitable" style="font-size: 95%" |- bgcolor="#CCCCCC" | colspan="10" align="center" bgcolor="#CCCCCC" | '''Daugavpils lidlauka pasažieru skaits''' |- ! width="40" | Gads ! width="80" | Skaits ! width="50" | % |- | align="center" | 2011 | align="center" | 240 | align="center" | — |- | align="center" | 2012 | align="center" | 250 | align="center" style="color:green" | +4% |- | align="center" | 2013 | align="center" | 180 | align="center" style="color:red" | -28% |- | align="center" | 2014 | align="center" | nav datu | align="center" | nav datu |- | align="center" | 2015 | align="center" | nav datu | align="center" | nav datu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2019/Videja_termina_darbibas_strategija_2017_2020_precizeta.pdf|title=Videja termina darbibas strategija 2017 2020 precizeta|date=2018}}</ref> |- | align="center" | 2016 | align="center" | nav datu | align="center" | nav datu |- | align="center" | 2017 | align="center" | nav datu | align="center" | nav datu |- | align="center" | 2018 | align="center" | nav datu | align="center" | nav datu |- | align="center" | 2019 | align="center" | nav datu | align="center" | nav datu |- | align="center" | 2020 | align="center" | nav datu | align="center" | nav datu |- | align="center" | 2021 | align="center" | nav datu | align="center" | nav datu |- | align="center" | 2022 | align="center" | 0 | align="center" style="color:red" | — |- | align="center" | 2023 | align="center" | 0 | align="center" style="color:red" | — |- |} == Lidostas atjaunošanas plāni == 2005. gada jūlijā Daugavpils dome dibināja SIA "Daugavpils lidosta". Iegādājoties zemi lidostas vajadzībām, kā arī izstrādājot lidostas attīstības dokumentāciju ar mērķi piesaistīt stratēģisko investoru, pašvaldība līdz 2013. gadam iztērēja vairāk nekā vienu miljonu latu. [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|Globālās ekonomiskās krīzes]] dēļ piesaistīt lidostas attīstībai nepieciešamo finansējumu neizdevās. 2013. gadā [[Daugavpils dome]] nolēma mēģināt piesaistīt investoru, pārdodot SIA "Daugavpils lidosta" kapitāldaļas.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/daugavpils-dome-apsver-iespeju-pardot-lidostu.d?id=43177630 Daugavpils dome apsver iespēju pārdot lidostu] [[LETA]], 26. marts 2013.</ref> 2020. gadā tika panākts politisks atbalsts iekļaut Daugavpils lidostas rekonstrukciju nacionālās attīstības plānā 2027.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bondars-lidostas-izveidei-daugavpili-ir-butisks-politiskais-atbalsts.a348453/?</ref> Lai uzsāktu būvprojekta izstrādi, Daugavpils dome 2021. gada maijā nolēma ņemt aizņēmumu uz četriem gadiem viena miljona eiro apmērā. Plānotās projekta izmaksas bija mērāmas 65 miljonu eiro apmērā, bet Daugavpils mērs [[Andrejs Elksniņš]] tūlīt pēc ievēlēšanas rosināja investīciju projektu par būvprojekta izstrādi apturēt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-daugavpils-domes-vadiba-aptur-lidlauka-buvprojektesanas-planus.a411362/ Jaunā Daugavpils domes vadība aptur lidlauka būvprojektēšanas plānus] lsm.lv 2021. gada 2. jūlijā</ref> Tomēr 2021. gada septembrī Daugavpils pilsētas dome nolēma ņemt aizņēmumu 130 000 eiro apmērā industriālā parka būvprojekta izstrādei blakus vecajam Daugavpils lidlaukam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/daugavpili-blakus-lociku-lidlaukam-plano-veidot-industrialo-parku.a420114/ Daugavpilī blakus Lociku lidlaukam plāno veidot industriālo parku] lsm.lv 2021. gada 6. septembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2019/Videja_termina_darbibas_strategija_2017_2020_precizeta.pdf Darbības stratēģija 2017.–2020.] * [http://www.latgaleslaiks.lv/ru/2007/1/30/31601 Vairāk par lidostas attīstību]{{Novecojusi saite}} "Latgales Laiks", 30.01.2007. {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20140703092112/http://kompromat.lv/item.php?docid=readn&id=7003 Kompromat.lv «Аэропорт» в Лоциках — территория лжи] {{Latvijas lidostas}} [[Kategorija:Daugavpils vēsture|L]] [[Kategorija:Naujenes pagasts]] [[Kategorija:PSRS militārie lidlauki Latvijā]] eaxbifdk1mf8ejovm4qxjmy7cf8d8u8 0 200370 4296863 3949194 2025-06-19T18:01:42Z Votre Provocateur 111653 4296863 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Haims Veicmans | vārds_orģ =חיים עזריאל ווייצמן | attēls =ChaimWeizmann1948.jpg | apraksts =Haims Veicmans 1948. gadā | amats =1. [[Izraēlas prezidents]] | term_sākums ={{Dat|1949|02|17|N}} | term_beigas ={{Dat|1952|11|09|N}} | priekštecis =- | pēctecis =[[Jichaks Ben Cvi]] | premjers =[[Dāvids Ben Gurions]] | dzim_dati ={{Dat|1874|11|27|N}} | dzim_vieta =[[Motaļa]], [[Krievijas Impērija]]<br />([[Ivanavas rajons]], [[Brestas apgabals]], {{BLR}}) | mir_dati ={{Dat|1952|11|09|N}} | mir_vieta =[[Rehovota]], {{ISR}} | tautība =[[ebrejs]] | partija =[[Vispārīgie cionisti]] | dzīvesb =[[Vera Veicmane]] | profesija =ķīmiķis | alma_mater =[[Darmštates Tehnoloģiskā Universitāte]], [[Fribūras Universitāte]] | reliģija =[[jūdaisms]] | paraksts =Chaim Weizmann Signature.svg | piezīmes = }} '''Haims Azriels Veicmans''' ({{val-he|חיים ווייצמן}}; dzimis {{dat|1874|11|27}}, miris {{dat|1952|11|09}}) bija [[cionisms|cionists]], [[Pasaules Cionistu organizācija]]s prezidents (1921–1931, 1935–1946), pēc [[Izraēla]]s nodibināšanas — tās pirmais prezidents (no 1949. gada līdz savai nāvei). Ievērojams ķīmiķis, izstrādāja ABE-procesu [[acetons|acetona]] iegūšanai. 1934. gadā [[Rehovota|Rehovotā]] nodibināja [[Veicmana Zinātnes Institūts|Veicmana Zinātnes Institūtu]] - vienu no redzamākajām [[Izraēla]]s zinātnes iestādēm. Piedzima [[Motaļa]]s pilsētiņā netālu no [[Pinska]]s (tagad [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) kā trešais no piecpadsmit bērniem. Apmeklēja skolu Pinskā. Studēja ķīmiju [[Darmštate|Darmštatē]] un [[Fribūra|Fribūrā]]. No 1901. gada - pasniedzējs [[Ženēvas Universitāte|Ženēvas Universitātē]], no 1904. gada - [[Mančestras Universitāte|Mančestras Universitātē]]. Aktīvi piedalījās [[cionisms|cionisma]] kustībā. Darbodamies [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], bija viens no cilvēkiem, kuri kontaktējās ar [[Artūrs Balfūrs|Artūru Balfūru]], pārliecinot par ebreju mītnes zemes [[Palestīna|Palestīnā]] dibināšanas nepieciešamību. 1919. gada 3. janvārī parakstīja t.s. [[Faisala-Veicmana vienošanās|Faisala-Veicmana vienošanos]]. Pēc 1921. gada - Pasaules Cionistu organizācijas prezidents, pēc Izraēlas nodibināšanās - valsts prezidents. == Ārējās saites == {{commonscat|Chaim Weizmann|Haims Veicmans}} * [http://www.mfa.gov.il/MFA/History/Modern%20History/Centenary%20of%20Zionism/Zionist%20Leaders-%20Chaim%20Weizmann Par Veicmanu Izraēlas Ārlietu ministrijas lapā] {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Izraēlas prezidents]] | periods = {{dat|1949|2|17|N}} — {{dat|1952|11|9|N}} | pirms = Pats (kā Pagaidu valsts padomes prezidents) | pēc = [[Jichaks Ben Cvi]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Veicmans, Haims}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:Brestas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Baltkrievijas ebreji]] [[Kategorija:Izraēlas prezidenti]] [[Kategorija:Cionisti]] f9bj00oc119ue99iulpli5eztk18u1l 0 200722 4296722 3901684 2025-06-19T12:49:43Z Gustavomanb 125221 4296722 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 14 | nosaukums = Daugavpils apvedceļš (Kalkūni—Tilti) | karte = Road A14 Latvia.svg | leģenda = | garums = 15,6 | ārpus_pilsētas = 15,6 | ceļš_pilsētā = | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|262}} | reģions = [[Sēlija]], [[Latgale]] | attēls = A14 near Svente.jpg | paraksts = Autoceļš A14 pie [[Svente]]s }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Randene]] {{A ceļš|13}} {{E ceļš|262}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Svente]] {{P ceļš|70}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|67}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|6}} {{E ceļš|262}}}} |} |} '''A14''' autoceļš '''Daugavpils apvedceļš (Kalkūni—Tilti)''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas, apejot [[Daugavpils|Daugavpili]], savieno autoceļus [[A6]] un [[A13]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Ietilpst starptautiskajā autoceļā [[E262]]. Autoceļa kopgarums ir 16,6 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. == Vēsture == No 2019. gada aprīļa līdz tā gada beigām pārbūvēja 8,24 km garu ceļa posmu no rotācijas apļa ar autoceļu [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] līdz [[Svente|Sventei]] (0,06 km — 8,31 km). Būvdarbu ietvaros [[Svente|Sventē]] arī izbūvēja rotācijas apli ar reģionālo autoceļu [[Autoceļš P70|P70]], vietējo autoceļu V698 un Alejas ielu. Un tajā pašā laikā arī pārbūvēja [[Sventes tilts|Sventes tiltu]] pār [[Daugava|Daugavu]] (12,96 km). Pārbūves darbus veica SIA ''Binders'' par līgumcenu 8 milj. eiro (ar PVN), savukārt Daugavas tilta pārbūvi veica SIA ''Rīgas Tilti'' par līgumcenu 1,38 milj. eiro (ar PVN), un abus darbus finansēja valsts budžets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/autocela-a14-daugavpils-apvedcels-kalkuni-tilti-segas-pastiprinasana-posma-no-006-lidz-830-km/|title=Autoceļa A14 Daugavpils apvedceļš (Kalkūni-Tilti) segas pastiprināšana posmā no 0,06. līdz 8,30. km - Binders.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/2019/04/|title=aprīlis 2019|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> 2025. gada aprīlī sāka pārbūves darbus uz 8,39 km gara ceļa posma no [[Svente|Sventes]] līdz satiksmes mezglam ar autoceļiem [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] un [[Autoceļš P67|P67]] (8,31 km — 16,7 km), kā arī 900 m garu posmu uz autoceļa [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] no pagrieziena uz [[Krāslava|Krāslavu]] līdz A14 (223,9 km — 224,8 km). Būvdarbu ietvaros atjauno dzelzceļa pārvadu (9,56 km), [[Sventes tilts|Sventes tiltu]] (12,96 km), savukārt uz autoceļa A6 - [[Šoltupeite|Šaltupes]] caurteku (224,9 km), un izbūvē rotācijas apļus ar A6 un pagriezienu uz [[Krāslava|Krāslavu]], kā arī ar A14 un [[Autoceļš P67|P67]]. Darbus veic SIA ''ACBR'' par līgumcenu 12 462 594 eiro (ar PVN), finansējums nāk no valsts budžeta, un būvdarbus paredzēts pabeigt 2026. gada vasarā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-otru-daugavpils-sosejas-posmu-un-apvedcelu/|title=Sāk pārbūvēt otru Daugavpils šosejas posmu un apvedceļu|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2025-04-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A14]] [[Kategorija:Autoceļi Augšdaugavas novadā]] swxwwslztnes8noopfs0cnqoj5gt97g 4296724 4296722 2025-06-19T12:55:50Z Gustavomanb 125221 4296724 wikitext text/x-wiki {{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 14 | nosaukums = Daugavpils apvedceļš (Kalkūni—Tilti) | karte = Road A14 Latvia.svg | leģenda = | garums = 15,6 | ārpus_pilsētas = 15,6 | ceļš_pilsētā = | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|262}} | reģions = [[Sēlija]], [[Latgale]] | attēls = A14 near Svente.jpg | paraksts = Autoceļš A14 pie [[Svente]]s }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Randene]] {{A ceļš|13}} {{E ceļš|262}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Svente]] {{P ceļš|70}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|67}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|6}} {{E ceļš|262}}}} |} |} '''A14''' autoceļš '''Daugavpils apvedceļš (Kalkūni—Tilti)''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas, apejot [[Daugavpils|Daugavpili]], savieno autoceļus [[A6]] un [[A13]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Ietilpst starptautiskajā autoceļā [[E262]]. Autoceļa kopgarums ir 16,6 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu. == Vēsture == No 2019. gada aprīļa līdz tā gada beigām pārbūvēja 8,24 km garu ceļa posmu no rotācijas apļa ar autoceļu [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]] līdz [[Svente|Sventei]] (0,06 km — 8,31 km). Būvdarbu ietvaros [[Svente|Sventē]] arī izbūvēja rotācijas apli ar reģionālo autoceļu [[Autoceļš P70|P70]], vietējo autoceļu V698 un Alejas ielu. Un tajā pašā laikā arī pārbūvēja [[Sventes tilts|Sventes tiltu]] pār [[Daugava|Daugavu]] (12,96 km). Pārbūves darbus veica SIA ''Binders'' par līgumcenu 8 milj. eiro (ar PVN), savukārt Sventes tilta pārbūvi veica SIA ''Rīgas Tilti'' par līgumcenu 1,38 milj. eiro (ar PVN), un abus darbus finansēja valsts budžets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/autocela-a14-daugavpils-apvedcels-kalkuni-tilti-segas-pastiprinasana-posma-no-006-lidz-830-km/|title=Autoceļa A14 Daugavpils apvedceļš (Kalkūni-Tilti) segas pastiprināšana posmā no 0,06. līdz 8,30. km - Binders.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/avize/2019/04/|title=aprīlis 2019|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> 2025. gada aprīlī sāka pārbūves darbus uz 8,39 km gara ceļa posma no [[Svente|Sventes]] līdz satiksmes mezglam ar autoceļiem [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] un [[Autoceļš P67|P67]] (8,31 km — 16,7 km), kā arī 900 m garu posmu uz autoceļa [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] no pagrieziena uz [[Krāslava|Krāslavu]] līdz A14 (223,9 km — 224,8 km). Būvdarbu ietvaros atjauno dzelzceļa pārvadu (9,56 km), [[Sventes tilts|Sventes tiltu]] (12,96 km), savukārt uz autoceļa A6 - [[Šoltupeite|Šaltupes]] caurteku (224,9 km), un izbūvē rotācijas apļus ar A6 un pagriezienu uz [[Krāslava|Krāslavu]], kā arī ar A14 un [[Autoceļš P67|P67]]. Darbus veic SIA ''ACBR'' par līgumcenu 12 462 594 eiro (ar PVN), finansējums nāk no valsts budžeta, un būvdarbus paredzēts pabeigt 2026. gada vasarā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-otru-daugavpils-sosejas-posmu-un-apvedcelu/|title=Sāk pārbūvēt otru Daugavpils šosejas posmu un apvedceļu|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2025-06-19|date=2025-04-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A14]] [[Kategorija:Autoceļi Augšdaugavas novadā]] r1huty6u35czbal5wviu92wb3o4x0o7 0 200917 4296962 4296593 2025-06-20T04:53:23Z Biafra 13794 4296962 wikitext text/x-wiki {{Infobox Government agency | agency_name = Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija | logo = | logo_width = | logo_caption = | seal = | seal_width = | seal_caption = | picture = LR VARAM.jpeg | picture_width = | picture_caption = | agency_type = Ministrijas | formed = | date1 = | date1_name = | preceding1 = | preceding2 = | dissolved = | superseding = | jurisdiction = | headquarters = [[Peldu iela (Rīga)|Peldu iela 25]], [[Rīga]] | coordinates = {{coord|56.9461|24.1069|type:landmark_region:LV-RIX|display=inline,title}} | employees = 316<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visasalgas.com/valsts-iestades/vides-aizsardzibas-un-regionalas-attistibas-ministrija/atalgojums|title=2019.gada janvārī izmaksātais atalgojums {{!}} Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|website=VisasAlgas.com|access-date=2021-04-15|archive-date=2021-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210415233518/https://visasalgas.com/valsts-iestades/vides-aizsardzibas-un-regionalas-attistibas-ministrija/atalgojums}}</ref> | budget = | minister1_name = [[Raimonds Čudars]]<br><small>([[Jaunā Vienotība|JV]])</small> | minister1_pfo = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] | chief2_name = | chief2_position = | parent_agency = | child1_agency = | child2_agency = | website = {{URL|varam.gov.lv}} | footnotes = }} '''[[Latvija|Latvijas Republikas]] Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija''' ('''VARAM'''; līdz 2024. gada 1. jūlijam — '''Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija''') ir vadošā [[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā|valsts pārvaldes iestāde]] reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas, pašvaldību attīstības un pārraudzības, teritorijas attīstības plānošanas un zemes pārvaldības, vienas pieturas aģentūras principa ieviešanas valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā, kā arī elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju valsts pārvaldē jomā. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju politiskajā līmenī vada [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs|viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] [[Raimonds Čudars]]. == Vēsture == Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tika izveidota 1993. gadā. No 2003. līdz 2011. gadam ministrija tika sadalīta [[Latvijas Republikas vides ministru uzskaitījums|Vides ministrijā]] un [[Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija|Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā]]. Pēc [[Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija|ministrijas]] reorganizācijas, 2011. gadā tā ieguva pašreizējo nosaukumu. 2022. gadā, līdz ar [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa otrās valdības]] izveidi, klimata jomas pārraudzība tika nodota jaunajai [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijai]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunaja-klimata-un-energetikas-ministrija-varetu-stradat-50-cilveki.a486890/|title=Jaunajā Klimata un enerģētikas ministrijā varētu strādāt 50 cilvēki|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-16|language=lv}}</ref> kuras atbildībā vēlāk nonāca arī vides aizsardzibas joma. Līdz ar Ministru kabineta reorganizāciju, piešķirot jaunas funkcijas [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijai]], 2024. gada 1. jūlijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārdēvēja par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iepirkumi.lv/lv/akademija/aktualitates/23579/1-julija-tiks-pardeveta-vides-aizsardzibas-un-regionalas-attistibas-ministrija/?utm_source=newsletter&utm_medium=email&utm_campaign=Akademija_newslist&utm_id=akademija_27_05_2024|title=1.jūlijā tiks pārdēvēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|website=www.iepirkumi.lv|access-date=2024-05-28|language=lv}}</ref> == Darbības mērķi == Tās funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums. Ministrijas darbu vada arī [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]]. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana. == Pakļautībā esošas iestādes == Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja:<ref name="VARAM nolikums" /> * [[Dabas aizsardzības pārvalde]] * [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] * Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija * Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vraa.gov.lv/lv|title=Sākumlapa {{!}} Valsts reģionālās attīstības aģentūra|website=www.vraa.gov.lv|access-date=2021-04-01}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=282916|title=Valsts reģionālās attīstības aģentūras nolikums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-01|language=lv}}</ref> no 2024. gada 1. septembra [[Valsts digitālās attīstības aģentūra]])<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/ar-1-septembri-reorganizes-valsts-regionalas-attistibas-agenturu|title=Ar 1. septembri reorganizēs Valsts reģionālās attīstības aģentūru {{!}} Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|website=www.varam.gov.lv|access-date=2024-08-28|language=lv}}</ref> * [[Nacionālais botāniskais dārzs|Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs]] * [[Latvijas Hidroekoloģijas institūts]] (LHEI) VARAM ir valsts kapitāla daļu turētāja kapitālsabiedrībās:<ref name="VARAM nolikums" /> * VAS Elektroniskie sakari<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vases.lv/lv/content/kas-mes-esam-0|title=Kas mēs esam?|website=www.vases.lv|access-date=2021-04-01|date=2016-04-20|language=lv|archive-date=2021-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20210415233109/https://www.vases.lv/lv/content/kas-mes-esam-0}}</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="VARAM nolikums">[http://likumi.lv/doc.php?id=228051&version_date=04.11.2016 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums] Ministru kabineta noteikumi Nr.233. Rīgā 2011. gada 29. martā (prot. Nr.20 30.§)</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.varam.gov.lv Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas oficiālā mājaslapa] {{Politika-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas Republikas ministrijas|Vides aizsardzibas un regzionalas attistibas ministrija]] 2w4jpce1746ct8lt5dm5zrfzalv78b7 0 203933 4296915 4176824 2025-06-19T19:50:45Z Spnq 103627 /* Pirmie dodži */ Vikisaite 4296915 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Serenisima Republega de Venesia |nosaukums_latv_val = Venēcijas Republika |sugasvārds = Venēcijas Republika | |kontinents = [[Eiropa]] |reģions = |valsts = [[Itālija]] |laikmets = [[Viduslaiki]]<br />[[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = [[Austrumromas impērija]] |valdības_veids = [[Oligarhija]] | |gads_sākums = 697 |gads_beigas = 1797 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = <!--- Optional: other events between "start" and "end" ---> |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |image_p1 = <!--- Use: [[Attēls:Sin escudo.svg|20px|Image missing]] ---> |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = [[Cisalpīnas republika]] |flag_s1 = Flag of the Repubblica Cisalpina.svg |s2 = [[Austrijas Impērija]] |flag_s2 = Flag_of_the_Habsburg_Monarchy.svg |s3 = [[Francijas departaments Grieķijā]] |flag_s3 = Flag of France.svg |s4 = [[Venēcijas province]] |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag of Most Serene Republic of Venice.svg |flag = Venēcijas Republikas karogs |flag_type = | |image_coat = Coat of Arms of the Republic of Venice.svg |symbol = Venēcijas Republikas ģerbonis |symbol_type = | |image_map = Venezianische Kolonien.png |image_map_caption = Venēcijas Republikas karte | |galvaspilsēta = [[Eraklija]]<br />(697 - 742)<br />[[Malamoko]]<br />(742 - 810)<br />[[Venēcija]]<br />(810 - 1797) | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[Latīņu valoda]], [[Venēciešu valoda]], [[Itāļu valoda]] |reliģija = Kristietība |nauda = Venēciešu lira | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = <!--- Default: "King" for monarchy, otherwise "President"---> |representative1 = <!--- Name of representative of head of state (eg. colonial governor)---> |representative2 = |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = <!--- year of the statistic, specify either area, population or both ---> |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Venēcijas Republika''' ({{val|vec|Republega de Venesia}}, {{val|it|Repubblica di Venezia}}) aptuvens nosaukums valstij, kas izveidojās tagadējās [[Venēcija]]s teritorijā un gadsimtu laikā savu varu izpleta [[Veneto]], [[Dalmācija|Dalmācijā]] un Vidusjūras reģionā. Tā pastāvēja vairāk nekā tūkstoš gadu no leģendārā 697. gada, līdz {{dat|1797|10|18||bez}} to likvidē Napoleons. Venēcijas Republikai ir bijušas trīs galvaspilsētas: Eraklija (697—742), Malamoko (742—810) un Rialto/Venēcija (810—1797). Venēcijas Republikas vadītājs bija [[dodžs]]. ==Pirmsākumi== [[Attēls:The Venetia c 600 AD.jpg|thumb|right|Austrumromas provinces un Venēcijas tribūnu pilsētiņas ap 600. gadu]] [[Attēls:The Venetia c 840 AD.jpg|thumb|right|Venēcijas tribūnu pilsētiņas ap 840. gadu]] Leģendas Venēcijas izveidošanu saista ar [[Goti|gotu]] tautu iebrukumiem [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], kas liek [[Adrijas jūra]]s piekrastes pilsētu iedzīvotājiem meklēt drošību seklās lagūnas saliņās. Pirmā pilsētiņa šeit esot dibināta 421. gada 25. februārī, taču ticamāka ir versija, ka drošība uz lagūnas salām tika meklēta īslaicīgi, tikai uz briesmu laiku, un bēgļi vēlāk atgriezās savās mājās. 452. gadā [[Apenīnu pussala|Itālijas pussalā]] iebrūk [[Atila]]s vadītie [[huņņi]], sagraujot [[Akvileja]]s pilsētu, un atkal vairojot kara bēgļu skaitu lagūnas salās. 466. gadā vietējo kopienu vadoņi tiekas piekrastes [[Grado]] pilsētā, izveidojot vaļīgu savienību, kuru vada uz gadu vēlēti tribūni. To skaits ir mainīgs, bet to pilnvaru termiņš, kā Romas impērijā ierasts, ir viens gads. Tribūni lemj par un rīko kopīgus karagājienus, galvenokārt pret tirdzniecības kuģus apdraudošajiem pirātiem. Šīs vēlēšanas nav demokrātiskas mūsdienu izpratnē, vara kopienās koncentrējas ietekmīgāko ģimeņu rokās, gadsimtu laikā nostiprinās [[oligarhija]]. 523. gadā [[Ostgoti|ostgotu]] valdnieka [[Teodoriks Lielais|Teodorika Lielā]] vēstule aicina šos jūras tribūnus piegādāt [[Istrija]]s ražu viņa galvaspilsētai [[Ravenna]]i. Ilgais Teodorika Lielā valdīšanas laiks reģionā atjaunoja stabilitāti, un veicināja tirdzniecības aktivizēšanos. Lagūnas iedzīvotāji šajā laikā nodarbojas ar sāls ieguvi, ko izmanto bagātīgo zivju lomu sālīšanai, un šo produktu tirdzniecību gar piekrastes upēm. 539. gadā imperatora [[Justiniāns I|Justiniāna I]] karavadonis Belisārs sasniedz Ravennu, un reģions nonāk [[Austrumromas impērija]]s pakļautībā. 551. gadā lagūnas iedzīvotāju kuģi palīdz transportēt impērijai lojālos [[Langobardi|langobardu]] algotņus. Pateicībā par palīdzību, lagūnas pilsētiņām piešķir tirdzniecības privilēģijas.<ref name="a-history-of-venice">[https://books.google.lt/books?id=1RLm2eHVNDsC&printsec=frontcover&dq=history+of+venice&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwjUifLUzt72AhVpS_EDHUrpB10Q6AF6BAgGEAI#v=onepage&q=history%20of%20venice&f=false A History of Venice]</ref> ===Langobardu iekarojumi=== 568. gadā langobardi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas iebrūk Itālijas pussalā, un aizvien lielāks bēgļu skaits meklē patvērumu lagūnas salās. 639. gadā, imperatora [[Hēraklijs|Hēraklija]] varas laikā, langobardi iekaro Oderco pilsētu, Austrumromas impērijas pēdējo lielo atbalsta punktu reģionā. Tās iedzīvotāji bēg uz [[Torčello]] saliņu.<ref name="a-history-of-venice" /> Langobardu iebrukuma laikā Akvilejas patriarhs rod patvērumu Grado salā, bet jauni bēgļi no [[Paduja]]s apmetas Rialto salā. Langobardi pakāpeniski iekaro [[Veneto]] reģiona pilsētas. Atšķirībā no iepriekšējiem iekarotājiem, langobardi veidoja savu valsti ar saviem paradumiem, un bēgļiem no iekarotajām pilsētām bija jāmeklē vieta turpmākajai dzīvei. Daudzi bēgļi nāk no Altino pilsētas, kas uz Torčello salu pārved Sv. Heliodora atliekas. Ar imperatora Hēraklija un Ravennas [[Eksarhs|eksarha]] Īzaka atbalstu, šeit tiek uzcelta baznīca, kuru pabeidz 639. gadā. Pēc tradīcijas, kristietību Akvilejā iepazīstināja [[Evaņģēlists Marks|Sv. Marks]]. Tādējādi pilsētas arhibīskaps, ko vēlāk sauca arī par patriarhu, bija augstākā garīgā autoritāte reģionā. Starp Akvilejas arhibīskapu un Grado metropolītu ilgi pastāvēja konflikts par virsvadību reģionā, kas noved pie tā, ka Grado metropolīta varā paliek Istrija un lagūnas salas, tādējādi aizsākot to saistību ar Sv. Marku. Šajā laikā Eraklijā atrodas impērijas gubernators, Grado ir reliģiskais centrs, bet Torčello - aktīvākais tirdzniecības centrs. Neviena no lagūnas salu apmetnēm nav lielāka par ciematu. Starp kopienām bieži notiek militāri konflikti.<ref name="a-history-of-venice" /> ===Pirmie dodži=== Kad 726. gadā imperators [[Leons III Izaurs]] pavēl iznīcināt ikonas un svēto attēlus, Itālijas pussalā, pāvesta [[Gregors II|Gregora II]] iedrošināti, iedzīvotāji atsakās paklausīt imperatora pavēlei. Impērijas vietvalži tiek nogalināti, vai padzīti. Vietējo kareivju garnizoni sadumpojas. Lagūnas kopienas izvēlas Orso no Eraklijas par savu vadoni, hercogu (''dux''), kas venēciešu izloksnē pārtop par ''doge''. Tā iesākas 117 dodžu varas posms, kas turpinās līdz Venēcijas Republikas iznīcināšanai. Šajā laikā dodža galvenie pienākumi varēja būt kopienu ievēlēto tribūnu sadarbības kontrole un kopējo militāro darbību vadība. Alternatīva leģenda vēsta, ka 697. gadā par pirmo dodžu ir ievēlēts Paolučio (Pauličio) Anafesto, kurš vēlāk noslēdzis draudzības līgumu ar langobardu karali [[Liutprands|Liutprandu]]. Tā varētu būt cēlusies no Ravennas eksarha Paula vārda, kurš amatā bija no 723. gada līdz nogalināšanai 727. gada nemieros.<ref name="a-history-of-venice" /> Zināms, ka 712. gadā Liutprands venēciešiem piešķir tirdzniecības privilēģijas piekrastes upēs. Vēlākie [[Karolingu dinastija|Karolingu]] imperatori šīs privilēģijas no jauna pārapstiprina. Nemieriem norimstot, jaunās komūnu pašvaldības atkal atzīst Austrumromas impērijas virsvaru. Dodžam Orso tiek piešķirts impērijas konsula ''Hypatos'' tituls, kas viņa pēcnācējiem kļūst par uzvārdu kā ''Ipato''. 742. gadā Orso dēlu Teodato ievēl par otro dodžu un viņš savas varas sēdekli pārceļ no Eraklijas uz Malamoko. Saliņu kopienu pieaugošo autonomiju veicināja Austrumromas impērijas smagās militārās neveiksmes. Neilgi pēc tam, kad impērijai pēc ilgstoša kara izdevās sakaut [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]] un atgūt Tuvo Austrumu provinces, sākās islāma iekarojumu laikmets, kura gaitā impērija zaudēja visas savas Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas provinces. 731. gadā trešā dodža Urso vadītais karaspēks ieņem Ravennu un padzen no tās lombardus. Pilsēta tiek atdota Austrumromas impērijai, kas par to atmaksā, piešķirot venēciešiem dažādas tirdzniecības privilēģijas Grieķijā un tās salās. Heraklejā dzimušais Urso tagad paplašina savu varu, taču 737. gadā dumpinieki viņu nogalina. Tiek izlemts, ka dodžus turpmāk vairs neievēlēs, bet reizi gadā tiks ievēlēts militārais vadonis (''Maestro della milizia''). Taču arī šis varas modelis izrādījās neveiksmīgs un 742. gadā atjauno dodža ievēlēšanu uz mūžu. Jaunievēlētais dodžs Diodato Urso tiek nogalināts 755. gadā. Nākamais dodžs Mauricio Galbaio savas ilgās valdīšanas rezultātā panāca sava dēla Džiovanni ievēlēšanu par līdzvaldnieku un mantinieku. Pirmie dodži tiek regulāri gāzti, padzīti uz klosteri vai nogalināti. Vara šajā laikā bieži [[Ohlokrātija|pieder pūlim]], kas kļūst par pamatu republikāniskajam valsts modelim, kurā vara, lai arī cik oligarhiska, tomēr balstās iedzīvotāju gribā, nevis imperatora vai Dieva autoritātē. Tā kā republikas teritorija bija neliela, turību un varu elitei deva tās tirdznieciskie talanti, nevis plaši zemes īpašumi. Jauno republiku plosa iekšējie konflikti par varu. Līdzīgi kā dodžu Orso, arī Teodato tiek gāzts, un viņam tiek izdurtas acis. Viņa pēcnācēju pēc nepilna gada varas laika sagaida tāds pats liktenis. Ceturtais dodžs valda astoņus gadus, kad arī tiek gāzts no varas. Situācija stabilizējas, kad 764. gadā par dodžu ievēl Mauricio Galbaio, kurš ir Bizantijas atbalstītājs. 778. gadā viņš, pēc imperatora atļaujas saņemšanas, savu dēlu Džiovanni ieceļ par līdzvaldnieku. Šāda rīcība norāda uz mantojamas dinastijas veidošanos. 796. gadā Džiovanni par savu līdzvaldnieku ieceļ savu dēlu, tā vēl vairāk nostriprinot varas mantošanas modeli.<ref name="a-history-of-venice" /> Šajā laikā sākas ēku celtniecība iepriekš neapdzīvotās salās, tagadējās Venēcijas vietā. Mūsdienu Kastello rajonā ap 775. gadu dodžs Mauricio Galbaio izveido jaunu bīskapiju, izveidojot Sv. Pētera katedrāli. Tajā pašā gadā Mauricio mirst, un vara pāriet Džiovanni rokās. Viņš ir spiests risināt problēmas, ko rada aizvien ambiciozākā Karolingu valsts.<ref name="a-history-of-venice" /> ===Attiecības ar frankiem un Karolingiem=== 751. gadā langobardi beidzot iekaro Ravennu, sagraujot impērijas varu reģionā, taču tiem nesanāk savu varu izplest lagūnas reģionā, jo [[Franki|franku]] valdnieks [[Pipins Īsais|Pipins]] pēc pāvesta Stefana III lūguma ierodas Itālijas pussalā, kur sakauj langobardus, liek pamatus [[Pāvesta valsts|pāvesta valstij]], un aizsāk [[Karolingi|Karolingu]] ietekmi pussalā. Karolingu impērijas izveidošanās daudziem venēciešiem liek domāt par spēcīgāku sakaru nepieciešamību ar jauno franku impēriju, kuras valdnieks [[Kārlis Lielais]] daudzus gadus ir pavadījis Itālijas pussalā, un ar nepatiku izturas pret mazo valstiņu lagūnā, kuras turību veido tirdznieciba ar vergiem. Tā kā Romas pāvesta varu nodrošina franku karaspēks, tad viņš atbalsta Kārli Lielo. Jaunās Venēcijas Republikas iekšpolitikā pro-bizantisko monarhistu un vēlētas republikas frakcijām pievienojas trešā - baznīcas frakcija, kas orientējas uz sadarbību ar frankiem. Lai samazinātu nepaklausīgā Grado patriarha varu, dodžs Džiovanni plānoja jaunizveidotās Olivolo bīskapijas vadībā iecelt sešpadsmit gadus vecu grieķi Kristoferu, kuru Grado patriarhs atteicās apstiprināt amatā. Dodžs uz Grado nosūtīja savu dēlu ar karafloti, kas sagrāba patriarhu un nogalināja viņu, izmetot pa rezidences torņa logu. Šoks par notikušo slepkavību sašķel republiku, kur 804. gadā bijušā tribūna Obelerio delli Antenori vadībā sākas sacelšanās, kas padzen Galbaio dzimtu. Taču arī Obelerio liek vilties, par līdzvaldnieku ieceļot savu brāli Beato. Valstiņu plosa iekšējie konflikti un politiskā izrēķināšanās, komūnas karo savā starpā. Franku atbalstītais un nemieru laikā bēgušais Grado patriarhs Fortunatus abiem brāļiem piedāvā franku aizsardzību, ja vien viņi atbalstīs viņa atgriešanos Grado. 805. gada Ziemassvētkos abi brāļi [[Āhene|Āhenē]] zvēr padevību Kārlim Lielajam. Obelerio sev par sievu apņem vienu no franku galma dāmām. Šādu rīcību Bizantijā uzskatīja par nodevību.<ref name="a-history-of-venice" /> 802. gada sacelšanās rezultātā tiek padzīts dodžs Mauricio Galbaio un viņa dēls Džiovanni. Jaunais dodžs Obelerio ir franku atbalstītājs, taču Bizantija netaisās zaudēt savu ietekmi, un 808. gadā nosūta uz lagūnu savus karakuģus, kas sāk uzbrukumus franku teritorijai. Karaflotes admirāļa sarunas ar republikas vadītājiem bija nesekmīgas un viņš izlēma uzsākt kauju pret reģionā izvietoto franku karafloti, kas izrādījās spēcīgāka un uzvarēja sadursmē. Obelerio un Beato par līdzvaldnieku ieceļ vēl vienu savu brāli, Valentino, un aicina palīgā savu feodālo virskungu, Kārļa Lielā dēlu Pepinu, kurš kā Lombardijas karalis valda Ravennā. Pēc citas versijas, Kārlis Lielais pret venēciešiem 809. gadā nosūta savu dēlu Pipinu, lai atriebtos par venēciešu un bizantiešu flotes uzbrukumiem. Republikas iedzīvotāji izvēlas pretoties frankiem, aizmirstot savstarpējos konfliktus. Dodža Obelerio atbalstītāji arī piedalās kaujās pret franku armiju. 810. gadā Pipinam izdodas ieņemt daudzas no pilsētiņām, tai skaitā Malamokko, liekot galvenajiem venēciešu spēkiem atkāpties uz Rialto. Pipina karaspēks pakļauj vairākas lagūnas salas un sasniedz mūsdienu Lido, taču sīvās pretetības dēļ nespēj virzīties tālāk. Frankiem ir grūtības pārvietoties seklajos lagūnas ūdeņos un šaurajos kuģošanas kanālos, kur venēcieši iznīcina viņu kuģus un koka uzbrukuma tiltus. Venēcieši noraida Pipina pavēli padoties, atbildot, ka viņi vēlas pakļauties tikai romiešu imperatoram (Bizantijai). Karstajā un miklajā klimatā franku karaspēku plosa slimības, tas atkāpjas, pēc dažiem mēnešiem mirst arī Pipins. Taču republika piekrīt katru gadu frankiem maksāt meslus un turpina to darīt vairāk nekā gadsimtu. Karš ar Pipinu nostiprina republikas politisko neatkarību un identitāti; savstarpēji naidīgās saliņu komūnas ir spējīgas apvienoties aizsardzībai.<ref name="a-history-of-venice" /> Franku armijai aizejot, Obelerio ar brāļiem tiek gāzts un par nākamo dodžu ievēl Agnello Participacio, kas ir nācis no Rialto. Norādot uz iepriekšējās galvaspilsētas nedrošo novietojumu, viņš iesaka galvaspilsētu pārcelt uz daudz grūtāk sasniedzamo Rialto. Ar Bizantijas imperatora finansiālu atbalstu, dodžs Agnello sāk Rialto pārveidošanu. Salu krasti tiek nostiprināti un veidoti zemes uzbērumi, lai tās paaugstinātu. Tiek padziļināti un tīrīti kanāli, lai atvieglotu kuģošanu. Tiek veidotas dzeramā ūdens akas. Tā, pēc 810. gada kara, lagūnas republikā pieaug Rialto salu grupas (Rialto, Dorsoduro, Spinalunga, Luprio, Olivolo) nozīme. Šeit dzīvojošie salinieki nav aktīvi iesaistījušies komūnu savstarpējos konfliktos. Salu izvietojums ir pietiekami tāls no krasta, lai to nevarētu apdraudēt sauszemes uzbrucēju armijas. Pēc Agnello nāves, 827. gadā par dodžu ievēl viņa dēlu Džiustiniano Participacio.<ref name="a-history-of-venice" /> Venēcijas province joprojām bija Austrumromas impērijas daļa, un neilgi pēc Pipina atkāpšanās, šeit ieradās Bizantijas sūtnis, kurš tālāk devās uz franku galvaspilsētu Āheni. Abas impērijas 811. gada pavasarī vienojās, ka franku impērija atsakās no pretenzijām uz Venēcijas provinci. Šis politiskais stāvoklis arī nodrošināja to, ka province nebija ierauta daudzajos konfliktos, kas nākamos gadsimtus postīja Itālijas pussalu. Dodža Agnello laikā sākas Rialto salu nostiprināšana un kanālu iekārtošana, lai tās kļūtu piemērotākas dzīvošanai un ēku celtniecībai. Salinieku koka mājas tiec celtas ar divām durvīm – vienas uz zemes pusi, kur atrodas dārzs un kanāla pusi, kur var piebraukt ar laivu. Akmens ēku celtniecībai tiek vests no [[Istrija]]s. Pēc 823. gada musulmaņi iekaro Krētu, apdraudot Vidusjūras kuģu tirdzniecības ceļus. Ap 828. gadu divi Venēcijas tirgotāji atgriežas no [[Aleksandrija]]s Ēģiptē ar it kā Sv. Marka mirstīgajām atliekām. Evaņģēlista atlieku atrašanās pilsētai piešķīra augstāku reliģisko prestižu un nozīmi. Iepriekšējais republikas aizstāvis – Sv. Teodors tiek aizmirsts un Sv.Marks kļūst par republikas patronu. Svarīga bija arī 827. gadā [[Mantuja|Mantujā]] notikusī Romas pāvesta un franku imperatora pārstāvju vadītā sinode, kurā nolemj atjaunot Akvilejas patriarhātu, kam būtu pakļauta arī Grado un Venēcija. Līdz ar Sv. Marka atlieku iegūšanu, Grado un Venēcija ignorē šīs sinodes lēmumu, saglabājot savu neatkarību un saiti ar Bizantiju. Sv. Marks kļūst par visas pilsētas simbolu.<ref name="a-history-of-venice" /> Sv. Marka relikvijas netiek nodotas bīskapam vai patriarham, tās pārņem dodžs, kurš to izvietošanai piesavas rezidences uzceļ īpašu kapellu. Vietējā bīskapa sēdeklis atradās Kastello rajonā, bet reģiona patriarhs ir Grado. Tādējādi, atšķirībā no pārējās Rietumeiropas, kur komūnas vadībā atradās garīdznieki, Venēcija saglabāja Austrumromas impērijā ierasto laicīgās varas dominanci pār garīgo. Dodžam Džiustiniano mirstot par nākamo dodžu ievēl viņa jaunāko brāli Džiovanni. 836. gada 29. jūnijā dumpinieki viņu sagrābj, piespiež atteikties no amata un nosūta uz Grado klosteri. Nākamā dodža lielākā problēma ir [[slāvi|slāvu]] pirāti, kas no [[Dalmācija]]s piekrastes uzbrūk Venēcijas kuģiem. 840. gadā Venēcija noslēdz līgumu ar franku imperatoru Lotāru, ar kuru dodžs apņemas veikt Adrijas reģiona aizstāvību pret slāvu pirātiem. Konfliktā ar imperatoru iesaistītais Bizantijas gubernators Sicīlijā 827. gadā pasludināja savu neatkarību un uzaicināja Ziemeļāfriku kontrolējošos musulmaņus nosūtīt uz salu karaspēku. Musulmaņu karaspēks ātri pārņēma varu salā un no šejienes sāka uzbrukumus Bizantijas īpašumiem Itālijas dienvidos. 840. gadā Rialto pie dodža Tradoniko ieradās [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhs]], lūdzot viņu palīdzēt impērijai cīņā ar reģionu postošajiem musulmaņiem. 841. gada sākumā Venēcijas 60 lielākie kuģi, uz katra no kuriem atradās 200 vīru, kopā ar bizantiešu floti devās uz [[Kalabrija|Kalabriju]], kur pie [[Krotone]]s ostas notika kauja, kurā kristiešu flote tika iznīcināta. Musulmaņu karakuģi atriebjoties kuģoja uz Venēciju, kuru tomēr neizdevās sasniegt. Slāvu un musulmaņu kuģotāju reidi Adrijā turpinājās vairākas desmitgades.<ref name="a-history-of-venice" /> 856. gadā imperators un Itālijas karalis Ludvigs II ar sievu apmeklēja Venēciju, kur kļuva par krusttēvu dodža mazmeitai. ===Dzimtu dinastijas=== Iekšējie konflikti Venēcijā atkal saasinājās tiktāl, ka 864. gada 13. septembrī, dodoties ārā no baznīcas, dodžs tiek nogalināts. Pilsētā vairākas dienas turpinās sadursmes, līdz par dodžu tiek ievēlēts Orso. Viņš reformē Venēcijas varas modeli. Lai arī Venēcija skaitījās vēlēta republika, dodži savu varu parasti nodeva dēliem un kontrolēja visus lēmumus. Orso izveido vēlētu ''giudici'', jeb tiesnešu sistēmu, kuriem jāveido kolektīvas varas orgāns, kas varētu ierobežot dodžu individuālo varu, taču realitātē dodži joprojām valda kā neierobežoti monarhi. Kad 881. gadā Orso mirst, par nākamo dodžu ievēl viņa dēlu Džiovanni, kurš pēc pāris gadiem pats atzīst, ka nespēj pildīt šos pienākumus. Lai populārajam dodžam nenāktos pamest amatu, par viņa līdzvaldnieku 887. gadā ievēl Pjetro Kandiano. Tā kā Kandiano jau pēc pāris mēnešiem krīt, karojot pret Dalmācijas slāvu pirātiem, tad par nākamo dodža līdzvaldnieku ievēl Pjetro Tribuno, 25 gadus agrāk nogalinātā dodža Tradoniko radinieku. Dodžu amatā Kandiano dzimtas pārstāvji turpmāk tiek ievēlēti regulāri.<ref name="a-history-of-venice" /> 898. gadā reģionā iebrūk mežonīgi [[Maģāri|maģāru]] karotāji. 899. gadā viņi iekaro Lombardiju un sāk iekarot Venēcijai tuvākās apmetnes, līdz venēciešu flotei izdodas tos sakaut. 899. gadā maģāru uzbrukums sasniedz Malamoko, un tiek apturēts. Rialto nostiprināšana ir devusi rezultātu. Lai nodrošinātos pret tālākiem uzbrukumiem, dodžs pavēl sākt būvēt aizsargmūrus, kā arī izgatavot metāla ķēdi, ar kuru varētu noslēgt satiksmi [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]]. Šie nocietināšanas darbi apdzīvoto vietu Rialto pārvērš par pilsētu.<ref name="a-history-of-venice" /> Dodžs Pjetro IV Kandiano apprec Toskānas marķīza māsu, un iesaistās karos Itālijas iekšzemē, lai iegūtu tās mantojuma zemes. Atbalstu viņš meklēja pie imperatora [[Otons I|Oto I]]. Šī politika nepatika Bizantijas atbalstītājiem, kas 976. gadā noorganizē pilsētnieku nemierus. Pilsētnieki aizdedzina dodža rezidenci, ugunsgrēks noposta salas lielāko daļu. Glābjoties no uguns, dodžs pamet pili un tiek nogalināts. Par nākamo dodžu ievēl Orseolo dzimtas pārstāvi. Dodža Pjetro III Kandiano (942.-959.) dēls Pjetro IV Kandiano (959.-976.) tēva valdīšanas laikā tika ievēlēts par līdzvaldnieku un acīmredzamo mantinieku. 950. gadā Pjetro IV neveiksmīgi cenšas sagrābt visu varu bet izgāžas. Tēvs lūdz saglabāt viņam dzīvību, un Pjetro IV bēg uz Itālijas sauszemi, kur iestājas karaļa [[Berengars II (Itālija)|Berengara II]] dienestā. Pjetro IV uzbrūk un aplaupa Venēcijas kuģus. Par spīti visam, pēc tēva nāves Pjetro IV tiek ievēlēts par dodžu. Viņš apprec Toskānas marķīza māsu Valdradu, kas ir imperatora Oto I radiniece. Dodža pilī ierodas vācu kareivji, kas apsargā dodža ģimeni. 976. gadā sākas dumpis. Tiek nodedzināta daļa pilsētas, tai skaitā Sv.Marka atliekas. Valdrada izdzīvo. Par nākamo dodžu kļūst jau vecais Pjetro Orseolo. Lai samierinātos ar imperatoru Oto II, viņš apņemas izmaksāt kompensāciju Valdradai, kuras izmaksāšanai tiek ieviests jauns nodoklis. Vēl papildus līdzekļus prasa nodegušās pilsētas atjaunošana.<ref name="venice-a-new-history">[https://books.google.lt/books?id=7JbrB6zDmuIC&printsec=frontcover&dq=history+of+venice&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwjYgc6Djuv2AhWMvYsKHfScC7cQ6AF6BAgIEAI#v=onepage&q=history%20of%20venice&f=false Venice: A New History]</ref> Dodža Pjetro II Orseolo laikā (991.-1008.) iekšpolitiskie konflikti norimst. Dodžam ir labas attiecības ar imperatoru Oto III, kurš 1001. gadā apmeklē Venēciju. Tikmēr imperators Bazils II 992. gadā noregulē Venēcijas tirgoņu tiesības un privilēģijas, kā arī samazina viņu maksātās nodevas impērijas ostās. Venēcieši vairs netiek uzskatīti par Bizantijas pakļautībā esošiem, bet drīzāk sabiedrotajiem.<ref name="venice-a-new-history" /> Pjetro II 1000. gadā vada veiksmīgu karagājienu uz Dalmāciju. Viņa dēlu, nākamo Orseolo dodžu, 1032. gadā gāž sacelšanās rezultātā. Pilsētā regulāri notiek sadursmes starp dažādu ietekmīgo ģimeņu pārstāvjiem. Kad Kaloprini ģimenei piederīgi nogalina kādu no Morosini ģimenes, Morosini atriebjas, nogalinot Kaloprini ģimenes locekļus. Taču šīs cīņas nekad neizvēršas tādos apmēros, kādas redzamas Itālijas cietzemē vēlāk notiekošajos [[Gvelfi un gibelīni|Gvelfu un Gibelīnu]] karos.<ref name="venice-a-maritime-republic">[https://books.google.lt/books?id=PQpU2JGJCMwC&printsec=frontcover&dq=history+of+venice&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwjUifLUzt72AhVpS_EDHUrpB10Q6AF6BAgJEAI#v=onepage&q=history%20of%20venice&f=false Venice, A Maritime Republic]</ref> Pēc Orseolo gāšanas, nākamajam dodžam kā palīgus un kontrolierus ievēl divus padomniekus. Jaunais dodžs Domeniko Flabianiko nāk no ģimenes, kas iepriekš nav atradusies augstos amatos, taču ir kļuvusi ļoti bagāta tirgojoties ar zīdu. Po ielejas lauksaimniecības attīstība un Venēcijas pieaugošās tirdzniecības privilēģijas Austrumromas impērijā, ļāva veidoties daudzām “jaunajām” ģimenēm, kas bagātību ieguva tirgojoties un investējot nekustamajos īpašumos. Tradicionālās “vecās” ģimenes, kas savus pirmsākumus saistīja ar republikas dibinātājiem, bija spiestas dalīties varā. Pakāpeniski visa vara nonāca apmēram 100 ietekmīgāko ģimeņu rokās, kuru pārstāvji pieņēma visus lēmumus. Sākotnēji dinastisko hercogu, dodžu (''dux'') vadītā valstiņa pārtop par Venēcijas komūnu. Lūzuma punkts pienāk 1172. gadā, kad dodžs Vitale II Mičiels atgriežas no neveiksmīgas karaflotes ekspedīcijas. Iepriekšējo 76 gadu laikā Mičielu ģimenes dodži pie varas bija 62 gadus. Vitale II bija dažādi konflikti ar saviem padomniekiem, un neveiksmīgā flotes ekspedīcija noved pie tā, ka atgriežoties pilsētā Vitale II tiek nogalināts. Dodža padomē nostiprinās viedoklis, ka turpmāk dodžs nevar rīkoties pretēji savu padomnieku ieteikumiem. 1172. gadā tiek izveidota oficiāla komiteja, kas turpmāk izskata un apstiprina vienu oficiālo kandidātu, kas tad tiek ievēlēts par dodžu.<ref name="venice-a-maritime-republic" /> ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.storiadivenezia.net/sito/index.php?option=com_content&view=article&catid=41%3Aricerca&id=87%3Atesti&Itemid=30.htm Venēcijas Republikas vēsture] {{en ikona}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālijas vēsture]] fp3s1tk4ekw6k66s7pv1vzggfrbhlgh 0 206820 4296966 1843133 2025-06-20T05:00:40Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā 4296966 wikitext text/x-wiki '''Karadžičs''' var būt: * [[Radovans Karadžičs]]; * [[Vuks Karadžičs]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Serbu uzvārdi]] 3j43zayzjs2xa2w1yqagt0nojummfj7 4296982 4296966 2025-06-20T05:50:54Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4296982 wikitext text/x-wiki '''Karadžičs''' var būt: * [[Radovans Karadžičs]] (''Радован Караџић'', 1945) — Serbu Republikas pirmais prezidents; * [[Vuks Karadžičs]] (''Вук Караџић'', 1787—1864) — serbu filologs, antropologs un valodnieks. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Serbu uzvārdi]] k4bsm45ur95zyvh3dr1yqa8s8hfc715 4297030 4296982 2025-06-20T08:57:51Z Turaids 8965 4297030 wikitext text/x-wiki '''Karadžičs''' ({{val|sr|Karadžić/Караџић}}, no ''karadža''/''kараџа'' — 'melns vērsis'; sieviešu dzimtē [[Karadžiča]]) ir [[serbu valoda|serbu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Radovans Karadžičs]] (''Радован Караџић'', 1945) — Serbu Republikas pirmais prezidents; * [[Vuks Karadžičs]] (''Вук Караџић'', 1787—1864) — serbu filologs, antropologs un valodnieks. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Serbu uzvārdi]] o96jquxsk6eue4w6kvmn6tlydxj324w 0 209675 4296954 4293430 2025-06-20T02:33:02Z Stephan1000000 83884 351 4296954 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Noziedzīgie prāti | image = Criminal-Minds.svg | genre = [[krimināldrāma]]<br />[[Trillera filma|trilleris]]<br />[[mistērijas filma|mistērija]] | format = | picture_format = [[1080i]] [[16:9]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) | audio_format = [[Dolby Digital|Dolby Digital 5.1]] | runtime = 42–56 minūtes | creator = [[Jeff Davis|Džefs Deiviss]] | starring = * [[Mandy Patinkin|Mendijs Patinkins]] * [[Tomass Gibsons]] * [[Lola Glaudini|Lola Glaudīni]] * [[Shemar Moore|Šemars Mūrs]] * [[Matthew Gray Gubler|Metjū Grejs Gablers]] * [[Andrea Džoja Kuka]] * [[Kirsten Vangsness|Kristena Vangsnesa]] * [[Paget Brewster|Peidžeta Brustera]] * [[Džo Mantenja]] * [[Rachel Nichols|Reičela Nikolsa]] * [[Jeanne Tripplehorn|Dženna Triplhorna]] * [[Dženifere Lava Hjūita]] * [[Deimons Guptons]] * [[Adams Rodrigess]] | country = {{USA}} | language = [[Angļu valoda|angļu]] | location = | network = * [[CBS]] <small>(2005–2020)</small> * ''[[Paramount+]]'' <small>(2022–pašlaik)</small> | company = * ''[[Mark Gordon|The Mark Gordon Company]]'' <small>(2005—2020)</small> * ''Touchstone Television'' <small>(2005—2007)</small> * ''[[American Broadcasting Company|ABC Studios]]'' <small>(2007—2020)</small> * ''[[Paramount Television]]'' <small>(2005—2006)</small> * ''[[CBS Paramount Television]]'' <small>(2006—2009)</small> * ''[[CBS Television Studios]]'' <small>(2009—2020)</small> * ''[[CBS Studios]]'' <small>(2020–pašlaik)</small> * ''[[ABC Signature]]'' <small>(2020–pašlaik)</small> * ''[[Lionsgate Television]]'' | first_run = {{dat|2005|9|22|n|bez}} — {{dat|2020|2|19|n|bez}} | first_aired = {{dat|2022|11|24|n|bez}} — pašlaik | last_aired = | num_seasons = 18 | num_episodes = 351 | list_episodes = | related = * ''[[Criminal Minds: Suspect Behavior]]'' * ''[[Criminal Minds: Beyond Borders]]'' * ''[[Criminal Minds: Korea]]'' | website = https://www.paramountplus.com/shows/criminal_minds/ | production_website = http://www.abcstudiosmedianet.com/web/showpage/showpage.aspx?program_id=CB2042&type=lead }} '''"Noziedzīgie prāti"'''<ref name="Evolution">{{ziņu atsauce |title=Seriāls 'Noziedzīgie prāti' atgriežas ar 16. sezonu. Ko dara tie, kas pametuši seriālu? |url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/54789852/serials-noziedzigie-prati-atgriezas-ar-16-sezonu-ko-dara-tie-kas-pametusi-serialu |accessdate={{dat|2024|8|19||bez}} |work=www.delfi.lv |date={{dat|2022|10|1||bez}} |language=lv}}</ref> ({{val|en|Criminal Minds}}), arī '''"Noziedzīgie prāti: Evolūcija"'''<ref name="Evolution" /> ({{val|en|Criminal Minds: Evolution}}), ir amerikāņu kriminālizmeklēšanas seriāls, kura autors ir [[Jeff Davis|Džefs Deiviss]]. Tas sākotnēji pārraidīts [[CBS]] televīzijas kanālā no {{dat|2005|9|22|ģ|bez}} līdz {{dat|2020|2|19|d|bez}}, tomēr seriālu atsāka rādīt straumēšanas platforma ''[[Paramount+]]'' {{dat|2022|11|24|l|bez}}. Seriālam ir iznākušas 17 sezonas (kopumā 345 sērijas). Latvijā seriālu demonstrējuši televīzijas kanāli [[LTV7]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Par seriālu / Noziedzīgie prāti / seriāli / LTV7 |url=http://www.ltv7.lv/lat/seriali/2240/2241/ |website=ltv7.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070103022738/http://www.ltv7.lv/lat/seriali/2240/2241/ |archivedate={{dat|2007|1|3||bez}} |language=lv |date={{dat|2007|1|3||bez}}}}</ref> [[Fox Broadcasting Company|FOX]],<ref>{{ziņu atsauce |title=Kanālā FOX ar jaunāko sezonu atgriežas skatītāju iemīļotais seriāls "Noziedzīgie prāti" |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/103303-kanala-fox-ar-jaunako-sezonu-atgriezas-skatitaju-iemilotais-serials-noziedzigie-prati |accessdate={{dat|2025|1|25||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2013|11|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250125161503/https://jauns.lv/raksts/zinas/103303-kanala-fox-ar-jaunako-sezonu-atgriezas-skatitaju-iemilotais-serials-noziedzigie-prati |archivedate={{dat|2025|1|25||bez}} |language=lv}}</ref> ''[[Sony Channel]]'',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Noziedzīgie prāti - 1. sezona - Darba dienās, plkst. 23:55 {{!}} Sony channels Latvia |url=https://www.facebook.com/Duo3Duo6LV/videos/526128114546224 |website=[[facebook.com]] |language=en |date={{dat|2019|2|8||bez}} |quote=Pievienojies mums darba dienās, plkst. 23:55, kanālā Sony Channel!}}</ref> ''[[Duo 3]]''<ref>{{tīmekļa atsauce |title=TV programma kanālam Duo 3 uz 25.01.2025 |url=https://guide.baltcom.lv/?ch=14# |website=guide.baltcom.lv |accessdate={{dat|2025|1|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250125163459/https://guide.baltcom.lv/?ch=14 |archivedate={{dat|2025|1|25||bez}} |language=lv}}</ref> un [[FX (TV kanāls)|FX]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=TV programma kanālam FX HD uz 25.01.2025 |url=https://guide.baltcom.lv/?ch=197 |website=guide.baltcom.lv |accessdate={{dat|2025|1|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250125163115/https://guide.baltcom.lv/?ch=197 |archivedate={{dat|2025|1|25||bez}} |language=lv}}</ref> Seriāls ir par noziegumu izmeklētājkomandu, kas strādā [[Federālais izmeklēšanas birojs|Federālā izmeklēšanas biroja]] (FIB) Uzvedības analīzes vienībā (BAU) [[Kvantiko]], [[Virdžīnija|Virdžīnijā]]. Šajā seriāla lielāka uzmanība tiek pievērsta [[noziedznieks|noziedznieka]] profila veidošanai, nevis pašam noziegumam. Seriālā noziedznieki tiek saukti par "nezināmajiem subjektiem" ({{val|en|unknown subject}}, ''unsub''). Uzvedības analīzes vienība ir veidota pēc realitātē pastāvošās Uzvedības analīzes vienības, ko izveidojis FIB profilētājs Džons Daglass. Seriāla bijušais tēls Džeisons Gideons un pašreizējais tēls Deivids Rosi ir daļēji veidoti pēc Daglasa. Katrā sērijā (parasti sērijas sākumā un beigās) tiek nolasīts kāds citāts, kas ir attiecināms uz sērijas sižetu. Sākumā šos citātus nolasīja Gideons, tomēr pēc viņa aiziešanas to dara citi tēli. 2011. gadā tika pārraidīts "Noziedzīgo prātu" atvasinātais seriāls ''Suspect Behavior'', kurā galveno lomu attēloja [[Forests Vaitekers]] un kam [[pilotsērija]] bija "Noziedzīgo prātu" 5. sezonas sērija ''The Fight''. 2016. gadā tika uzsākta jauna atvasinātā seriāla ''Criminal Minds: Beyond Borders'' pārraide. Tajā galveno lomu attēlo [[Gērijs Sinīzs]], pilotsērija bija "Noziedzīgo prātu" 10. sezonas sērija ''Beyond Borders''. Seriāla astotā sezona bija 2012.—2013. gada televīzijas sezonas astotā skatītākā pārraide. Sākot ar 3. sezonu, katra sezona ierindojusies 20 skatītāko pārraižu topā (pirmās divas ierindojās 28. un 24. vietā). Skatītākā seriāla sērija ir otrās sezonas sērija ''The Big Game'', kuras pirmo pārraidi noskatījās 26,3 miljoni skatītāju (sērija tika pārraidīta pēc [[Superkauss|Superkausa]] izcīņas amerikāņu futbolā). Seriāla 15. un sākotnēji pēdējā sezona tika rādīta no 2020. gada 8. janvāra līdz 2020. gada 19. februārim.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Andreeva |first1=Nellie |title=‘Criminal Minds’ To End Run With 10-Episode 15th & Final Season On CBS |url=https://deadline.com/2019/01/criminal-minds-end-15th-final-season-cbs-canceled-renewed-1202532632/ |accessdate={{dat|2024|8|19||bez}} |work=Deadline |date={{dat|2019|1|11||bez}}}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Andreeva |first1=Nellie |title=CBS Sets Winter Schedule: ‘Criminal Minds’ Returns To Original Slot For Final Season, ‘NCIS: New Orleans’ Moves To Sunday |url=https://deadline.com/2019/11/cbs-winter-schedule-midseason-criminal-minds-final-season-15-premiere-ncis-new-orleans-new-time-slot-survivor-season-40-undercover-boss-tommy-fbi-most-wanted-macgyver-premiere-date-1202782646/ |accessdate={{dat|2024|8|19||bez}} |work=Deadline |date={{dat|2019|11|11||bez}}}}</ref> Seriāla 16. sezona "Noziedzīgie prāti: Evolūcija" pirmizrādi piedzīvoja ''Paramount+'' 2022. gada 24. novembrī. Kopš šīs sezonas seriālā nepiedalās M. G. Gablera atveidotais Spensera Rīda tēls.<ref name="Evolution" /> ''Paramount+'' 2023. gada 12. janvārī paziņoja par seriāla 17. sezonas veidošanu. Sezonas filmēšana sākās 2024. gada janvārī.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Ausiello |first1=Michael |title=Criminal Minds Season 17 to Begin Production at ‘Breakneck Pace’ in January |url=https://tvline.com/news/criminal-minds-season-17-start-date-cast-spoilers-paramount-plus-1235080436/ |accessdate={{dat|2024|8|19||bez}} |work=TVLine |date={{dat|2023|11|14||bez}}}}</ref> 2024. gada 5. jūnijā tika paziņota 18. sezonas veidošana.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Mitovich |first1=Matt Webb |title=Criminal Minds Scores Early Renewal Ahead of Season 17 Premiere |url=https://tvline.com/news/criminal-minds-renewed-season-18-paramount-plus-1235252934/ |accessdate={{dat|2024|8|19||bez}} |work=TVLine |date={{dat|2024|6|5||bez}}}}</ref> == Tēli == ;Galvenais aktieru sastāvs * Deivids Rosi ([[Džo Mantenja]]) * Dženifere Džero ([[Andrea Džoja Kuka]]) * Penelope Garsija ([[Kirstena Vangsnesa]]) * Emilija Prentisa ([[Peidžeta Brūstera]]) * Tara Lūisa ([[Aiša Tailere]]) * Lūks Alvess ([[Adams Rodrigess]]) * Stīvens Volkers ([[Deimons Guptons]]) ;Regulārais aktieru sastāvs/mazās lomas * Viljams Lamontažs (Džošs Stjuarts) * Kevins Linčs (Nikolass Brendons) * Daiena Rīda ([[Džeina Linča]]) * Džeks Hočners (Keids Ouenss) * Henrijs Lamontažs (Mehai Andersons) * Beta Klemonsa (Belamija Janga) * Mateo Kruss (Esai Moraless) ;Bijušie tēli * Ella Grīnveja (Lola Glaudīni) * Džeisons Gideons (Mendijs Patinkins) * Džordana Toda (Meta Goldinga) * Heilija Hočnere (Meredita Monro) * Ešlija Sīvera (Reičela Nikolsa) * Mīva Donovana (Beta Rīsgrāfa) * Erina Štrausa (Džeina Atkinsone) * Aleksa Bleika (Džīna Triplhorna) * Keita Kalahena ([[Dženifere Lava Hjūita]]) * Dereks Morgans ([[Šemars Mūrs]]) * Ārons Hočners ([[Tomass Gibsons]]) * Spensers Rīds ([[Metjū Grejs Gablers]]) == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide ! rowspan="2" |Kanāls |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |22 |2005. gada 22. septembris |2006. gada 10. maijs | rowspan="15" |[[CBS]] |- |'''2''' |23 |2006. gada 20. septembris |2007. gada 16. maijs |- |'''3''' |20 |2007. gada 26. septembris |2008. gada 21. maijs |- |'''4''' |26 |2008. gada 24. septembris |2009. gada 20. maijs |- |'''5''' |23 |2009. gada 23. septembris |2010. gada 26. maijs |- |'''6''' |24 |2010. gada 22. septembris |2011. gada 18. maijs |- |'''7''' |24 |2011. gada 21. septembris |2012. gada 16. maijs |- |'''8''' |24 |2012. gada 26. septembris |2013. gada 22. maijs |- |'''9''' |24 |2013. gada 25. septembris |2014. gada 14. maijs |- |'''10''' |23 |2014. gada 1. oktobris |2015. gada 6. maijs |- |'''11''' |22 |2015. gada 30. septembris |2016. gada 4. maijs |- |'''12''' |22 |2016. gada 28. septembris |2017. gada 10. maijs |- |'''13''' |22 |2017. gada 27. septembris |2018. gada 18. aprīlis |- |'''14''' |15 |2018. gada 3. oktobris |2019. gada 6. februāris |- |'''15''' |10 |2020. gada 8. janvāris |2020. gada 19. februāris |- |'''16''' |10 |2022. gada 24. novembris |2023. gada 9. februāris | rowspan="2" |''[[Paramount+]]'' |- |'''17''' |10 |2024. gada 6. jūnijs |2024. gada 1. augusts |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] arhzswfqeb85ighigzzyxkbynryk528 0 214977 4296968 4194135 2025-06-20T05:07:23Z Meistars Joda 781 4296968 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Riebums | attēls = Attēls:Repulsion (filma).jpg | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = '''Repulsion''' | žanrs = | valsts = {{GBR}} | režisors = [[Romans Polaņskis]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = [[Katrina Deneva]], [[Ivonna Furno]], [[Jans Hendrijs]] un [[Džons Freizers]] | mūzika = [[Čiko Hamiltons]] | operators = | izdošanas laiks = [[1965]]. gada [[11. jūnijs]] | ilgums = 105 minūtes | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = $300 000 | imdb = 0059646 }} "'''Riebums'''" ({{val|en|Repulsion}}) ir 1965. gada [[Lielbritānija]]s psiholoģisks [[trilleris]]. To režisēja [[Romans Polaņskis]], tā ir pirmā Poļanska filma, kas tika uzņemta ārpus [[Polija]]s — [[Londona|Londonā]]. Filmā galvenās lomas spēlē [[Katrina Deneva]], [[Ivonna Furno]], [[Jans Hendrijs]] un [[Džons Freizers]]. Filmas stāsts ir par sievieti, kas pēc māsas aizbraukšanas ceļojumā piedzīvo dīvainus un šausminošus murgus un halucinācijas. "Riebums" ir pirmā daļa Polaņska "dzīvokļu" filmu triloģijā, tai seko "[[Rozmarijas bērns (filma)|Rozmarijas bērns]]" (1968) un "[[Īrnieks (1976. gada filma)|Īrnieks]]" (1976). Filma ieguva [[Sudraba lācis|Sudraba lāci]] un ''FIPRESCI'' balvu [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes kinofestivālā]]. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Romans Polaņskis}} [[Kategorija:1965. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:Romana Polaņska filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] ln6od29ainjsmy913t0nw61rojftx0p 0 221364 4297048 3789282 2025-06-20T10:01:09Z Kikos 3705 /* ievads */ 4297048 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Puebla de Saragosa | official_name = ''Puebla de Zaragoza'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Puebla montage.jpg | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Meksika#Puebla | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MEX}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Puebla.svg|22px|border]] [[Puebla]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1531. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 534.32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2010. gadā | population_footnotes = | population_total = 1539819 | population_urban = | population_metro = 2668347 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrālais laiks|CST]] | utc_offset = -6 | timezone_DST = [[CDT]] | utc_offset_DST = -5 | latd = 19 | latm = 03 | lats = | latNS = N | longd = 98 | longm = 13 | longs = | longEW = W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 2135 | website = {{url|http://www.pueblacapital.gob.mx/}} | footnotes = | embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Pueblas vēsturiskais centrs | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv | designation1_date = 1987 | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/416 416] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{MEX}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 690 ha | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Puebla de Saragosa''' ({{val-es|Puebla de Zaragoza}}) ir pilsēta [[Meksika|Meksikā]], [[Puebla]]s štata administratīvais centrs. Tā vēsturiski bija viena no nozīmīgākajām [[spāņi|spāņu]] koloniālajām pilsētām mūsdienu Meksikas teritorijā. 2010. gadā Pueblā dzīvoja 1,54 miljoni iedzīvotāju, bet tās [[Aglomerācija|aglomerācijā]] — 2,67 miljoni. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir ceturtā lielākā [[Meksikas pilsētu uzskaitījums|Meksikas pilsēta]], kā arī ceturtā lielākā aglomerācija. Pilsēta dibināta 1531. gadā [[Popokatepetls|Popokatepetla]] piekājē. Vecpilsētā saglabājusies 16. - 17. gadsimta apbūve, tai skaitā katedrāle un arhibīskapa pils. Celtniecību ietekmējušas [[baroks|baroka]] un vietējās būvniecības tradīcijas. Pueblas vēsturiskais centrs iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Pueblā atrodas autobūves kompānijas ''[[Volkswagen]]'' lielākā rūpnīca ārpus [[Vācija]]s. == Sports == Pilsētā bāzējas futbola klubs [[Club Puebla|''Club Puebla'']]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Meksika-aizmetnis}} {{Meksika UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Meksikas pilsētas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Meksikā]] 5lxz4izkmusbgdxvbf4t4tnu6cdvwk8 0 228800 4297077 4266805 2025-06-20T11:07:31Z Uldis s 26307 Pievienots 2025. gada Cairns Cup rezultāts 4297077 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Humpi Koneru | vārds_orig = ''కోనేరు హంపీ'' | attēls = Koneru Humpy.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Humpi Koneru 2006. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1987 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Āndhra Pradēša}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IND}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Humpi Koneru''' ({{val-te|కోనేరు హంపీ}}; {{val-en|Humpy Koneru}}; dzimusi {{dat|1987|03|31|L}}, [[Āndhra Pradēša|Āndhra Pradēšā]], [[Indija|Indijā]]) ir [[Indija]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (GM 2002). == Biogrāfija == Šahu iemācījusies spēlēt piecu gadu vecumā. Savas šahistes karjeras sākumā četras reizes uzvarējusi Pasaules junioru čempionātos šahā: U10 (1997), U12 (1998), U14 (2000) un U20 (2001) vecuma grupās. 2000. gadā uzvarējusi arī [[Āzija]]s junioru šaha čempionātos. 2002. gadā turnīrā [[Budapešta|Budapeštā]] izpildījusi vīriešu lielmeistara normu, kļūstot par visu laiku jaunāko sievieti, kurai piešķirts lielmeistara (GM) nosaukums.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=333 Humpy beats Judit Polgar by three months]</ref>. 2003. gadā [[Kalkuta|Kalkutā]] izcīnījusi [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempiones nosaukumu šahā]]. 2004. gadā [[Elista|Elistē]] piedalījusies [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionātā šahā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], kur tikusi līdz pusfinālam, kurā zaudējusi [[Jekaterina Kovaļevska|Jekaterinai Kovaļevskai]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches]</ref> Lielu panākumu guvusi 2005. gadā prestižajā [[FIDE]] turnīrā «Ziemeļu [[Urāli|Urālu]] kauss», kur apsteigusi tādas pazīstamas šahistes kā [[Sjui Juihua]], [[Aleksandra Kosteņuka]] un [[Antoaneta Stefanova]] un izcīnījusi 1. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2507 |title=North Urals Cup 2005: Humpy wins, Xu Yuhua second |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121109015505/http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2507 |archivedate={{dat|2012|11|09||bez}} }}</ref> 2008. gadā [[Naļčika|Naļčikā]] atkal iekļuvusi [[2008. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionāta]] pusfinālā, kur zaudējusi [[Hou Jifaņa|Hou Jifaņai]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a8wo$wix.htm 2008 FIDE Knockout Matches]</ref> 2009. gadā uzvarējusi FIDE Grand Prix turnīru ciklā un izcīnījusi tiesības sacensties [[2011. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|mačā par Pasaules čempiones nosaukumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5301 |title=Istanbul: Humpy wins Women Grand Prix |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121109191121/http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5301 |archivedate={{dat|2012|11|09||bez}} }}</ref> Šis mačs notika 2011. gadā [[Tirāna|Tirānā]] un beidzās ar toreizējās Pasaules čempiones Hou Jifaņas pārliecinošu uzvaru 5½ : 2½ (+3 -0 =5).<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=7700 WWCC R08: Draw, Hou Yifan retains World Championship title]</ref> 2015. gadā [[Soči|Sočos]] [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas]] Humpi Koneru bija reitingfavorīte, tomēr ceturtdaļfinālā zaudēja [[Ukraina]]s šahistei [[Marija Muzičuka|Marijai Muzičukai]] ar 1½:2½. Šajā pašā gadā Indijas izlases sastāvā [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] [[Čendu]] pie 1. galdiņa izcīnījusi 5½ punktus no 9 iespējamajiem (+4, =3, -2). 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Hajata Toubala|Hajatu Toubalu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Jolanta Zavadzka|Jolantai Zavadzkai]].<ref>[https://ugra2018.fide.com/pairings/ Women’s World Championship 2018]</ref> 2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) uzvarējusi FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2019. gada decembrī [[Maskava|Maskavā]] uzvarējusi Pasaules sieviešu ātrā šaha čempionātā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/world_rapid_blitz_ch19 ChessPro. Чемпионат мира по рапиду и блицу. Москва 2019. Все о турнире]</ref> 2020. gada februārī [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējusi starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]</ref> Pārstāvējusi Indijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref> 2022. gada oktobrī [[Monako]] [[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|ceturtdaļfināla pretendenšu mačā]] zaudējusi [[Anna Muzičuka|Annai Muzičukai]] ar rezultātu 3½:4½.<ref>[https://www.chess.com/events/2022-2023-fide-womens-candidates Women&#039;s Candidates Tournament 2022-2023: All The Information - Chess.com]</ref> 2022. gada decembrī [[Almati]] izcīnījusi 2. vietu Pasaules šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.<ref>[http://chess-results.com/tnr706384.aspx?lan=1&art=4&fed=KAZ&flag=30 2022 FIDE World Rapid & Blitz Championship Blitz Women]</ref> 2023. gada februārī [[Minhene|Minhenē]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr724936.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women GP Series 2022-23 - Munich]</ref> 2023. gada aprīlī [[Ņūdeli|Ņūdelī]] ieņēmusi 6. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr742706.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2022/23 - Third Leg, New Delhi]</ref> 2023. gada augustā [[Baku]] piedalījusies FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm, kurā 4. kārtā piekāpusies [[Bela Hotenašvili|Belai Hotenašvili]].<ref>[https://worldcup2023.fide.com/en/tree Women's Chess World Cup 2023]</ref> 2023. gada decembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījusi 2. vietu Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr864424.aspx?lan=1&art=0&turdet=YES 2023 World Rapid Womens]</ref> 2024. gada aprīlī [[Toronto]] dalījusi 2.-4. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā]] (pēc papildu rādītājiem bijusi otrā).<ref>[https://chess-results.com/tnr918852.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women’s Candidates Tournament 2024]</ref> 2024. gada novembrī [[Šimkenta|Šimkentā]] dalījusi 5.-6. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://womengrandprix.fide.com/tpost/vbpz62rlz1-fide-wgp-shymkent-goryachkina-clinches-v FIDE WGP Shymkent: Goryachkina clinches victory]</ref> 2024. gada decembrī [[Ņujorka|Ņujorkā]] uzvarējusi Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr1074691.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women’s World Rapid Championships 2024]</ref> 2025. gada februārī [[Monako]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1099307.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/2025 - Monaco]</ref> 2025. gada aprīlī [[Pune|Punē]] uzvarējusi FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=134313 Pune Women's Grand Prix (2025)]</ref> 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 3. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&art=4 Cairns Cup 2025]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=5008123 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=49497 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.365chess.com/players/Koneru_Humpy | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/107632 | nopp=false | accessdate={{dat|2013|07|10||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20191024175123/https://chesstempo.com/gamedb/player/107632 | archivedate={{dat|2019|10|24||bez}} }} šahista profils vietnē chesstempo.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.olimpbase.org/playersw/bjblhjjd.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes) * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.olimpbase.org/playersv/bjblhjjd.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti) {{DEFAULTSORT:Koneru, Humpi}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Āndhrā Pradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] oewuok4jddu837e9z1t2w7r2rc09425 4297078 4297077 2025-06-20T11:07:50Z Uldis s 26307 4297078 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Humpi Koneru | vārds_orig = ''కోనేరు హంపీ'' | attēls = Koneru Humpy.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Humpi Koneru 2006. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1987 | dz_mēnesis = 03 | dz_diena = 31 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Āndhra Pradēša}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IND}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Humpi Koneru''' ({{val-te|కోనేరు హంపీ}}; {{val-en|Humpy Koneru}}; dzimusi {{dat|1987|03|31|L}}, [[Āndhra Pradēša|Āndhra Pradēšā]], [[Indija|Indijā]]) ir [[Indija]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (GM 2002). == Biogrāfija == Šahu iemācījusies spēlēt piecu gadu vecumā. Savas šahistes karjeras sākumā četras reizes uzvarējusi Pasaules junioru čempionātos šahā: U10 (1997), U12 (1998), U14 (2000) un U20 (2001) vecuma grupās. 2000. gadā uzvarējusi arī [[Āzija]]s junioru šaha čempionātos. 2002. gadā turnīrā [[Budapešta|Budapeštā]] izpildījusi vīriešu lielmeistara normu, kļūstot par visu laiku jaunāko sievieti, kurai piešķirts lielmeistara (GM) nosaukums.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=333 Humpy beats Judit Polgar by three months]</ref>. 2003. gadā [[Kalkuta|Kalkutā]] izcīnījusi [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempiones nosaukumu šahā]]. 2004. gadā [[Elista|Elistē]] piedalījusies [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionātā šahā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], kur tikusi līdz pusfinālam, kurā zaudējusi [[Jekaterina Kovaļevska|Jekaterinai Kovaļevskai]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches]</ref> Lielu panākumu guvusi 2005. gadā prestižajā [[FIDE]] turnīrā «Ziemeļu [[Urāli|Urālu]] kauss», kur apsteigusi tādas pazīstamas šahistes kā [[Sjui Juihua]], [[Aleksandra Kosteņuka]] un [[Antoaneta Stefanova]] un izcīnījusi 1. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2507 |title=North Urals Cup 2005: Humpy wins, Xu Yuhua second |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121109015505/http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=2507 |archivedate={{dat|2012|11|09||bez}} }}</ref> 2008. gadā [[Naļčika|Naļčikā]] atkal iekļuvusi [[2008. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionāta]] pusfinālā, kur zaudējusi [[Hou Jifaņa|Hou Jifaņai]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a8wo$wix.htm 2008 FIDE Knockout Matches]</ref> 2009. gadā uzvarējusi FIDE Grand Prix turnīru ciklā un izcīnījusi tiesības sacensties [[2011. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|mačā par Pasaules čempiones nosaukumu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5301 |title=Istanbul: Humpy wins Women Grand Prix |access-date={{dat|2013|07|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121109191121/http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=5301 |archivedate={{dat|2012|11|09||bez}} }}</ref> Šis mačs notika 2011. gadā [[Tirāna|Tirānā]] un beidzās ar toreizējās Pasaules čempiones Hou Jifaņas pārliecinošu uzvaru 5½ : 2½ (+3 -0 =5).<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=7700 WWCC R08: Draw, Hou Yifan retains World Championship title]</ref> 2015. gadā [[Soči|Sočos]] [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas]] Humpi Koneru bija reitingfavorīte, tomēr ceturtdaļfinālā zaudēja [[Ukraina]]s šahistei [[Marija Muzičuka|Marijai Muzičukai]] ar 1½:2½. Šajā pašā gadā Indijas izlases sastāvā [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] [[Čendu]] pie 1. galdiņa izcīnījusi 5½ punktus no 9 iespējamajiem (+4, =3, -2). 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Hajata Toubala|Hajatu Toubalu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Jolanta Zavadzka|Jolantai Zavadzkai]].<ref>[https://ugra2018.fide.com/pairings/ Women’s World Championship 2018]</ref> 2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) uzvarējusi FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2019. gada decembrī [[Maskava|Maskavā]] uzvarējusi Pasaules sieviešu ātrā šaha čempionātā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/world_rapid_blitz_ch19 ChessPro. Чемпионат мира по рапиду и блицу. Москва 2019. Все о турнире]</ref> 2020. gada februārī [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējusi starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]</ref> Pārstāvējusi Indijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] un [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref> 2022. gada oktobrī [[Monako]] [[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|ceturtdaļfināla pretendenšu mačā]] zaudējusi [[Anna Muzičuka|Annai Muzičukai]] ar rezultātu 3½:4½.<ref>[https://www.chess.com/events/2022-2023-fide-womens-candidates Women&#039;s Candidates Tournament 2022-2023: All The Information - Chess.com]</ref> 2022. gada decembrī [[Almati]] izcīnījusi 2. vietu Pasaules šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.<ref>[http://chess-results.com/tnr706384.aspx?lan=1&art=4&fed=KAZ&flag=30 2022 FIDE World Rapid & Blitz Championship Blitz Women]</ref> 2023. gada februārī [[Minhene|Minhenē]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr724936.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women GP Series 2022-23 - Munich]</ref> 2023. gada aprīlī [[Ņūdeli|Ņūdelī]] ieņēmusi 6. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr742706.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2022/23 - Third Leg, New Delhi]</ref> 2023. gada augustā [[Baku]] piedalījusies FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm, kurā 4. kārtā piekāpusies [[Bela Hotenašvili|Belai Hotenašvili]].<ref>[https://worldcup2023.fide.com/en/tree Women's Chess World Cup 2023]</ref> 2023. gada decembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījusi 2. vietu Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr864424.aspx?lan=1&art=0&turdet=YES 2023 World Rapid Womens]</ref> 2024. gada aprīlī [[Toronto]] dalījusi 2.-4. vietu [[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā]] (pēc papildu rādītājiem bijusi otrā).<ref>[https://chess-results.com/tnr918852.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women’s Candidates Tournament 2024]</ref> 2024. gada novembrī [[Šimkenta|Šimkentā]] dalījusi 5.-6. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://womengrandprix.fide.com/tpost/vbpz62rlz1-fide-wgp-shymkent-goryachkina-clinches-v FIDE WGP Shymkent: Goryachkina clinches victory]</ref> 2024. gada decembrī [[Ņujorka|Ņujorkā]] uzvarējusi Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr1074691.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women’s World Rapid Championships 2024]</ref> 2025. gada februārī [[Monako]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1099307.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/2025 - Monaco]</ref> 2025. gada aprīlī [[Pune|Punē]] uzvarējusi FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=134313 Pune Women's Grand Prix (2025)]</ref> 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 5. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&art=4 Cairns Cup 2025]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=5008123 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=49497 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.365chess.com/players/Koneru_Humpy | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/107632 | nopp=false | accessdate={{dat|2013|07|10||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20191024175123/https://chesstempo.com/gamedb/player/107632 | archivedate={{dat|2019|10|24||bez}} }} šahista profils vietnē chesstempo.com * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.olimpbase.org/playersw/bjblhjjd.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes) * {{citation | title=Humpi Koneru | url=http://www.olimpbase.org/playersv/bjblhjjd.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti) {{DEFAULTSORT:Koneru, Humpi}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Āndhrā Pradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] kdcaxfkrm6iowsfr8wa2m8grlqjzgfn 0 241430 4296906 2117486 2025-06-19T19:22:11Z Treisijs 347 Jauna nozīmju atdalīšanas lapa 4296906 wikitext text/x-wiki '''''Arnold''''' var būt: * [[Arnolds]] — vīriešu vārds vai uzvārds; * [[Ārnolds]] — vīriešu vārds vai uzvārds; * [[Ārnolda]] — pilsēta Apvienotajā Karalistē, Anglijā; * [[Frānsesa Ārnolda]] (''Frances Arnold'') — ASV zinātniece, Nobela prēmijas laureāte ķīmijā. {{nozīmju atdalīšana}} t95rukzvikasn8rdeg1s7vgwilrpz9u 4296908 4296906 2025-06-19T19:23:08Z Treisijs 347 {{nosaukums slīprakstā}} 4296908 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Arnold''''' var būt: * [[Arnolds]] — vīriešu vārds vai uzvārds; * [[Ārnolds]] — vīriešu vārds vai uzvārds; * [[Ārnolda]] — pilsēta Apvienotajā Karalistē, Anglijā; * [[Frānsesa Ārnolda]] (''Frances Arnold'') — ASV zinātniece, Nobela prēmijas laureāte ķīmijā. {{nozīmju atdalīšana}} 7vpfqks4npu7zoxx4jxe4fx3inq9n7a 0 244189 4296946 4294911 2025-06-19T22:18:24Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4296946 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641648808238|23.788512229291|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q3738025 | label = [[Blankenfeldes muiža]] | name = Blankenfeldes muiža | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34444444 | long = 23.54722222 | p625 = {{Coord|56.34444444|23.54722222|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%202000.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor | vaid = 5263 | wikipediauri = Blankenfeldes_mui%C5%BEa | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.34422810923|23.547274125763|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344656750478|23.54870132083|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344838586092|23.548179513701|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344440624517|23.545142558282|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452315905|23.549549161392|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.34435732712|23.548310823092|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345261926929|23.549645278255|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147223816|23.542938618759|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.57944444444445|23.584444444444443|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muiža]]'' | name = Bramberģes muiža | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579507663427|23.584481601715|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.579900406362|23.585158000973|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794279459|23.584379914365|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.4025970596|23.748740206579|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Bērvircava Manor | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704633662844|23.788775664055|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702763653074|23.785471183112|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519394409|23.769459411377|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611111111114|23.852833330555555|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741021871224|23.868344112291|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q15116498 | label = [[Elejas muiža]] | name = Elejas muiža | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42361111 | long = 23.70083333 | p625 = {{Coord|56.42361111|23.70083333|display=inline}} | image = Pils%20galven%C4%81%20korpusa%20drupas%2001.JPG | commonscat = Eleja Manor | vaid = 5192 | wikipediauri = Elejas_mui%C5%BEa | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.423640307623|23.700818390699|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082033243|23.701189405888|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947063506|23.70019468003|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428053606453|23.702778449596|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653384316|23.704542353575|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423218546075|23.702511320434|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261294307|23.69999521425|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422920807864|23.6981366441|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.426280067385|23.702082271888|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.42739296767|23.702629030686|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424370975434|23.699873137461|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q19896848 | label = [[Meitene (stacija)|Meitene]] | name = Meitene | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meitenē | lat = 56.4089 | long = 23.6778 | p625 = {{Coord|56.4089|23.6778|display=inline}} | image = Meitenes%20dzelzce%C4%BCa%20stacija.JPG | commonscat = Meitene railway station | vaid = 5189 | wikipediauri = Meitene_(stacija) | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Latvijas—Lietuvas robeža]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005355702|23.729794657646|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}} | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}} | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416423600172|23.73219961064|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546947927098|23.987526774108|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055257275|23.98714936192|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.65450913908|23.939706519752|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107424196|23.949506214879|display=inline}} | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611163109|23.488628770771|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614552864847|23.526285436492|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642603851333|23.492022355893|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185028527|23.492364492721|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221167205|23.490970037322|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.61912727875|23.556170422747|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403109919|23.67141014566|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.503859899363|23.933317320815|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461130808|23.806386862469|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947119036|23.860990077783|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576167853084|23.862096825633|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989344778|24.006965582888|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610611973559|23.894878542269|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543096980829|23.928051169441|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522281968367|23.987404672476|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.62203689926|23.86106752094|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.544360334691|23.925699862217|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107055607|23.673524080094|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452323869793|23.658972664858|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.452199724952|23.659387358534|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450781716766|23.658336126337|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451718797113|23.658979635987|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606182517|23.660424268523|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450110894657|23.657747698814|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452368919964|23.660647412785|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453251842491|23.660075375883|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213424794|23.672890568843|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.476389938833|23.685072675488|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455961588366|23.661416928318|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753305684|23.813840262194|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | commonscat = Lielsesava Manor | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033150856|23.75571654611|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = [[Lielvircavas muiža]] | name = Lielvircavas muiža | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521882842309|23.756999289239|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Lielvircava Manor | vaid = 5240 | wikipediauri = Lielvircavas_mui%C5%BEa | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073217347|23.45373412318|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875157399|23.503447116928|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926314253|23.495401875114|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | commonscat = Līvbērze Manor | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662055913238|23.541554159432|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432438839406|23.524366608423|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.433030213258|23.524494193621|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565255028|23.828994803647|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493756513778|23.827162352763|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493953920163|23.828331962079|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079277364|23.672195045272|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.518510242161|23.759901685515|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520714586529|23.764524569665|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.539360461806|23.714796039793|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879240 | label = [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči"]] | name = Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos | lat = 56.59433025019 | long = 23.955417661457 | p625 = {{Coord|56.59433025019|23.955417661457|display=inline}} | image = Au%C4%8Du%20pilsmui%C5%BEa.JPG | commonscat = Memorial museum of Jānis Čakste "Auči" | vaid = 5248 | wikipediauri = J%C4%81%C5%86a_%C4%8Cakstes_memori%C4%81lais_muzejs_%22Au%C4%8Di%22 | year = 1871.-1944., 1995. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834283611|24.00924362642|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781187745|23.987600846336|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638941736218|23.936220250247|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919193987|24.08608201744|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.62133677312|23.954051756445|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647713964042|23.907763624632|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715250304|24.025514036228|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575215569417|24.109174632978|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.526490488386|23.990324926478|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518441644881|24.00783589704|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623613583468|23.908864380811|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466107659712|23.771908071281|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410404809596|23.836278118401|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435226106|23.826287497737|display=inline}} | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779298497|23.749589103968|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.421999537439|23.752863040079|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914091417|23.772003641959|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467817666424|23.771884056484|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744057165|23.777461153664|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404514810402|23.832202687753|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418198665348|23.757166974562|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435007067558 | long = 23.786705393668 | p625 = {{Coord|56.435007067558|23.786705393668|display=inline}} | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | commonscat = Skursteņi Manor | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094327247|23.785629337379|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571925618726|23.9611188463|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869127991|23.96136173138|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571630513454|23.960317733129|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = [[Svētes muiža]] | name = Svētes muiža | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | commonscat = Svēte manor | vaid = 5255 | wikipediauri = Sv%C4%93tes_mui%C5%BEa | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206449256|23.677933189608|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600667868913|23.629421202298|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.580029576417|23.651060139405|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.63707063454|23.839267029128|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.73368469052|23.694398865304|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835217065|23.693287768576|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.73383521728|23.693287768327|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734062517249|23.693240906247|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418188271|23.692962527807|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159401865|23.576765055613|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808997762469|23.624348438161|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808775780772|23.625272267574|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251027822|23.873019918084|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = [[Vilces muiža|Vilces muižas apbūve]] | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420834340013 | long = 23.54198657695 | p625 = {{Coord|56.420834340013|23.54198657695|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | commonscat = Vilce Manor | vaid = 5280 | wikipediauri = Vilces_mui%C5%BEa | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420666906585|23.542322596936|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža|Vilces muižas apbūve]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.42066690623|23.54232259766|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vilces muiža|Vilces muižas apbūve]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868018369|23.541885315908|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža|Vilces muižas apbūve]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420511957277|23.542131545796|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža|Vilces muižas apbūve]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.423029876547|23.543078602033|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža|Vilces muižas apbūve]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871448199|23.545711015289|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža|Vilces muižas apbūve]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379868966868|23.416874715214|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.369549564192|23.628759746111|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144482435|23.531593500241|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421484692|23.542820486731|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419058314|23.480136152835|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428944500842|23.480120265902|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene Manor | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416082554465|23.484145155906|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415927816788|23.48394410066|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.416449786409|23.483534203013|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q15157025 | label = [[Kroņvircavas muiža]] | name = Kroņvircavas muiža | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556416760093 | long = 23.777231154607 | p625 = {{Coord|56.556416760093|23.777231154607|display=inline}} | image = Ruins%20of%20Vircava%20manor%2001.jpg | commonscat = Vircava Manor | vaid = 5286 | wikipediauri = Kro%C5%86vircavas_mui%C5%BEa | year = 17. gs. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Pils mūru atliekas]]'' | name = Pils mūru atliekas | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557497867633|23.773773467425|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.558649507541|23.775077604368|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557557721994|23.773058944703|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797070179|23.774555545727|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.557970168999|23.7734908387|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194409841|23.774396930092|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556098903505|23.778132740311|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523335823|23.855475550551|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481332387|23.857963657654|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489052850655|23.857080954703|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491767738719|23.85207928496|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.52649345648|23.915048742583|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q4185178 | label = [[Zaļā muiža]] | name = Zaļā muiža | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | extlink = https://www.zav.lv/ | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534219033777 | long = 23.516894657703 | p625 = {{Coord|56.534219033777|23.516894657703|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Manor | vaid = 5315 | wikipediauri = Za%C4%BC%C4%81_mui%C5%BEa | year = 18. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529538648692|23.504211308146|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526718625577|23.508648763176|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieku mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieku mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711323893|23.499212349967|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823383209|23.499273398217|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieku mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384013447|23.508574023255|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528704733314|23.509929533827|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528183976315|23.513118693858|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218386976|23.512385928364|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934446862|23.50868625788|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531374777037|23.508867322559|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.528150087763|23.511437025966|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717018092|23.511873299188|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534570508399|23.51720511698|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530707757898|23.496855642735|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459397672391|23.506317674661|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.48028259099|23.463209457252|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467308584868|23.516643215106|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517044188|23.474366791441|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878408101|23.582735367071|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543570744843|23.58329937597|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = [[Abgunstes muiža|Abgunstes muižas apbūve]] | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.478459857|23.488917804995|display=inline}} | image = Abgunste%20%281%29.jpg | commonscat = Abgunste manor | vaid = 5298 | wikipediauri = Abgunstes_mui%C5%BEa | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478246505457|23.48849740896|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža|Abgunstes muižas apbūve]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.477610271488|23.488076068975|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža|Abgunstes muižas apbūve]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909240198|23.488184475719|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža|Abgunstes muižas apbūve]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.48599172503|23.536956486804|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480896989929|23.457597140099|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.47574349493|23.555360266275|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274268153|23.572549017499|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472124226|23.467360221813|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557125541|23.524493291107|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636465154|23.524391616297|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495255772|23.52419448284|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123277476|23.489689434413|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765119539|23.555169282067|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475731864514|23.556137335798|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631119854|23.554668405618|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49207973307|23.573442761171|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.492359859858|23.57297284766|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492184670145|23.572407423554|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361149027|23.572666641675|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491855906025|23.572862106918|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501011779049|23.489974159431|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501194525433|23.489654795839|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.48692811924|23.536897002122|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] izonspktrmvnl7b4oco78ajxv0vaimv 0 244218 4296956 4295081 2025-06-20T03:53:05Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4296956 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232413}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565996 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232413 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q2638127 | label = [[Aglonas bazilika]] | name = Aglonas bazilika | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | extlink = http://aglonasbazilika.lv | address = Ciriša iela 8 | lat = 56.126944444444 | long = 27.015555555556 | p625 = {{Coord|56.126944444444|27.015555555556|display=inline}} | image = Aglona%20Basilica.jpg | commonscat = Basilica in Aglona | vaid = 6491 | wikipediauri = Aglonas_bazilika | year = 1768. -1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679297 | label = ''[[:d:Q43679297|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126948640089|27.01548966756|display=inline}} | image = Latvia%20Aglona%20Basilica%202.jpg | vaid = 4082 | year = 1799. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738368 | label = ''[[:d:Q43738368|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126948640089|27.01548966756|display=inline}} | image = Aglonas%20Bazilikas-ergelu-prospekts.jpg | vaid = 4083 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738782 | label = ''[[:d:Q43738782|Ērģeles Aglonas Bazilikā]]'' | name = Ērģeles Aglonas Bazilikā | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126948640089|27.01548966756|display=inline}} | image = Ergeles%20Aglona.jpg | commonscat = Pipe organ of Basilica in Aglona | vaid = 4084 | year = 18.gs.IIp. 19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738829 | label = ''[[:d:Q43738829|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126948640089|27.01548966756|display=inline}} | image = Kancele%20un%20Altaris.jpg | vaid = 4096 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738879 | label = ''[[:d:Q43738879|Kreisais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Kreisais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126948640089|27.01548966756|display=inline}} | vaid = 4097 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738923 | label = ''[[:d:Q43738923|Labējais sānu altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Labējais sānu altāris ar gleznām (2) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126948640089|27.01548966756|display=inline}} | image = Akvinas%20Toms.jpg | vaid = 4098 | year = 1827. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43738977 | label = ''[[:d:Q43738977|Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15)]]'' | name = Sānu altāri (2) ar gleznojumiem medaljonos (15) | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikā | lat = 56.126948640089 | long = 27.01548966756 | p625 = {{Coord|56.126948640089|27.01548966756|display=inline}} | vaid = 4099 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aglonas bazilika]] | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739023 | label = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | name = Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.127565491436 | long = 27.014259661489 | p625 = {{Coord|56.127565491436|27.014259661489|display=inline}} | image = Aglonas%20bazilika%20ar%20pieb%C5%ABvi.jpg | vaid = 6490 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43739075 | label = ''[[:d:Q43739075|Aglonas katoļu klosteris]]'' | name = Aglonas katoļu klosteris | municipality = Aglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas Bazilikas teritorijā | lat = 56.126874261907 | long = 27.016218704351 | p625 = {{Coord|56.126874261907|27.016218704351|display=inline}} | image = Aglonas-klosteris.jpg | vaid = 6492 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739023|Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve]]'' | munwiki = Aglona }} {{monument | qid = Q43679036 | label = [[Biešona pilskalns|Biešēnu pilskalns]] | name = Biešēnu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Biešēnos, Biešēnu ezera pussalā | lat = 56.099517659498 | long = 27.086094817224 | p625 = {{Coord|56.099517659498|27.086094817224|display=inline}} | vaid = 1885 | wikipediauri = Bie%C5%A1ona_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679078 | label = [[Upurkalns (pilskalns)|Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni]] | name = Upursalas pilskalns (Upurkalns) ar apmetni | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Cirīšu ezera Upursalā | lat = 56.132526358437 | long = 26.985280408846 | p625 = {{Coord|56.132526358437|26.985280408846|display=inline}} | vaid = 1886 | wikipediauri = Upurkalns_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679119 | label = [[Jokstu senkapi|Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns)]] | name = Jokstu senkapi (Mogiļņiks, Jokstu kurgāns) | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jokstos, Višķu lielceļa labajā pusē | lat = 56.117464550029 | long = 26.995169792297 | p625 = {{Coord|56.117464550029|26.995169792297|display=inline}} | vaid = 1889 | wikipediauri = Jokstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679154 | label = [[Madaļānu pilskalns|Madalānu pilskalns un senkapi]] | name = Madalānu pilskalns un senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Madalānos | lat = 56.120227328975 | long = 27.046267654835 | p625 = {{Coord|56.120227328975|27.046267654835|display=inline}} | vaid = 1893 | wikipediauri = Mada%C4%BC%C4%81nu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679190 | label = [[Gūteņu pilskalns|Gūtiņu pilskalns]] | name = Gūtiņu pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Gūtiņiem, Pikalnes (Pakalnes) ezera ZA krastā | lat = 56.099129429519 | long = 26.922828840377 | p625 = {{Coord|56.099129429519|26.922828840377|display=inline}} | vaid = 1894 | wikipediauri = G%C5%ABte%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679225 | label = ''[[:d:Q43679225|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jokstiem | lat = 56.11835816196 | long = 26.993812078754 | p625 = {{Coord|56.11835816196|26.993812078754|display=inline}} | vaid = 1895 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q43679261 | label = [[Reuta pilskalns|Reuta kalns - pilskalns]] | name = Reuta kalns - pilskalns | municipality = Aglonas pagasts | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kameņecas, pie Ilzas ezera | lat = 56.152950345177 | long = 27.005329658533 | p625 = {{Coord|56.152950345177|27.005329658533|display=inline}} | vaid = 1896 | wikipediauri = Reuta_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aglonas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880983 | label = [[Aizkalnes pareizticīgo baznīca]] | name = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | municipality = Aizkalne | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes pareizticīgo baznīca | lat = 56.200507464588 | long = 26.777709942965 | p625 = {{Coord|56.200507464588|26.777709942965|display=inline}} | image = Aizkalnes%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca3.jpg | commonscat = Church of the dormition of the Most Holy Mother of God in Aizkalne | vaid = 8787 | wikipediauri = Aizkalnes_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizkalne }} {{monument | qid = Q51880957 | label = [[Aizkalnes senkapi]] | name = Aizkalnes senkapi | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aizkalnes skolas pagalmā un dārzā, Jašas upes labajā krastā | lat = 56.200872786547 | long = 26.782486431118 | p625 = {{Coord|56.200872786547|26.782486431118|display=inline}} | vaid = 1904 | wikipediauri = Aizkalnes_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51880969 | label = ''[[:d:Q51880969|Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā]]'' | name = Jasmuiža muižas pārvaldnieka mājā | municipality = Aizkalnes pagasts | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.202222222222 | long = 26.785277777778 | p625 = {{Coord|56.202222222222225|26.78527777777778|display=inline}} | image = Jasmui%C5%BEa%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%20Aizkaln%C4%93%202001-04-08.jpg | vaid = 49 | year = 1883.-1889. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | complex = ''[[:d:Q16849722|Jasmuiža]]'' | munwiki = Aizkalnes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424184 | label = ''[[:d:Q55424184|Ančkinu senkapi II]]'' | name = Ančkinu senkapi II | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Ančkinu - Vārkavas lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.274403479061 | long = 26.620672663909 | p625 = {{Coord|56.274403479061|26.620672663909|display=inline}} | vaid = 1951 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q55424186 | label = ''[[:d:Q55424186|Ančkinu senkapi I]]'' | name = Ančkinu senkapi I | municipality = Ančkini | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Feimankas upes labajā krastā | lat = 56.283983883236 | long = 26.629004438122 | p625 = {{Coord|56.283983883236|26.629004438122|display=inline}} | vaid = 1952 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = An%C4%8Dkini }} {{monument | qid = Q4788973 | label = [[Arendoles muiža|Arendoles muižas kungu māja]] | name = Arendoles muižas kungu māja | municipality = Arendole | district = Rožkalnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15138889 | long = 26.61111111 | p625 = {{Coord|56.15138889|26.61111111|display=inline}} | image = Arendoles%20mui%C5%BEas%20pils.jpg | commonscat = Arendole Manor | vaid = 8547 | wikipediauri = Arendoles_mui%C5%BEa | year = 1820., 1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Arendole }} {{monument | qid = Q55424164 | label = ''[[:d:Q55424164|Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi)]]'' | name = Brokovsku viduslaiku kapi (Vecie Brokovsku kapi) | municipality = Brokovski | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dubnas upes labajā krastā | lat = 56.181489299527 | long = 26.578828883664 | p625 = {{Coord|56.181489299527|26.578828883664|display=inline}} | vaid = 1947 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Brokovski }} {{monument | qid = Q55424188 | label = ''[[:d:Q55424188|Bučku senkapi]]'' | name = Bučku senkapi | municipality = Bučkas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bleida ezera krastā | lat = 56.219280978657 | long = 26.645630096753 | p625 = {{Coord|56.219280978657|26.645630096753|display=inline}} | vaid = 1954 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bu%C4%8Dkas }} {{monument | qid = Q51880998 | label = [[Feldhofas senkapi un apmetne]] | name = Feldhofas senkapi un apmetne | municipality = Feldgofa | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā | lat = 56.169337385164 | long = 26.781856892304 | p625 = {{Coord|56.169337385164|26.781856892304|display=inline}} | vaid = 1905 | wikipediauri = Feldhofas_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Feldgofa }} {{monument | qid = Q55181319 | label = ''[[:d:Q55181319|Karakapu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Karakapu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos | lat = 56.481792213542 | long = 26.866724343916 | p625 = {{Coord|56.481792213542|26.866724343916|display=inline}} | vaid = 1907 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181324 | label = ''[[:d:Q55181324|Karakapu pilskalns]]'' | name = Karakapu pilskalns | municipality = Galēnu pagasts | district = Galēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Karakapos un Zeimuļos | lat = 56.481415840538 | long = 26.862391224347 | p625 = {{Coord|56.481415840538|26.862391224347|display=inline}} | vaid = 1908 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gal%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55424191 | label = ''[[:d:Q55424191|Gavarišķu senkapi]]'' | name = Gavarišķu senkapi | municipality = Gavariškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Zaķīšiem un Šnigerovkas upītes | lat = 56.199845378637 | long = 26.667163577804 | p625 = {{Coord|56.199845378637|26.667163577804|display=inline}} | vaid = 1955 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gavari%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q43739128 | label = [[Gorodoka pilskalns|Gorodokas pilskalns]] | name = Gorodokas pilskalns | municipality = Gorodoka | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.116334734556 | long = 27.095926452198 | p625 = {{Coord|56.116334734556|27.095926452198|display=inline}} | vaid = 1887 | wikipediauri = Gorodoka_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gorodoka_(ciems) }} {{monument | qid = Q51881056 | label = ''[[:d:Q51881056|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gubaniški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornejiešu kapličā | lat = 56.14888138667 | long = 26.739258395216 | p625 = {{Coord|56.14888138667|26.739258395216|display=inline}} | vaid = 4114 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gubani%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881009 | label = [[Gāgu senkapi]] | name = Gāgu senkapi | municipality = Gāgas | district = Aizkalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Jašas upes labajā krastā pie kapsētas | lat = 56.214466805415 | long = 26.828450906365 | p625 = {{Coord|56.214466805415|26.828450906365|display=inline}} | vaid = 1906 | wikipediauri = G%C4%81gu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%81gas }} {{monument | qid = Q43739162 | label = [[Kameņecas Lielais akmens|Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Kameņecas Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Jaunaglona | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Kameņecas muižas parkā | lat = 56.163170159284 | long = 27.006072825963 | p625 = {{Coord|56.163170159284|27.006072825963|display=inline}} | image = Kame%C5%86ecas%20Lielais%20akmens.jpg | commonscat = Kameņeca Great Stone | vaid = 1888 | wikipediauri = Kame%C5%86ecas_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunaglona }} {{monument | qid = Q15218762 | label = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | name = Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.15861111 | long = 27.08611111 | p625 = {{Coord|56.15861111|27.08611111|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6494 | wikipediauri = B%C4%93rzgales_Dieva_apredz%C4%ABbas_bazn%C4%ABca | year = 1750. -1751. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739209 | label = [[Kapiņu senkapi]] | name = Kapiņu senkapi | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Kapiņu lielceļa labajā pusē | lat = 56.140523589148 | long = 27.106888636757 | p625 = {{Coord|56.140523589148|27.106888636757|display=inline}} | vaid = 1890 | wikipediauri = Kapi%C5%86u_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739249 | label = ''[[:d:Q43739249|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158538556263|27.08607919546|display=inline}} | vaid = 4101 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739295 | label = ''[[:d:Q43739295|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158538556263|27.08607919546|display=inline}} | vaid = 4102 | year = 18.gs.IIp. 20.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739337 | label = ''[[:d:Q43739337|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcā | lat = 56.158538556263 | long = 27.08607919546 | p625 = {{Coord|56.158538556263|27.08607919546|display=inline}} | vaid = 4103 | year = 18.gs.v. 1940. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bērzgales Dieva apredzības baznīca|Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739381 | label = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.158881399573 | long = 27.086449716392 | p625 = {{Coord|56.158881399573|27.086449716392|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%20Aglonas%20pagast%C4%81%202002-08-11.jpg | commonscat = Church of the Providence of God in Bērzgale, Aglona parish | vaid = 6493 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739441 | label = ''[[:d:Q43739441|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Kapiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīca | lat = 56.158676012255 | long = 27.086400936125 | p625 = {{Coord|56.158676012255|27.086400936125|display=inline}} | vaid = 6495 | year = 1848. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43739381|Bērzgales (Biržgaļu) katoļu baznīcas apbūve]]'' | munwiki = Kapi%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181398 | label = ''[[:d:Q55181398|Kastires senkapi]]'' | name = Kastires senkapi | municipality = Kastīre | district = Rušonas pagasts<br/>Kastīre | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas ezera | lat = 56.209342187079 | long = 26.880704843876 | p625 = {{Coord|56.209342187079|26.880704843876|display=inline}} | vaid = 1925 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181405 | label = ''[[:d:Q55181405|Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta]]'' | name = Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) - soda vieta | municipality = Kastīre | district = Rušonas pagasts<br/>Kastīre | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Jašas upes iztekas no Jašas ezera | lat = 56.213494183885 | long = 26.879249523755 | p625 = {{Coord|56.213494183885|26.879249523755|display=inline}} | vaid = 1926 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kast%C4%ABre }} {{monument | qid = Q55181409 | label = [[Kategrades pilskalns]] | name = Kategrades pilskalns | municipality = Kategrade | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.239844310571 | long = 26.936096794288 | p625 = {{Coord|56.239844310571|26.936096794288|display=inline}} | image = Kategrades%20pilskalns.jpg | commonscat = Kategrade hillfort | vaid = 1927 | wikipediauri = Kategrades_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kategrade }} {{monument | qid = Q55181415 | label = [[Krupenišķu pilskalns|Krupenišķu pilskalns (Gorodok)]] | name = Krupenišķu pilskalns (Gorodok) | municipality = Krupenišķi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Zalvu ezera A krastā | lat = 56.23392906577 | long = 26.99016649799 | p625 = {{Coord|56.23392906577|26.99016649799|display=inline}} | vaid = 1928 | wikipediauri = Krupeni%C5%A1%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krupeni%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43739482 | label = [[Leitānu senkapi]] | name = Leitānu senkapi | municipality = Leitāni | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Aglonas - Višķu lielceļa kreisajā pusē | lat = 56.105572457407 | long = 27.021177913799 | p625 = {{Coord|56.105572457407|27.021177913799|display=inline}} | vaid = 1891 | wikipediauri = Leit%C4%81nu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leit%C4%81ni_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739515 | label = [[Livdanišķu senkapi]] | name = Livdanišķu senkapi | municipality = Livdanišķi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Tartakas upītes krastā | lat = 56.095256129379 | long = 26.918975957143 | p625 = {{Coord|56.095256129379|26.918975957143|display=inline}} | vaid = 1892 | wikipediauri = Livdani%C5%A1%C4%B7u_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livdani%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51881064 | label = ''[[:d:Q51881064|Livmanu senkapi]]'' | name = Livmanu senkapi | municipality = Livmaņi | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124664687011 | long = 26.746191820878 | p625 = {{Coord|56.124664687011|26.746191820878|display=inline}} | vaid = 1916 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Livma%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181419 | label = ''[[:d:Q55181419|Ludvigovas senkapi II]]'' | name = Ludvigovas senkapi II | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.261470045635 | long = 26.845391572441 | p625 = {{Coord|56.261470045635|26.845391572441|display=inline}} | vaid = 1930 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181426 | label = ''[[:d:Q55181426|Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns)]]'' | name = Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns) | municipality = Ludvigova | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Stupānu ezera krastā | lat = 56.260015583227 | long = 26.853295546913 | p625 = {{Coord|56.260015583227|26.853295546913|display=inline}} | vaid = 1931 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ludvigova_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q51881068 | label = ''[[:d:Q51881068|Maskevicišķu senkapi]]'' | name = Maskevicišķu senkapi | municipality = Maskeviciški | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.167637412402 | long = 26.780250493505 | p625 = {{Coord|56.167637412402|26.780250493505|display=inline}} | vaid = 1917 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskevici%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q51881175 | label = ''[[:d:Q51881175|Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]'' | name = Moskvinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Moskvina | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = "Moskvinas vecticībnieku draudze" | lat = 56.304130466221 | long = 26.642684379159 | p625 = {{Coord|56.304130466221|26.642684379159|display=inline}} | image = Moskvinas%20vectic%C4%ABbnieku%20kopienas%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams2.jpg | commonscat = Old Believers church in Moskvina | vaid = 9041 | year = 19. gs. II p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Moskvina }} {{monument | qid = Q51881034 | label = ''[[:d:Q51881034|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.12555556|26.71111111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca2.jpg | vaid = 4119 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881072 | label = ''[[:d:Q51881072|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.12555556|26.71111111|display=inline}} | image = N%C4%ABdermui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca7.jpg | vaid = 4118 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q51881080 | label = ''[[:d:Q51881080|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Nīdermuiža | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Nīdermuižas katoļu baznīcā | lat = 56.12555556 | long = 26.71111111 | p625 = {{Coord|56.12555556|26.71111111|display=inline}} | vaid = 4120 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Nīdermuižas baznīca|Nīdermuižas Kunga Jēzus Apskaidrošanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = N%C4%ABdermui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q50378826 | label = [[Gornajašu kapliča]] | name = Gornajašu kapliča | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gornajašos | lat = 56.148881386615 | long = 26.73925839527 | p625 = {{Coord|56.148881386615|26.73925839527|display=inline}} | vaid = 6497 | wikipediauri = Gornaja%C5%A1u_kapli%C4%8Da | year = 1788. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881017 | label = [[Baraukas pilskalns]] | name = Baraukas pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Baraukā, Vārdavas upes labajā krastā | lat = 56.107883077374 | long = 26.754924850329 | p625 = {{Coord|56.107883077374|26.754924850329|display=inline}} | vaid = 1914 | wikipediauri = Baraukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881023 | label = ''[[:d:Q51881023|Gribustānu senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Gribustānu senkapi (Franču kapi) | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Gribustānos | lat = 56.117107444953 | long = 26.745297660406 | p625 = {{Coord|56.117107444953|26.745297660406|display=inline}} | vaid = 1915 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881029 | label = ''[[:d:Q51881029|Pelēču - Bramaņu senkapi]]'' | name = Pelēču - Bramaņu senkapi | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Pelēčos - Bramaņos | lat = 56.147550386436 | long = 26.724724817584 | p625 = {{Coord|56.147550386436|26.724724817584|display=inline}} | vaid = 1918 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q51881048 | label = [[Kalvānu pilskalns]] | name = Kalvānu pilskalns | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Novoseļjes kapsētā starp Limankas un Pelēču ezeriem | lat = 56.181039681099 | long = 26.716962812555 | p625 = {{Coord|56.181039681099|26.716962812555|display=inline}} | image = Kalv%C4%81nu%20pilskalns%2002.jpg | vaid = 8922 | wikipediauri = Kalv%C4%81nu_pilskalns | year = 13.-15.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q113484113 | label = ''[[:d:Q113484113|Bramaņu krucifikss ar jumtiņu]]'' | name = Bramaņu krucifikss ar jumtiņu | municipality = Pelēču pagasts | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | vaid = 9303 | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Pel%C4%93%C4%8Du_pagasts }} {{monument | qid = Q55424193 | label = [[Pilišķu pilskalns]] | name = Pilišķu pilskalns | municipality = Piliškas | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.216528988981 | long = 26.652283985047 | p625 = {{Coord|56.216528988981|26.652283985047|display=inline}} | vaid = 1957 | wikipediauri = Pili%C5%A1%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pili%C5%A1kas }} {{monument | qid = Q55181430 | label = ''[[:d:Q55181430|Pokšānu senkapi]]'' | name = Pokšānu senkapi | municipality = Pokšāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.174577600019 | long = 26.865329665219 | p625 = {{Coord|56.174577600019|26.865329665219|display=inline}} | vaid = 1934 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pok%C5%A1%C4%81ni_(Ru%C5%A1onas_pagasts) }} {{monument | qid = Q7240002 | label = [[Preiļu muiža]] | name = Preiļu muiža | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286644 | long = 26.728964 | p625 = {{Coord|56.286644|26.728964|display=inline}} | image = Prei%C4%BCu%20pils%202000-07-22.jpg | commonscat = Preiļi Manor | vaid = 6498 | wikipediauri = Prei%C4%BCu_mui%C5%BEa | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881099 | label = ''[[:d:Q51881099|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.284320240711 | long = 26.727075731752 | p625 = {{Coord|56.284320240711|26.727075731752|display=inline}} | vaid = 6499 | year = 1860. -1865. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Preiļu muiža]] | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881107 | label = ''[[:d:Q51881107|Kapela]]'' | name = Kapela | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28855562919 | long = 26.727136430143 | p625 = {{Coord|56.28855562919|26.727136430143|display=inline}} | vaid = 6500 | year = 1817. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Preiļu muiža]] | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881113 | label = ''[[:d:Q51881113|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286547152158 | long = 26.725456192518 | p625 = {{Coord|56.286547152158|26.725456192518|display=inline}} | vaid = 6501 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Preiļu muiža]] | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881121 | label = ''[[:d:Q51881121|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.288804563095 | long = 26.726628311933 | p625 = {{Coord|56.288804563095|26.726628311933|display=inline}} | vaid = 6502 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Preiļu muiža]] | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881127 | label = ''[[:d:Q51881127|Vārti]]'' | name = Vārti | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.28373386675 | long = 26.735119100855 | p625 = {{Coord|56.28373386675|26.735119100855|display=inline}} | vaid = 6503 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Preiļu muiža]] | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881134 | label = ''[[:d:Q51881134|Vārtsarga namiņš]]'' | name = Vārtsarga namiņš | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.2887690698 | long = 26.726531458944 | p625 = {{Coord|56.2887690698|26.726531458944|display=inline}} | vaid = 6504 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Preiļu muiža]] | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881140 | label = ''[[:d:Q51881140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Preiļu muižā | lat = 56.286258811133 | long = 26.730521980439 | p625 = {{Coord|56.286258811133|26.730521980439|display=inline}} | vaid = 6505 | year = 19. gs. 1.p. 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Preiļu muiža]] | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881146 | label = ''[[:d:Q51881146|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Preiļi | district = Preiļi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | address = Tirgus laukums 11 | locality = Preiļu katoļu baznīcā | lat = 56.2942881 | long = 26.7246117 | p625 = {{Coord|56.2942881|26.7246117|display=inline}} | vaid = 4123 | year = ap 1882. 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51881156 | label = [[Anspoku pilskalns]] | name = Anspoku pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Anspoku muižas, Preiļupītes labajā krastā | lat = 56.269612857886 | long = 26.759199300267 | p625 = {{Coord|56.269612857886|26.759199300267|display=inline}} | vaid = 1920 | wikipediauri = Anspoku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51881165 | label = [[Plivdu pilskalns]] | name = Plivdu pilskalns | municipality = Preiļu pagasts | district = Preiļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Plivdās, Preiļupītes kreisajā krastā | lat = 56.269781890526 | long = 26.741068578437 | p625 = {{Coord|56.269781890526|26.741068578437|display=inline}} | vaid = 1921 | wikipediauri = Plivdu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prei%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55181334 | label = ''[[:d:Q55181334|Cilnis "Svētais vakarēdiens"]]'' | name = Cilnis "Svētais vakarēdiens" | municipality = Riebiņi | district = Riebiņu pagasts<br/>Riebiņi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Riebiņu katoļu baznīcā | lat = 56.34055556 | long = 26.79833333 | p625 = {{Coord|56.34055556|26.79833333|display=inline}} | vaid = 4129 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Riebiņu baznīca|Riebiņu Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Riebi%C5%86i }} {{monument | qid = Q22286991 | label = [[Riebiņu muiža]] | name = Riebiņu muiža | municipality = Riebiņu pagasts | district = Riebiņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.33677528804 | long = 26.802415575115 | p625 = {{Coord|56.33677528804|26.802415575115|display=inline}} | image = Riebi%C5%86u%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8574 | wikipediauri = Riebi%C5%86u_mui%C5%BEa | year = 18.gs.3.c., 19.gs.s., 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Riebi%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q51881087 | label = ''[[:d:Q51881087|Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns)]]'' | name = Rošmaņu senkapi (Vaidu kalns) | municipality = Rošmoni | district = Pelēču pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.160129005617 | long = 26.717342145137 | p625 = {{Coord|56.160129005617|26.717342145137|display=inline}} | vaid = 1919 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ro%C5%A1moni }} {{monument | qid = Q43739544 | label = [[Ruskuļu Lielais akmens|Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta]] | name = Ruskuļu Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Ruskuļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.124646538978 | long = 26.960110229923 | p625 = {{Coord|56.124646538978|26.960110229923|display=inline}} | vaid = 1897 | wikipediauri = Rusku%C4%BCu_Lielais_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rusku%C4%BCi_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219672 | label = [[Rušonas katoļu baznīca|Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.18611111 | long = 26.96805556 | p625 = {{Coord|56.18611111|26.96805556|display=inline}} | image = Ru%C5%A1onas%20Sv.%20Ercenge%C4%BCa%20Mi%C4%B7e%C4%BCa%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Ru%C5%A1onas%20pagasts%2C%20Riebi%C5%86u%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Rušona | vaid = 6507 | wikipediauri = Ru%C5%A1onas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1766. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181338 | label = ''[[:d:Q55181338|Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš)]]'' | name = Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš) | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lejas Grebežos | lat = 56.179699754979 | long = 26.94359289496 | p625 = {{Coord|56.179699754979|26.94359289496|display=inline}} | vaid = 1929 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181344 | label = [[Kurtoša pilskalns|Kurtoša (Rušonas) pilskalns]] | name = Kurtoša (Rušonas) pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazajos Muceniekos pie Kurtoša ezera | lat = 56.194184581627 | long = 26.981170885873 | p625 = {{Coord|56.194184581627|26.981170885873|display=inline}} | vaid = 1932 | wikipediauri = Kurto%C5%A1a_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181350 | label = ''[[:d:Q55181350|Kristapēnu senkapi un apmetne]]'' | name = Kristapēnu senkapi un apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Kristapēnu kapsētas | lat = 56.179515363041 | long = 26.970198284313 | p625 = {{Coord|56.179515363041|26.970198284313|display=inline}} | vaid = 1933 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181354 | label = [[Rušenicas pilskalns]] | name = Rušenicas pilskalns | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušas upes labajā krastā | lat = 56.216289552226 | long = 27.030688532037 | p625 = {{Coord|56.216289552226|27.030688532037|display=inline}} | vaid = 1935 | wikipediauri = Ru%C5%A1enicas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181358 | label = ''[[:d:Q55181358|Liepu salas apmetne]]'' | name = Liepu salas apmetne | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Govsaliņā (Liepu salā) | lat = 56.181488703875 | long = 26.982039444479 | p625 = {{Coord|56.181488703875|26.982039444479|display=inline}} | vaid = 1936 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181364 | label = ''[[:d:Q55181364|Upurkalns ar akmeni - kulta vieta]]'' | name = Upurkalns ar akmeni - kulta vieta | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Rušonas ezera Lielajā salā (Upursalā) | lat = 56.182884885399 | long = 26.998225621587 | p625 = {{Coord|56.182884885399|26.998225621587|display=inline}} | vaid = 1937 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181368 | label = ''[[:d:Q55181368|Rušonu katoļu baznīcas apbūve]]'' | name = Rušonu katoļu baznīcas apbūve | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā | lat = 56.186002557421 | long = 26.968222058339 | p625 = {{Coord|56.186002557421|26.968222058339|display=inline}} | vaid = 6506 | year = 18. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181388 | label = ''[[:d:Q55181388|Klosteris]]'' | name = Klosteris | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185870985274 | long = 26.968334075229 | p625 = {{Coord|56.185870985274|26.968334075229|display=inline}} | vaid = 6508 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181392 | label = ''[[:d:Q55181392|Žogs]]'' | name = Žogs | municipality = Rušonas pagasts | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā | lat = 56.185982310581 | long = 26.968256652127 | p625 = {{Coord|56.185982310581|26.968256652127|display=inline}} | vaid = 6509 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ru%C5%A1onas_pagasts }} {{monument | qid = Q51881186 | label = ''[[:d:Q51881186|Skuteļu senkapi]]'' | name = Skuteļu senkapi | municipality = Saunas pagasts | district = Saunas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skuteļos | lat = 56.391336586091 | long = 26.721019307475 | p625 = {{Coord|56.391336586091|26.721019307475|display=inline}} | vaid = 1940 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Saunas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739566 | label = [[Sekļu—Daukstu senkapi|Sekļu - Daukstu senkapi]] | name = Sekļu - Daukstu senkapi | municipality = Sekļa Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.101330303778 | long = 27.029607919693 | p625 = {{Coord|56.101330303778|27.029607919693|display=inline}} | vaid = 1899 | wikipediauri = Sek%C4%BCu%E2%80%94Daukstu_senkapi | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCa_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739599 | label = [[Sekļu pilskalns]] | name = Sekļu pilskalns | municipality = Sekļi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Mazā Dubuļka ezera D galā | lat = 56.102192568361 | long = 27.061376225354 | p625 = {{Coord|56.102192568361|27.061376225354|display=inline}} | vaid = 1898 | wikipediauri = Sek%C4%BCu_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sek%C4%BCi }} {{monument | qid = Q43739637 | label = [[Siladaukstu senkapi]] | name = Siladaukstu senkapi | municipality = Sila Daukšti | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.096043109442 | long = 27.004808248935 | p625 = {{Coord|56.096043109442|27.004808248935|display=inline}} | vaid = 1900 | wikipediauri = Siladaukstu_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sila_Dauk%C5%A1ti }} {{monument | qid = Q43739666 | label = [[Skuju pilskalns]] | name = Skuju pilskalns | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.088421724639 | long = 27.002430223599 | p625 = {{Coord|56.088421724639|27.002430223599|display=inline}} | vaid = 1901 | wikipediauri = Skuju_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q43739703 | label = [[Skuju senkapi]] | name = Skuju senkapi | municipality = Skujas | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skujās | lat = 56.091171216845 | long = 27.002113666322 | p625 = {{Coord|56.091171216845|27.002113666322|display=inline}} | vaid = 1902 | wikipediauri = Skuju_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujas_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55181439 | label = ''[[:d:Q55181439|Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta]]'' | name = Spuldziņu Melnais kalns - kulta vieta | municipality = Spuļdzeņi | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.186274831571 | long = 26.941958425576 | p625 = {{Coord|56.186274831571|26.941958425576|display=inline}} | vaid = 1938 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Spu%C4%BCdze%C5%86i }} {{monument | qid = Q55181449 | label = ''[[:d:Q55181449|Pastaru vējdzirnavas]]'' | name = Pastaru vējdzirnavas | municipality = Stabulnieku pagasts | district = Stabulnieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Dravniekos | lat = 56.428041830776 | long = 26.747823808995 | p625 = {{Coord|56.428041830776|26.747823808995|display=inline}} | vaid = 6129 | year = 1891.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stabulnieku_pagasts }} {{monument | qid = Q55181443 | label = ''[[:d:Q55181443|Stupānu senkapi]]'' | name = Stupānu senkapi | municipality = Stupāni | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Meireļa ezera tuvumā | lat = 56.260376644525 | long = 26.884061160756 | p625 = {{Coord|56.260376644525|26.884061160756|display=inline}} | vaid = 1939 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stup%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55424155 | label = ''[[:d:Q55424155|Čeirānu senkapi]]'' | name = Čeirānu senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Čeirānos | lat = 56.187380182893 | long = 26.569653265113 | p625 = {{Coord|56.187380182893|26.569653265113|display=inline}} | vaid = 1948 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424159 | label = ''[[:d:Q55424159|Sempeļa kalns - senkapi]]'' | name = Sempeļa kalns - senkapi | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Lielkazeros | lat = 56.210348298184 | long = 26.478668389131 | p625 = {{Coord|56.210348298184|26.478668389131|display=inline}} | vaid = 1949 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424160 | label = ''[[:d:Q55424160|Odzenes apmetne]]'' | name = Odzenes apmetne | municipality = Upmalas pagasts | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Odzenes strauta ietekas Dubnas upē | lat = 56.19523094037 | long = 26.532985757523 | p625 = {{Coord|56.19523094037|26.532985757523|display=inline}} | vaid = 1950 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Upmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q43739741 | label = [[Valaiņu pilskalns (Aglonas pagasts)|Valaiņu pilskalns]] | name = Valaiņu pilskalns | municipality = Valaiņi | district = Aglonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie Sauleskalniem | lat = 56.082772931469 | long = 27.040380191383 | p625 = {{Coord|56.082772931469|27.040380191383|display=inline}} | vaid = 1903 | wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Aglonas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valai%C5%86i_(Aglonas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15220057 | label = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | name = Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.19666667|26.52277778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 8593 | wikipediauri = V%C4%81rkavas_bazn%C4%ABca | year = 1877.-1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424169 | label = ''[[:d:Q55424169|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Vārkavas katoļu baznīcā | lat = 56.19666667 | long = 26.52277778 | p625 = {{Coord|56.19666667|26.52277778|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Holy Trinity Church in Vecvārkava | vaid = 4133 | year = ap 1900. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vārkavas baznīca|Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424175 | label = ''[[:d:Q55424175|Vārkavas (Vecvārkavas) muižas pils]]'' | name = Vārkavas (Vecvārkavas) muižas pils | municipality = Vecvārkava | district = Upmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = Skolas iela 5 | lat = 56.196313356728 | long = 26.514316328081 | p625 = {{Coord|56.196313356728|26.514316328081|display=inline}} | image = V%C4%81rkavas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-04-08.jpg | vaid = 8594 | year = 1865. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecv%C4%81rkava }} {{monument | qid = Q55424177 | label = ''[[:d:Q55424177|Dovules senkapi]]'' | name = Dovules senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = bij. Dovules muižā | lat = 56.229159123325 | long = 26.673168535229 | p625 = {{Coord|56.229159123325|26.673168535229|display=inline}} | vaid = 1953 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424182 | label = ''[[:d:Q55424182|Zaķīšu senkapi]]'' | name = Zaķīšu senkapi | municipality = Vārkavas pagasts | district = Vārkavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | locality = pie bij. Zaķīšu skolas | lat = 56.19582217515 | long = 26.667236541734 | p625 = {{Coord|56.19582217515|26.667236541734|display=inline}} | vaid = 1956 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%81rkavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55181434 | label = [[Šņepstu pilskalns|Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni]] | name = Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni | municipality = Šnepsti | district = Rušonas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-073 | lat = 56.23570071672 | long = 26.847324352106 | p625 = {{Coord|56.23570071672|26.847324352106|display=inline}} | vaid = 1924 | wikipediauri = %C5%A0%C5%86epstu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C5%86epsti }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Preiļi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Preiļu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Preiļu novads]] 7ofydm3ytiee7n407wq58xm4mu9r644 0 244541 4296984 4295140 2025-06-20T05:54:28Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4296984 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Rīgas Vidzemes priekšpilsētā]]. {{monument-title-wikidata|2369297}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566047 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2369297 } . # ?currNovads wdt:P300 ?region . BIND ("LV-RIX" as ?region) . BIND ("Rīga" as ?district ) . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . # BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") # ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q2622671 | label = [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs]] | name = Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://brivdabasmuzejs.lv/ | address = Bonaventuras iela 10 | lat = 56.99494 | long = 24.26483 | p625 = {{Coord|56.99494|24.26483|display=inline}} | image = 19940430%205sant%20Latvia%20Postage%20Stamp.jpg | commonscat = The Ethnographic Open-Air Museum of Latvia | vaid = 6651 | wikipediauri = Latvijas_Etnogr%C4%81fiskais_br%C4%ABvdabas_muzejs | year = 16. gs. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935651 | label = ''[[:d:Q55935651|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 12 | lat = 56.975818 | long = 24.1829825 | p625 = {{Coord|56.975818|24.1829825|display=inline}} | image = Aizkraukles%2012.JPG | vaid = 7933 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935657 | label = ''[[:d:Q55935657|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 7 | lat = 56.9751298 | long = 24.1867298 | p625 = {{Coord|56.9751298|24.1867298|display=inline}} | image = Aizraukles%207.JPG | vaid = 5879 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935663 | label = ''[[:d:Q55935663|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 1 | lat = 56.9585733 | long = 24.1110246 | p625 = {{Coord|56.9585733|24.1110246|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%201%2020120728-3.JPG | commonscat = Alberta iela 1 (Riga) | vaid = 7934 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935720 | label = ''[[:d:Q55935720|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 11 | lat = 56.9591593 | long = 24.1086584 | p625 = {{Coord|56.9591593|24.1086584|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Alberta%20iela%2011.jpg | commonscat = Alberta iela 11 (Riga) | vaid = 7938 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935727 | label = ''[[:d:Q55935727|Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)]]'' | name = Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.9594737|24.1087744|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%2012%2020120728-04.JPG | vaid = 63 | year = 1904.-1914. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935735 | label = ''[[:d:Q55935735|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.9594737|24.1087744|display=inline}} | image = Immeuble%20art%20nouveau%20%28Riga%29%20%287561269256%29.jpg | commonscat = Alberta iela 12 (Riga) | vaid = 6643 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935741 | label = ''[[:d:Q55935741|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 13 | lat = 56.9592494 | long = 24.1083463 | p625 = {{Coord|56.9592494|24.1083463|display=inline}} | image = Alberta%20iela%2013.jpg | commonscat = Alberta iela 13 (Riga) | vaid = 7939 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935675 | label = ''[[:d:Q55935675|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2 | lat = 56.9589598 | long = 24.1108283 | p625 = {{Coord|56.9589598|24.1108283|display=inline}} | image = Alberta%20iela%202-1.JPG | commonscat = Alberta iela 2 (Riga) | vaid = 6638 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935669 | label = ''[[:d:Q55935669|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2a | lat = 56.9588786 | long = 24.1111734 | p625 = {{Coord|56.9588786|24.1111734|display=inline}} | image = Edificio%20modernista%20en%20Alberta%20iela%202a%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2002.JPG | commonscat = Alberta iela 2a (Riga) | vaid = 6639 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935684 | label = ''[[:d:Q55935684|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 3/5 | lat = 56.958725647575 | long = 24.110203677012 | p625 = {{Coord|56.958725647575|24.110203677012|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%203%20%281%29%20M7935%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 3/5 (Riga) | vaid = 7935 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935690 | label = ''[[:d:Q55935690|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 4 | lat = 56.959086 | long = 24.110319 | p625 = {{Coord|56.959086|24.110319|display=inline}} | image = Alberta%20iela%204-1.JPG | commonscat = Alberta iela 4 (Riga) | vaid = 6640 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935697 | label = ''[[:d:Q55935697|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 6 | lat = 56.9591221 | long = 24.1101218 | p625 = {{Coord|56.9591221|24.1101218|display=inline}} | image = Alberta%20iela%206%2004.JPG | commonscat = Alberta iela 6 (Riga) | vaid = 6641 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935702 | label = ''[[:d:Q55935702|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 7 | lat = 56.9589069 | long = 24.1096607 | p625 = {{Coord|56.9589069|24.1096607|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%207%20%281%29%20M7936%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 7 (Riga) | vaid = 7936 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935709 | label = ''[[:d:Q55935709|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 8 | lat = 56.9592119 | long = 24.1097857 | p625 = {{Coord|56.9592119|24.1097857|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%208%2020120728-01.JPG | commonscat = Alberta iela 8 (Riga) | vaid = 6642 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935715 | label = ''[[:d:Q55935715|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 9 | lat = 56.9590062 | long = 24.1091514 | p625 = {{Coord|56.9590062|24.1091514|display=inline}} | image = Alberta%20iela%209.JPG | commonscat = Alberta iela 9 (Riga) | vaid = 7937 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935747 | label = ''[[:d:Q55935747|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 10 | lat = 56.9584198 | long = 24.1118956 | p625 = {{Coord|56.9584198|24.1118956|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela10.jpg | commonscat = Antonijas iela 10 (Riga) | vaid = 8022 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935752 | label = ''[[:d:Q55935752|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 11 | lat = 56.95832 | long = 24.1109413 | p625 = {{Coord|56.95832|24.1109413|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela11.jpg | vaid = 8023 | year = 1929.-1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935758 | label = ''[[:d:Q55935758|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 12 | lat = 56.9585364 | long = 24.112176 | p625 = {{Coord|56.9585364|24.112176|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela12.jpg | commonscat = Antonijas iela 12 (Riga) | vaid = 8024 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935764 | label = ''[[:d:Q55935764|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 13 | lat = 56.9588419 | long = 24.1119634 | p625 = {{Coord|56.9588419|24.1119634|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela13.jpg | commonscat = Antonijas iela 13 (Riga) | vaid = 8025 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935768 | label = ''[[:d:Q55935768|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 18 | lat = 56.9597446 | long = 24.1136945 | p625 = {{Coord|56.9597446|24.1136945|display=inline}} | image = RigaAntonijas18.jpg | commonscat = Antonijas iela 18 (Riga) | vaid = 7940 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935772 | label = ''[[:d:Q55935772|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 20 | lat = 56.9599539 | long = 24.1139787 | p625 = {{Coord|56.9599539|24.1139787|display=inline}} | image = RigaAntonijas20.jpg | commonscat = Antonijas iela 20 (Riga) | vaid = 7941 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935778 | label = ''[[:d:Q55935778|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 22 | lat = 56.9601824 | long = 24.1144447 | p625 = {{Coord|56.9601824|24.1144447|display=inline}} | image = RigaAntonijas22.jpg | commonscat = Antonijas iela 22 (Riga) | vaid = 7942 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935782 | label = ''[[:d:Q55935782|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 24 | lat = 56.9603559 | long = 24.1147776 | p625 = {{Coord|56.9603559|24.1147776|display=inline}} | image = RigaAntonijas24.jpg | commonscat = Antonijas iela 24 (Riga) | vaid = 7943 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935788 | label = ''[[:d:Q55935788|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 26 | lat = 56.9605109 | long = 24.1150113 | p625 = {{Coord|56.9605109|24.1150113|display=inline}} | image = RigaAntonijas26.jpg | commonscat = Antonijas iela 26 (Riga) | vaid = 7944 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935794 | label = ''[[:d:Q55935794|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 6a | lat = 56.9575948 | long = 24.1102325 | p625 = {{Coord|56.9575948|24.1102325|display=inline}} | image = RigaAntonijas6a.jpg | vaid = 8019 | year = 1871. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935801 | label = ''[[:d:Q55935801|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 8 | lat = 56.9582583 | long = 24.111632 | p625 = {{Coord|56.9582583|24.111632|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela8.jpg | commonscat = Antonijas iela 8 (Riga) | vaid = 8020 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935806 | label = ''[[:d:Q55935806|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 9 | lat = 56.9578197 | long = 24.109822 | p625 = {{Coord|56.9578197|24.109822|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela9.jpg | vaid = 8021 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935841 | label = ''[[:d:Q55935841|Mācību iestāde]]'' | name = Mācību iestāde | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 1; Krišjāņa Valdemāra iela 48 | lat = 56.963428930299 | long = 24.12609892435 | p625 = {{Coord|56.963428930299|24.12609892435|display=inline}} | image = RigaBriana1.jpg | vaid = 7932 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935845 | label = ''[[:d:Q55935845|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 3 | lat = 56.9633104 | long = 24.1270728 | p625 = {{Coord|56.9633104|24.1270728|display=inline}} | image = RigaBriana3.jpg | vaid = 6646 | year = 1876. 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q31298321 | label = [[Štricka nams]] | name = Štricka nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 9 | lat = 56.96472222 | long = 24.13083333 | p625 = {{Coord|56.96472222|24.13083333|display=inline}} | image = RigaBriana9.jpg | vaid = 7956 | wikipediauri = %C5%A0tricka_nams | year = 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935851 | label = ''[[:d:Q55935851|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausmas iela 2 | lat = 56.9742372 | long = 24.1827938 | p625 = {{Coord|56.9742372|24.1827938|display=inline}} | image = Ausmas%202.JPG | vaid = 5887 | year = 1935. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935854 | label = ''[[:d:Q55935854|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 15 | lat = 56.9735608 | long = 24.1783983 | p625 = {{Coord|56.9735608|24.1783983|display=inline}} | image = Bajaru%2015.JPG | vaid = 5888 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935857 | label = ''[[:d:Q55935857|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 36 | lat = 56.9712053 | long = 24.1858548 | p625 = {{Coord|56.9712053|24.1858548|display=inline}} | image = Bajaru%2036.JPG | vaid = 5889 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935860 | label = ''[[:d:Q55935860|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 40 | lat = 56.9710602 | long = 24.1867424 | p625 = {{Coord|56.9710602|24.1867424|display=inline}} | image = Bajaru%2040.JPG | vaid = 5890 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935910 | label = ''[[:d:Q55935910|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 1 | lat = 56.955449 | long = 24.116964 | p625 = {{Coord|56.955449|24.116964|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%201%203.jpg | vaid = 7945 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935864 | label = ''[[:d:Q55935864|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 13 | lat = 56.9565811 | long = 24.1184835 | p625 = {{Coord|56.9565811|24.1184835|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela13.jpg | vaid = 7948 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935867 | label = ''[[:d:Q55935867|Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka]]'' | name = Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 18 | lat = 56.9573101 | long = 24.1208791 | p625 = {{Coord|56.9573101|24.1208791|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela18.jpg | vaid = 6644 | year = 1884. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935870 | label = ''[[:d:Q55935870|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 25 | lat = 56.9572984 | long = 24.1199163 | p625 = {{Coord|56.9572984|24.1199163|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcas25-2016.jpg | commonscat = Baznīcas iela 25 (Riga) | vaid = 8742 | year = 1897.-1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935873 | label = ''[[:d:Q55935873|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 26 | lat = 56.9583418 | long = 24.1227002 | p625 = {{Coord|56.9583418|24.1227002|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela26.jpg | commonscat = Baznīcas iela 26 (Riga) | vaid = 7949 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935876 | label = ''[[:d:Q55935876|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 27/29 | lat = 56.9575675 | long = 24.1204268 | p625 = {{Coord|56.9575675|24.1204268|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela27-29.jpg | vaid = 7950 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935882 | label = ''[[:d:Q55935882|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 31 | lat = 56.9577827 | long = 24.1208756 | p625 = {{Coord|56.9577827|24.1208756|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela31.jpg | commonscat = Baznīcas iela 31 (Riga) | vaid = 7951 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935893 | label = ''[[:d:Q55935893|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 34 | lat = 56.959405 | long = 24.1245766 | p625 = {{Coord|56.959405|24.1245766|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela34.jpg | vaid = 7952 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935902 | label = ''[[:d:Q55935902|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 39 | lat = 56.9593702 | long = 24.1234912 | p625 = {{Coord|56.9593702|24.1234912|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela39.jpg | vaid = 7954 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935913 | label = ''[[:d:Q55935913|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 45 | lat = 56.9598156 | long = 24.1245412 | p625 = {{Coord|56.9598156|24.1245412|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela45.jpg | vaid = 7955 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935916 | label = ''[[:d:Q55935916|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 4a | lat = 56.9556212 | long = 24.1178303 | p625 = {{Coord|56.9556212|24.1178303|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela4a.jpg | commonscat = Baznīcas iela 4a (Riga) | vaid = 7946 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935919 | label = ''[[:d:Q55935919|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 8 | lat = 56.9564139 | long = 24.1191207 | p625 = {{Coord|56.9564139|24.1191207|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela8.jpg | vaid = 7947 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935923 | label = ''[[:d:Q55935923|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Biķernieku iela 36 | lat = 56.9694065 | long = 24.1872439 | p625 = {{Coord|56.9694065|24.1872439|display=inline}} | image = Bikernieku%2036.JPG | vaid = 5891 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936303 | label = ''[[:d:Q55936303|Korpuss Nr.7]]'' | name = Korpuss Nr.7 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Braila iela 2B | lat = 56.984021 | long = 24.2499595 | p625 = {{Coord|56.984021|24.2499595|display=inline}} | vaid = 8000 | year = 1770. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936075 | label = ''[[:d:Q55936075|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 6 | lat = 56.9602501 | long = 24.1239544 | p625 = {{Coord|56.9602501|24.1239544|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela6.jpg | vaid = 7977 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936095 | label = ''[[:d:Q55936095|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 8 | lat = 56.9595483 | long = 24.125021 | p625 = {{Coord|56.9595483|24.125021|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela8.jpg | vaid = 7978 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935980 | label = ''[[:d:Q55935980|VEF ēkas (4 korpusi)]]'' | name = VEF ēkas (4 korpusi) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 214; Brīvības gatve 214 B; Brīvības gatve 214 I; Brīvības gatve 214 M | lat = 56.970623855658 | long = 24.161205443256 | p625 = {{Coord|56.970623855658|24.161205443256|display=inline}} | image = RigaBrivibas214.jpg | commonscat = VEF factory buildings | vaid = 6650 | year = 1898. - 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935926 | label = ''[[:d:Q55935926|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 266 | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20gatve%20266%20%281%29.jpg | commonscat = Brīvības gatve 266 | vaid = 9162 | year = 1979.–1980. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935929 | label = ''[[:d:Q55935929|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 440 | locality = Baložu (Bonaventuras) muižā | lat = 56.9949077 | long = 24.2648254 | p625 = {{Coord|56.9949077|24.2648254|display=inline}} | image = Bonavent%C5%ABras%20jeb%20Balo%C5%BEu%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 8710 | year = 19.gs. 1.p., 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935944 | label = ''[[:d:Q55935944|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 101 | lat = 56.9613818 | long = 24.1328547 | p625 = {{Coord|56.9613818|24.1328547|display=inline}} | image = RigaBrivibas101.jpg | vaid = 7969 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935949 | label = ''[[:d:Q55935949|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 103 | lat = 56.9615343 | long = 24.1331676 | p625 = {{Coord|56.9615343|24.1331676|display=inline}} | image = RigaBrivibas103.jpg | vaid = 7970 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935954 | label = ''[[:d:Q55935954|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 105 | lat = 56.9618301 | long = 24.1337114 | p625 = {{Coord|56.9618301|24.1337114|display=inline}} | image = RigaBrivibas105.jpg | vaid = 7971 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2084448 | label = [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.jaunagertrudesdraudze.lv/ | address = Brīvības iela 119 | lat = 56.963033333333 | long = 24.136486111111 | p625 = {{Coord|56.963033333333|24.136486111111|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20New%20Church%2C%20Riga.JPG | commonscat = St. Gertrude New Church, Riga | vaid = 6649 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Jaun%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935932 | label = ''[[:d:Q55935932|Altārglezna "Kristus svētī bērnus"]]'' | name = Altārglezna "Kristus svētī bērnus" | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.9630757|24.1365938|display=inline}} | vaid = 7071 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935936 | label = ''[[:d:Q55935936|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.9630757|24.1365938|display=inline}} | vaid = 7072 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935959 | label = ''[[:d:Q55935959|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 129 | lat = 56.9639984 | long = 24.1389325 | p625 = {{Coord|56.9639984|24.1389325|display=inline}} | image = RigaBrivibas129.jpg | vaid = 7972 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935963 | label = ''[[:d:Q55935963|Leitnera velosipēdu fabrika (celtne)]]'' | name = Leitnera velosipēdu fabrika (celtne) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 135/137 | lat = 56.964587984727 | long = 24.140006863312 | p625 = {{Coord|56.964587984727|24.140006863312|display=inline}} | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%20137.JPG | commonscat = Brīvības iela, 137 (Riga) | vaid = 7973 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935967 | label = ''[[:d:Q55935967|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 141 | lat = 56.9651274 | long = 24.1416503 | p625 = {{Coord|56.9651274|24.1416503|display=inline}} | image = RigaBrivibas141.jpg | vaid = 7974 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935970 | label = ''[[:d:Q55935970|Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri]]'' | name = Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 143/145 | lat = 56.9652438 | long = 24.1419139 | p625 = {{Coord|56.9652438|24.1419139|display=inline}} | image = RigaBrivibas143-145.jpg | vaid = 7975 | year = 1894., 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935974 | label = ''[[:d:Q55935974|Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( )]]'' | name = Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( ) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 201 | lat = 56.971902052747 | long = 24.161285836715 | p625 = {{Coord|56.971902052747|24.161285836715|display=inline}} | image = RigaBrivibas201.jpg | vaid = 7976 | year = 1895. - 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935985 | label = ''[[:d:Q55935985|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 308 | lat = 56.978347282353 | long = 24.184432125094 | p625 = {{Coord|56.978347282353|24.184432125094|display=inline}} | vaid = 5892 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935988 | label = ''[[:d:Q55935988|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 33 | lat = 56.955247 | long = 24.1194673 | p625 = {{Coord|56.955247|24.1194673|display=inline}} | image = RigaBrivibas33.jpg | vaid = 6647 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935990 | label = ''[[:d:Q55935990|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 37 | lat = 56.9557622 | long = 24.1198784 | p625 = {{Coord|56.9557622|24.1198784|display=inline}} | image = RigaBrivibas37.jpg | commonscat = Brīvības iela, 37 (Riga) | vaid = 7957 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935993 | label = ''[[:d:Q55935993|Dzīvojamā ēka, vēlāk skola]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk skola | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 39 | lat = 56.9558625 | long = 24.120138 | p625 = {{Coord|56.9558625|24.120138|display=inline}} | image = RigaBrivibas39.jpg | commonscat = Brīvības iela, 39 (Riga) | vaid = 7958 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935996 | label = ''[[:d:Q55935996|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 43 | lat = 56.9562196 | long = 24.1206855 | p625 = {{Coord|56.9562196|24.1206855|display=inline}} | image = RigaBrivibas43.jpg | vaid = 7959 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936003 | label = ''[[:d:Q55936003|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 45 | lat = 56.9563133 | long = 24.1208934 | p625 = {{Coord|56.9563133|24.1208934|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2045.jpg | vaid = 7960 | year = 1896. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936010 | label = ''[[:d:Q55936010|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 47 | lat = 56.9566095 | long = 24.1213944 | p625 = {{Coord|56.9566095|24.1213944|display=inline}} | image = RigaBrivibas47.jpg | vaid = 6648 | year = 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936015 | label = ''[[:d:Q55936015|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 57 | lat = 56.9576721 | long = 24.123258 | p625 = {{Coord|56.9576721|24.123258|display=inline}} | image = RigaBrivibas57.jpg | vaid = 7961 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4468975 | label = [[Stūra māja]] | name = Stūra māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''<br/>''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://sturamaja.lv/ | address = Brīvības iela 61 | lat = 56.9580994 | long = 24.1239811 | p625 = {{Coord|56.9580994|24.1239811|display=inline}} | image = 2017-07-29-Corner%20house%20in%20Riga-JonasR.jpg | commonscat = Stūra māja | vaid = 7962 | wikipediauri = St%C5%ABra_m%C4%81ja | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis<br/>valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936025 | label = ''[[:d:Q55936025|Dailes teātra ēka]]'' | name = Dailes teātra ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 75 | lat = 56.9597897 | long = 24.1261728 | p625 = {{Coord|56.9597897|24.1261728|display=inline}} | commonscat = Dailes Theater | vaid = 7963 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936030 | label = ''[[:d:Q55936030|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 83 | lat = 56.9603068 | long = 24.1300554 | p625 = {{Coord|56.9603068|24.1300554|display=inline}} | image = RigaBrivibas83.jpg | vaid = 7964 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936038 | label = ''[[:d:Q55936038|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 85 | lat = 56.9604591 | long = 24.1304671 | p625 = {{Coord|56.9604591|24.1304671|display=inline}} | image = RigaBrivibas85.jpg | commonscat = Brīvības iela, 85 (Riga) | vaid = 7965 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936047 | label = ''[[:d:Q55936047|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 91 | lat = 56.9607904 | long = 24.1314384 | p625 = {{Coord|56.9607904|24.1314384|display=inline}} | image = RigaBrivibas91.jpg | vaid = 7966 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936054 | label = ''[[:d:Q55936054|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 93 | lat = 56.96088 | long = 24.131669 | p625 = {{Coord|56.96088|24.131669|display=inline}} | image = RigaBrivibas93.jpg | vaid = 7967 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936067 | label = ''[[:d:Q55936067|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 99 | lat = 56.9612474 | long = 24.1325911 | p625 = {{Coord|56.9612474|24.1325911|display=inline}} | image = RigaBrivibas99.jpg | commonscat = Brīvības iela, 99 (Riga) | vaid = 7968 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936107 | label = ''[[:d:Q55936107|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Burtnieku iela 21 | lat = 56.9713074 | long = 24.183569 | p625 = {{Coord|56.9713074|24.183569|display=inline}} | vaid = 5893 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936119 | label = ''[[:d:Q55936119|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18a | lat = 56.959777113347 | long = 24.109783973785 | p625 = {{Coord|56.959777113347|24.109783973785|display=inline}} | vaid = 7979 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936123 | label = ''[[:d:Q55936123|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18b | lat = 56.959898095792 | long = 24.110065252137 | p625 = {{Coord|56.959898095792|24.110065252137|display=inline}} | vaid = 7980 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936129 | label = ''[[:d:Q55936129|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 31 | lat = 56.9592371 | long = 24.1120964 | p625 = {{Coord|56.9592371|24.1120964|display=inline}} | image = RigaDzirnavu31.jpg | vaid = 7981 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936136 | label = ''[[:d:Q55936136|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 37 | lat = 56.958211 | long = 24.114345 | p625 = {{Coord|56.958211|24.114345|display=inline}} | image = RigaDzirnavu37.jpg | vaid = 7982 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936143 | label = ''[[:d:Q55936143|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 41 | lat = 56.9579948 | long = 24.1150349 | p625 = {{Coord|56.9579948|24.1150349|display=inline}} | image = RigaDzirnavu41.jpg | vaid = 7983 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936148 | label = ''[[:d:Q55936148|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 45/47 | lat = 56.9571706 | long = 24.1160559 | p625 = {{Coord|56.9571706|24.1160559|display=inline}} | image = RigaDzirnavu45-47.jpg | vaid = 7984 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936155 | label = ''[[:d:Q55936155|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 57 | lat = 56.9559065 | long = 24.1185707 | p625 = {{Coord|56.9559065|24.1185707|display=inline}} | commonscat = Dzirnavu iela 57 (Riga) | vaid = 7985 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936112 | label = ''[[:d:Q55936112|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzērbenes iela 11 | lat = 56.979032 | long = 24.1922732 | p625 = {{Coord|56.979032|24.1922732|display=inline}} | image = Dzerbenes%2011.JPG | vaid = 5894 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936160 | label = ''[[:d:Q55936160|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 41/43 | lat = 56.9573517 | long = 24.1123956 | p625 = {{Coord|56.9573517|24.1123956|display=inline}} | image = RigaElizabetes41-43.jpg | vaid = 7986 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936174 | label = ''[[:d:Q55936174|Īres nami (3)]]'' | name = Īres nami (3) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 45/47; Jeruzalemes iela 2/4 | lat = 56.95704681009 | long = 24.113066412046 | p625 = {{Coord|56.95704681009|24.113066412046|display=inline}} | image = RigaElizabetes45-47.jpg | vaid = 7987 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936199 | label = ''[[:d:Q55936199|Īres nams ar birojiem un veikaliem]]'' | name = Īres nams ar birojiem un veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 51 | lat = 56.9554153 | long = 24.1162765 | p625 = {{Coord|56.9554153|24.1162765|display=inline}} | image = R%C4%ABgaElizabetesIela51.jpg | vaid = 9148 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936250 | label = ''[[:d:Q55936250|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 22 | lat = 56.973127 | long = 24.1377656 | p625 = {{Coord|56.973127|24.1377656|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2022.JPG | vaid = 7990 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936256 | label = ''[[:d:Q55936256|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 28 | lat = 56.9738003 | long = 24.1381958 | p625 = {{Coord|56.9738003|24.1381958|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2028.JPG | vaid = 7991 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936263 | label = ''[[:d:Q55936263|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 30 | lat = 56.9740698 | long = 24.1381804 | p625 = {{Coord|56.9740698|24.1381804|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2030.JPG | vaid = 7992 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936270 | label = ''[[:d:Q55936270|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 34 | lat = 56.9746712 | long = 24.1386267 | p625 = {{Coord|56.9746712|24.1386267|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2034.JPG | vaid = 7993 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936274 | label = ''[[:d:Q55936274|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 35/37 | lat = 56.9735317 | long = 24.1374216 | p625 = {{Coord|56.9735317|24.1374216|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2035-37.JPG | vaid = 7994 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936280 | label = ''[[:d:Q55936280|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 36 | lat = 56.9749211 | long = 24.1385292 | p625 = {{Coord|56.9749211|24.1385292|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2036.JPG | vaid = 7995 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936283 | label = ''[[:d:Q55936283|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 4 | lat = 56.9709272 | long = 24.1367706 | p625 = {{Coord|56.9709272|24.1367706|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%204.JPG | vaid = 7988 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936288 | label = ''[[:d:Q55936288|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 5 | lat = 56.969536 | long = 24.1356306 | p625 = {{Coord|56.969536|24.1356306|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%205%20%283%29.jpg | commonscat = Hospitāļu iela 5 | vaid = 7989 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936296 | label = ''[[:d:Q55936296|Slimnīcas ēka un parks]]'' | name = Slimnīcas ēka un parks | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Invalīdu iela 1 | lat = 56.977508854721 | long = 24.137634535423 | p625 = {{Coord|56.977508854721|24.137634535423|display=inline}} | image = Riga%20Military%20hospital%2003.jpg | commonscat = Riga Military hospital | vaid = 6652 | year = 1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936301 | label = ''[[:d:Q55936301|Vārnu zemnieku sēta]]'' | name = Vārnu zemnieku sēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jaunciema gatve 23 | lat = 57.0089003 | long = 24.2386993 | p625 = {{Coord|57.0089003|24.2386993|display=inline}} | vaid = 6654 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936322 | label = ''[[:d:Q55936322|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 11 | lat = 56.9747275 | long = 24.144434 | p625 = {{Coord|56.9747275|24.144434|display=inline}} | image = 11%20Klus%C4%81%20iela.jpg | vaid = 8001 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3036898 | label = [[Lielie kapi]] | name = Lielie kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 2 | locality = Miera iela 66 | lat = 56.970555555556 | long = 24.143055555556 | p625 = {{Coord|56.97055555555555|24.143055555555556|display=inline}} | image = Great%20Cemetery%20Riga%2006.jpg | commonscat = Lielie kapi | vaid = 6636 | wikipediauri = Lielie_kapi | year = 1773. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936330 | label = ''[[:d:Q55936330|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 20 | lat = 56.9577508 | long = 24.116514 | p625 = {{Coord|56.9577508|24.116514|display=inline}} | image = RigaValdemara20.jpg | vaid = 8056 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936335 | label = ''[[:d:Q55936335|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 23 | lat = 56.957152 | long = 24.1145588 | p625 = {{Coord|56.957152|24.1145588|display=inline}} | image = RigaValdemara23.jpg | vaid = 8057 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936341 | label = ''[[:d:Q55936341|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 24 | lat = 56.9580237 | long = 24.1170959 | p625 = {{Coord|56.9580237|24.1170959|display=inline}} | image = RigaValdemara24.jpg | vaid = 8058 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936346 | label = ''[[:d:Q55936346|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 26 | lat = 56.9582172 | long = 24.1173705 | p625 = {{Coord|56.9582172|24.1173705|display=inline}} | image = RigaValdemara26.jpg | vaid = 8059 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936352 | label = ''[[:d:Q55936352|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 33 | lat = 56.9581194 | long = 24.1162192 | p625 = {{Coord|56.9581194|24.1162192|display=inline}} | image = RigaValdemara33.jpg | vaid = 8060 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936357 | label = ''[[:d:Q55936357|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 34 | lat = 56.9588269 | long = 24.118507 | p625 = {{Coord|56.9588269|24.118507|display=inline}} | image = RigaValdemara34.jpg | vaid = 8061 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936363 | label = ''[[:d:Q55936363|Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība)]]'' | name = Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.9582449|24.1165156|display=inline}} | image = RigaValdemara35.jpg | vaid = 8062 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936368 | label = ''[[:d:Q55936368|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.9582449|24.1165156|display=inline}} | vaid = 8923 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936379 | label = ''[[:d:Q55936379|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 37 | lat = 56.9584603 | long = 24.1167629 | p625 = {{Coord|56.9584603|24.1167629|display=inline}} | image = RigaValdemara37.jpg | vaid = 8063 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936384 | label = ''[[:d:Q55936384|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 38 | lat = 56.9595804 | long = 24.11972 | p625 = {{Coord|56.9595804|24.11972|display=inline}} | image = RigaValdemara38.jpg | vaid = 8064 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936391 | label = ''[[:d:Q55936391|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 39 | lat = 56.9586211 | long = 24.1171713 | p625 = {{Coord|56.9586211|24.1171713|display=inline}} | image = RigaValdemara39.jpg | vaid = 8065 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936375 | label = ''[[:d:Q55936375|Apbūves komplekss]]'' | name = Apbūves komplekss | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 43; Krišjāņa Valdemāra iela 45 | lat = 56.958962310123 | long = 24.117189935458 | p625 = {{Coord|56.958962310123|24.117189935458|display=inline}} | image = RigaValdemara45.jpg | vaid = 8736 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936396 | label = ''[[:d:Q55936396|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 53 | lat = 56.9596441 | long = 24.1188714 | p625 = {{Coord|56.9596441|24.1188714|display=inline}} | image = RigaValdemara53.jpg | vaid = 8066 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936404 | label = ''[[:d:Q55936404|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 57/59 | lat = 56.9601103 | long = 24.1198733 | p625 = {{Coord|56.9601103|24.1198733|display=inline}} | image = RigaValdemara57-59.jpg | vaid = 8067 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936410 | label = ''[[:d:Q55936410|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 61 | lat = 56.9604871 | long = 24.1203869 | p625 = {{Coord|56.9604871|24.1203869|display=inline}} | image = RigaValdemara61.jpg | vaid = 8068 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936415 | label = ''[[:d:Q55936415|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 67 | lat = 56.9617608 | long = 24.1224138 | p625 = {{Coord|56.9617608|24.1224138|display=inline}} | image = RigaValdemara67.jpg | vaid = 6660 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936420 | label = ''[[:d:Q55936420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 69 | lat = 56.961859 | long = 24.1226676 | p625 = {{Coord|56.961859|24.1226676|display=inline}} | image = RigaValdemara69.jpg | vaid = 6661 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936425 | label = ''[[:d:Q55936425|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71 | lat = 56.9620467 | long = 24.1229476 | p625 = {{Coord|56.9620467|24.1229476|display=inline}} | image = RigaValdemara71.jpg | vaid = 6662 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936430 | label = ''[[:d:Q55936430|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71; Krišjāņa Valdemāra iela 73 | lat = 56.962304915634 | long = 24.123043446068 | p625 = {{Coord|56.962304915634|24.123043446068|display=inline}} | image = RigaValdemara73.jpg | vaid = 6663 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936436 | label = ''[[:d:Q55936436|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 75 | lat = 56.9625053 | long = 24.1236167 | p625 = {{Coord|56.9625053|24.1236167|display=inline}} | image = RigaValdemara75.jpg | vaid = 6664 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936440 | label = ''[[:d:Q55936440|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krīvu iela 6 | lat = 56.9771438 | long = 24.1891785 | p625 = {{Coord|56.9771438|24.1891785|display=inline}} | image = Krivu%206.JPG | vaid = 5897 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936445 | label = ''[[:d:Q55936445|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 12 | lat = 56.9788785 | long = 24.1895156 | p625 = {{Coord|56.9788785|24.1895156|display=inline}} | image = Kursu%2012.JPG | vaid = 5900 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936451 | label = ''[[:d:Q55936451|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 14 | lat = 56.9790032 | long = 24.1899558 | p625 = {{Coord|56.9790032|24.1899558|display=inline}} | image = Kursu%2014%202.JPG | vaid = 5901 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936458 | label = ''[[:d:Q55936458|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 15 | lat = 56.9792462 | long = 24.1896938 | p625 = {{Coord|56.9792462|24.1896938|display=inline}} | image = Kursu%2015.JPG | vaid = 5902 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936464 | label = ''[[:d:Q55936464|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 18 | lat = 56.9792888 | long = 24.1908035 | p625 = {{Coord|56.9792888|24.1908035|display=inline}} | image = Kursu%2018.JPG | vaid = 5903 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936479 | label = ''[[:d:Q55936479|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 22 | lat = 56.9795832 | long = 24.1917171 | p625 = {{Coord|56.9795832|24.1917171|display=inline}} | image = Kur%C5%A1u%2022.JPG | vaid = 5904 | year = 1934., 1975. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936493 | label = ''[[:d:Q55936493|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 8 | lat = 56.9785929 | long = 24.1887003 | p625 = {{Coord|56.9785929|24.1887003|display=inline}} | image = Kursu%208.JPG | vaid = 5898 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936500 | label = ''[[:d:Q55936500|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 9 | lat = 56.9790351 | long = 24.1883781 | p625 = {{Coord|56.9790351|24.1883781|display=inline}} | vaid = 5899 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936520 | label = ''[[:d:Q55936520|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 12 | lat = 56.9725864 | long = 24.1874408 | p625 = {{Coord|56.9725864|24.1874408|display=inline}} | image = Laimdotas%2012%201.JPG | vaid = 5905 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936544 | label = ''[[:d:Q55936544|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 22 | lat = 56.9714625 | long = 24.1880603 | p625 = {{Coord|56.9714625|24.1880603|display=inline}} | image = Laimdotas%2022.JPG | vaid = 5906 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936556 | label = ''[[:d:Q55936556|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 28a | lat = 56.9706277 | long = 24.1875955 | p625 = {{Coord|56.9706277|24.1875955|display=inline}} | vaid = 5907 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936562 | label = ''[[:d:Q55936562|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 30 | lat = 56.9703758 | long = 24.187841 | p625 = {{Coord|56.9703758|24.187841|display=inline}} | image = Laimdotas%2030%201.JPG | vaid = 5908 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936567 | label = ''[[:d:Q55936567|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 1 | lat = 56.9732649 | long = 24.1780186 | p625 = {{Coord|56.9732649|24.1780186|display=inline}} | vaid = 5909 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936573 | label = ''[[:d:Q55936573|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 7 | lat = 56.9728802 | long = 24.1768488 | p625 = {{Coord|56.9728802|24.1768488|display=inline}} | vaid = 5910 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936578 | label = ''[[:d:Q55936578|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 9 | lat = 56.9727551 | long = 24.1764369 | p625 = {{Coord|56.9727551|24.1764369|display=inline}} | vaid = 5911 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936585 | label = ''[[:d:Q55936585|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 22 | lat = 56.9757013 | long = 24.1890029 | p625 = {{Coord|56.9757013|24.1890029|display=inline}} | image = Lielvardes%2022.JPG | vaid = 5912 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936592 | label = ''[[:d:Q55936592|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 45 | lat = 56.9721939 | long = 24.1914853 | p625 = {{Coord|56.9721939|24.1914853|display=inline}} | image = Lielvards%2045.JPG | vaid = 5913 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936599 | label = ''[[:d:Q55936599|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 47 | lat = 56.972068 | long = 24.1916164 | p625 = {{Coord|56.972068|24.1916164|display=inline}} | image = Lielvardes%2047.JPG | vaid = 5914 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936604 | label = ''[[:d:Q55936604|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 50 | lat = 56.9720213 | long = 24.1927346 | p625 = {{Coord|56.9720213|24.1927346|display=inline}} | image = Lielvardes%2050.JPG | vaid = 5915 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936609 | label = ''[[:d:Q55936609|Rīgas leprozorija lūgšanu nams]]'' | name = Rīgas leprozorija lūgšanu nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Linezera iela 3 | lat = 56.9770496 | long = 24.1978275 | p625 = {{Coord|56.9770496|24.1978275|display=inline}} | vaid = 8705 | year = 1891.-1937. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936510 | label = ''[[:d:Q55936510|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 11 | lat = 56.9570415 | long = 24.1203361 | p625 = {{Coord|56.9570415|24.1203361|display=inline}} | vaid = 9016 | year = 19.gs. 60.g. b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936515 | label = ''[[:d:Q55936515|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 12 | lat = 56.9565337 | long = 24.12064 | p625 = {{Coord|56.9565337|24.12064|display=inline}} | image = RigaLacplesa12.jpg | commonscat = Lāčplēša iela 12 (Riga) | vaid = 8003 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936504 | label = ''[[:d:Q55936504|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 7 | lat = 56.9576945 | long = 24.1191448 | p625 = {{Coord|56.9576945|24.1191448|display=inline}} | image = RigaLacplesa7.jpg | vaid = 8002 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936615 | label = ''[[:d:Q55936615|Zēlustes muižas apbūve]]'' | name = Zēlustes muižas apbūve | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mazā Juglas iela 43 | lat = 56.966752 | long = 24.2886915 | p625 = {{Coord|56.966752|24.2886915|display=inline}} | image = Z%C4%93lustes%20mui%C5%BEa%20pie%20Juglas%20ezera%20R%C4%ABg%C4%81%202003-11-16.jpg | vaid = 6637 | year = 17. gs. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938534 | label = ''[[:d:Q55938534|Aktrises J.Skaidrītes kaps]]'' | name = Aktrises J.Skaidrītes kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.9691799|24.13597|display=inline}} | vaid = 65 | year = 1942. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938556 | label = ''[[:d:Q55938556|Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps]]'' | name = Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.9691799|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKLevissofMenars.jpg | vaid = 66 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938574 | label = ''[[:d:Q55938574|Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi]]'' | name = Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.9691799|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBaumani.jpg | vaid = 67 | year = 1891. 1904. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938591 | label = ''[[:d:Q55938591|Būvuzņēmēja K.Morberga kaps]]'' | name = Būvuzņēmēja K.Morberga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = B%C5%ABvuz%C5%86%C4%93m%C4%93ja%20K.Morberga%20kaps.JPG | vaid = 68 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938609 | label = ''[[:d:Q55938609|Arhitekta R.Šmēlinga kaps]]'' | name = Arhitekta R.Šmēlinga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = LielieKapiSmelings.jpg | vaid = 69 | year = 1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938635 | label = ''[[:d:Q55938635|Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi]]'' | name = Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = RigaLielieKapiFelsko.jpg | vaid = 70 | year = 1902. 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938658 | label = ''[[:d:Q55938658|Ārsta O.Hūna kaps]]'' | name = Ārsta O.Hūna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.9691799|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiHuns.jpg | vaid = 71 | year = 1832. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938677 | label = ''[[:d:Q55938677|Dzejnieka A.Pumpura kaps]]'' | name = Dzejnieka A.Pumpura kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.974032083793 | long = 24.14441739283 | p625 = {{Coord|56.974032083793|24.14441739283|display=inline}} | image = Dzejnieka%20A.Pumpura%20kaps.JPG | vaid = 72 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938698 | label = ''[[:d:Q55938698|Folklorista F.Brīvzemnieka kaps]]'' | name = Folklorista F.Brīvzemnieka kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = Folklorista%20F.Br%C4%ABvzemnieka%20kaps.JPG | vaid = 73 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938716 | label = ''[[:d:Q55938716|Folklorista Kr.Barona kaps]]'' | name = Folklorista Kr.Barona kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = Folklorista%20Kr.Barona%20kaps.JPG | vaid = 74 | year = 1923. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938743 | label = ''[[:d:Q55938743|Karavīru kapsēta]]'' | name = Karavīru kapsēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969933134431 | long = 24.149570250334 | p625 = {{Coord|56.969933134431|24.149570250334|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKaraviri.jpg | vaid = 75 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938768 | label = ''[[:d:Q55938768|Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi]]'' | name = Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969934029245 | long = 24.149556304031 | p625 = {{Coord|56.969934029245|24.149556304031|display=inline}} | image = RigaLielieKapiTeroraUpuri.jpg | vaid = 76 | year = 1941., 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938787 | label = ''[[:d:Q55938787|Komponista N.Alunāna kaps]]'' | name = Komponista N.Alunāna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = LielieKapiAlunans.jpg | vaid = 77 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938799 | label = ''[[:d:Q55938799|Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps]]'' | name = Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = Sabiedrisk%C4%81%20darbinieka%20K.Valdem%C4%81ra%20kaps.JPG | vaid = 78 | year = 1891. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938816 | label = ''[[:d:Q55938816|Valodnieka K.Mīlenbaha kaps]]'' | name = Valodnieka K.Mīlenbaha kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = LielieKapiMilenbahs.jpg | vaid = 79 | year = 1916. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938845 | label = ''[[:d:Q55938845|Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps]]'' | name = Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.9691799|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBroce.jpg | vaid = 80 | year = 1823. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938248 | label = ''[[:d:Q55938248|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 10 | lat = 56.9612701 | long = 24.1301525 | p625 = {{Coord|56.9612701|24.1301525|display=inline}} | image = Miera%20iela%2010.JPG | vaid = 8008 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938264 | label = ''[[:d:Q55938264|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 17 | lat = 56.9622652 | long = 24.1304286 | p625 = {{Coord|56.9622652|24.1304286|display=inline}} | image = Miera%20iela%2017.JPG | vaid = 8009 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938280 | label = ''[[:d:Q55938280|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 19 | lat = 56.9625693 | long = 24.1307455 | p625 = {{Coord|56.9625693|24.1307455|display=inline}} | image = Miera%20iela%2019.JPG | vaid = 8010 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938322 | label = ''[[:d:Q55938322|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 2 | lat = 56.9604105 | long = 24.1295026 | p625 = {{Coord|56.9604105|24.1295026|display=inline}} | image = Miera%20iela%202.JPG | vaid = 8004 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938301 | label = ''[[:d:Q55938301|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 22 | lat = 56.9627215 | long = 24.1318234 | p625 = {{Coord|56.9627215|24.1318234|display=inline}} | image = Miera%20iela%2022.JPG | vaid = 8011 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938314 | label = ''[[:d:Q55938314|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 27; Palīdzības iela 5 | lat = 56.963695875849 | long = 24.13146840106 | p625 = {{Coord|56.963695875849|24.13146840106|display=inline}} | image = RigaMiera27.jpg | vaid = 7930 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938339 | label = ''[[:d:Q55938339|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 4 | lat = 56.9607658 | long = 24.1297338 | p625 = {{Coord|56.9607658|24.1297338|display=inline}} | image = Miera%20iela%204.JPG | vaid = 8005 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938360 | label = ''[[:d:Q55938360|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 5 | lat = 56.9606831 | long = 24.129216 | p625 = {{Coord|56.9606831|24.129216|display=inline}} | image = Miera%20iela%205.JPG | vaid = 8006 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938385 | label = ''[[:d:Q55938385|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 76 | lat = 56.97454 | long = 24.1434461 | p625 = {{Coord|56.97454|24.1434461|display=inline}} | image = RigaMiera76.jpg | vaid = 8012 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938407 | label = ''[[:d:Q55938407|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 85 | lat = 56.9723784 | long = 24.1404606 | p625 = {{Coord|56.9723784|24.1404606|display=inline}} | image = Miera%20iela%2085.JPG | vaid = 8013 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938428 | label = ''[[:d:Q55938428|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 89 | lat = 56.9728717 | long = 24.1411532 | p625 = {{Coord|56.9728717|24.1411532|display=inline}} | image = Miera%20iela%2089-2.JPG | vaid = 8014 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938517 | label = ''[[:d:Q55938517|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 9 | lat = 56.961361 | long = 24.1296759 | p625 = {{Coord|56.961361|24.1296759|display=inline}} | image = Miera%20iela%209.JPG | vaid = 8007 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938450 | label = ''[[:d:Q55938450|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 91 | lat = 56.9730691 | long = 24.1413515 | p625 = {{Coord|56.9730691|24.1413515|display=inline}} | image = Miera%20iela%2091-2.JPG | vaid = 8015 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938471 | label = ''[[:d:Q55938471|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 94 | lat = 56.9764065 | long = 24.1452959 | p625 = {{Coord|56.9764065|24.1452959|display=inline}} | image = Miera%20iela%2094.JPG | vaid = 8016 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938494 | label = ''[[:d:Q55938494|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 95 | lat = 56.9735446 | long = 24.1419289 | p625 = {{Coord|56.9735446|24.1419289|display=inline}} | image = Miera%20iela%2095.JPG | vaid = 8017 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938872 | label = ''[[:d:Q55938872|Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nautrēnu iela 18 | lat = 56.9628475 | long = 24.2997082 | p625 = {{Coord|56.9628475|24.2997082|display=inline}} | vaid = 6655 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938896 | label = ''[[:d:Q55938896|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nītaures iela 2 | lat = 56.9632781 | long = 24.123356 | p625 = {{Coord|56.9632781|24.123356|display=inline}} | image = RigaNitaures2.jpg | vaid = 8018 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939064 | label = ''[[:d:Q55939064|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 11 | lat = 56.9768524 | long = 24.1821156 | p625 = {{Coord|56.9768524|24.1821156|display=inline}} | image = Pudika%2011.JPG | vaid = 5920 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939082 | label = ''[[:d:Q55939082|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 24 | lat = 56.9763351 | long = 24.179481 | p625 = {{Coord|56.9763351|24.179481|display=inline}} | image = Pudika%2024.JPG | vaid = 5921 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939101 | label = ''[[:d:Q55939101|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 26 | lat = 56.9762279 | long = 24.1791185 | p625 = {{Coord|56.9762279|24.1791185|display=inline}} | image = Pudika%2026.JPG | vaid = 5922 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938934 | label = ''[[:d:Q55938934|Korpuss Nr.1]]'' | name = Korpuss Nr.1 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.984046480633 | long = 24.250001110504 | p625 = {{Coord|56.984046480633|24.250001110504|display=inline}} | vaid = 8026 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Strazdumuiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938953 | label = ''[[:d:Q55938953|Korpuss Nr.2]]'' | name = Korpuss Nr.2 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.986864845892 | long = 24.253209174627 | p625 = {{Coord|56.986864845892|24.253209174627|display=inline}} | image = Strazdumui%C5%BEa%2C%20P%C4%81les%20iela%2014%20Korpuss%20Nr.2%2C%20R%C4%ABga%204.JPG | vaid = 8027 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Strazdumuiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q18623401 | label = [[Strazdumuiža]] | name = Strazdumuiža | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14; Juglas iela 14 | lat = 56.986013072394 | long = 24.251516930918 | p625 = {{Coord|56.986013072394|24.251516930918|display=inline}} | image = Strazdumui%C5%BEa%2C%20P%C4%81les%20iela%2014%20Korpuss%20Nr.2%2C%20R%C4%ABga%202.JPG | commonscat = Strazdumuiža | vaid = 7931 | wikipediauri = Strazdumui%C5%BEa | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938917 | label = ''[[:d:Q55938917|Strādnieku baraka]]'' | name = Strādnieku baraka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 8 | lat = 56.9852064 | long = 24.2456233 | p625 = {{Coord|56.9852064|24.2456233|display=inline}} | image = P%C4%81les%20iela%208%20%282%29.jpg | vaid = 6635 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938991 | label = ''[[:d:Q55938991|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 11 | lat = 56.9753826 | long = 24.1796737 | p625 = {{Coord|56.9753826|24.1796737|display=inline}} | image = Peksena%2011.JPG | vaid = 5917 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939007 | label = ''[[:d:Q55939007|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 27 | lat = 56.9740214 | long = 24.1753408 | p625 = {{Coord|56.9740214|24.1753408|display=inline}} | image = Peksena%2027.JPG | vaid = 5918 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939025 | label = ''[[:d:Q55939025|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 3 | lat = 56.9759677 | long = 24.1810697 | p625 = {{Coord|56.9759677|24.1810697|display=inline}} | image = Peksena%203.JPG | vaid = 5916 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939045 | label = ''[[:d:Q55939045|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pīkola iela 51 | lat = 56.9692201 | long = 24.1916346 | p625 = {{Coord|56.9692201|24.1916346|display=inline}} | vaid = 5919 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3402841 | label = [[Rīgas Krusta baznīca|Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.krustabaznica.lv/ | address = Ropažu iela 120 | lat = 56.983808333333 | long = 24.194552777778 | p625 = {{Coord|56.983808333333|24.194552777778|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Krusta%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg | commonscat = Church of the Cross, Riga | vaid = 6657 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Krusta_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939153 | label = ''[[:d:Q55939153|Rindu ēkas]]'' | name = Rindu ēkas | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 130/138 | lat = 56.984237013866 | long = 24.200025201564 | p625 = {{Coord|56.984237013866|24.200025201564|display=inline}} | image = Ropazu%20136.JPG | vaid = 8029 | year = 1926./27. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939168 | label = ''[[:d:Q55939168|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 15 | lat = 56.9767232 | long = 24.1715172 | p625 = {{Coord|56.9767232|24.1715172|display=inline}} | image = Ropazu%2015.JPG | vaid = 6656 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4155929 | label = [[VEF Kultūras pils]] | name = VEF Kultūras pils | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.vefkp.lv/lv/<br/>https://www.vefkp.l | address = Ropaži utca 2.<br/>Ropažu iela 2 | lat = 56.97449 | long = 24.16603 | p625 = {{Coord|56.97449|24.16603|display=inline}} | image = VEF%20Kult%C5%ABras%20pils%20%282%29.jpg | commonscat = VEF Culture Palace | vaid = 8697 | wikipediauri = VEF_Kult%C5%ABras_pils | year = 1951.-1960. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939126 | label = ''[[:d:Q55939126|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 2 | locality = vestibilā, Lielajā zālē, divās rotondās, Kamerzālē (Sarkanā zāle) | lat = 56.9745121 | long = 24.1659994 | p625 = {{Coord|56.9745121|24.1659994|display=inline}} | image = Palace%20of%20Culture%20VEF%20factory.%20Riga.%2009.jpg | vaid = 8698 | year = 1960. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939184 | label = ''[[:d:Q55939184|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 37 | lat = 56.9790459 | long = 24.1763996 | p625 = {{Coord|56.9790459|24.1763996|display=inline}} | image = Ropazu%2037.JPG | vaid = 8028 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935642 | label = ''[[:d:Q55935642|Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums]]'' | name = Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rīga | locality = pie Klipām un Vārnām, Berģu - Jaunciema šosejas labajā pusē | lat = 57.011674123252 | long = 24.241327467528 | p625 = {{Coord|57.011674123252|24.241327467528|display=inline}} | vaid = 2073 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939318 | label = ''[[:d:Q55939318|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 1 | lat = 56.9560572 | long = 24.1154163 | p625 = {{Coord|56.9560572|24.1154163|display=inline}} | image = RigaSkolasIela1.jpg | vaid = 8030 | year = 1889. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939202 | label = ''[[:d:Q55939202|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 10 | lat = 56.9568424 | long = 24.1176786 | p625 = {{Coord|56.9568424|24.1176786|display=inline}} | image = RigaSkolasIela10.jpg | vaid = 8035 | year = 1910. - 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939218 | label = ''[[:d:Q55939218|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 11 | lat = 56.9573303 | long = 24.1176344 | p625 = {{Coord|56.9573303|24.1176344|display=inline}} | image = RigaSkolasIela11.jpg | vaid = 8036 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939255 | label = ''[[:d:Q55939255|Īres nami (2)]]'' | name = Īres nami (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12 | lat = 56.9570105 | long = 24.117812 | p625 = {{Coord|56.9570105|24.117812|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12.jpg | vaid = 8037 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939237 | label = ''[[:d:Q55939237|Īres nams, vēlāk slimnīca]]'' | name = Īres nams, vēlāk slimnīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12a | lat = 56.9572898 | long = 24.1182907 | p625 = {{Coord|56.9572898|24.1182907|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12a.jpg | commonscat = Skolas iela 12a (Riga) | vaid = 8038 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939273 | label = ''[[:d:Q55939273|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 13 | lat = 56.9576859 | long = 24.1181026 | p625 = {{Coord|56.9576859|24.1181026|display=inline}} | image = RigaSkolasIela13.jpg | vaid = 8039 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939289 | label = ''[[:d:Q55939289|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 14 | lat = 56.9575147 | long = 24.1185606 | p625 = {{Coord|56.9575147|24.1185606|display=inline}} | image = RigaSkolasIela14.jpg | vaid = 8040 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939307 | label = ''[[:d:Q55939307|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 19 | lat = 56.9584757 | long = 24.1194925 | p625 = {{Coord|56.9584757|24.1194925|display=inline}} | image = RigaSkolasIela19.jpg | vaid = 8041 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939336 | label = ''[[:d:Q55939336|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 20 | lat = 56.9580982 | long = 24.1197051 | p625 = {{Coord|56.9580982|24.1197051|display=inline}} | image = RigaSkolasIela20.jpg | vaid = 8042 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939353 | label = ''[[:d:Q55939353|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 22 | lat = 56.9581697 | long = 24.1200341 | p625 = {{Coord|56.9581697|24.1200341|display=inline}} | image = RigaSkolasIela22.jpg | vaid = 8043 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939369 | label = ''[[:d:Q55939369|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 25 | lat = 56.9593009 | long = 24.1207612 | p625 = {{Coord|56.9593009|24.1207612|display=inline}} | image = RigaSkolas25.jpg | vaid = 8044 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939386 | label = ''[[:d:Q55939386|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 28 | lat = 56.9590283 | long = 24.1211548 | p625 = {{Coord|56.9590283|24.1211548|display=inline}} | image = RigaSkolasIela28.jpg | vaid = 8045 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939454 | label = ''[[:d:Q55939454|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 3 | lat = 56.9563394 | long = 24.1158714 | p625 = {{Coord|56.9563394|24.1158714|display=inline}} | image = RigaSkolasIela3.jpg | vaid = 8031 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939404 | label = ''[[:d:Q55939404|Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 30 | lat = 56.9591205 | long = 24.1215993 | p625 = {{Coord|56.9591205|24.1215993|display=inline}} | image = RigaSkolasIela30.jpg | vaid = 8046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939420 | label = ''[[:d:Q55939420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 32 | lat = 56.959594346939 | long = 24.122390218771 | p625 = {{Coord|56.959594346939|24.122390218771|display=inline}} | image = RigaSkolasIela32.jpg | commonscat = Skolas iela 32 (Riga) | vaid = 8047 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939438 | label = ''[[:d:Q55939438|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 38 | lat = 56.9604085 | long = 24.1235202 | p625 = {{Coord|56.9604085|24.1235202|display=inline}} | image = RigaSkolasIela38.jpg | vaid = 8048 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939472 | label = ''[[:d:Q55939472|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 4 | lat = 56.9561595 | long = 24.1162823 | p625 = {{Coord|56.9561595|24.1162823|display=inline}} | image = RigaSkolasIela4.jpg | vaid = 8032 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939489 | label = ''[[:d:Q55939489|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 5 | lat = 56.9565942 | long = 24.1163261 | p625 = {{Coord|56.9565942|24.1163261|display=inline}} | image = RigaSkolasIela5.jpg | vaid = 8033 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939505 | label = ''[[:d:Q55939505|Ēbreju klubs un teātris]]'' | name = Ēbreju klubs un teātris | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 6 | lat = 56.956387 | long = 24.1167032 | p625 = {{Coord|56.956387|24.1167032|display=inline}} | image = RigaSkolasIela6.jpg | commonscat = Skolas iela 6 (Riga) | vaid = 8034 | year = 1913. - 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939520 | label = ''[[:d:Q55939520|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 13 | lat = 56.9590806 | long = 24.1230588 | p625 = {{Coord|56.9590806|24.1230588|display=inline}} | image = R%C4%ABgaStabu13.jpg | commonscat = Stabu iela 13 (Riga) | vaid = 8051 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939541 | label = ''[[:d:Q55939541|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 2 | lat = 56.9596047 | long = 24.1212463 | p625 = {{Coord|56.9596047|24.1212463|display=inline}} | image = RigaStabuIela2.jpg | vaid = 8049 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939564 | label = ''[[:d:Q55939564|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 8 | lat = 56.958993 | long = 24.1224266 | p625 = {{Coord|56.958993|24.1224266|display=inline}} | image = RigaStabuIela8.jpg | vaid = 8050 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939677 | label = ''[[:d:Q55939677|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strupā iela 1 | lat = 56.9779274 | long = 24.1842102 | p625 = {{Coord|56.9779274|24.1842102|display=inline}} | image = Strupa%201.JPG | vaid = 5923 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939587 | label = ''[[:d:Q55939587|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 2 | lat = 56.9587113 | long = 24.1073417 | p625 = {{Coord|56.9587113|24.1073417|display=inline}} | vaid = 8052 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939628 | label = ''[[:d:Q55939628|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4 | lat = 56.958942 | long = 24.1071717 | p625 = {{Coord|56.958942|24.1071717|display=inline}} | image = 0872%20LVA%20Riga%20art%20noveau%20relief.jpg | vaid = 8053 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939607 | label = ''[[:d:Q55939607|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4a | lat = 56.9591529 | long = 24.1076178 | p625 = {{Coord|56.9591529|24.1076178|display=inline}} | image = Strelnieku%20iela%204a.JPG | commonscat = Strēlnieku iela 4a (Riga) | vaid = 6658 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939646 | label = ''[[:d:Q55939646|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 6 | lat = 56.9612943 | long = 24.1121508 | p625 = {{Coord|56.9612943|24.1121508|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela6.jpg | commonscat = Strēlnieku iela 6 (Riga) | vaid = 8054 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939665 | label = ''[[:d:Q55939665|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 8 | lat = 56.9615456 | long = 24.1125463 | p625 = {{Coord|56.9615456|24.1125463|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela8.jpg | vaid = 8709 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939692 | label = ''[[:d:Q55939692|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stūrīša iela 32 | lat = 56.9732409 | long = 24.1882831 | p625 = {{Coord|56.9732409|24.1882831|display=inline}} | image = Sturisa%2032.JPG | vaid = 5924 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939723 | label = ''[[:d:Q55939723|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 23 | lat = 56.9638398 | long = 24.136169 | p625 = {{Coord|56.9638398|24.136169|display=inline}} | image = RigaTallinas23.jpg | vaid = 6659 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939742 | label = ''[[:d:Q55939742|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tomsona iela 4 | lat = 56.9635916 | long = 24.1242616 | p625 = {{Coord|56.9635916|24.1242616|display=inline}} | image = RigaTomsona4.jpg | vaid = 8055 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939708 | label = ''[[:d:Q55939708|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tālivalža iela 13 | lat = 56.9731892 | long = 24.1806667 | p625 = {{Coord|56.9731892|24.1806667|display=inline}} | image = Talivalza%2013.JPG | vaid = 5925 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q7587439 | label = [[Biķeru luterāņu baznīca|Biķeru Svētās Katrīnas baznīca]] | name = Biķeru Svētās Katrīnas baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vecā Biķernieku iela 59 | lat = 56.957914 | long = 24.249367 | p625 = {{Coord|56.957914|24.249367|display=inline}} | image = Catherine%20Lutheran%20Church%2C%20Riga%2001.JPG | commonscat = St. Catherine's Lutheran Church, Riga | vaid = 6645 | wikipediauri = Bi%C4%B7eru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1765. - 1766. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939788 | label = ''[[:d:Q55939788|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 1 | lat = 56.9779399 | long = 24.1878462 | p625 = {{Coord|56.9779399|24.1878462|display=inline}} | image = Zemgalu%201.JPG | vaid = 5927 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939766 | label = ''[[:d:Q55939766|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 11 | lat = 56.9783223 | long = 24.190431 | p625 = {{Coord|56.9783223|24.190431|display=inline}} | image = Zemgalu%2011.JPG | vaid = 5929 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939806 | label = ''[[:d:Q55939806|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 6 | lat = 56.9775794 | long = 24.1886011 | p625 = {{Coord|56.9775794|24.1886011|display=inline}} | image = Zemgalu%206%202.JPG | vaid = 5928 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939821 | label = ''[[:d:Q55939821|Īres nams ar kino]]'' | name = Īres nams ar kino | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemitāna laukums 2 | lat = 56.9779649 | long = 24.1857447 | p625 = {{Coord|56.9779649|24.1857447|display=inline}} | image = Zemitana%20lauk%202%201.JPG | vaid = 5930 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935812 | label = ''[[:d:Q55935812|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 12 | lat = 56.9751128 | long = 24.1798864 | p625 = {{Coord|56.9751128|24.1798864|display=inline}} | image = Araisu%2012.JPG | vaid = 5882 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935817 | label = ''[[:d:Q55935817|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 16 | lat = 56.9747723 | long = 24.1793419 | p625 = {{Coord|56.9747723|24.1793419|display=inline}} | image = Araisu%2016.JPG | vaid = 5883 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935823 | label = ''[[:d:Q55935823|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 18 | lat = 56.974656 | long = 24.1789628 | p625 = {{Coord|56.974656|24.1789628|display=inline}} | image = Araisu%2018.JPG | vaid = 5884 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935831 | label = ''[[:d:Q55935831|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 26 | lat = 56.9739584 | long = 24.1767387 | p625 = {{Coord|56.9739584|24.1767387|display=inline}} | image = Araisu%2026.JPG | vaid = 5885 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935834 | label = ''[[:d:Q55935834|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 28 | lat = 56.9739322 | long = 24.1762615 | p625 = {{Coord|56.9739322|24.1762615|display=inline}} | image = Araisu%2028.JPG | vaid = 5886 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935838 | label = ''[[:d:Q55935838|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 7 | lat = 56.9747074 | long = 24.1806904 | p625 = {{Coord|56.9747074|24.1806904|display=inline}} | image = Araisu%207.JPG | vaid = 5881 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936214 | label = ''[[:d:Q55936214|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 10/12 | lat = 56.9574488 | long = 24.1222201 | p625 = {{Coord|56.9574488|24.1222201|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela10-12.jpg | vaid = 7999 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936220 | label = ''[[:d:Q55936220|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 4 | lat = 56.958448 | long = 24.1202488 | p625 = {{Coord|56.958448|24.1202488|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela4.jpg | vaid = 7996 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2672165 | label = [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://gertrude.lv/ | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.957977777778 | long = 24.121661111111 | p625 = {{Coord|56.957977777778|24.121661111111|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20Old%20Church%2C%20Riga.jpg | commonscat = Old St. Gertrude Church (Riga) | vaid = 6653 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Vec%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936226 | label = ''[[:d:Q55936226|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.9579976|24.1215956|display=inline}} | vaid = 7997 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936232 | label = ''[[:d:Q55936232|Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles]]'' | name = Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.9579976|24.1215956|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Interno%2003.jpg | vaid = 7221 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936237 | label = ''[[:d:Q55936237|vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2)]]'' | name = vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.9579976|24.1215956|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Vetrata.jpg | vaid = 7223 | year = 1907., 1995. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936242 | label = ''[[:d:Q55936242|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 9 | lat = 56.9584131 | long = 24.1212369 | p625 = {{Coord|56.9584131|24.1212369|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela9.jpg | vaid = 7998 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936308 | label = ''[[:d:Q55936308|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 14 | lat = 56.9718634 | long = 24.1902336 | p625 = {{Coord|56.9718634|24.1902336|display=inline}} | vaid = 5896 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936313 | label = ''[[:d:Q55936313|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 2 | lat = 56.9732114 | long = 24.1899444 | p625 = {{Coord|56.9732114|24.1899444|display=inline}} | vaid = 5895 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55895302 | label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95679103731 | long = 24.127528828883 | p625 = {{Coord|56.95679103731|24.127528828883|display=inline}} | image = Narrow%20streets.jpg | commonscat = Historic Center of Riga | vaid = 7442 | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935632 | label = [[Bulduru pilskalns|Ķīšezera (Bulduru) pilskalns]] | name = Ķīšezera (Bulduru) pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Ķīšezera A krastā, Ozolkalnos pie bij. Bulduriem | lat = 57.007916 | long = 24.215947 | p625 = {{Coord|57.007916|24.215947|display=inline}} | image = Bulduru%20pilskalns%20pie%20%C4%B6%C4%AB%C5%A1ezera%2C%20R%C4%ABga.jpg | commonscat = Bulduri hillfort | vaid = 2071 | wikipediauri = Bulduru_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935636 | label = ''[[:d:Q55935636|Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns]]'' | name = Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Juglas ezera DR daļā pie Peledām | lat = 56.969282 | long = 24.287249 | p625 = {{Coord|56.969282|24.287249|display=inline}} | image = Sudrabkalna%20pilskalns%20-%20Sudrabsala%20Juglas%20ezera.jpg | commonscat = Sudrabkalns hillfort (Jugla Lake) | vaid = 2072 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Vidzeme Suburb, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Vidzemes priekšpilsēta}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rīga]] 59zfyz6g226eh6qj1vwevc1kizik8hw 0 256530 4297033 4138592 2025-06-20T09:12:53Z CDeleted 103067 4297033 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | box-width = 250px | nosaukums = Rēzeknes lidlauks | nosaukums_originalvaloda = | attels = Rezekne Airfield.jpg | attela-platums = 250 | paraksts = Rēzeknes lidlauka skrejceļš un radars [[TPS-117]] | IATA = | ICAO = EVNA |lat_deg=56|lat_min=33|lat_sec=23|lat_dir=N |lon_deg=27|lon_min=12|lon_sec=47|lon_dir=E | karte = Latvia | kartes_paraksts = Lidostas atrašanās vieta Latvijā | paraksta_novietojums = top | elevation-f = 502 | elevation-m = 153 | lidostas_tips = Militārā | operators = | ipasnieks = [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] | atrasanas_vieta = [[Kuciņi]] [[Rēzeknes novads]], [[Latvija]] | metric-rwy = y | r1-number = 05/23 | r1-length-f = | r1-length-m = 1300 | r1-surface = [[asfaltbetons]] | pasazieru_skaits = | majas_lapa = }} '''Rēzeknes lidlauks''' ([[ICAO]]: '''EVNA''') jeb '''Audriņu lidlauks''' ir nesertificēts [[lidlauks]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Izvietojies [[Audriņu pagasts|Audriņu pagastā]] [[Kuciņi|Kuciņos]] uz ziemeļrietumiem no [[Rēzekne]]s {{nobr|10 km}} no pilsētas centra. Lidlaukam ir viens {{nobr|1300 m}} garš un {{nobr|40 m}} plats [[asfaltbetons|asfaltbetona]] seguma skrejceļš. Lidlauka īpašnieks ir [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrija]].<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=222415 Par Latvijas Republikas lidlauku aizsardzību, to statusu un lidojumu drošības garantēšanu]</ref> Pie lidlauka atrodas [[NATO]] pretgaisa aizsardzības [[radars]] [[TPS-117]], kas spēj kontrolēt gaisa telpu 450 kilometru rādiusā un 30 kilometru augstumā. 2014. gadā no lidlauka bija iespējami panorāmas lidojumi grupām un individuāli virs Rēzeknes, Latgales ezeriem, kā arī iespēja skatīt ES robežu no putna lidojuma.<ref>[http://rezeknesnovads.lv/lidojumi-virs-rezeknes/ Lidojumi virs Rēzeknes]{{Novecojusi saite}} 05.06.2014.</ref> == Vēsture == Rēzeknes lidlauks izveidots [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. [[Latgales atbrīvošana]]s kauju laikā 1920. gada janvārī to izmantoja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] gaisa spēki. Pēc lidlauka ieņemšanas 1920. gada aprīlī lidlaukā bija stacionētas britu kaujas lidmašīnas ''Sopwith Strutter'' un ''Sopwith Camel''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ronaldv.nl/abandoned/airfields/LG/latgale.html |title=Abandoned & Little-Known Airfields |access-date={{dat|2014|07|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140918003339/http://www.ronaldv.nl/abandoned/airfields/LG/latgale.html#rezekne |archivedate={{dat|2014|09|18||bez}} }}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] lidlauku pārvērta par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] gaisa bāzi. Pēc kara beigām Rēzeknes lidlaukā 1945. gada bāzējās aprīlī padomju gaisa aizsardzības spēku divīzijas ar diviem pārtvērēju pulkiem,<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ww2.dk/Airfields%20-%20Baltic%20States%20-%20Estonia,%20Latvia%20and%20Lithuania.pdf|title=Luftwaffe Airfields 1935-45 The Baltic States - Estonia, Latvia and Lithuania|last=deZeng IV|first=Henry L.|access-date=2024-07-11|date=2020-05|pages=86}}</ref> un līdz 1960. gadam tas bija PSRS karaspēka militārais [[lidlauks]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/latvijas-vesture/9-klase/otra-padomju-okupacija-7241/re-7dc3229c-ceab-4bb1-921e-93ccb33f11a8|title=PSRS politika Latvijā — teorija. Latvijas vēsture, 9. klase.|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2024-05-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Latvija-PSRS-sastava/750523|title=Latvija PSRS sastāva|website=Spoki|access-date=2024-05-24|date=2015-04-11|language=lv}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Аэродром в ПАВИЛОСТЕ? Теория|url=https://www.youtube.com/watch?v=3C3OWJ0KjB8|date=2024-04-21|accessdate=2024-05-24|last=Matthew Ivanov}}</ref> pēc tam lidlauku pārveidoja par civilo lidostu, ko izmantoja 40 minūšu ilgiem lidojumiem [[Rēzekne]]-[[Rīga]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tautaruna.nra.lv/citi/413199-nezinama-vesture-no-rigas-uz-latvijas-pilsetam-bijusi-cetri-lidojumu-marsruti/|title=Nezināmā vēsture: No Rīgas uz Latvijas pilsētām bijuši četri lidojumu maršruti|website=tautaruna.nra.lv|access-date=2024-05-25|language=lv}}</ref> tās darbību pārtrauca 1970. gados.{{fact}} Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1992. gadā Rēzeknes lidlauku nodeva Aizsardzības ministrijas valdījumā. 2001. gadā Latvijas valdība parakstīja līgumu ar ASV uzņēmumu ''[[Lockheed Martin]]'' par NATO prasībām atbilstoša astoņus miljonus latu vērta radara iegādi. Rēzeknes pilsētas un rajona iedzīvotāji pret radara uzstādīšanu Audriņu pagastā savāca aptuveni 17 tūkstošus parakstu. Tālas darbības trīsdimensiju radars ''TPS-117'' 2004. gadā tomēr tika uzstādīts. Audriņu pagastam un blakus esošajiem vēl sešiem pagastiem Aizsardzības ministrija samaksāja kompensāciju ap 140 000 latu apmērā, kas ieguldīti feldšerpunktu iekārtu iegādei un veselības monitoringam.<ref name=":0">[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/audrinjos-pierasts-pie-nato-radara-tachu-nepatika-un-aizvainojum.a81099/ Audriņos pierasts pie NATO radara, taču nepatika un aizvainojums saglabājies] LSM.LV, 2014. gada 27. martā</ref> 2009. gadā uzņēmējs Gunārs Klindžāns pieteicās privatizēt Rēzeknes lidlauka skrejceļu un zemi 21,9 ha platībā. Ministru Kabinets nolēma noraidīt šo pieteikumu.<ref>[http://www.db.lv/citas-zinas/rezeknes-lidlauku-nenodos-privatizacijai-134300 Rēzeknes lidlauku nenodos privatizācijai] Madara Fridrihsone, Db, 2009. gada 14. decembrī</ref> 2011. gadā lidlauku nodeva Rēzeknes novada pašvaldībai, kas noslēdza sadarbības līgumu ar biedrību ”Latgales pilots” mazās un vidējās aviācijas attīstībai. 2012. gadā Gunārs Klindžāns informēja, ka atsakās no valsts īpašuma objekta privatizācijas. 2013. gadā Nacionālie bruņotie spēki bez atlīdzības nodeva Rēzeknes novada pašvaldības īpašumā lidmašīnu [[AN-2]] izpletņlēkšanas apmācībai.<ref>Ministru kabineta rīkojuma projekta ”Par Ministru kabineta 2009.gada 23.decembra rīkojuma Nr.898 ”Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” atcelšanu daļā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)</ref> === Krievijas drona pārlidojums === 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās netālu no lokatora pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri Audriņu lokatoram.<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas ir ar sprāgstvielu aprīkots "[[Šahed]]" tipa drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> == Aviokompānijas un galamērķi == {| class="wikitable" !Lidojumu veikšanas gads !Lidojumu veicējs !Maršruts |- |1967-1970. gadi |''Aeroflot'' |Rēzekne-Rīga |- |1967-1970. gadi |''Aeroflot'' |Rēzekne-Valmiera |} Šobrīd <small>(2025)</small> regulāri lidojumi netiek veikti. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://myairfields.com/item/rezekne-0523/ MyAirfields.com Rēzekne (05/23)]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas lidostas}} [[Kategorija:Rēzekne]] [[Kategorija:Audriņu pagasts]] a8dk3k5x67cdlua99ad0i9hecpc1388 0 259121 4296723 3802563 2025-06-19T12:55:13Z ZokiNoviSad 131735 4296723 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|979}} {{Gads citos kalendāros|979}} '''979. gads''' ({{Rom sk gadam|979}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. Tas bija 979. gads pēc Kristus un apzīmējums Anno Domini, 1. tūkstošgades 979. gads, 10. gadsimta 79. gads un 970. gadu desmita 10. un pēdējais gads. == Notikumi == * Pirmo reizi minēta [[Beļģija]]s galvaspilsēta [[Brisele]], sakarā ar to, ka Lejaslotringas grāfs Kārlis uzcēlis cietoksni. == Dzimuši == * == Miruši == * {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:979. gads]] 8hflb9nrl9vfhmraod0dp7j0y139aew 4297090 4296723 2025-06-20T11:33:31Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/ZokiNoviSad|ZokiNoviSad]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger 3646479 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|979}} {{Gads citos kalendāros|979}} '''979. gads''' ({{Rom sk gadam|979}}) bija [[parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == * Pirmo reizi minēta [[Beļģija]]s galvaspilsēta [[Brisele]], sakarā ar to, ka Lejaslotringas grāfs Kārlis uzcēlis cietoksni. == Dzimuši == * == Miruši == * {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:979. gads]] 502ivmb8opz7tzkplt9swepvo6eifka 0 261219 4297062 4177543 2025-06-20T10:25:17Z Baisulis 11523 /* Balvas saņēmēji */ +1...... 4297062 wikitext text/x-wiki {{Apbalvojuma infokaste | name = Džīna Heršolta humanitārā balva | current_awards = | image = | imagesize = | caption = | description = | presenter = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] | country = [[Amerikas Savienotās Valstis]] | location = | year = 1957 | year2 = | website = {{URL|oscars.org/governors/hersholt}} }} '''Džīna Heršolta humanitārā balva''' ({{val|en|Jean Hersholt Humanitarian Award}}) ir neregulāra balva, ko pasniedz [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] par īpašu individuālo ieguldījumu [[Humānisms|humānismā]]. Balvu saņēmēju kandidātus izvēlas tikai Kinoakadēmijas valdes biedri, un uzvarētāju noskaidro ar balsošanas palīdzību. Balva nodēvēta kinoaktiera [[Džīns Heršolts|Džīna Heršolta]] vārdā, kurš 18 gadus bija labdarības organizācijas ''Motion Picture & Television Fund'' prezidents. Balva pirmo reizi tika pasniegta 1957. gadā. Kopš 2009. gada šo un vēl divas citas balvas ([[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]] un balvu ''Irving G. Thalberg Memorial Award'') pasniedz atsevišķā ''[[Governors Awards]]'' ceremonijā, nevis, kā agrāk, galvenajā Amerikas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā. Goda balvu laureāti galvenajā ceremonijā parādās tikai uz brīdi kopā ar visu citu nomināciju laureātiem noslēgumā.<ref name="Governors Awards">[http://www.oscars.org/awards/governors/index.html Governors Awards at the Academy of Motion Picture Arts and Sciences {{Nowrap|6 September}} 2010.]</ref> == Balvas saņēmēji == {| class="wikitable plainrowheaders" |+ Simbols |- ! scope="row" style="text-align:center" | {{dagger}} | pēcnāves apbalvojums |} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- ! scope="col" |Gads ! scope="col" class="unsortable" |Attēls ! scope="col" |Saņēmējs ! scope="col" |Valsts ! scope="col" class="unsortable" |Atsauce |- | [[29. Kinoakadēmijas balva|1956]] | [[Attēls:Y Frank Freeman in 1910.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Jangs Frenks Frīmans]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[30. Kinoakadēmijas balva|1957]] | [[Attēls:Samuel Goldwyn - Jul 1919 EH.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Semjuels Goldvins]] | {{karogs|Polija}} | |- | [[32. Kinoakadēmijas balva|1959]] | [[Attēls:Bob Hope, 1978.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Bobs Houps]] | {{karogs|Apvienotā Karaliste}} | |- | [[33. Kinoakadēmijas balva|1960]] | — ! scope="row"| [[Sols Lesers]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[34. Kinoakadēmijas balva|1961]] | — ! scope="row"| [[Džordžs Sītons]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[35. Kinoakadēmijas balva|1962]] | — ! scope="row"| [[Stīvs Broidijs]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[38. Kinoakadēmijas balva|1965]] | — ! scope="row"| [[Edmonds de Patjē]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[39. Kinoakadēmijas balva|1966]] | — ! scope="row"| [[Džordžs Bagnals]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[40. Kinoakadēmijas balva|1967]] | [[Attēls:Gregory Peck 1948.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Gregorijs Peks]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[41. Kinoakadēmijas balva|1968]] | [[Attēls:Martha Raye - still.JPG|75px]] ! scope="row"| [[Marta Reja]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[42. Kinoakadēmijas balva|1969]] | [[Attēls:GeorgeJesselStageDoorCanteen.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Džordžs Džesels]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[43. Kinoakadēmijas balva|1970]] | [[Attēls:Frank Sinatra '57.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Frenks Sinatra]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[45. Kinoakadēmijas balva|1972]] | [[Attēls:Rosalind Russell 1956.JPG|75px]] ! scope="row"| [[Rozalinda Rasela]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[46. Kinoakadēmijas balva|1973]] | — ! scope="row"| [[Ljū Vasermans]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[47. Kinoakadēmijas balva|1974]] | [[Attēls:Arthur_B._Krim_JFKWHP-KN-C20810_(cropped).jpg|75px]] ! scope="row"| [[Artūrs Krims]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[48. Kinoakadēmijas balva|1975]] | — ! scope="row"| [[Džuless Šteins]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[50. Kinoakadēmijas balva|1977]] | [[Attēls:Charlton Heston - 1953.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Čārltons Hestons]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[51. Kinoakadēmijas balva|1978]] | [[Attēls:Leo-Jaffe-1963.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Leo Jafe]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[52. Kinoakadēmijas balva|1979]] | — ! scope="row"| [[Roberts Benžamins]] {{dagger}} | {{karogs|ASV}} | |- | [[54. Kinoakadēmijas balva|1981]] | [[Attēls:Kaye, Danny.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Denijs Keins]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[55. Kinoakadēmijas balva|1982]] | — ! scope="row"| [[Volters Mirihs]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[56. Kinoakadēmijas balva|1983]] | — ! scope="row"| [[Mitčels Frankovičs]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[57. Kinoakadēmijas balva|1984]] | — ! scope="row"| [[Deivids Volpers]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[58. Kinoakadēmijas balva|1985]] | [[Attēls:Charles Buddy Rogers by Richee.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Čārlzs Rodžerss]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[62. Kinoakadēmijas balva|1989]] | [[Attēls:Howard W. Koch 1966.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Hauards Kohs]] | {{karogs|ASV}} | |- | rowspan=2| [[65. Kinoakadēmijas balva|1992]] | [[Attēls:Audrey Hepburn 1956.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Odrija Hepbērna]]{{efn|Hepbērna bija dzīva, kad Kinoakadēmija nobalsoja par balvas piešķiršanu, bet nomira pirms apbalvošanas ceremonijas.}} {{dagger}} | {{karogs|Apvienotā Karaliste}} | |- | [[Attēls:Taylor, Elizabeth posed.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Elizabete Teilore]] | {{karogs|Apvienotā Karaliste}} | |- | [[66. Kinoakadēmijas balva|1993]] | [[Attēls:Paul Newman - 1958.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Pols Ņūmens]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[67. Kinoakadēmijas balva|1994]] | [[Attēls:Quincy Jones May 2014.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Kvinsijs Džonss]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[74. Kinoakadēmijas balva|2001]] | [[Attēls:Arthur Hiller-1970.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Artūrs Hilers]] | {{karogs|Kanāda}} | |- | [[77. Kinoakadēmijas balva|2004]] | — ! scope="row"| [[Rodžers Meiers]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[79. Kinoakadēmijas balva|2006]] | [[Attēls:Sherry Lansing 2002.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Šerija Lansinga]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[81. Kinoakadēmijas balva|2008]] | [[Attēls:Jerry Lewis 1973.JPG|75px]] ! scope="row"| [[Džerijs Lūiss]] | {{karogs|ASV}} | |- | [[84. Kinoakadēmijas balva|2011]] | [[Attēls:Oprah in 2014.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Opra Vinfrija]] | {{karogs|ASV}} |<ref name="Honorary Awards" /> |- | [[85. Kinoakadēmijas balva|2012]] | [[Attēls:Jeffrey_Katzenberg,_World_Travel_&_Tourism_Council,_Global_Summit_2014-1_(cropped).jpg|75px]] ! scope="row"| [[Džefrijs Kacenbergs]] | {{karogs|ASV}} |<ref name="Honorary Awards">{{tīmekļa atsauce|title=Honorary Awards|publisher=Academy of Motion Picture Arts and Sciences|url=http://www.oscar.com/oscarnight/?pn=honoraryaward|access-date=2009-02-06}}</ref> |- | [[86. Kinoakadēmijas balva|2013]] | [[Attēls:Angelina Jolie 2 June 2014 (cropped).jpg|75px]] ! scope="row"| [[Andželīna Džolija]] | {{karogs|ASV}} |<ref>{{ziņu atsauce|last=Milliken|first=Mary|title=Angelina Jolie receives humanitarian award from Academy|url=https://www.reuters.com/article/2013/11/17/film-academy-awards-idUSL2N0J208N20131117|newspaper=Reuters|date=November 17, 2013|access-date=November 17, 2013|archive-date={{dat|2014|10|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141017103249/http://www.reuters.com/article/2013/11/17/film-academy-awards-idUSL2N0J208N20131117}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141017103249/http://www.reuters.com/article/2013/11/17/film-academy-awards-idUSL2N0J208N20131117 |date={{dat|2014|10|17||bez}} }}</ref> |- | [[87. Kinoakadēmijas balva|2014]] | [[Attēls:Belafonte-cropped.png|75px]] ! scope="row"| [[Harijs Belafonte]] | {{karogs|ASV}} |<ref>{{ziņu atsauce|title=Harry Belafonte, Jean-Claude Carrière, Hayao Miyazaki And Maureen O'Hara To Receive Academy's Governors Awards|url=http://www.oscars.org/press/pressreleases/2014/20140828.html|newspaper=Academy of Motion Picture Arts and Sciences|date=August 28, 2014|access-date=August 28, 2014}}</ref> |- | [[88. Kinoakadēmijas balva|2015]] | [[Attēls:Debbie_Reynolds_1998.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Debija Renoldsa]] | {{karogs|ASV}} |<ref>{{ziņu atsauce |title=Governors Awards: Spike Lee, Debbie Reynolds & Gena Rowlands Get 2015 Honors |url=https://deadline.com/2015/08/governors-awards-2015-spike-lee-debbie-reynolds-gena-rowlands-1201507536/ |accessdate={{dat|2021|1|25||bez}} |publisher=deadline.com |date=August 27, 2015}}</ref> |- | [[92. Kinoakadēmijas balva|2019]] | [[Attēls:Geena_Davis_2013_(cropped).jpg|75px]] ! scope="row"| [[Džīna Deivisa]] | {{karogs|ASV}} |<ref>{{ziņu atsauce|title=THE ACADEMY TO HONOR GEENA DAVIS, DAVID LYNCH, WES STUDI AND LINA WERTMÜLLER AT 2019 GOVERNORS AWARDS|url=https://www.oscars.org/news/academy-honor-geena-davis-david-lynch-wes-studi-and-lina-wertmuller-2019-governors-awards|newspaper=Academy of Motion Picture Arts and Sciences|date=June 3, 2019|access-date=June 3, 2019}}</ref> |- | rowspan=2|[[93. Kinoakadēmijas balva|2021]] | [[Attēls:Tyler_Perry_Interview_2016.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Tailers Perijs]] | {{karogs|ASV}} | rowspan=2|<ref>{{ziņu atsauce|title=Tyler Perry, MPTF To Receive Jean Hersholt Humanitarian Awards At The 93rd Oscar Show April 25|url=https://deadline.com/2021/01/tyler-perry-mptf-to-receive-jean-hersholt-humanitarian-awards-at-the-93rd-oscar-show-april-25-1234673902/|newspaper=[[Deadline Hollywood]]|date=January 14, 2021|access-date=January 15, 2021}}</ref> |- | — ! scope="row"| [[Kino un televīzijas fonds]] | {{karogs|ASV}} |- | [[94. Kinoakadēmijas balva|2022]] | [[Attēls:Danny_Glover_portrait,_January_14,_2008.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Denijs Glovers]] | {{karogs|ASV}} |<ref>{{Ziņu atsauce|title=Oscars: Academy To Honor Danny Glover, Samuel L. Jackson, Elaine May & Liv Ullmann At 2022 Governors Awards|url=https://deadline.com/2021/06/oscars-governors-awards-danny-glover-samuel-l-jackson-elaine-may-liv-ullmann-1234780702/|newspaper=[[Deadline Hollywood]]|date=24 June 2021|access-date=24 June 2021}}</ref> |- | [[95. Kinoakadēmijas balva|2023]] | [[Attēls:Michael_J_Fox_2020.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Maikls Dž. Fokss]] | {{karogs|Kanāda}} / {{karogs|ASV}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Feinberg |first=Scott |last2=Feinberg |first2=Scott |date=2022-06-21 |title=Academy’s Governors Awards: Michael J. Fox Tapped for Hersholt Award, Diane Warren, Peter Weir and Euzhan Palcy Set for Honorary Oscars |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/governors-awards-honor-michael-j-fox-diane-warren-euzhan-palcy-peter-weir-1235169274/ |access-date=2022-06-21 |website=The Hollywood Reporter |language=en}}</ref> |- | [[96. Kinoakadēmijas balva|2024]] | [[Attēls:Michelle Satter at a CFC event in L.A. - Honouring John Fawcett and Graeme Manson (16947588355).jpg|75px]] ! scope="row"| [[Mišela Satere]] | {{karogs|ASV}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Davis |first=Clayton |date=2023-06-26 |title=Angela Bassett Finally Gets Her Oscar as Academy Announces 2023 Honorary Winners, Including Mel Brooks |url=https://variety.com/2023/film/awards/angela-bassett-mel-brooks-governors-awards-honorary-oscars-1235654578/ |access-date=2023-06-26 |website=Variety |language=en}}</ref> |- | [[97. Kinoakadēmijas balva|2025]] | [[Attēls:Richard Curtis MFF 2016.jpg|75px]] ! scope="row"| [[Ričards Kērtiss]] | {{karogs|Apvienotā Karaliste}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2024-06-12 |title=The Academy to honor Richard Curtis, Quincy Jones, Juliet Taylor, Michael G. Wilson & Barbara Broccoli at 15th Governors Awards|url=https://press.oscars.org/news/academy-honor-richard-curtis-quincy-jones-juliet-taylor-michael-g-wilson-barbara-broccoli-15th |access-date=2024-11-18 |website=Academy of Motion Picture Arts and Sciences |language=en}}</ref> |- |[[98. Kinoakadēmijas balva|2026]] |[[Attēls:Dolly_Parton_accepting_Liseberg_Applause_Award_2010_portrait.jpg|110x110px]] ! scope="row"| [[Dollija Pārtone]] |{{karogs|ASV}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=THE ACADEMY TO HONOR DEBBIE ALLEN, TOM CRUISE, DOLLY PARTON AND WYNN THOMAS AT THE 2025 GOVERNORS AWARDS |url=http://press.oscars.org/news/academy-honor-debbie-allen-tom-cruise-dolly-parton-and-wynn-thomas-2025-governors-awards |access-date=2025-06-17 |website=press.oscars.org |language=en}}</ref> |} == Atsauces un piezīmes == {{Notelist}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.oscars.org/awards/academyawards/about/awards/hersholt.html ''Jean Hersholt Humanitarian Award''] {{Heršolta balva}} {{Oskara balva}} [[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balva]] ggm9excih1c4x704pjmfa2g7zktiiop 0 267166 4296913 3765274 2025-06-19T19:46:26Z Spnq 103627 /* Skatīt arī */ 4296913 wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{papildu atsauces+}} {{enciklopēdisks stils+}} '''Pūļa psiholoģija''' ir termins, ar kuru apzīmē pūļa kopīgu atbildes reakciju uz kādu situāciju, faktoru vai parādību. Pūlis var sastāvēt no dažādu statusu, raksturu un [[Dzimums|dzimuma]] pārstāvjiem. Šeit netiek aplūkots [[indivīds]], bet gan grupa kopumā. Ir novērots, ka šādam pūlim parasti ir [[Līderis]] vai līderu grupa, kas nosaka pūļa reakcijas virzību. Tomēr pūli ir grūti kontrolēt un netiek izslēgta iespējamība, ka līderi tiek nomainīti vai netiek respektēti. Pūļa vadīšanai ir nepieciešams līderis ar labām [[Oratorija|oratora]] spējām, kurš spēj vadīt un pareizajā laikā apklusināt lielas cilvēku masas. Šie līderi nes lielu atbildību pūļa reakcijas virzībā, jo pūlī neviens indivīds nedomā, visi kopīgi paļaujas uz līderi un apkārt esošajiem cilvēkiem. Pēc Gabriela Tarda pūļa [[Psiholoģija|psiholoģijas]] teorijas līderis spēj pārliecināt savu publiku par savām spējām un [[Ideja|idejām]] tikai tad, ja viņš zina, ko pūlis mīl un ko nīst.<ref>G. Tarda «Pūļa psiholoģija» // Vorobjovs A. Sociālā psiholoģija. Teorētiskie pamati. (Eksperimentāls mācību līdzeklis) — Izglītības soļi: Rīga, 2002., 239.-241. lpp. {{ISBN|9984-712-33-8}}</ref> Pastāv divu veidu ''pūļa ideju dzimšana''. Idejas var būt nepastāvīgas, viegli aptveramas un ātri uzliesmojošas pūlī vai arī idejas spēj būt ilgākā laika periodā izkoptas, ar konkrētu mērķi un izpildes soļiem.<ref>Gustavs Lebons, Pūļa psiholoģija, 2002</ref> Atšķirība starp šiem diviem ideju rašanās cēloņiem ir tāda, ka šīs idejas spēj izveidot pūli atšķirīgos laika periodos. Viegli uzliesmojošās idejas spēj sapulcināt pūli nekavējoties un pūļa efekts var izgaist tikpat ātri, viss ir atkarīgs no idejas un tās izpildes. Tomēr ir jāpatur [[Atmiņa|atmiņā]], ka šāda veida atbildes reakcija uz kādu notikumu spēj būt negatīva un var izraidīt nekārtības. Izkoptas idejas sapulcina cilvēkus ar vienotu mērķi un izkoptiem idejas realizācijas soļiem. Parasti šādas pūļa kopīgas sapulcēšanās tiek plānotas un saskaņotas ar kādu līderi vai līderu grupu. Par iemeslu pūļa reakcijai var būt [[Politika|politiski]] notikumi. Kāds sabiedrībā [[Kritika|kritizēts]] vai svarīgs politisks notikums var izraisīt masu [[Diskusija|diskusijas]], [[Streiks|streikus]] un pat masu nekārtības. Kā miermīlīgs piemērs ir jāpiemin skolotāju protesta gājiens 2014. gadā, [[Rīga|Rīgā]], kura mērķis bija pievērst politiķu uzmanību [[Skolotājs|skolotāju]] zemajām [[Alga|algām]].<ref>http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/protesta-gajiena-pulcejas-tukstoshiem-skolotaju-1438.a85236/</ref> No šīs situācijas var aplūkot kā pūlis ar aptuveni 5000 cilvēkiem spēj kopīgiem spēkiem pievērst uzmanību uz sabiedrībā svarīgiem jautājumiem. Tomēr protesta akcijas laikā bija novērojams, ka individuāli spriedumi netiek ņemti vērā. Visi cilvēki pūlī bija vienoti, jo viņiem bija kopīgs mērķis. Pūļa psiholoģija nosaka, ka, neievērojot indivīda personīgo viedokli, ir iespējams panākt kopīgi nolikto ideju, kas iespējams sakrīt ar daudzu indivīdu idejām. Kā negatīvs piemērs par pūļa atbildes reakciju uz politiskiem notikumiem ir jāpiemin [[13. janvāra Vecrīgas nemieri]], kuru pamatā bija pūļa neapmierinātība ar [[9. Saeima|valdošo sistēmu Latvijā]] un [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|ekonomiskās situācijas pasliktināšanos]]. Šāda pūļa protesta akcija izvērtās ar masveida nemieriem un cietušajiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]]. No pūļa psiholoģijas viedokļa ir jāaplūko fakts, ka sākotnēji ne visi pūļa dalībnieki bija gatavi uz nemieriem, bet līdzko izveidojās grupa ar nemierniekiem, aizvien vairāk cilvēki tai pievienojās. Vairs netika izšķirtas [[Morāle|morāles]] un pareizas rīcības no nepareizām. Cilvēki pievienojās šiem nemieriem īsti pat neapzinoties kāds ir mērķis no tā un tas noveda pie negatīvām sekām. == Skatīt arī == * [[Sabiedriskās attiecības]] * [[Ohlokrātija]] == Atsauces == {{atsauces}} {{psiholoģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sociālā psiholoģija]] 7pe5qxw44r0sgkitpd4zqsfti24kv3i 10 271166 4297064 4177546 2025-06-20T10:28:51Z Baisulis 11523 +1..... 4297064 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Heršolta balva | title = [[Kino mākslas un zinātnes akadēmija|Amerikas Kinoakadēmijas]] [[Džīna Heršolta humanitārā balva]] | state = {{{state|autocollapse}}} | bodyclass = hlist | basestyle = background-color: #EEDD82; | group1 = 1956–2009 | list1 = * [[Jangs Frenks Frīmans]] (1956) * [[Semjuels Goldvins]] (1957) * [[Bobs Houps]] (1959) * [[Sols Lesers]] (1960) * [[Džordžs Sītons]] (1961) * [[Stīvs Broidijs]] (1962) * [[Edmonds de Patjē]] (1965) * [[Džordžs Bagnals]] (1966) * [[Gregorijs Peks]] (1967) * [[Marta Reja]] (1968) * [[Džordžs Džesels]] (1969) * [[Frenks Sinatra]] (1970) * [[Rozalinda Rasela]] (1972) * [[Ljū Vasermans]] (1973) * [[Artūrs Krims]] (1974) * [[Džuless Šteins]] (1975) * [[Čārltons Hestons]] (1977) * [[Leo Jafe]] (1978) * [[Roberts Benžamins]] (1979) * [[Denijs Keins]] (1981) * [[Volters Mirihs]] (1982) * [[Mitčels Frankovičs]] (1983) * [[Deivids Volpers]] (1984) * [[Čārlzs Rodžerss]] (1985) * [[Hovards Kohs]] (1989) * [[Elizabete Teilore]] / [[Odrija Hepbērna]] (1992) * [[Pols Ņūmens]] (1993) * [[Kvinsijs Džonss]] (1994) * [[Artūrs Hilers]] (2001) * [[Rodžers Meiers]] (2005) * [[Šerija Lansinga]] (2007) * [[Džerijs Lūiss]] (2009) | group2 = 2011–pašlaik | list2 = * [[Opra Vinfrija]] (2011) * [[Džefrijs Kacenbergs]] (2012) * [[Andželīna Džolija]] (2013) * [[Harijs Belafonte]] (2014) * [[Debija Renoldsa]] (2015) * [[Džīna Deivisa]] (2019) * [[Tailers Perijs]] / ''[[Motion Picture & Television Fund]]'' (2020) * [[Denijs Glovers]] (2021) * [[Maikls Dž. Fokss]] (2022) * [[Mišela Satere]] (2023) * [[Ričards Kērtiss]] (2024) * [[Dollija Pārtone]] (2025) }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]] </noinclude> 0zn0pezk6z0s2pmbgssjlz9m4di16yx 0 272130 4297049 3918617 2025-06-20T10:02:57Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4297049 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Métro de Rennes 2019.svg|thumb|Rennas metro līnijas plāns]] '''Rennas metro''' ({{val|fr|Métro de Rennes}}) ir [[metro]] līnija [[Francija]]s pilsētā [[Renna|Rennā]]. To atklāja {{dat|2002|3|15||bez}} un izmanto ''[[Siemens Transportation Systems|Siemens]]'' transporta sistēmas [[Véhicule Automatique Léger|VAL]] automātisko iekārtu tehnoloģiju. Metro ir viena 9,4 kilometrus gara ''A'' līnija, kura izvietota no pilsētas ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem no ''J.F. Kennedy'' līdz ''La Poterie'' stacijām caur Rennas dzelzceļa (metro pietura ''Gares''). Kopumā tai ir 15 stacijas, no kurām trīspadsmit ir pazemē. ''La Poterie'' staciju un viaduktus projektējis [[Normans Fosters]]. Stacijas aprīkotas ar platformu durvīm, kas novērš pasažieru piekļūšanu sliedēm. Līdz 2008. gadam Renna bija mazākā pilsēta pasaulē ar savu metro līniju, līdz atklāja [[Lozannas metro]]. Rennā ir ap {{sk|220000}} iedzīvotāju. Tomēr kopumā metro līnija apkalpo ap {{sk|410000}} cilvēku 37 pašvaldībās. Vidēji katru dienu tiek pārvadāti {{sk|135000}} pasažieri un plānots apjoma pieaugums līdz {{sk|180000}}, kas varētu novest pie pārblīvētības sastrēgumstundās. == Ārējās saites == * {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.star.fr/ STAR – oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110204053605/http://www.star.fr/ |date={{dat|2011|02|04||bez}} }} {{fr icon}} * [https://web.archive.org/web/20051012215153/http://www.semtcar.fr/upload/gedit/1/fuseaumetro.jpg Metro ''B'' līnijas projekts 2015. gadam] {{fr icon}} * [http://www.urbanrail.net/eu/fr/rennes/rennes.htm Renna ''UrbanRail.net'' vietnē] {{en icon}} {{Francija-aizmetnis}} [[Kategorija:Metro]] ixplok55yilk8v164id62mmkx19g340 0 279420 4297075 4273417 2025-06-20T11:06:07Z Uldis s 26307 Pievienots 2025. gada Cairns Cup rezultāts 4297075 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Dronavalli Hārika | vārds_orig = ద్రోణవల్లి హారిక | attēls = Harika Dronavalli 2012.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Dronavalli Hārika 2012. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1991 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|Indija|Āndhra Pradēša}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{IND}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Dronavalli Hārika''' ({{val-te|ద్రోణవల్లి హారిక}}; dzimusi {{dat|1991|1|12|L}}, [[Āndhra Pradēša|Āndhra Pradēšā]]) ir [[Indija]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (GM, 2011). == Šahistes karjera == Šahu iemācījusies spēlēt agrā bērnībā. Vairākkārt pārstāvējusi Indiju Pasaules junioru čempionātos, kur dažādās vecuma grupās izcīnījusi 3 zelta medaļas (2004. - U14, 2006. - U18, 2008. - U20), 2 sudraba medaļas (2000. - U10, 2001. - U12) un 1 bronzas medaļu (2002. - U12). 2003. gadā Āzijas individuālajā sieviešu šaha čempionātā izcīnījusi 2. vietu aiz savas tautietes [[Humpi Koneru]]. 2004. gadā kļuvusi par sieviešu lielmeistari (WGM). 2010. gadā ieguvusi Āzijas spēļu bronzas medaļu šaha sacensībās. 2010. gadā piedalījusies [[2010. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], kur ceturtdaļfinālā zaudējusi [[Ķīna]]s šahistei [[Žuaņa Lufei|Žuaņai Lufei]] ar 1½:2½.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wwcc2010.tsf.org.tr/en/component/content/article/1-news/113-interview-with-dronavalli-harika |title=Interview With Dronavalli Harika |access-date={{dat|2015|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150403050829/http://wwcc2010.tsf.org.tr/en/component/content/article/1-news/113-interview-with-dronavalli-harika }}</ref> 2011. gadā kļuvusi par [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempioni šahā]] un par otro Indijas šahisti pēc Humpi Koneru, kas ieguvusi vīriešu lielmeistara (GM) titulu. 2012. gadā piedalījusies [[2012. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]], kur pusfinālā zaudējusi [[Bulgārija]]s šahistei [[Antoaneta Stefanova|Antoanetai Stefanovai]] ar ½:1½.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fide.com/component/content/article/1-fide-news/6598-anna-ushenina-is-a-new-womens-world-chess-champion.html |title=Anna Ushenina is a new Women's World Chess Champion |access-date={{dat|2015|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150403020611/http://www.fide.com/component/content/article/1-fide-news/6598-anna-ushenina-is-a-new-womens-world-chess-champion.html |archivedate={{dat|2015|04|03||bez}} }}</ref> 2015. gadā [[Soči|Sočos]] [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] atkal tika līdz pusfinālam, kur zaudēja [[Ukraina]]s lielmeistarei [[Marija Muzičuka|Marijai Muzičukai]] ar 2½:3½. 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Āktāra Liza Šāmīma|Āktāru Lizu Šāmīmu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Dinara Saduakasova|Dinaru Saduakasovu]], 3. kārtā uzvarējusi [[Sopiko Guramišvili]], ceturtdaļfinālā uzvarējusi [[Nana Dzagnidze|Nanu Dzagnidzi]], bet pusfinālā jau trešo reizi pēc kārtas zaudējusi - šoreiz [[Ķīna]]s lielmeistarei [[Taņa Džunji|Taņai Džunji]] ar 4:5.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Sopiko Huhašvili]], 2. kārtā uzvarējusi [[Bela Hotenašvili|Belu Hotenašvili]], bet 3. kārtā zaudējusi [[Aleksandra Kosteņuka|Aleksandrai Kosteņukai]].<ref>[https://ugra2018.fide.com/pairings/ Women’s World Championship 2018]</ref> 2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) ieņēmusi 7. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2020. gada februārī [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 5.-6. vietu starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]</ref> 2020. gada martā [[Lozanna|Lozannā]] dalījusi 6.-8. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_lausanne20 ChessPro. Women’s Grand Prix. Лозанна, Швейцария 2020. Все о турнире]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 5. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2023. gada februārī [[Minhene|Minhenē]] izcīnījusi 4. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr724936.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women GP Series 2022-23 - Munich]</ref> 2023. gada aprīlī [[Ņūdeli|Ņūdelī]] dalījusi 7.-9. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr742706.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2022/23 - Third Leg, New Delhi]</ref> 2023. gada maijā [[Nikosija|Nikosijā]] dalījusi 2.-4. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā (turnīrā uzvarēja [[Dinara Vāgnere]]).<ref>[https://womengrandprix.fide.com/standings Standings — FIDE Grand prix 2023]</ref> 2023. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 6.-7. vietu sieviešu lielmeistaru starptautiskajā šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2023-cairns-cup-recap/2023-cairns-cup-day-9 2023 Cairns Cup - Day 9 | www.uschesschamps.com]</ref> 2023. gada augustā [[Baku]] piedalījusies FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm, kurā ceturtdaļfinālā piekāpusies turnīra uzvarētējai [[Aleksandra Gorjačkina|Aleksandrai Gorjačkinai]].<ref>[https://worldcup2023.fide.com/en/tree Women's Chess World Cup 2023]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 19. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&art=4&flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]</ref> 2024. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 3.-6. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.fide.com/news/3080 Cairns Cup 2024: Tan Zhongyi clinch title]</ref> 2025. gada februārī [[Monako]] ierindojusies 8. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1099307.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/2025 - Monaco]</ref> 2025. gada martā [[Nikosija|Nikosijā]] izcīnījusi 3. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1136814.aspx?lan=1&art=4 2025 Cyprus FIDE Women's Grand Prix 14-25 March 2025, Nicosia, Cyprus]</ref> 2025. gada aprīlī [[Pune|Punē]] izcīnījusi 4. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=134313 Pune Women's Grand Prix (2025)]</ref> 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 3. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&art=4 Cairns Cup 2025]</ref> Vairākkārt pārstāvējusi Indijas izlasi lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 9 reizes (2004-2016, 2022-2024). [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=IND&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref> [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] izcīnījusi zelta medaļu komandu vērtējumā.<ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=0&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 3 reizes (2009-2011, 2015). Izcīnījusi 2 individuālās sudraba (2011, 2015) medaļas. * Āzijas komandu šaha čempionātos piedalījusies 5 reizes (2003, 2008-2014). Komandu vērtējumā izcīnījusi 4 sudraba (2008-2014) un 1 bronzas (2003) medaļu. Individuālā vērtējumā izcīnījusi 3 zelta (2003, 2009, 2014) un sudraba (2008) medaļu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=5015197 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=54964 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://www.365chess.com/players/Dronavalli_Harika | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/83294 | nopp=false}} šahista profils vietnē chesstempo.com * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://www.olimpbase.org/playersw/cwimo0ci.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes) * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://www.olimpbase.org/playersv/cwimo0ci.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti) * {{citation | title=Dronavalli Harika | url=http://www.olimpbase.org/playerss/cwimo0ci.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Āzijas komandu šaha čempionāti) {{DEFAULTSORT:Hārika, Dronavalli}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Āndhrā Pradēšā dzimušie]] [[Kategorija:Indijas šahisti]] qz1q9hfcbwikx3jj1etbcpwhbih5pnd 0 279421 4297081 4279509 2025-06-20T11:09:50Z Uldis s 26307 Pievienots 2025. gada Cairns Cup rezultāts 4297081 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Marija Muzičuka | vārds_orig = ''Марiя Олегівна Музичук'' | attēls = 2022-Mariya-Muzychuk.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Marija Muzičuka 2022. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1992 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|Ukraina|Strija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{UKR}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Marija Muzičuka''' ({{val|uk|Марiя Олегівна Музичук}}; dzimusi {{dat|1992|9|21|L}}, [[Strija|Strijā]]) ir [[Ukraina]]s [[starptautiskais lielmeistars|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2007), starptautiskais meistars (IM, 2008). 15. Pasaules čempione šahā (05.04.2015—14.03.2016). == Šahistes karjera == Vairākkārt pārstāvējusi Ukrainu Pasaules un [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas junioru šaha čempionātos]], kur izcīnījusi zelta medaļu 2002. gadā (Eiropas čempionāts U10 vecuma grupā), sudraba medaļas 2001. gadā (Eiropas čempionāts U10 vecuma grupā), 2007. gadā (Eiropas čempionāts U16 vecuma grupā), 2008. gadā (Pasaules čempionāts U20 vecuma grupā), bronzas medaļas 2004. gadā (Pasaules čempionāts U12 vecuma grupā), 2005. gadā (Pasaules čempionāts U14 vecuma grupā). Lielmeistares normu izpildījusi 2006. gadā individuālajā Eiropas sieviešu šaha čempionātā. 2013. gadā [[Kijiva|Kijivā]] kļuvusi par Ukrainas sieviešu šaha čempionāta uzvarētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.theweekinchess.com/chessnews/events/ukrainian-chess-championships-2013 |title=Ukrainian Chess Championships 2013 |access-date={{dat|2015|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161004081930/http://theweekinchess.com/chessnews/events/ukrainian-chess-championships-2013 }}</ref> 2015. gadā [[Soči|Sočos]] [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules čempionātā šahā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 3. kārtā uzvarēja [[Bulgārija]]s lielmeistari [[Antoaneta Stefanova|Antoanetu Stefanovu]] ar 1½:½, bet ceturtdaļfinālā un pusfinālā pieveica [[Indija]]s lielmeistares [[Humpi Koneru]] un [[Dronavalli Harika|Dronavalli Hariku]] ar 2½:1½ un 3½:2½. Fināla Muzičuka uzvarēja [[Krievija]]s lielmeistari [[Nataļja Pogoņina|Nataļju Pogoņinu]] ar 2½:1½ un kļuva par sacensību uzvarētāju.<ref>[http://en.chessbase.com/post/mariya-muzychuk-is-the-15th-world-champion Mariya Muzychuk is the 15th World Champion]</ref> 2016. gada martā [[Ļviva|Ļvivā]] zaudēja [[2016. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|maču par Pasaules sieviešu šaha čempiones titulu]] [[Hou Jifaņa]]i ar 3:6 (+0,=6,-3).<ref>[http://en.chessbase.com/post/women-s-wch-g9-hou-yifan-wins-and-is-champion Women's WCh. G9: Hou Yifan wins and is champion]</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Šāhenda Vafa|Šāhendu Vafu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Jekaterina Atalika|Jekaterinu Ataliku]], 3. kārtā uzvarējusi [[Mobina Alinasaba|Mobinu Alinasabu]], ceturtdaļfinālā uzvarējusi [[Žansaja Abdumalika|Žansaju Abdumaliku]], bet pusfinālā zaudējusi [[Katerina Lagno|Katerinai Lagno]].<ref>[https://ugra2018.fide.com/pairings/ Women’s World Championship 2018]</ref> 2019. gadā [[Kazaņa|Kazaņā]] kopā ar [[Nana Dzagnidze|Nanu Dzagnidzi]] dalījusi 5.-6. vietu [[2020. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|pretendenšu turnīrā]] (uzvarēja [[Aleksandra Gorjačkina]]).<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/candidates_women19 ChessPro. Турнир претенденток. Казань, Россия 2019. Все о турнире]</ref> 2020. gada februārī [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 3.-4. vietu starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]</ref> 2020. gada martā [[Lozanna|Lozannā]] dalījusi 6.-8. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref name="chesspro.ru">[https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_lausanne20 ChessPro. Women’s Grand Prix. Лозанна, Швейцария 2020. Все о турнире]</ref> 2021. gada jūnijā [[Gibraltārs|Gibraltārā]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr561909.aspx?lan=1&art=4&flag=30 Gibraltar FIDE Womens Grand Prix]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 4. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2022. gada oktobrī [[Monako]] [[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|ceturtdaļfināla pretendenšu mačā]] zaudējusi [[Lei Tindzje]] ar rezultātu 1½:2½.<ref>[https://www.chess.com/events/2022-2023-fide-womens-candidates Women&#039;s Candidates Tournament 2022-2023: All The Information - Chess.com]</ref> 2023. gada februārī [[Minhene|Minhenē]] ierindojusies 9. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr724936.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women GP Series 2022-23 - Munich]</ref> 2023. gada augustā [[Baku]] piedalījusies FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm, kurā 4. kārtā piekāpusies savai māsai[[Anna Muzičuka|Annai Muzičukai]].<ref>[https://worldcup2023.fide.com/en/tree Women's Chess World Cup 2023]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] izcīnījusi 8. vietu "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&art=4&flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]</ref> 2024. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 3.-6. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.fide.com/news/3080 Cairns Cup 2024: Tan Zhongyi clinch title]</ref> 2024. gada augustā [[Tbilisi]] ierindojusies 6. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr972809.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/25 - First Leg, Tbilisi]</ref> 2025. gada martā [[Nikosija|Nikosijā]] izcīnījusi 4. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1136814.aspx?lan=1&art=4 2025 Cyprus FIDE Women's Grand Prix 14-25 March 2025, Nicosia, Cyprus]</ref> 2025. gada maijā [[Austrija|Austrijā]] ierindojusies 6. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1169613.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/25 - 6th leg, Austria]</ref> 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 8. vietā starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&art=4 Cairns Cup 2025]</ref> Vairākkārt pārstāvējusi Ukrainas izlasi lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 6 reizes (2010-2018, 2022). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta ([[44. šaha olimpiāde|2022]]<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=UKR&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref>), sudraba ([[43. šaha olimpiāde|2018]]) un 3 bronzas ([[41. šaha olimpiāde|2012]], [[42. šaha olimpiāde|2014]], [[42. šaha olimpiāde|2016]]) medaļas, bet individuālajā - 2 zelta ([[40. šaha olimpiāde|2010]], [[43. šaha olimpiāde|2018]]) un sudraba ([[41. šaha olimpiāde|2012]]) medaļas, * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 5 reizes (2009-2015, 2019). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta (2013) un bronzas (2009) medaļas, bet individuālajā - sudraba (2013) un bronzas (2015) medaļu, * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 3 reizes (2011-20152020. gada martā [[Lozanna|Lozannā]] dalījusi 6.-8. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref name="chesspro.ru"/>). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta (2013) un sudraba (2015) medaļu, bet individuālajā - 2 zelta (2013, 2015) un sudraba (2011) medaļas. == Personīgā dzīve == Marijas vecākā māsā [[Anna Muzičuka|Anna]] arī ir pazīstama šahiste, kurai ir [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] starptautiskā lielmeistara tituls (GM). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Atsauce | title=Marija Muzičuka | url=http://ratings.fide.com/card.phtml?event=14114550 | nopp=false}} šahista profils vietnē fide.com * {{Atsauce | title=Marija Muzičuka | url=http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=94551 | nopp=false}} šahista profils vietnē chessgames.com * {{Atsauce | title=Marija Muzičuka | url=http://www.365chess.com/players/Mariya_Muzychuk | nopp=false}} šahista profils vietnē 365chess.com * {{Atsauce | title=Marija Muzičuka | url=http://chesstempo.com/gamedb/player/145512 | nopp=false}} šahista profils vietnē chesstempo.com * {{Atsauce | title=Marija Muzičuka | url=http://www.olimpbase.org/playersw/qsyo2kef.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules šaha olimpiādes) * {{Atsauce | title=Marija Muzičuka | url=http://www.olimpbase.org/playersu/qsyo2kef.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Eiropas komandu šaha čempionāti) * {{Atsauce | title=Marija Muzičuka | url=http://www.olimpbase.org/playersv/qsyo2kef.html | nopp=false}} šahista profils vietnē olimpbase.org (Pasaules komandu šaha čempionāti) {{Pasaules čempiones šahā}} {{DEFAULTSORT:Muzičuka, Marija}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ļvivas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas šahisti]] [[Kategorija:Pasaules čempiones šahā]] [[Kategorija:Ļvivā dzimušie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] e8gtxy9v2vzd54yyw6cwvqpph0wjv7m 10 286204 4296952 4296500 2025-06-20T02:10:07Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4296952 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2024-12-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? |2024-12-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? |2024-12-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>}}? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas; par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], [[Kristaps Gludītis]] un [[Zigmārs Raimo]])? |2024-12-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|200px]]}} * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā klinšu damans)</small>}}? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? |2024-12-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? |2024-12-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? |2024-12-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? |2024-12-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>}}? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? |2024-12-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gados '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? |2024-12-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|150px]]}} * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? |2025-01-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small>}} ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Real Madrid CF|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? |2025-01-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? |2025-01-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" pazušana|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? |2025-01-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baobabs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? |2025-01-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? |2025-01-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? |2025-01-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|150px]]}} * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistīti ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? |2025-01-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Belenas tornis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? |2025-01-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? |2025-01-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|200px]]}} * ... par '''[[Evora]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? |2025-01-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? |2025-01-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? |2025-01-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|150px]]}} * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>}}? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? |2025-01-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|150px]]}} * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? |2025-01-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>}}? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? |2025-01-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[dzeltenais krekliņš|dzeltenajā līdera kreklā]])</small>}}? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? |2025-01-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? |2025-01-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1937. gadā)</small>}} nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? |2025-01-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? |2025-01-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? |2025-01-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|200px]]}} * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? |2025-01-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], un tie turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? |2025-01-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[lauka magone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? |2025-01-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Romas forums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? |2025-01-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? |2025-01-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? |2025-01-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? |2025-01-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[sārtais flamings]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? |2025-01-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? |2025-01-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? |2025-01-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? |2025-02-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|200px]]}} * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? |2025-02-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? |2025-02-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|200px]]}} * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? |2025-02-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|200px]]}} * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? |2025-02-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|200px]]}} * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[baklažāns]])</small>}}? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? |2025-02-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā lielais nandu)</small>}}, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? |2025-02-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? |2025-02-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]?{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>}}? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? |2025-02-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small>}} ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? |2025-02-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? |2025-02-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? |2025-02-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? |2025-02-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? |2025-02-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small>}} ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? |2025-02-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|150px]]}} * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? |2025-02-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? |2025-02-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|150px]]}} * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? |2025-02-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? |2025-02-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>}}? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? |2025-02-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? |2025-02-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā strauta sniegoga)</small>}}? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? |2025-02-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|150px]]}} * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar šo partiju startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? |2025-02-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? |2025-02-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? |2025-02-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|150px]]}} * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? |2025-02-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|200px]]}} * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? |2025-02-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>}}? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? |2025-02-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? |2025-03-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? |2025-03-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? |2025-03-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? |2025-03-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|200px]]}} * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>}}? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? |2025-03-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? |2025-03-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? |2025-03-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|250px]]}} * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? |2025-03-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... no 2006. līdz 2007. gadam pašreizējais [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija arī [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? |2025-03-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? |2025-03-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|150px]]}} * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? |2025-03-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|200px]]}} * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? |2025-03-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Monako katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? |2025-03-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>}}? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? |2025-03-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|200px]]}} * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? |2025-03-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? |2025-03-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|200px]]}} * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? |2025-03-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? |2025-03-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? |2025-03-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? |2025-03-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|250px]]}} * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? |2025-03-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā eļļas palmas)</small>}}? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? |2025-03-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? |2025-03-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? |2025-03-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|150px]]}} * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small>}} bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? |2025-03-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? |2025-03-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? |2025-03-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Alīda Valli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? |2025-03-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? |2025-03-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|200px]]}} * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? |2025-03-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? |2025-03-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelāgu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? |2025-04-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|150px]]}} * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? |2025-04-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? |2025-04-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? |2025-04-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? |2025-04-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Turku katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? |2025-04-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? |2025-04-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? |2025-04-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? |2025-04-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja bronzas medaļu [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? |2025-04-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? |2025-04-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? |2025-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>}}, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? |2025-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? |2025-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? |2025-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? |2025-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>}}? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? |2025-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? |2025-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? |2025-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? |2025-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? |2025-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Sejms nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? |2025-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nidas pludmale]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? |2025-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|150px]]}} * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? |2025-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|200px]]}} * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? |2025-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? |2025-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? |2025-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|200px]]}} * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>}}? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? |2025-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|200px]]}} * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? |2025-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? |2025-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small>}} uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? |2025-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? |2025-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? |2025-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>}}? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? |2025-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kanlaons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? |2025-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? |2025-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>}}? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? |2025-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? |2025-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? |2025-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? |2025-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? |2025-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? |2025-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? |2025-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small>}} uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? |2025-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? |2025-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? |2025-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? |2025-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? |2025-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? |2025-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small>}} ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? |2025-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? |2025-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|150px]]}} * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? |2025-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? |2025-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? |2025-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? |2025-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|150px]]}} * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? |2025-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Majons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk nekā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? |2025-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|200px]]}} * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>}}? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? |2025-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? |2025-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? |2025-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? |2025-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? |2025-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? |2025-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis un Čārlzs Djūks)</small>}}? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? |2025-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? |2025-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā titullapa)</small>}}? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? |2025-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|150px]]}} * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? |2025-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? |2025-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? |2025-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? |2025-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? |2025-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? |2025-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? |2025-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|200px]]}} * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? |2025-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|150px]]}} * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(satelītattēlā)</small>}}? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? |2025-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small>}} ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? |2025-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? |2025-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[cukurbietes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? |2025-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>}}? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? |2025-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? |2025-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Sahāra|Sahārā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? |2025-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? |2025-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[purva skalbe]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 1p1uj0entb6pg1u0040ya1ug1iwhhxj 0 304611 4296957 4203043 2025-06-20T04:14:44Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{ROM}} → {{ROU}}, =en-US → =en (2), G. → gad (5), Frānsis → Frānses (3) using [[Project:AWB|AWB]] 4296957 wikitext text/x-wiki [[Attēls:AlfredNobel adjusted.jpg|thumb|[[Alfrēds Nobels|Alfrēda Nobela]] (1833—1896) portrets (autors ''Gösta Florman'').]] '''Nobela prēmijas laureāti ķīmijā''' ir zinātnieki, kas saņēmuši [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] ({{val|sv|Nobelpriset i kemi}}). Nobela prēmiju ķīmijā pasniedz katru gadu [[Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija]]. Prēmija tiek pasniegta kopš 1901. gada, un tā ir viena no piecām prēmijām, kuras izveidoja saskaņā ar [[Alfrēds Nobels|Alfrēda Nobela]] 1895. gada 27. novembrī parakstīto [[testaments|testamentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alfred Nobel – The Man Behind the Nobel Prize | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/alfred_nobel/|accessdate=2008-10-07}}</ref> Pirmo Nobela prēmiju ķīmijā 1901. gadā saņēma [[Jakobs van't Hofs]] no [[Nīderlande]]s. Katrs laureāts saņem medaļu, diplomu un naudas prēmiju, kas mainās pa gadiem, atkarībā no ieguldījumu peļņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize amounts| publisher = Nobelprize.org | url = https://www.nobelprize.org/prizes/about/the-nobel-prize-amounts/|accessdate=2001-10-19}}</ref> 1901. gadā Jakobs van't Hofs saņēma 150 782 [[Zviedrijas krona]]s (SEK), bet 2007. gada laureāts — [[Gerhards Ertls]] — saņēma 7 731 004 Zviedrijas kronas (SEK). Prēmija tiek pasniegta ikgadējā ceremonijā [[Stokholma|Stokholmā]] [[10. decembris|10. decembrī]], Nobela nāves gadadienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize Award Ceremonies | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/award_ceremonies/ | accessdate = 2008-10-07 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080822184717/http://nobelprize.org/award_ceremonies/ | archivedate = 2008-08-22 }}</ref> Balvas piešķiršanu organizē Nobela fonds un Komiteja, kas sastāv no pieciem Zviedrijas Karaliskās Zinātņu Akadēmijas ievēlētiem locekļiem. Apbalvošana notiek Stokholmas koncertzālē. == Daži fakti == * Līdz 2022. gadam Nobela prēmija ķīmijā pasniegtas 114 reizes (kopumā 191 laureātiem, no kuriem divi apbalvoti divas reizes), bet ir bijuši 8 gadi, kad Nobela prēmija ķīmijā nav pasniegta nevienam. * Nobela prēmiju ķīmijā divas reizes saņēmuši: [[Frederiks Sengers]] — 1958. un 1980. gadā; [[Karls Berijs Šārpless]] — 2001. un 2022. gadā. * Vismaz 25 reizes Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par ieguldījumu [[organiskā ķīmija|organiskās ķīmijas]] jomā.<ref name=modern>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry: The Development of Modern Chemistry | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/articles/malmstrom/index.html|author=Malmström, Bo G.; Bertil Andersson|date=2001-12-03|accessdate=2008-10-08}}</ref> * Diviem laureātiem, vāciešiem [[Rihards Kūns|Rihardam Kūnam]] (1938) un [[Ādolfs Butenands|Ādolfam Butenandam]] (1939), [[Vācija]]s toreizējā valdība liedza saņemt prēmiju. Viņi gan vēlāk saņēma diplomu un medaļu, bet ne naudas prēmiju. * Divi citi laureāti ir ieguvuši Nobela prēmiju ķīmijā un vēl kādā citā zinātņu jomā: [[Marija Sklodovska-Kirī]] (1903. gadā — [[Nobela prēmijas laureāti fizikā|fizikā]], 1911. gadā — ķīmijā) un [[Lainuss Polings]] (1954. gadā — ķīmijā, 1962. gadā — [[Nobela miera prēmijas laureāti|Miera veicināšanā]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Facts on the Nobel Prize in Chemistry | publisher = Nobelprize.org | url = https://www.nobelprize.org/prizes/facts/facts-on-the-nobel-prize-in-chemistry/|accessdate=2020-01-19}}</ref> * Nobela prēmiju ķīmijā ieguvušas astoņas sievietes — Marija Sklodovska-Kirī (1911), [[Irēna Žolio-Kirī]] (1935), [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]] (1964), [[Ada Jonata]] (2009), [[Frānsesa Ārnolda]] (2018), [[Emanuela Šarpentjē]] un [[Dženifera Daudna]] (2020), [[Karolīna Bertoci]] (2022).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Facts on the Nobel Prize in Chemistry | publisher = Nobelprize.org | url = https://www.nobelprize.org/prizes/facts/facts-on-the-nobel-prize-in-chemistry/|accessdate=2022-10-31}}</ref> * Jaunākais Nobela prēmijas ķīmijā laureāts bija [[Frederiks Žolio-Kirī]] (1935), kas saņēma balvu 35 gadu vecumā. Savukārt vecākais laureāts — [[Džons Gudinafs]] (2019), kas balvu saņēma 97 gadu vecumā. == Laureāti == === 1901—1910 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land">Informācija par laureāta valsts piederību norādīta saskaņā ar Nobela balvas oficiālo mājas lapu ''nobelprize.org'' un var nesakrist ar laureāta dzimto valsti vai pilsonību.</ref> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1901 || [[Jakobs van't Hofs]]<br />(1852—1911) || {{karogs|Nīderlande}} || "[[ķīmiskā dinamika|ķīmiskās dinamikas]] likumsakarību un šķīdumu [[Osmotiskais spiediens|osmotiskā spiediena]] atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1901 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1901/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Vant Hoff.jpg|100px]] |- | 1902 || [[Hermanis Emils Fišers]]<br />(1852—1919) || {{karogs|Vācijas Impērija}} || "ieguldījumu [[cukuri|cukuru]] un [[purīns|purīna]] grupas vielu [[organiskā sintēze|sintēzē]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1902 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1902/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Убеншвуаншвышь.jpg|100px]] |- | 1903 || [[Svante Arrēniuss]]<br />(1859—1927) || {{karogs|Zviedrija}} || "par [[elektrolītiskās disociācijas teorija|elektrolītiskās disociācijas teoriju]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1903 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1903/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Arrhenius2.jpg|100px]] |- | 1904 || [[Viljams Remzijs]]<br />(1852—1915) || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || "[[inertā gāze|inerto gāzu]] elementu atklāšanu gaisā un to vietas [[periodiskā sistēma|periodiskajā sistēmā]] noteikšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1904 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1904/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:William Ramsay.jpg|100px]] |- | 1905 || [[Ādolfs fon Beiers]]<br />(1835—1917) || {{karogs|Vācijas Impērija}} || "par [[organiskā ķīmija|organiskās ķīmijas]] attīstības veicināšanu [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskajā rūpniecībā]], veicot darbu pie [[organiskās krāsvielas|organiskajām krāsvielām]] un hidrogenētajiem [[aromātiskie savienojumi|aromātiskajiem savienojumiem]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1905 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1905/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Adolf von Baeyer (1905).jpg|100px]] |- | 1906 || [[Anrī Muasāns]]<br />(1852—1907) || {{karogs|Francija}} || "par viņa darbu pie elementārā [[fluors|fluora]] izpētes un izolācijas"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1906 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1906/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Henri Moissan.jpg|100px]] |- | 1907 || [[Eduards Buhners]]<br />(1860—1917) || {{karogs|Vācijas Impērija}} || "par viņa bioķīmiskajiem pētījumiem un ārpus [[šūna|šūnu]] fermentācijas atklājumiem"<ref name="The Nobel Prize in Chemistry 1907">{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1907 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1907/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Eduard Buchner (Nobel 1907).jpg|100px]] |- | 1908 || [[Ernests Rezerfords]]<br />(1871—1937) || {{karogs|Apvienotā Karaliste}}<br />{{karogs|Jaunzēlande}} || "par ieguldījumu [[ķīmiskie elementi|ķīmisko elementu]] pārveidošanā un [[radioaktīvās vielas|radioaktīvo vielu]] [[ķīmija|ķīmijā]]"<ref name="The Nobel Prize in Chemistry 1907" /> || [[Attēls:Eduard Buchner (Nobel 1907).jpg|100px]] |- | 1909 || [[Vilhelms Ostvalds]]<br />(1853—1932) || {{karogs|Vācijas Impērija}} || "par [[katalīze]]s pētījumiem, kā arī par fundamentālo principu izpēti attiecībā uz [[ķīmiskais līdzsvars|ķīmisko līdzsvaru]] un [[ķīmiskā reakcija|ķīmisko reakciju ātrumu]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1909 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1909/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Ostwald.jpg|100px]] |- | 1910 || [[Oto Vallahs]]<br />(1847—1931) || {{karogs|Vācijas Impērija}} || "par pētījumiem [[aliciklisks savienojums|aliciklisko savienojumu]] ķīmijā"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1910 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1910/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Otto Wallach.jpg|100px]] |} === 1911—1920 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1911 || [[Marija Sklodovska-Kirī]]<br />(1867—1934) || {{karogs|Francija}},<br />{{karogs|Polija}} || "par [[ķīmiskais elements|ķīmisko elementu]] [[rādijs|rādija]] un [[polonijs|polonija]] atklāšanu un to radioaktīvo īpašību pētīšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1911 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1911/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Marie Curie (Nobel-Chem).jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1912 || [[Viktors Griņārs]]<br />(1871—1935) || rowspan=2| {{karogs|Francija}} || "par [[Griņāra reaģenti|Griņāra reaģentu]] atklāšanu"<ref name=n1912>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1912 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1912/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Viktor-grignard (cropped).jpg|100px]] |- | [[Pols Sabatjē]]<br />(1854—1941) || "par [[organiskie savienojumi|organiskos savienojumu]] [[hidrogenēšana]]s sīkdispersu metālu klātienē metodes atklāšanu"<ref name=n1912/> || [[Attēls:Paul Sabatier.jpg|100px]] |- | 1913 || [[Alfrēds Verners (ķīmiķis)|Alfrēds Verners]]<br />(1866—1919) || {{karogs|Šveice}} || "par viņa darbu pie [[atoms|atomu]] [[molekula|molekulu]] sasaistes [...], jo īpaši [[neorganiskā ķīmija]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1913 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1913/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Alfred Werner.jpg|100px]] |- | 1914 || [[Teodors Viljams Ričardss]]<br />(1868—1928) || {{karogs|ASV}} || "par liela skaita ķīmisko elementu atomsvaru precīzu noteikšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1914 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1914/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Theodore william richards.jpg|100px]] |- | 1915 || [[Rihards Vilšteters]]<br />(1872—1942) || {{karogs|Vācijas Impērija}} || "par viņa augu pigmentu pētījumiem, jo īpaši par [[hlorofils|hlorofilu]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1915 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1915/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Richard Willstätter ETH-Bib PI 55-BO-0022.jpg|100px]] |- | 1916 || colspan=4| Prēmija netika piešķirta |- | 1917 || colspan=4| Prēmija netika piešķirta |- | 1918 || [[Fricis Hābers]]<br />(1868—1934) || {{karogs|Vācijas Impērija}} || "par [[amonjaks|amonjaka]] [[sintēze|sintēzi]] no attiecīgajiem elementiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1918 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1918/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Fritz Haber.png|100px]] |- | 1919 || colspan=4| Prēmija netika piešķirta |- | 1920 || [[Valters Nernsts]]<br />(1864—1941) || {{karogs|Vācija}} || "par viņa ieguldījumu [[termoķīmija|termoķīmijā]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1920 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1920/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Walther Nernst.jpg|100px]] |} === 1921—1930 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1921 || [[Frederiks Sodijs]]<br />(1877—1956) || {{karogs|Lielbritānija}} || "par viņa ieguldījumu radioaktīvo ķīmisko vielu pētīšanā un izotopu raksturošanā"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1921 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1921/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Frederick Soddy.jpg|100px]] |- | 1922 || [[Frānsiss Astons]]<br />(1877—1945) || {{karogs|Lielbritānija}} || "par daudzu [[izotops|izotopu]] atklāšanu ar [[masspektrometrija]]s analīzes palīdzību un par [[veselo skaitļu likums|veselo skaitļu likuma]] piemērošanu to atklāšanai"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1922 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1922/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Francis William Aston.jpg|100px]] |- | 1923 || [[Frics Pregls]]<br />(1869—1930) || {{karogs|Austrija}} || "par [[organiskā viela|organisko vielu]] [[mikroanalīze]]s metodes atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1923 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1923/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Fritz Pregl.jpg|100px]] |- | 1924 || colspan=4| Prēmija netika piešķirta |- | 1925 || [[Rihards Zigmondi]]<br />(1865—1929) || {{karogs|Vācija}},<br />{{karogs|Ungārija}} || "par pētījumiem [[koloīds|koloīdos]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1925 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1925/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Richard Adolf Zsigmondy LOC.jpg|100px]] |- | 1926 || [[Teodors Svedbergs]]<br />(1884—1971) || {{karogs|Zviedrija}} || "par viņa darbu pie dispersajām sistēmām"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1926 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1926/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:The-svedberg-1.jpg|100px]] |- | 1927 || [[Heinrihs Oto Vīlands]]<br />(1877—1957) || {{karogs|Vācija}} || "par viņa darbu pie [[žultsskābe]]s pētīšanas un ar to saistītām vielām"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1927 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1927/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Heinrich Wieland.jpg|100px]] |- | 1928 || [[Ādolfs Oto Reinholds Vindauss]]<br />(1876—1959) || {{karogs|Vācija}} || "par viņa pētījumiem pie [[sterīns|sterīna]] un ar tā saistību ar [[vitamīni]]em<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1928 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1928/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Windaus.jpg|100px]] |- |rowspan=2|1929 || [[Artūrs Hardens]]<br />(1864—1940) || {{karogs|Lielbritānija}} || rowspan=2|"par viņu pētījumiem par [[cukurs|cukura]] [[fermentācija|fermentāciju]] un citiem [[fermenti]]em"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1929 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1929/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:ArthurHarden.jpg|100px]] |- | [[Hanss fon Eilers-Čelpils]]<br />(1873—1964) || {{karogs|Zviedrija}} || [[Attēls:Euler-chelpin.jpg|100px]] |- | 1930 || [[Hanss Fišers]]<br />(1881—1945) || {{karogs|Vācija}} || "par viņa pētījumiem pie [[hēms|hēma]] un [[hlorofils|hlorofila]], jo īpaši pie hēma sintēzes"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1930 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1930/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Hans Fischer (Nobel).jpg|100px]] |} === 1931—1940 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- |rowspan=2|1931 || [[Kārlis Bošs]]<br />(1874—1940) || rowspan=2| {{karogs|Vācija}} || rowspan=2|"par augsta spiediena ķīmisko metožu izstrādi"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1931 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1931/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Carl Bosch.jpg|100px]] |- | [[Frīdrihs Bergiuss]]<br />(1884—1949) || [[Attēls:Bergius.jpg|100px]] |- | 1932 || [[Ērvings Lengmīrs]]<br />(1881—1957) || {{karogs|ASV}} || "par pētījumiem [[virsmas ķīmija|virsmas ķīmijā]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1932 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1932/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Langmuir.jpg|100px]] |- | 1933 || colspan=4| Prēmija netika piešķirta |- | 1934 || [[Harolds Jūrijs]]<br />(1893—1981) || {{karogs|ASV}} || "par [[smagais ūdeņradis|smagā ūdeņraža]] atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1934 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1934/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Urey.jpg|100px]] |- | rowspan=2|1935 || [[Frederiks Žolio-Kirī]]<br />(1900—1958) || rowspan=2|{{karogs|Francija}} || rowspan=2| "par jaunu radioaktīvo [[Ķīmiskais elements|elementu]] sintēzi"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1935 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1935/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Joliot-fred.jpg|100px]] |- | [[Irēna Žolio-Kirī]]<br />(1897—1956) || [[Attēls:Joliot-curie.jpg|100px]] |- | 1936 || [[Peters Debajs]]<br />(1884—1966) || {{karogs|Nīderlande}} || "par viņa darbu pie molekulārajām struktūrām, veicot pētījumus par dipola momentu un [[rentgenstarojums|rentgenstarojuma]] un elektronu difrakciju gāzēs"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1936 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1936/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Debye100.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1937 || [[Volters Hovorts]]<br />(1883—1950) || {{karogs|Lielbritānija}} || "par viņa darbu pie [[ogļhidrāti]]em un [[C vitamīns|C vitamīna]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1937 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1937/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Norman Haworth.jpg|100px]] |- | [[Pauls Karers]]<br />(1889—1971) || {{karogs|Šveice}} || "par viņa pētījumiem pie [[karotinoīdi]]em, [[flavīns|flavīniem]] un [[A vitamīns|A]] un [[B2 vitamīns|B2 vitamīniem]]" || [[Attēls:Paul Karrer.jpg|100px]] |- | 1938 || [[Rihards Kūns]]<br />(1900—1967) || {{karogs|Nacistiskā Vācija}} || "par [[karotinoīdi|karotinoīdu]] un [[vitamīns|vitamīnu]] pētījumiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1938 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1938/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Richard Kuhn ETH-Bib Dia 248-065.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1939 || [[Ādolfs Butenands]]<br />(1903—1995) || {{karogs|Nacistiskā Vācija}} || "par [[dzimumhormoni|dzimumhormonu]] pētījumiem"<ref name="n1939">{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1939 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1939/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:A. Butenandt 07-1935.jpg|100px]] |- | [[Leopolds Ružička]]<br />(1887—1976) || {{karogs|Šveice}} || "par viņa darbu pie [[polietilēns|polietilēna]] un augstākiem [[terpēns|terpēniem]]"<ref name="n1939"/> || [[Attēls:Leopold Ruzicka ETH-Bib Portr 00239.jpg|100px]] |- | 1940 || colspan=4| Prēmija netika piešķirta |} === 1941—1950 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1941 || colspan=4| Prēmija netika piešķirta |- | 1942 || colspan=4| Prēmija netika piešķirta |- | 1943 || [[Ģerģs Heveši]]<br />(1885—1966) || {{karogs|Nacistiskā Vācija}} || "par [[izotops|izotopu]] kā marķieru izmantošanu ķīmiskajos procesos"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1943 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1943/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:George de Hevesy.jpg|100px]] |- | 1944 || [[Oto Hāns]]<br />(1879—1968) || {{karogs|Nacistiskā Vācija}} || "par smago [[kodolu dalīšanās]] atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1944 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1944/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-46019-0001, Otto Hahn.jpg|100px]] |- | 1945 || [[Arturi Ilmari Virtanens]]<br />(1895—1973) || {{karogs|Somija}} || "par [[lopbarība]]s konservēšanas tehnoloģijas izstrādi"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1945 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1945/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Virtanen.jpg|100px]] |- |rowspan=3|1946 || [[Džeimss Samners]]<br />(1887—1955) || rowspan=3| {{karogs|ASV}} || "par viņa atklājumiem par [[fermenti|fermentu]] kristalizāciju"<ref name="The Nobel Prize in Chemistry 1946">{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1946 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1946/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:James Batcheller Sumner.jpg|100px]] |- | [[Džons Nortrops]]<br />(1891—1987) || rowspan=2|"par [[Ferments|fermentu]] un [[Vīruss|vīrusu]] [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sagatavošanu tīrā formā"<ref name="The Nobel Prize in Chemistry 1946"/> || [[Attēls:John Howard Northrop.jpg|100px]] |- | [[Vendets Meredits Stenlijs]]<br />(1904—1971) || [[Attēls:Wendell Meredith Stanley.jpg|100px]] |- | 1947 || [[Roberts Robinsons]]<br />(1886—1975) || {{karogs|Lielbritānija}} || "par viņa pētījumiem par augu produktu bioloģisko nozīmi, jo īpaši par [[alkaloīdi]]em"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1947 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1947/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Robert Robinson organic chemist.jpg|100px]] |- | 1948 || [[Arnē Tisēliuss]]<br />(1902—1971) || {{karogs|Zviedrija}} || "par viņa [[elektroforēze]]s pētījumiem un [[adsorbcija]]s analīzi, jo īpaši par atklājumiem attiecībā uz seruma [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sarežģīto raksturu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1948 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1948/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Arne Tiselius.jpg|100px]] |- | 1949 || [[Viljams Frensiss Džioks]]<br />(1895—1982) || {{karogs|ASV}} || "par viņa ieguldījumu [[ķīmiskā termodinamika|ķīmiskajā termodinamikā]], jo īpaši attiecībā uz vielu uzvedību pie ļoti zemas [[temperatūra]]s"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1949 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1949/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || |- |rowspan=2|1950 || [[Oto Dīlss]]<br />(1876—1954) || rowspan=2|{{karogs|Rietumvācija}} || rowspan=2|"par [[Dīlsa—Aldera reakcija|diēnu sintēzes]] atklāšanu un pētīšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1950 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1950/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Otto Paul Hermann Diels.jpg|100px]] |- | [[Kurts Alders]]<br />(1902—1958) || [[Attēls:Kurt Alder Nobel.jpg|100px]] |} === 1951—1960 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- |rowspan=2| 1951 || [[Edvīns Makmillans]]<br />(1907—1991) || rowspan=2|{{karogs|ASV}} || rowspan=2|"par viņu atklājumiem [[transurāna elementi|transurāna elementu]] ķīmijā"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1951 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1951/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || |- | [[Glenns Sīborgs]]<br />(1912—1999) || [[Attēls:Glenn Seaborg 1964.jpg|100px]] |- |rowspan=2| 1952 || [[Arčers Mārtins]]<br />(1910—2002) || rowspan=2|{{karogs|Lielbritānija}} || rowspan=2| "par [[hromatogrāfija|preparatīvās hromatogrāfijas]] izgudrošanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1952 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1952/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Archer John Porter Martin Nobel.jpg|100px]] |- | [[Ričards Sings]]<br />(1914—1994) || [[Attēls:Richard Laurence Millington Synge.jpg|100px]] |- | 1953 || [[Hermanis Štaudingers]]<br />(1881—1965) || {{karogs|Rietumvācija}} || "par viņa atklājumiem [[makromolekulārā ķīmija|makromolekulārajā ķīmijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1953 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1953/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Hermann Staudinger.jpg|100px]] |- | 1954 || [[Lainuss Polings]]<br />(1901—1994) || {{karogs|ASV}} || "par viņa [[Ķīmiskā saite|ķīmisko saišu]] rakstura pētījumiem un to piemērošanu sarežģītu vielu struktūras izskaidrošanā"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1954 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1954/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Pauling.jpg|100px]] |- | 1955 || [[Vinsents du Vigneauds]]<br />(1901—1978) || {{karogs|ASV}} || "par viņa darbu pie bioķīmiski svarīgākajiem [[sērs|sēra]] savienojumiem, it īpaši par pirmo polipeptīdu hormona sintēzi"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1955 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1955/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || |- |rowspan=2| 1956 || [[Kirils Normans Hinšelvūds]]<br />(1897—1967) || {{karogs|Lielbritānija}} || rowspan=2| "par viņu pētījumiem pie [[ķīmiskā reakcija|ķīmisko reakciju]] mehānisma."<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1956 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1956/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Cyril Norman Hinshelwood Nobel.jpg|100px]] |- | [[Nikolajs Semjonovs]]<br />(1896—1969) || {{karogs|PSRS}} || [[Attēls:Nikolay Semyonov Nobel.jpg|100px]] |- | 1957 || [[Aleksandrs Tods]]<br />(1907—1997) || {{karogs|Lielbritānija}} || "par viņa darbu pie [[nukleotīdi]]em un nukleotīdu sintēzes"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1957 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1957/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Alexander Todd Nobel.jpg|100px]] |- | 1958 || [[Frederiks Sengers]]<br />(1918—2013) || {{karogs|Lielbritānija}} || "par pilno [[insulīns|insulīna]] [[olbaltumviela|olbaltuvielu]] sekvences atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1958 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1958/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Frederick Sanger2.jpg|100px]] |- | 1959 || [[Jaroslavs Heirovskis]]<br />(1890—1967) || {{karogs|Čehoslovākija}} || "par polarogrāfisko analīžu metožu atklāšanu un attīstīšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1959 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1959/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Heyrovsky Jaroslav crop.jpg|100px]] |- | 1960 || [[Vilards Libijs]]<br />(1908—1980) || {{karogs|ASV}} || "par viņa [[Radioaktīvā oglekļa datēšana|oglekļa-14 metodi]] vecuma noteikšanai [[arheoloģija|arheoloģijā]], [[ģeoloģija|ģeoloģijā]], [[ģeofizika|ģeofizikā]], kā arī citās zinātņu nozarēs<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1960 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1960/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || |} === 1961—1970 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1961 || [[Melvins Kelvins]]<br />(1911—1997) || {{karogs|ASV}} || "par viņa pētījumiem pie [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] asimilācijas augos"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1961 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1961/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Melvin Calvin 1960s.jpg|100px]] |- |rowspan=2| 1962 || [[Makss Peručs]]<br />(1914—2002) ||rowspan=2| {{karogs|Lielbritānija}} ||rowspan=2| "par viņu pētījumiem pie lodveida [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] struktūrām"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1962 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1962/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Max Perutz.jpg|100px]] |- | [[Džons Kendrū]]<br />(1917—1997) || [[Attēls:John Kendrew Nobel.jpg|100px]] |- | rowspan=2|1963 || [[Karls Cīglers]]<br />(1898—1973) || {{karogs|Rietumvācija}} || rowspan=2| "par viņu atklājumiem augsto [[polimērs|polimēru]] ķīmijas un tehnoloģijas jomā"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1963 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1963/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Karl Ziegler Nobel.jpg|100px]] |- | [[Džūlio Nata]]<br />(1903—1979) || {{karogs|Itālija}} || [[Attēls:Giulio Natta 1960s.jpg|100px]] |- | 1964 || [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]]<br />(1910—1994) || {{karogs|Lielbritānija}} || "par nozīmīgu bioķīmisku vielu struktūru noteikšanu ar [[rentgenstari|rentgenstaru]] tehniku"<ref name="nobel 1964">{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1964 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1964/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Old Dorothy Hodgkin from Pugwash site.jpg|100px]] |- | 1965 || [[Roberts Bērnss Vudvorts]]<br />(1917—1979) || {{karogs|ASV}} || "par izciliem sasniegumiem organiskās sintēzes jomā"<ref name="nobel 1964" /> || |- | 1966 || [[Roberts Malikens]]<br />(1896—1986) || {{karogs|ASV}} || "par viņa darbu pie ķīmisko saišu un elektroniskās molekulas struktūras pētījumiem ar [[molekulārā orbitāle|molekulāro orbitāļu]] metodi"<ref name="nobel 1964" /> || [[Attēls:Mulliken,Robert 1929 Chicago.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 1967 || [[Manfrēds Eižens]]<br />(dzimis 1927) || {{karogs|Rietumvācija}} || rowspan=3|"par viņu veiktajiem ātro ķīmisko reakciju pētījumiem, līdzsvara zudumu izraisot ar ļoti īsiem enerģijas impulsiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1967 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1967/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> |- | [[Ronalds Norišs]]<br />(1897—1978) || rowspan=2| {{karogs|Lielbritānija}} || [[Attēls:Ronald George Wreyford Norrish.jpg|100px]] |- | [[Džordžs Porters]]<br />(1920—2002) || [[Attēls:George Porter Nobel.jpg|100px]] |- | 1968 || [[Lārss Onsagers]]<br />(1903—1976) || {{karogs|ASV}} || "par viņa vārdā nosauktās sakarības atklāšanu, kam ir fundamentāla loma neatgriezenisko procesu termodinamikā"<ref name="nobel 1968">{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1968 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1968/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Onsager 1968.jpg|100px]] |- | rowspan=2|1969 || [[Dereks Bartons]]<br />(1918—1998) || {{karogs|Lielbritānija}} || rowspan=2| "par viņu ieguldījumu konformācijas jēdziena izveidē un tā piemērošanā [[ķīmija|ķīmijā]]"<ref name="nobel 1968" /> || |- | [[Ods Hasels]]<br />(1897—1981) || {{karogs|Norvēģija}} || [[Attēls:Odd Hassel.jpg|100px]] |- | 1970 || [[Luīss Federiko Leloirs]]<br />(1906—1987) || {{karogs|Argentīna}} || "par viņa atklājumiem sakarā ar [[cukura nukleotīdi]]em un to lomu ogļhidrātu biosintēzē"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1970 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1970/index.html|accessdate=2008-10-06}}</ref> || [[Attēls:Luis Federico Leloir - young.jpg|100px]] |} === 1971—1980 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1971 || [[Gerhards Hercbergs]]<br />(1904—1999) || {{karogs|Kanāda}}<br />{{karogs|Rietumvācija}} || "par viņa ieguldījumu elektronu struktūras un molekulu uzbūves izpratnē, īpaši par [[brīvie radikāļi|brīvajiem radikāļiem]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1971 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1971/index.html}}</ref> || [[Attēls:Herzberg,Gerhard 1952 London.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 1972 || [[Kristiāns Anfinsens]]<br />(1916—1995) || {{karogs|ASV}} || "par viņa darbu pie [[ribonukleāze]]s pētījumiem, īpaši par saistību starp aminoskābju secību un bioloģiski aktīvo konformāciju"<ref name="n1972">{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1972 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1972/index.html}}</ref> || [[Attēls:Christian B. Anfinsen, NIH portrait, 1969.jpg|100px]] |- | [[Stenfords Mūrs]]<br />(1913—1982) || {{karogs|ASV}} || rowspan="2"| "par viņu ieguldījumu izpratnes veidošanā par saistību starp ķīmisko struktūru un ribonukleāzes aktīvā centra katalītisko darbību"<ref name="n1972" /> || |- | [[Viljams Hauards Šteins]]<br />(1911—1980) || {{karogs|ASV}} || |- | rowspan=2| 1973 || [[Ernsts Oto Fišers]]<br />(1918—2007) || {{karogs|Rietumvācija}} || rowspan="2"| "par viņu savstarpēji neatkarīgo novatorisko darbu [[metālorganiskā ķīmija|metālorganiskajā ķīmijā]] par tā sauktajiem [[sendviču savienojumi]]em"<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = The Nobel Prize in Chemistry 1973 | publisher = Nobelprize.org | url = http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/1973/index.html}}</ref> || |- | [[Džefrijs Vilkinsons]]<br />(1921—1996) || {{karogs|Lielbritānija}} || [[Attēls:Geoffrey Wilkinson ca. 1976.png|100px]] |- | 1974 || [[Pols Florijs]]<br />(1910—1985) || {{USA}} || "par viņa fundamentālo darbu — gan teorētisko, gan eksperimentālo — [[Polimēri|makromolekulu]] fizikālajā ķīmijā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1974/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1974|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Paul Flory 1973.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1975 || [[Džons Vorkaps Kornforts]]<br />(1917—2013) || {{AUS}}<br />{{GBR}} || "par darbu pie fermentu katalizēto reakciju stereoķīmijas"<ref name="1975.gads">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1975/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1975|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:John Cornforth 1975.jpg|100px]] |- | [[Vladimirs Prelogs]]<br />(1906—1998) || {{CHE}}<br />(dzimis [[Sarajeva|Sarajevā]], {{karogs|Austroungārija}}) || "par viņa pētījumu par organisko molekulu un reakciju stereoķīmiju"<ref name="1975.gads" />|| [[Attēls:Vladimir Prelog ETH-Bib Portr 00214.jpg|100px]] |- | 1976 || [[Viljams Lipskombs]]<br />(1919—2011)|| {{USA}} || "par pētījumiem par borānu struktūru, kas izgaismo ķīmiskās savienošanas problēmas"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1976/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1976|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:William n lipscomb jr.jpg|100px]] |- | 1977 || [[Iļja Prigožins]]<br />(1917—2003) || {{BEL}}<br />(dzimis [[Maskava|Maskavā]], {{karogs|Krievijas Impērija}}) || "par viņa ieguldījumu nesabalansētā termodinamikā, īpaši par izkliedējošo struktūru teoriju"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1977/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1977|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Ilya Prigogine 1977c.jpg|100px]] |- | 1978 || [[Pīters Mičels]]<br />(1920—1992)|| {{GBR}} || "par viņa ieguldījumu izpratnes veidošanā par bioloģisko enerģijas pārnesi, formulējot ķīmisko osmotisko teoriju"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1978/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1978|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| |- | rowspan=2| 1979 || [[Herberts Brauns]]<br />(1912—2004) || {{USA}}<br />(dzimis [[Londona|Londonā]], {{GBR}}) || rowspan=2|"par boru un fosforu saturošu savienojumu izmantošanu, attiecīgi attīstot tos kā nozīmīgus reaģentus organiskajā sintēzē"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1979/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1979|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| |- | [[Georgs Vitigs]]<br />(1897—1987) || {{karogs|Rietumvācija}} || |- | rowspan=3| 1980 || [[Pols Bergs]]<br />(dzimis 1926. gadā) || {{USA}} || "par fundamentāliem nukleīnskābju bioķīmijas pētījumiem, īpaši ņemot vērā rekombinanto DNS"<ref name="1980.gads">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1980/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1980|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Paul Berg in 1980.jpg|100px]] |- | [[Volters Gilberts]]<br />(dzimis 1932. gadā) || {{USA}} || rowspan=2|"par viņu ieguldījumu bāzes secību noteikšanā nukleīnskābēs"<ref name="1980.gads" />|| [[Attēls:WalterGilbert2.jpg|100px]] |- | [[Frederiks Sengers]]<br />(1918—2013) || {{GBR}} || [[Attēls:Frederick Sanger2.jpg|100px]] |} === 1981—1990 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | rowspan=2| 1981 || [[Keniči Fukui]]<br />(1918—1998) || {{JAP}} || rowspan=2|"par viņu neatkarīgi izstrādātajām teorijām, kas attiecas uz ķīmisko reakciju gaitu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1981/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1981|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Kenichi Fukui.jpg|100px]] |- | [[Roalds Hofmans]]<br />(dzimis 1937. gadā) || {{USA}}<br />(dzimis [[Zoločiva|Zoločivā]], {{POL}},<br />tagad {{UKR}}) || [[Attēls:Roald Hoffmann.jpg|100px]] |- | 1982 || [[Ārons Klugs]]<br />(1926—2018) || {{GBR}}<br />(dzimis [[Žeiva|Žeivā]], {{LTU}}) || "par kristalogrāfiskās elektronu mikroskopijas izstrādi un bioloģiski svarīgu [[Hromatīns|nukleīnskābju-olbaltumvielu kompleksu]] strukturālo noskaidrošanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1982/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1982|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:Aaron Klug 1979.jpg|100px]] |- | 1983 || [[Henrijs Taube]]<br />(1915—2005) || {{USA}}<br />(dzimis [[Saskatūna|Saskatūnā]], {{CAN}}) || "par viņa darbu pie elektronu pārnešanas reakciju mehānismiem, īpaši metālu kompleksos"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1983/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1983|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:Henry Taube - HD.3F.005 (11086397086).jpg|100px]] |- | 1984 || [[Roberts Brūss Merifīlds]]<br />(1921—2006) || {{USA}} || "par cietās matricas ķīmiskās sintēzes metodoloģijas izstrādi"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1984/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1984|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:R. B. Merrifield.jpg|100px]] |- | rowspan=2| 1985 || [[Herberts Hauptmans]]<br />(1917—2011) || {{USA}} || rowspan=2|"par izciliem sasniegumiem tiešu kristālu struktūru noteikšanas metožu izstrādē"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1985/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1985|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:Herbert Hauptman - UB 2009.jpg|100px]] |- | [[Džeroms Karls]]<br />(1918—2013) || {{USA}} || [[Attēls:Jerome Karle, 2009.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 1986 || [[Dadlijs Heršbahs]]<br />(dzimis 1932. gadā) || {{USA}} || rowspan=3|"par viņu ieguldījumu ķīmisko elementāro procesu dinamikā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1986/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1986|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:Herschbach cropped.JPG|100px]] |- | [[Juaņs Lī]]<br />(dzimis 1936. gadā) ||{{USA}}<br />(dzimis [[Taivāna (sala)|Taivānā]]) || |- |[[Džons Polaņi]]<br />(dzimis 1929. gadā) || {{CAN}} || [[Attēls:John Polanyi.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 1987 || [[Donalds Krams]]<br />(1919—2001) || {{USA}} ||rowspan=3| "par molekulu ar struktūrai specifisku, augstas selektivitātes mijiedarbību izstrādi un izmantošanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1987/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1987|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || |- |[[Žans-Marī Lehs]]<br />(dzimis 1939. gadā) || {{FRA}} || [[Attēls:Bundesarchiv B 145 Bild-F088117-0003, Jean-Marie Lehn.jpg|100px]] |- |[[Čārlzs Pedersens]]<br />(1904—1989) || {{USA}}<br />(dzimis [[Pusana|Pusanā]], [[Koreja|Korejā]]) || |- |rowspan=3| 1988 || [[Johans Deizenhofers]]<br />(dzimis 1943. gadā) || [[Rietumvācija]]||rowspan=3| "par fotosintētiskās reakcijas centra trīsdimensiju struktūras noteikšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1988/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1988|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || |- |[[Roberts Hūbers]]<br />(dzimis 1937. gadā) || [[Rietumvācija]]||[[Attēls:Robert Huber.JPG|100px]] |- |[[Hartmuts Mičels]]<br />(dzimis 1948. gadā) || [[Rietumvācija]]||[[Attēls:Michel, Hartmut (1948).jpg|100px]] |- |rowspan=2| 1989 || [[Sidnijs Altmans]]<br />(1939—2022) || {{CAN}} / {{USA}} ||rowspan=2|"par RNS katalītisko īpašību atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1989/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1989|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:Sidney Altman crop.jpg|100px]] |- |[[Tomass Kečs]]<br />(dzimis 1947. gadā) || {{USA}} || [[Attēls:Thomas r. cech.jpg|100px]] |- |1990 || [[Eliass Džeimss Korijs]]<br />(dzimis 1928. gadā) || {{USA}} ||"par organiskās sintēzes teorijas un metodoloģijas izstrādi"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1990/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1990|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:E.J.Coreyx240.jpg|100px]] |} === 1991—2000 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- | 1991 || [[Ričards Ernsts]]<br />(1933—2021) || {{CHE}} ||"par ieguldījumu augstas izšķirtspējas [[Kodolu magnētiskā rezonanse|kodola magnētiskās rezonanses]] (KMR) spektroskopijas metodoloģijas izstrādē"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1991/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1991|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:Richard R Ernst.jpg|100px]] |- |1992 ||[[Rūdolfs Markuss]]<br />(dzimis 1923. gadā) || {{USA}}<br />(dzimis [[Monreāla|Monreālā]], {{CAN}}) ||"par viņa ieguldījumu elektronu pārnešanas reakciju teorijā ķīmiskajās sistēmās"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1992/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1992|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:Prof. Dr. Rudolph A. Marcus.jpg|100px]] |- |rowspan=2| 1993 || [[Kerijs Muliss]]<br />(1944—2019) || {{USA}}) ||"par ieguldījumu metožu pilnveidošanā ķīmijā, kuras pamatā ir DNS, par [[polimerāzes ķēdes reakcija]]s (PĶR) metodes izgudrojumu"<ref name="1993.gads">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1993/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1993|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:Kary Mullis.jpg|100px]] |- |[[Maikls Smits]]<br />(1932—2000) || {{CAN}}<br />(dzimis [[Blekpūla|Blekpūlā]], {{GBR}}) ||"par ieguldījumu metožu pilnveidošanā ķīmijā, kuras pamatā ir DNS, par viņa būtisko ieguldījumu uz oligonukleotīdu balstītas, lokāli orientētas [[mutaģenēze]]s izveidē un tās attīstībā olbaltumvielu pētījumos""<ref name="1993.gads" /> || |- |1994 || [[Džordžs Olā]]<br />(1927—2017) || {{USA}}<br />(dzimis [[Budapešta|Budapeštā]], {{HUN}}) ||"par ieguldījumu [[karbokatjoni|karbokatjonus]] ķīmijā"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1994/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1994|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:Oláh György előadása 8299.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 1995 || [[Pauls Krutzens]]<br />(1933—2021) || {{NED}} || rowspan=3| "par darbu atmosfēras ķīmijā, jo īpaši attiecībā uz ozona veidošanos un sadalīšanos"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1995/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1995|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:Paul Jozef Crutzen 128.jpg|100px]] |- |[[Mario Molina]]<br />(1943—2020) || {{USA}}<br />(dzimis [[Mehiko]], {{MEX}}) || [[Attēls:Mario Molina 1c389 8387.jpg|100px]] |- |[[Frenks Roulends]]<br />(1927—2012) || {{USA}} || [[Attēls:F. Sherwood Rowland.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 1996 || [[Roberts Kērls]]<br />(1933—2022) || {{USA}} ||rowspan=3| "par [[Fullerēns|fullerēnu]] atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1996/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1996|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:Robert Curl crop 2009 CHAO.jpg|100px]] |- |[[Harolds Kroto]]<br />(1939—2016) || {{GBR}} || [[Attēls:Harold Kroto 1c389 8471.sweden.jpg|100px]] |- |[[Ričards Smallijs]]<br />(1943—2005) || {{USA}} || |- |rowspan=3| 1997 || [[Pols Boijers]]<br />(1918—2018)|| {{USA}} ||rowspan=2| "par fermentatīvā mehānisma, kas ir pamatā adenozīna trifosfāta (ATF) sintēzei, noskaidrošanu"<ref name="1997.gads">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1997/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1997|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:Paul D. Boyer.jpg|100px]] |- |[[Džons Volkers]]<br />(dzimis 1941. gadā) || {{GBR}} || [[Attēls:John Ernest Walker.jpg|100px]] |- |[[Jenss Skou]]<br />(1918—2018) || {{DEN}} ||"par pirmā jonu transportējošā enzīma Na⁺/K⁺-ATPase atklāšanu"<ref name="1997.gads" />|| [[Attēls:Skou2008crop.jpg|100px]] |- |rowspan=2| 1998 || [[Valters Kons]]<br />(1923—2016) || {{USA}}<br />(dzimis [[Vīne|Vīnē]], {{AUT}}) ||"par [[blīvuma funkcionāļa teorija]]s attīstīšanu"<ref name="1998.gads">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1998/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1998|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:WalterKohnGraz21042006 1.jpg|100px]] |- |[[Džons Popls]]<br />(1925—2004)|| {{GBR}} || "par skaitļošanas metožu attīstību kvantu ķīmijā"<ref name="1998.gads" /> || [[Attēls:John Anthony Pople.png|100px]] |- | 1999 || [[Ahmeds Zeveils]]<br />(1946—2016) || {{EGY}} / {{USA}} ||"par viņa pētījumiem par ķīmisko reakciju pārejas stāvokļiem, izmantojot femtosekundes spektroskopiju"<ref name="the-nobel-prize-in-chemistry-1999">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/1999/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 1999|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:Ahmed Zewail (2010).jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2000 || [[Alans Hīgers]]<br />(dzimis 1936. gadā) || {{USA}} ||rowspan=3| "par elektrovadošu polimēru atklāšanu un attīstību"<ref name="the-nobel-prize-in-chemistry-1999" /> || [[Attēls:Heeger, Alan J. (1936).jpg|100px]] |- |[[Alans Makdiarmids]]<br />(1927—2007) || {{USA}} / {{NZL}}<br />(dzimis [[Māstertona|Māstertonā]], {{NZL}}) || [[Attēls:Alan MacDiarmid 2005.017.004e crop.tif|100px]] |- |[[Hideki Širakava]]<br />(dzimis 1936. gadā) || {{JPN}} || [[Attēls:Hideki Shirakawa 20011212.jpg|100px]] |} === 2001—2010 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- |rowspan=3| 2001 || [[Viljams Stendišs Noulss]]<br />(1917—2012) || {{USA}} ||rowspan=2|"par darbu pie hirāli katalizētām hidrogenēšanas reakcijām"<ref name="2001.gads">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2001/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2001|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || |- |[[Rjodži Nojori]]<br />(dzimis 1938. gadā) || {{JPN}} ||[[Attēls:Rioji Noyori.jpg|100px]] |- |[[Karls Berijs Šārpless]]<br />(dzimis 1941. gadā) || {{USA}}||"par viņa darbu pie hirāli katalizētām oksidācijas reakcijām"<ref name="2001.gads" /> ||[[Attēls:Barry Sharpless 02.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2002 || [[Džons Fenns]]<br />(1917—2010) || {{USA}} ||rowspan=2|"par bioloģisko makromolekulu identifikācijas un struktūras analīzes metožu izstrādi, par mīksto desorbcijas jonizācijas metožu izstrādi bioloģisko makromolekulu masas spektrometriskajai analīzei"<ref name="2002.gads">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2002/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2002|publisher=Nobelprize.org}}</ref> ||[[Attēls:John B Fenn01.jpg|100px]] |- |[[Koiči Tanaka]]<br />(dzimis 1959. gadā) || {{JPN}} ||[[Attēls:Koichi Tanaka 2003.jpg|100px]] |- |[[Kurts Vultrihs]]<br />(dzimis 1938. gadā) || {{CHE}} ||"par bioloģisko makromolekulu identifikācijas un struktūras analīzes metožu izstrādi, par kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopijas izstrādi bioloģisko makromolekulu trīsdimensiju struktūras noteikšanai šķīdumā"<ref name="2002.gads" /> || [[Attēls:Kurt-Wuethrich.jpg|100px]] |- |rowspan=2| 2003 || [[Pīters Agrs]]<br />(dzimis 1949. gadā) || {{USA}} ||"par atklājumiem attiecībā uz kanāliem šūnu membrānās, par [[akvaporīni|ūdens kanālu]] atklāšanu"<ref name="2003.gads">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2003/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2003|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:Peter Agre.jpg|100px]] |- |[[Roderiks Makinons]]<br />(dzimis 1956. gadā) || {{USA}} ||"par atklājumiem attiecībā uz kanāliem šūnu membrānās, par jonu kanālu strukturāliem un mehāniskiem pētījumiem"<ref name="2003.gads" /> ||[[Attēls:Roderick MacKinnon, M.D..jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2004 || [[Ārons Cehanovers]]<br />(dzimis 1947. gadā) || {{ISR}} ||rowspan=3|"par atklājumu saistībā ar [[Proteasoma|olbaltumvielu noārdīšanas]] ar [[Ubikvitīns|ubikvitīna]] starpniecību"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2004/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2004|publisher=Nobelprize.org}}</ref> || [[Attēls:Nobel2004chemistrylaurets-Ciehanover.jpg|100px]] |- |[[Ābrams Herško]]<br />(dzimis 1937. gadā) || {{ISR}}<br />(dzimis [[Karcaga|Karcagā]], {{HUN}}) ||[[Attēls:Nobel2004chemistrylaurets-Hershko.jpg|100px]] |- |[[Ērvins Rozs]]<br />(1926–2015) || {{USA}} ||[[Attēls:Nobel2004chemistrylaurets-Rose.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2005 || [[Īvs Šovēns]]<br />(1930—2015) || {{FRA}} ||rowspan=3|"par metatēzes metodes izstrādi organiskajā sintēzē"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2005/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2005|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Chauvin, Yves (1930-2015).jpg|100px]] |- |[[Roberts Grabss]]<br />(1942–2021) || {{USA}} || [[Attēls:Robert Grubbs.jpg|100px]] |- |[[Ričards Šroks]]<br />(dzimis 1945. gadā) || {{USA}} || [[Attēls:R. Schrock 2012b.jpg|100px]] |- | 2006 || [[Rodžers Kornbergs]]<br />(dzimis 1947. gadā) || {{USA}} ||"par viņa pētījumiem par eikariotu transkripcijas molekulārajiem pamatiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2006/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2006|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Roger.Kornberg.JPG|100px]] |- | 2007 || [[Gerhards Ertls]]<br />(dzimis 1936. gadā) || {{DEU}} ||"par ķīmisko procesu pētījumiem uz cietām virsmām"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2007/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2007|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Prof Ertl-Portrait.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2008 || [[Osamu Šimomura]]<br />(1928—2018) || {{USA}}<br />(dzimis [[Kioto]], {{JPN}}) ||rowspan=3| "par [[zaļi fluorescējošais proteīns|zaļi fluorescējošā proteīna]] atklāšanu un attīstību"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2008/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2008|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Osamu Shimomura-press conference Dec 06th, 2008-2.jpg|100px]] |- |[[Mārtins Čalfijs]]<br />(dzimis 1947. gadā) || {{USA}} || [[Attēls:Martin Chalfie-press conference Dec 07th, 2008-4.jpg|100px]] |- |[[Rodžers Tsiens]]<br />(1952—2016) || {{USA}} || [[Attēls:Roger Tsien-press conference Dec 07th, 2008-2.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2009 || [[Venkatramans Ramakrišnans]]<br />(dzimis 1952. gadā) || {{USA}}<br />(dzimis [[Tamilnāda|Tamilnādā]], {{IND}}) ||rowspan=3| "par [[ribosoma]]s struktūras un funkcijas pētījumiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2009/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2009|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Nobel Prize 2009-Press Conference KVA-04.jpg|100px]] |- |[[Tomass Steics]]<br />(1940—2018) || {{USA}} || [[Attēls:Nobel Prize 2009-Press Conference KVA-10.jpg|100px]] |- |[[Ada Jonata]]<br />(dzimusi 1939. gadā) || {{ISR}} || [[Attēls:Nobel Prize 2009-Press Conference KVA-15.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2010 || [[Ričards Heks]]<br />(1931—2015) || {{USA}} ||rowspan=3| "par pallādija katalizētiem šķērssavienojumiem organiskajā sintēzē"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2010/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2010|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Richard F. Heck2010.jpg|100px]] |- |[[Eiči Negiši]]<br />(1935—2021) || {{JPN}} || [[Attēls:Nobel Prize 2010-Press Conference KVA-DSC 7398.jpg|100px]] |- |[[Akira Suzuki]]<br />(dzimis 1930. gadā) || {{JPN}} || [[Attēls:Nobel Prize 2010-Press Conference KVA-DSC 7383.jpg|100px]] |} === 2011—2020 === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- |2011 ||[[Dens Šehtmans]]<br />(dzimis 1941. gadā) || {{ISR}} || "par [[kvazikristāli|kvazikristālu]] atklāšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2011/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2011|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Nobel Prize 2011-Nobel interviews KVA-DSC 8039.jpg|100px]] |- |rowspan=2| 2012 || [[Braiens Kobilka]]<br />(dzimis 1955. gadā) || {{USA}} ||rowspan=2| "par veiktajiem [[Ar G proteīniem saistītie receptori|ar G-proteīnu saistītu receptoru]] pētījumiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2012/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2012|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Brian Kobilka (649437151).jpg|100px]] |- |[[Roberts Lefkovics]]<br />(dzimis 1943. gadā) || {{USA}} || [[Attēls:Lefkowitz3.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2013 || [[Mārtins Karpluss]]<br />(1930—2024) || {{USA}}<br />(dzimis [[Vīne|Vīnē]], {{AUT}}) ||rowspan=3| "par daudzlīmeņu modeļu izstrādi sarežģītām ķīmiskām sistēmām"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2013/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2013|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Martin Karplus Nobel Prize 22 2013.jpg|100px]] |- |[[Mihaels Levits]]<br />(dzimis 1947. gadā) || {{USA}} / {{GBR}} / {{ISR}}<br />(dzimis [[Pretorija|Pretorijā]], {{RSA}}) || [[Attēls:Michael Levitt.jpg|100px]] |- |[[Arjē Varšels]]<br />(dzimis 1940. gadā) || {{USA}} / {{ISR}}|| [[Attēls:AW TW PS.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2014 || [[Ēriks Becigs]]<br />(dzimis 1960. gadā) || {{USA}} ||rowspan=3| "par superizšķirtspējīgas fluorescences mikroskopijas izstrādi"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2014/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2014|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Eric Betzig.jpg|100px]] |- |[[Štefans Hells]]<br />(dzimis 1962. gadā) || {{DEU}}<br />(dzimis {{ROU}}) ||[[Attēls:Stefan W Hell.jpg|100px]] |- |[[Viljams Mērners]]<br />(dzimis 1953. gadā) ||{{USA}} ||[[Attēls:WE Moerner.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2015 || [[Tomass Lindāls]]<br />(dzimis 1938. gadā) ||{{SWE}} || rowspan=3| "par [[DNS reparācija]]s mehāniskiem pētījumiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2015/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2015|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Tomas Lindahl 0209.jpg|100px]] |- |[[Pols Modrihs]]<br />(dzimis 1946. gadā) ||{{USA}} || [[Attēls:Paul L. Modrich 0151.jpg|100px]] |- |[[Azizs Sandžars]]<br />(dzimis 1946. gadā) ||{{USA}} / {{TUR}} || [[Attēls:Aziz Sancar 0176.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2016 || [[Žans Pjērs Sovažs]]<br />(dzimis 1944. gadā) ||{{FRA}} || rowspan=3| "par [[Molekulārās mašīnas|molekulāro mašīnu]] projektēšanu un sintēzi"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2016/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2016|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Jean-Pierre Sauvage.jpg|100px]] |- |[[Freizers Stodarts]]<br />(1942—2024) ||{{GBR}} / {{USA}} || [[Attēls:Nobel Laureates 0953 (31117136180).jpg|100px]] |- |[[Bernards Ferings]]<br />(dzimis 1951. gadā) ||{{NED}} || [[Attēls:FeringaWiki.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2017 || [[Žaks Djubošē]]<br />(dzimis 1942. gadā) ||{{CHE}} || rowspan=3| "par [[krioelektroniskā mikroskopija|krioelektroniskās mikroskopijas]] izstrādi šķīduma biomolekulu augstas izšķirtspējas struktūras noteikšanai"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2017/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2017|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Jacques Dubochet D81 4506 (38005029785).jpg|100px]] |- |[[Joahims Franks]]<br />(dzimis 1940. gadā) ||{{USA}} / {{DEU}}|| [[Attēls:Joachim Frank EM1B8792 (27115577469).jpg|100px]] |- |[[Ričards Hendersons]]<br />(dzimis 1945. gadā) ||{{GBR}} || [[Attēls:Richard Henderson D81 4486 (38005042695).jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2018 || [[Frānsesa Ārnolda]]<br />(dzimusi 1956. gadā) ||{{USA}} || "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem"<ref name="2018.gads">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2018/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2018|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Frances Arnold 2012.png|100px]] |- |[[Džordžs Smits]]<br />(dzimis 1941. gadā) ||{{USA}}|| rowspan=2|"par peptīdu un antivielu [[fāgu displejs|fāgu displeja]] metodi"<ref name="2018.gads" /> ||[[Attēls:George Smith EM1B5849 (31295409687).jpg|100px]] |- |[[Gregorijs Vinters]]<br />(dzimis 1951. gadā) ||{{GBR}} || [[Attēls:Gregory Winter in the Master's Garden at Trinity College by Aga Machaj .jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2019 || [[Džons Gudinafs]]<br />(dzimis 1922. gadā) ||{{USA}} || rowspan=3| "par [[litija jonu baterijas|litija jonu bateriju]] izstrādi"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2019/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2019|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:John B. Goodenough (cropped).jpg|100px]] |- |[[Stenlijs Vaitingems]]<br />(dzimis 1941. gadā) ||{{GBR}} / {{USA}}||[[Attēls:Stanley Whittingham 2019.jpg|100px]] |- |[[Akira Josino]]<br />(dzimis 1948. gadā) ||{{JPN}} || [[Attēls:Akira Yoshino cropped 3 Akira Yoshino 201910.jpg|100px]] |- |rowspan=2| 2020 || [[Emanuela Šarpentjē]]<br />(dzimusi 1968. gadā) ||{{FRA}} || rowspan=2|"par [[gēnu rediģēšana]]s [[CRISPR gēnu rediģēšana|metodi]]"<ref name="2020.gads">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2020/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2020|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Emmanuelle Charpentier.jpg|100px]] |- |[[Dženifera Daudna]]<br />(dzimusi 1964. gadā) ||{{USA}}|| [[Attēls:Professor Jennifer Doudna ForMemRS.jpg|100px]] |} === 2021—pašlaik === {|class="wikitable" |- ! Gads ! Laureāti ! Valsts<ref name="Land"/> ! Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva ! Attēls |- |rowspan=2| 2021 || [[Benjamins Lists]]<br />(dzimis 1968. gadā) ||{{DEU}} || rowspan=2|"par asimetriskas organokatalīzes attīstīšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2021/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2021|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Benjamin List Gottfried Wilhelm Leibniz-Preis award.jpg|100px]] |- |[[Deivids Makmilans]]<br />(dzimis 1968. gadā) ||{{GBR}}<br />{{USA}}||[[Attēls:David MacMillan (cropped).jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2022 || [[Karolīna Bertoci]]<br />(dzimusi 1966. gadā) ||{{USA}} || rowspan=3|"par "klikšķa ķīmijas" un bioortogonālās ķīmijas attīstīšanu"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2022/summary/|title=The Nobel Prize in Chemistry 2022|publisher=Nobelprize.org}}</ref>|| [[Attēls:Carolyn Bertozzi IMG 9384.jpg|100px]] |- |[[Mortens Meldāls]]<br />(dzimis 1954. gadā) ||{{DEN}}|| [[Attēls:MortenMeldal23 (cropped).jpg|100px]] |- |[[Karls Berijs Šārpless]]<br />(dzimis 1941. gadā) ||{{USA}}||[[Attēls:Barry Sharpless 02.jpg|100px]] |- |rowspan=3| 2023 || [[Mungi Bavendi]]<br />(dzimis 1961. gadā) ||{{USA}}<br>{{FRA}}<br>{{Tunisija}}|| rowspan=3|"par kvantu punktu atklāšanu un sintēzi"<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Chemistry 2023 |url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2023/summary/ |access-date=2023-10-04 |website=NobelPrize.org |language=en}}</ref>||[[Attēls:US Embassy Sweden 2023 Nobel Reception (53390424864) (cropped).jpg|100px]] |- |[[Luiss Bruss]]<br />(dzimis 1943. gadā) ||{{USA}}||[[Attēls:Louis E Brus.jpg|100px]] |- |[[Aleksejs Jekimovs]]<br />(dzimis 1945. gadā) ||{{RUS}}||[[Attēls:US Embassy Sweden 2023 Nobel Reception (53390424929) (cropped).jpg|100px]] |- | rowspan="3" |2024|| [[Deivids Beikers]]<br>(dzimis 1962. gadā)|| {{USA}}||"par proteīnu skaitļošanas dizainu"<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Prize in Chemistry 2024 |url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2024/summary/ |access-date=2024-10-09 |website=NobelPrize.org |language=en |archive-date=October 9, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241009100927/https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2024/summary/ |dead-url=no }}</ref>||[[Attēls:DBaker SparkPlugMtn July2013.JPG|100px]] |- | [[Demiss Hasabiss]]<br>(dzimis 1976)|| {{GBR}}||rowspan="2"|“par proteīnu struktūras prognozēšanu”||[[Attēls:Demis Hassabis Royal Society.jpg|100px]] |- |[[Džons Džampers]]<br>(dzimis 1985) | {{USA}}||[[Attēls:John M Jumper Google DeepMind (14 Sep 2024) - img 02.jpg|100px]] |} == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/ Nobela prēmija ķīmijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180815003835/https://www.nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/ |date={{dat|2018|08|15||bez}} }} {{en ikona}} {{Nobela prēmija}} {{Nobela prēmija ķīmijā}} [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|*]] alp2kamvez7isld3u9cwctjtxbpijjl 0 330956 4297082 4291374 2025-06-20T11:10:22Z Uldis s 26307 Pievienots 2025. gada Cairns Cup rezultāts 4297082 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Taņa Džunji | vārds_orig = ''谭中怡'' | attēls = TanZhongyi23.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Taņa Džunji 2023. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1991 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Ķīna|Čuncjina}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{CHN}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Taņa Džunji''' ({{val|zh|谭中怡}}, {{zh-p|Tan Zhongyi}}; dzimusi {{dat|1991|5|29}} [[Čuncjina|Čuncjinā]]) ir [[Ķīna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2009). 16. Pasaules čempione šahā (03.03.2017 - 18.05.2018). == Biogrāfija == No 2000. līdz 2003. gadam četras reizes piedalījusies Pasaules junioru šaha čempionātos: 2000. gadā uzvarējusi U10 vecuma grupā, 2001. gadā atkārtojusi šo panākumu, 2002. gadā uzvarējusi U12 vecuma grupā, bet 2003. gadā U12 vecuma grupā izcīnījusi bronzas medaļu. 2004. gadā [[Elista|Elistā]] debitējusi [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātā]] pēc [[izslēgšanas sistēma]]s, kur jau 1. kārtā zaudējusi [[Antoaneta Stefanova|Antoanetai Stefanovai]].<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches]</ref> 2008. gadā [[Naļčika|Naļčikā]] [[2008. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Tanja Sačdeva|Tanju Sačdevu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Pīa Kramlinga]]i.<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a8wo$wix.htm 2008 FIDE Knockout Matches]</ref> 2008. gadā bijusi bronzas laureāte Ķīnas sieviešu šaha čempionātā. 2011. gadā [[Universiāde|Universiādē]] [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]] izcīnījusi zelta medaļu. 2012. gadā izcīnījusi bronzas medaļu [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas sieviešu šaha čempionātā]] un kļuvusi par Pasaules studenšu šaha čempioni [[Gimarainša|Gimarainšā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess.wuc2012.uminho.pt/news-show.php?id=14 |title=WUC Chess 2012 |access-date={{dat|2016|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304113023/http://chess.wuc2012.uminho.pt/news-show.php?id=14 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 2013. gadā Āzijas sieviešu šaha čempionātā ieņēmusi otro vietu, bet Universiādē [[Kazaņa|Kazaņā]] ieguvusi bronzas medaļu. 2014. gadā atkārtoti kļuvusi par Āzijas sieviešu šaha čempionāta bronzas medaļnieci.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessdom.com/irine-kharisma-sukandar-and-yu-yangyi-are-asian-continental-champions/ |title=Irine Kharisma Sukandar and Yu Yangyi are Asian Continental Champions |access-date={{dat|2016|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160810001035/http://www.chessdom.com/irine-kharisma-sukandar-and-yu-yangyi-are-asian-continental-champions/ |archivedate={{dat|2016|08|10||bez}} }}</ref> Sekmīgi pārstāvējusi Ķīnas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 3 reizes (2008, 2014-2016). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta ([[42. šaha olimpiāde|2016]]) un sudraba ([[41. šaha olimpiāde|2014]]) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta ([[42. šaha olimpiāde|2016]]) medaļu;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/nv1rxvhb.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Tan Zhongyi]</ref> * Āzijas komandu šaha čempionātos piedalījusies 3 reizes (2012-2016). Komandu vērtējumā izcīnījusi 2 zelta (2012, 2016) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta (2014) un 2 sudraba (2012, 2016) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playerss/kwasso28.html OlimpBase :: Women's Asian Team Chess Championship :: Tan Zhongyi]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 6 reizes (2009-2019). Komandu vērtējumā izcīnījusi 2 zelta (2011, 2019), 2 sudraba (2013, 2017) un bronzas (2015) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi 3 zelta (2009, 2011, 2013) medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/kwasso28.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Tan Zhongyi]</ref> [[Attēls:Tan Zhongyi receives her medal (29774252366).jpg|200px|left|thumb|Taņa Džunji [[42. šaha olimpiāde|42. šaha olimpiādē]] (2016) saņem individuālo zelta medaļu]] Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2009. gadā Taņai Džunji piešķīra starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8603642&title=WGM&pb=24 |title=80th FIDE Congress 2009, 11-18 October 2009, Halkidiki, GRE |access-date={{dat|2016|09|16||bez}} |archive-date={{dat|2017|02|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170226101447/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=8603642&title=WGM&pb=24 }}</ref> 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Sabina Frančeska Foišora|Sabinu Frančesku Foišoru]], 2. kārtā uzvarējusi [[Anna Ušeņina|Annu Ušeņinu]], 3. kārtā uzvarējusi [[Padminī Routa|Padminī Routu]], ceturtdaļfinālā uzvarējusi [[Dzjui Veņdzjuņa|Dzjui Veņdzjuņu]], pusfinālā uzvarējusi [[Dronavalli Hārika|Dronavalli Hāriku]], bet finālā uzvarējusi [[Anna Muzičuka|Annu Muzičuku]] ar 3½:2½ un kļuvusi par Pasaules čempioni šahā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|03|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2018. gada maijā [[Šanhaja|Šanhajā]] un [[Čuncjina|Čuncjinā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|mačā par Pasaules čempiones šahā nosaukumu]] ar 4½:5½ zaudējusi savai tautietei Dzjui Veņdzjuņai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://china2018.fide.com/ |title=FIDE Womens World Chess Championship Match 2018 |access-date={{dat|2018|05|18||bez}} |archive-date={{dat|2018|05|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180520232308/http://china2018.fide.com/ }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Suņa Fanhui|Suņu Fanhui]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Gulruhbegima Tohirdžonova|Gulruhbegimai Tohirdžonovai]].<ref>[https://ugra2018.fide.com/pairings/ Women’s World Championship 2018]</ref> 2019. gadā [[Kazaņa|Kazaņā]] kopā ar [[Katerina Lagno|Katerinu Lagno]] dalījusi 3.-4. vietu [[2020. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|pretendenšu turnīrā]] (uzvarēja [[Aleksandra Gorjačkina]]).<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/candidates_women19 ChessPro. Турнир претенденток. Казань, Россия 2019. Все о турнире]</ref> 2021. gada maijā uzvarējusi Ķīnas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://chess-results.com/tnr559816.aspx?lan=1&art=4 2021 China chess championship (Women)]</ref> 2021. gada augustā [[Soči|Sočos]] izcīnījusi 3. vietu FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm un nodrošinājusi tiesības spēlēt pretendenšu turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldcup-results.fide.com/results |title=Tournament tree – FIDE World Cup 2021 |access-date={{dat|2021|08|04||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210812195433/https://worldcup-results.fide.com/results }}</ref> 2022. gada septembrī [[Astana|Astanā]] ierindojusies 8. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr676619.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix Series 2022-2023 - 1st Leg - Nur-Sultan (Astana) KAZ]</ref> 2022. gada novembrī [[Dzjansu]] uzvarējusi Ķīnas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://www.fide.com/news/2084 Chinese Championship 2022: Dai Changren and Tan Zhongyi win titles]</ref> 2022. gada novembrī un decembrī [[Hiva|Hivā]] [[2023. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|ceturtdaļfināla pretendenšu mačā]] uzvarējusi [[Katerina Lagno|Katerinu Lagno]] ar rezultātu 4½:3½, un pusfināla mačā bijusi pārāka par [[Aleksandra Gorjačkina|Aleksandru Gorjačkinu]] ar rezultātu 2½:1½.<ref>[https://www.chess.com/events/2022-2023-fide-womens-candidates Women&#039;s Candidates Tournament 2022-2023: All The Information - Chess.com]</ref> 2023. gada aprīlī [[Čuncjina|Čuncjinā]] pretendenšu turnīrā finālā zaudējusi [[Lei Tindzje]] ar rezultātu 1½:3½.<ref>[https://chess24.com/en/read/news/lei-tingjie-wins-the-fide-women-s-candidates Lei Tingjie wins the FIDE Women's Candidates]</ref> 2022. gada decembrī [[Almati]] uzvarējusi Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm, papildu mačā ar 1½:½ pieveicot [[Dinara Saduakasova|Dinaru Saduakasovu]],<ref>[http://chess-results.com/tnr706382.aspx?lan=1&art=4&flag=30 2022 FIDE World Rapid & Blitz Championship Rapid Women]</ref> bet Pasaules šaha ātrspēles čempionātā sievietēm dalījusi 3.-4. vietu.<ref>[http://chess-results.com/tnr706384.aspx?lan=1&art=4&fed=KAZ&flag=30 2022 FIDE World Rapid & Blitz Championship Blitz Women]</ref> 2023. gada februārī [[Minhene|Minhenē]] ierindojusies 7. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr724936.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women GP Series 2022-23 - Munich]</ref> 2023. gada maijā [[Nikosija|Nikosijā]] dalījusi 2.-4. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā (turnīrā uzvarēja [[Dinara Vāgnere]]).<ref>[https://womengrandprix.fide.com/standings Standings — FIDE Grand prix 2023]</ref> 2023. gada augustā [[Baku]] izcīnījusi 4. vietu FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm, pusfinālā piekāpjoties [[Aleksandra Gorjačkina|Aleksandrai Gorjačkinai]], bet mačā par 3. vietu - [[Anna Muzičuka|Annai Muzičukai]].<ref>[https://worldcup2023.fide.com/en/tree Women's Chess World Cup 2023]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] izcīnījusi 3. vietu "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm un iekļuvusi 2024. gada FIDE Pretendenšu turnīrā.<ref>[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&art=4&flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]</ref> 2024. gada aprīlī [[Toronto]] uzvarējusi [[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionāta pretendenšu turnīrā]] un izcīnījusi tiesības uz maču par Pasaules šaha čempiona nosaukumu ar [[Dzjui Veņdzjuņa|Dzjui Veņdzjuņu]].<ref>[https://chess-results.com/tnr918852.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women’s Candidates Tournament 2024]</ref> 2024. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējusi starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.fide.com/news/3080 Cairns Cup 2024: Tan Zhongyi clinch title]</ref> 2024. gada novembrī [[Šimkenta|Šimkentā]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://womengrandprix.fide.com/tpost/vbpz62rlz1-fide-wgp-shymkent-goryachkina-clinches-v FIDE WGP Shymkent: Goryachkina clinches victory]</ref> 2025. gada februārī [[Monako]] izcīnījusi 4. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1099307.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/2025 - Monaco]</ref> 2025. gada aprīlī [[Šanhaja|Šanhajā]] un [[Čuncjina|Čuncjinā]] [[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|mačā par Pasaules šaha čempiones nosaukumu]] ar 2½:6½ (+1, =3, -5) zaudējusi [[Dzjui Veņdzjuņa]]i.<ref>[https://www.chess.com/news/view/ju-wenjun-wins-5th-womens-world-chess-championship GM Ju Wenjun has beaten GM Tan Zhongyi 6.5-2.5 to win the 2025 FIDE Women]</ref> 2025. gada maijā [[Austrija|Austrijā]] izcīnījusi 3. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1169613.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/25 - 6th leg, Austria]</ref> 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 9. vietā starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&art=4 Cairns Cup 2025]</ref> == Personīgā dzīve == 2009. gadā absolvējusi Šanhajas Finanšu un ekonomikas universitātes Juridisko fakultāti.<ref>[https://law.sufe.edu.cn/law_en/3b/3b/c10001a146235/page.htm Tan Zhongyi, an outstanding alumnus of the School of Law]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 8603642 | chessgames = 51565 | 365chess = Zhongyi_Tan }} {{Pasaules čempiones šahā}} {{DEFAULTSORT:Džunji, Taņa}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čuncjinā dzimušie]] [[Kategorija:Ķīnas šahisti]] [[Kategorija:Pasaules čempiones šahā]] drxjivz71r1xiz91rglc8u8rhmgv737 0 336773 4297076 4279508 2025-06-20T11:06:55Z Uldis s 26307 Pievienots 2025. gada Cairns Cup rezultāts 4297076 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nana Dzagnidze | vārds_orig = ''ნანა ძაგნიძე'' | attēls = Fondation Neva Women's Grand Prix Geneva 11-05-2013 - Nana Dzagnidze.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Nana Dzagnidze 2008. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1987 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Kutaisi|td=Gruzija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GEO}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Nana Dzagnidze''' ({{val|ka|ნანა ძაგნიძე}}; dzimusi {{dat|1987|1|1}} [[Kutaisi]]) ir [[Gruzija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2008). == Biogrāfija == Daudzkārtējā Eiropas un Pasaules junioru šaha čempionātu laureāte, tajā skaitā sešas reizes uzvarējusi šajos turnīros: divas reizes [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātos]] (1997. gadā U10 vecuma grupā, 1999. gadā U12 vecuma grupā) un četras reizes Pasaules junioru šaha čempionātos (1999. gadā U12 vecuma grupā, 2001. gadā U16 vecuma grupā, 2003. gadā U18 vecuma grupā, 2003. gadā U20 vecuma grupā). 2002. gadā [[Maskava|Maskavā]] uzvarējusi starptautiskajā junioru šaha turnīrā. 2003. gadā [[Tbilisi]] uzvarējusi Gruzijas sieviešu šaha čempionātā. 2004. gadā [[Drēzdene|Drēzdenē]] ieņēmusi 5. vietu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā]] sievietēm<ref>[http://chess-results.com/tnr1651.aspx?tnr=1651&art=1&lan=1&turdet=YES&mm=1&m=1 5th European Individual Women's Chess Championship 2004]</ref> un atkārtoti uzvarējusi Gruzijas sieviešu šaha čempionātā. Divus gadus pēc kārtas uzvarējusi [[Atēnas|Atēnu]] starptautiskajā šaha turnīrā ''Acropolis'' (2007, 2008). 2010. gadā [[Armēnija]]s pilsētā Džermukā uzvarējusi ''Women's FIDE Grand Prix'' sērijas šaha turnīrā, bet 2012. gadā Tbilisi uzvarējusi ''ACP Women Cup'' sērijas šaha turnīrā.<ref>[http://chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=7938 Tbilisi: Dzagnidze beats Cramling in tiebreak, wins ACP Cup 2012]</ref> Piecas reizes uzvarējusi Eiropas sieviešu šaha klubu kausa izcīņā dažādu komandu sastāvos (2004, 2005, 2008, 2014, 2015).<ref>[http://www.olimpbase.org/playersb/iiyokcuf.html OlimpBase :: European Women's Chess Club Cup :: Nana Dzagnidze]</ref> Piedalījusies Pasaules šaha čempionātos sievietēm pēc [[izslēgšanas sistēma]]s, kuros [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2004. gadā]] 4. kārtā zaudējusi [[Antoaneta Stefanova|Antoanetai Stefanovai]],<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a4wo$wix.htm 2004 FIDE Knockout Matches]</ref> [[2006. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2006. gadā]] 2. kārtā zaudējusi [[Dzjui Veņdzjuņa|Dzjui Veņdzjuņai]],<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/a6wo$wix.htm 2006 FIDE Knockout Matches]</ref> bet [[2010. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2010. gadā]] 2. kārtā zaudējusi [[Almīra Skripčenko|Almīrai Skripčenko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |title=World Chess Championship (Women) 2010 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043223/http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2017. gadā]] [[Teherāna|Teherānā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Mona Haleda|Monu Haledu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Olga Zimina|Olgu Ziminu]], 3. kārtā uzvarējusi [[Šeņa Jana|Šeņu Janu]], bet ceturtdaļfinālā zaudējusi [[Dronavalli Hārika]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Jerisbele Miranda Ljanesa|Jerisbeli Mirandu Ljanesu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Lei Tindzje]].<ref>[https://ugra2018.fide.com/pairings/ Women’s World Championship 2018]</ref> 2017. gada aprīlī [[Rīga|Rīgā]] uzvarējusi [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm|Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/335/gruzijas-sahiste-dzagnidze-klust-par-riga-notikusa-eiropas-cempionata-uzvaretaju/ |title=Gruzijas šahiste Dzagnidze kļūst par Rīgā notikušā Eiropas čempionāta uzvarētāju (22.04.2017) |access-date=24.04.2017 |archive-date=05.08.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200805081827/https://sahafederacija.lv/raksti/335/gruzijas-sahiste-dzagnidze-klust-par-riga-notikusa-eiropas-cempionata-uzvaretaju/ }}</ref> 2018. gadā [[Visoke Tatri]] izcīnījusi otro vietu Eiropas individuālajā sieviešu šaha čempionāta.<ref>[http://chess-results.com/tnr338143.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 European Individual Women Chess Championship 2018 Slovakia]</ref> 2019. gadā [[Kazaņa|Kazaņā]] kopā ar [[Marija Muzičuka|Mariju Muzičuku]] dalījusi 5.-6. vietu [[2020. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|pretendenšu turnīrā]] (uzvarēja [[Aleksandra Gorjačkina]]).<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/candidates_women19 ChessPro. Турнир претенденток. Казань, Россия 2019. Все о турнире]</ref> 2020. gada februārī [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 7.-9. vietu starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=98600 Cairns Cup (2020)]</ref> 2020. gada martā [[Lozanna|Lozannā]] dalījusi 1.-2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_lausanne20 ChessPro. Women’s Grand Prix. Лозанна, Швейцария 2020. Все о турнире]</ref> 2021. gada jūnijā [[Gibraltārs|Gibraltārā]] ierindojusies 6. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr561909.aspx?lan=1&art=4&flag=30 Gibraltar FIDE Womens Grand Prix]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 18. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2023. gada februārī [[Minhene|Minhenē]] izcīnījusi 3. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr724936.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women GP Series 2022-23 - Munich]</ref> 2023. gada aprīlī [[Ņūdeli|Ņūdelī]] dalījusi 7.-9. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr742706.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2022/23 - Third Leg, New Delhi]</ref> 2023. gada maijā [[Nikosija|Nikosijā]] dalījusi 6.-9. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://womengrandprix.fide.com/standings Standings — FIDE Grand prix 2023]</ref> 2023. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 5. vietā sieviešu lielmeistaru starptautiskajā šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.uschesschamps.com/2023-cairns-cup-recap/2023-cairns-cup-day-9 2023 Cairns Cup - Day 9 | www.uschesschamps.com]</ref> 2024. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] dalījusi 3.-6. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.fide.com/news/3080 Cairns Cup 2024: Tan Zhongyi clinch title]</ref> 2024. gada augustā [[Tbilisi]] izcīnījusi 4. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr972809.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/25 - First Leg, Tbilisi]</ref> 2025. gada februārī ceturto reizi uzvarējusi Gruzijas šaha čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr1111229.aspx?lan=1&art=4 GEO Women 82nd Ch]</ref> 2025. gada martā [[Nikosija|Nikosijā]] ierindojusies 6. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1136814.aspx?lan=1&art=4 2025 Cyprus FIDE Women's Grand Prix 14-25 March 2025, Nicosia, Cyprus]</ref> 2025. gada maijā [[Austrija|Austrijā]] izcīnījusi 5. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1169613.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/25 - 6th leg, Austria]</ref> 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 4. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&art=4 Cairns Cup 2025]</ref> Pārstāvējusi Gruzijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 10 reizes (2004-2018, 2022-2024). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta ([[38. šaha olimpiāde|2008]]), sudraba ([[44. šaha olimpiāde|2022]]<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=GEO&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref>) un 2 bronzas ([[39. šaha olimpiāde|2010]], [[43. šaha olimpiāde|2018]]) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta (2014), sudraba (2012) un 2 bronzas ([[43. šaha olimpiāde|2018]], [[45. šaha olimpiāde|2024]]<ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=0&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref>) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/iiyokcuf.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Nana Dzagnidze]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 9 reizes (2003-2019). Komandu vērtējumā izcīnījusi 4 sudraba (2005, 2009, 2017, 2019) un 2 bronzas (2011, 2015) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta (2007), sudraba (2013) un bronzas (2011) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/iiyokcuf.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Nana Dzagnidze]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 4 reizes (2009-2013, 2017). Komandu vērtējumā izcīnījusi 2 bronzas (2011, 2017) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi 3 bronzas (2009, 2011 - divas) medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/iiyokcuf.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Nana Dzagnidze]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2004. gadā Dzagnidzei piešķīra starptautiskā meistara vīriešiem (IM), bet 2008. gadā - starptautiskā lielmeistara vīriešiem (GM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 13601903 | chessgames = 50064 | 365chess = Nana_Dzagnidze }} {{DEFAULTSORT:Dzagnidze, Nana}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] 1zkl7yo2rdrmalwpoc1wbovxvja3usy 0 337430 4297083 4261298 2025-06-20T11:10:55Z Uldis s 26307 Pievienots 2025. gada Cairns Cup rezultāts 4297083 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Nino Baciašvili | vārds_orig = ''ნინო ბაციაშვილი'' | attēls = 2022-Nino-Batsiashvili.JPG | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Nino Baciašvili 2022. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1987 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Batumi|td=Gruzija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GEO}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Nino Baciašvili''' ({{val|ka|ნინო ბაციაშვილი}}; dzimusi {{dat|1987|1|1}} [[Batumi]]) ir [[Gruzija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2008). == Biogrāfija == Vairākārt pārstāvējusi Gruziju Eiropas un Pasaules junioru šaha čempionātos dažādās vecuma grupās. Lielākais panākums sasniegts 2004. gadā Eiropas junioru šaha čempionātā U18 vecuma grupā, kad ieņemta 4. vieta. Tajā pašā gadā uzvarējusi Gruzijas junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā. 2006. gadā Gruzijas junioru šaha čempionātā ieņēmusi 2. vietu. 2012. gadā izcīnījusi bronzu Gruzijas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=8150 Georgian Women Championship 2012]</ref> 2015. gadā uzvarējusi Gruzijas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://www.chessdom.com/im-nino-batsiashvili-is-2015-georgian-champion-for-women/ IM Nino Batsiashvili is 2015 Georgian champion for women]</ref> Šo panākumu atkārtojusi 2018., 2020. un 2022. gadā.<ref>[http://chess-results.com/tnr645438.aspx?lan=1&art=4 GEO Women 79th Ch]</ref> 2008. gadā dalījusi pirmo vietu starptautiskajā šaha turnīrā Urmijā ([[Irāna]]). 2012. gadā uzvarējusi starptautiskajā šaha turnīrā Maskavā un dalījusi otro vietu [[Kristina Radzikovska|Kristīnas Radzikovskas]] memoriālā [[Varšava|Varšavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessarbiter.com/turnieje/2012/ti_2488/results.html?l=pl&tb=18_ |title=II Memoriał im. Krystyny Holuj-Radzikowskiej 2012 |access-date={{dat|2016|11|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150923202614/http://www.chessarbiter.com/turnieje/2012/ti_2488/results.html?l=pl&tb=18_ |archivedate={{dat|2015|09|23||bez}} }}</ref> Šajā memoriālā piedalījusies arī 2013. gadā, kad kopā ar [[Joanna Majdana-Gajevska|Joannu Majdanu-Gajevsku]] dalījusi pirmo vietu. 2014. gadā [[Bilbao]] un 2015. gadā [[Skopje|Skopjē]] uzvarējusi Eiropas šaha klubu kausa izcīņā sievietēm Batumi komandas ''Nona'' sastāvā.<ref>[http://www.olimpbase.org/2014b/2014nonb.html OlimpBase :: 19th European Chess Club Cup (women), Bilbao 2014, Nona Batumi]</ref><ref>[http://www.olimpbase.org/2015b/2015nonb.html OlimpBase :: 20th European Chess Club Cup (women), Skopje 2015, Nona Batumi]</ref> 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Sopio Gvetadze|Sopio Gvetadzi]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Nino Hurcidze]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Ketevana Arahamija-Granta|Ketevanu Arahamija-Grantu]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Džai Mo]].<ref>[https://ugra2018.fide.com/pairings/ Women’s World Championship 2018]</ref> 2020. gada augustā uzvarējusi Gruzijas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://chess-results.com/tnr530845.aspx?lan=1&art=4 GEO Women 77th Ch]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 17. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2023. gada februārī ierindojusies 4. vietā Gruzijas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://chess-results.com/tnr725827.aspx?lan=11&art=4 Georgian Women 80th Championship]</ref> 2023. gada aprīlī [[Ņūdeli|Ņūdelī]] dalījusi 7.-9. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr742706.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2022/23 - Third Leg, New Delhi]</ref> 2023. gada augustā [[Baku]] piedalījusies FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm, kurā 4. kārtā piekāpusies nākamajai turnīra uzvarētājai [[Aleksandra Gorjačkina|Aleksandrai Gorjačkinai]].<ref>[https://worldcup2023.fide.com/en/tree Women's Chess World Cup 2023]</ref> 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 47. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&art=4&flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]</ref> 2024. gada februārī izcīnījusi 2. vietu Gruzijas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[https://chess-results.com/tnr890030.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES GEO Women 81st Ch]</ref> 2024. gada aprīlī [[Roda|Rodā]] dalījusi 2.-9. vietu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]], bet pēc papildu rādītājiem ierindojusies 4. vietā.<ref>[https://chess-results.com/tnr897945.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 24th European Women's Chess Championship 2024]</ref> 2025. gada aprīlī [[Roda|Rodā]] izcīnījusi 7. vietu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā sieviešu šaha čempionātā]].<ref>[https://chess-results.com/tnr1135872.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 25th European Women's Chess Championship 2025]</ref> 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 10. vietā starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&art=4 Cairns Cup 2025]</ref> Pārstāvējusi Gruzijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 5 reizes (2012—2018, 2022). Komandu vērtējumā izcīnījusi sudraba ([[44. šaha olimpiāde|2022]]<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&fed=GEO&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]</ref>) un bronzas ([[43. šaha olimpiāde|2018]]) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta ([[44. šaha olimpiāde|2022]]<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=21&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Women]</ref>) un sudraba ([[42. šaha olimpiāde|2016]]) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersw/3bd93pxi.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Nino Batsiashvili]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2 reizes (2015—2017). Komandu vērtējumā izcīnījusi sudraba (2017) un bronzas (2015) medaļas;<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/3bd93pxi.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Nino Batsiashvili]</ref> * [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 4 reizes (2015—2023). Komandu vērtējumā izcīnījusi 2 zelta (2015, 2023) un 3 bronzas (2017, 2019, 2021) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi bronzas (2015) medaļu.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersv/3bd93pxi.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Nino Batsiashvili]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2004. gadā Baciašvili piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2008. gadā — starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2013. gadā saņēmusi starptautiskā meistara vīriešiem (IM) nosaukumu, bet 2018. gadā kļuvusi par starptautisko lielmeistaru vīriešiem (GM).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=13602993&title=GM&pb=51 |title=1st quarter Presidential Board Meeting 2018, April 6-9, Minsk, Belarus |access-date={{dat|2025|03|12||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250121131454/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=13602993&title=GM&pb=51 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 13602993 | chessgames = 50118 | 365chess = Nino_Batsiashvili }} {{DEFAULTSORT:Baciašvili, Nino}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijas šahisti]] g4wrj3r8c4d1y719t9dux0lq3p7loav 0 343475 4297080 4279555 2025-06-20T11:09:19Z Uldis s 26307 Pievienots 2025. gada Cairns Cup rezultāts 4297080 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Alina Kašlinska | vārds_orig = ''Алина Анатольевна Кашлинская'' | attēls = 2021-Alina-Kashlinskaya.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Alina Kašlinska 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Krievija|Maskava}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}}<br />{{POL}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Alina Kašlinska''' ({{val|ru|Алина Анатольевна Кашлинская}}; dzimusi {{dat|1993|10|28}} [[Maskava|Maskavā]]) ir [[Krievija|Krievijā]] dzimusi [[Polija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2009). == Biogrāfija == Šahu sākusi spēlēt sešu gadu vecumā. 2003. gadā kļuvusi par Krievijas junioru šaha čempioni U10 vecuma grupā un Budvā ([[Melnkalne]]) uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U10 vecuma grupā.<ref>[http://www.theweekinchess.com/html/twic465.html#5 European Youth Chess Championships 2003]</ref> 2010. gadā izcīnījusi vicečempiones nosaukumu Krievijas junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā. 2012. gadā [[Gimarainša|Gimarainšā]] uzvarējusi Pasaules studentu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess.wuc2012.uminho.pt/news-show.php?id=14 |title=WUC Chess 2012 |access-date={{dat|2017|02|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304113023/http://chess.wuc2012.uminho.pt/news-show.php?id=14 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 2013. gadā uzvarējusi Krievijas junioru šaha čempionātā U21 vecuma grupā un izcīnījusi bronzas medaļu Pasaules junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.chessbase.com/post/ruian-youth-won-by-artemiev-and-kashlinskaya-260413 |title=Russian Youth Championship won by Artemiev and Kashlinskaya |access-date={{dat|2017|02|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180103193548/https://en.chessbase.com/post/ruian-youth-won-by-artemiev-and-kashlinskaya-260413 |archivedate={{dat|2018|01|03||bez}} }}</ref> 2016. gadā [[Novosibirska|Novosibirskā]] Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā ieņēmusi 11. vietu.<ref>[http://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal16 ChessPro. Суперфинал чемпионата России. Новосибирск 2016. Все о турнире]</ref> 2017. gada decembrī izcīnījusi 3. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[http://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal17 Суперфинал чемпионата России. Санкт-Петербург 2017]</ref> 2018. gada septembrī [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas apgabala]] Satkas pilsētā bijusi 4. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/russian_superfinal18 |title=ChessPro. Суперфиналы чемпионата России, Сатка 2018. Все о турнире |access-date={{dat|2018|09|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190123223427/https://chesspro.ru/tournaments/russian_superfinal18 |archivedate={{dat|2019|01|23||bez}} }}</ref> Piedalījusies Pasaules šaha čempionātos sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas: * [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2015. gadā]] [[Soči|Sočos]] 1. kārtā zaudējusi [[Šeņa Jana|Šeņai Janai]];<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]</ref> * [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2017. gadā]] [[Teherāna|Teherānā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Dejsi Kori]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Anna Muzičuka|Annai Muzičukai]];<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}</ref> * [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|2018. gadā]] [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] 1. kārtā zaudējusi [[Gulruhbegima Tohirdžonova|Gulruhbegimai Tohirdžonovai]].<ref>[https://ugra2018.fide.com/pairings/ Women’s World Championship 2018]</ref> Sekmīgi pārstāvējusi Krievijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] kurā piedalījusies [[39. šaha olimpiāde|2010. gadā]] un individuālā vērtējumā izcīnījusi sudraba medaļu.<ref name="olimpbase.org">[http://www.olimpbase.org/playersw/ca2sc0gj.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Alina Kashlinskaya]</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2019. gadā un komandu vērtējumā izcīnījusi zelta medaļu.<ref>[http://www.olimpbase.org/playersu/ca2sc0gj.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Alina Kashlinskaya]{{Novecojusi saite}}</ref> Pārstāvējusi Krievijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]], kurā piedalījusies [[39. šaha olimpiāde|2010. gadā]] un individuālā vērtējumā izcīnījusi sudraba medaļu.<ref name="olimpbase.org"/> 2019. gada aprīlī [[Antalja|Antaljā]] uzvarējusi [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr423302.aspx?lan=1&art=4&flag=30 EUROPEAN WOMEN'S INDIVIDUAL CHESS CHAMPIONSHIP 2019]</ref> 2019. gada augustā [[Iževska|Iževskā]] dalījusi 5.-6. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal19 |title=ChessPro. Суперфинал чемпионата России. Воткинск, Ижевск 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|08|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051705/https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) dalījusi 8.-9. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}</ref> 2020. gada martā [[Lozanna|Lozannā]] dalījusi 4.-5. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_lausanne20 ChessPro. Women’s Grand Prix. Лозанна, Швейцария 2020. Все о турнире]</ref> 2020. gada decembrī Maskavā dalījusi 3.-6. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal20 Суперфинал чемпионата России. Москва]</ref> 2021. gada jūnijā [[Gibraltārs|Gibraltārā]] ierindojusies 8. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr561909.aspx?lan=1&art=4&flag=30 Gibraltar FIDE Womens Grand Prix]</ref> 2021. gada oktobrī [[Ufa|Ufā]] ieņēmusi 4. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.<ref>[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal21 Суперфинал чемпионата России. Уфа]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 19. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> Kopš 2022. gada maija šaha turnīros pārstāv Poliju. 2022. gada septembrī [[Astana|Astanā]] ierindojusies 11. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr676619.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix Series 2022-2023 - 1st Leg - Nur-Sultan (Astana) KAZ]</ref> 2023. gada aprīlī [[Varšava|Varšavā]] izcīnījusi bronzas medaļu Polijas sieviešu šaha čempionātā.<ref>[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2023/ Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach 2023]</ref> 2023. gada februārī [[Minhene|Minhenē]] ierindojusies 10. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr724936.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women GP Series 2022-23 - Munich]</ref> 2024. gada maijā [[Žešova|Žešovā]] dalījusi 1. vietu Polijas šaha čempionātā sievietēm un papildu mačā uzvarējusi [[Aleksandra Maļcevska|Aleksandru Maļcevsku]], un kļuvusi par Polijas čempioni.<ref>[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2024/ 76. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach]</ref> 2024. gada augustā [[Tbilisi]] uzvarējusi FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr972809.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/25 - First Leg, Tbilisi]</ref> 2025. gada aprīlī [[Pune|Punē]] ierindojusies 9. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=134313 Pune Women's Grand Prix (2025)]</ref> 2025. gada maijā izcīnījusi 3. vietu Polijas šaha čempionātā sievietēm.<ref>[https://www.chessmanager.com/ru-ru/tournaments/6583372238553088/results/crosstable PGE Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach]</ref> 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 7. vietā starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&art=4 Cairns Cup 2025]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2007. gadā Kašlinskai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2009. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4198026&title=WGM&pb=22 |title=Title Applications (WGM): Kashlinskaya, Alina |access-date={{dat|2017|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250119152432/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4198026&title=WGM&pb=22 }}</ref> 2014. gadā saņēmusi starptautiskā meistara nosaukumu vīriešiem (IM).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4198026&title=IM&pb=40 |title=Title Applications (IM): Kashlinskaya, Alina |access-date={{dat|2017|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150914011324/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4198026&title=IM&pb=40 }}</ref> == Personīgā dzīve == 2015. gada jūlijā apprecējusies ar [[Polija]]s šaha lielmeistaru [[Radoslavs Vojtašeks|Radoslavu Vojtašeku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-news.ru/node/19505 |title=Another Chess Family Will Be Born Today in Moscow |access-date={{dat|2017|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2015|07|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150711033007/http://chess-news.ru/node/19505 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4198026 | chessgames = 109130 | 365chess = Alina_Kashlinskaya }} {{DEFAULTSORT:Kašlinska, Alina}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas šahisti]] [[Kategorija:Polijas šahisti]] i155rin3qi40ypq1vu4f5m7kfwutrfd 0 344928 4296926 4291548 2025-06-19T20:09:15Z Lasks 38532 4296926 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Partija "Progresīvie" | logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]] | colorcode = #E64632 | leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji | leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]] | leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref> | leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]] | leader3_title = Partijas valde | leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Elīna Pinto]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]] | founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" /> | split = [[Biedrība "Progresīvie"]] | headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]] | membership_year = 2025 | membership = 897{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref> | ideology = * [[sociāldemokrātija]] * [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref> * [[progresīvisms]] | position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" /> | colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small> | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#E64632}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}} | seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|43|hex=#E64632}} | website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}} | country = [[Latvija]] | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} | youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]] | european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]] | european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]] }} '''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi. == Priekšvēsture == Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref> 2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == === 2018. gada Saeimas vēlēšanas === "Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref> "Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" /> "Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref> Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref> |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Antoņina Ņenaševa]] |[[Inga Liepa-Meiere]] |[[Agnese Logina]] |[[Dace Kavasa]] |[[Līga Rasnača]] |- !2 |[[Roberts Putnis]] |[[Ervins Labanovskis]] |[[Gunita Vanaga]] |[[Ansis Dobelis]] |[[Ģirts Šolis]] |} === 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas === 2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref> 2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref> === 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas === [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref> === 2022. gada Saeimas vēlēšanas === 2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. 2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 2,62 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}} | |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 6,16 | {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}} | |} === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 2,90 | {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}} | |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 7,45 | {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2020. | [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 26,16 | {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}} | Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]" |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 16,62 | {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}} | |} ==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} "Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" /> Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" | Pilsēta/Novads ! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" | Deputātu vietas ! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti |- ! Balsis ! % |- | {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]] | 916 | 27,32 | {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}} | Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners |- | {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]] | 526 | 8,09 | {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}} | Edgars Jansons |- | {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]] | 425 | 2,40 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]] | 26 | 1,09 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}} | |} ==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} 2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref> Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref> {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" | Pilsēta/Novads ! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" | Deputātu vietas ! rowspan="2" | Piezīmes |- ! Balsis ! % |- | {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]] | 683 | 12,53 | {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]] | 806 | 6,01 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}} | Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]] |- | {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]] | 390 | 5,62 | {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]] | 661 | 5,21 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}} | Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] |- | {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]] | 357 | 4,46 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]] | 641 | 4,42 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]] | 300 | 3,29 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]] | 242 | 2,15 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]] | 99 | 1,29 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]] | 105 | 0,90 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}} | |} == Vadība == {| class="wikitable" style="text-align: left;" !Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā) |- !1 |style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref> |style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}} |'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]] |- !2 |style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/> |style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}} |'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]] |- !3 |style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/> |style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}} |'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]] |- !4 |style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref> |style="text-align: center;"|''Tagad'' |'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]] |} == Partijas finansējums == "Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro. 2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=2|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo |File:Progresivie-logo.png|2017–tagad }} == Atsauces == {{Atsauces|30em|refs= <ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref> <ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref> <ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref> <ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref> <ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref> <ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref> <ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref> <ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref> }} {{14. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Kreisa politika]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]] 688ox57shcej3q1tt0i4q404o1rm847 0 348170 4296914 4243247 2025-06-19T19:49:27Z Spnq 103627 /* Radikāļu sacelšanās */ Vikisaite 4296914 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''République française'' |nosaukums_latv_val = Francijas Republika |sugasvārds = Republika | |kontinents = Eirāzija |reģions = Rietumeiropa |valsts = Francija |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[pusprezidentāla republika|daļēji prezidentāla republika]] <small>(1848–1851)</small><br />[[Unitāra valsts|Unitāra]] [[prezidentāla republika]] <small>(1851–1852)</small> |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1848 |gads_beigas = 1852 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Pasludināta republika |date_start = {{dat|1848|2|24||bez}} |event_end = Proklamēta republika |date_end = {{dat|1852|12|2||bez}} | |event1 = [[Napoleons III|Napoleona]] apvērsums |date_event1 = {{dat|1851|12|2||bez}} |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Jūlija monarhija |flag_p1 = Flag_of_France.svg |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Francijas Otrā impērija |flag_s1 = Flag_of_France.svg |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_France.svg |flag = Francijas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Great_Seal_of_France.svg |symbol = Francijas lielais zīmogs |symbol_type = Lielais zīmogs | |image_map = French_Kingdom_within_Europe_1839.svg |image_map_caption = Francija 1850. gadā | |galvaspilsēta = Parīze |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = ''Liberté, Égalité, Fraternité'' |national_anthem = ''Le Chant des Girondins'' |kopīgas_valodas = [[Franču valoda|franču]] |reliģija = Katoļticība |nauda = [[Francijas franks]] | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = [[Napoleons III|Luijs-Napoleons Bonaparts]] |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 1848–1852 |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Prezidents]] |representative1 = [[Žaks Šarls Dupons de l'Ers|Žaks-Šarls Dupons]] |representative2 = [[Leons Fošē]] |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1848 <small>(pirmais)</small> |year_representative2 = 1851 <small>(pēdējais)</small> |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = [[Francijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |<!--- Legislature ---> |legislature = |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Francijas Otrā republika''', oficiāli '''Francijas Republika''' ([[Franču valoda|franču]]: ''République française''), pastāvēja no 1848. gada 23. februāra revolūcijas uzvaras līdz 1852. gada 2. decembrim, kad Valsts prezidents [[Napoleons III|Luijs-Napoleons Bonaparts]] pasludināja [[Francijas Otrā impērija|Francijas Otrās impērijas]] izveidošanu. ==Izveidošana== Republiku pasludināja 24. februārī pēc [[Jūlija monarhija]]s karaļa [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] atteikšanās no troņa un bēgšanas uz [[Lielbritānija|Lielbritāniju]]. Par varu republikā sākumā cīnījās tradicionālās elites veidotā Pagaidu valdība, kas lietoja trikolora karogu, un radikālā Republikāniski-sociālistiskā partija, kas, līdzīgi kā 1830. gada [[Jūlija revolūcija]]s laikā, [[Parīze|Parīzē]] izveidoja savu valdību un pacēla sarkano kaujas karogu. Abas valdības vienojās par kompromisu. Revolucionāri nevēlējās atkārtot 1830. gada revolūcijas kļūdu, kad parlaments izvēlējās turpināt monarhiju, un visu varu pārņēma Pagaidu valdība, kuru veidoja republikāņi un sociālisti. 24. februāri Pagaidu valdība pasludināja vispārējas strādnieku "tiesības uz darbu", bet 8. martā Parīzes strādniekiem piešķīra ieročus. Pirmajās nedēļās Parīzes radikāļos valdīja cerība, ka izveidosies patiesi jauna republika, kas balstīsies [[Sociālisms|sociālisma]] principos. Taču Pagaidu valdības lielākā daļa aprobežojās ar mērķi ieviest vispārējās vēlēšanu tiesības un nodot varu vēlētai Satversmes sapulcei, kuras vēlēšanas notika 23. aprīlī. Sociālisti vēlējās vēlēšanas veikt vēlāk, lai dotu laiku konservatīvajās provincēs un laukos nostiprināties [[Republikānisms|republikānismam]]. Valdība atcēla 1835. gadā ieviestos [[preses brīvība]]s ierobežojumus, 27. aprīlī atcēla verdzību Francijas kolonijās, un nāvessodu [[Politieslodzītais|politieslodzītajiem]]. Darba dienas garumu oficiāli saīsināja līdz 10 stundām. Bezdarbnieku nodarbināšanai izveido Nacionālās darbnīcas (''les Ateliers nationaux'').<ref name="France Since 1815, Second Edition">[https://books.google.lv/books?id=YRiwAgAAQBAJ&pg=PA34&dq=foreign+policy+of+july+monarchy&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjV5OTeiavUAhVlDZoKHSl-AM84FBDoAQhMMAg#v=onepage&q=foreign%20policy%20of%20july%20monarchy&f=false France Since 1815, Second Edition]</ref> ==Satversmes sapulces vēlēšanas== Republikas valdība piešķīra [[balsstiesības]] visiem vīriešiem, palielinot balsotāju skaitu no aptuveni 250 000 līdz gandrīz 10 miljoniem. Konservatīvajos tas izraisīja bailes par to, ka iedzīvotāji ievēlēs kreisos radikāļus, kuru mērķis ir demokrātiskas un sociālas republikas izveidošana, kamēr realitātē laukus joprojām kontrolēja konservatīvā aristokrātija un katoļu garīdzniecība, kas paziņoja par atbalstu republikai, īsti nepieņemot liberālās vērtības. 1848. gada 23. un 24. aprīlī notika Satversmes sapulces vēlēšanas, kurās no 880 deputātu vietām 600 ieņēma republikāņi, 200 ieguva [[Viktors Igo|Viktora Igo]] vadītie konservatīvie, bet sociālistiski noskaņotie radikāļi saņēma 705 000 balsis un 80 vietas. 4. maijā Satversme sanāca uz pirmo sapulci un 9. maijā apstiprināja jaunu valdību - Izpildkomisiju, piecu cilvēku sastāvā. ==Radikāļu sacelšanās== Uzreiz pēc revolūcijas izveidotās, valsts finansētās nodarbinātības programmas daudzi strādnieki un kreisie politiķi uzskatīja par alternatīvu risinājumu kapitālistiskajai industrializācijai. Turīgās iedzīvotāju daļas bailēm par radikālā [[Jakobīņi|jakobīņu]] terora atgriešanos tagad pievienojās bailes par privātīpašumu zaudēšanu. Deputātu vairākums pārstāvēja turīgās šķiras, kas bija gatavas nepieļaut revolucionārā Parīzes [[Ohlokrātija|pūļa varu]].<ref name="books.google.lv">[https://books.google.lv/books?id=l0LMNRvWaLIC&printsec=frontcover&dq=second+french+empire&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=second%20french%20empire&f=false The French Second Empire: An Anatomy of Political Power]{{Novecojusi saite}}</ref> Vēlēšanu iznākums izraisīja tieši tādu Parīzes strādnieku reakciju, no kādas konservatīvie un mērenie deputāti bija baidījušies. 15. maijā Parīzē notika [[Protests|protesta]] demonstrācija, kurā piedalījās 150 000 cilvēku. Demonstranti iebruka Satversmes sapulces ēkā, pieprasot nekavējoties ieviest nodokli bagātniekiem, un darba kooperatīvu izveidošanu. Sekoja radikāļu un republikāņu politisko klubu slēgšana un sociālistu līderu aresti. Tikmēr, pasludinātās tiesības uz darbu nozīmēja, ka bezdarbnieki tika nodarbināti nevajadzīgā grāvju rakšanā vai vienkārši saņēma nelielu atalgojumu par neko. 22. jūnijā Satversmes sapulce paziņoja par Nacionālo darbnīcu slēgšanu. Bez darba palika 117 000 strādnieku un vēl 50 000, kas bija gaidījuši rindā uz vietu darbnīcās.<ref name="books.google.lv"/> Parīzē sākas strādnieku sacelšanās, [[Jūnija dienas]], kuras 26. jūnijā asiņaini apspieda Nacionālās gvardes un armijas vienības. Satversmes sapulce izsludināja ārkārtas stāvokli, atlaida Izdpildkomisiju un par pagaidu diktatoru iecēla ģenerāli Kavinjaku (''Cavaignac''). Sacelšanās apspiešanas laikā nogalināja 1500 dumpiniekus, vēl 12 000 aizdomās turēto dumpinieku tika arestēti un 4300 izsūtīti uz Alžīriju. Savas varas beigās Kavinjaks pieņēma virkni lēmumu, kas atkal palielināja preses kontroli, ierobežoja politiskās brīvības un pagarināja darba dienas ilgumu.<ref name="France Since 1815, Second Edition"/> ==Politiskā reakcija== [[Attēls:Intérieur de la salle de l'Assemblée nationale 1848.jpg|thumb|right|Parlamenta zāle 1848. gadā]] Pēc Parīzes sacelšanās apspiešanas pat liela daļa republikāņu sāka atbalstīt stingro kursu, sākās politisko un preses brīvību ierobežošana un sapnis par sociālu republiku nepiepildījās. Tas nebija populārs zemnieku vidū, kas sūdzējās par jaunajiem nodokļiem, un buržuāzijas vidū, kurai nebija pieņemams sociālistu radikālisms. Bailes no sociālistu radikālisma radīja labu augsni politiskajai reakcijai un vēlmei pēc stingras varas atjaunošanās, ko drīz izmantoja [[Napoleons III|Luijs-Napoleons]]. 1848. gada 4. novembrī pieņemtā konstitūcija pasludināja demokrātisku republiku, vispārējas vīriešu balsstiesības un varu atdalīšanu, kurā pastāv vienpalātas parlaments ar 750 deputātiem, ko ievēl uz trīs gadiem, Valsts Padome un parlamentam atbildīgs Valsts Prezidents, ko ievēlē tautas balsojumā uz vienu četrus gadus ilgu termiņu. Līdzīgi kā Jūlija monarhijā, valdības ministrus ieceļ prezidents, un tie neatbild parlamentam. Prezidentam arī piešķir tiesības atlaist parlamentu. Izveidojas pusprezidentāla republika, kurā valda monarhisti. ==Luija-Napoleona prezidentūra== [[Attēls:Napoleon III, 1851.png|thumb|right|Luijs-Napoleons 1851. gadā]] [[Attēls:Elections de mai 1849.svg|thumb|right|Demokrātu sociālistu panākumi 1849. gada maija vēlēšanās]] Revolūcijas un republikas redzamāko līderu neveiksmes un asās cīņas noveda pie tā, ka vēl tikai dažus gadus iepriekš politiski nenozīmīgais [[Napoleons III|Luijs-Napoleons]] kļuva aizvien populārāks sabiedrības slāņos, kas valstī vēlējās stabilitāti un drošību no sociālistu uzvaras. Jau 28. februārī Luijs-Napoleons no Londonas ieradās Parīzē, no kuras viņu uzreiz izraidīja jaunā republikas valdība. Taču 4. jūnija papildvēlēšanās viņam izdodas iegūt vietu Satversmes sapulcē. Politisko un ekonomisko problēmu plosītajā valstī Luijs-Napoleons atdzīvina mītu par Pirmās impērijas mieru un kārtību. Lai izvairītos no iesaistīšanās Parīzes politiskajos nemieros, Luijs-Napoleons atsakās no deputāta krēsla, un atgriežas Londonā, izvairoties no Jūnija dienām. 18. septembra papildvēlēšanās viņu atkal ievēl Satversmes sapulcē. Viņa augošās popularitātes ietekmē pat republikāņu vadoņi kļūst par Luija-Napoleona atbalstītājiem. 1848. gada 10. decembra prezidenta vēlēšanās Luijs-Napoleons uzvar, saņemot 5 miljonus (74%) balsu un izveido konservatīvu valdību. Viņa ievēlēšana par Valsts prezidentu nozīmē, ka republika ilgi nepastāvēs, jo viņa mūža mērķis ir Bonapartu dinastijas atjaunošana. Savu programmu viņš definē šādi: "Napoleona vārds pats par sevi ir programma. Iekšpolitikā tas nozīmē kārtību, varas autoritāti, reliģiju un cilvēku labklājību; aiz valsts robežām tas nozīmē nacionālu pašcieņu. Šo politiku, kas sākās ar manu ievēlēšanu, es turpināšu vadīt, ar Nacionālās sapulces un cilvēku atbalstu, līdz tās galīgai uzvarai."<ref name="books.google.lv"/> Politiķi, kas viņu uzskatīja par nepieredzējušu un viegli vadāmu, drīz pārliecinājās, ka Prezidents īsteno savu politiku. 1848. gada 20. decembrī Luijs-Napoleons izveido pirmo valdību, kurā dominē monarhisti un konservatīvie politiķi. Viņš izmanto konstitūcijā noteikto ministru pakļautību prezidentam, lai panāktu tikai sev pakļāvīgu ministru iecelšanu. Satversmes sapulce savu darbu beidz 1849. gada 29. janvārī un nosaka jaunas parlamenta vēlēšanas uz 13.-14. maiju. Luijs-Napoleons līdz vēlēšanām nav izveidojis spēcīgu Bonapartistu partiju, un parlamentā viņa ietekme joprojām ir ļoti vāja. No 705 deputātu vietām jaunajā Nacionālajā sapulcē 450 iegūst konservatīvie spēki no tā dēvētās "Kārtības partijas", 180 iegūst demokrātiskie sociālisti un tikai 75 vietas iegūst iepriekš dominējošie republikāņi. Skaidri iezīmējas labā un kreisā spārna ietekme. Lai arī konservatīvie deputāti bija Luija-Napoleona politiskie pretinieki, visi tradicionālie spēki valstī bija vienoti bailēs no demokrātisko sociālistu pieaugošās ietekmes, kas bija uzrādījusies vēlēšanu rezultātos ne tikai lielajās pilsētās, bet arī lauku reģionos. 1850. gada marta un aprīļa Nacionālās asamblejas papildvēlēšanās negaidītus panākumus gūst demokrātiskie sociālisti un sākas konservatīvo reakcija. 31. maijā tiek pieņemts jauns Vēlēšanu likums, ar kuru vēlētājam jāpierāda vismaz trīs gadu dzīvesvieta vienā adresē, tā samazinot strādnieku un zemnieku balsotāju skaitu par gandrīz 30%. Parīzē balsstiesīgo skaits saruka no 225 192 uz 80 894.<ref name="books.google.lv"/> 16. jūlija Preses likums ievieš drošības naudu iemaksu, lai nepieļautu "nepieņemamu uzvedību". Politisko klubu un savienību likums tiek izmantots, lai ierobežotu republikāņu klubu darbību. Ja Luijs-Napoleons šajā laikā cer tikai uz savas prezidenta varas nostiprināšanu, tad Asamblejā pastiprinās monarhisti, kas vēlas monarhijas atjaunošanu. Bailēs no “sarkano” uzvaras 1852. gada vēlēšanās, viņi sāk sarunas par monarhijas atjaunošanu, 1850. gada rudenī Luijs-Napoleons apceļo reģionus ar runām, kurās ierosina konstitūcijas izmaiņas, lai panāktu savu ievēlēšanu uz otro termiņu. Viņš veic izmaiņas valdībā un armijā, nostiprinot savu kontroli. Saasinās Asamblejas un Prezidenta konflikts. Prezidents apvaino parlamentu savu pilnvaru ierobežošanā un aizstāv vispārējo balsstiesību atjaunošanu. 1851. gada 19. jūlijā Asambleja noraida Luija-Napoleona konstitūcijas izmaiņu plānu un 20. augustā Prezidents sāk apvērsuma plānošanu. 14. oktobrī Asambleja atkārtoti noraida vispārējo balsstiesību atjaunošanu un 13. novembrī atkal noraida piedāvātās konstitūcijas izmaiņas. ==Varas sagrābšana== [[Attēls:Constitution de 1852. Page 1 - Archives Nationales - AE-I-29.jpg|thumb|right|1852. gada konstitūcija ar republikas lielo zīmogu]] Luijs-Napoleons iegūst armijas uzticību, kad 1851. gada 26. novembrī armijas ģenerāļi slepeni zvēr uzticību Prezidentam. Lai arī viņu lielākā daļa ir vecās monarhijas un nevis Bonaparta atbalstītāji, vēl vairāk viņiem nepatīk politiķi un Nacionālā asambleja. Naktī uz 1851. gada 2. decembri Luijs-Napoleons īsteno valsts apvērsumu - atlaiž Asambleju, atjauno vispārējās vēlēšanu tiesības, arestē visu partiju vadītājus un pasludina mērķi pārveidot valsts iekārtu. Parlamentārieši nobalso par Luija-Napoleona atcelšanu no amata, taču paši tiek arestēti. Protestos pret apvērsumu Parīzē tiek nogalināti ap 200 cilvēku, pretestība izceļas arī reģionos, kur demokrātisko sociālistu atbalstītāju grupas izrāda pretestību, taču nesaņem norādes no centra. Armijai ieviešot kārtību valstī, 26 000 cilvēku arestē, 9530 deportē uz Alžīriju un 250 nosūta uz cietumu [[Kajenna|Kajennā]]. 32 valsts departamentos ievieš karastāvokli. Luija-Napoleona turpmāko varu raksturo regulāri referendumi, kuru pozitīvajos rezultātos valdnieks balstīja savu leģitimitāti. Jau 1851. gada 20.-21. decembrī notiek referendums, kas piešķir Prezidentam plašākas pilnvaras un tiesības veidot jaunu konstitūciju. Tā balstās uz Napoleona I konstitūciju un to pieņem 1852. gada 14. janvārī. Konstitūcija atzīst [[franču revolūcija]]s sasniegumus, prezidentam ievieš 10 gadu pilnvaru termiņu, ar tiesībām nominēt pēcteci. Prezidents ir atbildīgs tikai tautai, kuras atbalstu viņš gūst referendumos. Prezidentam pieder izpildvara un likumdevēja vara. 1852. gada 29. februārī un 14. martā notiek jaunas Likumdošanas sapulces vēlēšanas kurās, ņemot vērā partiju aizliegumu, 253 vietas iegūst Bonapartisti, 7 monarhisti un 3 republikāņi. 1852. gada janvārī tiek pieņemta jauna konstitūcija, kurā prezidenta termiņš tiek noteikts uz 10 gadiem ar tiesībām tikt pārvēlētam. ==Impērijas izveidošana== Lai arī impērija vēl nav pasludināta, Luijs-Napoleons 10. maijā armijai piešķir jaunus karogus ar imperiālajiem ērgļiem. 9. oktobrī uzstājoties ar runu [[Bordo]] viņš beidzot pasludina, ka ir izlēmis atjaunot impēriju, taču vēlas to nevis kā militāri karojošu, bet uzņēmējdarbības attīstības impēriju. 1852. gada 7. novembrī parlaments maina konstitūciju, atjaunojot impēriju un pasludina Luiju-Napoleonu par Napoleonu III. 21. un 22. novembra referendums apstiprina Bonapartu impērijas atjaunošanu un [[Francijas Otrā impērija|Otrā impērija]] oficiāli tiek izveidota 2. decembrī.<ref name="books.google.lv"/> ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Francijas vēsture]] 9ei2792dvfrqy6bhl4zn934o94lyext 0 350142 4296824 4243245 2025-06-19T17:13:03Z Svens Hudjajevs 100139 4296824 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Empire français'' |nosaukums_latv_val = Francijas Impērija |sugasvārds = Impērija | |kontinents = Eirāzija |reģions = Rietumeiropa |valsts = Francija |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[absolūtā monarhija]] <small>(1852–1869)</small><br />[[Unitāra valsts|Unitāra]] [[parlamentārā monarhija]] <small>(1869–1870)</small> |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1852 |gads_beigas = 1870 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Pasludināta impērija |date_start = {{dat|1852|12|2||bez}} |event_end = Proklamēta republika |date_end = {{dat|1870|9|4||bez}} | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Francijas Otrā republika |flag_p1 = Flag_of_France.svg |image_p1 = |p2 = Sardīnijas Karaliste |flag_p2 = Flag_of_Italy_(1861–1946).svg |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Francijas Trešā republika |flag_s1 = Flag_of_France.svg |image_s1 = |s2 = Vācijas Impērija |flag_s2 = Flag_of_Germany_(1867–1918).svg |s3 = Elzasa-Lotringa |flag_s3 = Dienstflagge_Elsaß-Lothringen_Kaiserreich.svg |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_France.svg |flag = Francijas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Coat_of_Arms_Second_French_Empire_(1852–1870).svg |symbol = Francijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = French_Empire_(1861).svg |image_map_caption = Francija 1861. gadā | |galvaspilsēta = Parīze |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = ''Partant pour la Syrie'' |kopīgas_valodas = [[Franču valoda|franču]] |reliģija = Katoļticība |nauda = [[Francijas franks]] | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = Napoleons III |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 1852–1870 |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Imperators]] |representative1 = [[Emīls Olivjē]] |representative2 = [[Šarls Kuzēns Mantabāns]] |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1870 |year_representative2 = 1870 |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = [[Francijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |<!--- Legislature ---> |legislature = Parlaments |house1 = [[Francijas senāts|Senāts]] |type_house1 = augšpalāta |house2 = Likumdevēja iestāde |type_house2 = apakšpalāta | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Francijas Otrā impērija''', oficiāli '''Francijas Impērija''' ({{val|fr|Empire Français}}) bija no 1852. gada 2. decembra līdz 1870. gada 4. septembrim [[Napoleons III|Napoleona III]] vadīta [[Bonapartu dinastija]]s monarhija Francijā, kas izveidojās [[Francijas Otrā republika|Francijas Otrās republikas]] prezidentam Luijam Napoleonam sagrābjot varu, un beidza pastāvēt pēc smagām sakāvēm [[Franču-prūšu karš|franču-prūšu karā]], kas noveda pie [[Francijas Trešā republika|Trešās republikas]] izveidošanas. Napoleons III atjaunoja 1815. gadā sagrautās [[Francijas Pirmā impērija|Pirmās impērijas]] pārvaldes sistēmu un simbolus. Lai arī monarhija, visiem vīriešiem bija [[balsstiesības]] un valstī regulāri notika režīma kontrolētas vēlēšanas, kurās opozīcija pakāpeniski guva aizvien lielākus panākumus. Imperators savu varu balstīja tautā, regulāri izsludinot referendumus par politiski svarīgiem jautājumiem. Impērijas pastāvēšanas pirmo gadu politisko oponentu aresti un apspiešana pakāpeniski vājinājās, līdz 1870. gada maija referendumā pieņēma jaunu, liberālu konstitūciju, kas gan nepaguva stāties spēkā. Pēc vairākām militārām un politiskām uzvarām varas pirmajos gados, impērijas pēdējie desmit gadi nesa neveiksmes, kuras pastiprināja imperatora aizvien sliktākais veselības stāvoklis. ==Panākumu gadi== Valdīšanas sākumā Napoleons III pasludināja, ka Otrā impērija būs miera, nevis kara impērija, un necentīsies atkārtot Napoleona I Eiropas iekarojumus. Napoleons III nežēloja naudu [[Parīze]]s pārbūvei par spožu galvaspilsētu. Tika izbūvēti Parīzes bulvāri, pilsētas centrs ieguva pašreizējo izskatu. 1855. un 1867. gadā Parīzē notika vispasaules izstādes. Līdz 1860. gadam impēriju varēja raksturot kā autoritāru diktatūru, kurā Napoleons vienpersonīgi pieņēma svarīgākos lēmumus, un opozīcija netika pieļauta. Reģionus kontrolēja imperatora iecelti prefekti un armija. 1852. gada vēlēšanās opozīcija ieguva 8, bet 1857. gadā 12 no 267 deputātu vietām. Napoleons nostiprināja katoļu baznīcas ietekmi valstī, pretī saņemot baznīcas atbalstu savam režīmam. Strādnieku lojalitāti režīms centās panākt, veicinot un attīstot [[Industrializācija|industrializāciju]], kuras mērķis bija veicināt labāk apmaksātu darbavietu pieejamību. Tika izveidota vadošo industriālistu, baņķieru un valsts ierēdņu padome, kas vienojās par attīstības projektiem, kuru finansēšanai valsts veica banku sektora reformu. Telegrāfa līniju garums 1870. gadā sasniedza 40 000&nbsp;km. Dzelzceļa līniju garums pieauga no 3250&nbsp;km 1851. gadā līdz 17 000&nbsp;km 1870. gadā. Parīzē atvērās pirmie universālveikali. Starpvalstu tirdzniecībā tika samazināti vai likvidēti muitas tarifi, kas veicināja franču produktu eksportu, vienlaikus radot problēmas nozarēm, kas nespēja konkurēt ar Lielbritānijas ražotājiem.<ref>[https://books.google.lv/books?id=YRiwAgAAQBAJ&pg=PA34&dq=foreign+policy+of+july+monarchy&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjV5OTeiavUAhVlDZoKHSl-AM84FBDoAQhMMAg#v=onepage&q=foreign%20policy%20of%20july%20monarchy&f=false France Since 1815, Second Edition]</ref> Napoleons III labprāt izmantoja karus, lai sasniegtu savus politiskos mērķus un nostiprinātu Francijas prestižu pasaulē. Francija aktīvi iesaistījās [[Krimas karš|Krimas karā]] pret [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Lai vājinātu [[Austrijas Impērija|Austrijas Impēriju]] un savas Itālijā pavadītās jaunības dēļ, viņš atbalstīja Itālijas apvienošanās karu, taču franču katoļu ietekmes dēļ uzturēja Romā franču garnizonu, kas sargāja [[Pāvesta valsts]] neatkarību un sadusmoja itāļus, anektējot [[Savoja|Savoju]] un [[Nica|Nicu]]. == Koloniālās impērijas veidošanās == Pirmajos impērijas pastāvēšanas gados Francijas armija turpināja [[Francijas Alžīrijas iekarošana|Alžīrijas iekarošanu]] un iedzīvotāju pretestības apspiešanu. 1858. gadā Napoleons III izveidoja īpašu Alžīrijas un koloniju ministriju, teritorijas pārvaldi nododot civilajai administrācijai. Tika nostiprinātas eiropiešu kolonistu tiesības, vietējos arābus un [[Berberi|berberus]] centās pievērst franču kultūrai un zemes privātīpašuma sistēmai. Pēc personīga apmeklējuma 1860. gadā imperators atjaunoja Alžīrijas militāro pārvaldi. Aizstāvot kristiešu intereses, 1860. gadā Francija nosūtīja armiju uz [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], lai aizstāvētu [[Maronīti|maronītu]] kristiešus, un izveidoja pusautonomu kristiešu [[Libānas kalnu mutašerifāts|Libānas kalnu mutašerifātu]]. Kristiešu interešu aizstāvēšana kļuva arī par ieganstu iekarojumiem Tālajos austrumos, kur 1857. gadā franču flote un armija kopā ar spāņiem sāka karu Vjetnamas dienvidos katoļu misionāru aizsardzībai. Vjetnamas dienvidus izdevās pakļaut 1865. gadā, iesākot [[Franču Indoķīna]]s veidošanu. Franči kopā ar angļiem piedalījās [[Taipinu sacelšanās]] apspiešanā Ķīnā, 1860. gadā iebrūkot un izpostot [[Pekina|Pekinu]]. Sākās Franču koloniālās impērijas otrais posms, frančiem iegūstot jaunas kolonijas attālos pasaules nostūros. == Meksika == {{main|Francijas intervence Meksikā}} [[Attēls:Expédition française au Mexique.svg|thumb|Meksikas impērija]] Pēc ilgstoša pilsoņu kara 1857. gadā par [[Meksika]]s prezidentu kļuva liberālais [[Benito Huaress]]. Viņa politiskie pretinieki vērsās pie Francijas pēc militāras palīdzības. Situācijai labvēlīgs bija [[ASV Pilsoņu karš]], kura dēļ ASV nevarēja iejaukties konfliktā. Iebrukumam par pamatu kalpoja nenokārtotie Meksikas parādi, un 1861. gada decembrī Lielbritānija, Spānija un Francija nosūtīja armiju uz Meksiku. Kā pretstats ASV ekspansijai Ziemeļamerikā 1864. gadā franču aizsardzībā tika pasludināta [[Meksikas Otrā impērija|Meksikas Impērija]] ar Austrijas [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliānu I]] tronī. Napoleons III cerēja, ka Maksimiliāna iecelšana tronī uzlabos [[Otrais Itālijas neatkarības karš|Itālijas neatkarības karā]] sabojātās attiecības ar [[Austrijas Impērija|Austrijas Impēriju]]. Projekts sabruka 1867. gadā, kad pēc franču armijas izvešanas meksikāņi atguva kontroli un sodīja Maksimiliānu I ar nāvi.<ref name="Napoleon III">[https://books.google.lv/books?id=yljJAwAAQBAJ&pg=PA173&dq=napoleon+iii&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=napoleon%20iii&f=false Napoleon III]</ref>[[Attēls:Avenue de l'Opéra - demolition.jpg|thumb|right|Veco ēku nojaukšana, lai pavērtu skatu uz jauno Operas ēku]] == Sabrukums == Iekšpolitikā aizvien lielākas problēmas radīja opozīcija, kas kritizēja valsts ārpolitiku un pieprasīja lielākas politiskās brīvības. Imperators politiski piekāpās opozīcijai, ieceļot liberālu ministru valdību un 1870. gada maijā apstiprinot jaunu konstitūciju. Troņa stabilitāte šķita nodrošināta. [[Prūsijas Karaliste]] kļuva par lielāko spēku vācu zemēs, 1866. gadā sakaujot Austrijas Impēriju, izmainot spēka balansu Centrāleiropā un kļūstot par potenciālu Francijas pretinieci. 1870. gada jūlijā sākās Francijas konflikts ar Prūsiju, kuras valdošās [[Hoencollernu dinastija]]s pārstāvis Leopolds bija pieņēmis uzaicinājumu ieņemt vakanto Spānijas troni. Francija Spāniju uzskatīja par savu senu ietekmes sfēru un nevarēja pieņemt tās nonākšanu Prūsijas ietekmē. Stingro līniju Spānijas jautājumā aizstāvēja arī imperatore Eižēnija, kas bija spāniete. Par spīti Leopolda kandidatūras atsaukšanai, attiecības starp abām valstīm bija saasinājušās tiktāl, ka abas puses vēlējās militāru konfliktu. 1870. gada 19. jūlijā Francija oficiāli pieteica karu Prūsijai. Napoleons bija pārliecināts par franču armijas spēku, kā arī cerēja, ka Austrija vai Krievija izmantos iespēju uzbrukt Prūsijai, taču abas valstis nebija gatavas karam un uzskatīja Francijas novājināšanu par vēlamu savām interesēm. Sākās [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas-Prūsijas karš]], kurā franči cieta virkni sakāvju, kas izraisīja politisko krīzi Parīzē. Smagi slimais Napoleons III jau no augusta sākuma nekontrolēja situāciju galvaspilsētā, jo atradās frontē ar armiju un 1. septembrī padevās vāciešiem. Uzzinot par imperatora sagūstīšanu, opozīcijas politiķi 4. septembrī pasludināja republikas izveidošanu. == Svarīgāko notikumu hronoloģija == *1852. 7. novembrī parlaments aicināja atjaunot impēriju, ko apstiprināja 21.-22. novembra referendums. Impērijas pasludināšana notika 2. decembrī.<ref>[https://books.google.lv/books?id=sRwdEteh_PcC&printsec=frontcover&dq=french+second+empire&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=french%20second%20empire&f=true The Rise and Fall of the Second Empire, 1852-1871]</ref> *1853. 20. janvārī notika Napoleona III kāzas ar Eižēniju. *1854. 27. martā Francija pieteica karu Krievijai un iesaistījās [[Krimas karš|Krimas karā]]. 26. jūnijā tika izsēdināts franču-angļu desants [[Grieķijas Karaliste|Grieķijas Karalistē]]. *1855. septembrī krita [[Sevastopole]]. *1856. 16. martā dzima troņmantinieks. *1857. gadā notika parlamenta vēlēšanas, kā arī franču-angļu iebrukums Ķīnā. *1859. gada februārī notiks [[Saigona]]s ieņemšana. Sākās [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] rakšana. Maijā sākās karš pret [[Austrijas Impērija|Austrijas Impēriju]] Itālijā. *1860. gadā tirdzniecības līgums ar Lielbritāniju atvēra tirgu angļu ražojumiem. Martā Nica un Savoja kļuva par Francijas daļu. Franču desants Libānā un Sīrijā. *1861. decembrī [[Francijas intervence Meksikā|sākās karš Meksikā]]. *1863. 11. aprīlī [[Kambodža]] kļuva par protektorātu. *1864. gadā - streiku legalizācija.<ref name="Napoleon III"/> *1864. gadā vienošanās ar [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]] par franču garnizona izvešanu no Romas. *1866. augustā Napoleons pieprasīja [[Reina]]s kreisā krasta zemes un Luksemburgu. Decembrī franču karaspēks atstāja Romu. *1867. gads - [[Meksikas Otrā impērija|Meksikas Impērijas]] sabrukums. Starptautiskā izstāde Parīzē. Franču karaspēks atgriezās Romā. *1868. Arodbiedrību legalizācija un preses cenzūras atvieglošana. *1869. Opozīcijas panākumi parlamenta vēlēšanās maijā. Politiskās reformas valstī. Suecas kanāla atklāšana novembrī. *1870. Liberāļu valdības iecelšana janvārī. Jauna konstitūcija aprīlī, ko apstiprināja 8. maija referendumā. Krīze ar Prūsiju un kara sākums jūlijā. Republikas pasludināšana 4. septembrī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Francijas vēsture]] hfclveidgq02x7e3ltybog2kkxhb7hp 4296825 4296824 2025-06-19T17:14:25Z Svens Hudjajevs 100139 /* Meksika */ 4296825 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Empire français'' |nosaukums_latv_val = Francijas Impērija |sugasvārds = Impērija | |kontinents = Eirāzija |reģions = Rietumeiropa |valsts = Francija |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[absolūtā monarhija]] <small>(1852–1869)</small><br />[[Unitāra valsts|Unitāra]] [[parlamentārā monarhija]] <small>(1869–1870)</small> |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1852 |gads_beigas = 1870 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Pasludināta impērija |date_start = {{dat|1852|12|2||bez}} |event_end = Proklamēta republika |date_end = {{dat|1870|9|4||bez}} | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Francijas Otrā republika |flag_p1 = Flag_of_France.svg |image_p1 = |p2 = Sardīnijas Karaliste |flag_p2 = Flag_of_Italy_(1861–1946).svg |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Francijas Trešā republika |flag_s1 = Flag_of_France.svg |image_s1 = |s2 = Vācijas Impērija |flag_s2 = Flag_of_Germany_(1867–1918).svg |s3 = Elzasa-Lotringa |flag_s3 = Dienstflagge_Elsaß-Lothringen_Kaiserreich.svg |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_France.svg |flag = Francijas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Coat_of_Arms_Second_French_Empire_(1852–1870).svg |symbol = Francijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = French_Empire_(1861).svg |image_map_caption = Francija 1861. gadā | |galvaspilsēta = Parīze |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = ''Partant pour la Syrie'' |kopīgas_valodas = [[Franču valoda|franču]] |reliģija = Katoļticība |nauda = [[Francijas franks]] | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = Napoleons III |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 1852–1870 |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Imperators]] |representative1 = [[Emīls Olivjē]] |representative2 = [[Šarls Kuzēns Mantabāns]] |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1870 |year_representative2 = 1870 |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = [[Francijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |<!--- Legislature ---> |legislature = Parlaments |house1 = [[Francijas senāts|Senāts]] |type_house1 = augšpalāta |house2 = Likumdevēja iestāde |type_house2 = apakšpalāta | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Francijas Otrā impērija''', oficiāli '''Francijas Impērija''' ({{val|fr|Empire Français}}) bija no 1852. gada 2. decembra līdz 1870. gada 4. septembrim [[Napoleons III|Napoleona III]] vadīta [[Bonapartu dinastija]]s monarhija Francijā, kas izveidojās [[Francijas Otrā republika|Francijas Otrās republikas]] prezidentam Luijam Napoleonam sagrābjot varu, un beidza pastāvēt pēc smagām sakāvēm [[Franču-prūšu karš|franču-prūšu karā]], kas noveda pie [[Francijas Trešā republika|Trešās republikas]] izveidošanas. Napoleons III atjaunoja 1815. gadā sagrautās [[Francijas Pirmā impērija|Pirmās impērijas]] pārvaldes sistēmu un simbolus. Lai arī monarhija, visiem vīriešiem bija [[balsstiesības]] un valstī regulāri notika režīma kontrolētas vēlēšanas, kurās opozīcija pakāpeniski guva aizvien lielākus panākumus. Imperators savu varu balstīja tautā, regulāri izsludinot referendumus par politiski svarīgiem jautājumiem. Impērijas pastāvēšanas pirmo gadu politisko oponentu aresti un apspiešana pakāpeniski vājinājās, līdz 1870. gada maija referendumā pieņēma jaunu, liberālu konstitūciju, kas gan nepaguva stāties spēkā. Pēc vairākām militārām un politiskām uzvarām varas pirmajos gados, impērijas pēdējie desmit gadi nesa neveiksmes, kuras pastiprināja imperatora aizvien sliktākais veselības stāvoklis. ==Panākumu gadi== Valdīšanas sākumā Napoleons III pasludināja, ka Otrā impērija būs miera, nevis kara impērija, un necentīsies atkārtot Napoleona I Eiropas iekarojumus. Napoleons III nežēloja naudu [[Parīze]]s pārbūvei par spožu galvaspilsētu. Tika izbūvēti Parīzes bulvāri, pilsētas centrs ieguva pašreizējo izskatu. 1855. un 1867. gadā Parīzē notika vispasaules izstādes. Līdz 1860. gadam impēriju varēja raksturot kā autoritāru diktatūru, kurā Napoleons vienpersonīgi pieņēma svarīgākos lēmumus, un opozīcija netika pieļauta. Reģionus kontrolēja imperatora iecelti prefekti un armija. 1852. gada vēlēšanās opozīcija ieguva 8, bet 1857. gadā 12 no 267 deputātu vietām. Napoleons nostiprināja katoļu baznīcas ietekmi valstī, pretī saņemot baznīcas atbalstu savam režīmam. Strādnieku lojalitāti režīms centās panākt, veicinot un attīstot [[Industrializācija|industrializāciju]], kuras mērķis bija veicināt labāk apmaksātu darbavietu pieejamību. Tika izveidota vadošo industriālistu, baņķieru un valsts ierēdņu padome, kas vienojās par attīstības projektiem, kuru finansēšanai valsts veica banku sektora reformu. Telegrāfa līniju garums 1870. gadā sasniedza 40 000&nbsp;km. Dzelzceļa līniju garums pieauga no 3250&nbsp;km 1851. gadā līdz 17 000&nbsp;km 1870. gadā. Parīzē atvērās pirmie universālveikali. Starpvalstu tirdzniecībā tika samazināti vai likvidēti muitas tarifi, kas veicināja franču produktu eksportu, vienlaikus radot problēmas nozarēm, kas nespēja konkurēt ar Lielbritānijas ražotājiem.<ref>[https://books.google.lv/books?id=YRiwAgAAQBAJ&pg=PA34&dq=foreign+policy+of+july+monarchy&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjV5OTeiavUAhVlDZoKHSl-AM84FBDoAQhMMAg#v=onepage&q=foreign%20policy%20of%20july%20monarchy&f=false France Since 1815, Second Edition]</ref> Napoleons III labprāt izmantoja karus, lai sasniegtu savus politiskos mērķus un nostiprinātu Francijas prestižu pasaulē. Francija aktīvi iesaistījās [[Krimas karš|Krimas karā]] pret [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Lai vājinātu [[Austrijas Impērija|Austrijas Impēriju]] un savas Itālijā pavadītās jaunības dēļ, viņš atbalstīja Itālijas apvienošanās karu, taču franču katoļu ietekmes dēļ uzturēja Romā franču garnizonu, kas sargāja [[Pāvesta valsts]] neatkarību un sadusmoja itāļus, anektējot [[Savoja|Savoju]] un [[Nica|Nicu]]. == Koloniālās impērijas veidošanās == Pirmajos impērijas pastāvēšanas gados Francijas armija turpināja [[Francijas Alžīrijas iekarošana|Alžīrijas iekarošanu]] un iedzīvotāju pretestības apspiešanu. 1858. gadā Napoleons III izveidoja īpašu Alžīrijas un koloniju ministriju, teritorijas pārvaldi nododot civilajai administrācijai. Tika nostiprinātas eiropiešu kolonistu tiesības, vietējos arābus un [[Berberi|berberus]] centās pievērst franču kultūrai un zemes privātīpašuma sistēmai. Pēc personīga apmeklējuma 1860. gadā imperators atjaunoja Alžīrijas militāro pārvaldi. Aizstāvot kristiešu intereses, 1860. gadā Francija nosūtīja armiju uz [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], lai aizstāvētu [[Maronīti|maronītu]] kristiešus, un izveidoja pusautonomu kristiešu [[Libānas kalnu mutašerifāts|Libānas kalnu mutašerifātu]]. Kristiešu interešu aizstāvēšana kļuva arī par ieganstu iekarojumiem Tālajos austrumos, kur 1857. gadā franču flote un armija kopā ar spāņiem sāka karu Vjetnamas dienvidos katoļu misionāru aizsardzībai. Vjetnamas dienvidus izdevās pakļaut 1865. gadā, iesākot [[Franču Indoķīna]]s veidošanu. Franči kopā ar angļiem piedalījās [[Taipinu sacelšanās]] apspiešanā Ķīnā, 1860. gadā iebrūkot un izpostot [[Pekina|Pekinu]]. Sākās Franču koloniālās impērijas otrais posms, frančiem iegūstot jaunas kolonijas attālos pasaules nostūros. == Meksika == {{main|Francijas intervence Meksikā|Meksikas Otrā impērija}} [[Attēls:Expédition française au Mexique.svg|thumb|Meksikas impērija]] Pēc ilgstoša pilsoņu kara 1857. gadā par [[Meksika]]s prezidentu kļuva liberālais [[Benito Huaress]]. Viņa politiskie pretinieki vērsās pie Francijas pēc militāras palīdzības. Situācijai labvēlīgs bija [[ASV Pilsoņu karš]], kura dēļ ASV nevarēja iejaukties konfliktā. Iebrukumam par pamatu kalpoja nenokārtotie Meksikas parādi, un 1861. gada decembrī Lielbritānija, Spānija un Francija nosūtīja armiju uz Meksiku. Kā pretstats ASV ekspansijai Ziemeļamerikā 1864. gadā franču aizsardzībā tika pasludināta [[Meksikas Otrā impērija|Meksikas Impērija]] ar Austrijas [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliānu I]] tronī. Napoleons III cerēja, ka Maksimiliāna iecelšana tronī uzlabos [[Otrais Itālijas neatkarības karš|Itālijas neatkarības karā]] sabojātās attiecības ar [[Austrijas Impērija|Austrijas Impēriju]]. Projekts sabruka 1867. gadā, kad pēc franču armijas izvešanas meksikāņi atguva kontroli un sodīja Maksimiliānu I ar nāvi.<ref name="Napoleon III">[https://books.google.lv/books?id=yljJAwAAQBAJ&pg=PA173&dq=napoleon+iii&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=napoleon%20iii&f=false Napoleon III]</ref>[[Attēls:Avenue de l'Opéra - demolition.jpg|thumb|right|Veco ēku nojaukšana, lai pavērtu skatu uz jauno Operas ēku]] == Sabrukums == Iekšpolitikā aizvien lielākas problēmas radīja opozīcija, kas kritizēja valsts ārpolitiku un pieprasīja lielākas politiskās brīvības. Imperators politiski piekāpās opozīcijai, ieceļot liberālu ministru valdību un 1870. gada maijā apstiprinot jaunu konstitūciju. Troņa stabilitāte šķita nodrošināta. [[Prūsijas Karaliste]] kļuva par lielāko spēku vācu zemēs, 1866. gadā sakaujot Austrijas Impēriju, izmainot spēka balansu Centrāleiropā un kļūstot par potenciālu Francijas pretinieci. 1870. gada jūlijā sākās Francijas konflikts ar Prūsiju, kuras valdošās [[Hoencollernu dinastija]]s pārstāvis Leopolds bija pieņēmis uzaicinājumu ieņemt vakanto Spānijas troni. Francija Spāniju uzskatīja par savu senu ietekmes sfēru un nevarēja pieņemt tās nonākšanu Prūsijas ietekmē. Stingro līniju Spānijas jautājumā aizstāvēja arī imperatore Eižēnija, kas bija spāniete. Par spīti Leopolda kandidatūras atsaukšanai, attiecības starp abām valstīm bija saasinājušās tiktāl, ka abas puses vēlējās militāru konfliktu. 1870. gada 19. jūlijā Francija oficiāli pieteica karu Prūsijai. Napoleons bija pārliecināts par franču armijas spēku, kā arī cerēja, ka Austrija vai Krievija izmantos iespēju uzbrukt Prūsijai, taču abas valstis nebija gatavas karam un uzskatīja Francijas novājināšanu par vēlamu savām interesēm. Sākās [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas-Prūsijas karš]], kurā franči cieta virkni sakāvju, kas izraisīja politisko krīzi Parīzē. Smagi slimais Napoleons III jau no augusta sākuma nekontrolēja situāciju galvaspilsētā, jo atradās frontē ar armiju un 1. septembrī padevās vāciešiem. Uzzinot par imperatora sagūstīšanu, opozīcijas politiķi 4. septembrī pasludināja republikas izveidošanu. == Svarīgāko notikumu hronoloģija == *1852. 7. novembrī parlaments aicināja atjaunot impēriju, ko apstiprināja 21.-22. novembra referendums. Impērijas pasludināšana notika 2. decembrī.<ref>[https://books.google.lv/books?id=sRwdEteh_PcC&printsec=frontcover&dq=french+second+empire&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=french%20second%20empire&f=true The Rise and Fall of the Second Empire, 1852-1871]</ref> *1853. 20. janvārī notika Napoleona III kāzas ar Eižēniju. *1854. 27. martā Francija pieteica karu Krievijai un iesaistījās [[Krimas karš|Krimas karā]]. 26. jūnijā tika izsēdināts franču-angļu desants [[Grieķijas Karaliste|Grieķijas Karalistē]]. *1855. septembrī krita [[Sevastopole]]. *1856. 16. martā dzima troņmantinieks. *1857. gadā notika parlamenta vēlēšanas, kā arī franču-angļu iebrukums Ķīnā. *1859. gada februārī notiks [[Saigona]]s ieņemšana. Sākās [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] rakšana. Maijā sākās karš pret [[Austrijas Impērija|Austrijas Impēriju]] Itālijā. *1860. gadā tirdzniecības līgums ar Lielbritāniju atvēra tirgu angļu ražojumiem. Martā Nica un Savoja kļuva par Francijas daļu. Franču desants Libānā un Sīrijā. *1861. decembrī [[Francijas intervence Meksikā|sākās karš Meksikā]]. *1863. 11. aprīlī [[Kambodža]] kļuva par protektorātu. *1864. gadā - streiku legalizācija.<ref name="Napoleon III"/> *1864. gadā vienošanās ar [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]] par franču garnizona izvešanu no Romas. *1866. augustā Napoleons pieprasīja [[Reina]]s kreisā krasta zemes un Luksemburgu. Decembrī franču karaspēks atstāja Romu. *1867. gads - [[Meksikas Otrā impērija|Meksikas Impērijas]] sabrukums. Starptautiskā izstāde Parīzē. Franču karaspēks atgriezās Romā. *1868. Arodbiedrību legalizācija un preses cenzūras atvieglošana. *1869. Opozīcijas panākumi parlamenta vēlēšanās maijā. Politiskās reformas valstī. Suecas kanāla atklāšana novembrī. *1870. Liberāļu valdības iecelšana janvārī. Jauna konstitūcija aprīlī, ko apstiprināja 8. maija referendumā. Krīze ar Prūsiju un kara sākums jūlijā. Republikas pasludināšana 4. septembrī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Francijas vēsture]] 25e4081ioxjmjxfot9gfm8wduz6nlwe 4296826 4296825 2025-06-19T17:15:04Z Svens Hudjajevs 100139 /* Meksika */ 4296826 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Empire français'' |nosaukums_latv_val = Francijas Impērija |sugasvārds = Impērija | |kontinents = Eirāzija |reģions = Rietumeiropa |valsts = Francija |laikmets = |statuss = |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[absolūtā monarhija]] <small>(1852–1869)</small><br />[[Unitāra valsts|Unitāra]] [[parlamentārā monarhija]] <small>(1869–1870)</small> |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1852 |gads_beigas = 1870 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Pasludināta impērija |date_start = {{dat|1852|12|2||bez}} |event_end = Proklamēta republika |date_end = {{dat|1870|9|4||bez}} | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Francijas Otrā republika |flag_p1 = Flag_of_France.svg |image_p1 = |p2 = Sardīnijas Karaliste |flag_p2 = Flag_of_Italy_(1861–1946).svg |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Francijas Trešā republika |flag_s1 = Flag_of_France.svg |image_s1 = |s2 = Vācijas Impērija |flag_s2 = Flag_of_Germany_(1867–1918).svg |s3 = Elzasa-Lotringa |flag_s3 = Dienstflagge_Elsaß-Lothringen_Kaiserreich.svg |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_France.svg |flag = Francijas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Coat_of_Arms_Second_French_Empire_(1852–1870).svg |symbol = Francijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = French_Empire_(1861).svg |image_map_caption = Francija 1861. gadā | |galvaspilsēta = Parīze |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = ''Partant pour la Syrie'' |kopīgas_valodas = [[Franču valoda|franču]] |reliģija = Katoļticība |nauda = [[Francijas franks]] | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = Napoleons III |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 1852–1870 |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Imperators]] |representative1 = [[Emīls Olivjē]] |representative2 = [[Šarls Kuzēns Mantabāns]] |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1870 |year_representative2 = 1870 |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = [[Francijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |<!--- Legislature ---> |legislature = Parlaments |house1 = [[Francijas senāts|Senāts]] |type_house1 = augšpalāta |house2 = Likumdevēja iestāde |type_house2 = apakšpalāta | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Francijas Otrā impērija''', oficiāli '''Francijas Impērija''' ({{val|fr|Empire Français}}) bija no 1852. gada 2. decembra līdz 1870. gada 4. septembrim [[Napoleons III|Napoleona III]] vadīta [[Bonapartu dinastija]]s monarhija Francijā, kas izveidojās [[Francijas Otrā republika|Francijas Otrās republikas]] prezidentam Luijam Napoleonam sagrābjot varu, un beidza pastāvēt pēc smagām sakāvēm [[Franču-prūšu karš|franču-prūšu karā]], kas noveda pie [[Francijas Trešā republika|Trešās republikas]] izveidošanas. Napoleons III atjaunoja 1815. gadā sagrautās [[Francijas Pirmā impērija|Pirmās impērijas]] pārvaldes sistēmu un simbolus. Lai arī monarhija, visiem vīriešiem bija [[balsstiesības]] un valstī regulāri notika režīma kontrolētas vēlēšanas, kurās opozīcija pakāpeniski guva aizvien lielākus panākumus. Imperators savu varu balstīja tautā, regulāri izsludinot referendumus par politiski svarīgiem jautājumiem. Impērijas pastāvēšanas pirmo gadu politisko oponentu aresti un apspiešana pakāpeniski vājinājās, līdz 1870. gada maija referendumā pieņēma jaunu, liberālu konstitūciju, kas gan nepaguva stāties spēkā. Pēc vairākām militārām un politiskām uzvarām varas pirmajos gados, impērijas pēdējie desmit gadi nesa neveiksmes, kuras pastiprināja imperatora aizvien sliktākais veselības stāvoklis. ==Panākumu gadi== Valdīšanas sākumā Napoleons III pasludināja, ka Otrā impērija būs miera, nevis kara impērija, un necentīsies atkārtot Napoleona I Eiropas iekarojumus. Napoleons III nežēloja naudu [[Parīze]]s pārbūvei par spožu galvaspilsētu. Tika izbūvēti Parīzes bulvāri, pilsētas centrs ieguva pašreizējo izskatu. 1855. un 1867. gadā Parīzē notika vispasaules izstādes. Līdz 1860. gadam impēriju varēja raksturot kā autoritāru diktatūru, kurā Napoleons vienpersonīgi pieņēma svarīgākos lēmumus, un opozīcija netika pieļauta. Reģionus kontrolēja imperatora iecelti prefekti un armija. 1852. gada vēlēšanās opozīcija ieguva 8, bet 1857. gadā 12 no 267 deputātu vietām. Napoleons nostiprināja katoļu baznīcas ietekmi valstī, pretī saņemot baznīcas atbalstu savam režīmam. Strādnieku lojalitāti režīms centās panākt, veicinot un attīstot [[Industrializācija|industrializāciju]], kuras mērķis bija veicināt labāk apmaksātu darbavietu pieejamību. Tika izveidota vadošo industriālistu, baņķieru un valsts ierēdņu padome, kas vienojās par attīstības projektiem, kuru finansēšanai valsts veica banku sektora reformu. Telegrāfa līniju garums 1870. gadā sasniedza 40 000&nbsp;km. Dzelzceļa līniju garums pieauga no 3250&nbsp;km 1851. gadā līdz 17 000&nbsp;km 1870. gadā. Parīzē atvērās pirmie universālveikali. Starpvalstu tirdzniecībā tika samazināti vai likvidēti muitas tarifi, kas veicināja franču produktu eksportu, vienlaikus radot problēmas nozarēm, kas nespēja konkurēt ar Lielbritānijas ražotājiem.<ref>[https://books.google.lv/books?id=YRiwAgAAQBAJ&pg=PA34&dq=foreign+policy+of+july+monarchy&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjV5OTeiavUAhVlDZoKHSl-AM84FBDoAQhMMAg#v=onepage&q=foreign%20policy%20of%20july%20monarchy&f=false France Since 1815, Second Edition]</ref> Napoleons III labprāt izmantoja karus, lai sasniegtu savus politiskos mērķus un nostiprinātu Francijas prestižu pasaulē. Francija aktīvi iesaistījās [[Krimas karš|Krimas karā]] pret [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Lai vājinātu [[Austrijas Impērija|Austrijas Impēriju]] un savas Itālijā pavadītās jaunības dēļ, viņš atbalstīja Itālijas apvienošanās karu, taču franču katoļu ietekmes dēļ uzturēja Romā franču garnizonu, kas sargāja [[Pāvesta valsts]] neatkarību un sadusmoja itāļus, anektējot [[Savoja|Savoju]] un [[Nica|Nicu]]. == Koloniālās impērijas veidošanās == Pirmajos impērijas pastāvēšanas gados Francijas armija turpināja [[Francijas Alžīrijas iekarošana|Alžīrijas iekarošanu]] un iedzīvotāju pretestības apspiešanu. 1858. gadā Napoleons III izveidoja īpašu Alžīrijas un koloniju ministriju, teritorijas pārvaldi nododot civilajai administrācijai. Tika nostiprinātas eiropiešu kolonistu tiesības, vietējos arābus un [[Berberi|berberus]] centās pievērst franču kultūrai un zemes privātīpašuma sistēmai. Pēc personīga apmeklējuma 1860. gadā imperators atjaunoja Alžīrijas militāro pārvaldi. Aizstāvot kristiešu intereses, 1860. gadā Francija nosūtīja armiju uz [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]], lai aizstāvētu [[Maronīti|maronītu]] kristiešus, un izveidoja pusautonomu kristiešu [[Libānas kalnu mutašerifāts|Libānas kalnu mutašerifātu]]. Kristiešu interešu aizstāvēšana kļuva arī par ieganstu iekarojumiem Tālajos austrumos, kur 1857. gadā franču flote un armija kopā ar spāņiem sāka karu Vjetnamas dienvidos katoļu misionāru aizsardzībai. Vjetnamas dienvidus izdevās pakļaut 1865. gadā, iesākot [[Franču Indoķīna]]s veidošanu. Franči kopā ar angļiem piedalījās [[Taipinu sacelšanās]] apspiešanā Ķīnā, 1860. gadā iebrūkot un izpostot [[Pekina|Pekinu]]. Sākās Franču koloniālās impērijas otrais posms, frančiem iegūstot jaunas kolonijas attālos pasaules nostūros. == Meksika == {{main|Francijas intervence Meksikā|Meksikas Otrā impērija}} [[Attēls:Expédition française au Mexique.svg|thumb|Meksikas Impērija]] Pēc ilgstoša pilsoņu kara 1857. gadā par [[Meksika]]s prezidentu kļuva liberālais [[Benito Huaress]]. Viņa politiskie pretinieki vērsās pie Francijas pēc militāras palīdzības. Situācijai labvēlīgs bija [[ASV Pilsoņu karš]], kura dēļ ASV nevarēja iejaukties konfliktā. Iebrukumam par pamatu kalpoja nenokārtotie Meksikas parādi, un 1861. gada decembrī Lielbritānija, Spānija un Francija nosūtīja armiju uz Meksiku. Kā pretstats ASV ekspansijai Ziemeļamerikā 1864. gadā franču aizsardzībā tika pasludināta [[Meksikas Otrā impērija|Meksikas Impērija]] ar Austrijas [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliānu I]] tronī. Napoleons III cerēja, ka Maksimiliāna iecelšana tronī uzlabos [[Otrais Itālijas neatkarības karš|Itālijas neatkarības karā]] sabojātās attiecības ar [[Austrijas Impērija|Austrijas Impēriju]]. Projekts sabruka 1867. gadā, kad pēc franču armijas izvešanas meksikāņi atguva kontroli un sodīja Maksimiliānu I ar nāvi.<ref name="Napoleon III">[https://books.google.lv/books?id=yljJAwAAQBAJ&pg=PA173&dq=napoleon+iii&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=napoleon%20iii&f=false Napoleon III]</ref>[[Attēls:Avenue de l'Opéra - demolition.jpg|thumb|right|Veco ēku nojaukšana, lai pavērtu skatu uz jauno Operas ēku]] == Sabrukums == Iekšpolitikā aizvien lielākas problēmas radīja opozīcija, kas kritizēja valsts ārpolitiku un pieprasīja lielākas politiskās brīvības. Imperators politiski piekāpās opozīcijai, ieceļot liberālu ministru valdību un 1870. gada maijā apstiprinot jaunu konstitūciju. Troņa stabilitāte šķita nodrošināta. [[Prūsijas Karaliste]] kļuva par lielāko spēku vācu zemēs, 1866. gadā sakaujot Austrijas Impēriju, izmainot spēka balansu Centrāleiropā un kļūstot par potenciālu Francijas pretinieci. 1870. gada jūlijā sākās Francijas konflikts ar Prūsiju, kuras valdošās [[Hoencollernu dinastija]]s pārstāvis Leopolds bija pieņēmis uzaicinājumu ieņemt vakanto Spānijas troni. Francija Spāniju uzskatīja par savu senu ietekmes sfēru un nevarēja pieņemt tās nonākšanu Prūsijas ietekmē. Stingro līniju Spānijas jautājumā aizstāvēja arī imperatore Eižēnija, kas bija spāniete. Par spīti Leopolda kandidatūras atsaukšanai, attiecības starp abām valstīm bija saasinājušās tiktāl, ka abas puses vēlējās militāru konfliktu. 1870. gada 19. jūlijā Francija oficiāli pieteica karu Prūsijai. Napoleons bija pārliecināts par franču armijas spēku, kā arī cerēja, ka Austrija vai Krievija izmantos iespēju uzbrukt Prūsijai, taču abas valstis nebija gatavas karam un uzskatīja Francijas novājināšanu par vēlamu savām interesēm. Sākās [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas-Prūsijas karš]], kurā franči cieta virkni sakāvju, kas izraisīja politisko krīzi Parīzē. Smagi slimais Napoleons III jau no augusta sākuma nekontrolēja situāciju galvaspilsētā, jo atradās frontē ar armiju un 1. septembrī padevās vāciešiem. Uzzinot par imperatora sagūstīšanu, opozīcijas politiķi 4. septembrī pasludināja republikas izveidošanu. == Svarīgāko notikumu hronoloģija == *1852. 7. novembrī parlaments aicināja atjaunot impēriju, ko apstiprināja 21.-22. novembra referendums. Impērijas pasludināšana notika 2. decembrī.<ref>[https://books.google.lv/books?id=sRwdEteh_PcC&printsec=frontcover&dq=french+second+empire&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=french%20second%20empire&f=true The Rise and Fall of the Second Empire, 1852-1871]</ref> *1853. 20. janvārī notika Napoleona III kāzas ar Eižēniju. *1854. 27. martā Francija pieteica karu Krievijai un iesaistījās [[Krimas karš|Krimas karā]]. 26. jūnijā tika izsēdināts franču-angļu desants [[Grieķijas Karaliste|Grieķijas Karalistē]]. *1855. septembrī krita [[Sevastopole]]. *1856. 16. martā dzima troņmantinieks. *1857. gadā notika parlamenta vēlēšanas, kā arī franču-angļu iebrukums Ķīnā. *1859. gada februārī notiks [[Saigona]]s ieņemšana. Sākās [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] rakšana. Maijā sākās karš pret [[Austrijas Impērija|Austrijas Impēriju]] Itālijā. *1860. gadā tirdzniecības līgums ar Lielbritāniju atvēra tirgu angļu ražojumiem. Martā Nica un Savoja kļuva par Francijas daļu. Franču desants Libānā un Sīrijā. *1861. decembrī [[Francijas intervence Meksikā|sākās karš Meksikā]]. *1863. 11. aprīlī [[Kambodža]] kļuva par protektorātu. *1864. gadā - streiku legalizācija.<ref name="Napoleon III"/> *1864. gadā vienošanās ar [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]] par franču garnizona izvešanu no Romas. *1866. augustā Napoleons pieprasīja [[Reina]]s kreisā krasta zemes un Luksemburgu. Decembrī franču karaspēks atstāja Romu. *1867. gads - [[Meksikas Otrā impērija|Meksikas Impērijas]] sabrukums. Starptautiskā izstāde Parīzē. Franču karaspēks atgriezās Romā. *1868. Arodbiedrību legalizācija un preses cenzūras atvieglošana. *1869. Opozīcijas panākumi parlamenta vēlēšanās maijā. Politiskās reformas valstī. Suecas kanāla atklāšana novembrī. *1870. Liberāļu valdības iecelšana janvārī. Jauna konstitūcija aprīlī, ko apstiprināja 8. maija referendumā. Krīze ar Prūsiju un kara sākums jūlijā. Republikas pasludināšana 4. septembrī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Francijas vēsture]] ba8psioxjditx6bpp210cyyd576k8g0 0 355645 4296740 3954835 2025-06-19T15:04:43Z Lasks 38532 /* Uzskaitījums */ 4296740 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Valkas novads COA.svg|150px|thumb|Valkas novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Valkas novads|Valkas novada]] pašvaldības vadītāji'''. Valkas novads tika izveidots [[2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]], apvienojot [[Ērģemes pagasts|Ērģemes]], [[Kārķu pagasts|Kārķu]], [[Valkas pagasts|Valkas]], [[Vijciema pagasts|Vijciema]], [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas]] pagastus un [[Valka]]s pilsētu.<ref>[http://www.valka.lv/lv/valkas-novads-1/novads/novads-1 Valkas novada vēsture]</ref> == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| #258B4C| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #1DACD6| [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| orange| [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Valkas novada pašvaldības vadītājs (2009 — pašlaik)''' |- | style="background: #258B4C| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Kārlis Albergs]]'''<br/><small>(1945)</small> || [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2013]]. gada [[20. jūnijs]] || [[Latvijas Zemnieku savienība]] || [[2009. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2009]] || |- | style="background: #77343d| || rowspan="3"| '''2.''' || rowspan="3"| [[Attēls:Vents Armands Krauklis.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Vents Armands Krauklis]]''' <br/><small>(1964)</small> || rowspan="3"| [[2013]]. gada [[20. jūnijs]] — [[2023]]. gada [[18. maijs]] || [[Vidzemes partija]] || [[2013. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2013]] || rowspan="3"| |- | style="background: #1DACD6| || [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] || [[2017. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2017]] |- | style="background: orange| || [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] || [[2021. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2021]] |- | style="background: orange| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || ''[[Unda Ozoliņa]]''<br/><small>''(1966)''</small>|| ''[[2023]]. gada [[18. maijs]] — [[20. maijs]]'' || ''[[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] '' || — ||''Pienākumu izpildītāja'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''3.''' || [[Attēls:Gita Avote.jpg|80px]] || '''[[Gita Avote]]'''<br/><small>(1977)</small>|| [[2023]]. gada [[20. maijs]] — [[2025]]. gada [[19. jūnijs]] || Bez partijas || — || |- | style="background: #77343d| || '''(2.)''' || [[Attēls:Vents Armands Krauklis.jpg|80px]] || '''[[Vents Armands Krauklis]]''' <br/><small>(1964)</small> || [[2025]]. gada [[29. jūnijs]] — ''pašlaik'' || [[Vidzemes partija]] || [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025]] || |} == Ārējās saites == * [http://www.valka.lv/ Valkas novads] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Valkas novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Valkas novads]] 1hayswi19ylg1bbjswpemoq2n1o6ciz 4296828 4296740 2025-06-19T17:24:04Z Hckeins 55144 typo 4296828 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Valkas novads COA.svg|150px|thumb|Valkas novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Valkas novads|Valkas novada]] pašvaldības vadītāji'''. Valkas novads tika izveidots [[2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]], apvienojot [[Ērģemes pagasts|Ērģemes]], [[Kārķu pagasts|Kārķu]], [[Valkas pagasts|Valkas]], [[Vijciema pagasts|Vijciema]], [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas]] pagastus un [[Valka]]s pilsētu.<ref>[http://www.valka.lv/lv/valkas-novads-1/novads/novads-1 Valkas novada vēsture]</ref> == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| #258B4C| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #1DACD6| [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| orange| [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Valkas novada pašvaldības vadītājs (2009 — pašlaik)''' |- | style="background: #258B4C| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Kārlis Albergs]]'''<br/><small>(1945)</small> || [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2013]]. gada [[20. jūnijs]] || [[Latvijas Zemnieku savienība]] || [[2009. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2009]] || |- | style="background: #77343d| || rowspan="3"| '''2.''' || rowspan="3"| [[Attēls:Vents Armands Krauklis.jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Vents Armands Krauklis]]''' <br/><small>(1964)</small> || rowspan="3"| [[2013]]. gada [[20. jūnijs]] — [[2023]]. gada [[18. maijs]] || [[Vidzemes partija]] || [[2013. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2013]] || rowspan="3"| |- | style="background: #1DACD6| || [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]] || [[2017. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2017]] |- | style="background: orange| || [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] || [[2021. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2021]] |- | style="background: orange| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || ''[[Unda Ozoliņa]]''<br/><small>''(1966)''</small>|| ''[[2023]]. gada [[18. maijs]] — [[20. maijs]]'' || ''[[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] '' || — ||''Pienākumu izpildītāja'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''3.''' || [[Attēls:Gita Avote.jpg|80px]] || '''[[Gita Avote]]'''<br/><small>(1977)</small>|| [[2023]]. gada [[20. maijs]] — [[2025]]. gada [[19. jūnijs]] || Bez partijas || — || |- | style="background: #77343d| || '''(2.)''' || [[Attēls:Vents Armands Krauklis.jpg|80px]] || '''[[Vents Armands Krauklis]]''' <br/><small>(1964)</small> || [[2025]]. gada [[19. jūnijs]] — ''pašlaik'' || [[Vidzemes partija]] || [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025]] || |} == Ārējās saites == * [http://www.valka.lv/ Valkas novads] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Valkas novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Valkas novads]] axmnx1dv6yrmyfz6ih45wvlzervwwbq 10 356741 4296743 4219875 2025-06-19T15:15:38Z Lasks 38532 4296743 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Latvijas pašvaldību vadītāji |title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Valstspilsētas | list1 = * {{nobr|'''[[Andrejs Elksniņš|Elksniņš]]''' {{small|([[Daugavpils]])}}}} * {{nobr|'''[[Andris Rāviņš|Rāviņš]]''' {{small|([[Jelgava]])}}}} * {{nobr|'''[[Rita Sproģe|Sproģe]]''' {{small|([[Jūrmala]])}}}} * {{nobr|'''[[Gunārs Ansiņš|Ansiņš]]''' {{small|([[Liepāja]])}}}} * {{nobr|''vakants'' {{small|([[Rēzekne]])}}}} * {{nobr| '''[[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]]''' {{small|([[Rīga]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Vītoliņš]]''' {{small|([[Ventspils]])}}}} | group2 = Novadi ar valstspilsētu | list2 = * {{nobr|'''[[Raivis Ragainis|Ragainis]]''' {{small|([[Jēkabpils novads|Jēkabpils]])}}}} * {{nobr|'''[[Egils Helmanis|Helmanis]]''' {{small|([[Ogres novads|Ogre]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Baiks|Baiks]]''' {{small|([[Valmieras novads|Valmiera]])}}}} | group3 = Novadi | list3 = * {{nobr|'''[[Leons Līdums|Līdums]]''' {{small|([[Aizkraukles novads|Aizkraukle]])}}}} * {{nobr|'''[[Dzintars Adlers|Adlers]]''' {{small|([[Alūksnes novads|Alūksne]])}}}} * {{nobr|'''[[Arvīds Kucins|Kucins]]''' {{small|([[Augšdaugavas novads]])}}}} * {{nobr|'''[[Karīna Miķelsone|Miķelsone]]''' {{small|([[Ādažu novads|Ādaži]])}}}} * {{nobr|'''[[Sergejs Maksimovs|Maksimovs]]''' {{small|([[Balvu novads|Balvi]])}}}} * {{nobr|'''[[Aivars Okmanis|Okmanis]]''' {{small|([[Bauskas novads|Bauska]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Rozenbergs|Rozenbergs]]''' {{small|([[Cēsu novads|Cēsis]])}}}} * {{nobr|'''[[Aivars Priedols|Priedols]]''' {{small|([[Dienvidkurzemes novads]])}}}} * {{nobr|'''[[Ivars Gorskis|Gorskis]]''' {{small|([[Dobeles novads|Dobele]])}}}} * {{nobr|'''[[Andis Caunītis|Caunītis]]''' {{small|([[Gulbenes novads|Gulbene]])}}}} * {{nobr|''vakants'' {{small|([[Jelgavas novads|Jelgava]])}}}} * {{nobr|'''[[Gunārs Upenieks|Upenieks]]''' {{small|([[Krāslavas novads|Krāslava]])}}}} * {{nobr|'''[[Inese Astaševska|Astaševska]]''' {{small|([[Kuldīgas novads|Kuldīga]])}}}} * {{nobr|'''[[Viktorija Baire|Baire]]''' {{small|([[Ķekavas novads|Ķekava]])}}}} * {{nobr|'''[[Dagnis Straubergs|Straubergs]]''' {{small|([[Limbažu novads|Limbaži]])}}}} * {{nobr|'''[[Andris Vaivods|Vaivods]]''' {{small|([[Līvānu novads|Līvāni]])}}}} * {{nobr|'''[[Edgars Mekšs|Mekšs]]''' {{small|([[Ludzas novads|Ludza]])}}}} * {{nobr|'''[[Agris Lungevičs|Lungevičs]]''' {{small|([[Madonas novads|Madona]])}}}} * {{nobr|'''[[Andrejs Ence|Ence]]''' {{small|([[Mārupes novads|Mārupe]])}}}} * {{nobr|'''[[Andris Bergs|Bergs]]''' {{small|([[Olaines novads|Olaine]])}}}} * {{nobr|'''[[Ārijs Vucāns|Vucāns]]''' {{small|([[Preiļu novads|Preiļi]])}}}} * {{nobr|'''[[Monvīds Švarcs|Švarcs]]''' {{small|([[Rēzeknes novads|Rēzekne]])}}}} * {{nobr|'''[[Vita Paulāne|Paulāne]]''' {{small|([[Ropažu novads|Ropaži]])}}}} * {{nobr|'''[[Raivis Anspaks|Anspaks]]''' {{small|([[Salaspils novads|Salaspils]])}}}} * {{nobr|'''[[Māris Zusts|Zusts]]''' {{small|([[Saldus novads|Saldus]])}}}} * {{nobr|'''[[Normunds Līcis|Līcis]]''' {{small|([[Saulkrastu novads|Saulkrasti]])}}}} * {{nobr|'''[[Linards Kumskis|Kumskis]]''' {{small|([[Siguldas novads|Sigulda]])}}}} * {{nobr|'''[[Astrīda Harju|Harju]]''' {{small|([[Smiltenes novads|Smiltene]])}}}} * {{nobr|'''[[Andis Āboliņš|Āboliņš]]''' {{small|([[Talsu novads|Talsi]])}}}} * {{nobr|'''[[Gundars Važa|Važa]]''' {{small|([[Tukuma novads|Tukums]])}}}} * {{nobr|'''[[Vents Armands Krauklis|Krauklis]]''' {{small|([[Valkas novads|Valka]])}}}} * {{nobr|'''[[Māris Justs|Justs]]''' {{small|([[Varakļānu novads|Varakļāni]])}}}} * {{nobr|'''[[Aivars Mucenieks|Mucenieks]]''' {{small|([[Ventspils novads|Ventspils]])}}}} | below = }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Pašreizējie Latvijas pašvaldību vadītāji]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> d4haq6jge7ztou0qimolptsiq6fyyim 0 363002 4297045 4294893 2025-06-20T09:46:56Z Makenzis 56205 4297045 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Aivars Emsis | image = | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|4|1}} | countryofbirth = [[Latvija]] | height = 188 | currentclub = [[FK Banga]] | clubnumber = 9 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | ntupdate = 26.07.2020. | years2 = 2018-2019 | goals2 = 0 | years1 = 2017-2018 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FS METTA/Latvijas Universitāte|FS Metta/LU]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]] | years4 = 2019 | caps4 = 10 | goals4 = 1 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[JDFS Alberts]] | caps2 = 0 | years3 = 2019 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | caps3 = 12 | goals3 = 4 | clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[FC Džiugas Telšiai|Džiugas]] | years5 = 2021 | caps5 = 23 | goals5 = 6 | clubs6 = {{flaga|GRE}} [[AO Kavala|Kavala]] | years6 = 2022 | caps6 = 0 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[FC Džiugas Telšiai|Džiugas]] | years7 = 2022 | caps7 = 13 | goals7 = 3 | clubs8 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Sūduva|Sūduva]] | years8 = 2023–2024 | caps8 = 38 | goals8 = 8 | clubs9 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Banga|Banga]] | years9 = 2025– | caps9 = 15 | goals9 = 3 | pcupdate = 20.6.2025. | birth_place = | birth_date = | caption = | name = }} '''Aivars Emsis''' (dzimis {{dat|1998|4|1}}) ir [[Latvija]]s futbolists, centra uzbrucējs. == Karjera == Futbolista karjeru Aivars Emsis iesāka [[FS METTA/Latvijas Universitāte]] sastāvā, kur spēlēja 2017.-2018. g. 2021. gada sezonas sākumā viņš spēlēja [[FC Džiugas Telšiai|Telšu "Džiugas"]] sastāvā Lietuvas [[A līga|A līgā]]. 2022. gada janvārī spēlētājs pārcēlās uz Grieķiju, uz [[AO Kavala]], kurš spēlēja otrajā Superlīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://alyga.lt/naujiena/dziuga-papilde-du-naujokai-isvyko-latvis/7457|title=„Džiugą“ papildė du naujokai, išvyko latvis {{!}} A Lyga {{!}} Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt|access-date=2023-02-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportas.lt/naujiena/447762/dziugui-nepavyko-islaikyti-zibejusio-latvio|title=„Džiugui“ nepavyko išlaikyti žibėjusio latvio|website=sportas.lt|access-date=2023-02-14}}</ref> 2022. gada februārī spēlētājs atgriezās un spēlēja [[FC Džiugas Telšiai|Telšu "Džiugas"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://alyga.lt/naujiena/a-emsis-grizo-i-telsiu-komanda/7500|title=„Džiugas“ sustiprino puolimo grandį {{!}} A Lyga {{!}} Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt|access-date=2023-02-14}}</ref><ref>https://www.sportas.lt/naujiena/449987/netiketas-sugrizimas-a-emsis-po-maziau-nei-menesio-sugrizo-i-telsius</ref> 2023. gada sezonas sākumā viņš spēlēja [[Marijampoles "Sūduva"|Marijampoles "Sūduvas"]] sastāvā Lietuvas [[A līga|A līgā]]. 2025. gada sezonas sākumā viņš spēlēja [[FK Banga|"Bangas"]] sastāvā Lietuvas [[A līga|A līgā]].<ref>[https://www.sportas.lt/naujiena/513186/banga-pasikviete-lietuvoje-jau-keturis-sezonus-suzaidusi-latvi „Banga“ pasikvietė Lietuvoje jau keturis sezonus sužaidusį latvį]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Emsis, Aivars}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] 4u20melkmpnkqdkmdae51hyplt8e6zy 0 363329 4296976 4284170 2025-06-20T05:20:22Z Biafra 13794 pamatnozīme 4296976 wikitext text/x-wiki '''Slava''' var būt: * augsta atzinība un novērtējums sabiedrībā vai tās daļā; * [[Slava (pilsēta)|Slava]] — pilsēta Polijā; * [[Slau]] — pilsēta Anglijā; * [[Laima Slava]] — mākslas zinātniece. {{Uzvārds}} {{disambig}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 1crknktrwczpfmezgesscwnk54noxpq 0 367112 4296715 4070824 2025-06-19T12:41:15Z Makenzis 56205 4296715 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''Zorya'' | logo = FC Zorya Luhansk logo.svg | pilns = ''ФК «Зоря» Луганськ'' | iesauka = ''Чорно-білі'' (melni-baltie) | pilsēta = {{Vieta|Ukraina|Luhanska}} | dib = 1923 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = ''Slavutych-Arena'', [[Zaporižja]] | ietilp = 11 883 | prez = {{flaga|Ukraina}} Jevhens Hellers | tren = {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] | līga = [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]] | sez = 2024.—2025. | poz = 7. vieta | mediji = {{URL|zarya-lugansk.com/}} | pattern_la1 = | pattern_b1 = _zorya1718h | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = _zorya1718h | pattern_so1 = | leftarm1 = F0F0F0 | body1 = FFFFFF | rightarm1 = F0F0F0 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _metz1718T | pattern_b2 = _hansa1718a | pattern_ra2 = _metz1718T | pattern_sh2 = _metz1718T | pattern_so2 = _metz1718T | leftarm2 = 000000 | body2 = 000000 | rightarm2 = 000000 | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000| }} '''Luhanskas "Zorya"''' ({{val|uk|ФК «Зоря» Луганськ}}) ir [[Ukraina]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Luhanska]]s. Pašlaik spēlē [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]]. Dibināts 1923. gadā kā "Metalist". Sakarā ar [[Donbasa karš|karu Donbasā]] pašlaik mājas spēles aizvada ''Slavutych-Arena'' stadionā [[Zaporižja|Zaporižjā]]. [[Padomju Savienība]]s laikā klubs bija pazīstams ar nosaukumu Vorošilovgradas "Zarja". Komanda panākumus guvusi 1970. gados. 1972. gadā uzvarēja [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS Augstākajā līgā]]. Divreiz spēlēja [[PSRS kauss futbolā|PSRS kausa]] izcīņas finālā. Lielākais panākums Ukrainas Premjerlīgā ir 3. vieta, ko izdevies sasniegt trīs reizes (2017., 2020. un 2021. gadā). Komanda ir divreiz spēlējusi [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kausa]] finālā. Kopš 2020. gada janvāra klubu pārstāv [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] futbolists [[Andrejs Cigaņiks]]. == Sasniegumi == * '''[[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tableso/oekrcuphist.html |title=Ukraine - Cup Finals |accessdate={{dat|2021|5|16||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (2): 2015–16, 2020–21 * '''Ukrainas Pirmā līga''' ** Uzvarētāji (1): 2005–06 * '''Ukrainas Otrā līga''' ** Uzvarētāji (1): 2002–03 * '''[[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS Augstākā līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrhist.html|title=USSR (Soviet Union) - Final Tables 1924-1992 |accessdate={{dat|2021|5|16||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (1): 1972 * '''[[PSRS kauss futbolā|PSRS kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesu/ussrcuphist.html |title=USSR (Soviet Union) - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2021|5|16||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (2): 1974, 1975 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{futbols-aizmetnis}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Zorya, Luhanska}} [[Kategorija:Ukrainas futbola klubi]] [[Kategorija:Luhanskas "Zorya"]] fwzm32w3qs226qlwr7bop392tctjq4b 0 367113 4296727 4070826 2025-06-19T13:42:54Z Makenzis 56205 4296727 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #FFDD00 | nos = ''FK Oleksandrija'' | logo = FC Oleksandriya logo.svg | pilns = ''Футбольний клуб «Олександрія»'' | iesauka = ''жовто-чорні'' (dzelteni-melnie) | pilsēta = {{Vieta|Ukraina|Oleksandrija}} | dib = 1948 | dib_mēn = | dib_dat = | stad = ''CSC Nika Stadium'' | ietilp = 7 000 | prez = {{flaga|Ukraina}} Serhijs Kuzmenko | tren = {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Šarans | līga = [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]] | sez = 2024.—2025. | poz = 2. vieta | mediji = {{URL|https://fco.com.ua/}} | pattern_la2 = | pattern_b1 = _olexandriya1516h | pattern_b2 = _brighton1617a | pattern_b3 = _olexandriya1516t | pattern_ra2 = | pattern_sh1 = | pattern_sh2 = _brighton1617a | pattern_sh3 = ffffff | pattern_so2 = | pattern_so3 = _olexandriya1516t | leftarm1 = FFDD00 | leftarm2 = 000000 | leftarm3 = ffffff | body1 = FFFFFF | body2 = 000000 | body3 = ffffff | rightarm1 = FFDD00 | rightarm2 = 000000 | rightarm3 = ffffff | shorts1 = 000000 | shorts2 = 000000 | shorts3 = ffffff | socks1 = FFDD00 | socks2 = 000000 | socks3 = 23710b }} '''FK Oleksandrija''' ir [[Ukraina]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Oleksandrija]]s. Dibināts 1948. gadā, pašlaik spēlē [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīgā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{uk ikona}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{ukraina-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Oleksandrija FK}} [[Kategorija:Ukrainas futbola klubi]] [[Kategorija:FK Oleksandrija]] 271rjmhcs5at4xp5als2db6cgjwl7gy 0 374457 4296859 4296592 2025-06-19T17:58:35Z Baisulis 11523 Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]] 4296859 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Raimonds Čudars | attēls = Raimonds Čudars 2022.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Raimonds Čudars 2022. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|19|N|bez}} | term_beigas = ''pašlaik'' | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Inga Bērziņa]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = ''amats izveidots'' | pēctecis2 = [[Kaspars Melnis]] <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_sākums4 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | term_beigas4 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents4 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers4 = [[Evika Siliņa]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats5 = [[Salaspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Salaspils novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums5 = {{dat|2009|07|01|N}} | term_beigas5 = {{dat|2022|11|03|N}} | vietnieks5 = [[Mihails Rogals]] (2009—''?'')<ref name="2009-dec2-lat-pdf">https://salaspils.lv/sites/default/files/SalaspilsVestis/2009/2009-dec2-lat.pdf</ref><br /> [[Zoja Rimša]] (2009—2011)<ref name="69041-salaspili-neizdodas-panakt-domes-vadibas-nomainu-htm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/69041-salaspili-neizdodas-panakt-domes-vadibas-nomainu.htm|title=Salaspilī neizdodas panākt domes vadības nomaiņu|website=nra.lv}}</ref><ref name="2009-dec2-lat-pdf" /> <br /> [[Juris Putniņš]] (''?''—2011)<ref name="69041-salaspili-neizdodas-panakt-domes-vadibas-nomainu-htm" /><br />[[Malda Caune]] (2011—2022)<ref>http://arhivs.lff.lv/dokumenti/Valde/MaldaCaune_CV.pdf</ref><br /> [[Zigmārs Zeimulis]] (2013—2017)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/politika/item/10397-veletaju-miletam-salaspils-meram-simpatijas-atzistas-ari-domes-deputati|title=Aprinkis.lv - Vēlētāju mīlētajam Salaspils mēram simpātijās atzīstas arī domes deputāti (pievienota fotogalerija)|first=Raivis|last=Bahšteins|website=m.aprinkis.lv}}</ref> <br />[[Raivis Anspaks]] (2021—2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/par-salaspils-novada-domes-priekssedetaju-vienbalsigi-ievele-lidzsinejo-mera-vietnieku-anspaku-14289025|title=Par Salaspils novada domes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlē līdzšinējo mēra vietnieku Anspaku|website=www.diena.lv}}</ref> | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]]<br />[[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]<br />[[Raimonds Vējonis]]<br />[[Egils Levits]] | premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]]<br />[[Laimdota Straujuma]]<br />[[Māris Kučinskis]]<br />[[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis5 = [[Juris Putniņš]] | pēctecis5 = [[Raivis Anspaks]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1974|07|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Murjāņi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Salaspils}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] * [[Latvijas Zemnieku savienība]] * [[Jaunais laiks]] * [[Vienotība]] | dzīvesb = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Raimonds Čudars''' (dzimis {{dat|1974|07|04}} [[Murjāņi|Murjāņos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un [[politiķis]], [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]. Bijušais [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]], pārstāv partiju "[[Vienotība]]". No 2009. līdz 2022. gadam bijis [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domes priekšsēdētājs. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta. == Dzīvesgājums == R. Čudars 1996. gadā ieguvis [[jurists|jurista]] izglītību [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. No 2002. līdz 2009. gadam bijis praktizējošs [[advokāts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/cilveki/raimonds-cudars/|title=Raimonds Čudars|website=Jaunā Vienotība|access-date=2022-11-24|language=lv|archive-date=2022-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20221124160013/https://jaunavienotiba.lv/cilveki/raimonds-cudars/}}</ref> == Politiskā darbība == 1997. gadā R. Čudars pirmo reizi kandidēja [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] uz vietu Salaspils domē no apvienības "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]" saraksta, taču netika ievēlēts. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] R. Čudars tika ievēlēts [[Salaspils]] domē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.vis|title=Rezultāti|website=www.cvk.lv|access-date=2022-11-24|archive-date=2022-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220308015659/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.vis}}</ref> [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gadā ievēlēts]] Salaspils domē jau no partijas "[[Jaunais laiks]]" saraksta. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada 1. jūlija pašvaldību vēlēšanās]] R. Čudars tika ievēlēts [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domē no partijas "Jaunais laiks" un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" kopējā saraksta un tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju. Novada domes priekšsēdētāja amatu ieņēma līdz 2022. gadam. Ticis pārvēlēts [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada]], [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada]] un [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada]] pašvaldību vēlēšanās,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://salaspils.lv/lv/node/1011|title=Salaspils novadu nākamos četrus gadus vadīs Raimonds Čudars|website=salaspils.lv|access-date=2021-10-13|language=en}}</ref> gadā tika atkārtoti tiekot pārvēlēts arī par Salaspils novada domes priekšsēdētāju. Kopš 2013. gada bija [[Latvijas pašvaldību savienība]]s novadu apvienības valdes loceklis.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Raimonda Čudara CV 2017|url=http://vienotiba2017.lv/wp-content/uploads/2017/08/Raimonds_Cudars_CV2017.pdf|website=Vienotiba 2017|accessdate={{dat|2018|2|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> No 2016. gada 4. jūnija ir politiskās partijas "[[Vienotība]]" valdes loceklis.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Raimonds Čudars|url=https://vienotiba.lv/raimonds_cudars|website=VIENOTĪBA|accessdate={{dat|2018|2|1||bez}}|archive-date={{dat|2017|04|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170424183043/http://vienotiba.lv/raimonds_cudars}}</ref> 2022. gada rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]". Decembrī apstiprināts par [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = ''amats izveidots'' | virsraksts = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Kaspars Melnis]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Inga Bērziņa]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] | periods = {{dat|2025|06|19|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Čudars, Raimonds}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saulkrastu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Salaspils novada pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas klimata un enerģētikas ministri]] [[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] jov82nt1lbenvkymg2f1nwuobyqawuu 4296933 4296859 2025-06-19T20:23:08Z Lasks 38532 4296933 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Raimonds Čudars | attēls = Raimonds Čudars 2022.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Raimonds Čudars 2022. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|19|N|bez}} | term_beigas = ''pašlaik'' | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Inga Bērziņa]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = ''amats izveidots'' | pēctecis2 = [[Kaspars Melnis]] <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_sākums4 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2025|06|19|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents4 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers4 = [[Evika Siliņa]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats5 = [[Salaspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Salaspils novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums5 = {{dat|2009|07|01|N}} | term_beigas5 = {{dat|2022|11|03|N}} | vietnieks5 = [[Mihails Rogals]] (2009—''?'')<ref name="2009-dec2-lat-pdf">https://salaspils.lv/sites/default/files/SalaspilsVestis/2009/2009-dec2-lat.pdf</ref><br /> [[Zoja Rimša]] (2009—2011)<ref name="69041-salaspili-neizdodas-panakt-domes-vadibas-nomainu-htm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/69041-salaspili-neizdodas-panakt-domes-vadibas-nomainu.htm|title=Salaspilī neizdodas panākt domes vadības nomaiņu|website=nra.lv}}</ref><ref name="2009-dec2-lat-pdf" /> <br /> [[Juris Putniņš]] (''?''—2011)<ref name="69041-salaspili-neizdodas-panakt-domes-vadibas-nomainu-htm" /><br />[[Malda Caune]] (2011—2022)<ref>http://arhivs.lff.lv/dokumenti/Valde/MaldaCaune_CV.pdf</ref><br /> [[Zigmārs Zeimulis]] (2013—2017)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://m.aprinkis.lv/sabiedriba/politika/item/10397-veletaju-miletam-salaspils-meram-simpatijas-atzistas-ari-domes-deputati|title=Aprinkis.lv - Vēlētāju mīlētajam Salaspils mēram simpātijās atzīstas arī domes deputāti (pievienota fotogalerija)|first=Raivis|last=Bahšteins|website=m.aprinkis.lv}}</ref> <br />[[Raivis Anspaks]] (2021—2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/par-salaspils-novada-domes-priekssedetaju-vienbalsigi-ievele-lidzsinejo-mera-vietnieku-anspaku-14289025|title=Par Salaspils novada domes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlē līdzšinējo mēra vietnieku Anspaku|website=www.diena.lv}}</ref> | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]]<br />[[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]<br />[[Raimonds Vējonis]]<br />[[Egils Levits]] | premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]]<br />[[Laimdota Straujuma]]<br />[[Māris Kučinskis]]<br />[[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis5 = [[Juris Putniņš]] | pēctecis5 = [[Raivis Anspaks]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1974|07|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Murjāņi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Salaspils}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]] * [[Latvijas Zemnieku savienība]] * [[Jaunais laiks]] * [[Vienotība]] | dzīvesb = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Raimonds Čudars''' (dzimis {{dat|1974|07|04}} [[Murjāņi|Murjāņos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]] un [[politiķis]], [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]]. Bijušais [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]], pārstāv partiju "[[Vienotība]]". No 2009. līdz 2022. gadam bijis [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domes priekšsēdētājs. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta. == Dzīvesgājums == R. Čudars 1996. gadā ieguvis [[jurists|jurista]] izglītību [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. No 2002. līdz 2009. gadam bijis praktizējošs [[advokāts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/cilveki/raimonds-cudars/|title=Raimonds Čudars|website=Jaunā Vienotība|access-date=2022-11-24|language=lv|archive-date=2022-11-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20221124160013/https://jaunavienotiba.lv/cilveki/raimonds-cudars/}}</ref> == Politiskā darbība == 1997. gadā R. Čudars pirmo reizi kandidēja [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] uz vietu Salaspils domē no apvienības "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]" saraksta, taču netika ievēlēts. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] R. Čudars tika ievēlēts [[Salaspils]] domē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.vis|title=Rezultāti|website=www.cvk.lv|access-date=2022-11-24|archive-date=2022-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220308015659/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/cvk.vietas.vis}}</ref> [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gadā ievēlēts]] Salaspils domē jau no partijas "[[Jaunais laiks]]" saraksta. [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada 1. jūlija pašvaldību vēlēšanās]] R. Čudars tika ievēlēts [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domē no partijas "Jaunais laiks" un apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" kopējā saraksta un tika ievēlēts par domes priekšsēdētāju. Novada domes priekšsēdētāja amatu ieņēma līdz 2022. gadam. Ticis pārvēlēts [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada]], [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada]] un [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada]] pašvaldību vēlēšanās,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://salaspils.lv/lv/node/1011|title=Salaspils novadu nākamos četrus gadus vadīs Raimonds Čudars|website=salaspils.lv|access-date=2021-10-13|language=en}}</ref> gadā tika atkārtoti tiekot pārvēlēts arī par Salaspils novada domes priekšsēdētāju. Kopš 2013. gada bija [[Latvijas pašvaldību savienība]]s novadu apvienības valdes loceklis.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Raimonda Čudara CV 2017|url=http://vienotiba2017.lv/wp-content/uploads/2017/08/Raimonds_Cudars_CV2017.pdf|website=Vienotiba 2017|accessdate={{dat|2018|2|1||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> No 2016. gada 4. jūnija ir politiskās partijas "[[Vienotība]]" valdes loceklis.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Raimonds Čudars|url=https://vienotiba.lv/raimonds_cudars|website=VIENOTĪBA|accessdate={{dat|2018|2|1||bez}}|archive-date={{dat|2017|04|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170424183043/http://vienotiba.lv/raimonds_cudars}}</ref> 2022. gada rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]". Decembrī apstiprināts par [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = ''amats izveidots'' | virsraksts = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Kaspars Melnis]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Inga Bērziņa]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs]] | periods = {{dat|2025|06|19|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Čudars, Raimonds}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saulkrastu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Salaspils novada pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas klimata un enerģētikas ministri]] [[Kategorija:Latvijas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] nr0i6isu3srk59ntblwjhy6pgntzygo 0 382274 4297023 4288237 2025-06-20T07:44:59Z Makenzis 56205 4297023 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ariagners Smits | image = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|12|13}} | birth_place = | height = | currentclub = {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys]] | clubnumber = 11 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] |years1 = 2014—2018 |clubs1 = {{flaga|Nikaragva}} [[Real Estelí F.C.|Real Estelí]] |caps1 = 41 |goals1 = 8 |years2 = 2018—2023 |clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala|Spartaks Jūrmala]] |caps2 = 37 |goals2 = 8 |years3 = 2019 |clubs3 = {{īre}} {{flaga|Uzbekistāna}} [[Qizilqum Zarafshon]] |caps3 = 11 |goals3 = 3 |years4 = 2019 |clubs4 = {{īre}} {{flaga|Uzbekistāna}} [[PFC Lokomotiv Tashkent|Lokomotiv Tashkent]] |caps4 = 10 |goals4 = 1 |years5 = 2021 |clubs5 = {{īre}} {{flaga|Baltkrievija}} [[FC Sputnik Rechitsa|Sputnik Rechitsa]] |caps5 = 7 |goals5 = 2 |years6 = 2021 |clubs6 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Veles Moscow|Veles Moscow]] |caps6 = 19 |goals6 = 1 |years7 = 2022 |clubs7 = {{īre}} {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]] |caps7 = 34 |goals7 = 8 |years8 = 2023— |clubs8 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Panevėžys|Panevėžys]] |caps8 = 43 |goals8 = 15 | pcupdate = 20.6.2025. | nationalyears1 = 2017— | nationalteam1 = {{fb|NCA}} | nationalcaps1 = 15 | nationalgoals1 = 6 | ntupdate = 26.07.2023. }} '''Ariagners Smits''' (dzimis {{dat|1998|12|13}}) ir [[Nikaragva]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Nikaragvas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada spēlē Lietuvas klubā ''[[FK Panevėžys]]''. [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018.]] un [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020. gada]] sezonās spēlējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]], pārstāvot [[FK Spartaks Jūrmala]]. Virslīgā aizvadījis 37 spēles un guvis 8 vārtus. Bija izīrēts arī citu valstu klubiem. Nikaragvas izlasē debitējis 2017. gadā. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2021|3|27||bez}} [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Tērksu un Kaikosu futbola izlase|Tērksu un Kaikosu izlasi]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Smits, Ariagners}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nikaragvas futbolisti]] [[Kategorija:Nikaragvas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] [[Kategorija:FK Panevėžys spēlētāji]] p3sx980cttn2rmszuzs5u4deg4g7xhe 0 382404 4297016 4294861 2025-06-20T07:31:37Z Makenzis 56205 4297016 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Ovidijs Verbicks | image = Verbickas.JPG | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|4}} | birth_place = {{vieta|Lietuva|Ukmerģe}} | height = 185 | currentclub = [[FK Žalgiris]] | clubnumber = 22 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012-2014 |clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FK Zenit Sanktpēterburga 2]] |caps1 = 53 |goals1 = 0 | years2 = 2014 |clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Atlantas"]] |caps2 = 31 |goals2 = 6 | years3 = 2014-2015 |clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Marbella FC|Marbella]] |caps3 = 4 |goals3 = 0 | years4 = 2015-2017 |clubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Atlantas"]] |caps4 = 47 |goals4 = 12 | years5 = 2017–2019 |clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[Marijampoles "Sūduva"]] |caps5 = 68 |goals5 = 13 | years6 = 2020 |clubs6 = {{flaga|KAZ}} [[FK Taraz]] |caps6 = 14 |goals6 = 0 | years7 = 2021– |clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Žalgiris]] |caps7 = 143 |goals7 = 12 | nationalyears1 = 2011-2012 |nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U19 |nationalcaps1 = 7 |nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2013-2014 |nationalteam2 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U21 |nationalcaps2 = 8 |nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2016- |nationalteam3 = {{fb|LTU}} |nationalcaps3 = 36 |nationalgoals3 = 1 | pcupdate = 20.6.2025. | ntupdate = 13.12.2024. }} '''Ovidijs Verbicks''' ({{val|lt|Ovidijus Verbickas}}; dzimis {{dat|1993|7|4}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Lietuvas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2024) spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgas]] komandas [[Viļņas "Žalgiris"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Marijampoles "Sūduva"''' * [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]: 2017, 2018, 2019 * [[Lietuvas kauss]]: 2019 * [[Lietuvas Superkauss]]: 2018, 2019 '''Viļņas "Žalgiris"''' * [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]: 2021, 2022, 2024 * [[Lietuvas kauss]]: 20021, 2022 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Lietuvas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Verbickas, Ovidijus}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:Klaipēdas "Atlantas" spēlētāji]] 78s2xvpxxur0ee520r5mz1n536q6wln 2 382659 4297000 4279746 2025-06-20T06:59:03Z Gliwi 65713 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen Gößnitz (Thüringen).png]] → [[File:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg]] PNG → SVG 4297000 wikitext text/x-wiki Updated: 2020-03-21 18:05:50 == [[commons:Category:Deletion_requests_December_2019]] == <gallery> Karlis_Bumeisters_dz1888_pases_foto.jpg| Kyiv_NSC_Olimpiyskyi_6.jpg| Messier_106_by_Spitzer.jpg| Mu_Arae_NS1744m5150-dss-1987.jpg| Orion_Belt.jpg| Rákosi_Mátyás_portré02.png| Theresa May official portrait (cropped).jpg| Vatutin02.jpg| Whirlpool_(M51).jpg| </gallery> == [[commons:Category:Deletion_requests_January_2020]] == <gallery> Koning-willem-alexander-okt-15-s.jpg| Kubrick_-_Douglas_-_Spartacus_-_1960.JPG| László_Bíró_(pen_BIC)_signature).jpg| Shenzhou_9_mission_patch.png| Vasily-ignatenko.jpg| </gallery> == [[commons:Category:Deletion_requests_February_2020]] == <gallery> 1922-ogpu_chiefs.jpg| A_I_Antonov_02.jpg| Admiral_Viren.jpg| Andrey_Vlasov.jpg| Blanca_II_de_Navarra.jpg| COVID-19_Outbreak_Cases_in_Brazil.svg| Gribanov_Nikolay_Vasilyevich.jpg| IE_countries.svg| Islas_Canarias_(real_location)_in_Spain.svg| Khrustalyov_Pavel_Ivanovich.jpg| PuhemiesRafael-Paasio-1963.jpg| Richard_Smalley.jpg| Roman_Stefanovich_Nikolayenko.jpg| Stundenbuch.jpg| Zakovski_leon.gif| </gallery> == [[commons:Category:Deletion_requests_March_2020]] == <gallery> A_beyblade_collection.jpg| Agnese_Krivade.jpg| Allison_Janney4crop.jpg| Amanda_Beard_at_Heart_Truth_2009.jpg| Amanda_Bynes_on_the_Red_Carpet_(cropped2).jpg| Andres_Tarand_12.4.2012.jpg| Great_Seal_of_the_State_of_Louisiana.svg| Julianne_Hough_in_Swarovski_1.jpg| Kim_Cattrall.jpg| Li_Wenliang_Drawing.jpg| March14_cases_per-capita-COVID-19.png| Minka_Kelly_in_Diane_von_Furstenberg_3.jpg| Nastia_Liukin_at_The_Heart_Truth_2009.jpg| Patricia_Arquette_at_Heart_Truth_2009_(cropped).jpg| Rebecca_Romijn_in_Marchesa_2.jpg| Rose_McGowan_2012.jpg| Rosie_King.png| Sara_Ramirez4.jpg| SherylCrowHeartTruth.jpg| Tolkien_The_two_trees.jpg| </gallery> == [[commons:Category:Images_without_source]] == <gallery> Bystre_znak.jpg| COVID-19_Outbreak_Cases_in_Ireland.svg| Central_Asia_Ethnic.jpg| CentrifugalFan.png| Cesare_Alfieri_di_Sostegno.gif| Cevahir_Mall.jpg| Chappe_telegraf.jpg| Charleskeightley.jpg| Charlie_Conacher_Red_wings.jpg| CharlotteBronte.jpg| Chess_ndl44.png| Chief_Quanah_Parker_of_the_Kwahadi_Comanche2.jpg| Chris_nowinski.jpg| Christopher_III_of_Denmark_1440s.jpg| Church_of_St_Mikola_Bierascie.jpg| CiviltàValleIndoMappa.png| Clash_of_Civilizations.png| Claude_Debussy_ca_1908,_foto_av_Félix_Nadar.jpg| Claudio_Gabriele_de_Launay.png| Coat_of_arms_of_Buonaparte.svg| Coat_of_arms_of_Nauru.svg| Comet_wild_2_craters.jpg| Conde_de_Ofalia.JPG| CongressVienna.jpg| ConstitucionsCatalanesVolumIr.jpg| CopperIIoxide.jpg| Coronary_artery_bypass_surgery_Image_657B-PH.jpg| Cranberrymap.jpg| Cratersofphoebe.jpg| Dosso_arrondissements.png| Doumergue_4953635257_cea812010b_o.jpg| Dovecot-logo.png| Drygalski.jpg| Dsolaris.jpg| Dubnica_nad_Váhom_-_erb.svg| Dubňany.svg| ER_Diagram_MMORPG.png| E_Lalonde.jpg| Earthmap1000x500.jpg| Elahiyeh.jpg| Enrique_I_de_Castilla.jpg| Entablements.jpg| Erik_Glipping.jpg| Ernst_Biron.jpg| Erythropoietin.png| Ethylene-3D-vdW.png| Eugene_Antoniadi.jpg| Euramerica_en.svg| Example_of_hooks_and_banners_notation.PNG| Fermats_will.jpg| Fernándo_Fernández_de_Córdova,_2nd_Marquis_of_Mendigorría.jpg| Fes.jpg| Flag_of_Aragua_State.svg| Flag_of_Bereznivskiy_Raion_in_Rivne_Oblast.png| Flag_of_Newark,_New_Jersey.jpg| Flag_of_OIC.svg| Flag_of_Sakhalin_Oblast.svg| Flagge_Oberbayern.svg| Floorball_ball.jpg| France1848.PNG| Francesco_Crispi.jpg| Francisella_tularensis_01.jpg| Franco_Alfano_circa_1919_Emporium.jpg| Frankfurter_Fürstentag_1863_Abschlußphoto.jpg| Frederick_III_the_Fair.jpg| Friedrich_Bidder.jpg| Frontons.png| FrèreOrban.jpg| Fysik_vridmoment.png| Ganymede_g1_true_2.jpg| Gd-TableImage.png| George-MacDonald.jpg| George_Herbert_Mead.jpg| Gerhard_Armauer_Hansen.jpg| GiacomoPuccini.jpg| Giants_and_Freia.jpg| Giolitti2.jpg| Gjergj_Kastrioti.jpg| Global_European_Union.svg| Glucosinolate-skeletal.png| Governor_of_Gibraltar_Sir_Francis_Richards_-_2005.jpg| Graduation_hat.svg| GrbSurcin.gif| Grb_Babusnice.jpg| Grb_ks.jpg| Grb_osnovni_šabac.jpg| Grb_sremska_mitrovica.svg| Greek_Flags_1921.jpg| Haakonshallen_i_Bergen.jpg| Haemophilus_ducreyi_01.jpg| Haemophilus_influenzae_01.jpg| Harun_Al-Rashid_and_the_World_of_the_Thousand_and_One_Nights.jpg| Heinrich_Leutemann,_Plünderung_Roms_durch_die_Vandalen_(c._1860–1880).jpg| HenriLaFontaine.jpg| HenrykWieniawski.jpg| Hesco.jpg| HetmanChodkiewicz.jpg| Hilary_Putnam.jpg| Ferenc Erkel - Himnusz, 1844.jpg| Panayot Hitov.jpg| Hofoper_Berlin_Guckkastenblatt.jpg| Honore_II_of_Monaco.gif| HonoriusIV.jpg| Hortobágy.jpg| Huuhkajat_logo.svg| Håkon_jarl.jpg| IJA_tanks_attacked_Nanking_Chonghua_gate.jpg| Ibrahim_I.jpg| Icon_-_FrontLeft_-_Small.jpg| Imagelomé20.jpg| Greater one-horned rhinoceros at Chitwan.jpg| Intelsat1.jpg| Irpin_gerb.png| Isard_des_pyrenees_bigorre_2003.jpg| Istambul_cokol1RB.JPG| Iğdır_Turkey_Provinces_locator.gif| JBM_Hertzog.jpg| JH_Poincare.jpg| JNdelespinassec1787_-scanned_from_constantinopole_(1996)_-_A_public_office_in_istanbul.png| Jacob,_Max_(1876-1944)_-_1934_-_Foto_Carl_van_Vechten,_Library_of_Congress.jpg| Jan_Piotr_Sapieha.jpg| Jeanne_Ière_de_Naples,_dite_la_Reine_Jeanne,_comtesse_de_Provence.jpg| Jim-Croce-r01.jpg| JoaoI-P.jpg| Joao_Pinheiro_Chagas.jpg| JoaquinFranciscoPacheco.jpg| Johannes_Zukertort.jpg| John_Cradock,_1st_Baron_Howden.jpg| John_Wisker1fix.jpg| Josephusbust.jpg| José_Jorge_Loureiro.jpg| José_Malcampo,_3rd_Marquis_of_San_Rafael.jpg| Jules_Simon_2.jpg| LocationAmericanSamoa.png| LocationTatarstan.png| Locator_map_Hamburg_in_Germany.svg| Lolita_1955.JPG| Longshan_eggshell_thin_cup.jpg| Louis_Julius_Freudenberg_I_(1894–1918)_composite_obituary_in_the_Hudson_Observer_on_November_22,_1918.jpg| Luchino_Visconti_5.jpg| Luciano_de_Castro.jpg| Lunar_Orbiter_2.jpg| M16-Rifle-Magazine-LineDraw.png| M35atlas.jpg| M52atlas.jpg| M83g.jpg| MESSENGERmercurylimb.PNG| Malina.jpg| Mandelset_hires.png| Manifest_KCN_1863.jpg| Map_Italophone_World_-_updated.png| March14_cases_per-capita-COVID-19.png| Maret.jpg| Maria_Montessori1913.jpg| Mars_global_surveyor_cropped.jpg| Marseillaisenoframe.jpg| Max_Weber_1894.jpg| Maynard.jpg| Mazda_logo.svg| Meddah_story_teller.png| Mellitic_trianhydride.svg| Messenger.jpg| Michele_J_Sison.jpg| Mieszko_stary.jpg| Mihai79.gif| Mitau5Kopeken1915.jpg| MohamedTewfik.jpg| Moniuszkoportrait.jpg| Motovun.jpg| Mount Rushmore Closeup 2017.jpg| Museu_da_Electricidade_Lisboa.JPG| Musorgskiy.jpg| Mussolini_mezzobusto.jpg| Mustela_strigidorsa.gif| Nagarjuna.gif| Near_Shoemaker.jpg| Nedzinge_church.jpg| Nematode_nodules.jpg| Nemetskaya.jpg| Neuroglia.png| NiMH_various.jpg| Niccolo_picinni_statua_bari.jpg| Nicolae_Cretulescu.jpg| Nida_ThomasMann_cottage.jpg| Novi_Pazar_(Grb).png| OKallis-Kalevipoeg.jpg| OldQabala.JPG| Old_City_(Jerusalem).jpg| Oldlibau.jpg| Opening_ceremony_of_the_First_Ottoman_Parliament_at_the_Dolmabahce_Palace_in_1876.jpg| Orion_constellation_map.png| Otton2.JPG| Karel Čapek signature.jpg| POL_Lubawka_flag.svg| POL_Mordy_COA.svg| POL_Nałęczów_COA.svg| POL_Strzelno_COA.svg| POL_Sułkowice_COA.svg| POL_powiat_chełmiński_COA.svg| POL_powiat_elbląski_COA.svg| POL_powiat_gnieźnieński_COA.svg| POL_powiat_gnieźnieński_flag.svg| POL_powiat_inowrocławski_COA.svg| POL_powiat_lipnowski_COA.svg| POL_powiat_lipnowski_flag.svg| POL_powiat_lwówecki_COA.svg| POL_powiat_mikołowski_COA.svg| POL_powiat_mogieliński_COA.svg| POL_powiat_pszczyński_COA.svg| POL_powiat_średzki_wlkp_COA.svg| POL_powiat_średzki_wlkp_flag.svg| POL_powiat_świecki_COA.svg| POL_powiat_świecki_flag.svg| Palaio.jpg| Pantanal,_south-central_South_America_5170.jpg| Paolo_Boi.jpg| Parmenides.jpg| Parnu_1989.jpg| Parus_palustris02.jpg| Pat_Rothfuss_Signature.png| Pectin.jpg| Pegasus_Field_runway.jpg| Pharmacologyprism.jpg| Phencyclidine_(PCP).jpg| Photodynamic_therapy.jpg| Pietro_Badoglio.jpg| PlusCM128.svg| Polar_graph_paper.svg| Pontiac_conspiracy.jpg| PortJacksonShark'sEgg20050417c.JPG| Portrait_Roi_de_france_Clovis_II.jpg| Portret_Mazepa.jpg| Potassium_nitrate.jpg| Prachatice_Czech.png| Presse_Bochum.jpg| Prime_meridian.jpg| Primemeridian.jpg| Prinsenvlag.svg| Prospekt_Lenina_(Mykolaiv).jpg| Provincia_de_Badajoz_-_Bandera.svg| Provincia_de_Córdoba_-_Bandera.svg| Provincia_de_Las_Palmas_-_Bandera.svg| TURIBA_LOGO.jpg| Turnov_CoA_CZ.svg| Turul-Tb-front.jpg| Tuscany_tree.jpg| Tyniste_nad_Orlici_CoA_CZ.png| Tyr_and_Fenrir-John_Bauer.jpg| UKR_Волове́цький_райо́н_COA.png| UKR_Волове́цький_райо́н_flag.png| UKR_Лозова́_COA.gif| UKR_Пустомитівський_район_COA.gif| USAF_falcon.jpg| US_federal_land.svg| United_States_Department_of_Defense_Seal.svg| Untitled33.jpg| Urbanus_VI.jpg| Usdollar100front.jpg| Valsgarde_svardfaste.jpg| Venus_de_Milo_Louvre_Ma399-02b.jpg| Vintage_Potemkin.jpg| Votic_language_map.png| Vrbno_pod_Pradědem_znak.png| Joseph Albert Walker.jpg| Wappen_Bad_Soden_am_Taunus.svg| Wappen_Brobergen,_Niedersachsen.svg| DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg| DEU Lengefeld COA.svg| Wappen_Liederbach.svg| Wappen_Markgroeningen.png| Wappen_Mylau.svg| Wappen_Mörfelden-Walldorf.png| Wappen_Neubukow.svg| Wappen_Olbernhau_plain.svg| Wappen_Strasburg_(Uckermark).svg| Wappen_Vellmar.svg| Wappen_Wolkenstein.svg| DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg| Wellington_at_Waterloo_Hillingford.jpg| Wieliczka-saltmine-kinga.jpg| Wiktionary-ico-de.png| Wostok-Station_core32.jpg| Yaroslav_Veshin_-_Na_nozh.jpg| Zachodniopomorskie_location_map.PNG| Zhukov1916.jpg| Zilinai_church.jpg| Znak-mesta-Velke-Mezirici.gif| Znak_města_Nová_Role.svg| Étienne_de_Blois_Coinage.JPG| Герб_на_Чирпан.png| Новый_герб_Соликамска.jpg| Перечин_пр.png| Упор_тормозной_станционный_(2).jpg| Ясинувата_прапор.png| </gallery> == [[commons:Category:Media_without_a_source_as_of_20_March_2020]] == <gallery> Gerd_Kanter_cropped.jpg| </gallery> == [[commons:Category:Files_with_no_machine-readable_license]] == <gallery> 1979_Iranian_Revolution.jpg| Capture_in_Khorramshahr.jpg| Circus_cyaneus,_Ballaugh_Curragh,_Isle_of_Man_1.jpg| Coat_of_arms_of_Nauru.svg| Flag_of_the_Basque_Country.svg| French_official_language_world_map.svg| Humboldt's_Hog-nosed_Skunk_area.png| Imam_Khomeini_in_Mehrabad.jpg| Jean_Cocteau_b_Meurisse_1923.jpg| Meyerbeer_d'après_P._Petit_b_1865.jpg| POL_Giżycko_COA_old.svg| Retrato_del_Inca_Garcilaso_de_la_Vega_(10949628505).jpg| Rosie_King.png| </gallery> == [[commons:Category:Media_with_PD-Denmark50_but_no_explanation_why_the_photograph_is_public_domain_in_the_United_States_-_exempt]] == <gallery> Hans_Christian_Svane_Hansen.jpg| Jens_Otto_Krag_01.jpg| Viggo_Kampmann.jpg| </gallery> == [[commons:Category:Media_missing_permission_as_of_15_March_2020]] == <gallery> Aivars_Freimanis.jpg| Gunars_Salins_portrait.jpg| </gallery> == [[commons:Category:Media_missing_permission_as_of_16_March_2020]] == <gallery> JohnnyDepp2018.jpg| </gallery> == [[commons:Category:Media_missing_permission_as_of_19_March_2020]] == <gallery> Evolution_of_Alstom_Logos.jpg| </gallery> == [[commons:Category:Media_missing_permission_as_of_20_March_2020]] == <gallery> Flag_of_OIC.svg| IsDB_Logo.gif| </gallery> == [[commons:Category:Items_with_disputed_copyright_information]] == <gallery> EU-EE-Tallinn-LAS-Mustakivi_and_Laagna.jpg| Edge.finland.tor.jpg| Eurocoin.cy.200.gif| Flag_of_Buffalo,_New_York.svg| Flag_of_Fort_Wayne,_Indiana.svg| Flag_of_Jefferson_City,_Missouri.svg| Flag_of_St._Louis,_Missouri.svg| Flag of Toledo, Ohio (1994–2025).svg| French_Republic_1939.svg| Inscription.finland.2_euro_commemorative.2005.jpg| Kuklen_municipal.jpg| Mathis_Olimb_by_Dmitry_Valberg.jpg| Order_of_Red_Banner_ribbon_bar.png| Rene-guenon-1925.jpg| SE2015Mar20T.gif| San_Salvador_Flag.png| Signature_of_Victoria,_Crown_Princess_of_Sweden.png| Upton_Beall_Sinclair_Jr.jpg| Vaagen.jpg| Viaggioverrazzano.jpg| Wladyslaw_Grabski.jpg| Гикало,_Николай_Фёдорович.jpg| </gallery> io8jk9wi9su5yw4d0frirf0e6sz8nkf 0 399539 4296827 4255460 2025-06-19T17:19:55Z 46.109.0.48 /* Režijas darbi Ogres teātrī */ 4296827 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jānis Kaijaks | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1952|9|13}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]], [[režisors]], [[politiķis]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Jānis Kaijaks''' (dzimis {{dat|1952|9|13}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors]], [[aktieris]], [[Pedagoģija|pedagogs]], [[komponists]] un [[politiķis]]. == Biogrāfija == Dzimis 1952. gada 13. septembrī Rīgā. Tēvs Jānis Kaijaks seniors – komponists un diriģents, ilggadējais Operetes teātra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Māte – Biruta Kovaļonoka, ilggadējā Ogres Tautas teātra režisore un mākslinieciskā vadītāja. Mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas]] kora klasē, tomēr mācības pametis. Apguvis ģitārspēli. 1975. gadā absolvējis [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] teātra fakultāti. No 1975. līdz 2002. gadam bijis Latvijas Nacionālā teātra aktieris. Nozīmīgākās lomas: Orests L. Ģurko “Elektra, mana mīla” (1977), Filips Dž. Goldmena “Lauva ziemā” (1979), Andželo V. Šekspīra “Dots pret dotu” (1981), Tibalds V. Šekspīra “Romeo un Džuljeta” (1984), Tots Raiņa “Spēlēju, dancoju” (1990). 70. gados izveidojis mūzikas un dzejas programmu “Klavierkoncerts” ar Ojāra Vācieša dzeju (kopā ar V. Šoriņu, Z. Neimani, G. Vāgenheimu). Stažējies pie režisora Arkādija Kaca. Režijas profesijā darbojas kopš 1992. gada, iestudējis gan dramatiskās izrādes, gan operetes. Kā režisors sadarbojies ar [[Liepājas teātris|Liepājas teātri]], [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātri,]] [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālo teātri]] un citiem teātriem. Strādājis par producentu Nacionālajā teātrī.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/dziedosajam-aktierim-janim-kaijakam-65.a91915/|title=Dziedošajam aktierim Jānim Kaijakam - 65!|publisher=Latvijas Radio|access-date={{dat|2018|07|02||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171119162953/http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/dziedosajam-aktierim-janim-kaijakam-65.a91915/|archivedate={{dat|2017|11|19||bez}}}}</ref> Kopš 90. gadiem ir [[Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola|Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas]] pasniedzējs runas kultūrā. Kopš 2007. gada ir [[Ogres teātris|Ogres teātra]] galvenais režisors un mākslinieciskais vadītājs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresteatris.lv/makslinieki/janis-kaijaks/|title=Jānis Kaijaks|publisher=ogresteatris.lv|access-date={{dat|2020|12|29||bez}}|archiveurl=|archivedate=}}</ref> Kopš 2019. gada ir Ogres Teātra studijas vadītājs un pedagogs. J. Kaijaka vadībā vadībā Ogres teātris piedzīvojis radošu izaugsmi, izveidojis stabilu, spēcīgu un daudzpusīgu aktieru ansambli un ieguvis atpazīstamību Latvijas kultūrvidē. 2021. gadā kandidējis [[2021. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2021. gada Ogres novada domes vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]],<br />[[Latvijas Zemnieku savienība]], [[Latvijas Zaļā partija]] kopīgā saraksta, no kuras arī iekļuva [[Ogres novada dome|Ogres novada domē]]. == Iestudētās izrādes == * F. Lehārs “Jautrā atraitne”, Operetes fonds, 2015 * J. Jaunsudrabiņš “Ezermaļu krokodils”, Liepājas teātris, 2008 * I. Kalmans “Cirka princese”, Operetes fonds, Rīgas cirks, 2007 * Š. Pero “Pelnrušķīte”, Daugavpils teātris, 2007 * J. Štrauss “Čigānu barons”, Rīgas Muzikālais teātris, 2007 * I. Kalmans “Bajadēra”, Rīgas Muzikālais teātris, 2007 * F. Lehārs “Grāfs fon Luksemburgs”, Rīgas Muzikālais teātris, 2006 * I. Breģe “Dzīvais ūdens”, Lielā Ģilde, 2005 * J. V. Mocarts “Dons Žuans”, īpaši Siguldas opermūzikas svētkiem, 2004 * A. Lindgrena “Superdetektīvs Blūmkvists”, Latvijas Nacionālais teātris, 2003 * A. Lindgrena “Pepija”, Latvijas Nacionālais teātris, 2002 * Č. Dikenss “Sīkstulis”, Latvijas Nacionālais teātris, 1997 * I. Kalmans “Silva”, Latvijas Naiconālā opera, 1996 * G. Hauptmanis “Elga”, Latvijas Nacionālais teātris, 1995 * U. Enkvists “Dūksnāja bērni”, Latvijas Nacionālais teātris, 1994 * R. Štrauss “Salome”, vasaras izrāde pilsdrupās “Trīs ozoli” (''Drei Eicho'') Vācijā, Frankfurtē pie Mainas, 1992 * 90. gados iesācis Ziemassvētku tematisko izrāžu tradīciju Latvijas Nacionālajā teātrī === Režijas darbi Ogres teātrī === * S. Gitrī “Franču kadriļa”, ''sagatavošanā'' * Ž. Galserāns “Kredīts”, 2024 * Muzikāls uzvedums “Teātra karuselis”, 2024 * J.O’Nīls “Garās dienas ceļš uz nakti”, 2024 * B. Brehts “Puntila un Mati”, 2023 * L. Akurātere “Uz vienas stīgas” 2023 * H. Ibsens “Sanatorija” (“Tautas ienaidnieks”), 2022 * H. Gulbis “Olivers”, 2022 * M. Stāraste “Ziemassvētku pasakas”, audiolasījumi, 2021 * Ž. Kokto “Vakars ar Kokto” (“Cilvēka balss”, “Vienaldzīgais skaistulis”), 2021 * J. Lada “Pasaka par paputējušo karaļvalsti”, virtuālā izrāde, 2021 * K. Skalbes pasaku audiolasījumu cikls, 2021-2022 * O’Henrijs “Gudro dāvana”, virtuālā izrāde, 2020 * Ž. Dells, Ž. Sibleirass “Lai dzīvo Bušona!”, 2020 * A. Kivirehks “Seši”, virtuālā izrāde, 2020 * “Ziemassvētku stāsti”, 2019 * P. Barijē, Ž. P. Gredī “Rītdiena ir tālu” (“Četrdesmit karāti”), 2019 * A. Čehovs “Ivanovs”, 2018 * R. Dāls “Matilde” (rež. J. Kaijaks), 2017 * O. Vailds “Cik svarīgi būt nopietnam”, 2016 * H. Ibsens “Bernika projekts”, 2015 * A. Eglītis “Omartija kundze”, 2014 * Moljērs “Skapēna blēdības”, 2013 * Dž. Goldmens “Lauva ziemā”, 2012 * F. Arnolds, E. Bahs “Taupības komisārs”, 2011 * R. Blaumanis “Skroderdienas Silmačos”, 2010 * A. Kasona “Trešais vārds”, 2010 * J. Hašeks “Šveiks”, 2008 * L. Stumbre “Pāris – nepāris”, 2007 * Moljērs “Dons Žuans”, 2006 * R. Blaumanis, M. Tetere “Kā precas latvieši” (“Brīnumzālīte”), 2006 * L. Stumbre “Aklā siena”, 2004 * M. Zālīte “Zemes nodoklis”, 2004 * V. Šekspīrs “Divpadsmitā nakts”, 2003 * L. Stumbre “Suns”, 2001 * R. Tomā “Lamatas”, 1988 == Ogres teātra izrādēm komponētā oriģinālmūzika == * B. Brehts “Puntila un Mati”, 2023 * Ā. Alunāns “Skolotāja tupeles”, 1998 * J. Ekholms “Ludvigs un Tutta”, 1996 * A. Brigadere “Maija un Paija”, 1995 * N. Vētra-Muižniece “Trīs labas lietas”, 1990 * H. Gulbis “Aijā, žūžū, bērns kā lācis”, 1988 * V. Šuļžiks “Brēmenes muzikanti”, 1981 == Saņemtie apbalvojumi == * Latvijas Republikas Atzinības krusts (''Croix de la reconnaissance'') (2021) * “Ogres goda pilsonis” (2019) * Latvijas Nacionālā kultūras centra skates “Gada izrāde” tituls “Gada režisors” par Ogres teātra izrādi “Ivanovs” (2018) * Latvijas Nacionālā kultūras centra skates “Gada izrāde” tituls “Gada izrāde 2018” (A. Čehovs “Ivanovs”) * Latvijas Nacionālā kultūras centra skates “Gada izrāde” tituls “Gada režisors” par Ogres teātra izrādi “Cik svarīgi būt nopietnam” (2016) * Latvijas Nacionālā kultūras centra skates “Gada izrāde” tituls “Gada izrāde 2016” (O. Vailds “Cik svarīgi būt nopietnam”) * Latvijas Nacionālā kultūras centra skates “Gada izrāde” tituls “Gada režisors” par Ogres teātra izrādi “Bernika projekts” (2015) * Latvijas Nacionālā kultūras centra skates “Gada izrāde” tituls “Gada izrāde 2015” (H. Ibsens “Bernika projekts”) * Latvijas Nacionālā kultūras centra Rīgas reģiona skates diploms par iestudējuma Moljērs “Dons Žuans” režiju (2009) * “Gada ogrēnietis” (2006) * Latvijas teātra Gada balva “Spēlmaņu nakts” kategorijā “Labākā izrāde bērniem un pusaudžiem” par izrādi “Pepija” Latvijas Nacionālajā teātrī (2002) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/janis-kaijaks-8300 Jānis Kaijaks] izrades.lv {{Režisors-aizmetnis}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Ogres novada dome 2021}} {{DEFAULTSORT:Kaijaks, Jānis}} [[Kategorija:1952. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu režisori]] 5lthrqj7pmm4766a1kihs356yuk8pj6 0 403395 4297038 4287123 2025-06-20T09:18:42Z Makenzis 56205 4297038 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Fjodors Černihs | image = Din-Loc18 (6).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|21}} | birth_place = {{vieta|Krievija|Maskava}} | height = 181 | currentclub = {{flaga|LTU}} [[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]] | clubnumber = 19 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2009–2014 | clubs1 = {{flaga|Baltkrievija}} [[FC Dnepr Mogilev]] | caps1 = 85 | goals1 = 14 | years2 = 2012 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Baltkrievija}} [[Novopolockas "Naftan"]] | caps2 = 30 | goals2 = 5 | years3 = 2014–2015 | clubs3 = {{flaga|Polija}} [[Górnik Łęczna]] | caps3 = 38 | goals3 = 12 | years4 = 2015–2017 | clubs4 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas "Jagiellonia"]] | caps4 = 82 | goals4 = 18 | years5 = 2018–2020 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | caps5 = 31 | goals5 = 3 | years6 = 2019–2020 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FK Orenburg]] | caps6 = 11 | goals6 = 0 | years7 = 2020–2023 | clubs7 = {{flaga|Polija}} [[Bjalistokas "Jagiellonia"]] | caps7 = 61 | goals7 = 6 | caption = | clubs8 = {{flaga|Kipra}} [[Limasolas AEL]] | years8 = 2023 | caps8 = 29 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Indija}} [[Kerala Blasters FC|Kerala Blasters]] | years9 = 2024 | caps9 = 11 | goals9 = 3 | years11 = 2024– | clubs11 = {{flaga|LTU}} [[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]] | caps11 = 27 | goals11 = 4 | pcupdate = {{dat|2025|06|20|SK|bez}} | nationalyears1 = 2012– | nationalteam1 = {{fb|LTU}} | nationalcaps1 = 99 | nationalgoals1 = 15 | ntupdate = {{dat|2025|03|25|SK|bez}} }} '''Fjodors Černihs''' (dzimis {{dat|1991|5|21}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Lietuvas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē Lietuvas kluba [[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]] sastāvā. Černihs dzimis [[Maskava|Maskavā]], krievu ģimenē. Kad viņa vecāki izšķīrās, viņš pārvācās uz [[Viļņa|Viļņu]] pie vecvecākiem. Karjeru uzsācis ''[[FK Granitas]]'', kura spēlēja zemā Lietuvas līgā. 2009. gadā viņš pievienojās ''[[FC Dnepr Mogilev]]''. 2012. gadā ''Dnepr'' zaudēja vietu augstākajā līgā, tādejādi Černihs pārvācās uz [[Novopolockas "Naftan"]]. 2018. gada 26. janvārī viņš pievienojās [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] klubam Maskavas "Dinamo". Savus pirmos vārtus, 31. martā, viņš guva pret [[Tulas "Arsenal"]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Lietuvas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Černihs, Fjodors}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bjalistokas "Jagiellonia" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] [[Kategorija:FK Orenburg spēlētāji]] [[Kategorija:Novopolockas "Naftan" spēlētāji]] [[Kategorija:Limasolas AEL spēlētāji]] dk4jv6uvq19hdgeo1e06zjk6795d2la 0 408730 4296928 4296679 2025-06-19T20:10:25Z Lasks 38532 /* Saeimas partijas un partiju apvienības pašlaik */ 4296928 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 14. |attēls = 14saeima.svg |att_izm = |paraksts = |sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} |beigas = pašlaik |priekšsēdētājs = [[Edvards Smiltēns]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Daiga Mieriņa]] <small>(''kopš 2023. gada 20. septembra'') |pr biedri =[[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] [[Jānis Grasbergs]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Antoņina Ņenaševa]] <small>(''kopš 2023. gada 20. septembra'') |frakcijas = * [[Jaunā Vienotība]] (26) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16) * [[Apvienotais saraksts]] (15) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (13) * [[Stabilitātei!]] (11) * [[Progresīvie]] (10) * [[Latvija pirmajā vietā]] (9) |pirms = [[13. Saeima]] |pēc = [[15. Saeima]] }} '''14. Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] [[1. novembris|1. novembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars|title=Vēlēšanu kalendārs {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> == Vēlēšanas == {{main|14. Saeimas vēlēšanas}} 14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]], vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> Salīdzinājumam — [[Lietuva]]s 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet [[Igaunija]]s 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idea.int/data-tools/question-view/521|title=Voter Turnout {{!}} International IDEA|website=www.idea.int|access-date=2022-11-12}}</ref> == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā == Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:<ref name=":0" /> {| class="wikitable" |+ !Saraksta nr. !Kandidātu saraksta nosaukums !Derīgās zīmes !Procenti* !Vietas'''**''' |- |1 |[[Jaunā Vienotība]] |173 425 |18,97% |26 |- |3 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |113 676 |12,44% |16 |- |18 |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |100 631 |11,01% |15 |- |11 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |84 939 |9,29% |13 |- |8 |[[Stabilitātei!|Politiskā partija "Stabilitātei!"]] |62 168 |6,80% |11 |- |12 |[[Latvija Pirmajā Vietā]] |57 033 |6,24% |9 |- |15 |"[[Progresīvie]]" |56 327 |6,16% |10 |} '''*''' ''Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.'' '''**''' ''Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātus.'' == Saeimas partijas un partiju apvienības pašlaik == [[Attēls:14saeima12.24.svg|thumb|260px|Partijas un partiju apvienības kopš 2024. gada jūnija]] 14.Saeimas frakciju sastāvs 19.06.2025: {| class="wikitable" |+ |'''Frakcijas nosaukums''' |'''Frakcijas priekšsēdētājs''' |'''Deputātu skaits''' |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Edmunds Jurēvics]] |25 |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Harijs Rokpelnis]] |16 |- |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |[[Edgars Tavars]] |13 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |[[Raivis Dzintars]] |12 |- |[[Stabilitātei!|Politiskā partija "Stabilitātei!"]] |[[Svetlana Čulkova]] |10 |- |"[[Progresīvie]]" |[[Andris Šuvajevs]] |8 |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Linda Liepiņa]] |8 |- |Pie frakcijām nepiederošie deputāti |— |8 |- |''Kopā'' |''100'' |} == Saeimas komisijas un to vadītāji == 14. Saeimā kopumā darbojas 16 komisijas: * Ārlietu komisija (priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]]) * Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (priekšsēdētāja [[Anda Čakša]]) * Juridiskā komisija (priekšsēdētājs [[Andrejs Judins]]) * Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (priekšsēdētāja [[Leila Rasima]]) * Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (priekšsēdētāja [[Agita Zariņa-Stūre]]) * Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Bergmanis]]) * Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (priekšsēdētājs [[Oļegs Burovs]]) * Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (priekšsēdētāja [[Skaidrīte Ābrama]]) * Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētājs [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]]) * Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (priekšsēdētājs [[Jānis Vucāns]]) * Pieprasījumu komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Čudars]]) * Publisko izdevumu un revīzijas komisija (priekšsēdētājs [[Gatis Liepiņš]]) * Nacionālās drošības komisija (priekšsēdētājs [[Ainars Latkovskis]]) * Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs [[Gunārs Kūtris]]) * Eiropas lietu komisija (priekšsēdētājs [[Edmunds Cepurītis]]) * Ilgtspējīgās attīstības komisija (priekšsēdētājs [[Uģis Mitrevics]]) == Koalīcijas veidošanas process == Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība "[[Jaunā Vienotība]]", kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas. === Partneru meklēšana === Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem: * "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā nesadarbosies ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-jauna-vienotiba-nesadarbosies-ar-zzs-ja-ta-turpinas-tureties-pie-lemberga.a476181/|title=Rinkēvičs: «Jaunā Vienotība» nesadarbosies ar ZZS, ja tā turpinās turēties pie Lemberga|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību "[[Apvienotais saraksts]]" un partiju [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, "Jaunā Vienotība" uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-efektivaka-butu-koalicija-ar-60-vai-vairak-balsim.a476594/|title=«Jaunā Vienotība»: Efektīvāka būtu koalīcija ar 60 vai vairāk balsīm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju "[[Progresīvie]]", un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-pec-tiksanas-ar-progresivajiem-neredz-neparvaramus-skerslus-cetru-partiju-koalicijai.a476716/|title=«Jaunā Vienotība» pēc tikšanās ar «Progresīvajiem» neredz nepārvaramus šķēršļus četru partiju koalīcijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas "Progresīvie" iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apvienota-saraksta-lideris-koalicija-ar-progresivajiem-butu-parak-liels-ideologisks-mikslis.a476641/|title=«Apvienotā saraksta» līderis: Koalīcija ar «Progresīvajiem» būtu pārāk liels «ideoloģisks mikslis»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-mes-esam-leduslaci-bet-progresivie--pingvini.a476208/|title=Nacionālā apvienība: Mēs esam leduslāči, bet «Progresīvie» – pingvīni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju "Progresīvie" — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-iezimejas-triju-politisko-speku-koalicija.a479440/|title=Levits: Iezīmējas triju politisko spēku koalīcija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> "Jaunā Vienotība" arī piedāvāja partijai "Progresīvie" noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija "Progresīvie" piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivie-noraida-jaunas-vienotibas-piedavajumu-par-divpuseju-sadarbibu.a479455/|title=«Progresīvie» noraida «Jaunās Vienotības» piedāvājumu par divpusēju sadarbību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> === Sadarbības memorands === 3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas "Jaunā Vienotība" piedāvāto [[Koalīcijas sadarbības memorands|koalīcijas sadarbības memorandu]] — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-un-jauna-vienotiba-vienpratigi-koaliciju-bez-apvienota-sarakstaizveidot-nevar.a481967/|title=Nacionālā apvienība un «Jaunā Vienotība» vienprātīgi – koalīciju bez «Apvienotā saraksta» izveidot nevar|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/parakstits-jaunas-vienotibas-piedavatais-memorands-par-koalicijas-veidosanas-principiem/|title=Parakstīts Jaunās Vienotības piedāvātais memorands par koalīcijas veidošanas principiem|last=Jaunā Vienotība|website=Jaunā Vienotība|access-date=2022-11-12|date=2022-11-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/346288-koalicijas-memorands-valdibas-deklaracija-un-ricibas-plans-2022|title=Koalīcijas memorands, valdības deklarācija un rīcības plāns - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref> {| class="wikitable mw-collapsible" |+14. Saeimas koalīcijas sadarbības memoranda punkti !Nacionālās vērtības un tiesiskums !Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība !Tautsaimniecības attīstība !Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības ! rowspan="2" |Veselības aprūpes pieejamība |- !'''''Nacionālo vērtību atbalstīšana''''' !''Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana'' !''Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde'' !''Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana'' |- | * Sekmēt Latvijas [[tauta]]s saliedētību un stiprināt latviešu kā vienīgo [[Valsts valoda|valsts valodu]] | * Turpināt atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] tās cīņā par [[Brīvība|brīvību]], kā arī ieturēt stingru sankciju politiku pret [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] | * Īstenot [[Ilgtspējība|ilgtspējīgu]] [[tautas ataudze]]s politiku [[Demogrāfija|demogrāfiskās]] situācijas uzlabošanai | * Ieviest elastīgas horizontālās pārvaldības principus [[Valsts pārvalde|valsts pārvaldē]] | * Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sniegšanas kvalitāti pacientiem |- | * Attīstīt kvalitatīvu un iekļaujošu [[Izglītība|izglītības sistēmu]] valsts valodā | * Stiprināt sabiedriski informatīvās telpas drošību | * Palielināt [[Augstākā izglītība|augstākās izglītības]] un [[zinātne]]s finansējumu radītspējīgas vides attīstībai !''Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana'' | |- | * Turpināt atbalstīt nacionālo [[Kultūra|kultūru]] | * Ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|Valsts aizsardzības dienestu]] no [[2023. gads|2023. gada]] !''Teritoriālā attīstība un dzīves vide'' | * Uzlabot valsts [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrību]] pārvaldību | |- !''Tiesiskuma nodrošināšana'' | * Palielināt [[Iekšējā drošība|iekšējās drošības]] un [[Sabiedriskā kārtība|sabiedriskās kārtības]] finansējumu | * Paaugstināt [[galvaspilsēta]]s konkurētspēju [[Ziemeļeiropa]]s regionā, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu dzīves vidi; | * Izvērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kopīgas pārvaldības izveidi | |- | * Nostiprināt tiesiskuma un [[Demokrātija|demokrātiskās]] vērtības, efektīvi pildīt [[tiesu vara]]s lēmumus, kā arī nesaudzīgi cīnīties pret [[Korupcija|korupciju]] !''Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana'' !''Nodokļu politikas pilnveidošana'' | * Nodrošināt valsts kontroli valstiski stratēģiskos aktīvos un infrastruktūrā | |- | * Nodrošināt ikviena iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību, neatkarīgi no tā bioloģiskajām vai sociālajām pazīmēm | * Nodrošināt valsts [[Enerģētika|enerģētisko]] pašpietiekamību, mazinot atkarību no [[dabasgāze]]s un attīstot [[Atjaunīgā enerģija|atjaunojamās enerģijas]] ražošanas projektus | * Veidot līdzsvarotu [[Nodokļu politika|nodokļu ieņēmumu sadali]] starp pašvaldībām, kas sekmētu [[Strādāšana|darbavietu]] radīšanu | * Pabeigt valsts [[Osta|ostu]] pārvaldības reformu ! |- | | * Izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] | * Attīstīt radītspējīgu, eksportspējīgu un produktivitāti paaugstinošu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus mazinot [[Birokrātija|birokrātiskos šķēršļus]] | | |- | | | * Būtiski samazināt [[Ēnu ekonomika|ēnu ekonomiku]], atvieglojot [[Nodokļu slogs|nodokļu slogu]] "dzīvesstila uzņēmumiem" | | |} ==== Tūlītējie darbi pēc memoranda parakstīšanas ==== Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas: * Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes; * Noteikt [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministriju]] kā atbildīgo par nodarbinātības politiku; * Noteikt [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministriju]] kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku; * Noteikt atbildīgo ministriju par [[Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas|informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] politiku * Izveidot jaunu [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministriju]]. ==== Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošana ==== Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] izveidošanu, kuras atbildības joma būs [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] un [[enerģētika]]s politikas ieviešana.<ref name=":1" /> == Frakciju sastāva izmaiņas == Pēc [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa 2. valdības]] apstiprināšanas 2022. gada 15. decembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Ilze Vergina]], [[Edmunds Jurēvics]], [[Gatis Liepiņš]], [[Atis Labucis]], [[Ingrīda Circene]], [[Jānis Reirs]] un [[Viktorija Baire]]; * Nacionālās apvienības frakcijā — [[Ģirts Lapiņš]], [[Jurģis Klotiņš]], [[Normunds Dzintars]], [[Arnolds Jātnieks]], * "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Edgars Putra]], [[Ieva Brante]] un [[Andrejs Svilāns]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprinati-14-jauni-deputati.a487120/ Saeimā apstiprināti 14 jauni deputāti] lsm.lv 2023. gada 15. decembrī</ref> Partiju "Stabilitātei!" un tās Saeimas frakciju 2023. gada 15. maijā pameta [[Glorija Grevcova]], kuru pirmās instances tiesa atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2023-deputate-grevcova-pametusi-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju.a501164/|title=Deputāte Grevcova pametusi partiju «Stabilitātei!» un tās Saeimas frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-15|language=lv}}</ref> "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakciju 2023. gada 19. jūnijā pameta [[Oļegs Burovs]], viļoties par tās tuvināšanos partijai "[[Stabilitātei!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2023-burovs-pametis-slesera-partijas-saeimas-frakciju-vilies-par-tuvinasanos-stabilitatei.a513351/|title=Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-19|language=lv}}</ref> Pēc [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdības]] apstiprināšanas 2023. gada 15. septembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Alīna Gendele]], [[Ģirts Valdis Kristovskis]]; * Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā — [[Ģirts Štekerhofs]], [[Didzis Zemmers]], [[Ligita Gintere]], [[Valdis Maslovskis]], * Progresīvo frakcijā — [[Ervins Labanovskis]] un [[Mairita Lūse]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.09.2023-jauno-ministru-vieta-saeimas-kreslos-nonak-deputati-ar-miksto-mandatu.a524783/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Jauno ministru vietā Saeimas krēslos nonāk deputāti ar «mīksto mandātu»] lsm.lv 2023. gada 21. septembrī</ref> 2023. gada 25. septembrī mira [[Atis Deksnis]] no "Apvienotā saraksta" frakcijas. Viņa vietā mandātu ieguva [[Edgars Putra]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], lai turpinātu strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> 2023. gada novembrī pēc savstarpējām domstarpībām no frakcijas "[[Jaunā Vienotība]]" tika izslēgts [[Andrejs Ceļapīters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/|title=No “Jaunās Vienotības” frakcijas izslēdz Ceļapīteru|website=tv3.lv|access-date=2024-12-29|date=2023-11-22|language=lv}}</ref> 2024. gada 24. janvārī pēc skandaloza atsevišķu deputātu brauciena uz [[Ķīna|Ķīnu]], no partijas "[[Stabilitātei!]]" un no tās frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], savukārt Nacionālo apvienību un tās frakciju pameta [[Aleksandrs Kiršteins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/445125-aleksandrs-kirsteins-pamet-nacionalo-apvienibu-iespejams-tas-noticis-brauciena-uz-kinu-del.htm|title=Aleksandrs Kiršteins pamet Nacionālo apvienību. Iespējams, tas noticis brauciena uz Ķīnu dēļ|website=nra.lv|access-date=2024-12-29|language=lv}}</ref> 2024. gada maijā sadarbību ar partiju "[[Progresīvie]]" beidza partija "[[Mēs – Talsiem un novadam|Mēs — Talsiem un novadam]]", tādēļ jūnijā frakciju "Progresīvie" pameta partijas pārstāvis [[Edgars Zelderis]]. 2025. gada februārī no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Didzis Šmits]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.02.2025-deputats-smits-izstajies-no-apvienota-saraksta-saeimas-frakcijas.a587520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Deputāts Šmits izstājies no «Apvienotā saraksta» Saeimas frakcijas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> 2025. gada jūnijā pēc [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēšanas Rīgas domē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/109A.1|title=Rīgas domē 2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās ievēlētie deputāti|website=vestnesis.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-09|language=}}</ref> mandātus zaudēja: "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Māris Sprindžuks]], "Stabilitātei!" frakcijā — [[Aleksejs Rosļikovs]], Progresīvo frakcijā — Mairita Lūse, "Latvijai pirmajā vietā" frakcijā — [[Ainārs Šlesers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2025-saeimas-juristi-atklaj-misekli-pasvaldiba-ieveletajiem-saeimas-mandats-jazaude-uzreiz.a602652/|title=Saeimas juristi atklāj misēkli – pašvaldībā ievēlētajiem Saeimas mandāts jāzaudē uzreiz|website=LSM.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-10|language=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:14. Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politika]] p6p07bubxeg55ig72yo845ry2kqvj3s 4296929 4296928 2025-06-19T20:10:42Z Lasks 38532 /* Saeimas partijas un partiju apvienības pašlaik */ 4296929 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 14. |attēls = 14saeima.svg |att_izm = |paraksts = |sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} |beigas = pašlaik |priekšsēdētājs = [[Edvards Smiltēns]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Daiga Mieriņa]] <small>(''kopš 2023. gada 20. septembra'') |pr biedri =[[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] [[Jānis Grasbergs]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Antoņina Ņenaševa]] <small>(''kopš 2023. gada 20. septembra'') |frakcijas = * [[Jaunā Vienotība]] (26) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16) * [[Apvienotais saraksts]] (15) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (13) * [[Stabilitātei!]] (11) * [[Progresīvie]] (10) * [[Latvija pirmajā vietā]] (9) |pirms = [[13. Saeima]] |pēc = [[15. Saeima]] }} '''14. Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] [[1. novembris|1. novembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars|title=Vēlēšanu kalendārs {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> == Vēlēšanas == {{main|14. Saeimas vēlēšanas}} 14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]], vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> Salīdzinājumam — [[Lietuva]]s 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet [[Igaunija]]s 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idea.int/data-tools/question-view/521|title=Voter Turnout {{!}} International IDEA|website=www.idea.int|access-date=2022-11-12}}</ref> == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā == Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:<ref name=":0" /> {| class="wikitable" |+ !Saraksta nr. !Kandidātu saraksta nosaukums !Derīgās zīmes !Procenti* !Vietas'''**''' |- |1 |[[Jaunā Vienotība]] |173 425 |18,97% |26 |- |3 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |113 676 |12,44% |16 |- |18 |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |100 631 |11,01% |15 |- |11 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |84 939 |9,29% |13 |- |8 |[[Stabilitātei!|Politiskā partija "Stabilitātei!"]] |62 168 |6,80% |11 |- |12 |[[Latvija Pirmajā Vietā]] |57 033 |6,24% |9 |- |15 |"[[Progresīvie]]" |56 327 |6,16% |10 |} '''*''' ''Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.'' '''**''' ''Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātus.'' == Saeimas partijas un partiju apvienības pašlaik == [[Attēls:14saeima12.24.svg|thumb|260px|Partijas un partiju apvienības kopš 2024. gada jūnija]] 14.Saeimas frakciju sastāvs 19.06.2025: {| class="wikitable" |+ |'''Frakcijas nosaukums''' |'''Frakcijas priekšsēdētājs''' |'''Deputātu skaits''' |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Edmunds Jurēvics]] |25 |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Harijs Rokpelnis]] |16 |- |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |[[Edgars Tavars]] |13 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |[[Raivis Dzintars]] |12 |- |[[Stabilitātei!|Politiskā partija "Stabilitātei!"]] |[[Svetlana Čulkova]] |10 |- |"[[Progresīvie]]" |[[Andris Šuvajevs]] |8 |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Linda Liepiņa]] |8 |- |Pie frakcijām nepiederošie deputāti |— |8 |- |''Kopā'' | |''100'' |} == Saeimas komisijas un to vadītāji == 14. Saeimā kopumā darbojas 16 komisijas: * Ārlietu komisija (priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]]) * Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (priekšsēdētāja [[Anda Čakša]]) * Juridiskā komisija (priekšsēdētājs [[Andrejs Judins]]) * Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (priekšsēdētāja [[Leila Rasima]]) * Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (priekšsēdētāja [[Agita Zariņa-Stūre]]) * Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Bergmanis]]) * Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (priekšsēdētājs [[Oļegs Burovs]]) * Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (priekšsēdētāja [[Skaidrīte Ābrama]]) * Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētājs [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]]) * Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (priekšsēdētājs [[Jānis Vucāns]]) * Pieprasījumu komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Čudars]]) * Publisko izdevumu un revīzijas komisija (priekšsēdētājs [[Gatis Liepiņš]]) * Nacionālās drošības komisija (priekšsēdētājs [[Ainars Latkovskis]]) * Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs [[Gunārs Kūtris]]) * Eiropas lietu komisija (priekšsēdētājs [[Edmunds Cepurītis]]) * Ilgtspējīgās attīstības komisija (priekšsēdētājs [[Uģis Mitrevics]]) == Koalīcijas veidošanas process == Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība "[[Jaunā Vienotība]]", kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas. === Partneru meklēšana === Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem: * "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā nesadarbosies ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-jauna-vienotiba-nesadarbosies-ar-zzs-ja-ta-turpinas-tureties-pie-lemberga.a476181/|title=Rinkēvičs: «Jaunā Vienotība» nesadarbosies ar ZZS, ja tā turpinās turēties pie Lemberga|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību "[[Apvienotais saraksts]]" un partiju [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, "Jaunā Vienotība" uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-efektivaka-butu-koalicija-ar-60-vai-vairak-balsim.a476594/|title=«Jaunā Vienotība»: Efektīvāka būtu koalīcija ar 60 vai vairāk balsīm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju "[[Progresīvie]]", un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-pec-tiksanas-ar-progresivajiem-neredz-neparvaramus-skerslus-cetru-partiju-koalicijai.a476716/|title=«Jaunā Vienotība» pēc tikšanās ar «Progresīvajiem» neredz nepārvaramus šķēršļus četru partiju koalīcijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas "Progresīvie" iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apvienota-saraksta-lideris-koalicija-ar-progresivajiem-butu-parak-liels-ideologisks-mikslis.a476641/|title=«Apvienotā saraksta» līderis: Koalīcija ar «Progresīvajiem» būtu pārāk liels «ideoloģisks mikslis»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-mes-esam-leduslaci-bet-progresivie--pingvini.a476208/|title=Nacionālā apvienība: Mēs esam leduslāči, bet «Progresīvie» – pingvīni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju "Progresīvie" — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-iezimejas-triju-politisko-speku-koalicija.a479440/|title=Levits: Iezīmējas triju politisko spēku koalīcija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> "Jaunā Vienotība" arī piedāvāja partijai "Progresīvie" noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija "Progresīvie" piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivie-noraida-jaunas-vienotibas-piedavajumu-par-divpuseju-sadarbibu.a479455/|title=«Progresīvie» noraida «Jaunās Vienotības» piedāvājumu par divpusēju sadarbību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> === Sadarbības memorands === 3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas "Jaunā Vienotība" piedāvāto [[Koalīcijas sadarbības memorands|koalīcijas sadarbības memorandu]] — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-un-jauna-vienotiba-vienpratigi-koaliciju-bez-apvienota-sarakstaizveidot-nevar.a481967/|title=Nacionālā apvienība un «Jaunā Vienotība» vienprātīgi – koalīciju bez «Apvienotā saraksta» izveidot nevar|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/parakstits-jaunas-vienotibas-piedavatais-memorands-par-koalicijas-veidosanas-principiem/|title=Parakstīts Jaunās Vienotības piedāvātais memorands par koalīcijas veidošanas principiem|last=Jaunā Vienotība|website=Jaunā Vienotība|access-date=2022-11-12|date=2022-11-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/346288-koalicijas-memorands-valdibas-deklaracija-un-ricibas-plans-2022|title=Koalīcijas memorands, valdības deklarācija un rīcības plāns - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref> {| class="wikitable mw-collapsible" |+14. Saeimas koalīcijas sadarbības memoranda punkti !Nacionālās vērtības un tiesiskums !Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība !Tautsaimniecības attīstība !Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības ! rowspan="2" |Veselības aprūpes pieejamība |- !'''''Nacionālo vērtību atbalstīšana''''' !''Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana'' !''Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde'' !''Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana'' |- | * Sekmēt Latvijas [[tauta]]s saliedētību un stiprināt latviešu kā vienīgo [[Valsts valoda|valsts valodu]] | * Turpināt atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] tās cīņā par [[Brīvība|brīvību]], kā arī ieturēt stingru sankciju politiku pret [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] | * Īstenot [[Ilgtspējība|ilgtspējīgu]] [[tautas ataudze]]s politiku [[Demogrāfija|demogrāfiskās]] situācijas uzlabošanai | * Ieviest elastīgas horizontālās pārvaldības principus [[Valsts pārvalde|valsts pārvaldē]] | * Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sniegšanas kvalitāti pacientiem |- | * Attīstīt kvalitatīvu un iekļaujošu [[Izglītība|izglītības sistēmu]] valsts valodā | * Stiprināt sabiedriski informatīvās telpas drošību | * Palielināt [[Augstākā izglītība|augstākās izglītības]] un [[zinātne]]s finansējumu radītspējīgas vides attīstībai !''Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana'' | |- | * Turpināt atbalstīt nacionālo [[Kultūra|kultūru]] | * Ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|Valsts aizsardzības dienestu]] no [[2023. gads|2023. gada]] !''Teritoriālā attīstība un dzīves vide'' | * Uzlabot valsts [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrību]] pārvaldību | |- !''Tiesiskuma nodrošināšana'' | * Palielināt [[Iekšējā drošība|iekšējās drošības]] un [[Sabiedriskā kārtība|sabiedriskās kārtības]] finansējumu | * Paaugstināt [[galvaspilsēta]]s konkurētspēju [[Ziemeļeiropa]]s regionā, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu dzīves vidi; | * Izvērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kopīgas pārvaldības izveidi | |- | * Nostiprināt tiesiskuma un [[Demokrātija|demokrātiskās]] vērtības, efektīvi pildīt [[tiesu vara]]s lēmumus, kā arī nesaudzīgi cīnīties pret [[Korupcija|korupciju]] !''Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana'' !''Nodokļu politikas pilnveidošana'' | * Nodrošināt valsts kontroli valstiski stratēģiskos aktīvos un infrastruktūrā | |- | * Nodrošināt ikviena iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību, neatkarīgi no tā bioloģiskajām vai sociālajām pazīmēm | * Nodrošināt valsts [[Enerģētika|enerģētisko]] pašpietiekamību, mazinot atkarību no [[dabasgāze]]s un attīstot [[Atjaunīgā enerģija|atjaunojamās enerģijas]] ražošanas projektus | * Veidot līdzsvarotu [[Nodokļu politika|nodokļu ieņēmumu sadali]] starp pašvaldībām, kas sekmētu [[Strādāšana|darbavietu]] radīšanu | * Pabeigt valsts [[Osta|ostu]] pārvaldības reformu ! |- | | * Izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] | * Attīstīt radītspējīgu, eksportspējīgu un produktivitāti paaugstinošu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus mazinot [[Birokrātija|birokrātiskos šķēršļus]] | | |- | | | * Būtiski samazināt [[Ēnu ekonomika|ēnu ekonomiku]], atvieglojot [[Nodokļu slogs|nodokļu slogu]] "dzīvesstila uzņēmumiem" | | |} ==== Tūlītējie darbi pēc memoranda parakstīšanas ==== Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas: * Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes; * Noteikt [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministriju]] kā atbildīgo par nodarbinātības politiku; * Noteikt [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministriju]] kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku; * Noteikt atbildīgo ministriju par [[Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas|informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] politiku * Izveidot jaunu [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministriju]]. ==== Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošana ==== Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] izveidošanu, kuras atbildības joma būs [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] un [[enerģētika]]s politikas ieviešana.<ref name=":1" /> == Frakciju sastāva izmaiņas == Pēc [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa 2. valdības]] apstiprināšanas 2022. gada 15. decembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Ilze Vergina]], [[Edmunds Jurēvics]], [[Gatis Liepiņš]], [[Atis Labucis]], [[Ingrīda Circene]], [[Jānis Reirs]] un [[Viktorija Baire]]; * Nacionālās apvienības frakcijā — [[Ģirts Lapiņš]], [[Jurģis Klotiņš]], [[Normunds Dzintars]], [[Arnolds Jātnieks]], * "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Edgars Putra]], [[Ieva Brante]] un [[Andrejs Svilāns]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprinati-14-jauni-deputati.a487120/ Saeimā apstiprināti 14 jauni deputāti] lsm.lv 2023. gada 15. decembrī</ref> Partiju "Stabilitātei!" un tās Saeimas frakciju 2023. gada 15. maijā pameta [[Glorija Grevcova]], kuru pirmās instances tiesa atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2023-deputate-grevcova-pametusi-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju.a501164/|title=Deputāte Grevcova pametusi partiju «Stabilitātei!» un tās Saeimas frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-15|language=lv}}</ref> "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakciju 2023. gada 19. jūnijā pameta [[Oļegs Burovs]], viļoties par tās tuvināšanos partijai "[[Stabilitātei!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2023-burovs-pametis-slesera-partijas-saeimas-frakciju-vilies-par-tuvinasanos-stabilitatei.a513351/|title=Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-19|language=lv}}</ref> Pēc [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdības]] apstiprināšanas 2023. gada 15. septembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Alīna Gendele]], [[Ģirts Valdis Kristovskis]]; * Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā — [[Ģirts Štekerhofs]], [[Didzis Zemmers]], [[Ligita Gintere]], [[Valdis Maslovskis]], * Progresīvo frakcijā — [[Ervins Labanovskis]] un [[Mairita Lūse]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.09.2023-jauno-ministru-vieta-saeimas-kreslos-nonak-deputati-ar-miksto-mandatu.a524783/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Jauno ministru vietā Saeimas krēslos nonāk deputāti ar «mīksto mandātu»] lsm.lv 2023. gada 21. septembrī</ref> 2023. gada 25. septembrī mira [[Atis Deksnis]] no "Apvienotā saraksta" frakcijas. Viņa vietā mandātu ieguva [[Edgars Putra]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], lai turpinātu strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> 2023. gada novembrī pēc savstarpējām domstarpībām no frakcijas "[[Jaunā Vienotība]]" tika izslēgts [[Andrejs Ceļapīters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/|title=No “Jaunās Vienotības” frakcijas izslēdz Ceļapīteru|website=tv3.lv|access-date=2024-12-29|date=2023-11-22|language=lv}}</ref> 2024. gada 24. janvārī pēc skandaloza atsevišķu deputātu brauciena uz [[Ķīna|Ķīnu]], no partijas "[[Stabilitātei!]]" un no tās frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], savukārt Nacionālo apvienību un tās frakciju pameta [[Aleksandrs Kiršteins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/445125-aleksandrs-kirsteins-pamet-nacionalo-apvienibu-iespejams-tas-noticis-brauciena-uz-kinu-del.htm|title=Aleksandrs Kiršteins pamet Nacionālo apvienību. Iespējams, tas noticis brauciena uz Ķīnu dēļ|website=nra.lv|access-date=2024-12-29|language=lv}}</ref> 2024. gada maijā sadarbību ar partiju "[[Progresīvie]]" beidza partija "[[Mēs – Talsiem un novadam|Mēs — Talsiem un novadam]]", tādēļ jūnijā frakciju "Progresīvie" pameta partijas pārstāvis [[Edgars Zelderis]]. 2025. gada februārī no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Didzis Šmits]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.02.2025-deputats-smits-izstajies-no-apvienota-saraksta-saeimas-frakcijas.a587520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Deputāts Šmits izstājies no «Apvienotā saraksta» Saeimas frakcijas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> 2025. gada jūnijā pēc [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēšanas Rīgas domē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/109A.1|title=Rīgas domē 2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās ievēlētie deputāti|website=vestnesis.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-09|language=}}</ref> mandātus zaudēja: "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Māris Sprindžuks]], "Stabilitātei!" frakcijā — [[Aleksejs Rosļikovs]], Progresīvo frakcijā — Mairita Lūse, "Latvijai pirmajā vietā" frakcijā — [[Ainārs Šlesers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2025-saeimas-juristi-atklaj-misekli-pasvaldiba-ieveletajiem-saeimas-mandats-jazaude-uzreiz.a602652/|title=Saeimas juristi atklāj misēkli – pašvaldībā ievēlētajiem Saeimas mandāts jāzaudē uzreiz|website=LSM.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-10|language=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:14. Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politika]] 2g07iuntdjxj0kebcaj528zuu5uvhd1 4296930 4296929 2025-06-19T20:13:39Z Lasks 38532 /* Frakciju sastāva izmaiņas */ 4296930 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 14. |attēls = 14saeima.svg |att_izm = |paraksts = |sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} |beigas = pašlaik |priekšsēdētājs = [[Edvards Smiltēns]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Daiga Mieriņa]] <small>(''kopš 2023. gada 20. septembra'') |pr biedri =[[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] [[Jānis Grasbergs]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Antoņina Ņenaševa]] <small>(''kopš 2023. gada 20. septembra'') |frakcijas = * [[Jaunā Vienotība]] (26) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16) * [[Apvienotais saraksts]] (15) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (13) * [[Stabilitātei!]] (11) * [[Progresīvie]] (10) * [[Latvija pirmajā vietā]] (9) |pirms = [[13. Saeima]] |pēc = [[15. Saeima]] }} '''14. Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] [[1. novembris|1. novembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars|title=Vēlēšanu kalendārs {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> == Vēlēšanas == {{main|14. Saeimas vēlēšanas}} 14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]], vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> Salīdzinājumam — [[Lietuva]]s 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet [[Igaunija]]s 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idea.int/data-tools/question-view/521|title=Voter Turnout {{!}} International IDEA|website=www.idea.int|access-date=2022-11-12}}</ref> == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā == Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:<ref name=":0" /> {| class="wikitable" |+ !Saraksta nr. !Kandidātu saraksta nosaukums !Derīgās zīmes !Procenti* !Vietas'''**''' |- |1 |[[Jaunā Vienotība]] |173 425 |18,97% |26 |- |3 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |113 676 |12,44% |16 |- |18 |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |100 631 |11,01% |15 |- |11 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |84 939 |9,29% |13 |- |8 |[[Stabilitātei!|Politiskā partija "Stabilitātei!"]] |62 168 |6,80% |11 |- |12 |[[Latvija Pirmajā Vietā]] |57 033 |6,24% |9 |- |15 |"[[Progresīvie]]" |56 327 |6,16% |10 |} '''*''' ''Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.'' '''**''' ''Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātus.'' == Saeimas partijas un partiju apvienības pašlaik == [[Attēls:14saeima12.24.svg|thumb|260px|Partijas un partiju apvienības kopš 2024. gada jūnija]] 14.Saeimas frakciju sastāvs 19.06.2025: {| class="wikitable" |+ |'''Frakcijas nosaukums''' |'''Frakcijas priekšsēdētājs''' |'''Deputātu skaits''' |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Edmunds Jurēvics]] |25 |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Harijs Rokpelnis]] |16 |- |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |[[Edgars Tavars]] |13 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |[[Raivis Dzintars]] |12 |- |[[Stabilitātei!|Politiskā partija "Stabilitātei!"]] |[[Svetlana Čulkova]] |10 |- |"[[Progresīvie]]" |[[Andris Šuvajevs]] |8 |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Linda Liepiņa]] |8 |- |Pie frakcijām nepiederošie deputāti |— |8 |- |''Kopā'' | |''100'' |} == Saeimas komisijas un to vadītāji == 14. Saeimā kopumā darbojas 16 komisijas: * Ārlietu komisija (priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]]) * Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (priekšsēdētāja [[Anda Čakša]]) * Juridiskā komisija (priekšsēdētājs [[Andrejs Judins]]) * Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (priekšsēdētāja [[Leila Rasima]]) * Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (priekšsēdētāja [[Agita Zariņa-Stūre]]) * Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Bergmanis]]) * Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (priekšsēdētājs [[Oļegs Burovs]]) * Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (priekšsēdētāja [[Skaidrīte Ābrama]]) * Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētājs [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]]) * Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (priekšsēdētājs [[Jānis Vucāns]]) * Pieprasījumu komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Čudars]]) * Publisko izdevumu un revīzijas komisija (priekšsēdētājs [[Gatis Liepiņš]]) * Nacionālās drošības komisija (priekšsēdētājs [[Ainars Latkovskis]]) * Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs [[Gunārs Kūtris]]) * Eiropas lietu komisija (priekšsēdētājs [[Edmunds Cepurītis]]) * Ilgtspējīgās attīstības komisija (priekšsēdētājs [[Uģis Mitrevics]]) == Koalīcijas veidošanas process == Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība "[[Jaunā Vienotība]]", kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas. === Partneru meklēšana === Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem: * "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā nesadarbosies ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-jauna-vienotiba-nesadarbosies-ar-zzs-ja-ta-turpinas-tureties-pie-lemberga.a476181/|title=Rinkēvičs: «Jaunā Vienotība» nesadarbosies ar ZZS, ja tā turpinās turēties pie Lemberga|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību "[[Apvienotais saraksts]]" un partiju [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, "Jaunā Vienotība" uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-efektivaka-butu-koalicija-ar-60-vai-vairak-balsim.a476594/|title=«Jaunā Vienotība»: Efektīvāka būtu koalīcija ar 60 vai vairāk balsīm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju "[[Progresīvie]]", un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-pec-tiksanas-ar-progresivajiem-neredz-neparvaramus-skerslus-cetru-partiju-koalicijai.a476716/|title=«Jaunā Vienotība» pēc tikšanās ar «Progresīvajiem» neredz nepārvaramus šķēršļus četru partiju koalīcijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas "Progresīvie" iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apvienota-saraksta-lideris-koalicija-ar-progresivajiem-butu-parak-liels-ideologisks-mikslis.a476641/|title=«Apvienotā saraksta» līderis: Koalīcija ar «Progresīvajiem» būtu pārāk liels «ideoloģisks mikslis»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-mes-esam-leduslaci-bet-progresivie--pingvini.a476208/|title=Nacionālā apvienība: Mēs esam leduslāči, bet «Progresīvie» – pingvīni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju "Progresīvie" — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-iezimejas-triju-politisko-speku-koalicija.a479440/|title=Levits: Iezīmējas triju politisko spēku koalīcija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> "Jaunā Vienotība" arī piedāvāja partijai "Progresīvie" noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija "Progresīvie" piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivie-noraida-jaunas-vienotibas-piedavajumu-par-divpuseju-sadarbibu.a479455/|title=«Progresīvie» noraida «Jaunās Vienotības» piedāvājumu par divpusēju sadarbību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> === Sadarbības memorands === 3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas "Jaunā Vienotība" piedāvāto [[Koalīcijas sadarbības memorands|koalīcijas sadarbības memorandu]] — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-un-jauna-vienotiba-vienpratigi-koaliciju-bez-apvienota-sarakstaizveidot-nevar.a481967/|title=Nacionālā apvienība un «Jaunā Vienotība» vienprātīgi – koalīciju bez «Apvienotā saraksta» izveidot nevar|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/parakstits-jaunas-vienotibas-piedavatais-memorands-par-koalicijas-veidosanas-principiem/|title=Parakstīts Jaunās Vienotības piedāvātais memorands par koalīcijas veidošanas principiem|last=Jaunā Vienotība|website=Jaunā Vienotība|access-date=2022-11-12|date=2022-11-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/346288-koalicijas-memorands-valdibas-deklaracija-un-ricibas-plans-2022|title=Koalīcijas memorands, valdības deklarācija un rīcības plāns - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref> {| class="wikitable mw-collapsible" |+14. Saeimas koalīcijas sadarbības memoranda punkti !Nacionālās vērtības un tiesiskums !Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība !Tautsaimniecības attīstība !Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības ! rowspan="2" |Veselības aprūpes pieejamība |- !'''''Nacionālo vērtību atbalstīšana''''' !''Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana'' !''Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde'' !''Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana'' |- | * Sekmēt Latvijas [[tauta]]s saliedētību un stiprināt latviešu kā vienīgo [[Valsts valoda|valsts valodu]] | * Turpināt atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] tās cīņā par [[Brīvība|brīvību]], kā arī ieturēt stingru sankciju politiku pret [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] | * Īstenot [[Ilgtspējība|ilgtspējīgu]] [[tautas ataudze]]s politiku [[Demogrāfija|demogrāfiskās]] situācijas uzlabošanai | * Ieviest elastīgas horizontālās pārvaldības principus [[Valsts pārvalde|valsts pārvaldē]] | * Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sniegšanas kvalitāti pacientiem |- | * Attīstīt kvalitatīvu un iekļaujošu [[Izglītība|izglītības sistēmu]] valsts valodā | * Stiprināt sabiedriski informatīvās telpas drošību | * Palielināt [[Augstākā izglītība|augstākās izglītības]] un [[zinātne]]s finansējumu radītspējīgas vides attīstībai !''Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana'' | |- | * Turpināt atbalstīt nacionālo [[Kultūra|kultūru]] | * Ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|Valsts aizsardzības dienestu]] no [[2023. gads|2023. gada]] !''Teritoriālā attīstība un dzīves vide'' | * Uzlabot valsts [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrību]] pārvaldību | |- !''Tiesiskuma nodrošināšana'' | * Palielināt [[Iekšējā drošība|iekšējās drošības]] un [[Sabiedriskā kārtība|sabiedriskās kārtības]] finansējumu | * Paaugstināt [[galvaspilsēta]]s konkurētspēju [[Ziemeļeiropa]]s regionā, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu dzīves vidi; | * Izvērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kopīgas pārvaldības izveidi | |- | * Nostiprināt tiesiskuma un [[Demokrātija|demokrātiskās]] vērtības, efektīvi pildīt [[tiesu vara]]s lēmumus, kā arī nesaudzīgi cīnīties pret [[Korupcija|korupciju]] !''Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana'' !''Nodokļu politikas pilnveidošana'' | * Nodrošināt valsts kontroli valstiski stratēģiskos aktīvos un infrastruktūrā | |- | * Nodrošināt ikviena iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību, neatkarīgi no tā bioloģiskajām vai sociālajām pazīmēm | * Nodrošināt valsts [[Enerģētika|enerģētisko]] pašpietiekamību, mazinot atkarību no [[dabasgāze]]s un attīstot [[Atjaunīgā enerģija|atjaunojamās enerģijas]] ražošanas projektus | * Veidot līdzsvarotu [[Nodokļu politika|nodokļu ieņēmumu sadali]] starp pašvaldībām, kas sekmētu [[Strādāšana|darbavietu]] radīšanu | * Pabeigt valsts [[Osta|ostu]] pārvaldības reformu ! |- | | * Izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] | * Attīstīt radītspējīgu, eksportspējīgu un produktivitāti paaugstinošu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus mazinot [[Birokrātija|birokrātiskos šķēršļus]] | | |- | | | * Būtiski samazināt [[Ēnu ekonomika|ēnu ekonomiku]], atvieglojot [[Nodokļu slogs|nodokļu slogu]] "dzīvesstila uzņēmumiem" | | |} ==== Tūlītējie darbi pēc memoranda parakstīšanas ==== Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas: * Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes; * Noteikt [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministriju]] kā atbildīgo par nodarbinātības politiku; * Noteikt [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministriju]] kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku; * Noteikt atbildīgo ministriju par [[Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas|informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] politiku * Izveidot jaunu [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministriju]]. ==== Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošana ==== Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] izveidošanu, kuras atbildības joma būs [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] un [[enerģētika]]s politikas ieviešana.<ref name=":1" /> == Frakciju sastāva izmaiņas == Pēc [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa 2. valdības]] apstiprināšanas 2022. gada 15. decembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Ilze Vergina]], [[Edmunds Jurēvics]], [[Gatis Liepiņš]], [[Atis Labucis]], [[Ingrīda Circene]], [[Jānis Reirs]] un [[Viktorija Baire]]; * Nacionālās apvienības frakcijā — [[Ģirts Lapiņš]], [[Jurģis Klotiņš]], [[Normunds Dzintars]], [[Arnolds Jātnieks]], * "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Edgars Putra]], [[Ieva Brante]] un [[Andrejs Svilāns]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprinati-14-jauni-deputati.a487120/ Saeimā apstiprināti 14 jauni deputāti] lsm.lv 2023. gada 15. decembrī</ref> Partiju "Stabilitātei!" un tās Saeimas frakciju 2023. gada 15. maijā pameta [[Glorija Grevcova]], kuru pirmās instances tiesa atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2023-deputate-grevcova-pametusi-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju.a501164/|title=Deputāte Grevcova pametusi partiju «Stabilitātei!» un tās Saeimas frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-15|language=lv}}</ref> "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakciju 2023. gada 19. jūnijā pameta [[Oļegs Burovs]], viļoties par tās tuvināšanos partijai "[[Stabilitātei!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2023-burovs-pametis-slesera-partijas-saeimas-frakciju-vilies-par-tuvinasanos-stabilitatei.a513351/|title=Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-19|language=lv}}</ref> Pēc [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdības]] apstiprināšanas 2023. gada 15. septembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Alīna Gendele]], [[Ģirts Valdis Kristovskis]]; * Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā — [[Ģirts Štekerhofs]], [[Didzis Zemmers]], [[Ligita Gintere]], [[Valdis Maslovskis]], * Progresīvo frakcijā — [[Ervins Labanovskis]] un [[Mairita Lūse]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.09.2023-jauno-ministru-vieta-saeimas-kreslos-nonak-deputati-ar-miksto-mandatu.a524783/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Jauno ministru vietā Saeimas krēslos nonāk deputāti ar «mīksto mandātu»] lsm.lv 2023. gada 21. septembrī</ref> 2023. gada 25. septembrī mira [[Atis Deksnis]] no "Apvienotā saraksta" frakcijas. Viņa vietā mandātu ieguva [[Edgars Putra]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], lai turpinātu strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> 2023. gada novembrī pēc savstarpējām domstarpībām no frakcijas "[[Jaunā Vienotība]]" tika izslēgts [[Andrejs Ceļapīters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/|title=No “Jaunās Vienotības” frakcijas izslēdz Ceļapīteru|website=tv3.lv|access-date=2024-12-29|date=2023-11-22|language=lv}}</ref> 2024. gada 24. janvārī pēc skandaloza atsevišķu deputātu brauciena uz [[Ķīna|Ķīnu]], no partijas "[[Stabilitātei!]]" un no tās frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], savukārt Nacionālo apvienību un tās frakciju pameta [[Aleksandrs Kiršteins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/445125-aleksandrs-kirsteins-pamet-nacionalo-apvienibu-iespejams-tas-noticis-brauciena-uz-kinu-del.htm|title=Aleksandrs Kiršteins pamet Nacionālo apvienību. Iespējams, tas noticis brauciena uz Ķīnu dēļ|website=nra.lv|access-date=2024-12-29|language=lv}}</ref> 2024. gada maijā sadarbību ar partiju "[[Progresīvie]]" beidza partija "[[Mēs – Talsiem un novadam|Mēs — Talsiem un novadam]]", tādēļ jūnijā frakciju "Progresīvie" pameta partijas pārstāvis [[Edgars Zelderis]]. 2025. gada februārī no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Didzis Šmits]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.02.2025-deputats-smits-izstajies-no-apvienota-saraksta-saeimas-frakcijas.a587520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Deputāts Šmits izstājies no «Apvienotā saraksta» Saeimas frakcijas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> 2025. gada jūnijā pēc [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēšanas Rīgas domē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/109A.1|title=Rīgas domē 2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās ievēlētie deputāti|website=vestnesis.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-09|language=}}</ref> mandātus zaudēja: "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Māris Sprindžuks]], "Stabilitātei!" frakcijā — [[Aleksejs Rosļikovs]], Progresīvo frakcijā — Mairita Lūse, "Latvijai pirmajā vietā" frakcijā — [[Ainārs Šlesers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2025-saeimas-juristi-atklaj-misekli-pasvaldiba-ieveletajiem-saeimas-mandats-jazaude-uzreiz.a602652/|title=Saeimas juristi atklāj misēkli – pašvaldībā ievēlētajiem Saeimas mandāts jāzaudē uzreiz|website=LSM.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-10|language=}}</ref> Tai pašā laikā, savu darbību frakcijā un partijā "Progresīvie" beidza [[Skaidrīte Ābrama]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077203/abrama-pamet-progresivo-saeimas-frakciju-koalicija-zaude-balsi|title=Ābrama pamet "Progresīvo" Saeimas frakciju – koalīcija zaudē balsi|website=delfi.lv|access-date=2025-06-19|date=2025-06-19|language=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:14. Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politika]] mlhlakytxdloilj8oek3u2az86prlml 10 413574 4296862 4296281 2025-06-19T18:01:23Z EdgarsBot 50781 upd 4296862 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2025-06-19 18:01:23{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Bloodborne|t|h|d}} || 2025-06-14 06:47:21 || 5 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....</nowiki> || ja nesakārtos || 15 (29.06.2025) |- | {{page-multi|page=Edvīns Balševics|t|h|d}} || 2025-06-14 07:21:41 || 5 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....</nowiki> || jānovērš CV formāts || 5 (19.06.2025) |- | {{page-multi|page=Zum.lv|t|h|d}} || 2025-06-14 07:24:42 || 5 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....</nowiki> || vai nu izveidot pilnvērtīgu (neitrālu) rakstu vai arī dzēst kā maznozīmīgu || 5 (19.06.2025) |- | {{page-multi|page=Kursīvs|t|h|d}} || 2025-06-17 13:43:16 || 2 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....</nowiki> || ja nepapildinās līdz minimālam (normālam) rakstam || 5 (22.06.2025) |- | {{page-multi|page=Mikus Dubickis|t|h|d}} || 2025-06-18 18:56:40 || 0 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Rakstā nav parādīta personas enciklopēdiskā nozīmība. Studentu apvienības prezidents un deputāts Smiltenē - tas par maz. || 15 (03.07.2025) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> f9ew10zi3pj1kfcmwpw8wh703jfuxkq 0 413908 4296955 4293431 2025-06-20T02:55:45Z Stephan1000000 83884 291 4296955 wikitext text/x-wiki {{televīzijas seriāla infokaste | show_name = Boba burgeri | show_name_2 = ''Bob’s Burgers'' | image = Bob's Burgers logo.png | caption = | genre = [[situāciju komēdija]] | format = | creator = [[Lorens Bušārs]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = | judges = | voices = * [[Harijs Džons Benžamins]] * [[Kristena Šāla]] * [[Dens Mintss]] * [[Jūdžīns Mirmans]] * [[Lerijs Mērfijs]] * [[Džons Robertss (aktieris)|Džons Robertss]] | narrated = | theme_music_composer = [[Lorens Bušārs]] | opentheme = ''Bob's Burgers Theme'' | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 15 | num_episodes = 291 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 22 minūtes | company = | distributor = | channel = ''[[Fox Broadcasting Company|FOX]]'' | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = 2011. gada 9. janvāris | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]], [[TV6 Latvija|TV6]] | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.fox.com/bobs-burgers/ }} '''Boba burgeri''' ({{val|en|Bob's Burgers}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] animācijas seriāls, kuru kanālam ''[[Fox Broadcasting Company|FOX]]'' izveidoja [[Lorens Bušārs]]. Seriāls paredzēts pieaugušo auditorijai, to rāda no {{dat|2011|01|09|G}}. Šobrīd ir izveidotas 9 sezonas un 158 sērijas. Seriāls stāsta par hamburgeru ēstuves īpašnieku un viņa ģimeni, galvenās lomas tajā ieskaņojuši [[Harijs Džons Benžamins]], [[Kristena Šāla]], [[Dens Mintss]], [[Jūdžīns Mirmans]], [[Lerijs Mērfijs]] un [[Džons Robertss (aktieris)|Džons Robertss]]. Latvijā šo seriālu demonstrēja televīzijas kanālos [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]] un [[TV6 Latvija|TV6]]. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Animācijas seriāli]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] i2gum5wdpdjmzwyl7tbfxkoty4qh4fd 10 415519 4296896 4160289 2025-06-19T19:15:46Z Treisijs 347 4296896 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Nobela prēmija ķīmijā | title = [[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]] | state = {{{state<includeonly>|autocollapse</includeonly>}}} | bodyclass = hlist | image = | group1 = 1901–1925 | list1 = * {{smaller|1901}} [[Jakobs van't Hofs|van't Hofs]] * {{smaller|1902}} [[Hermanis Emils Fišers|H. E. Fišers]] * {{smaller|1903}} [[Svante Arrēniuss|Arrēniuss]] * {{smaller|1904}} [[Viljams Remzijs|Remzijs]] * {{smaller|1905}} [[Ādolfs fon Beiers|fon Beiers]] * {{smaller|1906}} [[Anrī Muasāns|Muasāns]] * {{smaller|1907}} [[Eduards Buhners|Buhners]] * {{smaller|1908}} [[Ernests Rezerfords|Rezerfords]] * {{smaller|1909}} [[Vilhelms Ostvalds|Ostvalds]] * {{smaller|1910}} [[Oto Vallahs|Vallahs]] * {{smaller|1911}} [[Marija Sklodovska-Kirī|Sklodovska-Kirī]] * {{smaller|1912}} [[Viktors Griņārs|Griņārs]] / [[Paul Sabatier|Sabatjē]] * {{smaller|1913}} [[Alfred Werner|Verners]] * {{smaller|1914}} [[Theodore William Richards|Ričardss]] * {{smaller|1915}} [[Richard Willstätter|Vilšteters]] * {{color|darkgrey|{{smaller|1916}}}} * {{color|darkgrey|{{smaller|1917}}}} * {{smaller|1918}} [[Fricis Hābers|Hābers]] * {{color|darkgrey|{{smaller|1919}}}} * {{smaller|1920}} [[Valters Nernsts|Nernsts]] * {{smaller|1921}} [[Frederiks Sodijs|Sodijs]] * {{smaller|1922}} [[Frānsiss Astons|Astons]] * {{smaller|1923}} [[Frics Pregls|Pregls]] * {{color|darkgrey|{{smaller|1924}}}} * {{smaller|1925}} [[Rihards Zigmondi|Zigmondi]] | group2 = 1926–1950 | list2 = * {{smaller|1926}} [[Theodor Svedberg|Svedbergs]] * {{smaller|1927}} [[Heinrich Otto Wieland|Vīlands]] * {{smaller|1928}} [[Adolf Windaus|Vindauss]] * {{smaller|1929}} [[Arthur Harden|Hardens]] / [[Hans von Euler-Chelpin|fon Eilers-Čelpils]] * {{smaller|1930}} [[Hans Fischer|H. Fišers]] * {{smaller|1931}} [[Carl Bosch|Bošs]] / [[Frīdrihs Bergiuss|Bergiuss]] * {{smaller|1932}} [[Ērvings Lengmīrs|Lengmīrs]] * {{color|darkgrey|{{smaller|1933}}}} * {{smaller|1934}} [[Harolds Jūrijs|Jūrijs]] * {{smaller|1935}} [[Frederiks Žolio-Kirī|F. Žolio-Kirī]] / [[Irēna Žolio-Kirī|I. Žolio-Kirī]] * {{smaller|1936}} [[Peters Debajs|Debajs]] * {{smaller|1937}} [[Norman Haworth|Hovorts]] / [[Paul Karrer|Karers]] * {{smaller|1938}} [[Rihards Kūns|Kūns]] * {{smaller|1939}} [[Adolf Butenandt|Butenands]] / [[Leopold Ružička|Ružička]] * {{color|darkgrey|{{smaller|1940}}}} * {{color|darkgrey|{{smaller|1941}}}} * {{color|darkgrey|{{smaller|1942}}}} * {{smaller|1943}} [[George de Hevesy|Heveši]] * {{smaller|1944}} [[Oto Hāns|Hāns]] * {{smaller|1945}} [[Arturi Ilmari Virtanens|Virtanens]] * {{smaller|1946}} [[Džeimss Samners|Samners]] / [[John Northrop|Nortrops]] / [[Wendell Meredith Stanley|Stenlijs]] * {{smaller|1947}} [[Robert Robinson|Robinsons]] * {{smaller|1948}} [[Arne Tiselius|Tisēliuss]] * {{smaller|1949}} [[William Giauque|Džioks]] * {{smaller|1950}} [[Otto Diels|Dīlss]] / [[Kurts Alders|Alders]] | group3 = 1951–1975 | list3 = * {{smaller|1951}} [[Edwin McMillan|Makmillans]] / [[Glenns Sīborgs|Sīborgs]] * {{smaller|1952}} [[Archer Martin|Mārtins]] / [[Richard Synge|Sings]] * {{smaller|1953}} [[Hermanis Štaudingers|Štaudingers]] * {{smaller|1954}} [[Lainuss Polings|Polings]] * {{smaller|1955}} [[Vincent du Vigneaud|du Vigneauds]] * {{smaller|1956}} [[Cyril Norman Hinshelwood|Hinšelvūds]] / [[Nikolay Semyonov|Semjonovs]] * {{smaller|1957}} [[Alexander Todd|Tods]] * {{smaller|1958}} [[Frederiks Sengers|Sengers]] * {{smaller|1959}} [[Jaroslav Heyrovský|Heirovskis]] * {{smaller|1960}} [[Willard Libby|Libijs]] * {{smaller|1961}} [[Melvin Calvin|Kelvins]] * {{smaller|1962}} [[Max Perutz|Peručs]] / [[John Kendrew|Kendrū]] * {{smaller|1963}} [[Karl Ziegler|Cīglers]] / [[Giulio Natta|Nata]] * {{smaller|1964}} [[Dorotija Kraufuta Hodžkina|Hodžkina]] * {{smaller|1965}} [[Robert Burns Woodward|Vudvorts]] * {{smaller|1966}} [[Robert Mulliken|Malikens]] * {{smaller|1967}} [[Manfred Eigen|Eižens]] / [[Ronald Norrish|Norišs]] / [[George Porter|Porters]] * {{smaller|1968}} [[Lars Onsager|Onsagers]] * {{smaller|1969}} [[Derek Barton|Bartons]] / [[Odd Hassel|Hasels]] * {{smaller|1970}} [[Luis Federico Leloir|Leloirs]] * {{smaller|1971}} [[Gerhard Herzberg|Hercbergs]] * {{smaller|1972}} [[Christian Anfinsen|Anfinsens]] / [[Stanford Moore|Mūrs]] / [[William Howard Stein|Šteins]] * {{smaller|1973}} [[Ernst Otto Fischer|E. O. Fišers]] / [[Geoffrey Wilkinson|Vilkinsons]] * {{smaller|1974}} [[Paul Flory|Florijs]] * {{smaller|1975}} [[John Cornforth|Kornforts]] / [[Vladimirs Prelogs|Prelogs]] | group4 = 1976–2000 | list4 = * {{smaller|1976}} [[Viljams Lipskombs|Lipskombs]] * {{smaller|1977}} [[Iļja Prigožins|Prigožins]] * {{smaller|1978}} [[Peter D. Mitchell|Mičels]] * {{smaller|1979}} [[Herbert C. Brown|Brauns]] / [[Georg Wittig|Vitings]] * {{smaller|1980}} [[Pols Bergs|Bergs]] / [[Walter Gilbert|Gilberts]] / [[Frederiks Sengers|Sengers]] * {{smaller|1981}} [[Kenichi Fukui|Fukui]] / [[Roalds Hofmans|Hofmans]] * {{smaller|1982}} [[Ārons Klugs|Klugs]] * {{smaller|1983}} [[Henry Taube|Taube]] * {{smaller|1984}} [[Robert Bruce Merrifield|Mērifīlds]] * {{smaller|1985}} [[Herbert A. Hauptman|Hauptmens]] / [[Jerome Karle|Kārle]] * {{smaller|1986}} [[Dudley R. Herschbach|Heršbahs]] / [[Yuan T. Lee|Lī]] / [[John Polanyi|Polanijs]] * {{smaller|1987}} [[Donald J. Cram|Krams]] / [[Jean-Marie Lehn|Lēns]] / [[Charles J. Pedersen|Pedersens]] * {{smaller|1988}} [[Johann Deisenhofer|Daizenhofers]] / [[Robert Huber|Hūbers]] / [[Hartmut Michel|Mihels]] * {{smaller|1989}} [[Sidney Altman|Oltmens]] / [[Thomas Cech|Čeks]] * {{smaller|1990}} [[Elias James Corey|Korijs]] * {{smaller|1991}} [[Richard R. Ernst|Ernsts]] * {{smaller|1992}} [[Rudolph A. Marcus|Markuss]] * {{smaller|1993}} [[Kary Mullis|Maliss]] / [[Michael Smith|M. Smits]] * {{smaller|1994}} [[George Andrew Olah|Ola]] * {{smaller|1995}} [[Paul J. Crutzen|Krutzens]] / [[Mario J. Molina|Molina]] / [[F. Sherwood Rowland|Roulends]] * {{smaller|1996}} [[Robert Curl|Karls]] / [[Harolds Kroto|Kroto]] / [[Richard Smalley|Smellijs]] * {{smaller|1997}} [[Paul D. Boyer|Baijers]] / [[John E. Walker|Valkers]] / [[Jens Christian Skou|Skou]] * {{smaller|1998}} [[Walter Kohn|Kons]] / [[John Pople|Popls]] * {{smaller|1999}} [[Ahmed Zewail|Zevails]] * {{smaller|2000}} [[Alan J. Heeger|Hīgers]] / [[Alan MacDiarmid|Makdaiarmids]] / [[Hideki Shirakawa|Širakava]] | group5 = 2001–pašlaik | list5 = * {{smaller|2001}} [[William Standish Knowles|Novless]] / [[Ryōji Noyori|Nojori]] / [[Karl Barry Sharpless|Šarpless]] * {{smaller|2002}} [[John Fenn|Fens]] / [[Koichi Tanaka|Tanaka]] / [[Kurt Wüthrich|Vītrihs]] * {{smaller|2003}} [[Peter Agre|Eigrs]] / [[Roderick MacKinnon|Makinons]] * {{smaller|2004}} [[Aaron Ciechanover|Cehanovers]] / [[Avram Hershko|Herško]] / [[Irwin Rose|Rouzs]] * {{smaller|2005}} [[Roberts Grabss|Grabss]] / [[Richard R. Schrock|Šroks]] / [[Yves Chauvin|Šovēns]] * {{smaller|2006}} [[Roger D. Kornberg|Kornbergs]] * {{smaller|2007}} [[Gerhard Ertl|Ertls]] * {{smaller|2008}} [[Osamu Shimomura|Šinomura]] / [[Martin Chalfie|Čalfijs]] / [[Roger Y. Tsien|Ciens]] * {{smaller|2009}} [[Venkatraman Ramakrishnan|Ramakrišnans]] / [[Thomas A. Steitz|Steics]] / [[Ada Jonata|Jonata]] * {{smaller|2010}} [[Richard F. Heck|Heks]] / [[Akira Suzuki|Suzuki]] / [[Ei-ichi Negishi|Negiši]] * {{smaller|2011}} [[Dens Šehtmans|Šehtmans]] * {{smaller|2012}} [[Roberts Lefkovics|Lefkovics]] / [[Braiens Kobilka|Kobilka]] * {{smaller|2013}} [[Martin Karplus|Karpluss]] / [[Michael Levitt|Levits]] / [[Arieh Warshel|Voršels]] * {{smaller|2014}} [[Eric Betzig|Becigs]] / [[Stefan Hell|Hells]] / [[William E. Moerner|Mērners]] * {{smaller|2015}} [[Tomas Lindahl|Lindāls]] / [[Paul L. Modrich|Modričs]] / [[Azizs Sandžars|Sandžars]] * {{smaller|2016}} [[Jean-Pierre Sauvage|Savāžs]] / [[Fraser Stoddart|Stodarts]] / [[Ben Feringa|Feringa]] * {{smaller|2017}} [[Jacques Dubochet|Dubočets]] / [[Joachim Frank|Frenks]] / [[Richard Henderson|Hendersons]] * {{smaller|2018}} [[Frānsesa Ārnolda|Ārnolda]] / [[Greg Winter|Vinters]] / [[George Smith|Dž. Smits]] * {{smaller|2019}} [[John B. Goodenough|Gudinafs]] / [[M. Stanley Whittingham|Vaitingems]] / [[Akira Yoshino|Josino]] * {{smaller|2020}} [[Emanuela Šarpentjē|Šarpentjē]] / [[Dženifera Daudna|Daudna]] * {{smaller|2021}} [[Benjamins Lists|Lists]] / [[Deivids Makmillans|Makmillans]] * {{smaller|2022}} [[Karolīna Bertoci|Bertoci]] / [[Mortens Meldāls|Meldāls]] / [[Karls Berijs Šārpless|Šārpless]] * {{smaller|2023}} [[Mungi Bavendi|Bavendi]] / [[Luiss Bruss|Bruss]] / [[Aleksejs Jekimovs|Jekimovs]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> qdcr6bnzin1ngp18km65b9bgbkllp0l 4296909 4296896 2025-06-19T19:25:59Z Treisijs 347 4296909 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Nobela prēmija ķīmijā | title = [[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]] | state = {{{state<includeonly>|autocollapse</includeonly>}}} | bodyclass = hlist | image = | group1 = 1901–1925 | list1 = * {{smaller|1901}} [[Jakobs van't Hofs|van't Hofs]] * {{smaller|1902}} [[Hermanis Emils Fišers|H. E. Fišers]] * {{smaller|1903}} [[Svante Arrēniuss|Arrēniuss]] * {{smaller|1904}} [[Viljams Remzijs|Remzijs]] * {{smaller|1905}} [[Ādolfs fon Beiers|fon Beiers]] * {{smaller|1906}} [[Anrī Muasāns|Muasāns]] * {{smaller|1907}} [[Eduards Buhners|Buhners]] * {{smaller|1908}} [[Ernests Rezerfords|Rezerfords]] * {{smaller|1909}} [[Vilhelms Ostvalds|Ostvalds]] * {{smaller|1910}} [[Oto Vallahs|Vallahs]] * {{smaller|1911}} [[Marija Sklodovska-Kirī|Sklodovska-Kirī]] * {{smaller|1912}} [[Viktors Griņārs|Griņārs]] / [[Paul Sabatier|Sabatjē]] * {{smaller|1913}} [[Alfred Werner|Verners]] * {{smaller|1914}} [[Theodore William Richards|Ričardss]] * {{smaller|1915}} [[Richard Willstätter|Vilšteters]] * {{color|darkgrey|{{smaller|1916}}}} * {{color|darkgrey|{{smaller|1917}}}} * {{smaller|1918}} [[Fricis Hābers|Hābers]] * {{color|darkgrey|{{smaller|1919}}}} * {{smaller|1920}} [[Valters Nernsts|Nernsts]] * {{smaller|1921}} [[Frederiks Sodijs|Sodijs]] * {{smaller|1922}} [[Frānsiss Astons|Astons]] * {{smaller|1923}} [[Frics Pregls|Pregls]] * {{color|darkgrey|{{smaller|1924}}}} * {{smaller|1925}} [[Rihards Zigmondi|Zigmondi]] | group2 = 1926–1950 | list2 = * {{smaller|1926}} [[Theodor Svedberg|Svedbergs]] * {{smaller|1927}} [[Heinrich Otto Wieland|Vīlands]] * {{smaller|1928}} [[Adolf Windaus|Vindauss]] * {{smaller|1929}} [[Arthur Harden|Hardens]] / [[Hans von Euler-Chelpin|fon Eilers-Čelpils]] * {{smaller|1930}} [[Hans Fischer|H. Fišers]] * {{smaller|1931}} [[Carl Bosch|Bošs]] / [[Frīdrihs Bergiuss|Bergiuss]] * {{smaller|1932}} [[Ērvings Lengmīrs|Lengmīrs]] * {{color|darkgrey|{{smaller|1933}}}} * {{smaller|1934}} [[Harolds Jūrijs|Jūrijs]] * {{smaller|1935}} [[Frederiks Žolio-Kirī|F. Žolio-Kirī]] / [[Irēna Žolio-Kirī|I. Žolio-Kirī]] * {{smaller|1936}} [[Peters Debajs|Debajs]] * {{smaller|1937}} [[Norman Haworth|Hovorts]] / [[Paul Karrer|Karers]] * {{smaller|1938}} [[Rihards Kūns|Kūns]] * {{smaller|1939}} [[Adolf Butenandt|Butenands]] / [[Leopold Ružička|Ružička]] * {{color|darkgrey|{{smaller|1940}}}} * {{color|darkgrey|{{smaller|1941}}}} * {{color|darkgrey|{{smaller|1942}}}} * {{smaller|1943}} [[George de Hevesy|Heveši]] * {{smaller|1944}} [[Oto Hāns|Hāns]] * {{smaller|1945}} [[Arturi Ilmari Virtanens|Virtanens]] * {{smaller|1946}} [[Džeimss Samners|Samners]] / [[John Northrop|Nortrops]] / [[Wendell Meredith Stanley|Stenlijs]] * {{smaller|1947}} [[Robert Robinson|Robinsons]] * {{smaller|1948}} [[Arne Tiselius|Tisēliuss]] * {{smaller|1949}} [[William Giauque|Džioks]] * {{smaller|1950}} [[Otto Diels|Dīlss]] / [[Kurts Alders|Alders]] | group3 = 1951–1975 | list3 = * {{smaller|1951}} [[Edwin McMillan|Makmillans]] / [[Glenns Sīborgs|Sīborgs]] * {{smaller|1952}} [[Archer Martin|Mārtins]] / [[Richard Synge|Sings]] * {{smaller|1953}} [[Hermanis Štaudingers|Štaudingers]] * {{smaller|1954}} [[Lainuss Polings|Polings]] * {{smaller|1955}} [[Vincent du Vigneaud|du Vigneauds]] * {{smaller|1956}} [[Cyril Norman Hinshelwood|Hinšelvūds]] / [[Nikolay Semyonov|Semjonovs]] * {{smaller|1957}} [[Alexander Todd|Tods]] * {{smaller|1958}} [[Frederiks Sengers|Sengers]] * {{smaller|1959}} [[Jaroslav Heyrovský|Heirovskis]] * {{smaller|1960}} [[Willard Libby|Libijs]] * {{smaller|1961}} [[Melvin Calvin|Kelvins]] * {{smaller|1962}} [[Max Perutz|Peručs]] / [[John Kendrew|Kendrū]] * {{smaller|1963}} [[Karl Ziegler|Cīglers]] / [[Giulio Natta|Nata]] * {{smaller|1964}} [[Dorotija Kraufuta Hodžkina|Hodžkina]] * {{smaller|1965}} [[Robert Burns Woodward|Vudvorts]] * {{smaller|1966}} [[Robert Mulliken|Malikens]] * {{smaller|1967}} [[Manfred Eigen|Eižens]] / [[Ronald Norrish|Norišs]] / [[George Porter|Porters]] * {{smaller|1968}} [[Lars Onsager|Onsagers]] * {{smaller|1969}} [[Derek Barton|Bartons]] / [[Odd Hassel|Hasels]] * {{smaller|1970}} [[Luis Federico Leloir|Leloirs]] * {{smaller|1971}} [[Gerhard Herzberg|Hercbergs]] * {{smaller|1972}} [[Christian Anfinsen|Anfinsens]] / [[Stanford Moore|Mūrs]] / [[William Howard Stein|Šteins]] * {{smaller|1973}} [[Ernst Otto Fischer|E. O. Fišers]] / [[Geoffrey Wilkinson|Vilkinsons]] * {{smaller|1974}} [[Paul Flory|Florijs]] * {{smaller|1975}} [[John Cornforth|Kornforts]] / [[Vladimirs Prelogs|Prelogs]] | group4 = 1976–2000 | list4 = * {{smaller|1976}} [[Viljams Lipskombs|Lipskombs]] * {{smaller|1977}} [[Iļja Prigožins|Prigožins]] * {{smaller|1978}} [[Peter D. Mitchell|Mičels]] * {{smaller|1979}} [[Herbert C. Brown|Brauns]] / [[Georg Wittig|Vitings]] * {{smaller|1980}} [[Pols Bergs|Bergs]] / [[Walter Gilbert|Gilberts]] / [[Frederiks Sengers|Sengers]] * {{smaller|1981}} [[Kenichi Fukui|Fukui]] / [[Roalds Hofmans|Hofmans]] * {{smaller|1982}} [[Ārons Klugs|Klugs]] * {{smaller|1983}} [[Henry Taube|Taube]] * {{smaller|1984}} [[Robert Bruce Merrifield|Mērifīlds]] * {{smaller|1985}} [[Herbert A. Hauptman|Hauptmens]] / [[Jerome Karle|Kārle]] * {{smaller|1986}} [[Dudley R. Herschbach|Heršbahs]] / [[Yuan T. Lee|Lī]] / [[John Polanyi|Polanijs]] * {{smaller|1987}} [[Donald J. Cram|Krams]] / [[Jean-Marie Lehn|Lēns]] / [[Charles J. Pedersen|Pedersens]] * {{smaller|1988}} [[Johann Deisenhofer|Daizenhofers]] / [[Robert Huber|Hūbers]] / [[Hartmut Michel|Mihels]] * {{smaller|1989}} [[Sidney Altman|Oltmens]] / [[Thomas Cech|Čeks]] * {{smaller|1990}} [[Elias James Corey|Korijs]] * {{smaller|1991}} [[Richard R. Ernst|Ernsts]] * {{smaller|1992}} [[Rudolph A. Marcus|Markuss]] * {{smaller|1993}} [[Kary Mullis|Maliss]] / [[Michael Smith|M. Smits]] * {{smaller|1994}} [[George Andrew Olah|Ola]] * {{smaller|1995}} [[Paul J. Crutzen|Krutzens]] / [[Mario J. Molina|Molina]] / [[F. Sherwood Rowland|Roulends]] * {{smaller|1996}} [[Robert Curl|Karls]] / [[Harolds Kroto|Kroto]] / [[Richard Smalley|Smellijs]] * {{smaller|1997}} [[Paul D. Boyer|Baijers]] / [[John E. Walker|Valkers]] / [[Jens Christian Skou|Skou]] * {{smaller|1998}} [[Walter Kohn|Kons]] / [[John Pople|Popls]] * {{smaller|1999}} [[Ahmed Zewail|Zevails]] * {{smaller|2000}} [[Alan J. Heeger|Hīgers]] / [[Alan MacDiarmid|Makdaiarmids]] / [[Hideki Shirakawa|Širakava]] | group5 = 2001–pašlaik | list5 = * {{smaller|2001}} [[William Standish Knowles|Novless]] / [[Ryōji Noyori|Nojori]] / [[Karl Barry Sharpless|Šarpless]] * {{smaller|2002}} [[John Fenn|Fens]] / [[Koichi Tanaka|Tanaka]] / [[Kurt Wüthrich|Vītrihs]] * {{smaller|2003}} [[Peter Agre|Eigrs]] / [[Roderick MacKinnon|Makinons]] * {{smaller|2004}} [[Aaron Ciechanover|Cehanovers]] / [[Avram Hershko|Herško]] / [[Irwin Rose|Rouzs]] * {{smaller|2005}} [[Roberts Grabss|Grabss]] / [[Richard R. Schrock|Šroks]] / [[Yves Chauvin|Šovēns]] * {{smaller|2006}} [[Roger D. Kornberg|Kornbergs]] * {{smaller|2007}} [[Gerhard Ertl|Ertls]] * {{smaller|2008}} [[Osamu Shimomura|Šinomura]] / [[Martin Chalfie|Čalfijs]] / [[Roger Y. Tsien|Ciens]] * {{smaller|2009}} [[Venkatraman Ramakrishnan|Ramakrišnans]] / [[Thomas A. Steitz|Steics]] / [[Ada Jonata|Jonata]] * {{smaller|2010}} [[Richard F. Heck|Heks]] / [[Akira Suzuki|Suzuki]] / [[Ei-ichi Negishi|Negiši]] * {{smaller|2011}} [[Dens Šehtmans|Šehtmans]] * {{smaller|2012}} [[Roberts Lefkovics|Lefkovics]] / [[Braiens Kobilka|Kobilka]] * {{smaller|2013}} [[Martin Karplus|Karpluss]] / [[Michael Levitt|Levits]] / [[Arieh Warshel|Voršels]] * {{smaller|2014}} [[Eric Betzig|Becigs]] / [[Stefan Hell|Hells]] / [[William E. Moerner|Mērners]] * {{smaller|2015}} [[Tomas Lindahl|Lindāls]] / [[Paul L. Modrich|Modričs]] / [[Azizs Sandžars|Sandžars]] * {{smaller|2016}} [[Jean-Pierre Sauvage|Savāžs]] / [[Fraser Stoddart|Stodarts]] / [[Ben Feringa|Feringa]] * {{smaller|2017}} [[Jacques Dubochet|Dubočets]] / [[Joachim Frank|Frenks]] / [[Richard Henderson|Hendersons]] * {{smaller|2018}} [[Frānsesa Ārnolda|Ārnolda]] / [[Greg Winter|Vinters]] / [[George Smith|Dž. Smits]] * {{smaller|2019}} [[John B. Goodenough|Gudinafs]] / [[M. Stanley Whittingham|Vaitingems]] / [[Akira Yoshino|Josino]] * {{smaller|2020}} [[Emanuela Šarpentjē|Šarpentjē]] / [[Dženifera Daudna|Daudna]] * {{smaller|2021}} [[Benjamins Lists|Lists]] / [[Deivids Makmillans|Makmillans]] * {{smaller|2022}} [[Karolīna Bertoci|Bertoci]] / [[Mortens Meldāls|Meldāls]] / [[Karls Berijs Šārpless|Šārpless]] * {{smaller|2023}} [[Mungi Bavendi|Bavendi]] / [[Luiss Bruss|Bruss]] / [[Aleksejs Jekimovs|Jekimovs]] * {{smaller|2024}} [[David Baker|Beikers]] / [[Demis Hassabis|Hassabiss]] / [[John M. Jumper|Džampers]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> 1rh1chv2ct4j2ktdoaq5ymir53lmi3r 4 415707 4296860 4296280 2025-06-19T18:00:46Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4296860 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2025|06|19||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:198246}}] | {{formatnum:2162}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13616}}] | 2009-02-13 | 2025-06-19 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:162460}}] | {{formatnum:12909}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7683}}] | 2007-12-03 | 2025-06-19 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:121990}}] | {{formatnum:122}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14572}}] | 2004-11-07 | 2025-06-17 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:104768}}] | {{formatnum:10504}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:8741}}] | 2007-11-24 | 2025-06-19 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:103007}}] | {{formatnum:8505}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1723}}] | 2009-10-02 | 2025-06-19 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:80500}}] | {{formatnum:4435}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6170}}] | 2005-10-30 | 2025-06-19 |- | 7. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:67007}}] | {{formatnum:1462}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3256}}] | 2005-07-26 | 2025-06-18 |- | 8. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:60403}}] | {{formatnum:11012}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:1965}}] | 2009-05-24 | 2025-06-19 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:57859}}] | {{formatnum:2328}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:807}}] | 2006-11-23 | 2025-06-17 |- | 10. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:47485}}] | {{formatnum:1501}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3450}}] | 2006-05-03 | 2025-06-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 11. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44894}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1777}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 12. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:44614}}] | {{formatnum:9260}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:5475}}] | 2018-06-22 | 2025-06-18 |- | 13. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:44371}}] | {{formatnum:4572}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:338}}] | 2007-01-07 | 2025-06-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:44219}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2984}}] | 2007-04-26 | 2022-12-20 |- | 15. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:40397}}] | {{formatnum:1760}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:568}}] | 2009-01-14 | 2025-06-19 |- | 16. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:38550}}] | {{formatnum:5777}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1352}}] | 2015-03-11 | 2025-06-16 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:33901}}] | {{formatnum:7196}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:617}}] | 2013-03-30 | 2025-06-19 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33146}}] | {{formatnum:235}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-06-08 |- | 19. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29765}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1255}}] | 2006-12-21 | 2025-03-31 |- | 20. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28834}}] | {{formatnum:70}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1202}}] | 2005-11-25 | 2025-01-03 |- | 21. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:27798}}] | {{formatnum:4257}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:343}}] | 2020-05-10 | 2025-06-19 |- | 22. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26810}}] | {{formatnum:12}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:592}}] | 2006-02-02 | 2025-04-21 |- | 23. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23763}}] | {{formatnum:310}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:878}}] | 2007-11-05 | 2025-04-10 |- | 24. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2025-03-30 |- | 25. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:21692}}] | {{formatnum:3129}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:717}}] | 2015-08-30 | 2025-06-18 |- | 26. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:20504}}] | {{formatnum:9090}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:2837}}] | 2023-01-18 | 2025-06-19 |- | 27. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18701}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2025-03-13 |- | 28. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:17237}}] | {{formatnum:4469}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1281}}] | 2022-01-17 | 2025-06-19 |- | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:7874}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:14537}}] | {{formatnum:1213}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:237}}] | 2016-04-12 | 2025-06-19 |- | 31. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:13926}}] | {{formatnum:692}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2318}}] | 2011-08-03 | 2025-06-11 |- | 32. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13586}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:799}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 33. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:13443}}] | {{formatnum:599}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:221}}] | 2013-06-21 | 2025-06-19 |- | 34. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:12608}}] | {{formatnum:1135}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1645}}] | 2005-07-30 | 2025-06-18 |- | 35. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:12316}}] | {{formatnum:1263}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2025-06-19 |- | 36. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:11338}}] | {{formatnum:5337}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1004}}] | 2014-07-27 | 2025-06-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11168}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:3}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11054}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:246}}] | 2008-10-28 | 2023-08-27 |- | 39. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10383}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10295}}] | {{formatnum:531}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:668}}] | 2011-10-13 | 2025-06-16 |- | 41. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:9814}}] | {{formatnum:404}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:367}}] | 2012-05-17 | 2025-03-24 |- | 42. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9324}}] | {{formatnum:411}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:168}}] | 2013-03-14 | 2025-06-18 |- style="background-color: #EEEEEE" | 43. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8983}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- | 44. | {{u|Svens Hudjajevs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Svens_Hudjajevs {{formatnum:8813}}] | {{formatnum:3689}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Svens_Hudjajevs {{formatnum:290}}] | 2021-07-27 | 2025-06-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8580}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8472}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2023-01-29 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8361}}] | {{formatnum:7}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:194}}] | 2004-09-16 | 2025-04-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7243}}] | {{formatnum:559}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2025-06-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7143}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6591}}] | {{formatnum:7}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2025-04-27 |- | 54. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6533}}] | {{formatnum:82}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:133}}] | 2013-01-07 | 2025-02-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 55. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6426}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 56. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6237}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-15 |- | 57. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6174}}] | {{formatnum:9}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:571}}] | 2006-05-12 | 2025-03-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 58. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:400}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 59. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:5779}}] | {{formatnum:893}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:98}}] | 2017-05-11 | 2025-06-18 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5488}}] | {{formatnum:151}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2025-06-19 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5456}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:246}}] | 2010-04-25 | 2025-01-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5304}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5086}}] | {{formatnum:112}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:373}}] | 2020-12-20 | 2025-04-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] qakc57o8b3v5nj8hvd6mo9xii978xyz 0 465280 4296961 4232331 2025-06-20T04:20:23Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[RC Celta de Vigo| → [[Bigo "Celta"|, =en-GB → =en (31), =en-US → =en (5), de-DE → de using [[Project:AWB|AWB]] 4296961 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|6|29}} | nationalgoals1 = 1 | years1 = 2019—2020 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | playername = Džūds Belingems | name = | ntupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}} | pcupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}} | nationalcaps1 = 8 | nationalyears1 = 2016—2018 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalyears3 = 2019 | nationalyears4 = 2020 | nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U16 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U15 | nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U17 | nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglijas U21 | nationalgoals2 = 4 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 1 | nationalcaps2 = 11 | nationalcaps3 = 3 | nationalcaps4 = 4 | birth_place = | caption = Belingems 2024. gadā | image = 25th Laureus World Sports Awards - Red Carpet - Jude Bellingham - 240422 190551-2 (cropped).jpg | height = 180 | goals2 = 12 | goals1 = 4 | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | countryofbirth = {{vieta|Anglija|Stūrbridža}} | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes "Borussia"]] | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]] | clubnumber = 5 | caps2 = 92 | caps1 = 41 | years2 = 2020—2023 | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | years3 = 2023— | caps3 = 48 | goals3 = 26 | youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Stourbridge F.C.|Stourbridge]] | youthclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]] | youthyears2 = 2010—2019 | nationalteam5 = {{fb|ENG}} | nationalyears5 = 2020— | nationalcaps5 = 40 | nationalgoals5 = 6 | medaltemplates = {{MedalCountry|{{fb|ENG}}}} {{MedalCompetition|[[UEFA Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|RU|[[UEFA Euro 2020|2020]]|}} | fullname = Džūds Viktors Viljams Belingems }}'''Džūds Viktors Viljams Belingems''' ({{Val|en|Jude Victor William Bellingham}}; dzimis {{Dat|2003|6|29}}) ir [[Angļi|angļu]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, ir [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlases dalībnieks. Kopš 2023. gada Belingems pārstāv [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandu [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "''Real''"]]. Tiek uzskatīts par vienu no labākajiem spēlētājiem pasaulē, viņš ir pazīstams ar savu izcilo bumbas kontroli, fiziskajām spējām, tehnisko kvalitāti un daudzpusību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxsports.com/stories/soccer/jude-bellingham-is-making-a-case-for-best-soccer-player-in-the-world|title=Jude Bellingham is making a case for best soccer player in the world|website=FOX Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/football/ballon-d-or/2023/jude-bellingham-rasmus-hojlund-gavi-pedri-top-nominees-list-for-kopa-trophy-ahead-of-ballon-d-or-202_sto9784034/story.shtml|title="Jude Bellingham, Rasmus Hojlund, Gavi, Pedri top nominees list for Kopa Trophy ahead of Ballon d'Or 2023"}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/jude-bellingham-the-best-player-in-the-world-right-now|title=Jude Bellingham: The best player in the world right now?|last=published|first=Ryan Dabbs|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-11-02|date=2023-09-13|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67251678|title=Are 'stupendous' Bellingham & record-breaker Kane world's best?|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}</ref> Savu karjeru Belingems iesāka [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandā [[Birmingham City F.C.|''Birmingham City'']]. 2020. gadā Belingems par 25 miljoniem [[eiro]] pievienojas [[Dortmundes "Borussia"]], padarot viņu dārgāko 17 gadus veco futbolistu vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-to-join-Borussia-Dortmund/|title=Jude Bellingham to join Borussia Dortmund|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH & Co|website=www.bvb.de|access-date=2020-08-17|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> "Borussia" komandā Belingems pavadīja trīs gadus, līdz 2023. gada vasarā viņš pārcēlās uz Spānijas komandu [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/06/14/official-announcement-bellingham|title=Official Announcement: Bellingham {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-06-15|language=en}}</ref> Viņš pārstāvēja Angliju U-15, U-16, U-17 un U-21 līmeņos. Viņš pirmo reizi spēlēja pieaugušo izlases sastāvā 2020. gada novembrī un pārstāvēja valsti [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā. == Agrīnā dzīve == Džūds Viktors Viljams Belingems<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.efl.com/siteassets/image/201920/general-news/efl-squad-numbering-06.09.2019.pdf|title="Notification of shirt numbers: Birmingham City"}}</ref> dzimis 2003. gada 29. jūnijā<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/players/jude-bellingham/590862/|title=England - J. Bellingham - Profile with news, career statistics and history - Soccerway|website=uk.soccerway.com|access-date=2023-11-02}}</ref> kā Denīzes un Marka Belingemu vecākais dēls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-Young.-Good.-And-really-cool/|title=Jude Bellingham: Young. Good. And really cool.|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH & Co|website=www.bvb.de|access-date=2023-11-02|date=2023-11-02|language=en|archive-date=2021-02-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210227033301/http://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-Young.-Good.-And-really-cool/}}</ref><ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/50893576|title=Bellingham named EFL young player of month|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}</ref> Viņa tēvs Marks līdz 2022. gadam bija [[Vestmidlendas grāfiste|Vestmidlendas]] policijas seržants un ražīgs vārtu guvējs zemāko līgu futbolā.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenonleaguefootballpaper.com/step-five-and-below/17046/700-up-legendary-striker-mark-bellingham-on-reaching-the-amazing-milestone/|title=700-up! Legendary striker Mark Bellingham on reaching the amazing milestone|last=Team|first=The Non-League Football Paper|website=The Non-League Football Paper|access-date=2023-11-02|date=2016-09-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/Bello1966/status/1591982107542552576|title=https://twitter.com/Bello1966/status/1591982107542552576|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-11-02|language=en}}</ref> Arī Belingema jaunākais brālis Džobs ir futbolists.<ref name="theguardian.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/football-league-blog/2020/feb/20/jude-bellingham-on-the-radar-of-footballs-powerhouses-birmingham-city-midfielder-aged-16|title=Why Jude Bellingham is already on the radar of football's powerhouses|work=The Guardian|access-date=2023-11-02|date=2020-02-20|last=Fisher|first=Ben|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Karjera klubos == === Birmingham City === [[Attēls:Jude Bellingham Birmingham 2019.jpg|left|thumb|213x213px|Belingems [[Birmingham City FC|Birmingham City]] 2019. gadā]] Belingems pievienojās [[Birmingham City FC|Birmingham City]] kā U-8 spēlētājs,<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bcfc.com/news/archive/bellingham-creates-blues-history|title=Bellingham creates Blues history|website=Birmingham City Football Club|access-date=2023-11-02|language=en}}</ref> pēc spēlēšanas [[Stourbridge F.C.|Stourbridge]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/england/mens-senior-team/squad/jude-bellingham|title=England Football player profile: Jude Bellingham {{!}} England Football|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2023-11-02|language=en}}</ref> 14 gadu vecumā viņš spēlēja U-18 komandā<ref name="theguardian.com"/> un debitēja U-23 komandā 15 gadu vecumā, 2018. gada 15. oktobrī izbraukumā pret [[Notingemas "Forest"]] U23 komandu. 2019. gada 6. augustā, [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas līgas kausa]] izcīņas pirmajā kārtā pret [[Portsmouth FC|Portsmouth]], Belingems kļuva par "Birmingham City" jaunāko pamatsastāva spēlētāju. 16 gadu un 38 dienu vecumā viņš par 101 dienu samazināja [[Trevors Frānsiss|Trevora Frānsisa]] 1970. gadā sasniegto rekordu.<ref name=":2" /> Viņš spēlēja 80 minūtes, zaudējot ar 3:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.birminghammail.co.uk/sport/football/football-news/birmingham-city-player-ratings-jude-16711571|title='Handed a chance' Birmingham City player ratings|last=Chapman|first=Joseph|website=Birmingham Live|access-date=2023-11-02|date=2019-08-07|language=en}}</ref> Savu pirmo spēli [[Anglijas futbola līga|Anglijas futbola līgā]] viņš aizvadīja 3:0 zaudējumā izbraukumā pret [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]],<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccerbase.com/players/player.sd?player_id=123255&season_id=152|title=Jude Bellingham {{!}} Football Stats {{!}} Real Madrid {{!}} Season 2019/2020 {{!}} Soccer Base|website=www.soccerbase.com|access-date=2023-11-02}}</ref> bet mājās debitēja 31. augustā pret [[Stoke City F.C.|Stoke City]]. Pēc pusstundas nomainījis savainoto [[Džefersons Montero|Džefersonu Montero]], Belingems guva uzvaras vārtus un tādējādi kļuva par komandas jaunāko vārtu guvēju 16 gadu un 63 dienu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/birmham-vs-stoke/report/409408|title=Birmingham 2-1 Stoke: Blues comeback heaps more pressure on Nathan Jones|website=Sky Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}</ref> Belingems turpināja kā pastāvīgs spēlētājs, dažkārt kā aizstājējs, bet galvenokārt starta vienpadsmitniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11096/11914861/jude-bellingham-to-manchester-united-birmingham-teenager-is-a-special-talent|title=Jude Bellingham to Manchester United? Birmingham teenager is a special talent|website=Sky Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}</ref> Viņš bija "Anglijas futbola līgas mēneša labākais jaunais spēlētājs" 2019. gada novembrī.<ref name=":0" /> 2020. gada janvārī viņš tika saistīts ar pārcelšanos uz daudziem lielākajiem klubiem;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.express.co.uk/sport/football/1234610/Chelsea-transfer-news-Jude-Bellingham-Man-Utd-doubt-latest-rumours|title=Chelsea submit bid for Man Utd target as player’s father has doubts|last=Winter|first=Lewis|website=Express.co.uk|access-date=2023-11-02|date=2020-01-28|language=en}}</ref> Tika ziņots, ka transfēru loga pēdējā dienā "Birmingham" noraidīja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] piedāvājumu 20 miljonu mārciņu apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.birminghammail.co.uk/sport/football/transfer-news/birmingham-city-mufc-transfers-deadline-17666732|title=Birmingham City reject huge Man Utd Jude Bellingham bid - reports|last=Dick|first=Brian|website=Birmingham Live|access-date=2023-11-02|date=2020-01-31|language=en}}</ref> Belingems turpināja kā pamatsastāva spēlētājs, un līdz laikam, kad sezona tika pārtraukta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, viņš bija piedalījies 32 spēlēs. Viņš 2019.—2020. gada sezonu pabeidza ar četriem vārtiem 44 spēlēs visos turnīros.<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/birmham-vs-derby/report/409888|title=Birmingham 1-3 Derby: Blues secure Championship status despite defeat|website=Sky Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}</ref> === Borussia Dortmund === ==== 2020—2021 ==== [[Attēls:Jude Bellingham 2020 (cropped2).jpg|thumb|207x207px|Belingems [[Dortmundes "Borussia"]] 2020. gadā]] Daudzi uzskatīja, ka Belingems pametīs Birmingemu, un tika ziņots, ka viņš un viņa tēvs ir apmeklējuši vairākus lielos klubus, no kuriem favorīti bija Mančestras "United" un [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] klubs [[Dortmundes "Borussia"]].<ref name="skysports.com">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11899/12029767/jude-bellingham-signs-for-borussia-dortmund-from-birmingham|title=Jude Bellingham signs for Borussia Dortmund from Birmingham|website=Sky Sports|access-date=2023-11-02|language=en}}</ref> Iespaidots par Dortmundes komandas jauno spēlētāju iekļaušanu pamatsastāvā, par ko liecina tādi cilvēki kā [[Džeidons Sančo]], Belingems esot izvēlējies klubu kā savu galamērķi. Viņš lidoja uz Vāciju, lai izietu medicīniskās pārbaudes, un pāreja tika apstiprināta 2020. gada 20. jūlijā. Belingems pievienojās pēc "Birmingham" sezonas pēdējā mača. [[Sky Sports]] uzskatīja, ka šī nenosauktā pārejas maksa sākotnēji ir 25 miljoni sterliņu mārciņu, padarot viņu par visdārgāko 17 gadus veco spēlētāju vēsturē, kā arī "vēl vairāki miljoni", kas ir atkarīgi ar sniegumu saistītiem kritērijiem.<ref name="skysports.com"/> Belingems debitēja 2020. gada 14. septembrī, sākot pirmo 2020.—2021. gada sezonas maču pret [[MSV Duisburg]], [[Vācijas futbola 3. līga|3. līgas]] komandu, [[Vācijas kauss futbolā|DFB-Pokal]] izcīņā, 17 gadu un 77 dienu vecumā. Pēc pusstundas viņš guva otros vārtus uzvarā ar 5:0, kļūstot par kluba jaunāko vārtu guvēju "DFB-Pokal" izcīņā, pārspējot [[Džovanni Reina]]s rekordu par sešām dienām, kā arī par komandas jaunāko vārtu guvēju, pārspējot [[Nuri Šahins|Nuri Šahina]] rekordu par piecām dienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvb.de/eng/News/Overview/The-youngest-goalscorer-and-the-fastest-goal-by-a-substitute/|title=The youngest goalscorer and the fastest goal by a substitute|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH & Co|website=www.bvb.de|access-date=2023-11-02|date=2023-11-02|language=en|archive-date=2023-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20231206235037/https://www.bvb.de/eng/News/Overview/The-youngest-goalscorer-and-the-fastest-goal-by-a-substitute/}}</ref> Piecas dienas vēlāk viņš atzīmēja savu debiju līgā ar rezultatīvu piespēli Reinam, atklājot spēles rezultātu un uzvarot [[Menhengladbahas "Borussia"]] ar 3:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/20200919-haaland-and-reyna-shine-as-dortmund-youngsters-down-gladbach|title=Haaland and Reyna shine as Dortmund youngsters down Gladbach|website=France 24|access-date=2023-11-02|date=2020-09-19|language=en}}</ref> Kad Belingems 20. oktobrī grupu turnīrā tikās ar [[Romas "Lazio"|Lazio]] 17 gadu un 113 dienu vecumā, viņš kļuva par jaunāko angli, kurš sācis [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] maču, pārspējot [[Fils Fodens|Fila Fodena]] iepriekš uzstādīto rekordu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54559710|title=Bellingham sets Champions League record|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}</ref> Sezonas pirmajos trīs mēnešos Belingems bija regulārs dalībnieks visās sacensībās, ar sešiem startiem un septiņām spēlēm uz maiņu Bundeslīgā, kā arī četriem startiem Čempionu līgā.<ref name=":1" /> 2021. gada pirmos divus mačus viņš izlaida pēdas savainojuma dēļ,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ruhrnachrichten.de/bvb/bvb-personal-bellingham-muss-weiter-pausieren-frust-bei-schmelzer-w1589257-2000158676/|title=BVB-Personal: Bellingham muss weiter pausieren - Frust bei Schmelzer|last=Krampe|first=Dirk|website=Ruhr Nachrichten|access-date=2023-11-02|date=2021-01-04|language=de}}</ref> taču atgriezās kā arvien regulārāks starta spēletājs.<ref name=":1" /> Belingems sāka spēli starta sastāvā 2021. gada "DFB-Pokal" finālā, ar 4:1 uzvarot [[RB Leipzig]]. Pirmajā puslaikā viņš tika brīdināts, un puslaikā viņu aizstāja [[Torgans Azārs]], viņa komandai esot vadībā ar 3:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/borussia-dortmund-teach-rb-leipzigs-nagelsmann-a-lesson-in-german-cup-triumph/a-57514286|title=Ruthless Dortmund teach Leipzig's Nagelsmann a bitter lesson — DW — 05/14/2021|website=dw.com|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Viņš sezonu pabeidza ar 29 spēlēm un vieniem vārtiem Bundeslīgā, 46 spēlēm un četriem vārtiem visos turnīros.<ref name=":1" /> Belingems ieguva 2. vietu 2021. gada [[Kopa Trophy]], piekapjoties [[FC Barcelona]] futbolistam [[Pedri]], kas tika piešķirta labākajam U-21 vīriešu spēlētājam, par ko balsoja iepriekšējie [[Zelta bumba]]s ieguvēji.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/59454640|title=Messi wins record seventh Ballon d'Or|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/international-football/2021/09/29/61549a9346163fabaf8b4643.html|title=November date set for Ballon d'Or|website=MARCA|access-date=2023-11-02|date=2021-09-29|language=en}}</ref> ==== 2021—2023 ==== 4. decembrī Belingems piedalījās ''Der Klassiker'' spēlē pret [[Minhenes "Bayern"]]. Viņš atdeva rezultatīvas piespēles abos "Dortmund" vārtu guvumos,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/59534910|title=Lewandowski helps Bayern beat Dortmund|work=BBC Sport|access-date=2023-11-02|language=en}}</ref> bet "Bayern" uzvarēja maču ar 3:2 pēc 77. minūtē realizētā soda sitiena, kas tika nozīmēts pēc ilgstošas ​​[[Video tiesnesis|VAR]] iesaistīšanās. Agrāk spēlē tiesnesis [[Fēlikss Cvajers]] nepiešķīra Dortmundes komandai divus iespējamos soda sitienus, kā arī neizskatīja nevienu no tiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/dortmund-left-fuming-over-bayerns-winning-penalty-decision-2021-12-04/|title=Dortmund left fuming over Bayern's winning penalty decision|work=Reuters|access-date=2023-11-03|date=2021-12-05|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/dec/06/dortmund-and-bellingham-cry-foul-in-klassiker-but-old-failings-remain|title=Dortmund and Bellingham cry foul in Klassiker but old failings remain|work=The Guardian|access-date=2023-11-03|date=2021-12-06|last=Brassell|first=Andy|issn=0261-3077|language=en}}</ref> 2022. gada 22. oktobrī mačā pret [[VfB Stuttgart|Stuttgart]] Belingems deva lielu ieguldījumu ar diviem ievērojamiem vārtiem — pirmie tika gūti pēc ātra uzbrukuma, ko viņš gan sāka, gan pabeidza, un ceturtie bija prasmīgi iegriezts sitiens, nodrošinot Dortmundes "Borussia" vietu līgas labāko četriniekā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63360123|title=Bellingham scores twice as Dortmund rout Stuttgart|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Viņa sniegums nodrošināja viņam Bundeslīgas sezonas labākā spēlētāja balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/jude-bellingham-named-bundesliga-player-of-the-season-2022-23-ea-sports-fifa23-23639|title=Jude Bellingham named Bundesliga Player of the Season for 2022/23|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> 7. jūnijā Dortmundes "Borussia" paziņoja, ka Belingems pēc 2022.—2023. gada sezonas beigām pāries uz [[La Liga]] klubu [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-close-to-move-to-Real-Madrid/|title=Jude Bellingham close to move to Real Madrid|last=KGaA|first=Borussia Dortmund GmbH & Co|website=www.bvb.de|access-date=2023-11-03|date=2023-11-02|language=en|archive-date=2023-09-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20230923132455/https://www.bvb.de/eng/News/Overview/Jude-Bellingham-close-to-move-to-Real-Madrid}}</ref> === Real Madrid === 2023. gada 14. jūnijā Madrides "Real" paziņoja par sešu gadu līguma parakstīšanu ar Belingemu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/06/14/official-announcement-bellingham|title=Official Announcement: Bellingham {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/06/14/bellingham-is-a-new-real-madrid-player|title=Bellingham is a new Real Madrid player {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Līdz ar to viņš kļuva par sesto angļu spēlētāju, kurš pievienojies klubam, sekojot [[Lorijs Kaningems|Lorijam Kaningemam]], [[Stīvs Makmanamans|Stīvam Makmanamanam]], [[Deivids Bekhems|Deividam Bekhemam]], [[Maikls Ouens|Maiklam Ouenam]] un [[Džonatans Vudgeits|Džonatanam Vudgeitam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/soccer/jude-bellingham-signs-with-real-madrid-what-other-english-players-have-played-with-los-blancos-n/|title=Jude Bellingham signs with Real Madrid: What other English players have played with Los Blancos?|last=Cons|first=Roddy|website=Diario AS|access-date=2023-11-03|date=2023-06-14|language=en}}</ref> Vienošanās par pāreju ietvēra pamata pārejas maksu 103 miljonu eiro apmērā, kas jāmaksā Dortmundes "Borussia".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65901078|title=Real Madrid sign Bellingham on six-year deal|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Šī maksa, iespējams, varētu pieaugt līdz aptuveni 133,9 miljoniem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marca.com/en/football/real-madrid/2023/06/07/6480b0ec46163ff9168b45b5.html|title=Real Madrid sign Bellingham for 103 million euros|website=MARCA|access-date=2023-11-03|date=2023-06-07|language=en}}</ref> Pēc viņa oficiālās iepazīstināšanas, Belingemam tika piešķirts 5. numurs. Belingems atzina, ka viņa numura izvēle bijusi daļēji dēļ [[Zinedins Zidāns|Zinedina Zidāna]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65912821|title=Real Madrid interest gave Bellingham 'goosebumps'|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> ==== 2023—24 ==== Belingems pirmssezonā debitēja Madrides "Real", [[Losandželosa|Losandželosā]] ar 3:2 uzvarot [[AC Milan]], un tika uzslavēts par sniegumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66287068|title=Bellingham impresses on Real debut in friendly win|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> 26. jūlijā draudzības spēlē pret [[Mančestras "United"]] Belingems guva savus pirmos vārtus Madrides "Real" rindās, viņa komandai pārspējot "United" ar 2:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66321914|title=Bellingham scores as Real Madrid beat Man Utd|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> 2023. gada 12. augustā Belingems debitēja Madrides komandā [[La Liga]] un atzīmēja to ar vārtu guvumu no stūra sitiena, izbraukumā ar 2:0 pārspējot [[Bilbao "Athletic"|Athletic Bilbao]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66489759|title=Bellingham scores on competitive debut as Real win|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Viņš guva divus vārtus un atdeva rezultatīvu piespēli [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiusam Žunioram]] savā otrajā spēlē, 19. augustā izbraukumā ar 3:1 uzvarot [[UD Almería|Almería]], padarot viņu par līgas rezultatīvāko spēlētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66560805|title=Bellingham scores twice as Real Madrid win at Almeria|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Trešajā spēlē viņš turpināja gūt vārtus, izcīnot uzvaru pret [[Bigo "Celta"|Celta Vigo]], palīdzot komandai turpināt perfekto līgas sākumu, ar 1:0 izbraukumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66623788|title=England's Bellingham scores late Real Madrid winner|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Reģistrējot četrus vārtus un vienu rezultatīvu piespēli savos pirmajos trīs līgas mačos, Belingems augustā tika atzīts par "La Liga" mēneša labāko spēlētāju, kļūstot par pirmo angli, kurš ieguvis šo balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laliga.com/en-GB/news/jude-bellingham-augusts-best-player-in-laliga-ea-sports|title=Jude Bellingham, August's Best Player in LALIGA EA SPORTS|website=Página web oficial de LALIGA {{!}} LALIGA|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> 2023. gada 2. septembrī Belingems 95. minūtē guva vārtus pret [[Getafe Club de Fútbol|Getafe]], izcīnot uzvaru Madrides komandai ar rezultātu 2:1 savā pirmajā mačā [[Santjago Bernabeu stadions|''Santiago Bernabéu'' stadionā]]. Tādējādi Belingems kļuva par trešo spēlētāju pēc [[Krištianu Ronaldu]] 2009.—2010. gadā un [[Pepiljo]] 1959.—1960. gadā, kurš guvis vārtus katrā no pirmajām četrām spēlēm kluba rindās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66696278|title=Bellingham's Madrid fairytale continues in Bernabeu bow|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> 20. septembrī Belingems guva vēl vienus vārtus [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas]] spēlē, palīdzot savai komandai mājās ar 1:0 uzvarēt [[1. FC Union Berlin|Union Berlin]], gūstot vārtus savā Eirokausu debijā Madrides komandā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66871645|title=Bellingham strikes injury-time Real Madrid winner|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Līdz ar to Belingems kļuva tikai par ceturto spēlētāju, kurš Madrides "Real" rindās guvis vārtus debijās "La Liga" un Čempionu līgā, aiz Krištianu Ronaldu, [[Isko]] un [[Marko Asensio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-sa/lists/cristiano-ronaldo-footsteps-jude-bellingham-debut-goal-scoring-real-madrid/blt64557c900cbc6392|title=Following in Cristiano Ronaldo's footsteps! Jude Bellingham's debut goal-scoring exploits for Real Madrid sees him match club legend {{!}} Goal.com English Saudi Arabia|website=www.goal.com|access-date=2023-11-03|date=2023-09-20|language=en-SA}}</ref> 30. septembrī, izbraukumā pret [[Girona FC|Girona]], Belingems asistēja [[Hoselu]], pēc tam pats guva trešos vārtus, ar 3:0 izcīnot uzvaru un viņa komanda izvirzījās ''[[La Liga]]'' vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/09/30/0-3-victory-and-league-leadership|title=0-3: Victory and league leadership {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> 3. oktobrī Bellinghems guva izcilus individuālos vārtus un papildus asistēja [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiusam Žunioram]], izbraukumā ar 3:2 uzvarot [[SSC Napoli|Napoli]] Čempionu līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0286-1922a2b389b1-868557df462c-1000--in-the-zone-napoli-2-3-real-madrid-performance-analysis/|title=In the Zone: Napoli 2-3 Real Madrid performance analysis {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-11-03|date=2023-10-04|language=en}}</ref> Belingems pēc Krištianu Ronaldu kļuva tikai par otro komandas spēlētāju, kurš savās pirmajās divās līgas spēlēs un divās Čempionu līgas spēlēs guvis vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/lists/new-zinedine-zidane-jude-bellingham-cristiano-ronaldo-impact-real-madrid/blt956ca312559a4e2e|title=Forget the new Zinedine Zidane - Jude Bellingham is having a Cristiano Ronaldo-esque impact on Real Madrid {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-11-03|date=2023-10-06|language=en}}</ref> 7. oktobrī Belingems guva divus vārtus, uzvarot [[CA Osasuna|Osasuna]] ar 4:0, bet 72. minūtē, dodoties nost no laukuma uz maiņu, skatītāji ''Bernabéu'' stadionā veltīja viņam ovācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/10/07/4-0-the-leader-hands-out-a-drubbing-at-the-bernabeu|title=4-0: The leader hands out a drubbing at the Bernabéu {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Tādējādi tika aprēķināts, ka Belingems savos pirmajos 10 mačos Madrides komandā bija guvis 10 vārtus, kas ir vienāds ar Krištianu Ronaldu gūto vārtu skaitu pēc pirmajām 10 spēlēm kluba rindās 2009. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/real-madrid-osasuna-girona-4e04c1ea9168901d1c1d874a4fdcdabf|title=Bellingham matches Ronaldo's start at Real Madrid with 10 goals in first 10 games|website=AP News|access-date=2023-11-03|date=2023-10-07|language=en}}</ref> Turklāt, ar saviem vārtiem šajā mačā, Belingems sezonā sasniedza lielāko vārtu skaitu, ko [[Zinedins Zidāns|Zinedīns Zidāns]] jebkad bija guvis vienā sezonā savā 18 gadus ilgajā karjerā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/67251398|title=Bellingham double seals dramatic Real win over Barca|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> 24. oktobrī Belingems kļuva par pirmo Madrides "Real" spēlētāju 21. gadsimtā, kurš guva vārtus katrā no pirmajām trijām Čempionu līgas spēlēm pēc tam, kad viesos guva uzvaras vārtus, ar 2:1 uzvarot [[SC Braga|Braga]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/10/24/bellingham-has-scored-in-all-of-his-first-three-champions-league-games|title=Bellingham has scored in all of his first three Champions League games {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> 28. oktobrī Belingems guva divus vārtus, ieskaitot kompensācijas laika uzvaras vārtus, nodrošinot Madrides "Real" uzvaru ar 2:1 izbraukumā pret [[FC Barcelona|Barcelona]], ​​padarot viņu par pirmo Madrides "Real" spēlētāju, kurš guvis vārtus debijās "La Liga", Čempionu līgā un [[El Clásico]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/barcelona-real-madrid-bellingham-classico-1d53e9ccd06a7608394862ef29334459|title=Bellingham's brace with injury-time winner sees Real Madrid beat Barcelona 2-1 in his 1st 'clasico'|website=AP News|access-date=2023-11-03|date=2023-10-28|language=en}}</ref> Viņa pirmie vārti, kas tika gūti no 25 metriem (82 pēdām),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.realmadrid.com/en/news/2023/10/28/1-2-bellingham-scores-brace-in-clasico-comeback|title=1-2: Bellingham scores brace in Clásico comeback {{!}} Real Madrid CF|website=Real Madrid C.F. - Web Oficial|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> bija viņa kluba 300. vārti "El Clásico"; turklāt viņš kļuva par pirmo angli, kurš šajā turnīrā guva vārtus kopš [[Maikls Ouens|Maikla Ouena]] 2005. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-kw/news/jude-bellingham-unstoppable-real-madrid-superstar-scores-golazo-real-madrid-first-clasico-appearance/blt89117e6a8dc1beaa|title=WATCH: Jude Bellingham is unstoppable! Real Madrid superstar scores golazo against Barcelona on first Clasico appearance {{!}} Goal.com English Kuwait|website=www.goal.com|access-date=2023-11-03|date=2023-10-28|language=en-KW}}</ref> Viņš arī kļuva par pirmo spēlētāju, kurš guva divus vārtus savā pirmajā "El Clásico" spēlē kopš [[Pedro Arsuaga]]s 1947. gadā, un par ceturto spēlētāju, kas jaunāks par 21 gadu, kurš šajā "La Liga" duelī guvis vairākus vārtus, sekojot [[Haime Laskano|Haimem Laskano]] 1930. gadā, Arsuagam 1947. gadā un [[Lionels Mesi|Lionelam Mesi]] 2007. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ESPNStatsInfo/status/1718299992954171661|title=https://twitter.com/ESPNStatsInfo/status/1718299992954171661|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Ar 13 vārtiem pirmajās 13 spēlēs klubā, Belingems šajā ziņā sasniedza tādus pašus rādītājus kā Krištianu Ronaldu un [[Alfredo Di Stefano]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-espana.net/2023/10/30/jude-bellingham-outstripping-series-of-real-madrid-legends-as|title=Jude Bellingham outstripping series of Real Madrid legends including Cristiano Ronaldo|last=Barlow|first=Ruairidh|website=Football España|access-date=2023-11-03|date=2023-10-30|language=en}}</ref> == Karjera izlasē == === Jauniešu karjera === Belingems bija tiesīgs spēlēt savā dzimtajā Anglijā un arī Īrijas Republikā, kur viņš kvalificējās caur vecvecāka radniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://extra.ie/2022/11/20/sport/soccernews/irish-qualified-2022-world-cup|title=Every Irish-qualified football player at the 2022 World Cup|access-date=2023-11-03|date=2022-11-20|language=en}}</ref> Anglijas U-15 izlasē viņš debitēja pret Turciju 2016. gada decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/1461690/2019/12/24/a-generation-unlike-any-we-have-seen-before-englands-teenage-stars-of-the-future/|title=A generation unlike any we have seen before: England’s teenage stars of the future|last=Pitt-Brooke|first=Jack|website=The Athletic|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> 2018. gada beigās viņš pirmo reizi piedalījās Anglijas U-16 izlasē, aizvadot vienpadsmit spēles, gūstot četrus vārtus un bija komandas kapteinis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bcfcacademy.com/media/upload/files/Academy-Highlights-of-the-Month---Nov-%26-Dec%284%29.pdf|title="Academy highlights of the month: November and December 2018"|access-date={{dat|2023|11|03||bez}}|archive-date={{dat|2021|02|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211030124/https://www.bcfcacademy.com/media/upload/files/Academy-Highlights-of-the-Month---Nov-%26-Dec%284%29.pdf}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.besoccer.com/player/j-bellingham-839567|title=Profile of Jude Bellingham, Real Madrid: Info, news, matches and statistics {{!}} BeSoccer|website=www.besoccer.com|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Viņš tika iekļauts Anglijas U-17 izlasē "Syrenka Cup" izcīņai — draudzības turnīrā, kas notika 2019. gada septembrī, gatavojoties 2020. gada U-17 Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēm nākamā gada martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/aug/30/england-u17s-squad-named-for-poland-trip-300819|title=New England MU17s boss Kevin Betsy will take his squad to Poland for the Syrenka Cup|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Viņš debitēja, nākot uz maiņu turnīra atklāšanas spēlē, ar 5:0 uzvarot Somijas U-17 izlasi, kurā guva trešos vārtus<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldfootball.net/report/u17-h-freundschaft-2019-september-england-finnland/|title=England - Finland 5:0 (U17 Friendlies 2019, September)|website=worldfootball.net|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> un bija komandas kapteinis otrajā mačā, kurā viņa izlase ar 4:2 pārspēja Austrijas U-17 izlasi, kvalificējoties finālam. Belingems guva izlases trešos vārtus spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/sep/09/england-mu17s-4-2-austria-090919|title=Young Lions come back from behind to beat Austria and secure Syrenka Cup Final spot|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Viņš saglabāja kapteiņa amatu finālā, kurā Anglijas U-17 izlase pēc neizšķirta 2:2 soda sitienu sērijā pārspēja mājinieci Polijas U-17 izlasi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/sep/10/england-u17s-poland-report-100919|title=Young Lions lift the Syrenka Cup with a penalty shootout win over hosts Poland|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> un tika atzīts par turnīra labāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://junior.weszlo.com/2019/09/10/puchar-syrenki-u-17-przegrywamy-po-karnych-z-anglia/|title=Puchar Syrenki U-17: Przegrywamy po karnych z Anglią|website=junior.weszlo.com|access-date=2023-11-03|date=2019-09-10|language=en}}</ref> Belingems saņēma savu pirmo izsaukumu Anglijas U-21 izlasē Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēm pret Kosovas un Austrijas U-21 izlasēm 2020. gada septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12056822/jude-bellingham-england-u21-boss-aidy-boothroyd-selects-borussia-dortmund-midfielder|title=Jude Bellingham named in England U21 squad for first time|website=Sky Sports|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Viņš kļuva par jaunāko spēlētāju Anglijas U-21 izlasē, kad 4. septembrī nomainīja [[Toms Deiviss|Tomu Deivisu]] 62. minūtē mačā pret Kosovu, Anglijai esot vadībā ar 3:0, un 85 minūtē guva vārtus, panākot uzvaru ar 6:0.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54023955|title=Bellingham nets in big England U21 win|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> === Pieaugušo karjera === [[Attēls:Jude Bellingham WC2022.jpg|thumb|206x206px|Belingems ierindā [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasē pirms spēles [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]]]] 2020. gada novembrī pēc tam, kad [[Džeimss Vords-Prauss]] un [[Trents Aleksandrs-Arnolds]] savainojuma dēļ izstājās, Belingems pirmo reizi tika izsaukts uz Anglijas pieaugušo izlasi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54885682|title=First England senior call for Bellingham|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Viņš debitēja [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Īrijas futbola izlase|Īriju]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] 12. novembrī, nomainot [[Meisons Maunts|Meisonu Mauntu]] pēc 73 minūtēm, uzvarot ar 3:0. 17 gadu un 136 dienu vecumā viņš kļuva par Anglijas trešo jaunāko izlases spēlētāju; tikai [[Teo Volkots]] un [[Veins Rūnijs]] bija jaunāki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/england-vs-rep-ire/report/439477|title=England 3-0 Republic of Ireland: Jack Grealish shines in Wembley friendly win|website=Sky Sports|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Belingems tika iekļauts Anglijas izlasē dalībai [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] turnīrā, kas [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika atcelts līdz 2021. gada jūnijam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/57321188|title=Alexander-Arnold in England Euros squad|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> Kad viņš 17 gadu un 349 dienu vecumā nāca uz maiņu 82. minūtē Anglijas izlases atklāšanas spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], 13. jūnijā Vemblija laukumā, uzvarot ar 1:0, viņš kļuva gan par jaunāko angli, kurš spēlējis jebkurā lielajā turnīrā, gan par jaunāko jebkuras tautības spēlētāju, kurš spēlējis [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]];<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/51197735|title=Sterling goal seals opening win for England|work=BBC Sport|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> viņa rekordu tikai sešas dienas vēlāk laboja polis [[Kacpers Kozlovskis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/poland-starlet-kozlowski-breaks-bellinghams-euros-record-for-youngest-ever-player-just-six-days-after-it-was-set/7egeo0cke1rd1ts92qpvuuztt|title=Poland starlet Kozlowski breaks Bellingham's Euros record for youngest-ever player just six days after it was set {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-11-03|date=2021-06-19|language=en}}</ref> Pirmos vārtus Belingems pieaugušo izlasē guva ar galvu pēc [[Lūks Šo|Lūka Šo]] centrējuma, atklājot rezultātu Anglijas izlases 6:2 uzvarā pret [[Irānas futbola izlase|Irānu]] [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] pirmajā spēlē 2022. gada 21. novembrī, padarot viņu par otro jaunāko Anglijas izlases vārtu guvēju Pasaules kausa izcīņā. Viņš arī veica skrējienu un piespēlēja [[Harijs Keins|Harijam Keinam]], kurš centrēja [[Rahīms Stērlings|Rahīmam Stērlingam]] Anglijas izlases trešo vārtu guvumā un iedeva tālu piespēli pa zemi, no kuras [[Kalums Vilsons]] palīdzēja gūt izlases sestos vārtus [[Džeks Grīlišs|Džekam Grīlišam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12752361/jude-bellingham-and-bukayo-saka-show-the-way-forward-as-gareth-southgate-unleashes-england-against-iran|title=Jude Bellingham and Bukayo Saka show the way forward as Gareth Southgate unleashes England against Iran|website=Sky Sports|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2022/nov/23/jude-bellingham-england-game-changer-world-cup-qatar-gareth-southgate|title=Jude Bellingham: England’s gamechanger who does not do doubts|work=The Guardian|access-date=2023-11-03|date=2022-11-23|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Pēc tam viņš spēlēja mačā pret [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]], izskrienot cauri Senegālas aizsardzībai, 38. minūtē asistējot vārtu guvumā [[Džordans Hendersons|Džordanam Hendersonam]]. Pēc tam viņš spēlēja galveno lomu Harija Keina vārtu guvumā pirmā puslaika trešajā kompensācijas laika minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/live-blogs/england-vs-senegal-world-cup-2022-live-score-updates-result/XEQplJmpWTsT/|title=England beat Senegal 3-0: Reaction|last=Athletic|first=The|website=The Athletic|access-date=2023-11-03|date=2022-12-04|language=en}}</ref> == Spēles stils == Belingems, kas pazīstams ar izcilu bumbas kontroli, fizisko un tehnisko kvalitāti, bieži tiek uzskatīts par vienu no labākajiem pussargiem pasaulē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jun/08/football-jude-bellingham-real-madrid-england-dortmund|title=Jude Bellingham is 19 years old but ready to be Real Madrid’s everything|work=The Guardian|access-date=2023-11-03|date=2023-06-08|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thetrivelaeffect.com/how-good-is-jude-bellingham-an-analysis-of-his-playing-style-strengths-and-weaknesses/|title=How good is Jude Bellingham? An analysis of his playing style, strengths, and weaknesses|last=Parvizi|first=Kevin|website=The Trivela Effect|access-date=2023-11-03|date=2023-05-27|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/may/04/jude-bellingham-next-step-join-greats-borussia-dortmund|title=Jude Bellingham is a fascinating talent: the next step is to join football’s greats|work=The Guardian|access-date=2023-11-03|date=2023-05-04|last=Lahm|first=Philipp|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Turklāt, viņš tiek plaši uzskatīts par vienu no labākajiem jaunajiem futbolistiem pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radiotimes.com/tv/sport/football/best-young-players-world/|title=Best young players in the world 2023|website=Radio Times|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37636965/jude-bellingham-pedri-bukayo-saka-lead-espn-39-best-male-players-age-21-under|title=Who are the 39 best male soccer players age 21 or under?|website=ESPN.com|access-date=2023-11-03|date=2023-03-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/best-young-players-in-the-world-under-22|title=Ranked! The 10 best young players in the world|last=published|first=Ryan DabbsContributions from Conor Pope|website=fourfourtwo.com|access-date=2023-11-03|date=2022-10-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://topsoccerblog.com/top-best-young-midfielders-in-world/|title=Top 10 Best Young Midfielders in The World (2023)|last=Nwokolo|first=Collins|website=Top Soccer Blog|access-date=2023-11-03|date=2023-02-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4589221/2023/06/07/jude-bellingham-improve-real-madrid/|title=Jude Bellingham is the most rounded talent in football - here's how he will improve Real Madrid|last=Carey|first=Mark|website=The Athletic|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbssports.com/soccer/news/borussia-dortmunds-jude-bellingham-is-the-next-great-midfield-star-and-will-excel-in-whatever-team-hes-in/|title=Borussia Dortmund's Jude Bellingham is the next great midfield star and will excel in whatever team he's in|website=CBSSports.com|access-date=2023-11-03|date=2023-03-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/is-england-s-jude-bellingham-the-world-s-best-midfielder-dortmund-real-madrid-transfer-22027|title=How Real Madrid-bound Jude Bellingham became one of the world's best midfielders at Borussia Dortmund|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2023-11-03|language=en}}</ref> == Sasniegumi == '''Borussia Dortmund''' * [[DFB-Pokal]]: 2020—21<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kicker.de/leipzig-gegen-dortmund-2021-dfb-pokal-4704927/aufstellung|title=DFB-Pokal 2020/21, Finale in Berlin: RB Leipzig 1:4 Borussia Dortmund: Aufstellung|publisher=Olympia-Verlag|website=Kicker|access-date=25 June 2023|language=de|trans-title=DFB-Pokal 2020/21, Final in Berlin: RB Leipzig 1:4 Borussia Dortmund: Lineup}}</ref> '''Real Madrid''' * [[Spānijas La Liga]]: [[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023—24]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/04052024-zirona_velreiz_ar_4_2_sasit_barselonu_un_|title=Žirona vēlreiz ar 4:2 sasit Barselonu un kronē "Real Madrid" par Spānijas čempioni|date=2024. gada 4. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[Spānijas Superkauss]]: 2023—24<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/spanija/14012024-vinisiusam_i_hat_trick_i_puslaika_real_ma|title=Vinisiusam hat-trick puslaikā, "Real Madrid" Rijādas finālā sagrauj Barselonu|date=2024. gada 14. janv.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real|title=Neizbēgami — Dortmunde šķērdē iespējas, "Real Madrid" triumfē jau 15. reizi|date=2024. gada 1. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * [[UEFA Superkauss]]: 2024<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/14082024-mbape_iesit_debija_real_otraja_puslaika_n |title=Mbapē iesit debijā, ''Real'' otrajā puslaikā nodrošina sezonas pirmo trofeju|website=sportacentrs.com |accessdate=2024-08-15 |work= |publisher= |date= }}</ref> '''Anglijas U17''' * Syrenka Cup: 2019<ref name="Syrenka">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2019/sep/10/england-u17s-poland-report-100919|title=Young Lions lift the Syrenka Cup with a penalty shootout win over hosts Poland|publisher=The Football Association|access-date=11 September 2019|date=10 September 2019|archive-date=13 September 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190913211513/http://www.thefa.com/news/2019/sep/10/england-u17s-poland-report-100919|dead-url=no}}</ref> '''Anglija''' * [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālists: [[UEFA Euro 2020|2020]]<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/51198762|title=Italy 1—1 England|access-date=25 June 2023|date=11 July 2021|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport}}</ref> '''Individuālie''' * "Syrenka Cup" turnīra labākais spēlētājs: 2019<ref name="Syrenka2" /> * [[Anglijas futbola līga]]s mēneša spēlētājs: 2019. gada novembrī<ref name="EFL YP Nov 19">{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/50893576|title=Jude Bellingham: Birmingham City teenager wins EFL Young Player of the Month award for November|access-date=27 December 2019|date=23 December 2019|last=Townsend|first=Joe|website=BBC Sport|archive-date=11 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211030204/https://www.bbc.com/sport/football/50893576|dead-url=no}}</ref> * [[Birmingham City FC|Birmingham City]] gada labākais jaunais spēlētājs: 2019—20<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bcfc.com/news/archive/its-a-double-for-juke|title=It's a double for Juke|publisher=Birmingham City F.C.|access-date=3 September 2022|date=29 July 2020|archive-date=11 February 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210211030149/https://bcfc.com/news/articles/2020/its-a-double-for-juke/|dead-url=no}}</ref> * Anglijas futbola līgas sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2019—20<ref name="EFLAwards">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.efl.com/news/2020/august/sky-bet-efl-players-of-the-season-revealed/|title=Sky Bet EFL Players of the Season revealed|publisher=English Football League|access-date=27 August 2020|date=27 August 2020}}</ref> * [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] mēneša vārti: 2021. gada oktobris<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/goal-of-the-month-vote-2021-22-17205|title=Bundesliga Goal of the Month|publisher=Bundesliga|access-date=18 November 2021|date=12 November 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211112183012/https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/goal-of-the-month-vote-2021-22-17205|archive-date=12 November 2021|dead-url=no}}</ref> * Bundeslīgas sezonas labākā komanda: [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]],<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/ea-sports-team-of-the-season-2021-22-overview-19624|title=The EA Sports Bundesliga Team of the Season 2021/22 is here!|publisher=Bundesliga|access-date=13 May 2022|date=13 May 2022}}</ref> [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]]<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/team-of-the-season-2022-23-vote-fifa-ea-sports-fut23-23319|title=The official Bundesliga Team of the Season 2022/23|publisher=Bundesliga|access-date=18 May 2023|date=13 May 2023}}</ref> * Bundeslīga sezonas labākais spēlētājs: [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022—23]]<ref name="22/23 Bundesliga PotS">{{ziņu atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/jude-bellingham-named-bundesliga-player-of-the-season-2022-23-ea-sports-fifa23-23639|title=Jude Bellingham named Bundesliga Player of the Season for 2022/23|publisher=Bundesliga|access-date=29 May 2023|date=29 May 2023}}</ref> * [[Kopa Trophy]]: 2023;<ref name="2023Kopa">{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/67265841|title=Bellingham wins world's best young player award|access-date=3 November 2023|date=30 October 2023|website=BBC Sport}}</ref> finālists: 2021<ref name="2021Kopa">{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/59454640|title=Ballon d'Or: Lionel Messi wins award as best player in world football for seventh time|access-date=3 November 2023|date=29 November 2021|website=BBC Sport|archive-url=https://web.archive.org/web/20211202042954/https://www.bbc.com/sport/football/59454640|archive-date=2 December 2021|dead-url=no}}</ref> * [[Starptautiskā Futbola vēstures un statistikas federācija|IFFHS]] pasaules vīriešu labākais jaunais spēlētājs: 2022<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.iffhs.com/posts/2454|title=IFFHS AWARDS 2022 — MEN'S WORLD BEST YOUTH (U20) PLAYER|website=IFFHS|access-date=6 January 2023|date=6 January 2023}}</ref> * [[La Liga]] mēneša spēlētājs: 2023. gada augusts<ref name="La Liga August POTM" /> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Belingems, Džūds}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rietummidlendas grāfistē dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] qt0ht9yivm39f674cc6wpmew5wmli8l 0 474626 4296754 4261174 2025-06-19T16:10:12Z Ooligan 112092 Better photo - Labāks fotoattēls 4296754 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rends Pols | vārds_orģ = ''Rand Paul'' | attēls = Rand Paul in 2025 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[ASV Senāts|ASV senators]] no [[Kentuki]] | term_sākums = {{dat|2011|1|3|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Džims Banings]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|1|7}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Pitsburga}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Amerikāņi (nācija)|Amerikānis]] | partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = [[Rons Pols]] | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Rand Paul's Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Rendals Hauards Pols''' (''Randal Howard Paul'', dzimis {{dat|1963|1|7}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] politiķis, pārstāv [[ASV Republikāniskā partija|Republikānisko partiju]]. No 2011. gada ir [[ASV Senāts|ASV senators]] no [[Kentuki]]. {{dat|2015|4|7}} paziņoja par kandidēšanu [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatam, bet {{dat|2016|2|3}} izstājās no cīņas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV Senāta senatori}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pols, Rends}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:ASV senatori]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] deveecf7293cqbdycgvqwjx9wtgygvy 0 477356 4296712 4296590 2025-06-19T12:31:21Z RatTheDev 116633 pievienots neformālais nosaukums 4296712 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu Latvijā|miestu Lietuvā|Pumpēni (Lietuva)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pumpēni | settlement_type = Mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Bauskas novads]] | subdivision_name2 = [[Ceraukstes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2004 | population_footnotes = <ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=31061 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 21 | lats = 26 | latNS = N | longd = 24 | longm = 18 | longs = 51 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> | nickname = Pumpēnciems | population = 8 }} '''Pumpēni''' ir ciems [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagastā]]. Atrodas pagasta vidusdaļā {{nobr|1,5 km}} uz austrumiem no pagasta centra [[Ceraukste|Ceraukstē]] un {{nobr|77 km}} no [[Rīga]]s. 2004. gadā tajā bija 8 iedzīvotāji. Mazciems atrodas pie Latvijas-Lietuvas robežas, apmēram 8km no robežas. Kopš 2025. gada Pumpēnos dzīvo ap 16 iedzīvotāju, iedzīvotāji parasti sauc šo mazciemu par "Pumpēnciemu". == Atsauces == {{atsauces}} {{Ceraukstes pagasta ciemi}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Ceraukstes pagasts]] 3u267e5uyimglrbptkodrkn8ldz760f 4296714 4296712 2025-06-19T12:36:53Z RatTheDev 116633 4296714 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu Latvijā|miestu Lietuvā|Pumpēni (Lietuva)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pumpēni | settlement_type = Mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Bauskas novads]] | subdivision_name2 = [[Ceraukstes pagasts]] | established_title = Pirmo reizi pieminēts | established_date = 1999. gada 25. novembrī<ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=31061 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2004 | population_footnotes = <ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=31061 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 21 | lats = 26 | latNS = N | longd = 24 | longm = 18 | longs = 51 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> | nickname = Pumpēnciems | population = 8 }} '''Pumpēni''' ir ciems [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagastā]]. Atrodas pagasta vidusdaļā {{nobr|1,5 km}} uz austrumiem no pagasta centra [[Ceraukste|Ceraukstē]] un {{nobr|77 km}} no [[Rīga]]s. 2004. gadā tajā bija 8 iedzīvotāji. Mazciems atrodas pie Latvijas-Lietuvas robežas, apmēram 8km no robežas. Kopš 2025. gada Pumpēnos dzīvo ap 16 iedzīvotāju, iedzīvotāji parasti sauc šo mazciemu par "Pumpēnciemu". == Atsauces == {{atsauces}} {{Ceraukstes pagasta ciemi}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Ceraukstes pagasts]] elp1eisnjbvvpohipzkcndiz36yu3vl 4297071 4296714 2025-06-20T10:50:38Z Egilus 27634 Pirmā ievadīšana LĢIA datu bāzē nu gan nebūs pirmā pieminēšana. Un iedzīvotāju skaits pēc atsauces ir 8, neredzu atsauci par jaunāku skaitli. 4297071 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu Latvijā|miestu Lietuvā|Pumpēni (Lietuva)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pumpēni | settlement_type = Mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Bauskas novads]] | subdivision_name2 = [[Ceraukstes pagasts]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2004 | population_footnotes = <ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=31061 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 21 | lats = 26 | latNS = N | longd = 24 | longm = 18 | longs = 51 | longEW = E | elevation_m = 32<ref>[https://lv.geoview.info/pumpeni,456449 ''Geoview'' novērtējums]</ref> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> | nickname = Pumpēnciems | population = 8 }} '''Pumpēni''' ir ciems [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagastā]]. Atrodas pagasta vidusdaļā {{nobr|1,5 km}} uz austrumiem no pagasta centra [[Ceraukste|Ceraukstē]] un {{nobr|77 km}} no [[Rīga]]s. 2004. gadā tajā bija 8 iedzīvotāji. Mazciems atrodas pie Latvijas-Lietuvas robežas, apmēram 8 km no robežas. Iedzīvotāji parasti sauc šo mazciemu par "Pumpēnciemu".{{nepieciešama atsauce}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Ceraukstes pagasta ciemi}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Ceraukstes pagasts]] mx8uj40f8nhusgado4ui8dfwhsafwgj 4297087 4297071 2025-06-20T11:18:54Z RatTheDev 116633 Pieliku Pumpēnu karti un precīzo lokāciju. Pieliku ēku nosaukumus. 4297087 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu Latvijā|miestu Lietuvā|Pumpēni (Lietuva)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pumpēni | settlement_type = Mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Bauskas novads]] | subdivision_name2 = [[Ceraukstes pagasts]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2004 | population_footnotes = <ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=31061 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 21 | lats = 26 | latNS = N | longd = 24 | longm = 18 | longs = 51 | longEW = E | elevation_m = 32<ref>[https://lv.geoview.info/pumpeni,456449 ''Geoview'' novērtējums]</ref> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> | nickname = Pumpēnciems | population = 8 }} '''Pumpēni''' ir ciems [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagastā]]. Atrodas pagasta vidusdaļā {{nobr|1,5 km}} uz austrumiem no pagasta centra [[Ceraukste|Ceraukstē]] un {{nobr|77 km}} no [[Rīga]]s. 2004. gadā tajā bija 8 iedzīvotāji. Iedzīvotāji parasti sauc šo mazciemu par "Pumpēnciemu".{{nepieciešama atsauce}} == Lokācija == Mazciems atrodas pie Latvijas-Lietuvas robežas, apmēram 8 km no robežas. Atrodas pagasta vidusdaļā {{nobr|1,5 km}} uz austrumiem no pagasta centra [[Ceraukste|Ceraukstē]] un {{nobr|77 km}} no [[Rīga]]s. Pumpēnos atrodas 5 mājas ar nosaukumiem: [[Attēls:Pumpeni karte.png|left|thumb|221x221px|Pumpēnu Karte]] * Pūcītes * Turķi * Veldres * Saukas * Saukas 1 == Atsauces == {{atsauces}} {{Ceraukstes pagasta ciemi}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Ceraukstes pagasts]] ot4ipcf6xqln2inxa9hcafc1u2sgc8u 0 479453 4297022 4296631 2025-06-20T07:40:43Z Kaamis007 67303 papildināju, pārcēlu info 4297022 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rūta Mežavilka | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Rīgas dome]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{Dzimšanas datums un vecums|1971|3|7}}<br/ >{{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = Latviete | partija = [[Progresīvie]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = Rakstniece, dzejniece | alma_mater = [[Latvijas Mākslas akadēmija]]<br />[[Latvijas Kultūras akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | vārds_orģ = | prezidents = | premjers = }} '''Rūta Mežavilka''' (dzimusi {{dat|1971|3|7}}) ir [[Latvija|latviešu]] [[rakstniece]], [[dzejniece]], [[dramaturģe]], māksliniece, grafiskā dizainere un politiķe. Vairāku dzejoļu krājumu, lugu, kā arī romāna "Dzimuši Latvijai" autore.<ref name="literatura">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/lv/person/Ruta-Mezavilka/873572|title=Rūta Mežavilka|work=''Literatura.lv''|access-date=2021-3-6}}</ref> Divu sasaukumu Rīgas Domes deputāte (no 2020. gada), pārstāvot partiju "[[Progresīvie]]",<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/ruta-mezavilka|title=Deputāte/Rūta Mežavilka|work=''Rīga.lv''|access-date=2021-3-6}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/riga/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-06-20}}</ref> == Biogrāfija == R. Mežavilkas māte ir ārste, tēvs — pazīstamais karikatūrists un mākslinieks [[Uģis Mežavilks]], tēva brālis — sporta [[žurnālists]] [[Zigurds Mežavilks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apeirons.lv/rigas-dome-ieveleta-ruta-mezavilka-no-latvijas-vajdzirdigo-atbalsta-asociacijas-sadzirdi-lv/|title=Rīgas domē ievēlēta Rūta Mežavilka no Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv”|last=apeirons.lv}}</ref> 1990. gados R. Mežavilka darbojās jauno literātu žurnāla ''[[Luna (žurnāls)|Luna]]'' redakcijā.<ref name="literatura" /> [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā ievēlēta]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta.<ref name=":0" /> Atkārtoti ievēlēta [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] (no "Progresīvie" saraksta).<ref name=":1" /> Viņa ir [[Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv"|Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv"]] biedre.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/ApvienibaApeirons/posts/10160554614997925/|title=Sociālo tīklu publikācija|work=''Apeirons''|access-date=2021-3-6|date=2020-9-2}}</ref> == Bibliogrāfija == === Dzejoļu krājumi === * "Vēstules un Sālszemes" (1999) * "Ikdienas dzīves" (2005) * "Dz." (2010) * "Tālāk" (2022) === Romāni === * "Dzimuši Latvijai" (2012) === Lugas === * "Robinsons" (1995) * "Stiprs ziemeļrietumu vējš" (2002) * "Klusu!" (2003) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Twitter|Ruta_Mezavilka}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Mežavilka, Rūta}} [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] nkxjxmcxn36t182djv8xy91r6yc4epu 0 483293 4296950 3399687 2025-06-19T23:34:57Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Wallace03.jpg" aizvietots ar "Alfred_Russel_Wallace's_map_of_biogeographical_regions.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: this is not George Wallace"). 4296950 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ecozone_Palearctic.svg|thumb|333x333px|Palearktikas teritorija]] '''Palearktika''' jeb '''Paleoarktika''' ir lielākā no astoņām Zemes [[Bioģeogrāfiskais apgabals|bioģeogrāfiskajām valstībām]] jeb apgabaliem. Tā stiepjas caur visu [[Eirāzija|Eirāziju]] uz ziemeļiem no [[Himalaji|Himalajiem]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfriku]] un ietver sevī visu [[Vecā pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spektrum.de/lexikon/biologie/palaearktis/48850|title=Paläarktis im Lexikon der Biologie von Spektrum Online}}</ref> Valstība sastāv no vairākiem ekoreģioniem: Eiro-Sibīrijas reģiona, Vidusjūras baseina, Sahāras un Arābijas tuksnešiem, kā arī Rietumu, Centrālās un Austrumu Āzijas. Palearktikas valstībā ietilpst arī daudzas upes un ezeri, kas veido vairākus saldūdens ekoreģionus. [[Attēls:Alfred Russel Wallace's map of biogeographical regions.jpg|thumb|333x333px|Skleitera karte Vollesa grāmatā 1876. gadā]] Termins “Palearktika” pirmo reizi tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā. Pirmais autors bija britu zoologs Filips Skleiters, kurš 1858. gada ziņojumā Linneja biedrībai kā pirmais identificēja sešas pasaules zooloģiskās zonas, kuru pamatā bija kopīga ģeogrāfija un plaša mēroga ģeogrāfiski šķēršļi migrācijai.<ref>[https://www.biodiversitylibrary.org/page/2240015#page/204/mode/1up Sclater, Philip Lutley (1858). ''"On the general geographical distribution of the members of the class Aves"'']. Zoological Journal of the Linnean Society. 2 (7): 130—145. doi:10.1111/j.1096-3642.1858.tb02549.x.</ref> Alfrēds Volless pieņēma Skleitera shēmu savai grāmatai "Dzīvnieku ģeogrāfiskā izplatība", kas tika publicēta 1876. gadā. Šī shēma saglabājusies arī mūsdienās ar salīdzinoši nelielām izmaiņām, pievienojot vēl divas valstības: Okeāniju un Antarktīdu. == Palearktikas ekoloģiskie reģioni == [[Attēls:Western_palearctic_biomes_(with_labels).svg|thumb|333x333px|Rietumu Palearktikas biomas]] === Eiro-Sibīrijas reģions === Boreālais un mērenais Eiro-Sibīrijas reģions ir Palearktikas lielākais bioģeogrāfiskais reģions, kas pāriet no [[Tundra|tundras]] [[Krievija|Krievijas]] un [[Skandināvijas pussala|Skandināvijas]] ziemeļrietumos uz plašo [[Taiga|taigu]] — boreālo [[Skujkoku klase|skujkoku]] mežu, kas ved caur visu Eirāziju. Uz dienvidiem no taigas ir mērenā platlapju un jauktu mežu josla un mērenie skujkoku meži. Šo plašo Eiro-Sibīrijas reģionu raksturo daudzas kopīgas augu un dzīvnieku sugas, un tam ir daudz kopības ar [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikas]] [[Nearktika|Nearktikas]] valstības mērenajiem un boreālajiem reģioniem. Eirāziju un Ziemeļameriku agrāk nereti savienoja sauszemes [[Beringa tilts]] mūsdienu [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] vietā, un tām ir ļoti līdzīga zīdītāju un putnu fauna, daudzas Eirāzijas sugas ir pārcēlušās uz Ziemeļameriku un mazāk Ziemeļamerikas sugu ir pārcēlušās uz Eirāziju. Daudzi zoologi Palearktiku un Nearktiku uzskata par kopīgu [[Holarktika|Holarktikas]] valstību. Palearktikā un Nearktikā ir arī kopīgas augu sugas, kuras botāniķi dēvē par arktoterciālo ģeofloru. === Vidusjūras baseins === Zemēs, kas robežojas ar [[Vidusjūra|Vidusjūru]] Eiropas dienvidos, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos, atrodas Vidusjūras baseina ekoreģions, kas veido reģionu ar parasti maigām, lietainām ziemām un karstu, sausu vasaru. Vidusjūras baseina mežu un krūmāju mozaīkā dzīvo ap 13 000 zināmu endēmisku sugu. Vidusjūras baseins ir arī viens no pasaulē visvairāk apdraudētajiem bioģeogrāfiskajiem reģioniem; no reģiona sākotnējās veģetācijas ir palikuši tikai 4%, un cilvēku darbības, tostarp pārlieka noganīšana, mežu izciršana un zemju pārveidošana ganībām, lauksaimniecībai un urbanizācijai, ir degradējušas lielu daļu reģiona. Agrāk šo reģionu pārsvarā klāja meži, taču intensīvā un ilgstošā cilvēku darbība lielu daļu reģiona pārvērtusi sklerofilos cietlapju krūmājos. === Sahāras un Arābijas tuksneši === Milzīga tuksnešu josla, ieskaitot [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] piekrastes tuksnesi, [[Sahāra|Sahāras tuksnesi]] un [[Arābijas tuksnesis|Arābijas tuksnesi]], atdala Palearktikas un Afrotropisko jeb Āfrikas valstību. [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fonda]] shēma ietver šos tuksnešu ekoreģionus Palearktiskajā valstībā; daži citi bioģeogrāfi nosaka tos kā pārejas zonu vai tuksnešus novieto Afrotropiskajā valstībā, bet citi robežu liek tuksneša vidū. === Rietumu un Centrālā Āzija === [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāza kalni]], kas stiepjas starp [[Melnā jūra|Melno jūru]] un [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]], ir izcili daudzveidīgs skujkoku, platlapju un jauktu mežu sajaukums, un tie ietver arī Melnās jūras dienvidu piekrastes (Eiksīnas—Kolhīdas) lapkoku mežu ekoreģiona mērenās joslas lietus mežus. [[Centrālāzija|Vidusāzijā]] un [[Irānas plato]] ir sausi stepju zālāji un tuksneši, kā arī kalnu meži un pļavas reģiona augstajos kalnos un plato. Dienvidāzijā Palearktikas robeža galvenokārt noteikta pēc augstuma kalnos. Himalaju pakāje starp apmēram 2000—2500 metriem veido robežu starp Palearktikas un Indomalajas jeb Orientālo valstību. === Austrumāzija === [[Ķīna]], [[Korejas pussala|Koreja]] un [[Japāna]] ir mitras un klimatā mērenākas nekā blakus esošās [[Sibīrija]] un Vidusāzija, un tajās vēl daļēji pastāv biezi mērenās joslas skujkoku, platlapju un jauktie meži, kuri tagad galvenokārt aprobežojas ar kalnu apgabaliem, jo blīvi apdzīvotās zemienes un upju baseini pārveidoti intensīvai izmantošanai lauksaimniecībā un augošajās pilsētās. [[Ledus laikmets|Ledus laikmeta]] apledojums Austrumāziju maz ietekmēja, un tajā saglabājās 96 procenti pliocēna koku ģinšu, savukārt Eiropa saglabāja tikai 27 procentus. Ķīnas dienvidu subtropu reģionā un Himalaju dienvidu nogāzēs Palearktikas mērenie meži pāriet Indomalajas valstības subtropu un tropu mežos, radot bagātīgu un daudzveidīgu augu un dzīvnieku sugu sajaukumu. Ķīnas dienvidrietumu kalni ir norādīti arī par bioloģiskās daudzveidības īpašas apdraudētības rajonu. Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas ziemeļos un Ķīnas dienvidos augstās kalnu grēdas veido Palearktikas floras un faunas iespraudumus. Izolētas mazas kalnu salas atrodas līdz dienvidiem līdz Mjanmas centram, vistālāk uz ziemeļiem esošajā Vjetnamas daļā un Taivānas augstākajos kalnos. === Saldūdens reģioni === Valstībā ietilpst arī vairāki svarīgi saldūdens ekoreģioni, tostarp saimnieciski stipri attīstītās Eiropas upes, Krievijas upes, kas ietek Arktikas jūrās, [[Baltijas jūra|Baltijas]], Melnajā un Kaspijas jūrā, Sibīrijas [[Baikāls|Baikāla ezers]], kurš ir dziļākais ezers uz planētas, un Japānas senais [[Bivas ezers]]. == Palearktikas ekoreģioni == {| class="wikitable" style="width: 70%; margin: 0 auto;" ! colspan="2" style="background:lightgreen;" |Palearktikas [[tropu un subtropu mitrie platlapju meži]] |- |[[Guidžou plato platlapju un jauktie meži]] |[[Ķīna]] |- |[[Juņnaņas plato subtropu mūžzaļie meži]] |[[Ķīna]] |} {| class="wikitable" style="width: 70%; margin: 0 auto;" ! colspan="2" style="background:lightgreen;" |Palearktikas [[mērenie platlapju un jauktie meži]] |- |[[Apenīnu lapu koku meži]] |[[Itālija]] |- |[[Atlantikas jauktie meži]] |[[Beļģija]], [[Dānija]], [[Francija]], [[Vācija]], [[Nīderlande]] |- |[[Azoru salu mērenie jauktie meži]] |[[Portugāle]] |- |[[Balkānu jauktie meži]] |[[Bosnija un Hercegovina]], [[Bulgārija]], [[Grieķija]], [[Ziemeļmaķedonija]], [[Rumānija]], [[Serbija]], [[Turcija]] |- |[[Baltijas jūras jauktie meži]] |[[Dānija]], [[Vācija]], [[Polija]], [[Zviedrija]] |- |[[Kantabrijas jauktie meži]] |[[Portugāle]], [[Spānija]] |- |[[Kaspijas Hirkānas jauktie meži]] |[[Azerbaidžāna]], [[Irāna]] |- |[[Kaukāza jauktie meži]] |[[Armēnija]], [[Azerbaidžāna]], [[Gruzija]], [[Krievija]], [[Turcija]] |- |[[Ķeltu platlapju meži]] |[[Īrija]], [[Lielbritānija]] |- |[[Centrālās Anatolijas lapkoku meži]] |[[Turcija]] |- |[[Vidusķīnas lesa plato jauktie meži]] |[[Ķīna]] |- |[[Viduseiropas jauktie meži]] |[[Austrija]], [[Baltkrievija]], [[Čehija]], [[Vācija]], [[Lietuva]], [[Moldova]], [[Polija]] |- |[[Viduskorejas lapu koku meži]] |[[Ziemeļkoreja]], [[Dienvidkoreja]] |- |[[Čanbaišaņa kalnu jauktie meži]] |[[Ķīna]], [[Ziemeļkoreja]] |- |[[Čandzjanas līdzenuma mūžzaļie meži]] |[[Ķīna]] |- |[[Krimas submediterāno mežu komplekss]] |[[Krievija]], [[Ukraina]] |- |[[Daba kalnu mūžzaļie meži]] |[[Ķīna]] |- |[[Dināru kalnu jauktie meži]] |[[Albānija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija]], [[Itālija]], [[Melnkalne]], [[Serbija]], [[Slovēnija]] |- |[[Austrumeiropas meža stepe]] |[[Bulgārija]], [[Moldova]], [[Rumānija]], [[Krievija]], [[Ukraina]] |- |[[Austrumu Anatolijas lapkoku meži]] |[[Turcija]] |- |[[Anglijas zemienes dižskābaržu meži]] |[[Apvienotā Karaliste]] |- |[[Eiksīnas—Kolhīdas lapkoku meži]] |[[Bulgārija]], [[Gruzija]], [[Turcija]] |- |[[Hokaido lapkoku meži]] |[[Japāna]] |- |[[Huanhe līdzenuma jauktie meži]] |[[Ķīna]] |- |[[Madeiras mūžzaļie meži]] |[[Portugāle]] |- |[[Mandžūrijas jauktie meži]] |[[Ķīna]], [[Ziemeļkoreja]], [[Krievija]], [[Dienvidkoreja]] |- |[[Nihonkai mūžzaļie meži]] |[[Japāna]] |- |[[Nihonkai kalnu lapkoku meži]] |[[Japāna]] |- |[[Ziemeļatlantijas mitrie jauktie meži]] |[[Īrija]], [[Lielbritānija]] |- |[[Ķīnas ziemeļaustrumu līdzenuma lapu koku meži]] |[[Ķīna]] |- |[[Panonijas jauktie meži]] |[[Austrija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija]], [[Čehija]], [[Ungārija]], [[Rumānija]], [[Serbija]], [[Slovākija]], [[Slovēnija]], [[Ukraina]] |- |[[Po baseina jauktie meži]] |[[Itālija]] |- |[[Pireneju skujkoku un jauktie meži]] |[[Andora]], [[Francija]], [[Spānija]] |- |[[Cjiņlinas kalnu lapkoku meži]] |[[Ķīna]] |- |[[Rodopu kalnu jauktie meži]] |[[Bulgārija]], [[Grieķija]], [[Ziemeļmaķedonija]], [[Serbija]] |- |[[Sarmātijas jauktie meži]] |[[Baltkrievija]], [[Dānija]], [[Igaunija]], [[Somija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Norvēģija]], [[Krievija]], [[ Zviedrija]] |- |[[Sičuaņas baseina mūžzaļie platlapju meži]] |[[Ķīna]] |- |[[Dienvidsahalīnas un Kuriļu salu jauktie meži]] |[[Krievija]] |- |[[Dienvidkorejas mūžzaļie meži]] |[[Dienvidkoreja]] |- |[[Taiheiyo mūžzaļie meži]] |[[Japāna]] |- |[[Taiheijo kalnu lapkoku meži]] |[[Japāna]] |- |[[Tarimas baseina lapkoku meži un stepe]] |[[Ķīna]] |- |[[Usūri platlapju un jauktie meži]] |[[Krievija]] |- |[[Rietumsibīrijas platlapju un jauktie meži]] |[[Krievija]] |- |[[Rietumeiropas platlapju meži]] |[[Austrija]], [[Čehija]], [[Francija]], [[Vācija]], [[Šveice]] |- |[[Zāgrosa meža stepe]] |[[Irāna]], [[Irāka]], [[Turcija]] |} {| class="wikitable" style="width: 70%; margin: 0 auto;" ! colspan="2" style="background: gaiši zaļš;" |[[Palearktikas valstība|Palearktikas]] [[mērenie skujkoku meži]] |- |[[Alpu skujkoku un jauktie meži]] |[[Austrija]], [[Francija]], [[Vācija]], [[Itālija]], [[Slovēnija]], [[Šveice]] |- |[[Altaja kalnu meži un meža stepe]] |[[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Mongolija]], [[Krievija]] |- |[[Kaledonijas skujkoku meži]] |[[Apvienotā Karaliste]] |- |[[Karpatu skujkoku meži]] |[[Čehijas Republika]], [[Polija]], [[Rumānija]], [[Slovākija]], [[Ukraina]] |- |[[Lielā Hingana skujkoku meži]] |[[Ķīna]], [[Krievija]] |- |[[Austrumafganistānas kalnu skujkoku meži]] |[[Afganistāna]], [[Pakistāna]] |- |[[Elburza grēdas mežastepe]] |[[Irāna]] |- |[[Helaņšana kalnu skujkoku meži]] |[[Ķīna]] |- |[[Henduana kalnu subalpīnie skujkoku meži]] |[[Ķīna]] |- |[[Hokaido kalnu skujkoku meži]] |[[Japāna]] |- |[[Honsjū kalnu skujkoku meži]] |[[Japāna]] |- |[[Hangaja kalnu skujkoku meži]] |[[Mongolija]] |- |[[Vidusjūras skujkoku un jauktie meži]] |[[Alžīrija]], [[Maroka]], [[Spānija]], [[Tunisija]] |- |[[Ziemeļrietumu Himalaju subalpīnie skujkoku meži]] |[[Ķīna]], [[Indija]], [[Butāna]] |- |[[Ziemeļu Anatolijas skujkoku un lapu koku meži]] |[[Turcija]] |- |[[Nudzjanlankana grēdas alpīnie skujkoku un jauktie meži]] |[[Ķīna]] |- |[[Cjiļaņa kalnu skujkoku meži]] |[[Ķīna]] |- |[[Cjionlai—Miņšana skujkoku meži]] |[[Ķīna]] |- |[[Sajānu skujkoku meži]] |[[Mongolija]], [[Krievija]] |- |[[Skandināvijas piekrastes skujkoku meži]] |[[Norvēģija]] |- |[[Tjanšana skujkoku meži]] |[[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]] |} {| class="wikitable" style="width: 70%; margin: 0 auto;" ! colspan="2" style="background:lightgreen;" |[[Palearktikas valstība| Palearktikas]] [[Taiga|boreālie meži/taiga]] |- |[[Austrumsibīrijas taiga]] |[[Krievija]] |- |[[Islandes boreālie bērzu meži un alpīnā tundra]] |[[Islande]] |- |[[Kamčatkas–Kuriļu pļavas un skrajmeži]] |[[Krievija]] |- |[[Kamčatkas–Kuriļu taiga]] |[[Krievija]] |- |[[Ziemeļaustrumu Sibīrijas taiga]] |[[Krievija]] |- |[[Ohotskas–Mandžūrijas taiga]] |[[Krievija]] |- |[[Sahalīnas taiga]] |[[Krievija]] |- |[[Skandināvijas un Krievijas taiga]] |[[Somija]], [[Norvēģija]], [[Krievija]], [[Zviedrija]] |- |[[Aizbaikāla skujkoku meži]] |[[Mongolija]], [[Krievija]] |- |[[Urālu tundra un taiga]] |[[Krievija]] |- |[[Rietumsibīrijas taiga]] |[[Krievija]] |} {| class="wikitable" style="width: 70%; margin: 0 auto;" ! colspan="2" style="background:lightgreen;" |[[Palearktikas valstība|Palearktikas]] [[mērenās joslas zālāji, savannas un krūmāji]] |- |[[Alajas–Rietumu Tjanšana stepe]] |[[Kazahstāna]], [[Tadžikistāna]], [[Uzbekistāna]] |- |[[Altaja stepe un pustuksnesis]] |[[Kazahstāna]] |- |[[Centrālās Anatolijas stepe]] |[[Turcija]] |- |[[Daurijas meža stepe]] |[[Ķīna]], [[Mongolija]], [[Krievija]] |- |[[Austrumu Anatolijas kalnu stepe]] |[[Armēnija]], [[Azerbaidžāna]], [[Gruzija]], [[Irāna]], [[Turcija]] |- |[[Eminas ielejas stepe]] |[[Ķīna]], [[Kazahstāna]] |- |[[Farēru salu boreālie zālāji]] |[[Farēru salas]], [[Dānija]] |- |[[Gisāras–Alajas meži]] |[[Kirgizstāna]], [[Tadžikistāna]], [[Uzbekistāna]] |- |[[Kazahu mežastepe]] |[[Kazahstāna]], [[Krievija]] |- |[[Kazahu stepe]] |[[Kazahstāna]], [[Krievija]] |- |[[Kazahstānas augstiene]] |[[Kazahstāna]] |- |[[Mongoļu–Mandžūrijas zālājs]] |[[Ķīna]], [[Mongolija]], [[Krievija]] |- |[[Pontijas stepe]] |[[Kazahstāna]], [[Moldova]], [[Rumānija]], [[Krievija]], [[Ukraina]], [[Bulgārija]] |- |[[Sajānu starpkalnu stepe]] |[[Krievija]] |- |[[Selengas–Orhonas mežastepe]] |[[Mongolija]], [[Krievija]] |- |[[Dienvidsibīrijas mežastepe]] |[[Krievija]] |- |[[Tuvo Austrumu stepe]] |[[Irāka]], [[Jordānija]], [[Sīrija]] |- |[[Tjanšana piekājes sausā stepe]] |[[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]] |} {| class="wikitable" style="width: 70%; margin: 0 auto;" ! colspan="2" style="background:lightgreen;" |[[Palearktikas valstība|Palearktikas]] [[applūstošie zālāji un savannas]] |- |[[Amūras pļavu stepe]] |[[Ķīna]], [[Krievija]] |- |[[Bohai jūras sāļās pļavas]] |[[Ķīna]] |- |[[Neņcjanas upes pļavas]] |[[Ķīna]] |- |[[Nīlas deltas pārplūstošā savanna]] |[[Ēģipte]] |- |[[Sahāras halofīti]] |[[Alžīrija]], [[Ēģipte]], [[Mauritānija]], [[Tunisija]], [[Rietumsahāra]] |- |[[Tigras–Eifratas aluviālie sāļie purvi]] |[[Irāka]], [[Irāna]] |- |[[Usūri pļavas un mežu pļavas]] |[[Ķīna]], [[Krievija]] |- |[[Dzeltenās jūras sāļās pļavas]] |[[Ķīna]] |} {| class="wikitable" style="width: 70%; margin: 0 auto;" ! colspan="2" style="background:lightgreen;" |[[Palearktikas valstība|Palearktikas]] [[kalnu zālāji un krūmāji]] |- |[[Altaja alpīnās pļavas un tundra]] |[[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Mongolija]], [[Krievija]] |- |[[Centrālās Tibetas plato alpīnā stepe]] |[[Ķīna]] |- |[[Austrumu Himalaju alpīnie krūmāji un pļavas]] |[[Butāna]], [[Mjanma]], [[Ķīna]], [[Indija]], [[Nepāla]] |- |[[Goratas–Hazaradžatas alpīnās pļavas]] |[[Afganistāna]] |- |[[Hindukuša alpīnās pļavas]] |[[Afganistāna]] |- |[[Karakoramas–Rietumtibetas plato alpīnā stepe]] |[[Afganistāna]], [[Ķīna]], [[Indija]], [[Pakistāna]] |- |[[Hangaja kalnu alpīnās pļavas]] |[[Mongolija]] |- |[[Kopetdaga meži un mežastepe]] |[[Irāna]], [[Turkmenistāna]] |- |[[Kūhrūdas un Austrumirānas kalnu meži]] |[[Irāna]] |- |[[Vidusjūras Augstā Atlasa kadiķu stepe]] |[[Maroka]] |- |[[Ziemeļtibetas plato–Kuņluņa kalnu alpīnais tuksnesis]] |[[Ķīna]] |- |[[Himalaju ziemeļrietumu alpīnie krūmāji un pļavas]] |[[Ķīna]], [[Indija]], [[Pakistāna]] |- |[[Ordosas plato stepe]] |[[Ķīna]] |- |[[Pamira alpīnais tuksnesis un tundra]] |[[Afganistāna]], [[Ķīna]], [[Kirgizstāna]], [[Tadžikistāna]] |- |[[Cjiļana kalnu subalpīnās pļavas]] |[[Ķīna]] |- |[[Sajānu alpīnās pļavas un tundra]] |[[Mongolija]], [[Krievija]] |- |[[Tibetas dienvidaustrumu krūmāji un pļavas]] |[[Ķīna]] |- |[[Sulaimana grēdas alpīnās pļavas]] |[[Afganistāna]], [[Pakistāna]] |- |[[Tjanšana kalnu stepe un pļavas]] |[[Ķīna]], [[Kazahstāna]], [[Kirgizstāna]] |- |[[Tibetas plato alpīnie krūmāji un pļavas]] |[[Ķīna]] |- |[[Himalaju rietumu alpīnie krūmāji un pļavas]] |[[Indija]], [[Nepāla]] |- |[[Jarlundzanpo sausā stepe]] |[[Ķīna]] |} {| class="wikitable" style="width: 70%; margin: 0 auto;" ! colspan="2" style="background:lightgreen;" |[[Palearktika]]s [[tundra]] |- |[[Arktikas tuksnesis]] |[[Krievija]], [[Svalbāra]] ([[Norvēģija]]) |- |[[Bēringa tundra]] |[[Krievija]] |- |[[Cherskijas–Kolimas kalnu tundra]] |[[Krievija]] |- |[[Čukču pussalas tundra]] |[[Krievija]] |- |[[Kamčatkas kalnu tundra un meža tundra]] |[[Krievija]] |- |[[Kolas pussalas tundra]] |[[Norvēģija]], [[Krievija]] |- |[[Ziemeļaustrumu Sibīrijas piekrastes tundra]] |[[Krievija]] |- |[[Ziemeļrietumu Krievijas–Novajazemļas tundra]] |[[Krievija]] |- |[[Jaunsibīrijas salu arktiskais tuksnesis]] |[[Krievija]] |- |[[Skandināvijas kalnu bērzu meži un pļavas]] |[[Somija]], [[Norvēģija]], [[Zviedrija]] |- |[[Taimiras–Vidussibīrijas tundra]] |[[Krievija]] |- |[[Trans-Baikal Bald Mountain tundra]] |[[Krievija]] |- |[[Vrangela salas arktiskais tuksnesis]] |[[Krievija]] |- |[[Jamalagidanskajas tundra]] |[[Krievija]] |} {| class="wikitable" style="width:70%; margin: 0 auto;" ! colspan="2" style="background:lightgreen;" |[[Palearctika|Palearctikas]] [[Vidusjūras meži un krūmāji]] |- |[[Egejas jūras un Rietumturcijas sklerofilu un jauktie meži]] |[[Grieķija]], [[Ziemeļmaķedonija]], [[Turcija]] |- |[[Anatolijas skujkoku un lapkoku jauktie meži]] |[[Turcija]] |- |[[Kanāriju salu sausie meži]] |[[Spānija]] |- |[[Korsikas kalnu platlapju un jauktie meži]] |[[Francija]] |- |[[Krētas Vidusjūras meži]] |[[Grieķija]] |- |[[Kipras Vidusjūras meži]] |[[Kipra]] |- |[[Vidusjūras austrumu skujkoku–sklerofilu–platlapju meži]] |[[Izraēla]], [[Jordānija]], [[Libāna]], [[Sīrija]], [[Turcija]] |- |[[Ibērijas skujkoku meži]] |[[Spānija]] |- |[[Ibērijas sklerofilu un jauktie meži]] |[[Portugāle]], [[Spānija]] |- |[[Ilīrijas lapkoku meži]] |[[Albānija]], [[Bosnija un Hercegovina]], [[Horvātija]], [[Grieķija]], [[Itālija]], [[Slovēnija]] |- |[[Itālijas sklerofilu un jauktie meži]] |[[Francija]], [[Itālija]] |- |[[Vidusjūras akāciju—argāniju sausie meži un sukulentu biezokņi]] |[[Maroka]], [[Kanāriju salas]] ([[Spānija]]) |- |[[Vidusjūras sausie meži un stepes]] |[[Alžīrija]], [[Ēģipte]], [[Lībija]], [[Maroka]], [[Tunisija]] |- |[[Vidusjūras meži]] |[[Alžīrija]], [[Lībija]], [[Maroka]], [[Tunisija]] |- |[[Spānijas un Dienvidfrancijas Vidusjūras meži]] |[[Francija]], [[Monako]], [[Spānija]] |- |[[Ziemeļrietumu Ibērijas kalnu meži]] |[[Portugāle]], [[Spānija]] |- |[[Pinda kalnu jauktie meži]] |[[Albānija]], [[Grieķija]], [[Ziemeļmaķedonija]] |- |[[Dienvidapenīnu jauktie kalnu meži]] |[[Itālija]] |- |[[Ibērijas dienvidaustrumu krūmāji un meži]] |[[Spānija]] |- |[[Dienvidu Anatolijas kalnu skujkoku un lapkoku meži]] |[[Izraēla]], [[Jordānija]], [[Libāna]], [[Sīrija]], [[Turcija]] |- |[[Ibērijas dienvidrietumu Vidusjūras sklerofilu un jauktie meži]] |[[Portugāle]], [[Spānija]] |- |[[Tirēnu un Adrijas jūras sklerofilu un jauktie meži]] |[[Horvātija]], [[Francija]], [[Itālija]], [[Malta]] |} {| class="wikitable" style="width: 70%; margin: 0 auto;" ! colspan="2" style="background:lightgreen;" |[[Palearktika|Palearktikas]] [[tuksneši un kseriskie krūmāji]] |- |[[Afganistānas kalnu pustuksneši]] |[[Afganistāna]] |- |[[Alašaņas plato pustuksnesis]] |[[Ķīna]], [[Mongolija]] |- |[[Arābijas tuksnesis]] |[[Ēģipte]], [[Izraēla]], [[Irāka]], [[Jordānija]], [[Kuveita]], [[Palestīna]], [[Saūda Arābija]], [[Jemena]] |- |[[Atlantijas okeāna piekrastes tuksnesis]] |[[Mauritānija]], [[Rietumsahāra]] |- |[[Azerbaidžānas krūmu tuksneši un stepe]] |[[Azerbaidžāna]], [[Gruzija]], [[Irāna]] |- |[[Badgīzas un Karabilas pustuksnesis]] |[[Afganistāna]], [[Irāna]], [[Tadžikistāna]], [[Turkmenistāna]], [[Uzbekistāna]] |- |[[Beludžistānas kseriskie meži]] |[[Afganistāna]], [[Pakistāna]] |- |[[Kaspijas zemienes tuksnesis]] |[[Irāna]], [[Kazahstāna]], [[Krievija]], [[Turkmenistāna]] |- |[[Centrālās Afganistānas kalnu kseriskie meži]] |[[Afganistāna]] |- |[[Vidusāzijas ziemeļu tuksnesis]] |[[Kazahstāna]], [[Uzbekistāna]] |- |[[Vidusāzijas upmalu meži]] |[[Kazahstāna]], [[Turkmenistāna]], [[Uzbekistāna]] |- |[[Vidusāzijas dienvidu tuksnesis]] |[[Kazahstāna]], [[Turkmenistāna]], [[Uzbekistāna]] |- |[[Viduspersijas tuksneša baseins]] |[[Afganistāna]], [[Irāna]] |- |[[Austrumgobi tuksneša stepe]] |[[Ķīna]], [[Mongolija]] |- |[[Gobi ezeru ielejas tuksneša stepe]] |[[Mongolija]] |- |[[Lielo ezeru baseina tuksneša stepe]] |[[Mongolija]], [[Krievija]] |- |[[Džungārijas baseina pustuksnesis]] |[[Ķīna]], [[Mongolija]] |- |[[Kazahstānas tuksnesis]] |[[Kazahstāna]] |- |[[Kopetdaga pustuksnesis]] |[[Irāna]], [[Turkmenistāna]] |- |[[Mezopotāmijas krūmāju tuksnesis]] |[[Irāka]], [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Jordānija]], [[Sīrija]] |- |[[Ziemeļsahāras stepe un meži]] |[[Alžīrija]], [[Ēģipte]], [[Lībija]], [[Mauritānija]], [[Maroka]], [[Tunisija]], [[Rietumsahāra]] |- |[[Paropamisusas kseriskie meži]] |[[Afganistāna]] |- |[[Persijas līča tuksnesis un pustuksnesis]] |[[Bahreina]], [[Kuveita]], [[Omāna]], [[Katara]], [[Saūda Arābija]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]] |- |[[Caidamas baseina pustuksnesis]] |[[Ķīna]] |- |[[Sarkanās jūras piekrastes tuksnesis]] |[[Ēģipte]], [[Sudāna]] |- |[[Sarkanās jūras Nubo–Sindas tropiskais tuksnesis un pustuksnesis]] |[[Ēģipte]], [[Jordānija]], [[Omāna]], [[Saūda Arābija]], [[Jemena]] |- |[[Registānas–Pakistānas ziemeļu smilšu tuksnesis]] |[[Afganistāna]], [[Irāna]], [[Pakistāna]] |- |[[Sahāras tuksnesis (ekoreģions)|Sahāras tuksnesis]] |[[Alžīrija]], [[Čada]], [[Ēģipte]], [[Lībija]], [[Mali]], [[Nigēra]], [[Sudāna]], [[Rietumsahāra]] |- |[[Dienvidirānas Nubo–Sindas tuksnesis un pustuksnesis]] |[[Irāna]], [[Irāka]], [[Pakistāna]] |- |[[Dienvidsahāras stepe un meži]] |[[Alžīrija]], [[Čada]], [[Mali]], [[Mauritānija]], [[Nigēra]], [[Sudāna]] |- |[[Taklamakanas tuksnesis]] |[[Ķīna]] |- |[[Tibesti–Džebeluveinata kalnu joslas meži]] |[[Čada]], [[Ēģipte]], [[Lībija]], [[Sudāna]] |- |[[Rietumsahāras kalnu kseriskie meži]] |[[Alžīrija]], [[Mali]], [[Mauritānija]], [[Nigēra]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://ecoregions2017.appspot.com/ Ekoreģionu karte] [[Kategorija:Bioģeogrāfiskie apgabali]] lyq5ie716rl0827o5603kwh87xie42w 0 486051 4297066 4066511 2025-06-20T10:35:48Z Baisulis 11523 /* Sīkāka informācija */ izņemta novecojusi saite...... 4297066 wikitext text/x-wiki '''Objektu nosaukumu serviss''' ('''ONS''') ir mehānisms, kas izmanto [[DNS (protokols)|Domēnu nosaukumu sistēmu]] (DNS), lai no Elektroniskā produkta koda (EPC) atrastu informāciju par produktu un ar to saistītiem pakalpojumiem. Tā ir EPC globālā tīkla sastāvdaļa . == Sīkāka informācija == Objektu nosaukumu serviss (Object Name Service, ONS) ir automatizēts tīkla pakalpojums, kas ir līdzīgs domēna nosaukumu pakalpojumam (DNS), kas norāda datoriem uz vietnēm [[Vispasaules tīmeklis|globālajā tīmeklī]]. Kad pieprasītājs nolasa [[Radiofrekvences identifikācija|RFID etiķeti]], elektroniskais produkta kods tiek nodots starpprogrammatūrai, kas savukārt, dodas uz ONS vietējā tīklā vai internetā, lai atrastu, kur ir saglabāta informācija par produktu. ONS norāda starpprogrammatūrai uz serveri, kurā ir saglabāta datne par šo ražojumu. Starpprogrammatūra iegūst šo datni (pēc pienācīgas autentifikācijas), un datnē esošo informāciju par produktu var pārsūtīt uz uzņēmuma inventāra vai piegādes ķēdes lietojumprogrammām.<ref>{izņemta{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rfidjournal.com/faq/show?114|title=What is the Object Name Service?|publisher=[[RFID Journal]]|access-date=2013-10-12|archive-date=2013-10-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20131014113957/http://www.rfidjournal.com/faq/show?114}}</ref> 2004. gada janvārī ''VeriSign'' tika piešķirts līgums par ONS pakalpojuma darbību ''EPCglobal'' vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.itworld.com/040113verisignrfid|title=VeriSign to manage RFID 'root' server|publisher=ITWorld|access-date=2008-09-11|date=2004-01-13|archive-date=2009-08-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20090827104240/http://www.itworld.com/040113verisignrfid}}</ref> To publicē [[GS1]]. GS1 pašlaik atbalsta ONS pakalpojumu, izmantojot standarta versiju 1.0.1. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.gs1.org/standards/epcis/epcis-ons/2-0-1 Objektu nosaukumu serviss GS1 vietnē] * [https://www.gs1.org/sites/default/files/docs/epc/ons_2_0_1-standard-20130131.pdf Objektu nosaukumu serviss 2.0.1] * [https://www.gs1.org/sites/default/files/docs/epc/ons_1_0_1-standard-20080529.pdf EPCglobal Objektu nosaukumu serviss 1.0.1] [[Kategorija:GS1 standarti]] [[Kategorija:Domēnu nosaukumu sistēma]] hyqvxjouaudl8drpxjc429bt5hx28md 4297067 4297066 2025-06-20T10:36:19Z Baisulis 11523 /* Sīkāka informācija */ : 4297067 wikitext text/x-wiki '''Objektu nosaukumu serviss''' ('''ONS''') ir mehānisms, kas izmanto [[DNS (protokols)|Domēnu nosaukumu sistēmu]] (DNS), lai no Elektroniskā produkta koda (EPC) atrastu informāciju par produktu un ar to saistītiem pakalpojumiem. Tā ir EPC globālā tīkla sastāvdaļa . == Sīkāka informācija == Objektu nosaukumu serviss (Object Name Service, ONS) ir automatizēts tīkla pakalpojums, kas ir līdzīgs domēna nosaukumu pakalpojumam (DNS), kas norāda datoriem uz vietnēm [[Vispasaules tīmeklis|globālajā tīmeklī]]. Kad pieprasītājs nolasa [[Radiofrekvences identifikācija|RFID etiķeti]], elektroniskais produkta kods tiek nodots starpprogrammatūrai, kas savukārt, dodas uz ONS vietējā tīklā vai internetā, lai atrastu, kur ir saglabāta informācija par produktu. ONS norāda starpprogrammatūrai uz serveri, kurā ir saglabāta datne par šo ražojumu. Starpprogrammatūra iegūst šo datni (pēc pienācīgas autentifikācijas), un datnē esošo informāciju par produktu var pārsūtīt uz uzņēmuma inventāra vai piegādes ķēdes lietojumprogrammām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rfidjournal.com/faq/show?114|title=What is the Object Name Service?|publisher=[[RFID Journal]]|access-date=2013-10-12|archive-date=2013-10-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20131014113957/http://www.rfidjournal.com/faq/show?114}}</ref> 2004. gada janvārī ''VeriSign'' tika piešķirts līgums par ONS pakalpojuma darbību ''EPCglobal'' vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.itworld.com/040113verisignrfid|title=VeriSign to manage RFID 'root' server|publisher=ITWorld|access-date=2008-09-11|date=2004-01-13|archive-date=2009-08-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20090827104240/http://www.itworld.com/040113verisignrfid}}</ref> To publicē [[GS1]]. GS1 pašlaik atbalsta ONS pakalpojumu, izmantojot standarta versiju 1.0.1. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.gs1.org/standards/epcis/epcis-ons/2-0-1 Objektu nosaukumu serviss GS1 vietnē] * [https://www.gs1.org/sites/default/files/docs/epc/ons_2_0_1-standard-20130131.pdf Objektu nosaukumu serviss 2.0.1] * [https://www.gs1.org/sites/default/files/docs/epc/ons_1_0_1-standard-20080529.pdf EPCglobal Objektu nosaukumu serviss 1.0.1] [[Kategorija:GS1 standarti]] [[Kategorija:Domēnu nosaukumu sistēma]] 4p4dtgm1ibcwf95ei4kqaijabgr04ee 0 490101 4296948 4186293 2025-06-19T22:54:39Z 2001:8003:DD49:F700:75DB:4380:7169:AAE2 /* Ārējās saites */ 4296948 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Skūbijs! | oriģinālnos = ''Scoob!'' | attēls = Scoob poster.png | att_izm = | paraksts = | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Tonijs Červone]] | producents = * Pema Koutsa * Elisone Ebeta | scenārijs = * Ādams Štikels * Džeks Donaldsons * Dereks Eliots * Mets Lībermans | aktieri = * [[Vills Forte]] * [[Marks Volbergs]] * [[Džeisons Aizekss]] * [[Džīna Rodrigesa]] * [[Zaks Efrons]] * [[Amanda Saifreda]] * [[Kīrsija Klemonsa]] * [[Kens Džongs]] * [[Treisijs Morgans]] * [[Saimons Kauels]] * [[Frenks Velkers]] | mūzika = [[Toms Holkenborgs]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Warner Animation Group]]'' * ''[[Atlas Entertainment]]'' * ''[[1492 Pictures]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2020|5|5|ASV}} | ilgums = 93 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|90 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title= 'Trolls World Tour': VOD Revenue Is Uncertain, but Its Hollywood Impact Is a Fact |url= https://www.indiewire.com/2020/04/trolls-world-tour-vod-revenue-impact-universal-1202225471/ |last= Brueggemann |first=Tom |website=[[IndieWire]]|date=April 16, 2020|access-date=October 10, 2020}}</ref> which they reported had a budget of $90–100 million.<ref>{{tīmekļa atsauce |title= Why Disney+ Made Sense for 'Soul' and 'The Croods' Could Be Next to Move |url= https://www.indiewire.com/2020/10/disney-plus-soul-the-croods-could-be-next-1234591907/ |last= Brueggemann |first=Tom |website=[[IndieWire]]|date=October 9, 2020|access-date=October 10, 2020}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|26,4 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Skūbijs!"''' ({{val|en|Scoob!}}) ir [[2020. gads kino|2020. gada]] ASV [[animācijas filma]]. Filmas režisors ir [[Tonijs Červone]]. Galvenās lomas ieskaņojuši [[Vills Forte]], [[Marks Volbergs]], [[Džeisons Aizekss]], [[Džīna Rodrigesa]], [[Zaks Efrons]], [[Amanda Saifreda]], [[Kīrsija Klemonsa]], [[Kens Džongs]], [[Treisijs Morgans]] un [[Frenks Velkers]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2020|5|15||bez}}. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Warner Animation Group}} [[Kategorija:2020. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Warner Animation Group filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. Animation filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. animācijas filmas]] [[Kategorija:Skubijs Dū]] [[Kategorija:Skūbijs!]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] [[Kategorija:Detektīvfilmas]] 64eg04n9debsvve4mcxmu1hgrtn0imy 0 496979 4297079 4233400 2025-06-20T11:08:50Z Uldis s 26307 Pievienots 2025. gada Cairns Cup rezultāts 4297079 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Bibisara Asaubajeva | vārds_orig = ''Бибісара Асаубаева'' | attēls = Bibissara Assaubayeva.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Bibisara Asaubajeva 2019. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2004 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Kazahstāna|Taraza}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{KAZ}}<br/> {{RUS}}<br/> {{KAZ}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Bibisara Asaubajeva''' ({{val|kk|Бибісара Асаубаева}}; dzimusi {{dat|2004|2|26}} [[Taraza|Tarazā]]) ir [[Kazahstāna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2019), kas no 2016. līdz 2018. gadam pārstāvēja [[Krievija|Krieviju]]. == Biogrāfija == Šahu iemācījusies spēlēt četru gadu vecumā, bet sešu gadu vecumā uzvarējusi savas dzimtās pilsētas Tarazas šaha čempionātā. 2011. gadā uzvarējusi Pasaules jauniešu šaha čempionāta U8 meiteņu grupā.<ref>[https://astanatimes.com/2013/05/nine-year-old-chess-prodigy-wins-fourth-world-championship/ Nine-Year Old Chess Prodigy Wins Fourth World Championship]</ref> 2014. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Āzijas jauniešu šaha čempionātā U12 meiteņu grupā. Tajā pašā gadā dalījusi pirmo vietu Pasaules jauniešu šaha čempionāta U10 meiteņu grupā. No 2016. līdz 2018. gadam pārstāvējusi Krievijas šaha federāciju. 2016. gadā uzvarējusi Pasaules jauniešu šaha čempionāta U12 meiteņu grupā. 2017. gadā izcīnījusi Pasaules jauniešu šaha čempionāta U14 meiteņu grupā. Šajā turnīrā, kas notika [[Urugvaja]]s galvaspilsētā [[Montevideo]] Krievijas šahistu treneris [[Jevgeņijs Soloženkins]] apvainoja Bibisaru elektronisku palīglīdzekļu izmantošanā šaha partijas laikā.<ref>[https://www.chess.com/news/view/gm-solozhenkin-suspended-for-cheating-accusations-fellow-gms-protest GM Solozhenkin Suspended For Making Cheating Accusations; Fellow GMs Protest]</ref> Šie apvainojumi sadalīja Krievijas šaha sabiedrību divās daļās: vieni uzskatīja, ka Soloženkins tādā veidā cenšas palīdzēt savai meitai [[Jeļizaveta Soloženkina|Jeļizavetai Soloženkinai]], kas arī piedalījās šajā Pasaules jauniešu čempionātā vienā vecuma grupā ar Bibisaru, bet citi uzskatīja, ka Bibisara spēlē aizdomīgi spēcīgi priekš sava vecuma. Bibisaras vecāki iesūdzēja Soloženkinu tiesā un uzvarēja procesu. Tiesa nolēma, ka Soloženkinam jāmaksā kompensācija 100 000 rubļu vērtībā un jāatsauc savi raksti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-news.ru/node/25423 |title=Теперь: Танжарикова выиграла, Соложенкин проиграл |access-date={{dat|2021|11|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190920194258/http://www.chess-news.ru/node/25423 }}</ref> Šis konflikts bija viens no iemesliem, kādēļ Asaubajeva izlēma atgriezties Kazahstānā un turpmāk pārstāvēt šo valsti šaha turnīros. 2019. gadā Kazahstānas izlases sastāvā piedalījusies [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] un uzrādījusi labāko rezultātu savā komandā.<ref>[https://chessnews.info/?p=5966#more-5966 Командный чемпионат мира пройдёт в Казахстане]</ref> 2019. gada augustā [[Abū Dabī]] izcīnījusi 3. vietu ''Abu Dhabi Masters'' starptautiskajā sieviešu šaha turnīrā.<ref>[https://astanatimes.com/2019/08/bibisara-assaubayeva-takes-third-place-at-abu-dhabi-international-chess-festival-masters/ Bibisara Assaubayeva takes third place at Abu Dhabi international chess festival]</ref> 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 10. vietā [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm|2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrā sievietēm]].<ref>[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]</ref> 2021. gada decembrī [[Varšava|Varšavā]] bijusi otrā Pasaules ātrā šaha čempionātā sievietēm<ref>[http://chess-results.com/tnr600853.aspx?lan=11&art=4&flag=30 World Rapid Chess Championship 2021 - Women]</ref> un uzvarējusi Pasaules šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr600855.aspx?lan=11&art=4&flag=30 World Blitz Chess Championship 2021 - Women]</ref> 2022. gada septembrī [[Astana|Astanā]] ierindojusies 10. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr676619.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix Series 2022-2023 - 1st Leg - Nur-Sultan (Astana) KAZ]</ref> 2022. gada decembrī [[Almati]] otro gadu pēc kārtas uzvarējusi Pasaules šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.<ref>[http://chess-results.com/tnr706384.aspx?lan=1&art=4&fed=KAZ&flag=30 2022 FIDE World Rapid & Blitz Championship Blitz Women]</ref> 2023. gada aprīlī [[Ņūdeli|Ņūdelī]] dalījusi 1.-3. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[http://chess-results.com/tnr742706.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2022/23 - Third Leg, New Delhi]</ref> 2023. gada maijā [[Nikosija|Nikosijā]] dalījusi 6.-9. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://womengrandprix.fide.com/standings Standings — FIDE Grand prix 2023]</ref> 2023. gada septembrī Kazahstānas izlases sastāvā izcīnījusi sudraba medaļu Pasaules komandu šaha čempionātā. 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 13. vietā "FIDE Women's Grand Swiss" turnīrā sievietēm.<ref>[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&art=4&flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]</ref> 2024. gada augustā [[Tbilisi]] izcīnījusi 2. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr972809.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/25 - First Leg, Tbilisi]</ref> 2024. gada novembrī [[Šimkenta|Šimkentā]] dalījusi 3.-4. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://womengrandprix.fide.com/tpost/vbpz62rlz1-fide-wgp-shymkent-goryachkina-clinches-v FIDE WGP Shymkent: Goryachkina clinches victory]</ref> 2025. gada februārī [[Monako]] ierindojusies 10. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.<ref>[https://chess-results.com/tnr1099307.aspx?lan=1&art=4&flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/2025 - Monaco]</ref> 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 6. vietā starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&art=4 Cairns Cup 2025]</ref> [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] Kazahstānas izlases sastāvā izcīnījusi sudraba medaļu komandu vērtējumā [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]].<ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=0&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2019. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2020. gadā saņēmusi arī vīriešu starptautiskā meistara (IM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 13708694 | chessgames = 147741 | 365chess = Bibisara_Assaubayeva }} {{DEFAULTSORT:Asaubajeva, Bibisara}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas šahisti]] 9ldkw62imca71m08ztjpudpl9h18pjf 0 507889 4296989 4296581 2025-06-20T06:09:14Z Biafra 13794 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Biafra|Biafra]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 4272732 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kentaviuss Koldvels-Poups | vārds_orig = ''Kentavious Caldwell-Pope'' | attēls = Kentavious Caldwell Pope (51874793366) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Kentaviuss Koldvels-Poups 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|2|18}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Džordžija|Tomastona}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 196 [[centimetrs|cm]] | svars = 93 [[Kilograms|kg]] | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | alga = | iesauka = ''KCP'' <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Greenville'' ([[Džordžija]]) | koledža = | augstskola = [[Džordžijas Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Orlando "Magic"]] | numurs = 3 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 8., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2013. gada NBA drafts|2013]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Detroitas "Pistons"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2013|start}}—{{nbay|2016|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Detroitas "Pistons"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2017|start}}—{{nbay|2020|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2021|start}}—{{nbay|2021|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2022|start}}—{{nbay|2023|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Denveras "Nuggets"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2024|start}}—pašlaik | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Orlando "Magic"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2x [[NBA čempions]] <small>({{nbay|2019|end}}, {{nbay|2022|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kentaviuss Tanels Koldvels-Poups''' ({{val|en|Kentavious Tannell Caldwell-Pope}}; dzimis {{dat|1993|2|18}} [[Džordžija|Džordžijas štatā]]) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2024. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Orlando "Magic"]]. 2020. gada NBA čempions [[Losandželosas "Lakers"]] sastāvā un 2023. gada čempions [[Denveras "Nuggets"]] sastāvā . == Karjera == Pēc izcilas vidusskolu basketbola karjeras augstskolu basketbolā K. Koldvels-Poups pārstāvēja [[Džordžijas Universitāte]]s komandu [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]], kur nospēlēja divas sezonas. Arī NCAA līmenī viņš sevi parādīja izcili, otrajā sezonā gūstot vidēji 18,5 punktus spēlē. [[2013. gada NBA drafts|2013. gada NBA draftā]] viņu [[Detroitas "Pistons"]] izraudzījās ar kopējo 8. numuru pirmajā kārtā, un jau no pirmās sezonas K. Koldvels-Poups ieguva ievērojamu spēles laiku un lomu komandā, daļu spēļu sākot pamatsastāvā. Jau otrajā NBA sezonā viņš piedalījās visās spēlēs, tās visas sākot komandas starta pieciniekā. 2017. gada vasarā K. Koldvels-Poups kā brīvais aģents noslēdza līgumu ar [[Losandželosas "Lakers"]], kur nospēlēja sekojošās četras sezonas. [[2019.—2020. gada NBA sezona|2019.—2020. gada NBA sezonā]] K. Koldvels-Poups kļuva par NBA čempionu [[Losandželosas "Lakers"]] sastāvā, dodoties starta pieciniekā visās (21) ''play-off'' spēlēs, pavadot laukumā vidēji 29 minūtes spēlē un gūstot vairāk nekā 10 punktus vidēji spēlē. 2021. gada augustā K. Koldvels-Poups tika aizmainīts uz [[Vašingtonas "Wizards"]] plašā piecu komandu maiņas darījumā, kura ievērojamākais spēlētājs bija [[Rasels Vestbruks]], kurš nonāca "Lakers", bet uz "Wizards" devās arī [[Kails Kuzma]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/wizards/washington-acquires-six-players-five-team-trade|title=Washington acquires six players in five-team trade|last=nba.com}}</ref> "Wizards" sastāvā K. Koldvels-Poups uzreiz kļuva par sākuma piecinieka spēlētāju uzbrūkošā aizsarga pozīcijā. 2022. gada jūlijā K. Koldvels-Poups kopā ar [[Išs Smits|Išu Smitu]] tika aizmainīts uz [[Denveras "Nuggets"]] pret [[Vils Bārtons|Vilu Bārtonu]] un [[Monte Moriss|Monti Morisu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/nuggets/news/nuggets-acquire-kentavious-caldwell-pope-and-ish-smith|title=Nuggets Acquire Kentavious Caldwell-Pope and Ish Smith|website=www.nba.com|access-date=2022-07-08|language=en}}</ref> 2023. gadā viņš "Nuggets" sastāvā izcīnīja savu otro NBA čempiontitulu. 2024. gada jūlijā viņš kā brīvais aģents noslēdza līgumu ar citu NBA klubu [[Orlando "Magic"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/magic/news/orlando-magic-sign-free-agent-kentavious-caldwell-pope-20240706|title=Orlando Magic Sign Free Agent Kentavious Caldwell-Pope {{!}} Orlando Magic|website=www.nba.com|access-date=2025-05-03|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Nuggets 2022–23 NBA čempioni}} {{Lakers 2019–20 NBA čempioni}} {{DEFAULTSORT:Koldvels-Poups, Kentaviuss}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Detroitas "Pistons" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Lakers" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Denveras "Nuggets" spēlētāji]] [[Kategorija:Orlando "Magic" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] ctfqnsl9j6n93p50hdhsg1jee0nxdy0 0 511335 4296944 4296696 2025-06-19T20:57:24Z Hckeins 55144 4296944 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Jansons | attēls = Tiesibsargs-juris-jansons.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Juris Jansons 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Latvijas Republikas tiesībsargs]] | term_sākums = {{dat|2011|3|17|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|19|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Romāns Apsītis]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|06|19}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[jurists]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Juris Jansons''' (dzimis 1973. gada 19. jūnijā) ir latviešu [[jurists]], no 2011. gada — 2025. gadam [[Latvijas Republikas tiesībsargs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/par-mums/tiesibsargs-juris-jansons|title=Tiesībsargs Juris Jansons|website=LR Tiesībsargs|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == No 1994. gada 12. jūnija līdz 2006. gada 1. janvārim J. Jansons strādāja [[Latvijas Banka|Latvijas Bankā]], tostarp, no 2000. gada līdz 2005. gadam kā Analītiskās daļas vadītājs. 2001. gadā viņš ieguva jurista kvalifikāciju (''Mg. iur.'') [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], savukārt 2004. gadā — sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā (''Mg.oec.'') turpat Latvijas Universitātē. No 2006. gada līdz 2009. gadam J. Jansons studēja socioloģiju doktorantūrā [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]], kur tobrīd bija Juridiskās fakultātes Tiesību zinātnes bakalauru studiju programmas lekciju pasniedzējs mācību kursā "Tiesību filozofija", kā arī maģistra darbu recenzents. Paralēli studijām no 2006. gada 1. janvārim līdz 2008. gada 1. oktobrim J. Jansons strādāja [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijā]] kā Juridiskās palīdzības administrācijas direktors. 2007. gadā par ieguldījumu iestādes izveidošanā un attīstībā viņam tika piešķirts Tieslietu ministrijas apbalvojums "Zelta spalva". No 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 1. jūnijam J. Jansons vadīja [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru elektroniskās pārvaldes lietās uzskaitījums|Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās]] sekretariātu. No 2009. gada 1. jūnija līdz 2009. gada 28. decembrim viņš strādāja kā [[Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija|Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietnieks informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes jautājumos. Pēc darba valsts pārvaldē 2009. gada 28. decembrī J. Jansons uzsāka darbu likvidējamās AS "RSK apdrošināšana" valdes priekšsēdētāja amatā. 2010. gada 5. martā viņš kļuva par likvidatoru un šajā amatā nostrādāja līdz 2011. gada 14. martam. Jau būdams tiesībsarga amatā J. Jansons kandidēja [[2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]], taču netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-valsts-prezidentu-ievelets-egils-levits.a320689/|title=Par Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-12|language=lv}}</ref> == Latvijas Republikas tiesībsargs == 2011. gada 17. martā [[Saeima]] iecēla J. Jansonu [[Tiesībsargs (Latvija)|Latvijas Republikas tiesībsarga]] amatā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas Republikas tiesībsargs – Juris Jansons - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref>. 2021. gada 11. martā viņš tika pārvēlēts uz trešo termiņu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/278469-tiesibsarga-amata-uz-treso-terminu-parvelets-juris-jansons/|title=Tiesībsarga amatā uz trešo termiņu pārvēlēts Juris Jansons|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> kas ilgtu līdz 2026. gada 18. martam. Tomēr 2025. gada 14. jūnijā J. Jansons Saeimas Prezidijam iesniedza paziņojumu par tiesībsarga amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās. 19. jūnijā Saeima nobalsoja par J. Jansona atbrīvošanu no Latvijas Republikas tiesībsarga amata. Ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] un Ordeņu kapitula 2021. gada 20. aprīļa lēmumu J. Jansonam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2021/83.37|title=Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> == Publikācijas == * Par satraucošām tendencēm Satversmes tiesas spriedumu izpildē, Jurista Vārds, 2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/277396-par-satraucosam-tendencem-satversmes-tiesas-spriedumu-izpilde/|title=Par satraucošām tendencēm Satversmes tiesas spriedumu izpildē|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Šaubas par bērnu tiesību prioritāti, Jurista Vārds, 2019<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/274592-aubas-par-bernu-tiesibu-prioritati/|title=Šaubas par bērnu tiesību prioritāti|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Tiesībsarga ziņojums par cilvēktiesību un labas pārvaldības situāciju, Jurista Vārds, 2015<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/265884-tiesibsarga-zinojums-par-cilvektiesibu-un-labas-parvaldibas-situaciju/|title=Tiesībsarga ziņojums par cilvēktiesību un labas pārvaldības situāciju|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Par tiesībām uz taisnīgu darba samaksu, Jurista Vārds, 2015<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/254509-par-tiesibam-uz-taisnigu-darba-samaksu/|title=Par tiesībām uz taisnīgu darba samaksu|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Cilvēktiesību jautājumi veselības aprūpes jomā, Jurista Vārds, 2013<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/260693-cilvektiesibu-jautajumi-veselibas-aprupes-joma/|title=Cilvēktiesību jautājumi veselības aprūpes jomā|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Tiesībsarga ziņojums par nabadzības risku Latvijā, Jurista Vārds, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/253244-tiesibsarga-zinojums-par-nabadzibas-risku-latvija/|title=Tiesībsarga ziņojums par nabadzības risku Latvijā|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Опыт Латвии в сфере формирования культуры прав человека, Materials of the International round table, Tashkent, 2011 * Sabiedrība un valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība // Sabiedrība un kultūra, Rakstu krājums, X / Sastād. A. Medveckis, Liepāja, 2008 * Cietušo kompensācijas nodrošināšanas mehānisma izveide Latvijā // Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā, Tautsaimniecības attīstības institūts, Riga * Juridiskā palīdzība un tieslietu sistēma, Jurista Vārds, 2007<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/155865-juridiska-palidziba-un-tieslietu-sistema/|title=Juridiskā palīdzība un tieslietu sistēma|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Sabiedrība un valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, Jurista Vārds, 2007<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/157101-sabiedriba-un-valsts-nodrosinata-juridiska-palidziba/|title=Sabiedrība un valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Valsts kompensāciju nodrošināšanas mehānisms cietušajiem, Jurista Vārds, 2007<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/163608-valsts-kompensaciju-nodrosinasanas-mehanisms-cietusajiem/|title=Valsts kompensāciju nodrošināšanas mehānisms cietušajiem|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Vai Latvijā nepieciešami valsts advokāti? Diena, 2006<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/vai-latvija-nepieciesami-valsts-advokati-6238|title=Vai Latvijā nepieciešami valsts advokāti?|website=www.diena.lv|access-date=2022-05-10}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jansons, Juris}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] anuj1a9280gma7svin8zxe2xwhihybk 4297044 4296944 2025-06-20T09:46:00Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4297044 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Juris Jansons | attēls = Tiesibsargs-juris-jansons.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Juris Jansons 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Latvijas Republikas tiesībsargs]] | term_sākums = {{dat|2011|3|17|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|19|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Romāns Apsītis]] | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1973|06|19}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[jurists]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Juris Jansons''' (dzimis 1973. gada 19. jūnijā) ir latviešu [[jurists]], no 2011. gada — 2025. gadam [[Latvijas Republikas tiesībsargs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/par-mums/tiesibsargs-juris-jansons|title=Tiesībsargs Juris Jansons|website=LR Tiesībsargs|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == No 1994. gada 12. jūnija līdz 2006. gada 1. janvārim J. Jansons strādāja [[Latvijas Banka|Latvijas Bankā]], tostarp, no 2000. gada līdz 2005. gadam kā Analītiskās daļas vadītājs. 2001. gadā viņš ieguva jurista kvalifikāciju (''Mg. iur.'') [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], savukārt 2004. gadā — sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā (''Mg.oec.'') turpat Latvijas Universitātē. No 2006. gada līdz 2009. gadam J. Jansons studēja socioloģiju doktorantūrā [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]], kur tobrīd bija Juridiskās fakultātes Tiesību zinātnes bakalauru studiju programmas lekciju pasniedzējs mācību kursā "Tiesību filozofija", kā arī maģistra darbu recenzents. Paralēli studijām no 2006. gada 1. janvārim līdz 2008. gada 1. oktobrim J. Jansons strādāja [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijā]] kā Juridiskās palīdzības administrācijas direktors. 2007. gadā par ieguldījumu iestādes izveidošanā un attīstībā viņam piešķīra Tieslietu ministrijas apbalvojumu "Zelta spalva". No 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 1. jūnijam J. Jansons vadīja [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru elektroniskās pārvaldes lietās uzskaitījums|Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās]] sekretariātu. No 2009. gada 1. jūnija līdz 2009. gada 28. decembrim viņš strādāja kā [[Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija|Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietnieks informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes jautājumos. Pēc darba valsts pārvaldē 2009. gada 28. decembrī J. Jansons uzsāka darbu likvidējamās AS "RSK apdrošināšana" valdes priekšsēdētāja amatā. 2010. gada 5. martā viņš kļuva par likvidatoru un šajā amatā nostrādāja līdz 2011. gada 14. martam. Jau būdams tiesībsarga amatā J. Jansons kandidēja [[2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās]], taču netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-valsts-prezidentu-ievelets-egils-levits.a320689/|title=Par Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-12|language=lv}}</ref> == Latvijas Republikas tiesībsargs == 2011. gada 17. martā [[Saeima]] iecēla J. Jansonu [[Tiesībsargs (Latvija)|Latvijas Republikas tiesībsarga]] amatā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Latvijas Republikas tiesībsargs – Juris Jansons - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref>. 2021. gada 11. martā viņu pārvēlēja uz trešo termiņu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/278469-tiesibsarga-amata-uz-treso-terminu-parvelets-juris-jansons/|title=Tiesībsarga amatā uz trešo termiņu pārvēlēts Juris Jansons|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> kas ilgtu līdz 2026. gada 18. martam. Tomēr 2025. gada 14. jūnijā J. Jansons Saeimas Prezidijam iesniedza paziņojumu par tiesībsarga amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās. 19. jūnijā Saeima nobalsoja par J. Jansona atbrīvošanu no Latvijas Republikas tiesībsarga amata. Ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] un Ordeņu kapitula 2021. gada 20. aprīļa lēmumu J. Jansonam par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirts [[Triju Zvaigžņu ordenis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2021/83.37|title=Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> == Publikācijas == * Par satraucošām tendencēm Satversmes tiesas spriedumu izpildē, Jurista Vārds, 2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/277396-par-satraucosam-tendencem-satversmes-tiesas-spriedumu-izpilde/|title=Par satraucošām tendencēm Satversmes tiesas spriedumu izpildē|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Šaubas par bērnu tiesību prioritāti, Jurista Vārds, 2019<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/274592-aubas-par-bernu-tiesibu-prioritati/|title=Šaubas par bērnu tiesību prioritāti|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Tiesībsarga ziņojums par cilvēktiesību un labas pārvaldības situāciju, Jurista Vārds, 2015<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/265884-tiesibsarga-zinojums-par-cilvektiesibu-un-labas-parvaldibas-situaciju/|title=Tiesībsarga ziņojums par cilvēktiesību un labas pārvaldības situāciju|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Par tiesībām uz taisnīgu darba samaksu, Jurista Vārds, 2015<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/254509-par-tiesibam-uz-taisnigu-darba-samaksu/|title=Par tiesībām uz taisnīgu darba samaksu|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Cilvēktiesību jautājumi veselības aprūpes jomā, Jurista Vārds, 2013<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/260693-cilvektiesibu-jautajumi-veselibas-aprupes-joma/|title=Cilvēktiesību jautājumi veselības aprūpes jomā|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Tiesībsarga ziņojums par nabadzības risku Latvijā, Jurista Vārds, 2012<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/253244-tiesibsarga-zinojums-par-nabadzibas-risku-latvija/|title=Tiesībsarga ziņojums par nabadzības risku Latvijā|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Опыт Латвии в сфере формирования культуры прав человека, Materials of the International round table, Tashkent, 2011 * Sabiedrība un valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība // Sabiedrība un kultūra, Rakstu krājums, X / Sastād. A. Medveckis, Liepāja, 2008 * Cietušo kompensācijas nodrošināšanas mehānisma izveide Latvijā // Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā, Tautsaimniecības attīstības institūts, Riga * Juridiskā palīdzība un tieslietu sistēma, Jurista Vārds, 2007<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/155865-juridiska-palidziba-un-tieslietu-sistema/|title=Juridiskā palīdzība un tieslietu sistēma|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Sabiedrība un valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, Jurista Vārds, 2007<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/157101-sabiedriba-un-valsts-nodrosinata-juridiska-palidziba/|title=Sabiedrība un valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Valsts kompensāciju nodrošināšanas mehānisms cietušajiem, Jurista Vārds, 2007<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/doc/163608-valsts-kompensaciju-nodrosinasanas-mehanisms-cietusajiem/|title=Valsts kompensāciju nodrošināšanas mehānisms cietušajiem|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> * Vai Latvijā nepieciešami valsts advokāti? Diena, 2006<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/vai-latvija-nepieciesami-valsts-advokati-6238|title=Vai Latvijā nepieciešami valsts advokāti?|website=www.diena.lv|access-date=2022-05-10}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jansons, Juris}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 5e0mth4b9nt35ab43k4qz7rge0r9shj 0 513307 4297032 4290858 2025-06-20T09:07:48Z Turaids 8965 4297032 wikitext text/x-wiki '''Jovanovičs''' ({{val|sr|Jovanović/Јовановић}}; sieviešu dzimtē [[Jovanoviča]]) ir izplatītākais [[serbu valoda|serbu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Ivans Jovanovičs]] (''Иван Јовановић''; 1962) — serbu futbolists un treneris; * [[Milans Jovanovičs]] (''Милан Јовановић''; 1981) — serbu futbolists; * [[Žarko Jovanovičs]] (''|Жарко Јовановић''; 1925—1985) bija [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Serbu uzvārdi]] 4jxq65sycffxg10i9q9seei4zlnkcq5 0 518886 4296750 4294783 2025-06-19T15:52:33Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4296750 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743162507|21.595108697095|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720566674103|21.602957857963|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.6046314|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.7180862|21.6068296|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.7201304|21.6030958|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.7199314|21.6035038|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.7210451|21.6039731|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.7222738|21.6048532|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449361845|21.568274425307|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747247074|21.512914061916|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702505920563|21.606391497192|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698216991819|21.61059436081|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689641862137|21.534466799301|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712167999205|21.557710614095|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481425945986|21.665245298045|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503903503196|21.499444430442|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553597917813|21.624936426686|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494006848175|21.596424980453|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.55033727586|21.523114213898|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515648531768|21.411757153953|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607420369|21.48930028529|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497701570762|21.559940315763|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.548730491335|21.623992289179|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557923852178|21.645292153094|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332612786743|21.31365191279|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268126721|21.323647474155|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334457697879|21.314238732658|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q5202942 | label = ''[[:d:Q5202942|Cīravas muižas apbūve]]'' | name = Cīravas muižas apbūve | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73545725313 | long = 21.385393273707 | p625 = {{Coord|56.73545725313|21.385393273707|display=inline}} | image = C%C4%ABrava%20palace.JPG | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6397 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.736009805681|21.383457973043|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.735159574302|21.385290538516|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73515957434|21.38529053859|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q5202942|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843463673|21.385870111785|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q5202942|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735466502319|21.384255051558|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q5202942|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248150496|21.384587825821|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q5202942|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736327907407|21.384482438715|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522446626|21.36064846018|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345215319|21.420617094456|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074265593|21.358090912425|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897186161|21.421819844745|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214212548|21.416038852244|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921329169|21.390715821063|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732974703672|21.302014554538|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754207499|21.372931471125|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700740955293|21.34851147355|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707272589251|21.398164597969|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750355734427|21.402588886025|display=inline}} | image = Dz%C4%93rves%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Dzērve Manor | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685723780252|21.330316321821|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345027529|21.331991081153|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670344997211|21.387578547957|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.685620383136|21.331649041675|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.680850285243|21.328709678722|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.67710191313|21.324067389322|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904187858|21.336640810452|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105362199|21.393923389402|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674410871967|21.317716474348|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204480342|21.316297781233|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641148692765|21.427125781179|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555015779|21.322947814392|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328331884549|21.324916375457|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395425413|21.36390134768|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899417742|21.367302267453|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589191748407|21.357162815371|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212129924|21.368347559575|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.5882969|21.3689686|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.60510008099|21.400145782249|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560756603774|21.408203925603|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555003518066|21.468103733058|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544936889852|21.48047839898|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.606789513108|21.363517805813|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351219085|21.364115439739|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.81833333 | p625 = {{Coord|56.505|21.81833333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.510749620275|21.820689053926|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695191455|21.826169756041|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503083541529|21.757318417938|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513230887455|21.86079695252|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = ''[[:d:Q55380466|Tulču pilskalns]]'' | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570234944874|21.789516660384|display=inline}} | vaid = 1326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484226508111|21.896283336777|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = ''[[:d:Q55380472|Vēreskalns - pilskalns]]'' | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365333529|21.806149117078|display=inline}} | vaid = 1328 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.48972222|21.38166667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495885598291|21.288635030715|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488971650465|21.366834774576|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517761809704|21.252423585847|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340661567097|21.712068850316|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146399497|21.720285439466|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671063618|21.604483964328|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316365806434|21.708526720348|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626448157|21.683360707364|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729406176|21.595873749876|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534166666667|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046007771|21.166919203292|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530808567178|21.189733842122|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534443551151|21.166933653737|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492418134|21.199454146946|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548893690795|21.175479365852|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256461144|21.163903382614|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534770792234|21.222931267949|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428283273|21.78755574136|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654008323|21.610668840435|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q59949770 | label = [[Tāšu-Padures muiža|Tāšu-Padures muižas pils]] | name = Tāšu-Padures muižas pils | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu - Padurē | lat = 56.603037465594 | long = 21.730090391652 | p625 = {{Coord|56.603037465594|21.730090391652|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20Padures%20mui%C5%BEa%2C%20tagad%20skola%20%28Tashu-Padure%20manor%2C%20now%20elementary%20school%29%20-%20Uldis%20Osis%20-%20Panoramio.jpg<br/>Kalvenes%20mui%C5%BEas%20pils.%202000-06-11.jpg<br/>T%C4%81%C5%A1u-Padures%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Tāšu-Padure Manor | vaid = 6411 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u-Padures_mui%C5%BEa | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.332009714264|21.385963719291|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834238611|21.556771480227|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330598630395|21.535181748052|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316704672267|21.554591847534|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318777529083|21.563686531889|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749468945|21.731739912503|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728247650756|21.733211239213|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728247650631|21.733211239055|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728247650631|21.733211239055|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.7338555|21.7316004|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.7337584|21.7329866|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.7294756|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.7326986|21.7327164|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.7321914|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704918592363|21.746922536596|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.687290390099|21.771360944416|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281156946|21.624211913185|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591279482|21.75079401372|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.68907718918|21.745550190108|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719030827776|21.732992105711|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089407289|21.416493780841|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537479605|21.420150099095|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537479605|21.420150099095|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537479555|21.420150098244|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q4782120 | label = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | name = Apriķu muiža | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.802953 | long = 21.506745 | p625 = {{Coord|56.802953|21.506745|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi Manor | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736405930355|21.616401506723|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.78616924302|21.494354550616|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806146557809|21.450006230002|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.811139905671|21.548980303437|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594006620042|21.135192517364|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204111216|21.130526355402|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619651649374|21.246707559034|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.644330398227|21.141559955287|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618173655489|21.130431152052|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610242500469|21.237914509978|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511433128|21.131854946221|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.58701432539|21.137060002642|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186127985|21.079950121674|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628036754998|21.243040687423|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872088056|21.196544769976|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598640850242|21.227543965064|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644062991|21.228192285461|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598434505591|21.22752833329|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721025647|21.057243218624|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.078309702323|21.063822599809|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073946509467|21.064709488943|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315407846|21.074673831678|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451259122|21.071170505778|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214640765051|21.066140447247|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508247796|21.058503644135|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433196739|21.065535006417|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687277486|21.095654495106|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626377028|21.100652588775|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306225577|21.095633764251|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508364063|21.016040065952|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180362715004|21.017367914454|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658288668|21.014216619638|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Papes Priediengals<br/>Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182822721083|21.016698505158|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.5829614|display=inline}} | image = Priekule%2C%20Zviedru%20v%C4%81rti%202000-06-11.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.4565984|21.5990487|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.5829614|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.459360476664|21.612858981253|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398264911231|21.666461267496|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.386069549588|21.702401444785|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431028704625|21.625624301943|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464331918564|21.604839784426|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421392709753|21.611909137023|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436580736563|21.550731718314|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353062038|21.659743905774|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.480680359319|21.599403863921|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483795574735|21.500326766735|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.420600277144|21.619938950487|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834274932|21.684046806416|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592386488|21.692081786687|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406096970235|21.622541614919|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160038519562|21.162995683787|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160038519562|21.162995683787|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.15491389|21.02341111|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Pape<br/>Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.14277778|21.03833333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape<br/>Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102721888466|21.214987708335|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.0878655705|21.202363283932|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103118741848|21.16538289308|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112774704405|21.168985722801|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169080580777|21.183636908655|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175095169|21.232736972254|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198167665956|21.242783796097|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707214623|21.1830044561|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871052897|21.177666953724|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598468806|21.24805636008|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.169729781173|21.257876575037|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.152680096008|21.222972473735|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089312675117|21.160723054794|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506474216|21.155928454279|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728351382|21.215059676882|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177102832655|21.276051392224|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537478102|21.136670707454|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160038519828|21.162995683137|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526457123|21.21078836103|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526456833|21.210788360957|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.83181731|21.05708753|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.85504399755|21.210169425429|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276339467|21.269234879026|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827931925542|21.057922101325|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853651824315|21.210298240527|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807277745779|21.233158918589|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.85749248013|21.202902637932|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233457088|21.279330961179|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792371023|21.280912285062|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995017543|21.266938061835|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247231375|21.262354254796|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562933590251|21.310179072322|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.384240361009|21.842827003059|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467472734203|21.708581089145|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441078791019|21.718660457932|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609020407|21.779678167143|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333333|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604173092|21.546044619756|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721251643|21.486600642251|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593867940138|21.496073592196|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631507912567|21.581985650546|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631855698038|21.492140276308|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594641693101|21.531976968072|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452458859162|21.427756346425|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035422182|21.501858285455|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376144698043|21.432000403854|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996166981|21.476660224842|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383098960755|21.459834833337|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002324884|21.423773552914|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698245838399|21.19854160496|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698245838399|21.19854160496|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698245838171|21.198541605449|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706073858279|21.208701476277|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548393272|21.225699718012|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702262683778|21.167511948462|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669811850479|21.173835508333|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027170338|21.241656877762|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766216539|21.067839594811|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740401877393|21.068849565542|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740401877393|21.068849565542|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] j6ndc8s4cb0xsc6hfzi2kw2jqcxbujs 10 522835 4296925 4296674 2025-06-19T20:07:51Z Lasks 38532 4296925 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = 14. Saeima |title = [[14. Saeima]] <small>(2022—pašlaik)</small> |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[14. Saeimas frakcijas|Frakcijas]] |list1 = * [[Jaunā Vienotība]] (25) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16) * [[Apvienotais saraksts]] (13) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK]] (12) * [[Stabilitātei!]] (10) * [[Progresīvie]] (8) * [[Latvija pirmajā vietā]] (8) |group2 = Prezidijs |list2 = * [[Saeimas priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]] [[Daiga Mieriņa]] * priekšsēdētāja biedri [[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] un [[Antoņina Ņenaševa]] * sekretārs [[Edvards Smiltēns]] * sekretāra biedrs [[Jānis Grasbergs]] |group3 = [[14. Saeimas deputāti|Deputāti]] |list3 = {{Navbox subgroup |group1 = [[Jaunā Vienotība]] |list1 = * [[Inga Bērziņa|Bērziņa]] * [[Ingrīda Circene|Circene]] * [[Anda Čakša|Čakša]] * [[Raimonds Čudars|Čudars]] * [[Mārtiņš Daģis|Daģis]] * [[Dāvis Mārtiņš Daugavietis|Daugavietis]] * [[Mārtiņš Felss|Felss]] * [[Alīna Gendele|Gendele]] * [[Andrejs Judins|A. Judins]] * [[Edmunds Jurēvics|Jurēvics]] * [[Inese Kalniņa|In. Kalniņa]] * [[Irma Kalniņa|Ir. Kalniņa]] * [[Zanda Kalniņa-Lukaševica|Kalniņa-Lukaševica]] * [[Agnese Krasta|Krasta]] * [[Atis Labucis|Labucis]] * [[Ainars Latkovskis|Latkovskis]] * [[Gatis Liepiņš|Liepiņš]] * [[Jānis Patmalnieks|Patmalnieks]] * [[Anna Rancāne|Rancāne]] * [[Uģis Rotbergs|Rotbergs]] * [[Jānis Skrastiņš (politiķis)|Skrastiņš]] * [[Zane Skujiņa-Rubene|Skujiņa-Rubene]] * [[Ilze Vergina|Vergina]] * [[Agita Zariņa-Stūre|Zariņa-Stūre]] * [[Viesturs Zariņš|Zariņš]] |group2 = [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] |list2 = * [[Uldis Augulis|Augulis]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Bērziņš]] * [[Anita Brakovska|Brakovska]] * [[Augusts Brigmanis|Brigmanis]] * [[Gundars Daudze|Daudze]] * [[Ligita Gintere|Gintere]] * [[Juris Jakovins|Jakovins]] * [[Līga Kļaviņa (politiķe)|Kļaviņa]] * [[Līga Kozlovska|Kozlovska]] * [[Gunārs Kūtris|Kūtris]] * [[Valdis Maslovskis|Maslovskis]] * [[Daiga Mieriņa|Mieriņa]] * [[Harijs Rokpelnis|Rokpelnis]] * [[Andrejs Vilks|Vilks]] * [[Jānis Vucāns|Vucāns]] * [[Didzis Zemmers|Zemmers]] |group3 = [[Apvienotais saraksts]] |list3 = * [[Česlavs Batņa|Batņa]] * [[Raimonds Bergmanis|Bergmanis]] * [[Māris Kučinskis|Kučinskis]] * [[Andris Kulbergs|Kulbergs]] * [[Lauris Lizbovskis|Lizbovskis]] * [[Ingmārs Līdaka|Līdaka]] * [[Linda Matisone|Matisone]] * [[Edgars Putra|Putra]] * [[Edvards Smiltēns|Smiltēns]] * [[Andrejs Svilāns|Svilāns]] * [[Edgars Tavars|Tavars]] * [[Juris Viļums|Viļums]] * [[Aiva Vīksna|Vīksna]] |group4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] |list4 = * [[Artūrs Butāns|Butāns]] * [[Jānis Dombrava|Dombrava]] * [[Raivis Dzintars|R. Dzintars]] * [[Jānis Grasbergs|Grasbergs]] * [[Ilze Indriksone|Indriksone]] * [[Jurģis Klotiņš|Klotiņš]] * [[Uģis Mitrevics|Mitrevics]] * [[Ināra Mūrniece|Mūrniece]] * [[Nauris Puntulis|Puntulis]] * [[Edvīns Šnore|Šnore]] * [[Edmunds Teirumnieks|Teirumnieks]] * [[Jānis Vitenbergs|Vitenbergs]] |group5 = [[Stabilitātei!]] |list5 = * [[Svetlana Čulkova|Čulkova]] * [[Jekaterina Drelinga|Drelinga]] * [[Iļja Ivanovs|Ivanovs]] * [[Igors Judins|I. Judins]] * [[Jefimijs Klementjevs|Klementjevs]] * [[Dmitrijs Kovaļenko|Kovaļenko]] * [[Nataļja Marčenko-Jodko|Marčenko-Jodko]] * [[Viktors Pučka|Pučka]] * [[Amils Saļimovs|Saļimovs]] * [[Vilis Sruoģis|Sruoģis]] |group6 = [[Progresīvie]] |list6 = * [[Kaspars Briškens|Briškens]] * [[Edmunds Cepurītis|Cepurītis]] * [[Selma Teodora Levrence|Levrence]] * [[Antoņina Ņenaševa|Ņenaševa]] * [[Leila Rasima|Rasima]] * [[Līga Rasnača|Rasnača]] * [[Jana Simanovska|Simanovska]] * [[Andris Šuvajevs|Šuvajevs]] |group7 = [[Latvija pirmajā vietā]] |list7 = * [[Maija Armaņeva|Armaņeva]] * [[Mārcis Jencītis|Jencītis]] * [[Kristaps Krištopans|K. Krištopans]] * [[Linda Liepiņa|Liepiņa]] * [[Ramona Petraviča|Petraviča]] * [[Ilze Stobova|Stobova]] * [[Ričards Šlesers|R. Šlesers]] * [[Edmunds Zivtiņš|Zivtiņš]] |group8 = bez frakcijas |list8 = * [[Skaidrīte Ābrama|Ābrama]] * [[Oļegs Burovs|Burovs]]{{smallsup|1}} * [[Andrejs Ceļapīters|Ceļapīters]]{{smallsup|2}} * [[Aleksandrs Kiršteins|Kiršteins]]{{smallsup|3}} * [[Viktorija Pleškāne|Pleškāne]]{{smallsup|4}} * [[Igors Rajevs|Rajevs]]{{smallsup|5}} * [[Didzis Šmits|Šmits]]{{smallsup|5}} * [[Edgars Zelderis|Zelderis]]{{smallsup|6}} }} |group9 = Beigušās pilnvaras |list9 = {{Navbox subgroup |group1 = uz laiku |list1 = * [[Hosams Abu Meri|Abu Meri]] * [[Arvils Ašeradens|Ašeradens]] * [[Rihards Kozlovskis|Kozlovskis]] * [[Armands Krauze|Krauze]] * [[Inese Lībiņa-Egnere|Lībiņa-Egnere]] * [[Kaspars Melnis|Melnis]] * [[Evika Siliņa|Siliņa]] * [[Andris Sprūds|Sprūds]] * [[Atis Švinka|Švinka]] * [[Viktors Valainis|Valainis]] |group2 = pavisam |list2 = * [[Viktorija Baire|Baire]] * [[Ieva Brante|Brante]] * †[[Atis Deksnis|Deksnis]] * [[Normunds Dzintars|N. Dzintars]] * [[Glorija Grevcova|Grevcova]] * [[Arnolds Jātnieks|Jātnieks]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš|Kariņš]] * [[Rihards Kols|Kols]] * [[Ģirts Valdis Kristovskis|Kristovskis]] * [[Vilis Krištopans|V. Krištopans]] * [[Ervins Labanovskis|Labanovskis]] * [[Ģirts Lapiņš|Lapiņš]] * [[Mairita Lūse|Lūse]] * [[Jānis Reirs|Reirs]] * [[Edgars Rinkēvičs|Rinkēvičs]] * [[Aleksejs Rosļikovs|Rosļikovs]] * [[Māris Sprindžuks|Sprindžuks]] * [[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]] * [[Ģirts Štekerhofs|Štekerhofs]] * [[Nadežda Tretjakova|Tretjakova]] }} |group10 = Saistītie raksti |list10 = * [[14. Saeima]] * [[14. Saeimas frakcijas]] * [[14. Saeimas deputāti]] * [[14. Saeimas vēlēšanas]] * [[Saeima]] |group11 = Kategorijas |list11 = * [[:Kategorija:Saeima|Saeima]] * [[:Kategorija:14. Saeima|14. Saeima]] * [[:Kategorija:14. Saeimas deputāti|14. Saeimas deputāti]] |below = * {{smallsup|1}} ''ievēlēts no "Latvija pirmajā vietā"'' * {{smallsup|2}} ''ievēlēts no "Jaunā Vienotība"'' * {{smallsup|3}} ''ievēlēts no "Nacionālā apvienība"'' * {{smallsup|4}} ''ievēlēta no "Stabilitātei"'' * {{smallsup|5}} ''ievēlēts no "Apvienotais saraksts"'' * {{smallsup|6}} ''ievēlēts no "Progresīvie"'' }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Saeimas veidnes| 14]] </noinclude> r17rn5z3xqo9hhxcihfzbrhjjtj92yu 4296932 4296925 2025-06-19T20:22:31Z Lasks 38532 4296932 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = 14. Saeima |title = [[14. Saeima]] <small>(2022—pašlaik)</small> |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[14. Saeimas frakcijas|Frakcijas]] |list1 = * [[Jaunā Vienotība]] (25) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16) * [[Apvienotais saraksts]] (13) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK]] (12) * [[Stabilitātei!]] (10) * [[Progresīvie]] (8) * [[Latvija pirmajā vietā]] (8) |group2 = Prezidijs |list2 = * [[Saeimas priekšsēdētājs|Priekšsēdētājs]] [[Daiga Mieriņa]] * priekšsēdētāja biedri [[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] un [[Antoņina Ņenaševa]] * sekretārs [[Edvards Smiltēns]] * sekretāra biedrs [[Jānis Grasbergs]] |group3 = [[14. Saeimas deputāti|Deputāti]] |list3 = {{Navbox subgroup |group1 = [[Jaunā Vienotība]] |list1 = * [[Inga Bērziņa|Bērziņa]] * [[Ingrīda Circene|Circene]] * [[Anda Čakša|Čakša]] * [[Mārtiņš Daģis|Daģis]] * [[Dāvis Mārtiņš Daugavietis|Daugavietis]] * [[Mārtiņš Felss|Felss]] * [[Alīna Gendele|Gendele]] * [[Andrejs Judins|A. Judins]] * [[Edmunds Jurēvics|Jurēvics]] * [[Inese Kalniņa|In. Kalniņa]] * [[Irma Kalniņa|Ir. Kalniņa]] * [[Zanda Kalniņa-Lukaševica|Kalniņa-Lukaševica]] * [[Agnese Krasta|Krasta]] * [[Atis Labucis|Labucis]] * [[Ainars Latkovskis|Latkovskis]] * [[Gatis Liepiņš|Liepiņš]] * [[Jānis Patmalnieks|Patmalnieks]] * [[Anna Rancāne|Rancāne]] * [[Uģis Rotbergs|Rotbergs]] * [[Jānis Skrastiņš (politiķis)|Skrastiņš]] * [[Zane Skujiņa-Rubene|Skujiņa-Rubene]] * [[Ilze Vergina|Vergina]] * [[Agita Zariņa-Stūre|Zariņa-Stūre]] * [[Jānis Zariņš (politiķis)|J. Zariņš]] * [[Viesturs Zariņš|V. Zariņš]] |group2 = [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] |list2 = * [[Uldis Augulis|Augulis]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Bērziņš]] * [[Anita Brakovska|Brakovska]] * [[Augusts Brigmanis|Brigmanis]] * [[Gundars Daudze|Daudze]] * [[Ligita Gintere|Gintere]] * [[Juris Jakovins|Jakovins]] * [[Līga Kļaviņa (politiķe)|Kļaviņa]] * [[Līga Kozlovska|Kozlovska]] * [[Gunārs Kūtris|Kūtris]] * [[Valdis Maslovskis|Maslovskis]] * [[Daiga Mieriņa|Mieriņa]] * [[Harijs Rokpelnis|Rokpelnis]] * [[Andrejs Vilks|Vilks]] * [[Jānis Vucāns|Vucāns]] * [[Didzis Zemmers|Zemmers]] |group3 = [[Apvienotais saraksts]] |list3 = * [[Česlavs Batņa|Batņa]] * [[Raimonds Bergmanis|Bergmanis]] * [[Māris Kučinskis|Kučinskis]] * [[Andris Kulbergs|Kulbergs]] * [[Lauris Lizbovskis|Lizbovskis]] * [[Ingmārs Līdaka|Līdaka]] * [[Linda Matisone|Matisone]] * [[Edgars Putra|Putra]] * [[Edvards Smiltēns|Smiltēns]] * [[Andrejs Svilāns|Svilāns]] * [[Edgars Tavars|Tavars]] * [[Juris Viļums|Viļums]] * [[Aiva Vīksna|Vīksna]] |group4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] |list4 = * [[Artūrs Butāns|Butāns]] * [[Jānis Dombrava|Dombrava]] * [[Raivis Dzintars|R. Dzintars]] * [[Jānis Grasbergs|Grasbergs]] * [[Ilze Indriksone|Indriksone]] * [[Jurģis Klotiņš|Klotiņš]] * [[Uģis Mitrevics|Mitrevics]] * [[Ināra Mūrniece|Mūrniece]] * [[Nauris Puntulis|Puntulis]] * [[Edvīns Šnore|Šnore]] * [[Edmunds Teirumnieks|Teirumnieks]] * [[Jānis Vitenbergs|Vitenbergs]] |group5 = [[Stabilitātei!]] |list5 = * [[Svetlana Čulkova|Čulkova]] * [[Jekaterina Drelinga|Drelinga]] * [[Iļja Ivanovs|Ivanovs]] * [[Igors Judins|I. Judins]] * [[Jefimijs Klementjevs|Klementjevs]] * [[Dmitrijs Kovaļenko|Kovaļenko]] * [[Nataļja Marčenko-Jodko|Marčenko-Jodko]] * [[Viktors Pučka|Pučka]] * [[Amils Saļimovs|Saļimovs]] * [[Vilis Sruoģis|Sruoģis]] |group6 = [[Progresīvie]] |list6 = * [[Kaspars Briškens|Briškens]] * [[Edmunds Cepurītis|Cepurītis]] * [[Selma Teodora Levrence|Levrence]] * [[Antoņina Ņenaševa|Ņenaševa]] * [[Leila Rasima|Rasima]] * [[Līga Rasnača|Rasnača]] * [[Jana Simanovska|Simanovska]] * [[Andris Šuvajevs|Šuvajevs]] |group7 = [[Latvija pirmajā vietā]] |list7 = * [[Maija Armaņeva|Armaņeva]] * [[Mārcis Jencītis|Jencītis]] * [[Kristaps Krištopans|K. Krištopans]] * [[Linda Liepiņa|Liepiņa]] * [[Ramona Petraviča|Petraviča]] * [[Ilze Stobova|Stobova]] * [[Ričards Šlesers|R. Šlesers]] * [[Edmunds Zivtiņš|Zivtiņš]] |group8 = bez frakcijas |list8 = * [[Skaidrīte Ābrama|Ābrama]] * [[Oļegs Burovs|Burovs]]{{smallsup|1}} * [[Andrejs Ceļapīters|Ceļapīters]]{{smallsup|2}} * [[Aleksandrs Kiršteins|Kiršteins]]{{smallsup|3}} * [[Viktorija Pleškāne|Pleškāne]]{{smallsup|4}} * [[Igors Rajevs|Rajevs]]{{smallsup|5}} * [[Didzis Šmits|Šmits]]{{smallsup|5}} * [[Edgars Zelderis|Zelderis]]{{smallsup|6}} }} |group9 = Beigušās pilnvaras |list9 = {{Navbox subgroup |group1 = uz laiku |list1 = * [[Hosams Abu Meri|Abu Meri]] * [[Arvils Ašeradens|Ašeradens]] * [[Raimonds Čudars|Čudars]] * [[Rihards Kozlovskis|Kozlovskis]] * [[Armands Krauze|Krauze]] * [[Inese Lībiņa-Egnere|Lībiņa-Egnere]] * [[Kaspars Melnis|Melnis]] * [[Evika Siliņa|Siliņa]] * [[Andris Sprūds|Sprūds]] * [[Atis Švinka|Švinka]] * [[Viktors Valainis|Valainis]] |group2 = pavisam |list2 = * [[Viktorija Baire|Baire]] * [[Ieva Brante|Brante]] * †[[Atis Deksnis|Deksnis]] * [[Normunds Dzintars|N. Dzintars]] * [[Glorija Grevcova|Grevcova]] * [[Arnolds Jātnieks|Jātnieks]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš|Kariņš]] * [[Rihards Kols|Kols]] * [[Ģirts Valdis Kristovskis|Kristovskis]] * [[Vilis Krištopans|V. Krištopans]] * [[Ervins Labanovskis|Labanovskis]] * [[Ģirts Lapiņš|Lapiņš]] * [[Mairita Lūse|Lūse]] * [[Jānis Reirs|Reirs]] * [[Edgars Rinkēvičs|Rinkēvičs]] * [[Aleksejs Rosļikovs|Rosļikovs]] * [[Māris Sprindžuks|Sprindžuks]] * [[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]] * [[Ģirts Štekerhofs|Štekerhofs]] * [[Nadežda Tretjakova|Tretjakova]] }} |group10 = Saistītie raksti |list10 = * [[14. Saeima]] * [[14. Saeimas frakcijas]] * [[14. Saeimas deputāti]] * [[14. Saeimas vēlēšanas]] * [[Saeima]] |group11 = Kategorijas |list11 = * [[:Kategorija:Saeima|Saeima]] * [[:Kategorija:14. Saeima|14. Saeima]] * [[:Kategorija:14. Saeimas deputāti|14. Saeimas deputāti]] |below = * {{smallsup|1}} ''ievēlēts no "Latvija pirmajā vietā"'' * {{smallsup|2}} ''ievēlēts no "Jaunā Vienotība"'' * {{smallsup|3}} ''ievēlēts no "Nacionālā apvienība"'' * {{smallsup|4}} ''ievēlēta no "Stabilitātei"'' * {{smallsup|5}} ''ievēlēts no "Apvienotais saraksts"'' * {{smallsup|6}} ''ievēlēts no "Progresīvie"'' }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Saeimas veidnes| 14]] </noinclude> q501gofwljzqnok7wkuueeozb1fpeiw 0 525684 4296924 4206531 2025-06-19T20:07:22Z Lasks 38532 4296924 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Skaidrīte Ābrama | vārds_orģ = | attēls = 14.Saeimas deputātu svinīgais solījums.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Skaidrīte Ābrama 2022. gadā | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|07|12}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = [[Progresīvie]] <small>(2022—2025)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[ekonomiste]], [[filoloģe]] | alma_mater = * [[Šveices Institūts]] * [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Skaidrīte Ābrama''' (dzimusi {{dat|1956|07|12}}) ir [[Latvija]]s ekonomiste, filoloģe un politiķe, konkurences tiesību eksperte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/dalibnieki/|title=Dalībnieki|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-11-13|language=lv|archive-date=2022-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20220812154316/https://www.esipro.lv/dalibnieki/}}</ref> Bijusi Konkurences padomes priekšsēdētāja (2012—2020). Šobrīd [[14. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no partijas "[[Progresīvie]]". == Dzīvesgājums == S. Ābrama 1981. gadā ir ieguvusi diplomu par [[vācu valoda]]s un literatūras pasniedzēja, filologa, tulka kvalifikāciju [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]]. Vēlāk papildinājusi izglītību [[Šveices Institūts|Šveices Institūtā]] [[Sanktgallene|Sanktgallenē]] (1994. gadā iegūta specialitāte biznesa menedžments), kā arī 2003. gadā ieguvusi [[Latvijas Universitāte]]s sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē, starptautiskā biznesa un ekonomikas specialitātē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/skaidrite-abrama|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-11-13}}</ref> No 2012. līdz 2020. gadam S. Ābrama bija Konkurences padomes priekšsēdētāja. == Politiskā darbība == 2022. gada rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] S. Ābrama kandidēja no partijas "[[Progresīvie]]", neesot tās biedre, un tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeim]]ā. Pēc ievēlēšanas par deputāti oktobrī kļuvusi par partijas biedri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/abrama-pazino-par-iestasanos-partija-progresivie/|title=Ābrama paziņo par iestāšanos partijā “Progresīvie”|website=tv3.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}</ref> Kopš 2022. gada 23. novembra Saeimā strādā Valsts pārvaldes un pašvaldības, kā arī Publisko iepirkumu un revīzijas komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/F6DBC43D4D37E708C22588E0002AE404?OpenDocument&lang=LV|title=Skaidrīte Ābrama - Latvijas Republikas 14.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> === Apsūdzības par dokumentu viltošanu === 2023. gada 10. oktobrī 14. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kārtējā sēdē tika pieņemts lēmums par likumprojekta „Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu” virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.<ref>https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/64A4BBD78042D687C2258A40001C61BE?OpenDocument&srcv=dt Skatīts: 09.12.2023.</ref> Dienu vēlāk (11. oktobrī) pēc sēdes slēgšanas, komisijas locekļi esot vienojušies atlikt augstākminētā likumprojekta skatīšanu saistībā ar dabasgāzes pārvades tīkla bojājumiem.<ref>https://www.apollo.lv/7879024/bojajums-balticconnector-neietekmes-latvijas-pieeju-dabasgazei-apliecina-abrama Skatīts: 09.12.2023.</ref> Taču minētais lēmums par likumprojekta atlikšanu netika ieprotokolēts komisijas sēdes pavadošajos dokumentos.<ref>https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/DD98146A9E5B1E2BC2258A40001C774A?OpenDocument&srcv=dt Skatīts: 09.12.2023.</ref> 12. oktobrī S. Ābrama sasauca ārkārtas komisijas sēdi, ar kuru tika ieprotokolēti ar 11. oktobra sēdi saistītie notikumi.<ref>https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/848287D961E86974C2258A450063F9E2?OpenDocument&srcv=dt Skatīts: 09.12.2023.</ref> Par šo gadījumu politiskās partijas "[[Apvienotais saraksts]]"<ref>https://www.la.lv/as-deputati-versusies-generalprokuratura-par-iespejamu-dokumentu-viltosanu-saeimas-komisija-kuru-vada-abrama Skatīts: 09.12.2023.</ref> un "[[Suverēnā vara]]" vērsās tiesībsargājošās iestādēs.<ref>https://www.facebook.com/photo/?fbid=304980742278104&set=pcb.304980788944766 Skatīts: 09.12.2023.</ref> Arī pati S. Ābrama vērsās Saeimas Mandātu un ētikas komisijā pret deputātu [[Edvards Smiltēns|Edvardu Smiltēnu]] par viņa publiskiem izteikumiem no Saeimas tribīnes, tomēr komisijā lēma disciplinārlietu neierosināt.<ref name=":1">https://www.apollo.lv/7878870/deputati-neierosina-etikas-kodeksa-lietu-pret-smiltenu-pec-abramas-parmetumiem-par-politika-pausto Skatīts: 09.12.2023.</ref> Ābrama Saeimas Ētikas komisijā vērsās ar aicinājumu par Saeimas deputātu ētikas kodeksa iespējama pārkāpuma lietas ierosināšanu Smiltēnam par publiskajās runās un ierakstos celtu neslavu un nomelnošanu. Pēc deputātes vārdiem, Smiltēns paudis sagrozītus faktus, manipulējot ar tiem, jo Tautsaimniecības komisijas deputāti esot tikuši informēti par priekšlikumu atsaukt likumprojektu no Saeimas 12. oktobra sēdes, un iebildumi dienu iepriekš komisijas sēdē netika izteikti, līdz ar to balsojums nebija nepieciešams. Tāpat iesniegumā komisijai Ābrama apgalvo, ka Smiltēns ir deputāti apmelojis, jo lēmumu par likumprojekta atsaukšanu komisijas vadītāja nepieņēma vienpersoniski un dokumenti, tajā skaitā protokoli, netika viltoti. Deputāte ir vērsusies tiesā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/438499-deputate-abrama-versas-tiesa-pret-smiltenu.htm|title=Deputāte Ābrama vēršas tiesā pret Smiltēnu|website=nra.lv|access-date=2023-12-09|language=lv}}</ref> Prasībā tiesai izteikts lūgums uzlikt par pienākumu E. Smiltēnam atsaukt godu un cieņu aizskarošās ziņas un atlīdzināt radīto morālo kaitējumu. == Atsauces == {{Atsauces}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ābrama, Skaidrīte }} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] 9dv0g5lsj0ia13inimjuxy0albo3nfi 0 526966 4297001 4296634 2025-06-20T07:03:39Z Biafra 13794 atj. 4297001 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Selīna Vancāne | dzim_dati = {{ddv|1984|7|13}} | amats = Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja | term_sākums = {{dat|2022|11|08|N}} | amats2 = Rīgas domes deputāte | term_sākums2 = {{dat|2020|10|02|N}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | bērni = 2 | profesija = politiķe, vides nevalstisko organizāciju aktīviste | partija = [[Progresīvie]] <small>(kopš 2022)</small> | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] }} '''Selīna Vancāne''' (dzimusi '''Selīna Ābelniece''', {{dat|1984|7|13}}) ir [[Latvija]]s politiķe, [[Rīgas dome]]s deputāte. Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". == Dzīvesgājums == Ieguvusi [[Latvijas Universitāte]]s bakalaura grādu politikas zinātnē un maģistra grādu vides pārvaldībā, šobrīd [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] doktorante vides inženierzinātnēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.linkedin.com/in/selina-vancane-27847127?original_referer=|title=LinkedIn}}</ref> Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] S. Vancāne tika ievēlēta Rīgas domē no saraksta "Attīstībai/Par!/Progresīvie"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/selina-vancane|title=Selīna Vancāne {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2022-11-26|language=lv}}</ref> kā bezpartejiska pilsoniskā aktīviste, pārstāvot [[Teika|Teikas apkaimes]] biedrību. Kopš 2022. gada 8. novembra ir Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja, pārņemot šo amatu no [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edmunds Cepurītis|Edmunda Cepurīša]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-domes-majoklu-un-vides-komiteju-vadis-selina-vancane?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.ecosia.org%2F|title=Rīgas dome|last=Rīgas domes Komunikācijas pārvalde|access-date=05.02.2023.|date=08.11.2022.}}</ref> Vairāk nekā desmit gadu darbojoties Eiropas un Latvijas nevalstiskajās organizācijās, S. Vancāne ir iesaistījusies ilgtspējīgas publisko investīciju, klimata un [[enerģētika]]s politikas veidošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1613|title=Selīna Vancāne|website=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2022-11-26|language=lv|archive-date=2022-11-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20221126190939/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1613}}</ref> Aktīvi iesaistījusies pret plānoto apbūvi bijušā [[Sporta biedrības "Marss" velotreks|sporta biedrības "Marss" velotreka]] teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/pecpusdiena/nerimst-kaislibas-ap-bijusa-velotreka-marss-apbuves-iecerem.a125868/|title=Nerimst kaislības ap bijušā velotreka “Marss” apbūves iecerēm|website=lr1.lsm.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] atkārtoti ievēlēta par pašvaldības deputāti no partijas "Progresīvie" saraksta. S. Vancāne ir divu bērnu māte. Bijusi precējusies, bet 2021. gadā laulība šķirta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/labakai-dzivei/deputate-vancane-operacijas-diena-skir-laulibu-dzive-reizem-notiek-ari-ta-42246/|title=Deputāte Vancāne operācijas dienā šķir laulību: Dzīvē reizēm notiek arī tā|website=www.santa.lv|access-date=2025-06-20}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Vancāne, Selīna}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] 8ke3ghmi6jn9s850yus9p5p86fox234 0 528965 4296865 4296675 2025-06-19T18:05:29Z Baisulis 11523 Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]] 4296865 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andrejs Svilāns | attēls = Andrejs Svilāns.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Andrejs Svilāns 2022. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|12|15|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2023|9|20|N|bez}} | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | term_sākums2 = {{dat|2025|06|19|N|bez}} | term_beigas2 = ''pašlaik'' | prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Evika Siliņa]] | amats3 = [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s ģenerāldirektors | term_sākums3 = {{dat|2019|11|1|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2023|01|15|N|bez}} | priekštecis3 = Juris Jātnieks | pēctecis3 = Andris Širovs <small>(p. i.)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1968|6|15}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Madonas rajons|Lielie Strodi|td=Latvija|4s=Lielie Strodi (Varakļānu pagasts)}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Salaspils}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Zaļā partija]] | dzīvesb = | profesija = [[dendroloģija|dendrologs]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | amats4 = [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālā botāniskā dārza]] direktors | priekštecis4 = Ģederts Ieviņš | pēctecis4 = Artis Vītiņš | term_sākums4 = 2006. gads | term_beigas4 = {{dat|2019|11|1|N|bez}} | apvienība = {{ubl|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]|[[Apvienotais saraksts]] <small>(2019—)</small>}} }} '''Andrejs Svilāns''' (dzimis {{dat|1968|6|15}} [[Varakļānu pagasts|Varakļānu pagastā]]) ir latviešu [[biologs]], kas specializējies [[Dendroloģija|dendroloģijā]], kā arī [[politiķis]]. Strādājis arī par radio [[Žurnālists|žurnālistu]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5623354/birokrats-ar-zalajiem-ikskisiem|title=Birokrāts ar zaļajiem īkšķīšiem|last=Tooma|first=Anitra|website=tvnet.lv|access-date=2022-12-15|date=2009-05-12|language=lv}}</ref> Pazīstams kā ilggadējs [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālā botāniskā dārza]] vadītājs un [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s ģenerāldirektors. Šobrīd [[14. Saeima]]s deputāts. Bijis [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domes deputāts vairākos tās sasaukumos. Pārstāv [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]]. == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1968|6|15|5=bez}} [[Varakļānu pagasts|Varakļānu pagasta]] [[Lielie Strodi (Varakļānu pagasts)|Lielajos Strodos]]<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|date=2020. gada jūnijs|title=Andrejs Svilāns|url=https://www.varaklani.lv/images/2020/Varaklani_06_2020.pdf|journal=Varakļōnīts|volume=6 (306)}}</ref> Jāzepa Svilāna un Rozālijas Svilānes, dzimušas Strodes, ģimenē. Mācījies [[Varakļānu vidusskola|Varakļānu vidusskolā]]. 1986. gadā pēc vidusskolas pabeigšanas iestājies [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultātē]]. Mācību laikā iesaukts dienestā [[Padomju armija|Padomju armijā]] un nosūtīts uz fronti [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānā]] (1987—1989).<ref name=":0" /> Pēc atgriešanās no dienesta pabeidzis studijas universitātē 1993. gadā, iegūstot biologa [[Augu fizioloģija|augu fiziologa]] specialitāti. Studējis doktorantūrā [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]] dabaszinātņu jomā. Papildinājis zināšanas [[Berlīnes Humboltu universitāte|Humbolta Universitātē]] [[Berlīne|Berlīnē]] un [[Bonnas Universitāte|Bonnas Universitātē]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/darbinieks/andrejs-svilans|title=Andrejs Svilāns {{!}} Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2022-12-15|language=lv}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/andrejs-svilans|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-12-15}}</ref> Jau studiju laikā (kopš 1991. gada) sācis strādāt [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālajā botāniskajā dārzā]] (NBD): vispirms strādājis [[Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļa|Dendrofloras nodaļā]], vēlāk arī kā NBD kolekciju un ekspozīciju kurators. 2006. gadā kļuva par NBD direktoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nbd.gov.lv/mes/vesture/|title=Vēsture|website=Nacionālais botāniskais dārzs|access-date=2022-12-15|language=lv-LV}}</ref> 2019. gadā tika izvēlēts par [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s (DAP) ģenerāldirektoru, taču paralēli turpināja darbu NBD kā kolekciju kurators, Dendrofloras nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Amatu DAP zaudēja, kad kļuva par 14. Saeimas deputātu. Paralēli darbam botānikas nozarē darbojies kā žurnālists "[[Radio Brīvā Eiropa]]".<ref name=":3" /> == Politiskā darbība == Sekmīgi kandidējis un ticis ievēlēts [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domē [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Sociāldemokrātiskā partija|LSDP]] apvienotā saraksta, kā arī [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada]] un [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.vis|title=PV2009.Pašvaldību rezultati ar plusiem|website=www.cvk.lv|access-date=2022-12-15|archive-date=2019-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20190526020711/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.vis}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPartMemb-424.html|title=2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Rezultāti. Salaspils novads. Zaļo un Zemnieku savienība|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2022-12-15}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ye6OC3ptowQgHsDGpvxrPw==&locationId=51iODQH4IYk6ohqkGB2qQQ==|title=Salaspils novads. Zaļo un Zemnieku savienība|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2022-12-15}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada vēlēšanās]] arī tika ievēlēts novada domē no [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/salaspils-novads/ieveletie-deputati|title=Ievēlētie deputāti. Salaspils novads|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2022-12-15}}</ref> 2022. gada rudenī A. Svilāns kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no "[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]". Lai arī sākotnēji netika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]], 15. decembrī viņš kļuva par deputātu, [[Māris Sprindžuks|Mārim Sprindžukam]] uz ministra pilnvaru laiku noliekot mandātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/apstiprina-jaunos-deputatus-to-skaita-novadnieku-edmundu-jurevics/|title=Apstiprina jaunos Saeimas deputātus, to skaitā novadnieku Edmundu Jurēvicu|website=NTZ|access-date=2022-12-15|date=2022-12-15|language=lv}}</ref> 20. septembrī, M. Sprindžukam atgriežoties Saeimā, amatu zaudēja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/32571-saeima-atjauno-mandatus-astoniem-deputatiem|title=Saeima atjauno mandātus astoņiem deputātiem|website=saeima.lv|access-date=2023-09-20|language=lv}}</ref> un atgriezās Salaspils novada domes sastāvā. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības "Apvienotais saraksts", taču netika ievēlēts. 2025. gadā atjaunots mandāts Saeimā pēc tam, kad Māris Sprindžuks tika ievēlēts [[Rīgas dome|Rīgas domē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/34847-saeima-apstiprina-deputata-mandatu-vilim-sruogim-un-andrejam-svilanam-pilnvaras-atjauno-ingai-berzinai|title=Saeima apstiprina deputāta mandātu Vilim Sruoģim un Andrejam Svilānam; pilnvaras atjauno Ingai Bērziņai|website=saeima.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Svilāns, Andrejs}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Zaļās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas biologi]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] slhdi518pa76tl18jobai0zz9ekn16x 0 536407 4297091 4182974 2025-06-20T11:51:51Z Vylks 50297 4297091 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1979|8|1}} | birth_place = | clubnumber = | countryofbirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Tomislavgrada}} | currentclub = {{flaga|Maroka}} [[Maghreb Fez|Fez]] (galvenais treneris) | height = 190 | image = Tomislav Stipić.jpg | caption = | name = | playername = Tomislavs Stipičs | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | managerclubs1 = {{flaga|Vācija}} [[FC Ingolstadt 04|Ingolstadt 04]] (jauniešu komanda) | manageryears1 = 2010–2013 | managerclubs2 = {{flaga|Vācija}} [[FC Ingolstadt 04|Ingolstadt 04 II]] | manageryears2 = 2013–2014 | managerclubs3 = {{flaga|Vācija}} [[FC Erzgebirge Aue|Erzgebirge Aue]] | manageryears3 = 2014–2015 | managerclubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Stuttgarter Kickers]] | manageryears4 = 2015–2016 | managerclubs5 = {{flaga|Ķīna}} [[Nantong Zhiyun F.C.|Nantong Zhiyun]] | manageryears5 = 2017 | managerclubs6 = {{flaga|Vācija}} [[Eintracht Frankfurt]] (jauniešu komanda) | manageryears6 = 2018–2019 | managerclubs7 = {{flaga|Šveice}} [[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]] | manageryears7 = 2019 | managerclubs8 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Slaven Belupo|Slaven Belupo]] | manageryears8 = 2019–2021 | managerclubs9 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | manageryears9 = 2021–2023 | managerclubs10 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | manageryears10 = 2023 | managerclubs11 = {{flaga|Bulgārija}} [[Sofijas CSKA|CSKA Sofia]] | manageryears11 = 2024 | managerclubs12 = {{flaga|Maroka}} [[Maghreb Fez|Fez]] | manageryears12 = 2025— }} '''Tomislavs Stipičs''' ({{Val|hr|Tomislav Stipić}}, dzimis {{Dat|1979|8|1}}) ir [[Horvātija]]s [[Futbols|futbola]] treneris. No 2021. līdz 2023. gadam strādāja Latvijā, bijis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu [[FK Auda|Auda]] un ''[[Riga FC]]'' galvenais treneris. Savas trenera karjeras sākumā vadījis [[FC Ingolstadt 04|''Ingolstadt 04'']] jauniešu komandu. Vēlāk bijis arī [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|Vācijas 2. Bundeslīgas]] komandas [[FC Erzgebirge Aue|''Erzgebirge Aue'']] galvenais treneris. 2019. gadā kļuvis par [[Šveices Superlīga]]s komandas [[Grasshopper Club Zürich|''Grasshoppers'']] galveno treneri, bet ticis atbrīvots no amata jau pēc 34 dienām amatā. No 2019. līdz 2021. gadam vadījis Horvātijas komandu [[NK Slaven Belupo|''Slaven Belupo'']]. 2021. gadā kļuvis par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandas [[FK Auda]] treneri. Savā pirmajā sezonā palīdzējis komandai pirmo reizi saņemt [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausu]]. 2023. gadā kļuva par ''[[Riga FC]]'' galveno treneri. Arī ar ''Riga FC'' izcīnīja Latvijas kausu, bet Virslīgā uzvarēt neizdevās un sezonas beigās sadarbība tika pārtraukta. Karjeras turpinājumā neilgu laiku vadīja [[Bulgārija]]s klubu [[Sofijas CSKA]]. 2025. gadā kļuva par [[Maroka]]s kluba ''[[Maghreb Fez|Fez]]'' galveno treneri. == Sasniegumi == '''FK Auda''' * [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kauss]]: [[2022. gada Latvijas Kauss futbolā|2022]] '''Riga FC''' * [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kauss]]: [[2023. gada Latvijas Kauss futbolā|2023]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas futbola treneri]] {{DEFAULTSORT:Stipičs, Tomislavs}} tb8hzuob5o9woqlo85zb74rkumw1z9c 0 541463 4296746 4282363 2025-06-19T15:21:28Z Lasks 38532 /* Novadi */ 4296746 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pašvaldību vadītāju''' uzskaitījums iekļauj 36 novadu un 7 valstspilsētu pašvaldības vadītājus. == Uzskaitījums == === Valstspilsētas === {{colbegin|3}} {{legend|#002e5d| [[Sarauj, Latgale!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow| [[Liepājas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #009E9D| [[Latvijai un Ventspilij]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049| [[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #002e5d| | 1. | [[Daugavpils]] | [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.png|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (15818314549).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Elksniņš]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Sarauj, Latgale!]] | Ievēlēts no partijas [[Saskaņa]]. |- | style="background: #258B4C| | 2. | [[Jelgava]] | [[Attēls:Jelgava COA great.svg|center|48px]] | [[Attēls:Daigas Mieriņas vizīte Jelgavā (Andris Rāviņš).jpg|80px]] | '''[[Andris Rāviņš]]'''<br /><small>(1955)</small> | {{dat|2001|03|26|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #258B4C| | 3. | [[Jūrmala]] | [[Attēls:Escut Jurmala.png|center|25px]] | [[Attēls:Rita Sproģe 2024.jpg|80px]] | '''[[Rita Sproģe]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2022|12|20|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: yellow| | 4. | [[Liepāja]] | [[Attēls:Escut Liepaja.png|center|25px]] | [[Attēls:R1A5603 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Ansiņš]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Liepājas partija]] | |- | style="background: #EEEEEE| | 5. | [[Rēzekne]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] | [[Attēls:Coat of Arms of Latvia.svg|80px]] | ''Amats īslaicīgi likvidēts'' | | | ''No 2024. gada 2. jūlija domes darbu vada pagaidu administrācija — [[Guna Puce]], [[Iveta Mietule]], [[Jānis Belkovskis]].'' |- | style="background: #64C049| | 6. | '''[[Rīga]]''' | [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|center|48px]] | [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg|80px]] | '''[[Vilnis Ķirsis]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2023|08|17|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | ''No 2023. gada 5. jūlija līdz 17. augustam — pienākumu izpildītājs.'' |- | style="background: #009E9D| | 7. | [[Ventspils]] | [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:J Vitolins.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]'''<br /><small>(1954)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijai un Ventspilij]] | |} === Novadi === {{colbegin|3}} {{legend| blue| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #019734| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049| [[Jaunā Vienotība]]/[[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF8000| [[Daugavpils novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00008B| [[Latgales partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDD00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #8C0C03| [[Kuldīgas novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #7FFFD4| [[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #002e5d| [[Apvienība iedzīvotāji]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #Fff200| [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F0E68C| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #033a7c| [[Valmierai un Vidzemei]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: blue| | 1. | [[Ādažu novads]] | [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|center|25px]] | [[Attēls:Karīna Miķelsone.jpg|80px]] | '''[[Karīna Miķelsone]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2022|11|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #77343d| | 2. | [[Aizkraukles novads]] | [[Attēls:Aizkraukles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Leons Līdums.jpg|80px]] | '''[[Leons Līdums]]'''<br /><small>(1957)</small> | {{dat|2010|12|29|N}} | [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #64C049| | 3. | [[Alūksnes novads]] | [[Attēls:LVA Alūksnes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dzintars Adlers 2023.jpg|80px]] | '''[[Dzintars Adlers]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #FF8000| | 4. | [[Augšdaugavas novads]] | [[Attēls:Augšdaugavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Arvīds Kucins.jpg|80px]] | '''[[Arvīds Kucins]]'''<br /><small>(1958)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Daugavpils novada partija]] | |- | style="background: #00008B| | 5. | [[Balvu novads]] | [[Attēls:Balvu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sergejs Maksimovs.jpg|80px]] | '''[[Sergejs Maksimovs]]'''<br /><small>(1973)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latgales partija]] | |- | style="background: #EFC800| | 6. | [[Bauskas novads]] | [[Attēls:Bauskas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daigas Mieriņas reģionālā vizīte Bauskā (cropped).jpg|80px]] | '''[[Aivars Okmanis]]'''<br /><small>(1959)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #64C049| | 7. | [[Cēsu novads]] | [[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Rozenenbergs Janis.jpg|80px]] | '''[[Jānis Rozenbergs]]'''<br /><small>(1977)</small> | {{dat|2013|06|14|N}} | [[Vienotība]] | |- | style="background: #258B4C| | 8. | [[Dienvidkurzemes novads]] | [[Attēls:Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Aivars Priedols.jpg|80px]] | '''[[Aivars Priedols]]'''<br /><small>(1977)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #258B4C| | 9. | [[Dobeles novads]] | [[Attēls:LVA Dobeles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Domes priekšsēdētājs (cropped).jpg|80px]] | '''[[Ivars Gorskis]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2021|10|04|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: blue| | 10. | [[Gulbenes novads]] | [[Attēls:LVA Gulbenes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Andis Caunītis.jpg|80px]] | '''[[Andis Caunītis]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #00FF80| | 11. | [[Jēkabpils novads]] | [[Attēls:Jēkabpils novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Ragainis 2023.jpg|80px]] | '''[[Raivis Ragainis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 12. | [[Jelgavas novads]] | [[Attēls:Jelgavas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | ''[[Dina Tauriņa]]''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2025|02|03|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | ''Pienākumu izpildītāja'' |- | style="background: #258B4C| | 13. | [[Krāslavas novads]] | [[Attēls:Krāslavas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Latgales kongresa dienai veltītais svinīgais pasākums un izstādes “Pāri slieksnim” atklāšana (47633989552).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Upenieks]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2009|07|01|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #8C0C03| | 14. | [[Kuldīgas novads]] | [[Attēls:Kuldīgas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Inese Astasevska 2023 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Inese Astaševska]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2022|11|10|N}} | [[Kuldīgas novadam]] | |- | style="background: #64C049| | 15. | [[Ķekavas novads]] | [[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Viktorija Baire 2022 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Viktorija Baire]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2024|07|10|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: blue| | 16. | [[Limbažu novads]] | [[Attēls:Limbažu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Limbažus - 53642322143 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Dagnis Straubergs]]'''<br /><small>(1969)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #FFDD00| | 17. | [[Līvānu novads]] | [[Attēls:LVA Līvānu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Efektīvas pārvaldības un partnerības forums "Rītausmas stratēģija Latvijai" (3992516063).jpg|80px]] | '''[[Andris Vaivods]]'''<br /><small>(1960)</small> | {{dat|2002|09|06|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #258B4C| | 18. | [[Ludzas novads]] | [[Attēls:LVA Ludzas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Edgars Mekšs 2015.jpg|80px]] | '''[[Edgars Mekšs]]'''<br /><small>(1975)</small> | {{dat|2017|06|15|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #7FFFD4| | 19. | [[Madonas novads]] | [[Attēls:Madonas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Agris Lungevičs.jpg|80px]] | '''[[Agris Lungevičs]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2017|06|16|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] | |- | style="background: blue| | 20. | [[Mārupes novads]] | [[Attēls:Mārupes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andrejs Ence.jpg|80px]] | '''[[Andrejs Ence]]'''<br /><small>(1957)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #EFC800| | 21. | [[Ogres novads]] | [[Attēls:Ogres novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Egils Helmanis 2015.jpg|80px]] | '''[[Egils Helmanis]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2017|06|16|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]/[[Latvijas Zaļā partija]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #C00C13| | 22. | [[Olaines novads]] | [[Attēls:Olaines novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Bergs.jpg|80px]] | '''[[Andris Bergs]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2013|06|21|N}} | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | |- | style="background: #002e5d| | 23. | [[Preiļu novads]] | [[Attēls:Preiļu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ārijs Vucāns.jpg|80px]] | '''[[Ārijs Vucāns]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Apvienība iedzīvotāji]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #Fff200| | 24. | [[Rēzeknes novads]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg|center|25px]] | [[Attēls:Monvīds Švarcs.jpg|80px]] | '''[[Monvīds Švarcs]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2009|07|01|N}} | [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]] | |- | style="background: #FFDD00| | 25. | [[Ropažu novads]] | [[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Vita Paulāne.png|80px]] | '''[[Vita Paulāne]]'''<br /><small>(1969)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #64C049| | 26. | [[Salaspils novads]] | [[Attēls:Salaspils novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Anspaks.jpg|80px]] | '''[[Raivis Anspaks]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2022|11|03|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00FF80| | 27. | [[Saldus novads]] | [[Attēls:Saldus novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Baltu vienības dienas svinības Saldū (cropped).jpg|80px]] | '''[[Māris Zusts]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2018|06|08|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 28. | [[Saulkrastu novads]] | [[Attēls:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Līcis.jpg|80px]] | '''[[Normunds Līcis]]'''<br /><small>(1972)</small> | {{dat|2018|12|27|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #EFC800| | 29. | [[Siguldas novads]] | [[Attēls:Siguldas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Forums "Iedzīvotāju padomes- kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei".jpg|80px]] | '''[[Linards Kumskis]]'''<br /><small>(1987)</small> | {{dat|2024|2|15|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]/[[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #64C049| | 30. | [[Smiltenes novads]] | [[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:22.jūnija Saeimas sēde (35077232460) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Astrīda Harju]]'''<br /><small>(1960)</small> | {{dat|2024|09|19|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | ''No 2024. gada 22. augusta līdz 19. septembrim — pienākumu izpildītāja.'' |- | style="background: #00FF80| | 31. | [[Talsu novads]] | [[Attēls:Talsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andis Āboliņš 2024.jpg|80px]] | '''[[Andis Āboliņš]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2024|02|11|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 32. | [[Tukuma novads]] | [[Attēls:LVA Tukuma novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Gundars Važa.jpg|80px]] | '''[[Gundars Važa]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 33. | [[Valkas novads]] | [[Attēls:Valkas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Vents Armands Krauklis.jpg|80px]] | '''[[Vents Armands Krauklis]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|06|19|N}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #033a7c| | 34. | [[Valmieras novads]] | [[Attēls:Valmieras novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Valmieru (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Baiks]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Valmierai un Vidzemei]] |- | style="background: #FFDD00| | 35. | [[Varakļānu novads]] | [[Attēls:Varakļānu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Māris Justs.jpg|80px]] | '''[[Māris Justs]]'''<br /><small>(1969)</small> | {{dat|2009|07|01|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #258B4C| | 36. | [[Ventspils novads]] | [[Attēls:Ventspils novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Aivars Mucenieks 2024.png|80px]] | '''[[Aivars Mucenieks]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2009|07|01|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} [[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] dy6b3kw8z0codz9p3lzdlaaq5ok7x9b 0 546446 4296936 4160291 2025-06-19T20:32:29Z Dark Eagle 3595 /* Atsauces */ 4296936 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste | numurs = 971 | nosaukums = Lielvārde-Rozītes | karte = | leģenda = | garums = 10,5 | ārpus_pilsētas = 10,1 | ceļš_pilsētā = 0,4 | segums = asfalts, frēzētais asfalts | sakrīt = | reģions = [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Lielvārde]]}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|985}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|996}}}} |} |} '''V971''' autoceļš '''Lielvārde-Rozītes''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[autoceļš A6 (Latvija)|autoceļu A6]] [[Lielvārde|Lielvārdē]] ar [[autoceļš V996|autoceļu V996]] ([[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]]).<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|10,5 km}} garš, klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] un frēzētā asfalta segumu un atrodas [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Lielvārde|Lielvārdes pilsētā]], kā arī [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes]] un [[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes pagastā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list5=uncollapsed}} {{DEFAULTSORT:V0971}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Ogres novadā]] 4ryihb3c5czp6lk6zlaemfa2x7sp2or 0 550642 4296822 4202122 2025-06-19T17:08:47Z Svens Hudjajevs 100139 4296822 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Benito Pablo Huaress Garsija | vārds_orģ = ''Benito Pablo Juárez García'' | attēls = Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Meksikas prezidents | term_sākums = {{dat|1858|1|15|N}} | term_beigas = {{dat|1872|7|18|N}} | priekštecis = [[Ignacio Comonfort|Ignasio Komonforts]] | pēctecis = [[Sebastián Lerdo de Tejada|Sebastjans Lerdo de Tehada]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = Oahakas gubernators | term_sākums2 = {{dat|1847|10|2|N}} | term_beigas2 = {{dat|1852|8|12|N}} | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = <!---Oahakas gubernators---> | term_sākums3 = {{dat|1856|1|10|N}} | term_beigas3 = {{dat|1857|11|3|N}} | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1806|3|21}} | dzim_vieta = {{flagicon image|Flag of Spain (1785–1873, 1875–1931).svg}} [[Sanpablo Gvelatao]], [[Oahaka]], [[Jaunspānija]] {{nobr|(tagad {{MEX}})}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1872|7|18|1806|3|21}} | mir_vieta = {{vieta|Meksika|Mehiko}} | apglabāts = | tautība = [[sapoteki|sapoteks]] | partija = [[Liberālā partija (Meksika)|Liberālā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = advokāts, tiesnesis, politiķis | alma_mater = [[Oahakas Zinātnes un mākslas institūts]] | reliģija = [[katoļticība]] | paraksts = Firma de Benito Juárez.png | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Benito Pablo Huaress Garsija''' ({{val|es|Benito Pablo Juárez García}}; dzimis {{dat|1806|3|21}}, miris {{dat|1872|7|18}}) bija [[Meksika]]s valstsvīrs, tiesnesis un advokāts, kā arī Meksikas nacionālais varonis. No 1858. gada janvāra līdz nāvei 1872. gada jūlijā bija [[Meksikas prezidents]]. Viņš bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents Meksikā; Huaress ir [[sapoteki|sapoteku]] tautas pārstāvis. No 1861. līdz 1867. gadam [[Francijas intervence Meksikā|Francijas intervences]] laikā Benito Huaress vadīja meksikāņus cīņā pret [[Francijas Otrā impērija|Francijas Otro impēriju]] un [[Meksikas Otrā impērija|Meksikas Otro impēriju]]. Benito Huaress dzimis trūcīgā [[sapoteki|sapoteku]] indiāņu ģimenē 1806. gada 21. martā [[Sanpablo Gveletao]], [[Oahaka|Oahakā]]. Beidzis garīgo semināru Oahakā, no 1827. gada studēja [[tiesību zinātne|tiesību zinātni]] Oahakas Mākslas un zinātnes institūtā un 1833. gadā ieguva bakalaura grādu. Huaress strauji kāpa pa karjeras kāpnēm; 1842. gadā kļuva par advokātu štata Augstākajā tiesā, 1846. gadā kļuva par deputātu kongresā, bet 1847. gadā ieguva Oahakas štata gubernatora amatu. Gubernatora amatā realizēja vairākas [[liberālisms|liberālas]] reformas. Par iestāšanos pret [[Antonio López de Santa Anna|Antonio Lopesa de Santaanas]] režīmu tika apcietināts, 1853. gadā izraidīts no valsts un nonāca [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]. 1854. gadā, sākoties revolūcijai, atgriezās Meksikā un pievienojās liberāļiem. Pēc diktatora gāšanas [[Juan Álvarez|Huana Alvaresa]] valdībā Benito Huaress kļuva par tieslietu ministru. Viņš izstrādāja virkni liberālu likumu, kas tika nostiprināti jaunajā 1855. gada konstitūcijā. 1857. gada beigās sākās [[Reformu karš]], jo konservatīvie bija pret jaunajām reformām. Meksikas prezidents [[Ignasio Komonforts]] pameta valsti, un Benito Huaress 1858. gada janvārī kļuva par Meksikas prezidentu. Valsts galvaspilsēta [[Mehiko]] atradās dumpinieku rokās, tāpēc Huaress pārcēla valdību uz [[Verakrusa (Verakrusa)|Verakrusu]]. 1859. gadā ASV atzina Huaresu par Meksikas prezidentu. Tajā pašā gadā viņš pieņēma likumus par baznīcas atdalīšanu no valsts, baznīcas īpašuma nacionalizāciju un būtisku baznīcas privilēģiju ierobežošanu. Pilsoņu karš turpinājās līdz 1861. gadam, kad liberāļi ieņēma galvaspilsētu un Huaress atkārtoti tika ievēlēts par prezidentu. Valsts kase bija tukša, un Huaress nolēma uz diviem gadiem atlikt maksājumus par ārvalstu parādiem. Anglija, Spānija un Francija nekavējoties noslēdza militāro savienību, 1861. gada decembrī uzsāka [[Francijas intervence Meksikā|Francijas intervenci Meksikā]], ieņēmot Verakrusu. Atbildot uz Meksikas valdības miera iniciatīvām, spāņi un angļi aprīlī izveda karaspēku no valsts, taču franči turpināja intervenci un 1863. gadā ģenerālis [[François Achille Bazaine|Fransuā Ašils Bāzens]] iegāja galvaspilsētā. Pēc [[Napoleons III|Napoleona III]] pavēles franči valstī dibināja [[Meksikas Otrā impērija|Meksikas Otro impēriju]], tronī ieliekot Austrijas erchercogu [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliānu Hābsburgu]]. Huaress un viņa valdība patvērumu atrada valsts ziemeļos, bez līdzekļiem un armijas, lai pretotos okupantiem. Arī Maksimiliāna Hābsburga valdība nespēja nodrošināt maksātspēju, un 1867. gadā pēc ASV pieprasījuma Francija bija spiesta izvest savu karaspēku no Meksikas. 1867. gada jūlijā Huaress atgriezās galvaspilsētā. Maksimiliāns bēga, tika sagūstīts [[Keretaro]] un {{dat|1867|6|19||bez}} nošauts. 1867. gada augustā Huaress atkārtoti tika ievēlēts par prezidentu un 1871. gadā vēlreiz ievēlēts. Benito Huaress nomira {{dat|1872|7|18||bez}}. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{politiķis-aizmetnis}} {{Meksika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Huaress, Benito}} [[Kategorija:1806. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1872. gadā mirušie]] [[Kategorija:Meksikas prezidenti]] [[Kategorija:Meksikas cilvēki]] fogzzsrq82csv936fjti8m9fi7izayj 0 552528 4296749 4293799 2025-06-19T15:48:53Z Pirags 3757 /* Irānas iesaiste karā */ 4296749 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Hamās}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Izraēlas—''Hamās'' karš | width = | partof = [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|Izraēlas—Palestīnas konflikta]] | image = October 2023 Gaza−Israel conflict.svg | image_size = 300px | alt = | caption = | date = {{dat|2023|10|07|N}} — {{dat|2025|1|19|N}} (pamiers)<br />{{dat|2025|3|18|N}} — | place = [[Izraēla]], [[Palestīnas Valsts]], [[Libāna]], [[Irāna]], [[Irāka]], [[Sīrija]], [[Jemena]] | coordinates = <!--Use the {{coord}} template --> | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = | status = | combatants_header = Karotāji | combatant1 = * [[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] ''[[Hamās]]'' * [[Palestīniešu kaujinieku grupējums "Islāma džihāds"]]<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.alahednews.com.lb/fastnewsdetails.php?fstid=217239|title=الجبهة الشعبية: قرار الإدارة الأمريكية بتوفير الدعم للكيان هدفه تطويق النتائج الاستراتيجية لمعركة طوفان الأقصى|website=alahednews.com.lb|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009000624/https://www.alahednews.com.lb/fastnewsdetails.php?fstid=217239}}</ref> * [[Attēls:InfoboxHez.PNG|22px]] ''[[Hezbollah]]''<ref name="auto3">{{ziņu atsauce |title=Israel Army Fires Artillery at Lebanon as Hezbollah Claims Attack |url=https://english.aawsat.com/arab-world/4591836-israel-army-fires-artillery-lebanon-hezbollah-claims-attack |access-date=8 October 2023 |work=[[Asharq Al-Awsat]] |language=en |archive-date=8 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231008055038/https://english.aawsat.com/arab-world/4591836-israel-army-fires-artillery-lebanon-hezbollah-claims-attack}}</ref> * [[Attēls:Houthis emblem.svg|22px]] [[Hutieši]] * [[Palestīnas Tautas atbrīvošanās fronte]] * [[Attēls:Democratic Front for the Liberation of Palestine - Flag.svg|22px]] [[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]] * [[Lauvas midzenis]]<ref name="roya">{{ziņu atsauce |title=Qassam Brigades announces control of 'Erez Crossing' |url=https://en.royanews.tv/news/44975/2023-10-07 |work=Roya News |date=7 October 2023 |access-date=7 October 2023 |archive-date=7 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231007102147/https://en.royanews.tv/news/44975/2023-10-07}}</ref> * {{karogs|Irāna}}<ref name="irana-raidijusi-uz-izraelu-lidrobotus-un-raketes">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.04.2024-irana-raidijusi-uz-izraelu-lidrobotus-un-raketes.a550308/ Irāna raidījusi uz Izraēlu lidrobotus un raķetes] lsm.lv 2024. gada 14. aprīlī</ref> '''Atbalsta''': * [[Attēls:Fatah_Flag_Vector_Graphic.svg|22px]] ''[[Fatah]]'' * [[Islāma pretošanās Irākā]] '''Bruņojuma atbalsts ''' * {{SYR}} * {{karogs|Ziemeļkoreja}}<ref name="Ziemeļkoreja">{{ziņu atsauce |url=https://www.38north.org/2023/10/north-koreas-covert-alliance-with-iran-aligned-militias-in-the-middle-east/|title=North Korea’s Covert Alliance With Iran Aligned Militias in the Middle East|first=Sammuel|last=Ramani|website=38North|access-date=23 October 2023}}</ref> * {{karogs|Krievija}} | combatant2 = {{karogs|Izraēla}}<br /> '''Bruņojuma atbalsts''': * {{karogs|ASV}}<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-67049196|title=US moves warships closer to Israel after Hamas attack|date=8 October 2023|publisher=[[BBC News]]|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009023420/https://www.bbc.com/news/world-us-canada-67049196|dead-url=no}}</ref> * {{karogs|Vācija}} * {{karogs|Apvienotā Karaliste}} * {{karogs|Dienvidkoreja}} | combatant3 = | commander1 = <small>* [[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Ismails Hanija]] †</small> * <small>[[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Jahja Sinvars]]†</small> * <small>[[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Mohameds Deifs]] †</small> * [[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Abu Obaida]] * [[Ziads al Nahala]] * <small>[[Attēls:InfoboxHez.PNG|22px]] [[Hasans Nasralla]] † (''[[Hezbollah]]'')</small> * <small>{{flaga|Irāna}} [[Abāss Nīlforūšāns]] †</small> | commander2 = * {{flaga|Izraēla}} [[Benjamins Netanjahu]] * {{flaga|Izraēla}} [[Ichaks Hercogs]] * {{flaga|Izraēla}} [[Joavs Galants]] * {{flaga|Izraēla}} [[Herzi Halevi]] * {{flaga|Izraēla}} [[Kobi Šabtajs]] * {{flaga|Izraēla}} [[Ronens Bārs]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = * Vairāk nekā 39000 bojāgājušo<ref name="30jul1">{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/articles/c1e5y8ny1l4o|title=Israeli strike on Gaza school killed 30 - health ministry|first=Mallory|last=Moench|website=BBC|access-date=30 July 2024}}</ref><ref name="30jul2">{{ziņu atsauce |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/gaza-death-toll-how-many-palestinians-has-israels-campaign-killed-2024-07-25/|title=Explainer: Gaza death toll: how many Palestinians has Israel's campaign killed?|website=Reuters|access-date=30 July 2024|archive-date=28 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240728003445/https://www.reuters.com/world/middle-east/gaza-death-toll-how-many-palestinians-has-israels-campaign-killed-2024-07-25/}}</ref><ref name="cas1">{{ziņu atsauce |title=At least 493 Palestinians killed in Israeli strikes on Gaza since Saturday -ministry |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/least-493-palestinians-killed-israeli-strikes-gaza-since-saturday-ministry-2023-10-09/ |access-date=9 October 2023 |publisher=Reuters |date=9 October 2023}}</ref><ref name="auto4">{{ziņu atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/palestinians-report-11-killed-across-west-bank-in-clashes-with-israeli-forces/|title=Palestinians report 11 killed across West Bank in clashes with Israeli forces|first=Emanuel|last=Fabian|website=The Times of Israel|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009001123/https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/palestinians-report-11-killed-across-west-bank-in-clashes-with-israeli-forces/}}</ref> * 9000 ievainoto<ref name="cas1" /><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.aa.com.tr/en/middle-east/death-toll-from-at-6-from-israeli-soldiers-opening-fire-in-west-bank/3011089|title=Death toll from at 6 from Israeli soldiers opening fire in West Bank|website=aa.com.tr|access-date=8 October 2023|archive-date=7 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231007231759/https://www.aa.com.tr/en/middle-east/death-toll-from-at-6-from-israeli-soldiers-opening-fire-in-west-bank/3011089}}</ref> * 263 000 pārvietoto<ref>{{ziņu atsauce |title=More Than 123,000 People Displaced In The Gaza Strip: UN |url=https://www.barrons.com/news/more-than-123-000-people-displaced-in-the-gaza-strip-un-741aa479 |access-date=9 October 2023 |work=Barron's |date=9 October 2023}}</ref> | casualties2 = * Vairākā nekā 1300 bojāgājušo<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/authorities-name-44-soldiers-30-police-officers-killed-in-hamas-attack/|title=Authorities name 57 soldiers, 34 police officers killed in Hamas attack|first=Emanuel|last=Fabian|website=The Times of Israel|access-date=8 October 2023|archive-date=8 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231008151607/https://www.timesofisrael.com/authorities-name-44-soldiers-30-police-officers-killed-in-hamas-attack/}}</ref> * 3400 ievainoto<ref name="659Israelis">{{ziņu atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/hamas-says-413-palestinians-killed-in-gaza-strip-so-far/#:~:text=The%20Hamas-run%20health%20ministry,result%20of%20Israel%27s%20retaliatory%20strikes.|title=Hamas says 413 Palestinians killed in Gaza Strip so far|website=[[The Siasat Daily]]|date=8 October 2023|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009000355/https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/hamas-says-413-palestinians-killed-in-gaza-strip-so-far/#:~:text=The%20Hamas-run%20health%20ministry,result%20of%20Israel%27s%20retaliatory%20strikes.}}</ref> * Vairāk nekā 200 nolaupīto<ref name="nepal">{{ziņu atsauce |url=https://www.indiatodayne.in/international/story/at-least-7-nepali-injured-17-held-captive-by-hamas-in-israel-690676-2023-10-07|title=At least 7 Nepali injured, 17 held captive by Hamas in Israel |work=India Today |date=7 October 2023 |access-date=7 October 2023 |archive-date=7 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231007122157/https://www.indiatodayne.in/international/story/at-least-7-nepali-injured-17-held-captive-by-hamas-in-israel-690676-2023-10-07}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/two-mexican-citizens-believed-to-be-held-captive-in-gaza/|title=Two Mexican citizens believed to be held captive in Gaza|website=The Times of Israel|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009001618/https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/two-mexican-citizens-believed-to-be-held-captive-in-gaza/}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Israel Says Over 600 Dead, More Than 100 'Prisoners' In War With Hamas |url=https://www.barrons.com/amp/news/israel-says-over-600-dead-more-than-100-prisoners-in-war-with-hamas-edb69cef |access-date=8 October 2023 |work=Barron's |archive-date=9 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231009000403/https://www.barrons.com/amp/news/israel-says-over-600-dead-more-than-100-prisoners-in-war-with-hamas-edb69cef}}</ref> | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Izraēlas—''Hamās'' karš''' jeb '''2023.—2025. gada Gazas karš''' ir daļa no [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|Izraēlas—Palestīnas konflikta]], kas sākās 2023. gada 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu no [[Gazas josla]]s. Pēc 2024. gada 1. aprīļa karā iesaistījās arī [[Irāna]], ''[[Hezbollah]]'' un [[hutieši]]. 2024. gada oktobrī Izraēlas aizsardzības ministrs paziņoja, ka karš norit septiņās frontēs — Gazā, Libānā, Rietumkrastā, Sīrijā, Irākā, Jemenā un Irānā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.10.2024-medijs-irana-gatavojas-karam-ar-izraelu.a573923/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Medijs: Irāna gatavojas karam ar Izraēlu] lsm.lv 2024. gada 25. oktobrī</ref> 2024. gada 27. novembrī ar [[ASV]] un [[Katara]]s starpniecību izdevās panākt vienošanos par pamieru starp Izraēlu un ''Hezbollah'', bet 2025. gada janvārī starp Izraēlu un ''Hamās'', kas stājās spēkā 2025. gada 19. janvārī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2025-pamiers-gazas-josla-ir-stajies-speka-pirmas-izraeliesu-kilnieces-atbrivos-pecpusdiena.a584236/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pamiers Gazas joslā ir stājies spēkā; pirmās izraēliešu ķīlnieces atbrīvos pēcpusdienā] lsm.lv 2025. gada 19. janvārī</ref> Pamiera laikā Izraēla atbrīvoja gandrīz 2000 palestīniešu ieslodzīto, bet ''Hamās'' no gūsta atbrīvoja 33 izraēliešus. 2. martā beidzās pamiera pirmā fāze, taču abām pusēm neizdevās vienoties par pamiera otro fāzi, kuras laikā ''Hamās'' vajadzēja atbrīvot visus nolaupītos izraēliešus, bet Izraēlai bija pilnībā jāizved karaspēks no Gazas. 18. martā Izraēla atsāka kara lidmašīnu uzlidojumus Gazas joslā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2025-izraela-atsak-gaisa-triecienus-pa-objektiem-gazas-josla.a591923/ Izraēla atsāk gaisa triecienus pa objektiem Gazas joslā] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> == Priekšvēsture == 2023. gadā notika vairākas sadursmes starp izraēliešiem un palestīniešiem, tostarp [[Iebrukums Dženinā (2023. gada jūlijs)|sadursmēm Dženinā]] un pie [[Aksas mošeja]]s. 2023. gada rudenī notika [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Ukrainas pretuzbrukums Krievijas spēkiem]] Ukrainā. == Norise == === 2023. gadā === Karadarbība sākās 2023. gada 7. oktobrī ap plkst. 6.30 pēc vietējā laika ar masveida raķešu uzbrukumu no [[Gazas josla]]s un bruņoto grupējumu iebrukumu [[Izraēla]]s teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.10.2023-izraela-un-gaza-pieaug-upuru-skaits-nogalinati-vairaki-simti-cilveku.a526913/|title=Izraēlā un Gazā pieaug upuru skaits – nogalināti vairāki simti cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}</ref> Uzbrukuma laikā teroristi nogalināja ap 1200 cilvēku, galvenokārt Izraēlas civiliedzīvotājus, un saņēma gūstā vairāk nekā 250 cilvēku, aizvedot tos uz Gazas joslu. Viens no teroristu iebrukuma mērķiem bija mūzikas festivāls “Supernova”, kas atrodas netālu no Reimas ciema. Tur tika nogalināti vairāk nekā 360 cilvēki. Ir bijuši ziņojumi par izvarošanām un spīdzināšanām, ko veikuši uzbrukuši teroristi notikuma vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/noklata-asinim-stundam-guleja-starp-likiem-muzikas-festivala-izdzivotaja-par-hamas-uzbrukuma-sakumu/|title=Noklāta asinīm, stundām gulēja starp līķiem. Mūzikas festivāla izdzīvotāja par “Hamas” uzbrukuma sākumu|website=tv3.lv|access-date=2024-02-27|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> [[Izraēla]]s valdība izsludināja ārkārtas stāvokli, bet armija veica atbildes triecienus Gazas joslā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/izraelas-armija-izsludina-gatavibu-karam/|title=“Hamas” veic uzbrukumu Izraēlai; reaģējot uz to, Izraēlas armija dod atbildes triecienu|website=tv3.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}</ref> Tāpat Izraēlas karavīri vairākās vietās iesaistījās kaujās ar iebrucējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/pasaule/2023/10/08/baidens-asv-ir-kopa-ar-izraelu|title=Baidens: ASV ir kopā ar Izraēlu|website=vs.lv|access-date=2023-10-08|language=ru}}</ref> 23. novembrī stājās spēkā pamiers, kuru panāca ar [[Katara]]s starpniecību. Apmaiņā pret teroristu sagūstītajiem ķīlniekiem Izraēlas puse solīja no cietumiem atbrīvot ieslodzītos palestīniešus. Vienošanās paredzēja ļaut Gazas joslā no Ēģiptes iebraukt kravas automašīnām ar medicīnisko palīdzību un degvielu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2023-izraelas-valdiba-apstiprina-pamieru-ar-hamas-no-ceturtdienas-uz-laiku-partrauks-karadarbibu.a532507/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas valdība apstiprina pamieru ar «Hamās»; no ceturtdienas uz laiku pārtrauks karadarbību] lsm.lv 2023. gada 22. novembrī</ref> Septiņas dienas ilgušā pamiera laikā ''Hamās'' atbrīvoja 105 ķīlniekus, 81 no viņiem bija bērni un sievietes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2023-izraela-veic-intensivus-uzlidojumus-gazas-josla.a533894/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla veic intensīvus uzlidojumus Gazas joslā] lsm.lv 2023. gada 2. decembrī</ref> Izraēla no savas puses atbrīvoja 3 teroristus, kuri izcieta sodu Izraēlas cietumos, apmaiņā pret katru “Hamās” atbrīvoto ķīlnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56127022/kilnieku-atbrivosana-pret-pauzi-kara-izraela-un-hamas-vienojas-par-pamieru|title=Ķīlnieku atbrīvošana pret pauzi karā: Izraēla un 'Hamās' vienojas par pamieru|website=www.delfi.lv|access-date=2024-02-27|language=lv}}</ref> Pēc pamiera beigšanās Izraēlas armija sāka sauszemes operāciju uz ziemeļiem no [[Hānjūnisa]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-izraelas-armija-intensivi-bombarde-gazas-dienvidus.a534049/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas armija intensīvi bombardē Gazas dienvidus] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> === 2024. gadā === 2024. gada janvāra sākumā Izraēlas armija paziņoja, ka Gazas ziemeļos ir pilnībā iznīcinājusi ''Hamās'' militāro komandstruktūru, nogalinājusi aptuveni 8000 kaujinieku un ka turpmāk Izraēlas militārās operācijas norisināsies galvenokārt Gazas centrālajā daļā un dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.01.2024-izraela-pazino-par-jaunu-kara-fazi-iznicinata-hamas-infrastruktura-gazas-ziemelos.a537981/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla paziņo par jaunu kara fāzi — iznīcināta «Hamās» infrastruktūra Gazas ziemeļos] lsm.lv 2024. gada 7. janvārī</ref> Janvāra beigās Izraēlas armija sāka appludināt Gazas joslas tuneļu sistēmu, ko veidoja aptuveni 1300 tuneļi vairāk nekā 500 kilometru garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2024-gazas-josla-izraelas-armija-appludina-hamas-tunelus.a540998/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Gazas joslā Izraēlas armija appludina «Hamās» tuneļus] lsm.lv 2024. gada 31. janvārī</ref> 2024. gada janvārī izplatījās ziņas, ka vismaz 12 [[UNRWA]] (ANO Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos) darbinieki bijuši iesaistīti 7. oktobra ''Hamās'' veiktajā slaktiņā, ka divi Izraēlas ķīlnieki bija ieslodzīti UNRWA skolotāja mājās. Simtiem aģentūras darbinieku slavējuši šo slepkavošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56302738/sievietes-nolaupisana-daliba-slaktina-un-municija-izraela-atklaj-ka-unrwa-darbinieki-saistiti-ar-hamas|title=Sievietes nolaupīšana, dalība slaktiņā un munīcija: Izraēla atklāj, kā UNRWA darbinieki saistīti ar 'Hamās'|website=www.delfi.lv|access-date=2024-02-27|language=lv}}</ref> 6. maijā Izraēlas armija virs [[Rafaha]]s izkaisīja skrejlapas, kurās brīdināja civiliedzīvotājus par uzbrukumu operāciju pilsētas austrumu rajonos un aicināja evakuēties uz noteiktiem rajoniem pie [[Hānjūnisa]]s pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2024-izraela-aicina-evakueties-civiliedzivotajus-no-rafahas.a552972/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Izraēla aicina evakuēties civiliedzīvotājus no Rafahas] lsm.lv 2024. gada 6. maijā</ref> 28. maijā Izraēlas karaspēks iegāja Rafahā un pārņēma kontroli pār stratēģiski svarīgo Zoruba augstieni, no kuras paveras skats uz Palestīnas un Ēģiptes robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2024-izraelas-armija-par-spiti-starptautiskajam-spiedienam-iegajusi-rafahas-pilseta.a555812/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Izraēlas armija par spīti starptautiskajam spiedienam iegājusi Rafahas pilsētā] lsm.lv 2024. gada 29. maijā</ref> 31. jūlijā nogalināja ''Hamās'' politisko līderi Ismailu Haniju, kurš no Kataras bija ieradies Teherānā, lai piedalītos Irānas prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurācijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-teherana-gaisa-trieciena-nogalinats-hamas-politiskais-lideris-hanija.a563333/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Teherānā gaisa triecienā nogalināts «Hamās» politiskais līderis Hanija] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā Izraēlas Bruņotie spēki paziņoja, ka 13. jūlijā kara aviācijas triecienā Gazas joslā nogalināts ''Hamās'' militārais līderis Mohameds Deifs (īstajā vārdā Mohameds Diabs Ibrahims al Masri).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2024-izraela-nogalinajusi-ari-hamas-militaro-lideri-deifu.a563510/ Izraēla nogalinājusi arī «Hamās» militāro līderi Deifu] lsm.lv 2024. gada 1. augustā</ref> 5. oktobrī pienāca ziņa, ka izraēliešu gaisa triecienā Tripolei Libānas ziemeļos ir nogalināts ''Hamās'' militārā spārna līderis Saīds Atalla,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2024-izraelas-trieciena-libana-nogalinats-hamas-militara-sparna-komandieris.a571400/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas triecienā Libānā nogalināts «Hamās» militārā spārna komandieris] lsm.lv 2024. gada 5. oktobrī</ref> bet 17. oktobrī izplatījās ziņa, ka likvidēts ''Hamās'' politiskais līderis [[Jahja Sinvars]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.10.2024-izraela-gazas-josla-likvidets-hamas-vadonis-jahja-sinvars.a572961/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla: Gazas joslā likvidēts «Hamās» vadonis Jahja Sinvars] lsm.lv 2024. gada 17. oktobrī</ref> == Irānas, hutiešu un ''Hezbollah'' iesaiste karā == === Irānas iesaiste karā === [[Attēls:Attacks on U.S. bases in Iraq and Syria (2023–present).svg|thumb|220px|Irānas atbalstītie uzbrukumi ASV militārajām bāzēm Irākā un Sīrijā (sarkanā krāsā) un ASV prettriecieni (zilā krāsā).]] 2024. gada 1. aprīlī Izraēla dronu uzbrukumā sagrāva Irānas konsulāta ēku Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, nogalinot 12 cilvēkus, kuru vidū bija arī Irānas Revolucionārās gvardes ģenerālis Mohamads Reza Zahedi un vēl sešas Revolucionārās gvardes amatpersonas. Irānas faktiskais vadītājs ājatolla [[Alī Hāmeneī]] paziņoja, ka Irāna atriebs ģenerāļa Zahedi nāvi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2024-asv-bridina-par-nenoversamu-iranas-uzbrukumu-izraelai.a550024/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV brīdina par nenovēršamu Irānas uzbrukumu Izraēlai] lsm.lv 2024. gada 11. aprīlī</ref> 13. aprīlī no Irānas, Irākas un Jemenas raidīja pret Izraēlu 170 bezpilota lidaparātu, vairāk nekā 30 spārnotās raķetes un vairāk nekā 120 ballistisko raķešu. Lielākā daļa no lidaparātiem bija raidīti no Irānas, bet neliela daļa arī no Irākas un Jemenas. Izraēlas armija paziņoja, ka lielāko daļu Irānas raķešu likvidēja pretgaisa aizsardzības sistēma "''[[Arrow (zenītraķešu komplekss)|Arrow]]''" ārpus [[atmosfēra]]s.<ref name="irana-raidijusi-uz-izraelu-lidrobotus-un-raketes" /> 27. septembrī Izraēlas gaisa uzlidojumā ''Hezbollah'' štāba mītnei Beirūtā nogalināja Irānas Revolucionārās gvardes ģenerāli [[Abāss Nīlforūšāns|Abāsu Nīlforūšānu]], kuru uzskatīja par Islāma revolūcijas gvardes korpusa operāciju komandiera vietnieku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.09.2024-izraelas-uzlidojuma-hizbollah-staba-mitnei-nogalinats-ari-iranas-generalis.a570589/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas uzlidojumā «Hizbollah» štāba mītnei nogalināts arī Irānas ģenerālis] lsm.lv 2024. gada 29. septembrī</ref> 1. oktobrī Irāna pret Izraēlu raidīja 180 raķešu, bet lielāko daļu Izraēlai izdevās notriekt. ASV un Apvienotās Karalistes armijas palīdzēja notriekt Irānas raidītos objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-irana-veikusi-rakesu-uzbrukumu-izraelai-telaviva-sola-atbildes-triecienu.a570907/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Irāna veikusi raķešu uzbrukumu Izraēlai; Telaviva sola atbildes triecienu] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> 26. oktobrī Izraēlas armija paziņoja, ka tā veikusi triecienus Irānas armijas bāzēm un raķešu ražošanas un izvietošanas vietām vairākos reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-izraela-veic-triecienus-militariem-merkiem-irana.a574049/ Izraēla veic triecienus militāriem mērķiem Irānā] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 2025. gada 13. jūnija naktī ap 200 Izraēlas militāro lidmašīnu uzbruka aptuveni 100 mērķiem Irānā. Triecieni dažādos Irānas reģionos bija vērsti pret Irānas bruņoto spēku augstākajiem komandieriem, tāla darbības rādiusa raķetēm un Irānas kodolprogrammas objektiem. Irānas valsts televīzija ziņoja, ka uzbrukumos nogalināts Irānas Revolucionārās gvardes komandieris Hoseins Salami, bijušais Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītājs Fereiduns Abasi un kodolzinātnieks Mohammads Mehdi Tehranči. Iespējams, ka bojā gāja arī Irānas bruņoto spēku štāba priekšnieks Mohammads Bageri. Irāna uz Izraēlu palaida aptuveni 100 dronu, kurus Izraēlas pretgaisa aizsardzībai izdevās pārtvert un notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.06.2025-izraela-un-irana-apmainas-ar-triecieniem-pasaules-lideri-aicina-mazinat-spriedzi.a603109/ Izraēla un Irāna apmainās ar triecieniem; pasaules līderi aicina mazināt spriedzi] lsm.lv 2025. gada 13. jūnijā</ref> Irānas augstākais līderis ajatola [[Ali Hamenei]] solīja atriebties Izraēlai un tās pašas dienas vakarā Irāna izšāva vairākus simtus raķešu Izraēlas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.06.2025-irana-atriebibas-trieciena-uz-izraelu-izsavusi-vairakus-simtus-rakesu.a603262/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Irāna atriebības triecienā uz Izraēlu izšāvusi vairākus simtus raķešu] lsm.lv 2025. gada 13. jūnijā</ref> Līdz 18. jūnijam gaisa uzbrukumos Irānā bija nogalināti 224 cilvēki un vismaz 1277 hospitalizēti, bet Izraēlā pēc Irānas triecieniem dzīvību bija zaudējuši vismaz 24 cilvēki un 380 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-tramps-putinam-vajadzetu-izbeigt-karu-ukraina-pirms-starpniecibas-iranas-izraelas-konflikta.a603879/ Tramps: Putinam vajadzētu izbeigt karu Ukrainā pirms starpniecības Irānas-Izraēlas konfliktā] lsm.lv 2025. gada 18. jūnijā</ref> === Hutiešu iesaiste === [[Attēls:2023 Israel–Hamas war - Bab-el-Mandeb.svg|thumb|220px|Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumi tirdzniecības kuģiem.]] 2023. gada novembrī sākās hutiešu raķešu un dronu uzbrukumi rietumvalstu uzņēmumiem piederošajiem tirdzniecības kuģiem Sarkanajā jūrā, nodarot miljardiem dolāru lielus zaudējumus un piespiežot pārvadātājus izvēlēties citus kuģošanas ceļus. Uzskata, ka hutieši ar Irānas Revolucionārās gvardes starpniecību saņēmuši Krievijas izlūkošanas satelītu ievāktos datus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.10.2024-laikraksts-krievija-palidzejusi-jemenas-hutiesiem-uzbrukt-kugiem-sarkanaja-jura.a573925/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Laikraksts: Krievija palīdzējusi Jemenas hutiešiem uzbrukt kuģiem Sarkanajā jūrā] lsm.lv 2024. gada 25. oktobrī</ref> 2024. gada 19. jūlija rītā Telavivas centrā notika sprādziens, kurā gāja bojā viens cilvēks un vismaz desmit tika ievainoti. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās Jemenas hutiešu nemiernieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2024-drona-izraisita-spradziena-telaviva-viens-bojagajusais-un-desmit-ievainotie.a562020/ Drona izraisītā sprādzienā Telavivā viens bojāgājušais un desmit ievainotie] lsm.lv 2024. gada 19. jūlijā</ref> 20. jūlija vakarā Izraēla uzbruka [[Hudeida]]s naftas produktu glabātuvei un spēkstacijai hutiešu kontrolētajā Jemenas daļā, kuru mediji ziņoja par trim bojāgājušajiem un 87 ievainotajiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.07.2024-izraelas-atbildes-uzbrukums-hutiesiem-palielina-plasaka-regionala-konflikta-iespejamibu.a562166/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas atbildes uzbrukums hutiešiem palielina plašāka reģionālā konflikta iespējamību] lsm.lv 2024. gada 21. jūlijā</ref> 15. septembrī Jemenas hutiešu nemiernieki pret Izraēlu raidīja tālas darbības ballistisko raķeti, ko izraēlieši notrieca netālu no Telavivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2024-jemenas-hutiesu-nemiernieki-ar-balistisko-raketi-uzbrukusi-izraelai-netanjahu-sola-atbildes-solus.a568849/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Jemenas hutiešu nemiernieki ar balistisko raķeti uzbrukuši Izraēlai; Netanjahu sola atbildes soļus] lsm.lv 2024. gada 15. septembrī</ref> === Karš ar ''Hezbollah'' === [[Attēls:Israel-Lebanon-Syria-border-Conflict-2023.svg|thumb|Izraēlas-Libānas-Sīrijas robežapgabals]] 2024. gada 24. aprīlī Izraēlas spēki veica vairāk nekā 13 gaisa triecienus pret aptuveni 40 kaujinieku grupējuma ''[[Hezbollah]]'' objektiem Libānas dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2024-izraelas-speki-veic-ofensivas-darbibas-libanas-dienvidos.a551743/ Izraēlas spēki veic ofensīvas darbības Libānas dienvidos] lsm.lv 2024. gada 24. aprīlī</ref> 11. jūnijā Izraēlas raķešu triecienā Libānas dienvidos nogalināja augsta ranga ''Hezbollah'' komandieri Talibu Abdallu. 12. jūnijā ''Hezbollah'' uz Izraēlas ziemeļiem izšāva ap 90 raķešu, bet vēl ap 50 raidīja uz Iraēlas okupētājām [[Golānas augstienes|Golānas augstienēm]].<ref name="LSM12JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-hamas-pieprasa-pilnigu-izraelas-speku-izvesanu-no-gazas.a557729/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Hamās» pieprasa pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 19. jūnijā Libānas šiītu bruņotā grupējuma ''Hezbollah'' vadonis [[Hasans Nasralla]] piedraudēja [[Kipra]]i ar karu, ja tā atvērs savus lidlaukus un karabāzes Izraēlai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-libanas-grupejums-hizbullah-piedraudejis-kiprai-ar-karu.a558722/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Libānas grupējums «Hizbullāh» piedraudējis Kiprai ar karu] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> 4. jūlijā ''Hezbollah'' izšāva vairāk nekā 200 raķešu uz militārajām bāzēm Izraēlā, atriebjoties par Muhammada Nāmeja Nasera nogalināšanu, kurš vadīja vienu no trim ''Hezbollah'' reģionālajām nodaļām Libānas dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2024-libanas-kaujinieku-grupejums-hizbullah-apgalvo-ka-izsavis-uz-izraelu-200-raketes.a560339/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Libānas kaujinieku grupējums «Hizbullāh» apgalvo, ka izšāvis uz Izraēlu 200 raķetes] lsm.lv 2024. gada 4. jūlijā</ref> 27. jūlijā [[Raķešu uzbrukums Madždalšamsai|raķešu uzbrukumā Madždalšamsai]] Golānas augstienēs ar Irānā ražotu raķeti ''Falaq-1'' sporta laukumā nogalināja vismaz 12 [[druzi|druzu]] jauniešus vecumā no 10 līdz 20 gadiem. Izraēla uzbrukumā apsūdzēja ''Hizbullāh''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.07.2024-izraela-veikusi-atbildes-triecienus-pec-12-bernu-un-jauniesu-naves-raketes-trieciena-golanas-augstienes.a562951/ Izraēla veikusi atbildes triecienus pēc 12 bērnu un jauniešu nāves raķetes triecienā Golānas augstienēs] lsm.lv 2024. gada 28. jūlijā</ref> 30. jūlijā Izraēlas armija gaisa triecienā Beirūtā nogalināja ''Hezbollah'' komandieri Fuadu Šukru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-izraelas-trieciena-beiruta-nogalinats-hizbullah-komandieris.a563315/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas triecienā Beirūtā nogalināts «Hizbullāh» komandieris] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 25. augustā Izraēlas bruņotie spēki veica gaisa triecienus raķešu palaišanas iekārtām Libānā, drīz pēc tam ''Hezbullāh'' veica raķešu un dronu uzbrukumu 11 militāriem objektiem Izraēlā un Golānas augstienēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-izraela-veic-preventivus-triecienus-hizbullah-merkiem-libana-grupejums-izsauj-simtiem-rakesu-uz-izraelu.a566248/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla veic preventīvus triecienus «Hizbullāh» mērķiem Libānā; grupējums izšauj simtiem raķešu uz Izraēlu] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 17. septembrī Libānas Veselības ministrija ziņoja, ka vienlaikus uzsprāgstot ''Hizbullāh'' biedriem izsniegtajiem [[peidžeri]]em, nogalināti deviņi cilvēki un vismaz 2800 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.09.2024-ar-spragstosiem-peidzeriem-ievainoti-simtiem-hizbullah-biedru.a569155/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ar sprāgstošiem peidžeriem ievainoti simtiem «Hizbullāh» biedru] lsm.lv 2024. gada 17. septembrī</ref> Taivānas uzņēmums "Gold Apollo" pavēstīja, ka šos peidžerus pēc viņu izsniegtās licences ražoja uzņēmums "BAC Consulting KFT", kura mītne atrodas Budapeštā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-peidzeru-spradzienus-verte-ka-lielako-hizbullah-izgasanos-pedejas-desmitgades.a569220/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Peidžeru sprādzienus vērtē kā lielāko «Hizbullāh» izgāšanos pēdējās desmitgadēs] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 20. septembrī Izraēlas gaisa spēki uzbruka šiītu apdzīvotajai Beirūtas dienvidu daļai, triecienos nogalinot vismaz 12 cilvēkus, arī ''Hizbullāh'' operāciju komandieri Ibrahimu Akilu, un ievainojot 66 cilvēkus. ''Hizbullāh'' uz Izraēlas ziemeļu reģioniem izšāva vairāk nekā 140 raķešu, no kurām lielāko daļu Izraēlas pretgaisa aizsardzība notrieca, un Izraēlas armija deva atbildes triecienus Libānas dienvidos, iznīcinot vairākas raķešu palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2024-izraelas-triecienos-libanas-galvaspilseta-nogalinati-vismaz-12-un-ievainoti-66-cilveki.a569641/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas triecienos Libānas galvaspilsētā nogalināti vismaz 12 un ievainoti 66 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 20. septembrī</ref> 23. septembra rītā Izraēlas armija paziņoja par vismaz 300 uzbrukumiem ar ''Hizbullāh'' saistītiem objektiem Libānā, bet ''Hizbullāh'' tikmēr Izraēlas virzienā izšāva vairākus desmitus raķešu. Libānas Veselības ministrija paziņoja, ka bojāgājušo skaits Izraēlas triecienos valsts dienvidu daļā ir vismaz 274, tostarp 21 bērns un 39 sievietes, bet ievainoto skaits pārsniedz 700.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2024-palielinas-apsaudes-starp-izraelu-un-hizbullah-libana-pirmdien-nogalinati-vismaz-274-cilveki.a569773/ Palielinās apšaudes starp Izraēlu un «Hizbullāh»; Libānā pirmdien nogalināti vismaz 274 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 23. septembrī</ref> Vēlāk Izraēlas armija pavēstīja, ka uzbrukusi vairāk nekā 1300 ''Hizbullāh'' objektiem visā Libānas teritorijā, bet kaujinieku grupējums atbildējis ar vairāk nekā 200 raķešu palaišanu pret Izraēlas teritoriju. Libānas varasiestādes ziņoja, ka uzbrukumos gājuši bojā gandrīz 500 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2024-palielinas-apsaudes-starp-izraelu-un-hizbullah-libana-pirmdien-nogalinati-gandriz-500-cilveki.a569773/ Palielinās apšaudes starp Izraēlu un «Hizbullāh»; Libānā pirmdien nogalināti gandrīz 500 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 24. septembrī (papildināts)</ref> 2. oktobrī ''Hezbollah'' uz Izraēlas ziemeļiem raidīja aptuveni 140 raķešu (ap 40 uz [[Safeda]]s, 70 uz [[Haifa]]s apkārtni un 30 – uz pierobežu), aizsardzības sistēma pārtvēra vairākas raķetes, citas nokrita klajās vietās. Viens cilvēks guva vieglus savainojumus ar stikla lauskām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-no-libanas-uz-izraelas-ziemeliem-raiditas-140-raketes.a571075/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article No Libānas uz Izraēlas ziemeļiem raidītas 140 raķetes] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 7. oktobrī ''Hezbollah'' uz Izraēlu izšāva vismaz 135 raķetes. Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība ir pārtvērusi arī no Jemenas izšautu ballistisko raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2024-netanjahu-izraela-iesaistita-atdzimsanas-kara.a571631/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Netanjahu: Izraēla iesaistīta «atdzimšanas karā»] lsm.lv 2024. gada 7. oktobrī</ref> Izraēlas armija četrus apgabalus valsts ziemeļrietumos pasludināja par slēgtu militāro zonu, paplašinot militāro operāciju Libānas dienvidu daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.10.2024-izraela-ziemelrietumu-apgabalos-ievies-slegtu-militaro-zonu-paplasina-operaciju-pret-hizbullah.a571651/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Izraēla ziemeļrietumu apgabalos ievieš slēgtu militāro zonu; paplašina operāciju pret «Hizbullāh»] lsm.lv 2024. gada 8. oktobrī</ref> 8. oktobrī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu brīdināja, ka Libānas iedzīvotājiem draud posts un ciešanas, kāds jau pieredzēts Gazas joslā, ja viņi neatbrīvos valsti no ''Hizbullāh''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.10.2024-izraela-ziemelrietumu-apgabalos-ievies-slegtu-militaro-zonu-paplasina-operaciju-pret-hizbullah.a571651/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Netanjahu brīdina Libānu par postu kā Gazas joslā] lsm.lv 2024. gada 8. oktobrī</ref> Novembra beigās ar ASV starpniecību izdevās panākt vienošanos par pamieru starp Izraēlu un ''Hezbollah'' kaujiniekiem, kas stājās spēkā 27. novembra rītā. Izraēlas karaspēku no Libānas teritorijas plānots izvest 60 dienu laikā, savukārt ''Hezbollah'' apņēmās atvilkt savus spēkus ap 30 km attālumā no Izraēlas robežas. Līdz pamiera brīdim konflikta laikā bija nogalināti gandrīz 3800 cilvēki, bet ap 16 000 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.11.2024-izraela-un-hizbullah-vienojas-par-pamieru.a577917/ Izraēla un «Hizbullāh» vienojas par pamieru] lsm.lv 2024. gada 26. novembrī</ref> == Pamiera sarunas == 2024. gada 31. maijā ASV prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka Izraēla piedāvājusi jaunu ceļa karti pastāvīga miera sasniegšanai Gazas joslā. Pirmā sešas nedēļas ilgā fāze paredzēja pilnīgu un galīgu uguns pārtraukšanu, Izraēlas spēku atvilkšanu no visām apdzīvotajām teritorijām Gazas joslā, daļas ķīlnieku, tajā skaitā sieviešu, veco ļaužu un ievainoto, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku simtu palestīniešu teroristu atbrīvošanu. Pēc tam notiktu izraēliešu un palestīniešu sarunas par pastāvīgu pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2024-baidens-izraela-izteikusi-piedavajumu-kara-izbeigsanai-gazas-josla.a556267/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Baidens: Izraēla izteikusi piedāvājumu kara izbeigšanai Gazas joslā] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> Arī ASV piedāvātais un ANO Drošības padomes atbalstītais plāns paredzēja sešas nedēļas ilgu pamieru, kura laikā ''Hamās'' atbrīvotu daļu no aptuveni 120 izraēliešu ķīlniekiem, bet apmaiņā pret viņiem Izraēla izlaistu no cietumiem nenosauktu skaitu palestīniešu ieslodzīto. Izraēlai arī būtu jāizved savi spēki no Gazas lielākajām pilsētām, kurās varētu atgriezties kara dēļ pārvietotie civiliedzīvotāji. Tikmēr turpinātos netiešās diplomātiskās sarunas starp Izraēlu un ''Hamās'' par pārējo ķīlnieku atbrīvošanu no teroristu gūsta un pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas.<ref name="LSM12JUN"/> 6. jūlijā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilgas pauzes atsākās pamiera sarunas, kas notika ar ASV, Ēģiptes un Kataras starpniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.07.2024-izraela-un-hamas-atsak-netiesas-sarunas.a560560/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla un «Hamās» atsāk netiešas sarunas] lsm.lv 2024. gada 6. jūlijā</ref> 19. septembrī kļuva zināms, ka Izraēla piedāvājusi ASV vienošanās plānu, kas paredz visu Gazas joslā esošo gūstekņu atbrīvošanu apmaiņā pret karadarbības izbeigšanu. Turklāt tiktu ļauts Gazas joslu netraucēti pamest teroristu grupējuma "Hamās" līderim Jahjam Sinvaram un viņa sabiedrotajiem, notiktu Izraēlā ieslodzīto palestīniešu cietumnieku atbrīvošana, Gazas joslas demilitarizācija, kā arī jauna Gazas joslas pārvaldības modeļa ieviešana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.09.2024-medijs-izraela-piedava-izbeigt-karu-gaza-apmaina-pret-kilnieku-atbrivosanu.a569430/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Medijs: Izraēla piedāvā izbeigt karu Gazā apmaiņā pret ķīlnieku atbrīvošanu] lsm.lv 2024. gada 19. septembrī</ref> 3. decembrī pēc sarunām Kairā, kas noritēja ar Ēģiptes starpniecību, ''Hamās'' un ''Fatah'' vienojās izveidot komiteju, lai kopīgi pārvaldītu Gazas joslu pēc tam, kad būs beidzies karš ar Izraēlu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.12.2024-palestiniesu-konkurejosie-speki-hamas-un-fatah-gatavi-kopigi-parvaldit-gazu-pec-kara.a578748/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Palestīniešu konkurējošie spēki «Hamās» un «Fatah» gatavi kopīgi pārvaldīt Gazu pēc kara] lsm.lv 2024. gada 3. decembrī</ref> 2025. gada 15. janvārī ASV un Katara paziņoja, ka ''Hamās'' un Izraēla ar starpnieku palīdzību panākušas vienošanos, kas paredz uguns pārtraukšanu un 33 ''Hamās'' gūstā esošo izraēliešu atbrīvošanu apmaiņā pret Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu teroristu atbrīvošanu un Izraēlas karavīru atkāpšanos no vairākām Gazas joslas teritorijām. 17. janvārī arī Izraēlas valdība paziņoja, ka ir panāktas vienošanās par darījumu ķīlnieku atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.01.2025-izraelas-premjera-birojs-ar-hamas-panakta-vienosanas-par-kilnieku-atbrivosanu.a584009/ Izraēlas premjera birojs: Ar «Hamās» panākta vienošanās par ķīlnieku atbrīvošanu] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> === Iedzīvotāju pārvietošanas plāni === 2025. gada 4. februārī Donalds Tramps tikšanās laikā ar Benjaminu Netanjahu paziņoja, ka ASV pārņems Gazas joslu un veicinās tās ekonomisko attīstību, kas radīs neierobežotu skaitu darbavietu un mājokļus. Tramps atkārtoja savu ideju, ka gandrīz diviem miljoniem Gazas joslas iedzīvotāju vajadzētu pārcelties uz dzīvi kaimiņos esošajās arābu valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.02.2025-palestiniesi-noraida-trampa-ideju-par-gazas-parnemsanu.a586504/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Palestīnieši noraida Trampa ideju par Gazas pārņemšanu] lsm.lv 2025. gada 5. februārī</ref> Izraēlas valdība pauda atbalstu Trampa plānam par atšķirīgas Gazas radīšanu, kā arī uzsvēra, ka pēc kara šo teritoriju nepārvaldīs ne ''Hamās'', ne Palestīniešu pašpārvalde. 17. februārī kļuva zināms, ka Izraēlas Aizsardzības ministrijā veidos īpašu direkciju Gazas iedzīvotāju brīvprātīgai aizbraukšanai. Emigrantiem paredzēja veidot īpašu palīdzības paketi, un "zaļo izbraukšanas koridoru". [[Persijas līča arābu valstu sadarbības padome]]s valstis, Ēģipte un Jordānija nolēma rīkot apspriedi, lai piedāvātu alternatīvu plānu Trampa idejai pārņemt Gazas joslu ASV kontrolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-izraela-veicinas-gazas-joslas-iedzivotaju-aizbrauksanu.a588199/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Izraēla veicinās Gazas joslas iedzīvotāju aizbraukšanu] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> == Starptautiskā reakcija == [[Attēls:International Reactions HamasIsrael Oct2023.png|thumb|Starptautiskā reakcija uz ''Hamās'' iebrukumu Izraēlā 2023. gadā ----{{legend|#3D63BD|Valstis, kas nosodīja iebrukumu}}{{legend|#009936|Valstis, kas apsūdzēja Izraēlu konflikta provocēšanā}}{{legend|#FFFF33|Valstis, kas aicināja abas puses deeskalēt situāciju}}{{legend|#F781BF|Valstis, kas brīdināja par situācijas nestabilitāti}}{{legend|#D1DBDD|Nav zināms}} ----{{legend|#CC3333|Izraēla un Palestīna}}]] Liela daļa valstu, tostarp Rietumvalstis, nosodīja ''[[Hamās]]'' par vardarbību un raksturoja izmantoto taktiku kā [[Terorisms|terorismu]], savukārt dažas musulmaņu valstis par eskalācijas galveno cēloni vainoja Izraēlu.<ref name="zinas.tv3.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/rinkevics-starptautiskajai-sabiedribai-ir-jaatbalsta-izraelas-tiesibas-uz-pasaizsardzibu-un-jasniedz-morali-politiskais-atbalsts/|title=Rinkēvičs: Starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un jāsniedz morāli politiskais atbalsts|website=tv3.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}</ref> {{Latvija}}: Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] paziņoja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, kas ir noteiktas starptautiskajās tiesībās, un jāsniedz morāli politiskais atbalsts.<ref name="zinas.tv3.lv"/> {{USA}}: Aizsardzības ministrs [[Loids Ostins]] paziņoja, ka [[Vašingtona]] strādā, lai nodrošinātu Izraēlu ar visu nepieciešamo sevis aizstāvēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56007200/asv-sola-nodrosinat-izraelai-visu-nepieciesamo-aizsardzibai-hamas-uzbrukumos-dzivibu-zaudejusi-100-izraeliesi|title=ASV sola nodrošināt Izraēlai visu nepieciešamo aizsardzībai; 'Hamas' uzbrukumos dzīvību zaudējuši 100 izraēlieši|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}</ref> Prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka “Savienotās Valstis ir kopā ar Izraēlu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/baidens-asv-ir-kopa-ar-izraelu/|title=Baidens: ASV ir kopā ar Izraēlu|website=tv3.lv|access-date=2023-10-11|language=lv}}</ref> {{Vācija}}: Kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka “Vācija pilnībā nosoda asinskāro ''Hamas'' teroraktu, brutālo uzbrukumu nevainīgiem pilsoņiem, pilsoņu sodīšanu ar nāvi, zīdaiņu slepkavības, sieviešu, vīriešu un bērnu nolaupīšanu un holokaustā izdzīvojušo pazemošanu un izrādīšanu, tas ir asinstindzinoši.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7871568/solcs-vacija-izrada-solidaritati-izraelai|title=Šolcs: Vācija izrāda solidaritāti Izraēlai}}</ref> {{Apvienotā Karaliste}}: Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks paziņoja, ka “Lielbritānijas valdība absolūti atbalsta Izraēlu, lai tā aizstāvētos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, izsekotu ''Hamas'', atgūtu ķīlniekus, lai atturētu to no turpmākiem iebrukumiem un stiprinātu jūsu drošību ilgtermiņā."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7879224/lielbritanijas-premjers-ceturtdien-apmekle-izraelu|title=Lielbritānijas premjers ceturtdien apmeklē Izraēlu}}</ref> {{Irāna}}: ajatollas [[Alī Hāmenejī]] galvenais militārais padomnieks paziņoja, ka [[Teherāna]] atbalsta ''Hamās'' uzbrukumus Izraēlai un turpinās atbalstīt kaujiniekus "līdz [[Palestīna]]s un [[Jeruzaleme]]s atbrīvošanai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/iran-hamas-attacks-against-israel-palestine-jerusalem/|title=Iran’s support for Hamas fans suspicion it’s wrecking Israel-Saudi deal|website=POLITICO|access-date=2023-10-08|date=2023-10-07|language=en}}</ref> {{Krievija}} un {{Ķīna}}ː 2024. gada 22. marta [[ANO Drošības padome]]s (DP) sēdē [[Krievija]] un [[Ķīna]] uzlika veto ASV ierosinātajai rezolūcijai par pamieru Gazā, kaut arī 11 DP dalībvalstis balsoja par (Gajāna atturējās, Alžīrija balsoja pret).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-krievija-un-kina-ano-drosibas-padome-uzliek-veto-asv-rezolucijai-par-pamieru-gaza.a547758/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija un Ķīna ANO Drošības padomē uzliek veto ASV rezolūcijai par pamieru Gazā] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> {{UNO}}: 2024. gada 10. jūnijā ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju par pamieru Gazā, ko atbalstīja 14 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm (Krievija atturējās).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2024-ano-drosibas-padome-aicina-uz-pamieru-gazas-josla.a557538/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme ANO Drošības padome aicina uz pamieru Gazas joslā] lsm.lv 2024. gada 11. jūnijā</ref> 2024. gada 14. novembrī ANO komisija paziņoja, ka Izraēla, neskatoties uz ANO aicinājumiem, Starptautiskās Tiesas rīkojumiem un Drošības padomes rezolūcijām, aplenc Gazas joslu, kavē humānās palīdzības sniegšanu, uzbrūk un nogalina civiliedzīvotājus un palīdzības darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2024-ano-komiteja-izraelas-kara-metodes-gazas-josla-pielidzinamas-genocidam.a576471/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme ANO komiteja: Izraēlas kara metodes Gazas joslā pielīdzināmas genocīdam] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī</ref> === Palestīnas neatkarība === Konflikta laikā daudzas valstis, kas iepriekš nebija atzinušas Palestīnu kā valsti, galu galā atzina tās [[Neatkarība|neatkarību]], 2024. gadā to izdarīja [[Spānija]], [[Īrija]], [[Norvēģija]], [[Slovēnija]] un [[Armēnija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://doxa.team/news/2024-06-21-armenia-palestine|title=Армения признала независимость Палестины — МИД республики|last=team|first=DOXA|website=DOXA|access-date=2024-06-21|date=2024-06-21}}</ref> Līdz 2024. gada jūnija beigām 145 no 193 ANO dalībvalstīm, kā arī [[Vatikāns]] un [[Rietumsahāra]] bija atzinušas Palestīnas neatkarību. Izraēlas neatkarību ir atzinušas 163 ANO dalībvalstis, kā arī Vatikāns un Palestīna. == Starptautiskā palīdzība == === ASV === Izraēla lūdza papildu militāro palīdzību [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Vēlāk valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] paziņoja, ka ASV izskata Izraēlas lūgumus par papildu militāro palīdzību operācijai Gazas joslā. 8. oktobra vakarā tika ziņots, ka ASV prezidents Džo Baidens ir devis rīkojumu par papildu palīdzības sniegšanu Izraēlai un pirmais sūtījums tika nosūtīts. Tikmēr ASV nosūta [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģi]] (jūras spēku trieciengrupas vadībā) uz [[Vidusjūra]]s austrumu daļu — tuvāk Izraēlai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/ssha-perebrasyvayut-voennye-korabli-i-istrebiteli-blizhe-k-territorii-izrailya/32628472.html|title=США перебрасывают корабли ближе к территории Израиля|work=Радио Свобода|access-date=2023-10-18|date=2023-10-08|language=ru}}</ref> === Vācija === 12. oktobrī Izraēla pieprasīja [[Vācija]]i munīciju kuģiem, bet [[Berlīne]] piekrita nodot 2 kaujas [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātus]]. === Lielbritānija === [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] jūras spēku kuģi devās uz Vidusjūras austrumu daļu, lai sniegtu palīdzību Izraēlai. == Bēgļi == 13. oktobrī [[Izraēlas Aizsardzības spēki|Izraēlas spēki]] aicināja Gazas joslas iedzīvotājus [[Evakuācija|evakuēties]] uz dienvidiem, no lidmašīnām tika nomesti tūkstošiem [[Skrejlapa|skrejlapu]] ar aicinājumu evakuēties. Sākotnēji evakuācijai tika dotas 24 stundas, bet vēlāk termiņš tika vairākkārt pārcelts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://charter97.org/ru/news/2023/10/13/567471/|title=Израиль дал 24 часа на эвакуацию населения севера Газы|website=charter97.org|access-date=2023-10-18|language=ru}}</ref> [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aicināja atcelt rīkojumu, jo 1,1 miljona cilvēku pārvietošana "radītu postošas humanitāras sekas".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reitingi.lv/ru/news/sobitija-dnja/134022-cahal-dal-24-casa-na-evakuacij-bolee-milliona-zitelej-gazi.html|title=ЦАХАЛ дал 24 часа на эвакуацию более миллиона жителей Газы - События дня - Latvijas reitingi|last=rosbalt.ru|first=|website=reitingi.lv|access-date=2023-10-18|date=2023-10-18|language=ru}}</ref> [[Pasaules Veselības organizācija|PVO]] aicināja Izraēlu atcelt rīkojumu evakuēt 22 slimnīcas ar aptuveni 2000 pacientiem uz joslas dienvidiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/UNRWA/status/1713565035019088202|title=https://twitter.com/UNRWA/status/1713565035019088202|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-10-18|language=en}}</ref> Izraēlas valdība pirmo reizi vēsturē pavēlēja evakuēt veselu pilsētu. 15. oktobrī varas iestādes centralizēti izveda [[Sderota]]s iedzīvotājus. == Skatīt vēl == * [[Uzbrukums baptistu slimnīcai Gazas joslā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Konflikti]] [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] [[Kategorija:2023. gada Izraēlas-Hamās karš]] jy1bfyvkgj240j85f8c8e0az002cn3x 4297036 4296749 2025-06-20T09:16:01Z Pirags 3757 /* Irānas iesaiste karā */ pap 4297036 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Hamās}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Izraēlas—''Hamās'' karš | width = | partof = [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|Izraēlas—Palestīnas konflikta]] | image = October 2023 Gaza−Israel conflict.svg | image_size = 300px | alt = | caption = | date = {{dat|2023|10|07|N}} — {{dat|2025|1|19|N}} (pamiers)<br />{{dat|2025|3|18|N}} — | place = [[Izraēla]], [[Palestīnas Valsts]], [[Libāna]], [[Irāna]], [[Irāka]], [[Sīrija]], [[Jemena]] | coordinates = <!--Use the {{coord}} template --> | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = | status = | combatants_header = Karotāji | combatant1 = * [[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] ''[[Hamās]]'' * [[Palestīniešu kaujinieku grupējums "Islāma džihāds"]]<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.alahednews.com.lb/fastnewsdetails.php?fstid=217239|title=الجبهة الشعبية: قرار الإدارة الأمريكية بتوفير الدعم للكيان هدفه تطويق النتائج الاستراتيجية لمعركة طوفان الأقصى|website=alahednews.com.lb|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009000624/https://www.alahednews.com.lb/fastnewsdetails.php?fstid=217239}}</ref> * [[Attēls:InfoboxHez.PNG|22px]] ''[[Hezbollah]]''<ref name="auto3">{{ziņu atsauce |title=Israel Army Fires Artillery at Lebanon as Hezbollah Claims Attack |url=https://english.aawsat.com/arab-world/4591836-israel-army-fires-artillery-lebanon-hezbollah-claims-attack |access-date=8 October 2023 |work=[[Asharq Al-Awsat]] |language=en |archive-date=8 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231008055038/https://english.aawsat.com/arab-world/4591836-israel-army-fires-artillery-lebanon-hezbollah-claims-attack}}</ref> * [[Attēls:Houthis emblem.svg|22px]] [[Hutieši]] * [[Palestīnas Tautas atbrīvošanās fronte]] * [[Attēls:Democratic Front for the Liberation of Palestine - Flag.svg|22px]] [[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]] * [[Lauvas midzenis]]<ref name="roya">{{ziņu atsauce |title=Qassam Brigades announces control of 'Erez Crossing' |url=https://en.royanews.tv/news/44975/2023-10-07 |work=Roya News |date=7 October 2023 |access-date=7 October 2023 |archive-date=7 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231007102147/https://en.royanews.tv/news/44975/2023-10-07}}</ref> * {{karogs|Irāna}}<ref name="irana-raidijusi-uz-izraelu-lidrobotus-un-raketes">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.04.2024-irana-raidijusi-uz-izraelu-lidrobotus-un-raketes.a550308/ Irāna raidījusi uz Izraēlu lidrobotus un raķetes] lsm.lv 2024. gada 14. aprīlī</ref> '''Atbalsta''': * [[Attēls:Fatah_Flag_Vector_Graphic.svg|22px]] ''[[Fatah]]'' * [[Islāma pretošanās Irākā]] '''Bruņojuma atbalsts ''' * {{SYR}} * {{karogs|Ziemeļkoreja}}<ref name="Ziemeļkoreja">{{ziņu atsauce |url=https://www.38north.org/2023/10/north-koreas-covert-alliance-with-iran-aligned-militias-in-the-middle-east/|title=North Korea’s Covert Alliance With Iran Aligned Militias in the Middle East|first=Sammuel|last=Ramani|website=38North|access-date=23 October 2023}}</ref> * {{karogs|Krievija}} | combatant2 = {{karogs|Izraēla}}<br /> '''Bruņojuma atbalsts''': * {{karogs|ASV}}<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-67049196|title=US moves warships closer to Israel after Hamas attack|date=8 October 2023|publisher=[[BBC News]]|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009023420/https://www.bbc.com/news/world-us-canada-67049196|dead-url=no}}</ref> * {{karogs|Vācija}} * {{karogs|Apvienotā Karaliste}} * {{karogs|Dienvidkoreja}} | combatant3 = | commander1 = <small>* [[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Ismails Hanija]] †</small> * <small>[[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Jahja Sinvars]]†</small> * <small>[[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Mohameds Deifs]] †</small> * [[Attēls:Flag of al-Qassam Brigades.svg|22px]] [[Abu Obaida]] * [[Ziads al Nahala]] * <small>[[Attēls:InfoboxHez.PNG|22px]] [[Hasans Nasralla]] † (''[[Hezbollah]]'')</small> * <small>{{flaga|Irāna}} [[Abāss Nīlforūšāns]] †</small> | commander2 = * {{flaga|Izraēla}} [[Benjamins Netanjahu]] * {{flaga|Izraēla}} [[Ichaks Hercogs]] * {{flaga|Izraēla}} [[Joavs Galants]] * {{flaga|Izraēla}} [[Herzi Halevi]] * {{flaga|Izraēla}} [[Kobi Šabtajs]] * {{flaga|Izraēla}} [[Ronens Bārs]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = * Vairāk nekā 39000 bojāgājušo<ref name="30jul1">{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.com/news/articles/c1e5y8ny1l4o|title=Israeli strike on Gaza school killed 30 - health ministry|first=Mallory|last=Moench|website=BBC|access-date=30 July 2024}}</ref><ref name="30jul2">{{ziņu atsauce |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/gaza-death-toll-how-many-palestinians-has-israels-campaign-killed-2024-07-25/|title=Explainer: Gaza death toll: how many Palestinians has Israel's campaign killed?|website=Reuters|access-date=30 July 2024|archive-date=28 July 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240728003445/https://www.reuters.com/world/middle-east/gaza-death-toll-how-many-palestinians-has-israels-campaign-killed-2024-07-25/}}</ref><ref name="cas1">{{ziņu atsauce |title=At least 493 Palestinians killed in Israeli strikes on Gaza since Saturday -ministry |url=https://www.reuters.com/world/middle-east/least-493-palestinians-killed-israeli-strikes-gaza-since-saturday-ministry-2023-10-09/ |access-date=9 October 2023 |publisher=Reuters |date=9 October 2023}}</ref><ref name="auto4">{{ziņu atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/palestinians-report-11-killed-across-west-bank-in-clashes-with-israeli-forces/|title=Palestinians report 11 killed across West Bank in clashes with Israeli forces|first=Emanuel|last=Fabian|website=The Times of Israel|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009001123/https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/palestinians-report-11-killed-across-west-bank-in-clashes-with-israeli-forces/}}</ref> * 9000 ievainoto<ref name="cas1" /><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.aa.com.tr/en/middle-east/death-toll-from-at-6-from-israeli-soldiers-opening-fire-in-west-bank/3011089|title=Death toll from at 6 from Israeli soldiers opening fire in West Bank|website=aa.com.tr|access-date=8 October 2023|archive-date=7 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231007231759/https://www.aa.com.tr/en/middle-east/death-toll-from-at-6-from-israeli-soldiers-opening-fire-in-west-bank/3011089}}</ref> * 263 000 pārvietoto<ref>{{ziņu atsauce |title=More Than 123,000 People Displaced In The Gaza Strip: UN |url=https://www.barrons.com/news/more-than-123-000-people-displaced-in-the-gaza-strip-un-741aa479 |access-date=9 October 2023 |work=Barron's |date=9 October 2023}}</ref> | casualties2 = * Vairākā nekā 1300 bojāgājušo<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/authorities-name-44-soldiers-30-police-officers-killed-in-hamas-attack/|title=Authorities name 57 soldiers, 34 police officers killed in Hamas attack|first=Emanuel|last=Fabian|website=The Times of Israel|access-date=8 October 2023|archive-date=8 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231008151607/https://www.timesofisrael.com/authorities-name-44-soldiers-30-police-officers-killed-in-hamas-attack/}}</ref> * 3400 ievainoto<ref name="659Israelis">{{ziņu atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/hamas-says-413-palestinians-killed-in-gaza-strip-so-far/#:~:text=The%20Hamas-run%20health%20ministry,result%20of%20Israel%27s%20retaliatory%20strikes.|title=Hamas says 413 Palestinians killed in Gaza Strip so far|website=[[The Siasat Daily]]|date=8 October 2023|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009000355/https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/hamas-says-413-palestinians-killed-in-gaza-strip-so-far/#:~:text=The%20Hamas-run%20health%20ministry,result%20of%20Israel%27s%20retaliatory%20strikes.}}</ref> * Vairāk nekā 200 nolaupīto<ref name="nepal">{{ziņu atsauce |url=https://www.indiatodayne.in/international/story/at-least-7-nepali-injured-17-held-captive-by-hamas-in-israel-690676-2023-10-07|title=At least 7 Nepali injured, 17 held captive by Hamas in Israel |work=India Today |date=7 October 2023 |access-date=7 October 2023 |archive-date=7 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231007122157/https://www.indiatodayne.in/international/story/at-least-7-nepali-injured-17-held-captive-by-hamas-in-israel-690676-2023-10-07}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/two-mexican-citizens-believed-to-be-held-captive-in-gaza/|title=Two Mexican citizens believed to be held captive in Gaza|website=The Times of Israel|access-date=8 October 2023|archive-date=9 October 2023|archive-url=https://web.archive.org/web/20231009001618/https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/two-mexican-citizens-believed-to-be-held-captive-in-gaza/}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Israel Says Over 600 Dead, More Than 100 'Prisoners' In War With Hamas |url=https://www.barrons.com/amp/news/israel-says-over-600-dead-more-than-100-prisoners-in-war-with-hamas-edb69cef |access-date=8 October 2023 |work=Barron's |archive-date=9 October 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231009000403/https://www.barrons.com/amp/news/israel-says-over-600-dead-more-than-100-prisoners-in-war-with-hamas-edb69cef}}</ref> | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Izraēlas—''Hamās'' karš''' jeb '''2023.—2025. gada Gazas karš''' ir daļa no [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|Izraēlas—Palestīnas konflikta]], kas sākās 2023. gada 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu no [[Gazas josla]]s. Pēc 2024. gada 1. aprīļa karā iesaistījās arī [[Irāna]], ''[[Hezbollah]]'' un [[hutieši]]. 2024. gada oktobrī Izraēlas aizsardzības ministrs paziņoja, ka karš norit septiņās frontēs — Gazā, Libānā, Rietumkrastā, Sīrijā, Irākā, Jemenā un Irānā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.10.2024-medijs-irana-gatavojas-karam-ar-izraelu.a573923/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Medijs: Irāna gatavojas karam ar Izraēlu] lsm.lv 2024. gada 25. oktobrī</ref> 2024. gada 27. novembrī ar [[ASV]] un [[Katara]]s starpniecību izdevās panākt vienošanos par pamieru starp Izraēlu un ''Hezbollah'', bet 2025. gada janvārī starp Izraēlu un ''Hamās'', kas stājās spēkā 2025. gada 19. janvārī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2025-pamiers-gazas-josla-ir-stajies-speka-pirmas-izraeliesu-kilnieces-atbrivos-pecpusdiena.a584236/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Pamiers Gazas joslā ir stājies spēkā; pirmās izraēliešu ķīlnieces atbrīvos pēcpusdienā] lsm.lv 2025. gada 19. janvārī</ref> Pamiera laikā Izraēla atbrīvoja gandrīz 2000 palestīniešu ieslodzīto, bet ''Hamās'' no gūsta atbrīvoja 33 izraēliešus. 2. martā beidzās pamiera pirmā fāze, taču abām pusēm neizdevās vienoties par pamiera otro fāzi, kuras laikā ''Hamās'' vajadzēja atbrīvot visus nolaupītos izraēliešus, bet Izraēlai bija pilnībā jāizved karaspēks no Gazas. 18. martā Izraēla atsāka kara lidmašīnu uzlidojumus Gazas joslā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2025-izraela-atsak-gaisa-triecienus-pa-objektiem-gazas-josla.a591923/ Izraēla atsāk gaisa triecienus pa objektiem Gazas joslā] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> == Priekšvēsture == 2023. gadā notika vairākas sadursmes starp izraēliešiem un palestīniešiem, tostarp [[Iebrukums Dženinā (2023. gada jūlijs)|sadursmēm Dženinā]] un pie [[Aksas mošeja]]s. 2023. gada rudenī notika [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Ukrainas pretuzbrukums Krievijas spēkiem]] Ukrainā. == Norise == === 2023. gadā === Karadarbība sākās 2023. gada 7. oktobrī ap plkst. 6.30 pēc vietējā laika ar masveida raķešu uzbrukumu no [[Gazas josla]]s un bruņoto grupējumu iebrukumu [[Izraēla]]s teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.10.2023-izraela-un-gaza-pieaug-upuru-skaits-nogalinati-vairaki-simti-cilveku.a526913/|title=Izraēlā un Gazā pieaug upuru skaits – nogalināti vairāki simti cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}</ref> Uzbrukuma laikā teroristi nogalināja ap 1200 cilvēku, galvenokārt Izraēlas civiliedzīvotājus, un saņēma gūstā vairāk nekā 250 cilvēku, aizvedot tos uz Gazas joslu. Viens no teroristu iebrukuma mērķiem bija mūzikas festivāls “Supernova”, kas atrodas netālu no Reimas ciema. Tur tika nogalināti vairāk nekā 360 cilvēki. Ir bijuši ziņojumi par izvarošanām un spīdzināšanām, ko veikuši uzbrukuši teroristi notikuma vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/noklata-asinim-stundam-guleja-starp-likiem-muzikas-festivala-izdzivotaja-par-hamas-uzbrukuma-sakumu/|title=Noklāta asinīm, stundām gulēja starp līķiem. Mūzikas festivāla izdzīvotāja par “Hamas” uzbrukuma sākumu|website=tv3.lv|access-date=2024-02-27|date=2023-10-11|language=lv}}</ref> [[Izraēla]]s valdība izsludināja ārkārtas stāvokli, bet armija veica atbildes triecienus Gazas joslā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/izraelas-armija-izsludina-gatavibu-karam/|title=“Hamas” veic uzbrukumu Izraēlai; reaģējot uz to, Izraēlas armija dod atbildes triecienu|website=tv3.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}</ref> Tāpat Izraēlas karavīri vairākās vietās iesaistījās kaujās ar iebrucējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vs.lv/raksts/pasaule/2023/10/08/baidens-asv-ir-kopa-ar-izraelu|title=Baidens: ASV ir kopā ar Izraēlu|website=vs.lv|access-date=2023-10-08|language=ru}}</ref> 23. novembrī stājās spēkā pamiers, kuru panāca ar [[Katara]]s starpniecību. Apmaiņā pret teroristu sagūstītajiem ķīlniekiem Izraēlas puse solīja no cietumiem atbrīvot ieslodzītos palestīniešus. Vienošanās paredzēja ļaut Gazas joslā no Ēģiptes iebraukt kravas automašīnām ar medicīnisko palīdzību un degvielu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2023-izraelas-valdiba-apstiprina-pamieru-ar-hamas-no-ceturtdienas-uz-laiku-partrauks-karadarbibu.a532507/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas valdība apstiprina pamieru ar «Hamās»; no ceturtdienas uz laiku pārtrauks karadarbību] lsm.lv 2023. gada 22. novembrī</ref> Septiņas dienas ilgušā pamiera laikā ''Hamās'' atbrīvoja 105 ķīlniekus, 81 no viņiem bija bērni un sievietes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2023-izraela-veic-intensivus-uzlidojumus-gazas-josla.a533894/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla veic intensīvus uzlidojumus Gazas joslā] lsm.lv 2023. gada 2. decembrī</ref> Izraēla no savas puses atbrīvoja 3 teroristus, kuri izcieta sodu Izraēlas cietumos, apmaiņā pret katru “Hamās” atbrīvoto ķīlnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56127022/kilnieku-atbrivosana-pret-pauzi-kara-izraela-un-hamas-vienojas-par-pamieru|title=Ķīlnieku atbrīvošana pret pauzi karā: Izraēla un 'Hamās' vienojas par pamieru|website=www.delfi.lv|access-date=2024-02-27|language=lv}}</ref> Pēc pamiera beigšanās Izraēlas armija sāka sauszemes operāciju uz ziemeļiem no [[Hānjūnisa]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-izraelas-armija-intensivi-bombarde-gazas-dienvidus.a534049/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas armija intensīvi bombardē Gazas dienvidus] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> === 2024. gadā === 2024. gada janvāra sākumā Izraēlas armija paziņoja, ka Gazas ziemeļos ir pilnībā iznīcinājusi ''Hamās'' militāro komandstruktūru, nogalinājusi aptuveni 8000 kaujinieku un ka turpmāk Izraēlas militārās operācijas norisināsies galvenokārt Gazas centrālajā daļā un dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.01.2024-izraela-pazino-par-jaunu-kara-fazi-iznicinata-hamas-infrastruktura-gazas-ziemelos.a537981/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla paziņo par jaunu kara fāzi — iznīcināta «Hamās» infrastruktūra Gazas ziemeļos] lsm.lv 2024. gada 7. janvārī</ref> Janvāra beigās Izraēlas armija sāka appludināt Gazas joslas tuneļu sistēmu, ko veidoja aptuveni 1300 tuneļi vairāk nekā 500 kilometru garumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2024-gazas-josla-izraelas-armija-appludina-hamas-tunelus.a540998/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Gazas joslā Izraēlas armija appludina «Hamās» tuneļus] lsm.lv 2024. gada 31. janvārī</ref> 2024. gada janvārī izplatījās ziņas, ka vismaz 12 [[UNRWA]] (ANO Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos) darbinieki bijuši iesaistīti 7. oktobra ''Hamās'' veiktajā slaktiņā, ka divi Izraēlas ķīlnieki bija ieslodzīti UNRWA skolotāja mājās. Simtiem aģentūras darbinieku slavējuši šo slepkavošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56302738/sievietes-nolaupisana-daliba-slaktina-un-municija-izraela-atklaj-ka-unrwa-darbinieki-saistiti-ar-hamas|title=Sievietes nolaupīšana, dalība slaktiņā un munīcija: Izraēla atklāj, kā UNRWA darbinieki saistīti ar 'Hamās'|website=www.delfi.lv|access-date=2024-02-27|language=lv}}</ref> 6. maijā Izraēlas armija virs [[Rafaha]]s izkaisīja skrejlapas, kurās brīdināja civiliedzīvotājus par uzbrukumu operāciju pilsētas austrumu rajonos un aicināja evakuēties uz noteiktiem rajoniem pie [[Hānjūnisa]]s pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2024-izraela-aicina-evakueties-civiliedzivotajus-no-rafahas.a552972/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Izraēla aicina evakuēties civiliedzīvotājus no Rafahas] lsm.lv 2024. gada 6. maijā</ref> 28. maijā Izraēlas karaspēks iegāja Rafahā un pārņēma kontroli pār stratēģiski svarīgo Zoruba augstieni, no kuras paveras skats uz Palestīnas un Ēģiptes robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.05.2024-izraelas-armija-par-spiti-starptautiskajam-spiedienam-iegajusi-rafahas-pilseta.a555812/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Izraēlas armija par spīti starptautiskajam spiedienam iegājusi Rafahas pilsētā] lsm.lv 2024. gada 29. maijā</ref> 31. jūlijā nogalināja ''Hamās'' politisko līderi Ismailu Haniju, kurš no Kataras bija ieradies Teherānā, lai piedalītos Irānas prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurācijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-teherana-gaisa-trieciena-nogalinats-hamas-politiskais-lideris-hanija.a563333/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Teherānā gaisa triecienā nogalināts «Hamās» politiskais līderis Hanija] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā Izraēlas Bruņotie spēki paziņoja, ka 13. jūlijā kara aviācijas triecienā Gazas joslā nogalināts ''Hamās'' militārais līderis Mohameds Deifs (īstajā vārdā Mohameds Diabs Ibrahims al Masri).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2024-izraela-nogalinajusi-ari-hamas-militaro-lideri-deifu.a563510/ Izraēla nogalinājusi arī «Hamās» militāro līderi Deifu] lsm.lv 2024. gada 1. augustā</ref> 5. oktobrī pienāca ziņa, ka izraēliešu gaisa triecienā Tripolei Libānas ziemeļos ir nogalināts ''Hamās'' militārā spārna līderis Saīds Atalla,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2024-izraelas-trieciena-libana-nogalinats-hamas-militara-sparna-komandieris.a571400/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas triecienā Libānā nogalināts «Hamās» militārā spārna komandieris] lsm.lv 2024. gada 5. oktobrī</ref> bet 17. oktobrī izplatījās ziņa, ka likvidēts ''Hamās'' politiskais līderis [[Jahja Sinvars]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.10.2024-izraela-gazas-josla-likvidets-hamas-vadonis-jahja-sinvars.a572961/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla: Gazas joslā likvidēts «Hamās» vadonis Jahja Sinvars] lsm.lv 2024. gada 17. oktobrī</ref> == Irānas, hutiešu un ''Hezbollah'' iesaiste karā == === Irānas iesaiste karā === {{galvenais|Irānas—Izraēlas karš}} [[Attēls:Attacks on U.S. bases in Iraq and Syria (2023–present).svg|thumb|220px|Irānas atbalstītie uzbrukumi ASV militārajām bāzēm Irākā un Sīrijā (sarkanā krāsā) un ASV prettriecieni (zilā krāsā).]] 2024. gada 1. aprīlī Izraēla dronu uzbrukumā sagrāva Irānas konsulāta ēku Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, nogalinot 12 cilvēkus, kuru vidū bija arī Irānas Revolucionārās gvardes ģenerālis Mohamads Reza Zahedi un vēl sešas Revolucionārās gvardes amatpersonas. Irānas faktiskais vadītājs ājatolla [[Alī Hāmeneī]] paziņoja, ka Irāna atriebs ģenerāļa Zahedi nāvi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2024-asv-bridina-par-nenoversamu-iranas-uzbrukumu-izraelai.a550024/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV brīdina par nenovēršamu Irānas uzbrukumu Izraēlai] lsm.lv 2024. gada 11. aprīlī</ref> 13. aprīlī no Irānas, Irākas un Jemenas raidīja pret Izraēlu 170 bezpilota lidaparātu, vairāk nekā 30 spārnotās raķetes un vairāk nekā 120 ballistisko raķešu. Lielākā daļa no lidaparātiem bija raidīti no Irānas, bet neliela daļa arī no Irākas un Jemenas. Izraēlas armija paziņoja, ka lielāko daļu Irānas raķešu likvidēja pretgaisa aizsardzības sistēma "''[[Arrow (zenītraķešu komplekss)|Arrow]]''" ārpus [[atmosfēra]]s.<ref name="irana-raidijusi-uz-izraelu-lidrobotus-un-raketes" /> 27. septembrī Izraēlas gaisa uzlidojumā ''Hezbollah'' štāba mītnei Beirūtā nogalināja Irānas Revolucionārās gvardes ģenerāli [[Abāss Nīlforūšāns|Abāsu Nīlforūšānu]], kuru uzskatīja par Islāma revolūcijas gvardes korpusa operāciju komandiera vietnieku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.09.2024-izraelas-uzlidojuma-hizbollah-staba-mitnei-nogalinats-ari-iranas-generalis.a570589/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas uzlidojumā «Hizbollah» štāba mītnei nogalināts arī Irānas ģenerālis] lsm.lv 2024. gada 29. septembrī</ref> 1. oktobrī Irāna pret Izraēlu raidīja 180 raķešu, bet lielāko daļu Izraēlai izdevās notriekt. ASV un Apvienotās Karalistes armijas palīdzēja notriekt Irānas raidītos objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-irana-veikusi-rakesu-uzbrukumu-izraelai-telaviva-sola-atbildes-triecienu.a570907/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Irāna veikusi raķešu uzbrukumu Izraēlai; Telaviva sola atbildes triecienu] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> 26. oktobrī Izraēlas armija paziņoja, ka tā veikusi triecienus Irānas armijas bāzēm un raķešu ražošanas un izvietošanas vietām vairākos reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-izraela-veic-triecienus-militariem-merkiem-irana.a574049/ Izraēla veic triecienus militāriem mērķiem Irānā] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 2025. gada 13. jūnija naktī ap 200 Izraēlas militāro lidmašīnu uzbruka aptuveni 100 mērķiem Irānā. Triecieni dažādos Irānas reģionos bija vērsti pret Irānas bruņoto spēku augstākajiem komandieriem, tāla darbības rādiusa raķetēm un Irānas kodolprogrammas objektiem. Irānas valsts televīzija ziņoja, ka uzbrukumos nogalināts Irānas Revolucionārās gvardes komandieris Hoseins Salami, bijušais Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītājs Fereiduns Abasi un kodolzinātnieks Mohammads Mehdi Tehranči. Iespējams, ka bojā gāja arī Irānas bruņoto spēku štāba priekšnieks Mohammads Bageri. Irāna uz Izraēlu palaida aptuveni 100 dronu, kurus Izraēlas pretgaisa aizsardzībai izdevās pārtvert un notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.06.2025-izraela-un-irana-apmainas-ar-triecieniem-pasaules-lideri-aicina-mazinat-spriedzi.a603109/ Izraēla un Irāna apmainās ar triecieniem; pasaules līderi aicina mazināt spriedzi] lsm.lv 2025. gada 13. jūnijā</ref> Irānas augstākais līderis ajatola [[Ali Hamenei]] solīja atriebties Izraēlai un tās pašas dienas vakarā Irāna izšāva vairākus simtus raķešu Izraēlas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.06.2025-irana-atriebibas-trieciena-uz-izraelu-izsavusi-vairakus-simtus-rakesu.a603262/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Irāna atriebības triecienā uz Izraēlu izšāvusi vairākus simtus raķešu] lsm.lv 2025. gada 13. jūnijā</ref> Līdz 18. jūnijam gaisa uzbrukumos Irānā bija nogalināti 224 cilvēki un vismaz 1277 hospitalizēti, bet Izraēlā pēc Irānas triecieniem dzīvību bija zaudējuši vismaz 24 cilvēki un 380 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-tramps-putinam-vajadzetu-izbeigt-karu-ukraina-pirms-starpniecibas-iranas-izraelas-konflikta.a603879/ Tramps: Putinam vajadzētu izbeigt karu Ukrainā pirms starpniecības Irānas-Izraēlas konfliktā] lsm.lv 2025. gada 18. jūnijā</ref> === Hutiešu iesaiste === [[Attēls:2023 Israel–Hamas war - Bab-el-Mandeb.svg|thumb|220px|Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumi tirdzniecības kuģiem.]] 2023. gada novembrī sākās hutiešu raķešu un dronu uzbrukumi rietumvalstu uzņēmumiem piederošajiem tirdzniecības kuģiem Sarkanajā jūrā, nodarot miljardiem dolāru lielus zaudējumus un piespiežot pārvadātājus izvēlēties citus kuģošanas ceļus. Uzskata, ka hutieši ar Irānas Revolucionārās gvardes starpniecību saņēmuši Krievijas izlūkošanas satelītu ievāktos datus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.10.2024-laikraksts-krievija-palidzejusi-jemenas-hutiesiem-uzbrukt-kugiem-sarkanaja-jura.a573925/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Laikraksts: Krievija palīdzējusi Jemenas hutiešiem uzbrukt kuģiem Sarkanajā jūrā] lsm.lv 2024. gada 25. oktobrī</ref> 2024. gada 19. jūlija rītā Telavivas centrā notika sprādziens, kurā gāja bojā viens cilvēks un vismaz desmit tika ievainoti. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās Jemenas hutiešu nemiernieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2024-drona-izraisita-spradziena-telaviva-viens-bojagajusais-un-desmit-ievainotie.a562020/ Drona izraisītā sprādzienā Telavivā viens bojāgājušais un desmit ievainotie] lsm.lv 2024. gada 19. jūlijā</ref> 20. jūlija vakarā Izraēla uzbruka [[Hudeida]]s naftas produktu glabātuvei un spēkstacijai hutiešu kontrolētajā Jemenas daļā, kuru mediji ziņoja par trim bojāgājušajiem un 87 ievainotajiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.07.2024-izraelas-atbildes-uzbrukums-hutiesiem-palielina-plasaka-regionala-konflikta-iespejamibu.a562166/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas atbildes uzbrukums hutiešiem palielina plašāka reģionālā konflikta iespējamību] lsm.lv 2024. gada 21. jūlijā</ref> 15. septembrī Jemenas hutiešu nemiernieki pret Izraēlu raidīja tālas darbības ballistisko raķeti, ko izraēlieši notrieca netālu no Telavivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2024-jemenas-hutiesu-nemiernieki-ar-balistisko-raketi-uzbrukusi-izraelai-netanjahu-sola-atbildes-solus.a568849/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Jemenas hutiešu nemiernieki ar balistisko raķeti uzbrukuši Izraēlai; Netanjahu sola atbildes soļus] lsm.lv 2024. gada 15. septembrī</ref> === Karš ar ''Hezbollah'' === [[Attēls:Israel-Lebanon-Syria-border-Conflict-2023.svg|thumb|Izraēlas-Libānas-Sīrijas robežapgabals]] 2024. gada 24. aprīlī Izraēlas spēki veica vairāk nekā 13 gaisa triecienus pret aptuveni 40 kaujinieku grupējuma ''[[Hezbollah]]'' objektiem Libānas dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2024-izraelas-speki-veic-ofensivas-darbibas-libanas-dienvidos.a551743/ Izraēlas spēki veic ofensīvas darbības Libānas dienvidos] lsm.lv 2024. gada 24. aprīlī</ref> 11. jūnijā Izraēlas raķešu triecienā Libānas dienvidos nogalināja augsta ranga ''Hezbollah'' komandieri Talibu Abdallu. 12. jūnijā ''Hezbollah'' uz Izraēlas ziemeļiem izšāva ap 90 raķešu, bet vēl ap 50 raidīja uz Iraēlas okupētājām [[Golānas augstienes|Golānas augstienēm]].<ref name="LSM12JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-hamas-pieprasa-pilnigu-izraelas-speku-izvesanu-no-gazas.a557729/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme «Hamās» pieprasa pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 19. jūnijā Libānas šiītu bruņotā grupējuma ''Hezbollah'' vadonis [[Hasans Nasralla]] piedraudēja [[Kipra]]i ar karu, ja tā atvērs savus lidlaukus un karabāzes Izraēlai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-libanas-grupejums-hizbullah-piedraudejis-kiprai-ar-karu.a558722/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Libānas grupējums «Hizbullāh» piedraudējis Kiprai ar karu] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> 4. jūlijā ''Hezbollah'' izšāva vairāk nekā 200 raķešu uz militārajām bāzēm Izraēlā, atriebjoties par Muhammada Nāmeja Nasera nogalināšanu, kurš vadīja vienu no trim ''Hezbollah'' reģionālajām nodaļām Libānas dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2024-libanas-kaujinieku-grupejums-hizbullah-apgalvo-ka-izsavis-uz-izraelu-200-raketes.a560339/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Libānas kaujinieku grupējums «Hizbullāh» apgalvo, ka izšāvis uz Izraēlu 200 raķetes] lsm.lv 2024. gada 4. jūlijā</ref> 27. jūlijā [[Raķešu uzbrukums Madždalšamsai|raķešu uzbrukumā Madždalšamsai]] Golānas augstienēs ar Irānā ražotu raķeti ''Falaq-1'' sporta laukumā nogalināja vismaz 12 [[druzi|druzu]] jauniešus vecumā no 10 līdz 20 gadiem. Izraēla uzbrukumā apsūdzēja ''Hizbullāh''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.07.2024-izraela-veikusi-atbildes-triecienus-pec-12-bernu-un-jauniesu-naves-raketes-trieciena-golanas-augstienes.a562951/ Izraēla veikusi atbildes triecienus pēc 12 bērnu un jauniešu nāves raķetes triecienā Golānas augstienēs] lsm.lv 2024. gada 28. jūlijā</ref> 30. jūlijā Izraēlas armija gaisa triecienā Beirūtā nogalināja ''Hezbollah'' komandieri Fuadu Šukru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-izraelas-trieciena-beiruta-nogalinats-hizbullah-komandieris.a563315/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas triecienā Beirūtā nogalināts «Hizbullāh» komandieris] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 25. augustā Izraēlas bruņotie spēki veica gaisa triecienus raķešu palaišanas iekārtām Libānā, drīz pēc tam ''Hezbullāh'' veica raķešu un dronu uzbrukumu 11 militāriem objektiem Izraēlā un Golānas augstienēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-izraela-veic-preventivus-triecienus-hizbullah-merkiem-libana-grupejums-izsauj-simtiem-rakesu-uz-izraelu.a566248/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla veic preventīvus triecienus «Hizbullāh» mērķiem Libānā; grupējums izšauj simtiem raķešu uz Izraēlu] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 17. septembrī Libānas Veselības ministrija ziņoja, ka vienlaikus uzsprāgstot ''Hizbullāh'' biedriem izsniegtajiem [[peidžeri]]em, nogalināti deviņi cilvēki un vismaz 2800 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.09.2024-ar-spragstosiem-peidzeriem-ievainoti-simtiem-hizbullah-biedru.a569155/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ar sprāgstošiem peidžeriem ievainoti simtiem «Hizbullāh» biedru] lsm.lv 2024. gada 17. septembrī</ref> Taivānas uzņēmums "Gold Apollo" pavēstīja, ka šos peidžerus pēc viņu izsniegtās licences ražoja uzņēmums "BAC Consulting KFT", kura mītne atrodas Budapeštā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-peidzeru-spradzienus-verte-ka-lielako-hizbullah-izgasanos-pedejas-desmitgades.a569220/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Peidžeru sprādzienus vērtē kā lielāko «Hizbullāh» izgāšanos pēdējās desmitgadēs] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 20. septembrī Izraēlas gaisa spēki uzbruka šiītu apdzīvotajai Beirūtas dienvidu daļai, triecienos nogalinot vismaz 12 cilvēkus, arī ''Hizbullāh'' operāciju komandieri Ibrahimu Akilu, un ievainojot 66 cilvēkus. ''Hizbullāh'' uz Izraēlas ziemeļu reģioniem izšāva vairāk nekā 140 raķešu, no kurām lielāko daļu Izraēlas pretgaisa aizsardzība notrieca, un Izraēlas armija deva atbildes triecienus Libānas dienvidos, iznīcinot vairākas raķešu palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2024-izraelas-triecienos-libanas-galvaspilseta-nogalinati-vismaz-12-un-ievainoti-66-cilveki.a569641/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēlas triecienos Libānas galvaspilsētā nogalināti vismaz 12 un ievainoti 66 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 20. septembrī</ref> 23. septembra rītā Izraēlas armija paziņoja par vismaz 300 uzbrukumiem ar ''Hizbullāh'' saistītiem objektiem Libānā, bet ''Hizbullāh'' tikmēr Izraēlas virzienā izšāva vairākus desmitus raķešu. Libānas Veselības ministrija paziņoja, ka bojāgājušo skaits Izraēlas triecienos valsts dienvidu daļā ir vismaz 274, tostarp 21 bērns un 39 sievietes, bet ievainoto skaits pārsniedz 700.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2024-palielinas-apsaudes-starp-izraelu-un-hizbullah-libana-pirmdien-nogalinati-vismaz-274-cilveki.a569773/ Palielinās apšaudes starp Izraēlu un «Hizbullāh»; Libānā pirmdien nogalināti vismaz 274 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 23. septembrī</ref> Vēlāk Izraēlas armija pavēstīja, ka uzbrukusi vairāk nekā 1300 ''Hizbullāh'' objektiem visā Libānas teritorijā, bet kaujinieku grupējums atbildējis ar vairāk nekā 200 raķešu palaišanu pret Izraēlas teritoriju. Libānas varasiestādes ziņoja, ka uzbrukumos gājuši bojā gandrīz 500 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2024-palielinas-apsaudes-starp-izraelu-un-hizbullah-libana-pirmdien-nogalinati-gandriz-500-cilveki.a569773/ Palielinās apšaudes starp Izraēlu un «Hizbullāh»; Libānā pirmdien nogalināti gandrīz 500 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 24. septembrī (papildināts)</ref> 2. oktobrī ''Hezbollah'' uz Izraēlas ziemeļiem raidīja aptuveni 140 raķešu (ap 40 uz [[Safeda]]s, 70 uz [[Haifa]]s apkārtni un 30 – uz pierobežu), aizsardzības sistēma pārtvēra vairākas raķetes, citas nokrita klajās vietās. Viens cilvēks guva vieglus savainojumus ar stikla lauskām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-no-libanas-uz-izraelas-ziemeliem-raiditas-140-raketes.a571075/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article No Libānas uz Izraēlas ziemeļiem raidītas 140 raķetes] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 7. oktobrī ''Hezbollah'' uz Izraēlu izšāva vismaz 135 raķetes. Izraēlas bruņotie spēki paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība ir pārtvērusi arī no Jemenas izšautu ballistisko raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2024-netanjahu-izraela-iesaistita-atdzimsanas-kara.a571631/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Netanjahu: Izraēla iesaistīta «atdzimšanas karā»] lsm.lv 2024. gada 7. oktobrī</ref> Izraēlas armija četrus apgabalus valsts ziemeļrietumos pasludināja par slēgtu militāro zonu, paplašinot militāro operāciju Libānas dienvidu daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.10.2024-izraela-ziemelrietumu-apgabalos-ievies-slegtu-militaro-zonu-paplasina-operaciju-pret-hizbullah.a571651/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Izraēla ziemeļrietumu apgabalos ievieš slēgtu militāro zonu; paplašina operāciju pret «Hizbullāh»] lsm.lv 2024. gada 8. oktobrī</ref> 8. oktobrī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu brīdināja, ka Libānas iedzīvotājiem draud posts un ciešanas, kāds jau pieredzēts Gazas joslā, ja viņi neatbrīvos valsti no ''Hizbullāh''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.10.2024-izraela-ziemelrietumu-apgabalos-ievies-slegtu-militaro-zonu-paplasina-operaciju-pret-hizbullah.a571651/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Netanjahu brīdina Libānu par postu kā Gazas joslā] lsm.lv 2024. gada 8. oktobrī</ref> Novembra beigās ar ASV starpniecību izdevās panākt vienošanos par pamieru starp Izraēlu un ''Hezbollah'' kaujiniekiem, kas stājās spēkā 27. novembra rītā. Izraēlas karaspēku no Libānas teritorijas plānots izvest 60 dienu laikā, savukārt ''Hezbollah'' apņēmās atvilkt savus spēkus ap 30 km attālumā no Izraēlas robežas. Līdz pamiera brīdim konflikta laikā bija nogalināti gandrīz 3800 cilvēki, bet ap 16 000 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.11.2024-izraela-un-hizbullah-vienojas-par-pamieru.a577917/ Izraēla un «Hizbullāh» vienojas par pamieru] lsm.lv 2024. gada 26. novembrī</ref> == Pamiera sarunas == 2024. gada 31. maijā ASV prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka Izraēla piedāvājusi jaunu ceļa karti pastāvīga miera sasniegšanai Gazas joslā. Pirmā sešas nedēļas ilgā fāze paredzēja pilnīgu un galīgu uguns pārtraukšanu, Izraēlas spēku atvilkšanu no visām apdzīvotajām teritorijām Gazas joslā, daļas ķīlnieku, tajā skaitā sieviešu, veco ļaužu un ievainoto, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku simtu palestīniešu teroristu atbrīvošanu. Pēc tam notiktu izraēliešu un palestīniešu sarunas par pastāvīgu pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2024-baidens-izraela-izteikusi-piedavajumu-kara-izbeigsanai-gazas-josla.a556267/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Baidens: Izraēla izteikusi piedāvājumu kara izbeigšanai Gazas joslā] lsm.lv 2024. gada 31. maijā</ref> Arī ASV piedāvātais un ANO Drošības padomes atbalstītais plāns paredzēja sešas nedēļas ilgu pamieru, kura laikā ''Hamās'' atbrīvotu daļu no aptuveni 120 izraēliešu ķīlniekiem, bet apmaiņā pret viņiem Izraēla izlaistu no cietumiem nenosauktu skaitu palestīniešu ieslodzīto. Izraēlai arī būtu jāizved savi spēki no Gazas lielākajām pilsētām, kurās varētu atgriezties kara dēļ pārvietotie civiliedzīvotāji. Tikmēr turpinātos netiešās diplomātiskās sarunas starp Izraēlu un ''Hamās'' par pārējo ķīlnieku atbrīvošanu no teroristu gūsta un pilnīgu Izraēlas spēku izvešanu no Gazas.<ref name="LSM12JUN"/> 6. jūlijā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilgas pauzes atsākās pamiera sarunas, kas notika ar ASV, Ēģiptes un Kataras starpniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.07.2024-izraela-un-hamas-atsak-netiesas-sarunas.a560560/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Izraēla un «Hamās» atsāk netiešas sarunas] lsm.lv 2024. gada 6. jūlijā</ref> 19. septembrī kļuva zināms, ka Izraēla piedāvājusi ASV vienošanās plānu, kas paredz visu Gazas joslā esošo gūstekņu atbrīvošanu apmaiņā pret karadarbības izbeigšanu. Turklāt tiktu ļauts Gazas joslu netraucēti pamest teroristu grupējuma "Hamās" līderim Jahjam Sinvaram un viņa sabiedrotajiem, notiktu Izraēlā ieslodzīto palestīniešu cietumnieku atbrīvošana, Gazas joslas demilitarizācija, kā arī jauna Gazas joslas pārvaldības modeļa ieviešana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.09.2024-medijs-izraela-piedava-izbeigt-karu-gaza-apmaina-pret-kilnieku-atbrivosanu.a569430/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Medijs: Izraēla piedāvā izbeigt karu Gazā apmaiņā pret ķīlnieku atbrīvošanu] lsm.lv 2024. gada 19. septembrī</ref> 3. decembrī pēc sarunām Kairā, kas noritēja ar Ēģiptes starpniecību, ''Hamās'' un ''Fatah'' vienojās izveidot komiteju, lai kopīgi pārvaldītu Gazas joslu pēc tam, kad būs beidzies karš ar Izraēlu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.12.2024-palestiniesu-konkurejosie-speki-hamas-un-fatah-gatavi-kopigi-parvaldit-gazu-pec-kara.a578748/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Palestīniešu konkurējošie spēki «Hamās» un «Fatah» gatavi kopīgi pārvaldīt Gazu pēc kara] lsm.lv 2024. gada 3. decembrī</ref> 2025. gada 15. janvārī ASV un Katara paziņoja, ka ''Hamās'' un Izraēla ar starpnieku palīdzību panākušas vienošanos, kas paredz uguns pārtraukšanu un 33 ''Hamās'' gūstā esošo izraēliešu atbrīvošanu apmaiņā pret Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu teroristu atbrīvošanu un Izraēlas karavīru atkāpšanos no vairākām Gazas joslas teritorijām. 17. janvārī arī Izraēlas valdība paziņoja, ka ir panāktas vienošanās par darījumu ķīlnieku atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.01.2025-izraelas-premjera-birojs-ar-hamas-panakta-vienosanas-par-kilnieku-atbrivosanu.a584009/ Izraēlas premjera birojs: Ar «Hamās» panākta vienošanās par ķīlnieku atbrīvošanu] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> === Iedzīvotāju pārvietošanas plāni === 2025. gada 4. februārī Donalds Tramps tikšanās laikā ar Benjaminu Netanjahu paziņoja, ka ASV pārņems Gazas joslu un veicinās tās ekonomisko attīstību, kas radīs neierobežotu skaitu darbavietu un mājokļus. Tramps atkārtoja savu ideju, ka gandrīz diviem miljoniem Gazas joslas iedzīvotāju vajadzētu pārcelties uz dzīvi kaimiņos esošajās arābu valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.02.2025-palestiniesi-noraida-trampa-ideju-par-gazas-parnemsanu.a586504/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Palestīnieši noraida Trampa ideju par Gazas pārņemšanu] lsm.lv 2025. gada 5. februārī</ref> Izraēlas valdība pauda atbalstu Trampa plānam par atšķirīgas Gazas radīšanu, kā arī uzsvēra, ka pēc kara šo teritoriju nepārvaldīs ne ''Hamās'', ne Palestīniešu pašpārvalde. 17. februārī kļuva zināms, ka Izraēlas Aizsardzības ministrijā veidos īpašu direkciju Gazas iedzīvotāju brīvprātīgai aizbraukšanai. Emigrantiem paredzēja veidot īpašu palīdzības paketi, un "zaļo izbraukšanas koridoru". [[Persijas līča arābu valstu sadarbības padome]]s valstis, Ēģipte un Jordānija nolēma rīkot apspriedi, lai piedāvātu alternatīvu plānu Trampa idejai pārņemt Gazas joslu ASV kontrolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-izraela-veicinas-gazas-joslas-iedzivotaju-aizbrauksanu.a588199/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Izraēla veicinās Gazas joslas iedzīvotāju aizbraukšanu] lsm.lv 2025. gada 18. februārī</ref> == Starptautiskā reakcija == [[Attēls:International Reactions HamasIsrael Oct2023.png|thumb|Starptautiskā reakcija uz ''Hamās'' iebrukumu Izraēlā 2023. gadā ----{{legend|#3D63BD|Valstis, kas nosodīja iebrukumu}}{{legend|#009936|Valstis, kas apsūdzēja Izraēlu konflikta provocēšanā}}{{legend|#FFFF33|Valstis, kas aicināja abas puses deeskalēt situāciju}}{{legend|#F781BF|Valstis, kas brīdināja par situācijas nestabilitāti}}{{legend|#D1DBDD|Nav zināms}} ----{{legend|#CC3333|Izraēla un Palestīna}}]] Liela daļa valstu, tostarp Rietumvalstis, nosodīja ''[[Hamās]]'' par vardarbību un raksturoja izmantoto taktiku kā [[Terorisms|terorismu]], savukārt dažas musulmaņu valstis par eskalācijas galveno cēloni vainoja Izraēlu.<ref name="zinas.tv3.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/rinkevics-starptautiskajai-sabiedribai-ir-jaatbalsta-izraelas-tiesibas-uz-pasaizsardzibu-un-jasniedz-morali-politiskais-atbalsts/|title=Rinkēvičs: Starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un jāsniedz morāli politiskais atbalsts|website=tv3.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}</ref> {{Latvija}}: Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] paziņoja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāatbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, kas ir noteiktas starptautiskajās tiesībās, un jāsniedz morāli politiskais atbalsts.<ref name="zinas.tv3.lv"/> {{USA}}: Aizsardzības ministrs [[Loids Ostins]] paziņoja, ka [[Vašingtona]] strādā, lai nodrošinātu Izraēlu ar visu nepieciešamo sevis aizstāvēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/56007200/asv-sola-nodrosinat-izraelai-visu-nepieciesamo-aizsardzibai-hamas-uzbrukumos-dzivibu-zaudejusi-100-izraeliesi|title=ASV sola nodrošināt Izraēlai visu nepieciešamo aizsardzībai; 'Hamas' uzbrukumos dzīvību zaudējuši 100 izraēlieši|website=www.delfi.lv|access-date=2023-10-08|language=lv}}</ref> Prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka “Savienotās Valstis ir kopā ar Izraēlu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/baidens-asv-ir-kopa-ar-izraelu/|title=Baidens: ASV ir kopā ar Izraēlu|website=tv3.lv|access-date=2023-10-11|language=lv}}</ref> {{Vācija}}: Kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka “Vācija pilnībā nosoda asinskāro ''Hamas'' teroraktu, brutālo uzbrukumu nevainīgiem pilsoņiem, pilsoņu sodīšanu ar nāvi, zīdaiņu slepkavības, sieviešu, vīriešu un bērnu nolaupīšanu un holokaustā izdzīvojušo pazemošanu un izrādīšanu, tas ir asinstindzinoši.”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7871568/solcs-vacija-izrada-solidaritati-izraelai|title=Šolcs: Vācija izrāda solidaritāti Izraēlai}}</ref> {{Apvienotā Karaliste}}: Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks paziņoja, ka “Lielbritānijas valdība absolūti atbalsta Izraēlu, lai tā aizstāvētos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, izsekotu ''Hamas'', atgūtu ķīlniekus, lai atturētu to no turpmākiem iebrukumiem un stiprinātu jūsu drošību ilgtermiņā."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7879224/lielbritanijas-premjers-ceturtdien-apmekle-izraelu|title=Lielbritānijas premjers ceturtdien apmeklē Izraēlu}}</ref> {{Irāna}}: ajatollas [[Alī Hāmenejī]] galvenais militārais padomnieks paziņoja, ka [[Teherāna]] atbalsta ''Hamās'' uzbrukumus Izraēlai un turpinās atbalstīt kaujiniekus "līdz [[Palestīna]]s un [[Jeruzaleme]]s atbrīvošanai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/iran-hamas-attacks-against-israel-palestine-jerusalem/|title=Iran’s support for Hamas fans suspicion it’s wrecking Israel-Saudi deal|website=POLITICO|access-date=2023-10-08|date=2023-10-07|language=en}}</ref> {{Krievija}} un {{Ķīna}}ː 2024. gada 22. marta [[ANO Drošības padome]]s (DP) sēdē [[Krievija]] un [[Ķīna]] uzlika veto ASV ierosinātajai rezolūcijai par pamieru Gazā, kaut arī 11 DP dalībvalstis balsoja par (Gajāna atturējās, Alžīrija balsoja pret).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-krievija-un-kina-ano-drosibas-padome-uzliek-veto-asv-rezolucijai-par-pamieru-gaza.a547758/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija un Ķīna ANO Drošības padomē uzliek veto ASV rezolūcijai par pamieru Gazā] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> {{UNO}}: 2024. gada 10. jūnijā ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju par pamieru Gazā, ko atbalstīja 14 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm (Krievija atturējās).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2024-ano-drosibas-padome-aicina-uz-pamieru-gazas-josla.a557538/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme ANO Drošības padome aicina uz pamieru Gazas joslā] lsm.lv 2024. gada 11. jūnijā</ref> 2024. gada 14. novembrī ANO komisija paziņoja, ka Izraēla, neskatoties uz ANO aicinājumiem, Starptautiskās Tiesas rīkojumiem un Drošības padomes rezolūcijām, aplenc Gazas joslu, kavē humānās palīdzības sniegšanu, uzbrūk un nogalina civiliedzīvotājus un palīdzības darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2024-ano-komiteja-izraelas-kara-metodes-gazas-josla-pielidzinamas-genocidam.a576471/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme ANO komiteja: Izraēlas kara metodes Gazas joslā pielīdzināmas genocīdam] lsm.lv 2024. gada 14. novembrī</ref> === Palestīnas neatkarība === Konflikta laikā daudzas valstis, kas iepriekš nebija atzinušas Palestīnu kā valsti, galu galā atzina tās [[Neatkarība|neatkarību]], 2024. gadā to izdarīja [[Spānija]], [[Īrija]], [[Norvēģija]], [[Slovēnija]] un [[Armēnija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://doxa.team/news/2024-06-21-armenia-palestine|title=Армения признала независимость Палестины — МИД республики|last=team|first=DOXA|website=DOXA|access-date=2024-06-21|date=2024-06-21}}</ref> Līdz 2024. gada jūnija beigām 145 no 193 ANO dalībvalstīm, kā arī [[Vatikāns]] un [[Rietumsahāra]] bija atzinušas Palestīnas neatkarību. Izraēlas neatkarību ir atzinušas 163 ANO dalībvalstis, kā arī Vatikāns un Palestīna. == Starptautiskā palīdzība == === ASV === Izraēla lūdza papildu militāro palīdzību [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Vēlāk valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] paziņoja, ka ASV izskata Izraēlas lūgumus par papildu militāro palīdzību operācijai Gazas joslā. 8. oktobra vakarā tika ziņots, ka ASV prezidents Džo Baidens ir devis rīkojumu par papildu palīdzības sniegšanu Izraēlai un pirmais sūtījums tika nosūtīts. Tikmēr ASV nosūta [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģi]] (jūras spēku trieciengrupas vadībā) uz [[Vidusjūra]]s austrumu daļu — tuvāk Izraēlai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/ssha-perebrasyvayut-voennye-korabli-i-istrebiteli-blizhe-k-territorii-izrailya/32628472.html|title=США перебрасывают корабли ближе к территории Израиля|work=Радио Свобода|access-date=2023-10-18|date=2023-10-08|language=ru}}</ref> === Vācija === 12. oktobrī Izraēla pieprasīja [[Vācija]]i munīciju kuģiem, bet [[Berlīne]] piekrita nodot 2 kaujas [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātus]]. === Lielbritānija === [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] jūras spēku kuģi devās uz Vidusjūras austrumu daļu, lai sniegtu palīdzību Izraēlai. == Bēgļi == 13. oktobrī [[Izraēlas Aizsardzības spēki|Izraēlas spēki]] aicināja Gazas joslas iedzīvotājus [[Evakuācija|evakuēties]] uz dienvidiem, no lidmašīnām tika nomesti tūkstošiem [[Skrejlapa|skrejlapu]] ar aicinājumu evakuēties. Sākotnēji evakuācijai tika dotas 24 stundas, bet vēlāk termiņš tika vairākkārt pārcelts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://charter97.org/ru/news/2023/10/13/567471/|title=Израиль дал 24 часа на эвакуацию населения севера Газы|website=charter97.org|access-date=2023-10-18|language=ru}}</ref> [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aicināja atcelt rīkojumu, jo 1,1 miljona cilvēku pārvietošana "radītu postošas humanitāras sekas".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reitingi.lv/ru/news/sobitija-dnja/134022-cahal-dal-24-casa-na-evakuacij-bolee-milliona-zitelej-gazi.html|title=ЦАХАЛ дал 24 часа на эвакуацию более миллиона жителей Газы - События дня - Latvijas reitingi|last=rosbalt.ru|first=|website=reitingi.lv|access-date=2023-10-18|date=2023-10-18|language=ru}}</ref> [[Pasaules Veselības organizācija|PVO]] aicināja Izraēlu atcelt rīkojumu evakuēt 22 slimnīcas ar aptuveni 2000 pacientiem uz joslas dienvidiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/UNRWA/status/1713565035019088202|title=https://twitter.com/UNRWA/status/1713565035019088202|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-10-18|language=en}}</ref> Izraēlas valdība pirmo reizi vēsturē pavēlēja evakuēt veselu pilsētu. 15. oktobrī varas iestādes centralizēti izveda [[Sderota]]s iedzīvotājus. == Skatīt vēl == * [[Uzbrukums baptistu slimnīcai Gazas joslā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Konflikti]] [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] [[Kategorija:2023. gada Izraēlas-Hamās karš]] ghvujd8dyuk3chytgbp627l7orn7qh3 0 558353 4296839 4279581 2025-06-19T17:34:36Z Hckeins 55144 4296839 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Gita Avote | attēls = Gita Avote.jpg | apraksts = | amats = [[Valkas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valkas novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2023|5|20|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|19|N}} | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | vietnieks = * [[Viesturs Zariņš]] (2023—2024) * [[Kristaps Sula]] (2024—2025)<ref>https://leta.lv/regions/news/item/C01AB51D-C3E8-4DAF-AB34-7EC0FB777899/{{Novecojusi saite}}</ref> | priekštecis = [[Vents Armands Krauklis]] | pēctecis = Vents Armands Krauklis | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|1|15}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Valkas novads}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = bez partijas | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Liepājas Universitāte|Liepājas Pedagoģiskā akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Gita Avote''' (dzimusi {{dat|1977|1|15|}}) ir [[Valkas novads|Valkas novada]] domes priekšsēdētāja, šo amatu viņa ieņem kopš {{dat|2023|5|20|Ģ}}, pēc tam, kad iepriekšējais Valkas novada domes priekšsēdētājs [[Vents Armands Krauklis]] tika gāzts no sava amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2023-valkas-novadu-vadis-lidzsineja-ergemes-pamatskolas-direktore-gita-avote.a509460/ |title=Valkas novadu vadīs līdzšinējā Ērģemes pamatskolas direktore Gita Avote |date={{dat|2023|5|20||bez}} |access-date={{dat|2023|12|20||bez}} }}</ref> Pirms kļuva par Valkas novada domes deputāti un domes priekšsēdētāju, bijusi [[Ērģemes pamatskola]]s direktore. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vents Armands Krauklis]] | virsraksts = [[Valkas novads|Valkas novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2023|5|20|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Avote, Gita}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valkas novada pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Liepājas Universitātes absolventi]] ixwjd0m563fjmfunvgm5899xeb8ahc1 4296842 4296839 2025-06-19T17:35:08Z Hckeins 55144 /* Atsauces */ 4296842 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Gita Avote | attēls = Gita Avote.jpg | apraksts = | amats = [[Valkas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valkas novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2023|5|20|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|19|N}} | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | vietnieks = * [[Viesturs Zariņš]] (2023—2024) * [[Kristaps Sula]] (2024—2025)<ref>https://leta.lv/regions/news/item/C01AB51D-C3E8-4DAF-AB34-7EC0FB777899/{{Novecojusi saite}}</ref> | priekštecis = [[Vents Armands Krauklis]] | pēctecis = Vents Armands Krauklis | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|1|15}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Valkas novads}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = bez partijas | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Liepājas Universitāte|Liepājas Pedagoģiskā akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Gita Avote''' (dzimusi {{dat|1977|1|15|}}) ir [[Valkas novads|Valkas novada]] domes priekšsēdētāja, šo amatu viņa ieņem kopš {{dat|2023|5|20|Ģ}}, pēc tam, kad iepriekšējais Valkas novada domes priekšsēdētājs [[Vents Armands Krauklis]] tika gāzts no sava amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2023-valkas-novadu-vadis-lidzsineja-ergemes-pamatskolas-direktore-gita-avote.a509460/ |title=Valkas novadu vadīs līdzšinējā Ērģemes pamatskolas direktore Gita Avote |date={{dat|2023|5|20||bez}} |access-date={{dat|2023|12|20||bez}} }}</ref> Pirms kļuva par Valkas novada domes deputāti un domes priekšsēdētāju, bijusi [[Ērģemes pamatskola]]s direktore. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vents Armands Krauklis]] | virsraksts = [[Valkas novads|Valkas novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2023|5|20|N}} — {{dat|2025|6|19|N}} | pēc = Vents Armands Krauklis }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Avote, Gita}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valkas novada pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Liepājas Universitātes absolventi]] l4vp0pb6hc3nsm7wm6mm1o4vhlamqoy 4296923 4296842 2025-06-19T20:03:53Z Lasks 38532 4296923 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Gita Avote | attēls = Gita Avote.jpg | apraksts = | amats = [[Valkas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valkas novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2023|5|20|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|19|N}} | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | vietnieks = * [[Viesturs Zariņš]] (2023—2024) * [[Kristaps Sula]] (2024—2025)<ref>https://leta.lv/regions/news/item/C01AB51D-C3E8-4DAF-AB34-7EC0FB777899/{{Novecojusi saite}}</ref> | priekštecis = [[Vents Armands Krauklis]] | pēctecis = Vents Armands Krauklis | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|1|15}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Valkas novads}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = bez partijas | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Liepājas Universitāte|Liepājas Pedagoģiskā akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Gita Avote''' (dzimusi {{dat|1977|1|15|}}) ir latviešu pedagoģe un politiķe. Bijusi [[Valkas novads|Valkas novada]] domes priekšsēdētāja, šo amatu viņa ieņēma no {{dat|2023|5|20|Ģ}} līdz {{dat|2025|6|19|D}}, pēc tam, kad iepriekšējais Valkas novada domes priekšsēdētājs [[Vents Armands Krauklis]] tika gāzts no sava amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2023-valkas-novadu-vadis-lidzsineja-ergemes-pamatskolas-direktore-gita-avote.a509460/ |title=Valkas novadu vadīs līdzšinējā Ērģemes pamatskolas direktore Gita Avote |date={{dat|2023|5|20||bez}} |access-date={{dat|2023|12|20||bez}} }}</ref> Pirms kļuva par Valkas novada domes deputāti un domes priekšsēdētāju, bijusi [[Ērģemes pamatskola]]s direktore. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vents Armands Krauklis]] | virsraksts = [[Valkas novads|Valkas novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2023|5|20|N}} — {{dat|2025|6|19|N}} | pēc = Vents Armands Krauklis }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Avote, Gita}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valkas novada pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Liepājas Universitātes absolventi]] hube8wpjde4wz6wilhpjn7ipz7iurj9 0 560418 4296969 4111191 2025-06-20T05:07:38Z Biafra 13794 4296969 wikitext text/x-wiki '''PSRS Valsts drošības ministrija''' ('''PSRS Valsts drošības Tautas komisariāts''' līdz pārdēvēšanai 1946. gadā) bija [[Padomju Savienība]]s galvenā iestāde vairākās valsts drošības jomās. Tai bija pakļautas tāda paša nosaukuma ministrijas Padomju Savienības republikās. == Pastāvēšanas gaita == PSRS Valsts drošības Tautas komisariāts (VDTK) pirmoreiz izveidots 1941. gada 3. februārī, izdalot to no [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] (IeTK). No IeTK VDTK pārziņā nodoti tādi valsts drošības uzdevumi kā [[izlūkošana]], pretizlūkošana, valdības apsargāšana. 1941. gada 20. jūlijā VDTK pārveidots par Valsts drošības galveno pārvaldi IeTK sastāvā. VDTK ar tām pašām funkcijām atkal izdalīts no IeTK 1943. gada 14. aprīlī. 1946. gada 15. martā visi PSRS Tautas komisariāti pārdēvēti par ministrijām. No 1947. līdz 1952. gadam Valsts drošības ministrijas (VDM) rīcībā nodotas dažas Iekšlietu ministrijas (IeM) struktūras: [[PSRS iekšējais karaspēks|iekšējais karaspēks]], [[Padomju milicija|milicija]], [[PSRS Robežsardzes karaspēks|robežsardzes karaspēks]]. 1947. gada 30. maijā no VDM jaunveidojamās [[Informācijas komiteja]]s rīcībā nodota ārējā izlūkošana. No 1951. gada novembra par ārējo izlūkošanu atkal atbildēja VDM. 1953. gada 5. martā sākta VDM apvienošana ar IeM. Vēlāk, 1954. gada pavasarī, izveidota [[Valsts drošības komiteja]]. {{PSRS-aizmetnis}} [[Kategorija:PSRS izlūkdienesti]] dxmnmczv8zabfj0rd26d1b214yzrhjm 0 568192 4296965 4248156 2025-06-20T04:59:53Z Biafra 13794 4296965 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds_orig = ''Вук Караџић'' | attēls = VukKaradzic.jpg | att_nosaukums = Vuks Karadžičs ap 1850. gadu | dz_dat_alt = {{birth date|1787|11|06|df=y}} | m_dat_alt = {{death date and age|1864|02|7|1787|11|06|df=y}} | dz_vieta = Tršiča, Rumēlijas ejālets, [[Osmaņu impērija]]<br>{{small|(tagad [[Serbija]])}} | m_vieta = [[Vīne]], [[Austrijas impērija]]<br>{{small|(tagad [[Austrija]])}} | nodarbošanās = valodnieks, tulkotājs, antropologs }} '''Vuks Stefanovičs Karadžičs''' ({{val|se|Вук Стефановић Караџић}}, dzimis 1787. gada 6. novembrī (26. oktobrī pēc vecā stila), miris 1864. gada 7. februārī) bija [[serbi|serbu]] [[filologs]], [[antropologs]] un valodnieks. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem modernās [[serbu valoda]]s reformatoriem.<ref>{{cite book|last1=Szajkowski|first1=Bogdan|title=Encyclopaedia of Conflicts, Disputes, and Flashpoints in Eastern Europe, Russia, and the Successor States|date=1993|publisher=Longman|location=Harlow, UK|page=134|isbn=9780582210028|url=https://books.google.com/books?id=1lIjAQAAIAAJ&q=karad%C5%BEi%C4%87+%22Serbian+philologist%22|access-date=28 September 2019}}</ref><ref>{{cite book|last1=Wintle|first1=Michael J.|title=Imagining Europe Europe and European Civilisation as Seen from its Margins and by the Rest of the World, in the Nineteenth and Twentieth Centuries.|date=2008|publisher=Peter Lang|location=Brussels|page=114|isbn=9789052014319|url=https://books.google.com/books?id=Q2R8M_qpDfUC&q=karad%C5%BEi%C4%87+%22Serbian+philologist%22&pg=PA114|access-date=28 September 2019}}</ref><ref>{{cite book|last1=Jones|first1=Derek|title=Censorship: A World Encyclopedia|date=2001|publisher=Fitzroy Dearborn|location=London|page=1315|isbn=9781136798641|url=https://books.google.com/books?id=gDqsCQAAQBAJ&q=karad%C5%BEi%C4%87+%22Serbian+philologist%22&pg=PA1315}}</ref><ref>{{Cite journal|last=Đorđević|first=Kristina|title=Jezička reforma Vuka Karadžića i stvaranje srpskog književnog jezika.pdf|url=https://www.academia.edu/38351005|language=en}}</ref> Par serbu tautas [[pasaka|pasaku]] vākšanu un saglabāšanu ''[[Encyclopædia Britannica]]'' Karadžiču dēvē par "serbu tautas literatūras zinātnes tēvu."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Vuk-Stefanovic-Karadzic|title=Vuk Stefanović Karadžić {{!}} Serbian language scholar|website=Encyclopedia Britannica|access-date=5 December 2019|language=en}}</ref> Viņš bija pirmās serbu valodas vārdnīcas jaunajā reformētajā valodā autors, kā arī pārtulkoja tajā [[Jaunā Derība|Jauno Derību]].<ref name="Selvelli">{{Cite journal|last=Selvelli|first=Giustina|title=The Cultural Collaboration between Jacob Grimm and Vuk Karadžić. A fruitful Friendship Connecting Western Europe to the Balkans|url=https://www.academia.edu/9267042|language=en}}</ref> Viņš bija labi pazīstams ārzemēs tādiem cilvēkiem kā [[Jākobs Grimms|Jākobam Grimmam]],<ref name="Selvelli" /> [[Johans Volfgangs fon Gēte|Johanam Volfgangam fon Gētem]] un vēsturniekam [[Leopolds fon Ranke|Leopoldam fon Rankem]]. Karadžičs bija galvenais avots Rankes 1829. gadā sarakstītajam darbam "Serbu revolūcija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biografija.org/knjizevnost/vuk-stefanovic-karadzic/|title=Vuk Stefanović Karadžić Biografija|website=Biografija.org|access-date=27 September 2019|date=19 April 2018|language=sr-RS}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Serbu valodā rakstošie]] [[Kategorija:1787. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1864. gadā mirušie]] 46efni80lofdgikyzdgzwnltiagudht 4296967 4296965 2025-06-20T05:02:42Z Biafra 13794 4296967 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds_orig = ''Вук Караџић'' | attēls = VukKaradzic.jpg | att_nosaukums = Vuks Karadžičs ap 1850. gadu | dz_dat_alt = {{birth date|1787|11|06|df=y}} | m_dat_alt = {{death date and age|1864|02|7|1787|11|06|df=y}} | dz_vieta = {{vieta|Osmaņu impērija|Rumēlijas ejālets|Tršiča|td=Serbija}} | m_vieta = {{vieta|Austrijas impērija|Vīne|td=Austrija}} | nodarbošanās = [[valodnieks]], [[tulkotājs]], [[antropologs]] }} '''Vuks Stefanovičs Karadžičs''' ({{val|sr|Вук Стефановић Караџић}}, dzimis 1787. gada 6. novembrī (26. oktobrī pēc vecā stila), miris 1864. gada 7. februārī) bija [[serbi|serbu]] [[filologs]], [[antropologs]] un valodnieks. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem modernās [[serbu valoda]]s reformatoriem.<ref>{{cite book|last1=Szajkowski|first1=Bogdan|title=Encyclopaedia of Conflicts, Disputes, and Flashpoints in Eastern Europe, Russia, and the Successor States|date=1993|publisher=Longman|location=Harlow, UK|page=134|isbn=9780582210028|url=https://books.google.com/books?id=1lIjAQAAIAAJ&q=karad%C5%BEi%C4%87+%22Serbian+philologist%22|access-date=28 September 2019}}</ref><ref>{{cite book|last1=Wintle|first1=Michael J.|title=Imagining Europe Europe and European Civilisation as Seen from its Margins and by the Rest of the World, in the Nineteenth and Twentieth Centuries.|date=2008|publisher=Peter Lang|location=Brussels|page=114|isbn=9789052014319|url=https://books.google.com/books?id=Q2R8M_qpDfUC&q=karad%C5%BEi%C4%87+%22Serbian+philologist%22&pg=PA114|access-date=28 September 2019}}</ref><ref>{{cite book|last1=Jones|first1=Derek|title=Censorship: A World Encyclopedia|date=2001|publisher=Fitzroy Dearborn|location=London|page=1315|isbn=9781136798641|url=https://books.google.com/books?id=gDqsCQAAQBAJ&q=karad%C5%BEi%C4%87+%22Serbian+philologist%22&pg=PA1315}}</ref><ref>{{Cite journal|last=Đorđević|first=Kristina|title=Jezička reforma Vuka Karadžića i stvaranje srpskog književnog jezika.pdf|url=https://www.academia.edu/38351005|language=en}}</ref> Par serbu tautas [[pasaka|pasaku]] vākšanu un saglabāšanu ''[[Encyclopædia Britannica]]'' Karadžiču dēvē par "serbu tautas literatūras zinātnes tēvu."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Vuk-Stefanovic-Karadzic|title=Vuk Stefanović Karadžić {{!}} Serbian language scholar|website=Encyclopedia Britannica|access-date=5 December 2019|language=en}}</ref> Viņš bija pirmās serbu valodas vārdnīcas jaunajā reformētajā valodā autors, kā arī pārtulkoja tajā [[Jaunā Derība|Jauno Derību]].<ref name="Selvelli">{{Cite journal|last=Selvelli|first=Giustina|title=The Cultural Collaboration between Jacob Grimm and Vuk Karadžić. A fruitful Friendship Connecting Western Europe to the Balkans|url=https://www.academia.edu/9267042|language=en}}</ref> Viņš bija labi pazīstams ārzemēs tādiem cilvēkiem kā [[Jākobs Grimms|Jākobam Grimmam]],<ref name="Selvelli" /> [[Johans Volfgangs fon Gēte|Johanam Volfgangam fon Gētem]] un vēsturniekam [[Leopolds fon Ranke|Leopoldam fon Rankem]]. Karadžičs bija galvenais avots Rankes 1829. gadā sarakstītajam darbam "Serbu revolūcija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biografija.org/knjizevnost/vuk-stefanovic-karadzic/|title=Vuk Stefanović Karadžić Biografija|website=Biografija.org|access-date=27 September 2019|date=19 April 2018|language=sr-RS}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Serbu valodā rakstošie]] [[Kategorija:1787. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1864. gadā mirušie]] 7rp21lcug02jj7tdlik6lzj51uu8gqw 0 568244 4296972 4107506 2025-06-20T05:14:47Z Biafra 13794 4296972 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg | att_nosaukums = tēviņš | attēls2 = |att2_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Artiodactyla | kārta_lv = Pārnadži | apakškārta = Ruminantia | apakškārta_lv = Atgremotāju apakškārta | dzimta = Cervidae | dzimta_lv = Briežu dzimta | apakšdzimta = Capreolinae |apakšdzimta_lv = Stirnu apakšdzimta | ģints = Mazama | ģints_lv = Mazamas | suga = Mazama americana | suga_lv = Amerikas sarkanā mazama | kategorijas = nē | binomial = Mazama americana <small>([[Johann Christian Polycarp Erxleben|Erxleben]], 1777)</small> | izplatība = [[File:Mazama americana distribution.png|300px|Mazamas izplatības areāls]] | sinonīmi = }} '''Amerikas sarkanā mazama''' (''Mazama americana'') ir [[briežu dzimta]]s [[mazamu]] suga kas izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām.<ref name="ReferenceA">https://www.iucnredlist.org/species/29619/22154827</ref> Sastopamas arī Karību jūras salā [[Trinidada|Trinidadā]] (vēl nesen bija sastopams arī [[Tobāgo]] salā, taču tur tagad ir iznīcinātas). == Sistemātika == Iepriekš kā sarkanās mazamas pasugas biologi iekļāva arī Centrālamerikas sarkano mazamu (''Mazama temama'') un Jukatanas brūno mazamu (''Mazama pandora'').<ref>Medellín, Rodrigo A.; Alfred L. Gardner; J. Marcelo Aranda (April 1998). "The taxonomic status of the Yucatán brown brocket, Mazama pandora (Mammalia: Cervidae)" (PDF). Proceedings of the Biological Society of Washington. 111 (1): 1—14. Archived from the original (PDF) on 22 July 2011. Retrieved 10 October 2010.</ref> Sugas atlikušajā mazamu populācijā joprojām pastāv ievērojama taksonomiskā neskaidrība. Gaidot šīs problēmas atrisināšanu, [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]]<ref name="ReferenceA" /> sugu ir iekļāvuši apdraudējuma pakāpē kā “datu deficīts”, lai gan tagad tā ir noteikta kā visizplatītākā suga mazamu vidū. == Ārējais izskats == Sarkanās mazamas ķermenis ir sarkanbrūns, galva un kakls ir pelēcīgi brūni, kājas ir daļēji melnas.<ref>Trolle, M., and L. H. Emmons (2004). A record of a dwarf brocket from lowland Madre de Dios, Peru. Deer Specialist Group Newsletter 19: 2-5</ref> Augšstilbu iekšpuse un astes apakšdaļa ir balta. Mazuļiem ir balti plankumi, un tiem nav melnīgi nokrāsas kājas. Pieaugušiem tēviņiem ir mazi ragi. Šī suga ir lielākā starp mazamām. Pleci ir 67—80 centimetru augstumā, ķermeņa garums svārstās no 105 līdz 144 cm. Šīs sugas vidējais svars ir 24—48 kg, bet daži tēviņi var svērt vairāk nekā 65 kilogramus.<ref>Nowak, R. M. (eds) (1999). Walker’s Mammals of the World. 6th edition. Johns Hopkins University Press.</ref> == Diēta un uzvedība == Amerikas sarkanā mazama pārtiek no augu valsts (galvenokārt stiebrzālēm un maigi zaļām saknēm), dodot priekšroku arī augļiem un sēklām, kad tās ir pieejamas. Ir zināms, ka tās barojas arī ar sēnēm. Ārkārtējos gadījumos, kad augļu un sēņu kļūst maz, tā var ēst stublājus, mizu, kātiņus, lapas un dzīvnieku izcelsmes vielas.<ref>https://animaldiversity.org/accounts/Mazama_americana/</ref> Dzīvnieks parasti ir vientuļš un uzturas blīvos džungļos. Satraukts dzīvnieks šņāc vai dauza nagus. == Galerija == <gallery class="center"> File:Mazama americana.jpg|Amerikas sarkanā mazama (Mazama americana) File:Red Brocket (Mazama americana).jpg|Sarkanās mazamas sirsniņa, paraugs dzidrināts anatomisko struktūru vizualizācijai. File:PZSL1850PlateMammalia24.png File:Red Brocket Deer in Barbados 05.jpg|thumb|Sarkanās mazamas galvas tuvplāns File:Red Brocket (Mazama americana) fawn - Flickr - berniedup.jpg|thumb|Mazulis File:Red Brocket Deer in Barbados 01.jpg|thumb|Amerikas sarkanā mazama [[Barbadosa]]s savvaļas rezervātā. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Emmons, L.H. (1997). ''Neotropical Rainforest Mammals'', 2nd ed. University of Chicago Press {{ISBN|0-226-20721-8}} == Ārējās saites == * [http://www.arthurgrosset.com/mammals/redbrocketdeer.html Images and information] @ Arthurgrosset.com [[Kategorija:Briežu dzimta]] [[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]] [[Kategorija:Argentīnas fauna]] b207v45y3oawm1l8pbhtt0548vz6z13 0 568832 4296986 4296582 2025-06-20T06:09:02Z Biafra 13794 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Biafra|Biafra]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 4259604 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kols Entonijs | vārds_orig = ''Cole Anthony'' | attēls = Cole Anthony (51256737515) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Kols Entonijs 2021. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|5}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Oregona|Portlenda|3s=Portlenda (Oregona)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[Amerikāņi|amerikānis]] | garums = {{mērvienība|cm=188}} | svars = {{mērvienība|kg=84}} | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2020 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Archbishop Molloy'' ([[Ņujorka (štats)|Ņujorka]])<br />''Oak Hill Academy'' ([[Virdžīnija]]) | koledža = | augstskola = [[Ziemeļkarolīnas Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Orlando "Magic"]] | numurs = 50 | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 15. | dr_gads = [[2020. gada NBA drafts|2020]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Orlando "Magic"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2020|start}}—pašlaik | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Orlando "Magic"]] | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kols Hintons Entonijs''' ({{val|en|Cole Hinton Anthony}}; dzimis {{dat|2000|5|5||bez}} [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], [[Oregona|Oregonas štatā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2024. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Orlando "Magic"]], kas ir vienīgais klubs viņa profesionālā basketbola karjerā. Viņa tēvs [[Gregs Entonijs]] ir pazīstams basketbolists, arī spēlējis NBA.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcsports.com/college-basketball/news/rising-son-cole-anthony-remains-grounded-as-he-follows-his-fathers-footsteps|title=Rising Son: Cole Anthony remains grounded as he follows his father’s footsteps|website=NBC Sports|access-date=2024-04-13|date=2019-11-06|language=en}}</ref> == Karjera == Pēc vidusskolas basketbola karjeras, kuras beigu posmā K. Entonijs pārstāvēja prestižo ''Oak Hill Academy'', viņš vienu gadu aizvadīja [[Ziemeļkarolīnas Universitātes]] komandas sastāvā [[NCAA]] čempionātā. [[2020. gada NBA drafts|2020. gada NBA draftā]] viņu [[Orlando "Magic"]] izraudzījās pirmajā kārtā ar kopējo 15. kārtas numuru. Jau kopš pirmās sezonas NBA ieņēmis nozīmīgu lomu "Magic" rotācijā. Pirmajās divās sezonās bija komandas starta piecinieka spēlētājs, vēlāk lielākoties laukumā devies uz maiņu. K. Entonijs pārstāvēja ASV U-18 izlasi, kas izcīnīja zelta medaļas 2018. gada U-18 Amerikas čempionātā Kanādā. Viņš bija viens no trim amerikāņu spēlētājiem (kopā ar [[Kventīns Grimss|Kventīnu Grimsu]] un [[Kobijs Vaits|Kobiju Vaitu]]), kas tika iekļauti turnīra simboliskajā pieciniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportingnews.com/us/fiba/news/usa-claim-the-fiba-u18-americas-2018-championship/cte1c0y5qfnz1n2044lfyk34j|title=USA claim the FIBA U18 Americas 2018 Championship {{!}} Sporting News|website=web.archive.org|access-date=2024-04-13|date=2020-11-30|archive-date=2020-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20201130082251/https://www.sportingnews.com/us/fiba/news/usa-claim-the-fiba-u18-americas-2018-championship/cte1c0y5qfnz1n2044lfyk34j}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Entonijs, Kols}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Orlando "Magic" spēlētāji]] r7b45oifof8b2l26t1tm90dslwlwwzx 2 570856 4297050 4295644 2025-06-20T10:03:52Z CDeleted 103067 /* Mani raksti, no A līdz Z */ 4297050 wikitext text/x-wiki {{userbox|#|#FFFFDD|[[Attēls:Star of life caution.svg|30px|]]|'''[[Brīdinājums:]] [[Vikipēdija:Vikipēdija nevar aizstāt ārstu|Vikipēdija var aizstāt ārstu!]]'''}} ==Mani raksti, no A līdz Z== *[[Aerobuss (nozīmju atdalīšana)]] *[[Aerobuss (transporta sistēma)]] *[[Alojas lidlauks]] *[[An-24 katastrofa Liepājā]] *[[An-2 katastrofa Saldū]] *[[Apgrieztais jumtiņš]] *[[Aviācija Latvijā]] *[[Baltais karogs]] *[[Baltic Express Line]] *[[Balvu lidlauks]] *[[Cepelīns (gaisa kuģis)]] *[[Divstūris]] *[[Dricānu lidlauks]] *[[Durbes lidlauks]] *[[Dz]] *[[Dzērbenes lidlauks]] *[[Dzīvnieku inde]] *[[Dž]] *[[Elejas lidlauks]] *[[Elektroniskā cigarete]] *[[GetJet Airlines Latvia]] *[[Gulbenes lidlauks]] *[[Indras lidlauks]] *[[Krievu rulete]] *[[LAT-ALAK]] *[[La-15 katastrofa Liepājā]] *[[LaTS]] *[[Līksnas lidlauks]] *[[Matkules lidlauks]] *[[Mārsnēnu lidlauks]] *[[Mīkstinājuma zīme]] *[[Nākotnes lidlauks]] *[[Nullstūris]] *[[Patrona]] *[[Penkules lidlauks]] *[[Piklbols]] *[[PL 19 notriekšana Bernātos]] *[[Rotonda]] *[[Rožupes lidlauks]] *[[Saldus lidlauks]] *[[Sauleszaķis]] *[[Sediļa]] *[[Skrundas lidlauks]] *[[Smiltenes lidlauks]] *[[Snuss]] *[[Staru lidlauks]] *[[Tu-134 katastrofa Liepājā]] *[[Tukuma dārzniecības lauki]] *[[Valmieras lidlauks]] *[[Valmieras lidlauks (nozīmju atdalīšana)]] *[[Veipi (nozīmju atdalīšana)]] *[[Vieglais lidaparāts]] *[[Vienstūris]] *[[Zaicevas lidlauks]] aaw5a8v7u0xnbgy2ejyr7do2yi1suu2 0 573846 4297020 4293368 2025-06-20T07:38:27Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Kenan_Yildiz.jpg", jo [[c:User:Túrelio|Túrelio]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:COM:L|Copyright violation]]:). 4297020 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Kenans Jildizs | image = | caption = Kenans Jildizs 2025. gadā | full_name = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2005|5|4}} | birth_place = {{vieta|Vācija|Rēgensburga}} | height = 187 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]] | currentclub = {{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] | clubnumber = 10 | youthyears1 = 2010—2011 | youthclubs1 = {{flaga|GER}} Sallern Regensburg | youthyears2 = 2011—2012 | youthclubs2 = {{flaga|GER}} [[SSV Jahn Regensburg|Jahn Regensburg]] | youthyears3 = 2012—2022 | youthclubs3 = {{flaga|GER}} [[FC Bayern München|Bayern München]] | youthyears4 = 2022—2023 | youthclubs4 = {{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] | years1 = 2022—2023 | clubs1 = {{flaga|ITA}} [[Juventus Next Gen]] | caps1 = 14 | goals1 = 2 | years2 = 2023— | clubs2 = {{flaga|ITA}} [[Juventus FC|Juventus]] | caps2 = 61 | goals2 = 8 | nationalyears1 = 2021—2022 | nationalteam1 = {{flaga|TUR}} Turcija U17 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2022—2023 | nationalteam2 = {{flaga|TUR}} Turcija U21 | nationalcaps2 = 6 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2023— | nationalteam3 = {{fb|Turcija}} | nationalcaps3 = 19 | nationalgoals3 = 2 | club-update = {{dat|2025|05|21|sk|bez}} | nationalteam-update = {{dat|2025|05|21|sk|bez}} }} '''Kenans Jildizs''' ({{val|tr|Kenan Yıldız}}; dzimis {{dat|2005|5|4}} [[Rēgensburga|Rēgensburgā]], [[Vācija|Vācijā]]) ir [[Turcija]]s [[futbolists]]. Spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] un [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijās, [[Turcijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2023. gada pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu [[Turīnas "Juventus"]]. == Karjera == Ar futbolu sāka nodarboties dzimtās pilsētas [[Rēgensburga]]s klubu ''Sallern Regensburg'' un ''Jahn Regensburg'' jauniešu komandās. 2012. gadā septiņu gadu vecumā pievienojās [[Minhenes "Bayern"]] jauniešu akadēmijai. 2022. gada jūlijā parakstīja līgumu ar [[Turīnas "Juventus"]]. Sākumā spēlēja kluba U-19 komandā, vēlāk pārstāvēja kluba rezerves komandu ''Juventus Next Gen'', kas spēlē C sērijā. [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]] debitēja {{dat|2023|8|20||bez}} pret ''[[Udinese Calcio|Udinese]]''. Pēc 10 dienām pagarināja līgumu ar ''Juventus'' līdz 2027. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juventus.com/it/news/articoli/kenan-yildiz-rinnova-con-la-juventus |title=Kenan Yildiz rinnova con la Juventus! |date={{dat|2023|5|30|N|bez}} |website=juventus.com|language=it|accessdate={{dat|2024|6|18||bez}}}}</ref> Tā paša gada 23. decembrī spēlē pret ''[[Frosinone Calcio|Frosinone]]'' guva pirmos vārtus A sērijā, 18 gadu un 233 dienu vecumā kļūstot par jaunāko ārzemju spēlētāju, kas guvis vārtus ''Juventus'' labā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juventus.com/en/news/articles/kenan-yildiz-s-record-breaking-first-goal-for-juve |title=Kenan Yildiz's record-breaking first goal for Juve! |date={{dat|2023|12|23|N|bez}} |website=juventus.com|language=en|accessdate={{dat|2024|6|18||bez}}}}</ref> Pārstāvēja Turcijas U-17 un U-21 izlases. [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasē]] debitēja {{dat|2023|10|12||bez}} [[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], nākot uz maiņu 86. minūtē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juventus.com/en/news/articles/yildiz-makes-turkey-debut |title=Yildiz makes Turkey debut |date={{dat|2023|10|13|N|bez}} |website=juventus.com|language=en|accessdate={{dat|2024|6|18||bez}}}}</ref> Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2023|11|18||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.milliyet.com.tr/skorer/italyanlar-kenan-yildizi-efsane-isme-benzetti-mucevher-7036726 |title=İtalyanlar, Kenan Yıldız'ı efsane isme benzetti! 'Mücevher' |date={{dat|2023|11|19|N|bez}} |website=milliyet.com.tr|language=tr|accessdate={{dat|2024|6|18||bez}}}}</ref> Jildizs tika iekļauts izlases sastāvā dalībai [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == ;Juventus * [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]: 2023—24 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Turcijas futbolists-aizmetnis}} {{Turcijas futbola izlase - Euro 2024}} {{DEFAULTSORT:Jildizs, Kenans}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas futbolisti]] [[Kategorija:Turcijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] q0xqk038pnndutsc0a5t7a21df4en2s 0 577631 4296905 4107892 2025-06-19T19:19:46Z Treisijs 347 {{cita nozīme|pilsētu Apvienotajā Karalistē|ASV zinātnieci, Nobela prēmijas laureāti|Frānsesa Ārnolda}} 4296905 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu Apvienotajā Karalistē|ASV zinātnieci, Nobela prēmijas laureāti|Frānsesa Ārnolda}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ārnolda | official_name = ''Arnold'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Beechwood Road, Arnold - geograph.org.uk - 35574.jpg | image2 = St. Mary's , Arnold - geograph.org.uk - 2361589.jpg | image3 = Home Brewery buildings, Daybrook - geograph.org.uk - 18594.jpg | image4 = }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Anglija#Notingemšīra#Apvienotā Karaliste | pushpin_label_position = | image_map1 = <!-- Norwich UK locator map.svg --> | map_caption1 = <!-- Noridža Norfolkas grāfistē --> | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{ENG}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Austrummidlenda]] | subdivision_type3 = Grāfiste | subdivision_name3 = {{flagicon image|County Flag of Nottinghamshire.svg}} [[Notingemšīra]] | subdivision_type4 = Distrikts | subdivision_name4 = [[Gedlinga]] | established_title = Dibināta | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | total_type = pilsēta | area_magnitude = | area_total_km2 = 8.15 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 37768 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Britu vasaras laiks|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 53 | latm = 00 | lats = 08 | latNS = N | longd = 1 | longm = 07 | longs = 41 | longEW = W | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = NG5 | elevation_footnotes = | elevation_m = 60 | website = {{URL|http://www.gedling.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Ārnolda''' ({{val|en|Arnold}}; {{izrunā|ˈɑːr.nəld}}) ir pilsēta [[Anglija|Anglijā]], [[Notingemšīra]]s grāfistes [[Gedlinga]]s nemetropoles distrikta administratīvais centrs un otra lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes vidusdaļā [[Notingema]]s ziemeļaustrumu pierobežā, ietilpst tās aglomerācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gedling.gov.uk/media/documents/community/Gedlingguide12.pdf|title="Gedling Borough Guide & Street Plan" (PDF). Gedling Borough Council.|access-date={{dat|2024|08|11||bez}}|archive-date={{dat|2013|07|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130718013605/http://www.gedling.gov.uk/media/documents/community/Gedlingguide12.pdf}}</ref> == Vēsture == [[Pastardienas grāmata|Pastardienas grāmatā]] 1086. gadā Ārnolda minēta kā ''Ernehale'' — ‘ērgļu ieleja’. Attīstījusies kā [[Notingema]]s priekšpilsēta; zināmākās tās ražošanas nozare bija [[alus]] brūvēšana un tekstilrūpniecība. Urbānā distrikta statuss Ārnoldai piešķirts 1894. gadā; likvidēts 1974. gadā līdz ar Gedlingas boro izveidošanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas pilsētas]] [[Kategorija:Notingemšīra]] 7cx22rt21j0qnsispv496sudc9x7i3w 0 579127 4296938 4178319 2025-06-19T20:33:58Z Dark Eagle 3595 /* Atsauces */ 4296938 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste | numurs = 996 | nosaukums = Ogre-Viskāļi-Koknese | karte = | leģenda = | garums = 61,1 | ārpus_pilsētas = 56,1 | ceļš_pilsētā = 4,9 | segums = asfalts, frēzētais asfalts, grants | sakrīt = | reģions = [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes]], [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales]] | attēls = Ceļš V996, Glāžšķūnis, Rembates pagasts, Ķeguma novads, Latvia - panoramio.jpg | paraksts = }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|5}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|968}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ogre]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ogresgals]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Ranka (Ogres pieteka)|Ranka]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ogresgals]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Glāžšķūnis]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Glāžšķūnis]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Aviekste]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Ogre (upe)|Ogre]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|971}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lobe (upe)|Lobe]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Lēdmane]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|972}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Lēdmane]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|973}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|974}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Krape]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|988}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Krape]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|32}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|80}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|80}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Koknese]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Pērse]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|6}}}} |} |} '''V996''' autoceļš '''Ogre-Viskāļi-Koknese''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[autoceļš P5|autoceļu P5]] [[Ogre|Ogrē]] ar [[autoceļš A6 (Latvija)|autoceļu A6]] [[Koknese|Koknesē]] ([[Rīga]]—[[Daugavpils]]—[[Krāslava]]—Baltkrievijas robeža ([[Pāternieki]])).<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|61,1 km}} garš, klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]], frēzētā asfalta un grants segumu un atrodas [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Ogre|Ogres pilsētā]], [[Ogresgala pagasts|Ogresgala]], [[Rembates pagasts|Rembates]], [[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes]] un [[Krapes pagasts|Krapes]] pagastos un [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Kokneses pagasts|Kokneses pagastā]] un [[Koknese|Kokneses pilsētā]]. Autoceļš V996 lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo autoceļu [[Autoceļš P80|P80]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list5=uncollapsed}} {{DEFAULTSORT:V0996}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Ogres novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Aizkraukles novadā]] cm9i9k1ns51dnauan8yjlf5vc622e2z 0 581693 4297073 4250115 2025-06-20T11:04:22Z Uldis s 26307 Pievienots 2025. gada Cairns Cup rezultāts 4297073 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Karisa Jipa | vārds_orig = ''Carissa Yip'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 2003 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Karisa Šivena Jipa''' ({{val|en|Carissa Shiwen Yip}}; dzimusi {{dat|2003|9|10}} [[Bostona|Bostonā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2019), ASV čempione šahā (2021, 2023), [[45. šaha olimpiāde]]s (2024) laureāte. == Biogrāfija == Piedzimusi ķīniešu emigrantu ģimenē. Šahu sākusi spēlēt sešu gadu vecumā. Strauji progresējusi kā šahiste. 2014. gada 30. augustā desmit gadu vecumā kļuvusi par jaunāko šahisti, kas oficiālā šaha turnīrā uzvarējusi lielmeistaru.<ref>[https://uschesschamps.com/bio/carissa-yip-1 US Chess Champs]</ref> 2018. gadā uzvarējusi ASV junioru šaha čempionātā meitenēm un ASV atklātajā šaha čempionātā sievietēm.<ref>[https://new.uschess.org/news/world-open-yip-norovsambuu-win-womens-open-kovalyov-action-champion World Open: Yip and Norovsambuu Win Women’s Open]</ref><ref>[https://en.chessbase.com/post/us-juniors-2018-final Awonder Liang and Carissa Yip are the 2018 U.S. Junior Champions]</ref> 2020. gadā atkārtoti uzvarējusi ASV junioru šaha čempionātā meitenēm.<ref>[https://www.chesskid.com/learn/articles/carissa-yip-wins-us-junior-girls-makes-wgm Carissa Yip Wins U.S. Junior Girls, Becomes Grandmaster!]</ref> Kopš 2016. gada regulāri piedalījusies ASV sieviešu šaha čempionāta finālos. 2020. gadā šajā turnīrā izcīnījusi sudraba medaļu, bet 2021. un 2023. gadā kļuvusi par uzvarētāju.<ref>[https://new.uschess.org/news/wesley-so-carissa-yip-are-2021-us-chess-national-champions Wesley So, Carissa Yip are 2021 US Chess National Champions]</ref><ref>[https://en.chessbase.com/post/us-championships-2023-r11 Carissa Yip grabs second U.S. women’s title after dramatic final round]</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] trešo reizi uzvarējusi ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html |title=2024 US Women's Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127155526/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html }}</ref> 2021. gadā piedalījusies FIDE Pasaules kausa izcīņā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas, kur 2. kārtā uzvarējusi Ukrainas lielmeistari [[Natālija Buksa|Natāliju Buksu]], bet 3. kārtā zaudējusi Gruzijas lielmeistarei [[Nana Dzagnidze|Nanai Dzagnidzei]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tournament tree — FIDE World Cup 2021 |url=https://worldcup.fide.com/results |access-date={{dat|2024|10|08||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211028141455/https://worldcup.fide.com/results }}</ref> 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] uzvarējusi starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&art=4 Cairns Cup 2025]</ref> 2019. gadā pārstāvējusi ASV sieviešu izlasi [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā sievietēm]].<ref>[https://archive.chess-results.com/tnr421067.aspx?lan=1&art=1 FIDE Women's World Team Championship 2019]</ref> Karisa Jipa pārstāvējusi ASV [[šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādēs]]: * [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] [[Čennai]] pie 3. galdiņa (+6, =0, -3).<ref>[https://archive.chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=20&flag=30&snr=7 44th Chess Olympiad 2022 Women]</ref> * [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] pie 2. galdiņa (+9, =2, -0) un komandu vērtējumā izcīnījusi bronzas medaļu, bet individuālā vērtējumā — zelta medaļu.<ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=20&fed=USA&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2018. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2019. gadā — starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2020. gadā saņēmusi arī vīriešu starptautiskā meistara (IM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 2090732 | chessgames = 151362 | 365chess = Carissa_Yip }} {{DEFAULTSORT:Jipa, Karisa}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bostonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] p3ngglwyar32xvcft7kqwsq2qom9q6m 0 581752 4297074 4220429 2025-06-20T11:05:23Z Uldis s 26307 Pievienots 2025. gada Cairns Cup rezultāts 4297074 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Alise Lī | vārds_orig = ''Alice Lee'' | attēls = AliceLee23.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Alise Lī 2023. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2009 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Minesota|Mineapolisa}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Alise Teresa Lī''' ({{val|en|Alice Teresa Lee}}; dzimusi {{dat|2009|10|13}} [[Mineapolisa|Mineapolisā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2023), [[45. šaha olimpiāde]]s (2024) laureāte. == Biogrāfija == Šahu sākusi spēlēt sešu gadu vecumā. Trīs reizes uzvarējusi Pasaules jauniešu šaha čempionātos meitenēm (2019. gadā U10 vecuma grupā; 2020. un 2021. gadā U12 vecuma grupā).<ref>[https://new.uschess.org/news/newsflash-liran-zhou-alice-lee-earn-gold-china-bronze-li-yan Newsflash: Liran Zhou And Alice Lee Earn Gold In China, Bronze For Li And Yan]</ref><ref>[https://www.chesskid.com/learn/articles/2020-fide-world-youth-alice-lee-part1 My Adventurous Gold Medal Run]</ref><ref>[https://www.chesskid.com/learn/articles/2021-super-final-champion-third-time-is-a-charm 2021 Super Final Champion: Third Time is a Charm!]</ref> 2021. gadā uzvarējusi Pasaules jauniešu ātrā šaha čempionātā meiteņu U12 vecuma grupā.<ref>[https://new.uschess.org/news/christopher-yoo-alice-lee-win-2021-fide-online-cadets-rapid-world-cup Christopher Yoo, Alice Lee Win 2021 FIDE Online Cadets Rapid World Cup]</ref> Divas reizes pēc kārtas uzvarējusi ASV junioru šaha čempionātos meitenēm (2023, 2024).<ref>[https://new.uschess.org/news/lee-and-khachiyan-clinch-titles-junior-grabs-after-action-packed-turn Lee and Khachiyan clinch titles, Junior Up for Grabs After Action-Packed Turn]</ref><ref>[https://www.chess.com/news/view/akopian-lee-yoo-win-us-junior-girls-senior-championships Akopian, Lee, Yoo Winners At U.S. National Championships]</ref> Kopš 2021. gada regulāri piedalījusies ASV sieviešu šaha čempionāta finālos. 2023. gadā šajā turnīrā izcīnījusi bronzas medaļu.<ref>[https://en.chessbase.com/post/us-championships-2023-r11 Carissa Yip grabs second U.S. women’s title after dramatic final round]</ref> 2024. gada oktobrī [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 3. vietu ASV sieviešu šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html |title=2024 US Women's Championship |access-date={{dat|2024|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127155526/https://uschesschamps.com/pgn/2024USChampionships/Women/SMWSite/index.html }}</ref> 2023. gadā pārstāvējusi ASV sieviešu izlasi [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā sievietēm]] un izcīnījusi individuālo zelta medaļu pie 1. galdiņa.<ref>[https://new.uschess.org/news/usa-finishes-fourth-fide-womens-world-team-championship USA Finishes Fourth in FIDE Women's World Team Championship]</ref> 2024. gada jūnijā Sentluisā dalījusi 7.—8. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://www.washingtontimes.com/news/2024/jun/25/alice-lee-impresses-but-tan-zhongyi-takes-top-priz/ Lee impresses, but Tan takes the top prize in chess at hard-fought Cairns Cup]</ref> 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnījusi 2. vietu starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.<ref>[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&art=4 Cairns Cup 2025]</ref> Alise Lī pārstāvējusi ASV [[šaha olimpiāde|sieviešu šaha olimpiādē]]: * [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] pie 4. galdiņa (+6, =4, -0) un komandu vērtējumā izcīnījusi bronzas medaļu, bet individuālā vērtējumā — sudraba medaļu.<ref>[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&art=20&fed=USA&flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2021. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2023. gadā — starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2023. gadā saņēmusi arī vīriešu starptautiskā meistara (IM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 30941822 | chessgames = 165700 | 365chess = Alice_Lee }} {{DEFAULTSORT:Lī, Alise}} [[Kategorija:2009. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Minesotā dzimušie]] [[Kategorija:ASV šahisti]] suoenfpro7v9m01os7jt9lj41efk2yu 0 581900 4296887 4156330 2025-06-19T18:27:40Z Pirags 3757 /* Izglītības reforma */ stila uzlabojumi 4296887 wikitext text/x-wiki '''Izglītība Latvijā''' ir pieejama no [[Pirmsskolas izglītība|pirmsskolas]] līdz [[Augstākā izglītība|augstākajai izglītībai]]. Izglītības sistēmu [[Latvija|Latvijā]] reglamentē vairāki likumi, tostarp Izglītības likum''s'' (1998) un Augstskolu likums (1995), un tās pamatprincipi ir izklāstīti [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Satversmē]], kas nosaka tiesības uz bezmaksas izglītību līdz [[Vidējā izglītība|vidējās izglītības]] līmenim. Izglītība tiek nodrošināta valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs. == Latvijas izglītības sistēmas struktūra == Izglītība Latvijā ir sadalīta 4 līmeņos: # [[Pirmsskolas izglītība]] — paredzēta bērniem līdz 7 gadu vecumam, un tā ir obligāta no 5 gadu vecuma. Pirmsskolas izglītība koncentrējas uz bērna attīstību un sagatavošanu pamatizglītības apguvei. # [[Pamatizglītība]] — sākas, kad bērns sasniedz 7 gadu vecumu, un ilgst 9 gadus (1.–9. klase). Pamatizglītība ir obligāta, un tās mērķis ir nodrošināt vispārēju izglītību, kas ietver pamatprasmes [[Matemātika|matemātikā]], [[Valoda|valodās]], [[Dabaszinātnes|dabaszinātnēs]], [[Sociālās zinātnes|sociālajās zinātnēs]] un citos mācību priekšmetos. # [[Vidējā izglītība]] — tiek iegūta pēc pamatizglītības un ilgst 3 gadus (10.–12. klase). Ir pieejami divi vidējās izglītības veidi: #* Vispārējā vidējā izglītība ([[Ģimnāzija|ģimnāzijas]], [[Vidusskola|vidusskolas]]) #* [[Profesionālā izglītība|Profesionālā vidējā izglītība]] ([[Tehnikums|tehnikumi]], profesionālās izglītības iestādes), kur skolēni papildus vispārējai izglītībai apgūst arī [[Profesija|profesiju]]. # [[Augstākā izglītība]] — tiek nodrošināta augstskolās un universitātēs, kur studenti var iegūt [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura]], [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] un [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktora grādu]]. Latvijā augstākā izglītība ir pieejama gan valsts finansētās, gan privātās augstskolās. Populārākās universitātes ir [[Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Tehniskā universitāte]] un citas. == Izglītības valoda == Lielakoties Latvijas vidējās izglītības iestādēs notiek [[Latviešu valoda|latviešu valodā]], kas ir [[valsts valoda]]. Pastāv arī iespējas apgūt priekšmetus citās valodās, īpaši [[Mazākumtautība|minoritāšu]] skolās, kur mācību process var notikt [[Divvalodība|bilingvāli]]. Tomēr pēdējos gados ir notikušas izmaiņas likumdošanā, kas paredz pāreju uz izglītību galvenokārt latviešu valodā visos izglītības līmeņos, lai stiprinātu valsts valodas lomu. Latvijas augstskolās pastāv ievērojams skaits programmu, kas tiek piedāvātas citās valodās, īpaši [[Angļu valoda|angļu valodā]]. == Izglītības reforma == {{galvenais|Latvijas skolu reformas}} 2020. gadā Latvijā ieviesa kompetenču pieeju mācību saturam, kuras mērķis ir attīstīt problēmrisināšanas prasmes, [[Kritiskā domāšana|kritisko domāšanu]], radošumu un sadarbību. Mainot pedagogu profesionālās izaugsmes un motivācijas sistēmu, pievērš uzmanību jaunajām tehnoloģijām un digitālajai izglītībai. == Problēmas == Viens no izaicinājumiem ir pedagogu pieejamība reģionos. Tāpat [[Demogrāfija|demogrāfiskās]] izmaiņas, piemēram, [[iedzīvotāju skaita samazināšanās]] un [[Emigrācija|izceļošana]], ietekmē skolu slēgšanu laukos. == Skatīt arī == * [[Latvijas augstskolas un koledžas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Izglītība]] eo8ht18iypl22yajzdnovv3wgci1jqz 4296889 4296887 2025-06-19T18:35:12Z Pirags 3757 4296889 wikitext text/x-wiki '''Izglītība Latvijā''' ir pieejama no [[Pirmsskolas izglītība|pirmsskolas]] līdz [[Augstākā izglītība|augstākajai izglītībai]]. Izglītības sistēmu [[Latvija|Latvijā]] reglamentē vairāki likumi, tostarp Izglītības likum''s'' (1998) un Augstskolu likums (1995), un tās pamatprincipi ir izklāstīti [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Satversmē]], kas nosaka tiesības uz bezmaksas izglītību līdz [[Vidējā izglītība|vidējās izglītības]] līmenim. Izglītību nodrošina valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs. == Latvijas izglītības sistēmas struktūra == Izglītība Latvijā ir sadalīta 4 līmeņos: # [[Pirmsskolas izglītība]] — paredzēta bērniem līdz 7 gadu vecumam, un tā ir obligāta no 5 gadu vecuma. Pirmsskolas izglītība koncentrējas uz bērna attīstību un sagatavošanu pamatizglītības apguvei. # [[Pamatizglītība]] — sākas, kad bērns sasniedz 7 gadu vecumu, un ilgst 9 gadus (1.–9. klase). Pamatizglītība ir obligāta, un tās mērķis ir nodrošināt vispārēju izglītību, kas ietver pamatprasmes [[Matemātika|matemātikā]], [[Valoda|valodās]], [[Dabaszinātnes|dabaszinātnēs]], [[Sociālās zinātnes|sociālajās zinātnēs]] un citos mācību priekšmetos. # [[Vidējā izglītība]] — tiek iegūta pēc pamatizglītības un ilgst 3 gadus (10.–12. klase). Ir pieejami divi vidējās izglītības veidi: #* Vispārējā vidējā izglītība ([[Ģimnāzija|ģimnāzijas]], [[Vidusskola|vidusskolas]]) #* [[Profesionālā izglītība|Profesionālā vidējā izglītība]] ([[Tehnikums|tehnikumi]], profesionālās izglītības iestādes), kur skolēni papildus vispārējai izglītībai apgūst arī [[Profesija|profesiju]]. # [[Augstākā izglītība]] — tiek nodrošināta augstskolās un universitātēs, kur studenti var iegūt [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura]], [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] un [[Doktors (akadēmiskais grāds)|doktora grādu]]. Latvijā augstākā izglītība ir pieejama gan valsts finansētās, gan privātās augstskolās. Populārākās universitātes ir [[Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Tehniskā universitāte]] un citas. == Izglītības reforma == {{galvenais|Latvijas skolu reformas}} No 2025. gada mācības Latvijas vispārīgās izglītības iestādēs notiek vienīgi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]. Latvijas augstskolās pastāv ievērojams skaits programmu, kuras ārvalstniekiem piedāvā [[Angļu valoda|angļu valodā]]. 2020. gadā Latvijā ieviesa kompetenču pieeju mācību saturam, kuras mērķis ir attīstīt problēmrisināšanas prasmes, [[Kritiskā domāšana|kritisko domāšanu]], radošumu un sadarbību. Mainot pedagogu profesionālās izaugsmes un motivācijas sistēmu, pievērš uzmanību jaunajām tehnoloģijām un digitālajai izglītībai. [[Iedzīvotāju skaita samazināšanās]] un [[Emigrācija|izceļošana]] ietekmē skolu slēgšanu laukos. == Skatīt arī == * [[Latvijas augstskolas un koledžas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Izglītība]] gb9ba38h6lt06yukf6epi0p26xfh9ya 0 582495 4296934 4164270 2025-06-19T20:32:00Z Dark Eagle 3595 /* Atsauces */ 4296934 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste | numurs = 969 | nosaukums = Ogresgals-Lielvārde | karte = | leģenda = | garums = 11,4 | ārpus_pilsētas = 9,6 | ceļš_pilsētā = 1,8 | segums = asfalts, grants | sakrīt = | reģions = [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|967}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Ķilupe]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Rembate]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rembate]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Graužupīte]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Lielvārde]]}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|6}}}} |} |} '''V969''' autoceļš '''Ogresgals—Lielvārde''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[autoceļš V967|autoceļu V967]] ([[Ogre]]—[[Rembate]]) pie [[Ogresgals|Ogresgalā]] ar [[Autoceļš A6 (Latvija)|autoceļu A6]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|11,4 km}} garš, klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] un grants segumu un atrodas [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Lielvārde|Lielvārdes pilsētā]], kā arī [[Rembates pagasts|Rembates]] un [[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagastā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list5=uncollapsed}} {{DEFAULTSORT:V0969}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Ogres novadā]] hxr0e5aew1iac5km9nxtxd54oecw3nn 0 582500 4296937 4218830 2025-06-19T20:33:13Z Dark Eagle 3595 /* Atsauces */ 4296937 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste | numurs = 985 | nosaukums = Kaibala—Annas | karte = | leģenda = | garums = 5,7 | ārpus_pilsētas = 5,7 | ceļš_pilsētā = 0 | segums = grants | sakrīt = | reģions = [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|6}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Kaibala (upe)|Kaibala]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|971}}}} |} |} '''V985''' autoceļš '''Kaibala—Annas''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[autoceļš V971|autoceļu V971]] ([[Lielvārde]]—[[Rozītes (Lēdmanes pagasts)|Rozītes]]) [[Annas (Lielvārdes pagasts)|Annās]] ar [[Autoceļš A6 (Latvija)|autoceļu A6]] pie [[Kaibala]]s.<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|5,7 km}} garš, klāts ar grants segumu un atrodas [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagastā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list5=uncollapsed}} {{DEFAULTSORT:V0985}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Ogres novadā]] 7h620vvfhbkxrdzi1cnngc1an6lvvwu 0 585028 4296804 4240341 2025-06-19T16:59:22Z Spnq 103627 4296804 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Strauta sniegoga | attēls = Symphoricarpos albus 003.JPG | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Dipsacales | rinda_lv = Dipsaku rinda | dzimta = Caprifoliaceae | dzimta_lv = Kaprifoliju dzimta | ģints = Symphoricarpos | ģints_lv = Sniegogas | binomial = Symphoricarpos albus | attēls2 = | att2_nosaukums = | autors = ([[Linnejs|L.]]) S.F.Blake | suga = Symphoricarpos albus | suga_lv = Strauta sniegoga | sinonīms = ''Symphoricarpos rivularis'' <small>Suksd.</small> }} '''Strauta sniegoga''' (''Symphoricarpos albus'') ir [[Sniegogas|sniegogu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Suga kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta Latvijā 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā. Latvijā sastopamie eksemplāri pieder pie [[Varietāte|varietātes]] ''Symphoricarpos'' ''albus var. laevigatus.''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/symphoricarpos-albus-l-sfblake/|title=strauta sniegoga - Symphoricarpos albus (L.) S.F.Blake - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-11-23}}</ref> == Apraksts == Strauta sniegoga ir 1—2 m augsts, vasarzaļš [[krūms]]. Tam ir tievi un kaili zari, pretējas, zilganzaļas, ieapaļas vai ovālas [[lapas]] ar gludu malu un strupu galu. Lapām ir īss kāts. Lapu žāklēs nelielos pušķos ir izvietoti [[Zieds|ziedi]]. To kauss ir īss, paliek pie augļa. Vainags stobrveidīgs, balts vai bāli sārts, galā [[vainaglapa]]s atstāv. [[Auglis]] ir liela, balta [[oga]]. Zied jūlijā, augustā.<ref name=":0" /> Ogas ir [[Cilvēks|cilvēkiem]] indīgas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lewis|first=Walter H.|date=1979-12-14|title=Snowberry (Symphoricarpos) Poisoning in Children|url=https://jamanetwork.com/journals/jama/article-abstract/367817|journal=JAMA|volume=242|issue=24|pages=2663|doi=10.1001/jama.1979.03300240009006|issn=0098-7484}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sniegogas]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Indīgie augi]] hsks6py3qrm974xuq4s63c6j6jau9ci 4296805 4296804 2025-06-19T16:59:32Z Spnq 103627 4296805 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Strauta sniegoga | attēls = Symphoricarpos albus 003.JPG | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Dipsacales | rinda_lv = Dipsaku rinda | dzimta = Caprifoliaceae | dzimta_lv = Kaprifoliju dzimta | ģints = Symphoricarpos | ģints_lv = Sniegogas | binomial = Symphoricarpos albus | attēls2 = | att2_nosaukums = | autors = ([[Linnejs|L.]]) S.F.Blake | suga = Symphoricarpos albus | suga_lv = Strauta sniegoga | sinonīms = ''Symphoricarpos rivularis'' <small>Suksd.</small> }} '''Strauta sniegoga''' (''Symphoricarpos albus'') ir [[Sniegogas|sniegogu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Suga kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta Latvijā 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā. Latvijā sastopamie eksemplāri pieder pie [[Varietāte|varietātes]] ''Symphoricarpos'' ''albus var. laevigatus.''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/symphoricarpos-albus-l-sfblake/|title=strauta sniegoga - Symphoricarpos albus (L.) S.F.Blake - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-11-23}}</ref> == Apraksts == Strauta sniegoga ir 1—2 m augsts, vasarzaļš [[krūms]]. Tam ir tievi un kaili zari, pretējas, zilganzaļas, ieapaļas vai ovālas [[lapas]] ar gludu malu un strupu galu. Lapām ir īss kāts. Lapu žāklēs nelielos pušķos ir izvietoti [[Zieds|ziedi]]. To kauss ir īss, paliek pie augļa. Vainags stobrveidīgs, balts vai bāli sārts, galā [[vainaglapa]]s atstāv. [[Auglis]] ir liela, balta [[oga]]. Zied jūlijā, augustā.<ref name=":0" /> Ogas ir [[Cilvēks|cilvēkiem]] indīgas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lewis|first=Walter H.|date=1979-12-14|title=Snowberry (Symphoricarpos) Poisoning in Children|url=https://jamanetwork.com/journals/jama/article-abstract/367817|journal=JAMA|volume=242|issue=24|pages=2663|doi=10.1001/jama.1979.03300240009006|issn=0098-7484}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sniegogas]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Indīgie augi]] epvxndm5urk9qnkx7s6r0ghkth1ajp9 0 585033 4296801 4179496 2025-06-19T16:59:04Z Spnq 103627 4296801 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Sambucus racemosa | autors = [[Linnejs|L.]] | attēls = Sambucus racemosa a1.jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Dipsacales | rinda_lv = Dipsaku rinda | dzimta = Adoxaceae | dzimta_lv = Bezslavīšu dzimta | ģints = Sambucus | ģints_lv = Plūškoki | suga = Sambucus racemosa | suga_lv = Sarkanais plūškoks | sinonīmi = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Sarkanais plūškoks''' (''Sambucus racemosa'') ir mainīga izskata [[Plūškoki|plūškoku]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Latvijā suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā, izmīdītos, vecos parkos, nezālienēs, upju krastos un gar [[Dzelzceļš|dzelzceļiem]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sambucus-racemosa-l/|title=sarkanais plūškoks - Sambucus racemosa L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-11-23}}</ref> == Apraksts == Sarkanais plūškoks ir [[Vasarzaļi augi|vasarzaļš]], līdz 5 m augsts [[krūms]], retāk kokveidīgs augs ar pelēkbrūnu [[Miza|mizu]]. Tā pumpuri ir lieli, ieapaļi, ar violetu nokrāsu. Serde plata, mīksta, brūndzeltena. [[Lapas]] ir pretējas, nepāra plūksnaini saliktas no lancetiskām līdz iegareni olveidīgām lapiņām. Lapiņu mala smaili zobaina, gals gari smails, plātnes apakšpuse mazliet gaišāka. Dažreiz šādu lapiņu ar neregulāriem izgriezumiem un asi smailām plūksnām sauc par iešķeltu lapu. Lapas un lapiņu kāts, ieskaitot vidus dzīslu, bieži ar sarkanīgu nokrāsu. [[Zieds|Ziedi]] sīki, dzeltenzaļi, blīvā konusveidīgā skarā. [[Auglis]] ir daudzi sarkani kauleņi blīvā skarā. Zied maijā, augļi nogatavojas jūlijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Plūškoki]] [[Kategorija:Latvijas flora]] ak6wnx9a65cyd9wjz9e7sbj4u9wvgpt 0 585188 4296800 4240352 2025-06-19T16:58:39Z Spnq 103627 4296800 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Adoxa moschatellina RF.jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | dzimta = Adoxaceae | dzimta_lv = Bezslavīšu dzimta | binomial = Adoxa moschatellina | rinda_lv = Dipsaku rinda | rinda = Dipsacales | ģints_lv = Bezslavītes | ģints = Adoxa | suga = Adoxa moschatellina | suga_lv = Muskusa bezslavīte | autors = [[Linnejs|L.]] }} '''Muskusa bezslavīte''' (''Adoxa moschatellina'') ir [[Bezslavītes|bezslavīšu]] suga, kas plaši sastopama [[Ziemeļu puslode|ziemeļu puslodes]] [[Mērenā klimata josla|mērenā klimata joslā]] [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. [[Latvija|Latvijā]] tā sastopama bieži visā valsts teritorijā, kur tā aug [[Krūms|krūmājos]], [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos (īpaši baltalksnājos), galvenokārt upju ielejās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/adoxa-moschatellina-l/|title=muskusa bezslavīte - Adoxa moschatellina L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-11-25}}</ref> == Apraksts == Muskusa bezslavīte ir [[Daudzgadīgi augi|daudzgadīgs]], 3—15 cm garš [[lakstaugs]] ar ložņājošu [[Saknenis|sakneni]]. Tam ir stāvs, pacils un kails [[stublājs]]. Ir 1—3 trīsstaraini šķeltas vai dalītas, zilganzaļas piezemes [[lapas]], kuru kāts ir apmēram lapas plātnes garumā. Uz stublāja zem [[ziedkopas]] ir 2 pretējas, staraini šķeltas vai dalītas, nelielas augšlapas. Stublāja galotnē ziedi izvietoti īpatnējā galviņveida ziedkopā, visbiežāk pa 5, no tiem 4 ziedi krusteniski pretēji, bet piektais - "vāciņveidīgi" galotnē. [[Vainaglapa]]s ir dzeltenzaļas. [[Zieds|Ziediem]] piemīt muskusa smarža. [[Auglis]] ir kaulenis. Zied agri pavasarī: no marta beigām līdz jūnijam. Pēc noziedēšanas vasaras otrajā pusē augs nonīkst.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bezslavītes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 7188inlo3imqiyk3djg894iuljujw2h 0 585288 4296757 4232548 2025-06-19T16:17:50Z 188.253.213.162 4296757 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mikheil Kavelashvili 2014.jpg|thumb|Miheils Kavelašvili (2006)]] '''Miheils Kavelašvili''' ({{val|ka|მიხეილ ყაველაშვილი}}; dzimis 1971. gada 22. jūlijā) ir [[Gruzija]]s politiķis un bijušais futbolists. Viņš ir partijas "[[Tautas spēks]]" līdzdibinātājs. Kā spēlētājs viņš bija [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], kurš spēlēja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] komandā un vairākās komandās [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgā]] — [[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]], [[FC Zürich|Zürich]], [[FC Luzern|Luzern]], [[FC Sion|Sion]], [[FC Aarau|Aarau]] un [[FC Basel|Basel]]. Spēlējis arī [[Tbilisi "Dinamo"]] un [[Vladikaukāzas "Spartak"]]. [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlasē]] viņam 46 spēles un deviņi gūti vārti. 2016. gadā viņš pievērsās politikai un tika ievēlēts [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamentā]] no partijas "[[Gruzijas sapnis]]", bet pēc tam to pameta, lai kļūtu par partijas "Tautas spēks" līdzdibinātāju, kas ir "Gruzijas sapņa" satelīta partija. 2024. gada 27. novembrī valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja Kavelašvili kā savu kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta amatam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://civil.ge/archives/638373|title=GD Picks Former Football Player Mikheil Kavelashvili as Presidential Candidate|website=[[Civil Georgia]]|access-date=2024-11-27|date=2024-11-27|language=en}}</ref> 14.decembrī “Gruzijas sapņa” kontrolētā elektoru kolēģija, kuru opozīcija boikotēja, ievēlēja Kavelašvili prezidenta amatā. Opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] Kavelašvili ievēlēšanu prezidenta amatā novērtējusi kā neleģitīmu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=“Ņirgāšanās par demokrātiju!” Gruzijas prezidenta amatā inaugurēts Kavelašvili |url=https://www.la.lv/nirgasanas-par-demokratiju-gruzijas-prezidenta-amata-inaugurets-kavelasvili |publisher=la.lv}}</ref> Kavelašvili 29. decembrī inaugurēts prezidenta amatā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mikheil Kavelashvili sworn in as Georgia's new president |url=https://www.dw.com/en/mikheil-kavelashvili-sworn-in-as-georgias-new-president/a-71178380 |publisher=''Deutsche Welle''}}</ref> == Futbola karjera == Tāpat kā daudzi vadošie Gruzijas spēlētāji, Kavelašvili sāka savu karjeru [[Tbilisi "Dinamo"]], 1989. gadā iekļūstot pirmajā komandā no kluba jaunatnes sistēmas. Būdams prasmīgs [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], viņš drīz vien nostiprinājās Dinamo komandā, līdz 1995. gadā pārcēlās uz Krievijas klubu [[Vladikaukāzas "Spartak"]]. 1996. gada 1. martā viņš uzsāka trenēties ar [[Manchester City F.C.|Mančestras City]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uit.no/mancity/mcivta/Di-Sp96.html|title=Maine Road Diary - Spring '96|access-date={{dat|2024|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2013|02|22||bez}}|archive-url=https://archive.today/20130222234223/http://www.uit.no/mancity/mcivta/Di-Sp96.html}}</ref> līdz beidzot pievienojās klubam pārejas perioda pēdējā dienā. Viņš debitēja 6. aprīlī, gūstot vārtus derbija spēlē pret [[Manchester United FC|Manchester United]]. Pēc kluba izkrišanas līgu zemāk viņš aizvadīja 24 spēles (2 vārti) Futbola līgas pirmajā divīzijā. Spēļu skaits nebija pietiekams, lai nodrošinātu viņa [[darba atļauja]]s pagarināšanu un viņš tika izīrēts uz [[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]], 1998. gadā uzvarot Šveices Superlīgā. Kopš tā laika viņš lielāko daļu savas karjeras pavadīja Šveicē, spēlējot [[FC Zürich|Zürich]], [[FC Luzern|Luzern]], [[FC Sion|Sion]] un [[FC Aarau|Aarau]] komandā. 2004. gada rudenī Aarau viņu izīrēja Vladikaukāzas komandai, taču viņš atgriezās Šveicē jau pēc septiņām spēlēm. 2005.—2006. gada sezonā Kavelašvili pievienojās [[FC Basel|Bāzeles]] pirmajai komandai galvenā trenera Kristiana Grosa vadībā, kurš šajā amatā klubā aizvadīja septīto sezonu. Gross bija Grasshoppers galvenais treneris, kad Kavelašvili bija uzvarējis Šveices čempionātā 1997.—1998. gada sezonā. Kavelašvili debitēja kluba sastāvā mājas spēlē [[Sv. Jakoba Parks|St. Jakob-Park]] stadionā 2006. gada 12. martā, kad viņš tika nomainīts 66. minūtē. Tajā pašā spēlē viņš guva arī savus pirmos vārtus komandas labā, tie bija mača uzvaras vārti, jo Basel uzvarēja ar 1:0 pret Grasshoppers.<ref name="fcb-achiv-2005/06-F-FCB-GC">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcb-archiv.ch/saison/spiele?command=detail&id=6355|title=FC Basel - Grasshopper Club 2:1 (1:1)|last=Verein "Basler Fussballarchiv”|authorlink=|publisher=Verein "Basler Fussballarchiv”|access-date=16 November 2022|date=12 March 2006}}</ref> Bāzele sezonu bija iesākusi labi un līdz pat pēdējai līgas kārtai bija kopīga čempionāta līdere ar [[FC Zürich|Cīrihi]]. Līgas sezonas pēdējā dienā FCB savā laukumā spēlēja ar FCZ. Pēdējā minūtē Cīrihes futbolista Juliana Filipesku gūtie vārti nozīmēja, ka galarezultāts bija 2:1 viesu komandas labā, un tas deva FCZ pirmo čempiontitulu kopš 1980.—1981. gada. Tituls Bāzelei tika zaudēts vārtu starpības dēļ.<ref name="rsssf-Switzerland 2005/06">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwit06.html|title=Switzerland 2005/06|last=Karel Stokkermans|first=Daniel Dalence and Antonio Zea|authorlink=|publisher=Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation|access-date=16 November 2020}}</ref> Kavelašvili savā pirmajā sezonā FCB rindās aizvadīja desmit spēles, un visās nāca uz maiņu. Otrajā sezonā viņš arī aizvadīja septiņas spēles, arī vienmēr nākot uz maiņu, taču klubs viņu atbrīvoja pirms ziemas pārtraukuma, un viņš noslēdza savu aktīvās futbolista karjeru. Viņš kopumā aizvadīja 26 spēles Bāzeles rindās, kopā gūstot 12 vārtus. 14 no šīm spēlēm bija Šveices Superlīgā, trīs [[UEFA kauss|UEFA kausa]] izcīņā un deviņas bija draudzības spēles. Četrus vārtus viņš guva līgas spēlēs, bet pārējos astoņus — pārbaudes spēļu laikā.<ref name="fcb-achiv-Mikheil Kavelashvili">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcb-archiv.ch/spieler?command=detail&id=12|title=Mikheil Kavelashvili - FCB statistics|last=Verein "Basler Fussballarchiv”|authorlink=|publisher=Verein "Basler Fussballarchiv”|access-date=16 November 2022}}</ref> == Starptautiskā karjera == Ar [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlasi]] viņš uzvarēja 1998. gada Maltas starptautiskajā futbola turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_match.php?id=11048|title=Georgia vs Latvia, 6 February 1998}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kavelašvili, Miheils}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijas politiķi]] [[Kategorija:Gruzijas prezidenti]] [[Kategorija:Gruzijas futbolisti]] [[Kategorija:Gruzijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:FC Sion spēlētāji]] [[Kategorija:FC Luzern spēlētāji]] [[Kategorija:FC Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:Grasshopper Club Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Tbilisi "Dinamo" spēlētāji]] 6bj2vgggm9djyirztm64h5ykoxqobn0 4296760 4296757 2025-06-19T16:26:59Z MC2013 40125 Atcēlu [[Special:Contributions/188.253.213.162|188.253.213.162]] ([[User talk:188.253.213.162|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4296757 4296760 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mikheil Kavelashvili 2014.jpg|thumb|Miheils Kavelašvili (2014)]] '''Miheils Kavelašvili''' ({{val|ka|მიხეილ ყაველაშვილი}}; dzimis 1971. gada 22. jūlijā) ir [[Gruzija]]s politiķis un bijušais futbolists. Viņš ir partijas "[[Tautas spēks]]" līdzdibinātājs. Kā spēlētājs viņš bija [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], kurš spēlēja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] [[Manchester City F.C.|Manchester City]] komandā un vairākās komandās [[Šveices Superlīga|Šveices Superlīgā]] — [[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]], [[FC Zürich|Zürich]], [[FC Luzern|Luzern]], [[FC Sion|Sion]], [[FC Aarau|Aarau]] un [[FC Basel|Basel]]. Spēlējis arī [[Tbilisi "Dinamo"]] un [[Vladikaukāzas "Spartak"]]. [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlasē]] viņam 46 spēles un deviņi gūti vārti. 2016. gadā viņš pievērsās politikai un tika ievēlēts [[Gruzijas parlaments|Gruzijas parlamentā]] no partijas "[[Gruzijas sapnis]]", bet pēc tam to pameta, lai kļūtu par partijas "Tautas spēks" līdzdibinātāju, kas ir "Gruzijas sapņa" satelīta partija. 2024. gada 27. novembrī valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja Kavelašvili kā savu kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta amatam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://civil.ge/archives/638373|title=GD Picks Former Football Player Mikheil Kavelashvili as Presidential Candidate|website=[[Civil Georgia]]|access-date=2024-11-27|date=2024-11-27|language=en}}</ref> 14.decembrī “Gruzijas sapņa” kontrolētā elektoru kolēģija, kuru opozīcija boikotēja, ievēlēja Kavelašvili prezidenta amatā. Opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] Kavelašvili ievēlēšanu prezidenta amatā novērtējusi kā neleģitīmu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=“Ņirgāšanās par demokrātiju!” Gruzijas prezidenta amatā inaugurēts Kavelašvili |url=https://www.la.lv/nirgasanas-par-demokratiju-gruzijas-prezidenta-amata-inaugurets-kavelasvili |publisher=la.lv}}</ref> Kavelašvili 29. decembrī inaugurēts prezidenta amatā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mikheil Kavelashvili sworn in as Georgia's new president |url=https://www.dw.com/en/mikheil-kavelashvili-sworn-in-as-georgias-new-president/a-71178380 |publisher=''Deutsche Welle''}}</ref> == Futbola karjera == Tāpat kā daudzi vadošie Gruzijas spēlētāji, Kavelašvili sāka savu karjeru [[Tbilisi "Dinamo"]], 1989. gadā iekļūstot pirmajā komandā no kluba jaunatnes sistēmas. Būdams prasmīgs [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], viņš drīz vien nostiprinājās Dinamo komandā, līdz 1995. gadā pārcēlās uz Krievijas klubu [[Vladikaukāzas "Spartak"]]. 1996. gada 1. martā viņš uzsāka trenēties ar [[Manchester City F.C.|Mančestras City]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uit.no/mancity/mcivta/Di-Sp96.html|title=Maine Road Diary - Spring '96|access-date={{dat|2024|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2013|02|22||bez}}|archive-url=https://archive.today/20130222234223/http://www.uit.no/mancity/mcivta/Di-Sp96.html}}</ref> līdz beidzot pievienojās klubam pārejas perioda pēdējā dienā. Viņš debitēja 6. aprīlī, gūstot vārtus derbija spēlē pret [[Manchester United FC|Manchester United]]. Pēc kluba izkrišanas līgu zemāk viņš aizvadīja 24 spēles (2 vārti) Futbola līgas pirmajā divīzijā. Spēļu skaits nebija pietiekams, lai nodrošinātu viņa [[darba atļauja]]s pagarināšanu un viņš tika izīrēts uz [[Grasshopper Club Zürich|Grasshoppers]], 1998. gadā uzvarot Šveices Superlīgā. Kopš tā laika viņš lielāko daļu savas karjeras pavadīja Šveicē, spēlējot [[FC Zürich|Zürich]], [[FC Luzern|Luzern]], [[FC Sion|Sion]] un [[FC Aarau|Aarau]] komandā. 2004. gada rudenī Aarau viņu izīrēja Vladikaukāzas komandai, taču viņš atgriezās Šveicē jau pēc septiņām spēlēm. 2005.—2006. gada sezonā Kavelašvili pievienojās [[FC Basel|Bāzeles]] pirmajai komandai galvenā trenera Kristiana Grosa vadībā, kurš šajā amatā klubā aizvadīja septīto sezonu. Gross bija Grasshoppers galvenais treneris, kad Kavelašvili bija uzvarējis Šveices čempionātā 1997.—1998. gada sezonā. Kavelašvili debitēja kluba sastāvā mājas spēlē [[Sv. Jakoba Parks|St. Jakob-Park]] stadionā 2006. gada 12. martā, kad viņš tika nomainīts 66. minūtē. Tajā pašā spēlē viņš guva arī savus pirmos vārtus komandas labā, tie bija mača uzvaras vārti, jo Basel uzvarēja ar 1:0 pret Grasshoppers.<ref name="fcb-achiv-2005/06-F-FCB-GC">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcb-archiv.ch/saison/spiele?command=detail&id=6355|title=FC Basel - Grasshopper Club 2:1 (1:1)|last=Verein "Basler Fussballarchiv”|authorlink=|publisher=Verein "Basler Fussballarchiv”|access-date=16 November 2022|date=12 March 2006}}</ref> Bāzele sezonu bija iesākusi labi un līdz pat pēdējai līgas kārtai bija kopīga čempionāta līdere ar [[FC Zürich|Cīrihi]]. Līgas sezonas pēdējā dienā FCB savā laukumā spēlēja ar FCZ. Pēdējā minūtē Cīrihes futbolista Juliana Filipesku gūtie vārti nozīmēja, ka galarezultāts bija 2:1 viesu komandas labā, un tas deva FCZ pirmo čempiontitulu kopš 1980.—1981. gada. Tituls Bāzelei tika zaudēts vārtu starpības dēļ.<ref name="rsssf-Switzerland 2005/06">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesz/zwit06.html|title=Switzerland 2005/06|last=Karel Stokkermans|first=Daniel Dalence and Antonio Zea|authorlink=|publisher=Rec.Sport.Soccer Statistics Foundation|access-date=16 November 2020}}</ref> Kavelašvili savā pirmajā sezonā FCB rindās aizvadīja desmit spēles, un visās nāca uz maiņu. Otrajā sezonā viņš arī aizvadīja septiņas spēles, arī vienmēr nākot uz maiņu, taču klubs viņu atbrīvoja pirms ziemas pārtraukuma, un viņš noslēdza savu aktīvās futbolista karjeru. Viņš kopumā aizvadīja 26 spēles Bāzeles rindās, kopā gūstot 12 vārtus. 14 no šīm spēlēm bija Šveices Superlīgā, trīs [[UEFA kauss|UEFA kausa]] izcīņā un deviņas bija draudzības spēles. Četrus vārtus viņš guva līgas spēlēs, bet pārējos astoņus — pārbaudes spēļu laikā.<ref name="fcb-achiv-Mikheil Kavelashvili">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcb-archiv.ch/spieler?command=detail&id=12|title=Mikheil Kavelashvili - FCB statistics|last=Verein "Basler Fussballarchiv”|authorlink=|publisher=Verein "Basler Fussballarchiv”|access-date=16 November 2022}}</ref> == Starptautiskā karjera == Ar [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlasi]] viņš uzvarēja 1998. gada Maltas starptautiskajā futbola turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_match.php?id=11048|title=Georgia vs Latvia, 6 February 1998}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kavelašvili, Miheils}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijas politiķi]] [[Kategorija:Gruzijas prezidenti]] [[Kategorija:Gruzijas futbolisti]] [[Kategorija:Gruzijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:FC Sion spēlētāji]] [[Kategorija:FC Luzern spēlētāji]] [[Kategorija:FC Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:Grasshopper Club Zürich spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Tbilisi "Dinamo" spēlētāji]] jy5jaa1adrf40oj7j5zuyd25i65uddb 0 585522 4296799 4205542 2025-06-19T16:58:12Z Spnq 103627 4296799 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Akaniaceae | attēls = 鐘萼木 Bretschneidera sinensis Hemsl. - panoramio.jpg | att_nosaukums = ''Bretschneidera sinensis'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Brassicales | rinda_lv = Krustziežu rinda | kategorijas = jā | apakšklase = Rosidae | apakšklase_lv = Rožveidīgie | dzimta_lv = Akāniju dzimta | dzimta = Akaniaceae | autors = Stapf. }} '''Akāniju dzimta''' (''Akaniaceae'') ir [[krustziežu rinda]]s augu dzimta, kura ir sastopama [[Ķīna|Ķīnā]], [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Taivāna (sala)|Taivānā]] un [[Austrālija]]s austumos. Dzimtā ir klasificētas divas ģintis — ''[[Akania]]'' un ''[[Bretschneidera]]'';<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77126629-1|title=Akaniaceae Stapf {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-11-30|language=en}}</ref> abas ir monotipiskas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:36265-1|title=Akania Hook.f. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-11-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:296071-2|title=Bretschneidera Hemsl. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-11-30|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krustziežu rinda]] s7if4nx2w0qpk8tkspbp4g7gk2g8gq2 0 585567 4296797 4183815 2025-06-19T16:57:26Z Spnq 103627 4296797 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Brassicales | attēls = Batis maritima male.jpg | att_nosaukums = ''[[Batis maritima]]'' vīrišķie ziedi | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Brassicales | rinda_lv = Krustziežu rinda | kategorijas = nē | apakšklase = Rosidae | apakšklase_lv = Rožveidīgie | dzimta_lv = Batisu dzimta | dzimta = Bataceae | ģints_lv = Batisas | ģints = Batis }} '''Batisu dzimta''' (''Bataceae'') ir monotipiska augu dzimta [[Krustziežu rinda|krustziežu rindā]], kurā ir klasificēta tikai viena ģints — '''batisas''' (''Batis''). Dzimtā ir klasificētas divas [[Halofīti|halofītiskas]] ([[sāls]] izturīgas) sugas, kuras ir sastopamas siltās [[Mērenā josla|mērenās]] un [[Tropu josla|tropiskās]] [[Amerika|Amerikas]] (''Batis maritima'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:319368-2|title=Batis maritima L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-01|language=en}}</ref> un tropiskās [[Austrālija|Austrālijas]] (''Batis argillicola'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/104093-1|title=Batis argillicola P.Royen {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-01|language=en}}</ref> piekrastes [[Sāļie purvi|sāļajos purvos]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krustziežu dzimta]] 8z475exkuf8j3t71nc96zq61ynmrpdr 0 585880 4296796 4217708 2025-06-19T16:57:06Z Spnq 103627 4296796 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Actaea rubra 2 RF.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Actaea rubra'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Ranunculales | rinda_lv = Gundegu rinda | dzimta = Ranunculaceae | dzimta_lv = Gundegu dzimta | ģints = Actaea | ģints_lv = Krauklenes | binomial = Actaea | kategorijas = jā | izplatība = }} '''Krauklenes''' (''Actaea'') ir [[Gundegu dzimta|gundegu dzimtas]] ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Mērenā josla|mērenajos]] apgabalos [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:33043-1|title=Actaea L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-05|language=en}}</ref> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama viena kraukleņu suga — [[vārpainā krauklene]] (''Actaea spicata'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/actaea-spicata-l/|title=vārpainā krauklene - Actaea spicata L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-12-05}}</ref> == Sugas == Ģintī ir klasificētas sugas:<ref name=":0" /> * [[Vārpainā krauklene]] (''Actaea spicata'') _L</small> * ''Actaea arizonica'' _{(S.Watson) J.Compton} * ''Actaea asiatica'' _H.Hara * ''Actaea austrokoreana'' _{(H.W.Lee & C.W.Park) Cubey} * ''Actaea bifida'' _{(Nakai) J.Compton} * ''Actaea biternata'' _{(Siebold & Zucc.) Prantl} * ''Actaea brachycarpa'' _{(P.K.Hsiao) J.Compton} * ''Actaea cimicifuga'' _L. * ''Actaea cordifolia'' _DC. * ''Actaea dahurica'' _{(Turcz. ex Fisch. & C.A.Mey.) Franch.} * ''Actaea elata'' _{(Nutt.) Prantl} * ''Actaea erythrocarpa'' _{(Fisch.) Kom.} * ''Actaea europaea'' _{(Schipcz.) J.Compton} * ''Actaea frigida'' _{(Royle) Prantl} * ''Actaea heracleifolia'' _{(Kom.) J.Compton} * ''Actaea japonica'' _Thunb. * ''Actaea kashmiriana'' _{(J.Compton & Hedd.) J.Compton} * ''Actaea laciniata'' _{(S.Watson) J.Compton} * ''Actaea lancifoliolata'' _{(X.F.Pu & M.R.Jia) J.P.Luo, Q.Yuan & Q.E.Yang} * ''Actaea'' × ''ludovicii'' _B.Boivin * ''Actaea matsumurae'' _{(Nakai) J.Compton & Hedd.} * ''Actaea muliensis'' _{J.P.Luo, Q.E.Yang & Q.Yuan} * ''Actaea nanchuanensis'' _{(P.K.Hsiao) J.P.Luo, Q.Yuan & Q.E.Yang} * ''Actaea pachypoda'' _Elliott * ''Actaea podocarpa'' _DC. * ''Actaea purpurea'' _{(P.K.Hsiao) J.Compton} * ''Actaea racemosa'' _L. * ''Actaea rubra'' _{(Aiton) Willd.} * ''Actaea simplex'' _{(DC.) Wormsk. ex Prantl} * ''Actaea taiwanensis'' _{J.Compton, Hedd. & T.Y.Yang} * ''Actaea vaginata'' _{(Maxim.) J.Compton} * ''Actaea yunnanensis'' _{(P.K.Hsiao) J.Compton} == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Actaea asiatica (fruits s2).jpg|''Actaea asiatica'' Attēls:Cimicifuga japonica 1.JPG|''Actaea japonica'' Attēls:Actaea matsumurae 'White Pearl'.jpg|''Actaea matsumurae'' Attēls:Actaea rubra (Red Baneberry) (3945952025).jpg|''Actaea rubra'' Attēls:Actaea simplex kz01.jpg|''Actaea simplex'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krauklenes]] [[Kategorija:Gundegu dzimta]] qw61iq6x5iqtey6mo0fa1uysfxeshhz 0 585937 4296794 4186993 2025-06-19T16:55:11Z Spnq 103627 4296794 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Aconitum lasiostomum 45131052.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Ranunculales | rinda_lv = Gundegu rinda | dzimta = Ranunculaceae | dzimta_lv = Gundegu dzimta | ģints = Aconitum | ģints_lv = Kurpītes | suga = Aconitum lasiostomum | suga_lv = Dzeltenā kurpīte | binomial = Aconitum lasiostomum | kategorijas = | autors = Rchb. }} '''Dzeltenā kurpīte''' (''Aconitum lasiostomum'') ir [[Kurpītes|kurpīšu]] suga, kura ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa|Austrumeiropai]] un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no Latvijas. [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama divos izplatības apvidos [[Madona|Madonas]] un [[Krāslava|Krāslavas]] rajonā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/aconitum-lasiostomum-rchb/|title=Dzeltenā kurpīte|publisher=latvijasdaba.lv|access-date=06.12.2024}}</ref> Ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā. == Apraksts == Dzeltenā kurpīte ir [[Daudzgadīgi augi|daudzgadīgs]], 1—1,7 m garš [[lakstaugs]] ar stāvu, zarainu [[Stublājs|stublāju]]. [[Lapas]] ir staraini šķeltas 5—7 daļās, apakšējās kātainas, augšējās — sēdošas. [[Zieds|Ziedi]] lieli, bāldzelteni, blīvā, 25—40 cm garā ķekarā zara galā. Augšējās divas kauslapas saaugušas, veido kapuci, apakšējās brīvas, ieapaļas. Vainaglapas reducētas, atskaitot divas, kas pārveidojušās par nektārijiem. [[Auglis]] — someņu kopauglis. Zied jūlijā un augusta sākumā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurpītes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] j4e0rx5qhyhtu6g89p34n5piw3blymj 0 585942 4296792 4187022 2025-06-19T16:54:44Z Spnq 103627 4296792 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Aquilegia dinarica'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Ranunculales | rinda_lv = Gundegu rinda | dzimta = Ranunculaceae | dzimta_lv = Gundegu dzimta | ģints = Aquilegia | ģints_lv = Ozolītes | binomial = Aquilegia | kategorijas = nē }} '''Ozolītes''' (''Aquilegia'') ir [[Gundegu dzimta|gundegu dzimtas]] ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodes]] [[Mērenā josla|mērenajā joslā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:325954-2|title=Aquilegia L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-06|language=en}}</ref> Latvijā ir izplatīta tikai viena ozolīšu suga — [[parastā ozolīte]] (''Aquilegia vulgaris''). == Sugas == Ģintī ir klasificētas aptuveni 130 sugas:<ref name=":0" /> {{colbegin|2}} * [[Parastā ozolīte|''Parastā ozolīte'']] (''Aquilegia vulgaris'') <small>L.</small> * ''Aquilegia alpina'' <small>L.</small> * ''Aquilegia amaliae'' <small>Heldr. ex Boiss.</small> * ''Aquilegia apuana'' <small>(Marchetti) E.Nardi</small> * ''Aquilegia aradanica'' <small>Shaulo & Erst</small> * ''Aquilegia aragonensis'' <small>Willk.</small> * ''Aquilegia atrata'' <small>W.D.J.Koch</small> * ''Aquilegia atrovinosa'' <small>Popov ex Gamajun.</small> * ''Aquilegia atwoodii'' <small>S.L.Welsh</small> * ''Aquilegia aurea'' <small>Janka</small> * ''Aquilegia ballii'' <small>(Litard. & Maire) E.Nardi</small> * ''Aquilegia baluchistanica'' <small>Qureshi & Chaudhri</small> * ''Aquilegia barbaricina'' <small>Arrigoni & E.Nardi</small> * ''Aquilegia barnebyi'' <small>Munz</small> * ''Aquilegia barykinae'' <small>Erst, Karakulov & Luferov</small> * ''Aquilegia bashahrica'' <small>Erst</small> * ''Aquilegia bernardii'' <small>Gren. & Godr.</small> * ''Aquilegia bertolonii'' <small>Schott</small> * ''Aquilegia blecicii'' <small>A.Podob.</small> * ''Aquilegia borodinii'' <small>Schischk.</small> * ''Aquilegia brevistyla'' <small>Hook.</small> * ''Aquilegia buergeriana'' <small>Siebold & Zucc.</small> * ''Aquilegia canadensis'' <small>L.</small> * ''Aquilegia cazorlensis'' <small>Heywood</small> * ''Aquilegia champagnatii'' <small>Moraldo, Nardi & la Valva</small> * ''Aquilegia chaplinei'' <small>Standl. ex Payson</small> * ''Aquilegia chitralensis'' <small>Qureshi & Chaudhri</small> * ''Aquilegia chrysantha'' <small>A.Gray</small> * ''Aquilegia coerulea'' <small>E.James</small> * ''Aquilegia colchica'' <small>Kem.-Nath.</small> * ''Aquilegia confusa'' <small>Rota</small> * ''Aquilegia cossoniana'' <small>(Maire & Sennen) Rivas Mart.</small> * ''Aquilegia'' × ''cottia'' <small>Beyer</small> * ''Aquilegia cremnophila'' <small>Bacch., Brullo, Congiu, Fenu, J.L.Garrido & Mattana</small> * ''Aquilegia cymosa'' <small>Qureshi & Chaudhri</small> * ''Aquilegia daingolica'' <small>Erst & Shaulo</small> * ''Aquilegia desertorum'' <small>(M.E.Jones) Cockerell ex A.Heller</small> * ''Aquilegia desolaticola'' <small>S.L.Welsh & N.D.Atwood</small> * ''Aquilegia dichroa'' <small>Freyn</small> * ''Aquilegia dinarica'' <small>Beck</small> * ''Aquilegia discolor'' <small>Levier & Leresche</small> * ''Aquilegia dumeticola'' <small>Jord.</small> * ''Aquilegia ecalcarata'' <small>Maxim.</small> * ''Aquilegia einseleana'' <small>F.W.Schultz</small> * ''Aquilegia elegantula'' <small>Greene</small> * ''Aquilegia'' × ''emodi'' <small>Erst</small> * ''Aquilegia eximia'' <small>Van Houtte ex Planch.</small> * ''Aquilegia flabellata'' <small>Siebold & Zucc.</small> * ''Aquilegia flavescens'' <small>S.Watson</small> * ''Aquilegia formosa'' <small>Fisch. ex DC.</small> * ''Aquilegia fosteri'' <small>(S.L.Welsh) S.L.Welsh</small> * ''Aquilegia fragrans'' <small>Benth.</small> * ''Aquilegia ganboldii'' <small>Kamelin & Gubanov</small> * ''Aquilegia gegica'' <small>Jabr.-Kolak.</small> * ''Aquilegia glandulosa'' <small>Fisch. ex Link.</small> * ''Aquilegia gracillima'' <small>Rech.f.</small> * ''Aquilegia grata'' <small>Maly ex Zimmeter</small> * ''Aquilegia grubovii'' <small>Erst, Luferov, Wei Wang & K.l.Xiang</small> * ''Aquilegia guarensis'' <small>Losa</small> * ''Aquilegia hebeica'' <small>Erst</small> * ''Aquilegia hinckleyana'' <small>Munz</small> * ''Aquilegia hirsutissima'' <small>Timb.-Lagr. ex Gariod</small> * ''Aquilegia hispanica'' <small>(Willk.) Borbás</small> * ''Aquilegia holmgrenii'' <small>S.L.Welsh & N.D.Atwood</small> * ''Aquilegia incurvata'' <small>P.K.Hsiao</small> * ''Aquilegia iulia'' <small>E.Nardi</small> * ''Aquilegia jonesii'' <small>Parry</small> * ''Aquilegia kamelinii'' <small>Erst, Shaulo & Shmakov</small> * ''Aquilegia kanawarensis'' <small>Jacquem. ex Cambess.</small> * ''Aquilegia kansuensis'' <small>(Brühl) Erst</small> * ''Aquilegia karatavica'' <small>Mikeschin</small> * ''Aquilegia karelinii'' <small>(Baker) O.Fedtsch. & B.Fedtsch.</small> * ''Aquilegia kitaibelii'' <small>Schott</small> * ''Aquilegia kozakii'' <small>Masam.</small> * ''Aquilegia kubanica'' <small>I.M.Vassiljeva</small> * ''Aquilegia lactiflora'' <small>Kar. & Kir.</small> * ''Aquilegia laramiensis'' <small>A.Nelson</small> * ''Aquilegia litardierei'' <small>Briq.</small> * ''Aquilegia longissima'' <small>A.Gray ex S.Watson</small> * ''Aquilegia lucensis'' <small>E.Nardi</small> * ''Aquilegia magellensis'' <small>F.Conti & Soldano</small> * ''Aquilegia maimanica'' <small>Rech.f.</small> * ''Aquilegia marcelliana'' <small>E.Nardi</small> * ''Aquilegia'' × ''maruyamana'' <small>Kitam.</small> * ''Aquilegia meridionalis'' <small>(Quézel & Contandr.) E.Nardi</small> * ''Aquilegia micrantha'' <small>Eastw.</small> * ''Aquilegia microcentra'' <small>Rech.f.</small> * ''Aquilegia'' × ''miniana'' <small>(J.F.Macbr. & Payson) Cronk</small> * ''Aquilegia montsicciana'' <small>Font Quer</small> * ''Aquilegia moorcroftiana'' <small>Wall. ex Royle</small> * ''Aquilegia nevadensis'' <small>Boiss. & Reut.</small> * ''Aquilegia nigricans'' <small>Baumg.</small> * ''Aquilegia nikolicii'' <small>Niketić & Cikovak</small> * ''Aquilegia nivalis'' <small>(Falc. ex Brühl) J.R.Drumm. & Hutch.</small> * ''Aquilegia nugorensis'' <small>Arrigoni & E.Nardi</small> * ''Aquilegia nuragica'' <small>Arrigoni & E.Nardi</small> * ''Aquilegia ochotensis'' <small>Vorosch.</small> * ''Aquilegia'' × ''oenipontana'' <small>A.Kern. ex Riedl</small> * ''Aquilegia olympica'' <small>Boiss.</small> * ''Aquilegia ophiolithica'' <small>Barberis & E.Nardi</small> * ''Aquilegia ottonis'' <small>Orph. ex Boiss.</small> * ''Aquilegia oxysepala'' <small>Trautv. & C.A.Mey.</small> * ''Aquilegia pancicii'' <small>Degen</small> * ''Aquilegia parviflora'' <small>Ledeb.</small> * ''Aquilegia paui'' <small>Font Quer</small> * ''Aquilegia pubescens'' <small>Coville</small> * ''Aquilegia pubiflora'' <small>Wall. ex Royle</small> * ''Aquilegia pyrenaica'' <small>DC.</small> * ''Aquilegia reuteri'' <small>Boiss.</small> * ''Aquilegia rockii'' <small>Munz</small> * ''Aquilegia saxifraga'' <small>Casim.-Sor.Solanas & Cabezudo</small> * ''Aquilegia saximontana'' <small>Rydb.</small> * ''Aquilegia scopulorum'' <small>Tidestr.</small> * ''Aquilegia shockleyi'' <small>Eastw.</small> * ''Aquilegia sibirica'' <small>Lam.</small> * ''Aquilegia sicula'' <small>(Strobl) E.Nardi</small> * ''Aquilegia skinneri'' <small>Hook.</small> * ''Aquilegia sternbergii'' <small>Rchb.</small> * ''Aquilegia subscaposa'' <small>Borbás</small> * ''Aquilegia synakensis'' <small>Shaulo & Erst</small> * ''Aquilegia taygetea'' <small>Orph.</small> * ''Aquilegia tianschanica'' <small>Butkov</small> * ''Aquilegia transsilvanica'' <small>Schur</small> * ''Aquilegia turczaninowii'' <small>Kamelin & Gubanov</small> * ''Aquilegia tuvinica'' <small>I.M.Vassiljeva</small> * ''Aquilegia ullepitschii'' <small>Pax</small> * ''Aquilegia vicaria'' <small>Nevski</small> * ''Aquilegia viridiflora'' <small>Pall.</small> * ''Aquilegia viscosa'' <small>Gouan</small> * ''Aquilegia vitalii'' <small>Gamajun.</small> * ''Aquilegia wittmanniana'' <small>Steven ex Fisch., C.A.Mey. & Avé-Lall.</small> * ''Aquilegia xinjiangensis'' <small>Erst</small> * ''Aquilegia yabeana'' <small>Kitag.</small> * ''Aquilegia yangii'' <small>Y.Luo & Lu Li</small> * ''Aquilegia zapateri'' <small>Pau</small> {{colend}} == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:פרח אקווילגיה בעציץ 02.jpg|''Aquilegia barnebyi'' Attēls:Aquilegia chrysantha 2.jpg|''Aquilegia chrysantha'' Attēls:Aquilegia laramiensis 2.jpg|''Aquilegia laramiensis'' Attēls:Ranunculaceae - Aquilegia pyrenaica.jpg|''Aquilegia pyrenaica'' Attēls:Aquilegia skinneri.jpg|''Aquilegia skinneri'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ozolītes]] [[Kategorija:Gundegu dzimta]] qkrg1ts0rcsachh5h1x52j4yc3jgugl 0 586002 4296791 4198326 2025-06-19T16:54:22Z Spnq 103627 4296791 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Caltha palustris 126292151.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Caltha palustris|Purva purene}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Ranunculales | rinda_lv = Gundegu rinda | dzimta = Ranunculaceae | dzimta_lv = Gundegu dzimta | ģints = Caltha | ģints_lv = Purenes | binomial = Caltha | kategorijas = jā | autors = [[Linnejs|L.]] }} '''Purenes''' (''Caltha'') ir [[gundegu dzimta]]s ģints, kura ir sastopama mitros [[Biotops|biotopos]] gan [[Ziemeļu puslode|ziemeļu]], gan [[dienvidu puslode]]s [[Mērenā josla|mērenajos]] un vēsajos reģionos.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Schuettpelz|first=Eric|last2=Hoot|first2=Sara B.|date=2004-02|title=Phylogeny and biogeography of Caltha (Ranunculaceae) based on chloroplast and nuclear DNA sequences|url=https://bsapubs.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.3732/ajb.91.2.247|journal=American Journal of Botany|language=en|volume=91|issue=2|pages=247–253|doi=10.3732/ajb.91.2.247|issn=0002-9122}}</ref> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama viena suga — [[purva purene]] (''Caltha palustris'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/ranunculaceae/|title=Gundegu dzimta - Ranunculaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-12-07}}</ref> == Sugas == Ģintī ir klasificētas sugas un dabiski sastopami [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdi]]:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:33085-1|title=Caltha L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-07|language=en}}</ref> * [[Purva purene]] (''Caltha palustris'') <small>L.</small> * ''Caltha alba'' <small>Cambess.</small> * ''Caltha appendiculata'' <small>Pers.</small> * ''Caltha biflora'' <small>DC.</small> * ''Caltha chionophila'' <small>Greene</small> * ''Caltha dionaeifolia'' <small>Hook.f.</small> * ''Caltha dysosmoides'' <small>Tao Zhang, Bing Liu, Y.Q.Hao, Y.Yang & Y.J.Lai</small> * ''Caltha'' × ''goodalliana'' <small>T.R.Dudley</small> * ''Caltha introloba'' <small>F.Muell.</small> * ''Caltha leptosepala'' <small>DC.</small> * ''Caltha natans'' <small>Pall.</small> * ''Caltha novae-zelandiae'' <small>Hook.f.</small> * ''Caltha obtusa'' <small>Cheeseman</small> * ''Caltha phylloptera'' <small>A.W.Hill</small> * ''Caltha sagittata'' <small>Cav.</small> * ''Caltha scaposa'' <small>Hook.f. & Thomson</small> * ''Caltha sinogracilis'' <small>W.T.Wang</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Dwarf marigold imported from iNaturalist photo 333242067 on 28 March 2024.jpg|''Caltha appendiculata'' Attēls:Caltha obtusa Steel.jpg|''Caltha obtusa'' Attēls:Alpine marsh-marigold imported from iNaturalist photo 12454443 on 28 March 2024.jpg|''Caltha introloba'' Attēls:Caltha leptosepala (White Marsh-Marigold) - Flickr - brewbooks.jpg|''Caltha leptosepala'' Attēls:Psychrophila sagittata (8407288698).jpg|''Caltha sagittata'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Purenes]] [[Kategorija:Gundegu dzimta]] 58z0khnkbs4vrizz3i9oj2hek1qwlwl 0 586092 4296790 4188381 2025-06-19T16:54:04Z Spnq 103627 4296790 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | apakšklase = Asteridae | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | apakšklase_lv = Asteru apakšklase | rinda = Asterales | rinda_lv = Asteru rinda | dzimta = Asteraceae | dzimta_lv = Kurvjziežu dzimta | ģints = Cousinia | ģints_lv = Kuzīnijas | binomial = Cousinia tenella | sinonīmi = | suga = Cousinia tenella | suga_lv = Liegā kuzīnija | autors = Fisch. & C.A.Mey. }} '''Liegā kuzīnija''' (''Cousinia tenella,'' sinonīms ''Arctium tenellum'')<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/arctium-nemorosum-lej/#cousinia-tenella-fisch-et-camey|title=birztalas diždadzis - Arctium nemorosum Lej. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-12-08}}</ref> ir [[Kuzīnijas|kuzīniju]] ģints suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[Kaukāzs|Kaukāza]] līdz [[Vidusāzija|Vidusāzijai]] un [[Pakistāna|Pakistānas]] rietumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:199373-1|title=Cousinia tenella Fisch. & C.A.Mey. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-08|language=en}}</ref> == Apraksts == Liegā kuzīnija ir neliels, [[Viengadīgi augi|viengadīgs]] [[lakstaugs]] ar stāvu, baltu, spīdīgu [[Stublājs|stublāju]], kas dakšveidīgi zaro no pamata. Arī zari dakšveidīgi zaro. Gan stublājs, gan zari ir aplapoti ar iegareni olveidīgām vai plati lancetiskām, sēdošām [[Lapas|lapām]] ar izstiepti sašaurinātu galu un pamatu. Plātnes mala gandrīz gluda vai sīkzobaina, virspuse skraji tīmekļaina, apakšpuse pelēcīgi tūbaina. [[Zieds|Ziedi]] kurvīšos zaru galos pa vienam, kurvīši sīki, ieapaļi. [[Vīkallapa|Vīkallapas]] vairākās rindās, vienveidīgas, šauri īlenveida, gals atstāv un āķveidīgi ieliekts. Visi ziedi ir gaišsārti divdzimumu stobrziedi, vīkala garumā vai mazliet garāki. [[Auglis]] ir otrādi olveidīgs, pelēks sēklenis ar sīkzobainu plēksnīšu gredzenu galā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kuzīnijas]] cpkwgokfrjcijzxif396a9a6zj1s5fg 0 586295 4296789 4240325 2025-06-19T16:53:47Z Spnq 103627 4296789 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | iedalījums = | kategorijas = nē | suga = Cotoneaster lucidus | suga_lv = Spožā klintene | autors = Schltdl. | ģints = Cotoneaster | ģints_lv = Klintenes | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | binomial = Cotoneaster lucidus }} '''Spožā klintene''' (''Cotoneaster lucidus'') ir [[Klintenes|klinteņu]] suga, kura [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijai]] [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā. Suga sastopama [[Latvija|Latvijā]] apstādījumos un vietām pārgājusi savvaļā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/cotoneaster-lucidus-schltdl/|title=spožā klintene - Cotoneaster lucidus Schltdl. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-12-11}}</ref> == Apraksts == Spožā klintene ir neliels [[krūms]] ar brūnu (uz zariem sarkanbrūnu) [[Miza|mizu]]. Zari ir stāvi, jaunie dzinumi blīvi apmatoti, vecie gandrīz kaili. Pielapes ir īlenveida, [[lapas]] iegareni olveidīgas vai eliptiskas, uz zariem pamīšus, mala gluda, gals nosmailots, pamats ķīļveidīgs. Lapas kāts īss. Plātnes virspuse tumšzaļa, spīdīga, apakšpuse blāvi zaļa, gandrīz kaila. [[Zieds|Ziedi]] īsos vairogveida pušķos ar 5—10 ziediem. Ziedkāts ir apmatots. [[Vainaglapa]]s sārtas, divreiz līdz trīsreiz garākas nekā kauslapas. [[Auglis|Augļi]] gatavības laikā spoži, melni, ar 3 kauliņiem. Zied maija beigās, jūnijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Klintenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] hbyspj4zlw6b1ncje203x2pndxzh0sg 0 586306 4296788 4195486 2025-06-19T16:48:12Z Spnq 103627 4296788 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = SorbariaSorbifolia3.jpg | att_nosaukums = [[Parastā sērmūkšspireja]] (''Sorbaria sorbifolia'') | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | binomial = Amygdaloideae | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Mandeļu apakšdzimta''' (''Amygdaloideae'') ir [[Rožu dzimta|rožu dzimtas]] apakšdzimta. Tajā ir iekļauti daudzi komerciāli nozīmīgi augi, piemēram, [[plūmes]], [[Ķirši (koki)|ķirši]], [[aprikozes]], [[Persiks|persiki]], [[Parastā mandele|mandeles]], [[Ābols|āboli]], [[Bumbieres|bumbieri]], [[aronijas]]. Daudzām apakšdzimtas sugām auglis ir [[kaulenis]]. == Ģintis == Apakšdzimtā ir klasificētas ģintis:<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Potter|first=D.|last2=Eriksson|first2=T.|last3=Evans|first3=R. C.|last4=Oh|first4=S.|last5=Smedmark|first5=J. E. E.|last6=Morgan|first6=D. R.|last7=Kerr|first7=M.|last8=Robertson|first8=K. R.|last9=Arsenault|first9=M.|date=2007-07|title=Phylogeny and classification of Rosaceae|url=http://link.springer.com/10.1007/s00606-007-0539-9|journal=Plant Systematics and Evolution|language=en|volume=266|issue=1-2|pages=5–43|doi=10.1007/s00606-007-0539-9|issn=0378-2697}}</ref> * [[Aronijas]] (''Aronia'') * [[Ābeles]] (''Malus'') * [[Bumbieres]] (''Pyrus'') * [[Fizokarpi]] (''Physocarpus'') * [[Korintes]] (''Amelanchier'') * [[Klintenes]] (''Cotoneaster'') * [[Pīlādži]] (''Sorbus'') * [[Plūmes]] (''Prunus'') * [[Sērmūkšspirejas]] (''Sorbaria'') * [[Spirejas]] (''Spiraea'') * [[Vilkābeles]] (''Crataegus'') * ''Adenostoma'' * ''Aria'' * ''Aruncus'' * ''Chaenomeles'' * ''Chamaebatiaria'' * ''Chamaemeles'' * ''Chamaemespilus'' * ''Coleogyne'' * ''Cormus'' * ''Cydonia'' * ''Dichotomanthes'' * ''Docynia'' * ''Docyniopsis'' * ''Eriobotrya'' * ''Eriolobus'' * ''Exochorda'' * ''Gillenia'' * ''Hesperomeles'' * ''Heteromeles'' * ''Holodiscus'' * ''Kageneckia'' * ''Kelseya'' * ''Kerria'' * ''Lindleya'' * ''Luetkea'' * ''Lyonothamnus'' * ''Malacomeles'' * ''Mespilus'' * ''Neillia'' * ''Neviusia'' * ''Oemleria'' * ''Osteomeles'' * ''Peraphyllum'' * ''Petrophytum'' * ''Photinia'' * ''Prinsepia'' * ''Pseudocydonia'' * ''Pyracantha'' * ''Rhaphiolepis'' * ''Rhodotypos'' * ''Sibiraea'' * ''Spiraeanthus'' * †''Stonebergia'' * ''Stranvaesia'' * ''Torminalis'' * ''Vauquelinia'' * ''Xerospiraea'' == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Buisson ardent FR 2012.jpg|''Buisson ardent'' Attēls:Exochorda giraldii Obiela Giralda 2021-05-14 02.jpg|''Exochorda giraldii'' Attēls:Malus sikkimensis0.jpg|''Malus sikkimensis'' Attēls:Neillia sinensis flowers 8602.JPG|''Neillia sinensis'' Attēls:Physocarpus opulifolius USFWS.jpg|''Physocarpus opulifolius'' Attēls:Rhaphiolepis umbellata2.jpg|''Rhaphiolepis umbellata'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rožu dzimta]] fkzh25johzy095mmyablcn7lxytsdfr 0 586409 4296787 4287016 2025-06-19T16:47:51Z Spnq 103627 4296787 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | iedalījums = | kategorijas = nē | autors = Medik. | ģints = Cotoneaster | ģints_lv = Klintenes | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | binomial = Cotoneaster }} '''Klintenes''' (''Cotoneaster'') ir [[Rožu dzimta|rožu dzimtas]] ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Palearktika|Palearktikā]], ar izteiktu daudzveidību kalnos [[Ķīna|Ķīnas]] dienvidrietumos un [[Himalaji|Himalajos]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=2&taxon_id=108169|title=Cotoneaster in Flora of China @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2024-12-12}}</ref> Atkarībā no autora, ģintī ir klasificētas no 70 līdz 300 sugām — daudzus [[Apomikss|apomiktiskus]] [[Taksons|taksonus]] daži autori uzskata par [[Suga|sugām]], bet citi par [[Šķirne|šķirnēm]].<ref name=":0" /><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=8. ed. revised, 2. impr., repr|title=Trees and shrubs. 1: A - C|publisher=Murray|date=1996|location=London|isbn=978-0-7195-1790-7|first=William Jackson|last=Bean}}</ref> == Sugas == Ģintī ir klasificētas sugas (nepilns saraksts):<ref name=":0" /><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=New ed.|title=The new Royal horticultural society dictionary of gardening|publisher=Macmillan Stockton press|date=1992|location=London New York|isbn=978-0-333-47494-5|first=Anthony|last=Huxley|first2=Mark|last2=Griffiths|first3=Margot|last3=Levy}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30040667-2|title=Cotoneaster Medik. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-12|language=en}}</ref> * [[Spožā klintene]] (''Cotoneaster lucidus'') * ''Cotoneaster acuminatus'' <small>Lindl.</small> * ''Cotoneaster acutifolius'' <small>Turcz.</small> * ''Cotoneaster adpressus'' <small>Bois</small> * ''Cotoneaster ambiguus'' <small>Rehder & E.H.Wilson</small> * ''Cotoneaster apiculatus'' <small>Rehder & E.H.Wilson</small> * ''Cotoneaster assamensis'' <small>G.Klotz</small> * ''Cotoneaster astrophoros'' <small>J.Fryer & E.C.Nelson</small> * ''Cotoneaster atropurpureus'' <small>Flinck & B.Hylmö</small> * ''Cotoneaster bullatus'' <small>Bois</small> * ''Cotoneaster cambricus'' <small>J.Fryer & B.Hylmö</small> * ''Cotoneaster cashmiriensis'' <small>G.Klotz</small> * ''Cotoneaster cochleatus'' <small>(Franch.) G.Klotz</small> * ''Cotoneaster conspicuus'' <small>C.Marquand</small> * ''Cotoneaster crenulatus'' <small>(D.Don) K.Koch</small> * ''Cotoneaster dammeri'' <small>C.K.Schneid.</small> * ''Cotoneaster divaricatus'' <small>Rehder & E.H.Wilson</small> * ''Cotoneaster elatus'' <small>G.Klotz</small> * ''Cotoneaster elegans'' <small>(Rehder & E.H.Wilson) Flinck & B.Hylmö</small> * ''Cotoneaster franchetii'' <small>Bois</small> * ''Cotoneaster frigidus'' <small>Wall. ex Lindl.</small> * ''Cotoneaster glacialis'' <small>(Hook.f. ex Wenz.) Panigrahi & Arv.Kumar</small> * ''Cotoneaster glaucophyllus'' <small>Franch.</small> * ''Cotoneaster granatensis'' <small>Boiss</small> * ''Cotoneaster horizontalis'' <small>Decne.</small> * ''Cotoneaster hsingshangensis'' <small>J.Fryer & B.Hylmö</small> * ''Cotoneaster humilis'' <small>Donn</small> * ''Cotoneaster hurusawaianus'' <small>G.Klotz</small> * ''Cotoneaster insignis'' <small>Pojark.</small> * ''Cotoneaster integerrimus'' <small>Medik.</small> * ''Cotoneaster integrifolius'' <small>(Roxb.) G.Klotz</small> * ''Cotoneaster kansuensis'' <small>G.Klotz</small> * ''Cotoneaster kaschkarovii'' <small>Pojark.</small> * ''Cotoneaster khasiensis'' <small>G.Klotz</small> * ''Cotoneaster kweitschoviensis'' <small>G.Klotz</small> * ''Cotoneaster lacteus'' <small>W.W.Sm.</small> * ''Cotoneaster laetevirens'' <small>(Rehder & E.H.Wilson) G.Klotz</small> * ''Cotoneaster melanotrichus'' <small>(Franch.) G.Klotz</small> * ''Cotoneaster microphyllus'' <small>Wall. ex Lindl.</small> * ''Cotoneaster nanshan'' <small>M.Vilm. ex Mottet</small> * ''Cotoneaster newryensis'' <small>Lemoine</small> * ''Cotoneaster nitidus'' <small>Jacques</small> * ''Cotoneaster nivalis'' <small>(G.Klotz) G.Panigrahi & A.Kumar</small> * ''Cotoneaster nummularius'' <small>Fisch. & Mey.</small> * ''Cotoneaster obovatus'' <small>Osmaston</small> * ''Cotoneaster pannosus'' <small>Franch.</small> * ''Cotoneaster pekinensis'' <small>(Koehne) Zabel</small> * ''Cotoneaster procumbens'' <small>G.Klotz</small> * ''Cotoneaster pseudoambiguus'' <small>J.Fryer & B.Hylmö</small> * ''Cotoneaster rehderi'' <small>Pojark.</small> * ''Cotoneaster roseus'' <small>Edgew.</small> * ''Cotoneaster salicifolius'' <small>Franch.</small> * ''Cotoneaster scandinavicus'' <small>B.Hylmö</small> * ''Cotoneaster simonsii'' <small>Baker</small> * ''Cotoneaster sternianus'' <small>(Turrill) Boom</small> * ''Cotoneaster suavis'' <small>Pojark.</small> * ''Cotoneaster tauricus'' <small>Pojark.</small> * ''Cotoneaster tebbutus'' <small>J.Fryer & B.Hylmö</small> * ''Cotoneaster tenuipes'' <small>Rehder & E.H.Wilson</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Cotoneaster-divaricatus.JPG|''Cotoneaster divaricatus'' Attēls:Cotoneaster horizontalis 'Variegatus' Irga pozioma 2017-05-21 02.jpg|''Cotoneaster horizontalis'' Attēls:Cotoneaster nummularius 2.jpg|''Cotoneaster nummularius'' Attēls:Cotoneaster salicifolius Irga wierzbolistna 2021-04-24 03.jpg|''Cotoneaster salicifolius'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Klintenes]] [[Kategorija:Rožu dzimtas ģintis]] f39z7lsroa7z4yurx9w05xye9w0hsqe 0 586479 4296786 4190898 2025-06-19T16:46:08Z Spnq 103627 4296786 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Āzijas ābele | attēls = Malus asiatica 1.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Malus | ģints_lv = Ābeles | suga = Malus asiatica | suga_lv = Āzijas ābele | suga_r = | binomial = Malus asiatica | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | attēls2 = 沙果 a.jpg | att2_nosaukums = Āzijas ābeles āboli }} '''Āzijas ābele''' (''Malus asiatica'') ir [[Ābeles|ābeļu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ķīna|Ķīnā]], pārsvarā aug mērenos [[Biotops|biotopos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:726239-1|title=Malus asiatica Nakai {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-13|language=en}}</ref> Āzijas ābele ir 4-6 m garš [[Lapu koki|lapu koks]]. To Ķīnas ziemeļos un ziemeļaustrumos plaši kultivēja vairāk nekā 2000 gadu līdz to 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā lielā mērā aizstāja ar [[Dārza ābele|dārza ābeli]] (''Malus domestica'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://temperate.theferns.info/plant/Malus+asiatica|title=Malus asiatica - Useful Temperate Plants|website=temperate.theferns.info|access-date=2024-12-13}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rožu dzimta]] 5kd4meo4r9lnz9i1vqt017u2g4gc97x 0 586515 4296785 4190904 2025-06-19T16:41:32Z Spnq 103627 4296785 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Brūnā ābele | attēls = Malus fusca kz5.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Malus | ģints_lv = Ābeles | suga = Malus fusca | suga_lv = Brūnā ābele | suga_r = | binomial = Malus fusca | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | att2_nosaukums = Āzijas ābeles āboli | autors = (Raf.)Schneid. }} '''Brūnā ābele''' (''Malus fusca'') ir [[Ābeles|ābeļu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikas]] rietumos — no [[Aļaska|Aļaskas]] līdz [[Kalifornija|Kalifornijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:150114-2|title=Malus fusca (Raf.) C.K.Schneid. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-14|language=en}}</ref> == Apraksts == Brūnā ābele ir [[Lapu koki|lapu koks]], kas var sasniegt 13 metru augstumu. [[Lapas]] ir 5–8 cm garas, to augšpuse ir tumši zaļa, bet apakša — gaiša un tūbaina. [[Lapu krāsu maiņa rudenī|Lapas rudenī maina krāsu]] — tās kļūst koši oranžas vai sarkanas.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|edition=Field guide edition|title=Northwest trees: identifying & understanding the region's native trees|url=https://www.worldcat.org/title/on1141235469|date=2020|location=Seattle, Wash. : Mountaineers Books|isbn=978-1-68051-329-5|oclc=on1141235469|first=Stephen F.|last=Arno|first2=Ramona P.|last2=Hammerly|pages=247–248}}</ref> [[Zieds|Ziedi]] ir balti vai bāli rozā. [[Auglis|Augļi]] ir nelieli, aptuveni 2 cm gari, to krāsa var būt no sarkanas līdz zaļganai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=1&taxon_id=250100286|title=Malus fusca in Flora of North America @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2024-12-14}}</ref> [[Ziema|Ziemas]] laikā augļi var palikt karājamies koku zaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.portlandnursery.com/natives/malus-fusca|title=Malus fusca: Western Crabapple {{!}} Portland Nursery|website=www.portlandnursery.com|access-date=2024-12-14}}</ref> Brūnās ābeles var sasniegt 100 gadu vecumu.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rožu dzimta]] 1b3rxfs10rlppi031oxeen8wpfaltwe 0 586605 4296784 4191453 2025-06-19T16:41:01Z Spnq 103627 4296784 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Halla ābele | attēls = 垂絲海棠 Malus halliana -香港公園 Hong Kong Park- (9173504592).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Malus | ģints_lv = Ābeles | suga = Malus halliana | suga_lv = Halla ābele | suga_r = | binomial = Malus halliana | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | att2_nosaukums = Āzijas ābeles āboli | autors = Koehne }} '''Halla ābele''' (''Malus halliana'') ir [[Ābeles|ābeļu]] suga. Tiek uzskatīts, ka sugas dabiskais izplatības areāls ir [[Ķīna|Ķīnā]], lai gan daži autori apgalvo, ka suga ir izcēlusies [[Japāna|Japānā]] un ir introducēta Ķīnas teritorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=2&taxon_id=200010901|title=Malus halliana in Flora of China @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2024-12-15}}</ref> Halla ābele ir [[Lapu koki|lapu koks]], kurš var sasniegt 5 metru augstumu. Augam ir rozīgi [[Zieds|ziedi]] un augļi — violeti.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rožu dzimta]] k49j432ak6e7m54teqlcvugjqje2x5a 0 586778 4296783 4194669 2025-06-19T16:35:46Z Spnq 103627 4296783 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Plūmjlapu ābele | attēls = Malus prunifolia 2007-06-16 396.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Malus | ģints_lv = Ābeles | suga = Malus prunifolia | suga_lv = Plūmjlapu ābele | suga_r = Plūmjlapu ābele | binomial = Malus prunifolia | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | autors = (Willd.) Borkh. }} '''Plūmjlapu ābele''' (''Malus prunifolia'') ir [[Ābeles|ābeļu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ķīna|Ķīnā]]. Tā ir pielāgojusies augšanai dažādos augstumos, no līdzenumiem līdz pat nogāzēm 1300 m [[Augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=2&taxon_id=200010912|title=Malus prunifolia in Flora of China @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2024-12-17}}</ref> Plūmjlapu ābele ir [[koks]], kas var sasniegt 3 līdz 8 metru augstumu, auga [[Zieds|ziedi]] ir balti, augļi ir dzelteni vai sārti.<ref name=":0" /> Sugai ir vismaz četras [[Šķirne|šķirnes]], dažas tiek audzētas augļu dēļ:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hortiplex.gardenweb.com/plants/nph-ind.cgi?name=Malus&f=d&gl=1&p=1|title=Malus - HortiPlex Plant Database Search Results|website=web.archive.org|access-date=2024-12-17|date=2010-04-04|archive-date=2010-04-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20100404011219/http://hortiplex.gardenweb.com/plants/nph-ind.cgi?name=Malus&f=d&gl=1&p=1}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tropicos.org/NameSearch.aspx?name=Malus+prunifolia|title=Tropicos|website=www.tropicos.org|access-date=2024-12-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.plantnames.unimelb.edu.au/Sorting/Malus.html|title=M.M.P.N.D. - Sorting Malus names|website=www.plantnames.unimelb.edu.au|access-date=2024-12-17}}</ref> * ''Malus prunifolia'' var. ''obliquipedicellata'' <small>X.W. Li & J.W. Sun</small> * ''M. prunifolia'' var. ''prunifolia'' * ''M. prunifolia'' var. ''ringo'' <small>Asami</small> * ''M. prunifolia'' var. ''rinki'' <small>(Koidz.) Rehder P.L.Wilson</small> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rožu dzimta]] hzf0gvuvlzm9myovglvbg7m2c98p49h 0 586782 4296782 4193486 2025-06-19T16:35:20Z Spnq 103627 4296782 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Zībolda ābele | attēls = Malus sieboldii F.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Malus | ģints_lv = Ābeles | suga = Malus sieboldii | suga_lv = Zībolda ābele | binomial = Malus sieboldii | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | autors = Rehder | sinonīms = }} '''Zībolda ābele''' (''Malus sieboldii,'' sinonīms ''Malus toringo''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:726399-1|title=Malus sieboldii Rehder {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-17|language=en}}</ref>) ir ābeļu suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ķīna|Ķīnā]], [[Koreja|Korejā]], [[Mandžūrija|Mandžūrijā]] un [[Sahalīna|Sahalīnā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:60451760-2|title=Malus toringo (Siebold) de Vriese {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-17|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rožu dzimta]] ekmunnc4zwted1tex1iwukfz6rhx9un 0 586837 4296780 4192961 2025-06-19T16:34:52Z Spnq 103627 4296780 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Krāšņā ābele | attēls = Malus spectabilis kz07.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | ģints = Malus | ģints_lv = Ābeles | suga = Malus spectabilis | suga_lv = Krāšņā ābele | binomial = Malus spectabilis | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | autors = (Aiton) Borkh. | sinonīms = }} '''Krāšņā ābele''' (''Malus spectabilis'') ir [[Ābeles|ābeļu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ķīna|Ķīnā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:726406-1|title=Malus spectabilis (Aiton) Borkh. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-18|language=en}}</ref> Tā var sasniegt 8 m augstumu, ziedu [[Pumpurs|pumpuri]] ir rozā, bet [[Zieds|ziedi]] ir balti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=2&taxon_id=200010917|title=Malus spectabilis in Flora of China @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2024-12-18}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rožu dzimta]] 9xo4ofgyozzl3s22ytzcr5wtpl7pol0 0 586839 4296779 4192971 2025-06-19T16:34:33Z Spnq 103627 4296779 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Toringoveida ābele | attēls = Malus toringoides JPG1fr.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | ģints = Malus | ģints_lv = Ābeles | suga = Malus toringoides | suga_lv = Toringoveida ābele | binomial = Malus toringoides | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | autors = (Rehder) Hughes | sinonīms = }} '''Toringoveida ābele''' (''Malus toringoides'') ir [[Ābeles|ābeļu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[Himalaji|Himalaju]] austrumiem līdz [[Ķīna|Ķīnai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:726421-1|title=Malus toringoides (Rehder) Hughes {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-18|language=en}}</ref> Tā ir [[krūms]] vai neliels [[koks]], kas var sasniegt 3—6 m augstumu. Ziedi balti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=2&taxon_id=200010918|title=Malus toringoides in Flora of China @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2024-12-18}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rožu dzimta]] c36cbdkeefnk7p9idobcacgudt2u8mb 0 586928 4296778 4194252 2025-06-19T16:33:57Z Spnq 103627 4296778 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Amelanchier ovalis3.JPG | att_nosaukums = ''Amelanchier ovalis'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | binomial = Amelanchier | iedalījums = | kategorijas = nē | ģints_lv = Korintes | ģints = Amelanchier }} '''Korintes''' (''Amelanchier'') ir [[Rožu dzimta|rožu dzimtas]] ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Eiropa|Eiropā]] līdz [[Vidusjūra|Vidusjūrai]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Japāna|Japānā]], un sugas ir introducētas daudzviet citur pasaulē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30005906-2|title=Amelanchier Medik. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-19|language=en}}</ref> Latvijā ir sastopama [[vārpainā korinte]] (''Amelanchier spicata'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/amelanchier-spicata-lam-kkoch/|title=vārpainā korinte - Amelanchier spicata (Lam.) K.Koch - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-12-19}}</ref> == Sugas == Ģintī ir klasificētas sugas un dabiski sastopami [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdi]]:<ref name=":0" /> * [[Vārpainā korinte]] (''Amelanchier spicata'', sinonīms ''Amelanchier canadensis'') * ''Amelanchier alnifolia'' <small>(Nutt.) Nutt. ex M.Roem.</small> * ''Amelanchier amabilis'' <small>Wiegand</small> * ''Amelanchier arborea'' <small>(F.Michx.) Fernald</small> * ''Amelanchier asiatica'' <small>(Siebold & Zucc.) Endl. ex Walp.</small> * ''Amelanchier bartramiana'' <small>(Tausch) M.Roem.</small> * ''Amelanchier cretica'' <small>(Willd.) DC.</small> * ''Amelanchier cusickii'' <small>Fernald</small> * ''Amelanchier fernaldii'' <small>Wiegand</small> * ''Amelanchier gaspensis'' <small>(Wiegand) Fernald & Weatherby</small> * ''Amelanchier humilis'' <small>Wiegand</small> * ''Amelanchier interior'' <small>E.L.Nielsen</small> * ''Amelanchier intermedia'' <small>Spach</small> * ''Amelanchier laevis'' <small>Wiegand</small> * ''Amelanchier'' × ''lamarckii'' <small>F.G.Schroed.</small> * ''Amelanchier nantucketensis'' <small>E.P.Bicknell</small> * ''Amelanchier'' × ''neglecta'' <small>Eggl. ex K.R.Cushman, M.B.Burgess, E.T.Doucette & C.S.Campb.</small> * ''Amelanchier obovalis'' <small>(Michx.) Ashe</small> * ''Amelanchier ovalis'' <small>Medik.</small> * ''Amelanchier pallida'' <small>Greene</small> * ''Amelanchier parviflora'' <small>Boiss.</small> * ''Amelanchier'' × ''quinti-martii'' <small>Louis-Marie</small> * ''Amelanchier sanguinea'' <small>(Pursh) DC.</small> * ''Amelanchier sinica'' <small>(C.K.Schneid.) Chun</small> * ''Amelanchier stolonifera'' <small>Wiegand</small> * ''Amelanchier turkestanica'' <small>Litv.</small> * ''Amelanchier utahensis'' <small>Koehne</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Amelanchier alnifolia var. semiintegrifolia 4.jpg|Amelanchier alnifolia Attēls:Amelanchier asiatica var. sinica 2016-09-10 4174.jpg|''Amelanchier asiatica'' Attēls:Amelanchier cusickii 2017-04-20 8050.jpg|''Amelanchier cusickii'' Attēls:1024 Felsenbirne (Amelanchier obovalis)-2247.jpg|''Amelanchier obovalis'' Attēls:Amelanchier stolonifera 01.jpg|''Amelanchier stolonifera'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mandeļu apakšdzimta]] [[Kategorija:Rožu dzimtas ģintis]] [[Kategorija:Korintes]] 86903e5zot183o53z61s4gp4kp7uvlu 0 587035 4296777 4277329 2025-06-19T16:33:35Z Spnq 103627 4296777 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | binomial = Amelanchier | iedalījums = | kategorijas = nē | ģints_lv = Korintes | ģints = Amelanchier | suga_lv = Vārpainā korinte | suga = Amelanchier spicata | sinonīmi = ''Amelanchier canadensis'' | autors = (Lam.) K.Koch }} '''Vārpainā korinte''' (''Amelanchier spicata'') ir [[Korintes|korinšu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā. [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama nereti, arī Latvijā tā ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies. Auga [[Oga|ogas]] ir izmantojamas uzturā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/amelanchier-spicata-lam-kkoch/|title=vārpainā korinte - Amelanchier spicata (Lam.) K.Koch - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-12-20}}</ref> == Apraksts == Vārpainā korinte ir 1,5—5 m augsts [[krūms]], dažreiz kokveidīgs. [[Miza]] brūna un zari kaili. Lapas ir plati eliptiskas vai ieapaļas, ar kātu, plātne kaila, zilganzaļa, mala sīkzobaina, gals noapaļots. [[Zieds|Ziedi]] īsos ķekaros. Kauslapas smailas, vēlāk pie augļa stāvas, paliekošas. [[Vainaglapa]]s baltas, brīvas, manāmi garākas nekā kauslapas. [[Auglis]] ogveidīgs, sulīgs, gatavības laikā zilganmelns, ar apsarmi. Zied maija beigās un jūnijā. Augļi nogatavojas [[Augusts|augustā]].<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Korintes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 3rqfbzl74myim3ey7p9zxnskhhxc3yv 0 587055 4296776 4194371 2025-06-19T16:33:13Z Spnq 103627 4296776 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | attēls = Grusza wierzbolistna Pyrus salicifolia var Pendula RB1.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Pyrus | ģints_lv = Bumbieres | binomial = Pyrus salicifolia | izplatība = | iedalījums = | kategorijas = nē | suga = Pyrus salicifolia | suga_lv = Vītollapainā bumbiere }} '''Vītollapainā bumbiere''' (''Pyrus salicifolia'') ir [[Bumbieres|bumbieru]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[Turcija|Turcijas]] līdz [[Irāna|Irānai]], taču suga ir introducēta arī citviet.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:731196-1|title=Pyrus salicifolia Pall. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-20|language=en}}</ref> Vītollapainā bumbiere ir [[Lapu koki|lapu koks]], salīdzinoši neliela auguma, reti sasniedz 10–12 metru augstumu. [[Lapotne]] ir sudrabaina, virspusēji līdzīga [[Vītoli|vītolam]]. [[Zieds|Ziedi]] ir lieli un balti, ar melnām [[Putekšņlapa|putekšņlapām]], pumpuri ir sarkani. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bumbieres]] ipsa5ipowqknpwetm7vaujujd2z97zh 0 587142 4296775 4194930 2025-06-19T16:32:50Z Spnq 103627 4296775 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | attēls = Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Pyrus | ģints_lv = Bumbieres | binomial = Pyrus pyraster | izplatība = | iedalījums = | kategorijas = nē | suga = Pyrus pyraster | suga_lv = Meža bumbiere | sinonīmi = ''Pyrus communis subsp. communis'' | autors = Burgsd. }} '''Meža bumbiere''' (''Pyrus pyraster'') ir [[Bumbieres|bumbieru]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Eiropa|Eiropā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77231349-1|title=Pyrus communis subsp. communis {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-21|language=en}}</ref> [[Latvija|Latviju]] šķērso sugas areāla ziemeļu - ziemeļaustrumu robeža; tā ir diezgan reti sastopama visā Latvijas teritorijā, neiekļaujot valsts ZA daļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/pyrus-pyraster-burgsd/|title=meža bumbiere - Pyrus pyraster Burgsd. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-12-21}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bumbieres]] gb7xsmgc99h38c2fbynxzzpwus5k2pq 0 587150 4296774 4195030 2025-06-19T16:32:26Z Spnq 103627 4296774 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | attēls = Pyrus ussuriensis (Ussurian Pear) (34280104456).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Pyrus | ģints_lv = Bumbieres | binomial = Pyrus ussuriensis | izplatība = | iedalījums = | kategorijas = nē | suga = Pyrus ussuriensis | suga_lv = Usūrijas bumbiere | autors = Maxim. }} '''Usūrijas bumbiere''' (''Pyrus ussuriensis'') ir [[Bumbieres|bumbieru]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[Ķīna|Ķīnas]] līdz [[Koreja|Korejai]], no [[Krievijas Tālie Austrumi|Krievijas Tālajiem Austrumiem]] līdz [[Japāna|Japānas]] ziemeļiem. Tas ir koks un aug galvenokārt [[Mērenā josla|mērenajā joslā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:731337-1|title=Pyrus ussuriensis Maxim. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-21|language=en}}</ref> Tiek nodalītas pasugas:<ref name=":0" /> * ''Pyrus ussuriensis'' var. ''hondoensis'' <small>(Nakai & Kikuchi) Rehder</small> * ''Pyrus ussuriensis'' var. ''ussuriensis''. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bumbieres]] puszmmiwzlb7kz93v1zt054v9soneb2 0 587217 4296773 4195494 2025-06-19T16:31:56Z Spnq 103627 4296773 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Sorbaria | autors = (Ser. ex DC.) A.Braun | attēls = Sorbaria sorbifolia A.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = [[Parastā sērmūkšspireja]] (''Sorbaria sorbifolia'') | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Angiospermae | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Sorbaria | ģints_lv = Sērmūkšspirejas | izplatība = | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Sērmūkšspirejas''' (''Sorbaria'') ir [[Rožu dzimta|rožu dzimtas]] ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Āzija|Āzijā]] [[Mērenā josla|mērenajā joslā]], taču sugas ir introducētas arī daudzviet citur [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:1216875-2|title=Sorbaria (Ser. ex DC.) A.Braun {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-22|language=en}}</ref> Ģintī ir klasificētas sugas:<ref name=":0" /> * [[Parastā sērmūkšspireja]] (''Sorbaria sorbifolia'') <small>(L.) A.Braun</small> * ''Sorbaria grandiflora'' <small>(Sweet) Maxim.</small> * ''Sorbaria kirilowii'' <small>(Regel) Maxim.</small> * ''Sorbaria tomentosa'' <small>(Lindl.) Rehder</small> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mandeļu apakšdzimta]] 7rycjxok9898kelozc0yymme4zf8phy 0 587655 4296771 4198119 2025-06-19T16:31:02Z Spnq 103627 4296771 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Physocarpus alternans.png | att_nosaukums = ''Physocarpus alternans'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | binomial = Physocarpus | iedalījums = | kategorijas = nē | ģints = Physocarpus | ģints_lv = Fizokarpi }} '''Fizokarpi''' (''Physocarpus'') ir [[Rožu dzimta|rožu dzimtas]] ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kur satopams vairums sugu, un Ziemeļaustrumu [[Āzija|Āzijā]], kur ir sastopama viena suga.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:1130284-2|title=Physocarpus (Cambess.) Raf. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-26|language=en}}</ref> Ģintī ir klasificētas sugas:<ref name=":0" /> * [[Irbeņlapu fizokarps]] (''Physocarpus opulifolius'') <small>(L.) Maxim.</small> * ''Physocarpus alternans'' <small>(M.E.Jones) J.T.Howell</small> * ''Physocarpus amurensis'' <small>(Maxim.) Maxim.</small> * ''Physocarpus capitatus'' <small>(Pursh) Kuntze</small> * ''Physocarpus intermedius'' <small>(Rydb.) C.K.Schneid.</small> * ''Physocarpus malvaceus'' <small>(Greene) Kuntze</small> * ''Physocarpus monogynus'' <small>(Torr.) J.M.Coult.</small> == Atsauces == == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Atsauces}} [[Kategorija:Fizokarpi]] [[Kategorija:Mandeļu apakšdzimta]] c32gchde67rtsmi80j8voj3lwuxiztc 4296772 4296771 2025-06-19T16:31:35Z Spnq 103627 4296772 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Physocarpus alternans.png | att_nosaukums = ''Physocarpus alternans'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | binomial = Physocarpus | iedalījums = | kategorijas = nē | ģints = Physocarpus | ģints_lv = Fizokarpi }} '''Fizokarpi''' (''Physocarpus'') ir [[Rožu dzimta|rožu dzimtas]] ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kur satopams vairums sugu, un Ziemeļaustrumu [[Āzija|Āzijā]], kur ir sastopama viena suga.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:1130284-2|title=Physocarpus (Cambess.) Raf. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-26|language=en}}</ref> Ģintī ir klasificētas sugas:<ref name=":0" /> * [[Irbeņlapu fizokarps]] (''Physocarpus opulifolius'') <small>(L.) Maxim.</small> * ''Physocarpus alternans'' <small>(M.E.Jones) J.T.Howell</small> * ''Physocarpus amurensis'' <small>(Maxim.) Maxim.</small> * ''Physocarpus capitatus'' <small>(Pursh) Kuntze</small> * ''Physocarpus intermedius'' <small>(Rydb.) C.K.Schneid.</small> * ''Physocarpus malvaceus'' <small>(Greene) Kuntze</small> * ''Physocarpus monogynus'' <small>(Torr.) J.M.Coult.</small> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fizokarpi]] [[Kategorija:Mandeļu apakšdzimta]] cov1x6rka3pfxw1oqqu28ok1u2ag1mh 0 587659 4296769 4198144 2025-06-19T16:30:35Z Spnq 103627 4296769 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | binomial = Physocarpus opulifolius | iedalījums = | kategorijas = nē | ģints = Physocarpus | ģints_lv = Fizokarpi | suga = Physocarpus opulifolius | suga_lv = Irbeņlapu fizokarps | autors = ([[Linnejs|L.]]) Maxim. }} '''Irbeņlapu fizokarps''' (''Physocarpus opulifolius'') ir [[Fizokarpi|fizokarpu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikas]] austrumos. Suga ir ieviesta [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs krūms, un vietām pārgājusi savvaļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/physocarpus-opulifolius-l-maxim/|title=irbeņlapu fizokarps - Physocarpus opulifolius (L.) Maxim. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-12-26}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fizokarpi]] [[Kategorija:Latvijas flora]] ep948imu594kcoylv06oncoje1kuli4 0 587716 4296767 4199259 2025-06-19T16:30:11Z Spnq 103627 4296767 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Spiraea | autors = [[Linnejs]] | attēls = Spiraea cantoniensis2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Spiraea cantoniensis'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Angiospermae | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Spiraea | ģints_lv = Spirejas | izplatība = | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Spirejas''' (''Spiraea'') ir [[Rožu dzimta|rožu dzimtas]] ģints, kurā ir 80—100 sugas. Tās dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] ar vislielāko sugu daudzveidību [[Austrumāzija|Austrumāzijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:325874-2|title=Spiraea L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-27|language=en}}</ref> Latvijā ir sastopamas divas sugas: [[Goblapu spireja]] (''Spiraea chamaedryfolia'') un [[Bilarda spireja]] (''Spiraea x billardii'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/rosaceae/|title=Rožu dzimta - Rosaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-12-27}}</ref> == Sugas == Ģintī ir klasificētas sugas un dabiski sastopamie hibrīdi (nepilns saraksts): * [[Goblapu spireja]] (''Spiraea chamaedryfolia'') <small>L.</small> * [[Bilarda spireja]] (''Spiraea x billardii'') <small>Hérincq</small> * ''Spiraea adiantoides'' <small>Businský</small> * ''Spiraea affinis'' <small>R.Parker</small> * ''Spiraea alpina'' <small>Pall.</small> * ''Spiraea anomala'' <small>Batalin</small> * ''Spiraea bella'' <small>Sims</small> * ''Spiraea betulifolia'' <small>Pall.</small> * ''Spiraea calcicola'' <small>W.W.Sm.</small> * ''Spiraea cana'' <small>Waldst. & Kit.</small> * ''Spiraea cardotiana'' <small>Businský</small> * ''Spiraea compsophylla'' <small>Hand.-Mazz.</small> * ''Spiraea corymbosa'' <small>Raf.</small> * ''Spiraea dahurica'' <small>(Rupr.) Maxim.</small> * ''Spiraea daochengensis'' <small>L.T.Lu</small> * ''Spiraea diversifolia'' <small>Dunn</small> * ''Spiraea douglasii'' <small>Hook.</small> * ''Spiraea emarginata'' <small>K.M.Purohit & Panigrahi</small> * ''Spiraea expansa'' <small>Wall. ex K.Koch</small> * ''Spiraea fritschiana'' <small>C.K.Schneid.</small> * ''Spiraea gracilis'' <small>Maxim.</small> * ''Spiraea hingshanensis'' <small>T.T.Yu & L.T.Lu</small> * ''Spiraea hirsuta'' <small>(Hemsl.) C.K.Schneid.</small> * ''Spiraea'' × ''hitchcockii'' <small>W.J.Hess</small> * ''Spiraea hypericifolia'' <small>L.</small> * ''Spiraea japonica'' <small>L.f.</small> * ''Spiraea lanatissima'' <small>Businský</small> * ''Spiraea lasiocarpa'' <small>Kar. & Kir.</small> * ''Spiraea longigemmis'' <small>Maxim.</small> * ''Spiraea lucida'' <small>Douglas ex Greene</small> * ''Spiraea micrantha'' <small>Hook.f.</small> * ''Spiraea miyabei'' <small>Koidz.</small> * ''Spiraea morrisonicola'' <small>Hayata</small> * ''Spiraea muliensis'' <small>T.T.Yu & L.T.Lu</small> * ''Spiraea nayarii'' <small>K.M.Purohit & Panigrahi</small> * ''Spiraea nervosa'' <small>Franch. & Sav.</small> * ''Spiraea ovalifolia'' <small>(Franch.) Businský</small> * ''Spiraea ovalis'' <small>Rehder</small> * ''Spiraea panchananii'' <small>Panigrahi & K.M.Purohit</small> * ''Spiraea parkeri'' <small>Panigrahi & K.M.Purohit</small> * ''Spiraea'' × ''pikoviensis'' <small>Besser</small> * ''Spiraea'' × ''prattii'' <small>C.K.Schneid.</small> * ''Spiraea prunifolia'' <small>Siebold & Zucc.</small> * ''Spiraea robusta'' <small>Hand.-Mazz.</small> * ''Spiraea rosthornii'' <small>E.Pritz.</small> * ''Spiraea salicifolia'' <small>L.</small> * ''Spiraea schochiana'' <small>Rehder</small> * ''Spiraea sozykinii'' <small>Stepanov & Sonnikova</small> * ''Spiraea splendens'' <small>Baumann ex K.Koch</small> * ''Spiraea subdioica'' <small>K.M.Purohit & Panigrahi</small> * ''Spiraea sublobata'' <small>Hand.-Mazz.</small> * ''Spiraea tarokoensis'' <small>Hayata</small> * ''Spiraea tatakaensis'' <small>I.S.Chen</small> * ''Spiraea tomentosa'' <small>L.</small> * ''Spiraea'' × ''transhimalaica'' <small>Businský</small> * ''Spiraea trilobata'' <small>L.</small> * ''Spiraea uratensis'' <small>Franch.</small> * ''Spiraea velutina'' <small>Franch.</small> * ''Spiraea villosicarpa'' <small>K.M.Purohit & Panigrahi</small> * ''Spiraea yunnanensis'' <small>Franch.</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Spiraea alba var. latifolia 15-p.bot-spira.lati-21.jpg|''Spiraea alba'' Attēls:Spiraea betulifolia 2.JPG|''Spiraea betulifolia'' Attēls:Spiraea douglasii 01.jpg|''Spiraea douglasii'' Attēls:Spiraea prunifolia Tawuła śliwolistna 2019-04-28 01.jpg|''Spiraea prunifolia'' Attēls:Spiraea trilobata in Yerevan 02.jpg|''Spiraea trilobata'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spirejas]] [[Kategorija:Mandeļu apakšdzimta]] q3locrhrcpyypwxlhixi1luyvfkf29u 0 587903 4296766 4199275 2025-06-19T16:29:30Z Spnq 103627 4296766 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Spiraea chamaedryfolia | autors = [[Linnejs]] | attēls = Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Angiospermae | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Spiraea | ģints_lv = Spirejas | izplatība = | sinonīmi = ''Spiraea ulmifolia'' <small>Scop.</small> | kategorijas = nē | suga_lv = Goblapu spireja | suga = Spiraea chamaedryfolia }} '''Goblapu spireja''' (''Spiraea chamaedryfolia'') ir [[Krāšņumaugi|dekoratīva]] [[Spirejas|spireju]] ģints suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir no Dienvidaustrumeiropas līdz [[Japāna|Japānai]]. Tas ir [[krūms]] un aug galvenokārt [[Mērenā josla|mērenajā joslā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:742175-1|title=Spiraea chamaedryfolia L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2024-12-28|language=en}}</ref> Latvijā diezgan bieži kultivē un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/spiraea-chamaedrifolia-l/|title=goblapu spireja - Spiraea chamaedrifolia L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-12-28}}</ref> == Apraksts == Goblapu spireja ir vasarzaļš, 0,7—1,5 m garš [[krūms]] ar stāviem zariem, kas galā lokveidīgi izliecas. [[Miza]] ir pelēkbrūna, uz jaunajiem dzinumiem gaiši vai dzeltenīgi brūna. Pumpuri smaili. [[Lapas]] pamīšus, plati olveidīgas, ar īsu kātu. Plātnes mala divkārtzobaina, uz ziedošajiem zariem strupi vienkārtzobaina, lapas pamata daļa bieži gluda. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti blīvās vairogskarās ar 6-20 ziediem. Kauslapas īsas, zaļas, paliek pie augļa. Vainaglapas piecas, baltas. [[Putekšņlapa|Putekšņlapu]] daudz, tās garas, garākas nekā vainags. [[Auglis]] — piecu kailu (reti someņi skraji un pieguloši apmatoti) someņu kopauglis. Zied maijā, jūnijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spirejas]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 3sebd8tcf0tqeo8e3h150rgsnqx1m0m 0 588205 4296761 4240327 2025-06-19T16:27:29Z Spnq 103627 /* ievads */ 4296761 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Spiraea x billardii | autors = Hérincq | attēls = Spiraea billardii MichaD.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Angiospermae | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Spiraea | ģints_lv = Spirejas | izplatība = | sinonīmi = | kategorijas = nē | suga_lv = Bilarda spireja | suga = Spiraea x billardii }} '''Bilarda spireja''' (''Spiraea x billardii'') ir [[Spirejas|spireju]] suga, kas radusies sugu ''Spiraea douglasii'' un ''Spiraea salicifolia'' [[Hibrīds (bioloģija)|hibridizācijas]] rezultātā. Dekoratīvo īpašību dēļ plaši audzē kultūrā. Latvijā tā retumis ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm apstādījumu apkaimē pāriet savvaļā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/spiraea-x-billardii-herincq/|title=Bilarda spireja - Spiraea x billardii Hérincq - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-12-30}}</ref> == Apraksts == Bilarda spireja ir neliels, vasarzaļš [[krūms]], kurš dzen sakņu atvases. [[Miza]] ir gaiši brūna, jaunie dzinumi pūkaini apmatoti, vēlāk gandrīz kaili. [[Lapas]] olveidīgi lancetiskas, gals strups, kāts īss, plātnes apakšpuse mazliet gaišāka. Plātnes mala sīkzobaina, ķīļveidīgajā pamata daļā gandrīz gluda. Lapas maz apmatotas. [[Zieds|Ziedi]] blīvās, šauri piramidālās vārpveida skarās stublāja un zaru galos. Kauslapas zaļas, īsas. [[Vainaglapa]]s tumšsārtas, daudz garākas nekā kauslapas. [[Putekšņlapa|Putekšņlapas]] tālu pārsniedz vainagu. [[Auglis]] ir someņu kopauglis. Zied no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Spirejas]] [[Kategorija:Latvijas flora]] sqhmbu8syvsbcthteadgkyutfxqdc12 4296762 4296761 2025-06-19T16:27:53Z Spnq 103627 4296762 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Spiraea x billardii | autors = Hérincq | attēls = Spiraea billardii MichaD.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Angiospermae | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Spiraea | ģints_lv = Spirejas | izplatība = | sinonīmi = | kategorijas = nē | suga_lv = Bilarda spireja | suga = Spiraea x billardii }} '''Bilarda spireja''' (''Spiraea x billardii'') ir [[Spirejas|spireju]] suga, kas radusies sugu ''Spiraea douglasii'' un ''Spiraea salicifolia'' [[Hibrīds (bioloģija)|hibridizācijas]] rezultātā. Dekoratīvo īpašību dēļ plaši audzē kultūrā. Latvijā tā retumis ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm apstādījumu apkaimē pāriet savvaļā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/spiraea-x-billardii-herincq/|title=Bilarda spireja - Spiraea x billardii Hérincq - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-12-30}}</ref> == Apraksts == Bilarda spireja ir neliels, vasarzaļš [[krūms]], kurš dzen sakņu atvases. [[Miza]] ir gaiši brūna, jaunie dzinumi pūkaini apmatoti, vēlāk gandrīz kaili. [[Lapas]] olveidīgi lancetiskas, gals strups, kāts īss, plātnes apakšpuse mazliet gaišāka. Plātnes mala sīkzobaina, ķīļveidīgajā pamata daļā gandrīz gluda. Lapas maz apmatotas. [[Zieds|Ziedi]] blīvās, šauri piramidālās vārpveida skarās stublāja un zaru galos. Kauslapas zaļas, īsas. [[Vainaglapa]]s tumšsārtas, daudz garākas nekā kauslapas. [[Putekšņlapa|Putekšņlapas]] tālu pārsniedz vainagu. [[Auglis]] ir someņu kopauglis. Zied no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spirejas]] [[Kategorija:Latvijas flora]] iqte3ll59880rukpjrp2hw2ytrqe07v 4296764 4296762 2025-06-19T16:28:46Z Spnq 103627 /* Atsauces */ 4296764 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Spiraea x billardii | autors = Hérincq | attēls = Spiraea billardii MichaD.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Angiospermae | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Spiraea | ģints_lv = Spirejas | izplatība = | sinonīmi = | kategorijas = nē | suga_lv = Bilarda spireja | suga = Spiraea x billardii }} '''Bilarda spireja''' (''Spiraea x billardii'') ir [[Spirejas|spireju]] suga, kas radusies sugu ''Spiraea douglasii'' un ''Spiraea salicifolia'' [[Hibrīds (bioloģija)|hibridizācijas]] rezultātā. Dekoratīvo īpašību dēļ plaši audzē kultūrā. Latvijā tā retumis ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm apstādījumu apkaimē pāriet savvaļā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/spiraea-x-billardii-herincq/|title=Bilarda spireja - Spiraea x billardii Hérincq - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2024-12-30}}</ref> == Apraksts == Bilarda spireja ir neliels, vasarzaļš [[krūms]], kurš dzen sakņu atvases. [[Miza]] ir gaiši brūna, jaunie dzinumi pūkaini apmatoti, vēlāk gandrīz kaili. [[Lapas]] olveidīgi lancetiskas, gals strups, kāts īss, plātnes apakšpuse mazliet gaišāka. Plātnes mala sīkzobaina, ķīļveidīgajā pamata daļā gandrīz gluda. Lapas maz apmatotas. [[Zieds|Ziedi]] blīvās, šauri piramidālās vārpveida skarās stublāja un zaru galos. Kauslapas zaļas, īsas. [[Vainaglapa]]s tumšsārtas, daudz garākas nekā kauslapas. [[Putekšņlapa|Putekšņlapas]] tālu pārsniedz vainagu. [[Auglis]] ir someņu kopauglis. Zied no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spirejas]] [[Kategorija:Latvijas flora]] 97c91vzsqatk7x515vcpeeozyhzcemz 0 588482 4297053 4295670 2025-06-20T10:11:04Z DrewAir 91233 /* Jūnijs */ 4297053 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2025. gads Latvijā|2025]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2025. gads Latvijā|2025. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2024./2025. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 2,6 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 5. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 1988./1989. gada ziemu. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−19,7 °C) tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra bija +9,7 °C, kas 20. decembrī reģistrēta Daugavgrīvā. Ziemas sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču drīzumā tā pazeminājās un līdz decembra vidum lielākoties bija zem normas. Tomēr otrajā decembra pusē vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās, rezultātā decembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 2,8 °C siltāks par normu un kopā ar 1932. gada decembri dala 8. siltākā titulu. Janvārī siltie laika apstākļi turpinājās. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija ne tikai augstāka par normu, bet arī pozitīva. Mēneša beigas bija īpaši siltas, nedēļu pēc kārtas katru dienu tika sasniegts kāds maksimālās gaisa temperatūras rekords. Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija +1,7 °C (4,7 °C virs mēneša normas), un tas kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Februārī vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, mēneša vidū piedzīvojām gandrīz divu nedēļu ilgu periodu aukstāku par normu. Tomēr neskatoties uz to, februāris ar vidējo gaisa temperatūru −2,9 °C joprojām bija 0,2 °C siltāks par normu. Tas bija arī pirmais mēnesis kopš 2023. gada maija, kurā netika sasniegts neviens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopā ziemā tika pārspēti 120 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 10 bija Latvijas diennakts rekordi, 15 stacijas dekādes un 2 Latvijas dekādes rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 148,2 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (144,6 mm). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Decembris ar nokrišņu daudzumu 51,0 mm bija 5% sausāks par normu un februāris ar 17,2 mm bija 57% sausāks par normu. Savukārt janvārī kopējais nokrišņu daudzums bija 79,4 mm, kas ir 57% virs normas, tādējādi janvāris kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē. Decembrī vietām Kurzemes centrālajos un dienvidu reģionos izveidojās neliela, īslaicīga sniega sega. Vēlāk mēnesī atkal Latgalē un Vidzemē novērota sniega sega, visbiezākā diennakts vidējā sniega sega bija Zosēnos – 11 cm. Janvāra sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās izveidojās atkārtoti, daudzās no tām noturoties līdz mēneša vidum. Visbiezākā diennakts vidējā sniega sega novērota Rūjienā 12. janvārī – 20 cm. Sākoties februārim, sniega sega izveidojās gandrīz visās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē, bet citviet – piekrastē un centrālajos reģionos – tā izveidojās februāra vidū. Vairākās novērojumu stacijās sniega sega saglabājusies līdz marta sākumam. Visos ziemas mēnešos sniega sega vidēji Latvijā bija plānāka nekā normas periodā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2024./2025. gada ziemā bija 3,7 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Decembra vidējais vēja ātrums (4,2 m/s) bija 0,6 m/s lielāks par normu, un janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 2,8 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 13 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika reģistrētas 16. decembrī Ventspilī un 1. janvārī Liepājas ostā. '''2025. gada pavasaris''', vidējã gaisa temperatūra Latvijã bija +6,9 °C, kas ir 1,0 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 10. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 2018. gada pavasari. Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−10,4 °C) tika novērota 17. martā Alūksnē, bet augstākā gaisa temperatūra bija +28,4 °C, kas 18. aprīlī reģistrēta Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa maksimālās temperatūras mēneša rekords. Gandrīz visu martu Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, izņemot dažas dienas mēneša vidū. Turpinoties divarpus nedēļu garam karstuma vilnim, kurš iesākās februāra beigās, marta pirmā puse bija īpaši silta. Gandrīz nedēļu pēc kārtas tika sasniegti gan staciju, gan Latvijas nozīmes diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltajiem laika apstākļiem turpinoties arī marta otrajā pusē, rezultātā marts ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C bija 3,6 °C siltāks par normu un kļuva par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Aprīļa sākumā turpinājās pavasarīgais siltums, taču jau pēc pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās un piedzīvojām nedēļu ilgu vēsuma periodu. Mēneša vidū gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, pīķi sasniedzot 18. aprīlī. Uzstādīts jauns Latvijas aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords (+28,4 °C Skrīveros), un arī visās pārējās novērojumu stacijās reģistrēti diennakts, dekādes vai mēneša rekordi. Latvijas vidējā gaisa temperatūra 18. aprīlī bija 17,9 °C, kas ir 11,8 °C virs šī datuma normas. Neskatoties uz vēsuma periodiem un pat reģistrēto minimālās gaisa temperatūras rekordu mēneša beigās, aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C bija 1,3 °C siltāks par mēneša normu un kļuva par 5. siltāko novērojumu vēsturē, dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Maijs visā valstī bija vēss. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Maija pirmajā pusē vidējā gaisa temperatūra bija pat zemāka nekā siltuma periodos martā un aprīlī, turklāt Rucavas novērojumu stacijā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, kā arī dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā maijā bija +9,4 °C, kas ir 2,0 °C zem mēneša normas, tātad maijs kļuva par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Kopā pavasarī tika pārspēti 172 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no tiem 23 ir dekādes un 16 – mēneša staciju rekordi. Sasniegtajos rekordos iekļauti arī Latvijas nozīmes rekordi – 11 diennakts, viens dekādes un viens Latvijas mēneša rekords. Diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – pirmie kopš 2024. gada maija – sasniegti aprīļa beigās un maijā, kopā pieci. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 147,5 mm, kas ir 20% virs gadalaika normas (123,1 mm). Vismazāk nokrišņu bija Vičakos (54,5 mm), kas ir 53% zem stacijas sezonas normas, bet nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 280,9 mm (105% virs normas). Marts ar nokrišņu daudzumu 24,0 mm bija vienīgais pavasara mēnesis, kas bija sausāks par normu (35% zem normas). Aprīlī nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 39,2 mm, kas ir 9% virs normas, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar kopējo nokrišņu daudzumu 84,7 mm (68% virs normas), kā arī 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Lai gan martā un aprīļa pirmajā pusē vietām novēroti nokrišņi, vidēji valstī šis periods bija sausāks par normu, daļēji arī salīdzinoši sausā februāra dēļ. Aprīļa 2. dekādes beigās novēroti intensīvi nokrišņi, it īpaši centrālajos rajonos (Lielpečos 19. aprīlī nolija 76,3 mm), un arī pēc tam aprīlī un maija pirmajā pusē ik pa laikam novērots lietus. Maija vidū teju visā Latvijā reģistrēts ilgstošs lietus, visvairāk nolija Madonā, Kalnciemā un Rīgā. Kamēr Kurzemē, Vidzemes rietumos un valsts centrālajos reģionos pēc tam līdz maija beigām nokrišņu daudzums bija salīdzinoši mazs, Latgalē, Sēlijā un Austrumvidzemē lietus nemitējās, rezultātā šajos reģionos maijs bija ļoti mitrs. Madonā, kur nolija vairāk nekā 3 maija normas, šis bija mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Šajā pavasarī sniegs nebija bieža parādība – martā vidējās sniega segas biezums Latvijā nesasniedza 1 cm, savukārt pārējos mēnešos tas bija 0 cm. Marta pirmajās dienās dažās novērojumu stacijās valsts austrumos bija saglabājusies sniega sega līdz pat 8 cm bieza, taču tā drīz nokusa. Īslaicīga sniega sega valsts austrumos izveidojās arī marta vidū un aprīļa sākumā, taču visur tā vienas vai divu dienu laikā nokusa. Snigšana bez sniega segas izveidošanās novērota vēl maijā, daudzās stacijās maija vidū – 16. maijā Dobelē, Gulbenē, Madonā, Mērsragā, Rēzeknē, Rīgā, Skultē un Zosēnos, 15. un 14. maijā Pāvilostā un Dagdā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Martā un aprīlī vidējais vēja ātrums bija 3,5 m/s, kas ir attiecīgi 0,2 m/s un 0,4 m/s virs mēnešu normām. Maijs ar vidējo vēja ātrumu 3,1 m/s arī bija 0,3 m/s vējaināks par normu. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) šopavasar reģistrētas 9. aprīlī Liepājas ostā. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = +1,7 °C |feb temp = –2,9 °C |mar temp = +3,8 °C |apr temp = +7,4 °C |mai temp = +9,4 °C |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 79,4 mm |feb nokr = 17,2 mm |mar nokr = 24,0 mm |apr nokr = 39,2 mm |mai nokr = 84,7 mm |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C '''2025. gada janvāris''' bija par 4,7 °C virs mēneša normas, un kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Gandrīz visu janvāri diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu. Janvāra pēdējā dekāde bija īpaši silta, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus siltākai par normu un nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Kopā janvārī sasniegti 98 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti 11 rekordi, kā arī sasniegti 9 Latvijas diennakts, 15 staciju dekādes, 2 Latvijas dekādes rekordi (+9,2 °C 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 79,4 mm, kas ir 57% virs mēneša normas (50,5 mm), kļūstot arī par 3. mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (150,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 31,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 21 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Rēzeknē – 10 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 92% – no 88% Rīgā līdz 95% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,9 °C tika novērota 5. janvārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 1. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 46,5 mm, kas ir 151% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (96,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 14,6 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Zīlānos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 89% – no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 18. janvārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 9,1 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (18,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā – 1,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Piedrujā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 92% – no 89% Rīgā un Ventspilī līdz 97% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,3 °C, kas ir 7,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,9 °C tika novērota 21. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 24,1 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (43,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū – 9 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Rēzeknē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 93% – no 88% Daugavpilī līdz 96% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 25. janvārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru –2,9 °C '''2025. gada februāris''' bija par 0,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču mēneša vidū tā pazeminājās un 2. dekādē tā bija zem normas. Tuvojoties mēneša beigām, vidējā gaisa temperatūra atkal paaugstinājās. Mēneša laikā netika reģistrēti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 17,2 mm, kas ir 57% zem mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 8,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Liepājā, Pāvilostā un Rīgā – 10 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 83% – no 79% Rīgā līdz 87% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,6 °C tika novērota 10. februārī Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 6. februārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 7,7 mm, kas ir 45% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Saldū – 0,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā un Lielpečos – 5 diennaktis, bet Jelgavā, Kolkā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 87% – no 84% Pāvilostā, Rīgā un Ventspilī līdz 92% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 8. februārī Kolkā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −6,0 °C, kas ir 2,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,6 °C tika novērota 20. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 6,3 mm, kas ir 58% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 1,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kolkā, Liepājā un Rīgā – 4 diennaktis, bet Rēzeknē, Rucavā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē sniega sega novērota visās novērojumu stacijās, Kurzemes piekrastē tai esot plānākai un īslaicīgākai, savukārt valsts centrālajos rajonos un īpaši austrumos – biezākai. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% – no 77% Ventspilī līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 15. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,3 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −17,1 °C tika novērota 21. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (7,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Priekuļos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Liepājā un Pāvilostā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Lielpečos, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 74% – no 62% Rēzeknē līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C '''2025. gada marts''' bija par 3,6 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Siltāks ir tikai 2007. gada marts ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Lielāko daļu marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, ar izņēmumu mēneša vidū, kad dažas dienas tā pazeminājās zem normas. Marta pirmajā pusē bija īpaši silts – 6 dienas pēc kārtas tika sasniegti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas nozīmes rekordi. Kopā martā sasniegti 99 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 15 staciju dekādes rekordi, kā arī 7 Latvijas diennakts un 1 dekādes rekords (+17,4 °C 10. martā Liepājā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 24,0 mm, kas ir 35% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (48,7 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Mērsragā – 8,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 10 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% – no 73% Rīgā līdz 83% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,4 °C tika novērota 9. martā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 5,6 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,7 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Vičakos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 83% – no 76% Rīgā līdz 86% Liepājā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,6 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 11,9 mm, kas ir 6% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,2 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Rucavā – 3,5 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Rīgā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos – 4 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā un Vičakos – 1 diennakts. Dekādes vidū novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē novērots sniegs un izveidojās neliela sniega sega (līdz 2 cm), taču tā bija īslaicīga. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 81% – no 76% Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 16. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,4 °C tika novērota 23. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 29. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 6,4 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Dagdā, bet vismazāk Mērsragā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā, Ventspilī – 4 diennaktis, bet Dobelē, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 75% – no 67% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,3 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C '''2025. gada aprīlis''' bija par 1,3 °C virs mēneša normas, kļūstot par 5. siltāko aprīli novērojumu vēsturē un dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa mēneša rekords. Aprīlī piedzīvojām gan siltuma, gan aukstuma periodus. Mēneša sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču tad tā pazeminājās un apmēram nedēļu bija aukstāka par normu. Mēneša vidū valstī ienāca siltākas gaisa masas un gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, gandrīz nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot vismaz vienu maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Visvairāk rekordu tika pārsniegts 18. aprīlī, kad visās 25 novērojumu stacijās reģistrēti diennakts rekordi un lielākajā daļā staciju arī dekādes un mēneša rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra 18. aprīlī sasniedza +28,4 °C Skrīveros, kas kļuva par jaunu Latvijas aprīļa mēneša rekordu (līdz šim tas piederēja 2000. gada 24. aprīlim, kad Rīgā novēroti +27,9 °C). Pēc lielā siltuma gaisa temperatūra mēneša beigās pazeminājās zem normas, 28. aprīlī pārsniedzot arī vienu minimālās gaisa temperatūras rekordu (−3,9 °C Madonā) – tas ir pirmais minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā kopš 2024. gada maija. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 39,2 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (110,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Liepājā – 8,6 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 13 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 73% – no 66% Dagdā, Daugavpilī un Rēzeknē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,7 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 3. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,1 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Rucavā – 0,9 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 3 diennaktis, bet Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 66% – no 59% Madonā līdz 74% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,9 °C, kas ir 5,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,6 °C tika novērota 12. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,5 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā – 0,7 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 7 diennaktis, bet Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Aprīļa 2. dekādes sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās nokusa un, pat ja sniga, vairāk pastāvīga sniega sega neizveidojās. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 76% – no 67% Rēzeknē līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,8 °C, kas ir 0,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,5 °C tika novērota 27. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 22. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 13,3 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,4 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 1,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 76% – no 67% Daugavpilī līdz 83% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,3 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Rēzeknē. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,4 °C '''2025. gada maijs''' bija par 2,0 °C zem mēneša normas, kļūstot par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, maija pirmajā pusē atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Rucavā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī viens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 84,7 mm, kas ir 68% virs mēneša normas (50,4 mm), rezultātā šis bija 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 24,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā un Ventspilī – 4 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā maijā lielākajā daļā staciju bija normas robežās. Divās stacijās – Kolkā un Vičakos – maijs bija mēreni un ļoti sauss, savukārt daudzās stacijās Vidzemē un Latgalē maijs bija mēreni mitrs, Daugavpilī un Madonā attiecīgi ļoti un pat ekstremāli mitrs. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% – no 68% Rīgā līdz 78% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,4 °C, kas ir 3,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,9 °C tika novērota 2. maijā Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 17% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (22,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Mērsragā un Vičakos – 2,6 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Saldū, Skultē un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% – no 65% Rīgā līdz 74% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,7 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,2 °C tika novērota 13. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,3 °C tika novērota 20. maijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 49,7 mm, kas ir 159% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,6 mm) bija Madonā, bet vismazāk Alūksnē – 18,2 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Lielpečos, Madonā, Piedrujā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Skrīveros un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 78% – no 68% Rūjienā līdz 84% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 14. maijā Liepājā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,6 °C tika novērota 24. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 24,5 mm, kas ir 39% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (87,9 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 8 diennaktis, bet Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 76% – no 64% Rīgā līdz 85% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 22. maijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,3 °C tika novērota 6. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,6 mm, kas ir 123% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,0 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 17,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Rūjienā – 7 diennaktis, bet vismazāk Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% – no 72% Rīgā līdz 85% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 9. jūnijā Ainažos. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]]: ** Ciklona darbības ietekmē nakts daudzviet bija vējaina un slapja, vietām Kurzemē pamatīgi lija, bet uz rīta pusi lietus pārgāja sniegā. Naktī tika reģistrētas stipras vēja brāzmas — [[Liepāja|Liepājā]] vējš pastiprinājās līdz 28,5 m/s, [[Ventspils|Ventspilī]] līdz 25,4 m/s, [[Saldus|Saldū]] līdz 24,3 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1874705823546614187 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> Ilgstošo nokrišņu dēļ kāpa ūdens līmenis upēs, tādēļ Kurzemē bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums, bet [[Durbe (upe)|Durbē]] pat oranžās pakāpes brīdinājums, kur vairākās vietās upe izgāja no krastiem.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1874796912823746737 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/317884154 Nedēļas nogalē pieturēsies sals, brīžiem snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> ** Četrās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — [[Dagda|Dagdā]] (+5,3 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+5,6 °C), [[Madona|Madonā]] (+5,9 °C) un [[Gulbene|Gulbenē]] (+5,9 °C). Vēl trijās novērojumu stacijās tika atkārtoti siltuma rekordi — [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+5,6 °C), [[Ainaži|Ainažos]] (+6,0 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (+6,2 °C).<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|1|2|SK}}</ref> * [[3. janvāris]] — pāri Kurzemei virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vietām stipru, sniega segas biezums [[Mērsrags|Mērsraga]] pusē pārsniedza 10 cm. Liepājā sniegputeni pavadīja zibens, bet pilsētas piekrastē DR [[vējš]] brāzmās sasniedza 24,6 m/s.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1875197977733828796 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875191178620186982 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|3|SK}}</ref> * [[4. janvāris]] — virs Latvijas atradās aktīvs [[ciklons]], šķērsojot valsti, nakts laikā daudzviet sniga un puteņoja. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (26,7 m/s) un [[Ventspils|Ventspilī]] (27,2 m/s), Rīgas centrā — 22,5 m/s, arī citviet piekrastē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s. No rīta teju visu valsts teritoriju klāja sniegs, biezākā [[sniega sega]] tika fiksēta Kalnciemā (13 cm), Liepājā, [[Jelgava|Jelgavā]] un Rīgā vidēji bija ap 9–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1875516886282334343 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|4|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — naktī Latviju no rietumiem šķērsoja ar ciklonu saistīta [[siltā atmosfēras fronte]], nesot sākumā sniegu, vēlāk [[sasalstošs lietus|sasalstošu lietu]], veidojot pamatīgu [[apledojums|apledojumu]]. Agri no rīta gaisa temperatūra Kurzemes piekrastē paaugstinājās līdz +6 grādiem, tikmēr [[Alūksne|Alūksnē]] vēl bija –2 grādu sals. Valsti sedza 1–8 cm bieza sniega kārta, kas ar siltāku gaisu sāka mazināties.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8167358/otrdien-latvija-vietam-nedaudz-uzlis Otrdien Latvijā vietām nedaudz uzlīs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|7|SK}}</ref> * [[10. janvāris]] — valsts teritorijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos naktī un no rīta stipri sniga, citviet bija slapjdraņķis un lietus. No jauna izveidojās sniega sega, biezākais sniegs no rīta bija Liepājā — 11 cm, [[Kuldīga|Kuldīgā]], Pāvilostā un [[Stende|Stendē]] ap 8–10 cm sniega.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1877627537469112545 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|10|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — pēc nakts snigšanas, rītā sniega segas biezums [[Rūjiena|Rūjienā]] sasniedza 22 cm, ap 10–15 cm bieza sniega kārta izveidojās Stendē, [[Saldus|Saldū]] un Mērsragā, kā arī vietām Vidzemē, citur bija 1–9 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1878354179623686468 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|12|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas pali Rūjienā 2025 1 17.jpg|alt=Pali kūstoša sniega dēļ, Rūjiena, 2025. gada 17. janvāris |thumb|170px|[[Pali]] kūstoša sniega dēļ, [[Rūjiena]], 2025. gada 17. janvāris ]] * [[18. janvāris]] — agrā pēcpusdienā [[Mērsrags|Mērsragā]] tika sasniegts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+8,0 °C'''. Līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] Rucavā. Vēl viens siltuma rekords tika pārspēts [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6,1 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1880624063179378693 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|18|SK}}</ref> * [[22. janvāris]] — ziemeļaustrumu novados naktī tika novērots neliels sasalstošs lietus, veidojās apledojums. No rīta gaiss iesila līdz 0, +4 grādiem, daudzviet valstī [[dūmaka]] pasliktināja redzamību. Sniega visā valstī nebija nemaz.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8177062/tresdien-laika-apstakli-saglabasies-nemainigi Trešdien laika apstākļi saglabāsies nemainīgi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|22|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — vakarā piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra bija [[Rucava|Rucavā]] (+7,2 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī [[Stende|Stendē]] (+6,7 °C), Liepājā (+6,6 °C), Skultē (+5,8 °C) un [[Ainaži|Ainažos]] (+5,4 °C). Vēl divās novērojumu stacijās ([[Skrīveri|Skrīveros]] un Saldū) tika atkārtoti 25.01. siltuma rekordi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8179632/nakti-uz-svetdienu-latvija-parspeti-20-siltuma-rekordi Naktī uz svētdienu Latvijā pārspēti 20 siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[26. janvāris]] — daudzās novērojumu stacijās naktī tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kopumā tika laboti 16 vietējas nozīmes diennakts, 1 dekādes, kā arī visas valsts 26. janvāra siltuma rekords. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās uzreiz četrās novērojumu stacijās – [[Bauska|Bauskā]], [[Dobele|Dobelē]], [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Rīga|Rīgā]], '''+7,3 °C'''. Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords (+7,2 °C) tika reģistrēts [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gadā]] Rucavā un [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gadā]] Mērsragā. [[Jelgava|Jelgavā]] gaiss iesila līdz +7,0 °C, atkārtojot [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gada]] rekordu. Pa dienu virzoties nokrišņu zonai, daudzviet lija, brīžiem ilgstoši.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1883507939769798719 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|26|SK}}</ref> * [[27. janvāris|27.]]—[[31. janvāris]] — periods ar neparasti ļoti siltu laiku janvāra beigās, šajā laika posmā tika pārspēti 70 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 27. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Liepāja|Liepājā]]), 28. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Rucava|Rucavā]]), 29. janvāra ('''+8,1 °C''' [[Rīga|Rīgā]]) un 31. janvāra ('''+9,2 °C''' [[Daugavpils|Daugavpilī]]) Latvijas diennakts siltuma rekordi, divas reizes tika pārspēts arī mēneša 3. dekādes rekords. [[Attēls:Sniegpulkstenītes Rīga 2025 1 28.jpg|alt=Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja sniegpulkstenītes Rīgā, 2025. gada 28. janvāris|thumb|180px|Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja [[sniegpulkstenītes]] Rīgā, 2025. gada 28. janvāris]] * [[29. janvāris]] — teju visā Latvijā, izņemot [[Liepāja|Liepājas]] novērojumu staciju, tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vairākās novērojumu stacijās – arī dekādes rekordi. Termometra stabiņš tikpat kā visā valstī sasniedza +6, +8 grādus, [[Rīga]] bija vissiltākā vieta ar '''+8,1 °C''', kas ir jauns 29. janvāra nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējais 29.01. Latvijas rekords tika reģistrēts [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gadā]] Mērsragā (+8,0 grādi), bet Rīgā iepriekšējais rekords bija [[1989. gada laikapstākļi Latvijā|1989. gadā]], kad bija +6,6 grādi. Galvaspilsētā tika atkārtots arī mēneša 3. dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1884625090375033041 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|29|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Daugavpilī tika uzstādīts jauns diennakts nacionālais temperatūras maksimums, '''+9,2 °C'''. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti vēl 12 novērojumu stacijās un vienā – atkārtots rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1885302820871565819 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1885318917842665959 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|1|31|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — sniega un [[apledojums|apledojuma]] dēļ rīta stundās gandrīz visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Daudzviet palaikam sniga, izveidojās neliela sniega sega, visvairāk sniega bija [[Dagda|Dagdā]], kur zemi klāja līdz 6 cm bieza sniega sega, citviet 0–5 cm, Rīgā sniega kārtas biezums nesasniedza pat 1 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8184546/nedela-saksies-ar-sniegu Nedēļa sāksies ar sniegu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|3|SK}}</ref> * [[6. februāris]] — bija novērojami laikapstākļu kontrasti: Kurzemes piekrastē uzspīdēja [[saule]] un gaiss iesila līdz +6 grādiem, bet valsts austrumu rajonos valdīja neliels [[sals]] un zemi klāja sniegs, Dagdas novērojumu stacijā līdz 7 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887447157868769723 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|6|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Rīgā diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot līdz –0,4 grādiem, sākās meteoroloģiskā [[ziema]]. Tā iestājās, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Rīgas centrā, kā arī dažviet citviet valstī – galvenokārt Kurzemes piekrastē – šis kritērijs šajā ziemā vēl nebija sasniegts, tādēļ turpinājās meteoroloģiskais [[rudens]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8188362/foto-sonedel-riga-sakusies-meteorologiska-ziema Foto ⟩ Šonedēļ Rīgā sākusies meteoroloģiskā ziema], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lhnqrum77c24 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|2|8|SK}}</ref> ** Atmosfēras spiediens [[jūra|jūras]] līmenī Alūksnē no rīta sasniedza 1052,9hPa jeb 789,7mm Hg, kas ir augstākais gaisa spiediens Latvijā kopš [[2015. gads|2015. gada]] marta un 3. augstākais atmosfēras spiediens Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl augstāks [[atmosfēras spiediens]] tika fiksēts [[2008. gads|2008. gada]] 4. janvārī: 1054,6 hPa (791,0 mm Hg), kā arī 1946. gada 12. decembrī: 1057,1 hPa (792,8 mm Hg).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1887786202335436915 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1887766204808355988 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|2|7|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — sākās ziemas aukstākais posms, visā valstī naktī gaisa temperatūra bija negatīva, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Priekuļi|Priekuļos]] (–13,6 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.02.2025-sacies-sis-ziemas-aukstakais-posms-siltaks-klus-tikai-menesa-beigas.a587099/ Sācies šīs ziemas aukstākais posms; siltāks kļūs tikai mēneša beigās], lsm.lv, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> Zem –10 grādu atzīmes gaisa temperatūra pazeminājās [[Gulbene|Gulbenē]] (–10,1 °C), Skultē (–10,2 °C), Alūksnē (–11,0 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (–11,5 °C) un Zosēnos (–12,9 °C). Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –7,5 °C. Rietumu un centrālajos rajonos valdīja kailsals, valsts austrumos bija 1–5 cm neliela [[sniega sega]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1888862158747836640 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|10|SK}}</ref> [[Attēls:Ledus vižņu ceļš, 2025. gada 12. februāris (Carnikava).jpg|alt=ledus vižņu ceļš Carnikavas pusē 12. februārī|thumb|180px|Ledus vižņu ceļš [[Carnikava|Carnikavas]] pusē 12. februārī]] * [[13. februāris]] — visur valsts teritorijā termometra stabiņš naktī noslīdēja zem –6 grādiem, Rūjienā un [[Ainaži|Ainažos]] gaiss atdzisa līdz –6,7 °C, pārējā Latvijā bija –9, –13 grādi. Lielākais sals valdīja [[Madona|Madonā]] (–13,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–13,2 °C). Galvaspilsētā uz rīta pusi gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,7 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] precīzi līdz –9 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1889934797172253005 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|13|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — ik pa brīdim gubumākoņi no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], dažviet Kurzemē un Zemgales rietumos atnesa lokālu snigšanu, kas gan būtisku sniega segas pieaugšanu nenesa. Tikmēr [[Stende|Stendē]] naktī, zem skaidrām debesīm, termometra stabiņš pazeminājās līdz –16,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1890645171508748770 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|15|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Līča efekts|līča efekta]] ietekmē nakts gaitā daudzviet Latvijas teritorijā [[gubumākoņi]] atnesa snigšanu, rezultātā vietām sniega segas biezums pieauga par 5–7 cm, citviet izveidojās jauna sniega kārta; biezākā sniega sega tika fiksēta [[Kalnciems|Kalnciemā]] — 19 cm, [[Rīga|Rīgas]] centrā bija ap 10 cm bieza sniega sega, bet pilsētas ziemeļos Daugavgrīvā — 13 cm. Citviet valstī sniega kārtas biezums bija lielākoties ap 1–9 cm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891392483172536334 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> Savukārt nakts sākumā, zem skaidrām debesīm, [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz –18,5 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1891343604397818011 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — Liepājas un [[Ventspils]] ostā minimālā gaisa temperatūra agra rīta stundās bija +1 grāds ([[Liepāja|Liepājas]] lidostā termometra stabiņš noslīdēja 15 grādus zemāk nekā ostā — līdz –14 grādiem), bet [[Madona|Madonā]] termometra stabiņš pazeminājās līdz –18,9 °C un līdz –19,7 °C Daugavpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8195887/zemaka-gaisa-temperatura-piecos-rita-bija-aptuveni-19-gradi-kads-laiks-gaidams-sodien Zemākā gaisa temperatūra piecos rītā bija aptuveni -19 grādi. Kāds laiks gaidāms šodien?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|20|SK}}</ref> * [[24. februāris]] — valdot skaidram laikam naktī [[Daugavpils|Daugavpilī]] gaiss atdzisa līdz –15,4 °C, bet dienā, spīdot saulei, [[Mērsrags|Mērsragā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem. Sniega sega saglabājās lielā valsts daļā.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=02&day=24&hora=20&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[28. februāris]] — nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet pasliktinājās redzamība, jo izveidojās bieza [[migla]], atbilstoši [[LVĢMC]] datiem mazākā redzamība piecos no rīta bija 110 metri [[Bauska|Bauskā]], 160 metri [[Skrīveri|Skrīveros]] un 350 metri [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]. Tāpat vairākās vietās, īpaši galvaspilsētā, bija slikta gaisa kvalitāte.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8200890/piektdiena-bus-apmakusies Piektdiena būs apmākusies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[3. marts]] — dažviet piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s, sniega segas tikpat kā visā valstī nebija, izņemot [[Alūksne|Alūksni]] un [[Dagda|Dagdu]], kur no rīta vēl klāja attiecīgi 6 cm un 7 cm sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8202424/sodien-debesis-klas-makoni Šodien debesis klās mākoņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|3|SK}}</ref> * [[6. marts]]: ** Latvijā tika piedzīvota saulaina, vējaina un ļoti silta diena, pirmo reizi 2025. gadā gaisa temperatūra valsts teritorijā pārsniedza +10 grādu atzīmi un vienlaicīgi arī +15 grādu atzīmi. Visās novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāk bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], '''+15,5 °C''', kas ir jauns nacionālais siltuma rekords un tika atkārtots arī valsts marta 1. dekādes siltuma rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1897649433682018398 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1897648832810213674 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> Līdzīgi ļoti silts laiks bija [[2014. gada laikapstākļi Latvijā|2014. gadā]] [[10. marts|10. martā]] Dobelē.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1897656789501411834 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|6|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+14,3 °C'''. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1961. gads|1961. gadā]], kad bija +12,3 grādi. * [[7. marts]] — uzspīdot saulei, daudzviet (15 novērojumu stacijās) tika pārspēts, bet [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā atkārtots, maksimālās gaisa temperatūras rekords. Dobelē termometra stabiņam paaugstinoties līdz '''+14,1 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 7. marta siltuma rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1920. gads|1920. gadā]] Rīgā, kad bija +12,0 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8205992/jauns-rekords-piektdiena-latvija-kluvusi-par-siltako-7-martu-noverojumu-vesture Jauns rekords – piektdiena Latvijā kļuvusi par siltāko 7. martu novērojumu vēsturē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> Vēsākais laiks valdīja piekrastē un vietām Vidzemē, kur bija vairāk mākoņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898046829561880613 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|7|SK}}</ref> * [[8. marts]] — trešo dienu pēc kārtas [[Latvija|Latvijas]] teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz atzīmei, kas attiecīgajā datumā tika reģistrēta pirmo reizi novērojumu vēsturē. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Daugavpilī un [[Bauska|Bauskā]], kur gaiss iesila līdz '''+14,7 °C''', kas ir jauns Latvijas 8. marta siltuma rekords. Iepriekšējais 8. marta siltuma rekords Latvijā bija +14,1 grāds [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]] [[Kolka|Kolkā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2025-treso-dienu-pec-kartas-parspets-latvijas-siltuma-rekords.a590817/ Trešo dienu pēc kārtas pārspēts Latvijas siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> Vietējas nozīmes siltuma rekordi tika pārspēti 15 novērojumu stacijās, Bauskā tika labots arī marta pirmās dekādes rekords. Rīgas centrā gaiss iesila līdz +13,1 °C, kas par 0,3 °C mazāk nekā [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gada]] 8. martā. Kurzemes un Vidzemes rietumos termometra stabiņš sasniedza +6, +9 grādus.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1898393540784279617 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|8|SK}}</ref> [[Attēls:Salna Priekuļos 2025.03.09.jpg|alt=Salna zāles virskārtā Priekuļos, 9. marta rītā|thumb|170px|Salna zāles virskārtā [[Priekuļi|Priekuļos]], 9. marta rītā]] * [[10. marts]] — siltākā marta 1. dekādes diena meteoroloģisko novērojumu vēsturē, [[Liepāja|Liepājā]] gaiss iesila līdz pat '''+17,4 °C''', kas ir jauns diennakts nacionālais siltuma rekords.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1899104398988427279 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Pirmo reizi, kopš Latvijā veic laikapstākļu novērojumus, gaisa temperatūra tik agri pavasarī sasniedza +17 grādu atzīmi. Iepriekš agrākais datums, kad Latvijā bija +17 grādu siltums, bija [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990. gada]] [[18. marts|18. martā]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/10.03.2025-pirmo-reizi-vesture-tik-agri-pavasari-gaiss-sasilis-lidz-17-gradiem.a590960/ Pirmo reizi vēsturē tik agri pavasarī gaiss sasilis līdz 17 grādiem], lsm.lv, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> Kopumā gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +11, +16 grādiem, 12 novērojumu stacijās tika pārspēti 10.03. siltuma rekordi. Rīgā gaiss iesila līdz +15,0 °C, līdz diennakts un dekādes rekordam pietrūka 0,2 grādi ([[1961. gads|1961. gadā]] bija +15,2 grādi). Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]] bija ievērojami vēsāks, kur bija attiecīgi +5,3 °C un +7,6 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899136506863800462 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — desmit novērojumu stacijās, pārsvarā valsts austrumos, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Daugavpilī gaisam iesilstot līdz '''+14,9 °C''', tika uzstādīts jauns 11.03. nacionālais siltuma rekords. Valsts dienvidos, Vidzemes dienvidaustrumos un [[Latgale|Latgalē]] termometra stabiņš sasniedza +10, +13 grādus, tikmēr citur gaisa temperatūra saglabājās zem +10 grādiem, izteikti vēsāks bija piekrastē un [[Kurzeme|Kurzemes]] ziemeļrietumu daļā, kur gaiss neiesila vairāk par +3, +5 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1899516406934257700 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|11|SK}}</ref> * [[14. marts]] — nokrišņiem šķērsojot valsts teritoriju, daudzviet naktī lija un sniga, izveidojās neliela sniega kārta. Biezākā sniega kārta no rīta bija [[Alūksne|Alūksnē]] — 5 cm. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zīlāni|Zīlānos]], kur līdz 14.03. tika sasniegta marta mēneša norma.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1900453922042458448 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8210092/piektdien-putis-auksts-vejs-vakarpuse-debesis-skaidrosies Piektdien pūtīs auksts vējš. Vakarpusē debesis skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|3|14|SK}}</ref> * [[17. marts]] — mēneša aukstākā nakts Latvijā, teju visur termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–9,5 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (–10,4 °C). Visā Latgalē, lielā daļā Vidzemes un Zemgales bija –5, –7 grādi, tikai [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] pusē gaiss atdzisa līdz –0,7 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1901551719785398637 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|17|SK}}</ref> * [[21. marts]] — gandrīz visā valsts teritorijā valdīja saulains laiks, vienīgi daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļos debesis bija aizklājuši [[mākoņi]], tādēļ jūtami lielāki gaisa temperatūras kontrasti: ap četriem pēcpusdienā [[Stende|Stendē]] gaiss iesila vien līdz +2,5 °C, tikmēr spīdot saulei [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1903087075135525329 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|21|SK}}</ref> * [[25. marts]] — siltās frontes ietekmē vietām valsts ziemeļu rajonos tika novērojamas asperitas jeb [[undulatus asperatus|''undulatus asperatus'']]. Šie mākoņi visbiežāk veidojas pērkona negaisa mākoņu nomalēs, turbulentā [[atmosfēra|atmosfēras]] slānī, bet pietiekami bieži redzami arī uz atmosfēras frontēm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1904519166020702531 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|3|25|SK}}</ref> * [[28. marts]] — Kolkā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +14,4 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|3|28|SK}}</ref> * [[29. marts]] — visā Latvijā bija skaidras debesis un spoži spīdeja saule, tika aizvadīta ļoti silta diena, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra novērota [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +16,9 °C. Pie siltuma rekordiem tika arī [[Dobele]] (+15,9 °C), [[Pāvilosta]] (+16,0 °C), [[Rucava]] (+15,9 °C), [[Stende]] (+15,5 °C), vēl [[Saldus]] novērojumu stacijā tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gada]] rekords, +15,3 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1906017911606546692 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — gaiss iesila līdz +15, +19 grādiem teju visā valstī, izņemot [[Ventspils]], [[Liepāja]]s un [[Ainaži|Ainažu]] novērojumu stacijas, kur bija +9, +11 grādi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavā]] (+19,7 °C) un līdz sezonas pirmajiem +20 grādiem pietrūka 0,3 °C. Dobelē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +19,5 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]] un Rīgā līdz +19,4 °C, [[Bauska|Bauskā]] līdz +19,0 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1907817123335790827 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref><ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1907800084537921858 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|3|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — no ziemeļiem rītā valsti šķērsoja [[zema spiediena ieplaka]], ar kuru saistītas nokrišņu zonas atnesa snigšanu. Vietām Vidzemē un Kurzemē sniga stipri, [[Cēsis|Cēsu]] un [[Madona]]s novadā sniega segas biezums dažviet pārsniedza 10 cm.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1908397282120102399 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> Pārējā valstī bija vien balta zeme (daži cm sniega) vai sniega nebija nemaz. Dažviet arī puteņoja, jo pūta brāzmains ziemeļu-ziemeļaustrumu [[vējš]], brāzmās sasniedzot 15—19 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1908426322973536516 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:Putenis Pures benzinatanka 5apr2025.jpg||thumb|250px|Sniegputenis [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Pūre|Pūrē]] 5. aprīlī]] * [[7. aprīlis]] — agri no rīta vairākās vietās gaisa temperatūra noslīdēja –5 grādiem, vietām [[Cēsis|Cēsu]] pusē sasniedzot pat –10 grādus, bet aukstuma rekordi netika pārspēti.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lm6ysiyaic22 Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|4|7|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — brāzmainiem vējiem pūšot no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, daudzviet naktī vēja brāzmas pārsniedza 15 m/s, stiprākās vēja brāzmas diennakts laikā tika novērotas [[Ventspils|Ventspilī]] — 24,9 m/s un Liepājā (ostā) — 26,1 m/s. Rīgas centrā un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] iepriekšējas dienas vakarā vēja brāzmas bija 20—22 m/s, nakts laikā maksimālās vēja brāzmas bija attiecīgi 17,3 m/s un 20,4 m/s. Tāpat naktī lokāli arī sniga, vairāk snidzis dienvidos no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] — [[Tukums|Tukuma]], Dobeles un [[Jelgava]]s novadā, arī Jūrmalā un [[Mārupe]]s novadā, bet būtiska sniega kārta neveidojās.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8227272/ceturtdiena-bus-nedelas-dzestraka-diena Ceturtdiena būs nedēļas dzestrākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/334501884 Aizvadītā nedēļa bija auksta un vējaina, vietām sniga], videscentrs.lv, {{dat|2025|4|10|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]] — Mērsragā pēcpusdienā gaiss iesila līdz +21,4 °C, tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords, un pirmo reizi 2025. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1911738304128561622 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> Tāpat pirmo reizi pavasarī tika reģistrētas lokālas pērkona [[lietusgāzes]], Jelgavas novadā izveidojās atsevišķi [[gubu-lietus mākoņi]], kuros tika fiksētas arī dažas [[zibens]] izlādes.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1911795945806713173 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|14|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — sauss un saulains laiks valdīja visā Latvijas teritorijā un daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20 grādiem. Sešās novērojumu stacijās — Skultē (+19,6 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+20,9 °C), Liepājā (+22,1 °C), Pāvilostā ('''+22,2 °C'''), [[Rucava|Rucavā]] (+21,5 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+21,6 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Pāvilostā arī nacionālais siltuma rekords. Vēsāks bija līča piekrastē. [[Kolka|Kolkā]] vējam pūšot no [[ūdens]], gaiss iesila vien līdz +10 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189153501999264 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> Izteikts [[jūra|jūras]] brīzes efekts bija vērojams Ventspilī, kur pūšot austrumu vējam, gaiss sākotnēji iesila līdz +16 grādiem, tad, vējam iegriežoties no ziemeļu puses, tas strauji atdzisa līdz +8 grādiem, bet vakarā, kad vējš atkal pūta no sauszemes, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21 grādam.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912189155938812071 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|15|SK}}</ref> [[Attēls:Pavasaris Kuldiga 2025 4 15.jpg|alt=Silta, pavasarīga diena Kuldīgā, 2025. gada 15. aprīlis|thumb|180px|Silta, pavasarīga diena [[Kuldīga|Kuldīgā]], 2025. gada 15. aprīlis]] * [[17. aprīlis]] — temperatūras kontrastiem pilna diena: Kurzemes un [[Vidzeme|Vidzemes]] ziemeļos gaiss iesila līdz +12, +14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos termometra stabiņš pārsniedza +20 grādus. 12 novērojumu stacijās tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 7 no tām dekādes rekords, un [[Daugavpils|Daugavpilī]] ('''+25,7 °C''') Latvijas dienas un dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1912905177654325306 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|17|SK}}</ref> * [[18. aprīlis]]: ** Skrīveros gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+28,4 °C''' — '''tika pārspēts visas Latvijas aprīļa absolūtais siltuma rekords''', līdz šim tik augsta gaisa temperatūra Latvijā, aprīlī vēl nekad nebija reģistrēta.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913220100238332110 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> Iepriekšējais rekords piederēja Rīgai, kur [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī gaiss sakarsa līdz +27,9 °C. Pilnīgi visās LVĢMC novērojumu stacijās pārspēti arī vietējas nozīmes 18. aprīļa diennakts un arī teju visi (izņemot [[Liepāja|Liepāju]]) aprīļa 2. dekādes, kā arī 16 vietējas nozīmes mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šāds karstums tik agri pavasarī tika fiksēts pirmo reizi vēsturē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913274693072859607 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+28,0 °C''', tika uzstādīts jauns diennakts, dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais mēneša rekords tika fiksēts [[2000. gada laikapstākļi Latvijā|2000. gada]] 24. aprīlī, kad bija +27,9 °C, un iepriekšējais 18. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords arī tika fiksēts 2000. gadā (+21,4 grādi).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913275241528230062 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|18|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]]: ** Lielā Latvijas daļā gaiss iesila līdz +22, +27 grādiem, gandrīz visā valstī (izņemot Mērsragu, Liepāju, Ventspili un [[Rucava|Rucavu]]) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Madonā — '''+27,7 °C''', kas ir jauns nacionālais 19. aprīļa karstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1913852717996310602 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> Dienas gaitā veidojās arī [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet, arī Rīgā, atnesot [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] ar intensīvu lietu un aktīvu zibeņošanu. Visvairāk nolija Lielpečos (76,3 mm) un [[Stende|Stendē]] (46,5 mm), vietām nokrišņu daudzums pat pārsniedza divkāršu mēneša normu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1913651185925452199 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|4|19|SK}}</ref> Kopumā Latvijas teritorijā tika reģistrētas teju 9000 [[zibens]] izlādes, sasniedzot iespaidīgu rādītāju priekš aprīļa.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1913699200296169477 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|20|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+24,5 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika fiksēts [[1948. gads|1948. gadā]], kad bija +22,5 grādi. * [[21. aprīlis]] — kamēr [[Pāvilosta|Pāvilostā]] dienā nebija siltāks par +7,5 °C, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Dagda|Dagdā]] tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Daugavpilī — +23,6 °C, bet Dagdā — +22,1 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1914331988904865847 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|21|SK}}</ref> * [[22. aprīlis]] — Dagdā tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gaiss iesila līdz +24,5 °C. Daugavpilī termometra stabiņam paaugstinoties līdz +25,2 °C, tika atkārtots [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] rekords. Vakarpusē, pārsvarā Vidzemē, mēreni stipri lija un ducināja pērkons, spēcīgākie negaisi atradās [[Lietuva|Lietuvas]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1914732357262692393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|4|22|SK}}</ref> Rīgā tika fiksēts pērkona negaiss, kas bija jau otrais četru dienu laikā. * [[27. aprīlis]] — daudzviet naktī termometra stabiņš noslīdēja zem nulles un tika novērota [[salna]], zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (–4,0 °C), [[Alūksne|Alūksnē]] (–4,2 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (–4,5 °C). Citviet bija –1, –3 grādi, bet virs nulles gaisa temperatūra saglābajās Kurzemes rietumu daļā, kā arī Rīgā un tās apkārtnē.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1916364670165721407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|4|27|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — no rīta [[Madona|Madonā]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –3,9 °C un tika pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekords. Šīs bija pirmais gada minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā un pirmais kopš [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] maija.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — nakts laikā dažviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –2 grādiem, savukārt diena bija silta, [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,9 °C un tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|5|2|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — zāles virskārtā naktī un agrā rītā tika novērota [[salna]], jo, pārsvarā valsts austrumos termometra stabiņš noslīdēja zem nulles. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Madona|Madonā]] (–2,1 °C) un [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–2,5 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1919592732093300836 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|6|SK}}</ref> Dienā no ziemeļrietumiem virzījās nokrišņu zona, daudzviet lija. * [[8. maijs]] — rīta stundās vietām [[Cēsis|Cēsu]] un [[Sigulda|Siguldas]] pusē sniga, vēlāk Bauskas un [[Jēkabpils]] apkārtnē arī tika reģistrēts slapjš sniegs, sniega graudi un krusa tika fiksēta arī dažviet citos reģionos.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lomzd3mzk22n Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> Savukārt [[Rucava|Rucavā]] naktī tika pārspēts 8. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam pazeminoties līdz –2,4 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8244676/ceturtdien-vietam-latvija-islaicigi-snigs Ceturtdien vietām Latvijā īslaicīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|8|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — divās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –4,8 °C. Aukstuma rekords tika labots arī [[Skrīveri|Skrīveros]], kur gaiss atdzisa līdz –2,2 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1920704101932827126 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> Kurzemē mākoņu dēļ nakts bija siltāka nekā iepriekš bija prognozēts — gaisa temperatūra nenoslīdēja zem –3 grādiem un vietām saglabājās virs nulles. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija no –4 grādiem [[lidosta "Rīga"|lidostā]] līdz +3 grādiem pilsētas centrā un +5 grādiem [[jūra|jūras]] tuvumā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8245531/saullekta-vietam-latvija-valda-teju-piecu-gradu-sals Saullēktā vietām Latvijā valda teju piecu grādu sals], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|9|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — pirmo reizi kopš 2023. gada Latvijā valdīja laiks, kas bija atbilstošs aukstuma vilnim. Par aukstuma vilni [[LVĢMC]] sauc laikposmu, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem klimatiskās references perioda 10. procentiles. Pēdējais aukstuma vilnis, kas atbilst minētajai definīcijai, Latvijā bija [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] decembra 1. dekādē. Sākot ar [[5. maijs|5. maiju]], katru nakti kaut vienā novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra bijusi zem klimatiskās references perioda desmitās procentiles. Rucavā 12. maijs kļuva par sesto secīgo auksto [[diennakts|diennakti]], līdz ar to šajā novērojumu stacijā tika reģistrēts aukstuma vilnis — pirmais aukstuma vilnis Latvijā pēdējo 17 mēnešu laikā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8247000/ziemas-atblazma-pavasari-latvija-registrets-aukstuma-vilnis Ziemas atblāzma pavasarī: Latvijā reģistrēts aukstuma vilnis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|12|SK}}</ref> * [[15. maijs]] — ciklona centram priekšpusdienā atrodoties Latgales austrumos, bet vakarā nonākot [[Zemgale|Zemgalē]], daudzviet valsts teritorijā ilgstoši, brīžiem arī stipri lija. Rīgas centra meteostacijā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums sasniedza 23,3 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249319/ceturtdien-latvijas-lielakaja-dala-lis-iespejams-slapjs-sniegs Ceturtdien Latvijas lielākajā daļā līs; iespējams slapjš sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|15|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3lpbp7dpees2t Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> [[Attēls:Halo Ogrē 2025 5 17.jpg|alt=Saules halo virs Ogres 17. maijā|thumb|180px|Saules [[halo]] virs Ogres 17. maijā]] * [[16. maijs]] — divu dienu laikā (līdz plkst. 12:00) [[Rīga|Rīgas]] centrā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 41 mm jeb 86% no mēneša normas. Vidzemes dienvidu daļā un Rīgas apkārtnē no rīta lietum pievienojies pat slapjš [[sniegs]], vēlāk sniga arī Limbažu novadā, [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], bet pašos [[Limbaži|Limbažos]] stiprāka snigšana epizode noslēdzās arī ar nelielu sniega kārtiņu.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1923270475024662949 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Līdz ar to 16. maijs ir viens no vēlākajiem datumiem pavasarī, kurā Latvijā tika novērots sniegs uz zemes.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8249653/piektdiena-sveiks-ar-negantiem-laikapstakliem-stipri-lis-un-vietam-ari-snigs Piektdiena sveiks ar negantiem laikapstākļiem – stipri līs un vietām arī snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem vēlākais zināmais datums pavasarī, kad Latvijā tika fiksēts sniegs uz zemes, ir 29. maijs [[1953. gads|1953. gadā]] Kazdangā. Sniega segas biezums toreiz sasniedza 5 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1923284395328229766 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|5|16|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — plašā Latvijas teritorijā bija lietains laiks, daudzviet ilgstoši lija, valsts dienvidu daļā — arī stipri. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 22,2 mm, kopš mēneša sākuma galvaspilsētā nolija 87,6 mm jeb 184% no mēneša normas. Lietavu dēļ [[upe|upēs]] ievērojami paaugstinājās ūdens līmenis.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8251617/riga-somenes-nokrisnu-daudzums-sasniedzis-184-no-maija-normas Rīgā šomēnes nokrišņu daudzums sasniedzis 184% no maija normas], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|19|SK}}</ref> * [[23. maijs]] — centrālos un austrumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja [[atmosfēras fronte]] ar nokrišņu zonu, nesot ilgstošu lietu. Galvaspilsētā kopš iepriekšējas dienas vakara nokrišņu daudzums pārsniedza 10 mm. Tikmēr [[LVĢMC]] izplatīja brīdinājumu par ūdens līmeņa celšanos [[Lielupe|Lielupes]] un Daugavas baseina upēs biežo un ilgstošo nokrišņu dēļ.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8253654/izplatits-dzeltenais-bridinajums-par-udens-limena-celsanos-lielupes-un-daugavas-baseina-upes Izplatīts dzeltenais brīdinājums par ūdens līmeņa celšanos Lielupes un Daugavas baseina upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|5|21|SK}}</ref> * [[24. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums [[Skrīveri|Skrīveru]] novērojumu stacijā sasniedza 35,5 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2025&mes=05&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/24/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[29. maijs]] — lietus zonai atkal šķērsojot valsts teritoriju, Latvijas austrumu daļā dažviet mēreni stipri lija. Diennakts nokrišņu daudzums [[Madona|Madonā]] sasniedza 21,9 mm, bet mēneša nokrišņu daudzums sasniedza 170,6 mm, līdz ar to šis kļuva par mitrāko maiju kopš 1945. gada. Iepriekšējais maija rekords piederēja [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gadam]], kad Madonā bija 156,5 mm nokrišņu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1927930695264919594 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|5|29|SK}}</ref> * [[30. maijs]] — Latgalē, Sēlijā un Vidzemes centrālajā un austrumu daļā naktī un no rīta tika reģistrētas pērkona lietusgāzes. Lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 38 mm, Alūksnē nolija 28,2 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] 26,4 mm, Zosēnos 21,5 mm, Gulbenē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Madonā nolija 15–18 mm. Kopš mēneša sākuma Madonā nokrišņu daudzums sasniedza 194 mm, lietavu dēļ [[Madona|Madonas]] novadā tika izskaloti ceļi, applūduši lauki un dārzi.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1928380295826297119 Toms Bricis], x.com, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> Savukārt [[Līvāni|Līvānu]] novada pašvaldība plūdu draudu mazināšanai lūgusi vietējās mazās hidroelektrostacijas ([[HES]]) īpašnieku atvērt [[Dubna|Dubnas]] upes slūžas līdz zemākajam ūdens līmenim ūdenskrātuvē.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.05.2025-pludi-latvijas-austrumos-madonas-novada-izskaloti-celi-livanos-ludz-atvert-dubnas-upes-sluzas.a601271/ Plūdi Latvijas austrumos: Madonas novadā izskaloti ceļi, Līvānos lūdz atvērt Dubnas upes slūžas], lsm.lv, {{dat|2025|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — no rīta un priekšpusdienā virzoties [[zema spiediena ieplaka|zema spiediena ieplakai]] ar [[atmosfēras fronte|atmosfēras fronti]], valsts teritorijā lija, vietām stipri, nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 10 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1929422719445065760 Meteo.lv], x.com, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> Intensīvo maija nokrišņu dēļ austrumu rajonos aizvien bija spēkā dzeltenais brīdinājums par augsto ūdens līmeni, un [[plūdi|plūdu]] risks saglabājās.<ref> [https://bridinajumi.meteo.lv Bridinajumi.meteo.lv], bridinajumi.meteo.lv, {{dat|2025|6|2|SK}}</ref> * [[5. jūnijs]] — pāri Latvijai virzījās [[gubu-lietus mākoņi]], naktī zema spiediena ieplakas dēļ daudzviet lija, dienas laikā, pārsvarā valsts austrumu daļā tika reģistrētas pērkona lietusgāzes, viena neliela [[lietusgāze]] ar pērkonu šķērsoja arī Rīgas apkārtni.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1930513952766636055 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|5|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 23,7 mm, [[Bauska|Bauskā]], Dagdā un Rēzeknē tas sasniedza 17–19 mm. Ūdens līmenis upēs galvenokārt nedaudz svārstījās, straujāks kāpums tika novērots valsts ziemeļaustrumu upēs [[Vaidava (upe)|Vaidavā]] un [[Vecpalsa|Vecpalsā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8263233/nedelas-pedeja-darba-diena-islaicigi-lis-dazviet-gaidams-perkona-negaiss Nedēļas pēdējā darba dienā īslaicīgi līs; dažviet gaidāms pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|6|SK}}</ref> [[Attēls:Mākoņi Rīgā 2025 6 6.jpg|alt=Undulatus asperatus mākoņi Rīgā, 2025. gada 6. jūnijs|thumb|180px|''Undulatus asperatus'' [[mākoņi]] Rīgā 6. jūnijā]] * [[7. jūnijs]] — lielāko valsts daļu periodiski šķērsoja [[lietus]] mākoņi, dažkārt nesot īslaicīgas, bet stiprās lietusgāzes. Gulbenē, [[Alūksne|Alūksnē]] un Skrīveros nokrišņu daudzums sasniedza 12–13 mm, citviet nokrišņu bija mazāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=07&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/07/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[9. jūnijs]] — kārtējam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, valdīja lietains un diezgan vējains laiks, dažviet nokrišņi bija ilgstoši un stipri, īpaši valsts ziemeļu daļā. Pēcpusdienā spēkā pieņēmas rietumu, dievidrietumu [[vējš]], pārsniedzot 10–15 m/s, stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Ainaži|Ainažos]] — līdz 20 m/s. Diennakts nokrišņu daudzums [[Rūjiena|Rūjienā]], Ainažos un [[Madona|Madonā]] sasniedza attiecīgi 36,0 mm, 24,1 mm un 21,7 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2025&mes=06&day=09&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/09/2025 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[12. jūnijs]] — intensīviem nokrišņiem turpinoties, daļā upju turpinājās vai atsākās ūdens līmeņa kāpums, daudzviet Latgalē un Vidzemē saglabājās applūdušas teritorijas. Diennakts laikā daudzviet — galvenokārt Latgalē un [[Vidzeme|Vidzemē]] — nokrišņu daudzums sasniedzis 10–18 mm, tomēr lielākais lietus daudzums tika reģistrēts [[Mērsrags|Mērsragā]], kur nolija 20 mm. Pūta arī brāzmains ziemeļrietumu, rietumu vējš līdz 13–15 m/s, [[piekraste|piekrastē]] līdz 18–19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8267147/ceturtdien-latvija-gaidami-nepatikami-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi nepatīkami laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|12|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — [[Liepāja|Liepājā]] agrā rītā tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, +5,7 °C. Dienā, spīdot saulei, [[Latgale|Latgalē]] un valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +23, +24 grādiem.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2025|6|15|SK}}</ref> * [[16. jūnijs]] — siltākā diena pēdējo divu mēneša laikā, pirmo reizi kalendārajā vasarā daudzviet termometra stabiņš pārsniedza +25 grādus, augstākā gaisa temperatūra bija [[Mērsrags|Mērsragā]] un [[Dobele|Dobelē]], kur tā sasniedza +27,1 °C, turklāt Mērsragā tika uzstādīts vietējas nozīmes 16. jūnija siltuma rekords. Rīgā bija precīzi +27 grādi, bet galvaspilsētā karstākais 16. jūnijs bija [[1947. gads|1947. gadā]], kad temperatūra paaugstinājās līdz +29,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.06.2025-otrdien-latvijas-austrumos-lis-klus-vejainaks-un-vesaks.a603522/ Otrdien Latvijas austrumos līs, kļūs vējaināks un vēsāks], lsm.lv, {{dat|2025|6|17|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — virs Latvijas veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], kas dienas laikā daudzviet nesa lokāli stipras lietusgāzes, pērkona negaisu, krasas vēja brāzmas un krusu, spēcīgākā un lielākā krusa bija [[Tukums|Tukuma]] pusē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1935626143261999598 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2025|6|19|SK}}</ref> Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Dobele|Dobelē]], kur nolija 28,7 mm, Madonas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 17,6 mm. Rucavā un [[Liepāja|Liepājas]] ostā tika fiksētas vēja brāzmas līdz 18 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8272493/foto-piektdien-sakot-no-rietumiem-lietus-mitesies-riga-tikai-vakara-skaidrosies Foto ⟩ Piektdien sākot no rietumiem lietus mitēsies; Rīgā tikai vakarā skaidrosies], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2025|6|20|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2025. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|9,2}} | {{Temperatūras krāsa|6,8}} | {{Temperatūras krāsa|3,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|17,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,9}} | {{Temperatūras krāsa|19,7}} | {{Temperatūras krāsa|28,4}} | {{Temperatūras krāsa|25,2}} | {{Temperatūras krāsa|20,9}} | {{Temperatūras krāsa|22,3}} | {{Temperatūras krāsa|23,0}} | {{Temperatūras krāsa|24,3}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–0,2}} | {{Temperatūras krāsa|1,9}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–1,6}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–0,3}} | {{Temperatūras krāsa|4,5}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|5,2}} | {{Temperatūras krāsa|3,7}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,4}} | {{Temperatūras krāsa|8,7}} | {{Temperatūras krāsa|12,8}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | {{Temperatūras krāsa|–13,6}} | {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | {{Temperatūras krāsa|–17,1}} | {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | {{Temperatūras krāsa|–10,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,4}} | {{Temperatūras krāsa|–7,9}} | {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | {{Temperatūras krāsa|–4,5}} | {{Temperatūras krāsa|–4,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,6}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2025. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2025. gads Latvijā]] e7ildkcogolb7n2do94elazug26ykk1 0 588652 4296759 4202545 2025-06-19T16:26:26Z Spnq 103627 4296759 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Crataegus monogyna Głóg jednoszyjkowy 2021-10-02 03.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Crataegus | ģints_lv = Vilkābeles | suga = Crataegus monogyna | suga_lv = Sarkanā vilkābele | suga_r = | binomial = Crataegus monogyna | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Sarkanā vilkābele''' (''Crataegus monogyna'') ir [[Vilkābeles|vilkābeļu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[Eiropa|Eiropas]] līdz [[Kaukāzs|Kaukāzam]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikai]] un [[Irāka|Irākai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:723820-1|title=Crataegus monogyna Jacq. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-02|language=en}}</ref> Sarkanā vilkābele aug kā [[koks]] vai [[krūms]]. [[Zieds|Ziedi]] ir balti, retāk sarkanīgi, ar specifisku aromātu. [[Auglis|Augļi]] ir sarkani, retāk dzelteni – sarkanīgi ar miltainu mīkstumu. Zied maijā un jūnijā. Plaši izmanto kā [[Krāšņumaugi|dekoratīvu augu]] [[Dzīvžogs|dzīvžogiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fitoterapija.lv/plant/vilkabele-sarkana/|title=Vilkābele, sarkanā|last=alex@atonespot.com|website=Fitoterapija.lv|access-date=2025-01-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vilkābeles]] [[Kategorija:Latvijas flora]] miojw3eh7r7tc2kz3gb1vhugamtfdci 4296763 4296759 2025-06-19T16:28:24Z Spnq 103627 /* Atsauces */ 4296763 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Crataegus monogyna Głóg jednoszyjkowy 2021-10-02 03.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Rosaceae | dzimta_lv = Rožu dzimta | apakšdzimta = Amygdaloideae | apakšdzimta_lv = Mandeļu apakšdzimta | ģints = Crataegus | ģints_lv = Vilkābeles | suga = Crataegus monogyna | suga_lv = Sarkanā vilkābele | suga_r = | binomial = Crataegus monogyna | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Sarkanā vilkābele''' (''Crataegus monogyna'') ir [[Vilkābeles|vilkābeļu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[Eiropa|Eiropas]] līdz [[Kaukāzs|Kaukāzam]], [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikai]] un [[Irāka|Irākai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:723820-1|title=Crataegus monogyna Jacq. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-02|language=en}}</ref> Sarkanā vilkābele aug kā [[koks]] vai [[krūms]]. [[Zieds|Ziedi]] ir balti, retāk sarkanīgi, ar specifisku aromātu. [[Auglis|Augļi]] ir sarkani, retāk dzelteni – sarkanīgi ar miltainu mīkstumu. Zied maijā un jūnijā. Plaši izmanto kā [[Krāšņumaugi|dekoratīvu augu]] [[Dzīvžogs|dzīvžogiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fitoterapija.lv/plant/vilkabele-sarkana/|title=Vilkābele, sarkanā|last=alex@atonespot.com|website=Fitoterapija.lv|access-date=2025-01-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vilkābeles]] [[Kategorija:Latvijas flora]] t5pm43bi31hw0jumos1mle5qh5pvxos 0 588759 4296849 4235996 2025-06-19T17:39:23Z Spnq 103627 4296849 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Urtica urens 110180133.jpg | att_izmērs = 235px | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Rosales | rinda_lv = Rožu rinda | dzimta = Urticaceae | dzimta_lv = Nātru dzimta | ģints = Urtica | ģints_lv = Nātres | suga = Urtica urens | suga_lv = Sīkā nātre | binomial = Urtica urens | autors = [[Linnejs]] }} '''Sīkā nātre''' (''Urtica urens'') ir [[Nātres|nātru]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidusdaļā]] un [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]], no kurienes tā plaši izplatījusies [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama diezgan bieži visā valsts teritorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/urtica-urens-l/|title=sīkā nātre - Urtica urens L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-01-03}}</ref> == Apraksts == Sīkā nātre ir [[Viengadīgi augi|viengadīgs]], neliels vai vidējs [[lakstaugs]], kurš ir klāts ar dzeļmatiņiem. [[Stublājs]] ir stāvs, četršķautņains, uz tā lapas ir izvietotas pretēji, lapas ir olveidīgas, to pamats ir ķīļveidīgs, mala lielzāģzobaina. [[Zieds|Ziedi]] skarās lapu žāklēs. [[Ziedkopas]] īsas, aptuveni lapas kāta garumā. Apziednis zaļgandzeltens. [[Auglis]] ir sīks riekstiņš. Zied no jūnija līdz septembrim.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nātres]] [[Kategorija:Latvijas flora]] cbkh7naw6pdaqr88u3wsnx6zj24e8hw 0 588764 4296848 4278429 2025-06-19T17:39:07Z Spnq 103627 4296848 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Korina 2011-10-17 Hippophae rhamnoides.jpg | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Hippophae rhamnoides|Pabērzu smiltsērkšķis}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | dzimta = Elaeagnaceae | dzimta_lv = Eleagnu dzimta | ģints_lv = Smiltsērkšķi | ģints = Hippophae | autors = [[Linnejs]] | binomial = Hippophae }} '''Smiltsērkšķi''' (''Hippophae'') ir [[eleagnu dzimta]]s ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[Eiropa]]s līdz [[Mongolija]]i un [[Himalaji]]em.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:14480-1|title=Hippophae L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-03|language=en}}</ref> Ģintī ir klasificētas sugas un dabiski sastopami hibrīdi:<ref name=":0" /> * [[Pabērzu smiltsērkšķis]] (''Hippophae rhamnoides'') <small>L.</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/elaeagnaceae/|title=Eleagnu dzimta - Elaeagnaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-01-03}}</ref> * ''Hippophae'' × ''goniocarpa'' <small>Y.S.Lian & al. ex Swenson & Bartish</small> * ''Hippophae gyantsensis'' <small>(Rousi) Y.S.Lian</small> * ''Hippophae litangensis'' <small>Y.S.Lian & Xue L.Chen ex Swenson & Bartish</small> * ''Hippophae neurocarpa'' <small>S.W.Liu & T.N.He</small> * ''Hippophae salicifolia'' <small>D.Don</small> * ''Hippophae sinensis'' <small>(Rousi) Tzvelev</small> * ''Hippophae tibetana'' <small>Schltdl.</small> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Smiltsērkšķi]] [[Kategorija:Eleagnu dzimta]] 2txdyd9bwvf04cpwqhglyv1sbkjxxmk 0 588781 4296830 4296149 2025-06-19T17:26:55Z Dainis 876 /* Jūnijs */ 4296830 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2025|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2025. gads|2025]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2025}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Thuraya 4-NGS]]''. * [[6. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists tehnoloģiju pavadonis kosmisko aparātu apkalpošanai ''[[Shijian 25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[10. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-153'' palaisti 22 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA-463'' — ''USA-484''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Xiangrikui]]'' (''CentiSpace-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[Impulse 2]]'' (''LEO Express-2''), ''[[ION SCV-014]]'', ''[[ION SCV-016]]'' (tajā pavadoņi ''[[HADES-R]]'', ''[[HYDRA-T]]'', ''[[HYPE]]'', ''[[POQUITO]]'', ''[[PROMETHEUS-1]]'', 2 × ''[[SKYLINK]]''), pavadoņi ''[[AE1C & D]]'', ''[[FGN-100-D1]]'', 3 × ''[[Firefly (pavadonis)|Firefly]]'', ''[[GARAI A]]'', ''[[HEO-01]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 3 × ''[[JAY]]'', ''[[Lyra-1]]'', ''[[MBZSat]]'', ''[[NorSat-4]]'', ''[[Pelican-2]]'', ''[[Ray (pavadonis)|Ray]]'', ''[[SIGI]]'', ''[[SkyBee-1]]'', ''[[UzmaSAT-1]]'' (''ÑuSat-45''), ''[[Al Ain Sat-1]]'', ''[[ANSER Leader-S]]'', ''[[Balkan 1]]'', ''[[Bluebon]]'', ''[[BRO-16]]'', 2 × ''[[Centauri]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]'', ''[[Elevation 1]]'', ''[[Edison-1]]'', 36 × ''[[Flock-4G]]'', ''[[Forest-3 ]]'', 3 × ''[[FOSSASat TAT]]'', ''[[GESat GEN1]]'', ''[[HCT-SAT 1]]'', ''[[INNOCube]]'', 2 × ''[[IRIS]]'', 6 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[LIME (pavadonis)|LIME]]'', ''[[Otter]]'', ''[[PARUS-T1]]'', ''[[PAUSAT 1]]'', ''[[PoSat-2]]'', ''[[SatGus]]'', ''[[SCOT]]'', ''[[Sedna-2]]'', ''[[TechEdSat-22]]'', ''[[TROLL]]'', ''[[Veery-0F]]'', ''[[BUZZER-1]]'', ''[[FUSSION-1]]'', nenosaukts pavadonis, nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-2]]''. * [[15. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti Mēness nolaižamie aparāti ''[[Blue Ghost Mission 1]]'', ''[[HAKUTO-R M2]]'' un mobilis ''[[Tenacious]]''. * [[16. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[New Glenn]]'' pirmajā lidojumā palaists pavadoņu apkalpošanas aparāta prototips ''[[Blue Ring Pathfinder]]'', raķetes pirmajai pakāpei neizdevās nosēsties uz peldošas platformas; ** supersmagā nesēja ''[[Starship]]'' 7. izmēģinājumu lidojumā zaudēta augšējā pakāpe ar 10 ''[[Starlink]]'' maketiem, savukārt pirmā pakāpe veiksmīgi nosēdās; ** [[SKS 72. ekspedīcija|SKS-72]]: [[Tailers Heigs]] un [[Sanita Viljamsa]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti pavadoņi ''[[PRSC-EO1]]'', ''[[Tianlu-1]]'', ''[[Lantan-1]]'' (''Zhejiang Haiyang 1''). * [[19. janvāris]] — neveiksmīgi beidzās nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12A]]'' daudzkārtizmantojamās pirmās pakāpes prototipa ''[[Longxing 2]]'' izmēģinājumu lidojums. * [[20. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1]]'' (''Ceres-1'') palaisti 4 meteoroloģiskie pavadoņi ''[[Yunyao 1]]'', un Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jitianxing A-05]]''; ** [[Shenzhou 19|''Tiangong'' 8. ekspedīcija]]: [[Cai Sjudže]] un [[Suns Linduns]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[21. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA-485'', ''USA-486''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' (''G60 Polar Group 06''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-14]]''. * [[24. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[NVS-02]]'' (''IRNSS-1K''). * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SpainSat NG I]]''; ** [[SKS 72. ekspedīcija|SKS-72]]: [[Berijs Vilmors]] un [[Sanita Viljamsa]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Februāris === * [[1. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki 6]]'' (''QZS-6''). * [[4. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[WorldView Legion]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Kosmos-2581]]'', ''[[Kosmos-2582]]'', ''[[Kosmos-2583]]''. * [[8. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Kinéis]]''. * [[10. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' (modifikācijas pirmais lidojums) palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Digui]]'' (''SatNet LEO Group 02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. februāris]]: ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' iegāja Mēness orbītā. ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Hakuto-R Mission 2]]'' veica Mēness pārlidojumu. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[18. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlackSky Global 3-1]]'' (''BlackSky 20''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E ]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 10R]]'' (''ChinaSat 10R''). * [[23. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[27. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti: Mēness nolaižamais aparāts ''[[IM-2]]'' (''Athena'') ar mobilajiem aparātiem ''[[AstroAnt]]'', ''[[Micro-Nova]]'' (''μNova''), ''[[MAPP]]'', ''[[Yaoki]]''; Mēness orbitālais aparāts ''[[Lunar Trailblazer]]''; eksperimentāla asteroīda zonde ''[[Odin (asteroīda zonde)|Odin]]'' (''Brokkr-2''); orbitālais velkonis ''[[Chimera GEO-1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1]]'' (''SuperView Neo 1''); ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-30]]''. === Marts === * [[1. marts]]: ** avarēja nesējraķete ''[[Kuaizhou-1A]]''; ** starpplanētu zonde ''[[Europa Clipper]]'' veica Marsa pārlidojumu; ** kravas kuģis ''[[Progress MS-30]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[2. marts]]: ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' nosēdās uz Mēness virsmas; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2584]]'' (''GLONASS-K2 № 14L''). * [[3. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[6. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists militārais pavadonis ''[[CSO-3]]''; ** nolaižamais aparāts ''[[IM-2|IM-2 Athena]]'' nosēdās uz Mēness virsmas un apgāzās, bet turpināja ierobežoti darboties; dienu vēlāk misija tika atzīta par beigušos; ** supersmagā nesēja ''[[Starship]]'' izmēģinājumu lidojumā izdevās nosēdināt pirmo pakāpi, bet otrā pakāpe avarēja. * [[7. marts]] — militārais kosmoplāns ''[[X-37B]]'' (''[[USA-349]]'') nolaidās uz zemes. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-15]]''. * [[11. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' (''G60 Polar Group 05''). * [[12. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaista tuvā infrasarkanā orbitālā observatorija ''[[SPHEREx]]'' un Saules vainaga observatorija ''[[Polarimeter to Unify the Corona and Heliosphere|PUNCH]]'' (viens aparāts ''NFI'' un 3 ''WFI''); ** asteroīda zonde ''[[Hera (asteroīda zonde)|Hera]]'' veica Marsa pārlidojumu. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-10]]'', apkalpe: [[Enna Makleina]], [[Nikola Eiersa]], [[Takuja Oniši]], [[Kirils Peskovs]]. * [[15. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-9]]'' (''Susanoo-I''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 3-02]]'' (''SuperView Neo 3-02'') un ''[[Tianyan-23]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[ION SCV]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-3]]'', pavadoņi ''[[Clarity-1]]'' (''Albedo-1''), ''[[ARVAKER-1]]'', ''[[DROID.002]]'', ''[[LizzieSat-3]]'', ''[[MuSat-4]]'' (''FireSat 0''), ''[[Athena (pavadonis)|Athena]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[YAM 8]]'' (''Longbow''), ''[[SpaceEye-T]]'', ''[[DSAR-TD]]'' (''Etihad-Sat''), ''[[PANDORE]]'', ''[[SOAP (pavadonis)|SOAP]]'', ''[[OTP-2]]'', 2 × ''[[Aerocube]]'', 6 × ''[[Hermes Pathfinder]]'', ''[[HADES-ICM]]'', ''[[Hydra-W]]'', 3 × ''[[EZIE]]'', ''[[REAL (pavadonis)|REAL]]'', 2 × ''[[TRYAD]]'', ''[[Botsat 1]]'', ''[[Corvus-Micro]]'' (''Spinnaker3''), ''[[Cortez / M-SEL]]'', ''[[IOD-1 Startical ]]'', 8 × ''[[N3X]]'', ''[[NILA]]'', ''[[PExT]]'', ''[[RAPSat]]'', 9 × ''[[TEVEL2]]'', ''[[UVSQsat-NG]]'', ''[[Wingbits]]'', ''[[Zohar]]'', ''[[Time Flies ]]'', ''[[Orb Astro-TR5]]'' (''RED5''), ''[[NUSHSat-1]]'', ''[[JinjuSat-1B]]'', ''[[OrCa-2B]]'', ''[[Sphinx (Frazier)|Sphinx]]'' (''Frazier''), ''[[HYVRID]]'', 2 × ''[[Tomorrow (pavadonis)|Tomorrow]]'', ''[[Al Munther]]'', 7 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[SEOPS-BLAZE]]'', ''[[Buccaneer MM]]'' (''BMM''), ''[[Unicorn 2O-Q]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[16. marts]]: ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-10]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Kosmos-2585]]'', ''[[Kosmos-2586]]'', ''[[Kosmos-2587]]''; ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' beidza darbību līdz ar Mēness nakts iestāšanos. * [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti 6 meteoroloģiskie pavadoņi ''[[Yunyao-1]]'' un 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Zhongke]]'' (''AIRSAT''). * [[18. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Kinéis]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-9]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Tailers Heigs]], [[Aleksandrs Gorbunovs]], [[Berijs Vilmors]], [[Sanita Viljamsa]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-57'' palaisti 11 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA-487'' — ''USA-497''); ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti 6 pavadoņi ''[[Yunyao-1]]''; ** [[Shenzhou 19|''Tiangong'' 8. ekspedīcija]]: [[Cai Sjudže]] un [[Suns Linduns]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[24. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-69'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-498]]'', ''[[USA-499]]'' (''Intruder'', ''NOSS-3 10''). * [[26. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[OTC-P1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian-2 04]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. marts]] — kravas kuģis ''[[NG-21|Cygnus NG-21]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[29. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists militārais pavadonis ''[[TJS-16]]''. * [[30. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-21|Cygnus NG-21]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķete ''[[Spectrum (nesējraķete)|Spectrum]]'' avarēja tās pirmajā startā. * [[31. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Fram2]]'' (pirmo reizi polārā orbītā), apkalpe: [[Čuns Vans]], [[Jannike Mikelsena]], [[Rabea Roge]], [[Eriks Filipss]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan 6]]''. * [[3. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Tianping-3 A02]]''. * [[4. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[Fram2]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-27]]'' (apkalpe: [[Sergejs Rižikovs]], [[Aleksejs Zubrickis]], [[Džonatans Kims]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[9. aprīlis]] — pirmais pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[MEV-1]]'' atvienojās no sakaru pavadoņa ''[[Intelsat 901]]'', pirms tam piecus gadus uzturēdams tā stāvokli orbītā un pēc tam nogādādams pavadoni "kapsētas" orbītā. * [[10. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists militārais pavadonis ''[[TJS-17]]''. * [[12. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-192'' palaisti 22 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''. * [[13. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV / Orion 38]]'' misijā ''NROL-174'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-520]]'', ''[[USA-521]]''. * [[18. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Shiyan 27]]''. * [[19. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-26]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[20. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-26]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Aleksejs Ovčiņins]], [[Ivans Vagners]], [[Donalds Petits]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-145'' palaists 21 militārais pavadonis ''[[Starshield]]'' (''USA-523'' — ''USA-544''). * [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[e-kagaku-1]]'', ''[[GHS-01]]'', ''[[STARS-Me2]]''. * [[22. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[KORSAT-3]]'' (''425 Project SAR Sat 3''), nolaižamais aparāts ''[[PHOENIX-I]]'' un pavadonis ''[[Tomorrow S7]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Čeņs Džunžui]], [[Vans Dzje]]; kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian-2 05]]''. * [[28. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B / YZ-2]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Digui]]'' (''SatNet LEO Group 03''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Biomass]]''; ** nesējraķetes ''[[Firefly Alpha]]'' kļūmes dēļ tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LM 400 Demo]]'' nesasniedza orbītu; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 19]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[30. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 19]]'' nolaidās uz zemes (apkalpe: apkalpe: [[Cai Sjudže]], [[Suns Linduns]], [[Vana Haodze]]). === Maijs === * [[1. maijs]] — [[SKS 73. ekspedīcija|SKS-73]]: [[Enna Makleina]] un [[Nikola Eiersa]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[6. maijs]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[HAKUTO-R M2]]'' iegāja Mēness orbītā. * [[10. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[12. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3C/E ]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[TJS-19]]''. * [[13. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 12 pavadoņi ''[[Kong Jian Jisuan Xingzuo]]'' (''Space Computing Constellation''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[17. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Tianyi]]'' (''Dizhi 1'', ''Nankeda 1'', ''Nanchang hangkong 1'', ''Nanchang hangkong 2'', ''Beiyou 2'', ''Beiyou 3''); ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[WADATSUMI-I]]'' (''QPS-SAR 10''). * [[18. maijs]] — nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijas dēļ zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-09]]'' (''RISAT-1B''). * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 3B]]'' (''ChinaSat 3B''). * [[21. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[Taijing]]'', ''[[Xingrui-11]]'', ''[[Xingjiyuan-1]]'', ''[[Lifangti-108 001]]'', ''[[Xiguang-1 02]]'' (''Tanli''). * [[22. maijs]] — [[Shenzhou 20|''Tiangong'' 9. ekspedīcija]]: [[Čeņs Duns]] un [[Čeņs Džunžui]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[23. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2588]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. maijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[27. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** supersmagā nesēja ''[[Starship]]'' izmēģinājumu lidojums beidzās ar daļēju neveiksmi. * [[28. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E ]]''palaista asteroīdu zonde ''[[Tianwen 2]]''. * [[29. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Shijian-26]]''. * [[30. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-545]]'' (''GPS III-08 Katherine Johnson''). * [[31. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Global 3-2]]'' * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. jūnijs]]: ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[HAKUTO-R M2]]'' cieta neveiksmi nolaižoties uz Mēness virsmas; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[6. jūnijs]] — no kosmiskā velkoņa ''[[LPDE-2]]'' brīvā lidojumā tika atdalīts militārais pavadonis ''[[USA-546]]''. * [[7. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-10]]''. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[YAMATSUMI-I]]'' (''QPS-SAR 11''). * [[13. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists jonosfēras pētījumu pavadonis ''[[CSES-02]]'' (''Zhangheng 1-02''). * [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Angara A5 / Briz-M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2589]]''. == Miruši == * [[27. maijs]] — [[Sergejs Tresvjackis]] (''Сергей Николаевич Тресвятский''), PSRS lidotājs izmēģinātājs, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1954. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas kosmonauts, militārais inženieris, politiķis (dzimis 1949. gadā) * [[7. jūnijs]] — [[Elberts Krūss]] (''Albert Crews''), ASV lidotājs, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1929. gadā) <gallery heights="160"> Marc Garneau cropped.PNG| [[Marks Garno]] </gallery> {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2025. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2025. gads kosmonautikā| ]] j4msyvtt4cqt2kgf2ji3c6xjln1jr8o 10 588782 4296831 4296150 2025-06-19T17:27:14Z Dainis 876 4296831 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2025 | pavadoņi = [[Thuraya 4-NGS]] {{!}} [[Shijian 25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 22 × [[Starshield]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Xiangrikui]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[Impulse 2]]{{,}} [[ION SCV-014]]{{,}} [[ION SCV-016]] (2 × [[SKYLINK]]{{,}} [[HYPE]]{{,}} [[PROMETHEUS-1]]{{,}} [[POQUITO]]{{,}} [[HADES-R]]{{,}} [[HYDRA-T]]){{,}} [[AE1C & D]]{{,}} [[FGN-100-D1]]{{,}} 3 × [[Firefly (pavadonis)|Firefly]]{{,}} [[GARAI A]]{{,}} [[HEO-01]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} 3 × [[JAY]]{{,}} [[Lyra-1]]{{,}} [[MBZSat]]{{,}} [[NorSat-4]]{{,}} [[Pelican-2]]{{,}} [[Ray (pavadonis)|Ray]]{{,}} [[SIGI]]{{,}} [[SkyBee-1]]{{,}} [[UzmaSAT-1]]{{,}} [[Al Ain Sat-1]]{{,}} [[ANSER Leader-S]]{{,}} [[Balkan 1]]{{,}} [[Bluebon]]{{,}} [[BRO-16]]{{,}} 2 × [[Centauri]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]]{{,}} [[Elevation 1]]{{,}} [[Edison-1]]{{,}} 36 × [[Flock-4G]]{{,}} [[Forest-3 ]]{{,}} 3 × [[FOSSASat TAT]]{{,}} [[GESat GEN1]]{{,}} [[HCT-SAT 1]]{{,}} [[INNOCube]]{{,}} 2 × [[IRIS]]{{,}} 6 × [[Lemur-2]]{{,}} [[LIME (pavadonis)|LIME]]{{,}} [[Otter]]{{,}} [[PARUS-T1]]{{,}} [[PAUSAT 1]]{{,}} [[PoSat-2]]{{,}} [[SatGus]]{{,}} [[SCOT]]{{,}} [[Sedna-2]]{{,}} [[TechEdSat-22]]{{,}} [[TROLL]]{{,}} [[Veery-0F]]{{,}} [[BUZZER-1]]{{,}} [[FUSSION-1]]{{,}} nenosaukts pavadonis, [[Winnebago-2]] {{!}} [[Blue Ghost Mission 1|Blue Ghost M1]]{{,}} [[HAKUTO-R M2]] ([[Tenacious]]) {{!}} [[Blue Ring Pathfinder]] {{!}} <s>10 × ''[[Starlink]]'' maketi</s> {{!}} [[PRSC-EO1]]{{,}}[[Tianlu-1]]{{,}}[[Lantan-1]] {{!}} 4 × [[Yunyao 1]]{{,}} [[Jitianxing A-05]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} 2 × [[Starshield]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[TJS-14]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[NVS-02]] {{!}} [[SpainSat NG I]] {{!}} 22 × [[Starlink]] {{!}} [[Michibiki 6]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[WorldView Legion]] {{!}} [[Kosmos-2581]]{{,}} [[Kosmos-2582]]{{,}} [[Kosmos-2583]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 5 × [[Kinéis]] {{!}} 22 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Hulianwang Digui]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[BlackSky Global 3-1]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[Zhongxing 10R]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[IM-2]]{{,}} [[Lunar Trailblazer]]{{,}} [[Odin (asteroīda zonde)|Odin]]{{,}} [[Chimera GEO-1]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 1]] {{!}} [[Progress MS-30]] {{!}} <s>Kuaizhou-1A avārija</s> {{!}} [[Kosmos-2584]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[CSO-3]] {{!}} <s>4 × ''[[Starlink]]'' simulatori</s> {{!}} [[TJS-15]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SPHEREx]]{{,}} [[PUNCH|PUNCH NFI]]{{,}} 3 × [[PUNCH|PUNCH WFI]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-10]]''' {{!}} [[QPS-SAR-9]] {{!}} [[Siwei Gaojing 3-02]]{{,}} [[Tianyan-23]] {{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Winnebago-3]]{{,}} [[Clarity-1]]{{,}} [[ARVAKER-1]]{{,}} [[DROID.002]]{{,}} [[LizzieSat-3]]{{,}} [[MuSat-4]]{{,}} [[Athena (pavadonis)|Athena]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[YAM 8]]{{,}} [[SpaceEye-T]]{{,}} [[DSAR-TD]]{{,}} [[PANDORE]]{{,}} [[SOAP (pavadonis)|SOAP]]{{,}} [[OTP-2]]{{,}} 2 × [[Aerocube]]{{,}} 6 × [[Hermes Pathfinder]]{{,}} [[HADES-ICM]]{{,}} [[Hydra-W]]{{,}} 3 × [[EZIE]]{{,}} [[REAL (pavadonis)|REAL]]{{,}} 2 × [[TRYAD]]{{,}} [[Botsat 1]]{{,}} [[Corvus-Micro]]{{,}} [[Cortez / M-SEL]]{{,}} [[IOD-1 Startical ]]{{,}} 8 × [[N3X]]{{,}} [[NILA]]{{,}} [[PExT]]{{,}} [[RAPSat]]{{,}} 9 × [[TEVEL2]]{{,}} [[UVSQsat-NG]]{{,}} [[Wingbits]]{{,}} [[Zohar]]{{,}} [[Time Flies ]]{{,}} [[Orb Astro-TR5]]{{,}} [[NUSHSat-1]]{{,}} [[JinjuSat-1B]]{{,}} [[OrCa-2B]]{{,}} [[Sphinx (Frazier)|Sphinx]]{{,}} [[HYVRID]]{{,}} 2 × [[Tomorrow (pavadonis)|Tomorrow]]{{,}} [[Al Munther]]{{,}} 7 × [[Lemur-2]]{{,}} [[SEOPS-BLAZE]]{{,}} [[Buccaneer MM]]{{,}} [[Unicorn 2O-Q]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2585]]{{,}} [[Kosmos-2586]]{{,}} [[Kosmos-2587]] {{!}} 6 × [[Yunyao-1]]{{,}} 2 × [[Zhongke]] {{!}} 5 × [[Kinéis]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 11 × [[Starshield]] {{!}} 6 × [[Yunyao-1]] {{!}} [[USA-498]]{{,}} [[USA-499]] {{!}} 8 × [[OTC-P1]] {{!}} [[Tianlian-2 04]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-16]] {{!}} <s>[[Spectrum (nesējraķete)|Spectrum]] avārija</s> {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Fram2]]''' {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan 6]] {{!}} [[Tianping-3 A02]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-27]]''' {{!}} [[TJS-17]] {{!}} 22 × [[Starshield]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-520]]{{,}} [[USA-521]] {{!}} 6 × [[Shiyan 27]] {{!}} [[Starshield|USA-523 — USA-544]] {{!}} [[SpaceX CRS-32]] ([[e-kagaku-1]]{{,}} [[GHS-01]]{{,}} [[STARS-Me2]]) {{!}} [[KORSAT-3]]{{,}} [[PHOENIX-I]]{{,}} [[Tomorrow S7]] {{!}} '''[[Shenzhou 20]]''' {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian-2 05]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Hulianwang Digui]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[KuiperSat]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[Biomass]] {{!}} <s>[[LM 400 Demo]]</s> {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 3 × [[Yaogan 40]] {{!}} [[TJS-19]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 12 × [[Kong Jian Jisuan Xingzuo]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Tianyi]] {{!}} [[WADATSUMI-I]] {{!}} <s>[[EOS-09]]</s> {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} [[Zhongxing 3B]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Taijing]]{{,}} [[Xingrui-11]]{{,}} [[Xingjiyuan-1]]{{,}} [[Lifangti-108 001]]{{,}} [[Xiguang-1 02]] {{!}} [[Kosmos-2588]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianwen 2]] {{!}} [[Shijian-26]] {{!}} [[USA-545]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[BlackSky Global 3-2]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} [[SXM-10]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[YAMATSUMI-I]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[CSES-02]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2589]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> oaeb4b3rm77bydt13rk91gb4rm0i36d 0 588946 4296847 4205886 2025-06-19T17:38:42Z Spnq 103627 4296847 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Shepherdia argentea USDA.jpg | att_nosaukums = ''Shepherdia argentea'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | dzimta = Elaeagnaceae | dzimta_lv = Eleagnu dzimta | ģints_lv = Šeferdijas | ģints = Shepherdia | autors = Nutt. | binomial = Shepherdia }} '''Šeferdijas''' (''Shepherdia'') ir [[Eleagnu dzimta|eleagnu dzimtas]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[Subarktika|Subarktiskās]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikas]] līdz rietumu un centrālajai daļai [[ASV]]. Līdzīgi kā [[Tauriņziežu dzimta|tauriņziežu dzimtas]] sugas, šeferdiju sugas bagātina augsni ar [[Slāpeklis|slāpekli]]. Šeferdijas ir divmājnieki — [[Zieds|ziedi]] ir viendzimuma, nodalīti uz dažādiem augiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Renner|first=Susanne S.|date=2014|title=The relative and absolute frequencies of angiosperm sexual systems: Dioecy, monoecy, gynodioecy, and an updated online database|url=https://bsapubs.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.3732/ajb.1400196|journal=American Journal of Botany|language=en|volume=101|issue=10|pages=1588–1596|doi=10.3732/ajb.1400196|issn=1537-2197}}</ref> == Sugas == Ģintī ir klasificētas sugas:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:331958-2|title=Shepherdia Nutt. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-05|language=en}}</ref> * [[Kanādas šeferdija]] (''Shepherdia canadensis'') <small>(L.) Nutt.</small> * [[Sudraba šeferdija]] (''Shepherdia argentea'') <small>(Pursh) Nutt.</small> * ''Shepherdia rotundifolia'' <small>Parry</small> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šeferdijas]] 33p42fvmysiimbr93mlp7mjqcf7xyfb 0 589118 4296846 4205611 2025-06-19T17:38:05Z Spnq 103627 4296846 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Shepherdia canadensis 2 RF.jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | dzimta = Elaeagnaceae | dzimta_lv = Eleagnu dzimta | ģints_lv = Šeferdijas | ģints = Shepherdia | autors = (L.) Nutt. | binomial = Shepherdia | suga = Shepherdia canadensis | suga_lv = Kanādas šeferdija }} '''Kanādas šeferdija''' (''Shepherdia canadensis'') ir [[Šeferdijas|šeferdiju]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Amerika|Amerikā]] no [[Subarktika|Subarktikas]] līdz Rietumu, Centrālajai un Ziemeļu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] daļai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:323864-1|title=Shepherdia canadensis (L.) Nutt. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-07|language=en}}</ref> Suga bagātina augsni ar [[Slāpeklis|slāpekli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fs.usda.gov/database/feis/plants/shrub/shecan/all.html|title=Shepherdia canadensis|publisher=U.S. Department of Agriculture, Forest Service, Rocky Mountain Research Station, Missoula Fire Sciences Laboratory (Producer)}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šeferdijas]] d0sycvxq5n0lvl1q1h2tlmk2ed63gve 0 589172 4296845 4205897 2025-06-19T17:35:25Z Spnq 103627 4296845 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = SilverBuffaloberrySK-3.jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | dzimta = Elaeagnaceae | dzimta_lv = Eleagnu dzimta | ģints_lv = Šeferdijas | ģints = Shepherdia | autors = (Pursh) Nutt. | binomial = Shepherdia argentea | suga = Shepherdia argentea | suga_lv = Sudraba šeferdija }} '''Sudraba šeferdija''' (''Shepherdia argentea'') ir [[Šeferdijas|šeferdiju]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:1043645-2|title=Shepherdia argentea (Pursh) Nutt. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-08|language=en}}</ref> kur tā aug [[Prērija|prērijās]]. Augs ir ziemcietīgs. Tāpat kā [[Smiltsērkšķi|smiltsērkšķiem]], tam ir atsevišķi vīrišķie augi un sievišķie augi, lapas ir iegarenas, sudrabotas un daudz ērkšķu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vertigi-jaunumi-vederpriekiem-skirnes|title=Seko modei arī dārzā! Astoņas jaunas, garšīgas augļu un ogu šķirnes|website=LA.LV|access-date=2025-01-08|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šeferdijas]] co1rrdblqnotauk5js1i0o6k0sj2u4a 0 589178 4296844 4205919 2025-06-19T17:35:13Z Spnq 103627 4296844 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Elaeagnus multiflora Oliwnik wielokwiatowy 2017-05-01 03.jpg | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Elaeagnus multiflora|Daudzziedu eleagns}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | dzimta = Elaeagnaceae | dzimta_lv = Eleagnu dzimta | ģints_lv = Eleagni | ģints = Elaeagnus | binomial = Elaeagnus | autors = [[Linnejs]] }} '''Eleagni''' (''Elaeagnus'') ir [[Eleagnu dzimta|eleagnu dzimtas]] ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[Austrumeiropa|Austrumeiropas]] līdz [[Āzija|Āzijai]] un [[Austrālija|Austrālijas]] ziemeļaustrumiem, kā arī no [[Subarktika|subarktiskās]] [[Amerika|Amerikas]] līdz [[ASV]] rietumiem un centrālajai daļai. Dažas sugas ir ieviesušās arī citviet pasaulē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30001965-2|title=Elaeagnus Tourn. ex L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-08|language=en}}</ref> == Sugas == Ģintī ir klasificētas aptuveni 90 sugas un dabiski sastopamie [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdi]]:<ref name=":0" /> * [[Daudzziedu eleagns]] (''Elaeagnus multiflora'') <small>Thunb.</small> * [[Sudraba eleagns]] (''Elaeagnus commutata'') <small>Bernh. ex Rydb.</small> * [[Šaurlapu eleagns]] (''Elaeagnus angustifolia'') <small>L.</small> * ''Elaeagnus angustata'' <small>(Rehder) C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus annamensis'' <small>S.Moore</small> * ''Elaeagnus arakiana'' <small>Koidz.</small> * ''Elaeagnus argyi'' <small>H.Lév.</small> * ''Elaeagnus bambusetorum'' <small>Hand.-Mazz.</small> * ''Elaeagnus bockii'' <small>Diels</small> * ''Elaeagnus bonii'' <small>Lecomte</small> * ''Elaeagnus calcarea'' <small>Z.R.Xu</small> * ''Elaeagnus caudata'' <small>Schltdl. ex Momiy.</small> * ''Elaeagnus cinnamomifolia'' <small>W.K.Hu & H.F.Chow</small> * ''Elaeagnus conferta'' <small>Roxb.</small> * ''Elaeagnus courtoisii'' <small>Belval</small> * ''Elaeagnus darenensis'' <small>S.S.Ying</small> * ''Elaeagnus davidi'' <small>Franch.</small> * ''Elaeagnus delavayi'' <small>Lecomte</small> * ''Elaeagnus difficilis'' <small>Servett.</small> * ''Elaeagnus elongatus'' <small>Tagane & V.S.Dang</small> * ''Elaeagnus epitricha'' <small>Momiy. ex H.Ohba</small> * ''Elaeagnus fasciculata'' <small>Griff.</small> * ''Elaeagnus formosana'' <small>Nakai</small> * ''Elaeagnus formosensis'' <small>Hatus.</small> * ''Elaeagnus geniculata'' <small>D.Fang</small> * ''Elaeagnus glabra'' <small>Thunb.</small> * ''Elaeagnus gonyanthes'' <small>Benth.</small> * ''Elaeagnus grandifolia'' <small>Hayata</small> * ''Elaeagnus griffithii'' <small>Servett.</small> * ''Elaeagnus grijsii'' <small>Hance</small> * ''Elaeagnus guizhouensis'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus henryi'' <small>Warb. ex Diels</small> * ''Elaeagnus heterophylla'' <small>D.Fang & D.R.Liang</small> * ''Elaeagnus hunanensis'' <small>C.J.Qi & Q.Z.Lin</small> * ''Elaeagnus indica'' <small>Servett.</small> * ''Elaeagnus infundibularis'' <small>Momiy.</small> * ''Elaeagnus jiangxiensis'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus jingdonensis'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus kanaii'' <small>Momiy.</small> * ''Elaeagnus lanceolata'' <small>Warb.</small> * ''Elaeagnus lanpingensis'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus laosensis'' <small>Lecomte</small> * ''Elaeagnus latifolia'' <small>L.</small> * ''Elaeagnus lipoensis'' <small>Z.R.Xu</small> * ''Elaeagnus liukiuensis'' <small>Rehder</small> * ''Elaeagnus liuzhouensis'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus longiloba'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus loureiroi'' <small>Champ.</small> * ''Elaeagnus luoxiangensis'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus luxiensis'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus macrantha'' <small>Rehder</small> * ''Elaeagnus macrophylla'' <small>Thunb.</small> * ''Elaeagnus magna'' <small>(Servett.) Rehder</small> * ''Elaeagnus'' × ''maritima'' <small>Koidz.</small> * ''Elaeagnus matsunoana'' <small>Makino</small> * ''Elaeagnus maximowiczii'' <small>Servett.</small> * ''Elaeagnus micrantha'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus mollis'' <small>Diels</small> * ''Elaeagnus montana'' <small>Makino</small> * ''Elaeagnus murakamiana'' <small>Makino</small> * ''Elaeagnus numajiriana'' <small>Makino</small> * ''Elaeagnus obovatifolia'' <small>D.Fang</small> * ''Elaeagnus oldhamii'' <small>Maxim.</small> * ''Elaeagnus ovata'' <small>Servett.</small> * ''Elaeagnus pallidiflora'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus pilostyla'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus pingnanensis'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus pungens'' <small>Thunb.</small> * ''Elaeagnus pyriformis'' <small>Hook.f.</small> * ''Elaeagnus'' × ''reflexa'' <small>É.Morren & Decne.</small> * ''Elaeagnus retrostyla'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus rivularis'' <small>Merr.</small> * ''Elaeagnus rotundata'' <small>Nakai</small> * ''Elaeagnus s-stylata'' <small>Z.R.Xu</small> * ''Elaeagnus sarmentosa'' <small>Rehder</small> * ''Elaeagnus schlechtendalii'' <small>Servett.</small> * ''Elaeagnus stellipila'' <small>Rehder</small> * ''Elaeagnus'' × ''submacrophylla'' <small>Servett.</small> * ''Elaeagnus takeshitae'' <small>Makino</small> * ''Elaeagnus taliensis'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus tarokoensis'' <small>S.Y.Lu & Yuen P.Yang</small> * ''Elaeagnus thunbergii'' <small>Servett.</small> * ''Elaeagnus tonkinensis'' <small>Servett.</small> * ''Elaeagnus tricholepis'' <small>Momiy.</small> * ''Elaeagnus triflora'' <small>Roxb.</small> * ''Elaeagnus tubiflora'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus tutcheri'' <small>Dunn</small> * ''Elaeagnus umbellata'' <small>Thunb.</small> * ''Elaeagnus viridis'' <small>Servett.</small> * ''Elaeagnus wenshanensis'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus xichouensis'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus xingwenensis'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus xizangensis'' <small>C.Y.Chang</small> * ''Elaeagnus yakusimensis'' <small>Masam.</small> * ''Elaeagnus yoshinoi'' <small>Makino</small> * ''Elaeagnus yunnanensis'' <small>Servett.</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Silber-Ölweide (Elaeagnus commutata) 5824.JPG|[[Sudraba eleagns]] (''Elaeagnus commutata'') Attēls:Elaeagnus conferta - Wild Olive flowers at Makutta (3).jpg|''Elaeagnus conferta'' Attēls:Elaeagnus latifolia L. (50855550326).jpg|''Elaeagnus latifolia'' Attēls:Elaeagnus-triflora-SF24288-02.jpg|''Elaeagnus triflora'' Attēls:Elaeagnus umbellata 165646050.jpg|''Elaeagnus umbellata'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eleagni]] [[Kategorija:Eleagnu dzimta]] nd43d1iv429bq7frg2jvvrqikv1nlpn 0 589256 4296841 4253634 2025-06-19T17:34:55Z Spnq 103627 4296841 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Elaeagnus multiflora Oliwnik wielokwiatowy 2017-05-01 02.jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | dzimta = Elaeagnaceae | dzimta_lv = Eleagnu dzimta | ģints_lv = Eleagni | ģints = Elaeagnus | binomial = Elaeagnus multiflora | autors = Thunb. | suga_lv = Daudzziedu eleagns | suga = Elaeagnus multiflora | attēls2 = Elaeagnus multiflora (8084537643).jpg | att2_nosaukums = Auga ogas }} '''Daudzziedu eleagns''' (''Elaeagnus multiflora''), dēvēts arī par '''gummi''',<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5082356/neparastais-eleagns-jeb-gummi|title=Neparastais eleagns jeb gummi|website=Attiecības|access-date=2025-01-09|date=2010-08-26|language=lv}}</ref> ir [[Eleagni|eleagnu ģints]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[Ķīna]]s līdz [[Koreja]]i, no [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]] līdz [[Japāna]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:323763-1|title=Elaeagnus multiflora Thunb. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-09|language=en}}</ref> Augs tiek bieži kultivēts tā [[Krāšņumaugi|dekoratīvo]] īpašību dēļ, kā arī augļu ([[Oga|ogu]]) garšas un ārstniecisko īpašību dēļ. == Apraksts == Daudzziedu eleagns ir 1—1,5 m augsts [[krūms]], kuram uz saknēm veidojas [[gumiņbaktērijas]], kas saista no gaisa [[Slāpeklis|slāpekli]]. [[Zieds|Ziedi]] ir sīki, divdzimumu. Augļi ienākas no jūlija beigām līdz augusta beigām. Te ir koši tumšsarkanā krāsā ar caurspīdīgu, plānu miziņu, kas nosēta ar sudrabainiem punktiņiem. To garša ir līdzīga [[Japānas hurma|hurmai]] vai [[Vīģeskoks|vīģēm]].<ref name=":0" /> Augu [[Apputeksnēšana|apputi]] veic sīki [[kukaiņi]], kuri barojas ar ziedu [[Nektārs|nektāru]].<ref name=":0" /> == Uzturvērtība == Augļi satur līdz 8% [[askorbīnskābe]]s, 6—9% [[Cukurs|cukuru]], [[pektīnvielas]], 17 [[aminoskābes]], tai skaitā mikroelementus, piemēram, [[Selēns|selēnu]]. Gummi iesaka lietot pie [[Kuņģis|kuņģa]] un [[Zarnas|zarnu]] saslimšanām. Gummi tēja, kuru gatavo no auga kaltētajām lapām, bagāta ar C vitamīnu.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eleagni]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] 830pjqfmxxswxn26oqeh41y3gy2nglt 0 589326 4296840 4207113 2025-06-19T17:34:39Z Spnq 103627 4296840 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Korina 2014-05-16 Elaeagnus commutata 2.jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | dzimta = Elaeagnaceae | dzimta_lv = Eleagnu dzimta | ģints_lv = Eleagni | ģints = Elaeagnus | binomial = Elaeagnus commutata | autors = Bernh. ex Rydb. | suga_lv = Sudraba eleagns | suga = Elaeagnus commutata | attēls2 = Elaeagnus commutata (7978712108).jpg | att2_nosaukums = Auga ogas }} '''Sudraba eleagns''' (''Elaeagnus commutata'') ir [[Eleagni|eleagnu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] no [[Jukona|Jukonas]] līdz [[Kvebeka|Kvebekai]] un [[Jūta|Jūtai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:315523-2|title=Elaeagnus commutata Bernh. ex Rydb. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-10|language=en}}</ref> Tas ir vasarzaļš, līdz 2–3 m augsts un 1,5 m plats [[krūms]], kurš izplatās ar [[Sakne|sakņu]] atvasēm. Augs ir bez ērkšķiem, tam ir sudrabaini baltas, nedaudz ādainas [[lapas]]. [[Zieds|Ziedi]] ir sīki, dzelteni, reibinoši saldi. Zied ilgi (jūnijā). [[Augļi]] ir sudrabaini, ar pasausu, saldenu mīkstumu, kuri ienāk septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/saulmilis-eleagns|title=Saulmīlis eleagns – kur nopirkt tā stādus? Vai tā ogas ir ēdamas?|website=LA.LV|access-date=2025-01-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eleagni]] bdgycxmnrzcoangp790weo8pwqyiebp 0 589331 4296838 4207130 2025-06-19T17:34:07Z Spnq 103627 4296838 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Elaeagnus angustifolia RF.jpg | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | dzimta = Elaeagnaceae | dzimta_lv = Eleagnu dzimta | ģints_lv = Eleagni | ģints = Elaeagnus | binomial = Elaeagnus angustifolia | autors = [[Linnejs]] | suga_lv = Šaurlapu eleagns | suga = Elaeagnus angustifolia | attēls2 = Elaeagnus angustifolia Fruit 1.jpg | att2_nosaukums = Auga ogas }} '''Šaurlapu eleagns''' (''Elaeagnus angustifolia'') ir [[Eleagni|eleagnu]] suga, kuras dabiskais izplatības ir no [[Austrumeiropa|Austrumeiropas]] līdz [[Dienvidāzija|Dienvidāzijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:323646-1|title=Elaeagnus angustifolia L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-10|language=en}}</ref> Augs ir liels [[krūms]] vai neliels [[koks]] (3–5 m augsts un 1,5–4 m plats) ar šaurākām, mazāk sudrabainām [[Lapas|lapām]]. Tā pelēcīgās lapas ir līdzīgas vītola lapām. Zari ērkšķaini. Ziediņi necili, dzelteni, smaržīgi. [[Augļi]] dzeltenbrūnā krāsā, tos uzturā lieto svaigus, vāra kompotā, cep tortēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/saulmilis-eleagns|title=Saulmīlis eleagns – kur nopirkt tā stādus? Vai tā ogas ir ēdamas?|website=LA.LV|access-date=2025-01-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eleagni]] f0ol22kqob5xbcwwv0zvyt3r43jkb62 0 589567 4296837 4208966 2025-06-19T17:33:40Z Spnq 103627 4296837 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Sparģeļu rinda | binomial = Asparagales | attēls = Crocus aleppicus 1.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Crocus aleppicus'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Sparģeļu rinda''' (Asparagales) ir [[Divdīgļlapji|divdīgļapju]] rinda, kurā ir klasificētas 14 dzimtas,<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=THE ANGIOSPERM PHYLOGENY GROUP|date=2009-10|title=An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG III: APG III|url=https://academic.oup.com/botlinnean/article-lookup/doi/10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x|journal=Botanical Journal of the Linnean Society|language=en|volume=161|issue=2|pages=105–121|doi=10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x}}</ref> 1122 ģintis un aptuveni 36 tūkstoši sugu. == Dzimtas == Saskaņā ar APG III sistēmu, rindā ir klasificētas dzimtas:<ref name=":0" /> * [[Amariļļu dzimta]] (''Amaryllidaceae'') <small>J.St.-Hil.</small> * [[Orhideju dzimta]] (''Orchidaceae'') <small>Juss.</small> * [[Skalbju dzimta]] jeb īrisu dzimta (''Iridaceae'') <small>Juss.</small> * [[Sparģeļu dzimta]] (''Asparagaceae'') <small>Juss.</small> * [[Rozešliliju dzimta]] (''Asphodelaceae'') <small>Juss.</small> * ''Asteliaceae'' <small>Dumort.</small> * ''Blandfordiaceae'' <small>R. Dahlgren & Clifford</small> * ''Boryaceae'' <small>M.W. Chase, Rudall & Conran</small> * ''Doryanthaceae'' <small>R. Dahlgren & Clifford</small> * Hypoxidaceae <small>R.Br.</small> * ''Ixioliriaceae'' <small>Nakai</small> * ''Lanariaceae'' <small>R. Dahlgren & A.E.van Wyk</small> * ''Tecophilaeaceae'' <small>Leyb.</small> * ''Xeronemataceae'' <small>M.W. Chase, Rudall & M.F.Fay</small> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sparģeļu rinda]] [[Kategorija:Viendīgļlapji]] 2qfabop4ouqvrsi30qwo16rrvk1su3f 0 589684 4296836 4239836 2025-06-19T17:33:22Z Spnq 103627 4296836 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = Skalbju dzimta | binomial = Iridaceae | attēls = Dierama igneum (5890470263).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Dierama igneum'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = Juss. }} '''Skalbju dzimta''' (''Iridaceae'') ir [[Sparģeļu rinda|sparģeļu rindas]] dzimta, kurai ir teju kosmopolītisks izplatības areāls. Tā dažreiz tiek dēvēta par '''īrisu dzimtu'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.lnb.lv/onto/nllsh/lv/page/LNC10-000126464|title=Skosmos: NLLSH: Skalbju dzimta (bioloģija)|website=dati.lnb.lv|access-date=2025-01-15}}</ref> Šajā dzimtā ir klasificētas 69 ģintis un vairāk nekā 2500 sugas. Tajā ir iekļauti daudzi ekonomiski nozīmīgi augi, piemēram, [[frēzijas]], [[gladiolas]], [[krokusi]], tostarp [[sarkanais krokuss]] (''Crocus sativus''), no kura iegūst [[Safrāns|safrānu]]. == Ģintis == Dzimtā ir klasificētas ģintis:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30001783-2|title=Iridaceae Juss. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-15|language=en}}</ref> * [[Frēzijas]] (''Freesia'') <small>Eckl. ex Klatt</small> * [[Gladiolas]] (''Gladiolus'') <small>Tourn. ex L.</small> * [[Krokusi]] (''Crocus'') <small>L.</small> * [[Sizirinhijas]] (''Sisyrinchium'') <small>L.</small> * [[Skalbes]] jeb īrisi (''Iris'') <small>Tourn. ex L.</small> * ''Afrocrocus'' <small>J.C.Manning & Goldblatt</small> * ''Afrosolen'' <small>Goldblatt & J.C.Manning</small> * ''Alophia'' <small>Herb.</small> * ''Aristea'' <small>Aiton</small> * ''Babiana'' <small>Ker Gawl.</small> * ''Bobartia'' <small>L.</small> * ''Calydorea'' <small>Herb.</small> * ''Chasmanthe'' <small>N.E.Br.</small> * ''Cipura'' <small>Aubl.</small> * ''Cobana'' <small>Ravenna</small> * ''Codonorhiza'' <small>Goldblatt & J.C.Manning</small> * ''Crocosmia'' <small>Planch.</small> * ''Cyanixia'' <small>Goldblatt & J.C.Manning</small> * ''Cypella'' <small>Herb.</small> * ''Devia'' <small>Goldblatt & J.C.Manning</small> * ''Dierama'' <small>K.Koch</small> * ''Dietes'' <small>Salisb. ex Klatt</small> * ''Diplarrena'' <small>Labill.</small> * ''Duthiastrum'' <small>M.P.de Vos</small> * ''Eleutherine'' <small>Herb.</small> * ''Ennealophus'' <small>N.E.Br.</small> * ''Ferraria'' <small>Burm. ex Mill.</small> * ''Geissorhiza'' <small>Ker Gawl.</small> * ''Gelasine'' <small>Herb.</small> * ''Geosiris'' <small>Baill.</small> * ''Herbertia'' <small>Sweet</small> * ''Hesperantha'' <small>Ker Gawl.</small> * ''Hesperoxiphion'' <small>Baker</small> * ''Isophysis'' <small>T.Moore</small> * ''Ixia'' <small>L.</small> * ''Klattia'' <small>Baker</small> * ''Lapeirousia'' <small>Pourr.</small> * ''Larentia'' <small>Klatt</small> * ''Lethia'' <small>Ravenna</small> * ''Libertia'' <small>Spreng.</small> * ''Mastigostyla'' <small>I.M.Johnst.</small> * ''Melasphaerula'' <small>Ker Gawl.</small> * ''Micranthus'' <small>(Pers.) Eckl.</small> * ''Moraea'' <small>Mill.</small> * ''Nemastylis'' <small>Nutt.</small> * ''Nivenia'' <small>Vent.</small> * ''Olsynium'' <small>Raf.</small> * ''Orthrosanthus'' <small>Sweet</small> * ''Patersonia'' <small>R.Br.</small> * ''Phalocallis'' <small>Herb.</small> * ''Pillansia'' <small>L.Bolus</small> * ''Radinosiphon'' <small>N.E.Br.</small> * ''Romulea'' <small>Maratti</small> * ''Salpingostylis'' <small>Small</small> * ''Savannosiphon'' <small>Goldblatt & Marais</small> * ''Schizorhiza'' <small>Goldblatt & J.C.Manning</small> * ''Solenomelus'' <small>Miers</small> * ''Sparaxis'' <small>Ker Gawl.</small> * ''Syringodea'' <small>Hook.f.</small> * ''Tapeinia'' <small>Comm. ex Juss.</small> * ''Thereianthus'' <small>G.J.Lewis</small> * ''Tigridia'' <small>Juss.</small> * ''Trimezia'' <small>Salisb. ex Herb.</small> * ''Tritonia'' <small>Ker Gawl.</small> * ''Tritoniopsis'' <small>L.Bolus</small> * ''Watsonia'' <small>Mill.</small> * ''Witsenia'' <small>Thunb.</small> * ''Xenoscapa'' <small>(Goldblatt) Goldblatt & J.C.Manning</small> * ''Zygotritonia'' <small>Mildbr.</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Chasmanthe bicolor 0zz.jpg|''Chasmanthe bicolor'' Attēls:Crocus asymmetricus 01.jpg|''Crocus asymmetricus'' Attēls:Ferraria densipunctulata 1DS-II 1-8687.jpg|''Ferraria densipunctulata'' Attēls:Ixia polystachya-2.jpg|''Ixia polystachya'' Attēls:Tigridia pavonia Duerkheim.jpg|''Tigridia pavonia'' Attēls:Watsonia laccata 26002615.jpg|''Watsonia laccata'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skalbju dzimta| ]] rx5rd2m7wwuky64t55zk33ch32sutye 0 589753 4296835 4223767 2025-06-19T17:33:04Z Spnq 103627 4296835 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Crocus | attēls = Crocus aleppicus 1.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Crocus aleppicus'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = [[Linnejs]] | ģints_lv = Krokusi | ģints = Crocus }} '''Krokusi''' (''Crocus'') ir [[Skalbju dzimta|skalbju dzimtas]] ģints, kura ir sastopama [[Mežs|mežos]], krūmājos un [[Pļava|pļavās]] Vidusjūras reģionā, Ziemeļāfrikā, Centrāleiropā, [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], [[Egejas jūra|Egejas jūras]] salās, [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un visā [[Vidusāzija|Vidusāzijā]] līdz [[Siņdzjana|Sjiņdzjanai]] Ķīnas rietumos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:20293-1|title=Crocus L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-16|language=en}}</ref> == Sugas == Ģintā ir klasificētas aptuveni 250 sugas, tostarp:<ref name=":0" /> * [[Ankaras krokuss]] (''Crocus ancyrensis'') <small>(Herb.) Maw</small> * [[Heufeļa krokuss]] (''Crocus heuffelianus'') <small>Herb.</small> * [[Ieplaku krokuss]] (''Crocus vallicola'') <small>Herb.</small> * [[Jaukais krokuss]] (''Crocus pulchellus'') <small>Herb.</small> * [[Krāšņais krokuss]] (''Crocus speciosus'') <small>M.Bieb.</small> * [[Malija krokuss]] (''Crocus malyi'') <small>Vis.</small> * [[Palsais krokuss]] (''Crocus flavus'') <small>Weston</small> * [[Pavasara krokuss]] (''Crocus vernus'') <small>(L.) Hill</small> * [[Sarkanais krokuss]] jeb safrāna krokuss (''Crocus sativus'') <small>L.</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017216/majas/54795300/krokusi-zied-ari-rudeni|title=Krokusi zied arī rudenī|website=www.delfi.lv|access-date=2025-01-16|language=lv}}</ref> * [[Šaurlapu krokuss]] (''Crocus angustifolius'') <small>Weston</small> * [[Tomazīni krokuss]] (''Crocus tommasinianus'') <small>Herb.</small> * [[Zeltziedu krokuss]] (''Crocus chrysanthus'') <small>(Herb.) Herb.</small> * ''Crocus abantensis'' <small>T.Baytop & B.Mathew</small> * ''Crocus adanensis'' <small>T.Baytop & B.Mathew</small> * ''Crocus aerius'' <small>Herb.</small> * ''Crocus akdagensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus aleppicus'' <small>Baker</small> * ''Crocus alexandri'' <small>Nicic ex Velen.</small> * ''Crocus antherotes'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus archibaldiorum'' <small>(Rukšāns) Rukšāns</small> * ''Crocus arizelus'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus armeniensis'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus asumaniae'' <small>B.Mathew & T.Baytop</small> * ''Crocus azerbaijanicus'' <small>Dolatyari & Rukšāns</small> * ''Crocus baalbekensis'' <small>Addam & Bou-Hamdan</small> * ''Crocus bertiscensis'' <small>Raca, Harpke, Shuka & V.Randjel.</small> * ''Crocus berytius'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus beydaglarensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus boissieri'' <small>Maw</small> * ''Crocus boryi'' <small>J.Gay</small> * ''Crocus brickellii'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus bydzowskyanus'' <small>Rukšāns & Zubov</small> * ''Crocus caelestis'' <small>(Kernd. & Pasche) Kernd., Pasche & Harpke</small> * ''Crocus caspius'' <small>Fisch. & C.A.Mey. ex Hohen.</small> * ''Crocus chiaicus'' <small>Dolatyari & Rukšāns</small> * ''Crocus cobbii'' <small>Kernd., Pasche & Harpke</small> * ''Crocus coloreus'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus corsicus'' <small>Vanucchi</small> * ''Crocus dalmaticus'' <small>Vis.</small> * ''Crocus damascenus'' <small>Herb.</small> * ''Crocus danfordiae'' <small>Maw</small> * ''Crocus dolatyarii'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus fibroannulatus'' <small>(Kernd. & Pasche) Kernd., Pasche & Harpke</small> * ''Crocus fleischeri'' <small>J.Gay</small> * ''Crocus georgei'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus gilanicus'' <small>B.Mathew</small> * ''Crocus goulimyi'' <small>Turrill</small> * ''Crocus hakkariensis'' <small>(B.Mathew) Rukšāns</small> * ''Crocus hartmannianus'' <small>Holmboe</small> * ''Crocus hellenicus'' <small>(Rukšāns) Rukšāns</small> * ''Crocus hittiticus'' <small>T.Baytop & B.Mathew</small> * ''Crocus homeri'' <small>Ruksans</small> * ''Crocus ilgazensis'' <small>(B.Mathew) Rukšāns</small> * ''Crocus ilvensis'' <small>Peruzzi & Carta</small> * ''Crocus imperati'' <small>Ten.</small> * ''Crocus incognitus'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus isauricus'' <small>Siehe ex Bowles</small> * ''Crocus karamanensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus karduchorum'' <small>Kotschy ex Maw</small> * ''Crocus keltepensis'' <small>Yüzb.</small> * ''Crocus kerndorffiorum'' <small>Pasche</small> * ''Crocus kotschyanus'' <small>K.Koch</small> * ''Crocus kurdistanicus'' <small>(Maroofi & Assadi) Rukšāns</small> * ''Crocus leucostylosus'' <small>(Kernd. & Pasche) Kernd., Pasche & Harpke</small> * ''Crocus ligusticus'' <small>Mariotti</small> * ''Crocus lydius'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus macedonicus'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus mathewii'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus mazziaricus'' <small>Herb.</small> * ''Crocus micranthus'' <small>Boiss.</small> * ''Crocus minimus'' <small>Redouté</small> * ''Crocus mysius'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus naqabensis'' <small>Al-Eisawi & Kiswani</small> * ''Crocus nevadensis'' <small>Amo & Campo</small> * ''Crocus nivalis'' <small>Bory & Chaub.</small> * ''Crocus niveus'' <small>Bowles</small> * ''Crocus ochroleucus'' <small>Boiss. & Gaill.</small> * ''Crocus olivieri'' <small>J.Gay</small> * ''Crocus pallasii'' <small>Goldb.</small> * ''Crocus pallidus'' <small>Kitan. & Drenk.</small> * ''Crocus pamphylicus'' <small>(B.Mathew) Rukšāns</small> * ''Crocus pilousii'' <small>Rukšāns & Zubov</small> * ''Crocus ponticus'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus pseudoiranicus'' <small>Dolatyari & Rukšāns</small> * ''Crocus punctatus'' <small>(B.Mathew) Kernd., Pasche & Harpke</small> * ''Crocus puringii'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus randjeloviciorum'' <small>Kernd., Pasche, Harpke & Raca</small> * ''Crocus rhodensis'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus robertianus'' <small>C.D.Brickell</small> * ''Crocus romuleoides'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus roopiae'' <small>Woronow</small> * ''Crocus roseoviolaceus'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus salzmannii'' <small>J.Gay</small> * ''Crocus samarasii'' <small>Ruksans</small> * ''Crocus sanandajensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus sarichinarensis'' <small>(Rukšāns) Rukšāns</small> * ''Crocus schneideri'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus seisumsiana'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus simavensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus suaveolens'' <small>Bertol.</small> * ''Crocus suworowianus'' <small>K.Koch</small> * ''Crocus tahtaliensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus taseliensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus thirkeanus'' <small>K.Koch</small> * ''Crocus thomasii'' <small>Ten.</small> * ''Crocus variegatus'' <small>Hoppe & Hornsch.</small> * ''Crocus veluchensis'' <small>Herb.</small> * ''Crocus veneris'' <small>Tapp. ex Poech</small> * ''Crocus versicolor'' <small>Ker Gawl.</small> * ''Crocus vitellinus'' <small>Wahlenb.</small> * ''Crocus xantholaimos'' <small>(B.Mathew) Rukšāns</small> * ''Crocus xanthosus'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus yakarianus'' <small>Yıldırım & Erol</small> * ''Crocus yaseminiae'' <small>Erol</small> * ''Crocus ziyaretensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus zubovii'' <small>Rukšāns</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Crocus sativus1.jpg|[[Safrāna krokuss]] (''Crocus sativus'') Attēls:Crocus banaticus.jpg|''Crocus banaticus'' Attēls:Тебердинский заповедник 07.jpg|''Crocus scharojanii'' Attēls:Crocus vallicola 05.jpg|''Crocus vallicola'' Attēls:Crocus versicolor Picturatus3.jpg|''Crocus versicolor'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krokusi]] [[Kategorija:Skalbju dzimta]] kxunbpcihpepfzl099oso353el8u8e5 0 590064 4296834 4211989 2025-06-19T17:32:43Z Spnq 103627 4296834 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Crocus heuffelianus | attēls = Crocus heuffelianus (41714222574).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = Herb. | ģints_lv = Krokusi | ģints = Crocus | suga = Crocus heuffelianus | suga_lv = Heufeļa krokuss }} '''Heufeļa krokuss''' (''Crocus heuffelianus'') ir [[Krokusi|krokusu]] ģints suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[Alpi|Alpu]] dienvidaustrumiem un [[Slovākija|Slovākijas]] austrumiem līdz [[Rumānija|Rumānijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:436556-1|title=Crocus heuffelianus Herb. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-20|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krokusi]] p18nzx46g2wzt8uwh7jr2nv98tbp0eg 0 590170 4296823 4212682 2025-06-19T17:09:58Z Spnq 103627 4296823 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Crocus vallicola | attēls = Autumn crocus - Crocus vallicola, Giresun 2018-08-23 05.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = Herb. | ģints_lv = Krokusi | ģints = Crocus | suga = Crocus vallicola | suga_lv = Ieplaku krokuss }} '''Ieplaku krokuss''' (''Crocus vallicola'') ir [[Krokusi|krokusu]] ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[Turcija|Turcijas]] ziemeļaustrumiem līdz [[Kaukāzs|Rietumkaukāzam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:436747-1|title=Crocus vallicola Herb. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-21|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krokusi]] fc1wfqwqxn0afs5e6hj76p3eokrtcv7 0 590233 4296819 4213983 2025-06-19T17:05:58Z Spnq 103627 4296819 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Sisyrinchium | attēls = Sisyrinchium platense.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Sisyrinchium platense'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = | ģints_lv = Sizirinhijas | ģints = Sisyrinchium }} '''Sizirinhijas''' (''Sisyrinchium'') ir [[Skalbju dzimta|skalbju dzimtas]] ģints, kas savvaļā izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Ģintī ir klasificētas vairāk nekā 200 sugas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:329986-2|title=Sisyrinchium L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-22|language=en}}</ref> no kurām Latvijā konstatēta 1 adventīva suga — [[šaurlapu sizirinhija]] (''Sisyrinchium montanum'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sisyrinchium-montanum-greene/|title=šaurlapu sizirinhija - Sisyrinchium montanum Greene - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-01-22}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skalbju dzimta]] [[Kategorija:Sizirinhijas]] f8tbdja0h18ay0nib5bs1nuf0zsb83a 0 590290 4296818 4213982 2025-06-19T17:05:39Z Spnq 103627 4296818 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Sisyrinchium montanum | attēls = Blue-eyed Grass (18044938850).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = | ģints_lv = Sizirinhijas | ģints = Sisyrinchium | suga = Sisyrinchium montanum | suga_lv = Šaurlapu sizirinhija }} '''Šaurlapu sizirinhija''' (''Sisyrinchium montanum'') ir [[Sizirinhijas|sizirinhiju ģints]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā. Sastopama [[Ūdenstilpe|ūdenstilpju]] palienēs un [[Karbonāti|karbonātiem]] bagātās vietās ar skraju [[Veģetācija|veģetācijas]] segumu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sisyrinchium-montanum-greene/|title=Šaurlapu sizirinhija|publisher=Latvijas daba|access-date=23.01.2025}}</ref> == Apraksts == Šaurlapu sizirinhija ir [[Daudzgadīgi augi|daudzgadīgs]], 15—40 cm garš lakstaugs ar strupu, īsu [[Saknenis|sakneni]]. Augs veido velēnveida ceru. [[Stublājs]] stāvs, plakans, spārnains, parasti nezaro. Piezemes [[lapas]] lineāras, nosmailotas, īsākas nekā stublājs, seglapas lancetiskas, ar plēvjainu apmali. [[Zieds|Ziedi]] nelieli, izvietoti stublāja galā pa 1—4. Apziednis zili violets, riteņveidīgs, atstāvošs, apmales daļu gals smails. Zieda daļa starp apmali un stobriņu un putekšņicas ir dzeltenas. . [[Auglis]] ir ieapaļa pogaļa. Zied no maija beigām līdz jūlijam.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Sizirinhijas]] t987n4k7e9t1ydzl023i38m5utf5idu 0 590294 4296817 4213990 2025-06-19T17:04:46Z Spnq 103627 4296817 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Freesia | attēls = Flowers February 2009-1.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Freesia leichtlinii subsp. alba'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = Eckl. ex Klatt | ģints_lv = Frēzijas | ģints = Freesia }} '''Frēzijas''' (''Freesia'') ir [[Skalbju dzimta|skalbju dzimtas]] ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Āfrika|Āfrikā]] no [[Kenija|Kenijas]] līdz [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikai]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:331198-2|title=Frēzijas|publisher=Latvijas daba|access-date=23.01.2025.}}</ref> Daudzas sugas tiek plaši audzētas visā pasaulē kā [[krāšņumaugi]], ir attīstītas vairākas [[Šķirne|šķirnes]]. == Sugas == Frēziju ģintī ir klasificētas sugas:<ref name=":0" /> * ''Freesia andersoniae'' <small>L.Bolus</small> * ''Freesia caryophyllacea'' <small>(Burm.f.) N.E.Br.</small> * ''Freesia corymbosa'' <small>(Burm.f.) N.E.Br.</small> * ''Freesia fergusoniae'' <small>L.Bolus</small> * ''Freesia fucata'' <small>J.C.Manning & Goldblatt</small> * ''Freesia grandiflora'' <small>(Baker) Klatt</small> * ''Freesia laxa'' <small>(Thunb.) Goldblatt & J.C.Manning</small> * ''Freesia leichtlinii'' <small>Klatt</small> * ''Freesia marginata'' <small>J.C.Manning & Goldblatt</small> * ''Freesia occidentalis'' <small>L.Bolus</small> * ''Freesia praecox'' <small>J.C.Manning & Goldblatt</small> * ''Freesia refracta'' <small>(Jacq.) Klatt</small> * ''Freesia sparrmanii'' <small>(Thunb.) N.E.Br.</small> * ''Freesia speciosa'' <small>L.Bolus</small> * ''Freesia verrucosa'' <small>(B.Vogel) Goldblatt & J.C.Manning</small> * ''Freesia viridis'' <small>(Aiton) Goldblatt & J.C.Manning</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Freesia caryophyllacea 1DS-II 1-8705.jpg|''Freesia caryophyllacea'' Attēls:Freesia corymbosa KirstenboshBotGard09292010wildformB.jpg|''Freesia corymbosa'' Attēls:Freesia grandiflora KirstenboshBotGard09292010A.jpg|''Freesia grandiflora'' Attēls:Anomatheca laxa01.JPG|''Anomatheca laxa'' Attēls:Freesia verrucosa 97692625.jpg|''Freesia verrucosa'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skalbju dzimta]] 8cpj98znkjdimf880fjfq9tvdf4cuxx 0 590352 4296816 4214471 2025-06-19T17:04:27Z Spnq 103627 4296816 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Crocus pulchellus | attēls = Κρόκος ο ωραίος (Crocus pulchellus), Όρος Πάικο.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = Herb. | ģints_lv = Krokusi | ģints = Crocus | suga = Crocus pulchellus | suga_lv = Jaukais krokuss }} '''Jaukais krokuss''' (''Crocus pulchellus'') ir [[Krokusi|krokusu ģintas]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Balkānu pussala|Balkānu pussalas]] ziemeļiem līdz [[Turcija|Turcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:436670-1|title=Crocus pulchellus Herb. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-24|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krokusi]] 80qmki60a5f1pi0ft60d1z1ci9k2ef4 0 590439 4296814 4215130 2025-06-19T17:03:42Z Spnq 103627 4296814 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Crocus speciosus | attēls = Crocus speciosus; Bolu, Türkiye - 1 - Kırpılmış.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = M.Bieb. | ģints_lv = Krokusi | ģints = Crocus | suga = Crocus speciosus | suga_lv = Krāšņais krokuss }} '''Krāšņais krokuss''' (''Crocus speciosus'') ir [[Krokusi|krokusu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir no Dienvidaustrumu [[Bulgārija|Bulgārijas]] līdz [[Kaukāzs|Kaukāzam]], [[Krima|Krimai]] un [[Irāna|Irānas]] ziemeļaustrumu daļai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:60461537-2|title=Crocus speciosus M.Bieb. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-25|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krokusi]] 3gsono4ok6u174443xulm4crrksctob 0 590850 4296813 4236233 2025-06-19T17:03:13Z Spnq 103627 4296813 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Crocus malyi | attēls = Crocus malyi sveti 1.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = Vis. | ģints_lv = Krokusi | ģints = Crocus | suga = Crocus malyi | suga_lv = Malija krokuss }} '''Malija krokuss''' (''Crocus malyi'') ir [[Krokusi|krokusu ģints]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Horvātija]] ([[Velebits|Velebitā]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:436600-1|title=Crocus malyi Vis. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-29|language=en}}</ref> Malija krokuss ir savvaļā reti sastopama suga, kurai raksturīgi lieli balti [[Zieds|ziedi]] ar dzeltenu rīklīti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kur-pazud-krokusi-gadu-no-gada-2|title=Kur pazūd krokusi gadu no gada?|website=LA.LV|access-date=2025-03-05|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krokusi]] niru2qy2x2cc1dv4ra2c8gmtkwi8nd7 0 591336 4296811 4235976 2025-06-19T17:02:45Z Spnq 103627 4296811 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Crocus flavus | attēls = 20220401 110807 Crocus flavus Weston.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = Weston | ģints_lv = Krokusi | ģints = Crocus | suga = Crocus flavus | suga_lv = Palsais krokuss }} '''Palsais krokuss''' (''Crocus flavus'') ir [[Krokusi|krokusu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalas]] līdz [[Turcija|Turcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77147384-1|title=Crocus flavus Weston {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-02-04|language=en}}</ref> [[Zieds|Ziedi]] lieli, koši dzelteni ar palsu ziedlapu muguriņu. Dārzos audzētā forma ir [[Neauglība|sterila]] un sēklas neierieš, taču labi [[Augu veģetatīvā pavairošana|vairojas veģetatīvi]]. Padodas uzziedēšanai arī puķu podos ziemas mēnešos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017218/atputa/47343625/krokusu-paradize-pie-selekcionara-jana-ruksana-un-padomi-to-audzesana|title=Krokusu paradīze pie selekcionāra Jāņa Rukšāna un padomi to audzēšanā|website=www.delfi.lv|access-date=2025-03-05|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krokusi]] 6743pic9e11a5qvb27sddrb2yj1cnt2 0 591579 4296810 4235983 2025-06-19T17:02:28Z Spnq 103627 4296810 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Crocus vernus | attēls = Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = (L.) Hill | ģints_lv = Krokusi | ģints = Crocus | suga = Crocus vernus | suga_lv = Pavasara krokuss }} '''Pavasara krokuss''' (''Crocus vernus'') ir [[Krokusi|krokusu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[Alpi|Alpiem]] līdz Rietumbalkānu pussalai. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:60461938-2|title=Crocus vernus (L.) Hill {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-02-08|language=en}}</ref> Pavasara krokuss tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[Šķirne|šķirnes]]. [[Zieds|Ziedi]] lieli un (atkarībā no šķirnes) purpura, baltā vai zilā krāsā, vai svītraini. Bez pārstādīšanas var augt pat līdz trim gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017218/atputa/47343625/krokusu-paradize-pie-selekcionara-jana-ruksana-un-padomi-to-audzesana|title=Krokusu paradīze pie selekcionāra Jāņa Rukšāna un padomi to audzēšanā|website=www.delfi.lv|access-date=2025-03-05|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krokusi]] ax7fkhprlddbmhjsqi6zzevaismey2o 0 592272 4296808 4250804 2025-06-19T17:02:03Z Spnq 103627 4296808 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Crocus chrysanthus | attēls = Crocus chrysanthus, Όρος Παγγαίο, Καβάλα.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = (Herb.) Herb. | ģints_lv = Krokusi | ģints = Crocus | suga = Crocus chrysanthus | suga_lv = Zeltziedu krokuss }} '''Zeltziedu krokuss''' (''Crocus chrysanthus'') ir [[Krokusi|krokusa]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir dienvidaustrumu Eiropā līdz [[Turcija]]i, taču tā ir naturalizējusies arī citviet [[Eiropa|Eiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:436503-1|title=Crocus chrysanthus (Herb.) Herb. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-02-17|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krokusi]] ayjvxuldtsyfsajlepqpo2di175nu2c 0 592338 4296807 4236227 2025-06-19T17:01:46Z Spnq 103627 4296807 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Crocus tommasinianus | attēls = Krokussen (Crocus), Locatie, Tuinreservaat Jonkervallei.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = Herb. | ģints_lv = Krokusi | ģints = Crocus | suga = Crocus tommasinianus | suga_lv = Tomazīni krokuss }} '''Tomazīni krokuss''' (''Crocus tommasinianus'') ir [[Krokusi|krokusu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ungārija|Dienvidungārijā]] līdz [[Horvātija|Horvātijas]] dienvidrietumiem un [[Bulgārija|Bulgārijas]] ziemeļrietumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:436740-1|title=Crocus tommasinianus Herb. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-02-18|language=en}}</ref> Zied ļoti bagātīgi ar lavandziliem [[Zieds|ziediem]]. Lai gan ziedi ir jutīgi pret [[Laikapstākļi|laikapstākļu]] izmaiņām, suga ir izturīga. Ir [[Selekcija|selekcionētas]] daudzas [[Šķirne|šķirnes]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kur-pazud-krokusi-gadu-no-gada-2|title=Kur pazūd krokusi gadu no gada?|website=LA.LV|access-date=2025-03-05|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krokusi]] iptgfis24in3gqupwm1ntlwbehirb8t 0 592481 4296806 4228651 2025-06-19T17:01:26Z Spnq 103627 4296806 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Crocus angustifolius | attēls = 20240218 Crocus angustifolius-3.tif | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = Weston | ģints_lv = Krokusi | ģints = Crocus | suga = Crocus angustifolius | suga_lv = Šaurlapu krokuss }} '''Šaurlapu krokuss''' (''Crocus angustifolius'') ir [[Krokusi|krokusu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Ukraina|Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77111140-1|title=Crocus angustifolius Weston {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-02-20|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krokusi]] 6fvm9nbmf4y775mqpu1t0xm6ws8kq0p 0 593140 4297002 4296563 2025-06-20T07:19:33Z XD991 108020 papildināts 4297002 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Attēls = PrepartyES - Emmy 02 (cropped).jpg | Vārds = ''Emmy'' | Vārds_orig = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2000|9|13}} | Vieta_dz = {{vieta|Norvēģija|Vestfolla}} | Žanrs = [[popmūzika]], [[deju popmūzika]], [[elektroniskā popmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātāja | Gadi = 2015—pašlaik | Dzimums = S }} '''Emija Kristīne Guttulsrūda Kristiansena''' ({{val|no|Emmy Kristine Guttulsrud Kristiansen}}; dzimusi {{dat|2000|9|13}}), kas atpazīstama kā '''''Emmy''''', ir [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore. Viņa pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Laika Party'', kur nekvalificējās finālam. == Biogrāfija == Kristiansena nāk no Sandes ciema [[Vestfolla|Vestfollas]] [[Norvēģijas filkes|filkē]]. Bērnībā viņa dziedāja korī. 2015. gadā 14 gadu vecumā piedalījās jauniešu mūzikas šovā "Melodi Grand Prix Junior" ar dziesmu "Aiaiaiai", viņas vecākais brālis Erlends iepriekš bija piedalījies tajā pašā konkursā 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nrk.no/mgp/xl/her-er-artistene-i-mgp-2021-1.15313146|title=Disse artistene var med i MGP 2021|last=Jon Marius Hyttebakk|website=NRK|access-date=2025-01-23|date=2021-01-11|language=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nrk.no/presse/her-er-mgpjr-finalistene-2015-1.12368236|title=Her er MGPjr-finalistene 2015|last=Irene Elisabeth Rossland|website=NRK|access-date=2025-01-23|date=2015-05-21|language=no}}</ref> 2021. gadā Emija piedalījās "Melodi Grand Prix 2021", [[Norvēģija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Norvēģijas]] nacionālās atlases finālā [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]] ar dziesmu "Witch Woods". Viņa kvalificējās no trešā pusfināla, lai iekļūtu finālā, taču sacensību superfinālā neiekļuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nrk.no/kultur/tredje-delfinale-av-melodi-grand-prix-1.15352493|title=Tredje delfinale av MGP: Emmy vidare til finalen|last=Ida Yasin Andersen, Linda Marie Vedeler|website=NRK|access-date=2025-01-23|date=2021-01-30|language=no}}</ref> Papildus darbam [[Norvēģija|Norvēģijā]] viņa ieguva auditoriju arī ārpus savas valsts, izmantojot savu [[TikTok]] kontu, kur viņa ieguva vairāk nekā miljonu sekotāju. 2025. gada janvārī tika paziņots ka, viņa piedalīsies [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrijas]] nacionālajā atlasē [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]] "Eurosong 2025" ar dziesmu "Laika Party", ko Emija sarakstīja sadarbībā ar vienu [[Īri|īru]] un trim [[Norvēģi|norvēģu]] dziesmu autoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv2.no/underholdning/norske-emmy-deltar-i-irske-melodi-grand-prix/17390459/|title=Norske Emmy deltar i irske Melodi Grand Prix|last=Jonathan Gaathaug|website=TV 2|access-date=2025-01-23|date=2025-01-23|language=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rte.ie/entertainment/2025/0123/1492317-two-more-eurosong-acts-revealed/|title=Samantha Mumba and EMMY join Eurosong line-up|website=RTE|access-date=2025-01-23|date=2025-01-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.breakingnews.ie/entertainment/norwegian-singer-emmy-to-represent-ireland-at-eurovision-2025-1727621.html|title=Norwegian singer Emmy to represent Ireland at Eurovision 2025|website=BreakingNews.ie|access-date=2025-02-13|date=2025-02-07|language=en}}</ref> Dziesma sākotnēji tika iesniegta Norvēģijā ar cerību piedalīties "Melodi Grand Prix 2025", taču Norvēģijas raidorganizācija [[NRK]] to noraidīja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv2.no/underholdning/norsk-eurovision-deltaker-knuser-norge/17440170/|title=Norsk Eurovision-deltaker knuser Norge|website=TV 2|access-date=2025-02-13|date=2025-02-08|language=nb-NO}}</ref> "Eurosong 2025" Kristiansena uzvarēja gan nacionālās žūrijas balsojumā, gan telebalsojumā, iegūstot tiesības pārstāvēt [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īriju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rte.ie/entertainment/2025/0207/1495283-emmy-to-represent-ireland-at-eurovision-2025/|title=Norwegian singer EMMY to represent Ireland at Eurovision 2025|work=[[RTÉ News]]|date=7 February 2025}}</ref> Dziesma ''Laika Party'' nekvalificējās finālam, ieņemot savā pusfinālā 13. vietu. ''Emmy'' ir viena no [[Citi Zēni|Citu Zēnu]] dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem<ref>{{ziņu atsauce |title=Izvēlēti LTV dziesmu konkursa "Supernova" pusfinālisti |url=https://www.apollo.lv/8138282/izveleti-ltv-dziesmu-konkursa-supernova-pusfinalisti |agency=[[TVNET GRUPA]] |publisher=[[apollo (portāls)|apollo.lv]] |date={{dat|2024|11|24||bez}}}}</ref>, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu. == Diskogrāfija == === Singli === * 2015: "Aiaiaiai" * 2016: "Bjørnar" * 2016: "Frightened of Lightning" * 2018: "Jeg ser at du har ringt" * 2019: "The Little Boy" * 2019: "Er det du som har tatt den?" * 2020: "Gunnar" * 2020: "If Only" * 2021: "Witch Woods" * 2021: "Collection" * 2021: "Brilleskille" (ar Ole Hartz) * 2021: "Some Say" * 2022: "Venus (Why Don’t We Run)" * 2022: "Juliet" * 2022: "Dear Sandman" * 2022: "Dear Santa" * 2023: "Just a Ghost" * 2023: "[[Vi sitter i Ventrilo och spelar DotA|DotA]]" (with J.O.X) * 2023: "She" * 2023: "Haunting You" * 2024: "Vil ha dig" (ar Unge Lama) * 2024: "Lose My Love" * 2024: "Dancing Alone" * 2024: "Om du var min" (ar J.O.X) * 2024: "Ain’t Nobody" (ar Braaten) * 2024: "The Hanging Tree" (ar Braaheim and Ilyaa) * 2024: "[[Boten Anna]]" (ar J.O.X and Hubbe) * 2024: "Behind Blue Eyes" (ar Braaheim and Ilyaa) * 2024: "Say You Love Me" (ar Braaheim and Ilyaa) * 2024: "Lie to Me" * 2024: "Monster" * 2024: "Left Outside Alone" * 2025: "Mom Is Home" (ar K-391 and Nick Strand) * 2025: "[[Laika Party]]" == Atsauces == [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Raksti, kuru apgalvojumiem nepieciešamas atsauces]] <references /> [[Kategorija:2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Īrijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} c4xh5ek4tzxokmzoh3n90u8upagg3bb 0 593635 4297003 4295607 2025-06-20T07:22:17Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4297003 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Olaines novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Olaines novads]] | dome = [[Olaines novada dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = {{krāsa|#8D0000}} [[LSDSP]] (6) | citas partijas = {{krāsa|#FFDE00}} [[Latvijas attīstībai|LA]] (5)<br />{{krāsa|#6767ad}} [[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] (3)<br />{{krāsa|#A8343C}} [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (1) | balsstiesīgie = 13 085 | vēlētāji = 5624 (42,98% aktivitāte) | kandidāti = 76 | saraksti = 5 | pag_vēl = [[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Olaines novads|Olaines novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Olaines novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 76 kandidāti — 47 (61,8%) vīrieši un 29 (38,2%) sievietes 5 sarakstos. Augstākā izglītība ir 56 (73,7%) kandidātiem, vidējā izglītība — 18 (23,7%) kandidātam, pamatizglītība — 2 (2,6%) kandidātiem. Visiem 76 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/olaines-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 44,7 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 51—60 gadu grupa 23 (30,3%), 31—40 gadu grupa 21 (27,6%) un 41—50 gadu grupa 16 (21,1%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2007. gadā dzimušais [[Rīgas Valsts tehnikums|Rīgas Valsts tehnikuma]] students Jevgenijs Voshodovs, kuram ir 18 gadi, vecākais kandidāts ir 1945. gadā dzimusī pensionāre Rudīte Babra, kurai ir 79 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/olaines-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 51 (67,2%) kandidāts bija reģistrēti kā [[latvieši]], 9 (11,8%) [[Latvijas krievi|krievi]], 2 (2,6%) [[Latvijas poļi|polis]] un 1 (1,3%) [[Latvijas ukraiņi|ukrainis]]. 13 (17,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Olaines novadā atradīsies 4 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Jaunolaine]] | Jaunolaines kultūras nams | Pieejams |- | rowspan="2" | [[Olaine]] | Olaines kultūras nams | Pieejams |- | Olaines sporta nams | Pieejams |- | [[Stūnīši]] | Olaines novada pašvaldības aģentūras "Olaines Sociālais dienests" klientu apkalpošanas centrs "Gaismas" | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Olaines novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Olaines novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Olaines novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Saskaņa]] | align="center" | 5 | [[Aleksandrs Čmiļs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 2. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 17 | [[Māris Vanags]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 3. | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | align="center" | 18 | [[Andris Bergs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 4. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 18 | [[Andris Vurčs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 5. | [[Latvijas attīstībai]] | align="center" | 18 | [[Aleksandrs Geržatovičs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/olaines-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/olaines-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/olaines-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/olaines-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Olaines novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] [[Kategorija:Olaines novada dome]] a8c8v5nqi0otthrytshglbfg6ev5neo 0 593639 4297007 4295602 2025-06-20T07:25:48Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4297007 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Salaspils novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Salaspils novads]] | dome = [[Salaspils novada dome]] | deputāti = 15 |uzvarētāji = {{krāsa|#99CC33}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (5) |citas partijas = {{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]], [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (4)<br />{{krāsa|#6767ad}} [[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] (2)<br />{{krāsa|#A8343C}} [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (2)<br />{{krāsa|#56D175}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (2) | balsstiesīgie = 15 260 | vēlētāji = 6997 (45,85% aktivitāte) | kandidāti = 104 | saraksti = 7 | pag_vēl = [[2021. gada Salaspils novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Salaspils novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Salaspils novads|Salaspils novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Salaspils novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 104 kandidāti — 66 (63,5%) vīrieši un 38 (36,5%) sievietes 7 sarakstos. Augstākā izglītība ir 70 (67,3%) kandidātiem, vidējā izglītība — 33 (31,7%) kandidātiem, pamatizglītība — 1 (1,0%) kandidātam. Visiem 104 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība, bet vienam kandidātam ir arī Igaunijas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/salaspils-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 49,5 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 36 (34,7%), 31—40 gadu grupa 20 (19,2%) un 51—60 gadu grupa 20 (19,2%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākais kandidāts ir 2003. gadā dzimušais Vislatvijas vidusskolas darbinieks Arturs Klementjevs, kuram ir 21 gads, vecākais kandidāts ir 1939. gadā dzimušais administratīvās komisijas loceklis Mihails Rogals, kuram ir 85 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/salaspils-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 61 (58,6%) kandidāts bija reģistrēti kā [[latvieši]], 15 (14,4%) [[Latvijas krievi|krievi]], 1 (1,0%) [[Latvijas baltkrievi|baltkrievs]], 1 (1,0%) [[baškīri|baškīrs]] un 1 (1,0%) [[Latvijas ukraiņi|ukrainis]]. 25 (24,0%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Salaspils novadā atradīsies 4 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | rowspan="4" | [[Salaspils]] | Salaspils sporta nams | Pieejams |- | LVMI “Silava” | Pieejams |- | Kultūras nams "Rīgava" | Pieejams |- | Salaspils sociālais centrs | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Salaspils novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Salaspils novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Salaspils novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 18 | [[Jānis Nebars]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 2. | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 18 | [[Andrejs Svilāns]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 3. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 15 | [[Ludmila Fedorkova]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 4. | [[Latvijas Krievu savienība]] | align="center" | 3 | [[Aleksandrs Prutkovs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 5. | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 18 | [[Raivis Anspaks]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 6. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 16 | [[Dmitrijs Osiņenko]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 7. | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 16 | [[Agnese Černobrova]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/salaspils-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/salaspils-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/salaspils-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/salaspils-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Salaspils novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] [[Kategorija:Salaspils novada dome]] 5wq6rbf8uuwowm153vb6auw6i6ro93i 0 593664 4297006 4295603 2025-06-20T07:25:12Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4297006 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Ropažu novads]] | dome = [[Ropažu novada dome]] | deputāti = 19 | uzvarētāji = {{krāsa|#FFDE00}} [[Latvijas attīstībai|LA]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (7) | citas partijas = {{krāsa|#ffa800}} [[Apvienotais saraksts|AS]] (4)<br /> {{krāsa|#64C049}} [[Jaunā Vienotība|JV]], [[Progresīvie|P]] (3)<br />{{krāsa|#A8343C}} [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (2)<br />{{krāsa|#6767ad}} [[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] (2)<br /> {{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (1) | balsstiesīgie = 23 991 | vēlētāji = 11 377 (47,42% aktivitāte) | kandidāti = 148 | saraksti = 8 | pag_vēl = [[2021. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Ropažu novada domē tika ievēlēti 19 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 148 kandidāti — 85 (57,4%) vīrieši un 63 (42,6%) sievietes 8 sarakstos. Augstākā izglītība ir 102 (68,9%) kandidātiem, vidējā izglītība — 43 (29,1%) kandidātiem, pamatizglītība — 3 (2,0%) kandidātiem. Visiem 148 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība, bet vienam kandidātam ir arī Lielbritānijas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/ropazu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 47,9 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 55 (37,1%), 51—60 gadu grupa 33 (22,3%) un 31—40 gadu grupa 31 (20,9%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2006. gadā dzimušais audzēknis Lenards Patriks Lepsis, kuram ir 19 gadi, vecākais kandidāts ir 1949. gadā dzimusī pensionāre Marija Gulbe, kurai ir 76 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/ropazu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 111 (74,9%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 14 (9,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 2 (1,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]] un 1 (0,7%) [[Latvijas poļi|polis]]. 20 (13,5%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Ropažu novadā atradīsies 8 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] | Garkalnes dienas centrs | Pieejams |- | [[Rīga]] | Garkalnes pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Ropaži]] | Ropažu kultūras centrs | Pieejams |- | [[Rumbula (Stopiņu pagasts)|Rumbula]] | Gaismas pamatskola | Pieejams |- | [[Ulbroka]] | Kultūras centrs "Ulbrokas pērle" | Pieejams |- | [[Upeslejas]] | Upesleju sākumskola | Pieejams |- | [[Vangaži]] | Vangažu pilsētas pārvalde | Pieejams |- | [[Zaķumuiža]] | Zaķumuižas kultūras nams | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 19 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir no 30 001 līdz 60 000 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Ropažu novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Ropažu novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Ropažu novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Saskaņa]] | align="center" | 14 | [[Viktors Jakovļevs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 2. | [[Apvienotais saraksts]] | align="center" | 22 | [[Aivars Draudiņš]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 3. | [[Latvijas attīstībai]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 22 | [[Vita Paulāne]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 4. | [[Platforma 21]] | align="center" | 4 | [[Raimonds Peders]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 5. | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 22 | [[Aivars Nalivaiko]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 6. | [[Jaunā Vienotība]], [[Progresīvie]] | align="center" | 22 | [[Renāte Gremze]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 7. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 21 | [[Marija Koričeva]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 8. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 21 | [[Kārlis Opincāns]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/ropazu-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/ropazu-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/ropazu-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/ropazu-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Ropažu novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] b7hw0xoir2xylxzgttdh23evmnka1u5 0 593687 4297009 4295599 2025-06-20T07:27:55Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4297009 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Saulkrastu novads]] | dome = [[Saulkrastu novada dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = {{krāsa|#1F355E}} [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] (7) | citas partijas = {{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (5)<br />{{krāsa|#4d9e8e}} [[Platforma 21|P21]] (1)<br />{{krāsa|#99CC33}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (1)<br />{{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] (1) | balsstiesīgie = 8085 | vēlētāji = 3731 (46,15% aktivitāte) | kandidāti = 95 | saraksti = 6 | pag_vēl = [[2021. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Saulkrastu novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 95 kandidāti — 58 (61,1%) vīrieši un 37 (38,9%) sievietes 6 sarakstos. Augstākā izglītība ir 59 (62,1%) kandidātiem, vidējā izglītība — 35 (36,8%) kandidātiem, pamatizglītība — 1 (1,1%) kandidātam. Visiem 95 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/saulkrastu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 46,4 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 31—40 gadu grupa 28 (29,5%), 41—50 gadu grupa 27 (28,4%) un 61—70 gadu grupa 16 (16,8%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2004. gadā dzimusī bezdarbniece Endija Ozolniece, kurai ir 21 gads, vecākais kandidāts ir 1944. gadā dzimušais pensionārs Andris Daksis, kuram ir 80 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/saulkrastu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 93 (97,8%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 1 (1,1%) [[Latvijas krievi|krievs]] un 1 (1,1%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvietis]].<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Saulkrastu novadā atradīsies 4 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Loja]] | Sējas kultūras nams | Pieejams |- | [[Pabaži (Saulkrastu pagasts)|Pabaži]] | Pabažu kultūras nams | Pieejams |- | [[Saulkrasti]] | Saulkrastu novada dome | Pieejams |- | [[Zvejniekciems]] | Kultūras nams “Zvejniekciems” | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Saulkrastu novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Saulkrastu novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Saulkrastu novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 16 | [[Uldis Sproga]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 2. | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 18 | [[Jānis Brummermanis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 3. | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 18 | [[Normunds Līcis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 4. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 18 | [[Ervīns Grāvītis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 5. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 7 | [[Aleksandrs Bricis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 6. | [[Platforma 21]] | align="center" | 18 | [[Artūrs Ancāns]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/saulkrastu-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/saulkrastu-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/saulkrastu-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/saulkrastu-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Saulkrastu novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] 9p721e60yic3o88kuaetuj7ymv49twr 0 593692 4297011 4295598 2025-06-20T07:28:59Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4297011 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Siguldas novads]] | dome = [[Siguldas novada dome]] | deputāti = 19 | uzvarētāji = {{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]], [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[Vidzemes partija|VP]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] (7) | citas partijas = {{krāsa|#258B4C}} [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (5)<br />{{krāsa|#EA1C31}} [[Siguldas novada partija|SNP]] (5)<br />{{krāsa|#64C049}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (2) | balsstiesīgie = 23 956 | vēlētāji = 12 256 (51,16% aktivitāte) | kandidāti = 141 | saraksti = 8 | pag_vēl = [[2021. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Siguldas novads|Siguldas novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Siguldas novada domē tika ievēlēti 19 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 141 kandidāts — 91 (64,5%) vīrietis un 50 (35,5%) sievietes 8 sarakstos. Augstākā izglītība ir 97 (68,8%) kandidātiem, vidējā izglītība — 40 (28,4%) kandidātiem, pamatizglītība — 4 (2,8%) kandidātiem. Visiem 141 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/siguldas-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 47,1 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 57 (40,4%), 31—40 gadu grupa 29 (20,6%) un 51—60 gadu grupa 29 (20,6%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2006. gadā dzimusī administratore Marta Rasma Andersone, kurai ir 18 gadi, vecākais kandidāts ir 1947. gadā dzimušais [[Latvijas Universitāte]]s profesors [[Andris Rubins]], kuram ir 77 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/siguldas-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 135 (95,8%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]] un 1 (0,7%) [[Latvijas krievi|krievs]]. 5 (3,5%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Siguldas novadā atradīsies 12 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Allaži]] | Allažu sporta centrs | Pieejams |- | [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]] | Dienas centrs "Gauja" | Pieejams |- | [[Inčukalns]] | Inčukalna tautas nams | Pieejams |- | [[Inciems]] | Sporta un atpūtas centrs "Namiņš" | Pieejams |- | [[Lēdurga]] | Lēdurgas kultūras nams | Nepieejams |- | [[Mālpils]] | Mālpils kultūras centrs | Pieejams |- | [[More]] | Mores amatu māja | Pieejams |- | [[Ragana (ciems)|Ragana]] | Krimuldas tautas nams | Pieejams |- | rowspan="4" | [[Sigulda]] | Siguldas novada kultūras centrs | Pieejams |- | Siguldas novada kultūras centrs | Pieejams |- | Siguldas 1. pamatskola | Pieejams |- | Siguldas pagasta kultūras nams | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 19 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir no 30 001 līdz 60 000 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Siguldas novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Siguldas novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Siguldas novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Latvijas attīstībai]] | align="center" | 22 | [[Modris Jaunups]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 2. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Vidzemes partija]], [[Jaunā konservatīvā partija]] | align="center" | 22 | [[Līga Sausiņa]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 3. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 12 | [[Edgars Dārznieks]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 4. | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 22 | [[Ina Stupele]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 5. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 14 | [[Ingūna Millere]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 6. | [[Latvijas Zemnieku savienība]], [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 22 | [[Kristaps Zaļais]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 7. | [[Latvijas Atdzimšanas partija]] | align="center" | 5 | [[Andris Rubins]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 8. | [[Siguldas novada partija]] | align="center" | 22 | [[Jānis Vimba]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/siguldas-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/siguldas-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/siguldas-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/siguldas-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Siguldas novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] sxj6kz6wx2lqwnn50ewam1l11607off 0 593999 4297092 4241985 2025-06-20T11:56:45Z Olgerts V 41522 papildināts 4297092 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|4. līnija|4. līnija}} {{Ielas infokaste |nosaukums = 4. līnija |attēls = Район Химиков - panoramio.jpg |attēla paraksts = Skats gar 4. līniju uz [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmiķu ciematu]] |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 267 metri |atklāta = 1957. gadā |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''4. līnija''' ir vietējas nozīmes iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. 4. līnija sākas krustojumā ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielu]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas strupceļā pie [[Gubiščes ezers|Gubiščes ezera]], aiz kura atrodas [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmiķu ciemats]]. Ielas turpinājums ir taka gar ezera krastu, kas savieno visas šīs apkārtnes “līnijas”. 4. līnijas garums ir 267 metri. Visā garumā ielai ir [[grants]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos pa vienu joslu. Ielā ir privātmāju apbūve. Sabiedriskais transports pa 4. līniju nekursē, bet 18. novembra ielā ir [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] tramvaju, kā arī [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]] un [[12A. autobusu maršruts (Daugavpils)|12A.]] autobusu maršrutu pietura "4. līnija".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=4. līnija |url=https://satiksme.daugavpils.lv/lv-autobuss-nr-12-autoosta-krizi#8776 |publisher=12. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|11||bez}}}}</ref> Iela izveidota 1957. gadā ar savo tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā netika mainīts.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|3|11||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}}}}</ref> Līdz 1936. gadam nosaukums "4. līnija" bija tagadējai [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas ielai]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde apstiprina ielu un šķērsielu jaunos nosaukumos Stropu vasarnīcu rajonā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3759 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}} |date={{dat|1936|4|11||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == 4. līnija ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (T veida krustojums) * [[Smilgu iela (Daugavpils)|Smilgu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas iela]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}} {{DEFAULTSORT:#04}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] 39c9cmjc7vawyn0il7dfi4d6pexmaws 0 594072 4297021 4296605 2025-06-20T07:39:33Z Lasks 38532 /* Kandidātu saraksti */ 4297021 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Jēkabpils novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Jēkabpils novads]] | dome = [[Jēkabpils novada dome]] | deputāti = 19 | uzvarētāji = {{krāsa|#00FF80}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (7) | citas partijas = {{krāsa|#002E5D}} [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]], [[Vienotība|V]] (4)<br />{{krāsa|#A8343C}} [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (3)<br />{{krāsa|#24ABE3}} [[Jēkabpils reģionālā partija|JRP]] (2)<br />{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (2)<br />{{krāsa|#4d9e8e}} [[Platforma 21|P21]] (1) | balsstiesīgie = 30 122 | vēlētāji = 13 750 (45,65% aktivitāte) | kandidāti = 258 | saraksti = 13 | pag_vēl = [[2021. gada Jēkabpils novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Jēkabpils novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Jēkabpils novada domē tika ievēlēti 19 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 258 kandidāti — 145 (56,2%) vīrieši un 113 (43,8%) sievietes 13 sarakstos. Augstākā izglītība ir 183 (71,0%) kandidātiem, vidējā izglītība — 70 (27,1%) kandidātiem, pamatizglītība — 5 (1,9%) kandidātiem. Visiem 258 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/jekabpils-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 47,7 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 63 (24,4%), 51—60 gadu grupa 63 (24,4%) un 31—40 gadu grupa 59 (22,9%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2007. gadā dzimusī skolniece Anete Gogule, kurai ir 18 gadi, vecākais kandidāts ir 1948. gadā dzimušais pašnodarbinātais, mājas apsaimniekotājs Vladimirs Ždanoks, kuram ir 77 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/jekabpils-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 220 (85,2%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 7 (2,7%) [[Latvijas krievi|krievi]], 2 (0,8%) [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 2 (0,8%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 1 (0,4%) [[laksi|lakiete]] un 1 (0,4%) [[Latvijas poļi|polis]]. 25 (9,7%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Jēkabpils novadā atradīsies 32 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Aknīste]] | Aknīstes vidusskola | Pieejams |- | [[Asare]] | Asares tautas nams | Pieejams |- | [[Atašiene]] | Atašienes tautas nams "Annas sāta" | Pieejams |- | [[Birži (Salas pagasts)|Birži]] | Biržu tautas nams | Pieejams |- | [[Brodi]] | Ābeļu pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Cīruļi (Rites pagasts)|Cīruļi]] | Rites pamatskola | Pieejams |- | [[Dignājas skola]] | Dignājas pamatskola | Pieejams |- | [[Dunava]] | Dunavas pamatskola | Pieejams |- | [[Elkšņi]] | Elkšņu pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Gārsene]] | Gārsenes tautas nams | Pieejams |- | rowspan="9" | [[Jēkabpils]] | Jēkabpils sporta halle | Pieejams |- | Jēkabpils tautas nams | Pieejams |- | Jēkabpils tehnoloģiju tehnikums | Pieejams |- | Jēkabpils sporta nams | Pieejams |- | Jēkabpils 2.vidusskola (struktūrvienība Rīgas iela) | Pieejams |- | Jēkabpils 3. vidusskola | Pieejams |- | Jēkabpils 2. vidusskola | Pieejams |- | Daugavkrasti | Pieejams |- | Krustpils pamatskola | Pieejams |- | [[Lone]] | Saukas pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Mežāre]] | Mežāres tautas nams | Pieejams |- | [[Mežgale]] | Leimaņu pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Rubeņi (Rubenes pagasts)|Rubeņi]] | Rubenes pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Sala (Jēkabpils novads)|Sala]] | Salas tautas nams | Pieejams |- | [[Sēlija (ciems)|Sēlija]] | Sēlpils tautas nams | Pieejams |- | [[Spuņģēni]] | Krustpils pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Varieši]] | Variešu tautas nams | Pieejams |- | [[Vidsala]] | Kalna pagasta pārvalde | Nepieejams |- | [[Viesīte]] | Viesītes kultūras centrs "Sēlija" | Pieejams |- | [[Vīpe]] | Vīpes tautas nams | Pieejams |- | [[Zasa]] | Zasas tautas nams | Pieejams |- | [[Zīlāni]] | Kūku pagasta pārvalde | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 19 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir no 30 001 līdz 60 000 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Jēkabpils novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |-bgcolor="silver" | align="center" | 1. | [[Platforma 21]] | align="center" | 22 | [[Alfons Žuks]] | align="center" | 923 | align="center" | 6,71% | align="center" | 1 |- | align="center" | 2. | [[Kopā Latvijai]] | align="center" | 19 | [[Andrejs Gavrilovs]] | align="center" | 417 | align="center" | 3,03% | align="center" | 0 |- | align="center" | 3. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 11 | [[Māris Čāmāns]] | align="center" | 448 | align="center" | 3,25% | align="center" | 0 |- | align="center" | 4. | [[Republika (partija)|Republika]] | align="center" | 19 | [[Kaspars Skruzmans]] | align="center" | 253 | align="center" | 1,84% | align="center" | 0 |-bgcolor="gold" | align="center" | 5. | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 22 | [[Raivis Ragainis]] | align="center" | 4008 | align="center" | 29,15% | align="center" | 7 |-bgcolor="silver" | align="center" | 6. | [[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Jaunā konservatīvā partija]]/[[Vienotība]] | align="center" | 22 | [[Ilmārs Luksts]] | align="center" | 2165 | align="center" | 15,74% | align="center" | 4 |- | align="center" | 7. | [[Latgales partija]] | align="center" | 20 | [[Jeļena Pabērza]] | align="center" | 328 | align="center" | 2,38% | align="center" | 0 |- | align="center" | 8. | [[Progresīvie]] | align="center" | 14 | [[Alla Beļinska]] | align="center" | 211 | align="center" | 1,53% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 9 | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 22 | [[Aivars Kraps]] | align="center" | 1898 | align="center" | 13,80% | align="center" | 3 |-bgcolor="silver" | align="center" | 10. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 22 | [[Kārlis Stars]] | align="center" | 1095 | align="center" | 7,96% | align="center" | 2 |- | align="center" | 11. | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 22 | [[Vija Stiebriņa]] | align="center" | 433 | align="center" | 3,15% | align="center" | 0 |- | align="center" | 12. | [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] | align="center" | 21 | [[Guntars Gogolis]] | align="center" | 509 | align="center" | 3,70% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 13. | [[Jēkabpils reģionālā partija]] | align="center" | 22 | [[Leonīds Salcevičs]] | align="center" | 952 | align="center" | 6,92% | align="center" | 2 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/jekabpils-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/zemgale/jekabpils-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/zemgale/jekabpils-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/jekabpils-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Jēkabpils novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] 59wmzl2zoj7m96t97kzijnnnnack627 4297024 4297021 2025-06-20T07:56:20Z Lasks 38532 /* Kandidātu saraksti */ 4297024 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Jēkabpils novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Jēkabpils novads]] | dome = [[Jēkabpils novada dome]] | deputāti = 19 | uzvarētāji = {{krāsa|#00FF80}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (7) | citas partijas = {{krāsa|#002E5D}} [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]], [[Vienotība|V]] (4)<br />{{krāsa|#A8343C}} [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (3)<br />{{krāsa|#24ABE3}} [[Jēkabpils reģionālā partija|JRP]] (2)<br />{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (2)<br />{{krāsa|#4d9e8e}} [[Platforma 21|P21]] (1) | balsstiesīgie = 30 122 | vēlētāji = 13 750 (45,65% aktivitāte) | kandidāti = 258 | saraksti = 13 | pag_vēl = [[2021. gada Jēkabpils novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Jēkabpils novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Jēkabpils novada domē tika ievēlēti 19 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 258 kandidāti — 145 (56,2%) vīrieši un 113 (43,8%) sievietes 13 sarakstos. Augstākā izglītība ir 183 (71,0%) kandidātiem, vidējā izglītība — 70 (27,1%) kandidātiem, pamatizglītība — 5 (1,9%) kandidātiem. Visiem 258 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/jekabpils-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 47,7 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 63 (24,4%), 51—60 gadu grupa 63 (24,4%) un 31—40 gadu grupa 59 (22,9%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2007. gadā dzimusī skolniece Anete Gogule, kurai ir 18 gadi, vecākais kandidāts ir 1948. gadā dzimušais pašnodarbinātais, mājas apsaimniekotājs Vladimirs Ždanoks, kuram ir 77 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/jekabpils-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 220 (85,2%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 7 (2,7%) [[Latvijas krievi|krievi]], 2 (0,8%) [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 2 (0,8%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 1 (0,4%) [[laksi|lakiete]] un 1 (0,4%) [[Latvijas poļi|polis]]. 25 (9,7%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Jēkabpils novadā atradīsies 32 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Aknīste]] | Aknīstes vidusskola | Pieejams |- | [[Asare]] | Asares tautas nams | Pieejams |- | [[Atašiene]] | Atašienes tautas nams "Annas sāta" | Pieejams |- | [[Birži (Salas pagasts)|Birži]] | Biržu tautas nams | Pieejams |- | [[Brodi]] | Ābeļu pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Cīruļi (Rites pagasts)|Cīruļi]] | Rites pamatskola | Pieejams |- | [[Dignājas skola]] | Dignājas pamatskola | Pieejams |- | [[Dunava]] | Dunavas pamatskola | Pieejams |- | [[Elkšņi]] | Elkšņu pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Gārsene]] | Gārsenes tautas nams | Pieejams |- | rowspan="9" | [[Jēkabpils]] | Jēkabpils sporta halle | Pieejams |- | Jēkabpils tautas nams | Pieejams |- | Jēkabpils tehnoloģiju tehnikums | Pieejams |- | Jēkabpils sporta nams | Pieejams |- | Jēkabpils 2.vidusskola (struktūrvienība Rīgas iela) | Pieejams |- | Jēkabpils 3. vidusskola | Pieejams |- | Jēkabpils 2. vidusskola | Pieejams |- | Daugavkrasti | Pieejams |- | Krustpils pamatskola | Pieejams |- | [[Lone]] | Saukas pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Mežāre]] | Mežāres tautas nams | Pieejams |- | [[Mežgale]] | Leimaņu pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Rubeņi (Rubenes pagasts)|Rubeņi]] | Rubenes pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Sala (Jēkabpils novads)|Sala]] | Salas tautas nams | Pieejams |- | [[Sēlija (ciems)|Sēlija]] | Sēlpils tautas nams | Pieejams |- | [[Spuņģēni]] | Krustpils pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Varieši]] | Variešu tautas nams | Pieejams |- | [[Vidsala]] | Kalna pagasta pārvalde | Nepieejams |- | [[Viesīte]] | Viesītes kultūras centrs "Sēlija" | Pieejams |- | [[Vīpe]] | Vīpes tautas nams | Pieejams |- | [[Zasa]] | Zasas tautas nams | Pieejams |- | [[Zīlāni]] | Kūku pagasta pārvalde | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 19 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir no 30 001 līdz 60 000 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Jēkabpils novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |-bgcolor="silver" | align="center" | 1. | [[Platforma 21]] | align="center" | 22 | [[Alfons Žuks]] | align="center" | 923 | align="center" | 6,71% | align="center" | 1 |- | align="center" | 2. | [[Kopā Latvijai]] | align="center" | 19 | [[Andrejs Gavrilovs]] | align="center" | 417 | align="center" | 3,03% | align="center" | 0 |- | align="center" | 3. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 11 | [[Māris Čāmāns]] | align="center" | 448 | align="center" | 3,25% | align="center" | 0 |- | align="center" | 4. | [[Republika (partija)|Republika]] | align="center" | 19 | [[Kaspars Skruzmans]] | align="center" | 253 | align="center" | 1,84% | align="center" | 0 |-bgcolor="gold" | align="center" | 5. | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 22 | [[Raivis Ragainis]] | align="center" | 4008 | align="center" | 29,15% | align="center" | 7 |-bgcolor="silver" | align="center" | 6. | [[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Jaunā konservatīvā partija]]/[[Vienotība]] | align="center" | 22 | [[Ilmārs Luksts]] | align="center" | 2165 | align="center" | 15,74% | align="center" | 4 |- | align="center" | 7. | [[Latgales partija]] | align="center" | 20 | [[Jeļena Pabērza]] | align="center" | 328 | align="center" | 2,38% | align="center" | 0 |- | align="center" | 8. | [[Progresīvie]] | align="center" | 14 | [[Alla Beļinska]] | align="center" | 211 | align="center" | 1,53% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 9 | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 22 | [[Aivars Kraps]] | align="center" | 1898 | align="center" | 13,80% | align="center" | 3 |-bgcolor="silver" | align="center" | 10. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 22 | [[Kārlis Stars]] | align="center" | 1095 | align="center" | 7,96% | align="center" | 2 |- | align="center" | 11. | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 22 | [[Vija Stiebriņa]] | align="center" | 433 | align="center" | 3,15% | align="center" | 0 |- | align="center" | 12. | [[Izaugsme (partija)|Izaugsme]] | align="center" | 21 | [[Guntars Gogolis]] | align="center" | 509 | align="center" | 3,70% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 13. | [[Jēkabpils reģionālā partija]] | align="center" | 22 | [[Leonīds Salcevičs]] | align="center" | 952 | align="center" | 6,92% | align="center" | 2 |} == Ievēlētie deputāti == Vēlēšanu rezultāti tika uzzināti pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts bija pieejams pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Vieta sarakstā pēc vēlēšanām}} ! {{Abbr|Deputāts|Ievēlētā deputāta vārds, uzvārds}} ! {{Abbr|Balsis|Kandidāta iegūtās balsis}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} |- |align=center| 1 | [[Raivis Ragainis]] | 7018 | rowspan=7 | [[Latvijas Zaļā partija]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/zemgale/jekabpils-novads/kandidatu-saraksti/latvijas-zala-partija/ Latvijas Zaļā partija], aplūkots {{dat|2025|6|20}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Rita Audriņa]] | 4239 |- |align=center| 3 | [[Elīna Bataraga]] | 4221 |- |align=center| 4 | [[Aija Vetere]] | 4143 |- |align=center| 5 | [[Jānis Kapačs]] | 4098 |- |align=center| 6 | [[Ilona Mitre]] | 4082 |- |align=center| 7 | [[Kristaps Nenišķis]] | 4081 |- |align=center| 8 | [[Ilmārs Luksts]] | 2725 | rowspan=4 | [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Jaunā konservatīvā partija]], [[Vienotība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/zemgale/jekabpils-novads/kandidatu-saraksti/politiska-partija-latvijas-regionu-apvieniba-jkp-jauna-konservativa-partija-partija-vienotiba/ Latvijas Reģionu apvienība, Jaunā konservatīvā partija, Vienotība], aplūkots {{dat|2025|6|20}}</ref> |- |align=center| 9 | [[Jānis Striks]] | 2530 |- |align=center| 10 | [[Aivars Vanags]] | 2273 |- |align=center| 11 | [[Ainis Čāmāns]] | 2769 |- |align=center| 12 | [[Aivars Kraps]] | 2863 | rowspan=3 | [[Latvija pirmajā vietā]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/zemgale/jekabpils-novads/kandidatu-saraksti/latvija-pirmaja-vieta/ Latvija pirmajā vietā], aplūkots {{dat|2025|6|20}}</ref> |- |align=center| 13 | [[Elīna Serkova]] | 1967 |- |align=center| 14 | [[Ilona Salmiņa]] | 1845 |- |align=center| 15 | [[Daina Kalve]] | 1400 | rowspan=2 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/zemgale/jekabpils-novads/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"], aplūkots {{dat|2025|6|20}}</ref> |- |align=center| 16 | [[Kārlis Stars]] | 1285 |- |align=center| 17 | [[Leonīds Salcevičs]] | 1284 | rowspan=2 | [[Jēkabpils reģionālā partija]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/zemgale/jekabpils-novads/kandidatu-saraksti/jekabpils-regionala-partija/ Jēkabpils reģionālā partija], aplūkots {{dat|2025|6|20}}</ref> |- |align=center| 18 | [[Ruslans Bajārietis]] | 967 |- |align=center| 19 | [[Alfons Žuks]] | 1047 | [[Platforma 21]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/zemgale/jekabpils-novads/kandidatu-saraksti/platforma-21/ Platforma 21], aplūkots {{dat|2025|6|20}}</ref> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/jekabpils-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/zemgale/jekabpils-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/zemgale/jekabpils-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/jekabpils-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Jēkabpils novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] 8ajg0gvw7bywt6m51zolm6wye9fqzi7 0 594096 4296720 4296505 2025-06-19T12:45:18Z Dainis 876 Tas vairs nav smieklīgi 4296720 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Intelsat IVA F-1'' | Nosaukums_orig = | Attēls = INTELSAT IVA.jpg | Attēla_izmērs = 240px | Att_virsraksts = ''Intelsat IVA'' | Programma = ''[[Intelsat]]'' | KA_veids = [[sakaru pavadonis]] | Bāzes platforma = ''[[HS-353]]'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = ''[[Intelsat]]'' | Lielākie_izgatavotāji = ''[[Hughes Aircraft]]'', {{USA}} | Starta_gads = 1975 | Starts = {{dat|1975|9|26|SK}} 00:17 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Atlas SLV-3D Centaur-D1AR]]'', {{USA}} | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaveralas zemesrags]] | Starta_laukums = ''LC-36B'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = 1986 | Darbības_beigu_datums = {{dat|1986|7|24|SK}} | Darbības_ilgums = < 11 gadi | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = 825 kg | Pilna_masa = 1513 kg | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = [[saules baterijas]] 600 W | Raidītāji = 20 C joslas | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Orbītas_piezīmes = | Centr_ķermenis = | Centr_ķermenis_parādīt = | Orbītas_veids = GSO | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = <s>''[[Intelsat IV F-6]]''</s>{{br}}[[Intelsat IV F-8]] | KA_nāk = [[Intelsat IVA F-1]] }} '''''Intelsat IVA F-1''''' jeb '''''Intelsat 4A F-1''''' bija starpvalstu organizācijas ''[[Intelsat]]'' [[sakaru pavadonis]]. To orbītā palaida 1975. gada 26. septembrī. Pavadonis nodrošināja sakarus virs [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] līdz 1986. gada jūlijam. Kosmisko aparātu izgatavoja ASV uzņēmums ''[[Hughes Aircraft]]'' uz platformas ''[[HS-353]]'' bāzes. Tas bija cilindra formas, stabilizācija tika nodrošināta ar rotāciju ap centrālo asi. Tā kopējais augstums bija 7 metri, diametrs — 2,36 m, masa — aptuveni 1513 kg. Pavadoņa plānotais darbības laiks bija 7 gadi. ''Intelsat IVA'' bija tāda pati pamatkonstrukcija kā to priekštečiem ''Intelsat IV'', bet tajos tika izmantota jauna antenu tehnoloģija, lai nodrošinātu aptuveni divreiz lielāku sakaru ietilpību nekā ''Intelsat IV''. Šis divkāršais sakaru ietilpības pieaugums tika panākts, izmantojot vienu un to pašu frekvenci, pateicoties antenas staru kūļa staru atdalīšanai. ''Intelsat IVA'' bija apgādāts ar 20 C joslas raiduztvērējiem (salīdzinot ar 12 raiduztvērējiem ''Intelsat IV''). == Lidojuma gaita == ''Intelsat IVA F-1'' tika palaists {{dat|1975|9|26||bez}} 00:17 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Atlas SLV-3D Centaur-D1AR]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''LC-36B''. No [[ģeosinhronā pārejas orbīta|ģeosinhronās pārejas orbītas]] pavadonis ar savu dzinēju ''SVM-4A'' sasniedza [[ģeosinhronā orbīta|ģeosinhrono orbītu]]. Kosmiskais aparāts sākotnēji tika izvietots virs [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] 25 grādi rietumu garuma. 1982. gadā to pārvietoja uz punktu 18,5° R virs Atlantijas okeāna. 1983. gadā pavadoni pārvietoja uz punktu 30° R virs Atlantijas okeāna. 1986. gada 24. jūlijā pavadonis pārtrauca aktīvo darbību; turpmāk tas nekontrolēti dreifēja ģeosinhronā orbītā. 2001. gada 30. augustā ''Intelsat IV F-1'' bija 4,05 grādi austrumu garuma, dreifējot rietumu virzienā ar 1,213° dienā. 2007. gada 10. marta tas bija 28,51° A, dreifējot ar 1,239° R dienā. == Ārējās saites == * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/intelsat-4a.htm Intelsat-4A] Gunter's Space Page, {{en ikona}} * [http://www.astronautix.com/i/intelsat4a.html Intelsat 4A] Encyclopedia Astronautica, {{en ikona}} * [https://www.n2yo.com/satellite/?s=7815 INTELSAT 4-F1] orbītas parametri n2yo.com, {{en ikona}} {{Intelsat}} {{1975. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Intelsat|IVA F-1]] 40acqsbzkab0kb13oa43xtux48s8kwr 0 594475 4297004 4295606 2025-06-20T07:23:09Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4297004 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Preiļu novads]] | dome = [[Preiļu novada dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = {{krāsa|#00008B}} [[Latgales partija|LP]], [[Jaunā Vienotība|JV]], [[Latvijas attīstībai|LA]] (9) | citas partijas = {{krāsa|#E64632}} [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]], [[Progresīvie|P]] (3)<br />{{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (2)<br />{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (1) | balsstiesīgie = 13 286 | vēlētāji = 6523 (49,10% aktivitāte) | kandidāti = 103 | saraksti = 7 | pag_vēl = [[2021. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Preiļu novads|Preiļu novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Preiļu novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 103 kandidāti — 63 (61,2%) vīrieši un 40 (38,8%) sievietes 7 sarakstos. Augstākā izglītība ir 65 (63,1%) kandidātiem, vidējā izglītība — 38 (36,9%) kandidātiem. Visiem 103 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/preilu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 49,5 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 51—60 gadu grupa 30 (29,1%), 31—40 gadu grupa 27 (26,2%) un 61—70 gadu grupa 21 (20,4%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2002. gadā dzimušais students Raivis Žihars, kuram ir 23 gadi, vecākais kandidāts ir 1948. gadā dzimusī biedrība "Mūsmājas" valdes locekle Elma Aksjonova, kurai ir 76 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/preilu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 86 (83,4%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 11 (10,7%) [[Latvijas krievi|krievi]] un 1 (1,0%) [[Latvijas poļi|polis]]. 5 (4,9%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Preiļu novadā atradīsies 15 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Aglona]] | Aglonas pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Aizkalne]] | Aizkalnes tautas nams | Pieejams |- | [[Galēni]] | Galēnu pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Kastīre]] | Aglonas vidusskolas mācību vieta Rušona | Pieejams |- | [[Pelēči]] | Pelēču pagasta pārvalde | Pieejams |- | rowspan="2" | [[Preiļi]] | Jāņa Eglīša Preiļu valsts ģimnāzija | Pieejams |- | Preiļu kultūras nams | Pieejams |- | [[Prīkuļi]] | Saunas pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Riebiņi]] | Riebiņu kultūras nams | Pieejams |- | [[Rimicāni]] | Rožkalnu pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Silajāņi]] | Silajāņu pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Sīļukalns (Sīļukalna pagasts)|Sīļukalns]] | Sīļukalna kultūras nams | Pieejams |- | [[Stabulnieki (Stabulnieku pagasts)|Stabulnieki]] | Stabulnieku kultūras nams | Pieejams |- | [[Vārkava]] | Vārkavas tautas nams | Pieejams |- | [[Vecvārkava]] | Vārkavas pamatskola | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Preiļu novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Preiļu novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Preiļu novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 18 | [[Pēteris Rožinskis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 2. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 14 | [[Ēvalds Vilcāns]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 3. | [[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Progresīvie]] | align="center" | 18 | [[Ārijs Vucāns]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 4. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 7 | [[Lauris Aglonietis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 5. | [[Latgales partija]], [[Jaunā Vienotība]], [[Latvijas attīstībai]] | align="center" | 18 | [[Aldis Adamovičs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 6. | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 18 | [[Āris Elsts]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 7. | [[Saskaņa]] | align="center" | 10 | [[Nataļja Lapoško]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/preilu-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/latgale/preilu-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/preilu-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/preilu-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Preiļu novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] 5tt85xua8g5l258iju1g8g6b7uthx5y 0 594506 4297005 4295604 2025-06-20T07:24:36Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4297005 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Rēzeknes novads]] | dome = [[Rēzeknes novada dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = {{krāsa|#99CC33}} [[Jaunā Vienotība|JV]], [[Kustība Par!|Par!]], [[Latgales partija|LP]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] (3) | citas partijas = {{krāsa|#9D2235}} [[Kopā Latvijai|KL]] (2)<br />{{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (2)<br />{{krāsa|#FFDE00}} [[Latvijas attīstībai|LA]] (2)<br />{{krāsa|#1f355e}} [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] (2)<br />{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]], (2)<br />{{krāsa|#00FF80}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (1)<br />{{krāsa|#A8343C}} [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (1) | balsstiesīgie = 23 249 | vēlētāji = 8154 (35,07% aktivitāte) | kandidāti = 165 | saraksti = 10 | pag_vēl = [[2021. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Rēzeknes novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 165 kandidāti — 92 (55,8%) vīrieši un 73 (44,2%) sievietes 10 sarakstos. Augstākā izglītība ir 113 (68,5%) kandidātiem, vidējā izglītība — 51 (30,9%) kandidātam, pamatizglītība — 1 (0,6%) kandidātam. Visiem 165 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/rezeknes-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 48,8 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 51—60 gadu grupa 48 (29,2%), 31—40 gadu grupa 38 (23,0%) un 41—50 gadu grupa 38 (23,0%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2006. gadā dzimušais skolnieks Kristiāns Zaķēns, kuram ir 19 gadi, vecākais kandidāts ir 1948. gadā dzimušais pensionārs Aleksandrs Borisjonoks, kuram ir 77 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/rezeknes-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 120 (72,7%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 14 (8,5%) [[Latvijas krievi|krievi]] un 1 (0,6%) [[Latvijas ukraiņi|ukrainis]]. 30 (18,2%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Rēzeknes novadā atradīsies 32 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Audriņi]] | Audriņu kultūras nams | Pieejams |- | [[Bekši]] | Ozolaines pagasta tautas nams | Pieejams |- | [[Bērzgale]] | Bērzgales kultūras nams | Pieejams |- | [[Čornaja]] | Čornajas tautas nams | Pieejams |- | [[Dekšāres]] | Viļānu apvienības pārvalde Dekšāres pagastā | Pieejams |- | [[Dricāni]] | Dricānu kultūras nams | Pieejams |- | [[Feimaņi]] | Feimaņu kultūras nams | Pieejams |- | [[Gaigalava]] | Dricānu apvienības pārvalde Gaigalavas pagastā | Pieejams |- | [[Gornica]] | Silmalas kultūras nams | Pieejams |- | [[Ilzeskalns]] | Ilzeskalna tautas nams | Pieejams |- | [[Jaunviļāni]] | Atpūtas un informācijas centrs "Kamenīte" | Pieejams |- | [[Kaunata]] | Kaunatas apvienības pārvalde | Pieejams |- | [[Kruki (Silmalas pagasts)|Kruki]] | Kruķu bibliotēka — klubs | Pieejams |- | [[Lendži]] | Lendžu kultūras nams | Pieejams |- | [[Liuža]] | Dricānu apvienības pārvalde Kantinieku pagastā | Pieejams |- | [[Lūznava]] | Maltas apvienības pārvalde Lūznavas pagastā | Pieejams |- | [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] | Maltas kultūras nams | Pieejams |- | [[Nagļi]] | Nagļu tautas nams | Pieejams |- | [[Ozolmuiža (Ozolmuižas pagasts)|Ozolmuiža]] | Ozolmuižas kultūras nams | Pieejams |- | [[Puša]] | Pušas tautas nams | Pieejams |- | [[Radopole]] | Viļānu pagasta pirmsskolas izglītības iestāde "Bitīte" | Nepieejams |- | [[Rikava]] | Rikavas kultūras nams | Pieejams |- | [[Rogovka]] | Nautrānu kulturys centrys | Pieejams |- | [[Sakstagals]] | Dricānu apvienības pārvalde Sakstagala pagastā | Pieejams |- | [[Sondori]] | Vērēmu tautas nams | Pieejams |- | [[Sprūževa]] | Kaunatas apvienības pārvalde Griškānu pagastā | Pieejams |- | [[Stoļerova]] | Stoļerovas saietu nams | Pieejams |- | [[Strūžāni]] | Strūžānu pagasta kultūras nams | Nepieejams |- | [[Strupļi]] | Sokolku pagasta klubs un bibliotēka | Pieejams |- | [[Vecružina]] | Ružinas bibliotēka | Pieejams |- | [[Viļāni]] | Viļānu kultūras nams | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Rēzeknes novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 18 | [[Oskars Babris]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 2. | [[Latvijas attīstībai]] | align="center" | 18 | [[Georgijs Jevsikovs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 3. | [[Kopā Latvijai]] | align="center" | 18 | [[Jekaterina Ivanova]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 4. | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 18 | [[Igors Lucijanovs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 5. | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 18 | [[Līvija Plavinska]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 6. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 18 | [[Jeļena Stepule]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 7. | [[Jaunā Vienotība]], [[Kustība Par!]], [[Latgales partija]], [[Jaunā konservatīvā partija]] | align="center" | 18 | [[Guntars Skudra]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 8. | [[Saskaņa]] | align="center" | 16 | [[Vadims Seļezņovs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 9. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 6 | [[Māris Zīra]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 10 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 17 | [[Gunārs Smeilis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/rezeknes-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/latgale/rezeknes-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/rezeknes-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/rezeknes-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Rēzeknes domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] kc12y0ekh1ak506e0k3i0m64byufvtj 0 594508 4297017 4295590 2025-06-20T07:32:32Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4297017 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Valkas novads]] | dome = [[Valkas novada dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = {{krāsa|#77343d}} [[Vidzemes partija|VP]] (9) | citas partijas = {{krāsa|#FFDE00}} [[Latvijas attīstībai|LA]], [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] (4)<br />{{krāsa|#E64632}} [[Progresīvie|P]] (1)<br />{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (1) | balsstiesīgie = 6255 | vēlētāji = 3006 (48,06% aktivitāte) | kandidāti = 66 | saraksti = 5 | pag_vēl = [[2021. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Valkas novads|Valkas novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Valkas novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 66 kandidāti — 34 (51,5%) vīrieši un 32 (48,5%) sievietes 5 sarakstos. Augstākā izglītība ir 38 (57,6%) kandidātiem, vidējā izglītība — 23 (34,8%) kandidātiem, pamatizglītība — 5 (7,6%) kandidātiem. Visiem 66 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/valkas-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 45,1 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 31—40 gadu grupa 15 (22,7%), 41—50 gadu grupa 15 (22,7%) un 21—30 gadu grupa 12 (18,2%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākais kandidāts ir 2006. gadā dzimušais Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolēns Linards Matejs Dauga, kuram ir 19 gadi, vecākā kandidāte ir 1947. gadā dzimusī Baltijas Apdrošināšanas Nams Valkas nodaļas vadītāja Vija Miftakova, kurai ir 78 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/valkas-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 51 (77,3%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 2 (3,0%) [[Latvijas krievi|krievs]] un 1 (1,5%) [[Latvijas ukraiņi|ukrainis]]. 12 (18,2%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Valkas novadā atradīsies 7 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Ērģeme]] | Ērģemes bibliotēka | Pieejams |- | [[Kārķi]] | Kārķu tautas nams | Pieejams |- | [[Lugaži]] | Lugažu muiža | Pieejams |- | [[Stepi]] | Zvārtavas pagasta pārvalde | Pieejams |- | rowspan="2" | [[Valka]] | Valkas kultūras nams | Pieejams |- | Valkas mūzikas skola | Pieejams |- | [[Vijciems]] | Vijciema tautas nams | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Valkas novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Valkas novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Valkas novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Latvijas attīstībai]], [[Latvijas Zemnieku savienība]] | align="center" | 13 | [[Gita Avote]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 2. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 13 | [[Iveta Antona]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 3. | [[Vidzemes partija]] | align="center" | 18 | [[Vents Armands Krauklis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 4. | [[Progresīvie]] | align="center" | 10 | [[Baiba Karpova]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 5. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 12 | [[Agnis Birkavs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/valkas-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/valkas-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/valkas-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/valkas-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Valkas novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] 5j6bsu48ozb3v4uwp9o0ag20erl77db 0 594557 4297008 4295601 2025-06-20T07:26:52Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4297008 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Saldus novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Saldus novads]] | dome = [[Saldus novada dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = {{krāsa|#56D175}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (6) | citas partijas = {{krāsa|#F9D02F}} [[Saldus novadam|SN]] (6)<br />{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (2)<br />{{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un Zemnieku Savienība|ZZS]] (1) | balsstiesīgie = 21 860 | vēlētāji = 9575 (43,80% aktivitāte) | kandidāti = 117 | saraksti = 8 | pag_vēl = [[2021. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Saldus novads|Saldus novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Saldus novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 117 kandidāti — 68 (58,1%) vīrieši un 49 (41,9%) sievietes 8 sarakstos. Augstākā izglītība ir 87 (74,3%) kandidātiem, vidējā izglītība — 25 (21,4%) kandidātiem, pamatizglītība — 5 (4,3%) kandidātiem. Visiem 117 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība, bet vienam kandidātam ir arī Kanādas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/saldus-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 48,9 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 51—60 gadu grupa 32 (27,4%), 31—40 gadu grupa 28 (23,9%) un 41—50 gadu grupa 26 (22,2%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2006. gadā dzimusī [[Saldus tehnikums|Saldus tehnikuma]] audzēkne Samanta Krūmiņa, kurai ir 18 gadi, vecākais kandidāts ir 1949. gadā dzimušais Saldus pilsētas pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājs Guntis Bergmanis, kuram ir 76 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/saldus-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 115 (98,2%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 1 (0,9%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvietis]] un 1 (0,9%) [[Latvijas poļi|polis]].<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Saldus novadā atradīsies 25 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Blīdene]] | Blīdenes pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Brocēni]] | Brocēnu kultūras centrs | Pieejams |- | [[Būtnāri]] | Kurzemītes pamatskola | Pieejams |- | [[Druva]] | Saldus pagasta pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Ezere]] | Ezeres pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Jaunauce]] | Jaunauces tautas nams | Pieejams |- | [[Jaunlutriņi]] | Jaunlutriņu pirmsskolas izglītības iestāde | Pieejams |- | [[Kalni (Nīgrandes pagasts)|Kalni]] | Kalnu kultūras nams | Pieejams |- | [[Kursīši]] | Kursīšu kultūras nams | Pieejams |- | [[Lutriņi]] | Lutriņu klubs | Nepieejams |- | [[Mežvidi (Novadnieku pagasts)|Mežvidi]] | Novadnieku pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Nīgrande]] | Nīgrandes pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Pampāļi]] | Pampāļu kultūras nams | Pieejams |- | [[Remte]] | Remtes pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Ruba]] | Rubas pārvaldes ēka | Pieejams |- | rowspan="4" | [[Saldus]] | Saldus sporta skola | Pieejams |- | Saldus pilsētas pamatskola | Pieejams |- | Saldus pašvaldības ēka Kuldīgas ielā 3 | Nepieejams |- | Saldus mūzikas un mākslas skola | Pieejams |- | [[Satiķi]] | Gaiķu tautas nams | Pieejams |- | [[Striķi]] | Striķu klubs | Pieejams |- | [[Šķēde]] | Šķēdes pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Vadakste (ciems)|Vadakste]] | Vadakstes pārvaldes ēka | Pieejams |- | Zaņas pamatskola | Zaņas pārvaldes ēka | Pieejams |- | [[Zirņi (ciems)|Zirņi]] | Zirņu pārvaldes ēka | Nepieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Saldus novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Saldus novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Saldus novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 12 | [[Andris Saulītis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 2. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 4 | [[Aija Brice-Berga]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 3. | [[Saldus novadam]] | align="center" | 18 | [[Eduards Šmits]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 4. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 15 | [[Roberts Sipenieks]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 5. | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 18 | [[Māris Zusts]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 6. | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 17 | [[Didzis Konuševskis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 7. | [[Latvijas attīstībai]] | align="center" | 15 | [[Kārlis Barančans]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 8. | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 18 | [[Krišjānis Valters]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/saldus-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/kurzeme/saldus-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/saldus-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/saldus-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Saldus novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] 726vt5sqzuojduz8xugvl3q6jadt7qq 0 594623 4297012 4295597 2025-06-20T07:29:27Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4297012 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Smiltenes novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Smiltenes novads]] | dome = [[Smiltenes novada dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = {{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (4) | citas partijas = {{krāsa|#64C049}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (3)<br />{{krāsa|#00FF80}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (3)<br />{{krāsa|#E64632}} [[Progresīvie|P]] (3)<br />{{krāsa|#77343d}} [[Vidzemes partija|VP]] (2) | balsstiesīgie = 14 410 | vēlētāji = 6558 (45,51% aktivitāte) | kandidāti = 73 | saraksti = 6 | pag_vēl = [[2021. gada Smiltenes novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Smiltenes novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Smiltenes novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 73 kandidāti — 41 (56,2%) vīrietis un 32 (43,8%) sievietes 6 sarakstos. Augstākā izglītība ir 53 (72,6%) kandidātiem, vidējā izglītība — 20 (27,4%) kandidātiem. 72 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība, bet vienam kandidātam ir Vācijas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/smiltenes-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 46,6 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 31—40 gadu grupa 22 (30,2%), 51—60 gadu grupa 18 (24,7%) un 41—50 gadu grupa 13 (17,8%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2002. gadā dzimušais bezdarbnieks Roberts Kundziņš, kuram ir 23 gadi, vecākais kandidāts ir 1944. gadā dzimušais biedrības "Tautskola 99 Baltie zirgi" valdes priekšsēdētājs Ojārs Rode, kuram ir 80 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/smiltenes-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 58 (79,4%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]] un 1 (1,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukrainis]]. 14 (19,2%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Smiltenes novadā atradīsies 17 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Ape]] | Apes kultūras centrs | Pieejams |- | [[Bilska]] | Bilskas pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Blome]] | Blomes pamatskola | Nepieejams |- | [[Drusti]] | Drustu tautas nams | Pieejams |- | [[Gaujiena]] | Gaujienas tautas nams | Nepieejams |- | [[Grundzāle]] | Grundzāles kultūras nams | Pieejams |- | [[Kalnamuiža (Smiltenes pagasts)|Kalnamuiža]] | Kalnamuiža 3 | Nepieejams |- | [[Launkalne]] | Launkalnes tautas nams | Pieejams |- | [[Mēri]] | Birzuļu tautas nams | Nepieejams |- | [[Palsmane]] | Palsmanes kultūras nams | Pieejams |- | [[Rauna]] | Raunas pamatskola | Pieejams |- | rowspan="2" | [[Smiltene]] | Smiltenes kultūras centrs | Pieejams |- | Smiltenes sporta skola | Nepieejams |- | [[Trapene]] | Trapenes kultūras nams | Nepieejams |- | [[Variņi]] | Variņu tautas nams | Pieejams |- | [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] | SIA "Vidzemīte" administratīvā ēka | Nepieejams |- | [[Vireši]] | Virešu kultūras nams | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Smiltenes novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Smiltenes novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Smiltenes novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 11 | [[Mikus Dubickis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 2. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 6 | [[Iveta Lauciņa]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 3. | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 15 | [[Signe Boka]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 4. | [[Progresīvie]] | align="center" | 14 | [[Ervins Labanovskis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 5. | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 12 | [[Ainārs Mežulis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 6. | [[Vidzemes partija]] | align="center" | 15 | [[Ģirts Freibergs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/smiltenes-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/smiltenes-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/smiltenes-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/smiltenes-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Smiltenes novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] flan11nxacrznxlnwn12e2lwne0bzze 0 594658 4297014 4295593 2025-06-20T07:30:54Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4297014 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Talsu novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Talsu novads]] | dome = [[Talsu novada dome]] | deputāti = 19 | uzvarētāji = {{krāsa|#D39D61}} [[Talsu novada attīstībai|TNA]], [[Latvijas attīstībai|LA]] (6) | citas partijas = {{krāsa|#64C049}} [[Jaunā Vienotība|JV]] (3)<br />{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (3)<br />{{krāsa|#56D175}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (3)<br />{{krāsa|#FBD707}} [[Mēs – Talsiem un novadam|MTN]] (2)<br />{{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (2) | balsstiesīgie = 29 247 | vēlētāji = 11 962 (40,90% aktivitāte) | kandidāti = 164 | saraksti = 8 | pag_vēl = [[2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Talsu novads|Talsu novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Talsu novada domē tika ievēlēti 19 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 164 kandidāti — 98 (59,8%) vīrieši un 66 (40,2%) sievietes 8 sarakstos. Augstākā izglītība ir 109 (66,5%) kandidātiem, vidējā izglītība — 50 (30,5%) kandidātiem, pamatizglītība — 5 (3,0%) kandidātiem. Visiem 164 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība, bet vienam kandidātam ir Lielbritānijas pilsonība un vienam kandidātam Vācijas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/talsu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 48,1 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 51—60 gadu grupa 42 (25,7%), 41—50 gadu grupa 42 (25,6%) un 31—40 gadu grupa 32 (19,5%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2006. gadā dzimusī skolniece Kate Sūniņa, kurai ir 18 gadi, vecākais kandidāts ir 1939. gadā dzimušais pensionārs Gunārs Ievalds Aboliņš, kuram ir 86 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/talsu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 160 (97,6%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 2 (1,2%) [[Latvijas krievi|krievi]], 1 (0,6%) [[gruzīni|gruzīns]] un 1 (0,6%) [[Latvijas poļi|polis]].<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Talsu novadā atradīsies 29 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Anuži]] | Anuži | Pieejams |- | [[Dundaga]] | Dundagas pils | Pieejams |- | [[Dursupe]] | Dursupe | Pieejams |- | [[Jaunpagasts]] | Jaunpagasts | Pieejams |- | [[Kaltene]] | Kaltenes klubs | Pieejams |- | [[Kaļķi (Dundagas pagasts)|Kaļķi]] | Kaļķu bibliotēka | Nepieejams |- | [[Kolka]] | Kolkas lībiešu saieta nams | Pieejams |- | [[Ķūļciems]] | Ķūļciema brīvā laika pavadīšanas centrs | Pieejams |- | [[Laidze]] | Laidzes brīvā laika pavadīšanas centrs | Nepieejams |- | [[Lauciene]] | Laucienes kultūras nams | Pieejams |- | [[Mazirbe]] | Mazirbes bibliotēka | Nepieejams |- | [[Melnsils]] | Melnsila klubs | Pieejams |- | [[Mērsrags]] | Mērsraga tautas nams | Pieejams |- | [[Mundigciems]] | Mundigciems | Nepieejams |- | [[Pastende]] | Pastendes kultūras nams | Pieejams |- | [[Pūņas]] | Valdgales pagasta tautas nams | Pieejams |- | [[Roja]] | Rojas kultūras centrs | Pieejams |- | [[Rude (Rojas pagasts)|Rude]] | Bērnu un jauniešu iniciatīvu centrs "Varavīksne" | Nepieejams |- | [[Sabile]] | Sabiles kultūras nams | Pieejams |- | [[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] | Spāres muiža | Nepieejams |- | [[Stende]] | Stendes tautas nams | Pieejams |- | [[Strazde]] | Strazdes muiža | Nepieejams |- | rowspan="3" | [[Talsi]] | Talsu kultūras centrs | Pieejams |- | Talsu 2. vidusskola | Pieejams |- | Talsu novada administratīvais centrs | Pieejams |- | [[Tiņģere]] | Tiņģeres pils | Pieejams |- | [[Valdemārpils]] | Valdemārpils | Pieejams |- | [[Vandzene]] | Vandzenes tautas nams | Pieejams |- | [[Vīdale]] | Vīdales skola | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 19 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir no 30 001 līdz 60 000 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Talsu novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Talsu novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Talsu novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Mēs – Talsiem un novadam]] | align="center" | 21 | [[Lauris Pīlēģis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 2. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 22 | [[Sandis Pūce]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 3. | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 22 | [[Andis Āboliņš]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 4. | [[Talsu novada attīstībai]], [[Latvijas attīstībai]] | align="center" | 22 | [[Ansis Bērziņš (sabiedriskais darbinieks)|Ansis Bērziņš]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 5. | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 22 | [[Dainis Karols]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 6. | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 22 | [[Māris Rozenbergs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 7. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 21 | [[Sandra Pētersone]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 8. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 12 | [[Inga Gluzda]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/talsu-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/kurzeme/talsu-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/talsu-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/talsu-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Talsu novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] n91o5mlew25amox90gis6kp5tjxf6gu 0 594667 4297015 4294417 2025-06-20T07:31:30Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4297015 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Tukuma novads]] | dome = [[Tukuma novada dome]] | deputāti = 19 | uzvarētāji = {{krāsa|#1f355e}} [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] (10) | citas partijas = {{krāsa|#50a890}} [[Tukuma pilsētai un novadam|TPN]] (4)<br/>{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (3)<br/>{{krāsa|#00FF80}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (2) | balsstiesīgie = 34 843 | vēlētāji = 15 287 (43,87% aktivitāte) | kandidāti = 126 | saraksti = 7 | pag_vēl = [[2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads|2025]]. gada [[Tukuma novads|Tukuma novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Tukuma novada domē tika ievēlēti 19 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 126 kandidāti — 71 (56,3%) vīrietis un 55 (43,7%) sievietes 7 sarakstos. Augstākā izglītība ir 93 (73,8%) kandidātiem, vidējā izglītība — 31 (24,6%) kandidātam, pamatizglītība — 2 (1,6%) kandidātiem. Visiem 126 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība, bet vienam kandidātam Vācijas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/tukuma-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 48,2 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 38 (30,1%), 51—60 gadu grupa 37 (29,4%) un 31—40 gadu grupa 22 (17,5%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākais kandidāts ir 2006. gadā dzimušais biedrības "Māras Zemei" valdes priekšsēdētājs Marko Markuss Gustāns, kuram ir 19 gadi, vecākais kandidāts ir 1953. gadā dzimušais "Kandavas ģimeņu biedrības" valdes loceklis Dainis Rozenfelds, kuram ir 71 gads.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/tukuma-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 122 (96,8%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 2 (1,6%) [[Latvijas krievi|krievi]] un 1 (0,8%) [[Latvijas poļi|polis]]. 1 (0,8%) kandidāts savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Tukuma novadā atradīsies 31 vēlēšanu iecirknis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Abavnieki]] | Jaunsātu tautas nams | Pieejams |- | [[Bērzciems]] | Bērzciema bilbliotēka | Pieejams |- | [[Cēre]] | Cēres sporta halle | Pieejams |- | [[Džūkste]] | Džūkstes kultūras nams | Nepieejams |- | [[Engure]] | Engures kultūras nams | Pieejams |- | [[Irlava]] | Irlavas pagasta pakalpojumu centrs | Pieejams |- | [[Jaunpils]] | Jaunpils sporta nams | Pieejams |- | rowspan="2" | [[Kandava]] | Kandavas sporta halle | Pieejams |- | Kandavas sociālās palīdzības centrs | Pieejams |- | [[Lapmežciems]] | Lapmežciema tautas nams | Pieejams |- | [[Lestene]] | Lestenes tautas nams | Pieejams |- | [[Matkule]] | Kultūras nams | Pieejams |- | [[Milzkalne]] | Milzkalnes tautas nams | Pieejams |- | [[Pienava]] | Džūkstes pagasta 2.bibliotēka | Nepieejams |- | [[Pūre]] | Pūres kultūras nams | Pieejams |- | [[Sēme]] | Sēmes kopienas centrs "Mūsmājas" | Pieejams |- | [[Slampe]] | Slampes kultūras pils | Nepieejams |- | [[Smārde]] | Smārdes pagastmāja | Pieejams |- | rowspan="6" | [[Tukums]] | VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" Tukuma nodaļa | Nepieejams |- | Tukuma 2. vidusskola | Pieejams |- | Tukuma pilsētas kultūras nams | Pieejams |- | Tukuma novada pašvaldība | Pieejams |- | Tukuma novada pamatskola "Spārni" | Pieejams |- | Tukuma sporta skola | Pieejams |- | [[Tume]] | Tumes kultūras nams | Pieejams |- | [[Vāne]] | Vānes kultūras nams | Nepieejams |- | [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] | Degoles pagasta bibliotēka | Pieejams |- | [[Viesatas]] | Viesatu kultūras nams | Pieejams |- | [[Zante]] | Zantes kultūras nams | Pieejams |- | [[Zemīte]] | Zemītes tautas nams | Pieejams |- | [[Zentene]] | Zentenes kultūras nams | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 19 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir no 30 001 līdz 60 000 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Tukuma novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Tukuma novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Tukuma novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | align="center" | 15 | [[Jānis Eisaks]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 2. | [[Tukuma pilsētai un novadam]] | align="center" | 22 | [[Mārtiņš Limanskis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 3. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 6 | [[Grigorijs Katkovs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 4. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 17 | [[Kaspars Ševčuks]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 5. | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 22 | [[Gundars Važa]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 6. | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 22 | [[Inga Priede]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 7. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 22 | [[Normunds Rečs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/tukuma-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/zemgale/tukuma-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/zemgale/tukuma-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/tukuma-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Tukuma novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] j1ayepdzt0bwhz17g25eqasexxzdne8 0 594713 4297018 4295591 2025-06-20T07:33:02Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4297018 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Valmieras novads]] | dome = [[Valmieras novada dome]] | deputāti = 19 | uzvarētāji = {{krāsa|#033a7c}} [[Valmierai un Vidzemei|VV]] (13) | citas partijas = {{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (3)<br />{{krāsa|#019734}} [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (2)<br />{{krāsa|#a9333b}} [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] (1) | balsstiesīgie = 40 011 | vēlētāji = 18 145 (45,35% aktivitāte) | kandidāti = 128 | saraksti = 8 | pag_vēl = [[2021. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Valmieras novads|Valmieras novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Valmieras novada domē tika ievēlēti 19 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 128 kandidāti — 87 (68,0%) vīrieši un 41 (32,0%) sieviete 8 sarakstos. Augstākā izglītība ir 83 (64,9%) kandidātiem, vidējā izglītība — 41 (32,0%) kandidātam, pamatizglītība — 4 (3,1%) kandidātiem. Visiem 128 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/valmieras-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 47,7 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 51—60 gadu grupa 35 (27,2%), 31—40 gadu grupa 33 (25,8%) un 41—50 gadu grupa 27 (21,1%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākais kandidāts ir 2004. gadā dzimušais mājsaimnieks Reinis Lapiņš, kuram ir 20 gadi, vecākais kandidāts ir 1947. gadā dzimusī pensionāre Līga Drone, kurai ir 77 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/valmieras-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 115 (89,7%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 2 (1,6%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 1 (0,8%) [[Latvijas krievi|krievs]], 1 (0,8%) [[Latvijas baltkrievi|baltkrievs]], 1 (0,8%) [[gruzīni|gruzīns]] un 1 (0,8%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvietis]]. 7 (5,5%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Valmieras novadā atradīsies 35 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Bērzaine (Bērzaines pagasts)|Bērzaine]] | Bērzaine | Pieejams |- | [[Brenguļi]] | Brenguļi | Pieejams |- | [[Burtnieki]] | Burtnieku kultūras centrs | Pieejams |- | [[Dikļi]] | Dikļu kultūras centrs | Pieejams |- | [[Endzele]] | JERI | Pieejams |- | [[Ēvele (ciems)|Ēvele]] | Ēveles tautas nams | Pieejams |- | [[Ipiķi]] | IPIĶI | Pieejams |- | [[Jērcēni (Jērcēnu pagasts)|Jērcēni]] | Jērcēnmuiža | Nepieejams |- | [[Kocēni]] | Kocēnu kultūras nams | Pieejams |- | [[Lode (Lodes pagasts)|Lode]] | Lode | Pieejams |- | [[Matīši]] | Matīšu tautas nams | Pieejams |- | [[Mazsalaca]] | Mazsalacas kultūras centrs | Pieejams |- | [[Mūrmuiža]] | Mūrmuiža | Pieejams |- | [[Naukšēni]] | Naukšēnu pagasta kultūras nams | Pieejams |- | [[Plāņi]] | Plāņu tautas nams | Pieejams |- | [[Ramata]] | Ramata | Pieejams |- | [[Rencēni]] | Rencēnu pagasta kultūras nams | Pieejams |- | [[Rubene]] | Rubenes sporta nams | Pieejams |- | [[Rūjiena]] | Rūjienas kultūras centrs | Pieejams |- | [[Seda]] | Sedas kultūras nams | Pieejams |- | [[Sēļi (Sēļu pagasts)|Sēļi]] | Sēļi | Nepieejams |- | [[Strenči]] | Strenču kultūras centrs | Pieejams |- | [[Trikāta]] | Trikātas kultūras centrs | Pieejams |- | [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidava]] | Vaidavas kultūras un amatniecības centrs | Pieejams |- | rowspan="8" | [[Valmiera]] | Valmieras kultūras centrs | Pieejams |- | SIA "Valmieras namsaimnieks" | Pieejams |- | Valmieras Pārgaujas valsts ģimnāzija | Pieejams |- | Valmieras dienesta viesnīca "Auseklītis" | Pieejams |- | Valmieras 5. vidusskola | Pieejams |- | Valmieras 2. vidusskola | Pieejams |- | Valmieras Pārgaujas sākumskola | Pieejams |- | Valmieras Viestura vidusskola | Pieejams |- | [[Vecate]] | Vecate | Pieejams |- | [[Vilpulka]] | Vilpulka | Pieejams |- | [[Zilaiskalns]] | Zilaiskalns | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 19 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir no 30 001 līdz 60 000 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Valmieras novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Valmieras novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Valmieras novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 22 | [[Valts Grasbergs]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 2. | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 21 | [[Ringolds Arnītis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 3. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 14 | [[Artūrs Lubūzis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 4. | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 22 | [[Vugars Ecmanis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 5. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 22 | [[Andis Apsītis]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 6. | [[Valmierai un Vidzemei]] | align="center" | 22 | [[Jānis Baiks]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 7. | [[Pašcieņa (partija)|Pašcieņa]] | align="center" | 5 | [[Gvido Salinieks]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 8. | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 1 | [[Ingūna Draudiņa]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/valmieras-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/valmieras-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/valmieras-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/valmieras-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Valmieras domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] 32mob9ec791y8coleyt0cpz3yv9d512 0 594720 4297019 4295588 2025-06-20T07:33:35Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4297019 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Ventspils novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Ventspils novads]] | dome = [[Ventspils novada dome]] | deputāti = 15 | uzvarētāji = {{krāsa|#1f355e}} [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] (6) | citas partijas = {{krāsa|#019734}} [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (5)<br />{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (4) | balsstiesīgie = 8428 | vēlētāji = 3394 (40,27% aktivitāte) | kandidāti = 56 | saraksti = 4 | pag_vēl = [[2021. gada Ventspils novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Ventspils novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Ventspils novads|Ventspils novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Ventspils novada domē tika ievēlēti 15 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 56 kandidāti — 34 (60,7%) vīrieši un 22 (39,3%) sievietes 4 sarakstos. Augstākā izglītība ir 35 (62,4%) kandidātiem, vidējā izglītība — 16 (28,6%) kandidātiem, pamatizglītība — 5 (8,9%) kandidātiem. Visiem 56 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/ventspils-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 47,6 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 18 (32,1%), 51—60 gadu grupa 13 (23,2%) un 31—40 gadu grupa 12 (21,4%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākais kandidāts ir 2007. gadā dzimušais skolnieks Romans Giedrjus Gorjunovs, kuram ir 18 gadi, vecākais kandidāts ir 1949. gadā dzimusī pensionāre Vera Berga, kurai ir 75 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/ventspils-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 54 (96,4%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]]. 2 (3,6%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Ventspils novadā atradīsies 13 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Ance (ciems)|Ance]] | Ances pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Blāzma (Puzes pagasts)|Blāzma]] | Puzes pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Jūrkalne]] | Jūrkalnes pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Piltene]] | Piltenes pilsētas pārvalde | Pieejams |- | [[Pope]] | Popes pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Tārgale]] | Tārgales skola | Pieejams |- | [[Ugāle]] | Ugāles pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Usma]] | Usmas pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Užava]] | Užavas pagasta saietu nams "Tautas dārzs" | Pieejams |- | [[Vārve]] | "Rozītes" | Pieejams |- | [[Ventava (Vārves pagasts)|Ventava]] | Vārves pagasta saietu nams "Mazā vinda" | Pieejams |- | [[Ziras]] | Ziru pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Zlēkas]] | Zlēku pagasta pārvalde | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Ventspils novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Ventspils novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Ventspils novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 2 | [[Egita Žeibe]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 2. | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 18 | [[Guntis Mačtams]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 3. | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 18 | [[Andis Zariņš]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |- | align="center" | 4. | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 18 | [[Dace Vašuka]] | align="center" | | align="center" | | align="center" | |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/ventspils-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/kurzeme/ventspils-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/ventspils-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/ventspils-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Ventspils domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] rwv8tzjhre0la6aa7o0dpt21s49hduo 0 595027 4296735 4296688 2025-06-19T14:18:30Z Ytteroy 50392 logo pielāgots tumšajam režīmam 4296735 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = SYNDICATE | norises_vieta = {{vieta|Vācija|Dortmunde|Vestfālenes halle|3s=Vestfālenes halles}} | dibinātāji = I-Motion GmbH x Art of Dance | gadi = kopš 2007. gada vienmēr oktobra sākumā | mājaslapa = [https://www.syndicate-festival.de syndicate-festival.de] | attēla_nosaukums={{Dark mode invert|[[Attēls:Syndicate Festival Logo.svg|175px]]}} | attēla_apraksts=Syndicate festivāla logo}} '''''SYNDICATE'' festivāls''' ([{{IPA|ˈsɪndɪkət}}]; oficiālais nosaukums: '''''Syndicate Ambassadors in Harder Styles'''''<ref name="dpma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://register.dpma.de/DPMAregister/marke/registerHABM?AKZ=008751265|title=Vācijas Patentu un preču zīmju biroja (DPMA) reģistra izraksts|date=2014-02-09}}</ref>) ir [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] pasākums, kas norisinās [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallē]] [[Dortmunde|Dortmundē]] un kurā uzstājas ''[[hardcore techno]]'' un [[hārdstails|hārdstaila]] žanru [[Diskžokejs|dīdžeji]]. Šis ir viens no lielākajiem šāda veida festivāliem Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 November 2013|url=http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen|title=Lielākais hardstyle festivāls atkal Dortmundē|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131111184027/http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen}}</ref> == Vēsture == Pirmais festivāls notika 2007. gadā, un to apmeklēja aptuveni {{sk|10000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=1 March 2014|url=http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/|title=Apskats 2007|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140301040231/http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/}}</ref> Kopš tā laika apmeklētāju skaits pastāvīgi pieauga. 2015. gada 3. oktobrī ''Syndicate'' festivāls notika devīto reizi, pulcējot aptuveni {{sk|20000}} apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=10 November 2013|url=http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/|title=Syndicate 2013 apskats|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131110232132/http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/}}</ref> Festivālu organizē uzņēmumi ''I-Motion'' un ''Art of Dance'', kas apvienoja spēkus, lai radītu Vācijas lielāko smagāko elektroniskās mūzikas stilu iekštelpu pasākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artofdance.nl/syndicate-timetable-and-final-facts-en/|title=Syndicate 2011 timetable and final facts (EN)|last=Digital|first=Stimmt|website=Art of Dance|access-date=2025-06-18|date=2011-09-28|language=en}}</ref> Kopš 2013. gada pasākumu atbalsta [[Eve & Rave#Eve & Rave Minstere|''Eve & Rave'' Minstere]] ar narkotiku informācijas stendu. == Formāts un norises vieta == Festivāls norisinās no pulksten 20:00 līdz 06:00, pārvēršot Vestfālenes halles par ''Vestfalen—HELL'' ({{Val|lv|Vestfālen–[[Elle|ELLE]]}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europebookings.com/festival/syndicate-festival/|title=Syndicate Festival 2025 Tickets Lineup {{!}} 4 Oct {{!}} Dortmund, DE|last=Europebookings|website=Europebookings|access-date=2025-06-18|date=2025-06-18|language=en}}</ref> Festivāls sastāv no trim dažādām skatuvēm: galvenā skatuve lielākajā arēnā, kā arī hārdstaila un ''extreme hardcore'' skatuves blakus esošajās hallēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hardstylemag.com/this-was-syndicate-2023/|title=This was SYNDICATE 2023|last=Roth|first=Simon|website=Hardstyle Mag|access-date=2025-06-18|date=2023-10-10|language=en}}</ref> Skatuvju noformējums vienmēr ir detalizēts un iespaidīgs — galvenā skatuve 2023. gadā bija noformēta futuristiskā, industriālā un militārā stilā ar portālu uz citu pasauli, ko ieskauj metāla asmeņi un liesmu metēji.<ref name=":0" /> Hārdstaila skatuves dizains atgādināja cietoksni ar vertikāli novietotām konstrukcijām un ''SYNDICATE'' [[Trejzaris|trejzari]] centrā.<ref name=":0" /> == Drošība un sociālā atbildība == Festivāls ievēro ''Celebrate Safe'' politiku, nodrošinot drošu un iekļaujošu vidi visiem apmeklētājiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/info/|title=SYNDICATE Info & FAQ|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Pasākuma laikā pieejama bezmaksas dzirdes aizsardzība visos suvenīru kioskos, kā arī nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.<ref name=":1" /> Festivāls izmanto bezskaidras naudas sistēmu, un apmeklētājiem ir pieejami informatīvie stendi par apzinīgu un drošu ballēšanos.<ref name=":1" /> Festivāla apmeklēšanas minimālais vecums ir 16 gadi. Jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, var piedalīties Vācijas ''[[KulturPass (Vācija)|KulturPass]]'' programmā un iegūt bezmaksas biļetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/final-info/|title=Final info|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> == Transporta iespējas == Festivāla biļete ietver bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošanu VRR (Reinas-Rūras) tarifu zonā, kas darbojas vienu dienu — no festivāla dienas pusdienlaika līdz nākamās dienas pusdienlaikam.<ref name=":1" /> Festivāla gaisotne jūtama jau Dortmundes galvenajā dzelzceļa stacijā, kur apmeklētāji ar ''[[Bluetooth]]'' skaļruņiem rada īstu ballīšu vilciena noskaņu ceļā uz pasākumu.<ref name=":0" /> Festivāls sadarbojas ar ''Hardtours'' un ''Feierreisen'', kas nodrošina autobusu maršrutus no vairāk nekā 50 pilsētām, tostarp [[Ķelne]]s, [[Manheima]]s un Frankfurtes.<ref name=":1" /> == Pasākumi == {| class="wikitable" |+ !Datums !Apmeklētāju skaits !Mūziķi un DJ |- |{{dat|2007|10|06|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Arkus P., Deepack, Endymion, Hectic Fence, Isaac, Manu Le Malin, Marco Remus, Max B Grant, Negative A, Outblast Vs. Angerfist, Pet Duo, Placid K, Promo, Sven Wittekind, Tieum, Tommyknocker Vs. Stunned Guys, Traxtorm Gangstaz Allied'' |- |{{dat|2008|10|4|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Activator, Amnesys, Amok, Angerfist, Art of Fighters, Blutonium Boy, Boris S., Brachiale Musikgestalter, Central Seven, Dana, DaY-Már, Evil Activities, Frank Kvitta, J.D.A, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Neophyte, Newstyler vs. D-Ceptor, Noisecontrollers, Ophidian, Outblast vs. Predator, Pavo, Robert Natus Vs. Arkus P., Space DJ’z, Stunned Guys, Sven Wittekind, Tatanka, The Hells Bangers, Thorsten Kanzler, Tommyknocker & [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Vince'' |- |{{dat|2009|10|3|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Amnesys, Angerfist, Arkus P Live, Brachiale Musikgestalter, Catscan, Coone, Crypsis, DaY-mar, DJ D, DJ Rush, Dozer, Dutch Master, Greg Notill, Jane Ephex, Josh & Wesz, Kaoz, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Masters Of Noise Vs The Beat Controller, MC Linez, MC Syco, MC Tha Watcher, Neophyte, Noisecontrollers, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Paul, Predator, Re-style, Robert Natus, Rotterdam Teror Corps, showtek, Sven Wittekind, Tommyknocker, Weichei, Zatox'' |- |{{dat|2010|10|2|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Anagenetic, Angerfist, Anime, Arkus P., BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Chain Reaction, Coone, Crypsis, DaY-Már, Deadly Sins aka Robert Natus, Dyprax, Frank Kvitta, Hardcore Blasters, Headhunterz, Identic, Kenned Pool, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Maly, Noize Suppressor, Outblast, Pet Duo, Predator, Psyko Punkz, Razor, Re-style, Sutura, Tatanka, Tha Playah, Tomcat & Rudeboy, Traxtorm Gangstaz Allied, Vince, Waldhaus'' |- |{{dat|2011|10|1|n|bez}} |{{sk|15000}} |''[[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Accelarator, Angeldust, Angerfist, Art of Fighters, B-front, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, D-Block & S-te-fan, DaY-Már, DJ D vs. Rayden, DJ Rush, Dyprax, Frontliner, Identic, Jason Little, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Manu Kenton, Mystery, Negative, O.B.I. vs. Lukas, Outblast, Pablo Ramirez, Stephanie, T-junction, The Stunned Guys vs. Amnesys, Thera, Twilight Forces, Zahni'' |- |{{dat|2012|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2012.jpg|200px]] |{{sk|15000}} |''A.paul, Amnesys, Angeldust, Angerfist, Angy Kore, Arkus P. & Sutura, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Brennan Heart, Catscan, Chain Reaction, Coone, Crypsis, Davidchristoph, Dyprax, Electronmike, Eric Sneo, Frank Kvitta, Greg Notill, Javi Boss (almoradí), Korsakoff, Lukas & Malke, Masters Elite Aka, MC Nolz, MC Tha Watcher, Meagashira, Mystery, Nitrogenetics, Noize Suppressor, Ophidian, Outblast, Pappenheimer, Pet Duo, Psyko Punkz, Radical Redemption, Re-style, State Of Emergency, Technoboy, The Advent, Thera, Torsten Kanzler, Twilight Forces, Zahni vs. Schrempf, Zany, Zealot'' |- |{{dat|2013|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2013.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Adaro, Angerfist, Bmg, Chain Reaction, Crossfiyah, Crypsis, D-Block & S-te-fan, Dandi & Ugo, Day-Mar vs. Negative A, Deepack, Frequencerz, Frontliner, Hellsystem, Klaudia Gawlas, Kodex, Korsakoff, Kraemer & Niereich, Linus Quick, MC Nolz, MC Tha Watcher, Miss K8 vs. Lowroller, Noize Suppressor, Nosferatu, O.B.I., Outblast vs. Evil Activities, Pappenheimer, Pink Noise aka Candy Cox vs. Fernanda Martins, Radical Redemption, Raphael Dincsoy, Re-style, T-junction, Tha Playah, The Brutal and Sadistic Show aka Minupren & Stormtrooper, The Outside Agency, Twilight Forces, Tymon, Wasted Mind'' |- |{{dat|2014|10|4|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2014.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Act of Rage, Amok, Andi Teller, Angerfist, Bloodcage, Bmg, Bodyshock, Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, Dandi & Ugo, Dyprax, Evil Activities, Fatima Hajji, Hardcraft, I:Gor, Isaac, Jonathann Cast, Kerstin Eden, Khaleesi, Kold Konexion, Korsakoff, Linus Quick, Mario Ranieri, MC Nolz, MC Tha Watcher, Minupren, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Partyraiser vs. Drokz, Radical Redemption, Ran-d, Raphael Dincsoy, Sutura, Tha Playah, Thorax, Typhoon, Warface, Wasted Mind, X-Pander'' |- |{{dat|2015|10|3|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2015.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Andi Teller, Angerfist, Arkus P., Artifact, Base Alert, Bass D, Bmg, Bodyshock Vs. Dyprax, Buzz Fuzz, Candy Cox, Crossfiyah, Crypsis, Destructive Tendencies, Digital Punk, Dr. Peacock, E-Force, Frontliner, J.D.A, Korsakoff, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Mental Theo, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Neophyte Records Allstars, Noize Suppressor Vs. Outblast, Nosferatu, O.b.i. & Viper Xxl, Olle, Panic, Pappenheimer, Pavo, Predator, Radical Redemption, Re-style, Ruffneck, Sub Sonik, Thorax, Unexist, Vince, Warface, X-Pander, Zahni'' |- |{{dat|2016|10|2|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2016.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Atmozfears, Bass D, Bmg, Buzz Fuzz, Candy Cox, Chain Reaction, Crypsis, Cyber, D-Sturb, DaY-mar, Delete, Destructive Tendencies, Devin Wild, DJ Mystery, Dune, Dyprax, E-Force, Epyleptika, Furyan, High Voltage, Jappo, Kahlkopf HC, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Marc Acardipane, Mashup Jack, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Meltdown, Mental Theo, Millennium Mayhem, Minupren, Miss K8, Neophyte, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Paul Elstak, Pet Duo, Predator, Radical Redemption, Scarphase, Tekkerkane, Tensor & Re-Direction, Tha Playah, Thorax, Vince, Warface'' |- |{{dat|2014|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2017.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Anime, Bmg, Broken Minds, Crypsis, D-Sturb, Da Tweekaz, Delete, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, E-Force, F.Noize, Frontliner, Furyan, Guerrillas, Killshot, Korsakoff, Lukas & Fernanda Martins, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Minupren, Miss K8, Nolz, O.B.I., Psychopel, Radical Redemption, Re-style, Rvage, Sutura, Tears Of Fury, Tha Watcher, Thorax, Waldhaus & Weichentechnikk, Warface'' |- |{{dat|2018|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2018.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Access One, Act of Rage, Agents of Change, Angerfist, Bmg, Bulletproof, Chain Reaction, Crypsis, D-Sturb, Deadly Guns, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, Dogfight, Dr. Peacock, E-Force, Furyan, Jay Reeve, Killshot, Korsakoff, Leigh Johnson, Lydia M, Miss K8, N-Vitral, Never Surrender, Nogge vs. Komacasper, Nolz, Olle, Partyraiser, Phrantic, Public Enemies, Radical Redemption, Tha Watcher, Viper Xxl'' |- |{{dat|2019|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2019.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist -live-, Miss K8, Dr. Peacock -live-, Radical Redemption, D-Block & S-te-fan, Sefa, Deadly Guns, Warface, D-Fence -live-, D-Sturb, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] -live-, Korsakoff, Tha Playah, BMG -live-, F.Noize, Atmozfears, Nosferatu, Frank Kvitta, N-Vitral, Keltek, Minupren, Crypsis, Zahni, Bulletproof, Anormal & Hunnel, Jay Reeve, Ncrypta, Never Surrender, Re-Style, Thorax, Andi Teller'' |- | colspan="3" {{N/A|2020. un 2021. gadā nenotika COVID‑19 pandēmijas dēļ}} |- |{{dat|2022|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2022.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist, Barber, Broken Minds, Bulletproof, Cryogenic, Crypsis, Digital Punk, Drokz, Drs, Gridkiller, Irradiate, Jay Reeve, Juliëx, Korsakoff, Lady Dammage, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] & Dave Revan, Major Conspiracy, MC Syco, Miss K8 vs. AniMe, Ncrypta, Never Surrender, Nolz, Physika, Radical Redemption, Rejecta, Republic, Sefa, Spitnoise vs. F.Noize, Sub Sonik, Tha Watcher, Unfused, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2023|10|7|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2023.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Act of Rage, Angerfist LIVE, Barber vs. Major Conspiracy, Bloodlust vs. The Purge, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence vs. AniMe, D-Sturb, Deadly Guns RELOADED, Dimitri K, DRS, E-Force, Elite Enemy, F.Noize Uptempo Classics, GridKiller, Hysta, Juliëx, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], MC Robs, Mish, Miss K8, N-Vitral, Nolz, Rejecta vs. Deluzion, Resolute, Spitnoise, Sub Sonik, Tha Watcher, THE TIMEMACHINE: Marc Acardipane, Trespassed, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2024|10|6|n|bez}} |{{sk|15000}} |''Akira, Angerfist, Bloodlust, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence, Deadly Guns, Deluzion, Dr. Peacock, Drokz, DRS, E-Force, Elite Enemy, F-Noize, Fraw, Hysta, Juliëx, Karun, DJ [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Major Conspiracy, Manifest Destiny, MC Robs, Mixx K8, Nama, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Phuture Noize, Rejecta, Resolute, Resolve, Spirnoise, tha Watcher, The Purge, The TimeMmachine, Unfused, Unlocked, Unproven'' |- |{{dat|2025|10|4|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-2025/|title=Syndicate 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-15|date=2025-06-05|language=en}}</ref> |— |— |} == Himnas == Kopš 2009. gada katru gadu tiek veidota jauna festivāla himna: * 2009: ''DJ Predator'' — ''Unified Destination'' * 2010: ''Re-Style'' — ''Rise Of The Ruler'' * 2011: ''Outblast ft. Korsakoff'' — ''Hymn Of Syndicate'' * 2012: ''Masters Elite'' — ''Tied By Sound'' * 2013: ''Tha Playah feat. MC Alee'' — ''Menace To Mankind'' * 2014: ''Nosferatu & E-Life'' — ''Manslaughter'' * 2015: ''Dyprax feat MC Nolz'' — ''Posse Of The Hard'' * 2016: ''Thorax ft. MC Tha Watcher'' — ''A Decade Of Syndicate'' * 2017: ''Miss K8 ft. MC Nolz'' — ''Resolute Power'' * 2018: ''N-Vitral ft. Tha Watcher'' — ''The Ruler'' * 2019: ''D-Fence ft. Mr. Hyde'' — ''The Sonic Storm'' * 2021: ''Broken Minds & Alee'' — ''Syndicate of Rave'' * 2023: ''Angerfist & Nolz'' — ''Syndicate Of Noise'' * 2024: ''Mad Dog & Dave Revan'' — ''Start the revolution'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Deju mūzika]] [[Kategorija:Elektroniskā mūzika]] oixqw7uptonf1ri3rb3l8vkkr3gjlhj 4296736 4296735 2025-06-19T14:21:07Z Ytteroy 50392 4296736 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = SYNDICATE | norises_vieta = {{vieta|Vācija|Dortmunde|Vestfālenes halle|3s=Vestfālenes halles}} | dibinātāji = ''I-Motion GmbH'', ''Art of Dance'' | gadi = kopš 2007. gada vienmēr oktobra sākumā | mājaslapa = [https://www.syndicate-festival.de syndicate-festival.de] | attēla_nosaukums={{Dark mode invert|[[Attēls:Syndicate Festival Logo.svg|175px]]}} | attēla_apraksts=''Syndicate'' festivāla logo}} '''''SYNDICATE'' festivāls''' ([{{IPA|ˈsɪndɪkət}}]; oficiālais nosaukums: '''''Syndicate Ambassadors in Harder Styles'''''<ref name="dpma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://register.dpma.de/DPMAregister/marke/registerHABM?AKZ=008751265|title=Vācijas Patentu un preču zīmju biroja (DPMA) reģistra izraksts|date=2014-02-09}}</ref>) ir [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] pasākums, kas norisinās [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallē]] [[Dortmunde|Dortmundē]] un kurā uzstājas ''[[hardcore techno]]'' un [[hārdstails|hārdstaila]] žanru [[Diskžokejs|dīdžeji]]. Šis ir viens no lielākajiem šāda veida festivāliem Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 November 2013|url=http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen|title=Lielākais hardstyle festivāls atkal Dortmundē|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131111184027/http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen}}</ref> == Vēsture == Pirmais festivāls notika 2007. gadā, un to apmeklēja aptuveni {{sk|10000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=1 March 2014|url=http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/|title=Apskats 2007|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140301040231/http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/}}</ref> Kopš tā laika apmeklētāju skaits pastāvīgi pieauga. 2015. gada 3. oktobrī ''Syndicate'' festivāls notika devīto reizi, pulcējot aptuveni {{sk|20000}} apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=10 November 2013|url=http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/|title=Syndicate 2013 apskats|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131110232132/http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/}}</ref> Festivālu organizē uzņēmumi ''I-Motion'' un ''Art of Dance'', kas apvienoja spēkus, lai radītu Vācijas lielāko smagāko elektroniskās mūzikas stilu iekštelpu pasākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artofdance.nl/syndicate-timetable-and-final-facts-en/|title=Syndicate 2011 timetable and final facts (EN)|last=Digital|first=Stimmt|website=Art of Dance|access-date=2025-06-18|date=2011-09-28|language=en}}</ref> Kopš 2013. gada pasākumu atbalsta [[Eve & Rave#Eve & Rave Minstere|''Eve & Rave'' Minstere]] ar narkotiku informācijas stendu. == Formāts un norises vieta == Festivāls norisinās no pulksten 20:00 līdz 06:00, pārvēršot Vestfālenes halles par ''Vestfalen—HELL'' ({{Val|lv|Vestfālen–[[Elle|ELLE]]}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europebookings.com/festival/syndicate-festival/|title=Syndicate Festival 2025 Tickets Lineup {{!}} 4 Oct {{!}} Dortmund, DE|last=Europebookings|website=Europebookings|access-date=2025-06-18|date=2025-06-18|language=en}}</ref> Festivāls sastāv no trim dažādām skatuvēm: galvenā skatuve lielākajā arēnā, kā arī hārdstaila un ''extreme hardcore'' skatuves blakus esošajās hallēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hardstylemag.com/this-was-syndicate-2023/|title=This was SYNDICATE 2023|last=Roth|first=Simon|website=Hardstyle Mag|access-date=2025-06-18|date=2023-10-10|language=en}}</ref> Skatuvju noformējums vienmēr ir detalizēts un iespaidīgs — galvenā skatuve 2023. gadā bija noformēta futuristiskā, industriālā un militārā stilā ar portālu uz citu pasauli, ko ieskauj metāla asmeņi un liesmu metēji.<ref name=":0" /> Hārdstaila skatuves dizains atgādināja cietoksni ar vertikāli novietotām konstrukcijām un ''SYNDICATE'' [[Trejzaris|trejzari]] centrā.<ref name=":0" /> == Drošība un sociālā atbildība == Festivāls ievēro ''Celebrate Safe'' politiku, nodrošinot drošu un iekļaujošu vidi visiem apmeklētājiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/info/|title=SYNDICATE Info & FAQ|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Pasākuma laikā pieejama bezmaksas dzirdes aizsardzība visos suvenīru kioskos, kā arī nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.<ref name=":1" /> Festivāls izmanto bezskaidras naudas sistēmu, un apmeklētājiem ir pieejami informatīvie stendi par apzinīgu un drošu ballēšanos.<ref name=":1" /> Festivāla apmeklēšanas minimālais vecums ir 16 gadi. Jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, var piedalīties Vācijas ''[[KulturPass (Vācija)|KulturPass]]'' programmā un iegūt bezmaksas biļetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/final-info/|title=Final info|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> == Transporta iespējas == Festivāla biļete ietver bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošanu VRR (Reinas-Rūras) tarifu zonā, kas darbojas vienu dienu — no festivāla dienas pusdienlaika līdz nākamās dienas pusdienlaikam.<ref name=":1" /> Festivāla gaisotne jūtama jau Dortmundes galvenajā dzelzceļa stacijā, kur apmeklētāji ar ''[[Bluetooth]]'' skaļruņiem rada īstu ballīšu vilciena noskaņu ceļā uz pasākumu.<ref name=":0" /> Festivāls sadarbojas ar ''Hardtours'' un ''Feierreisen'', kas nodrošina autobusu maršrutus no vairāk nekā 50 pilsētām, tostarp [[Ķelne]]s, [[Manheima]]s un Frankfurtes.<ref name=":1" /> == Pasākumi == {| class="wikitable" |+ !Datums !Apmeklētāju skaits !Mūziķi un DJ |- |{{dat|2007|10|06|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Arkus P., Deepack, Endymion, Hectic Fence, Isaac, Manu Le Malin, Marco Remus, Max B Grant, Negative A, Outblast Vs. Angerfist, Pet Duo, Placid K, Promo, Sven Wittekind, Tieum, Tommyknocker Vs. Stunned Guys, Traxtorm Gangstaz Allied'' |- |{{dat|2008|10|4|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Activator, Amnesys, Amok, Angerfist, Art of Fighters, Blutonium Boy, Boris S., Brachiale Musikgestalter, Central Seven, Dana, DaY-Már, Evil Activities, Frank Kvitta, J.D.A, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Neophyte, Newstyler vs. D-Ceptor, Noisecontrollers, Ophidian, Outblast vs. Predator, Pavo, Robert Natus Vs. Arkus P., Space DJ’z, Stunned Guys, Sven Wittekind, Tatanka, The Hells Bangers, Thorsten Kanzler, Tommyknocker & [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Vince'' |- |{{dat|2009|10|3|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Amnesys, Angerfist, Arkus P Live, Brachiale Musikgestalter, Catscan, Coone, Crypsis, DaY-mar, DJ D, DJ Rush, Dozer, Dutch Master, Greg Notill, Jane Ephex, Josh & Wesz, Kaoz, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Masters Of Noise Vs The Beat Controller, MC Linez, MC Syco, MC Tha Watcher, Neophyte, Noisecontrollers, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Paul, Predator, Re-style, Robert Natus, Rotterdam Teror Corps, showtek, Sven Wittekind, Tommyknocker, Weichei, Zatox'' |- |{{dat|2010|10|2|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Anagenetic, Angerfist, Anime, Arkus P., BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Chain Reaction, Coone, Crypsis, DaY-Már, Deadly Sins aka Robert Natus, Dyprax, Frank Kvitta, Hardcore Blasters, Headhunterz, Identic, Kenned Pool, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Maly, Noize Suppressor, Outblast, Pet Duo, Predator, Psyko Punkz, Razor, Re-style, Sutura, Tatanka, Tha Playah, Tomcat & Rudeboy, Traxtorm Gangstaz Allied, Vince, Waldhaus'' |- |{{dat|2011|10|1|n|bez}} |{{sk|15000}} |''[[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Accelarator, Angeldust, Angerfist, Art of Fighters, B-front, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, D-Block & S-te-fan, DaY-Már, DJ D vs. Rayden, DJ Rush, Dyprax, Frontliner, Identic, Jason Little, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Manu Kenton, Mystery, Negative, O.B.I. vs. Lukas, Outblast, Pablo Ramirez, Stephanie, T-junction, The Stunned Guys vs. Amnesys, Thera, Twilight Forces, Zahni'' |- |{{dat|2012|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2012.jpg|200px]] |{{sk|15000}} |''A.paul, Amnesys, Angeldust, Angerfist, Angy Kore, Arkus P. & Sutura, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Brennan Heart, Catscan, Chain Reaction, Coone, Crypsis, Davidchristoph, Dyprax, Electronmike, Eric Sneo, Frank Kvitta, Greg Notill, Javi Boss (almoradí), Korsakoff, Lukas & Malke, Masters Elite Aka, MC Nolz, MC Tha Watcher, Meagashira, Mystery, Nitrogenetics, Noize Suppressor, Ophidian, Outblast, Pappenheimer, Pet Duo, Psyko Punkz, Radical Redemption, Re-style, State Of Emergency, Technoboy, The Advent, Thera, Torsten Kanzler, Twilight Forces, Zahni vs. Schrempf, Zany, Zealot'' |- |{{dat|2013|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2013.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Adaro, Angerfist, Bmg, Chain Reaction, Crossfiyah, Crypsis, D-Block & S-te-fan, Dandi & Ugo, Day-Mar vs. Negative A, Deepack, Frequencerz, Frontliner, Hellsystem, Klaudia Gawlas, Kodex, Korsakoff, Kraemer & Niereich, Linus Quick, MC Nolz, MC Tha Watcher, Miss K8 vs. Lowroller, Noize Suppressor, Nosferatu, O.B.I., Outblast vs. Evil Activities, Pappenheimer, Pink Noise aka Candy Cox vs. Fernanda Martins, Radical Redemption, Raphael Dincsoy, Re-style, T-junction, Tha Playah, The Brutal and Sadistic Show aka Minupren & Stormtrooper, The Outside Agency, Twilight Forces, Tymon, Wasted Mind'' |- |{{dat|2014|10|4|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2014.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Act of Rage, Amok, Andi Teller, Angerfist, Bloodcage, Bmg, Bodyshock, Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, Dandi & Ugo, Dyprax, Evil Activities, Fatima Hajji, Hardcraft, I:Gor, Isaac, Jonathann Cast, Kerstin Eden, Khaleesi, Kold Konexion, Korsakoff, Linus Quick, Mario Ranieri, MC Nolz, MC Tha Watcher, Minupren, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Partyraiser vs. Drokz, Radical Redemption, Ran-d, Raphael Dincsoy, Sutura, Tha Playah, Thorax, Typhoon, Warface, Wasted Mind, X-Pander'' |- |{{dat|2015|10|3|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2015.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Andi Teller, Angerfist, Arkus P., Artifact, Base Alert, Bass D, Bmg, Bodyshock Vs. Dyprax, Buzz Fuzz, Candy Cox, Crossfiyah, Crypsis, Destructive Tendencies, Digital Punk, Dr. Peacock, E-Force, Frontliner, J.D.A, Korsakoff, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Mental Theo, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Neophyte Records Allstars, Noize Suppressor Vs. Outblast, Nosferatu, O.b.i. & Viper Xxl, Olle, Panic, Pappenheimer, Pavo, Predator, Radical Redemption, Re-style, Ruffneck, Sub Sonik, Thorax, Unexist, Vince, Warface, X-Pander, Zahni'' |- |{{dat|2016|10|2|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2016.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Atmozfears, Bass D, Bmg, Buzz Fuzz, Candy Cox, Chain Reaction, Crypsis, Cyber, D-Sturb, DaY-mar, Delete, Destructive Tendencies, Devin Wild, DJ Mystery, Dune, Dyprax, E-Force, Epyleptika, Furyan, High Voltage, Jappo, Kahlkopf HC, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Marc Acardipane, Mashup Jack, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Meltdown, Mental Theo, Millennium Mayhem, Minupren, Miss K8, Neophyte, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Paul Elstak, Pet Duo, Predator, Radical Redemption, Scarphase, Tekkerkane, Tensor & Re-Direction, Tha Playah, Thorax, Vince, Warface'' |- |{{dat|2014|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2017.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Anime, Bmg, Broken Minds, Crypsis, D-Sturb, Da Tweekaz, Delete, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, E-Force, F.Noize, Frontliner, Furyan, Guerrillas, Killshot, Korsakoff, Lukas & Fernanda Martins, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Minupren, Miss K8, Nolz, O.B.I., Psychopel, Radical Redemption, Re-style, Rvage, Sutura, Tears Of Fury, Tha Watcher, Thorax, Waldhaus & Weichentechnikk, Warface'' |- |{{dat|2018|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2018.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Access One, Act of Rage, Agents of Change, Angerfist, Bmg, Bulletproof, Chain Reaction, Crypsis, D-Sturb, Deadly Guns, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, Dogfight, Dr. Peacock, E-Force, Furyan, Jay Reeve, Killshot, Korsakoff, Leigh Johnson, Lydia M, Miss K8, N-Vitral, Never Surrender, Nogge vs. Komacasper, Nolz, Olle, Partyraiser, Phrantic, Public Enemies, Radical Redemption, Tha Watcher, Viper Xxl'' |- |{{dat|2019|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2019.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist -live-, Miss K8, Dr. Peacock -live-, Radical Redemption, D-Block & S-te-fan, Sefa, Deadly Guns, Warface, D-Fence -live-, D-Sturb, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] -live-, Korsakoff, Tha Playah, BMG -live-, F.Noize, Atmozfears, Nosferatu, Frank Kvitta, N-Vitral, Keltek, Minupren, Crypsis, Zahni, Bulletproof, Anormal & Hunnel, Jay Reeve, Ncrypta, Never Surrender, Re-Style, Thorax, Andi Teller'' |- | colspan="3" {{N/A|2020. un 2021. gadā nenotika COVID‑19 pandēmijas dēļ}} |- |{{dat|2022|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2022.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist, Barber, Broken Minds, Bulletproof, Cryogenic, Crypsis, Digital Punk, Drokz, Drs, Gridkiller, Irradiate, Jay Reeve, Juliëx, Korsakoff, Lady Dammage, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] & Dave Revan, Major Conspiracy, MC Syco, Miss K8 vs. AniMe, Ncrypta, Never Surrender, Nolz, Physika, Radical Redemption, Rejecta, Republic, Sefa, Spitnoise vs. F.Noize, Sub Sonik, Tha Watcher, Unfused, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2023|10|7|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2023.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Act of Rage, Angerfist LIVE, Barber vs. Major Conspiracy, Bloodlust vs. The Purge, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence vs. AniMe, D-Sturb, Deadly Guns RELOADED, Dimitri K, DRS, E-Force, Elite Enemy, F.Noize Uptempo Classics, GridKiller, Hysta, Juliëx, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], MC Robs, Mish, Miss K8, N-Vitral, Nolz, Rejecta vs. Deluzion, Resolute, Spitnoise, Sub Sonik, Tha Watcher, THE TIMEMACHINE: Marc Acardipane, Trespassed, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2024|10|6|n|bez}} |{{sk|15000}} |''Akira, Angerfist, Bloodlust, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence, Deadly Guns, Deluzion, Dr. Peacock, Drokz, DRS, E-Force, Elite Enemy, F-Noize, Fraw, Hysta, Juliëx, Karun, DJ [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Major Conspiracy, Manifest Destiny, MC Robs, Mixx K8, Nama, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Phuture Noize, Rejecta, Resolute, Resolve, Spirnoise, tha Watcher, The Purge, The TimeMmachine, Unfused, Unlocked, Unproven'' |- |{{dat|2025|10|4|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-2025/|title=Syndicate 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-15|date=2025-06-05|language=en}}</ref> |— |— |} == Himnas == Kopš 2009. gada katru gadu tiek veidota jauna festivāla himna: * 2009: ''DJ Predator'' — ''Unified Destination'' * 2010: ''Re-Style'' — ''Rise Of The Ruler'' * 2011: ''Outblast ft. Korsakoff'' — ''Hymn Of Syndicate'' * 2012: ''Masters Elite'' — ''Tied By Sound'' * 2013: ''Tha Playah feat. MC Alee'' — ''Menace To Mankind'' * 2014: ''Nosferatu & E-Life'' — ''Manslaughter'' * 2015: ''Dyprax feat MC Nolz'' — ''Posse Of The Hard'' * 2016: ''Thorax ft. MC Tha Watcher'' — ''A Decade Of Syndicate'' * 2017: ''Miss K8 ft. MC Nolz'' — ''Resolute Power'' * 2018: ''N-Vitral ft. Tha Watcher'' — ''The Ruler'' * 2019: ''D-Fence ft. Mr. Hyde'' — ''The Sonic Storm'' * 2021: ''Broken Minds & Alee'' — ''Syndicate of Rave'' * 2023: ''Angerfist & Nolz'' — ''Syndicate Of Noise'' * 2024: ''Mad Dog & Dave Revan'' — ''Start the revolution'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Deju mūzika]] [[Kategorija:Elektroniskā mūzika]] 31vccc9o8p6bgwtgyvx97q8sbw7lsks 4296990 4296736 2025-06-20T06:10:00Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: KulturPass (Vācija) → KulturPass using [[Project:AWB|AWB]] 4296990 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = SYNDICATE | norises_vieta = {{vieta|Vācija|Dortmunde|Vestfālenes halle|3s=Vestfālenes halles}} | dibinātāji = ''I-Motion GmbH'', ''Art of Dance'' | gadi = kopš 2007. gada vienmēr oktobra sākumā | mājaslapa = [https://www.syndicate-festival.de syndicate-festival.de] | attēla_nosaukums={{Dark mode invert|[[Attēls:Syndicate Festival Logo.svg|175px]]}} | attēla_apraksts=''Syndicate'' festivāla logo}} '''''SYNDICATE'' festivāls''' ([{{IPA|ˈsɪndɪkət}}]; oficiālais nosaukums: '''''Syndicate Ambassadors in Harder Styles'''''<ref name="dpma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://register.dpma.de/DPMAregister/marke/registerHABM?AKZ=008751265|title=Vācijas Patentu un preču zīmju biroja (DPMA) reģistra izraksts|date=2014-02-09}}</ref>) ir [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] pasākums, kas norisinās [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallē]] [[Dortmunde|Dortmundē]] un kurā uzstājas ''[[hardcore techno]]'' un [[hārdstails|hārdstaila]] žanru [[Diskžokejs|dīdžeji]]. Šis ir viens no lielākajiem šāda veida festivāliem Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 November 2013|url=http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen|title=Lielākais hardstyle festivāls atkal Dortmundē|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131111184027/http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen}}</ref> == Vēsture == Pirmais festivāls notika 2007. gadā, un to apmeklēja aptuveni {{sk|10000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=1 March 2014|url=http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/|title=Apskats 2007|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140301040231/http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/}}</ref> Kopš tā laika apmeklētāju skaits pastāvīgi pieauga. 2015. gada 3. oktobrī ''Syndicate'' festivāls notika devīto reizi, pulcējot aptuveni {{sk|20000}} apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=10 November 2013|url=http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/|title=Syndicate 2013 apskats|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131110232132/http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/}}</ref> Festivālu organizē uzņēmumi ''I-Motion'' un ''Art of Dance'', kas apvienoja spēkus, lai radītu Vācijas lielāko smagāko elektroniskās mūzikas stilu iekštelpu pasākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artofdance.nl/syndicate-timetable-and-final-facts-en/|title=Syndicate 2011 timetable and final facts (EN)|last=Digital|first=Stimmt|website=Art of Dance|access-date=2025-06-18|date=2011-09-28|language=en}}</ref> Kopš 2013. gada pasākumu atbalsta [[Eve & Rave#Eve & Rave Minstere|''Eve & Rave'' Minstere]] ar narkotiku informācijas stendu. == Formāts un norises vieta == Festivāls norisinās no pulksten 20:00 līdz 06:00, pārvēršot Vestfālenes halles par ''Vestfalen—HELL'' ({{Val|lv|Vestfālen–[[Elle|ELLE]]}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europebookings.com/festival/syndicate-festival/|title=Syndicate Festival 2025 Tickets Lineup {{!}} 4 Oct {{!}} Dortmund, DE|last=Europebookings|website=Europebookings|access-date=2025-06-18|date=2025-06-18|language=en}}</ref> Festivāls sastāv no trim dažādām skatuvēm: galvenā skatuve lielākajā arēnā, kā arī hārdstaila un ''extreme hardcore'' skatuves blakus esošajās hallēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hardstylemag.com/this-was-syndicate-2023/|title=This was SYNDICATE 2023|last=Roth|first=Simon|website=Hardstyle Mag|access-date=2025-06-18|date=2023-10-10|language=en}}</ref> Skatuvju noformējums vienmēr ir detalizēts un iespaidīgs — galvenā skatuve 2023. gadā bija noformēta futuristiskā, industriālā un militārā stilā ar portālu uz citu pasauli, ko ieskauj metāla asmeņi un liesmu metēji.<ref name=":0" /> Hārdstaila skatuves dizains atgādināja cietoksni ar vertikāli novietotām konstrukcijām un ''SYNDICATE'' [[Trejzaris|trejzari]] centrā.<ref name=":0" /> == Drošība un sociālā atbildība == Festivāls ievēro ''Celebrate Safe'' politiku, nodrošinot drošu un iekļaujošu vidi visiem apmeklētājiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/info/|title=SYNDICATE Info & FAQ|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Pasākuma laikā pieejama bezmaksas dzirdes aizsardzība visos suvenīru kioskos, kā arī nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.<ref name=":1" /> Festivāls izmanto bezskaidras naudas sistēmu, un apmeklētājiem ir pieejami informatīvie stendi par apzinīgu un drošu ballēšanos.<ref name=":1" /> Festivāla apmeklēšanas minimālais vecums ir 16 gadi. Jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, var piedalīties Vācijas ''[[KulturPass]]'' programmā un iegūt bezmaksas biļetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/final-info/|title=Final info|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> == Transporta iespējas == Festivāla biļete ietver bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošanu VRR (Reinas-Rūras) tarifu zonā, kas darbojas vienu dienu — no festivāla dienas pusdienlaika līdz nākamās dienas pusdienlaikam.<ref name=":1" /> Festivāla gaisotne jūtama jau Dortmundes galvenajā dzelzceļa stacijā, kur apmeklētāji ar ''[[Bluetooth]]'' skaļruņiem rada īstu ballīšu vilciena noskaņu ceļā uz pasākumu.<ref name=":0" /> Festivāls sadarbojas ar ''Hardtours'' un ''Feierreisen'', kas nodrošina autobusu maršrutus no vairāk nekā 50 pilsētām, tostarp [[Ķelne]]s, [[Manheima]]s un Frankfurtes.<ref name=":1" /> == Pasākumi == {| class="wikitable" |+ !Datums !Apmeklētāju skaits !Mūziķi un DJ |- |{{dat|2007|10|06|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Arkus P., Deepack, Endymion, Hectic Fence, Isaac, Manu Le Malin, Marco Remus, Max B Grant, Negative A, Outblast Vs. Angerfist, Pet Duo, Placid K, Promo, Sven Wittekind, Tieum, Tommyknocker Vs. Stunned Guys, Traxtorm Gangstaz Allied'' |- |{{dat|2008|10|4|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Activator, Amnesys, Amok, Angerfist, Art of Fighters, Blutonium Boy, Boris S., Brachiale Musikgestalter, Central Seven, Dana, DaY-Már, Evil Activities, Frank Kvitta, J.D.A, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Neophyte, Newstyler vs. D-Ceptor, Noisecontrollers, Ophidian, Outblast vs. Predator, Pavo, Robert Natus Vs. Arkus P., Space DJ’z, Stunned Guys, Sven Wittekind, Tatanka, The Hells Bangers, Thorsten Kanzler, Tommyknocker & [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Vince'' |- |{{dat|2009|10|3|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Amnesys, Angerfist, Arkus P Live, Brachiale Musikgestalter, Catscan, Coone, Crypsis, DaY-mar, DJ D, DJ Rush, Dozer, Dutch Master, Greg Notill, Jane Ephex, Josh & Wesz, Kaoz, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Masters Of Noise Vs The Beat Controller, MC Linez, MC Syco, MC Tha Watcher, Neophyte, Noisecontrollers, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Paul, Predator, Re-style, Robert Natus, Rotterdam Teror Corps, showtek, Sven Wittekind, Tommyknocker, Weichei, Zatox'' |- |{{dat|2010|10|2|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Anagenetic, Angerfist, Anime, Arkus P., BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Chain Reaction, Coone, Crypsis, DaY-Már, Deadly Sins aka Robert Natus, Dyprax, Frank Kvitta, Hardcore Blasters, Headhunterz, Identic, Kenned Pool, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Maly, Noize Suppressor, Outblast, Pet Duo, Predator, Psyko Punkz, Razor, Re-style, Sutura, Tatanka, Tha Playah, Tomcat & Rudeboy, Traxtorm Gangstaz Allied, Vince, Waldhaus'' |- |{{dat|2011|10|1|n|bez}} |{{sk|15000}} |''[[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Accelarator, Angeldust, Angerfist, Art of Fighters, B-front, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, D-Block & S-te-fan, DaY-Már, DJ D vs. Rayden, DJ Rush, Dyprax, Frontliner, Identic, Jason Little, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Manu Kenton, Mystery, Negative, O.B.I. vs. Lukas, Outblast, Pablo Ramirez, Stephanie, T-junction, The Stunned Guys vs. Amnesys, Thera, Twilight Forces, Zahni'' |- |{{dat|2012|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2012.jpg|200px]] |{{sk|15000}} |''A.paul, Amnesys, Angeldust, Angerfist, Angy Kore, Arkus P. & Sutura, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Brennan Heart, Catscan, Chain Reaction, Coone, Crypsis, Davidchristoph, Dyprax, Electronmike, Eric Sneo, Frank Kvitta, Greg Notill, Javi Boss (almoradí), Korsakoff, Lukas & Malke, Masters Elite Aka, MC Nolz, MC Tha Watcher, Meagashira, Mystery, Nitrogenetics, Noize Suppressor, Ophidian, Outblast, Pappenheimer, Pet Duo, Psyko Punkz, Radical Redemption, Re-style, State Of Emergency, Technoboy, The Advent, Thera, Torsten Kanzler, Twilight Forces, Zahni vs. Schrempf, Zany, Zealot'' |- |{{dat|2013|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2013.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Adaro, Angerfist, Bmg, Chain Reaction, Crossfiyah, Crypsis, D-Block & S-te-fan, Dandi & Ugo, Day-Mar vs. Negative A, Deepack, Frequencerz, Frontliner, Hellsystem, Klaudia Gawlas, Kodex, Korsakoff, Kraemer & Niereich, Linus Quick, MC Nolz, MC Tha Watcher, Miss K8 vs. Lowroller, Noize Suppressor, Nosferatu, O.B.I., Outblast vs. Evil Activities, Pappenheimer, Pink Noise aka Candy Cox vs. Fernanda Martins, Radical Redemption, Raphael Dincsoy, Re-style, T-junction, Tha Playah, The Brutal and Sadistic Show aka Minupren & Stormtrooper, The Outside Agency, Twilight Forces, Tymon, Wasted Mind'' |- |{{dat|2014|10|4|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2014.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Act of Rage, Amok, Andi Teller, Angerfist, Bloodcage, Bmg, Bodyshock, Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, Dandi & Ugo, Dyprax, Evil Activities, Fatima Hajji, Hardcraft, I:Gor, Isaac, Jonathann Cast, Kerstin Eden, Khaleesi, Kold Konexion, Korsakoff, Linus Quick, Mario Ranieri, MC Nolz, MC Tha Watcher, Minupren, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Partyraiser vs. Drokz, Radical Redemption, Ran-d, Raphael Dincsoy, Sutura, Tha Playah, Thorax, Typhoon, Warface, Wasted Mind, X-Pander'' |- |{{dat|2015|10|3|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2015.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Andi Teller, Angerfist, Arkus P., Artifact, Base Alert, Bass D, Bmg, Bodyshock Vs. Dyprax, Buzz Fuzz, Candy Cox, Crossfiyah, Crypsis, Destructive Tendencies, Digital Punk, Dr. Peacock, E-Force, Frontliner, J.D.A, Korsakoff, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Mental Theo, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Neophyte Records Allstars, Noize Suppressor Vs. Outblast, Nosferatu, O.b.i. & Viper Xxl, Olle, Panic, Pappenheimer, Pavo, Predator, Radical Redemption, Re-style, Ruffneck, Sub Sonik, Thorax, Unexist, Vince, Warface, X-Pander, Zahni'' |- |{{dat|2016|10|2|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2016.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Atmozfears, Bass D, Bmg, Buzz Fuzz, Candy Cox, Chain Reaction, Crypsis, Cyber, D-Sturb, DaY-mar, Delete, Destructive Tendencies, Devin Wild, DJ Mystery, Dune, Dyprax, E-Force, Epyleptika, Furyan, High Voltage, Jappo, Kahlkopf HC, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Marc Acardipane, Mashup Jack, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Meltdown, Mental Theo, Millennium Mayhem, Minupren, Miss K8, Neophyte, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Paul Elstak, Pet Duo, Predator, Radical Redemption, Scarphase, Tekkerkane, Tensor & Re-Direction, Tha Playah, Thorax, Vince, Warface'' |- |{{dat|2014|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2017.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Anime, Bmg, Broken Minds, Crypsis, D-Sturb, Da Tweekaz, Delete, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, E-Force, F.Noize, Frontliner, Furyan, Guerrillas, Killshot, Korsakoff, Lukas & Fernanda Martins, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Minupren, Miss K8, Nolz, O.B.I., Psychopel, Radical Redemption, Re-style, Rvage, Sutura, Tears Of Fury, Tha Watcher, Thorax, Waldhaus & Weichentechnikk, Warface'' |- |{{dat|2018|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2018.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Access One, Act of Rage, Agents of Change, Angerfist, Bmg, Bulletproof, Chain Reaction, Crypsis, D-Sturb, Deadly Guns, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, Dogfight, Dr. Peacock, E-Force, Furyan, Jay Reeve, Killshot, Korsakoff, Leigh Johnson, Lydia M, Miss K8, N-Vitral, Never Surrender, Nogge vs. Komacasper, Nolz, Olle, Partyraiser, Phrantic, Public Enemies, Radical Redemption, Tha Watcher, Viper Xxl'' |- |{{dat|2019|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2019.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist -live-, Miss K8, Dr. Peacock -live-, Radical Redemption, D-Block & S-te-fan, Sefa, Deadly Guns, Warface, D-Fence -live-, D-Sturb, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] -live-, Korsakoff, Tha Playah, BMG -live-, F.Noize, Atmozfears, Nosferatu, Frank Kvitta, N-Vitral, Keltek, Minupren, Crypsis, Zahni, Bulletproof, Anormal & Hunnel, Jay Reeve, Ncrypta, Never Surrender, Re-Style, Thorax, Andi Teller'' |- | colspan="3" {{N/A|2020. un 2021. gadā nenotika COVID‑19 pandēmijas dēļ}} |- |{{dat|2022|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2022.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist, Barber, Broken Minds, Bulletproof, Cryogenic, Crypsis, Digital Punk, Drokz, Drs, Gridkiller, Irradiate, Jay Reeve, Juliëx, Korsakoff, Lady Dammage, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] & Dave Revan, Major Conspiracy, MC Syco, Miss K8 vs. AniMe, Ncrypta, Never Surrender, Nolz, Physika, Radical Redemption, Rejecta, Republic, Sefa, Spitnoise vs. F.Noize, Sub Sonik, Tha Watcher, Unfused, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2023|10|7|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2023.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Act of Rage, Angerfist LIVE, Barber vs. Major Conspiracy, Bloodlust vs. The Purge, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence vs. AniMe, D-Sturb, Deadly Guns RELOADED, Dimitri K, DRS, E-Force, Elite Enemy, F.Noize Uptempo Classics, GridKiller, Hysta, Juliëx, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], MC Robs, Mish, Miss K8, N-Vitral, Nolz, Rejecta vs. Deluzion, Resolute, Spitnoise, Sub Sonik, Tha Watcher, THE TIMEMACHINE: Marc Acardipane, Trespassed, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2024|10|6|n|bez}} |{{sk|15000}} |''Akira, Angerfist, Bloodlust, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence, Deadly Guns, Deluzion, Dr. Peacock, Drokz, DRS, E-Force, Elite Enemy, F-Noize, Fraw, Hysta, Juliëx, Karun, DJ [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Major Conspiracy, Manifest Destiny, MC Robs, Mixx K8, Nama, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Phuture Noize, Rejecta, Resolute, Resolve, Spirnoise, tha Watcher, The Purge, The TimeMmachine, Unfused, Unlocked, Unproven'' |- |{{dat|2025|10|4|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-2025/|title=Syndicate 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-15|date=2025-06-05|language=en}}</ref> |— |— |} == Himnas == Kopš 2009. gada katru gadu tiek veidota jauna festivāla himna: * 2009: ''DJ Predator'' — ''Unified Destination'' * 2010: ''Re-Style'' — ''Rise Of The Ruler'' * 2011: ''Outblast ft. Korsakoff'' — ''Hymn Of Syndicate'' * 2012: ''Masters Elite'' — ''Tied By Sound'' * 2013: ''Tha Playah feat. MC Alee'' — ''Menace To Mankind'' * 2014: ''Nosferatu & E-Life'' — ''Manslaughter'' * 2015: ''Dyprax feat MC Nolz'' — ''Posse Of The Hard'' * 2016: ''Thorax ft. MC Tha Watcher'' — ''A Decade Of Syndicate'' * 2017: ''Miss K8 ft. MC Nolz'' — ''Resolute Power'' * 2018: ''N-Vitral ft. Tha Watcher'' — ''The Ruler'' * 2019: ''D-Fence ft. Mr. Hyde'' — ''The Sonic Storm'' * 2021: ''Broken Minds & Alee'' — ''Syndicate of Rave'' * 2023: ''Angerfist & Nolz'' — ''Syndicate Of Noise'' * 2024: ''Mad Dog & Dave Revan'' — ''Start the revolution'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Deju mūzika]] [[Kategorija:Elektroniskā mūzika]] jrbvsjlgx9sxwl11rdtu1wg7uodso0t 0 596348 4296890 4296600 2025-06-19T18:40:18Z Manager816 125491 /* B - D grupa */ 4296890 wikitext text/x-wiki {{notiek sports}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | attēls = | sports = futbols | nosaukums = 2025. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts | citi_nosaukumi = ''Majstrovstvá Európy vo futbale hráčov do 21 rokov 2025'' | valsts = {{SVK}} | laiks = 11.—28. jūnijs | komandu_skaits = 16 | konfederācijas = 1 | stadioni = 8 | pilsētas = 8 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | spēles = | vārti = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023]] | nak_sez = ''2027'' }} '''2025. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts''' ir 25. [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts|Eiropas U-21 čempionāts]] [[futbols|futbolā]]. Turnīru organizē [[UEFA]]. Čempionāta finālturnīrs notiek [[Slovākija|Slovākijā]] no {{dat|2025|6|11|G|bez}} līdz 28. jūnijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/under21/news/0284-18b5e2afb871-96c58db24dfa-1000--2025-under-21-euro-in-slovakia-tournament-information/ |title=2025 Under-21 EURO in Slovakia: Tournament information, ticketing, volunteering |publisher=[[UEFA]] |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2025|4|6||bez}}}}</ref> Turnīrā drīkst piedalīties spēlētāji, kas ir dzimuši pēc {{Dat|2002|1|1|Ģ|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-European-Under-21-Championship-2023-25-Online|title=Regulations of the UEFA European Under-21 Championship|publisher=UEFA|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2025|4|6||bez}}}}</ref> UEFA čempionāta rīkošanas tiesības Slovākijai piešķīra 2023. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/under21/news/027d-1727bf0eed42-e7f9ad9bf84f-1000--slovakia-to-host-2025-under-21-euro/ |title=Slovakia to host 2025 Under-21 EURO |website=uefa.com |date={{dat|2023|1|25||bez}}|language=en |access-date={{dat|2025|4|6||bez}}}}</ref> Slovākija U-21 čempionātu rīko otro reizi, iepriekš tur notika arī [[2000. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2000. gada Eiropas U-21 čempionāts]]. == Stadioni == {|class="wikitable" style="text-align:center;margin:1em auto;" |- ! [[Bratislava]] ! [[Trnava]] ! [[Dunajska Streda]] ! [[Košice]] |- | ''[[Tehelné pole]]'' | [[Antona Malatinska stadions]] | ''[[MOL Aréna]]'' | [[Košices futbala arēna]] |- | Ietilpība: '''22 500''' | Ietilpība: '''18 200''' | Ietilpība: '''12 700''' | Ietilpība: '''12 555''' |- | [[File:Tehelne pole.jpg|210px]] | [[File:The City Arena in Trnava (2018).jpg|190px]] | [[File:Molarena.png|210px]] | [[File:KFA_Kosicka_Futbalova_Arena.jpg|225px]] |- !colspan=4|{{VietasKarte+ |Slovākija |float=center |width=500 |places= {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.163558|long=17.136856|label=[[Bratislava]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.373333|long=17.591667|label=[[Trnava]]|position=top}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=47.998889|long=17.618333|label=[[Dunajska Streda]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.89868|long=18.044738|label=[[Trenčīna]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=49.229119|long=18.744789|label=[[Žilina]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.696667|long=21.245|label=[[Košice]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=49.006756|long=21.234564|label=[[Prešova]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.321857|long=18.087506|label=[[Nitra]]|position=right}} }} |- ! [[Žilina]] ! [[Trenčīna]] ! [[Nitra]] ! [[Prešova]] |- | ''[[Štadión pod Dubňom]]'' | ''[[Štadión Sihoť]]'' | ''[[Štadión pod Zoborom]]'' | [[Tatru stadions]] |- | Ietilpība: '''10 897''' | Ietilpība: '''10 000''' | Ietilpība: '''7480''' | Ietilpība: '''6500''' |- | [[File:MŠK Žilina - Stadium - panoramio.jpg|210px]] | [[File:Stadion Sihot.png|210px]] | [[File:FC Nitra.jpg|215px]] | [[File:Tatran Arena 01 2025.jpg|220px]] |} == Grupu turnīrs == Visi spēļu laiki ir norādīti pēc vietējā laika ([[UTC+2]]), iekavās norādīts Latvijas laiks. === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_SVK={{fb|SVK}} |name_ESP={{fb|ESP}} |name_ITA={{fb|ITA}} |name_ROU={{fb|ROU}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_SVK=1 |draw_SVK=0 |loss_SVK=2 |gf_SVK=4 |ga_SVK=5 |status_SVK=H,E |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=6 |ga_ESP=4 |status_ESP=Q |win_ITA=2 |draw_ITA=1 |loss_ITA=0 |gf_ITA=3 |ga_ITA=1 |status_ITA=Q |win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=3 |gf_ROU=2 |ga_ROU=5 |status_ROU=E <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=ITA |team3=SVK |team4=ROU <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SVK}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|ESP}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043332/ Pārskats] | vārti1 = [[Samuels Kopāseks|Kopāseks]] {{goal|48}}<br/>[[Tomāšs Suslovs|Suslovs]] {{goal|53|11m}} | vārti2 = [[Marks Pubills|Pubills]] {{goal|16}}<br/>[[Mateo Žozefs|Žozefs]] {{goal|18}}<br/>[[Sesars Tarrega|Tarrega]] {{goal|90}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 19 964 | tiesnesis = {{flaga|POL}} Damians Silvestšaks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ITA}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|ROU}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043333/ Pārskats] | vārti1 = [[Tommazo Baldandzi|Baldandzi]] {{goal|26}} | vārti2 = | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 2450 | tiesnesis = {{flaga|GRE}} Vasilis Fotiass }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fb|ROU}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043335/ Pārskats] | vārti1 = [[Mikels Haurehisars|Haurehisars]] {{goal|85}}<br/>[[Roberto Fernandess|Fernandess]] {{goal|88}} | vārti2 = [[Luiss Muntjanu|Muntjanu]] {{goal|4}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 10 023 | tiesnesis = {{flaga|NED}} Sanders van der Eiks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SVK}} | rezultāts = 0:1 | komanda2 = {{fb|ITA}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043334/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Čezāre Kazadei|Kazadei]] {{goal|7}} | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 15 455 | tiesnesis = {{flaga|SRB}} Nenads Minakovičs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ROU}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|SVK}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043342/ Pārskats] | vārti1 = [[Ümit Akdağ|Akdağ]] {{goal|67}} | vārti2 = [[Adam Obert|Obert]] {{goal|11}}<br/>[[Tomáš Suslov|Suslov]] {{goal|57}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 17 058 | tiesnesis = {{flaga|LTU}} Manfreds Lukjančuks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|ITA}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043343/ Pārskats] | vārti1 = [[Jesús Rodríguez|Rodríguez]] {{goal|53}} | vārti2 = [[Niccolò Pisilli|Pisilli]] {{goal|59}} | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 12 573 | tiesnesis = {{flaga|SCO}} Niks Volšs }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_CZE={{fb|CZE}} |name_ENG={{fb|ENG}} |name_GER={{fb|GER}} |name_SVN={{fb|SVN}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_CZE=1 |draw_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=5 |ga_CZE=7 |status_CZE=E |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=1 |gf_ENG=4 |ga_ENG=3 |status_ENG=Q |win_GER=3 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=3 |status_GER=Q |win_SVN=0 |draw_SVN=1 |loss_SVN=2 |gf_SVN=0 |ga_SVN=5 |status_SVN=E <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=ENG |team3=CZE |team4=SVN <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:3 | komanda2 = {{fb|ENG}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043326/ Pārskats] | vārti1 = [[Daniels Fila|Fila]] {{goal|51}} | vārti2 = [[Hārvijs Eliots|Eliots]] {{goal|39}}<br/>[[Džonatans Rovs|Rovs]] {{goal|48}}<br/>[[Čārlijs Kresvels|Kresvels]] {{goal|76}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 8087 | tiesnesis = {{flaga|AZE}} Elčins Masijevs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 3:0 | komanda2 = {{fb|SVN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043327/ Pārskats] | vārti1 = [[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|19||42||82|11m}} | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión pod Zoborom]]'', [[Nitra]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|DEN}} Jakobs Sundbergs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|SVN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043337/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión pod Zoborom]]'', [[Nitra]] | skatītāji = 5217 | tiesnesis = {{flaga|GEO}} Goga Kikačeišvili }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 2:4 | komanda2 = {{fb|GER}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043336/ Pārskats] | vārti1 = [[Braits Arejs-Mbi|Arejs-Mbi]] {{goal|61|s.v.}}<br/>[[Karel Spāčils|Spāčils]] {{goal|66}} | vārti2 = [[Nikolo Trezoldi|Trezoldi]] {{goal|34}}<br/>[[Pauls Nēbels|Nēbels]] {{goal|41}}<br/>[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|54}}<br/>[[Ēriks Martels|Martels]] {{goal|59}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 7870 | tiesnesis = {{flaga|VEN}} Aleksiss Errera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SVN}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|CZE}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043344/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Daniels Fila|Fila]] {{goal|51}}<br/>[[Václav Sejk|Sejk]] {{goal|59}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 4028 | tiesnesis = {{flaga|ITA}} Simone Soca }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|GER}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043345/ Pārskats] | vārti1 = [[Alex Scott|Scott]] {{goal|76}} | vārti2 = [[Ansgar Knauff|Knauff]] {{goal|3}}<br/>[[Nelson Weiper|Weiper]] {{goal|33}} | stadions = ''[[Štadión pod Zoborom]]'', [[Nitra]] | skatītāji = 5624 | tiesnesis = {{flaga|NED}} Sanders van der Eiks }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_POR={{fb|POR}} |name_FRA={{fb|FRA}} |name_POL={{fb|POL}} |name_GEO={{fb|GEO}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_POR=2 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=9 |ga_POR=0 |status_POR=Q |win_FRA=2 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=7 |ga_FRA=3 |status_FRA=Q |win_POL=0 |draw_POL=0 |loss_POL=3 |gf_POL=2 |ga_POL=11 |status_POL=E |win_GEO=1 |draw_GEO=0 |loss_GEO=2 |gf_GEO=4 |ga_GEO=8 |status_GEO=E <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=FRA |team3=GEO |team4=POL <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|FRA}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043328/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión Sihoť]]'', [[Trenčīna]] | skatītāji = 4932 | tiesnesis = {{flaga|LTU}} Manfreds Lukjančuks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POL}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|GEO}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043329/ Pārskats] | vārti1 = [[Jakubs Kaluziņskis|Kaluziņskis]] {{goal|73|11m}} | vārti2 = [[Nodars Lominadze|Lominadze]] {{goal|55}}<br/>[[Vasilioss Gordeziani|Gordeziani]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 2218 | tiesnesis = {{flaga|SUI}} Alesandro Dudiks }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | komanda2 = {{fb|POL}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043338/ Pārskats] | vārti1 = [[Žeovani Kenda|Kenda]] {{goal|16||24}}<br/>[[Enrike Araužu|Araužu]] {{goal|30}}<br/>[[Paulu Bernardu|Bernardu]] {{goal|41}}<br/>[[Rodrigu Gomešs|Gomešs]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión Sihoť]]'', [[Trenčīna]] | skatītāji = 4469 | tiesnesis = {{flaga|SCO}} Niks Volšs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:2 | komanda2 = {{fb|GEO}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043339/ Pārskats] | vārti1 = [[Matiss Tels|Tels]] {{goal|35|11m}}<br/>[[Žoans Lepenāns|Lepenāns]] {{goal|89}}<br/>[[Tjerno Barri|Barri]] {{goal|90+12}} | vārti2 = [[Giorgi Abuašvili|Abuašvili]] {{goal|76}}<br/>[[Saba Sazonovs|Sazonovs]] {{goal|84}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 3687 | tiesnesis = {{flaga|DEN}} Jakobs Sundbergs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GEO}} | rezultāts = 0:4 | komanda2 = {{fb|POR}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043346/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Rodrigo Pinheiro|Pinheiro]] {{goal|24}}<br/>[[Geovany Quenda|Quenda]] {{goal|62}}<br/>[[Rodrigo Gomes|Gomes]] {{goal|87}}<br/>[[Henrique Araújo|Araújo]] {{goal|90+5|11m}} | stadions = ''[[Štadión Sihoť]]'', [[Trenčīna]] | skatītāji = 4573 | tiesnesis = {{flaga|AZE}} Elčins Masijevs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 4:1 | komanda2 = {{fb|POL}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043347/ Pārskats] | vārti1 = [[Nathan Zézé|Zézé]] {{goal|18}}<br/>[[Djaoui Cissé|Cissé]] {{goal|19||29}}<br/>[[Matthis Abline|Abline]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ariel Mosór|Mosór]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 7288 | tiesnesis = {{flaga|SRB}} Nenads Minakovičs }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_FIN={{fb|FIN}} |name_NED={{fb|NED}} |name_UKR={{fb|UKR}} |name_DEN={{fb|DEN}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_FIN=0 |draw_FIN=2 |loss_FIN=1 |gf_FIN=4 |ga_FIN=6 |status_FIN=E |win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=1 |gf_NED=5 |ga_NED=4 |status_NED=Q |win_UKR=1 |draw_UKR=0 |loss_UKR=2 |gf_UKR=4 |ga_UKR=5 |status_UKR=E |win_DEN=2 |draw_DEN=1 |loss_DEN=0 |gf_DEN=7 |ga_DEN=5 |status_DEN=Q <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=DEN |team2=NED |team3=UKR |team4=FIN <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UKR}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|DEN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043331/ Pārskats] | vārti1 = [[Nazars Vološins|Vološins]] {{goal|22}}<br/>[[Maksims Braharu|Braharu]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Klements Bišofs|Bišofs]] {{goal|63}}<br/>[[Viljams Bēvings|Bēvings]] {{goal|81}}<br/>[[Viljams Osula|Osula]] {{goal|88}} | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5458 | tiesnesis = {{flaga|GEO}} Goga Kikačeišvili }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FIN}} | rezultāts = 2:2 | komanda2 = {{fb|NED}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043330/ Pārskats] | vārti1 = [[Kaspers Terho|Terho]] {{goal|25}}<br/>[[Topi Keskinens|Keskinens]] {{goal|28}} | vārti2 = [[Lučāno Valente|Valente]] {{goal|59}}<br/>[[Ernests Poku|Poku]] {{goal|90+3}} | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 7369 | tiesnesis = {{flaga|VEN}} Aleksiss Errera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FIN}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|UKR}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043340/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Vladislavs Vanats|Vanats]] {{goal|28}}<br />[[Makisms Braharu|Braharu]] {{goal|49}} | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 8636 | tiesnesis = {{flaga|SUI}} Alesandro Dudiks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|DEN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043341/ Pārskats] | vārti1 = [[Olivers Provstgords|Provstgords]] {{goal|19|s.v.}} | vārti2 = [[Viljams Osula|Osula]] {{goal|35||47}} | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5434 | tiesnesis = {{flaga|ITA}} Simone Soca }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|DEN}} | rezultāts = 2:2 | komanda2 = {{fb|FIN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043348/ Pārskats] | vārti1 = [[Conrad Harder|Harder]] {{goal|10||68}} | vārti2 = [[Naatan Skyttä|Skyttä]] {{goal|73}}<br/>[[Topi Keskinens|Keskinens]] {{goal|28}} | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 6940 | tiesnesis = {{flaga|POL}} Damians Silvestšaks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:0 | komanda2 = {{fb|UKR}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043349/ Pārskats] | vārti1 = [[Lučāno Valente|Valente]] {{goal|34}}<br/>[[Thom van Bergen|Van Bergen]] {{goal|79}} | vārti2 = | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5216 | tiesnesis = {{flaga|GRE}} Vasilis Fotiass }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |3rdplace=no|bold_winner=high|widescore=yes <!--Datums-Vieta|Komanda1|Rezultāts 1|Komanda 2|Rezultāts 2--> <!--Ceturtdaļfināli--> |21. jūnijs — [[Antona Malatinska stadions]] |<!-- {{fb|}} -->A grupas 1. vieta||<!-- {{fb|}} -->B grupas 2. vieta| |21. jūnijs — ''[[Štadión pod Dubňom]]'' |<!-- {{fb|}} -->C grupas 1. vieta||<!-- {{fb|}} -->D grupas 2. vieta| |22. jūnijs — ''[[MOL Aréna]]'' |<!-- {{fb|}} -->B grupas 1. vieta||<!-- {{fb|}} -->A grupas 2. vieta| |22. jūnijs — [[Tatru stadions]] |<!-- {{fb|}} -->D grupas 1. vieta||<!-- {{fb|}} -->C grupas 2. vieta| <!--Pusfināli--> |25. jūnijs — ''[[Tehelné pole]]'' |<!-- {{fb|}} -->||<!-- {{fb|}} -->| |25. jūnijs — [[Košices futbola arēna]] |<!-- {{fb|}} -->||<!-- {{fb|}} -->| <!--Fināls--> |28. jūnijs — ''[[Tehelné pole]]''|<!-- {{fb|}} -->||<!-- {{fb|}} -->| }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|21|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->C grupas 1. vieta | rezultāts = QF2 | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->D grupas 2. vieta | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043352/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|21|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->A grupas 1. vieta | rezultāts = QF1 | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->B grupas 2. vieta | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043350/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->B grupas 1. vieta | rezultāts = QF3 | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->A grupas 2. vieta | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043351/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->D grupas 1. vieta | rezultāts = QF4 | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->C grupas 2. vieta | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043353/ Pārskats] }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|25|N|bez}} | laiks = | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->1. ceturtdaļfināla uzvarētāji | rezultāts = SF1 | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->2. ceturtdaļfināla uzvarētāji | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043354/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|25|N|bez}} | laiks = | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->3. ceturtdaļfināla uzvarētāji | rezultāts = SF2 | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->4. ceturtdaļfināla uzvarētāji | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043355/ Pārskats] }} === Fināls=== {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|28|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->1. pusfināla uzvarētāji | rezultāts = | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->2. pusfināla uzvarētāji | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043356/ Pārskats] }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/under21/ U-21 čempionāts UEFA vietnē] {{en ikona}} [[Kategorija:2025. gads futbolā|UEFA Eiropas U-21 čempionāts]] [[Kategorija:Futbols Slovākijā]] rw9h5myp3lvpkpzxvj9ie5ma4ihco30 4297055 4296890 2025-06-20T10:14:26Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas spēles */ 4297055 wikitext text/x-wiki {{notiek sports}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | attēls = | sports = futbols | nosaukums = 2025. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts | citi_nosaukumi = ''Majstrovstvá Európy vo futbale hráčov do 21 rokov 2025'' | valsts = {{SVK}} | laiks = 11.—28. jūnijs | komandu_skaits = 16 | konfederācijas = 1 | stadioni = 8 | pilsētas = 8 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | spēles = | vārti = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023]] | nak_sez = ''2027'' }} '''2025. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts''' ir 25. [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts|Eiropas U-21 čempionāts]] [[futbols|futbolā]]. Turnīru organizē [[UEFA]]. Čempionāta finālturnīrs notiek [[Slovākija|Slovākijā]] no {{dat|2025|6|11|G|bez}} līdz 28. jūnijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/under21/news/0284-18b5e2afb871-96c58db24dfa-1000--2025-under-21-euro-in-slovakia-tournament-information/ |title=2025 Under-21 EURO in Slovakia: Tournament information, ticketing, volunteering |publisher=[[UEFA]] |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2025|4|6||bez}}}}</ref> Turnīrā drīkst piedalīties spēlētāji, kas ir dzimuši pēc {{Dat|2002|1|1|Ģ|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-European-Under-21-Championship-2023-25-Online|title=Regulations of the UEFA European Under-21 Championship|publisher=UEFA|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2025|4|6||bez}}}}</ref> UEFA čempionāta rīkošanas tiesības Slovākijai piešķīra 2023. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/under21/news/027d-1727bf0eed42-e7f9ad9bf84f-1000--slovakia-to-host-2025-under-21-euro/ |title=Slovakia to host 2025 Under-21 EURO |website=uefa.com |date={{dat|2023|1|25||bez}}|language=en |access-date={{dat|2025|4|6||bez}}}}</ref> Slovākija U-21 čempionātu rīko otro reizi, iepriekš tur notika arī [[2000. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2000. gada Eiropas U-21 čempionāts]]. == Stadioni == {|class="wikitable" style="text-align:center;margin:1em auto;" |- ! [[Bratislava]] ! [[Trnava]] ! [[Dunajska Streda]] ! [[Košice]] |- | ''[[Tehelné pole]]'' | [[Antona Malatinska stadions]] | ''[[MOL Aréna]]'' | [[Košices futbala arēna]] |- | Ietilpība: '''22 500''' | Ietilpība: '''18 200''' | Ietilpība: '''12 700''' | Ietilpība: '''12 555''' |- | [[File:Tehelne pole.jpg|210px]] | [[File:The City Arena in Trnava (2018).jpg|190px]] | [[File:Molarena.png|210px]] | [[File:KFA_Kosicka_Futbalova_Arena.jpg|225px]] |- !colspan=4|{{VietasKarte+ |Slovākija |float=center |width=500 |places= {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.163558|long=17.136856|label=[[Bratislava]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.373333|long=17.591667|label=[[Trnava]]|position=top}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=47.998889|long=17.618333|label=[[Dunajska Streda]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.89868|long=18.044738|label=[[Trenčīna]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=49.229119|long=18.744789|label=[[Žilina]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.696667|long=21.245|label=[[Košice]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=49.006756|long=21.234564|label=[[Prešova]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.321857|long=18.087506|label=[[Nitra]]|position=right}} }} |- ! [[Žilina]] ! [[Trenčīna]] ! [[Nitra]] ! [[Prešova]] |- | ''[[Štadión pod Dubňom]]'' | ''[[Štadión Sihoť]]'' | ''[[Štadión pod Zoborom]]'' | [[Tatru stadions]] |- | Ietilpība: '''10 897''' | Ietilpība: '''10 000''' | Ietilpība: '''7480''' | Ietilpība: '''6500''' |- | [[File:MŠK Žilina - Stadium - panoramio.jpg|210px]] | [[File:Stadion Sihot.png|210px]] | [[File:FC Nitra.jpg|215px]] | [[File:Tatran Arena 01 2025.jpg|220px]] |} == Grupu turnīrs == Visi spēļu laiki ir norādīti pēc vietējā laika ([[UTC+2]]), iekavās norādīts Latvijas laiks. === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_SVK={{fb|SVK}} |name_ESP={{fb|ESP}} |name_ITA={{fb|ITA}} |name_ROU={{fb|ROU}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_SVK=1 |draw_SVK=0 |loss_SVK=2 |gf_SVK=4 |ga_SVK=5 |status_SVK=H,E |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=6 |ga_ESP=4 |status_ESP=Q |win_ITA=2 |draw_ITA=1 |loss_ITA=0 |gf_ITA=3 |ga_ITA=1 |status_ITA=Q |win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=3 |gf_ROU=2 |ga_ROU=5 |status_ROU=E <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=ITA |team3=SVK |team4=ROU <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SVK}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|ESP}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043332/ Pārskats] | vārti1 = [[Samuels Kopāseks|Kopāseks]] {{goal|48}}<br/>[[Tomāšs Suslovs|Suslovs]] {{goal|53|11m}} | vārti2 = [[Marks Pubills|Pubills]] {{goal|16}}<br/>[[Mateo Žozefs|Žozefs]] {{goal|18}}<br/>[[Sesars Tarrega|Tarrega]] {{goal|90}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 19 964 | tiesnesis = {{flaga|POL}} Damians Silvestšaks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ITA}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|ROU}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043333/ Pārskats] | vārti1 = [[Tommazo Baldandzi|Baldandzi]] {{goal|26}} | vārti2 = | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 2450 | tiesnesis = {{flaga|GRE}} Vasilis Fotiass }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fb|ROU}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043335/ Pārskats] | vārti1 = [[Mikels Haurehisars|Haurehisars]] {{goal|85}}<br/>[[Roberto Fernandess|Fernandess]] {{goal|88}} | vārti2 = [[Luiss Muntjanu|Muntjanu]] {{goal|4}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 10 023 | tiesnesis = {{flaga|NED}} Sanders van der Eiks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SVK}} | rezultāts = 0:1 | komanda2 = {{fb|ITA}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043334/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Čezāre Kazadei|Kazadei]] {{goal|7}} | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 15 455 | tiesnesis = {{flaga|SRB}} Nenads Minakovičs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ROU}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|SVK}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043342/ Pārskats] | vārti1 = [[Ümit Akdağ|Akdağ]] {{goal|67}} | vārti2 = [[Adam Obert|Obert]] {{goal|11}}<br/>[[Tomáš Suslov|Suslov]] {{goal|57}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 17 058 | tiesnesis = {{flaga|LTU}} Manfreds Lukjančuks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|ITA}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043343/ Pārskats] | vārti1 = [[Jesús Rodríguez|Rodríguez]] {{goal|53}} | vārti2 = [[Niccolò Pisilli|Pisilli]] {{goal|59}} | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 12 573 | tiesnesis = {{flaga|SCO}} Niks Volšs }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_CZE={{fb|CZE}} |name_ENG={{fb|ENG}} |name_GER={{fb|GER}} |name_SVN={{fb|SVN}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_CZE=1 |draw_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=5 |ga_CZE=7 |status_CZE=E |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=1 |gf_ENG=4 |ga_ENG=3 |status_ENG=Q |win_GER=3 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=3 |status_GER=Q |win_SVN=0 |draw_SVN=1 |loss_SVN=2 |gf_SVN=0 |ga_SVN=5 |status_SVN=E <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=ENG |team3=CZE |team4=SVN <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:3 | komanda2 = {{fb|ENG}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043326/ Pārskats] | vārti1 = [[Daniels Fila|Fila]] {{goal|51}} | vārti2 = [[Hārvijs Eliots|Eliots]] {{goal|39}}<br/>[[Džonatans Rovs|Rovs]] {{goal|48}}<br/>[[Čārlijs Kresvels|Kresvels]] {{goal|76}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 8087 | tiesnesis = {{flaga|AZE}} Elčins Masijevs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 3:0 | komanda2 = {{fb|SVN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043327/ Pārskats] | vārti1 = [[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|19||42||82|11m}} | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión pod Zoborom]]'', [[Nitra]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|DEN}} Jakobs Sundbergs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|SVN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043337/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión pod Zoborom]]'', [[Nitra]] | skatītāji = 5217 | tiesnesis = {{flaga|GEO}} Goga Kikačeišvili }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 2:4 | komanda2 = {{fb|GER}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043336/ Pārskats] | vārti1 = [[Braits Arejs-Mbi|Arejs-Mbi]] {{goal|61|s.v.}}<br/>[[Karel Spāčils|Spāčils]] {{goal|66}} | vārti2 = [[Nikolo Trezoldi|Trezoldi]] {{goal|34}}<br/>[[Pauls Nēbels|Nēbels]] {{goal|41}}<br/>[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|54}}<br/>[[Ēriks Martels|Martels]] {{goal|59}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 7870 | tiesnesis = {{flaga|VEN}} Aleksiss Errera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SVN}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|CZE}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043344/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Daniels Fila|Fila]] {{goal|51}}<br/>[[Václav Sejk|Sejk]] {{goal|59}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 4028 | tiesnesis = {{flaga|ITA}} Simone Soca }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|GER}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043345/ Pārskats] | vārti1 = [[Alex Scott|Scott]] {{goal|76}} | vārti2 = [[Ansgar Knauff|Knauff]] {{goal|3}}<br/>[[Nelson Weiper|Weiper]] {{goal|33}} | stadions = ''[[Štadión pod Zoborom]]'', [[Nitra]] | skatītāji = 5624 | tiesnesis = {{flaga|NED}} Sanders van der Eiks }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_POR={{fb|POR}} |name_FRA={{fb|FRA}} |name_POL={{fb|POL}} |name_GEO={{fb|GEO}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_POR=2 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=9 |ga_POR=0 |status_POR=Q |win_FRA=2 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=7 |ga_FRA=3 |status_FRA=Q |win_POL=0 |draw_POL=0 |loss_POL=3 |gf_POL=2 |ga_POL=11 |status_POL=E |win_GEO=1 |draw_GEO=0 |loss_GEO=2 |gf_GEO=4 |ga_GEO=8 |status_GEO=E <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=FRA |team3=GEO |team4=POL <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|FRA}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043328/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión Sihoť]]'', [[Trenčīna]] | skatītāji = 4932 | tiesnesis = {{flaga|LTU}} Manfreds Lukjančuks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POL}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|GEO}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043329/ Pārskats] | vārti1 = [[Jakubs Kaluziņskis|Kaluziņskis]] {{goal|73|11m}} | vārti2 = [[Nodars Lominadze|Lominadze]] {{goal|55}}<br/>[[Vasilioss Gordeziani|Gordeziani]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 2218 | tiesnesis = {{flaga|SUI}} Alesandro Dudiks }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | komanda2 = {{fb|POL}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043338/ Pārskats] | vārti1 = [[Žeovani Kenda|Kenda]] {{goal|16||24}}<br/>[[Enrike Araužu|Araužu]] {{goal|30}}<br/>[[Paulu Bernardu|Bernardu]] {{goal|41}}<br/>[[Rodrigu Gomešs|Gomešs]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión Sihoť]]'', [[Trenčīna]] | skatītāji = 4469 | tiesnesis = {{flaga|SCO}} Niks Volšs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:2 | komanda2 = {{fb|GEO}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043339/ Pārskats] | vārti1 = [[Matiss Tels|Tels]] {{goal|35|11m}}<br/>[[Žoans Lepenāns|Lepenāns]] {{goal|89}}<br/>[[Tjerno Barri|Barri]] {{goal|90+12}} | vārti2 = [[Giorgi Abuašvili|Abuašvili]] {{goal|76}}<br/>[[Saba Sazonovs|Sazonovs]] {{goal|84}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 3687 | tiesnesis = {{flaga|DEN}} Jakobs Sundbergs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GEO}} | rezultāts = 0:4 | komanda2 = {{fb|POR}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043346/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Rodrigo Pinheiro|Pinheiro]] {{goal|24}}<br/>[[Geovany Quenda|Quenda]] {{goal|62}}<br/>[[Rodrigo Gomes|Gomes]] {{goal|87}}<br/>[[Henrique Araújo|Araújo]] {{goal|90+5|11m}} | stadions = ''[[Štadión Sihoť]]'', [[Trenčīna]] | skatītāji = 4573 | tiesnesis = {{flaga|AZE}} Elčins Masijevs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 4:1 | komanda2 = {{fb|POL}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043347/ Pārskats] | vārti1 = [[Nathan Zézé|Zézé]] {{goal|18}}<br/>[[Djaoui Cissé|Cissé]] {{goal|19||29}}<br/>[[Matthis Abline|Abline]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ariel Mosór|Mosór]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 7288 | tiesnesis = {{flaga|SRB}} Nenads Minakovičs }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_FIN={{fb|FIN}} |name_NED={{fb|NED}} |name_UKR={{fb|UKR}} |name_DEN={{fb|DEN}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_FIN=0 |draw_FIN=2 |loss_FIN=1 |gf_FIN=4 |ga_FIN=6 |status_FIN=E |win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=1 |gf_NED=5 |ga_NED=4 |status_NED=Q |win_UKR=1 |draw_UKR=0 |loss_UKR=2 |gf_UKR=4 |ga_UKR=5 |status_UKR=E |win_DEN=2 |draw_DEN=1 |loss_DEN=0 |gf_DEN=7 |ga_DEN=5 |status_DEN=Q <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=DEN |team2=NED |team3=UKR |team4=FIN <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UKR}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|DEN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043331/ Pārskats] | vārti1 = [[Nazars Vološins|Vološins]] {{goal|22}}<br/>[[Maksims Braharu|Braharu]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Klements Bišofs|Bišofs]] {{goal|63}}<br/>[[Viljams Bēvings|Bēvings]] {{goal|81}}<br/>[[Viljams Osula|Osula]] {{goal|88}} | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5458 | tiesnesis = {{flaga|GEO}} Goga Kikačeišvili }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FIN}} | rezultāts = 2:2 | komanda2 = {{fb|NED}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043330/ Pārskats] | vārti1 = [[Kaspers Terho|Terho]] {{goal|25}}<br/>[[Topi Keskinens|Keskinens]] {{goal|28}} | vārti2 = [[Lučāno Valente|Valente]] {{goal|59}}<br/>[[Ernests Poku|Poku]] {{goal|90+3}} | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 7369 | tiesnesis = {{flaga|VEN}} Aleksiss Errera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FIN}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|UKR}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043340/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Vladislavs Vanats|Vanats]] {{goal|28}}<br />[[Makisms Braharu|Braharu]] {{goal|49}} | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 8636 | tiesnesis = {{flaga|SUI}} Alesandro Dudiks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|DEN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043341/ Pārskats] | vārti1 = [[Olivers Provstgords|Provstgords]] {{goal|19|s.v.}} | vārti2 = [[Viljams Osula|Osula]] {{goal|35||47}} | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5434 | tiesnesis = {{flaga|ITA}} Simone Soca }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|DEN}} | rezultāts = 2:2 | komanda2 = {{fb|FIN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043348/ Pārskats] | vārti1 = [[Conrad Harder|Harder]] {{goal|10||68}} | vārti2 = [[Naatan Skyttä|Skyttä]] {{goal|73}}<br/>[[Topi Keskinens|Keskinens]] {{goal|28}} | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 6940 | tiesnesis = {{flaga|POL}} Damians Silvestšaks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:0 | komanda2 = {{fb|UKR}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043349/ Pārskats] | vārti1 = [[Lučāno Valente|Valente]] {{goal|34}}<br/>[[Thom van Bergen|Van Bergen]] {{goal|79}} | vārti2 = | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5216 | tiesnesis = {{flaga|GRE}} Vasilis Fotiass }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |3rdplace=no|bold_winner=high|widescore=yes <!--Datums-Vieta|Komanda1|Rezultāts 1|Komanda 2|Rezultāts 2--> <!--Ceturtdaļfināli--> |21. jūnijs — [[Antona Malatinska stadions]] |{{fb|ESP}}||{{fb|ENG}}| |21. jūnijs — ''[[Štadión pod Dubňom]]'' |{{fb|POR}}||{{fb|NED}}| |22. jūnijs — ''[[MOL Aréna]]'' |{{fb|GER}}||{{fb|ITA}}| |22. jūnijs — [[Tatru stadions]] |{{fb|DEN}}||{{fb|FRA}}| <!--Pusfināli--> |25. jūnijs — ''[[Tehelné pole]]'' |<!-- {{fb|}} -->||<!-- {{fb|}} -->| |25. jūnijs — [[Košices futbola arēna]] |<!-- {{fb|}} -->||<!-- {{fb|}} -->| <!--Fināls--> |28. jūnijs — ''[[Tehelné pole]]''|<!-- {{fb|}} -->||<!-- {{fb|}} -->| }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|21|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043352/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|21|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043350/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = {{fb-rt|DEN}} | rezultāts = | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043351/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | komanda2 = {{fb|ITA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043353/ Pārskats] }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|25|N|bez}} | laiks = | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->1. ceturtdaļfināla uzvarētāji | rezultāts = SF1 | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->2. ceturtdaļfināla uzvarētāji | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043354/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|25|N|bez}} | laiks = | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->3. ceturtdaļfināla uzvarētāji | rezultāts = SF2 | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->4. ceturtdaļfināla uzvarētāji | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043355/ Pārskats] }} === Fināls=== {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|28|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->1. pusfināla uzvarētāji | rezultāts = | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->2. pusfināla uzvarētāji | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043356/ Pārskats] }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/under21/ U-21 čempionāts UEFA vietnē] {{en ikona}} [[Kategorija:2025. gads futbolā|UEFA Eiropas U-21 čempionāts]] [[Kategorija:Futbols Slovākijā]] a3v6z8emxgx7o2dgnij5kfncqgfs138 4297058 4297055 2025-06-20T10:20:13Z Vylks 50297 atveidošana 4297058 wikitext text/x-wiki {{notiek sports}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | attēls = | sports = futbols | nosaukums = 2025. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts | citi_nosaukumi = ''Majstrovstvá Európy vo futbale hráčov do 21 rokov 2025'' | valsts = {{SVK}} | laiks = 11.—28. jūnijs | komandu_skaits = 16 | konfederācijas = 1 | stadioni = 8 | pilsētas = 8 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | spēles = | vārti = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023]] | nak_sez = ''2027'' }} '''2025. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts''' ir 25. [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts|Eiropas U-21 čempionāts]] [[futbols|futbolā]]. Turnīru organizē [[UEFA]]. Čempionāta finālturnīrs notiek [[Slovākija|Slovākijā]] no {{dat|2025|6|11|G|bez}} līdz 28. jūnijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/under21/news/0284-18b5e2afb871-96c58db24dfa-1000--2025-under-21-euro-in-slovakia-tournament-information/ |title=2025 Under-21 EURO in Slovakia: Tournament information, ticketing, volunteering |publisher=[[UEFA]] |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2025|4|6||bez}}}}</ref> Turnīrā drīkst piedalīties spēlētāji, kas ir dzimuši pēc {{Dat|2002|1|1|Ģ|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-European-Under-21-Championship-2023-25-Online|title=Regulations of the UEFA European Under-21 Championship|publisher=UEFA|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2025|4|6||bez}}}}</ref> UEFA čempionāta rīkošanas tiesības Slovākijai piešķīra 2023. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/under21/news/027d-1727bf0eed42-e7f9ad9bf84f-1000--slovakia-to-host-2025-under-21-euro/ |title=Slovakia to host 2025 Under-21 EURO |website=uefa.com |date={{dat|2023|1|25||bez}}|language=en |access-date={{dat|2025|4|6||bez}}}}</ref> Slovākija U-21 čempionātu rīko otro reizi, iepriekš tur notika arī [[2000. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2000. gada Eiropas U-21 čempionāts]]. == Stadioni == {|class="wikitable" style="text-align:center;margin:1em auto;" |- ! [[Bratislava]] ! [[Trnava]] ! [[Dunajska Streda]] ! [[Košice]] |- | ''[[Tehelné pole]]'' | [[Antona Malatinska stadions]] | ''[[MOL Aréna]]'' | [[Košices futbala arēna]] |- | Ietilpība: '''22 500''' | Ietilpība: '''18 200''' | Ietilpība: '''12 700''' | Ietilpība: '''12 555''' |- | [[File:Tehelne pole.jpg|210px]] | [[File:The City Arena in Trnava (2018).jpg|190px]] | [[File:Molarena.png|210px]] | [[File:KFA_Kosicka_Futbalova_Arena.jpg|225px]] |- !colspan=4|{{VietasKarte+ |Slovākija |float=center |width=500 |places= {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.163558|long=17.136856|label=[[Bratislava]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.373333|long=17.591667|label=[[Trnava]]|position=top}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=47.998889|long=17.618333|label=[[Dunajska Streda]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.89868|long=18.044738|label=[[Trenčīna]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=49.229119|long=18.744789|label=[[Žilina]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.696667|long=21.245|label=[[Košice]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=49.006756|long=21.234564|label=[[Prešova]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.321857|long=18.087506|label=[[Nitra]]|position=right}} }} |- ! [[Žilina]] ! [[Trenčīna]] ! [[Nitra]] ! [[Prešova]] |- | ''[[Štadión pod Dubňom]]'' | ''[[Štadión Sihoť]]'' | ''[[Štadión pod Zoborom]]'' | [[Tatru stadions]] |- | Ietilpība: '''10 897''' | Ietilpība: '''10 000''' | Ietilpība: '''7480''' | Ietilpība: '''6500''' |- | [[File:MŠK Žilina - Stadium - panoramio.jpg|210px]] | [[File:Stadion Sihot.png|210px]] | [[File:FC Nitra.jpg|215px]] | [[File:Tatran Arena 01 2025.jpg|220px]] |} == Grupu turnīrs == Visi spēļu laiki ir norādīti pēc vietējā laika ([[UTC+2]]), iekavās norādīts Latvijas laiks. === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_SVK={{fb|SVK}} |name_ESP={{fb|ESP}} |name_ITA={{fb|ITA}} |name_ROU={{fb|ROU}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_SVK=1 |draw_SVK=0 |loss_SVK=2 |gf_SVK=4 |ga_SVK=5 |status_SVK=H,E |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=6 |ga_ESP=4 |status_ESP=Q |win_ITA=2 |draw_ITA=1 |loss_ITA=0 |gf_ITA=3 |ga_ITA=1 |status_ITA=Q |win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=3 |gf_ROU=2 |ga_ROU=5 |status_ROU=E <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=ITA |team3=SVK |team4=ROU <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SVK}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|ESP}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043332/ Pārskats] | vārti1 = [[Samuels Kopāseks|Kopāseks]] {{goal|48}}<br/>[[Tomāšs Suslovs|Suslovs]] {{goal|53|11m}} | vārti2 = [[Marks Pubills|Pubills]] {{goal|16}}<br/>[[Mateo Žozefs|Žozefs]] {{goal|18}}<br/>[[Sesars Tarrega|Tarrega]] {{goal|90}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 19 964 | tiesnesis = {{flaga|POL}} Damians Silvestšaks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ITA}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|ROU}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043333/ Pārskats] | vārti1 = [[Tommazo Baldandzi|Baldandzi]] {{goal|26}} | vārti2 = | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 2450 | tiesnesis = {{flaga|GRE}} Vasilis Fotiass }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fb|ROU}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043335/ Pārskats] | vārti1 = [[Mikels Haurehisars|Haurehisars]] {{goal|85}}<br/>[[Roberto Fernandess|Fernandess]] {{goal|88}} | vārti2 = [[Luiss Muntjanu|Muntjanu]] {{goal|4}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 10 023 | tiesnesis = {{flaga|NED}} Sanders van der Eiks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SVK}} | rezultāts = 0:1 | komanda2 = {{fb|ITA}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043334/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Čezāre Kazadei|Kazadei]] {{goal|7}} | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 15 455 | tiesnesis = {{flaga|SRB}} Nenads Minakovičs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ROU}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|SVK}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043342/ Pārskats] | vārti1 = [[Imits Akdags|Akdags]] {{goal|67}} | vārti2 = [[Adams Oberts|Oberts]] {{goal|11}}<br/>[[Tomāšs Suslovs|Suslovs]] {{goal|57}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 17 058 | tiesnesis = {{flaga|LTU}} Manfreds Lukjančuks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|ITA}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043343/ Pārskats] | vārti1 = [[Hesuss Rodrigess|Rodrigess]] {{goal|53}} | vārti2 = [[Nikolo Pizilli|Pizilli]] {{goal|59}} | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 12 573 | tiesnesis = {{flaga|SCO}} Niks Volšs }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_CZE={{fb|CZE}} |name_ENG={{fb|ENG}} |name_GER={{fb|GER}} |name_SVN={{fb|SVN}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_CZE=1 |draw_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=5 |ga_CZE=7 |status_CZE=E |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=1 |gf_ENG=4 |ga_ENG=3 |status_ENG=Q |win_GER=3 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=3 |status_GER=Q |win_SVN=0 |draw_SVN=1 |loss_SVN=2 |gf_SVN=0 |ga_SVN=5 |status_SVN=E <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=ENG |team3=CZE |team4=SVN <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:3 | komanda2 = {{fb|ENG}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043326/ Pārskats] | vārti1 = [[Daniels Fila|Fila]] {{goal|51}} | vārti2 = [[Hārvijs Eliots|Eliots]] {{goal|39}}<br/>[[Džonatans Rovs|Rovs]] {{goal|48}}<br/>[[Čārlijs Kresvels|Kresvels]] {{goal|76}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 8087 | tiesnesis = {{flaga|AZE}} Elčins Masijevs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 3:0 | komanda2 = {{fb|SVN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043327/ Pārskats] | vārti1 = [[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|19||42||82|11m}} | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión pod Zoborom]]'', [[Nitra]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|DEN}} Jakobs Sundbergs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|SVN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043337/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión pod Zoborom]]'', [[Nitra]] | skatītāji = 5217 | tiesnesis = {{flaga|GEO}} Goga Kikačeišvili }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 2:4 | komanda2 = {{fb|GER}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043336/ Pārskats] | vārti1 = [[Braits Arejs-Mbi|Arejs-Mbi]] {{goal|61|s.v.}}<br/>[[Karel Spāčils|Spāčils]] {{goal|66}} | vārti2 = [[Nikolo Trezoldi|Trezoldi]] {{goal|34}}<br/>[[Pauls Nēbels|Nēbels]] {{goal|41}}<br/>[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|54}}<br/>[[Ēriks Martels|Martels]] {{goal|59}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 7870 | tiesnesis = {{flaga|VEN}} Aleksiss Errera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SVN}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|CZE}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043344/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Daniels Fila|Fila]] {{goal|51}}<br/>[[Vāclavs Sejks|Sejks]] {{goal|59}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 4028 | tiesnesis = {{flaga|ITA}} Simone Soca }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|GER}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043345/ Pārskats] | vārti1 = [[Alekss Skots|Skots]] {{goal|76}} | vārti2 = [[Ansgars Knaufs|Knaufs]] {{goal|3}}<br/>[[Nelsons Veipers|Veipers]] {{goal|33}} | stadions = ''[[Štadión pod Zoborom]]'', [[Nitra]] | skatītāji = 5624 | tiesnesis = {{flaga|NED}} Sanders van der Eiks }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_POR={{fb|POR}} |name_FRA={{fb|FRA}} |name_POL={{fb|POL}} |name_GEO={{fb|GEO}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_POR=2 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=9 |ga_POR=0 |status_POR=Q |win_FRA=2 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=7 |ga_FRA=3 |status_FRA=Q |win_POL=0 |draw_POL=0 |loss_POL=3 |gf_POL=2 |ga_POL=11 |status_POL=E |win_GEO=1 |draw_GEO=0 |loss_GEO=2 |gf_GEO=4 |ga_GEO=8 |status_GEO=E <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=FRA |team3=GEO |team4=POL <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|FRA}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043328/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión Sihoť]]'', [[Trenčīna]] | skatītāji = 4932 | tiesnesis = {{flaga|LTU}} Manfreds Lukjančuks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POL}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|GEO}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043329/ Pārskats] | vārti1 = [[Jakubs Kaluziņskis|Kaluziņskis]] {{goal|73|11m}} | vārti2 = [[Nodars Lominadze|Lominadze]] {{goal|55}}<br/>[[Vasilioss Gordeziani|Gordeziani]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 2218 | tiesnesis = {{flaga|SUI}} Alesandro Dudiks }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | komanda2 = {{fb|POL}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043338/ Pārskats] | vārti1 = [[Žeovani Kenda|Kenda]] {{goal|16||24}}<br/>[[Enrike Araužu|Araužu]] {{goal|30}}<br/>[[Paulu Bernardu|Bernardu]] {{goal|41}}<br/>[[Rodrigu Gomešs|Gomešs]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión Sihoť]]'', [[Trenčīna]] | skatītāji = 4469 | tiesnesis = {{flaga|SCO}} Niks Volšs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:2 | komanda2 = {{fb|GEO}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043339/ Pārskats] | vārti1 = [[Matiss Tels|Tels]] {{goal|35|11m}}<br/>[[Žoans Lepenāns|Lepenāns]] {{goal|89}}<br/>[[Tjerno Barri|Barri]] {{goal|90+12}} | vārti2 = [[Giorgi Abuašvili|Abuašvili]] {{goal|76}}<br/>[[Saba Sazonovs|Sazonovs]] {{goal|84}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 3687 | tiesnesis = {{flaga|DEN}} Jakobs Sundbergs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GEO}} | rezultāts = 0:4 | komanda2 = {{fb|POR}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043346/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Rodrigu Piņeiru|Piņeiru]] {{goal|24}}<br/>[[Žeovani Kenda|Kenda]] {{goal|62}}<br/>[[Rodrigu Gomešs|Gomešs]] {{goal|87}}<br/>[[Enrike Araužu|Araužu]] {{goal|90+5|11m}} | stadions = ''[[Štadión Sihoť]]'', [[Trenčīna]] | skatītāji = 4573 | tiesnesis = {{flaga|AZE}} Elčins Masijevs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 4:1 | komanda2 = {{fb|POL}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043347/ Pārskats] | vārti1 = [[Natans Zezē|Zezē]] {{goal|18}}<br/>[[Džaui Sisē|Sisē]] {{goal|19||29}}<br/>[[Matiss Abline|Abline]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ariels Mosors|Mosors]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 7288 | tiesnesis = {{flaga|SRB}} Nenads Minakovičs }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_FIN={{fb|FIN}} |name_NED={{fb|NED}} |name_UKR={{fb|UKR}} |name_DEN={{fb|DEN}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_FIN=0 |draw_FIN=2 |loss_FIN=1 |gf_FIN=4 |ga_FIN=6 |status_FIN=E |win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=1 |gf_NED=5 |ga_NED=4 |status_NED=Q |win_UKR=1 |draw_UKR=0 |loss_UKR=2 |gf_UKR=4 |ga_UKR=5 |status_UKR=E |win_DEN=2 |draw_DEN=1 |loss_DEN=0 |gf_DEN=7 |ga_DEN=5 |status_DEN=Q <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=DEN |team2=NED |team3=UKR |team4=FIN <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UKR}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|DEN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043331/ Pārskats] | vārti1 = [[Nazars Vološins|Vološins]] {{goal|22}}<br/>[[Maksims Braharu|Braharu]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Klements Bišofs|Bišofs]] {{goal|63}}<br/>[[Viljams Bēvings|Bēvings]] {{goal|81}}<br/>[[Viljams Osula|Osula]] {{goal|88}} | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5458 | tiesnesis = {{flaga|GEO}} Goga Kikačeišvili }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FIN}} | rezultāts = 2:2 | komanda2 = {{fb|NED}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043330/ Pārskats] | vārti1 = [[Kaspers Terho|Terho]] {{goal|25}}<br/>[[Topi Keskinens|Keskinens]] {{goal|28}} | vārti2 = [[Lučāno Valente|Valente]] {{goal|59}}<br/>[[Ernests Poku|Poku]] {{goal|90+3}} | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 7369 | tiesnesis = {{flaga|VEN}} Aleksiss Errera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FIN}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|UKR}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043340/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Vladislavs Vanats|Vanats]] {{goal|28}}<br />[[Makisms Braharu|Braharu]] {{goal|49}} | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 8636 | tiesnesis = {{flaga|SUI}} Alesandro Dudiks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|DEN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043341/ Pārskats] | vārti1 = [[Olivers Provstgords|Provstgords]] {{goal|19|s.v.}} | vārti2 = [[Viljams Osula|Osula]] {{goal|35||47}} | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5434 | tiesnesis = {{flaga|ITA}} Simone Soca }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|DEN}} | rezultāts = 2:2 | komanda2 = {{fb|FIN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043348/ Pārskats] | vārti1 = [[Konrads Harders|Harders]] {{goal|10||68}} | vārti2 = [[Nātans Skite|Skite]] {{goal|73}}<br/>[[Topi Keskinens|Keskinens]] {{goal|28}} | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 6940 | tiesnesis = {{flaga|POL}} Damians Silvestšaks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:0 | komanda2 = {{fb|UKR}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043349/ Pārskats] | vārti1 = [[Lučāno Valente|Valente]] {{goal|34}}<br/>[[Toms van Bergens|Van Bergens]] {{goal|79}} | vārti2 = | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5216 | tiesnesis = {{flaga|GRE}} Vasilis Fotiass }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |3rdplace=no|bold_winner=high|widescore=yes <!--Datums-Vieta|Komanda1|Rezultāts 1|Komanda 2|Rezultāts 2--> <!--Ceturtdaļfināli--> |21. jūnijs — [[Antona Malatinska stadions]] |{{fb|ESP}}||{{fb|ENG}}| |21. jūnijs — ''[[Štadión pod Dubňom]]'' |{{fb|POR}}||{{fb|NED}}| |22. jūnijs — ''[[MOL Aréna]]'' |{{fb|GER}}||{{fb|ITA}}| |22. jūnijs — [[Tatru stadions]] |{{fb|DEN}}||{{fb|FRA}}| <!--Pusfināli--> |25. jūnijs — ''[[Tehelné pole]]'' |<!-- {{fb|}} -->||<!-- {{fb|}} -->| |25. jūnijs — [[Košices futbola arēna]] |<!-- {{fb|}} -->||<!-- {{fb|}} -->| <!--Fināls--> |28. jūnijs — ''[[Tehelné pole]]''|<!-- {{fb|}} -->||<!-- {{fb|}} -->| }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|21|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043352/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|21|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043350/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = {{fb-rt|DEN}} | rezultāts = | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043351/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | komanda2 = {{fb|ITA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043353/ Pārskats] }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|25|N|bez}} | laiks = | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->1. ceturtdaļfināla uzvarētāji | rezultāts = SF1 | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->2. ceturtdaļfināla uzvarētāji | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043354/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|25|N|bez}} | laiks = | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->3. ceturtdaļfināla uzvarētāji | rezultāts = SF2 | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->4. ceturtdaļfināla uzvarētāji | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043355/ Pārskats] }} === Fināls=== {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|28|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->1. pusfināla uzvarētāji | rezultāts = | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->2. pusfināla uzvarētāji | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043356/ Pārskats] }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/under21/ U-21 čempionāts UEFA vietnē] {{en ikona}} [[Kategorija:2025. gads futbolā|UEFA Eiropas U-21 čempionāts]] [[Kategorija:Futbols Slovākijā]] e9ohrplkso4ltoy8jtbcixu50yk0twe 4297060 4297058 2025-06-20T10:21:08Z Vylks 50297 /* Grupu turnīrs */ vairs nav nepieciešams 4297060 wikitext text/x-wiki {{notiek sports}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | attēls = | sports = futbols | nosaukums = 2025. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts | citi_nosaukumi = ''Majstrovstvá Európy vo futbale hráčov do 21 rokov 2025'' | valsts = {{SVK}} | laiks = 11.—28. jūnijs | komandu_skaits = 16 | konfederācijas = 1 | stadioni = 8 | pilsētas = 8 | čempioni = | tituls = | otrie = | trešie = | spēles = | vārti = | skatītāji = | rezultatīvākais = | mvp = | pag_sez = [[2023. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2023]] | nak_sez = ''2027'' }} '''2025. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts''' ir 25. [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts|Eiropas U-21 čempionāts]] [[futbols|futbolā]]. Turnīru organizē [[UEFA]]. Čempionāta finālturnīrs notiek [[Slovākija|Slovākijā]] no {{dat|2025|6|11|G|bez}} līdz 28. jūnijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/under21/news/0284-18b5e2afb871-96c58db24dfa-1000--2025-under-21-euro-in-slovakia-tournament-information/ |title=2025 Under-21 EURO in Slovakia: Tournament information, ticketing, volunteering |publisher=[[UEFA]] |website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2025|4|6||bez}}}}</ref> Turnīrā drīkst piedalīties spēlētāji, kas ir dzimuši pēc {{Dat|2002|1|1|Ģ|bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://documents.uefa.com/r/Regulations-of-the-UEFA-European-Under-21-Championship-2023-25-Online|title=Regulations of the UEFA European Under-21 Championship|publisher=UEFA|website=uefa.com|language=en|access-date={{dat|2025|4|6||bez}}}}</ref> UEFA čempionāta rīkošanas tiesības Slovākijai piešķīra 2023. gada janvārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/under21/news/027d-1727bf0eed42-e7f9ad9bf84f-1000--slovakia-to-host-2025-under-21-euro/ |title=Slovakia to host 2025 Under-21 EURO |website=uefa.com |date={{dat|2023|1|25||bez}}|language=en |access-date={{dat|2025|4|6||bez}}}}</ref> Slovākija U-21 čempionātu rīko otro reizi, iepriekš tur notika arī [[2000. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2000. gada Eiropas U-21 čempionāts]]. == Stadioni == {|class="wikitable" style="text-align:center;margin:1em auto;" |- ! [[Bratislava]] ! [[Trnava]] ! [[Dunajska Streda]] ! [[Košice]] |- | ''[[Tehelné pole]]'' | [[Antona Malatinska stadions]] | ''[[MOL Aréna]]'' | [[Košices futbala arēna]] |- | Ietilpība: '''22 500''' | Ietilpība: '''18 200''' | Ietilpība: '''12 700''' | Ietilpība: '''12 555''' |- | [[File:Tehelne pole.jpg|210px]] | [[File:The City Arena in Trnava (2018).jpg|190px]] | [[File:Molarena.png|210px]] | [[File:KFA_Kosicka_Futbalova_Arena.jpg|225px]] |- !colspan=4|{{VietasKarte+ |Slovākija |float=center |width=500 |places= {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.163558|long=17.136856|label=[[Bratislava]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.373333|long=17.591667|label=[[Trnava]]|position=top}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=47.998889|long=17.618333|label=[[Dunajska Streda]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.89868|long=18.044738|label=[[Trenčīna]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=49.229119|long=18.744789|label=[[Žilina]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.696667|long=21.245|label=[[Košice]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=49.006756|long=21.234564|label=[[Prešova]]|position=right}} {{VietasKarte~|Slovākija|lat=48.321857|long=18.087506|label=[[Nitra]]|position=right}} }} |- ! [[Žilina]] ! [[Trenčīna]] ! [[Nitra]] ! [[Prešova]] |- | ''[[Štadión pod Dubňom]]'' | ''[[Štadión Sihoť]]'' | ''[[Štadión pod Zoborom]]'' | [[Tatru stadions]] |- | Ietilpība: '''10 897''' | Ietilpība: '''10 000''' | Ietilpība: '''7480''' | Ietilpība: '''6500''' |- | [[File:MŠK Žilina - Stadium - panoramio.jpg|210px]] | [[File:Stadion Sihot.png|210px]] | [[File:FC Nitra.jpg|215px]] | [[File:Tatran Arena 01 2025.jpg|220px]] |} == Grupu turnīrs == Visi spēļu laiki ir norādīti pēc vietējā laika ([[UTC+2]]), iekavās norādīts Latvijas laiks. === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_SVK={{fb|SVK}} |name_ESP={{fb|ESP}} |name_ITA={{fb|ITA}} |name_ROU={{fb|ROU}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_SVK=1 |draw_SVK=0 |loss_SVK=2 |gf_SVK=4 |ga_SVK=5 |status_SVK=H |win_ESP=2 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=6 |ga_ESP=4 |status_ESP= |win_ITA=2 |draw_ITA=1 |loss_ITA=0 |gf_ITA=3 |ga_ITA=1 |status_ITA= |win_ROU=0 |draw_ROU=0 |loss_ROU=3 |gf_ROU=2 |ga_ROU=5 |status_ROU= <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=ITA |team3=SVK |team4=ROU <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SVK}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|ESP}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043332/ Pārskats] | vārti1 = [[Samuels Kopāseks|Kopāseks]] {{goal|48}}<br/>[[Tomāšs Suslovs|Suslovs]] {{goal|53|11m}} | vārti2 = [[Marks Pubills|Pubills]] {{goal|16}}<br/>[[Mateo Žozefs|Žozefs]] {{goal|18}}<br/>[[Sesars Tarrega|Tarrega]] {{goal|90}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 19 964 | tiesnesis = {{flaga|POL}} Damians Silvestšaks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ITA}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|ROU}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043333/ Pārskats] | vārti1 = [[Tommazo Baldandzi|Baldandzi]] {{goal|26}} | vārti2 = | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 2450 | tiesnesis = {{flaga|GRE}} Vasilis Fotiass }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fb|ROU}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043335/ Pārskats] | vārti1 = [[Mikels Haurehisars|Haurehisars]] {{goal|85}}<br/>[[Roberto Fernandess|Fernandess]] {{goal|88}} | vārti2 = [[Luiss Muntjanu|Muntjanu]] {{goal|4}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 10 023 | tiesnesis = {{flaga|NED}} Sanders van der Eiks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SVK}} | rezultāts = 0:1 | komanda2 = {{fb|ITA}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043334/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Čezāre Kazadei|Kazadei]] {{goal|7}} | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 15 455 | tiesnesis = {{flaga|SRB}} Nenads Minakovičs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ROU}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|SVK}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043342/ Pārskats] | vārti1 = [[Imits Akdags|Akdags]] {{goal|67}} | vārti2 = [[Adams Oberts|Oberts]] {{goal|11}}<br/>[[Tomāšs Suslovs|Suslovs]] {{goal|57}} | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = 17 058 | tiesnesis = {{flaga|LTU}} Manfreds Lukjančuks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|ITA}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043343/ Pārskats] | vārti1 = [[Hesuss Rodrigess|Rodrigess]] {{goal|53}} | vārti2 = [[Nikolo Pizilli|Pizilli]] {{goal|59}} | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = 12 573 | tiesnesis = {{flaga|SCO}} Niks Volšs }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_CZE={{fb|CZE}} |name_ENG={{fb|ENG}} |name_GER={{fb|GER}} |name_SVN={{fb|SVN}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_CZE=1 |draw_CZE=0 |loss_CZE=2 |gf_CZE=5 |ga_CZE=7 |status_CZE= |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=1 |gf_ENG=4 |ga_ENG=3 |status_ENG= |win_GER=3 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=3 |status_GER= |win_SVN=0 |draw_SVN=1 |loss_SVN=2 |gf_SVN=0 |ga_SVN=5 |status_SVN= <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=ENG |team3=CZE |team4=SVN <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:3 | komanda2 = {{fb|ENG}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043326/ Pārskats] | vārti1 = [[Daniels Fila|Fila]] {{goal|51}} | vārti2 = [[Hārvijs Eliots|Eliots]] {{goal|39}}<br/>[[Džonatans Rovs|Rovs]] {{goal|48}}<br/>[[Čārlijs Kresvels|Kresvels]] {{goal|76}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 8087 | tiesnesis = {{flaga|AZE}} Elčins Masijevs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 3:0 | komanda2 = {{fb|SVN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043327/ Pārskats] | vārti1 = [[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|19||42||82|11m}} | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión pod Zoborom]]'', [[Nitra]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|DEN}} Jakobs Sundbergs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|SVN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043337/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión pod Zoborom]]'', [[Nitra]] | skatītāji = 5217 | tiesnesis = {{flaga|GEO}} Goga Kikačeišvili }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 2:4 | komanda2 = {{fb|GER}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043336/ Pārskats] | vārti1 = [[Braits Arejs-Mbi|Arejs-Mbi]] {{goal|61|s.v.}}<br/>[[Karel Spāčils|Spāčils]] {{goal|66}} | vārti2 = [[Nikolo Trezoldi|Trezoldi]] {{goal|34}}<br/>[[Pauls Nēbels|Nēbels]] {{goal|41}}<br/>[[Niks Voltemāde|Voltemāde]] {{goal|54}}<br/>[[Ēriks Martels|Martels]] {{goal|59}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 7870 | tiesnesis = {{flaga|VEN}} Aleksiss Errera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|SVN}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|CZE}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043344/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Daniels Fila|Fila]] {{goal|51}}<br/>[[Vāclavs Sejks|Sejks]] {{goal|59}} | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = 4028 | tiesnesis = {{flaga|ITA}} Simone Soca }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|GER}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043345/ Pārskats] | vārti1 = [[Alekss Skots|Skots]] {{goal|76}} | vārti2 = [[Ansgars Knaufs|Knaufs]] {{goal|3}}<br/>[[Nelsons Veipers|Veipers]] {{goal|33}} | stadions = ''[[Štadión pod Zoborom]]'', [[Nitra]] | skatītāji = 5624 | tiesnesis = {{flaga|NED}} Sanders van der Eiks }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_POR={{fb|POR}} |name_FRA={{fb|FRA}} |name_POL={{fb|POL}} |name_GEO={{fb|GEO}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_POR=2 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=9 |ga_POR=0 |status_POR= |win_FRA=2 |draw_FRA=1 |loss_FRA=0 |gf_FRA=7 |ga_FRA=3 |status_FRA= |win_POL=0 |draw_POL=0 |loss_POL=3 |gf_POL=2 |ga_POL=11 |status_POL= |win_GEO=1 |draw_GEO=0 |loss_GEO=2 |gf_GEO=4 |ga_GEO=8 |status_GEO= <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=POR |team2=FRA |team3=GEO |team4=POL <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|FRA}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043328/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión Sihoť]]'', [[Trenčīna]] | skatītāji = 4932 | tiesnesis = {{flaga|LTU}} Manfreds Lukjančuks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|11|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POL}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|GEO}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043329/ Pārskats] | vārti1 = [[Jakubs Kaluziņskis|Kaluziņskis]] {{goal|73|11m}} | vārti2 = [[Nodars Lominadze|Lominadze]] {{goal|55}}<br/>[[Vasilioss Gordeziani|Gordeziani]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 2218 | tiesnesis = {{flaga|SUI}} Alesandro Dudiks }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | komanda2 = {{fb|POL}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043338/ Pārskats] | vārti1 = [[Žeovani Kenda|Kenda]] {{goal|16||24}}<br/>[[Enrike Araužu|Araužu]] {{goal|30}}<br/>[[Paulu Bernardu|Bernardu]] {{goal|41}}<br/>[[Rodrigu Gomešs|Gomešs]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión Sihoť]]'', [[Trenčīna]] | skatītāji = 4469 | tiesnesis = {{flaga|SCO}} Niks Volšs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|14|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:2 | komanda2 = {{fb|GEO}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043339/ Pārskats] | vārti1 = [[Matiss Tels|Tels]] {{goal|35|11m}}<br/>[[Žoans Lepenāns|Lepenāns]] {{goal|89}}<br/>[[Tjerno Barri|Barri]] {{goal|90+12}} | vārti2 = [[Giorgi Abuašvili|Abuašvili]] {{goal|76}}<br/>[[Saba Sazonovs|Sazonovs]] {{goal|84}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 3687 | tiesnesis = {{flaga|DEN}} Jakobs Sundbergs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|GEO}} | rezultāts = 0:4 | komanda2 = {{fb|POR}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043346/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Rodrigu Piņeiru|Piņeiru]] {{goal|24}}<br/>[[Žeovani Kenda|Kenda]] {{goal|62}}<br/>[[Rodrigu Gomešs|Gomešs]] {{goal|87}}<br/>[[Enrike Araužu|Araužu]] {{goal|90+5|11m}} | stadions = ''[[Štadión Sihoť]]'', [[Trenčīna]] | skatītāji = 4573 | tiesnesis = {{flaga|AZE}} Elčins Masijevs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|17|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 4:1 | komanda2 = {{fb|POL}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043347/ Pārskats] | vārti1 = [[Natans Zezē|Zezē]] {{goal|18}}<br/>[[Džaui Sisē|Sisē]] {{goal|19||29}}<br/>[[Matiss Abline|Abline]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ariels Mosors|Mosors]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = 7288 | tiesnesis = {{flaga|SRB}} Nenads Minakovičs }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.uefa.com/under21/standings/ UEFA] |name_FIN={{fb|FIN}} |name_NED={{fb|NED}} |name_UKR={{fb|UKR}} |name_DEN={{fb|DEN}} <!--UPDATE standings below (including date)--> |update= |win_FIN=0 |draw_FIN=2 |loss_FIN=1 |gf_FIN=4 |ga_FIN=6 |status_FIN= |win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=1 |gf_NED=5 |ga_NED=4 |status_NED= |win_UKR=1 |draw_UKR=0 |loss_UKR=2 |gf_UKR=4 |ga_UKR=5 |status_UKR= |win_DEN=2 |draw_DEN=1 |loss_DEN=0 |gf_DEN=7 |ga_DEN=5 |status_DEN= <!--UPDATE positions below (check tiebreakers)--> |team1=DEN |team2=NED |team3=UKR |team4=FIN <!--UPDATE qualifications below --> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|UKR}} | rezultāts = 2:3 | komanda2 = {{fb|DEN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043331/ Pārskats] | vārti1 = [[Nazars Vološins|Vološins]] {{goal|22}}<br/>[[Maksims Braharu|Braharu]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Klements Bišofs|Bišofs]] {{goal|63}}<br/>[[Viljams Bēvings|Bēvings]] {{goal|81}}<br/>[[Viljams Osula|Osula]] {{goal|88}} | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5458 | tiesnesis = {{flaga|GEO}} Goga Kikačeišvili }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FIN}} | rezultāts = 2:2 | komanda2 = {{fb|NED}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043330/ Pārskats] | vārti1 = [[Kaspers Terho|Terho]] {{goal|25}}<br/>[[Topi Keskinens|Keskinens]] {{goal|28}} | vārti2 = [[Lučāno Valente|Valente]] {{goal|59}}<br/>[[Ernests Poku|Poku]] {{goal|90+3}} | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 7369 | tiesnesis = {{flaga|VEN}} Aleksiss Errera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|FIN}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|UKR}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043340/ Pārskats] | vārti1 = | vārti2 = [[Vladislavs Vanats|Vanats]] {{goal|28}}<br />[[Makisms Braharu|Braharu]] {{goal|49}} | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 8636 | tiesnesis = {{flaga|SUI}} Alesandro Dudiks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|15|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|DEN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043341/ Pārskats] | vārti1 = [[Olivers Provstgords|Provstgords]] {{goal|19|s.v.}} | vārti2 = [[Viljams Osula|Osula]] {{goal|35||47}} | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5434 | tiesnesis = {{flaga|ITA}} Simone Soca }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|DEN}} | rezultāts = 2:2 | komanda2 = {{fb|FIN}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043348/ Pārskats] | vārti1 = [[Konrads Harders|Harders]] {{goal|10||68}} | vārti2 = [[Nātans Skite|Skite]] {{goal|73}}<br/>[[Topi Keskinens|Keskinens]] {{goal|28}} | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = 6940 | tiesnesis = {{flaga|POL}} Damians Silvestšaks }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|06|18|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:0 | komanda2 = {{fb|UKR}} | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043349/ Pārskats] | vārti1 = [[Lučāno Valente|Valente]] {{goal|34}}<br/>[[Toms van Bergens|Van Bergens]] {{goal|79}} | vārti2 = | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = 5216 | tiesnesis = {{flaga|GRE}} Vasilis Fotiass }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |3rdplace=no|bold_winner=high|widescore=yes <!--Datums-Vieta|Komanda1|Rezultāts 1|Komanda 2|Rezultāts 2--> <!--Ceturtdaļfināli--> |21. jūnijs — [[Antona Malatinska stadions]] |{{fb|ESP}}||{{fb|ENG}}| |21. jūnijs — ''[[Štadión pod Dubňom]]'' |{{fb|POR}}||{{fb|NED}}| |22. jūnijs — ''[[MOL Aréna]]'' |{{fb|GER}}||{{fb|ITA}}| |22. jūnijs — [[Tatru stadions]] |{{fb|DEN}}||{{fb|FRA}}| <!--Pusfināli--> |25. jūnijs — ''[[Tehelné pole]]'' |<!-- {{fb|}} -->||<!-- {{fb|}} -->| |25. jūnijs — [[Košices futbola arēna]] |<!-- {{fb|}} -->||<!-- {{fb|}} -->| <!--Fināls--> |28. jūnijs — ''[[Tehelné pole]]''|<!-- {{fb|}} -->||<!-- {{fb|}} -->| }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|21|N|bez}} | laiks = 18:00 <small>(19:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Štadión pod Dubňom]]'', [[Žilina]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043352/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|21|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Antona Malatinska stadions]], [[Trnava]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043350/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = {{fb-rt|DEN}} | rezultāts = | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Tatru stadions]], [[Prešova]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043351/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|22|N|bez}} | laiks = | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | komanda2 = {{fb|ITA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MOL Aréna]]'', [[Dunajska Streda]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043353/ Pārskats] }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|25|N|bez}} | laiks = | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->1. ceturtdaļfināla uzvarētāji | rezultāts = SF1 | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->2. ceturtdaļfināla uzvarētāji | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043354/ Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|25|N|bez}} | laiks = | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->3. ceturtdaļfināla uzvarētāji | rezultāts = SF2 | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->4. ceturtdaļfināla uzvarētāji | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Košices futbola arēna]], [[Košice]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043355/ Pārskats] }} === Fināls=== {{futbola spēle | datums = {{dat|2025|6|28|N|bez}} | laiks = 21:00 <small>(22:00)</small> | komanda1 = <!-- {{fb-rt|}} -->1. pusfināla uzvarētāji | rezultāts = | komanda2 = <!-- {{fb|}} -->2. pusfināla uzvarētāji | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Tehelné pole]]'', [[Bratislava]] | skatītāji = | tiesnesis = | pārskats = [https://www.uefa.com/under21/match/2043356/ Pārskats] }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/under21/ U-21 čempionāts UEFA vietnē] {{en ikona}} [[Kategorija:2025. gads futbolā|UEFA Eiropas U-21 čempionāts]] [[Kategorija:Futbols Slovākijā]] t6jnizguq3skn08r657qdrsnkzu5rt0 2 601014 4296699 4296691 2025-06-19T12:00:07Z Levik314 131135 4296699 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATP.]] '''Katabolisms''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''Glikolīze''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[laktāts|laktātam]]. * '''Krebsa cikls''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais ATP ražošanas ceļš [[mitohondrija|mitohondrijās]]. * '''Fermentācija''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu. Tāpat procesus ietekmē [[ATP]], [[ADP]], [[AMP]] un [[NAD⁺]] līmenis šūnā. == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], [[fiziskās slodzes]] un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt [[muskuļu masas zudums|muskuļu masas zudumu]]. == Atsauces == {{atsauces}} 4s509yrye62itxl5lflkqks3sy66a31 4296700 4296699 2025-06-19T12:02:13Z Levik314 131135 4296700 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATP.]] '''Katabolisms''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''Glikolīze''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[laktāts|laktātam]]. * '''Krebsa cikls''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais ATP ražošanas ceļš [[Mitohondrijs|mitohondrijās]]. * '''Fermentācija''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu. Tāpat procesus ietekmē [[ATP]], [[ADP]], [[AMP]] un [[NAD⁺]] līmenis šūnā. == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], [[fiziskās slodzes]] un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt [[muskuļu masas zudums|muskuļu masas zudumu]]. == Atsauces == {{atsauces}} n0vegdcozzf3zlveje5jops1l0w725c 4296703 4296700 2025-06-19T12:06:10Z Levik314 131135 4296703 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATP.]] '''Katabolisms''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''Glikolīze''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[laktāts|laktātam]]. * '''Krebsa cikls''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] ražošanas ceļš [[Mitohondrijs|mitohondrijās]]. * '''Fermentācija''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu. Tāpat procesus ietekmē [[ATP]], [[ADP]], [[AMP]] un [[NAD⁺]] līmenis šūnā. == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], [[fiziskās slodzes]] un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt [[muskuļu masas zudums|muskuļu masas zudumu]]. == Atsauces == {{atsauces}} 2qk4f4cw4ckez68itmnny6xswfc5buo 4296704 4296703 2025-06-19T12:07:32Z Levik314 131135 4296704 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATP.]] '''Katabolisms''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''Glikolīze''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[laktāts|laktātam]]. * '''[[Trikarbonskābju cikls|Krebsa cikls]]''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] ražošanas ceļš [[Mitohondrijs|mitohondrijās]]. * '''Fermentācija''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu. Tāpat procesus ietekmē [[ATP]], [[ADP]], [[AMP]] un [[NAD⁺]] līmenis šūnā. == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], [[fiziskās slodzes]] un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt [[muskuļu masas zudums|muskuļu masas zudumu]]. == Atsauces == {{atsauces}} ff3shd55o2zz5vodhlseh2y2xae8xsz 4296706 4296704 2025-06-19T12:13:08Z Levik314 131135 4296706 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATP.]] '''Katabolisms''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''Glikolīze''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[laktāts|laktātam]]. * '''[[Trikarbonskābju cikls|Krebsa cikls]]''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] ražošanas ceļš [[Mitohondrijs|mitohondrijās]]. * '''Fermentācija''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu. . == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], [[fiziskās slodzes]] un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt [[muskuļu masas zudums|muskuļu masas zudumu]]. == Atsauces == {{atsauces}} sstdp40025wfdecchfltu6l8tvcc3qe 4296707 4296706 2025-06-19T12:13:41Z Levik314 131135 4296707 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATP.]] '''Katabolisms''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''Glikolīze''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[laktāts|laktātam]]. * '''[[Trikarbonskābju cikls|Krebsa cikls]]''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] ražošanas ceļš [[Mitohondrijs|mitohondrijās]]. * '''Fermentācija''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu. == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], [[fiziskās slodzes]] un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt [[muskuļu masas zudums|muskuļu masas zudumu]]. == Atsauces == {{atsauces}} 9ken9rma3a859na7sidvqafp4ugz0f2 4296709 4296707 2025-06-19T12:21:22Z Levik314 131135 4296709 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATP.]] '''Katabolisms''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> <ref name='Анаболизм и катаболизм_1'> Анаболизм и катаболизм: в чём разница и как они влияют на твоё тело[https://atletik-fitnes.ru/anabolizm-i-katabolizm-raznica]{{ru ikona}}</ref> Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''Glikolīze''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[laktāts|laktātam]]. * '''[[Trikarbonskābju cikls|Krebsa cikls]]''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. <ref name='Анаболизм и катаболизм_1' /> * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] ražošanas ceļš [[Mitohondrijs|mitohondrijās]]. * '''Fermentācija''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu. == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], [[fiziskās slodzes]] un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt [[muskuļu masas zudums|muskuļu masas zudumu]]. == Atsauces == {{atsauces}} pau8cv2x7pdy24rsr4qir81su2pv05t 4296711 4296709 2025-06-19T12:30:44Z Levik314 131135 4296711 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATP.]] '''Katabolisms''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> <ref name='Анаболизм и катаболизм_1'> Анаболизм и катаболизм: в чём разница и как они влияют на твоё тело[https://atletik-fitnes.ru/anabolizm-i-katabolizm-raznica]{{ru ikona}}</ref> Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''[[Glikolīze]]''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[Pienskābe|laktātam]]. <ref>[https://escuelapce.com/ru/catabolismo/]{{ru ikona}}</ref> * '''[[Trikarbonskābju cikls|Krebsa cikls]]''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. <ref name='Анаболизм и катаболизм_1' /> * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] ražošanas ceļš [[Mitohondrijs|mitohondrijās]]. * '''Fermentācija''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu. == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], [[fiziskās slodzes]] un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt [[muskuļu masas zudums|muskuļu masas zudumu]]. == Atsauces == {{atsauces}} 3xenkfj2kyrcu3ga98czz3p7631qxo3 4296713 4296711 2025-06-19T12:32:40Z Levik314 131135 4296713 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATP.]] '''Katabolisms''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> <ref name='Анаболизм и катаболизм_1'> Анаболизм и катаболизм: в чём разница и как они влияют на твоё тело[https://atletik-fitnes.ru/anabolizm-i-katabolizm-raznica]{{ru ikona}}</ref> Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''[[Glikolīze]]''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[Pienskābe|laktātam]]. <ref>[https://escuelapce.com/ru/catabolismo/]{{ru ikona}}</ref> * '''[[Trikarbonskābju cikls|Krebsa cikls]]''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. <ref name='Анаболизм и катаболизм_1' /> * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] ražošanas ceļš [[Mitohondrijs|mitohondrijās]]. * '''Fermentācija''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu. == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], [[fiziskās slodzes]] un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt [[muskuļu masas zudums|muskuļu masas zudumu]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vielmaiņa]] 0ym9iims5mggh0y0mu5n8n3hjnw0icr 4296716 4296713 2025-06-19T12:41:49Z Levik314 131135 4296716 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATP.]] '''Katabolisms''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> <ref name='Анаболизм и катаболизм_1'> Анаболизм и катаболизм: в чём разница и как они влияют на твоё тело[https://atletik-fitnes.ru/anabolizm-i-katabolizm-raznica]{{ru ikona}}</ref> Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''[[Glikolīze]]''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[Pienskābe|laktātam]]. <ref>Краткое описание катаболизма[https://escuelapce.com/ru/catabolismo/]{{ru ikona}}</ref> * '''[[Trikarbonskābju cikls|Krebsa cikls]]''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. <ref name='Анаболизм и катаболизм_1' /> * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] ražošanas ceļš [[Mitohondrijs|mitohondrijās]]. * '''Fermentācija''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu. == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], [[fiziskās slodzes]] un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt [[muskuļu masas zudums|muskuļu masas zudumu]]. == Skatīt arī == *[[Vielmaiņa]] *[[Anabolisms]] *[[Trikarbonskābju cikls]] *[[Ogļhidrāti]] *[[Olbaltumvielas]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vielmaiņa]] m3ys1j4n2rrz2aql0wm3ifkbct9x19j 4296717 4296716 2025-06-19T12:42:17Z Levik314 131135 4296717 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATP.]] '''Katabolisms''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> <ref name="Анаболизм и катаболизм_1"> Анаболизм и катаболизм: в чём разница и как они влияют на твоё тело[https://atletik-fitnes.ru/anabolizm-i-katabolizm-raznica]{{ru ikona}}</ref> Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''[[Glikolīze]]''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[Pienskābe|laktātam]]. <ref>Краткое описание катаболизма[https://escuelapce.com/ru/catabolismo/]{{ru ikona}}</ref> * '''[[Trikarbonskābju cikls|Krebsa cikls]]''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. <ref name='Анаболизм и катаболизм_1' /> * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] ražošanas ceļš [[Mitohondrijs|mitohondrijās]]. * '''Fermentācija''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu. == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], [[fiziskās slodzes]] un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt [[muskuļu masas zudums|muskuļu masas zudumu]]. == Skatīt arī == *[[Vielmaiņa]] *[[Anabolisms]] *[[Trikarbonskābju cikls]] *[[Ogļhidrāti]] *[[Olbaltumvielas]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vielmaiņa]] jtljmdnbbwx95e1hrj6dc9lperj6foe 4296718 4296717 2025-06-19T12:44:02Z Levik314 131135 4296718 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATF.]] '''Katabolisms''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> <ref name="Анаболизм и катаболизм_1"> Анаболизм и катаболизм: в чём разница и как они влияют на твоё тело[https://atletik-fitnes.ru/anabolizm-i-katabolizm-raznica]{{ru ikona}}</ref> Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''[[Glikolīze]]''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[Pienskābe|laktātam]]. <ref>Краткое описание катаболизма[https://escuelapce.com/ru/catabolismo/]{{ru ikona}}</ref> * '''[[Trikarbonskābju cikls|Krebsa cikls]]''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. <ref name='Анаболизм и катаболизм_1' /> * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] ražošanas ceļš [[Mitohondrijs|mitohondrijās]]. * '''Fermentācija''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu. == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], [[fiziskās slodzes]] un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt [[muskuļu masas zudums|muskuļu masas zudumu]]. == Skatīt arī == *[[Vielmaiņa]] *[[Anabolisms]] *[[Trikarbonskābju cikls]] *[[Ogļhidrāti]] *[[Olbaltumvielas]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vielmaiņa]] onz9by0vli8h906rrmf6lfruxysdkj9 4296747 4296718 2025-06-19T15:21:51Z Levik314 131135 4296747 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATF.]] '''Katabolisms''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> <ref name="Анаболизм и катаболизм_1"> Анаболизм и катаболизм: в чём разница и как они влияют на твоё тело[https://atletik-fitnes.ru/anabolizm-i-katabolizm-raznica]{{ru ikona}}</ref> Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''[[Glikolīze]]''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[Pienskābe|laktātam]]. <ref>Краткое описание катаболизма[https://escuelapce.com/ru/catabolismo/]{{ru ikona}}</ref> * '''[[Trikarbonskābju cikls|Krebsa cikls]]''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. <ref name='Анаболизм и катаболизм_1' /> * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] ražošanas ceļš [[Mitohondrijs|mitohondrijās]]. * '''Fermentācija''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu. <ref>Что такое катаболизм и как он влияет на организм? [https://t-j.ru/what-is-catabolism/]{{ru ikona}}</ref> == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], fiziskās slodzes un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt muskuļu masas zudums|muskuļu masas zudumu. == Skatīt arī == *[[Vielmaiņa]] *[[Anabolisms]] *[[Trikarbonskābju cikls]] *[[Ogļhidrāti]] *[[Olbaltumvielas]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vielmaiņa]] jvjzl6n7os5g47swbw4cetpcgyiusjm 4296751 4296747 2025-06-19T15:56:18Z Levik314 131135 4296751 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATF.]] '''Katabolisms''' jeb '''disimilācija''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> <ref name="Анаболизм и катаболизм_1"> Анаболизм и катаболизм: в чём разница и как они влияют на твоё тело[https://atletik-fitnes.ru/anabolizm-i-katabolizm-raznica]{{ru ikona}}</ref> Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''[[Glikolīze]]''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[Pienskābe|laktātam]]. <ref>Краткое описание катаболизма[https://escuelapce.com/ru/catabolismo/]{{ru ikona}}</ref> * '''[[Trikarbonskābju cikls|Krebsa cikls]]''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. <ref name='Анаболизм и катаболизм_1' /> * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] ražošanas ceļš [[Mitohondrijs|mitohondrijās]]. * '''[[Fermentācija]]''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu. <ref>Что такое катаболизм и как он влияет на организм? [https://t-j.ru/what-is-catabolism/]{{ru ikona}}</ref> == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], fiziskās slodzes un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt muskuļu masas zudumu. == Skatīt arī == *[[Vielmaiņa]] *[[Anabolisms]] *[[Trikarbonskābju cikls]] *[[Ogļhidrāti]] *[[Olbaltumvielas]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vielmaiņa]] dhvle24pgkmuepex5najiq6mkcqkpym 4296752 4296751 2025-06-19T15:59:11Z Levik314 131135 4296752 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATF.]] '''Katabolisms''' jeb '''disimilācija''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> <ref name="Анаболизм и катаболизм_1"> Анаболизм и катаболизм: в чём разница и как они влияют на твоё тело[https://atletik-fitnes.ru/anabolizm-i-katabolizm-raznica]{{ru ikona}}</ref> Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> <ref>medicine.lv[https://medicine.lv/raksti/katabolisms_pme]{{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''[[Glikolīze]]''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[Pienskābe|laktātam]]. <ref>Краткое описание катаболизма[https://escuelapce.com/ru/catabolismo/]{{ru ikona}}</ref> * '''[[Trikarbonskābju cikls|Krebsa cikls]]''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. <ref name='Анаболизм и катаболизм_1' /> * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] ražošanas ceļš [[Mitohondrijs|mitohondrijās]]. * '''[[Fermentācija]]''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu.<ref>Что такое катаболизм и как он влияет на организм? [https://t-j.ru/what-is-catabolism/]{{ru ikona}}</ref> == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], fiziskās slodzes un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt muskuļu masas zudumu. == Skatīt arī == *[[Vielmaiņa]] *[[Anabolisms]] *[[Trikarbonskābju cikls]] *[[Ogļhidrāti]] *[[Olbaltumvielas]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vielmaiņa]] pllt7g1f3a78szmwjxxd2v4ek3kwofd 0 602848 4296904 4294883 2025-06-19T19:19:18Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4296904 wikitext text/x-wiki {{nejaukt ar|mīkstinājuma zīme}} [[Attēls:Cedilla (v2).svg|thumb|100px|Sediļa]] '''Sediļa''' (no {{val|es|cedilla}}) ir āķis vai aste (¸), kas pievienota zem noteiktiem burtiem (kā [[Diakritiskās zīmes|diakritiskā zīme]]), lai norādītu, ka to izruna ir izmainīta. [[Latviešu alfabēts|Latviešu alfabētā]] sediļu lieto burti [[ģ]], [[ķ]], [[ļ]], [[ņ]] un bijušais burts [[ŗ]]. Bieži sediļa tiek nepareizi dēvēta par [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]]. {{īss aizmetnis}} {{valodniecība-aizmetnis}} [[Kategorija:Rakstība]] lw0ckbsn3iar98qhrkm9espy7e0nenj 4297040 4296904 2025-06-20T09:22:49Z CDeleted 103067 4297040 wikitext text/x-wiki {{nejaukt ar|mīkstinājuma zīme}} [[Attēls:Cedilla (v2).svg|thumb|100px|Sediļa]] '''Sediļa''' (no {{val|es|cedilla}}) ir āķis vai aste (¸), kas pievienota zem noteiktiem burtiem (kā [[Diakritiskās zīmes|diakritiskā zīme]]), lai norādītu, ka to izruna ir izmainīta. Bieži sediļa tiek nepareizi dēvēta par [[mīkstinājuma zīme|mīkstinājuma zīmi]]. {{īss aizmetnis}} {{valodniecība-aizmetnis}} [[Kategorija:Rakstība]] 9doyiwslhhfu50wlw6301msj9k81656 0 602936 4296883 4295429 2025-06-19T18:26:30Z Olgerts V 41522 /* Ievērojami objekti */ preciz. 4296883 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Saules iela|Saules iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Saules iela |attēls = Saules iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 1350 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * [[Sanktpēterburga|Pēterpils]] iela * [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Saules iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Saules iela sākas krustojumā ar [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielu]]. Iela apbūvēta ar dzīvojamām, sabiedriskām un tirdzniecības ēkām. Saules ielas garums ir aptuveni 1350 metri. Visā garumā iela ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Posmā no Vienības ielas līdz Viestura ielai satiksmes kustība Saules ielā atļauta tikai Viestura ielas virzienā, citos posmos kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Saules ielu nekursē. == Vēsture == [[Attēls:Daugavpils Skolotāju institūts.jpg|274px|thumb|Skats gar Pēterpils (Saules) ielu 20.&nbsp;gadsimta sākumā]] Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Pēterpils iela''' jeb '''Pēterburgas iela''' ({{val|ru|Петербургская улица}}). 1924. gada 14. jūlijā tā ieguva tagadējo nosaukumu '''Saules iela''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}}}}</ref> bet 1952. gadā to pārdēvēja par '''Gogoļa ielu''', sakarā ar krievu rakstnieka [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] 100. dzimšanas dienu. Nosaukums "Saules iela" tika atjaunots 1991. gada 19. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}}}}</ref> Saules ielas trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle (uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā), tāpēc ielas brauktuve pie skvēra nedaudz pārvietota uz ziemeļrietumiem. Katedrāles vietā 2003. gadā uzcelta kapela. == Ievērojami objekti == [[Attēls:Saules iela 37, Daugavpils.jpg|thumb|274px|Saules iela 37]] [[Attēls:Saules iela 55 a.JPG|thumb|274px|Saules iela 55]] * Nr. 1/3 — pasta, vēlāk skolotāju institūta ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pasts, vēlāk skolotāju institūts |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4809 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 17a — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4810 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 19 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4811 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 37 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta vidū, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4813 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 38 — kādreizēja ebreju skolas ēka, uzcelta 19.—20. gadsimtu mijā, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ebreju skola |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4814 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 41 — trīsstāvu dzīvojamā ēka [[Jūgendstils|jūgendstilā]], uzcelta 20. gadsimta sākumā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4815 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 42 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4816 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 49 — neapbūvētais zemesgabals, kur atradās Daugavpils Horālā sinagoga (uzspridzināta {{dat|1941|7|6||bez}}).<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Большую хоральную синагогу построили и… взорвали. |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158161 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|6|17||bez}} |language=ru |date={{dat|2010|7|6||bez}}}}</ref> * Nr. 55 — divstāvu dzīvojamā ēka [[Jūgendstils|jūgendstilā]], uzcelta 20. gadsimta sākumā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4817 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Nr. 57 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4818 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}}}}</ref> * Blakus Saules ielai atrodas [[Daugavpils Universitāte]] un [[Vienības nams]]. == Ielu savienojumi == Saules iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] (T veida krustojums) * [[Institūta iela (Daugavpils)|Institūta iela]] * [[Muzeja iela (Daugavpils)|Muzeja iela]] * [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra iela]] * [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] * [[Ģimnāzijas iela (Daugavpils)|Ģimnāzijas iela]] * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Mihoelsa iela]] * [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] * [[Alejas iela (Daugavpils)|Alejas iela]] * [[Krāslavas iela (Daugavpils)|Krāslavas iela]] * [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] bz13fhgykdxg7aea9jnid9fps3rq2fv 6 602942 4296731 4294959 2025-06-19T14:05:31Z Ytteroy 50392 Ytteroy augšupielādēja jaunu [[Attēls:Syndicate Festival Logo.svg]] versiju 4294959 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == avots [https://www.syndicate-festival.de/wp-content/themes/eventsites/static/images/SY-LOGO-WHITE.svg syndicate-festival.de] == Licence == {{Aizsargāts logo}} cnhyovrw9j3jlhbzhvry9750jh7yvq5 4296732 4296731 2025-06-19T14:06:38Z Ytteroy 50392 Ytteroy augšupielādēja jaunu [[Attēls:Syndicate Festival Logo.svg]] versiju 4294959 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == avots [https://www.syndicate-festival.de/wp-content/themes/eventsites/static/images/SY-LOGO-WHITE.svg syndicate-festival.de] == Licence == {{Aizsargāts logo}} cnhyovrw9j3jlhbzhvry9750jh7yvq5 0 602946 4296963 4295104 2025-06-20T04:58:04Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Vācijas mūzika]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4296963 wikitext text/x-wiki {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | name = Eve & Rave | image =Eve & Rave Logo Black Background.svg | caption =Eve & Rave Šveice logo | founder = Helmuts Ārens (Eve & Rave Berlīne) | type = Reģistrētas apvienības | tax_id = | registration_id = | founded_date = {{datums|1994|10|12}} (Berlīne) | location = [[Vācija]], [[Šveice]] | coordinates = | origins = | key_people = Helmuts Ārens, Ūte Ašendorfa | area_served = [[Berlīne]], [[Kasele]], [[Ķelne]], [[Minstere]], [[Šveice]] | product = | focus = Kaitējuma mazināšana, drošāka narkotiku lietošana | method = Informatīvie materiāli, izglītošana, narkotiku pārbaude | revenue = | endowment = | num_volunteers = | num_employees = | num_members = | subsid = | owner = | non-profit_slogan = | former name = | homepage = | dissolved = 2011 (Berlīne), 2003 (Kasele) | footnotes = |website=[https://www.eve-rave.ch eve-rave.ch]<br /> [https://www.eve-rave.org eve-rave.org]}} '''Eve & Rave''' (pazīstama arī kā '''eve&rave''') ir/bija bezpeļņas reģistrētas apvienības [[Vācija]]s pilsētās [[Berlīne|Berlīnē]], [[Kasele|Kaselē]], [[Ķelne|Ķelnē]] un [[Minstere|Minsterē]], kā arī [[Šveice|Šveicē]]. Šo apvienību nosaukums ir atvasināts no vārdiem „eve" – kāda veida [[MDMA|ekstazī]] tablešu apzīmējums, un „rave" – elektroniskās mūzikas pasākumi. Eve & Rave mērķi bija ballīšu un [[tehno]]kultūras attīstība, kā arī [[Narkotikas|narkotiku]] lietošanas [[Kaitējumu mazinoši pasākumi|kaitējuma]] mazināšana. Tāpēc Eve & Rave piedāvāja informāciju par legālo un nelegālo narkotiku lietošanu ar zemu risku. Eve & Rave iestājās par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, narkotiku lietošanas briedumu un narkotiku pārbaudi, ko mūsdienās atbalsta daudzi krimināllietu juristi, daļa policijas darbinieku, ievērojami [[ekonomists|ekonomisti]] un arvien vairāk cilvēku. == Vēsture == Eve & Rave idejas saknes meklējamas [[Berlīne|Berlīnē]]. {{datums|1994|10|12}} tika dibināta reģistrētā apvienība Eve & Rave e.V. Berlīne. Eve & Rave mērķi bija ballīšu un [[tehno]]kultūras attīstība, lai uzlabotu naktsdzīvi un padarītu to drošāku. Viens no galvenajiem mērķiem bija [[Narkotikas|narkotiku]] lietošanas kaitējuma mazināšana. 1996. gadā ideja izplatījās uz [[Minstere|Minsteri]] ([[Vācija]]) un [[Zoloturna|Zoloturnu]] ([[Šveice]]). Tika dibināta reģistrētā apvienība Eve & Rave (Šveice) un projekts Eve & Rave Minstere, kas 2003. gadā kļuva par reģistrētu apvienību. Papildus tika dibinātas apvienības Eve & Rave e.V. NRW ([[Ķelne]]/[[Ziemeļreina-Vestfālene]]) un vēlāk Eve & Rave Kasele. Salīdzinot ar apvienībām Berlīnē, Minsterē un Šveicē, apvienības Ķelnē un Kaselē pastāvēja tikai īsu laiku. Jau no paša sākuma visas Eve & Rave apvienības darbojās, pieņemot narkotiku lietošanu kā realitāti. Narkotiku lietošana tika atzīta par sociālu parādību, bet atturēšanās paradigma (vispārējs nosodījums cilvēkiem, kas lieto nelegālas narkotikas) tika klasificēta kā neatbilstoša realitātei. Tāpēc 2000. gadā autoru grupa „Tehno tīkls Berlīne" izstrādāja narkotiku pārbaudes koncepciju Vācijas Federālajai Republikai. Šo koncepciju adresēja Vācijas Veselības ministrijai, un tās līdzautors bija Eve & Rave Berlīne. Pēc tam, kad Eve & Rave Berlīne, NRW un Kasele pārtrauca darbību, aktīvas palika tikai Eve & Rave Minstere un Eve & Rave (Šveice). == Eve & Rave Berlīne == Eve & Rave e.V. Berlīne tika dibināta {{datums|1994|10|12}} un darbojās līdz {{datums|2011|3|21|D}}. Biedrības garīgais tēvs bija sociologs Helmuts Ārens. Starp dibinātājiem bija arī Ūte Ašendorfa. No 1995. gada februāra līdz 1996. gada septembrim Eve & Rave Berlīne organizēja narkotiku pārbaudes punktus [[tehno]] ballītēs. Cilvēki tur varēja pārbaudīt savu narkotiku sastāvu un [[aktīvā viela|aktīvo vielu]] daudzumu. Eve & Rave Berlīne publicēja vairākas brošūras un skrejlapas, kā arī uzturēja tīmekļa vietni. == Eve & Rave Kasele == Eve & Rave Kasele un tās tīmekļa vietne pastāvēja tikai īsu laiku. Biedru trūkuma dēļ darbība tika pārtraukta 2003. gada novembrī. Kopš 2015. gada maija bijušo Eve & Rave Kaseles interneta domēnu izmanto Eve & Rave Minstere. == Eve & Rave Minstere == Eve & Rave Minstere tika dibināta 1996. gadā kā Minsteres AIDS federācijas projekts, sekojot Eve & Rave Berlīnes piemēram. Kopš {{datums|2003|6|5}} Eve & Rave Minstere ir bezpeļņas reģistrēta apvienība. Jau no paša sākuma pastāvēja cieša sadarbība starp Eve & Rave Minstere un [[Minstere]]s pilsētas valdības iestādēm. Eve & Rave Minsteres darba uzmanības centrā bija/ir [[Minstere]]s [[naktsklubs|naktsklubu]] aina (Cosmic Club, Club Depot, Dockland, Fusion Club u.c.) un lekcijas skolotājiem, zinātniekiem, studentiem un vecākiem. Drīz apvienība paplašināja savu darbību ārpus Minsteres robežām. Eve & Rave Minstere atbalsta lielākos [[tehno]] pasākumus ar narkotiku informācijas centriem: * [[Mayday (mūzikas festivāls)|Mayday]] kopš 1998. gada * [[Nature One]] kopš 2002. gada * [[Ruhr in Love]] kopš 2003. gada * [[Syndicate]] kopš 2013. gada * [[RadioNation (festivāls)|RadioNation]] un [[Toxicator (festivāls)|Toxicator]] kopš 2015. gada Kopš 2001. gada Eve & Rave Minstere pilda konsultanta funkcijas Vācijas Federālajā veselības izglītības centrā un vēlāk Federālajā veselības ministrijā. No 2003. līdz 2006. gadam Eve & Rave Minstere bija Veselīgas naktsdzīves darba komitejas biedre. Šī komiteja plānoja Vācijas narkotiku apkarošanas dienu 2004. gadā, kurā Eve & Rave Minstere bija nozīmīgi iesaistīta. Kopš 2011. gada Eve & Rave Minstere piedāvā lekcijas autoskolās un 2014. gada aprīlī kļuva par vienaudžu projekta autoskolās dibinātāju locekli. Tā kā zinātnieki, studenti un darba ņēmēji arvien biežāk ļaunprātīgi izmanto kognitīvo dopingu, Eve & Rave Minstere 2014. gadā paplašināja savu pakalpojumu klāstu, iekļaujot smadzeņu darbības uzlabošanas tēmu. Organizatorisku iemeslu dēļ Eve & Rave Minstere {{datums|2015|5|17}} pārvietoja savu tīmekļa vietni uz jaunu interneta domēnu. == Eve & Rave NRW == Eve & Rave e.V. NRW ar galveno mītni [[Ķelne|Ķelnē]] pārtrauca savu darbību pēc vairāku gadu darba. == Eve & Rave Šveice == Eve & Rave (Šveice) tika dibināta 1996. gada februārī [[Zoloturna]] ([[Šveice]]), sekojot Eve & Rave Berlīnes piemēram. Jau no paša sākuma apvienība iestājās par pastāvīgu narkotiku pārbaudi Šveicē. Kopš 1999. gada apvienība nodrošina tīmekļa vietni un moderētu diskusiju forumu. [[Kategorija:Vācijas mūzika]] gq5qepu85vy46zxbvpoakry2o55s315 4296964 4296963 2025-06-20T04:58:35Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Bezpeļņas organizācijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4296964 wikitext text/x-wiki {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | name = Eve & Rave | image =Eve & Rave Logo Black Background.svg | caption =Eve & Rave Šveice logo | founder = Helmuts Ārens (Eve & Rave Berlīne) | type = Reģistrētas apvienības | tax_id = | registration_id = | founded_date = {{datums|1994|10|12}} (Berlīne) | location = [[Vācija]], [[Šveice]] | coordinates = | origins = | key_people = Helmuts Ārens, Ūte Ašendorfa | area_served = [[Berlīne]], [[Kasele]], [[Ķelne]], [[Minstere]], [[Šveice]] | product = | focus = Kaitējuma mazināšana, drošāka narkotiku lietošana | method = Informatīvie materiāli, izglītošana, narkotiku pārbaude | revenue = | endowment = | num_volunteers = | num_employees = | num_members = | subsid = | owner = | non-profit_slogan = | former name = | homepage = | dissolved = 2011 (Berlīne), 2003 (Kasele) | footnotes = |website=[https://www.eve-rave.ch eve-rave.ch]<br /> [https://www.eve-rave.org eve-rave.org]}} '''Eve & Rave''' (pazīstama arī kā '''eve&rave''') ir/bija bezpeļņas reģistrētas apvienības [[Vācija]]s pilsētās [[Berlīne|Berlīnē]], [[Kasele|Kaselē]], [[Ķelne|Ķelnē]] un [[Minstere|Minsterē]], kā arī [[Šveice|Šveicē]]. Šo apvienību nosaukums ir atvasināts no vārdiem „eve" – kāda veida [[MDMA|ekstazī]] tablešu apzīmējums, un „rave" – elektroniskās mūzikas pasākumi. Eve & Rave mērķi bija ballīšu un [[tehno]]kultūras attīstība, kā arī [[Narkotikas|narkotiku]] lietošanas [[Kaitējumu mazinoši pasākumi|kaitējuma]] mazināšana. Tāpēc Eve & Rave piedāvāja informāciju par legālo un nelegālo narkotiku lietošanu ar zemu risku. Eve & Rave iestājās par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, narkotiku lietošanas briedumu un narkotiku pārbaudi, ko mūsdienās atbalsta daudzi krimināllietu juristi, daļa policijas darbinieku, ievērojami [[ekonomists|ekonomisti]] un arvien vairāk cilvēku. == Vēsture == Eve & Rave idejas saknes meklējamas [[Berlīne|Berlīnē]]. {{datums|1994|10|12}} tika dibināta reģistrētā apvienība Eve & Rave e.V. Berlīne. Eve & Rave mērķi bija ballīšu un [[tehno]]kultūras attīstība, lai uzlabotu naktsdzīvi un padarītu to drošāku. Viens no galvenajiem mērķiem bija [[Narkotikas|narkotiku]] lietošanas kaitējuma mazināšana. 1996. gadā ideja izplatījās uz [[Minstere|Minsteri]] ([[Vācija]]) un [[Zoloturna|Zoloturnu]] ([[Šveice]]). Tika dibināta reģistrētā apvienība Eve & Rave (Šveice) un projekts Eve & Rave Minstere, kas 2003. gadā kļuva par reģistrētu apvienību. Papildus tika dibinātas apvienības Eve & Rave e.V. NRW ([[Ķelne]]/[[Ziemeļreina-Vestfālene]]) un vēlāk Eve & Rave Kasele. Salīdzinot ar apvienībām Berlīnē, Minsterē un Šveicē, apvienības Ķelnē un Kaselē pastāvēja tikai īsu laiku. Jau no paša sākuma visas Eve & Rave apvienības darbojās, pieņemot narkotiku lietošanu kā realitāti. Narkotiku lietošana tika atzīta par sociālu parādību, bet atturēšanās paradigma (vispārējs nosodījums cilvēkiem, kas lieto nelegālas narkotikas) tika klasificēta kā neatbilstoša realitātei. Tāpēc 2000. gadā autoru grupa „Tehno tīkls Berlīne" izstrādāja narkotiku pārbaudes koncepciju Vācijas Federālajai Republikai. Šo koncepciju adresēja Vācijas Veselības ministrijai, un tās līdzautors bija Eve & Rave Berlīne. Pēc tam, kad Eve & Rave Berlīne, NRW un Kasele pārtrauca darbību, aktīvas palika tikai Eve & Rave Minstere un Eve & Rave (Šveice). == Eve & Rave Berlīne == Eve & Rave e.V. Berlīne tika dibināta {{datums|1994|10|12}} un darbojās līdz {{datums|2011|3|21|D}}. Biedrības garīgais tēvs bija sociologs Helmuts Ārens. Starp dibinātājiem bija arī Ūte Ašendorfa. No 1995. gada februāra līdz 1996. gada septembrim Eve & Rave Berlīne organizēja narkotiku pārbaudes punktus [[tehno]] ballītēs. Cilvēki tur varēja pārbaudīt savu narkotiku sastāvu un [[aktīvā viela|aktīvo vielu]] daudzumu. Eve & Rave Berlīne publicēja vairākas brošūras un skrejlapas, kā arī uzturēja tīmekļa vietni. == Eve & Rave Kasele == Eve & Rave Kasele un tās tīmekļa vietne pastāvēja tikai īsu laiku. Biedru trūkuma dēļ darbība tika pārtraukta 2003. gada novembrī. Kopš 2015. gada maija bijušo Eve & Rave Kaseles interneta domēnu izmanto Eve & Rave Minstere. == Eve & Rave Minstere == Eve & Rave Minstere tika dibināta 1996. gadā kā Minsteres AIDS federācijas projekts, sekojot Eve & Rave Berlīnes piemēram. Kopš {{datums|2003|6|5}} Eve & Rave Minstere ir bezpeļņas reģistrēta apvienība. Jau no paša sākuma pastāvēja cieša sadarbība starp Eve & Rave Minstere un [[Minstere]]s pilsētas valdības iestādēm. Eve & Rave Minsteres darba uzmanības centrā bija/ir [[Minstere]]s [[naktsklubs|naktsklubu]] aina (Cosmic Club, Club Depot, Dockland, Fusion Club u.c.) un lekcijas skolotājiem, zinātniekiem, studentiem un vecākiem. Drīz apvienība paplašināja savu darbību ārpus Minsteres robežām. Eve & Rave Minstere atbalsta lielākos [[tehno]] pasākumus ar narkotiku informācijas centriem: * [[Mayday (mūzikas festivāls)|Mayday]] kopš 1998. gada * [[Nature One]] kopš 2002. gada * [[Ruhr in Love]] kopš 2003. gada * [[Syndicate]] kopš 2013. gada * [[RadioNation (festivāls)|RadioNation]] un [[Toxicator (festivāls)|Toxicator]] kopš 2015. gada Kopš 2001. gada Eve & Rave Minstere pilda konsultanta funkcijas Vācijas Federālajā veselības izglītības centrā un vēlāk Federālajā veselības ministrijā. No 2003. līdz 2006. gadam Eve & Rave Minstere bija Veselīgas naktsdzīves darba komitejas biedre. Šī komiteja plānoja Vācijas narkotiku apkarošanas dienu 2004. gadā, kurā Eve & Rave Minstere bija nozīmīgi iesaistīta. Kopš 2011. gada Eve & Rave Minstere piedāvā lekcijas autoskolās un 2014. gada aprīlī kļuva par vienaudžu projekta autoskolās dibinātāju locekli. Tā kā zinātnieki, studenti un darba ņēmēji arvien biežāk ļaunprātīgi izmanto kognitīvo dopingu, Eve & Rave Minstere 2014. gadā paplašināja savu pakalpojumu klāstu, iekļaujot smadzeņu darbības uzlabošanas tēmu. Organizatorisku iemeslu dēļ Eve & Rave Minstere {{datums|2015|5|17}} pārvietoja savu tīmekļa vietni uz jaunu interneta domēnu. == Eve & Rave NRW == Eve & Rave e.V. NRW ar galveno mītni [[Ķelne|Ķelnē]] pārtrauca savu darbību pēc vairāku gadu darba. == Eve & Rave Šveice == Eve & Rave (Šveice) tika dibināta 1996. gada februārī [[Zoloturna]] ([[Šveice]]), sekojot Eve & Rave Berlīnes piemēram. Jau no paša sākuma apvienība iestājās par pastāvīgu narkotiku pārbaudi Šveicē. Kopš 1999. gada apvienība nodrošina tīmekļa vietni un moderētu diskusiju forumu. [[Kategorija:Vācijas mūzika]] [[Kategorija:Bezpeļņas organizācijas]] gq8av5mttgxrrvt1qw6yq9wfebqge1z 4296977 4296964 2025-06-20T05:22:13Z Baisulis 11523 + ārējās saites..... 4296977 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | name = ''Eve & Rave'' | image =Eve & Rave Logo Black Background.svg | caption =''Eve & Rave'' Šveice logo | founder = Helmuts Ārens (''Eve & Rave'' Berlīne) | type = reģistrētas apvienības | tax_id = | registration_id = | founded_date = {{dat|1994|10|12}} (Berlīne) | location = [[Vācija]], [[Šveice]] | coordinates = | origins = | key_people = Helmuts Ārens, Ūte Ašendorfa | area_served = [[Berlīne]], [[Kasele]], [[Ķelne]], [[Minstere]], [[Šveice]] | product = | focus = kaitējuma mazināšana, drošāka narkotiku lietošana | method = informatīvie materiāli, izglītošana, narkotiku pārbaude | revenue = | endowment = | num_volunteers = | num_employees = | num_members = | subsid = | owner = | non-profit_slogan = | former name = | homepage = | dissolved = 2011 (Berlīne), 2003 (Kasele) | footnotes = |website=[https://www.eve-rave.ch eve-rave.ch]<br />[https://www.eve-rave.org eve-rave.org] }} '''''Eve & Rave''''' (pieraksta arī kā '''''eve&rave''''') ir/bija bezpeļņas reģistrētas apvienības [[Vācija]]s pilsētās [[Berlīne|Berlīnē]], [[Kasele|Kaselē]], [[Ķelne|Ķelnē]] un [[Minstere|Minsterē]], kā arī [[Šveice|Šveicē]]. Šo apvienību nosaukums ir atvasināts no vārdiem ''eve'' — kāda veida [[MDMA|ekstazī]] tablešu apzīmējums, un ''rave'' — elektroniskās mūzikas pasākumi. ''Eve & Rave'' mērķi bija ballīšu un [[tehno]]kultūras attīstība, kā arī [[Narkotikas|narkotiku]] lietošanas [[Kaitējumu mazinoši pasākumi|kaitējuma]] mazināšana. Tāpēc ''Eve & Rave'' piedāvāja informāciju par legālo un nelegālo narkotiku lietošanu ar zemu risku. ''Eve & Rave'' iestājās par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, narkotiku lietošanas briedumu un narkotiku pārbaudi, ko mūsdienās atbalsta daudzi krimināllietu juristi, daļa policijas darbinieku, ievērojami [[ekonomists|ekonomisti]] un arvien vairāk cilvēku. == Vēsture == ''Eve & Rave'' idejas saknes meklējamas [[Berlīne|Berlīnē]]. {{dat|1994|10|12||bez}} dibināja reģistrētu apvienību ''Eve & Rave e.V. Berlin''. ''Eve & Rave'' mērķi bija ballīšu un [[tehno]]kultūras attīstība, lai uzlabotu naktsdzīvi un padarītu to drošāku.<ref>[http://www.eve-rave.net/abfahrer/download.sp?id=1960 ''Safer House- und Technoparties – Technoparty, Technokultur und Drogenprävention'' (Deutsche AIDS-Hilfe e.V. & Eve & Rave Factory, October 1995)] (PDF; 137 KB)</ref> Viens no galvenajiem mērķiem bija [[Narkotikas|narkotiku]] lietošanas kaitējuma mazināšana. 1996. gadā ideja izplatījās uz [[Minstere|Minsteri]] ([[Vācija]]) un [[Zoloturna|Zoloturnu]] ([[Šveice]]). Tika dibināta reģistrētā apvienība ''Eve & Rave'' (Šveice) un projekts ''Eve & Rave Münster'', kas 2003. gadā kļuva par reģistrētu apvienību. Papildus nodibināja apvienības ''Eve & Rave e.V. NRW'' ([[Ķelne]]/[[Ziemeļreina-Vestfālene]]) un vēlāk ''Eve & Rave Kassel''. Salīdzinot ar apvienībām Berlīnē, Minsterē un Šveicē, apvienības Ķelnē un Kaselē pastāvēja īsu laiku. Jau no paša sākuma visas ''Eve & Rave'' apvienības darbojās, pieņemot narkotiku lietošanu kā realitāti. Narkotiku lietošana tika atzīta par sociālu parādību, bet atturēšanās paradigma (vispārējs nosodījums cilvēkiem, kas lieto nelegālas narkotikas) tika klasificēta kā neatbilstoša realitātei. Tāpēc 2000. gadā autoru grupa ''techno-netzwerk berlin'' izstrādāja narkotiku pārbaudes koncepciju Vācijas Federālajai Republikai.<ref>[http://www.alternative-drogenpolitik.de/drugchecking.pdf ''Drug-Checking-Konzept für die Bundesrepublik Deutschland'' (techno-netzwerk berlin, April 2000)] (PDF; 1,52 MB)</ref> Šo koncepciju adresēja Vācijas Veselības ministrijai, un tās līdzautors bija ''Eve & Rave Berlin''. Pēc tam, kad ''Eve & Rave Berlin'', ''NRW'' un ''Kassel'' pārtrauca darbību, aktīvas palika tikai ''Eve & Rave Münster'' un ''Eve & Rave'' (Šveice). == ''Eve & Rave Berlin'' == ''Eve & Rave e.V. Berlin'' dibināta {{dat|1994|10|12||bez}} un darbojās līdz {{dat|2011|3|21|D|bez}}. Biedrības garīgais tēvs bija sociologs Helmuts Ārens. Starp dibinātājiem bija arī Ūte Ašendorfa. No 1995. gada februāra līdz 1996. gada septembrim ''Eve & Rave Berlin'' organizēja narkotiku pārbaudes punktus [[tehno]] ballītēs. Cilvēki tur varēja pārbaudīt savu narkotiku sastāvu un [[aktīvā viela|aktīvo vielu]] daudzumu. ''Eve & Rave Berlin'' publicēja vairākas brošūras un skrejlapas,<ref>[http://www.eve-rave.net/abfahrer/download/eve-rave/bericht108.pdf ''DRUGS - die Partydrogeninfo!'' (Eve & Rave Schweiz, Eve & Rave Berlin ''et al.'', Summer 2003)] (PDF; 107 KB)</ref> kā arī uzturēja tīmekļa vietni. == ''Eve & Rave Kassel'' == ''Eve & Rave Kassel'' un tās tīmekļa vietne pastāvēja īsu laiku. Biedru trūkuma dēļ tā savu darbību pārtrauca 2003. gada novembrī. Kopš 2015. gada maija bijušo ''Eve & Rave Kassel'' interneta domēnu izmanto ''Eve & Rave Münster''. == ''Eve & Rave Münster'' == ''Eve & Rave Münster'' dibināta 1996. gadā kā [[Minstere]]s [[AIDS]] federācijas projekts, sekojot ''Eve & Rave Berlin'' piemēram. Kopš {{dat|2003|6|5||bez}} ''Eve & Rave Münster'' ir bezpeļņas reģistrēta apvienība. Jau no paša sākuma pastāvēja cieša sadarbība starp ''Eve & Rave Münster'' un Minsteres pilsētas valdības iestādēm. ''Eve & Rave Münster'' darba uzmanības centrā bija/ir Minsteres [[naktsklubs|naktsklubu]] aina (''Cosmic Club'', ''Club Depot'', ''Dockland'', ''Fusion Club'' u.c.) un lekcijas skolotājiem, zinātniekiem, studentiem un vecākiem. Drīz apvienība paplašināja savu darbību ārpus Minsteres robežām. ''Eve & Rave Münster'' atbalsta lielākos [[tehno]] pasākumus ar narkotiku informācijas centriem: * ''[[Mayday (mūzikas festivāls)|Mayday]]'' kopš 1998. gada * ''[[Nature One]]'' kopš 2002. gada * ''[[Ruhr in Love]]'' kopš 2003. gada * ''[[Syndicate]]'' kopš 2013. gada * ''[[RadioNation (festivāls)|RadioNation]]'' un ''[[Toxicator (festivāls)|Toxicator]]'' kopš 2015. gada Kopš 2001. gada ''Eve & Rave Münster'' pilda konsultanta funkcijas Vācijas Federālajā veselības izglītības centrā un vēlāk Federālajā veselības ministrijā. No 2003. līdz 2006. gadam ''Eve & Rave Münster'' bija Veselīgas naktsdzīves darba komitejas biedre. Šī komiteja plānoja Vācijas narkotiku apkarošanas dienu 2004. gadā, kurā ''Eve & Rave Münster'' bija nozīmīgi iesaistīta. Kopš 2011. gada ''Eve & Rave Münster'' piedāvā lekcijas autoskolās un 2014. gada aprīlī kļuva par vienaudžu projekta autoskolās dibinātāju locekli. Tā kā zinātnieki, studenti un darba ņēmēji arvien biežāk ļaunprātīgi izmanto kognitīvo dopingu, ''Eve & Rave Münster'' 2014. gadā paplašināja savu pakalpojumu klāstu, iekļaujot smadzeņu darbības uzlabošanas tēmu.<ref>[http://www.peer-projekt.de/ PEER-Projekt an Fahrschulen (PPF)]</ref> Organizatorisku iemeslu dēļ ''Eve & Rave Münster'' {{dat|2015|5|17||bez}} pārvietoja savu tīmekļa vietni uz jaunu interneta domēnu. == ''Eve & Rave NRW'' == ''Eve & Rave e.V. NRW'' ar galveno mītni [[Ķelne|Ķelnē]] pārtrauca savu darbību pēc vairāku gadu darba. == ''Eve & Rave'' Šveice == ''Eve & Rave'' (Šveice) dibināta 1996. gada februārī [[Zoloturna|Zoloturnā]] ([[Šveice]]), sekojot ''Eve & Rave Berlin'' piemēram. Jau no paša sākuma apvienība iestājās par pastāvīgu narkotiku pārbaudi Šveicē. Kopš 1999. gada apvienība nodrošina tīmekļa vietni un moderētu diskusiju forumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eve-rave.net/ ''Eve & Rave e.V. Berlin''] (arhivēts, bez atjauninājumiem kopš {{dat|2011|3|21||bez}}) * [http://www.eve-rave.org/ ''Eve & Rave Münster e.V.''] * [http://www.facebook.com/pages/Eve-Rave-M%C3%BCnster-eV/134120189987494 ''Eve & Rave Münster e.V.'' (''Facebook'' profils)] * [http://www.eve-rave.ch/ ''Eve & Rave'' (Šveice)] * [http://www.facebook.com/pages/EveRave-Schweiz/205542992825639 ''Eve & Rave'' (Šveice) (''Facebook'' profils)] [[Kategorija:Vācijas mūzika]] [[Kategorija:Bezpeļņas organizācijas]] dzntlhzx1neke09gea6zvl2jdp5a3la 0 602986 4296978 4295452 2025-06-20T05:28:45Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: . → . (9), g. → gad (6), ref>, → ref> (3), ref>. → ref> using [[Project:AWB|AWB]] 4296978 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|valoda un atveide}} '''Gandāra''' bija sena [[Indoārieši|indoāriešu]]<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bryant|first=Edwin Francis|url=https://books.google.com/books?id=3UWFPwAACAAJ|title=The Quest for the Origins of Vedic Culture: The Indo-Aryan Migration Debate|date=2002|publisher=Oxford University Press|isbn=978-0-19-565361-8|page=138}}</ref> civilizācija mūsdienu [[Pakistāna]]s ziemeļrietumos un [[Afganistāna]]s ziemeļaustrumos.<ref name="auto1">{{Grāmatas atsauce|last=Kulke|first=Professor of Asian History Hermann|url=https://books.google.com/books?id=TPVq3ykHyH4C&pg=PA53|title=A History of India|last2=Kulke|first2=Hermann|last3=Rothermund|first3=Dietmar|date=2004|publisher=Psychology Press|isbn=978-0-415-32919-4}}</ref><ref name="auto">{{Grāmatas atsauce|last=Warikoo|first=K.|url=https://books.google.com/books?id=NsdvkRtAtusC&pg=PA73|title=Bamiyan: Challenge to World Heritage|date=2004|publisher=Third Eye|isbn=978-81-86505-66-3}}</ref><ref name="auto2">{{Grāmatas atsauce|last=Hansen|first=Mogens Herman|url=https://books.google.com/books?id=8qvY8pxVxcwC&pg=PA377|title=A Comparative Study of Thirty City-state Cultures: An Investigation|date=2000|publisher=Kgl. Danske Videnskabernes Selskab|isbn=978-87-7876-177-4}}</ref> Gandāras reģiona kodolu veidoja Pešavaras (Puškalavati) un Svatas ielejas, kas stiepās austrumos līdz pat Potoharas plato [[Pendžāba|Pendžabā]], kur Lielās Gandāras kultūras ietekme izplatījās rietumu virzienā līdz [[Kabula|Kabulas ielejai]] Afganistānā un ziemeļu virzienā līdz [[Karakorums|Karakoramas]] kalnu grēdai.{{Sfn|Neelis, Early Buddhist Transmission and Trade Networks|2010}} {{Sfn|Eggermont, Alexander's Campaigns in Sind and Baluchistan|1975}} Reģions bij budisma izplatības centrs Centrālāzijā, un daudzi ķīniešu [[Budisms|budistu]] svētceļnieki apmeklēja šo reģionu. Laikā no trešā gadsimta p.m.ē. līdz trešajam gadsimtam m.ē. gandārī, vidējā [[Indoāriešu valodas|indoāriešu valoda]], kas rakstīta harostu rakstībā un ir saistīta ar mūsdienu [[Dardu valodas|dardu valodu saimi]],<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Dani|first=Ahmad Hasan|url=https://books.google.com/books?id=MOltAAAAMAAJ&q=gandhari|title=History of Northern Areas of Pakistan: Upto 2000 A.D.|date=2001|publisher=Sang-e-Meel Publications|isbn=978-969-35-1231-1|pages=64–67}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Saxena|first=Anju|url=https://books.google.com/books?id=vTgv1ZYGZdoC&pg=PA35|title=Himalayan Languages: Past and Present|date=12 May 2011|publisher=Walter de Gruyter|isbn=978-3-11-089887-3|pages=35}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Liljegren|first=Henrik|url=https://books.google.com/books?id=gRK1CwAAQBAJ&pg=PA14|title=A grammar of Palula|date=26 February 2016|publisher=Language Science Press|isbn=978-3-946234-31-9|pages=13–14|quote=Palula belongs to a group of Indo-Aryan (IA) languages spoken in the Hindukush region that are often referred to as "Dardic" languages... It has been and is still disputed to what extent this primarily geographically defined grouping has any real classificatory validity... On the one hand, Strand suggests that the term should be discarded altogether, holding that there is no justification whatsoever for any such grouping (in addition to the term itself having a problematic history of use), and prefers to make a finer classification of these languages into smaller genealogical groups directly under the IA heading, a classification we shall return to shortly... Zoller identifies the Dardic languages as the modern successors of the Middle Indo-Aryan (MIA) language Gandhari (also Gandhari Prakrit), but along with Bashir, Zoller concludes that the family tree model alone will not explain all the historical developments.}}</ref> darbojās kā reģiona lingua franca, un caur [[Budisms|budismu]], pamatojoties uz gandāru budistu tekstiem, izplatījās līdz pat [[Ķīna]]i. Reģions, kas ir slavens ar savu unikālo Gandāras mākslas stilu, savu uzplaukumu sasniedza no 1. līdz 5. gadsimtam mūsu ērā [[Kušānu valsts|Kušanas impērijas]] laikā, kuras galvaspilsēta bija Purušapura, ievadot periodu, kas pazīstams kā ''Paks Kušana.''<ref name="AADC">{{Grāmatas atsauce|last=Di Castro|first=Angelo Andrea|last2=Hope|first2=Colin A.|title=Cultural Interaction in Afghanistan c 300 BCE to 300 CE|date=2005|publisher=Monash University Press|location=Melbourne|isbn=978-1876924393|pages=1-18, map visible online page 2 of [http://www.ascs.org.au/news/ascs33/DI%20CASTRO.pdf Hestia, a Tabula Iliaca and Poseidon's trident]}}</ref> Gandāras vēstures pirmsākumi meklējami ar arheoloģisko Gandāras kapu kultūru, kurai raksturīga īpaša apbedīšanas prakse, un Gandāras pieminēšanu Vēdu perioda literatūrā. Saskaņā ar pēcvēdiskajām [[Mahābhārata|Mahabharatas]] leģendām Gandāra spēlēja lomu Kurukšetras karā. Līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras Gandāra ieguva atzinību kā viena no sešpadsmit Mahadžanapadām jeb "lielajām valstībām" [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]]. Karalis Pukkusāti pārvaldīja reģionu vai nu pirms, vai pēc tā iekarošanas 6. gadsimta beigās p.m.ē., ko veica Persijas [[Ahemenīdu impērija]].<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|url=http://archive.org/details/history-of-ancient-and-early-medeival-india-from-the-stone-age-to-the-12th-century-pdfdrive|title=History Of Ancient And Early Medieval India From The Stone Age To The 12th Century|page=604|quote=The Behistun inscription of the Achaemenid emperor Darius indicates that Gandhara was conquered by the Persians in the later part of the 6th century BCE.}}</ref><ref name="Karttunen">{{Grāmatas atsauce|last=Karttunen|first=Klaus|title=India in Early Greek Literature|publisher=Finnish Oriental Society|date=1989|isbn=978-951-9380-10-0|url=https://books.google.com/books?id=1TxZAAAAMAAJ|pages=61-62}}</ref> [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] iebrukuma laikā 327.–326. gadā p.m.ē. reģions tika sadalīts divās daļās, un [[Taksila]]s karalis Taksiless noslēdza aliansi ar Aleksandru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fr.unesco.org/silkroad/sites/default/files/knowledge-bank-article/vol_II%20silk%20road_alexander%20and%20his%20successors%20in%20central%20asia.pdf|title=3 alexander and his successors in central asia}}</ref> savukārt Rietumgandāras ciltis, kuru piemērs ir Ašvaka cilts Svatas ielejas apkārtnē, izrādīja pretestību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fr.unesco.org/silkroad/sites/default/files/knowledge-bank-article/vol_II%20silk%20road_alexander%20and%20his%20successors%20in%20central%20asia.pdf|title=3 alexander and his successors in central asia|pages=74–77}}</ref> Pēc Maķedonijas Aleksandra impērijas sabrukuma Gandāra kļuva par [[Maurju impērija]]s daļu. Dinastijas dibinātājs [[Čandragupta Maurja]], saskaņā ar leģendām par viņa jaunību, bija ieguvis izglītību [[Taksila|Taksilā]] [[Čānakja|Čanakjas]] vadībā un vēlāk ar viņa atbalstu pārņēmis varu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Rajkamal Publications Limited|first=New Delhi|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.189620|title=Chandragupta Maurya And His Times|date=1943|page=16|quote=Chanakya, who is described as a resident of the city of Taxila, returned to his native city with the boy and had him educated for a period of 7 or 8 years at that famous seat of learning where all the ' sciences and arts ' of the times were taught, as we know from the Jatakas.}}</ref><ref name=":4">{{Grāmatas atsauce|last=Trautmann|first=Thomas R.|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.107863|title=Kautilya And The Arthasastra|date=1971|page=12|quote=Chanakya was a native of Takkasila, the son of a brahmin, learned in the three Vedas and mantras, skilled in political expedients, deceitful, a politician.}}</ref> Pēc tam Gandāru pakāpeniski anektēja [[Indo-grieķu valsts|indogrieķi]], indoskiti un indopartieši, lai gan reģionālā Gandāras karaliste, kas pazīstama kā Apračaradžas, saglabāja pārvaldību šajā periodā līdz [[Kušānu valsts|Kušanas impērijas]] izveidošanai. Gandāras kultūras un politiskās ietekmes zenīts izpaudās Kušanu valdīšanas laikā, pirms tā krita [[Huņņi|hunņu iebrukumu]] laikā.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Samad|first=Rafi U.|url=https://books.google.com/books?id=PMEd8Cqh-YQC&dq=Gandhara+destroyed+by+huns&pg=PA138|title=The Grandeur of Gandhara: The Ancient Buddhist Civilization of the Swat, Peshawar, Kabul and Indus Valleys|date=2011|publisher=Algora Publishing|isbn=978-0-87586-860-8|pages=138}}</ref> Tomēr reģions piedzīvoja atdzimšanu turku šahi un hindu šahi valdīšanas laikā. == Ģeogrāfija == Gandāras ģeogrāfiskā atrašanās vieta vēstures gaitā ir ievērojami mainījusies, un vispārpieņemtais uzskats ir, ka tā atrodas starp Potoharu mūsdienu [[Pendžāba|Pendžabā]], Svatas ieleju un [[Haiberas pāreja|Haiberas pāreju]], kas arī stiepjas gar [[Kabula (upe)|Kabulas upi]].<ref>{{Grāmatas atsauce|last=University Of Pittsburg Press U.s.a.|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.198056|title=Cultural History Of Kapisa And Gandhara|date=1961|pages=12–13|quote=The Ramayana places Gandhara on both banks of the Indus....According to Strabo, Gandharites lay along the river Kophes, between the Khoaspes and the Indus. Ptolemy places Gandhara between Suastos (Swat) and the Indus including both banks of Koa immediately above its junction with the Indus.}}</ref> Ievērojamākie pilsētu centri šajā ģeogrāfiskajā apgabalā bija [[Taksila]] un Puškalavati.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=University Of Pittsburg Press U.s.a.|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.198056|title=Cultural History Of Kapisa And Gandhara|date=1961|page=12|quote=The Ramayana places Gandhara on both banks of the Indus with its two royal cities Pushkalavati for the west and Takshasila for the east.}}</ref> Saskaņā ar Džataku, Gandāras teritoriālais tvērums noteiktā laika posmā aptvēra [[Kašmīra|Kašmiras]] reģionu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=University Of Pittsburg Press U.s.a.|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.198056|title=Cultural History Of Kapisa And Gandhara|date=1961|page=12|quote=One Jataka story even includes Kasmira within Gandhara.}}</ref> Pamatojoties uz arheoloģiskajiem Gandāras mākslas atklājumiem, ir pieņemts, ka Gandāras austrumu robeža ir [[Džheluma|Dželumas upe]], tomēr, lai to apstiprinātu, ir nepieciešami papildu pierādījumi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ph.hu.edu.pk/public/uploads/vol-12/Paper%208.%20Fawad%20Khan%20Final%20.pdf|title=Decorative Motifs on Pedestals of Gandharan Sculptures: A Case Study of Peshawar Museum}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carc.ox.ac.uk/PublicFiles/media/The%20Geography%20of%20Gandharan%20Art.pdf|title=The geography of Gandharan art}}</ref> lai gan [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] valdīšanas laikā [[Taksila]]s valstība stiepās līdz [[Džheluma|Hidaspai]] (Dželumas upei).<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Sastri|first=K. a Nilakanta|url=http://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.532644|title=Comprehensive History Of India Vol.2 (mauryas And Satavahanas)|date=1957|page=1|quote=Here he had to depend upon and appoint Indians as his satraps, viz., Ambhi, king of Taxila, to rule from the Indus to the Hydaspes (Jhelum).}}</ref> == Vēsture == === Gandāras kapu kultūra === [[Attēls:Cremation_Urn_with_Lid_LACMA_AC1994.234.8a-b.jpg|left|thumb|Kremācijas urna, Gandāras kapu kultūra, Svatas ieleja, ap 1200. gadu p.m.ē.]] Gandāras pirmā arheoloģiskā kultūra bija kapu kultūra, kas radās ap 1200. gadu p.m.ē. un pastāvēja līdz 800. gadam p.m.ē. un tika nosaukta to apbēdīšanas tradīciju dēļ. Tās atrašanās vieta bija pie Svatas upes vidusteces, lai gan iepriekšējie pētījumi uzskatīja, ka tā izplatījās līdz Diras, [[Konaras province|Kunaras]], Čitrālas un Pešavaras ielejām. To uzskata par indoāriešu migrācijas zīmi, bet to skaidro arī ar vietējo kultūras nepārtrauktību. Atpakaļejošās prognozes, kuru pamatā ir seno laiku DNS analīzes, liecina, ka Svatas kultūras cilvēku senči ir sajaukušies ar populāciju, kas nāca no Iekšējās Āzijas kalnu koridora, kuram bija stepju izcelsme, laika posmā no 1900. līdz 1500. gadam p.m.ē. === Vēdu Gandāra === [[Attēls:Mahajanapadas_(c._500_BCE).png|thumb|Senā budisma karaļvalstis un pilsētas, Gandāra atradās šī reģiona ziemeļrietumos Budas laikā (ap 500. gadu p.m.ē.)]] Saskaņā ar [[Rigvēda|Rigvēdas tradīciju]], Jajati bija ievērojamo Udičju (Gandāras un Vahikas cilšu) ciltstēvs, un viņam bija daudz dēlu, tostarp Anu, Puru un Druhju. Anu dzimta radīja Madras, Kekajas, Sivi un Ušīnaras karaļvalstis, savukārt Druhju cilts ir saistīta ar Gandāras karaļvalsti.<ref>{{Grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=WIMlttRq_P4C&dq=Druhyu+Anu+Puru&pg=PA230|title=Journal of the Royal Asiatic Society|date=1889|publisher=University Press|page=212}}</ref> Pirmo reizi gandāri ir minēti Rigvēdā kā cilts, kurai ir aitas ar labu vilnu. Atarvavēdā gandāri ir minēti līdzās mūjavantiem, āngejām un māgadiem. Uzskaitītās ciltis bija Mdjadešas iedzīvotājiem zināmās tālākās pierobežas ciltis: āngejas un māgadi austrumos un mūdžavanti un gandāri ziemeļos.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Macdonell|first=Arthur Anthony|title=Vedic Index of Names and Subjects|last2=Keith|first2=Arthur Berriedale|publisher=John Murray|year=1912|pages=218–219}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|last=Chattopadhyaya|first=Sudhakar|title=Reflections on the Tantras|publisher=Motilal Banarsidass Publishers|year=1978|pages=4}}</ref> Gandāru cilts ir minēta [[Rigvēda|Rigvēdā]] (ap 1500 – apm. 1200. gadu p.m.ē.),<ref name="sacred-texts.com">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sacred-texts.com/hin/rigveda/rv01126.htm|title=Rigveda 1.126:7, English translation by Ralph TH Griffith}}</ref><ref name="Macdonell1997">{{Grāmatas atsauce|last=Arthur Anthony Macdonell|url=https://books.google.com/books?id=8wM-dNOa7fMC&pg=PA130|title=A History of Sanskrit Literature|publisher=Motilal Banarsidass|year=1997|isbn=978-81-208-0095-3|pages=130–}}</ref> savukārt zoroastriešu [[Avesta|Avestā]] šis reģions ir minēts kā ''Vaikereta'', septītā skaistākā vieta uz zemes, ko radījis [[Ahura Mazda]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Pakistānas arheoloģiskie pieminekļi]] jzsl7mreh8392sncorcgkbacp01750a 0 603028 4296980 4295559 2025-06-20T05:46:41Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4296980 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Gļēvais suns Drosminieks | show_name_2 = ''Courage the Cowardly Dog'' | image = Courage the Cowardly Dog television series logo.svg | caption = | genre = melnā komēdija<br />šausmu komēdija<br />zinātniskā fantastika<br />sirreāla komēdija | creator = [[Džons Dilvords]] | voices = [[Mārtijs Grebšteins]]<br />[[Tea Vaita]]<br />[[Lainels Vilsons]]<br />[[Artūrs Andersons (aktieris)|Artūrs Andersons]]<br />[[Pols Šoflers]] | director = Džons Dilvords | composer = Džodi Grejs<br />Endijs Ezrins | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | channel = ''[[Cartoon Network]]'' | executive_producer = Džons R. Dilvords | producer = Roberts Vintrops<br />Vinija Čafija | company = ''[[Stretch Films]]''<br />''[[Hanna-Barbera|Hanna-Barbera Cartoons]]'' | num_seasons = 4 | num_episodes = 52 (102 segmenti) | runtime = 22 minūtes | first_aired = {{dat|1999|11|12}} | last_aired = {{dat|2002|11|22}} | related = ''[[What a Cartoon!]]'' }} '''"Gļēvais suns Drosminieks"''' ({{val|en|Courage the Cowardly Dog}}) ir ASV [[šausmu komēdija]]s [[animācija]]s televīzijas seriāls, ko kanālam ''[[Cartoon Network]]'' radīja [[Džons Dilvords]]. To producēja Dilvorda animācijas studija ''Stretch Films''. Galvenais varonis ir nemierīgs suns, kurš dzīvo kopā ar gados vecāku pāri — Mjurielu un Justasu Bāgu — lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasa]]s štatā. Katrā sērijā Bāgu ģimeni atkārtoti iesaista dīvainos, bieži vien traucējošos un nereti [[Paranormāla parādība|paranormālos]] vai [[Pārdabiskums|pārdabiskos]] piedzīvojumos, kuros Drosminiekam bieži jāglābj savi saimnieki. Seriāls pazīstams ar savu [[melnā komēdija|tumšo]], [[Sirreālisma kino|sirreālo humoru]] un atmosfēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pinkvilla.com/entertainment/hollywood/90s-cartoons-animated-tv-shows-1094856|title=Best 90s cartoons to make you nostalgic right away|website=PINKVILLA|access-date=2025-06-17|language=en}}</ref> Dilvords piedāvāja seriālu ''[[Hanna-Barbera]]'' animēto īsfilmu izrādei ''[[What a Cartoon!]]'', un pilotu ar nosaukumu "Vistas no kosmosa" (''The Chicken from Outer Space'') pārraidīja ''Cartoon Network'' kanālā {{dat|1996|2|18||bez}}.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://articles.latimes.com/1996-02-18/news/tv-37222_1_cartoon-network|title=SHOWS FOR YOUNGSTERS AND THEIR PARENTS TOO : Cartoon Network stars a hen from outer space; 'Human Animal' explores our needs on TLC|work=Los Angeles Times Articles|access-date=2025-06-17|language=en}}</ref> Šo sēriju nominēja [[68. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvai]] kategorijā [[Labākā animācijas īsfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā animācijas īsfilma"]], bet tā zaudēja filmai ''[[Wallace & Gromit: A Close Shave]]''. Pēc īsfilmas panākumiem apstiprināja seriāla izveidi, kura pirmizrāde notika {{dat|1999|11|12||bez}} un kas ilga līdz {{dat|2002|11|22|d|bez}}, kopā četras sezonas ar 13 sērijām katrā. Seriālu nominēja trim ''Golden Reel'' balvām un ieguva vienu Enijas balvu. == Seriāla apraksts == Seriāls "Gļēvais suns Drosminieks" stāsta par Drosminieku ([[Mārtijs Grebšteins]]), laipnu, bet bailīgu suni. Viņš kucēna vecumā tika pamests pēc tam, kad viņa vecākus uz kosmosu aizsūtīja traks veterinārārsts. Drīz pēc tam viņu alejā atrada Mjuriela Bāga ([[Tea Vaita]]), rūpīga sieviete, kas nolēma paņemt Drosminieku pie sevis; šī pirmā tikšanās iedvesmoja viņu dot sunim šo vārdu. Tagad Drosminieks dzīvo izolētā lauku mājā Kanzasā kopā ar Mjurielu un viņas vīru Justasu Bāgu ([[Lainels Vilsons]] 1.—33. sērijā, [[Artūrs Andersons (aktieris)|Artūrs Andersons]] 34.—52. sērijā), dusmīgu un alkatīgu vīrieti, kurš ir greizsirdīgs uz Drosminieku, sauc viņu par "muļķa suni" un periodiski izmanto "Ūga Būga" masku, lai viņu nobiedētu. Tuvāko pilsētu pie šīs lauku mājas sauc Nekuriene. Drosminieks un viņa saimnieki bieži sastop monstrus, citplanētiešus, [[zombijs|zombijus]] un citus paranormālus vai pārdabiskus radījumus, kurus piesaista Nekuriene. Sižeti parasti izmanto [[Šausmu filma|šausmu filmu]] konceptus. Lai gan lielākā daļa radījumu, ar kuriem trio saskaras, ir naidīgi, citi cieš no bēdām, dusmām un/vai izmisuma, un dažkārt ir draudzīgi. Reizēm daži pat ir viltus antagonisti. Mjurielas un Justasa aizsargāšanas uzdevums no šādām briesmām gulstas uz Drosminieku, kurš cenšas novērst vai samierināties ar nedēļas ļaundari un novērst vai salabot jebkādus nodarītos zaudējumus. Lai gan Drosminieks reizēm saņem palīdzību šajā uzdevumā, viņa pūliņu pilno apmēru Mjuriela un Justass parasti neievēro. Ironiski, ņemot vērā viņa vārdu, Drosminieku var uzskatīt par īstu varoni, kurš bieži dara visu iespējamo, lai aizsargātu savus saimniekus, un par īstu gļēvuli, kurš joprojām izsaka lielāko daļu sava nemiera ar pārspīlētiem, caurdurošiem kliedzieniem. Lai gan seriāls ir epizodisks, tajā ir vairāki atkārtojošies varoņi, tostarp Drosminieka sarkastiskais, saprātīgais dators ([[Simons Prebls]]); ģimenes ārsts doktors Vindalu ([[Pols Šoflers]]); pareģotāja [[Čivava (suņu šķirne)|čivava]] vārdā Šērlija Medijs ([[Mērija Testa]]); Justasa māte "Māmiņa" ([[Bilija Lu Veta]]); daži no ļaundariiem, tostarp Kēts, Le Kveks, Sniegavīrs (visus trīs ierunājis Šoflers) un antagonistiskais Di Lungs (Tims Či Lajs). == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! rowspan="2" | Sezona ! rowspan="2" | Segmenti ! rowspan="2" | Sērijas ! colspan="2" | Sākotnēji pārraidīts |- ! Pirmā pārraide ! Pēdējā pārraide |- | style="background-color:#E8F4A0" colspan="3" | '''Pilots''' | colspan="2" | {{dat|1996|2|18||bez}}<ref name=":0" /> |- | style="background-color:#E6E6E6" | '''1''' | 26 | 13 | {{dat|1999|11|12||bez}} | {{dat|2000|7|14||bez}} |- | style="background-color:#B3D9FF" | '''2''' | 25 | 13 | {{dat|2000|10|31||bez}} | {{dat|2001|1|11||bez}} |- | style="background-color:#E6B3FF" | '''3''' | 26 | 13 | {{dat|2002|1|16||bez}} | {{dat|2002|8|9||bez}} |- | style="background-color:#B3C6E6" | '''4''' | 25 | 13 | {{dat|2002|9|6||bez}} | {{dat|2002|11|22||bez}} |- | style="background-color:#D9B3FF" colspan="3" | '''Speciālsērija''' | colspan="2" | {{dat|2014|10|31||bez}} |- | style="background-color:#B3FFB3" colspan="3" | '''''Crossover film''''' | colspan="2" | {{dat|2021|9|14||bez}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Animācijas seriāli]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] 9m4osmapcl4wubtwdimbejv049htor2 0 603105 4296737 4296687 2025-06-19T14:25:49Z Ytteroy 50392 4296737 wikitext text/x-wiki {{Interešu izglītības iestādes infokaste | nosaukums = Vācijas Kulturpass | attēls = | attēla_izm = | attēla_paraksts = | logo = {{Dark mode invert|[[Attēls:KulturPass logo.svg|200px]]}} | logo_izm = | logo_paraksts = | karte = | plat_d = | plat_m = | plat_s = | plat_NS = | gar_d = | gar_m = | gar_s = | gar_EW = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | vieta = {{Vācija}} | veids = Valdības kultūras programma | dibināta = 2023. gada jūnijā | programmas = Kultūras atbalsts jauniešiem | kolektīvi = | pulciņi = | kolektīvi_pulciņi = | pedagogi = | mājaslapa = [https://www.kulturpass.de/en/for-18-year-olds kulturpass.de] }} '''KulturPass''' ({{val|de|KulturPass}}) ir [[Vācija]]s federālās valdības kultūras programma, kas nodrošina 18 gadus veciem jauniešiem finansiālu atbalstu kultūras preču un pakalpojumu iegādei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kulturpass.de/en/about-kulturpass|title=About the KulturPass: kulturpass.de|website=www.kulturpass.de|access-date=2025-06-18}}</ref> Programmas mērķis ir veicināt jauniešu iesaisti kultūras dzīvē un atbalstīt kultūras nozari pēc [[COVID-19 pandēmija]]s. == Vēsture == Vācijas Kulturpass tika izsludināts {{dat|2022|11|11|L}} kopīgā preses konferencē starp Vācijas kultūras ministri [[Klaudija Roti|Klaudiju Roti]] un finanšu ministru [[Kristians Lindners|Kristianu Lindneru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.classicfm.com/music-news/germany-culture-pass-teenagers/|title=Germany introduces a 200-euro culture pass for 18-year-olds to spend on concerts|website=Classic FM|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Programma tika īstenota 2023. gada jūnijā kā pilotprojekts, lai veicinātu kultūras patēriņu starp jauniešiem un atbalstītu kultūras nozari. Programma ir iedvesmojušas līdzīgas iniciatīvas citās [[Eiropas Savienība]]s valstīs, tostarp [[Spānija]]s 400 eiro kultūras bonuss, [[Francija]]s PassCulture (300 eiro) un [[Itālija]]s 18App (500 eiro).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/6236940/europe-germany-youth-culture-pass/|title=European Countries Are Giving Teens Free Money for Culture|last=Syed|first=Armani|website=TIME|access-date=2025-06-18|date=2022-11-28|language=en}}</ref> == Programmas īpatnības == === Atbilstība === Kulturpass ir pieejams visiem jauniešiem, kas dzīvo Vācijā un sasnieguši 18 gadu vecumu, neatkarīgi no viņu pilsonības. Programmas dalībnieki saņem naudas summu, ko var izmantot divu gadu laikā kultūras preču un pakalpojumu iegādei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://howtoabroad.com/youth-kulturepass-in-germany-everything-you-need-to-know/|title=Youth Kulturepass in Germany: Everything You Need to know|access-date=2025-06-18|date=2023-06-17|language=en}}</ref> === Finansējums === Sākotnēji {{dat|2023}} programmā katrs dalībnieks saņēma 200 eiro. {{dat|2024}} šī summa tika samazināta līdz 100 eiro katram dalībniekam budžeta ierobežojumu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://publishingperspectives.com/2024/01/germanys-kulturpass-is-renewed-but-with-a-2024-funding-cut/|title=Germany's KulturPass Is Renewed, But With a 2024 Funding Cut|last=Anderson|first=Porter|website=Publishing Perspectives|access-date=2025-06-18|date=2024-01-22|language=en}}</ref> Programmas kopējās izmaksas {{dat|2023}} bija aptuveni 100 miljoni eiro, un tajā piedalījās vairāk nekā 750 000 jaunieši. === Pieejamie pakalpojumi === Kulturpass var izmantot dažādu kultūras aktivitāšu apmeklēšanai un preču iegādei: * Koncertu un mūzikas festivālu biļetes * Teātra, operas un dejas izrāžu biļetes * Kinobiļetes * Muzeja un izstāžu biļetes * Grāmatu iegāde * Mūzikas ierakstu (CD, vinila plates) iegāde * Notis un mūzikas instrumenti Programmā piedalās vairāk nekā 11 000 kultūras sniedzēju no visas Vācijas, tostarp teātri, muzeji, grāmatnīcas, mūzikas veikali un koncertzāles. == Populārie festivāli un pasākumi == === Syndicate festivāls === {{Pamatraksts|Syndicate}} Viens no festivāliem, kur jaunieši var izmantot Kulturpass, ir '''[[Syndicate]]''' – ikgadējs elektroniskās mūzikas festivāls, kas notiek [[Dortmunde|Dortmundē]]. Festivāls specializējas smagākos elektroniskās mūzikas stilos, piemēram, [[hārdstails]] un [[hardcore tehno|hardcore]]. Syndicate notiek [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallēs]] un pulcē līdz 20 000 apmeklētāju no visas Vācijas, [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s. 18 gadus vecajiem, kuriem ir pieejams Kulturpass, ir iespēja apmeklēt festivālu bez maksas. === Citi kultūras pasākumi === Programmas ietvaros jaunieši aktīvi apmeklē: * Klasiskās mūzikas koncertus * Teātra izrādes * Mūsdienu mākslas izstādes * Literatūras vakarus * Kino seansus == Rezultāti un ietekme == Līdz 2024. gada augustam Kulturpass bija radījis vairāk nekā 23,5 miljonu eiro apgrozījumu kultūras nozarē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutschland.de/en/topic/culture/the-kulturpass-for-germany-and-europe-minister-of-state-for-culture-claudia-roth|title=The Kulturpass for Germany and Europe|accessdate=2025-06-18|date=2024-02-23}}</ref> Grāmatu pārdošana veido lielāko daļu no jauniešu tēriņiem programmā, savukārt kinobiļetes ir otrā populārākā izvēle. Programma ir sekmīgi atjaunojusi jauniešu interesi par kultūru pēc pandēmijas ierobežojumiem un palīdzējusi kultūras institūcijām piesaistīt jaunu auditoriju. == Nākotnes plāni == Kultūras ministre Klaudija Rote ir paudusi vēlmi paplašināt programmu un izveidot sadarbību ar citām Eiropas valstīm. {{dat|2024}} tika uzsāktas sarunas ar [[Francija|Franciju]] par abu valstu kultūras programmu savstarpēju sadarbību, īpaši pierobežas reģionos.<ref name=":0" /> Tiek apsvērta arī programmas paplašināšana, iekļaujot 15–17 gadus vecus jauniešus, kā arī Eiropas mēroga kultūras programmas izveide sadarbībā ar [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]]. == Kritika un izaicinājumi == Programma ir saskārusies ar kritiku par nepietiekamu finansējumu {{dat|2024}}, kad budžets tika samazināts par pusi. Kultūras darbinieki ir norādījuši, ka samazinātais finansējums varētu mazināt programmas efektivitāti. Tehniskās problēmas ar mobilo lietotni un iesaistīšanās procesu sākumā arī rada neērtības dalībniekiem. == Skatīt arī == * [[Francijas PassCulture]] * [[Jaunatnes kultūras programmas Eiropā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://kulturpass.de/ Oficiālā Kulturpass tīmekļa vietne] * [https://www.bundesregierung.de/ Vācijas federālās valdības tīmekļa vietne] [[Kategorija:Vācijas kultūras politika]] [[Kategorija:Jaunatnes programmas]] [[Kategorija:2023. gadā dibinātas organizācijas]] [[Kategorija:Eiropas kultūras iniciatīvas]] 899o2jpnx4ny6m88qb55j6rg5t21mpf 4296985 4296737 2025-06-20T06:08:04Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4296985 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Interešu izglītības iestādes infokaste | nosaukums = ''Kulturpass'' | attēls = | attēla_izm = | attēla_paraksts = | logo = {{Dark mode invert|[[Attēls:KulturPass logo.svg|200px]]}} | logo_izm = | logo_paraksts = | karte = | plat_d = | plat_m = | plat_s = | plat_NS = | gar_d = | gar_m = | gar_s = | gar_EW = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | vieta = {{DEU}} | veids = valdības kultūras programma | dibināta = 2023. gada jūnijā | programmas = kultūras atbalsts jauniešiem | kolektīvi = | pulciņi = | kolektīvi_pulciņi = | pedagogi = | mājaslapa = [https://www.kulturpass.de/en/for-18-year-olds kulturpass.de] }} '''''KulturPass''''' ir [[Vācija]]s federālās valdības kultūras programma, kas nodrošina 18 gadus veciem jauniešiem finansiālu atbalstu kultūras preču un pakalpojumu iegādei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kulturpass.de/en/about-kulturpass|title=About the KulturPass: kulturpass.de|website=www.kulturpass.de|access-date=2025-06-18}}</ref> Programmas mērķis ir veicināt jauniešu iesaisti kultūras dzīvē un atbalstīt kultūras nozari pēc [[COVID-19 pandēmija]]s. == Vēsture == Par Vācijas ''Kulturpass'' paziņoja {{dat|2022|11|11|L|bez}} kopīgā preses konferencē starp Vācijas kultūras ministri [[Klaudija Roti|Klaudiju Roti]] un finanšu ministru [[Kristians Lindners|Kristianu Lindneru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.classicfm.com/music-news/germany-culture-pass-teenagers/|title=Germany introduces a 200-euro culture pass for 18-year-olds to spend on concerts|website=Classic FM|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Programmu īstenoja 2023. gada jūnijā kā pilotprojektu, lai veicinātu kultūras patēriņu starp jauniešiem un atbalstītu kultūras nozari. Programmu iedvesmojušas līdzīgas iniciatīvas citās [[Eiropas Savienība]]s valstīs, tostarp [[Spānija]]s 400 eiro kultūras bonuss, [[Francija]]s ''PassCulture'' (300 eiro) un [[Itālija]]s ''18App'' (500 eiro).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/6236940/europe-germany-youth-culture-pass/|title=European Countries Are Giving Teens Free Money for Culture|last=Syed|first=Armani|website=TIME|access-date=2025-06-18|date=2022-11-28|language=en}}</ref> == Programmas īpatnības == === Atbilstība === ''Kulturpass'' pieejams visiem jauniešiem, kas dzīvo Vācijā un sasnieguši 18 gadu vecumu, neatkarīgi no viņu pilsonības. Programmas dalībnieki saņem naudas summu, ko var izmantot divu gadu laikā kultūras preču un pakalpojumu iegādei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://howtoabroad.com/youth-kulturepass-in-germany-everything-you-need-to-know/|title=Youth Kulturepass in Germany: Everything You Need to know|access-date=2025-06-18|date=2023-06-17|language=en}}</ref> === Finansējums === Sākotnēji 2023. gada programmā katrs dalībnieks saņēma 200 eiro. 2024. gadā šo summu samazināja līdz 100 eiro katram dalībniekam budžeta ierobežojumu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://publishingperspectives.com/2024/01/germanys-kulturpass-is-renewed-but-with-a-2024-funding-cut/|title=Germany's KulturPass Is Renewed, But With a 2024 Funding Cut|last=Anderson|first=Porter|website=Publishing Perspectives|access-date=2025-06-18|date=2024-01-22|language=en}}</ref> Programmas kopējās izmaksas 2023. gadā bija aptuveni 100 miljoni eiro, un tajā piedalījās vairāk nekā {{sk|750000}} jaunieši. === Pieejamie pakalpojumi === ''Kulturpass'' var izmantot dažādu kultūras aktivitāšu apmeklēšanai un preču iegādei: * koncertu un mūzikas festivālu biļetes; * teātra, operas un dejas izrāžu biļetes; * kinobiļetes; * muzeja un izstāžu biļetes; * grāmatu iegāde; * mūzikas ierakstu (CD, vinila plates) iegāde; * notis un mūzikas instrumenti. Programmā piedalās vairāk nekā {{sk|11000}} kultūras pakalpojumu sniedzēju no visas Vācijas, tostarp teātri, muzeji, grāmatnīcas, mūzikas veikali un koncertzāles. == Populārie festivāli un pasākumi == === ''Syndicate'' festivāls === {{Pamatraksts|Syndicate}} Viens no festivāliem, kur jaunieši var izmantot ''Kulturpass'', ir ''[[Syndicate]]'' — ikgadējs elektroniskās mūzikas festivāls, kas notiek [[Dortmunde|Dortmundē]]. Festivāls specializējas smagākos elektroniskās mūzikas stilos, piemēram, [[hārdstails]] un ''[[hardcore tehno|hardcore]]''. ''Syndicate'' notiek [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallēs]] un pulcē līdz {{sk|20000}} apmeklētāju no visas Vācijas, [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s. 18 gadus veciem jauniešiem, kuriem pieejams ''Kulturpass'', ir iespēja apmeklēt festivālu bez maksas. === Citi kultūras pasākumi === Programmas ietvaros jaunieši aktīvi apmeklē klasiskās mūzikas koncertus, teātra izrādes, [[laikmetīgā māksla|laikmetīgās mākslas]] izstādes, literatūras vakarus un kino seansus. == Rezultāti un ietekme == Līdz 2024. gada augustam ''Kulturpass'' bija radījis vairāk nekā 23,5 miljonu eiro apgrozījumu kultūras nozarē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutschland.de/en/topic/culture/the-kulturpass-for-germany-and-europe-minister-of-state-for-culture-claudia-roth|title=The Kulturpass for Germany and Europe|accessdate=2025-06-18|date=2024-02-23}}</ref> Grāmatu pārdošana veido lielāko daļu no jauniešu tēriņiem programmā, savukārt kinobiļetes ir otrā populārākā izvēle. Programma ir sekmīgi atjaunojusi jauniešu interesi par kultūru pēc pandēmijas ierobežojumiem un palīdzējusi kultūras institūcijām piesaistīt jaunu auditoriju. == Nākotnes plāni == Kultūras ministre Klaudija Rote paudusi vēlmi paplašināt programmu un izveidot sadarbību ar citām Eiropas valstīm. 2024. gadā uzsāktas sarunas ar [[Francija|Franciju]] par abu valstu kultūras programmu savstarpēju sadarbību, īpaši pierobežas reģionos.<ref name=":0" /> Tiek apsvērta arī programmas paplašināšana, iekļaujot 15—17 gadus vecus jauniešus, kā arī Eiropas mēroga kultūras programmas izveide sadarbībā ar [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]]. == Kritika un izaicinājumi == Programma saskārās ar kritiku par nepietiekamu finansējumu 2024. gadā, kad budžetu samazināja uz pusi. Kultūras darbinieki norādījuši, ka samazinātais finansējums varētu mazināt programmas efektivitāti. Tehniskās problēmas ar mobilo lietotni un iesaistīšanās procesu sākumā arī rada neērtības dalībniekiem. <nowiki> == Skatīt arī == * [[Francijas PassCulture]] * [[Jaunatnes kultūras programmas Eiropā]]</nowiki> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Vācijas kultūra]] [[Kategorija:COVID-19 pandēmija]] sflb9exkz0so8mp1cmongyseue2dae9 4296987 4296985 2025-06-20T06:09:10Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[KulturPass (Vācija)]] uz [[KulturPass]]: pagaidām pamatnozīme.... 4296985 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Interešu izglītības iestādes infokaste | nosaukums = ''Kulturpass'' | attēls = | attēla_izm = | attēla_paraksts = | logo = {{Dark mode invert|[[Attēls:KulturPass logo.svg|200px]]}} | logo_izm = | logo_paraksts = | karte = | plat_d = | plat_m = | plat_s = | plat_NS = | gar_d = | gar_m = | gar_s = | gar_EW = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | vieta = {{DEU}} | veids = valdības kultūras programma | dibināta = 2023. gada jūnijā | programmas = kultūras atbalsts jauniešiem | kolektīvi = | pulciņi = | kolektīvi_pulciņi = | pedagogi = | mājaslapa = [https://www.kulturpass.de/en/for-18-year-olds kulturpass.de] }} '''''KulturPass''''' ir [[Vācija]]s federālās valdības kultūras programma, kas nodrošina 18 gadus veciem jauniešiem finansiālu atbalstu kultūras preču un pakalpojumu iegādei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kulturpass.de/en/about-kulturpass|title=About the KulturPass: kulturpass.de|website=www.kulturpass.de|access-date=2025-06-18}}</ref> Programmas mērķis ir veicināt jauniešu iesaisti kultūras dzīvē un atbalstīt kultūras nozari pēc [[COVID-19 pandēmija]]s. == Vēsture == Par Vācijas ''Kulturpass'' paziņoja {{dat|2022|11|11|L|bez}} kopīgā preses konferencē starp Vācijas kultūras ministri [[Klaudija Roti|Klaudiju Roti]] un finanšu ministru [[Kristians Lindners|Kristianu Lindneru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.classicfm.com/music-news/germany-culture-pass-teenagers/|title=Germany introduces a 200-euro culture pass for 18-year-olds to spend on concerts|website=Classic FM|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Programmu īstenoja 2023. gada jūnijā kā pilotprojektu, lai veicinātu kultūras patēriņu starp jauniešiem un atbalstītu kultūras nozari. Programmu iedvesmojušas līdzīgas iniciatīvas citās [[Eiropas Savienība]]s valstīs, tostarp [[Spānija]]s 400 eiro kultūras bonuss, [[Francija]]s ''PassCulture'' (300 eiro) un [[Itālija]]s ''18App'' (500 eiro).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/6236940/europe-germany-youth-culture-pass/|title=European Countries Are Giving Teens Free Money for Culture|last=Syed|first=Armani|website=TIME|access-date=2025-06-18|date=2022-11-28|language=en}}</ref> == Programmas īpatnības == === Atbilstība === ''Kulturpass'' pieejams visiem jauniešiem, kas dzīvo Vācijā un sasnieguši 18 gadu vecumu, neatkarīgi no viņu pilsonības. Programmas dalībnieki saņem naudas summu, ko var izmantot divu gadu laikā kultūras preču un pakalpojumu iegādei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://howtoabroad.com/youth-kulturepass-in-germany-everything-you-need-to-know/|title=Youth Kulturepass in Germany: Everything You Need to know|access-date=2025-06-18|date=2023-06-17|language=en}}</ref> === Finansējums === Sākotnēji 2023. gada programmā katrs dalībnieks saņēma 200 eiro. 2024. gadā šo summu samazināja līdz 100 eiro katram dalībniekam budžeta ierobežojumu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://publishingperspectives.com/2024/01/germanys-kulturpass-is-renewed-but-with-a-2024-funding-cut/|title=Germany's KulturPass Is Renewed, But With a 2024 Funding Cut|last=Anderson|first=Porter|website=Publishing Perspectives|access-date=2025-06-18|date=2024-01-22|language=en}}</ref> Programmas kopējās izmaksas 2023. gadā bija aptuveni 100 miljoni eiro, un tajā piedalījās vairāk nekā {{sk|750000}} jaunieši. === Pieejamie pakalpojumi === ''Kulturpass'' var izmantot dažādu kultūras aktivitāšu apmeklēšanai un preču iegādei: * koncertu un mūzikas festivālu biļetes; * teātra, operas un dejas izrāžu biļetes; * kinobiļetes; * muzeja un izstāžu biļetes; * grāmatu iegāde; * mūzikas ierakstu (CD, vinila plates) iegāde; * notis un mūzikas instrumenti. Programmā piedalās vairāk nekā {{sk|11000}} kultūras pakalpojumu sniedzēju no visas Vācijas, tostarp teātri, muzeji, grāmatnīcas, mūzikas veikali un koncertzāles. == Populārie festivāli un pasākumi == === ''Syndicate'' festivāls === {{Pamatraksts|Syndicate}} Viens no festivāliem, kur jaunieši var izmantot ''Kulturpass'', ir ''[[Syndicate]]'' — ikgadējs elektroniskās mūzikas festivāls, kas notiek [[Dortmunde|Dortmundē]]. Festivāls specializējas smagākos elektroniskās mūzikas stilos, piemēram, [[hārdstails]] un ''[[hardcore tehno|hardcore]]''. ''Syndicate'' notiek [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallēs]] un pulcē līdz {{sk|20000}} apmeklētāju no visas Vācijas, [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s. 18 gadus veciem jauniešiem, kuriem pieejams ''Kulturpass'', ir iespēja apmeklēt festivālu bez maksas. === Citi kultūras pasākumi === Programmas ietvaros jaunieši aktīvi apmeklē klasiskās mūzikas koncertus, teātra izrādes, [[laikmetīgā māksla|laikmetīgās mākslas]] izstādes, literatūras vakarus un kino seansus. == Rezultāti un ietekme == Līdz 2024. gada augustam ''Kulturpass'' bija radījis vairāk nekā 23,5 miljonu eiro apgrozījumu kultūras nozarē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutschland.de/en/topic/culture/the-kulturpass-for-germany-and-europe-minister-of-state-for-culture-claudia-roth|title=The Kulturpass for Germany and Europe|accessdate=2025-06-18|date=2024-02-23}}</ref> Grāmatu pārdošana veido lielāko daļu no jauniešu tēriņiem programmā, savukārt kinobiļetes ir otrā populārākā izvēle. Programma ir sekmīgi atjaunojusi jauniešu interesi par kultūru pēc pandēmijas ierobežojumiem un palīdzējusi kultūras institūcijām piesaistīt jaunu auditoriju. == Nākotnes plāni == Kultūras ministre Klaudija Rote paudusi vēlmi paplašināt programmu un izveidot sadarbību ar citām Eiropas valstīm. 2024. gadā uzsāktas sarunas ar [[Francija|Franciju]] par abu valstu kultūras programmu savstarpēju sadarbību, īpaši pierobežas reģionos.<ref name=":0" /> Tiek apsvērta arī programmas paplašināšana, iekļaujot 15—17 gadus vecus jauniešus, kā arī Eiropas mēroga kultūras programmas izveide sadarbībā ar [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]]. == Kritika un izaicinājumi == Programma saskārās ar kritiku par nepietiekamu finansējumu 2024. gadā, kad budžetu samazināja uz pusi. Kultūras darbinieki norādījuši, ka samazinātais finansējums varētu mazināt programmas efektivitāti. Tehniskās problēmas ar mobilo lietotni un iesaistīšanās procesu sākumā arī rada neērtības dalībniekiem. <nowiki> == Skatīt arī == * [[Francijas PassCulture]] * [[Jaunatnes kultūras programmas Eiropā]]</nowiki> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Vācijas kultūra]] [[Kategorija:COVID-19 pandēmija]] sflb9exkz0so8mp1cmongyseue2dae9 0 603118 4296939 4296486 2025-06-19T20:34:56Z Dark Eagle 3595 Dark Eagle pārvietoja lapu [[V390]] uz [[Autoceļš V390]]: prec. 4296486 wikitext text/x-wiki '''V390''' ir valsts vietējais autoceļš (Kolberģis-Ponkuļi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/|title=VZD datu publicēšanas portāls|website=www.kadastrs.lv|access-date=2025-06-18}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list2=uncollapsed}} {{DEFAULTSORT:V0390}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi]] 0dbdarhpv7smn626vn21pqmz8v9s0rn 4296992 4296939 2025-06-20T06:11:47Z Baisulis 11523 dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos..... 4296992 wikitext text/x-wiki {{dzēst|ja netiks papildināts|due=5|due_date=25.06.2025}} '''V390''' ir valsts vietējais autoceļš (Kolberģis-Ponkuļi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/|title=VZD datu publicēšanas portāls|website=www.kadastrs.lv|access-date=2025-06-18}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list2=uncollapsed}} {{DEFAULTSORT:V0390}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi]] ni5iap59xh3q5xq8xagnqaunicuo09z 0 603123 4296993 4296123 2025-06-20T06:32:50Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4296993 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''DJ Mad Dog'' | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = | Dz_vārds = Filipo Kalkanji | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1980|11|2}} | Vieta_dz = {{vieta|Itālija|Roma}} | Miris = | Vieta_mr = | Žanrs = [[gabers]], [[hārdkora tehno]] | Nodarbošanās = [[diskžokejs|DJ]], [[mūzikas producents]] | Instrumenti = | Gadi = 1995–pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Dogfight Records]]'' (2016–pašlaik)<br />''[[Traxtorm Records]]'' (2000–2016) | Darbojies_arī = ''Hardcore Terrorists'', ''[[Traxtorm Gangstaz Allied]]'' | Mlapa = {{URL|www.djmaddog.com}} | Dzimums = V }} '''''DJ Mad Dog''''' (īstajā vārdā '''Filipo Kalkanji''', {{val|it|Filippo Calcagni}}; dzimis {{dat|1980|11|2}} [[Roma|Romā]], [[Itālija|Itālijā]]) ir itāļu [[diskžokejs|dīdžejs]] un [[mūzikas producents]], kas specializējas [[gabers|gabera]] un [[hardkora tehno]] mūzikas žanros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.idance.pl/news/more/2685/|title=The Art of Dance prezentuje: Masters of Hardcore - Wortal Muzyki Klubowej idance.pl|website=www.idance.pl|access-date=2025-06-18|language=pl}}</ref> Viņš ir viens no vadošajiem hārdkora skatuves māksliniekiem un kopš 2016. gada vada savu ierakstu kompāniju ''Dogfight Records''.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.insomniac.com/music/artists/dj-mad-dog/|title=DJ Mad Dog – Artists|website=Insomniac|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> == Biogrāfija == === Karjeras sākums === Filipo Kalkanji sāka DJ karjeru 1995. gadā 15 gadus vecumā. Kopā ar diviem draugiem viņš izveidoja grupu ''Hardcore Terrorists'', kas kļuva populāra Romā.<ref name="biooff">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.traxtorm.com/djmaddog/|title=Biography (official)|publisher=Traxtorm Records|accessdate={{dat|2025|6|18}}}}</ref> 1996. gadā grupa debitēja klubā ''QUBE''. 1998. gadā Romā notika lielākais hārdkora [[reivs]] ar 3500 dalībniekiem, kas palīdzēja Filipo iegūt popularitāti. 1999. gadā ''Hardcore Terrorists'' ierakstu kompānijā ''Traxtorm Records'' izdeva EP ''Try to Make It Harder''. 2000. gada vasarā Filipo pameta grupu un izveidoja solo projektu ''DJ Mad Dog''. === Solo karjera === Kā solo mūziķis viņš parakstīja līgumu ar ''[[Traxtorm Records]]''. Filipo bija daļa no grupas ''Traxtorm Gangstaz Allied'' kopā ar ''[[The Stunned Guys]]'', ''[[Tommyknocker]]'' un ''[[Art of Fighters]]''.<ref name="biooff" /> {{dat|2011|3|20|5=bez}} viņš izdeva debijas albumu ''A Night of Madness'', kam sekoja pasaules turneja. {{dat|2013|11|16|5=bez}} izdots otrais albums ''Rudeness: Hardcore Beyond the Rules''. === ''Dogfight Records'' === 2016. gada jūlijā ''DJ Mad Dog'' kopā ar māksliniekiem ''[[Unexist]]'', ''[[Tears of Fury]]'' un ''[[AniMe]]'' nodibināja savu ierakstu kompāniju ''Dogfight Records'' . 2017. gadā viņš izdeva trešo albumu ''Till I Die'' ar 30 kompozīcijām. 2023. gadā izdots albums ''Downtempo''. == Nozīmīgākie sasniegumi == ''DJ Mad Dog'' radījis daudzus populārus skaņdarbus, tostarp ''Welcome Down'', ''A Night of Madness'' un ''Agony''.<ref name=":0" /> 2017. gadā viņš kopā ar ''Dave Revan'' izveidoja oficiālo ''[[Dominator festivāls|Dominator]]'' festivāla himnu ''Maze of Martyr''. 2020. gadā izveidoja ''Masters of Hardcore'' himnu ''Magnum Opus''. 2024. gadā kopā ar ''Dave Revan'' radīja ''[[Syndicate]]'' festivāla himnu ''Start the Revolution''. 2019. gadā ar skaņdarbu ''Reset'' viņš ieguva otro vietu ''Masters of Hardcore'' gada Top 100. == Diskografija == === Studijas albumi === * 2011: ''A Night of Madness'' (''[[Traxtorm Records]]'') * 2013: ''Rudeness: Hardcore Beyond the Rules'' (''Traxtorm Records'') * 2017: ''Till I Die'' (''[[Dogfight Records]]'') * 2023: ''Downtempo'' (''Dogfight Records'') === Populārākie skaņdarbi === * 1999: ''Try to Make It Harder'' (ar ''Hardcore Terrorists'') * 2013: ''Agony'' * 2017: ''Maze of Martyr'' (ar ''Dave Revan'') * 2019: ''Reset'' * 2020: ''Magnum Opus'' (''Masters of Hardcore'' himna) * 2024: ''Start the Revolution'' (ar ''Dave Revan'', ''Syndicate'' festivāla himna) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} * {{facebook|djmaddogmusic}} * {{instagram|djmaddog}} * [https://www.facebook.com/dogfightrec/ ''Dogfight Records Facebook'' profils] [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dīdžeji]] [[Kategorija:Mūzikas producenti]] [[Kategorija:Romā dzimušie]] izcb6zpcz0hukrfzoxh0yzhxd3q4v5p 0 603172 4296991 4296686 2025-06-20T06:10:03Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: KulturPass (Vācija) → KulturPass using [[Project:AWB|AWB]] 4296991 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[KulturPass]] kedef605sktzr9zjv55uxtbpu7nppf1 0 603176 4296701 2025-06-19T12:02:50Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Kaukura |attēls = Kaukura.JPG |attēla paraksts = Kaukuras [[NASA]] satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nos... 4296701 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Kaukura |attēls = Kaukura.JPG |attēla paraksts = Kaukuras [[NASA]] satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Kaukura'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 15 |latm= 45 |lats= |latNS= S |longd= 146 |longm= 41 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = [[Palisera salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 11 |garums = 47 |platums = 13<!-- tikai skaitli km --> |lagūna = 434 |krasta līnija = 105<!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Arutua<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Raitahiti<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 414 |iedzīvotāju gads = 2017<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> |blīvums = 37,64 |pamatiedzīvotāji = tuamotieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Kaukura''' ({{val|pmt|Kaukura}}) ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, ietilpst Arutuas komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tuamotieši. == Ģeogrāfija == [[File:Piste - Laurent Seignobos.jpg|thumb|left|Kaukuras lidlauks]] Kaukura atrodas Palisera salu vidusdaļā, tuvākās salas ir {{nobr|23 km}} attālā [[Arutua]] ziemeļos, {{nobr|23 km}} attālā [[Apataki]] ziemeļaustrumos, {{nobr|28 km}} attālā [[Toau]] austrumos un {{nobr|33 km}} attālā [[Niau]] dienvidaustrumos. Atols atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 805 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 60,1 līdz 62,3 miljoniem gadu.<ref>[http://earthref.org/SC/SMNT-158S-1467W/ Seamount Catalog. Kaukura Atoll]</ref> Atolam iegarena forma, tā garums ir {{nobr|47 km}}, platums — {{nobr|13 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|105 km}}. Atola rifs iekļauj {{nobr|434 km²}} lielu lagūnu. Lagūnai nav dabīgu kuģojamu savienojumu ar okeānu, bet rietumos no Panao salas atola ziemeļrietumos izveidots šaurs mākslīgs kanāls. Vienīgā apdzīvotā vieta Raitahiti atrodas uz tāda paša nosaukuma salas atola rietumu galā. Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja britu ekspedīcija [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] vadībā 1774. gadā. == Saimniecība == Galvenās saimniecības nozares ir tūrisms un zveja lagūnā. Atola dienvidrietumos pie Raitahiti kopš 1994. gada atrodas Kaukuras lidosta ar 1000 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 3,5 tūkstošiem pasažieru.<ref>[https://www.flightradar24.com/data/airports/kkr/routes Kaukura routes and destinations. ''flightradar24.com'']</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tuamotu salas]] 3cjrlqqhwrh6f8d329jdkxgp3reapdo 3 603177 4296702 2025-06-19T12:04:54Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4296702 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Phil-ro85}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 19. jūnijs, plkst. 15.04 (EEST) c67g3iwb8xl239hlm1o8egumgizlu56 3 603178 4296705 2025-06-19T12:09:24Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4296705 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=TimurKaisak}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 19. jūnijs, plkst. 15.09 (EEST) 9ohpj5v08f52wlpza6zerliu48xvzi9 3 603179 4296710 2025-06-19T12:22:51Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4296710 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jasukins}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 19. jūnijs, plkst. 15.22 (EEST) bi85s3ll529e1sbxly6tbj2e6t1kh9n 0 603180 4296719 2025-06-19T12:44:50Z Ytteroy 50392 Jauna lapa: {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solo_singer | Vārds = Ainars Bumbieris | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|29}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Skrunda}} | Miris = | Vieta_mr = | Žanrs = [[populārā mūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, pasākumu vadītājs | Instrumenti = vokāls | Gadi = 2000. gadi – tagad | Izdevējkompānija =... 4296719 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solo_singer | Vārds = Ainars Bumbieris | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|29}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Skrunda}} | Miris = | Vieta_mr = | Žanrs = [[populārā mūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, pasākumu vadītājs | Instrumenti = vokāls | Gadi = 2000. gadi – tagad | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|www.ainarsbumbieris.com}} | Dzimums = vīrietis }} '''Ainars Bumbieris''' (dzimis {{dat|1988|7|29|L}} [[Skrunda|Skrundā]])<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://makslinieks.lv/ainars-bumbieris|title=Ainars Bumbieris|website=makslinieks.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> ir Latvijas [[dziedātājs]], [[dziesmu autors]] un [[pasākumu vadītājs]]. Viņš ir Latvijas mūzikas gada balvas "[[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]]" nominants<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/dziedatajs-un-dziesmu-autors-ainars-bumbieris-un-vina-30-dienu-i.a132423/|title=Dziedātājs un dziesmu autors Ainārs Bumbieris un viņa 30 DIENU IZAICINĀJUMs|website=lr2.lsm.lv|access-date=2025-06-19}}</ref> un {{dat|2023|5=bez}} ieguva otro vietu raidījuma "[[Latvijas Sirdsdziesma]]" finālā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/573115-es-milu-jebkuru-cilveku-dziedatajs-ainars-bumbieris-par-gimeni-zingem-un-savu-prieka-recepti|title="Es mīlu jebkuru cilvēku!" - dziedātājs Ainars Bumbieris par ģimeni, ziņģēm un savu prieka recepti|website=https://jauns.lv|access-date=2025-06-19|date=2023-08-21|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Ainars Bumbieris dzimis {{dat|1988|7|29|L}} [[Skrunda|Skrundā]]. Viņa tēvs ir Ziedonis Bumbieris, bet māte – Ligita Zavicka, kura strādāja kā mežu iepirkšanas meistare.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/ieva_/ainars-bumbieris-man-vajag-sievieti-kurai-dzive-ir-sakartota-62370/|title=Ainars Bumbieris: Man vajag sievieti, kurai dzīve ir sakārtota|website=www.santa.lv|access-date=2025-06-19}}</ref><ref name=":2" /> Viņš ir trešais bērns ģimenē, ar māsu Agitu un brāli Andri no mātes puses. Bumbieris studēja politoloģiju kopā ar dziedātāju [[Valters Frīdenbergs|Valteru Frīdenbergu]].<ref name=":2" /> == Mūziķa karjera == Bumbieris pilnveidojās [[Laila Ilze Purmaliete|Lailas Ilzes Purmalietes]] vadītajā projektā "[[Jaunās zvaigznes]]" un Olgas Rajeckas vadītajā [[Lielvārdes Violetais koris|Lielvārdes violetajā korī]].<ref name=":2" /> Viņš ir piedalījies televizijas šovos "[[Koru kari]]" un "[[Latvijas talants]]".<ref name=":0" /> Bumbieris kopumā piecus gadus dziedāja uz kruīza kuģiem – divus gadus uz igauņu kuģiem un trīs gadus uz vācu kuģiem.<ref name=":2" /> {{dat|2023}} viņš piedalījās raidījuma "[[Latvijas Sirdsdziesma]]" finālā ar dziesmu "Par to, kas trūkst un nepāriet", iegūstot otro vietu.<ref name=":2" /> Iepriekš viņš bija ieguvis ceturto vietu ar dziesmu "Laimes pulksteņa dziesma".<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/59084-ainars-bumbieris-balozos-dziedatajs-kura-dziesmas-iekustina-gan-sirdi-gan-kajas|title=Ainars Bumbieris Baložos – dziedātājs, kura dziesmas iekustina gan sirdi, gan kājas|publisher=Apriņķis|accessdate=2025-06-18|date=2025-02-19}}</ref> {{dat|2024}} Bumbieris tika nominēts [[GAMMA]] balvai kategorijā "Gada mākslinieks".<ref name=":3" /> == Radošā darbība == {{dat|2021}} gadā Bumbieris izdeva singlu "Baltie ziedi", kuras vārdu un mūzikas autors ir [[Jānis Krūmiņš (mūziķis)|Jānis Krūmiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/video-dziedatajs-ainars-bumbieris-izdod-pavasara-singlu-baltie-ziedi.a395314/|title=VIDEO: Dziedātājs Ainars Bumbieris izdod pavasara singlu «Baltie ziedi»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> {{dat|2020}} gadā viņš īstenoja "30 dienu izaicinājumu", radot 30 dziesmas ar 30 videoklipiem līdz savai dzimšanas dienai – 29. jūlijam.<ref name=":2" /> Projekta ietvaros viņš izveidoja [[Valsis|valša]] versiju reperu kolektīva "[[Olas (grupa)|Olas]]" dziesmai "Priekšnieku nav" [[Atis Ieviņš|Ata Ieviņa]] aranžējumā.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.ainarsbumbieris.com Ainara Bumbiera oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dziedātāji]] 6sv3p5cg0gzv23sjpuugbnt068sgenb 4296721 4296719 2025-06-19T12:47:09Z Ytteroy 50392 4296721 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solo_singer | Vārds = Ainars Bumbieris | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|29}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Skrunda}} | Miris = | Vieta_mr = | Žanrs = [[populārā mūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, pasākumu vadītājs | Instrumenti = vokāls | Gadi = 2000. gadi – tagad | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|www.ainarsbumbieris.com}} | Dzimums = vīrietis }} '''Ainars Bumbieris''' (dzimis {{dat|1988|7|29|L}} [[Skrunda|Skrundā]])<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://makslinieks.lv/ainars-bumbieris|title=Ainars Bumbieris|website=makslinieks.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> ir Latvijas [[dziedātājs]], [[dziesmu autors]] un [[pasākumu vadītājs]]. Viņš ir Mūzikas ierakstu gada balvas "[[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]]" nominants<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/dziedatajs-un-dziesmu-autors-ainars-bumbieris-un-vina-30-dienu-i.a132423/|title=Dziedātājs un dziesmu autors Ainārs Bumbieris un viņa 30 DIENU IZAICINĀJUMs|website=lr2.lsm.lv|access-date=2025-06-19}}</ref> un {{dat|2023|5=bez}} ieguva otro vietu raidījuma "[[Latvijas Sirdsdziesma]]" finālā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/573115-es-milu-jebkuru-cilveku-dziedatajs-ainars-bumbieris-par-gimeni-zingem-un-savu-prieka-recepti|title="Es mīlu jebkuru cilvēku!" - dziedātājs Ainars Bumbieris par ģimeni, ziņģēm un savu prieka recepti|website=https://jauns.lv|access-date=2025-06-19|date=2023-08-21|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Ainars Bumbieris dzimis {{dat|1988|7|29|L}} [[Skrunda|Skrundā]]. Viņa tēvs ir Ziedonis Bumbieris, bet māte – Ligita Zavicka, kura strādāja kā mežu iepirkšanas meistare.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/ieva_/ainars-bumbieris-man-vajag-sievieti-kurai-dzive-ir-sakartota-62370/|title=Ainars Bumbieris: Man vajag sievieti, kurai dzīve ir sakārtota|website=www.santa.lv|access-date=2025-06-19}}</ref><ref name=":2" /> Viņš ir trešais bērns ģimenē, ar māsu Agitu un brāli Andri no mātes puses. Bumbieris studēja politoloģiju kopā ar dziedātāju [[Valters Frīdenbergs|Valteru Frīdenbergu]].<ref name=":2" /> == Mūziķa karjera == Bumbieris pilnveidojās [[Laila Ilze Purmaliete|Lailas Ilzes Purmalietes]] vadītajā projektā "[[Jaunās zvaigznes]]" un Olgas Rajeckas vadītajā [[Lielvārdes Violetais koris|Lielvārdes violetajā korī]].<ref name=":2" /> Viņš ir piedalījies televizijas šovos "[[Koru kari]]" un "[[Latvijas talants]]".<ref name=":0" /> Bumbieris kopumā piecus gadus dziedāja uz kruīza kuģiem – divus gadus uz igauņu kuģiem un trīs gadus uz vācu kuģiem.<ref name=":2" /> {{dat|2023}} viņš piedalījās raidījuma "[[Latvijas Sirdsdziesma]]" finālā ar dziesmu "Par to, kas trūkst un nepāriet", iegūstot otro vietu.<ref name=":2" /> Iepriekš viņš bija ieguvis ceturto vietu ar dziesmu "Laimes pulksteņa dziesma".<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/59084-ainars-bumbieris-balozos-dziedatajs-kura-dziesmas-iekustina-gan-sirdi-gan-kajas|title=Ainars Bumbieris Baložos – dziedātājs, kura dziesmas iekustina gan sirdi, gan kājas|publisher=Apriņķis|accessdate=2025-06-18|date=2025-02-19}}</ref> {{dat|2024}} Bumbieris tika nominēts [[GAMMA]] balvai kategorijā "Gada mākslinieks".<ref name=":3" /> == Radošā darbība == {{dat|2021}} gadā Bumbieris izdeva singlu "Baltie ziedi", kuras vārdu un mūzikas autors ir [[Jānis Krūmiņš (mūziķis)|Jānis Krūmiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/video-dziedatajs-ainars-bumbieris-izdod-pavasara-singlu-baltie-ziedi.a395314/|title=VIDEO: Dziedātājs Ainars Bumbieris izdod pavasara singlu «Baltie ziedi»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> {{dat|2020}} gadā viņš īstenoja "30 dienu izaicinājumu", radot 30 dziesmas ar 30 videoklipiem līdz savai dzimšanas dienai – 29. jūlijam.<ref name=":2" /> Projekta ietvaros viņš izveidoja [[Valsis|valša]] versiju reperu kolektīva "[[Olas (grupa)|Olas]]" dziesmai "Priekšnieku nav" [[Atis Ieviņš|Ata Ieviņa]] aranžējumā.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.ainarsbumbieris.com Ainara Bumbiera oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dziedātāji]] acpe3ol8zh57ila3sfez3zl3yl8ny6h 4297034 4296721 2025-06-20T09:14:45Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4297034 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solo_singer | Vārds = Ainars Bumbieris | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|29}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Skrunda}} | Miris = | Vieta_mr = | Žanrs = [[populārā mūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, pasākumu vadītājs | Instrumenti = vokāls | Gadi = 2000. gadi — pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|www.ainarsbumbieris.com}} | Dzimums = V }} '''Ainars Bumbieris''' (dzimis {{dat|1988|7|29}} [[Skrunda|Skrundā]])<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://makslinieks.lv/ainars-bumbieris|title=Ainars Bumbieris|website=makslinieks.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> ir latviešu [[dziedātājs]], [[dziesmu autors]] un [[pasākumu vadītājs]]. Viņš ir Mūzikas ierakstu gada balvas "[[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]]" nominants<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/dziedatajs-un-dziesmu-autors-ainars-bumbieris-un-vina-30-dienu-i.a132423/|title=Dziedātājs un dziesmu autors Ainārs Bumbieris un viņa 30 DIENU IZAICINĀJUMs|website=lr2.lsm.lv|access-date=2025-06-19}}</ref> un 2023. gadā ieguva otro vietu raidījuma "[[Latvijas Sirdsdziesma]]" finālā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/573115-es-milu-jebkuru-cilveku-dziedatajs-ainars-bumbieris-par-gimeni-zingem-un-savu-prieka-recepti|title="Es mīlu jebkuru cilvēku!" - dziedātājs Ainars Bumbieris par ģimeni, ziņģēm un savu prieka recepti|website=https://jauns.lv|access-date=2025-06-19|date=2023-08-21|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Ainars Bumbieris dzimis {{dat|1988|7|29||bez}} [[Skrunda|Skrundā]]. Viņa tēvs ir Ziedonis Bumbieris, bet māte — Ligita Zavicka, kura strādāja kā mežu iepirkšanas meistare.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/ieva_/ainars-bumbieris-man-vajag-sievieti-kurai-dzive-ir-sakartota-62370/|title=Ainars Bumbieris: Man vajag sievieti, kurai dzīve ir sakārtota|website=www.santa.lv|access-date=2025-06-19}}</ref><ref name=":2" /> Trešais bērns ģimenē, ar māsu Agitu un brāli Andri no mātes puses. Bumbieris studēja politoloģiju kopā ar dziedātāju [[Valters Frīdenbergs|Valteru Frīdenbergu]].<ref name=":2" /> == Mūziķa karjera == Bumbieris pilnveidojās [[Laila Ilze Purmaliete|Lailas Ilzes Purmalietes]] vadītajā projektā "[[Jaunās zvaigznes]]" un Olgas Rajeckas vadītajā [[Lielvārdes Violetais koris|Lielvārdes Violetajā korī]].<ref name=":2" /> Piedalījies televīzijas šovos "[[Koru kari]]" un "[[Latvijas talants]]".<ref name=":0" /> Bumbieris kopumā piecus gadus dziedāja uz kruīza kuģiem — divus gadus uz igauņu kuģiem un trīs gadus uz vācu kuģiem.<ref name=":2" /> 2023. gadā viņš piedalījās raidījuma "[[Latvijas Sirdsdziesma]]" finālā ar dziesmu "Par to, kas trūkst un nepāriet", iegūstot otro vietu.<ref name=":2" /> Iepriekš viņš bija ieguvis ceturto vietu ar dziesmu "Laimes pulksteņa dziesma".<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/59084-ainars-bumbieris-balozos-dziedatajs-kura-dziesmas-iekustina-gan-sirdi-gan-kajas|title=Ainars Bumbieris Baložos – dziedātājs, kura dziesmas iekustina gan sirdi, gan kājas|publisher=Apriņķis|accessdate=2025-06-18|date=2025-02-19}}</ref> 2024. gadā Bumbieri nominēja [[GAMMA]] balvai kategorijā "Gada mākslinieks".<ref name=":3" /> == Radošā darbība == 2021. gadā Bumbieris izdeva singlu "Baltie ziedi", kuras vārdu un mūzikas autors ir [[Jānis Krūmiņš (mūziķis)|Jānis Krūmiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/video-dziedatajs-ainars-bumbieris-izdod-pavasara-singlu-baltie-ziedi.a395314/|title=VIDEO: Dziedātājs Ainars Bumbieris izdod pavasara singlu «Baltie ziedi»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> 2020. gadā viņš īstenoja "30 dienu izaicinājumu", radot 30 dziesmas ar 30 videoklipiem līdz savai dzimšanas dienai 29. jūlijā.<ref name=":2" /> Projekta ietvaros viņš izveidoja [[Valsis|valša]] versiju reperu kolektīva "[[Olas (grupa)|Olas]]" dziesmai "Priekšnieku nav" [[Atis Ieviņš|Ata Ieviņa]] aranžējumā.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.ainarsbumbieris.com Oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] gxf6c67d64w0djmae6pbu2n1bfr7znb 4297035 4297034 2025-06-20T09:15:38Z Baisulis 11523 /* Mūziķa karjera */ : 4297035 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solo_singer | Vārds = Ainars Bumbieris | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|29}} | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Skrunda}} | Miris = | Vieta_mr = | Žanrs = [[populārā mūzika]] | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, pasākumu vadītājs | Instrumenti = vokāls | Gadi = 2000. gadi — pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|www.ainarsbumbieris.com}} | Dzimums = V }} '''Ainars Bumbieris''' (dzimis {{dat|1988|7|29}} [[Skrunda|Skrundā]])<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://makslinieks.lv/ainars-bumbieris|title=Ainars Bumbieris|website=makslinieks.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> ir latviešu [[dziedātājs]], [[dziesmu autors]] un [[pasākumu vadītājs]]. Viņš ir Mūzikas ierakstu gada balvas "[[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta Mikrofons]]" nominants<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/dziedatajs-un-dziesmu-autors-ainars-bumbieris-un-vina-30-dienu-i.a132423/|title=Dziedātājs un dziesmu autors Ainārs Bumbieris un viņa 30 DIENU IZAICINĀJUMs|website=lr2.lsm.lv|access-date=2025-06-19}}</ref> un 2023. gadā ieguva otro vietu raidījuma "[[Latvijas Sirdsdziesma]]" finālā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/573115-es-milu-jebkuru-cilveku-dziedatajs-ainars-bumbieris-par-gimeni-zingem-un-savu-prieka-recepti|title="Es mīlu jebkuru cilvēku!" - dziedātājs Ainars Bumbieris par ģimeni, ziņģēm un savu prieka recepti|website=https://jauns.lv|access-date=2025-06-19|date=2023-08-21|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Ainars Bumbieris dzimis {{dat|1988|7|29||bez}} [[Skrunda|Skrundā]]. Viņa tēvs ir Ziedonis Bumbieris, bet māte — Ligita Zavicka, kura strādāja kā mežu iepirkšanas meistare.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/ieva_/ainars-bumbieris-man-vajag-sievieti-kurai-dzive-ir-sakartota-62370/|title=Ainars Bumbieris: Man vajag sievieti, kurai dzīve ir sakārtota|website=www.santa.lv|access-date=2025-06-19}}</ref><ref name=":2" /> Trešais bērns ģimenē, ar māsu Agitu un brāli Andri no mātes puses. Bumbieris studēja politoloģiju kopā ar dziedātāju [[Valters Frīdenbergs|Valteru Frīdenbergu]].<ref name=":2" /> == Mūziķa karjera == Bumbieris pilnveidojās [[Laila Ilze Purmaliete|Lailas Ilzes Purmalietes]] vadītajā projektā "[[Jaunās zvaigznes]]" un Olgas Rajeckas vadītajā [[Lielvārdes Violetais koris|Lielvārdes Violetajā korī]].<ref name=":2" /> Piedalījies televīzijas šovos "[[Koru kari]]" un "[[Latvijas talants]]".<ref name=":0" /> Bumbieris kopumā piecus gadus dziedāja uz kruīza kuģiem — divus gadus uz igauņu kuģiem un trīs gadus uz vācu kuģiem.<ref name=":2" /> 2023. gadā viņš piedalījās raidījuma "[[Latvijas Sirdsdziesma]]" finālā ar dziesmu "Par to, kas trūkst un nepāriet", iegūstot otro vietu.<ref name=":2" /> Iepriekš viņš bija ieguvis ceturto vietu ar dziesmu "Laimes pulksteņa dziesma".<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aprinkis.lv/index.php/viedokli/59084-ainars-bumbieris-balozos-dziedatajs-kura-dziesmas-iekustina-gan-sirdi-gan-kajas|title=Ainars Bumbieris Baložos – dziedātājs, kura dziesmas iekustina gan sirdi, gan kājas|publisher=Apriņķis|accessdate=2025-06-18|date=2025-02-19}}</ref> 2024. gadā Bumbieri nominēja [[Gamma (balva)|Gamma]] balvai kategorijā "Gada mākslinieks".<ref name=":3" /> == Radošā darbība == 2021. gadā Bumbieris izdeva singlu "Baltie ziedi", kuras vārdu un mūzikas autors ir [[Jānis Krūmiņš (mūziķis)|Jānis Krūmiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/video-dziedatajs-ainars-bumbieris-izdod-pavasara-singlu-baltie-ziedi.a395314/|title=VIDEO: Dziedātājs Ainars Bumbieris izdod pavasara singlu «Baltie ziedi»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> 2020. gadā viņš īstenoja "30 dienu izaicinājumu", radot 30 dziesmas ar 30 videoklipiem līdz savai dzimšanas dienai 29. jūlijā.<ref name=":2" /> Projekta ietvaros viņš izveidoja [[Valsis|valša]] versiju reperu kolektīva "[[Olas (grupa)|Olas]]" dziesmai "Priekšnieku nav" [[Atis Ieviņš|Ata Ieviņa]] aranžējumā.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.ainarsbumbieris.com Oficiālā tīmekļa vietne] [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] 5x3ab5y6g21871o6uduc65lfutle3zv 0 603181 4296725 2025-06-19T13:12:59Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Niau |attēls = Niau.JPG |attēla paraksts = Niau [[NASA]] satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --... 4296725 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Niau |attēls = Niau.JPG |attēla paraksts = Niau [[NASA]] satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Niau'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 16 |latm= 10 |lats= 16 |latNS= S |longd= 146 |longm= 21 |longs= 38 |longEW= W |arhipelāgs = [[Palisera salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 20 |garums = 9,5 |platums = 7,3<!-- tikai skaitli km --> |lagūna = 32 |krasta līnija = 27<!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Fakarava<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Tupana<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 246 |iedzīvotāju gads = 2017<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> |blīvums = 12,3 |pamatiedzīvotāji = tuamotieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Niau''' ({{val|pmt|Niau}}) ir neliels koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, ietilpst Fakaravas komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tuamotieši. == Ģeogrāfija == Niau atrodas Palisera salu dienvidaustrumu daļā, tuvākās salas ir {{nobr|29 km}} attālā [[Toau]] ziemeļaustrumos un {{nobr|33 km}} attālā [[Kaukura]] ziemeļrietumos. Atols atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 1190 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 56,8 līdz 59,3 miljoniem gadu.<ref>[http://earthref.org/SC/SMNT-162S-1464W/ Seamount Catalog. Niau Atoll]</ref> Atolam ieapaļa forma, tā garums ir {{nobr|9,5 km}}, platums — {{nobr|7,3 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|27 km}}. Atola 300—2200 m platais rifs iekļauj no okeāna izolētu {{nobr|32 km²}} lielu lagūnu ar hipersāļu ūdeni. Niau atols ir viena no retajām vietām Franču Polinēzijā, kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo. Niau atols iekļauts 1977. gadā izveidotajā [[UNESCO]] Fakaravas biosfēras rezervātā.<ref>[https://mab-france.org/fr/reserve-de-biosphere/commune-de-fakarava/ Réserve de biosphère de la commune de Fakarava]</ref> Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni. Vienīgā apdzīvotā vieta Tupana atrodas atola austrumu krastā. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja spāņu ekspedīcija Pedro Fernandesa de Kveirosa vadībā 1606. gadā un nodēvēja to par ''La Decena'' — ‘desmitā’. 1820. gadā salu no jauna atklāja krievu ekspedīcija [[Fabiāns fon Belinshauzens|Fabiāna fon Belinshauzena]] vadībā un nodēvēja to par Greiga salu (''остров Грейга'') par godu krievu admirālim Samuelam Greigam. 19. gadsimtā Niau kļuva par Francijas teritoriju ar aptuveni 30 iedzīvotājiem, kas attīstīja kokosriekstu eļļas ražošanu. == Saimniecība == Niau tradicionāli lagūnā zvejo zivis, bet pēdējā laikā lagūnas centrālajā daļā tiek ievākti [[jūras gurķi]], kurus eksportē uz Āziju. Salā ražo arī kopru un dažādus citrusaugļus, ko reizi divos mēnešos nosūta uz [[Taiti]] ar kravas kuģiem. Atola ziemeļos kopš 2005. gada atrodas Niau lidosta ar 1350 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar [[Papeete|Papeeti]] un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 3 tūkstošiem pasažieru.<ref>[https://www.flightradar24.com/data/airports/niu/routes Kaukura routes and destinations. ''flightradar24.com'']</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tuamotu salas]] 22qon87863i3kkjv1oe1hptbk26lpc9 2 603182 4296728 2025-06-19T13:48:00Z Ytteroy 50392 Jauna lapa: {{User lv}} {{VikiLaiks3|day=13|month=3|year=2015}} {{Uzrunāt uz tu}} {{Neviens nav perfekts}} 4296728 wikitext text/x-wiki {{User lv}} {{VikiLaiks3|day=13|month=3|year=2015}} {{Uzrunāt uz tu}} {{Neviens nav perfekts}} oc36d2h0t46sc5u1d0vs8r8gw2jvwh2 3 603183 4296733 2025-06-19T14:06:54Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4296733 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mrifix}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 19. jūnijs, plkst. 17.06 (EEST) cr7zjzntauhmt3vb7fujh3ka4zko3xw 10 603184 4296734 2025-06-19T14:15:35Z Ytteroy 50392 Jauna lapa: {{#if:{{Yesno|{{{block|}}}}}|<div class="{{#if:{{Yesno|{{{image|}}}}}|skin-invert-image|skin-invert}}">{{{1|}}}</div>|<span class="{{#if:{{Yesno|{{{image|}}}}}|skin-invert-image|skin-invert}}">{{{1|}}}</span>}}<noinclude> {{Dokumentācija}} </noinclude> 4296734 wikitext text/x-wiki {{#if:{{Yesno|{{{block|}}}}}|<div class="{{#if:{{Yesno|{{{image|}}}}}|skin-invert-image|skin-invert}}">{{{1|}}}</div>|<span class="{{#if:{{Yesno|{{{image|}}}}}|skin-invert-image|skin-invert}}">{{{1|}}}</span>}}<noinclude> {{Dokumentācija}} </noinclude> 97qzqmj2mt02azejiaml977ozei90ln 3 603185 4296738 2025-06-19T14:27:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4296738 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Magseven04}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 19. jūnijs, plkst. 17.27 (EEST) lfbbzcdl5p9djvyfd69vnenreredur6 3 603186 4296739 2025-06-19T15:02:50Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4296739 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Eesti parnu}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 19. jūnijs, plkst. 18.02 (EEST) mcrm2c56utt5db21w8g8y841j3zofsd 3 603187 4296741 2025-06-19T15:08:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4296741 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fgedeckers}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 19. jūnijs, plkst. 18.08 (EEST) qzx6xt5en4tq2lbmm78d620mlrtmv64 0 603188 4296744 2025-06-19T15:16:35Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Toau |attēls = Toau2.jpg |attēla paraksts = Niau [[NASA]] satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" -... 4296744 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Toau |attēls = Toau2.jpg |attēla paraksts = Niau [[NASA]] satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Toau'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 15 |latm= 49 |lats= |latNS= S |longd= 146 |longm= 00 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = [[Palisera salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 12 |garums = 35 |platums = 18<!-- tikai skaitli km --> |lagūna = 561 |krasta līnija = 100<!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Fakarava<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Maragai<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 14 |iedzīvotāju gads = 2017<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> |blīvums = 1,17 |pamatiedzīvotāji = tuamotieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Toau''' ({{val|pmt|Niau}}) ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, ietilpst Fakaravas komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tuamotieši. == Ģeogrāfija == Toau atrodas Palisera salu dienvidaustrumu daļā, tuvākās salas ir {{nobr|15 km}} attālā [[Fakarava]] dienvidaustrumos, {{nobr|29 km}} attālā [[Niau]] dienvidrietumos, {{nobr|29 km}} attālā [[Kaukura]] ziemeļrietumos un {{nobr|27 km}} attālā [[Apataki]] ziemeļos. Atols atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē. Atolam iegarena daudzstūra forma, tā garums ir {{nobr|35 km}}, platums — {{nobr|18 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|100 km}}. Rifs iekļauj {{nobr|561 km²}} lielu un līdz {{nobr|25 m}} dziļu lagūnu, kam ir divas kuģojamas ieejas atola austrumos. Niau atols iekļauts 1977. gadā izveidotajā [[UNESCO]] Fakaravas biosfēras rezervātā.<ref>[https://mab-france.org/fr/reserve-de-biosphere/commune-de-fakarava/ Réserve de biosphère de la commune de Fakarava]</ref> Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni. Vienīgā apdzīvotā vieta Maragai atrodas atola ziemeļaustrumu krastā. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja britu ekspedīcija [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] vadībā 1774. gadā. 1820. gadā salu no jauna atklāja krievu ekspedīcija [[Fabiāns fon Belinshauzens|Fabiāna fon Belinshauzena]] vadībā un nodēvēja to par Jeļizavetas salu. 19. gadsimtā Niau kļuva par Francijas teritoriju ar aptuveni 90 iedzīvotājiem, kas attīstīja kokosriekstu eļļas ražošanu (aptuveni 10 mucu gadā ap 1860. gadu). == Saimniecība == Toau pārtiek galvenokārt no zvejas, ko nodrošina zivju parki atola ziemeļrietumos, [[holotūrijas|jūras gurķu]] vākšanu eksportam uz Āziju, kā arī neliela apmēra pērļu audzēšanu un kopras ražošanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tuamotu salas]] 33o9kcgbkqizy930hshwmjvndozmus8 4296745 4296744 2025-06-19T15:19:26Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ 4296745 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Toau |attēls = Toau2.jpg |attēla paraksts = Niau [[NASA]] satelītattēls |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Toau'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 15 |latm= 49 |lats= |latNS= S |longd= 146 |longm= 00 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = [[Palisera salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 12 |garums = 35 |platums = 18<!-- tikai skaitli km --> |lagūna = 561 |krasta līnija = 100<!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Fakarava<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Maragai<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 14 |iedzīvotāju gads = 2017<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> |blīvums = 1,17 |pamatiedzīvotāji = tuamotieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Toau''' ({{val|pmt|Niau}}) ir koraļļu atols [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], ietilpst [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, ietilpst Fakaravas komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tuamotieši. == Ģeogrāfija == Toau atrodas Palisera salu dienvidaustrumu daļā, tuvākās salas ir {{nobr|15 km}} attālā [[Fakarava]] dienvidaustrumos, {{nobr|29 km}} attālā [[Niau]] dienvidrietumos, {{nobr|29 km}} attālā [[Kaukura]] ziemeļrietumos un {{nobr|27 km}} attālā [[Apataki]] ziemeļos. Atols atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē. Atolam iegarena daudzstūra forma, tā garums ir {{nobr|35 km}}, platums — {{nobr|18 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|100 km}}. Rifs iekļauj {{nobr|561 km²}} lielu un līdz {{nobr|25 m}} dziļu lagūnu, kam ir divas kuģojamas ieejas (Fakatahunas un Otugi) atola austrumos. Niau atols iekļauts 1977. gadā izveidotajā [[UNESCO]] Fakaravas biosfēras rezervātā.<ref>[https://mab-france.org/fr/reserve-de-biosphere/commune-de-fakarava/ Réserve de biosphère de la commune de Fakarava]</ref> Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni. Vienīgā apdzīvotā vieta Maragai atrodas atola ziemneļrietumos pie Teheres šauruma. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja britu ekspedīcija [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] vadībā 1774. gadā. 1820. gadā salu no jauna atklāja krievu ekspedīcija [[Fabiāns fon Belinshauzens|Fabiāna fon Belinshauzena]] vadībā un nodēvēja to par Jeļizavetas salu. 19. gadsimtā Niau kļuva par Francijas teritoriju ar aptuveni 90 iedzīvotājiem, kas attīstīja kokosriekstu eļļas ražošanu (aptuveni 10 mucu gadā ap 1860. gadu). == Saimniecība == Toau pārtiek galvenokārt no zvejas, ko nodrošina zivju parki atola ziemeļrietumos, [[holotūrijas|jūras gurķu]] vākšanu eksportam uz Āziju, kā arī neliela apmēra pērļu audzēšanu un kopras ražošanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tuamotu salas]] 3pgcz4fz3znnlrt282cuupd2oik76kd 0 603189 4296753 2025-06-19T16:02:37Z Levik314 131135 Jauna lapa: [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATF.]] '''Katabolisms''' jeb '''disimilācija''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā Adenozīntrifosforskāb... 4296753 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Catabolism of Glucose.svg|279x279px|thumb|glikoze, kas vielmaiņas katabolisma procesā tiek sadalīta mazākās sastāvdaļās, kā arī ražo enerģiju – ATF.]] '''Katabolisms''' jeb '''disimilācija''' ir daļa no [[vielmaiņa|vielmaiņas]], kurā sarežģītas molekulas (piemēram, [[ogļhidrāti]], [[tauki]], [[olbaltumvielas]]) tiek sašķeltas vienkāršākos savienojumos. Šajā procesā tiek iegūta enerģija, kas tiek uzkrāta kā [[Adenozīntrifosforskābe|adenozīntrifosfāts (ATF)]]. <ref>Tezaurs[https://tezaurs.lv/katabolisms] {{lv ikona}}</ref> <ref name="Анаболизм и катаболизм_1"> Анаболизм и катаболизм: в чём разница и как они влияют на твоё тело[https://atletik-fitnes.ru/anabolizm-i-katabolizm-raznica]{{ru ikona}}</ref> Katabolisms ir pretējs [[anabolisms|anabolismam]], kurā no vienkāršām vielām veidojas sarežģītākas struktūras, izmantojot enerģiju. <ref>Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca [https://mlvv.tezaurs.lv/katabolisms:1] {{lv ikona}}</ref> <ref>medicine.lv[https://medicine.lv/raksti/katabolisms_pme]{{lv ikona}}</ref> == Galvenie katabolisma procesi == * '''[[Glikolīze]]''' — [[glikoze|glikozes]] noārdīšana līdz [[piruvāts|piruvātam]] vai [[Pienskābe|laktātam]]. <ref>Краткое описание катаболизма[https://escuelapce.com/ru/catabolismo/]{{ru ikona}}</ref> * '''[[Trikarbonskābju cikls|Krebsa cikls]]''' — [[acetil-KoA]] pārveidošana par [[oglekļa dioksīds|CO₂]] un [[ūdens|ūdeni]]. <ref name='Анаболизм и катаболизм_1' /> * '''Beta oksidācija''' — [[taukskābes|taukskābju]] noārdīšana līdz acetil-KoA * '''Lipolīze''' — [[triglicerīdi|tauku]] sadalīšana taukskābēs un [[glicerīns|glicerīnā]]. * '''Proteolīze''' — [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sadalīšana līdz [[aminoskābes|aminoskābēm]]. * '''Glikogenolīze''' — [[glikogēns|glikogēna]] sadalīšana glikozē. * '''Oksidatīvā fosforilēšana''' — galvenais [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] ražošanas ceļš [[Mitohondrijs|mitohondrijās]]. * '''[[Fermentācija]]''' — enerģijas ieguve bez [[skābeklis|skābekļa]]. == Regulācija == Katabolismu regulē hormoni: * [[Adrenalīns]], [[glikagons]], [[kortizols]] — pastiprina katabolismu. * [[Insulīns]] — kavē katabolismu, veicina anabolismu.<ref>Что такое катаболизм и как он влияет на организм? [https://t-j.ru/what-is-catabolism/]{{ru ikona}}</ref> == Nozīme == * Nodrošina organismu ar [[enerģija|enerģiju]]. * Aktivizējas pie [[badošanās]], fiziskās slodzes un [[stress|stressa]]. * Piedalās šūnu attīrīšanā un [[imūnsistēma|imūnajā]] funkcijā. * Pārmērīgs katabolisms var radīt muskuļu masas zudumu. == Skatīt arī == *[[Vielmaiņa]] *[[Anabolisms]] *[[Trikarbonskābju cikls]] *[[Ogļhidrāti]] *[[Olbaltumvielas]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vielmaiņa]] pllt7g1f3a78szmwjxxd2v4ek3kwofd 0 603190 4296755 2025-06-19T16:14:02Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par komūnu Itālijā 4296755 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Fano | official_name = ''Fano'' | settlement_type = pilsēta un komūna | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Marke#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Marche.svg}} [[Marke]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = {{nobr|{{flagicon image|Flag of the province of Pesaro-Urbino.svg}} [[Pezāro un Urbīno province]]}} | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 121 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025. gadā | population_footnotes = | population_total = 59909 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 50 | lats = 33 | latNS = N | longd = 13 | longm = 00 | longs = 49 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 61032 | elevation_footnotes = | elevation_m = 12 | website = {{URL|https://www.comune.fano.pu.it/}} | footnotes = }} '''Fano''' ({{val|it|Fano}}, {{izrunā|ˈfaːno}}) ir pilsēta un komūna [[Itālija]]s centrālajā daļā, [[Marke]]s reģionā, [[Pezāro un Urbīno province|Pezaro un Urbīno provincē]]. Tā atrodas [[Adrijas jūra]]s piekrastē, apmēram 12 kilometrus uz dienvidiem no [[Pezāro]]. Ar 59,9 tūkstošiem iedzīvotāju tā ir trešā lielākā pilsēta reģionā pēc [[Ankona]]s un [[Pezāro]]. Pilsētai ir sena vēsture, kas aizsākas [[Senā Roma|Senās Romas]] laikā, kad tā bija pazīstama kā ''Fanum Fortunae'' (‘Fortūnas templis’), un kļuva par svarīgu romiešu ceļa ''[[Via Flaminia]]'' mezglu. Fano bijusi nozīmīga arī viduslaikos un renesanses laikā kā reliģisks un politisks centrs. Mūsdienās Fano ir reģionālas nozīmes centrs, kas apvieno vēsturisko mantojumu, jūras kūrorta funkcijas un vietējo rūpniecību, kā arī ir slavena ar vienu no senākajiem karnevāliem Itālijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carnival of Fano |url=https://www.carnevaledifano.com/en/ |website=carnevaledifano.com |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}</ref> Tās ainaviskā piekraste, kultūras dzīve un arhitektūras pieminekļi padara Fano par pievilcīgu vietu gan tūristiem, gan vēstures interesentiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Markes pilsētas]] nocx1avarl7crk1ao1pnce3h2v127ae 0 603191 4296756 2025-06-19T16:15:10Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Fano]] 4296756 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fano]] 62athfwu79q5tun0h2ooc2zo49e384k 3 603192 4296781 2025-06-19T16:35:20Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4296781 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mahoerma}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 19. jūnijs, plkst. 19.35 (EEST) dslds8d2nv866aqdh6as548tr01b4mv 0 603193 4296793 2025-06-19T16:54:45Z Svens Hudjajevs 100139 Jauna lapa: {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Imperio Mexicano'' |nosaukums_latv_val = Meksikas Impērija |sugasvārds = Meksikas Impērija | |kontinents = Amerika |reģions = Ziemeļamerika |valsts = Meksika |laikmets = Jaunais imperiālisms |statuss = [[Francijas Otrā impērija|Francijas Impērija]]s [[marionešu valsts]] |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kura... 4296793 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Imperio Mexicano'' |nosaukums_latv_val = Meksikas Impērija |sugasvārds = Meksikas Impērija | |kontinents = Amerika |reģions = Ziemeļamerika |valsts = Meksika |laikmets = Jaunais imperiālisms |statuss = [[Francijas Otrā impērija|Francijas Impērija]]s [[marionešu valsts]] |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Federācija (valsts)|Federatīva]] [[Parlamentārā monarhija|parlamentāri]] [[konstitucionālā monarhija]] |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1863 |gads_beigas = 1867 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Monarhijas proklamēšana |date_start = {{dat|1863|7|10||bez}} |event_end = Maksimiliāna I sodīšana ar nāvi |date_end = {{dat|1867|19|7||bez}} | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Otrā Meksikas Federatīvā Republika |flag_p1 = Bandera_de_la_Segunda_República_Federal_de_los_Estados_Unidos_Mexicanos.svg |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Restaurētā Republika |flag_s1 = Bandera_de_la_Segunda_República_Federal_de_los_Estados_Unidos_Mexicanos.svg |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_the_Second_Mexican_Empire.svg |flag = Meksikas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Coat_of_Arms_Second_Mexican_Empire.svg |symbol = Meksikas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Second_Mexican_Empire_Territory_Controlled.png |image_map_caption = Teritorija, ko pārvaldīja (gaiši zaļa) un teritorija (tumši zaļa), uz kuru pretendēja Meksikas Otrā impērija 1864. gada aprīlī, kad Maksimiliāns pieņēma imperatora troni. | |galvaspilsēta = Mehiko |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = ''Equidad en la Justicia''<br />{{small|("Vienlīdzība taisnīgumā")}} |national_anthem = ''[[Meksikas himna|Himno Nacional Mexicano]]''<br />{{small|("Meksikas nacionālā himna")}} |kopīgas_valodas = [[Spāņu valoda|spāņu]] |reliģija = [[katoļticība]] |nauda = [[Meksikas peso]] | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliāns I]] |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 1864—1867 |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Imperators |representative1 = [[Huans Almonte]],<br />[[Hosē Salass]],<br />[[Pelagio de Labastida]] |representative2 = |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1863—1864 |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = Reģenti |deputy1 = [[Hosē Marija Lakunsa]] |deputy2 = [[Teodosio Laress]] |deputy3 = [[Santjago Vidaurri]] |deputy4 = |year_deputy1 = 1864—1866 |year_deputy2 = 1866—1867 |year_deputy3 = 1867 |year_deputy4 = |title_deputy = [[Premjerministrs]]<ref>Covarruvias José, Enciclopedia Política de México, Tpmp IV, Edit. Belisario Domínguez. 2010. gadā</ref> | |<!--- Legislature ---> |legislature = |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Meksikas Otrā impērija''' ({{val|es|Segundo Imperio mexicano}}; {{val|fr|Second Empire mexicain}}), oficiāli '''Meksikas Impērija''' ({{val|es|Imperio Mexicano}}), bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāla monarhija]], ko [[Meksika|Meksikā]] izveidoja [[Monarhisms Meksikā|meksikāņu monarhisti]] ar [[Francijas Otrā impērija|Francijas Otrās impērijas]] atbalstu. Meksikas Impērija tika izveidota [[Francijas intervence Meksikā|Francijas intervences Meksikā]] laikā. Francijas imperators [[Napoleons III]] ar Meksikas konservatīvo, [[garīdzniecība]]s un [[dižciltīgie|dižciltīgo]] atbalstu centās izveidot monarhistu sabiedroto [[Amerika|Amerikā]] kā pretsvaru augošajai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ietekmei.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Guedalla |first1=Philip |title=The Second Empire |date={{dat|1923||||bez}} |publisher=Hodder and Stoughton |page=322 |url=https://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.95986/page/n340 |language=en}}</ref> Meksikas imperatora troni Austrijas erchercogam [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliānam]] no [[Hābsburgi|Hābsburgu-Lotringenu dinastija]]s, kuram bija senču saites ar [[Jaunspānija|koloniālās Meksikas]] valdniekiem, Hābsburgiem, piedāvāja meksikāņu monarhisti, kuri bija zaudējuši [[Reformas karš|pilsoņu karā]] pret meksikāņu liberāļiem. Maksimiliāna kļūšana par imperatoru tika ratificēta pretrunīgi vērtētā referendumā. Viņa sieva, [[Beļģijas Šarlote|Beļģijas princese Šarlote]] no [[Saksijas Koburgas un Gotas dzimta|Saksijas Koburgas un Gotas dinastija]]s, kļuva par Meksikas imperatrisi, ko vietējie iesauca par "Karlotu". Kamēr [[Francijas armija]] kontrolēja Meksikas vidieni, Meksikas Republikas atbalstītāji turpināja pretoties Meksikas Impērijai, izmantojot ierastos militāros līdzekļus un [[Partizānu karš|partizānu kara]] metodes. Neskatoties uz to, ka republikas prezidents [[Benito Huaress]] bija spiests pamest [[Mehiko]], viņš nekad nepameta Meksikas teritoriju, pat tad, kad vairākas reizes viņa valdība mainīja atrašanās vietu, lai izvairītos no impērijas spēkiem. Maksimiliāna režīms saņēma starptautisko atzīšanu no tādām Eiropas lielvarām kā [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] un [[Austrijas Impērija|Austrija]], kā arī no [[Brazīlija]]s un [[Cjinu dinastija|Ķīna]]s, taču to neatzina [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tajā laikā ASV notika [[Amerikas pilsoņu karš|pilsoņu karš]] (1861—1865) un konflikta laikā formāli neiebilda pret impēriju. Tomēr pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienība]]s uzvaras pār [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederāciju]], ASV atzina Meksikas republikāņu valdību un izdarīja diplomātisku spiedienu uz Franciju, lai tā beigtu atbalstīt impēriju. ASV nesniedza materiālu palīdzību meksikāņu republikāņiem.<ref>Hamnett, Brian R. ''A Concise History of Mexico'' (3rd ed.). Cambridge: Cambridge University Press, 2019. gadā, 222. lpp.</ref> Līdz ar ASV pilsoņu kara beigām 1865. gadā ģeopolitiskā situācija mainījās. Napoleons III 1866. gadā sāka izvest Francijas karaspēku no Meksikas, kas bija būtisks Maksimiliāna režīma uzturēšanai, un pārtrauca turpmāko finansiālo atbalstu. Maksimiliāns, kura liberālā politika atsvešināja imperatoru no daudziem viņa konservatīvajiem atbalstītājiem, piesaistīja mēreno liberāļu atbalstu, atbalstot lielāko daļu liberālās reformas likumdošanas, lai gan viņa centieni veikt turpmākās reformas lielākoties bija nesekmīgi. Neskatoties uz arvien kritiskāko militāro situāciju, Maksimiliāns atteicās atteikties no troņa un palika Meksikā pēc franču karaspēka aiziešanas. Maksimiliānu sagūstīja republikāņu spēki [[Keretaro|Keretaro štatā]], līdz ar imperatoru tika sagūstīti monarhistu [[Ģenerālis|ģenerāļi]] [[Tomass Mehija|Tomasu Mehiju]] un [[Migels Miramons|Migelu Miramonu]]. Meksikas Otrā impērija formāli likvidēta 1867. gada 19. jūnijā, kad Maksimiliānam un šiem ģenerāļiem tika izpildīts nāvessods, viņus nošaujot. Tika atjaunota Meksikas Republika. == Impērijas izveidošana == {{pamatraksts|Francijas intervence Meksikā}} [[Attēls:Maximilian of Mexico bw.jpg|thumb|right|Maksimiliāns]] Uzreiz pēc lēmuma par intervenci Meksikā, 1861. gadā Napoleons III uzsāka sarunas ar Maksimiliānu par Meksikas impērijas projektu, kam piekrišanu deva imperators [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs]], kurš gan citādi projekta atbalstīšanā nekādi neiesaistījās. Napoleons piedāvā Meksikas kroni Austrijas erchercogam, kā politisku kompensāciju par 1859. gada karā zaudētajām teritorijām Itālijā. Pēc Huaresa valdības bēgšanas no galvaspilsētas, 1863. gada 10. jūlijā konservatīvie spēki sasauc provinču pārstāvju sapulci, kas pasludina monarhijas izveidošanu un piedāvā kroni Maksimiliānam. 1863. gada 2. oktobrī meksikāņu pārstāvju delegācija ierodas Eiropā un oficiāli piedāvā Maksimiliānam Meksikas troni. Viņš pārsteidz meksikāņus, pieprasot sarīkot referendumu, kas franču okupētajos rajonos ātri tiek sarīkots un it kā apstiprina monarhijas izveidošanu. Maksimiliāns uzskatīja, ka referendums legalizēs monarhijas izveidošanu un ļaus iegūt diplomātisku atzīšanu no Lielbritānijas un ASV. 1864. gada 10. aprīlī viņš formāli pieņem kroni un zvēr aizstāvēt Meksikas labklājību un neatkarību. Napoleons III apsola jauno valdnieku atbalstīt ar kareivjiem tik ilgi, kamēr tas nosegs 38 000 kareivju lielās armijas izmaksas un izveidos pats savu Meksikas armiju, taču garantē, ka vismaz 8000 franču kareivji paliks Meksikā sešus gadus.<ref name="From empire to republic">[https://books.google.lv/books?id=zwQIAwAAQBAJ&pg=PA232&dq=second+mexican+empire+french+intervention&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=second%20mexican%20empire%20french%20intervention&f=true From empire to republic]</ref> 31 gadu vecais Maksimiliāns ar savu 23 gadus veco sievu Meksikā ieradās 1864. gada 28. maijā, izkāpjot [[Verakrusa (Verakrusa)|Verakrusa]]s ostā. 7. jūnijā kauju izpostītajā Pueblā viņš atzīmē sievas 24 dzimšanas dienu un ziedo naudu vietējai slimnīcai. 12. jūnijā valdnieku pāris ar pavadoņiem ierodas Mehiko. Lai arī konservatīvais spārns priecājās par monarhijas izveidošanu, sabiedrības lielākā daļa pret jauno imperatoru izturējās neitrāli. Maksimiliāns neattaisnoja konservatīvo un baznīcas pārstāvju cerības, jo ir vājas dabas, samērā liberāls un aizstāv liberāļu valdības iepriekš pieņemtos reformu likumus attiecībā uz bijušajiem katoļu baznīcas īpašumiem. Maksimiliāns pasludina katolicismu par valsts reliģiju, taču nodrošina arī pārējo ticību brīvību. 1865. gadā Maksimiliāns no Francijas aizņemas 534 miljonus franku, lielu daļu no šiem līdzekļiem tērējot jau iepriekšējo parādu atmaksai un franču armijas uzturēšanas izmaksām, kā arī imperatora galma uzturēšanai, kas izraisīja vēl lielāku neapmierinātību trūcīgajā Meksikā. Franču armija spēj nodrošināt impērijas kontroli tikai Meksikas centrālajos rajonos. Lai arī tā ar nelielu pretestību ir spējīga ieņemt daudzas provinces un 1865. gadā ieņem [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] cietoksni, franči nespēj vienlaikus okupēt visu valsts teritoriju un izbeigt republikāņu pretošanos. Cīņai ar republikāņu partizāniem franči izveido īpašu vienību, kas nav regulārās armijas daļa un izceļas ar savu nežēlību un aizdomās turēto slepkavībām. 1865. gada 3. oktobrī imperators izdod pavēli, ka vairāki tūkstoši sagūstīto republikāņu kareivji jānošauj 24 stundu laikā. Pavēle attiecas arī uz virkni sagūstīto republikāņu virsnieku, kas tiek nošauti par spīti protestiem pat no impērijas lojālistiem. == ASV pozīcija == ASV valdīja satraukums, ka Meksikas Impērija varētu diplomātiski atzīt dienvidnieku Konfederāciju. ASV diplomātiski neatzina Meksikas Impēriju un aizliedza ieroču eksportu uz valsti, kas gan vairāk traucēja republikāņiem. Kara gaitā Huaress no ASV centrālās valdības nesaņēma militāru palīdzību. Līdz ar pilsoņu kara beigām ASV aktīvi sāk uzstāt, ka frančiem jāpamet Meksika. 1865. gada beigās uz Meksikas pierobežu situācijas novērošanai amerikāņi nosūta 50 000 kareivju lielu armiju, bet Huaresa valdība savai armijai piesaistīja ap 3000 ziemeļnieku armijas veterānu un iegādājās jaunus ieročus, kamēr ap 2000 [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācijas]] veterānu pievienojās impērijas armijai. == Intervences beigas == [[Attēls:Photography of Execution of Maximilian I of Mexico, Miramón and Mejía — 1867.jpg|thumb|right|Maksimiliāna eksekūcija]] Intervence nav populāra Francijā, to kritizē aizvien spēcīgākā liberāļu opozīcija. Intervences dēļ pasliktinās attiecības ar ASV, bet franču armijai pēc tam, kad 1866. gadā [[Austrijas—Prūsijas karš|Prūsija sakauj Austrijas Impēriju]], svarīgāk kļūst gatavošanās Eiropas karam. 1866. gada pavasarī republikāņu spēki sāk gūt panākumus, ieņemot vairākas provinču galvaspilsētas. Impērijas spēkos pieaug dezertēšanas apjoms, dezertē arī franču kareivji. Franču armija sāk stratēģisku atkāpšanos un piedāvā Maksimiliānam pamest valsti. Viņš apsver iespēju atteikties no troņa, taču 1867. gada janvārī pieņem lēmumu palikt Meksikā. 5. februārī franči atstāj Mehiko un martā pilnībā pamet valsti. 1867. gada pavasarī viņš dodas aizstāvēt Keretaro pilsētu, un padodas pēc vairāk nekā divus mēnešus ilga aplenkuma. Huaress neuzklausa Eiropas valdnieku lūgumus saudzēt Maksimiliāna dzīvību. Kara laikā abās pusēs ir krituši desmitiem tūkstoši meksikāņu, un Maksimiliānam par to ir jāsamaksā ar savu dzīvību. Kopā ar konservatīvo spēku [[Ģenerālis|ģenerāļiem]] [[Migels Miramons|Migelu Miramonu]] un [[Tomass Mehija|Tomasu Mehiju]] viņu nošauj 1867. gada 19. jūnijā.<ref name="A Brief History of Mexico">[https://books.google.lv/books?id=GQeJfvePevIC&pg=PT149&dq=second+mexican+empire&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=second%20mexican%20empire&f=false A Brief History of Mexico]</ref> 21. jūnijā republikāņi ieņem Mehiko un 29. jūnijā [[Verakrusa (Verakrusa)|Verakrusa]]s ostu. ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Meksikas vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Hābsburgu dinastija]] [[Kategorija:Bijušās monarhijas]] 5ah12xqlbjtfw27ies94lcnv0ax1bel 4297070 4296793 2025-06-20T10:46:17Z Svens Hudjajevs 100139 4297070 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Imperio Mexicano'' |nosaukums_latv_val = Meksikas Impērija |sugasvārds = Meksikas Impērija | |kontinents = Amerika |reģions = Ziemeļamerika |valsts = Meksika |laikmets = Jaunais imperiālisms |statuss = [[Francijas Otrā impērija|Francijas Impērija]]s [[marionešu valsts]] |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Federācija (valsts)|Federatīva]] [[Parlamentārā monarhija|parlamentāri]] [[konstitucionālā monarhija]] |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1863 |gads_beigas = 1867 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = Monarhijas proklamēšana |date_start = {{dat|1863|7|10||bez}} |event_end = Maksimiliāna I sodīšana ar nāvi |date_end = {{dat|1867|6|19||bez}} | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Otrā Meksikas Federatīvā Republika |flag_p1 = Bandera_de_la_Segunda_República_Federal_de_los_Estados_Unidos_Mexicanos.svg |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Restaurētā Republika |flag_s1 = Bandera_de_la_Segunda_República_Federal_de_los_Estados_Unidos_Mexicanos.svg |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_the_Second_Mexican_Empire.svg |flag = Meksikas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Coat_of_Arms_Second_Mexican_Empire.svg |symbol = Meksikas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Second_Mexican_Empire_Territory_Controlled.png |image_map_caption = Teritorija, ko pārvaldīja (gaiši zaļa) un teritorija (tumši zaļa), uz kuru pretendēja Meksikas Otrā impērija 1864. gada aprīlī, kad Maksimiliāns pieņēma imperatora troni. | |galvaspilsēta = Mehiko |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = ''Equidad en la Justicia''<br />{{small|("Vienlīdzība taisnīgumā")}} |national_anthem = ''[[Meksikas himna|Himno Nacional Mexicano]]''<br />{{small|("Meksikas nacionālā himna")}} |kopīgas_valodas = [[Spāņu valoda|spāņu]] |reliģija = [[katoļticība]] |nauda = [[Meksikas peso]] | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliāns I]] |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 1864—1867 |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Imperators |representative1 = [[Huans Almonte]],<br />[[Hosē Salass]],<br />[[Pelagio de Labastida]] |representative2 = |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1863—1864 |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = Reģenti |deputy1 = [[Hosē Marija Lakunsa]] |deputy2 = [[Teodosio Laress]] |deputy3 = [[Santjago Vidaurri]] |deputy4 = |year_deputy1 = 1864—1866 |year_deputy2 = 1866—1867 |year_deputy3 = 1867 |year_deputy4 = |title_deputy = [[Premjerministrs]]<ref>Covarruvias José, Enciclopedia Política de México, Tpmp IV, Edit. Belisario Domínguez. 2010. gadā</ref> | |<!--- Legislature ---> |legislature = |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Meksikas Otrā impērija''' ({{val|es|Segundo Imperio mexicano}}; {{val|fr|Second Empire mexicain}}), oficiāli '''Meksikas Impērija''' ({{val|es|Imperio Mexicano}}), bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāla monarhija]], ko [[Meksika|Meksikā]] izveidoja [[Monarhisms Meksikā|meksikāņu monarhisti]] ar [[Francijas Otrā impērija|Francijas Otrās impērijas]] atbalstu. Meksikas Impērija tika izveidota [[Francijas intervence Meksikā|Francijas intervences Meksikā]] laikā. Francijas imperators [[Napoleons III]] ar Meksikas konservatīvo, [[garīdzniecība]]s un [[dižciltīgie|dižciltīgo]] atbalstu centās izveidot monarhistu sabiedroto [[Amerika|Amerikā]] kā pretsvaru augošajai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ietekmei.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Guedalla |first1=Philip |title=The Second Empire |date={{dat|1923||||bez}} |publisher=Hodder and Stoughton |page=322 |url=https://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.95986/page/n340 |language=en}}</ref> Meksikas imperatora troni Austrijas erchercogam [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliānam]] no [[Hābsburgi|Hābsburgu-Lotringenu dinastija]]s, kuram bija senču saites ar [[Jaunspānija|koloniālās Meksikas]] valdniekiem, Hābsburgiem, piedāvāja meksikāņu monarhisti, kuri bija zaudējuši [[Reformas karš|pilsoņu karā]] pret meksikāņu liberāļiem. Maksimiliāna kļūšana par imperatoru tika ratificēta pretrunīgi vērtētā referendumā. Viņa sieva, [[Beļģijas Šarlote|Beļģijas princese Šarlote]] no [[Saksijas Koburgas un Gotas dzimta|Saksijas Koburgas un Gotas dinastija]]s, kļuva par Meksikas imperatrisi, ko vietējie iesauca par "Karlotu". Kamēr [[Francijas armija]] kontrolēja Meksikas vidieni, Meksikas Republikas atbalstītāji turpināja pretoties Meksikas Impērijai, izmantojot ierastos militāros līdzekļus un [[Partizānu karš|partizānu kara]] metodes. Neskatoties uz to, ka republikas prezidents [[Benito Huaress]] bija spiests pamest [[Mehiko]], viņš nekad nepameta Meksikas teritoriju, pat tad, kad vairākas reizes viņa valdība mainīja atrašanās vietu, lai izvairītos no impērijas spēkiem. Maksimiliāna režīms saņēma starptautisko atzīšanu no tādām Eiropas lielvarām kā [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] un [[Austrijas Impērija|Austrija]], kā arī no [[Brazīlija]]s un [[Cjinu dinastija|Ķīna]]s, taču to neatzina [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tajā laikā ASV notika [[Amerikas pilsoņu karš|pilsoņu karš]] (1861—1865) un konflikta laikā formāli neiebilda pret impēriju. Tomēr pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienība]]s uzvaras pār [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederāciju]], ASV atzina Meksikas republikāņu valdību un izdarīja diplomātisku spiedienu uz Franciju, lai tā beigtu atbalstīt impēriju. ASV nesniedza materiālu palīdzību meksikāņu republikāņiem.<ref>Hamnett, Brian R. ''A Concise History of Mexico'' (3rd ed.). Cambridge: Cambridge University Press, 2019. gadā, 222. lpp.</ref> Līdz ar ASV pilsoņu kara beigām 1865. gadā ģeopolitiskā situācija mainījās. Napoleons III 1866. gadā sāka izvest Francijas karaspēku no Meksikas, kas bija būtisks Maksimiliāna režīma uzturēšanai, un pārtrauca turpmāko finansiālo atbalstu. Maksimiliāns, kura liberālā politika atsvešināja imperatoru no daudziem viņa konservatīvajiem atbalstītājiem, piesaistīja mēreno liberāļu atbalstu, atbalstot lielāko daļu liberālās reformas likumdošanas, lai gan viņa centieni veikt turpmākās reformas lielākoties bija nesekmīgi. Neskatoties uz arvien kritiskāko militāro situāciju, Maksimiliāns atteicās atteikties no troņa un palika Meksikā pēc franču karaspēka aiziešanas. Maksimiliānu sagūstīja republikāņu spēki [[Keretaro|Keretaro štatā]], līdz ar imperatoru tika sagūstīti monarhistu [[Ģenerālis|ģenerāļi]] [[Tomass Mehija|Tomasu Mehiju]] un [[Migels Miramons|Migelu Miramonu]]. Meksikas Otrā impērija formāli likvidēta 1867. gada 19. jūnijā, kad Maksimiliānam un šiem ģenerāļiem tika izpildīts nāvessods, viņus nošaujot. Tika atjaunota Meksikas Republika. == Impērijas izveidošana == {{pamatraksts|Francijas intervence Meksikā}} [[Attēls:Maximilian of Mexico bw.jpg|thumb|right|Maksimiliāns]] Uzreiz pēc lēmuma par intervenci Meksikā, 1861. gadā Napoleons III uzsāka sarunas ar Maksimiliānu par Meksikas impērijas projektu, kam piekrišanu deva imperators [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs]], kurš gan citādi projekta atbalstīšanā nekādi neiesaistījās. Napoleons piedāvā Meksikas kroni Austrijas erchercogam, kā politisku kompensāciju par 1859. gada karā zaudētajām teritorijām Itālijā. Pēc Huaresa valdības bēgšanas no galvaspilsētas, 1863. gada 10. jūlijā konservatīvie spēki sasauc provinču pārstāvju sapulci, kas pasludina monarhijas izveidošanu un piedāvā kroni Maksimiliānam. 1863. gada 2. oktobrī meksikāņu pārstāvju delegācija ierodas Eiropā un oficiāli piedāvā Maksimiliānam Meksikas troni. Viņš pārsteidz meksikāņus, pieprasot sarīkot referendumu, kas franču okupētajos rajonos ātri tiek sarīkots un it kā apstiprina monarhijas izveidošanu. Maksimiliāns uzskatīja, ka referendums legalizēs monarhijas izveidošanu un ļaus iegūt diplomātisku atzīšanu no Lielbritānijas un ASV. 1864. gada 10. aprīlī viņš formāli pieņem kroni un zvēr aizstāvēt Meksikas labklājību un neatkarību. Napoleons III apsola jauno valdnieku atbalstīt ar kareivjiem tik ilgi, kamēr tas nosegs 38 000 kareivju lielās armijas izmaksas un izveidos pats savu Meksikas armiju, taču garantē, ka vismaz 8000 franču kareivji paliks Meksikā sešus gadus.<ref name="From empire to republic">[https://books.google.lv/books?id=zwQIAwAAQBAJ&pg=PA232&dq=second+mexican+empire+french+intervention&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=second%20mexican%20empire%20french%20intervention&f=true From empire to republic]</ref> 31 gadu vecais Maksimiliāns ar savu 23 gadus veco sievu Meksikā ieradās 1864. gada 28. maijā, izkāpjot [[Verakrusa (Verakrusa)|Verakrusa]]s ostā. 7. jūnijā kauju izpostītajā Pueblā viņš atzīmē sievas 24 dzimšanas dienu un ziedo naudu vietējai slimnīcai. 12. jūnijā valdnieku pāris ar pavadoņiem ierodas Mehiko. Lai arī konservatīvais spārns priecājās par monarhijas izveidošanu, sabiedrības lielākā daļa pret jauno imperatoru izturējās neitrāli. Maksimiliāns neattaisnoja konservatīvo un baznīcas pārstāvju cerības, jo ir vājas dabas, samērā liberāls un aizstāv liberāļu valdības iepriekš pieņemtos reformu likumus attiecībā uz bijušajiem katoļu baznīcas īpašumiem. Maksimiliāns pasludina katolicismu par valsts reliģiju, taču nodrošina arī pārējo ticību brīvību. 1865. gadā Maksimiliāns no Francijas aizņemas 534 miljonus franku, lielu daļu no šiem līdzekļiem tērējot jau iepriekšējo parādu atmaksai un franču armijas uzturēšanas izmaksām, kā arī imperatora galma uzturēšanai, kas izraisīja vēl lielāku neapmierinātību trūcīgajā Meksikā. Franču armija spēj nodrošināt impērijas kontroli tikai Meksikas centrālajos rajonos. Lai arī tā ar nelielu pretestību ir spējīga ieņemt daudzas provinces un 1865. gadā ieņem [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] cietoksni, franči nespēj vienlaikus okupēt visu valsts teritoriju un izbeigt republikāņu pretošanos. Cīņai ar republikāņu partizāniem franči izveido īpašu vienību, kas nav regulārās armijas daļa un izceļas ar savu nežēlību un aizdomās turēto slepkavībām. 1865. gada 3. oktobrī imperators izdod pavēli, ka vairāki tūkstoši sagūstīto republikāņu kareivji jānošauj 24 stundu laikā. Pavēle attiecas arī uz virkni sagūstīto republikāņu virsnieku, kas tiek nošauti par spīti protestiem pat no impērijas lojālistiem. == ASV pozīcija == ASV valdīja satraukums, ka Meksikas Impērija varētu diplomātiski atzīt dienvidnieku Konfederāciju. ASV diplomātiski neatzina Meksikas Impēriju un aizliedza ieroču eksportu uz valsti, kas gan vairāk traucēja republikāņiem. Kara gaitā Huaress no ASV centrālās valdības nesaņēma militāru palīdzību. Līdz ar pilsoņu kara beigām ASV aktīvi sāk uzstāt, ka frančiem jāpamet Meksika. 1865. gada beigās uz Meksikas pierobežu situācijas novērošanai amerikāņi nosūta 50 000 kareivju lielu armiju, bet Huaresa valdība savai armijai piesaistīja ap 3000 ziemeļnieku armijas veterānu un iegādājās jaunus ieročus, kamēr ap 2000 [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācijas]] veterānu pievienojās impērijas armijai. == Intervences beigas == [[Attēls:Photography of Execution of Maximilian I of Mexico, Miramón and Mejía — 1867.jpg|thumb|right|Maksimiliāna eksekūcija]] Intervence nav populāra Francijā, to kritizē aizvien spēcīgākā liberāļu opozīcija. Intervences dēļ pasliktinās attiecības ar ASV, bet franču armijai pēc tam, kad 1866. gadā [[Austrijas—Prūsijas karš|Prūsija sakauj Austrijas Impēriju]], svarīgāk kļūst gatavošanās Eiropas karam. 1866. gada pavasarī republikāņu spēki sāk gūt panākumus, ieņemot vairākas provinču galvaspilsētas. Impērijas spēkos pieaug dezertēšanas apjoms, dezertē arī franču kareivji. Franču armija sāk stratēģisku atkāpšanos un piedāvā Maksimiliānam pamest valsti. Viņš apsver iespēju atteikties no troņa, taču 1867. gada janvārī pieņem lēmumu palikt Meksikā. 5. februārī franči atstāj Mehiko un martā pilnībā pamet valsti. 1867. gada pavasarī viņš dodas aizstāvēt Keretaro pilsētu, un padodas pēc vairāk nekā divus mēnešus ilga aplenkuma. Huaress neuzklausa Eiropas valdnieku lūgumus saudzēt Maksimiliāna dzīvību. Kara laikā abās pusēs ir krituši desmitiem tūkstoši meksikāņu, un Maksimiliānam par to ir jāsamaksā ar savu dzīvību. Kopā ar konservatīvo spēku [[Ģenerālis|ģenerāļiem]] [[Migels Miramons|Migelu Miramonu]] un [[Tomass Mehija|Tomasu Mehiju]] viņu nošauj 1867. gada 19. jūnijā.<ref name="A Brief History of Mexico">[https://books.google.lv/books?id=GQeJfvePevIC&pg=PT149&dq=second+mexican+empire&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=second%20mexican%20empire&f=false A Brief History of Mexico]</ref> 21. jūnijā republikāņi ieņem Mehiko un 29. jūnijā [[Verakrusa (Verakrusa)|Verakrusa]]s ostu. ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Meksikas vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Hābsburgu dinastija]] [[Kategorija:Bijušās monarhijas]] bt7glx9np50zqra3qrgf8nginlzryuz 0 603194 4296795 2025-06-19T16:56:35Z Svens Hudjajevs 100139 Pāradresē uz [[Meksikas Otrā impērija]] 4296795 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Meksikas Otrā impērija]] kmbw2inyur8ly4zwa4y8oc82o1q1wtl 0 603195 4296798 2025-06-19T16:57:37Z Svens Hudjajevs 100139 Pāradresē uz [[Meksikas Otrā impērija]] 4296798 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Meksikas Otrā impērija]] kmbw2inyur8ly4zwa4y8oc82o1q1wtl 0 603196 4296802 2025-06-19T16:59:11Z Svens Hudjajevs 100139 Pāradresē uz [[Meksikas Otrā impērija]] 4296802 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Meksikas Otrā impērija]] kmbw2inyur8ly4zwa4y8oc82o1q1wtl 3 603197 4296809 2025-06-19T17:02:06Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4296809 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=XanderTheArtisicAnimator}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 19. jūnijs, plkst. 20.02 (EEST) ipxt8absuxvj73i9ehtueglsdtjnla6 0 603198 4296815 2025-06-19T17:04:07Z Svens Hudjajevs 100139 Pāradresē uz [[Amerikas Valstu Konfederācija]] 4296815 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Amerikas Valstu Konfederācija]] 56uaajqy5cl8waicfon1thbdhz86lj0 0 603199 4296820 2025-06-19T17:06:25Z Svens Hudjajevs 100139 Pāradresē uz [[Amerikas Valstu Konfederācija]] 4296820 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Amerikas Valstu Konfederācija]] 56uaajqy5cl8waicfon1thbdhz86lj0 0 603200 4296821 2025-06-19T17:07:09Z Svens Hudjajevs 100139 Pāradresē uz [[Amerikas Valstu Konfederācija]] 4296821 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Amerikas Valstu Konfederācija]] 56uaajqy5cl8waicfon1thbdhz86lj0 0 603201 4296843 2025-06-19T17:35:12Z 46.109.0.48 Aprakstīts par personu un deputāta karjeru 4296843 wikitext text/x-wiki Dzimis 1991. gada 29. decembrī. Politiskās partijas Latvijas Reģionu Apvienība valdes loceklis. Pārstāv Ogres novadu. Iepriekš politiskās partijas “Ogres Novadam” valdes priekšsēdētājs un politisko partiju apvienības “Latvijas Reģionu Apvienība” valdes loceklis. Šobrīd Ogres novada domes deputāts. === Iegūta izglītība === * 2016 Rīgas Stradiņa universitāte Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība (maģistra grāds) * 2014 Rīgas Stradiņa universitāte Politoloģija, starptautiskās attiecības (bakalaura grāds) am5k0bjdcn6vr3fdget4qopcrvv3xz6 4296996 4296843 2025-06-20T06:36:19Z Baisulis 11523 dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos..... 4296996 wikitext text/x-wiki {{dzēst|ja nesakārtos|due=5|due_date=25.06.2025}} Dzimis 1991. gada 29. decembrī. Politiskās partijas Latvijas Reģionu Apvienība valdes loceklis. Pārstāv Ogres novadu. Iepriekš politiskās partijas “Ogres Novadam” valdes priekšsēdētājs un politisko partiju apvienības “Latvijas Reģionu Apvienība” valdes loceklis. Šobrīd Ogres novada domes deputāts. === Iegūta izglītība === * 2016 Rīgas Stradiņa universitāte Stratēģiskā un sabiedrisko attiecību vadība (maģistra grāds) * 2014 Rīgas Stradiņa universitāte Politoloģija, starptautiskās attiecības (bakalaura grāds) n7hlht9e73zeplyx1zwvtc1fcg1yar1 0 603202 4296850 2025-06-19T17:48:47Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt Irānas kodolprogrammas attīstību. Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem tika uzbrukta arī Irānas augstākā militārā vadība. Uzbrukumā tika nogalināts [[IRGC]] vadītājs [[Hossein Salami]] un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohamm... 4296850 wikitext text/x-wiki '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt Irānas kodolprogrammas attīstību. Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem tika uzbrukta arī Irānas augstākā militārā vadība. Uzbrukumā tika nogalināts [[IRGC]] vadītājs [[Hossein Salami]] un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks [[Mohammad Bagheri]]. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu aviāciju, bezpilota lidaparātus un Irānā esošos slepeno dienestu darbiniekus. Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība „[[Ansar Allah]]” (husīti), sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar ballistiskajām raķetēm un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem. == Priekšvēsture == Karš kļuva par daļu no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc [[2023]]. gadā sāktās plašākās karadarbības [[Tuvo Austrumu reģions|Tuvajos Austrumos]]. 2024. gada laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī. Līdz [[2025]]. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības „[[Hamas]]” un „[[Hezbollah]]”, kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc [[2023. gada 7. oktobris|2023. gada 7. oktobrī]] sāktā kara [[Gazas josla|Gazā]] un Izraēlas militārajām operācijām [[Libāna|Libānā]] 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais [[Baššārs al-Asads|Asada režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]]. [[ASV prezidenta vēlēšanas 2024|ASV vēlēšanās]] uzvarēja [[Donalds Tramps]], kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] 0ikks121374kqfyn0pz51r4k3x1mhht 4296851 4296850 2025-06-19T17:51:27Z Votre Provocateur 111653 4296851 wikitext text/x-wiki '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt Irānas kodolprogrammas attīstību. Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem tika uzbrukta arī Irānas augstākā militārā vadība. Uzbrukumā tika nogalināts [[Islāma revolūcijas gvardes korpuss|Islāma revolūcijas gvardes korpus]]<nowiki/>a vadītājs Hosseins Salami un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagheri. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu aviāciju, bezpilota lidaparātus un Irānā esošos slepeno dienestu darbiniekus. Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība „''[[Hutieši|Ansār Allāh]]''”, sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar ballistiskajām raķetēm un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem. == Priekšvēsture == Karš kļuva par daļu no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc [[2023]]. gadā sāktās plašākās karadarbības [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. 2024. gada laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī. Līdz [[2025]]. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības „[[Hamas|''Hamās'']]” un „''[[Hezbollah]]''”, kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc 2023. gada 7. oktobrī sāktā kara [[Gazas josla|Gazā]] un Izraēlas militārajām operācijām [[Libāna|Libānā]] 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais [[Asada režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]]. ASV vēlēšanās uzvarēja [[Donalds Tramps]], kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] c1p4h8a2d9f7n3l5uzql9qsjgq7oqno 4296852 4296851 2025-06-19T17:51:58Z Votre Provocateur 111653 4296852 wikitext text/x-wiki '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt Irānas kodolprogrammas attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-iranas-rakete-trapijusi-lielakajai-slimnicai-izraelas-dienvidos-netanjahu-sola-atbildet.a603904/|title=Irānas raķete trāpījusi lielākajai slimnīcai Izraēlas dienvidos, Netanjahu sola atbildēt|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem tika uzbrukta arī Irānas augstākā militārā vadība. Uzbrukumā tika nogalināts [[Islāma revolūcijas gvardes korpuss|Islāma revolūcijas gvardes korpus]]<nowiki/>a vadītājs Hosseins Salami un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagheri. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu aviāciju, bezpilota lidaparātus un Irānā esošos slepeno dienestu darbiniekus. Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība „''[[Hutieši|Ansār Allāh]]''”, sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar ballistiskajām raķetēm un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem. == Priekšvēsture == Karš kļuva par daļu no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc [[2023]]. gadā sāktās plašākās karadarbības [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. 2024. gada laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī. Līdz [[2025]]. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības „[[Hamas|''Hamās'']]” un „''[[Hezbollah]]''”, kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc 2023. gada 7. oktobrī sāktā kara [[Gazas josla|Gazā]] un Izraēlas militārajām operācijām [[Libāna|Libānā]] 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais [[Asada režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]]. ASV vēlēšanās uzvarēja [[Donalds Tramps]], kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] nfggxnm5i6trb6jp4e8mdablkac6wzz 4296853 4296852 2025-06-19T17:53:50Z Votre Provocateur 111653 4296853 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Irānas–Izraēlas karš | partof = Tuvo Austrumu krīze (2023–) un Irānas–Izraēlas konflikts | image = <!-- Pievieno attēlu, ja pieejams, piem.: Irán-Israel-2025.jpg --> | caption = Uzbrukumi Irānas kodolobjektiem un militārajai infrastruktūrai, kā arī raķešu apšaudes pret Izraēlu | date = {{dat|2025|6|13|N}} — notiekošs | place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]] | result = Notiekošs | combatant1 = {{valsts karogs|Izraēla}} [[Izraēla]] | combatant2 = {{valsts karogs|Irāna}} [[Irāna]]<br/>{{valsts karogs|Jemena}} „[[Ansar Allah]]” (husīti) }} '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt Irānas kodolprogrammas attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-iranas-rakete-trapijusi-lielakajai-slimnicai-izraelas-dienvidos-netanjahu-sola-atbildet.a603904/|title=Irānas raķete trāpījusi lielākajai slimnīcai Izraēlas dienvidos, Netanjahu sola atbildēt|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem tika uzbrukta arī Irānas augstākā militārā vadība. Uzbrukumā tika nogalināts [[Islāma revolūcijas gvardes korpuss|Islāma revolūcijas gvardes korpus]]<nowiki/>a vadītājs Hosseins Salami un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagheri. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu aviāciju, bezpilota lidaparātus un Irānā esošos slepeno dienestu darbiniekus. Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība „''[[Hutieši|Ansār Allāh]]''”, sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar ballistiskajām raķetēm un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem. == Priekšvēsture == Karš kļuva par daļu no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc [[2023]]. gadā sāktās plašākās karadarbības [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. 2024. gada laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī. Līdz [[2025]]. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības „[[Hamas|''Hamās'']]” un „''[[Hezbollah]]''”, kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc 2023. gada 7. oktobrī sāktā kara [[Gazas josla|Gazā]] un Izraēlas militārajām operācijām [[Libāna|Libānā]] 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais [[Asada režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]]. ASV vēlēšanās uzvarēja [[Donalds Tramps]], kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] 2thxfg74zwpfjmtmj9nxnuqn6jn06eq 4296854 4296853 2025-06-19T17:54:46Z Votre Provocateur 111653 4296854 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Irānas–Izraēlas karš | partof = | image = <!-- Pievieno attēlu, ja pieejams, piem.: Irán-Israel-2025.jpg --> | caption = Uzbrukumi Irānas kodolobjektiem un militārajai infrastruktūrai, kā arī raķešu apšaudes pret Izraēlu | date = {{dat|2025|6|13|N}} — pašlaik | place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]] | result = Notiek pašlaik | combatant1 = {{Izraēla}} | combatant2 = {{Irāna}} }} '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt Irānas kodolprogrammas attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-iranas-rakete-trapijusi-lielakajai-slimnicai-izraelas-dienvidos-netanjahu-sola-atbildet.a603904/|title=Irānas raķete trāpījusi lielākajai slimnīcai Izraēlas dienvidos, Netanjahu sola atbildēt|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem tika uzbrukta arī Irānas augstākā militārā vadība. Uzbrukumā tika nogalināts [[Islāma revolūcijas gvardes korpuss|Islāma revolūcijas gvardes korpus]]<nowiki/>a vadītājs Hosseins Salami un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagheri. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu aviāciju, bezpilota lidaparātus un Irānā esošos slepeno dienestu darbiniekus. Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība „''[[Hutieši|Ansār Allāh]]''”, sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar ballistiskajām raķetēm un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem. == Priekšvēsture == Karš kļuva par daļu no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc [[2023]]. gadā sāktās plašākās karadarbības [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. 2024. gada laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī. Līdz [[2025]]. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības „[[Hamas|''Hamās'']]” un „''[[Hezbollah]]''”, kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc 2023. gada 7. oktobrī sāktā kara [[Gazas josla|Gazā]] un Izraēlas militārajām operācijām [[Libāna|Libānā]] 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais [[Asada režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]]. ASV vēlēšanās uzvarēja [[Donalds Tramps]], kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] qys07bes9kosesc69zd3oljt2sb7pcb 4296855 4296854 2025-06-19T17:55:04Z Votre Provocateur 111653 4296855 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Irānas–Izraēlas karš | partof = | image = <!-- Pievieno attēlu, ja pieejams, piem.: Irán-Israel-2025.jpg --> | caption = Uzbrukumi Irānas kodolobjektiem un militārajai infrastruktūrai, kā arī raķešu apšaudes pret Izraēlu | date = {{dat|2025|6|13|N}} — pašlaik | place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]] | result = Notiek pašlaik | combatant1 = {{Izraēla}} | combatant2 = {{Irāna}} }} '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt Irānas kodolprogrammas attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-iranas-rakete-trapijusi-lielakajai-slimnicai-izraelas-dienvidos-netanjahu-sola-atbildet.a603904/|title=Irānas raķete trāpījusi lielākajai slimnīcai Izraēlas dienvidos, Netanjahu sola atbildēt|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem tika uzbrukta arī Irānas augstākā militārā vadība. Uzbrukumā tika nogalināts [[Islāma revolūcijas gvardes korpuss|Islāma revolūcijas gvardes korpusa]] vadītājs Hosseins Salami un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagheri. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu aviāciju, bezpilota lidaparātus un Irānā esošos slepeno dienestu darbiniekus. Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība „''[[Hutieši|Ansār Allāh]]''”, sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar ballistiskajām raķetēm un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem. == Priekšvēsture == Karš kļuva par daļu no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc [[2023]]. gadā sāktās plašākās karadarbības [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. 2024. gada laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī. Līdz [[2025]]. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības „[[Hamas|''Hamās'']]” un „''[[Hezbollah]]''”, kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc 2023. gada 7. oktobrī sāktā kara [[Gazas josla|Gazā]] un Izraēlas militārajām operācijām [[Libāna|Libānā]] 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais [[Asada režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]]. ASV vēlēšanās uzvarēja [[Donalds Tramps]], kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] oonzm4stelecjz1axw5c03aoa1hj0uo 4296857 4296855 2025-06-19T17:56:02Z Votre Provocateur 111653 4296857 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Irānas–Izraēlas karš | partof = | image = <!-- Pievieno attēlu, ja pieejams, piem.: Irán-Israel-2025.jpg -->Pictures_of_the_Israeli_attack_on_Tehran_1_Mehr_(2).jpg | caption = 2025. gada 13. jūnija rītausmā Izraēlas gaisa spēki uzbruka Teherānas daļām | date = {{dat|2025|6|13|N}} — pašlaik | place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]] | result = Notiek pašlaik | combatant1 = {{Izraēla}} | combatant2 = {{Irāna}} }} '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt Irānas kodolprogrammas attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-iranas-rakete-trapijusi-lielakajai-slimnicai-izraelas-dienvidos-netanjahu-sola-atbildet.a603904/|title=Irānas raķete trāpījusi lielākajai slimnīcai Izraēlas dienvidos, Netanjahu sola atbildēt|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem tika uzbrukta arī Irānas augstākā militārā vadība. Uzbrukumā tika nogalināts [[Islāma revolūcijas gvardes korpuss|Islāma revolūcijas gvardes korpusa]] vadītājs Hosseins Salami un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagheri. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu aviāciju, bezpilota lidaparātus un Irānā esošos slepeno dienestu darbiniekus. Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība „''[[Hutieši|Ansār Allāh]]''”, sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar ballistiskajām raķetēm un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem. == Priekšvēsture == Karš kļuva par daļu no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc [[2023]]. gadā sāktās plašākās karadarbības [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. 2024. gada laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī. Līdz [[2025]]. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības „[[Hamas|''Hamās'']]” un „''[[Hezbollah]]''”, kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc 2023. gada 7. oktobrī sāktā kara [[Gazas josla|Gazā]] un Izraēlas militārajām operācijām [[Libāna|Libānā]] 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais [[Asada režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]]. ASV vēlēšanās uzvarēja [[Donalds Tramps]], kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] 287ieecdjfjjv1a7ec6b005dux6bs7w 4296858 4296857 2025-06-19T17:57:09Z Votre Provocateur 111653 4296858 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Irānas–Izraēlas karš | partof = | image = <!-- Pievieno attēlu, ja pieejams, piem.: Irán-Israel-2025.jpg -->Pictures_of_the_Israeli_attack_on_Tehran_1_Mehr_(2).jpg | caption = 2025. gada 13. jūnija rītausmā Izraēlas gaisa spēki uzbruka Teherānas daļām | date = {{dat|2025|6|13|N}} — pašlaik | place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]] | result = Notiek pašlaik | combatant1 = {{Izraēla}} | combatant2 = {{Irāna}} }} '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt Irānas kodolprogrammas attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-iranas-rakete-trapijusi-lielakajai-slimnicai-izraelas-dienvidos-netanjahu-sola-atbildet.a603904/|title=Irānas raķete trāpījusi lielākajai slimnīcai Izraēlas dienvidos, Netanjahu sola atbildēt|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem tika uzbrukta arī Irānas augstākā militārā vadība. Uzbrukumā tika nogalināts [[Islāma revolūcijas gvardes korpuss|Islāma revolūcijas gvardes korpusa]] vadītājs Hosseins Salami un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagheri. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu [[Aviācija|aviāciju]], [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātus]] un Irānā esošos slepeno dienestu darbiniekus. Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība „''[[Hutieši|Ansār Allāh]]''”, sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar ballistiskajām raķetēm un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem. == Priekšvēsture == Karš kļuva par daļu no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc [[2023]]. gadā sāktās plašākās karadarbības [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. 2024. gada laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī. Līdz [[2025]]. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības „[[Hamas|''Hamās'']]” un „''[[Hezbollah]]''”, kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc 2023. gada 7. oktobrī sāktā kara [[Gazas josla|Gazā]] un Izraēlas militārajām operācijām [[Libāna|Libānā]] 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais [[Asada režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]]. ASV vēlēšanās uzvarēja [[Donalds Tramps]], kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] ijag4ofp38jv0v5f353da6m2ph6bgz0 4297037 4296858 2025-06-20T09:16:41Z Pirags 3757 /* Atsauces */ pap 4297037 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Irānas–Izraēlas karš | partof = | image = <!-- Pievieno attēlu, ja pieejams, piem.: Irán-Israel-2025.jpg -->Pictures_of_the_Israeli_attack_on_Tehran_1_Mehr_(2).jpg | caption = 2025. gada 13. jūnija rītausmā Izraēlas gaisa spēki uzbruka Teherānas daļām | date = {{dat|2025|6|13|N}} — pašlaik | place = [[Irāna]], [[Izraēla]], [[Persijas līcis]], [[Tuvie Austrumi]] | result = Notiek pašlaik | combatant1 = {{Izraēla}} | combatant2 = {{Irāna}} }} '''Irānas–Izraēlas karš''' sākās [[2025]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] ar pēkšņu [[Izraēla|Izraēlas]] uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt Irānas kodolprogrammas attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2025-iranas-rakete-trapijusi-lielakajai-slimnicai-izraelas-dienvidos-netanjahu-sola-atbildet.a603904/|title=Irānas raķete trāpījusi lielākajai slimnīcai Izraēlas dienvidos, Netanjahu sola atbildēt|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-19|language=lv}}</ref> Papildus kodolobjektiem un konkrētiem kodolfiziķiem tika uzbrukta arī Irānas augstākā militārā vadība. Uzbrukumā tika nogalināts [[Islāma revolūcijas gvardes korpuss|Islāma revolūcijas gvardes korpusa]] vadītājs Hosseins Salami un Irānas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Mohammads Bagheri. Tāpat uzbrukumi tika vērsti pret Irānas pretgaisa aizsardzības sistēmām un valsts raķešu programmas objektiem. Vēlāk uzbrukumu spektrs tika paplašināts, iekļaujot arī Irānas degvielas un enerģētikas infrastruktūru, kā arī valsts televīzijas galveno ēku. Izraēla izmantoja pilotējamu [[Aviācija|aviāciju]], [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātus]] un Irānā esošos slepeno dienestu darbiniekus. Atbildot uz uzbrukumu, Irāna un tās sabiedrotie, tostarp Jemenas kustība „''[[Hutieši|Ansār Allāh]]''”, sāka apšaudīt Izraēlas pilsētas un militāros objektus ar ballistiskajām raķetēm un kamikadzes tipa bezpilota lidaparātiem. == Priekšvēsture == Karš kļuva par daļu no ilgstošā konflikta starp Irānu un Izraēlu, kas sākās 1980. gadu sākumā un saasinājās pēc [[2023]]. gadā sāktās plašākās karadarbības [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. 2024. gada laikā spriedze pieauga, kas izpaudās kā vairāki gaisa uzlidojumi starp abām valstīm aprīlī un oktobrī. Līdz [[2025]]. gada sākumam Izraēlai izveidojās stratēģiski labvēlīgi apstākļi uzbrukumam Irānai. Kustības „[[Hamas|''Hamās'']]” un „''[[Hezbollah]]''”, kas tiek uzskatītas par Irānas sabiedrotajām un darbojas pie Izraēlas robežām, bija stipri novājinātas pēc 2023. gada 7. oktobrī sāktā kara [[Gazas josla|Gazā]] un Izraēlas militārajām operācijām [[Libāna|Libānā]] 2024. gadā. Tā paša gada beigās sabruka Irānai lojālais [[Asada režīms]] [[Sīrija|Sīrijā]]. ASV vēlēšanās uzvarēja [[Donalds Tramps]], kurš pauda pilnīgu atbalstu Izraēlai, tādējādi mazinot iespējamo starptautisko pretestību uzbrukumam Irānai. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Izraēlas—Hamās karš]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:21. gadsimta kari]] hbxq1lelm4mgdgsso78hcwjx0lvnubq 0 603203 4296861 2025-06-19T18:00:57Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Izraēla]]s prezidenti''', kopš [[1949]]. gada, kad tika ievēlēts pirmais valsts prezidents. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Israel.svg|30px]] Izraēlas valsts ([[1949]] — mūsdienas) [[Attēls:Emblem of Israel.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend|#C61318| [[Mapai]] / [[Izraēlas Darba partija]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#0047AB| [[Likud]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#808080| Neatkarīgs | border=1px sol... 4296861 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Izraēla]]s prezidenti''', kopš [[1949]]. gada, kad tika ievēlēts pirmais valsts prezidents. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Israel.svg|30px]] Izraēlas valsts ([[1949]] — mūsdienas) [[Attēls:Emblem of Israel.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend|#C61318| [[Mapai]] / [[Izraēlas Darba partija]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#0047AB| [[Likud]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#808080| Neatkarīgs | border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Attēls !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background:#808080" | || '''1.''' || [[File:Chaim Weizmann.jpg|80px]] || '''[[Haims Veicmans]]'''<br/> <small>(1874 — 1952)</small> || [[1949]]. gada [[17. februāris]] — [[1952]]. gada [[9. novembris]] || Neatkarīgs || Pirmais prezidents |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Yosef_Sprinzak.jpg|80px]] || '''[[Jozefs Sprincaks]]'''<br/> <small>(1885 — 1959)</small> || [[1952]]. gada [[9. novembris]] — [[1952]]. gada [[16. novembris]] || [[Mapai]] || Pagaidu prezidents |- | style="background:#C61318" | || '''2.''' || [[File:Yitzhak Ben-Zvi.jpg|80px]] || '''[[Ichaks Ben-Cvi]]'''<br/> <small>(1884 — 1963)</small> || [[1952]]. gada [[16. decembris]] — [[1963]]. gada [[23. aprīlis]] || [[Mapai]] || Mira amatā |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Kadish Luz.jpg|80px]] || '''[[Kadišs Lucs]]'''<br/> <small>(1895 — 1972)</small> || [[1963]]. gada [[23. aprīlis]] — [[21. maijs]] || [[Mapai]] || Pagaidu prezidents |- | style="background:#C61318" | || '''3.''' || [[File:Zalman Shazar 1964.jpg|80px]] || '''[[Zalmans Šazars]]'''<br/> <small>(1889 — 1974)</small> || [[1963]]. gada [[21. maijs]] — [[1973]]. gada [[24. maijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''4.''' || [[File:Ephraim Katzir.jpg|80px]] || '''[[Efraims Kacirs]]'''<br/> <small>(1916 — 2009)</small> || [[1973]]. gada [[24. maijs]] — [[1978]]. gada [[29. maijs]] || [[Likud]] (nominēts kā nepartijas) || |- | style="background:#808080" | || '''5.''' || [[File:Yitzhak Navon.jpg|80px]] || '''[[Ichaks Navons]]'''<br/> <small>(1921 — 2015)</small> || [[1978]]. gada [[29. maijs]] — [[1983]]. gada [[5. maijs]] || Neatkarīgs || |- | style="background:#C61318" | || '''6.''' || [[File:Chaim Herzog (1983).jpg|80px]] || '''[[Haims Hercogs]]'''<br/> <small>(1918 — 1997)</small> || [[1983]]. gada [[5. maijs]] — [[1993]]. gada [[13. maijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''7.''' || [[File:Ezer Weizman (1998).jpg|80px]] || '''[[Ezers Veicmans]]'''<br/> <small>(1924 — 2005)</small> || [[1993]]. gada [[13. maijs]] — [[2000]]. gada [[13. jūlijs]] || [[Likud]] (vēlāk neatkarīgs) || |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Dalia Itzik.jpg|80px]] || '''[[Dālija Icika]]'''<br/> <small>(1952 — )</small> || [[2007]]. gada [[1. jūlijs]] — [[15. jūlijs]] || Neatkarīga || Pagaidu prezidente |- | style="background:#C61318" | || '''8.''' || [[File:Shimon Peres by David Shankbone.jpg|80px]] || '''[[Šimons Peress]]'''<br/> <small>(1923 — 2016)</small> || [[2007]]. gada [[15. jūlijs]] — [[2014]]. gada [[24. jūlijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''9.''' || [[File:Reuven Rivlin official portrait.jpg|80px]] || '''[[Reuvens Rivlins]]'''<br/> <small>(1939 — )</small> || [[2014]]. gada [[24. jūlijs]] — [[2021]]. gada [[7. jūlijs]] || [[Likud]] || |- | style="background:#808080" | || '''10.''' || [[File:Isaac Herzog 2022.jpg|80px]] || '''[[Ichaks Hercogs (dēls)]]'''<br/> <small>(1960 — )</small> || [[2021]]. gada [[7. jūlijs]] — ''pašlaik'' || Neatkarīgs (iepriekš [[Darba partija]]) || Pašreizējais prezidents |} [[Kategorija:Izraēlas prezidenti|*]] [[Kategorija:Valsts vadītāju uzskaitījumi]] 4umt1rxueufl1li86015h30q7ngd3g5 4296864 4296861 2025-06-19T18:05:10Z Votre Provocateur 111653 4296864 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Izraēla]]s prezidenti''', kopš [[1949]]. gada, kad tika ievēlēts pirmais valsts prezidents. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Israel.svg|30px]] Izraēlas valsts ([[1949]] — mūsdienas) [[Attēls:Emblem of Israel.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend|#C61318| [[Mapai]] / [[Izraēlas Darba partija]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#0047AB| [[Likud]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#808080| Neatkarīgs | border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Attēls !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background:#808080" | || '''1.''' || [[File:Chaim Weizmann.jpg|80px]] || '''[[Haims Veicmans]]'''<br/> <small>(1874 — 1952)</small> || [[1949]]. gada [[17. februāris]] — [[1952]]. gada [[9. novembris]] || Neatkarīgs || Pirmais prezidents |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Yosef_Sprinzak.jpg|80px]] || '''[[Jozefs Sprincaks]]'''<br/> <small>(1885 — 1959)</small> || [[1952]]. gada [[9. novembris]] — [[1952]]. gada [[16. novembris]] || [[Mapai]] || Pagaidu prezidents |- | style="background:#C61318" | || '''2.''' || [[File:Yitzhak Ben-Zvi.jpg|80px]] || '''[[Ichaks Ben-Cvi]]'''<br/> <small>(1884 — 1963)</small> || [[1952]]. gada [[16. decembris]] — [[1963]]. gada [[23. aprīlis]] || [[Mapai]] || Mira amatā |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Kadish Luz.jpg|80px]] || '''[[Kadišs Lucs]]'''<br/> <small>(1895 — 1972)</small> || [[1963]]. gada [[23. aprīlis]] — [[21. maijs]] || [[Mapai]] || Pagaidu prezidents |- | style="background:#C61318" | || '''3.''' || [[File:Zalman_Shazar.jpg|80px]] || '''[[Zalmans Šazars]]'''<br/> <small>(1889 — 1974)</small> || [[1963]]. gada [[21. maijs]] — [[1973]]. gada [[24. maijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''4.''' || [[File:EKatzir771.jpg|80px]] || '''[[Efraims Kacirs]]'''<br/> <small>(1916 — 2009)</small> || [[1973]]. gada [[24. maijs]] — [[1978]]. gada [[29. maijs]] || [[Likud]] (nominēts kā nepartijas) || |- | style="background:#808080" | || '''5.''' || [[File:Yitzhak_Navon_1.jpg|80px]] || '''[[Ichaks Navons]]'''<br/> <small>(1921 — 2015)</small> || [[1978]]. gada [[29. maijs]] — [[1983]]. gada [[5. maijs]] || Neatkarīgs || |- | style="background:#C61318" | || '''6.''' || [[File:Chaim_Herzog_(cropped).png|80px]] || '''[[Haims Hercogs]]'''<br/> <small>(1918 — 1997)</small> || [[1983]]. gada [[5. maijs]] — [[1993]]. gada [[13. maijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''7.''' || [[File:Ezer_Weizman_9.jpg|80px]] || '''[[Ezers Veicmans]]'''<br/> <small>(1924 — 2005)</small> || [[1993]]. gada [[13. maijs]] — [[2000]]. gada [[13. jūlijs]] || [[Likud]] (vēlāk neatkarīgs) || |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Dalia Itzik.jpg|80px]] || '''[[Dālija Icika]]'''<br/> <small>(1952 — )</small> || [[2007]]. gada [[1. jūlijs]] — [[15. jūlijs]] || Neatkarīga || Pagaidu prezidente |- | style="background:#C61318" | || '''8.''' || [[File:Shimon Peres by David Shankbone.jpg|80px]] || '''[[Šimons Peress]]'''<br/> <small>(1923 — 2016)</small> || [[2007]]. gada [[15. jūlijs]] — [[2014]]. gada [[24. jūlijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''9.''' || [[File:Reuven Rivlin official portrait.jpg|80px]] || '''[[Reuvens Rivlins]]'''<br/> <small>(1939 — )</small> || [[2014]]. gada [[24. jūlijs]] — [[2021]]. gada [[7. jūlijs]] || [[Likud]] || |- | style="background:#808080" | || '''10.''' || [[File:Isaac_Herzog,_July_2021_(D1233-049).JPG|80px]] || '''[[Ichaks Hercogs]]'''<br/> <small>(1960 — )</small> || [[2021]]. gada [[7. jūlijs]] — ''pašlaik'' || Neatkarīgs (iepriekš [[Darba partija]]) || Pašreizējais prezidents |} [[Kategorija:Izraēlas prezidenti|*]] [[Kategorija:Valsts vadītāju uzskaitījumi]] pnvqhmwqevqusgp0445cbmavltb90wy 4296866 4296864 2025-06-19T18:06:01Z Votre Provocateur 111653 4296866 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Izraēla]]s prezidenti''', kopš [[1949]]. gada, kad tika ievēlēts pirmais valsts prezidents. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Israel.svg|30px]] Izraēlas valsts ([[1949]] — mūsdienas) [[Attēls:Emblem of Israel.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend|#C61318| [[Mapai]] / [[Izraēlas Darba partija]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#0047AB| [[Likud]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#808080| Neatkarīgs | border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Attēls !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background:#808080" | || '''1.''' || [[File:Chaim Weizmann.jpg|80px]] || '''[[Haims Veicmans]]'''<br/> <small>(1874 — 1952)</small> || [[1949]]. gada [[17. februāris]] — [[1952]]. gada [[9. novembris]] || Neatkarīgs || Pirmais prezidents |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Yosef_Sprinzak.jpg|80px]] || '''[[Jozefs Sprincaks]]'''<br/> <small>(1885 — 1959)</small> || [[1952]]. gada [[9. novembris]] — [[1952]]. gada [[16. novembris]] || [[Mapai]] || Pagaidu prezidents |- | style="background:#C61318" | || '''2.''' || [[File:Yitzhak Ben-Zvi.jpg|80px]] || '''[[Ichaks Ben-Cvi]]'''<br/> <small>(1884 — 1963)</small> || [[1952]]. gada [[16. decembris]] — [[1963]]. gada [[23. aprīlis]] || [[Mapai]] || Mira amatā |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Kadish Luz.jpg|80px]] || '''[[Kadišs Lucs]]'''<br/> <small>(1895 — 1972)</small> || [[1963]]. gada [[23. aprīlis]] — [[21. maijs]] || [[Mapai]] || Pagaidu prezidents |- | style="background:#C61318" | || '''3.''' || [[File:Zalman_Shazar.jpg|80px]] || '''[[Zalmans Šazars]]'''<br/> <small>(1889 — 1974)</small> || [[1963]]. gada [[21. maijs]] — [[1973]]. gada [[24. maijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''4.''' || [[File:EKatzir771.jpg|80px]] || '''[[Efraims Kacirs]]'''<br/> <small>(1916 — 2009)</small> || [[1973]]. gada [[24. maijs]] — [[1978]]. gada [[29. maijs]] || [[Likud]] (nominēts kā nepartijas) || |- | style="background:#808080" | || '''5.''' || [[File:Yitzhak_Navon_1.jpg|80px]] || '''[[Ichaks Navons]]'''<br/> <small>(1921 — 2015)</small> || [[1978]]. gada [[29. maijs]] — [[1983]]. gada [[5. maijs]] || Neatkarīgs || |- | style="background:#C61318" | || '''6.''' || [[File:Chaim_Herzog_(cropped).png|80px]] || '''[[Haims Hercogs]]'''<br/> <small>(1918 — 1997)</small> || [[1983]]. gada [[5. maijs]] — [[1993]]. gada [[13. maijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''7.''' || [[File:Ezer_Weizman_9.jpg|80px]] || '''[[Ezers Veicmans]]'''<br/> <small>(1924 — 2005)</small> || [[1993]]. gada [[13. maijs]] — [[2000]]. gada [[13. jūlijs]] || [[Likud]] (vēlāk neatkarīgs) || |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Dalia Itzik.jpg|80px]] || '''[[Dālija Icika]]'''<br/> <small>(1952 — )</small> || [[2007]]. gada [[1. jūlijs]] — [[15. jūlijs]] || Neatkarīga || Pagaidu prezidente |- | style="background:#C61318" | || '''8.''' || [[File:Shimon Peres by David Shankbone.jpg|80px]] || '''[[Šimons Peress]]'''<br/> <small>(1923 — 2016)</small> || [[2007]]. gada [[15. jūlijs]] — [[2014]]. gada [[24. jūlijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''9.''' || [[File:Reuven_Rivlin_as_the_president_of_Israel.jpg|80px]] || '''[[Reuvens Rivlins]]'''<br/> <small>(1939 — )</small> || [[2014]]. gada [[24. jūlijs]] — [[2021]]. gada [[7. jūlijs]] || [[Likud]] || |- | style="background:#808080" | || '''10.''' || [[File:Isaac_Herzog,_July_2021_(D1233-049).JPG|80px]] || '''[[Ichaks Hercogs]]'''<br/> <small>(1960 — )</small> || [[2021]]. gada [[7. jūlijs]] — ''pašlaik'' || Neatkarīgs (iepriekš [[Darba partija]]) || Pašreizējais prezidents |} [[Kategorija:Izraēlas prezidenti|*]] [[Kategorija:Valsts vadītāju uzskaitījumi]] kchz5k490rr2i6nojxtb2yx1w0h57vy 4296868 4296866 2025-06-19T18:06:27Z Votre Provocateur 111653 4296868 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Izraēla]]s prezidenti''', kopš [[1949]]. gada, kad tika ievēlēts pirmais valsts prezidents. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Israel.svg|30px]] Izraēlas valsts ([[1949]] — mūsdienas) [[Attēls:Emblem of Israel.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend|#C61318| [[Mapai]] / [[Izraēlas Darba partija]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#0047AB| [[Likud]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#808080| Neatkarīgs | border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Attēls !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background:#808080" | || '''1.''' || [[File:Chaim Weizmann.jpg|80px]] || '''[[Haims Veicmans]]'''<br/> <small>(1874 — 1952)</small> || [[1949]]. gada [[17. februāris]] — [[1952]]. gada [[9. novembris]] || Neatkarīgs || Pirmais prezidents |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Yosef_Sprinzak.jpg|80px]] || '''[[Jozefs Sprincaks]]'''<br/> <small>(1885 — 1959)</small> || [[1952]]. gada [[9. novembris]] — [[1952]]. gada [[16. novembris]] || [[Mapai]] || Pagaidu prezidents |- | style="background:#C61318" | || '''2.''' || [[File:Yitzhak Ben-Zvi.jpg|80px]] || '''[[Ichaks Ben-Cvi]]'''<br/> <small>(1884 — 1963)</small> || [[1952]]. gada [[16. decembris]] — [[1963]]. gada [[23. aprīlis]] || [[Mapai]] || Mira amatā |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Kadish Luz.jpg|80px]] || '''[[Kadišs Lucs]]'''<br/> <small>(1895 — 1972)</small> || [[1963]]. gada [[23. aprīlis]] — [[21. maijs]] || [[Mapai]] || Pagaidu prezidents |- | style="background:#C61318" | || '''3.''' || [[File:Zalman_Shazar.jpg|80px]] || '''[[Zalmans Šazars]]'''<br/> <small>(1889 — 1974)</small> || [[1963]]. gada [[21. maijs]] — [[1973]]. gada [[24. maijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''4.''' || [[File:EKatzir771.jpg|80px]] || '''[[Efraims Kacirs]]'''<br/> <small>(1916 — 2009)</small> || [[1973]]. gada [[24. maijs]] — [[1978]]. gada [[29. maijs]] || [[Likud]] (nominēts kā nepartijas) || |- | style="background:#808080" | || '''5.''' || [[File:Yitzhak_Navon_1.jpg|80px]] || '''[[Ichaks Navons]]'''<br/> <small>(1921 — 2015)</small> || [[1978]]. gada [[29. maijs]] — [[1983]]. gada [[5. maijs]] || Neatkarīgs || |- | style="background:#C61318" | || '''6.''' || [[File:Chaim_Herzog_(cropped).png|80px]] || '''[[Haims Hercogs]]'''<br/> <small>(1918 — 1997)</small> || [[1983]]. gada [[5. maijs]] — [[1993]]. gada [[13. maijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''7.''' || [[File:Ezer_Weizman_9.jpg|80px]] || '''[[Ezers Veicmans]]'''<br/> <small>(1924 — 2005)</small> || [[1993]]. gada [[13. maijs]] — [[2000]]. gada [[13. jūlijs]] || [[Likud]] (vēlāk neatkarīgs) || |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Dalia Itzik.jpg|80px]] || '''[[Dālija Icika]]'''<br/> <small>(1952 — )</small> || [[2007]]. gada [[1. jūlijs]] — [[15. jūlijs]] || Neatkarīga || Pagaidu prezidente |- | style="background:#C61318" | || '''8.''' || [[File:Shimon Peres by David Shankbone.jpg|80px]] || '''[[Šimons Peress]]'''<br/> <small>(1923 — 2016)</small> || [[2007]]. gada [[15. jūlijs]] — [[2014]]. gada [[24. jūlijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''9.''' || [[File:Reuven_Rivlin_as_the_president_of_Israel.jpg|80px]] || '''[[Reuvens Rivlins]]'''<br/> <small>(1939 — )</small> || [[2014]]. gada [[24. jūlijs]] — [[2021]]. gada [[7. jūlijs]] || [[Likud]] || |- | style="background:#808080" | || '''10.''' || [[File:Isaac_Herzog,_July_2021_(D1233-049).JPG|80px]] || '''[[Ichaks Hercogs]]'''<br/> <small>(1960)</small> || [[2021]]. gada [[7. jūlijs]] — ''pašlaik'' || Neatkarīgs (iepriekš [[Darba partija]]) || Pašreizējais prezidents |} [[Kategorija:Izraēlas prezidenti|*]] [[Kategorija:Valsts vadītāju uzskaitījumi]] 4cwtl7l9weh3zr7docxyk807t4frbew 4296869 4296868 2025-06-19T18:08:12Z Votre Provocateur 111653 4296869 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Izraēla]]s prezidenti''', kopš [[1949]]. gada, kad tika ievēlēts pirmais valsts prezidents. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Israel.svg|30px]] Izraēlas valsts ([[1949]] — mūsdienas) [[Attēls:Emblem of Israel.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend|#C61318| [[Mapai]] / [[Izraēlas Darba partija]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#0047AB| [[Likud]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#808080| Neatkarīgs | border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Attēls !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background:#808080" | || '''1.''' || [[File:ChaimWeizmann1948.jpg|80px]] || '''[[Haims Veicmans]]'''<br/> <small>(1874 — 1952)</small> || [[1949]]. gada [[17. februāris]] — [[1952]]. gada [[9. novembris]] || Neatkarīgs || Pirmais prezidents |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Yosef_Sprinzak.jpg|80px]] || '''[[Jozefs Sprincaks]]'''<br/> <small>(1885 — 1959)</small> || [[1952]]. gada [[9. novembris]] — [[1952]]. gada [[16. novembris]] || [[Mapai]] || Pagaidu prezidents |- | style="background:#C61318" | || '''2.''' || [[File:Yitzhak Ben-Zvi.jpg|80px]] || '''[[Ichaks Ben-Cvi]]'''<br/> <small>(1884 — 1963)</small> || [[1952]]. gada [[16. decembris]] — [[1963]]. gada [[23. aprīlis]] || [[Mapai]] || Mira amatā |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Kadish Luz.jpg|80px]] || '''[[Kadišs Lucs]]'''<br/> <small>(1895 — 1972)</small> || [[1963]]. gada [[23. aprīlis]] — [[21. maijs]] || [[Mapai]] || Pagaidu prezidents |- | style="background:#C61318" | || '''3.''' || [[File:Zalman_Shazar.jpg|80px]] || '''[[Zalmans Šazars]]'''<br/> <small>(1889 — 1974)</small> || [[1963]]. gada [[21. maijs]] — [[1973]]. gada [[24. maijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''4.''' || [[File:EKatzir771.jpg|80px]] || '''[[Efraims Kacirs]]'''<br/> <small>(1916 — 2009)</small> || [[1973]]. gada [[24. maijs]] — [[1978]]. gada [[29. maijs]] || [[Likud]] (nominēts kā nepartijas) || |- | style="background:#808080" | || '''5.''' || [[File:Yitzhak_Navon_1.jpg|80px]] || '''[[Ichaks Navons]]'''<br/> <small>(1921 — 2015)</small> || [[1978]]. gada [[29. maijs]] — [[1983]]. gada [[5. maijs]] || Neatkarīgs || |- | style="background:#C61318" | || '''6.''' || [[File:Chaim_Herzog_(cropped).png|80px]] || '''[[Haims Hercogs]]'''<br/> <small>(1918 — 1997)</small> || [[1983]]. gada [[5. maijs]] — [[1993]]. gada [[13. maijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''7.''' || [[File:Ezer_Weizman_9.jpg|80px]] || '''[[Ezers Veicmans]]'''<br/> <small>(1924 — 2005)</small> || [[1993]]. gada [[13. maijs]] — [[2000]]. gada [[13. jūlijs]] || [[Likud]] (vēlāk neatkarīgs) || |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Dalia Itzik.jpg|80px]] || '''[[Dālija Icika]]'''<br/> <small>(1952 — )</small> || [[2007]]. gada [[1. jūlijs]] — [[15. jūlijs]] || Neatkarīga || Pagaidu prezidente |- | style="background:#C61318" | || '''8.''' || [[File:Shimon Peres by David Shankbone.jpg|80px]] || '''[[Šimons Peress]]'''<br/> <small>(1923 — 2016)</small> || [[2007]]. gada [[15. jūlijs]] — [[2014]]. gada [[24. jūlijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''9.''' || [[File:Reuven_Rivlin_as_the_president_of_Israel.jpg|80px]] || '''[[Reuvens Rivlins]]'''<br/> <small>(1939 — )</small> || [[2014]]. gada [[24. jūlijs]] — [[2021]]. gada [[7. jūlijs]] || [[Likud]] || |- | style="background:#808080" | || '''10.''' || [[File:Isaac_Herzog,_July_2021_(D1233-049).JPG|80px]] || '''[[Ichaks Hercogs]]'''<br/> <small>(1960)</small> || [[2021]]. gada [[7. jūlijs]] — ''pašlaik'' || Neatkarīgs (iepriekš [[Darba partija]]) || Pašreizējais prezidents |} [[Kategorija:Izraēlas prezidenti|*]] [[Kategorija:Valsts vadītāju uzskaitījumi]] rgcoiixpgi43g2ui6vlxkrtfp3jdl10 4296870 4296869 2025-06-19T18:08:41Z Votre Provocateur 111653 4296870 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Izraēla]]s prezidenti''', kopš [[1949]]. gada, kad tika ievēlēts pirmais valsts prezidents. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Israel.svg|30px]] Izraēlas valsts ([[1949]] — mūsdienas) [[Attēls:Emblem of Israel.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend|#C61318| [[Mapai]] / [[Izraēlas Darba partija]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#0047AB| [[Likud]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#808080| Neatkarīgs | border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Attēls !! Vārds, Uzvārds<br/> <small>(Dzimis — Miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background:#808080" | || '''1.''' || [[File:ChaimWeizmann1948.jpg|80px]] || '''[[Haims Veicmans]]'''<br/> <small>(1874 — 1952)</small> || [[1949]]. gada [[17. februāris]] — [[1952]]. gada [[9. novembris]] || Neatkarīgs || Pirmais prezidents |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Yosef_Sprinzak.jpg|80px]] || '''[[Jozefs Sprincaks]]'''<br/> <small>(1885 — 1959)</small> || [[1952]]. gada [[9. novembris]] — [[1952]]. gada [[16. novembris]] || [[Mapai]] || Pagaidu prezidents |- | style="background:#C61318" | || '''2.''' || [[File:Yitzhak Ben-Zvi.jpg|80px]] || '''[[Ichaks Ben-Cvi]]'''<br/> <small>(1884 — 1963)</small> || [[1952]]. gada [[16. decembris]] — [[1963]]. gada [[23. aprīlis]] || [[Mapai]] || Mira amatā |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Kadish Luz.jpg|80px]] || '''[[Kadišs Lucs]]'''<br/> <small>(1895 — 1972)</small> || [[1963]]. gada [[23. aprīlis]] — [[21. maijs]] || [[Mapai]] || Pagaidu prezidents |- | style="background:#C61318" | || '''3.''' || [[File:Zalman_Shazar.jpg|80px]] || '''[[Zalmans Šazars]]'''<br/> <small>(1889 — 1974)</small> || [[1963]]. gada [[21. maijs]] — [[1973]]. gada [[24. maijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''4.''' || [[File:EKatzir771.jpg|80px]] || '''[[Efraims Kacirs]]'''<br/> <small>(1916 — 2009)</small> || [[1973]]. gada [[24. maijs]] — [[1978]]. gada [[29. maijs]] || [[Likud]] (nominēts kā bezpartejisks) || |- | style="background:#808080" | || '''5.''' || [[File:Yitzhak_Navon_1.jpg|80px]] || '''[[Ichaks Navons]]'''<br/> <small>(1921 — 2015)</small> || [[1978]]. gada [[29. maijs]] — [[1983]]. gada [[5. maijs]] || Neatkarīgs || |- | style="background:#C61318" | || '''6.''' || [[File:Chaim_Herzog_(cropped).png|80px]] || '''[[Haims Hercogs]]'''<br/> <small>(1918 — 1997)</small> || [[1983]]. gada [[5. maijs]] — [[1993]]. gada [[13. maijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''7.''' || [[File:Ezer_Weizman_9.jpg|80px]] || '''[[Ezers Veicmans]]'''<br/> <small>(1924 — 2005)</small> || [[1993]]. gada [[13. maijs]] — [[2000]]. gada [[13. jūlijs]] || [[Likud]] (vēlāk neatkarīgs) || |- | style="background:#808080" | || '''—''' || [[File:Dalia Itzik.jpg|80px]] || '''[[Dālija Icika]]'''<br/> <small>(1952 — )</small> || [[2007]]. gada [[1. jūlijs]] — [[15. jūlijs]] || Neatkarīga || Pagaidu prezidente |- | style="background:#C61318" | || '''8.''' || [[File:Shimon Peres by David Shankbone.jpg|80px]] || '''[[Šimons Peress]]'''<br/> <small>(1923 — 2016)</small> || [[2007]]. gada [[15. jūlijs]] — [[2014]]. gada [[24. jūlijs]] || [[Izraēlas Darba partija]] || |- | style="background:#0047AB" | || '''9.''' || [[File:Reuven_Rivlin_as_the_president_of_Israel.jpg|80px]] || '''[[Reuvens Rivlins]]'''<br/> <small>(1939 — )</small> || [[2014]]. gada [[24. jūlijs]] — [[2021]]. gada [[7. jūlijs]] || [[Likud]] || |- | style="background:#808080" | || '''10.''' || [[File:Isaac_Herzog,_July_2021_(D1233-049).JPG|80px]] || '''[[Ichaks Hercogs]]'''<br/> <small>(1960)</small> || [[2021]]. gada [[7. jūlijs]] — ''pašlaik'' || Neatkarīgs (iepriekš [[Darba partija]]) || Pašreizējais prezidents |} [[Kategorija:Izraēlas prezidenti|*]] [[Kategorija:Valsts vadītāju uzskaitījumi]] 2jigtxxgxl80hfxxrs2l48yw908p68q 0 603204 4296867 2025-06-19T18:06:17Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Stadiona iela|Stadiona iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Stadiona iela |attēls = Stadiona iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 475 metri |atklāta = |vēs... 4296867 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Stadiona iela|Stadiona iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Stadiona iela |attēls = Stadiona iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 475 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Stadiona iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimē. Stadiona iela sākas krustojumā ar [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta ielu]], ved ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Balvu iela (Daugavpils)|Balvu ielu]]. Ielas pārnumuru puse apbūvēta ar tipveida daudzstāvu dzīvojamām ēkām, bet nepārnumuru pusē atrodas veikali un sporta objekti. Stadiona ielas garums ir aptuveni 475 metri. Visā garumā tai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports pa Stadiona ielu nekursē. Iela izveidota [[Latvijas PSR]] gados ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nekad nav mainījies. == Ievērojami objekti == * Nr. 1 — [[Daugavpils Olimpiskais centrs]] (uzcelts 2009. gada).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils Olimpiskais centrs |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/daugavpils-olimpiskais-centrs/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}}}}</ref> * Nr. 6 — bijusī 17. pirmsskolas izglītības iestāde<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas 17.pirmsskolas izglītības iestāde |url=https://iestades.lursoft.lv/daugavpils-pilsetas-17pirmsskolas-izglitibas-iestade/40900030159 |website=Lursoft.lv |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}}}}</ref> (no 2022. gada — [[Daugavpils Centra vidusskola]]s struktūrvienība). == Ielu savienojumi == Stadiona iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta iela]] (T veida krustojums) * [[Balvu iela (Daugavpils)|Balvu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] eqpevba770oo932i4yvdtz95y5if4fh 4296872 4296867 2025-06-19T18:14:20Z Olgerts V 41522 precizējumi 4296872 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Stadiona iela|Stadiona iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Stadiona iela |attēls = Stadiona iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 475 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Stadiona iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimē. Stadiona iela sākas krustojumā ar [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta ielu]], ved ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Balvu iela (Daugavpils)|Balvu ielu]]. Ielas pārnumuru puse apbūvēta ar tipveida daudzstāvu dzīvojamām ēkām, bet nepārnumuru pusē atrodas veikali, sporta objekti un Olimpiskais dīķis. Stadiona ielas garums ir aptuveni 475 metri. Visā garumā tai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports pa Stadiona ielu nekursē. Iela izveidota [[Latvijas PSR]] gados ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. == Ievērojami objekti == * Nr. 1 — [[Daugavpils Olimpiskais centrs]] (uzbūvēts 2008.—2010. gados).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils Olimpiskais centrs |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/daugavpils-olimpiskais-centrs/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}}}}</ref> * Nr. 6 — bijusī 17. pirmsskolas izglītības iestāde<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas 17.pirmsskolas izglītības iestāde |url=https://iestades.lursoft.lv/daugavpils-pilsetas-17pirmsskolas-izglitibas-iestade/40900030159 |website=Lursoft.lv |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}}}}</ref> (no 2022. gada — [[Daugavpils Centra vidusskola]]s struktūrvienība). == Ielu savienojumi == Stadiona iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta iela]] (T veida krustojums) * [[Balvu iela (Daugavpils)|Balvu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] 3ci09tgjsb5ixote5u5zfwuqflv7z5i 4296876 4296872 2025-06-19T18:19:23Z Olgerts V 41522 papildināts 4296876 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Stadiona iela|Stadiona iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Stadiona iela |attēls = Stadiona iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 475 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Stadiona iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimē. Stadiona iela sākas krustojumā ar [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta ielu]], ved ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Balvu iela (Daugavpils)|Balvu ielu]]. Ielas pārnumuru puse apbūvēta ar tipveida daudzstāvu dzīvojamām ēkām, bet nepārnumuru pusē atrodas veikali, sporta objekti un Olimpiskais dīķis. Stadiona ielas garums ir aptuveni 475 metri. Visā garumā tai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports pa Stadiona ielu nekursē. Iela izveidota [[Latvijas PSR]] gados ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Tas cēlies no "Esplanādes" stadiona (agrāk saukts arī par "Čerjomuški" stadionu), pašlaik [[Daugavpils Olimpiskais centrs|Olimpiskā centra]] sastāvā. == Ievērojami objekti == * Nr. 1 — [[Daugavpils Olimpiskais centrs]] (uzbūvēts 2008.—2010. gados).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils Olimpiskais centrs |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/daugavpils-olimpiskais-centrs/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}}}}</ref> * Nr. 6 — bijusī 17. pirmsskolas izglītības iestāde<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas 17.pirmsskolas izglītības iestāde |url=https://iestades.lursoft.lv/daugavpils-pilsetas-17pirmsskolas-izglitibas-iestade/40900030159 |website=Lursoft.lv |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}}}}</ref> (no 2022. gada — [[Daugavpils Centra vidusskola]]s struktūrvienība). == Ielu savienojumi == Stadiona iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta iela]] (T veida krustojums) * [[Balvu iela (Daugavpils)|Balvu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] 51if2whp5doi50eiha89v4flp8g0jrc 4296891 4296876 2025-06-19T18:42:59Z Olgerts V 41522 stils 4296891 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Stadiona iela|Stadiona iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Stadiona iela |attēls = Stadiona iela (Daugavpils).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 475 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Stadiona iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimē. Stadiona iela sākas krustojumā ar [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta ielu]], ved ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Balvu iela (Daugavpils)|Balvu ielu]]. Ielas pārnumuru puse apbūvēta ar tipveida daudzstāvu dzīvojamām ēkām, bet nepārnumuru pusē atrodas veikali, sporta objekti un Olimpiskais dīķis. Stadiona ielas garums ir aptuveni 475 metri. Visā garumā tai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports pa Stadiona ielu nekursē. Iela izveidota 20. gadsimta trešajā ceturksnī ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nav mainījies. Tas cēlies no "Esplanādes" stadiona (agrāk saukts arī par "Čerjomuški" stadionu), pašlaik [[Daugavpils Olimpiskais centrs|Olimpiskā centra]] sastāvā. == Ievērojami objekti == * Nr. 1 — [[Daugavpils Olimpiskais centrs]] (uzbūvēts 2008.—2010. gados).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils Olimpiskais centrs |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/daugavpils-olimpiskais-centrs/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}}}}</ref> * Nr. 6 — bijusī 17. pirmsskolas izglītības iestāde<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas 17.pirmsskolas izglītības iestāde |url=https://iestades.lursoft.lv/daugavpils-pilsetas-17pirmsskolas-izglitibas-iestade/40900030159 |website=Lursoft.lv |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}}}}</ref> (no 2022. gada — [[Daugavpils Centra vidusskola]]s struktūrvienība). == Ielu savienojumi == Stadiona iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta iela]] (T veida krustojums) * [[Balvu iela (Daugavpils)|Balvu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] noyjlah9mdfkzh1ay9aal4pqqfnsmbp 0 603205 4296871 2025-06-19T18:14:04Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: == Izraēlas vēsture == '''Izraēlas vēsture''' ir bagāta un sarežģīta, ietverot gan senas civilizācijas, gan mūsdienu valsts tapšanu Tuvajos Austrumos. Tā aptver tūkstošiem gadu, sākot no Bībeles laikiem līdz mūsdienu Izraēlas valstij. === Senie laiki === Izraēlas teritorijā senatnē atradās vairākas nozīmīgas senās civilizācijas. Saskaņā ar Bībeli, ebreji (ivri) apmetās Kanaānā pēc izceļošanas no Ēģiptes. Izraēlas un Jūdas karaļvalstis... 4296871 wikitext text/x-wiki == Izraēlas vēsture == '''Izraēlas vēsture''' ir bagāta un sarežģīta, ietverot gan senas civilizācijas, gan mūsdienu valsts tapšanu Tuvajos Austrumos. Tā aptver tūkstošiem gadu, sākot no Bībeles laikiem līdz mūsdienu Izraēlas valstij. === Senie laiki === Izraēlas teritorijā senatnē atradās vairākas nozīmīgas senās civilizācijas. Saskaņā ar Bībeli, ebreji (ivri) apmetās Kanaānā pēc izceļošanas no Ēģiptes. Izraēlas un Jūdas karaļvalstis pastāvēja aptuveni no 11. gadsimta p.m.ē. līdz to sagrāvei – attiecīgi Asīrijas un Babilonijas impērijas laikā. * Ap 1000. gadu p.m.ē. ķēniņš Dāvids izveidoja vienotu Izraēlas valstību ar galvaspilsētu Jeruzalemi. * Viņa dēls, ķēniņš Salamans, uzcēla pirmo Templi Jeruzalemē. * 722. gadā p.m.ē. Asīrija iekaroja Izraēlas ziemeļu karalisti. * 586. gadā p.m.ē. Babilonieši iznīcināja Jeruzalemi un Templi, aizvedot ebrejus trimdā. === Romas periods un diaspēra === 1. gadsimtā p.m.ē. reģionu iekaroja Romas impērija. Pēc vairākām sacelšanām, īpaši pēc Bar Kohbas sacelšanās (132–135 m.ē.), romieši izpostīja Jeruzalemi un daudzi jūdi tika izklīdināti pa visu Romas impēriju, sākoties ilgstošajai diaspērai. === Sionisma kustība un ceļš uz neatkarību === 19. gadsimta beigās radās '''sionisma kustība''', kuru iedvesmoja nepieciešamība pēc ebreju nacionālās mājvietas. Teodors Hercls bija viens no galvenajiem šīs idejas veicinātājiem. * 1917. gadā Lielbritānija izdeva Balfūra deklarāciju, atbalstot ebreju nacionālās mājvietas izveidi Palestīnā. * 1920.–1948. gadā reģions bija Lielbritānijas mandāta teritorija. * 1947. gadā ANO apstiprināja plānu par Palestīnas sadalīšanu divās valstīs – ebreju un arābu. === Izraēlas valsts dibināšana === * 1948. gada 14. maijā tika pasludināta '''Izraēlas Valsts'''. * Sekojošajā Neatkarības karā (1948–1949) Izraēla izcīnīja savu pastāvēšanu, bet daudzi palestīnieši tika padzīti vai aizbēga. === Mūsdienu vēsture === Kopš dibināšanas Izraēla ir bijusi iesaistīta vairākos karos: * Sešu dienu karš (1967), kurā Izraēla ieguva Gazas joslu, Rietumkrastu, Golānas augstieni un Sinaja pussalu. * Jom Kipur karš (1973). * Miera līgums ar Ēģipti (1979) un Jordāniju (1994). * Ilgstošs konflikts ar palestīniešiem un dažādām teroristiskām organizācijām. === Skatīt arī === * [[Sionisms]] * [[Izraēlas–Palestīnas konflikts]] * [[Teodors Hercls]] * [[Izraēlas Valsts]] === Ārējās saites === * [https://mfa.gov.il Izraēlas Ārlietu ministrija] * [https://www.knesset.gov.il Izraēlas parlaments (Knesets)] [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] 5sz8oai6iq189kncymbjfxp3it6pcc8 4296873 4296871 2025-06-19T18:16:08Z Votre Provocateur 111653 4296873 wikitext text/x-wiki '''Izraēlas vēsture''' ir bagāta un sarežģīta, ietverot gan senas civilizācijas, gan mūsdienu valsts tapšanu Tuvajos Austrumos. Tā aptver tūkstošiem gadu, sākot no Bībeles laikiem līdz mūsdienu Izraēlas valstij. == Senie laiki == Izraēlas teritorijā senatnē atradās vairākas nozīmīgas senās civilizācijas. Saskaņā ar Bībeli, ebreji (ivri) apmetās Kanaānā pēc izceļošanas no Ēģiptes. Izraēlas un Jūdas karaļvalstis pastāvēja aptuveni no 11. gadsimta p.m.ē. līdz to sagrāvei – attiecīgi Asīrijas un Babilonijas impērijas laikā. * Ap 1000. gadu p.m.ē. ķēniņš Dāvids izveidoja vienotu Izraēlas valstību ar galvaspilsētu Jeruzalemi. * Viņa dēls, ķēniņš Salamans, uzcēla pirmo Templi Jeruzalemē. * 722. gadā p.m.ē. Asīrija iekaroja Izraēlas ziemeļu karalisti. * 586. gadā p.m.ē. Babilonieši iznīcināja Jeruzalemi un Templi, aizvedot ebrejus trimdā. == Romas periods un diaspora == 1. gadsimtā p.m.ē. reģionu iekaroja Romas impērija. Pēc vairākām sacelšanām, īpaši pēc Bar Kohbas sacelšanās (132–135 m.ē.), romieši izpostīja Jeruzalemi un daudzi jūdi tika izklīdināti pa visu Romas impēriju, sākoties ilgstošajai diaspērai. == Sionisma kustība un ceļš uz neatkarību == 19. gadsimta beigās radās cionisma kustība, kuru iedvesmoja nepieciešamība pēc ebreju nacionālās mājvietas. Teodors Hercls bija viens no galvenajiem šīs idejas veicinātājiem. * 1917. gadā Lielbritānija izdeva Balfūra deklarāciju, atbalstot ebreju nacionālās mājvietas izveidi Palestīnā. * 1920.–1948. gadā reģions bija Lielbritānijas mandāta teritorija. * 1947. gadā ANO apstiprināja plānu par Palestīnas sadalīšanu divās valstīs – ebreju un arābu. == Izraēlas valsts dibināšana == * 1948. gada 14. maijā tika pasludināta Izraēlas Valsts. * Sekojošajā Neatkarības karā (1948–1949) Izraēla izcīnīja savu pastāvēšanu, bet daudzi palestīnieši tika padzīti vai aizbēga. == Mūsdienu vēsture == Kopš dibināšanas Izraēla ir bijusi iesaistīta vairākos karos: * Sešu dienu karš (1967), kurā Izraēla ieguva Gazas joslu, Rietumkrastu, Golānas augstieni un Sinaja pussalu. * Jom Kipur karš (1973). * Miera līgums ar Ēģipti (1979) un Jordāniju (1994). * Ilgstošs konflikts ar palestīniešiem un dažādām teroristiskām organizācijām. == Skatīt arī == * [[Teodors Hercls]] [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] bp36tnr7yn9yyf7qzbczvq76poa6z4r 4296877 4296873 2025-06-19T18:19:51Z Votre Provocateur 111653 4296877 wikitext text/x-wiki '''[[Izraēlas vēsture]]''' ir bagāta un sarežģīta, ietverot gan senas civilizācijas, gan mūsdienu valsts tapšanu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Tā aptver tūkstošiem gadu, sākot no [[Bībele|Bībeles]] laikiem līdz mūsdienu [[Izraēla|Izraēlas valstij]]. == [[Senie laiki]] == Izraēlas teritorijā senatnē atradās vairākas nozīmīgas senās civilizācijas. Saskaņā ar [[Bībele|Bībeli]], [[ebreji]] (ivri) apmetās [[Kanaāna|Kanaānā]] pēc [[Izceļošana no Ēģiptes|izceļošanas no Ēģiptes]]. [[Izraēlas karaliste|Izraēlas]] un [[Jūdas karaliste|Jūdas karaļvalstis]] pastāvēja aptuveni no 11. gadsimta p.m.ē. līdz to sagrāvei – attiecīgi [[Asīrijas impērija|Asīrijas]] un [[Babilonijas impērija|Babilonijas impērijas]] laikā. * Ap 1000. gadu p.m.ē. [[Dāvids (ķēniņš)|ķēniņš Dāvids]] izveidoja vienotu Izraēlas valstību ar galvaspilsētu [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]. * Viņa dēls, [[Salamans|ķēniņš Salamans]], uzcēla [[Jeruzalemes templis|pirmo Templi]] Jeruzalemē. * 722. gadā p.m.ē. [[Asīrija]] iekaroja Izraēlas ziemeļu karalisti. * 586. gadā p.m.ē. [[Babilonieši]] iznīcināja Jeruzalemi un Templi, aizvedot ebrejus [[trimda|trimdā]]. == [[Romas impērija|Romas periods]] un [[jūdaisma diaspora|diaspora]] == 1. gadsimtā p.m.ē. reģionu iekaroja [[Romas impērija]]. Pēc vairākām [[jūdu sacelšanās|sacelšanām]], īpaši pēc [[Bar Kohbas sacelšanās]] (132–135 m.ē.), romieši izpostīja Jeruzalemi un daudzi [[jūdi]] tika izklīdināti pa visu Romas impēriju, sākoties ilgstošajai [[diaspora]]i. == [[Cionisms|Sionisma kustība]] un ceļš uz neatkarību == 19. gadsimta beigās radās [[cionisms|cionisma kustība]], kuru iedvesmoja nepieciešamība pēc ebreju nacionālās mājvietas. [[Teodors Hercls]] bija viens no galvenajiem šīs idejas veicinātājiem. * 1917. gadā [[Lielbritānija]] izdeva [[Balfūra deklarācija|Balfūra deklarāciju]], atbalstot ebreju nacionālās mājvietas izveidi [[Palestīna|Palestīnā]]. * 1920.–1948. gadā reģions bija [[Lielbritānijas mandāts Palestīnā|Lielbritānijas mandāta teritorija]]. * 1947. gadā [[ANO]] apstiprināja plānu par [[Palestīnas sadalīšanas plāns|Palestīnas sadalīšanu]] divās valstīs – ebreju un arābu. == [[Izraēlas Valsts dibināšana]] == * 1948. gada 14. maijā tika pasludināta [[Izraēla|Izraēlas Valsts]]. * Sekojošajā [[Neatkarības karš (Izraēla)|Neatkarības karā]] (1948–1949) Izraēla izcīnīja savu pastāvēšanu, bet daudzi [[palestīnieši]] tika padzīti vai aizbēga. == [[Izraēlas mūsdienu vēsture|Mūsdienu vēsture]] == Kopš dibināšanas Izraēla ir bijusi iesaistīta vairākos [[karš|karos]]: * [[Sešu dienu karš]] (1967), kurā Izraēla ieguva [[Gazā|Gazas joslu]], [[Rietumkrasts]], [[Golānas augstiene|Golānas augstieni]] un [[Sinaja pussala|Sinaja pussalu]]. * [[Jom Kipur karš]] (1973). * [[Izraēlas un Ēģiptes miera līgums|Miera līgums ar Ēģipti]] (1979) un [[Izraēlas un Jordānijas miera līgums|Jordāniju]] (1994). * Ilgstošs [[Izraēlas–Palestīnas konflikts|konflikts ar palestīniešiem]] un dažādām [[terorisms|teroristiskām organizācijām]]. == Skatīt arī == * [[Teodors Hercls]] [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] 3e218p7r5raxm3zo6kn7kn4b7sqc8ge 4296878 4296877 2025-06-19T18:22:56Z Votre Provocateur 111653 4296878 wikitext text/x-wiki '''[[Izraēlas vēsture]]''' ir bagāta un sarežģīta, ietverot gan senas civilizācijas, gan mūsdienu valsts tapšanu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Tā aptver tūkstošiem gadu, sākot no [[Bībele|Bībeles]] laikiem līdz mūsdienu [[Izraēla|Izraēlas valstij]]. == Senie laiki == Izraēlas teritorijā senatnē atradās vairākas nozīmīgas senās civilizācijas. Saskaņā ar [[Bībele|Bībeli]], [[ebreji]] (ivri) apmetās [[Kanaāna|Kanaānā]] pēc [[Izceļošana no Ēģiptes|izceļošanas no Ēģiptes]]. [[Izraēlas karaliste|Izraēlas]] un J[[Jūdejas ķēniņvalsts|ūdejas ķēniņvalst]]<nowiki/>s pastāvēja aptuveni no 11. gadsimta p.m.ē. līdz to sagrāvei – attiecīgi Asīrijas un [[Babilonijas impērija|Babilonijas impērijas]] laikā. * Ap 1000. gadu p.m.ē. [[Dāvids (ķēniņš)|ķēniņš Dāvids]] izveidoja vienotu Izraēlas valstību ar galvaspilsētu [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]. * Viņa dēls, [[Salamans|ķēniņš Salamans]], uzcēla [[Jeruzalemes templis|pirmo Templi]] Jeruzalemē. * 722. gadā p.m.ē. [[Asīrija]] iekaroja Izraēlas ziemeļu karalisti. * 586. gadā p.m.ē. Babilonieši iznīcināja Jeruzalemi un Templi, aizvedot ebrejus [[trimda|trimdā]]. == Romas periods un diaspora == 1. gadsimtā p.m.ē. reģionu iekaroja [[Romas impērija]]. Pēc vairākām sacelšanām, īpaši pēc [[Bar Kohbas sacelšanās]] (132–135 m.ē.), romieši izpostīja Jeruzalemi un daudzi [[jūdi]] tika izklīdināti pa visu Romas impēriju. == Sionisma kustība un ceļš uz neatkarību == 19. gadsimta beigās radās [[cionisms|cionisma kustība]], kuru iedvesmoja nepieciešamība pēc ebreju nacionālās mājvietas. [[Teodors Hercls]] bija viens no galvenajiem šīs idejas veicinātājiem. * 1917. gadā [[Lielbritānija]] izdeva [[Balfūra deklarācija|Balfūra deklarāciju]], atbalstot ebreju nacionālās mājvietas izveidi [[Palestīna|Palestīnā]]. * 1920.–1948. gadā reģions bija [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|Lielbritānijas mandāta teritorija]]. * 1947. gadā [[ANO]] apstiprināja plānu par [[Palestīnas sadalīšanas plāns|Palestīnas sadalīšanu]] divās valstīs – ebreju un arābu. == Izraēlas Valsts dibināšana == * 1948. gada 14. maijā tika pasludināta [[Izraēla|Izraēlas Valsts]]. * Sekojošajā [[Izraēlas neatkarības karš|Neatkarības karā]] (1948–1949) Izraēla izcīnīja savu pastāvēšanu, bet daudzi [[palestīnieši]] tika padzīti vai aizbēga. == Mūsdienu vēsture == Kopš dibināšanas Izraēla ir bijusi iesaistīta vairākos [[karš|karos]]: * [[Sešu dienu karš]] (1967), kurā Izraēla ieguva [[Gazas josla|Gazas joslu]], [[Rietumkrasts|Rietumkrastu]], [[Golānas augstiene|Golānas augstieni]] un [[Sinaja pussala|Sinaja pussalu]]. * [[Salīdzināšanas dienas karš]] (1973). * [[Ēģiptes–Izraēlas miera līgums|Miera līgums ar Ēģipti]] (1979) un [[Izraēlas un Jordānijas miera līgums|Jordāniju]] (1994). * Ilgstošs [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|konflikts ar palestīniešiem]] un dažādām [[terorisms|teroristiskām organizācijām]]. [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] 20wyhk4rqdipikqgfat4fmlsgq05xao 4296879 4296878 2025-06-19T18:23:57Z Votre Provocateur 111653 4296879 wikitext text/x-wiki '''[[Izraēlas vēsture]]''' ir bagāta un sarežģīta, ietverot gan senas civilizācijas, gan mūsdienu valsts tapšanu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Tā aptver tūkstošiem gadu, sākot no [[Bībele|Bībeles]] laikiem līdz mūsdienu [[Izraēla|Izraēlas valstij]]. == Senie laiki == Izraēlas teritorijā senatnē atradās vairākas nozīmīgas senās civilizācijas. Saskaņā ar [[Bībele|Bībeli]], [[ebreji]] (ivri) apmetās [[Kanaāna|Kanaānā]] pēc [[Izceļošana no Ēģiptes|izceļošanas no Ēģiptes]]. [[Izraēlas karaliste|Izraēlas]] un J[[Jūdejas ķēniņvalsts|ūdejas ķēniņvalst]]<nowiki/>s pastāvēja aptuveni no 11. gadsimta p.m.ē. līdz to sagrāvei – attiecīgi Asīrijas un [[Babilonijas impērija|Babilonijas impērijas]] laikā. * Ap 1000. gadu p.m.ē. [[Dāvids (ķēniņš)|ķēniņš Dāvids]] izveidoja vienotu Izraēlas valstību ar galvaspilsētu [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]. * Viņa dēls, [[Salamans|ķēniņš Salamans]], uzcēla [[Jeruzalemes templis|pirmo Templi]] Jeruzalemē. * 722. gadā p.m.ē. [[Asīrija]] iekaroja Izraēlas ziemeļu karalisti. * 586. gadā p.m.ē. Babilonieši iznīcināja Jeruzalemi un Templi, aizvedot ebrejus [[trimda|trimdā]]. == Romas periods un diaspora == 1. gadsimtā p.m.ē. reģionu iekaroja [[Romas impērija]]. Pēc vairākām sacelšanām, īpaši pēc [[Bar Kohbas sacelšanās]] (132–135 m.ē.), romieši izpostīja Jeruzalemi un daudzi [[jūdi]] tika izklīdināti pa visu Romas impēriju. == Cionisma kustība un ceļš uz neatkarību == 19. gadsimta beigās radās [[cionisms|cionisma kustība]], kuru iedvesmoja nepieciešamība pēc ebreju nacionālās mājvietas. [[Teodors Hercls]] bija viens no galvenajiem šīs idejas veicinātājiem. * 1917. gadā [[Lielbritānija]] izdeva [[Balfūra deklarācija|Balfūra deklarāciju]], atbalstot ebreju nacionālās mājvietas izveidi [[Palestīna|Palestīnā]]. * 1920.–1948. gadā reģions bija [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|Lielbritānijas mandāta teritorija]]. * 1947. gadā [[ANO]] apstiprināja plānu par [[Palestīnas sadalīšanas plāns|Palestīnas sadalīšanu]] divās valstīs – ebreju un arābu. == Izraēlas Valsts dibināšana == * 1948. gada 14. maijā tika pasludināta [[Izraēla|Izraēlas Valsts]]. * Sekojošajā [[Izraēlas neatkarības karš|Neatkarības karā]] (1948–1949) Izraēla izcīnīja savu pastāvēšanu, bet daudzi [[palestīnieši]] tika padzīti vai aizbēga. == Mūsdienu vēsture == Kopš dibināšanas Izraēla ir bijusi iesaistīta vairākos [[karš|karos]]: * [[Sešu dienu karš]] (1967), kurā Izraēla ieguva [[Gazas josla|Gazas joslu]], [[Rietumkrasts|Rietumkrastu]], [[Golānas augstiene|Golānas augstieni]] un [[Sinaja pussala|Sinaja pussalu]]. * [[Salīdzināšanas dienas karš]] (1973). * [[Ēģiptes–Izraēlas miera līgums|Miera līgums ar Ēģipti]] (1979) un [[Izraēlas un Jordānijas miera līgums|Jordāniju]] (1994). * Ilgstošs [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|konflikts ar palestīniešiem]] un dažādām [[terorisms|teroristiskām organizācijām]]. [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] plaxlzmo3ua5ttm4q6fr8c6kmx2anhi 4296880 4296879 2025-06-19T18:25:00Z Votre Provocateur 111653 4296880 wikitext text/x-wiki '''[[Izraēlas vēsture]]''' ir bagāta un sarežģīta, ietverot gan senas civilizācijas, gan mūsdienu valsts tapšanu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Tā aptver tūkstošiem gadu, sākot no [[Bībele|Bībeles]] laikiem līdz mūsdienu [[Izraēla|Izraēlas valstij]]. == Senie laiki == Izraēlas teritorijā senatnē atradās vairākas nozīmīgas senās civilizācijas. Saskaņā ar [[Bībele|Bībeli]], [[ebreji]] (ivri) apmetās [[Kanaāna|Kanaānā]] pēc [[Izceļošana no Ēģiptes|izceļošanas no Ēģiptes]]. [[Izraēlas karaliste|Izraēlas]] un J[[Jūdejas ķēniņvalsts|ūdejas ķēniņvalst]]<nowiki/>s pastāvēja aptuveni no 11. gadsimta p.m.ē. līdz to sagrāvei – attiecīgi Asīrijas un [[Babilonijas impērija|Babilonijas impērijas]] laikā. * Ap 1000. gadu p.m.ē. [[Dāvids (ķēniņš)|ķēniņš Dāvids]] izveidoja vienotu Izraēlas valstību ar galvaspilsētu [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]. * Viņa dēls, [[Salamans|ķēniņš Salamans]], uzcēla [[Jeruzalemes templis|pirmo Templi]] Jeruzalemē. * 722. gadā p.m.ē. [[Asīrija]] iekaroja Izraēlas ziemeļu karalisti. * 586. gadā p.m.ē. Babilonieši iznīcināja Jeruzalemi un Templi, aizvedot ebrejus [[trimda|trimdā]]. == Romas periods un diaspora == 1. gadsimtā p.m.ē. reģionu iekaroja [[Romas impērija]], padarot to par daļu no [[Jūdeja (Romas province)|Jūdejas provinces]]. Romas vara sākotnēji pieļāva zināmu reliģisko un politisko autonomiju, taču spriedze starp jūdu iedzīvotājiem un romiešu varu pieauga. Pirmais nopietnais konflikts bija [[Lielais jūdu sacelšanās|Lielais jūdu sacelšanās]] (66–73. g. m.ē.), kuras laikā tika iznīcināts [[Jeruzalemes templis]] 70. gadā. Šis notikums bija lūzuma punkts jūdu vēsturē. Vēl dramatiskāka bija [[Bar Kohbas sacelšanās|Bar Kohbas sacelšanās]] (132–135. g. m.ē.), pēc kuras romieši brutāli apspieda pretošanos, izpostīja [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un uz tās vietas izveidoja romiešu koloniju [[Aelia Capitolina]]. Jūdiem tika aizliegts apmesties pilsētā, un daudzi tika nogalināti, pārdoti verdzībā vai piespiedu kārtā izsūtīti. Rezultātā notika plaša [[Jūdu diaspora|jūdu diaspora]], kuras laikā jūdi izklīda pa visu [[Romas impērija|Romas impēriju]] un ārpus tās robežām. Šis periods iezīmē jūdaisma pāreju no tempļa kulta uz [[sinagoga|sinagogas]] un [[rabīniskais jūdaisms|rabīniskā jūdaisma]] praksi, kā arī veido pamatu jūdu kopienu attīstībai dažādos reģionos nākamo gadsimtu laikā. == Cionisma kustība un ceļš uz neatkarību == 19. gadsimta beigās radās [[cionisms|cionisma kustība]], kuru iedvesmoja nepieciešamība pēc ebreju nacionālās mājvietas. [[Teodors Hercls]] bija viens no galvenajiem šīs idejas veicinātājiem. * 1917. gadā [[Lielbritānija]] izdeva [[Balfūra deklarācija|Balfūra deklarāciju]], atbalstot ebreju nacionālās mājvietas izveidi [[Palestīna|Palestīnā]]. * 1920.–1948. gadā reģions bija [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|Lielbritānijas mandāta teritorija]]. * 1947. gadā [[ANO]] apstiprināja plānu par [[Palestīnas sadalīšanas plāns|Palestīnas sadalīšanu]] divās valstīs – ebreju un arābu. == Izraēlas Valsts dibināšana == * 1948. gada 14. maijā tika pasludināta [[Izraēla|Izraēlas Valsts]]. * Sekojošajā [[Izraēlas neatkarības karš|Neatkarības karā]] (1948–1949) Izraēla izcīnīja savu pastāvēšanu, bet daudzi [[palestīnieši]] tika padzīti vai aizbēga. == Mūsdienu vēsture == Kopš dibināšanas Izraēla ir bijusi iesaistīta vairākos [[karš|karos]]: * [[Sešu dienu karš]] (1967), kurā Izraēla ieguva [[Gazas josla|Gazas joslu]], [[Rietumkrasts|Rietumkrastu]], [[Golānas augstiene|Golānas augstieni]] un [[Sinaja pussala|Sinaja pussalu]]. * [[Salīdzināšanas dienas karš]] (1973). * [[Ēģiptes–Izraēlas miera līgums|Miera līgums ar Ēģipti]] (1979) un [[Izraēlas un Jordānijas miera līgums|Jordāniju]] (1994). * Ilgstošs [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|konflikts ar palestīniešiem]] un dažādām [[terorisms|teroristiskām organizācijām]]. [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] n2alamujqvdq66tw6ywgnswuohdr50z 4296882 4296880 2025-06-19T18:25:37Z Votre Provocateur 111653 4296882 wikitext text/x-wiki '''[[Izraēlas vēsture]]''' ir bagāta un sarežģīta, ietverot gan senas civilizācijas, gan mūsdienu valsts tapšanu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Tā aptver tūkstošiem gadu, sākot no [[Bībele|Bībeles]] laikiem līdz mūsdienu [[Izraēla|Izraēlas valstij]]. == Senie laiki == Izraēlas teritorijā senatnē atradās vairākas nozīmīgas senās civilizācijas. Saskaņā ar [[Bībele|Bībeli]], [[ebreji]] (ivri) apmetās [[Kanaāna|Kanaānā]] pēc [[Izceļošana no Ēģiptes|izceļošanas no Ēģiptes]]. [[Izraēlas karaliste|Izraēlas]] un J[[Jūdejas ķēniņvalsts|ūdejas ķēniņvalst]]<nowiki/>s pastāvēja aptuveni no 11. gadsimta p.m.ē. līdz to sagrāvei – attiecīgi Asīrijas un [[Babilonijas impērija|Babilonijas impērijas]] laikā. * Ap 1000. gadu p.m.ē. [[Dāvids (ķēniņš)|ķēniņš Dāvids]] izveidoja vienotu Izraēlas valstību ar galvaspilsētu [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]. * Viņa dēls, [[Salamans|ķēniņš Salamans]], uzcēla [[Jeruzalemes templis|pirmo Templi]] Jeruzalemē. * 722. gadā p.m.ē. [[Asīrija]] iekaroja Izraēlas ziemeļu karalisti. * 586. gadā p.m.ē. Babilonieši iznīcināja Jeruzalemi un Templi, aizvedot ebrejus [[trimda|trimdā]]. == Romas periods un diaspora == 1. gadsimtā p.m.ē. reģionu iekaroja [[Romas impērija]], padarot to par daļu no [[Jūdeja (Romas province)|Jūdejas provinces]]. Romas vara sākotnēji pieļāva zināmu reliģisko un politisko autonomiju, taču spriedze starp jūdu iedzīvotājiem un romiešu varu pieauga. Pirmais nopietnais konflikts bija [[Lielais jūdu sacelšanās|Lielais jūdu sacelšanās]] (66–73. g. m.ē.), kuras laikā tika iznīcināts [[Jeruzalemes templis]] 70. gadā. Šis notikums bija lūzuma punkts jūdu vēsturē. Vēl dramatiskāka bija [[Bar Kohbas sacelšanās|Bar Kohbas sacelšanās]] (132–135. g. m.ē.), pēc kuras romieši brutāli apspieda pretošanos, izpostīja [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un uz tās vietas izveidoja romiešu koloniju ''Aelia Capitolina''. Jūdiem tika aizliegts apmesties pilsētā, un daudzi tika nogalināti, pārdoti verdzībā vai piespiedu kārtā izsūtīti. Rezultātā notika plaša [[Jūdu diaspora|jūdu diaspora]], kuras laikā jūdi izklīda pa visu [[Romas impērija|Romas impēriju]] un ārpus tās robežām. Šis periods iezīmē jūdaisma pāreju no tempļa kulta uz [[sinagoga|sinagogas]] un [[rabīniskais jūdaisms|rabīniskā jūdaisma]] praksi, kā arī veido pamatu jūdu kopienu attīstībai dažādos reģionos nākamo gadsimtu laikā. == Cionisma kustība un ceļš uz neatkarību == 19. gadsimta beigās radās [[cionisms|cionisma kustība]], kuru iedvesmoja nepieciešamība pēc ebreju nacionālās mājvietas. [[Teodors Hercls]] bija viens no galvenajiem šīs idejas veicinātājiem. * 1917. gadā [[Lielbritānija]] izdeva [[Balfūra deklarācija|Balfūra deklarāciju]], atbalstot ebreju nacionālās mājvietas izveidi [[Palestīna|Palestīnā]]. * 1920.–1948. gadā reģions bija [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|Lielbritānijas mandāta teritorija]]. * 1947. gadā [[ANO]] apstiprināja plānu par [[Palestīnas sadalīšanas plāns|Palestīnas sadalīšanu]] divās valstīs – ebreju un arābu. == Izraēlas Valsts dibināšana == * 1948. gada 14. maijā tika pasludināta [[Izraēla|Izraēlas Valsts]]. * Sekojošajā [[Izraēlas neatkarības karš|Neatkarības karā]] (1948–1949) Izraēla izcīnīja savu pastāvēšanu, bet daudzi [[palestīnieši]] tika padzīti vai aizbēga. == Mūsdienu vēsture == Kopš dibināšanas Izraēla ir bijusi iesaistīta vairākos [[karš|karos]]: * [[Sešu dienu karš]] (1967), kurā Izraēla ieguva [[Gazas josla|Gazas joslu]], [[Rietumkrasts|Rietumkrastu]], [[Golānas augstiene|Golānas augstieni]] un [[Sinaja pussala|Sinaja pussalu]]. * [[Salīdzināšanas dienas karš]] (1973). * [[Ēģiptes–Izraēlas miera līgums|Miera līgums ar Ēģipti]] (1979) un [[Izraēlas un Jordānijas miera līgums|Jordāniju]] (1994). * Ilgstošs [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|konflikts ar palestīniešiem]] un dažādām [[terorisms|teroristiskām organizācijām]]. [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] tm7phy6tx87oh936ociuh4o6rx0c59s 4296884 4296882 2025-06-19T18:26:45Z Votre Provocateur 111653 /* Romas periods un diaspora */ 4296884 wikitext text/x-wiki '''[[Izraēlas vēsture]]''' ir bagāta un sarežģīta, ietverot gan senas civilizācijas, gan mūsdienu valsts tapšanu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Tā aptver tūkstošiem gadu, sākot no [[Bībele|Bībeles]] laikiem līdz mūsdienu [[Izraēla|Izraēlas valstij]]. == Senie laiki == Izraēlas teritorijā senatnē atradās vairākas nozīmīgas senās civilizācijas. Saskaņā ar [[Bībele|Bībeli]], [[ebreji]] (ivri) apmetās [[Kanaāna|Kanaānā]] pēc [[Izceļošana no Ēģiptes|izceļošanas no Ēģiptes]]. [[Izraēlas karaliste|Izraēlas]] un J[[Jūdejas ķēniņvalsts|ūdejas ķēniņvalst]]<nowiki/>s pastāvēja aptuveni no 11. gadsimta p.m.ē. līdz to sagrāvei – attiecīgi Asīrijas un [[Babilonijas impērija|Babilonijas impērijas]] laikā. * Ap 1000. gadu p.m.ē. [[Dāvids (ķēniņš)|ķēniņš Dāvids]] izveidoja vienotu Izraēlas valstību ar galvaspilsētu [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]. * Viņa dēls, [[Salamans|ķēniņš Salamans]], uzcēla [[Jeruzalemes templis|pirmo Templi]] Jeruzalemē. * 722. gadā p.m.ē. [[Asīrija]] iekaroja Izraēlas ziemeļu karalisti. * 586. gadā p.m.ē. Babilonieši iznīcināja Jeruzalemi un Templi, aizvedot ebrejus [[trimda|trimdā]]. == Romas periods un diaspora == 1. gadsimtā p.m.ē. reģionu iekaroja [[Romas impērija]], padarot to par daļu no [[Jūdeja (Romas province)|Jūdejas provinces]]. Romas vara sākotnēji pieļāva zināmu reliģisko un politisko autonomiju, taču spriedze starp jūdu iedzīvotājiem un romiešu varu pieauga. Pirmais nopietnais konflikts bija Lielā jūdu sacelšanās (66–73. g. m.ē.), kuras laikā tika iznīcināts [[Jeruzalemes templis]] 70. gadā. Šis notikums bija lūzuma punkts jūdu vēsturē. Vēl dramatiskāka bija [[Bar Kohbas sacelšanās|Bar Kohbas sacelšanās]] (132–135. g. m.ē.), pēc kuras romieši brutāli apspieda pretošanos, izpostīja [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un uz tās vietas izveidoja romiešu koloniju ''Aelia Capitolina''. Jūdiem tika aizliegts apmesties pilsētā, un daudzi tika nogalināti, pārdoti verdzībā vai piespiedu kārtā izsūtīti. Rezultātā izveidojās plaša jūdu diaspora, jūdi izklīda pa visu [[Romas impērija|Romas impēriju]] un ārpus tās robežām. Šis periods iezīmē jūdaisma pāreju no tempļa kulta uz [[sinagoga|sinagogas]] un [[rabīniskais jūdaisms|rabīniskā jūdaisma]] praksi, kā arī veido pamatu jūdu kopienu attīstībai dažādos reģionos nākamo gadsimtu laikā. == Cionisma kustība un ceļš uz neatkarību == 19. gadsimta beigās radās [[cionisms|cionisma kustība]], kuru iedvesmoja nepieciešamība pēc ebreju nacionālās mājvietas. [[Teodors Hercls]] bija viens no galvenajiem šīs idejas veicinātājiem. * 1917. gadā [[Lielbritānija]] izdeva [[Balfūra deklarācija|Balfūra deklarāciju]], atbalstot ebreju nacionālās mājvietas izveidi [[Palestīna|Palestīnā]]. * 1920.–1948. gadā reģions bija [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|Lielbritānijas mandāta teritorija]]. * 1947. gadā [[ANO]] apstiprināja plānu par [[Palestīnas sadalīšanas plāns|Palestīnas sadalīšanu]] divās valstīs – ebreju un arābu. == Izraēlas Valsts dibināšana == * 1948. gada 14. maijā tika pasludināta [[Izraēla|Izraēlas Valsts]]. * Sekojošajā [[Izraēlas neatkarības karš|Neatkarības karā]] (1948–1949) Izraēla izcīnīja savu pastāvēšanu, bet daudzi [[palestīnieši]] tika padzīti vai aizbēga. == Mūsdienu vēsture == Kopš dibināšanas Izraēla ir bijusi iesaistīta vairākos [[karš|karos]]: * [[Sešu dienu karš]] (1967), kurā Izraēla ieguva [[Gazas josla|Gazas joslu]], [[Rietumkrasts|Rietumkrastu]], [[Golānas augstiene|Golānas augstieni]] un [[Sinaja pussala|Sinaja pussalu]]. * [[Salīdzināšanas dienas karš]] (1973). * [[Ēģiptes–Izraēlas miera līgums|Miera līgums ar Ēģipti]] (1979) un [[Izraēlas un Jordānijas miera līgums|Jordāniju]] (1994). * Ilgstošs [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|konflikts ar palestīniešiem]] un dažādām [[terorisms|teroristiskām organizācijām]]. [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] 6te7d9l062njswn38hs1cdgimnprjvx 4296885 4296884 2025-06-19T18:27:03Z Votre Provocateur 111653 4296885 wikitext text/x-wiki '''[[Izraēlas vēsture]]''' ir bagāta un sarežģīta, ietverot gan senas civilizācijas, gan mūsdienu valsts tapšanu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Tā aptver tūkstošiem gadu, sākot no [[Bībele|Bībeles]] laikiem līdz mūsdienu [[Izraēla|Izraēlas valstij]]. == Senie laiki == Izraēlas teritorijā senatnē atradās vairākas nozīmīgas senās civilizācijas. Saskaņā ar [[Bībele|Bībeli]], [[ebreji]] (ivri) apmetās [[Kanaāna|Kanaānā]] pēc [[Izceļošana no Ēģiptes|izceļošanas no Ēģiptes]]. [[Izraēlas karaliste|Izraēlas]] un [[Jūdejas ķēniņvalsts|Jūdejas ķēniņvalst]]<nowiki/>s pastāvēja aptuveni no 11. gadsimta p.m.ē. līdz to sagrāvei – attiecīgi Asīrijas un [[Babilonijas impērija|Babilonijas impērijas]] laikā. * Ap 1000. gadu p.m.ē. [[Dāvids (ķēniņš)|ķēniņš Dāvids]] izveidoja vienotu Izraēlas valstību ar galvaspilsētu [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]. * Viņa dēls, [[Salamans|ķēniņš Salamans]], uzcēla [[Jeruzalemes templis|pirmo Templi]] Jeruzalemē. * 722. gadā p.m.ē. [[Asīrija]] iekaroja Izraēlas ziemeļu karalisti. * 586. gadā p.m.ē. Babilonieši iznīcināja Jeruzalemi un Templi, aizvedot ebrejus [[trimda|trimdā]]. == Romas periods un diaspora == 1. gadsimtā p.m.ē. reģionu iekaroja [[Romas impērija]], padarot to par daļu no [[Jūdeja (Romas province)|Jūdejas provinces]]. Romas vara sākotnēji pieļāva zināmu reliģisko un politisko autonomiju, taču spriedze starp jūdu iedzīvotājiem un romiešu varu pieauga. Pirmais nopietnais konflikts bija Lielā jūdu sacelšanās (66–73. g. m.ē.), kuras laikā tika iznīcināts [[Jeruzalemes templis]] 70. gadā. Šis notikums bija lūzuma punkts jūdu vēsturē. Vēl dramatiskāka bija [[Bar Kohbas sacelšanās|Bar Kohbas sacelšanās]] (132–135. g. m.ē.), pēc kuras romieši brutāli apspieda pretošanos, izpostīja [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un uz tās vietas izveidoja romiešu koloniju ''Aelia Capitolina''. Jūdiem tika aizliegts apmesties pilsētā, un daudzi tika nogalināti, pārdoti verdzībā vai piespiedu kārtā izsūtīti. Rezultātā izveidojās plaša jūdu diaspora, jūdi izklīda pa visu [[Romas impērija|Romas impēriju]] un ārpus tās robežām. Šis periods iezīmē jūdaisma pāreju no tempļa kulta uz [[sinagoga|sinagogas]] un [[rabīniskais jūdaisms|rabīniskā jūdaisma]] praksi, kā arī veido pamatu jūdu kopienu attīstībai dažādos reģionos nākamo gadsimtu laikā. == Cionisma kustība un ceļš uz neatkarību == 19. gadsimta beigās radās [[cionisms|cionisma kustība]], kuru iedvesmoja nepieciešamība pēc ebreju nacionālās mājvietas. [[Teodors Hercls]] bija viens no galvenajiem šīs idejas veicinātājiem. * 1917. gadā [[Lielbritānija]] izdeva [[Balfūra deklarācija|Balfūra deklarāciju]], atbalstot ebreju nacionālās mājvietas izveidi [[Palestīna|Palestīnā]]. * 1920.–1948. gadā reģions bija [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|Lielbritānijas mandāta teritorija]]. * 1947. gadā [[ANO]] apstiprināja plānu par [[Palestīnas sadalīšanas plāns|Palestīnas sadalīšanu]] divās valstīs – ebreju un arābu. == Izraēlas Valsts dibināšana == * 1948. gada 14. maijā tika pasludināta [[Izraēla|Izraēlas Valsts]]. * Sekojošajā [[Izraēlas neatkarības karš|Neatkarības karā]] (1948–1949) Izraēla izcīnīja savu pastāvēšanu, bet daudzi [[palestīnieši]] tika padzīti vai aizbēga. == Mūsdienu vēsture == Kopš dibināšanas Izraēla ir bijusi iesaistīta vairākos [[karš|karos]]: * [[Sešu dienu karš]] (1967), kurā Izraēla ieguva [[Gazas josla|Gazas joslu]], [[Rietumkrasts|Rietumkrastu]], [[Golānas augstiene|Golānas augstieni]] un [[Sinaja pussala|Sinaja pussalu]]. * [[Salīdzināšanas dienas karš]] (1973). * [[Ēģiptes–Izraēlas miera līgums|Miera līgums ar Ēģipti]] (1979) un [[Izraēlas un Jordānijas miera līgums|Jordāniju]] (1994). * Ilgstošs [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|konflikts ar palestīniešiem]] un dažādām [[terorisms|teroristiskām organizācijām]]. [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] ki452gg251nk5kivripexitj84062g0 4296886 4296885 2025-06-19T18:27:18Z Votre Provocateur 111653 4296886 wikitext text/x-wiki '''[[Izraēlas vēsture]]''' ir bagāta un sarežģīta, ietverot gan senas civilizācijas, gan mūsdienu valsts tapšanu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Tā aptver tūkstošiem gadu, sākot no [[Bībele|Bībeles]] laikiem līdz mūsdienu [[Izraēla|Izraēlas valstij]]. == Senie laiki == Izraēlas teritorijā senatnē atradās vairākas nozīmīgas senās civilizācijas. Saskaņā ar [[Bībele|Bībeli]], [[ebreji]] (ivri) apmetās [[Kanaāna|Kanaānā]] pēc [[Izceļošana no Ēģiptes|izceļošanas no Ēģiptes]]. [[Izraēlas karaliste|Izraēlas]] un [[Jūdejas ķēniņvalsts|Jūdejas ķēniņvalst]]<nowiki/>s pastāvēja aptuveni no 11. gadsimta p.m.ē. līdz to sagrāvei – attiecīgi Asīrijas un [[Babilonijas impērija|Babilonijas impērijas]] laikā. * Ap 1000. gadu p.m.ē. [[Dāvids (ķēniņš)|ķēniņš Dāvids]] izveidoja vienotu Izraēlas valstību ar galvaspilsētu [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]. * Viņa dēls, [[Salamans|ķēniņš Zālamans]], uzcēla [[Jeruzalemes templis|pirmo Templi]] Jeruzalemē. * 722. gadā p.m.ē. [[Asīrija]] iekaroja Izraēlas ziemeļu karalisti. * 586. gadā p.m.ē. Babilonieši iznīcināja Jeruzalemi un Templi, aizvedot ebrejus [[trimda|trimdā]]. == Romas periods un diaspora == 1. gadsimtā p.m.ē. reģionu iekaroja [[Romas impērija]], padarot to par daļu no [[Jūdeja (Romas province)|Jūdejas provinces]]. Romas vara sākotnēji pieļāva zināmu reliģisko un politisko autonomiju, taču spriedze starp jūdu iedzīvotājiem un romiešu varu pieauga. Pirmais nopietnais konflikts bija Lielā jūdu sacelšanās (66–73. g. m.ē.), kuras laikā tika iznīcināts [[Jeruzalemes templis]] 70. gadā. Šis notikums bija lūzuma punkts jūdu vēsturē. Vēl dramatiskāka bija [[Bar Kohbas sacelšanās|Bar Kohbas sacelšanās]] (132–135. g. m.ē.), pēc kuras romieši brutāli apspieda pretošanos, izpostīja [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un uz tās vietas izveidoja romiešu koloniju ''Aelia Capitolina''. Jūdiem tika aizliegts apmesties pilsētā, un daudzi tika nogalināti, pārdoti verdzībā vai piespiedu kārtā izsūtīti. Rezultātā izveidojās plaša jūdu diaspora, jūdi izklīda pa visu [[Romas impērija|Romas impēriju]] un ārpus tās robežām. Šis periods iezīmē jūdaisma pāreju no tempļa kulta uz [[sinagoga|sinagogas]] un [[rabīniskais jūdaisms|rabīniskā jūdaisma]] praksi, kā arī veido pamatu jūdu kopienu attīstībai dažādos reģionos nākamo gadsimtu laikā. == Cionisma kustība un ceļš uz neatkarību == 19. gadsimta beigās radās [[cionisms|cionisma kustība]], kuru iedvesmoja nepieciešamība pēc ebreju nacionālās mājvietas. [[Teodors Hercls]] bija viens no galvenajiem šīs idejas veicinātājiem. * 1917. gadā [[Lielbritānija]] izdeva [[Balfūra deklarācija|Balfūra deklarāciju]], atbalstot ebreju nacionālās mājvietas izveidi [[Palestīna|Palestīnā]]. * 1920.–1948. gadā reģions bija [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|Lielbritānijas mandāta teritorija]]. * 1947. gadā [[ANO]] apstiprināja plānu par [[Palestīnas sadalīšanas plāns|Palestīnas sadalīšanu]] divās valstīs – ebreju un arābu. == Izraēlas Valsts dibināšana == * 1948. gada 14. maijā tika pasludināta [[Izraēla|Izraēlas Valsts]]. * Sekojošajā [[Izraēlas neatkarības karš|Neatkarības karā]] (1948–1949) Izraēla izcīnīja savu pastāvēšanu, bet daudzi [[palestīnieši]] tika padzīti vai aizbēga. == Mūsdienu vēsture == Kopš dibināšanas Izraēla ir bijusi iesaistīta vairākos [[karš|karos]]: * [[Sešu dienu karš]] (1967), kurā Izraēla ieguva [[Gazas josla|Gazas joslu]], [[Rietumkrasts|Rietumkrastu]], [[Golānas augstiene|Golānas augstieni]] un [[Sinaja pussala|Sinaja pussalu]]. * [[Salīdzināšanas dienas karš]] (1973). * [[Ēģiptes–Izraēlas miera līgums|Miera līgums ar Ēģipti]] (1979) un [[Izraēlas un Jordānijas miera līgums|Jordāniju]] (1994). * Ilgstošs [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|konflikts ar palestīniešiem]] un dažādām [[terorisms|teroristiskām organizācijām]]. [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] ov7ybt02mr4y17jfcy0u4h21jlofu5s 4296888 4296886 2025-06-19T18:28:38Z Votre Provocateur 111653 4296888 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Arthur Szyk (1894-1951). Visual History of Nations, Israel (1948), New Canaan, CT.jpg|thumb|Izraēlas vizuālā vēsture, Arturs Šiks, 1948]] '''[[Izraēlas vēsture]]''' ir bagāta un sarežģīta, ietverot gan senas civilizācijas, gan mūsdienu valsts tapšanu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Tā aptver tūkstošiem gadu, sākot no [[Bībele|Bībeles]] laikiem līdz mūsdienu [[Izraēla|Izraēlas valstij]]. == Senie laiki == Izraēlas teritorijā senatnē atradās vairākas nozīmīgas senās civilizācijas. Saskaņā ar [[Bībele|Bībeli]], [[ebreji]] (ivri) apmetās [[Kanaāna|Kanaānā]] pēc [[Izceļošana no Ēģiptes|izceļošanas no Ēģiptes]]. [[Izraēlas karaliste|Izraēlas]] un [[Jūdejas ķēniņvalsts|Jūdejas ķēniņvalst]]<nowiki/>s pastāvēja aptuveni no 11. gadsimta p.m.ē. līdz to sagrāvei – attiecīgi Asīrijas un [[Babilonijas impērija|Babilonijas impērijas]] laikā. * Ap 1000. gadu p.m.ē. [[Dāvids (ķēniņš)|ķēniņš Dāvids]] izveidoja vienotu Izraēlas valstību ar galvaspilsētu [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]. * Viņa dēls, [[Salamans|ķēniņš Zālamans]], uzcēla [[Jeruzalemes templis|pirmo Templi]] Jeruzalemē. * 722. gadā p.m.ē. [[Asīrija]] iekaroja Izraēlas ziemeļu karalisti. * 586. gadā p.m.ē. Babilonieši iznīcināja Jeruzalemi un Templi, aizvedot ebrejus [[trimda|trimdā]]. == Romas periods un diaspora == 1. gadsimtā p.m.ē. reģionu iekaroja [[Romas impērija]], padarot to par daļu no [[Jūdeja (Romas province)|Jūdejas provinces]]. Romas vara sākotnēji pieļāva zināmu reliģisko un politisko autonomiju, taču spriedze starp jūdu iedzīvotājiem un romiešu varu pieauga. Pirmais nopietnais konflikts bija Lielā jūdu sacelšanās (66–73. g. m.ē.), kuras laikā tika iznīcināts [[Jeruzalemes templis]] 70. gadā. Šis notikums bija lūzuma punkts jūdu vēsturē. Vēl dramatiskāka bija [[Bar Kohbas sacelšanās|Bar Kohbas sacelšanās]] (132–135. g. m.ē.), pēc kuras romieši brutāli apspieda pretošanos, izpostīja [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un uz tās vietas izveidoja romiešu koloniju ''Aelia Capitolina''. Jūdiem tika aizliegts apmesties pilsētā, un daudzi tika nogalināti, pārdoti verdzībā vai piespiedu kārtā izsūtīti. Rezultātā izveidojās plaša jūdu diaspora, jūdi izklīda pa visu [[Romas impērija|Romas impēriju]] un ārpus tās robežām. Šis periods iezīmē jūdaisma pāreju no tempļa kulta uz [[sinagoga|sinagogas]] un [[rabīniskais jūdaisms|rabīniskā jūdaisma]] praksi, kā arī veido pamatu jūdu kopienu attīstībai dažādos reģionos nākamo gadsimtu laikā. == Cionisma kustība un ceļš uz neatkarību == 19. gadsimta beigās radās [[cionisms|cionisma kustība]], kuru iedvesmoja nepieciešamība pēc ebreju nacionālās mājvietas. [[Teodors Hercls]] bija viens no galvenajiem šīs idejas veicinātājiem. * 1917. gadā [[Lielbritānija]] izdeva [[Balfūra deklarācija|Balfūra deklarāciju]], atbalstot ebreju nacionālās mājvietas izveidi [[Palestīna|Palestīnā]]. * 1920.–1948. gadā reģions bija [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā|Lielbritānijas mandāta teritorija]]. * 1947. gadā [[ANO]] apstiprināja plānu par [[Palestīnas sadalīšanas plāns|Palestīnas sadalīšanu]] divās valstīs – ebreju un arābu. == Izraēlas Valsts dibināšana == * 1948. gada 14. maijā tika pasludināta [[Izraēla|Izraēlas Valsts]]. * Sekojošajā [[Izraēlas neatkarības karš|Neatkarības karā]] (1948–1949) Izraēla izcīnīja savu pastāvēšanu, bet daudzi [[palestīnieši]] tika padzīti vai aizbēga. == Mūsdienu vēsture == Kopš dibināšanas Izraēla ir bijusi iesaistīta vairākos [[karš|karos]]: * [[Sešu dienu karš]] (1967), kurā Izraēla ieguva [[Gazas josla|Gazas joslu]], [[Rietumkrasts|Rietumkrastu]], [[Golānas augstiene|Golānas augstieni]] un [[Sinaja pussala|Sinaja pussalu]]. * [[Salīdzināšanas dienas karš]] (1973). * [[Ēģiptes–Izraēlas miera līgums|Miera līgums ar Ēģipti]] (1979) un [[Izraēlas un Jordānijas miera līgums|Jordāniju]] (1994). * Ilgstošs [[Izraēlas—Palestīnas konflikts|konflikts ar palestīniešiem]] un dažādām [[terorisms|teroristiskām organizācijām]]. [[Kategorija:Izraēlas vēsture]] [[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]] 42vjfk3ps22u80rtptwrsz0wp2xludn 0 603206 4296874 2025-06-19T18:16:35Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Disepointmenta salas |attēls = Puka-Puka.JPG |attēla paraksts = [[Pukapuka]]s piekraste |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no... 4296874 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Disepointmenta salas |attēls = Puka-Puka.JPG |attēla paraksts = [[Pukapuka]]s piekraste |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Îles du Désappointement'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 14 |latm= 10 |lats= |latNS= S |longd= 141 |longm= 16 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = [[Tuamotu salas]] |salu skaits = 1 atoli, 1 sala |galvenās salas = [[Pukapuka]], [[Napuka]] |platība = 15 |garums = |platums = <!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = <!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 447 |iedzīvotāju gads = 2017 |blīvums = 29,8 |pamatiedzīvotāji = tuamotieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Disepointmenta salas''' ({{val|fr|Îles du Désappointement}}) ir koraļļu atolu un salu grupa [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Polinēzija|Polinēzijā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur ietilpst divās komūnās. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tuamotieši. == Vēsture == DIsapointmenta salu rietumu salas Napuku un Ziemeļtepoto kolonizēja ieceļotāji no Tuamotu salām, bet Pukapuku austrumos — ieceļotāji no Marķīza salām. Kā pirmie no eiropiešiem salas (domājams — Pukapuku) 1520. gadā apmeklēja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nodēvēja par ''Ilhas Desafortunadas'' — ‘Nelaimīgas salas’, jo jūrnieki neatrada salā dzeramo ūdeni krājumu papildināšanai ceļā uz [[Filipīnas|Filipīnām]]. Tikai vairāk kā divus gadsimtus vēlāk, 1756. gadā, notika nākamais salinieku kontakts ar eiropiešiem, kad salas apmeklēja britu jūrasbraucējs Džons Bairons, kas Tepoto un Napuku nodēvēja par ''Disappointment Islands'' — ‘Vilšanās salas’, jo salinieki izturējās pret atbraucējiem naidīgi. == Ģeogrāfija == Salu grupa stiepjas {{nobr|300 km}} garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā un to veido 2 [[koraļļi|koraļļu]] [[atols|atoli]] ([[Napuka]] un [[Pukapuka]]) un viena atsevišķa koraļļu sala [[Ziemeļtepoto]]. Disepointmenta salas atrodas ziemeļaustrumos no Tuamotu arhipelāga galvenās grupas (tuvākā ir [[Fanatau]] 180 km uz dienvidiem) un 470 km uz dienvidiem no [[Marķīza salas|Marķīza salām]]. Kopējā sauszemes platība ir ap 15 km². Disepointmenta salu lielākais atols gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita ir [[Napuka]] (sauszeme 8 km², lagūna 18 km², 234 iedzīvotāji). Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|26 °C}}. === Atoli un salas === {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%" <!-- |+ Palisera salas --> |- ! Atols / sala !! Sauszemes platība km² !! Lagūnas platība km² !! Iedzīvotāji (2017)<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> !! Iedzīvotāju blīvums !! Lielākais ciems !! Komūna |- | [[Napuka]] || 8 || 18 || 234 || 29,3 || Tepukamaruia|| Napuka |- | [[Pukapuka]] || 5 || 2 || 163 || 32,6 || Te One Mahina || Pukapuka |- | [[Ziemeļtepoto]] || 2 || — || 50 || 25 || Tehekaga || Napuka |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tuamotu salas]] av6pneeh7ezyhiypsrtvkv6knahedqs 0 603207 4296875 2025-06-19T18:17:15Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Disepointmenta salas]] 4296875 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Disepointmenta salas]] e6dom4v1i1zg2a4uafnik57y3ummhtq 0 603208 4296881 2025-06-19T18:25:31Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Jūdejas province]] 4296881 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jūdejas province]] booeiw0taejeqe408xhxl3noxpujjdn 0 603209 4296892 2025-06-19T18:54:39Z Baisulis 11523 jauns raksts..... 4296892 wikitext text/x-wiki {{Bruņu mašīnas infokaste | nosaukums= ASCOD | attēls= [[Attēls:Trident Juncture 2018 181103-M-RI194-005.jpg|250px|Spānijas Bruņoto spēku ASCOD modelis ''Pizarro'']] | virsraksts= | apkalpe= | garums= 6,83 m | platums= 3,64 m | augstums= 2,43 m | masa= 26,3 t | bruņas= | primārais= 30 mm ''Mauser'' MK 30/2 (ASCOD ''Ulan''/''Pizarro'') | sekundārais= [[MG3]] [[7.62×51mm NATO]] (''Pizarro'')<br />[[FN MAG]] 7.62×51mm NATO (''Ulan''/ASCOD 2) | dzinējs= [[dīzeļdzinējs]] | dzinēja_jauda= 600 zs (''Pizarro'' 1. fāze)<br />720 zs (''Pizarro'' 2. fāze)<br />720 zs (''Ulan'') |ātrums_uz ceļa= | zs_koeficents= |maks. attālums= }} '''ASCOD''' (saīsinājums no '''''Austrian Spanish Cooperation Development''''')<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASCOD Autonomous Platform unveiled in Spain |url=https://www.janes.com/defence-news/news-detail/ascod-autonomous-platform-unveiled-in-spain |access-date=2024-05-20 |website=Janes.com |date=19 October 2022 |language=en}}</ref> ir [[bruņota kaujas mašīna|bruņoto kaujas mašīnu]] saime, kas izveidojies sadarbojoties [[Austrija]]s ''[[Steyr-Daimler-Puch|Steyr-Daimler-Puch AG]]'' un [[Spānija]]s ''[[General Dynamics]] [[Santa Bárbara Sistemas]]''. Abi uzņēmumi mūsdienās ir ''[[General Dynamics]]'' struktūrvienības apakšuzņēmumi. ASCOD saimē ietilpst [[vieglais tanks]] LT 105, kurš var būt aprīkots ar 105 mm [[kalibrs|kalibra]] lielgabalu, [[zeme-gaiss raķete|zeme-gaiss raķešu]] palaišanas iekārtu, [[prettanku vadāmā raķete|prettanku vadāmo raķešu]] palaišanas iekārtu, [[mīnmetējs|mīnmetēju]], kā arī uz tanka bāzes izveidotie specializētie remonta un evakuācijas, vadības un kontroles, [[neatliekamās palīdzības mašīna|neatliekamās palīdzības]], [[artilērija]]s novērotāja un [[kājnieki|kājnieku]] transportēšanas transportlīdzekļi. Spānijas dienestā transportlīdzekli sauc par ''Pizarro'', savukārt Austrijas versiju sauc par ''Ulan''. == Vēsture == [[Attēls:Museo de Unidades Acorazadas de El Goloso (8615978811).jpg|thumb|ASCOD prototips Spānijā]] ASCOD tika izstrādāts, lai aizstātu Austrijas un Spānijas armiju novecojošos vieglos bruņotos kaujas transportlīdzekļus, piemēram, bruņutransportieri [[M113]] un ''[[Saurer 4K 4FA|Saurer]]''. Jaunais ''Ulan'', Austrijas ''Pizarro'' versija, nodrošinātu elastīgu papildinājumu smagajam ''[[Leopard 2|Leopard 2A4]]'' un tas ļautu Austrijas armijai ātri un efektīvi izvietoties lielākos attālumos, īpaši paredzamās nākotnes operācijās, piemēram, [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] operāciju problemātiskajās zonās. 1982. gadā ''Steyr-Daimler-Puch Spezialfahrzeug'' uzsāka jauna kājnieku kaujas transportlīdzekļa izstrādes koncepcijas fāzi, kam sekoja sarunas ar [[Grieķija]]s, [[Norvēģija]]s un [[Šveice]]s militārpersonām, lai noteiktu vēlamās prasības jaunam kājnieku kaujas transportlīdzeklim. 1985. gadā jauna transportlīdzekļa izstrādi apstiprināja pēc [[Austrijas Bruņotie spēki|Austrijas Bruņotie spēku]] paziņojuma par kājnieku kaujas transportlīdzekļa militārajām prasībām.<ref name=truppendienst>{{Tīmekļa atsauce|last1=Kosar|first1=Dipl.-Ing. Franz|title="Ulan" - Der neue Schützenpanzer des Österreichischen Bundesheeres|url=http://www.bundesheer.at/truppendienst/ausgaben/artikel.php?id=1251|website=bundesheer.at|publisher=Truppendienst magazine|accessdate=17 September 2015}}</ref> Pamatojoties uz to, ''Steyr-Daimler-Puch Spezialfahrzeug'' uzsāka transportlīdzekļa koncepcijas izstrādi. Tomēr bija skaidrs, ka Austrija nākamajos gados nepasūtīs jaunas kājnieku kaujas mašīnas un ka izstrādes izmaksas pārsniedza ''Steyr'' budžetu.<ref name="truppendienst"/> Tāpēc 1988. gadā parakstīja sadarbības līgumu ar Spānijas uzņēmumu ''Empresa National Santa Barbara S. A.'', kā rezultātā konceptu pārdēvēja par ASCOD (''Austrian Spanish Cooperative Development'').<ref name="truppendienst"/> Pēc kā tika uzsākta ASCOD izstrāde. Bruņu transportlīdzekļu korpusus ražoja Spānijā. ASCOD torņus izgatavoja ''Steyr'' Austrijā, pamatojoties uz SP-30 torņu dizainu, kurus izmantoja ''[[Pandur I|Pandur]]'' izlūkošanas transportlīdzekļu versijā. 1991. gadā [[Sevilja|Seviljā]] prezentēja pirmo ASCOD prototipu.<ref name="truppendienst" /> Tā testēšana sākās 1992. gadā, bet ražošana — 1996. gadā.<ref name="Santa Bárbara Sistemas">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gdsbs.com/web/sbs_3/index.asp?idioma=2&idzona=2&idcargo=6&idsubcargo=1&nombre=Armored%20Vehicles&nombrec=Tracked%20Vehicles&tipopag=3&menu_zona=2&menu_cargo=6&act=1&pulsar=6&posicion=6 |title=Santa Bárbara Sistemas website on ASCOD |access-date=2010-03-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110711081300/http://www.gdsbs.com/web/sbs_3/index.asp?idioma=2&idzona=2&idcargo=6&idsubcargo=1&nombre=Armored%20Vehicles&nombrec=Tracked%20Vehicles&tipopag=3&menu_zona=2&menu_cargo=6&act=1&pulsar=6&posicion=6 |archive-date=2011-07-11 |dead-url=yes}}</ref> Sākotnēji dizains bija Austrijas ''[[Steyr-Daimler-Puch]]'' AG un Grieķijas [[ELVO]] (agrāk ''Steyr Hellas'') sadarbības rezultāts pēc tam, kad tika parakstīts līgums par vietējā tirgū pasūtītu ''[[ELVO Leonidas-2|Leonidas 2]]'' bruņutransportiera izstrādi. Līgums noteica, ka ''Steyr-Daimler-Puch AG'' jāievēro Grieķijas norādījumi un jāiekļauj Grieķijā jau ražotās detaļas, piemēram, riteņi, kāpurķēdes un dūmu granātmetēji, kuru pamatā ir ''Leopard 1'' tanka detaļas. Arī sekundārais ložmetējs [[MG-3]] — ''Mauser 30F'' variants — tika izgatavots Grieķijā. Grieķija izstājās no programmas 1991. gadā pēc valdības maiņas, liekot ''Steyr-Daimler-Puch'' atrast jaunu partneri. Pēc daudzajām mainītajām prasībām ASCOD koncepcijas un izstrādes fāzēs svars palielinājās no sākotnējām 18,8 līdz 25,2 tonnām un visbeidzot 29,0 tonnām. Pirmo prototipu izmēģināja [[Norvēģija|Norvēģijā]] 1993./94. gadā, bet Norvēģija tā vietā nolēma iegādāties zviedru CV9030.<ref name="truppendienst" /> Pēc šiem izmēģinājumiem tika uzbūvēts nedaudz atjaunināts trešais prototips, kas būtībā bija identisks versijai, ko piedāvāja kā ASCOD Austrijai, Spānijai un citām valstīm. 1994. gadā Spānija pēc veiksmīgiem prototipa izmēģinājumiem nolēma pasūtīt četrus pirmssērijas transportlīdzekļus. 1996. gadā Spānija pasūtīja 144 transportlīdzekļus ar apzīmējumu ''Pizarro''.<ref name="truppendienst" /> Austrijas pasūtījums pirmajiem 112 ASCOD transportlīdzekļiem ''Ulan'' finansiālu iemeslu dēļ tika atlikts līdz 1999. gada maijam. Četrus pirmssērijas ''Ulan'' transportlīdzekļus piegādāja Austrijas Bruņotajiem spēkiem 2001. gada aprīlī noslēdzošajām pārbaudēm. Oficiālā nodošana notika 2001. gada maijā. 2002. gadā tika piegādāti 28 tehnikas vienības. Nākamo 36 ''Ulan'' partiju piegādāja 2003. gadā. Pasūtījums tika pabeigts 2004. gadā.<ref name="truppendienst" /> Atšķirībā no sākotnējiem prototipiem, ''Ulan'' pilnībā ražoja Austrijā.<ref name="truppendienst" /> ASCOD faktiski modernizēja Austrijas un Spānijas bruņutehniku. ''Pizarro'' projekts bija daļa no plašāka CORAZA projekta, lai aizstātu Spānijas [[M113]] bruņutransportierus, [[M60|M60A3]] un [[M110]] artilērijas vienības. Līdz 2005. gadam Austrijas armija bija aprīkota ar 112 ''Ulan'' transportlīdzekļiem, bet Spānija — ar 144 (123 [[kājnieku kaujas mašīna]]s un 21 kaujas vadības mašīnu). 2004. gadā Spānijas Aizsardzības ministrija pasūtīja vēl 212 ''Pizarro'' (170 kājnieku kaujas mašīnas, 5 kaujas vadības mašīnas, 28 [[artilērija]]s novērošanas mašīnas, 8 transporta evakuācijas mašīnas un vienu inženieru spēku mašīnu) par 707,5 miljoniem eiro, un kopumā bija plānots pasūtīt līdz 356 transporta vienībām.<ref name="Army Technology">[http://www.army-technology.com/projects/ascod/ Army Technology website on ASCOD]</ref> Līdz 2010. gadam šīs otrās partijas izmaksas bija pieaugušas līdz 845 miljoniem eiro.<ref name=PEAs>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.revistatenea.es/revistaatenea/revista/PDF/documentos/Documento_1026.pdf |title=Evaluación de los Programas Especiales de Armamento (PEAs) |author=Ministerio de Defensa |location=Madrid |date=September 2011 |publisher=Grupo Atenea |language=Spanish |accessdate=30 September 2012 |dead-url=yes|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131024113307/http://www.revistatenea.es/revistaatenea/revista/PDF/documentos/Documento_1026.pdf |archivedate=24 October 2013 }}</ref> 2010. gada martā uzlaboto bruņoto kaujas mašīnu ASCOD 2 [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] Aizsardzības ministrija izvēlējās kā kopīgo bāzes platformu ''Scout Specialist Vehicle'', ko vēlāk pārdēvēja par ''[[General Dynamics Ajax|Ajax]]''. 2010. gadā pēc sadarbības līguma noslēgšanas, aptuveni 300 britu inženieri ''General Dynamics UK'' Oukdeilas rūpnīcā sāka izstrādāt ''Ajax'', kā bāzi izmantojot ASCOD 2.<ref name="Defense News">{{tīmekļa atsauce| newspaper = Defense News | url = http://www.defensenews.com/story.php?i=4549171&c=EUR&s=LAN | archive-url = https://archive.today/20130121101414/http://www.defensenews.com/story.php?i=4549171&c=EUR&s=LAN | dead-url=yes| archive-date = January 21, 2013 |title=Britain to buy GD UK Vehicles}}</ref><ref name="generaldynamics.uk.com">{{tīmekļa atsauce| url = http://www.generaldynamics.uk.com/news/general%20dynamics%20uk%20team%20awarded%20contract%20to%20deliver%20specialist%20vehicle%20for%20british%20army | publisher = UK | title = General Dynamics UK team awarded contract to deliver Specialist Vehicle for British Army | access-date = 2010-03-26 | archive-url = https://web.archive.org/web/20100325163611/http://www.generaldynamics.uk.com/news/general%20dynamics%20uk%20team%20awarded%20contract%20to%20deliver%20specialist%20vehicle%20for%20british%20army | archive-date = 2010-03-25 | dead-url=yes}}</ref> Ar ASCOD 2 ''Scout SV'' bija paredzēts aizstāt [[Izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnika|CVR(T)]] transportlīdzekļu saimi, tostarp [[FV107 Scimitar|FV107 ''Scimitar'']], [[FV103 Spartan|FV103 ''Spartan'']] un [[FV106 Samson|FV106 ''Samson'']] bruņoto transporta evakuācijas transportlīdzekli. Konkursā par dāņu M113 aizstājēju ''General Dynamics'' piedāvāja ASCOD 2 bruņutransportiera konfigurācijā. Tomēr Dānijas armija deva priekšroku uz riteņtehnikai ''Piranha 5''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=de Larrinaga|first1=Nicholas|title=Denmark selects Piranha V, halts artillery buy|url=http://www.janes.com/article/51105/denmark-selects-piranha-v-halts-artillery-buy|website=janes.com|publisher=Jane's IHS|accessdate=20 September 2015}}</ref> ASCOD pieņēma Spānijas un Austrijas armiju bruņojumā no 2002. gada.<ref name="Army Technology"/> Apvienotās Karalistes armija savu pirmo ASCOD SV saņēma 2020. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.janes.com/article/42735/update-uk-places-gbp3-5-billion-scout-sv-order|title=Janes &#124; Latest defence and security news}}</ref> [[Latvijas Sauszemes spēki]] nolēma aizstāt CVR(T) ar ASCOD 2 platformu. Starp tās konkurentiem bija [[Combat Vehicle 90|CV90]], [[K21]] un [[Tulpar]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Miller |first=Emily Ryan |date=2023-12-18 |title=Latvia set to buy new fighting vehicles by 2028 |url=https://defence-blog.com/latvia-2028-infantry-vehicles-plan/ |access-date=2024-11-06 |website=Defence Blog}}</ref> Latvija 2024. gada novembrī uzsāka sarunas ar GDELS SBS ar nolūku iegādāties kājnieku kaujas mašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2024-11-11 |title=Latvia intends to buy Spanish ASCOD fighting vehicles |url=https://eng.lsm.lv/article/society/defense/11.11.2024-latvia-intends-to-buy-spanish-ascod-fighting-vehicles.a575951/ |access-date=2024-11-12 |website=[[lsm.lv|eng.lsm.lv]] |language=en}}</ref> Pasūtījums par pirmo 42 ASCOD partiju tika parakstīts 2025. gada janvārī 373 miljonu eiro vērtībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-01-30 |title=Latvia to buy 42 ASCOD infantry fighting vehicles |url=https://eng.lsm.lv/article/society/defense/30.01.2025-latvia-to-buy-42-ascod-infantry-fighting-vehicles.a585784/ |access-date=2025-01-30 |website=eng.lsm.lv |language=en}}</ref> Vēl 42 transportlīdzekļus pasūtīti 2025. gada jūnijā.<ref name="latvia-ascod2-count">{{Tīmekļa atsauce|title=Latvia doubles its order for ASCOD military vehicles|url=https://eng.lsm.lv/article/society/defence/17.06.2025-latvia-doubles-its-order-for-ascod-military-vehicles.a603680/|date=17 June 2025|access-date=17 June 2025|website=LSM}}</ref> Aptuveni 30 % no transportlīdzekļu ražošanas procesa paredzēts veikt Latvijā. Izvēlētais tornis ir ''Elbit UT30 MK2'', kas aprīkots ar ''[[Mk44 Bushmaster II]]'' 30 mm lielgabalu, ''[[Spike|Spike LR2]]'' un [[ložmetējs|ložmetēju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2025-04-09 |title=Elbit liefert unbemannte Türme für lettische ASCOD-Schützenpanzer |url=https://www.hartpunkt.de/elbit-liefert-unbemannte-tuerme-fuer-lettische-ascod-schuetzenpanzer/ |access-date=2025-04-09 |language=de}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150116021349/http://www.gdels.com/products/tracked_2.asp General Dynamics European Land Systems — ASCOD AFV] * [http://www.armyrecognition.com/europe/Espagne/vehicules_legers/ASCOD_Pizarro/Pizarro_Espagne_description.htm Technical data sheet and pictures Spanish Pizarro from ArmyRecognition.com] * [http://www.doppeladler.com/oebh/kette/ulan.htm The Ulan (ASCOD) in the Austrian Armed Forces — technical data and pictures] * [http://www.mde.es Spain's Ministry of Defence] * [https://web.archive.org/web/20090313094459/http://www.revistanaval.com/blimdanet/historias/articulo/articulo.htm ¿INFANTERÍA MECANIZADA?] [[Kategorija:Tanki]] [[Kategorija:Kājnieku kaujas mašīnas]] 1b5rnjevp91vtmwmxgo89a18d10invt 0 603210 4296893 2025-06-19T18:55:30Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[ASCOD]] 4296893 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[ASCOD]] 5717r8a3kb6efngi79ls8u0b2dgiex0 0 603211 4296895 2025-06-19T19:15:07Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par ASV ķīmiķi, Nobela prēmijas laureāti 4296895 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Frānsesa Ārnolda | vārds_orig = ''Frances Arnold'' | attēls = Frances Arnold in 2021 at Caltech 01 (cropped).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Frānsesa Ārnolda 2021. gadā | dz_gads = 1956 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Amerikas Savienotās Valstis|Pensilvānija|Edžvuda}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | zinātne = {{ubl|[[ķīmiskā inženierija]]|[[bioinženierija]]|[[bioķīmija]]}} | grāds = | darba_vietas = | akad_amats = | alma_mater = {{ubl|[[Prinstonas Universitāte]]|[[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]]}} | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Nobela prēmija ķīmijā]] (2018) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Frānsesa Hamiltona Ārnolda''' ({{val|en|Frances Hamilton Arnold}}; dzimusi {{dat|1956|7|25}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] zinātniece, [[ķīmija]]s inženiere un viena no mūsdienu ievērojamākajām [[bioinženierija]]s pētniecēm, plaši pazīstama ar ieguldījumu [[vadītā evolūcija|vadītās evolūcijas]] metodē [[enzīmi|fermentu]] inženierijā. Viņas izstrādātā pieeja ļauj mērķtiecīgi modificēt [[enzīmi|enzīmus]], ieviešot [[mutācija]]s un atlasot efektīvākās funkcijas, kas ļauj iegūt [[biokatalizators|biokatalizatorus]] ar pielietojumu [[farmācija|farmācijā]], [[rūpniecība|rūpniecībā]] un videi draudzīgā ķīmijā.<ref>{{laikraksta atsauce |author1=Prof. Frances H. Arnold |title=Directed Evolution: Bringing New Chemistry to Life |date={{dat|2017|10|24||bez}} |doi=10.1002/anie.201708408}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Directed Evolution of Enzymes and Binding Proteins |url=https://www.nobelprize.org/uploads/2018/10/advanced-chemistryprize-2018.pdf |website=nobelprize.org |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}</ref> Frānsesa Ārnolda 2018. gadā ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] “par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem”, kļūstot par piekto sievieti, kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=FRANCES ARNOLD - Nobel Prize in Chemistry 2018 |url=https://www.nobelprize.org/stories/women-who-changed-science/frances-arnold |website=nobelprize.org |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Frances H. Arnold Biographical |url=https://www.nobelprize.org/prizes/chemistry/2018/arnold/biographical/ |website=nobelprize.org |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}</ref> Viņa ir [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts|Kalifornijas Tehnoloģiju institūta]] (''Caltech'') profesore un ietekmīga persona ilgtspējīgu tehnoloģiju, biotehnoloģijas inovāciju un sieviešu pārstāvniecības zinātnē veicināšanā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Frances H. Arnold |url=https://cce.caltech.edu/people/frances-h-arnold |website=cce.caltech.edu |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=‘She Roars Podcast’: Nobel laureate Frances Arnold discusses how chemical and bioengineering can save the planet |url=https://www.princeton.edu/news/2018/11/09/she-roars-podcast-nobel-laureate-frances-arnold-discusses-how-chemical-and |website=princeton.edu |accessdate={{dat|2025|6|19||bez}} |language=en}}</ref> Ārnoldas darbs ievērojami mainījis priekšstatus par to, kā cilvēki var inženiertehniski pielāgot bioloģiskos procesus cilvēces vajadzībām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{zinātnieks-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{Nobela prēmija ķīmijā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ārnolda, Frānsesa}} [[Kategorija:ASV ķīmiķi]] [[Kategorija:Bioķīmiķi]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]] t50xv1cz4hvhlsbx1g8jddprwgtuvnk 0 603212 4296897 2025-06-19T19:16:01Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Frānsesa Ārnolda]] 4296897 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frānsesa Ārnolda]] 2jvif6vulh88pnlti8j4ab998vejkjs 0 603213 4296898 2025-06-19T19:16:19Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Frānsesa Ārnolda]] 4296898 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frānsesa Ārnolda]] 2jvif6vulh88pnlti8j4ab998vejkjs 0 603214 4296899 2025-06-19T19:16:36Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Frānsesa Ārnolda]] 4296899 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frānsesa Ārnolda]] 2jvif6vulh88pnlti8j4ab998vejkjs 0 603215 4296900 2025-06-19T19:16:50Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Frānsesa Ārnolda]] 4296900 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frānsesa Ārnolda]] 2jvif6vulh88pnlti8j4ab998vejkjs 0 603216 4296901 2025-06-19T19:17:03Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Frānsesa Ārnolda]] 4296901 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frānsesa Ārnolda]] 2jvif6vulh88pnlti8j4ab998vejkjs 0 603217 4296902 2025-06-19T19:17:15Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Frānsesa Ārnolda]] 4296902 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frānsesa Ārnolda]] 2jvif6vulh88pnlti8j4ab998vejkjs 0 603218 4296912 2025-06-19T19:44:52Z Spnq 103627 Jauna lapa: '''Ohlokrātija''' (no [[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] "ὄχλος" – pūlis un "κράτος" – vara) ir sabiedrības pārvaldes forma, kurā vara ir [[Pūlis|pūļa]] rokās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/ohlokr%C4%81tija:1|title=ohlokrātija {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-06-19}}</ref> Tā tiek uzskatīta par deģenerētu [[Demokrātija|demokrātijas]] formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz Racionālisms|racionāliem... 4296912 wikitext text/x-wiki '''Ohlokrātija''' (no [[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] "ὄχλος" – pūlis un "κράτος" – vara) ir sabiedrības pārvaldes forma, kurā vara ir [[Pūlis|pūļa]] rokās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/ohlokr%C4%81tija:1|title=ohlokrātija {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-06-19}}</ref> Tā tiek uzskatīta par deģenerētu [[Demokrātija|demokrātijas]] formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[Demagoģija|demagoģijas]] ietekmē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.populismstudies.org/Vocabulary/ochlocracy/|title=Ochlocracy - ECPS|access-date=2025-06-19|language=en-US}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Padilla Gálvez|first=Jesús|date=2017-08-10|title=Democracy in Times of Ochlocracy|url=https://hrcak.srce.hr/index.php?show=clanak&id_clanak_jezik=280652|journal=Synthesis philosophica|volume=32|issue=1|pages=167–178|doi=10.21464/sp32112}}</ref> Terminu pirmoreiz lietoja [[Sengrieķi|sengrieķu]] vēsturnieks [[Polibijs]], raksturojot ciklisku politisko režīmu maiņu un uzskatot ohlokrātiju par vienu no demokrātijas sabrukuma posmiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://library.fiveable.me/ancient-greek-political-thought/unit-12/polybius-theory-constitutional-cycles/study-guide/NzgUqsw7lcwIzdLH|title=Polybius' theory of constitutional cycles {{!}} Ancient Greek Political Thought Class Notes|website=Fiveable|access-date=2025-06-19}}</ref> Ohlokrātijā dominē "pūļa griba", kur sabiedrības vairākuma viedoklis bieži tiek manipulēts ar līderu palīdzību, kuri izmanto [[bailes]], [[dusmas]] vai citas emocijas, lai iegūtu vai noturētu varu. Tā var izpausties [[Masu nemieri|masu nemieros]],<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Hasanović|first=Jasmin|title=Ochlocracy in the Practices of Civil Society: A Threat for Democracy?|url=https://www.academia.edu/26803846/Ochlocracy_in_the_Practices_of_Civil_Society_A_Threat_for_Democracy|journal=Studia Juridica et Politica Jaurinensis}}</ref> spontānos [[Linčošana|linča]] gadījumos vai situācijās,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ijlmh.com/paper/ochlocracy-and-lynching-a-threat-to-internal-security-a-psycho-socio-legal-analysis/|title=Ochlocracy and Lynching a Threat to Internal Security: A Psycho-Socio-Legal Analysis - International Journal of Law Management & Humanities|work=International Journal of Law Management & Humanities|access-date=2025-06-19|language=en-US}}</ref> kur demokrātiskās sistēmas ir vājinātas un sabiedriskā diskusija tiek aizvietota ar populistiskiem [[Sauklis|saukļiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://research-repository.griffith.edu.au/server/api/core/bitstreams/d6e4437d-1cf0-556f-82c1-835e0b4a5115/content|title=Rhetoric and Democracy: Deliberative Opportunities in Current Electoral Processes|last=Stephen|first=Stockwell|publisher=GRIFFITH UNIVERSITY|date=2010}}</ref> Mūsdienu [[Politoloģija|politoloģijā]] un publiskās diskusijās ohlokrātija nereti tiek uzskatīta kā [[brīdinājums]] par demokrātijas iespējamo degradāciju, uzsverot nepieciešamību stiprināt [[Sabiedrības līdzdalība|sabiedrības līdzdalību]], balstoties uz [[Izglītība|izglītību]], tiesiskumu un jēgpilnu viedokļu apmaiņu.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Politiskā terminoloģija]] [[Kategorija:Politiskās sistēmas]] [[Kategorija:Valsts pārvaldes formas]] [[Kategorija:Demokrātija]] m8zin529fyrt4z9prllv1kwc91ewept 0 603219 4296916 2025-06-19T19:52:04Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = | att_nosaukums= Asterigerinoideja ''[[Amphistegina gibbosa]]'' | valsts = Rhizaria | valsts_lv = | valsts_r = | tips = Foraminifera | tips_lv = Foraminīferas | klase = Globothalamea | klase_lv = | kārta = Rotaliida | kārta_lv = Rotaliīdas | virsdzimta = Acervulinoidea | virsdzimta_lv = Akervulino... 4296916 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = | att_nosaukums= Asterigerinoideja ''[[Amphistegina gibbosa]]'' | valsts = Rhizaria | valsts_lv = | valsts_r = | tips = Foraminifera | tips_lv = Foraminīferas | klase = Globothalamea | klase_lv = | kārta = Rotaliida | kārta_lv = Rotaliīdas | virsdzimta = Acervulinoidea | virsdzimta_lv = Akervulinoidejas | binomial = Acervulinoidea <small>Schultze, 1854</small> | sinonīmi = ''Acervulinacea'' | izplatība = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Akervulinoidejas''' (''Acervulinoidea'') ir [[Foraminīferas|foraminīferu]] virsdzimta [[Rotaliīdas|rotaliīdu]] kārtā. Virsdzimtu ar nosaukumu ''Acervulinacea'' 1984. gadā izveidoja amerikāņu mikropaleontologi [[Alfrēds Lēblihs]] un [[Helēna Tappana]], piedēvējot to vācu zoologam un histologam [[Makss Šulce|Maksam Šulcem]], kurš 1854. gadā bija izveidojis [[Akervulinīdes|akervulinīžu]] dzimtu. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] akervulinoidejas ir zināmas no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām. == Apraksts == [[Čaula]] ir brīva vai pieaugoša, kas agrīnajā stadijā veido spirālisko kroku, aiz kuras seko izkliedētas vai neregulāras [[Foraminīferu kameras|kameras]], apvienotas neregulārā masā, pauguriņā, diskā vai zarojošā struktūrā. Čaulas sieniņas ir rupji perforētas, veidotas no [[Hialīns|hialīna]], optiski radiāla [[Kalcīts|kalcīta]]. [[Foraminīferu atvere|Atveres]] nav, izņemot sieniņu poras vai atvērumi kameru režģotajā augšējā virsmā.<ref>Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 596. lpp. ISBN 0-442-25937-9</ref> == Sistemātika == Asterigerinoideju virsdzimtā ir iekļautas šādas dzimtas<ref>[https://marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&id=465825 World Foraminifera Database]</ref>: * virsdzimta: '''''Acervulinoidea''''' <small>Schultze, 1854</small> :* dzimta: ''[[Acervulinidae]]'' <small>Schultze, 1854</small> :* dzimta: ''[[Homotrematidae]]'' <small>Cushman, 1927</small> :* dzimta: ''[[Menaellidae]]'' <small>Cherchi & Schroeder, 2005</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Foraminīferas]] sg6gldmx82fjothz8w0ek39t7jmvdo8 4296922 4296916 2025-06-19T20:02:32Z Jānis U. 198 4296922 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Miniacina miniacea.jpg | att_nosaukums= Akervulinoideja ''[[Miniacina miniacea]]'' | valsts = Rhizaria | valsts_lv = | valsts_r = | tips = Foraminifera | tips_lv = Foraminīferas | klase = Globothalamea | klase_lv = | kārta = Rotaliida | kārta_lv = Rotaliīdas | virsdzimta = Acervulinoidea | virsdzimta_lv = Akervulinoidejas | binomial = Acervulinoidea <small>Schultze, 1854</small> | sinonīmi = ''Acervulinacea'' | izplatība = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Akervulinoidejas''' (''Acervulinoidea'') ir [[Foraminīferas|foraminīferu]] virsdzimta [[Rotaliīdas|rotaliīdu]] kārtā. Virsdzimtu ar nosaukumu ''Acervulinacea'' 1984. gadā izveidoja amerikāņu mikropaleontologi [[Alfrēds Lēblihs]] un [[Helēna Tappana]], piedēvējot to vācu zoologam un histologam [[Makss Šulce|Maksam Šulcem]], kurš 1854. gadā bija izveidojis [[Akervulinīdes|akervulinīžu]] dzimtu. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] akervulinoidejas ir zināmas no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām. == Apraksts == [[Čaula]] ir brīva vai pieaugoša, kas agrīnajā stadijā veido spirālisko kroku, aiz kuras seko izkliedētas vai neregulāras [[Foraminīferu kameras|kameras]], apvienotas neregulārā masā, pauguriņā, diskā vai zarojošā struktūrā. Čaulas sieniņas ir rupji perforētas, veidotas no [[Hialīns|hialīna]], optiski radiāla [[Kalcīts|kalcīta]]. [[Foraminīferu atvere|Atveres]] nav, izņemot sieniņu poras vai atvērumus kameru režģotajā augšējā virsmā.<ref>Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 596. lpp. ISBN 0-442-25937-9</ref> == Sistemātika == Asterigerinoideju virsdzimtā ir iekļautas šādas dzimtas<ref>[https://marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&id=465825 World Foraminifera Database]</ref>: * virsdzimta: '''''Acervulinoidea''''' <small>Schultze, 1854</small> :* dzimta: ''[[Acervulinidae]]'' <small>Schultze, 1854</small> :* dzimta: ''[[Homotrematidae]]'' <small>Cushman, 1927</small> :* dzimta: ''[[Menaellidae]]'' <small>Cherchi & Schroeder, 2005</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Foraminīferas]] 4x9jrfk1zx46fkspcftdg2th7tpvnbm 4296935 4296922 2025-06-19T20:32:14Z Jānis U. 198 4296935 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Miniacina miniacea.jpg | att_nosaukums= Akervulinoideja ''[[Miniacina miniacea]]'' | valsts = Rhizaria | valsts_lv = | valsts_r = | tips = Foraminifera | tips_lv = Foraminīferas | klase = Globothalamea | klase_lv = | kārta = Rotaliida | kārta_lv = Rotaliīdas | virsdzimta = Acervulinoidea | virsdzimta_lv = Akervulinoidejas | binomial = Acervulinoidea <small>Schultze, 1854</small> | sinonīmi = ''Acervulinacea'' | izplatība = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Akervulinoidejas''' (''Acervulinoidea'') ir [[Foraminīferas|foraminīferu]] virsdzimta [[Rotaliīdas|rotaliīdu]] kārtā. Virsdzimtu ar nosaukumu ''Acervulinacea'' 1984. gadā izveidoja amerikāņu mikropaleontologi [[Alfrēds Lēblihs]] un [[Helēna Tappana]], piedēvējot to vācu zoologam un histologam [[Makss Šulce|Maksam Šulcem]], kurš 1854. gadā bija izveidojis [[Akervulinīdes|akervulinīžu]] dzimtu. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] akervulinoidejas ir zināmas no [[Paleocēns|paleocēna]] līdz mūsdienām. == Apraksts == [[Čaula]] ir brīva vai pieaugoša pie substrāta, kas agrīnajā stadijā veido spirālisko kroku, aiz kuras seko izkliedētas vai neregulāras [[Foraminīferu kameras|kameras]], apvienotas neregulārā masā, pauguriņā, diskā vai zarojošā struktūrā. Čaulas sieniņas ir rupji perforētas, veidotas no [[Hialīns|hialīna]], optiski radiāla [[Kalcīts|kalcīta]]. [[Foraminīferu atvere|Atveres]] nav, izņemot sieniņu poras vai atvērumus kameru režģotajā augšējā virsmā.<ref>Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 596. lpp. ISBN 0-442-25937-9</ref> == Sistemātika == Asterigerinoideju virsdzimtā ir iekļautas šādas dzimtas<ref>[https://marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&id=465825 World Foraminifera Database]</ref>: * virsdzimta: '''''Acervulinoidea''''' <small>Schultze, 1854</small> :* dzimta: ''[[Acervulinidae]]'' <small>Schultze, 1854</small> :* dzimta: ''[[Homotrematidae]]'' <small>Cushman, 1927</small> :* dzimta: ''[[Menaellidae]]'' <small>Cherchi & Schroeder, 2005</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Foraminīferas]] crk4mhbnm63tniipqykqeowhjfjyegy 0 603220 4296917 2025-06-19T19:52:39Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Akervulinoidejas]] 4296917 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Akervulinoidejas]] iktrsoem3tdw8fwyt95cqfur472wupr 0 603221 4296920 2025-06-19T19:58:04Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Irānas—Izraēlas karš]] 4296920 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Irānas—Izraēlas karš]] 3lkxwqhqxo2ne1vmuixtqtbck8djzoe 6 603222 4296921 2025-06-19T20:00:07Z Jānis U. 198 Foraminīfera Miniacina miniacea. Erikusas sala, ostas pludmale. 4296921 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Foraminīfera Miniacina miniacea. Erikusas sala, ostas pludmale. == Licence == {{PD-self}} hexwv25ggk1m7jsmy80qiyxx0up6xod 0 603223 4296940 2025-06-19T20:34:56Z Dark Eagle 3595 Dark Eagle pārvietoja lapu [[V390]] uz [[Autoceļš V390]]: prec. 4296940 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Autoceļš V390]] 4ziyt3xqfagb4pbvmiwmpe2v1qek1b0 0 603224 4296941 2025-06-19T20:40:16Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Miniacina miniacea 30-09-06 DSCF3288.jpg | att_nosaukums= Homotrematīdas ''[[Miniacina miniacea]]'' | valsts = Rhizaria | valsts_lv = | valsts_r = | tips = Foraminifera | tips_lv = Foraminīferas | klase = Globothalamea | klase_lv = | kārta = Rotaliida | kārta_lv = Rotaliīdas | virsdzimta = Acervulinoidea |... 4296941 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Miniacina miniacea 30-09-06 DSCF3288.jpg | att_nosaukums= Homotrematīdas ''[[Miniacina miniacea]]'' | valsts = Rhizaria | valsts_lv = | valsts_r = | tips = Foraminifera | tips_lv = Foraminīferas | klase = Globothalamea | klase_lv = | kārta = Rotaliida | kārta_lv = Rotaliīdas | virsdzimta = Acervulinoidea | virsdzimta_lv = Akervulinoidejas | dzimta = Homotrematidae | dzimta_lv = Homotrematīdas | binomial = Homotrematidae <small>Cushman, 1927</small> | sinonīmi = | izplatība = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Homotrematīdas''' (''Homotrematidae'') ir [[Foraminīferas|foraminīferu]] dzimta [[Rotaliīdas|rotaliīdu]] kārtā. Dzimtu 1927. gadā izveidoja amerikāņu mikropaleontologs [[Džozefs Kušmens]]. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] homotrematīdas ir zināmas no [[Eocēns|eocēna]] līdz mūsdienām. == Apraksts == [[Čaula]] ir pieaugoša pie substrāta. Tās agrīnās kameras ir neregulāri trohospirāliskas, bet vēlāk daudzās [[Foraminīferu kameras|kameras]] veido masīvu vai zarojošu struktūru, augot no piestiprinājuma vietas. Atveres ir lielas, noslēgtas ar perforētu plātni.<ref>Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 596. lpp. ISBN 0-442-25937-9</ref> == Sistemātika == Asterigerinoideju virsdzimtā ir iekļautas šādas dzimtas<ref>[https://marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&id=111932 World Foraminifera Database]</ref>: * dzimta: '''''Homotrematidae''''' <small>Cushman, 1927</small> :* ģints: ''[[Homotrema]]'' <small>Hickson, 1911</small> :* ģints: ''[[Miniacina]]'' <small>Galloway, 1933</small> :* ģints: ''[[Sporadotrema]]'' <small>Hickson, 1911</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Foraminīferas]] mczxvo34cwkmivy7bqsz0vuogit4kty 4296943 4296941 2025-06-19T20:41:45Z Jānis U. 198 4296943 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Miniacina miniacea 30-09-06 DSCF3288.jpg | att_nosaukums= Homotrematīdas ''[[Miniacina miniacea]]'' | valsts = Rhizaria | valsts_lv = | valsts_r = | tips = Foraminifera | tips_lv = Foraminīferas | klase = Globothalamea | klase_lv = | kārta = Rotaliida | kārta_lv = Rotaliīdas | virsdzimta = Acervulinoidea | virsdzimta_lv = Akervulinoidejas | dzimta = Homotrematidae | dzimta_lv = Homotrematīdas | binomial = Homotrematidae <small>Cushman, 1927</small> | sinonīmi = | izplatība = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Homotrematīdas''' (''Homotrematidae'') ir [[Foraminīferas|foraminīferu]] dzimta [[Rotaliīdas|rotaliīdu]] kārtā. Dzimtu 1927. gadā izveidoja amerikāņu mikropaleontologs [[Džozefs Kušmens]]. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] homotrematīdas ir zināmas no [[Eocēns|eocēna]] līdz mūsdienām. == Apraksts == [[Čaula]] ir pieaugoša pie substrāta. Tās agrīnās kameras ir neregulāri trohospirāliskas, bet vēlāk daudzās [[Foraminīferu kameras|kameras]] veido masīvu vai zarojošu struktūru, augot no piestiprinājuma vietas. Atveres ir lielas, noslēgtas ar perforētu plātni.<ref>Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 598. lpp. ISBN 0-442-25937-9</ref> == Sistemātika == Asterigerinoideju virsdzimtā ir iekļautas šādas dzimtas<ref>[https://marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&id=111932 World Foraminifera Database]</ref>: * dzimta: '''''Homotrematidae''''' <small>Cushman, 1927</small> :* ģints: ''[[Homotrema]]'' <small>Hickson, 1911</small> :* ģints: ''[[Miniacina]]'' <small>Galloway, 1933</small> :* ģints: ''[[Sporadotrema]]'' <small>Hickson, 1911</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Foraminīferas]] f5rwmjat3karxq8mchs6irk85czvwrd 4297088 4296943 2025-06-20T11:21:29Z Jānis U. 198 4297088 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Miniacina miniacea 30-09-06 DSCF3288.jpg | att_nosaukums= Homotrematīdas ''[[Miniacina miniacea]]'' | valsts = Rhizaria | valsts_lv = | valsts_r = | tips = Foraminifera | tips_lv = Foraminīferas | klase = Globothalamea | klase_lv = | kārta = Rotaliida | kārta_lv = Rotaliīdas | virsdzimta = Acervulinoidea | virsdzimta_lv = Akervulinoidejas | dzimta = Homotrematidae | dzimta_lv = Homotrematīdas | binomial = Homotrematidae <small>Cushman, 1927</small> | sinonīmi = | izplatība = | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Homotrematīdas''' (''Homotrematidae'') ir [[Foraminīferas|foraminīferu]] dzimta [[Rotaliīdas|rotaliīdu]] kārtā. Dzimtu 1927. gadā izveidoja amerikāņu mikropaleontologs [[Džozefs Kušmens]]. [[Ģeohronoloģiskā skala|Ģeohronoloģiski]] homotrematīdas ir zināmas no [[Eocēns|eocēna]] līdz mūsdienām. == Apraksts == [[Čaula]] ir pieaugoša pie substrāta. Tās agrīnās kameras ir neregulāri trohospirāliskas, bet vēlāk daudzās [[Foraminīferu kameras|kameras]] veido masīvu vai zarojošu struktūru, augot no piestiprinājuma vietas. Atveres ir lielas, noslēgtas ar perforētu plātni.<ref>Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 598. lpp. ISBN 0-442-25937-9</ref> == Sistemātika == Homotrematīdu dzimtā ir iekļautas šādas ģintis<ref>[https://marinespecies.org/Foraminifera/aphia.php?p=taxdetails&id=111932 World Foraminifera Database]</ref>: * dzimta: '''''Homotrematidae''''' <small>Cushman, 1927</small> :* ģints: ''[[Homotrema]]'' <small>Hickson, 1911</small> :* ģints: ''[[Miniacina]]'' <small>Galloway, 1933</small> :* ģints: ''[[Sporadotrema]]'' <small>Hickson, 1911</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Foraminīferas]] ogw98g67o5au8yt71e1ifw0iaiae5k1 0 603225 4296942 2025-06-19T20:40:36Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Homotrematīdas]] 4296942 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Homotrematīdas]] 8gfg50s4ykssd5990bdyt225dqi5x3i 3 603226 4296945 2025-06-19T21:45:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4296945 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Alef.person}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 20. jūnijs, plkst. 00.45 (EEST) l1k9trd42qtfjw6ts69h9cnf82l0qh6 14 603227 4296949 2025-06-19T22:56:02Z 2001:8003:DD49:F700:75DB:4380:7169:AAE2 Jauna lapa: [[Kategorija:Skubijs Dū]] [[Kategorija:Warner Animation Group filmas]] 4296949 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Skubijs Dū]] [[Kategorija:Warner Animation Group filmas]] jfcrrxbhq5fjgbomq6ar51rjxerjmne 3 603228 4296951 2025-06-20T01:45:40Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4296951 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=TandrexBetaV}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 20. jūnijs, plkst. 04.45 (EEST) m24oc673bm0vwz5sgzcgnk77d83tn4x 0 603229 4296974 2025-06-20T05:17:36Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Mickeen]] 4296974 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[mickeen]] jjbjtpp0o01an6gap66dzgvg69glj7c 0 603230 4296975 2025-06-20T05:17:51Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Mickeen]] 4296975 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mickeen]] 0vz5i9psgy4zrqumira7dab72e7a8ap 0 603231 4296979 2025-06-20T05:36:41Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Ohlokrātija]] 4296979 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ohlokrātija]] jhi4jyd0obzksrr72n9stvd8luq0m3c 0 603232 4296988 2025-06-20T06:09:10Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[KulturPass (Vācija)]] uz [[KulturPass]]: pagaidām pamatnozīme.... 4296988 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[KulturPass]] kedef605sktzr9zjv55uxtbpu7nppf1 0 603233 4296994 2025-06-20T06:33:15Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[DJ Mad Dog]] 4296994 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[DJ Mad Dog]] ovcer4hxml2p696b7p9c19gipimrdb1 0 603234 4296995 2025-06-20T06:33:33Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[DJ Mad Dog]] 4296995 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[DJ Mad Dog]] ovcer4hxml2p696b7p9c19gipimrdb1 3 603235 4296998 2025-06-20T06:46:20Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4296998 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Štofik}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 20. jūnijs, plkst. 09.46 (EEST) 0t34s962u91b66a0uoih3nbiphatw9y 0 603236 4297010 2025-06-20T07:28:45Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par kontinenta vēsturi 4297010 wikitext text/x-wiki '''Āfrikas vēsture''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm. [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli, jo tieši šeit, tādās vietās kā [[Olduvai aiza]] un [[Etiopija]]s reģions, ir atrasti senākie pazīstamie ''[[cilvēks|Homo sapiens]]'' un viņu priekšteču fosilie pierādījumi, kas sniedzas vairāk nekā 2 miljonu gadu senā pagātnē.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Homo habilis - The Smithsonian Institution's Human Origins Program |url=https://humanorigins.si.edu/evidence/human-fossils/species/homo-habilis |website=humanorigins.si.edu |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Homo habilis |url=https://australian.museum/learn/science/human-evolution/homo-habilis/ |website=australian.museum |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}} |language=en}}</ref> Kontinents izceļas ar izteiktu ģeogrāfisko, lingvistisko un kultūras daudzveidību, kurā ietilpst [[tuksnesis|tuksneši]] un [[lietus mežs|lietusmeži]], [[Sāhela]]s josla, [[kalnu grēda]]s un plašas [[piekraste]]s, kā arī simtiem etnisko grupu un valodu saimju, tostarp [[Nigēras-Kongo valodas|Nigēras-Kongo]], [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras]] un [[afroaziātu valodas]]. Šī daudzveidība visā vēstures gaitā atspoguļojas arī Āfrikas politiskajās struktūrās, reliģiskajos uzskatos un kultūras tradīcijās. Āfrikas vēstures izpētei tiek izmantoti dažādi avoti. Mutvārdu tradīcijas — ko bieži glabā un nodod tā sauktie [[grioti]] — ir bijušas būtisks informācijas nesējs sabiedrībās, kur rakstītā valoda nebija plaši lietota. Papildus tam nozīmīgu vietu ieņem [[arheoloģiskie izrakumi]], [[etnogrāfiskie materiāli]] un [[rakstītie avoti]], piemēram, [[Senā Ēģipte|seno ēģiptiešu]], [[musulmaņu pasaule|islāma pasaules]] un vēlāk arī [[Āfrikas kolonizācija|Eiropas kolonizatoru]] liecības. Šo avotu kombinācija veido pamatu Āfrikas kontinenta bagātās un sarežģītās vēstures izzināšanai. == Senākie cilvēku attīstības posmi == [[Attēls:Lucy blackbg.jpg|thumbnail|upright=0.55|[[Lūsija]]s kaulu fragmenti]] Āfrika ir pazīstama kā [[cilvēce]]s izcelsmes reģions, jo tieši šeit atklāti senākie zināmie [[hominīni|hominīnu]] (cilvēkveidīgo) fosilie pierādījumi. Vieni no nozīmīgākajiem atradumiem nāk no [[Olduvai aiza]]s ([[Tanzānija|Tanzānijā]]), ko 20. gadsimta vidū izpētīja [[Lūiss Līkijs|Lūiss]] un [[Mērija Līkija|Mērija Līkiji]]. Šajā aizā atrasti ''[[prasmīgais cilvēks|Homo habilis]]'' un ''[[stāvus pacēlies cilvēks|Homo erectus]]'' pārstāvju kauli un akmens darbarīki, datējami apmēram ar 2 miljoniem gadu. Viens no ikoniskākajiem atradumiem ir [[Lūsija]] — daļēji saglabājies ''[[Australopithecus afarensis]]'' skelets, kuru 1974. gadā atklāja [[Etiopija|Etiopijā]] ([[Afāra]]s reģionā).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Lucy: A marvelous specimen |url=https://www.nature.com/scitable/knowledge/library/lucy-a-marvelous-specimen-135716086/ |website=nature.com |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}} |language=en}}</ref> Lūsija dzīvoja aptuveni pirms 3,2 miljoniem gadu un ir svarīgs pierādījums par divkājainību kā agrīnu cilvēkpēcteču adaptāciju. Citu nozīmīgu vietu vidū ir [[Laetoli]] (Tanzānija), kur saglabājušās senas pēdu nospiedumu fosilijas, kas apliecina hominīnu pārvietošanos ar divām kājām. [[Paleolīts|Paleolīta laikmets]] (aptuveni 2,5 miljoni līdz 10 000 gadu p.m.ē.) Āfrikā iezīmējas ar [[mednieki-vācēji|mednieku–vācēju]] sabiedrībām, kas izmantoja vienkāršus akmens rīkus. Šajā periodā attīstījās arī simbolu izteiksme, kas redzama klintīs gravējumos un gleznojumos, piemēram, ''[[Tassili n’Ajjer]]'' (mūsdienu [[Alžīrija]]) un [[Drakensberga gleznojumi]] ([[Dienvidāfrika]]), kas attēlo gan dzīvniekus, gan cilvēku dzīves ainas. [[Neolīts|Neolīta laikmetā]] (no apmēram 10 000 gadu p.m.ē.) sākās pakāpeniska pāreja uz lauksaimniecību, īpaši [[Nīlas ieleja|Nīlas ielejā]] un [[Sahāra]]s dienvidu perifērijā, kur cilvēki sāka pieradināt dzīvniekus, īpaši liellopus, un audzēt kultūraugus. Sahāras reģionam, kas tolaik bija mitrāks un apdzīvojams, bija nozīmīga loma šīs pārejas norisē, līdz klimata izmaiņas noveda pie [[pārtuksnešošanās]]. Līdz ar agrīnās lauksaimniecības izplatīšanos, īpaši Nīlas ielejā un [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]], veidojās pirmās pastāvīgās apmetnes, sabiedrības strukturējās sarežģītākās formās. Šajā laikmetā attīstījās arī [[keramika]], [[apūdeņošana]] un [[darbarīks|darbarīku]] pilnveidošana. [[Metālapstrāde]]s attīstība, īpaši [[dzelzs]] apstrāde, iezīmē nozīmīgu civilizācijas pakāpi. Viens no vecākajiem un tehnoloģiski attīstītākajiem reģioniem bija [[Nokas kultūra]] ([[Nigērija]]), kas pastāvēja aptuveni no 1000. gada p.m.ē. Nokas kultūra bija pazīstama ar sarežģītām [[terakota]]s skulptūrām un dzelzs metalurģiju, kas liecina par augsti attīstītu tehnoloģisko zināšanu līmeni.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nok of Nigeria |url=https://archaeology.org/issues/online/features/the-nok-of-nigeria/ |website=archaeology.org |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}} |language=en}}</ref> == Senās civilizācijas un valstis == [[Attēls:All Gizah Pyramids.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Gīzas piramīdas]] ir Senās Ēģiptes simbols]] [[Senā Ēģipte]] bija viena no pasaules pirmajām un ilgstošākajām [[civilizācija|civilizācijām]], kas attīstījās ap [[Nīla]]s upi aptuveni no 3100. gada p.m.ē. līdz 30. gadā p.m.ē. to pakļāva [[Romas impērija]]. Šī civilizācija ir plaši pazīstama ar [[Ēģiptes piramīdas|piramīdām]], [[ēģiptiešu hieroglifi|hieroglifiem]], [[faraons|faraonu]] dinastijām un centralizētu valsts pārvaldi. Ēģipte kalpoja par nozīmīgu kultūras, reliģisko un tehnoloģisko inovāciju centru, kur attīstījās [[matemātika]], [[astronomija]], [[arhitektūra]] un [[rakstība]]. [[Nūbija]]s civilizācijas, kas atradās dienvidu virzienā gar [[Nīlas ieleja|Nīlas ieleju]] (mūsdienu [[Sudāna]]s teritorijā), veidoja ciešu mijiedarbību ar Ēģipti. Tās pazīstamākās valstis bija [[Kerma]], [[Napata]] un [[Meroe]], kuras eksistēja laika posmā no 2500. gada p.m.ē. līdz 300. gadam m.ē. Īpaši [[Kuša]]s valsts ar galvaspilsētu Napatu, vēlāk Meroe, bija nozīmīga vara, kas no 8. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. pat valdīja pār Ēģipti kā [[Ēģiptes 25. dinastija|25. dinastija]]. Nūbieši izcēlās ar dzelzs metalurģiju, savu rakstību un monumentālo arhitektūru, tostarp piramīdām, kas pēc skaita apsteidza Ēģiptes būves. [[Kartāga]], dibināta aptuveni 814. gadā p.m.ē. mūsdienu [[Tunisija]]s teritorijā, bija viena no nozīmīgākajām [[Feniķija|feniķiešu]] kolonijām un kļuva par jūras un tirdzniecības lielvalsti [[Vidusjūra]]s rietumos. Tās bagātība balstījās uz [[kuģniecība|kuģniecību]], [[osta|ostu]] tīklu un komerciālajiem sakariem ar [[Eiropa|Eiropu]] un Āfrikas iekšzemi. Kartāga bieži konkurēja ar [[Senā Grieķija|Seno Grieķiju]] un vēlāk ar [[Senā Roma|Romu]] par dominanci Vidusjūrā. Slavenākais kartāgiešu vadonis [[Hannibals Barka]] kļuva par leģendāru stratēģi [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] pret [[Romas Republika|Romas Republiku]]. 146. gadā p.m.ē. romieši iznīcināja Kartāgu, kas noslēdza tās neatkarību, bet feniķiešu kultūras mantojums, tostarp [[alfabēts]] un [[navigācija|jūrniecības prasmes]], ietekmēja reģiona attīstību. [[Sāhela]]s joslā, uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, attīstījās vairāki spēcīgi valstiskie veidojumi, kuru saimniecība balstījās uz [[zelts|zelta]] un [[sāls]] tirdzniecību, [[karavāna|karavānu]] ceļiem caur Sahāru un [[islāms|islāma]] kultūras ietekmi. [[Ganas impērija]] (ap 300–1200. g.) bija viena no pirmajām centrālajām varām reģionā, pazīstama ar savu bagātību un stratēģisko tirdzniecības kontroli. [[Mali impērija]] (13.–16. gs.), īpaši [[Mansa Musa|Mansas Musas]] valdīšanas laikā, kļuva par vienu no bagātākajām valstīm pasaules vēsturē. [[Tombuktu]] kļuva par ievērojamu zinātnes, reliģijas un grāmatniecības centru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Timbuktu |url=https://whc.unesco.org/en/list/119/ |website=whc.unesco.org |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}} |language=en}}</ref> [[Songaju impērija]] (15.–16. gs.) ar galvaspilsētu [[Gao (pilsēta)|Gao]] pārņēma Mali mantojumu un nostiprināja kontroli pār karavānu maršrutiem, līdz tās sabrukumam pēc marokāņu karagājiena 1591. gadā. Gar [[Austrumāfrika]]s piekrasti, īpaši no mūsdienu [[Somālija]]s līdz [[Mozambika]]i, attīstījās [[svahili]] kultūra, kas veidojās no [[bantu valodas|bantu valodā]] runājošiem afrikāņiem, arābiem un persiešiem. Šīs pilsētvalstis, piemēram, [[Kilva]], [[Mombasa]], [[Sofala]] un [[Zanzibāra]], no 10. līdz 16. gadsimtam kļuva par komerciāliem mezgliem, kur tika tirgots [[zelts]], [[ziloņkauls]], [[vergi]] un [[garšviela]]s. Šajās pilsētās attīstījās [[islāms]], [[literatūra]] un [[arhitektūra]], kā arī [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] tirdzniecības tīkli, kas saistīja Āfriku ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], [[Indostāna|Indiju]] un pat [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]]. Eiropas koloniālā ekspansija vēlāk izjauca šo dinamisko tirdzniecības tīklu. [[Zimbabves Lielā valsts]] (aptuveni 11.–15. gs.) atradās mūsdienu [[Zimbabve]]s dienvidaustrumos un ir vislabāk pazīstama ar [[Lielā Zimbabve|Lielo Zimbabvi]], ar monumentālu akmens pilsētu bez javas, kas bija valsts politiskais un reliģiskais centrs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Great Zimbabwe National Monument |url=https://whc.unesco.org/en/list/364/ |website=whc.unesco.org |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}} |language=en}}</ref> Šīs valsts sabiedrība balstījās uz [[lopkopība|lopkopību]], zelta ieguvi un tirdzniecību ar piekrastes ostām, īpaši Sofalu. Zimbabves civilizācija pārstāvēja ar augsti organizētu sabiedrību, kas bija integrēta plašākā austrumu un dienvidu Āfrikas tirdzniecības sistēmā. Tās sabrukumu varētu būt veicinājuši resursu izsīkšana un sociālās pārmaiņas, taču arhitektūras mantojums joprojām tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem Senās Āfrikas pieminekļiem. == Islāma izplatība un kultūras pārmaiņa (7.–15. gadsimts) == [[Attēls:Map of expansion of Caliphate.svg|thumbnail|upright=1.2|Islāma izplatīšanās bija saistīta ar kalifātu izveidi. Tumšā krāsā ir [[Muhameds|Muhameda]] laikā pārvaldītās zemes, oranžā krāsā — [[Rāšidūnu kalifāts]], bet dzeltenā krāsā — [[Umajādu kalifāts]]]] Pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves 632. gadā sākās strauja [[islāms|islāma]] ekspansija, kas jau 7. gadsimta vidū sasniedza [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfriku]]. Sākotnēji šo reģionu iekaroja [[Rāšidūnu kalifāts|Rāšidūnu]] un [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāti]], bet vēlāk to pārņēma [[Abāsīdu kalifāts]], kā arī reģionāli dinastiski veidojumi, piemēram, [[Fātimiju kalifāts]], [[Zirīdu kalifāts]] un [[Almohādu kalifāts]]. Islāma ieviešana ne tikai mainīja reģiona reliģisko kopskatu, bet arī integrēja Ziemeļāfriku [[musulmaņu pasaule|islāma pasaulē]], sasaistot to ar [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] un [[Centrālāzija|Centrālāziju]]. Kalifātu pārvaldē Ziemeļāfrika piedzīvoja [[arābu valoda]]s un islāma tiesību ([[šariats|šariata]]) ieviešanu, kā arī centralizētas administrācijas izveidi. [[Arābi|Arābu]] iekarotāji un vietējie [[berberi]] izveidoja simbiotisku sabiedrību, kurā islāms kļuva par dominējošo kultūras un reliģisko sistēmu. Šī transformācija sagatavoja pamatu tālākai islāma izplatībai uz dienvidiem pāri [[Sahāra]]i. Arābu un berberu tirgotāji sāka izmantot karavānu ceļus pāri [[Sahāra]]i, lai tirgotos ar [[zelts|zeltu]], [[sāls|sāli]], [[ziloņkauls|ziloņkaulu]] un [[vergi]]em. Šajos ceļos notika arī ideju, reliģijas un tehnoloģiju pārnese. [[Islamizācija]] notika pakāpeniski, vispirms tirgotāju, valdnieku un pilsētu elites vidū, un vēlāk arī lauku reģionos. Pateicoties šiem tirdzniecības ceļiem, [[Sāhela]]s un [[Rietumāfrika]]s valstis, tādas kā [[Mali impērija]] un [[Songaju impērija]], ieguva reliģisku un politisku prestižu. Valdnieki, piemēram, [[Mansa Musa]], ne tikai pieņēma islāmu, bet arī sponsorēja [[mošeja|mošeju]] būvniecību, [[medrese|medresu]] (islāma skolu) izveidi un pielika pūles, lai viņu galvaspilsētas kļūtu par reliģijas un zināšanu centriem. Islāma ienākšana radikāli pārveidoja Āfrikas intelektuālo un arhitektūras kopskatu. [[Tombuktu]], [[Djennē]] un [[Gao (pilsēta)|Gao]] kļuva par zinātnes un teoloģijas centriem, kur tika mācītas [[Korāns|Korāna]] studijas, [[tiesību zinātne|jurisprudence]], [[matemātika]] un [[medicīna]]. Tombuktu [[Sankores Universitāte]] bija viens no ievērojamākajiem šāda veida centriem, kur tūkstošiem manuskriptu tika kopēti, glabāti un mācīti. Arhitektūrā ieviesās islāma estētika, ko Āfrikas amatnieki pielāgoja vietējām būvniecības tradīcijām. Rezultātā radās tādi nozīmīgi piemēri kā [[Dzennē Lielā mošeja]], pasaulē lielākā būve, kas celta no māla ķieģeļiem. Šāda arhitektūra ne tikai kalpoja reliģiskām vajadzībām, bet arī nostiprināja valdnieku varu un uzsvēra viņu saikni ar islāma pasauli. == Koloniālisms un eiropiešu ekspansija (15.–19. gadsimts) == {{pamatraksts|Āfrikas kolonizācija}} Eiropas koloniālā interese par Āfriku aizsākās [[15. gadsimts|15. gadsimtā]], kad [[portugāļi]], vadoties pēc jūras ceļu meklējumiem uz [[Indostāna|Indiju]], sāka izpētīt Āfrikas rietumu piekrasti. 1488. gadā [[Bartolomeu Diašs]] sasniedza [[Labās Cerības rags|Labās Cerības ragu]], bet vēlāk portugāļi nodibināja tirdzniecības posteņus [[Angola|Angolā]], [[Mozambika|Mozambikā]] un citviet. Viņi tirgojās ar zeltu, vergiem un garšvielām, vienlaikus izplatot [[kristietība|kristietību]] un veidojot stratēģiskas alianses ar vietējiem valdniekiem. 16.–17. gadsimtā [[nīderlandieši]], īpaši [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]]s ietvaros, sāka aktīvi konkurēt ar portugāļiem. Viņi ieguva kontroli pār vairākām piekrastes teritorijām, tai skaitā [[Labās Cerības kolonija|Labās Cerības koloniju]] (mūsdienu [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]), kas kļuva par svarīgu atbalsta punktu kuģniecībai starp Eiropu un Āziju. Šajā posmā Eiropas ietekme pārsvarā aprobežojās ar piekrastes tirdzniecības punktiem, bet iekšzeme lielākoties palika ārpus tiešas kontroles. [[Attēls:African Slave Trade.png|thumbnail|upright=1.2|Vergu izvešanas virzieni no Āfrikas no 15. līdz 19. gadsimtam]] No 16. līdz 19. gadsimtam Āfrika kļuva par galveno [[vergi|vergu]] piegādes reģionu Atlantijas vergu tirdzniecībā, kas balstījās uz trīsstūrveida tirdzniecību starp Eiropu, Āfriku un [[Amerika|Ameriku]]. Tiek lēsts, ka vairāk nekā 12,5 miljoni afrikāņu tika deportēti pāri [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], lai strādātu Amerikas plantācijās.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Trans-Atlantic Slave Trade Database |url=https://www.slavevoyages.org/blog/methodology-trans-atlantic |website=slavevoyages.org |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}} |language=en}}</ref> Šī tirdzniecība būtiski samazināja cilvēku skaitu un destabilizēja daudzas Āfrikas sabiedrības, veicinot vardarbību un konfliktus starp valstīm un etniskajām grupām. Arābu vergu tirdzniecība, kas norisinājās gar [[Sahāra|Sahāru]] un [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] piekrasti, bija senāka, bet vēl 19. gadsimtā arī aktīva. Tās gaitā miljoniem cilvēku tika pārvietoti uz [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfriku]], [[Persija|Persiju]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumus]]. Papildus pastāvēja arī iekšēji tirdzniecības tīkli, kuros afrikāņu valdnieki un tirgotāji piedalījās kā starpnieki vai pat organizatori. Vergu tirdzniecība ne tikai izmainīja sabiedrisko struktūru, bet arī iespaidoja reģionālās politikas un saimniecības attīstību. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē, pēc [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] Eiropā, sāka strauji pieaugt interese par Āfrikas iekšzemi. Šo posmu pazīst kā “[[Āfrikas sadalīšana|Āfrikas sadalīšanu]]” (''Scramble for Africa''), kurā lielvaras, īpaši [[Lielbritānija]], [[Francija]], [[Vācija]], [[Beļģija]], [[Portugāle]] un [[Itālija]], centās iegūt teritorijas, resursus un stratēģisku ietekmi. Lai novērstu konfliktus starp Eiropas lielvarām, tika sasaukta [[Berlīnes konference]] (1884–1885), kurā tika noteikti koloniālās ekspansijas “spēles noteikumi”, tostarp princips par “efektīvu okupāciju”, kas legalizēja koloniālo kontroli pār teritorijām tikai tad, ja pastāvēja faktiskas administratīvas struktūras.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=General Act of the Berlin Conference on West Africa, 26 February 1885 |url=https://loveman.sdsu.edu/docs/1885GeneralActBerlinConference.pdf |website=loveman.sdsu.edu |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}} |language=en}}</ref> Neviena Āfrikas valsts vai pārstāvis konferencē netika iesaistīts. Rezultātā līdz 1900. gadam gandrīz visa Āfrika (izņemot [[Libērija|Libēriju]] un [[Etiopija|Etiopiju]]) bija sadalīta starp Eiropas lielvarām. Koloniālie režīmi variēja atkarībā no valsts. [[Francija]] īstenoja [[pārtautošana|asimilācijas]] politiku, īpaši [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]], mēģinot ieviest [[franču valoda|franču valodu]], kultūru un institūcijas. [[Lielbritānija]] biežāk izmantoja netiešo pārvaldi, atstājot vietējos vadītājus pie varas. [[Beļģija]]s valdīšana [[Kongo Brīvvalsts|Kongo Brīvvalstī]] (1885–1908) bija īpaši brutāla, saistīta ar plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem un piespiedu darbu. [[Vācija]] un [[Portugāle]] arī ieviesa savus koloniālos modeļus, bieži saskaroties ar lokālu pretestību. Āfrikas iedzīvotāji aktīvi pretojās kolonizācijai, gan bruņotā, gan nevardarbīgā veidā. Slaveni piemēri ir [[Zulu karš]] pret britiem, [[Samori Turē]] cīņa Rietumāfrikā, Herero un Nama sacelšanās [[Vācijas Dienvidrietumāfrika|Vācijas Dienvidrietumāfrikā]] un [[Etiopija]]s uzvara pret Itāliju [[Adovas kauja|Adovas kaujā]] (1896). Koloniālisma sekas, tostarp mākslīgi izveidotas robežas, ekonomiskā ekspluatācija un sociālā dezintegrācija, turpina ietekmēt Āfrikas attīstību vēl mūsdienās. == Cīņa par neatkarību (20. gadsimta vidus) == [[Attēls:African nations order of independence 1950-1993.gif|thumbnail|u[right=1.0|Secība, kā Āfrikas valstis ieguva neatkarību]] Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] visā Āfrikā sākās intensīvs [[dekolonizācija]]s process. Karā izraisīto Eiropas valstu ekonomiskā izsīkšana, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]] spiediens uz koloniālisma izbeigšanu, kā arī [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] un [[Tautu pašnoteikšanās tiesību princips]] radīja labvēlīgu vidi nacionālajām kustībām. Šīs kustības veidoja partijas, arodbiedrības, studentu organizācijas un kaujinieciskus grupējumus, kas pieprasīja pilnīgu suverenitāti. Dekolonizācijas temps bija dažāds. [[Francija]] un [[Lielbritānija]] pakāpeniski atzina savas kolonijas par neatkarīgām, kamēr [[Portugāle]] un [[Beļģija]] biežāk pretojās un piedzīvoja vardarbīgus konfliktus, piemēram, [[Angolas neatkarības karš|Angolas]], [[Mozambikas neatkarības karš|Mozambikas]] un [[Kongo neatkarības karš|Kongo neatkarības karus]]. Itālijas koloniālais režīms beidzās jau agrāk, pēc 1940. gadu militārās sakāves un [[Etiopija]]s atbrīvošanas. Neatkarības kustības bieži iedvesmoja [[panāfrikānisms|panāfrikānisma]] ideoloģija, kas uzsvēra Āfrikas tautu vienotību, dekolonizāciju un pašcieņu. Šo kustību sekmēja gan diasporas intelektuāļi, gan arī vietējie līderi. [[Kvame Nkruma]] no [[Gana]]s kļuva par pirmo neatkarīgās Āfrikas valsts prezidentu un aktīvu panāfrikānisma aizstāvi. [[Džomo Keniata]] vadīja [[Kenija]]s nacionālo kustību, pārstāvot gan politisko, gan tradicionālo autoritāti. [[Nelsons Mandela]], lai arī vēlāk, kļuva par centrālo figūru [[Dienvidāfrika]]s atbrīvošanas cīņā pret [[aparteīds|aparteīdu]]. Citas ievērojamas personības bija [[Ahmeds Seku Turē]] ([[Gvineja]]), [[Patriss Lumumba]] ([[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]]), [[Ahmeds ben Bella]] ([[Alžīrija]]) un [[Džūliuss Ņerere]] ([[Tanzānija]]). Panāfrikānisms tika iemiesots arī politiskās institūcijās, piemēram, [[Āfrikas Vienotības organizācija|Āfrikas Vienotības organizācijā]] (OAU), kas tika dibināta 1963. gadā un vēlāk pārtapa par [[Āfrikas Savienība|Āfrikas Savienību]]. Pirmā neatkarību ieguva [[Libērija]] (1847) un [[Etiopija]] (ar pārtraukumu 1936–1941), taču 20. gadsimta dekolonizācijas vilnis sākās ar [[Gana]]s neatkarību 1957. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Milestones: 1830–1860 - Founding of Liberia, 1847 |url=https://history.state.gov/milestones/1830-1860/liberia |website=history.state.gov |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}} |language=en}}</ref> Līdz 1970. gadiem lielākā daļa Āfrikas valstu bija kļuvušas neatkarīgas. Tomēr šīs jaunās valstis saskārās ar daudziem izaicinājumiem. Mākslīgas robežas, kuras bija mantojums no koloniālā perioda, izraisīja etniskus konfliktus. Koloniālās ekonomikas struktūras, kas balstījās eksportā, atstāja valstis atkarīgas no globālajiem tirgiem. Daudzviet politiskā nestabilitāte, militārie apvērsumi un autoritārisms sekoja sākotnējiem cerīgajiem pārmaiņu gadiem. Neraugoties uz grūtībām, neatkarības iegūšana iezīmēja būtisku pagriezienu Āfrikas vēsturē, nostiprinot tautu pašnoteikšanos, kultūras atdzimšanu un jaunu politisku identitāšu rašanos. == Pēckoloniālais periods un mūsdienas == [[Attēls:Flag of the African Union.svg|thumbnail|upright=1.0|[[Āfrikas Savienība]]s karogs]] Pēc neatkarības iegūšanas daudzas Āfrikas valstis saskārās ar ilgstošu politisko nestabilitāti. Koloniālā mantojuma radītās mākslīgās robežas un etniskās spriedzes bieži izraisīja iekšējos konfliktus. Vairākās valstīs, piemēram, [[Nigērija|Nigērijā]], [[Uganda|Ugandā]], [[Čada|Čadā]] un [[Sudāna|Sudānā]], pie varas nāca [[militārā hunta|militārās huntas]], kuras nereti balstījās uz spēku, nevis demokrātiskām procedūrām. [[Pilsoņu karš|Pilsoņu kari]], piemēram, [[Biafra]]s karš Nigērijā (1967–1970), [[Ruandas genocīds]] (1994) un ilgstošais konflikts [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], atstāja miljoniem bojāgājušo un izraisīja milzīgu iekšzemes un ārējo bēgļu kustību. Daudzviet [[klientelisms]], [[korupcija]] un vājas institūcijas kavēja stabilu pārvaldi. Tomēr kopš 1990. gadiem vairākās valstīs notikusi pakāpeniska pāreja uz demokrātiskāku pārvaldi, tostarp brīvākas vēlēšanas, pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanās un konstitucionālas reformas. Āfrikas pēckoloniālā vēsture cieši saistīta arī ar humanitāriem un veselības izaicinājumiem. [[HIV]]/[[AIDS]] epidēmija, kas sākās 1980. gadu beigās, smagi skāra valstis īpaši [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], piemēram, [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]], [[Botsvāna|Botsvānu]], [[Zimbabve|Zimbabvi]]. Slimība ietekmēja darbaspēku, veselības aprūpes sistēmas un sociālo struktūru. Starptautiskā palīdzība un ārstēšanas pieejamība 21. gadsimta sākumā situāciju uzlaboja, taču problēma saglabājas aktuāla. [[Bads]] un [[nepietiekams uzturs]] skar Āfriku periodiski, īpaši [[Sāhela]]s reģionā, [[Etiopija|Etiopijā]], [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]] un [[Somālija|Somālijā]], kur sausuma periodi, klimata pārmaiņas un konflikti kavē ilgtspējīgu lauksaimniecību un piekļuvi resursiem. Klimata pārmaiņas ietekmē gan sausās zonas, gan tropu reģionus, īpaši caur [[pārtuksnešošanās|pārtuksnešošanos]], samazinātu ūdens pieejamību un pārvietoto personu skaita pieaugumu, radot papildu spriedzi vides un sociālajā jomā. 21. gadsimtā Āfrika saskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem, bet arī ar būtiskām attīstības iespējām. Politiskajā līmenī aktīvi darbojas [[Āfrikas Savienība]] (AU), kas dibināta 2002. gadā un veicina reģionālo integrāciju, konfliktu risināšanu un attīstības programmas. Tā ir sekojusi [[Āfrikas Vienotības organizācija]]i, kas līdz tam bija kontinentālā koordinācijas struktūra. Saimnieciski daudzas Āfrikas valstis kļuvušas par [[dabas resursi|dabas resursu]] eksportētājām un investīciju mērķiem, īpaši [[Ķīna]]s, [[Indija]]s un [[BRICS]] valstu ([[Brazīlija]], [[Krievija]], Indija, Ķīna, [[Dienvidāfrika]]) attīstības kontekstā. Infrastruktūras projekti, loģistikas tīkli un urbanizācija maina kontinenta saimniecisko kopainu. Daudzsološs sektors ir [[informācijas tehnoloģijas]] (IT). Pilsētas kā [[Nairobi]] (“Silīcija savanna”) un [[Lagosa]] kļuvušas par reģionāliem jaunuzņēmumu centriem, attīstot mobilās tehnoloģijas, finanšu risinājumus un e-pārvaldi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=e-Conomy Africa 2020 |url=https://documents1.worldbank.org/curated/en/490801613545693757/pdf/Main-Report.pdf |website=documents1.worldbank.org |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=The role of Innovation Hubs taking startups from idea to business: The case of Nairobi, Kenya. |url=https://www.researchgate.net/publication/322698790_The_role_of_Innovation_Hubs_taking_startups_from_idea_to_business_The_case_of_Nairobi_Kenya |website=researchgate.net |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}} |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrikas vēsture| ]] smftodi08smtre29iqoycsmaul6d7rm 0 603237 4297025 2025-06-20T08:08:30Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Aptiekas iela|Aptiekas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Aptiekas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 625 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Čapajeva iela |joslu... 4297025 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Aptiekas iela|Aptiekas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Aptiekas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 625 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Čapajeva iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]], [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Aptiekas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Aptiekas iela sākas krustojumā ar [[Veidenbauma iela (Daugavpils)|Veidenbauma ielu]], ved dienvidaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dostojevska iela|Dostojevska ielu]]. Aptiekas ielā ir privātmāju apbūve. Aptiekas ielas garums ir 625 metri, tā ir divvirzienu iela. Ielas nobeigums (aptuveni 90 metri no Dostojevska ielas) klāts ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, bet pārsvarā Aptiekas ielā ir [[grants]] segums. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē, bet pie krustojuma ar Dostojevska ielu atrodas [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9. maršruta minibusu]] pietura "Raiņa centrs".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Raiņa centrs |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr9-autoosta-griva-kirsu-iela-lv#10728 |publisher=9. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}}}}</ref> '''Aptiekas iela''' ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums.<ref name="apraksti">{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}}}}</ref> [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] gados ielu nosauca par '''Čapajeva ielu''', [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] varoņa {{Starpviki saite|lv = Vasilijs Čapajevs|lv_text = Vasilija Čapajeva|val = en|val_title = Vasily Chapayev}} vārdā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s iela atguva nosaukumu Aptiekas iela. == Ievērojami objekti == * Zemesgabalā starp mājām Nr. 13 un 15 (pašlaik — bērnu rotaļu laukums) kādreiz atradās vecais Grīvas tirgus.<ref name="apraksti" /> == Ielu savienojumi == Aptiekas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Veidenbauma iela (Daugavpils)|Veidenbauma iela]] (T veida krustojums) * [[Meduma iela]] * [[Dostojevska iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] 86k853ozj5c48hcf7sjfl7n7r2nciv7 4297026 4297025 2025-06-20T08:12:24Z Olgerts V 41522 stils 4297026 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Aptiekas iela|Aptiekas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Aptiekas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums = 625 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Čapajeva iela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[grants]], [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Aptiekas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Aptiekas iela sākas krustojumā ar [[Veidenbauma iela (Daugavpils)|Veidenbauma ielu]], ved dienvidaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dostojevska iela|Dostojevska ielu]]. Aptiekas ielā ir privātmāju apbūve. Aptiekas ielas garums ir 625 metri, tā ir divvirzienu iela. Ielas nobeigums (aptuveni 90 metri no Dostojevska ielas) klāts ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, taču pārsvarā Aptiekas ielā ir [[grants]] segums. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē, bet pie krustojuma ar Dostojevska ielu atrodas [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9. maršruta minibusu]] pietura "Raiņa centrs".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Raiņa centrs |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr9-autoosta-griva-kirsu-iela-lv#10728 |publisher=9. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}}}}</ref> '''Aptiekas iela''' ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums.<ref name="apraksti">{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|6|20||bez}}}}</ref> [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] gados ielu nosauca par '''Čapajeva ielu''', [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] varoņa {{Starpviki saite|lv = Vasilijs Čapajevs|lv_text = Vasilija Čapajeva|val = en|val_title = Vasily Chapayev}} vārdā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s iela atguva nosaukumu Aptiekas iela. == Ievērojami objekti == * Zemesgabalā starp mājām Nr. 13 un 15 (pašlaik — bērnu rotaļu laukums) kādreiz atradās vecais Grīvas tirgus.<ref name="apraksti" /> == Ielu savienojumi == Aptiekas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Veidenbauma iela (Daugavpils)|Veidenbauma iela]] (T veida krustojums) * [[Meduma iela]] * [[Dostojevska iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] 03ckbduw28p70c0en7yojaqxjp2zcyk 0 603238 4297027 2025-06-20T08:48:43Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tepika | official_name = ''Tepic'' | settlement_type = [[Meksikas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Tepic - Palacio de Gobierno y la Plaza Bicentenario.jpg | image2 = Avenida de Los Insurgentes en... 4297027 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tepika | official_name = ''Tepic'' | settlement_type = [[Meksikas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Tepic - Palacio de Gobierno y la Plaza Bicentenario.jpg | image2 = Avenida de Los Insurgentes en Tepic.jpg | image3 = Catedral de Tepic (Nuestra Señora de la Asunción) vista plaza.jpg | image4 = }} | image_caption = Gubernatora pils; Iela Tepikā; Tepikas katedrāle | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Meksika#Najarita | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Meksika}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Nayarit.svg|25px]] [[Najarita]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1531 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | total_type = | area_total_km2 = 1983.3 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020 | population_footnotes = | population_total = 371387 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | timezone = [[Centrālais standarta laiks|CST]] | utc_offset = -6 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 21 | latm = 30 | lats = | latNS = N | longd = 104 | longm = 54 | longs = | longEW = W | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = 63000 - 63528 | elevation_footnotes = | elevation_m = 920 | website = {{url|http://www.tepic.gob.mx/}} | footnotes = | embedded = }} '''Tepika''' ({{val|es|Tepic}}) ir pilsēta [[Meksika|Meksikā]], [[Najarita]]s štata galvaspilsēta un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas valsts rietumu daļā Mololoas upes krastos {{nobr|740 km}} uz ziemeļrietumiem no valsts galvaspilsētas [[Mehiko]]. == Vēsture == Pirmais spānis, kas ieradās Najaritā, bija konkistadora [[Ernāns Kortess|Ernāna Kortesa]] brāļadēls Fransisko Kortess de Sanbuenaventura 1526. gadā. Reģiona pamatiedzīvotāju augstmaņi viņam mierīgi padevās. Galīgo iekarošanu 1530. gada 6. martā uzsāka Nunjo Beltrāns de Guzmans. 1531. gada 18. novembrī viņš nodibināja Espiritusanto (''Espíritu Santo'') pilsētu, kas vēlāk kļuva par mūsdienu Tepiku. 1532. gada 25. jūlijā [[Kastīlijas Karaliste|Kastīlija]]s karaliene Huana ar karalisko dekrētu pavēlēja iekarotās teritorijas nosaukt par Jaunās Galisijas karalisti, un Gusmana dibinātā pilsēta kļuva pazīstama kā Santjago de Galisija de Kompostela (''Santiago de Galicia de Compostela''). 1540. gadā dumpinieki no Vajnamotas pilsētas nogalināja spāņu konkistadoru Huanu Ruisu de Arsi. Tas piespieda gubernatoru Kristobalu de Onjati pārcelt spāņu apmetni uz Koaktlanas ieleju, kur viņš no jauna nodibināja Santjago de Galisijas de Kompostelas pilsētu, kas vicekaralistes laikā bija pazīstama kā Kompostela de Indiasa un tagad ir pazīstama kā Kompostela. Tādā veidā Tepika atguva savu sākotnējo vietējo nosaukumu, kas no [[navatlu valoda]]s vārdiem ''tetl'' un ''picqui'' tulkojams kā ‘cieto akmeņu vieta’. Tepikas nozīme pieauga līdz ar [[Sanblasa]]s dziļjūras ostas attīstību 18. gadsimta otrajā pusē, kas kļuva par plaukstošāko ostu [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] krastā. Ostas nozīmīguma dēļ Tepika kļuva par nozīmīgu starpposma un tirdzniecības punktu ceļotājiem un precēm, kas ieradās ar kuģiem no [[Filipīnas|Filipīnām]] un izkāpa Sanblasā, lai dotos uz [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalaharu]]. 1811. gada 24. jūlijā Tepikai piešķīra "cēlas un lojālas pilsētas" titulu. Pēc Meksikas neatkarības iegūšanas Tepika kļuva par Halisko štata galvaspilsētu. Pēc Sanblasas kā dziļjūras ostas norieta Tepikas ekonomiskā nozīme Meksikas rietumos samazinājās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{meksika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Meksikas pilsētas]] swjt69wcv5nf7vgicnfe3k83lmubhc3 0 603239 4297029 2025-06-20T08:49:37Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Tepika]] 4297029 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tepika]] rdhqe9vpd2ncnnnpe69o4n20rz6x0b4 0 603241 4297041 2025-06-20T09:30:43Z CDeleted 103067 Jauna lapa: '''Mīkstinājuma zīme''' jeb '''komats''' ir [[diakritiskā zīme]], ko lieto dažās valodās, lai norādītu uzskaņu vai mīkstinājumu. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] komats tiek lietots virs burtiem ⟨[[ģ]]⟩, ⟨[[ķ]]⟩, ⟨[[ļ]]⟩, ⟨[[ņ]]⟩ un vēsturiski arī ⟨[[ŗ]]⟩, lai norādītu uz palatalizāciju. Tā kā mazajam burtam ⟨[[g]]⟩ ir dilstošs elements, komats tiek pagriezts par 180° un novietots virs burta. 20. gadsimta 20. gadu beigā... 4297041 wikitext text/x-wiki '''Mīkstinājuma zīme''' jeb '''komats''' ir [[diakritiskā zīme]], ko lieto dažās valodās, lai norādītu uzskaņu vai mīkstinājumu. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] komats tiek lietots virs burtiem ⟨[[ģ]]⟩, ⟨[[ķ]]⟩, ⟨[[ļ]]⟩, ⟨[[ņ]]⟩ un vēsturiski arī ⟨[[ŗ]]⟩, lai norādītu uz palatalizāciju. Tā kā mazajam burtam ⟨[[g]]⟩ ir dilstošs elements, komats tiek pagriezts par 180° un novietots virs burta. 20. gadsimta 20. gadu beigās un 30. gados [[Sibīrija|Sibīrijā]] lietotajā [[latgaliešu valoda|latgaļu]] ortogrāfijā tika lietoti papildu burti ar komatu: ⟨c̦⟩, ⟨d̦⟩, ⟨m̦⟩, ⟨p̦⟩, ⟨ș⟩, ⟨ț⟩, ⟨v̦⟩, ⟨z̦⟩.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Baltu-filologija_XVIII-1-2_2009.pdf|title=}}</ref> Mīkstinājuma zīme bieži tiek jaukta ar [[sediļa|sediļu]]. ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Rakstība]] g85glc5f88y4cfsvaa2fj8n902gc4cw 4297042 4297041 2025-06-20T09:31:39Z CDeleted 103067 4297042 wikitext text/x-wiki '''Mīkstinājuma zīme''' jeb '''komats''' ir [[diakritiskā zīme]], ko lieto dažās valodās, lai norādītu uzskaņu vai mīkstinājumu. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] komats tiek lietots virs burtiem ⟨[[ģ]]⟩, ⟨[[ķ]]⟩, ⟨[[ļ]]⟩, ⟨[[ņ]]⟩ un vēsturiski arī ⟨[[ŗ]]⟩, lai norādītu uz palatalizāciju. Tā kā mazajam burtam ⟨[[g]]⟩ ir dilstošs elements, komats tiek pagriezts par 180° un novietots virs burta. 20. gadsimta 20. gadu beigās un 30. gados [[Sibīrija|Sibīrijā]] lietotajā [[latgaliešu valoda|latgaļu]] ortogrāfijā tika lietoti papildu burti ar komatu: ⟨c̦⟩, ⟨d̦⟩, ⟨m̦⟩, ⟨p̦⟩, ⟨ș⟩, ⟨ț⟩, ⟨v̦⟩, ⟨z̦⟩.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Baltu-filologija_XVIII-1-2_2009.pdf|title=BALTU FILOLOĢIJA|last=Vanags|first=Pēteris|date=2009}}</ref> Mīkstinājuma zīme bieži tiek jaukta ar [[sediļa|sediļu]]. ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Rakstība]] 7no7lku06nk3joib7wpcnkonc9uv2e6 4297054 4297042 2025-06-20T10:14:15Z CDeleted 103067 4297054 wikitext text/x-wiki {{nejaukt ar|sediļa}}'''Mīkstinājuma zīme''' jeb '''diakritiskais komats''' ir [[diakritiskā zīme]], ko lieto dažās valodās, lai norādītu uzskaņu vai mīkstinājumu. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] komats tiek lietots virs burtiem ⟨[[ģ]]⟩, ⟨[[ķ]]⟩, ⟨[[ļ]]⟩, ⟨[[ņ]]⟩ un vēsturiski arī ⟨[[ŗ]]⟩, lai norādītu uz palatalizāciju. Tā kā mazajam burtam ⟨[[g]]⟩ ir dilstošs elements, komats tiek pagriezts par 180° un novietots virs burta. 20. gadsimta 20. gadu beigās un 30. gados [[Sibīrija|Sibīrijā]] lietotajā [[latgaliešu valoda|latgaļu]] ortogrāfijā tika lietoti papildu burti ar komatu: ⟨c̦⟩, ⟨d̦⟩, ⟨m̦⟩, ⟨p̦⟩, ⟨ș⟩, ⟨ț⟩, ⟨v̦⟩, ⟨z̦⟩.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Baltu-filologija_XVIII-1-2_2009.pdf|title=BALTU FILOLOĢIJA|last=Vanags|first=Pēteris|date=2009}}</ref> Mīkstinājuma zīme bieži tiek jaukta ar [[sediļa|sediļu]]. ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Rakstība]] 1hz65e5zqk82wi8aayyq3gbzwr1gwtf 4297056 4297054 2025-06-20T10:14:27Z CDeleted 103067 4297056 wikitext text/x-wiki {{nejaukt ar|sediļa}} '''Mīkstinājuma zīme''' jeb '''diakritiskais komats''' ir [[diakritiskā zīme]], ko lieto dažās valodās, lai norādītu uzskaņu vai mīkstinājumu. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] komats tiek lietots virs burtiem ⟨[[ģ]]⟩, ⟨[[ķ]]⟩, ⟨[[ļ]]⟩, ⟨[[ņ]]⟩ un vēsturiski arī ⟨[[ŗ]]⟩, lai norādītu uz palatalizāciju. Tā kā mazajam burtam ⟨[[g]]⟩ ir dilstošs elements, komats tiek pagriezts par 180° un novietots virs burta. 20. gadsimta 20. gadu beigās un 30. gados [[Sibīrija|Sibīrijā]] lietotajā [[latgaliešu valoda|latgaļu]] ortogrāfijā tika lietoti papildu burti ar komatu: ⟨c̦⟩, ⟨d̦⟩, ⟨m̦⟩, ⟨p̦⟩, ⟨ș⟩, ⟨ț⟩, ⟨v̦⟩, ⟨z̦⟩.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Baltu-filologija_XVIII-1-2_2009.pdf|title=BALTU FILOLOĢIJA|last=Vanags|first=Pēteris|date=2009}}</ref> Mīkstinājuma zīme bieži tiek jaukta ar [[sediļa|sediļu]]. ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Rakstība]] 60s4adw2sn6nx4x2fbvy43rg358f4fp 4297057 4297056 2025-06-20T10:18:29Z CDeleted 103067 4297057 wikitext text/x-wiki {{nejaukt ar|sediļa}} [[Attēls:Mīkstinājuma zīme.jpg|thumb|200px|Mīkstinājuma zīme]] '''Mīkstinājuma zīme''' jeb '''diakritisks komats''' ir [[diakritiskā zīme]], ko lieto dažās valodās, lai norādītu uzskaņu vai mīkstinājumu. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] komats tiek lietots virs burtiem ⟨[[ģ]]⟩, ⟨[[ķ]]⟩, ⟨[[ļ]]⟩, ⟨[[ņ]]⟩ un vēsturiski arī ⟨[[ŗ]]⟩, lai norādītu uz palatalizāciju. Tā kā mazajam burtam ⟨[[g]]⟩ ir dilstošs elements, komats tiek pagriezts par 180° un novietots virs burta. 20. gadsimta 20. gadu beigās un 30. gados [[Sibīrija|Sibīrijā]] lietotajā [[latgaliešu valoda|latgaļu]] ortogrāfijā tika lietoti papildu burti ar komatu: ⟨c̦⟩, ⟨d̦⟩, ⟨m̦⟩, ⟨p̦⟩, ⟨ș⟩, ⟨ț⟩, ⟨v̦⟩, ⟨z̦⟩.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Baltu-filologija_XVIII-1-2_2009.pdf|title=BALTU FILOLOĢIJA|last=Vanags|first=Pēteris|date=2009}}</ref> Mīkstinājuma zīme bieži tiek jaukta ar [[sediļa|sediļu]]. ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Rakstība]] ayn722r3sm2qmq8jnpybfqofh1onk3d 4297089 4297057 2025-06-20T11:23:17Z CDeleted 103067 4297089 wikitext text/x-wiki {{nejaukt ar|sediļa}} [[Attēls:Mīkstinājuma zīme.jpg|thumb|200px|Mīkstinājuma zīme]] '''Mīkstinājuma zīme''' jeb '''diakritisks komats''' (,) ir [[diakritiskā zīme]], ko lieto dažās valodās, lai norādītu uzskaņu vai mīkstinājumu. [[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] komats tiek lietots virs burtiem ⟨[[ģ]]⟩, ⟨[[ķ]]⟩, ⟨[[ļ]]⟩, ⟨[[ņ]]⟩ un vēsturiski arī ⟨[[ŗ]]⟩, lai norādītu uz palatalizāciju. Tā kā mazajam burtam ⟨[[g]]⟩ ir dilstošs elements, komats tiek pagriezts par 180° un novietots virs burta. 20. gadsimta 20. gadu beigās un 30. gados [[Sibīrija|Sibīrijā]] lietotajā [[latgaliešu valoda|latgaļu]] ortogrāfijā tika lietoti papildu burti ar komatu: ⟨c̦⟩, ⟨d̦⟩, ⟨m̦⟩, ⟨p̦⟩, ⟨ș⟩, ⟨ț⟩, ⟨v̦⟩, ⟨z̦⟩.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Baltu-filologija_XVIII-1-2_2009.pdf|title=BALTU FILOLOĢIJA|last=Vanags|first=Pēteris|date=2009}}</ref> Mīkstinājuma zīme bieži tiek jaukta ar [[sediļa|sediļu]], kas ir vizuāli līdzīga, bet funkcionāli atšķirīga diakritiskā zīme, ko izmanto citās valodās, piemēram, [[franču valoda|franču]] vai [[turku valoda|turku valodā]]. ==Atsauces== {{atsauces}} [[Kategorija:Rakstība]] cg7zmveszzo6hjwykkkszxkjo9yknyz 10 603242 4297046 2025-06-20T09:59:12Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Puebla | top = 20.90 | bottom = 17.80 | left = -99.25 | right = -96.57 | image = Mexico_Puebla_location_map.svg | image1 = Mexico_Puebla_topographic_location_map.png }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Meksikas atrašanās vietas veidnes|Puebla]] </noinclude> 4297046 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Puebla | top = 20.90 | bottom = 17.80 | left = -99.25 | right = -96.57 | image = Mexico_Puebla_location_map.svg | image1 = Mexico_Puebla_topographic_location_map.png }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Meksikas atrašanās vietas veidnes|Puebla]] </noinclude> o2pizfiocfpz9vv3c5z9kob0lj48vc4 3 603243 4297052 2025-06-20T10:10:46Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4297052 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jupox}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 20. jūnijs, plkst. 13.10 (EEST) 22ahj5sxb7rnep6tfypa2zep3scykpf 10 603244 4297061 2025-06-20T10:22:52Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Sakatekasa | top = 25.19 | bottom = 21.00 | left = -104.40 | right = -100.69 | image = Mexico Zacatecas location map (urban areas).svg | image1 = Mexico Zacatecas topographic location map.png }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Meksikas atrašanās vietas veidnes|Sakatekasa]] </noinclude> 4297061 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Sakatekasa | top = 25.19 | bottom = 21.00 | left = -104.40 | right = -100.69 | image = Mexico Zacatecas location map (urban areas).svg | image1 = Mexico Zacatecas topographic location map.png }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Meksikas atrašanās vietas veidnes|Sakatekasa]] </noinclude> avfrwhjo2l2i5rizszjelb56l7rnfjq